Latvijas Republikas 12.Saeimas
pavasara sesijas sestā sēde
2018.gada 10.maijā
Sēdi vada Latvijas Republikas 12.Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.
Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Frakciju viedokļi
Sēdes vadītāja. Labrīt, godātie kolēģi! Pulkstenis ir 9.00. Aicinu ieņemt vietas Sēžu zālē. Sāksim Saeimas 2018.gada 10.maija sēdi.
Vispirms - iesniegtās izmaiņas Prezidija apstiprinātajā sēdes darba kārtībā.
Juridiskā komisija lūdz izdarīt izmaiņas sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par Anastasijas Pasjugas iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut likumprojektu “Grozījumi Publisko iepirkumu likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.
Deputāti Gaidis Bērziņš, Dzintars, Dombrava, Cilinskis, Kiršteins, Krēsliņš un citi lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut lēmuma projektu “Par atbildīgās komisijas maiņu likumprojektam “Grozījums Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā””. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? (Starpsauciens: “Jā, ir!”) Vai deputātiem ir iebildumi? Ir iebildumi.
Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai sēdes darba kārtībā tiktu iekļauts lēmuma projekts “Par atbildīgās komisijas maiņu likumprojektam “Grozījums Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā””! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 18, pret - 9, atturas - 51. Līdz ar to lēmuma projekts sēdes darba kārtībā netiek iekļauts.
Sāksim izskatīt Prezidija apstiprināto darba kārtību.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Smiltēna, Ruka, Šica, Viļuma un Melgaiļa iesniegto likumprojektu “Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē” nodot visām komisijām un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija.
“Par” pieteicies runāt deputāts Edvards Smiltēns.
E.Smiltēns (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Labrīt, cienījamie kolēģi! Saeimas priekšsēdētāja!
Jau pēc gada, un, ticiet man, laiks paies ātri, Saeimai būs jāsniedz atbilde uz ļoti svarīgu jautājumu - kurš būs nākamais Valsts prezidents, Latvijas augstākā amatpersona, faktiski, pirmā persona, patiesībā simboliska... Latvijas valsts simtgades prezidents.
Kā savā runā pirms gandrīz simt gadiem skaidroja Satversmes sapulces loceklis Arveds Bergs, Valsts prezidenta uzdevums būtu sekot līdzi (Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.) parlamenta darbam un gadījumā, kad novēro, ka parlaments ir darbnespējīgs, notiek nejaušas balsošanas vai tautas domas un uzskati (tātad - sabiedrības intereses) vairs nesaskan ar Saeimas sastāvu, attiecīgi rīkoties. Tātad prezidents pārstāv visu Latvijas sabiedrību un rīkojas tās kopējās interesēs.
Ir diezgan maldīgs priekšstats, ka Valsts prezidenta funkcija ir šauri reprezentatīva. Satversme paredz prezidentam samērā plašas pilnvaras: Valsts prezidents ir kā būtisks līdzsvara mehānisms valsts pārvaldē; viņš kalpo kā visu Latvijas tautu - visu Latvijas tautu! - un sabiedrību vienojošs spēks, taisnīguma un demokrātijas sargs, kuram ir jāredz, kolēģi, kopaina un ar savu impulsu ir jāvirza dienaskārtībā svarīgāko problēmu risinājums, kā arī jāspēj iedvesmot un vienot tautu; jākalpo Latvijai tā, lai sabiedrība varētu lepoties ar prezidentu kā visas Latvijas seju un simbolu.
Valsts prezidenta ievēlēšanas likumā ir izvirzīti četri pamatkritēriji: Latvijas pilsonis, kuram nav citas valsts pilsonības; sasniedzis 40 gadu vecumu; nevainojama reputācija un nepastāv kāds no likumā minētajiem ierobežojumiem, tas ir, nav apcietinājumā, ir rīcībspējīgs un tā tālāk.
Bet šajos kritērijos, kolēģi, trūkst paša svarīgākā - sabiedrības (Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.) atbalsta un sabiedrības uzticības. Tas ir tas, kā trūkst šajos kritērijos.
Līdz šim, kolēģi, ir dominējuši divi virzieni: viens - neko nemainīt un balsot tā, kā šobrīd ir paredzēts, - aizklātā balsojumā, necaurskatāmā procedūrā; un otra ideja, kas attīstījusies, - tautas vēlēts prezidents. Tas nekavējoties pāraug idejā par tautas vēlētu prezidentu ar plašām pilnvarām, tādējādi izjaucot smalko Satversmē noteikto varas līdzsvaru, arhitektūru.
Mēs esam atraduši trešo risinājumu, kas ir centrisks, līdzsvarots un atrisina pamatjautājumu - sabiedrības vēlmi būt iesaistītai Valsts prezidenta amata kandidātu izraudzīšanas un vērtēšanas procesā. Tādēļ mēs piedāvājam sabiedrības atbalstītu prezidenta ievēlēšanas ideju.
LRA ierosinātie grozījumi paredz divus svarīgākos principus.
Pirmais. Valsts prezidenta ievēlēšana tiek padarīta atklāta. Tātad tiek veikts atklāts balsojums Saeimā, vairs nenotiek nekāds politiskais tirgus, un šis process kļūst caurskatāmāks un sabiedrībai saprotamāks.
Otrais. Mēs ieviešam šo niansi, ka sabiedrība tiek iesaistīta prezidenta amata kandidātu izraudzīšanas procesā. Kandidātu nominēšana un galavārds tiek atstāts Saeimas kompetencē, taču sabiedrībai tiek dota iespēja vērtēt kandidātus caur parakstu vākšanu (piemēram, Latvija.lv un CVK), un kandidātiem ir jāpārvar kvalifikācijas barjera. Šim kritērijam - sabiedrības atbalstam - ir jābūt, jau vērtējot kandidātus. Un mūsu piedāvātā robeža būtu 50 tūkstoši parakstu. Tas disciplinētu Saeimu un liktu daudz rūpīgāk pievērsties jautājumam par to, kurš būs nākamais prezidents. Tas stiprinātu demokrātiju, atklātību, sabiedrības uzticēšanos un līdzdalību politiskajos procesos.
Kolēģi! Šis risinājums motivētu kandidēt daudzus sabiedrībā cienījamus cilvēkus, kuri līdz šim to nedarīja, apzinoties, ka prezidenta krēsls ir bijis politiskā tirgus objekts un ka process ir aizklāts un necaurskatāms. Diez vai daudzi sevi cienoši cilvēki būtu gatavi iesaistīties ar savu kandidatūru procesā, zinot, ka bieži vien prezidentu izvēl zoodārzā vai kādā viesnīcas “Rīdzene” numuriņā. Tas stiprinātu prezidenta rīcības brīvību un neitralitāti, personīgo un amata autoritāti.
Kolēģi! Vēlos pateikt paldies Nacionālās apvienības frakcijai un frakcijai SASKAŅA, jo šīs frakcijas atsaucās uz aicinājumu diskutēt par šo jautājumu.
Pārsteidza gan frakcijas VIENOTĪBA viedoklis. Izsenis VIENOTĪBA ir bijusi tā, kas rūpējas par atklātības jautājumiem un sabiedrības līdzdalību. Taču šoreiz frakcija atteicās diskutēt. Bet, kolēģi, manuprāt, piedāvātais risinājums ir pietiekami pārdomāts un līdzsvarots, un tas būtu ievērības cienīgs vismaz tālākai izvērtēšanai un diskusiju sākšanai Saeimas atbildīgajā komisijā.
Tādēļ es aicinu nenokaut šo iniciatīvu saknē un balsot par tās nodošanu tālākai izskatīšanai.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
“Pret” pieteicies runāt deputāts Artuss Kaimiņš.
A.Kaimiņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Kad nav ideju, tad ir jāgroza Satversme, vai ne, Smiltēn? (Dep. E.Smiltēns: “Prasiet Kaimiņam!”; dep. I.Rībena: “Nesarunājies ar zāli!”)
Piecus mēnešus pirms vēlēšanām LRA, kuru es ievilku šeit, Saeimā, pirms 3,7 gadiem... trīs gadiem septiņiem mēnešiem... (Aplausi.) Paldies jums! Paldies jums, jā! Piecus mēnešus pirms vēlēšanām jūs iznākat ar piedāvājumu grozīt Satversmi par Valsts prezidenta ievēlēšanu. Ko jūs darījāt trīs gadus un septiņus mēnešus? Tāds ir jautājums. Kāpēc jūs negājāt pirms gada ar šo jautājumu? Pirms diviem gadiem, pirms trim gadiem? Pirms trim gadiem un septiņiem mēnešiem? Kāpēc jūs nākat tagad?
