Latvijas Republikas 12.Saeimas
pavasara sesijas otrā sēde
2018.gada 19.aprīlī

Sēdi vada Latvijas Republikas 12.Saeimas priekšsēdētājas biedrs
Gundars Daudze.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Frakciju viedokļi

Sēdes vadītājs. Labrīt, godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Lūdzu, ieņemiet vietas! Būtu ļoti skaisti, ja arī Krēsliņa kungs varētu ieņemt vietu. Sāksim Saeimas 2018.gada 19.aprīļa sēdi.

Pirms mēs sākam izskatīt apstiprināto šodienas sēdes darba kārtību, mums jālemj par iespējamiem grozījumiem tajā.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija lūdz izdarīt izmaiņas šodienas sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā” izskatīšanai pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz grozīt šodienas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījumi Bīstamo kravu aprites likumā” izskatīšanai pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.

Juridiskā komisija lūdz izdarīt grozījumu šā gada 19.aprīļa sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par Gerdas Rozītes-Pupkevičas iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz grozīt šodienas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par likuma “Grozījumi Publisko iepirkumu likumā” otrreizējās caurlūkošanas izskatīšanas Saeimas sēdē datuma maiņu no 2018.gada 19.aprīļa uz 2018.gada 26.aprīli”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija lūdz iekļaut šodienas sēdes darba kārtībā likumprojektu “Grozījumi Imigrācijas likumā” izskatīšanai pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.

Deputāti Loskutovs, Abu Meri, Dzintars, Spolītis un Putniņš lūdz iekļaut šodienas sēdes darba kārtībā likumprojektu “Grozījumi Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.

Godātie kolēģi, sākam izskatīt apstiprināto darba kārtību.

Sākam tradicionāli ar Prezidija ziņojumiem par iesniegtajiem likumprojektiem.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Vispārējās izglītības likumā” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli viens deputāts var runāt “par”, viens - “pret” likumprojekta nodošanu komisijai.

Vārds deputātei Ingunai Sudrabai. Viņa pieteikusies runāt “pret”.

I.Sudraba (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Labrīt, cienījamie kolēģi! Mēs Saeimā pieņemam ļoti daudz lēmumu, un noteikti katrs lēmums ir svarīgs, bet ir lēmumi, kuriem ir ļoti izšķirīga nozīme ne tikai gadiem, bet varbūt pat gadu desmitiem.

Latvijas nācija daudzās aptaujās un reitingos nepieder pie tām, kuras sauc sevi par laimīgām nācijām. Nebūt nepieder pie tām laimīgākajām! Un Latvijas zemei savā veidā ir paveicies vai nav paveicies... Ja tā ļoti šauri un merkantili skatāmies, varbūt nav paveicies, ka šeit nevar iegūt naftu, dārgakmeņus vai kādus citus resursus. Mēs savā ziņā dzīvojam ilūzijās par iespējām būt par tranzīta lielvalsti vai vēl kaut ko citu. Tā teikt, baudīt dabas augļus bez liekas piepūles. Taču Latvijas nācijai ir viens ļoti būtisks resurss - izglītoti cilvēki. Un jautājums ir par to, vai šeit, Saeimā, pieņemot lēmumus, mēs spēsim Latvijas nāciju padarīt gudrāku, vai mēs ar saviem lēmumiem būsim tālredzīgi?

Izglītību es uzskatu par ļoti, ļoti būtisku resursu, lai šeit dzīvotu laimīga un bagāta nācija. Taču tad, kad es iepazinos ar iesniegtajiem likumprojektiem (es šeit runāju par abiem - gan par likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā”, gan arī par likumprojektu “Grozījumi Vispārējās izglītības likumā”), es neatradu atbildi uz pašu būtiskāko jautājumu: kas ir tas rezultāts, kuru vēlas sasniegt, mainot sistēmu? Es izlasīju visas 50 lapaspuses, visu anotāciju, bet neatradu atbildi uz pašu galveno jautājumu: kas būs tas rezultāts, pēc kura vērtēsim sistēmas izmaiņas? Kārtējo reizi es redzu šo birokrātisko pieeju: Izglītības un zinātnes ministrija saprot savu misiju tikai kā regulējumu, standartu, prasību un visa pārējā ieviešanu, nevis kā atbildību par to, kāds jaunietis beidz skolu. Tieši tāpēc es uzskatu, ka, pirms šeit, Saeimā, pieņemt lēmumu, mums, deputātiem, ir jāspēj paredzēt, kāds būs pieņemtā lēmuma rezultāts.

Otra būtiskā lieta. Visiem, kas ir iesaistīti šajās pārmaiņās, šīs pārmaiņas ir jāsaprot, šīs pārmaiņas ir jāakceptē. Taču, redzot vecāku noskaņojumu, saprotu, ka jautājums par to, kā bērniem atņemt bērnību, lai viņi ātrāk nokļūtu darbaspēka tirgū, nav vecāku vidū saprasts un izprasts. Nav bijušas pietiekamas diskusijas sabiedrībā, lai vecāki pieņemtu šīs pārmaiņas izglītības sistēmā. Ja šodien bērni mācās 14 gadus, viņi mācīsies 13 gadus... Es skaitu, ka tad no pieciem gadiem faktiski jau sākas šī obligātā pirmsskolas izglītība. Nav runa par to, ka pašlaik bērni noteikti pārāk ilgi sēž skolas solos, bet par to, kādā veidā izglītības satura izmaiņa novedīs pie tā, ka bērns, sēžot mazāk skolas solā, būs gudrāks. Atkal es neredzu atbildi uz šo jautājumu.

Es esmu par to, lai vecākiem būtu izvēles tiesības. Tās šodien likumdošanā ir, jo ikviens var izvēlēties, vai viņa bērns sāk savas skolas gaitas no sešiem vai no septiņiem gadiem. Es noteikti esmu pret to, ka bērniem atņem bērnību, lai viņi ātrāk nokļūtu darba tirgū.

Un trešā lieta. Es vienmēr esmu iestājusies pret tumsonību. Jau 2006., 2007.gadā, kad Valsts kontrole veica revīziju attiecībā uz vispārējās izglītības sistēmu un tās kvalitāti, es gribēju atrast atbildi uz jautājumu, kāpēc faktiski izglītības sistēma vienā ziņā ražo biorobotus. Kopš tā brīža ir pagājuši jau 11 gadi, bet sistēmā nekas nav mainījies, jo nav mainījusies pieeja. Nav izpratnes, ka jebkas, kas tiek radīts... vai tiek mainīta mācību vide, vai tiek mainītas prasības pedagogiem, vai tiek mainīts saturs, standarti un tā tālāk... ka tie ir tikai instrumenti, lai panāktu, ka mums patiešām ir gudri un domājoši bērni.

Mani biedē šī pieeja, ka nekas nemainās to ierēdņu izpratnē, kuri pārmaiņas organizē. Toreiz, pirms 11 gadiem, tika atrasta atbilde, proti, Izglītības un zinātnes ministrija neredz sava darba rezultātu, vērtējot, kāds jaunietis atstās skolu. Arī toreiz bērnu psihologi, pedagogi, pedagoģijas speciālisti, mācību priekšmetu speciālisti bija priecīgi par iesaistīšanos, jo viņi varēja sniegt atbildi uz šo jautājumu, kāpēc sistēma lielā skaitā ražo domāt nespējīgus, analizēt nespējīgus jauniešus.

Es esmu par to, lai mums būtu gudra Latvija, tāpēc es nevaru atbalstīt šādā redakcijā un izpratnē iesniegtus likumprojektus.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds deputātam Aldim Adamovičam. Viņš pieteicies runāt “par”.

A.Adamovičs (VIENOTĪBA).

Labrīt, cienījamie kolēģi! Es gribu sākt ar pozitīvu noti. Es domāju, ka mūsu bērni ir ļoti jauki un pozitīvi noskaņoti. Ja agrāk sāk izglītošanas procesus, es domāju, viņi iegūst arvien vairāk, jo agrīnā vecumā viņi daudz vairāk uztver, vieglāk uztver, un mēs viņus sagatavosim reālajai, praktiskajai dzīvei tā, lai viņi pamatskolā un vidusskolā zināšanas varētu apgūt dziļāk.

Ministru kabineta piedāvātie grozījumi ietver vairākus priekšlikumus, kas saistīti ar pāreju uz kompetencēs balstītu izglītības saturu. Un, atbildot uz Sudrabas kundzes jautājumu: kas ir galvenais mērķis?... Šobrīd galvenais mērķis ir tiešām paaugstināt izglītības kvalitāti vispārējā izglītībā un galvenais - sagatavot mūsu skolēnus, iemācīt viņiem prasmes mūsdienu mainīgajai dzīvei.

Tagad par jomām, kas tiek piedāvātas grozījumos.

Pirmā ir par izglītības satura un izglītības darba organizācijas normatīvo bāzi.

Tālāk - otra. Protams, visaktuālākais un visvairāk apspriestais šobrīd ir jautājums, kas tiešām rada daudz neskaidrību, tas ir: vai bērniem no sešu gadu vecuma uzsākt mācības pirmajā klasē?

Varu teikt, ka ir vairāki jautājumi: kāda un cik piemērota būs skolas vide; vai bērnudārzos bērni varēs uzsākt mācības pirmajā klasē, ja mēs par to lemsim; vai bērns varēs izglītības iestādē atrasties 12 stundas, kā šobrīd ir bērnudārzos, - no septiņiem līdz septiņiem; un kā pārkvalificēsies pirmsskolas pedagogi, kam būs jāstrādā pirmajā klasē pamatizglītības posmā?

Es domāju, ja mēs nodosim komisijai šos grozījumus, tad izdiskutēsim un uzklausīsim visu pušu viedokļus, lai tiešām varētu pieņemt attiecībā uz mūsu bērniem, kā arī skolotājiem labākos lēmumus un lai mēs redzētu mūsu jauniešus arvien izglītotākus.

Trešā joma ir izglītojamo mācību organizācijas formas, izglītības ieguves nosacījumi un izglītības programmu virzieni.

Ceturtā joma. Noteikumi par mācību gada un mācību semestra sākuma un beigu laiku, tāpat arī par brīvdienu laiku, jo dažkārt ir pagarinātie gadi. Pašvaldībām ir dotas tiesības arī pārtraukt mācības, it sevišķi ziemas periodos, kad ir aukstuma viļņi. Un to ir piedāvāts precizēt.

Tāpat piedāvāts sakārtot vispārējās izglītības iestāžu tipu klasifikāciju: kas ir pamatizglītības iestādes, tātad sākumskolas un pamatskolas, un kas ir vidējās izglītības iestādes, tātad vidusskolas un valsts ģimnāzijas, izslēdzot terminu “pašvaldību ģimnāzijas”.

Sestā joma. Sociālās korekcijas izglītības iestādes un pedagoģiskās korekcijas programmas, un ko tas nozīmē.

Un septītā joma ir speciālās izglītības iestādes un speciālās izglītības īstenošana, kā arī speciālās internātskolas un rehabilitācijas centri.

Tā ka šajos grozījumos ir ietverts diezgan plašs loks, un galvenokārt šie grozījumi ir saistīti ar kompetencēs balstītu izglītību, ko mēs plānojam sākt ieviest no 2019.gada 1.septembra.

Protams, tie visi ir ļoti svarīgi jautājumi, un, lai varētu uzklausīt - vēlreiz atkārtoju! - visas ieinteresētās puses, viedokļus, rast atbildes uz neskaidriem jautājumiem un pieņemt attiecīgus lēmumus, lūdzu nodot šos abus likumprojektus Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai.

Un gribu teikt, ka vakardien Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija ir nobalsojusi arī par manabalss.lv iesniegumu, kur tiek lūgts saglabāt mācību uzsākšanu pirmajā klasē no septiņu gadu vecuma. Tātad - par šī iesnieguma nodošanu komisijai.

Tā ka lūdzu atbalstīt arī šo grozījumu nodošanu.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Viens deputāts runājis “par”, viens - “pret” likumprojekta nodošanu komisijai.

Lūdzu zvanu! Balsosim par Ministru kabineta iesniegtā likumprojekta “Grozījumi Vispārējās izglītības likumā” nodošanu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 46, pret - 34, atturas - 1. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Saskaņā ar Kārtības rulli viens deputāts var runāt “par”, viens - “pret” likumprojekta nodošanu komisijai.

Vārds deputātam Varim Krūmiņam. Viņš pieteicies runāt “pret”.

V.Krūmiņš (LRA).

Labdien, Daudzes kungs! Labdien, kolēģi! Neapšaubāmi, ir jāuzlabo Latvijas izglītības sistēma. Ir jāmaina principi un izglītība jāpadara mūsdienīga. Ir jāizveido tāda izglītības sistēma, kas ļauj skolēniem gūt panākumus, būt zinošiem, prasmīgiem un spējīgiem adaptēties dažādās dzīves situācijās. Jāizveido sistēma, kas palīdz veidot personības ar spēcīgu pašapziņu, lepnumu par savu valsti un iegūto izglītību. Izglītību, kura ļauj ne vien izdzīvot, bet arī dzīvot labklājībā un dot savu ieguldījumu zinātnē, mākslā un ekonomikā, valsts attīstībā un izaugsmē.

Diemžēl Izglītības un zinātnes ministrijas piedāvātais jaunais modelis, kas ir kardināli atšķirīgs no iepriekšējām Latvijas pedagoģijas, izglītības tradīcijām, neizskatās daudzsološs, lai neteiktu vairāk. Ir liels risks, ka arī esošā sistēma ir tālu no ideālās, tomēr jaunpiedāvātā var izrādīties īsta katastrofa, ko nevarēs izlabot paaudžu paaudzēs.

Jā, izmaiņas vajag! Bet vai Izglītības un zinātnes ministrija runā ar skolu vadītājiem un skolotājiem par to, kā viņiem tikt galā ar visu Šadurska klupdams krizdams galopa tempā veikto kvantitatīvo reformu? Kur paliek kvalitāte šajā reformā? Jā, ir vadlīnijas, bet nav satura. Joprojām nav programmu kopīgā redzējuma, kā kompetenču izglītība realizējama pa izglītības posmiem. Piemēram, nav strikti noteikts, kas un kurā no trim gadiem tiks apgūts. Tā būs brīva izvēle. Tātad, mainot skolas, skolēns nevarēs turpināt mācības secīgi.’

Patlaban ir izveidots tikai mācību satura apraksts, uz kura bāzes tiek veidotas jaunas pirmsskolas izglītības vadlīnijas, kā arī jauns pamatizglītības un vidējās vispārējās izglītības standarta projekts. Šis projekts nav ne zinātniski pierādīts, ne praksē pārbaudīts Latvijā. Neviens nepasaka, ka ikvienam skolēnam mājās turpmāk būs vajadzīgs dators, jo citādi mācību vielu nevarēs apgūt. Zinot mūsu cilvēku labklājības līmeni, jāsecina, ka diez vai visiem skolēniem tas būs iespējams.

Neviens nepasaka, ka latviešu valoda skolēniem būs jāapgūst pēc svešvalodu metodoloģijas. Tikmēr ministrs lepni deklarē, ka notiek pāreja uz mācībām latviešu valodā. Interesanti zināt, kā? Apgūstot tieši tāpat kā jebkuru svešvalodu? Jo visas taču būs līdzvērtīgas.

Lieki teikt, ka šobrīd skolās katastrofāli trūkst latviešu valodas un matemātikas skolotāju, kas būtu gatavi strādāt ar šo jauno saturu. Neviens tā arī nepasaka, ka visi skolotāji nav sagatavoti jaunajam modelim.

Neviens nepasaka, ka galu galā par visām ministra “izpriecām” un neskaitāmajām reformām maksās pašvaldības. Kur visām šīm kvantitatīvajām reformām ņemt naudu? Jau skolotāju algām, pēc paša ministra domām, var izrādīties, naudas nepietiks.

Ir viegli sagraut esošās izglītības pēdējos pamatus, tādēļ nebrīnīsimies, ja pēc šīs satura reformas skolēnu sasniegumi priekšmetos jeb zinātņu jomās pasliktināsies. To apliecina iepriekšējās reformas rezultāti. Piemēram, matemātikā pagājušajā mācību gadā skolēnu sasniegums centralizētajos eksāmenos vidēji valstī bija tikai 34,5 procenti. Zīmīgi, ka mazākumtautību skolotāju, kuri nepadevās ministrijas ierēdņu spiedienam un strādāja ar pārbaudītām metodēm, skolēniem sasniegumi centralizētajos eksāmenos bija augstāki. Secinājums ir viens - jaunizceptais vai, pareizāk sakot, aizgūtais modelis ir ar daudziem riskiem un neparedzamām sekām. Bet kuru gan tas interesē?

Ko vēl es droši varu teikt? Piedāvājums sporta, veselības un drošības mācībai man kā ilggadējam sporta trenerim un skolotājam ir vienkārši nepieņemams. Projektā piedāvātais laiks tiks sadalīts starp minētajiem trim virzieniem. Izpildāmā definējuma un kritēriju nav. Un tas ir laikā, kad krītas jauniešu fiziskās sagatavotības līmenis, kad iekšlietu struktūrās pazemina fiziskās sagatavotības standartus, jo jaunieši nespēj izpildīt jau esošos normatīvus. Turklāt aplami iedomāties, ka sportā pietiek tikai ar kompetencēm un prasmēm. Nē, sportā vajag arī zināšanas un dzelzs disciplīnu, lai kaut ko sasniegtu.

Un vēl gribu atgādināt, ka Latvijas elitārajās, dārgajās privātskolās nez kādēļ joprojām ir klasiska pieeja un stingra disciplīna. Tāda ir arī tajās valstīs, no kurām nokopēts šis par kompetenču fetišu dēvētais kompetenču izglītības modelis. Reformas, ko paredz šie grozījumi Izglītības likumā, ir nesagatavotas un nesaprotamas, tādēļ aicinu balsot “pret”!

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds deputātei Laimdotai Straujumai. Viņa runās “par” likumprojekta nodošanu komisijai.

L.Straujuma (VIENOTĪBA).

Cienījamie kolēģi! Visi mēs Saeimā piekrītam, ka ikvienam bērnam un katram no mums ir vajadzīgas prasmes, kompetences un vērtību izpratne. Jauniem cilvēkiem skolā ir jāieaudzina atbildības izjūta un jauniem cilvēkiem jābūt personībām. Tam nupat piekrita arī Latvijas Reģionu apvienības pārstāvis. Bet tad, kad mums jāsāk darīt, mēs nostājamies pret. Mēs nostājamies un gribam muļļāties, nevis iet uz priekšu. Adamoviča kungs jau analizēja gan pozitīvās puses, gan tās lietas, kas šajos likumprojektos ir jāuzlabo.

Es gribu Krūmiņa kungam atgādināt (viņš gan to ļoti labi zina), ka Izglītības un zinātnes ministrija sagatavojusi jaunu koncepciju pedagogu apmācībai, lai, sākot šo izglītības reformu, būtu sagatavoti pedagogi, kas var bērniem mācīt šīs prasmes un kompetences.

Kolēģi, iesim uz priekšu, un es aicinu atbalstīt abus Izglītības un zinātnes ministrijas likumprojektus.

Sēdes vadītājs. Paldies. Viens deputāts ir runājis “par”, viens - “pret” likumprojekta nodošanu komisijai.

Lūdzu zvanu! Balsosim par Ministru kabineta iesniegtā likumprojekta “Grozījumi Izglītības likumā” nodošanu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 48, pret - 34, atturas - nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Baloža, Abu Meri, Kleinbergas, Gaida Bērziņa, Brigmaņa, Parādnieka, Kūtra un Stepaņenko iesniegto likumprojektu “Grozījumi Latvijas evaņģēliski luteriskās Baznīcas likumā” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vienlaikus jūs informēju, ka deputāts Hosams Abu Meri savu parakstu zem šī likumprojekta ir atsaucis, taču to deputātu parakstu skaits, kuri iesnieguši likumprojektu, joprojām atbilst Kārtības rullī noteiktajam skaitam. Līdz ar to mums ir jālemj par šī likumprojekta nodošanu komisijai. Kā jau es teicu, viens deputāts var runāt “par”, viens - “pret” likumprojekta nodošanu komisijai.

Vārds deputātam Ilmāram Latkovskim. Viņš pieteicies runāt “pret”.

I.Latkovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Augsti godātais sēdes vadītāj! Kolēģi deputāti! Šī likumprojekta stūrakmens, grozījumu stūrakmens, ir iekļauts preambulā. Daži to saprata uzreiz, daži to saprata pamazām. Un šodienas realitāte vai arī vēsturiskais mantojums ir tāds, ka ir divi vienā: LELB - Latvijas evaņģēliski luteriskā Baznīca - un Latvijas evaņģēliski luteriskā Baznīca ārpus Latvijas. Dažkārt tās savstarpēji ķīvējas (latviešiem tā notiek, kā zināms). Ir virzība uz vienu Baznīcu, vienotu Baznīcu, ko mēs arī gribētu. Kopš arhibīskapa Gailīša laikiem tas tā ir; tas ir dokumentēts - ir šī apņēmība no abām pusēm, un tas ir labi, bet latviešiem dažkārt ir grūtības ar to vienotību.

Tas var tikai skumdināt latviešus. Tas var, protams, iepriecināt latviešu nelabvēļus.

Ko varētu darīt Saeimas deputāti šajā gadījumā? Vislabākais, ko var darīt, - neiejaukties, jo tās domstarpības galvenokārt ir teoloģiskas.

Ko darīs Saeima, virzot šo likumprojektu? Ne tikai neiejauksies, bet, izmantojot amata pilnvaras, kur Baznīca ir šķirta no valsts, nostāsies vienā no strīdnieku pusēm, pasludinot to par likumīgo un ekskluzīvi pareizo! Es citēšu preambulu, kas pasaka, ka viena no šīm pusēm - Latvijas evaņģēliski luteriskā Baznīca - “ir vienīgā tiesību pārmantotāja tai Baznīcai, kas darbojās Latvijā līdz 1940.gadam”. Latvijas evaņģēliski luteriskā Baznīca ārpus Latvijas tiek pilnīgi ignorēta.

Iesniedzēji varbūt teiks, ka tā jau nu galīgi nav. Jūs runājāt ar viņiem? Jūs konsultējāties? Nē... (Dep. H.Abu Meri: “Ar vienu pusi!”) Jā, ar vienu pusi. Ar otru - nekādā gadījumā.

Anotācijā ir astoņas rindiņas par to, ar ko jūs konsultējāties. Tur trijās rindiņās ir uzskaitītas dažādas LELB institūcijas, kā arī Romas katoļu Baznīca... Ar Latvijas evaņģēliski luterisko Baznīcu ārpus Latvijas nav bijis nekādu konsultāciju. Un tad ir veltītas piecas rindiņas, lai pamatotu pirmā iesniedzēja Ringolda Baloža kompetenci šajā jautājumā, kas ir neapšaubāmi vislielākā Latvijā. Neapšaubāmi - vislielākā, un tur nebūtu, ko strīdēties. Bet jautājums pat nav juridisks savā būtībā. Kaut gan arī juridiski tas nebūt nav tik skaidrs. Karam beidzoties, arhibīskaps Grīnbergs tika izdzīts trimdā ar visu savu pilnvaru simbolu - zizli, un būtībā Latvijas evaņģēliski luteriskā Baznīca ārpus Latvijas ir Latvijas evaņģēliski luteriskās Baznīcas mantiniece, tā piedalās visos starptautiskajos forumos, pārstāvot latviešu luterāņus. Šeit, okupētajā valstī, palika okupētā Baznīca. Daļa tika represēta, daļa - sadarbojās... Tāpēc ne bez pamata ir ne īpaši taisnīgais apzīmējums, ka LELB ir LPSR luterāņu Baznīcas mantiniece.

Bet kas ir svarīgākais šajā jautājumā? Latvijas evaņģēliski luteriskā Baznīca ārpus Latvijas tajos gados uzturēja latvietības un Latvijas neatkarības ideju. Tie, kuriem ir bijusi saskarsme ar trimdas latviešiem, to ļoti labi zina. Tas bija nesavtīgs atbalsts Atmodas laikā un pēc Atmodas, tātad arī luteriskajai Baznīcai Latvijā. Šobrīd viņiem tiek pateikts: “Stāviet pie ratiem un turiet muti!”

Jā, arī Latvijas vietējai Baznīcai bija nopelni neatkarības atjaunošanā. Jā, bija jauno mācītāju kustība “Atdzimšana un atjaunošanās”... Bet es sazinājos ar Modri Plāti, kurš teica man: “Pasveicini un tā arī pasaki viņiem - es esmu kategoriski pret.”

Var manipulēt ar to, ka nosaukumā ir vārdi “ārpus Latvijas”... Nē, tā ir arī ar Latvijas draudzēm... Un tā ir arī diaspora... Tā ir arī Latvijas diaspora. Var runāt par nodošanu komisijai, bet... Mēs varētu nodot komisijai šo jautājumu, ja tur būtu sīkas neprecizitātes, kuras vajadzētu pielabot. Būtībā šeit ir pateikts aptuveni tā: “Nu, mēs uzspļaujam! Bet nu labi, uz komisiju varat nākt, paskatīsimies un varbūt to spļāvienu saslaucīsim.”

Es gribu teikt, ka šis likumprojekts...

Sēdes vadītājs. Latkovska kungs, jūsu uzstāšanās laiks ir beidzies!

I.Latkovskis. ...tā virzība tikai turpinās sašķeltību un spriedzi gan Baznīcas vidū, gan arī starp Latvijas diasporu.

Sēdes vadītājs. Latkovska kungs, jūs pārsniedzat laiku!

I.Latkovskis. Vainīgs!

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds deputātam Ringoldam Balodim. Viņš runās “par” likumprojekta nodošanu komisijai.

R.Balodis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labrīt, godātie kolēģi! Pēdējās dienās mēs visi esam dzirdējuši dažnedažādu informāciju, kas tiek pasniegta emocionāli un sagrozīti, bez juridiska pamatojuma. Šī iemesla dēļ vēlos runāt par grozījumiem Latvijas evaņģēliski luteriskās Baznīcas likumā no racionālā, nevis iracionālā aspekta.

Kas ir iracionālais? Nu, piemēram, paskatieties luterāņu mājaslapas sadaļā “Mēs esam”. Tur paskaidrots, ka Baznīca ir cilvēki, kas seko Kristum, ka tā pastāv, lai pasludinātu evaņģēliju, grēku piedošanu, dzīvi Kristū... Tur ir daudz kas rakstīts! Mums šodienas sēdes nepietiks un pavasara sesijas nepietiks, lai visu to aplūkotu! Mēs varam nonākt līdz bīstamiem jautājumiem: vai Dievs ir; kāds Dievs ir pareizāks? Stop!

Saeima nedrīkst ar emocionālu vai reliģisku un citu ieinteresētību uzlūkot Baznīcu! Skatījumam ir jābūt racionālam, tam jābūt pamatotam valsts Satversmē un veselajā saprātā.

Lemjot par likuma grozījumiem, mums jāievēro trīs ģenerālās līnijas.

Pirmkārt, nav “divi vienā”. Latvijas evaņģēliski luteriskās Baznīcas likums ir pieņemts 2008.gadā, un tas attiecas tikai uz vienu vienīgu juridisko personu, kurai ir reģistrācijas numurs 90000159994. Šis likums nav par ārvalstu luterisko Baznīcu vai vēl kādu citu Baznīcu, kas ir reģistrēta vai nav reģistrēta. Likums ir par LELB - par Latvijas evaņģēliski luterisko Baznīcu.

