Latvijas Republikas Saeima

12. Saeimas sēžu stenogrammas un skaņu faili11

Latvijas Republikas 12.Saeimas
ziemas sesijas pirmā sēde
2018.gada 11.janvārī

Sēdi vada Latvijas Republikas 12.Saeimas priekšsēdētājas biedrs
Gundars Daudze.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Frakciju viedokļi

Sēdes vadītājs. Labrīt, godātie kolēģi! Pulkstenis ir 9.00. Lūdzu ieņemt vietas! Sāksim Saeimas 2018.gada 11.janvāra sēdi. Tā kā šī ir pirmā sēde šī gada ziemas sesijā, ļaujiet man jums visiem vēlēt laimīgu jauno gadu, un lai izdodas piepildīt visas tās ieceres, kuras jūs esat iecerējuši šim gadam!

Bet tagad par sēdes darba kārtību. Pirms mēs sākam izskatīt apstiprināto šodienas darba kārtību, mums jālemj par iespējamiem grozījumiem tajā.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija lūdz izdarīt grozījumu šodienas sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par Arta Gustovska 12.Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu” pirms likumprojekta “Grozījumi Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likumā”. Līdz ar to tas būtu pirmais darba kārtības jautājums. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija lūdz izdarīt grozījumu šodienas sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā Saeimas lēmuma projektu “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likums” (Nr.1029/Lp12) otrajam lasījumam līdz 2018.gada 5.februārim”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.

Savukārt deputāti Inese Lībiņa-Egnere, Aleksejs Loskutovs, Aldis Adamovičs, Ojārs Ēriks Kalniņš, Laimdota Straujuma, Jānis Upenieks, Hosams Abu Meri, Ints Dālderis, Renārs Putniņš un Ainars Latkovskis lūdz iekļaut šodienas sēdes darba kārtībā lēmuma projektu “Par deputātes Ineses Lībiņas-Egneres atsaukšanu no Pieprasījumu komisijas”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.

Deputāti Andrejs Judins, Ints Dālderis, Renārs Putniņš, Ainars Latkovskis, Laimdota Straujuma, Ojārs Ēriks Kalniņš, Inese Lībiņa-Egnere, Aleksejs Loskutovs, Juris Šulcs un Anrijs Matīss lūdz iekļaut šodienas sēdes darba kārtībā lēmuma projektu “Par deputāta Inta Dāldera atsaukšanu no Ilgtspējīgas attīstības komisijas”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.

Deputāti Andrejs Judins, Ints Dālderis, Renārs Putniņš, Ainars Latkovskis, Laimdota Straujuma, Ojārs Ēriks Kalniņš, Inese Lībiņa-Egnere, Aleksejs Loskutovs, Inesis Boķis un Anrijs Matīss lūdz iekļaut šodienas sēdes darba kārtībā lēmuma projektu “Par deputāta Inta Dāldera ievēlēšanu Eiropas lietu komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.

Deputāti Renārs Putniņš, Laimdota Straujuma, Ainars Latkovskis, Ints Dālderis, Jānis Upenieks, Ojārs Ēriks Kalniņš, Inese Lībiņa-Egnere, Aleksejs Loskutovs, Aldis Adamovičs un Juris Šulcs lūdz iekļaut šodienas sēdes darba kārtībā lēmuma projektu “Par deputāta Renāra Putniņa ievēlēšanu Ilgtspējīgas attīstības komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.

Godātie kolēģi! Sākam izskatīt apstiprināto sēdes darba kārtību.

Pirmais darba kārtības punkts mums šodien ir lēmuma projekts “Par Arta Gustovska 12.Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu”.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā - deputāts Vitālijs Orlovs.

V.Orlovs (SASKAŅA).

Cienījamais Prezidij! Godātie deputāti!

Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija saņēma deputātes Solvitas Āboltiņas iesniegumu, kurā viņa pauž vēlmi nolikt Saeimas deputāta mandātu.

Saskaņā ar Saeimas kārtības rullī noteikto Saeimas sastāvā tika aicināts iestāties Normunds Tropiņš no partijas VIENOTĪBA Kurzemes vēlēšanu apgabala, bet viņš atteicās pieņemt 12.Saeimas deputāta mandātu.