Varbūt jūs pamēģiniet... varbūt tad, kad nav ideju... Tad, kad nav ideju, tad piedāvā grozīt Satversmi vai noteikt jaunas brīvdienas. Tā jūs darāt!
Un, un... (Starpsaucieni.) 3,7 gadi! 3,7 gadi! Skatos uz jums un brīnos, ja godīgi. Varbūt pamēģiniet... Ja realizējas jūsu ideja, tad principā gan Ušakovs, gan Lembergs tiešām varētu būt Valsts prezidents. Viennozīmīgi! (Starpsauciens: “Par tēmu runā!”) Viennozīmīgi!
Es jums piedāvātu alternatīvu - uztaisiet zoodārza likumu... zoodārza likumprojektu par to, ka svētdienās visi būri tiek atvērti vaļā un visi dzīvnieki - gan pitoni, gan peles, visi! - drīkst staigāt pa visu zoodārzu. Viennozīmīgi! Šis labāk aizies. Un dariet to tagad - pirms vēlēšanām! (Dep. A.Loskutovs: “Par Satversmi!”)
Es piedāvāju noraidīt šo likumprojektu, jo Satversmes grozīšana pirms vēlēšanām ir nepieņemama. Tas ir absolūts populisms visaugstākajā mērā. Tas nāk no partiju staigātāja Smiltēna. Tad viņš sēž VIENOTĪBĀ, tad viņš sēž LRA, tad viņš ir tādas partijas biedrs, tad viņš ir tādas. Pārsvarā jūs tur vispār esat, ja es tā saprotu... Nu nav jau tā līdera, es saprotu! Jūs... Nav jau tā līdera.
Sēdes vadītāja. Par likumprojektu, Kaimiņa kungs! Lūdzu, par tēmu!
A.Kaimiņš. Es gadu pavadīju šajā frakcijā, un par šo likumprojektu es tiešām būtu priecājies dzirdēt iepriekš, nevis piecus mēnešus pirms vēlēšanām. Pie viena galda sēdējām. Klusums bija par šo jautājumu. Klusums bija! Un tagad jūs nākat ar šitik populistisku...
Ja nav ideju, tad vienkārši klusiņām nosēdi savus piecus mēnešus LRA un ej mājās!
Sēdes vadītāja. Tātad viens deputāts ir runājis “par”, viens - “pret”.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē” nodošanu visām komisijām, nosakot, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 31, pret - 46, atturas - 11. Likumprojekts komisijām nav nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Smiltēna, Ruka, Šica, Viļuma un Melgaiļa iesniegto likumprojektu “Grozījumi Valsts prezidenta ievēlēšanas likumā” nodot Juridiskajai komisijai, kā arī Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.
“Par” pieteicies runāt deputāts Edvards Smiltēns.
E.Smiltēns (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Ja nav ko teikt, tad, Kaimiņa kungs, labāk nekāpt tribīnē! Jo acīmredzot jūs neesat (Starpsaucieni.) lasījis pilnīgi neko no tā, kas ir iesniegts, un izmantojat šo tribīni pats sev - priekšvēlēšanu spalvu spodrināšanai, mēģinot aizvainot bijušos kolēģus, kuru dēļ jūs vispār tikāt ievēlēts Saeimā.
Bet kāpēc ir nepieciešams grozīt Satversmi tagad - pirms vēlēšanām? Tāpēc, ka pēc tam būs par vēlu. Ja mēs gribam mainīt Valsts prezidenta ievēlēšanas kārtību - kaut vai minimumu - un balsojumus padarīt atklātus, tas ir jādara tagad, jo Valsts prezidentu mēs ievēlēsim jau pēc gada. Un Saeimā, atbildīgajās komisijās, ir nepieciešamas diskusijas. Tam ir nepieciešams zināms laiks, lai tas viss izietu cauri.
Iespējams, šie jautājumi pārceltos uz nākamo Saeimu, bet lai kaut ko izdarītu, tas ir jādara tieši šobrīd.
Par ušakoviem, lembergiem un iespējamiem citiem prezidentiem. Kolēģi, būsim reālisti! Nākamās Saeimas sastāvs būtiski atšķirsies, un, es domāju, daudziem saprātīgiem cilvēkiem ir tomēr nedrošības sajūta par to, kas būs nākamās Saeimas smaguma centrs. Jo tieši šis modelis, ka balsojums ir absolūti aizklāts, neizsekojams, necaurskatāms... Apzinoties vēsturi, to, ka lēmumi ir pieņemti ārpus Saeimas - viesnīcā “Rīdzene”, zoodārzā -, lielāka iespējamība tikt pie prezidenta Artusa Kaimiņa vai Aivara Lemberga, vai Ušakova ir tieši tajā gadījumā (Dep. A.Kaimiņš: “Man nav 40!”), ja mēs turpinām šo tumšo politisko tirgu un nedodam sabiedrībai iespēju ieskatīties visā šajā procesā un tam sekot līdzi, kur nu vēl piedalīties.
Sabiedrība neuzticas politiķiem un Saeimai. (Dep. A.Kaimiņš: “Tāpēc, ka tu maini partijas visu laiku!”) Šis atbalsts ir ļoti niecīgs arī tā populisma dēļ, ko Kaimiņa kungs dzen, bet pirmām kārtām gan tāpēc, ka šie lēmumi ir necaurskatāmi.
Kolēģi! Ja mēs gribam, lai sabiedrība uzticas politiķiem, politiķiem vispirms (Dep. A.Kaimiņš: “Tad nemaini partijas!”) ir jāļauj... un jāuzticas pašai sabiedrībai.
Aicinu atbalstīt un vispār sākt par šo diskusiju. Paldies.
Sēdes vadītāja. Es atgādinu, ka darba kārtībā ir nevis Satversmes grozījumi, bet likumprojekts “Grozījumi Valsts prezidenta ievēlēšanas likumā”. (Dep. A.Kaimiņš: “Viņš sajauca! Bet viņš runāja bez datora, tas ir labi!”)
“Pret” pieteikusies runāt deputāte Inese Lībiņa-Egnere.
I.Lībiņa-Egnere (VIENOTĪBA).
Godātie kolēģi! Tik tiešām - mēs šodien lemjam nevis par atklātu Valsts prezidenta ievēlēšanas kārtību, ko VIENOTĪBA vienmēr ir atbalstījusi (gan šajā Saeimas sasaukumā, gan iepriekšējā Saeimas sasaukumā esam vairākkārt šeit, no tribīnes, aicinājuši kolēģus ieklausīties, ka tieši atklāta Valsts prezidenta ievēlēšana ir tā, kas Latvijas īpatnējai demokrātijai dotu iespēju atgūt sabiedrības uzticību), bet... Šodien mums tiek piedāvāts tāds ļoti īpatnējs frankenšteins (varētu to nosaukt pat tā!). Teiksim, vakardien, 9.maija svinībās Uzvaras parkā būtu vajadzējis tikai palaist apkārt lapiņu, kurā cilvēki varētu parakstīties un ierakstīt sev vēlamāko prezidenta amata kandidātu, un, ja būtu 50 tūkstoši parakstu, tad parlamentam kā tādam podziņu spiedējam tas cilvēks būtu jāievēlē par Valsts prezidentu, kuram ir visaugstākās pilnvaras ārpolitikā, visaugstākās pilnvaras valsts drošības jomā (tas ir valsts bruņoto spēku augstākais vadonis)! Ko jūs vispār mums piedāvājat?! Vai tiešām jūs saprotat, cik bīstami tas ir? Viena lieta ir tikai parunāt par to šeit, no tribīnes, bet otra ir tiešām kacināt cilvēkus un teikt: “Mēs jau gribam jūs iesaistīt.” Nu, bet tā nav!
Nu tad vienreiz izšķiramies - ja būs Saeimas sasaukums, kurš spēs izšķirties, - par tautas vēlētu prezidentu! Šī Saeima ir sapratusi, ka ģeopolitiski tas ir bīstami; mēs paliekam pie parlamenta ievēlēta Valsts prezidenta. Bet, lūdzu, atbalstām atklātu Valsts prezidenta ievēlēšanu!
