Latvijas Republikas 12.Saeimas
pavasara sesijas ceturtā sēde
2018.gada 3.maijā

Sēdi vada Latvijas Republikas 12.Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Frakciju viedokļi

Sēdes vadītāja. Labrīt, godātie kolēģi! Aicinu ieņemt vietas Sēžu zālē. Sāksim Saeimas 2018.gada 3.maija sēdi.

Vispirms - iesniegtās izmaiņas Prezidija apstiprinātajā sēdes darba kārtībā.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz izdarīt izmaiņas sēdes darba kārtībā (Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.) un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījums likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Darba kārtībā - “Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem”.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Vitālija Orlova, Jeļenas Lazarevas, Artūra Rubika, Raimonda Rubika un Andreja Klementjeva iesniegto likumprojektu “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? (Starpsauciens.) Deputātiem ir iebildumi.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā” nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 32, pret - 3, atturas - 47. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Edvarda Smiltēna, Mārtiņa Šica, Jāņa Ruka, Jura Viļuma un Ivara Brīvera iesniegto likumprojektu “Grozījums Valsts fondēto pensiju likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

“Par” pieteicies runāt deputāts Mārtiņš Šics.

M.Šics (LRA).

Godātie kolēģi! Latvijas pensiju sistēma, kura ir atzīta par labu pasaulē, ir saskārusies ar virkni problēmu, kuru dēļ tajā nāksies veikt zināmas izmaiņas, un viena no lietām, kas satrauc pensionārus, satrauc Sociālo un darba lietu komisijas deputātus un citus cilvēkus, ir tas, ka ar pensionāru līdzekļiem, pensiju fonda līdzekļiem, kas glabājas Valsts kasē, tiek lāpītas Valsts kases un citu... Valsts kases problēmas, bet netiek saņemti procenti. Tai skaitā no 2.pensiju līmeņa līdzekļiem vairāk nekā septiņi miljoni eiro katru gadu tiek ieskaitīti budžeta papildināšanā un nenonāk pensionāru rīcībā. Šis projekts piedāvā grozījumus to pensionāru labklājības uzlabošanai, kuri zaudējuši savu laulāto.

Šis likumprojekts paredz, ka pensionāri, kuri ir valsts fondēto pensiju sistēmas dalībnieki un sasnieguši vai sasniegs pensionēšanās vecumu... ka pensijas kapitāla daļa, kas uzkrāta līdz dalībnieka nāves dienai, arī var tikt pievienota pārdzīvojušā laulātā pensijas kapitālam. Tas būtiski varētu uzlabot pēc pašu cilvēku iniciatīvas uzkrātās naudas nonākšanu otra, proti, pārdzīvojušā laulātā, pensionāra dzīves līmeņa uzlabošanai.

Lūdzu balsot par šo priekšlikumu - nodot likumprojektu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Deputātiem ir iebildumi.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Valsts fondēto pensiju likumā” nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 36, pret - 1, atturas - 48. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Prezidija ziņojums par iesniegto patstāvīgo priekšlikumu.

Darba kārtībā - lēmuma projekts “Par 10 748 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Par pašreizējā skolas gaitu uzsākšanas vecuma saglabāšanu” turpmāko virzību”.

Vai deputātiem ir iebildumi pret šī patstāvīgā priekšlikuma iekļaušanu šodienas sēdes darba kārtībā?

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Arvīdam Platperam!

A.Platpers (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Būtu vēlams šo ieslēgt šodienas darba kārtībā.

Sēdes vadītāja. Vai jums ir iebildumi pret šā lēmuma projekta iekļaušanu šodienas sēdes darba kārtībā?

A.Platpers. Nav.

Sēdes vadītāja. Tātad deputātam Platperam nav iebildumu. Vai kādam citam deputātam ir iebildumi? Nevienam deputātam nav iebildumu. Līdz ar to lēmuma projekts sēdes darba kārtībā tiek iekļauts.

Prezidija ziņojums par atvaļinājuma piešķiršanu.

Par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Aleksejam Loskutovam šā gada 3.maijā.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Alekseja Loskutova iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņam neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 3.maijā. Saeimas Prezidijs atvaļinājumu ir piešķīris un par to informē Saeimu.

Nākamā darba kārtības sadaļa - “Deputātu pieprasījumu izskatīšana”.

Deputātu Ivara Zariņa, Jāņa Urbanoviča, Andra Morozova, Artūra Rubika, Vitālija Orlova, Igora Zujeva, Raimonda Rubika, Sergeja Potapkina, Jāņa Tutina un Ivana Ribakova pieprasījums Ministru prezidentam Mārim Kučinskim “Par Latvijas Republikas valdības rīcības atbilstību Latvijas tautas interesēm, īstenojot subsidētās elektroenerģijas atbalsta sistēmu”.

Pieprasījumu komisijas vārdā - deputāts Veiko Spolītis.

V.Spolītis (VIENOTĪBA).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Šodien saistībā ar OIK opozīcija vaino ekonomikas ministru Arvilu Ašeradenu un partiju VIENOTĪBA. Taču opozīcija nevēlas atcerēties, ka tieši Valda Dombrovska valdība jau tālajā 2012.gadā, lai nepieļautu elektroenerģijas cenu kāpumu, sāka OIK sloga mazināšanu. Jau kopš 2012.gada netiek piešķirtas jaunas tiesības pārdot saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros.

OIK ir fiksēta 26,79 eiro par megavatu, un tas iekļauts arī vairāku pēdējo gadu valdību deklarācijās. Novērsta elektrostaciju pārkompensācija, nosakot maksimāli pieļaujamo peļņas normu deviņu procentu apmērā. Visbeidzot, par 75 procentiem samazināts atbalsts “Latvenergo” TEC stacijām, kas bija viens no nozīmīgākajiem faktoriem OIK sistēmas sagraušanā.

No 2018.gada 1.janvāra ir mainīts OIK finansēšanas modelis, maksājumu sadalot divās daļās: pēc elektroenerģijas patēriņa un pēc pieprasītās pieslēguma jaudas. Tas viss nodrošinājis ne tikai OIK izmaksu noturēšanu līdz 2017.gadam 26,79 eiro apmērā par megavatu, bet arī OIK samazināšanu gan uzņēmumiem, gan mājsaimniecībām no 2018.gada 1.janvāra, vienlaikus nodrošinot valsts budžeta līdzekļu ekonomiju 70 miljonu apmērā.

OIK reforma ir viens no rūpniecības atbalsta programmas pasākumiem, kas jau ir devis pozitīvu rezultātu. Šodien elektroenerģijas cenas Latvijas apstrādes rūpniecības ražotājiem ir konkurētspējīgas. Energointensīviem uzņēmumiem OIK izmaksas ir zemākas nekā Lietuvā, Igaunijā un Polijā. Prognozējams, ka apstrādes rūpniecības kopējais ietaupījums gadā būs aptuveni astoņi miljoni eiro. (Dep. I.Zariņš: “Par pieprasījumu, lūdzu!”)

Nesen, 24.aprīlī, Ministru kabinets atbalstīja vēl vienu pasākumu OIK maksājumu samazināšanai, novirzot šim mērķim akciju sabiedrības “Latvenergo” virspeļņu 78,9 miljonu eiro apmērā. Līdz ar to prognozējams, ka obligātā iepirkuma komponente no pašreizējiem 26,79 eiro par megavatu samazināsies līdz 22,68 eiro par megavatu, kas ļaus iedzīvotāju maksājumus par OIK samazināt vismaz par 13 procentiem.

Darbs pie šī risinājuma vēl norit. Izmaiņas varētu tikt īstenotas no šī gada 1.jūlija. Jau nedēļu strādā ekonomikas ministra Arvila Ašeradena izveidotā augsta līmeņa darba grupa elektroenerģijas obligātā iepirkuma maksājumu sistēmas atcelšanai. (Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.) Darba grupa līdz 1.augustam sagatavos obligātā iepirkuma komponentes un subsidētās elektroenerģijas sistēmas ietekmes uz tautsaimniecību izvērtējumu un priekšlikumus OIK kā maksājuma mehānisma atcelšanai. Sagatavos arī priekšlikumus atjaunojamo energoresursu nozares efektīvai darbībai pēc OIK maksājuma atcelšanas.

Vēlos vēlreiz atkārtot ekonomikas ministra Arvila Ašeradena pozīciju.

OIK sistēma, kāda tā ir šodien, ir fundamentāla nacionāla un makroekonomiska kļūda, kas ir jālabo. Šodien nepieciešama stingra politiskā griba. Valdībai jālemj par OIK kā “gāzi grīdā” ekonomikas paliekas izskaušanu. OIK kā iedzīvotāju un uzņēmēju maksājums ir jāatceļ bez jebkādas tolerances pret negodīgiem ražotājiem, tā vietā izveidojot tādu atjaunojamās enerģijas ražošanas mehānismu, kas atbilst sabiedrības interesēm gan šodien, gan arī nākotnē.

Visbeidzot gribu teikt, ka Pieprasījumu komisijai iesniegtais opozīcijas deputātu pieprasījums (Nr.33/P12, dokuments Nr.4658) bija adresēts Ministru prezidentam Mārim Kučinskim, nevis viņa biedram ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam.

Pieprasījumu komisija, izskatījusi šo pieprasījumu, konstatēja, ka tas ir noraidāms, un aicina augsto Saeimu noraidīt šo pieprasījumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Uzsākam debates.

Vārds deputātam Ivaram Zariņam.

I.Zariņš (SASKAŅA).

Labdien, kolēģi! OIK nebija kļūda, un jūs to labi zināt. OIK ir labi plānota un ilgi īstenota afēra. Jā! OIK ir politiski piesegta afēra, kura joprojām tiek turpināta - pretēji tam, kas sabiedrībai tiek stāstīts un apgalvots.

Kā teiktu Godmanis, ir trīs galvenās lietas, ar kurām kā Minhauzens ar saviem varoņdarbiem lielās Ekonomikas ministrija.

Viena tāda lieta ir Ekonomikas ministrijas veiktās pārbaudes šajās stacijās. Pusgadu tiek pārbaudītas 39 stacijas, no kurām 25 vispār nav. Un vispār tikai septiņām ir noslēgti realizācijas līgumi. Bet Ekonomikas ministrija joprojām nespēj pateikt, cik no šīm stacijām ir strādājošas un kad beigsies pārbaudes.

Otrā lieta - pieminētie Ministru kabineta noteikumi, kuri steidzami tika pieņemti un visai sabiedrībai tiek pasniegti kā barga cīņa... kā mēģinājums cīnīties pret OIK nelikumībām. Bet patiesībā... Ja jūs iepazīsieties ar šiem noteikumiem, jūs redzēsiet, ka ir tieši otrādi: šie noteikumi steigšus pieņemti, lai pašu galvenās, lielākās, plašākās krāpniecības varētu turpināt piesegt un jūs to nevarētu pārbaudīt, un lai steidzami varētu legalizēt Ekonomikas ministrijas konteinershēmas, kuras Ekonomikas ministrija... Tas, ko atklāja žurnālisti savā izmeklēšanā par šīm pļavām, ka tur patiesībā nekā nav, bet, pēc Ekonomikas ministrijas dokumentiem, tur it kā stāvot elektroenerģijas stacijas. Lūk, kāpēc steidzami bija vajadzīgi šie Ministru kabineta noteikumi!

Trešā lieta - pieminētais atbalsts par 80 miljoniem. Nu vienkārši lieliski! Paņem visu mūsu naudu un gādīgi ieskapē oikistiem, lai viņi būtu labi pabaroti! Valdībai gadiem ilgi nepietiek naudas zinātnei, nevar atrast lūgtos 20 miljonus, tikai saka: “Varbūt pēc trim gadiem jūs tos dabūsiet.” Bet oikistiem uzreiz tiek 80 miljoni - ņemiet un esiet labi paēduši! Tā vietā, lai izmantotu kaut vai vienu miljonu no visiem šiem 80 miljoniem, lai veiktu reālas pārbaudes un OIK slogu samazinātu uz visiem laikiem, nevis tikai uz vienu gadu - tikai uz vēlēšanām, tikai uz vēlēšanu gadu...

Nu, un, protams, par darba grupu... Šai tēmai jau pieskārās. Tas ir atsevišķs stāsts.

Šodien mēs izskatām kārtējo pieprasījumu. Pēc kārtas šis ir 15. pieprasījums šinī laikā, kopš tiek īstenota parlamentārā pārraudzība pār Ekonomikas ministrijas varoņdarbiem saistībā ar OIK. Tik tiešām šis pieprasījums tika adresēts premjerministram, nevis ekonomikas ministram.

Un, Spolīša kungs, mēs nekādi nevainojam Ekonomikas ministriju. Pilnīgi ne par ko nevainojam! Mēs vienkārši prasījām, lai premjers paskaidrotu, kāpēc šinī situācijā ir bijusi šāda valdības rīcība. Premjers nez kāpēc izvēlējās neatbildēt uz šo pieprasījumu, bet deleģēja to ekonomikas ministram.

Par ko tad ir šis pieprasījums? No sākuma es izstāstīšu lietas būtību un pēc tam izvērstāk pamatošu to ar tiesību normām.

Kolēģi! Šis ir pieprasījums par ļoti nopietnu niansi visā šinī OIK afērā, kas uzskatāmi parāda, ka OIK afēra ir bijusi politiski piesegta un joprojām diemžēl turpinās. Konkrēti, runa ir par to, ko mēs esam noskaidrojuši savā parlamentārajā izmeklēšanā, - ka OIK slogs visai sabiedrībai desmit gadus ir bijis nelikumīgs. Un šodien es ar faktiem jums to pierādīšu.

Šim pieprasījumam mēs veltījām veselas trīs Pieprasījumu komisijas sēdes, un visu šo triju Pieprasījumu komisijas sēžu laikā Ekonomikas ministrija tā arī nespēja nosaukt nevienu tiesisku argumentu, lai parādītu vienu tiesību normu, kas pamatotu valdības rīcības tiesiskumu un atbilstību sabiedrības interesēm.

Tātad - ko nosaka Eiropas Savienības tiesību normas? Eiropas Savienības tiesību normas nosaka... Līgums par Eiropas Savienības darbību nosaka: valsts atbalsts, izņemot atsevišķus konkrētus gadījumus Eiropas kopējā tirgū, nav pieļaujams. Ja dalībvalsts vēlas īstenot valsts atbalstu, tad šis valsts atbalsts tai vispirms ir jāsaskaņo ar Eiropas Komisiju un jāsaņem tās akcepts. Ja šāds valsts atbalsts tiek īstenots bez saskaņojuma ar Eiropas Komisiju, Eiropas Savienības tiesību norma skaidri norāda, ka šāds atbalsts ir nelikumīgs. Savukārt tas rada tiesiskas konsekvences gan saskaņā ar Eiropas Savienības tiesību normām, gan saskaņā ar konkrētās dalībvalsts tiesību normām.

Attiecībā uz Latviju, ja mēs runājam konkrēti par OIK, tad 2007.gadā Latvija atvēra elektroenerģijas tirgu. Tas nozīmē, ka no 2007.gada Latvijai jāpilda Eiropas Savienības prasības, kas attiecas uz elektroenerģijas tirgu. 2007.gadā Eiropa Latvijai jau sniedza savu atbalstu konkrētiem komersantiem šinī tirgū. Tas nozīmē, ka šis atbalsts Latvijai bija jāsaskaņo ar Eiropas Komisiju, ko Latvija sāka darīt tikai 2015.gadā. Un tikai 2017.gadā saskaņoja šo atbalstu.

Savā lēmumā par OIK Eiropas Komisija pasaka konkrētas lietas. Pirmām kārtām tā konstatē, ka OIK ir valsts atbalsts. Šis valsts atbalsts Latvijai bija jāsaskaņo. Tas nebija saskaņots, un jūs esat pārkāpuši Līguma par Eiropas Savienības darbību 108.panta 3.punktu. Turpmāk es teikšu vienkārši “līgums” un “pants”, lai nevajadzētu visu šo garo teikumu atkārtot.

Eiropas Komisija ar Latviju šo atbalstu saskaņoja, konkrēti pasakot savā lēmumā divas lietas, ko es minēju, - ka bija pārkāpts norādītais punkts, un otra, ka saskaņojums tiek dots, ņemot vērā to informāciju, ko Latvija ir sniegusi. Konkrēti Latvija pati, lai saskaņotu šo atbalstu, paziņoja Eiropas Komisijai... tātad uzņēmās no savas puses saistības, kādā veidā tā neitralizēs, kompensēs šī nelikumīgā atbalsta un diskriminācijas sekas attiecībā uz citām Eiropas Savienības dalībvalstīm. Tas ir tas, ko Eiropas Komisija pasaka savā lēmumā, kāpēc saskaņo šo atbalstu. Jo tā vērtē... pamatojas uz Eiropas Savienības kopējā tirgus normām. To Eiropas Komisija konkrēti arī pasaka sava lēmuma 98.punktā. Tikai šauri skatoties un ņemot vērā to, ka Latvija ir apņēmusies kompensēt šī nelikumīgā atbalsta diskriminējošās sekas attiecībā uz Lietuvu un Igauniju, kā arī veikt investīcijas apmēram 100 miljonu apmērā kopējā Eiropas enerģētikas tirgus stiprināšanā, Eiropas Komisija neiebilst pret to visu.

Savukārt, ja mēs tagad skatāmies tālāk, kas attiecas uz pašas dalībvalsts saistībām, tad šinī gadījumā nelikumīgs atbalsts paliek un sāk darboties konkrētas tiesību normas, kuras nosaka, kas tālāk ar to visu būtu darāms. Proti, Eiropas Savienības tiesību normas pasaka: pat ja šis atbalsts ir bijis saskaņots, tas joprojām paliek nelikumīgs. Tātad 10 gadus tas ir bijis nelikumīgs. Un tālāk ir skaidri norādīts (lai neteiktu, ka tā ir mana interpretācija)... ir speciāla Eiropas Savienības regula Nr.1589, kas attiecībā uz nelikumīgo atbalstu ļoti skaidri pasaka, kas ir nelikumīgs atbalsts. Nelikumīgs atbalsts... Es jums nolasīšu šo definīciju: nelikumīgs atbalsts ir atbalsts, kas ieviests, pārkāpjot šī panta to un to punktu. Proti, par ko mēs runājam. Tātad skaidrs - tas ir nelikumīgs atbalsts.

Tālāk. Uz to norāda arī Eiropas Savienības Tiesas lēmumi. Tie ir entie! Es tos varu nosaukt, tie ir vairāki: C672/13, C354/90, C276/04... un tā vēl var turpināt un turpināt. Tātad ļoti skaidrs. Šis fakts ir skaidrs: atbalsts ir bijis nelikumīgs 10 gadus. To apstiprināja arī Finanšu ministrija.

Ko tas nozīmē šinī situācijā? Kā būtu jārīkojas dalībvalstīm?

Ir speciāli izdoti dokumenti, tiesību normas, ar kurām Eiropas Komisija pasaka, kā šinī situācijā vajadzētu rīkoties, konkrēti - tā ir rokasgrāmata valsts atbalsta procedūrām; tas ir Konkurences departamenta darba dokuments, kurš pasaka, kas ir nelikumīgs... kāda būtu tālākā rīcība attiecībā uz nelikumīgo atbalstu. Šis dokuments skaidri pasaka: ja ir kvalificēts... 9.pants pasaka: ja ir konstatēts, ka ir nelikumīgs atbalsts, tas var radīt nopietnas konsekvences saskaņā ar nacionālo likumdošanu.

Nacionālajām tiesām ir pienākums pārtraukt šādu nelikumīgu atbalstu vai pat pieprasīt tā atgriešanu. Un tālāk ir noteikts, ka jāvērtē... jāskatās Komisijas paziņojums par valsts atbalsta tiesību normu piemērošanu valstu tiesās. Konkrēts dokuments!

Un es atkal nosaukšu konkrētas normas.

