Latvijas Republikas 12. Saeimas
pavasara sesijas piektā (svinīgā) sēde
2018. gada 4. maijā
Sēdi vada Latvijas Republikas 12.Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.
Sēdes vadītāja. Labdien, godātie Saeimas deputāti! Labdien visiem! Aicinu ieņemt vietas Saeimas Sēžu zālē!
Sāksim Saeimas 2018. gada 4. maija svinīgo sēdi, kas veltīta Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas 28. gadadienai.
G.Daudze (12. Saeimas priekšsēdētājas biedrs).
Vārds svētku uzrunai Latvijas Republikas Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrniecei.
I.Mūrniece (12. Saeimas priekšsēdētāja).
Augsti godātais Ministru prezidenta kungs!
Godātie Saeimas deputāti! Ministri!
Ekselences!
Dāmas un kungi!
Mīļie tautieši!
Lieli vēsturiski notikumi ar laiku pārtop leģendās, simbolos, emocionālās virsotnēs, no kurām smelties spēku.
Latvijas Republikas Augstākās padomes 4. maija balsojums pirms 28 gadiem bija šāds epohāls notikums – kulminācija Atmodai. Neatkarības atjaunošana līdzās valsts dibināšanai – tas ir otrs nozīmīgākais notikums mūsu valsts vēsturē.
Tagad to atceramies kā brīnumu. Kā dienu, kad “zelta jātnieks zelta zirgā” uzjāja Stikla kalnā un atmodināja Saulcerīti. Taču ne jau Saulvedis paveica neiespējamo. Mēs paši pamodinājām sevi, mēs paši mainījām savu likteni.
Šajā balsojumā bija koncentrēts milzīgs tautas spēks! Mērķis atbrīvoties no svešas varas un dziļa mīlestība uz savu valsti, valodu, kultūru un senču mantojumu.
Brīvība ir mūsu tautas augstākais morāles princips.
Taču aiz katra vēsturiska notikuma stāv simtiem neredzamu darbu, kas soli pa solim veido pamatus, rada atspēriena dēlīti, lai augsto mērķi varētu sasniegt.
Aiz 4. maija balsojuma stāvēja simtiem un tūkstošiem cilvēku. Viņi bija tie, kas izveidoja spēcīgu atbalsta tīklojumu visā Latvijā un kaldināja Tautas frontes bloka uzvaru vēlēšanās 1990. gada martā. Viņi 1991. gada janvārī koordinēja barikādes, kur cilvēki bez ieročiem, tikai ar ticību paši sev un neatkarīgai Latvijai devās aizstāvēt mūsu brīvību. Viņi palīdzēja mobilizēt cilvēkus Tautas nobalsošanai 1991. gada martā, kad bija jāapsteidz Maskavas uzspiestais referendums par PSRS saglabāšanu.
Paldies visiem un paldies ikvienam, kas darīja šo it kā neredzamo darbu, atbalstīja, nebaidījās, neskaitīja stundas. Cēlās un teica – kurš cits, ja ne es.
Šoruden apritēs 30 gadi kopš Latvijas Tautas frontes dibināšanas kongresa. Tautas fronte bija vērienīgākā latviešu tautas kustība, kādu esam piedzīvojuši. Toreiz bijām “pie pleca plecs kā ierindnieki”.
Bija pamodināts tautas spēks.
Godātie Augstākās padomes deputāti!
Līdzās 138 deputātiem, kas 4. maijā nobalsoja par Neatkarības atjaunošanas deklarāciju, visdziļāko cieņu vēlos apliecināt tiem, kas radīja šo vēsturisko dokumentu, – juristiem, zinātniekiem, dažādu jomu profesionāļiem.
Romāns Apsītis savā ziņojumā par deklarācijas tapšanu uzsver Egila Levita ieguldījumu.
Levita radītais dokumenta uzmetums kļuva par deklarācijas mugurkaulu.
