Latvijas Republikas 12.Saeimas
ziemas sesijas sestā sēde
2018.gada 15.februārī

Sēdi vada Latvijas Republikas 12.Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Atbildes uz deputātu iesniegtajiem jautājumiem
Frakciju viedokļi

Sēdes vadītāja. Labrīt, godātie kolēģi! Aicinu ieņemt vietas Saeimas Sēžu zālē! Sāksim 2018.gada 15.februāra sēdi.

Godātie kolēģi, esam pagodināti, ka šodien mūs Saeimas sēdē uzrunās Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes parlamenta Pārstāvju palātas priekšsēdētājs Džons Berkova kungs, kurš oficiālā vizītē apmeklē Latviju.

Tik augsta Lielbritānijas vizīte Latvijas valsts simtgadē ir nozīmīga un simboliska. Lielbritānijai ir vēsturiski svarīga loma - Lielbritānija bija pirmā, kas atzina Latvijas neatkarību 1918.gada novembrī. (Aplausi.) Pirms simts gadiem mūsu drošības telpa bija vienota, un tāda tā ir arī tagad, mēs kopīgi stiprinām Baltijas drošību tāpat kā pirms simts gadiem. Lielbritānija ir un arī nākotnē būs Latvijai svarīgs partneris drošībā, ekonomikā, kopīgo vērtību un demokrātijas stiprināšanā. Pēc Brexit mums vairs nebūs iespēja kopā strādāt Eiropas Savienības līmenī, tāpēc mums ir apzināti jārīkojas, lai attīstītu ciešas divpusējas attiecības, tajā skaitā abu valstu parlamentu starpā.

Jūsu Ekselence Berkova kungs, vārds jums!

Dž.Berkovs (Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes parlamenta Pārstāvju palātas priekšsēdētājs).

Priekšsēdētājas kundze! Liels paldies par jūsu laipnajiem ievadvārdiem.

Godātie deputāti, man ir liels gods un es patiesi priecājos, ka esmu tikai otrais Pārstāvju palātas priekšsēdētājs, kuram bijusi iespēja uzrunāt šo cienījamo parlamentu.

Pirms sāku runāt par Latviju, Apvienoto Karalisti un mūsu savstarpējām attiecībām, vēlos parunāt par kaut ko gluži citu. Ārpus politiskās darbības, dārgie deputāti, mana lielākā sportiskā kaislība, un tā ir tiešām liela kaislība, ir teniss. Jūs šeit, Saeimā, un visa Latvijas tauta noteikti milzīgi lepojaties ar Jeļenu Ostapenko, kas kļuvusi par Francijas atklātā čempionāta vienspēļu turnīra uzvarētāju un pasaules sesto raketi tikai 20 gadu vecumā. Pērn man bija liels gods viņu kopā ar Latvijas vēstnieci Londonā uzņemt savā rezidencē Vestminsteras pilī. Vēlos jums teikt, ka Jeļena Ostapenko ir patiesi jauka čempione! Un viņa ir izcila jūsu valsts vēstniece pasaulē.

Manas vizītes laiks ir sakritis ļoti labvēlīgi. Jūsu valstij šis ir nozīmīgs svētku un piemiņas gads. Šā gada novembrī brīvā un neatkarīgā Latvija svinēs savu simtgadi. Šis ir fakts, ar ko patiesi varat lepoties un kas, ja drīkstu tā teikt, izgaismo arī abu mūsu valstu ciešās savstarpējās saiknes. Mēs Apvienotajā Karalistē bijām pirmie, kas 1918.gada novembrī atzina jauno Latvijas Republiku, mēs 1921.gadā izteicām tai oficiālu atbalstu un 1940.gadā to atjaunojām, mēs nekad, ne uz brīdi, nākamo piecu gadu desmitu laikā neatzinām padomju režīma īstenoto Latvijas apspiešanu un bijām viena no pirmajām valstīm, kas šeit 1991.gadā no jauna atvēra savu vēstniecību. Tie ir ne tikai interesanti vēstures fakti; tie ir interesanti man un, ceru, interesanti arī jums, kolēģi, bet vēl jo vairāk tie ir daļa no nezūdošām, būtiskām un unikālām mūsu valstu savstarpējām attiecībām.

Drosme un upurēšanās šīs attiecības ir darījusi vēl ciešākas: no tām dienām Liepājā, kad tika apsargāts kuģis Saratov, uz kura klāja atradās Kārļa Ulmaņa Pagaidu valdība, un 1919.gada oktobrī Rīgas aizstāvēšanas laikā traģiski sašautā karakuģa HMS Dragon apkalpes centieniem līdz 1940.gadam, kad toreizējam Latvijas vēstniekam Londonā Kārlim Zariņam tika piešķirts ārkārtas statuss, kas viņam ļāva Rietumeiropā pārstāvēt Latvijas tautu iebrukuma, okupācijas un apspiestības šausmu laikā, un viņš šo uzdevumu pildīja izcili un tiešām apbrīnojami. Mūsu valstis vieno arī Džordža Armitsteda dzīve un darbi. Viņš bija visradošākais un inovatīvākais, un ievērojamākais Rīgas mērs 20.gadsimta pirmajā desmitgadē. Patiesībā Apvienoto Karalisti un Latviju vieno daudz, daudz ciešākas saiknes, nekā varētu šķist pēc pirmā acu uzmetiena Eiropas kartei. Šīs attiecības mums ir jāciena, un turpmāk vēl jo vairāk nekā jebkad mums ir jārūpējas par tām un tās jāattīsta.

Šeit ir arī mācība, kas mums allaž jāatceras. Tas ir Latvijas liktenis, tā ir gluži nolemtība - būt šā kontinenta brīvības cīņu pirmajās rindās. Un tā tas ir arī tagad, tieši tāpat, kā tas bija iepriekš. Tieši tādēļ mums jāstāv un mēs stāvam plecu pie pleca ar jūsu valsts iedzīvotājiem. Pagājušā gadsimta vēsture ļauj izdarīt šādu secinājumu: Latvijas valsts un tautas brīvība vai nebrīve ir lakmusa tests, kas pierāda, cik brīva vai nebrīva ir visa Eiropa. Tā ir jūsu valsts centrālā nozīme, un jūs nedrīkstat to novērtēt par zemu. (Aplausi.) Vēlos vēl vairāk precizēt un izteikties vēl skaidrāk: ja Latvija nav brīva, tad nav iespējama arī pilnībā brīva Eiropa. Tā būtu vairāk nekā nepilnīga. Tā būtu bezjēdzīga. Ja tādas institūcijas kā jūsu lieliskā Saeima nespētu darboties šeit, tad, patiesību sakot, ikviens no mums jebkur uz mūsu kopējās planētas būtu ievainojams.

Mani dārgie deputāti! Man šķiet, ka šī vēsts šobrīd ir svarīgāka nekā jebkad. Tā sniedzas pāri tādiem relatīvi taktiskiem jautājumiem, lai arī svarīgiem, tomēr relatīvi taktiskiem jautājumiem kā Apvienotās Karalistes dalība Eiropas Savienībā vai izstāšanās no tās. Šī vēsts bija nozīmīga jau pirms 1973.gada, kad iestājāmies toreizējā Eiropas Ekonomiskajā kopienā, un tā paliks tikpat svarīga, varbūt pat vēl svarīgāka, pēc tam, kad būsim aizgājuši no šīs savienības. Demokrātija mūsdienu Eiropā ir daudz svarīgāka par visiem īstermiņa apsvērumiem.

Pirms jūs pelnīti atzīmējat 1918.gada novembra notikumus, šā gada novembrī šī parlamenta sasaukuma pilnvaras beigsies un notiks brīvas un godīgas vēlēšanas; tā būs nopietna ideju un indivīdu sacensība. Iznākums nav paredzams, tā notiek demokrātiskās, brīvās un godīgās vēlēšanās. Iznākums nav paredzams, un vēlēšanas pārraugošās iestādes ir neatkarīgas. Demokrātija tiks īstenota ne tikai formāli, bet patiesi un tāda, kādai tai jābūt. Tomēr netālu no jūsu robežām šogad notiek arī citas, šķietamas vēlēšanas, kas nemaz neatbilst demokrātijas standartiem. Par to būtu jāsatraucas mums visiem.

Kolēģi un draugi! Šķiet, ka mēs dzīvojam ne vien viltus ziņu, bet arī viltus demokrātijas laikā. Šis skumjais fakts mums liek būt ļoti modriem.

Tas nozīmē arī to, ka mums jāmācās no vēstures un aizvien ciešāk jāsadarbojas nākotnes vārdā. Mūsu nācijas šķiet esam atšķirīgas, bet daudzējādā ziņā tās ir gluži vai pārsteidzoši līdzīgas. Mēs atrodamies dažādos Eiropas civilizācijas punktos, taču pēc savas kultūras esam ļoti eiropeiski. Mūsu tautas ir rūdījusi jūra, un tām abām ir raksturīga zinātkāre. Mēs augsti vērtējam netradicionālus risinājumus. Mēs apbrīnojam nesatricināmu apņēmību. Mēs cienām izglītību. Un vairāk par visu mums dārga ir mūsu neatkarība.

Savas īsās vizītes laikā, šķiet, esmu aptvēris un tiešām spēju novērtēt to nozīmi, kādu jūs, deputāti, piešķirat NATO kā jūsu drošības pamatam un jūsu neatkarības garantam.

Tādēļ, godātā priekšsēdētāja, man ir patiess prieks uzrunāt šo Saeimu un ar tās starpniecību - apbrīnojamo Latvijas tautas garu. Mazāk nekā 48 stundu laikā esmu baudījis jūsu viesmīlību, profesionalitāti un draudzību. Es to augsti novērtēju un labprāt jums atlīdzinātu ar to pašu. Visas Lielbritānijas Pārstāvju palātas vārdā novēlu jums, dārgie draugi, - un tiešām to saku no sirds - novēlu jums visu to labāko un apliecinu viennozīmīgu atbalstu jūsu nacionālās atmodas simtgadē!

Noslēgumā vēlos izteikt cerību un ticību, ka 2918.gadā tābrīža aptuveni divsimt piecdesmitais Pārstāvju palātas priekšsēdētājs (es noteikti tas nebūšu) katrā ziņā būs šeit, lai sveiktu Latviju tās tūkstošajā neatkarības gadā.

Kolēģi un draugi! Liels paldies par jūsu dāsno viesmīlību, par šo man izrādīto godu jūs uzrunāt! Vēlu jums to labāko gan kā indivīdiem, gan kā visam parlamentam un visai valdībai, un vairāk par visu novēlu ikvienam Latvijas iedzīvotājam visu to labāko arī tālā, tālā nākotnē!

Liels paldies! (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Turpināsim Saeimas sēdi.

Iesniegtās izmaiņas Prezidija apstiprinātajā sēdes darba kārtībā.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz izdarīt izmaiņas sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās””. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Juridiskā komisija lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut likumprojektu “Grozījumi Tiesnešu disciplinārās atbildības likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Juridiskā komisija lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut likumprojektu “Grozījums likumā “Par tiesu varu””. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Prezidija ziņojumi.

Par iesniegtajiem likumprojektiem.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Jāņa Dombravas, Edvīna Šnores, Raivja Dzintara, Eināra Cilinska, Gaida Bērziņa un Riharda Kola iesniegto likumprojektu “Grozījumi Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

“Par” pieteicies runāt deputāts Raivis Dzintars.

R.Dzintars (VL-TB/LNNK)

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Ir jābūt vienam universālam, neapstrīdamam un neapšaubāmam principam, kurš ir jāievēro Latvijas valsts varai. Un tas ir, ka nekad, nekādos apstākļos Latvijā tās pilsoņi nedrīkst nonākt diskriminētā stāvoklī attiecībā pret ārvalstniekiem. Ja šāda situācija rodas, likumdevēju morāls pienākums ir tūlīt šo stāvokli novērst. Var diskutēt par to, kā labāk to izdarīt. Var strīdēties par detaļām. Bet nevar būt attaisnojuma tam, ka politiķu vienotas izpratnes trūkuma dēļ diskriminācija saglabājas. Tieši šāda situācija pastāv Latvijas galvaspilsētā.

Latvijas pilsonis pirmspensijas vecumā, piemēram, 62 gadu vecumā, sabiedriskā transporta biļeti pērk, bet Krievijas vai Baltkrievijas pilsonis jau 55 gadu vecumā šo transportu Rīgā var izmantot par brīvu. Ja SASKAŅAS vēlētāju šāda situācija nemulsina, tad, kolēģi, lielākās daļas klātesošo vēlētājiem, domāju, ka par to gan ir kaut kas sakāms.

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2017.gadā Latvijas Republikā dzīvoja aptuveni 50 tūkstoši trešo valstu pilsoņu. Starp tiem aptuveni 35 tūkstoši ir vecāki par 55 gadiem, aptuveni puse no viņiem dzīvo Rīgā, kur pensionāri var braukt bez maksas.

Mūsu piedāvātie grozījumi Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā papildina 14.pantu un paredz, ka braukšanas maksas atvieglojumi netiktu piemēroti ārzemniekiem, izņemot Eiropas Savienības dalībvalstu, Eiropas Ekonomikas zonas valstu un Šveices Konfederācijas pilsoņus, kā arī bezvalstniekus, kuriem ir pastāvīgās uzturēšanās atļauja Latvijas Republikā.

Mēs pieļaujam, ka otrajā lasījumā varētu būt diskusijas arī par niansēs atšķirīgu formulējumu, bet skaidrs ir tas, ka problēma ir jānovērš un tas ir jāizdara pēc iespējas ātrāk.

Lūdzu atbalstīt projekta nodošanu komisijai.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Ir iebildumi. Mums ir jābalso.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā” nodošanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 66, pret - 22, atturas - nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Juridiskās komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Tiesnešu disciplinārās atbildības likumā” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Juridiskās komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par tiesu varu”” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

Kalnozola kungs, vai runāsiet “par” vai...?

“Par” pieteicies runāt deputāts Valdis Kalnozols.

V.Kalnozols (ZZS).

Gribu pateikt lielu paldies par šī likuma atvēršanu. Bet ko es gribu piebilst? Ja mēs gribētu sakārtot tiesu varu, mums jāatver vēl viens likums, kas saistīts ar amatpersonu atalgojumu, lai par tiesnešiem motivēti vēlētos kļūt labākie no juristiem. Liels lūgums tiem, kas atvēra likumu “Par tiesu varu”, atvērt arī šo likumu.

Paldies jums.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Par atvaļinājuma piešķiršanu.

Par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātei Jūlijai Stepaņenko no šā gada 6.februāra līdz 8.februārim.

 

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātes Jūlijas Stepaņenko iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņai neapmaksātu atvaļinājumu no šā gada 6.februāra līdz 8.februārim. Saeimas Prezidijs atvaļinājumu ir piešķīris un par to informē Saeimu.

Par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Andrejam Judinam šā gada 8.februārī.