Pienākumi, kādi ir valstu tiesām. Valstu tiesu rīcībā esošie tiesiskās aizsardzības līdzekļi, ja mēs runājam par šo nelikumīgo atbalstu, ir šādi: punkts A... Un tas ir 26.pants šinī dokumentā, ko es minēju.

Punkts A. Nelikumīga valsts atbalsta izmaksāšanas novēršana.

Punkts B. Nelikumīga atbalsta atgūšana neatkarīgi no saderības... tātad neatkarīgi no tā, ka tas ir bijis saskaņots... ka Eiropas Komisija ir atzinusi, ka tas ir saderīgs ar Eiropas kopējo tirgu. Ja tas ir bijis nelikumīgs - un mēs zinām, ka tas 10 gadus ir bijis nelikumīgs! -, tad var pieprasīt to atgriezt atpakaļ.

Punkts C. Nelikumīga atbalsta procentu atgūšana.

Punkts D. Konkurentu un citu trešo personu zaudējumu atlīdzināšana.

Tās ir visas tās lietas, kuras varēja pieprasīt. Un tā var turpināt.

Hokeja terminoloģijā runājot, kolēģi, šī ir spēle vienos vārtos. Ir pilnīgi skaidrs, ko varēja darīt ar šo OIK. Taču pretēji tam, pretēji šiem faktiem mūsu valdība... Ko darīja mūsu valdība? Tā visu šo laiku mums stāstīja, ka ar OIK mēs neko nevaram darīt, ka OIK - tas ir vienkārši slogs, kas mums ir jāvelk, jo ir tiesiskās paļāvības principi, kas aizsargā šos saņēmējus. Lai gan mēs redzam, ka patiesībā šie tiesiskuma principi strādā pretējā virzienā. Vēl vairāk! Es jums varu pateikt, ka dokumenta “Komisijas paziņojums par valsts atbalsta tiesību normu piemērošanu valstu tiesās” 3.2.punkts skaidri norāda, ka no Kopienas tiesu pastāvošās judikatūras izriet, ka nelikumīga atbalsta guvējs principā nevar izmantot tiesisko paļāvību. Tas tādēļ, ka rūpīgs uzņēmējs būtu varējis pārliecināties par atbalstu, kuru viņš ir saņēmis... vai tas ir bijis paziņots.

Tātad, kolēģi, vispār nekas nestrādā! Šeit varēja vienkārši vienos vārtos... Šo stāstu sen jau varēja izbeigt vai sakārtot to visu tā, lai tas būtu atbilstoši sabiedrības interesēm. Tā vietā visus šos gadus mums ir stāstīts, ka ar OIK slogu neko nevar darīt un ir jāturpina to vilkt. Tas uzskatāmi parāda, ka šī ir bijusi politiski piesegta afēra visus šos gadus.

Vēl viena svarīga nianse, ko es gribu pateikt, - Eiropas Komisijas lēmumā, ar kuru tas viss tika saskaņots un tika atzīts, ka tas bija pārkāpums, un no kura izriet, ka 10 gadus OIK slogs ir bijis nelikumīgs... Eiropas Komisijas lēmumā ir norādīts, ka Latvija ir atteikusies no savām tiesībām saņemt šo lēmumu latviešu valodā.

Nacionālā apvienība, ko jūs par to teiksiet? Tātad tādas ir tās rūpes par latviešu valodu, kādas jūs savā valdībā esat īstenojuši?! Kāpēc jūs esat pieļāvuši to, ka šis lēmums tiek slēpts no sabiedrības, netiek tulkots latviešu valodā? Atbilde ļoti vienkārša: tiesības pieprasīt šā nelikumīgā atbalsta atgriešanu ir iespējams īstenot 10 gadu laikā. Un 10 gadu - noilgums. Tas nozīmē, ka ar katru gadu, kurš paiet, par vienu gadu samazinās iespēja to atgriezt atpakaļ.

Un, protams, pēc 10 gadiem... kad būs pagājuši 10 gadi, varēs teikt: “Vai, bet mēs nemaz nezinājām, ka tā varēja darīt!” Acīmredzami tāds ir tas plāns, kas būtu ticis īstenots. Tātad šis nelikumīgais atbalsts... Šajā laika periodā, kurā šis atbalsts ir bijis nelikumīgs, mēs esam samaksājuši 1,8 miljardus. 1,8 miljardus!

Jautājums - kā interesēs tas viss ticis darīts? Ekonomikas ministrija, kā jau es teicu, tā arī nespēja sniegt nevienu - nevienu pašu! - argumentu. Mums komisijā bija trīs sēdes, nācām no rīta, lai runātu par šo pieprasījumu. Ekonomikas ministrija nespēja pateikt nevienu argumentu, nevienu tiesību normu, kas pamatotu valdības rīcības tiesiskumu un atbilstību sabiedrības interesēm. Vienīgais, ko tā varēja piesaukt, - savu preses relīzi. Pilnā nopietnībā! Ministrija uz to atsaucās! Tajā ir teikts, ka viss jau esot kārtībā. Atvainojiet, bet tā nav neviena tiesību norma! Šodien šeit es jums nosaucu konkrētas tiesību normas, kuras parāda, ka šis pieprasījums ir bijis pamatots.

Un, ja jūs šodien balsosiet pret šo pieprasījumu, tā arī joprojām nesniedzot nevienu argumentu, kāpēc to noraidāt, tad jūs ar šo balsojumu kārtējo reizi pierādīsiet vienkārši to, ka OIK ir politiski piesegta afēra, kas joprojām tiek turpināta. Un viss, kas tiek darīts, ir nevis, lai reāli ar OIK slogu tiktu galā un lai to risinātu sabiedrības interesēs, bet lai patiesībā turpinātu to piesegt.

Aicinu atbalstīt šo pieprasījumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Ādamsonam.

J.Ādamsons (SASKAŅA).

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es aicinu kolēģus, kas pārstāv komisiju, runāt komisijas vārdā, nevis no Saeimas tribīnes vēstīt kādu partiju slavinošas runas un stāstīt, ka VIENOTĪBA jau no pirmsākumiem ir bijusi pret OIK sistēmu.

Diemžēl komisijas vārdā ziņotājs par konkrēto pieprasījumu varēja pateikt tikai vienu, proti, ka pieprasījums ir noraidīts. Vairāk neko! Par tiem jautājumiem, kas tika skatīti komisijā, netika runāts.

Spolīša kungs minēja, ka tā bijusi stratēģiska un makroekonomiska kļūda. Bet kļūdas ir pieņemts labot. Kā šobrīd valdība pēc Ekonomikas ministrijas ieteikuma ir labojusi šo kļūdu?

Publiski tiek paziņots, ka mēs visi tiekam atbrīvoti no maksājumiem par OIK, bet šos maksājumus veiks “Latvenergo” no savas peļņas, kas nozīmē absolūti to pašu, tikai citā izskatā. “Latvenergo” peļņa tiek sadalīta. Kādā veidā? Daļa aiziet attīstībai, daļa tiek nodota valsts budžetā. Respektīvi, mēs, sabiedrība, tāpat turpināsim maksāt par OIK sistēmu.

Kāpēc ir notikusi it kā šī viedokļa maiņa? Acīmredzot tāpēc, ka ģenerālprokurors ir iesniedzis prasību Satversmes tiesā. Un, ja viņš ir iesniedzis, tad, visticamāk, ir pamatotas cerības uzskatīt, ka tiesa apmierinās šo prasību.

Bet tagad ir pirmsvēlēšanu laiks... Un tad nu katrs mēs sāksim stāstīt!

Spolīša kungs, ja jūs tik aktīvi aizstāvat VIENOTĪBAS veidolu, tad jau jums būtu jāsāk ar to, ka pie OIK sistēmas pamatiem ir stāvējuši “Jaunā laika” vai VIENOTĪBAS ekonomikas ministri - tie paši ministri, kuri, risinot sarunas ar Krievijas gāzes kompāniju Maskavā, nez kāpēc piedāvāja lielāku cenu nekā Krievija prasīja pārdodot. Tad jau jums būtu jāatzīst arī citas kļūdas. Piemēram, jūsu ministri bija tie, kas noveda līdz kliņķim Nacionālos bruņotos spēkus vai “izvaroja” praktiski visu iekšlietu sistēmu, kā rezultātā tika likvidēta vienīgā mācību iestāde, kas Latvijā gatavoja policijas darbiniekus.

Mēs jau varam atcerēties arī to, kādā veidā parlamenta bijusī priekšsēdētāja kā caur adatas aci nokļuva atpakaļ parlamentā un kā tika mānīts pa labi, pa kreisi... Tad tā būs tā politika?!

Bet, atgriežoties pie Pieprasījumu komisijas... Tad runājiet pēc būtības! Zariņa kungs jau konkrēti izskaidroja to diskusijas pamatu, kas skāra Eiropas Komisijas lēmumu, kurš sastāv no divām daļām: viena ir tā, kas skar Igauniju, Lietuvu un risinājumu, kam piekrīt Eiropas Komisija, un otra ir nacionālā daļa, ar kuru jātiek mums pašiem galā. Diemžēl mēs līdz šim 10 gadu garumā ar to neesam tikuši galā.

Ekonomikas ministrija visu laiku izvairās nosaukt konkrētās personas, kas ir bijušas atbildīgas par pārbaudēm, kontrolēm, lēmumu pieņemšanu un tā tālāk. Visu laiku mēs ceram, ka lēmumus pieņems un pie atbildības sauks tikai Ģenerālprokuratūra. Bet ir divas sadaļas: Ģenerālprokuratūra var saukt pie atbildības, ja ir konkrēti likuma pārkāpumi un cilvēks ir noziedzies pret valsti. Cita lieta, ka Ģenerālprokuratūra arī visas izmeklēšanas laikā, lai cik talantīgi izmeklētāji tur būtu, nevar sniegt padomus parlamentāriešiem, kādā veidā attīstīt Latvijas valsts ekonomiku. Ar to būtu jānodarbojas speciālistiem. Par to mēs runājām arī komisijas sēdē.

Vēlreiz atgādinu pieprasījuma būtību. Pieprasījuma būtība ir ļoti vienkārša. Mūsu vēlme ir bijusi vienmēr ļoti elementāra - uzklausīt ekonomikas ministru Saeimā, lai viņš sniegtu savus skaidrojumus par izveidojušos situāciju. Un ir absolūti nesaprotams, kāpēc ekonomikas ministrs visu laiku no tā izvairās.

Aicinu atbalstīt pieprasījumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Astrīdai Harju.

A.Harju (VIENOTĪBA).

Godātā Saeima! Es arī darbojos Pieprasījumu komisijā un regulāri iepazīstos ar visiem dokumentiem.

Paldies Zariņa kungam par šo aktīvo darbību un šī jautājuma aktīvu, nepārtrauktu kustināšanu, bet, Zariņa kungs, taisnībai ir arī otra puse. (Dep. I.Zariņš: “Divas taisnības!”)

Eiropas Komisija savā atzinumā ir norādījusi, ka patiesi tā ir pretlikumīga darbība no Latvijas puses - nesaskaņot šo atbalstu elektrības ražotājiem, bet... tādā veidā, ka nav ievērota procesuālā kārtība. (Dep. V.Spolītis: “Precīzi!”) Un tas nav pretrunā ar Eiropas Savienības iekšējo tirgu. Eiropas Komisija turklāt ir arī norādījusi, ka tā nepieprasa Latvijai kā dalībvalstij atgūt šo komercatbalstu elektroražotājiem. Tas ir pašas dalībvalsts lēmums.

Proti, Latvijas valdība pieņēma lēmumu izveidot darba grupu un skatīt OIK sistēmu pēc jēgas un būtības, norādot arī to, ka Ekonomikas ministrija ir uzsākusi auditu un tiem, kuri patiesi šo darbību veic, kā Zariņa kungs norāda, afēras līmenī... ka tiem šis atbalsts tiek pārtraukts. Un ceru arī, ka tiks pieprasīts tas, kas nelikumīgi samaksāts par šo komponenti. Bet ir elektrības ražotāji, kuri to ir darījuši leģitīmi, Latvijas valsts likumdošanas ietvaros, godprātīgi; to skaitā ir arī ļoti daudzu pašvaldību siltumapgādes ražotāji, kas ir devuši atbalstu iedzīvotājiem tieši tādā veidā, ka ir sakārtots siltumenerģijas avots un siltumenerģija iedzīvotājiem tiek pārdota par pieņemamām cenām. Tāpēc visu šo, kā Zariņa kungs saka, afēru mēs nevaram nodēvēt par afēru, jo līdzās negodprātīgiem komersantiem ir daudz godprātīgu komersantu.

Līdz ar to, iepazinušies ar Eiropas Komisijas atzinumu, mēs komisijā patiesi noraidījām šo pieprasījumu, un aicinu to noraidīt.

Paldies. (Frakcijas VIENOTĪBA aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Artusam Kaimiņam.

A.Kaimiņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labrīt, cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Labrīt, kolēģi!

Kamēr pats ar savām acīm neredzēsi, tikmēr neticēsi.

Man bija tas gods aiziet uz Pieprasījumu komisiju un klausīties, un dzirdēt šos argumentus, kāpēc šis pieprasījums tiek kārtējo reizi noraidīts.

Cienījamie kolēģi! Šis ir 38.pieprasījums, kurš šī sasaukuma laikā ir noraidīts šajā komisijā.

Brigmaņa kungs... mēs vismaz esam panākuši nelielu procentu kauna sajūtas, jo deputāts Brigmanis vairs nekāpj uz šīs tribīnes un vairs nav ziņotājs par šiem pieprasījumiem, kas tiek atteikti.

Argumenti, lai atteiktu šos pieprasījumus... konkrēto pieprasījumu Pieprasījumu komisija muļļāja trīs dažādās sēdēs. Argumenti bija tādi... Zariņa kungam bija viens jautājums - kurš ir atbildīgs? Komisijā sēdēja ekonomikas ministrs ar kaut kādiem saviem palīgiem no ministrijas, un viņš nosauca cilvēku, kurš nedzīvo Latvijā. Cilvēku, kurš nerunā latviski, nerunā arī krieviski, bet ir atbildīgs par OIK ieviešanu pirms 10 gadiem. Vai tā nebija Vēberes kundze? Un Latvijā neviens par to nav atbildīgs. Kā Harju teica, ļoti daudz likumpaklausīgu un ļoti labu komersantu ir tikai ieguvēji no šīs afēras 10 gadu laikā. Malacis, Harju! Aplausi!

Mani ļoti apbēdināja tas, ka neviens no šiem deputātiem, kas nobalsoja par šī pieprasījuma noraidīšanu, tai skaitā Harju, Spolītis, Brigmanis, viņa sekretāre vai vietniece - bijusī kultūras ministre... (Rāda uz dep. I.Rībenas vietu Sēžu zālē.) Kā bija vārds? (Starpsaucieni: “Helēna Demakova!”; “Nebalsoja!”) Pareizi - viņa nebalsoja. Bet kā bija vārds? (Starpsauciens: “Demakovas kundze!”)

Sēdes vadītāja. Turpiniet debates, Kaimiņa kungs!

A.Kaimiņš. Helēnas Demakovas šeit nav.

Tātad bija pārpratusi vispār pieprasījuma būtību, jo viņa domāja, ka pieprasījums atkal ir par Ašeradena kunga demisiju.

Kad bija pieprasījums par Ašeradena kunga demisiju, tad Ašeradena kungs solīja skaidrot situāciju, nevis neskaidrot. Komisijā šī situācija netika skaidrota, un arī šeit, parlamentā, sabiedrībai nav iespējas uzzināt, kas ir noticis ar OIK. Jūs, vairākums, šajā komisijā noraidījāt šos pieprasījumus. 38 reizes! Un atbildīgs ir cilvēks, kas nedzīvo Latvijā. Manuprāt, tie visi ir meli.

Cienījamie deputāti, lūdzu atbalstīt šo pieprasījumu, lai attiecīgie cilvēki sniegtu oficiālas atbildes uz šo pavisam loģisko pieprasījumu par OIK afēru Latvijā!

Paldies jums.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Valdim Kalnozolam.

V.Kalnozols (ZZS).

Labdien brāļi un māsas! Manuprāt, ir vienošanās starp VIENOTĪBU un SASKAŅU - darīt visu, lai deputāts Ivars Zariņš būtu nākamajā Saeimas sasaukumā. Man arī tas patiktu. Mēs ar Ivaru labu laiku pazīstam viens otru. Es arī aicinu balsot par Ivaru Zariņu. Principā man patīk šī vienošanās, kur VIENOTĪBA dara visu, lai Ivars Zariņš būtu nākamās Saeimas deputāts. Balsojiet par Ivaru Zariņu! (Starpsauciens: “Urrā!”)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Augustam Brigmanim.

A.Brigmanis (ZZS).

Kolēģi, es runāšu īsi. Jums visiem informācijai. Kā saka, daudz jau runāts, daudz populisma un daudz punktu tiek krāts vēlēšanām. Bet te ir sausi fakti. Tātad mūsu komisija ir saņēmusi vēstuli no Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldes par to, ka ir uzsākts kriminālprocess šajā jautājumā. Tiek izskatīti konkrētie fakti. Tie tiks pārbaudīti. (Starpsauciens: “Kāds kriminālpolicijai sakars ar ekonomiku?!”) Es ceru, tiks atrastas vainīgās personas, kuras tiks sauktas pie atbildības, un tā būs konkrēta lieta, konkrēta pārbaude. Tātad, kolēģi, esiet informēti!

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ivaram Zariņam, otro reizi.

I.Zariņš (SASKAŅA).

Paldies kolēģiem, kuri centušies iedziļināties šinī pieprasījumā, kuri seko līdzi. Jo sevišķi paldies Harju kundzei, kura to cenšas darīt.

Harju kundze, jūs apstiprinājāt visu to, ko es teicu no šīs tribīnes. Tik tiešām Eiropas Komisija ir lēmusi par divām lietām, kā jūs pareizi to atzīmējāt. Viena - par to, ka Latvija ir pārkāpusi Līguma par Eiropas Savienības darbību 108.panta 3.punktu. Tā ir viena lieta.

Un, kā jau mēs to noskaidrojām, konkrētas tiesību normas norāda, ka tas atbalsts ir bijis nelikumīgs.

Un otra lieta - Eiropas Komisija ir pateikusi, ka tomēr, pamatojoties uz iepriekš minēto novērtējumu (to, ko es jums te stāstīju, visu to garo stāstu par Lietuvu un Igauniju, par visām tām pārējām lietām), tā ir nolēmusi necelt iebildumus pret atbalstu, norādot pamatojumu, ka tas ir saderīgs ar iekšējo tirgu. Tik tiešām tas tā ir! Par to nav strīds, un drīzāk var uzteikt mūs par to, ka Latvijai ir izdevies to saskaņojumu tomēr dabūt. Taču paliek fakts par šo nelikumību. Un, runājot par šo nelikumību, es jums izstāstīju, ko Eiropas Savienības konkrētās tiesību normas nosaka šinī gadījumā, kādas sekas no tā iestājas un kas dalībvalstij būtu jādara. Un tagad vēlreiz es jums tās nolasīšu, lai tas paliktu stenogrammā. Proti, ir dokuments “Komisijas paziņojums par valsts atbalsta tiesību normu piemērošanu valstu tiesās”. Tātad tur ir aplūkots tieši šis gadījums. Gadījumos, kad valsts tiesa saskaras ar nelikumīgi piešķirtu atbalstu (tas ir tas, par ko mēs runājam, - par šiem 10 gadiem), tai ir jānodrošina visas šīs nelikumības tiesiskās sekas saskaņā ar valsts tiesību aktiem. Mūsu tiesību akts - tas ir Komercdarbības atbalsta kontroles likums, kurā noteikts, ka nelikumīgs atbalsts nedrīkst būt un ka tas ir atgriežams atpakaļ. Tātad valsts tiesai principā ir jāpiespiež labuma guvējs pilnībā atmaksāt nelikumīgo valsts atbalstu. Rīkojums par nelikumīgā atbalsta pilnīgu atmaksāšanu ietverts valsts tiesas pienākumā aizsargāt prasītāja (tas var būt, piemēram, konkurents, tie varam būt mēs, kas esam maksājuši) individuālās tiesības atbilstīgi šī līguma konkrētajam pantam. Tādējādi - ko skaidri nosaka tālāk? Svarīgs ir nākamais teikums: “Tādējādi šis valsts tiesas atgūšanas pienākums nav atkarīgs no atbalsta pasākuma saderības ar Līguma [..] pantu.”