Tad mēs varam runāt par to, ka sabiedrība tiek iesaistīta.
50 tūkstošu cilvēku paraksti... tās nav nedz sabiedrības, nedz valsts intereses. Tas nav saprātīgs lēmums šobrīd tik ļoti bīstamajā drošības situācijā.
Es aicinu noraidīt šo likumprojektu un visus pārējos attiecīgos likumprojektus, jo arī šeit, tribīnē, atklāti sakot, neko jaunu mēs nedzirdējām. (Dep. J.Viļums: “Mēs nedzirdējām arī argumentus!”)
Paldies. (Aplausi.)
Sēdes vadītāja. Paldies.
Viens deputāts ir runājis “par”, viens - “pret”. Mums ir jābalso.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Valsts prezidenta ievēlēšanas likumā” nodošanu Juridiskajai komisijai, kā arī Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 28, pret - 45, atturas - 12. Likumprojekts komisijām nav nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Smiltēna, Ruka, Šica, Viļuma un Melgaiļa iesniegto likumprojektu “Grozījumi Saeimas kārtības rullī” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. (Dep. A.Kaimiņš: “Ko, Smiltēn, neiesi runāt?!”; no LRA frakcijas: “Viņš jau visu izstāstīja!”) Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Deputāti vēlas balsot.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Saeimas kārtības rullī” nodošanu Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 28, pret - 45, atturas - 11. Likumprojekts komisijai nav nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Smiltēna, Ruka, Šica, Viļuma un Melgaiļa iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu”” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, kā arī Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijām? (Starpsauciens: “Balsot!”) Deputāti vēlas balsot.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu”” nodošanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, kā arī Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 28, pret - 47, atturas - 10. Likumprojekts komisijām nav nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Smiltēna, Ruka, Šica, Viļuma un Melgaiļa iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Centrālo vēlēšanu komisiju”” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Deputāti vēlas balsot.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par Centrālo vēlēšanu komisiju”” nodošanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 28, pret - 48, atturas - 11. Likumprojekts komisijai nav nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Protokolu, ar ko groza Latvijas Republikas valdības un Indijas Republikas valdības nolīgumu par gaisa satiksmi” nodot Ārlietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Valsts materiālo rezervju likums” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Aizsargjoslu likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.
Prezidija ziņojumi par atvaļinājuma piešķiršanu.
Par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātei Jeļenai Lazarevai šā gada 3.maijā.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātes Jeļenas Lazarevas iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņai neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 3.maijā. Saeimas Prezidijs atvaļinājumu ir piešķīris un par to informē Saeimu.
Par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Jānim Klaužam šā gada 9. un 10.maijā.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Jāņa Klauža iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņam neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 9. un 10.maijā. Saeimas Prezidijs atvaļinājumu ir piešķīris un par to informē Saeimu.
Par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Ivanam Klementjevam šā gada 10.maijā.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Ivana Klementjeva iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņam neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 10.maijā. Saeimas Prezidijs atvaļinājumu ir piešķīris un par to informē Saeimu.
Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Intam Dālderim šā gada 17.maijā.
Godātie deputāti! Par atvaļinājuma piešķiršanu mums ir jābalso.
Lūdzu zvanu! Balsosim par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Intam Dālderim šā gada 17.maijā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret - 1, atturas - nav. Līdz ar to atvaļinājums ir piešķirts.
Darba kārtības sadaļa - “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.
Lēmuma projekts “Par Anastasijas Pasjugas iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”.
Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Aleksandrs Jakimovs.
A.Jakimovs (SASKAŅA).
Labrīt, cienījamie kolēģi! Saeimas Juridiskās komisijas šī gada 8.maija sēdē tika skatīts lēmuma projekts “Par Anastasijas Pasjugas iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”.
Par kandidāti. Anastasija Pasjuga ir dzimusi 1985.gadā. Viņa ieguvusi profesionālo maģistra grādu tiesību zinātnēs un jurista kvalifikāciju. Anastasijas Pasjugas līdzšinējā darba pieredze saistīta ar jurisprudenci (arī strādājot par šķīrējtiesnesi).
Kā tiesneša amata kandidāte viņa no 2017.gada maija līdz šim laikam stažējās civiltiesību, civilprocesa, krimināltiesību un kriminālprocesa nozarēs.
Par Anastasiju Pasjugu ir saņemta vesela virkne atsauksmju.
Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas priekšsēdētāja pienākumu izpildītāja savā atsauksmē norāda, ka stažēšanās laikā Anastasija Pasjuga ir apliecinājusi sevi kā spējīgu, mērķtiecīgu un tiesneša amatam piemērotu juristi un ka viņas iecelšana tiesneša amatā ir atbalstāma.
Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas priekšsēdētāja savā atsauksmē norāda, ka tiesneša amata kandidāte izrādīja iniciatīvu nolēmumu projektu sagatavošanā. Lēmuma projekti tika sagatavoti labā juridiskā valodā, atbilstoši Civilprocesa likuma prasībām un lietas apstākļiem. Uzdotos darbus un uzdevumus veica patstāvīgi, projektus gatavoja ar rūpību un atbildību.
Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas priekšsēdētāja savā atzinumā secina, ka Anastasijai Pasjugai piemīt īpašības, kas nepieciešamas tiesneša amata pienākumu pildīšanai. Viņa apzinās tiesneša amata lomu un atbildību un ir piemērota kandidāte tiesneša amata pienākumu veikšanai.
Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas priekšsēdētāja savā atzinumā uzskata, ka Anastasija Pasjuga ir ieguvusi labu izpratni par tiesneša un tiesas darbu un ir laba kandidāte tiesneša amatam.
Tiesu sistēmas uzraudzības departamenta direktore savā atsauksmē norāda, ka kopumā stažēšanās laikā Anastasijas Pasjugas zināšanas ir novērtētas labi, un uzskata, ka tiesneša amata kandidāte, pabeigusi stažēšanos, kur tiks iegūta ievērojama tiesas darba pieredze, var sekmīgi pildīt tiesneša amata pienākumus.
Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija dod pozitīvu atzinumu Anastasijas Pasjugas iecelšanai rajona (pilsētas) tiesas tiesneša amatā.
Ņemot vērā iepriekš minēto, komisijas locekļi ir vienbalsīgi atbalstījuši šo lēmuma projektu.
Saeimas Juridiskās komisijas vārdā aicinu iecelt Anastasiju Pasjugu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Anastasijas Pasjugas iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret - 1, atturas - nav. Paldies. Lēmums pieņemts.
Darba kārtībā - likumprojektu izskatīšana.
Likumprojekts “Grozījums likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Edgars Putra.
E.Putra (ZZS).
Labrīt, kolēģi! Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””.
Pirms mēs sākam skatīt šo likumprojektu, vēlos informēt, ka ir saņemta vēstule no Finanšu ministrijas par visu triju priekšlikumu atsaukšanu. Tātad (Aplausi.) uz otro lasījumu šim likumprojektam priekšlikumi nav saņemti.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Tātad visi trīs priekšlikumi ir atsaukti.
E.Putra. Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.
Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru””, trešais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Inese Lībiņa-Egnere.
I.Lībiņa-Egnere (VIENOTĪBA).
Godātie kolēģi! Juridiskajā komisijā likumprojekts ir izskatīts pirms trešā lasījuma.
Saņemti divi priekšlikumi.
1.priekšlikums ir Juridiskā biroja redakcionāls priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I.Lībiņa-Egnere. Un arīdzan 2. ir redakcionāls Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I.Lībiņa-Egnere. Lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.
Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Gaisa kuģu pasažieru datu apstrādes likumā”, trešais lasījums.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Kārlis Seržants.
K.Seržants (ZZS).
Labrīt, kolēģi! Trešais lasījums. Deviņi priekšlikumi, galvenokārt tehniskas dabas.
1. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
K.Seržants. 2. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
K.Seržants. 3. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
K.Seržants. 4. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Arī atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
K.Seržants. 5. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
K.Seržants. 6. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
K.Seržants. 7. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
K.Seržants. 8. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
K.Seržants. 9. - Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
K.Seržants. Līdz ar to visi priekšlikumi... Lūdzu atbalstīt trešajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Gaisa kuģu pasažieru datu apstrādes likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.
Darba kārtībā - likumprojekts “Par nekustamā īpašuma “Lādes” Ķekavas pagastā, Ķekavas novadā, daļas atsavināšanu sabiedrības vajadzībām - valsts galvenā autoceļa projekta “E67/A7 Ķekavas apvedceļš” īstenošanai”, trešais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Gaidis Bērziņš.