 

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Andreja Judina iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņam neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 8.februārī. Saeimas Prezidijs atvaļinājumu ir piešķīris un par to informē Saeimu.

Par likuma otrreizēju caurlūkošanu.

Likums “Grozījumi Publisko iepirkumu likumā”.

Godātie kolēģi! Valsts prezidents šā gada 9.februārī ir nosūtījis Saeimai otrreizējai caurlūkošanai šā gada 1.februārī Saeimas pieņemto likumu “Grozījumi Publisko iepirkumu likumā”. Atbildīgā par šo likumu ir Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija.

Saeimai atbilstoši Saeimas kārtības rullim ir jānosaka priekšlikumu iesniegšanas termiņš, kā arī datums, kad likums atkārtoti izskatāms Saeimas sēdē.

Godātie kolēģi! Kurš runās Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā? Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Romānam Naudiņam!

R.Naudiņš (VL-TB/LNNK).

Kolēģi! Priekšlikumus mēs gaidīsim līdz 30.martam.

Sēdes vadītāja. Un izskatīšanas laiks Saeimas sēdē?

R.Naudiņš. Izskatīšanas laiks - 20.aprīlis.

Sēdes vadītāja. 19.aprīlis, ceturtdiena, jūs domājat? Vai 20.aprīlī - ārkārtas sēdē?

19.aprīlis. Paldies.

Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 30.marts, izskatīšana Saeimas sēdē - šā gada 19.aprīlī.

Darba kārtībā - deputātu pieprasījuma izskatīšana. Pieprasījumu komisijas atzinums.

Darba kārtībā - deputātu Ivara Zariņa, Jeļenas Lazarevas, Artūra Rubika, Andra Morozova, Aleksandra Jakimova, Jāņa Tutina, Raimonda Rubika, Sergeja Potapkina, Vladimira Nikonova un Jāņa Ādamsona pieprasījums ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam “Par Ekonomikas ministrijas atbildēm uz deputātu jautājumu Nr.370/J12 un ekonomikas ministra izvairīšanos sniegt informāciju par patieso EM izveidotās “kontroles grupas” sastāvu un patiesajiem tās uzdevumiem, lai veiktu pārbaudes atsevišķu komersantu elektrostacijās, kuriem ir izsniegtas atļaujas pārdot saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros”.

Pieprasījumu komisijas vārdā - deputāts Augusts Brigmanis.

A.Brigmanis (ZZS).

Labrīt, kolēģi! Pieprasījumu komisija turpina skatīt jautājumus, kas ir saistīti ar Ekonomikas ministrijas atbildēm uz deputātu jautājumiem. Saeimas šodienas sēdes darba kārtībā ir konkrēts pieprasījums, ko ir iesnieguši mūsu kolēģi Ivars Zariņš, Jeļena Lazareva, Artūrs Rubiks un pārējie. Komisijas sēdē šis pieprasījums tika izskatīts. Tika konstatēts, ka turpinās pārbaude par šiem jautājumiem. Lai sniegtu galīgo slēdzienu, mums ir nepieciešama šīs pārbaudes rezultātu izskatīšana. Līdz ar to konkrētais pieprasījums ir noraidīts. (Dep. A.Kaimiņš: “Pēdējo reizi, August!”)

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Ivaram Zariņam.

I.Zariņš (SASKAŅA).

Labdien, kolēģi! Kā jūs zināt, šis ir kārtējais pieprasījums ekonomikas ministram. Un, lai jūs saprastu šī pieprasījuma būtību, gluži kā seriālā jums jāatgādina, kas ir bijis iepriekšējās sērijās.

Iepriekš ekonomikas ministrs tika izjautāts par konkrētiem OIK afēras aspektiem, kuri uzskatāmi parāda Ekonomikas ministrijas patieso lomu visā šinī afērā. Proti, par to, ka patiesībā stacijas nav bijušas kontrolētas; par to, ka Ekonomikas ministrija, izsniedzot savas atļaujas, vispār nav vadījusies no lietderības, patiesās jēgas un mērķa kritērijiem, kāpēc vispār šis process ir uzsākts un kāpēc tas būtu jāveic; par to, ka netika kontrolēti kritiski svarīgi aspekti, kuri nosaka, vai komersants ir izpildījis tam piešķirtās atļaujas nosacījumus un kvalificējas atbalstam vai ne. To mēs arī noskaidrojām, un Ekonomikas ministrija pati atzina, ka to nav darījusi un ka šī kontroles kārtība nav atbilstoša.

Konkrēti šis pieprasījums bija nevis vienkārši par pārbaudēm, bet par to, kas veic šīs pārbaudes. Jo, kā jūs atceraties, tiklīdz notika... tiklīdz žurnālisti atklāja šīs iespējamās krāpniecības, tā Ekonomikas ministrija nāca ar skaļu paziņojumu, ka tā ir krāpniecība un ka tiks veiktas pārbaudes pa pilnu perimetru. Vēlāk izrādījās... Un tas bija kad? Septembrī vai oktobrī. Vēlāk izrādījās, ka šis pilnais perimetrs no 400 stacijām samazinājies uz 39 stacijām.

Ko mēs varam teikt šā pieprasījuma kontekstā? Kāpēc radās šis pieprasījums? Mēs uzdevām ekonomikas ministram vienkāršu jautājumu - mūsuprāt, vienkāršu un loģisku! -, lai pārliecinātos, ka beidzot Ekonomikas ministrija tik tiešām uzsāks šo kontroli atbilstoši sabiedrības un valsts interesēm un ka tik tiešām taisās kaut ko kontrolēt. Mēs pajautājām ļoti vienkāršas lietas. Proti, pirmām kārtām iedodiet mums šo rīkojumu, lai mēs pārliecinātos, kāds ir patiesais uzdevums šai kontroles grupai un ko konkrēti šī grupa pārbaudīs. (Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru. Starpsaucieni.) Viena lieta - ko pārbaudīs. (Dep. A.Kaimiņš: “Viņam ir taisnība!”)

Tālāk - kāds ir šīs kontroles grupas sastāvs? Ļoti svarīgi ir saprast, vai tiešām šai kontroles grupai... Ja viena lieta ir skaidri deklarēta, kas tiks pārbaudīts, tad otra lieta - būtu jāgūst pārliecība par to, ka cilvēki, kas ir šinī kontroles grupā, vispār ir spējīgi veikt šo kontroli un viņiem ir motivācija to darīt. Jo, raugiet, varētu izrādīties, ka daudzi no tiem, kuri it kā kontrolē, pārbauda šīs stacijas, patiesībā paši ir pieņēmuši lēmumus, kuru izpilde viņiem tagad ir jāpārbauda.

It kā būtu loģiski, ka Ekonomikas ministrija tik tiešām šo pārbaudi veic sabiedrības interesēs, lai atklātu iespējamās nelikumības, nevis lai tās piesegtu. Un būtu normāli, ka Ekonomikas ministrija šo visu informāciju iesniedz.

Ekonomikas ministrija atteicās iesniegt šo informāciju, kas ir vēl viens papildu apliecinājums tam, ka visa Ekonomikas ministrijas darbība tagad ir vairāk vērsta nevis uz to, lai atklātu šo afēru, bet patiesībā - lai to piesegtu. Par to liecina arī Ekonomikas ministrijas uzvedība un sniegtās atbildes Pieprasījumu komisijā.

Tātad Ekonomikas ministrija, kaut gan ir konkrēts deputātu pieprasījums, joprojām ir atteikusies iesniegt savu lēmumu Nr.202, ar kuru ir nodibināta šī kontroles grupa.

Kolēģi! Vai jūs varat iedomāties šādu situāciju reālā parlamentārās demokrātijas iekārtā, kāda skaitās Latvijā?! Izpildvara atsakās iesniegt savu rīkojumu augstākajai lēmējvarai - tautas deleģētai lēmējvarai! Un tā ir reāla situācija pašlaik mūsu valstī, kuru, kā es saprotu, vairākums deputātu gatavi akceptēt. Tas ir pilnīgs absurds!

Ekonomikas ministrija atteicās - atteicās! - iesniegt šīs kontroles grupas sastāvu, pamatojot ar to, ka tas varētu traucēt kontroles grupai.

Jautājums ļoti pamatots: kādā veidā tas varētu traucēt, ja deputātiem būtu iespēja gūt pārliecību par to, ka šī kontroles grupa strādā ar atbilstošu kompetenci un neatrodas interešu konfliktā? Kas šeit ir slēpjams?! Uz to Ekonomikas ministrija nespēja atbildēt. Ekonomikas ministrija atrunājās, ka tā varētu kontroles grupas sastāvu atklāt pēc kontroles grupas darba beigām, pārbaudes beigām. Taču, kad mēs noskaidrojām, kā tad īsti ar to pārbaudi... kad darba beigas iestāsies, izrādījās, ka neiestāsies nekad. Tas nozīmē, ka šīs kontroles grupas sastāvs nekad nebūs zināms. Un arī nekad nebūs zināms, ko viņi tur īsti ir darījuši, jo deleģētais uzdevums tiek slēpts no deputātiem.

Tad Ekonomikas ministrijai tika jautāts: “Nu labi, bet kas par to visu atbildēs? Vai jūs esat gatavi uzņemties atbildību?” Un šeit tika dota ļoti mīklaina un mistiska atbilde, ka... konkrēti uz jautājumu - kurš un kādā veidā būs atbildīgs par kontroles grupas darba rezultātu un tā patiesuma atbilstību, atbilde bija šāda: “Kontroles grupu izveido Ekonomikas ministrija, un par tās atbildību atbild Ekonomikas ministrijas ierēdņi.” Konkrēti kurš ierēdnis atbildēs? Ekonomikas ministrija izmisīgi izvairījās to nosaukt. Jautājums: kāpēc? Ja jau Ekonomikas ministrija uzņemas šo atbildību un ir pārliecināta, ka šī grupa ir kompetenta un dara to, kas ir jādara, tad kāpēc jāslēpj, kurš īsti atbildēs? Vēl vairāk! Vēl interesantāk ir tas, ka atbildība, kā viņi to uzreiz reducē... ka būs jāatbild saskaņā ar Valsts civildienesta ierēdņu disciplināratbildības likumu.

Kas ir interesanti? Ja skatās kontekstā ar to, ka Ekonomikas ministrijai tika uzdots jautājums: “Un kāda būs pašas kontroles grupas atbildība, ja tā nebūs spējusi sniegt kompetentu un patiesu informāciju par pārbaudes rezultātiem?” Ko atbildēja Ekonomikas ministrija? Ka ārējos normatīvajos aktos nav atsevišķi noteikta kontroles grupas atbildība. Līdz ar to piemērojama vispārējā kārtība saskaņā ar iepriekšējo atbildi. Tas ir, runa ir tikai par to, ka kontroles grupa vispār ne par ko neatbildēs. Atbildība tiks noteikta tikai Valsts civildienesta ierēdņu disciplināratbildības likumā paredzētajā kārtībā. Tas nozīmē - ja tie nebūs ierēdņi, viņi vispār ne par ko neatbildēs.

Kolēģi, ja tagad saliekam kopā to, ka no sabiedrības tiek slēpts šīs kontroles grupas patiesais uzdevums, šīs kontroles grupas sastāvs, šīs kontroles grupas kompetence, tas, vai kontroles grupa neatrodas interešu konfliktā... Ja galu galā pēc tam tiek pateikts, ka kontroles grupai, kā mēs noskaidrojām, ne par ko nebūs jāatbild, vienalga, kādus rezultātus tā sniedz...

Nu, kolēģi, kā jums pašiem šķiet - ar ko nodarbojas Ekonomikas ministrija? Vai tiešām visas Ekonomikas ministrijas rīcības ir vērstas uz to, lai atklātu šo OIK afēru, lai pēc iespējas mazinātu OIK slogu vai lai patiesībā to piesegtu un lai piesegtu savas, iespējams, nelikumīgās rīcības? Jo, kā mēs redzam, katrs pieprasījums uzskatāmi parāda, ka Ekonomikas ministrija ne tikai ir piesegusi šo afēru, bet ir arī aktīvi to režisējusi gan ar saviem lēmumiem, gan ar savām darbībām, gan arī ar savu bezdarbību. Un šis pieprasījums ir tam atkal konkrēts apliecinājums.

Vēl vairāk. Ja mēs paskatāmies Ekonomikas ministrijas sniegtās atbildes uz pārējiem jautājumiem, tad... Ministrijai tika uzdotas ļoti konkrētas lietas.

Kā jūs atceraties, vienā no pieprasījumiem mēs noskaidrojām - un Ekonomikas ministrija bija spiesta tam piekrist -, ka kritiski svarīgs faktors, runājot par to, vai koģenerācijas stacija tiešām ir izpildījusi atļaujas nosacījumus, vai laikā ir sākusi ražot elektroenerģiju koģenerācijā, ir jautājums par siltumu - par lietderīgo siltumu. Ekonomikas ministrija tam piekrita. Taču pēc tam, kad tai tika uzdots jautājums par to, kas ir šīs kontroles grupas sastāvā, vai ir kāds cilvēks, kas ir kompetents runāt par to, Ekonomikas ministrija izvairījās sniegt atbildi, un no tās vēlāk sniegtajām atbildēm redzams, ka tāda cilvēka nav; ka ministrija piesaistījusi cilvēku no malas.

Tālāk. Kad tika prasīts: “Nu, bet kā tad jūs reāli, fiziski par to pārliecināsities?”, Ekonomikas ministrijas atbilde bija šāda: “Pēc kontroles grupas apsekojuma tiek sastādīts pārbaudes akts, kuru parakstīs visas personas.” Tātad ir jautājums, ka šī kontroles grupa, lai tā varētu reāli, pareizi pārliecināties par šo kritiski svarīgo faktoru... Kā mēs redzam, ekspertu grupā nav, bet... un pārliecība tiks gūta, reāli pārbaudot staciju. Taču, kad ekonomikas ministram tika pajautāts, cik tad ir staciju, kas reāli pārbaudītas pa šiem četriem mēnešiem, tad izrādījās, ka tādas stacijas var saskaitīt uz vienas rokas pirkstiem... vairāk nekā uz vienas rokas pirkstiem... Tas ir, septiņas stacijas, no kurām tikai viena reāli ir pārbaudīta, taču, neskatoties uz to, Ekonomikas ministrija jau ir guvusi pilnīgu pārliecību, ka tur viss ir kārtībā. Bet slēpj atkal, kādā veidā tas ir noticis.