Tas ir tas, ko es jums mēģinu ļoti skaidri un tieši pateikt! Tas ir tieši Latvijas gadījums! Un mans pieprasījums bija par to: valdība, ja jūs to visu zinājāt, kāpēc jūs klusējāt? Kāpēc jūs to neizmantojāt, lai šo situāciju sakārtotu? Tieši pretēji - visus šos gadus jūs centāties politiski piesegt šo afēru! Un, kad es saku, ka tā OIK ir afēra, es šeit pirmām kārtām domāju politiķus, nevis komersantus. Tik tiešām bija daudz komersantu, kuri godprātīgi paļāvās un tanī visā iesaistījās. Un iekrita šinī afērā! Viņi ir otrā pusē - to cietušo skaitā. Visticamāk, tā tas izrādīsies. Tādēļ ka tā bija politiski piesegta afēra, kura diemžēl joprojām turpinās. (Dep. A.Bērziņš: “To jau mēs dzirdējām!”)

Šodien es jums nosaucu konkrētas Eiropas Savienības tiesību normas, kuras nosaka, kas bija jādara šinī situācijā.

Pretargumentus es neesmu dzirdējis, nevienu tiesību normu, nekas netika nosaukts. Nav neviena...! Un arī Ekonomikas ministrija nespēja visās šajās Pieprasījumu komisijas sēdēs nosaukt nevienu argumentu, nevienu tiesību normu, kas pamatotu valdības rīcības tiesiskumu un atbilstību sabiedrības interesēm šinī situācijā. Tieši otrādi! Mēs redzam, ka šī rīcība ir bijusi pilnīgi pretēja - vērsta uz šauras interešu grupas materiālā labuma gūšanu uz visas sabiedrības rēķina, turpinot sabiedrību maldināt. Un, ja kāds šeit nāks tribīnē, - lūdzu, nosauciet konkrētu tiesību normu! Pretējā gadījumā ar savu balsojumu jūs apliecināsiet, ka jūs turpināt politiski piesegt šo afēru.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams ziņotājam? Nē.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Ivara Zariņa, Jāņa Urbanoviča, Andra Morozova, Artūra Rubika, Vitālija Orlova, Igora Zujeva, Raimonda Rubika, Sergeja Potapkina, Jāņa Tutina un Ivana Ribakova pieprasījumu Ministru prezidentam Mārim Kučinskim “Par Latvijas Republikas valdības rīcības atbilstību Latvijas tautas interesēm, īstenojot subsidētās elektroenerģijas atbalsta sistēmu”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 37, pret - 40, atturas - 11. Pieprasījums ir noraidīts.

Darba kārtībā - likumprojektu izskatīšana.

Likumprojekts “Grozījumi Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likumā”, trešais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Aleksandrs Kiršteins.

A.Kiršteins (VL-TB/LNNK).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Skatām likumprojektu “Grozījumi Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likumā”.

Ir iesniegti divi priekšlikumi.

1.priekšlikumu ir iesniedzis Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Putra. Komisija to ir atbalstījusi. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Kiršteins. 2.priekšlikumu ir iesniegusi Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Kiršteins. Aicinu atbalstīt likumprojektu kopumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Godātie kolēģi! Deputāti Inese Lībiņa-Egnere, Hosams Abu Meri, Lolita Čigāne, Ints Dālderis, Anrijs Matīss, Inese Laizāne, Kārlis Seržants un Nellija Kleinberga lūdz izdarīt izmaiņas sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? (Starpsaucieni: “Nav!”; “Ir!”) Tātad ir iebildumi, un mums ir jābalso.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai tiktu izdarītas izmaiņas sēdes darba kārtībā, tajā iekļaujot likumprojektu “Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā”! (Starpsaucieni.) Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 63, pret - 20, atturas - nav. Lēmums pieņemts. Likumprojekts sēdes darba kārtībā ir iekļauts.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Elektronisko sakaru likumā”, trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Anrijs Matīss.

A.Matīss (VIENOTĪBA).

Labrīt, cienījamā priekšsēdētājas kundze! Godājamie kolēģi! Strādājam ar grozījumiem Elektronisko sakaru likumā (Nr.1102/Lp12).

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija sagatavoja un izskatīja šo likumprojektu trešajam lasījumam.

Kopumā tika saņemti pieci priekšlikumi.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Matīss. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Matīss. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Matīss. 4.priekšlikumu sagatavoja pati komisija, un tas komisijā guva atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Matīss. Visbeidzot 5. - ekonomikas ministra Arvila Ašeradena priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Matīss. Līdz ar to esam izskatījuši visus piecus priekšlikumus.

Kolēģi, aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Elektronisko sakaru likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā”, trešais lasījums.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā - deputāts Valters Dambe.

V.Dambe (ZZS).

Cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Skatām likumprojektu “Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā” trešajā lasījumā.

Ir saņemti 28 priekšlikumi.

1.priekšlikums saņemts no deputāta Kalnozola. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Valdim Kalnozolam.

V.Kalnozols (ZZS).

Labdien! Es vēlos nolasīt Bērnu tiesību aizsardzības likuma 4.panta 3.punktu: “bērna orientāciju uz ģimeni kā sabiedrības organizācijas pamatvērtību un vienu no sabiedrības un indivīda galvenajām vērtībām;”.

Fakti. Pēc pēdējās tautas skaitīšanas vairāk nekā 30 procenti bērnu neaug ģimenē. Tātad mēs esam divkosīgi! No vienas puses, runājam, ka tā ir galvenā vērtība, liekam to likumā iekšā, no otras puses, faktiski mēs to ignorējam un tagad sēžam un pļāpājam, jo bērni - tas nav svarīgākais. Bērni nav balsotāji, bērni par mums nebalsos. Tad kāpēc par viņiem rūpēties un cīnīties?!

Tāpēc man ir priekšlikums skaidri definēt, kas ir bērna ģimene, jo mums nav skaidri formulēts, kas ir bērna ģimene... Tad arī paliek šis, tā sakot, likums gaisā karājoties. No vienas puses, sakām, ka ģimene bērniem ir galvenā vērtība, no otras puses, prakse rāda pavisam ko citu. 120 tūkstoši bērnu mums neaug ģimenē. Trešā daļa mūsu, Latvijas, bērnu.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai pirms balsojuma ziņotājs ko piebildīs?

V.Dambe. Komisijā priekšlikums neguva atbalstu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - deputāta Kalnozola iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 3, pret - 69, atturas - 6. Priekšlikums nav atbalstīts.

V.Dambe. 2.priekšlikums arī ir no deputāta Kalnozola. Komisijā neguva atbalstu.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Valdim Kalnozolam.

V.Kalnozols (ZZS).

Šis arī ir viens būtisks jautājums - par bērnu nošķiršanu. Faktiski ļoti daudz bērnu Latvijā tiek nošķirti no ģimenes. Bērni tiek izmantoti kā ierocis savstarpēju attiecību kārtošanā. Manu priekšlikumu mērķis ir novērst šādu situāciju. Bērni ir galvenais cilvēka dzīvē, nevis ierocis, ar ko ieriebt, tā sakot, otram vecākam, savas emocijas izlikt uz āru.

Faktiski šeit definīcija ir skaidrāka, lai mēs patiešām saprastu, kas šobrīd notiek; lai mēs saprastu, ka tā ir nošķiršana no ģimenes. Atņemot vienu vecāku bērnam, tā ir nošķiršana no ģimenes. Taču juridiski to tā neformulē. Juristi uzskata: ja bērnam ir viens vecāks, tad viņš nav nošķirts no ģimenes.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai ziņotājs ko piebildīs?

V.Dambe. Komisijā priekšlikums neguva atbalstu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. - deputāta Kalnozola iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 1, pret - 71, atturas - 4. Priekšlikums nav atbalstīts.

V.Dambe. 3.priekšlikums arī ir no deputāta Valda Kalnozola. Un netika komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Valdim Kalnozolam.

V.Kalnozols (ZZS).

Šis mans priekšlikums arī ir tendēts uz to, lai mums bērni būtu galvenais; lai mēs nebūtu divkosīgi - tādi, kas tikai saka, ka bērni mums ir galvenais, bet kas faktiski ar savām darbībām viņus noliek... Kā jau es daudzreiz esmu teicis, iznāk tā, ka bērni mums ir seksa blakusprodukts. Žēl, ka mūsu sabiedrībā bērni ir seksa blakusprodukts, jā.

Ko es ierosinu ielikt iekšā likumā? Šeit ne tikai bērnu tiesības ir... Patlaban mums saistībā ar bērniem ir arī tā problēma, ka bērnam ir tikai tiesības, bet nav pienākumu. Un arī bērna interesēs... Ne tikai bērnam ir tiesības, bet arī mūsu sabiedrībai jāstrādā bērna interesēs.

Kas likuma iepriekšējā formulējumā ir tāds neizprotams? Ir tāds ļoti interesants formulējums - “sabiedrības interesēm atbilstošas vērtības”.

Es atkārtoju: mūsu sabiedrībai ir tikai viena vērtība - nauda. Nav citu vērtību, dārgie kolēģi!

Tāpēc mans priekšlikums paredz šeit ierakstīt, kādas ir šīs sabiedrības vērtības, ko mēs ieaudzinām bērnos. Uz šo brīdi mēs audzinām bērnus ar vienu vērtību - nauda. (Dep. V.Spolītis: “Nevispāriniet, lūdzu!”)

Nākamais. Šeit ir punkts par veselīgu dzīvesveidu. Pašreizējā mūsu veselības aizsardzības sistēma absolūti nav domāta veselības aizsardzībai. Mūsu veselības aizsardzība ir tikai slimību ārstēšana, nekas vairāk.

Pēdējais. Es savos priekšlikumos ieliku iekšā arī to, ka bērnam ir ne tikai tiesības, bet arī pienākumi. Mēs esam galīgi aizmirsuši, ka mūsu bērniem ir arī jāciena kāds. Šeit ir runa par cieņu pret vecākiem, pret ģimeni. Šobrīd mēs audzinām bērnus ar vienu vērtību - nauda. Un šeit ir skaidri noteikts, ja mēs gribam, lai... Ja mēs rakstām likumā, ka bērnu audzināšanai jābūt vērstai uz ģimenes vērtībām, tad mans priekšlikums ir tendēts uz to, lai patiešām mums ģimene būtu pamatvērtība, nevis vienkārši sauklis, ko izmantot vēlēšanās.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams. (Starpsauciens: “Nav!”)

Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. - deputāta Kalnozola iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 3, pret - 74, atturas - 4. Priekšlikums nav atbalstīts.

V.Dambe. 4. - deputāta Kalnozola priekšlikums komisijā neguva atbalstu.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Valdim Kalnozolam.

V.Kalnozols (ZZS).

Ja mēs gribētu drusku iedziļināties, kāpēc ir problēmas mums valstī gan tiesu sistēmā, gan arī bērnu tiesību aizsardzības jomā... mēs esam ierakstījuši, ka jābūt zināšanām. Mēs nezin kāpēc ļoti labi saprotam, ka cilvēkam, kas vada lielo lidmašīnu Airbus, vajag ne tikai zināšanas, bet viņam vajadzīgas arī iemaņas un pieredze. Lai vadītu lielo Airbus, kurā ir simtiem cilvēku, pilotam vajag uzkrāt pieredzi vispār lidot ar lidmašīnu. Mums liekas, ka bērni ir tāds seksa blakusprodukts un pietiek ar to, ka kādam ir kaut kādas zināšanas, kuras viņš var apgūt... un lai viņi tur ņemas. Tāpēc mans priekšlikums ir iekļaut arī prasmes. Tāpat kā mēs uzskatām, ka lielās lidmašīnas pilotam ir jābūt ne tikai zināšanām, bet arī prasmēm vadīt šo lidmašīnu.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Debates jau bija slēgtas.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

V.Dambe. Nav ko piebilst.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. - deputāta Kalnozola iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 2, pret - 74, atturas - 4. Priekšlikums nav atbalstīts.

V.Dambe. Arī 5. - deputāta Kalnozola priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Valdim Kalnozolam.

V.Kalnozols (ZZS).

Daži deputāti lūdza, lai es paskaidroju, kāda starpība starp lielo lidmašīnu un parasto. Lielā lidmašīna ir tāda, kur vairāki simti sēž... piloti. Bet mazā ir tāda kā Cessna, kurā sēž pilots un viņam blakus kāds var sēdēt. Tātad tam, kur ir viens lidotājs, tur pietiek ar zināšanām, lai brauktu. Bet, lai vadītu lielo lidmašīnu, ir vajadzīgas prasmes, iepriekšēja pieredze ar mazo lidmašīnīti.

Un arī šeit ir runa par to, ka būtu vēlams, lai tiem cilvēkiem, kas lemj par bērniem, ir ne tikai zināšanas, bet arī prasmes to darīt.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Artusam Kaimiņam.

A.Kaimiņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie deputāti! Pirms kāda laika jūs mani Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā sodījāt par to, ka es teicu, ka deputāts Kalnozols, iespējams, ir traks. Tagad es saprotu, ka man, iespējams, ir bijusi taisnība. Lūdzu neatbalstīt nevienu priekšlikumu no šī deputāta.

Paldies jums.

Sēdes vadītāja. Kaimiņa kungs, man jums ir jāizsaka aizrādījums. Ievērojiet Saeimas deputātu ētikas kodeksu. (Dep. A.Kaimiņš: “Protams!”)

Debates slēdzu.

Godātie kolēģi, aicinu runāt par priekšlikumiem pēc būtības. (Dep. A.Kaimiņš: “Vai par lidmašīnām varbūt, ne?”) Vai par šo konkrēto priekšlikumu ir kas piebilstams?

Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. - deputāta Kalnozola iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 3, pret - 77, atturas - 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

V.Dambe. 6. - Labklājības ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 7. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.Dambe. 7. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Dambe. 8. - deputāta Kalnozola priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Valdim Kalnozolam.

V.Kalnozols (ZZS).

Es šo priekšlikumu noņēmu. Bet es izmantošu laiku. Man prasīja. Iepriekšējā runā es teicu, ka bērni ir seksa blakusprodukts. Es tagad paskaidrošu, kāpēc bērni ir seksa blakusprodukts. Tāpēc, ka mēs nerūpējamies par bērniem. Mēs sagatavojam, izveidojam... Bet tanī brīdī, kad viņi ir jāizaudzina, mums bērni ir seksa blakusprodukts.

Sēdes vadītāja. Kalnozola kungs, jūsu priekšlikuma būtība bija pilnīgi cita, saistīta ar numerāciju.

Bet debates slēdzu.

V.Dambe. Komisijā nav atbalstīts, un ierosinu neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim... Nē, viņš teica, ka ir atsaucis. Nē, viņš neatsauca.

Kalnozola kungs, vai jūs atsaucāt savu 8.? (Dep. V.Kalnozols: “Jā!”) Tātad 8.priekšlikums ir atsaukts.

V.Dambe. 9. - Labklājības ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Dambe. 10. - deputāta Kalnozola priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Valdim Kalnozolam.

V.Kalnozols (ZZS).

Visi mani priekšlikumi ir vērsti galvenokārt uz to, lai mēs bērnu intereses noliktu priekšplānā un lai tie cilvēki, kas ir saistīti ar bērniem, būtu izglītoti, zinoši un tā tālāk.

Lai nesmietos un nesmaidītu...! 30 procenti mūsu bērnu aug bez abiem vecākiem. (Starpsauciens: “Nestāvi aizmugurē!”)

Es saprotu... Es vēlreiz saku: es saprotu jūs. Mūsu bērni par mums nebalsos. Viņiem nav tiesību balsot par mums.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

V.Dambe. Priekšlikums komisijā neguva atbalstu. (Starpsauciens: “Dīvaini!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 10. - deputāta Kalnozola iesniegto priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 2, pret - 73, atturas - 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

V.Dambe. 11. - deputāta Kalnozola priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Valdim Kalnozolam.

V.Kalnozols (ZZS).

Es pievienojos šiem Lūkas evaņģēlija vārdiem: “Klauvējiet, tad jums taps atvērts.” Es tik ilgi kāpšu šajā tribīnē, līdz mēs panāksim, ka Latvijā tikai pieci procenti bērnu augs bez abiem vecākiem.

Šeit ir runa par prasmēm. Ko es piedāvāju? Lai ir ne tikai zināšanas. Lai ir arī pieredze cilvēkiem, kas lemj par mūsu bērniem. Lai mēs saprotam, ka ir arī tāds jēdziens “dzīvesgudrs cilvēks”.

Šeit ir mēģinājums aizstāt ļoti dīvainu formulējumu, kurš... Pasaulē nav neviena, kā saka, nevainīga; absolūti tīras reputācijas nav nevienam. Šeit ir definīcija, kādu es piedāvāju, lai tiem cilvēkiem, kas lemj par mūsu bērniem, ir prasmes un zināšanas. Lai nav tā, ka katrs, kas ir... Manuprāt, ir smieklīgi, ka cilvēks, kurš pats nav izaudzinājis bērnu, lemj par citu bērniem.

Cilvēks, kurš pats nespēj nodibināt attiecības, lemj par citu cilvēku bērniem, par citu cilvēku ģimenes attiecībām! Manuprāt, tas ir smieklīgi. Jums tas neliekas smieklīgi? Ja jums liekas smieklīgi mani piedāvājumi, tad man ļoti žēl.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

V.Dambe. Komisijā bija ļoti garas debates par šo priekšlikumu, bet komisijā tas neguva atbalstu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 11. - deputāta Kalnozola iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 1, pret - 74, atturas - 4. Priekšlikums nav atbalstīts.

V.Dambe. 12. - deputāta Kalnozola priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Valdim Kalnozolam.

V.Kalnozols (ZZS).

Vēlreiz uzsveru: ir dzīvesgudri cilvēki. Un tiem cilvēkiem, kas lemj par bērniem, vajag būt ne tikai zināšanām, bet arī prasmēm.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ko piebildīsiet?

V.Dambe. Nav ko papildināt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 12. - deputāta Kalnozola iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 2, pret - 65, atturas - 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

V.Dambe. 13. - deputāta Kalnozola priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Valdim Kalnozolam.

V.Kalnozols (ZZS).

Noņemu šo priekšlikumu, jo šā gada sākumā beidzot tika pieņemts Psihologu likums. Pirms diviem gadiem, kad tika izstrādāti šie likuma grozījumi, Psihologu likums vēl nebija pieņemts. Tikai šā gada sākumā mēs saņēmāmies un pieņēmām definīciju, kas ir psihologs.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikums ir atsaukts.

V.Dambe. 14. - deputāta Kalnozola priekšlikums. Komisijā neguva atbalstu.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Valdim Kalnozolam. (Starpsauciens: “Paliec tur, nestaigā!”)

V.Kalnozols (ZZS).

Šis ir viens dokuments, kurā bāriņtiesas un tiesas lemj par saskarsmi, bērnu lietām un tā tālāk. Šis ir viens svarīgs dokuments.

Tāpēc man ir priekšlikumi, lai šis svarīgais dokuments patiešām ir dokuments, nevis kā daudzos gadījumos - sacerējums... es varētu teikt, kāda dzīves nomocīta, dzīves sāpju pārpildīta cilvēka sacerējums, ko viņš nogādā uz tiesu, un pēc tā tiesā tiek lemts kaut kāds... Dažos gadījumos, ja tiesnesis ir tāds pats, tad tie lēmumi ir ļoti dīvaini un nesaprotami.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ko piebildīsiet?

