Latvijas Republikas 12.Saeimas
ziemas sesijas devītā sēde
2018.gada 8.martā
Sēdi vada Latvijas Republikas 12.Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.
Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Atbildes uz deputātu iesniegtajiem jautājumiem
Frakciju viedokļi
Sēdes vadītāja. Labrīt, godātie deputāti! Visi klātesošie! Aicinu ieņemt vietas Sēžu zālē. Sāksim Saeimas 2018.gada 8.marta sēdi.
Vispirms - iesniegtās izmaiņas Prezidija apstiprinātajā sēdes darba kārtībā.
Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija lūdz izdarīt izmaiņas sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā paziņojumu “Par 12.Saeimas deputāta Artusa Kaimiņa Saeimas deputātu ētikas kodeksa pārkāpuma lietu”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? (Dep. A.Kaimiņš: “Sāksim ar mani! Nav iebildumu!”) Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.
Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija lūdz izdarīt izmaiņas sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā paziņojumu “Par Valtera Dambes 12.Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.
Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut lēmuma projektu “Par Ineses Aizstrautas 12.Saeimas deputātes pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr no Zaļo un Zemnieku savienības kandidātu saraksta Vidzemes vēlēšanu apgabalā ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.
Deputāti Upenieks, Dzintars, Daudze, Adamovičs un Straujuma lūdz izdarīt izmaiņas sēdes darba kārtībā un likumprojektus “Grozījumi Vispārējās izglītības likumā” un “Grozījumi Vispārējās izglītības likumā”... (Nr.1128/Lp12) sadaļā “Likumprojektu izskatīšana” izskatīt kā pirmos. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Vai ir iebildumi? Iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.
Sākam izskatīt grozīto darba kārtību.
Darba kārtībā - Saeimas deputātu pilnvaru apstiprināšana un izbeigšana.
Par Valtera Dambes 12.Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu.
Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā - deputāts Vitālijs Orlovs.
V.Orlovs (SASKAŅA).
Cienījamie kolēģi! Gribu izmantot iespēju un apsveikt visas mūsu Saeimas sievietes Starptautiskajā sieviešu dienā! To, ka jūs esat visskaistākās, jūs zināt, par dāvanām parūpēsies vīrieši. Es savā vārdā gribu jums novēlēt mīlestību. Un paldies, ka jūs esat!
Cienījamie kolēģi! Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija konstatēja, ka deputāts Ingmārs Līdaka ir nolicis 12.Saeimas deputāta mandātu.
2014.gada 5.novembra sēdē Saeima apstiprināja Valtera Dambes deputāta pilnvaras uz laiku, kamēr no Zaļo un Zemnieku savienības kandidātu saraksta Vidzemes vēlēšanu apgabalā ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus.
Atbilstoši Saeimas kārtības rullī noteiktajam Valters Dambe (Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.) tika aicināts iestāties Saeimas sastāvā, un viņš tam piekrita.
Līdz ar to uzskatāms, ka Valters Dambe ir Saeimas sastāvā nevis uz laiku (Dep. A.Bērziņš: “Uz mūžu mūžiem!”), bet pastāvīgi.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Darba kārtībā - lēmuma projekts “Par Ineses Aizstrautas 12.Saeimas deputātes pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr no Zaļo un Zemnieku savienības kandidātu saraksta Vidzemes vēlēšanu apgabalā ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus”.
Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā - deputāts Vitālijs Orlovs.
V.Orlovs (SASKAŅA).
Cienījamie kolēģi! Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija savā šā gada 7.marta sēdē izskatīja deputāta Ingmāra Līdakas iesniegumu par 12.Saeimas deputāta mandāta nolikšanu.
Atbilstoši Saeimas kārtības rullī noteiktajam Valters Dambe tika aicināts iestāties Saeimas sastāvā, un viņš tam piekrita. Līdz ar to uzskatāms, ka Valters Dambe ir Saeimas sastāvā nevis uz laiku, bet pastāvīgi.
Nākamais Zaļo un Zemnieku savienības kandidāts no Vidzemes vēlēšanu apgabala saraksta ir Didzis Zemmers, kurš atteicās pieņemt 12.Saeimas deputāta mandātu.
Nākamais Zaļo un Zemnieku savienības kandidāts no Vidzemes vēlēšanu apgabala saraksta ir Agris Lungevičs. Viņš arī atteicās pieņemt 12.Saeimas deputāta mandātu.
Savukārt nākamā Zaļo un Zemnieku savienības kandidāte no Vidzemes vēlēšanu apgabala saraksta ir Inese Aizstrauta, kura piekrita uzņemties 12.Saeimas deputāta amata pienākumus uz laiku, kamēr no Zaļo un Zemnieku savienības kandidātu saraksta Vidzemes vēlēšanu apgabalā ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Aicinu Inesi Aizstrautu dot svinīgo solījumu.
I.Aizstrauta. Labdien, Saeimas priekšsēdētāja! Prezidij! Cienījamie deputāti!
Es...
Sēdes vadītāja. Vienu mirkli, Aizstrautas kundze! Kolēģi, svinīgais solījums! (Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.)
I.Aizstrauta. Es, uzņemoties Saeimas deputāta amata pienākumus, Latvijas tautas priekšā zvēru būt uzticīga Latvijai, stiprināt tās suverenitāti un latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu, aizstāvēt Latviju kā neatkarīgu un demokrātisku valsti, savus pienākumus pildīt godprātīgi un pēc labākās apziņas. Es apņemos ievērot Latvijas Satversmi un likumus.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Aicinu parakstīt svinīgo solījumu.
Paldies.
Lūdzu zvanu! Aizstrautas kundze, vienu mirkli! Uzgaidiet, lūdzu!
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Ineses Aizstrautas 12.Saeimas deputātes pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr no Zaļo un Zemnieku savienības kandidātu saraksta Vidzemes vēlēšanu apgabalā ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret - 1, atturas - nav.
Es apsveicu un aicinu Saeimas deputāti Inesi Aizstrautu ieņemt vietu Saeimas Sēžu zālē! (Aplausi.)
Nākamā darba kārtības sadaļa - “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.
Darba kārtībā - lēmuma projekts “Par Jāņa Maizīša iecelšanu Satversmes aizsardzības biroja direktora amatā”.
Nacionālās drošības komisijas vārdā - deputāte Inese Lībiņa-Egnere.
I.Lībiņa-Egnere (VIENOTĪBA).
Godātie kolēģi! Nacionālās drošības komisija atbilstoši Nacionālās drošības likuma 7.pantam ir vērtējusi Nacionālās drošības padomes izvirzīto Satversmes aizsardzības biroja direktora amata kandidātu Jāni Maizīti. (Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.) Mēs 26.februāra sēdē rūpīgi uzklausījām un iztaujājām kandidātu, un komisija vienbalsīgi atbalstīja viņu šim amatam.
Līdz ar to aicinu jūs iecelt Jāni Maizīti Satversmes aizsardzības biroja direktora amatā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Uzsākam debates.
Vārds deputātam Valdim Kalnozolam.
V.Kalnozols (ZZS).
Labdien, Maizīša kungs! Es jau vakar frakcijas sēdē teicu, ka mani izbrīna, kāpēc jūs baidāties no manis. Viena lieta ir baidīties no manis, otra lieta ir baidīties no tautas priekšstāvja. Tas man kā mūsu drošības garantam, kas garantē Latvijas drošību, likās tā... Nu, paši saprotiet. Baidīties no tautas priekšstāvja, atteikties ar viņu tikties - nu, tas ir tā...
Otrs, kas man šinī gadījumā nepatika un ko es jau jums, Maizīša kungs, teicu. Kā jūs skatītos uz to, ja Amerikas parlamentā atnāktu kāds deputāts un teiktu: “Ja mēs šo cilvēku neapstiprināsim CIP amatā, tad kaimiņvalsts Kanāda mūs nesapratīs.” Es domāju, šim politiķim būtu beigas tanī Amerikas... un neviens neapstiprinātu šādu CIP vadītāju. Bet pie mums nezin kāpēc ir pieņemami, ka atnāk kāds un saka: “Ziniet, citas valstis nesapratīs, ja mēs neapstiprināsim šo par drošības dienesta vadītāju.”
Man ir liels lūgums: deputāti, sajūtamies kā saimnieki savā zemē! Nu izdzenam ārā šo: “Jā, barona lielskungs! Jā, barona lielskungs!” Sajūtieties, ka mēs esam saimnieki šinī valstī, nevis barona lielskungs! (Dep. V.Spolītis: “Mēs jūtamies!”)
Un nākamais, ko es gribu pateikt. Maizīša kungs teica, ka tas neattiecas uz viņu. Bet es nesaprotu: kā tas var neattiekties?! Tā ir ekonomiskā drošība. Visi labi redz, un pat Straumes kungs apliecina, ka mums valstī ir korupcija. Kā tas var neskart mūsu drošību?! Nu kā tas var neskart?! Nu kā var būt tā, ka... Nu, piedodiet, draugi! Ja augstākā drošības instance neredz, kas notiek valstī, tad ir viens jautājums: vai nu tā ir nekopetenta (es atvainojos par nepareizi izteiktu svešvārdu!), vai arī piesedz.
Man nav pieņemama šāda situācija, un es būtu ļoti priecīgs, Maizīša kungs...
Es saprotu, ka jūs apstiprināsiet, bet pieņemieties varbūt... Kopīgi izdzēšam ārā šo valsts nozagšanu! Mēs visi sakām, ka oligarhi nozog valsti. Nu, es dziļi šaubos! Man liekas, ka oligarhi ir tie cilvēki, kas grib šo valsti sakārtot. (Starpsaucieni.) Piedodiet, draugi, mans uzskats... Tāpat kā mani... Es, salīdzinot ar jaunu censoni, esmu savus miljonus nopelnījis un sevi pierādījis. Man vairāk nevajag, piedodiet, draugi, jā!
Savedam kārtībā! Mans uzskats, Maizīša kungs, ka būtu labi ķerties klāt tiem, kā es saucu, sabiedrībai neredzamajiem pelēkajiem spēkiem, kas manipulē. Ar mums manipulē! Ar amatpersonām, ar tiesībsargājošām iestādēm, ar medijiem manipulē! Un panākt to, lai mēs esam saimnieki savā zemē. Nevis kāds atnāk: “Mēs nesapratīsim jūs, ja par pašu galveno drošībnieku neapstiprināsiet šo cilvēku.” (Starpsauciens: “Valdi, beidz!”)
Un vissāpīgākais jau ir tas... mana personiskā pieredze ar mūsu drošības dienestiem ir tāda... mēs pieļaujam, ka bijušie VDK virsnieki ar kājas spērienu nāk iekšā, kur vien grib. Un, ja bijušais VDK virsnieks, kurš, kā Ādamsona kungs, kādreiz ir labu izdarījis kaut kur Latīņamerikā, nepanāks ar labu... tad Kalnozola kungam neiedos pielaidi, jā. Un, piedodiet man, ja šis drošībnieks, bijušais VDK virsnieks, kaut ko labu ir izdarījis tur, tad viņš var izdarīt kriminālnoziegumus?...
Man šāda attieksme... Es arī Latvijai... es esmu devis tūkstošiem darba vietu (Starpsauciens.), devis daudz uzņēmumu un miljoniem nodokļu... Es arī varēšu izdarīt kriminālnoziegumus, tāpēc ka es esmu kaut ko Latvijai labu darījis, ja? Man ir liels lūgums: saņemamies, visi deputāti! Nu sajūtamies kā saimnieki savā zemē! (Dep. V.Spolītis: “Bet mēs esam! Mēs esam!”) Nu neesi, Veiko Spolīša kungs... Nu, Veiko Spolīša kungs, izdzen ārā to baronu, jā! Nu, izdzen ārā tās bailes no baroniem! Sajūties - es esmu saimnieks šajā zemē!
Paldies jums.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Kārlim Seržantam.
K.Seržants (ZZS).
Labrīt, kolēģi! Tikai divas lietas.
Pirmā. Mēs visi esam dzirdējuši un zinām, un esam saņēmuši apliecinājumu, ka kopš 2000.gadu sākuma nevienā Latvijas valsts drošības iestādē nav vairs neviena bijušā VDK darbinieka. Igaunijā bija, bet viņi visi iekrita par spiegošanu Krievijas labā.
Otra lieta. Kalnozola kungs, ja jūs nesaprotat, kāda ir atšķirība starp Kanādu un Latviju, ņemot vērā gan mūsu tuvākos kaimiņus, gan etnisko sastāvu, gan vispārējo noskaņojumu, nu tad man ir žēl jūsu un žēl arī Ārlietu komisijas, kurā jūs darbojaties.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Kalnozolam, otro reizi.
V.Kalnozols (ZZS).
Vēl viena lieta, kas man nav pieņemama, - ka vēl aizvien VDK šeit sēž. Man nav pieņemami, ka daudziem šiem VDK... dažam, kas ir strādājis “Sputņik”, ir augstākā pielaide valsts noslēpumam. Tas ir tas, ko... Es neuzdevu jautājumu: kā tas tā ir, ka bijušajam “Sputņik” darbiniekam (“Sputņik” bija VDK apakšstruktūra), kurš šeit starp mums sēž, ir pielaide valsts noslēpumam?
Un vēl par dažiem šeit esošiem kungiem ir stāstīts, ka viņi jau padomju laikā ir nodarbojušies ar šo te...
Pietiek, draugi! Tiekam ārā no VDK! (Starpsauciens.) Ir vēl aizvien tā VDK ļoti stingra mūsu valstī. Nevajag te melot!
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?
I.Lībiņa-Egnere. Godātie kolēģi! Nacionālās drošības komisija tiešām rūpīgi vērtēja gan izdarīto Satversmes aizsardzības biroja direktora amatā, gan arī redzējumu par nākotni un pieņēma šo lēmumu vienbalsīgi. Visu frakciju pārstāvji, kas piedalījās šajā komisijas sēdē, balsoja “par”.
Un mēs vienojāmies un lūdzām pašu Maizīša kungu tikties ar visām frakcijām. Līdz ar to katram deputātam, kuram šodien ir jābalso, bija laiks no 26.februāra līdz šodienai Maizīša kungu uzklausīt frakcijā.
Tādējādi no savas puses es vēlreiz aicinu atbalstīt šo kandidātu.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Jāņa Maizīša iecelšanu Satversmes aizsardzības biroja direktora amatā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret - 2, atturas - nav. (Aplausi.)
Apsveicam Maizīša kungu ar atkārtotu ievēlēšanu augstajā amatā!
Paldies.
Turpinām Saeimas sēdi.
Darba kārtībā - lēmuma projekts “Par neuzticības izteikšanu ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam”.
Vārds ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam.
A.Ašeradens (ekonomikas ministrs).
Labdien, cienījamie parlamenta deputāti! Es gribu izteikt lielu pateicību opozīcijai par iespēju šodien runāt par OIK problēmu.
Jāsaka, es gaidīju, ka pirmie runās pieprasījuma iesniedzēji, bet... Es runāšu arī par šo lietu.
Man ir bijis tas gods vairākus gadus strādāt ar OIK jautājumu, par kuru, es saprotu, ir šis pieprasījums, un šobrīd ar pilnu atbildību es varu teikt, ka OIK ieviešanas vēsturi es šobrīd vērtēju kā fundamentālu nacionālu makroekonomisku kļūdu.
Nav tā, ka Latvija būtu unikāla valsts, kura vienīgā Eiropas Savienības telpā būtu sev izvirzījusi ambiciozus mērķus attiecībā uz enerģētisko neatkarību un videi draudzīgas enerģijas ražošanu; tādu valstu ir daudz, taču Latvija ir viena no tām retajām valstīm, kuras cēlu mērķu vārdā - enerģētiskā neatkarība un zaļās enerģijas vairošana -, neizvērtējot savas reālās iespējas un nemācoties no citu valstu labajiem piemēriem, ar apskaužamu tuvredzību ir iekritušas vieglas peļņas tīkotāju un vienkāršotu normatīvu risinājumu lamatās.
Lai arī šī sāga sākās 1998.gadā ar dubultu tarifu atbalstu mazo HES darbībai, tomēr vārtus neierobežotai atļauju un ražošanas jaudu piešķiršanai pēc iestāšanās Eiropas Savienībā paver Kalvīša valdības 2006.gadā pieņemtie Ministru kabineta noteikumi. Un 2009.gadā šos vārtus būtiski paplašina un šo laukumu pilnībā atver vaļā jau demisionējošās Godmaņa valdības pēdējās dienās pieņemtie Ministru kabineta noteikumi.
Septiņu gadu laikā tiek izsniegtas atļaujas vairāk nekā 1000 stacijām, un kopš 2009.gada sešas valdības triju premjeru vadībā, cīnoties ar ietekmīgo nozares lobiju, knapi spēj no pudeles izlaisto džinu daļēji savaldīt. Gan ieviešot tiesības anulēt piešķirtās kvotas, gan samazinot piešķirto dāsno atbalstu, gan ieviešot konkursa un zemākās cenas principu, līdz beidzot, saprotot situācijas bīstamību un politiskajā līmenī panākot vienošanos par moratorija uzlikšanu tālākai atļauju izsniegšanai, darbojošos staciju skaits tiek ierobežots līdz 400. Šodien pat bail iedomāties, kā būtu, ja visas 1000 stacijas tiktu iedarbinātas.
Rezultāts ir stipri nepatīkams. Jau 2012.gadā, OIK subsidējamās daļas apjomam sasniedzot 198 miljonu eiro līmeni, kļūst skaidrs, ka iedzīvotāji un uzņēmēji šādu OIK slogu nespēj finansēt, un OIK tiek fiksēts 26,79 eiro par megavatstundu līmenī, pārējo OIK daļu finansējot no valsts budžeta.
Arī šis risinājums un ieviestais subsidētais elektroenerģijas nodoklis nenovērš pārmērīgo iepirkuma cenu, un subsīdijas apjoms noved pie energoietilpīgo ražotāju totālas nekonkurētspējas.
Kas tad ir bijuši lielākie ieguvēji no OIK atbalsta sistēmas? Bez leģendārajiem mazo HES un vēja parku īpašniekiem, kuru vidū var atrast ne vienu vien politiskajās aprindās prominentu vārdu, tās ir vēl četras lielas uzņēmēju grupas. Piecas lielās sistēmiskās elektrostacijas, kas veido bāzes jaudu Latvijā, reģionālās gāzes vai biomasas koģenerācijas stacijas, kas galvenokārt nodrošina pašvaldību iedzīvotājus ar siltuma apgādi, kā arī enerģētisko koksni ražojošie uzņēmumi un dažādas zemnieku saimniecības, kuras darbina biogāzes vai biomasas elektrostacijas.
Pirms jūs balsojat, es vēlos apkopot to, ko Ekonomikas ministrija ir paveikusi OIK sloga mazināšanā, kopš es esmu stājies amatā.
Pirmkārt. Esam turpinājuši un pabeiguši darbu pie valsts atbalsta saskaņošanas ar Eiropas Komisiju, kas diemžēl nebija izdarīts iepriekš un draudēja valstij ar nopietnām finansiālām sankcijām.
Otrkārt. Esam saskaņojuši ar Eiropas Komisiju pārkompensācijas mehānismu, kas ļauj visām atbalstu saņemošajām stacijām noteikt saprātīgu peļņas līmeni. Kapitāla atdeves norma visa perioda laikā ir deviņi procenti. Nav lieki piebilst, ka mehānisms neparedz peļņu no Eiropas fonda vai valsts subsīdiju naudas.
Treškārt. Esam saskaņojuši ar Eiropas Komisiju atbalsta mehānismu energointensīvajiem ražotājiem, novirzot šim mērķim 3,5 miljonus eiro budžeta līdzekļu.
Ceturtkārt. Atpērkot nākotnes saistības, esam būtiski samazinājuši atbalstu TEC-1 un TEC-2 stacijām, kas šogad ļāvis samazināt OIK slogu sabiedrībai gandrīz par 28 procentiem, ļaujot katru gadu ietaupīt 75 miljonus eiro no valsts budžeta un novirzīt tos veselības aprūpei.
Piektkārt. Lai nodrošinātu atbalstu energointensīvajiem ražotājiem, esam diferencējuši OIK sistēmu pēc pieslēguma jaudas, kas ir ļāvis būtiski uzlabot konkurētspēju šai uzņēmumu grupai.
Sestkārt. Ministrija ir uzsākusi atbilstības izvērtējumu stacijām, kas pieslēgušās ar samazinātu jaudu. Pārbaužu rezultātā šobrīd ir anulēta 21 atļauja saņemt valsts atbalstu, kas ļauj nākotnē samazināt kopējās OIK izmaksas par 334 miljoniem eiro.
Kādēļ nepieciešams OIK diferencēšanas modelis un atbalsts rūpniecībai? Jau 2016.gada sākumā kļuva skaidrs, ka ir nepieciešams steidzīgi meklēt risinājumus energointensīvo rūpniecības uzņēmumu atbalstam. Apstrādes rūpniecības īpatnība ir tāda, ka tā patērē vismaz vienu trešdaļu no valstī patērētās elektroenerģijas, kaut gan tās īpatsvars tautsaimniecībā ir tikai 13 procenti. Respektīvi, tā ir energointensīva. Strauji pieaugošās darba samaksas rezultātā aizvien vairāk rūpniecības uzņēmumu pieteica savas konkurētspējas problēmas un izteicās par ražošanas sašaurināšanu vai tās pārcelšanu uz citām valstīm. Tie, kas bija izveidojuši ražotnes ārpus Latvijas, pauda neizpratni par konkurētnespējīgām elektrības cenām Latvijā.
Risinājumi tika meklēti, salīdzinot Vācijas un Austrijas OIK diferencēšanas modeļus. Abi paredzēja patērētāju segmentāciju un attiecīgu OIK diferenciāciju pēc pieslēguma jaudām. Vācijas modelis paredzēja, ka samazinājumu, ko iegūst lielie energointensīvie patērētāji, kompensē mājsaimniecības. Savukārt Austrijas modelis paredzēja, ka izmaksas tiek dalītas starp juridiskajiem patērētājiem pēc to pieslēgumu jaudas. Ņemot vērā Latvijas iedzīvotāju situāciju, mēs izvēlējāmies Austrijas modeli.
Tāpat OIK modelis paredzēja sadalīt OIK izmaksas fiksētajā un mainīgajā daļā. Fiksētās daļas lielums tika saistīts ar OIK atbalstu bāzes jaudas sistēmiskajām stacijām, kurām ir nozīmīga loma jaudu pieejamībai Latvijā. Tādējādi tika radīts OIK tarifu modelis, kas rezultējās ar Baltijā konkurētspējīgāko elektroenerģijas tarifu lielajiem energointensīvajiem ražošanas uzņēmumiem, kuri ne tikai spēj šobrīd savas izmaksas salīdzināt ar Latvijas, Lietuvas un Igaunijas tarifiem, bet spēj konkurēt arī ar Somijas un Skandināvijas tarifiem un ir kļuvuši reģionālā ziņā konkurētspējīgi.
Var rasties jautājums: kādēļ ir jāatbalsta rūpniecība? Atbilde ir pavisam vienkārša. Rūpniecība ir šobrīd visstraujāk augošā tautsaimniecības nozare. Ja ekonomika aug ar ātrumu 4,5 procenti gadā, tad rūpniecības izaugsmes temps ir 8,5 procenti gadā. Un pat pie šāda izaugsmes tempa rūpniecība tikai šobrīd atgriežas pirmskrīzes attīstības līmenī. Šobrīd rūpniecība visstraujāk attīstās reģionos, nevis Rīgā. Industriālās zonas attīstās ne tikai reģionālās attīstības centros - Ventspilī, Liepājā, Daugavpilī, Rēzeknē, Jelgavā, Jēkabpilī un Valmierā; tās dinamiski attīstās arī Kuldīgā, Saldū, Gulbenē, Smiltenē, Cēsīs un visur citur, kur pašvaldību vadītāji ir nopietni par to domājuši un atraduši sadarbības modeļus ar industriālistiem. Rūpniecības attīstība šobrīd maina reģionālo situāciju. Iedzīvotāji aizvien biežāk prombraukšanas vietā izvēlas pārcelties uz reģionālajiem industriālajiem centriem. Un šeit gan ir viena izcila vēsts: bez labi zināmās Valmieras aizvien vairāk pieaug to reģionālo centru skaits, kuri vēlas būvēt sev jaunus daudzdzīvokļu īres namus. Iedzīvotāju skaita izmaiņu dēļ dzīvokļu sāk trūkt Smiltenē, Cēsīs, Jēkabpilī, Kuldīgā un daudzās citās Latvijas pilsētās. Un šobrīd mani gaida viena no patīkamākajām problēmām - meklēt risinājumus, kā atbalstīt šīs pašvaldības, lai celtu šos jaunos īres namus.
Un, ja mēs paskatāmies kopbildi, tad redzam, ka zemkopības ministrs Dūklavs, ne pa jokam, ir sarūpējis lauksaimniecībai lielu atbalstu, veselus 3,3 miljardus, - Eiropas fondu atbalstu no 2014. līdz 2020.gadam. Plus plūdu kompensācijas, atbalsts Latvijā audzēto dārzeņu saimniecībām un tā tālāk, un tā tālāk.
Es par to priecājos, man galīgi nav žēl. Savukārt es kā ekonomikas ministrs gribētu vismaz ar konkurētspējīgiem elektrības tarifiem atbalstīt nozari, kura cīnās starptautiskajos tirgos un ģenerē vismaz 4,5 miljardus Latvijas eksporta produkcijas, kas ir viena trešā daļa no visa Latvijas eksporta apjoma. (Frakcijas VIENOTĪBA aplausi.)
Reformas ietekme uz pārējiem tirgus dalībniekiem. Ir skaidrs, ka jebkura reforma ienes pārmaiņas - gan negatīvas, gan pozitīvas - un tādējādi ietekmē visus tirgus dalībniekus. Mums likās, ka esam pietiekami tās apzinājuši, tomēr izrādījās citādi.
Ekonomikas ministrijas izstrādātais un regulāri atbalstītais sešu mēnešu elastīgais jaudas samazināšanas modelis izrādījās nepietiekams. Tautsaimniecības nozares, kuru darbībai ir izteikti sezonāls raksturs, - graudkopība, ceļu būve un celtniecība - ar aprēķiniem pierādīja, ka tām ir nepieciešams elastīgāks jaudas samazināšanas modelis, bāzēts uz iespēju jaudu elastīgi samazināt deviņus mēnešus gadā. Regulators šādu pieeju ir atbalstījis, un šobrīd notiek darbs pie tarifu modeļa izstrādes, kam ir jāstājas spēkā aprīlī.
Tāpat esam meklējuši risinājumus mājsaimniecībām ar lielām pieslēguma jaudām un mazu elektrības patēriņu. Lai novērstu bailes par jaudas nepietiekamību nākotnē, esam sagatavojuši iesniegšanai regulatoram priekšlikumus par elastīgu jaudas samazināšanas un palielināšanas mehānismu arī mājsaimniecībām, un ir paredzēts, ka tas stāsies spēkā pēc tā apstiprināšanas aprīlī.
Jau šobrīd varam teikt, ka pēc pirmajiem OIK reformas mēnešiem ir sasniegts reformas paralēlais mērķis - “Sadales tīkls” kļūst arvien efektīvāks, daudzi uzņēmumi un mājsaimniecības piesakās individuālām konsultācijām pie “Sadales tīkla” speciālistiem, lai noskaidrotu savam uzņēmumam visoptimālākos elektroenerģijas piegādes risinājumus. Daudzi samazina vai atsakās no liekajām jaudām savos objektos, tātad sakārto savu saimniecību, vienlaikus samazinot arī elektrības rēķinus.
Tikai daži piemēri. Gateris Latgalē, samazinot pieslēguma jaudu no 125 līdz 60 ampēriem, šogad ietaupījis 220 eiro. Savukārt konservu cehs Vidzemē, samazinot pieslēguma jaudu no 400 līdz 250 ampēriem, turpmāk gadā ietaupīs līdz 2900 eiro.
Medicīnas iestāde Rīgā, samazinot pieslēguma jaudu no 600 līdz 100 ampēriem, ietaupīs 5914 eiro.
Mājsaimniecība Rīgā, samazinot jaudu pieslēgumam no 250 uz 80 ampēriem, ietaupīs 1500 eiro.
Tādu piemēru ir ļoti daudz. Veseli 53 tūkstoši juridisko un fizisko personu ir nolēmuši mainīt pieslēguma modeli un izvēlēties efektīvu pieslēguma risinājumu.
Tarifu modelis ir veidots šādi. Ja ir optimālā pieslēguma jauda un optimālais patēriņš, klients būtībā ir ieguvējs.
Kopš OIK reformas ieviešanas šobrīd apmēram tūkstoš klientu nedēļā piesakās jaudas optimizācijai, konsultācijām, risinājumiem. Un es gribu teikt: šis mehānisms strādā.
Daži punkti par tālākajiem soļiem OIK ietekmes mazināšanai.
Pirmkārt. Ekonomikas ministrija ir iesniegusi regulatoram priekšlikumu OIK reformu ieviest pakāpeniskāk. Tas būs tehnisks risinājums, kas ļaus ieviest šo reformu nevis divos gados, kā bija plānots, bet četros, pašreizējo fiksēto OIK daļu no otrā pusgada samazinot par ceturto daļu.
Otrkārt. Ekonomikas ministrija šobrīd virza būtiskus grozījumus Ministru kabineta noteikumos Nr.221 un Nr.262, kas paredz ieviest stingru darbojošos OIK staciju uzraudzības mehānismu.
Treškārt. Ekonomikas ministrija pēc šo noteikumu apstiprināšanas paredz veikt visu atlikušo 379 staciju darbības atbilstības auditu.
Ceturtkārt. Ekonomikas ministrija rosinās novirzīt “Latvenergo” pagājušā gada virsplāna peļņu 79 miljonu eiro apmērā OIK ietekmes mazināšanai. Lai arī šobrīd eksperti diskutē par labāko risinājumu, nepārprotami, tas patērētājam būtiski samazinās OIK slogu.
Nobeigumā es gribu teikt, ka valdībai ir pēdējais brīdis sākt domāt par OIK kā vēstures paliekas likvidāciju.
Par tālākajiem soļiem. Šobrīd kļūst acīmredzams, ka Ekonomikas ministrija drīz sasniegs savu OIK sistēmas ierobežošanas iespēju griestus. OIK saistības ir daļēji atpirktas, ir novērstas pārsubsidācijas, kā arī tūlīt tiks ieviests precīzs uzraudzības un pārkāpumu novēršanas mehānisms. Bet ir skaidrs, ka ar to nepietiek. Ir nepārprotami skaidrs, ka pašreizējais OIK finansēšanas modelis ir morāli bankrotējis un sabiedrība nav gatava to tālāk akceptēt. Arī Eiropas Savienības enerģētikas politikas veidotāji aizvien skaļāk runā par atteikšanos no pārrobežu aizliegumiem, daudzajiem atšķirīgajiem atbalsta mehānismiem un tirgu kropļojošām subsīdijām.
Tāpat ir nepārprotams, ka zaļā enerģija ir planētas nākotne un tās ieviešanai ir jāmeklē inovatīvi, efektīvi un tālredzīgi risinājumi; iespējams, uz tirgus principiem balstīti, nevis finansēti no iedzīvotāju maksājumiem.
Tādēļ šodien šeit, no Saeimas tribīnes, aicinu Ministru prezidentu Māri Kučinski izveidot augsta līmeņa vietējo un starptautisko ekspertu grupu, iesaistot tajā politiķus, kuras uzdevums būtu meklēt risinājumus un vienoties, kā atteikties no vēsturiski neefektīvās OIK sistēmas un izveidot tādu, kas atbilst sabiedrības nākotnes interesēm. OIK kā iedzīvotāju un uzņēmumu maksājums ir jālikvidē, rodot mehānismu, kādā veidā valstij turpmāk attīstīt zaļās enerģijas un atjaunojamo energoresursu ražošanu. Esmu gatavs iesaistīties šajā darba grupā ar savu redzējumu un Ekonomikas ministrijas komandu.
Paldies. (Aplausi.)
Sēdes vadītāja. Paldies ekonomikas ministram.
Kleinbergas kundze, vai runāsiet iesniedzēju vārdā vai kā Saeimas deputāte?
Iesniedzēju vārdā - deputāte Nellija Kleinberga.
N.Kleinberga (LRA).
Labrīt, godātie kolēģi, īpaši - ministra kungs! Patiesi bija prieks dzirdēt, cik daudz īsā laikā jūs jau esat paspējis izklāstīt šodien, mums visiem dzirdot, un kādas ir nākotnes iestrādes... Patiešām prieks! Paldies jums par to!
Bet atgriezīsimies tajā brīdī, pirms mēs ar jums tikāmies un šis jautājums tomēr bija drusku cits.
Es iesākšu ar jautājumu, ar kuru mēs rosinājām šo demisijas pieprasījumu: ko no Ekonomikas ministrijas, kuru vada Ašeradena kungs, uz šodienu ir saņēmuši Latvijas iedzīvotāji? Solījumus par jauniem uzņēmējdarbības režīmiem (kas nav piepildījušies), elektrības rēķinu pieaugumu par 40-80 procentiem, skandālus un krāpniecību ap obligātā iepirkuma atbalsta izsniegšanu, milzīgus naudas zaudējumus, kurus radīja šīs OIK atļaujas, kā arī nozares nekontrolēšanu.
Šādu neizdarību ir pietiekami daudz, un pēdējo punktu pielika tieši elektroenerģijas rēķinu jautājums. Un tas nav tikai teorētisks. Mēs pieprasījām, un e-pastā visiem mūsu partijas biedriem šos rēķinus atsūtīja - tādus, kādi tie bija decembrī, un tādus, kādus mēs tos ieraudzījām janvārī. Un aina bija pārsteidzoša!
Mēs, partiju apvienība, kas pārstāv lielākoties reģionu iedzīvotāju un uzņēmēju intereses, pa kuru kabatām ekonomikas ministra darbošanās ir situsi visjūtamāk, speram izšķirīgu soli - pieprasām ekonomikas ministra demisiju.
Mēs devām Ašeradena kungam laiku, lai novērstu šo situāciju, taču pēc tikšanās ar ministru reālus tūlītējus problēmas risinājumus mēs tā arī nesaklausījām (atšķirībā no šodienas). Tas, ko mēs ieraudzījām, - risinājums, ko piedāvāja ministrija, faktiski ietvēra maksājuma sloga pārnešanu no dažiem lielajiem enerģijas patērētājiem uz visiem citiem - tūkstošiem mazo un vidējo uzņēmēju, kā arī iedzīvotājiem, kas tagad maksā būtiski lielākus elektroenerģijas rēķinus (ne visi, protams).
Atbildība tiek pārlikta uz elektroenerģijas patērētājiem, iesakot viņiem pašu spēkiem risināt šos jautājumus, tas ir, pieslēdzot vai atslēdzot jaudas. Tas, mūsuprāt, tomēr ir neloģiski. Guvām pārliecību, ka ministrs tobrīd īsti netika galā ar saviem pienākumiem, un šo pārliecību vēl vairāk pastiprināja tas, kā tiek risināts jautājums ar obligātā iepirkuma komponenti.
Diemžēl jāsecina, ka tikai mūsu valstī iespējama situācija, ka no vienas politiskās partijas nākuši ministri... No sākuma viens - Artis Kampara kungs - izveido OIK shēmu, kas Latvijas iedzīvotājiem un valstij kopumā nes miljardiem eiro zaudējumus (pagājušajā gadā vien obligātā iepirkuma izmaksas sastādīja 320,2 miljonus eiro, un līdz ar to varam parēķināt, cik tas bijis kopā kopš 2011.gada un cik miljardu būs nākotnē).
Savukārt otrs ministrs - Ašeradena kungs - tikai pēc skandāla... mediju un sabiedrības spiediena rezultātā tika piespiests risināt jautājumu, un to arī darīja ar lielu entuziasmu, atņemot OIK licences, un ar to lepojās, un sagaidīja arī mediju un tautas atzinību. Taču tautai zaudējumi jau ir radīti Kampara kunga laikā. Un tagad, katrā preses relīzē par slēgtajām koģenerācijas stacijām paziņojot, cik miljoni valstij tagad ir ietaupīti... patiesībā tā ir darbības imitēšana, zināmā mērā acu aizmālēšana cilvēkiem, jo šī it kā ietaupītā nauda ne tuvu neatsver tos zaudējumus, kas jau radīti. Diemžēl kārtējo reizi nākas secināt, ka mūsu amatpersonas sāk rīkoties tikai tad, kad ūdens jau smeļas mutē un kad savs politiķa krēsls ir jānosargā.
Savukārt, ja runājam par ministra plānu 78,9 miljonus no “Latvenergo” peļņas, kas parasti tika novirzīta veselības aprūpes, izglītības sistēmas darbinieku un citu sociālo grupu piefinansēšanai, novirzīt OIK izmaksu segšanai (konkrēti, OIK fiksētās maksas samazināšanai patērētājiem)... Patiesībā tas nav nekas cits kā šīs naudas ielikšana pa tiešo OIK afēras dalībnieku kabatās, turklāt samaksājot to jau avansā.
Pagājušajā nedēļā mēs tikāmies ar trim ministriem - Kasparu Gerhardu, Danu Reiznieci-Ozolu un Arvilu Ašeradenu. Visi viņi savulaik ir bijuši ekonomikas ministri. Un laikā, kad jau darbojās obligātā iepirkuma atbalsta sistēma... Taču katrs no viņiem, jautāts par to, kurš ir atbildīgs par radušos situāciju, vēla atbildību uz kādu citu. Ministri nespēj uzņemties atbildību par pašu neizdarību. Tas ir mūsu galvenais secinājums, pie kura nonācām pagājušajā nedēļā.
Līdz ar to vēlreiz varu apliecināt: LRA frakcija uzskata, ka Ašeradena kungam jāatstāj ekonomikas ministra krēsls. LRA mērķis ir cīnīties par to, lai katram Latvijas iedzīvotājam būtu pienākums maksāt tieši tik daudz, cik par konkrēto lietu vai pakalpojumu ir jāmaksā.
Valsts mums ir vajadzīga, lai kalpotu mūsu visu kopējām interesēm, ne tikai atsevišķu grupu interesēm. Vai mēs redzam Latviju kā valsti, kurā mums ir atraisītas rokas brīvi nodarboties ar uzņēmējdarbību, būt radošiem, kurā dzīvodami spējam piepildīt savus sapņus? Vai arī redzam Latviju kā valsti, kurā dzīvojam sasietām rokām, kurā ienesīgākais un kārotākais bizness ir kļūt par OIK saņēmēju, par baņķieri, kurš atmazgā naudu, vai par maksātnespējas administratoru, kas groza miljonus? Kādu mēs redzam un, galvenais, kādu gribam redzēt savu valsti? Latvijas Reģionu apvienība ir par pirmo variantu.
Mums pārmet, ka, pieprasot Ašeradena kunga demisiju, rīkojamies pārāk asi. Taču laikam mēs to varam atļauties, jo mūs, atšķirībā no citu partiju kolēģiem, nesaista vajadzība piesegt savas un savu partijas biedru neizdarības, šaubīgus lēmumus, saistību ar neviennozīmīgiem banku vadītājiem vai ziedojumiem. Ja redzam, ka karalis ir pliks, mēs varam atļauties pateikt, ka viņš ir pliks.
Paldies, ka uzklausījāt.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātam Valdim Kalnozolam.
V.Kalnozols (ZZS).
Labdien, brāļi un māsas! Ja mēs runājam par enerģētiku, tad man kā bijušajam uzņēmējam principā nav izprotami “Latvenergo” pagājušā gada peļņas rādītāji. 30 procentu peļņa... valstij piederoša uzņēmuma peļņa. Faktiski mēs uzliekam 30 procentu papildu nodokļu slogu mūsu uzņēmējiem, iedzīvotājiem un tā tālāk. Man liekas, jebkurš uzņēmējs, kurš gadā apgroza miljonus... miljardus, ir priecīgs par pieciem... vismaz pieciem procentiem. 30? Es neizprotu. Tā ir principā... krieviem tas saucas grabjoš s razbojem.
Un otra lieta. Manuprāt, mēs kaut kā neejam pareizā virzienā, ja runājam par “Latvenergo”. OIK ir vajadzīga! Mūsu pašu enerģija, dabai draudzīga, ir vajadzīga. Tikai viena cita lieta ir neizprotama. Simtiem miljonu ieguldīti, lai mēs enerģiju iegūtu no Krievijas gāzes. Lūk, tas ir jautājums - kā tā? Par to gan vajadzētu cepties un interesēties, kā tas tā noticis, ka mēs esam ieguldījuši simtiem miljonu, lai elektrību iegūtu no Krievijas gāzes.
Bet, manuprāt, ja mēs runājam par Ekonomikas ministriju, tad daudz, daudz svarīgāk par enerģētikas jautājumiem ir tie, kā minimums, 370 tūkstoši cilvēku, kas pametuši Latviju. Tas nav tikai mūsu tautas izdzīvošanas jautājums, tie ir klienti mūsu veikalos, mūsu piena ražotājiem, mūsu maizes cepējiem, mūsu konservu ražotājiem. Par to būtu jādomā! Bet es nejūtu, ka Ekonomikas ministrija to nopietni uztvertu, un visnožēlojamākais - es nejūtu, ka mēs šeit par to uztrauktos. Mēs dzīvojam tādā vispārējā apātijā - ir jau labi! Lai tie 370 tūkstoši, kas tur mīt, pošli-ka oni... ja? Nu nevar tā! (Dep. H.Abu Meri: “Runā latviski!”)
Sēdes vadītāja. Kalnozola kungs, es atgādinu... Kalnozola kungs, jums ir izslēgts mikrofons. Atvainojiet! Jūs otro reizi šeit runājat valodā, kas nav valsts valoda. Es jums izsaku par to aizrādījumu. (Starpsauciens: “Es neko nedzirdu!”)
Kalnozola kungs, jums ir izslēgts mikrofons. Es jūs vēlreiz brīdinu. (Dep. V.Kalnozols turpina runāt bez mikrofona.)
Kalnozola kungs, vēlreiz! Jums ir izslēgts mikrofons šobrīd. Kā sēdes vadītāja es jums izsaku aizrādījumu. Sēdes notiek valsts valodā, un aicinu šo Kārtības ruļļa noteikumu ievērot. (Starpsauciens: “Tev mikrofons izslēgts!”)
Otrkārt, nesarunājieties ar sēdes vadītāju. Šobrīd, lūdzu, turpiniet debates. Bet ņemiet vērā, ka Saeimas sēdes notiek valsts valodā.
Turpiniet debates!
V.Kalnozols. Es aicināšu visus Saeimā to atcerēties. Šeit darbs notiek latviešu valodā. Arī komisijās. Un tanī brīdī, kad kāds sāks mocīties citā valodā, es atgādināšu - šeit darbs notiek latviešu valodā.
Sēdes vadītāja. Absolūta taisnība.
V.Kalnozols. Dārgie draugi, atcerieties! Un es negribu vairs dzirdēt nevienu Eiropas lietu komisijas sēdi, kura notiek angļu valodā. Mūrnieces kundze, iegaumējiet, šeit runā latviski, nevis angliski!
Sēdes vadītāja. Vēlreiz, Kalnozola kungs, jums tiek izteikts aizrādījums. Kalnozola kungs, jums tiek izteikts aizrādījums. Lūdzu, ievērojiet Saeimas kārtības rulli un nediskutējiet ar sēdes vadītāju! Šobrīd turpiniet debates.
V.Kalnozols. Ļoti nožēlojami, ka jūs tik ļoti vēlaties mani pārtraukt. (Starpsaucieni.)
Es būtu priecīgs, ja atļautu par lietu runāt. Var? (Starpsaucieni.)
Sēdes vadītāja. Turpiniet debates!
V.Kalnozols. Nu liels paldies! (Starpsaucieni.)
Man ir liels lūgums, deputāti. Ja mums patiešām kaut kāda komisija ir vajadzīga un kaut kādas darba grupas ir vajadzīgas, tad sanākam visi kopā, saliekam galvas kopā un izveidojam vienu darba grupu, kas domā, kā mēs varam radīt darba vietas, pacelt savu ekonomiku! (Dep. V.Spolītis: “Bet mēs taču esam kopā!”) Iesaistām šinī grupā uzņēmējus un pieejam šim jautājumam ļoti nopietni! Tas nav smieklu jautājums. Tas ir mūsu nākotnes jautājums.
Ko mēs darīsim tad, kad mums beigsies šī Eiropas Savienības nauda? Bankrotēsim? Liels lūgums - pārmainām prioritātes! Nav svarīgāka jautājuma kā darba vietu radīšana un tautsaimniecības sakārtošana. (Starpsaucieni.)
Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Astrīdai Harju.
A.Harju (VIENOTĪBA).
Godātā Saeima! Ministru kungi!
Šodien, runājot par LRA iesniegto ekonomikas ministra demisijas pieprasījumu, es vēlos pieskarties ļoti būtiskiem pamatpostulātiem Saeimas darbībā. (Dep. I.Zariņš: “Par demisijas pieprasījumu runājiet!”) Tā ir atbildība par saviem pieņemtajiem lēmumiem un to ietekmi uz sabiedrību un par darbību un atbildību sabiedrības interešu jomā.