Nu, kolēģi, kā jums pašiem šķiet? Kas pašlaik notiek un ar ko patiesībā nodarbojas Ekonomikas ministrija? Ir acīmredzami, ka Ekonomikas ministrija pašlaik vienkārši izmisīgi cenšas slēpt savu patieso lomu šinī OIK afērā. Ir redzams, ka Ekonomikas ministrija... Katrs no šiem pieprasījumiem vienkārši apliecina to, ka tā ir bijusi ministrijas neizdarība. Iespējams, ir bijusi ne tikai neizdarība (tiešām tā ir bijusi!); iespējams, šeit mēs varam runāt arī par ļoti nopietnu korupciju gan politiskā līmenī, gan Ekonomikas ministrijas ierēdņu līmenī. Kāpēc šādi ļoti savdabīgi, dīvaini lēmumi ir pieņemti, kāpēc nav bijusi izveidota kontroles sistēma, kāpēc šis process nekad nav bijis līdz šim kontrolēts? Un arī tagad tiek slēpts, kā tas tiek darīts. Tā rezultātā visa mūsu sabiedrība ir ieguvusi šo milzīgo, milzīgo nastu un šī lielākā valsts izzagšana - Latvijas valsts vēsturē lielākā izzagšana! - joprojām turpinās.

Kolēģi! Es aicinu atbalstīt šo pieprasījumu. Galu galā cilvēkiem ir jāsāk atbildēt par savām rīcībām. Pretējā gadījumā mūsu valsts vienkārši ies tur, kur tā diemžēl tagad tiek vesta, - uz pilnīgu bardaku.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai Pieprasījumu komisijas vārdā ir kas piebilstams?

Tātad Pieprasījumu komisijas vārdā nekas nav piebilstams.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Ivara Zariņa, Jeļenas Lazarevas, Artūra Rubika, Andra Morozova, Aleksandra Jakimova, Jāņa Tutina, Raimonda Rubika, Sergeja Potapkina, Vladimira Nikonova un Jāņa Ādamsona pieprasījumu ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam “Par Ekonomikas ministrijas atbildēm uz deputātu jautājumu Nr.370/J12 un ekonomikas ministra izvairīšanos sniegt informāciju par patieso EM izveidotās “kontroles grupas” sastāvu un patiesajiem tās uzdevumiem, lai veiktu pārbaudes atsevišķu komersantu elektrostacijās, kuriem ir izsniegtas atļaujas pārdot saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 37, pret - 38, atturas - 11. Pieprasījums ir noraidīts.

Godātie kolēģi! Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Ivara Zariņa, Andra Morozova, Jāņa Tutina, Artūra Rubika, Sergeja Potapkina, Raimonda Rubika, Sergeja Mirska, Vladimira Nikonova, Igora Zujeva un Vitālija Orlova pieprasījumu ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam “Par Ekonomikas ministrijas īstenoto subsidētās elektroenerģijas elektrostaciju pārbaudi, tās objektivitāti un atbilstību sabiedrības interesēm”. Pieprasījums ir pieejams visiem deputātiem. Iesniedzēji lūdz vārdu motivācijai.

Iesniedzēju vārdā - deputāts Ivars Zariņš.

I.Zariņš (SASKAŅA).

Kolēģi, šis ir kārtējais pieprasījums, ko mēs bijām spiesti sagatavot. Jo, raugi, ja mēs runājam par šīm pārbaudēm, kuras it kā Ekonomikas ministrija turpina, izrādījās, ka ne tikai kontroles grupas sastāvs ir slepens, bet slepens un ierobežoti pieejams ir arī tas, kādas stacijas tiek pārbaudītas un kādā veidā tiek pārbaudītas. Ekonomikas ministrija, sniedzot savas atbildes, galu galā galīgi sapinās. Jo, no vienas puses, apgalvoja, ka šīs pārbaudes principā tiek veiktas uz dokumentu pamata un tiek pārbaudīti konkrēti dokumenti. Tas no vienas puses.

No otras puses, kā jau mēs to noskaidrojām, ļoti principiāls faktors, runājot par koģenerācijas staciju pārbaudi, ir tas, vai tik tiešām tās kvalificējas atbalstam vai ne. Kā viens no šādiem aspektiem ir, vai šī stacija ražo elektroenerģiju efektīvā koģenerācijas procesā. Un šeit izteikti svarīgs faktors ir siltums, cik tas efektīvi, cik lietderīgi tiek ražots. Neviens no tiem dokumentiem, kurus Ekonomikas ministrija pārbauda, to neapliecina. Tad ir jautājums: kādā veidā Ekonomikas ministrija guvusi pārliecību, ka jau septiņām stacijām šī atļauja ir saglabājama? Jo Ekonomikas ministrija Pieprasījumu komisijā oficiāli pavēstīja un ar pilnīgu atbildību apgalvoja, ka visas šīs septiņas stacijas, kurām atļauja ir saglabājama, tiešām strādā atbilstoši normatīvo aktu un atļaujas prasībām. Tātad ievēro arī efektīvas koģenerācijas prasības principu. Tad nu mēs Ekonomikas ministrijai lūdzam iesniegt šos dokumentus, balstoties uz kuriem Ekonomikas ministrija ir pieņēmusi lēmumu, ka šīm septiņām stacijām ir pamatoti saglabāt atļaujas. Tā ir pieprasījuma būtības viena daļa.

Un pieprasījuma būtības otra daļa. Mēs tomēr vēlamies saņemt Ekonomikas ministrijas pamatojumu, kāpēc ir jāslēpj no sabiedrības šīs septiņas stacijas, kuras godprātīgi strādā. Ko Ekonomikas ministrija atkal ir izdarījusi? Tā ir atkal pateikusi, ka šī informācija ir ierobežota, un tieši tāpēc mūsu sēde bija slēgta, lai nebūtu zināms, kuras stacijas tiek pārbaudītas. Mēs šinī pieprasījumā lūdzam Ekonomikas ministriju dot pamatojumu un paskaidrot, kādā veidā tas, ka sabiedrībai būs zināms, kuras ir šīs septiņas stacijas, kas godprātīgi strādā, traucēs šo staciju darbam. Lūdzu iesniegt pamatojumu! Pretējā gadījumā mums tomēr ir pamatotas bažas, ka patiesībā šīs pārbaudes tiek veiktas nevis lai atklātu iespējamās OIK nelikumības, bet gan patiesībā, lai tās slēptu. Un tieši tāpēc tiek slēptas gan pārbaudāmās stacijas, gan kontroles grupas sastāvs, gan ko viņi patiesībā dara.

Ļoti ceram, ka ekonomikas ministrs beidzot būs spējīgs kliedēt šīs bažas un nāks ar konkrētām, skaidrām atbildēm, jo tas pirmām kārtām ir viņa paša interesēs.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Pieprasījumu nododam Pieprasījumu komisijai.

Godātie kolēģi! Saeimas Juridiskā komisija lūdz izdarīt izmaiņas sēdes darba kārtībā un komisijas izstrādāto likumprojektu “Grozījums likumā “Par tiesu varu”” izskatīt pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Juridiskā komisija lūdz komisijas izstrādāto likumprojektu “Grozījumi Tiesnešu disciplinārās atbildības likumā” izskatīt pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Un deputāti Jansons, Abu Meri, Dzintars, Upenieks un Dombrava lūdz izdarīt izmaiņas sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Darba kārtībā - likumprojektu izskatīšana.

Likumprojekts “Par nekustamo īpašumu atsavināšanu Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas valsts robežas joslas ierīkošanai”, trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Gaidis Bērziņš.

G.Bērziņš (VL-TB/LNNK).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi!

Atgādināšu, ka šajā likumprojektā sākotnēji bija paredzēts atsavināt vairākus nekustamos īpašumus valsts robežas joslas ierīkošanai, taču likumprojekta izskatīšanas gaitā nekustamo īpašumu īpašniekiem izdevās vienoties ar atbildīgajām institūcijām, un šobrīd mums šajā likumprojektā ir palicis vairs tikai viens nekustamais īpašums, par ko vienošanās diemžēl nav panākta, un galvenais iemesls ir tas, ka nekustamā īpašuma īpašnieks nepiekrīt novērtējumam, ko ir veikušas atbildīgās institūcijas saskaņā ar likumu.

Šajā sakarā komisija norādīja, ka īpašniekam ir tiesības šo novērtējumu apstrīdēt Civilprocesa likuma noteiktajā kārtībā.

Kolēģi! Komisija ir saņēmusi piecus priekšlikumus.

1. ir iekšlietu ministra Kozlovska priekšlikums, kas ir redakcionāla rakstura. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 2. ir iekšlietu ministra Kozlovska priekšlikums, kas ir daļēji atbalstīts, iekļauts 3. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 3. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kas ir precizējošs. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 4. ir iekšlietu ministra priekšlikums, kas komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. Un arī 5. ir precizējošs iekšlietu ministra priekšlikums, kas komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. Līdz ar to esam izskatījuši visus priekšlikumus.

Juridiskās komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu “Par nekustamo īpašumu atsavināšanu Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas valsts robežas joslas ierīkošanai” trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par nekustamo īpašumu atsavināšanu Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas valsts robežas joslas ierīkošanai” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likumā”, trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Gunārs Kūtris.

G.Kūtris (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labdien, cienījamie kolēģi! Ir saņemti trīs priekšlikumi likumprojekta trešajam lasījumam. Juridiskā komisija tos izvērtēja un attiecīgi lēma.

1.priekšlikums, kas ir Juridiskā biroja priekšlikums, atbalstīts daļēji, iekļaujot 2.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G.Kūtris. 2.priekšlikums ir Juridiskās komisijas sagatavotā šī panta redakcija, un komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Kūtris. 3.priekšlikums ir finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums attiecībā uz pārejas noteikumiem, un komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Kūtris. Līdz ar to Juridiskās komisijas vārdā lūdzu atbalstīt šo likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret - 1, atturas - nav. Likums pieņemts.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Aizturēto personu turēšanas kārtības likumā”, pirmais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāte Zenta Tretjaka.

Z.Tretjaka (SASKAŅA).

Labdien, cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi!

Strādājam ar likumprojektu “Grozījumi Aizturēto personu turēšanas kārtības likumā” (Nr.1119/Lp12).

2016.gada 10.jūnijā stājās spēkā direktīva 2016/800 par procesuālajām garantijām bērniem, kuri ir aizdomās turētie vai apsūdzētie kriminālprocesā. Direktīvas mērķis ir noteikt procesuālās garantijas, lai nodrošinātu, ka bērni, kuri ir aizdomās turētās vai apsūdzētās personas kriminālprocesā, spēj izprast šo procesu un tam sekot. Tas ļautu šiem bērniem īstenot savas tiesības uz taisnīgu tiesu, novērstu bērnu atkārtotus likumpārkāpumus un sekmētu bērnu sociālo iekļaušanu.

Pašlaik likuma 5.panta ceturtajā daļā ir noteikts, ka īslaicīgās aizturēšanas vietu drīkst apmeklēt Kriminālprocesa likumā paredzētās personas procesuālu darbību veikšanai; valsts un starptautisko cilvēktiesību aizsardzības institūciju pārstāvji; neatliekamās medicīniskās palīdzības un avārijas dienestu darbinieki; diplomātiskās vai konsulārās pārstāvniecības pārstāvji. Starp minētajām personām nav nepilngadīgā aizturētā tuvinieku. Nepilngadīgais kriminālprocesā ir atzīstams par īpaši neaizsargātu, tādēļ brīvības atņemšanas gadījumā nepilngadīgajiem jāļauj uzturēt regulāru un jēgpilnu saskarsmi ar vecākiem un ģimeni.

Līdz ar to paredzēts papildinājums, nosakot, ka īslaicīgās aizturēšanas vietu drīkst apmeklēt nepilngadīgā aizturētā saderinātais, laulātais, bērni, vecāki, aizbildnis, vecvecāki, brāļi un māsas, kā arī tā persona (Starpsaucieni.), ar kuru nepilngadīgais aizturētais dzīvo kopā un ar kuru tam ir kopīga (nedalīta) saimniecība.

Vienlaikus kriminālprocesa mērķa interešu aizsardzības nolūkos un ņemot vērā nepieciešamību procesa virzītājam noteiktajā aizturēšanas maksimālajā laikā (48 stundas) veikt noteiktās procesuālās darbības, kā arī ievērojot fiziskās drošības riskus attiecībā uz apmeklējuma tiesībām īslaicīgās aizturēšanas vietā, paredzēts aprobežot šādas satikšanās laiku līdz vienai stundai uzturēšanās laikā īslaicīgās aizturēšanas vietā vienatnē ar ne vairāk kā diviem tuviniekiem, ja tas netraucē kriminālprocesa mērķu sasniegšanu. Noteikts arī pienākums tuviniekiem satikšanos iepriekš saskaņot ar procesa virzītāju.

Otrais jautājums, ko risina direktīva, attiecas uz nepilngadīgā aizturētā tiesībām saņemt medicīnisko izmeklēšanu, jo īpaši, izvērtējot viņa garīgo un fizisko stāvokli. Medicīniskās izmeklēšanas rezultātus ņem vērā, nosakot, vai nepilngadīgais var tikt pakļauts nopratināšanai vai citām izmeklēšanas vai pierādījumu vākšanas darbībām, vai jebkuriem pasākumiem, kas veikti vai plānoti attiecībā uz bērnu. Medicīnisko izmeklēšanu var pieprasīt kompetentās iestādes, bērna advokāts vai tuvinieki.

Līdz ar to 9.pantu ir paredzēts papildināt ar 2.¹ daļu: “Šā panta pirmajā daļā noteikto veselības aprūpi nepilngadīgajam veic pēc procesa virzītāja vai policijas amatpersonas iniciatīvas, īpaši gadījumos, ja to prasa konkrētas, ar veselību saistītas norādes, vai pēc nepilngadīgā aizturētā, viņa pārstāvja, aizstāvja vai jebkuras citas personas pieprasījuma.”

Paredzētas arī policijas amatpersonas vai procesa virzītāja tiesības pieprasīt ārstniecības iestādei izrakstu par nepilngadīgā veselības stāvokli un pienākums pievienot to krimināllietas materiāliem.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija likumprojektu ir izskatījusi un atbalstījusi šī gada 6.februāra sēdē.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Aizturēto personu turēšanas kārtības likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret - 1, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai otrajam lasījumam.

Z.Tretjaka. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - šā gada 26.februāris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 26.februārim.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu””, pirmais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāts Romualds Ražuks.

R.Ražuks (VIENOTĪBA).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Saeimas Sociālo un darba lietu komisija izskatīja un sagatavoja Saeimai vērtēšanai pirmajā lasījumā likumprojektu “Grozījumi likumā “Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu””.

Šis likumprojekts ļoti svarīgs tādā ziņā, ka likums tika pieņemts 2001.gadā, un šajā laikā notikušas daudzas izmaiņas gan darba tirgū, gan sabiedrībā kopumā. Parādījušās jaunas profesijas, pazudusi daļa no vecajām. Mēs iestājāmies Eiropas Savienībā, un ārvalstīs iegūta izglītība vai Latvijas valstspiederīgo darbošanās Eiropas darba tirgū - tā ir ikdiena. Tāpēc likumā ir nepieciešami šie grozījumi, kas ir vērsti uz reglamentētajām profesijām.