Ņemot vērā minēto, Saeimas sastāvā tika aicināts iestāties nākamais sarakstā esošais kandidāts - Artis Gustovskis, kas piekrita uzņemties 12.Saeimas deputāta amata pienākumus. Līdz ar to Artim Gustovskim no partijas VIENOTĪBA Kurzemes vēlēšanu apgabala tiek apstiprinātas 12.Saeimas deputāta pilnvaras.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Aicinu Arti Gustovski dot svinīgo solījumu.

A.Gustovskis. Es, uzņemoties Saeimas deputāta amata pienākumus, Latvijas tautas priekšā zvēru būt uzticīgs Latvijai, stiprināt tās suverenitāti un latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu, aizstāvēt Latviju kā neatkarīgu un demokrātisku valsti, savus pienākumus pildīt godprātīgi un pēc labākās apziņas. Es apņemos ievērot Latvijas Satversmi un likumus.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Aicinu parakstīt svinīgo solījumu. (A.Gustovskis paraksta svinīgo solījumu.) Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Arta Gustovska 12.Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav.

Apsveicu un aicinu Saeimas deputātu Arti Gustovski ieņemt vietu Sēžu zālē! (Aplausi.)

Nākamā darba kārtības sadaļa - “Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem”.

Likumprojekts “Grozījumi Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likumā”. Likumprojektu iesniedzis Ministru kabinets. Saeimas Prezidijs ierosina likumprojektu nodot Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli viens deputāts var runāt “par”, viens - “pret” likumprojekta nodošanu komisijai.

Vārds deputātam Ivaram Brīveram.

I.Brīvers (LRA).

Dāmas un kungi! Brāļi un māsas! (Smiekli.)

Novēlu, lai jaunajā gadā visiem laba veselība, lai pietiek spēka un godaprāta veikt mums uzticēto darbu, kura galvenais mērķis ir pausts svinīgajā solījumā, ko visi esam devuši no šīs tribīnes. Novēlu, lai šis solījums būtu galvenais kritērijs, uz kuru balstāmies, lemjot par likumprojektiem!

Atgādināšu, ka solījumā ir vārdi “stiprināt [..] latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu”. Taču piedāvātais likumprojekts ir kārtējais precedents, kuru pieņemot mēs nevis stiprināsim, bet vājināsim latviešu valodu.

Vēl neesot Saeimā, man daudzkārt ir gadījies sastapties ar situāciju, kad no valodas viedokļa absurdi vārdi un vārdu savienojumi tiek lietoti lietišķajā saskarsmē ar argumentu, ka tā taču ir ierakstīts likumā.

Tie kungi, kuriem šeit ir garlaicīgi un kuri, kā parasti, kavē laiku ar interesantākām sarunām, arī ir devuši šo solījumu, tāpēc es viņus aicinu tomēr ieklausīties un domāt par mūsu latviešu valodas tīrību.

Tagad es ļoti labi saprotu, kā tas viss notiek. Ministriju ierēdņus, kuri sagatavo likumprojektus, maz uztrauc latviešu valodas tīrība un labskanība. Viņi nodod savus produktus Saeimai, un deputāti, kuriem arī ir vienalga, kā tas viss notiek, šos valodas brāķus uzskata par nebūtiskiem sīkumiem. Rezultātā tas viss nonāk likumos. Aicinu to nepieļaut!

Jā, konkrēti. Šajā konkrētajā gadījumā tiek piedāvāts iekļaut likumā žargonā lietoto apzīmējumu “biznesa eņģeļi”. Jā, angļu valodā ir jēdziens business angels. Ar to saprot privātos investorus, kuri gatavi riskēt ar savu kapitālu, ieguldot to jaunuzņēmumā un nepretendējot uz kompensāciju neveiksmes gadījumā. Es mēģināju atrast, vai termins business angels ir lietots Amerikas Savienoto Valstu un Lielbritānijas likumos, un man tas neizdevās. Pat ja būtu lietots, tas nav arguments, lai šo nejēdzīgo vārdu savienojumu lietotu Latvijas likumos.

Ja ministrijas pārstāvjiem vai arī tiem deputātiem, kuri tagad sarunājas, ir cits viedoklis, tad var jautāt: vai termins “biznesa eņģeļi” ir izskatīts un apstiprināts Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisijā? Šīs komisijas datubāzē šādu terminu neatradu. Sazinoties ar Terminoloģijas komisijas pārstāvjiem, noskaidroju, ka šāds termins komisijā nav apspriests.

Man iebildīs, ka jēdzienu “biznesa eņģeļi” jau lieto ikdienā. Zinu! Mums ir pat Latvijas Biznesa eņģeļu asociācija. Taču tas nav arguments. Ja likumos rakstītu visus tos vārdus, kādi tiek lietoti ikdienā, tad pieklājīgā sabiedrībā nemaz šos likumus nedrīkstētu lasīt.