Lūdzu zvanu! Balsosim par 14. - deputāta Kalnozola iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 1, pret - 73, atturas - 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

V.Dambe. 15. - deputāta Valda Kalnozola priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Valdim Kalnozolam.

V.Kalnozols (ZZS).

Mēs daudz kur sakām, ka vārdam ir spēks. Tāpēc arī šinī nosaukumā es vēlos ielikt to, ka ne tikai tiesības, bet arī rūpes par... ka mēs rūpējamies par bērnu interesēm. Ne tikai par viņu tiesībām, bet arī par viņu interesēm.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Nav.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 15. - deputāta Kalnozola iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 1, pret - 72, atturas - 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

V.Dambe. 16. - deputāta Kalnozola priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Valdim Kalnozolam.

V.Kalnozols (ZZS).

Šis arī ir viens no maniem tādiem nopietniem priekšlikumiem (Dep. A.Kaimiņš: “Pārējie nebija nopietni?”), kas saistās ar bērniem un ģimenēm.

Sistēma, kā tiek lemts par bērna likteni, kā viņš tālāk izdzīvos un cik viņam radīsies psiholoģisku traumu, kas faktiski... Vismaz manā pieredzē 50 procentos gadījumu mūsu bāriņtiesas un tiesu sistēma rada psiholoģiskas traumas bērniem, nedzēšamas psiholoģiskas traumas. Tāpēc šeit ir definīcija, lai tiesas un bāriņtiesas aiz muguras nelemtu... Faktiski bērni ir ģimenes lieta, bet ir tā, ka daudzi ar dzīvi neapmierināti cilvēki lemj par mūsu bērniem un par mūsu ģimeni. Tāpēc man ir priekšlikumi, ka šīm iestādēm obligāti ir jāsadarbojas ar ģimeni, pirms tās pieņem lēmumus. Un bērniem ir ne tikai tiesības, bet arī pienākumi.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

V.Dambe. Nav, ko piebilst.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 16. - deputāta Kalnozola iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 2, pret - 71, atturas - 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

V.Dambe. Arī 17.priekšlikums ir saņemts no deputāta Kalnozola.

Pretēji labajai praksei un pretēji Valsts prezidenta teiktajam, ka uz trešo lasījumu nevajadzētu iesniegt kardinālus priekšlikumus, deputāts Kalnozols to ir izdarījis. (Dep. A.Kaimiņš: “No kuras partijas ir Kalnozols? Kas par partiju?”)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Valdim Kalnozolam.

V.Kalnozols (ZZS).

Manuprāt, mēs divos lasījumos skatām, un abi lasījumi ir ļoti būtiski. Abos lasījumos mēs varam parūpēties par saviem bērniem.

Šis ir ļoti svarīgs priekšlikums, kurš atbrīvo gan tiesas, gan bāriņtiesas. Mēs faktiski nosakām to, ka bērnu vecākiem ir jāsadarbojas savu bērnu interesēs. Lieta ir tāda: ja mēs kaut kur saskaramies ar šo jautājumu, kas saistīts ar ģimenes lietām... faktiski vecāks iesaista trešās personas - bāriņtiesas un tiesas - un tiek tērēti valsts līdzekļi, lai lemtu par mūsu bērniem. Tā vietā, lai vecāki paši atrisinātu savas domstarpības. Šis mans priekšlikums ir ieekonomēt mūsu tiesu sistēmas laiku, naudu un līdzekļus. Ļoti būtisks priekšlikums! Man ļoti žēl, ka deputāti negribēja komisijā to apspriest, ļoti žēl, ka negribēja parūpēties, lai mums budžetā tiesu sistēmai būtu mazāki izdevumi. Šis priekšlikums tiek vērsts tieši uz to, lai vecāki noliek savas emocijas un priekšplānā liek bērnu primārās intereses. Man ļoti žēl, ka mums nav saistošs mūsu valsts budžets... tas, kā budžets tiek tērēts... un man ļoti žēl, ka mēs komisijā negribējām pieņemt lēmumu, kas patiešām būtu bērnu interesēs un mūsu valsts interesēs.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā...? Tātad nav ko piebilst.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 17. - deputāta Kalnozola iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 2, pret - 68, atturas - 6. Priekšlikums nav atbalstīts.

V.Dambe. 18. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums par 7.¹ panta izslēgšanu. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

V.Dambe. 19. - deputāta Kalnozola priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Valdim Kalnozolam.

V.Kalnozols (ZZS).

Šis lēmums arī ir ļoti svarīgs. Man ļoti žēl, ka deputāti uzskatīja, ka mūsu valsts budžeta līdzekļi ir nenopietna lieta, ka mūsu bērni ir ļoti nenopietna lieta. Nepiestrādājam, neizstrādājam šo... Ja kādam ir pretenzijas, ka inženiera celtnieka formulējums nav tik perfekts, tad, es domāju, gan Juridiskais birojs, gan mēs, deputāti, varējām to noslīpēt.

Bet tas atrisinātu arī... Man liekas, ka Gaidim Bērziņa kungam būtu simtprocentīgi... Tas atrisinātu arī to... Zvērināti tiesu izpildītāji netiktu iesaistīti šinīs jautājumos. Šis mans priekšlikums vienkāršotu visu, kas pie mums notiek ar bērnu tiesībām. Jo uz šo brīdi ir situācija, ko mūsu likumi atbalsta, - ka viens no vecākiem var uzurpēt varu, uzņemties zvērināta tiesu izpildītāja funkcijas.

Mans priekšlikums ir darīt visu, lai šāda situācija, kad kāds no vecākiem cenšas uzurpēt varu un būt kā zvērināts tiesu izpildītājs, vienkārši nebūtu iespējama.

Un tas, ka mēs negribējām šādu jautājumu pieļaut...

Atstāt to situāciju, kāda šobrīd ir (vecāki savā starpā strīdas, tiek izsaukti zvērināti tiesu izpildītāji, viņi pa brīvdienām brauc kaut ko darīt un kaut ko skatīties), - tas faktiski nav ne bērnu interesēs, ne valsts interesēs.

Šis likums parāda to, kas ir, - kā bērni aug... Galvenais, kā mēs audzinām bērnus, - ar savu piemēru. Bērni kopē mūs. Ja bērnam nav kāda no vecākiem... Ja dēlam nav tēva, ko kopēt, viņš izaug ar zināmu psiholoģisku traumu. Ja meitai nav tēva, ar ko mācīties veidot pirmās attiecības, viņa, iespējams, savā mūžā vispār nespēs izveidot attiecības. Ja bērns, augot ģimenē, neredz, kā vecāki - tēvs un māte - veido šīs attiecības, lai būtu saskaņa ģimenē, arī viņš nākotnē to nespēs.

Šis ir ļoti būtisks jautājums. Man ļoti žēl, ka mēs pret to izturamies tā, ka, vēlreiz atkārtoju, bērni ir seksa blakusprodukts: iepatikās, pagulējām, radījām bērnu, un štrunts par to, kas tālāk ar to bērnu notiks!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

Lūdzu zvanu! Balsosim par 19. - deputāta Kalnozola iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 2, pret - 71, atturas - 4. Priekšlikums nav atbalstīts.

V.Dambe. 20. - deputāta Seržanta priekšlikums. Komisijā guva atbalstu.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Kārlim Seržantam.

K.Seržants (ZZS).

Labrīt, kolēģi! Es tikai aicinu inerces pēc nenobalsot pret šo priekšlikumu.

Es runāšu par saviem abiem priekšlikumiem - gan par 20., gan par 21.priekšlikumu.

Diezgan ilgu laiku masu medijos nonāk informācija, ka Latvijas bērni regulāri tiek vilināti un arī piedalās Krievijā rīkotās militārās nometnēs. Par to mūsu drošības iestādes jau sen runā.

Un šajā laikā viņus cenšas padarīt par nākotnes Krievijas ietekmes aģentiem. Un tie nav viens vai divi bērni! Šāda problēma ir identificēta diezgan sen, un šādu nometņu pirmie apmeklētāji tagad jau mācās Krievijas militārajās iestādēs un dien Krievijas militārajos formējumos.

Šobrīd mēs redzam, ka viss, kas saistīts ar formu, ieročiem, vēstures viltošanu un militārajiem konfliktiem (Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.), ir kļuvis par Krievijas politikas galveno sastāvdaļu. Un šīs valsts internets ir pilns ar fotogrāfijām, kurās pat bērnudārza audzēkņi redzami militārajās formās.

Mans priekšlikums ir veidots pēc analoģijas ar jau spēkā esošo likumdošanu par to, kurās valstīs Latvijas iedzīvotājiem ir atļauts darboties militārajā dienestā. Un tās ir valstis, ar kurām Latviju saista sadarbības līgumi un pieļaujama dubultpilsonība. To ir diezgan daudz, tāpēc jauniešiem, kuri izvēlēsies militāro karjeru, būs iespējas realizēties. Tādas iespējas ir arī Latvijā, piedaloties kustībā “Jaunsardze”, un tādas būs, arī ieviešot militāro izglītību skolā.

Un pēdējais, kāpēc es šos priekšlikumus iesniedzu. Lai šo problēmu risinātu, savulaik, apmēram pirms trim gadiem, tika izveidota darba grupa Izglītības un zinātnes ministrijas paspārnē. Triju gadu laikā ir notikušas dažas šīs darba grupas sēdes, diemžēl rezultāta kā nav, tā nav. Bet laiks iet, un bērni turpina braukt uz Krieviju žvadzināt ieročus, tāpēc lūdzu atbalstīt manu 20. un 21.priekšlikumu, lai mūsu bērni neaizietu, teiksim tā, Krievijas plašajos ceļos.

Paldies. (Starpsauciens: “Balsojam!”)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ringoldam Balodim.

R.Balodis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labdien, cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Mēs komisijā diskutējām par šo Kārļa Seržanta priekšlikumu. No vienas puses, tas nav, teiksim, visaptverošs un perfekts. Bet, no otras puses, tas ir labāk nekā nekas. Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāve, kas bija sēdē, faktiski, es teiktu, samelojās. Mums tāds iespaids radās. Viņi ir tā kā iesnieguši grozījumus un it kā strādā darba grupā. Bet patiešām Kārlim Seržantam ir taisnība. Triju gadu laikā neko prātīgu nav izstrādājuši - tas ir vienkārši kauns! Tā ir vienkārši problēmas paslaucīšana zem tepiķa.

Protams, var būt situācija, ka valstīs, kuras nav uzskaitītas šajā priekšlikumā, piemēram, Austrālijā, var sarīkot Krievijas vēstniecības paspārnē organizētu bērnu pasākumu, kurā arī, kā kolēģis teica, ieroči tiek žvadzināti. Bet katrā gadījumā gaidīt vēl vienu gadu uz Izglītības un zinātnes ministriju, mēs sapratām, ir pilnīgi muļķīgi, un tāpēc šis priekšlikums, manuprāt, ir labākais, kas var būt šobrīd. Tā ka es arī lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Ādamsonam.

J.Ādamsons (SASKAŅA).

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Varētu jau pilnībā piekrist tai retorikai, par kuru šeit diskutēja gan Seržanta kungs, gan Baloža kungs. Ir tikai viens “bet”. Jārunā gan par formu, gan arī pēc būtības. Un kā izskatās šie priekšlikumi pēc būtības? Un vai tie vispār šodien ir pieņemami? Šeit jau minēja, ka konceptuālus priekšlikumus nav vēlams iesniegt uz trešo lasījumu, faktiski Kārtības rullis to aizliedz.

Es mēģināšu paspēt izrunāties par abiem diviem priekšlikumiem.

Tātad 1.priekšlikums. Bērns var piedalīties... Aicinu kolēģus ieklausīties! Spēkā esošā redakcija ir šāda: “Bērns var piedalīties dažādās aktivitātēs (pasākumos), ja tās netraucē viņu iegūt izglītību, kā arī neapdraud viņa drošību, veselību, tikumību vai citas bērna tiesības un būtiskas intereses.” Respektīvi, mēs runājam par bērna tiesībām un interesēm. Un tālāk kaut kur no gaisa paķerts ir papildinājums “kā arī valsts drošību”. Kāds sakars bērna interesēm ar valsts drošību? Nu tad mainām Ceļu satiksmes noteikumus, nosakām, ka autovadītāja tiesības nevar iegūt cilvēks, ja teorētiski viņš var apdraudēt valsts drošību. Tad kaut kāda loģika būs.

Nākamais jautājums ir par kritērijiem. Nākamais priekšlikums: “Bērnu aizliegs iesaistīt ārvalsts vai cita starptautisko tiesību subjekta organizētās militāra rakstura aktivitātēs.” Un tālāk, kā tur uzskaitīts, izņemot Eiropas Savienību, Austrālijas Savienību, Brazīliju un tā tālāk...

Nav jau nekādu problēmu arī šeit, un es saprotu tos labos nodomus. Bet kādi ir kritēriji, ja mēs runājam par to, ko nozīmē militāra rakstura aktivitātes? Ko mēs ar to saprotam? Kāds ir zemteksts?

Nākamais un pats galvenais. Ja mēs tā rūpējamies, lai mūsu bērni nepiedalītos kaut kādos citu valstu organizētos pasākumos, nu tad izdarīsim visu iespējamo, lai Latvijas valsts teritorijā Latvijas valsts parūpētos par saviem bērniem un organizētu dažāda rakstura pasākumus, to skaitā militāra rakstura audzinošus pasākumus!

Bet, kā bieži mēs varam novērot, tas, ko mēs runājam, un tas, kas notiek praksē, bieži vien nesaskan. Vakar komisijas sēdē mēs arī spriedām par to, ka beidzot jāsagatavo Saeimas lēmuma projekts par obligātās militārās apmācības ieviešanu skolās, 10.-11.klasē. Un dīvaini, ka... Šie priekšlikumi arī paredz militāra rakstura nometnes jauniešiem, bet dīvaini, ka mani kolēģi, gan Seržanta kungs, gan kolēģi no VIENOTĪBAS, visādā veidā tam pretojas.

Tad no sākuma ieviešam skaidrību pie sevis, mēģinām audzināt savus bērnus, un pēc tam definējam kaut kādus kritērijus, uz kurieni viņi var braukt, uz kurieni nevar!

Un pats galvenais. Ja kāds no vecākiem pārkāpj šīs normas, proti, aizved bērnu, pieņemsim, uz Japānu un viņš tur piedalās militāra rakstura nometnēs, kādas sekas tad iestājas? Kas par ko ir atbildīgs? Kuru sauks pie atbildības? Un uz kāda pamata?

Es uzskatu, ka šie priekšlikumi nav pārdomāti. Par tiem var diskutēt, bet šodien tie noteikti nav atbalstāmi.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Pirms turpinām debates, deputāti Abu Meri, Dzintars, Brigmanis, Morozovs un Upenieks lūdz turpināt Saeimas sēdi bez pārtraukuma līdz visu darba kārtības jautājumu izskatīšanai.

Vai deputātiem ir iebildumi? Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai Saeimas sēde tiktu turpināta bez pārtraukuma līdz visu darba kārtības jautājumu izskatīšanai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret - 9, atturas - nav. Lēmums pieņemts. Saeimas sēde tiks turpināta bez pārtraukuma.

Turpinām debates.

Vārds deputātam Artusam Kaimiņam.

A.Kaimiņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Es ļoti rūpīgi klausījos iepriekšējā runātāja, 12.Saeimas deputāta Jāņa Ādamsona, paustajā. Jānis Ādamsons pieskārās loģikai, un man arī radās jautājums par loģiku.

Jāni! Rīt ir 4.maijs - Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas diena. Jūs, Jāni, saņemat pensiju no Krievijas Federācijas. Ādamsona kungs, Jūs kā Saeimas deputāts saņemat pensiju no Krievijas Federācijas un no Latvijas!

Jūs šeit stāstāt par to, ka tagad japāņu karavīri nākšot un vervēšot mūsu bērnus. Nē! Šis priekšlikums, Seržanta kungs, ir atbalstāms priekšlikums. Tas gan nav nostrādāts perfekti, kā teica mans kolēģis Balodis. Runa ir par to, ka jūs šeit esat minējis tiesību subjekta organizētās militāra rakstura aktivitātes. Tas viss ir pareizi. Bet jebkura tiesību subjekta aktivitāte vienmēr sākas ar vervēšanu. Šeit turpmāk mēs varētu izstrādāt tādu lietu, ka mēs pieprasām atbildību no šiem vervētājiem, jo bērnam tas ir pats pirmais saskarsmes punkts ar šo organizāciju. Šobrīd atbildība tiek pieprasīta no organizācijām, un tas ir pareizi, un tam tā ir jābūt, bet mēs esam izlaiduši to vienu posmu - to privātpersonu, pret kuru mēs it kā nevaram vērsties.

Līdz ar to tas ir labs, atbalstāms priekšlikums, un tam tā būtu jābūt, bet tas vēl ir jāizstrādā perfektāk, lai mēs tiešām varam vērsties pret pašiem vervētājiem, kas ir pirmie, ko tas bērns satiek.

Un, Jāni Ādamson, atsakieties kā Saeimas deputāts no tās otrās - Krievijas pensijas!

Paldies jums.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ivanam Klementjevam.

I.Klementjevs (SASKAŅA).

Labdien! Gribu ziņot par to, kas tomēr darīts Izglītības un zinātnes ministrijā saistībā ar jaunatni un ar drošību. Ir izstrādāta programma, un ir darbs ar Jaunsardzi. Piemēram, drošības jautājumu iekļaušana sociālo zinātņu mācību standartā tagad ir obligāta Izglītības un zinātnes ministrijas prasība. Priekšmetā “Politika un tiesības” 1.-9.klasei ietverti jautājumi par NATO un drošību; ir sagatavots cilvēka drošības mācību kurss, kuru skolotāji integrē dažādos mācību priekšmetos. Sociālo zinātņu programmās tiek pievērsta uzmanība medijpratībai, komunikācijai sociālajos tīklos; rosināta spēja analizēt medijos pieejamo informāciju, domāt līdzi, analizēt, ko redzi un ko lasi, kurās saitēs kas “staigā”, var teikt tā... Sociālo zinātņu skolotājiem notiek mācības NATO Strategic Communications Centre of Excellence (StratCOM).

Izglītības un zinātnes ministrijā sadarbībā ar Jaunsardzi (angļu valodā Latvian Cadet Forces) tiek veidots jauns mācību priekšmets - valsts aizsardzības mācība -, kurā būs arī nodarbības par NATO. Mācīšana pilotprojekta režīmā sāksies jau 2018.gada 1.septembrī.

Tā ka strādājam izglītības nozarē, un nevajag runāt par to, ko jūs ne visai labi zināt.

To informāciju, ko jūs saņemat sociālajos tīklos... jūs paši zināt, kā darbojas internets. Ja jūs uzklikšķināt, jūs interesē kāda tēma, tad jums visu laiku dators piedāvās to tēmu. Tātad dators labāk zina, ko jums vajag, kādu informāciju jums vajag.

Tā ka jūs paši barojaties no tā, ko jūs gribat redzēt. Nevajag sērfot tur, kur jums nevajag, tad labāk gulēsiet!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Kārlim Seržantam, otro reizi.

K.Seržants (ZZS).

Jā, vēlreiz, pieņemot draudzīgo kritiku... Protams, ir vajadzīgi papildu risinājumi šinī jautājumā, bet tie ir veicami citos likumos, ieskaitot Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu un Nacionālās drošības likumu. Un acīmredzot tas arī būs jādara. Bet man likās svarīgi vismaz šo procesu iesākt. Jo, runājot par Izglītības un zinātnes ministriju... Kolēģi, kas ir šajā komisijā, man neļaus samelot, jo mēs visi dzirdējām, kā Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvis visiem, acīs skatīdamies, teica, ka ministrija ir iesniegusi grozījumus Nacionālās drošības likumā. Es speciāli pārbaudīju: tur neviens vispār tuvumā nav bijis Nacionālās drošības likumam!

Tā ka, es nezinu, vai gaidīt vēl vai darīt kaut ko pašiem... Bet (Starpsaucieni: “Balsojam! Balsojam!”)... Jā...