Otrkārt, likumdevējam ir jāievēro konstitucionālais ietvars. Satversmes 99.pants mums nosaka nodrošināt ikviena ticīgā un arī Baznīcas reliģijas brīvības praktizēšanu un realizēšanu. Satversmes 99.pantā ir iekļauts pastāvošais valsts un Baznīcas attiecību modelis: tā ir atdalītība jeb šķirtība. Tieši tā! Baznīcai ir autonoma griba! Konkrētā Baznīca ir lēmusi, un mums ir jāciena šī autonomā griba. Un šis konstitucionālais ietvars mums uzliek par pienākumu respektēt to, ko vēlas Baznīca savā likumā. Likumdevējs nedrīkst balstīties uz aizspriedumiem vai simpātijām. Satversmes tiesa kādā savā lēmumā ir teikusi: konstitucionālajām institūcijām ir jābūt neieinteresētām. Tādiem arī mums ir jābūt!

Treškārt, ir jāievēro konsekvence valsts un Baznīcas attiecību - tajā skaitā tiesiskās prakses - veidošanā. Šī vadlīnija ir saistīta ar pirmo un otro. Tas nozīmē valsts pienākumu neiejaukties Baznīcas lēmumos. Gan 1928., gan 1934.gada likumā pirmās neatkarības laikā jau bija noteikts, ka LELB ir pašnoteikšanās un pašvaldīšanās tiesības. Valsts to līdz šim ir respektējusi, cerams, respektēs arī šodien, un mēs nodosim komisijai šo likumprojektu.

Konkrētie likuma grozījumi ir iedalāmi trīs blokos: tā ir preambula, reģistrācijas nomaiņa, paziņošana. Tā otrā bija galvenā. Tā saistās ar Baznīcas autonomijas palielināšanu un birokrātijas mazināšanu, kārtojot dokumentus Uzņēmumu reģistrā. Tā būtu līdzekļu ekonomēšana gan no valsts, gan no Baznīcas puses.

Un ir vēl dažas nianses, kas saistītas ar lajiem, svētbrīžiem un tamlīdzīgām lietām, ko Baznīca vēlas savā likumā. Pārsteidzoši, ka vislielāko kritiku saņēma tieši ievads, kurā valsts atzīst LELB darbības nepārtrauktību Latvijā. LELB ir vienīgā tiesību pārmantotāja! Tā ir luteriskā Baznīca. Mēs Baznīcas īpašumus esam atdevuši pēc tam, kad 1992.gadā pieņēmām likumu “Par īpašumu atdošanu reliģiskajām organizācijām”. Tur bija trīs punkti, trīs nosacījumi.

Pirmais: reliģiskajai organizācijai jābūt 1940.gadā reģistrētai Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijas Baznīcu un konfesiju departamentā.

Otrais: tā netika pārtraukusi savu darbību.

Un trešais: ir atjaunojusi savu juridiskās personas statusu.

Šie visi trīs priekšnosacījumi ir izpildīti. Mēs viņiem esam atdevuši īpašumus. Un tagad pēkšņi parādās jautājums: kāda tad ir tiesiskā pārmantojamība?

Es domāju, ka nav pareizi pat diskutēt par šādām lietām. Jā, preambulu var uzlabot. Bet katrā gadījumā atvērt diskusiju Baznīcas kariem, kādi mums bija no 1922.gada līdz 1928.gadam, nav pareizi. Tur tiešām īpašumi tika pārdalīti. Un šāda situācija, manuprāt, nav pieļaujama.

Tātad priekšlikumi, kas mums jāskata... jāskata, vai tie ir uzlabojami. Es domāju, ka noteikti.

Lūdzu neļaut sev sajaukt galvu liberālisma ideju sludinātājiem! Atbalstiet dzimtenes Baznīcu! 286 draudzes, 700 tūkstoši ticīgo. Tas ir milzīgs skaits, kas uz mums šobrīd skatās.

Kolēģi, respektēsim Baznīcas autonomo gribu!

Paldies.

Atbalstu likumprojektu.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Viens deputāts ir runājis “par”, viens - “pret” likumprojekta nodošanu komisijai.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Baloža, Kleinbergas, Gaida Bērziņa, Brigmaņa, Parādnieka, Kūtra un Stepaņenko iesniegtā likumprojekta “Grozījumi Latvijas evaņģēliski luteriskās Baznīcas likumā” nodošanu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 49, pret - 14, atturas - 7. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegto likumprojektu “Piespiedu dalītā īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likums” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par likuma “Par Kontrabandas un viltojumu apkarošanas līgumu un vispārējo atbrīvojumu, kas noslēgts 2004.gada 9.jūlijā starp Philip Morris International Inc., Philip Morris Products Inc., Philip Morris Duty Free Inc. un Philip Morris World Trade Sarl., Eiropas Kopienu, kuru pārstāv Eiropas Komisija, un tām dalībvalstīm, kas norādītas pievienotajās parakstu lapās” un likuma “Līgums par grozījumiem Kontrabandas un viltojumu apkarošanas un vispārējo atbrīvojumu līgumā, kas noslēgts 2004.gada 9.jūlijā starp Philip Morris International Inc., Philip Morris Products Inc., Philip Morris Duty Free Inc. un Philip Morris World Trade Sarl., Eiropas Kopienu, kuru pārstāv Eiropas Komisija, un tām dalībvalstīm, kas norādītas pievienotajās parakstu lapās” atzīšanu par spēku zaudējušu” nodot Ārlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par diplomātisko pasi”” nodot Ārlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Pasaules Pasta savienības konstitūcijas Devīto papildprotokolu” nodot Ārlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Pasaules Pasta savienības Vispārīgā reglamenta Pirmo papildprotokolu” nodot Ārlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par 2016.gada Pasaules Pasta konvenciju” nodot Ārlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par 1964.gada 10.jūlija Pasaules Pasta savienības konstitūciju, 2004.gada 5.oktobra Pasaules Pasta konvenciju, 2004.gada 5.oktobra Pasaules Pasta konvencijas Noslēguma protokolu, 2004.gada 5.oktobra Pasaules Pasta savienības Vispārīgo reglamentu un 2004.gada 5.oktobra Nolīgumu par pasta maksājumu pakalpojumiem”” nodot Ārlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Pasaules Pasta savienības konstitūcijas Astoto papildprotokolu un Pasaules Pasta savienības Vispārīgā reglamenta Pirmo papildprotokolu”” nodot Ārlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par likuma “Par 2008.gada Pasaules Pasta konvenciju, 2008.gada Pasaules Pasta konvencijas Noslēguma protokolu un 2008.gada Nolīgumu par pasta maksājumu pakalpojumiem” atzīšanu par spēku zaudējušu” nodot Ārlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par 2016.gada Nolīgumu par pasta maksājumu pakalpojumiem” nodot Ārlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Loskutova, Abu Meri, Dzintara, Spolīša un Putniņa iesniegto likumprojektu “Grozījumi Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības likumā” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīga komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti iebilst. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Loskutova, Abu Meri, Dzintara, Spolīša un Putniņa iesniegtā likumprojekta “Grozījumi Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības likumā” nodošanu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīga komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - 21, atturas - 1. Likumprojekts komisijai nodots.

Nākamā darba kārtības apakšsadaļa - “Par iesniegtajiem patstāvīgajiem priekšlikumiem”.

Lēmuma projekts “Par uzdevumu Ministru kabinetam novērst obligātās iepirkumu komponentes (OIK) negatīvo ietekmi uz Latvijas elektroenerģijas galalietotājiem”. To iesnieguši deputāti Ivars Zariņš, Zenta Tretjaka, Jeļena Lazareva, Jānis Urbanovičs, Artūrs Rubiks, Raimonds Rubiks, Sergejs Potapkins, Igors Zujevs, Aleksandrs Jakimovs un Ivans Ribakovs. Jautājums - vai deputātiem ir iebildumi, ka šis patstāvīgais priekšlikums tiek iekļauts šodienas sēdes darba kārtībā? Deputāti iebilst. Līdz ar to mums ir jālemj par to, vai iekļaut šo lēmuma projektu nākamās kārtējās sēdes darba kārtībā. Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli viens deputāts var runāt “par”, viens - “pret” šī patstāvīgā priekšlikuma iekļaušanu nākamās sēdes darba kārtībā.

“Par” pieteicies runāt deputāts Ivars Zariņš. Viņam vārds.

I.Zariņš (SASKAŅA).

Mums skaļi tiek paziņots, ka OIK - tā ir kļūda. Nē, tā nav kļūda! Tā ir afēra, kas apzināti piekopta daudzus gadus. Un tikai tagad, kad tā atklājas un sabiedrība patiesībā uzzina, kā tas viss ir noticis, pēkšņi sāk runāt: “Ziniet, tā bija kļūda, mēs nezinājām, ka tā notiks.”

Jūs visu zinājāt, jūs to turpinājāt darīt un jūs joprojām turpināt to darīt - piesegt šo afēru. Pretēji tam, kas tiek stāstīts sabiedrībai.

Sabiedrībai tiek demonstrēts, ka it kā pēkšņi notiek cīņa pret OIK afēru, lai gan, ja mēs paskatāmies uz reālajiem darbiem, kas tad ir izdarīts pusgada laikā, kad Ekonomikas ministrija ar putām uz lūpām mums stāsta, kā cīnās pret šo afēru, tad mēs redzam - pienesums ir precīzi nulle.

Tātad - kas ir izdarīts? Viena no lietām, ar ko lielās Ministru kabinets, ir noteikumi, kuri ir pieņemti, lai it kā cīnītos pret OIK afēru. Taču, ja jūs paņemsiet un iepazīsieties ar šiem noteikumiem, tad jūs ieraudzīsiet, ka tie būtībā saglabā iepriekšējo absurdo kontroles mehānismu, kas motivē komersantus neievērot šos atbalsta nosacījumus un dod viņiem iespēju ērti krāpties.

Vēl vairāk! Ekonomikas ministrija ar šiem noteikumiem ir centusies legalizēt savas konteinershēmas. Vēl vairāk - Ekonomikas ministrija ar šiem noteikumiem ir pateikusi, ka tādu svarīgu lietu kā pašpatēriņu vēl pusotru gadu nevajadzēs pārbaudīt, tādējādi dodot iespēju legalizēties visiem tiem, kas ir krāpušies un kuriem būtu jāatņem šīs atļaujas.

Tas pats ir ar leģendārajām Ekonomikas ministrijas pārbaudēm. Ekonomikas ministrija, kā jūs zināt, stāsta, ka tā varonīgi cīnās pret OIK afēru un sešus mēnešus, gandrīz pusgadu, pārbauda 39 stacijas, no kurām 25 vispār nav strādājušas. Pa visu šo laiku Ekonomikas ministrija spējusi anulēt 21 atļauju, lai gan ir zināms, ka no šīm 39 stacijām tikai septiņām ir realizācijas līgumi. Tas nozīmē, ka tīri teorētiski pārējās pat nevarētu būt strādājušas. Tomēr Ekonomikas ministrija joprojām nav tikusi galā ar šo pārbaudi. Tad ir jautājums - ar ko patiesībā nodarbojas Ekonomikas ministrija?

Uzskatāms piemērs tam, ka Ekonomikas ministrijai nav ne vēlmes, ne arī kompetences (vai nu vienas, vai otras, vai, iespējams, abu divu) cīnīties pret šo afēru, ir Ekonomikas ministrijas priekšlikums pēc pusgada, kad tai būtu jānāk ar to, kas tad īsti jādara ar šo afēru, izveidot darba grupu, kura tad vēl pusgadu pētīs, ko darīt ar OIK afēru!

Pretēji tam, kā tas ir pateikts sabiedrībai, ka šī darba grupa tiek dibināta, lai OIK afēru izbeigtu, patiesībā, ja jūs iepazītos ar šīs darba grupas uzdevumu, ko Ministru kabinets ir apstiprinājis, runa ir nevis par to, lai šo afēru izbeigtu, bet faktiski - lai to turpinātu. Darba grupā tiks lemts, lai OIK kā maksājumu shēmu pārtrauktu un izveidotu kaut kādu jaunu. (Dep. A.Kaimiņš: “Ivar, es atbalstu! Pareizi!”) Proti, tie, kas ir shēmojuši šo afēru, kas to ir pieseguši visu šo laiku, ir sapratuši, ka esošais mehānisms sevi ir diskreditējis un tā vietā vienkārši ir jāizveido jauns, lai to varētu turpināt. Tāds ir šīs darba grupas uzdevums.

Kolēģi! Ko piedāvāju es? Es ierosinu šodien apstiprināt tādu šīs darba grupas uzdevumu, kādu Koalīcijas padome bija nolēmusi un paziņojusi sabiedrībai, - proti, ka šīs darba grupas uzdevums būs izbeigt šo afēru un tiešām sakārtot šo sistēmu. Un es aicinu: ja tā nebija tikai tukša politiska retorika un jūs nevēlējāties piemānīt sabiedrību, bet tik tiešām esat gatavi atbildēt par saviem solījumiem, un ja šīs darba grupas uzdevums tik tiešām būs izbeigt šo OIK afēru, tad tieši to, ko jūs esat solījuši sabiedrībai, tagad ierakstām šīs darba grupas uzdevumā un liekam šai darba grupai pildīt! Jo ir acīmredzami, ka citādi Ekonomikas ministrija nebūs spējīga tikt galā ar šo uzdevumu. Par to liecina gan tas, kā šis uzdevums tagad ir noformulēts, gan arī šīs darba grupas sastāvs, kas ir ļoti savdabīgs. Ja jūs ar to iepazīsieties, tad redzēsiet, ka lielākā daļa no šīs darba grupas ir bijusi iesaistīta pašā OIK afērā vai ir guvusi labumu no tās tiešā vai pastarpinātā veidā.

Tad ir jautājums - kāds būs šīs darba grupas rezultāts?

Tāpēc mēs piedāvājam divas lietas. Viena lieta - skaidri noformulēt, kādi ir šīs darba grupas uzdevumi, atbilstoši tam, kas ir solīts sabiedrībai, proti, izbeigt OIK afēru. Un otra lieta - Saeimai ir jāseko līdzi tam, kā šī darba grupa strādās un kādus priekšlikumus sagatavos. Un jābūt nevis vienkārši priekšlikumiem, bet gan konkrētam rīcības plānam, kurš tiek izpildīts. Pretējā gadījumā viss, kas līdz šim ir bijis darīts, ko ir darījusi Ekonomikas ministrija un arī šī darba grupa, patiesībā ir tikai tādēļ, lai novilktu laiku līdz vēlēšanām un lai neko nevajadzētu darīt, jo pēc vēlēšanām atkal visu noteiks sponsoru intereses, nevis sabiedrības intereses.

Kolēģi! Aicinu atbalstīt šo priekšlikumu, ja jūs tiešām vēlaties ar šo afēru tikt galā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds deputātam Jānim Upeniekam. Viņš runās “pret” šī patstāvīgā priekšlikuma iekļaušanu nākamās sēdes darba kārtībā.

J.Upenieks (VIENOTĪBA).

Augsti godājamais sēdes vadītāja kungs! Godātie kolēģi!

Ekonomikas ministrija un Ministru kabinets turpina darbu pie obligātā iepirkuma komponentes sistēmas sakārtošanas un likvidēšanas. (Starpsauciens: “Piesegšanas!”) Pēdējo mēnešu laikā Ekonomikas ministrija pēc uzcītīga darba, izvērtējot riskantākās stacijas, ir atcēlusi 21 atļauju, tādējādi nākotnes saistībās ietaupot Latvijas iedzīvotājiem (Dep. I.Zariņš: “No 25 nestrādājošām stacijām!”) 340 miljonus eiro. Ir stiprināta elektrostaciju uzraudzība, un nākotnē tiks veikta arī aptuveni 400 staciju pārbaude (Dep. A.Kaimiņš: “Kad?”), lai pārbaudītu to normatīvo regulējumu, kā arī novērtētu koģenerācijas staciju lietderību.

Turklāt otrdien, 17.aprīlī, Ministru kabineta sēdē tika izveidota augsta līmeņa darba grupa 24 dalībnieku sastāvā, kuras uzdevums ir līdz 1.augustam izvērtēt obligātā iepirkuma komponentes un subsidētās elektroenerģijas ietekmi uz tautsaimniecību, kā arī ierosināt priekšlikumus obligātā iepirkuma komponentes kā maksājuma mehānisma atcelšanai un likvidēšanai. Tāpat šīs darba grupas uzdevums būs reizi mēnesī iesniegt atskaiti par darba grupas paveikto un līdz 1.septembrim iesniegt Ministru kabinetā priekšlikumus obligātā iepirkuma komponentes atcelšanai.

Nešaubieties, kolēģi, - Ministru kabinets un Ekonomikas ministrija informēs Saeimu par rīcību un darbību šajā darba grupā. Tādēļ aicinu nedublēt to, kas jau ir izdarīts, un to, kas jau tiek darīts, un aicinu noraidīt šo lēmuma projektu. (No frakcijas SASKAŅA: “Kas tika darīts?”)

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Viens deputāts ir runājis “par”, viens - “pret”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par patstāvīgā priekšlikuma - lēmuma projekta “Par uzdevumu Ministru kabinetam novērst obligātās iepirkumu komponentes (OIK) negatīvo ietekmi uz Latvijas elektroenerģijas galalietotājiem” - iekļaušanu Saeimas nākamās sēdes darba kārtībā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 33, pret - 29, atturas - 20. Patstāvīgais priekšlikums nākamās sēdes darba kārtībā nav iekļauts.

Vai ir kāds priekšlikums...? Jā. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Ivaram Zariņam!

I.Zariņš (SASKAŅA).

Es aicinu šo patstāvīgo priekšlikumu nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Jānim Upeniekam!

J.Upenieks (VIENOTĪBA).

Atbilstoši argumentiem, kurus jau uzskaitīju, aicinu šo jautājumu komisijai nenodot.

Sēdes vadītājs. Jūs piedāvāsiet vēl kādu citu komisiju? Nē. Jebkurā gadījumā viens... Tātad jūs varat ierosināt nodot komisijai, savukārt deputāts var teikt, ka nē. Mums tagad tas jāizšķir balsojot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par šī lēmuma projekta nodošanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 32, pret - 30, atturas - 19. Lēmuma projekts komisijai nav nodots.

Līdz ar to patstāvīgais priekšlikums uzskatāms par noraidītu.

Godātie kolēģi! Nākamā apakšsadaļa - “Par atvaļinājuma piešķiršanu”.

Par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātei Līgai Kozlovskai šā gada 12.aprīlī.

Deputāte Līga Kozlovska ir lūgusi piešķirt viņai neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 12. aprīlī. Saeimas Prezidijs šo atvaļinājumu ir piešķīris, un šodien es par to jūs informēju Saeimas sēdē.

Pirms mēs sākam izskatīt nākamo Saeimas sēdes darba kārtības sadaļu, es informēju, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija lūdz šodienas sēdes darba kārtībā iekļaut šīs komisijas izstrādāto likumprojektu “Piespiedu dalītā īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likums” izskatīšanai pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.

Nākamā darba kārtības sadaļa - “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.

Lēmuma projekts “Par Gerdas Rozītes-Pupkevičas iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Aleksandrs Jakimovs.

A.Jakimovs (SASKAŅA).

Labrīt, cienījamie kolēģi! Saeimas Juridiskās komisijas šī gada 17.aprīļa sēdē tika skatīts lēmuma projekts “Par Gerdas Rozītes-Pupkevičas iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”.

Par kandidāti.

Gerda Rozīte-Pupkeviča ir dzimusi 1985.gadā. Viņa ieguvusi profesionālo maģistra grādu tiesību zinātnē un jurista kvalifikāciju. Iegūtā kvalifikācija atbilst piektajam profesionālās kvalifikācijas līmenim.

Gerdas Rozītes-Pupkevičas līdzšinējā darba pieredze saistīta ar jurisprudenci, tajā skaitā viņa strādājusi par tiesas sēžu sekretāri un tiesneša palīgu.

Gerda Rozīte-Pupkeviča kā tiesneša amata kandidāte stažējas no 2017.gada augusta līdz šim brīdim. Par viņu ir saņemta pozitīva atsauksme no Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas. Atsauksmē norādīts, ka tiesneša amata kandidāte spēj interpretēt tiesību normas atbilstoši konkrētas lietas faktiskajiem apstākļiem, kā arī izprot pastāvošo tiesu praksi. Atsauksmes secinājums: tiesneša amata kandidāte Gerda Rozīte-Pupkeviča pilnībā atbilst tiesneša amatam.

No Rīgas apgabaltiesas atsauksmes redzams, ka Gerdai Rozītei-Pupkevičai piemīt īpašības, kas nepieciešamas tiesneša amata pienākumu pildīšanai. Viņa apzinās tiesneša amata lomu un atbildību un ir piemērota kandidāte tiesneša amata pienākumu veikšanai.

Tiesu sistēmas uzraudzības departamenta direktore savā atsauksmē norāda, ka kopumā stažēšanās laikā Gerdas Rozītes-Pupkevičas zināšanas novērtē ar “teicami”, un uzskata, ka viņa var priekšzīmīgi pildīt tiesneša amata pienākumus.

Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija dod pozitīvu atzinumu Gerdas Rozītes-Pupkevičas iecelšanai rajona (pilsētas) tiesas tiesneša amatā.

Ņemot vērā minēto, komisijas locekļi ir vienbalsīgi atbalstījuši šo lēmuma projektu.

Saeimas Juridiskās komisijas vārdā aicinu iecelt Gerdu Rozīti-Pupkeviču par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Gerdas Rozītes-Pupkevičas iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

A.Jakimovs. Paldies.

Sēdes vadītājs. Nākamā darba kārtības sadaļa - “Likumprojektu izskatīšana”.

Likumprojekts “Par Visaptverošo un pastiprināto partnerības nolīgumu starp Eiropas Savienību un Eiropas Atomenerģijas kopienu un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Armēnijas Republiku, no otras puses”, otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Sergejs Potapkins.

S.Potapkins (SASKAŅA).

Labdien, cienījamie deputāti! Strādājam ar likumprojektu “Par Visaptverošo un pastiprināto partnerības nolīgumu starp Eiropas Savienību un Eiropas Atomenerģijas kopienu un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Armēnijas Republiku, no otras puses”.

Ārlietu komisija minēto likumprojektu vienbalsīgi atbalstīja.

Komisijas vārdā lūdzu jūs atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Par Visaptverošo un pastiprināto partnerības nolīgumu starp Eiropas Savienību un Eiropas Atomenerģijas kopienu un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Armēnijas Republiku, no otras puses” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts “Grozījumi Aizturēto personu turēšanas kārtības likumā”, trešais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāte Zenta Tretjaka.

Z.Tretjaka (SASKAŅA).

Labdien, augsti godājamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija savā šā gada 11.aprīļa sēdē ir apspriedusi likumprojektu “Grozījumi Aizturēto personu turēšanas kārtības likumā” (Nr.1119/Lp12) trešajā lasījumā.

Trešajam lasījumam priekšlikumi nav iesniegti.

Komisijas vārdā lūdzu minēto likumprojektu atbalstīt trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Aizturēto personu turēšanas kārtības likumā” trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Z.Tretjaka. Paldies.

Sēdes vadītājs. Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Konvenciju par ieguldījumu strīdu izšķiršanu starp valstīm un citu valstu pilsoņiem””, trešais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Sergejs Potapkins.

S.Potapkins (SASKAŅA).

Cienījamie deputāti! Strādājam ar likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Konvenciju par ieguldījumu strīdu izšķiršanu starp valstīm un citu valstu pilsoņiem””.

Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Konvenciju par ieguldījumu strīdu izšķiršanu starp valstīm un citu valstu pilsoņiem”” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas finanšu instrumenta 2014.-2021.gada perioda vadības likums”, trešais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Edgars Putra.

E.Putra (ZZS).

Labrīt, kolēģi! Skatām likumprojektu trešajā lasījumā.

Uz trešo lasījumu esam saņēmuši vienu priekšlikumu. Tas ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums, kas komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

E.Putra. Tādējādi esam izskatījuši visus priekšlikumus.

Aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas finanšu instrumenta 2014.-2021.gada perioda vadības likums” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts “Grozījumi Revīzijas pakalpojumu likumā”, trešais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Edgars Putra.

E.Putra (ZZS).

Arī šim likumprojektam ir trešais lasījums.

Komisijā uz trešo lasījumu ir saņemti divi priekšlikumi.

1.priekšlikums, kas ir redakcionāla rakstura, ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

E.Putra. Arī 2.priekšlikums ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

E.Putra. Aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Revīzijas pakalpojumu likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījumi Epidemioloģiskās drošības likumā”, trešais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāts Vitālijs Orlovs.

V.Orlovs (SASKAŅA).

Cienījamais Prezidij! Godātie kolēģi deputāti! Strādājam ar likumprojektu “Grozījumi Epidemioloģiskās drošības likumā”, trešais lasījums. Uz trešo lasījumu tika iesniegti četri priekšlikumi.

1.priekšlikums ir no Veselības ministrijas parlamentārā sekretāra Jāņa Trupovnieka kunga. Priekšlikums ir daļēji atbalstīts un iekļauts 2. - atbildīgās komisijas priekšlikumā...

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

V.Orlovs. ...kurš tiek atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt arī komisijas viedoklim par 2.priekšlikumu.

V.Orlovs. 3.priekšlikumu iesniedza Saeimas deputāte Jūlija Stepaņenko. Tas ir daļēji atbalstīts un iekļauts 4. - komisijas priekšlikumā, kurš arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Sākam debates.

Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J.Stepaņenko (SASKAŅA).

Godātie kolēģi! Diemžēl man nebija iespējas klātienē kolēģiem komisijā precīzi un pienācīgi izskaidrot mana priekšlikuma būtību, jo aizstāvēju citus priekšlikumus Ārlietu komisijā.

Bet, tā kā trešajā lasījumā turpinājās jau aizsāktā diskusija un mēs apspriedām situāciju ar Veselības ministrijas pārstāvjiem un Juridisko biroju arī ārpus komisijas, man ir jāsaka paldies komisijas locekļiem par to, ka viņi saprata manas bažas. Lai gan es joprojām neesmu droša par to, kā īsti darbosies pienākums fiziskajai personai pildīt epidemiologa un pretepidēmijas pasākumus veicošā veselības inspektora norādījumus, jo šie norādījumi joprojām nav definēti. Bet es esmu gandarīta, ka man ir izdevies ieviest zināmu skaidrību vismaz tanī apstāklī, kas nosaka - cilvēkam nebūs pret savu gribu jāveic medicīniskas manipulācijas pēc amatpersonas norādījuma.

It īpaši runa ir par vakcīnām, jo otrā lasījuma redakcijas apspriešanā komisijā Veselības ministrijas pārstāvji vakcinēšanos minēja kā vienu no iespējamiem norādījumiem, kas būtu izpildāms saskaņā ar šo normu. Kā mēs zinām un kā to nosaka starptautiskās tiesību normas, vakcinācija nevar būt obligāta, piespiedu kārtā. Un tāpēc ir svarīgi uzsvērt, ka atteikšanos no medicīniskām manipulācijām nevar uzskatīt par likuma pārkāpumu.

Tāpat mēs nedrīkstam aizmirst to, ka šāds amatpersonas norādījums ir uzskatāms par administratīvu aktu un, teiksim, sniedzot norādījumus fiziskajai personai atturēties no konkrētām darbībām, piemēram, neapmeklēt darbu, ir jāievēro tas, lai persona, pildot epidemiologa norādījumus, nenonāk situācijā, kad tā pārkāpj līgumu ar darba devēju. Ja regulējums paredz attaisnotu kavējumu, tas ir labi, bet, ja ne, tad tas attiecīgi ir jāsakārto.