Deklarācijas pirmsākumos ar to strādāja arī Rolands Rikards un Vilnis Eglājs. Lielu ieguldījumu deva Gunārs Kusiņš, Aivars Endziņš, Tālavs Jundzis, Andrejs Krastiņš un vēl daudzi citi. Katrs ar savu skatījumu, ar savu drosmes pakāpi, taču apzinoties lielo mērķi.
Viņi radīja dokumentu, kas palīdzēja izdarīt svarīgāko – atjaunot Latvijas valsti.
Nepelnīti reti šodien pieminam Pilsoņu kongresu, taču tam arī ir lieli nopelni valsts nepārtrauktības idejas uzturēšanā. Pateicoties Pilsoņu kongresa iniciatīvai, tika veikta Latvijas pilsoņu reģistrācija, un nepilna pusgada laikā reģistrējās vairāk nekā 700 tūkstoši pilsoņu un viņu pēcnācēju.
Toreiz tas nemaz nebija tik pašsaprotami. Tikai pēc vētrainām diskusijām šo ideju izprata un pieņēma arī Tautas fronte.
Pateicoties domas brīvībai, nelokāmam patriotismam un dzelžainai loģikai, tika izvēlēts vienīgais pareizais ceļš – pieņemta valsts nepārtrauktības doktrīna.
Visi šie darbi tika darīti neatlaidīgi un pacietīgi – kā aužot sarežģītu rakstu. Arī gudri un apdomīgi – kā gatavojot bēgšanu no gūsta.
Tas bija liels laiks, un tie bija garā lieli cilvēki, kas virzīja šo notikumu attīstību.
Šodien arī mums jāspēj būt lieliem savās domās un darbos, lai prastu aizstāvēt Latviju!
Dāmas un kungi!
Šodien ar gandarījumu varam teikt – ir sasniegts neapstrīdami labākais rezultāts. Latvija ir demokrātiska, tiesiska, sociāli atbildīga un nacionāla valsts. Tas nostiprināts mūsu Satversmē.
Latvija dzīvo Rietumu civilizācijā, Eiropas politiskajā un kultūras telpā. Ziemeļatlantijas drošības telpā un 35 pasaules attīstītāko valstu blokā OECD.
Latviešiem ir raksturīgi svarīgos brīžos saslēgties vienotā ķēdē, savienoties neredzamām saitēm un izdarīt pareizo izvēli. Tā tas bija, atjaunojot neatkarību, un tā tas noticis visos svarīgākajos izšķiršanās brīžos. Ja tā nebūtu, Latvijas valsts nepastāvētu.
Paldies draugiem un sabiedrotajiem visā pasaulē, kas mums palīdzēja!
Kur mēs bijām pirms 28 gadiem?!
Tālaika situācija Latvijā fiksēta vairākos dokumentos, ko Augstākā padome pieņēma 1990. gada 4. maijā līdz ar Neatkarības atjaunošanas deklarāciju.
Aicinājumā Latvijas tautai ir sniegts kodolīgs raksturojums tam, kas notika 50 padomju okupācijas gados – mākslīgi izraisīta migrācija, piespiedu asimilācija, latviešu kultūras noniecināšana, Latvijā dzīvojošo mazākumtautību kultūras izskaušana, nacionālo attiecību dabiskā līdzsvara izjaukšana. Nemaz nerunājot par ekonomisko pagrimumu.
Tālaika likumdevējs skaidri norādīja: neatkarības atjaunošana bija un ir Latvijas tautas cīņa par izdzīvošanu.
Mūsu tautas nākotne un valsts pastāvēšana mums ir kultūras, ideoloģijas un morāles jautājums.
Un mēs šīs vērtības vienmēr aizstāvēsim!
Mēs apzināmies, ka Latvijā vēl tagad dzīvo daudzi, kuriem mūsu valsts neatkarība ir kā dadzis acī.