Paldies, Baloža kungs, par draudzīgo aicinājumu!

Balsojiet “par”!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

V.Dambe. Jā. Vēlos piebilst, ka šo priekšlikumu atbalstīja arī Drošības policijas pārstāvis. Un komisijas vārdā lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 20. - deputāta Seržanta iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret un atturas - nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

V.Dambe. 21. - deputāta Seržanta priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Borisam Cilevičam.

B.Cilevičs (SASKAŅA).

Cienījamie kolēģi! Problēma patiešām ir diezgan nopietna, bet veids, kā Seržanta kungs piedāvā risināt šo problēmu, diez vai ir adekvāts. Jo, pirmkārt, kas ir militāra rakstura aktivitātes (pasākumi)? Vai mums ir skaidra definīcija likumā? No vienas puses, ja tā ir militarizēta nometne, tas it kā ir pilnīgi skaidrs... Bet parasti tādi militarizēti elementi vienmēr tiek iekļauti sporta vai tūrisma nodarbību vai nometņu darbā. Es to labi atceros, jo pats kā sporta meistarkandidāts tūrismā un bijušais Latvijas čempions daudz strādāju ar bērniem. Tur vienmēr ir šādi elementi - kas un kā kontrolēs tos pasākumus.

Otrais moments. Šeit absolūti nav skaidrs, kā šī norma tiks īstenota, kam ir atbildība par tās īstenošanu un kam tiks faktiski piemērots sods par tās pārkāpšanu.

Es saprotu, ka Seržanta kungs domā: nu, labi zināmās situācijās, kad ir kaut kāda Latvijā reģistrēta organizācija, kas nodarbojas ar bērnu sūtīšanu uz kaut kādām militārām nometnēm Krievijā... Bet tas ir tikai viens no iespējamiem gadījumiem. Ja vecāki paši to visu organizē, privātā kārtā sūta savu bērnu, vai vecākiem tad tiks piemērota atbildība un kāda būs tā atbildība? Un, ja to organizē citas valsts vēstniecība vai vienkārši kaut kāda organizācija, kas atrodas ārpus Latvijas robežām, tad kā šī norma tiks īstenota? Vai mēs kārtējo reizi gribam nobalsot par kaut kādu normu, kas paliks tikai uz papīra?

Bet galvenais: manā skatījumā, to valstu uzskaitījums, attiecībā uz kurām ir paredzēti izņēmumi, - nu, tas vienkārši ir paņemts no Pilsonības likuma. Tās ir valstis, ar kurām mums ir atzīta dubultpilsonība. Bet kāpēc Brazīlijā drīkst, bet Argentīnā ne...? Kāpēc tādas valstis kā Gruzija, Izraēla vai Ukraina principā ir izslēgtas no šī saraksta, kaut gan tās, tā teikt, ir daudz aktuālākas? Domāju, ka jautājumi ir kopīgi un hibrīdkara apstākļos mēs esam ļoti līdzīgā situācijā nevis ar Brazīliju vai Jaunzēlandi, bet ar pilnīgi citām Eiropas valstīm.

Tā ka šajā gadījumā, šķiet, tas nav pārdomāts un risinājums diemžēl nav efektīvs un problēmu neatrisinās, drīzāk pavērs ceļu raganu medībām un līdzīgām lietām, kas diez vai būtu vēlamas. Tātad kārtējo reizi diemžēl praktiskai problēmai tiek piedāvāts ideoloģisks risinājums.

Tāpēc attiecībā uz 20.priekšlikumu mums nav problēmu, bet attiecībā uz 21.priekšlikumu jāteic, ka es to atbalstīt nevaru.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ringoldam Balodim.

R.Balodis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Nu, no vienas puses, var jau piekrist... Arī pats Kārlis Seržants atzīst, ka tā norma nav perfekta. Taču, no otras puses, man prātā nāk teiciens: “Kas grib strādāt, meklē līdzekļus, kā darbu izdarīt! Kas negrib - meklē attaisnojumus!”

Un šinī gadījumā tas Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvis, acīs skatoties, muldēja par to, ka viņi strādā trīs gadus un beidzot ir iesniegti grozījumi Nacionālās drošības likumā.

Manuprāt, protams, šis priekšlikums ir ar ideoloģisku piedevu, bet galu galā mēs esam ideoloģiska institūcija un paužam skaidru viedokli, ka mums, Latvijai, nepatīk šādas nometnes, kurās mūsu bērni tiek iesaistīti.

Ja mēs runājam par to, kas kontrolēs šīs normas izpildi, - kolēģi, nevar jau katram likuma grozījumam veidot kaut kādu komisiju vai instanci, kas tagad nu dosies raganu medībās, kā Cileviča kungs teica, un meklēs atbildīgos! Šī kontrole ir lielā mērā atkarīga no tiesību piemērotāja jeb no tā, kas konstatēs šo konkrēto pārkāpumu. Tā būs vai nu Drošības policija, vai vēstniecība. Un galu galā, ja mēs runājam par šīs normas realizāciju, - mēs paskatīsimies, kā tā darbosies. Un tiešām gribas... fui, fui Izglītības un zinātnes ministrijai... Tai tagad būs visas iespējas ļoti paātrinātā tempā patiešām iesniegt šos grozījumus Nacionālās drošības likumā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Kārlim Seržantam.

K.Seržants (ZZS).

Gribu vērst Cileviča kunga uzmanību uz to, ka šeit ir runa par bērniem. Un, protams, par bērniem ir atbildīgi vecāki. Viennozīmīgi!

Otra lieta. Protams, mēs šeit nerunājam par... Es arī savulaik piedalījos tā sauktajā Orlova balvas izcīņā - sacensībās, kur bija skriešana, granātas mešana un šaušana... un vēl tur kaut kas... Protams, tā nav nekāda militārā nometne, bet... nu, tādas sacensības notiek.

Runa ir par pasākumiem, ko mērķtiecīgi, plānveidīgi organizē Krievijas bruņotie spēki caur saviem aģentiem šeit, Latvijā. Un, ticiet man, šī problēma ir jau gadiem apzināta, attiecīgajām iestādēm ir zināms, kurš to dara, kā to dara un kā tas viss notiek. Bet viņiem nebija iemesla pret šiem cilvēkiem vērsties vienkārši tāpēc, ka šāds likums līdz šim nav bijis. Šis likums vismaz būs kaut kāds sākums.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

V.Dambe. Lūdzu atbalstīt 21.priekšlikumu!

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 21. - deputāta Seržanta iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - 1, atturas - 18. Priekšlikums ir atbalstīts.

V.Dambe. 22. - Labklājības ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 27. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.Dambe. 23. - Labklājības ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 27. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.Dambe. 24. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 27. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.Dambe. 25. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 27. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.Dambe. 26. - Labklājības ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 27. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.Dambe. 27. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Dambe. 22. - Labklājības ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Dambe. Visi priekšlikumi izskatīti.

Lūdzu atbalstīt likumprojektu “Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Darba kārtībā - likumprojekts “Apdrošināšanas līguma likums”, trešais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Aleksandrs Kiršteins.

A.Kiršteins (VL-TB/LNNK).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Skatām Apdrošināšanas līguma likuma projektu, kuram ir iesniegti 26 priekšlikumi.

1.priekšlikumu ir iesniedzis Juridiskais birojs. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Kiršteins. No 2. līdz 25. visus priekšlikumus ir iesniedzis Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Edgars Putra.

2.priekšlikumu komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Kiršteins. 3. ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Kiršteins. 4. ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Kiršteins. 5. ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Kiršteins. 6. ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Kiršteins. 7. ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Kiršteins. 8. ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Kiršteins. 9. ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Kiršteins. 10. ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Kiršteins. 11. ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Kiršteins. 12. ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Kiršteins. 13. ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Kiršteins. 14. ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Kiršteins. 15. ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Kiršteins. 16. ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Kiršteins. 17. ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Kiršteins. 18. ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Kiršteins. 19. ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Kiršteins. 20. ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Kiršteins. 21. ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Kiršteins. 22. ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Kiršteins. 23. ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Kiršteins. 24. ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Kiršteins. 25. ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Kiršteins. 26.priekšlikumu ir iesniedzis Juridiskais birojs. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta arī šo priekšlikumu.

A.Kiršteins. Paldies par darbu. Un lūdzu atbalstīt likumprojektu kopumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Apdrošināšanas līguma likums” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 71, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Darba kārtībā - likumprojekts “Konsulārā reglamenta likums”, trešais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Rihards Kols.

R.Kols (VL-TB/LNNK).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienījamie, godātie deputāti!

Ārlietu komisija savā 2018.gada 25.aprīļa sēdē trešajā lasījumā izskatīja likumprojektu “Konsulārā reglamenta likums” (Nr.1028/Lp12). Saņēmām 18 priekšlikumus.

Kopš likumprojekts izskatīts otrajā lasījumā, tas ir ticis papildināts, lai radītu iedzīvotājiem skaidrāku regulējumu attiecībā uz konsulārās palīdzības iespējamo apjomu.

Ārlietu ministrijas un Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumi par juridiskās palīdzības sniedzējiem... Atsaucoties uz Tieslietu ministrijas paustajām bažām par ārvalstīs bez aizbildņa palikušu nepilngadīgo tiesību aizsardzību, Ārlietu komisija ir atbalstījusi Ārlietu ministrijas izstrādāto priekšlikumu šajā jomā.

Likumprojekts ir izstrādāts, lai ieviestu 2015.gada 24.aprīļa Eiropas Savienības Padomes... tai skaitā Konsulāro direktīvu. Vienlaikus tas ievieš arī nozīmīgus uzlabojumus esošajā konsulāro funkciju regulējumā, aizstājot pašlaik spēkā esošo regulējumu, kas ir radīts pirms 83 gadiem un neatbilst ne aktuālajam konsulāro funkciju starptautiskajam regulējumam, ne mūsu iedzīvotāju šodienas vajadzībām ārvalstīs.

Likumprojekts sniedz aktuālu un mūsdienīgu konsulārā darba regulējumu, kas ir balstīts uz ikdienas darba vajadzību izpratni un ārvalstu pieredzi.

Tagad par priekšlikumiem.

1.priekšlikums - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Kols. 2. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Kols. 3. - Ārlietu ministrijas parlamentārās sekretāres Zandas Kalniņas-Lukaševicas priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 4. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R.Kols. 4. - Ārlietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Kols. 5. - deputātes Jūlijas Stepaņenko priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J.Stepaņenko (SASKAŅA).

Godātie kolēģi! Visa šī likumprojekta apspriešanas gaitā es vēlējos atrast atbildi uz jautājumu, kas ir konsulārā palīdzība Ārlietu ministrijas izpratnē. Un kas slēpjas aiz frāzes: “Mēs nesniedzam juridiskos pakalpojumus.”

Skaidrojot tālāk un debatējot komisijas sēdēs, atklājās, ka šī palīdzība neiekļauj sevī pēc būtības neko citu, kā tikai informācijas pārsūtīšanu ar nepieciešamo atrunu: “Mēs nesniedzam juridisko palīdzību.”

Ārlietu ministrija tik ļoti sargāja savas tiesības arī turpmāk dzīvot dziļā mierā, ka visi trīs mani priekšlikumi, kuri kaut nedaudz ieviestu skaidrību, pēdējā lasījumā tika aktīvi noprotestēti.

Ja cilvēks nonāk nelaimē - uzsveru, ka manis piedāvātais priekšlikums runā tikai un vienīgi par ārkārtas situācijām, nevis par sava veikaliņa atvēršanu kādā no valstīm! -, tad ir svarīgi saprast, kādi ir cilvēka pienākumi un tiesības saskaņā ar uzņemošās valsts likumdošanu. Kādas tad ir tās situācijas? Piemēram, šādas: ja persona ir aizturēta; ja persona ir cietusi noziedzīgā nodarījumā; ja persona ir cietusi nelaimes gadījumā (ir runa arī par tuvinieku tiesībām personas nāves gadījumā); ja personai nepieciešama repatriācija; ja bērns tiek izņemts no ģimenes. Mans priekšlikums bija - sniegt cilvēkam vispārējo informāciju par pamatpienākumiem un tiesībām konkrētajā situācijā. Informēšana par vietējām tiesību normām nav un nevar būt juridiskās palīdzības sniegšana! Tad jau var teikt, ka ministrijas savās mājaslapās arī tikai to vien dara kā sniedz juridisko palīdzību (piemēram, Finanšu ministrija, informēdama par nodokļu reformu, vai Labklājības ministrija, informēdama par bērnu pabalstiem). Tā taču nav! Un ir tikai loģiski, ka smagos brīžos mūsu valstspiederīgajiem vajadzētu rēķināties ar informatīvu atbalstu - it īpaši situācijās, kuras var izvērsties par smagu pārbaudījumu bērnam un arī par ievērojamu valsts budžeta tēriņu, jo par bērnu būs jācīnās tiesā.

Būtu pareizi, ja konsulārā amatpersona - pirmā Latvijas amatpersona, pie kuras vēršas vecāki! - nekavējoties informētu vecākus par vadlīnijām, par pamattiesībām un pienākumiem, par nepieciešamo rīcību krīzes situācijā. Jā, Tieslietu ministrija ir izstrādājusi vadlīnijas, kā rīkoties vecākiem un kas jāievēro, audzinot bērnu Lielbritānijā, Īrijā, Norvēģijā, Vācijā. Bet ir jautājums par to - cik labi vēstniecības pilda savu pienākumu informēt valstspiederīgos? Uzskatāmākais gadījums - Apvienotā Karaliste. Atcerēsimies neseno pagātni! Pagājušā gada decembrī Saeima debatēja par deputātu pieprasījumu par ārlietu ministra izvairīšanos no savu pienākumu pildīšanas un nepatiesu ziņu sniegšanu Saeimas deputātiem.

Šis pieprasījums radās pēc tam, kad vairāki vecāki bija sūdzējušies par nepietiekamu palīdzību no Latvijas vēstnieces Apvienotajā Karalistē un par viņas neprofesionālo un neētisko uzvedību ziņu izlaidumā. Atsevišķā Ārlietu komisijas sēdē, kas sekoja pieprasījumam, deputātiem izdevās noskaidrot, ka vēstniece ir aktīvi tikusies ar valstspiederīgajiem, piedalījusies dažādos pasākumos. Pasākumu uzskaitījums ir uz piecām lapām, bet neviens no pasākumiem nebija veltīts bērnu tiesību aizsardzībai, nevienā tas netika pieminēts. Bija tikai viens pasākums - audžuģimeņu informēšana, bet arī tas bija sagatavots iepriekšējā vēstnieka laikā.

No tā var secināt, ka, neskatoties uz vispārēju valdības apņemšanos informēt tautiešus ārvalstīs par tiesību jautājumiem, mūsu valstspiederīgie tādā sarežģītā valstī kā Apvienotā Karaliste tā arī palikuši neinformēti. Pieaugošais izņemto bērnu skaits par to liecina.

Ne vienmēr mūsu tautieši studēs mājaslapas, meklējot vajadzīgo informāciju. Un būtu ļoti pareizi, ja jau pirmajā brīdī, kad vien rodas kāds jautājums, viņi saņemtu operatīvu informāciju.

Es lūdzu jūs, kolēģi, atbalstīt manu priekšlikumu, kas paredz tautiešu elementāru informēšanu par pamattiesībām un pienākumiem ārkārtas gadījumos. Ja mans priekšlikums netiks atbalstīts, atliek vien cerēt uz citu konsulāro darbinieku godaprātu, jo pievienot vadlīniju dokumentu savam atbildes e-pasta sūtījumam nav nemaz tik grūti un tik tiešām tas neprasa jurista kvalifikāciju.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Valdim Kalnozolam.

V.Kalnozols (ZZS).

Uzņēmējam ir viena vadlīnija, ja viņš grib sava uzņēmuma reputāciju saglabāt, proti: klientam vienmēr ir taisnība.

Man ir aicinājums: izejot no tā, ka valsts iedzīvotāji ne sevišķi uzticas mums, ne sevišķi mīl savu valsti un daudzi to pamet, daudzi negrib kļūt par šīs valsts pilsoņiem, veidojam šo valsti tā, lai nodokļu maksātājam vienmēr ir taisnība!

Man ir kaut kā neizprotami, ka mēs atbalstām, ja mūsu izpildvara saka: “Mēs to nedarīsim, to nedarīsim, to nedarīsim!” Es nesaprotu, kāpēc mēs gribam, lai mūsu iedzīvotāji būtu neapmierināti ar savu valsti. Nu veidojam šo mūsu valsti pēc principa, ka nodokļu maksātājam vienmēr ir taisnība! Un tad mūs patiešām mīlēs un mīlēs mūsu valsti. Un tie simti tūkstošu, kas šobrīd kautrējas kļūt par Latvijas pilsoņiem, iespējams, arī kļūs par Latvijas pilsoņiem.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas skaidrojams?

R.Kols. Jā.

Deputātes Stepaņenko piedāvātā redakcija paredz uzdot par pienākumu konsulārajai amatpersonai sniegt konsultācijas par personas tiesībām un pienākumiem, kas izriet no uzņemošās valsts likumdošanas. Šāds uzdevums iekļaujas juridiskās palīdzības sniegšanā. Daudzās ārvalstīs juridiskās palīdzības un konsultāciju sniegšana ir stingri reglamentēta. Piemēram, Stepaņenko kundzes pieminētajā Lielbritānijā ir paredzēta pat kriminālatbildība par nelicencētu konsultāciju sniegšanu imigrācijas jomā. Tādēļ šādu pienākumu noteikšana liks konsulārajai amatpersonai pārkāpt uzņemošās valsts likumdošanu.

Savukārt vispārējās informācijas sniegšana par administratīvo sistēmu ārvalstī, iestāžu kompetenci, kurās vērsties savu tiesību aizstāvībai, ir pašsaprotama konsulārās amatpersonas rīcība gadījumā, ja persona vēlas uzsākt savu tiesību aizstāvību ārvalstī.

Ārlietu ministrija arī pašlaik to nodrošina, un tas jau ir iestrādāts likumprojekta 9.panta otrajā daļā.

Līdz ar to komisijas vārdā aicinu Stepaņenko kundzes priekšlikumu neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. - deputātes Stepaņenko iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 25, pret - 34, atturas - 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

R.Kols. 6. - Ārlietu ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Kols. 7. - deputātes Jūlijas Stepaņenko priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J.Stepaņenko (SASKAŅA).

Godātie kolēģi! Šis ir stāsts ne tikai par konsulāro amatpersonu godaprātu, bet arī par loģiku.

Pēc normu grozīšanas un dažu veiksmīgu priekšlikumu atbalstīšanas mēs patlaban lasām šo: konsulārajai amatpersonai ir tiesības piedalīties attiecīgās ārvalsts tiesā novērotāja statusā, ja ir aizdomas par diskrimināciju vai ir saņemts Latvijas iestādes lūgums sakarā ar bērnu tiesību aizsardzību. Tātad, ja konsulārā amatpersona saskata diskrimināciju vai saņem lūgumu no Latvijas iestādes, tad tai ir tiesības piedalīties tiesā.

Mēs jau runājām, ka Vīnes konvencija nodrošina nepārprotamas tiesības konsulārajai amatpersonai piedalīties tiesā, un neviena sevi cienoša valsts neliks šķēršļus citas valsts diplomātiskajam pārstāvim apmeklēt tiesas sēdi gadījumos, kad tiek skartas valstspiederīgā tiesības.

Tāpēc, no loģikas viedokļa, ir dīvaini lasīt to, ka Latvijas iestādes lūgums var radīt tiesības. Lūgums vai aizdomas par diskrimināciju var radīt pienākumu, bet ne tiesības. Un es brīnos, ka Juridiskais birojs, skatot šo normu, neieraudzīja tajā problēmu. Jo, ja nav lūguma un ja nav diskriminācijas, tad nav arī tiesību.

