Latvijas Republikas 12.Saeimas
ziemas sesijas astotā sēde
2018.gada 1.martā
Sēdi vada Latvijas Republikas 12.Saeimas priekšsēdētājas biedrs
Gundars Daudze.
Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Atbildes uz deputātu iesniegtajiem jautājumiem
Frakciju viedokļi
Sēdes vadītājs. Labrīt, godātie kolēģi! Pulkstenis ir deviņi un nu jau viena minūte. Sāksim Saeimas 2018.gada 1.marta sēdi.
Godātie kolēģi, lūdzu, ieņemiet vietas! Lūdzu, ieņemiet vietas! Tātad sākam šodienas Saeimas sēdi.
Pirms mēs sākam izskatīt apstiprināto šodienas darba kārtību, mums ir jālemj par iespējamiem grozījumiem tajā.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz izdarīt izmaiņas šodienas sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā šīs komisijas izstrādāto likumprojektu “Grozījumi Kredītiestāžu likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.
Deputāti Hosams Abu Meri, Ints Dālderis, Renārs Putniņš, Artis Gustovskis, Andrejs Judins, Atis Lejiņš, Anrijs Matīss, Lolita Čigāne, Aleksejs Loskutovs un Astrīda Harju lūdz izdarīt izmaiņas šodienas sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par aicinājumu Latvijas Bankas prezidentam Ilmāram Rimšēvičam atkāpties no amata”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem ir iebildumi.
Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli viens deputāts var runāt “par”, viens - “pret” šī darba kārtības punkta iekļaušanu šodienas sēdes darba kārtībā.
Vārds deputātam Valdim Kalnozolam. Viņš runās “pret”.
V.Kalnozols (ZZS).
Labrīt, brāļi un māsas! Kā saucās apmeklētākais publiskais pasākums viduslaikos, kur augstdzimušas kundzes cīnījās par labākajām vietām, kungi? Autodafē!
Paskaidrošu tiem dažiem, kuriem IQ līmenis ļauj gūt savu popularitāti, tikai pazemojot citu. Ko tas nozīmē - autodafē? Autodafē ir nāvessoda publiska izpilde, nocērtot galvu vai pakarot, vai sadedzinot. (Dep. A.Bērziņš: “Sadedzinot!”)
Atcerēsimies, dārgie brāļi un māsas, nevainīguma prezumpciju. Neļausimies mediju radītai masu psihozei! Neesam, dārgie kolēģi, lupatu lelles specdienestu spēlēs, kuras ļoti pieprot bijušie VDK darbinieki. 40 procenti krimināllietu tiek izbeigtas uz noilguma pamata. Interneta komentāros raksta (Dep. A.Kaimiņš: “Tu pats viņus raksti!”), arī man personīgi saka, - krimināllietu varot ierosināt, samaksājot 3000 eiro. Pats uz savas ādas esmu izjutis VDK smurguļu spēles. Zinot Atmodas notikumu scenāristus un režisorus, vai tik dārgā Rubika kunga atrašanās cietumā nebija vienkārši prasta atriebība? Varbūt ir taisnība tiem, kuri runā, ka “ABLV Bank” nedienas ir saistītas ar Krievijas naudas ieguldījumiem ASV? Ka tik Rimšēviča kunga nedienas nav saistītas ar viņa izglītību ASV un pārlieku ASV interešu lobēšanu?
Pirms gada ar lielu pompu tika ieslodzīts Jūlijs Krūmiņš. Gada laikā lieta nav nodota tiesai.
Vai atkāpsies SAB un KNAB vadība, ja tuvāko mēnešu laikā lieta netiks nodota tiesai un ja tiesas lēmums būs attaisnojošs?
Turklāt es gribu nolasīt iniciatoriem Saeimas Prezidija vēstuli Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājam Jānim Reiram: “Informēju, ka Saeimas Prezidijs 14.oktobra sēdē nolēma nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai izvirzīto kandidatūru Latvijas Bankas prezidenta amatam.” Proti, Rimšēviča kungu. Pielikumā redzams, kas viņa kandidatūru izvirzījuši, - Zaķis, Upenieks, Cilinskis, Ašeradens, Ainars Latkovskis...
Varbūt nevajag, dārgie kungi, visu šo lietu darīt?
Esam labi saimnieki savā zemē! Neļaujamies manipulācijām! Mēs ticam, mums izdosies!
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vārds deputātam Hosamam Abu Meri. Viņš runās “par”.
H.Abu Meri (VIENOTĪBA).
Labrīt, kolēģi! Nu tiešām šeit, man liekas, nav vietā emocijas. Šeit vienkārši jādomā par Latvijas starptautisko tēlu un Latvijas reputāciju.
Lēmuma projektā mēs nesakām neviena vārda, ka Rimšēviča kungs ir vainīgs. Nekādā ziņā mēs nerunājam par to, vai viņš ir vainīgs vai nav vainīgs; to lems tiesa. Mēs runājam par to, ka, ja cilvēks ir valstsvīrs... Mēs - gan VIENOTĪBA, gan citi deputāti - 2013.gadā parakstījām... kā Kalnozola kungs teica, tika parakstīts, lai Rimšēviča kungu izvirzītu uz šo amatu vēlreiz, uz vēl vienu termiņu. Toreiz viņam bija ļoti laba reputācija, neviens nevarēja pateikt neviena slikta vārda par viņu. Profesionālis! Un arī šobrīd mēs nerunājam par viņa profesionalitāti; mēs runājam tikai par ēnu, kas viņam nāk līdzi pēc pēdējā notikuma. Līdz ar to mēs nevaram atstāt šajā augstajā amatā personu ar tādu lielu ēnu, īpaši tāpēc, ka viņš strādā ne tikai... (Sēdes vadītājs noklaudzina ar āmuru.) īpaši tāpēc, ka viņš strādā ne tikai nacionālā līmenī; viņš strādā arī Eiropas Savienības līmenī, viņš strādā arī starptautiskā līmenī. Mēs nevaram Rimšēviča kunga amatu salīdzināt, piemēram, ar kādas pašvaldības vadītāja amatu vai ar pašvaldības deputāta amatu, vai ar Saeimas deputāta amatu. Mēs runājam par cilvēku, kas pārstāv Latviju starptautiski un kam Eiropas Savienībā un Eiropas Centrālajā bankā ir tiesības balsot. Šobrīd viņam nav tiesību balsot, viņam nav tiesību nākt uz darbu.
Es gribu atgādināt, ka nav arī atcelts Ilmāram Rimšēvičam piemērotais drošības līdzeklis. Latvijas Bankas prezidentam joprojām ir liegums veikt amata pienākumus, taču, kā tapa zināms, viņš turpina doties uz darbu, un publiskajā telpā turpina virmot dažādi pieņēmumi un spekulācijas par notikušo.
Es gribu šeit vēlreiz uzsvērt: ļausim, lūdzu, KNAB strādāt! Es gribu saprast - vai daži deputāti netic KNAB darbībai, netic mūsu drošības iestādēm vai netic, ka mēs esam tiesiska valsts? (Starpsauciens: “Netic!”) Tas ir jautājums. Tas ir ļoti svarīgi. Mums jāļauj šim birojam un mūsu tiesībsargājošajām institūcijām strādāt.
Tāpēc ar šo lēmumu mēs tikai aicināsim Latvijas Bankas prezidentu spert šo soli pašam - atkāpties no amata. Jo pašreiz likumā “Par Latvijas Banku” teikts, ka Saeimas tiesības atbrīvot Latvijas Bankas prezidentu no amata... nevaram to darīt. Tas ir numur viens.
Numur divi. Nav nekāda mehānisma, kas ļautu mums atstādināt viņu uz izmeklēšanas laiku. Tāpēc lūdzu... Mums, parlamentam, ir tiesības un pienākums... vajadzīga kaut kāda mūsu reakcija, jo mēs esam šis institūts, kas ievēlēja šo konkrēto cilvēku 2013.gadā.
Turklāt, manuprāt, tas būs starptautisks signāls, ka mums rūp mūsu finanšu sistēma un tās reputācija. Nav iespējams, ka Latvijas Bankas prezidents neapzinās, ka viņa palikšana šajā amatā var diskreditēt turpmākos Latvijas Bankas lēmumus, kā arī radīt šaubas par Latvijas Bankas kā institūcijas rīcībspēju un kaitēt Latvijas valsts interesēm.
Ar šo lēmumu mēs izteiksim neuzticību Ilmāram Rimšēvičam, un tas būs tikai un vienīgi viņa paša goda jautājums - apzinoties savus amata pienākumus un to, kādas postošas sekas šāda šaubu ēna var atstāt uz visu finanšu sistēmu, - izšķirties par labu Latvijas valsts interesēm un cienījamā veidā atkāpties no amata. Tas nozīmē, ka viņam jābūt valstsvīram un godavīram un jāatkāpjas no amata.
Tāpēc es aicinu atbalstīt (Dep. I.Rībenas starpsaucieni.) un iekļaut šo lēmuma projektu sēdes darba kārtībā.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Viens deputāts ir runājis “par”, viens - “pret” darba kārtības grozījumu.
Lūdzu zvanu! Balsosim par darba kārtības grozījumu, iekļaujot darba kārtībā lēmuma projektu “Par aicinājumu Latvijas Bankas prezidentam Ilmāram Rimšēvičam atkāpties no amata”! Lūdzu balsošanas režīmu! (Starpsaucieni.) Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - 4, atturas - 7. Lēmuma projekts darba kārtībā ir iekļauts. Darba kārtība grozīta.
Godātie kolēģi! Tagad sākam izskatīt apstiprināto darba kārtību.
Pirmā tradicionāli ir sadaļa “Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem”.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par nodokļiem un nodevām”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Likumprojekts komisijām nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības un Kanādas valdības, ko pārstāv Kanādas Nacionālās aizsardzības departaments un Kanādas bruņotie spēki, saprašanās memorandu par paplašinātu partnerību aizsardzības jomā un drošības sadarbību” nodot Ārlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Likumprojekts komisijām nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Visaptverošo un pastiprināto partnerības nolīgumu starp Eiropas Savienību un Eiropas Atomenerģijas kopienu un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Armēnijas Republiku, no otras puses” nodot Ārlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Likumprojekts komisijai ir nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Kredītiestāžu likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Likumprojekts komisijai nodots.
Pirms mēs sākam izskatīt nākamo sadaļu - “Par iesniegtajiem patstāvīgajiem priekšlikumiem” -, mums ir jālemj par vēl vienu iespējamu grozījumu šodienas sēdes darba kārtībā.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija saskaņā ar Kārtības ruļļa 86.pantu lūdz virzīt likumprojektu “Grozījumi Kredītiestāžu likumā” pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā un izskatīt to Saeimas šodienas sēdē kā pirmo sadaļā “Likumprojektu izskatīšana”, tātad pirms likumprojekta “Grozījumi likumā “Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās””. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.
Godātie kolēģi! Skatām nākamo sadaļu - “Par iesniegtajiem patstāvīgajiem priekšlikumiem”.
Lēmuma projekts “Par 12 053 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Par bilingvālās izglītības saglabāšanu” noraidīšanu”. Šo lēmuma projektu iesniegusi Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija. Vai deputātiem ir iebildumi, ka šis lēmuma projekts tiek iekļauts šodienas sēdes darba kārtībā? Deputāti neiebilst. Līdz ar to saskaņā ar Saeimas kārtības rulli šis lēmuma projekts tiek iekļauts šodienas sēdes darba kārtības beigās.
Deputātu Hosama Abu Meri, Inta Dāldera, Renāra Putniņa, Arta Gustovska, Andreja Judina, Ata Lejiņa, Anrija Matīsa, Lolitas Čigānes, Alekseja Loskutova un Astrīdas Harju iesniegtais lēmuma projekts “Par aicinājumu Latvijas Bankas prezidentam Ilmāram Rimšēvičam atkāpties no amata”. Vai deputātiem ir iebildumi, ka šis lēmuma projekts tiek iekļauts šodienas sēdes darba kārtībā?
Deputāti... Deputātiem ir iebildumi, līdz ar to mums jālemj par to, vai šis lēmuma projekts tiek iekļauts nākamās sēdes darba kārtībā. Vai deputātiem ir iebildumi? (Dep. L.Čigāne: “Kurš iebilda?!”) Deputāts Valdis Kalnozols iebilda.
Līdz ar to saskaņā ar Saeimas kārtības rulli mums ir jālemj par to, vai mēs šo lēmuma projektu iekļaujam Saeimas nākamās sēdes darba kārtībā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.
Līdz ar to šis lēmuma projekts tiek iekļauts Saeimas nākamās kārtējās sēdes darba kārtībā.
Nākamā sadaļa - “Par atvaļinājuma piešķiršanu”.
Par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Ingmāram Līdakam šā gada 22.februārī. Deputāts Ingmārs Līdaka ir lūdzis piešķirt viņam atvaļinājumu 2018.gada 22.februārī. Saeimas Prezidijs šo atvaļinājumu ir piešķīris, un par to es šodien informēju Saeimu.
Nākamā darba kārtības sadaļa - “Likumprojektu izskatīšana”.
Likumprojekts “Grozījumi Kredītiestāžu likumā”, pirmais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Vucāns.
J.Vucāns (ZZS).
Augsti godātais sēdes vadītāja kungs! Cienītās kolēģes un godātie kolēģi! Kopš 2013.gada jūnijā Saeimā tika pieņemti grozījumi Kredītiestāžu likumā, no normām, kas izteiktas šī likuma 135. un 166.pantā, izriet, ka kredītiestādes likvidācijas gadījumā, ja likvidāciju veic saskaņā ar tiesas nolēmumu, kā arī maksātnespējas gadījumā likvidatora un likvidatora palīga vai maksātnespējas administratora kopējās proporcionālās atlīdzības apmērs tiek noteikts no apmierināto kreditoru prasījumu kopējā apmēra, šajā apmērā iekļaujot arī uz likvidācijas vai maksātnespējas procesa ierosināšanas brīdi kredītiestādei brīvi pieejamo aktīvu... (Sēdes vadītājs noklaudzina ar āmuru.)
Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Lūdzu, klusāk, tad mēs daudz labāk dzirdēsim Vucāna kungu!
J.Vucāns. ...šajā kopējā prasījumu apmērā iekļaujot arī uz maksātnespējas vai likvidācijas iestāšanās brīdi kredītiestādei brīvi pieejamos līdzekļus, to skaitā ļoti likvīdus līdzekļus, kuru atgūšanai likvidatoram vai maksātnespējas administratoram īpašas papildu zināšanas, īpašas papildu prasmes, īpaši papildus ieguldāmi līdzekļi nav nepieciešami.