Likumprojekts sīki reglamentē, kādi kritēriji nepieciešami profesiju atzīšanai, kādai jābūt izglītībai.

Nosaukšu vienu īsu piemēru: 8.¹ panta jaunā redakcija noteic, ka vispārīgās prasības izglītībai un profesionālajai kvalifikācijai reglamentētajās profesijās būvniecības jomā paredz, ka būvdarbu vadītāja profesijas iegūšanai ir nepieciešama pirmā līmeņa profesionālā augstākā izglītība; būvinženiera - otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītība. Un tā tālāk, un tā joprojām.

Ļoti svarīga lieta, kuras nebija agrāk, ir Eiropas profesionālās kartes izdošana, jo mūsu valstspiederīgie dodas strādāt uz ārzemēm un tur ir nepieciešama profesionālās kvalifikācijas salīdzināšana. Tas viss prasa diezgan lielas intensīvas diskusijas ar vairākām sabiedrības grupām. Jau tagad ir ļoti liela ieinteresētība.

Aicinu Saeimu atbalstīt šo nepieciešamo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret - 1, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai otrajam lasījumam.

R.Ražuks. Paredzot lielas un plašas diskusijas, komisija lūdz noteikt par priekšlikumu iesniegšanas termiņu 16.martu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 16.marts.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Tiesu izpildītāju likumā”, otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Gaidis Bērziņš.

G.Bērziņš (VL-TB/LNNK).

Cienījamā Saeimas Priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Skatām likumprojektu “Grozījumi Tiesu izpildītāju likumā” otrajā lasījumā.

Komisija ir saņēmusi 22 priekšlikumus.

1.priekšlikums ir deputāta Valda Kalnozola priekšlikums, kurš paredz, ka personai, kura vēlas būt par tiesu izpildītāju, ir nepieciešams apgūt speciālas zināšanas bērnu tiesību aizsardzības jomā.

Komisija konceptuāli neiebilda pret šādu prasību, taču konstatēja, ka attiecīgā prasība nav ietverama Tiesu izpildītāju likuma 12.pantā, bet ka tā ir ietverama Bērnu tiesību aizsardzības likuma 5.¹ pantā.

Šajā sakarā komisija savu priekšlikumu grozījumiem Bērnu tiesību aizsardzības likumā nosūtīja Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai.

Un, ņemot vērā, ka komisija, kā jau es minēju, konstatēja, ka šis nosacījums nav iekļaujams Tiesu izpildītāju likuma 12.pantā, komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Valdim Kalnozolam.

V.Kalnozols (ZZS).

Labrīt, brāļi un māsas! Kāpēc es aicinu atbalstīt? Tāpēc, ka jau pašreizējā Bērnu tiesību aizsardzības likumā it kā ir iekšā tas, ka zvērinātam tiesu izpildītājam ir jāprot... Jo principā definīcija... visiem tiem, kuru darbs saistīts ar bērniem, jāiziet šī apmācība. Un tas ir spēkā jau gadu gadiem.

Uz šo brīdi, kā komisijā ziņoja Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes pārstāvis, tikai 30 procenti zvērinātu tiesu izpildītāju pa šiem gadiem ir izgājuši šo apmācību. Tātad viņi ļoti nenopietni uztver šo jautājumu. Tāpēc es uzskatu, ka dubults neplīst. Jo mēs vairāk uzsvērsim, kāpēc mēs to liekam likumā iekšā, jo vairāk mūsu tiesu sistēma tuvosies taisnīgumam un būtībai, jo mazāk mēs... izskaust to, kas uz doto brīdi valda mūsu tiesu sistēmā - likuma burta interpretācija.

Kāpēc es vēl uzskatu, ka nevajadzētu atlikt šo jautājumu, bet tas jāliek šeit iekšā? Es piedāvāju Mediācijas likumu, kurš principā daudzus šos manus priekšlikumus izslēgtu, un tie nebūtu vajadzīgi. Mediācijas likuma būtība bija izdarīt visu, lai vecāki paši atrisina un neiesaista trešos spēkus - tiesas, bāriņtiesas, zvērinātu tiesu izpildītājus. Bet to noraidīja ar tādu pamatojumu, ka mums ir paredzēts finansējums mediācijai. Viss būšot kārtībā, lai tā mediācija iet uz priekšu. Šogad šo finansējumu neiedeva. Tāpēc man nav ticības, ka kaut kas tur notiks tālāk, ja kaut kur kaut ko atliek. Tāpēc es aicinu atbalstīt, ielikt iekšā šo punktu. Dubults neplīst. Par ļaunu nenāks, ja vēl vienā vietā ir noteikts, ka zvērinātam tiesu izpildītājam jāapgūst Bērnu tiesību aizsardzības likumā noteiktās zināšanas. Tas par ļaunu nenāks.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai ir kas piebilstams komisijas vārdā?

G.Bērziņš. Jā, cienītie kolēģi! Es tikai gribu teikt, ka, pirmkārt, likumdevējs nevar balstīties uz principu “dubults neplīst”. Otrkārt, nevar būt tā, ka it kā ir regulējums, bet tajā pašā laikā regulējuma nav. Es gribu komisijas vārdā teikt, ka Bērnu tiesību aizsardzības likuma 5.¹ pants ir tieši tā vieta, kur jānorāda konkrētas personas, kurām jāapgūst šīs speciālās zināšanas. Es jau minēju, referējot par šo priekšlikumu, ka Juridiskā komisija savu priekšlikumu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai ir nosūtījusi. Līdz ar to komisijas vārdā es aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - deputāta Kalnozola priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 2, pret - 62, atturas - 10. Priekšlikums nav atbalstīts.

G.Bērziņš. Kolēģi, nākamais ir Juridiskā biroja priekšlikums, kas komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 3. ir deputāta Kalnozola priekšlikums, kas komisijā netika atbalstīts. Šis priekšlikums faktiski sadala tiesu izpildītāja pienākumus tādos, kuri būtu izpildāmi, un tādos, kuri būtu īpaši izpildāmi. Nu nevarētu būt tā, ka ir atsevišķi pienākumi, kas ir obligāti izpildāmi, un daži pienākumi, kas ir vēl obligātāk izpildāmi. Līdz ar to, pamatojoties uz šiem apsvērumiem, komisija neatbalstīja konkrēto priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Valdim Kalnozolam.

V.Kalnozols (ZZS).

Ir tāds teiciens: “Paēdis nepaēdušo nesapratīs.” Tikmēr, kamēr mēs nesaskaramies ar šo lietu dzīvē, mums liekas, ka tas ir traļi-vaļi. Tad, kad tu sāc saskarties ar šiem jautājumiem dzīvē, tev sāk atvērties acis un tu sāc redzēt, ka tur ir absolūta netaisnība. Man ir tā nelaime būt tam, kas ir nepaēdušais un kas ir saskāries ar šo netaisnību. Varbūt mani priekšlikumi nav juridiski perfekti izstrādāti, tāpēc es ceru, ka palīdzēs Juridiskais birojs.

Būtība ir tāda, ka zvērināts tiesu izpildītājs faktiski nav motivēts izskatīt jautājumus, it īpaši tos, kas saistās ar bērnu tiesībām. Tur nav naudas. Man pazīstams cilvēks, ļoti tuvs zvērināts tiesu izpildītājs, teica: “Ai, nē, nē, Valdi, es negribu!” Es griezos arī pie zvērināta tiesu izpildītāja, kura apgabalā man šis tiesas lēmums jāizpilda. Viņš darīja visu, lai nedarītu. Šobrīd man ir tiesas lēmums uz rokas, bet tas tiek ignorēts, un neviens to nevēlas realizēt dzīvē! Šeit ir runa par motivāciju, lai tie tiesas lēmumi, kuriem apakšā nav lielu miljonu un kur tu nevari nopirkt Mežaparkā māju, arī būtu izpildāmi, it īpaši jautājumos, kas skar mūsu bērnus. Pats galvenais, kas mums ir, - bērni.

Šobrīd bērni tiek izmantoti kā tāds savstarpējas atriebības ierocis vecāku nesaskaņās. Un zvērināts tiesu izpildītājs ir tas, kuram būtu jādara tā, lai tas nenotiek. Zvērināts tiesu izpildītājs ļoti perfekti... Viss, kas saistīts ar bērnu uzturnaudu, tiek piedzīts no tēva. Bet, kad tēvs pasaka: “Es taču neesmu banka saviem bērniem, es gribu redzēt savus bērnus!”, tad sākas procedūra. Un tad, kad bērniem ir 18 gadu, tēvs saprot: nu es vairs neredzēšu... es esmu bijis tikai banka un nekad mūžā vairs nesatikšu savus bērnus.

Tāpēc mani priekšlikumi ir tieši saistīti ar to, ka zvērināts tiesu izpildītājs ne tikai piedzen naudu, bet arī izpilda pārējos tiesas lēmumus, it īpaši tos, kuri saistīti ar bērniem. Bērnu interesēs ir izaugt ar abiem vecākiem kopā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

G.Bērziņš. Jā.

Godātie kolēģi! Kalnozola kungs jau minēja - un mans pienākums acīmredzot ir vēl arī papildus paskaidrot -, ka komisijā no Kalnozola kunga puses tika iesniegtas vairākas vēstules par iespējamiem tiesu izpildītāju darbības pārkāpumiem.

Šīs lietas pamatā bija strīds starp Kalnozolu vai viņa ģimenes locekļiem un konkrētu tiesu izpildītāju, kuru gan vēlāk pat... Šīs lietas ir skatījusi arī tiesa un atstājusi spēkā tiesu izpildītāja lēmumus, un komisijā mēs norādījām, ka komisijas kompetencē nav vērtēt... un tas arī nebūtu nedz ētiski, nedz likumiski - vērtēt šīs konkrētās situācijas, kurās pastāv deputāta strīds ar tiesu izpildītāju.

Bet, atgriežoties pie konkrētā priekšlikuma, es vēlos vēlreiz norādīt, ka pašreizējā redakcija Tiesu izpildītāju likumā paredz, ka zvērinātam tiesu izpildītājam nav tiesību nepamatoti atteikties pildīt likumā noteiktos pienākumus, tātad jebkurus pienākumus. Tas, ko Kalnozola kungs piedāvā, - ka īpaši nedrīkst atteikties no tādu institūciju vai tiesu nolēmumu izpildes, kas nav saistīti ar materiālo vērtību atgūšanu... Faktiski sanāk, ka citos gadījumos tiesu izpildītājam tomēr varētu parādīties zināmas tiesības atteikties pildīt likumā noteiktos pienākumus. Tas, komisijasprāt, nebija pamatoti.

Līdz ar to komisija neatbalstīja šo priekšlikumu un aicina Saeimu neatbalstīt to.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. - deputāta Kalnozola priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 1, pret - 63, atturas - 11. Priekšlikums nav atbalstīts.

G.Bērziņš. Kolēģi! 4. ir deputāta Valda Kalnozola priekšlikums, kurš pēc būtības paredz to, ka par katru iesniegumu, par katru saņemto sūdzību tieslietu ministram ir obligāti jāierosina disciplinārlieta pret tiesu izpildītāju.

Komisijā par to bija diskusija, un arī Tieslietu ministrija norādīja, ka ne visos gadījumos ir obligāti jārosina disciplinārlieta. Jo jau sākotnēji (Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.), iepazīstoties...

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Ja jums kas steidzami pārrunājams, jūs varat iziet no Sēžu zāles un netraucēt sēdes norisei!

Lūdzu, turpiniet!

G.Bērziņš. Paldies.

Virknē gadījumu jau sākotnēji no iesnieguma vai iespējamās sūdzības ir redzams, ka šī sūdzība ir nepamatota, un nebūtu lietderīgi arī no valsts resursu izmantošanas viedokļa katrā konkrētā gadījumā rosināt disciplinārlietu. To ir iespējams darīt tad, kad tiešām ir noticis likuma pārkāpums. Līdz ar to komisija neatbalstīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Uzsākam debates.

Vārds deputātam Valdim Kalnozolam.

V.Kalnozols (ZZS).

Kāpēc es ierosinu izņemt ārā vārdu “var”, lai Tieslietu ministrijai būtu obligāti jāierosina šīs lietas?

Pirmām kārtām tāpēc, ka uz doto brīdi mēs... (Starpsauciens: “Šobrīd!”) Paliksim pie tā - “uz doto brīdi”, es tā teicu. (Dep. L.Čigāne: “Tas ir nepareizi!”) Pirmām kārtām tāpēc, ka mums pašiem, tautas priekšstāvjiem, ir zems uzticības līmenis iedzīvotāju vidū. Un vēl zemāks uzticības līmenis ir zvērinātiem tiesu izpildītājiem. Un, ja mēs gribam, kā es komisijā minēju, lai par mūsu valsti teiktu, ka mūsu likumi ir sūri, bet taisnīgi, tad... Šobrīd likumi vairāk ir sūri un netaisnīgi. Jā... Un šis ir tāds mazs solis uz priekšu, lai mēs uzlabotu gan uzticamību sev, gan arī zvērinātiem tiesu izpildītājiem.

Kāpēc es uzskatu, ka tas ir vajadzīgs? To apliecināja arī Kūtra kunga teiktais, kāpēc pie mums nav tiesas piesēdētāju. Viņš teica: “Nu, mēs viens otru pazīstam, un tiem tiesu piesēdētājiem nav īsti jēgas.” Šobrīd izskatās, ka tur, kur viss saistīts ar tieslietām, ar juridiskām lietām, cits citu pazīst un nekas tur īsti tālāk nenotiek. Es pie nākamā priekšlikuma minēšu piemērus, kas apliecina to, ka tur ir kaut kas drusku citādāk...

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Artusam Kaimiņam.

A.Kaimiņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labrīt, kolēģi! Es domāju, ir pienācis tas brīdis, kad iepriekš runājušais deputāts varētu pārstāt savas privātās dzīves jautājumus risināt šeit, Saeimā, no šīs galvenās tribīnes. Iepriekš komisijas vadītājs teica, ka ir piedāvājis savus priekšlikumus... Principā es redzu, ka šis ZZS deputāts šeit atklātā veidā par valsts naudu risina savas privātās problēmas.

Kalnozola kungs, lūdzu, nodarbojieties ar to savā brīvajā laikā, nevis šeit, Saeimā, ceturtdienā, kad visa valsts uz jums skatās! Jums nav kauna par to, ko jūs šobrīd darāt? (Dep. J.Upenieks: “Ejiet ārā, izrunājieties!”)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Valdim Kalnozolam, otro reizi.

V.Kalnozols (ZZS).

Jā, es pilnīgi piekrītu! Deputāt Artus Kaimiņ! Izejiet varbūt kopā ar mani, atrisiniet tos jautājumus un nenāciet te! Visi šie mani priekšlikumi, ko es piedāvāju likumprojektam, nekādi nav saistīti ar mani. Tie ir saistīti ar nākamajiem cilvēkiem, kas saskarsies ar zvērinātiem tiesu izpildītājiem.