Jā, šī norma ir domāta Ārlietu ministrijas sirdsmieram. Bet pieņemsim, ka tomēr kādu dienu mums būs cits ārlietu ministrs. Un pieņemsim, ka ir arī tādas konsulārās amatpersonas, kas vēlas godprātīgi pildīt savus pienākumus. Tātad, ja šāds lūgums pēc likuma netiek saņemts, tad konsulārā amatpersona nemaz nav tiesīga no Latvijas likuma viedokļa piedalīties šādās sēdēs. Tas taču ir absurds! Un kā ar citu valstu konsulārajām amatpersonām, kā arī ar tām amatpersonām, kas jau tagad strādā Latvijas labā? Vai šis pants tiešām nav pretrunā ar Vīnes konvenciju? No šī panta turpmākās lietošanas viedokļa tas ir ideāls instruments Ārlietu ministrijai turpināt neko nedarīt.

Kolēģi! Tad sanāk tā: ja mēs pārejam uz šādu formu, ka iestādei ir tiesības pildīt savus pienākumus, tad jāmaina attiecīgi arī tautas pienākums maksāt nodokļus. Uz kādu palīdzību var cerēt mūsu tautieši, ja konsulārajai amatpersonai ir tiesības, bet ne pienākums iestāties par valstspiederīgajiem? Uz kādu budžetu var cerēt Saeima un valdība, ja mūsu cilvēkiem Latvijā būtu tikai tiesības maksāt nodokļus? Šajā situācijā Ārlietu ministrija ir sagādājusi sev ļoti ērtu atrunu spilvenu. Jebkurā situācijā taču var atteikties no savām tiesībām.

Kolēģi! Par ko tad ir runa? Kas tad notiks? Ārlietu ministrija ir izstrādājusi savas vadlīnijas rīcībai, ja tā saskata diskrimināciju. Un šajā dokumentā Ārlietu ministrijai ir ekskluzīvas tiesības diskriminācijas atpazīšanā.

Un visbeidzot - pēdējais jautājums. Par cik daudzām tiesas sēdēm varētu būt runa? Atkal skatīsimies no Apvienotās Karalistes pieredzes viedokļa, jo tur ir visvairāk šādu tiesas sēžu.

Un, atgriežoties pie decembra debatēm par šo jautājumu, pēc ilgām diskusijām un sarakstes ar Ārlietu ministriju mums izdevās noskaidrot, ka 2016. un 2017.gadā Ārlietu ministrijas pārstāvji ir piedalījušies vien piecās... (Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.) vien piecās - kopumā tikai piecās! - tiesas sēdēs. Ņemot vērā no ģimenēm izņemto bērnu skaitu (un tie nav četri bērni, kā domāja vēstniece), var secināt, ka Ārlietu ministrija šim jautājumam ir veltījusi niecīgu daļu savas uzmanības.

Kolēģi! Es lūdzu jūs atbalstīt manu priekšlikumu. Un, ja šis pants paliks negrozīts, mēs jebkurā gadījumā rūpīgi sekosim līdzi tam, lai Ārlietu ministrija neizmanto šo likuma nepilnību ļaunprātīgi un neatsakās no savām tiesībām iestāties par mūsu līdzpilsoņiem.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Dombravam.

J.Dombrava (VL-TB/LNNK).

Pieļauju, ka iesniedzējas motīvi ir bijuši labi un pareizi, bet jau šobrīd likumprojekts nosaka tiesības piedalīties šajos tiesvedības procesos, ja ir saskatāma diskriminācija vai pastāv iespēja, ka būtu diskriminācija.

Bet priekšlikums paredz noteikt to kā pienākumu, ka konsulārajai amatpersonai ir jāpiedalās visās tiesvedībās, kur var būt diskriminācija. Ko tas nozīmē? Ka tādi Latvijas valstspiederīgie kā Vladimirs Lindermans, kurš varbūt būs aizbraucis uz Igauniju un piedalījies kādā nacionālboļševiku piketā... un, ja sāks tiesvedību pret viņu, viņš pateiks, ka viņš tiek diskriminēts, un tad Latvijas konsulārajai amatpersonai būs pienākums piedalīties šajā tiesvedībā. Vai varbūt Ukraina noķers Benesu Aijo, tiesās par noziegumiem, un arī tad konsulārajai amatpersonai būtu pienākums piedalīties un daļēji aizstāvēt Benesu Aijo.

Noraidām šo priekšlikumu!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Debates bija slēgtas.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

R.Kols. Jā.

Deputātes Stepaņenko priekšlikums paredz konsulārās amatpersonas pienākumu, un šeit lūdzu nejaukt tiesības piedalīties tiesas sēdē kā novērotājam, ja pastāv aizdomas par valstspiederīgā diskrimināciju vai tiek skatīti jautājumi par nepilngadīgā tiesību aizsardzību.

Priekšlikums nevar tikt atbalstīts, jo diplomāta dalību nenodrošina nekāda veida funkcionāla vai saturiska iesaiste tiesas sēdē, netiek pausta nostāja, sniegta informācija vai iesniegti materiāli, lai nodrošinātu personas tiesību un interešu aizsardzību. Šādu nefunkcionālu instrumentu padarīšana par obligātiem radītu maldīgu priekšstatu, ka līdz ar diplomāta dalību tiesas sēdē novērotāja statusā ir atrisināta problēma par personas pārstāvi tiesā. Turklāt diplomāta dalība ārvalsts tiesas sēdē ir tiešs un nepārprotams ārpolitisks signāls. Ja kādas valsts diplomāts ierodas tiesas sēdē, tas nozīmē, ka šī valsts apšauba rezidenta valsts tiesu sistēmas spēju pieņemt tiesiskus un nediskriminējošus lēmumus. Īsāk sakot, tas ir ārpolitisks pliķis tiesneša sejā.

Tāpat tiesvedības procesi var tikt izmantoti politiskiem mērķiem. Pienākums apmeklēt tiesas sēdes padarītu diplomātu par instrumentu politiskajās spēlēs, jo viņš nevarēs izvairīties no tiesas procesiem, kuri ir apzināti politizēti un kuros diplomātu dalība tiek pieprasīta ar mērķi sarīkot provokāciju vai izraisīt ažiotāžu, tai skaitā lai izdarītu spiedienu uz tiesu. Papildus jāuzsver, ka obligāta dalība tiesas sēdēs liktu konsulārajai amatpersonai izvēlēties, vai doties uz tiesas sēdi, neizvērtējot dalības lietderību un riskus, vai sniegt konsulāro palīdzību un konsulāros pakalpojumus tiem, kam tas ir patiesi akūti vajadzīgs - zudusi pase, persona ir slimnīcā, bojā gājis tuvinieks un tamlīdzīgi. Kamēr konsulārā amatpersona piedalīsies tiesas sēdē, tās darbs vēstniecībā netiks pildīts. Šī priekšlikuma realizēšanai Ārlietu ministrijai būs nepieciešams izveidot papildu štata vietas lielākajā daļā vēstniecību ārvalstīs.

Attiecībā uz daudz piesauktajām lietām ārvalstu tiesās par bērnu izņemšanu no ģimenēm diplomāta dalība tiesas sēdēs par nepilngadīgo tiesību aizsardzību nekādā ziņā neaizvietotu par šiem jautājumiem tieši atbildīgo iestāžu - Tieslietu ministrijas un bāriņtiesu - pārstāvju dalību tiesu sēdēs, kas mūsdienās iespējama arī videokonferences veidā no Latvijas.

Līdz ar to komisijas vārdā aicinu šo priekšlikumu neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 7. - deputātes Stepaņenko iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 30, pret - 42, atturas - 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

R.Kols. 8. - Ārlietu ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Kols. 9. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Kols. 10. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Kols. 11. - deputātes Jūlijas Stepaņenko priekšlikums. Komisijā nav guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J.Stepaņenko (SASKAŅA).

Ja drīkst, retorisks jautājums Kola kungam. Ko tad darīja tie diplomāti sēdes laikā, apmeklējot piecas tiesas sēdes? Tad viņi vienkārši laikam veltīgi tērēja laiku.

Par konsulārās amatpersonas pienākumu norādīt uz pārkāpumu. Priekšlikums ir tapis, vēlreiz atsaucot atmiņā Saeimas Deklarāciju par nepilngadīgo Latvijas valstspiederīgo tiesību aizsardzību ārvalstīs. Es vēlos jums atgādināt, ka tā tapa kā aicinājums ārvalstu amatpersonām un kā rīcības plāns mūsu iestādēm. Tāpēc ka konkrētās valsts iestādes regulāri pārkāpa Vīnes konvenciju par diplomātiskajiem sakariem, un tas vienā gadījumā noveda pie neatgriezeniskām sekām un lielākajā daļā gadījumu ierobežoja un vēl turpina ierobežot Latvijas valstspiederīgo tiesības uz savlaicīgu palīdzību. Tika izteikts lūgums ārvalstu amatpersonām respektēt starptautiskās normas un pārskatīt jebkuru procedūru gadījumā, ja pastāv bažas par pārkāpumu. Tādējādi, ja tiesības tiek pārkāptas, būtu pareizi uz to attiecīgi norādīt, akcentējot savu interesi par valstspiederīgā tiesību respektēšanu.

Konkrētās deklarācijas darbība. Kad tika kārtējo reizi pārkāpta Vīnes konvencija Apvienotajā Karalistē un Latvijas iestādes par tiesvedību bērnu lietā uzzināja novēloti, Latvijas vēstnieks vērsās pie atbildīgajām iestādēm ar lūgumu turpmāk ievērot starptautiskās tiesību normas, un jāteic, ka konkrētais gadījums atrisinājās pozitīvi (lielā mērā bijušā vēstnieka savlaicīgās iejaukšanās dēļ).

Un jāteic, ka šis priekšlikums, protams... šo priekšlikumu būs grūti atbalstīt, jo iepriekšējais... Juridiskā biroja priekšlikums jau ir, tā teikt, aizskrējis priekšā. Taču es tomēr vēlos jums atgādināt, ka tas ir būvēts tieši uz Saeimas deklarācijas pamata un būtu diezgan dīvaini to noraidīt, jo Saeima 2016.gadā ir atbalstījusi līdzīgu normu.

Paldies jums.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas skaidrojams?

R.Kols. Jā.

Deputāte Stepaņenko tātad atkārtoti vēlas šo priekšlikumu par konsulāro amatpersonu pienākumu sadarboties ar ārvalstu institūcijām iekļaut pantā, kas apraksta konsulāro amatpersonu sadarbību vienīgi ar Eiropas Savienības institūcijām un dalībvalstīm. Izprotot deputātes vēlmi regulēt konsulāro amatpersonu sadarbību ar jebkuras pasaules valsts iestādēm, ir nesaprotama šā priekšlikuma iekļaušana 11.pantā ar daudz šaurāku tvērumu. Šis pants regulē vienīgi specifisku sadarbību ar Eiropas Savienības dalībvalstīm un iestādēm. Tāpat priekšlikumā ierosināts uzdot konsulārajai amatpersonai aicināt ārvalstu iestādes ievērot starptautisko tiesību normas. Šāda uzdevuma iekļaušana likumprojektā nenes juridisku slodzi, jo šādas ārlietu dienesta funkcijas jau ir noteiktas Diplomātiskā un konsulārā dienesta likumā, kā arī Ārlietu ministrijas nolikumā.

Priekšlikums faktiski satur tāda paša apjoma sadarbības pienākumus, kādus Ārlietu komisija ir atbalstījusi Saeimas Juridiskā biroja izteiktajos priekšlikumos - 9. un 10.priekšlikumā. Turklāt jau esošais to novietojums likumprojekta 9.pantā, kas nosaka konsulārās palīdzības sniegšanas principus kopumā visos gadījumos, ne tikai Eiropas Savienības kontekstā, ir daudz plašāks nekā deputātes ierosinātā redakcija.

Līdz ar to komisijas vārdā aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 11. - deputātes Stepaņenko iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 24, pret - 46, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

R.Kols. 12. - Ārlietu ministrijas parlamentārās sekretāres Zandas Kalniņas-Lukaševicas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Kols. 13. - Ārlietu ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Kols. 14. - Ārlietu ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Kols. 15. - Ārlietu ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Kols. 16. - Ārlietu ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikums. Komisijā daļēji atbalstīts, iekļauts 17. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R.Kols. 17. - Ārlietu komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Kols. 18. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Kols. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti.

Aicinu deputātus atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Konsulārā reglamenta likums” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret - nav, atturas - 1. Likums pieņemts.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu””, otrais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāts Romualds Ražuks.

R.Ražuks (VIENOTĪBA).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi!

Sociālo un darba lietu komisija sagatavojusi otrajam lasījumam likumprojektu “Grozījumi likumā “Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu””.

Likumprojektu esam saņēmuši diezgan “jēlu”, tāpēc Sociālo un darba lietu komisija lūdza izstrādātājus kopā ar Juridisko biroju vairākās darba grupas sēdēs to pilnveidot, par ko īpaša pateicība Saeimas Juridiskajam birojam. Tika izstrādāts 21 priekšlikums. Tie visi ir Sociālo un darba lietu komisijas un Juridiskā biroja priekšlikumi.

1. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Ražuks. 2. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Ražuks. 3. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Ražuks. Arī 4., kurš ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums, komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Ražuks. 5. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Ražuks. 6. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Ražuks. 7. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Ražuks. 8. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Ražuks. 9. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Ražuks. 10. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Ražuks. 11. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Ražuks. 12. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Ražuks. 13. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Komisija atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Ražuks. 14. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Ražuks. 15. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Ražuks. 16. - izglītības un zinātnes ministra Kārļa Šadurska priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 17. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R.Ražuks. 17. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Ražuks. 18. - izglītības un zinātnes ministra Kārļa Šadurska priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Ražuks. 19. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Ražuks. 20. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Ražuks. 21. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Ir guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Ražuks. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu”” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai.

R.Ražuks. Komisija lūdz iesniegt priekšlikumus trešajam lasījumam līdz šā gada 15.maijam.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 15.maijs.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Pasta likumā”, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Anrijs Matīss.

A.Matīss (VIENOTĪBA).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu “Grozījumi Pasta likumā” (Nr.1203/Lp12).

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija izskatīja šo likumprojektu pirmajam lasījumam.

Likumprojekts, ņemot vērā pasta tirgus attīstību un tendences, paredz precizēt Pasta likuma normas, pamatojoties uz pasta politikas pamatnostādnēs noteiktajiem uzdevumiem un vienlaikus arī nodrošinot vienkāršāku regulējumu. Tiek izslēgtas definīcijas, kas sīki apraksta visus vēstuļu korespondences sūtījumu veidus; svītrota pasta tīkla piekļuves punkta definīcija, atstājot tikai jēdzienu “pasta pakalpojumu sniegšanas vieta”, tādējādi nodrošinot neitrālu definīciju, kā arī precizēti citi jautājumi, kas saistīti ar tīri tehniskām lietām, lai Pasta likums atbilstu esošajām tirgus tendencēm.

Komisija šo likumprojektu atbalstīja pirmajam lasījumam.

Kolēģi, aicinu jūs atbalstīt likumprojektu “Grozījumi Pasta likumā” pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Pasta likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai.

A.Matīss. Paldies, kolēģi!

Priekšlikumus gaidīsim līdz šā gada 14.maijam.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 14.maijam.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Republikas pilsētu un novadu vēlēšanu komisiju un vēlēšanu iecirkņu komisiju likumā”, otrais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Juris Šulcs.

J.Šulcs (VIENOTĪBA).

Labdien, cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Kolēģi! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir izskatījusi likumprojektu “Grozījumi Republikas pilsētu un novadu vēlēšanu komisiju un vēlēšanu iecirkņu komisiju likumā” pirms otrā lasījuma.

Priekšlikumi netika saņemti, bet pati komisija darba procesā ir izstrādājusi trīs priekšlikumus. Lūdzam Saeimu izskatīt un atbalstīt tos.

1. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Šulcs. 2. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Šulcs. Un arī 3. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Šulcs. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Republikas pilsētu un novadu vēlēšanu komisiju un vēlēšanu iecirkņu komisiju likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai.

J.Šulcs. Priekšlikumus trešajam lasījumam gaidīsim līdz šā gada 8.maijam.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 8.maijs.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījums likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Edgars Putra.

E.Putra (ZZS).

Labdien, kolēģi! Savā vakardienas sēdē Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija izskatīja Saeimas Juridiskās komisijas izstrādāto likumprojektu “Grozījums likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””.

Likumprojekts ir gaužām īss. Pamatā jautājums ir par to, ka mēs pagarinām termiņu iedzīvotāju ienākuma nodokļa nepiemērošanai saistībām, kuras tiek daļēji vai pilnībā dzēstas no bankas puses, saistībām, kuras izveidojās pirmskrīzes periodā. Un lielākajai daļai šī ķīla, kas bija tajā brīdī, izveidojoties situācijai, kad aizņēmējs nevar samaksāt, ir attiecīgi realizēta, bet ir palikušas saistības, un faktiski šie cilvēki ir ilgstoši iedzīti melnajā ekonomikā.

Lai šo situāciju risinātu, 2015.gadā mēs ieviesām normu, ka šī saistību pilnīga vai daļēja norakstīšana netiek aplikta ar iedzīvotāju ienākuma nodokli. Esam pagarinājuši termiņu jau divas reizes, tomēr vēl joprojām notiek darbs pie šo klientu saistību sakārtošanas. Kopumā tie ir aptuveni 12 tūkstoši klientu. No tiem 8600 ir apzināti, daļu nav iespējams vēl šobrīd apzināt, jo viņi vienkārši neatsaucas - ir ārvalstīs. Bet darbs notiek un ir arī pozitīvi rezultāti.

Komisijā šis jautājums tika izskatīts, un bija vienprātīgs atbalsts, ka termiņa pagarināšana nepieciešama. Termiņu mēs pagarinām līdz 2020.gada beigām. Un šī jautājuma risināšanai mēs, komisija, lūdzam noteikt šo likumprojektu par steidzamu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret - 2, atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

E.Putra. Aicinu apstiprināt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un laiku izskatīšanai Saeimas sēdē.

E.Putra. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 7.maijs. Izskatīšana Saeimas sēdē otrajā lasījumā - 10.maijā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 7.maijam, izskatīšana Saeimas sēdē - šā gada 10.maijā.

Nākamā darba kārtības sadaļa - “Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem”.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Lībiņas-Egneres, Abu Meri, Čigānes, Dāldera, Matīsa, Laizānes, Seržanta un Kleinbergas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

“Par” pieteikusies runāt deputāte Inese Lībiņa-Egnere.

I.Lībiņa-Egnere (VIENOTĪBA).

Godātie kolēģi! Atļaujiet man šos Kremļa propagandas kanālus salīdzināt ar žurku indi. Nevis ar tādu žurku indi, kādu var nopirkt veikalos, bet skaisti ievīstītu vizuļojošos krāsainos konfekšu papīrīšos, kas vienkārši atrodas uz galda. Nevar jau nomirt. Cilvēks, ēdot žurku indi, nevar nomirt, nav nāvīgi. Bet vai tiešām mums šodien, apzinoties tās sekas, kādas nodara dezinformācija un tās nekontrolējamās plūsmas, ko šie kanāli cilvēkiem translē, - vai tiešām mums tas ir jāiekļauj pamatpakās? Vai tiešām tam ir jābūt tik ļoti pieejamam? Es atļaušos citēt dažus izteikumus: “Atjaunot Padomju Savienību ar visām bijušajām teritorijām, kurām nav tiesību uz patstāvību un neatkarību. Noslaucīt no zemes virsas Baltijas valstis. Iznīcināt Amerikas Savienotās Valstis.” Tie ir tikai daži tādi pavisam īsi citāti no nupat izskanējušiem aicinājumiem, kas regulāri izskan Latvijas mediju telpā “RTR Planēta” pārraidēs. Un ar šādiem sagrozītiem, naidīgiem faktiem mediju saturā mēs saskaramies ik dienas. Aiz tiem slēpjas neatlaidīgi centieni iedēstīt pārliecību, ka Latvija ir neizdevusies valsts, ka Eiropas Savienība kaitē mūsu tautsaimniecībai, bet NATO ir tik vāja, ka nespēs aizstāvēt ne Baltijas valstis, ne pati sevi. Ar apzinātiem meliem un provokācijām noskaņot sabiedrību pret mūsu vērtībām un pavērst to Kremlim nepieciešamajā virzienā - tas ir šo vizuļojošo “konfektīšu” patiesais mērķis. Sabiedrība, kura netic pati sev un savai valstij, ir viegls upuris agresoram un ērts ierocis cīņā par politisko interešu ievērošanu. Un Latvija šajā ziņā nav unikāla. Kremļa propaganda ir problēma informācijas telpā vairākās valstīs. Taču Latvija ilgstoši neko nav darījusi. Nav izveidojusi mehānismu, kas spētu aizkavēt un pārtraukt kaitīga satura izplatību Latvijas televīzijas kanālos.