Ņemot to vērā, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija aicina izdarīt grozījumus Kredītiestāžu likuma 135. un 166.pantā, turpmāk paredzot, ka maksātnespējas administratora vai likvidatora atlīdzības noteikšanai kā bāzes lielums tiek lietots tikai tas līdzekļu apjoms, kas tiešām ir apgrūtināts attiecīgās kredītiestādes aktīvos, un visus proporcionālos lielumus rēķinot no šī samazinātā bāzes lieluma.
Vēlos piebilst, ka piedāvātie grozījumi saskaņā ar Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā izstrādāto priekšlikumu neattiecas uz tiem likvidācijas procesiem un maksātnespējas procesiem, kuri jau šobrīd ir uzsākti pret kredītiestādēm Latvijā.
Komisija rosina šo likumprojektu skatīt kā steidzamu.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Godātie kolēģi! Vispirms mums jālemj par steidzamības piešķiršanu šim likumprojektam.
Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli viens deputāts var runāt “par”, viens - “pret” steidzamību.
Vai Pimenova kungs vēlas par steidzamību runāt?
Jā! Vārds deputātam Igoram Pimenovam - par steidzamību.
I.Pimenovs (SASKAŅA).
Cienījamie kolēģi! Spēkā esošās normas noteikti rada vielu pārdomām, bet es tomēr gribētu, lai mēs trijos lasījumos izskatītu visus priekšlikumus “par” un “pret”, lai notiktu konsultācijas, kuras nav notikušas pirms šā likumprojekta iesniegšanas skatīšanai Saeimā. Tāpēc es rosinu nesteigties un pakāpeniski izdarīt visu nepieciešamo, lai pieņemtu labi izanalizētu normatīvo aktu, nevis steigā pieļautu jaunas kļūdas. Tāpēc es rosinu balsot “pret” steidzamību.
Sēdes vadītājs. Paldies.
“Par” steidzamību neviens runāt nav pieteicies.
Vai komisijas pārstāvim ir kas piebilstams vēl?
J.Vucāns. Komisija tajā samērā īsajā laika periodā, kas mums bija atvēlēts šīs nedēļas laikā šī lēmuma izvērtēšanai, savā sēdē, kur par to tika lemts, paspēja konsultēties gan ar Finanšu ministriju, gan ar Finanšu un kapitāla tirgus komisiju. Es negribu teikt, ka visu, bet atsevišķu šo nozari pārstāvošo asociāciju pārstāvji arī bija klāt. Tāpēc teikt, ka par šo jautājumu nav diskutēts... Līdz šīm komisijā iebildumi ne no vienas organizācijas, tai skaitā vēstuļu formā, nav saņemti, kaut arī informācija par to, ka šādi likumprojekta grozījumi šodienas sēdē tiks izskatīti, sabiedrībai ir pieejama vismaz no šīs pirmdienas.
Komisijas vārdā aicinu atbalstīt steidzamību.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam “Grozījumi Kredītiestāžu likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 67, pret - 23, atturas - nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
J.Vucāns. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Sākam debates.
Vārds debatēs deputātam Igoram Pimenovam.
I.Pimenovs (SASKAŅA).
Godātie deputāti! Es gribu lūgt komisijas priekšsēdētāju papildus pateikt, ko ir teikuši tie lietpratēji, kas uzstājās mūsu komisijas sēdē. Varbūt vienkārši man nebija iespējas iedziļināties tajos argumentos. Jo atkārtoju vēlreiz: anotācijā rakstīts, ka konsultācijas ar organizācijām nav notikušas. Varbūt tagad mēs no Vucāna kunga uzzināsim, kādi bija galvenie argumenti, kāpēc ir jāmaina esošā kārtība? Gribētos saprast - varbūt tagad var paskaidrot - , kāpēc noteikti konkrēti procentu nomināli, kas ir pielietojami, aprēķinot konkrētas atlīdzības likvidatoriem un maksātnespējas administratoriem. Viss šis stāsts ir nepieciešams, lai mēs varētu apzināti pieņemt pareizo lēmumu.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vārds debatēs deputātam Valdim Kalnozolam.
V.Kalnozols (ZZS).
Aicinu atbalstīt, jo šis likumprojekts ir ļoti svarīgs. Varbūt beigsim mēs Latvijā... sāksim aizstāvēt kreditoru un īpašnieku intereses, kur maksātnespējas un likvidācijas procesā tiek atdots... un beigsim audzēt tā saucamos maitu ērgļus! Mums tie maitu ērgļi (Starpsauciens: “Vistas!”) sāk palikt aizvien resnāki, taukāki un tā tālāk. Es saprastu... patiešām pasaulē ir bizness... ļoti plaukstošs bizness: cilvēki paņem maksātnespējīgu uzņēmumu, nostāda to uz kājām un pelna ar to. Kā mūsu frakcijā stāstīja, šobrīd vissliktākā situācija ir Latvijā. Ja Eiropā vidēji no viena eiro atgūst atpakaļ 70 centus, tad mēs atgūstam tikai 30. Tie 30 centi mums izmaksā vēl 27 centus.
Nu sakārtojam šo sistēmu! Tā ir pārāk nesakārtota.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vārds debatēs deputātam Kārlim Seržantam.
K.Seržants (ZZS).
Labrīt, kolēģi! Es negribu piekrist kādam no iepriekšējiem runātājiem, kurš teica, ka nozare nav informēta, nav sagatavota, neko nezina. Nu tā gluži nav, jo es personīgi Tiesu politikas apakškomisijas sēdēs ne vienu reizi vien šo tēmu esmu cilājis, un vienmēr pretī ir bijis Tieslietu ministrijas un attiecīgās nozares koris par tiesu varas neatkarību un tā tālāk.
Nav jau runa par to, ka mēs samazinām vai palielinām procentus. Runa ir par to, ka mēs samazinām to peļņas daļu, ko šie administratori un arī tiesu izpildītāji iegūst, nepieliekot absolūti nekādas pūles. Jo, pieņemsim, situācijā ar “ABLV Bank”, kurai, piemēram, Latvijas Bankā šobrīd ir nolikti apmēram 800 miljoni depozīta veidā... Tanī brīdī, kad tiesa nolemj, ka par maksātnespējas administratoru kļūst konkrēts cilvēks, viņš momentā, vispār neko neizdarot, kļūst par 24 miljoniem bagātāks. Nu kur tas vēl ir pieredzēts!
Tiesu izpildītājs - valsts amatpersona, kura saņem valsts iestādes, respektīvi, tiesas, spriedumu par tā vai cita īpašuma atsavināšanu. Viņam nav nekas jāizdara - viņam tikai jāparaksta viena vēstule, un automātiski viņš ar šo vienu parakstu, nepieliekot absolūti nekādas pūles... Mēs zinām, ka ir kādi četri pieci tiesu izpildītāji, kas ir miljonāri.
Tas nav normāli, ka valsts ierēdnis, izmantojot valsts iestāžu izdarīto darbu, vienkārši saņem miljonu gadā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vārds deputātam Valdim Kalnozolam, otro reizi.
V.Kalnozols (ZZS).
Es gribu papildināt Seržanta kunga teikto.
Jūs aizdomājieties - ar šo likumprojektu mēs palīdzam kreditoriem, ieguldītājiem, pilntiesīgi atgūt šo naudu, jo faktiski šie simti miljonu vai desmiti miljonu tiek atteikti tiem cilvēkiem, kuri ir ieguldījuši naudu un kuriem šīs iestādes ir parādā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vārds deputātam Igoram Pimenovam, otro reizi.
I.Pimenovs (SASKAŅA).
Es atbalstu šā likumprojekta pieņemšanu. Runa ir par ko citu.
Es pilnībā piekrītu Seržanta kunga teiktajam, ka jau sen norit diskusijas par to, ka ir jāmaina šī kārtība, lai nebūtu tā, ka ir šī atlīdzības saņemšana, likvidējot kādu kredītiestādi. Pats esmu strādājis tādā likvidējamā bankā, man bija tāda pieredze. Apliecinu, ka tieši tā ir: tā faktiski ir nauda, kas krīt no debesīm konkrētajās kabatās.
Vienkārši es gribu, lai mums nebūtu pie šā jautājuma jāatgriežas pēc tam no jauna, kad būs kādas kļūmes pieļautas, un lai mēs pakonsultētos ar tiem, kam ir kaut kas sakāms. Es vēlreiz uzsveru, ka likumprojekta anotācijā rakstīts, ka konsultācijas nav notikušas.
Mēs neko nezaudēsim, ja detalizētāk skatīsim šo ļoti svarīgo un jutīgo jautājumu.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vārds deputātam Andrim Bērziņam.
A.Bērziņš (ZZS).
Kolēģi, tiešām mēs esam ļoti ilgus gadus - gadus, ne mēnešus! - runājuši par šo tēmu. Laikam vienmēr ir tā: kad tas gailis ieknābj vienā vietā (Starpsauciens: “Kurā?”), tad var tā uzreiz sasparoties un jautājumu atrisināt. Un to mēs esam redzējuši šeit ļoti bieži: mēs esam runājuši, runājuši, muļļājuši, muļļājuši un finālā neko neesam izmuļļājuši. Tagad ir īstā reize pielikt punktu šim jautājumam. Cilvēks, kas godīgi ir strādājis, normāli atguvis, dabūjis atpakaļ valstij vai uzņēmējam naudas līdzekļus, godīgi arī saņems atalgojumu, nevis, teiksim, tos miljonus, kuru iegūšanai viņš nekādas pūles nepieliek.
Es uzskatu, ka tas ir ļoti labi, ka šis jautājums tiek skatīts. Publisko izdevumu un revīzijas komisijā tas ir skatīts pietiekami ilgi. Un atzīsim to, ka... un arī Valsts kontrole ir atzinusi to, ka gan tiesu izpildītāju, gan tā saukto likvidatoru atalgojums ir neadekvāts tam, ko šie cilvēki ieliek šajā savā darbā. Es piekrītu, ka varbūt tas ir bijis vairāk saistīts ar atsevišķas bankas jautājumu.
Tā ka, es domāju, dosimies uz priekšu! Lai nenotiktu tā, kā te kolēģi teica, - ka var vienā rāvienā uzreiz miljonus saņemt!
Iespējas pēc tam vēl koriģēt šo jautājumu mums būs, bet pats svarīgākais ir tas, ka tagad, kā mēdz teikt, mums ir kopīga politiskā griba šo jautājumu atrisināt. Uz priekšu!
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vārds deputātam Borisam Cilevičam.
B.Cilevičs (SASKAŅA).
Cienījamie kolēģi, labrīt! Man tiešām ir liels prieks, ka jūs esat beidzot pamodušies. Man ļoti interesanti klausīties koalīcijas deputātu uzstāšanos, bet... Kāpēc jūs zinājāt, bet muļļājāt? Kur ir tas cēlonis? Kas jums neļāva sakārtot šo jautājumu agrāk? Tā tas ir varbūt tāpēc, ka ir daži politiķi vai daži deputāti, kas bija un joprojām ir ieinteresēti saglabāt šo nesamērīgo atlīdzību, jo pēc tam dažas partijas saņēma dāsnus ziedojumus no šiem cilvēkiem. Tā ir atklāta informācija. Mēs varam ļoti vienkārši un viegli iepazīties ar ziedojumiem un uzzināt, kuras partijas faktiski iedzīvojās uz šādas nesamērīgas atlīdzības saglabāšanas rēķina. Es nesaukšu šīs partijas (es domāju, mēs visi tās zinām), bet man tiešām gribas dzirdēt, kāpēc jūs, to visu zinādami, faktiski atņēmāt naudu valsts budžetam: atņēmāt naudu pensionāriem, skolotājiem, atņēmāt naudu medicīnai, lai daži cilvēki varētu saņemt nesamērīgu atlīdzību un pēc tam dalīties ar dažām koalīcijas partijām.
Kāds ir pietiekami drosmīgs, lai man atbildētu uz šo jautājumu?
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vārds deputātam Edvardam Smiltēnam. (Starpsauciens: “Smiltēns pateiks, kā ir!”)
E.Smiltēns (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Kolēģi! Varētu būt, ka tad, kad atskanēja paziņojums par iespējamo bankas likvidāciju, dažiem notrīcēja sirds: atsevišķiem cilvēkiem no bēdām vai bažām par nākotni un ietekmi uz ekonomiku, citiem - no prieka.
Kāpēc ir šie grozījumi? Pimenovs jautāja: kāpēc tie parādās tieši šobrīd?
Acīmredzot tāpēc, ka politiķi, varbūt arī daži tie, kam no prieka notrīcēja sirds, saprata, ka diez vai ir iespējams pamatot, kā maksātnespējas administrators var nopelnīt līdz pat 100 miljoniem... (Starpsauciens: “Vairāk!”) vairāk... Putras kungs saka - vairāk... no viena šāda likvidācijas procesa. Un, nevis sistēmiski mēģinot sakārtot sistēmu, kā tieslietu ministrs stāsta, ka viņš jau strādā un sistēmiski kārto šo sistēmu, bet tad, kad politiķiem pašiem būtu kauns no sabiedrības, ja viņi ļautu vairāk nekā 100 miljonus nopelnīt, parādās grozījumi...
Bet izrādās, ka baņķieri ar savām prāta spējām un lēmumu pieņemšanas ātrumu vienkārši ir apspēlējuši gan administratorus, gan politiķus, jo viņi ir pieņēmuši lēmumu administratoriem nemaksāt ne centa. Tāpēc šodien, klausoties debates... tāpēc es viens no pēdējiem debatēju, lai paskatītos pirms tam, - nav nekāda patosa vairs, virzot šos grozījumus. Tos virza tāpēc, ka... nuja, tie bija iesniegti.
Bet es aicinu šos jautājumus skatīt sistēmiski. Jo, runājot ar vēstniekiem, runājot ar cilvēkiem, kas strādā ar investoriem, ir pilnīgi skaidrs, ka maksātnespējas procesa problēmas Latvijā, tieslietu sistēmā, ir vienas no galvenajām, kāpēc cilvēki baidās ieguldīt naudu. Jo, ja bizness ir neveiksmīgs, tad ir ārkārtīgi svarīgi, lai maksātnespēja ir godīga, ātra, efektīva, jo tas garantē ātrāku ekonomisko apriti, naudas un aktīvu atgriešanos atpakaļ ekonomikā. Nevis kā Latvijā, kur tas beidzas ar kriminālprocesiem, izlaupītiem uzņēmumiem un piesavinātiem aktīviem, kas nenonāk tālāk ekonomikā.