Un šajā saistībā es vēlos vēlreiz atgādināt, ka 2005.gada 5.maijā Saeima vienojās balsojumā par atbalstu zaļās enerģijas tirgum Latvijas enerģētikas sistēmā, iestrādājot Enerģētikas tirgus likumā Eiropas Padomes un Eiropas Parlamenta direktīvas, kas noteica, ka obligātā iepirkuma komponentes maksājumi tiek segti no patērētāju maciņiem. Tātad, uzņemoties šīs ilgtermiņa saistības, ka mēs sasniegsim 40 procentus zaļās enerģijas mūsu enerģētikas tirgū, mēs izvirzījām mērķi, un šis mērķis mums bija kalna galā. Un šo vezumu ar obligātā iepirkuma komponentes nosacījumu, kas saistījās ar šiem ārkārtīgi daudzajiem miljoniem, šiem maksājumiem, par ko mēs te tagad dzirdam, kā arī par to, ka to sedz patērētāji, iedeva Ekonomikas ministrijai. Un kas šajā vezumā kalna pakājē tika ielikts? Tātad - normatīvā bāze likuma izpratnē un saistības pret Eiropas Komisiju.
Tālāk. Ekonomikas ministrija izveidoja Ministru kabineta noteikumus, kuri laika gaitā mainījās un kuros tika noteikti dažādi atbalsta mehānismi, bet viens no tiem bija cena, un iepirkuma cena bija dubultīga. No 2005.gada šie maksājumi pamazām tika ņemti no patērētājiem. Bet iesākumā šo staciju, kas ražo zaļo enerģiju, protams, bija maz. Līdz šim brīdim šis kāpums ir sasniedzis lielu apmēru, jo mēs tuvojamies, gribam tuvoties šiem 40 procentiem. Maksājums, protams, gulstas uz patērētājiem. Un šajos ratos ir sabiedrības intereses. Bet Ministru kabineta noteikumos vairāku valdību un ministru laikos ir iekļauti dažādi labvēlīgi nosacījumi. Godprātīgs uzņēmējs, kurš atvēra šo inovatīvo ražotni, godprātīgi arī ražoja un strādāja pēc noteikumiem. Bet tas, kurš nebija godprātīgs, paspēja iespraukties šajos ratos līdzās godprātīgiem uzņēmējiem un izmantot likuma nepilnības, kā arī ārkārtīgi biežo ministru maiņu ministrijā, jo no 2005.gada līdz šim brīdim ministriju ir vadījuši 10 ministri.
Jūs varat iedomāties skolu vai pašvaldību, kur 13 gadu laikā nomainās 10 vadītāji? Tas ir haoss! Jo līdzi viņiem mainās arī ierēdņi, mainās uzstādījumi, mērķi, intereses (Dep. J.Viļums: “Šajā gadījumā nekas nemainījās!”)...
No 2016.gada februāra, tātad divus gadus, šo ministriju vada Arvils Ašeradens, saņemot mantojumā, kā jau mēs visi zinām, gandrīz bez darbiniekiem palikušo Enerģijas tirgus un infrastruktūras departamentu. Protams, pirmais darbs ir nokomplektēt administrācijas aparātu, un tas nav tā... Mēs visi zinām, kāda ir konkursu kārtība, un tas ir ilgtermiņa process. Ir simts un viens darba uzdevums, un šis ir viens no tiem. Un, protams, saņemot visus šos signālus, ka tur nav kārtības, ka patērētājiem ir uzlikts pārāk liels slogs un maksājumi palielinās... tas, ka krīzes gados tika atņemts valsts atbalsts, kurš bija ielikts šajā vezumā... Krīzes gados valsts atbalstu noņēma. Patērētājiem bija solidāri sadalīts: OIK maksājumu maksāja patērētāji un maksāja valsts. Un, saņemot šo slogu, tika uzsākta obligātā iepirkuma komponentes kontrole pēc sistēmas jēgas un būtības, kā arī Ekonomikas ministrijā pieņemto lēmumu likumības audits.
Tātad es runāju par to, ka kalna galā ir šī zaļā enerģija un šis vezums. Ir tik dažādi mainījies vezuma sastāvs, ka ir ārkārtīgi viegli no malas noskatīties un sodīt. Mūsu, Saeimas, pienākums, uzņemoties atbildību par 2005.gadā pieņemto lēmumu, ir līdzdarboties ar savu atbalstu. Ja reiz šo sistēmu sāk auditēt, kontrolēt, kas nebūt nav viegls un tīkams darbs, jo daudziem uzņēmējiem, kā mēs tagad dzirdam publiskajā telpā, šīs atļaujas tiek atņemtas... Katrs šāds administratīvais akts var robežoties arī ar nepatīkamām sekām, jo uzņēmēji, kuriem atļaujas anulē, noteikti ir gatavi par ražotni cīnīties (godīgiem vai negodīgiem līdzekļiem - tas nav zināms).
Līdz ar to es izsaku cieņu esošajam ekonomikas ministram, kā arī savu atbalstu turpināt darbu un aicinu Saeimu solidarizēties un atbalstīt viņu šā grūtā uzdevuma veikšanā - sakārtot šo sistēmu un mazināt patērētāju kopējo maksājumu slogu par OIK sistēmu, kā arī aicinu padomāt un rast finansiālu atbalstu no valsts, lai mazinātu šīs sistēmas slogu uz patērētājiem.
Paldies jums. (Aplausi.)
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātam Edgaram Putram.
E.Putra (ZZS).
Labrīt, kolēģi!
Tādas vēsturiskas Latvijas vietas - Eleja, Jaunpagasts, Barkava, Bauska, Aizkraukle, Jēkabpils… Tās visas ir vietas, no kurām uzņēmums ar vairāk nekā 200 miljonu apgrozījumu ik gadu eksportē uz ārvalstīm apmēram 400 miljonu vērtu valstī saražotu produkciju - graudus. No nākamā gada arī Daugavpils, Saldus… Šis uzņēmums, kas ir lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība “LATRAPS”, šinī gadā iegulda apmēram 12 miljonus, un tas nav ieguldījums no fondiem, jo fondi šim pasākumam... šim konkrētajam uzņēmumam nav vairs pieejami, viņi to visu veic no saviem resursiem.
Protams, nevienam nav noslēpums par... arī par tādu uzņēmumu kā “VAKS” no Valmieras… Tāpat, protams, “Durbes grauds” un ļoti daudzi citi uzņēmumi…
Kopējā izlaide - graudi, piens, augļi, dārzeņi un tā tālāk… Aptuveni 750 miljoni ik gadu no lauksaimniecības produkcijas kā tādas. Tāpēc tie skaitļi pret to rūpniecību… Nu, nevajag pretstatīt! Arī tā ir nozare, kurai ir jāstrādā, un tā nav nozare, kurai būtu jāmaksā 27 vai 28 eirocenti par megavatu... par kilovatstundu patērētās elektrības.
Tāpēc, no vienas puses, šī reforma, kas stājās spēkā šā gada 1.janvārī, ir sava veida motivators, jo tas lika paraudzīties un sarosīties. Un šinī brīdī cepuri nost Ašeradena kunga priekšā! Ļoti daudzi risinājumi būs reāli, būs arī dzīvē, - tas, protams, ir labi.
Un, runājot par opozīcijas pieprasījumu, jāteic, ka šinī brīdī, protams, opozīcijai viens darbs ir būt par tādu kā sargsuni, bet bieži vien jūsu rīcība ir vienkārši destruktīva. Jo - padomājiet paši! Nu, ja atlaidīsim Arvilu šodien, tad kas būs tālāk? (Starpsauciens.) Nāks jauns ministrs, kas sešus, deviņus mēnešus mēģinās ielauzīties sistēmā, ko sauc par OIK, bet tarifi jau nekur nepaliks - tie tarifi, kas ir apstiprināti, būs spēkā. Un, protams, opozīcija tikai aplaudēs, to visu redzot un plūcot sev papildu dividendes.
Būsim šodien tomēr konstruktīvi! Vēršos arī pie jums, opozīcija! Jo tie piedāvātie risinājumi… protams, tie neatrisina visu problēmu. Bet konkrētais ministrs… kā jau te iepriekšējais runātājs sacīja, viņš pats personīgi nav pie tā vainīgs, lai gan daļa vainas, protams, ir jāuzņemas VIENOTĪBAI, jo tieši VIENOTĪBAS un Arta Kampara laikā, lai kā man centās Veiko Spolīša kungs apgalvot, ka ne… Redz, Ministru kabineta noteikumi ir pieņemti Gerharda kunga laikā. Jā, tā tas ir. Bet galvenais saistībā ar izsniegtajām un spēkā esošajām atļaujām un maksājumiem ir pieņemts tieši Kampara laikā. Un tas arī ir. (Dep. A.Klementjevs: “VIENOTĪBA!”)
Pieprasījumu par demisiju neatbalstām.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ivaram Brīveram.
I.Brīvers (LRA).
Dāmas un kungi! Arī es esmu viens no tiem, kurš parakstīja aicinājumu izteikt neuzticību ekonomikas ministram. (Starpsauciens.) Esmu arī viens no tiem, kuram radās pārdomas: ko gan tas mainīs? Kā jau Putras kungs nupat teica, Ašeradena kunga vietā tad nāktu cits VIENOTĪBAS politiķis un lielos vilcienos viss paliktu pa vecam.
Es gan pārmaiņas pēc nerunāšu par OIK.
Mani pamudināja kāpt tribīnē vakar lasītais kāda banku eksperta raksts, kurā ir šāda frāze (citēju): “Tuvākās desmitgades laikā iedzīvotāju skaits saruks līdz pat trešdaļai.” Šī raksta autoram, visticamāk, nav sakara ar Ašeradena kungu, taču tas koncentrētā un diezgan atklātā veidā atspoguļo pie varas esošo politiķu un ekonomistu domāšanas veidu, kuru vienā teikumā pirms vairākiem gadiem izteica kāds toreiz pie varas esošs politiķis - Latvija ir laba vieta biznesam, tikai iedzīvotāji traucē.
Iedzīvotāji šādus rakstus, ticamāk, nelasa, taču šo ideju reālo darbību sajūt, tāpēc atstāj valsti. Es gan ceru, ka minētais banku eksperts latviešu valodu nepārzina tik labi kā neoliberālās ekonomikas dogmas, tāpēc viņa teiktais “saruks līdz trešdaļai” tomēr jāsaprot, kā “saruks par trešdaļu”.
Tātad Latvijas iedzīvotāju skaits tuvākās desmitgades laikā saruks par trešdaļu. 20.gadsimtā tāds sarukums bija divreiz: Pirmā pasaules kara laikā un staļinisko deportāciju laikā. Latvija ir vienīgā man zināmā valsts pasaulē, kurā iedzīvotāju skaits tagad ir mazāks nekā pirms Pirmā pasaules kara. Vai mūs sagaida jauns pasaules karš vai jaunas deportācijas? Nē! Par iemeslu tam ir valdošā ekonomikas paradigma, kur cilvēki tiek uzskatīti par traucēkli biznesam un ekonomikai, svētajai govij - eksportam. VIENOTĪBAS aplausi.
Šīs valdības laikā iedzīvotāju skaits Latvijas statistiskajos reģionos divu gadu laikā ir samazinājies par 2,8 procentiem Zemgalē, par 4,1 procentu Latgalē. Turklāt tas ir pēc oficiāli reģistrēto iedzīvotāju datiem.
Uzskatu, ka valdības un vispirms jau ekonomikas ministra samierināšanās ar šādu notikumu gaitu ir vērtējama labākajā gadījumā kā nolaidība. Ko darīt cilvēkiem, ja viņiem tiek piedraudēts ar to, ka viņu skaits saruks par trešdaļu? Vai organizēt pretošanās kustību? Vai tomēr cerēt, ka valdība viņus aizstāvēs? Ka valsti sāks pārvaldīt cilvēki, kuri meklēs risinājumus ārpus tā šaurā redzesloka, ko pašlaik pie varas esošajiem ierobežo viņu neoliberālās klapes.
Ašeradena kungs ir labs cilvēks. Ģeogrāfs. Vairāki ģeogrāfi ir pieteikuši sevi kā ekonomikas pazinēji - Koziols, Paiders, Vilks, Ašeradens... Es pat ticu, ka Ašeradena kungs nav guvis personisku labumu no OIK afēras. Neizslēdzu arī, ka viņš klusībā cer tikt vaļā no ministra posteņa jomā, kuru pats īsti labi nepārzina. Ekonomisti, kuri studējuši ne tikai jau norieta stadijā esošo mūsdienu neoliberāļu teorijas, bet arī ekonomikas klasiķu darbus, zinās, ka ekonomikas klasiķi jau pirms 200 gadiem ir devuši pamata skaidrojumu mūsdienu pasaulē un Latvijā notiekošajiem procesiem, kad miljoniem cilvēku atstāj savu dzimto zemi, meklējot darbu svešumā. Tikai izprotot šo procesu cēloņus, var meklēt līdzekļus, kā tos regulēt.
Ja mēs samierināmies ar domu, ka pēc Latvijas simtgades svinībām var nākt kaut vai ūdens plūdi, kad Latvijas iedzīvotāju skaits samazināsies par trešdaļu, tad lai Ašeradena kungs paliek savā vietā.
Šīs valdības laikā var arī neizdoties atrast labāku ekonomikas ministru. Taču lai valdība meklē! Aicinu atbalstīt Ašeradena kunga demisiju!
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Artim Gustovskim.
A.Gustovskis (VIENOTĪBA).
Ļoti cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Prezidij! Cienītie ministri! Ļoti cienītās dāmas! Augsti godātie kungi!
Redziet, mani arī interesēja šis jautājums, tajā skaitā izskatot to Pieprasījumu komisijā, un tāpēc mani interesē tas, cik daudzi no šīs neuzticības izteicējiem paši ir apmeklējuši vismaz vienu OIK staciju. Manuprāt, par šo lietu var spriest tas, kurš tajā ir iedziļinājies. Tāpēc es apmeklēju, un man radās virkne secinājumu, kurus es vēlos darīt jums visiem zināmus.
Tātad, pirmkārt. Kad šī ideja radās, tā bija pilnīgi jauna zinātniska inovācija. Sāksim ar to. Virkne saņēma valdības apbalvojumus, jo, piemēram, daža laba šķeldas koģenerācijas stacija bija viena no pirmajām Latvijā. Un šo staciju vadītāji, kas godprātīgi ir pildījuši visus noteikumus, ir neizpratnē - kā tas nākas, ka viņi veido zinātnisku inovāciju, saņem valdības apbalvojumus, godprātīgi pilda likumus, bet pēkšņi šis jautājums tā nomelno reputāciju, ka tas ir absurds!
Otrkārt. Jā, mums ir virkne negodīgu uzņēmēju. Bet es, mīļie, gribētu to salīdzināt ar tādu olimpisko spēļu ideju. Redziet, olimpiskajās spēlēs ir virkne sportistu, kuri lieto dopingu, bet vai tāpēc netiek rīkotas olimpiskās spēles? Un vai tāpēc, ka mums ir virkne negodīgu OIK staciju uzņēmēju, mēs neražosim elektrību? Vai tāpēc vainīgs ir ministrs? Nu, tas ir absurds!
Treškārt. Kā jau mēs runājām Pieprasījumu komisijā… Un es redzu, ka arī Zariņa kungs ir pieteicies… Redziet, šī lieta ir par tehniskajiem rādītājiem… Kā jau es minēju, zinātniskas inovācijas… Arī Pieprasījumu komisijā Zariņa kungs vairākkārt runāja par jaudām, par megavatiem, par tehniskajiem lielumiem un par to izpildei pieņemtiem normatīvajiem aktiem.
Saprotiet, mans aicinājums ir - lūdzu, Saeimā nepolitizēsim ekonomiskus lielumus, nepolitizēsim lietas, par kurām jāatbild atsevišķām atbildīgajām organizācijām!
Tālāk. Pārmetumi par OIK procesiem un darbībām faktiski ir vērsti uz pagātni. Kā jau Astrīdas kundze minēja, vismaz 10 ministri bijuši, nomainījušies... Mīļie, par ko vispār ir runa? Tieši otrādi, Ašeradena kungs ir tas ministrs, kurš padsmit stacijām jau noņēmis atļaujas, viņš ir tas, kurš sācis risināt šo jautājumu. Par ko ir runa?!
Noslēdzot savus secinājumus, es jums varu teikt tikai vienu lietu. Redziet, darbojoties reģionālajā tūrisma asociācijā 22 gadus, esmu bijis ciešā sadarbībā… Varu uzdrīkstēties teikt arī - kontrolēt, ko dara Ekonomikas ministrija… Un es varu uzdrošināties šeit, no šīs tribīnes, jums apgalvot - Ašeradena kungs ir viens no vislabākajiem, viskompetentākajiem ministriem Ekonomikas ministrijas vēsturē.
Tāpēc, mīļie, es aicinu noraidīt šo ierosinājumu. (Aplausi.)
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ivaram Zariņam.
I.Zariņš (SASKAŅA).
Labdien, kolēģi! Cirku esam redzējuši, pasakas esam dzirdējuši, tagad parunāsim par lietu. (Starpsaucieni.)
Vispirms - par ko ir šis demisijas pieprasījums? Demisijas pieprasījums tomēr saistīts ar tā saucamo OIK reformu. Kāda bija šī OIK reforma? Es jums atgādināšu. Savulaik, 2016.gadā, Ekonomikas ministrija pēkšņi, steidzamības kārtībā, izdomāja, ka vajadzētu reformēt to, kā tiek maksāts OIK slogs. Toreiz tas tika slēpts. Kāpēc bija vajadzīgs pēkšņi, steidzamības kārtībā, likt iekšā budžeta paketē, lai gan ar budžetu tam nav nekāda sakara, ja tas viss stājas spēkā tikai 2018.gadā? Tas tika darīts ar konkrētu interešu lobija starpniecību, lai no šīs reformas iegūtu atsevišķi, konkrēti uzņēmumi. Problēma bija tanī faktā, ka... Tas jau ir ļoti labi, ka mēs palīdzam kādam ražojošam uzņēmumam… Tas ir tiešām tas, par ko būtu Ekonomikas ministrijai jārūpējas. Bet problēma bija tā, ka tas tika darīts uz citu uzņēmēju rēķina. Un rezultātā notika tas, par ko jūs jau arī brīdināju (palasiet Saeimas debates), - ka, tiklīdz šī reforma tiks īstenota, būs nākamie uzņēmēji, uz kuru pleciem šī reforma tiks uzvelta, un protestēs pret šo reformu, un sāksies šis riņķa dancis. Un tas arī ir noticis.
Pirmie atnāca zemnieki. Ko izdarīja Ekonomikas ministrija? Tā vēlīgi šo slogu pārstūma uz citiem pleciem. Un tā tas cirks turpināsies, kamēr beigās mēs nonāksim pie tā, ka par visu samaksās, kā vienmēr, cilvēks parastais.
Ko izdarīja Ekonomikas ministrija? Tā kā tuvojas vēlēšanas, tā piedāvāja šādu gājienu: tā vietā, lai reāli samazinātu OIK slogu, piedāvāja uz vienu gadu radīt ilūziju, ka slogs ir mazāks. Tas ir, nevis to reāli samazināt, bet vienkārši atrast tam papildu finansējuma avotu - 80 miljonus no “Latvenergo” peļņas. Pēc būtības tā nav vienkārši “Latvenergo” peļņa, tā ir visu mūsu nauda. Tā ir budžeta, tā ir valsts nauda! Jo kopumā “Latvenergo”... šai virspeļņai būtu jānonāk budžetā. Un skatieties, kas notiek! Mūsu valstī, piemēram, zinātne, gadiem ilgi nevar saņemt savu finansējumu, ir gadiem ilgi tikusi mērdēta, prasot savus sapņu 20 miljonus, kurus tai sola tālajā 2021.gadā.
Šeit oikistiem uz sitiena, uzreiz, - 80 miljoni! Ņemiet, esiet labi pabaroti! Tas ir kas? Ašeradena kungs, jūs esat ekonomikas ministrs vai oikonomikas ministrs? Ko varēja darīt? Ja jau pēkšņi parādīsies šī nauda - šie 80 miljoni?
Ja es būtu ekonomikas ministrs, es šos 80 miljonus nevis dāsni iebarotu šiem oikistiem, bet man pietiktu ar vienu miljonu, lai šo sistēmu savestu kārtībā, pārbaudītu to, uztaisītu rūpīgas pārbaudes. Un izrādītos, ka šie 80 miljoni nav vajadzīgi. Iespējams, nebūtu vajadzīgi arī 189 miljoni, tāpēc ka tas, kas ir noticis, viss šis bardaks, ir tikai un vienīgi pateicoties Ekonomikas ministrijas darbībai, - tikai tam, ka Ekonomikas ministrija nav vīžojusi pārraudzīt šo sistēmu.
Tagad mēs te dzirdam varoņstāstus, kā jūs visu darīsiet, kā viss notiks. Sakiet, kur tad jūs bijāt visus šos gadus, kāpēc jūs to nedarījāt? Atbilde ir ļoti vienkārša: jūs zināt - tūlīt šī afēra tiks atmaskota, nāks uzskatāmi apliecinājumi tam, kā tautai ir uzlikts šis nepamatotais slogs, kā mērķtiecīgi tika veidota milzīga afēra, kura joprojām ir politiski piesegta un kura ir izmaksājusi tautai miljardus, un kuras varēja nebūt.
Un tāpēc, lai to visu noslēptu, jūs tagad skrienat un stāstāt, kā jūs visu darīsiet, kādi jūs esat varoņi. Patiesībā tas, no vienas puses, ir vienkārši cinisks apmāns, no otras puses, izmisums, jo jūs zināt: ja tas viss nāks atklātībā - un tas nāks atklātībā! -, tad visi tie, kas ir bijuši saistīti ar šo afēru, var aiziet politikas mēslainē, un, es ceru, tie nebūs tikai atsevišķi cilvēki.
Kolēģi! Kas reāli notiek? Mums braši, ar putām uz lūpām, tiek stāstīts, kā notiek cīņa pret šo OIK afēru. Patiesībā - nekā tamlīdzīga! Notiek vētraina darbība, lai piesegtu šo afēru, lai principā nekas netiktu mainīts.
Viens piemērs, kuru es esmu dzirdējis par šīm pārbaudēm, kas tagad notiek. Kolēģi, vai jūs vispār zināt, kas tās ir par pārbaudēm, kas notiek? Mums par to šodien būs atsevišķs pieprasījums... Bet īsumā... Pašlaik pavisam ir 400 ražojošas stacijas. Ekonomikas ministrija nez kāpēc ir izvēlējusies pārbaudīt 39 stacijas, no kurām reāli realizācijas līgumi ir tikai septiņām. Uzreiz skaidrs, ka gandrīz neviena no tām nestrādā! Ekonomikas ministrija tās pārbauda piecus mēnešus. Sakiet - ko jūs tur pārbaudāt? Un, kad pagājušajā Pieprasījumu komisijas sēdē mēs pajautājām, cik tad no šīm stacijām ir reāli uzceltas, Ekonomikas ministrija nespēja uz to atbildēt.
Labi, ministrijai tika uzdots jautājums: cik no tām ir reāli uzsākušas ražošanu atļaujā paredzētajā termiņā? Ekonomikas ministrija nespēja uz to atbildēt. Jautājums: ko viņi tur vispār pārbauda? Jautājām: cik stacijas jūs reāli esat pārbaudījuši? Rakstiski tas ir apliecināts - pa šo laiku, pa šiem mēnešiem - astoņas stacijas! (Dep. V.Spolītis: “Slēgtas ir vairāk nekā 15!”) Kas tiek pārbaudīts...?
Tālāk. Ja mēs runājam pēc būtības… Ja Ekonomikas ministrija būtu pildījusi savus pienākumus atbilstoši normatīvajam regulējumam, ievērojot arī sabiedrības intereses, tad atļaujas šīm stacijām jau sen bija jāanulē - bez visādām pārbaudēm, jo neviena no tām nav izpildījusi Ekonomikas ministrijas prasības.
Bet - un šeit ir svarīga nianse! -, tā kā Ekonomikas ministrija pati bija tā, kas sashēmoja šīs konteineru shēmas... tas, ko jūs, kolēģi, visi esat redzējuši televīzijā, proti, šīs pļavas, šos konteinerus... kur reāli ir zaļa pļava, bet pēc Ekonomikas ministrijas dokumentiem tur ir koģenerācijas stacija. Lūk! Tā ir Ekonomikas ministrija, kas pati ir sashēmojusi, kas ir legalizējusi šādu shēmu. Un tagad tā mokās ar šīm pārbaudēm, jo tai, kā saka, šīs sashēmotās lietas vienkārši ir grūti atzīt, ministrija nevēlas apliecināt, ka tā ir bijusi prettiesiska, sabiedrības interesēm neatbilstoša rīcība, un tagad mēģina veikt kaut kādas pārbaudes un kaut ko anulēt.
Ja Ekonomikas ministrijai nepietiks drosmes atzīt, ka tā savulaik pati bija sashēmojusi šīs shēmas un ka tas bija prettiesiski, tas neatbilda sabiedrības interesēm, tad, kolēģi, visas šīs tiesvedības, visas šīs anulācijas, kas pašlaik tiek pasniegtas kā tāds liels varoņstāsts, patiesībā var izvērsties tieši pretēji, jo komersantiem, balstoties uz šo Ekonomikas ministrijas pozīciju, būs ļoti veiksmīgas iespējas tiesā apstrīdēt šīs anulācijas un piedzīt šo naudu no valsts. Bet par to visu mēs izvērstāk runāsim pieprasījuma izskatīšanā par šīm pārbaudēm.
Vēl viena lieta, ar ko Ekonomikas ministrija pašlaik lielās - un jums droši vien būs interesanti to uzzināt -, ir Ministru kabineta noteikumi, kurus ministrija it kā taisās sakārtot.
Es jums minēšu vienu piemēru. Tātad viens no grozījumiem... Tik tiešām - atsevišķi grozījumi šo regulējumu padara stingrāku, taču nemaina šo principiāli greizo sistēmu. Komersants var krāpties, neievērot nosacījumus, un viņam par to nekas nebūs. Viņš vienkārši tiks brīdināts. Turklāt Ministru kabineta noteikumu jaunie grozījumi, kurus virza Ekonomikas ministrija, paredz, ka, pirms komersantam var atņemt atļauju, viņš trīs reizes piecu gadu laikā būs jābrīdina. Un tagad, kolēģi, paskatieties: ir 400 stacijas... 40 stacijas, gandrīz 40 stacijas, pārbauda piecus mēnešus. Cik ilgā laikā varēs pārbaudīt visas pārējās stacijas? Kādas ir cerības, ka tās spēs nokontrolēt šinī termiņā? Tas nozīmē, ka principā Ministru kabineta noteikumi tiek taisīti tā: krāpieties, cik gribat, jums par to nekas nebūs! Savukārt noteikumu grozījumi paredz šādu kārtību: pat tad, ja jūs noķers, jums par to soda nebūs. Jūs vienkārši brīdinās un vēl noteiks termiņu, kādā to visu novērst.
Ja pēc analoģijas to, ko tagad Ekonomikas ministrija piedāvā, mēs, tā teikt, pārliekam uz mums visiem saprotamajiem Ceļu satiksmes noteikumiem, tad tas, ko tagad piedāvā Ekonomikas ministrija kā cīņu ar oikistiem, izskatās šādi: jūs braucat, pie stūres jūs esat alkohola reibumā, jūs aptur, fiksē šo pārkāpumu - ka pie stūres jūs esat alkohola reibumā -, un saskaņā ar Ministru kabineta... Ekonomikas ministrijas piedāvātajiem Ministru kabineta noteikumu grozījumiem jūs šinī brīdī... jums vadītāja apliecību neatņems... jums tiesības vadīt auto neatņems, jums sodu neuzliks. Jums saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem izteiks brīdinājumu par to, ka esat pieķerts, braucot dzērumā, un pateiks: “Tu drīksti turpināt braukt dzērumā vēl sešus mēnešus! Un tev par to nebūs... Tev ir seši mēneši, lai tu vairs to nedarītu!” Turklāt tev vēl tiek pateikts: “Un, tā kā tu brauksi, pie stūres sēdēdams dzērumā, tad mēs tev par to piemaksāsim - par alkoholu, kuru tu patērē... paralēli vēl tērē… par to, ka tu brauc, pie stūres sēdēdams reibumā!” Lūk, tādi ir Ministru kabineta noteikumu grozījumi, kas tiek virzīti! Jums visā nopietnībā mēģina iestāstīt, ka tā ir nopietna cīņa pret OIK afēru. Patiesībā OIK afēra turpinās.
Un es jums to visu uzskatāmi pierādīšu. Esmu vairākus mēnešus strādājis, veicis savu izmeklēšanu, ir savākti fakti. Par visu to būs uzskatāmi pierādījumi, ka tā ir politiski piesegta afēra, kas joprojām turpinās, un tas viss, kas pašlaik notiek, ir vienkārši politiskais piesegs. Un politiķi, zinot, ka tas tiks atklāts, tagad mēģina kaut ko glābt un tēlot, ka viņi kaut ko mainīs.
Kolēģi! Pārmaiņas notiks tikai tad, ja sabiedrība beidzot sāks domāt un sapratīs, kas patiesībā notiek. Ja turpināsies tas, kas ir bijis, ja sabiedrību varēs kā aunus salikt ar pierēm kopā, tad patiesību mēs nekad neieraudzīsim.
Tas, kas notiek tagad, - pēc būtības tiek veidota tāda shēma, ka galu galā vilks būs paēdis… Būs uztaisīts šis šovs, vilks būs paēdis. Suns, kuram vajadzēja sargāt aitas, lepni lielīsies, kā viņš ir rējis un šo vilku atbaidījis no aitām. Savukārt aitas turpinās cirpt. Tā ir tā realitāte! Tas ir tas, kas pašlaik notiek!
Es aicinu atbalstīt demisiju. (Aplausi.)
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Varim Krūmiņam.
V.Krūmiņš (LRA).
Labdien, cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Šeit ir runa ne tikai par obligātā iepirkuma komponenti vai par elektrības rēķinu jautājumiem. Ir arī virkne citu darbu, kurus ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens nav izdarījis. Ir virkne lietu, kuras ministrs joprojām nav izdarījis, lai gan tas ir viņa tiešs pienākums. Viņš par šīm lietām ir veiksmīgi aizmirsis vai nemaz negrib īpaši dzirdēt par tām.
Te es runāju tieši par mikrouzņēmumu sistēmu, kura Ašeradena kunga ministrēšanas laikā ir pilnīgi sagrauta, sabojāta… nu, nezinu, kā to vēl citādāk varētu pateikt.
Neapšaubāmi, ar grozījumiem Mikrouzņēmumu nodokļa likumā ir veiktas vairākas nepatīkamas izmaiņas, kuras pēc būtības neatbilst tam, ko savulaik vēlējās panākt ar šo uzņēmējdarbības formu. Par 60 procentiem ir samazināts maksimālais apgrozījuma apmērs, un tāpēc varam uzskatīt, ka mikrouzņēmumu ēra strauji tuvojas savam galam.
Turpmāk mikrouzņēmumu nodokļa likme visiem mikrouzņēmējiem būs 15 procenti no apgrozījuma. Tas nozīmē, ka, piemēram, iegādājoties datortehniku, mikrouzņēmumam maksimālais pievienotās vērtības nodoklis summāri būs vairāk nekā 39 procenti.
Fiziskā persona tagad vienlaikus drīkst strādāt tikai vienā mikrouzņēmumā. Atcerēsimies, ka atbilstoši likumam mikrouzņēmums drīkst nodarbināt ne vairāk kā piecus darbiniekus un viņu alga nedrīkst pārsniegt 720 eiro mēnesī. No tā varam izdarīt secinājumu, ka mikrouzņēmums vairs nevar saviem darbiniekiem piedāvāt konkurētspējīgus noteikumus, ļaujot viņiem strādāt vēl kādā citā mikrouzņēmumā.
Protams, mikrouzņēmumi tika izveidoti kā pārejas mehānisms, kā pirmais solis, lai radītu jaunu uzņēmējdarbības formu. Taču paskatīsimies, kāda ir realitāte! Daļa sīko uzņēmumu spēj darboties tikai mikrouzņēmuma apstākļos, bet normāla nodokļu politika šos uzņēmumus iznīcinās, piebeigs pavisam.
Protams, nevar arī noliegt, ka daļa mikrouzņēmēju šo statusu izmantoja savās interesēs, dažkārt pat ļaunprātīgi. Bet te būtu jārunā nevis par uzņēmējdarbības formu, bet par kontroles mehānismu, par uzraudzību. Vēl 2015.gadā, ja vēsture nemelo, Arvils Ašeradens kā Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs stāstīja, ka jaunajā likumā vajadzētu likt uzsvaru uz iesācēju uzņēmumiem. Ekonomikas ministrija pat uzsāka darbu pie iesācēju uzņēmumu likuma izstrādes, kas paredzētu jaunu mikrouzņēmumu režīma regulējumu, lai izvairītos no mikrouzņēmumu nodokļa optimizācijas shēmām. Kur ir rezultāti? Rezultātu nav! Nekas nav darīts šajā jomā!
Līdz 2017.gada jūnijam Ekonomikas ministrijai tika uzdots meklēt risinājumus, kas nodrošinātu atbalsta pasākumus uzņēmējdarbības iesācējiem, kā arī uzņēmumiem ar mazu ikgadējo apgrozījumu. Kur ir rezultāti? Kas ir darīts šajā jomā? Nekas.
Un visbeidzot. Diemžēl nākas secināt, ka par spīti visiem valdības un konkrēti ekonomikas ministra Arvila Ašeradena solījumiem Latvija pašlaik ir palikusi bez pienācīgiem nodokļa atvieglojumiem jaunajiem uzņēmējiem, tajā skaitā startapiem. Un mēs visi esam tikuši pie varen samaitāta mikrouzņēmumu stāsta.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Upeniekam.
J.Upenieks (VIENOTĪBA).
Augsti godājamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Es nāku no Valmieras - skaistas pilsētas Gaujas krastā. Un viena no daudzajām lietām, ar ko tā var lepoties, ir lieli rūpniecības uzņēmumi, tādi kā “VALMIERAS STIKLA ŠĶIEDRA”, VALPRO un citi. Ikdienā šie uzņēmumi nodarbina vairākus tūkstošus darbinieku, iekaro eksporta tirgus un pieliek roku stabilas ekonomikas izaugsmes nodrošināšanai kā Valmierā, tā Vidzemē, tā arī visā Latvijā.
2015.gada sākumā “VALMIERAS STIKLA ŠĶIEDRA” atvēra vēl vienu rūpnīcu. Loģiski būtu, ka šī rūpnīca tiktu atvērta Latvijā, Valmierā, un zeme apkārtnē to ļāva darīt, taču rūpnīcas vadība izlēma šo jauno cehu atvērt Amerikas Savienotajās Valstīs, jo tur gluži vienkārši elektroenerģijas cena bija daudz konkurētspējīgāka. Likumsakarīgi - pilsēta ar bažām gaidīja nākamo “VALMIERAS STIKLA ŠĶIEDRAS” lēmumu. Šoreiz jau, iespējams, par aiziešanu no Latvijas. Jo nevienam nebija noslēpums, ka ar tālaika elektroenerģijas cenām konkurēt nebija iespējams. Un jautājums par aiziešanu, darbinieku atlaišanu un krīzes radīšanu gan Valmierā, gan visā Latvijā bija tikai laika jautājums.
Ekonomikas ministrijas virzītā obligātā iepirkuma komponentes dažādošana atkarībā no pieslēgtās jaudas ir ļāvusi uzelpot kā uzņēmumiem, tā veselām pilsētām - Valmierai, Daugavpilij, Ventspilij, Jelgavai, Gulbenei, Saldum... Uzņēmuma vadība atzina, ka šīs ir bijušas izšķirošas izmaiņas, kas ļauj plānot rūpniecības uzņēmuma ilgtermiņa darbību Latvijā. Ar samazinātiem elektroenerģijas tarifiem mūsu rūpnieki ir spējīgi konkurēt pasaules tirgū, ir spējīgi nodrošināt jaunas darba vietas un pacelt algas jau esošajiem darbiniekiem.
Uz līdzīgu reformu cerēja arī “Liepājas metalurgs”. Diemžēl nesagaidīja.
Ieguvējas no jaunākās OIK reformas ir arī privātpersonas. Mums patīk meklēt visus ekstrēmos gadījumus un kritiskās situācijas. Bet pēc reformas 750 tūkstošiem mājsaimniecību elektrības rēķinos ir samazinājusies vai palikusi nemainīga maksa par obligātā iepirkuma komponenti. Un ikviens, kuru šī reforma ir skārusi negatīvā veidā, ir aicināts vērsties pie “Sadales tīkla”, lai atrastu labāko risinājumu. Jo šajā reformā ieguvējs no produktivitātes var būt ikviens.
Tāpat ministrija lielu darbu ieguldījusi OIK licenču pārskatīšanā. Arvila Ašeradena ministrēšanas laikā... divu gadu laikā ministrija ir atcēlusi 28 lēmumus par OIK. Latvijas iedzīvotājiem ir ietaupīti 400 miljoni eiro. Ja mēs parēķinām un sadalām uz katru iedzīvotāju, tad ekonomikas ministrs katram ir ietaupījis 200 eiro.
Nenoliegšu, ekonomikas ministrs, iespējams, kādreiz ir kļūdījies. Kļūdījies problēmu konstatēšanas brīdī, ar pirkstu nenorādot uz citiem vainīgajiem, kuri ir ievārījuši šo putru. Ministrs varbūt ir kļūdījies, par lielu naudu nenopērkot meistarīgas PR kampaņas, lai pēc iespējas labāk šīs idejas mums visiem tirgotu medijos.
Bet, domāju, kolēģi, piekritīsiet… Ja ir jāizvēlas ministrs, vai mums ir jāizvēlas tāds, kurš problēmu brīdī veikli izvelk rokas no kabatām un ar pirkstu parāda, kurš ir vainīgais, bet neko nedara, lai šo lietu sakārtotu, vai mums ir jāizvēlas tāds, kurš ikvienu ministrijas problēmu uztver kā savu atbildību, nebaidās stāties ceļā atsevišķu uzņēmēju sapnim par vieglu peļņu uz sabiedrības rēķina un iegulda nesavtīgu darbu problēmas risināšanā? Es izvēlos otro.
Ļausim ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam strādāt, ļausim Ekonomikas ministrijai turpināt cīņu par OIK samazināšanu! Ļausim nodrošināt zemākus elektroenerģijas tarifus mums visiem!
Paldies. (Aplausi.)
Sēdes vadītāja. Paldies.
Viļuma kungs, vai debatēm jums pietiks ar septiņām minūtēm?
Vārds deputātam Jurim Viļumam.
J.Viļums (LRA).
Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Dāmas un kungi!
Man patiešām ir diezgan viegli runāt, jo es pirms tam jau esmu skaļi izteicis domu, ka visai valdībai ir jāatkāpjas. Un, godīgi sakot, mani “favorīti” noteikti ir daži Zaļo un Zemnieku savienības ministri un Gerharda kungs, kurš sirgst nu jau ar tādu hronisku reģionālo mazspēju. Taču arī Ašeradena kungam, protams, ir, ko teikt.
Ašeradena kungs jau pats pieminēja, ka visa šī OIK sistēma ir fundamentāla makroekonomiska kļūda. Ašeradena kungs vainu cenšas novelt uz citām valdībām - iepriekšējām valdībām. Bet tur ir ļoti cieša saistība arī ar VIENOTĪBAS ministriem. Par to nedaudz vēlāk es vēlreiz jums atgādināšu. Ministrs stāsta, ka beidzot ir panākta saskaņošana ar Eiropas Komisiju un tagad noteikti saprātīgi peļņas procenti - tikai deviņi procenti.
Dāmas un kungi! Jūs pamēģiniet aiziet uz banku un palūgt, lai jūsu noguldījumam ir deviņu procentu peļņa! Vēlu veiksmi! Domāju, ka jūs neatradīsiet tādu iespēju. Tie joprojām ir nesamērīgi augsti peļņas procenti.
Sagatavojuši elastīgu pieslēgšanas un atslēgšanas sistēmu arī mājsaimniecībām… Ziniet, joprojām mēs neesam saņēmuši skaidrojumu, kāda tad šī sistēma būs. Joprojām izskatās, ka tā būs pārāk dārga un neefektīva. Un mājsaimniecības vienkārši to nevarēs atļauties. Te jau mēs redzējām tādu sava veida kariņu, kas izvērtās starp VIENOTĪBU un Zaļo un Zemnieku savienību, un tāds kariņš diemžēl turpinās valdības kopīgajā darbā, un kopīgais ugunsgrēks diemžēl netiek dzēsts.
Arī Ekonomikas ministrijas ietvaros tas ugunsgrēks netiek dzēsts, bet tikai tā nedaudz lokalizēts, lai tur tā kurinās, pamazām varbūt kaut ko risināsim, tomēr reāla soļa uz priekšu mums nav. Un, ja kaut kas notiek, tad tas panākts tikai ar sabiedrības masveida spiedienu un plašsaziņas līdzekļu rakstiem.
Nesen mēs dzirdējām par jaunu variantu - par “OIK 2” sistēmu. Un, paldies Dievam, tas tika kaut kur iedzīts dziļā atvilktnē un pēdējā laikā nav dzirdēts par to.
Ministrs lepojas ar rīcību, taču tās licences, kas tika anulētas… ir tikai tās, ko mums žurnālisti parādīja raidījumā “Nekā personīga”… Diemžēl neko vairāk ministrija tādu būtisku nav darījusi. Turklāt viss šis OIK sistēmas stāsts ir novedis pie tā, ka parastajam zemniekam, kurš gribētu uzstādīt mazu vēja ģeneratoru un saražot elektroenerģiju savas saimniecības vajadzībām, tādējādi samazinot visas šīs lielās elektrības pārvades izmaksas, par ko mēs visi kopā maksājam, - ka viņam tiek atteikts: “Nē, tu nevari, jo to licenču tāpat mums ir tik daudz, ka vienkārši valsts to nevar vairs atļauties.”
Un cienījamie valmierieši! Lielajiem uzņēmējiem, protams, tiek samazināti OIK maksājumi, bet uz kā rēķina? Uz mazo uzņēmumu un iedzīvotāju rēķina. Arī Valmierā pieaugs apkures tarifs. Papētiet paši! Līdzīga situācija nākotnē var rasties arī citviet, kur kopā ar elektroenerģiju tiek ražots siltums.
Dāmas un kungi! Gadiem ir veidota sistēma, kas ir klaji netaisnīga pret tiem Latvijas iedzīvotājiem, kuri dzīvo ārpus Rīgas. Puse no obligātā iepirkuma komponentes, ko samaksā visa Latvija, ir par TEC-2 gāzes koģenerāciju. Visa Latvija, reģioni, kur dzīves līmenis un ienākumi jau tā ir mazāki, subsidē Rīgas siltumenerģijas tarifus, tātad maksā par to, lai rīdziniekiem būtu mazāki siltuma tarifi. Turklāt vēl tiek subsidēta Krievijas gāze!
Katrs iedzīvotājs, kad saņem un apmaksā savu elektrības rēķinu, skaidri apzinās, ka tikai trešdaļa ir elektrības reālā cena. Otra trešdaļa ir šis uzpūstais maksājums par elektrības piegādi, un trešā trešdaļa ir šis... nu, man jāsaka, VIENOTĪBAS kopīgi radītais nodoklis. Par to liecina arī šīs tabulas, kas ceļo sociālajos medijos. Jūs varat redzēt, ka tas viss sākās Kampara kunga laikā, turpinājās Pavļuta kunga laikā un, protams… sākās, starp citu, Gerharda kunga laikā... Es tagad ieskicēju: viņa laikā par 500 procentiem palielinājās izsniegto licenču skaits. Kampara kunga laikā - tikai par 300 procentiem. Tā ka tur vēl it kā ir jāsaka paldies Kampara kungam.
Tajā pašā laikā, protams, kopīgais finansiālais ieguvums, pareizāk sakot, zaudējums mūsu visu maciņos ir ļoti būtisks.
Ko darīt? Man arī ir viens priekšlikums, bet laika trūkuma dēļ es to jums neizklāstīšu. Tāpēc nobeigumā tikai gribu lūgt: Ašeradena kungs, jūs lepojaties, ka esat daudz izdarījis, lai samazinātu šo licenču skaitu, bet jūs, lūdzu, atnāciet šeit, tribīnē, pasakiet un uzņemieties vismaz pats savu politisko atbildību par to, ja būs kādas tiesvedības. Tad tur nebūs atstāti nekādi vēdlodziņi, caur kuriem uzņēmēji varēs dabūt atpakaļ to pašu naudu un vēl kompensācijas, kas būs jāsamaksā visiem Latvijas iedzīvotājiem kopā.
Paldies, ka uzklausījāt. (Aplausi.)
Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Laiks pārtraukumam.
Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu!
Vārds Saeimas sekretāram Andrejam Klementjevam paziņojumam.
A.Klementjevs (12.Saeimas sekretārs.)
