Latvijas Republikas 12.Saeimas
ziemas sesijas desmitā sēde
2018.gada 15.martā

Sēdi vada Latvijas Republikas 12.Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Frakciju viedokļi

Sēdes vadītāja. Labrīt, godātie deputāti! Aicinu ieņemt vietas Sēžu zālē. Sāksim Saeimas 2018.gada 15.marta sēdi.

Vispirms - iesniegtās izmaiņas Prezidija apstiprinātajā sēdes darba kārtībā.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija lūdz izdarīt izmaiņas sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu publiskošanu un PSRS/LPSR okupācijas režīma varas sistēmas izgaismošanu” (Nr.1105/Lp12) otrajam lasījumam līdz 2018.gada 10.aprīlim”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? (Starpsaucieni: “Ir! Ir iebildumi!”) Deputātiem ir iebildumi.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai tiktu izdarītas izmaiņas sēdes darba kārtībā un iekļautu tajā lēmuma projektu “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu publiskošanu un PSRS/LPSR okupācijas režīma varas sistēmas izgaismošanu” (Nr.1105/Lp12) otrajam lasījumam līdz 2018.gada 10.aprīlim”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - 22, atturas - nav. Līdz ar to sēdes darba kārtībā lēmuma projekts tiek iekļauts.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija lūdz izdarīt izmaiņas sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījumi Enerģētikas likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz izdarīt izmaiņas sēdes darba kārtībā un no tās izslēgt likumprojektu “Grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Līdz ar to likumprojekts no sēdes darba kārtības tiek izslēgts.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz izdarīt izmaiņas sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījumi Oficiālās elektroniskās adreses likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Sākam izskatīt grozīto darba kārtību.

Darba kārtībā - Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Edvarda Smiltēna, Mārtiņa Šica, Jāņa Ruka, Vara Krūmiņa un Jura Viļuma iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām”” nodot Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

“Par” pieteicies runāt deputāts Edvards Smiltēns.

E.Smiltēns (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

“Nabadzība ir visnežēlīgākā vardarbības forma - lēna un mokoša.” Tā teicis Mahatma Gandijs.

Kolēģi! Latvijā pēdējā gada laikā ir palielinājies senioru nabadzības risks: 40 procenti cilvēku vecumā pēc 65 gadiem ir pakļauti nabadzības riskam. Ir zināms, ka vistrūcīgākā Latvijas sabiedrības daļa ir tieši pensionāri, it sevišķi tie, kuriem aktīvākie darba gadi bijuši pirms Latvijas neatkarības atjaunošanas, kā arī deviņdesmitajos gados. Tādu cilvēku, kolēģi, ir simtiem tūkstošu!

Ja kopā dzīvo pensionāru pāris, tad ar abu pensijām tiek segti pamatizdevumi par mājokli, komunālajiem pakalpojumiem, pārtiku un daži citi.

Kad pirms nedēļas, kolēģi, tikāmies ar senioriem ārpus Rīgas, viņi neslēpa sarūgtinājums par tiem “vitamīniem”... (Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.) neslēpa sarūgtinājumu par tiem “vitamīniem un dāvanām” Latvijas tautai valsts simtgadē, tādiem kā komunālo pakalpojumu cenu celšanās; daudziem “dāvanā” bija lielāki elektrības rēķini (nerunājot par OIK netaisnību). Pārvietošanās kļūst dārgāka, it sevišķi reģionos, jo degvielas cenas ir augušas. Tas ietekmē arī pārtikas cenas reģionos. Nu jau runā arī par gāzes rēķinu pieaugumu. Viss kļūst dārgāks!

Lai saņemtu veselības aprūpes pakalpojumus, jāstāv pat mēnešiem ilgi garās rindās. Protams, ja ir pārsimt eiro, var pakalpojumu saņemt uzreiz. Tāda ir sistēma!

Ir iespējams izdzīvot, ja izmaksas dala uz diviem. Bet, kolēģi, kā mēs labi zinām, vīriešu vidējais dzīves ilgums Latvijā ir par 10 gadiem īsāks nekā sievietēm. Mēs, vīrieši, aiziedami mūžībā, viņas pametam vienas vidēji uz 10 gadiem, jo vidējais vecums vīriešiem ir 69 gadi, sievietēm - 79. Un tā daudziem ir traģēdija arī finansiāli.

Tādēļ Latvijā izplatīts ir pat tāds dzīves modelis, ka divas pensijas vecuma kundzes izvēlas veidot vienu mājsaimniecību ar kopēju izdevumu grozu, lai izdzīvotu. Tāda ir realitāte!

Ja nabadzību pielīdzinām vardarbībai, tad Latvijas apstākļos tā īpaši ir vardarbība pret sievieti. Jo maldīgs ir priekšstats, ka zaudēta tiek puse no mājsaimniecības budžeta, zaudējot savu “otro pusi”. Sievietes saņem būtiski mazākas pensijas nekā vīrieši. Laulātā zaudējums var būt pat finansiāls trieciens 60 vai 70 procentu apmērā.

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas jeb OECD jaunākajā pārskatā par Latvijas pensiju sistēmu tiek secināts: “Sevišķi sievietes Latvijā ir pakļautas vecuma (Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.) nabadzības riskam.” Vecumā virs 75 gadiem patlaban trešā daļa sieviešu Latvijā saņem pensijā mazāk, nekā nepieciešams nabadzības sliekšņa pārvarēšanai.

78 procenti - tik augsts ir nabadzības risks vientuļajiem senioriem, kuri dzīvo vieni!

Jau marta sākumā Latvijas Reģionu apvienība iesniedza gan likumā “Par valsts pensijām”, gan Valsts fondēto pensiju likumā šos grozījumus, kurus šodien skatām šeit - Saeimas sēdē. Pamatdoma: 50 procentus no tās pensijas, kuru ir saņēmis dzīvesbiedrs, kurš ir aizgājis mūžībā, ir tiesības saņemt pārdzīvojušajam laulātajam, bet...

Sēdes vadītāja. Smiltēna kungs, vienu mirkli!

Kolēģi, aicinu pārtraukt sarunas! Cieņu pret runātāju! (Starpsaucieni.)

E.Smiltēns. ...bet - ar noteikumu, ka laulībai jābūt reģistrētai vismaz piecus gadus. Un pārdzīvojušais laulātais pieteikumu Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai var iesniegt divu gadu laikā.

Kolēģi! Mēs sevi uzskatām par eiropeiski orientētiem, runājam par piederību Eiropai, par atrašanos Eiropas kodolā. Latvijas Reģionu apvienība ir pārliecināta, ka pats labākais veids, kā to apliecināt, ir nodrošināt savas valsts iedzīvotājiem to, kas Eiropā ir pieņemts par pašsaprotamu. Eiropas Savienībā ir tikai divas valstis, kurās nav atraitņu pensiju: viena ir Bulgārija, un tā otra, kolēģi, ir Latvija.

Šādi mēs mazināsim sociālo nevienlīdzību un nabadzību. Svarīgi ir apzināties, ka šī nauda uzreiz atnāks atpakaļ mūsu ekonomikā un valsts budžetā. Seniori to neuzkrās, neliks zeķē, viņi nekur to neaizvedīs - viņi nevar to aizvest! -, bet gan iztērēs tepat uz vietas, Latvijā. Un darīs to nekavējoties.

Tas būs būtisks solis ēnu ekonomikas mazināšanā. Nevis apkarošanā, kolēģi! Jo par apkarošanu un represīvām metodēm var nosaukt Saeimas lēmumu - ja nesamaksāsi sociālo nodokli, nesaņemsi veselības aprūpi.

Šeit ir paredzēta pilnīgi cita motivācijas sistēma. Šāds solis, par ko runājam tagad, - tā ir pareizā motivācijas sistēma, lai būtu jēga maksāt sociālo nodokli.

Aptaujās 95 procenti uzsver, ka viņiem ir svarīgi, lai daļa no pensijas būtu (Starpsauciens: “Laiks!”) mantojama. Un te, kolēģi, ir šāda iespēja.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies, Smiltēna kungs!

Runas laiks ir pagājis, un to nevar pagarināt.

Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? (Starpsauciens: “Ir, ir!”) Ir iebildumi.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām”” nodošanu Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 15, pret - nav, atturas - 50. Līdz ar to likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Edvarda Smiltēna, Mārtiņa Šica, Jāņa Ruka, Vara Krūmiņa un Jura Viļuma iesniegto likumprojektu “Grozījums Valsts fondēto pensiju likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

“Par” pieteikusies runāt deputāte Silvija Šimfa.

S.Šimfa (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Labrīt, kolēģi! Ir tā īpatnēji, ka šogad mēs atgriežamies pie jautājumiem, par kuriem esam debatējuši jau tūlīt pēc šīs Saeimas ievēlēšanas, jau pirmajā mūsu sesijā.

Un viens no šādiem jautājumiem, pie kuriem atgriežamies, ir jautājums par otrā pensiju līmeņa mantošanas iedibināšanu, par tās nepieciešamību.

Ir trīs iemesli, kuru dēļ es domāju par šo jautājumu. Un uzskatu, ka šī iespēja mums būtu jārealizē jau šajā Saeimā.

Pirmais iemesls - mūsu sabiedrība tam ir nobriedusi, sabiedrība uz to aicina.

Ārējie eksperti arī ir pārliecināti, ka Latvijai vajadzētu nopietni strādāt ar šo jautājumu un beidzot šo risinājumu realizēt. Iepriekšējais runātājs jau minēja, ka tikai divās Eiropas Savienības valstīs šis jautājums nav risināts - Bulgārijā un Latvijā. Es domāju, ka mums tiešām vajadzētu beidzot to atrisināt.

Un trešais iemesls ir mūsu iedzīvotāju reāli zemais ienākumu līmenis. Nu jau gandrīz 28 gadi ir pagājuši kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas, bet mēs joprojām esam to nedaudzo valstu starpā, kurās ir ļoti zema pirktspēja, ļoti zemi ienākumi, mazas pensijas un ārkārtīgi liela ienākumu nevienlīdzība. 20 procenti no mūsu valsts sabiedrības saņem sešas reizes lielākus ienākumus nekā pārējie 80 procenti. Un no šiem 80 procentiem, protams, lielākā daļa ir cilvēki, kuriem ienākumu gūšanas iespējas jau ir stipri ierobežotas - praktiski nekādas. Viņi dzīvo no pensijām un pabalstiem.

Ko par šo situāciju mums saka Eiropas Komisija? Eiropas Komisija uzskata, ka Latvijā joprojām saglabājas ienākumu nevienlīdzība. Eiropas Komisija piebilst, ka pērn nabadzībai pakļauto cilvēku īpatsvars samazinājās līdz 28,5 procentiem, tomēr vidēji Eiropas Savienībā tas ir 23,5 procenti. “Diemžēl Latvijā joprojām ir viens no augstākajiem ienākumu nevienlīdzības līmeņiem Eiropas Savienībā,” uzsver Dombrovska kungs.

Lai gan darbaspēka nodokļu progresivitāte nesen tika uzlabota, paredzams, ka tās ietekme nevienlīdzības samazināšanā būs niecīga. “Nabadzība un nevienlīdzība joprojām ir augsta,” norāda Eiropas Komisija.

Un visbeidzot OECD mums iesaka ieviest apgādnieka zaudējuma pensijas laulātajiem.

Es papētīju statistiku, kas attiecas uz šo fondēto pensiju situāciju, un konstatēju, ka īstenībā Reira kungam nevajadzētu būt lielām bažām. Proti, viņš uztraucas, ka tad, ja mēs ieviesīsim šo pensiju mantošanu, tas ietekmēs... Ja mēs to ieviestu, tas būtu tikai normāli un dabiski, jo tas īstenībā ir privātīpašums... Šie naudas līdzekļi, kas ir personificēti un iemaksāti šajā pensiju fondā, ir privātie līdzekļi. Un kādi var būt argumenti, lai privātie līdzekļi nevarētu tikt mantoti? Es gan neesmu jurists, bet... es neatrodu nedz loģiskus, nedz juridiskus argumentus tam, ka tos nevarētu mantot.

Bet, runājot par Reira kunga bažām, ka tas varētu negatīvi ietekmēt pirmā pensiju līmeņa izmaksas, es domāju, ka... nu, ja tur netaisa kaut kādas rebes starp šiem diviem līmeņiem un kaut kā tur to naudu nepārbīda, tad tur nekāda ietekme nevarētu būt. Taču es pieļauju, ka, pat ja varētu būt kaut kāda veida ietekme, tad... Paskatieties vienkārši uz skaitļiem! Vecumā no 15 līdz 66 gadiem... šie statistikas dati attiecas uz iedzīvotājiem, kuri piedalās šajā pensiju... fondēto pensiju sistēmā. Un kāds ir uzkrātais pensiju kapitāls? Jūs būsiet pārsteigti, no vienas puses, bet, no otras puses, pārsteigumam nav vietas, ja mēs zinām visu šo situāciju ar mūsu cilvēku ienākumiem. Vecuma grupā no 15 līdz 66 gadiem kapitāla uzkrājums viena tūkstoša eiro apmērā ir 487 110 cilvēkiem. Līdz diviem tūkstošiem ir 255 803 cilvēkiem. Un ja sarēķina kopā šo pensijas kapitāla uzkrājumu... no viena... līdz četriem tūkstošiem... tas ir vienam miljonam...

Sēdes vadītāja. Šimfas kundze, atvainojos, runas laiks ir beidzies, un tas nav pagarināms. Paldies.

Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? (Starpsauciens: “Jā!”). Deputātiem ir iebildumi.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Valsts fondēto pensiju likumā” nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 38, pret - 1, atturas - 48. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Raivja Dzintara, Jāņa Dombravas, Eināra Cilinska, Ingunas Rībenas, Romāna Naudiņa, Kārļa Krēsliņa, Edvīna Šnores, Imanta Parādnieka un Gaida Bērziņa iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

“Par” pieteicies runāt deputāts Ritvars Jansons.

R.Jansons (VL-TB/LNNK).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Šā gada 1.februārī stājās spēkā Saeimas pieņemtais likums “Par Otrā pasaules kara dalībnieka statusu”. Likums noteic, ka Latvijas Republika kā okupēta valsts Otrā pasaules kara laikā karadarbībā nepiedalījās un ka Latvijas Republika nav juridiski atbildīga par okupācijas varu nodarījumiem Latvijas Republikas teritorijā tās okupācijas laikā.

Viens no šādiem nodarījumiem bija prettiesiskā mobilizācija okupētājvalstu armijās, pārkāpjot 1907.gada Hāgas konvencijas par kara uz sauszemes likumiem un paražām pielikuma 23. un 45.pantu; minētie panti liedz iesaistīt savos bruņotajos spēkos okupēto teritoriju iedzīvotājus.

Ņemot vērā to, ka komunistiskās un pēc tam arī nacistiskās okupācijas rezultātā Latvijas valsts nebija spējīga nodrošināt tās pilsoņu tiesību aizsardzību, šīs personas ir uzskatāmas par kara noziegumu upuriem un ir pelnījušas atbalstu un aizsardzību gan no Latvijas valsts, gan arī no sabiedrības puses. Arī cienīgu piemiņu atceres dienās. Vienalga, vai atcere notiktu oficiāli atzītajās atceres dienās - 8.maijā, 17.jūnijā, 23.augustā, 11.novembrī - vai jebkurā citā datumā, kas pašiem karavīriem, viņu radiniekiem un sabiedrībai ir nozīmīgs. Viena no šādām piemiņas dienām ir 16.marts, kurā karavīri tiek pieminēti, nevis tiek svinēti svētki, kā atceres noliedzēji to mēģina interpretēt. Arī 16.martā karavīri, kuri paši ir izvēlējušies šo atceres dienu, ir pelnījuši cienīgu piemiņu. Nevar taču aizgājēja radinieku pamācīt: “Savu mirušo piemini kopējā mirušo piemiņas dienā - svecīšu vakarā novembrī!”, ja aizgājējs miris martā un radinieks vēlas viņu pieminēt martā.

11.novembri pretnostatīt 16.martam ir nekorekti!

Jāatgādina, ka 16.martu 6.Saeima 1998.gadā noteica kā oficiālu atceres dienu - Leģionāru atceres dienu. Taču 7.Saeima, pakļaujoties Krievijas spiedienam (Starpsauciens.), šo datumu 2000.gadā svītroja no atzīmējamo dienu skaita, tā radot šaubas par Latvijas spēju raudzīties uz savu sarežģīto vēsturi un šaubas par spēju starptautiski skaidrot neapgāžamus vēstures faktus. (Starpsauciens no frakcijas SASKAŅA: “Jā!”)

Jā, šie vēstures fakti neiederas Krievijas autoritārā režīma paustajā vēstures koncepcijā, kur, lai attaisnotu savus gan Otrā pasaules kara laikā, gan nesenajā vēsturē pastrādātos noziegumus, upuri tiek parādīti kā noziedznieki. Šie vēstures fakti neiederas arī Rietumu ērtajā valdošajā vēstures koncepcijā par Otro pasaules karu, proti, koncepcijā, kurā ir tikai viens absolūtais ļaunums - nacisms; Austrumeiropā pastrādātie komunistiskie noziegumi ir “neērti” un šajā koncepcijā neietilpst. Rietumnieki par Austrumeiropas brīvību necīnījās!

Latviju kopā ar citām Austrumeiropas valstīm, no Baltijas jūras dienvidiem līdz Melnās jūras ziemeļiem, ASV vēsturnieks Timotijs Snaiders iekļāvis asinszemju, kuras atradās starp Hitleru un Staļinu, skaitā. Pateicoties Snaidera bestselleram, Latvijas 20.gadsimta vēsture atpazīta pasaulē. Būtu dīvaini, ja mēs, kuri ļoti labi zinām Latvijas sarežģīto vēsturi, no tās novērstos vai censtos to pārrakstīt kādam ārpus Latvijas tīkamā veidā.

1998.gada 29.oktobrī Saeimā tika pieņemta Deklarācija par latviešu leģionāriem Otrajā pasaules karā. Tajā skaidrots karavīru juridiskais statuss kara laikā un noteikts, ka rūpēties par latviešu karavīru goda un cieņas aizskāruma novēršanu Latvijā un ārzemēs ir Latvijas valdības pienākums.