Un ironiski varbūt ir tas, ka baņķieriem, kā izrādījās pēc preses konferences, kas arī ir viena zīmīga ziņa un vēstījums starptautiskajai sabiedrībai... izrādījās, ka baņķieriem ir daudz lielākas bailes: viņiem mati stāvus sacēlās no domas, ka viņu bankā varētu ienākt maksātnespējas administratori. No tā bija lielākas bailes nekā pieņemt lēmumu par 25 gadu darba likvidēšanu, izbeigšanu.
Jūs salieciet to svaru kausos un saprotiet, vai mūsu tieslietu sistēmā pastāv vai nepastāv problēmas. Un, ja Rasnača kungs nebūtu pusei Latvijas bloķējis tviteri, tad varētu arī viņam pajautāt, kā viņam veicas ar šīm reformām.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vārds deputātam Jānim Ādamsonam.
J.Ādamsons (SASKAŅA).
Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Labāk vēlu nekā nekad! Laikam tā būtu jāsaka.
Es ar dziļu smaidu klausos šīs uzstāšanās. Un man ir jautājums cienījamai koalīcijai: kur tad jūs bijāt, kad opozīcija gan iepriekšējā Saeimā, gan šīs Saeimas sākumā iesniedza priekšlikumus par grozījumiem likumā “Par Latvijas Banku”? Kāpēc, mīļā koalīcija, jūs tikai tagad mostaties?! Laikam tāpēc, ka vēlēšanas nāk. Vairāk jau iemeslu nav.
Un mani nez kāpēc māc dziļas šaubas: nebūtu vēlēšanu gads, mēs, visticamāk, arī šobrīd šos grozījumus neskatītu.
Ļoti labi, ka ir šie ierosinājumi, ļoti labi, ka ir ierobežojumi, bet nu varbūt tomēr esiet tik laipni un ieklausieties, ko arī opozīcija piedāvā un kādi priekšlikumi ir, nevis apriori tos noraidāt, pat neizskatot un nenododot komisijām.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vārds deputātam Artusam Kaimiņam.
A.Kaimiņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Labrīt, cienījamais sēdes vadītāj! Labrīt, kolēģi!
Ādamsona kungs! Jūs Saeimā ne jau pirmo sasaukumu esat! Jūs jau te ilgi sēžat, un jums jau būtu jāzina labāk nekā man, ka koalīcijas līgumā viens no punktiem ir tas, ka koalīcijas deputāti nedrīkst atbalstīt nevienu opozīcijas priekšlikumu. Mēs taču tam esam gājuši cauri entās reizes, lai cik (Dep. H.Abu Meri: “Vismaz jūs varat runāt!”) tas priekšlikums būtu labs.
Līdz ar to šis tagad ir koalīcijas priekšlikums. Un tagad ir citādāk - tagad ir labi. Tad, kad bija iepriekš, - tad bija slikti. Tas taču ir skaidrs!
Mums bija “Liepājas metalurgs”... Manuprāt, Velmers (bija tāds maksātnespējas administrators) saņēma 1,2 miljonu eiro samaksu. Laikam tā bija pirmā samaksa.
Tad bija “Latvijas Krājbanka”, jā... “Latvijas Krājbanku” apkalpo “KPMG Baltics”... Nu tur ir padsmitos, manuprāt, tie miljoni... Ir padsmiti, manuprāt. (Dep. E.Putra: “Vienpadsmit!”) Vienpadsmit! Paldies jums, Putras kungs! Tātad 11 miljonu samaksa par to, ka bankai nav naudas. 11 miljoni kaut kur aiziet... Griestu tātad nav nekādu.
“TRASTA KOMERCBANKA” - trīs miljoni. Tagad Krūma kungs, manuprāt, ir dabūjis jau, apkalpojot šīs maksātnespējīgas bankas... tos aktīvus...
Un tagad ir... Kas tad mums tagad ir? “ABLV Bank”. Un visa tauta tagad gaida, vai tad FKTK ļaus tai pašlikvidēties vai neļaus. Un, ja neļaus, tad uzreiz būs šie maksātnespējas administratori. Visu šo stāstu mēs zinām. Tad redzēsim, ko FKTK izdomās, un tad mēs noteikti aicināsim arī FKTK atkāpties, ja FKTK izdomās, ka nevarēs šī banka likvidēties.
Mēs aicināsim! Tāpat kā Rimšēviča kungu mēs jau varam tikai aicināt! Mēs jau nevaram neko vairāk, varam tikai aicināt! (Dep. H.Abu Meri: “Aicināsim!”)
Es aicinu jūs visus lidot! (Dep. H.Abu Meri: “Uz Mēnesi!”)
Atbalstām šos Kredītiestāžu likuma grozījumus un ejam uz priekšu! Un nosakām griestus maksātnespējas administratoriem, jo tas ir par daudz.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vārds deputātam Edgaram Putram.
E.Putra (ZZS).
Labrīt, cienījamie kolēģi! Tas, ka maksātnespēja kā tāda Latvijā ir kļuvusi par biznesu, nevienam nav noslēpums. Šābrīža skaitļi, kuri varbūt, Kalnozola kungs, jums nebija tik precīzi... Jā! No viena eiro faktiski kreditors atgūst 31 centu, bet tas 31 cents izmaksā 2,17... Tas jau vien parāda, cik ļoti labs un ienesīgs bizness mums ir maksātnespēja.
Ar šiem likuma grozījumiem, es domāju, mēs tomēr daļēji jau novērsīsim potenciālus draudus nākotnē... un ne tikai draudus, bet arī... Šie grozījumi faktiski skars, teiksim, likvidējamās vai maksātnespējīgās bankas, jo nākotnē varētu būt vēl kāda, iespējams. Es ceru, ka ne!
Mums jāpanāk, lai šī nauda, vieglā nauda, ko saņemtu maksātnespējas administrators vai likvidators, nonāktu kreditoru kontos. Jo, piemēram, konkrētās bankas problēma... problēma, kas mums šobrīd ir ar “ABLV Bank”... Nu, tā summa ir apmēram 150... Faktiski ir runa pat par 200 miljoniem. Tātad 200 miljoni nenonāktu kreditoru kontos, bet nonāktu maksātnespējas administratoru kontos. Tas ir ļoti daudz!
Un šie grozījumi tiešām novērsīs šo nevienlīdzību.
Protams, ir jārunā par nākamajiem soļiem. Divi, trīs, četri, pieci procenti... Nu, jebkurā gadījumā, ja mēs runājam par klasisku maksātnespēju, kas nav Kredītiestāžu likuma subjekts, bet... Tieši par klasisku maksātnespēju runājot, iespējams, tās ir normālas summas. Bet komercbanku gadījumā runa tomēr ir par miljoniem, miljardiem. Šie procenti, protams, ir neadekvāti. Tāpēc aicinu atbalstīt šo likumprojektu.
Sēdes vadītājs. Debates beidzam.
Vai komisijas vārdā kas piebilstams?
J.Vucāns. Komisijas vārdā es gribu atbildēt uz dažiem Pimenova kunga uzstādītajiem jautājumiem. Ne velti savu šodienas runu es sāku, atsaucoties uz 2013.gada jūniju, jo 2013.gada maija sēdē Saeima atbalstīja šī atmaksāšanas principa maiņu. Iepriekš princips bija apmēram tāds, kādu mēs šobrīd taisāmies pieņemt ar grozījumiem. Protams, procentu likmes bija citas. Un par procentu likmēm, par šiem diviem, trim, četriem, pieciem procentiem, es pieļauju, tiešām varētu būt diskusija. Bet piedāvājums šobrīd ir vienoties, skaidri vienoties par bāzi. Un no šīm diskusijām, no tiem cilvēkiem, kas uzstājās, es sapratu, ka Saeimā šīs bāzes samazināšanai ir visai vienots atbalsts.
Kas attiecas uz to, ka likumprojekta anotācijā ir rakstīts, ka likumprojekts nav apspriests ar organizācijām. Tajā brīdī, kad likumprojekts tika gatavots, tiešām šīs apspriešanas nebija. Kopš tā brīža ir pagājušas vismaz trīsarpus dienas, un šajā laikā informācija ir tikusi izplatīta pa visiem iespējamiem kanāliem, tai skaitā uzstājoties gan televīzijā, gan radio. Es ceru, ka visas profesionālās organizācijas, kas ar to ir saistītas, to ir sadzirdējušas. Šodien mums būs komisijas sēde, uz kuru šo organizāciju pārstāvji, es ceru, ieradīsies. Un, ja būs nepieciešams, mēs vēl šodien varēsim par šo lietu diskutēt.
Bet, es pieļauju, ka par to, ko jautāja Pimenova kungs, proti, par konkrētiem atlīdzības apjomiem... tāpat arī Bērziņa kungs, ja nemaldos, to teica, un tātad arī viņa vadītajā komisijā par to notiek diskusija, un tas droši vien būs otrais cēliens visā šajā sāgā...
Kas attiecas uz... Jā, tās bija tās lietas, par kurām es gribēju atbildēt Pimenova kungam, lai būtu pilnīga skaidrība, ka mēs sākam darīt darbu. Bet tas arī, manā skatījumā, nebūt nav līdz galam padarīts darbs. Šodien ir svarīgi, kā jau kolēģi teica, parādīt politiskās gribas vienprātību un atbalstīt to, ka mēs veicam likvidatora un maksātnespējas administratora apmaksu tikai no tā naudas apjoma, ko viņi tiešām reāli ir atguvuši, kur viņi ir ieguldījuši savas zināšanas, savas pūles, savu naudu.
Komisijas vārdā vēlreiz lūdzu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Kredītiestāžu likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 92, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un otrā lasījuma datumu. (Dep. A.Kaimiņš: “Sešpadsmit sekundes!”)
J.Vucāns. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 1.marts pulksten 10.00, un izskatīšana 2018.gada 1.marta sēdē.
Sēdes vadītājs. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Igoram Pimenovam.
I.Pimenovs. Piecas dienas, lūdzu!
Sēdes vadītājs. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - piecas dienas, un otrā lasījuma datums? (Starpsauciens: “Sieviešu diena!”)
I.Pimenovs. Attiecīgs datums būs pieņemts komisijas sēdē, vai es tagad...
Sēdes vadītājs. Nē. Mums saskaņā ar Saeimas kārtības rulli par to jāizlemj Saeimas sēdē.
I.Pimenovs. Okay. Nākamajā kārtējā sēdē.
Sēdes vadītājs. Nākamā kārtējā sēde, tātad 8.marts. Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli mums vispirms jābalso par tālāko termiņu.
Lūdzu zvanu! Balsosim par priekšlikumu - priekšlikumu iesniegšanas termiņš 6.marts un izskatīšana Saeimas sēdē 8.martā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 22, pret - 66, atturas - nav. Līdz ar to priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 1.marts pulksten 10.00 un izskatīšana otrajā, galīgajā, lasījumā Saeimas šodienas sēdē.
Godātie kolēģi, nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās””, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Trupovnieks.
J.Trupovnieks (ZZS).
Godājamie kolēģi! Komisija ir izskatījusi grozījumus likumā “Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās”.
Kopumā ir saņemti septiņi priekšlikumi. Visus iesniedzis Juridiskais birojs.
1.priekšlikums - Juridiskā biroja ierosināti redakcionāli labojumi. Komisija atbalstījusi priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Trupovnieks. 2.priekšlikums - Juridiskā biroja priekšlikums, skaidrojums konkrētas regulas ieviešanas procesam. Komisija atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Trupovnieks. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Trupovnieks. 4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Trupovnieks. 5. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Trupovnieks. 6. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Trupovnieks. 7. - Juridiskā biroja priekšlikums. Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas.
Izvērtējot visus grozījumus, jāatzīst, ka tas neradīs problēmas ne uzņēmējiem, ne arī speciālo ekonomisko zonu pārvaldes institūcijām, jo ir tikai... nav nepieciešams papildu laiks, lai to ieviestu. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Trupovnieks. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās”” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret - 1, atturas - nav. Likums pieņemts.
Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts “Grozījumi Civilprocesa likumā”, trešais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Gaidis Bērziņš.
G.Bērziņš (VL-TB/LNNK).
Labdien, godātie kolēģi! Skatām likumprojektu “Grozījumi Civilprocesa likumā” trešajā lasījumā.
Komisija ir saņēmusi 28 priekšlikumus.
1. ir Juridiskā biroja iesniegts redakcionāla rakstura priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
G.Bērziņš. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Arī tas ir precizējošs priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
G.Bērziņš. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
G.Bērziņš. 4. ir precizējošs Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
G.Bērziņš. 5. ir Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
G.Bērziņš. 6. ir precizējošs Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
G.Bērziņš. 7. ir Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir tehniska rakstura un kas ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
G.Bērziņš. 8. ir precizējošs Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
G.Bērziņš. 9. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
G.Bērziņš. 10. - vairāk redakcionāla rakstura priekšlikums, kas ir no Juridiskā biroja. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
G.Bērziņš. 11. - ir precizējošs tieslietu ministra priekšlikums, kas komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
G.Bērziņš. 12. - tieslietu ministra Rasnača priekšlikums par sabiedrības ar ierobežotu atbildību pamatkapitāla daļu pirmpirkuma tiesību izmantošanas kārtību. Mums komisijā par to bija diskusijas laikā starp otro un trešo lasījumu. Ministrs iesniedza precizētu redakciju šim priekšlikumam. Komisija atbalstīja.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
G.Bērziņš. 13. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
G.Bērziņš. 14. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
G.Bērziņš. 15. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir precizējošs. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
G.Bērziņš. 16. ir tieslietu ministra priekšlikums, kas ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
G.Bērziņš. 17. ir tieslietu ministra priekšlikums, kas ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
G.Bērziņš. 18. ir tieslietu ministra priekšlikums, kas ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
G.Bērziņš. 19. ir tieslietu ministra priekšlikums. Šo priekšlikumu komisija atbalstīja daļēji un iekļāva 20. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
G.Bērziņš. 20. ir komisijas priekšlikums, kas ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
G.Bērziņš. 21. ir Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
G.Bērziņš. 22. ir tieslietu ministra priekšlikums, kas ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
G.Bērziņš. 23. ir tieslietu ministra priekšlikums, kas arī ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
G.Bērziņš. 24. ir tieslietu ministra priekšlikums, kas ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
G.Bērziņš. 25. arī ir tieslietu ministra priekšlikums, kas ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
G.Bērziņš. 26. ir tieslietu ministra priekšlikums, kas ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
G.Bērziņš. Un 27. ir tieslietu ministra priekšlikums, kas paredz likumprojekta, precīzāk sakot, likuma, spēkā stāšanās laiku - 1.jūliju. Tas ir saistīts ar to, ka mēs ieviešam elektroniskās izsoles attiecībā uz kustamās mantas pārdošanu un vēl ir nepieciešams laiks, lai attiecīgi tehniski nodrošinātu šo izsoļu procesa ieviešanu. Līdz ar to komisija atbalstīja šo priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
G.Bērziņš. Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu “Grozījumi Civilprocesa likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Civilprocesa likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.
Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts “Grozījums Civilstāvokļa aktu reģistrācijas likumā”, trešais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Gaidis Bērziņš.
G.Bērziņš (VL-TB/LNNK).
Kolēģi! Komisija šim likumprojektam saņēma un izskatīja četrus priekšlikumus.
1. ir komisijas priekšlikums. Sākotnēji bija paredzēts, ka būs viens grozījums šajā likumā, bet komisija strādāja ar vairākiem iesniegtajiem priekšlikumiem, līdz ar to ir vairāki grozījumi. Tāpēc ir nepieciešams precizēt arī likumprojekta nosaukumu. Komisija atbalstīja.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
G.Bērziņš. 2. ir Juridiskā biroja priekšlikums, kas komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
G.Bērziņš. 3. ir Juridiskā biroja priekšlikums, kas komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
G.Bērziņš. Un 4. arī ir Juridiskā biroja precizējošs priekšlikums, kas komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
G.Bērziņš. Atvainojos! Izlaidu 5.priekšlikumu. Tātad kopumā bija pieci priekšlikumi.
5.priekšlikums ir spēkā stāšanās laiks - 1.jūnijs. Un Juridiskā komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
G.Bērziņš. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu “Grozījumi Civilstāvokļa aktu reģistrācijas likumā” trešajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Civilstāvokļa aktu reģistrācijas likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.
Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts “Grozījumi Bāriņtiesu likumā”, pirmais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Gaidis Bērziņš.
G.Bērziņš (VL-TB/LNNK).
Kolēģi! Es vēlos vērst uzmanību, ka šis likumprojekts, kā arī grozījumi Zemesgrāmatu likumā un grozījumi Bāriņtiesu likumā ir saistītie likumprojekti. Līdz ar to īsumā iezīmēšu šo likumprojektu mērķi, proti, elektroniska īpašumtiesību nostiprināšanas procesa ieviešanas veicināšanu, tajā skaitā ieviešot vienas pieturas aģentūras principu.
Šie grozījumi paredz, ka tiek izveidots drošs dokumentu iesniegšanas kanāls, izslēdzot šaubas par darījumu un tā pušu izteikto gribu, tāpat arī nosaka pienākumu pie nostiprinājuma lūguma apliecināšanas pārbaudīt, vai darījums nav pretējs likumam, pārvaldes kārtībai, kā arī pienākumu veikt aizdomīga vai neparasta darījuma pārbaudi atbilstoši Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumam.
Tātad komisijā mēs uzklausījām Tieslietu ministrijas pārstāvjus, Latvijas Zvērinātu notāru padomes pārstāvjus, Latvijas Bāriņtiesu darbinieku asociācijas pārstāvjus. Arī Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvji piedalījās komisijas sēdē. Tika nolemts atbalstīt grozījumus Bāriņtiesu likumā pirmajam lasījumam.
Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu “Grozījumi Bāriņtiesu likumā” pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Bāriņtiesu likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
G.Bērziņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 30.aprīlis.
Sēdes vadītājs. 30.aprīlis, ja?
30.aprīlis. Deputāti neiebilst.
Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts “Grozījumi Notariāta likumā”, pirmais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Gaidis Bērziņš.
G.Bērziņš (VL-TB/LNNK).
Kolēģi! Kā jau minēju, šis likumprojekts ir saistīts ar nu jau pirmajā lasījumā atbalstīto likumprojektu “Grozījumi Bāriņtiesu likumā” un ar likumprojektu “Grozījumi Zemesgrāmatu likumā”, kuru skatīsim nākamo.
Komisija arī šo likumprojektu atbalstīja.
Līdz ar to komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu “Grozījumi Notariāta likumā” pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Notariāta likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
G.Bērziņš. Arī šim likumprojektam es aicinu noteikt par priekšlikumu iesniegšanas termiņu 30.aprīli.
Sēdes vadītājs. 30.aprīlis. Deputāti neiebilst.
Godātie kolēģi! Pirms mēs sākam skatīt nākamo darba kārtības punktu, Saeimas Prezidijs (Starpsauciens.) ir saņēmis piecu deputātu - Vucāna, Dāldera, Gaida Bērziņa, Putras un Trupovnieka - iesniegumu, kurā viņi lūdz izsludināt 30 minūšu pārtraukumu Saeimas šodienas sēdē pēc darba kārtības 12.punkta - likumprojekta “Grozījumi Zemesgrāmatu likumā” - uz 30 minūtēm. (Dep. A.Bērziņš: “Ļoti labs 33.priekšlikums!”) Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Tas nozīmē, ka pēc 12.punkta mēs ejam pusstundu ilgā pārtraukumā.
Tagad turpinām ar darba kārtības 12.punktu. Likumprojekts “Grozījumi Zemesgrāmatu likumā”, pirmais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Gaidis Bērziņš.
G.Bērziņš (VL-TB/LNNK).
Kolēģi! Kā jau es norādīju iepriekš, šis likumprojekts ir saistīts ar nu jau pirmajā lasījumā atbalstītajiem iepriekšējiem diviem likumprojektiem. Un arī šo likumprojektu komisija atbalstīja.
Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu “Grozījumi Zemesgrāmatu likumā” pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Zemesgrāmatu likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
G.Bērziņš. Arī šim likumprojektam es aicinu noteikt par priekšlikumu iesniegšanas termiņu 30.aprīli.
Sēdes vadītājs. 30.aprīlis. Deputāti neiebilst.
Godātie kolēģi! Mēs tikko pieņēmām lēmumu pēc šī punkta izskatīšanas izsludināt pārtraukumu uz 30 minūtēm.
Lūdzu zvanu reģistrācijai! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātu!
Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas... Es nesapratu... Gaidis Bērziņš gribēja paziņot kaut ko? Ā, tad ir vienkārši kļūda.
Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumam deputātam Jānim Vucānam.
J.Vucāns (ZZS).
Godātie Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas deputāti! Pēc trim minūtēm komisijas sēde komisijas telpā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai Saeimas sekretāra biedram Gunāram Kūtrim.
G.Kūtris (12.Saeimas sekretāra biedrs).
Cienījamie kolēģi! Šobrīd nav reģistrējušies: Inese Laizāne, Ināra Mūrniece, Valdis Skujiņš, Juris Šulcs, Jānis Trupovnieks... ir, Jānis Urbanovičs un Ivars Zariņš.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Pārtraukums līdz pulksten 10.30.
(Pārtraukums.)
Sēdi vada 12.Saeimas priekšsēdētājas biedrs
Gundars Daudze.
Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Pulkstenis ir 10.30. Lūdzu, ieņemiet vietas! Lūdzu, ieņemiet vietas! Turpinām Saeimas sēdi.
Nākamais darba kārtības punkts ir likumprojekts “Grozījumi Ceļu satiksmes likumā”, otrais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Anrijs Matīss.
A.Matīss (VIENOTĪBA).
Labdien, cienījamais sēdes vadītāj! Godājamie kolēģi! Strādājam ar grozījumiem Ceļu satiksmes likumā (Nr.1111/Lp12).
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir izskatījusi grozījumus Ceļu satiksmes likumā otrajam lasījumam. Kopā ir saņemti un sagatavoti 14 priekšlikumi.
1. - satiksmes ministra Ulda Auguļa priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
A.Matīss. 2. - satiksmes ministra Ulda Auguļa priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
A.Matīss. 3. - satiksmes ministra Ulda Auguļa priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
A.Matīss. 4. - satiksmes ministra Ulda Auguļa priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
A.Matīss. 5. - Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāra Ringolda Arnīša priekšlikums. Arī komisijas sēdē ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
A.Matīss. 6. - deputāta Edgara Putras priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
A.Matīss. 7. - satiksmes ministra Ulda Auguļa priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
A.Matīss. 8. - deputāta Anrija Matīsa priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
A.Matīss. 9. - satiksmes ministra Ulda Auguļa priekšlikums. Komisijā ir daļēji atbalstīts un iekļauts 10. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
A.Matīss. 10. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
A.Matīss. 11. - deputāta Edgara Putras priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
A.Matīss. 12. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
A.Matīss. 13. - deputāta Edgara Putras priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 14. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
A.Matīss. Un visbeidzot - 14.priekšlikums par spēkā stāšanās termiņu, kas ir atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
A.Matīss. Paldies.
Līdz ar to mēs esam izskatījuši visus 14 priekšlikumus. Cienījamie kolēģi, lūdzu jūs komisijas vārdā atbalstīt šo likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Ceļu satiksmes likumā” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.
A.Matīss. Paldies, kolēģi! Priekšlikumus gaidīsim līdz šā gada 15.martam.
Sēdes vadītājs. 15.marts. Deputāti neiebilst.
Likumprojekts - “Grozījumi Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likumā”, otrais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Jānis Upenieks.
J.Upenieks (VIENOTĪBA).
Godātie kolēģi! Komisija ir saņēmusi uz otro lasījumu 13 priekšlikumus.
1. - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Jāņa Upenieka priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Upenieks. 2. - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Upenieks. 3. - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Upenieks. 4. - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Upenieks. 5. - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Upenieks. 6. - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
J.Upenieks. 7. - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Upenieks. 8. - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Upenieks. 9. - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Upenieks. 10. - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Upenieks. 11. - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Upenieks. 12. - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Upenieks. 13. - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Upenieks. Līdz ar to aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likumā” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.
J.Upenieks. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 6.marts.
Sēdes vadītājs. 6.marts. Deputāti piekrīt.
Likumprojekts “Grozījumi Epidemioloģiskās drošības likumā”, otrais lasījums.
Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāts Vitālijs Orlovs.
V.Orlovs (SASKAŅA).
Cienījamais Prezidij! Godātie kolēģi deputāti! Strādājam ar likumprojektu “Grozījumi Epidemioloģiskās drošības likumā” (Nr.1080/Lp12), otrais lasījums.
Uz otro lasījumu iesniegti seši priekšlikumi.
1.priekšlikums ir no deputātes Jūlijas Stepaņenko. Nav guvis atbalstu.
Sēdes vadītājs. Sākam debates.
Vārds deputātam Mārtiņam Šicam.
M.Šics (LRA).
Kolēģi! Jūlija Stepaņenko ir iesniegusi ļoti loģisku priekšlikumu, jo Slimību profilakses un kontroles centra viena no funkcijām ir koordinēt Imunizācijas valsts programmas īstenošanu, novērtēt tās efektivitāti, plānot iedzīvotāju vakcināciju, organizēt un veikt iedzīvotāju specifiskās imunitātes izpēti.
Tagad tiek paredzēts, ka padotības iestāde kontrolēs valsts imunizācijas politiku... Politiku plānošana nav padotības iestāžu funkcija. Ir politikas, uz kuru pamata tiek izstrādātas programmas. Un tam tiek piešķirts finansējums.
Līdz ar to es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu un noraidīt Veselības ministrijas piedāvāto versiju.
Sēdes vadītājs. Debates beidzam.
Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?
V.Orlovs. Cienījamie kolēģi! Šis jautājums tika apspriests komisijas sēdē. Bija deputāti, kuri atbalstīja deputātes Stepaņenko piedāvāto priekšlikumu, bet ar balsu vairākumu tas tomēr tika noraidīts.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - deputātes Jūlijas Stepaņenko priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 34, pret - 38, atturas - 4. Priekšlikums nav atbalstīts.
V.Orlovs. 2.priekšlikums, kuru sagatavoja Saeimas Juridiskais birojs, daļēji atbalstīts un iekļauts 3. - komisijas priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.Orlovs. 4.priekšlikumu sagatavoja Saeimas Juridiskais birojs, un tas ir guvis atbalstu.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.Orlovs. 5.priekšlikums ir no deputātes Jūlijas Stepaņenko. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. (Kāds piesakās debatēm.) Īstenībā jūs mazliet par vēlu pieteicāties, jo mēs... bet... Jā.
Turpinām ar 6.priekšlikumu. (Starpsauciens.)
Nē, turpinām ar 6.priekšlikumu. Saeimas kārtības rullis noteic, ka nedrīkst atgriezties pie iepriekšējās lietas tad, ja ir jau sākts skatīt nākamo. Vajag vienkārši sekot sēdes gaitai! Piedodiet, bet tā ir.
6.priekšlikums!
V.Orlovs. Jā.
6.priekšlikumu izstrādāja darba grupa, kurā bija iesaistīti Saeimas Juridiskā biroja, Veselības ministrijas un komisijas pārstāvji. Tas guvis atbalstu.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
Ā, es atvainojos! Sākam debates.
Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.
J.Stepaņenko (SASKAŅA).
Godātie kolēģi! Ļoti atvainojos, man paralēli bija ar kolēģiem saruna par citu likumu...
Es tiešām nebiju lūgusi balsot par manu iepriekšējo priekšlikumu, bet vēlos vienkārši paskaidrot to diskusiju, kas mūsu sēdē notika par epidemiologu un veselības inspektoru tiesībām sniegt norādījumus fiziskajām un juridiskajām personām attiecībā uz situāciju ar epidēmijas... dažādu epidēmiju apkarošanu.
Man bažas rada tas, ka šobrīd tiek radīta norma, kas amatpersonām, epidemiologiem un veselības inspektoriem sniegs tiesības veikt norādījumus fiziskajām personām. Par juridiskajām personām šobrīd (Sēdes vadītājs noklaudzina ar āmuru.), manuprāt, nav runa, jo juridiskās personas... piemēram, diskusijā tika minēts privātais bērnudārzs un citas iestādes, kurām ir jāpakļaujas visām konkrētajām attiecīgajām normām.
Bet runa ir par fiziskajām personām. Un šis norādījums varētu skart... fiziskās personas lūgs ne tikai atturēties no kaut kādām darbībām, bet arī veikt aktīvas darbības. Kad mēs lūdzām paskaidrot, kādas varētu būt šīs darbības, tad Veselības ministrijas pārstāvji minēja šādu piemēru: ja cilvēks ir kontaktpersona masalu infekcijas gadījumā, viņam epidemiologs pateiks: “Tev jāiet vakcinēties pie ģimenes ārsta, jo tu neesi bijis vakcinēts.” Bet, ja viņš neaizies, par to viņu noteikti nesodīs.
Kolēģi! Ļoti labi saprotot to, ka pārējai sabiedrībai ir tiesības neslimot un nesaķert dažādas lipīgas infekcijas, es vēlos norādīt, ka šajā situācijā, nepakļaujoties epidemiologa norādījumam, cilvēks pārkāps likumu. Un likuma pārkāpšana šajā gadījumā acīmredzot tiks sodīta administratīvi.