Šie cilvēki joprojām cenšas uzspiest savu impērisko domāšanu. Viņi iestājas par kādām īpašām savām tiesībām, vēlas mums diktēt noteikumus un ignorēt tās zemes likumus un valodu, kurā dzīvo. Viņi cenšas diskreditēt Latviju starptautiski, izplatot melīgas un sagrozītas ziņas.
Viņi nespēj atteikties no privilēģijām, kādas tiem garantēja padomju impēriskā vara.
Mūsu atbilde ir skaidrs nē! Latvijas valsts, latviešu valoda tāpat kā brīvība ir mūsu likumīgās tiesības.
Tās pilnā mērā iespējams īstenot vienīgi nacionālā valstī, latviskā Latvijā. Latviskums kā pamatvērtība ir iekodēts pašā Latvijas valsts idejā – tas ir visa centrā. Latvijas valsts dibināta un tās neatkarība atjaunota, lai varētu pastāvēt latviešu nācija. Jāatzīst, vēl neesam izdarījuši pietiekami daudz, lai nostiprinātu latviskas Latvijas identitāti, neesam pilnā mērā pārvarējuši padomju okupācijas sekas.
Tādēļ paldies visiem dažādu tautību Latvijas patriotiem, kuri ik dienu ar savu attieksmi un ar savu darbu apliecina uzticību mūsu valstij un cieņu vērtībām, kas mūs vieno.
Godātie deputāti!
Parlaments ir tas, kam dotas augstākās pilnvaras izstrādāt likumus un arī palīdzēt veidot vidi, kurā likumi tiek cienīti un reāli darbojas.
Mēs, 12. Saeimas deputāti, esam strādājuši ar ļoti būtiskiem likumprojektiem. Tie uzlabojuši drošības, enerģētiskās neatkarības, demogrāfijas, uzņēmējdarbības un citas jomas.
Mūsu lēmumi palīdzējuši ikdienas dzīvē nostiprināt Satversmē ietvertās vērtības un augstākos mērķus.
Nesen mēs nobalsojām par Izglītības likuma grozījumiem, kas nosaka pāreju uz izglītību valsts valodā. Taču cilvēki vaicā – kādēļ Saeima tikai pēc 28 gadiem spēja pieņemt šādu lēmumu?
Ja kavēšanās ar lēmumu par izglītību valsts valodā pārprasti bija domāta kā laipnība pret cittautiešiem, tad patiesībā tā ir kaitējusi gan sabiedrības saliedētībai, gan latviešu valodas nostiprināšanai.
Drīzāk tā bijusi politiskā mazdūšība, kas gandrīz trīsdesmit gadus vilka mūs atpakaļ pagātnē.
Valoda ir mūsu tautas un mūsu valsts identitāte. Šobrīd tai nepieciešama jauna elpa. Jo tai atkal sāk trūkt gaisa.
Tādēļ balsojums par izglītību latviešu valodā pēc nozīmīguma ir pielīdzināms parlamenta balsojumam par Satversmes preambulu.
Ir vēl kāda sāpīga problēma, kas mums kā sabiedrībai neļauj brīvi uzelpot un dzīvot labklājīgāk.
Tā ir korupcija, kas spiež mūs pie zemes kā svina mētelis. Daži ar to tiek pie netīras naudas, bet visiem pārējiem tā laupa ticību un paļāvību godīgumam.
Korupcija mazina valsts vērtību, traucē tās ilgtspējai un reputācijai. Tā grauj politiskos, tiesiskos un morālos standartus. Tā nojauc demokrātiju.
Korupcijas apkarošana ir arī drošības jautājums.
“Radio Brīvā Eiropa” žurnālists Braiens Vitmors uzsver Kremļa intereses. “Putina Krievija cenšas izplatīt savu korumpēto biznesa modeli, lai radītu no Kremļa atkarīgas valstis,” brīdina žurnālists.
Ikdienā mēs par korupciju nedomājam ģeopolitiski. Uzņēmēji sastopas ar negodīgiem iepirkumiem publiskajā sektorā, likumsargiem jāapkaro kukuļdošana, kontrabanda un naudas atmazgāšana.