G.Bērziņš (VL-TB/LNNK).
Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi!
Saeimas Juridiskā komisija izskatīja šo likumprojektu, uzklausot uzaicinātās personas, un konstatēja, ka faktiskie apstākļi kopš iepriekšējās Juridiskās komisijas sēdes nav mainījušies. Līdz ar to komisija nolēma atbalstīt Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Edgara Tavara iesniegtos četrus priekšlikumus, kas galvenokārt ir precizējoši.
Komisija 1.priekšlikumu atbalstīja.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
G.Bērziņš. Arī 2. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikumu komisija atbalstīja.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
G.Bērziņš. Arī 3. ir Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums, kas komisijā tika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
G.Bērziņš. Un arī 4. ir Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums, kas komisijā tika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
G.Bērziņš. Līdz ar to ir izskatīti visi priekšlikumi. Aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par nekustamā īpašuma “Lādes” Ķekavas pagastā, Ķekavas novadā, daļas atsavināšanu sabiedrības vajadzībām - valsts galvenā autoceļa projekta “E67/A7 Ķekavas apvedceļš” īstenošanai” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret - 4, atturas - nav. Likums pieņemts.
Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Gaisa kuģu pasažieru datu apstrādes likumā”, pirmais lasījums.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Kārlis Seržants.
K.Seržants (ZZS).
Kolēģi! Šis likumprojekts ir it kā paralēli nupat pieņemtajiem grozījumiem Gaisa kuģu pasažieru datu apstrādes likumā, bet tas ir saistīts ar to, ka stāšanās spēkā termiņš tiek noteikts vienlaikus ar Administratīvo pārkāpumu procesa likuma stāšanos spēkā, lai nebūtu tā, ka šis likums jau ir, bet sodu vēl nav.
Lūdzu atbalstīt pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Gaisa kuģu pasažieru datu apstrādes likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.
Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai otrajam lasījumam.
K.Seržants. 1.septembris.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 1.septembrim.
Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Muitas likumā”, otrais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Trupovnieks... Ir mainīts ziņotājs.
Komisijas vārdā - deputāts Jānis Vucāns.
J.Vucāns (ZZS).
Labrīt, godātie kolēģi un cienītās kolēģes! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir izskatījusi otrajam lasījumam grozījumus Muitas likumā.
Ir saņemti astoņi priekšlikumi.
1.priekšlikums ir Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Edgara Putras priekšlikums, ko komisija ir atbalstījusi.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J.Vucāns. 2. arī ir Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J.Vucāns. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J.Vucāns. 4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā ir daļēji atbalstīts un iekļauts 5. - komisijas priekšlikumā, kuru komisija ir atbalstījusi.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
J.Vucāns. Tātad 5. ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J.Vucāns. 6. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J.Vucāns. 7. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Edgara Putras priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J.Vucāns. 8. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J.Vucāns. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā aicinu Saeimu atbalstīt grozījumus Muitas likumā otrajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Muitas likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 91, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.
Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai trešajam lasījumam.
J.Vucāns. Komisija aicina priekšlikumus iesniegt līdz šā gada 15.maijam.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 15.maijs.
Godātie kolēģi! Ir iesniegtas izmaiņas Prezidija apstiprinātajā sēdes darba kārtībā.
Darba kārtībā - Prezidija ziņojums par iesniegto patstāvīgo priekšlikumu.
Deputāti Jānis Dombrava, Aleksandrs Kiršteins, Andris Buiķis, Inese Laizāne, Janīna Kursīte-Pakule, Einārs Cilinskis, Ringolds Balodis, Gaidis Bērziņš, Kārlis Krēsliņš, Romāns Naudiņš un Raivis Dzintars ir iesnieguši patstāvīgo priekšlikumu - lēmuma projektu “Deklarācija par totalitāro režīmu noziegumu un totalitārās ideoloģijas attaisnošanas nosodījumu”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šī patstāvīgā priekšlikuma iekļaušanu šodienas sēdes darba kārtībā? (Starpsauciens: “Ir!”) Ir iebildumi deputātam Rubikam. (Starpsaucieni.) Līdz ar to mums ir jālemj par šī patstāvīgā priekšlikuma iekļaušanu nākamās kārtējās sēdes darba kārtībā.
Tātad vispirms mums ir jābalso par Saeimas sēdes darba kārtības grozījumu. Tātad, godātie deputāti, mēs šobrīd lemsim par grozījumu Saeimas sēdes darba kārtībā un patstāvīgā priekšlikuma iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā.
Vai deputāts Jānis Dombrava runās “par”?
“Par” - deputāts Jānis Dombrava.
J.Dombrava (VL-TB/LNNK).
Godātā Saeima! Latvijas Republikas Satversme paredz, ka Latvijas tauta godina savus brīvības cīnītājus, piemin svešo varu upurus, nosoda gan komunistisko, gan nacistisko totalitāro režīmu un to izdarītos noziegumus. Es saprotu, ka nav viegli šo uzskatu paust visā plašajā pasaulē. Nav viegli daudziem cilvēkiem kā Latvijā, flangā pa kreisi, tā arī Eiropas līmenī apzināties, ka komunistiskais režīms ir nodarījis tādu pašu postu, un mūsu tautai pat lielāku postu, kā otrs totalitārais režīms.
Šī Saeimas deklarācija ir radusies kā atbilde uz aizvadītajā nedēļā notikušo Eiropas Komisijas prezidenta Žana Kloda Junkera vizīti - Kārļa Marksa 200. dzimšanas dienai veltītā svētku pasākuma apmeklējumu. Laikā, kad Eiropa nešaubīgi nosoda Hitlera noziegumus, komunistiskā režīma noziegumi un ideoloģija bieži vien tiek attaisnota, un, manuprāt, nepieņemamā veidā.
Ņemot vērā, ka komunistiskie režīmi ir pastrādājuši desmitiem miljonu slepkavību visā pasaulē un, ņemot vērā, ka šķiru cīņas, proletariāta diktatūras, masu slepkavību ierosinātājs lielā mērā ir gan Kārlis Markss, gan Engelss ar saviem darbiem, ar “Komunisma manifestu” (Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.), kas plašāk zināms kā “Komunistiskās partijas manifests”, kurš vēlākos gados kļuva par oficiālo Krievijas sociāldemokrātiskās strādnieku (boļševiku) partijas manifestu un Padomju Savienības Komunistiskās partijas oficiālo rīcības programmu, joprojām atrodas personas, kuras uzskata, ka tas ir normāli - sociālisma vārdā veikt masu slepkavības.
Es saprotu, ka rīcība no Latvijas parlamenta puses nereti ir kā cīņa ar vējdzirnavām, jo mēs esam neliela valsts, kura atgādina par Austrumeiropas smago likteni, kas ir piemeklējis, kad mums bija jārēķinās ar divu okupācijas režīmu radīto postu.
Tāpēc ir aicinājums jau šodien pieņemt Saeimas deklarāciju, kurā būtu ietverts viens ļoti nozīmīgs punkts: “Latvijas valsts nosoda jebkuru personu rīcību, neatkarīgi no personas ieņemamā amata, kura cenšas attaisnot totalitāro režīmu noziegumus un totalitārās ideoloģijas.”
Es uzsvēršu, ka Latvijas valsts ir pieņēmusi... (Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.) Vairāku Eiropas nacionālo valstu parlamenti ir pieņēmuši komunistiskā režīma veikto noziegumu un ideoloģijas nosodījumu. Arī Eiropas Parlaments, Eiropas Padomes Parlamentārā asambleja ir pieņēmusi šādu nosodījumu. Bet, neskatoties uz to, Eiropas Komisijas prezidents uzskatīja par pieņemamu aizbraukt svētku vizītē uz Marksa 200. dzimšanas dienu godinošu pasākumu. Manuprāt, to nevar atstāt bez ievērības. Vai līdzīgi bez ievērības tiktu atstāts, ja Junkers būtu aizbraucis uz Hitlera dzimšanas dienai veltītu pasākumu? Nez vai!
Tāpēc es aicinu Saeimu rīkoties atbildīgi - šodien izskatīt šo deklarāciju un pieņemt to.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
“Pret” pieteicies runāt deputāts Artuss Kaimiņš.