Un ļoti atvainojos, Kaimiņa kungs, ka neesmu bijis aktieru kursos... Nu patiešām, ļoti atvainojos!

Sēdes vadītāja. Par priekšlikumu, Kalnozola kungs!

V.Kalnozols. Es savu tautas priekšstāvja darbu vairāk uztveru kā likumu grozīšanu, lai sakārtotu mūsu likumus, lai tie būtu taisnīgāki, nevis šo tribīni izmantoju aktiermākslas perfektumam.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

G.Bērziņš. Jā, kolēģi, es tikai atgādināšu. Šis priekšlikums paredz, ka par jebkuru saņemto iesniegumu vai sūdzību uzreiz obligāti rosināma disciplinārlieta.

Ņemot vērā minētos argumentus, kas izskanēja komisijas sēdē, aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu, kuru komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. - deputāta Kalnozola priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 3, pret - 65, atturas - 7. Priekšlikums nav atbalstīts.

G.Bērziņš. 5. ir identisks deputāta Kalnozola priekšlikums, kas šādu pašu pienākumu uzliek Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomei. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Valdim Kalnozolam.

V.Kalnozols (ZZS).

Jā, paēdis nepaēdušu nesapratīs! Pieredze ir tāda. Zvērināts tiesu izpildītājs iepriekšējā vakarā nosūta pa pastu lēmumu, kas būtu cilvēkam jāizpilda, proti, nākamajā rītā viņam jātiekas ar bērniem. Nākamajā rītā tas cilvēks, kuram tā vēstule ir aizsūtīta, to nesaņem, viņš saņem pēc piecām dienām. Zvērināts tiesu izpildītājs sastāda aktu, ka tikšanās nav notikusi, ka šis cilvēks ir ļaunprātīgs. Tālāk tiek rakstīta sūdzība šai padomei. Nu, tā ir absolūti neētiska rīcība - iepriekšējā vakarā sūtīt vēstuli, ka nākamajā rītā jātiekas. Tas fiziski nav izpildāms, jo vēstule nepienāk.

Gan Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome, gan tiesa uzskatīja, ka tā ir norma. Jo, redziet, zvērinātam tiesu izpildītājam likumā nav noteikts, kādā termiņā viņam jāaizsūta šī vēstule. Tā ka viss ir kārtībā, un zvērināts tiesu izpildītājs ir ievērojis likumu.

Kārtējā situācija, kad mūsu valstī valda likuma burta interpretācija, nevis taisnība un būtība. Tieši tāpēc ir šie manis piedāvātie likuma grozījumi, lai vairs nebūtu šādu situāciju. Man tās neatkārtosies, bet lai citiem, arī jums, šeit sēdošajiem, nebūtu tāda situācija, ka zvērināts tiesu izpildītājs šovakar jums nosūta vēstuli, ka rīt jums ir kaut kas jāizdara. Un, ja rīt jūs kaut ko neizdarīsiet, jūs par to tiksiet nopelts un tiks teikts, ka jūs neesat kaut ko izdarījis tā, kā vajag. Un tad, kad sūdzēsities par zvērinātu tiesu izpildītāju, visi teiks: “Viss ir kārtībā!”

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas skaidrojams?

G.Bērziņš. Kolēģi! Skaidrojumu jau es sniedzu saistībā ar iepriekšējo priekšlikumu. Tātad komisija, pamatojoties uz minētajiem argumentiem, priekšlikumu neatbalstīja.

Aicinu neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. - deputāta Kalnozola priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 4, pret - 56, atturas - 8. Priekšlikums nav atbalstīts.

G.Bērziņš. Paldies.

6. - deputāta Kalnozola priekšlikums, kas paredz Disciplinārlietu komisijas sastāvā iekļaut divus Saeimas deputātus.

Vēršu uzmanību uz dažiem aspektiem, par kuriem mēs diskutējām komisijā.

Pirmais. Šobrīd likums “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” nepieļauj Saeimas deputātu dalību šāda veida komisijās.

Otrais. Kopā ar šo priekšlikumu, kurš paredz iekļaut divus Saeimas deputātus šīs komisijas sastāvā, netika izteikti nekādi priekšlikumi par kārtību, kādā šie Saeimas deputāti tiktu ievēlēti. Viens no variantiem, kas izskanēja, - ka to varētu darīt Juridiskā komisija... Tiesa gan, Kalnozola kungs norādīja, ka šajā komisijā noteikti nevajadzētu būt juristiem. Respektīvi, tātad no iesniedzēja puses acīmredzot deputāti tiek šķiroti tajos deputātos, kuriem ir juridiskā izglītība, un tajos, kuriem tās nav.

Tātad, protams, tā ir izšķiršanās pēc būtības. Ja deputāti nolemj iekļaut arī Saeimas deputātus Disciplinārlietu komisijā, tad acīmredzot būs jādomā arī par virkni citu likumu grozījumu.

Bet komisija šo priekšlikumu, balstoties uz šiem argumentiem, neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Valdim Kalnozolam.

V.Kalnozols (ZZS).

Kāpēc es šādus grozījumus ieteicu? Es jau varēju teikt iepriekšējās runās... teicu... Viens ir Kūtra teiktais, ka mēs esam pārāk tuvu viens otram, it īpaši juristi, kad jālemj par sava kolēģa, sava, tā sakot, grupas biedra vai paziņas, vai... un tā tālāk... Un jau rādīju ar piemēriem, ka daudzos gadījumos, kad ir jālemj par savu grupas biedru, paziņu un, kā saka, amata biedru likteni, ir problēmas: “Kā es tā kaut ko pārmetīšu cilvēkam? Tas ir mans grupas biedrs!”

Tāpēc ir šis priekšlikums, ka mēs ieliekam tur iekšā tautas pārstāvi, kuram pēc būtības ir jāpārstāv tautas intereses, lai šie zvērinātie tiesu izpildītāji, tā sakot, iedzīvotāju interesēs darbotos, nevis paši savās interesēs radītu likumus.

Man nav nekādu pretenziju pret juristu. Mēs Gaidi ļoti ilgi un ļoti labi pazīstam (man liekas, no tā laika, kad Gaidis sēdēja fondā “Tēvzeme”), un mēs esam ļoti tuvi. Man nekādas nepatikas un naida nav, un man ir simpātijas pret Gaidi un pārējiem juristiem, bet es runāju par tīri cilvēciskām vērtībām.

Man arī būtu grūti sodīt savu grupas biedru, kaut kā nopelt. Tāpēc ir mans priekšlikums, lai šie lēmumi būtu objektīvāki, nebūtu savā tādā šaurā... tā sakot, šaurā lokā lemti. Lai tomēr arī tautas priekšstāvji ieliek savu artavu, lai mūsu iedzīvotāju uzticības līmenis zvērinātiem tiesu izpildītājiem būtu augstāks!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

G.Bērziņš. Kolēģi! Kā jau norādīju, komisija, balstoties uz manis iepriekš minētajiem argumentiem, šo priekšlikumu neatbalstīja.

Aicinu neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. - deputāta Kalnozola priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 1, pret - 68, atturas - 8. Priekšlikums nav atbalstīts.

G.Bērziņš. 7. - tieslietu ministra Rasnača priekšlikums, kas komisijā ir atbalstīts un kas paredz palielināt naudas soda apmēru kā vienu no disciplinārsodu veidiem.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 8. - deputāta Kalnozola priekšlikums, kas faktiski ir saistīts ar jau neatbalstītajiem priekšlikumiem - 5. un 4.priekšlikumu - un kas uzliktu par pienākumu tieslietu ministram vai Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomei obligāti rosināt disciplinārlietas un attiecīgi pieņemt kādu no lēmumiem. Tātad komisija neatbalstīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Valdim Kalnozolam.

V.Kalnozols (ZZS).

Tā sakot, paēdis nepaēdušo nesapratīs, tāpēc vēlreiz atgādināšu: šie priekšlikumi ir vērsti uz to, lai būtu taisnība arī saistībā ar bērnu audzināšanu. Lai bērnam būtu gan māte, gan tēvs. Lai arī tie tiesas lēmumi, kas saistīti ar to, ka bērnam jātiekas ar tēvu un māti, tiktu izpildīti, nevis tikai tie tiesu lēmumi, kuri ir saistīti ar naudu un kur var piedzīt un iegūt kaut kādus procentus no šīs summas.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas skaidrojams?

G.Bērziņš. Nē, paldies. Komisija neatbalstīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 8. - deputāta Kalnozola priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 0, pret - 69, atturas - 7. Priekšlikums nav atbalstīts.

G.Bērziņš. 9. arī ir deputāta Valda Kalnozola priekšlikums, kas komisijā nav atbalstīts. Šis priekšlikums būtībā uzliek par pienākumu tiesu izpildītājam noteikt disciplinārsodu, ja disciplinārlietu komisija konstatē iespējamus pārkāpumus tieši ar materiālām vērtībām nesaistītās izpildlietās. Faktiski tiek izdalīta viena lietu kategorija, un, ja šāds priekšlikums tiek atbalstīts, var izrādīties, ka attiecībā uz cita veida pārkāpumiem disciplinārsodu varētu nepiemērot.

Vēl komisijā bija diskusija par šeit piedāvātajiem termiņiem, proti, mēnesi, diviem, trim un vairāk nekā četriem mēnešiem... tātad tiesu nolēmuma neizpildīšanas termiņiem. Kalnozola kungs atsaucās uz piemēriem par saskarsmes tiesību nodrošināšanu, bet komisijas sēdē izskanēja arī cita veida piemēri. Piemēram, ja ir tiesas nolēmums par saskarsmes tiesību nodrošināšanu un tiesu izpildītājs, ierodoties pildīt šo tiesas nolēmumu, konstatē, ka bērns ir slims un tam ir arī pierādījumi, tad šo nolēmumu nav iespējams izpildīt. Ja likumdevējs noteiks konkrētu laiku, kurā šis nolēmums ir izpildāms, un pēc tam iestāsies pārkāpums, tas būs nesamērīgi šajos konkrētajos gadījumos arī attiecībā uz bērna tiesību ievērošanu. Līdz ar to komisija neatbalstīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Valdim Kalnozolam.

V.Kalnozols (ZZS).

Tie, kas ir saistīti ar uzņēmējdarbību vai vadīšanu, organizēšanu, cilvēku motivēšanu darboties, skaidri zina, kas cilvēku motivē darboties. Ir labas lietas, ir sliktas lietas. Ja tev ir motivācija iegūt naudu, tā motivē tevi piedzīt tiesas lēmumu, kurā ir nauda iekšā. Ja tev nav motivācijas kaut kādu tiesas lēmumu izpildīt, tad tas arī netiek izpildīts. Un šeit nav runa par kaut kādu lietu sadalīšanu, bet šeit ir jārada motivācijas sistēma, lai visi tiesas lēmumi tiktu izpildīti. Ne tikai tie, kas ir saistīti ar naudu, bet arī ar citām lietām. Un ir skaidra motivācijas sistēma, kā motivēt tiesas lēmuma izpildi, lai...

Runājot par saskarsmes lietām, ko Gaidis Bērziņš tikko minēja. Jā, ir gadījumi. Ja būtu ieviesta obligātā mediācija, vecāki paši saprastu, ka iesaistīt trešās personas ir neētiski - pašiem jātiek galā ar šo jautājumu. Bet, tā kā mēs negribam to darīt un uzskatām, ka vecākiem jāiesaista trešās personas - tiesa, bāriņtiesa, zvērināts tiesu izpildītājs... Lai zvērinātie tiesu izpildītāji strādā apzinīgi un bērna interesēs. Bērna interesēs nav izaugt tikai ar vienu vecāku. Bērna interesēs ir izaugt ar abiem vecākiem kopā. Un zvērināts tiesu izpildītājs, ja šodien nevar tikt, nosaka citu laiku. Un tanī laikā to izpilda. Bet es uzskatu, ka sistēmai jābūt tādai, lai vecāki paši vienojas un neiesaista zvērinātu tiesu izpildītāju savās lietās. Jābūt ir motivējošai sistēmai, lai neiesaistītu svešu cilvēku savu attiecību kārtošanā.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

G.Bērziņš. Nē, paldies. Komisija, balstoties uz minētajiem argumentiem, neatbalstīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 9. - deputāta Kalnozola priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 1, pret - 64, atturas - 8. Priekšlikums nav atbalstīts.

G.Bērziņš. 10. ir tieslietu ministra priekšlikums, kas ir atbalstīts, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 11. ir deputāta Valda Kalnozola priekšlikums, kas paredz noteikt zvērinātiem tiesu izpildītājiem amata atlīdzības griestus... griestus gan amata atlīdzības, gan izpildu darbību veikšanai nepieciešamajiem izdevumiem. Attiecīgi tiek piedāvāta norma ar vienu daļu, kurai gan nav otras daļas.

Komisijā par šo jautājumu bija diskusija. No juridiskās tehnikas viedokļa arī tika izteikti argumenti, kuru dēļ netika atbalstīts šis priekšlikums.

Kalnozola kungs šeit piedāvā atlīdzībai un izpildu darbību veikšanai nepieciešamos izdevumus skaitīt kopā, taču var gadīties tādas situācijas, kad izpildu darbību veikšanai nepieciešamie izdevumi (piemēram, novērtējumu un citu izdevumu summa) ir līdzīgi vai lielāki nekā šie piedāvātie griesti. Tas ir viens.

Otrs. Komisija, neatbalstot šo priekšlikumu, kopumā gan vērsa uzmanību uz to, ka būtu pārskatāmas tiesu izpildītāju atlīdzības takses vismaz attiecībā uz tiem gadījumiem, kad tiesu izpildītājs gūst atlīdzību no tā saucamās atgūtās summas, kas ir norādīta Ministru kabineta noteikumos. Šobrīd jāvērš uzmanība uz to, ka ir arī mainījusies situācija kopš brīža, kad ir tikuši veikti šajos Ministru kabineta noteikumos iepriekšējie grozījumi. Proti, attiecībā uz nekustamo īpašumu izsolēm ir ieviestas elektroniskās izsoles, un es ļoti ceru, ka tuvākajā laikā mēs ieviesīsim arī elektroniskās izsoles attiecībā uz kustamas mantas pārdošanu.

Līdz ar to komisija nolēma vērsties pie tieslietu ministra ar aicinājumu šādu izvērtēšanu veikt, un komisijas vārdā ir nosūtīta arī vēstule tieslietu ministram.

