Latvijas Republikas 12.Saeimas
pavasara sesijas septītā sēde
2018.gada 17.maijā
Sēdi vada Latvijas Republikas 12.Saeimas priekšsēdētājas biedrs
Gundars Daudze.
Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Atbildes uz deputātu iesniegtajiem jautājumiem
Frakciju viedokļi
Sēdes vadītājs. Labrīt, godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Sāksim Saeimas 2018.gada 17.maija sēdi.
Pirms mēs sākam izskatīt apstiprināto darba kārtību, mums jālemj par iespējamiem grozījumiem tajā.
Juridiskā komisija lūdz izdarīt grozījumu šodienas sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par Vinetas Mazures apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.
Juridiskā komisija lūdz izdarīt grozījumu šodienas sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par Irinas Norkusas apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.
Savukārt Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija lūdz izdarīt grozījumu Saeimas šodienas sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā paziņojumu “Par Ingas Bites 12.Saeimas deputātes pilnvaru atjaunošanu” pirms sadaļas “Prezidija ziņojumi”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.
Deputāti Tutins, Ribakovs, Ādamsons, Ivans Klementjevs, Orlovs, Pimenovs, Zujevs, Tretjaka, Potapkins un Artūrs Rubiks lūdz iekļaut šodienas sēdes darba kārtībā lēmuma projektu “Par Saeimas deputāta Jāņa Tutina atsaukšanu no Nacionālās drošības komisijas”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.
Deputāti Ivans Klementjevs, Ribakovs, Ādamsons, Tretjaka, Orlovs, Pimenovs, Tutins, Zujevs, Potapkins un Artūrs Rubiks lūdz iekļaut šodienas sēdes darba kārtībā lēmuma projektu “Par Saeimas deputāta Ivana Klementjeva atsaukšanu no Eiropas lietu komisijas”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.
Deputāti Ādamsons, Zariņš, Urbanovičs, Ribakovs, Andrejs Klementjevs, Orlovs, Zujevs, Artūrs Rubiks, Morozovs un Potapkins lūdz iekļaut šodienas sēdes darba kārtībā lēmuma projektu “Par Saeimas deputāta Sergeja Potapkina atsaukšanu no Ilgtspējīgas attīstības komisijas”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.
Deputāti Tutins, Ribakovs, Ādamsons, Ivans Klementjevs, Orlovs, Pimenovs, Zujevs, Tretjaka, Potapkins un Artūrs Rubiks lūdz iekļaut šodienas sēdes darba kārtībā lēmuma projektu “Par Saeimas deputāta Jāņa Tutina ievēlēšanu Ilgtspējīgas attīstības komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.
Deputāti Ivans Klementjevs, Ribakovs, Ādamsons, Morozovs, Orlovs, Pimenovs, Tutins, Zujevs, Tretjaka un Potapkins lūdz iekļaut šodienas sēdes darba kārtībā lēmuma projektu “Par Saeimas deputāta Ivana Klementjeva ievēlēšanu Nacionālās drošības komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.
Un deputāti Ādamsons, Zariņš, Urbanovičs, Ribakovs, Andrejs Klementjevs, Morozovs, Zujevs, Artūrs Rubiks, Orlovs un Potapkins lūdz iekļaut šodienas sēdes darba kārtībā lēmuma projektu “Par Saeimas deputāta Sergeja Potapkina ievēlēšanu Eiropas lietu komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.
Godātie kolēģi! Sākam izskatīt šodienas sēdes darba kārtību.
Pirmais darba kārtības punkts - ziņojums “Par Ingas Bites 12.Saeimas deputātes pilnvaru atjaunošanu”.
Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā - deputāts Vitālijs Orlovs.
V.Orlovs (SASKAŅA).
Cienījamais Prezidij! Godātie kolēģi deputāti! Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija paziņo, ka saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 5.panta 2.1 un trešo daļu un Ingas Bites 2018.gada 8.maija iesniegumu par deputātes mandāta atjaunošanu, kuru viņa nolikusi uz bērna kopšanas atvaļinājuma laiku, viņai tiek atjaunotas deputātes pilnvaras.
Deputāta pienākumus beidz pildīt Ivars Brīvers, kurš saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 5.panta pirmo daļu bija iestājies Saeimas sastāvā uz laiku no Latvijas Reģionu apvienības Rīgas vēlēšanu apgabala saraksta.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu deputāti Ingu Biti ieņemt vietu Sēžu zālē. Un vēlos mūsu visu vārdā pateikties Ivaram Brīveram par paveikto šajā laikā, kamēr viņš strādāja Saeimā.