Labrīt, augsti godātie deputāti! Frakciju vadītājus lūdzu pēc piecām minūtēm uz Frakciju padomes un Prezidija kopīgo sēdi.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam paziņojumam.
S.Dolgopolovs (SASKAŅA).
Cienījamie kolēģi! Šinī starpbrīdī komisijas telpās notiks Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēde, kuras sākums ir pēc piecām minūtēm.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds Saeimas sekretāra biedram reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.
G.Kūtris (12.Saeimas sekretāra biedrs).
Cienījamie kolēģi! Šobrīd nav reģistrējušies: Jānis Ādamsons, Valters Dambe, Jānis Klaužs, Ilmārs Latkovskis, Romāns Mežeckis, Romans Miloslavskis, Sergejs Mirskis, Ināra Mūrniece... ir...
Sēdes vadītāja. Esmu.
G.Kūtris. ...Imants Parādnieks, Romualds Ražuks... bija, Valdis Skujiņš, Juris Šulcs un Jānis Vucāns.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Pārtraukums līdz pulksten 11.00.
(Pārtraukums.)
Sēdi vada Latvijas Republikas 12.Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.
Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Aicinu ieņemt vietas Saeimas Sēžu zālē.
Turpināsim Saeimas sēdi pēc pārtraukuma.
Darba kārtībā - lēmuma projekts “Par neuzticības izteikšanu ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam”.
Turpinām debates.
Vārds deputātam Arvīdam Platperam.
A.Platpers (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Augsti godātie ministru kungi! Cienījamie deputāti!
Ļoti daudz ir pateikts, tāpēc es nerunāšu par tām lietām, par kurām iepriekšējie debatētāji jau runāja. Es vienkārši mēģināšu pateikt to, ko viņi aiz kautrības vai nezināšanas nepateica un kas saistīts ar OIK.
Īsākais līdzjūtības izteikums ministram: oi, mēs kārtējo reizi esam purvā! Mēs faktiski dzēšam ugunsgrēku un tagad slavējam ugunsgrēka dzēsēju!
Es ļoti aicinu nedaudz pārtraukt savstarpējās debates, lai iedziļinātos dažos manos teikumos.
Es ceru, ka jūs, ministra kungs, aizgājāt uz Rīgas Tehniskās universitātes Inženierekonomikas un vadības fakultāti, kur strādā izcili mūsu cilvēki - zinātnieki, profesori, korespondētājlocekļi, vada doktora darbus savā specialitātē (jo mums ir bagātīgas tradīcijas, sākot ar Ķegumu, - Pļaviņas, Aizkraukle, Rīgas HES un tā tālāk). Un tur es tā nejauši uzzināju, ko jūs visi noklusējat… Neviens negrib runāt par to (sevišķi jau daži), kas no 1995.gada šo jautājumu bīdīja, cilināja, bet beigās mēs esam pie sasistas siles un pats ministra kungs mums pasaka, ka vajag Kučinska kungam, Ministru prezidentam, beidzot darīt kaut ko ļoti svarīgu - likvidēt šo nelaimi, kas pār Latviju ir gāzusies. Protams, viņš aizmirsa pateikt, ka... aicināt Ministru prezidentu lūgt izstrādāt projektu, kā atmaksāt valstij šos līdzekļus, kas ir iztērēti ieinteresēto personu makos un īpašumos.
Gribu vienkārši pateikt, ka tur, šajā fakultātē (es neteikšu, kas tur strādā, uzvārdi jau nav svarīgi, paši aizejiet - uzzināsiet), es uzzināju, ka 1995.gadā, pirms ideja par OIK sāka vispār kustēties Latvijas teritorijā, Latvijā bija 40 procenti zaļās enerģijas salīdzinājumā ar Eiropu. Un tad viena ministra vadībā nez kāpēc tika nolemts, ka mums vajag vēl vairāk zaļās enerģijas.
Mīļie, labie, cienījamie deputāti! Jūs taču saprotat, par ko es runāju? 40 procenti! Bija trīs elektrostacijas, kas nodrošināja Latvijai 40 procentus zaļās enerģijas. Un ko mēs izdarījām? Vispirms mēs atļāvām mazās elektrostacijas attīstīt par dubultsamaksu, tad - vēja parki… Un tad - visa tā nelaime… To nevar noskaidrot nu jau mēnešiem ilgi… Zariņa kungs tur minēja - jā, piecos mēnešos nevar noskaidrot, kas notiek ar šīm koģenerācijas stacijām.
Es gribu iebilst deputātei, kas te runāja pirms manis, - Astrīdai Harju. Jūs teicāt, ka Saeima ir atbildīga par pieņemtajiem lēmumiem. Es to visu laiku saku: mums jābūt atbildīgiem par to, par ko mēs spiežam podziņas. Un nonākam līdz rezultātam... Tas, ka rezultāts tagad ir izrādījies ļoti bēdīgs... Jums bija jāpasaka - pozīcijā esošās koalīcijas partijas, tajā skaitā komisiju vadītāji, kas ir acīmredzot iedziļinājušies gan jurisprudencē, gan ekonomikā, ir atbildīgas par pieņemtajiem lēmumiem. Jūs jau vadāt! Piedodiet, opozīcija tikai iesaka, masu mediji to neatspoguļo, viņus tas neinteresē. Un kāpēc neinteresē šādi jautājumi? Kāpēc vienmēr tiek uzsvērts, ka Saeima ir atbildīga? Nē, jūs, koalīcijā esošie, esat atbildīgi!
Es ļoti aicinu ministra kungu savos pētījumos un analīzē tautai paskaidrot, kā izveidojās OIK sistēma Latvijā. Kura ministra vadībā? Un, lai jūs neteiktu, ka nevarat sameklēt šos ministrus, es viņus nosaukšu. Sākās ar Ivaru Gateru. Es neminu Šķēles kungu. Apzināti neminu, jo “oligarhu sarunās” jau viņš nav vainīgs. Viņš vienmēr Latvijas labā ir darījis tikai to vislabāko. Bet es gribu teikt, ka jums būtu jāpainteresējas nevis no 2002. vai 2005.gada, bet no 1995.gada, no pagājušā gadsimta nogales. Tad tā aina būtu ļoti skaidra un tautai saprotama. Jūs tagad pats iesakāt, ka vajag to pārskatīt, nedot licences, apturēt un tā tālāk. Un maldināt sabiedrību. Tātad Ivars Gaters, Juris Lujāns, Krišjānis Kariņš, Aigars Štokenbergs, Jurijs Strods, Aigars Kalvītis, Gaidis Bērziņš, Kaspars Gerhards, Artis Kampars, mans kolēģis no Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas, virtuozs, ģeniāls pianists - Daniels Pavļuts, tad Vjačeslavs Dombrovskis, kurš nelikās ne zinis, jo bija īsu laiku... Un pirms jums bija Dana Reizniece-Ozola, kura arī nesatraucās par to, ka kaut kas slikts notiek viņas ministrijā. To es varu saprast, jo, redziet, kas par lietu. Līdzīgi kā Izglītības un zinātnes ministrijā - ierēdņi jau ir tie, kas tur strādā, nemainās. (Dep. E.Putra: “Kas ir kuģa kapteinis?!”) Un tāpēc es nepiekrītu šim apgalvojumam... Putras kunga aizrādījumam. Ašeradenu nevajag atstādināt, jo citam paies seši mēneši, kamēr sapratīs, kas ir kas.
Es gribu jautāt vienu... Jā, ministrs un parlamentārais sekretārs var nesaprast, bet tie ierēdņi, kas tur strādā, visu zina. Viņiem ir pilnīgi viss, un es domāju, ka vispareizāk būtu nevis pašu ministriju pārlūkot, kāpēc mēs esam nonākuši šajā situācijā un kāpēc mums ir šādas problēmas, bet vajadzētu, lūk, šo manis nosaukto Inženierekonomikas un vadības fakultāti... tur būtu arī Enerģētikas un elektrotehnikas fakultāte... no tās izveidot komisiju, sapulcināt gudrus cilvēkus, pieaicināt kārtīgus zēnus vai meitenes no Latvijas Zinātņu akadēmijas un tad izdarīt secinājumu. Bet nevis lai ministrija, kura visu laiku strādāja savā labā… Jūs man piedodiet! Savā labā, ne jau valsts labā, kā mēs tagad nofiksējam. 79 miljoni jau nav jūsu nauda, kā Ašeradens saka. Tā ir valsts budžeta nauda, mīļie, labie!
Es nepiekrītu arī viedoklim, ka patērētāji ir viens un valsts ir kaut kas cits. Piedodiet, patērētājs maksā nodokļus, kas ietilpst valsts budžetā. Valsts budžetā ir visu mūsu nauda, par kuru mums būtu jāuztraucas! Un kāpēc tagad 79 miljoni tiek atdoti, lai stimulētu, lai kaut kas te izveidotos pareizi? Es domāju, ka tas ir ļoti nepareizi.
Es aicinu deputātus izteikt Ašeradena kungam priekšlikumu beigt ākstīties pašam ministrijā, nosakot, kas ir un kas nav vainīgs, kas ko ir izdarījis vai nav izdarījis un pie kā tas ir novedis, un izveidot darba grupu no Rīgas Tehniskās universitātes zinošiem cilvēkiem, kas saprot, par ko ir runa un kā tas viss veidojas, un tad lai viņi izķidā to visu, sākot jau ar 1995.gadu līdz šai dienai, un dod slēdzienu. Un līdz tam… Es atbalstu to, ka Ašeradena kungam nevajadzētu vadīt ministriju, kamēr noskaidro… Kāpēc nav aplūkoti kaut vai, piemēram, šie manis minētie argumenti, kāpēc vispār tiem nav pieskāries neviens? Kāpēc nav pateikts, kuri bija tie koalīcijas partiju pārstāvji, kas nobalsoja par visiem šiem enerģētikas... par visām šīm novitātēm, visām šīm pārejām? Jums taču jānes, mīļie, labie, atbildība!
Un es, redzot, ka šeit ir izglītības un zinātnes ministrs, pabeidzu savu uzrunu... Tur ir tieši tas pats. Mainās ministri, parlamentārie sekretāri un valsts sekretāri no koalīcijas partijām, bet ierēdņi strādā, un es gribu redzēt, ka vismaz tās reformas izglītībā tiktu pabeigtas... Es nezinu, kā šeit, bet tur tās beigsies tad, kad beigsies Eiropas fondu, struktūrfondu, nauda. Viņi pašlaik tērē trīs četrus miljonus. Kad tas beigsies 2020.gadā, nevienas reformas vairs nebūs.
Cienījamie deputāti! Mums katram ir savs viedoklis un savs uzstādījums, kā dēļ mēs vispār esam šeit ievēlēti. Un es aicinu vienreiz ieklausīties savā sirdsapziņā! Es aicinu ļoti padomāt nevis par saviem čomiem un saviem kolēģiem, kas pelna piķi uz valsts budžeta rēķina, bet beidzot padomāt par tautu kopumā, kas nav pelnījusi, lai vieni būtu miljonāri uz valsts budžeta rēķina. Un citi slēpj to un neatklāj neko. Un tas, ko šeit runā Ašeradena kungs… Jūs man piedodiet, es neticu nevienam jūsu argumentam. Man ir žēl, ja jūs nerunājat par to, ka tā sauktā zaļā elektrība... tas viss ir… 40 procenti jau bija...
Paldies par uzmanību. Es aicinu balsot par to, lai atstādina ministru no amata. (Aplausi.)
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Eināram Cilinskim.
E.Cilinskis (VL-TB/LNNK).
Godātā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godājamie deputāti!
Ja Platpera kungs būtu nedaudz vairāk painteresējies pie ekspertiem, tad viņš, protams, zinātu, ka virs 40 procentiem, tuvu 50 procentiem, bija tā sauktās zaļās elektrības daļa, savukārt 40 procentu mērķis galapatēriņā ietver gan elektrību, gan transportu, gan siltumu. Un tas, protams, bija daudz mazāk nekā tie apmēram 37-38 procenti, kuri ir tagad.
Bet, kā jau daudzi šeit minēja, viena no galvenajām problēmām bija tā, ka šajā OIK sistēmā tika iekļauts atbalsts fosilajai degvielai un faktiski tātad atbalsts dabasgāzei. Un žurnālistiem tiešām būtu vērts papētīt, kas bija tie, kas ielobēja tieši šo daļu, un droši vien arī, kas bija tie, kas par to balsoja. Jo, es domāju, ne tikai pozīcijas partijas ir par to balsojušas, bet arī viens otrs no... viena otra no partijām, kas šobrīd šo visu ļoti noliedz. Bet patiešām situācija ir izveidojusies lieliska no “Gazprom” viedokļa. Dabasgāzei ir atbalsts un tā sauktās fosilās subsīdijas, vienlaikus visi lamā zaļo enerģiju. Un realitāte ir tā, ka droši vien arī nākotnē sabiedrība nepieņems nekādus atbalsta pasākumus attiecībā uz zaļo enerģiju, jo visi sapratīs, pie kā tas ir novedis.
Protams, zaļajai enerģijai atbalsts arī tika veidots nepareizi. Nebija nekādas jēgas atbalstīt daudzās mazās hidroelektrostacijas, kuras faktiski dabai nodarīja vairāk posta nekā deva reālu ieguvumu. Nebija nekādas jēgas atbalstīt biomasas elektrības stacijas lauka vidū, kuras izmantoja nevis mēslus, bet kukurūzu un faktiski radīja videi lielāku kaitējumu nekā jebkādu labumu. Daļa no mazajām biomasas koģenerācijas iekārtām, tiklīdz beigsies subsīdija, tiks vērtas ciet, un attiecīgajām pašvaldībām vajadzēs investēt jau vienkārši apkures katlos.
Līdz ar to šajā zaļās enerģijas sistēmā bija vesela virkne kļūdu. Un šīs kļūdas droši vien neradās nejauši, jo ne velti šo zaļo enerģiju izmanto cilvēki, kuri ir saistīti ar tā saucamajiem oligarhiem, un dažādi citi politbiznesmeņi.
Nujā. Tātad mēs esam nonākuši situācijā, ka, piemēram, vēja ģeneratoru izstrādāto elektrību Latvijā izmanto daudz mazākā mērā nekā Lietuvā un Igaunijā, nemaz nerunājot par Rietumeiropas valstīm. Īstenībā šis nesamērīgais atbalsts un politbizness… tas, ka šis atbalsts tiek kvotēts politiski pietuvinātajiem, ir pie tā novedis. Un šobrīd Ekonomikas ministrijai būtu jādomā, kādā veidā varētu atbalstīt pieslēgumus un tīklus vēja stacijām, kuras, vēlākais, no 2025.gada būs jau elektrības tirgū pilnīgi konkurētspējīgas. Bet droši vien sabiedrībā arī šinī gadījumā nebūs atbalsta, jo liksies, ka tā ir zaļā enerģija, kas ir absolūti dārga, kaitīga un tamlīdzīgi.
Par ekonomikas ministra šībrīža rīcību. Mēs arī frakcijā tikāmies ar ekonomikas ministru. Tātad šobrīd tiek pārskatītas tās atļaujas, kas ir saņemtas krāpnieciskā veidā, un daļa no tām jau ir anulēta. Ceru, ka drīzumā būs izskatītas visas. Protams, tikai laiks rādīs, vai tās ir anulētas pietiekami prasmīgi, lai pēc tam tiesas ceļā nevarētu attiesāt. Bet ir skaidrs, ka tas ir šībrīža darbs, kas bija jādara, un tas ir izdarīts.
Tieši tāpat sabiedrība tiek informēta par iespējām samazināt savus maksājumus, atslēdzot nevajadzīgās jaudas. Un arī lauksaimnieku jautājums, kas iepriekš bija tiešām palaists garām, tomēr šobrīd tiek risināts.
Tie ir iemesli, kāpēc es personīgi un arī Nacionālā apvienība nebalsos “par” Ašeradena kunga demisiju. Bet, ja mēs domājam par šīs sistēmas attīstību nākotnē, tad ir pilnīgi skaidrs, ka kaut kādi Eiropas Savienības atsevišķi mērķi - klimata mērķi, elektrības mērķi un tamlīdzīgi - ir jāskata kopējā tautsaimniecības kontekstā, un tas valstī līdz šim nav darīts. Es tiešām ceru, ka nākamajā Latvijas Nacionālajā attīstības plānā tam būs pievērsta daudz lielāka vērība.
Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Artusam Kaimiņam.
A.Kaimiņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Labdien, cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Labdien, ministra kungs!
Tagad mēs esam oficiāli Latvijā uzzinājuši, ka OIK - tas ir tautas slaukšanas pasākums. Tagad mēs to oficiāli zinām un vairāk nerunāsim par to kaut kur aiz stūra un tā tālāk. OIK ir tautas slaukšanas pasākums.
Cienījamā opozīcija! Es domāju, ka šis pieprasījums patiesībā Ašeradena kungam būtu tikai un vienīgi milzīga dāvana, - ja tagad tiktu atbalstīta viņa demisija, viņš būs priecīgs. Viņš aizietu maliņā un būtu priecīgs.
Tieši otrādi! Tas ir sods! Lai viņš tagad tiek ar to visu galā - kad visa sabiedrība ir iesaistījusies; kad elektrības rēķini ir auguši trīskārtīgi; kad cilvēki zina, kas tagad notiek; kad mēs no tribīnes beidzot pasakām: OIK ir slaukšanas pasākums...
Jūs tagad gribat atbildīgo cilvēku noraut malā, lai viņš priecājas. Viņš tad teiks: “Es jau būtu darījis, bet jūs jau man nedevāt iespēju!” Dodiet viņam iespēju izlabot situāciju!
Ašeradena kungs! Vārds nav zvirbulis. Jūs teicāt, ka OIK modelis ir bankrotējis morāli. Tā jūs teicāt! Tas nozīmē, ka nebūs vairs OIK. Tas nozīmē, ka OIK modelis ir bankrotējis morāli, tāpat kā dziesmu svētku biļešu tirdzniecība. Pareizi? Jo mēs zinām, ka tas viss arī ir morāli bankrotējis.
Ašeradena kungs, jūs tagad jūtat to elpu pakausī, vai ne? Jūtat, kā visi jūs vēro, un jūtat, kā nu Zariņš... elpa no muguras silta, vai ne? (Zālē smejas.) Tā būs visu laiku! Tā būs visu laiku! Un jums tagad būs jāizlabo šī situācija, jo jūs esat solījis no šīs tribīnes, ka OIK vairs nebūs. Ejiet un runājiet ar saviem koalīcijas pārstāvjiem - ZZS, Nacionālo apvienību - un izslēdziet ārā to OIK!
Un vēl viena lieta. Zariņš regulāri... patiesībā ir jau nokaitinājis visus kolēģus ar saviem pieprasījumiem. Un tas ir pareizi, ko viņš dara, jo tās ir viņa tiesības un tas viņam ir jādara. Bet viņam… Saeimas šodienas sēdes darba kārtības 14.punkts atkal ir deputātu pieprasījums, kas noraidīts komisijā. Pieprasījumu komisija Brigmaņa vadībā atkal ir noraidījusi kārtējo pieprasījumu, kas bija adresēts jums! Šajā pieprasījumā ir runa par nepatiesas informācijas sniegšanu sakarā ar subsidētās elektroenerģijas elektrostaciju pārbaudēm.
Jūs tagad atkal gribat skriet projām! Palieciet uz darba kārtības 14.punkta izskatīšanu! Un tad, kad tribīnē nāks Brigmanis saskaņā ar procedūru un pateiks, ka Pieprasījumu komisija atkal ir noraidījusi ar tik un tik balsīm “pret”, ar tik un tik balsīm “par”, atnāciet, izmantojiet situāciju un izstāstiet, lūdzu, kas notika un kāpēc. Lai Zariņam ir atbildes, lai man ir atbildes, lai visiem ir atbildes, lai sabiedrībai ir atbildes! Jo OIK modelis ir morāli bankrotējis.
Es aicinu jūs, kolēģi, neatbalstīt šo demisiju. Lai cilvēks tiek galā! Lai viņš tiek galā! Viņam nav daudz mēnešu atlicis līdz vēlēšanām.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par neuzticības izteikšanu ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 34, pret - 48, atturas - 1. Lēmuma projekts ir noraidīts.
Godātie kolēģi! Deputāti Kļaviņš, Putra, Seržants, Brigmanis, Andris Bērziņš un citi lūdz izdarīt izmaiņas sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par Saeimas deputāta Askolda Kļaviņa atsaukšanu no Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.
Deputāti Kļaviņš, Putra, Seržants, Brigmanis, Andris Bērziņš un citi lūdz izdarīt izmaiņas sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par Saeimas deputāta Askolda Kļaviņa ievēlēšanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.
Deputāti Aizstrauta, Andris Bērziņš, Kļaviņš, Putra, Siliņš un citi lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut lēmuma projektu “Par Saeimas deputātes Ineses Aizstrautas ievēlēšanu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.
Deputāti Aizstrauta, Andris Bērziņš, Kļaviņš, Putra, Siliņš un citi lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut lēmuma projektu “Par Saeimas deputātes Ineses Aizstrautas ievēlēšanu Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.
Godātie kolēģi!
Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Muitas likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu... Paldies.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Enerģētikas likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par 2004.gada Starptautisko konvenciju par kuģu balasta ūdens un nosēdumu kontroli un pārvaldību” nodot Ārlietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Raivja Dzintara, Gaida Bērziņa, Aleksandra Kiršteina, Eināra Cilinska un Riharda Kola iesniegto likumprojektu “Grozījums Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā” nodot Juridiskajai komisijai, kā arī Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.
“Par” pieteicies runāt deputāts Raivis Dzintars.
R.Dzintars (VL-TB/LNNK).
Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Jautājums ir elementārs - vai Latvijas pilsoņiem ir jāzina valsts valoda? Es ļoti ceru, ka klātesošo absolūtais vairākums par atbildi nešaubās. Protams, ir jāzina. Pretējā gadījumā - kā gan pilsonība būtu iegūta?
Latvijas pilsoņiem nevajadzētu būt nekādām problēmām saprast un izvērtēt priekšvēlēšanu informāciju, kas tiek sniegta valsts valodā. Latvijas parlamenta vēlēšanās pilsoņi ir tie, kas izdara izvēli - kam uzticēt publisko varu. Vai mēs varam iztēloties, ka šādus lēmumus pieņemtu cilvēki, kuri, 28 gadus dzīvojot neatkarīgā Latvijā, nebūtu apguvuši valsts valodu? Pat ja šādi pilsoņi tiešām eksistē, viņu attieksmes dēļ nav jācieš citiem. Priekšvēlēšanu avīzes, bukleti un plakāti krievu valodā nereti liek Latvijas iedzīvotājiem justies kā svešiniekiem pašiem savā zemē.
Mēdz pārmest, ka likuma grozījumi būtu vēršanās pret krievu valodu vai mazākumtautībām. Tas ir absurds pārmetums. Latviešu valoda ir kopīga vērtība ne tikai latviešiem, bet visiem, kas ciena Latvijas Satversmi un tās pamatus. Un Satversmē ir skaidri pateikts, ka Latvijā ir viena valsts valoda. Tas nozīmē, ka mūsu kopīgajā valodā būtu jānotiek arī visiem valsts pārvaldes procesiem.
Priekšvēlēšanu process nozīmē pilsoņu iesaistīšanos valsts pārvaldē. Nosauciet kaut vienu argumentu, kāpēc šim procesam būtu jānotiek svešvalodā!
Mēs šodien lemjam par skolu pakāpenisku pāreju uz mācībām valsts valodā. Gadiem šis process ir bremzēts ar argumentiem par mazākumtautību interesēm. Tagad šie paši argumenti atkal tiek izmantoti vēl vienā jomā, kurā arī nepieciešams de facto iedzīvināt valsts valodas lomu. Kas tad ir prioritārā identitāte - piederība mazākumtautībai vai piederība valstij? Es ļoti ceru, ka skaidri un gaiši pateiksim: valsts pārvaldes lietās primārais ir valsts kopējās vērtības, tai skaitā valsts valoda.
Godātie kolēģi, es aicinu atbalstīt likuma grozījuma nodošanu komisijām.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijām? Deputātiem ir iebildumi. (Starpsaucieni: “Nav iebildumu! Ir! Nav!”) Tātad iebildumi ir SASKAŅAS deputātiem - Rubika kungam un Zariņa kungam.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums priekšvēlēšanu aģitācijas likumā” nodošanu Juridiskajai komisijai, kā arī Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - 25, atturas - nav. Likumprojekts komisijām ir nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Raivja Dzintara, Gaida Bērziņa, Aleksandra Kiršteina, Eināra Cilinska un Riharda Kola iesniegto likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija, kā arī Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta (Starpsaucieni: “Ir! Nav!”)… Tātad deputātiem ir iebildumi.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” nodošanu Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija, kā arī Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - 22, atturas - 1. Likumprojekts komisijām ir nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Edvīna Šnores, Aleksandra Kiršteina, Eināra Cilinska, Riharda Kola, Raivja Dzintara un Jāņa Dombravas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Darba likumā” nodot Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.
“Par” pieteicies runāt deputāts Edvīns Šnore.
E.Šnore (VL-TB/LNNK).
Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi!
Likuma grozījumu mērķis ir novērst stāvokli, kāds Latvijā pastāvējis kopš padomju okupācijas laika, - to, ka darba devēji vietā un nevietā prasa mācēt krieviski un spiež savus darbiniekus izmantot krievu valodu saziņā kā sava veida starpnacionālās sazināšanās valodu. Tā tas bija LPSR laikā, tā tas daudzviet ir arī šodien, un vienam otram gribētos, lai tā tas turpinātos bezgalīgi.
Darba sludinājumos vēl arvien redzam, ka krievu valodas zināšanas Latvijā prasa apkopējai, trauku mazgātājam, santehniķim, pavāram, metinātājam un tā tālāk. Protams, ne jau ar ārvalstu investoriem ir paredzēts sazināties apkopējai. Krieviski runāt prasa, lai darba ņēmējs sazinātos ar vietējiem, ar kolēģiem, kas latviski runāt nav nedz raduši, nedz varbūt arī grib runāt. Tas, protams, ļoti negatīvi ietekmē latviešu valodas stāvokli Latvijā un ir novedis pie situācijas, ka dzīvē nav tādas jomas, kurā Latvijas mazākumtautību pārstāvji pārsvarā lietotu latviešu valodu. Pētījumi rāda, ka uz ielas, veikalā, transportā, pie ārsta, skolā, kultūras pasākumos - visur mazākumtautību pārstāvji pārsvarā izmanto krievu, nevis latviešu valodu. Un tas ir 25 gadus pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas!
Taču visnegatīvāk publiskās vides krieviskošana ietekmē tos, kuri krieviski nerunā. Daudzi jaunieši tāpēc nevar dabūt darbu Rīgā, un, lai gan bieži vien viņi ir labi speciālisti, ar labu izglītību, viņi ir spiesti no Latvijas izceļot, lai meklētu darbu citur.
Lai novērstu šo diskrimināciju, esam iesnieguši šos likuma grozījumus. Rosinām likumā nostiprināt normu, kas paredz tiesības ikvienam darba ņēmējam Latvijā ar Latvijas iedzīvotājiem sazināties tikai valsts valodā. Nedz ārstam, nedz pārdevējam Latvijā nav pienākuma runāt krieviski. Likumā tas ir skaidri jāpasaka, lai aizsargātu tos darbiniekus, kuri tiek diskriminēti un vajāti, jo nerunā krieviski.
Tas, vai darbā saziņa ar Latvijas iedzīvotājiem notiek vai nenotiek,- tā būs darba devēja, nevis darba ņēmēja atbildība. Pasi nevienam neprasīs. Ja konkrētais darbs specifiski saistīts ar ārzemniekiem un līdz ar to arī ar īpašām valodu prasmēm, tad tas būs jāpamato un jānosaka darba līgumā. Visiem pārējiem pieprasīt specifiskas valodu prasmes būs liegts. Tādējādi, veicot darba pienākumus, cilvēki Latvijā brīvi varēs izmantot valsts valodu, nebaidoties, ka kaut ko pārkāpj vai kaut ko dara nepareizi.
Aicinu atbalstīt.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta... (Starpsaucieni.) Tātad ir iebildumi.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Darba likumā” nodošanu Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 48, pret - 21, atturas - 3. Likumprojekts komisijai ir nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Vīnes konvencijas par ozona slāņa aizsardzību Monreālas protokola par ozona slāni noārdošām vielām Kigali grozījumiem” nodot Ārlietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Oficiālās elektroniskās adreses likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.
Par iesniegtajiem patstāvīgajiem priekšlikumiem.
Eiropas lietu komisija ir iesniegusi patstāvīgo priekšlikumu - lēmuma projektu “Par atbalstu Rail Baltica projekta tālākai virzībai”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šī patstāvīgā priekšlikuma iekļaušanu šodienas sēdes darba kārtībā? (Dep. J.Stepaņenko: “Ir!”) Deputātei Jūlijai Stepaņenko ir iebildumi.
Līdz ar to, godātie kolēģi, mums ir jābalso par šī lēmuma projekta iekļaušanu nākamās kārtējās sēdes darba kārtībā.
“Par” pieteikusies runāt deputāte Lolita Čigāne.
L.Čigāne (VIENOTĪBA).
Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Saeimas Eiropas lietu komisija ir sagatavojusi šo Saeimas lēmuma projektu par atbalstu Rail Baltica projektam un tā vienotai vadībai tāpēc, ka šim projektam šobrīd patiešām ir vajadzīgs skaidrs politisks atbalsts.
Šī ātrgaitas dzelzceļa līnija, kas savienos Eiropas ziemeļus ar Eiropas dienvidiem, ļaus beidzot arī transporta nozīmē pārtraukt Eiropas dalījumu, kad Baltijas valstis (tajā skaitā - Latvija) atradās aiz dzelzs priekškara.
Padomju okupācijas laikā visi transporta tīkli tika attīstīti galvenokārt virzienā no austrumiem uz rietumiem. Šobrīd mums ir konkrēta iespēja savienoties ar kontinentālo Eiropu virzienā no ziemeļiem uz dienvidiem. Mums to ir iespējams darīt kopā, un mums to ir iespējams finansēt no Eiropas Savienības nodokļu maksātāju līdzekļiem. Kopumā šis projekts izmaksās 5,8 miljardus eiro. Bet Eiropas Komisija ir teikusi: nauda šim projektam būs pieejama, ja Baltijas valstis strādās kopā.
Cienījamie kolēģi! Eiropas Savienībā nav citu piemēru, kur vairāk nekā divas valstis ir spējušas vienoties ļoti būtisku infrastruktūras projektu attīstībai. Tāpēc Eiropas Komisija uz šo projektu raugās ar lielu optimismu un ar lielu cerību, ka mēs spēsim politiski vienoties un šī projekta tehniskā specifikācija, iepirkumi un projektēšana tiks veikta vienā kopuzņēmumā.
Tā kā par to ir radušās zināmas šaubas, mums ir nepieciešams šis ļoti skaidrais Saeimas lēmums un atbalsts.
Cienījamie kolēģi! Šī ir ļoti laba iespēja atstāt aiz muguras pagātnes nesaskaņas, kas ir radušās dažādos saimnieciskos strīdos ar kaimiņiem, un iet uz priekšu šī vienotā projekta realizācijai. Šajā lēmuma projektā Eiropas lietu komisija aicina Saeimu lūgt mūsu Ministru kabinetu paust nepieciešamo atbalstu šī projekta tālākai virzībai, kā arī vērsties pie Lietuvas un Igaunijas parlamentiem, aicinot tos atbalstīt šo projektu.
Kolēģi! Attiecībā uz Rail Baltica projektu šī gada martā tiks pieņemti ļoti būtiski lēmumi, tādēļ mūsu politiskais atbalsts ir nepieciešams. Un, tā kā mēs šodien to procedūras dēļ nevarēsim paust šajā Saeimas sēdē, es lūdzu iekļaut nākamās kārtējās sēdes darba kārtībā un lūdzu arī visus kolēģus izteikties “par” šo lēmumu.
Paldies. (Aplausi.)
Sēdes vadītāja. “Pret” pieteikusies runāt deputāte Jūlija Stepaņenko.
J.Stepaņenko (SASKAŅA).
Godātie kolēģi! Es aicināšu jūs neatbalstīt šī lēmuma projekta virzību tādā veidā, kādā tas šobrīd ir, divu vienkāršu iemeslu dēļ.
Pirmkārt. Kā redzat, lēmuma projekts ir pieņemts Eiropas lietu komisijā šī gada 2.martā. Un tas, manuprāt, ir izdarīts visai amizantā veidā - ar cirka mākslinieka cienīgām metodēm Čigānes kundze pamanījās iedzīt deputātus steidzamā bezizejas situācijā, sēdes vidū pasakot, ka drīz nebūs kvoruma (Dep. R.Kols: “Izsūtīts iepriekš deputātiem!”)... redz, kur lēmums, nobalsojam tagad, un tad jau varēsim redakcionāli pieslīpēt. Tādā veidā, steigā atbalstot lēmumu, izmantojot apjukumu, deputātiem tika liegta iespēja diskutēt par būtiskiem lēmuma grozījumiem. (Starpsaucieni.) Līdz ar to mana vēlme apspriest ar kolēģiem sabiedrības līdzdalību projekta uzraudzībā un Rubesas kundzes atbildību, pirms mēs lemjam par šādu atbalstu, tika ignorēta un to nevarēja izdiskutēt pēc būtības.
Tā tas notika Eiropas lietu komisijas sēdē, un es uzskatu, ka tas ir rupjš labas pārvaldības principa pārkāpums, ko es arī norādīju vēstulē Prezidijam un par ko es runāju vakardien ar Čigānes kundzi Saeimas Eiropas lietu komisijas sēdē. Es vēl vakardien palūdzu komisijas sēdes vadību pārstrādāt lēmumu, pieaicinot Ārlietu komisiju, bet mans lūgums tika ignorēts.
Otrs iemesls, kāpēc es aicinu jūs neatbalstīt šo lēmuma projektu tieši tādā veidā, kādā tas ir, skar pašu lēmuma projekta būtību. Kā zināms no publiski pieejamās informācijas, Rubesas kundze, kas vada šo projektu, zaudēja akcionāru uzticību šā gada 1.februārī. (Dep. L.Čigāne: “Nezaudēja!”)
Nav atbildēts uz daudziem jautājumiem, kuri izskanējuši no Igaunijas un Lietuvas kolēģiem. Neapmierinātība ar (Starpsauciens.) Rubesas kundzes darba stilu pieaug, un, neatrisinot šo jautājumu iekšēji, mums… nebūs pareizi pārlikt atbildību uz Igaunijas un Lietuvas kolēģiem (Dep. R.Kola starpsauciens.), vēl jo vairāk - izdarot politisku spiedienu uz šo valstu parlamentiem.
Lai arī Rubesas kundzes vārds šajā lēmuma projektā nefigurē, ir pilnīgi skaidrs, ka Čigānes kundze, piedāvājot deputātiem nobalsot par šādu lēmumu, steidzas paspēt to izdarīt līdz konkrētam datumam.
Proti, stāsts par akcionāru neuzticību Rubesas kundzei turpināsies jau pavisam (Dep. V.Spolītis: “Nevērpiet sazvērestības teorijas, lūdzu!”) drīz, kad par akcionāru balsojumu tiks lemts nākamajā RB Rail padomes sēdē - tā paredzēta 22.martā.
Vēl vairāk. Eiropas Komisija ir noteikusi, ka RB Rail iekšējo problēmu sakārtošanas termiņš ir līdz šā gada 21.martam. Kādā veidā Rubesas kundze to plāno izdarīt - tas nav paskaidrots viņas vizītēs komisijā, un arī deputāti nav piedāvājuši kādu racionālu priekšlikumu.
Un, ja mēs patiešām vēlamies atbalstīt šo projektu un nezaudēt Eiropas finansējumu, vadīt to ar vislabāko rūpību, ievērojot sabiedrības intereses un diplomātijas principus, mums būtu jāsadarbojas ar kolēģiem un kopīgi jārada risinājums šai sarežģītajai situācijai, nevis jānorāda citu valstu parlamentiem, kas tiem būtu jādara, vai jāpārmet tiem lieka kavēšanās.
Kolēģi! Šis lēmums man izskatās pēc draudzīgas lietu sakārtošanas - Čigānes kundzei steidzot nodrošināt Rubesas kundzei apjukušo deputātu atbalstu. (Dep. V.Spolītis: “Kādi apjukuši?! Atveriet acis, Jūlija!”) Šāda Saeimas resursu izmantošana draugu būšanai ir Saeimas prestiža diskreditēšana augstākajā pakāpē.
Kolēģi! Es aicinu jūs neatbalstīt lēmuma projektu šādā veidā un atdot to pārstrādāšanai Eiropas lietu komisijai.
Paldies, Spolīša kungs!
Sēdes vadītāja. Paldies. (Aplausi.)
Viens deputāts runājis “par”, viens - “pret”.
Lūdzu zvanu! Balsosim par Saeimas lēmuma projektu “Par atbalstu Rail Baltica projekta tālākai virzībai” iekļaušanu Saeimas nākamās kārtējās sēdes darba kārtībā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76 (Starpsauciens: “Ir!” Aplausi.), pret - 1, atturas - nav. (Dep. V.Spolītis: “Vienīgā! Viena apjukusi!”) Lēmuma projekts “Par atbalstu Rail Baltica projekta tālākai virzībai” iekļauts Saeimas nākamās sēdes darba kārtībā.
Par atvaļinājumu piešķiršanu.
Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātei Aijai Barčai no šā gada 13.marta līdz 15.martam.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātes Aijas Barčas iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņai neapmaksātu atvaļinājumu... Es atvainojos, kas notiek ar elektronisko sistēmu? (Starpsauciens.)... neapmaksātu atvaļinājumu no šā gada 13.marta līdz 15.martam. Par atvaļinājuma piešķiršanu mums ir jābalso.
Lūdzu zvanu! Balsosim par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātei Aijai Barčai no šā gada 13.marta līdz 15.martam! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Tātad atvaļinājums ir piešķirts.
Nākamais darba kārtības jautājums - Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātei Lolitai Čigānei no šā gada 12.marta līdz 16.martam. (Zālē pieaug troksnis.)
Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātes Lolitas Čigānes iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņai neapmaksātu atvaļinājumu no šā gada 12. līdz 16.martam. Arī par šā atvaļinājuma piešķiršanu ir jābalso.
Lūdzu zvanu! Balsosim par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātei Lolitai Čigānei no šā gada 12.marta līdz 16.martam! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret - 2, atturas - nav. Lēmums ir pieņemts. Tātad arī deputātei Lolitai Čigānei piešķirts neapmaksāts atvaļinājums.
Nākamā darba kārtības sadaļa - “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.
Darba kārtībā - lēmuma projekts “Par Saeimas deputāta Askolda Kļaviņa atsaukšanu no Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas”.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Saeimas deputāta Askolda Kļaviņa atsaukšanu no Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.
Darba kārtībā - lēmuma projekts “Par Saeimas deputāta Askolda Kļaviņa ievēlēšanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā”.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Saeimas deputāta Askolda Kļaviņa ievēlēšanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.
Darba kārtībā - lēmuma projekts “Par Saeimas deputātes Ineses Aizstrautas ievēlēšanu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā”.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Saeimas deputātes Ineses Aizstrautas ievēlēšanu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.
Darba kārtībā - lēmuma projekts “Par Saeimas deputātes Ineses Aizstrautas ievēlēšanu Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijā”.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Saeimas deputātes Ineses Aizstrautas ievēlēšanu Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.
Darba kārtībā - sadaļa “Deputātu pieprasījumu izskatīšana”.
Par saņemtajiem pieprasījumiem.
Godātie kolēģi! Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Ivara Zariņa, Jāņa Urbanoviča, Andra Morozova, Artūra Rubika, Vitālija Orlova, Igora Zujeva, Raimonda Rubika, Sergeja Potapkina, Jāņa Tutina un Ivana Ribakova pieprasījumu Ministru prezidentam Mārim Kučinskim “Par Latvijas Republikas valdības rīcības atbilstību Latvijas tautas interesēm, īstenojot subsidētās elektroenerģijas atbalsta sistēmu”. Pieprasījums ir pieejams visiem deputātiem. Iesniedzēji lūguši vārdu motivācijai.
Iesniedzēju vārdā - deputāts Ivars Zariņš.
I.Zariņš (SASKAŅA).
Kolēģi! Kā jūs zināt, es jau vairākus mēnešus veicu izmeklēšanu. Izmeklēju tā saukto OIK afēru. Šīs izmeklēšanas laikā esmu savācis uzskatāmus pierādījumus, ka tā no paša sākuma ir bijusi politiski piesegta afēra. Un šī politiski piesegtā afēra joprojām turpinās. Šis, es ceru, ir pēdējais pieprasījums, kuru šīs izmeklēšanas ietvaros es šodien iesniedzu Saeimai. Šajā gadījumā tā būs elpa ne tikai pakausī ekonomikas ministram, bet, es domāju, šo elpu pakausī nāksies sajust arī premjerministram. Jo runa ir par ļoti nopietnu lietu saistībā ar šo OIK afēru.
Saskaņā ar Eiropas Komisijas sniegto atzinumu par šo atbalsta sistēmu subsidētajai elektroenerģijai, tā saucamo OIK atbalstu… Eiropas Komisija, notificējot šo atbalstu, ir norādījusi, ka Latvija nav to laikus saskaņojusi. Tas nozīmē, ka saskaņā ar Eiropas Savienības tiesību normām tanī periodā, par kuru šis atbalsts nebija saskaņots (un tas ir, sākot no 2007.gada), šādu atbalstu iekasēt un piešķirt bija nelikumīgi. Kas savukārt nozīmē, ka visu pie varas esošo politiķu pasakas par to, ka mēs neko nevaram darīt un mēs neko nevarējām darīt ar šo OIK slogu, ir meli. Sabiedrība ir bijusi mērķtiecīgi maldināta.
Vēl vairāk - kas liecina par to, ka sabiedrība bijusi maldināta un ka patiesībā politiķi to zināja jau sen, kā arī zināja, ko var izdarīt, bet nedarīja? Ir viena tāda maza, bet, manuprāt, ļoti zīmīga nianse šinī Eiropas Komisijas lēmumā, uz kuru konkrēti norādīts. Tas ir lēmuma 101.punkts. Eiropas Komisija norāda, ka Latvija ir atteikusies no savām tiesībām, lai lēmums tiktu pieņemts un paziņots latviešu valodā. Jūs, cīnītāji par latviešu valodu, - kā jūs domājat, kāpēc valdošajiem politiķiem vajadzēja, lai šis lēmums netiktu pieņemts un publicēts latviešu valodā? Tāpēc, ka tur ir ierakstīts šis pārkāpums. Ar to kļūst zināms, ka šis OIK slogs, kas tika uzlikts visai sabiedrībai daudzu gadu periodā, ir nelikumīgs.
Šodien mēs par to iesniedzam pieprasījumu Ministru prezidentam, un es aicinu visu sabiedrību sekot līdzi, kāda būs viņa atbilde uz to. Šeit ir konkrēti jautājumi, konkrēti fakti, un mēs pieprasām, lai premjers sniegtu savu atbildi un skaidrotu šo rīcību, un paskaidrotu, kā interesēs šādi ir rīkojušies pie varas esošie politiķi un amatpersonas, un konkrēti nosauktu, kuras amatpersonas ko ir darījušas un kāpēc ir darījušas, un lai ar konkrētām tiesību normām tiktu pamatots, ka šī darbība vai bezdarbība...
Sēdes vadītāja. Paldies.
Pieprasījuma motivācijas laiks ir beidzies.
I.Zariņš. ... ir tikusi veikta sabiedrības interesēs.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Pieprasījumu nododam Pieprasījumu komisijai.
Darba kārtībā - deputātu Ivara Zariņa, Jeļenas Lazarevas, Artūra Rubika, Andra Morozova, Aleksandra Jakimova, Jāņa Tutina, Raimonda Rubika, Sergeja Potapkina, Vladimira Nikonova un Jāņa Ādamsona pieprasījums ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam “Par Ekonomikas ministrijas sniegtās informācijas patiesumu saistībā ar veiktajām subsidētās elektroenerģijas elektrostaciju pārbaudēm un šīs pārbaudes rezultātu atbilstību normatīvo aktu prasībām”.
Pieprasījumu komisijas vārdā - deputāts Augusts Brigmanis.
A.Brigmanis (ZZS).
Godājamie kolēģi! Pieprasījumu komisija izskatīja šo pieprasījumu un konstatēja, ka mūsu komisija aizvien vairāk pārvēršas par tādu izmeklēšanas komisiju, kur deputātiem ir… faktiski tie jautājumi, kas jāizskata, jau pārsniedz viņu pilnvaru robežas. Pietrūkst informācijas, pietrūkst kapacitātes.
Un līdz ar to Pieprasījumu komisijā tika pieņemti šādi lēmumi.
Attiecībā uz šo pieprasījumu: šis pieprasījums ir noraidīts.