A.Kaimiņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Šeit, Saeimā, ir 30 komunisti - deputāti, ja? Tā es esmu aptuveni saskaitījis. Nesen arī viens komercmedijs to rādīja, saskaitīja mums komunistiskās partijas biedrus. Jā, tā ir taisnība! Mūsu Saeimā ir vismaz 30 komunisti. Šobrīd viņi visi skatās uz mani. Dažs labs kompartijas pirmais sekretārs pat ir sācis mani filmēt.
Bet! Cienījamā Nacionālā apvienība! Uzdodu retorisku jautājumu: jums darīt nav ko?! Jūs tiešām... Valstī svarīgāku jautājumu nav?! Es gribu atgādināt, ka Ļeņins ir miris! Ļeņins ir miris, viņu var redzēt mauzolejā, pie Kremļa. Dabūjiet vīzu, aizbrauciet, apskatieties!
Markss... Kārlis Markss ir miris jau 200 gadus! Viņam dzimšanas diena... Viņš tiešām nav vairs dzīvs. Arī Frīdrihs... Frīdrihs Engelss arī ir miris! Ko jūs kurināt problēmu, kur problēmas nav?! Jums darīt nav ko? Nav valstī citu jautājumu, ko risināt? Deklarācijas vajag rakstīt?! Jums vairs pensionāri neinteresē? Izbraukušie, diaspora, neinteresē? Tagad rakstāt deklarācijas par komunistiem... Vakar 9.maijs bija. Tagad, šodien, uzreiz uz karstām oglēm - aiziet! Vai visa tā miskaste, kas 9.maijā... tajā Uzvaras parkā ir novākta? Es nezinu, vai ir novākta. Varbūt ir novākta. Domāju, ka Ušaks ir novācis to.
Bet! Jūs šobrīd nodarbojaties ar lietām, kuras nav aktuālas! Jūs maksimāli kurināt naidu starp šo frakciju un to frakciju. Priekš kam jūs kurināt to tagad? Viss tas ir bijis! Nu ko jūs kurināt to rasu naidu nepārtraukti?! Pārstājam to darīt! Tie cilvēki ir miruši, tie ideologi ir miruši! Jums kā ievēlētiem deputātiem ir svarīgākas lietas šeit jādara, nevis jāpieņem deklarācija, kas no 2006.gada... Ko jūs 12 gadus tad esat darījuši? Vajadzēja tad, 2007.gadā, iet un šo deklarāciju... iet un tad parakstīt.
Es atbalstu visu ideju: jā, SASKAŅA, mēs esam bijuši okupēti, nevis anektēti. Jā, Latvija ir bijusi okupēta. Jā, viena valsts valoda. Jā, latviešu valoda! Bet beidzam! Tas bija tad. Ir pagājuši - cik gadi? 75! Nu ko jūs kurināt katrs savu lokomotīvi? (No frakcijas SASKAŅA: “Kāpēc uz mums skaties? Mēs neko nekurinām!”) Vecīt, tu vakardien kurināji, ka nu tikai! Tu paskaties uz savu seju! (Smiekli.)
Sēdes vadītāja. Nesarunājieties ar zāli! Turpiniet debates! (Aplausi.)
Paldies.
Tātad viens deputāts runājis “par”, viens - “pret”. Mums ir jābalso.
Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai tiktu izdarītas izmaiņas sēdes darba kārtībā, tajā iekļaujot lēmuma projektu “Deklarācija par totalitāro režīmu noziegumu un totalitārās ideoloģijas attaisnošanas nosodījumu”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 15, pret - 30, atturas - 32. Līdz ar to darba kārtība nav grozīta.
Deputāti Kleinberga, Smiltēns, Viļums, Krūmiņš un Melgailis lūdz izdarīt izmaiņas sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījums Latvijas Republikas Satversmē”.
“Par” pieteicies runāt deputāts Edvards Smiltēns.
E.Smiltēns (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
No šodienas debatēm var saprast, ka daudzi nelasa to, ko kolēģi iesniedz likumprojektos. Matīsa kungs, varbūt arī (Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.) jūs pievērsīsiet uzmanību tām lietām.
Bet šeit nu ir iespēja. Mēs esam reducējuši mūsu šārīta... sākotnējo piedāvājumu līdz vienam vienīgam grozījumam. Mēs vēlamies noteikt, ka Valsts prezidentu ievēlē, atklāti balsojot, ar ne mazāk kā 51 Saeimas locekļa balsu vairākumu. Sabiedrībai ir tiesības zināt, kā rīkojas viņu ievēlētie deputāti - tie, kurus viņi ir ievēlējuši un kuriem viņi maksā algu par šiem lēmumiem.
Un tāpēc es aicinu jūs, tajā skaitā VIENOTĪBU, kura vispār neatsaucās iniciatīvai diskutēt par mūsu šīrīta sākotnējo piedāvājumu, - sekot tam, ko teica arī Lībiņas-Egneres kundze: par atklātu balsošanu viņa balsos “par”.
Es aicinu to darīt Saeimas pašcieņas un arī goda vārdā, lai nākamais Valsts prezidents tiktu ievēlēts atklātā, skaidrā, caurskatāmā balsojumā.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
“Pret” pieteicies runāt deputāts Artuss Kaimiņš.
A.Kaimiņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Pirmais jautājums šodien bija par to, ka, ja nav idejas, tad jāgroza Satversme. (Dep. E.Smiltēns: “Kā papagailis vienu un to pašu!”) Prezidenta ievēlēšanas vēlamā situācija, manuprāt, Latvijā...
Es skatos uz jauniešiem, jo tā ir vienīgā saprāta balss šajā zālē un... Sveicināti, jaunieši!
Ir tā, ka prezidenta ievēlēšanas vēlamā kārtība Latvijā būtu tāda... manuprāt, Saeimā ir jābūt atklātai prezidenta ievēlēšanai, deputātiem ir jābalso atklāti. Šobrīd šī frakcija ir pieteikusi, ka tā gribētu ar 51 deputāta balsi...
Nu, mēs nevaram - un jūs, jaunieši, to zināt... mēs nevaram lepoties ar mūsu pēdējiem prezidentiem. Mēs tiešām to nevaram! Ne ar Vējoņa kungu mēs varam palepoties, ne ar Bērziņa kungu mēs varam palepoties. Mēs ne-va-ram! Diemžēl, diemžēl. Abiem ar angļu valodu ir izcili, vai ne...
Un tas notiek šeit, Saeimā, - aizklāti balsojumi un kaut kāda tirgošanās. Un tas ir visiem zināms, bet par to neviens nerunā. Tāpat kā nerunā par to, kādā veidā desu fabrikā taisa desas. Tās vienkārši taisa.
Tā vēlamā izteiksme būtu tāda, ka divas trešdaļas Saeimas deputātu balso “par” prezidentu, nevis 51 deputāts no 100. Tā vēlamā izteiksme būtu tāda, ka arī pašvaldību vadītāji varētu piedalīties balsojumā, ja pirmajā balsojumā prezidentu neievēlētu, - tā, kā tas notiek Igaunijā. Tā būtu vēlamā izteiksme, jo tikai tad labākais spēs izturēt šo maratonu un atsijāšanas sacensību.
Un tad nebūs kaut kāds ikss, kas pēkšņi kļūs par Valsts prezidentu, kā tas bija, teiksim, ar Bērziņu: neviens viņu nezināja, neviens vispār... kas tāds par...? Un pēkšņi viņš ir Valsts prezidents, viņš ir tavas valsts seja, un tev ir kauns pār visu seju. Tā man bija.
Tā ka šis priekšlikums... tas ir kā Frankenšteins, tas ir jāizmet miskastē. (Starpsauciens.) 51 balss ir par maz! Ir jābūt divām trešdaļām Saeimas deputātu, kas atbalstītu Valsts prezidenta ievēlēšanu, lai nebūtu vairāk šādu kāzusu, kādi līdz šim ir notikuši prezidenta vēlēšanās.
Aicinu neatbalstīt.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Viens deputāts ir runājis “par”, viens - “pret”. Mums ir jābalso.
Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai sēdes darba kārtībā tiktu izdarītas izmaiņas, tajā iekļaujot likumprojektu “Grozījums Latvijas Republikas Satversmē”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 36, pret - 7, atturas - 43. Līdz ar to sēdes darba kārtība nav grozīta.
Turpinām izskatīt sēdes darba kārtību.
Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Publisko iepirkumu likumā”, pirmais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Edvards Smiltēns.
E.Smiltēns (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Kolēģi! Strādājam ar grozījumiem Publisko iepirkumu likumā.
Šos grozījumus pirms vairākiem mēnešiem iesniedza Latvijas Reģionu apvienība.
Likumprojekta būtība ir tāda, ka mēs papildinām 9.pantu ar 8.1 daļu šādā redakcijā: “Ja piedāvājums konkrētam publiskam būvdarbu, publiskam piegādes vai publiskam pakalpojumu līgumam pārsniedz 50 procentus no sākotnējās iepirkuma līguma līgumcenas, pasūtītājs noraida piedāvājumu.” Un arī 53.pants “Nepamatoti lēts vai dārgs piedāvājums” tiek papildināts tieši tāpat: “Ja [..] pārsniedz 50 procentus no sākotnējās iepirkuma līguma līgumcenas, pasūtītājs noraida piedāvājumu.”
Komisijā mēs esam par to diskutējuši. Komisija vienbalsīgi atbalstīja šo grozījumu tālāku virzību. Ir lietas, kas būtu jāprecizē, bet konceptuāli komisija atbalstīja.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Uzsākam debates.
Vārds deputātam Edvardam Smiltēnam.
E.Smiltēns (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Kolēģi! Lai būtu korekti ievērota ziņotāja funkcija un es varētu izteikt arī personīgo viedokli, es gribu uzdot vienu jautājumu. Pieci miljoni - tas ir daudz vai maz? Pieci miljoni eiro? Cik? (Dep. A.Kaimiņš: “Kam?”) Precīzi! Kam? Jā? Kolēģi, tas ir nedaudz vairāk kā senajā “Latvenergo” pazudušo trīs miljonu lietā, bet, protams, tas ir absolūts sīkums, salīdzinot ar OIK vairāku miljardu eiro saistībām.
Varbūt tādēļ arī nesaimnieciskie iepirkumi vairs neizpelnās tik lielu ievērību no valdības vadītāja un ministriem. Tie vienkārši ir, bet ievērības nav.
Pieci miljoni, protams, ir gandrīz trīsreiz vairāk par nupat zibenīgi atrastajiem un piešķirtajiem gandrīz diviem miljoniem eiro Čakšas kundzes vadītajai ministrijai, lai varētu saskaitīt tos, kuriem nepienākas veselības aprūpes pakalpojumi.
Tas ir divas reizes vairāk, nekā paredz valsts budžeta apakšprogramma “05.12.00”, tas ir, “Valsts pētījumu programmas”. Šajā gadā plāns ir divi miljoni 536 tūkstoši. Un ar to mēs nodrošinām zināšanu bāzi tautsaimniecības transformācijai, lai būtu augstāka pievienotā vērtība. Un, starp citu, pieci miljoni - tas ir vienas nelielas pašvaldības budžets, no kura uztur visu sociālo bloku, arī skolas.
Kāpēc es to visu stāstu? Mēs ļoti labi redzam, ka iepirkumu jomā mēs esam atgriezušies tādos kā treknajos gados. Valsts akciju sabiedrībā “Latvijas Valsts ceļi” bija skandāls, jo tika nesaimnieciski iztērēti, es teiktu, vien pieci miljoni eiro; tur lētākā cena netika apstiprināta, bet tika apstiprināts par pieciem miljoniem dārgāks pakalpojums. Šobrīd valdība... Visas koalīcijas partijas valdībā nobalsoja par divu miljonu eiro piešķiršanu Veselības ministrijai, lai uzbūvētu sistēmu, par ko ņirgājas, godīgi sakot, visi IT eksperti, jo tās izmaksas, iespējams, ir uzpūstas. (A.Barčas starpsauciens.)
Tāpēc, lai mēģinātu ierobežot pārlieku sadārdzinātos iepirkumus (kā nesenajā skandālā ar valsts akciju sabiedrību “Latvijas Valsts ceļi”) un censtos nepieļaut naudas izšķērdēšanu, komisija ir atbalstījusi Latvijas Reģionu apvienības iesniegtos grozījumus Publisko iepirkumu likumā, un es aicinu tos atbalstīt šeit, Saeimas sēdē, uzlabot tos un tiešām rūpēties par to, lai nodokļu maksātāju nauda tiek godīgi izlietota.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Debates slēdzu.
Tātad komisijas aicinājums - atbalstīt.
E.Smiltēns. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Publisko iepirkumu likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 69, pret - nav, atturas - 13. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.
Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai.
E.Smiltēns. Kolēģi, priekšlikumus aicinām iesniegt līdz šā gada 25.maijam. Tātad - divas nedēļas.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 25.maijs.
Darba kārtībā - paziņojuma izskatīšana.
Paziņojums par administratīvi sodītiem deputātiem laika periodā no 2018.gada 8.janvāra līdz 2018.gada 9.aprīlim.
Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā - deputāts Vitālijs Orlovs.
V.Orlovs (SASKAŅA).
Cienījamais Prezidij! Godātie kolēģi deputāti! Pamatojoties uz Saeimas kārtības ruļļa 179.panta pirmās daļas 5.punktu, Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija sniedz informāciju par administratīvi sodītiem deputātiem (pēc Sodu reģistra datiem) laika periodā no 2018.gada 8.janvāra līdz 9.aprīlim.
Norādītajā laika periodā pie administratīvās atbildības saukti:
Aldis Adamovičs. Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Preiļu iecirkņa Kārtības policijas nodaļā pieņemts lēmums pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.4 panta (Vispārīgo ceļu satiksmes noteikumu pārkāpšana) četrpadsmitās daļas. Piemērots brīdinājums. Lēmums stājās spēkā 29.janvārī.
Ints Dālderis. Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes Kārtības policijas birojā Patruļpolicijas nodaļas Satiksmes uzraudzības 1.rotā pieņemts lēmums pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.8 panta (Braukšanas ātruma, distances un intervāla neievērošana) septītās daļas. Piemērots naudas sods. Lēmums stājies spēkā 16.februārī.
Romans Miloslavskis. Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Dobeles iecirknī pieņemts lēmums pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.8 panta (Braukšanas ātruma, distances un intervāla neievērošana) divpadsmitās daļas. Piemērots naudas sods. Lēmums stājies spēkā 19.martā.
Arvīds Platpers. Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes Patruļpolicijas pārvaldes Ceļu policijas bataljona 6.rotā pieņemts lēmums pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.8 panta (Braukšanas ātruma, distances un intervāla neievērošana) ceturtās daļas. Piemērots brīdinājums. Lēmums stājies spēkā 15.martā.
Sergejs Potapkins. Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldē pieņemts lēmums pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.8 panta (Braukšanas ātruma, distances un intervāla neievērošana) divpadsmitās daļas. Piemērots naudas sods. Lēmums stājies spēkā 15.februārī.
Artis Rasmanis. Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldē pieņemts lēmums pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.8 panta (Braukšanas ātruma, distances un intervāla neievērošana) astotās daļas, Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.25 panta (Transportlīdzekļu reģistrācijas un numura zīmju lietošanas noteikumu pārkāpšana) sestās daļas un Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.4 panta (Vispārīgo ceļu satiksmes noteikumu pārkāpšana) pirmās daļas 2.apakšpunkta. Piemērots naudas sods. Lēmums stājies spēkā 22.janvārī.
Ivans Ribakovs. Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes Patruļpolicijas pārvaldes Ceļu policijas bataljona 5.rotā pieņemts lēmums pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.17 panta (Ārējās apgaismes ierīču lietošanas noteikumu pārkāpšana) otrās daļas. Piemērots naudas sods. Lēmums stājies spēkā 5.martā.
Jānis Ruks. Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldē pieņemts lēmums pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.16 panta (Transportlīdzekļu vadītāju pārkāpumi īpašos gadījumos) piektās daļas un Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.6 panta (Braukšanas sākšanas un braukšanas virziena maiņas noteikumu pārkāpšana) otrās daļas. Piemērots naudas sods. Lēmums stājies spēkā 23.februārī.
Andris Siliņš. Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes Patruļpolicijas pārvaldes Ceļu policijas bataljona 6.rotā pieņemts lēmums pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.8 panta (Braukšanas ātruma, distances un intervāla neievērošana) ceturtās daļas. Piemērots brīdinājums. Lēmums stājies spēkā 27.martā.