Nākamā darba kārtības sadaļa - Saeimas Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Kleinbergas, Smiltēna, Viļuma, Krūmiņa un Melgaiļa iesniegto likumprojektu “Grozījums Latvijas Republikas Satversmē” nodot visām Saeimas komisijām un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija.
Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli viens deputāts var runāt “par”, viens - “pret”.
“Par” pieteicies runāt deputāts Edvards Smiltēns.
E.Smiltēns (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Kolēģi, labrīt! Daži citāti, lai būtu konteksts.
Egils Levits uzskata, ka šis ierosinājums iesaistīt zināmā veidā arī vēlētājus kandidātu atlasē varētu apmierināt daļu neapmierināto, jo tomēr kaut kādā veidā ir iespējams iesaistīties: “Es domāju, ka šis laikam ir pilnīgi jauns priekšlikums.”
Edgars Pastars: “Šāds risinājums izklausās nedaudz negaidīts, bet tas noteikti ir interesants un diskusijas vērts.”
Deputāts Ringolds Balodis: “Principā es domāju, ka domu virziens visā visumā ir apsveicams.”
Deputāte Inese Lībiņa-Egnere: “Mums tiek piedāvāts tāds ļoti īpatnējs frankenšteins [..]. [..] parlamentam kā tādam podziņu spiedējam tas cilvēks būtu jāievēlē par Valsts prezidentu, kuram ir visaugstākās pilnvaras ārpolitikā, kuram ir visaugstākās pilnvaras valsts drošības jomā (tas ir valsts bruņoto spēku augstākais vadonis)! Un jautājums, ko jūs vispār mums piedāvājat?! Vai tiešām jūs saprotat, cik bīstami tas ir?”
Inese Lībiņa-Egnere pirms pāris gadiem ir teikusi, ka Reformu partija kopā ar Nacionālo apvienību cer pārliecināt VIENOTĪBU par tautas vēlētu prezidentu un ka vēl viens jautājums ir par prezidenta pilnvaru apjomu.
Tad man jautājums: ko jūs vispār tolaik mums piedāvājāt? Vai tiešām jūs sapratāt, cik tas ir bīstami, Lībiņas-Egneres kundze? (Dep. I.Lībiņa-Egnere: “Jūs dzīvojat šodien vai vakar?”) Proti, vērtējums un diskusijas par šo sākotnējo mūsu priekšlikumu vispār izpalika, jo koalīcija draudzīgi vienojās, zibenīgi noslaucīja šo piedāvājumu no dienaskārtības tā, lai tas paliktu nepamanīts un neiegūtu ne mazāko publiskās telpas ievērību. Tādēļ, kolēģi, mēs reducējām mūsu risinājumu līdz minimumam, atstājot tikai to, kas ir īpaši svarīgs, esenci, - atklātu prezidenta ievēlēšanu. Un te svarīgākais ir ZZS viedoklis.
Augusts Brigmanis ļoti pozitīvi vērtē faktu, ka vēlēšanas Latvijas Futbola federācijā bija aizklātas un Gorkšs tur tika ievēlēts aizklātās vēlēšanās.
Brigmaņa kungs, nopietni?! Latvijas Futbola federācijas vadību vēlē futbola klubi, kuri ir finansiāli atkarīgi no šīs federācijas un tās lēmumiem, - vai klubam pēc tam iedos naudu. Tādēļ arī vēlēšanas ir aizklātas.
Es atgādināšu, ka Saeimas deputāti - tieši pretēji! - ir finansiāli atkarīgi no visiem nodokļu maksātājiem, nevis partiju sponsoriem. Vai ne tā? Koriģējiet, ja man nav taisnība!
Latvijas cilvēkiem ir tiesības zināt precīzi, kurš ir rīkojies ar viņu piešķirtajām pilnvarām un viņu vārdā ir ievēlējis Latvijas pirmo augstāko valsts amatpersonu - Valsts prezidentu. Tik vienkārši!
Otrs arguments. Daudzes kungs! Tieši atklātais deputātu balsojums ir vairāk ietekmējams nekā aizklātais, jo deputāts ir spiests pakļauties kopējam viedoklim, kuru izveido publiski vai uzspiež partija, un, iespējams, negribēdams riskēt ar savu politisko karjeru, savām attiecībām ar partijas biedriem, viņš balso pretēji tam, kā patiesībā domā. Proti, aizklātā balsojumā, neriskējot ar minētajām sekām, var nobalsot patstāvīgi, nevis saskaņā ar to, kā uzskata vairākums Saeimā pārstāvētajā frakcijā.