Mans konkrētais priekšlikums par to, ka personai ir tiesības atteikties no medicīniskām manipulācijām, ir precizēts 4. - komisijas priekšlikumā, kas ir nedaudz pārformulēts, bet es saprotu, ka 4. - komisijas priekšlikums ir pieņemams pilnīgi visiem. Tāpēc es arī neaicināšu balsot par manu priekšlikumu, bet vēlreiz vēlos norādīt, ka likumdevēja griba šajā priekšlikumā ir tieši tāda, kādu es šobrīd esmu jums pateikusi.

Paldies, kolēģi.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds deputātam Romualdam Ražukam.

R.Ražuks (VIENOTĪBA).

Cienījamais sēdes vadītāj! Kolēģi! Tiešām paldies deputātei Stepaņenko par šo diskusiju, taču es vēlos ieviest skaidrību. Tur, kur tiek apdraudēta citu sabiedrības locekļu veselība un dzīvība, tur cilvēktiesības beidzas. Jā, cilvēkam ir tiesības uz pienācīgu ārstēšanu, bet attiecīgās iestādes - epidemioloģijas, infektoloģijas - var piemērot pasākumus, kuri ir nepieciešami epidēmijas apturēšanai.

Kas attiecas uz vakcināciju. Vakcinācija epidēmijas laikā netiek veikta. Jo, lai izveidotos atbilstīga imunitāte, atspars slimībai, nepieciešams laiks. Epidēmijas laikā var ievadīt serumus, tātad jau gatavas antivielas, un tā ir pavisam cita lieta. Šis pants un šis priekšlikums - gan Stepaņenko kundzes, gan mūsu modificētais - nav par vakcināciju. Tas ir par cilvēka pienākumu sekot norādījumiem, lai netiktu apdraudēta citu cilvēku veselība un dzīvība.

Pacienta tiesības piekrist vai atteikties no medicīniskām manipulācijām un pasākumiem nosaka Pacientu tiesību likums un Ārstniecības likums. Tā ka šis likums nekādā veidā nemonopolizē mediķu tiesības kaut ko darīt ar pacientu.

Bet katrā ziņā paldies par diskusiju. Mēs to visu izdiskutējām un pienācīgā kārtā izveidojām komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debates beidzam. (Aplausi.)

Es saprotu, ka deputāte Stepaņenko neprasa balsojumu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

V.Orlovs. Nē. Mūsu kolēģis deputāts Ražuks precīzi izskaidroja vakcinācijas būtību, kādas ir sekas un kāda ir pasaules prakse.

3.priekšlikums. Atbalstīts.

4. - Sociālo un darba lietu komisijas...

Sēdes vadītājs. 3.priekšlikums ir daļēji atbalstīts un iekļauts 4.priekšlikumā. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

V.Orlovs. Daļēji atbalstīts, jā, un iekļauts 4. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

V.Orlovs. Līdz ar to lūdzu atbalstīt likumprojektu “Grozījumi Epidemioloģiskās drošības likumā” (Nr.1080/Lp12) trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Epidemioloģiskās drošības likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts - “Grozījumi Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā”, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Vucāns.

J.Vucāns (ZZS).

Augsti godātais sēdes vadītāj! Cienītās kolēģes un godātie kolēģi!

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir izskatījusi, gatavojot pirmajam lasījumam, Ministru kabineta virzīto likumprojektu “Grozījumi Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā”.

Šis likumprojekts ir izstrādāts, lai ieviestu Eiropas Parlamenta un Padomes 2015.gada 25.novembra direktīvu, ar kuru groza trīs iepriekš pieņemtas direktīvas un vienu regulu, kā arī atceļ vienu direktīvu.

Likumprojekts nosaka plašāku regulēto maksājumu pakalpojumu sniegšanas ģeogrāfisko teritoriju, skaidrāku maksājumu iestāžu un elektroniskās naudas iestāžu licencēšanas kārtību, jaunu kārtību maksājumu iestāžu un elektroniskās naudas iestāžu darbības uzsākšanai pārrobežā; ievieš diskriminācijas aizlieguma principu attiecībā uz maksājumu iestāžu piekļuves tiesībām savam maksājumu kontam kredītiestādē; nosaka licencēšanas prasības konta informācijas pakalpojumu sniedzējiem un maksājuma ierosināšanas pakalpojumu sniedzējiem; paredz tiesības Finanšu un kapitāla tirgus komisijai atteikt personas reģistrācijas pieteikumu; paredz noteikt Finanšu un kapitāla tirgus komisijas normatīvajos noteikumos maksājumu iestāžu pašu kapitāla prasības aprēķināšanas kārtību, noteikt jaunas prasības Finanšu un kapitāla tirgus komisijas uzraudzības maksai; paredz ieviest maksājumu pakalpojumu sniedzējiem pienākumu izstrādāt savas darbības operacionālo un drošības risku novērtējumu (tas ir būtiski sakarā ar pēdējiem notikumiem Latvijas banku sektorā).

Šis likumprojekts paredz vēl virkni citu pilnveidojumu tajās lietās, kas ir saistītas ar maksājumu pakalpojumu sniegšanu un elektroniskās naudas apriti valstī.

Grozījumi šajā likumā ir visai apjomīgi, tāpēc, kaut arī valdība aicināja šim likumprojektam piešķirt steidzamību, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija, izdiskutējusi to visu, nolēma aicināt Saeimu skatīt šo likumprojektu parastajā kārtībā - trijos lasījumos. Līdz ar to komisijas vārdā aicinu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

J.Vucāns. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - šī gada 10.maijs.

Sēdes vadītājs. 10.maijs. Deputāti neiebilst...

Es atvainojos! Deputāts Atis Lejiņš gribēja citu termiņu pieteikt? Ā, tas ir pie nākamā... Okay. Šoreiz meitenes pasteidzās.

Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 10.maijs.

Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām””, pirmais lasījums.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā - deputāts Rihards Melgailis.

R.Melgailis (LRA).

Cienījamais Saeimas sēdes vadītāj! Cienījamie kolēģi! Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija ir izskatījusi deputātu iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām””.

Likumprojekta būtība: 11.novembri, Lāčplēša dienu, iekļaut svētku dienu sarakstā, attiecīgi svītrojot to no atzīmējamo dienu saraksta.

Komisijas sēdē neizvirzījās jautājums par šo svētku nozīmi, par svinēšanas tradīcijām. Ministriju pārstāvji vairākkārt uzsvēra to, ka, lūk, kādam arī šajā svētku dienā būs jāstrādā un radīsies papildu izdevumi, kas var nodarīt valstij zaudējumus: nākamajā gadā - 8,6 miljonus, aiznākamajā - 9,2 miljoni; šogad - nē, jo 11.novembris ir svētdiena.

Tajā pašā laikā vairākas ministrijas un ieinteresētās uzaicinātās institūcijas atbalstīja šo svētku dienu, izņemot Latvijas Darba devēju konfederāciju. Ekonomikas ministrija izteica tādu priekšlikumu: kopumā pārskatīt svētku dienu sarakstu - varbūt kāda mums ir lieka.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Sākam debates.

Vārds debatēs deputātam Atim Lejiņam.

A.Lejiņš (VIENOTĪBA).

Godātais Prezidij! Kolēģi! Mums tanī komisijas sēdē bija runa arī par to, ka citās valstīs ir daudz mazāk svētku dienu nekā Latvijā, un tika pieminēta Zviedrija. Bet īstenībā tā nevar rēķināt, cik daudz ir svētku dienu, tā vienkāršā iemesla dēļ, ka katrā valstī ir (Sēdes vadītājs noklaudzina ar āmuru.)... katrā valstī ir atsevišķa metodika.

Piemēram, Zviedrijā ir 13 dienas, mums ir 15. Es senāk dzīvoju Zviedrijā, un es labi zinu, ka Zviedrijā ir vairāk svētku dienu, jo darba devēji vienojas ar darba ņēmējiem, un tāpēc tās dienas netiek atzīmētas kā nacionālās svētku dienas.

Jā, es strādāju vienā iestādē, un mēs nekad neatstrādājām sestdienās.

Tāpat Francijā. Piemēram, Francijā... Cik Francijā ir provinču? Es nezinu. Ir tikai trīs nacionālās svētku dienas Francijā, bet katrā provincē darba devējs drīkst vienoties ar darba ņēmēju, un tad tikai saskaita, jo, kaut arī Francija ir laicīga valsts, tajā ir vairāk reliģisko svētku dienu nekā jebkurā reliģiskā valstī. Tā ka tas ir viens aspekts. Īsti tā nevar salīdzināt.

Otrais aspekts: ja cilvēki jūtas vairāk atpūtušies, ja ir mazāk stresa, tad, darbā ejot, viņi taču strādā ražīgāk. Ja mums Latvijā ir zems ražīgums, varbūt tas nav tikai tāpēc, ka darba devēji neiegulda jaunās tehnoloģijās, varbūt tas ir tāpēc, ka cilvēks ir diezgan kārtīgi noskrējies...

Nu neteiksim, ka Zviedrijā ir zems darba ražīgums! Tur ir ļoti augsts darba ražīgums, un tur ir vairāk svētku dienu. Tāpēc es gribu aicināt pieņemt šo dienu kā mūsu lielo svētku dienu! Bez 11.novembra, kuru mēs gribam svinēt visā Latvijā, ne tikai ar svecītēm te, pie pils... Jā, lai tā būtu diena, ko mēs svinam kā svētku dienu, jo bez tās nebūtu bijis 18.novembra.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds deputātam Valteram Dambem.

V.Dambe (ZZS).

Cienījamie deputāti! Tautai patīk svētki, patīk svinēt. Tā ir simtprocentu patiesība! Un, protams, atpūtušies cilvēki strādā daudz ražīgāk. Bet kādam par šo svinēšanu ir jāsamaksā, un tie ir uzņēmēji. Uzņēmēji ir darba devēji - tie, kas dod darbu, ražojot preces un sniedzot pakalpojumus, un rada mūsu valsts iekšzemes kopproduktu.

Tikai it kā 0,1 procents dienā - nu, tas taču nav daudz! Bet, ja Latvijā šogad ir 16 svinamās svētku dienas, tad tie jau ir 1,6 procenti.

Komisijā iebildumi pret papildu svētku dienu bija tikai Latvijas Darba devēju konfederācijai. Vārgi iebilda Ekonomikas ministrijas un Finanšu ministrijas pārstāvji.

Mans pienākums ir atbalstīt darba devējus, jo tie ir patiesie Latvijas valsts budžeta veidotāji (Ministru kabinets, Saeima, Finanšu ministrija ir tikai šī budžeta pārvaldītāji). Nav pareizi neņemt vērā šos nodokļu maksātājus - patiesos mūsu valsts bagātības veidotājus.

Kā tad ir pasaulē? Cik un kā svin kaimiņi? Kolēģis Lejiņš jau teica, ka Zviedrijā var vienoties, Vācijā var vienoties... Droši vien arī Latvijā vienojas... Darba devēji un daudzi pareizticīgo konfesiju pārstāvji jau tagad vienojas par brīvdienu pareizticīgo Ziemassvētku svinēšanai.

Mūsu daudz pieminētajiem kaimiņiem igauņiem ir tikai 10 noteiktās svētku dienas, Lietuvā - 14, ASV - 13, Krievijā - 15. Mums - 16.

Jā, pasaulē ir dažas valstis, kas var svinēt vairāk, un lai viņi svin! Pienāks arī Latvijā laiks, kad varēsim svinēt.

Finanšu ministrijas pārstāvji komisijā bilda, ka vienas svētku dienas ietekme uz budžetu 2019.gadā ir 8,6 miljoni.

2018.gadā, kā jau teica iepriekšējais runātājs, šī svētku diena iekrīt svētdienā un it kā ietekmes uz budžetu nebūs, bet zināmā mērā - būs (es to vēlāk pateikšu).

2020.gadā - 9,2 miljoni. Un tā tālāk.

Es paļaujos uz šiem aprēķiniem. Manuprāt, tie ir pietiekami lieli skaitļi, lai mēs ar tiem rēķinātos, jo mūsu budžets joprojām ir ar deficītu. Turklāt svētku dienās parasti palielinās darba apjoms veselības aprūpes nozarē; arī policijai ir vairāk darba. Šajās nozarēs strādājošiem būs jāmaksā dubultā apjomā. Arī tas atstāj ietekmi uz budžetu.

Esmu saņēmis desmitiem zvanu no lauksaimniekiem, kuri iebilst pret papildu svētku dienu, jo lauksaimniecības dzīvnieki ir jāpabaro un jāapkopj arī svētku dienā. Un par darbu šādā dienā strādniekam ir jāsamaksā dubultā apjomā! Gotiņa svētku dienā jau nedod tāpēc divreiz vairāk piena, bet zemniekam ir jāsamaksā.

Darba devējs strādniekam apmaksā četru nedēļu ilgu atvaļinājumu. Ja tajā laikā iekrīt svētku diena, papildus jāpiešķir diena, kura arī ir jāapmaksā. Un vēl trīs nedēļas iznāk no svētku jeb svinamām dienām. Tātad kopā - septiņas nedēļas, tas ir, gandrīz divi mēneši no gada 12 mēnešiem! Tas ir laiks, kurā darba devējs, neizmantojot savas iekārtas, nenoslogojot pamatlīdzekļus, ir spiests maksāt darba ņēmējam un ir spiests samaksāt nodokļus. Un ir nozares - lauksaimniecība, tirdzniecība -, kur jānodrošina nepārtraukts darbs un kur darbiniekiem ir jāstrādā visus 12 mēnešus.

Un nobeigumā nedaudz sentimenta. Abi mani vectēvi ir cīnījušies brīvības cīņās pret Bermonta karaspēku, par to ir saņēmuši piemiņas medaļas un zemi jaunsaimniecību veidošanai. Mēs esam 11.novembri atcerējušies ģimenes lokā visus padomju laikus, esam iededzinājuši svecītes, un neatkarīgi no tā, kādā krāsā šī diena, 11.novembris, būs iekrāsota kalendārā, mūsu ģimenē tā būs svētku diena.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds deputātam Ilmāram Latkovskim.

I.Latkovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Augsti godātie draugi deputāti! Es solidarizējos ar to viedokli, ka Lāčplēša diena vēsturiski ir ļoti nozīmīga diena un būtu pelnījusi būt svētku diena vairāk nekā daža laba cita, kura mums šobrīd ir svētku diena.

Varbūt dažs varētu pārmest, ka tagad, pusgadu pirms vēlēšanām, mēs populistiski gribam noteikt to par svētku dienu. Un šeit es atgādināšu to labo lietu, ka daba ir parūpējusies, proti, šogad 11.novembris ir svētdiena, tā ir brīvdiena, un es aicinu to ņemt vērā.

Tas ļauj mums atslābt un nesaspringt uz šo jautājumu. Jo daba vienmēr parūpējas. Ja mēs paskatīsimies uz svētkiem, uz svētku tradīcijām, tās nāk no Saules kalendāra. Tur ir dievišķs, kosmisks viedums. Dieva līnija - vertikālā, Māras līnija - horizontālā, tur ir saulgrieži, un vēl ir šķērslīnijas. Ļoti simetriski un harmoniski tie svētki izvietojas. Tie ir Dieva doti un dabas doti.

Cilvēkiem ir daudz notikumu vēsturē bijis, viņi prasa: “Nu pieliksim vēl klāt, tas mums ir tik svarīgi!” Un Dievs saka: “Nu labi, vienu vai divus, bet ļoti uzmanīgi.” Un tā Eiropā mēs vērojam - ir 10, varbūt 12 svētku dienas. Mums, kā mēs uzskaitījām, īsti vairs nevar saprast - 16 vai 17 tagad būtu. Ja izveidojas tāds blīvums, tad ir tās visas uz sestdienām pārceltās darba dienas, un pilnīgs haoss veidojas dabas ritmā. Manuprāt, šeit bija ļoti vieds padoms no Ata Lejiņa puses, ka darba devēji ar darba ņēmējiem var ļoti labi vienoties un nevajadzētu to kalendāru pārblīvēt, jo tiešām varētu vienoties.

Ja mēs tagad gribam likt klāt, skaidrs, ka kaut kas jāņem nost. Ir drusciņ par daudz. Nu ko mēs tā, pirms vēlēšanām, tagad noņemsim? Neko! Neko. (Dep. A.Kaimiņš: “1.janvāri! 1.janvāri!”) Nu neveiksies tev, draugs, ar 1.janvāri. Viegli likt klāt un neiespējami noņemt nost.

Būtībā mums ir vajadzīgs jauns svētku koncepts, jo tur ir haoss mazliet sataisīts. Arī karogu sēru noformējumā tur ir par daudz... to dienu. Tāda smaga ir vēsture, taču nevar tik depresīvi arī sērot. Bet tas ir jaunās simtgades un jaunās Saeimas darbs. Šogad, kā jau es teicu, daba ir parūpējusies.

Dāmas un kungi! Deputāti! Liecieties mierā šogad ar šo jautājumu. Viss būs kārtībā! Nenodarbojieties ar šo dabas pārgrozīšanas iniciatīvu. Es to neatbalstu, un es atvainojos arī par iepriekšējā runā pārtērēto laiku, Daudzes kungs, es atdotu to atpakaļ - 11 minūtes, gandrīz 12 minūtes.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Es novērtēju.

Vārds deputātam Jānim Dombravam. Jūs iekļausieties desmit minūtēs?

J.Dombrava (VL-TB/LNNK).

Godātā Saeima! 11.novembris patiesi ir vieni no lielākajiem svētkiem Latvijā, kuri pulcē daudzus simtus, tūkstošus cilvēku. Simtiem pasākumu notiek dažādās Latvijas vietās - gan mazās pilsētās, gan lielās pilsētās un pat ciematos. Un patiesi, nav pareizi, ka šī latviešu uzvaras diena nav oficiāli atzīmējama kā svētki.

Nacionālā apvienība daudzu gadu garumā ir rosinājusi iekļaut šo dienu kā oficiāli svinamu dienu, kā brīvdienu kalendārā. Neskatoties uz to, gan Dombrovska valdības, gan Straujumas kundzes valdības laikā šie projekti parasti tika noraidīti. Mēs pat piedāvājām risinājumu, lai nerastos papildu brīvdiena, - noteikt, ka 1.maijs turpmāk būtu atzīmējama diena, bet 11.novembris - oficiāla brīvdiena. Arī šobrīd, kad izskan iespēja, ka Saeima varētu pieņemt šo lēmumu, mēs varētu veikt, ja ir nepieciešams, šādas izmaiņas: noteikt 1.maiju kā atzīmējamu dienu, bet 11.novembri kā oficiālu brīvdienu.

Mūsu tautai ir nepieciešama sava uzvaras diena. Mūsu karaspēks spēja padzīt ne tikai vienas lielvalsts armiju, bet veselu divu lielvalstu armijas. Es domāju, tas patiesi ir atzīmēšanas vērts notikums. Tāpēc es aicinu balsot “par” šo likumprojektu un otrajā lasījumā rast risinājumus. Un viens no risinājumiem tik tiešām ir mainīt šīs dienas.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Nākamais debatēs pieteicies Ivars Brīvers. Jums pietiks ar septiņām minūtēm? Nu, tad acīmredzot mums ir jāiet pārtraukumā un jāturpina debates pēc pārtraukuma.

Godātie kolēģi! Brīvera kungam nepietiek ar septiņām minūtēm, līdz ar to mums jāiet pārtraukumā. Lūdzu zvanu reģistrācijai!

Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātu!

Kamēr tiek apkopoti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumam deputātam Gaidim Bērziņam.

G.Bērziņš (VL-TB/LNNK).

Kolēģi no Juridiskās komisijas! Atgādinu, ka Juridiskās komisijas sēde pēc piecām minūtēm notiks Juridiskās komisijas telpās.

Sēdes vadītājs. Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai Saeimas sekretāra biedram Gunāram Kūtrim.

G.Kūtris (12.Saeimas sekretāra biedrs).

Cienījamie kolēģi! Šobrīd nav reģistrējušies: Ints Dālderis, Ojārs Ēriks Kalniņš, Nellija Kleinberga, Rihards Kols, Armands Krauze, Rihards Melgailis... ir, Romāns Mežeckis, Ainārs Mežulis, Ināra Mūrniece, Artis Rasmanis, Jānis Trupovnieks, Viktors Valainis... ir, Mihails Zemļinskis.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 12.Saeimas priekšsēdētājas biedrs
Gundars Daudze.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Pulkstenis ir 11.00. Saeimas sekretārs nupat saskaitīja, ka kvorums arī esot.

Turpinām izskatīt likumprojektu “Grozījumi likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”” pirmajā lasījumā.

Turpinām debates.

Vārds deputātam Ivaram Brīveram.

I.Brīvers (LRA).

Dāmas un kungi! Tēma par latviešu karavīriem man vienmēr ir bijusi tuva. Es uzskatu, ka vienmēr ir īstais laiks un visur ir īstā vieta runāt par šo jautājumu.

Vispirms gribu iebilst Dombravas kungam. Nesauciet 11.novembri par uzvaras dienu! Tā ir Lāčplēša diena.

Mēs visi zinām, kādam notikumam par godu mēs atzīmējam šo dienu. Taču sabiedrībā parasti tomēr visi piekrīt šim viedoklim, ka šajā dienā mēs, protams, pieminam ne tikai Bermonta kauju dalībniekus, bet visus latviešu karavīrus. Tā ir diena, kad jāpiemin visi latviešu karavīri neatkarīgi no tā, kurā pusē un kādu iemeslu dēļ viņi cīnījušies. Man ļoti negribas, lai gluži kā padomju laikos mēs pieminētu tikai pareizajā pusē karojušos.

Sešdesmitajos gados Rīgas Kinostudijā tika uzņemta lieliska filma, kura nebija aizliegta, bet kuru saprotamu iemeslu dēļ ļoti maz rādīja kinoteātros, toreiz tā saucās “Es visu atceros, Ričard!”, tagad to sauc “Akmens un šķembas”, un tajā spēlē mūsu lieliskie aktieri, kuri arī paši droši vien tos laikus bija pārdzīvojuši, - Eduards Pāvuls un Harijs Liepiņš. Filmas beigās ir ļoti laba epizode: abi filmas varoņi tiekas Brāļu kapos (tas notiek jau padomju laikos - sešdesmitajos gados) un atceras, ka viņi kā jaunekļi pie Mātes Latvijas pieminekļa pirms kara zvērēja uzticību Latvijai. Šis laiks ir pagājis. Viens no šiem trim zēniem ir kritis karā. Divi tagad jau pieaugušie vīri satiekas un atceras toreiz doto solījumu. Es tieši neatceros, vai tas bija Pāvula tēlotais varonis vai Liepiņa... ja nemaldos, Pāvula tēlotais varonis saka: “Bet vai tu esi padomājis, kas notiktu, ja šeit apglabātie pieceltos? Vai atkal nesāktos asiņains karš uz dzīvību un nāvi, kā tas bija tad, kad viņi tiešām bija dzīvi? Un katrs no viņiem uzskatītu, ka viņš cīnās par Dzimteni.”

Šie vārdi no šīs filmas netika izgriezti.

Kā jau teicu, esmu sagatavojis vairākus stāstus. Es pats, protams, neesmu piedalījies karadarbībā, bet esmu runājis ar daudziem cilvēkiem. Es varbūt gari nekavēšu jūsu laiku, bet izstāstīšu, manuprāt, pāris visinteresantākos... neteiksim, interesantākos, bet tos, kas visvairāk rada pārdomas.

Deviņdesmito gadu sākumā man bija iespēja tikties ar vairākiem nu jau padzīvojušiem vīriem, kuri trīsdesmitajos gados Latvijā spēlēja toreiz spēcīgākajā futbola komandā - Rīgas RFK - un pārstāvēja Latvijas valstsvienību. Viens no viņiem (es viņa uzvārdu nesaukšu) padomju laikos tika godināts kā kara veterāns, jo viņš bija karojis Sarkanās armijas pusē. Es ar viņu tikos, un viņš man izstāstīja. Tiesa gan, mēs lielākoties par futbolu runājām, bet viņš tomēr izstāstīja šo stāstu.

“1940.gadā, kad Latvija tika okupēta, es un mans draugs Ēriks, mēs bijām Rīgas Futbola kluba jauni, talantīgi spēlētāji, un, gluži kā tas ir tagad, mūs paņēma uz spēcīgāku komandu - uz Minskas “Spartaku”. Kad 1941.gada 22.jūnijā sākās karš, mēs bijām Minskā, un, gluži dabiski, mūs paņēma Sarkanajā armijā.”

“Mans draugs Ēriks,” viņš teica... un es atceros, ka mums arī skolā un žurnālā “Draugs” viņš tika saukts par komjaunieti varoni. Viņš turpināja: “Ēriks līdz frontei nemaz nenonāca: viņš nomira ar holeru hospitālī. Lūk!”

Redzat! Ja mums būtu iespēja ar šo futbolistu Ēriku aprunāties, es pieļauju, viņš teiktu: “Nesauciet mani par komjaunieti varoni! Nesauciet mani par varoni! Es esmu aizstāvējis Latvijas godu futbola laukumā, es esmu futbolists. Un tas, ka svešu varu okupācijas dēļ man nācās nomirt svešā zemē hospitālī... nesauciet mani tāpēc par varoni!”

Ja par šiem cilvēkiem tagad teiktu: “Tie ir nepareizie, tos mēs nepieminēsim!” Lūk, tātad es nezinu... Bet šis vīrs, ar kuru es tiešām runāju, pieļauju... Viņš teica: “Es arī karā nebiju varonis. Es saprotu, ka otrā pusē, iespējams, bija kāds no tiem zēniem, ar kuru mēs futbola laukumā vienā pusē, Latvijas pusē, spēlējām, aizstāvējām Latvijas godu futbola arēnās. Tagad mums nācās citam uz citu šaut.”

Lūk! Tie ir tie jautājumi, par kuriem vienmēr ir īstā reize un visur ir īstā vieta runāt.

Nekavēšu jūs ar gariem stāstiem.

Vēl viens stāsts par Latgales zēnu, kurš 1913.gadā pabeidza Viļņas karaskolu un kļuva par cariskās Krievijas armijas virsnieku. 1915.gadā, kad tika formēti latviešu strēlnieku bataljoni, viņš kļuva par 5. Zemgales bataljona rotas komandieri. Vēlāk, 1917.gada septembrī, kā jūs zināt no vēstures, trīs vācu divīzijas pārrāva fronti pie Daugavas ar mērķi aplenkt Rīgu, lai saņemtu gūstā tur esošo 12. armiju, kurā tad jau bija latviešu strēlnieku pulki. 5. Zemgales pulks bija tas, kurš nostājās pretī šīm trim divīzijām un 26 stundas turēja aizsardzību, kamēr faktiski tika samalts. Lūk! Un šis Latgales zēns šajā kaujā tika kontuzēts. Tomēr karavīri viņu iznesa ārā, un viņš nokļuva Jurjevas (tagad - Tartu) hospitālī. Viņš tur... nu, nezinu... kad notika boļševiku apvērsums, Tartu bija tajā teritorijā, kuru nekontrolēja boļševiki... Jūs domājat, šim zēnam prasīja: “Kurā pusē jūs tagad gribat karot - sarkano vai balto pusē?” Man liekas, jūs paši saprotat, ka viņam teica: “Jūs esat virsnieks, jūs esat devis zvērestu.” Un tā šis vīrs nokļuva Deņikina armijā Kubaņā un karoja pret sarkanajiem. Tātad it kā pareizajā pusē. Turpat netālu, Perekopā, tie vīri, kurus viņš bija komandējis, cīnījās pret orloviešiem. Tātad faktiski... Redziet... Tā ka tas laikam ir tas, ko es... Kā jau teicu, gari nestāstīšu... Uzskatu, ka šie cilvēki - Rūdolfs Bangerskis, Fridrihs Briedis, Jukums Vācietis, Oskars Kalpaks, Jorģis Zemitāns, Jānis Balodis, Jānis Kurelis, Roberts Rubenis - ir tie, par kuriem ir jārunā, bet viņi ir pelnījuši to, lai mēs par viņiem runājam patiesību, lai neiztaisām viņus par varoņiem.