Bet mēs nevaram radīt šādu normu, jo Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencija noteic, ka pirmajā vietā vienmēr ir jābūt indivīda interesēm un labklājībai, nevis vienīgi sabiedrības un zinātnes interesēm un jebkādu ar veselību saistītu darbību drīkst veikt tikai ar attiecīgās personas brīvprātīgu un apzinātu piekrišanu. Tas nozīmē, ka mēs nevaram cilvēkam likt veikt kaut kādas darbības, kas saistītas ar viņa veselību, bez viņa piekrišanas. Un es ļoti labi saprotu arī šo mērķi. Es ļoti labi saprotu to cēlo mērķi, ar kuru Veselības ministrija ir iesniegusi šādu redakciju. Bet mani saprata gan kolēģi deputāti komisijā, gan arī Juridiskais birojs. Un es tiešām ceru, ka mēs uz trešo lasījumu izveidosim tādu redakciju, kas apmierinās visus un novērsīs šo risku.
Paldies jums.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vārds deputātam Romualdam Ražukam.
R.Ražuks (VIENOTĪBA).
Augsti godātais sēdes priekšsēdētāj! Kolēģi! Es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu un arī komisijas sēdē mēģināju Stepaņenko kundzei paskaidrot to. Viņa nav sadzirdējusi.
Tā ir epidemioloģijas klasika, ka jebkuram ar infekcijas slimību saslimušam pacientam izseko kontaktus. Un tad tā kontaktpersonas atrodas karantīnā. Šajā gadījumā mēs runājam par bērnu salmonelozi, netīro roku slimību, - viņi atrodas mājās, bet viņiem visiem doti Veselības inspekcijas inspektora un epidemiologa norādījumi, kā viņiem jārīkojas. Tātad viņu cilvēktiesības, piemēram, apmeklēt bērnudārzu, ir ierobežotas.
Tur, kur ir apdraudēta pārējo sabiedrības locekļu veselība un dzīvība, cilvēktiesības beidzas. Viņu pienākums ir ievērot šos norādījumus. Un, ja viņi to nedara, protams, iestājas sankcijas: vai nu viņi tiek ievietoti ārstniecības iestādē, vai viņiem tiek liegts apmeklēt iestādes un parādīties sabiedrībā.
Tā ir epidemioloģijas klasika. Bez tā nevar! Vai tā ir netīro roku slimība Rīgā, vai tā ir Ebolas infekcija Āfrikā. Darbojas vieni un tie paši principi, un šeit neko nevar darīt.
Protams, komisija nāca pretī Stepaņenko kundzes bažām un papildināja ar vārdiem - “pretepidēmijas pasākumus”, nevis kādiem citiem mērķiem... Tāpēc šīs tiesības ir pietiekami sašaurinātas. Ja ir epidēmija, ir jārīkojas. Cilvēktiesības šeit tiek ierobežotas pārējo sabiedrības locekļu un sabiedrības intereses, viņu veselības un dzīvības nodrošināšanai.
Sēdes vadītājs. Debates beidzam.
Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?
V.Orlovs. Jā.
Es gribu vienīgi papildināt: vakcinācija mums notiek tikai profilaktiskos nolūkos. Ja epidēmija jau sākusies, tad vakcinācija nenotiek.
Kolēģi! Tātad aicinu atbalstīt 6.priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Jautājums: vai kāds uzstāj uz balsojumu par 6.priekšlikumu, ko komisija atbalstījusi? Neviens neuzstāj uz balsojumu. Līdz ar to deputāti atbalsta 6.priekšlikumu.
V.Orlovs. Jā. Un, kā minēja deputāte Stepaņenko, patiešām mēs atgriezīsimies pie šī jautājuma, ja redzēsim, ka ir kaut kādas nesakritības.
Kolēģi! Līdz ar to lūdzu atbalstīt likumprojektu “Grozījumi Epidemioloģiskās drošības likumā” otrajā lasījumā, kā to izdarīja komisija.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Epidemioloģiskās drošības likumā” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret - 1, atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.
V.Orlovs. Priekšlikumus gaidīsim līdz 23.martam.
Sēdes vadītājs. 23.marts. Deputāti neiebilst.
Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts “Grozījumi Latvijas Republikas valsts robežas likumā”, otrais lasījums.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Kārlis Krēsliņš.
K.Krēsliņš (VL-TB/LNNK).
Godātie kolēģi! Skatām grozījumus Latvijas Republikas valsts robežas likumā.
Trīs priekšlikumi.
1. - iekšlietu ministra Kozlovska priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
K.Krēsliņš. 2. - aizsardzības ministra Bergmaņa priekšlikums. Komisija nav atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Sākam debates.
Vārds deputātam Jānim Ādamsonam.
J.Ādamsons (SASKAŅA).
Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es apbrīnoju atsevišķu valsts amatpersonu spēju darboties. Pārstāvot Latviju olimpiskajās spēlēs, vēl paspēj arī uzrakstīt priekšlikumus grozījumiem attiecīgajā likumā! Acīmredzot tāpēc tie ir nepārdomāti un ļoti nekvalitatīvi.
Kāda ir tā priekšlikuma būtība, kuru ir iesniedzis aizsardzības ministrs?
Spēkā esošā likuma 20.panta redakcija noteic: “Par pierobežā plānotiem Nacionālo bruņoto spēku vienību vai tiesībaizsardzības iestāžu vienību manevriem vai mācībām, kurās paredzēts izmantot ieročus, militāro vai cita veida speciālo tehniku vai kuģošanas līdzekļus, minēto manevru vai mācību organizators rakstveidā informē Valsts robežsardzi vismaz divas nedēļas pirms šo manevru vai mācību uzsākšanas.”
Kolēģi! Es negribētu daudz diskutēt par... arī par to, ka kārtējo reizi uz komisijas sēdi ierodas ministrijas pārstāvji, kuri nevar atbildēt uz elementāriem jautājumiem. Vai viņiem ir izpratne, kas ir pierobeža, kas ir pierobežas režīms, kas ir pierobežas josla, kas ir pierobežas zona un kādu teritoriju tas viss aizņem?
Ko piedāvā attiecīgais priekšlikums? Izņemt no šī likuma panta vārdu savienojumu “Nacionālie bruņotie spēki”. Ko tas nozīmē? Ka Nacionālie bruņotie spēki jebkurā laikā var veikt plānotas mācības pierobežā praktiski bez saskaņošanas ar robežsardzi. Visas pārējās... Attiecībā uz tiesībaizsardzības iestādēm paliek iepriekšējā redakcija.
Kolēģi! Tagad parunāsim un padomāsim mazliet nopietnāk par iespējamo situāciju. Kāpēc ir šis termiņš - divas nedēļas? Kad uzdevu šo jautājumu Aizsardzības ministrijas pārstāvim, viņš nevarēja atbildēt arī uz šo jautājumu. Šīs divas nedēļas ir dotas, lai... Ja pierobežā notiek kaut kādas mācības vai manevri, izmantojot bruņutehniku un attiecīgu skaitu cilvēku, tad Latvijas robežsardzes pārstāvis tiekas ar kaimiņvalsts robežsardzes pārstāvi un informē, ka tādos un tādos datumos, tādā un tādā laikā, tādā un tādā vietā notiks mācības, kurās piedalīsies tik un tik daudz cilvēku, un ka šīs mācības nav nekādā veidā saistītas ar iespējamiem uzbrukumiem pretējai valstij vai konflikta izraisīšanu.
Tagad, ja šie ierobežojumi neattieksies uz Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, tas nozīmē, ka tad, ja mūsu bruņutehnika rīkos mācību manevrus pierobežā, pretējā puse uzskatīs, ka sācies mazs kariņš. Rodas vesela virkne jautājumu. Visās karaspēka vienībās otrā pusē tiek izziņota kaujas trauksme...
Šis likumprojekts noteikti būtu jāsasaista arī ar tiem likumiem, kurus mēs grozījām pagājušajā gadā.
Mēs ļoti vienkārši pieņēmām lēmumu, ka NATO pārstāvji var pārvietoties Latvijas teritorijā ar pielādētiem ieročiem, kas pats par sevi jau ir absurds. Tālāk mēs pieņēmām grozījumus, ka mūsu vienības var komandēt NATO vai Eiropas Savienības pārstāvji. (Dep. V.Spolītis: “Mēs esam NATO dalībvalsts!”) Tiem, kas nesaprot, ieteiktu šo to izlasīt, nevis bļaustīties. (Dep. V.Spolītis: “Esam lasījuši un zinām, kā tas notiek!”)
Tālāk. Mazliet palūkosimies arī vēsturē. 2008.gads - Gruzijas un Krievijas militārais konflikts. Situācija šajā gadījumā bija viens pret vienu. Un tad ir jautājums, kolēģi: vai mēs iestājamies par to, lai kāds uz mūsu rēķina izraisa militāru konfliktu un pēc tam pazūd zilās tālēs? Vainīgie jau nebūs viņi - mūsu stratēģiskie partneri -, bet mēs.
Sēdes vadītājs. Ādamsona kungs, jūsu runas laiks ir beidzies!
J.Ādamsons. Mums iestāsies absolūtā atbildība.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Debates beidzam.
Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?
K.Krēsliņš. Kolēģi, komisijā notika diskusija, un komisija vienbalsīgi noraidīja šo priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Vai kāds uzstāj uz balsojumu par šo priekšlikumu? Uz balsojumu neviens no deputātiem neuzstāj. Līdz ar to deputāti atbalsta komisijas viedokli un priekšlikums ir noraidīts.
K.Krēsliņš. 3.priekšlikums ir aizsardzības ministra priekšlikums. Ādamsons jau stāstīja par to. Komisija vienbalsīgi noraidīja.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
K.Krēsliņš. Lūdzu atbalstīt šo likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Latvijas Republikas valsts robežas likumā” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.
K.Krēsliņš. Šā gada 6.marts.
Sēdes vadītājs. 6.marts. Deputāti neiebilst.
Godātie kolēģi! Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts “Grozījumi Kredītiestāžu likumā”, likumprojekts atzīts par steidzamu. Otrais lasījums.
Tūlīt visiem tiks izdalītas tabulas. Es domāju, ka mēs varam neiet pārtraukumā, jo tad ieilgs... vienkārši ļausim visiem saņemt papīra formā un tad varēsim sākt izskatīt šo likumprojektu. (Pauze.)
Tātad likumprojekts “Grozījumi Kredītiestāžu likumā”, otrais lasījums. (Starpsaucieni no frakcijas SASKAŅA: “Mēs arī varētu dabūt to likumu?”) Ā, es atvainojos! Jā. Tā kā kundzei dokumentu vairs rokā nav, man bija pārliecība, ka visi ir saņēmuši... (A.Klementjeva starpsaucieni.)
(Pauze.)
Godātie kolēģi! Visi ir saņēmuši likumprojekta otrā lasījuma tabulu? (Starpsauciens: “Jā!”; no frakcijas SASKAŅA: “Tehnisko pārtraukumu - 10 minūtes, lai var iepazīties ar tekstu!”; dep. A.Bērziņš: “Tūlīt viss būs kārtībā!”; no frakcijas SASKAŅA: “Kā teiksi!”) Visi ir saņēmuši.
Tātad atgādinu, ka skatām likumprojektu “Grozījumi Kredītiestāžu likumā” otrajā lasījumā. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Vucāns.
J.Vucāns (ZZS).
Godātie kolēģi! Atvainojos par šo neparasto situāciju.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija izskatīja otrajam lasījumam saņemtos priekšlikumus.
Trīs priekšlikumi bija no frakcijas VIENOTĪBA. Un pati komisija redzēja, ka ir nepieciešami arī redakcionāli precizējumi iepriekš izstrādātajā variantā, tāpēc divi priekšlikumi ir no komisijas.
Par 1.priekšlikumu. 1.priekšlikums ir frakcijas VIENOTĪBA priekšlikums, kas paredz to, ka par kredītiestādes administratoru kredītiestādes maksātnespējas procesā var būt arī fiziskā persona vai zvērinātu revidentu komercsabiedrība.
Komisijā šo priekšlikumu mēs izdiskutējām un sapratām, ka tā ir atkāpšanās no komisijā un arī Saeimas sēdē iepriekš pieņemtajiem principiem, un tāpēc komisija nolēma šo priekšlikumu noraidīt.
Sēdes vadītājs. Sākam debates.
Vārds deputātam Intam Dālderim.
I.Dālderis (VIENOTĪBA).
Cienījamie kolēģi! Par priekšlikuma būtību. Vēl nav pagājis gads, kopš mēs šeit daudz runājām par citiem grozījumiem Kredītiestāžu likumā, kurus faktiski lielā mērā izraisīja vai ietekmēja “TRASTA KOMERCBANKAS” likvidācijas un maksātnespējas administrēšanas process.
Un tajā laikā runājām komisijā... Kad uzaicinājām uz komisiju atbildīgās amatpersonas, respektīvi, finanšu tirgus uzraugus Latvijā, viņi mums teica, ka ir ārkārtīgi lielas problēmas ar to... ar šīm personām, kas būtu ar tiešām labu reputāciju, pilnīgi atbilstošas profesionāli, kas varētu šādus ļoti sarežģītus maksātnespējas procesus administrēt. Un tanī brīdī mēs sapratām, ka 2013.gadā iebalsotā norma, kas ļauj tikai fiziskajām personām nodarboties ar šo procesu, ierobežo - diezgan pamatīgi ierobežo! - to personu loku, kuras mēs varam izvēlēties par šiem administratoriem.
Tādēļ šis priekšlikums tapa. Jāatzīst, ka tas ir tapis tiešām diezgan steidzamā kārtā. Kolēģi, mēs VIENOTĪBĀ neapvainosimies, ja tas netiks atbalstīts šoreiz, bet noteikti iesniegsim jaunu likumprojektu, kurā šo normu mēģināsim izstrādāt precīzāk, lai būtu vieglāk to atbalstīt.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Kārlim Seržantam.
K.Seržants (ZZS).
Labrīt vēlreiz! Es tikai gribu kolēģus brīdināt, ka šādas likuma normas ieviešana nebūt nav kaut kāda panaceja pret iespējamām negodīgām darbībām. Jo, ja mēs atceramies kādas citas bankas likvidāciju... es nesaukšu, kura partija, bet viena no šeit esošajām partijām ļoti uzstājīgi “Latvijas Krājbankas” likvidācijas procesā iebīdīja tādu uzņēmumu kā KPMG. (Starpsauciens: “Kura partija?”) Un kas tad ir rezultātā? Mēs pavisam nesen lasījām ziņu: “Maksātnespējīgās “Latvijas Krājbankas” administratora KPMG Baltics pārstāvei un zvērinātai advokātei Unai Petrovskai Ekonomikas policija piemēros aizdomās turētās statusu.” Jā, mīnus 11 miljoni.