Kolēģi! Izrādās, ir tikai viena diena četru gadu laikā, kad deputāti tiek palaisti no krātiņa savvaļā jeb brīvībā, kad var patstāvīgi balsot. Man ir bail domāt, kā jūs nākat uz darbu atlikušajās 1455 dienās, kas ir Saeimas sasaukumā, kad pieņemat pilnīgi visus pārējos lēmumus, kuri ir jāpieņem atklāti. Vai tās ir bailes no represijām, bailes par savu karjeru? Kas notiek ar citu amatpersonu - SAB, KNAB, Drošības policijas un tiesnešu - ievēlēšanu, kura notiek atklāti?
Kolēģi! Pirms nedēļas situācija bija bezcerīga. Tās bija tikai 36 balsis “par” atklātu prezidenta ievēlēšanu, respektīvi, ierosinājuma iekļaušanu darba kārtībā. Pat deputāts Kaimiņš, kurš teicās Saeimā cīnoties par atklātību, paklausīja deputāta Augusta Brigmaņa diktātam, ņēma un nobalsoja pret atklātu prezidenta ievēlēšanu. Bet otrdienas vakarā frakcijas SASKAŅA vadītājs raidījumā pie Dombura kunga atzina, ka frakcija SASKAŅA atbalstīs atklātu prezidenta ievēlēšanu.
Kolēģi, tas maina pilnīgi visu! Mums ir atvērusies šaura iespēja atbalstīt tieši tagad un izdarīt to, ko Saeima nespēja jau gadiem: mums šodien, kolēģi, ir konstitucionālais vairākums. Jautājums: vai jums ir valstiska stāja un mugurkauls tieši tagad pieņemt lēmumu? (Dep. R.Balodis: “Urā!” Aplausi.)
Sēdes vadītājs. Paldies.
“Pret” pieteicies runāt deputāts Artuss Kaimiņš.
A.Kaimiņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Labrīt, cienījamais sēdes vadītāj! Labrīt, kolēģi!
Iepriekšējais runātājs, vienkāršāk sakot, lielo partiju staigātājs, kurš (Dep. L.Čigāne: “Un tu pats?”) tikko kā prezentēja šo Satversmes grozījumu... Es gribu piebilst to, ka Latvijā prezidents ir jāievēlē atklātā Saeimas balsojumā šeit, šajā zālē. Atklātā!
Es esmu pret to, ka frakcija VIENOTĪBA ir iesniegusi šo grozījumu Satversmē par 51 procentu... Ā, nē, nē, nevis frakcija VIENOTĪBA, bet cita frakcija. Es zinu frakciju VIENOTĪBA, es zinu SASKAŅU, es zinu Nacionālo... Bet kas tā... es to frakciju īsti nezinu... (Dep. L.Čigāne: “Ķīselis galvā!”)
Bet par priekšlikumu runājot. Respektīvi, paredzot nākotni pēc trijām minūtēm un 50 sekundēm... es paredzu, ka ZZS balsos pret atklātām prezidenta vēlēšanām. SASKAŅA balsos, Urbanoviča kungs, “par”, vai ne? Nu, protams! Es paredzu nākotni. VIENOTĪBA balsos “par”, Nacionālā apvienība balsos “par”, KPV LV balsos “par”. Bet tas, kas tagad tiks izdarīts... Vajadzētu, manuprāt, izdarīt tā, ka ir nevis 51 procents... 51 Saeimas loceklis balso... nevis ar 51 balsi, bet vismaz ar 70.
Un vēlreiz atkārtoju: ja pirmajā balsošanas kārtā prezidents netiek ievēlēts, tad balsojumā piedalās arī pašvaldību vadītāji. Tādējādi būs lielāka atsijāšanās, lielāka konkurence (Dep. E.Smiltēns: “Kāds sakars ar šo priekšlikumu?”), iespēja šeit, Saeimā, dabūt labāko prezidenta amata kandidātu mūsu valstij Latvijai.
Es aicinu atbalstīt. Bet atvainojiet, Daudzes kungs, ka runāju “pret” (Sēdes vadītājs: “Jā!”), bet... Jūs tāpat balsosiet “pret”.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Jā, bet jūs šobrīd pārkāpjat Kārtības rulli.
A.Kaimiņš. Jā, es...