Attiecībā uz turpmāko rīcību: šodien es parakstīju vēstuli ģenerālprokuroram; visus materiālus, kas ir Pieprasījumu komisijas rīcībā, es nosūtīju ģenerālprokuroram izvērtēšanai - gan attiecīgos pieprasījumus, gan Ekonomikas ministrijas atbildes. Jo jautājumi, kas tur tiek skarti… un, tā kā izskanējuši pieņēmumi, ka tur ir zināma afēra, kas tiek piesegta, es un komisija kopumā uzskatīja par savu pienākumu ģenerālprokuroru informēt par šāda veida apgalvojumiem. Lai tiek veikta attiecīga izmeklēšana!
Sēdes vadītāja. Paldies.
Uzsākam debates.
Vārds deputātam Ivaram Zariņam.
I.Zariņš (SASKAŅA).
Vispirms jau es gribu pateikties komisijas priekšsēdētājam un visai Pieprasījumu komisijai par šādu lēmumu, jo, manuprāt, ļoti svarīgi, ka šāds lēmums komisijā tika pieņemts.
Kādēļ? Ja mēs runājam konkrēti kaut vai šī paša pieprasījuma kontekstā, ir ļoti svarīgi, ka komisija nevis turpina noraidīt šos pieprasījumus, tādējādi dodot iespēju tiem, kuri vēlēsies šo afēru izmantot savās interesēs, teikt: redzat, arī Saeima piekrita, ka šī afēra ir tiesiska… tātad šāds arguments… ar to būs spēcīgs pretarguments, lai šos Pieprasījumu komisijas lēmumus, kas līdz šim tika pieņemti, varētu interpretēt neatbilstoši sabiedrības interesēm.
Tā ka par to liels paldies.
No savas puses, kā es to arī solīju Pieprasījumu komisijas sēdē, es rūpīgi strādāju pie tā, lai visu to, kas ir bijis sniegts… ne tikai tā informācija, kas tikusi sniegta Pieprasījumu komisijas sēdēs… jo pieprasījumi mums ir bijuši tikai 13, bet man ir bijusi vēl vesela virkne… teiksim, informatīva saziņa ar Ekonomikas ministriju. Kopumā tie ir bijuši 49 jautājumi… jautājumu sēdes, kur ir bijis vēl vairāk informācijas… Tas viss tiek apkopots, tiek likts kopā, un tiek gatavots iesniegums tiesībsargājošajām iestādēm. Un, es domāju, šeit darbs būs ne tikai Ģenerālprokuratūrai, bet arī Satversmes aizsardzības birojam, jo tas, par ko mēs runājam, - tā ir Latvijas valsts vēsturē lielākā izlaupīšana, kura joprojām turpinās. Un tā ir tik nopietna, ka tā apdraud ne tikai sabiedrības labklājību, bet arī mūsu valsts konkurētspēju; tas jau ir mūsu nācijas, mūsu valsts drošības pastāvēšanas jautājums. Tāpēc es ļoti ceru, ka Satversmes aizsardzības biroja direktors, kurš tikko ir ieguvis visas Saeimas atbalstu, atbildīgi pieies šai informācijai un parūpēsies, lai tā netīšām kaut kur nepazustu atkal kaut kādās izmeklēšanas “annālēs”.
Tagad - atgriežoties konkrēti pie šī pieprasījuma... Konkrētais pieprasījums ir viena no sastāvdaļām visā manis veiktās izmeklēšanas procesā par vienu no epizodēm. Tie, kuri seko līdzi, zina, ka ir bijuši vairāki virzieni, kuros esmu veicis savu izmeklēšanu, un viens no virzieniem bija saistīts ar Ekonomikas ministrijas aktuālajām darbībām. Ministrija paziņoja, ka tā it kā ir cīņa pret OIK slogu. Patiesībā izmeklēšanas gaitā esmu noskaidrojis un ar faktiem varu pierādīt, ka nekas tamlīdzīgs nenotiek. Notiek šīs cīņas imitēšana. Patiesībā tiek veidots piesegs, lai OIK sistēmu, kas izveidota neatbilstoši sabiedrības interesēm, varētu piesegt un saglabāt, bet tam vajadzīgi upurjēri - vajadzīga kaut kāda darbība, lai varētu demonstrēt, ka patiesībā viss notiek.
Un viens no šādiem aspektiem ir Ekonomikas ministrijas publiski braši izsludinātās pārbaudes saistībā ar OIK stacijām. Ekonomikas ministrija mums pasniedz to kā brašu cīņu, kā lielu pienesumu visā šinī pasākumā. Patiesībā visa šī pasākuma pienesums ir nulle. Visi tie miljoni, par kuriem jums tiek teikts, tie visi ir imagināri. Reālais pienesums ir nulle un, iespējams, pat mazāks. Un, iespējams, šī cīņa radīs negatīvu efektu sabiedrībai. Es jums tūlīt paskaidrošu.
Tātad - kas patiesībā notiek? No šīm 400 stacijām, kas pašlaik strādā, nosauksim tās par OIK stacijām, Ekonomikas ministrija izvēlējusies pārbaudīt 39 stacijas. 39 stacijas, kuras pēc visām pazīmēm atgādina žurnālistu atklātās konteinershēmas, proti, tajās uzstādītās jaudas ir būtiski mazākas nekā Ekonomikas ministrijas atļaujā noteiktās. Ekonomikas ministrija šīs 39 stacijas (saskaņā ar pašas ministrijas sniegto informāciju) pārbauda jau vairāk nekā piecus mēnešus, jo, ja Ekonomikas ministrija nav maldinājusi Saeimu, tad viss šis process sākās ar ekonomikas ministra 2017.gada 29.septembra rīkojumu Nr.202 “Par kontroles grupas izveidošanu”. Ekonomikas ministrs ilgu laiku slēpa un vairījās atklāt, kāds ir šīs kontroles grupas sastāvs, lai mēs nevarētu gūt ticamu pārliecību, ka šī kontroles grupa vispār ir kompetenta veikt šīs pārbaudes un tā neatrodas interešu konfliktā. Jautājums: kāpēc tas bija jāslēpj, ja ekonomikas ministrs tiešām cenšas un dara visu, kā vajag?
Tieši tāpat ekonomikas ministrs ilgstoši slēpa un izvairījās, un vēl joprojām negrib sabiedrībai pateikt, kuras stacijas ir reāli pārbaudītas un par kurām ir pieņemts atzinums, ka atļaujas tām ir saglabājamas.
Tā situācija ir ļoti amizanta, kolēģi. 39 stacijas piecus mēnešus tiek pārbaudītas. Pēc ārējām pazīmēm uzreiz ir redzams, ka lielākā tiesa no šīm stacijām pat teorētiski nevar strādāt, jo, raugi, no šīm 39 stacijām tikai septiņām vispār ir noslēgti realizācijas līgumi ar elektroenerģijas publisko tirgotāju par to, ka tās pārdos elektroenerģiju. Tātad jautājums: ko Ekonomikas ministrija visu šo laiku ir pārbaudījusi?
Pagājušonedēļ Pieprasījumu komisijas sēdē, izskatot šo lietu, es uzdevu ekonomikas ministram tiešu jautājumu: “Cik no šīm 39 stacijām, kuras jūs vairāk nekā piecus mēnešus pārbaudāt, ir reāli uzceltas?” Ekonomikas ministrija vispār nespēja uz to atbildēt: “Mēs nezinām, mēs turpinām pārbaudīt.” Iedomājieties - pieci mēneši, bet viņi vispār nav tikuši skaidrībā: tās stacijas tur vispār ir vai to nav!
Otrs jautājums, kas tika uzdots ministram: “Tad pasakiet, cik no šīm stacijām reāli ir uzsākušas ražošanu atļaujā paredzētajā termiņā, jo tas ir principiāls nosacījums, lai šī stacija vispār saglabātu atļauju?” Ekonomikas ministrija arī uz to nespēja atbildēt.
Kolēģi! Ir jautājums: ko viņi tur vispār pārbauda?! Tiek tēlota varonīga cīņa, un kaut kādas atļaujas tiek anulētas. Faktiski šīs atļaujas sāka anulēt tikai tad, kad es uzsāku šo savu parlamentāro pārraudzību. Līdz tam brīdim Ekonomikas ministrija bija braši paziņojusi par triju atļauju anulāciju. Tagad, mēs zinām, anulāciju ir krietni vairāk.
Bet tas sāls ir šāds. Ja Ekonomikas ministrija visu šo laiku būtu atbildīgi pildījusi savus pienākumus, tad šīm atļaujām jau sen vajadzēja būt anulētām bez pārbaudēm. Pārbaudes vispār nebija vajadzīgas, jo jau pēc pazīmēm ir redzams, ka neviena no stacijām nav izpildījusi atļaujā paredzētos nosacījumus. Tātad atļaujas bija jāanulē.
Bet tiek spēlēts šis cirks, tiek parādīta šī milzīgā cīņa. Jums tiek nosaukti simti miljonu, kuri ir ieekonomēti. Patiesībā ir ieekonomēta precīzi nulle, tāpēc ka neviena no šīm stacijām, kurām atļaujas anulētas, reāli nestrādā. Tās nav radījušas vispār nekādu slogu. Runa ir par imagināriem skaitļiem, kādi būtu nākotnē, ja šīs stacijas būtu bijušas reāli uzceltas un pilnā apjomā izmantotu atļaujā paredzēto iepirkuma apjomu, ko neviena no šīm stacijām, izskatās, vispār netaisās darīt.
Jā, viena no stacijām, kura reāli ir uzcelta un kurai atļauja ir anulēta, - tā ir “Rīgas enerģija”.
Un sakarā ar visu šo stāstu, runājot par Ekonomikas ministrijas veiktajām pārbaudēm, rodas jautājums: kādā veidā tad ministrija reāli tās stacijas ir pārbaudījusi? Jo mēs komisijā noskaidrojām un tas ir rakstiski apliecināts… Ekonomikas ministrija pasaka, ka visu šo piecu mēnešu laikā reāli uz vietas ir pārbaudītas … Zināt, cik stacijas no šīm 39? Astoņas!
Ar ko ir nodarbojusies Ekonomikas ministrija visu šo laiku? Es domāju, ka vilkusi laiku, lai dotu iespēju citām, reāli strādājošām, stacijām iespēju novērst iespējamās nelikumības un pārkāpumus, bet sabiedrībai tiek stāstīts, ka notiek nikna cīņa pret šo OIK slogu.
Vēl viens iemesls, kāpēc, es domāju, Ekonomikas ministrija tik ilgi “vingro” visā tanī pasākumā (un šis pasākums var beigties ar sabiedrībai negatīvu efektu!) ir tas, ka tā saucamās konteinershēmas, par kurām mums bija vēl viens pieprasījums, kurā es jums izstāstīju, kā tās tika realizētas, patiesībā ir bijušas pašas Ekonomikas ministrijas režisētas, piesegtas un īstenotas. Tieši Ekonomikas ministrija bija tā, kas leģitimizēja šādu shēmu iespējamību - tas ir, komersants var neizpildīt atļaujā paredzētos nosacījumus, bet, ja viņam ir izdevies termiņā sashēmot nepieciešamos dokumentus (konkrēti šo sadales sistēmas tīkla aktu saderību ar sistēmu), tad skaitās, ka viņš atļaujas nosacījumus ir izpildījis.
Ekonomikas ministrija Pieprasījumu komisijā, kurā mēs izskatījām šo pieprasījumu, joprojām pastāvēja uz šo pozīciju, ka tas ir bijis tiesiski no ministrijas puses. Un šeit, kolēģi, parādās tie riski, par kuriem es biju brīdinājis sabiedrību: ja Ekonomikas ministrija joprojām nevēlēsies atzīt, ka šāds atļaujas izpildes veids ir prettiesisks, nemaz nerunājot par to, ka tas neatbilst sabiedrības interesēm, un joprojām uzstās, ka tā konteinershēmu legalizācija, ko gadiem ilgi ir piekopusi Ekonomikas ministrija, ir tiesiska, tad tas radīs ļoti spēcīgu pozīciju visiem tiem komersantiem, kuriem tagad Ekonomikas ministrija atļaujas ir apstrīdējusi un atņēmusi. Un rezultātā mēs varam nonākt pie tā, ka tas, ko Ekonomikas ministrija pašlaik demonstrē kā varonīgu cīņu pret oikistiem, patiesībā ir oikistu glābšana. Proti, ja šīs stacijas, kuras jau piecus gadus nav uzceltas un, visticamāk, arī nebūtu uzceltas… un, ja šis oikists būtu zaudējis šo atbalstu, tad, pateicoties Ekonomikas ministrijas pieņemtajam lēmumam anulēt šo atļauju, viņš tagad to varēs apstrīdēt. Un, pateicoties tam, ka Ekonomikas ministrija pati ir leģitimizējusi šīs konteinershēmas un joprojām turpina tās aizstāvēt, viņam būs tiesisks pamats tiesā uzvarēt un pateikt: “Redziet, es jau visu gribēju darīt! Es biju godprātīgs! Es visu darīju, kā jūs teicāt! Jūs tagad man atļauju atņēmāt! Es tagad piedzīšu šo man pienākošos summu no valsts, vispār neko nedarot!” Un rezultātā no tā visa iznāks atkal tāda kārtējā shēma, kā oikisti, pateicoties Ekonomikas ministrijas rīcībai, varēs ļoti labi nopelnīt.
Es esmu ļoti nobažījies, ka, iespējams, saistībā ar “Rīgas enerģiju”, kuras īpašnieks, kā mēs zinām, ir bijis ļoti, teiksim tā, tuvās attiecībās ar tiem politiskajiem spēkiem, kuri tagad kūrē... veic šīs pārbaudes… ka te varētu būt tieši tāda pati shēma.
Tas ir viens no virzieniem, kuru es esmu izstrādājis, un šos faktus es iesniegšu atbilstošajām tiesībsargājošām iestādēm izvērtēšanai.
Es ļoti ceru, ka Ekonomikas ministrija pārvērtēs savu rīcību, atbildīgi izvērtēs to, kas ir bijis darīts; ka esošais ekonomikas ministrs atbildīgi izvērtēs visu to, kas ir bijis darīts līdz viņam, un viņam pietiks politiskās drosmes pieņemt kompetentus, sabiedrības interesēm atbilstošus lēmumus. Diemžēl līdz šim viņš to nav darījis. Diemžēl viss līdz šim turpinās tā, kā tas ir bijis. OIK afēra tiek politiski piesegta, un reāli par sabiedrības interesēm netiek domāts.
Viens konkrēts piemērs. Šī pieprasījuma ietvaros ministram tika uzdots jautājums, kādēļ viņš nav sācis pārbaudes tanīs stacijās, kuras reāli rada šo slogu. Saskaņā ar tiem dokumentiem, kas ir iesniegti, ir acīmredzami skaidrs, ka vajadzētu pārbaudīt, kā šīs stacijas strādā, vai tās izpilda atļaujas nosacījumus.
Viens no svarīgiem faktoriem, ko mēs vēlējāmies noskaidrot šinī pieprasījumā, ir pašpatēriņš. Proti, pateicoties tam, ka Ekonomikas ministrija savulaik ir apzināti izsniegusi atļaujas par neadekvāti lieliem apjomiem, zinot to, ka šādu apjomu vienkārši nav iespējams izmantot, jo šis apjoms tika rēķināts no visas uzstādītās jaudas, nevis no tās starpības, kas ir starp uzstādīto jaudu un to jaudu, kas ir vajadzīga šai stacijai, lai ražotu elektroenerģiju... Un, pateicoties tam, ka Ekonomikas ministrija visus šos gadus reāli šo jautājumu par pašpatēriņu nav kontrolējusi, tas uzņēmējiem ir radījis dabisku motivāciju pēc iespējas vairāk nopelnīt no Ekonomikas ministrijas sniegtās atļaujas. Pārdot nevis tā, kā ir likumā noteikts, proti, obligātā iepirkuma ietvaros pārdot elektroenerģiju, kas paliek pāri pēc pašpatēriņa, bet pārdot visu, kas ir saražots. Savukārt pārējo enerģiju nopirkt no “Latvenergo”. Ekonomikas ministrija nez kāpēc nevēlas to pārbaudīt. Vēl vairāk! Ministru kabineta noteikumos ministrija nez kāpēc grib paredzēt pārejas normu, ka šo, manuprāt, vienu no visplašāk īstenotajām krāpniecībām reāli būtu jāsāk pārbaudīt tikai no 2019.gada 1.jūlija. Kā interesēs tas viss ir? Un pēc tā visa jūs mēģināt iestāstīt, ka Ekonomikas ministrija tiešām ir gatava nopietni cīnīties?!
Šeit ir tikai divi varianti - vai nu ekonomikas ministrs pats lāgā nesajēdz, kas notiek viņa ministrijā, vai patiesībā joprojām tiek īstenota ciniska un rafinēta šīs OIK afēras politiskā piesegšana, taisot skaistu šovu, no kura nav nekādas reālas jēgas. Visdrīzāk tas pienesums var būt pat negatīvs. Bet visu to mēs uzzināsim tikai pēc vēlēšanām. Tad Ekonomikas ministrija varēs teikt: “Nu ko jūs gribat? Mēs jau darījām!” Kad sāksies tiesas procesi un tie būs reāli zaudēti, tad Ekonomikas ministrija varēs teikt: “Nu ko jūs gribat? Mēs darījām visu, ko varējām. Mēs neesam vainīgi.” Un rezultātā, kā jau es minēju, vilks būs paēdis, suns būs sevi paslavējis, jo braši ir rējis un sargājis aitas no apcirpšanas, bet aitas kāds turpinās cirpt.
Kolēģi, es aicinu atbalstīt šo pieprasījumu. Es domāju, ka tas būtu arī labs signāls ekonomikas ministram beidzot sākt reāli cīnīties pret OIK afēru, nevis, iespējams, domāt, kā aizstāvēt pavisam citas, ļoti šauras ekonomiskās (un ne tikai) intereses.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ringoldam Balodim.
R.Balodis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Labdien, cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Lai gan būtībā mēs neviens neklausījāmies Zariņa kungā, es pēc sejām skatījos un visu vēroju. Viņš regulāri stāsta šos stāstus. Bet īstenībā ir noticis fantastisks notikums. Manuprāt, ziedi ir ne tikai tāpēc, ka šodien ir 8.marts (apsveicu visu sieviešu kolektīvu!), bet arī tāpēc, ka Brigmaņa kungs Pieprasījumu komisijā beidzot ir sācis kaut ko darīt. Tas, ko viņš pateica...! Kolēģi, man tiešām aiz sajūsmas bija asaras acīs, kad viņš pateica: “Mēs darbojamies gandrīz kā izmeklēšanas komisija.” Bez šaubām, Pieprasījumu komisijai tas ir jādara. Un šādas lietas, es domāju, notiks biežāk. Es nezinu, vai jūs skatījāties to Gata Suhovecka raidījumu, kur bija samontētas visas tās reizes, kad Brigmaņa kungs teica, ka Pieprasījumu komisija noraida šo pieprasījumu. Šoreiz tas patiešām ir izņēmums.
Brigmaņa kungs, paldies, turpiniet strādāt šādā garā. Tas ir labs darbs, jo patiešām kaut kas ir jādara. Nevar nelikumīgā veidā koalīcijas sadarbības līgumā ierakstīt šādas lietas, ka Pieprasījuma komisijas darbs principā tiek paralizēts.
Es gribu teikt to, ka esmu pret Pieprasījumu komisijas likvidāciju. Pēc šodienas es pilnībā mainu savas domas. Un es domāju, ka mēs vēl sagaidīsim daudz patīkamu, tiesisku pārsteigumu no Brigmaņa kunga, kurš šādā veidā vēl ne vienu reizi vien vērsīsies prokuratūrā, balstoties uz opozīcijas priekšlikumiem. (Dep. A.Kaimiņš: “Tu esi atlaists!”)
Paldies.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Vai Pieprasījumu komisijas vārdā ir kas piebilstams? Nē.
Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Ivara Zariņa, Jeļenas Lazarevas, Artūra Rubika, Andra Morozova, Aleksandra Jakimova, Jāņa Tutina, Raimonda Rubika, Sergeja Potapkina, Vladimira Nikonova un Jāņa Ādamsona pieprasījumu ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam “Par Ekonomikas ministrijas sniegtās informācijas patiesumu saistībā ar veiktajām subsidētās elektroenerģijas elektrostaciju pārbaudēm un šīs pārbaudes rezultātu atbilstību normatīvo aktu prasībām”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 35, pret - 44, atturas - 4. Pieprasījums ir noraidīts.
Nākamā darba kārtības sadaļa - “Likumprojektu izskatīšana”.
Likumprojekts “Grozījumi Vispārējās izglītības likumā”, otrais lasījums.
Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāte Laimdota Straujuma.
L.Straujuma (VIENOTĪBA).
Kolēģi! “Grozījumi Vispārējās izglītības likumā” un “Grozījumi Izglītības likumā” - tā ir vienota pakete. Tāpēc es jums atgādināšu, par ko vispār ir runa.
Šeit, kā jūs atceraties no pirmā lasījuma, ir piedāvājums pakāpeniskai pārejai uz mācībām latviešu valodā vispārējās izglītības vidusskolas posmā un izmaiņām bilingvālajā izglītībā pamatskolā. Un sākumskolā tātad paliek... pirmsskolā paliek bilingvālā apmācība.
Komisijā notika plašas debates par abiem likumprojektiem. Deputāti bija iesnieguši vairākus priekšlikumus, kuri faktiski noraidīja Izglītības un zinātnes ministrijas un Saeimas pirmajā lasījumā atbalstīto pakāpenisko izglītības iegūšanu vidusskolā latviešu valodā.
Komisija, izsakot sapratni par deputātu Lazarevas, Morozova un Pimenova iesniegtajiem priekšlikumiem, tomēr šos priekšlikumus noraidīja. Deputāti izteica bažas par pedagogu apmācību un metodiskajiem materiāliem; tāpat tika izteikti priekšlikumi paredzēt privātām skolām apmācību ārpus kopējās apmācības sistēmas.
Komisija arī noorganizēja vienu komisijas sēdi, kurā Latviešu valodas aģentūra informēja par pedagogu apmācības programmām.
No otras puses, Sudrabas kundzes priekšlikumi paredzēja pāriet uz valsts valodu jau pirmsskolas mācību iestādēs.
Tāda ir deputātu priekšlikumu būtība.
Un tagad par likumprojektu “Grozījumi Vispārējās izglītības likumā”. Ir iesniegti kopumā 11 priekšlikumi.
1. - deputātes Lazarevas priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.
Vārds deputātam Ivanam Klementjevam.
I.Klementjevs (SASKAŅA).
Labdien, priekšsēdētājas kundze! Labdien, cienījamie deputāti! Es īstenībā nesaprotu, kāpēc mēs šodien pulksten 9.00 tā kā piekritām virzīt likumprojektu... kā bija rakstīts darba kārtībā, kuru izlasīju savā datorā... virzīt izskatīšanai likumprojektu “Grozījumi Vispārējās izglītības likumā” ar numuru 1127/Lp12 un “Grozījumi Vispārējās izglītības likumā” ar numuru 1128/Lp12.
Diemžēl tāda likumprojekta mums nav. Ar tādu numuru 1128/Lp12 mums ir likumprojekts “Grozījumi Izglītības likumā”, nevis “Grozījumi Vispārējās izglītības likumā”. Tātad mēs virzījām divus likumprojektus ar dažādiem numuriem.
Citreiz, cienījamie kungi... Es nezinu, ko jūs rakstāt tur uz papīriem... Adamoviča kungs, Upenieka kungs, Straujumas kundze, Dzintara kungs un vēl... kas bija piektais?... Nezinu, kā tur uz papīra, bet elektroniskā veidā vismaz tā ir. Divus likumprojektus “Grozījumi Vispārējās izglītības likumā” jūs prasījāt šodien deviņos no rīta virzīt tālāk.
Ir tā, ka vajag laikam visiem, arī pozīcijas deputātiem, apgūt latviešu valodas pareizu rakstīšanu.
Bet arī pagājušajā nedēļā mēs...
Sēdes vadītāja. Klementjeva kungs, jums bija iespēja par šo jautājumu runāt tad, kad tas bija darba kārtībā. Bet Saeima ir vienojusies par šo likumprojektu pārcelšanu darba kārtībā, lai tos izskatītu pirmos sadaļā “Likumprojektu izskatīšana”.
I.Klementjevs. Bet tāda likumprojekta nav! Diemžēl nav. Varbūt vajag izlabot to iesniegumu.
Sēdes vadītāja. Un aicinu runāt par 1. - deputātes Lazarevas iesniegto priekšlikumu.
I.Klementjevs. Varbūt tad vajag izlabot to iesniegumu, lai būtu pareizi arhīvam vismaz?
Pagājušajā nedēļā mēs arī izskatījām kolektīvo iesniegumu, ko iesniedza mums Saeimā vairāk nekā 10 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju, diemžēl Saeima nepiekrita virzīt to tālāk izskatīšanai. Vairāk nekā 10 tūkstoši, kuru paraksti bija atzīti, iesniedza mums savu priekšlikumu un pamatoja ar to, ka šie grozījumi neatbilst Latvijas Satversmei! Par to jau Satversmes tiesa pieņēma lēmumu 2005.gada 13.maijā. Latvijas Republikas Satversmes 91.pantā ir rakstīts: “Visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā. Cilvēka tiesības tiek īstenotas bez jebkādas diskriminācijas.” Tas ir rakstīts!
Diemžēl tajās trijās Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdēs mēs nesaņēmām atbildi par visiem tiem materiāliem, ar kuriem vajag nodrošināt pāreju uz apmācību latviešu valodā. Tāpat arī komisijas sēdē bija runa par to, ka diemžēl pašlaik mums trūkst speciālistu, latviešu valodas skolotāju, ko atzina arī izglītības un zinātnes ministrs savā intervijā, man liekas, pagājušā gada oktobrī.
Mēs zinām, ko nozīmē mācīties vai mācīt tādus priekšmetus kā fizika un ķīmija svešā valodā. Diemžēl mums ir tāda sistēma, ka ir ļoti daudz mājas uzdevumu, kurus nesaprot ne paši bērni, ne viņu vecāki, - varbūt tāpēc, ka pasniedzēji nespēj paskaidrot vai viņiem nav laika paskaidrot bērniem. Un, ja tagad mēs sāksim skaidrot latviešu valodā, tad mums būs vēl sliktāka izglītība.
Ja jūs man nepiekrītat, tad jums var uzdot jautājumu: kāpēc mums nav obligātās vidējās izglītības? Diemžēl ne visi bērni to spēj apgūt. Tā ir patiesība! Tad varbūt nevajag mums to pieņemt, lai mēs pēc tam no deviņām klasēm nepārietu uz septiņām klasēm, tāpēc ka bērni nevar pabeigt deviņas klases.
Būsim pragmatiski un virzīsim tālāk tikai tos likumprojektus, kas atbilst mūsu Satversmei.
Aicinu neatbalstīt likumprojektu kopumā.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Vai komisijas vārdā par 1.priekšlikumu ir kas piebilstams? Nav.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - deputātes Lazarevas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 20, pret - 62, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.
L.Straujuma. 2. - deputātes Lazarevas priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)
Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. - deputātes Lazarevas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 21, pret - 62, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.
L.Straujuma. Tālāk 3. - deputāta Morozova priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.
Vārds deputātam Andrim Morozovam.
A.Morozovs (SASKAŅA).
Labdien, kolēģi! Mans priekšlikums ir šāds. Ja mēs paskatīsimies oficiālo statistiku, tad 95 procenti skolēnu, kas mācās bilingvālajās skolās vai mazākumtautību skolās, labi runā latviski un viņi izmanto... mēs redzam, ka viņi, iestājoties augstskolās, kārto iestājeksāmenus valsts valodā.
Bet ko mums saka Izglītības un zinātnes ministrija? Tā norāda, ka 30 procenti no skolēniem, kas pabeidz vidusskolu, neiet mācīties augstskolās, tātad viņi laikam slikti prot valsts valodu.
Nav runa par to, vai valsts valoda mums ir vajadzīga. Tā ir vajadzīga, un mēs to ļoti cienām un lolojam. Bet, ja mēs mazliet paskatīsimies vēsturē... Kas notiek ar Izglītības un zinātnes ministriju? Izglītības un zinātnes ministrija pēdējos astoņus gadus ir vienas partijas pārziņā. Šajā laikā ir nomainījušies pieci ministri, un katrs ir nācis ar savu reformu. Katrs atnāk ar kaut ko savu, un beigās mēs neko neiegūstam.
Šadurska kungs strādā ar vērienu: vienas reformas ietvaros mums ir 30 apakšreformas. Diez vai, Šadurska kungs, jūs tās pabeigsiet! Ja mēs paskatāmies, kādus skaitļus komisijas darba laikā mēs dzirdam no studentiem... cik izmaksās mūsu augstskolu iestādēm reformas saistībā ar Augstskolu likumu. Un ne tikai augstskolu iestādēm! Arī šajā gadījumā mēs varam runāt par valodas izmantošanu.
Kas maksās par to, ka bērniem būs jāņem papildstundas un arī vecākiem vajadzēs veltīt papildu laiku, lai bērni apgūtu mācību vielu?
Es saskaitīju 30 reformas, bet par tām es laikam šoreiz nerunāšu.
Tas, ko es gribu pateikt, - visas pārējās izglītības reformas ir palikušas uz papīra, bet nez kādēļ šī reforma tiek ieviesta un īstenota neticamā ātrumā. Un tas notiek pirmsvēlēšanu laikā!
Paskatīsimies uz termiņu! Mēs runājam par proporcijām mazākumtautību skolās - 80 uz 20. Un reforma beigsies 2021.gadā. Bet 2022.gadā mēs pie tā atgriezīsimies, jo atkal būs vēlēšanas un kārtējo reizi būs, par ko parunāt, jo, kā Raivis Dzintars pateica komisijā, mēs ejam uz pilnīgu latviskošanu un skolas būs tikai latviešu valodā. Bet kāpēc mēs 25 procentiem... Kāpēc mazākumtautību skolēniem (un tā ir ceturtā daļa no visiem skolēniem, kuri mācās Latvijā!) mēs neļaujam mācīties savā valsts... (Starpsaucieni.) savā dzimtajā valodā? Dzimtajā valodā, jā! Es atvainojos! Nevajag tagad piekasīties pie vieniem vārdiem, tas ir muļķīgi!
Mēs neļaujam viņiem mācīties dzimtajā valodā. Bet tajā pašā laikā, paskatīsimies, ir 28 valodas, par kurām Latvijai ir savstarpējie līgumi, un no tām 24 valodas ir Eiropas valstu valodas. Un tās mēs atzīstam, atļaujam tajās šeit mācīties.
Lūdzu atbalstīt manus priekšlikumus.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Vai komisijas vārdā kas piebilstams? Nē.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. - deputāta Morozova iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 21, pret - 59, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.
L.Straujuma. Tālāk 4. - deputāta Morozova priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsojam!”)
Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. - deputāta Morozova iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 20, pret - 61, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.
L.Straujuma. Tālāk. Deputātes Lazarevas priekšlikums nav balsojams, jo tas sakrīt ar iepriekšējo priekšlikumu.
Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikums nav balsojams.
L.Straujuma. 6. - deputāta Pimenova priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsojam!”)
Sēdes vadītāja. Deputāti vēlas balsojumu.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. - deputāta Pimenova iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 21, pret - 63, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.
L.Straujuma. 7. - deputātes Lazarevas priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsojam!”)
Sēdes vadītāja. Deputāti vēlas balsot.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 7. - deputātes Lazarevas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 22, pret - 61, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.
L.Straujuma. 8. - deputāta Morozova priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsojam!”)
Sēdes vadītāja. Deputāti vēlas balsot.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 8. - deputāta Morozova iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 21, pret - 63, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.
L.Straujuma. 9. - deputāta Morozova priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsojam!”)
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 9. - deputāta Morozova iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 24, pret - 60, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.
L.Straujuma. 10. - deputāta Morozova priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsojam!”)
Sēdes vadītāja. Deputāti vēlas balsot.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 10. - deputāta Morozova iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 21, pret - 62, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.
L.Straujuma. Un 11. - deputātes Lazarevas priekšlikums. Nav balsojams.
Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikums nav balsojams.
L.Straujuma. Līdz ar to es komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu “Grozījumi Vispārējās izglītības likumā” otrajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Vispārējās izglītības likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 62, pret - 23, atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.
Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai trešajam lasījumam.
L.Straujuma. Tātad komisija aicina iesniegt priekšlikumus trešajam lasījumam līdz 13.martam.
Sēdes vadītāja. 30.martam, ja?
L.Straujuma. 13.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Līdz ar to priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 13.marts.
Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Izglītības likumā”, otrais lasījums.
Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāte Laimdota Straujuma.
L.Straujuma (VIENOTĪBA).
Kā jau es iepriekš teicu, šie abi likumprojekti ir saistīti. Līdz ar to piedāvāju sākt izskatīt priekšlikumus.
1. - deputāta Morozova priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsojam!”)
Sēdes vadītāja. Deputāti vēlas balsojumu.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - deputāta Morozova iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 21, pret - 61, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.
L.Straujuma. 2. - deputāta Pimenova priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.
Vārds deputātam Andrim Morozovam.
A.Morozovs (SASKAŅA).
Par 1.priekšlikumu nepaspēju pieteikties. Atvainojos.
Kolēģi, ir veca anekdote, kuras galvenā doma ir tāda: ja sāp zobs, tad vajag salauzt kāju. Te ir līdzīgi. Es saprotu, ka tas ir princips, pēc kura savās gaitās un priekšlikumos vadās Izglītības un zinātnes ministrija ar ministru priekšgalā. Ja tā saucamo krievu skolu aizstāvji sākumā bija šokā un iebilda pret valsts finansēto mazākumtautību skolu reformēšanu, tad tagad, šķiet, šī tēma kļuvusi mazāk aktuāla, jo ministrija ir gājusi vēl tālāk. Tagad mēs aizliegsim arī privātskolas, kurās bērni mācās krieviski. Paskaidrošu vēlreiz tā, lai visi saprot. Mums ir atzītas 24 Eiropas valodas. Vēl mums ir savstarpēji līgumi ar valstīm, kuru valodās varēs mācīties privātskolās. Tā ir ukraiņu valoda, tā ir baltkrievu valoda, tā ir angļu valoda.
Tas taču ir pilnīgs absurds. Nevēlēšanos no budžeta līdzekļiem apmaksāt mācīšanos krievu valodā ar grūtībām tomēr vēl varētu pieņemt. Bet kur ir problēma ar privātskolām? Kur?... Es teicu - ar grūtībām. Jo arī krievvalodīgie cilvēki maksā nodokļus, vai ne? Nevarētu teikt, ka latviešiem būtu jāapmaksā krievu izglītošana. Bet absurds ar privātskolām ir prātam neaptverams. Kurā valstī jūs esat redzējuši, ka mazākumtautībai, kuras bērni veido ceturtdaļu no visu izglītojamo skaita, aizliegtu mācīties dzimtajā valodā pat par maksu? Nav tādas valsts!
Jāatzīst, ka ministrija ir ļoti filigrāni noslēpusi un noformulējusi šo aizliegumu. Formāli skolas jau netiek aizliegtas. Vienkārši tās nevarēs iegūt akreditāciju. Nav īpaša līguma starp Latvijas Republiku un Krievijas Federāciju. Es komisijas sēdē paprasīju Šadurska kungam: vai tiek plānots šāds līgums, vai tiek izskatīta iespēja, ka tāds līgums būs? Uz ko bija atbilde: “Krievija nepilda Minskas vienošanās.” Bet, atvainojiet, pie kā vainīgi ir tie Latvijas bērni, kuriem dzimtā valoda ir krievu valoda? Pie kā viņi ir vainīgi? Pie šo vienošanos nepildīšanas? Ja Šadurska kungu tā uztrauc šo vienošanos nepildīšana, varbūt viņam ir jābrauc tagad uz Krieviju, kur, kā mēs zinām, 18.martā būs vēlēšanas, un tur jādebatē par to. Attiecīgi varbūt vairāk... un lielāks būs efekts. Diemžēl šeit iemesls šādiem grozījumiem ir tikai viens. Un tas ir politisks, nekas vairāk.
Un man šajā gadījumā nav šaubu, ka skolu jautājums ir tikai sākums. Gan jau ar laiku visus, kuri zina tikai krievu valodu, atzīs par nelojāliem valstij vai turēs aizdomās... un tamlīdzīgi.
Kolēģi! Es gribu atgādināt, ka mēs tomēr dzīvojam demokrātiskā valstī, nevis Ziemeļkorejā. Aicinu atbalstīt manus priekšlikumus un Pimenova priekšlikumus.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Debates turpināsim pēc pārtraukuma.
Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu!
Godātie kolēģi! Šodien dzimšanas dienu svin mūsu kolēģe Janīna Kursīte-Pakule, un mēs viņu sveicam! (Aplausi.)
Reģistrācijas rezultātu paziņošanai vārds Saeimas sekretāra biedram.
G.Kūtris (12.Saeimas sekretāra biedrs).
Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies: Jānis Ādamsons, Andris Buiķis, Valters Dambe, Valdis Kalnozols... ir, Jānis Klaužs, Ainars Latkovskis, Ilmārs Latkovskis, Romāns Mežeckis, Romans Miloslavskis, Sergejs Mirskis, Imants Parādnieks, Valdis Skujiņš, Laimdota Straujuma... ir...
Sēdes vadītāja. Pārtraukums līdz...
G.Kūtris. ... Juris Šulcs un Jānis Vucāns.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Pārtraukums līdz pulksten 13.30.
(Pārtraukums.)
Sēdi vada Latvijas Republikas 12.Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.
Sēdes vadītāja. Godātie deputāti! Aicinu ieņemt vietas Sēžu zālē, lai varam turpināt Saeimas sēdi pēc pārtraukuma.
Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Izglītības likumā”, otrais lasījums.
Turpinām debates par 2. - deputāta Pimenova iesniegto priekšlikumu.
Vārds deputātam Igoram Pimenovam.
I.Pimenovs (SASKAŅA).
Labdien, kolēģi! Es apsveicu Starptautiskajā sieviešu dienā un novēlu daudz laimes Saeimas deputātēm, darbiniecēm, žurnālistēm un visām klātesošajām dāmām!
Par šo priekšlikumu, par kuru es tagad ziņoju. Es ierosinu izslēgt likumprojekta normu, ar kuru brīva mācību valodas izvēle privātajās izglītības iestādēs ir aizstāta ar mācībām valsts valodā.
Vēl nesen tie, kas iestājās par bērnu tiesībām mācīties ģimenes valodā, ar plašu žestu rekomendēja dibināt privātās skolas un doties turp mācīties dzimtajā valodā - ja ļoti gribas -, jo likums augstsirdīgi ļāva mācīties privātajās skolās (citēju) “citā valodā”. Tagad valdība grasās aizvērt arī šos vārtiņus.
Pirmajā lasījumā aizsākusies diskusija dāvāja mums visiem patiesības brīdi, kad Šadurska kungs publiski atteicās atzīt izglītību par pakalpojumu un uzsvēra, ka izglītība ir vien valsts funkcija, tāpēc valsts nosaka prasības, kurām jāatbilst. No tā vajag secināt, ka valsts vienmēr zina labāk par bērnu vecākiem, kas ir labi un kas ir slikti. Un, ja valsts deleģē šo savu funkciju veikt privātām izglītības iestādēm, tām, Šadurska kunga ieskatā, atliek šīs prasības pildīt un neuzdot liekus jautājumus.
Šadurska kungs, jūs esat veikli iekārtojies valsts vietā! Jūs ekspluatējat autoritāti, kuru valsts ieguvusi tautā smagās vēstures gaitas dēļ. Tomēr atcerieties, kam pieder valsts vara! Un ne tikai Latvijā, bet visur, kur rodas demokrātija. (Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.) Nu paskatieties uz plāksnēm jums aizmugurē! Tauta valsti baro. Jums nav neviena centa tam, ko jūs nosaucāt par funkciju, bet ir tikai tā nauda, kuru budžetā iemaksā jūsu sniegtās “funkcijas” (pēdiņās) patērētāji. Tieši tas dod viņiem tiesības nevis baudīt jūsu labvēlību, bet prasīt izglītību, kuru viņi vēlas. Šīs tiesības ir aizsargātas, tajā skaitā Latvijas starptautiskajās saistībās, bet jūs ar saviem likumu grozījumiem to izaicinoši pārkāpjat.
Kā jau teicu, likumprojekta pirmā lasījuma laikā Latvija parakstīja Eiropas Padomes Vispārējo konvenciju par nacionālo minoritāšu aizsardzību, kuras 13.pantā ir rakstīts: “Izglītības sistēmu ietvaros Puses apņemas atzīt, ka personas, kuras pieder pie nacionālajām minoritātēm, ir tiesīgas izveidot un vadīt privātās izglītības un apmācības iestādes.” Atkārtošos... Līdz šim brīdim neviens pat nemēģināja apšaubīt, ka šis pants nosaka mazākumtautībām piederošo tiesības privātajās skolās mācīt savus bērnus dzimtajā valodā. Eiropas Padomes Vispārējās konvencijas par nacionālo minoritāšu aizsardzību Konsultatīvā komiteja jau vienreiz norādīja Latvijai, ka obligātās latviešu valodas lietošanas ieviešana privātajās izglītības iestādēs nav pieļaujama. Savā 2008.gada ziņojumā Konsultatīvā komiteja secināja, ka valsts dotācijas nav pietiekams arguments, lai attaisnotu šādu iejaukšanos privātajā sfērā. Komiteja uzskata, ka obligātās latviešu valodas lietošanas ieviešana (citāts) “nedrīkst kavēt mazākumtautību pūliņus apmierināt savas vajadzības ar privātās izglītības sistēmas palīdzību”. (Citāta beigas.)
Līdz ar to Eiropas Padomes Konsultatīvā komiteja atkārtoti atgādināja Latvijai, ka mazākumtautībām ir savas vajadzības. Tagad skolu latviskotāji pat neķeras pie tādu ieganstu meklējumiem kā valsts dotācijas, bet izskauž no skolas mazākumtautību mācību valodas, pašpaļāvīgi atsaucoties uz Satversmi un cēlo mērķi nostiprināt latviešu valodu. Taču šis izvēlētais līdzeklis pastiprinās pretestību, un privāto skolu latviskošana padarīs to vēl stiprāku. Tas mazinās labvēlīgo attieksmi pret latviešu valodu, nevis to stiprinās. Un tas ir reāls risks. Lūdzu, atcerēsimies to!
Es ierosinu izslēgt likumprojekta normu, ar kuru brīva mācībvalodu izvēle privātajās izglītības iestādēs ir aizstāta ar mācībām valsts valodā.
Es aicinu atbalstīt manu priekšlikumu.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds izglītības un zinātnes ministram Kārlim Šadurskim.
K.Šadurskis (izglītības un zinātnes ministrs).
Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Vai jums neliekas absurda šī situācija, ka 27 gadus pēc valsts neatkarības atjaunošanas mēs diskutējam, kādā valodā mācīt mūsu skolās? Vai jums neliekas, ka mēs esam tiktāl ieslīguši dažādos spriedelējumos, iebildumos, atrunās, spekulācijās un puspatiesībās, ka šajās diskusijās esam pazaudējuši jēgu un to skaidro pamatu, ka izglītībai Latvijā ir jābūt latviešu valodā? (Starpsauciens: “Pareizi!”)
Un tad mēs dzirdam: bērniem grūti, vecākiem grūti...
Godātie deputāti! Visi šie bērni ir dzimuši Latvijas Republikā. Tie bērni, kuri uzsāks skolas gaitas vai jau uzsākuši... viņu vecāki ir dzimuši un auguši Latvijas Republikā. Par ko mēs runājam? Vai mēs varam iedomāties, ka Zviedrijā, Anglijā, Francijā, Vācijā, Itālijā... ka jebkurā no Eiropas valstīm vietējie iedzīvotāji nerunā savas valsts valodā? Kāpēc Latvija ir izņēmums?
Kāpēc vecākiem grūti?
Tas taču ir vienkārši nenopietni!
Budžeta pieņemšanas laikā žurnālisti laiku pa laikam aptaujā deputātus, cik labi viņi orientējas budžeta skaitļos un pavadošajā likumu paketē. Nu tā ir tāda skaista kampaņa, katrreiz budžetu pieņemot, lai deputāti varētu parādīt savas plašās (vai tieši otrādi) zināšanas.
Reiz bija tāds eksperiments, ka žurnālisti uzrunāja deputātus un teica: “Vai mēs tagad varētu pāriet uz angļu valodu, lai pārliecinātos, vai deputāti prot svešvalodas?”
Interesanti būtu uzzināt, kā ir ar latviešu valodu. Kā būtu, ja veiktu eksperimentu un parunātu ar deputātiem latviski? Man liekas, ka ir deputāti, kas šajā tribīnē ne reizi nav kāpuši, jo neprot valodu. Neprot arī deputāti, nevis tikai valsts iedzīvotāji!
Mazliet par privātajām skolām. Krievu cilvēki maksā nodokļus, kā Morozova kungs teica. Jā! Ja viņi tos nemaksātu, tad viņiem būtu darīšana ar tiesībsargājošajām iestādēm. Tas ir normāli, ka visi cilvēki maksā nodokļus.