Tā ka ne jau norma ir aizsardzība pret kaut ko, bet tas, kas šo normu izpilda.
Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Artusam Kaimiņam.
A.Kaimiņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Maksātnespējas lietas nav tā mana spēcīgākā puse, bet tomēr... VIENOTĪBA, jūs... Šī ir ļoti svarīga lieta, jo ir otrais lasījums, steidzams, bet jūs pa galvu pa kaklu esat iesnieguši šos priekšlikumus. Te ir skaidri un gaiši rakstīts, ka Maksātnespējas likums jau neatbild par zvērinātu revidentu komercsabiedrību. Maksātnespējas likums to nedara.
Lūk, 131.1 panta otrā daļa: “Ja par administratoru tiek iecelta juridiskā persona, tā rakstveidā pilnvaro fizisko personu, kura pārstāvēs likvidatoru [..].” No sākuma runā par administratoru, tad - par likvidatoru. Tas ir brāķis! Kaut gan doma varbūt ir laba, bet šādā steidzamībā... Vai nu tagad dodiet jaunus kaut kādus priekšlikumus... bet, cik es saprotu, laiks ir beidzies... Bet tā ir ļoti svarīga lieta, jo šis pa galvu pa kaklu ir gājis. Pa galvu pa kaklu! (Dep. H.Abu Meri: “Mēs jau piekrītam, Artus!”) Piekrīti? Okay. Paldies. Tad varbūt atnāc un pasaki, ka tu piekrīti vadītājam...
Sēdes vadītājs. Nesarunājieties ar zāli!
Vārds deputātam Valdim Kalnozolam. Lūdzu!
V.Kalnozols (ZZS).
Šis jaukais cilvēks atgādināja “Latvijas Krājbanku”, un es atcerējos, ka man arī tajā bankā bija kredīts paņemts, traktors...
Ko es gribēju deputātiem teikt? Ne tikai šīs atalgojuma lietas, kur cilvēki pelna. Lielākoties arī šie administratori un tā tālāk... daudzas lietas, kuras pieder tām bankām vai kuru iegādei ir ņemts kredīts, cenšas pārdot zem cenas, un tur vēl aiz šiem... šajā pārdošanas procesā vēl ir kaut kādas dīvainas vienošanās, kur viens otram maksā, lai neceltu cenu uz augšu, un tā tālāk.
Tā ka tur ir daudz jo daudz jārakājas pa tiem sūdiem. Es atvainojos!
Paldies.
Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Gaidim Bērziņam.
G.Bērziņš (VL-TB/LNNK).
Cienījamie kolēģi! Es šoreiz ne par būtību. Ja par būtību, tad, protams, var atgriezties un runāt par to, ka zvērinātu revidentu komercsabiedrības var būt arī par likvidatoru, kas šobrīd atbilst Kredītiestāžu likumam, un maksātnespējas administratoru funkciju pildītāju kredītiestāžu maksātnespējas gadījumā.
Bet, runājot par šo priekšlikumu, tas, ko es nesaprotu... Varbūt priekšlikuma autori var izskaidrot. Tātad pirmā daļa nosaka, ka zvērinātu revidentu komercsabiedrība (pirms tam norādot, ka var būt arī fiziskā persona), kura iecelta maksātnespējas procesa administratora amatā saskaņā ar Maksātnespējas likumu...
Tātad tas, ko Kaimiņa kungs minēja, - Maksātnespējas likums vispār neparedz zvērinātu revidentu komercsabiedrību kā procesa administratoru, un līdz ar to nevar būt nekāda iecelšanas kārtība.
Un otrs. Attiecībā uz otro daļu... Tātad... “Ja par administratoru tiek iecelta juridiskā persona, tā rakstveidā pilnvaro fizisko personu, kura pārstāvēs likvidatoru [..].” Sākumā mēs runājam par administratoru maksātnespējas procesā, pēc tam parādās likvidators. Tās ir divas dažādas personas, un tie ir divi dažādi procesi.
Varbūt priekšlikuma iesniedzēji var izskaidrot, kas ar to ir domāts, pretējā gadījumā man ir pamatotas bažas, ka šis likumprojekts var tikt atgriezts atpakaļ Saeimā un tas mērķis, ko sākotnēji uzstādīja likumprojekta autori, netiks sasniegts.
Sēdes vadītājs. Debates beidzam.
Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?
J.Vucāns. Kā jau iepriekš minēju, ņemot vērā, ka tiešām šeit ir kolīzija ar Maksātnespējas likuma normām, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija nolēma šo priekšlikumu neatbalstīt.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - frakcijas VIENOTĪBA priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 6, pret - 64, atturas - 16. Priekšlikums nav atbalstīts.
J.Vucāns. Paldies.
2. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums, kas ir redakcionāls. Lai nepārprotamāk būtu izteikti šie procentuālie lielumi - divi procenti, trīs procenti, četri procenti un pieci procenti no panta ievaddaļā minētās starpības... bez jebkādiem papildteikumiem...
Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
J.Vucāns. 3. - frakcijas VIENOTĪBA priekšlikums par likvidatoru palīgu kopējās ikmēneša atlīdzības apmēra ierobežošanu līdz 100 tūkstošiem eiro.
Komisija nolēma neatbalstīt.
Sēdes vadītājs. Sākam debates.
Vārds deputātam Anrijam Matīsam.
A.Matīss (VIENOTĪBA).
Cienījamie kolēģi! Šis priekšlikums - atšķirībā no 1.priekšlikuma, ko jūs neatbalstījāt un komisija neatbalstīja, - ir tieši saistīts ar šī likuma mērķiem.
Kāpēc mēs šo likumu gatavojam? Lai ierobežotu nepamatoti augstās atlīdzības maksātnespējas administratoriem, kuri strādā banku sektorā.
Atcerēsimies, kolēģi, ka mēs pirms pāris nedēļām pieņēmām arī grozījumus Tiesu izpildītāju likumā (otrajā lasījumā gan vēl)! Tur tika nolemts tiesu izpildītāju atlīdzību ierobežot ar 10 tūkstošiem eiro mēnesī.
Frakcijā šo jautājumu analizējām. Šis priekšlikums bija noteikt, ka 100... Banku likvidatoriem maksimālā atlīdzība - 100 tūkstoši eiro mēnesī - ir pietiekami liela, lai nodrošinātu procesiem kvalitatīvu administrēšanu, bet lai nenodrošinātu nepamatotu iedzīvošanos uz likvidācijas procesu rēķina. Par to šeit, pirmajā lasījumā diskutējot, vairāki kolēģi minēja.
Tā ka es aicinu atbalstīt, jo šis priekšlikums tieši attiecas uz likuma mērķi, tieši attiecas uz to, ko mēs šodien vēlamies sasniegt, un noteikti ierobežos - būtiski ierobežos, vēl vairāk ierobežos! - potenciālo likvidatoru atlīdzību.
Paldies. (Aplausi.)
Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Jānim Ādamsonam.
J.Ādamsons (SASKAŅA).
Cienījamie kolēģi! Noteikti šis priekšlikums būtu atbalstāms vairāku iemeslu dēļ, bet tas ir absolūti nepilnīgs - arī vairāku iemeslu dēļ.
Neapšaubāmi, tā summa tiek samazināta. Tajā pašā laikā... Tajā pašā laikā padomājiet par to, ka tie ir 100 tūkstoši mēnesī!
Kolēģi! Pēc būtības jau mūsu mērķis un arī administratoru mērķis būtu atjaunot komercsabiedrības, kredītiestādes darbību. Tas ir galvenais mērķis, lai “Liepājas metalurgs” vai kāda banka tiktu galā ar problēmām un pēc tam turpinātu darbu. Acīmredzot būtu aicinājums... būtu aicinājums Vucāna kungam izskatīt... Es labprāt piekristu balsojumam par to, ka kopējā summa gada laikā nedrīkst pārsniegt 100 tūkstošus, bet ar nosacījumu, ka tiek atjaunota attiecīgā uzņēmuma darbība; tad tur sāk... spēkā stājas kaut kādi procenti par labi padarītu darbu. Un tad mēs varam diskutēt, vai tie ir miljoni, vai tie ir simtiem tūkstošu. Tad tik tiešām var novērtēt to darba kvalitāti.
Šobrīd neatkarīgi no tā, vai viņš ir labi strādājis vai slikti, 100 tūkstoši viņam ir garantēti. Nu pastāstiet jebkuram cilvēkam, kas nav saistīts ar šo lietu... Laikam tā ir milzīga nauda.
Tomēr es aicinu iet tālāk un pārskatīt arī šo atlīdzības apmēru.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vārds deputātam Artusam Kaimiņam.
A.Kaimiņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Es aicinu neieklausīties Ādamsona viedoklī šobrīd.
Šis tiešām ir šī likuma grozījuma gars - 100 tūkstoši, Ādamsona kungs, nevis gadā, bet mēnesī. Un vienīgās bažas varētu būt par to, ka maksātnespējas administratoram taču ir arī jāmaksā kaut kādiem saviem palīgiem... varbūt arī ne šajā valstī, bet kādā citā, un varētu būt... varbūt viņam pat no savas kabatas būs jāmaksā. Ak, vai! Nu lai maksā!
Lūdzu, atbalstiet šo priekšlikumu, jo 100 tūkstoši eiro mēnesī, es domāju, ir gana daudz, jo gadā, manuprāt... Ādamsona kungs, cik mēnešu? Divpadsmit. Tātad 1 200 000 - gana laba alga.
Paldies jums. Gana laba!
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vārds deputātam Gunāram Kūtrim.
G.Kūtris (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Cienījamie kolēģi! Konkrētā situācija kārtējo reizi pierāda, ka steidzami pieņemtie likumprojekti bieži vien netiek pienācīgi pārdomāti un precīzi formulēti. Jāsaka tā, ka šajā likumprojektā ir arī jāieliek daudz kas saprātīgs.
Ādamsona kungs loģiski pamatoja, ka šie jaunie grozījumi neveido mehānismu, kā stimulēt kredītiestādes darbības atjaunošanu. Bet ņemiet vērā, ka šis priekšlikums par ierobežotu summu vienā mēnesī būtībā stimulē procesa novilcināšanu, proti, nevis izdarīt ātri vienā mēnesī un saņemt līdz 100 tūkstošiem, bet mēģināt to izstiept trijos vai piecos mēnešos, katru mēnesi saņemot līdz 100 tūkstošiem. Tā ka īstenībā ir jābūt citam regulējumam, kolēģi. (Dep. A.Bērziņš: “Taisnība!”)
Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Kārlim Seržantam.
K.Seržants (ZZS).
Labrīt vēlreiz! Protams, šādu maksātnespējas procesu, kuros var saņemt 100 tūkstošus mēnesī, Latvijā ir diezgan maz. Varbūt pāris gadā. Bet jautājums ir - vai šī norma, ka būs ne vairāk kā 100 tūkstoši, nemudinās maksātnespējas administratorus šo procesu, kuru, pieņemsim, var loģiski administrēt pusgada laikā, pastiept uz diviem gadiem. Un tad šī atlīdzība būtu stipri lielāka. Tā ka varbūt tas, kā jau Kaimiņa kungs teica, tomēr... Šodien mēs tādā urrā tempā ejam, atbalstām, bet varbūt pēc tam atgriežamies pie šī likumprojekta un padomājam, kā to drusku loģiskāku varētu uztaisīt.
Sēdes vadītājs. Debates beidzam.
Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?
J.Vucāns. Debatēs jau izskanēja tie viedokļi, kas arī komisijas sēdē izskanēja, - kāpēc komisija nolēma neatbalstīt šo likumprojektu. Komisijas vārdā lūdzu neatbalstīt.
Sēdes vadītājs. Šo priekšlikumu, es saprotu, komisija nolēma neatbalstīt.
J.Vucāns. Šo priekšlikumu. Jā. Es atvainojos. Priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. - frakcijas VIENOTĪBA priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 5, atturas - 25. Priekšlikums atbalstīts.
J.Vucāns. Tātad 3. ... es atvainojos, 4. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Redakcionāla rakstura. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Vucāns. Un 5. ir frakcijas VIENOTĪBA priekšlikums. Līdzīgs jau diskutētajam 3.priekšlikumam. Tikai šoreiz par administratora un administratora palīga kopējās ikmēneša atlīdzības apmēra ierobežošanu līdz 100 tūkstošiem eiro. Komisija nolēma neatbalstīt. Argumentācija bija līdzīga tai, kura šodien bija par 3.priekšlikumu. Komisijas vārdā lūdzu neatbalstīt. (Starpsauciens: “Balsot!”)
Sēdes vadītājs. Deputāti lūdz balsojumu.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. - frakcijas VIENOTĪBA priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret - 3, atturas - 9. Priekšlikums atbalstīts.
J.Vucāns. Visi iesniegtie priekšlikumi ir izskatīti.
Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu “Grozījumi Kredītiestāžu likumā” otrajā, galīgajā, lasījumā!
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Kredītiestāžu likumā” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 93, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.
J.Vucāns. Paldies par vienprātīgo atbalstu.
Sēdes vadītājs. Nākamais un pēdējais šodienas darba kārtības punkts. Sadaļa “Patstāvīgo priekšlikumu izskatīšana”.
Lēmuma projekts “Par 12 053 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Par bilingvālās izglītības saglabāšanu” noraidīšanu”.
Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā - deputāts Vitālijs Orlovs.
V.Orlovs (SASKAŅA).
Cienījamais Prezidij! Godātie kolēģi deputāti! 2018.gada 22.janvārī Saeima saņēma 12 053 Latvijas pilsoņu kolektīvo iesniegumu “Par bilingvālās izglītības saglabāšanu”.
14.februārī Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija uzklausīja iesniedzēju pilnvaroto pārstāvi, kurš pamatoja iesniegumā izteiktos ierosinājumus ar mērķi apturēt Izglītības un zinātnes ministrijas 2017.gadā ieplānoto mazākumtautību skolu reformu. Tika pausts viedoklis, ka šāda reforma ierobežo Satversmes 112.pantā noteiktās tiesības uz izglītību un ka Izglītības un zinātnes ministrija ignorē pilsoniskās sabiedrības pieprasījumus veikt atklātu un profesionālu diskusiju. (Sēdes vadītājs noklaudzina ar āmuru.)