Jānis Trupovnieks. Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldē pieņemts lēmums pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.8 panta (Braukšanas ātruma, distances un intervāla neievērošana) ceturtās daļas. Piemērots brīdinājums. Lēmums stājies spēkā 18.janvārī.
Jānis Urbanovičs. Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu pārvaldes Valsts amatpersonu datu administrēšanas daļā pieņemts lēmums pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 166.27 panta (Valsts amatpersonas deklarācijas neiesniegšana). Piemērots naudas sods. Lēmums stājies spēkā 12.martā.
Arvīds Platpers. Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes Patruļpolicijas pārvaldes Ceļu policijas bataljona 7.rotā pieņemts lēmums pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.8 panta (Braukšanas ātruma, distances un intervāla neievērošana) divpadsmitās daļas. Piemērots naudas sods. Lēmums stājies spēkā 10.aprīlī.
Cienījamie kolēģi! Praktiski visi deputāti pārkāpa ceļu braukšanas noteikumus, atsevišķi deputāti minēti jau ne pirmo reizi. Gribu jums atgādināt - ir vēlēšanu gads, un diez vai tāda reklāma jums turpmāk vajadzīga.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Paziņojumu esam uzklausījuši.
Godātie deputāti! Sēdes darba kārtība ir izskatīta.
Esam saņēmuši deputātu jautājumus - trīs jautājumus - un visus tos deputāti vēlas motivēt.
Deputāti Krūmiņš, Šimfa, Ruks, Šics un Viļums iesnieguši jautājumu “Par pedagogu darba samaksas grafiku”.
Vārds motivācijai deputātam Varim Krūmiņam.
V.Krūmiņš (LRA).
Labdien, cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Ministru kabineta 2018.gada 15.janvāra rīkojums Nr.17 paredz pedagogu darba samaksas pieauguma grafiku. Ja šim... iepriekšējam gadam papildus bija vajadzīgi 16 miljoni, kuros arī ir nelaimīgie četri miljoni, kas tiek atņemti, likvidējot internātskolas, tad nākamajam gadam ir vajadzīgi 25 miljoni, lai segtu šo paaugstinājumu no 680 uz 710 eiro. Kur šo naudu ņemt, principā nav skaidrs, jo, kā mēs visi redzam, izglītības reformas, kas saistītas ar skolu tīkla reorganizāciju, ir neveiksmīgas, nesekmīgas un tur naudu iegūt nevar. Tā ka naudu nāksies kādam atņemt.
Tikāmies ar Uldi Auguli un pajautājām, kāda ir sadarbība ar izglītības un zinātnes ministru Kārli Šadurski. Principā kopsaucēju viņi atrast nevar: viens nezina, kurus ceļus remontēt, jo otrs nezina, kādas skolas reformēt. Tā ka - sorry... Nav zināms, kā tas viss beigsies.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Jautājumu nododam izglītības un zinātnes ministram atbildes sniegšanai.
Deputāti Zariņš, Ribakovs, Ādamsons, Urbanovičs un Artūrs Rubiks iesnieguši jautājumu “Par sociālās sistēmas ilgtspēju”.
Vārds motivācijai deputātam Ivaram Zariņam.
I.Zariņš (SASKAŅA).
Labdien, kolēģi! Tas bija tajos sensenajos laikos - vēl pirms OIK sāgas -, kad mēs pajautājām labklājības ministram, kā tad tur īsti ir ar to sociālā budžeta ilgtspēju. Jūs atceraties: viņš publiski bija minējis, ka varētu būt problēmas. Labklājības ministrs tā arī mums nespēja iesniegt nekādus aprēķinus, kurus mēs viņam prasījām un kuri varētu apliecināt vai noliegt tos apgalvojumus, ko viņš ir izteicis.
Tad mēs vērsāmies pie finanšu ministres un prasījām, lai viņa mums iedotu šos aprēķinus, lai mēs varētu pārliecināties, kam tad īsti ir taisnība. Jo, kā jūs redzat, viens ministrs izrunājās, ka varētu būt problēmas ar sociālo budžetu, savukārt otrs teica, ka viss esot kārtībā. Izrādījās, ka arī finanšu ministre mums nevarēja iedot šos aprēķinus.
Tad nu mēs tagad vēršamies pie premjerministra un ceram, ka premjerministrs spēs nodrošināt, lai viņa vadītā valdība, kura strādā kā vienota komanda, mums beidzot varētu iedot šos vienotos aprēķinus, no kuriem mēs beigās tiktu skaidrībā: ir sociālais budžets ilgtspējīgs vai nav sociālais budžets ilgtspējīgs.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Jautājumu nododam premjerministram Mārim Kučinskim atbildes sniegšanai.
Deputāti Zariņš, Ribakovs, Ādamsons, Urbanovičs un Artūrs Rubiks iesnieguši jautājumu “Par pensiju sistēmas ilgtspēju”.
Vārds motivācijai deputātam Ivaram Zariņam.
I.Zariņš (SASKAŅA).
Līdzīga sistēma ir ar pensijām. Ļaunas mēles stāsta, ka pensiju mums nebūšot. Mēs gribam pārliecināties, ka tomēr tas tā nav, un nomierināt sabiedrību, ka valdība ir nodrošinājusi to, ka - pie tās politikas, kas tagad tiek piekopta, pie tās nodokļu politikas, kas ir izmainīta, pie tās demogrāfiskās situācijas, ko jūs esat radījuši, pie tās migrācijas, kāda pašlaik ir, un pie pašreizējiem tautsaimniecības rādītājiem jeb datiem! - būs pensijas tiem, kuri maksā nodokļus. Un mēs ļoti ceram, ka Labklājības ministrija, kura nespēja iesniegt šādus aprēķinus, un arī Finanšu ministrija, kura nespēja iesniegt šādus aprēķinus un kura nespēja noliegt arī to, ka... Labklājības ministrija tā, šķiet, bija... nespēja noliegt arī to, ka savulaik dotie dati par pensiju sistēmu ir nepatiesi, neadekvāti, neatbilstoši reālajai situācijai, demogrāfijai, migrācijai, tautsaimniecības attīstībai.
Mēs ceram, ka beidzot varēs iedot tomēr patiesus skaitļus, un tāpēc atkal vēršamies pie premjera. Ceram, ka viņš to nodrošinās. Ja viņš to nevarēs, tad nāksies mums “vingrot” tāpat, kā tas savulaik bija ar OIK.
Sēdes vadītāja. Jautājumu nododam Ministru prezidentam atbildes sniegšanai.
Godātie kolēģi! Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu!
Vārds paziņojumam deputātei Lolitai Čigānei.
L.Čigāne (VIENOTĪBA).
Cienījamie Eiropas lietu komisijas deputāti! Komisijas sēde šodien pulksten 12.30 mūsu komisijas telpās. Lūdzu visiem piedalīties.
Sēdes vadītāja. Vārds paziņojumam deputātam Jānim Vucānam.
J.Vucāns (ZZS).
Godātie Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas deputāti! Komisijas sēde pulksten 10.20.
Sēdes vadītāja. Vārds paziņojumam deputātam Aldim Adamovičam.
A.Adamovičs (VIENOTĪBA).
Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputāti! Lūdzu pulksten 10.30 uz tikšanos ar Ēģiptes parlamenta deputātu grupu komisijas telpās.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds Saeimas sekretāra biedram Gunāram Kūtrim reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.
G.Kūtris (12.Saeimas sekretāra biedrs).
Cienījamie kolēģi! Šobrīd nav reģistrējušies: Inese Aizstrauta... ir, Jānis Klaužs, Ivans Klementjevs, Rihards Kols, Armands Krauze, Atis Lejiņš... ir, Inese Lībiņa-Egnere... ir, Romāns Mežeckis, Veiko Spolītis, Jānis Trupovnieks un Juris Vectirāns.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Sēdi slēdzu.