Es uzskatu, ka šis likumprojekts ir kārtējais brāķis, ko mums pasniedz ministriju ierēdņi. Piedāvāju pašlaik noraidīt likumprojektu. Aicinu tā iesniedzējus vērsties Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisijā, kura vai nu apstiprinās šo terminu, vai arī piedāvās tā vietā ko citu. Vienīgi varu piebilst: ja šāds termins tiks apstiprināts, es aicināšu definēt likumā arī terminu “eņģelis”.

Un runa jau nav tikai par eņģeļiem! Sākot jaunu gadu, cilvēki parasti apņemas dzīvot un strādāt labāk. Lai mēs strādātu labāk, mums ir pamats to prasīt arī no tiem, kuri sagatavo likumprojektus. Sāksim beidzot to darīt!

Var jau teikt, ka tas tikai tāds sīks brāķis, un aicināt samierināties ar to. Taču, ja jūs veikalā pirksiet bikses un pārdevēja jums piedāvās bikses ar caurumu uz sēžamvietas, diez vai jūs sāksiet procentuāli rēķināt, cik liels ir šis caurums, jūs palūgsiet atnest citas bikses - bez cauruma. Tāpēc arī tagad aicinu nerēķināt, cik liels ir šis brāķis, bet gan prasīt to novērst.

Aicinu noraidīt piedāvāto likumprojektu.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds deputātam Jānim Upeniekam. Viņš runās “par” likumprojekta nodošanu komisijai.

J.Upenieks (VIENOTĪBA).

Godājamais sēdes vadītāja kungs! Godātie kolēģi! Jaunuzņēmumi, kas sarunvalodā... svešvalodā tiek saukti arī kā startup, ir svarīgs investīciju avots: tie nodrošina inovāciju rašanos, veicina jaunu biznesa modeļu veidošanos, talantu attīstību un stiprina riska kapitāla nozari. Šobrīd Latvijā darbojas aptuveni 320 jaunuzņēmumu, kas ne tikai spējuši piesaistīt investīcijas vairāk nekā 200 miljonu eiro apmērā, bet ir spējuši nodrošināt arī augsti kvalificētas, augsti apmaksātas darba vietas, kā arī nesuši Latvijas vārdu pasaulē ar savu produkciju, ar augstām tehnoloģijām.

Pēc diskusijām ar jaunuzņēmumu un riska kapitāla nozares ekspertiem Ekonomikas ministrija ir izstrādājusi grozījumus Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likumā. Rosinātās izmaiņas paredz paplašināt likuma tvērumu, tādējādi paplašinot valsts atbalsta saņēmēju loku un pielāgojot likumu nozares praksei. Tiks grozītas vairākas lietas. Kopumā šie grozījumi veicinās jaunuzņēmumu rašanos Latvijā, stiprinās mūsu ekonomiku, nodrošinās jaunas, augsti apmaksātas darba vietas un veicinās Latvijas iedzīvotāju labklājību.

Līdz ar to, kolēģi, aicinu atbalstīt šī likumprojekta nodošanu Saeimai.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājam deputātam Jānim Vucānam.

J.Vucāns (ZZS).

Labrīt, kolēģi! Es ierosinu, lai šo likumprojektu skata Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija. Vēsturiski bija tā, ka tas bija budžeta paketē, un tāpēc to skatīja Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija, bet saturiski tas tomēr būtu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā skatāms jautājums.

Sēdes vadītājs. Kā es saprotu, jūsu priekšlikums ir nodot šo likumprojektu nevis Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, bet Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai?

J.Vucāns. Tieši tā!

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu!

Ā, es atvainojos! Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu arī Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājam deputātam Romānam Naudiņam!

R.Naudiņš (VL-TB/LNNK).

Nav iebildumu, kolēģi! Nav iebildumu!

Sēdes vadītājs. Jā! Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par Ministru kabineta iesniegtā likumprojekta “Grozījumi Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likumā” nodošanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret - 6, atturas - nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Elektronisko sakaru likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Sudrabas, Mežecka, Meijas, Kūtra un Baloža iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli viens deputāts var runāt “par”, viens - “pret” likumprojekta nodošanu komisijai.

Vārds deputātam Gunāram Kūtrim. Viņš acīmredzot runās “par”.

G.Kūtris (NSL).