Sēdes vadītājs. Jums bija jārunā “pret”. Viens var runāt “pret”, viens - “par”.
A.Kaimiņš. Jā! Jā! Es sajaucu! Es sajaucu! Jā!
Sēdes vadītājs. Nu jā. Būtu vēlams trīsarpus gadu laikā iemācīties Kārtības ruļļa 54.pantu.
Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Kleinbergas...
E.Smiltēns. Mēs iesniedzām iesniegumu!
Sēdes vadītājs. Es atvainojos! Vispirms mēs balsojam! (Starpsauciens.)
Smiltēna kungs! Bez uzaicinājuma tribīnē kāpt nedrīkst! Es jums aizrādu par Kārtības ruļļa pārkāpumu. (Dep. A.Kaimiņš: “Tūlīt izmetīs no Saeimas ārā!”)
Balsosim par deputātu Kleinbergas, Smiltēna, Viļuma, Krūmiņa un Melgaiļa iesniegtā likumprojekta “Grozījums Latvijas Republikas Satversmē” nodošanu visām Saeimas komisijām, nosakot, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - 4, atturas - nav. Likumprojekts komisijām ir nodots.
Godātie kolēģi! Frakcijas VIENOTĪBA vārdā tiek lūgts dot vārdu deputātam Hosamam Abu Meri frakcijas VIENOTĪBA balsojuma motivācijai.
H.Abu Meri (VIENOTĪBA).
Labrīt, kolēģi! Sēdes vadītāj!
Jau vairāk nekā desmit gadus šis jautājums parādās Saeimas darba kārtībā. Un jau vairāk nekā desmit gadus Saeima nespēj pieņemt lēmumu beidzot izbeigt politisko tirgošanos ap mūsu valsts augstāko amatpersonu. Amatpersonu, kas ir mūsu valsts seja pasaules politikā.
Slēgti balsojumi Saeimā pazemojuši daudzus talantīgus un spējīgus profesionāļus. Lai gan publiski viņi saņēma vairākuma atbalstu, tomēr netika ievēlēti tikai politisko intrigu un dažādu personīgo interešu dēļ.
Atgādināšu, ka savulaik par ģenerālprokurora amata kandidātu Jāni Maizīti nobalsoja 45 Saeimas deputāti, taču pirms tam laikraksta “Diena” aptaujā 58 parlamentārieši bija apgalvojuši, ka atbalstīs viņa kandidatūru. Tātad 13 deputāti meloja! Bet sabiedrība tā arī neuzzināja ne viņu vārdus, ne šā balsojuma cenu.
Mēs, apņemoties pildīt deputāta amata pienākumus, solām “aizstāvēt Latviju kā neatkarīgu un demokrātisku valsti, savus pienākumus pildīt godprātīgi un pēc labākās apziņas”. Tomēr ir deputāti, kas vēlas turpināt laipot.
Šis vienkāršais grozījums paredz Satversmē tikai nomainīt vārdu “aizklāti” ar vārdu “atklāti”. Tas padarītu pēdējo slēpto politisko tirgu kāda deputāta balsojuma ietvaros par neiespējamu. Tik vienkārši!
Taču katru reizi, kad šis jautājums nonāk līdz deputātu lemšanai, tas gluži kā piešķiļ uguni pakulām. Atsevišķu partiju pretestība un pūles, kas pieliktas šīs iniciatīvas bloķēšanai un sarkano līniju novilkšanai, acīmredzami parāda, cik ārkārtīgi svarīgs šis aizklātums ir oligarhiem.
Tomēr lēmums par Valsts prezidentu ir jāpieņem šeit, Saeimā, nevis viesnīcā “Rīdzene”, Puzē vai “Mākoņos”, - tam ir jābūt atklātam!
Arī tagad - ilūzijas, ka šajā Saeimā šim likumprojektam ir nākotne. Taču, kolēģi, mums retoriski jājautā - vai nav kauna par savu balsojumu? Vai varat to paskaidrot sabiedrībai? Vai jums nešķiet, ka jūsu personīgā viedokļa neaizskaramība nedrīkst būt svarīgāka par parlamentārajiem pamatprincipiem? Mēs šeit nepārstāvam katrs sevi, mēs pārstāvam Latvijas iedzīvotājus, un viņiem ir tiesības zināt, ko un kādēļ viņu priekšstāvji izvēlas par Valsts prezidentu. Viņiem ir tiesības zināt, ko un kādēļ viņu priekšstāvji lemj par Lāčplēša dienu...