Tāpēc uzskatu, ka šīs lietas tiešām ir tās, par kurām var un vajag runāt. Un es saprotu, ka jūs varbūt teiksiet, ka mēs tāpat jau to visu zinām.

Es tieši to pašu varu teikt, ko Dambes kungs šeit teica, - ka 11.novembri es esmu svinējis un svinēšu neatkarīgi no tā, vai tā būs brīvdiena vai nebūs brīvdiena, vai tā būs aizliegta diena. Cik es atceros, faktiski tie laikam ir vienīgie svētki - oficiālie svētki -, ko šajā gadsimtā esmu svinējis bez izņēmuma.

Ja tajā dienā esmu Rīgā, tad vakarā aizeju uz Daugavmalu un nolieku svecīti... Atceros, pirms dažiem gadiem tajā dienā biju Ventspilī, tā nebija brīvdiena, man bija lekcijas tajā dienā, un studenti man teica: “Pasniedzēj, vakarā iesim lāpu gājienā! Vakarā šeit notiks lāpu gājiens!” Un tad mēs sākām runāt. Redziet! Vai es varētu rītdien, lekcijas lasot, parunāt par to, kāpēc, braucot caur Ugāli, tur ir norāde “Leitnanta Roberta Rubeņa bataljona muzejs”? Vai viņi zina, kas ir leitnants Rubenis?

Tagad, ja es par to sākšu runāt, viņi teiks: “Mēs nesaprotam, kāpēc jūs par to runājat!” Lūk, 11.novembrī man bija iespēja par to runāt.

Mēs, vismaz lielākā daļa, kas šajā zālē sēž, 11.novembri svinēsim neatkarīgi no tā, vai tā ir vai nav brīvdiena.

Par mums maza bēda! Galvenā bēda... nu, ne bēda, bet galvenā rūpe jeb prioritāte ir jaunā paaudze. Jā, jaunā paaudze! Tagad man ir iemesls ar studentiem runāt par šīm lietām un viņi klausās. Un pat tad, ja lielu daļu tas neinteresē, viņi ieklausās, un dažus tas ieinteresē, un varbūt pat kāds aizbrauc uz šo Ugāles muzeju, lai noskaidrotu, par ko īsti cīnījās Roberts Rubenis.

Es runāju arī ar pirmā kursa studentiem, kuri nupat ir pabeiguši skolu. Viena ļoti simpātiska meitene tieši tā teica: “Mums 11.novembrī skolā notiek pasākumi! Mēs runājam par šīm lietām, par kurām mēs parasti nerunājam!” Kā jūs domājat - cik procentu no jaunajiem zina, kas bija Rūdolfs Bangerskis? Cik daudzi zina, kas bija Jukums Vācietis? Padomju laikā Jukums Vācietis bija pozitīvais tēls, bet Rūdolfu Bangerski nemaz nedrīkstēja pieminēt, kaut gan viņi abi komandēja: Bangerskis - 1.latvijas strēlnieku pulku, Daugavgrīvas pulku, Jukums Vācietis - 5. Zemgales pulku. Un tas, ka viens bija Latviešu leģiona ģenerālinspektors Otrā pasaules kara laikā, bet Jukums Vācietis bija Sarkanās armijas pirmais komandieris, - tas it kā būtu tas iemesls, kāpēc par to nevar runāt.

Tā ka es aicinu vēlreiz pārdomāt: vai, izsludinot 11.novembri par svētku dienu... nu, tādu dienu, kad skolās un augstskolās nenotiek nodarbības, mēs vairāk iegūsim vai vairāk zaudēsim? Vai nav tā, ka tagad jaunā paaudze tomēr vismaz reizi gadā par šīm lietām dzird?

Jā, jūs teiksiet, ka ir tādi, kuriem vecāki to nodrošina... Redziet, es uzskatu, ka tiem tas pat nav tik būtiski. Svarīgāki ir tie jaunie cilvēki, kuri domā, ka tā ir Lāčplēša dzimšanas diena. Jā. Arī plašā sabiedrībā nesaka “Lāčplēšu diena”, bet saka - “Lāčplēša diena”. Tā nav Lāčplēša diena, tā ir Lāčplēšu diena!

Lūk, tāpēc tiešām aicinu... Es šobrīd neteikšu, kāds būs mans balsojums, bet es tomēr aicinu vairākkārt pārdomāt, vai, izsludinot 11.novembri par svētku dienu, mēs vairāk iegūsim vai vairāk zaudēsim, un vērtēt to nevis no naudas aspekta, bet no idejas aspekta.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds deputātam Valdim Kalnozolam.

V.Kalnozols (ZZS).

Labdien, brāļi un māsas! Es aicinu atbalstīt tēvzemiešu iniciatīvu un principā priecājos, lepojos, ka viņi tā mērķtiecīgi iet. Es atceros, vēl pirms 15 gadiem kopā ar Raivi Dzintaru gājām 11.novembra pasākumos, lāpu gājienos. Es tikai ar godu atceros.

Es aicinu atbalstīt arī tā saucamās Ventspils partijas iniciatīvu - 8.martu noteikt par brīvdienu. Un tiem, kas runā, ka nepietiks naudas uzņēmējiem, es gribu atkārtot vienu lietu, ko vakar Eiropas lietu komisijā teicu. Tādēļ, ka mēs esam atļāvuši vai pieļāvuši, ka vairāk nekā 370 tūkstoši cilvēku mūsu Latvijas valsti ir pametuši, mēs esam zaudējuši 90 miljardus eiro. Katru gadu tādēļ, ka šie cilvēki strādā citur un citās tautsaimniecībās, mēs zaudējam no četriem līdz 14 miljardiem. Par to Eiropas lietu komisijā vakar ziņoja.

Mans aicinājums ir - ķeramies klāt un sakārtojam tautsaimniecību! Šobrīd top tautsaimniecības grupas priekšlikumi, kā radīt šīs daudzās, daudzās darba vietas, jo aizvien mums turpinās... arī Eiropas lietu komisijā ziņotāji teica, ka Latvijā ik gadu par 10 tūkstošiem samazinās darba ņēmēju skaits. Ķeramies klāt, sakārtojam tautsaimniecību, atbalstām šo grupu un sakārtojam savu zemi! Esam labi saimnieki savā zemē!

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds deputātam Jurim Vectirānam.

J.Vectirāns (ZZS).

Godātais sēdes vadītāj! Godātie kolēģi! Jāteic, ka arī man kā Rīgas garnizona komandierim un parāžu komandierim ir bijusi saistība ar 11.novembri un, protams, arī 18.novembri.

Jāsaka, šī diena ir sevišķi nozīmīga. It sevišķi es atceros 90.gadu sākumu, kad visiem - jauniem un mazliet vecākiem, pavisam veciem un pavisam jauniem, maziem un lieliem - tie bija patiešām lieli svētki. Es atceros laikus, kad mans vecaistēvs mani - puišeli -, kad mēs bijām pie radiem Rīgā, 11.novembrī aizveda uz Rīgas Brāļu kapiem. Padomju laiks. Sniegs bija, un tur bija tik daudz svecīšu. Tik daudz svecīšu pie mūsu kritušajiem varoņiem!

11.novembris. Jāsaka, šaubu nevienam nav, ka tas jāsvin. Protams, ekonomiskās intereses arī ir svarīgas, un daudzi runā no šāda aspekta, nenoliedzot šīs dienas svarīgumu. Es arī gribu runāt par šo dienu kā svētku dienu. 11.novembris bija Bermonta karaspēka sagrāves sākums. Īstenībā 11.novembris bija diena, kad visā Baltijas telpā... faktiski Bermonts pēc uzvaras šeit, Pārdaugavā, bija spiests pamest Baltiju. Šeit bija lielākā uzvara pār Bermontu. Viņš Lietuvā mazliet apstājās, un pēc tam bija projām. Divi ienaidnieki mums bija - Bermonta armija, kuru sauca arī par Balto armiju (arī mūs sauca par baltajiem), un sarkanie, kuri palika Austrumu frontē. Dienvidu fronte jau bija slēgta. Mēs tur vinnējām.

11.novembra rītā visās Rīgas baznīcās zvanīja zvani un cilvēki nāca priecīgi ārā, smējās, līksmoja un aplaudēja. Viņiem tie bija svētki. Svētki bija līdz 1934.gadam.

Ko es gribu teikt par dažiem aspektiem, kurus es šeit atradu? Es esmu ticies ar karavīriem, kas ir dienējuši Latvijas armijā, kas ir karojuši Pirmajā pasaules karā un atbrīvošanas karā, un viņi norādīja uz ļoti zīmīgu kļūdu. Arī šeit mēs runājam par Lāčplēša dienu, asociējot to ar mūsu teiksmaino varoni tur - Lielvārdē, Daugavas krastā, cīņā ar Melno bruņinieku. Nosaukums “Lāčplēša diena” ir vienkārši viena darbinieka kļūda, jo pirmajos dokumentos bija rakstīts “Lāčplēšu diena”. Tā ir to Lāčplēšu diena, kas tika apbalvoti, kas izcīnīja uzvaru. Tā ir viņu diena. Lāčplēšu diena! Un mums vajadzētu šo kļūdu labot. Lāčplēšu diena!

Tad ir runa par Rīgas atbrīvošanu. Rīga nebija ieņemta. Kreisais krasts bija ieņemts. Un arī - ne pilnībā. Kreisais krasts! Par kādu Rīgas atbrīvošanu mēs runājam? Draugi, mums jāskatās stingri! Un mēs gribam, lai mūsu jaunatne mācās... No kā lai viņi mācās? No mūsu kļūdām šeit? Mēs to nedrīkstam pieļaut. Būsim konsekventi un stingri!

Kad mēs gatavojām parādes, tajā laikā nāca pie mums vecie karavīri, Latvijas armijas karavīri, tie, kas tiešām ar ieročiem rokās cīnījās par Latviju, un viņi mums mācīja un stāstīja, kā tas jādara, un mēs ar lielu pietāti viņus uzklausījām. Tas bija ļoti nozīmīgi - ne tikai sagatavot tīri profesionāli šos svētkus, 11.novembri, bet arī dzirdēt, ko viņi stāsta. To, kā viņi gāja... Un 11.novembra krastmala, no kurienes sākās uzbrukums pāri Daugavai, ir ļoti svarīga.

Es rakstīju savulaik ziņojumu par to, ka parādes jāveic šeit, 11.novembra krastmalā, un tad man teica: “Nu, Vectirāns atcerējās padomju laikus un sagribēja komandēt parādes šeit, 11.novembra krastmalā.” Pareizi, padomju laikā parādes notika šeit, bet tā ir mūsu krastmala. Šeit latviešu karavīri cīnījās. Līdz 1940.gadam 11.novembra krastmalā visi pulki, kas Rīgā bija dislocēti, vakara jundā stājās šeit un dziedāja himnu “Dievs, svētī Latviju!” un “Dievs Kungs ir mūsu stiprā pils”. Tas ir ļoti svarīgi. Mums jāatceras šīs vēsturiskās lietas.

Par dažiem jautājumiem, par kuriem mēs te runājam saistībā ar jaunatni. Te mani kolēģi pieminēja... nosauca arī mūsu varoņus, un tas ir pareizi. Nav notikumu bez cilvēkiem. Nav! Mūsu cilvēki, mūsu karavīri dažādos laikos ir izcīnījuši un nostiprinājuši mūsu valsti. Bet ļoti svarīgi ir, lai mēs šo domu aiznestu līdz jaunatnei. Reiz tieši Lāčplēša dienas priekšvakarā ieslēdzu raidījumu, kurā notika konkurss... bija jautājums “Kas bija pirmais Latvijas armijas pavēlnieks?” Protams, Kalpaks, Balodis un Sīmansons - visi trīs bija cienījami vīri. Protams, konkursa vadītājs viņus nosauca, un 60-70 procenti bija par Kalpaku, pārējie - par Balodi, un tikai pāris balsu bija par Sīmansonu. Taču konkursa vadītājs sacīja: “Nē, Sīmansons bija pirmais!” Un tā tas viss aizgāja... Nekad viņš nav bijis pirmais!

Kā armiju nosauca... Jā, bet armiju jau var nosaukt dažādi. Mums te vienu brīdi bija tā: es pamostos un dzirdu - 10.jūlijs ir Latvijas armijas dibināšanas diena! Un apsveiciet cits citu...! Es domāju: kāda dibināšanas diena? Protams, es labprāt apsveikšu ikvienu karavīru jebkuros svētkos, kas ir saistīti ar mums, bet 10.jūlijs... Kāpēc? Tāpēc, ka divas armijas, divu armiju grupējumi... Latvijas armijas divi grupējumi sanāca kopā, un tie tika reorganizēti... Šo dienu gribēja nosaukt par Latvijas armijas dienu. Tagad ir doma to nosaukt par Latvijas karavīru dienu. Un tas ir pareizi! Tas ir pareizi! Jo Ulmanis, Pagaidu valdības vadītājs, izdeva rīkojumu, kurā viņš pateicās Latvijas Dienvidu armijas pavēlniekam un Dienvidu brigādei... Latvijas armijas Dienvidlatvijas brigādei un tās karavīriem par cīņām Dienvidu frontē, Kurzemē... par Skrundas kauju, kur virsnieku rota tika nosaukta par Pirmo neatkarības rotu... Un es šo karogu esmu atjaunojis, mēs esam visus Kalpaka bataljona karogus atjaunojuši... Tad - Kauguru kaujas, tad - ienākšana Rīgā... Zemitāns - tur, ziemeļos... Cēsu kaujas... Un viņi sanāk kopā... Jā, to dienu var nosaukt par Latvijas karavīru dienu.

Aicinu 11.novembri kā svētku dienu svinēt ar godu ģimenēs, lai tā ir mūsu saliedētības diena! Mums jāatceras, ka pāri par 200 jaunu puišu, faktiski pusaudži, krita šeit... Un viņi nav atpazīti, viņi ir apglabāti Rīgas Brāļu kapos. Tie bija Rīgas pašpuikas, kas nebija karavīri, viņi vienkārši gāja mūsu karavīriem palīgā. Un viņi krita. Mums tas jāatceras!

Paldies, draugi! Svētku diena un karavīru diena.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds deputātam Artusam Kaimiņam.

A.Kaimiņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labdien, cienījamie kolēģi! Visas šodienas runas par 11.novembri kā svinamo dienu saskaras vienā punktā, proti, runātāji visi kā viens atzīst, ka šo dienu vajag atzīmēt kā svinamu dienu un tai jābūt brīvdienai.

Vispārējai izglītojošai informācijai es gribu pavēstīt, ka viena brīvdiena valstij izmaksā 8,2 miljonus eiro.

Šobrīd Latvijā kalendārā ir 15 svinamās jeb “sarkanās” dienas - tātad brīvdienas. Pirmā - Jaungada diena, 1.janvāris. Tad Lielā Piektdiena, Pirmās Lieldienas un Otrās Lieldienas, 1.maijs - Darba svētki un Latvijas Republikas Satversmes sapulces sasaukšanas diena, 4.maijs - Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas diena, tad Mātes diena, Vasarsvētki, 23.jūnijs - Līgo diena, 24.jūnijs - Jāņu diena, Vispārējo latviešu Dziesmu un deju svētku noslēguma diena, 18.novembris - Latvijas Republikas Proklamēšanas diena, 24., 25. un 26.decembris - Ziemassvētki, ziemas saulgriežu svētki, 31.decembris - Vecgada diena.

Es domāju, ka Latvijas Darba devēju konfederācija priecātos, ja no šiem nosauktajiem svētkiem tomēr izņemtu ārā 1.maiju, kas ir Darba svētki un Latvijas Republikas Satversmes sapulces sasaukšanas diena. Tādā gadījumā mums paliktu tās pašas 15 svinamās dienas. Protams, Lāčplēša dienai ir jābūt brīvdienai, par to šaubu nav. Bet par to, ka brīvdienu Latvijā jau ir par daudz... tas ir fakts.

Līdz ar to konkrēts priekšlikums. Es ceru, ka manī joprojām klausās... Es pats iesniegšu priekšlikumu par to, ka 1.maiju - Darba svētkus un Latvijas Republikas Satversmes sapulces sasaukšanas dienu - mēs varētu ņemt ārā no svinamo dienu reģistra.

Lūdzu atbalstīt šo grozījumu likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”, nestrīdēties un nestāstīt savus kara stāstus no bērnības, kad es vēl nebiju piedzimis. Vienkārši atbalstām un ņemam ārā 1.maiju.

Paldies jums.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam.

A.Kiršteins (VL-TB/LNNK).

Godājamie deputāti! Par darba dienu un svinamo dienu skaitu.

Mums stāsta, ka būs par daudz svinamo dienu. Bet mums ir arī visvairāk sēru dienu pasaulē. Mums ir sēru dienas martā, jūnijā, jūlijā, decembrī, tāpēc vajag kaut kādam atsvaram arī kādu svinamo dienu.

Nedaudz varbūt pateikšu, ko mēs varētu darīt. Bet vispirms - neliela vēsturiska patiesība.

Godājamie kolēģi! Pārāk neaizrausimies ar Bermontu, jo ne jau kaujas ar Bermontu izšķīra Latvijas likteni. Latvijas likteni izšķīra Padomju jeb Sarkanās armijas sakaušana un Latvijas Sociālistiskās Padomju Republikas izbeigšanās 1920.gada 13.janvārī. Tas bija iespējams tikai tāpēc, ka lielākā kauja brīvības cīņās tika uzvarēta, un tā bija Daugavpils ieņemšana, kas norisinājās no 1920.gada 3. līdz 9.janvārim un kurā piedalījās 42 tūkstoši apvienojušos Polijas un Latvijas karavīru un franču tanki. Bija divi virspavēlnieki - Edvards Ridzs-Smiglijs no Polijas un Jānis Puriņš - Austrumu frontes pavēlnieks. Un ironija, ka 15. krievu armiju, proti, Sarkano armiju, komandēja igaunis Augusts Korks. Tātad no 3. līdz 9.janvārim notika lielākās brīvības cīņu kaujas, kur vienā dienā krita 800 cilvēku.

Tā ka, ja mēs būtu pieņēmuši par svinamo dienu 3.janvāri, kad šīs kaujas sākās, nu tad mums nebūtu problēmu: 1.janvāris, 2., turpat 3. ... Bet, tā kā mums 11.novembris ir drusciņ mitoloģizēts, tad ko mēs varētu darīt? Jo ir taisnība: darba devēji tiešām ir aprēķinājuši 8,2 miljonus, un kopā tas ir tikai ar tām naudām, kas ir jāmaksā par strādāšanu svētku dienās. Ja rēķina nesaražoto produkciju un visu pārējo, tad tur aiziet jau padsmitos...

Bet, es domāju, te Dombravas kungs un Nacionālā apvienība arī apsvēra to variantu, vai mēs tiešām nevarētu 1.maiju atstāt kā atzīmējamo dienu un pārcelt šo svinamo dienu uz 11.novembri. Kāpēc? Tāpēc, ka bez brīvības cīņām jau nekāda Satversme nesanāktu.

Un te arī iepriekšējie runātāji pieminēja, ka 11.novembrī ir ļoti grandiozs tautas pacēluma vilnis - jaunieši iet un vakarā liek svecītes... Jā, tā svinamā slodze 11.novembrim ir nesalīdzināmi lielāka nekā 1.maijam.

Komisija varbūt varētu arī par šīm lietām padomāt. Bet es piekrītu: tad mēs būtu kaut kādu līdzsvaru saglabājuši un nebūtu palielinājuši šo svinamo dienu skaitu.

Tā ka aicinu nobalsot un nodot komisijām.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds deputātam Kārlim Seržantam.

K.Seržants (ZZS).

Labrīt, kolēģi! Pavisam īsi.

Igaunijā šobrīd ir 12 svētku dienas, Lietuvā - 13. Mums būs tagad 15. Un atcerēsimies, ka mums ir atlikts līdz oktobrim jautājums par pareizticīgo Ziemassvētku brīvdienām! Un vēl šur tur kuluāros klejo doma par iespēju attiecībā uz 8.martu...

Jautājums ir, protams... Mēs ar šīm 15-16 dienām izvirzīsimies tā kā Eiropas priekšgalā, taču satraukumam nav pamata, jo Sanmarīno, piemēram, ir 20 svētku dienas. Cita lieta, ka Sanmarīno nacionālās un ekonomiskās īpatnības nozīmē, ka tanī svētku dienā ir varbūt trīs pilni krogi, nekas vairāk. Bet mums, kā mēs dzirdējām - un patiešām tā tas ir! -, viena svētku diena izmaksā 8,6 miljonus. Tā tas ir šobrīd. Mēs jau svinam par 120 miljoniem gadā.

Protams, Lāčplēša dienai ir jābūt svētku dienai, un es balsošu “par”.

Bet šeit jau izskanēja, ka 1.maijs... Šogad vēl nāk klāt pārceltā diena, jo 30.aprīlis ir brīvdiena... Man liekas, uz to ir spējīgi tikai latvieši - pasludināt Darba svētkus par brīvdienu. Tā vietā, lai svinīgi strādātu, mēs vienkārši uztaisām brīvdienu. Tas, man liekas, ir drusku ačgārni.

Tā ka patiešām par 1.maiju būtu vērts padomāt, lai gan, protams, zālē sēdošie copmaņi mani par šiem vārdiem būtu gatavi nogalināt, jo tanī datumā sākas spiningošanas sezona. Bet jautājums, vai tautai ir jāspiningo par astoņiem miljoniem, arī ir labs jautājums.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Ivaram Zariņam.

I.Zariņš (SASKAŅA).

Kolēģi! Manuprāt, ja mums ir kāda diena, par kuru vajadzētu parūpēties, lai tā tiktu svinēta, tad tā ir šī diena. Jo šī diena tiešām asociējas ar notikumiem, ar kuriem mums ir pamats lepoties, kuri mums uzskatāmi var parādīt, ka Latvijā vara bija spējīga radīt vīziju, spējīga par to pastāvēt, spējīga to aizstāvēt. Tā ir diena, kura asociējas ar to, ka mēs bijām ne tikai uzņēmīgi, bet arī atjautīgi un pratām aizstāvēt šīs savas idejas, šīs savas vērtības. (Starpsauciens.) Jo izdomāt, ka var kopā ar vienu potenciālo pretinieku sakaut otru potenciālo pretinieku, lai pēc tam sakautu to, kas palīdzēja tikt galā ar to pretinieku, - tā tiešām ir mūsu tautai neraksturīga izmanība, kuru parasti piedēvē citām tautām. Mēs to spējām izdarīt!

Kāpēc tas būtu svarīgi - tieši šos svētkus svinēt tieši šinī laikā, kad esošā vara ir kļuvusi tik mazspējīga, tik neuzņēmīga, tik savtīga, tik ļoti iegrimusi savā pašlabumā, ka nespēj vispār nodefinēt - ne tikai aizstāvēt, bet pat nodefinēt - mērķus, kas mūsu valstij būtu sasniedzami? Tad šie svētki būtu lieliska iespēja atgādināt un ļaut savai tautai noticēt, ka mūsu vara var būt arī citādāka.

Un, es domāju, tad būtu arī motivācija uzņēmējiem, par kuriem tagad tika runāts. Tika pieminētas viņu intereses: redziet, viņi zaudētu tik un tik miljonus. Patiesībā viņiem būtu jābūt maksimāli ieinteresētiem, lai šādi svētki būtu. Jūs iedomājieties, cik daudz šie uzņēmēji iegūtu, ja valsts vara būtu šeit uzņēmīga, prasmīga un gatava rūpēties par savu valsti, par savu tautu! Tad šie astoņi miljoni, kas tika pieminēti, būtu vienkārši niecīga maksa, ko mēs samaksātu par to, lai radītu sev šeit jaunu politisko eliti, cilvēkus, kas būtu gatavi nākt un reāli “degt” par savu valsti, cīnīties par to, spēt pacelt tautu un kopīgi sasniegt kaut kādus mērķus. Tāpēc, kolēģi, es aicinu atbalstīt šos svētkus.

Praktisks piemērs. Iedomājieties, ja tāda politiskā elite, kāda tā ir tagad, būtu bijusi tolaik situācijā, kad nāca Bermonts, ko viņi darītu? Viņi atnāktu šeit, Saeimā, no tribīnes demonstrētu jums skaitlīšus un sāktu stāstīt, kāpēc tas nav iespējams, kāpēc mums nekas nav jādara, kāpēc mums ir jāsēž klusi un jākonsolidējas. Mēs būtu nokonsolidējuši savu valsti, tāpat kā savulaik izdarījām to, veidojot savu “veiksmes stāstu”. Tāpēc, kolēģi, es domāju, mums ir vajadzīgi tādi svētki, lai vairs nekas tamlīdzīgs neatkārtotos.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Vārds deputātei Silvijai Šimfai.

S.Šimfa (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Labdien, kolēģi! Pēc šīs iedvesmojošās kolēģa Zariņa uzrunas man paliek maz, ko teikt. Bet es tomēr gribu aicināt ieklausīties uzņēmējos un darba devējos arī tad, kad mēs spriežam par nodokļu politiku. Ja mēs tā kārtīgi viņos ieklausīsimies un veidosim šo nodokļu politiku tā, kā viņi mums to iesaka darīt, ja mēs parūpēsimies par valsts investīciju fondu un valsts investīciju ieguldījumiem mūsu tautsaimniecības attīstībā, ja mēs parūpēsimies par birokrātijas mazināšanu, par korupcijas reālu mazināšanu, tad, es domāju, ka to 0,1 procentu dienā un cik tur, pārrēķinot procentos, miljonus eiro gadā mēs ar uzviju atgūsim. Un to, ko mēs tā kā tērēsim, lai dotu tautai svētkus... Parūpēsimies par mūsu uzņēmējiem un mūsu tautsaimniecības attīstību un dosim tautai svētkus! Es atbalstu šo projektu.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. (Dep. A.Lejiņš: “Pietiek!”)

Vai komisijas vārdā kas piebilstams?

R.Melgailis. Cienījamie kolēģi, komisijas vārdā aicinu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 71, pret - 6, atturas - 2. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

R.Melgailis. Priekšlikumus lūdzam iesniegt līdz 24.aprīlim.

Sēdes vadītājs. Tātad komisijas priekšlikums - 24.aprīlis.

Lūdzu, ieslēgt mikrofonu deputātam Edgaram Putram!

E.Putra (ZZS).

Kolēģi, mans ierosinājums par priekšlikumu iesniegšanas termiņu noteikt šā gada 5.oktobri. Ņemot vērā, ka līdzīgam likumprojektam jau šāds priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir noteikts, un ņemot vērā šo laiku, kad mēs visi, protams, gribam būt populāri, tomēr aicinu pieturēties pie veselā saprāta un noteikt 5.oktobri.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Artusam Kaimiņam!

A.Kaimiņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Jā. Šādi jautājumi, manuprāt, vispār nav jāizskata priekšvēlēšanu laikā. Tā kā tas ir izskatīts, es piedāvāju 6.oktobri kā priekšlikumu iesniegšanas gala termiņu. 6.oktobris, lūdzu, lai šī Saeima vairs nevarētu uz populistiskiem lozungiem braukt šajā sasaukumā cauri.

Paldies. 6.oktobris.

Sēdes vadītājs. 6.oktobris gan ir sestdiena, bet jebkurā gadījumā Saeima, protams, strādā 24/7 režīmā.

Tātad, godātie kolēģi, ir trīs priekšlikumi - 24.aprīlis, 5.oktobris un 6.oktobris. Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli mums vispirms jābalso par tālāko priekšlikumu iesniegšanas termiņu. Lūdzu zvanu! Balsosim par priekšlikumu iesniegšanas termiņu - 6.oktobris! Lūdzu, balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 4, pret - 77, atturas - 2. Priekšlikums - 6.oktobris - nav atbalstīts.