Labrīt, cienījamie kolēģi!

Manuprāt, ikvienam ir zināms, ka nekustamā īpašuma aplikšana ar nesamērīgi augstu nodokli ir aktuāls jautājums jeb, kā kādreiz mēdz teikt, karsts kartupelis jau vismaz pēdējos 10 gadus.

Par problēmas aktualitāti mums visiem atgādināja jau 2016.gadā, kad īsā laikā tika savākti vairāk nekā 18 tūkstoši parakstu un Saeimā tika iesniegta šī vēlētāju parakstītā iniciatīva.

Saeima par šo jautājumu parunāja, bet to tā arī neatrisināja, kā jau tas bieži vien notiek ar problemātiskiem jautājumiem. Arī valdība šo jautājumu nerisināja. Pareizāk sakot, runāja daudz, bet... Ja paskatāmies Finanšu ministrijas sagatavoto materiālu, tad redzam, ka darba grupas piedāvātais risinājums bija tāds: piedāvāt pēc iespējas sarežģītāku modeli, lai galu galā secinātu: ziniet, tik sarežģīta administrēšana - tas nav to vērts!

Galarezultāts - valdības lēmums pēc būtības ir cilvēku muļķošana. Jo - kā gan citādi lai nosauc rīcību, ja dažām īpašumu grupām jau šogad pieaugs maksājums, bet kā vienīgo risinājumu piedāvā iespējamo kadastrālās vērtības aprēķināšanas maiņu, ko izdarīšot pēc 2020.gada?!

Nu gluži kā tajos vecajos laikos, kad vienkāršais cilvēks nevarēja ietekmēt lēmumu pieņemšanu un bija tāds teiciens, ko dzejnieks Eduards Veidenbaums savā dzejolī lietoja: “Tu pacieties, debesīs labāk(i) būs!”

Un Latvijas iedzīvotāji ir spiesti gaidīt to brīdi! Lai saglabātu savas dzimtas mājas vai savu vienīgo mājokli, nodokli cenšas samaksāt, samazinot izdevumus veselības aprūpei, pārtikai, izglītībai un būtībā tādējādi pasliktinot savas dzīves kvalitāti. Ir informācija arī par tiem gadījumiem, kad šī parāda dēļ cilvēki bezstrīdus kārtībā tiek izlikti no mājas.

Paskatīsim starptautiskos dokumentus - ANO Starptautisko paktu par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām (11.pants) un Eiropas Sociālo hartu (16.pants)! Šie starptautiskie dokumenti uzsver cilvēka tiesības uz mājokli. Un, ja pats cilvēks to nespēj nodrošināt, tad valstij rodas pienākums vismaz minimālā līmenī to nodrošināt.

Bet kā ir Latvijā? Latvijā, apliekot cilvēka vienīgo mājokli ar nekustamā īpašuma nodokli, mēs būtībā it kā sodām cilvēku par to, ka viņš pats parūpējies par mājokli. Vēl vairāk! Ja cilvēks iegulda līdzekļus un savu mājokli uzlabo, padara kvalitatīvāku, mēs šo sodu palielinām, jo kadastrālā vērtība pieaug un līdz ar to pieaug arī nodoklis.

Kāds varētu būt risinājums? Pozitīvo piemēru mēs varam skatīt jebkurā citā Eiropas valstī. Nekur valsts attieksme pret saviem pilsoņiem nav tāda kā Latvijā. Piemēram, Igaunijā mājokli ar nodokli neapliek vispār. Francijā pirmo mājokli neapliek ar nodokli. Es šādus piemērus varētu minēt daudz un šo tabulu nolasīt jums par katru Eiropas Savienības valsti, taču šobrīd nav tik daudz laika, lai par to visu stāstītu.

Ir arī sistēmas, kā var ar nodokļa palīdzību veicināt to vai citu tautsaimniecības virzienu attīstību vai bremzēt nevēlamo. Mūsu, deputātu, pienākums ir aizsargāt cilvēka godu un cieņu, nevis ar nodokļu slogu iedzīt cilvēku zem ledus un pēc tam teikt: “Jums ir tiesības prasīt pabalstus.”