Saeima, nobalsojot “par” 16.martu kā Latviešu nacionālo karavīru atceres dienu, rūpētos par Otrā pasaules kara dalībnieku piemiņu.

Vēl mūsu vidū ir bijušie karavīri! Viņi savu kritušo biedru vārdā Lestenes Brāļu kapos ir likuši uzrakstu: “Mēs gaidām taisnības augšāmcelšanos.”

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? (Starpsaucieni: “Ir! Ir!”) Deputātiem ir iebildumi.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”” nodošanu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 21, pret - 25, atturas - 31. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Republikas pilsētu un novadu vēlēšanu komisiju un vēlēšanu iecirkņu komisiju likumā” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par ietekmes uz vidi novērtējumu”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Valsts drošības iestāžu likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, kā arī Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijām? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijām ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Valsts drošības iestāžu amatpersonu izdienas pensiju likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, kā arī Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijām? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijām ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm disciplināratbildības likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par policiju”” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Darba kārtībā - Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem patstāvīgajiem priekšlikumiem.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija ir iesniegusi lēmuma projektu “Par 10 139 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Par Kopdzīves likuma pieņemšanu Latvijā” noraidīšanu”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šā patstāvīgā priekšlikuma iekļaušanu šodienas sēdes darba kārtībā? Deputātiem iebildumu nav. Līdz ar to lēmuma projekts sēdes darba kārtībā ir iekļauts.

Par atvaļinājumu piešķiršanu.

Par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Romānam Mežeckim no šā gada 7.marta līdz 9.martam. Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Romāna Mežecka iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņam neapmaksātu atvaļinājumu no šā gada 7.marta līdz 9.martam. Saeimas Prezidijs atvaļinājumu ir piešķīris un par to informē Saeimu.

Par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātei Inesei Aizstrautai no šā gada 13.marta līdz 15.martam. Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātes Ineses Aizstrautas iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņai neapmaksātu atvaļinājumu no šā gada 13.marta līdz 15.martam. Saeimas Prezidijs atvaļinājumu ir piešķīris un par to informē Saeimu.

Par Saeimas kārtējās sesijas slēgšanu un sākšanu.

Darba kārtībā - lēmuma projekts “Par Saeimas 2018.gada ziemas sesijas slēgšanu un Saeimas 2018.gada pavasara sesijas sākšanu”. Lēmuma projekts paredz slēgt Saeimas ziemas sesiju 2018.gada 29.martā un sākt Saeimas pavasara sesiju 2018.gada 9.aprīlī.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Saeimas 2018.gada ziemas sesijas slēgšanu un Saeimas 2018.gada pavasara sesijas sākšanu”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret - 2, atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Darba kārtībā - “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.

Darba kārtībā - lēmuma projekts “Par Daces Blūmas atbrīvošanu no Vidzemes rajona tiesas tiesneša amata”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Aleksandrs Jakimovs.

A.Jakimovs (SASKAŅA).

Labrīt, cienījamie kolēģi! Šī gada 6.martā Saeimas Juridiskās komisijas sēdē tika skatīts lēmuma projekts “Par Daces Blūmas atbrīvošanu no Vidzemes rajona tiesas tiesneša amata”.

Savā iesniegumā Tiesu administrācijai Dace Blūma norāda, ka vēlas doties pensijā, un lūdz atbrīvot viņu no tiesneša amata ar 2018.gada 31.martu pēc pašas vēlēšanās, kā arī lūdz jautājumu par viņas atbrīvošanu no amata virzīt izlemšanai Latvijas Republikas Saeimā.

Savā iesniegumā Saeimai tieslietu ministrs lūdz izskatīt jautājumu par Vidzemes rajona tiesas tiesneses Daces Blūmas atbrīvošanu no tiesneša amata ar 2018.gada 31.martu pēc pašas vēlēšanās.

Ņemot vērā iepriekš minēto un balstoties uz likumu “Par tiesu varu”, komisijas locekļi ir vienbalsīgi atbalstījuši minēto lēmuma projektu.

Saeimas Juridiskās komisijas vārdā aicinu ar 2018.gada 31.martu atbrīvot Daci Blūmu no Vidzemes rajona tiesas tiesneša amata pēc pašas vēlēšanās.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Daces Blūmas atbrīvošanu no Vidzemes rajona tiesas tiesneša amata”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Darba kārtībā - lēmuma projekts “Par Marutas Balodes atbrīvošanu no Vidzemes rajona tiesas tiesneša amata”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Aleksandrs Jakimovs.

A.Jakimovs (SASKAŅA).

Šī gada 6.martā Saeimas Juridiskās komisijas sēdē tika skatīts lēmuma projekts “Par Marutas Balodes atbrīvošanu no Vidzemes rajona tiesas tiesneša amata”. Savā iesniegumā Tiesu administrācijas direktoram Maruta Balode lūdz atbrīvot viņu no darba pēc pašas vēlēšanās ar 2018.gada 1.jūniju sakarā ar došanos pensijā.

Savā iesniegumā Saeimai tieslietu ministrs lūdz izskatīt jautājumu par Vidzemes rajona tiesas tiesneses Marutas Balodes atbrīvošanu no tiesneša amata ar 2018.gada 1.jūniju pēc pašas vēlēšanās.

Ņemot vērā iepriekš minēto un balstoties uz likumu “Par tiesu varu”, komisijas locekļi ir vienbalsīgi atbalstījuši minēto lēmuma projektu.

Saeimas Juridiskās komisijas vārdā aicinu ar 2018.gada 1.jūniju atbrīvot Marutu Balodi no Vidzemes rajona tiesas tiesneša amata pēc pašas vēlēšanās.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Marutas Balodes atbrīvošanu no Vidzemes rajona tiesas tiesneša amata”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Paldies.

Godātie kolēģi! Deputāti Hosams Abu Meri, Gaidis Bērziņš, Atis Lejiņš, Rihards Kols un Inese Lībiņa-Egnere lūdz izdarīt izmaiņas sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījumi likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām””. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības... (Starpsauciens: “Ir! Ir iebildumi!”) Deputātiem ir iebildumi?

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai sēdes darba kārtībā tiktu iekļauts likumprojekts “Grozījumi likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām””! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret - 2, atturas - nav. Lēmums pieņemts. Likumprojekts sēdes darba kārtībā ir iekļauts.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija lūdz komisijas izstrādāto likumprojektu “Grozījumi Republikas pilsētu un novadu vēlēšanu komisiju un vēlēšanu iecirkņu komisiju likumā” virzīt izskatīšanai pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz komisijas izstrādāto likumprojektu “Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā” virzīt izskatīšanai pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Darba kārtībā - Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Hosama Abu Meri, Gaida Bērziņa, Ata Lejiņa, Riharda Kola un Ineses Lībiņas-Egneres iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

“Par” pieteicies runāt deputāts Atis Lejiņš.

A.Lejiņš (VIENOTĪBA).

Augsti godātā priekšsēdētājas kundze! Kolēģi! Šodien ir laba diena - mēs balsosim par to, ka 11.novembris būs svētku diena; nevis vairs atceres diena, bet svētku diena. Un jūs būsiet pamanījuši, ka sabiedrībā ir vērojams, ka ir runa ne tikai par Rīgas atbrīvošanu 1919.gada 11.novembrī Bermonta laikā; šī diena jau tiek svinēta visā Latvijā. Gandrīz katrā pilsētā ir armijas parādes, un cilvēki nāk ar svecītēm. Un tā vairs nav nekāda sēru diena, tā ir svētku diena, jo tas ir tas, kas ļāva nodibināt mūsu valsti 18.novembrī. Nebūtu uzvarējuši 11.novembrī, nebūtu mums 18.novembra.

Bet es gribētu mazliet pakavēties pie vēl kaut kā. Un tas ir - vai jūs esat iedomājušies, kas tie bija par karavīriem? Ir viena karavīru daļa, kas ir pilnīgi aizmirsta, un tie bija tie, kas tika mobilizēti jau 1914.gada augustā. Viņu vidū bija arī mans vectēvs. Viņus aizsūtīja tūlīt prom uz Austrumprūsiju, bet sauca par krieviem, Krievijas armiju. Un mana vectēva divīzijā vairāk nekā 60 procentu bija latvieši, tīri latvieši. Tāpat ir igauņiem un lietuviešiem. Un viņi ir aizmirsti! Bet viņi atgriezās un vēlāk iestājās Latvijas atbrīvošanas armijā. Tā bija viena daļa.

Otra daļa bija tie strēlnieki sarkanie... nevis sarkanie, bet parastie strēlnieki, kas neatkāpās uz Krieviju, kad ienāca vācieši. Viņi dezertēja, palika Latvijā. Un no kurienes radās mūsu karavīri, ja mēs bijām visi izkauti, ja Latvijas armija varēja izaugt līdz 70 tūkstošiem? Jo tie tur bija, Latvijā. Un vēl bija sarkanie strēlnieki... Sarkanie strēlnieki, kas pēc Brestļitovskas miera līguma varēja atgriezties Latvijā, kā to darīja mans vectēvs. Bet bija arī citi - landesvērs, kurā vācieši karoja pret Latvijas neatkarību... Bija raiba vēsture: brīžiem karoja pret, brīžiem - par. Bet tikai beigās Cēsu kaujās viņi karoja pret mums. Tur bija gan latvieši, gan vācieši, gan krievi. Beigās viņi tika pievienoti Latvijas armijai. Tāpēc... Un vēl bija krievu bataljons. Un, starp citu, krievu bataljons nenostājās pret valdību Liepājā. Jā, vesela viņu divīzija aizgāja pie igauņiem un karoja mūsu pusē kopā ar igauņiem.

Un, protams, bija ebreji. Bet ebreji bija izkaisīti pa visām vienībām Latvijas armijā.

Tāpēc nav brīnums, ka... Kā jūs domājat, kāpēc 1922.gada Satversmē mēs rakstījām “Latvijas valsts”? Esat padomājuši par to? Un nevis “latviešu valsts”. Kāpēc? Tāpēc, ka visi tie karavīri, ko es pieminēju, karoja par Latviju, par Latvijas brīvību.

Aizmirsu vēl pieminēt britu desantniekus. Viņiem ir kapsēta Jelgavā... Un, protams, bija poļi - ne tikai Latvijas poļi, bet arī Polijas poļi. (Dep. I.Zariņš: “Franči!”) Franči arī bija, un arī amerikāņi bija. Bija amerikāņu misija Latvijā. Bez viņiem mēs vispār būtu nomiruši badā. Milzīgs daudzums palīdzības nāca no Amerikas. (Dep. I.Zariņa starpsaucieni.) Tāpēc 1939.gada 11.novembrī Latvijā... tā tika atzīmēta kā 20.gadadiena tāpēc, ka tā bija visu latviešu... nevis latviešu, bet visu karavīru svētku diena. Un mēs gribam to šodien padarīt par īstu svētku dienu un atcerēties visus latviešus - arī tos, kas karoja svešās armijās visā pasaulē. Mēs visi būsim kopā 11.novembrī, Latvijas svētku dienā, - karavīru dienā!

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Latkovska kungs, vai runāsiet “pret” likumprojekta nodošanu komisijai?

“Pret” pieteicies runāt deputāts Ilmārs Latkovskis.

I.Latkovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi deputāti! Lāčplēša diena - 11.novembris - svēta diena. Un kurš gan runās pret, jo īpaši, tuvojoties priekšvēlēšanu laikam? Nu, es teikšu “pret” mazliet.

Skaidrs, ka tā ir viena nopietna diena, kura varbūt arī būtu pelnījusi svētku statusu, brīvdienas statusu. Bet vai mums to brīvdienu nav par daudz? (Starpsauciens: “Maz!”) Kaut kas tad būtu jāpaņem nost. (Dep. A.Kaimiņš: “Nevajag Jāņus svinēt!”) Varbūt... Varbūt Jāņi būtu jāpaņem nost, bet tas arī būtu jāizdara šajā priekšvēlēšanu gaisotnē. Un tad, nododot komisijai, mēs galīgi... nu, tādu tūtu sataisīsim pirms vēlēšanām, ka paši varbūt nebūsim par to priecīgi.

Mums jau svētkiem ir tāda laba sava dramaturģija. Tagad nāks Lieldienas - tas ir tāds zināms ciešanu laiks, kurš parasti sakrīt ar... 25.marts pirms tam... un pamazām mēs (Zālē pieaudzis troksnis.)... Priekšsēdētāja?

Sēdes vadītāja. Starpsaucieni ir atļauti, bet lūdzu zālē ievērot klusumu. (Dep. A.Kaimiņa starpsaucieni: “...partijas biedram ļauj runāt... Jā, jā! Es zinu...”)

I.Latkovskis. Un pamatā mēs aizejam uz Lieldienām. Tāpat ir... (Starpsauciens: “Runā!”) Tāpat ir izveidojies arī ar Lāčplēša dienu un valsts svētkiem - 18.novembri. 11.novembrī ir karavīru atceres diena, un mēs to tā pamazām iestartējam, bet kulminācija aiziet uz 18.novembri. Tagad mēs gribam sākt ar vieniem svētkiem, tad pa vidu mazliet tā lieta noplaks, un pēc tam mēģināsim 18.novembrī uzraut augšā.

Katrā ziņā tās lietas ir izpētāmas. Un es negribu saistīt svētkus ar naudas jautājumiem, bet kādam par to būs jāmaksā. (Starpsauciens: “Protams, uzņēmējiem!”) Kādam par to ir jāmaksā! Un tas viss ir jāapzinās. Tāpēc atstāsim šo jautājumu nākamajai Saeimai! Ja paskatīsimies kalendārā, tad 2018.gadā 11.novembris ir svētdiena - tā ir brīvdiena. Ļoti labi! Viss ir sakārtots.

Esiet mierīgi, deputāti! Šogad viss būs kārtībā! Un liksimies mierā! Šis priekšvēlēšanu drudzis, protams, neietekmēs šodienu, bet, ja paņemsim komisijā, tad tur sāksies lieli brīnumi un tas to ietekmēs.

Tā ka es esmu “pret” un jūtu, ka man ir arī piekritēji.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”” nodošanu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret - 8, atturas - 3. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Darba kārtībā - sadaļa “Deputātu pieprasījumu izskatīšana”.

Deputātu Ivara Zariņa, Jeļenas Lazarevas, Artūra Rubika, Andra Morozova, Aleksandra Jakimova, Jāņa Tutina, Raimonda Rubika, Sergeja Potapkina, Vladimira Nikonova un Jāņa Ādamsona pieprasījums ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam “Par Ekonomikas ministrijas atbildēm uz deputātu jautājumu Nr.373/J12 un Ekonomikas ministrijas nespēju pamatot savas rīcības atbilstību normatīvo aktu prasībām, vērtējot “OIK atļaujās” noteikto nosacījumu izpildi”.

Pieprasījumu komisijas vārdā - deputāts Veiko Spolītis.

V.Spolītis (VIENOTĪBA).

Augsti godātā priekšsēdētājas kundze! Kolēģi! Pieprasījumu komisija pēdējo trīs mēnešu laikā ir kļuvusi par komisiju, kura izskata tikai un vienīgi jautājumu par obligātā iepirkuma komponenti. Nu jau regulāri trīs mēnešu laikā mēs saņemam dokumentu blāķus no Ekonomikas ministrijas, regulāri ierodas Ekonomikas ministrijas (Starpsauciens: “Komisijas vārdā runā!”) ierēdņi, un regulāri ierodas arī ministrs, lai atskaitītos par to, kas tad īsti ir ar šīm obligātā iepirkuma komponentēm noticis.

Pagājušajā nedēļā komisija ar balsu vairākumu nolēma visus šos dokumentus nodot prokuratūrai, jo būtībā tas piekritīgs tai. Lai mūsu tiesībsargājošās iestādes attiecīgi vētī šo jautājumu un skata!

Un, visbeidzot, Pieprasījumu komisija izskatīja arī mūsu kolēģu Ivara Zariņa, Jeļenas Lazarevas, Artūra Rubika, Andra Morozova, Aleksandra Jakimova, Jāņa Tutina, Raimonda Rubika, Sergeja Potapkina, Vladimira Nikonova un Jāņa Ādamsona pieprasījumu ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam “Par Ekonomikas ministrijas atbildēm uz deputātu jautājumu Nr.373/J12 un Ekonomikas ministrijas nespēju pamatot savas rīcības atbilstību normatīvo aktu prasībām, vērtējot “OIK atļaujās” noteikto nosacījumu izpildi”. Balsojot trim “par”, astoņiem - “pret” un vienam deputātam nebalsojot, komisija atzina, ka deputātu pieprasījums ir noraidāms, jo pieprasījumā norādītajos jautājumos attiecīgā likuma normas nav pārkāptas. Līdz ar to nav pamatojuma pieņemt šo pieprasījumu kā Saeimas pieprasījumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Ivaram Zariņam.

I.Zariņš (SASKAŅA).