Tagad mums jābalso par nākamo tālāko - par 5.oktobri. Lūdzu zvanu! Balsosim par priekšlikumu iesniegšanas termiņu šim likumprojektam - 5.oktobri! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 20, pret - 51, atturas - 8. Arī 5.oktobris nav atbalstīts. Tātad, kā es saprotu, paliek komisijas ieteiktais - 24.aprīlis. Paldies.

Pirms pārejam pie nākamā darba kārtības punkta, es informēju, ka Prezidijs ir saņēmis piecu deputātu iesniegtu priekšlikumu par iespējamiem grozījumiem šodienas sēdes darba kārtībā. Šo priekšlikumu ir iesnieguši deputāti Veiko Spolītis, Jānis Vucāns, Astrīda Harju, Ainars Latkovskis un Atis Lejiņš, un viņi lūdz kā nākamo izskatīt darba kārtības 30.punktu - likumprojektu “Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā”. Es saprotu, ka iemesls ir tas, ka komisijas atbildīgajam ziņotājam ir jādodas komandējumā. Jautājums - vai deputātiem ir iebildumi pret šādu darba kārtības grozījumu? Deputāti neiebilst. Līdz ar to darba kārtība ir grozīta.

Nākamais darba kārtības punkts ir likumprojekts “Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā”, pirmais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Veiko Spolītis.

V.Spolītis (VIENOTĪBA).

Labdien, kolēģi! Strādājam ar likumprojektu “Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā”.

Anotācijā ir teikts, ka likumprojekts “ir izstrādāts ar mērķi stiprināt finanšu sistēmu, samazinot paaugstināta riska darījumu skaitu ar īpaši augsta riska klientiem, kas ir čaulas veidojumi un atbilst noteiktām pazīmēm, kā arī veicināt informācijas apmaiņu starp likuma subjektiem un tiesībaizsardzības iestādēm finanšu noziegumu apkarošanai.

Likumprojekta mērķis ir papildināt Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumu [..] ar jaunu pantu, ar kuru tiktu noteikts aizliegums kredītiestādēm, maksājumu iestādēm, ieguldījumu brokeru sabiedrībām, un attiecībā uz klientu individuālo portfeļu pārvaldīšanu un atvērto ieguldījumu fondu apliecību izplatīšanu ieguldījumu pārvaldes sabiedrībām sadarboties ar čaulas veidojumiem jeb čaulas kompānijām, kuras atbilst noteiktām pazīmēm.”

Pirmkārt, nav juridiskās personas saistības ar faktisku saimniecisko darbību un juridiskās personas darbība veido mazu vai neveido nekādu ekonomisko vērtību. Un, otrkārt, valstī, kurā juridiskā persona reģistrēta, normatīvie akti neparedz pienākumu sagatavot un iesniegt attiecīgās valsts pārraudzības institūcijām finanšu pārskatus par savu darbību.

Šobrīd lielāko daļu no noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas augsta riska gadījumiem veido kredītiestāžu sniegtie maksājumu pakalpojumi. Par paaugstinātiem riska rādītājiem kredītiestāžu sektorā liecina ārvalstu klientu, tātad nerezidentu, maksājumi, kurus veic augstākā riska klienti - čaulas veidojumi.

Likumprojektā ietvertais aizliegums neattieksies uz iestāžu klientiem - Latvijas Republikā reģistrētām juridiskajām personām, jo Latvijas Republikas normatīvais regulējums paredz pienākumu sagatavot un iesniegt finanšu pārskatus. Līdz ar to šī likuma 1.panta 15.¹ punkta “b” apakšpunktā noteiktā pazīme nav piemērojama un, neizpildoties vienai no minētajām pazīmēm, aizliegums netiks piemērots. Taču kredītiestādēm, maksājumu iestādēm, elektroniskās naudas iestādēm, ieguldījumu brokeru sabiedrībām un attiecībā uz klientu individuālo portfeļu pārvaldīšanu un atvērto ieguldījumu fondu apliecību izplatīšanas ieguldījumu pārvaldes sabiedrībām 14 dienu laikā būs jāpaziņo saviem klientiem, čaulas veidojumiem, kas vienlaikus atbilst šī likuma 1.panta 15.¹ punkta “a” un “b” apakšpunktā noteiktajām pazīmēm, par darījuma attiecību izbeigšanu vai neuzsākšanu. Paredzēts, ka konti tiek slēgti ne vēlāk kā 60 dienu laikā no likuma stāšanās spēkā.

Ar likumprojektu noteiktā aizlieguma pārkāpums sadarboties ar čaulas veidojumiem ir uzskatāms par būtisku pārkāpumu, un atbilstoši Finanšu un kapitāla tirgus komisijas vadlīnijām tiks piemērotas likumā paredzētās sankcijas. Tātad likumprojektā paredzēts pilnveidot informācijas apmaiņu tiesībsargājošo iestāžu un privātā sektora starpā, nosakot papildu platformu informācijas analīzei. Likumprojektā paredzēts sadarbības ietvaru veidot uz kontroles dienesta bāzes (to sabiedrībā mēdz dēvēt par Burkāna kantori). Tas atbilst jau šobrīd noteiktajam kontroles dienesta statusam un pilnvarām, ļauj nodrošināt objektīvu kontroli pār informācijas apmaiņu.

Likumprojektā paredzētais mehānisms ļaus efektīvāk strādāt ar ziņojumiem par aizdomīgiem darījumiem, veicinot to precīzu izmantošanu un iespēju analizēt konkrētus gadījumus, piedaloties iesaistītajām institūcijām klātienē. Tas būtiski uzlabos informācijas apriti starp tiesībaizsardzības iestādēm, jo ļaus iepriekš noskaidrot pieprasāmās informācijas būtību un tādējādi apstrādāt tikai tos datus, kas patiešām ir būtiski konkrētu lietu izmeklēšanai.

Likumprojekts nemaina un neatceļ citos likumos noteikto kārtību, kādā pieprasāma informācija un sniedzami ziņojumi par aizdomīgiem darījumiem. Likumprojektā ietvertais risinājums paredz iespēju iepriekš sagatavoties šo darbību veikšanai. Savlaicīga informācijas iegūšana par konkrētām personām veicinās kredītiestāžu spēju izbeigt sadarbību ar klientiem, par kuriem kredītiestādei pašai nebija pietiekami daudz informācijas visu risku apzināšanai.

Attiecībā uz informācijas apmaiņas veicināšanu veikta ASV, Austrālijas un Lielbritānijas jaunāko modeļu analīze, par pamatu ņemot risinājumus, kas ir pielāgojami tieši Latvijas situācijai.

Likumprojekts paredz veikt grozījumus šī likuma 56. un 57.pantā, turpmāk nosakot, ka kontroles dienests sniedz informāciju pēc operatīvās darbības subjektu, pirmstiesas izmeklēšanas iestāžu, prokuratūras pieprasījuma operatīvās darbības procesā vai kriminālprocesā bez ģenerālprokurora vai īpaši pilnvarota prokurora no likumības un pamatotības viedokļa izvērtēta akcepta.

Atteikšanās no ģenerālprokurora vai īpaši pilnvarota prokurora akcepta ir nepieciešama, lai nodrošinātu efektīvāku informācijas apmaiņu attiecībā uz noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un terorisma finansēšanas apkarošanu, kas atbilst FATF rekomendācijām. Tātad tā ir organizācija - starptautisku finanšu darījumu darba grupa.

Ievērojot Latvijas paaugstinātos noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas riskus, ir nepieciešams nodrošināt tiesībsargājošās iestādes ar atbilstošām pilnvarām efektīvi atklāt un izmeklēt noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un terorisma finansēšanas gadījumus.

Likumprojekts ir steidzams pēc būtības, jo tika apstiprināts Finanšu sektora attīstības padomes 2018.gada 21.marta un 3.aprīļa sēdē kā steidzamības kārtā īstenojams pasākums uz risku balstītas uzraudzības pasākumu pilnveidošanai un augsta riska biznesa modeļa straujākai pārskatīšanai.

Komisijas vārdā lūdzu atzīt likumprojektu par steidzamu un atbalstīt to pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli mums vispirms ir jābalso par steidzamības piešķiršanu likumprojektam. (Dep. A.Kaimiņš: “Es biju pieteicies! Kāpēc tur nav?!”)

Jūs bijāt pieteicies par steidzamību? (Dep. A.Kaimiņš: “Jā!”) Jā. Pirmais bija tiešām Artuss Kaimiņš, tā ka acīmredzot...

Šeit viens deputāts var runāt “par”, viens - “pret”, bet... (Dep. A.Kaimiņš: “Es varu iet runāt?”) Jā, Kaimiņa kungs, šoreiz elektronika mūs pievīla...

A.Kaimiņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi, es tiešām nesaprotu: ja Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera arī nesaprot, kāpēc vajag steidzamību...

Es saprotu, ka pēc būtības likumprojekts ir vajadzīgs, un tas tā varētu būt... Bet, atvainojiet, ja nav izdiskutēts un ja ir ieslēgts steidzamības režīms, tad, lūdzu, paskaidrojiet, nevis vienkārši brutāli pasakiet: 3.aprīlī bija sēde, 10.martā bija sēde, tā nolēma, un viss. Bet, ja Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera saka: “Nē, atvainojiet, lūdzu! Padiskutējam par to!” Nevis lai laiku vilktu, bet tāpēc, ka steidzamība nozīmē, ka ir tikai divi lasījumi. Tagad, ja jūs nobalsosiet “par”, šis “vilciens” jau būs ieskrējies.

Lūdzu, cienījamie deputāti, nebalsojiet “par” steidzamību! Nē! Balsojiet “pret” steidzamību, lai šis jautājums tiktu izdiskutēts ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru, ar cilvēkiem, kuri ir tieši saistīti ar tā saucamajām čaulas kompānijām, kuri ar to strādā... Lai ziņotājs, kurš tagad kliedz no savas vietas, nāk un konkrēti izstāsta saliktos pakārtotos teikumos, kāpēc ir vajadzīga steidzamība.

Tā ka, lūdzu, neatbalstiet steidzamību!

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds deputātam Jānim Ādamsonam. Viņš acīmredzot runās “par”... Nevēlas vairs runāt. Līdz ar to viens deputāts ir runājis “pret”, “par” neviens nav runājis.

Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam “Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - 27, atturas - 1. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Pirms mēs balsojam pirmajā lasījumā, mums jāsāk debates.

Vārds debatēs deputātam Jānim Ādamsonam.

J.Ādamsons (SASKAŅA).

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es gan biju gatavojies piedalīties debatēs par steidzamību, bet (Starpsauciens.), tā kā mani apsteidza (Starpsauciens.) mans kolēģis Artūrs Kaimiņš (Dep. A.Kaimiņš: “Artuss!”), es debatēšu arī par šo likumprojektu kopumā.

Kolēģi! Kārtējo reizi mums ir piedāvāts likumprojekts, kas ir absolūts brāķis no jebkura viedokļa. Publiskajā telpā tiek izplatīta informācija, ka šī likuma steidzamība ir pamatota ar to, ka mums jācīnās pret čaulas kompānijām, čaulas veidojumiem un tamlīdzīgi. Taču es gribu atsaukt visiem atmiņā, ka gadu iepriekš mēs jau grozījām attiecīgā likuma attiecīgos pantus; tur ir paredzēts, ka Latvijā ir aizliegts sadarboties ar čaulas bankām, kā arī ir definēts, kas ir tā dēvētie čaulas veidojumi.

Ko paredz šobrīd piedāvātie grozījumi? Tie ir kosmētiski uzlabojumi attiecībā uz to, kas skar čaulas veidojumus, čaulas bankas kā tādas. Pēc būtības nekas nav mainījies.

Es saprotu, kāpēc bija pieteikušies tik daudz debatētāju, kad bija debates par svētku un atceres dienām. Acīmredzot tāpēc, ka nebija saņemtas rekomendācijas no mūsu vecākajiem partneriem ne no Eiropas, ne no kādiem citiem, tad visi varēja izteikties.

Arī komisijas sēdē, debatējot par šo konkrēto likumprojektu, praktiski nevienam debatētājam nebija jautājumu par to, vai ir vajadzīgas čaulas bankas, vai ir vajadzīgi čaulas veidojumi. Mums nebija debašu par šo tēmu, tāpēc ka jau pirms gada mēs visus ar šo problemātiku saistītos jautājumus atrisinājām.

Debates galvenokārt notika par likuma 55. un 56.pantu. Bet, pirms pāriet pie šiem konkrētajiem likuma pantiem, es gribu debatēt arī par anotāciju.

Aicinu kolēģus uzmanīgi iepazīties ar anotācijas tekstu. Ļoti interesanti! Tur ir rakstīts, ka attiecīgie likuma grozījumi tautsaimniecības nozari un finanšu nozari neskar, arī valsts budžetu un pašvaldību budžetus šie grozījumi neskar.

Endziņa kungs iebilda, ka tomēr ar čaulas kompānijām (ne visas tās ir noziedzīgas), ar nerezidentiem caur Latvijas bankām plūda apmēram 104 miljardi eiro. Tas, izrādās, nav nekas!

Tālāk. Mani personīgi šokēja tas, ka Finanšu ministrijas pārstāvji ņēma un paziņoja: “Ziniet, tas, ka “ABLV Bank” nomaksā nodokļos 18 miljonus, principā neietekmē tautsaimniecības nozari kā tādu!” Bet, ja parēķinām, vismaz pareizinām ar trīs, tie ir 70 miljoni, ko cilvēki saņem algās, ko viņi tērē šeit, Latvijas teritorijā. Un tā tālāk un tā joprojām. Un, ja šīs summas neietekmē tautsaimniecības attīstību, arī tad ir jautājums.

Nākamais jautājums. Vai šobrīd ir pierādījumi, ka tiešām “ABLV Bank” ir nodarbojusies ar nelikumīgām lietām? Nē, šobrīd vēl nav! Bet ja nebūs? Mēs nolikvidējām paši savu banku, un neviens no valdības pārstāvjiem, no valsts amatpersonu puses pat nemēģināja aizstāvēt mūsu intereses (atšķirībā no Luksemburgas).

Bet tagad pārejam pie 55.panta un 56.panta. Ieklausieties, kolēģi! Kas mums tiek piedāvāts? Tiek piedāvāts grozīt 55.panta nosaukumu, kas tagad skanētu šādi: “Kontroles dienesta sadarbība ar pirmstiesas izmeklēšanas iestādēm, prokuratūru, tiesu, Valsts ieņēmumu dienestu un likuma subjektiem.” Neviens nevarēja tā īsti pamatot, kāpēc šeit ir iekļauts Valsts ieņēmumu dienests.

Panta pirmajā daļā teikts: “Kontroles dienests koordinē pirmstiesas izmeklēšanas iestāžu, prokuratūras, operatīvās darbības subjektu, Valsts ieņēmumu dienesta...” Un tālāk kā tekstā.

Klausieties! Uzdodu elementāru jautājumu: vai mēs esam mainījuši tiesības, pienākumus un uzdevumus kontroles dienestam? Kaut kas ir mainījies? Kādā veidā viņi to veiks? Tas viss jāskata arī kontekstā ar 56.pantu.

Ja šobrīd, par ko jau runāja Spolīša kungs, bet viņš to atzīmēja kā pozitīvu... Šobrīd ir paredzēta kārtība, par kuru mēs ļoti asi un daudz diskutējām pirms gada, un tā kārtība bija noformulēta šādi: “Kontroles dienests atbilstoši šā likuma prasībām sniedz informāciju pēc ģenerālprokurora vai īpaši pilnvarotu prokuroru no likumības un pamatotības viedokļa izvērtēta un akceptēta operatīvās darbības subjektu, pirmstiesas izmeklēšanas iestāžu, prokuratūras, kā arī tiesas pieprasījuma operatīvās darbības procesā vai kriminālprocesā.” Tagad mēs 56.pantā aicinām atteikties no ģenerālprokurora vai īpaši pilnvarota prokurora akceptēta pieprasījuma un viņa izvērtējuma. Liktos jau, ka tādā gadījumā daudz ātrāk un efektīvāk var pieprasīt un saņemt informāciju. Bet atkal ir naivs jautājums - vai kontroles dienesta amatpersonas ir tiesīgas iepazīties ar kriminālprocesa vai operatīvās darbības procesa materiāliem, lai varētu izvērtēt, vai tiešām šī informācija attiecīgai pirmstiesas izmeklēšanas iestādei vai kādam citam ir nepieciešama? Nē, viņiem nav pieejas šiem materiāliem. Viņi nevar iepazīties ar attiecīgiem materiāliem. Es aicinātu atcerēties, ka mums ir bijis viens otrs noklausīšanās skandāls, kad, lai pamatotu tās vai citas personas telefona noklausīšanos, personai, kura tiešām tiek izmeklēta, tiek pierakstīti arī citu telefonu numuri. Kas tagad traucēs, neizvērtējot ne operatīvās darbības procesa materiālus, ne kriminālprocesa materiālus, ļaunprātīgi šo saņemto informāciju izmantot?

Sasteigtība, ar kādu mēs ejam, lai tikai pildītu kaut kādas norādes, tā vietā, lai aizstāvētu mūsu valsts intereses, arī sabiedrības intereses, iedzīvotāju intereses... mēs steidzamies vilcienam pa priekšu, un tā vietā, lai ieviestu elementāru kārtību, paši savām rokām radām elementāru jucekli. Es vēlreiz uzsveru, ka šajā gadījumā mums nav jādiskutē par to, kas jau sen ir pieņemts (čaulas veidojumi, čaulas bankas), bet jādiskutē par to, kādu nekārtību, kādu jucekli mēs radām, grozot 55. un 56.pantu.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds deputātei Lolitai Čigānei.

L.Čigāne (VIENOTĪBA).

Cienījamie Prezidija locekļi! Cienījamie kolēģi! Es ceru, ka Artuss Kaimiņa kungs, rūpīgi ieklausoties Ādamsona kunga teiktajā, saprata, kādēļ šim likumprojektam ir vajadzīga steidzamība. Jo šādu būtisku lēmumu pieņemšanas brīžos ir cilvēki, kas vienkārši grib turpināt parunāties vai turpināt padiskutēt par detaļām, vai turpināt parunāt, uzklausīt viedokļus, turpināt padomāt un tā turpināt, un nekad nekādus lēmumus nepieņemt. (Starpsauciens: “Mēs gadu atpakaļ pieņēmām!”)

Ir pilnīgi skaidrs, ka šobrīd ir pienācis absolūti pēdējais brīdis, kad mums ir jāpieņem izšķiroši lēmumi, lai attīrītu savu banku un finanšu sektoru no tā sauktajām čaulas kompānijām, no šaubīgiem nerezidentu noguldījumiem.

Cienījamie kolēģi! Čaulu kompāniju apkalpošana Latvijas banku sektorā ir bijusi kā lēnas, briesmīgas iedarbības inde. Pavisam nesen kāds Latvijas medijs apkopoja dažādos Latvijas banku skandālus, kas ir plosījuši mūsu tautsaimniecību. Kopumā kopš neatkarības atjaunošanas mums ir bijuši 13 graujoši banku sektora skandāli, kas ir sagrāvuši vai riskējuši sagraut mūsu tautsaimniecību un kas visvairāk ir skāruši tos cilvēkus, kuri ir mazāk nodrošināti un kuri šajos banku skandālos un neregulētajā banku sektorā ir pazaudējuši savus pēdējos ietaupījumus.

Kolēģi! Mums jau sen bija jāpieņem lēmums par čaulas kompāniju neapkalpošanu mūsu banku sektorā (Dep. J.Ādamsons: “Tas jau ir pieņemts!”), par striktu aizliegumu strādāt ar šīm nerezidentu naudām tieši mūsu reputācijas un mūsu tautsaimniecības veselības dēļ.

Ikviena šāda situācija rada postījumu Latvijas reputācijai, rada postījumu tajā, kā mums uzticas cilvēki, kas potenciāli varētu investēt mūsu tautsaimniecībā, radīt darba vietas, kā arī tajā, kā cilvēki, mūsu pašu cilvēki, ir gatavi šeit dzīvot, veidot savas ģimenes un saistīt savu turpmāko dzīvi ar Latviju.

Kolēģi! Patiešām ir pēdējais brīdis glābt Latvijas reputāciju, pieņemt šo lēmumu un pilnībā atteikties no čaulas kompāniju un nerezidentu naudas apsaimniekošanas; to ieguldījums mūsu iekšzemes kopproduktā ir ļoti mazs.

Un visbeidzot. No kurienes nāk šī nauda? Ļoti bieži šī nauda ir nolaupīta citu valstu sabiedrībai, netiek ieguldīta to sabiedrības attīstībā, netiek ieguldīta izglītībā, sociālajās programmās. Un šīs valstis nonāk situācijās, kur kādam bagātam ir jāfinansē viņu attīstība, kamēr atsevišķi cilvēki iedzīvojas uz valsts budžeta rēķina. Līdzīgā veidā šī nauda nāk no valstīm, kuras brutālā veidā pārkāpj starptautisko sankciju režīmu, tādējādi apdraudot kopējo drošību pasaulē.

Kolēģi! Šis lēmums ir jāpieņem. Mums tas ir jāpieņem tūlīt, un mums ir jābeidz filozofēt par to, ka mums jāturpina parunāties īsti latviskā stilā.

Lūdzu balsot “par”! (Dep. A.Lejiņš: “Pareizi!”; aplausi.)

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds deputātam Kārlim Seržantam.

K.Seržants (ZZS).

Labdien vēlreiz! Neapšaubu to, kas šis likums ir jāpieņem ātri, operatīvi. Ņemot vērā, ka visi šie čaulas kompāniju raksturojumi jau ir, turklāt diezgan sen ir, un ka šinī likumā, kā jau šeit teica, nav nekādu kardinālu, milzīgu izmaiņu, es nedomāju, ka te ir vajadzīgs garš, ilgs apspriešanas laiks.

Savukārt mans ierosinājums ir padomāt par šī lēmuma... pēc tam, kad likums tiks pieņemts... lēmuma ātrāku veiktspēju, teiksim tā.

Šobrīd ir trīs pazīmes, pēc kurām čaulas kompānijas tiek raksturotas.

Pirmā pazīme. Nav pierādāma kompānijas saistība ar faktisku saimniecisko darbību, kompānijas darbība veido mazu vai neveido nekādu ekonomisko vērtību, un kredītiestādes rīcībā nav dokumentāras informācijas, kas pierāda pretējo.

Otrā pazīme. Kompānija nesagatavo un neiesniedz kompetentajām pārraudzības institūcijām gada finanšu pārskatus par savu darbību.

Un trešā pazīme. Kompānijai nav fiziskas darbības vietas, bet ir tikai pastkastīte vai saziņas adrese.

Lūk, par trešo. Jāņem vērā, ka šīs pazīmes ir sastādītas vēl tajos laikos, kad fizisko darba vietu bija stipri vairāk nekā šodien. Iespējams strādāt attālināti, strādāt internetā un tamlīdzīgi. Pirmās divas pazīmes ir tās obligātās, kas raksturo čaulas kompāniju. Bet, ja trešā pazīme ir, tad, loģiski, kaut kādi advokāti, piemēram, var uzstāt uz trešās pazīmes konstatēšanu. Piemēram, savulaik Latvijā bija viena tāda ļoti leģendāra tiesu izpildītāja (uzvārdu nesaukšu); visās viņas shēmās bija pastkastītes, piemēram, Delavērā. Turklāt kreditori un viņas pašas konti atradās pat vienā adresē - bez problēmām! Izmeklējot, lai noskaidrotu patiesību, nācās tērēt milzīgu laiku, rakstot tiesiskās palīdzības lūgumus un gaidot, ko tad Delavēras štats atbildēs saistībā ar šīm dažām pastkastītēm.

Un, ja šis punkts paliek, tad es nebrīnīšos, ka atradīsies kāda ofšoru zona, kas nāks ar know-how un pastkastīšu vietā piedāvās, piemēram, mazas istabiņas, kas būs fiziskā darba vieta.

Tā ka, strādājot pie šī likuma grozījumiem, varbūt ir vērts padomāt par to, lai šo trešo pazīmi, kas nav nedz nosakoša, nedz būtiska, vienkārši izslēgtu no šīm čaulas kompāniju pazīmēm un atstātu pirmās divas, ar kurām pilnīgi pietiek, lai čaulas kompāniju perfekti raksturotu un vērstu pret to attiecīgu rīcību.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds deputātam Gunāram Kūtrim.

G.Kūtris (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Četras lietas.

Pirmā lieta. Šādus likumus vajag rūpīgi izsvērt. Nevis no tribīnes apvainot cilvēkus, kas grib normāli padomāt par likuma kvalitāti, bet tiešām padomāt par to, kas ir uzrakstīts.

Otrā lieta. Ja mēs runājam par kvalitāti, tad likumprojekta autoriem vajadzētu zināt, ka Latvijā jau kopš 2005.gada nav tāda termina “pirmstiesas izmeklēšanas iestāde”. To vismaz vajadzēja pa šo laiku iegaumēt un likumu kvalitatīvi uzrakstīt, ja tik rūpīgi strādāja!

Tas bija otrais moments.

Trešā lieta. Es ļoti izbrīnījos par to, cik asi šeit raksturoja šos čaulas veidojumus, kas esot briesmīgi veidojumi, kas esot sagrāvuši mūsu banku sektoru. Piepina klāt arī nerezidentu veidojumus un līdz ar to beigās pateica, ka īstenībā, šos čaulas veidojumus neapkalpojot, Latvijas banku sektors plauks un zels. Es ļoti priecātos, ja arī pārējās Eiropas valstīs čaulas veidojumiem būtu liegts izmantot banku sektoru. Es gribētu zināt, cik tad valstis Finanšu ministrija norādīja, kurās šāds sektors ir aizliegts.

Un visbeidzot pēdējais jautājums. Manuprāt, Eiropas lietu komisijai īpaši vajadzētu pievērst uzmanību cilvēktiesību aizstāvībai, jo es zinu, ka jūs augstu vērtējat tieši eiropeiskās vērtības. Personas komercnoslēpums ir cilvēka tiesības, tā ir viņa personiskā dzīve. Un šajā gadījumā būtu vērts ieklausīties, ko Ādamsona kungs kā profesionāls cilvēks norādīja. Šajā gadījumā 56.pantā ir liela problēma ar to, kādā veidā un kādu informāciju pieprasīs no kontroles dienesta. Es zinu, cik stingri kontroles dienests 1990.gados un 2000.gadu sākumā sniedza informāciju iestādēm, kas kaut ko pieprasīja. Viņi pat ne vienmēr norādīja, viņi teica: “Šajā jautājumā jūs varētu skatīties...”

Šajā gadījumā, kad jebkurš operatīvās darbības subjekts varēs pieprasīt informāciju no kontroles dienesta, ticiet man: jebko par jebkuru prasīs! Un tas nav saistīts tikai ar čaulas kompānijām, tas nav saistīts tikai ar noziedzīgiem nodarījumiem. Prasīs vienkārši, lai noskaidrotu par cilvēka finanšu darījumiem.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds deputātam Mārtiņam Šicam.

M.Šics (LRA).

Godātie kolēģi! Šis likumprojekts noteikti bija vajadzīgs jau sen, bet tas ir vajadzīgs kvalitatīvs. Diemžēl par kvalitāti es šoreiz nerunāšu. Es runāšu par to, ka daudziem no mums ir slikta atmiņa un ka mēs nesen, vēl pirms dažiem mēnešiem, strādājām un runājām pilnīgi citu. Tad, kad Latvija un Latvijas bankas bija iekļautas melnajā sarakstā Ukrainā, šā likumprojekta virzītāji taisīja notas un rakstīja Ukrainai, ka Latvija ir apvainota, ka ir pazemota starptautiskā arēnā un tā tālāk.