Mūsu pienākums ir atbalstīt tos, kas paši ar savām rokām, ar saviem ienākumiem ir nodrošinājuši sev mājokli. Mums ir jāpārtrauc šī nodokļu aprēķināšanas neloģiskā kārtība, jo mājoklis nav ekskluzīva prece, par ko būtu jāpiemēro paaugstināts nodoklis. Finanšu ministrija atzīst, ka pēdējos gados šis nodoklis ir strauji audzis. Valsts rīcība, nosakot nesamērīgu šo nodokli, ir vēršanās pret tiem iedzīvotājiem, kas rūpējas par sevi un saviem tuviniekiem (šis princips ir no mūsu Satversmes preambulas), uztur savu mājokli un domā par Latviju kā savu dzīvesvietu. Tāpēc mēs savā projektā aicinām Saeimas deputātus atbalstīt un nodot komisijām šo likumprojektu par to, ka Latvijas iedzīvotājiem nav jāmaksā nekustamā īpašuma nodoklis par savu vienīgo mājokli, proti, mājokli, kur ir deklarēta dzīvesvieta un kur šis cilvēks arī dzīvo. Un, lai kāds ierēdnis neiedomātos par mājokli negūto nodokli viltīgi ierēķināt zemes nodoklī, mēs projektā paredzam noteikt, ka platība, kas ir saistīta ar šo mājokli, - zemes platība - arī netiek aplikta ar nodokli.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V.Valainis (VIENOTĪBA).

Labrīt, kolēģi! Sveiciens visiem jaunās sesijas sākumā.

Par šo iesniegto likumprojektu. Tas nav nekas jauns. Saeima jau lēmumu ir pieņēmusi, nododot šo jautājumu tālākai izvērtēšanai valdībā - Ministru kabinetā. Ir arī secinājumi, kas jau iepriekš bija zināmi.

Pirmām kārtām, šādu principu ieviešot, lielāki ieguvēji būs tieši tie, kuri ir tiešām maksātspējīgi cilvēki, nevis, kā minēja iepriekšējais runātājs, tie, kuriem ir grūtības samaksāt šo nodokli. Tajā pašā laikā netika uzsvērtas daudzas lietas, kas jau šobrīd pastāv. Pirmām kārtām tas, ka pašvaldības jau var iedot un arī dod līdz pat 90 procentiem atlaides šī nodokļa maksājumam. Vēl viena tikpat būtiska nianse ir tā, ka šis ir pašvaldību vienīgais nodoklis, kas ir būtiska sastāvdaļa Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas likumā. Ja mēs šādu grozījumu pieņemtu, vienas no lielākajām zaudētājām būtu tieši tās pašvaldības, kas ir tālākos reģionos. Jo tās ne tikai negūtu ieņēmumus no šī nodokļa, bet arī nesaņemtu ieņēmumus no pašvaldību finanšu izlīdzināšanas, kas var traucēt tām pildīt savus pakalpojumus, kas noteikti likumā, tajā skaitā sociālās programmas, lai risinātu problēmas, kas skar tieši vietējos iedzīvotājus.

Tāpat šajā informatīvajā ziņojumā, kas tika sagatavots un apstiprināts valdībā, manuprāt, jau ir dots ļoti konkrēts uzdevums. Pirmām kārtām tas ir tas, ko mēs jau esam pieņēmuši: kadastrālās vērtības jau ir iesaldētas, turpmākajos gados tās principā nepieaugs. Ir dots ļoti konkrēts uzdevums. Galvenais, manuprāt, ir kadastrālās vērtības pilnveidošana, kas arī ir tā lielākā problēma, jo iedzīvotāji dažās vietās maksā tiešām nesamērīgi augstu šo nodokli. Un tā ir lieta, kas jāsakārto. Šobrīd Tieslietu ministrija kopā ar Finanšu ministriju un citām iesaistītajām pusēm šo darbu veic.

Taču šis iesniegtais likumprojekts šajā brīdī ir liels populisms, manuprāt. To vajadzētu šobrīd noraidīt, jo darbs Ministru kabinetā tiešām jau notiek un Saeimai ir jālūko, lai Ministru kabinets pieturas pie tā, ko pats jau ir nolēmis.

Aicinu par šo likumprojektu balsot “pret” vai “atturēties”.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Viens deputāts ir runājis “par”, viens - “pret” likumprojekta nodošanu komisijai.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Sudrabas, Mežecka, Meijas, Kūtra un Baloža iesniegtā likumprojekta “Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli”” nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 36, pret - 3, atturas - 46. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Nākamā darba kārtības sadaļa - “Par atvaļinājuma piešķiršanu”.