Paldies. (Frakcijas VIENOTĪBA aplausi.)
Sēdes vadītājs. Paldies.
Godātie kolēģi, Saeimas Prezidijs ir saņēmis 10 deputātu - Kleinbergas, Šica, Smiltēna, Melgaiļa, Platpera, Šimfas, Krūmiņa, Ruka, Viļuma un Bites - iesniegumu, kurā viņi lūdz saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 140.panta otro daļu nolasīt katra deputāta balsojumu par likumprojekta “Grozījums Latvijas Republikas Satversmē” nodošanu komisijām.
Savukārt 140.panta otrā daļa atsaucas uz Kārtības ruļļa 54.pantu, kas nosaka, ka viens deputāts var runāt “par”, viens - “pret” šo priekšlikumu.
Neviens nav pieteicies, bet jebkurā gadījumā mums par šo priekšlikumu jābalso.
Tātad lūdzu zvanu! Balsosim par 10 deputātu priekšlikumu - nolasīt balsojumu par likumprojekta “Grozījums Latvijas Republikas Satversmē” nodošanu komisijām! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - 2, atturas - nav. Tātad priekšlikums atbalstīts.
Vārds Saeimas sekretāra biedram Gunāram Kūtrim balsojuma rezultātu nolasīšanai.
G.Kūtris (12.Saeimas sekretāra biedrs).
Balsojuma rezultāti par likumprojekta “Grozījums Latvijas Republikas Satversmē” (Nr.1251/Lp12) nodošanu komisijām.
Hosams Abu Meri - par, Aldis Adamovičs - par, Jānis Ādamsons - par, Inga Bite - par, Andris Buiķis - par, Boriss Cilevičs - par, Einārs Cilinskis - par, Lolita Čigāne - par, Sergejs Dolgopolovs - par, Jānis Dombrava - par, Raivis Dzintars - par, Artis Gustovskis - par, Aleksandrs Jakimovs - par, Ritvars Jansons - par, Andrejs Judins - par, Artuss Kaimiņš - par, Aleksandrs Kiršteins - par, Nellija Kleinberga - par, Andrejs Klementjevs - par, Ivans Klementjevs - par, Rihards Kols - par, Kārlis Krēsliņš - par, Varis Krūmiņš - par, Janīna Kursīte-Pakule - par, Inese Laizāne - par, Ainars Latkovskis - par, Ilmārs Latkovskis - par, Jeļena Lazareva - par, Atis Lejiņš - par, Inese Lībiņa-Egnere - par, Anrijs Matīss - par, Rihards Melgailis - par, Romans Miloslavskis - par, Sergejs Mirskis - par, Andris Morozovs - par, Romāns Naudiņš - par, Vladimirs Nikonovs - par, Vitālijs Orlovs - par, Imants Parādnieks - par, Igors Pimenovs - par, Arvīds Platpers - par, Sergejs Potapkins - par, Romualds Ražuks - par, Ivans Ribakovs - par, Inguna Rībena - par, Artūrs Rubiks - par, Raimonds Rubiks - par, Jānis Ruks - par, Edvards Smiltēns - par, Veiko Spolītis - par, Jūlija Stepaņenko - par, Laimdota Straujuma - par, Mārtiņš Šics - par, Silvija Šimfa - par, Juris Šulcs - par, Jānis Tutins - par, Jānis Urbanovičs - par, Juris Viļums - par, Dzintars Zaķis - par, Mihails Zemļinskis - par, Igors Zujevs - par, Gundars Daudze - pret, Gunārs Kūtris - pret, Aivars Meija - pret, Inguna Sudraba - pret, atturas - nav. (Dep. A.Kaimiņš: “Un kuri izņēma kartītes?”)
Sēdes vadītājs. Paldies.
Pārejam pie nākamā darba kārtības punkta.
Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Likumprojekts komisijai nodots.
Deputāts Parādnieks vēlas runāt “par”?
Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Parādniekam!
I.Parādnieks (VL-TB/LNNK).
Bija komisijas iesniegums ar aicinājumu bez atkārtotas izskatīšanas komisijā šajā sēdē apstiprināt arī pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Jā, godātais kolēģi! Saeimas kārtības rullis paredz mainīt darba kārtību pēc tam, kad ir akceptēta likumprojekta nodošana komisijai, un tālāk mēs runāsim par sadaļu “Likumprojektu izskatīšana”. Paldies par jūsu atgādinājumu, bet es to zinu.