SATURA RĀDĪTĀJS
12. Saeimas pavasara sesijas 6. sēde
2018. gada 10. maijā
| Par darba kārtību | |
| Par likumprojektu “Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē” (Nr. 1240/Lp12) (Noraidīts) (Dok. Nr. 4868, 4868A) |
|
| Priekšlikumi | - dep. E.Smiltēns (par) |
| - dep. A.Kaimiņš (pret) | |
| Par likumprojektu “Grozījumi Valsts prezidenta ievēlēšanas likumā” (Nr. 1241/Lp12) (Noraidīts) (Dok. Nr. 4869, 4869A) |
|
| Priekšlikumi | - dep. E.Smiltēns (par) |
| - dep. I.Lībiņa-Egnere (pret) | |
| Par likumprojektu “Grozījumi Saeimas kārtības rullī” (Nr. 1242/Lp12) (Noraidīts) (Dok. Nr. 4870, 4870A) |
|
| Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu”” (Noraidīts) (Nr. 1243/Lp12) (Dok. Nr. 4871, 4871A) |
|
| Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Centrālo vēlēšanu komisiju”” (Nr. 1244/Lp12) (Noraidīts) (Dok. Nr. 4872, 4872A) |
|
| Par likumprojektu “Par Protokolu, ar ko groza Latvijas Republikas valdības un Indijas Republikas valdības nolīgumu par gaisa satiksmi” (Nr. 1246/Lp12) (Dok. Nr. 4883, 4883A) |
|
| Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” (Nr. 1247/Lp12) (Dok. Nr. 4886, 4886A) |
|
| Par likumprojektu “Valsts materiālo rezervju likums” (Nr. 1248/Lp12) (Dok. Nr. 4887, 4887A) |
|
| Par likumprojektu “Grozījumi Aizsargjoslu likumā” (Nr. 1249/Lp12) (Dok. Nr. 4888, 4888A) |
|
| Informācija par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātei Jeļenai Lazarevai šā gada 3. maijā (Dok. Nr. 4894) |
|
| Informācija par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Jānim Klaužam šā gada 9. un 10. maijā (Dok. Nr. 4895) |
|
| Informācija par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Ivanam Klementjevam šā gada 10. maijā (Dok. Nr. 4896) |
|
| Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Intam Dālderim šā gada 17. maijā (Dok. Nr. 4897) |
|
| Lēmuma projekts “Par Anastasijas Pasjugas iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi” (Nr. 717/Lm12) (Dok. Nr. 4900) |
|
| Ziņo | - dep. A.Jakimovs |
| Likumprojekts “Grozījums likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” (Nr. 1207/Lp12) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 4774B) |
|
| Ziņo | - dep. E.Putra |
| Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”” (Nr. 996/Lp12) (3.lasījums) (Dok. Nr. 4890) |
|
| Ziņo | - dep. I.Lībiņa-Egnere |
| Likumprojekts “Grozījumi Gaisa kuģu pasažieru datu apstrādes likumā” (Nr. 1135/Lp12) (3.lasījums) (Dok. Nr. 4892) |
|
| Ziņo | - dep. K.Seržants |
| Likumprojekts “Par nekustamā īpašuma “Lādes” Ķekavas pagastā, Ķekavas novadā, daļas atsavināšanu sabiedrības vajadzībām - valsts galvenā autoceļa projekta “E67/A7 Ķekavas apvedceļš” īstenošanai” (Nr. 1077/Lp12) (3.lasījums) (Dok. Nr. 4893) |
|
| Ziņo | - dep. G.Bērziņš |
| Likumprojekts “Grozījumi Gaisa kuģu pasažieru datu apstrādes likumā” (Nr. 1197/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 4731, 4884) |
|
| Ziņo | - dep. K.Seržants |
| Likumprojekts “Grozījumi Muitas likumā” (Nr. 1161/Lp12) (2.lasījums) (Dok. Nr. 4891) |
|
| Ziņo | - dep. J.Vucāns |
| Par darba kārtību | |
| Priekšlikumi | - dep. J.Dombrava (par) |
| - dep. A.Kaimiņš (pret) | |
| - dep. E.Smiltēns (par) | |
| - dep. A.Kaimiņš (pret) | |
| Likumprojekts “Grozījumi Publisko iepirkumu likumā” (Nr. 1191/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 4723, 4901) |
|
| Ziņo | - dep. E.Smiltēns |
| Debates | - dep. E.Smiltēns |
| Paziņojums par administratīvi sodītiem deputātiem laika periodā no 2018. gada 8. janvāra līdz 2018. gada 9. aprīlim (Dok. Nr. 4885) |
|
| Ziņo | - dep. V.Orlovs |
| Informācija par deputātu V.Krūmiņa, S.Šimfas, J.Ruka, M.Šica un J.Viļuma jautājumu izglītības un zinātnes ministram Kārlim Šadurskim “Par pedagogu darba samaksas grafiku” (Nr. 422/J12) | |
| Motivācija | - dep. V.Krūmiņš |
| Informācija par deputātu I.Zariņa, I.Ribakova, J.Ādamsona, J.Urbanoviča un A.Rubika jautājumu Ministru prezidentam Mārim Kučinskim “Par sociālās sistēmas ilgtspēju” (Nr. 423/J12) | |
| Motivācija | - dep. I.Zariņš |
| Informācija par deputātu I.Zariņa, I.Ribakova, J.Ādamsona, J.Urbanoviča un A.Rubika jautājumu Ministru prezidentam Mārim Kučinskim “Par pensiju sistēmas ilgtspēju” (Nr. 424/J12) | |
| Motivācija | - dep. I.Zariņš |
| Paziņojumi | |
| - dep. L.Čigāne | |
| - dep. J.Vucāns | |
| - dep. A.Adamovičs | |
| Reģistrācijas rezultāti | |
| Nolasa | - Saeimas sekretāra biedrs G.Kūtris |
Datums: 10.05.2018 09:03:08 bal001
Par - 18, pret - 9, atturas - 51. (Reģistr. - 80)
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projekta Par atbildīgās komisijas maiņu likumprojektam “Grozījums Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā” (1165/Lp12) (718/Lm12) iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā
Datums: 10.05.2018 09:12:25 bal002
Par - 31, pret - 46, atturas - 11. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē (1240/Lp12), nodošana komisijām
Datums: 10.05.2018 09:18:06 bal003
Par - 28, pret - 45, atturas - 12. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Valsts prezidenta ievēlēšanas likumā (1241/Lp12), nodošana komisijām
Datums: 10.05.2018 09:18:53 bal004
Par - 28, pret - 45, atturas - 11. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Saeimas kārtības rullī (1242/Lp12), nodošana komisijām
Datums: 10.05.2018 09:19:53 bal005
Par - 28, pret - 47, atturas - 10. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu” (1243/Lp12), nodošana komisijām
Datums: 10.05.2018 09:20:41 bal006
Par - 28, pret - 48, atturas - 11. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par Centrālo vēlēšanu komisiju” (1244/Lp12), nodošana komisijām
Datums: 10.05.2018 09:23:44 bal007
Par - 86, pret - 1, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Intam Dālderim šā gada 17.maijā
Datums: 10.05.2018 09:27:07 bal008
Par - 83, pret - 1, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Par Anastasijas Pasjugas iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi (717/Lm12)
Datums: 10.05.2018 09:28:17 bal009
Par - 89, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (1207/Lp12), 2.lasījums, steidzams
Datums: 10.05.2018 09:29:13 bal010
Par - 87, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” (996/Lp12), 3.lasījums
Datums: 10.05.2018 09:30:52 bal011
Par - 87, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Gaisa kuģu pasažieru datu apstrādes likumā (1135/Lp12), 3.lasījums
Datums: 10.05.2018 09:32:52 bal012
Par - 83, pret - 4, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par nekustamā īpašuma “Lādes" Ķekavas pagastā, Ķekavas novadā, daļas atsavināšanu sabiedrības vajadzībām – valsts galvenā autoceļa projekta "E67/A7 Ķekavas apvedceļš” īstenošanai (1077/Lp12), 3.lasījums
Datums: 10.05.2018 09:34:05 bal013
Par - 88, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Gaisa kuģu pasažieru datu apstrādes likumā (1197/Lp12), 1.lasījums
Datums: 10.05.2018 09:36:13 bal014
Par - 91, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Muitas likumā (1161/Lp12), 2.lasījums
Datums: 10.05.2018 09:46:42 bal015
Par - 15, pret - 30, atturas - 32. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projekta Deklarācija par totalitāro režīmu noziegumu un totalitārās ideoloģijas attaisnošanas nosodījumu (720/Lm12) iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā
Datums: 10.05.2018 09:51:53 bal016
Par - 36, pret - 7, atturas - 43. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta Grozījums Latvijas Republikas Satversmē (1251/Lp12), nodošana komisijām iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā
Datums: 10.05.2018 09:56:35 bal017
Par - 69, pret - 0, atturas - 13. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Publisko iepirkumu likumā (1191/Lp12), 1.lasījums