Taču vienlaikus arī komisijas vārdā jāvērš uzmanība uz sekojošu lietu, ja mēs pārskatām šīs atlīdzības takses (tas gan pamatā ir Ministru kabineta kompetences jautājums). Proti šobrīd saskaņā ar Civilprocesa likuma 567.panta trešo daļu ir noteikti gadījumi, kad piedzinējs ir atbrīvots no sprieduma izpildes samaksas. Nu, piemēram, tās ir prasības par darba samaksas piedziņu, prasības, kas izriet no personiskiem aizskārumiem, prasības par uzturlīdzekļu piedziņu un prasības, kad piedziņa izdarāma valsts labā. Tātad ir nepārprotami skaidrs, ka arī attiecībā uz šo prasību piespiedu izpildi ir izdevumi, un par šo prasību piespiedu izpildi ir nepieciešama arī noteikta atlīdzība tiesu izpildītājiem.

Šobrīd šī sistēma ir izveidota tā, ka tiesu izpildītāji šos izdevumus daļēji sedz no citiem ienākumiem, tātad faktiski tas ir savā ziņā tāds šķērssubsīdiju veids. Un attiecīgi, ja kopumā tiek pārskatītas šīs atlīdzības takses (to, iespējams, varētu arī darīt, un tas būtu jādara vismaz attiecībā uz nekustamo īpašumu piespiedu pārdošanu un kustamās mantas piespiedu pārdošanu), tas provizoriskais aprēķins, kas būtu... Noteikti man būtu jāinformē par papildu līdzekļu nepieciešamību acīmredzot turpmākajā periodā. Tie ir apmēram 300 tūkstoši, kas būs nepieciešami no valsts budžeta, lai segtu izdevumus par tām lietu kategorijām, kurās piedzinējs ir atbrīvots no sprieduma izpildes samaksas.

Ņemot vērā visus šos argumentus, komisija neatbalstīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Godātie kolēģi! Pirms sākam debates par šo jautājumu, vēlos informēt, ka deputāti Abu Meri, Brigmanis, Cilinskis, Upenieks un Morozovs lūguši turpināt Saeimas sēdi bez pārtraukuma līdz visu darba kārtības jautājumu izskatīšanai. Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsaucieni: “Nav! Ir! Nav!”) Tātad - vai ir iebildumi? (Starpsaucieni: “Ir iebildumi!”)

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai Saeimas sēde tiktu turpināta bez pārtraukuma līdz visu darba kārtības jautājumu izskatīšanai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 70, pret - 12, atturas - 1. Lēmums pieņemts. Saeimas sēde tiks turpināta bez pārtraukuma.

Uzsākam debates.

Vārds deputātam Valdim Kalnozolam.

V.Kalnozols (ZZS).

Šis varbūt ir tāds nopietnākais Tiesu izpildītāju likumā piedāvātais grozījums, kura būtība ir novērst netaisnību.

Šobrīd, ja jūs gribat pārdot savu īpašumu internetā, jūs saistāties ar uzņēmumu, kas sevi reklamē, veido tēlu, ka var pārdot īpašumus. Un šis uzņēmums no jums paņems 2,5 procentus par šo pakalpojumu, kuru jūs esat izmantojuši, lai pārdotu savu īpašumu.

Bet ir liela netaisnība, ka zvērināts tiesu izpildītājs par tieši šādu pašu darbību saņem 15 procentus. Faktiski tā ir nauda, ko nesaņem tas, kam vajadzētu to saņemt. Ja man jāpiedzen kaut kādi līdzekļi no pilsoņa X, es saņemu par 15 procentiem mazāku naudu un man vēl kaut kas jādara, lai to saņemtu.

Un otrs. Netaisnība ir tā, ka iedzīvotājs vai pilsonis, no kura piedzen šo finansējumu, vēl paliks parādā 15 procentus. Viņam vēl jāatrod, piemēram, kaut kādi īpašumi, lai pārdotu.

Šis likuma grozījums ir iedzīvotāju interesēs. Izskanēja jautājums par zvērinātiem tiesu izpildītājiem laukos, ka viņi dažreiz velk dzīvību. Mans uzskats... ir Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome un Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju kolēģija. Lai nāk ar saviem priekšlikumiem un pārstāv zvērinātu tiesu izpildītāju intereses, kā tās to redz! Bet šis likuma grozījums ir galvenokārt iedzīvotāju interesēs, lai iedzīvotāji neciestu no mūsu likumu netaisnības.

Pieļauju, ka es kā inženieris celtnieks varbūt neesmu izstrādājis šo likumu perfekti, ir daudz lietu, kas jāpieslīpē. Bet es būtu ļoti pateicīgs, ja Juridiskais birojs un citi juristi... citi deputāti, tautas priekšstāvji, kuriem ir juridiskās zināšanas, palīdzētu un noslīpētu šo likumu, lai tas būtu taisnīgs un pēc būtības.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrim Bērziņam.

A.Bērziņš (ZZS).

Kolēģi! Es atturēšos, balsojot par šo priekšlikumu. Es domāju, ka tas ir cienīgs, lai mēs padiskutētu. Publisko izdevumu un revīzijas komisijā esam vairākkārt skatījuši jautājumu par atlīdzību. Valsts kontrole arī ir atzīmējusi, ka šī atlīdzība nav samērīga. Ja es nemaldos, tiesu izpildītāju mums ir drusku pāri par 100. Un mēs viņus varētu sadalīt tā: miljonāri, ļoti bagāti, turīgi un nabadzīgi - tie, kas trenējas, teiksim, nokļūt tanī virsotnē augšā.

Es domāju, ka tas darbs, ko veic tiesu izpildītājs salīdzinājumā... ja mēs kaut vai skatāmies no sākuma: ir tiesas spriedums, tie cilvēki ir strādājuši... tas pats tiesnesis, es nezinu, vēl citi... viņu atalgojums, salīdzinot ar tiesu izpildītāju atalgojumu, ne visos gadījumos, bet ir gadījumi, kad nav samērīgs ar viņu atalgojumu.

Par to, es domāju, ir nopietni jāpadomā. Tā piepūle, kāda ir tiesu izpildītājam... es nezinu... nu vienkārši ģeniāli... Vajag uztaisīt vienu labu lietu, nopelnīt vienu vai divus miljonus un teikt, ka es varu tagad mierīgi, teiksim, pa vienu mēnesi... nu labi, gadiņu pastrādāju, divus miljonus nopelnīju un varu tagad mierīgi dzīvot tālāk. Tā nav samērība!

Es, protams, atturēšos, bet Tieslietu ministrijai (Starpsaucieni.)... Tieslietu ministrijai par to noteikti būtu jāpadomā, tas ir viennozīmīgi. Un ņemiet vērā arī tos priekšlikumus, kurus rosina Valsts kontrole, - nevar būt kaut kāda cunfte, kura var darboties, kā grib, un tā atlīdzība viņiem ir, godīgi sakot, nesamērīga.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Imantam Parādniekam.

I.Parādnieks (VL-TB/LNNK).

Labrīt, cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Kolēģi! Par tiesu izpildītāju atlīdzības treknumu ir dzirdēts dažādos formātos, plašsaziņas līdzekļos. Kā Bērziņa kungs minēja, arī Publisko izdevumu un revīzijas komisijā par to ir runāts.

Bet es minēšu kādu ļoti konkrētu gadījumu, kas var attiekties uz katru. Personai, kurai Rīgā pieder nekustamais īpašums, kas mantots no vecākiem, par teritorijas nesakopšanu, par zāles nenopļaušanu, kas garāka par 20 centimetriem, vairākkārt tika uzlikts sods. Personai, kura ir pensionārs 2.grupas invalīds, vairākkārt uzliek sodu 350 eiro par dažiem... dažādiem gadījumiem, arī tāpēc, ka nebija ieradies uz sēdi, kurā tika izskatīta viņa problēma! Un var būt, ka sods - 350 eiro konkrētajā gadījumā - liekas nesamērīgs, bet, nu, Dievs ar viņu, piemēroja!

Taču tad notiek interesantākais. Šo lietu nodod tiesu izpildītājam... pirmo lietu... par 350 eiro... nodod tiesu izpildītājam. Un kāda ir viņa amata atlīdzība? Amata atlīdzība - 85,37, dokumentu nosūtīšanas izmaksa - 1,45, amata atlīdzības takse procentos - 52,5... plus vēl tur viena dokumenta nosūtīšana - kopā 171 eiro. Tātad 50 procenti klāt pie 350 eiro soda.

Un ko dara tiesu izpildītājs? Tiesu izpildītājs nosūta Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai informāciju, ka no tādas un tādas personas, no pensionāra, lūdz atskaitīt atbilstoši likuma normām šo summu, cik nu likums atļauj. Katru mēnesi nedaudz virs 80 eiro tiek atskaitīti. Un tas ir viss tiesu izpildītāja darbs. Viņš par to saņem 170 eiro - par katru gadījumu. Un tādi bija vairāki.

Es saprotu, labi, pirmajā gadījumā, pieņemsim, viņam vēl vajadzēja datubāzē ievākt informāciju, varbūt vairāk darba ieguldīt. Varbūt tas tiešām maksātu kaut kādu lielāku summu. Bet visos pārējos gadījumos tikai nosūta dokumentu - arī par šo, lūdzu, 171 eiro man pienākas.

Nu draugi mīļie! Nu beidziet! Nu tas taču ir kaut kāds absurds!

Izstrādātais priekšlikums juridiski ir absolūti nepieņemams. Taču, lai mums nerastos problēmas, noraidot šo priekšlikumu... Un, ja trešajā lasījumā mēs iesniegsim priekšlikumus, pēc tam prezidents mums pateiks: “Draugi mīļie! Jūs iestrādājat konceptuālus risinājumus uz trešo lasījumu! Tas nav pieņemami!”

Tieši tāpēc es aicinu atbalstīt Kalnozola priekšlikumu un iestrādāt likumā precīzas normas, kurās būtu noteikti ierobežojumi, lai šis treknums un nesamērīgums beidzot tiktu pārtraukts.

Paldies. (Dep. A.Bērziņš: “Es atbalstu!”)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

G.Bērziņš. Kolēģi! Tikai skaidrības labad es gribu informēt, ka tiesu izpildītāju atlīdzības takses nosaka Ministru kabineta noteikumi par zvērinātu tiesu izpildītāju amata atlīdzības taksēm, kuras pēc būtības var sagrupēt divās grupās.

Pirmā ir tā saucamā fiksētā amata atlīdzības takse. Piemēram, par kuģa apķīlāšanu - 266,65 eiro vai nekustamā īpašuma aprakstu - 133,32 eiro.

Un otrā daļa ir tā saucamā procentuālā atlīdzības takse par tā saucamajām atgūtajām summām. Un tas, ko minēja Kalnozola kungs... Lai ir skaidrība attiecībā uz pieminētajiem 50... 15 procentiem no faktiskās atgūtās summas: 15 procenti no faktiskās atgūtās summas ir tikai līdz summai 4269 eiro. Tālāk attiecīgi šis procentuālais apmērs samazinās. Taču, kā jau minēju, arī komisija uzskatīja, ka šajā sadaļā šī atlīdzības summa noteikti būtu pārskatāma.

Un, ņemot vērā manus iepriekš minētos argumentus, komisija neatbalstīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 11. - deputāta Kalnozola priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret - 2, atturas - 1. Priekšlikums ir atbalstīts.

Turpinām likumprojekta izskatīšanu.

G.Bērziņš. Kolēģi, es atvainojos. Mēs šim jautājumam veltījām divas komisijas sēdes un pārējiem jautājumiem tikai 10 minūtes. Tāpēc droši vien... jā. Turpinām skatīt.

12. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 13. - tieslietu ministra priekšlikums, kas ir atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 14. ir tieslietu ministra priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 15. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir daļēji atbalstīts un iekļauts 16. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 16. ir Juridiskās komisijas priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 17. ir tieslietu ministra priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 18. ir tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 19.priekšlikumā Juridiskā komisija ir izstrādājusi pārejas noteikumus, kas ir atbalstīti.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 20. - Juridiskā biroja precizējošs priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 21. - tieslietu ministra priekšlikums par pārejas noteikumiem. Arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 22. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kas arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. Līdz ar to esam izskatījuši visus priekšlikumus. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu “Grozījumi Tiesu izpildītāju likumā” otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Tiesu izpildītāju likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret un atturas - nav.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai trešajam lasījumam.

G.Bērziņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 20.februāris.

Sēdes vadītāja. Paldies. Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 20.februārim.

Darba kārtībā - likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un Polijas Republikas valdības vienošanos par grozījumiem Līgumā starp Latvijas Republikas valdību un Polijas Republikas valdību par ieguldījumu savstarpēju veicināšanu un aizsardzību un līguma denonsēšanu”, pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Rihards Kols.

R.Kols (VL-TB/LNNK).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie un cienījamie deputāti! Ārlietu komisija savā sēdē izskatīja un pirmajam lasījumam atbalstīja likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības un Polijas Republikas valdības vienošanos par grozījumiem Līgumā starp Latvijas Republikas valdību un Polijas Republikas valdību par ieguldījumu savstarpēju veicināšanu un aizsardzību un līguma denonsēšanu”.

Par likumprojekta būtību. Latvija ir noslēgusi divpusējos ieguldījumu veicināšanas un savstarpējās aizsardzības līgumus ar 22 Eiropas Savienības dalībvalstīm. 2009.gadā Eiropas Komisija norādīja, ka situācija, kad starp Eiropas Savienības valstīm pastāv ieguldījumu līgumi, ir pretrunā ar Eiropas Savienības tiesisko regulējumu, jo pārkāpj vai pieļauj paralēlu jurisdikciju vairāku Eiropas Savienības iekšējā tirgus pamatprincipu tulkošanai: brīva kapitāla kustība, brīvība veikt uzņēmējdarbību un sniegt pakalpojumus.

Ar Poliju šāds līgums tika noslēgts 1993.gada 26.aprīlī. Lai izvairītos no iespējamas pārkāpuma procedūras uzsākšanas pret Latviju un atsaucoties uz Polijas valdības piedāvājumu, esam uzsākuši konkrētā līguma denonsēšanas procesu.

Aicinu deputātus atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par Latvijas Republikas valdības un Polijas Republikas valdības vienošanos par grozījumiem Līgumā starp Latvijas Republikas valdību un Polijas Republikas valdību par ieguldījumu savstarpēju veicināšanu un aizsardzību un līguma denonsēšanu” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai otrajam lasījumam.

R.Kols. Kolēģi, priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - šā gada 26.februāris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 26.februāris.

Darba kārtībā - likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un Čehijas Republikas valdības vienošanos par grozījumiem Latvijas Republikas valdības un Čehijas Republikas valdības līgumā par ieguldījumu veicināšanu un savstarpēju aizsardzību un līguma denonsēšanu”, pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Rihards Kols.

R.Kols (VL-TB/LNNK).

Godātie, cienījamie kolēģi! Ārlietu komisija savā sēdē izskatīja un atbalstīja pirmajam lasījumam likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības un Čehijas Republikas valdības vienošanos par grozījumiem Latvijas Republikas valdības un Čehijas Republikas valdības līgumā par ieguldījumu veicināšanu un savstarpēju aizsardzību un līguma denonsēšanu”.