Un, ja mēs runājam par privāto sfēru, - piedodiet, izglītība nav privātā sfēra! Izglītība ir valsts funkcija, kuru var deleģēt arī privātpersonu, juridisko personu dibinātām izglītības iestādēm, bet mums ir vienots izglītības standarts - visiem vienots! Un vienots tas ir gan matemātikas, fizikas, gan latviešu valodas ziņā. Un valodu var iemācīties pilnvērtīgi tikai tad, ja apgūst ne tikai valodu, bet arī mācību priekšmetus šajā valodā.
Un, ja mēs runājam par privāto sfēru, - jā, neformālā izglītība ir privātā sfēra un valsts neregulē valodu lietojumu neformālajā izglītībā, bet par formālo izglītību tiek izsniegts valsts atzīts dokuments. Līdz ar to te ir jāatbilst vienotam standartam.
Un ļoti bieži... arī šodien no Pimenova kunga mēs dzirdējām: ja jūs pastiprināsiet latviešu valodas apguvi, tas radīs negatīvu attieksmi un vēl vairāk saasinās problēmas - un tā tālāk, un tā joprojām.
Ziniet, Pimenova kungs, mēs gribam pastiprināt arī STEM jomu apguvi: matemātiku, inženierzinātnes, arī fiziku, ķīmiju, ekonomiku - visas zinātnes. Un, jā, tad ir nopietns risks, ka tas varētu radīt naidu pret matemātiku, piemēram. Beigsim spekulēt ar šīm muļķībām!
Un Morozova kungs arī savā iepriekšējā uzrunā pieminēja... viņš citēja vai atstāstīja daļu no manis teiktā, runājot par starpvalstu līgumiem. Es atstāstīšu šo epizodi pilnībā. Kāpēc mēs šobrīd neplānojam parakstīt līgumu ar Krieviju par sadarbību izglītības jomā? Ir labi, ja abas līgumslēdzējpuses pilda uzņemtās saistības. Diemžēl par Krieviju šādas pārliecības nav. Un šajā sakarā es minēju Minskas vienošanās kā vienu no kritērijiem. Krievija kļūtu par civilizētu valsti, ar kuru ir vērts slēgt līgumus, ja tā izpildītu, piemēram, Minskas vienošanās, kā arī pildītu savas starptautiskās saistības un pārtrauktu Krimas okupāciju.
Godātie deputāti! Šis nav Šadurska likums. Šis ir valdības virzīts likumprojekts.
Un, Pimenova kungs, jā, valsts vara pieder tautai, kas realizē to caur tiešās demokrātiskās vēlēšanās ievēlētiem priekšstāvjiem - jums, godātie deputāti, - un tāpēc jūsu laipnai uzmanībai un vērtēšanai ir šis likumprojekts otrajā lasījumā.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies ministram.
Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam.
S.Dolgopolovs (SASKAŅA).
Cienījamie kolēģi! Patīkami noklausīties kārtējo lekciju par demokrātiju, par tiesībām, pienākumiem, par sabiedrības interesēm, par nodokļiem. Tas varbūt būtu interesanti, ja to šinī konkrētajā gadījumā nolasītu Valsts valodas centra vadītājs, nevis izglītības un zinātnes ministrs.
Šeit ir skaidri saprotama viena patiesība: te ir sajaukti mērķi, līdzekļi un instrumenti. Ja mērķis ir panākt, lai visi Latvijā dzīvojošie perfekti runātu latviešu valodā, tas ir godam uzņemams mērķis, ko tiešām vajag respektēt un censties panākt.
Bet mēs runājam par instrumentiem. Ministra kungs tikai vienā teikumā minēja vārdus “izglītības standarti”. Ko tas nozīmē? Izglītības standarts jebkurā jomā ir prasību apjoms, kas ir izvirzīts vai nu precei, vai mācību procesam, zināšanu apjomam un kvalitātei, kas arī ir reglamentēts. Bet nekur, nevienā standartā nav runas par to, kā tas standarts ir sasniedzams. Ja jūs gribat panākt, lai mūsu ražošana būtu pirmajās rindās visā pasaulē, mēs nediktēsim, kādā valodā ir jābūt tehnoloģijai. Mēs runāsim par tiem standartiem, kādiem jāatbilst galaproduktam. Izglītība arī rada galaproduktu. Un tas ir skolēnu zināšanu apjoms.
Bet šinī gadījumā ir runa par īpašu situāciju. Šeit nav runa par izglītības sistēmu kopumā. Šeit ir runa tikai par tās sistēmas sastāvdaļu, kura saucas privātā izglītība. Un šeit tiešām tie standarti ir attiecināmi uz privātiestādēm tāpat kā valsts izglītībā. Vienīgā atšķirība ir tās metodes un līdzekļi, kā tiek sasniegti šie standarti. Un te ir privātskolu brīva izvēle - kā to darīt. Ja tie standarti nav sasniedzami, tad var izvirzīt prasību pret attiecīgo skolu, ka, lūk, tā neievēro šo pamatprasību. Tāpēc tam, kas ir teikts priekšlikumā, ko iesniedzis deputāts Pimenovs, ir ļoti dziļa jēga.
Un nerunāsim par drošības lietām vai par saspīlējumiem, vai par kādu pretstatījumu. Tas ir cits sarunas priekšmets. Šinī gadījumā runāsim profesionāli. Un es ieteiktu turpmāk to darīt arī ministram, jo līdz šim diemžēl nebija īsti redzams, ka viņš būtu runājis profesionāli.
Es aicinu atbalstīt Pimenova kunga priekšlikumu.
Paldies. (Aplausi.)
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ivanam Klementjevam.
I.Klementjevs (SASKAŅA).
Labdien vēlreiz! Atļaujiet arī man izteikt savu viedokli. Ir tāda valsts... Tās galvaspilsēta nav gluži Eiropas Savienības galvaspilsēta, tāpēc ka Eiropas Savienības galvaspilsēta ir Strasbūra, kā jūs ļoti labi zināt. Bet ir tāda valsts Beļģija, kura... ja pajautā tautā, kas ir Eiropas Savienības galvaspilsēta, daudzi pateiks, ka Brisele. Tur, Beļģijā, dzīvo trīs sabiedrības - Flemish sabiedrība, vācu valodā runājošie cilvēki un vēl trešā sabiedrība, kas runā franču valodā. Un katrā provincē... es pat varu jums parādīt, kā tas izskatās... Lūdzu, tā augšējā bilde... Lūdzu! Labajā pusē... tur dzīvo vāciski runājošie cilvēki - 75 tūkstoši. Prezidijam arī parādīšu... jā, augšā... Lai būtu saprotami. Jā.
Un katrā no provincēm ir atļauts iet uz sabiedriskām vietām, uz valsts institūcijām un pieprasīt informāciju savā valodā un saņemt atbildi šajā valodā. Bet skolā tur māca visas trīs valodas, un tas ir normāli.
Mēs arī negribam atteikties... teikt, ka mēs nemācīsimies latviešu valodu, mēs visu laiku prasām: dodiet mums kvalitatīvus speciālistus, kas pasniedz latviešu valodā! Lūdzam piešķirt vēl vairāk līdzekļu valsts valodas mācīšanai skolās un bērnudārzos! Jūs to izpildījāt, ministra kungs? Nav...! Pagaidām mums to speciālistu trūkst. Trūkst naudas.
Tad ko mēs gribam panākt? Mēs tagad ieviesīsim to kārtību - 80 un 20...? Bet faktiski mēs nevaram to izpildīt. Mēs nevaram izpildīt! Ja, piemēram, rīt... ja tūlīt pēc šī likuma pieņemšanas visi šie vecāki atvedīs savus mazos bērnus uz bērnudārzu, vai latviešu pirmsskolas iestāde pieņems viņus? Nē. Atbilde būs tāda: “Jūsu bērni neprot runāt latviešu valodā, es negribu mocīties ar viņiem. Māmiņ, mana grupa jau ir aizpildīta!” Nu tad ko mēs gribam panākt ar to? No sākuma sakārtosim to visu, lai būtu tās brīvās vietas, lai ikviens, kas grib, lai viņa bērns apgūtu valsts valodu jau no pirmsskolas, varētu aizvest tur savu bērnu un bērns sāktu valodas apguvi jau pirmsskolā! Mēs 27 gadus par to runājam, bet neko nevirzām uz priekšu tikai tāpēc, ka politikā ir izdevīgi visu laiku izmantot pirms vēlēšanām šo savu taisnību. Bet darām vismaz! Aiztaisām ciet šo...! Atstāsim šo...! Lai vecāki atbild, kā ir ierakstīts Satversmē, par savu bērnu izglītību! Līdz bērna 18 gadu vecumam katrs vecāks atbild par savu bērnu. Lai dod viņiem to labāko izglītību!
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.
J.Stepaņenko (SASKAŅA).
Godātie kolēģi! Pavisam īsi par nodokļiem.
Šadurska kungs! Patiešām izbrīnīja tas, ko jūs teicāt, un es vēlos jums pajautāt: vai jūs nodokļus maksājat pats no savas kabatas vai jūsu vietā nodokļus maksā valsts? Un vai jūs šo algu nopelnāt vai vienkārši saņemat, strādājot valsts sektorā?
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam.
A.Kiršteins (VL-TB/LNNK).
Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Manu uzstāšanos izprovocēja Klementjeva kungs, kurš šeit saputroja pilnīgi visu.
Beļģijā ir mazākumtautību... teritoriālais mazākumtautību princips, un Flandrijā visas skolas strādā un māca tikai holandiešu valodā, Klementjeva kungs. Tur franču valoda ir tikai kā svešvaloda. Tieši tas pats ir Valonijā, dienvidos. Tur visas skolas strādā un māca bērnus franču valodā, un holandiešu valodu jūs varat iemācīties tikai kā otru valodu, kā svešvalodu apgūt. Neviena skola tur nestrādā un nemāca bērnus holandiešu valodā.
Te bieži piemin arī Šveici, kas nav Eiropas Savienības valsts. Taču tā ir Eiropas ekonomiskās telpas valsts, un tur ir tieši tāda pati kārtība. Teritoriālās mazākumtautības ar savu vēsturisko teritoriju kantonos... Ženēvā jūs nevarat vāciski... nevarat pat ieiet veikalā kaut ko nopirkt... Visas skolas darbojas franču valodā.
Cīrihē jūs varat vācu valodā visu ko iegādāties, bet nevarat franču valodā.
Nav obligāti. Jā! Jūs varat mācīties kā otro, kā trešo valodu... Bet skolas strādā, Klementjeva kungs, Beļģijā, Flandrijā tikai holandiešu valodā.
Tagad par Latviju. Te bieži jauc...
Te ministrs jau pareizi pateica, ka ir vienots izglītības standarts. Šī ir Latvijas valsts, un, ja jūs gribat dabūt izglītības diplomu, tad jums ir jāievēro šīs latviešu valodas prasības un latviešu valodas izglītības standarti.
Un tie, kas atsaucas uz nodokļiem... Es gribu atgādināt vēlreiz pēdējo pirmskara tautas skaitīšanu Rīgā. Krievi kā ceturtā mazākumtautība jeb etniskā grupa aiz latviešiem, ebrejiem un vāciešiem ar deviņiem procentiem jeb 34 tūkstošiem iedzīvotāju. Tātad iedomājieties, kas palika pāri no šiem 34 tūkstošiem pēc 1940.gada tā saucamās sociālistiskās revolūcijas, kad tika slēgtas daudzas baltgvardu organizācijas, notika masu represijas un praktiski visa šī krieviski runājošā vidusšķira tika izsūtīta uz Sibīriju. Kara laikā pieci tūkstoši jauniešu, tieši krievu, tika iesaukti latviešu leģionā, no kuriem daļa krita, daļa pēc kara emigrēja, un tie, kas palika, tika represēti un atkal deportēti. Septiņi policijas bataljoni, krievu, darbojās kara laikā, kurus visus represēja - ar visām ģimenēm izsūtīja uz Sibīriju, kur viņi gāja bojā. Es domāju, ka no šiem 34 tūkstošiem palika labi ja trešā daļa.
Tātad kas tad tās pēkšņi par mazākumtautību skolām pēc kara? Tie ir iebraucēji, vairāk nekā 300 tūkstoši, kuri izdomāja, ka šeit varētu uzspiest kaut kādu jaunu kārtību.
Un, godājamie kolēģi, ja jūs esat atbraukuši uz citu valsti vai esat šo atbraucēju pēcnācēji, jums jāpiemērojas tai izglītības sistēmai, kāda šeit ir. Mēs taču nebraucam uz Krieviju un neprasām atjaunot 70 vidusskolas un tehnikumus, kas tur darbojās līdz 1937.gadam. Nekādi līgumi šeit neko nepalīdzēs un neko neatjaunos.
Tāpēc aicinu noraidīt šo priekšlikumu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Veiko Spolītim.
V.Spolītis (VIENOTĪBA).
Ļoti cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Mani kā Latvijas igauni pamudināja šeit nākt un tomēr izteikt savu viedokli par šo valodas jautājumu Klementjeva kunga teiktais par Beļģiju un Beļģijas federālisma piemēru Latvijai. Manuprāt, šis piemērs īsti neder šeit vienkārša iemesla dēļ: Latvija ir unitāra valsts - tieši tāda pati, kāda Beļģija bija līdz 1993.gadam, kad 163 gadus pēc neatkarības pasludināšanas (pēc Napoleona kariem 1830.gadā) Beļģijas vēlētāji referendumā nolēma, ka šī valsts varētu būt citādāk uzbūvēta. Tam bija nepieciešami 163 gadi!
Ja mēs runājam par Latvijas peripetijām un par valodu politiku, mums joprojām ir jāsaskaras ar padomju okupācijas sekām. Līdz ar to varbūt risināsim jautājumus secīgi: nostiprināsim latviešu valodas pozīcijas un tad varbūt varēsim runāt arī par inovatīvākām pieejām.
Ja runājam par inovatīvākām pieejām, tad es atceros, kā es igauņu valodu mācījos vēl padomju okupācijas laikā. Man vislielākā pateicība ir jāizsaka savai mātei, kura par to parūpējās, sūtot mani pie vecvecākiem uz Tallinu. Bet padomju laikā diemžēl nekāda igauņu valodas apmācība šeit, Latvijā, nebija iespējama. Pēc neatkarības atjaunošanas Rīgā tika atjaunota Rīgas igauņu skola. Šīs iespējas ir!
Nevienam sevi cienošam igaunim Latvijā neienāk prātā doma prasīt kaut ko vairāk, nekā šobrīd Latvijas likumdevējs ir devis. Proti, mums ir sava skola, mēs varam savu kultūru nostiprināt, bet tai pašā laikā, beidzot Rīgas igauņu skolu, visi Latvijas igauņi runā latviski.
Tas, ka izglītības pamats ir latviešu valodā, ir tas svarīgākais, lai vēlāk, vidusskolu beidzot, varētu iestāties augstskolā. Tas, kas skar igauņu valodu, - lūdzu! Tepat aiz robežas ir Tērbata. Līdz ar to jebkurai citai mazākumtautībai Latvijā ir jāpadomā tieši tāpat. Tā ka šeit nav izņēmumu.
Aicinu neatbalstīt šo piedāvājumu.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ivanam Klementjevam, otro reizi.
I.Klementjevs (SASKAŅA).
Šo informāciju, kuru es teicu no šīs tribīnes, es neizdomāju, to man sniedza Beļģijas parlaments. Tā ir oficiāla informācija. Viņi sagatavoja prezentāciju un izsūtīja citiem deputātiem, tai skaitā Ukrainas deputātiem. Tas bija pagājušā gada novembrī.
Ja jūs tā pieskaraties vēsturei, - nu, paskatīsimies, kā bija pirms 300 gadiem, kādā valodā šeit runāja! Kāpēc jūs pieminat tikai okupāciju, 1940.gadu? Kas iekaroja Rīgu? No Zviedrijas karaļa... pirms 300 gadiem... Jā... To arī vajag zināt. Un Krievija? Krievija šeit parādījās oficiāli no 12.gadsimta - no 12., ne tikai vakar. (Starpsauciens.) Par to...
Un dzīvosim saskaņā ar savām dvēselēm un ar visu demokrātisko valstu (Starpsauciens: “Kad mainīsim valsts iekārtu, padomāsim par to valodu!”) likumiem!
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Atim Lejiņam.
A.Lejiņš (VIENOTĪBA).
Kolēģi! Negribēju runāt, bet nu te jūsu priekšā stāv viens cilvēks, kas gāja uz Austrālijas skolu, nevienu angļu vārdu nemācēdams.
Mazliet par to fonu... No 1950.gada līdz 1960.gadam Austrālijā ieplūda pāri par miljonu imigrantu. Pāri par miljonu - desmit gados! Un lielākā daļa no viņiem nemācēja runāt angliski, jo viņi nāca no Austrumeiropas - tostarp 20 tūkstoši latviešu, 20 tūkstoši igauņu, kādi 100 vai 200 tūkstoši poļu, kā arī no Dienvideiropas - kādi 300 tūkstoši itāļu. Jūs domājat, kāds Austrālijā viņiem teica: “Lūk, te jums ir skola! Mācieties savā valodā!”? Nu pietiek tā domāt! Un Austrālijā nekur nebija nevienas skolas, kurā nebūtu ārzemnieku, imigrantu, bērnu. Manā pamatskolā, tehnikumā pilns bija ar viņiem.
Nu labi, ko tad mēs darījām? Mūs nosēdināja skolas solā. Nu, klausījos, kas tā par valodu. Es špikoju. Un tā bija vienīgā iespēja. Un, ziniet, pēc trim mēnešiem es runāju angliski! (Aplausi.) Piedošanu, austrāliski! Austrāliski! Un tad, kad tur biju jau piekto mēnesi, man teica: “Ā, tu esi ārzemnieks, imigrants, tev jālasa bērnu grāmatas lieliem burtiem, lai tu vari salasīt!” Es tik dusmīgs biju, es sviedu atpakaļ! Man vajag kārtīgas grāmatas.
Lūk! Tā bija īsta integrācija - viens un divi! Austrālijā nekādas šādas problēmas nav, jo visi ir gājuši caur vienu skolas sistēmu ar vienu standartu. Protams, nedēļas nogalē mēs varējām iet uz latviešu skoliņu. Jā, lūdzu! Nekādas vainas! (Aplausi.)
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Borisam Cilevičam.
B.Cilevičs (SASKAŅA).
Cienījamie kolēģi! Nav kauns kaut ko nezināt, bet ir kauns atteikties mācīties. Man sen jau nav nācies dzirdēt tik daudz melu no šīs tribīnes.
Šadurska kungs apgalvoja, ka tas ir vispārpieņemts princips: viena valsts - skolā tikai viena valoda. Tie ir meli, Šadurska kungs! Palasiet jebkuru attiecīgu grāmatu! Palasiet Eiropas Padomes Vispārējās konvencijas par nacionālo minoritāšu aizsardzību Konsultatīvās komitejas ziņojumus par valsti!
Uzstājoties no šīs tribīnes debatēs par pirmo lasījumu, es uzskaitīju garu sarakstu - vairāk nekā 30 Eiropas Padomes dalībvalstis, kas nodrošina publisku izglītību minoritāšu valodās. Tātad jūs vienkārši maldinājāt... pirmām kārtām - savus kolēģus. Nu ņemiet reiz un palasiet! Nu jūs taču esat pieauguši cilvēki - deputāti. Es ceru, jums nav īpašu problēmu ar angļu valodu, kaut gan liela daļa šo materiālu ir pārtulkota latviski.
Jūs minējāt Vāciju. Vācija nodrošina valsts finansētu izglītību dāņu, sorbu un frīzu valodā. (Dep. A.Lejiņš: “Turku nē!”) Tas ir pirmkārt. (Starpsauciens.)
Otrkārt. (Starpsaucieni.) Kolēģi! To, ko teica Kiršteina kungs, es uzskatu par naida runu. Kiršteina kungs jūs aicina pārkāpt Satversmi. Saskaņā ar Satversmi visi pilsoņi ir vienlīdzīgi neatkarīgi no tautības. Es neesmu imigrants. Mani senči šeit dzīvoja gadsimtiem. Un tie ir meli, ka to veco krievu vairs nav, ka te visi ir jaunie. Nav tā!
Saskaņā ar Iedzīvotāju reģistra datiem 1992.gadā 42 procenti etnisko krievu tika reģistrēti kā Latvijas pilsoņi. Poļu vidū bija gandrīz divas trešdaļas, ebreju vidū - aptuveni puse, ukraiņu vidū - daudz mazāk - kādi astoņi procenti. Palasiet! Tas nozīmē, ka visas šīs personas ir Latvijas pilsoņu pēcteči. Par kādiem deviņiem procentiem jūs runājat?
Naturalizētiem pilsoņiem ir absolūti tādas pašas tiesības kā dzimtajiem pilsoņiem, un tas ir rakstīts Satversmē, tas ir rakstīts Pilsonības likumā. Tātad jūs aicināt diskriminēt naturalizētos pilsoņus. Tas ir pretrunā Satversmei, pretrunā Latvijas starptautiskajām saistībām.
Trešais. Mēs daudz runājam par kopīgām vērtībām. Kas ir tās kopīgās vērtības? Tā ir, pirmkārt, demokrātija. Tā ir arī visu cilvēku vienlīdzība. Un tā tas bija arī Latvijas laikā, kā mēs mēdzam teikt. Faktiski jūs pilnīgi sagrozāt šo demokrātiskās daudzveidīgās Latvijas koncepciju. Daudzveidība ir vērtība. Jūs taču zināt Eiropas Savienības dokumentus, kur patiešām daudzveidība tiek pasludināta par vērtību. Tā mēs cik daudz reižu...
Es neredzu... Ražuka kungs, jūs atceraties Tautas frontes laiku? “Latvija - mūsu kopīgās mājas.” Cik jūs personiski esat izdarījis, lai panāktu to cieņu pret visiem cilvēkiem, neatkarīgi no tautības? Kas noticis ar jums, kas noticis ar mums visiem, ka šī koncepcija pilnīgi tiek mainīta?
Jā, protams, es tiešām gribu dzīvot demokrātiskā Latvijā un sekot tām tradīcijām, kuras iedibināja izglītības ministrs Rainis. Es saprotu, ka diemžēl šobrīd mums ir izglītības un zinātnes ministrs Šadurskis, kurš rīkojas absolūti pretēji tam, ko darīja Rainis. Nu laiki mainās, cilvēki arī mainās. Un tie ir meli, ka tas, ko jūs piedāvājat, ir saskaņā ar Latvijas tradīcijām un demokrātijas principiem.
Un pats pēdējais. Jūs pastāvīgi melojat, apgalvojot, ka bērni negrib vai vecāki negrib mācīties latviešu valodu. Tie ir meli. Jau tagad bilingvālā sistēma darbojas labi. Jūsu parakstītajās ministrijas atbildēs uz mūsu jautājumiem tas ir melns uz balta apgalvots. Nu ko jūs te stāstāt visādas muļķības? Nu, piedodiet, Kārli, tā taču nedrīkst! Es apgalvoju, ka šodien mazākumtautību izglītības programmu absolventi latviski runā labi. Šie bērni iestājas Latvijas augstskolās bez problēmām. Parādiet man datus, kas to apgāž! (Starpsauciens: “Pietiek!”) Nu nav tādu! Jūs vienkārši... Ko jūs gribat pierādīt? Es saprotu, ka liela daļa deputātu vienkārši nezina, kas ir tās mistiskās krievu skolas. Jūs tur nekad neesat bijuši.
Sēdes vadītāja. Cileviča kungs, jūsu debašu laiks ir beidzies.
B.Cilevičs. Kolēģi, pārliecība var būt jebkura, bet beidziet reiz melot! Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ainaram Latkovskim. (Starpsaucieni: “Ainar! Ainar!”) Latkovska kungs, jūs bijāt pieteicies debatēs. (Starpsauciens: “Kad tas bija?”) Deputāts atteicās. (Dep. I.Zariņš: “Viņam vienkārši patīk pogas spaidīt!”)
Vārds deputātam Varim Krūmiņam.
V.Krūmiņš (LRA).
Labdien vēlreiz! Ir daudzas lietas, ko es šajā izglītības reformā... neteikšu, ka neatbalstu, bet man ir tādas domas, ka varbūt viss ir par ātru un kaut kas nav pareizi. Bet valodas jautājumā, protams, es atbalstu gan Šadurska kungu, gan to, ka mums ir jāpāriet uz mācībām latviešu valodā.
Un man ir grūti saprast, vai negribam vai nevaram 27 gadu laikā iemācīties latviešu valodu. Viens piemērs no dzīves. Es jau komisijā to teicu, bet lai dzird arī visi. Divas TTT meistarkomandas basketbolistes, kad tika atgūta neatkarība, noslēdza labus līgumus ārzemēs. Viena aizbrauca uz Horvātiju, otra aizbrauca uz Vāciju. Abām bija mazi puikas, kurus viņas, protams, paņēma līdzi. Viņām spēlējot vienu sezonu attiecīgajā valstī, bērni kontaktējās un gāja vietējā bērnudārzā, dzīvoja kopā ar vietējiem bērniem, puikām, meitenēm, protams, un viņi gada laikā perfekti iemācās... viens iemācās vācu valodu, otrs - horvātu valodu. Tagad, kad viņi jau ir izauguši lieli, viens no šiem jaunekļiem spēlē Latvijas basketbola izlasē U20. Mēs aizbraucam uz turnīru Horvātijā, un komandai piedāvā gidu, kurš būs tā kā tulks, lai visi varētu saprast, bet tulku mums nevajag - puika šā viena gada laikā ir iemācījies perfekti horvātu valodu, viņš runā, visu saprot. Nav absolūti nekādu problēmu iemācīties valodu, ja to sāk darīt laikus.
Par pedagogu mācīšanu latviešu valodā. Tiem, kas vēl nav C1 kategoriju ieguvuši (kā izrādās, pagājušajā gadā 20 skolotāji, kuri strādā krievu skolās, C1 kategoriju nevarēja nokārtot), Latvijas valsts tādu ļoti, ļoti lielu bonusu ir sniegusi 3,3 miljonu apmērā - atbalstu pedagogiem, īstenojot izglītību latviešu valodā. Ir ļoti skaidri paskaidrots, ka četru gadu laikā skolotājiem par brīvu tiks piedāvāti 120 stundu kursi, un kopumā tie būs 3500 pedagogu... Būs 120 stundu kursi, kuros tie, kas nav vēl šo C1 līmeni sasnieguši, varēs iet un mācīties un valodu apgūt, lai pēc tam labi varētu strādāt skolā. Tā ka principā es neredzu problēmu pārejai uz mācībām latviešu valodā.
Un nobeigumā. Nepāriet jau pilnībā uz latviešu valodu. Man liekas, ka mazliet tās krāsas ir sabiezinātas. Pirmās sešas klases - 50 uz 50; 7.-9.klase - 80 uz 20 un tikai vidusskolā ir tā, ka latviešu valodā mācās pilnībā. Turklāt, zinot, ka šajā gadā 92 procenti skolēnu arī mazākumtautību skolās visus eksāmenus izvēlējās kārtot latviešu valodā... Nu, es nezinu... Mēs jau paši būtībā uz to ejam. Es neredzu nekādas īpaši lielas problēmas šai pārejai uz mācībām latviešu valodā. Man liekas, ka viss notiek ļoti loģiski, pareizi un saprotami.
Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Igoram Pimenovam, otro reizi.
I.Pimenovs (SASKAŅA).
Cienījamie kolēģi! Polemikā ir tāds paņēmiens kā priekšmeta tīša aizstāšana - atbildēt uz jautājumiem, uz kuriem ir ērti atbildēt, un neatbildēt uz tiem jautājumiem, uz kuriem vienkārši negribas atbildēt nemaz vai nav atbilžu. Šo paņēmienu sauc par demagoģiju.
Ne uz vienu no manis izteiktajiem argumentiem ministrs neatbildēja, izņemot vienu. Viņš piekrita, ka valsts vara pieder tautai. Paldies par to.
Es neatsaucos uz vecāku sūrošanos, ka, lūk, viņu bērniem būs grūti mācīties citā valodā. Par to es nevienu vārdu neteicu. Runa ir par ko citu. Nav runa par to - grūti vai viegli. Vecāki vienkārši grib redzēt sevi savos mazbērnos, kuri paliktu dzīvot šeit, Latvijā, uz mūžu, nevis brauktu projām uz Krieviju, Baltkrieviju, Izraēlu, Vāciju vai citurieni. Latvija ir viņu dzimtene, un viņi vēlas, lai viņu mazbērni paliktu šeit un paliktu ar to kultūru, ar to galveno - viņu valodu, kurā viņus audzina ģimenē. To labi saprata Tautas fronte. Šeit tika divreiz pieminēts, kā Latvijas Tautas fronte solīja Latvijai, visām mazākumtautībām piederīgajām personām, ka tas tā būs Latvijas nākotnē. Izrādījās, tie bija meli. Piedodiet, tie bija meli! Ja mēs neko nemainīsim šajā reformēšanā, tie meli tā arī paliks par meliem.
Man grūti iedomāties, ka ministrs nesaprot, ka mācību valoda un mācību priekšmeta valoda ir divas atšķirīgas kvalitātes. Mācību valoda ir audzināšanas līdzeklis, tieši tāpēc vecāki vēlas, lai bērni skolā tiktu audzināti tajā valodā, kurā viņi ir audzināti ģimenē.
Es tagad pabeidzu, priekšsēdētāja.
Tās nav mācību priekšmetu apguves grūtības, kas stumj vecākus prom no latviešu valodas kā mācību valodas, bet tā ir ģimenes valoda, kas viņiem ir ļoti svarīga, un viņi vienkārši nevēlas zaudēt savus bērnus, ja lielākoties mācības notiktu citā valodā.
Sēdes vadītāja. Pimenova kungs, atvainojiet, jūsu runas laiks ir beidzies!
I.Pimenovs. Paldies jums par uzmanību. Un paldies, priekšsēdētāja, ka devāt man iespēju runāt.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātam Romualdam Ražukam.
R.Ražuks (VIENOTĪBA).
Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! SASKAŅAS kolēģi tik cītīgi gribēja mani izsaukt. Nu es esmu šeit, priekšā, un varu pateikt dažas lietas.
Pirmām kārtām - par valodu. Man bija 30 gadu, kad es atbraucu uz Latviju. Sāku strādāt Paula Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā, un kolēģi nerunāja ar mani krieviski. (Starpsauciens: “Bravo!”) Lai es iemācītos latviešu valodu, speciāli nerunāja krieviski, kaut arī es biju beidzis Maskavā aspirantūru. (Aplausi.) Un ātri, divarpus mēnešos, bija iespējams apgūt fiziku, ķīmiju - visu to, kas ārstam ir nepieciešams. Citādi es to nevaru iedomāties. Tas bija 1985.gads. (Starpsaucieni: “Cik tev bija gadu, Romuald? Tu taču nebiji skolēns tad!”)
Tālāk - par Tautas fronti. Jā, Latvijas Tautas frontes otrajā programmā bija rakstīts, ka būs iespēja iegūt vidējo izglītību nacionālajā valodā. Un tika nodibinātas igauņu, lietuviešu, poļu, ukraiņu, ebreju skolas, ko padomju vara 1940.gadā varmācīgi slēdza, atņēma šo iespēju. Tagad šīs skolas ir īstais - īstais! - nacionālo minoritāšu skolu paraugs. Rīgas Lietuviešu vidusskola ir viena no labākajām vidusskolām Rīgā - no labākajām vidusskolām! -, tāpēc ka tur vienlaikus ar to, ka tiek apgūta lietuviešu valoda, kultūra, vēsture un ētika, viss, kas ir nepieciešams... visi priekšmeti tiek pasniegti latviešu valodā tajā proporcijā, kāda nepārkāpj Izglītības likumu un Valsts valodas likumu, kāda ir paredzēta.
Diemžēl vairākumā tā saucamo krievu skolu tas netiek ievērots, un tur ir tā problēmas sakne. Un šodien teikt, ka, redziet, Tautas fronte otrajā programmā to solīja... Cienījamie kolēģi! Toreiz Krievijā arī bija tautas fronte. Krievija virzījās uz demokrātiju. Mēs domājām, ka ar to valsti rokrokā tālāk attīstīsim savu valsti. Šodien krievu valoda tiek izmantota kā ideoloģiskās cīņas ierocis. Un pat tādas Krievijas sabiedrotās valstis kā Kazahstāna ar prezidenta rīkojumu aizliegušas valdības sēdēs runāt krieviski. Viņi no kirilicas pāriet uz latīņu alfabētu. (Starpsauciens: “Pareizi!”) Kāpēc? Tāpēc, ka šī valoda diemžēl... tiešām lielā, bagātā vēsture, kultūra un valoda tiek izmantota kā ideoloģiskās cīņas ierocis. (Dep. V.Spolītis: “Precīzi!”)
Protams, izglītība, tās kvalitāte un apgūšanas iespējas ir pirmajā vietā, bet nenonieciniet arī to, ko es teicu, proti, ka šī valoda tiek izmantota.
Es domāju, kompromiss tajā visā... tieši tajā, ka priekšmeti vidusskolas vecākajās klasēs tiks apgūti latviešu valodā, ļaus varbūt mazināt šīs konflikta iespējas, ar kurām draudēja Pimenova kungs. (Aplausi.)
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam, otro reizi.
S.Dolgopolovs (SASKAŅA).
Cienījamie kolēģi! Mums izveidojas ļoti interesanta parādība: runāt nevis par konkrētu priekšlikumu, bet par visu ko, sākot ar priekšvēsturi, vēsturi, emocijām un tā tālāk.
Varu pateikt, ka esmu beidzis Rīgas Tehnisko universitāti pagājušā gadsimta 63.gadā, kad tā vēl saucās Rīgas Politehniskais institūts. Es mācījos latviešu plūsmā, jo krievu plūsmas tanī laikā Ķīmijas fakultātē nebija. Es piecus gadus mācījos vienā grupā ar vienu no Nacionālās apvienības pamatlicējiem - Juri Dobeli. Es esmu beidzis arī izglītības iestādi, kura saucas Lomonosova ģimnāzija jeb Rīgas 23.vidusskola un kurā mācības notika krievu valodā.
Kāds man var pārmest, ka man ir slikta valoda vai es to valodu nemīlu, nerespektēju, necienu un tā tālāk? Es domāju, ka neviens to neteiks. Bet šinī gadījumā ir runa nevis par valodu, bet par privāto iestāžu tiesībām pašām organizēt savu mācību procesu atbilstoši tiem izglītības standartiem, par kuriem strīdu nav. Tai skaitā arī standartam, kas nosaka valsts valodas zināšanu apjomu.
Es aicinu atbalstīt Pimenova kunga priekšlikumu. (Aplausi.)
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Artusam Kaimiņam.
A.Kaimiņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Tad, kad veco ļaužu bataljons būs beidzis runāt, es pateikšu jauno cilvēku vārdā, ko es domāju par šo.
Es nesaprotu, kāpēc mēs runājam tikai par krievvalodīgajiem, bet nemaz nerunājam par ķīniešiem un nemaz nerunājam par vjetnamiešiem, bet likumā ir arī... nu, par viņiem ir runa. Iedomāsimies situāciju: atbrauc pie mums vjetnamieši... bagāti vjetnamieši, bagāti ķīnieši. Viņi atbrauc un sāk iedzīvoties šeit, un viņi uztaisa savus bērnudārzus, savas skolas, un tagad viņiem šis likums ļautu, pieņemsim, mācīties ķīniski.
Nu tad viņš mācīsies ķīniski līdz 9.klasei, un tad Izglītības un zinātnes ministrija viņam iedos papīru, dokumentu, ka viņš ķīniski ir pabeidzis pamatskolu: un tagad - ej tālāk! Nu, ej kaut kur! Kur viņš, nabadziņš, ar ķīniešu valodu pa Latviju tālāk aizies? Es nerunāju par krievu valodu. Vai, pieņemsim, vjetnamietis... Un tad, ja vjetnamietis vēl pabeidz arī vidusskolu ar šo izglītības diplomu, sanāk kaut kāds nonsenss.
Līdz ar to, lai būtu šis vienādais standarts, ir jābūt vienai valsts valodai.
Un tagad patīsim atmiņu serpentīnu mazliet atpakaļ! Pavisam nesen - nu, relatīvi nesen - Latvijā bija referendums par divvalodību. Kāds bija referenduma iznākums? (Starpsauciens: “86 - “par”!”) Referenduma iznākums bija tāds, ka Latvijā ir viena valsts valoda - latviešu valoda. Tad arī ķīniešiem un vjetnamiešiem būs jāmācās savās mācību iestādēs, privātajās vai arī valsts, latviešu valodā. Un viss! Ir izrunāts!
Lūdzu, neatbalstiet šo priekšlikumu!
Paldies.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Straujumas kundze, vai ir kas piebilstams?
L.Straujuma. Komisijā bija līdzīga veida diskusija, un komisija neatbalstīja deputāta Pimenova priekšlikumu.
Komisijas vārdā lūdzu neatbalstīt priekšlikumu.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. - deputāta Pimenova iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 22, pret - 54, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.
L.Straujuma. 3. - deputātes Lazarevas priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.
Vārds deputātei Jeļenai Lazarevai.
J.Lazareva (SASKAŅA).
Drusku turpināšu sarunu par privātskolām.
Savā priekšlikumā es piedāvāju privātajās izglītības iestādēs vispārējo izglītību un profesionālo izglītību pamatizglītības un vidējās izglītības pakāpē iegūt valsts valodā, kā arī Eiropas Savienības oficiālajās valodās un mazākumtautību valodās.
Gribu pievērst uzmanību, ka šodien mēs nerunājam par latviešu valodas apgūšanu, bet runājam par to, kādā veidā apgūst zināšanas vispār izglītības iestādēs. Un mēs nerunājam par imigrantiem, bet runājam par Latvijas pilsoņiem.
Lūdzu atbalstīt manu priekšlikumu.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Vai ir kas piebilstams?
L.Straujuma. Jā. Priekšlikums līdzīgs iepriekšējam. Komisijā netika atbalstīts.
Komisijas vārdā lūdzu neatbalstīt.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. - deputātes Lazarevas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 21, pret - 63, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.
L.Straujuma. 4. - deputāta Morozova priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsojums!”)
Sēdes vadītāja. Deputāti vēlas balsot.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. - deputāta Morozova iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 22, pret - 62, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.
L.Straujuma. 5. - deputāta Morozova priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti vēlas balsot.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. - deputāta Morozova iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 22, pret - 62, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.
L.Straujuma. 6. - deputāta Morozova priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. - deputāta Morozova iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 22, pret - 62, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.
L.Straujuma. 7. - deputātes Lazarevas priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.
Vārds deputātei Jeļenai Lazarevai.
J.Lazareva (SASKAŅA).
Gribu pievērst jūsu uzmanību, ka likumprojekts krievu valodas programmai, tajā skaitā privātajās iestādēs, izvirza stingras prasības izglītības iestādēm, kurās mācās mazākumtautību bērni. Bet vienlaikus piedāvā papildināt Izglītības likumu ar jaunu punktu, kas paredz vispārējās izglītības programmu īstenošanu ar integrētu mācību saturu un svešvalodas apguvi, lai nodrošinātu citu Eiropas Savienības dalībvalstu valodu apguvi, ievērojot attiecīgās valsts izglītības standarta nosacījumus. Iznāk, ka mācībām krievu valodā noteiktas stingras proporcijas, bet mācībām angļu vai franču valodā proporciju un prasību vispār nav. Tāpēc rodas šaubas par likumprojekta mērķi.
Mēs runājam par latviešu valodu. Vai ar tādām izmaiņām mēs varam nodrošināt bērniem iespēju turpināt izglītību Latvijas valsts augstskolās un paaugstināt konkurētspēju Latvijas darba tirgū? Vai deputātu vairākums ir iedziļinājies likumprojekta būtībā? Vakardien man likās, ka pat komisijas priekšsēdētājs Aldis Adamovičs par šā punkta nozīmi uzzināja tikai “Baltkom radio” debatēs. Pieņemot ministrijas piedāvāto grozījumu, likumdevējs rosina nevienlīdzību attiecībā uz bilingvālo izglītību un rada tiesvedības riskus. Visiem zināms, ka tikko ir pasludināts Satversmes tiesas spriedums par pedagogu algu un piemaksu aprēķiniem, kas ir nelabvēlīgs vadībai un liecina par Izglītības un zinātnes ministrijas lēmumu nepietiekamu kvalitāti.
Tātad piedāvāju atbalstīt manu priekšlikumu izteikt 9.panta 1. un 2.punktu citā redakcijā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Debates slēdzu.
Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?
L.Straujuma. Komisija neatbalstīja deputātes Lazarevas priekšlikumu.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 7. - deputātes Lazarevas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 22, pret - 60, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.
L.Straujuma. 8. - deputāta Pimenova priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti vēlas balsot.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 8. - deputāta Pimenova iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 22, pret - 61, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.
L.Straujuma. 9. - deputāta Morozova priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 9. - deputāta Morozova iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 22, pret - 60, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.
L.Straujuma. 10. - deputāta Pimenova priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.
Vārds deputātam Igoram Pimenovam.
I.Pimenovs (SASKAŅA).
Dārgie kolēģi! Latvijā 62 procenti iedzīvotāju mājās runā latviešu valodā, 38 procenti runā citās valodās. Un šie 38 procenti - tie ir galvenokārt tie, kas mājās runā krievu valodā; 37,2 procenti - tā ir atbilde Artusam Kaimiņam, kāpēc runājam par krievu valodu.
Savukārt no visiem skolēniem krievu valodā mācās 27 procenti. Tātad vairāk nekā ceturtdaļa krievvalodīgo ģimeņu sūta savus bērnus latviešu skolās. Tāda ir šo vecāku izvēle. Daļu vecāku apmierina spēkā esošā izglītības sistēma. Par to liecina iepriekšējā sēdē ar jūsu balsīm noraidītais 14 tūkstošu pilsoņu kolektīvais iesniegums “Par bilingvālās apmācības saglabāšanu”. Arī valdības iedvesmotā mazākumtautību izglītības turpmāka latviskošana, iespējams, sastaps savus krievu... starp krievu vecākiem savus atbalstītājus un sekotājus. Bet ir Latvijā ievērojama krievu vecāku daļa, kuri vēlas, lai viņu bērni mācītos un tiktu audzināti pārsvarā ģimenes valodā, jo viņi uzskata skolu par savas ģimenes turpinājumu. Arī šādai vecāku grupai ir jābūt nodrošinātai iespējai izglītības sistēmā. Latvijas parakstītā Eiropas Padomes Vispārējā konvencija par nacionālo minoritāšu aizsardzību norāda, ka valstis “apņemas, ja ir pietiekams pieprasījums, nodrošināt savu iespēju robežās, ka personām, kuras pieder pie nacionālajām minoritātēm, ir pienācīgas iespējas apgūt minoritātes valodu vai iegūt izglītību šajā valodā tajā teritorijā, kuru vēsturiski vai lielā skaitā apdzīvo šo nacionālo minoritāšu personas”. Atvainojos par tik garu citātu.
Latvijas Republikas atbildība ir pildīt pienākumus, kurus tā uzņemas. Latvijas Republika ratificēja konvenciju, tātad tā nav pretrunā ar Satversmi. Rodas jautājums - vai viena izglītības standarta ietvaros var īstenot dažādas izglītības ieguves iespējas, kuras atšķiras ar to, cik lielā mērā ir lietota mazākumtautību valoda kā mācību valoda? Atbilde ir - jā. Izglītības likuma 9.panta otrās daļas trešais punkts noteic, ka citā valodā izglītību var iegūt citos likumos paredzētās izglītības iestādēs. Es ierosinu ar speciālu likumu nodrošināt izglītības ieguvi mazākumtautību valodā mazākumtautību izglītības iestādēs, kuras šajā likumā ir jāapraksta. Tātad speciālajā likumā ir jādefinē, ka likums nosaka mācību priekšmetus, kas apgūstami valsts valodā, bet citu mācību priekšmetu apguves valodu nosaka izglītības iestādes padome. Ierosinu arī, ka līdz nākamā gada 1.janvārim Ministru kabinetam ir jāiesniedz Saeimā Mazākumtautību izglītības iestāžu likuma projekts un tajā ir jāapraksta arī mazākumtautību izglītības iestāžu izglītības programmas, kurām par pamatu ir jābūt esošajām mazākumtautību izglītības programmām.
Mans priekšlikums nekādi nav saistīts ar citu politisko spēku ierosinājumiem par mazākumtautību sistēmu autonomiju vai par mazākumtautību izglītības iestāžu iekārtu. Es rosinu dibināt mazākumtautību izglītības iestādes kā publiskās izglītības sistēmas elementu, ievērojot izglītības standarta satura prasības.
Tāpēc lūdzu manu priekšlikumu atbalstīt.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Dombravam.
J.Dombrava (VL-TB/LNNK).
Kad atsevišķi Saeimas deputāti no šīs tribīnes pārkāpj Saeimas deputātu ētikas kodeksu, tad viņiem tiek izslēgts mikrofons un pēc tam viņu lietas tiek izskatītas Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā. Vienlaikus Saeima piever acis uz to, ka SASKAŅAS kolēģi pārkāpj Saeimas kārtības rulli, Saeimā dotos zvērestus, Saeimas deputātu ētikas kodeksu.