Valstis, kurās informatīvā kara izpausme ir ikdiena, pielietojušas daudzus mehānismus. Piemēram, Moldovā nesen tika ieviests aizliegums izplatīt Krievijā ražotu mediju saturu vietējos televīzijas kanālos. Krietni priekšā Latvijai šajā ziņā ir Lietuva, kas spērusi vairākus būtiskus soļus Krievijas propagandas ierobežošanā. Kopš 2013.gada Lietuvas mediju uzraugs vairāk nekā 10 reizes ir vērsies pret kara propagandas un naida runas izplatību tādās Krievijas programmās kā “PBK Lietuva”, “NTV Mir Lietuva”, “RTR Planēta” un citos, piemēram, vairākkārt aizliedzot šādu kanālu retranslāciju Lietuvā. Un tas liek uzdot jautājumu - vai Lietuvu Krievijas propaganda apdraud plašākā mērogā nekā Latviju? Vai arī Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes rīcības trūkums liecina par neizdarību vai nevēlēšanos rīkoties? Dažu Krievijas telekanālu programmu izplatītāji Lietuvā koriģē pārraižu saturu, lai izvairītos no iespējamām sankcijām par naida kurināšanu. Rediģēšanu veic izplatītāji, kas bāzējušies Latvijā. Tie paši cilvēki, kas strādā pie tā, lai Latvijā šādu propagandu saņemtu, spēj ievērot Lietuvas likumu un nodrošināt, ka Lietuvā šāda propaganda nenokļūst. Jādomā, ka uz šādu soli minētos kabeļoperatorus ir pamudinājis ievērojamais sods, kas ir līdz pat trim procentiem no iepriekšējā gada peļņas. Lietuvieši ir arī ieviesuši valodas kritērijus elektronisko plašsaziņas līdzekļu darbībā, proti, 90 procentiem satura, kas iekļauts telekanālu programmu izplatītāju pamatpakās, ir jābūt Eiropas Savienības valodās.

Šie ir tikai daži no iespējamajiem piedāvātajiem risinājumiem, kā mēs varam cīnīties pret Kremļa naidīgās informācijas izplatību un ierobežot to šeit, Latvijā. Mēs esam Eiropas Savienības dalībvalsts, mēs saskaramies ar realitāti, ka daudzi no šiem kanāliem ir reģistrēti Eiropas Savienības dalībvalstīs - Zviedrijā, Apvienotajā Karalistē, Spānijā un citur. Mums ir jāatrod tādi veidi, lai ierobežotu, ievērojot arī Eiropas prasības. Šobrīd mēs redzam, ka Eiropā izpratne arvien vairāk palielinās. Pēc Skripaļa indēšanas gadījuma pat Lielbritānija, kura līdz šim uzskatīja, ka vārda brīvības dēļ kanālu saturs vispār nebūtu jācenzē, ir sapratusi, ka propagandas kanāli ir “indējuši” arī Lielbritānijas sabiedrību.

Godātie kolēģi! Mums ir jārīkojas, Saeimai ir jārīkojas. Nedz Kultūras ministrija, nedz NEPLP nav spējusi iesniegt priekšlikumus. Es aicinu atbalstīt šo likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Lībiņas-Egneres kundze, runas laiks ir beidzies! Paldies.

“Pret” pieteicies runāt deputāts Boriss Cilevičs.

B.Cilevičs (SASKAŅA).

Cienījamie kolēģi! Paldies kolēģei Lībiņai-Egnerei par situācijas aprakstu. Patiešām grūti nepiekrist. Ar šo priekšlikumu ir cita problēma - es šeit neredzu nekā jauna, jo praktiski visus šos priekšlikumus attiecīgā komisija ir izskatījusi jau vairākkārt. Un tie netika pieņemti nevis politiskās gribas trūkuma dēļ, bet tāpēc, ka tos diezgan nopietni kritizēja eksperti.

Piemēram, attiecībā uz jurisdikciju. Nu, piedodiet, tiek piedāvāta faktiski tāda nacionalizācija. Es gribētu paskatīties, kā jūs paskaidrosiet globāliem pakalpojumu sniedzējiem, kabeļtelevīzijas, interneta pakalpojumu sniedzējiem, ka tagad viņi atrodas Latvijas jurisdikcijā un tagad viņiem jāpakļaujas mūsu pieņemtajām normām.

Ziniet, es baidos, ka būs jāprasa pieredze no dažām kaimiņvalstīm, kas tagad izmisīgi mēģina aizklapēt Telegram Messenger, jo faktiski runa ir par to pašu - ka būs jābloķē starptautiskas interneta vietnes.

90 procenti Eiropas Savienības valodās - vai tas ir būtiski? Kolēģi, neviens skatītājs neskatās visus kanālus. Katrs cilvēks izvēlas dažus, ko viņš vai viņa grib skatīties, un no šī viedokļa ir absolūti vienalga, kādi ir pārējie kanāli. Tā ka tie ir tādi pseidopasākumi. Ja tur bez trim vai četriem Krievijas kanāliem, ko cilvēks grib skatīties, būs vēl arī 50 vai 60 kanālu portugāļu vai spāņu valodā, tas absolūti neko neietekmēs, tikai radīs papildu izdevumus pakalpojumu sniedzējam.

Tas pats attiecas uz programmu secību. Nu, to es vispār nesaprotu, jo, kolēģi, ikviens televīzijas skatītājs savā televizorā var izvietot kanālus sev ērtā un vēlamā secībā. Un tam, kādā secībā tie ir uzskaitīti sākotnējā piedāvājumā, vispār nekādas nozīmes nav.

Kolēģi, neaizmirsīsim, ka atšķirībā no Moldovas mums ir saistoša Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīva! Es piekrītu kolēģei Lībiņai-Egnerei, ka tagad Eiropas valstu vidū aug izpratne par to, ka Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīva rada nopietnas problēmas. Vēl pirms dažiem gadiem Lietuvas un Latvijas priekšlikumi pārskatīt Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvu tika noraidīti, turpretim tagad attieksme ir pilnīgi cita un šis darbs notiek. Bet vai mēs jau tagad varam pieņemt kaut kādus lēmumus, kas acīmredzami neatbilst Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvai?

Kolēģe Lībiņa-Egnere atsaucās uz Lietuvas pieredzi. Lietuviešu kolēģiem izdevās saskaņot viņu pasākumus ar Eiropas Komisiju un pierādīt, ka tie nav pretrunā ar Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvu. Es domāju, ka mums jādara tas pats. Bet riskēt, radot konfliktu ar Eiropas Komisiju, - tas diez vai būtu prāta darbs.

Es nemaz nerunāju par Eiropas Konvenciju par pārrobežu televīziju, kas arī ir spēkā un kur arī ir kontroles mehānisms. Tā pieeja, kas ir atspoguļota šajos priekšlikumos, ka mēs gribam regulēt ne tikai kabeļtelevīzijas operatorus, kas atrodas mūsu jurisdikcijā, bet arī visus operatorus, ieskaitot tos operatorus, kas nav mūsu jurisdikcijā, faktiski novedīs situācijā, ar kuru mēs jau vairākkārt esam sastapušies, proti, mūsu kabeļoperatori, mūsu komersanti tiks nostādīti nelabvēlīgā situācijā, salīdzinot ar ārvalstu konkurentiem. Un tas ir tieši tas, par ko kabeļoperatori sūdzas, jo viņi būs spiesti pildīt šos ierobežojumus.

Šeit ir ierakstīts, ka ietekmes uz budžetu nav. Ietekme uz budžetu būs, jo kabeļoperatoriem būs lielāki izdevumi, mazāki ieņēmumi, un līdz ar to cietīs gan budžets, gan arī ārvalstu konkurenti tiks nostādīti labvēlīgākā situācijā.

Pats pēdējais. Ko vajadzētu darīt? Vajadzētu regulēt reklāmas izvietošanu tajos kanālos, kuros absolūtais satura vairākums tiek retranslēts. Tas netiek darīts. Kāpēc? Es varu tikai minēt.

Un beidzot. Mēs ļoti sen runājam par to, ka jāveido savs alternatīvs saturs. Diemžēl arī šoreiz mēs dodam priekšroku aizliegumiem, kas acīmredzami nav efektīvi. Tas drīzāk atgādina padomju laiku: man kā gados vecam cilvēkam tas slāpētāju troksnis ir ļoti labi pazīstams. Es negribētu, lai tas atkārtotos. Tas nedarbosies, kolēģi! Domāsim par reāli efektīviem risinājumiem.

Aicinu balsot “pret”.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad viens deputāts ir runājis “par”, viens - “pret”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā” nodošanu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - 22, atturas - nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Nākamā darba kārtības sadaļa - “Patstāvīgo priekšlikumu izskatīšana”.

Lēmuma projekts “Par 10 748 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Par pašreizējā skolas gaitu uzsākšanas vecuma saglabāšanu” turpmāko virzību”.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā - deputāts Vitālijs Orlovs.

V.Orlovs (SASKAŅA).

Cienījamais Prezidij! Godātie kolēģi deputāti! 2018.gada 7.martā Saeima saņēma 10 748 Latvijas pilsoņu kolektīvo iesniegumu “Par pašreizējā skolas gaitu uzsākšanas vecuma saglabāšanu”. 28.martā Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija uzklausīja iesnieguma iesniedzēju pilnvarotās pārstāves, kuras aicināja saglabāt bērniem bērnību, kā arī atbilstošu procesu, nemainot šobrīd esošo kārtību, ka bērni skolas gaitas uzsāk no septiņu gadu vecuma vai retos gadījumos - pat no astoņu gadu vecuma.

Iesniedzēji norāda, ka, sākot skolas gaitas no septiņu gadu vecuma, bērni ir pietiekami nobrieduši, lai tas viņiem neradītu papildu emocionālo un fizisko slodzi un attiecīgi neradītu kaitējumu bērnu veselībai.

Tika arī uzsvērts, ka ir jāturpina izglītības satura reforma, atliekot sešgadnieku jautājumu līdz brīdim, kad visas iesaistītās puses būs vienojušās, jo jāveic nepieciešamie finansiālie aprēķini, lai reforma tiktu īstenota kvalitatīvi, un jārespektē fakts, ka piecgadnieku un sešgadnieku obligātā izglītība šobrīd ir kvalitatīva.

Iesnieguma autores neatbalsta paredzētos grozījumus. Viņu uztverē izvēlei, cik gados bērns uzsāk skolas gaitas, ir jābūt tikai un vienīgi pašu vecāku ziņā.

18.aprīlī Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas sēdē ar savu viedokli dalījās Veselības ministrijas, biedrības “Vecāki par izglītību” un Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības pārstāvji.

Biedrības “Vecāki par izglītību” pārstāvji atgādināja, ka pēdējo 10 gadu laikā šis jautājums ir aktualizējies jau trešo reizi. Biedrības nostāja nav mainījusies. Viņi uzsver, ka ir par iespējami agrāku un kvalitatīvāku izglītību, taču ar nosacījumu, ka ir sakārtota un bērnam piemērota mācību vide. Šobrīd šādā situācijā ir pirmsskolas, tāpēc mehāniska sešgadnieku pārcelšana no bērnudārza uz skolu, lai tikai aizpildītu tukšās vietas skolas solos, nav pieļaujama.

Biedrības pārstāvji norādīja uz divām problēmām.

Pirmā - skolas telpas gan pēc satura, gan formas. Proti, nav definēts, kā tiks organizēts divu paralēlo klašu komplektu darbs. Vienā - no sešu gadu vecuma, otrā - no septiņu gadu vecuma.

Un kā otro biedrība atzīmēja to, ka pats saplūdināšanas process... Jo katra klase uzsāks mācības pēc saviem noteikumiem.

Veselības ministrija iebilda pret šiem grozījumiem, jo Izglītības un zinātnes ministrija nebija izvērtējusi, kā skolas gaitu uzsākšana no sešu gadu vecuma ietekmēs bērnu fizisko un psiholoģisko veselību. Veselības ministrijas pārstāvji konsultējās ar ārstiem, kas norādīja uz vairākiem riskiem, tādiem kā mācību vide, mācību process, mācību slodze un pedagogu gatavība.

Izglītības un zinātnes ministrija šos iebildumus ņēma vērā. Veselības ministrija sniegs atbalstu paredzētajiem grozījumiem tikai tādā gadījumā, ja skolu mācību telpas un apstākļi atbildīs sešgadnieku vajadzībām.

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) pārstāvji uzskata, ka būtiski ir jāvērtē finansiālie aspekti, proti, vai valdība spēs nodrošināt nepieciešamo finansējumu, kas tiešā mērā skar pedagogu atalgojumu. Vērtējot plānotās izglītības reformas, LIZDA norādīja, ka ir nepieciešams garāks pārejas posms, lai pedagogi savas kompetences ietvaros spētu atbildēt uz vecāku jautājumiem par gatavību skolas gaitu uzsākšanai.

Lai uzklausītu visus iesniedzējus, prasības un iepazītos ar saņemto iesniegumu, komisija savā 25.aprīļa sēdē vienbalsīgi nolēma nodot kolektīvo iesniegumu turpmākai izvērtēšanai Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai.

Līdz ar to, pamatojoties uz Saeimas kārtības ruļļa 131.panta ceturto un piekto daļu, komisija sagatavoja lēmuma projektu par kolektīvā iesnieguma “Par pašreizējā skolas gaitu uzsākšanas vecuma saglabāšanu” nodošanu Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai turpmākajai izvērtēšanai un nolēma virzīt to izskatīšanai Saeimas šodienas sēdē.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Uzsākam debates.

Vārds deputātam Andrejam Klementjevam.

A.Klementjevs (SASKAŅA).

Labdien, augsti godātie deputāti! Pagājušajā ceturtdienā mēs ļoti ilgi diskutējām, un bija dažādi piesaistītie speciālisti un citāti... Bet balsojums bija tāds, kādu uz mūsu tablo mēs redzējām, - ka vairākums, neskatoties uz visiem argumentiem, uz tautas parakstītu dokumentu... tomēr virza šo dokumentu uz priekšu.

Es uzskatu, ka šodien mums, šim parlamentam, nav tiesību pieņemt lēmumu par tādu svarīgu jautājumu. Mums atlikušas vēl tikai 12 vai 13 sēdes. Lūdzu Izglītības, kultūras un zinātnes komisiju nodot šo likumprojektu nākamajam parlamentam.

Redzam tos skaitļus... Komunicējot ar saviem vēlētājiem šajā aktīvajā periodā, mēs redzam, ka viedokļi dalās pusi uz pusi. Savākti bija vairāk nekā 10 tūkstoši parakstu par to, ka nedrīkst neko mainīt. Un es arī piekrītu tam. Un tāpēc, redzot tos skaitļus... visus tos, kuri bija pret šo jauno reformu... Es redzu, ka tur... izskatās, ka viena trešdaļa deputātu ir “pret”.

Un, lai valdošā koalīcija jeb vairākums nedomātu, ka ar mazākumu var darīt visu, es gribu brīdināt: ja šis likumprojekts aizies līdz trešajam lasījumam, tad mēs (tie, kuri esam pret šo reformu un pret to, ka šis lēmums tiktu pieņemts šajā Saeimā, tātad tiktu pieņemts sasteigti) varam savākt 34 parakstus un lūgt Valsts prezidentu neizsludināt to. Tad viņš apturēs šo likumu uz diviem mēnešiem, un tad tiks veikts nākamais posms - tiks savākti paraksti, un tad mēs līdz ar nākamās Saeimas vēlēšanām varēsim iet uz tautas nobalsošanu. Un tad mēs redzēsim, cik vecāku ir par to reformu, par to, vai no septiņiem gadiem vai no sešiem gadiem... Un tas būs ļoti godīgi. Iznāk tā, ka mēs, Saeima, kura iet jau prom... ka nevaram pieņemt lēmumu, negribam nodot nākamajam parlamentam... Tad mēs ar tautas nobalsošanas jeb referenduma palīdzību izzināsim mūsu sabiedrības viedokli. Tāpēc ka mēs šodien spēlējamies ar ģimenes tiesībām, ar to, ka vecāki paši pieņem lēmumu - vai no sešu vai no septiņu gadu vecuma...

Es uzskatu, ka šodien mēs pārkāpām savas tiesības. Es gribu brīdināt vairākumu.

Lūdzu, konsultējieties ar mazākumu un, lūdzu, dariet tā, lai nevajadzētu mums pagarināt šo procesu līdz oktobrim, līdz nākamajām vēlēšanām.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J.Stepaņenko (SASKAŅA).

Godātie kolēģi! Es patlaban vairāk vērsīšos pie koalīcijas kolēģiem, jo opozīcija laikam jau ir izlasījusi šo kolektīvo iesniegumu un piekrīt tam, kas tur ir rakstīts. Bet es vēlos lūgt koalīcijas kolēģus: lūdzu, nezaudējiet savus vēlētājus! Pagājušās nedēļas spraigās debates un tiešām nepārliecinošais balsojums par labu sešgadnieku reformai jau lika jums saprast, ka nav prātīgi atbalstīt viena ministra centienus izķepuroties no paša radītā haosa. Patlaban jums priekšā ir Latvijas pilsoņu kolektīvais iesniegums, kas būtībā ir tautas priekšlikums likumprojekta otrajam lasījumam. Tas ir iesniegts termiņā un ir vērtējams līdzvērtīgi tiem priekšlikumiem, kurus sniegs deputāti un ministri.

Lai par kādām interesēm jūs cīnītos, šis jautājums ir ārpus politikas. Vai jūs, kolēģi, vēlaties atkārtot padomju laika neizdevušos eksperimentu? Es domāju, ka ne. Vai jūs tomēr vēlaties ņemt vērā un uzklausīt Latvijas vecāku un ekspertu viedokli?

Šis nav jautājums par nodokļu samazināšanu vai par kādu jaunu tiesību radīšanu. Tas ir vienkārši Latvijas vecāku lūgums nemainīt esošo kārtību, un es domāju, ka jums nav tiesību to ignorēt.

Paldies, kolēģi!

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Valdim Kalnozolam.

V.Kalnozols (ZZS).

Es kā bijušais pedagogs esmu par to, ka bērni sāk mācīties no sešiem gadiem, jo no pieciem gadiem ir vislabākais laiks, kad cilvēki var uzņemt informāciju un mācīties. Vienīgā nelaime ir tā, ka viņi ir kustīgi...

Bet kāpēc es aicinu? Tomēr tā ir tautas iniciatīva, lai mūsu tauta justos... kā šeit ir rakstīts: “Latvijas valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai.” Lai mēs tomēr šo 10 tūkstošu parakstīto iniciatīvu izskatītu Saeimā, lai tauta sajustu, ka tā kaut ko var ietekmēt. Principā es esmu pret šādu priekšlikumu, bet, manuprāt, to vajadzētu izskatīt Saeimā tāpēc, ka tas tomēr ir mūsu tautas - 10 tūkstošu pilsoņu - priekšlikums.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Arvīdam Platperam.