Tātad neviens deputāts neiebilst. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Darba likumā” nodot Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputāti neiebilst? Deputāti neiebilst. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Elektronisko dokumentu likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā” nodot Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Civilprocesa likumā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti iebilst.
Lūdzu zvanu! Balsosim par Ministru kabineta iesniegtā likumprojekta “Grozījumi Civilprocesa likumā” nodošanu Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 63, pret - 22, atturas - nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Notariāta likumā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti iebilst.
Lūdzu zvanu! Balsosim par Ministru kabineta iesniegtā likumprojekta “Grozījumi Notariāta likumā” nodošanu Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 60, pret - 23, atturas - nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā”” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti iebilst.
Lūdzu zvanu! Balsosim par Ministru kabineta iesniegtā likumprojekta “Grozījumi likumā “Par palīdzību dzīvokļu jautājumu risināšanā”” nodošanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 64, pret - 23, atturas - nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Dzīvojamo telpu īres likums” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.
Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti iebilst.
Lūdzu zvanu! Balsosim par Ministru kabineta iesniegtā likumprojekta “Dzīvojamo telpu īres likums” nodošanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 63, pret - 24, atturas - nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par aviāciju”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.
Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Nacionālās drošības likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.
Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Informācijas tehnoloģiju drošības likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.
Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Likumprojekts komisijai nodots.
Godātie kolēģi! Pirms mēs sākam izskatīt nākamo darba kārtības sadaļu, mums jālemj vēl par iespējamiem grozījumiem šodienas sēdes darba kārtībā.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz iekļaut šodienas sēdes darba kārtības sadaļā “Likumprojektu izskatīšana” šīs pašas komisijas izstrādāto likumprojektu “Grozījumi Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likumā” izskatīšanai pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas komisijā.
Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.
Nākamā darba kārtības sadaļa - “Par iesniegtajiem patstāvīgajiem priekšlikumiem”.
Deputāti Jānis Dombrava, Aleksandrs Kiršteins, Andris Buiķis, Inese Laizāne, Janīna Kursīte-Pakule, Einārs Cilinskis, Ringolds Balodis, Gaidis Bērziņš, Kārlis Krēsliņš, Romāns Naudiņš un Raivis Dzintars ir iesnieguši patstāvīgo priekšlikumu - lēmuma projektu “Deklarācija par totalitāro režīmu noziegumu un totalitārās ideoloģijas attaisnošanas nosodījumu”. Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka šis patstāvīgais priekšlikums tiek iekļauts šodienas sēdes darba kārtībā? Deputāti iebilst. Līdz ar to mums ir jālemj par to, vai šis patstāvīgais priekšlikums iekļaujams Saeimas nākamās kārtējās sēdes darba kārtībā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti iebilst.
Saskaņā ar Kārtības rulli viens deputāts var runāt “par”, viens - “pret” šī lēmuma projekta, šī patstāvīgā priekšlikuma iekļaušanu nākamās kārtējās sēdes darba kārtībā.
Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam. Viņš acīmredzot runās “par”.
A.Kiršteins (VL-TB/LNNK).
Godājamie deputāti! Kāpēc mums tomēr vajag šo deklarāciju šodien atbalstīt, un kāpēc tā ir uzrakstīta tieši šinī brīdī?
Mēs tikko atzīmējām Kārļa Marksa 200. dzimšanas dienu - cilvēka (Dep. L.Čigāne: “Mēs neatzīmējām! Nevajag vispārināt!”)... Eiropas Savienībā (Starpsaucieni.)... cilvēka, kas radīja sociālo rasismu un genocīdu, cilvēka, kas sludināja, ka saimniekošana bez privātīpašuma, konkurences brīvības un likumu varas ir labākā. Pasludinot, ka preces vērtību nosaka darbs, ignorējot investīciju, inovāciju, konkurences, privātīpašuma un mantojuma tiesības, viņš radīja mācību, kuras rezultātā daudzas valstis nonāca nabadzībā, ražoja zemas kvalitātes produkciju, vietām tika izraisīts bads un genocīds.
Ja kāds teiks, ka šodien tas nav aktuāli, tad paskatīsimies, kā šī mācība tiek realizēta Zimbabvē vai Venecuēlā, Ziemeļkorejā vai Kubā, kur trūkst ne tikai tualetes papīra, bet trūkst arī naudas, kuru drukāt šīs brīnišķīgās valsts iekārtas finansiālajam atbalstam.