Labdien, kolēģi! Šodien mēs tiešām izskatām kārtējo pieprasījumu garajā izmeklēšanas procesā saistībā ar OIK afēru. Šis konkrētais pieprasījums ir par vienu ļoti būtisku epizodi visā šinī stāstā, kas ir saistīta ar tā saucamajām konteinershēmām. Proti, ar visiem zināmo situāciju, kad komersantam izsniegtajā atļaujā ir vieni nosacījumi, pateikts, kas viņam bija jāizdara - jāuzceļ konkrēta stacija, savukārt dzīvē izrādās, ka tur nemaz tādas stacijas nav un ka var atrasties pilnīgi kaut kas pavisam cits. Kā tas izrādījās izmeklēšanā, mēs noskaidrojām, ka tieši Ekonomikas ministrija ir bijusi tā, kas legalizējusi šādu iespēju, apgalvojot, ka komersantam nav jāizpilda atļaujā noteiktie nosacījumi. Principā viņš var uzstādīt jebkādu jaudu. Viņam nav jāizdara tas, kas ir rakstīts atļaujā. Un Ekonomikas ministrija to pamato ar... un tas Ekonomikas ministrijas ieskats, tā pozīcija, ar kādu tā nāk, - ražotājam ir tiesiskā paļāvība un tiesības. Savukārt Ekonomikas ministrijai normatīvie akti neparedz tiesības pieprasīt izdotā administratīvā akta prasību precīzu izpildi. Konkrēti citēšu, ko saka Ekonomikas ministrija. Ekonomikas ministrija, sniedzot savus paskaidrojumus par pieprasījumu, saka: “Normatīvajos aktos Ekonomikas ministrijai nav piešķirtas tiesības atcelt lēmumu, ar kuru komersantam piešķirtas tiesības pārdot elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros gadījumos, ja tā uzstādītā jauda ir būtiski mazāka par sākotnēji noteikto.” Nekādu juridisku pamatojumu Ekonomikas ministrija tam dot nevar. Tā atsaucas uz vispārējo loģiku. Vai tad tiešām ir tā, ka nav nekādu ārējo normatīvo aktu, kas prasītu dot šādas iespējas Ekonomikas ministrijai? Iespējams, ka tādā gadījumā Ekonomikas ministrija pat nav lasījusi Enerģētikas likumu. Jo Enerģētikas likuma mērķis nosaka... un par enerģētiku, kā mēs zinām, ir atbildīga Ekonomikas ministrija. Varbūt Ekonomikas ministrija to nezina, tāpēc es nolasīšu. Tātad: “Mērķis ir nodrošināt enerģijas lietotāju efektīvu, drošu un kvalitatīvu apgādi ar enerģiju pieprasītajā daudzumā un par pamatotajām cenām.” Savukārt ko nozīmē šis mērķis? Tagad, ja mēs paskatāmies uz šo Ekonomikas ministrijas ģenerēto situāciju, no vienas puses, ir prasība, lai komersants nodrošina konkrētu jaudu, bet komersants to ir izdarījis pavisam citos apjomos - simtreiz mazākos. Tātad jautājums - vai komersants ir izpildījis mērķa prasību noteiktā daudzumā nodrošināt lietotājam šo enerģijas apjomu vai nav?

Tālāk. Ja mēs tagad salīdzinām, cik izmaksās lietotājam šāds risinājums, ko Ekonomikas ministrija pasniedz kā tiesiski pamatotu un normatīvo aktu prasībām atbilstošu, un cik tam vajadzētu būt pēc tā, kas bija rakstīts atļaujā, tad šeit mēs atkal ieraudzīsim principiālu starpību. Jo tai jaudai, kura bija paredzēta atļaujā, un tai jaudai, kuru uzstādīs un ko ir akceptējusi Ekonomikas ministrija, atbalsta dāsnums būtiski atšķiras. Proti, komersantu piedāvātais risinājums ar šīm mikrojaudām, ar tiem konteineriem... Ekonomikas ministrija izstrādātajos Ministru kabineta noteikumos paredz krietni dāsnāku atbalstu. Tātad tas būs dārgāks. Tātad atkal tas neatbilst Enerģētikas likuma mērķim. Tā ir viena lieta.

Otra lieta. Vai Ekonomikas ministrija jau ir aizmirsusi, kāpēc vispār visa šī jezga ir sākusies, kāpēc šīs atļaujas tika izsniegtas? Proti, šīs atļaujas tika izsniegtas ar konkrētu mērķi - lai mēs... lai Latvija spētu pildīt tās saistības, ko esam uzņēmušies pret Eiropas Savienību. Tas ir - izpildīt zināmu... sasniegt zināmu saražotās enerģijas apjomu no atjaunojamiem energoresursiem. Tad ir jautājums - vai tiešām ar šīm simtreiz mazākajām jaudām komersants izpildīs, spēs saražot to pašu enerģijas apjomu, kas viņam būtu jāsaražo, izpildot Ekonomikas ministrijas izsniegtajā atļaujā prasītos nosacījumus? Nu skaidrs, ka ne!

Šie ir tikai daži aspekti, ja mēs runājam par normatīvajiem aktiem.

Vēl viena ļoti svarīga lieta - Ekonomikas ministrijai bija jāņem vērā, ka valsts pārvaldes iestādei... un to nosaka ārējs administratīvais akts, ka valsts pārvalde darbojas sabiedrības interesēs. Pie sabiedrības interesēm pieder arī samērīga privātpersonu tiesību un tiesisko interešu ievērošana. Ekonomikas ministrija kaut kā atkal par to ir aizmirsusi un šādu administratīvo aktu neredz. Savdabīgi! Pati Ekonomikas ministrija savos skaidrojumos nonāk acīmredzamās pretrunās, jo pasaka: valsts pārvalde savas pilnvaras var izmantot tikai atbilstoši pilnvarojuma jēgai un mērķim.

Tikko mēs uzskatāmi noskaidrojām, ka šī jēga un mērķis ir bijis pavisam cits - pilnīgi pretējs tam, kā Ekonomikas ministrija interpretē šo komersantu izpildes faktu saskaņā ar tās administratīvo aktu. Tā ir vēl viena lieta.

Ejam tālāk!

Nākamais. Mēs šeit redzam: jau ir fundamentāla pretruna. Tātad Ekonomikas ministrija nav izpildījusi šīs ārējo normatīvo aktu prasības. Vēl viena tāda lieta ir paša administratīvā akta prasības. Un šeit atkal sanāk acīmredzamas pretrunas, no kurām Ekonomikas ministrija tā arī nav tikusi... spējusi izskaidrot. Proti, tās administratīvajā aktā ir noteiktas jaudas, kuras būtu jāievēro, un administratīvajā aktā tiek norādīta tikai tā informācija, kas ir būtiska. Ja tā ir būtiska, tātad mums ir jāanalizē.

Vēl vairāk! Ekonomikas ministrija pati, šinī administratīvajā aktā piešķirot tiesības komersantam iegūt... pieņemot lēmumu piešķirt komersantam tiesības pārdot saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros, pati atsaucas, ka uz to komersants ir sniedzis informāciju, kur viens no šiem parametriem ir jauda. Jautājums: kāpēc tālāk tā vispār netiek ievērota? Kāpēc vispār tiek analizēta? Kāpēc vispār tiek ielikta administratīvajā aktā? Uz to Ekonomikas ministrija arī nespēja atbildēt.

Vēl vairāk! Ministrija mēģināja to pamatot šādi: ziniet, mēs taču komersantam esam piešķīruši šo atbalsta apjomu! Bet šis atbalsta apjoms taču tika piešķirts, tieši izejot no tās jaudas, kas ir uzrādīta administratīvajā aktā, kuru komersants nav uzstādījis. Tad kur šeit vispār ir loģika?!

Tātad... Tas ir uzskatāmi redzams, ka nu šis ir juridisks absurds un acīmredzama Ekonomikas ministrijas rīcības un lēmumu neatbilstība sabiedrības interesēm. Tā ir tikai juridiskā puse.

Paņemsim tagad arī vēl tehnisko pusi klāt! Pieņemsim labticīgi, ka tik tiešām... aizmirstam, ka nav nekāda šāda regulējuma, nav nekādu šādu prasību. Skatāmies ļoti šauri - tehnisko pusi.

Ekonomikas ministrija cenšas apgalvot, ka šie risinājumi, kas bija... šīs konteinershēmas, kur tika uzstādītas tehnoloģijas ar 10 kilovatiem... ka tā bija atjaunojamā elektroenerģija, tā bija koģenerācija, kura strādā tikpat efektīvi, kā tas ir paredzēts Ministru kabineta noteikumos, kā tas ir paredzēts šinī izsniegtajā atļaujā. Tad es palūdzu Ekonomikas ministrijai: lūdzu, nosauciet kaut vienu šādu tehnoloģiju, kura tā strādā, kura tiešām spēj kvalificēties tiem atļaujas nosacījumiem, tām normatīvo aktu prasībām, saskaņā ar kurām jūs esat pieņēmuši komersantam pozitīvu lēmumu!

Ekonomikas ministrija pateica, ka tai šādas tehnoloģijas nav zināmas.

Bet, kolēģi, ja pat tīri teorētiski to tehniski nav iespējams izpildīt, tad uz kāda pamata Ekonomikas ministrija ir daudzkārt pieņēmusi šādu pozitīvu lēmumu? Lai jūs, piemēram, arī attiecībā uz tādiem komersantiem, kuriem savulaik bija tehnoloģijas, kuras vienkārši ir... nu, nebūtu iespējams pat saskaņā ar fizikas termodinamikas likumiem vispār īstenot... Lai jūs saprastu šo absurdu - tas ir apmēram tā, ka jums mēģina ieskaidrot, ka ir iespējama veļasmašīna, kura strādās tikpat efektīvi kā šī lielā veļasmašīna, kas ir paredzēta atļaujā. Bet komersants atnāk un pasaka: viņš šo veļasmašīnu ir uzstādījis, tikai viņam šī veļasmašīna ir citā mērogā, tas ir, uz rokas - kā rokaspulkstenis, un šī iekārta strādās tikpat efektīvi, mazgās veļu tikpat labi un tikpat efektīvi kā lielā veļasmašīna. Tas ir acīmredzams absurds! Un Ekonomikas ministrija to uzskatāmi apliecināja ar savām atbildēm, nespēdama nosaukt šādas tehnoloģijas.

Vēl viena tāda lieta. Ja mēs skatāmies, kāda ir šī sistēma, kādēļ vispār šis atbalsts tiek sniegts, tad redzam, ka principiāls pamatnosacījums ir, ka šis atbalsts tiek sniegts augsti efektīvai koģenerācijai. Ekonomikas ministrija nespēj nosaukt tādas tehnoloģijas, kuras pie šādām jaudām būtu augsti efektīvas, tāpēc ka tādu vienkārši nav. Līdz ar to ir acīmredzami, ka šāda Ekonomikas ministrijas pozīcija neatbilst nedz normatīvo aktu prasībai, nedz šīs subsidētās elektroenerģijas sistēmas izveidošanas mērķiem un jēgai, kādēļ vispār mēs šādu atbalstu sniedzam, nedz arī sabiedrības interesēm.

Tad ir jautājums: kādēļ vispār bija vajadzīga šāda Ekonomikas ministrijas interpretācija? Kāpēc Ekonomikas ministrija tā rīkojās? Un atbilde ir zināma - Ekonomikas ministrija izveidoja šādu sava lēmuma interpretāciju, lai varētu legalizēt šīs konteinershēmas. Kāpēc bija vajadzīgas šīs konteinershēmas? Konteinershēmas bija vajadzīgas tāpēc, ka savulaik, jau 2012.gada septembrī, iestājās pilnīgs moratorijs - aizliegums Ekonomikas ministrijai pieņemt jebkādus lēmumus, atļaujas saistībā ar šo atbalsta sniegšanu. Un tad nu izmanīgie Ekonomikas ministrijas juristi izdomāja, kā “izvingrot” šo stāstu. Diemžēl viņi nesaprata... diezgan maz saprata no enerģētikas, jo pretējā gadījumā viņi saprastu, ka tas principā bija neloģisks... ne tikai neloģisks, bet arī pēc būtības absurds - neiespējams absurds.

Taču, balstoties uz šo absurdu, tika radīts kaudzēm šādu konteinershēmu - šīs stacijas, kuras Ekonomikas ministrija rūpīgi pārbaudīja vairākus mēnešus. Un pēc vairāku mēnešu pārbaudes bija redzams, ka gandrīz visas šīs stacijas vispār nav eksistējušas. Jo tikai septiņām no visām šīm 39 stacijām vispār bija realizācijas līgumi, tātad pārējām pat tīri teorētiski nebija iespējas nodot savu elektroenerģiju. Ekonomikas ministrija tās pārbaudīja piecus mēnešus un pat tad vēl nespēja lāgā atbildēt, kas tad ar tām īsti notiek. Skaidrs, ka šīs pārbaudes lielākoties tika veiktas tādēļ, lai piesegtu iespējamās nelikumības.

Un, kolēģi, tā lielākā problēma ir tāda: ja Ekonomikas ministrija nemaina šo savu absurdo pozīciju, tad šī absurdā pozīcija būs ļoti spēcīgs atbalsts visiem tiem komersantiem, kuriem tagad Ekonomikas ministrija it kā ir atņēmusi atļaujas, jo šīs ir tās pašas konteinershēmas. Savukārt, ja tagad Ekonomikas ministrija pieņēmusi lēmumus, kas ir pretēji tai pozīcijai, kuru tā joprojām aizstāv, tad, es domāju, pēc vēlēšanām... tad, kad būs izskanējuši šie slavas stāsti par to, cik daudzus simtus miljonu - neesošus simtus miljonu! - Ekonomikas ministrija ir ieekonomējusi, Latvijas patērētājiem it kā samazinot šo OIK slogu, izrādīsies, ka patiesībā viss ir pilnīgi otrādi. Un, pateicoties šiem lēmumiem, komersantiem, kuri varbūt nekad nebūtu sākuši savu ražošanu, tagad būs tiesisks pamats vienkārši pieprasīt no valsts... nu jau no valsts budžeta samaksāt viņiem šos miljonus. Un daudzos OIK komersantus aizstāvošos juridiskajos birojos plaukšķēs svētku šampanietis.

Vēl vairāk uztrauc šinī visā tas, ka Ekonomikas ministrija steidzamības kārtībā virza Ministru kabineta noteikumu grozījumus, kuros tā cenšas legalizēt šīs konteinershēmas, pasakot jau tieši Ministru kabineta noteikumos, ka komersants bija... ir tiesīgs uzstādīt šīs mazākās jaudas, viltīgi to apejot... pasakot, ka būs noteikts minimālais slieksnis, kāds tas var būt, turklāt vēl nosakot viņam pārejas periodu gandrīz uz gadu. Jautājums: kāpēc steidzamības kārtībā tas ir jāliek iekšā? Tas būs atkal viens ļoti spēcīgs arguments, lai komersanti, kuriem pašlaik ir atņemtas atļaujas, teiktu: “Redziet, mums jau nemaz nebija tas jāizpilda! Ir Ministru kabineta noteikumu grozījumi, kuri jau to paredz, turklāt vēl paredz arī to, ka tās jaudas var būt da jebkādas un mums tikai gada laikā ir jāsasniedz šis minimālais slieksnis!”

Vārdu sakot, ir acīmredzams, ka šī ir politiski piesegta afēra, kura joprojām turpinās, un Ekonomikas ministrija ir tā, kurai ir bijusi izšķirīga, svarīga lomā tanī. Un pretstatā tam visam, ko Ekonomikas ministrija stāsta sabiedrībai, patiesībā joprojām turpinās šīs afēras piesegšana.

Kolēģi! Es aicinu atbalstīt šo pieprasījumu, jo ir būtiski, lai mēs norādītu Ekonomikas ministrijai, ka tai šī pozīcija ir jāpārskata. Pretējā gadījumā... tas, kas ir sagatavots... Tas, ko dara Ekonomikas ministrija pašlaik, - ar savām pārbaudēm, ar savu lēmumu anulēšanu tā gatavo svētkus OIK komersantu juridiskajiem birojiem par sekmīgu tiesvedību, kura tiks veikta pret Latvijas valsti. Un daudzi, daudzi miljoni tiks zaudēti.

Kolēģi! Es aicinu atbalstīt šo pieprasījumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Artusam Kaimiņam.

A.Kaimiņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labrīt, cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Labrīt, visi pārējie cienījamie! Man jau sen ir tā, ka viss, ko saka deputāts Zariņš par OIK, ir taisnība. Zariņ, es tev izsaku komplimentu! Un Zariņa kungs patiesībā ir izveidojis OIK policiju, viņš ir iedziļinājies šajos jautājumos, ļoti iedziļinājies.

Pirms nedēļas tika dota “fora”, ja tā var teikt, priekšrocība, tāda kā dāvana ekonomikas ministram Ašeradenam ar lūgumu skaidrot savus nākamos lēmumus. Paiet nedēļa, un atkal ir kārtējais pieprasījums. Nu jau Brigmanim, cik es saprotu, ir bail kāpt uz šīs tribīnes kā Pieprasījumu komisijas vadītājam. Viņš sūta cilvēku, kurš ir 14 tūkstošus eiro valstij parādā. Un tam jau tāpat vairs nav ko zaudēt. Un runa ir par to, ka šis ir jau 36.pieprasījums, ko jūs pa trijiem gadiem esat noraidījuši.

Lūdzu, visi pārējie cienījamie, atbalstīt šī pieprasījuma turpmāko virzību, lai Ekonomikas ministrija atbild policistam Zariņam, kurš ir šo tēmu, manuprāt, ļoti labi sapratis. Un lai mēs kā deputāti saņemtu atbildes. Tas nav normāli, ka buferu komisija ar bijušo komunistu priekšgalā (Dep. A.Brigmanis: “Es neesmu komunists!”) vienkārši nedod atbildes ne uz vienu jautājumu. 36 dažādi pieprasījumi ir bijuši. Man tiešām nu jau pa īstam sāk sāpēt sirsniņa no šī visa negodīguma. (Dep. V.Spolīša starpsaucieni.) Es neizskatos vārgs, un man aiz muguras teiks nesarunāties ar zāli.

Lūdzu, atbalstiet šī priekšlikuma turpmāko virzību!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Valdim Kalnozolam.

V.Kalnozols (ZZS).

Labdien, brāļi un māsas! (Starpsauciens: “Ej uz savu vietu!”) Gribu vērsties pie Ekonomikas ministrijas. Nu patiešām Zariņa kungs tik aktīvi darbojas! Kāpēc ir grūti nākt ar tādiem skaidriem priekšlikumiem par to, kā mēs OIK jautājumu varam atrisināt? Un šeit mēs tieši Saeimas sēdē tos apspriežam.

Es arī nesaprotu. Mums ir tāda Saeimas tradīcija, ka ministri ir tādi kā Indijas svētās govis, ka viņus nevar aizskart un nevar nekā kritizēt. Tas man kā bijušajam uzņēmējam nav pieņemams. Visi mani direktori nāca, atskaitījās, un es viņiem stingri prasīju, ko viņi ir izdarījuši, ko viņi nav izdarījuši. (Dep. V.Spolītis: “Atnāc uz komisijas sēdi, Valdi!”) A mēs nezin kāpēc attiecamies pret ministriem kā pret tādām svētām govīm, kam neko nedrīkst uzprasīt, viņi nekļūdās, viņi ir Dieva līmenī.