Atsaucoties uz Eiropas Parlamenta ekspertu atzinumu, tika izteikts viedoklis, ka Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādātie likumprojekti “Grozījumi Izglītības likumā” un “Grozījumi Vispārējās izglītības likumā” ierobežo arī Satversmes 91.pantā noteiktās tiesības (attiecībā uz tiesiskās vienlīdzības principa ievērošanu kā samērīguma principa ievērošanu).
Vienlaikus tika norādīts, ka dati par ietekmi uz izglītības procesa kvalitāti nav sniegti nedz likumprojektu anotācijās, nedz informatīvajā ziņojumā par pāreju uz mācībām valsts valodā vispārējās izglītības iestādēs.
No iesniedzēju puses tika minēts, ka likumprojekts jāatgriež atpakaļ Izglītības un zinātnes ministrijai, kā arī Eiropas Padomes Venēcijas komisijai un ka šādā redakcijā to pieņemt nedrīkst.
Iesniedzēji izteica Saeimai ierosinājumu - nodot Latvijas pilsoņu kolektīvo iesniegumu Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un skatīt to atsevišķi no likumprojektiem.
Uzklausījusi visas iesniedzēju prasības un iepazinusies ar saņemto iesniegumu, komisija 2018.gada 14.februāra sēdē ar balsu vairākumu nolēma neturpināt kolektīvā iesnieguma sākotnējo izvērtēšanu Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā.
Līdz ar to, pamatojoties uz Saeimas kārtības ruļļa 131.5 panta ceturto un piekto daļu, komisija sagatavoja lēmuma projektu par kolektīvā iesnieguma “Par bilingvālās izglītības saglabāšanu” noraidīšanu un nolēma virzīt šo lēmuma projektu izskatīšanai Saeimas šodienas sēdē.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Sākam debates.
Vārds deputātam Raivim Dzintaram.
R.Dzintars (VL-TB/LNNK).
Cienījamais sēdes vadītāj! Godātie kolēģi! Vēlos tikai informēt par to, kā notika diskusija Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā, izskatot šo kolektīvo iesniegumu.
Alternatīva šim lēmuma projektam bija ierosinājums, ka, tā kā vairāk nekā 10 tūkstoši cilvēku ir parakstījušies, vajadzētu tomēr nodot atbildīgajai komisijai šo jautājumu diskutēt - neatkarīgi no tā, vai mēs katrs politiski piekrītam vai nepiekrītam šim iedzīvotāju ierosinājumam. Un galvenais pretarguments, kāpēc tomēr šāds lēmums netika pieņemts, ir tas, ka tieši pašlaik Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā ir atvērts Izglītības likums un Vispārējās izglītības likums un ka tieši par konkrētajiem priekšlikumiem diskusija jau notiek. Ka nav nekādas vajadzības nodot šo jautājumu skatīšanai komisijā, jo tas jau notiek pašlaik.
Līdz ar to balsojumam jēga pēc būtības ir tikai tāda, ka mēs dodam papildu signālu, ka diskusija... ka ir apspriežams vai nav apspriežams jautājums par skolu pakāpenisku pāreju uz mācībām valsts valodā.
Komisijas vairākuma viedoklis bija ļoti strikts, ka šeit ir jādod pilnīgi skaidrs signāls sabiedrībai, ka jautājums par skolu pāreju uz mācībām valsts valodā nav apspriežams.
Līdz ar to es aicinu šobrīd Saeimu noraidīt šo iniciatīvu un atbalstīt konkrēto lēmuma projektu.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vārds deputātam Aldim Adamovičam.
A.Adamovičs (VIENOTĪBA).
Labrīt, cienījamie kolēģi! Piekrītot deputātam Raivim Dzintaram, gribu tikai atgādināt, ka 2017.gada 26.oktobrī tika uzsākta iniciatīva par bilingvālās izglītības saglabāšanu. Tika savākti vairāk nekā 14 tūkstoši elektronisko parakstu, taču, pārbaudot šos parakstus, izrādījās, ka vairāk nekā 2000 parakstu nav derīgi.
Iesnieguma autori savu iniciatīvu pamato ar Latvijas Republikas Satversmes tiesas 2015.gada 13.maija spriedumu. Pamatojuma tekstā vairākkārt tiek minēti punkti no sprieduma konstatējošās daļas. Es dažus nolasīšu.
Jākontrolē... Tātad aktīvāk jākontrolē izglītības procesi... Izglītības kvalitātes valsts dienests nav pietiekami efektīvs... Minētais var novest pie situācijas, ka jebkuras izglītības sistēmā ieviestās pārmaiņas nesasniedz savu mērķi un izglītošanas process zaudē jēgu... Tāpat no izklāstītā secināms, ka nav iespējams veikt jebkādas pārmaiņas esošajā (Sēdes vadītājs noklaudzina ar āmuru.) Latvijas mazākumtautību izglītības modelī, nenovērtējot iepriekšējās reformas panākumus izglītības procesa kvalitātes kontekstā...
Es gribu teikt, ka, novērtējot visu šo iepriekšējo kvalitātes kontekstu, jāteic, ka mazākumtautību skolās šobrīd - atkārtošos! - jau 92 procenti skolēnu kārto vidusskolas eksāmenus valsts valodā. Pirms trim gadiem tie bija 76 procenti. Tātad iniciatīvas iesniedzēji aicina rast risinājumu bilingvālās izglītības modeļa saglabāšanai tādā veidā, kāds tas ir šobrīd. Bet nekur šajā iniciatīvā neparādās Satversmes tiesas spriedums, kuru es gribu nolasīt šobrīd.
Satversmes tiesa nosprieda: “Atzīt Izglītības likuma pārejas noteikumu 9.punkta 3.apakšpunktu par atbilstošu Latvijas Republikas Satversmes 1., 91. un 114.pantam, Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 1.protokola 2.pantam un tās 14.pantam [..], Starptautiskā pakta par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām 26. un 27.pantam, Starptautiskās konvencijas par visu veidu rasu diskriminācijas izskaušanu 5.pantam, Konvencijas par bērnu tiesībām 2. un 3.pantam, kā arī Vīnes konvencijas par starptautisko līgumu tiesībām 18.pantam.”
Tātad - par atbilstošu. Tiešām, kā Dzintara kungs teica, Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā ar balsu vairākumu mēs esam noraidījuši šo iniciatīvu.
Un atkārtoju: šobrīd Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā paralēli tiek skatīts likumprojekts par bilingvālās izglītības modeļa maiņu. Vakardien mēs saņēmām identiskus priekšlikumus par esošā bilingvālā modeļa saglabāšanu. Tātad mums ir iespēja otrajā un trešajā lasījumā izteikt savu viedokli un pieņemt: vai nu mēs mainām šo bilingvālo modeli, vai atstājam, kā ir.
Aicinu neatbalstīt šo iniciatīvu.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam.
S.Dolgopolovs (SASKAŅA).
Cienījamie kolēģi! Mēs esam ļoti tālu aizgājuši pa demokrātijas stiprināšanas ceļu. Sākumā mēs stipri ierobežojām iespēju rīkot referendumu un ieviesām normu, kas paredz, ka 10 tūkstoši Latvijas pilsoņu var griezties Saeimā ar likumdošanas iniciatīvām, kuras līdz šim tika skatītas tomēr drusku citādākā kārtībā.
Tas, ko šodien no tribīnes teica Adamoviča kungs, ir ļoti pareizi, bet tas nekādā gadījumā nav pamats tam, lai tieši šo lietu Izglītības, kultūras un zinātnes komisija skatītu kā atsevišķu ierosinājumu un tiktos ar tiem pašiem parakstītājiem, skaidrojot taisnību. Līdz ar to nevis Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas pienākums ir būt par filtru - ko pieņemt, ko nepieņemt... to jau dara Saeima.
Šinī gadījumā tā procedūra, godīgi sakot, ir klaji pārkāpta. Un man liekas, ka šis lēmuma projekts, ko atbalstīja daļa no komisijas locekļiem, nav atbalstāms.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Vārds debatēs deputātam Igoram Pimenovam.
I.Pimenovs (SASKAŅA).
Cienījamās deputātes! Godātie deputāti! Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas lēmums ir tikpat cinisks, cik amizants. Es šeit nerunāšu par šā kolektīvā iesnieguma saturu. Manā skatījumā, Adamoviča kungs šeit velti tērēja laiku, mēģinot paskaidrot, kas pareizi un kas nav pareizi. Tas bija jādara, saņemot komisijā kolektīvo iesniegumu un to analītiski izskatot. Bet tagad jau nav stāsts tikai par to, kā mēs izturamies pret konkrēto Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas lēmumu.
Šis lēmums ir amizants, jo, izskatot jebkuru kolektīvo iesniegumu, var secināt, ka tas ir noraidāms, tāpēc ka attiecīgais temats tiek skatīts pastāvīgajā komisijā.
Pazemināt pievienotās vērtības nodokli pārtikai - noraidīt, jo tas jau skatīts Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā.
Palielināt pabalstus vientuļiem bērnu vecākiem - protams, noraidīt, jo tas skatīts Sociālo un darba lietu komisijā.
Izdarīt grozījumus Bāriņtiesu likumā - kāda atbilde? Nu, pareizi! Jau skatīts Juridiskajā komisijā, tāpēc noraidīt.
Turklāt Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas lēmums ir arī cinisks. Neraugoties uz visiem iespējamajiem variantiem, uz kuriem norāda Saeimas kārtības rullis (proti, izveidot īpašu Saeimas komisiju attiecīgā likumprojekta sagatavošanai, nodot kolektīvo iesniegumu kādai institūcijai tālākai izvērtēšanai, uzdot Ministru kabinetam sagatavot koncepciju vai likumprojektu), Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija izvēlējusies vienu kolektīvā iesnieguma virzības virzienu - miskasti.
Šāda lēmuma pamatojumam ir jābūt ļoti nopietnam, jo Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija nepieņem lēmumu par kolektīvā iesnieguma saturu; tā veic sākotnējo izskatīšanu jautājumā par tā virzību, nevis aizstāj institūciju, kurai ir jāveic saturiskā analīze.
Ir jāsaka ļoti skaidri: Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija uzņemas komisāra funkciju, lemjot, ko Saeima drīkst darīt un ko nedrīkst. Bet atcerēsimies, ka kolektīvais iesniegums nav tāds kā kārtējais deputātu priekšlikums! Kolektīvais iesniegums top ilgā, skrupulozā darbā un pilsoniskās sabiedrības brieduma kāpuma rezultātā. Un tas ir Saeimas mērķis, ja vēlamies, lai sabiedrība apzināti piedalītos lēmumu pieņemšanā, nevis paliktu liecinieka lomā.
Es gribu atgādināt, ka 2012.gadā, kad šajā zālē tika skatīta kolektīvā iesnieguma ideja trīs lasījumos, atbalsts šādai iecerei bija ļoti stiprs tieši no to politisko spēku deputātiem, kuri tagad bremzē kolektīvā iesnieguma turpmāko virzīšanu.
Un šeit es citēšu. Cienījamā deputāte Čigāne atbalstīja kolektīvo iesniegumu, paužot viedokli, ka kolektīvais iesniegums ir ļoti būtisks solis pretim pilsoniskai sabiedrībai, tas dod iespēju konstruktīvā veidā iesaistīties valsts pārvaldē, izvirzot Saeimas darba kārtībā sabiedrību interesējošus jautājumus. Un viņa turpina: “Ir pilnīgi skaidrs, ka, ja cilvēki nevar līdzdarboties valsts pārvaldē - un socioloģiskās aptaujas rāda, ka cilvēki jūtas bezspēcīgi un neiesaistīti valsts pārvaldes darbā - [..] viņi vienkārši brauc prom no valsts, jo viņi nejūtas spējīgi ietekmēt valsts darba kārtību.”
Cita deputāte Rasma Kārkliņa - viņa arī bija frakcijas VIENOTĪBA dalībniece - atgādina, ka šis lēmums ir svarīgs: “Tieši jaunā paaudze ir izvirzījusi šo priekšlikumu, lai viņiem būtu vairāk iespēju darboties līdzi Saeimas darbā. Un tas ir viens pamatvirziens arī visās demokrātijās, un arī mums ir svarīgi atbalstīt demokrātijas veidošanu un stiprināšanu Latvijā.”
Tam, ar ko beidzās šie labie nodomi, kurus jūs atbalstījāt pirms pieciem gadiem, mēs tagad esam liecinieki, skatot šos likumprojektus un Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas lēmumu.
Kamēr Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija būs komisārs Saeimā, nebūs nekāda pilsoniskās sabiedrības atbalsta mūsu darbībai. Un kritīsies Saeimas reputācija, par ko mēs bieži vien sūrojamies un bēdājamies, bet neko nedarām, lai nostiprinātu mūsu autoritāti sabiedrībā.
Es aicinu šo konkrēto lēmuma projektu neatbalstīt.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Debates beidzam.
Vai (Starpsauciens: “Debates beidzām!”) komisijas vārdā kas piebilstams? (Starpsaucieni.)
Es atvainojos... Tajā brīdī, kad Raivis Dzintars pieteicās debatēm, Boriss Cilevičs atsauca savu pieteikumu, un nebija neviena, kas ir pieteicies. Līdz ar to debates ir slēgtas. Es saprotu, ka ar taktiku šoreiz jūs esat vienkārši pārspēlējušies. Bet kārtība ir kārtība.
Vai Orlova kungam ir kas piebilstams komisijas vārdā? Nav piebilstams.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par 12 053 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Par bilingvālās izglītības saglabāšanu” noraidīšanu”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 64, pret - 22, atturas - nav. Lēmums pieņemts.
Godātie kolēģi, līdz ar to šodienas sēdes darba kārtība izskatīta.
Es vēlos jūs informēt par šodien paredzēto atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem. (Starpsauciens: “Zariņa kunga nav šodien, žēl!”)
Šodien bija paredzēta atbilžu sniegšana uz deputātu Pimenova, Potapkina, Mirska, Cileviča un Ribakova jautājumu izglītības un zinātnes ministram Kārlim Šadurskim “Par Latvijas Republikas starptautiskajiem līgumiem izglītības jomā”. Uz šo jautājumu ir atbildēts rakstiski, bet saņemtā atbilde iesniedzējus neapmierina. Ministrs informē, ka nevar ierasties uz mutvārdu atbildes sniegšanu iepriekš plānoto darba tikšanos dēļ.
Deputāti Andrejs Klementjevs, Potapkins, Artūrs Rubiks, Cilevičs un Orlovs uzdevuši jautājumu veselības ministra pienākumu izpildītājam Mārim Kučinskim “Par ārstniecības personu loka paplašināšanu rehabilitācijas pakalpojumu sniegšanā”. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina, bet Ministru prezidents, viņš ir arī veselības ministra pienākumu izpildītājs, informē, ka nevar ierasties uz mutvārdu atbildes sniegšanu lielās noslogotības dēļ.