Saeimas deputāta zvērestā ir skaidri un gaiši pateikts, ka Saeimas deputāts, uzņemoties Saeimas deputāta amata pienākumus, zvēr stiprināt latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu. Tad es nesaprotu, kāpēc mums ir šeit jāklausās, kā atsevišķi deputāti pārkāpj Saeimas deputātu ētikas kodeksu. Kāpēc šīs lietas netiek izskatītas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā? (Starpsaucieni.) Un pat tad, kad šie jautājumi tiek skatīti, Orlovs pamanās savu draugu Pimenovu aizsargāt.
Es tiešām rosinu, lai visa šī absurda izskatīšanas gaitā... ka SASKAŅAS deputātam nebūtu jāvada Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija, ņemot vērā, ka viņš ignorē klajus Saeimas deputātu ētikas kodeksa pārkāpumus. (Dep. A.Kaimiņš: “Mēs varam sodīt ar mutisku brīdinājumu!”)
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ivanam Klementjevam.
I.Klementjevs (SASKAŅA).
Mums Satversmē ir ļoti daudz pantu, un 100.pantā ir rakstīts: “Ikvienam ir tiesības uz vārda brīvību, kas ietver tiesības brīvi iegūt, paturēt un izplatīt informāciju, paust savus uzskatus.” (Ne tikai deputātiem, jā!) “Cenzūra ir aizliegta.”
Bet, gatavojoties šim likumprojektam, izglītības un zinātnes ministrs - paldies viņam par to! - sagatavoja un 14.februārī prezentēja informāciju “Par pāreju uz mācībām valsts valodā vispārējā izglītībā vidusskolas posmā un izmaiņām bilingvālajā izglītībā”. Un tur teikts... Tas ir pētījums “Valodas situācija Latvijā: 2010-2015”. Te ir tāda tabula. Latviešu valodu prot 91 procents mazākumtautību: 15 procenti - ļoti labi; 28 procenti - labi; 33 procenti - viduvēji; 15 procenti - pamatprasme; deviņi procenti - neprot.
Savukārt mazākumtautību jaunieši gandrīz visi prot latviešu valodu: 39 procenti - teicami, ļoti labi; 39 procenti - labi; 20 procenti - pamatprasme un divi procenti - vāji. Tas nozīmē, ka tā sistēma, kura pašlaik eksistē, darbojas, un nav tik slikti.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Igoram Pimenovam, otro reizi.
I.Pimenovs (SASKAŅA).
Var, protams, ķiķināt par deputāta Dombravas teikto, proti, par to, ka latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas statuss nozīmē, ka citās valodās Latvijas Republikā īsti jau mācīties nevarot.
Es vēlreiz gribu uzsvērt un pievērst jūsu uzmanību: Valsts valodas likums nemaz nenosaka un nepieprasa, un nenozīmē, ka tikai vienai vienīgajai valsts valodai, latviešu valodai, jāpaliek par mācību valodu izglītības sistēmā.
Ja tas tiešām tā būtu, tad mums ir jāuzdod jautājums ministram: kāpēc mums joprojām valdība ļauj no 1. līdz 6.klasei veselu pusi no mācību satura apgūt citās valodās? Nu tad pārmetiet, lūdzu, ministram, ja jūs esat pārliecināts par to! Es domāju, ka ceļš, kurš tagad pakāpeniski vērsts jūsu virzienā... Šadurska kungs to uztur ļoti konsekventi.
Bet atgādināšu vēlreiz, ka demokrātiskajās valstīs, Eiropas Savienības dalībvalstīs, tomēr seko ne tikai atsevišķu politisko grupu vērtībām, bet arī universālām demokrātiskām vērtībām, kuras jau pierādījušas savu izturību un taisnību. Un Latvija nav izņēmums. Vēl vairāk! Latvijas vēsturiskā tradīcija ir mazākumtautību izglītība tieši mazākumtautību valodās. Šī tradīcija pierādīja, ka šāda pieeja nodrošina stipru valsti, nodrošina ticību tam, ka valsts jebkurai personai nodrošinās iespēju audzināt savus bērnus savas ģimenes tradīcijās. Ja mēs pārkāpsim šo tradīciju, tas būs liels ļaunums mūsu valstij.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?
L.Straujuma. Šeit joprojām visi priekšlikumi saistīti ar privātajās izglītības iestādēs apgūstamās izglītības standartu. Un komisija ir vienojusies un atbalstījusi, ka valsts un privātajās izglītības iestādēs ir vienoti standarti.
Līdz ar to es komisijas vārdā lūdzu 10.priekšlikumu neatbalstīt.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 10. - deputāta Pimenova iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 20, pret - 56, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.
L.Straujuma. 11. - deputātes Lazarevas priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)
Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.
Vārds deputātei Jeļenai Lazarevai.
J.Lazareva (SASKAŅA).
Par augstskolām.
Krievu valoda nav Eiropas Savienības valoda, taču iespēja nodrošināt krievu valodā mācību programmas augstskolās ir reāls rīks, lai palielinātu studentu daudzumu, paaugstinātu augstskolu konkurētspēju un veicinātu izglītības eksportu.
Par to, starp citu, vairākkārt izteicās RTU rektors akadēmiķis Leonīds Ribickis un citu valsts augstskolu vadītāji.
Tātad mans priekšlikums ir paplašināt augstskolu iespējas, proti, dot tām iespēju piedāvāt izglītības... mācību programmas krievu valodā.
Sēdes vadītāja. Vārds izglītības un zinātnes ministram Kārlim Šadurskim.
K.Šadurskis (izglītības un zinātnes ministrs).
Godātie deputāti! Būsim korekti. Priekšlikumā nav rakstīts par krievu valodu. Priekšlikumā rakstīts - “mazākumtautību valodās”. Tā ka, ja jau Kaimiņa kungs minēja par ķīniešiem, vjetnamiešiem un citām tautām, tad droši vien arī šajās valodās.
Bet es aicinu Lazarevas kundzi būt korektai un nejaukt kopā dažādas lietas. Proti, viena lieta ir augstākās izglītības eksports, bet pilnīgi cita lieta ir krievu valoda. Tātad jūsu nosauktās augstskolas - Rīgas Tehniskās universitātes - rektors nopietni strādā pie savu programmu piedāvājuma ārvalstu studentiem, un visas šīs programmas ir angļu valodā.
Tā ka nejauksim lietas! Atbalstīsim kvalitatīvas augstākās izglītības eksportu un atcerēsimies, ka mēs dzīvojam un darbojamies Eiropas Savienībā un ka runa ir par ārvalstu studentu piesaisti, kuri varētu studēt Latvijā kādā no Eiropas Savienības oficiālajām valodām (pārsvarā, protams, tā būs angļu valoda)!
Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jeļenai Lazarevai, otro reizi.
J.Lazareva (SASKAŅA).
Es tikai gribu pievērst uzmanību, ka mazākumtautību valodas Latvijā - tās nav visas pasaules valodas, tātad tā nav arī ķīniešu valoda.
Latvijā ir septiņas mazākumtautību valodas, un, es domāju, jums tās visas ir zināmas. Tad nerunāsim par ķīniešu valodu vispār!
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Vai komisijas vārdā ir ko piebilst par 11.priekšlikumu?
L.Straujuma. Komisija neatbalstīja 11. - deputātes Lazarevas priekšlikumu. Ministrs jau komentēja komisijas vairākuma viedokli.
Lūdzu neatbalstīt.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 11. - deputātes Lazarevas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 21, pret - 56, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.
L.Straujuma. 12. - deputātes Lazarevas priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 12. - deputātes Lazarevas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 21, pret - 57, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.
L.Straujuma. 13. - izglītības un zinātnes ministra Šadurska priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
L.Straujuma. 14. - deputātes Lazarevas priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.
Vārds deputātei Jeļenai Lazarevai.
J.Lazareva (SASKAŅA).
Godātie kolēģi! Savā priekšlikumā es piedāvāju uzdot Izglītības un zinātnes ministrijai vienkāršu un saprotamu pienākumu - kontrolēt valsts finansēto izglītības iestāžu rezultātus un it īpaši kvalitātes ziņā. Atzīmēšu, ka tiesībsargs Juris Jansons savā 2014.gada pētījumā “Bilingvālā izglītība” atzīst (citēju): “Šobrīd kontroles mehānisms galvenokārt vērsts uz kvantitatīva, nevis kvalitatīva rakstura datu iegūšanu. Šo datu apkopošana un analīze ir nepietiekama. Jau iepriekš iegūtie dati nav pietiekami sistematizēti un izanalizēti. [..] Turklāt kopš 1996./97. mācību gada nav veikti sistemātiski pētījumi par mazākumtautību izglītības kvalitātes izmaiņām. Līdz ar to var rasties tāda situācija, ka jebkuras izglītības sistēmā ieviestās pārmaiņas nesasniedz savu mērķi. [..]”
Satversmes tiesa 2004.gadā konstatēja, ka divu gadu garumā izglītības kvalitātes kontrole valstī netika nodrošināta. Pagāja vēl 10 gadi, un tiesībsargs 2014.gadā atkal konstatēja to pašu. Šobrīd Izglītības un zinātnes ministrija piedāvā reformu, bet kvalitātes kontroles mehānisma kā nebija, tā nav. Tikai pagājušajā gadā ministrijā parādījās Eiropas Savienības fondu apguves programmas apakšprogramma “Izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas izveide”, kuras finansējums ir 4,2 miljoni eiro, un informācijas atlase tika uzsākta tikai 2017.gada 12.oktobrī. Cerams, ka rezultāts būs pēc kādiem diviem trim gadiem. Bet par kādu izglītību mēs runājam tagad? Par kādu latviešu valodas stiprināšanu mēs varam runāt, ja 20 gadu laikā nekāda monitoringa un kvalitātes vērtējuma vispār nav bijis?
Lūdzu atbalstīt manu priekšlikumu.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Vai komisijas vārdā kas piebilstams?
L.Straujuma. Šobrīd jau 15.panta 18.punktā Izglītības un zinātnes ministrijai ir pietiekams deleģējums kontroles darbam. Komisija neatbalstīja 14.priekšlikumu. Komisijas vārdā lūdzu neatbalstīt.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 14. - deputātes Lazarevas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 21, pret - 58, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.
L.Straujuma. 15. - deputātes Lazarevas priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti vēlas balsot.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 15. - deputātes Lazarevas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 20, pret - 57, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.
L.Straujuma. 16. - deputātes Lazarevas priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.
Vārds deputātei Jeļenai Lazarevai.
J.Lazareva (SASKAŅA).
Mans priekšlikums, kā jūs redzat, ir par pantu “Sabiedrības līdzdalība izglītībā”.
Mēs daudz runājam par demokrātiju, bet īstenībā mūsu valstī diemžēl plašu izmaiņu apspriešana notiek ļoti klusi pat profesionāļu vidē.
Gribu atzīmēt, lūk, ko. Likumprojekta anotācijā ir nepatiesi norādīts, ka Izglītības un zinātnes ministrijas Konsultatīvā padome mazākumtautību izglītības jautājumos ir konceptuāli atbalstījusi minētos likumprojektus. Savukārt izglītības un zinātnes ministra 2018.gada 27.februāra vēstulē Saeimai tika apgalvots, ka lēmumu par konceptuālo atbalstu padome ir pieņēmusi vienbalsīgi. Elizabete Krivcova kā pilntiesīga konsultatīvās padomes locekle piedalījās padomes 2017.gada 10.novembra sēdē, kurā tika prezentēta ministra iecere pāriet uz apmācībām tikai latviešu valodā vidusskolās un ierobežot mazākumtautību valodu lietošanu pamatizglītības procesā. Viņa Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē liecināja, ka vairāki sēdes dalībnieki ir izteikuši savas šaubas par minēto ieceri. Savukārt viņa, pārstāvot vecāku intereses, izteicās noraidoši pret pašu ieceri un tās pamatojumu. Bet, noslēdzot diskusiju, ministrs izteica pieņēmumu, ka sēdes dalībnieku izteikumu var interpretēt kā konceptuālu atbalstu minētajiem likumprojektiem. Elizabete iebilda, ka viņa konceptuāli neatbalsta šo ieceri, un pieprasīja balsojumu par šo jautājumu, kā to paredz padomes nolikuma 19.punkts, bet sēdes vadītājs atteicās virzīt balsošanai šo jautājumu. Līdz ar to lēmums par konceptuālu atbalstu minētajiem likumprojektiem netika pieņemts. Turklāt likumprojekti nebija saskaņoti ar Latvijas Krievu mācībvalodas skolu atbalsta asociāciju (?????) k? lielāko sabiedrisko organizāciju, kura pārstāv mazākumtautību skolas.
Iepriekšējā Saeimas sēdē tika noraidīta 14 tūkstošu pilsoņu vēlme par bilingvālās izglītības saglabāšanu. Rodas jautājums - vai patiešām mēs dzīvojam demokrātiskā valstī? Un gribu pievērst uzmanību tam, ka Latvijas Universitātes zinātnieku pētījumi un OECD ekspertu secinājumi liecina par vāju sabiedrības aktivitāti Latvijā. Tāda veida lēmumu pieņemšana tikai veicina sabiedrības vienaldzību pret visu, kas notiek valstī.
Mans priekšlikums izvirza obligātu nosacījumu - viedokļu saskaņošanu ar sabiedriskajām organizācijām šā normatīvā akta izmaiņu izstrādē. Es domāju, ka tikai tādā veidā mēs varam veidot saliedētu un drošu sabiedrību.
Lūdzu atbalstīt manu priekšlikumu.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Komisijas vārdā ir kas piebilstams?
L.Straujuma. Komisijā mēs saņēmām informāciju, ka Konsultatīvā padome mazākumtautību izglītības jautājumos ir atbalstījusi Izglītības un zinātnes ministrijas priekšlikumus.
Komisijas vārdā lūdzu noraidīt 16.priekšlikumu.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 16. - deputātes Lazarevas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 22, pret - 54, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.
L.Straujuma. 17. - deputāta Morozova priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti vēlas balsot.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 17. - deputāta Morozova iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 21, pret - 52, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.
L.Straujuma. 18. - deputāta Pimenova priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti vēlas balsot.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 18. ... (Dep. I.Pimenova starpsaucieni.) Balsosim par 18. - deputāta Pimenova iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 22, pret - 57, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.
L.Straujuma. 19. - deputātes Lazarevas priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.
Vārds deputātei Jeļenai Lazarevai.
J.Lazareva (SASKAŅA).
Grozījumi Izglītības likuma 41.pantā būtiski ierobežo mazākumtautībām izglītību dzimtajā valodā. Es jau agrāk minēju, ka šādu tiesību samazināšana, sašaurināšana ir pretrunā gan ar Satversmi, gan ar Latvijas starptautiskajām saistībām, kuras izriet no Vispārējās konvencijas par nacionālo minoritāšu aizsardzību.
Esmu pārliecināta, ka plašāka valodas izmantošana skolās un dažāda līmeņa izglītības iestādēs ir konkurētspējas jautājums un bilingvālā izglītība ir lielā mērā Latvijas sasniegums, nevis pagaidu risinājums. Bilingvālajai izglītībai Latvijā ir un būs pieprasījums.
Demokrātiskā valstī Latvijas pilsoņiem, mazākumtautības pārstāvjiem, jābūt izvēlei: mācīties latviešu valodā vai savā dzimtajā valodā, izmantojot bilingvālo sistēmu. To nosaka Satversmes 112. un 114.pants. Mūsu izglītības sistēmas galvenā bēda ir nevis latviešu valodas zināšanas skolās ar mazākumtautību programmām... skolēni nokārto eksāmenus ne sliktāk kā latviešu skolās. Problēma vairāk ir saistīta ar latviešu valodas pasniegšanu skolās ar mazākumtautību programmām un tieši ar latviešu valodas skolotāju trūkumu.
Mums visiem kopā jādomā par mūsu valsts nākotni un par izglītības kvalitāti, nevis par īslaicīgu politisko gribu. Valodas lietošana nevar radīt šķēršļus zināšanām.
Lūdzu atbalstīt priekšlikumu un atstāt 41.pantu iepriekšējā redakcijā, proti, atsaukt jauno redakciju.
Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Deputāti Abu Meri, Seržants, Dzintars, Cilinskis un Upenieks lūdz turpināt Saeimas sēdi bez pārtraukuma līdz visu darba kārtības jautājumu izskatīšanai. Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsauciens: “Parādnieka nav, mēs varam turpināt!”) Deputātiem iebildumu nav. Tātad Saeimas sēde tiks turpināta bez pārtraukuma.
Turpinām debates.
Vārds deputātam Igoram Pimenovam.
I.Pimenovs (SASKAŅA).
Es atbalstu deputātes Lazarevas priekšlikumu, jo rosinu definēt, ka mazākumtautību izglītības programmu īstenošanai pilnā apjomā vispārējās izglītības ietvaros būtu jānosaka valsts standarts arī vidējās vispārējās izglītības posmam.
Tāpēc lūdzu balsot “par”.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?
L.Straujuma. Komisija neatbalstīja deputātes Lazarevas priekšlikumu par piedāvāto proporciju maiņu 1.-6.klasei un 7.-9.klasei. Komisijas vārdā lūdzu neatbalstīt priekšlikumu.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 19. - deputātes Lazarevas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 21, pret - 57, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.
L.Straujuma. Komisija neatbalstīja arī 20. - deputātes Ingunas Sudrabas priekšlikumu, kas faktiski ir pretējs tam, ko piedāvāja deputāte Lazareva.
Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.
Vārds deputātei Ingunai Sudrabai.
I.Sudraba (pie frakcijām nepiederoša deputāte).
Cienījamie kolēģi! Par ko ir mans priekšlikums? Mans priekšlikums ir par taisnīgumu (Starpsaucieni.), un mans priekšlikums ir par cieņu pret latviešu valodu.
Kāpēc esošo izglītības sistēmu mēs neuzskatām par taisnīgu attiecībā pret visiem bērniem? Tāpēc, ka Latvijas valsts nav uzlikusi sev par pienākumu visiem bērniem nodrošināt iespēju sākt apgūt latviešu valodu jau pirmsskolas vecumā. Latvijas valsts prasa no šiem bērniem pakāpeniski iegūt latviešu valodas zināšanas, mācoties pamatskolā, un vidusskolas posmā jau perfekti zināt latviešu valodu. Bet kāda ir bērna attīstības specifika? Agrīnā bērnībā bērna smadzenes aktīvi apgūst gan skaņu, gan sintaksi, un tas ir vecums, kurā bērns vienlīdz labi apgūst gan savu dzimto valodu, gan svešvalodu, jo šī apguve notiek vienā un tajā pašā smadzeņu daļā jeb apgabalā.
Un, ja pirmsskolas vecumā līdzās savai dzimtajai valodai (es gribu uzsvērt - līdzās savai dzimtajai valodai!) tiek apgūta arī svešvaloda (daudzi no mazākumtautību cilvēkiem lieto vārdu “otrā dzimtā valoda” - tas ir, latviešu valoda), tad šī valoda tiek apgūta dabīgi (Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.), bez piespiešanās, bez bailēm, bez kaut kāda drudža un stresa.
Tātad priekšlikuma būtība ir, ka Latvijas valsts beidzot izrāda arī cieņu latviešu valodai, jo tikai pilnībā apgūta latviešu valoda ir tā, kas dod iespēju saprast tautas kultūru, dzīvojot šajā vidē. Izrādīsim arī cieņu savai valodai!
Un priekšlikuma būtība ir tāda, ka, sākot ar 2019.gada 1.janvāri... Tāpēc es runāju par savu 20., 23., 33. un 34.priekšlikumu... Sākot ar nākamā gada 1.septembri, tiek nodrošināta iespēja katram bērnam pirmsskolā apgūt latviešu valodu... un pēc tam - katru nākamo gadu piecu gadu periodā... un nodrošinot to līdz 6.klasei... Bērni uzsāk mācības skolā jau latviešu valodā, bet paralēli visur viņiem saglabājas iespēja apgūt savu dzimto valodu - dzimtās valodas rakstību, lasīšanu, terminoloģiju un visu pārējo. Ar cieņu pret katru valodu, mazākumtautības valodu - vai tā ir krievu, ukraiņu, baltkrievu, lietuviešu vai igauņu un tā tālāk - arī šīs iespējas absolūti katram bērnam ir jānodrošina.
Un tas nav nekas jauns. Var atrast entos pētījumus; arī ar daudziem ekspertiem runāts tepat Latvijā: ja bērni mācās svešvalodu vecumā no trim līdz septiņiem gadiem, tad viņi šo valodu apgūst simtprocentīgi. Ja tas notiek vecumā no astoņiem līdz desmit gadiem, tad tā apguves spēja jau ir 80 procentu apmērā. No 11 līdz 15 gadiem - tie ir 50 procenti. Un pēc 17 gadu vecuma diemžēl, kā statistika rāda, tie ir vairs tikai 15 procenti.
Tāpēc, dzirdot tās debates, kas notikušas par iepriekšējiem priekšlikumiem, es redzu, ka pamatoti visi ir uzstājušies par tēmu, ka bērnam valoda ir jāapgūst jau bērnudārzā kopā ar savu dzimto valodu. Tātad jānodrošina iespēja apgūt arī latviešu valodu. Un es neredzu nekādus šķēršļus tam - neredzu, ka varētu nebūt pedagogu, kas spēj šos bērnus mācīt. Jo visi pedagogi savu augstāko izglītību Latvijā visu šo gadu garumā ir ieguvuši latviešu valodā un visiem pedagogiem ir arī sertifikāti, kas apliecina, ka viņi zina latviešu valodu attiecīgajā līmenī.
Un tiem, kas saistībā ar šo priekšlikumu ir radījuši, īpaši krievu medijos, histēriju, ka tiekot tā kā slēgti krievu bērnudārzi vai ka vispār viss notikšot latviešu valodā, vēlreiz uzsveru: visiem saglabājas un ir jāsaglabā iespēja apgūt savu dzimto valodu kā pirmsskolā, tā arī visos skolas gados.
Es uzskatu, ka balsojums par šo priekšlikumu parādīs, vai jūs vienlaikus esat par to, ka Latvijā ir taisnīgi apstākļi - visiem vienāda iespēja apgūt latviešu valodu -, un par to, ka latviešu valodai Latvijā ir patiešām ierādīta cieņpilna vieta.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Raivim Dzintaram.
R.Dzintars (VL-TB/LNNK).
Godātie kolēģi! Es aicinu koncentrēt uzmanību uz šo priekšlikumu, jo, protams, intriga faktiski ir zudusi un visi saprot, ka šie grozījumi tiks pieņemti, lai gan inerces pēc un vēlēšanu tuvuma dēļ arī SASKAŅAS kolēģi bieži nāk tribīnē un debatē. Taču mēs jau varam redzēt, kādas ir protesta akcijas un kas ir galvenā protesta akciju dalībnieku auditorija. Mēs redzam, ka tur nav jauniešu, ka tur ir pārsvarā ar noteiktām politiskajām organizācijām saistīti cilvēki. Sabiedrība lielā mērā ir samierinājusies, nu, tā daļa, kas bija “pret”, un uzgavilē tā daļa, kas atbalsta to un ir diezgan droša, ka tas tiks pieņemts.
Šeit, konkrētajā priekšlikumā, gan ir viena izšķiršanās - izšķiršanās, cik straujiem soļiem mēs ejam uz mācībām valsts valodā valsts skolās. Un konkrētais Sudrabas kundzes priekšlikums - es runāju tieši par 20.priekšlikumu - paredz, ka proporcija attiecībā uz mazajām klasītēm un uz bērnudārzu būtu ieviešama 80 procentu apjomā, nevis 50 procentu, kā ir paredzēts Izglītības un zinātnes ministrijas piedāvājumā.
Nacionālā apvienība šo priekšlikumu attiecīgi atbalstīs. Arī mēs uzskatām, ka jābūt lielākam procentam tiem mācību priekšmetiem, tam saturam, kas tiek mācīts valsts valodā, bet mēs neatbalstīsim pārējos priekšlikumus, kas nosaka vēl pakāpeniskāku šīs pārejas ieviešanu.
Ja šis priekšlikums tiek atbalstīts, tad trešajā lasījumā mēs varam runāt par termiņiem un precizēt tos. Bet pēc būtības to, ka latviešu valodas īpatsvaram vajadzētu būt nevis 50 procentiem, bet lielākam, tas būtu jāatbalsta. Un es, kolēģi, aicinu jūs šo priekšlikumu atbalstīt.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?
L.Straujuma. Komisija neatbalstīja...
Sēdes vadītāja. Debates jau slēgtas. Atvainojiet, arī ministrs...
L.Straujuma. Komisija neatbalstīja 20. - deputātes Sudrabas priekšlikumu.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 20. - deputātes Sudrabas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 19, pret - 56, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.
L.Straujuma. Komisija neatbalstīja 21. - deputāta Morozova priekšlikumu.
Sēdes vadītāja. Deputāti vēlas balsot.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 21. - deputāta Morozova iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 19, pret - 54, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.
L.Straujuma. Komisija neatbalstīja arī 22. - deputāta Morozova priekšlikumu.
Sēdes vadītāja. Deputāti vēlas balsot.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 22. - deputāta Morozova iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 19, pret - 59, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.
L.Straujuma. 23. - deputātes Ingunas Sudrabas priekšlikums. Nav balsojams, jo tas ir analogs 22.priekšlikumam.
Sēdes vadītāja. Priekšlikums tātad nav balsojams.
L.Straujuma. 24. - deputāta Morozova priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti vēlas balsot.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 24. - deputāta Morozova iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 18, pret - 59, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.
L.Straujuma. Tālāk ir vesela virkne priekšlikumu par iespēju pašvaldībām piedalīties pedagogu darba samaksas un sociālo garantiju finansēšanā.
25. - frakcijas SASKAŅA priekšlikums. Atbalstīts, iekļaujot 30. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
L.Straujuma. 26. - Latvijas Reģionu apvienības frakcijas priekšlikums. Ir atbalstīts un iekļauts 30. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
L.Straujuma. 27. - deputātes Sudrabas priekšlikums. Ir atbalstīts un iekļauts 30. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
L.Straujuma. 28. - Latvijas Reģionu apvienības frakcijas priekšlikums. Ir atbalstīts un iekļauts 30. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
L.Straujuma. 29. - deputātes Sudrabas priekšlikums. Ir atbalstīts un iekļauts 30. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
L.Straujuma. 30. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
L.Straujuma. 31. - deputātes Lazarevas priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst... Deputāti tomēr vēlas balsot.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 31. - deputātes Lazarevas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 17, pret - 58, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.
L.Straujuma. 32. - deputātes Lazarevas priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 32. - deputātes Lazarevas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 17, pret - 59, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.
L.Straujuma. 33. - deputātes Sudrabas priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
L.Straujuma. 34. - deputātes Sudrabas priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
L.Straujuma. 35. - deputāta Morozova priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti vēlas balsot.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 35. - deputāta Morozova iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 19, pret - 56, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.
L.Straujuma. 36. - deputāta Pimenova priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 36. - deputāta Pimenova iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 19, pret - 56, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.
L.Straujuma. Visi priekšlikumi ir izskatīti.
Lūdzam atbalstīt likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā” otrajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Izglītības likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 60, pret - 21, atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts. (Aplausi.)
Paldies izglītības un zinātnes ministram par piedalīšanos Saeimas sēdē.
Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai trešajam lasījumam.
L.Straujuma. Trešajam lasījumam priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 13.marts.
Sēdes vadītāja. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Ivanam Klementjevam! (Starpsauciens.) Mikrofons ir ieslēgts. Lūdzu, runājiet!
I.Klementjevs (SASKAŅA).
Piedāvāju 9.aprīli.
Sēdes vadītāja. 9.aprīlis.
Tātad vispirms balsosim par šā gada 9.aprīli kā priekšlikumu iesniegšanas termiņu.
Lūdzu zvanu! Balsosim par priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojektam “Grozījumi Izglītības likumā” - 2018.gada 9.aprīli! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 25, pret - 55, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.
Līdz ar to paliek spēkā komisijas noteiktais priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 13.marts. Paldies.
Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Notariāta likumā”, trešais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Inese Lībiņa-Egnere.
I.Lībiņa-Egnere (VIENOTĪBA).
Godātie kolēģi! Juridiskā komisija ir izskatījusi likumprojektu “Grozījumi Notariāta likumā” trešajam lasījumam.
Un tagad - par katru priekšlikumu atsevišķi.
1. ir Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I.Lībiņa-Egnere. 2. - arīdzan... 2. ir Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I.Lībiņa-Egnere. 3. - tieslietu ministra Dzintara Rasnača priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 4. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
I.Lībiņa-Egnere. 4. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I.Lībiņa-Egnere. 5. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I.Lībiņa-Egnere. 6. - tieslietu ministra Rasnača priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I.Lībiņa-Egnere. 7. - tieslietu ministra Rasnača priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I.Lībiņa-Egnere. 8. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I.Lībiņa-Egnere. 9. - tieslietu ministra Rasnača priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I.Lībiņa-Egnere. 10. - tieslietu ministra Rasnača priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I.Lībiņa-Egnere. 11. - tieslietu ministra Rasnača priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I.Lībiņa-Egnere. 12. - tieslietu ministra Rasnača priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I.Lībiņa-Egnere. 13. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I.Lībiņa-Egnere. 14. - tieslietu ministra Rasnača priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I.Lībiņa-Egnere. 15. - tieslietu ministra Rasnača priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I.Lībiņa-Egnere. 16. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I.Lībiņa-Egnere. 17. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I.Lībiņa-Egnere. 18. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I.Lībiņa-Egnere. 19. - tieslietu ministra Rasnača priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 25. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
I.Lībiņa-Egnere. 20. - Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 25. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
I.Lībiņa-Egnere. 21. - tieslietu ministra Dzintara Rasnača priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 25. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
I.Lībiņa-Egnere. 22. - Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 25. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
I.Lībiņa-Egnere. 23. - tieslietu ministra Dzintara Rasnača priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 25. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
I.Lībiņa-Egnere. 24. - Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 25. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
I.Lībiņa-Egnere. 25. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I.Lībiņa-Egnere. Un visbeidzot 26. - Juridiskās komisijas priekšlikums, Arī ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I.Lībiņa-Egnere. Līdz ar to aicinu atbalstīt šo likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Notariāta likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 70, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.
I.Lībiņa-Egnere. Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likumā”, pirmais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Gaidis Bērziņš.
G.Bērziņš (VL-TB/LNNK).
Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Skatām likumprojektu “Grozījumi Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likumā”.
Lai novērstu problēmas, kas saistītas ar informācijas apriti, modernizētu un optimizētu valsts pārvaldes darbu saziņā ar privātpersonām, nodrošinot valsts pārvaldes pakalpojumu pieejamību, ir izveidota viena elektroniskā vide - oficiālā elektroniskā adrese -, kurā privātpersona var saņemt visu tai pienākošo korespondenci no valsts iestādēm. Šāda kārtība tiek noteikta arī gadījumā, kad varētu notikt nekustamā īpašuma piespiedu atsavināšana sabiedrības vajadzībām.
Komisija šos priekšlikumus izskatīja un atbalstīja. Jāsaka gan, ka komisijā bija diskusija par atsevišķiem problēmjautājumiem, kas ir saistīti ar šo normu piemērošanu praksē. Tāpēc komisija vēlāk lūgs noteikt garāku termiņu priekšlikumu iesniegšanai.
Ņemot vērā minēto, aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu “Grozījumi Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likumā” pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 68, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.
Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai otrajam lasījumam.
G.Bērziņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 23.aprīlis.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 23.aprīlim.
Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā”, pirmais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Ritvars Jansons.
R.Jansons (VL-TB/LNNK).
Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Juridiskā komisija pirmajam lasījumam ir izskatījusi likumprojektu “Grozījumi Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā”. Likumprojektu ir izstrādājusi Tieslietu ministrija.
Jāņem vērā, ka 2015.gada 20.novembrī Ministru kabinets apstiprināja Koncepciju par Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas un Valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas vienotas sistēmas izveidi. Koncepcijas nostādņu īstenošanai nepieciešams veikt grozījumus normatīvajos aktos.
Šīs koncepcijas nostādņu ieviešanai jāveic vairāki savstarpēji saistīti pasākumi, piemēram, izstrādājama jauna kadastra informācijas sistēma, balstot to nevis uz kadastra objektu un nekustamā īpašuma reģistrāciju, bet tikai uz kadastra objektu reģistrāciju. Tas ir viens no šī likumprojekta galvenajiem momentiem.
Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 72, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.
Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai otrajam lasījumam.
R.Jansons. Priekšlikumi otrajam lasījumam iesniedzami līdz šā gada 30.aprīlim.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 30.aprīlis.
Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Zemesgrāmatu likumā”, pirmais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Ritvars Jansons.
R.Jansons (VL-TB/LNNK).
Lai īstenotu iepriekšējā darba kārtības jautājuma sakarā jau minēto Koncepciju par Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas un Valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas vienotas sistēmas izveidi, atbilstoši tās nostādnēm sagatavots likumprojekts “Grozījumi Zemesgrāmatu likumā” un ar to saistītā likumprojektu pakete. Ministru kabinets lūdza Saeimu šos likumprojektus izskatīt vienlaikus.
Likumprojektu “Grozījumi Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā” jūs jau atbalstījāt, jo tas bija iepriekšējais darba kārtības jautājums, un abi pārējie paketes likumprojekti tiks izskatīti kā divi nākamie darba kārtības jautājumi.
Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Zemesgrāmatu likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.
Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai otrajam lasījumam.
R.Jansons. Priekšlikumi otrajam lasījumam iesniedzami līdz šā gada 30.aprīlim.
Sēdes vadītāja. Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 30.aprīlim.
Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās””, pirmais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Ritvars Jansons.
R.Jansons (VL-TB/LNNK).
Arī likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās”” nepieciešams, lai īstenotu iepriekš minētās Koncepcijas par Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas un Valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas vienotas sistēmas izveidi nostādnes.
Likumprojektā, piemēram, paredzēts, ka personai netiek pieprasīta informācija vai dokumenti, kas ir citas iestādes, konkrēti, Valsts zemes dienesta, rīcībā. Tas ļoti atvieglos personu kontaktēšanos ar valsts institūcijām.
Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.
Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai otrajam lasījumam.
R.Jansons. Priekšlikumi otrajam lasījumam iesniedzami līdz šā gada 30.aprīlim.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 30.aprīlim.
Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās””, pirmais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Ritvars Jansons.
R.Jansons (VL-TB/LNNK).
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās”” arī ir nepieciešams, lai īstenotu Koncepcijas par Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas un Valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas vienotas sistēmas izveidi nostādnes.
Likumprojekts paredz vienkāršotu kadastrālās uzmērīšanas procesu.
Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.
Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai.
R.Jansons. Priekšlikumi otrajam lasījumam iesniedzami līdz šā gada 30.aprīlim.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 30.aprīlis.
Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Latvijas Republikas valsts robežas likumā”, pirmais lasījums.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Jānis Ruks. (Dep. R.Balodis: “Es runāšu viņa vietā!”)
Tātad komisijas vārdā - deputāts Ringolds Balodis.
R.Balodis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Labdien, kolēģi! Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Republikas valsts robežas likumā” ir skatāms pirmajā lasījumā.
Likumprojekts paredz noteikt speciālajā likumā administratīvo atbildību par valsts drošību reglamentējošo noteikumu pārkāpšanu. Runa ir par valsts robežzīmju, nostiprinājuma būvju vai elementu, robežpārbaudes un robežuzraudzības tehnisko līdzekļu bojāšanu, iznīcināšanu, pārveidošanu vai pārvietošanu. Ir paredzēts paaugstināt administratīvo sodu apmērus. Būtībā tie ir grozījumi, kurus valdība pieņēma saistībā ar tā saucamo Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa dekodifikāciju.
Komisijā spraigas diskusijas izcēlās par dienesta suņiem, jo likumprojekts satur normas par aizliegumu uzbrukt, kā arī traucēt, kavēt vai atņemt iespēju dienesta sunim veikt tam uzdotās darbības. Komisija to vērtēs, un, es domāju, nākamajos lasījumos šis jautājums būs sakārtots.
Lūdzu atbalstīt likumprojektu.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Latvijas Republikas valsts robežas likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.
Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai.
R.Balodis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam ir šā gada 9.aprīlis.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 9.aprīlim.
Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām””, pirmais lasījums.
Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā - deputāts Igors Zujevs.
I.Zujevs (SASKAŅA).
Labdien, cienījamie kolēģi! Komisija šā gada 27.februāra sēdē izskatīja deputātu iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām””. Likumprojekts paredz noteikt par svētku dienu arī Ziemassvētkus 7.janvārī. Komisijas sēdē tika uzklausīti ministriju, darba devējus un darba ņēmējus pārstāvošo nevalstisko organizāciju, kā arī Saeimas Juridiskā biroja pārstāvju viedokļi.
Komisija nolēma neatbalstīt minēto likumprojektu.
Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.
Vārds deputātam Ringoldam Balodim.
R.Balodis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Labdien, godātie kolēģi! Patiesību sakot, te ir vairāki jautājumi, par kuriem es gribu runāt.
Pirmais jautājums ir par to, ko es vispār kā jurists domāju par konkrēto priekšlikumu. Jo priekšlikums noteikt pareizticīgo Ziemassvētkus par brīvdienu jeb valstī atzīmējamiem svētkiem dienaskārtībā ir jau kopš šis likums ir ticis pieņemts. Šis likums - mēs runājam par likumu “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām” - ir pieņemts 1990.gadā. Pieņēmusi to ir Augstākā padome. Konkrētais likumprojekts... kāpēc es tam nepiekrītu un neatbalstīšu, es paskaidrošu.
Proti, reliģisks pamatojums nevar būt par iemeslu valsts parlamenta akceptētiem svētkiem, jo tas ir pretrunā ar Satversmes 99.panta otro daļu, kurā ir noteiktas valsts un Baznīcas attiecības. Tā sacīt, Baznīcas atdalītības klauzula. Ja mēs ar reliģisku pamatojumu akceptēsim šos svētkus, tad nākamie rindā būs, pieņemsim, musulmaņi. Mums būs jāakceptē ramadāns, un nebūs iemesla to neatbalstīt, jo citādi tas būtu pretrunā ar vienlīdzības principu, kas ir noteikts Satversmē. Pēc ramadāna nāks Pesahs... un visu cieņu visām reliģijām, mēs, es domāju, Latvija, būsim vienā tādā skaistā svētku rotā ietīti. To nevajadzētu atļaut darīt.
Protams, pašreiz tā situācija arī nav laba, jo kopš likuma pieņemšanas būtībā ir zināma juridiska putra ieviesta. Jo - kas esošajā likumā būtībā ir teikts attiecībā uz pareizticīgo un vecticībnieku Ziemassvētkiem? No vienas puses, tā norma, manā skatījumā, ir bezjēdzīga. Bet es piebildīšu, ka ne visi tā domā. Ir Juridiskais birojs, kas savulaik ir sniedzis manam viedoklim pretēju atzinumu, un ir arī Darba likuma komentāri, ko sarakstījušas divas kolēģes - Velga Slaidiņa un Ilze Skultāne, bijusī Satversmes tiesas tiesnese. Šobrīd likumā ir teikts: “Pareizticīgie, vecticībnieki un pie citām konfesijām piederošie ticīgie Lieldienas, Vasarsvētkus un Ziemassvētkus atzīmē šo konfesiju noteiktajās dienās.” Principā, no vienas puses, kā man šķiet, tas ir tukšs apgalvojums, jo visi var svinēt visas dienas, kādas viņiem ienāk prātā. Bet šis ir likums, kurš nosaka valsts atzīmējamos svētkus.
Tātad - ko ir teicis Juridiskais birojs? Juridiskais birojs ir izlaidis tādu skaistu grāmatu, man liekas, “Latvijas Vēstneša” apgādā, un tanī skaistajā grāmatā, melnajā, - tā ir arī Saeimas bibliotēkā - ir dažādi atzinumi. Vienā no tiem ir runāts par dažādu konfesiju Lieldienu svētkiem un valsts noteiktām svētku dienām. Tiesa gan, tas ir pieņemts 1997.gada 11.martā, un tur ir teikts... šajā atzinumā... parakstījis to ir esošais Satversmes tiesas tiesnesis Gunārs Kusiņš... ka būtībā likumā ir minēts svētku nosaukums, tātad tas, ko es jums citēju, bet nav nosaukts (un tā ir tiešām patiesība) konkrēts datums, kurā šī diena svinama. Un tāpēc Juridiskā biroja vadītājs 1997.gadā atzīmē savā atzinumā: “Mūsuprāt, tas nozīmē, ka katra konfesija par svētku dienām var uzskatīt tās Lieldienu dienas, kad attiecīgā konfesija to ir noteikusi.” Un, protams, šinī gadījumā tas netiešā veidā attiecas uz Ziemassvētkiem. Bet tajā pašā laikā tas, ko raksta Skultāne un Slaidiņa savos Darba likuma komentāros... Un tie komentāri ir atzīti, un tos lieto praksē daudzi cilvēki! Viņas atkal citē šo normu: “Pareizticīgie, vecticībnieki un pie citām konfesijām piederošie ticīgie Lieldienas, Vasarsvētkus un Ziemassvētkus atzīmē šo konfesiju noteiktajās dienās.” Un ko saka šajā sakarā? Darba devējam, organizējot darbu, visas minētās normas ir jāievēro un šīs nianses jāatspoguļo maiņu grafikos un rīkojumos par darba laika noteikšanu gadījumos, kad notiek izmaiņas ar darba kārtības noteikumiem noteiktajā darba laikā. Tātad jau esošais regulējums ir diezgan putrains.
Atgriežoties pie konkrētā priekšlikuma, jāatzīmē, ka... Nu, kolēģi, es jau saprotu, kāpēc jūs šādu nepilnīgu anotāciju uzrakstījāt. Jo anotācijā, piemēram, 2.punkts... Jautājums, uz ko jums bija jāatbild: “Kāda var būt likuma iespējamā ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību?” Jūs sakāt: “Likumprojekts labvēlīgi ietekmēs pareizticīgo un vecticībnieku attieksmi pret valsts varu.” Bet jautājums tomēr ir par iespaidu uz tautsaimniecību. Protams, viena vesela brīva diena - tas būtiski ietekmēs tautsaimniecību, un nez vai mēs varam atļauties to. Tātad - kāpēc es saku, ka es saprotu, kāpēc jūs tā rakstāt? Tāpēc, ka es šim jautājumam esmu sekojis līdzi kā profesors, kuru interesē valsts un Baznīcas attiecības. Paskatoties, teiksim, tos materiālus, kas man ir, šeit pavīd jau 1997.gada aprīlis; toreiz Golubevs (tagad jau nelaiķis) iesniedza priekšlikumus noteikt pareizticīgajiem, vecticībniekiem brīvdienas. Un tad vēl Boriss Cilevičs... Man ir atrasti priekšlikumi, kas, starp citu, manuprāt, bija diezgan sakarīgi... Jā, Boriss Cilevičs piedāvāja grozīt Darba likumu. Konkrēti ir runa par 131.panta trešo daļu. Viņš ieteica Darba likumu papildināt, nosakot, ka pēc darbinieka lūguma darba devējam ir jāpiešķir darbiniekam neapmaksāta brīvdiena pareizticīgo Lielajā Piektdienā un Pirmajās Lieldienās. Atkal - te gan nav runa par Ziemassvētkiem, bet tas stāsts ir jāskata kompleksā. Ja mēs vienu brīvdienu piešķiram, mums atkal, es pasvītroju, nebūs iemesla atteikt citu brīvdienu... un arī citām konfesijām, konkrēti, krišnaītiem, vecticībniekiem, ebrejiem un tā tālāk, un tā joprojām. Un jautājums - vai mēs to varam atļauties? Ieskatoties šajā konkrētajā priekšlikumā, redzam, ka šeit SASKAŅA, kas šos priekšlikumus sniedz jau kopš 2008.gada, ir nedaudz mainījusi savu sākotnējo viedokli. Sākotnējā viedoklī bija divas dienas - 6. un 7.janvāris. Teiksim, 2008.gadā viņiem bija priekšlikums par svētku dienām atzīt... šobrīd ir tikai viena diena - 7.janvāris.
Es domāju, ka šis jautājums nav risināms likumā par svētku dienām... Iespējams, savulaik labs risinājums bija zatleriešiem jeb “Reformu partijai”, kas 2012.gadā iesniedza priekšlikumu par multikulturālo brīvdienu, kuru ikviens varētu ņemt pēc savas vēlēšanās. Varbūt tas bija diezgan labs priekšlikums.