Ko es teiktu? Neapšaubāmi, nepatīkami, ka tev uzdod tādus jautājumus un attiecības neuzlabojas. Bet es jums kā piemēru gribu teikt - par tiem darbiniekiem, ko esmu izaudzinājis. Tāds kā “Storent” vadītājs Bisenieks, tāds kā “Selva Būve” vadītājs Orlovskis, kā “PERI” Maskavas biroja ģenerāldirektors Čīka, kā “YIT LATVIJA” vadītājs Bože, kā “Būvinženieru konsultāciju biroja” vadītājs Grasmanis. Šie cilvēki ir kritizēti un ar to auguši. Nebaidāmies kritizēt un arī nebaidāmies laboties.

Pie reizes - ko es gribu teikt? Mēs šeit dzīvojam un skatāmies... Nu sakārtojam to tautsaimniecību! Vienreiz ieraugām, ka puse vai trešdaļa Latvijas iedzīvotāju dzīvo ārpusē... Darām to! Gribu veltīt dažus vārdus zālei. Dažiem cilvēkiem. Atcerieties, daži kungi, kas šeit dažreiz nāk un runā par personībām. Neveiksminieki runā par cilvēkiem, veiksminieki - par idejām. Beigsim aprunāt personības šajā tribīnē!

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Urbanovičam.

J.Urbanovičs (SASKAŅA).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Gribu vērsties pie frakcijas VIENOTĪBA priekšsēdētāja. Noklausījāmies frakcijas locekļa Spolīša kunga uzrunu. Jums ir laba tradīcija ieviesta, ka jūs uz visu ko labu aicināt.

Es piedāvāju jums ieklausīties ja ne Zariņa, ja ne Spolīša kunga iedrošinājumos, ka viss ir baigā kārtībā, ne vakardienas... lauksaimniecības ministra viedoklī par OIK noziedzīgo nevajadzīgumu valstij...

Aiciniet, lūdzu, savu... nākamo ceturtdien... tātad izsakiet publisku aicinājumu, kuru mēs apsolām atbalstīt, - aiciniet jūsu Ekonomikas ministriju izbeigt OIK afēru. (Frakcijas SASKAŅA deputātu aplausi.)

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ziņotājam ir kas piebilstams? Spolīša kungs, nekas nav piebilstams?

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Ivara Zariņa, Jeļenas Lazarevas, Artūra Rubika, Andra Morozova, Aleksandra Jakimova, Jāņa Tutina, Raimonda Rubika, Sergeja Potapkina, Vladimira Nikonova un Jāņa Ādamsona pieprasījumu ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam “Par Ekonomikas ministrijas atbildēm uz deputātu jautājumu Nr.373/J12 un Ekonomikas ministrijas nespēju pamatot savas rīcības atbilstību normatīvo aktu prasībām, vērtējot “OIK atļaujās” noteikto nosacījumu izpildi”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 39, pret - 42, atturas - 4. Pieprasījums ir noraidīts.

Darba kārtībā - likumprojektu izskatīšana.

Likumprojekts “Grozījumi Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Anrijs Matīss.

A.Matīss (VIENOTĪBA).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Kolēģi! Strādājam ar likumprojektu “Grozījumi Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā” (Nr.1145/Lp12).

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir izskatījusi šo likumprojektu otrajam, galīgajam, lasījumam.

Kopumā tika saņemti seši priekšlikumi.

1. - atbildīgās komisijas priekšlikums, kas attiecas uz sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu darbību un saistību ar likumu par Publiskas personas... Lai neradītu pretrunas, komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Matīss. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Matīss. 3. - zemkopības ministra Jāņa Dūklava priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Matīss. 4. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Matīss. Un 5. - zemkopības ministra Jāņa Dūklava priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Matīss. Arī 6. - zemkopības ministra Jāņa Dūklava priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Matīss. Paldies.

Līdz ar to ir izskatīti visi seši priekšlikumi.

Aicinu jūs, kolēģi, atbalstīt šo likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Zvejniecības likumā”, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Anrijs Matīss.

A.Matīss (VIENOTĪBA).

Cienījamie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu “Grozījumi Zvejniecības likumā” (Nr.1151/Lp12).

Šie grozījumi tika sagatavoti, lai ierobežotu darbības Rīgas līča tauvas joslā. Šis jautājums tika skatīts kontekstā ar Pāvilostas novada Sakas pagastā esošo māju-kuģi. Un bija paredzēts, ka Zvejniecības likumā tiek veiktas izmaiņas, nosakot ierobežojumus piekrastes tauvas joslā laivu un kuģu pārziemošanai, būvei un remontam, kā arī zvejnieku un ūdenstūristu apmetņu ierīkošanai, kas nedrīkst būt pretrunā ar pašvaldības teritorijas plānojumu.

Šie ierobežojumi komisijā tika izvērtēti, tika uzklausīti dažādu ministriju viedokļi, tajā skaitā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Ekonomikas ministrijas un Zemkopības ministrijas viedokļi, kā arī valsts institūciju viedokļi, un tika secināts, ka šie ierobežojumi vairāk ierobežos godīgus zvejniekus nekā šādus gadījumus ar māju-kuģi.

Komisijā pēc lielām debatēm tika nolemts šos grozījumus tālāk nevirzīt un neatbalstīt. Un arī valdība šonedēļ lēma, ka šis jautājums ir risināms citādāk, lai neradītu nevajadzīgas administratīvās barjeras un šķēršļus godīgiem zvejniekiem veikt savu darbu, kā viņi to ir darījuši ilgu gadu garumā.

Līdz ar to komisijas vārdā, cienījamie kolēģi, aicinu neatbalstīt šo likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Eināram Cilinskim.

E.Cilinskis (VL-TB/LNNK).

Godātā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godājamie deputāti! Nacionālā apvienība šo priekšlikumu sagatavoja sadarbībā ar VARAM. Un būtība ir tā, ka kuģu būve un remonts varētu būt tikai tajās vietās, kas ir atzīmētas pašvaldību teritoriju plānojumos... nevis vienkārši, ka nav pretrunā ar pašvaldību teritoriju plānojumiem.

Jāatzīst, ka likumā, iespējams, ir nedaudz par lielu ierobežojums attiecībā uz citām darbībām šajā tauvas joslā, un, ja likumu pieņemtu pirmajā lasījumā, arī likumprojekta iesniedzēji uz otro lasījumu noteikti iesniegtu precizējumus, kas šos pārējos papildu ierobežojumus noņemtu, jo tie nav nepieciešami.

Vienlaikus šis pamatmērķis, ka kuģus var būvēt tikai tam paredzētās vietās, mūsuprāt, tomēr būtu atbalstāms, tāpēc es aicinu likumprojektu atbalstīt pirmajā lasījumā, bet pārējās lietas var novērst otrajā lasījumā.

Protams, komisijā patiešām tika apsolīts, ka šo konkrēto kuģi... varēs tikt galā ar citiem mērķiem, citādā veidā un tas tur nebūs vasarā. Var jau būt, ka tā tas arī būs, bet, ja mēs šo likumprojektu noraidīsim, tad mūsu rīcībā nebūs pietiekamu likumdošanas līdzekļu, lai to varētu ar garantiju nodrošināt.

Tāpēc aicinu atbalstīt pirmajā lasījumā, bet visus ierobežojumus tieši zvejniekiem un citas lietas, kas tur varbūt tiešām ir, - tās mēs varētu noņemt otrajā lasījumā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ivaram Zariņam.

I.Zariņš (SASKAŅA).

Nenoliedzami, likumdošana šinī jautājumā ir jāsakārto, bet veids, kā tas pašlaik tiek darīts, ka pēkšņi steidzami, tikai pēc viena gadījuma mēģina kaut ko darīt, ir principiāli nepareizs. Tāpēc mēs komisijā neatbalstījām šādu likumprojektu un aicinām Saeimu neatbalstīt to, jo tas ir pilnīgs absurds, kas tagad notiek. Šādai praksei principā nevajadzētu būt parlamentā, kurš domā par sava darba kvalitāti. Tas ir punkts numur viens.

Punkts numur divi. Par grozījumiem, ko mēs arī izrunājām, un par turpmāko darbību, kādu mēs to redzam komisijā. Vispareizākais būtu, ka šīm ministrijām, kuras ir iesaistītas, kuras vērtē šo situāciju ne tikai no viena aspekta... Būtu jāvērtē no visiem aspektiem, un būtu jāpiedalās gan VARAM, gan Zemkopības ministrijai, gan Ekonomikas ministrijai un, iespējams, arī Satiksmes ministrijai, ja tas ir nepieciešams. Un jānāk ar kopīgu risinājumu, kas ir izgājis cauri Ministru kabinetam, savstarpēji saskaņots. Pēc tam tas nonāk pie mums komisijā un mēs to vērtējam, nevis tagad komisija būs tā, kura kaut ko mēģinās darīt.

Un kas ir pats smieklīgākais? Šie grozījumi ir Zvejniecības likumā, bet, kā jūs zināt, šinī gadījumā ir izrādījies, ka... Šī būve, šis kuģis-māja, izrādās, ir būve. Tātad to vairs neregulēs pēc Zvejniecības likuma, bet pēc Būvniecības likuma. Tad ir jautājums: ko mēs steidzamības kārtībā tagad gribam mainīt?

Rezultātā sanāk tā, ka, labojot šo situāciju, vienīgie, kas būs cietēji, izrādīsies zvejnieki ar savām laivām.

Tāpēc, kolēģi, aicinu šo absurdu vienkārši neturpināt, noraidīt un likt ierēdņiem strādāt un nākt ar sistēmisku risinājumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Anrijam Matīsam.

A.Matīss (VIENOTĪBA).

Cienījamie kolēģi! Gribu pateikt to, ka tiešām mēs šeit runājam par Zvejniecības likumu un ka šī konstrukcija, kas atrodas krastā, nebūt neizskatās pēc zvejnieka laivas. Tā izskatās pēc būves, un arī Būvniecības valsts kontroles birojs ir to definējis kā būvi. Un tam ir saistība ar zemi. Tā nav zvejnieku laiva, tā nekad nav bijusi domāta zvejošanai, kā šīs būves īpašnieks un autors to uzskata. Līdz ar to, manuprāt, būtu nepareizi šinī gadījumā, tā teikt, šaut ar lielgabalu pa zvirbuļiem - ņemt un ielabot Zvejniecības likumā tādu regulējumu, lai neviens zvejnieks neko piekrastes joslā nevar darīt (piemēram, nevar izvilkt laivu, nomainīt laivai dēli, nodarvot laivu). Tas nav normāli! Līdz ar to mums bija tiešām ļoti plaša diskusija. Neapšaubāmi, būs nepieciešami grozījumi Būvniecības likumā, lai šīs būves precīzāk klasificētu, lai ieviestu kaut kādus drošības noteikumus šīm būvēm. Galu galā - ja attiecībā uz kuģiem ir nosacījumi, ka ir jābūt glābšanas vestēm vai kaut kādām citām lietām... Visas tās normas varētu iestrādāt likumā. Bet tas jau nav jādara Zvejniecības likumā. Ir jāstrādā ar Būvniecības likumu, ir jāstrādā ar normām, kur tas piederas. Un mēs nedrīkstam šinī gadījumā uzlikt ierobežojumus tiem godīgajiem zvejniekiem, kas vēl mūsu valstī ir palikuši. Lai viņi turpina strādāt, kā viņi to ir darījuši līdz šim!

Tāpēc es aicinu, kolēģi, neatbalstīt šo likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Kārlim Seržantam.

K.Seržants (ZZS).

Es gribu pievienoties iepriekšējā runātāja teiktajam par to zvirbuļu šaušanu ar lielgabalu.

Minēšu piemēru no dzīves. Ir tāds zvejnieku ciematiņš - bijušais Plieņciems -, kas atrodas Engures pašvaldības teritorijā. Un tur vasarā parasti stāv kādas septiņas astoņas zvejnieku laivas, nelielās plastikāta laivas, - pellas. Pašvaldība ir ierādījusi apmēram triju četru kilometru robežās vienu vietu, kur var pie jūras piebraukt, pieņemsim, ar džipu ar piekabi, ielaist šo laivu jūrā un, aizbraucot pa jūru jau kilometrus divus uz vienu vai otru pusi, vilkt krastā, un tur arī šo laivu turēt. Un tagad tiešām sanāks tā: ja cilvēkam ir jāveic kaut kādi sīki remontdarbi, viņam šis process ir jāveic pretējā virzienā - atkal šī laiva jāpārvieto pāris kilometrus uz vietu, kur ir pašvaldības ceļš, un jāveic šis sīkais remontiņš. Tas, protams, nav prāta darbs.

Nevajag šinī likumā lāpīt citas ministrijas absolūtas neizdarības!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edgaram Putram.

E.Putra (ZZS).

Kolēģi! Vēl februārī šo māju-kuģi Būvniecības valsts kontroles birojs atzina par būvi, par ēku. Tas nozīmē, ka šī ēka, kas... izrādās, ka vakardien... Latvijas valsts mērnieks ir veicis uzmērīšanu... šī ēka atrodas uz konkrēta uzņēmēja zemes, nevis uz valsts zemes, kā tas izskanēja iepriekš. Tātad tas ir vēl viens apstāklis. Bet teikšu, kā ir. Šo ēku - būvi-kuģi, sauciet to, kā gribat, - uzņēmējs ir apsolījis līdz 1.jūlijam no šīs vietas aizvākt. Šī ēka-kuģis pazudīs, bet iestrādātie... potenciāli iestrādātie grozījumi likumā paliks. Tas nozīmē, ka jebkurā gadījumā tas būs papildu administratīvais slogs tiem zvejniekiem, kas šajā krastā... teiksim, Latvijas piekrastē zvejo. Un tad ir jautājums, vai šāds viens gadījums... Vai šis ir pareizais likums, kurā šo jautājumu risināt?

Tāpēc šinī gadījumā, es domāju, tomēr veselais saprāts Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā ir uzvarējis, un arī aicinu neatbalstīt šo likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

A.Matīss. Jā.

Kā jau es minēju, komisijā mums bija diezgan garas un plašas debates par šo jautājumu, iesaistot dažādu jomu ekspertus. Beigu beigās notika balsojums un komisijā pārliecinoši tika noraidīta likumprojekta tālākā virzība.

Kolēģi, komisijas vārdā aicinu neatbalstīt likumprojekta tālāko virzību.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Zvejniecības likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 15, pret - 69, atturas - 1. Likumprojekts ir noraidīts.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Aizturēto personu turēšanas kārtības likumā”, otrais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāte Zenta Tretjaka.

Z.Tretjaka (SASKAŅA).

Labdien, augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija savā šā gada 6.marta sēdē ir apspriedusi likumprojektu “Grozījumi Aizturēto personu turēšanas kārtības likumā” (Nr.1119/Lp12) otrajam lasījumam.

Otrajam lasījumam tika saņemti četri priekšlikumi.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 2. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Z.Tretjaka. 2. - Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Z.Tretjaka. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Z.Trejaka. 4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Z.Tretjaka. Visi priekšlikumi ir izskatīti.

Komisijas vārdā lūdzu minēto likumprojektu atbalstīt otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Aizturēto personu turēšanas kārtības likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai trešajam lasījumam.

Z.Tretjaka. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - šā gada 20.marts.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 20.marts.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par piesārņojumu””, otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Anrijs Matīss.

A.Matīss (VIENOTĪBA).

Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Godājamie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu “Grozījumi likumā “Par piesārņojumu”” (Nr.1100/Lp12).

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija šim likumprojektam ir saņēmusi 38 priekšlikumus. Un tagad skatīsim visus pēc kārtas.

1. - vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Kaspara Gerharda priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Matīss. 2. - Kaspara Gerharda priekšlikums. Arī tas komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Matīss. Arī 3. - vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Kaspara Gerharda priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Matīss. 4. - Gerharda kunga priekšlikums. Komisijā ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Matīss. 5. - vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Kaspara Gerharda priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Matīss. 6. - Gerharda kunga priekšlikums. Komisijā ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Matīss. 7. - vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Kaspara Gerharda priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Matīss. 8. - vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Kaspara Gerharda priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Matīss. 9. - Kaspara Gerharda priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Matīss. 10. - Gerharda kunga priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Matīss. 11. - Kaspara Gerharda priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Matīss. 12. - Kaspara Gerharda priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Matīss. 13. - Kaspara Gerharda priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Matīss. 14. - Kaspara Gerharda priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Matīss. 15. - Kaspara Gerharda priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Matīss. 16. - Kaspara Gerharda priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Matīss. 17. - Kaspara Gerharda priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Matīss. 18. - vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Kaspara Gerharda priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Matīss. 19. - Kaspara Gerharda priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Matīss. 20. - Kaspara Gerharda priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Matīss. 21. - Kaspara Gerharda priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Matīss. 22. - vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Kaspara Gerharda priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Matīss. 23. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Matīss. 24. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Matīss. 25. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Matīss. 26. - vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Kaspara Gerharda priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Matīss. 27. - vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Kaspara Gerharda priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Matīss. 28. - Gerharda kunga priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Matīss. 29. - Kaspara Gerharda priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Matīss. 30. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Matīss. 31. - vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Kaspara Gerharda priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Matīss. 32. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Matīss. 33. - Kaspara Gerharda priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Matīss. 34. - Kaspara Gerharda priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Matīss. 35. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Matīss. 36. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Matīss. 37. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Matīss. Un visbeidzot 38. - vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Kaspara Gerharda priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Matīss. Paldies.

Līdz ar to esam izskatījuši visus 38.priekšlikumus.

Lūgums, kolēģi, atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par piesārņojumu”” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai trešajam lasījumam.

A.Matīss. Paldies, kolēģi!

Priekšlikumus gaidīsim līdz šā gada 22.martam.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 22.marts.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Revīzijas pakalpojumu likumā”, otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Edgars Putra.

E.Putra (ZZS).

Kolēģi! Skatām grozījumus Revīzijas pakalpojumu likumā, otrais lasījums.

Likumprojekta otrajam lasījumam esam saņēmuši 11 priekšlikumus, kas pārsvarā ir juridiska rakstura redakcionāli priekšlikumi.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Putra. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Putra. 3. - finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 4. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E.Putra. 4. - atbildīgās komisijas, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas, priekšlikums. Atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Putra. 5. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Putra. 6. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas komisijā guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Putra. 7. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Putra. 8. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Putra. 9. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Putra. 10. - finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Putra. Un pēdējais ir 11. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Putra. Esam izskatījuši visus priekšlikumus, kuri bija iesniegti likumprojekta otrajam lasījumam.

Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Revīzijas pakalpojumu likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai trešajam lasījumam.

E.Putra. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - šā gada 22.marts.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 22.martam.

Godātie kolēģi! Deputāti Raivis Dzintars, Hosams Abu Meri, Augusts Brigmanis, Andris Morozovs (Starpsauciens: “Ir iebildumi!”)... tā uzrakstījuši, ka nevar pat izlasīt... Armands Krauze lūdz turpināt Saeimas sēdi līdz visu darba kārtības jautājumu izskatīšanai. Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsaucieni: “Ir iebildumi!”) Ir iebildumi.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai Saeimas sēde tiktu turpināta bez pārtraukuma līdz visu darba kārtības jautājumu izskatīšanai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 65, pret - 11, atturas - 1. Lēmums pieņemts. Saeimas sēde tiks turpināta bez pārtraukuma.

Darba kārtībā - likumprojekts “Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas finanšu instrumenta 2014.-2021.gada perioda vadības likums”, otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Edgars Putra.

E.Putra (ZZS).

Kolēģi, skatām likumprojektu “Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas finanšu instrumenta 2014.-2021.gada perioda vadības likums”. Pavisam kopā uz otro lasījumu ir saņemti 53 priekšlikumi. Jāsaka gan, ka daudzi dublējas un ļoti daudzi ir redakcionāla rakstura.

1.priekšlikums - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E.Putra. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Putra. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Putra. 4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Putra. 5. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Putra. 6. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Putra. 7. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Putra. 8. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Putra. 9. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Putra. 10. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Putra. 11. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Putra. 12. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Putra. 13. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Putra. 14. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Putra. 15. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Putra. 16. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Putra. 17. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Putra. 18. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Putra. 19. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Putra. 20. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Edgara Putras priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Putra. 21. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Putra. 22. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Putra. 23. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Putra. 24. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Putra. 25. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Putra. 26. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Edgara Putras priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Putra. 27. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Putra. 28. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Putra. 29. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Putra. 30. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Putra. 31. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Putra. 32. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Edgara Putras priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Putra. 33. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Putra. 34. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Putra. 35. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Putra. 36. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Edgara Putras priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Putra. 37. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Putra. 38. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Edgara Putras priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Putra. 39. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Putra. 40. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Putra. 41. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Edgara Putras priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Putra. 42. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Putra. 43. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Edgara Putras priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Putra. 44. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Putra. 45. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Putra. 46. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Putra. 47. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Putra. 48. - atbildīgās komisijas, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas, priekšlikums. Atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju... turpmāko daļu numerāciju.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Putra. 49. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Putra. 50. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Putra. 51. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Putra. 52. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Putra. 53. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Edgara Putras priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Putra. Kolēģi! Esam izskatījuši visus priekšlikumus.

Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas finanšu instrumenta 2014.-2021.gada perioda vadības likums” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai trešajam lasījumam.

E.Putra. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - šā gada 22.marts.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 22.martam.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Enerģētikas likumā”, pirmais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Aleksejs Loskutovs.

A.Loskutovs (VIENOTĪBA).

Cienījamais Prezidij! Kolēģi! Strādājam ar likumprojektu “Grozījumi Enerģētikas likumā”.

Likumprojekts tiek piedāvāts ar mērķi nodrošināt efektīvāku iepirkumu norisi aizsardzības un drošības jomā. Pašlaik Enerģētikas likuma 72.pants paredz Ministru kabinetam deleģējumu noteikt kārtību, kādā komersanti nodrošina un sniedz drošības rezervju pakalpojumu valsts naftas produktu rezervju izveidei noteiktā apjomā, lai enerģētiskās krīzes periodos tiktu nodrošināta apgāde ar naftas produktiem. Par minēto drošības rezervju pakalpojumu nodrošināšanu un sniegšanu Ekonomikas ministrija reizi gadā, līdz kārtējā gada 1.jūnijam, izsludina atklātos konkursus un iepirkumam piemēro Publisko iepirkumu likuma normas.

Grozījumi Enerģētikas likumā ir nepieciešami, lai paplašinātu iepirkuma procedūru izvēles iespējas, paredzot iespēju īstenot gan Publisko iepirkumu likuma procedūras, gan Aizsardzības un drošības jomas iepirkumu likuma procedūras. Aizsardzības un drošības jomas iepirkumu likums paredz nodrošināt efektīvāku iepirkumu norisi aizsardzības un drošības jomā, kā arī paredz konkrētai jomai piemērotas iepirkuma procedūras - slēgts konkurss, konkursa dialogs un sarunu procedūra. Tāpat papildu prasības noteiktas piegāžu drošībai, lai garantētu, ka pretendents būs spējīgs līgumu izpildīt arī krīzes vai bruņota konflikta laikā. Turklāt Aizsardzības un drošības jomas iepirkumu likuma 44.panta pirmās daļas 2.punkts dod iespēju izslēgt kandidātu vai pretendentu no turpmākas dalības iepirkuma procedūrā, ja pasūtītājs ir saņēmis valsts drošības iestādes atzinumu, ka iepirkuma līguma noslēgšana ar kandidātu vai pretendentu var radīt draudus nacionālajai drošībai. Tādējādi ir iespējams novērst varbūtējus riskus enerģētiskās krīzes vai valsts apdraudējuma gadījumā.

Ņemot vērā naftas rezervju pakalpojuma mērķi energoapgādes nepārtrauktības nodrošināšanā ārkārtējās situācijās un enerģētiskās krīzes gadījumā (proti, piegādes drošības aspekts un informācijas aizsardzības aspekts), speciālais likums ir piemērojams naftas rezervju pakalpojumu iepirkumam. Šāds risinājums nodrošinātu valstij iespēju organizēt konkursa procedūru ātrāku kārtošanu, kā arī atlasīt kandidātus, ņemot vērā valsts energoapgādes drošuma intereses (piemēram, paredzot ierobežojumus pakalpojumu sniegšanas ģeogrāfiskajam izvietojumam, prasības attiecībā uz kandidātu reputāciju un citiem aspektiem).

Likumprojektā papildus tiek iekļauta norma, kas paredz, ka elektroenerģijas pārvades sistēmas operatora akcijas un tai piederošās elektroenerģijas pārvades sistēmas infrastruktūras objekti nav atsavināmi vai izmantojami kā ķīla kredītu vai citu saistību nodrošināšanai.

Likumprojektu ir nepieciešams pieņemt steidzami, lai nodrošinātu iespēju Ekonomikas ministrijai 2018.gadā izsludināt iepirkumu drošības rezervju pakalpojuma nodrošināšanai.

Līdz ar to komisijas vārdā lūdzu atzīt likumprojektu par steidzamu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Baloža kungs! Vai vēlaties debatēt par steidzamību vai par likumprojektu? (Dep. R.Balodis: “Par likumprojektu!”) Par likumprojektu. Lūdzu... (Dep. R.Balodis: “Par steidzamību!”) Tad par likumprojektu vai par steidzamību? (Dep. R.Balodis: “Gan, gan!”)

Tātad komisija lūdz atzīt likumprojektu par steidzamu.

“Par” steidzamību, jā? “Pret”! (Dep. R.Balodis: ““Pret” steidzamību!”)

“Pret” pieteicies runāt deputāts Ringolds Balodis.

R.Balodis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labdien, cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Labdien, kolēģi! Es ceru, ka Aleksejs saprata, ko viņš tur nolasīja. Tas būtu labi, jo būtībā runa, kolēģi, kas mums raisīja diskusijas komisijā, ir par to: kāpēc šis likumprojekts ir nonācis Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas apkarošanas komisijā? Uz šo jautājumu... un te nu gribu teikt, ka es valdījos, lai neietu lamāt Brigmaņa kungu sakarā ar kārtējo noraidīto pieprasījumu, nepiebiedrotos Zariņa kungam jautājumā par Ekonomikas ministrijas kapacitāti un tamlīdzīgi.

Bet tas stāsts ir par to, ka Ekonomikas ministrijas ierēdņi nespēj nevienu reizi atbildēt uz vairākkārt uzdotiem jautājumiem. Kāpēc šis likumprojekts ir Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā? Es pēc tam sapratu, protams, izrunājoties ar konsultantiem un tamlīdzīgi. Bet ne uz vienu jautājumu viņi nespēj atbildēt. Kāpēc tieši mūsu komisija? Būtībā tas ir Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas jautājums.

Jo šādā veidā, ja mēs runājam par kritisku infrastruktūru, mums arī jautājumi par ceļiem būtu jāskata. Es labprāt Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā izskatītu jautājumus par bedrēm uz ceļiem. Man tur būtu daudz, ko teikt.

Tā ka šinī situācijā tomēr ir jāpadomā vismaz ierēdņiem, pirms nākt uz komisiju, un jāspēj atbildēt uz jautājumiem, kas tieši ir viņu kompetencē.

Paldies.

Atbalstām.

Sēdes vadītāja. Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu pieteicies runāt deputāts Aleksejs Loskutovs.

A.Loskutovs (VIENOTĪBA).

Es varu tikai atkārtot to, kas attiecas uz steidzamību. Ekonomikas ministrijai jāpaspēj izsludināt iepirkumu procedūru, tāpēc steidzamības pamatotība ir neapšaubāma.

Sēdes vadītāja. Paldies.

A.Loskutovs. Es atkārtoju komisijas lūgumu atzīt likumprojektu par steidzamu.

Sēdes vadītāja. Tātad viens deputāts runājis “par”, viens - “pret”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Enerģētikas likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret - 3, atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

A.Loskutovs. Paldies par atbalstu.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Ringoldam Balodim. (Dep. R.Balodis: “Es vairs nevēlos runāt!”)

Tātad Baloža kungs vairs nevēlas runāt debatēs. Debatēs neviens nav pieteicies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Enerģētikas likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai un laiku izskatīšanai Saeimas sēdē.

A.Loskutovs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - šā gada 22.marts.

Un izskatīšana otrajā lasījumā - šā gada 12.aprīlī.

Sēdes vadītāja. Šā gada 12.aprīlis. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 22.marts.

Izskatīšana Saeimas sēdē - šā gada 12.aprīlī.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Oficiālās elektroniskās adreses likumā”, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Anrijs Matīss.

A.Matīss (VIENOTĪBA).

Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Godājamie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu “Grozījumi Oficiālās elektroniskās adreses likumā” (Nr.1069/Lp12).

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija izskatīja šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Grozījumi paredz izdarīt precizējumu elektroniskās adreses ieviešanas termiņos, lai elektronisko adresi varētu uzsākt lietot likumā noteiktajos termiņos, un paredz precizēt atsevišķus ieviešanas starpposmus. Un, konkrēti, elektroniskās adreses informācijas sistēmu ieviešana un darbība ar 1.jūniju tiek paredzēta valsts iestādēs, tiešās valsts pārvaldes iestādēs, kur kontu aktivizē līdz 31.maijam un e-adreses obligāto izmantošanu piemēro no 1.jūnija. Bet valsts iestādei, valsts institūcijai, kas nav padota Ministru kabinetam, atvasinātai publiskai personai vai tās iestādei, kā arī privātpersonai, kurai deleģēts valsts pārvaldes uzdevums, e-adreses kontu aktivizē līdz 2018.gada 5.oktobrim. Un obligāto izmantošanu sāk piemērot no brīža, kad valsts iestāde ir aktivizējusi elektroniskās adreses kontu. Tātad šis termiņa precizējums vai pagarinājums ir nepieciešams, lai tehniski nodrošinātu pakāpenisku elektroniskās adreses konta piekļuves izveidi iestādē.

Komisijas vārdā lūdzu atzīt šo likumprojektu par steidzamu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Oficiālās elektroniskās adreses likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret - 3, atturas - nav. Likumprojekts ir atzīts par steidzamu.

A.Matīss. Paldies, kolēģi!

Komisijas vārdā lūdzu Saeimu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Oficiālās elektroniskās adreses likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai un laiku izskatīšanai Saeimas sēdē.

A.Matīss. Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 20.martam. Un izskatīšana Saeimas sēdē - šā gada 12.aprīlī.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 20.martam. Izskatīšana Saeimas sēdē - šā gada 12.aprīlī.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Republikas pilsētu un novadu vēlēšanu komisiju un vēlēšanu iecirkņu komisiju likumā”, pirmais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Juris Šulcs.

J.Šulcs (VIENOTĪBA).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Kolēģi! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija šo likumprojektu ir izstrādājusi ciešā sadarbībā ar Centrālo vēlēšanu komisiju. Šie grozījumi ir nepieciešami, lai precizētu likuma normas, proti, novērstu neprecizitātes, kuras mēs esam atklājuši iepriekšējās pašvaldību vēlēšanās.

Viens no grozījumiem ir saistīts ar to, ka vēlēšanu komisijas nav iecirkņos noslogotas vienādi. Pašreiz likumā ir paredzēts, ka komisijās darbojas septiņi locekļi. Mūsu priekšlikums paredz, ka komisijas locekļu skaits var būt no pieciem līdz septiņiem.

Ir bijuši gadījumi, ka pēc jaunās pašvaldības ievēlēšanas ir bijušas problēmas ar vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja ievēlēšanu. Šie likuma grozījumi paredz, ka šo darbu - vēlēšanu iecirkņa komisijas priekšsēdētāja ievēlēšanu - veic dome; tāpat dome arī apstiprina vēlēšanu komisijas locekļus.

Un, protams, trešais jautājums, kas nebija atrisināts, ir jautājums par to cilvēku finansēšanu, kuri papildus vēlēšanu komisijas locekļiem piedalās vēlēšanu komisijas darbā. Mūsu priekšlikums paredz, ka tiem cilvēkiem, kuri nodarbināti vēlēšanu komisijas pienākumu... ne tieši pienākumu veikšanā, bet palīdz vēlēšanu komisiju darbā, atalgojums ir līdzvērtīgs vēlēšanu komisijas locekļu atalgojumam.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā lūdzu šo likumprojektu apstiprināt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Republikas pilsētu un novadu vēlēšanu komisiju un vēlēšanu iecirkņu komisiju likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai otrajam lasījumam.

J.Šulcs. Lūdzu, kolēģi, priekšlikumus otrajam lasījumam iesniegt līdz šā gada 20.martam.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 20.marts.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā”, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Anrijs Matīss.

A.Matīss (VIENOTĪBA).

Ļoti cienījamā priekšsēdētājas kundze! Godājamie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu “Grozījumi Dabas resursu nodokļu likumā” (Nr.1173/Lp12).

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija izskatīja šo likumprojektu pirmajā lasījumā. Šajā likumprojektā ietvertās normas galvenokārt izriet no 2017.gadā aktuālās atkritumu apsaimniekošanas sistēmas problēmas. Iepriekš tika veikti grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā, ar kuriem atkritumu apsaimniekotājiem tika noteikts pienākums, saņemot atļaujas atsevišķu apsaimniekošanas darbu veikšanai, iesniegt Valsts vides dienestam finanšu nodrošinājumu.

Likumprojekta izstrādes procesā tika konstatēta nepieciešamība šādu prasību noteikt arī apsaimniekotājiem - tiem, kuri darbojas ar ražotāju atbildības sistēmām. Un tātad likumprojekts paredz, ka apsaimniekotājs, kurš darbojas ražotāju atbildības sistēmā, Valsts vides dienestam iesniedz un uztur spēkā esošo finanšu nodrošinājumu uz visu atbrīvojuma no dabas resursu nodokļa samaksas piemērošanas laiku. (Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.)

Tāpat likumprojekts paredz, lai mazinātu administratīvo slogu nodokļu, nodevu maksājumam, kā vienoto, regulāri noteikto nodokļa maksājumu veikšanas galatermiņu noteikt mēneša 23.datumu.

Likuma 6.pielikumā precizēta liela izmēra elektronisko un elektrisko iekārtu definīcija atbilstoši direktīvas noteiktajām prasībām. Un ir ieviesta norma... Lai palielinātu patērētāju motivāciju izvēlēties videi draudzīgus iepakojumus un būtiski samazinātu plastmasas iepirkumu maisiņu patēriņu, likumprojekts paredz atcelt pazeminātās nodokļa likmes iepakojumam no oksonoārdāmās plastmasas izejmateriāla.

Komisija, diskutējot par šo likumprojektu ar iesaistītajām institūcijām, atbalstīja to pirmajā lasījumā. Aicinu jūs, kolēģi, arī atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Dabas resursu nodokļu likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai otrajam lasījumam.

A.Matīss. Kā priekšlikumu iesniegšanas termiņu piedāvāju šā gada 20.martu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 20.martam.

Darba kārtībā - lēmumu projektu izskatīšana.

Lēmuma projekts “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu publiskošanu un PSRS/LPSR okupācijas režīma varas sistēmas izgaismošanu” (Nr.1105/Lp12) otrajam lasījumam līdz 2018.gada 10.aprīlim”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu publiskošanu un PSRS/LPSR okupācijas režīma varas sistēmas izgaismošanu” (Nr.1105/Lp12) otrajam lasījumam līdz 2018.gada 10.aprīlim”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 65, pret - 23, atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Darba kārtībā - patstāvīgā priekšlikuma izskatīšana.

Lēmuma projekts “Par atbalstu Rail Baltica projekta tālākai virzībai”.

Eiropas lietu komisijas vārdā - deputāts Armands Krauze.

A.Krauze (ZZS).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Saeimas Eiropas lietu komisija ir sagatavojusi Saeimas lēmuma projektu par atbalstu Rail Baltica projektam, lai paustu skaidru politisko atbalstu veiksmīgai projekta realizācijai. Rail Baltica ātrgaitas dzelzceļa līnijas izveide būs apliecinājums patiesi vienotas Eiropas transporta infrastruktūras attīstībai un pilnvērtīgai Latvijas integrācijai tajā.

Rail Baltica būve ir simtgades lielākais un vērienīgākais projekts, un tā ir pilnīgi jaunas dzelzceļa līnijas būvniecība, kāda Latvijā nav pieredzēta kopš 1937.gada, kad tika uzbūvētas pēdējās lielākās dzelzceļa līnijas Rīga-Rūjiena un Rīga-Ērgļi. Projekta ietvaros tiks uzbūvēta jauna 1435 milimetru jeb Eiropas standarta platuma dzelzceļa līnija Baltijas valstīs. Latvijas nošķirtība no Eiropas dzelzceļa tīkla savienojumiem tiks pārtraukta.