Šie eksperimenti būtu varbūt mazāka nelaime, ja vien šī mācība pēc dažādiem aprēķiniem nebūtu pasaulē izraisījusi apmēram 100 miljonu cilvēku bojāeju: Eiropā - 30 līdz 40 miljonu un Āzijā - 60 miljonu. Genocīds, Golodomors Ukrainā izraisīja četru līdz septiņu miljonu bojāeju.
Un kā kronis visam Eiropas Komisijas prezidenta Junkera sveiciens Eiropas Savienībai, godinot asiņainās ideoloģijas pamatlicēju Vācijā, apmeklējot Vācijā Ķīnas komunistu dāvināto Marksa statuju dienā, kad Vācija sāk būvēt Nord Stream 2 kopā ar komunisma skolās apmācīto Marksa ideju turpinātāju Kremlī.
Ko tad mācīja mums viens no Kārļa Marksa darbiem - “Komunistiskās partijas manifests”? Tikai dažas tēzes.
Visa sabiedrības vēsture ir bijusi šķiru cīņa. Šādā nozīmē komunisti var izteikt savu teoriju vienā tēzē: privātīpašuma likvidācija, proletariāta diktatūra.
Proletariāts izmanto savu politisko varu, lai pakāpeniski atņemtu buržuāzijai visu kapitālu un ražošanas līdzekļus... un panāktu ražošanas līdzekļu, rīku nonākšanu proletariāta rokās.
Ko tas nozīmē mums, Latvijā parādīja 1919.gads, kad šo ideju centās realizēt Pēteris Stučka: zemes īpašumu ekspropriācija, mantošanas tiesību atcelšana, kredītu centralizācija valsts rokās, valsts fabrikas, ražošana, zemes iekopšana un kultivēšana pēc kopēja plāna, obligāts darbs visiem, rūpniecisku armiju dibināšana zemkopībā. Rezultātus mēs redzējām Ukrainā trīsdesmitajos gados.
Kolhozu sistēma bijušajās sociālisma valstīs.
Politiskā vara vārda īstā nozīmē ir vienas šķiras vardarbība otras šķiras apspiešanai.
Šī teorija izraisīja visās sociālisma valstīs koncentrācijas nometņu tīklu un genocīdu. Kā mēs zinām, Latvijā pirmā koncentrācijas nometne tika ierīkota Zaķusalā.
Proletariāta diktatūra veicinās sociālisma uzcelšanu.
Varētu teikt, ka tas bija senos laikos un šodien ar to nav nekāda sakara. Tomēr šīs idejas ir atdzīvojušās kā Fēnikss no pelniem. Grieķijā zem karogiem ar sirpi un āmuru nobalsoja vairāk nekā 30 procenti partiju; Francijā par komunistiskajām idejām nobalsoja vairāk nekā 11 procenti. “Nost ar ilūzijām! Gatavojieties kaujai!” - ar šo Mao aicinājumu pazīstamais franču filozofijas profesors Alēns Badjū 2009.gada martā Londonā atklāja kongresu ar nosaukumu “Komunisma idejas” un formulēja galveno domu, ka komunisms uzvarēs agrāk vai vēlāk.
Tāpēc nobeigumā aicinu visus: ja pat Eiropas Komisijas prezidents koķetē ar šīm idejām, tad mūsu pienākums jaunajās Eiropas Savienības valstīs ir neaizmirst upurus un atgādināt, kādu postu un nelaimi komunisma idejas ir nesušas Eiropas tautām.
Aicinu atbalstīt.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Runāt “pret” neviens nav pieteicies, bet no zāles bija dzirdami vairāki izsaucieni, kas neatbalstīja šī lēmuma projekta iekļaušanu nākamās sēdes darba kārtībā.
Lūdzu zvanu! Balsosim par patstāvīgā priekšlikuma - lēmuma projekta “Deklarācija par totalitāro režīmu noziegumu un totalitārās ideoloģijas attaisnošanas nosodījumu” - iekļaušanu Saeimas nākamās kārtējās sēdes darba kārtībā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 15, pret - 28, atturas - 25. Šis lēmuma projekts nav iekļauts nākamās kārtējās sēdes darba kārtībā.
Vai ir priekšlikumi par šī lēmuma projekta nodošanu kādai no komisijām?
Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Jānim Dombravam!
J.Dombrava (VL-TB/LNNK).