Bet es piedāvāju speciālajā likumā - konkrēti ir runa par Latvijas Pareizticīgās Baznīcas likumu - atrunāt veidu, kādā ticīgie, ja viņi tiešām ir ticīgi, var doties, teiksim, šajā un arī citās sev nozīmīgās brīvdienās. Tā kārtība ir iespējama, tā pastāv citās Eiropas valstīs un attiecas, piemēram, uz sabata svinētājiem, jo mums ir Septītās dienas adventisti un arī jūdaisti, ebreji, kuri nevar strādāt sestdienās... Jūs teiksiet: tā ir brīvdiena visiem. Bet ir visādi maiņu režīmi, darbi, kuros strādā maiņās, un tās problēmas pastāv. Šādā veidā varētu atrisināt, nosakot nevis valsts svētkus, bet... domāju, uz sava rēķina šie cilvēki varētu doties... Boriss Cilevičs savulaik iesniedza līdzīgus Darba likuma grozījumus attiecībā uz Lieldienām.
Paldies, kolēģi! Es balsošu “pret”.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Vladimiram Nikonovam.
V.Nikonovs (SASKAŅA).
Labdien, cienījamie kolēģi! Jāatzīst, ka izskatāmais jautājums par 7.janvāri kā svētku dienu ir ne tikai ar bārdu, bet ar garu, sirmu bārdu - tieši kā man. Šis jautājums Saeimā tika iesniegts neskaitāmas reizes. Pēdējo reizi tas notika 2014.gada novembrī, kad tas tika nodots Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, bet no minētā laika nav bijis iespējas šo jautājumu iekļaut komisijas dienaskārtībā. Jūs lieliski zināt - kāpēc.
Grūti attaisnot lēmumus, kuri ir pretrunā ar veselo saprātu un sirdsapziņu. Veselais saprāts kolēģiem droši vien ir dzīvs. Bet kā ir ar sirdsapziņu? Lai neatzītu acīmredzamus faktus un nepieņemtu neērtus lēmumus, vienkāršāk ir neskart šo jautājumu iespējami ilgāk (mūsu gadījumā - četrus gadus) vai atrast dažādus attaisnojumus. Un deputātu sirdsapziņa ar šiem attaisnojumiem kļūst mazliet tīrāka. Pretējā gadījumā jautājums par 7.janvāra iekļaušanu likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām” netiktu atlikts gadu no gada, meklējot attaisnojumu, ka tas ir slikts un nevajadzīgs likuma grozījums. Tieši tā! Bail bija pieprasīt viedokli neatkarīgajiem ekspertiem. Bail bija ieklausīties Latvijas kristīgo konfesiju vadītāju viedoklī, kuri jau sen ir izteikušies par Ziemassvētku pasludināšanu pēc vecā stila par valsts svētku dienu. Bail bija pieaicināt vēsturniekus, kuri pastāstītu par to, ka 1936.gadā ar Latvijas Pareizticīgās Baznīcas metropolīta Augustīna lēmumu baznīcā piespiedu kārtā tika ieviests jaunais stils. Pareizticīgie pārstāja iet baznīcā pēc jaunā kalendāra. Bet 1938.gadā notika nopietns kanonisks pārkāpums, kad Lieldienas sakrita ar ebreju Pesahu, kas pēc Nīkajas I koncila noteikumiem ir nepieņemami un izraisa izraidīšanu no Baznīcas. Pēc lielā skandāla metropolīts bija spiests atcelt savu lēmumu.
Juristiem bija bail atzīt, ka, neskatoties uz to, ka Latvijas Satversmē Baznīca ir atdalīta no valsts, likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām” faktiski jau ir iekļauta vesela virkne reliģisku svētku. Bail atzīt, ka likumā ir nevienlīdzīga attieksme pret lielākajām Latvijas konfesijām. Svētki ar likumu tiek garantēti tikai luterāņiem un katoļiem.
Ekonomistiem bija bail aprēķināt ne tikai zaudējumus (8,5 miljonu eiro apmērā), bet arī reālos ienākumus, kuri veidojas no preču aprites brīvdienās un svētku dienās. Bail, jo acīmredzot pozitīvo atbilžu būs daudz.
Un deputātiem, kuri vēl joprojām dzīvo saskaņā un draudzējas gan ar veselo saprātu, gan ar sirdsapziņu, būs grūti būt pret minētajiem labojumiem likumā.
Un, lūk, 27.februārī pēc kārtējā mūsu frakcijas deputātu lūguma jautājums tika izskatīts komisijā. Komisijas darbā piedalījās tikai vajadzīgie eksperti, kuri bija gatavi izgaismot visas negatīvās šā ierosinājuma sekas. Deputātiem bija piedāvāti 2016.gada izvērtējumi.
Turklāt netika pieaicināti konfesiju pārstāvji, vēsturnieki, kulturologi. Ekspertu vērtējums izrādījās apšaubāms, un galvenais rezultāts bija liekulīgs apgalvojums, ka Baznīca ir atdalīta no valsts un finansiālie zaudējumi būs milzīgi.
Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta pārstāves Dagmāras Beitneres-Le Gallas filozofiskās domas lidojuma augstākā pilotāža ir piedāvājums rīkot referendumu un veikt Pareizticīgās Baznīcas dziļāku integrāciju eiropeiskajā kultūras telpā.
Pēdējā ideja nav jauna, kā mēs atceramies no 1936.gada vēstures. Dagmārai Beitnerei-LeGallai taisnība ir tanī ziņā, ka jautājums, protams, ir politisks. Tam vajadzīga politiskā griba - izturēties ar cieņu pret lielu daļu Latvijas iedzīvotāju, kuriem ir tādas pašas tiesības un kuri piedalās valsts izaugsmē. Un, rūpējoties par valsts pilsoņu brīvās gribas izpausmi, valstī nepieciešams ievērot - ne tikai vārdos, bet arī darbos! - 400 tūkstošu pareizticīgo un vecticībnieku intereses.
Saeimas deputātiem - dod Dievs, iemācīties nebaidīties reizumis spiest balsošanas pogas, neslēpjot galvu smiltīs kā strausiem, un ieklausīties savā sirdsapziņā un veselajā saprātā!
Kas attiecas uz vecticībniekiem, ticiet man, vecticībnieki ir norūdījušies bezgalīgajā vajāšanā - gan dedzināti sārtos, gan pūdēti lēģeros un cietumos, bet savu ticību nenodeva.
Jūsu ignorance šajā jautājumā, protams, nemainīs mūsu ticību un neintegrēs mūs Rietumu antikristiskajā sabiedrībā, taču pretīgas nogulsnes dvēselē atstās.
Aicinu atbalstīt mūsu priekšlikumu.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātam Jurim Viļumam.
J.Viļums (LRA).
Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Dāmas un kungi! Es tomēr aicinu atbalstīt šo likumprojektu kaut vai tādēļ, ka patiešām šis jautājums gadu no gada... tagad gan pēdējos gados bija neliels pārtraukums, bet pirms tam gadu no gada ir nonācis Saeimā. Pareizticīgie un acīmredzot arī vecticībnieki arvien aicina tomēr šos svētkus atzīmēt kā svinamo dienu.
Ne visai piekrītu tam, ko teica Ringolds Balodis, - ka, lūk, Latvijā valsts un Baznīcas attiecības... ka valsts un Baznīca, kā saka, ir nodalītas viena no otras. Jo pirmām kārtām Ziemassvētki taču ir kristīgie svētki! Protams, var teikt, ka tie sakrīt arī ar, kā saka, dabas ritmu, ka tajā laikā ir gada īsākā diena un gada garākā nakts. Taču, piemēram, Lieldienu laiks katru gadu - gadu no gada! - mainās, un tur ir ļoti grūti atrast kopsakarības ar dabas cikliem. Tie ir tīri reliģiskie svētki. Mēs svinam arī Lielo Piektdienu. Šogad varēsim svinēt arī Zaļo Ceturtdienu, jo visai Saeimai jau būs brīvdiena.
Piekrītu tai idejai, ko savulaik, iepriekšējā Saeimā, virzīja “Reformu partija”, kurā es toreiz biju Saeimas deputāts. Mēs aicinājām noteikt vienu reliģisko svētku dienu katram Latvijas iedzīvotājam, kuru viņš varētu izvēlēties. Piemēram, katoļiem 15.augusts. Latgalē jau šobrīd pusoficiāli un daudzās pašvaldībās arī oficiāli 15.augusts tiek pasludināts par brīvdienu. Manuprāt, būtu tikai loģiski, ja arī likumdevējs to valstiskā līmenī sakārtotu un radītu sistēmu, lai cilvēks varētu svinēt savus reliģiskos svētkus un lai arī tautsaimniecībā, kas tika piesaukta, mēs varētu plānot ieguvumus un zaudējumus. Jo, protams, uzņēmējs uzreiz rēķina, cik viena tāda kārtējā svētku diena viņam izmaksās.
Un te es atļaušos izteikt nepopulāru viedokli, ka, iespējams, mums būtu jāpārskata citas dienas. Piemēram, Otrās Lieldienas kā brīva diena. Nu, manuprāt, tā varētu būt arī darba diena. Pirmās Lieldienas visi nosvinam, kārtīgi nosvinam, un... es domāju, to vārdu “kārtīgi” var aizvietot ar vārdu “saprātīgi”. Nav jābūt svētkiem numur divi, kā folklorā tiek minēts.
Un, protams, aicinu pareizticīgo un vecticībnieku kopienu apdomāt un pārtraukt šo kārtību, šo sistēmu, ka Latvijā mēs dzīvojam kā dažādas reliģijas pēc dažādiem kalendāriem.
Kas būs, ja mums Latvijā ieviesīsies vēl kāds - nezinu, ķīniešu, arābu vai sazin kāds - kalendārs? Es pat visus nevaru uzskaitīt. Tie ir dažādi. Mums tomēr jāmēģina sekot vienam kalendāram, pēc kura mēs visi dzīvojam, strādājam, arī Saeima galu galā. Cik es saprotu, divdesmitajos un trīsdesmitajos gados Latvijas Pareizticīgā Baznīca sekoja šim kalendāram, nevis, kā šobrīd, - Maskavas patriarhijai. Starp citu, tas arī ir jautājums, kurā pareizticīgajiem būtu jāizšķiras.
Taču neieslīgšu plašākās diskusijās. Kā teicu - pagaidām atbalstu, lai gan pieņemu, ka ilgtermiņā būtu jārod labāks risinājums.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ivanam Klementjevam.
I.Klementjevs (SASKAŅA).
Labvakar! Pēc tam kad trīs gadus un trīs vai četrus mēnešus tas likumprojekts ir nogulējis Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā, tagad tas nonācis līdz Saeimai pirmajā lasījumā. Arī par to paldies. Bet pa to laiku varbūt varēja daudz vairāk diskutēt ar visiem ticīgajiem cilvēkiem un saprast, kāpēc tas ir vajadzīgs. Bet nu... Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija rīkojas citādi. Tā oficiāli pieprasa no tieslietu ministra, no finanšu ministres, no ekonomikas ministra, no kultūras ministres, no Latvijas Darba devēju konfederācijas un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības atzinumu. Un, protams, tur katrs skatās no savu interešu puses. Es piekrītu Ekonomikas ministrijai, kura raksta, ka tas var ietekmēt mūsu valsts budžetu. Vienas papildu brīvdienas piešķiršana var ietekmēt Latvijas tautsaimniecību... vērtējums ir, ka no 0,08 procentiem līdz 0,1 procentam no iekšzemes kopprodukta, kas ir vērā ņemami. Līdz ar to šādas brīvdienas ieviešanai ir jābūt pamatotai.
Protams, ka viena darba diena ir viena darba diena. Bet, ja skatāmies, kas vispār notiek pasaulē un cik daudz mums Latvijā ir svētku dienu... Nav tik maz. Ja mēs rūpējamies par mūsu kopproduktu... mēs katru dienu zaudējam 8,5 miljonus kaut kur... Tad varbūt samazināsim tās Lieldienas no četrām dienām uz divām dienām? Jo mums ar ekonomiku nepavisam neiet labi. Mēs varam Ziemassvētkus svinēt nevis četras, bet divas dienas.
Bet tāda pilsēta, svēta pilsēta, kā Seviļa Spānijā... Viņiem arī ir tādi svētki - Lieldienas, bet viņi tos sauc par Semana Santa un svin veselu nedēļu. Visi ticīgie cilvēki no Spānijas brauc uz Seviļu un piedalās tajos pasākumos. Spāņiem tas ir liels gods - piedalīties tajos svētkos Seviļā un atzīmēt tos veselu nedēļu. Un tajā nedēļā, es varu apgalvot jums, nedarbojas ne veikali, ne bankas; darbojas tikai kafejnīcas un restorāni. Visas bankas atvērtas tikai uz vienu stundu no rīta, lai var izņemt naudu, un viss! Tā ka cilvēki atpūšas, un viņi nesūdzas par to, ka viņiem ekonomika krītas.
Tajā atzinumā Finanšu ministrija raksta, ka tas varētu ietekmēt ražošanas un būvniecības nozares, īpaši tos uzņēmumus, kuri ražošanu nevar pārnest uz citām dienām.
Braucot vai staigājot pa sestdienām, piemēram, Mežaparkā, kur pašlaik būvē lielo estrādi, kuru līdz 16.jūnijam vajag nodot ekspluatācijā, redzam... un arī Daugavas stadionā, kuru vajag pabeigt līdz 15.maijam, celtnieki strādā arī sestdienās un arī vakaros, tāpēc ka viņi zina savu grafiku; viņi nevar zināt, kāda būs tā ziema - barga vai ne -, bet viņi zina konkrēti, ka pasākums būs dziesmu svētku programmā, tāpēc viņiem vajag izpildīt savu darbu, citādi viņiem vajadzēs samaksāt sodu.
Tā ka tas neietekmēs to celtniecību. Ja līgums ir parakstīts, tad to vajag pildīt. Tā!
Un nobeigumā gribu citēt to, ko mums sagatavoja Saeimas Preses dienests tad, kad mūsu cienījamā priekšsēdētāja Ināra Mūrniece apmeklēja 2015.gada 20.martā Rēzeknes Svētā Nikolaja draudzi: “Ciemošanās pie vecticībniekiem ir simboliska, paužot cieņu vērtībām, ko gadsimtu gaitā savā vidē uzturējuši vecticībnieki. Tas ir darba tikums un augsti morāles standarti. Mūsdienās teiktu - skaidrs skats uz dzīvi, veselīgs dzīvesveids. Vecticībnieki ir Latvijas vēstures un kultūras daļa, kas bagātina sabiedrību, un tas ir augstu jānovērtē. To uzsver Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece reģionālajā vizītē Rēzeknē, tiekoties ar vecticībnieku paaudzes pārstāvjiem. Saeimas priekšsēdētāja pauda pateicību vecticībnieku kopienai par morālo vērtību uzturēšanu un uzticību tradīcijām.”
Likumu pieņemt jums! Domājiet, cienījamie deputāti!
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies par citēšanu.
Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.
J.Stepaņenko (SASKAŅA).
Godātie kolēģi! Cik es atceros ziņas, kurās runāts par parlamenta darbu, es atceros arī to, ka katrs parlaments, sanākot kopā, lemj par to, vai tomēr piešķirt šo brīvdienu pareizticīgajiem vai nepiešķirt. Un tiešām, pasekojot ziņām, var izlasīt, ka “Saeima beidzot lems”, “Saeima tomēr nolemj neatbalstīt” un tā tālāk, un tā joprojām. Tas tiešām, manuprāt, nedara godu Saeimai, un es aicinu jūs, godātie kolēģi, vienu reizi par visām reizēm izlemt šo jautājumu - vai nu jā, vai nē. Izlemjot “jā”, jūs vienkārši noliksiet šo jautājumu malā, un cilvēki varēs baudīt brīvdienu 7.janvārī. Bet, ja jūs gribat teikt “nē”, tad es aicinu jūs sagatavot un pieņemt Saeimas lēmumu ar aicinājumu pareizticīgajiem nesvinēt šos svētkus vai Saeimas lēmumu, kas noteiktu, ka Saeima nekādā gadījumā vairs neatgriezīsies pie šī jautājuma. Jo tas tiešām nedara godu.
Paldies jums, kolēģi.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam.
A.Kiršteins (VL-TB/LNNK).
Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi!
Klausoties šīs diskusijas, radās tāds iespaids, ka te gandrīz runā, ka kādam ir aizliegti svētki. Es gribu nedaudz atgādināt, ka Latvija un pareizticīgo draudzes pārgāja uz jauno stilu jau pirms Otrā pasaules kara, kad Latvijas Pareizticīgā Baznīca pievienojās Konstantinopoles patriarhijai. Pēc padomju okupācijas beigām Igaunija atgriezās pie Konstantinopoles patriarhijas, svin pēc jaunā stila. Somija svin pēc jaunā stila. Grieķija arī atzīmē pēc jaunā stila Ziemassvētkus. Bet kas ir visinteresantākais? Ka Kaļiņingradas metropolīts pateica, ka sakarā ar to, ka Ziemassvētkos Kaļiņingradas iedzīvotāji brauc uz Lietuvu un uz Poliju, Kaļiņingradas pareizticīgo draudzes var izvēlēties - svinēt pēc jaunā vai pēc vecā stila.
Arī Latvijā latviešu draudzes Ziemassvētkus svin pēc jaunā stila - 24.decembrī. Tad kāpēc atkal parādās aicinājumi sekot Maskavas piemēram, sašķelt Latvijas sabiedrību un daļai svinēt pēc kaut kāda vecā kalendāra? Mēs taču nelietojam šo veco kalendāru! Vai tad kāds aizliedz Krievijas draudzēm svinēt kopā ar latviešu draudzēm Ziemassvētkus decembrī, ja pat Kaļiņingradas krievu draudzes svin kopā ar poļiem un lietuviešiem decembrī?! Viņi ir pārgājuši uz jauno stilu.
Tagad par pareizticīgajiem. Nu, beidziet stāstīt pasakas! Pareizticīgie ieradās Latgalē kā bēgļi 17.gadsimta beigās pēc Pētera Pirmā reformām. (Dep. G.Kūtris: “Ko nu muldi! 13.gadsimts!”) Viņus šeit uzņēma. Kas tā bija par valsti, kur ieradās pareizticīgie... vecticībnieki... piedošanu, jā, vecticībnieki ieradās. Tā bija Polijas karaļvalsts, kura tajā laikā jau bija pārgājusi uz jauno kalendāru. Tātad, ja jūs ierodaties otrā valstī, kur nesvin pēc vecā kalendāra, nu tad vajadzētu tās pašas tradīcijas ievērot.
Tāpēc es aicinu nešķelt sabiedrību un krievu draudzēm svinēt kopā ar latviešu pareizticīgo draudzēm, kā tas jau notika pirms Otrā pasaules kara, un kopā ar visām Eiropas pareizticīgo baznīcām. Nu ko mēs atkal sākam runāt par kaut kādiem veciem kalendāriem!
Aicinu neatbalstīt.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Borisam Cilevičam.
B.Cilevičs (SASKAŅA).
Cienījamie kolēģi! Paldies Baloža kungam par priekšvēstures aprakstu. Baloža kungs ir liels eksperts šajos jautājumos. Es piekrītu Baloža kungam, ka šī norma, kas šobrīd ir likumā, ir vismaz dīvaina, jo tā faktiski uzdod konfesijām svinēt svētkus noteiktās dienās.
Bet - piedodiet! - tā nav mūsu daļa! Un to pašu es gribu atgādināt gan kolēģim Viļumam, gan kolēģim Kiršteinam: nebāzīsimies iekšā konkrētas konfesijas lietās! Tikai pašas Baznīcas var lemt, kad tām savus svētkus svinēt. Deputātiem nav šādu tiesību.
No otras puses, Baloža kunga argumentācija man šķiet drusku liekulīga, jo, kolēģi, neizliksimies, ka tās svētku dienas, kas ir šobrīd atzīmētas kalendārā, ir neitrālas. Nē, nebūt ne, jo tās ir tās dienas, kad luterāņi un katoļi svin Ziemassvētkus. Kaut gan tas nav minēts likumā, bet tā tas ir, un mēs vienkārši izliekamies, ka mēs to nesaprotam.
Attiecībā uz diskrimināciju... Jā, protams, valstij nav pienākuma nodrošināt konfesijām kaut kādas tiesības un to svētkus, taču valstij ir pienākums nodrošināt vienlīdzīgu attieksmi. Šeit ir piemērots proporcionalitātes princips, visi juristi to ļoti labi zina. Baloža kungs labāk nekā jebkurš cits zina, ka visas konfesijas nav vienlīdzīgas, ka saskaņā ar likumu tikai dažām konfesijām ir paredzētas zināmas tiesības, piemēram, tiesības reģistrēt laulības.
Tātad likums nošķir tradicionālās konfesijas no jaunām konfesijām. Un šeit, protams, to cilvēku skaitam, kuri pieder tai vai citai konfesijai, ir nozīme. Pareizticīgo un vecticībnieku Latvijā ir gandrīz 400 tūkstoši. Tā ir ļoti liela daļa. Un, protams, to nevar salīdzināt ar musulmaņiem, ebrejiem vai citām konfesijām. Līdz ar to iznāk, ka kristīgajiem, kas pieder katoļu vai luterāņu Baznīcai, ir valsts garantētas tiesības svinēt savus svētkus, jo tā ir oficiāla svētku diena; pareizticīgajiem un vecticībniekiem šādu garantētu tiesību nav. Un tā ir nevienlīdzīga attieksme, kas nav attaisnojama. Tā nav pamatota, jo šīm divām konfesijām piederīgo personu skaits ir diezgan līdzīgs katoļu un luterāņu Baznīcām piederošo skaitam.
Tāpēc šis priekšlikums ir visnotaļ pamatots, un tieši šī priekšlikuma noraidīšana nozīmētu sabiedrības šķelšanu.
Es saprotu, ka daži kolēģi sapņo par to, lai visi runātu vienā valodā, lai visi piederētu vienai konfesijai un visi balsotu par vienu partiju.
Bet diez vai, Kiršteina kungs, tā tas būs, jo tomēr mums ir daudzveidīga valsts, mums ir demokrātija, un jāņem vērā visu Latvijas pilsoņu intereses.
Aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ringoldam Balodim, otro reizi.
R.Balodis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Kolēģi, stāsts ir par to, ka mēs šo likumu pieņēmām 1990.gadā, vēl pirms Satversmes atjaunošanas. Ir runa par to, ka mēs nevis tagad, pašreiz, atzinām Ziemassvētkus, bet jau sen to esam izdarījuši. Tas notika pirms Satversmes atjaunošanas. Tas ir būtisks arguments Satversmes tiesā, jo viens ir likumdošanas process, kurā mēs esam iesaistīti, otrs ir Satversmes tiesas process, kurā tiesneši objektīvi, aukstasinīgi skatīs šo vienlīdzības principu... Es neredzu iespēju, kā kāds Satversmes tiesas tiesnesis varētu atteikt... Satversmes tiesā neatzīt, teiksim, dievturu prasību pēc, es nezinu, Ūsiņa svētkiem vai islāmticīgo prasību pēc ramadāna. Jā, viņiem būtu jāatbalsta, un tad mēs būtu situācijā - es ceru, ka mēs tādā nebūsim! -, ka beigu beigās mums būs no visiem šiem svētkiem jāatsakās.
Nedodam reliģiskas argumentācijas pēc šos svētkus! Pirmkārt, svētki mums tāpat ir.
Un, otrkārt, tiešām domājam par to, kādā veidā var visus apmierināt! Un visus apmierināt arī citas Baznīcas var caur tā sauktajiem Baznīcu likumiem, dodot iespējas katram iet uz sava rēķina šajās brīvdienās. Jo, protams, situācija, kāda tagad, pašreizējā brīdī, ir, nav pārāk laba. Piemēram, Latgalē dažās pašvaldībās... Par to, kā tur ir tagad, es neesmu dzirdējis, bet pirms kāda laika bija gadījumi, ka pašvaldība akceptēja, ka skolēni tad skolā neiet, vai arī darbiniekus principā pretlikumīgi atlaiž mājās uz šo dienu. Tie nav tie labākie risinājumi.
Esam vienreiz valstsvīri un rīkojamies valstiski! Bet, protams, man ir jautājums: vai Pareizticīgā Baznīca arī stāv aiz šiem SASKAŅAS priekšlikumiem? Jo principā mēs runājam par kalendārām izpriecām, par kalendāriem grozījumiem. Katru gadu, jau 28 gadus, šādi priekšlikumi parādās, par tiem parunā... Jā, tie vienā vai otrā ziņā ir līdzīgi vai nedaudz atšķirīgi... Es runāju par 6., 7.janvāri... teiksim, 7.janvāris, par ko šobrīd ir runa... Bet katru reizi vēlētājiem, protams, tas patīk.
Un, bez šaubām, šis ir vēlēšanu gads, un tagad visi tie, kas ir krievu tautības vai latviešu tautības pareizticīgie, uz tiem, kas balsos “pret”, ar baltu aci noskatās - mēs esam tie ļaunie, jā, mēs nedodam iespējas.
Bet es tad SASKAŅU lūgtu arī domāt patiešām... Nu, ja nesanāks šoreiz, tad domājam par risinājumu! Sniedziet priekšlikumus! Es pats varu jums palīdzēt, ņemt dalību, tā teikt, un mēģinām rast risinājumu, nevis vienkārši konfrontējamies!
Jo parasti tās diskusijas... te stenogrammas var paskatīties... vienkārši aiziet līdz tādam līmenim: mēs - rietumnieki, mēs - latvieši; jūs - krievi - tie sliktie. Un sākas tāda banāla diskusija. Es domāju, ja jūs gribat risināt, tad, davai, risinām pēc tam, kad šo likumprojektu neatbalstīs! Es domāju, ka to arī neatbalstīs.
Paldies, kolēģi. Es lūdzu neatbalstīt šo likumprojektu.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Silvijai Šimfai.
S.Šimfa (pie frakcijām nepiederoša deputāte).
Labdien, kolēģi! Es neskatīšos pagātnē un nezīlēšu nākotni. Es runāšu par šodienas realitātēm.
Manā skatījumā, šodienas realitātes šajā jautājumā ir visai skaidras un tur nekādu sarežģījumu nav. Tās ir saprotamas, un tagad tikai jāpieņem lēmums, ko mums darīt.
Pirmais... Pirmā lieta, ko es gribu teikt. Pirmā realitāte. Paldies Dievam, mēs dzīvojam kristīgā zemē. Kas par to liecina? Par to liecina elementāra statistika. Vairāk nekā pusotrs miljons no nepilniem diviem miljoniem Latvijas iedzīvotāju ir atzinuši, ka viņi pieder kādai no kristīgajām konfesijām, ka viņi kopumā pieder Kristīgajai Baznīcai. Tātad - pusotrs miljons no nepilniem diviem miljoniem!
Paldies Dievam, ka Latvija kā kristīga zeme ir Eiropas Savienības sastāvā, kas arī ir kristīgu valstu savienība, uz kristīgiem pamatiem veidota valstu savienība.
Un kas ir tālāk? Kas ir noticis tālāk? Kāpēc šīs šķelšanās? Šīs šķelšanās nav objektīvi pamatota ticības pārliecībā, jo ticības pārliecībai nav tautības, ticības pārliecībai nav politisko uzskatu... pareizāk sakot, var būt dažādi politiskie uzskati. Ticības pārliecība nav atkarīga ne no rases, ne no dzimuma, ne no kādām citām pazīmēm. Ticības pārliecība ir kas īpašs un kas atsevišķs, kas gan vieno, gan varbūt arī bieži vien šķeļ cilvēkus. Kristīgā ticība cenšas panākt vienotību cilvēku starpā. Un es jums varu pateikt, ka Latvijas dievnamos runā ļoti daudzās valodās. Latvijas dievnamos, lai kādai kristīgajai konfesijai tie piederētu, runā latviešu, poļu, lietuviešu, krievu, latgaliešu valodā... ļoti daudzās. Runā arī angļu valodā, un runās arī citās Eiropas valstu valodās. Iespējams, ka palielināsies šeit, Latvijā, dzīvojošo citu Eiropas valstu kristīgo skaits.
Un kas šeit ir par problēmu? Problēma slēpjas tajā, ka no šiem pāri par vienu miljonu 500 tūkstošiem kristīgo ļaužu savus Ziemassvētkus, faktiski kristīgās pasaules galvenos svētkus, kurus mēs svinam 25. un 26.decembrī, Latvijā apmēram 400 tūkstoši, nedaudz vairāk kā 400 tūkstoši kristīgo cilvēku, tādu pašu Kristīgajai Baznīcai piederīgo cilvēku, svin 7.janvārī. Jo tad, kad mēs svinam savus Ziemassvētkus 25. un 26.decembrī un Jauno gadu, šiem kristiešiem ir lielais gavēnis un viņi gaida savus svētkus 7.janvārī. Problēma ir radusies, jā. Un zināma ietekme ir kalendāra lietām.
Bet vai mums šeit, Saeimā, būtu jārunā par to, kas šīm Kristīgajām Baznīcām būtu jādara attiecībā uz piederību vienam vai otram kalendāram? Man liekas, ka mums šeit vajadzētu nevis atteikties no šī jautājuma risināšanas, bet domāt par to, kā mēs varētu izlīdzināt šo nevienlīdzību starp divām Kristīgās Baznīcas daļām un kā mēs varētu novērst šo, patiesībā sakot, diskrimināciju un nevienlīdzīgo attieksmi, kura diemžēl ir ieviesusies un kura nav risināta visu šo gadu laikā.
Mēs varam uzrunāt, ja tas ir pieņemami, Pareizticīgo Baznīcu un vecticībnieku Baznīcu Latvijā un aicināt pārskatīt jautājumu par šīm kalendāra lietām. Bet tajā pašā laikā mums ir jārisina arī šis jautājums. Es par šo lietu runāju jau 2014.gadā, kad mūs tikko ievēlēja šajā sasaukumā. Un man ļoti žēl, ka mēs neesam šī sasaukuma laikā spējuši šo jautājumu atrisināt. Tāpēc man ir lūgums, kolēģi, nenoraidīt pirmajā lasījumā šo projektu, bet turpināt ar to strādāt. Mēs esam daudz smagākus, sarežģītākus, nesagatavotākus jautājumus laiduši tālāk par pirmo lasījumu un strādājuši komisijās, un ņēmušies, un darījuši.
Mums ir jāsaprot viena lieta, ka kristīgais, ticīgais cilvēks nenāks šeit, pie Saeimas, ar plakātiem un mikrofoniem. Viņš nebļaustīsies, viņš nesitīs dūri uz galda, viņš nekliegs. Jo kristīgā ticība cilvēkos audzina lēnprātību un pazemību. Un lēnprātīgi un pazemīgi šie cilvēki, šie kristieši, pāri par 400 tūkstošiem kristiešu, mums gadu no gada lūdz: “Nu atrisiniet mums šo jautājumu!”
Es domāju, ka mums nevajadzētu noraidīt pirmajā lasījumā, bet vajadzētu turpināt ar šo jautājumu strādāt.
Mēs esam spējīgi to lietu atrisināt.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Godātie kolēģi, vai iesniedzēji vēlas ko piebilst?
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 35, pret - 21, atturas - 7. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
I.Zujevs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir šā gada 22.marts.
Sēdes vadītāja. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Jānim Upeniekam!
J.Upenieks. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 5.oktobris. (Starpsaucieni.)
Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 5.oktobris.
Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Artusam Kaimiņam!
A.Kaimiņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Nu, ja balsosim, tad balsojam par 1.oktobri, lūdzu! 1.oktobris - tāds ir priekšlikums.
Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 1.oktobris.
Ir vēl kādi citi priekšlikumi?
Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātei Silvijai Šimfai!
S.Šimfa (pie frakcijām nepiederoša deputāte).
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 25.marts. (Starpsauciens: “Kurš gads?”)
Sēdes vadītāja. Tā. Tātad ir priekšlikumi par iesniegšanas termiņu: šā gada 22.marts, ko piedāvā iesniedzēji; šā gada 25.marts, ko piedāvā deputāte; šā gada 1.oktobris, ko piedāvā deputāti, un šā gada 5.oktobris.
Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Ringoldam Balodim!
R.Balodis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Labdien! Es domāju, nevelkam šo teātri līdz vēlēšanām! Uzreiz nokārtojam šo lietu! Nosakām stundu vai nedēļu ilgu termiņu priekšlikumu iesniegšanai (Dep. A.Bērziņš: “Labs priekšlikums! Pēc stundas tiekamies!”) un beidzam, pieņemam to otrajā lasījumā, un miers! Visi taču saprot, pat iesniedzēji, ka noraidīs šo likumprojektu!
Paldies.
Sēdes vadītāja. Tātad, Baloža kungs, jūsu ierosinātais priekšlikumu iesniegšanas termiņš - stunda vai nedēļa? Nu nekādi es nevaru pateikt, cik ilgu termiņu tad jūs īsti vēlaties?! Stunda vai nedēļa?
Ieslēdziet mikrofonu deputātam Balodim, lai viņš tiek skaidrībā par savu ierosināto iesniegšanas termiņu!
R.Balodis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Labi. Nākamā Saeimas sēde varētu būt termiņš.
Sēdes vadītāja. 15.marts, ja?
R.Balodis. Jā!
Sēdes vadītāja. Tātad 15.marts, 22.marts, 25.marts, 1.oktobris un 5.oktobris.
Tātad sākam balsot ar tālāko termiņu. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 5.oktobris.
Lūdzu zvanu! Balsosim par to, ka priekšlikumu iesniegšanas termiņš likumprojektam “Grozījumi likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”” ir 2018.gada 5.oktobris! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 37, pret - 33, atturas - 2. Līdz ar to priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2018.gada 5.oktobris.
Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās””, otrais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Artūrs Rubiks.
A.Rubiks (SASKAŅA).
Labdien, kolēģi! Strādājam ar likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās””. Dokumenta numurs 4629.
Atbildīgā komisija saņēmusi sešus priekšlikumus.
1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Rubiks. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Rubiks. 3. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Rubiks. 4. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Rubiks. 5. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Rubiks. Un 6. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Rubiks. Paldies.
Atbildīgās komisijas vārdā lūdzu atbalstīt minēto likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās”” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret - 1, atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.
Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai trešajam lasījumam.
A.Rubiks. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 13.marts.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 13.martam.
Nākamā darba kārtības sadaļa - “Patstāvīgo priekšlikumu izskatīšana”.
Lēmuma projekts “Par aicinājumu Latvijas Bankas prezidentam Ilmāram Rimšēvičam atkāpties no amata”.
Uzsākam debates.
Vārds deputātam Artusam Kaimiņam.
A.Kaimiņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Latvijas sabiedriskajos medijos es redzēju ziņu, ka Rimšēvičs klīst pa Saeimu, staigā pa frakcijām, meklē sev kaut kādu atbalstu. Viņi kaut ko stāstīja...
Es domāju: kur man skatīties? Jo Rimšēvičs šobrīd noteikti kaut kur sēž pie datora ekrāna un skatās tiešraidi.
Rimšēviča kungs, atkāpieties! Lūdzu, atkāpieties no Latvijas Bankas prezidenta amata! Es jums gribu atgādināt vienu lietu: jūs vairs neesat Ilmārs Rimšēvičs, jūs esat Latvijas Bankas seja starptautiskajā arēnā! Un vienalga, vai jūs esat, teiksim, iztrollēts un tā visa nav patiesība, vai arī tā visa ir patiesība. Tas nozīmē tikai vienu: jūs esat Latvijas seja un jūs pārstāvat visu mūsu valsti kā Latvijas Bankas seja. Jūs vairs neesat vienkārši Ilmārs Rimšēvičs.
Es domāju, ka tas ir vienkārši nožēlojami, ka šobrīd Saeimas deputātiem ir jālūdz jūs: “Lūdzu, atkāpieties no sava amata!” Jo mēs varam tikai lūgt. Mēs nevaram jums atņemt šo mandātu. Un tas, ka jums ir šīs tiesības... Jā, jūs varat visus tagad pasūtīt trīs mājas tālāk un staigāt pa Saeimas frakcijām, un meklēt kaut kādu atbalstu. Gribu redzēt balsojumu!
Bet jūs esat Latvijas Bankas seja pasaulē, un tas ir jūsu pienākums! Jūsu pienākums ir izlabot to kļūdu, un pēc tam ejiet un cīnieties ar saviem advokātiem, advokātu armiju, par to, vai tā ir bijis, vai tā nav bijis. (Dep. I.Rībena: “Tiesas spriedējs! Sit viņu krustā!”) Bet, lūdzu, beidziet likt kaunā mūs starptautiski! Pietiek jau, ka viens tāds Ventspilī sēž.
Paldies jums.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Lolitai Čigānei.
L.Čigāne (VIENOTĪBA).
Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Šis balsojums nav par vienu konkrētu cilvēku, un šis balsojums nav par to, vai mēs ticam vai neticam vienam konkrētam cilvēkam. Tas nav nekāds ticības apliecinājums. Mums sava ticība jātur privāti katram pie sevis.
Tomēr, cienījamie kolēģi, es domāju, ka mums ir jāapliecina ticība tam, ka Latvijas Republika ir tiesiska valsts un šajos 28 neatkarības gados mēs esam spējuši izveidot tiesisku valsti (Dep. I.Rībena: “Šis nu gan ir ļoti tiesiski!”), kur katrs dara savu darbu: parlaments dara savu darbu, tiesībsargājošās iestādes dara savu darbu un Latvijas Bankas prezidents dara savu darbu, ja viņš, to darot, neapkauno Latvijas valsti.
Cienījamie kolēģi! Šis ir jautājums par to, ka pienāk brīži, kad savas personiskās intereses un personiskās vajadzības ir jāliek zem valsts vajadzībām un kopējām sabiedrības vajadzībām. Neatkāpjoties no amata, Rimšēviča kungs nodara postījumu Latvijas valsts reputācijai, nodara postījumu mums visiem.
Kolēģi! Mēs esam tiesiskas valsts parlaments. Mēs, protams, nevaram mainīt likumu, mainīt procedūru un pēkšņi lemt par Rimšēviča kunga noņemšanu no amata. Viss, ko mēs varam darīt, ir paust savu gribu, savu vēlmi redzēt, lai tiesībsargājošās iestādes darītu savu darbu, lai tam nekas netraucētu, un, kamēr šis darbs tiek darīts, mūsu valsts reputācija netiek aptraipīta un apkaunota.
Kolēģi! Balsosim “par” šo lēmuma projektu! (Aplausi.)
Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.
J.Stepaņenko (SASKAŅA).
Godātie kolēģi! Godātie VIENOTĪBAS tiesneši! Beidzot jūsu gudrās galvas ir radījušas to juridisko konstrukciju, ar kuru atrisināsies Latvijas finanšu sektora problēmas.
Es uzskatu, ka šis lēmuma projekts būtu jāpapildina ar “B” sadaļu - atvērto sarakstu, kurā jūs varētu ierakstīt jebkuru citu amatpersonu, kura, jūsuprāt, nav vēlama. Tādā veidā mēs atsvabināsim valsti no tiesiskuma sloga, kas acīmredzami ir lieks traucēklis VIENOTĪBAS mērķu sasniegšanai un vairs nebūs vajadzīgs modernajos apstākļos.
Mēs varētu pamazām virzīties uz to, lai pēc dažiem gadiem šādus un līdzīgus jautājumus varētu izlemt, piemēram, Twitter tiesa vienas nakts laikā. (Starpsauciens: “Tieši tā!”) Bet, ja nopietni, es nezinu, kā gan VIENOTĪBAI ir izdevies pierunāt kolēģus liet ūdeni uz viņu dzirnavām, jo šis lēmums ir nekas vairāk kā priekšvēlēšanu poza. Es uzskatu, ka šis lēmums ir apkaunojums Saeimai un tas nav atbalstāms. Vēl vairāk - tas būtu jāignorē. Jāignorē kā sabiedrības uzticību zaudējušās partijas pēdējie centieni gūt uzmanību.
Aicinu kolēģus nevilkt mugurā VIENOTĪBAS piedāvātos kažokus - baltu vai melnu, balsot “par” vai “pret” -, bet pagriezt muguru VIENOTĪBAS izmisīgajai cīņai izskatīties tīrākiem, nekā tie patiesībā ir, un nepiedalīties šajā liekulības spēlē.
Aicinu jūs, kolēģi, cienīt tiesiskumu un nepazemot Saeimu.
Un, ja VIENOTĪBA tiešām tiecas uz tīru politiku un augstāko morāli, ētisko normu ievērošanu, tad es ieteiktu jums sākt ar sevi. Es ieteiktu jums nodrošināt to, lai visi jūsu frakcijā esošie deputāti pildītu gan likumus, gan Saeimas lēmumus.
Ļoti žēl, ka šeit nav Spolīša kunga! (Starpsauciens: “Kā nav?”) Kā tas nākas, ka jūsu, lielāko morālistu, frakcijā jau kopš 2016.gada novembra kolēģis Veiko Spolītis ignorē motivētu Saeimas aicinājumu atmaksāt tā sauktajā pretkorupcijas komisijā nepamatoti saņemto algu par ārkārtīgi nekvalitatīvo darbu - 14 500 eiro?
Kolēģi, es aicinu jūs ignorēt šo lēmuma projektu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ringoldam Balodim.
R.Balodis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Es domāju, šis balsojums ir būtībā tāds... tiešām, kā presē izskanēja, - tāds PR gājiens no VIENOTĪBAS puses. Es pieļauju, ka kolēģi, apspriežot, ko vispār var darīt šajā situācijā arī VIENOTĪBĀ, mēģināja saprast: nu ko mēs varam darīt? Nu varbūt to var... Nu neko mēs nevaram darīt. Nu tad ko mēs darām? Nu kaut ko darām! Un mēs kaut ko darām! Mēs aicinām tagad Rimšēviču atkāpties, jā. (Dep. H.Abu Meri: “Vismaz mēs domājam! Pārējie nedomā!”)
Es te gribu atzīmēt, ka patiešām Jūlijai Stepaņenko ir taisnība. Un tas ļoti atgādina to balsojumu par to, lai Veiko Spolītis atgriež atpakaļ tos bezjēdzīgi iztērētos līdzekļus.
Un, Čigānes kundze, šis nav balsojums par tiesisku valsti. Nu par ko mēs runājam? Ja viņš ir vainīgs, viņš jāliek cietumā, nevis mums, lai sevi nomierinātu tagad, kaut kas ir jādara. Nu mēs izskatāmies stulbāk par stulbu! Nu kāds sakars te ar tiesisku valsti? Tiesiska valsts tiesā tiek izšķirta, jā. Tiesībsargājošās iestādes izmeklē.
Ko mēs tagad darām? Rimšēvič, atkāpies! Mums ir kauns, ka tu publiskajā telpā tagad parādīsies! Mums ir kauns, ka tu ej pie kaut kādiem ārvalstu kolēģiem!
Kolēģi! Es te gribu nolasīt vienu secinājumu no tās darba grupas, kura analizēja Valsts prezidenta ievēlēšanas normatīvā regulējuma jautājumus. Tur bija galvenie secinājumi, kas attiecas uz Valsts prezidentu, un atsevišķi papildsecinājumi, kas attiecas ne tikai... Un tajā sadaļā, kur runāts par Valsts prezidenta atstādināšanu, mēs nonācām pie secinājuma, ka nav nekāda modeļa. Bet tajā pašā laikā bija viens papildsecinājums, un es to nolasīšu: “Latvijā nav pienācīgi noregulēts ne tikai Valsts prezidenta atlaišanas mehānisms. Tikai dažām Saeimas ieceltām amatpersonām ir paredzēta atbrīvošanas procedūra, taču gan šīs procedūras, gan tiesību uz taisnīgu tiesu aizsardzības garantijas ir regulētas atšķirīgi. Savukārt citu Saeimas ieceltu amatpersonu atbrīvošanu regulē Saeimas kārtības rullis.” Un tur vēl bija daudz kas... Bet tajā sakarā es gribu teikt, mums nevienai amatpersonai nav noregulētas šīs atstādināšanas procedūras.
Īpaši labi tas bija redzams, kad Kaimiņš sakūdīja Brigmani un visa Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija un visi citi dzenājās pakaļ Dimantam... Un ko tiesa pateica?... Nu, principā (Dep. A.Kaimiņš: “Dimants ir jāatlaiž!”), saprotiet, mēs tur izgāzāmies kā vecas sētas. (Starpsaucieni.)
Kaimiņ! Nevar runāt ar zāli! Tu to zini (Dep. A.Kaimiņš: “Tu nevari runāt ar zāli!”), vai ne?
Un tāpēc es gribu teikt: kolēģi Juridiskajā komisijā, nu padomājam vispār par šo regulējumu! Es saprotu, ka šajā situācijā ir vēl traģiskāk... Un tie kolēģi, kas zina... viņi zina to, ka mēs pat atlaišanas, atstādināšanas procedūru nevaram nekā sevišķi noregulēt, jo tā banka ir pilnībā Eiropas Centrālās bankas pārraudzīta.
Un tāpēc - ko mēs varētu darīt? Es... Aicināsim Rimšēviča kungu atkāpties, jo tas būtu labāk visiem.
Kolēģi! Es atbalstu šo priekšlikumu, jo smuki nav, bet mēs izrādām bezspēcību. Un es ieteiktu Juridiskajai komisijai un visiem kopā padomāt arī par citiem amatiem - arī par to SAB vadītāju, ko mēs iecēlām. Nedod Dievs, ja viņš sašmucējas! Kā mēs viņu atstādināsim? (Dep. A.Kaimiņš: “Mēs aicināsim!”) Tad vispār būs viena vienīga paralīze. Vai ģenerālprokurors, vai Augstākās tiesas priekšsēdētājs... Par viņiem visiem arī jāpadomā! Nevar domāt, ka viss būs labi.