Vēsture liecina, ka Baltijas valstis līdz šim vēl nav kopā realizējušas daudz veiksmīgu projektu. Gluži pretēji! Nereti nacionālo interešu skrupulozā aizstāvēšana un nespēja rast kopēja mērķa vārdā kompromisu ir apturējusi nozīmīgu projektu realizēšanu. Taču šobrīd mēs skatāmies nākotnē.

Arī Eiropas Savienības līmenī Rail Baltica projekts un tā mērogs ir unikāls. Līdz šim īpašas nozīmes infrastruktūras projektu attīstībā nav piedalījušās vairāk kā divas dalībvalstis. Rail Baltica to maina, tādēļ sabiedrības gaidas ir augstas. Baltijas valstīm ir jāspēj atrast kopīgu valodu, vienoties un strādāt pie projekta.

Minētajā lēmuma projektā Eiropas lietu komisija aicina Saeimu lūgt mūsu Ministru kabinetu paust visu nepieciešamo atbalstu Rail Baltica projekta tālākai virzībai, kā arī vērsties pie Lietuvas un Igaunijas parlamentiem, aicinot tos atbalstīt kopīgo projektu. Lai mazinātu neskaidrības par projektu, ir jāizskan nepārprotamam Saeimas atbalstam.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Uzsākam debates.

Vārds deputātam Jānim Vucānam.

J.Vucāns (ZZS).

Ļoti cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Cienītās kolēģes un godātie kolēģi! Kā jau ziņotājs minēja, Rail Baltica projekts ir nozīmīgs triju valstu kopīgs projekts. Iespējams, nākotnē tas varētu kļūt par piecu valstu kopīgo projektu, pievienojot arī Poliju un Somiju.

Šis projekts praktiski no iniciēšanas brīža nepārtraukti ir bijis Baltijas Asamblejas, triju Baltijas valstu starpparlamentārās sadarbības organizācijas, uzmanības centrā.

Katru reizi, kad šī projekta saskaņošanā vai uzsākšanā ir bijušas kādas problēmas, Baltijas Asambleja ir bez kavēšanās reaģējusi jautājumā par atbalsta izteikšanu šim projektam. Un tā tas ir arī šajā reizē, kad šī gada sākumā parādījās informācija, ka saistībā ar problēmām Rail Baltica vadības struktūrās varētu kaut kādā veidā būt apdraudēta šī projekta tālāka īstenošana.

Tas, ko es varu teikt, - ka Ārlietu komisijas Baltijas lietu apakškomisija savā 7.marta sēdē kopā ar Baltijas Asamblejas Latvijas delegāciju šo problēmsituāciju izskatīja un šīs sēdes izskaņā nonāca pie atziņas, ka ir jāveic visas nepieciešamās darbības, lai sniegtu atbalstu - arī parlamentāro atbalstu, arī valdību atbalstu - šī projekta tālākai īstenošanai un mēģinātu novērst visus tos pārpratumus un tās nesaskaņas, kas šobrīd ir radušās saistībā ar šī projekta īstenošanu.

Baltijas Asamblejas Prezidijs ir tā institūcija, kurai ir iespēja reaģēt uz šādām situācijām operatīvāk, nekā to paredz mūsu Saeimas darba kārtība un Saeimas kārtības rullis. Baltijas Asamblejas Prezidijs jau šā gada 2.martā ir nosūtījis kopīgu, proti, triju Baltijas Asamblejas prezidentu un Baltijas Asamblejas divu viceprezidentu parakstītu, vēstuli visiem trijiem Baltijas valstu premjeriem, un minētajā vēstulē ir uzsvērts, ka tiešām Rail Baltica projekts ir Baltijas transporta infrastruktūras... ziemeļu-dienvidu virzienā... būtiska maģistrāle, kura ir uzskatāma par vienu no šīs transporta sistēmas mugurkaula elementiem, un ka ir ļoti nepieciešams mēģināt... spēt pārkāpt pāri tām šaurajām īstermiņa interesēm, kuras varētu parādīties kādai no projekta īstenotājvalstīm, un skatīties nākotnē ar perspektīvu, ka šī projekta īstenošana dos pavisam citas iespējas gan pasažieru transportēšanā, gan vēl jo vairāk kravu transportēšanā visām trijām Baltijas valstīm, kā arī pieminētajām kaimiņvalstīm - Polijai un Somijai.

Šādās situācijās, teiksim, projekta tālākas virzības apdraudējuma situācijās, premjeru iesaiste - visu triju valstu premjeru iesaiste! - ir absolūti nepieciešama, un tāpēc vēstuli ar šādu saturu, kā es jau minēju, Baltijas Asamblejas Prezidijs ir nosūtījis triju Baltijas valstu premjeriem.

Tātad šis Saeimas Eiropas lietu komisijas iniciētais atbalsts ir solis šajā virzienā. Tāpēc Baltijas Asamblejas Latvijas delegācijas vārdā un arī Ārlietu komisijas Eiropas... ne Eiropas lietu komisijas, bet Baltijas lietu apakškomisijas vārdā aicinu atbalstīt šo priekšlikumu par atbalstu Rail Baltica projekta tālākai virzībai. (Dep. I.Zariņš: “Virzību vai lēmumu?”)

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J.Stepaņenko (SASKAŅA).

Godātie kolēģi! Tiešām ir skaidrs, ka ir problēma, bet risinājumus tā arī nesaklausīju. Es, atbalstot šo apņemšanos atrisināt domstarpības, kas radušās partneru vidū, jums norādīšu to, ka šis politiskais paziņojums ir ne tikai nekvalitatīvi izstrādāts, bet, iespējams, var radīt vēl lielākas domstarpības starp trim Baltijas valstīm.

Manuprāt, ar šādu paziņojumu tiek paslaucītas zem tepiķa skaidri saskatāmās problēmas. Piemēram, termiņa neievērošana. Biznesa plāna izstrāde, kurai indikatīvi bija jānoslēdzas jau pagājušajā gadā, ir uzsākta tikai šā gada janvārī. Komunikāciju stratēģiju neesamība no vadības puses - par to liecina gan akcionāru balsojums, gan Lietuvas enerģētikas ministra publiskajā telpā paustās bažas par Rail Baltica vadības stilu un iespēju sastrādāties līdz pat šā gada rudenim...

Kolēģi, šo projektu Saeimā pārrauga Eiropas lietu komisija. Es uzskatu, ka uzdevums nav izpildīts. Uzraudzība pār Rail Baltica projektu nav veikta pienācīgā kārtā. Steigā atbalstītais lēmums nav situācijas risinājums. Tas ir politisks paziņojums, kas vienkārši nodrošina Rubesas kundzei politisko aizmuguri un pavisam nediplomātiskā veidā izrīko citu valstu parlamentus.

Deputāti, vai jūs šodien, pieņemot lēmumu, esat saņēmuši no Rubesas kundzes skaidrojumu, kas īsti ir noticis? Un kāpēc attiecību pasliktināšanās dēļ Eiropas Komisija mums draud atņemt finansējumu? Vai zināt, kā Rubesas kundze līdz šā gada 21.martam spēs atrisināt nesaskaņas, lai nezaudētu šo projektu? Nē, mēs to nezinām. Un tas nozīmē to, ka uzraudzības darbs Eiropas lietu komisijā nav izdarīts. Un tas nozīmē arī to, ka no jums, kolēģi, tiek sagaidīta vienkārša podziņas nospiešana.

Vai šis lēmums palīdzēs atrisināt radušās domstarpības? Es domāju, ka ne. Vai šis lēmums aicinās Baibu Rubesu meklēt risinājumu? Es domāju, ka ne. Tas, ko es salasu, - mēs aicināsim Ministru kabinetu meklēt iesaistītajām pusēm risinājumu šai krīzei. Tātad, ja pusēm neizdosies vienoties, atbildība par to būs Ministru kabinetam? Ja projekts zaudēs finansējumu, tad Lietuva un Igaunija varēs par to vainot Latvijas valdību? Cik pieņemami ir tas, kas ir rakstīts šajā lēmumā? Kolēģi, vai jūs to vispār esat pārlasījuši? Un galu galā - kur tad ir konsekvence Saeimas un valdības darbā? Cik pieņemami ir tas, ka, piemēram, saņemot vien tikai mājienus no citām valstīm, mēs mierīgi noskatāmies, kā iet bojā trešā lielākā banka? Un cik pieņemami ir tas, ka, saņemot skaidru pozīciju un jautājumus no kaimiņvalstīm, mēs izliekamies kurli un necenšamies risināt konfliktu? Ja zem Prezidijam iesniegtā lēmuma projekta būtu nevis Čigānes kundzes, bet jūsu personīgais paraksts, vārds un uzvārds, vai jums nebūtu kauns savas tautas priekšā? Vai jūs lepotos ar šādu darbu, kolēģi? Es aicinu jūs neatbalstīt šādu nekvalitatīvu lēmumu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ingunai Sudrabai.

I.Sudraba (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Labdien, cienījamie kolēģi! Tas, ko mēs vērojam, noteikti ir ļoti jauna pozīcijas sadarbības forma ar Ministru kabinetu, jo pozīcijai ir aizliegts uzdot jautājumus, pieprasīt kaut ko ministriem. Tagad pozīcija iziet ar dzejiskiem uzsaukumiem Ministru kabinetam.

Nenoliedzami, sarunai par Rail Baltica jābūt, turklāt jābūt ļoti nopietnai. Jo projekta būtība jau ir tajā, kā šis projekts funkcionēs. Vispirms - vai mēs vispār spēsim reāli šo projektu uzbūvēt? Un vai spēsim pēc tam arī uzturēt to, kas būs uzbūvēts? Un šeit bija jāstāv atbildīgajiem ministriem un jāatbild uz jautājumiem. Kur ir projekta biznesa plāns? Es iepazinos ar vairāku ekspertu analīzi, kas ir veikta par šī projekta ieņēmumiem un izdevumiem, ar pētījumu, ko pirms tam ir veicis Ernst&Young, un tas, ko pierāda eksperti, veicot šādas analīzes... tas parāda, piemēram, ka šī projekta pašreizējā vērtība ir kādi... mīnus 300... miljoni eiro. Tas nozīmē tikai to, ka ar šādu pašreizējo neto vērtību šis projekts pat neklasificējas Eiropas fondu atbalstam.

Tā ka sarunai jābūt par to, kur ir šis reālais biznesa plāns, kāda būs valdības politika, lai apstākļos, kad Latvija joprojām zaudē iedzīvotājus, kad Latvija joprojām zaudē kravu konkurencē... Kas pa šīm sliedēm brauks un kas par šo projektu maksās?

Iedzīvotājiem ir ilūzija, ka ātri varēs nokļūt Eiropā. Vai viņi zina, par kādu cenu viņi pirks šīs biļetes, lai ātri brauktu pa šīm sliedēm? Tātad tā ir valdības politika - ne tikai uzbūvēt sliedes, bet arī rūpēties par to, kāda būs valstī demogrāfija, kāda būs valstī ekonomika.

Šis projekts, kā tiek uzsvērts, ir svarīgs arī drošībai. Varbūt tā ir arī saruna par to, kā šis projekts iekļaujas kaut kādos NATO plānos. Jo tie laiki, kādi bija pēc Pirmā pasaules kara, kad bruņuvilcieni brauca pa sliedēm un sliedes tāpēc bija svarīgas, ir sen pagājuši. Šādi objekti, ja raugāmies arī no stratēģiskā, aizsardzības viedokļa, sen vairs nav droši un ir ļoti viegli ievainojami. Man liekas, arī tai realitātei ir jāpaskatās acīs, ja kāds šeit būvē šāda veida ilūzijas.

Tāpēc es aicinu: kolēģi pozīcijā, uzdodiet konkrētus jautājumus un prasiet konkrētas atbildes Ministru kabinetam, nevis pielietojiet šīs dzejiskās uzsaukuma formas! Jo jebkas, kas tiek piedāvāts par velti, ir tikai, tā teikt, siers peļu slazdā, jo par šo projektu vēl ilgi pēc tam būs jāmaksā arī sabiedrībai (Starpsaucieni.), nevis par to rūpēsies kādi citi fondi vai kādas citas nācijas vai valstis. Par to maksās Latvijas sabiedrība, un tad būs jāatbild arī tiem, kas būs pieņēmuši vieglprātīgus lēmumus, neprasīdami jau šodien atbildību par to, lai projekts patiešām būtu reāls, lai valdība visos aspektos atbildētu par projekta realizāciju.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Urbanovičam.

J.Urbanovičs (SASKAŅA).

Cienījamie kolēģi! Te, līdzīgi kā pagājušo ceturtdien, ir ienests it kā neko nenozīmējošs priekšlikums... lēmums, kas būtībā jau nekādas saistības neuzliek, bet vienlaikus šī lēmuma projekta noraidīšana ir attieksmes paušana pret visu šo projektu, kurš, starp citu, joprojām nav garantēts...

Tāpēc es neredzu iespēju balsot citādi kā “par”. Protams, arī cerot, ka notiks tas, par ko runāja Sudrabas kundze, - ka tiešām tiks izvērtēti riski.

Bet es arī gribu, tā teikt, dažus santīmus ielikt par tiem riskiem... Un kāpēc es domāju, ka šis projekts var neizdoties? Tieši gļēvās un beziniciatīvas Latvijas valdības pozīcijas dēļ. Kādu brīdi atbalsta leišus, kādu brīdi - igauņus, un pašiem ir tikai cerība, ka šī “lidostas cilpa” tiks bez ierunām atbalstīta. Bet tā tiek, kā saka, jau tirgošanas listē ielikta, pieprasot Kauņas-Polijas robežas un Kauņas-Viļņas... gan uzceltā atmaksāšanu, kas īpaši Eiropas standartiem neatbilst... Kauņas-Polijas robežas... teiksim, dzelzceļam, kurš būtu vienalga jāpārtaisa... Bet tas jau ir ieguldīts, un leiši jau grib dabūt to naudu atpakaļ no šī projekta. Un, protams, viņi gribētu savienot tās pilsētas - Kauņu un Viļņu - un tās lidostas, un tos abus ekonomiskos habus par šo naudu.

Igauņiem ir arī grandiozi plāni saistībā ar tuneli, ko viņi gribētu pieslēgt klāt, uz Helsinkiem; tas, protams, nav skaļi izteikts, bet... Jau tiek runāts arī par Salaspils... lielo, kā saka, loģistikas centra kritizēšanu, kas varētu tikai bremzēt, līdzīgi kā tā “lidostas cilpa”... Un Salaspils tuvumā... Daugavas šķērsošanas tuvumā esošais eventuālais loģistikas centrs - tas viss... Tur notiek tirgošanās ne pa jokam.

Es ļoti gribētu domāt, ka mēs vienkārši nezinām, cik viltīga ir mūsu premjera un mūsu ministru, kas atbild par šo jautājumu, pozīcija, bet, manuprāt, tas ir galīgi ačgārni, ka mēs to nezinām šeit, Saeimā, un ka, ierosinot šo jautājumu un izskatot šo jautājumu, Eiropas Komisija nav aicinājusi ne satiksmes ministru, ne premjeru stāstīt par to, kā iet. Jo tik tiešām pastāv iespēja, ka šī projekta vispār nebūs.

Un nav runa par to, kas tur brauks, kādi karaspēki, uz kurieni un no kurienes, bet patiesībā šis ir projekts, ar ko mēs esam jau definējuši, ka, lūk, trīs Baltijas valstis ir spējīgas sadarboties ne tikai, teiksim, humanitārajā jautājumā, bet arī ekonomiskajos jautājumos un tādā zināmā starpvalstu kooperācijā. Tas ir liels izbrīns tiem, kuri vēl atceras Reņģes dzelzceļa stāstu un citas diezgan asas konkurences piemērus starp mums un leišiem, mums un igauņiem.

Tāpēc jautājums ir pārāk nopietns, lai to atstātu valdības ziņā, kad tā demonstrē absolūtu kūtrumu stāstīt tautai, sabiedrībai un arī parlamentam, ko tad viņi īsti dara, bet patiesībā nedara.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Anrijam Matīsam.

A.Matīss (VIENOTĪBA).

Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Godājamie kolēģi! Es arī pie šī projekta esmu kādu laiciņu strādājis un laikam biju pirmais, kas parakstīja līgumu par kopuzņēmuma izveidi. Drusku varbūt gribētu kliedēt mūsu kolēģu mītus par šī projekta nozīmīgumu.

Pirmām kārtām jau ekonomiskais pamatojums. Kā mēs visi labi zinām, šīs investīcijas tiek veiktas ar būtisku Eiropas Savienības atbalstu. Atbalsta intensitāte ir 80-85 procenti. Un, lai šis projekts vispār ekonomiski būtu pamatots, šī intensitāte varētu būt pat daudz zemāka. Līdz ar to investīcijas atmaksāt mums nevajadzēs, un šī lielā mērā ir Eiropas Savienības investīcija Baltijas reģiona savienojamībai ar kopējo Eiropu. Un tas ir ļoti būtiski.

Mēs varam runāt par dažādiem citiem riskiem: vai tur būs kravas, vai tur būs pasažieri, vai vispār ir vajadzīga tā saucamā lidostas cilpa? Es gribu teikt tā - ja nebūtu šīs tā saucamās lidostas cilpas, tad diez vai šis projekts vispār tiktu īstenots, jo, kā mēs zinām, lidosta “Rīga”, ar ko mēs visi lepojamies, ir lielākā Baltijas reģionā - ar visstraujāko izaugsmi un straujāko attīstību. Kāpēc mēs negribam nodrošināt vēl lielāku pieaugumu un likt vēl efektīvāk strādāt šai lidostai, ja pasažieriem būtu iespējams pusotras stundas laikā no Kauņas vai no Tallinas nokļūt šeit? Tādējādi mēs vēl vairāk nostiprinātu savu transporta un aviācijas nozari. Un tas nav tikai savienojums priekš Baltijas iedzīvotājiem - tas ir mums visiem! Jo būs vairāk pasažieru, jo būs vairāk galamērķu! Jo vairāk būs aviokompāniju, jo vairāk būs iespēju mūsu pašu cilvēkiem pārvietoties, lidot un sasniegt citas valstis. Tā būs arī ļoti laba iespēja biznesam attīstīties, ja šī savienojamība tiks nodrošināta.