Tomēr korupcijas uztverē lūzuma punkts nav sasniegts.
Latviešiem ir lieliska nevardarbīgās pretošanās pieredze. Tā mēs varētu pretoties arī korupcijai. Vienoties, ka nedosim kukuļus, neļausim savtīgi izmantot ieņemto amatu, nepieņemsim savā vidū tos, kas bijuši negodīgi vai rīkojušies noziedzīgi.
Tiesiskajam tīklam jābūt tik smalkam, lai tam cauri neizspruktu neviena mazā zivs, un tik stipram, lai spētu noturēt arī lielās.
Kā pēdējā laikā redzam, loms šajā tīklā var būt pat pārsteidzoši smags.
Sabiedrība var koncentrēt savu morālo spēku cīņā pret korupciju, un galu galā mēs būsim pārsteigti, cik daudz no tā visi iegūsim.
Dāmas un kungi!
Saeima ir izšķīrusies par tā saukto čekas maisu atvēršanu, un VDK dokumentu izpētes komisija piedāvās veidu, kā to darīt. Līdz gada beigām šie “maisi” ir jāatver.
Mums būs jāizvērtē pagātne. Nenovēršoties, ar pilnu atbildības sajūtu un ļoti izsvērti. Apzinot ne tikai čekas ziņotājus, bet arī vervētājus – VDK operatīvos darbiniekus. Un arī kompartijas funkcionārus, kuri čeku tieši pārraudzīja un deva tai norādes.
No sabiedrības tas prasīs lielu iedziļināšanos, un tas būs morāli smagi. Taču cita ceļa nav. Tikai – atklātība, šo jautājumu izrunāšana un izskaidrošana.
Tikai atraisot šo sāpīgo mezglu tautas dzīvē, mēs kļūsim par daudz spēcīgāku sabiedrību.
Godātie klātesošie!
Mūsu morālās vērtības ir arī Eiropas kopīgās demokrātiskās vērtības. Nekad agrāk mūsu valsts nav bijusi tik dziļi noenkurota Rietumu demokrātiskajās institūcijās.
Latvijai ir lieliski kaimiņi, ar kuriem cieši sadarbojamies Baltijas un Ziemeļvalstu reģionā. Bet mums ir arī viens ļoti sarežģīts kaimiņš.
Kremlis, par nožēlu, sev apkārt redz tikai ienaidniekus. Ieroču žvadzināšana, neprognozējama un provocējoša uzvedība, kiberdraudi un hibrīddraudi ir kļuvuši par ikdienu ne tikai Baltijas jūras reģionā. Draudus izjūt visa Rietumu demokrātija.
Visai transatlantiskajai sabiedrībai ir skaidrs, ka drīzu pārmaiņu nebūs. Vienīgā atbilde ir stiprināt savu drošību un aizsardzību, Eiropas un NATO sadarbību.
Man ir liels gandarījums par to, ko esam sasnieguši aizsardzības jomā. Tas, ka savas valsts simtgadi varam sagaidīt drošībā, ir milzīgs Latvijas patriotu kopīgā darba rezultāts.
Pateicos mūsu Bruņotajiem spēkiem, Zemessardzei, Eiropas un NATO dalībvalstu karavīriem, kas plecu pie pleca uz Latvijas zemes stiprina mūsu drošību!
Goda lieta ir atbalstīt Zemessardzi. Paldies uzņēmējiem, kas to izprot un kas to dara!
Valsts drošība un aizsardzība ir jāattīsta ne tikai militārajā līmenī. Kremļa informatīvajā karā daudz grūtāk ir nosargāt virtuālās robežas un tās robežas, kas ir mūsu prātos.
Godātie kolēģi! Visdrošāk ir dzīvot tādā zemē, kurā tās aizsardzība ir katra sabiedrības locekļa goda lieta.
Godātie jaunieši! Godātie līdzpilsoņi!