Rimšēviča gadījumā arī labi nav. Nu, balsojam, nu, lai viņam tā kā vajadzētu iet mājās! Vai ne?
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Urbanovičam.
J.Urbanovičs (SASKAŅA).
Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Ļoti ticams, ka tas ir VIENOTĪBAS priekšvēlēšanu triks - diezgan veiksmīgs! -, jo tas būtībā mūs visus ieved lamatās. Viņi piedāvā šeit spriest tiesu ārpus tiesas, pirms tiesas. Un sanāk tā, ka visi argumenti ir ļoti labi, piemēram, tie, kas runā, ka ir kauns, ir nesmukums. Viena valdības kontrolēta varas iestāde ir aizturējusi... Mēs nezinām, kādas apsūdzības vēl ir izvirzītas, mēs nezinām, vai būs vispār tiesa. Jo tāda ir pieredze - KNAB tomēr ne reizi vien, kad kāds ir aizturēts, kad ir pieprasīta kratīšana, pēc tam zaudē interesi. Un tas nav viens, divi vai trīs - tādu gadījumu ir daudz. Pēc tam tie cilvēki... atcerēsimies bijušo lauksaimniecības ministru Daini Ģēģeru, kurš attaisnoja sevi, bet viņam dzīve ir izpostīta. Tāpēc pastāv iespēja, ka Rimšēviča kungs - ar advokātu pūlēm vai kā citādi - tomēr izrādīsies nevainīgs. Tāda iespēja pastāv.
Tāpēc es saprotu arī tos, kuri apelē pie nevainīguma prezumpcijas.
Bet, kolēģi, te ir cita situācija, pavisam, pavisam cita. Jo, redziet, šodien mēs tik tiešām daudz ko nevaram, un Eiropas Centrālā banka šodien ir pieņēmusi lēmumu - varbūt kāds nezina - un krietni ierobežojusi Rimšēviča kunga dalību tās Padomē, proti, liegusi to.
Es tiešām nezinu, kas ir noticis un kāds būs tālākais atrisinājums. Es pieļauju visas iespējas. Rīgā runā visādi.
Bet ko mums tagad darīt šajā situācijā? Es nerunāju par VIENOTĪBU, viņiem visvieglāk: viņi ir iemetuši šo karsto kartupeli, un mums tagad ar to kaut kas ir jādara. Tie, kas tagad pierakstīsies Rimšēviča kunga advokātos, nezinot riskē un...
Man gribas aicināt tos, kas zina, cik nevainīgs ir Rimšēviča kungs, nākt šeit un stāstīt, nevis piesaukt nevainīguma prezumpciju. Savukārt tie, kas jau zina vairāk nekā izmeklētāji, kā Čigānes kundze lika saprast, lai nāk un pastāsta, kā tur īsti ir. Mums būtu daudz vieglāk.
Es neticu, ka tas tā notiks, tāpēc piedāvāju atbalstīt šo priekšlikumu. Ne tāpēc, ka man ir kādas speciālas zināšanas, kuru, es domāju, lielākajai daļai no jums nav šajā lietā; ne tāpēc, ka es šaubītos vai būtu pārliecināts par kādu iznākumu šajā lietā. Bet šoreiz ir runa... Mums ir jāizvēlas: nevis - vai mēs esam par vai pret Rimšēviča kungu (un šeit es Čigānes kundzei piekrītu); mums ir jāizvēlas, vai mēs esam par Latviju. Balsojot jāizvēlas tāda rīcība, kā būtu labāk Latvijai. Labāk Latvijai būtu, ja Rimšēviča kungs atkāptos. Viņa reputācija, iespējams, - iespējams! - nesmukā veidā safabricēta, bet tas jau ir varas struktūru, varas, valdības kontrolē, kas struktūras sagandē...
Un, ja tomēr izrādīsies, ka Rimšēviča kungs ir bez vainas, tādā gadījumā šis jau būs nevis lokāls jautājums, kā tas bija ar Šleseru, Ģēģeru vai pat ar Lembergu, kad aizturēšana ne ar ko nav finišējusi... šis būs starptautisks, globāls valdošās koalīcijas zaudējums. Tad jūs būsiet tie lielie kauna taisītāji!
Bet nu ir tā, ka tas ir... Es būtu priecīgs, ja šis jautājums netiktu šeit, Saeimā, skatīts. Bet, ja tāds ir, mēs bez lēmuma nevaram iziet ārā pa durvīm. Mēs varam izņemt kartīti, mēs varam brīvo balsojumu nodemonstrēt - šitā un tā...
Bet patiesībā es aicinu visus balsot “par” šo priekšlikumu, balsot par to, kā labāk Latvijai.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Kārlim Seržantam.
K.Seržants (ZZS).
Labdien, kolēģi! Ņemot vērā, ka visi saguruši, visi grib jau doties prom, es izstāstīšu īsu pasaku. (Starpsaucieni.)
Pirms dažiem gadiem kopā ar palīgiem VIENOTĪBA iestādīja rāceni. Izauga rācenis liels un varens un sāka traucēt citiem, sevišķi mazākiem rāceņiem, un, iespējams, sāka arī bojāties. Kad nu pienāca laiks rāceni novākt, tad izrādījās, ka nav instrumentu, un bija jāmēģina izraut... jāizrauj tāpat. Valsts prezidents vilka, vilka, vilka - neizvilka. Nāca palīgā premjers, divatā vilka, bet atkal nekā. Tad vilkšanai pievienojās Saeimas priekšsēdētāja, finanšu ministre un pat Nacionālās drošības komisijas vadītāja. Un atkal nekā - rācenis, kur bija, tur palika.
Tad nu jautājums šoreiz - vai Saeima būs tā pelīte, kura to punktu pieliks, vai tomēr ne?
Abstrahējoties no tās informācijas, ko es zinu par šo kriminālprocesu, un no viedokļa par to, kas tad īsti būtu jādara Latvijas Bankas prezidentam pašam, gribas tomēr retoriski pajautāt - kāds tad būs šī balsojuma rezultāts? Visticamāk, nekāds. Un tā vietā, lai Saeima paceltu savu pašapziņu, tas, visticamāk, būs mūsu nevarības apliecinājums. Bet nu Urbanoviča kungs mani patiešām pārliecināja - Latvijai tas ir svarīgi. Un, visticamāk, es arī balsošu “par”.
Bet tikmēr no rāceņa dobes ir jaunumi. Tur ir nokritusi rasa trīs miljonu vērtībā. Armands Rasa. Bet tā jau ir cita pasaciņa, un par to citreiz.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Gunāram Kūtrim.
G.Kūtris (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Labdien! Kolēģi, tiešām var piekrist, ka šis jautājums īstenībā ir jautājums par Latvijas seju.
Taču man ir viens lūgums - kad uzstājas ar šādu lēmuma argumentāciju, nelietot... es nezinu, kā saukt tos pamatojumus... Netraucēsim izmeklēšanas iestādēm izmeklēt! Politisks lēmums ir izmeklēšanas iestāžu traucēšana. Ciktāl viņiem vajadzēja ierobežot konkrētās izmeklējamās personas darbību, viņi pieņēma un noteica drošības līdzekļus.
Otrkārt. Ja mēs piesaucam tiesiskumu, tad, man liekas, tiem, kas aizstāvēja šādu argumentāciju lēmuma projektam, ar tiesiskumu saistās iespēja vienkārši spriedumu pasludināt pirms tiesas - proti, vienalga, kas ir noticis, par kādu cilvēku palaist kaut kāda informāciju un tad teikt, ka tiesiski viņam būt vainīgam.
Treškārt. Man ir mazlietiņ kauns par to, ka Latvijā valsts amatpersonai ir jāaizstāv savs nevainīgums. Man likās, ka nevienam cilvēkam savs nevainīgums nav jāaizstāv.
Un visbeidzot. Lai kā arī mēs šodien balsotu, izlasiet, lūdzu, savu deputāta zvērestu - tur ir atsauce uz Satversmi. Un Satversmē ir 92.pants. Otrais teikums (kurš grib, var precīzi izlasīt) - nevainīguma prezumpcijas princips pastāv.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Raivim Dzintaram.
R.Dzintars (VL-TB/LNNK).
Godātie kolēģi! Tā jau ir, ka par koalīcijas partneriem saka vai nu labu, vai neko. Bet šoreiz ir jāpiekrīt visiem tiem, kuri uzskata - un tā noteikti ir arī mana pārliecība -, ka tas ir priekšvēlēšanu gājiens no VIENOTĪBAS puses, un es nedomāju, ka ļoti atbildīgs gājiens.
Jo pie abiem scenārijiem - vai šodien tiek nobalsots “par” lēmuma projektu vai “pret” lēmuma projektu - pastāv gana lieli riski. Seržanta kungs jau pateica, kādi riski, ja mēs atbalstām šādu lēmuma projektu. Saeima var parādīt savu bezspēcību. Bet vai mēs esam padomājuši, kā tas izskatītos, ja mēs, Latvijas parlaments, neatbalstītu šo lēmuma projektu? Tas faktiski būtu netiešs uzticības... netiešs aicinājums Rimšēviča kungam palikt amatā.
Nacionālās apvienības motivācija šajā gadījumā ir nenolikt tik neērtā stāvoklī, ķīlnieka stāvoklī, valsti, un mēs balsosim “par” šo lēmuma projektu. Taču ir tomēr robežas priekšvēlēšanu pasākumiem, kuras turpmāk aicinu ievērot.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jurim Viļumam.
J.Viļums (LRA).
Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Dāmas un kungi! Latvijas Reģionu apvienības frakcija vakar tikās ar Rimšēviča kungu, un es viņam vakar teicu, ka, manuprāt, viņam būtu pareizāk atkāpties. Arī es pats, ja man būtu kāda aizdomu ēna kā Saeimas deputātam, ar pilnu atbildību atkāptos, jo es zinu: ja es nebūšu šeit, būs nākamais no Latgales vēlēšanu apgabala saraksta, kas tāpat cīnīsies par tām pašām idejām, par kurām cīnos es.
Manuprāt, arī Latvijas Bankas vadībā šobrīd ir pietiekami daudz kompetentu cilvēku, kas varētu ieņemt prezidenta amatu un augstvērtīgi - ne sliktāk kā Rimšēviča kungs - pildīt savus pienākumus. Argumentācija par to, ka Rimšēviča kungs šobrīd neatkāpjas no sava amata tikai tādēļ, lai pasargātu sevi, manuprāt, patiešām nodara lielāku kaitējumu gan Latvijai, gan arī Latvijas Bankai, kura tagad - nezinām, cik ilgi, - būtībā strādās bez vadītāja. Nebūs pārstāvētas Latvijas intereses Eiropas Centrālajā bankā un tā tālāk, un tā joprojām.
Taču, dāmas un kungi, šim lēmuma projektam ar to visu nav pilnīgi nekādas saistības.
Brigmaņa kungs, varat runāt skaļāk, lai es arī dzirdu, ko jūs tur stāstāt pa telefonu...
Jo tikpat labi jūs varētu prasīt arī, piemēram, Lemberga kunga, ar kuru tagad Brigmaņa kungs, iespējams, sarunājas, atkāpšanos. Protams, ka Lemberga kungam tas būtu kā zaķim stopsignāls. Starp citu, Zaķa kungs pašā VIENOTĪBĀ arī, manuprāt, būtu bijis īsts godavīrs, ja savulaik būtu atkāpies no Saeimas deputāta amata un ļāvis citam pārstāvēt Latgales vēlēšanu apgabala vēlētājus šeit, Saeimā. Bet tas jau ir VIENOTĪBAS iekšējais jautājums, un tur skatieties paši, vai jūs gatavosiet kādu lēmuma projektu ar aicinājumu vai ne.
Ejam tālāk. Manuprāt, šis lēmuma projekts būtu jāpāradresē pirmām kārtām ģenerālprokuroram, Latvijas Valsts prezidentam, jo viņš ir Nacionālās drošības padomes vadītājs, un, protams, Ministru prezidentam Kučinska kungam, jo viņa pārraudzībā strādā KNAB.
Dāmas un kungi! Ja vienai no svarīgākajām Latvijas valsts amatpersonām - Latvijas Bankas prezidentam - šobrīd pāri slīd tāda ēna, mūsu visu interesēs ir maksimāli ātri tikt skaidrībā ar šo jautājumu. Tāpēc lēmuma projektā, manuprāt, būtu jāiekļauj aicinājums Valsts prezidentam, Ministru prezidentam un ģenerālprokuroram iespējami ātri tikt līdz rezultātam. Jo šobrīd mēs redzam... jo šobrīd mēs redzam arī Rinkēviča... Rimšēviča... piedodiet! Rimšēviča iespēju pildīt (Starpsaucieni.) savus amata pienākumus un iegūt pielaidi valsts noslēpumam vērtēs divus mēnešus. Nu, cik ilgi mēs varam to darīt?!
Tātad es aicinu VIENOTĪBU neslēpties un nemēģināt ar šo lēmuma projektu novelt atbildību no sevis, bet pirmām kārtām paskatīties uzmanīgi arī pašai uz sevi, kā jau teicu iepriekš. Otra lieta, ko jūs varat izdarīt un rādīt priekšzīmi: atskaitiet tos ziedojumus, ko esat saņēmuši no “ABLV Bank”, un parādiet sevi kā patiešām atbildīgu politisku spēku.
Es domāju, ka šim lēmuma projektam nav nekādas saistības ar to, vai Latvija būs vai nebūs labāka, Urbanoviča kungs. Mums visiem ir jāstrādā pie konkrētiem likumprojektiem, pie sistēmas, lai Latvijā tiesiskā sistēma būtu sakārtota. Un tad arī Latvijas Bankas prezidents un jebkurš cits cilvēks var tiešām gaidīt ātru un savlaicīgu iztiesāšanu un lēmumu - viņš ir vainīgs vai nav.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Arvīdam Platperam.
A.Platpers (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Cienījamie klātesošie! Es gribu izteikt savu viedokli. Tas daudzos momentos ļoti atšķiras no iepriekš izteiktajiem, jo es diemžēl varu... nu, kā lai pasaka... es netieku vaļā no tā, ka šeit, Saeimā, 2008.gadā bez tiesas sprieduma tika atlaisti 11 pašvaldības deputāti. Un te ir klātesošie arī... jūs labi zināt - tie, kas toreiz balsoja. Brīvais balsojums bija. Vai kāds atvainojās tiem 11, ieskaitot arī mani, par to, ka atlaida? Un man vismaz divus gadus, kur vien es gāju, bija jāskaidro, ka es neesmu nozadzis 69 miljonus kopīgi ar 10 kolēģiem.
Tāpēc es uzskatu, ka likums stāv pāri visām emocijām, cienījamā VIENOTĪBA! Pāri visām emocijām! Jūs runājat par valsts prestižu. Skaļi runājat šeit, un tāpēc... Vo! Aizgāja laikam prom tas (Starpsauciens.), kurš teica, ka Rimšēvičs ir Latvijas seja.
Paldies, ka tu pateici to ļoti skaļi un mani pārliecināji! Viņš tiešām varbūt ir Latvijas seja, un viņš pašlaik cīnās par to, lai viņu... nu, vismaz, ja tic viņa teiktajam un citi argumenti neizskan, viņš cīnās par to, lai sev saglabātu godīga pilsoņa vārdu. Un, kamēr tiesa nav pierādījusi, ka viņš nav godīgs pilsonis, ka viņš ir piedalījies korumpētās mahinācijās vai pārkāpis likumu, tad... To var noteikt tikai tiesa.
Kad divarpus nedēļu laikā nav uzrādīti juridiski korekti pierādījumi, SAB mēģinās tagad divus mēnešus noskaidrot, vai ir jānoņem pielaide valsts noslēpumam vai nav.
Saprotiet, es ļoti labi zinu dažus tiesas procesus: vainīgam KNAB uzrāda apsūdzību, un tad visām pārējām institūcijām nekādu problēmu vairs nav, jo viņam pasaka: “Mums ir šādi dokumenti, mums ir šādi pierādījumi, tev jādemisionē!”
Es tiešām piekrītu savam kolēģim Viļumam. Valsts prezidentam, Ministru prezidentam... visiem šiem kungiem, kuri strādā valsts labā, būtu jāpasaka: “Rimšēviča kungs, mums ir pierādījumi! Tiesa vēl izmeklēs, bet tev jāatstāj šis amats!” Un jāpasaka tautai, par ko. Nevis mēs... Starp citu, masu medijos ir izskanējis, ka viņam jau sen esot atņemta pielaide valsts noslēpumam, bet izrādās, ka tomēr nav!
Un te mēs tagad runājam par valsts prestižu!
Saprotiet, ir tāds labs teiciens: “Nav jau svarīgi, ko es skaļi pasaku tev. Svarīgi, ko es par tevi domāju!”
Un, ja jūs būtu gribējuši, lai uzlabotos valsts prestižs, tad jums nevajadzēja izveidot OIK sistēmu.
Jūs domājat, ka ārzemēs nesmejas par jums? (Dep. A.Kaimiņš: “Tu arī esi Saeimā! Te nav - mums vai jums!”) Nu smejas par visu valsti - Latviju.
Par izglītības (Dep. A.Kaimiņš: “Tev jārunā par visiem kopā! Kāds - jūs?!”) reformu. Kaimiņ! (Starpsauciens.) Tātad 27 gados nav sakārtota izglītība. Jūs domājat, ka Somija to nezina? Augsti godātā Somijas profesore, kas bija uzaicināta uz Latviju pastāstīt par Somijas sistēmu... Mēs tur bijām klāt... pēc tam bija šausmas, jā. (Starpsauciens.) Un tas ir tas tautas prestižs!
Paskatieties Latvijas reitingu! Mīļie, labie, neesam otrajā, trešajā vai ceturtajā vietā labklājības ziņā (Starpsauciens.), un tā ir valsts vizītkarte. (Starpsaucieni: “Savā pasaulē!”; “Kādā pasaulē?”) Tā ir vizītkarte! (Starpsauciens: “Kur tu strādā? Kas tev algu maksā? Ko tu tur runā tagad? Kāds - mēs un jūs?”)
Sēdes vadītāja. Platpera kungs, turpiniet debates! Es aicinu pieturēties pie tēmas. (Starpsauciens: “Izsauciet ātros!”)
A.Platpers. Es ļoti pieturos pie tēmas, tāpēc ka jūs uztrauc viena cilvēka... valsts prestiža graušana, bet jūs, piedodiet, līdz šim esat grāvuši pasaules acīs savas valsts labklājību, neesat novērsuši nabadzību. Un jūs tas neuztrauc, VIENOTĪBA! Piedodiet man! Es personīgi uzskatu, ka valsts prestižs ir tautas labklājība un augsts cilvēku dzīves līmenis.
Aizvediet, lūdzu, vienreiz Kaimiņu uz kādu Latgales mazpilsētiņu, lai viņš paskatās, kā dzīvo tie cilvēki! Latvijas vizītkartei tas nedara godu, piedodiet man.
Jūs prestižus cilvēkus vedat uz kārtīgām, izremontētām muižām - tas ir valsts prestižs!
Es ļoti aicinu: kamēr tiesa nav pierādījusi cilvēka vainu, līdzīgi kā 11 Ķekavas deputātiem, nenosodiet Rimšēviču, bet panāciet, lai tiesa ātrāk noskaidro un pierāda, un tautai paziņo, par ko tad galu galā notiek izmeklēšana, kas ir tas, ko Rimšēvičs ir pārkāpis. (Starpsaucieni.) Un tikai tad balsojiet par to! Jums būs iespēja balsot! Jums būs iespēja balsot, kad tiesa pateiks, ka viņš ir vainīgs. (Dep. R.Kols: “Sagatavo lēmuma projektu, lai tiesa ātrāk noskaidro!”)
Es personīgi uzskatu, ka Saeima (Starpsaucieni.)... Tātad es gribu pateikt vienu: ir ļoti grūti sevī turēt to sāpi, ko Saeima ir izdarījusi 11 cilvēkiem un taisās darīt divpadsmitajam.
Es aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Silvijai Šimfai.
S.Šimfa (pie frakcijām nepiederoša deputāte).
Godātie kolēģi! Par divām lietām šī lēmuma projekta sakarā.
Pirmā lieta - par to, ka morāli ētiskā kultūra mūsu valsts politikā faktiski neeksistē. Tā nav izveidota, nav attīstīta, tā nav kopta. Ir tikai atsevišķi piemēri šajā ziņā. Šeit, zālē, ir klātesoši cilvēki, kuri to ir apliecinājuši. Bet tas ir izņēmums! Praksē mums šīs kultūras nav.
Protams, kādreiz ar kaut ko ir jāsāk. Šoreiz pozīcijas politiķi ir izvēlējušies sākt ar Rimšēviča kungu. Bet varbūt šajā gadījumā vajadzētu paskatīties vispirms uz sevi un sākt ar sevi? Jo šeit ļoti iederas tautas paruna, ka citā acī skabargu redz, bet savā acī baļķi neredz. Tā ir viena lieta, ko es gribēju teikt.
Otra lieta, ko es gribu teikt, ir par valsts prestižu un atbildību par valsts prestižu. Es diemžēl nevaru piekrist Urbanoviča kungam, ka valsts prestižs tagad ir atkarīgs no Rimšēviča kunga uzvedības vai no mūsu balsojuma šeit, Saeimā. Valsts prestižs... Par to vajadzēja domāt agrāk! Par to vajadzēja sākt domāt tajā brīdī, kad Ministru prezidents no KNAB vadības uzzināja par šādu iespējamu notikumu attīstību valstī. Lūk, tad vajadzēja nākt kopā mūsu valsts vadītājiem, sazināties - vienalga, kādā veidā. Jo centrālās bankas vadītājs nav vienkārša amatpersona, tas pat nav ministrs, tas ir kaut kas daudz vairāk - vismaz Eiropas acīs, ja mūsu acīs tas tā nav. Tur vajadzēja nākt kopā Kučinska kungam, prezidentam, finanšu ministrei, citām atbildīgām amatpersonām un domāt (Dep. R.Kols: “Trīs paziņojumi ir!”): ko mēs darīsim ar mūsu valsts prestižu, kad mūsu tiesībsargājošās iestādes pierādīs, ka Rimšēviča kungs ir vainīgs? Ko tad darīt?
Tas netika izdarīts. Mēs pamodāmies un uzzinājām pavisam no citiem avotiem, ka kaut kas tāds Latvijā ir noticis. Faktiski viņš pats aizgāja un pieteicās. (Starpsauciens: “Kur pieteicās pats?”) Bet ne par to ir runa. Viņš no lidostas aizbrauca uz KNAB. Viņš aizbrauca pats, viņu nepaņēma lidostā ar rokudzelžiem, neaizveda. Nu to taču jūs visi zināt, es taču jums nepārstāstīšu šo vēsturi!
Bet jautājums tagad ir par to, ka 16.februārī Kučinska kungs paziņoja - visos masu medijos var lasīt -, ka viņš pilnībā atbild par to, ko dara KNAB, viņš ir informēts, viņš zina. Tādā gadījumā man ir ļoti liels lūgums, lai šis process notiktu ātri un izšķiroši, lai nevilktos pat ne nedēļām un pat ne mēnešiem ilgi, kā tas mūsu praksē gadiem ir pierasts. Bet šis jautājums jārisina ātri un izšķirīgi: ir vainīgs vai nav vainīgs. Materiāli jāsavāc, jāiesniedz tiesā, lai tiesa pieņem lēmumu. Mēs neesam ne prokurori, ne tiesneši. (Starpsauciens: “Tieši tā!”)
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Kārlim Krēsliņam.
K.Krēsliņš (VL-TB/LNNK).
Visi noguruši... Es pateikšu īsi. (Starpsaucieni.) Jautājums... Nevajag jaukt krimināllietas un morāli ētiskās lietas. Pirmais punkts.
Un otrais punkts. Es visu dzīvi esmu pieturējies pie principa. Dariet kā es: 11.Saeimā, kad radās aizdomas par mana dēla kriminālatbildību, es noliku mandātu. Pieaudzis dēls! Es noliku mandātu. Nākamajā dienā policija pateica, ka tur nav nekādas krimināllietas. Dariet... (Starpsauciens.)
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Urbanovičam, otro reizi.
J.Urbanovičs (SASKAŅA).
Cienījamā Šimfas kundze! Es nevienu brīdi jūs negribēju maldināt par to, ka jums kopā ar mani un pārējiem tagad jāizšķir Latvijas prestiža jautājums saistībā ar Rimšēviča sāgu. Viss sliktais, kas varēja notikt, jau ir noticis. Ko mēs tagad darām? Kā es saprotu, labu gribam Latvijai. Kā mums iziet no šī, tā teikt, tupika? Kā mums iziet no šīs situācijas, kurā mūsu valdība ar tās aģentūrām, ar tās kontrolētām struktūrām, KNAB un citām sadarbības institūcijām ir nonākusi?
Protams, jums taisnība, ka varēja Kučinskis, ja būtu gribējis, atrast veidu, kā mūs atbrīvot no šī kaunpilnā pienākuma. Bet nu ir tāda situācija, mēs tajā esam nonākuši, VIENOTĪBA mūs ir ielikusi šajā Prokrusta gultā, kur tu nevari būt ne garš, ne īss.
Tāpēc es arī saku, ka laba lēmuma nav, bet labākais ir izdomāt, ka mēs tomēr neesam pret Rimšēviča kungu. Ja kādi grib, var turēt par viņu īkšķus, bet mēs domājam, kā varam rīkoties šajā konkrētajā situācijā ar šo konkrēto ierosinājumu - tā, lai labāk Latvijai. Ne viņam, ne tam, ne tam. Ne jums, ne man, bet vispār. Jo Latvijas prestižs jau ir cietis. Nav svarīgi, ar ko tas viss beigsies. Šī bumba ir daudz skaļāka, daudz lielāka, ar lielāku, piedodiet, sprādziena spēku nekā slavenā BBC filma par Daugavpili. Šī bumba ir daudz, daudz jaudīgāka.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par aicinājumu Latvijas Bankas prezidentam Ilmāram Rimšēvičam atkāpties no amata”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - nav, atturas - 2. Lēmums ir pieņemts.
Nākamā darba kārtības sadaļa - “Paziņojumu izskatīšana”.
Par Saeimas deputātu ētikas kodeksa pārkāpumiem.
Par 12.Saeimas deputāta Artusa Kaimiņa Saeimas deputātu ētikas kodeksa pārkāpuma lietu.
Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā - deputāts Vitālijs Orlovs.
V.Orlovs (SASKAŅA).
Cienījamais Prezidij! Godātie deputāti! Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija 2018.gada 28.februāra sēdē izskatīja deputātes Ingunas Sudrabas iesniegumu, kurā bija lūgts izvērtēt Saeimas deputāta Artusa Kaimiņa uzvedības atbilstību Saeimas deputātu ētikas kodeksam.
Lietas izskatīšanas gaitā komisija izvērtēja deputāta Artusa Kaimiņa izteikumus no Saeimas tribīnes Saeimas šā gada 18.janvāra un 25.janvāra sēdēs, kuri bija adresēti Ingunai Sudrabai. Komisija konstatēja, ka iesniegumā norādītajā situācijā deputāts Artuss Kaimiņš rīkojies neatbilstoši Saeimas deputātu ētikas kodeksa 5., 6., 7. un 8.punktam.
Līdz ar to, pamatojoties uz Saeimas kārtības ruļļa 179.panta septītās daļas 3.punktu, komisija ar balsu vairākumu nolēma izteikt 12.Saeimas deputātam Artusam Kaimiņam rakstveida brīdinājumu, paziņojot par to Saeimas sēdē, kā arī publicējot komisijas lēmumu oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Paziņojumu esam uzklausījuši.
Godātie kolēģi! Sēdes darba kārtība ir izskatīta.
Taču man jūs jāinformē saistībā ar šodien paredzēto atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem.
Par deputātu Pimenova, Potapkina, Mirska, Cileviča un Ribakova jautājumu izglītības un zinātnes ministram Kārlim Šadurskim “Par Latvijas Republikas starptautiskajiem līgumiem izglītības jomā”. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina. Ministrs informē, ka var ierasties uz mutvārdu atbildes sniegšanu.
Par deputātu Klementjeva, Potapkina, Artūra Rubika, Cileviča un Orlova jautājumu veselības ministra pienākumu izpildītājam Mārim Kučinskim “Par ārstniecības personu loka paplašināšanu rehabilitācijas pakalpojumu sniegšanā”. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina. Ministru prezidents informē, ka nevar ierasties uz mutvārdu atbildes sniegšanu.
Par deputātu Pimenova, Ribakova, Lazarevas, Morozova un Urbanoviča jautājumu izglītības un zinātnes ministram Kārlim Šadurskim “Par sabiedrības līdzdalību projekta izstrādē”. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina. Ministrs informē, ka var ierasties uz mutvārdu atbildes sniegšanu.
Par deputātu Klementjeva, Ribakova, Orlova, Morozova un Ādamsona jautājumu Ministru prezidentam Mārim Kučinskim “Par projekta “E-veselība Latvijā” īstenošanu”. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina. Ministru prezidents informē, ka nevar ierasties uz mutvārdu atbildes sniegšanu.
Par Stepaņenko, Sudrabas, Meijas, Morozova, Mežecka, Viļuma, Kleinbergas, Krūmiņa, Ruka, Šica un citu deputātu jautājumu finanšu ministrei Danai Reizniecei-Ozolai “Par situāciju saistībā ar “ABLV Bank” pašlikvidāciju””. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina. Ministre informē, ka var ierasties uz mutvārdu atbildes sniegšanu.
Līdz ar to atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem šodien pulksten 17.00 notiks, un ieradīsies izglītības un zinātnes ministrs un finanšu ministre.
Ir iesniegti deputātu jautājumi.
Deputāti Lazareva, Morozovs, Zariņš, Pimenovs un Potapkins iesnieguši deputātu jautājumu “Par izglītības kvalitātes kontroli un izglītības sistēmas konkurētspēju”. To nododam atbildes sniegšanai Ministru prezidentam.
Deputāti Zariņš, Urbanovičs, Artūrs Rubiks, Tutins un Potapkins iesnieguši deputātu jautājumu “Par Latvijas Republikas valdības rīcības atbilstību Latvijas tautas interesēm, īstenojot subsidētās elektroenerģijas atbalsta sistēmu”.
Vārds motivācijai deputātam Ivaram Zariņam. (Starpsauciens: “Ivar, mēs sarunājām!”; “Lai runā!”)
I.Zariņš (SASKAŅA).
Vispirms jau, kolēģi, braucot mājās, neaizmirstiet apsveikt savus mīļos cilvēkus. Brauciet uzmanīgi, ārā ir sniegs!
Un jautājuma būtība ir ļoti vienkārša. Ekonomikas ministrs mums ar putām uz lūpām stāstīja, kā viņš braši visur pārbauda stacijas, kā viņš ir pieņēmis pārdomātus lēmumus par anulēšanu. Mēs esam dzirdējuši citas versijas, kas rada bažas par to, ka šie Ekonomikas ministrijas lēmumi tomēr nav pārdomāti un nav pieņemti sabiedrības interesēs.
Jautājuma būtība ir ļoti vienkārša: kas tie ir par lēmumiem, cik tādi lēmumi ir pieņemti un kāda ir šo lēmumu pamatotība?
Ceram, ka ekonomikas ministrs, ja viņš atbild par saviem vārdiem, ir rūpīgi veicis pārbaudi un pieņēmis rūpīgus, pārdomātus lēmumus. Tad viņam nebūs bail tos iesniegt tautas priekšstāvjiem un mūs pārliecināt.
Ļoti ceram, ka šoreiz ekonomikas ministrs necentīsies izvairīties sniegt atbildes un to informāciju, kas viņam ir pieprasīta.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Jautājumu nododam atbildes sniegšanai Ministru prezidentam.
Deputāti Zariņš, Potapkins, Artūrs Rubiks, Tutins un Raimonds Rubiks iesnieguši deputātu jautājumu “Par Ekonomikas ministrijas īstenoto subsidētās elektroenerģijas elektrostaciju pārbaudi, tās objektivitāti un atbilstību sabiedrības interesēm”.
Vārds motivācijai deputātam Ivaram Zariņam. (Starpsaucieni.)
Lieliski... Bija pieteikti divi jautājumi ar motivāciju. Tātad šo jautājumu atbildes sniegšanai nododam ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam.
Paldies.
Godātie kolēģi! Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu!
Vārds paziņojumam deputātei Silvijai Šimfai.
S.Šimfa (pie frakcijām nepiederoša deputāte).
Kolēģi! Komisijas vārdā lūdzu Sociālo un darba lietu komisijas deputātus tūlīt uz Sarkano zāli - uz komisijas sēdi.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai Saeimas sekretāra biedram.
G.Kūtris (12.Saeimas sekretāra biedrs).
Cienījamie kolēģi! Šobrīd nav reģistrējušies: Jānis Ādamsons, Andris Buiķis, Valters Dambe, Ints Dālderis, Valdis Kalnozols, Jānis Klaužs, Ainars Latkovskis, Ilmārs Latkovskis, Romāns Mežeckis, Romans Miloslavskis, Sergejs Mirskis, Romāns Naudiņš, Imants Parādnieks, Edgars Putra, Artis Rasmanis, Jānis Ruks, Valdis Skujiņš, Veiko Spolītis, Juris Šulcs un Jānis Vucāns.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Sēdi slēdzu.
SATURA RĀDĪTĀJS
12. Saeimas ziemas sesijas 9. sēde
2018. gada 8. martā
Datums: 08.03.2018 09:08:43 bal001
Par - 85, pret - 1, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Par Ineses Aizstrautas 12.Saeimas deputātes pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr no Zaļo un Zemnieku savienības kandidātu saraksta Vidzemes vēlēšanu apgabalā ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus (686/Lm12)
Datums: 08.03.2018 09:17:20 bal002
Par - 85, pret - 2, atturas - 0. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Par Jāņa Maizīša iecelšanu Satversmes aizsardzības biroja direktora amatā (678/Lm12)
Datums: 08.03.2018 11:24:12 bal003
Par - 34, pret - 48, atturas - 1. (Reģistr. - 83)
Balsošanas motīvs: Par neuzticības izteikšanu ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam (680/Lm12)
Datums: 08.03.2018 11:30:38 bal004
Par - 53, pret - 25, atturas - 0. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Grozījums Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā (1165/Lp12), nodošana komisijām
Datums: 08.03.2018 11:31:32 bal005
Par - 51, pret - 22, atturas - 1. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (1166/Lp12), nodošana komisijām
Datums: 08.03.2018 11:35:15 bal006
Par - 48, pret - 21, atturas - 3. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Darba likumā (1167/Lp12), nodošana komisijām
Datums: 08.03.2018 11:44:14 bal007
Par - 76, pret - 1, atturas - 0. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Par iekļaušanu nākošās sēdes darba kārtībā. Par atbalstu Rail Baltica projekta tālākai virzībai (681/Lm12)
Datums: 08.03.2018 11:45:17 bal008
Par - 81, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātei Aijai Barčai no šā gada 13.marta līdz 15.martam
Datums: 08.03.2018 11:46:07 bal009
Par - 76, pret - 2, atturas - 0. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātei Lolitai Čigānei no šā gada 12.marta līdz 16.martam
Datums: 08.03.2018 11:46:50 bal010
Par - 82, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Par Saeimas deputāta Askolda Kļaviņa atsaukšanu no Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas (687/Lm12)
Datums: 08.03.2018 11:47:21 bal011
Par - 86, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Par Saeimas deputāta Askolda Kļaviņa ievēlēšanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā (688/Lm12)
Datums: 08.03.2018 11:47:50 bal012
Par - 85, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Par Saeimas deputātes Ineses Aizstrautas ievēlēšanu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā (691/Lm12)
Datums: 08.03.2018 11:48:22 bal013
Par - 86, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Par Saeimas deputātes Ineses Aizstrautas ievēlēšanu Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijā (692/Lm12)
Datums: 08.03.2018 12:10:37 bal014
Par - 35, pret - 44, atturas - 4. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Par Ekonomikas ministrijas sniegtās informācijas patiesumu saistībā ar veiktajām subsidētās elektroenerģijas elektrostaciju pārbaudēm un šīs pārbaudes rezultātu atbilstību normatīvo aktu prasībām (27/P12)
Datums: 08.03.2018 12:18:10 bal015
Par - 20, pret - 62, atturas - 0. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.1. Grozījumi Vispārējās izglītības likumā (1127/Lp12), 2.lasījums
Datums: 08.03.2018 12:18:34 bal016
Par - 21, pret - 62, atturas - 0. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.2. Grozījumi Vispārējās izglītības likumā (1127/Lp12), 2.lasījums
Datums: 08.03.2018 12:22:52 bal017
Par - 21, pret - 59, atturas - 0. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.3. Grozījumi Vispārējās izglītības likumā (1127/Lp12), 2.lasījums
Datums: 08.03.2018 12:23:20 bal018
Par - 20, pret - 61, atturas - 0. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.4. Grozījumi Vispārējās izglītības likumā (1127/Lp12), 2.lasījums
Datums: 08.03.2018 12:23:55 bal019
Par - 21, pret - 63, atturas - 0. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.6. Grozījumi Vispārējās izglītības likumā (1127/Lp12), 2.lasījums
Datums: 08.03.2018 12:24:19 bal020
Par - 22, pret - 61, atturas - 0. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.7. Grozījumi Vispārējās izglītības likumā (1127/Lp12), 2.lasījums
Datums: 08.03.2018 12:24:44 bal021
Par - 21, pret - 63, atturas - 0. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.8. Grozījumi Vispārējās izglītības likumā (1127/Lp12), 2.lasījums
Datums: 08.03.2018 12:25:06 bal022
Par - 24, pret - 60, atturas - 0. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.9. Grozījumi Vispārējās izglītības likumā (1127/Lp12), 2.lasījums
Datums: 08.03.2018 12:25:30 bal023
Par - 21, pret - 62, atturas - 0. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.10. Grozījumi Vispārējās izglītības likumā (1127/Lp12), 2.lasījums
Datums: 08.03.2018 12:26:06 bal024
Par - 62, pret - 23, atturas - 0. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Vispārējās izglītības likumā (1127/Lp12), 2.lasījums
Datums: 08.03.2018 12:27:19 bal025
Par - 21, pret - 61, atturas - 0. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.1. Grozījumi Izglītības likumā (1128/Lp12), 2.lasījums
Datums: 08.03.2018 14:19:46 bal026
Par - 22, pret - 54, atturas - 1. (Reģistr. - 83)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.2. Grozījumi Izglītības likumā (1128/Lp12), 2.lasījums
Datums: 08.03.2018 14:21:25 bal027
Par - 21, pret - 63, atturas - 0. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.3. Grozījumi Izglītības likumā (1128/Lp12), 2.lasījums
Datums: 08.03.2018 14:21:49 bal028
Par - 22, pret - 62, atturas - 0. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.4. Grozījumi Izglītības likumā (1128/Lp12), 2.lasījums
Datums: 08.03.2018 14:22:13 bal029
Par - 22, pret - 62, atturas - 0. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.5. Grozījumi Izglītības likumā (1128/Lp12), 2.lasījums
Datums: 08.03.2018 14:22:35 bal030
Par - 22, pret - 62, atturas - 0. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.6. Grozījumi Izglītības likumā (1128/Lp12), 2.lasījums
Datums: 08.03.2018 14:25:35 bal031
Par - 22, pret - 60, atturas - 0. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.7. Grozījumi Izglītības likumā (1128/Lp12), 2.lasījums
Datums: 08.03.2018 14:25:57 bal032
Par - 22, pret - 61, atturas - 0. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.8. Grozījumi Izglītības likumā (1128/Lp12), 2.lasījums
Datums: 08.03.2018 14:26:18 bal033
Par - 22, pret - 60, atturas - 0. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.9. Grozījumi Izglītības likumā (1128/Lp12), 2.lasījums
Datums: 08.03.2018 14:36:59 bal034
Par - 20, pret - 56, atturas - 0. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.10. Grozījumi Izglītības likumā (1128/Lp12), 2.lasījums
Datums: 08.03.2018 14:40:37 bal035
Par - 21, pret - 56, atturas - 0. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.11. Grozījumi Izglītības likumā (1128/Lp12), 2.lasījums
Datums: 08.03.2018 14:41:00 bal036
Par - 21, pret - 57, atturas - 0. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.12. Grozījumi Izglītības likumā (1128/Lp12), 2.lasījums
Datums: 08.03.2018 14:44:50 bal037
Par - 21, pret - 58, atturas - 0. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.14. Grozījumi Izglītības likumā (1128/Lp12), 2.lasījums
Datums: 08.03.2018 14:45:11 bal038
Par - 20, pret - 57, atturas - 0. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.15. Grozījumi Izglītības likumā (1128/Lp12), 2.lasījums
Datums: 08.03.2018 14:50:11 bal039
Par - 22, pret - 54, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.16. Grozījumi Izglītības likumā (1128/Lp12), 2.lasījums
Datums: 08.03.2018 14:50:34 bal040
Par - 21, pret - 52, atturas - 1. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.17. Grozījumi Izglītības likumā (1128/Lp12), 2.lasījums
Datums: 08.03.2018 14:51:08 bal041
Par - 22, pret - 57, atturas - 0. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.18. Grozījumi Izglītības likumā (1128/Lp12), 2.lasījums
Datums: 08.03.2018 14:55:07 bal042
Par - 21, pret - 57, atturas - 0. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.19. Grozījumi Izglītības likumā (1128/Lp12), 2.lasījums
Datums: 08.03.2018 15:02:37 bal043
Par - 19, pret - 56, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.20. Grozījumi Izglītības likumā (1128/Lp12), 2.lasījums
Datums: 08.03.2018 15:03:10 bal044
Par - 19, pret - 54, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.21. Grozījumi Izglītības likumā (1128/Lp12), 2.lasījums
Datums: 08.03.2018 15:03:33 bal045
Par - 19, pret - 59, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.22. Grozījumi Izglītības likumā (1128/Lp12), 2.lasījums
Datums: 08.03.2018 15:04:07 bal046
Par - 18, pret - 59, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.24. Grozījumi Izglītības likumā (1128/Lp12), 2.lasījums
Datums: 08.03.2018 15:05:42 bal047
Par - 17, pret - 58, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.31. Grozījumi Izglītības likumā (1128/Lp12), 2.lasījums
Datums: 08.03.2018 15:06:05 bal048
Par - 17, pret - 59, atturas - 0. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.32. Grozījumi Izglītības likumā (1128/Lp12), 2.lasījums
Datums: 08.03.2018 15:06:42 bal049
Par - 19, pret - 56, atturas - 0. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.35. Grozījumi Izglītības likumā (1128/Lp12), 2.lasījums
Datums: 08.03.2018 15:07:04 bal050
Par - 19, pret - 56, atturas - 0. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.36. Grozījumi Izglītības likumā (1128/Lp12), 2.lasījums
Datums: 08.03.2018 15:07:32 bal051
Par - 60, pret - 21, atturas - 0. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Izglītības likumā (1128/Lp12), 2.lasījums
Datums: 08.03.2018 15:08:39 bal052
Par - 25, pret - 55, atturas - 0. (Reģistr. - 84)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu iesniegšanas termiņu /2018.04.09/
Datums: 08.03.2018 15:12:02 bal053
Par - 70, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 82)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Notariāta likumā (1083/Lp12), 3.lasījums
Datums: 08.03.2018 15:13:47 bal054
Par - 68, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 82)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likumā (1086/Lp12), 1.lasījums
Datums: 08.03.2018 15:15:35 bal055
Par - 72, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 81)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā (1142/Lp12), 1.lasījums
Datums: 08.03.2018 15:17:10 bal056
Par - 73, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 81)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Zemesgrāmatu likumā (1144/Lp12), 1.lasījums
Datums: 08.03.2018 15:18:45 bal057
Par - 74, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 81)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās” (1138/Lp12), 1.lasījums
Datums: 08.03.2018 15:19:56 bal058
Par - 76, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 81)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās” (1143/Lp12), 1.lasījums
Datums: 08.03.2018 15:21:59 bal059
Par - 74, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 81)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Latvijas Republikas valsts robežas likumā (1152/Lp12), 1.lasījums
Datums: 08.03.2018 16:04:51 bal060
Par - 35, pret - 21, atturas - 7. (Reģistr. - 77)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām” (69/Lp12), 1.lasījums
Datums: 08.03.2018 16:07:36 bal061
Par - 37, pret - 33, atturas - 2. (Reģistr. - 79)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu iesniegšanas termiņu /2018.10.05/
Datums: 08.03.2018 16:09:23 bal062
Par - 73, pret - 1, atturas - 0. (Reģistr. - 79)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās” (35/Lp12), 2.lasījums
Datums: 08.03.2018 16:46:47 bal063
Par - 55, pret - 0, atturas - 2. (Reģistr. - 80)
Balsošanas motīvs: Par aicinājumu Latvijas Bankas prezidentam Ilmāram Rimšēvičam atkāpties no amata (679/Lm12)
d25