Par pašu Rail Baltica runājot - neapšaubāmi tas ir šobrīd lielākais investīciju projekts Latvijā, kāds jebkad bijis. Un tās ir ne tikai sliedes vai sliežu ceļi, tā ir visa ar to saistītā infrastruktūra. Tā ir infrastruktūra... Piemēram, Rīgā nebūs neviena viena līmeņa krustojuma, tātad viss tiks pārbūvēts, sakārtots, padarīts daudz ērtāks. Tas ir ļoti būtiski arī no sakārtotības viedokļa. Jūs noteikti daudzi esat redzējuši arī šo vizualizāciju, kā tas izskatīsies. Tas nav esošais bānītis vai esošie elektriskie vilcieni, kuri pārvietojas ar ātrumu 80 kilometri stundā, tā ir pilnīgi jauna, moderna infrastruktūra, kas tiešām... par ko mums nevienam nebūs kauns.

Runājot par pasažieriem. Tā nav tikai iespēja Latvijas iedzīvotājiem nokļūt līdz Berlīnei vai Varšavai. Tā nav tikai iespēja Tallinas iedzīvotājiem nokļūt līdz Kauņai, bet tā būs iespēja arī vietējam transportam. Tā, piemēram, būs iespēja 40 minūtēs nokļūt no Salacgrīvas līdz Rīgai, kas ir ļoti ērti. Un tas būs liels atbalsts arī iekšējai satiksmei. Un atkal mēs visi būsim ieguvēji. Atkal visa valsts būs ieguvēja. Ikviens iedzīvotājs būs ieguvējs.

Visbeidzot par kravām. Šodien lasīju ziņu, ka divos mēnešos dzelzceļa kravu pārvadājums atkal ir krities par 15 procentiem. Skaidrs, ka šis vecais tranzīta koridors vairs nestrādā. Kravu apjoms krītas. Mēs visi ļoti labi zinām, ko vispār mūsu valstij nozīmē tranzīta sektors, ko nozīmē IKP pieaugums, ko nozīmē nodarbinātība. Kopumā valstī ir 80 tūkstoši cilvēku, kas strādā transporta nozarē. Tie ir apmēram 10 procenti no iekšzemes kopprodukta... Un mēs tikai skatāmies tos rādītājus: kā viss krītas un krītas, un krītas... Šī dzelzceļa izveide dos mums iespēju diversificēt kravu plūsmas, dos mums iespēju ieviest jaunus pakalpojumus, proti, kombinētus pārvadājumus, teiksim, pārvadājumus no austrumiem pa veco, 1520 milimetru sliežu platuma dzelzceļu kombinēt ar jauno, 1435 milimetru dzelzceļu, tādējādi izveidojot loģistikas centrus, nodrošinot nozares izaugsmi. Tā mums ir iespēja. Tā tiešām mums ir iespēja nodrošināt tranzīta nozares izaugsmi, kas mūsu valstij ir būtiska, skatoties tos statistikas datus, ko mēs šodien redzam.

Visbeidzot par pašu lēmuma projektu. Skaidrs, ka lēmuma projekts ir aicinājums. Aicināt - tas ir tas, ko mēs varam darīt. Mēs varam paust savu attieksmi. Mēs, Saeima, varam paust savu attieksmi - to, ka šis projekts mūsu valstij ir svarīgs, ka šis projekts mūsu valstij ir nozīmīgs, - un darīt visu, lai šis projekts izdotos. Neskatoties uz dažādiem kašķiem, neskatoties uz nesaprašanos starp dažādiem projekta ieviesējiem, vadītājiem, kaimiņvalstīm, dažādiem vietējiem darboņiem. Mēs varam paust savu attieksmi: šis projekts mums politiski ir svarīgs! Es tiešām uzskatu, ka šis projekts mums politiski ir ļoti svarīgs, un aicinu, kolēģi, šo projektu vērtēt... un atbalstīt vismaz šo aicinājumu, lai projekta veiksmīga realizācija netiktu apdraudēta.

Paldies. (Frakcijas VIENOTĪBA deputātu aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Romualdam Ražukam.

R.Ražuks (VIENOTĪBA).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Protams, var būt dažādi viedokļi, bet nedrīkst būt no pirksta izzīsti, nepamatoti viedokļi. Baltijas Asamblejas Latvijas delegācija veltīja speciālu sēdi tam, lai tiktos ar Rubesas kundzi, ar mūsu akcionāriem, ar Satiksmes ministrijas pārstāvjiem. Un viņi visi apliecināja, ka šīs tenkas, aizdomas par briesmām, ka Rail Baltica projekts ir apdraudēts un var sabrukt, ir stipri pārspīlētas.

Briesmas ir citas - ka vienotas, centralizētas šī projekta pārvaldības modeļa vietā var tikt piemērota daudzpolāra, tātad visu Baltijas valstu līmenī veikta, pārvaldība. Gan Latvijas puses, gan Eiropas Komisijas viedoklis ir tāds, ka šāda pārvaldība būtu neefektīva, dārga un no tās vajadzētu izvairīties. Ir šādas briesmas! Bet attiecībā uz bažām, ka projekts apstāsies, visi trīs manis nosauktie eksperti apliecināja, ka tādu briesmu nav.

Ir vēl arī tās briesmas, ka mēs varam zaudēt kārtējo Eiropas Komisijas maksājumu, tādā veidā paildzinot projekta attīstības gaitu. Arī šādas briesmas pastāv. Taču tās nav beigas šim Baltijas valstīm tik vitāli svarīgajam projektam.

Cienījamie kolēģi! Baltijas Asambleja, kā arī Baltijas Asamblejas Latvijas delegācija, mēs visi, kas tur esam, visu laiku strādājam... mūsu darbība ir saistīta tikai un vienīgi ar Baltijas valstu sadarbības veicināšanu, un mēs vienmēr esam iestājušies par šī projekta ātrāku attīstību. Taču mēs nevaram izzīst no pirksta Latvijas parlamenta nostāju šajā jautājumā. Un tāpēc ir tik svarīgs Eiropas lietu komisijas paziņojums, kas dod mums šo viedokli, šo instrumentu, ar kuru mūsu delegācijas vadītājs Vucāna kungs jau drīz brauks uz starptautisko forumu par Rail Baltica, kas notiks Tallinā! Un 19.-20. aprīlī Viļņā mēs piedalīsimies Baltijas Asamblejas Ekonomikas, enerģētikas un inovāciju komitejas sēdē, lai runātu arī par šiem satiksmes jautājumiem un tālāk nestu šo iniciatīvu.

Tad par ko mēs šeit skaldām matus?!

Aicinu atbalstīt šo dokumentu un dot mums šo instrumentu tālākam darbam. (Frakcijas VIENOTĪBA deputātu aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam.

A.Kiršteins (VL-TB/LNNK).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Dažas varbūt pēdējās ziņas saistībā ar šo projektu.

Pirms dažām dienām tika parakstīts Norvēģijas un Somijas kopīgais projekts par Kirkenes loģistikas centra izbūvi, kas savienos šo loģistikas centru tālāk ar dzelzceļa līnijām līdz Helsinkiem un arī pārējām Skandināvijas vietām. Otrs projekts, ko pašreiz sāk izstrādāt, ir tunelis starp Helsinkiem un Tallinu, kura kopējā vērtība uz šo brīdi tiek lēsta apmēram 15 miljardi, un ir aprēķini, ka tas atmaksāsies dažos gados, jo šeit, apvienojot divas pilsētas, darbojas šis kumulatīvais efekts.

Kāpēc Kirkenes? Tāpēc, ka pirmās kravas no Ķīnas jau ir aizvestas pa Ziemeļu Ledus okeānu, kas neaizsalst. Tātad šis ziemeļu ceļš, kas par 40 procentiem palētina kravas no Japānas, Korejas un Ķīnas uz Eiropu, pa Ziemeļu Ledus okeānu, rada milzīgu naudas ietaupījumu. Un līdz ar to mums šis projekts vairs nav jāuzskata par Baltijas valstu un Polijas, teiksim, savienojumu ar Berlīni, bet jāuzskata tikai par mazāko daļu no šī grandiozā loģistikas projekta, kura izmaksas nākotnē sasniegs varbūt pat simt miljardus. Bet šis projekts jebkurā gadījumā atmaksāsies.

Tagad vēl viena interesanta lieta - par pretestību pret šo projektu un par tā stratēģisko nozīmi. Nu neizliksimies... un arī daži SASKAŅAS biedri to ļoti labi zina... es pieļauju, ka visi to nezina... Pret šo projektu bija milzīga opozīcija no stratēģiskā viedokļa. Kāpēc?

Es atceros, ka 2003.-2004.gadā Latvijas Republikas Saeima ievēlēja novērotājus Eiropas Parlamentā. Mēs vēl nebijām Eiropas Savienībā, bet strādājām komisijās bez balsstiesībām. 2003.gadā tika izveidota Baltiešu sadarbības grupa, lai atbalstītu šo projektu. Tātad ir pagājuši 15 gadi. 15 gados jau varēja trīs šādus projektus īstenot! Tas tika bremzēts pirmajā etapā visādos veidos. Kāpēc? Tāpēc, ka šim projektam ir milzīga militārā nozīme, tas ļauj pārvietot militārās kravas ļoti ātri no ziemeļiem uz dienvidiem un pretējā virzienā, un tam ir ļoti liela nozīme gan Ziemeļeiropas, gan Baltijas valstu stratēģiskajā aizsardzībā, ņemot vērā arī visu šo ģeopolitisko un drošības situāciju. Līdz ar to stāsti, ka te kaut kas neatmaksāsies vai ka te varētu būt kaut kādi citi varianti...

Es aicinu to atbalstīt un apzināties, ka tas tiešām ir reāls projekts, kas uz visiem laikiem iekļaus Baltijas valstis šajā mums piederošajā Eiropas ģeopolitiskajā... Rietumeiropas ģeopolitiskajā telpā, no kurienes nākotnē mūs būs ļoti grūti izraut.

Paldies par uzmanību.

Un aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ivanam Klementjevam.

I.Klementjevs (SASKAŅA).

Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Deputāti! Nu, protams, ka tas ir vērienīgs projekts, kas arī gājis ilgu ceļu. Es kā dzelzceļnieka pēcnācējs izaugu pie dzelzceļa un arī mācījos 11.arodskolā jeb profesionāli tehniskajā dzelzceļnieku skolā Rīgā. Un jau 1975.gadā mums pie sienām bija bildes - mēs sapņojām par to, ka drīz būs ātrvilciens R-200. Tāds pats vilciens, kura bildes mums bija jau 1975.gadā, tagad brauc... Tikai to uzbūvēja krievi, un tas brauc starp Maskavu un Pēterburgu. Tātad varējām mēs ražot un būvēt to vilcienu šeit, mūsu Rīgas Vagonbūves rūpnīcā. To mēs palaidām garām, tāpēc ka iznīcinājām šo rūpnīcu.

Bet tagad mūsu delegācija brauc uz Uzbekistānu. Es aicinu arī pabraukt ar ātrvilcienu no Taškentas līdz Samarkandai - tur viņi uzbūvēja ļoti ātrā laikā un vēl turpina tagad būvēt no Taškentas līdz Buhārai. Varbūt jau ir atvēruši... nezinu... to maršrutu...

Bet mēs šeit domājam, kā savienot tos 600 kilometrus, kas ir starp trim Baltijas valstīm, un attīstīt to visu. Vai tas būs ekonomiski vai nebūs ekonomiski? Nu vajag skatīties uz priekšu! Mēs varēsim labākajā gadījumā laikam 2024.gada beigās vai 2025.gadā ar to vilcienu aizbraukt līdz Berlīnei vai līdz Parīzei, vai līdz Varšavai. Bet, kā mums tika paziņots Eiropas lietu komisijā, tas dzelzceļš domāts ne tikai pasažieru pārvadāšanai, bet arī kravu pārvadāšanai; tas ir daudz efektīvāk. Un daudz vairāk palielināsies naudas plūsma saistībā ar šo projektu.

Paskatieties uz Rīgu! Arī Rīgā vajag daudz ko izdarīt - pārbūvēt dzelzceļa staciju, autoostu, uzbūvēt jaunu tiltu, jaunu tuneli Torņakalnā vai pie Āgenskalna... Te, projektā, gandrīz jau saskaņots... Līdz gada beigām vajag saskaņot un pabeigt to projektēšanu un parakstīt līgumu, lai jau nākamajā gadā sāktos realizācija.

Es pieļauju, ka tas projekts var izmaksāt par 20 procentiem dārgāk, nekā patlaban aprēķināts. Jūs paši redzat, ka mums viss strauji mainās. Paskatieties uz visiem tiem būvniecības procesiem! Paskatieties, kāda bija tāme pirms diviem gadiem un kāda tā ir tagad! Neko nevar plānot uz priekšu.

Bet, ja mēs vēl ilgi runāsim ar mūsu kaimiņiem, vai vajag vai nevajag... vieniem vajag vēl tā kā izdomāt, vai viņi brauks ar to pašu vilcienu no Kauņas līdz Viļņai un atpakaļ, vai tas būs atsevišķs vilciens, vai mainīsim tās sliedes - liksim tās jaunās sliedes vai neliksim... tad mēs zaudēsim to Eiropas naudu. Tad vajadzēs vēl gaidīt divus trīs gadus, kamēr pienāks rinda, lai mēs varētu piedalīties tajā projektā. Bet diemžēl Eiropas Savienībā mums jau daudzas reizes paziņoja: “No sākuma izdomājiet, ko jūs gribat, un pēc tam nāciet pie mums ar projektu!” Nevajag mānīt.

Mēs atceramies ļoti labi, ar ko beidzās tas vilcienu iepirkšanas projekts. Ne ar ko! Ne ar ko tas nebeidzās!

Tā ka es atbalstu šo projektu.

Ja kādam nepatīk vārdi, kas ir ierakstīti tajā aicinājumā, mēs varam sarakstīt vēl... otru pieņemt. Bet tas ir tikai dokuments, lai arī Baltijas Asambleja strādātu aktīvāk.

Es aicinu visus Baltijas valstu spīkerus veikt sarunas un arī premjeru līmenī, ministru līmenī veikt sarunas aktīvi, lai meklētu kompromisu un lai projekts virzītos uz priekšu. Nerādīsim Eiropas Savienībai, ka nav vienotības starp mums - trim Baltijas valstīm!

Paldies jums. (Starpsauciens no frakcijas VIENOTĪBA: “Paldies!”)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

A.Krauze. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt lēmuma projektu “Par atbalstu Rail Baltica projekta tālākai virzībai”.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par atbalstu Rail Baltica projekta tālākai virzībai”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret - 1, atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Darba kārtībā - lēmuma projekts “Par 10 139 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Par Kopdzīves likuma pieņemšanu Latvijā” noraidīšanu”.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā - deputāts Vitālijs Orlovs.

V.Orlovs (SASKAŅA).

Cienījamais Prezidij! Godātie kolēģi, deputāti! Saeima 2018.gada 15.janvārī saņēma 10 139 Latvijas pilsoņu kolektīvo iesniegumu “Par Kopdzīves likuma pieņemšanu Latvijā”.

Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija 31.janvārī uzklausīja iesnieguma iesniedzēju pilnvaroto pārstāvi, kurš pamatoja iesniegumā izteiktos ierosinājumus, ka, ļaujot kopdzīvi reģistrēt nelaulātiem pāriem, tie tiktu juridiski atzīti par ģimeni un saņemtu valsts aizsardzību, kā arī tiktu nodrošināta līdztiesība starp laulātiem un nelaulātiem pāriem.

Iesniedzēji pauda nostāju, ka tas attiektos arī uz viendzimuma pāriem, jo Latvija esot par mazu, lai kādu diskriminētu.

Vienlaikus tika sniegts skaidrojums, ka kopdzīvē dzīvojošas pilngadīgas personas spētu atrisināt daudzas juridiskas problēmas, ko rada pašreizējās tiesiskās sistēmas nepilnības.

Tika norādīti Latvijas Zvērinātu notāru padomes 2014.gada pētījuma dati, ka 70 procenti Latvijas iedzīvotāju atbalsta kopdzīvi bez laulības, un Pārresoru koordinācijas centra 2015.gada pētījuma dati, ka gandrīz puse Latvijas bērnu dzimst ārlaulībā.

Iesniedzēji uzsver, ka pēc Tieslietu ministrijas sagatavotā saraksta kopdzīvē bez laulības dzīvojošiem tagad jāslēdz vairāki desmiti līgumu, lai nelaulātu personu attiecībās varētu pieņemt medicīniskus lēmumus, ja partneris nonācis nelaimes gadījumā, saņemt sava partnera kopšanas tiesības invaliditātes gadījumā, kā arī dzīvesbiedra bojāejas gadījumā mantot, saņemt nodokļu atvieglojumus un atbalstu no valsts vai pašvaldības.

Iesniedzēji ziņoja, ka šis iesniegums veidots, lai izpildītu Satversmes 110.panta nosacījumu aizsargāt ģimeni, lai kāda tā būtu. Satversmes 110.pants noteic, ka valsts aizsargā un atbalsta laulību - savienību starp vīrieti un sievieti, ģimeni, vecāku un bērna tiesības.

Uzklausot visas iesniedzēju prasības un iepazīstoties ar saņemto iesniegumu, komisija sagatavoja divus lēmuma projektus. Komisija 2018.gada 7.marta sēdē ar balsu vairākumu nolēma neturpināt kolektīvā iesnieguma sākotnējo izvērtēšanu Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā.

Līdz ar to, pamatojoties uz Saeimas kārtības ruļļa 131.⁵ panta ceturto un piekto daļu, komisija sagatavoja lēmuma projektu par kolektīvā iesnieguma “Par Kopdzīves likuma pieņemšanu Latvijā” noraidīšanu un nolēma virzīt to izskatīšanai šīsdienas Saeimas sēdē.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par 10 139 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Par Kopdzīves likuma pieņemšanu Latvijā” noraidīšanu”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 48, pret - 18, atturas - 4. Lēmums pieņemts.

Godātie kolēģi! Sēdes darba kārtība ir izskatīta.