Kopš neatkarības atjaunošanas ir izauguši neatkarības bērni. Tā ir jauna paaudze – brīva, patstāvīgi domājoša un droša savā garā.
Tagad viņi ir tie, kas rada vīziju par valsts attīstību nākamajos simt gados.
Un viens no svarīgākajiem priekšnoteikumiem šajā ceļā ir izglītība. Tā vistiešākajā veidā saistīta arī ar valsts ekonomisko izaugsmi. Un tie ir tā dēvētie grūtie mācību priekšmeti – matemātika un dabaszinātnes. Tās ir arī valodas un prasme domāt inovatīvi.
Laba izglītība ir un būs Stikla kalns. Tā virsotni var sasniegt vienīgi ar neatlaidību un vēlmi pēc izcilības.
Otra lieta, kas sekmē izaugsmi un rada lielāku motivāciju visai sabiedrībai, ir vidusslāņa attīstība. Vidusslānis ir ikvienas stipras valsts kodols, un mums jāturpina to attīstīt.
Man ir gandarījums par to, ka Saeima izstrādā Diasporas likumu.
Viena sestā daļa latviešu dzīvo ārpus valsts robežām – tā ir mūsu diaspora, un mums tai jāpalīdz uzturēt latvisko identitāti, valodu un kultūru. Jāpalīdz tiem, kuri gatavojas atgriezties dzimtenē.
Jo bez diasporas atbalsta Latvija nebūtu tāda, kāda tā ir šodien.
Godātie 12. Saeimas deputāti! Kolēģi!
Paldies par darbu šajā sasaukumā! Paldies par izšķiršanos sabiedrībai būtisku lēmumu pieņemšanā!
Godātie Latvijas pilsoņi!
Mūsu valsts simtgade ir īstais brīdis, lai mēs atkal saslēgtos vienotā ķēdē.
Mums visiem kopā ir jārada tik stipra platforma, kas Latviju spētu noturēt un attīstīt vissarežģītākajos pārmaiņu laikos!
Par to domāsim arī pēc pieciem mēnešiem, kad dosimies vēlēt jaunu Saeimu. Neskaldīsim tautas spēku, neļausimies riskantiem vēlēšanu eksperimentiem! Tā ir mūsu Latvija, kurai jākļūst par galveno uzvarētāju šajās vēlēšanās. Tas ir pats svarīgākais!
Pavisam nesen lasīju, ko par patriotismu domā paši neatkarības bērni. Viņi saka: “Vēlos, lai zeme, kurā es dzimu un augu, saglabātos un attīstītos. Lai daba, mūsu tautas pasaules uztvere, intelekts un garīgās vērtības netiktu pazaudētas.”
Patriotisms, viņuprāt, ir gatavība strādāt šim mērķim, ieguldīt tajā darbu, laiku, domas, lai dzīvi Latvijā darītu labāku, lai Latvijā pietiktu elpas un telpas latviskumam.
Jā! Latvija mums ir vislabākā vieta pasaulē, kur dzīvot. Te mēs esam dzimuši, te audzinām savus bērnus. Te ielaižam pirkstus zemē, lai sajustu tās spēku, mācāmies mūžību no jūras un te iestādām ozolu turpinātībai.
Pie Brīvības pieminekļa nākam, lai paceltu skatu uz trim zvaigznēm. Te Dziesmu svētkos izdziedam savu Gaismas pili.
Mīļie tautieši Latvijā un visur pasaulē! Visi Latvijas patrioti!
Latvija ir daļa no mums, un mēs Latvijai esam ļoti vajadzīgi.
Sargāsim savu valsti!
Lai Latvija dzīvo mūžīgi mūžos!
Dievs, svētī Latviju!
(Aplausi.)
(Tiek atskaņota Latvijas valsts himna.)
Paldies.
Saeimas 2018. gada 4. maija svinīgo sēdi pasludinu par slēgtu. Svinēsim brīvību kopā!