Nē! Šodien mēs runājam par Latvijas reputācijas glābšanu pēdējā brīdī.

Kolēģi! Lietas ir jādara laikus, un nevajag mest ādu uz otru pusi!

Jā, šis likums bija vajadzīgs jau sen, bet vajadzīgs kvalitatīvs. Man ir žēl, ka šo jautājumu virza tieši tie, kas aicināja protestēt pret partneru aizrādījumiem, kurus bija ņēmusi vērā Ukraina un ielikusi Latviju sodāmo sarakstā... likt un sodīt... protestēt pret to, ka lielie Latvijas draugi, kurus mēs aizstāvam, ir apvainojuši Latviju.

Arī jūs, Čigānes kundze, tas skar!

Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Nav piebilstams.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret - nav, atturas - 3. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un otrā lasījuma datumu.

V.Spolītis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam ir šī gada 23.aprīlis. Un datums izskatīšanai otrajā lasījumā - šī gada (Starpsauciens.) 26.aprīlis.

Sēdes vadītājs. Es atvainojos! 23.aprīlis un...?

V.Spolītis. 26.aprīlis.

Sēdes vadītājs. 26.aprīlis. Deputāti neiebilst.

Tātad priekšlikumiem - 23.aprīlis, un otrais lasījums - 26.aprīlī.

Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts “Grozījumi Valsts drošības iestāžu amatpersonu izdienas pensiju likumā”, pirmais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāts Mārtiņš Šics.

M.Šics (LRA).

Pirmajā lasījumā tiek izskatīts likumprojekts “Grozījumi Valsts drošības iestāžu amatpersonu izdienas pensiju likumā”.

Grozījumi ir nepieciešami, ņemot vērā saistītajos likumos paredzētos grozījumus, to skaitā grozījumus Valsts drošības iestāžu likumā, kuri paredz izslēgt Iekšlietu ministrijas Centrālās medicīniskās ekspertīzes komisijas atzinumu kā kritēriju pensijas saņemšanai. Turpmāk šāda atzinuma saņemšana valsts drošības iestādēm nebūs vajadzīga un nebūs paredzēta.

Likumprojektu vienbalsīgi ir atbalstījusi Saeimas Sociālo un darba lietu komisija un lūgusi virzīt Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija.

Likumprojekts attiecas uz Drošības policijas amatpersonām, kuras līdz atbilstošo grozījumu Valsts drošības iestāžu likumā spēkā stāšanās brīdim ieņem amatu ar speciālo dienesta pakāpi saskaņā ar Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumu.

Lūdzu pieņemt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Valsts drošības iestāžu amatpersonu izdienas pensiju likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

M.Šics. Par priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam lūdzu noteikt 30.aprīli.

Sēdes vadītājs. 30.aprīlis. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts “Par nekustamā īpašuma “Lādes” Ķekavas pagastā, Ķekavas novadā, daļas atsavināšanu sabiedrības vajadzībām - valsts galvenā autoceļa projekta “E67/A7 Ķekavas apvedceļš” īstenošanai”, otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Gaidis Bērziņš.

G.Bērziņš (VL-TB/LNNK).

Godātais sēdes vadītāj! Kolēģi! Juridiskā komisija izskatīja šo likumprojektu, iepriekš uzaicinājusi uz Juridiskās komisijas sēdi ieinteresētās personas, to skaitā īpašniekus un viņu pārstāvjus, kas arī ieradās uz sēdi.

Komisijas sēdē tika uzklausīts arī nomnieka pārstāvis.

Uzklausījusi visas iesaistītās puses, komisija konstatēja, ka faktiskie apstākļi, salīdzinot ar likumprojekta izskatīšanu pirmajā lasījumā, nav būtiski mainījušies.

Komisija sagatavoja vienu priekšlikumu, ko komisija atbalstīja, un šis priekšlikums ir saistīts ar to, ka atsavināmā zemes gabala daļa ir atkārtoti uzmērīta, reģistrēta Valsts zemes dienesta kadastrā, piešķirot kadastra numuru. Līdz ar to arī ir nepieciešams šis precizētais priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. Esam izskatījuši visus priekšlikumus.

Aicinu atbalstīt minēto likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Par nekustamā īpašuma “Lādes” Ķekavas pagastā, Ķekavas novadā, daļas atsavināšanu sabiedrības vajadzībām - valsts galvenā autoceļa projekta “E67/A7 Ķekavas apvedceļš” īstenošanai” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 72, pret - 4, atturas - 1. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

G.Bērziņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2018.gada 24.aprīlis.

Sēdes vadītājs. 24.aprīlis. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par ietekmes uz vidi novērtējumu””, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Anrijs Matīss.

A.Matīss (VIENOTĪBA).

Labdien, cienījamais priekšsēdētāja kungs! Godājamie kolēģi!

Strādājam ar likumprojektu “Grozījumi likumā “Par ietekmes uz vidi novērtējumu”” (Nr.1175/Lp12). Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir izskatījusi šo likumprojektu. Galvenais šā likumprojekta mērķis ir pārņemt Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas par dažu sabiedrisku un privātu projektu ietekmes uz vidi novērtējumu prasības. Likumā tiek izdarīti grozījumi definīcijā “ietekme uz vidi”, kas papildināta ar attiecīgām darbībām. Tāpat tiek precizēti ietekmes uz vidi novērtēšanas principi un paredzēts, ka darbības ierosinātājs nedrīkst būt tās pašas darbības akcepta lēmuma pieņēmējs.

Likumprojekts paredz, ka Ministru kabinets, izdodot atsevišķu rīkojumu, var nepiemērot ietekmes uz vidi novērtējuma prasības darbībām, kas saistītas ne tikai ar valsts aizsardzību, bet arī ar reaģēšanu civilās aizsardzības ārkārtas situācijās un tā tālāk.

Galvenokārt šie grozījumi tiešām ir saistīti ar direktīvas prasību ieviešanu.

Kolēģi, komisijas vārdā aicinu noteikt šim likumprojektam steidzamību.

Sēdes vadītājs. Saskaņā ar Kārtības rulli vispirms mums jābalso par likumprojekta steidzamību.

Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības noteikšanu likumprojektam “Grozījumi likumā “Par ietekmes uz vidi novērtējumu””! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 47, pret - 23, atturas - nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

A.Matīss. Un komisijas vārdā es lūdzu kolēģus atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par ietekmes uz vidi novērtējumu”” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 72, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu, kā arī otrā lasījuma datumu.

A.Matīss. Priekšlikumus mēs gaidīsim līdz šā gada 3.maijam, un izskatīšana Saeimas sēdē otrajā lasījumā - šā gada 17.maijā.

Sēdes vadītājs. Tātad priekšlikumi - 3.maijs, un galīgais lasījums - 17.maijs. Deputāti neiebilst.

Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts “Grozījumi Sporta likumā”, otrais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāts Romans Miloslavskis.

R.Miloslavskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie deputāti! Izglītības, kultūras un zinātnes komisija turpina darbu ar Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Sporta likumā”.

Kopumā ir saņemti 12 priekšlikumi.

1. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

R.Miloslavskis. 2. - deputāta Renāra Putniņa priekšlikums. Komisijā neguva atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

R.Miloslavskis. 3. - deputāta Putniņa priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 9. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

R.Miloslavskis. 4. - deputāta Putniņa priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

R.Miloslavskis. 5. - deputāta Vara Krūmiņa priekšlikums. Netika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Sākam debates.

Vārds deputātam Varim Krūmiņam.

V.Krūmiņš (LRA).

Labdien, Saeimas Prezidij! Deputāti! Kolēģi! Sporta likums ļoti reti tiek atvērts, un būtu grēks neparunāt un neuzlabot tieši sportu un visus jautājumus, kas saistīti ar sportu.

Es jau te runāju, ka šis ir tieši likumprojekts par Latvijas Antidopinga biroja izveidi. Mans priekšlikums bija un vēl šobrīd ir - mainīt Latvijas Antidopinga biroja pakļautību un neatstāt to Veselības ministrijas pārraudzībā. Kāpēc? Tā kā Latvijas Nacionālās sporta padomes priekšsēdētājs ir Ministru prezidents, vislabākais risinājums ir nodot Latvijas Antidopinga biroju tiešā premjera pakļautībā.

Nav noslēpums, ka tad, kad notiek lieli starptautiski dopinga skandāli, kuri parasti ir saistīti ar olimpiskajām spēlēm, Eiropas čempionātiem vai pasaules čempionātiem, šie skandāli izskan visas pasaules mērogā un dara neslavu gan mūsu valstij, gan sportistiem, gan sporta federācijām un tā tālāk. Kā spilgtu piemēru mēs varam minēt Soču olimpiskās spēles, kurās tika pasniegtas medaļas daudziem Krievijas sportistiem, un, ja nemaldos, apmēram divdesmit no viņiem bija jāšķiras no šīm medaļām pēc olimpiskajām spēlēm. Un ne Krievijas prezidents, ne Krievijas premjers agrāk pat nenojauta, ka kaut kas tāds var notikt viņu valstī! Un tieši tāpēc man liekas, ka, jo augstāka būs amatpersona, kura būs atbildīga tieši par šo antidopinga sistēmu valstī un kuras pakļautībā šī sistēma atradīsies, jo lielāka būs atbildība Latvijas Antidopinga birojam.

Nākamais. Diemžēl jau tagad ir pilnīgi skaidrs, ka tā finansējuma apjoms, kāds ir piešķirts Latvijas Antidopinga birojam, - tas ir nepilni 800 tūkstoši uz šo brīdi - būs nepietiekams, kaut gan tas ir piešķirts uz trim gadiem, rēķinoties ar to, ka ar katru gadu šo analīžu skaits pieaugs un līdz ar to pieaugs arī izmaksas. Un, ja tas tiek atdots Veselības ministrijas pārraudzībā, tad Veselības ministrijai acīmredzot nāksies šo budžetu pārdalīt, un tas būs jādara katru gadu.

Es esmu pārliecināts, ka, atrodoties tieši Ministru prezidenta pakļautībā, šo finansiālo jautājumu risināšana būs daudz vienkāršāka un efektīvāka.

Un beigās es gribu piebilst par konkrēto balsojumu. Mēs bijām 13 Sporta apakškomisijas deputāti; seši nobalsoja “par” manu priekšlikumu, pieci nobalsoja “pret” un divi atturējās. Un, kā jau Ilmārs Latkovskis šeit pirms kāda brīža pieminēja no tribīnes, pēc šīs sēdes man pienāca klāt tādi ļoti labi mani kolēģi un paziņas, draugi, uzsita uz pleca un teica: “Nu, vecīt, tev ļoti labs priekšlikums! Bet, zini, diemžēl šoreiz mēs to nevaram atbalstīt.” Un tagad man gribētos paskatīties, cik ir Saeimā tādu sportiski domājošu cilvēku, kas tomēr grib, lai Latvijā šis jautājums tiktu sakārtots visaugstākajā līmenī.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds deputātam Jānim Upeniekam. (Starpsaucieni.)

J.Upenieks (VIENOTĪBA).

Godātie kolēģi! Jā, kā jau te izskanēja no zāles, viens no tiem, kuri uzsita droši vien uz pleca...

Protams, sporta jomā un, es domāju, vēl daudzās citās jomās šis ir viens no visvairāk diskutētajiem jautājumiem. Tiklīdz ir kādas lielākas problēmas, ilgtermiņa jautājumi, tā mums vienmēr ir vēlme to visu nolikt, teiksim tā, Ministru prezidenta pārziņā. Protams, šis ir viens no diskusiju jautājumiem, runājot par sportu kopumā. Un viens no risinājumiem vienmēr ir šo jomu nolikt Ministru prezidenta pakļautībā. Šī ideja būtu apsveicama, bet, protams, saprotot arī realitāti: ja mēs visus problemātiskos jautājumus paliktu, tā teikt, zem Ministru prezidenta, tad jau droši vien mūsu valstī būtu vajadzīgs tikai Ministru prezidents un ministrijām vairs nebūtu jēgas.

Līdz ar to, kolēģi, šim jautājumam ir jāpaliek Veselības ministrijas pārziņā un Veselības ministrijas tiešā pakļautībā. Un arī Veselības ministrijai, protams, ir jārūpējas par finanšu līdzekļiem, lai nodrošinātu šo funkciju.

Protams, kā jau arī kolēģis minēja, situācija nebija glaimojoša pirms olimpiskajām spēlēm, jo pastāvēja risks, ka arī mūsu sportisti varētu netikt pielaisti startiem. Taču ar šiem grozījumiem, kuri tika veiksmīgi uzsākti un veiksmīgi virzīti, šīs bažas tika novērstas. Un tāpēc arī nākotnē jārūpējas par visu antidopinga normatīvu ievērošanu, kā arī par finansējuma pieaugumu antidopinga pasākumiem. Un, protams, kolēģi, kā jau esmu runājis budžeta sakarā, ir jārūpējas par finansējuma pieaugumu visai sporta nozarei kopumā.

Paldies, kolēģi!

Sēdes vadītājs. Debates beidzam.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. - deputāta Krūmiņa priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 11, pret - 38, atturas - 28. Priekšlikums nav atbalstīts.

R.Miloslavskis. 6. - Juridiskā biroja priekšlikums. Tika daļēji atbalstīts un iekļauts 9. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

R.Miloslavskis. 7. - deputāta Putniņa priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

R.Miloslavskis. 8. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

R.Miloslavskis. 9. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

R.Miloslavskis. 10. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

R.Miloslavskis. 11. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

R.Miloslavskis. 12. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Komisijā guva atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

R.Miloslavskis. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti.

Lūdzu, kolēģi, atbalstīsim likumprojektu otrajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Sporta likumā” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

R.Miloslavskis. Plānotais priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir šī gada 3.maijs.

Sēdes vadītājs. 3.maijs. Deputāti neiebilst.

Paldies.

Likumprojekts “Grozījumi Maksātnespējas likumā”, otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Gaidis Bērziņš.

G.Bērziņš (VL-TB/LNNK).

Godātais sēdes vadītāj! Cienījamie kolēģi! Skatām likumprojektu “Grozījumi Maksātnespējas likumā” otrajā lasījumā.

Vēršu uzmanību, ka ar šiem grozījumiem ir strādājusi arī Juridiskās komisijas darba grupa un arī pati Juridiskā komisija ir izskatījusi kopumā 74 priekšlikumus.

1. ir tieslietu ministra precizējošs priekšlikums, kas komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 2. - tieslietu ministra priekšlikums, kas paredz elektroniskās maksātnespējas uzskaites sistēmas ieviešanu. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 3. - tieslietu ministra priekšlikums, kas komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 4. ir precizējošs tieslietu ministra priekšlikums, kas komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 5. ir tieslietu ministra priekšlikums, kas komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 6. ir tieslietu ministra priekšlikums, kas ir saistīts ar elektroniskās sistēmas lietošanu. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 7. ir tieslietu ministra priekšlikums, kas komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Sākam debates.

Vārds deputātam Valdim Kalnozolam.

V.Kalnozols (ZZS).

Aicinu atbalstīt priekšlikumu, kas saistīts ar administratoru kvalifikāciju. Bet pie reizes aicinu pievērst uzmanību arī tiem maniem priekšlikumiem, kurus es pieredzes trūkuma dēļ neiekļāvu otrajā lasījumā. Un man lūgums, kad mēs izskatīsim... Komisija atkal nepateiks: šis ir trešais lasījums, un tā tālāk.

Tie ir būtiski priekšlikumi, jo faktiski cīnās pret to, ka maksātnespējas... Man ir piedāvājums: lai maksātnespēju tomēr administrē cilvēki, kas saprot arī kaut ko no uzņēmējdarbības. Daudzi cilvēki pelna miljonus ar to, ka viņi nopērk maksātnespējīgu uzņēmumu. Nu tas būtu vismaz, kā saka, solis, lai sakārtotu šo maksātnespējas sistēmu un mēs patiešām piedzīvotu, ka no uzņēmumiem, kas iziet šo maksātnespējas procesu, kāds tomēr atdzimtu un veidotos, nevis šajā jomā būtu totāls grabjoš s razbojom.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam.

Vai jūs uzstājat uz balsojumu, Kalnozola kungs?

Tātad deputāti piekrīt 7. - tieslietu ministra priekšlikumam.

Man gan aizrādījums: ja runā svešvalodā, ir jāpārtulko. (Starpsaucieni.) Es ceru, ka jūs labosieties.

G.Bērziņš. Jā, paldies. Es arī pievienojos šim aizrādījumam.

Sēdes vadītājs. Turpinām ar 8.priekšlikumu.

G.Bērziņš. Mazs komentārs par Kalnozola kunga... Es īsti nesapratu... Komisija saņēma viņa priekšlikumus, bet tie tika saņemti pēc termiņa beigām, ja nemaldos. Tāpēc arī šie priekšlikumi nav iekļauti tabulā.

8. - tieslietu ministra priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 9. ir tieslietu ministra priekšlikums, kas komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 10. ir tieslietu ministra priekšlikums, kas ir daļēji atbalstīts, iekļauts 11. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 11. ir Juridiskās komisijas priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 12. ir tieslietu ministra priekšlikums, kas ir saistīts ar elektroniskās sistēmas ieviešanu tieši attiecībā uz administratoru iecelšanas procedūru. Ir atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 13. ir tieslietu ministra priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 14. ir precizējošs tieslietu ministra priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 15.priekšlikums arī ir saistīts ar elektroniskās sistēmas ieviešanu un ir atbalstīts. Tas ir tieslietu ministra priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 16. - precizējošs Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 17.priekšlikums, ko ir iesniedzis tieslietu ministrs, arī ir saistīts ar elektroniskās uzskaites sistēmas ieviešanu. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 18. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts, iekļauts 19. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 19. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 20. - tieslietu ministra priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 21. - tieslietu ministra priekšlikums, kas ir daļēji atbalstīts, iekļauts 22. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 22. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 23. - tieslietu ministra priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 24.priekšlikums ir saistīts ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulas piemērošanu. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 25. - tieslietu ministra priekšlikums, kas ir precizējošs. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 26. - redakcionāla rakstura priekšlikums, ko ir iesniedzis Juridiskais birojs. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 27. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 28. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 29. - precizējošs Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 30. - tieslietu ministra priekšlikums. Arī tas ir saistīts ar minētās regulas piemērošanu un komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 31. - tieslietu ministra priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 32. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 33. - tieslietu ministra priekšlikums, kas komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 34. - tieslietu ministra priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 35. - tieslietu ministra priekšlikums, kas ir saistīts ar elektroniskās sistēmas izmantošanu. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. Arī 36. - tieslietu ministra priekšlikums - ir saistīts ar elektroniskās sistēmas izmantošanu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 37. - Juridiskā komisijas priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 38. - tieslietu ministra priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 39. - precizējošs Juridiskā biroja priekšlikums, kas komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 40. - tieslietu ministra priekšlikums, kas komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Godātais Bērziņa kungs! Pirms mēs runājam par 41.priekšlikumu, teorētiski mums būtu jāiet pārtraukumā, bet Saeimas Prezidijs ir saņēmis piecu deputātu - Abu Meri, Brigmaņa, Zariņa, Cilinska un Harju - iesniegumu ar lūgumu turpināt sēdi bez pārtraukuma līdz visu darba kārtības jautājumu izskatīšanai.

Vai deputātiem ir iebildumi? Nesapratu! Ir iebildumi? (Starpsaucieni.) Nav iebildumu.

Līdz ar to sēde tiek turpināta bez pārtraukuma.

Turpinām ar 41.priekšlikumu.

G.Bērziņš. 41. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 42. - tieslietu ministra priekšlikums. Tas ir daļēji atbalstīts un iekļauts 43. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 43. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 44. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 45. - tieslietu ministra priekšlikums, kas ir daļēji atbalstīts, iekļauts 46. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 46. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. Precizējošs ir 47. - tieslietu ministra priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 48. - tieslietu ministra priekšlikums. Tas ir daļēji atbalstīts, iekļauts 49. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 49. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. Precizējošs ir 50. - tieslietu ministra priekšlikums, kas komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 51. - tieslietu ministra priekšlikums. Tas ir daļēji atbalstīts, iekļauts 52. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 52. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 53. - precizējošs Juridiskās komisijas priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 54. - precizējošs tieslietu ministra priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 55. - tieslietu ministra priekšlikums, kas komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 56. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Par šo priekšlikumu es gribētu sniegt nelielu komentāru, jo šis priekšlikums ir saistīts ar nākamo - deputāta Pimenova priekšlikumu, kas arī ir atbalstīts.

Tātad šī priekšlikuma mērķis ir sašaurināt to personu loku, kurām kopā ar parādnieku turpmāk būtu tiesības iesniegt vienu maksātnespējas procesa pieteikumu, maksājot tikai vienu depozītu un vienu valsts nodevu. Šī norma paredz, ka pieteikuma iesniedzējiem ir jābūt vismaz vienai parādsaistībai, kuras pamatā ir neizpildīta blakussaistība, piemēram, galvojums vai solidāra saistība attiecībā pret parādnieku, kas pārsniedz 5000 eiro. Likumdevēja mērķis būs noteikt, ka attiecībā uz ieinteresētajām personām tiesa vērtētu vienīgi šīs pazīmes esību. Tātad par šo mums komisijā bija diskusija, un komisija 56.priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 57. - deputāta Pimenova priekšlikums, kas komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Sākam debates.

Vārds deputātam Igoram Pimenovam.

I.Pimenovs (SASKAŅA).

Labdien, cienījamie deputāti! Es pateicos komisijai par to, ka manu priekšlikumu, 57.priekšlikumu, atbalstīja. Ar šo priekšlikumu sākas virkne tālāko priekšlikumu, kas attiecas uz fiziskās personas maksātnespējas procesa regulējumu. Šo normu sistēma attiecas uz daudzām jo daudzām fiziskajām personām, kurām maksātnespējas process ir vienīgā iespēja atbrīvoties no pārlieku smagām parādsaistībām, apmierināt savu kreditoru prasījumus un atgriezties aktīvajā ekonomiskajā dzīvē.

Es pieteicos uzrunai, lai pievērstu jūsu uzmanību tam, ka pirmajā lasījumā bija atbalstīta norma, kura parādniekiem apgrūtināja maksātnespējas procesa uzsākšanu maksātnespējas procesa mērķa sasniegšanai. Bija pieņemts, ka par katru personu, ar kuru kopā parādnieks iesniedz maksātnespējas procesa pieteikumu, maksātnespējas procesa depozītam papildus ir jāpieskaita klāt depozīts vienas minimālās mēnešalgas apmērā. Šī situācija rodas, piemēram, ja parādnieks iesniedz pieteikumu kopā ar galvotāju, un īpaši saistoša apstrīdamā norma būs, ja galvotājs ir ģimenes loceklis vai cits radinieks. Tad ģimene nevis plānos savus tēriņus nākotnei ģimenes labā, bet maksās maksātnespējas procesa administratoram. Slogs var kļūt par šķērsli pat maksātnespējas procesa pieteikšanai vispār.

Šī norma acīmredzot darbosies pret likuma mērķi un valstī izsludināto politiku ģimenes atbalstam. Nav saprātīga ekonomiska pamatojuma papildu depozīta maksāšanai.

Latvijas kredītņēmēju asociācija uzrunāja mani ar lūgumu ierosināt šīs normas izslēgšanu no likumprojekta. Komisija to atbalstīja, par ko vēlreiz pateicos. Balsojumu nelūdzu.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam.

Komisijas vārdā ir kas piebilstams?

G.Bērziņš. Es komisijas vārdā varu teikt tikai to, ka tiešām pirmā lasījuma atbalstītā redakcija varētu būt pretēja sākotnējam šī regulējuma mērķim. Tāpēc arī komisija atbalstīja deputāta Pimenova priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 58. - deputāta Gaida Bērziņa priekšlikums, kas paredz noteikt papildu ierobežojumu fiziskās personas maksātnespējas procesa piemērošanai. Proti, tas attieksies uz personu, kurai pēdējā gada laikā pirms fiziskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas ir pasludināts fiziskās personas maksātnespējas process, kas izbeigts, nedzēšot saistības.

Šeit jānorāda, ka atskaites punkts šī termiņa aprēķināšanai ir tiesas nolēmums, ar kuru izbeigts maksātnespējas process fiziskajai personai, nedzēšot saistības. Komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 59. - tieslietu ministra priekšlikums, kas ir saistīts ar minētās regulas piemērošanu. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 60. - tieslietu ministra priekšlikums, kas komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 61. - tieslietu ministra priekšlikums, kas komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 62. ir deputāta Pimenova priekšlikums, kas komisijā neguva atbalstu.

Sēdes vadītājs. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Igoram Pimenovam.

I.Pimenovs (SASKAŅA).

Kolēģi! Mans priekšlikums attiecas uz fiziskās personas saistību dzēšanas plāna īstenošanas termiņu.

Saskaņā ar esošo likumdošanu saistību dzēšanas plāna īstenošanas termiņu parādnieks nosaka pats, ņemot vērā savus paredzamos ienākumus. Maksātnespējas procesa pieteicēja mērķis ir panākt, lai, pirmkārt, viņa saistību dzēšanas laiks būtu pēc iespējas īsāks un, otrkārt, lai viņam nāktos šķirties no pēc iespējas mazākas summas saistību dzēšanai.

Ja parādnieks uzskata, ka viņa ienākumi būs pietiekami, lai segtu vismaz pusi no saistībām, kuras paliek pēc bankrota procedūras pabeigšanas, saistību dzēšanas plāna termiņš ir seši mēneši.

Ja parādnieks nav spējīgs segt pusi no saistībām, bet spēj segt vismaz 35 procentus no saistībām, termiņš ir viens gads.

Ja spēj segt vismaz 20 procentus no saistībām, termiņš ir viens gads un seši mēneši.

Ja pat šādā apmērā saistības segt parādnieks nav spējīgs, kreditoru prasījumu segšanai tiks novirzīti līdzekļi vienas trešdaļas apmērā no parādnieka ienākumiem, bet ne mazāk kā vienas trešdaļas apmērā no vienas minimālās mēnešalgas mēnesī. Tad saistību dzēšanas plāna termiņš ir viens gads, divi gadi vai trīs gadi - atkarībā no parādnieka saistību summas. Un jo lielākas ir saistības, jo garāks ir termiņš.

Likumā noteiktā un manis aprakstītā skala tomēr izveidota tā, ka var izveidoties paradoksālas situācijas, kad lielāku saistību dzēšanai rodas labvēlīgāki saistību dzēšanas nosacījumi nekā mazāku saistību dzēšanai. Proti, lielāku saistību mazāko daļu var dzēst īsākā laikā, bet mazāku saistību relatīvi lielāko daļu var dzēst ilgākā laikā. Šādas paradoksālas situācijas kļūs neiespējamas, ja manis jau minētie nosacījumi par saistību dzēšanu, sedzot 35 un 20 procentus no saistībām, tiks izslēgti no likuma un paliks tikai norma par saistību dzēšanu ar parādnieka ienākumu vienu trešdaļu.

Ar šo mērķi es ierosinu izslēgt no likuma 155.panta trešo daļu. Tāds ir mans priekšlikums - 62.priekšlikums.

Lūdzu to atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

G.Bērziņš. Jā.