Par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Jānim Ādamsonam 2017.gada 21.decembrī. Deputāts Jānis Ādamsons ir lūdzis piešķirt viņam neapmaksātu atvaļinājumu 2017.gada 21.decembrī. Saeimas Prezidijs šo atvaļinājumu ir piešķīris, un šodien mans uzdevums ir informēt par to jūs, kolēģi.

Nākamais darba kārtības punkts. Par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Renāram Putniņam 2017.gada 21.decembrī. Deputāts Renārs Putniņš ir lūdzis piešķirt viņam neapmaksātu atvaļinājumu 2017.gada 21.decembrī. Šo atvaļinājumu Saeimas Prezidijs deputātam ir piešķīris, un par to es šodien informēju deputātus.

Godātie kolēģi! Pirms mēs sākam izskatīt nākamo šodienas sēdes darba kārtības sadaļu, mums ir jālemj vēl par iespējamiem grozījumiem šodienas sēdes darba kārtībā.

Deputāti Inese Lībiņa-Egnere, Aleksejs Loskutovs, Aldis Adamovičs, Ojārs Ēriks Kalniņš, Laimdota Straujuma, Jānis Upenieks, Hosams Abu Meri, Ints Dālderis, Renārs Putniņš un Ainars Latkovskis lūdz iekļaut šodienas sēdes darba kārtībā lēmuma projektu “Par deputātes Ineses Lībiņas-Egneres ievēlēšanu Nacionālās drošības komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.

Savukārt deputāti Artis Gustovskis, Ainars Latkovskis, Renārs Putniņš, Ints Dālderis, Jānis Upenieks, Laimdota Straujuma, Ojārs Ēriks Kalniņš, Inese Lībiņa-Egnere, Aleksejs Loskutovs un Inesis Boķis lūdz iekļaut šodienas sēdes darba kārtībā lēmuma projektu “Par deputāta Arta Gustovska ievēlēšanu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.

Deputāti Artis Gustovskis, Ainars Latkovskis, Renārs Putniņš, Ints Dālderis, Jānis Upenieks, Laimdota Straujuma, Ojārs Ēriks Kalniņš, Inese Lībiņa-Egnere, Aleksejs Loskutovs un Inesis Boķis lūdz iekļaut šodienas sēdes darba kārtībā lēmuma projektu “Par deputāta Arta Gustovska ievēlēšanu Pieprasījumu komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.

Godātie kolēģi! Sākam izskatīt šodienas sēdes darba kārtības nākamo sadaļu - “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.

Lēmuma projekts “Par deputātes Ineses Lībiņas-Egneres atsaukšanu no Pieprasījumu komisijas”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par deputātes Ineses Lībiņas-Egneres atsaukšanu no Pieprasījumu komisijas”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret - 1, atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts “Par deputāta Inta Dāldera atsaukšanu no Ilgtspējīgas attīstības komisijas”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par deputāta Inta Dāldera atsaukšanu no Ilgtspējīgas attīstības komisijas”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts “Par deputāta Inta Dāldera ievēlēšanu Eiropas lietu komisijā”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par deputāta Inta Dāldera ievēlēšanu Eiropas lietu komisijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts “Par deputāta Renāra Putniņa ievēlēšanu Ilgtspējīgas attīstības komisijā”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par deputāta Renāra Putniņa ievēlēšanu Ilgtspējīgas attīstības komisijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts “Par deputātes Ineses Lībiņas-Egneres ievēlēšanu Nacionālās drošības komisijā”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par deputātes Ineses Lībiņas-Egneres ievēlēšanu Nacionālās drošības komisijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts “Par deputāta Arta Gustovska ievēlēšanu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par deputāta Arta Gustovska ievēlēšanu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts “Par deputāta Arta Gustovska ievēlēšanu Pieprasījumu komisijā”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par deputāta Arta Gustovska ievēlēšanu Pieprasījumu komisijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 91, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Nākamā darba kārtības sadaļa - “Likumprojektu izskatīšana”.

Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”, trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Guntis Kalniņš.

G.Kalniņš (ZZS).

Labdien, Saeimas Prezidij! Godātie kolēģi! Juridiskā komisija uz trešo lasījumu izskatīja grozījumus Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā. Uz trešo lasījumu priekšlikumi nav saņemti. Likumprojekts Juridiskajā komisijā ir atbalstīts.

Lūdzu arī jūs atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījumi Noguldījumu garantiju likumā”, trešais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Imants Parādnieks.

I.Parādnieks (VL-TB/LNNK).