Par likumprojekta būtību. Līdzīgi kā iepriekš skatītā līguma ar Poliju gadījumā: arī līguma denonsēšana ar Čehiju uzsākta tāpēc, ka šāda veida līgumi ir pretrunā ar Eiropas Savienības tiesisko regulējumu, jo pārkāpj vai pieļauj paralēlu jurisdikciju vairāku Eiropas Savienības iekšējā tirgus pamatprincipu tulkošanai. Ar Čehiju šāds līgums tika noslēgts 1994.gada 25.oktobrī, un, atsaucoties uz Čehijas valdības piedāvājumu, esam uzsākuši konkrētā līguma denonsēšanas procesu.

Aicinu deputātus atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par Latvijas Republikas valdības un Čehijas Republikas valdības vienošanos par grozījumiem Latvijas Republikas valdības un Čehijas Republikas valdības līgumā par ieguldījumu veicināšanu un savstarpēju aizsardzību un līguma denonsēšanu” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai otrajam lasījumam.

R.Kols. Kolēģi! Priekšlikumus otrajam lasījumam gaidīsim līdz šī gada 26.februārim.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 26.februāris.

Darba kārtībā - likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības, Igaunijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības nolīgumu par sadarbību katastrofu novēršanas, gatavības un reaģēšanas jomā”, pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Rihards Kols.

R.Kols (VL-TB/LNNK).

Kolēģi! Ārlietu komisija savā sēdē izskatīja un pirmajam lasījumam atbalstīja likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības, Igaunijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības nolīgumu par sadarbību katastrofu novēršanas, gatavības un reaģēšanas jomā”.

Likumprojekta būtība. Šobrīd jautājumus, kas saistīti ar savstarpēju palīdzību starp Latviju, Lietuvu un Igauniju dabas katastrofu un citos plaša mēroga nelaimes gadījumos, regulē divpusēji līgumi, kurus, atbalstot šo nolīgumu, aizvietosim ar regulējumu, kas nodrošinās efektīvāku sadarbību starp mūsu valstīm katastrofu novēršanas, gatavības un reaģēšanas jomā, lai aizsargātu cilvēkus, vidi un īpašumu. Šāds trīspusējs nolīgums nodrošinās savstarpēju palīdzību saistībā ar katastrofu novēršanu, gatavību un reaģēšanu katastrofas gadījumā. Tas atvieglos un paātrinās glābšanas vienību un individuālo speciālistu pārvietošanos, kā arī nepieciešamā aprīkojuma piegādi uz tās valsts teritoriju, kurā nelaime izcēlusies. Nolīgumā ietverto saistību izpilde tiks nodrošināta piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros, tas ir, bez papildu finansējuma piešķiršanas.

Aicinu deputātus atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par Latvijas Republikas valdības, Igaunijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības nolīgumu par sadarbību katastrofu novēršanas, gatavības un reaģēšanas jomā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai otrajam lasījumam.

R.Kols. Komisija priekšlikumus otrajam lasījumam gaidīs līdz šī gada 26.februārim.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 26.februāris.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Konvenciju par ieguldījumu strīdu izšķiršanu starp valstīm un citu valstu pilsoņiem””, pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Rihards Kols.

R.Kols (VL-TB/LNNK).

Godātie deputāti! Ārlietu komisija savā sēdē izskatīja un atbalstīja pirmajam lasījumam likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Konvenciju par ieguldījumu strīdu izšķiršanu starp valstīm un citu valstu pilsoņiem””.

Likumprojekta būtība. Ņemot vērā, ka Valsts kanceleja nodrošina valsts interešu pārstāvību starptautiskajos investīciju strīdos, nepieciešams veikt grozījumus likumā, nosakot, ka Valsts kanceleja ir kompetentā institūcija, kas pārstāv Latvijas Republiku ieguldījumu strīdu izskatīšanā Starptautiskajā ieguldījumu strīdu izskatīšanas centrā, pārstāv valsti starptautiskajos investīciju strīdos, papildus nosakot uzdevumu valsts pārvaldei sniegt metodisko palīdzību citām valsts institūcijām jautājumos, kas saistīti ar starptautisko ieguldījumu aizsardzību.

Attiecībā uz pārstāvju nominēšanu samierinātāju sarakstam un šķīrējtiesnešu sarakstam saglabājama iepriekšējā kārtība, proti, tos nozīmē Ministru kabinets pēc tieslietu ministra ieteikuma.

Aicinu deputātus atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par Konvenciju par ieguldījumu strīdu izšķiršanu starp valstīm un citu valstu pilsoņiem”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai otrajam lasījumam.

R.Kols. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - šī gada 26.februāris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 26.februārim.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās””, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Trupovnieks.

J.Trupovnieks (ZZS).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Komisija ir skatījusi grozījumus likumā “Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās”.

Lai nodrošinātu atbalsta sniegšanu Rīgas un Ventspils brīvostu, kā arī Liepājas, Rēzeknes un Latgales speciālo ekonomisko zonu kapitālsabiedrībām par ieguldījumu veikšanu, līgumus slēdzot pēc 2018.gada 10.janvāra, nepieciešama likuma “Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās” normu saskaņošana ar grozīto regulējumu komercdarbības atbalstam un sākotnējam ieguldījumam, tas ir, ar Komisijas 2017.gada 14.jūnija regulu (ES) 2017/1084.

Grozījumi likumā dos iespēju turpmāk piesaistīt jaunas investīcijas, piemērojot likumā noteiktos uzņēmumu ienākuma nodokļa un nekustamā īpašuma nodokļa atvieglinājumus.

Likumprojektu sagatavojot, Satiksmes ministrija ir konsultējusies ar Finanšu ministriju, kā arī ar Ventspils un Rīgas brīvostām, Liepājas, Rēzeknes un Latgales speciālajām ekonomiskajām zonām. Likumprojektam būs pozitīva ietekme uz nodarbinātību reģionos, ņemot vērā iespējas sākt jaunu saimniecisko darbību vai paplašināt jau esošo. Nav papildu ekonomiskā sloga.

Komisija aicina likumprojektam noteikt steidzamību.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās”” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 69, pret - 11, atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

J.Trupovnieks. Lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.

J.Trupovnieks. Priekšlikumi iesniedzami līdz šī gada 20.februārim, un izskatīšana otrajā lasījumā - šī gada 1.martā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 20.februāris, izskatīšana Saeimas sēdē - šā gada 1.martā.

Godātie kolēģi! Deputāti Artuss Kaimiņš, Ivars Zariņš, Sergejs Potapkins, Andris Morozovs un Artūrs Rubiks lūdz izdarīt grozījumu Saeimas sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījumi Saeimas kārtības rullī”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šiem darba kārtības grozījumiem? (Starpsaucieni: “Nē, nav!” “Ir!”) Deputātiem ir iebildumi, līdz ar to mums jābalso.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai tiktu izdarīti grozījumi Saeimas sēdes darba kārtībā, tajā iekļaujot likumprojektu “Grozījumi Saeimas kārtības rullī”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 37, pret - 6, atturas - 39. Līdz ar to Saeimas sēdes darba kārtība netiek grozīta un likumprojekts Saeimas sēdes darba kārtībā netiek iekļauts.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījums likumā “Par tiesu varu””, pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Gaidis Bērziņš.

G.Bērziņš (VL-TB/LNNK).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Vērtējot publiskajā telpā izskanējušo kritiku par maksātnespējas procesu tiesvedību, Tieslietu padome šā gada 22.janvāra un 5.februāra sēdē uzklausīja virkni viedokļu un ierosinājumu turpmākai rīcībai ar maksātnespējas procesa tiesvedību saistīto jautājumu risināšanā un atbalstīja grozījumu nepieciešamību Tiesnešu disciplinārās atbildības likumā, kā arī ar to saistītajā likumā “Par tiesu varu”, paredzot Tiesnešu disciplinārkolēģijai tiesības noteikt tiesnešu profesionālās... (Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.) paredzot tiesības noteikt profesionālās darbības ārpuskārtas novērtēšanu.

Tātad šajā grozījumā likumā “Par tiesu varu” ir šāda kārtība arī piedāvāta.

Tāpat jānorāda, ka šis grozījums likumā “Par tiesu varu” un arī turpmākie grozījumi Tiesnešu disciplinārās atbildības likumā ir izskatīti Tiesu politikas apakškomisijā un atbalstīti.

Juridiskās komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu “Grozījums likumā “Par tiesu varu”” pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par tiesu varu”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai otrajam lasījumam.

G.Bērziņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 26.februāris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 26.februārim.

Kalnozola kungs! Vai vēlaties motivēt savu balsojumu par šo likumprojektu? (Starpsaucieni. Dep. V.Kalnozols: “Es īsi!”)

Vārds balsojuma motivācijai deputātam Valdim Kalnozolam.

V.Kalnozols (ZZS).

Es pieteicos uz iepriekšējo...

Man ir liels lūgums: ieliekam savu enerģiju un sakārtojam tiesu varas sistēmu tā, lai mūsu labākie un gudrākie, un dzīvesgudrākie juristi gribētu kļūt par tienešiem!

Un vēl viens liels lūgums: atveram vaļā arī tā dēvēto amatpersonu likumu, lai tiesnešiem būtu cilvēka cienīga alga, lai viņi gribētu kļūt par tiesnešiem!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Tiesnešu disciplinārās atbildības likumā”, pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Gaidis Bērziņš.

G.Bērziņš (VL-TB/LNNK).

Kolēģi! Kā jau minēju, šie grozījumi ir saistīti ar nupat jau atbalstīto grozījumu likumā “Par tiesu varu”.

Bez tam šajos grozījumos ir plānots arī mainīt Tiesnešu disciplinārkolēģijas sastāvu, svītrojot no šī sastāva pēc tam, kad tiks ievēlēta jaunā Tiesnešu disciplinārkolēģija... Respektīvi, līdz tam brīdim esošā kolēģija turpina darbu, bet jaunajā kolēģijā nebūtu zemesgrāmatu tiesnešu. Ir plānoti attiecīgi grozījumi, iekļaujot zemesgrāmatu tiesnešus vispārējās jurisdikcijas tiesnešu sastāvā - ar visām vispārējās jurisdikcijas tiesnešu tiesībām un pienākumiem.

Un vēl. Šajā likumprojektā ir grozījumi, kas saistīti ar Tiesnešu disciplinārkolēģijas pieņemto lēmumu pārrakstīšanās kļūdu labošanu.

Komisija šo likumprojektu atbalstīja.

Aicinu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Tiesnešu disciplinārās atbildības likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai otrajam lasījumam.

G.Bērziņš. Arī šim likumprojektam priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 26.februāris.

Sēdes vadītāja. Paldies. Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 26.februārim.

Darba kārtībā - Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Ritvara Jansona, Hosama Abu Meri, Raivja Dzintara, Jāņa Upenieka un Jāņa Dombravas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

“Par” pieteicies runāt deputāts Ritvars Jansons.

R.Jansons (VL-TB/LNNK).

Godājamie deputāti! Grozījumu mērķis ir realizēt pašaizsargājošas demokrātijas principu - aizsargāt Latvijas nacionālo drošību un demokrātisko valsts iekārtu. Šobrīd likums liedz bijušajiem PSRS un Latvijas PSR valsts drošības dienestu, izlūkdienestu vai pretizlūkošanas dienestu štata darbiniekiem kandidēt Saeimas vēlēšanās un ieņemt Saeimas deputāta amatu. Bet to atļauj informatoriem.

Nacionālās drošības un demokrātiskās valsts iekārtas aizsargāšanas mērķa vārdā piedāvātie likuma grozījumi paredz, ka arī bijušos PSRS un Latvijas PSR valsts drošības dienestu, izlūkdienestu vai pretizlūkošanas dienestu informatorus nevar pieteikt par kandidātiem Saeimas vēlēšanās un nevar ievēlēt Saeimā.

Jebkura vēlēšanu sistēma izvērtējama, ievērojot valsts politisko attīstību. Jāņem vērā vēsturiski politiskie apstākļi, kādos nosakāmi ierobežojumi. Latvijas Republikas otrreizējā komunistiskā okupācija ilga no 1944.gada līdz 1990.gadam. Minētajā laika periodā Latvijā okupācijas varu nodrošināja PSRS un LPSR drošības iestādes. Varu nodrošināja arī minēto iestāžu informatori, kuri savu darbību izvērsa līdz pat 1991.gada augustam.

Latvijas valstij pārņemot VDK dokumentus, aktīvo informatoru bija vairāk nekā četri tūkstoši cilvēku. Galvenokārt vecuma posmos, kuriem raksturīga sabiedriskā aktivitāte. Lielākā daļa šo cilvēku palika dzīvot Latvijas Republikā. Tā kā par informatoru sadarbību ar drošības iestādēm likums sabiedrībai liedz zināt, ļoti maz bijušo informatoru ir šo faktu deklarējuši atklātībai. Informatoru darba un personas lietas atrodas Krievijā, tādēļ pastāv iespēja šos cilvēkus šantažēt. Tas ir drauds valsts drošībai un demokrātiskas parlamentāras valsts sistēmai. Ņemot vērā minēto, ierobežojums bijušajiem drošības iestāžu informatoriem kandidēt Saeimas vēlēšanās un ieņemt Saeimas deputāta amatu ir pamatots un attaisnojams.

2000.gada 30.augustā Satversmes tiesa nosprieda, ka Saeimas vēlēšanu likumā un Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā noteiktie bijušo PSRS un Latvijas PSR valsts drošības dienestu, izlūkdienestu vai pretizlūkošanas dienestu štata darbinieku politisko tiesību ierobežojumi ir samērīgi. No sprieduma izriet arī samērīgums bijušo informatoru politisko tiesību ierobežošanā. Atbilstoši likumam “Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu” ierobežojumi tiesiskajās attiecībās pret VDK darbiniekiem un informatoriem nav beztermiņa. Kandidāta svītrošana no kandidātu saraksta notiek nevis administratīvas patvaļas rezultātā, bet gan pamatojoties uz individuālu tiesas spriedumu. Līdz ar to šīm personām ir garantēta taisnīga tiesas aizstāvība, kā arī tiesība izmantot advokātu.

Šā gada 8.februārī Saeimas deputāti nodeva atbildīgajai komisijai grozījumus Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā, kuri liedz bijušajiem informatoriem ieņemt pašvaldības deputāta amatu. Un ir tikai loģiski, ka tiek lemts par aizliegumu šiem bijušajiem informatoriem ieņemt arī Saeimas deputāta amatu.

Aicinu atbalstīt likumprojekta nodošanu komisijai.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Godātie kolēģi! Saeimas sēdes darba kārtība ir izskatīta.

Taču vēlos jūs informēt saistībā ar šodien paredzēto atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem.