Komisijā mēs par šo jautājumu runājām. Komisijas rīcībā gan nebija konkrētu praktisku piemēru, izņemot vienu, ko minēja Latvijas Kredītņēmēju apvienības pārstāvis, taču šeit jānorāda, ka, izslēdzot 155.panta trešo daļu, mēs diezgan kardināli mainītu kreditoru tiesības saņemt savu prasījumu apmierinājumu samērīgā termiņā. Es neizslēdzu, ka mēs vēl par šo jautājumu diskutēsim uz trešo lasījumu, tomēr komisijas vārdā šobrīd aicinu neatbalstīt 62. - deputāta Pimenova priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 62. - deputāta Pimenova priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 22, pret - 43, atturas - 4. Priekšlikums nav atbalstīts.

G.Bērziņš. Arī 63. ir deputāta Pimenova priekšlikums, kas komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Sākam debates.

Vārds deputātam Igoram Pimenovam.

I.Pimenovs (SASKAŅA).

Cienījamie deputāti! Latvijā pie tiesu izpildītājiem ir izpildraksti par summu 5,5 miljardi eiro, kas piedzenami no 450 tūkstošiem privātpersonu. Tā ir milzīga nasta, kura kā akmens tur pie upes dibena, neļauj nedz parādniekiem aizpeldēt līdz krastam, nedz patēriņa tirgum gūt papildu pieprasījumu un grūdienu ekonomikas attīstībai. Un atrisinājums ir viens - saīsināt parādniekiem saistību dzēšanas termiņu. Kā jau teicu, saskaņā ar esošo regulējumu, ja parādnieks nav spējīgs segt nedz pusi no saistībām, nedz 35 procentus no saistībām, nedz 20 procentus, kreditoru prasījumu segšanai tiks novirzīti līdzekļi vienas trešdaļas apmērā no parādnieka ienākumiem, bet ne mazāk kā vienas trešdaļas apmērā no vienas minimālās mēnešalgas mēnesī. Un tad saistību dzēšanas plāna termiņš ir viens gads, divi gadi vai trīs gadi - jo lielākas ir saistības, jo garāks ir plāna termiņš. Šo saistību summas likumā attiecīgi noteiktas: līdz 30 tūkstošiem eiro; no 30 tūkstošiem līdz 150 tūkstošiem eiro; un virs 150 tūkstošiem eiro.

Mana priekšlikuma mērķis ir, pirmkārt, nodrošināt, lai saistību dzēšanas plāna termiņš nebūtu ilgāks par diviem gadiem, un, otrkārt, noteikt tikai vienu slieksni - 30 tūkstošu eiro apmērā. Proti, saistību dzēšanas plāna termiņš ir viens gads, ja parādnieka saistības pēc bankrota procedūras pabeigšanas nepārsniedz 30 tūkstošus eiro, un divi gadi, ja saistības pārsniedz 30 tūkstošus eiro. Uz ātrāku maksātnespējas procesu ir vieglāk uzdrošināties, tas parādniekam ir vieglāk panesams un īstenojams, tas vairs nav bezcerīgs un ir gana plānojams. Līdz ar to parādnieks nemeklēs labākus risinājumus ārzemēs, bet paliks Latvijā.

Lūdzu atbalstīt manu priekšlikumu, lai saīsinātu maksimālo maksātnespējas procesa termiņu līdz diviem gadiem.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds deputātam Gaidim Bērziņam.

G.Bērziņš (VL-TB/LNNK).

Kolēģi! To, ko minēja Pimenova kungs par izpildrakstiem pie tiesu izpildītājiem... Protams, var teikt, ka šeit ir zināma saistība, taču tajā pašā laikā statistika mums šobrīd rāda, ka kopš brīža, kad stājās spēkā fiziskās personas maksātnespējas procesa regulējums, to ir izmantojuši vairāk nekā 10 tūkstoši subjektu. Jautājums: ja kāds to nav izmantojis, tad kāpēc? Visdrīzāk tas ir saistīts ar konkrētas personas personisko vēlmi šīs tiesības izmantot.

Kas attiecas uz konkrēto priekšlikumu, tad patiesībā tas ir vērsts uz tiem parādniekiem, kuriem ir lielas parādsaistības. Šeit noteikti ir jānorāda, ka šīs parādsaistības ir ne tikai pret kredītiestādēm, bet arī pret citām juridiskajām personām, komunālo pakalpojumu sniedzējiem un arī fiziskajām personām.

Ņemot vērā to, ka Latvija šobrīd ir viena no liberālākajām valstīm Eiropas Savienībā maksātnespējas procesa regulējuma ziņā, mums ir jāpatur prātā, ka likuma mērķis ir sabalansēt kreditoru un parādnieku intereses. Protams, mums ir jādomā par to sabiedrības daļu, kura ir nonākusi šādā parādu situācijā, taču mēs nedrīkstam aizmirst arī kreditoru intereses.

Turklāt, runājot par to, ka Latvijā ir liberāls regulējums, noteikti ir jānorāda, ka Latvija savā ziņā eksportē bankrotu uz Lietuvu, jo ļoti daudz Lietuvas pilsoņu brauc bankrotēt uz Latviju.

Tas, ko ir darījis likumdevējs... Es vēlētos papildus norādīt... Mēs komisijas sēdē izstrādājām grozījumus Iedzīvotāju ienākuma nodokļa likumā un nosūtījām Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai ar lūgumu šos grozījumus virzīt kā komisijas grozījumus. Un šie grozījumi ir saistīti ar to, lai pagarinātu termiņu, kādā... lai būtībā sekmētu vienošanās noslēgšanu starp personām un kredītiestādēm gadījumos, ja personām, proti, parādniekiem, nav mantas, uz ko vērst piedziņu, attiecīgi paredzot, ka šis atbrīvojums no iedzīvotāju ienākuma nodokļa samaksas saglabāsies... nu, mūsuprāt, tie bija vēl divi gadi, bet par to noteikti var diskutēt.

Manuprāt, jo liberālāku mēs padarīsim šo regulējumu, jo vairāk būs tādu gadījumu... es nezinu, vai Pimenova kungs ir pētījis... iespējams, ka nav... Mēs varam redzēt, ka praksē apmēram 90 procenti parādnieku maksātnespējas procesā saņem vienu minimālo mēnešalgu mēnesī, izņemot tos, kas strādā valsts pārvaldē. Tātad ir jautājums: vai tā ir patiesība, vai kāds to ir pētījis, uzraudzījis? Šis jautājums paliek atvērts, un es domāju, ka tādas situācijas īsti labas nav un noteikti neatbilst likuma mērķim. Un, manuprāt, šis priekšlikums veicinās vēl bezatbildīgāku saistību uzņemšanos un nekādā ziņā neveicinās kreditoru interešu aizsardzību.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds deputātam Pimenovam, otro reizi.

I.Pimenovs (SASKAŅA).

Bērziņa kunga uzruna bija visai pamācoša un informatīva, tomēr es... Noteikti tas ir jāņem vērā. Tas, ka liela daļa parādnieku, kuri pieteikušies maksātnespējas procesam, maksā pēc tam tikai to minimālo ienākumu daļu, kas ir ne lielāka... ne mazāka par vienu trešdaļu no minimālās mēnešalgas, nenozīmē, ka viņi visi krāpj; īstenībā tas ir jāpierāda. Tas ir atsevišķs process, atsevišķs stāsts.

Bet es gribu teikt, ka tas, ka tikai mazāk par trim procentiem no visiem parādniekiem pieteikušies maksātnespējas procesam, pierāda, ka maksātnespējas process lielā mērā nav viņiem pieejams. Ka turēties procesā trīs gadu laikā dažreiz ir ļoti grūti un varbūt arī nav iespējams. Un parādnieki dod priekšroku vienkārši aizbraukšanai uz ārzemēm.

Bet bez maksātnespējas procesa patiesībā nav citas iespējas esošajās tiesību tehnoloģijās, kā var atrisināt savas problēmas, katrā ziņā panākot līdzsvaru arī ar kreditoriem.

Bet es domāju, ka trešajam lasījumam būs iesniegti priekšlikumi, kuri būs katrā ziņā lietderīgi, un komisijas priekšsēdētājs tam piekritīs.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

G.Bērziņš. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Aicinu neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 63. - deputāta Pimenova priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 23, pret - 48, atturas - 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

G.Bērziņš. 64. - deputāta Pimenova priekšlikums, kas komisijā netika atbalstīts. Šeit nu tika identificēta (Starpsauciens: “Balsojam!”) it kā problēma, bet, kā konstatējām komisijas sēdē, tā vairāk saistīta nevis ar administratīvo... nevis ar prasījumiem no neatļautas darbības, kas izriet no administratīvo pārkāpumu lietām vai krimināllietās nodarītiem zaudējumiem, bet gan ar apdrošinātāju celtajām regresa prasībām.

Komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 64. - deputāta Pimenova priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 24, pret - 50, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

G.Bērziņš. Paldies.

65. - tieslietu ministra priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 66. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 67. - tieslietu ministra priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 68. - tieslietu ministra priekšlikums. Tas ir daļēji atbalstīts un iekļauts 69. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 69. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 70. - precizējošs Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 71. - tieslietu ministra priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 72. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 73. - tieslietu ministra priekšlikums, kas paredz pārejas noteikumus. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 74. - tieslietu ministra priekšlikums, kas nosaka spēkā stāšanās laiku šim likumam. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. Kolēģi! Līdz ar to esam izskatījuši visus priekšlikumus.

Juridiskās komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu “Grozījumi Maksātnespējas likumā” otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Maksātnespējas likumā” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

G.Bērziņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 3.maijs.

Sēdes vadītājs. 3.maijs. Deputāti neiebilst.

Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts “Grozījumi Civilprocesa likumā”, otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Gaidis Bērziņš.

G.Bērziņš (VL-TB/LNNK).

Kolēģi! Šis likumprojekts ir daļēji saistīts ar nupat atbalstīto likumprojektu “Grozījumi Maksātnespējas likumā”.

1. ir Juridiskā biroja... 1. no 58 priekšlikumiem ir Juridiskā biroja priekšlikums, kas komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 2. - tieslietu ministra priekšlikums, kas komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 3. - precizējošs tieslietu ministra priekšlikums, kas komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 4. - tieslietu ministra priekšlikums, kas komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 5. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 6. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 7. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 8. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 9. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 10. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 11. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 12. - tieslietu ministra priekšlikums, kas ir saistīts ar jaunā regulējuma ieviešanu attiecībā uz kreditoru tiesību nodrošināšanu ātrāk izskatīt strīdus lietas maksātnespējas procesos. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 13. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 14. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 15. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 16. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 17. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 18. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 19. - tieslietu ministra priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 20. - tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 21. - tieslietu ministra priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 22. - tieslietu ministra priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 23. - tieslietu ministra priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 24. - tieslietu ministra priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 25. - tieslietu ministra priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 26. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 27. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 28. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 29. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 30. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 31. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 32. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 33. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 34. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 35. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 36. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 37. - deputāta Gaida Bērziņa priekšlikums, kas ir saistīts ar līdzīgu priekšlikumu Maksātnespējas likumā. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 38. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 39. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 40. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 41. - tieslietu ministra priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 42. - tieslietu ministra priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 43. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 44. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 45. - tieslietu ministra priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 46. - tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 47. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 48. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 49. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 50. un atsevišķi turpmākie priekšlikumi jau ir saistīti ar citu tēmu, nevis ar maksātnespējas tēmu, proti, ar papildu funkciju nodošanu tiesu izpildītājiem. Tas ir saistīts ar Hāgas 1965.gada konvencijas īstenošanu - ar dokumentu izsniegšanu. Tas ir 50.priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 51.priekšlikums ir tieslietu ministra priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 52. ir tieslietu ministra priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 53. ir tieslietu ministra priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 54. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 55. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 56. ir tieslietu ministra priekšlikums saistībā ar spēkā stāšanos. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 57. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. Un 58. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. Kolēģi! Līdz ar to esam izskatījuši visus priekšlikumus.

Juridiskās komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu “Grozījumi Civilprocesa likumā” otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Civilprocesa likumā” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

G.Bērziņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - šā gada 3.maijs.

Sēdes vadītājs. 3.maijs. Deputāti neiebilst.

Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts “Grozījumi Bīstamo kravu aprites likumā”, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Anrijs Matīss.

A.Matīss (VIENOTĪBA).

Cienījamie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu “Grozījumi Bīstamo kravu aprites likumā” (Nr.1189/Lp12).

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija izskatīja šo likumprojektu, un likumprojekta būtība ir pavisam vienkārša. Bīstamo kravu aprites likuma 3.panta trešajā daļā noteikts, ka jautājumus par bīstamo kravu apriti un tās uzraudzību autopārvadājumu jomā reglamentē Eiropas valstu nolīgums par bīstamo kravu starptautiskajiem pārvadājumiem ar autotransportu (tā saucamā ADR konvencija).

Lai gan ir noteikta Zemkopības ministrijas kompetence ADR jomā, ir bijušas situācijas, ka, veicot Āfrikas cūku mēra apkarošanas pasākumus, ir bijusi dažāda interpretācija, tajā skaitā arī gadījumi, ka sodīti šie pārvadātāji par to, ka nav izpildītas visas ADR konvencijas prasības tajās situācijās, kur bija operatīvi jānovērš Āfrikas cūku mēra sekas. Un savukārt arī direktīva paredz šādas atkāpes dalībvalstīm, lai nodrošinātu šādas aktivitātes un tūlītēju rīcību (īpaši dzīvnieku infekcijas slimību uzliesmošanas gadījumos). Tad šādus jautājumus dalībvalsts var risināt pati savas kompetences ietvaros. Un tāpēc šie likuma grozījumi paredz sakārtot šo lietu, lai būtu pilnīgi precīzi pateikts, ka šādos gadījumos, kad ir nepieciešama operatīva un ātra rīcība slimības seku novēršanā, nav jāizpilda šīs prasības un ka šos pārvadājumus kontrolē Zemkopības ministrija un Pārtikas un veterinārais departaments.

Komisija ierosina šo likumprojektu atzīt par steidzamu. Un pamatojums - galvenokārt tādēļ, lai turpmāk, ja šādas situācijas rodas, nerastos kaut kādi pārpratumi.

Tāpēc, kolēģi, aicinu atzīt šo likumprojektu par steidzamu.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vispirms mums jābalso par steidzamību.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Bīstamo kravu aprites likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret - 2, atturas - nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

A.Matīss. Paldies.

Kolēģi, aicinu jūs atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Bīstamo kravu aprites likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu, kā arī otrā lasījuma datumu.

A.Matīss. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 3.maijs. Otrā lasījuma datums - 17.maijs.

Sēdes vadītājs. Priekšlikumiem - 3.maijs. Un otrais lasījums - 17.maijā. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts “Grozījumi Imigrācijas likumā”, pirmais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Juris Vectirāns.

J.Vectirāns (ZZS).

Godātie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu “Grozījumi Imigrācijas likumā”.

Likumprojekta pamatotība saistīta ar nepieciešamību pārņemt Eiropas Parlamenta un Padomes 2016.gada 11.maija direktīvu 2016/801 par nosacījumiem attiecībā uz trešo valstu valstspiederīgo ieceļošanu un uzturēšanos pētniecības, studiju, stažēšanās, brīvprātīga darba, skolēnu apmaiņas programmu vai izglītības projektu un viesaukles darba nolūkā.

Ministru kabinets 2017.gada 8.augusta sēdē uzdeva iekšlietu ministram izstrādāt grozījumus Imigrācijas likumā, paredzot tajā deleģējumu Ministru kabinetam noteikt kārtību, kādā tiek glabāti un iznīcināti dati un dokumenti, kas saistīti ar vīzu izsniegšanu.

Būtiski, ka minētā direktīva transponējama, vēlākais, līdz 2018.gada 23.maijam.

Galvenā direktīvas vērtība ir mobilitāte Eiropas Savienības ietvaros, jo tiek paredzēta iespēja pētniekiem un studentiem uzturēties Latvijā saskaņā ar citu Eiropas Savienības dalībvalstu izsniegtajām vīzām un uzturēšanās atļaujām.

Likumā tiek iekļautas jēdzienu “brīvprātīgais”, “stažieris”, “students” un “pētnieks” definīcijas, kā arī jauns, līdz šim normatīvajos aktos nelietots termins “kabatas nauda”. Paredzēts piešķirt neierobežotu pieeju darba tirgum maģistra vai doktora programmā studējošiem ārzemniekiem. Ir secināts, ka minēto ieceļotāju skaits neradīs nelegālas migrācijas risku, nedz arī pārmērīgi ietekmēs Latvijas darba tirgu.

Likumprojekts paredz iespēju anulēt termiņuzturēšanās atļauju, ja nav ievēroti piešķirtajās tiesībās uz nodarbināšanu noteiktie nosacījumi. Likumprojektā risinātas arī citas nozarē identificētās nepieciešamības, par kurām diskutēts komisijā. Viena no tām būtu risināma attiecībā uz tiesībām saņemt termiņuzturēšanās atļauju gadījumos, ja personai ir nodokļu parādi, bet tie tiek atmaksāti saskaņā ar nodokļu administrācijas noteikto grafiku.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija minēto likumprojektu izskatīja savā šī gada 18.aprīļa sēdē un atbalstīja to. Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Sākam debates.

Vārds deputātam Jānim Dombravam.

J.Dombrava (VL-TB/LNNK).

Laikā, kad iekšlietu sistēmā ir daudz risināmu problēmu, nav īsti skaidrs, kāpēc Iekšlietu ministrija tik ļoti koncentrējas uz imigrācijas veicināšanu Latvijā, dažādos veidos paverot jaunas un jaunas iespējas šeit ieceļot un strādāt cilvēkiem no trešām valstīm. Šis likumprojekts rada jaunas iespējas šīm personām ieceļot Latvijā.

Ņemot vērā, ka imigrantu izcelsmes valsts nereti ir ar augstu terorisma līmeni, nav saprotams, kāpēc likumprojekta izstrādē nav piedalījusies Drošības policija. Tāpat nav saprotams, kāpēc anotācijā sadaļā par ietekmi uz budžetu nav izvērtētas izmaksas, kuras radīsies drošības iestādēm, izvērtējot sākotnējos pieteikumus un pēc tam veicot monitoringu par šo personu turpmāko darbību Latvijā. (Starpsaucieni.)

Jau šobrīd ir daudz uzbeku un pakistāņu ar vidējo izglītību, kuri tēlo studentus, taču viņu patiesais mērķis ir nevis studēt, bet strādāt. Likumprojekta autori ir piedāvājuši liberalizēt šīs normas: turpmāk pakistānis varēs reģistrēties kā students lētā studiju programmā, nemācīties pusotru gadu, bet tajā pašā laikā varēs strādāt. Pēc tam viņš var mainīt studiju programmu un atkal pusotru gadu cept kebabus. Un tā viņš var turpināt šo procedūru, līdz vienā brīdī viņš jau ir tiesīgs saņemt pastāvīgās uzturēšanās atļauju Latvijā. (Starpsaucieni.)

Tomēr šajā likumprojektā ir vēl viena jauna riskanta norma, varbūt daudz bīstamāka par minēto gadījumu. Likumprojekts paredz piešķirt brīvprātīgā darba veicējiem ilgtermiņa vīzas. Citēju likumprojekta tekstu: “brīvprātīgais - ārzemnieks, kas bez atalgojuma, izņemot izdevumu atlīdzināšanu un (vai) kabatas naudu, piedalās Eiropas Komisijas vai starptautiskas organizācijas finansētā brīvprātīgā darba programmā, bezpeļņas nolūkā īstenojot mērķus, kas ir vispārējās interesēs;”.

“Kabatas nauda”, “starptautiskas organizācijas finansētā programmā”, “vispārējās interesēs”. Manuprāt, autoriem būtu jāsniedz anotācijā paskaidrojums par šiem izplūdušajiem jēdzieniem, jo vienīgais, ko tajā var atrast, ir tas, ka termins “kabatas nauda” (citēju) “nozīmē to, ka organizācija, kas ir atbildīga par brīvprātīgā darba projektu, ir tiesīga brīvprātīgajam izmaksāt ne tikai finanšu līdzekļus dažādu ar projektu saistīto izdevumu segšanai (ceļa, apdrošināšanas, vīzas izdevumus), bet arī nelielu summu personisko tēriņu vajadzībām”.

Likumprojekts nedefinē šo summu. Kāda ir šī nelielā summa? Desmit eiro mēnesī, 100 eiro mēnesī vai 1000 eiro mēnesī?

Tāpat nav paskaidrots, kuru starptautisko organizāciju finansētie projekti Latvijai būtu pieņemami un kā mēs noteiksim vispārējās intereses.

Pieļauju, ka direktīvas autori ir domājuši dažādas labdarības organizācijas, kuras palīdzētu noteiktai sabiedrības daļai. Bet ko darīt, ja starptautiskā organizācija ir, piemēram, “Pasaule bez nacisma” vai Rossotrudņečestvo, kuras apmaksātie (No frakcijas SASKAŅA: “Iztulko! Tulkojumu!”) brīvprātīgie “zaļie cilvēciņi” ir gatavi braukt uz Latviju, atbalstot sabiedrības daļu, kura cieš no “fašisma atdzimšanas”, vai kāda starptautiska musulmaņu organizācija, kura ir gatava sūtīt vairākus simtus radikālā islāma sludinātāju uz Latviju?

Direktīva paredz iespēju ļoti lielā mērā ierobežot šī brīvprātīgā darba veicēja klasifikāciju, bet Iekšlietu ministrijas piedāvātajā likumprojektā tas nav izdarīts.

Jautājums - vai mēs vēlamies atvērt jaunus imigrācijas vārtus uz Latviju, izmantojot brīvprātīgā darba iespējas, kas pēc būtības var būt labi apmaksāts darbs no dažādu trešo valstu sabiedrisko organizāciju puses?

Ņemot vērā, ka Latvijai ir jāpārņem Eiropas Savienības direktīva, mums būtu jāatbalsta šie grozījumi pirmajā lasījumā, bet otrajā lasījumā būtu jāveic pamatīgas izmaiņas esošajā likumprojektā, lai dažus gadus vēlāk mums nebūtu jānožēlo šodien pieļautās kļūdas.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debates beidzam.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

J.Vectirāns. Aicinu Dombravas kungu iesniegt labojumus un papildinājumus.

Sēdes vadītājs. Tātad, kā es saprotu, komisija aicina atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

J.Vectirāns. Komisija aicina atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Imigrācijas likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

J.Vectirāns. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - šī gada 10.maijs.

Sēdes vadītājs. 10.maijs. Deputāti neiebilst.

Paldies.

Likumprojekts “Piespiedu dalītā īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likums”, pirmais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Viktors Valainis.

V.Valainis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labdien, kolēģi! Strādājam ar likumprojektu “Piespiedu dalītā īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likums”.

Īsumā pastāstīšu, par ko ir likumprojekts. Likumprojekts attieksies uz vairāk nekā trīsarpus tūkstošiem daudzdzīvokļu māju, kuras kopā veido vairāk nekā 100 tūkstošus dzīvokļa īpašumu un kuras šobrīd atrodas uz aptuveni septiņarpus tūkstošiem citām personām piederošām zemes vienībām.

Līdzšinējie grozījumi normatīvajos aktos piespiedu dalītā īpašuma tiesisko attiecību noregulēšanai nerisina piespiedu dalītā īpašuma problemātiku pēc būtības, proti, neveicina ēkas vienota principa īstenošanu.

Likumprojekts paredz beztermiņa izpirkuma tiesības privatizētu daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku īpašniekiem, un tie varēs šīs tiesības izmantot jebkurā laikā.

Paredzēts atteikties no hipotēkas nostiprināšanas par labu nesamaksājušiem dzīvokļu īpašniekiem, ieviešot konceptu, ka izpirkuma tiesības ir izmantotas, ja likumā noteiktajā kārtībā ir pieņemts lēmums par šo tiesību izmantošanu un izpirkuma cenas spēkā esības laikā visa izpirkuma cena ir iemaksāta zvērināta tiesu izpildītāja depozīta kontā.

Likumprojekts paredz arī iespēju valstij sniegt atbalstu dzīvokļu īpašniekiem finansējuma piesaistei izpirkuma cenas samaksai. Darba grupās tika apspriesti vairāki modeļi un tika nolemts konkrētāka, precīzāka regulējuma izstrādi uzticēt Ministru kabinetam.

Likumprojekts šajā gadījumā rada ātru, efektīvu tiesisko mehānismu, ko piespiedu dalītajā īpašumā esošie dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieki varētu izmantot, lai izbeigtu piespiedu dalīto īpašumu ar zemes īpašnieku.

Šajā gadījumā mēs būtībā iejaucamies divu personu tiesiskajās attiecībās, taču Eiropas Cilvēktiesību tiesa ir atzinusi, ka tiesiskais regulējums, kas radīts ar mērķi nodrošināt lielāku sociālo taisnīgumu mājokļa jautājumā, pat ja šāds regulējums iejaucas pastāvošās tiesiskās attiecībās starp privātpersonām un nerada tiešu labumu valstij un sabiedrībai, sasniedz leģitīmo mērķi, par ko arī ir šis likumprojekts. Jāsaka, likumprojekts pats par sevi neparedz noteikt tādu izpirkuma cenu, kas būtu mazāka par izpērkamās zemes vērtību. Tas paredz noteikt izpirkuma cenu, kas ir saprātīgi saistīta ar zemes vērtību, pat ja šī atbilstība netiek pilnīgi precīzi identificēta katrā konkrētajā gadījumā. Tādējādi likumprojektā paredzētā izpirkuma cena ir uzskatāma par taisnīgu atlīdzību Satversmes 105.panta kontekstā.

Par pašu procesu. Sākotnēji daudzdzīvokļu mājas iedzīvotāji sanāk uz pirmo sapulci, lai iniciētu šo jautājumu. Tālāk pilnvarotā persona dodas uz pašvaldību, lai noteiktu funkcionāli nepieciešamā zemes gabala lielumu, kurš arī būs tas, kuru izpirks šī māja. Ar šo informāciju par zemesgabala lielumu pilnvarotā persona dodas uz Valsts zemes dienestu, un Valsts zemes dienests nosaka konkrētā gabala kadastrālās vērtības apmēru. Pēc tam tiek organizēta nākamā sapulce, kurā iedzīvotāji var pieņemt lēmumu par šīs zemes apvienošanu ar dzīvokļa īpašumiem. Un, ja lēmums ir pozitīvs, tālāk jau zvērināts tiesu izpildītājs veic visas darbības, lai zemes īpašnieks saņemtu naudu un šīs īpašuma tiesības tiktu nostiprinātas valsts vienotajā datorizētajā zemesgrāmatā. (Dep. A.Latkovskis: “Balsojam! Izklausās labi!”)

Es gribu pateikt paldies (Dep. A.Kaimiņš: “Valaini!”) visām ministrijām un nevalstiskajām organizācijām, kuras piedalījās likumprojekta izstrādē, un īpaši - Tieslietu ministrijai un Tieslietu ministrijas ierēdņiem Dagnijai Palčevskai un Tomam Dreikam par tiešām lielo darbu, ko viņi ieguldīja šajā likumprojektā.

Paldies. Tas man iesākumā viss.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Sākam debates.

Vārds deputātam Mārtiņam Šicam. (Dep. A.Klementjevs: “Tu jau biji trīs reizes!”)

M.Šics (LRA).

Vesels un vēlams bērns, kolēģi, var piedzimt tikai deviņos mēnešos. Diemžēl šis likums, šķiet, ir bijis nevēlams, sasteigts un pieņemts ar problēmām.