Labrīt, kolēģi! Uz trešo lasījumu šajā likumprojektā esam saņēmuši vienu priekšlikumu. Tas ir finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

I.Parādnieks. Līdz ar to aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Noguldījumu garantiju likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 90, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījumi Latvijas valsts karoga likumā”, pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Ritvars Jansons.

R.Jansons (VL-TB/LNNK).

Godātie kolēģi! Juridiskā komisija pirmajam lasījumam ir izskatījusi likumprojektu “Grozījumi Latvijas valsts karoga likumā”.

Grozījumu mērķis ir precizēt vietas, kur Latvijas valsts karogs būtu pastāvīgi jānovieto. Šīs vietas paredzētas Latvijas robežkontroles punktos un robežpārejas punktos uz valsts galvenajiem ceļiem, kā arī Latvijas robežkontroles punktos un robežpārejas punktos pie ēkām.

Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Sākam debates.

Vārds debatēs deputātam Ilmāram Latkovskim.

I.Latkovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Augsti godātais Saeimas sēdes vadītāj! Dāmas un kungi! Deputāti! Ļoti atbalstāms likumprojekts, ja runa ir par... Pirmais iespaids par mūsu valsti, par Latviju, un ja karogs ir sakārtotā vidē...

Es aicinu skatīt tālāk šo likumprojektu saistībā ar diviem citiem jautājumiem.

Ja šodien... Ņemsim par piemēru Ainažus, Ainažu robežpunktu. Ja mēs tur ieraudzītu Latvijas karogu staltā mastā, kurš lepni tur plīvo, - kas tur būtu? Degradēta teritorija, alkohola točka (atļaušos teikt žargonā). Super! Točka, pat divas, šķiet, un Latvijas karogs - ļoti lepns. Domāju, ka šādā formātā tā būtu mūsu patriotisma groteska, vienkārši parodija.

Protams, lai tie alko outlet tur ir, un tie nav pie vainas. Bet problēma ir, ja ir tikai tie un degradēta vide... Jo tad ir divi attīstības scenāriji - vai nu tur ir Latvijas karogs... Un būtībā patlaban likuma 3.pants noteic, ka karogu nevajadzētu... nevis nevajadzētu, bet nedrīkst lietot nepiemērotās vietās. Un tā ir viena ļoti nepiemērota vieta!

Ja jau mēs gribam būt konsekventi un ja mēs tur gūstam ienākumus no igauņiem un somiem, kuri brauc tur, degradētajā vidē, iegādāties alkoholu, tad atrakcijas labad priekš igauņiem un somiem derētu tur pagaidām uzlikt PSRS karogu...

Tāpēc es aicinu ļoti domāt arī par šīs vides sakārtošanu. Es mēģināju šo jautājumu pacelt pirms gadiem diviem, bet tā bija, šķiet, man tāda estētiska ambīcija...

Taču es saprotu - tagad ir citi laiki. Tuvojas vēlēšanas, un es aicinu partijas - gan tās, kuras ir pārstāvētas Saeimā, gan tās, kuras ir ārpus Saeimas -, kā arī sabiedriskās organizācijas pievērst ļoti lielu uzmanību šim jautājumam un rosināt vides sakārtošanu tajos punktos, kur sākas Latvija, - uz lielajiem autoceļiem... Daudzus no mums pārņem svelošs kauns, tur iebraucot.

Un tagad es aicinu, lai karogs lepni plīvotu sakārtotā vidē.

Otra lieta. Kad atveram Latvijas valsts karoga likumu, tad, kā jūs jau būsiet pamanījuši, redzam, ka mums to melno lenšu dienu ir ļoti daudz. Ar kopīgu un līdzīgu vēsturi igauņiem un lietuviešiem, kopā ņemtiem, ir mazāk šīs oficiālās sērošanas nekā latviešiem. Un te nav runa par vēstures aizmiršanu vai par datumu aizmiršanu, bet gan par šīs obligātās sērošanas sakārtošanu. To visi saprot. Bet vienmēr ir jautājums: nu kā tad tas izskatīsies publiskajā telpā?

Nu labi, es neaicinu jūs ierosināt šādus priekšlikumus, bet, ja citi ir tādus ierosinājuši, tad neļaujieties kārdinājumam tos nozākāt par mankurtiem, par okupantiem, fašistiem vai komunistiem!