A.Platpers (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Ļoti izbrīna, ka mēs nevaram vienoties par vienu būtisku lietu - noskaidrot visas neskaidrības un pieņemt normālu lēmumu par to, ka katram vecumposmam ir sava attīstība, savs laiks un to nevajag paātrināt. Nu nevajag to darīt! Un man tiešām lielas bažas rada, ka mēs ignorējam 10 748 parakstus. Vai tad viņi nesaprot? Viņi audzina bērnus un ļoti cer, ka viss notiks normāli, tā, kā tam ir jābūt, kā tas ir normālā pasaules apritē, izglītībā.

Izglītības un zinātnes ministrija neņem vērā mediķu brīdinājumu. Es nolasīšu, kas ir publiskajā telpā pieejams. Varat palasīt, tur diezgan daudz ir paskaidrots. Mediķu iebildes, kuri brīdina, ka pieaug to bērnu skaits, kuriem tiek diagnosticētas tādas slimības kā autiskā spektra traucējumi un uzmanības deficīta sindroms. Neizskaidrošu to. Mēs jau cīnāmies par to, ka internātskolās, kurās tādi skolēni ir koncentrēti, kuri nevar parastās vispārizglītojošās skolās normāli iekļauties mācību procesā... ir internātskolās un specskolās. Jūs gribat... Un kā veidojas šīs slimības? No stresa! Piecgadīgi sešgadīgi bērni var izpildīt tikai to, kas ir šim vecumposmam piemērots. Ja viņam uzdod grūtākus uzdevumus, bērnam veidojas stress. Un mediķi brīdina - nedariet muļķības! Katram vecumposmam ir sava attīstība.

Izglītības un zinātnes ministrijā dominē viens centrālais viedoklis, kāpēc jāpāriet uz sešgadīgo izglītību: tādēļ, lai 12.klasē nebūtu deviņpadsmitgadīgu un divdesmitgadīgu jauniešu. Es tam pilnīgi piekrītu! Bet tad man ir jautājums: kāpēc mēs nevaram sakārtot sistēmu, lai bērni sāktu normāli mācīties kā daudzās pasaules valstīs... ļoti daudzās šeit pieminētajās? No pieciem gadiem - tā ir 1.klase, jo notiek jau pedagoģisks darbs; sešgadīgie - arī notiek viss, un aiziet! Un likvidēt to pamatskolas 9.klasi...! Tas mums Latvijā deva otrās sešgadīgo apmācības ieviešanas reizē 9.klasi... Mēs izdarījām tā, ka ieviesām vienu pilnīgi lieku gadu.

Es vēlreiz aicinu pārskatīt sistēmu, vienoties un nesabojāt nedz mūsu pirmsskolas izglītības programmu, nedz metodes... to, kā tās tiek realizētas bērnudārzos... Tas ir daudz lētāk, nekā piespiest visus vecākus sešgadīgo bērnu vest uz skolu vai arī septiņgadīgo salikt kopā ar sešgadīgajiem. Nu vienreiz nāksim pie prāta un sāksim zinātniski skaidrot šīs lietas! Un tad apskatīsimies, kurš mīnuss vai pluss būs lielāks.

Es gribu atgādināt, ka, sākot bērnu mācības no sešiem gadiem, mēs pieliekam punktu zēnu koru kustībai skolās. Nu nevar, piedodiet man, mazi bērni uzturēties Dziesmu svētku parkā, kas nav piemērots tik jauniem zēniem, kādi parasti dzied zēnu koros! Ja mēs gribam likvidēt skolu jaunatnes dziesmu svētkus - nu tad uz priekšu! Arī meitenes ir pārāk jaunas, lai piedalītos šajos svētkos.

Un pēdējais, ko es gribu pateikt. Izglītības un zinātnes ministrija prezentē savu vīziju un mēģina argumentēt savu rīcību, pamatot, ka vajag noteikti ar sešiem gadiem, jo tā notiek daudzās valstīs... Diemžēl līdz šim Izglītības un zinātnes ministrija neatbild (vismaz komisijā) ne uz vienu normāli uzdotu jautājumu pēc būtības. Populistiski, virspusēji, piedodiet man, demagoģiski reizēm atbild uz jautājumiem, bet netiek pateikta būtība, jo būtību viņi pateikt praktiski nevar.

Mans aicinājums ir šo likumprojektu komisijā izskatīt. Un es ļoti ceru - es tiešām ļoti ceru! -, ka mēs nerotaļāsimies ar mūsu bērnu nākotni un sabiedrību. Šodien no rīta radio mums atgādināja, ka mēs tuvojamies autoritāram režīmam. Un man liekas, ka šis sešgadīgo jautājums ir tāds, ka... Tu šeit vari runāt, ko tu gribi, tu vari runāt... gan metodiski, gan zinātniski pamatot savu viedokli, bet koalīcija vienkārši neņem galvā, jo jums ir jānobalso. Un jūs balsojat! Presē par to jau raksta, arī radio šodien atgādināja. Es pasaku: es tam teiktajam pilnīgi piekrītu! Noklausieties arī jūs šo pārraidi! Uz kurieni virzās Latvija, kad, neskatoties ne uz vienu citu argumentu, mēs vienkārši nobalsojam, jo tā kaut kam vajag?!

Paldies par uzmanību. (Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.)

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Es gribu atgādināt, ka mums darba kārtībā ir lēmuma projekts - nevis kāds likumprojekts, par ko mēs šodien debatējam pēc būtības, bet lēmuma projekts! - par šī 10 tūkstošu Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma turpmāko virzību. (Starpsauciens: “Tieši tā!”; dep. A.Kaimiņš: “Paldies, Mūrnieces kundze!”)

Lēmuma projekts paredz to nodot izskatīšanai Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai.

Lūdzu, debatēsim pēc būtības - vai nu “par” nodošanu komisijai, vai “pret”! Lūdzu! Aicinu arī turpmākos debatētājus pieturēties pie darba kārtības, pie konkrētā lēmuma projekta, kas paredz nodošanu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai. (Dep. A.Kaimiņš: “Mācāmies lasīt, kas tur rakstīts!”)

Turpinām debates.

Vārds deputātam Ivanam Klementjevam. (Starpsauciens.)

I.Klementjevs (SASKAŅA).

Tad, kad mēs, Latvijas Olimpiešu klubs, pirms 15 gadiem sākām pētīt jauniešus, kas mācās skolā, kāda viņiem ir stāja (pētījām kopā ar Inesi Jaunzemi - olimpisko čempioni, medicīnas zinātņu doktori, ārsti ar 50 gadu pieredzi), mēs konstatējām, ka 95 procentiem bērnu nav pareiza stāja. Un sekas, kas septiņgadīgajiem ir radušās no smagās somas nēsāšanas 1.klasē, paliek uz visu mūžu. Visas tās slimības, par ko brīdina tagad Veselības ministrija! Veselības ministrija nebrīdina tik bieži par visiem tiem kaitīgajiem produktiem, ko mēs ēdam, vai par visiem... Bet šeit ir... (Starpsauciens: “Par lēmumu!”) Un mums vajag... (Zālē ir pieaudzis troksnis. Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.) Paklausieties...

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Lūdzu, runājiet par tēmu! (Starpsaucieni.) Vai nu par lēmuma projekta turpmāko virzību, par nodošanu komisijai...

I.Klementjevs. ...ko viņa teica! Es...

Sēdes vadītāja. Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai.

I.Klementjevs. ...neatbalstu to, ka bērniem vajag iet skolā no sešu gadu vecuma. Ir liela starpība, vai bērnam ir seši vai septiņi gadi.

Ja jūs to neatzīstat, tad - nē...

Tā ka aicinu nodot to komisijai un izskatīt pēc būtības.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Beidzot esam atsākuši debates pēc būtības. Aicinu pieturēties pie tēmas arī nākamos runātājus.

Vārds deputātam Varim Krūmiņam.

V.Krūmiņš (LRA).

Labdien, cienījamais Prezidij! Labdien, kolēģi! Es, protams, esmu “par” nodošanu. (Dep. A.Kaimiņš: “Paldies! Viss, viss!”) Aiz šiem... (Zālē smiekli, troksnis. Starpsauciens: “Lai runā!”) aiz šiem 10 748 parakstiem stāv vismaz 20 tūkstoši bērnu. Un tieši tāpēc es esmu “par”, un mēs esam “par”.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vai deputāti vēl vēlas debatēt par nodošanu komisijai? (Starpsauciens: “Artus, tev jārunā!” Troksnis zālē.)

Debates slēdzu. (Aplausi.)

Vai komisijas vārdā ir vēl kas piebilstams?

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par 10 748 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Par pašreizējā skolas gaitu uzsākšanas vecuma saglabāšanu” turpmāko virzību”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 90, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts vienbalsīgi.

Līdz ar to Saeimas sēdes darba kārtība izskatīta.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu reģistrācijas režīmu!

Vārds deputātam Ainaram Latkovskim.

A.Latkovskis (VIENOTĪBA).

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai pēc piecām minūtēm komisijas telpās ļoti īsa sēde.

Sēdes vadītāja. Vārds Saeimas sekretāra biedram Gunāram Kūtrim reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

G.Kūtris (12.Saeimas sekretāra biedrs).

Cienījamie kolēģi! Šobrīd nav reģistrējušies: Einārs Cilinskis, Ojārs Ēriks Kalniņš, Līga Kozlovska... ir, Armands Krauze, Jeļena Lazareva... ir? Nav. Aleksejs Loskutovs, Sergejs Potapkins, Jānis Ruks, Veiko Spolītis, Jānis Urbanovičs un Ivars Zariņš. (Starpsauciens: “Viņš taču te bija!”)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Sēdi slēdzu.

SATURA RĀDĪTĀJS
12. Saeimas pavasara sesijas 4. sēde
2018. gada 3. maijā

Par darba kārtību
Par likumprojektu “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā” (Nr. 1239/Lp12) (Noraidīts) (Dok. Nr. 4864, 4864A)
Par likumprojektu “Grozījums Valsts fondēto pensiju likumā” (Nr. 1245/Lp12) (Noraidīts) (Dok. Nr. 4873, 4873A)
Priekšlikums	- dep. M.Šics (par)
Par darba kārtību
Priekšlikums	- dep. A.Platpers (par)
Informācija par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Aleksejam Loskutovam šā gada 3. maijā (Dok. Nr. 4878)
Deputātu Ivara Zariņa, Jāņa Urbanoviča, Andra Morozova, Artūra Rubika, Vitālija Orlova, Igora Zujeva, Raimonda Rubika, Sergeja Potapkina, Jāņa Tutina, Ivana Ribakova pieprasījums Ministru prezidentam Mārim Kučinskim “Par Latvijas Republikas valdības rīcības atbilstību Latvijas tautas interesēm, īstenojot subsidētās elektroenerģijas atbalsta sistēmu” (Nr. 33/P12) (Noraidīts) (Dok. Nr. 4658, 4658A)
Ziņo	- dep. V.Spolītis
Debates	- dep. I.Zariņš
	- dep. J.Ādamsons
	- dep. A.Harju
	- dep. A.Kaimiņš
	- dep. V.Kalnozols
	- dep. A.Brigmanis
	- dep. I.Zariņš
Likumprojekts “Grozījumi Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likumā” (Nr. 1098/Lp12) (3.lasījums) (Dok. Nr. 4866)
Ziņo	- dep. A.Kiršteins
Par darba kārtību
Likumprojekts “Grozījumi Elektronisko sakaru likumā” (Nr. 1102/Lp12) (3.lasījums) (Dok. Nr. 4874)
Ziņo	- dep. A.Matīss
Likumprojekts “Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā” (Nr. 1081/Lp12) (3.lasījums) (Dok. Nr. 4875)
Ziņo	- dep. V.Dambe
Debates	- dep. V.Kalnozols
	- dep. V.Kalnozols
	- dep. V.Kalnozols
	- dep. V.Kalnozols
	- dep. V.Kalnozols
	- dep. A.Kaimiņš
	- dep. V.Kalnozols
	- dep. V.Kalnozols
	- dep. V.Kalnozols
	- dep. V.Kalnozols
	- dep. V.Kalnozols
	- dep. V.Kalnozols
	- dep. V.Kalnozols
	- dep. V.Kalnozols
	- dep. V.Kalnozols
	- dep. V.Kalnozols
	- dep. K.Seržants
	- dep. R.Balodis
	- dep. J.Ādamsons
	- dep. A.Kaimiņš
	- dep. I.Klementjevs
	- dep. K.Seržants
	- dep. B.Cilevičs
	- dep. R.Balodis
	- dep. K.Seržants
Likumprojekts “Apdrošināšanas līguma likums” (Nr. 1099/Lp12) (3.lasījums) (Dok. Nr. 4876)
Ziņo	- dep. A.Kiršteins
Likumprojekts “Konsulārā reglamenta likums” (Nr. 1028/Lp12) (3.lasījums) (Dok. Nr. 4879)
Ziņo	- dep. R.Kols
Debates	- dep. J.Stepaņenko
	- dep. V.Kalnozols
	- dep. J.Stepaņenko
	- dep. J.Dombrava
	- dep. J.Stepaņenko
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu”” (Nr. 1112/Lp12) (2.lasījums) (Dok. Nr. 4857)
Ziņo	- dep. R.Ražuks
Likumprojekts “Grozījumi Pasta likumā” (Nr. 1203/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 4763, 4862)
Ziņo	- dep. A.Matīss
Likumprojekts “Grozījumi Republikas pilsētu un novadu vēlēšanu komisiju un vēlēšanu iecirkņu komisiju likumā” (Nr. 1174/Lp12) (2.lasījums) (Dok. Nr. 4865)
Ziņo	- dep. J.Šulcs
Likumprojekts “Grozījums likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” (Nr. 1207/Lp12) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 4774, 4881)
Ziņo	- dep. E.Putra
Par likumprojektu “Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā” (Nr. 1250/Lp12) (Dok. Nr. 4889)
Priekšlikumi	- dep. I.Lībiņa-Egnere (par)
	- dep. B.Cilevičs (pret)
Lēmuma projekts “Par 10 748 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Par pašreizējā skolas gaitu uzsākšanas vecuma saglabāšanu” turpmāko virzību” (Nr. 715/Lm12) (Dok. Nr. 4867)
Ziņo	- dep. V.Orlovs
Debates	- dep. A.Klementjevs
	- dep. J.Stepaņenko
	- dep. V.Kalnozols
	- dep. A.Platpers
	- dep. I.Klementjevs
	- dep. V.Krūmiņš
Paziņojums
	- dep. A.Latkovskis
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa	- Saeimas sekretāra biedrs G.Kūtris

Balsojumi

Datums: 03.05.2018 09:05:59 bal001
Par - 32, pret - 3, atturas - 47. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā (1239/Lp12), nodošana komisijām

Datums: 03.05.2018 09:08:33 bal002
Par - 36, pret - 1, atturas - 48. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Grozījums Valsts fondēto pensiju likumā (1245/Lp12), nodošana komisijām

Datums: 03.05.2018 09:47:57 bal003
Par - 37, pret - 40, atturas - 11. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par Latvijas Republikas valdības rīcības atbilstību Latvijas tautas interesēm, īstenojot subsidētās elektroenerģijas atbalsta sistēmu (33/P12)

Datums: 03.05.2018 09:49:16 bal004
Par - 89, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likumā (1098/Lp12), 3.lasījums

Datums: 03.05.2018 09:50:11 bal005
Par - 63, pret - 20, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā (1250/Lp12), nodošana komisijām iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā

Datums: 03.05.2018 09:51:43 bal006
Par - 89, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Elektronisko sakaru likumā (1102/Lp12), 3.lasījums

Datums: 03.05.2018 09:54:10 bal007
Par - 3, pret - 69, atturas - 6. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.1. Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā (1081/Lp12), 3.lasījums

Datums: 03.05.2018 09:55:53 bal008
Par - 1, pret - 71, atturas - 4. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.2. Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā (1081/Lp12), 3.lasījums

Datums: 03.05.2018 09:58:46 bal009
Par - 3, pret - 74, atturas - 4. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.3. Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā (1081/Lp12), 3.lasījums

Datums: 03.05.2018 10:00:17 bal010
Par - 2, pret - 74, atturas - 4. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.4. Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā (1081/Lp12), 3.lasījums

Datums: 03.05.2018 10:02:16 bal011
Par - 3, pret - 77, atturas - 3. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.5. Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā (1081/Lp12), 3.lasījums

Datums: 03.05.2018 10:05:01 bal012
Par - 2, pret - 73, atturas - 3. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.10. Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā (1081/Lp12), 3.lasījums

Datums: 03.05.2018 10:07:03 bal013
Par - 1, pret - 74, atturas - 4. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.11. Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā (1081/Lp12), 3.lasījums

Datums: 03.05.2018 10:07:44 bal014
Par - 2, pret - 65, atturas - 2. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.12. Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā (1081/Lp12), 3.lasījums

Datums: 03.05.2018 10:09:29 bal015
Par - 1, pret - 73, atturas - 2. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.14. Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā (1081/Lp12), 3.lasījums

Datums: 03.05.2018 10:10:13 bal016
Par - 1, pret - 72, atturas - 3. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.15. Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā (1081/Lp12), 3.lasījums

Datums: 03.05.2018 10:11:42 bal017
Par - 2, pret - 71, atturas - 3. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.16. Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā (1081/Lp12), 3.lasījums

Datums: 03.05.2018 10:13:51 bal018
Par - 2, pret - 68, atturas - 6. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.17. Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā (1081/Lp12), 3.lasījums

Datums: 03.05.2018 10:16:55 bal019
Par - 2, pret - 71, atturas - 4. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.19. Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā (1081/Lp12), 3.lasījums

Datums: 03.05.2018 10:25:59 bal020
Par - 77, pret - 9, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par sēdes turpināšanu bez pārtraukuma

Datums: 03.05.2018 10:32:10 bal021
Par - 77, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.20. Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā (1081/Lp12), 3.lasījums

Datums: 03.05.2018 10:38:49 bal022
Par - 57, pret - 1, atturas - 18. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.21. Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā (1081/Lp12), 3.lasījums

Datums: 03.05.2018 10:40:19 bal023
Par - 77, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā (1081/Lp12), 3.lasījums

Datums: 03.05.2018 10:42:32 bal024
Par - 71, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Apdrošināšanas līguma likums (1099/Lp12), 3.lasījums

Datums: 03.05.2018 10:52:13 bal025
Par - 25, pret - 34, atturas - 3. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.5. Konsulārā reglamenta likums (1028/Lp12), 3.lasījums

Datums: 03.05.2018 11:01:02 bal026
Par - 30, pret - 42, atturas - 2. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.7. Konsulārā reglamenta likums (1028/Lp12), 3.lasījums

Datums: 03.05.2018 11:05:41 bal027
Par - 24, pret - 46, atturas - 1. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.11. Konsulārā reglamenta likums (1028/Lp12), 3.lasījums

Datums: 03.05.2018 11:06:59 bal028
Par - 84, pret - 0, atturas - 1. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Konsulārā reglamenta likums (1028/Lp12), 3.lasījums

Datums: 03.05.2018 11:10:48 bal029
Par - 85, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu” (1112/Lp12), 2.lasījums

Datums: 03.05.2018 11:12:47 bal030
Par - 80, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Pasta likumā (1203/Lp12), 1.lasījums

Datums: 03.05.2018 11:14:19 bal031
Par - 85, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Republikas pilsētu un novadu vēlēšanu komisiju un vēlēšanu iecirkņu komisiju likumā (1174/Lp12), 2.lasījums

Datums: 03.05.2018 11:16:52 bal032
Par - 76, pret - 2, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījums likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (1207/Lp12), 1.lasījums

Datums: 03.05.2018 11:17:16 bal033
Par - 80, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (1207/Lp12), 1.lasījums

Datums: 03.05.2018 11:29:19 bal034
Par - 59, pret - 22, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā (1250/Lp12), nodošana komisijām

Datums: 03.05.2018 11:49:38 bal035
Par - 90, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par 10 748 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Par pašreizējā skolas gaitu uzsākšanas vecuma saglabāšanu” turpmāko virzību (715/Lm12)