Taču vēlos jūs informēt saistībā ar šodien paredzēto atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem.

Par deputātu Klementjeva, Potapkina, Rubika, Cileviča un Orlova jautājumu veselības ministra pienākumu izpildītājam Mārim Kučinskim “Par ārstniecības personu loka paplašināšanu rehabilitācijas pakalpojumu sniegšanā”. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina. Ministru prezidents informē, ka nevar ierasties uz mutvārdu atbildes sniegšanu, jo atrodas atvaļinājumā.

Par deputātu Klementjeva, Ribakova, Orlova, Morozova un Ādamsona jautājumu Ministru prezidentam Mārim Kučinskim “Par projekta “E-veselība Latvijā” īstenošanu”. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina. Ministru prezidents informē, ka nevar ierasties uz mutvārdu atbildes sniegšanu, jo atrodas atvaļinājumā.

Par deputātu Lazarevas, Morozova, Zariņa, Pimenova un Potapkina jautājumu Ministru prezidentam Mārim Kučinskim “Par izglītības kvalitātes kontroli un izglītības sistēmas konkurētspēju”. Jautājums pāradresēts izglītības ministram Kārlim Šadurskim. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina. Ministrs informē, ka nevar ierasties uz mutvārdu atbildes sniegšanu.

Par deputātu Zariņa, Urbanoviča, Rubika, Tutina un Potapkina jautājumu Ministru prezidentam Mārim Kučinskim “Par Latvijas Republikas valdības rīcības atbilstību Latvijas tautas interesēm, īstenojot subsidētās elektroenerģijas atbalsta sistēmu”. Jautājums pāradresēts Ministru prezidenta biedram ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam. Rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina. Ministrs informē, ka nevar ierasties uz mutvārdu atbildes sniegšanu iepriekš saplānotā darba grafika dēļ.

Par deputātu Zariņa, Potapkina, Rubika, Tutina un Raimonda Rubika jautājumu ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam “Par Ekonomikas ministrijas īstenoto subsidētās elektroenerģijas elektrostaciju pārbaudi, tās objektivitāti un atbilstību sabiedrības interesēm”. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina. Ministrs informē, ka nevar ierasties uz mutvārdu atbildes sniegšanu iepriekš saplānotā darba grafika dēļ.

Ir saņemti deputātu jautājumi.

Deputāti Sudraba, Kūtris, Stepaņenko, Mežeckis un Balodis ir iesnieguši deputātu jautājumu “Par kases aparātu reformu”, ko nododam finanšu ministrei atbildes sniegšanai.

Deputāti Viļums, Krūmiņš, Kleinberga, Ruks un Melgailis iesnieguši deputātu jautājumu “Par Ekonomikas ministrijas pamatojumu, atceļot atjaunojamu energoresursu koģenerācijas elektrostacijām atļaujas pārdot elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros”.

Vārds motivācijai deputātam Jurim Viļumam.

J.Viļums (LRA).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Dāmas un kungi!

Pirms nedēļas mēs šeit varējām uzmanīgi uzklausīt ministra Arvila Ašeradena teikto. Un tika minēts, ka teju 17 koģenerācijas elektrostacijām ir likvidētas licences. Tāpēc mēs ar savu jautājumu gribam precīzi noskaidrot, cik licences ir likvidētas jeb anulētas un kas šo lēmumu ir pieņēmis (respektīvi, kuri eksperti to ir veikuši). Un gribam zināt arī precīzu skaitli, cik pretenziju saistībā ar anulētajām licencēm ir no šo uzņēmēju puses iesniegts tiesā.

Lūdzam norādīt precīzus skaitļus.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Jautājumu nododam atbildes sniegšanai. (Dep. I.Zariņš: “Par procedūru!”)

Par procedūru vārds deputātam Ivaram Zariņam. (Dep. A.Kaimiņš: “Ivar, mēs taču sarunājām!”)

I.Zariņš (SASKAŅA).

Es vēlos vērst uzmanību uz to, ka nupat tika sniegts nepareizs paziņojums saistībā ar atbilžu sniegšanu uz jautājumiem. Proti, saistībā ar premjerministram iesniegto jautājumu par OIK sistēmas atbilstību sabiedrības interesēm ekonomikas ministrs nav sniedzis rakstveida atbildi. Viņš ir rakstveidā atbildējis, ka sniegs atbildi mutvārdos. Un tikko mēs uzzinājām, ka viņš nevar ierasties, lai atbildētu. Tas nozīmē, ka atbilde vispār nav sniegta.

Tas ir Saeimas kārtības ruļļa pārkāpums.

Aicinu uz to reaģēt.

Sēdes vadītāja. Sagatavotajā atbildē, kas nāk no Saeimas Administrācijas, ir norādīts, ka rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina, jo viņi uzskata, ka tā nav sniegta. Ministrs informē, ka nevar ierasties uz mutvārdu atbildes sniegšanu iepriekš saplānotā darba grafika dēļ.

Paldies par sniegto informāciju.

Godātie kolēģi! Laiks klātbūtnes reģistrācijai. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu!

Godātie kolēģi! Šodien 79. dzimšanas dienu svin mūsu kolēģis deputāts Andris Buiķis. Mēs viņu sveicam! (Aplausi.)

Vārds Saeimas sekretāra biedram reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

G.Kūtris (12.Saeimas sekretāra biedrs).

Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies: Inese Aizstrauta, Aija Barča, Andris Bērziņš, Boriss Cilevičs, Lolita Čigāne, Līga Kozlovska, Aivars Meija, Valdis Skujiņš un Mārtiņš Šics.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Sēdi slēdzu.

SATURA RĀDĪTĀJS
12. Saeimas ziemas sesijas 10. sēde
2018. gada 15. martā

Par darba kārtību
Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām”” (Nr. 1170/Lp12) (Noraidīts) (Dok. Nr. 4645, 4645A)
Priekšlikums	- dep. E.Smiltēns (par)
Par likumprojektu “Grozījums Valsts fondēto pensiju likumā” (Nr. 1171/Lp12) (Noraidīts) (Dok. Nr. 4646, 4646A)
Priekšlikums	- dep. S.Šimfa (par)
Par likumprojektu “Grozījums likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”” (Nr. 1172/Lp12) (Noraidīts) (Dok. Nr. 4652, 4652A)
Priekšlikums	- dep. R.Jansons (par)
Par likumprojektu “Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā” (Nr. 1173/Lp12) (Dok. Nr. 4665, 4665A, 4665B)
Par likumprojektu “Grozījumi Republikas pilsētu un novadu vēlēšanu komisiju un vēlēšanu iecirkņu komisiju likumā” (Nr. 1174/Lp12) (Dok. Nr. 4668, 4668A)
Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par ietekmes uz vidi novērtējumu”” (Nr. 1175/Lp12) (Dok. Nr. 4671, 4671A)
Par likumprojektu “Grozījumi Valsts drošības iestāžu likumā” (Nr. 1176/Lp12) (Dok. Nr. 4672, 4672A)
Par likumprojektu “Grozījumi Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā” (Nr. 1177/Lp12) (Dok. Nr. 4673, 4673A)
Par likumprojektu “Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā” (Nr. 1178/Lp12) (Dok. Nr. 4674, 4674A)
Par likumprojektu “Grozījumi Valsts drošības iestāžu amatpersonu izdienas pensiju likumā” (Nr. 1179/Lp12) (Dok. Nr. 4675, 4675A)
Par likumprojektu “Grozījums Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm disciplināratbildības likumā” (Nr. 1180/Lp12) (Dok. Nr. 4676, 4676A)
Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par policiju”” (Nr. 1181/Lp12) (Dok. Nr. 4677, 4677A)
Par darba kārtību
Informācija par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Romānam Mežeckim no šā gada 7. marta līdz 9. martam (Dok. Nr. 4679)
Informācija par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātei Inesei Aizstrautai no šā gada 13. marta līdz 15. martam (Dok. Nr. 4680)
Lēmuma projekts “Par Saeimas 2018. gada ziemas sesijas slēgšanu un Saeimas 2018. gada pavasara sesijas sākšanu” (Nr. 693/Lm12) (Dok. Nr. 4661, 4662)
Lēmuma projekts “Par Daces Blūmas atbrīvošanu no Vidzemes rajona tiesas tiesneša amata” (Nr. 683/Lm12) (Dok. Nr. 4643)
Ziņo	- dep. A.Jakimovs
Lēmuma projekts “Par Marutas Balodes atbrīvošanu no Vidzemes rajona tiesas tiesneša amata” (Nr. 684/Lm12) (Dok. Nr. 4644)
Ziņo	- dep. A.Jakimovs
Par darba kārtību
Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”” (Nr. 1183/Lp12) (Dok. Nr. 4693)
Priekšlikums	- dep. A.Lejiņš (par)
	- dep. I.Latkovskis (pret)
Deputātu Ivara Zariņa, Jeļenas Lazarevas, Artūra Rubika, Andra Morozova, Aleksandra Jakimova, Jāņa Tutina, Raimonda Rubika, Sergeja Potapkina, Vladimira Nikonova, Jāņa Ādamsona pieprasījums ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam “Par Ekonomikas ministrijas atbildēm uz deputātu jautājumu Nr. 373/J12 un Ekonomikas ministrijas nespēju pamatot savas rīcības atbilstību normatīvo aktu prasībām, vērtējot “OIK atļaujās” noteikto nosacījumu izpildi” (Nr. 29/P12) (Noraidīts) (Dok. Nr. 4428, 4428A)
Ziņo	- dep. V.Spolītis
Debates	- dep. I.Zariņš
	- dep. A.Kaimiņš
	- dep. V.Kalnozols
	- dep. J.Urbanovičs
Likumprojekts “Grozījumi Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā” (Nr. 1145/Lp12) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 4552B)
Ziņo	- dep. A.Matīss
Likumprojekts “Grozījumi Zvejniecības likumā” (Nr. 1151/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 4571, 4618, 4618A)
Ziņo	- dep. A.Matīss
Debates	- dep. E.Cilinskis
	- dep. I.Zariņš
	- dep. A.Matīss
	- dep. K.Seržants
	- dep. E.Putra
Likumprojekts “Grozījumi Aizturēto personu turēšanas kārtības likumā” (Nr. 1119/Lp12) (2.lasījums) (Dok. Nr. 4648)
Ziņo	- dep. Z.Tretjaka
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par piesārņojumu”” (Nr. 1100/Lp12) (2.lasījums) (Dok. Nr. 4666)
Ziņo	- dep. A.Matīss
Likumprojekts “Grozījumi Revīzijas pakalpojumu likumā” (Nr. 1122/Lp12) (2.lasījums) (Dok. Nr. 4667)
Ziņo	- dep. E.Putra
Likumprojekts “Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas finanšu instrumenta 2014.-2021. gada perioda vadības likums” (Nr. 1134/Lp12) (2.lasījums) (Dok. Nr. 4670)
Ziņo	- dep. E.Putra
Likumprojekts “Grozījumi Enerģētikas likumā” (Nr. 1162/Lp12) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 4615, 4685)
Ziņo	- dep. A.Loskutovs
Priekšlikumi (par steidzamību)	- dep. R.Balodis (pret)
	- dep. A.Loskutovs (par)
Debates	- dep. R.Balodis
Likumprojekts “Grozījumi Oficiālās elektroniskās adreses likumā” (Nr. 1169/Lp12) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 4634, 4689)
Ziņo	- dep. A.Matīss
Likumprojekts “Grozījumi Republikas pilsētu un novadu vēlēšanu komisiju un vēlēšanu iecirkņu komisiju likumā” (Nr. 1174/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 4668, 4668A)
Ziņo	- dep. J.Šulcs
Likumprojekts “Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā” (Nr. 1173/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 4665, 4665A, 4665B)
Ziņo	- dep. A.Matīss
Lēmuma projekts “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu publiskošanu un PSRS/LPSR okupācijas režīma varas sistēmas izgaismošanu” (Nr. 1105/Lp12) otrajam lasījumam līdz 2018. gada 10. aprīlim” (Nr. 696/Lm12) (Dok. Nr. 4684)
Lēmuma projekts “Par atbalstu Rail Baltica projekta tālākai virzībai” (Nr. 681/Lm12) (Dok. Nr. 4635)
Ziņo	- dep. A.Krauze
Debates	- dep. J.Vucāns
	- dep. J.Stepaņenko
	- dep. I.Sudraba
	- dep. J.Urbanovičs
	- dep. A.Matīss
	- dep. R.Ražuks
	- dep. A.Kiršteins
	- dep. I.Klementjevs
Lēmuma projekts “Par 10 139 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Par Kopdzīves likuma pieņemšanu Latvijā” noraidīšanu” (Nr. 695/Lm12) (Dok. Nr. 4678)
Ziņo	- dep. V.Orlovs
Informācija par atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem
Informācija par deputātu I.Sudrabas, G.Kūtra, J.Stepaņenko, R.Mežecka un R.Baloža jautājumu finanšu ministrei Danai Reizniecei-Ozolai “Par kases aparātu reformu” (Nr. 416/J12)
Informācija J.Viļuma, V.Krūmiņa, N.Kleinbergas, J.Ruka un R.Melgaiļa jautājumu ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam “Par Ekonomikas ministrijas pamatojumu, atceļot atjaunojamo energoresursu (AER) koģenerācijas elektrostacijām atļaujas pārdot elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros” (Nr. 417/J12)
Motivācija	- dep. J.Viļums
Par procedūru	- dep. I.Zariņš
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa	- Saeimas sekretāra biedrs G.Kūtris

Balsojumi

Datums: 15.03.2018 09:02:44 bal001
Par - 61, pret - 22, atturas - 0. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projekta Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu publiskošanu un PSRS/LPSR okupācijas režīma varas sistēmas ... (696/Lm12) iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā

Datums: 15.03.2018 09:10:08 bal002
Par - 15, pret - 0, atturas - 50. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par valsts pensijām” (1170/Lp12), nodošana komisijām

Datums: 15.03.2018 09:16:25 bal003
Par - 38, pret - 1, atturas - 48. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Grozījums Valsts fondēto pensiju likumā (1171/Lp12), nodošana komisijām

Datums: 15.03.2018 09:22:13 bal004
Par - 21, pret - 25, atturas - 31. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām” (1172/Lp12), nodošana komisijām

Datums: 15.03.2018 09:28:16 bal005
Par - 84, pret - 2, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par Saeimas 2018. gada ziemas sesijas slēgšanu un Saeimas 2018. gada pavasara sesijas sākšanu (693/Lm12)

Datums: 15.03.2018 09:30:12 bal006
Par - 83, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par Daces Blūmas atbrīvošanu no Vidzemes rajona tiesas tiesneša amata (683/Lm12)

Datums: 15.03.2018 09:31:37 bal007
Par - 84, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par Marutas Balodes atbrīvošanu no Vidzemes rajona tiesas tiesneša amata (684/Lm12)

Datums: 15.03.2018 09:32:27 bal008
Par - 76, pret - 2, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta Grozījumi likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām” (1183/Lp12), nodošana komisijām, iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā

Datums: 15.03.2018 09:41:33 bal009
Par - 77, pret - 8, atturas - 3. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām” (1183/Lp12), nodošana komisijām

Datums: 15.03.2018 10:04:30 bal010
Par - 39, pret - 42, atturas - 4. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par Ekonomikas ministrijas atbildēm uz deputātu jautājumu Nr.373/J12 un Ekonomikas ministrijas nespēju pamatot savas rīcības atbilstību normatīvo aktu prasībām, vērtējot “OIK atļaujās” noteikto nosacījumu izpildi (29/P12)

Datums: 15.03.2018 10:06:50 bal011
Par - 84, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā (1145/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 15.03.2018 10:18:06 bal012
Par - 15, pret - 69, atturas - 1. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Zvejniecības likumā (1151/Lp12), 1.lasījums

Datums: 15.03.2018 10:20:02 bal013
Par - 82, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Aizturēto personu turēšanas kārtības likumā (1119/Lp12), 2.lasījums

Datums: 15.03.2018 10:24:54 bal014
Par - 83, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par piesārņojumu” (1100/Lp12), 2.lasījums

Datums: 15.03.2018 10:27:12 bal015
Par - 85, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Revīzijas pakalpojumu likumā (1122/Lp12), 2.lasījums

Datums: 15.03.2018 10:28:11 bal016
Par - 65, pret - 11, atturas - 1. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par sēdes turpināšanu bez pārtraukuma

Datums: 15.03.2018 10:33:55 bal017
Par - 83, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas finanšu instrumenta 2014.–2021. gada perioda vadības likums (1134/Lp12), 2.lasījums

Datums: 15.03.2018 10:40:38 bal018
Par - 78, pret - 3, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Enerģētikas likumā (1162/Lp12), 1.lasījums

Datums: 15.03.2018 10:41:24 bal019
Par - 83, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Enerģētikas likumā (1162/Lp12), 1.lasījums

Datums: 15.03.2018 10:44:03 bal020
Par - 79, pret - 3, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Oficiālās elektroniskās adreses likumā (1169/Lp12), 1.lasījums

Datums: 15.03.2018 10:44:29 bal021
Par - 82, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Oficiālās elektroniskās adreses likumā (1169/Lp12), 1.lasījums

Datums: 15.03.2018 10:47:18 bal022
Par - 87, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Republikas pilsētu un novadu vēlēšanu komisiju un vēlēšanu iecirkņu komisiju likumā (1174/Lp12), 1.lasījums

Datums: 15.03.2018 10:50:18 bal023
Par - 85, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā (1173/Lp12), 1.lasījums

Datums: 15.03.2018 10:51:24 bal024
Par - 65, pret - 23, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu publiskošanu un PSRS/LPSR okupācijas režīma varas sistēmas izgaismošanu” (Nr. 1105/Lp12) otrajam lasījumam līdz 2018. gada ... (696/Lm12)

Datums: 15.03.2018 11:25:27 bal025
Par - 86, pret - 1, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par atbalstu Rail Baltica projekta tālākai virzībai (681/Lm12)

Datums: 15.03.2018 11:29:08 bal026
Par - 48, pret - 18, atturas - 4. (Reģistr. - 82)
Balsošanas motīvs: Par 10 139 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Par Kopdzīves likuma pieņemšanu Latvijā” noraidīšanu (695/Lm12)