Deputāti Pimenovs, Ribakovs, Lazareva, Morozovs un Urbanovičs iesnieguši jautājumu izglītības un zinātnes ministram Kārlim Šadurskim “Par sabiedrības līdzdalību projekta izstrādē”. Uz šo jautājumu atbildēts rakstiski, bet saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina. Ministrs informē, ka nevar ierasties uz mutvārdu atbildes sniegšanu iepriekš plānoto darba tikšanos dēļ.
Deputāti Pimenovs, Ribakovs, Lazareva, Urbanovičs un Tutins iesnieguši jautājumu finanšu ministrei Danai Reizniecei-Ozolai “Par papildu finansējumu ES struktūrfondu pasākumā “Kompetenču pieejā balstīta vispārējās izglītības satura aprobācija un ieviešana””. Uz jautājumu atbildēts rakstiski, bet saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina. Ministre informē, ka var šodien ierasties uz mutvārdu atbildes sniegšanu.
Deputāti Zariņš, Artūrs Rubiks, Raimonds Rubiks, Tutins un Potapkins iesnieguši jautājumu ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam “Par Ekonomikas ministrijas īstenotās “OIK reformas” pamatotību”. Uz to ir saņemta rakstiska atbilde, kas iesniedzējus apmierina.
Līdz ar to šodienas sēdē tiks sniegta atbilde uz vienu jautājumu un sēdē piedalīsies finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola.
Savukārt ir saņemti divi jauni jautājumi. Pirmais ir deputātu Andreja Klementjeva, Ribakova, Orlova, Morozova un Ādamsona jautājums Ministru prezidentam Mārim Kučinskim “Par projekta “E-veselība Latvijā” īstenošanu”. Šis jautājums tiek nodots Ministru prezidentam Mārim Kučinskim.
Un ir saņemts vēl viens jautājums, ko deputāti Stepaņenko, Sudraba, Meija, Morozovs, Mežeckis, Viļums, Kleinberga, Krūmiņš, Ruks, Šics, Brīvers un Melgailis iesnieguši finanšu ministrei Danai Reizniecei-Ozolai, - “Par situāciju saistībā ar “ABLV Bank” pašlikvidāciju”.
Vārds motivācijai deputātei Jūlijai Stepaņenko.
J.Stepaņenko (SASKAŅA).
Godātie kolēģi! Iespējams, ka Finanšu ministrija, pieļaujot trešās lielākās Latvijas bankas norietu, ir glābusi Latvijas sabiedrību no lielas nelaimes, bet iespējams, ka ne. Iespējams, ka šī nelaime tikai sāksies. Iespējams, ka Latvijas ekonomikai, tūkstoš ģimenēm un vairākiem uzņēmumiem tas būs milzīgs trieciens. Mēs vēlamies saprast, vai tāda ministrijas pozīcija ir bijusi izvērtēta, apdomāta un atbilst tieši Latvijas sabiedrības interesēm. Vēlamies saprast sabiedrības ieguvumu un redzēt to, cik daudz zaudēsim, iepriekš iešaujot sev kājā.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Tātad jautājums tiek nodots finanšu ministrei Danai Reizniecei-Ozolai.
Godātie kolēģi, līdz ar to visa šodienas sēdes darba kārtība izskatīta.
Lūdzu zvanu reģistrācijai!
Lūdzu reģistrācijas režīmu!
Lūdzu reģistrācijas rezultātu! Kamēr tiek apkopoti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumam deputātam Ingmāram Līdakam.
I.Līdaka (ZZS).
Cienījamie kolēģi! Mirkli uzmanības, jo šī laikam ir pēdējā mana runa no šīs tribīnes! (Starpsaucieni.)
Šī laikam ir pēdējā Saeimas sēde, kuru es apmeklēju šādā statusā. Līdz ar to es gribu visiem teikt tiešām sirsnīgu paldies par kopā pavadītajiem 11 gadiem. Tie man bija ļoti, ļoti interesanti, pateicoties tieši jums. Un gribu vēlēt no visas sirds jums, kas esat no visiem reģioniem, vienotību, saskaņu, tēvzemes mīlestību. Un lai vienmēr, vienmēr zaļa Latvija!
Paldies jums. (Aplausi.)
Sēdes vadītājs. Paldies deputātam Ingmāram Līdakam.
Un tagad paziņojumam vārds deputātam Aldim Adamovičam.
A.Adamovičs (VIENOTĪBA).
Kolēģi! Šodien pulksten 12.30 tiek sasaukta Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēde komisijas telpās.
Sēdes vadītājs. Reģistrācijas rezultātu nolasīšanai vārds Saeimas sekretāra biedram Gunāram Kūtrim.
G.Kūtris (12.Saeimas sekretāra biedrs).
Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies: Inese Laizāne, Ināra Mūrniece, Valdis Skujiņš, Juris Šulcs, Jānis Urbanovičs un Ivars Zariņš.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Līdz ar to Saeimas 2018.gada 1.marta sēdi pasludinu par slēgtu.
SATURA RĀDĪTĀJS
12. Saeimas ziemas sesijas 8. sēde
2018. gada 1. martā
Par darba kārtību | |
Priekšlikumi | - dep. V.Kalnozols (pret) |
- dep. H.Abu Meri (par) | |
Par likumprojektu “Grozījums likumā “Par nodokļiem un nodevām”” (Nr. 1157/Lp12) (Dok. Nr. 4595, 4595A) |
|
Par likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības un Kanādas valdības, ko pārstāv Kanādas Nacionālās aizsardzības departaments un Kanādas bruņotie spēki, saprašanās memorandu par paplašinātu partnerību aizsardzības jomā un drošības sadarbību” (Nr. 1158/Lp12) (Dok. Nr. 4596, 4596A) |
|
Par likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (Nr. 1159/Lp12) (Dok. Nr. 4597, 4597A) |
|
Par likumprojektu “Par Visaptverošo un pastiprināto partnerības nolīgumu starp Eiropas Savienību un Eiropas Atomenerģijas kopienu un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Armēnijas Republiku, no otras puses” (Nr. 1160/Lp12) (Dok. Nr. 4598, 4598A) |
|
Par likumprojektu “Grozījumi Kredītiestāžu likumā” (Nr. 1163/Lp12) (Dok. Nr. 4619) |
|
Par darba kārtību | |
Informācija par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Ingmāram Līdakam šā gada 22. februārī (Dok. Nr. 4602) |
|
Likumprojekts “Grozījumi Kredītiestāžu likumā” (Nr. 1163/Lp12) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 4619) |
|
Ziņo | - dep. J.Vucāns |
Priekšlikums (par steidzamību) | - dep. I.Pimenovs (pret) |
Debates | - dep. I.Pimenovs |
- dep. V.Kalnozols | |
- dep. K.Seržants | |
- dep. V.Kalnozols | |
- dep. I.Pimenovs | |
- dep. A.Bērziņš | |
- dep. B.Cilevičs | |
- dep. E.Smiltēns | |
- dep. J.Ādamsons | |
- dep. A.Kaimiņš | |
- dep. E.Putra | |
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās”” (Nr. 1121/Lp12) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 4479B) |
|
Ziņo | - dep. J.Trupovnieks |
Likumprojekts “Grozījumi Civilprocesa likumā” (Nr. 1072/Lp12) (3.lasījums) (Dok. Nr. 4592) |
|
Ziņo | - dep. G.Bērziņš |
Likumprojekts “Grozījums Civilstāvokļa aktu reģistrācijas likumā” (Nr. 1091/Lp12) (3.lasījums) (Dok. Nr. 4593) |
|
Ziņo | - dep. G.Bērziņš |
Likumprojekts “Grozījumi Bāriņtiesu likumā” (Nr. 1123/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 4481, 4580) |
|
Ziņo | - dep. G.Bērziņš |
Likumprojekts “Grozījumi Notariāta likumā” (Nr. 1124/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 4482, 4581) |
|
Ziņo | - dep. G.Bērziņš |
Likumprojekts “Grozījumi Zemesgrāmatu likumā” (Nr. 1125/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 4483, 4582) |
|
Ziņo | - dep. G.Bērziņš |
Paziņojums | |
- dep. J.Vucāns | |
Reģistrācijas rezultāti | |
Nolasa | - Saeimas sekretāra biedrs G.Kūtris |
Likumprojekts “Grozījumi Ceļu satiksmes likumā” (Nr. 1111/Lp12) (2.lasījums) (Dok. Nr. 4591) |
|
Ziņo | - dep. A.Matīss |
Likumprojekts “Grozījumi Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likumā” (Nr. 1101/Lp12) (2.lasījums) (Dok. Nr. 4594) |
|
Ziņo | - dep. J.Upenieks |
Likumprojekts “Grozījumi Epidemioloģiskās drošības likumā” (Nr. 1080/Lp12) (2.lasījums) (Dok. Nr. 4600) |
|
Ziņo | - dep. V.Orlovs |
Debates | - dep. M.Šics |
- dep. J.Stepaņenko | |
- dep. R.Ražuks | |
Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Republikas valsts robežas likumā” (Nr. 1107/Lp12) (2.lasījums) (Dok. Nr. 4601) |
|
Ziņo | - dep. K.Krēsliņš |
Debates | - dep. J.Ādamsons |
Likumprojekts “Grozījumi Kredītiestāžu likumā” (Nr. 1163/Lp12) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 4627) |
|
Ziņo | - dep. J.Vucāns |
Debates | - dep. I.Dālderis |
- dep. K.Seržants | |
- dep. A.Kaimiņš | |
- dep. V.Kalnozols | |
- dep. G.Bērziņš | |
- dep. A.Matīss | |
- dep. J.Ādamsons | |
- dep. A.Kaimiņš | |
- dep. G.Kūtris | |
- dep. K.Seržants | |
Lēmuma projekts “Par 12 053 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Par bilingvālās izglītības saglabāšanu” noraidīšanu” (Nr. 677/Lm12) (Dok. Nr. 4599) |
|
Ziņo | - dep. V.Orlovs |
Debates | - dep. R.Dzintars |
- dep. A.Adamovičs | |
- dep. S.Dolgopolovs | |
- dep. I.Pimenovs | |
Informācija par atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem | |
Informācija par deputātu A.Klementjeva, I.Ribakova, V.Orlova, A.Morozova un J.Ādamsona jautājumu veselības ministra pienākumu izpildītājam Mārim Kučinskim “Par projekta “E - veselība Latvijā” īstenošanu” (Nr. 411/J12) | |
Informācija par deputātu J.Stepaņenko, I.Sudrabas, A.Meijas, A.Morozova, R.Mežecka, J.Viļuma, N.Kleinbergas, V.Krūmiņa, J.Ruka, M.Šica, I.Brīvera un R.Melgaiļa jautājumu finanšu ministrei Danai Reizniecei-Ozolai “Par situāciju saistībā ar “ABLV Bank” pašlikvidāciju” (Nr. 412/J12) | |
Motivācija | - dep. J.Stepaņenko |
Paziņojumi | |
- dep. I.Līdaka | |
- dep. A.Adamovičs | |
Reģistrācijas rezultāti | |
Nolasa | - Saeimas sekretāra biedrs G.Kūtris |
Datums: 01.03.2018 09:10:40 bal001
Par - 52, pret - 4, atturas - 7. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projekta Par aicinājumu Latvijas Bankas prezidentam Ilmāram Rimšēvičam atkāpties no amata (679/Lm12) iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā
Datums: 01.03.2018 09:21:16 bal002
Par - 67, pret - 23, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Kredītiestāžu likumā (1163/Lp12), 1.lasījums
Datums: 01.03.2018 09:42:25 bal003
Par - 92, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Kredītiestāžu likumā (1163/Lp12), 1.lasījums
Datums: 01.03.2018 09:43:46 bal004
Par - 22, pret - 66, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu iesniegšanas termiņu. Grozījumi Kredītiestāžu likumā (1163/Lp12), 1.lasījums, steidzams
Datums: 01.03.2018 09:46:04 bal005
Par - 83, pret - 1, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās” (1121/Lp12), 2.lasījums, steidzams
Datums: 01.03.2018 09:50:31 bal006
Par - 82, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Civilprocesa likumā (1072/Lp12), 3.lasījums
Datums: 01.03.2018 09:52:08 bal007
Par - 78, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījums Civilstāvokļa aktu reģistrācijas likumā (1091/Lp12), 3.lasījums
Datums: 01.03.2018 09:54:00 bal008
Par - 82, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Bāriņtiesu likumā (1123/Lp12), 1.lasījums
Datums: 01.03.2018 09:55:01 bal009
Par - 82, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Notariāta likumā (1124/Lp12), 1.lasījums
Datums: 01.03.2018 09:56:33 bal010
Par - 88, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Zemesgrāmatu likumā (1125/Lp12), 1.lasījums
Datums: 01.03.2018 10:33:39 bal011
Par - 81, pret - 0, atturas - 1. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Ceļu satiksmes likumā (1111/Lp12), 2.lasījums
Datums: 01.03.2018 10:35:44 bal012
Par - 79, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likumā (1101/Lp12), 2.lasījums
Datums: 01.03.2018 10:38:18 bal013
Par - 34, pret - 38, atturas - 4. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.1. Grozījumi Epidemioloģiskās drošības likumā (1080/Lp12), 2.lasījums
Datums: 01.03.2018 10:46:24 bal014
Par - 85, pret - 1, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Epidemioloģiskās drošības likumā (1080/Lp12), 2.lasījums
Datums: 01.03.2018 10:53:39 bal015
Par - 81, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Latvijas Republikas valsts robežas likumā (1107/Lp12), 2.lasījums
Datums: 01.03.2018 11:05:15 bal016
Par - 6, pret - 64, atturas - 16. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.1. Grozījumi Kredītiestāžu likumā (1163/Lp12), 2.lasījums, steidzams
Datums: 01.03.2018 11:12:42 bal017
Par - 54, pret - 5, atturas - 25. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.3. Grozījumi Kredītiestāžu likumā (1163/Lp12), 2.lasījums, steidzams
Datums: 01.03.2018 11:13:52 bal018
Par - 77, pret - 3, atturas - 9. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.5. Grozījumi Kredītiestāžu likumā (1163/Lp12), 2.lasījums, steidzams
Datums: 01.03.2018 11:14:24 bal019
Par - 93, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Kredītiestāžu likumā (1163/Lp12), 2.lasījums, steidzams
Datums: 01.03.2018 11:30:23 bal020
Par - 64, pret - 22, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par 12 053 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Par bilingvālās izglītības saglabāšanu” noraidīšanu (677/Lm12)