Latvijas Reģionu apvienības vārdā es vēlos atgādināt, ka Satversmē ir ietvertas ANO Starptautiskā pakta par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām normas, kas paredz katra indivīda tiesības uz dzīvokli un uzliek valstīm par pienākumu panākt katram paredzēto tiesību īstenošanu maksimālo - es uzsveru - maksimālo! - pieejamo resursu ietvaros. Līdz ar to viss, kas apgrūtina un apdraud cilvēku tiesības uz mājokli, būtu jānovērš, lai nesamērīgās, neizpildāmās izmaksas, nepanesamās izmaksas neliktu cilvēkiem pamest savas vienīgās mājas. Milzīgie komunālie maksājumi, plānotā īrnieku izlikšana no denacionalizētajiem namiem uz ielas, spekulantu rūpīgi izplānotā zemes nomas afēra un banku represijas ir nepieļaujamas.

Piemērs. Vakar satikos ar Krišjāņa Barona ielas 143/2 iedzīvotājiem. (Dep. A.Kaimiņš: “Ar kuriem? Kā viņus sauc?”) Maza, maza divistabu dzīvokļa nomas maksa pensionāriem ir 70 eiro mēnesi. Un tas viss ir tikai... Jāizbeidz šī izšķērdēšana! Nepieciešams likvidēt šīs ļaunprātīgi iegūtās tiesības uz zemes nomu personām, kuras iedzīvošanās nolūkā var izspiest anormālas, neadekvātas naudas summas, pakļaujot cilvēkus riskam tikt izliktiem no mājām. Tiesības uz zemi būtu tikai vēsturiskiem mantojumiem (Sēdes vadītājs noklaudzina ar āmuru.), un arī tad šīs tiesības būtu jāierobežo ar attiecīgām interesēm, lai liktu ievērot otras puses likumīgās tiesības uz dzīvesvietu.

Dalītais īpašums neapšaubāmi apgrūtina un ierobežo īpašuma apsaimniekošanu. Tādēļ ar šī likumprojekta palīdzību, kurš ir nepieciešams, bet kurš būtiski jāuzlabo, noteikti vajag rast risinājumu, kas beidzot sakārtotu absurdo zemes nomas situāciju, kura pakļauj vairāk nekā 300 tūkstošus cilvēku represijām un draudiem tikt izliktiem no vienīgā mājokļa, vienīgā īpašuma. Kā tāds tas ir saistīts ar iedzīvotāju likumīgām prasībām.

Es gribu atgādināt, kā pašreiz trūkst šim likumam: neviens nav redzējis pavadošos dokumentus, taču šis likums ir pieņemams tikai un vienīgi kopā ar jauno un taisnīgo nekustamā īpašuma vērtēšanas metodiku, kas ir jāapstiprina Ministru kabinetam.

Es esmu “par” šo likumu, bet tam, tā teikt, kompleksi jāiet kopā ar dokumentiem.

Paldies. (Starpsauciens.)

Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam.

S.Dolgopolovs (SASKAŅA).

Cienījamie kolēģi! Godīgi sakot, es arī varētu piebiedroties Šica kungam un sākt raudāt, jo tik daudz asaru gāja caur manu sirdi un dvēseli, uzklausot sūdzības no 100 tūkstoš privatizēto dzīvokļu “laimīgajiem” īpašniekiem, kas dzīvo uz citam īpašniekam piederošas zemes, ka tiešām varētu stenēt, raudāt, lauzīt pirkstus, rokas un visu pārējo! Bet, man liekas, tas tomēr parlamentam ir ļoti svarīgi - mēģināt labot tās kļūdas, kas tika pieļautas ar parlamenta starpniecību un parlamenta rokām deviņdesmito gadu sākumā.

Mēs diemžēl nevarēsim anulēt un atzīt par spēkā neesošām tās normas, kuras tika pieņemtas deviņdesmitajos gados. Taču šodien mums ir jādara viss, lai cilvēkiem parādītos iespēja risināt šīs problēmas. Atšķirībā no tā likumprojekta, ko izstrādāja Tieslietu ministrija un kas ir apritē (tas ir dalītā īpašuma izbeigšanas likums), piedāvātais variants nosaka nevis izbeigšanu kā tādu, bet gan procedūras, kas var nodrošināt šo lietu. Un, ja būs tiešām radīts valsts atbalsts šinī procesā, tādā gadījumā tas būs mazāk sāpīgs arī tiem īpašniekiem, kuri pieņems lēmumu sākt šo lietu. Jo te ir atkal saglabāta - atšķirībā no iepriekšējā varianta - brīva izvēle cilvēkiem, kas ir nostādīti šādā situācijā. Un tāpēc ir svarīgi uzsākt darbu pie jauna likuma, kas nav alternatīvs tam, kurš bija izstrādāts Tieslietu ministrijā un iesniegts. Tas ir cits likums, kas nosaka - vēlreiz atkārtoju! - procesu. Tas ir ļoti svarīgi, jo te ir arī lielas - es negribu teikt, ka izsmeļošas, bet saku, ka diezgan lielas! - sociālās garantijas privatizēto dzīvokļu īpašniekiem. Tas nav atrauts arī no otra likuma... otrā un trešā likuma, ko tagad Satversmes tiesa... Grozījumus, ko mēs visi ļoti draudzīgi atbalstījām, atzina par spēkā neesošiem no nākamā gada maija. Mēs turpināsim darbu arī pie šiem likumiem, lai noteiktu tādus apstākļus, kuri, ja saglabājas piespiedu nomas attiecības, nepārvērstos par nepanesamu nastu.

Es aicinu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā un aicinu visus kolēģus, neatkarīgi no tā, kādā komisijā viņi strādā, kādā apgabalā viņi tika ievēlēti Saeimā, piedalīties šajā darbā, lai uzlabotu šo likumprojektu, jo tas tiešām ir svarīgs, tiešām nozīmīgs.

Šis likums lielā mērā būs atkarīgs arī no tā, kāds būs nākamā gada un turpmāko gadu budžets. Tāpēc būtu ļoti svarīgi, strādājot pie budžeta projekta, neaizmirst arī šajā likumā paredzētās normas, kurām būs vajadzīgs budžeta atbalsts, un, ja mēs pieņemsim šo likumu, saistīt budžeta izskatīšanu arī ar šā likuma prasību izpildi.

Vēlreiz aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debates beidzam.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? (Dep. A.Kaimiņš: “Tikai īsi, Valaini!”)

V.Valainis. Šica kungam atbildot... (Dep. A.Kaimiņš: “Paldies!”) Šajā darba grupā piedalījās ne tikai ministriju pārstāvji, bet arī dzīvokļu īpašnieku pārstāvji, tajā skaitā no tām adresēm, kuras jūs nosaucāt (Starpsaucieni.)... un no citām. Ir izveidota vesela biedrība, kura arī atbalstīja šī likumprojekta tālāku virzību.

Aicinu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Piespiedu dalītā īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likums” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

V.Valainis. Priekšlikumi iesniedzami līdz 18.maijam.

Sēdes vadītājs. 18.maijs. Deputāti neiebilst.

Godātie kolēģi! Pēdējā šīsdienas darba kārtības sadaļa - “Lēmumu projektu izskatīšana”.

Lēmuma projekts “Par likuma “Grozījumi Publisko iepirkumu likumā” (Nr.834/Lp12) otrreizējās caurlūkošanas izskatīšanas Saeimas sēdē datuma maiņu no 2018.gada 19.aprīļa uz 2018.gada 26.aprīli”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par likuma “Grozījumi Publisko iepirkumu likumā” (Nr.834/Lp12) otrreizējās caurlūkošanas izskatīšanas Saeimas sēdē datuma maiņu no 2018.gada 19.aprīļa uz 2018.gada 26.aprīli”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Godātie kolēģi! Visa darba kārtība līdz ar to ir izskatīta.

Bet šodien vēl bija paredzēta... es atvainojos... atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem.

Un es vēlos jūs informēt, ka uz deputātu Morozova, Stepaņenko, Ivana Klementjeva, Krūmiņa un Miloslavska jautājumu izglītības un zinātnes ministram Kārlim Šadurskim saņemta rakstiska atbilde. Jautājuma nosaukums ir “Par Studiju un zinātnes administrācijas vadītāju”. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina, bet mutvārdos papildjautājumus viņi uzdot nevēlas.

Deputātu Lazarevas, Ivana Klementjeva, Stepaņenko, Morozova un Jakimova jautājums Ministru prezidentam Mārim Kučinskim “Par izglītības kvalitātes kontroli un izglītības sistēmas konkurētspēju” ir pāradresēts izglītības un zinātnes ministram Kārlim Šadurskim. Atbilde, kas saņemta rakstiski, iesniedzējus daļēji apmierina, un mutvārdos papildjautājumus viņi uzdot nevēlas. Tāpēc šodien atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem pulksten 17.00 nenotiks.

Ir saņemti divi jauni jautājumi.

Viens no tiem ir adresēts ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam, un autori ir deputāti Zariņš, Artūrs Rubiks, Morozovs, Orlovs un Ādamsons. Jautājums ir “Par Ekonomikas ministrijas izsniegtajām atļaujām pārdot saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros”. Šis jautājums tiek nodots ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam.

Un otrs jautājums “Par Satiksmes ministrijas sniegto atbildi saistībā ar “Pilotu skolu”” adresēts satiksmes ministram Uldim Augulim. Šo jautājumu ir iesnieguši deputāti Zariņš, Artūrs Rubiks, Potapkins, Raimonds Rubiks un Ādamsons, un tas tiek nodots satiksmes ministram Uldim Augulim.

Līdz ar to, godātie kolēģi, pienācis laiks reģistrācijai. Lūdzu zvanu reģistrācijai! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātu!

Vārds Saeimas sekretāra biedram reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

G.Kūtris (12.Saeimas sekretāra biedrs).

Paldies.

Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies: Ints Dālderis, Ojārs Ēriks Kalniņš, Nellija Kleinberga, Rihards Kols, Armands Krauze, Atis Lejiņš, Romāns Mežeckis, Ainārs Mežulis, Ināra Mūrniece, Artis Rasmanis, Romualds Ražuks, Veiko Spolītis, Juris Šulcs, Jānis Trupovnieks, Jānis Vucāns un Mihails Zemļinskis.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Līdz ar to Saeimas 2018.gada 19.aprīļa sēdi pasludinu par slēgtu.

SATURA RĀDĪTĀJS
12. Saeimas pavasara sesijas 2. sēde
2018. gada 19. aprīlī

Par darba kārtību
Par likumprojektu “Grozījumi Vispārējās izglītības likumā” (Nr. 1205/Lp12) (Dok. Nr. 4767, 4767A)
Priekšlikumi	- dep. I.Sudraba (pret)
	- dep. A.Adamovičs (par)
Par likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā” (Nr. 1206/Lp12) (Dok. Nr. 4768, 4768A)
Priekšlikumi	- dep. V.Krūmiņš (pret)
	- dep. L.Straujuma (par)
Par likumprojektu “Grozījumi Latvijas evaņģēliski luteriskās Baznīcas likumā” (Nr. 1210/Lp12) (Dok. Nr. 4782, 4782A, 4782B)
Priekšlikumi	- dep. I.Latkovskis (pret)
	- dep. R.Balodis (par)
Par likumprojektu “Piespiedu dalītā īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likums” (Nr. 1211/Lp12) (Dok. Nr. 4793, 4793A)
Par likumprojektu “Par likuma “Par Kontrabandas un viltojumu apkarošanas līgumu un vispārējo atbrīvojumu, kas noslēgts 2004. gada 9. jūlijā starp Philip Morris International Inc., Philip Morris Products Inc., Philip Morris Duty Free Inc. un Philip Morris World Trade Sarl., Eiropas Kopienu, kuru pārstāv Eiropas Komisija, un tām dalībvalstīm, kas norādītas pievienotajās parakstu lapās' un likuma 'Līgums par grozījumiem Kontrabandas un viltojumu apkarošanas un vispārējo atbrīvojumu līgumā, kas noslēgts 2004. gada 9. jūlijā starp Philip Morris International Inc., Philip Morris Products Inc., Philip Morris Duty Free Inc. un Philip Morris World Trade Sarl., Eiropas Kopienu, kuru pārstāv Eiropas Komisija, un tām dalībvalstīm, kas norādītas pievienotajās parakstu lapās” atzīšanu par spēku zaudējušu” (Nr. 1212/Lp12) (Dok. Nr. 4794, 4794A)
Par likumprojektu “Grozījums likumā “Par diplomātisko pasi”” (Nr. 1213/Lp12) (Dok. Nr. 4795, 4795A)
Par likumprojektu “Par Pasaules Pasta savienības konstitūcijas Devīto papildprotokolu” (Nr. 1214/Lp12) (Dok. Nr. 4796, 4796A)
Likumprojekts “Par Pasaules Pasta savienības Vispārīgā reglamenta Pirmo papildprotokolu” (Nr. 1215/Lp12) (Dok. Nr. 4797, 4797A)
Likumprojekts “Par 2016. gada Pasaules Pasta konvenciju” (Nr. 1216/Lp12) (Dok. Nr. 4798, 4798A)
Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par 1964. gada 10. jūlija Pasaules Pasta savienības konstitūciju, 2004. gada 5. oktobra Pasaules Pasta konvenciju, 2004. gada 5. oktobra Pasaules Pasta konvencijas Noslēguma protokolu, 2004. gada 5. oktobra Pasaules Pasta savienības Vispārīgo reglamentu un 2004. gada 5. oktobra Nolīgumu par pasta maksājumu pakalpojumiem”” (Nr. 1217/Lp12) (Dok. Nr. 4799, 4799A)
Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Pasaules Pasta savienības konstitūcijas Astoto papildprotokolu un Pasaules Pasta savienības Vispārīgā reglamenta Pirmo papildprotokolu”” (Nr. 1218/Lp12) (Dok. Nr. 4800, 4800A)
Par likumprojektu “Par likuma “Par 2008. gada Pasaules Pasta konvenciju, 2008. gada Pasaules Pasta konvencijas Noslēguma protokolu un 2008. gada Nolīgumu par pasta maksājumu pakalpojumiem” atzīšanu par spēku zaudējušu” (Nr. 1219/Lp12) (Dok. Nr. 4801, 4801A)
Par likumprojektu “Par 2016. gada Nolīgumu par pasta maksājumu pakalpojumiem” (Nr. 1220/Lp12) (Dok. Nr. 4802, 4802A)
Par likumprojektu “Grozījumi Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības likumā” (Nr. 1225/Lp12) (Dok. Nr. 4827)
Par darba kārtību
Priekšlikumi	- dep. I.Zariņš (par)
	- dep. J.Upenieks (pret)
Par lēmuma projektu “Par uzdevumu Ministru kabinetam novērst obligātās iepirkumu komponentes (OIK) negatīvo ietekmi uz Latvijas elektroenerģijas galalietotājiem” (Nr. 708/Lm12) (Noraidīts) (Dok. Nr. 4781)
Priekšlikumi	- dep. I.Zariņš (par)
	- dep. J.Upenieks (pret)
Informācija par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātei Līgai Kozlovskai šā gada 12. aprīlī (Dok. Nr. 4803)
Par darba kārtību
Lēmuma projekts “Par Gerdas Rozītes - Pupkevičas iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi” (Nr. 709/Lm12) (Dok. Nr. 4811)
Ziņo	- dep. A.Jakimovs
Likumprojekts “Par Visaptverošo un pastiprināto partnerības nolīgumu starp Eiropas Savienību un Eiropas Atomenerģijas kopienu un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Armēnijas Republiku, no otras puses” (Nr. 1160/Lp12) (2.lasījums) (Dok. Nr. 4784)
Ziņo	- dep. S.Potapkins
Likumprojekts “Grozījumi Aizturēto personu turēšanas kārtības likumā” (Nr. 1119/Lp12) (3.lasījums) (Dok. Nr. 4780)
Ziņo	- dep. Z.Tretjaka
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Konvenciju par ieguldījumu strīdu izšķiršanu starp valstīm un citu valstu pilsoņiem”” (Nr. 963/Lp12) (3.lasījums) (Dok. Nr. 4785)
Ziņo	- dep. S.Potapkins
Likumprojekts “Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas finanšu instrumenta 2014.-2021. gada perioda vadības likums” (Nr. 1134/Lp12) (3.lasījums) (Dok. Nr. 4787)
Ziņo	- dep. E.Putra
Likumprojekts “Grozījumi Revīzijas pakalpojumu likumā” (Nr. 1122/Lp12) (3.lasījums) (Dok. Nr. 4788)
Ziņo	- dep. E.Putra
Likumprojekts “Grozījumi Epidemioloģiskās drošības likumā” (Nr. 1080/Lp12) (3.lasījums) (Dok. Nr. 4789)
Ziņo	- dep. V.Orlovs
Debates	- dep. J.Stepaņenko
	- dep. R.Ražuks
Likumprojekts “Grozījumi Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā” (Nr. 1186/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 4707, 4777)
Ziņo	- dep. J.Vucāns
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”” (Nr. 1183/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 4693, 4773)
Ziņo	- dep. R.Melgailis
Debates	- dep. A.Lejiņš
	- dep. V.Dambe
	- dep. I.Latkovskis
	- dep. J.Dombrava
Paziņojums
	- dep. G.Bērziņš
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa	- Saeimas sekretāra biedrs G.Kūtris
Debašu turpinājums	- dep. I.Brīvers
	- dep. V.Kalnozols
	- dep. J.Vectirāns
	- dep. A.Kaimiņš
	- dep. A.Kiršteins
	- dep. K.Seržants
	- dep. I.Zariņš
	- dep. S.Šimfa
Priekšlikumi	- dep. E.Putra
	- dep. A.Kaimiņš
Par darba kārtību
Likumprojekts “Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā” (Nr. 1208/Lp12) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 4775, 4809)
Ziņo	- dep. V.Spolītis
Priekšlikums (par steidzamību)	- dep. A.Kaimiņš (pret)
Debates	- dep. J.Ādamsons
	- dep. L.Čigāne
	- dep. K.Seržants
	- dep. G.Kūtris
	- dep. M.Šics
Likumprojekts “Grozījumi Valsts drošības iestāžu amatpersonu izdienas pensiju likumā” (Nr. 1179/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 4675, 4779)
Ziņo	- dep. M.Šics
Likumprojekts “Par nekustamā īpašuma “Lādes” Ķekavas pagastā, Ķekavas novadā, daļas atsavināšanu sabiedrības vajadzībām - valsts galvenā autoceļa projekta “E67/A7 Ķekavas apvedceļš” īstenošanai” (Nr. 1077/Lp12) (2.lasījums) (Dok. Nr. 4783)
Ziņo	- dep. G.Bērziņš
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par ietekmes uz vidi novērtējumu”” (Nr. 1175/Lp12) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 4671, 4786)
Ziņo	- dep. A.Matīss
Likumprojekts “Grozījumi Sporta likumā” (Nr. 1115/Lp12) (2.lasījums) (Dok. Nr. 4790)
Ziņo	- dep. R.Miloslavskis
Debates	- dep. V.Krūmiņš
	- dep. J.Upenieks
Likumprojekts “Grozījumi Maksātnespējas likumā” (Nr. 1093/Lp12) (2.lasījums) (Dok. Nr. 4791)
Ziņo	- dep. G.Bērziņš
Debates	- dep. V.Kalnozols
	- dep. I.Pimenovs
	- dep. I.Pimenovs
	- dep. I.Pimenovs
	- dep. G.Bērziņš
	- dep. I.Pimenovs
Likumprojekts “Grozījumi Civilprocesa likumā” (Nr. 1092/Lp12) (2.lasījums) (Dok. Nr. 4792)
Ziņo	- dep. G.Bērziņš
Likumprojekts “Grozījumi Bīstamo kravu aprites likumā” (Nr. 1189/Lp12) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 4714, 4810)
Ziņo	- dep. A.Matīss
Likumprojekts “Grozījumi Imigrācijas likumā” (Nr. 1192/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 4725, 4821)
Ziņo	- dep. J.Vecitrāns
Debates	- dep. J.Dombrava
Likumprojekts “Piespiedu dalītā īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likums” (Nr. 1211/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 4793, 4793A)
Ziņo	- dep. V.Valainis
Debates	- dep. M.Šics
	- dep. S.Dolgopolovs
Lēmuma projekts “Par likuma “Grozījumi Publisko iepirkumu likumā” (Nr. 834/Lp12) otrreizējās caurlūkošanas izskatīšanas Saeimas sēdē datuma maiņu no 2018. gada 19. aprīļa uz 2018. gada 26. aprīli” (Nr. 711/Lm12) (Dok. Nr. 4825)
Informācija par atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem
Informācija par deputātu I.Zariņa, A.Rubika, A.Morozova, V.Orlova un J.Ādamsona jautājumu ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam “Par Ekonomikas ministrijas izsniegtajām atļaujām pārdot saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros” (Nr. 420/J12)
Informācija par deputātu I.Zariņa, A.Rubika, S.Potapkina, R.Rubika un J.Ādamsona jautājumu satiksmes ministram Uldim Augulim “Par Satiksmes ministrijas sniegto atbildi saistībā ar “Pilotu skolu”” (Nr. 421/J12)
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa	- Saeimas sekretāra biedrs G.Kūtris

Balsojumi

Datums: 19.04.2018 09:15:13 bal001
Par - 46, pret - 34, atturas - 1. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Vispārējās izglītības likumā (1205/Lp12), nodošana komisijām

Datums: 19.04.2018 09:22:22 bal002
Par - 48, pret - 34, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Izglītības likumā (1206/Lp12), nodošana komisijām

Datums: 19.04.2018 09:34:04 bal003
Par - 49, pret - 14, atturas - 7. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Latvijas evaņģēliski luteriskās Baznīcas likumā (1210/Lp12), nodošana komisijām

Datums: 19.04.2018 09:39:20 bal004
Par - 61, pret - 21, atturas - 1. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības likumā (1225/Lp12), nodošana komisijām

Datums: 19.04.2018 09:47:57 bal005
Par - 33, pret - 29, atturas - 20. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Par iekļaušanu nākošās sēdes darba kārtībā. Par uzdevumu Ministru kabinetam novērst obligātās iepirkumu komponentes (OIK) negatīvo ietekmi uz Latvijas elektroenerģijas galalietotājiem (708/Lm12)

Datums: 19.04.2018 09:49:10 bal006
Par - 32, pret - 30, atturas - 19. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Par nodošanu komisijai. Par uzdevumu Ministru kabinetam novērst obligātās iepirkumu komponentes (OIK) negatīvo ietekmi uz Latvijas elektroenerģijas galalietotājiem (708/Lm12)

Datums: 19.04.2018 09:52:59 bal007
Par - 79, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Par Gerdas Rozītes - Pupkevičas iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi (709/Lm12)

Datums: 19.04.2018 09:54:09 bal008
Par - 76, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Par Visaptverošo un pastiprināto partnerības nolīgumu starp Eiropas Savienību un Eiropas Atomenerģijas kopienu un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Armēnijas Republiku, no otras puses (1160/Lp12), 2.lasījums

Datums: 19.04.2018 09:55:27 bal009
Par - 79, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Aizturēto personu turēšanas kārtības likumā (1119/Lp12), 3.lasījums

Datums: 19.04.2018 09:56:20 bal010
Par - 77, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par Konvenciju par ieguldījumu strīdu izšķiršanu starp valstīm un citu valstu pilsoņiem” (963/Lp12), 3.lasījums

Datums: 19.04.2018 09:57:24 bal011
Par - 77, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas finanšu instrumenta 2014.–2021. gada perioda vadības likums (1134/Lp12), 3.lasījums

Datums: 19.04.2018 09:58:17 bal012
Par - 78, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Revīzijas pakalpojumu likumā (1122/Lp12), 3.lasījums

Datums: 19.04.2018 10:05:03 bal013
Par - 81, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Epidemioloģiskās drošības likumā (1080/Lp12), 3.lasījums

Datums: 19.04.2018 10:08:01 bal014
Par - 80, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā (1186/Lp12), 1.lasījums

Datums: 19.04.2018 11:34:58 bal015
Par - 71, pret - 6, atturas - 2. (Reģistr. - 84)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām” (1183/Lp12), 1.lasījums

Datums: 19.04.2018 11:36:48 bal016
Par - 4, pret - 77, atturas - 2. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu iesniegšanas termiņu /06.10.2018./ Grozījumi likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām” (1183/Lp12), 1.lasījums

Datums: 19.04.2018 11:37:16 bal017
Par - 20, pret - 51, atturas - 8. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu iesniegšanas termiņu /05.10.2018./ Grozījumi likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām” (1183/Lp12), 1.lasījums

Datums: 19.04.2018 11:46:38 bal018
Par - 53, pret - 27, atturas - 1. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā (1208/Lp12), 1.lasījums

Datums: 19.04.2018 12:06:59 bal019
Par - 78, pret - 0, atturas - 3. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā (1208/Lp12), 1.lasījums

Datums: 19.04.2018 12:09:12 bal020
Par - 78, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Valsts drošības iestāžu amatpersonu izdienas pensiju likumā (1179/Lp12), 1.lasījums

Datums: 19.04.2018 12:11:26 bal021
Par - 72, pret - 4, atturas - 1. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Par nekustamā īpašuma “Lādes" Ķekavas pagastā, Ķekavas novadā, daļas atsavināšanu sabiedrības vajadzībām – valsts galvenā autoceļa projekta "E67/A7 Ķekavas apvedceļš” īstenošanai (1077/Lp12), 2.lasījums

Datums: 19.04.2018 12:13:33 bal022
Par - 47, pret - 23, atturas - 0. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi likumā “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” (1175/Lp12), 1.lasījums

Datums: 19.04.2018 12:14:00 bal023
Par - 72, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 84)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” (1175/Lp12), 1.lasījums

Datums: 19.04.2018 12:20:54 bal024
Par - 11, pret - 38, atturas - 28. (Reģistr. - 84)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.5. Grozījumi Sporta likumā (1115/Lp12), 2.lasījums

Datums: 19.04.2018 12:22:05 bal025
Par - 77, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 84)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Sporta likumā (1115/Lp12), 2.lasījums

Datums: 19.04.2018 12:39:55 bal026
Par - 22, pret - 43, atturas - 4. (Reģistr. - 83)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.62. Grozījumi Maksātnespējas likumā (1093/Lp12), 2.lasījums

Datums: 19.04.2018 12:48:14 bal027
Par - 23, pret - 48, atturas - 2. (Reģistr. - 84)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.63. Grozījumi Maksātnespējas likumā (1093/Lp12), 2.lasījums

Datums: 19.04.2018 12:49:02 bal028
Par - 24, pret - 50, atturas - 0. (Reģistr. - 84)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.64. Grozījumi Maksātnespējas likumā (1093/Lp12), 2.lasījums

Datums: 19.04.2018 12:50:29 bal029
Par - 76, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 84)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Maksātnespējas likumā (1093/Lp12), 2.lasījums

Datums: 19.04.2018 12:56:53 bal030
Par - 79, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 84)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Civilprocesa likumā (1092/Lp12), 2.lasījums

Datums: 19.04.2018 12:59:39 bal031
Par - 77, pret - 2, atturas - 0. (Reģistr. - 84)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Bīstamo kravu aprites likumā (1189/Lp12), 1.lasījums

Datums: 19.04.2018 13:00:02 bal032
Par - 82, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 84)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Bīstamo kravu aprites likumā (1189/Lp12), 1.lasījums

Datums: 19.04.2018 13:08:39 bal033
Par - 79, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 84)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Imigrācijas likumā (1192/Lp12), 1.lasījums

Datums: 19.04.2018 13:21:48 bal034
Par - 80, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 84)
Balsošanas motīvs: Piespiedu dalītā īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likums (1211/Lp12), 1.lasījums

Datums: 19.04.2018 13:22:39 bal035
Par - 82, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 84)
Balsošanas motīvs: Par likuma “Grozījumi Publisko iepirkumu likumā” (Nr.834/Lp12) otrreizējās caurlūkošanas izskatīšanas Saeimas sēdē datuma maiņu no 2018.gada 19.aprīļa uz 2018.gada 26.aprīli (711/Lm12)