Likumprojekta anotācijā un arī pašā likumprojektā ir teikts, ka to lēnām varētu izdarīt... šos grozījumus varētu īstenot, karogus mastā paceļot līdz 2018.gada 4.maijam. Domāju, ka mazliet optimistisks tas datums. Ja mēs gribam sakārtotā vidē šos karogus dabūt, tad izvēlēsimies citu datumu - 18.novembri! Un arī priekšlikumu iesniegšanas termiņu es aicinu izvēlēties tādu prāvāku.

Tālab šobrīd atbalstu, bet - ar zināmiem nosacījumiem, kurus tomēr būtu mums jāīsteno nākotnē.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds deputātam Veiko Spolītim.

V.Spolītis (VIENOTĪBA).

Paldies kolēģim Ilmāram Latkovskim par šīm pārdomām, jo līdzīgas domas ir bijušas arī man. Līdz ar to iesniegšu arī savus labojumus uz otro lasījumu.

Bet, runājot par vides sakārtošanu, atceros kolēģi Latkovski... rakstot savu domrakstu par šo... Un neba te ir kādi lieli pārsteigumi... Proti, braucot citās valstīs, piemēram, uz Kanādas-ASV robežas, uz Krievijas-Somijas robežas, var redzēt šādus pašus veikalus, bet tie ir vismaz nostatus, vismaz kādu kilometru no robežas.

Tā ka šajā gadījumā Ainažos tā virzība ir bijusi, izskatās, pareizā virzienā. Vienīgi tas, ka vēl robežpunktos - gan Iklā, Ainažos, gan arī Valkā - tieši uz robežas... Varbūt šie pārdevēji, kuriem šobrīd, pateicoties pievienotās vērtības nodokļa lielajai iekasējamībai, tomēr spēj paši, sedzot no peļņas, šos veikalus izvietot mazliet tālāk no robežas...

Tas būtu viens aspekts.

Bet jautājumā par atceres dienām es jums, Latkovska kungs, pilnīgi piekrītu. Mūsu pašu kaimiņu, lietuviešu un igauņu, likumos ir ļoti skaidri pateikts - trīs sēru dienas, kurās valdība ar plašsaziņas līdzekļu palīdzību aicina pilsoņus izlikt karogus sēru noformējumā...

Tā ka tas ir darāms otrajā lasījumā.

Piekrītu tam, ka uz 4.maiju varbūt nepaspēsim, bet uz 18.novembri gan. Tā ka paldies, un aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debates beidzam.

Vai komisijas vārdā kas piebilstams?

R.Jansons. Komisijā tika debatēts par konkrētām karoga nolikšanas vietām, par konkrētiem tehniskiem jautājumiem, kas saistīti ar karogu izvietošanu. Viennozīmīgi ir skaidrs, ka pie šņabja bodēm un atejām Latvijas valsts karoga nebūs. Tālākajā likumprojekta izvirzīšanas gaitā visi tehniskie jautājumi tiks atrisināti.

Tādēļ lūdzu atbalstīt šo likumprojektu.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Latvijas valsts karoga likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 90, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

R.Jansons. Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 5.februārim.

Sēdes vadītājs. 5.februāris. Deputāti neiebilst.

Paldies.

Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts “Par Latvijas Lauksaimniecības universitātes Satversmes grozījumiem”, otrais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāts Varis Krūmiņš.

V.Krūmiņš (LRA).

Labdien, cienījamie kolēģi! Izglītības, kultūras un zinātnes komisija 2017.gada 20.decembra sēdē izskatīja Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Latvijas Lauksaimniecības universitātes Satversmes grozījumiem” un nolēma atbalstīt, kā arī virzīt to izskatīšanai Saeimas sēdē otrajā lasījumā. Uz otro lasījumu priekšlikumi nav saņemti. Līdz ar to Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu “Par Latvijas Lauksaimniecības universitātes Satversmes grozījumiem” otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Par Latvijas Lauksaimniecības universitātes Satversmes grozījumiem” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 92, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

V.Krūmiņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - 2018.gada 16.janvāris.

Sēdes vadītājs. 16.janvāris. Deputāti neiebilst.

Paldies.

V.Krūmiņš. Paldies.

Sēdes vadītājs. Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts “Grozījumi Augstskolu likumā”, otrais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāte Inguna Rībena.

I.Rībena (VL-TB/LNNK).

Labrīt, godājamie kolēģi! Tātad “Grozījumi Augstskolu likumā”. Otrajam lasījumam ir saņemti 23 priekšlikumi.

1. - izglītības un zinātnes ministra Šadurska priekšlikums. Ir atbalstīts un iekļauts 4. - komisijas priekšlikumā.