Par deputātu Viļuma, Šica, Brīvera, Krūmiņa un Platpera jautājumu izglītības un zinātnes ministram Kārlim Šadurskim “Par Daugavpils Universitātes rektora vēlēšanām”. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina. Ministrs informē, ka var ierasties uz mutvārdu atbildes sniegšanu.

Par deputātu Morozova, Orlova, Jakimova, Zujeva un Ribakova jautājumu zemkopības ministram Jānim Dūklavam “Saistībā ar fitosanitārās kontroles punkta darbības laiku robežšķērsošanas punktā “Starptautiskajā lidostā “Rīga”” un šī pārkāpuma sekām”. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus apmierina.

Par deputātu Viļuma, Brīvera, Ruka, Šica un Smiltēna jautājumu iekšlietu ministram Rihardam Kozlovskim “Par caurlaižu sistēmu pierobežas pašvaldībās”. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina, bet mutvārdos deputāti papildjautājumus uzdot nevēlas.

Par deputātu Orlova, Ribakova, Morozova, Urbanoviča un Potapkina jautājumu Ministru prezidentam Mārim Kučinskim “Par Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas jaunā vadītāja atalgojumu”. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina, bet mutvārdos deputāti papildjautājumus uzdot nevēlas.

Par deputātu Zariņa, Orlova, Artūra Rubika, Raimonda Rubika un Tutina jautājumu satiksmes ministram Uldim Augulim “Par “airBaltic” investīcijām Pilotu akadēmijai meitasuzņēmumā “airBaltic Training””. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina, bet mutvārdos deputāti papildjautājumus uzdot nevēlas.

Par deputātu Pimenova, Artūra Rubika, Tutina, Morozova un Potapkina jautājumu izglītības un zinātnes ministram Kārlim Šadurskim “Par likumā “Grozījumi Izglītības likumā” dotā uzdevuma izpildi”. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus apmierina.

Par deputātu Zariņa, Orlova, Urbanoviča, Andreja Klementjeva un Morozova jautājumu ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam “Saistībā ar EM izvairīšanos sniegt informāciju par “kontroles grupas” patieso uzdevumu un tās sastāvu un tās veicamo pārbaužu priekšmetu”. Rakstveida atbilde uz steidzamo jautājumu nav sniegta. Ministrs atrodas komandējumā un uz mutvārdu atbildes sniegšanu nevarēs ierasties.

Līdz ar to šodien paredzētā atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem pulksten 17.00 notiks.

Deputāti Pimenovs, Potapkins, Mirskis, Cilevičs un Ribakovs iesnieguši jautājumu “Par Latvijas Republikas starptautiskajiem līgumiem izglītības jomā”, ko nododam atbildes sniegšanai izglītības un zinātnes ministram.

Deputāti Morozovs, Potapkins, Raimonds Rubiks, Orlovs un Ribakovs iesnieguši jautājumu “Par finansējumu Daugavpils reģionālajai slimnīcai”, ko nododam atbildes sniegšanai veselības ministra pienākumu izpildītājam premjerministram Mārim Kučinskim.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu!

Godātie kolēģi! Pavisam nesen - 11.februārī - 35 gadu jubileju svinēja mūsu kolēģis Edgars Putra, un mēs viņu sveicam! (Starpsaucieni. Aplausi.)

Vārds Saeimas sekretāra biedram reģistrācijas rezultātiem.

G.Kūtris (12.Saeimas sekretāra biedrs).

Kolēģi! Nav reģistrējušies: Jānis Ādamsons, Jānis Dombrava, Artuss Kaimiņš... ir, Ojārs Ēriks Kalniņš, Ivans Klementjevs, Armands Krauze, Ainars Latkovskis, Ilmārs Latkovskis, Inese Lībiņa-Egnere, Kārlis Seržants un Edvīns Šnore.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Sēdi slēdzu.

SATURA RĀDĪTĀJS
12. Saeimas ziemas sesijas 6. sēde
2018. gada 15. februārī

 

Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes parlamenta Pārstāvju palātas priekšsēdētāja V.E. Džona Berkova (Rt. Hon. John Bercow) uzruna
Par darba kārtību
Par likumprojektu “Grozījumi Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā” (Nr. 1137/Lp12) (Dok. Nr. 4528, 4528A)
Priekšlikums	- dep. R.Dzintars (par)
Par likumprojektu “Grozījumi Tiesnešu disciplinārās atbildības likumā” (Nr. 1146/Lp12) (Dok. Nr. 4553)
Par likumprojektu “Grozījums likumā “Par tiesu varu”” (Nr. 1147/Lp12) (Dok. Nr. 4554)
Priekšlikums	- dep. V.Kalnozols (par)
Informācija par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātei Jūlijai Stepaņenko no šā gada 6. februāra līdz 8. februārim (Dok. Nr. 4533)
Informācija par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Andrejam Judinam šā gada 8. februārī (Dok. Nr. 4534)
Par likumu “Grozījumi Publisko iepirkumu likumā” (Nr. 834/Lp12) (Dok. Nr. 4532)
Priekšlikums	- dep. R.Naudiņš
Deputātu Ivara Zariņa, Jeļenas Lazarevas, Artūra Rubika, Andra Morozova, Aleksandra Jakimova, Jāņa Tutina, Raimonda Rubika, Sergeja Potapkina, Vladimira Nikonova, Jāņa Ādamsona pieprasījums ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam “Par Ekonomikas ministrijas atbildēm uz deputātu jautājumu Nr. 370/J12 un ekonomikas ministra izvairīšanos sniegt informāciju par patieso EM izveidotās “kontroles grupas” sastāvu un patiesajiem tās uzdevumiem, lai veiktu pārbaudes atsevišķu komersantu elektrostacijās, kuriem ir izsniegtas atļaujas pārdot saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros” (Nr. 28/P12) (Noraidīts) (Dok. Nr. 4427, 4427A)
Ziņo	- dep. A.Brigmanis
Debates	- dep. I.Zariņš
Par deputātu pieprasījumu ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam “Par Ekonomikas ministrijas īstenoto subsidētās elektroenerģijas elektrostaciju pārbaudi, tās objektivitāti un atbilstību sabiedrības interesēm” (Nr. 32/P12) (Dok. Nr. 4561)
Motivācija	- dep. I.Zariņš
Par darba kārtību
Likumprojekts “Par nekustamo īpašumu atsavināšanu Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas valsts robežas joslas ierīkošanai” (Nr. 904/Lp12) (3.lasījums) (Dok. Nr. 4517)
Ziņo	- dep. G.Bērziņš
Likumprojekts “Grozījumi Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likumā” (Nr. 1009/Lp12) (3.lasījums) (Dok. Nr. 4527)
Ziņo	- dep. G.Kūtris
Likumprojekts “Grozījumi Aizturēto personu turēšanas kārtības likumā” (Nr. 1119/Lp12) (1. lasījums) (Dok. Nr. 4453, 4516)
Ziņo	- dep. Z.Tretjaka
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu”” (Nr. 1112/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 4413, 4519)
Ziņo	- dep. R.Ražuks
Likumprojekts “Grozījumi Tiesu izpildītāju likumā” (Nr. 1084/Lp12) (2.lasījums) (Dok. Nr. 4529)
Ziņo	- dep. G.Bērziņš
Debates	- dep. V.Kalnozols
	- dep. V.Kalnozols
	- dep. V.Kalnozols
	- dep. A.Kaimiņš
	- dep. V.Kalnozols
	- dep. V.Kalnozols
	- dep. V.Kalnozols
	- dep. V.Kalnozols
	- dep. V.Kalnozols
	- dep. V.Kalnozols
	- dep. A.Bērziņš
	- dep. I.Parādnieks
Likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un Polijas Republikas valdības vienošanos par grozījumiem Līgumā starp Latvijas Republikas valdību un Polijas Republikas valdību par ieguldījumu savstarpēju veicināšanu un aizsardzību un līguma denonsēšanu” (Nr. 1117/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 4451, 4530)
Ziņo	- dep. R.Kols
Likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un Čehijas Republikas valdības vienošanos par grozījumiem Latvijas Republikas valdības un Čehijas Republikas valdības līgumā par ieguldījumu veicināšanu un savstarpēju aizsardzību un līguma denonsēšanu” (Nr. 1116/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 4450, 4530)
Ziņo	- dep. R.Kols
Likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības, Igaunijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības nolīgumu par sadarbību katastrofu novēršanas, gatavības un reaģēšanas jomā” (Nr. 1108/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 4384, 4530)
Ziņo	- dep. R.Kols
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Konvenciju par ieguldījumu strīdu izšķiršanu starp valstīm un citu valstu pilsoņiem”” (Nr. 963/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 3685, 4530)
Ziņo	- dep. R.Kols
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās”” (Nr. 1121/Lp12) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 4479, 4546)
Ziņo	- dep. J.Trupovnieks
Par darba kārtību
Likumprojekts “Grozījums likumā “Par tiesu varu”” (Nr. 1147/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 4554)
Ziņo	- dep. G.Bērziņš
Likumprojekts “Grozījumi Tiesnešu disciplinārās atbildības likumā” (Nr. 1146/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 4553)
Ziņo	- dep. G.Bērziņš
Par likumprojektu “Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā” (Nr. 1148/Lp12) (Dok. Nr. 4562)
Priekšlikums	- dep. R.Jansons (par)
Informācija par atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem
Informācija par deputātu I.Pimenova, S.Potapkina, S.Mirska, B.Cileviča un I.Ribakova jautājumu izglītības un zinātnes ministram Kārlim Šadurskim “Par Latvijas Republikas starptautiskajiem līgumiem izglītības jomā” (Nr. 404/J12)
Informācija par deputātu A.Morozova, S.Potapkina, R.Rubika, V.Orlova un I.Ribakova jautājumu veselības ministra pienākumu izpildītājam Mārim Kučinskim “Par finansējumu Daugavpils reģionālajai slimnīcai” (Nr. 405/J12)
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa	- Saeimas sekretāra biedrs G.Kūtris

Balsojumi

Datums: 15.02.2018 09:21:16 bal001
Par - 66, pret - 22, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā (1137/Lp12), nodošana komisijām

Datums: 15.02.2018 09:38:08 bal002
Par - 37, pret - 38, atturas - 11. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par Ekonomikas ministrijas atbildēm uz deputātu jautājumu Nr.370/J12 un ekonomikas ministra izvairīšanos sniegt informāciju par patieso EM izveidotās “kontroles grupas” sastāvu un patiesajiem tās uzdevumiem, lai veiktu pārbaudes atsevišķu ... (28/P12)

Datums: 15.02.2018 09:45:47 bal003
Par - 84, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par nekustamo īpašumu atsavināšanu Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas valsts robežas joslas ierīkošanai (904/Lp12), 3.lasījums

Datums: 15.02.2018 09:47:02 bal004
Par - 86, pret - 1, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likumā (1009/Lp12), 3.lasījums

Datums: 15.02.2018 09:52:23 bal005
Par - 74, pret - 1, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Aizturēto personu turēšanas kārtības likumā (1119/Lp12), 1.lasījums

Datums: 15.02.2018 09:55:50 bal006
Par - 73, pret - 1, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu” (1112/Lp12), 1.lasījums

Datums: 15.02.2018 10:00:56 bal007
Par - 2, pret - 62, atturas - 10. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.1. Grozījumi Tiesu izpildītāju likumā (1084/Lp12), 2.lasījums

Datums: 15.02.2018 10:06:21 bal008
Par - 1, pret - 63, atturas - 11. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.3. Grozījumi Tiesu izpildītāju likumā (1084/Lp12), 2.lasījums

Datums: 15.02.2018 10:11:02 bal009
Par - 3, pret - 65, atturas - 7. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.4. Grozījumi Tiesu izpildītāju likumā (1084/Lp12), 2.lasījums

Datums: 15.02.2018 10:13:32 bal010
Par - 4, pret - 56, atturas - 8. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.5. Grozījumi Tiesu izpildītāju likumā (1084/Lp12), 2.lasījums

Datums: 15.02.2018 10:17:08 bal011
Par - 1, pret - 68, atturas - 8. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.6. Grozījumi Tiesu izpildītāju likumā (1084/Lp12), 2.lasījums

Datums: 15.02.2018 10:19:01 bal012
Par - 0, pret - 69, atturas - 7. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.8. Grozījumi Tiesu izpildītāju likumā (1084/Lp12), 2.lasījums

Datums: 15.02.2018 10:22:59 bal013
Par - 1, pret - 64, atturas - 8. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.9. Grozījumi Tiesu izpildītāju likumā (1084/Lp12), 2.lasījums

Datums: 15.02.2018 10:27:59 bal014
Par - 70, pret - 12, atturas - 1. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Par pārtraukumu

Datums: 15.02.2018 10:37:30 bal015
Par - 73, pret - 2, atturas - 1. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.11. Grozījumi Tiesu izpildītāju likumā (1084/Lp12), 2.lasījums

Datums: 15.02.2018 10:39:43 bal016
Par - 76, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Tiesu izpildītāju likumā (1084/Lp12), 2.lasījums

Datums: 15.02.2018 10:42:15 bal017
Par - 79, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par Latvijas Republikas valdības un Polijas Republikas valdības vienošanos par grozījumiem Līgumā starp Latvijas Republikas valdību un Polijas Republikas valdību par ieguldījumu savstarpēju veicināšanu un aizsardzību un ... (1117/Lp12), 1.lasījums

Datums: 15.02.2018 10:44:19 bal018
Par - 77, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par Latvijas Republikas valdības un Čehijas Republikas valdības vienošanos par grozījumiem Latvijas Republikas valdības un Čehijas Republikas valdības līgumā par ieguldījumu veicināšanu un savstarpēju aizsardzību un līguma ... (1116/Lp12), 1.lasījums

Datums: 15.02.2018 10:46:30 bal019
Par - 86, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par Latvijas Republikas valdības, Igaunijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības nolīgumu par sadarbību katastrofu novēršanas, gatavības un reaģēšanas jomā (1108/Lp12), 1.lasījums

Datums: 15.02.2018 10:48:22 bal020
Par - 85, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par Konvenciju par ieguldījumu strīdu izšķiršanu starp valstīm un citu valstu pilsoņiem” (963/Lp12), 1.lasījums

Datums: 15.02.2018 10:50:56 bal021
Par - 69, pret - 11, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi likumā “Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās” (1121/Lp12), 1.lasījums

Datums: 15.02.2018 10:51:23 bal022
Par - 83, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās” (1121/Lp12), 1.lasījums

Datums: 15.02.2018 10:52:42 bal023
Par - 37, pret - 6, atturas - 39. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta Grozījumi Saeimas kārtības rullī (1150/Lp12), nodošana komisijām iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā

Datums: 15.02.2018 10:54:50 bal024
Par - 81, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par tiesu varu” (1147/Lp12), 1.lasījums

Datums: #15.02.2018 1:.5:.3 bal025
Par - 86, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Tiesnešu disciplinārās atbildības likumā (1146/Lp12), 1.lasījums