Ņemot vērā, ka ir izskanējis aicinājums šo jautājumu tālāk virzīt Baltijas Asamblejas formātā, man ir priekšlikums nodot Ārlietu komisijai, kura tad var arī virzīt tālāk - izskatīšanai Baltijas Asamblejā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Saskaņā ar Kārtības rulli arī par šo priekšlikumu viens var runāt “par”, viens - “pret”. Neviens nav pieteicies. Mums jāizšķir šis jautājums... Es atvainojos? (Starpsauciens: “Nevajag! Nevajag!”) Atis Lejiņš. Jā, lūdzu!
Ieslēdziet mikrofonu deputātam Atim Lejiņam!
A.Lejiņš (VIENOTĪBA).
Piedodiet! Atvainojos! Nav pamata skatīt. (Starpsauciens: “Pareizi!”)
Sēdes vadītājs. Jā! Paldies. (Starpsaucieni: “Balsojam!”)
Lūdzu zvanu vēlreiz! Balsosim par Saeimas lēmuma projekta “Deklarācija par totalitāro režīmu noziegumu un totalitārās ideoloģijas attaisnošanas nosodījumu” nodošanu Ārlietu komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 14, pret - 40, atturas - 20. Lēmuma projekts komisijai nav nodots un līdz ar to uzskatāms par noraidītu.
Godātie kolēģi! Pirms mēs sākam izskatīt nākamo Saeimas sēdes darba kārtības sadaļu, mums jālemj vēl par iespējamiem grozījumiem šodienas sēdes darba kārtībā.
Deputāti Bite, Kleinberga, Melgailis, Viļums, Šics, Smiltēns, Ruks, Šimfa, Platpers un Krūmiņš lūdz iekļaut šodienas sēdes darba kārtībā lēmuma projektu “Par deputātes Ingas Bites ievēlēšanu Juridiskajā komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.
Deputāti Bite, Kleinberga, Melgailis, Viļums, Šics, Ruks, Smiltēns, Platpers, Šimfa un Krūmiņš lūdz iekļaut šodienas sēdes darba kārtībā lēmuma projektu “Par deputātes Ingas Bites ievēlēšanu Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.
Sākam izskatīt nākamo darba kārtības sadaļu - “Par atvaļinājuma piešķiršanu”.
Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Romānam Naudiņam no 2018.gada 5.jūnija līdz 7.jūnijam. Deputāts Romāns Naudiņš ir lūdzis piešķirt viņam neapmaksātu atvaļinājumu no šī gada 5.jūnija līdz 7.jūnijam.
Lūdzu zvanu! Balsosim par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Romānam Naudiņam no šī gada 5.jūnija līdz 7.jūnijam! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Atvaļinājums deputātam Naudiņam ir piešķirts.
Nākamā darba kārtības sadaļa - “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.
Lēmuma projekts “Par neuzticības izteikšanu veselības ministrei Andai Čakšai”, kuru iesnieguši deputāti Kleinberga, Smiltēns, Šics, Platpers, Melgailis, Brīvers, Ruks, Krūmiņš, Šimfa un Viļums.
Sākam debates.
Vārds deputātei Silvijai Šimfai, kura runās iesniedzēju vārdā.
S.Šimfa (pie frakcijām nepiederoša deputāte).
Labdien, cienījamās kolēģes! Godātie kolēģi! Cienījamā ministres kundze!
Veselības ministre Anda Čakša stājās savā amatā 2016.gada 16.jūnijā. Un šodien Latvijas Reģionu apvienība pieprasa viņas atkāpšanos vai atcelšanu no amata, jo demisijas jēdziens paredz gan vienu, gan otru.
Gandrīz divus gadus viņa nostrādājusi veselības ministres amatā. Demisijas pretinieki teiks, ka tas ir pārāk mazs laiks, lai prasītu no viņas kaut cik ievērojamus rezultātus. Uz to gribu atgādināt, ka pirms stāšanās ministres amatā veselības aprūpes organizatoru augstākajā līmenī Čakšas kundze atradās jau kopš 2011.gada, kad viņa kļuva par Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas valdes priekšsēdētāju. Dažus gadus viņa vienlaikus bija arī Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas valdes locekle un dažus mēnešus veselības ministra Gunta Belēviča padomniece ārstniecības jautājumos.
Patīk mums tas vai ne, bet mēs dzīvojam laikā, kas prasa operatīvi pieņemt lēmumus un operatīvi rīkoties. Turklāt neviens nav atcēlis prasību, lai šie lēmumi būtu maksimāli pārdomāti, ar prognozējamām konsekvencēm un kvalitatīvi izpildīti. Tāds laiks un tādi apstākļi. Nekā personīga.
Latvijas Reģionu apvienībai, uzkrājot informāciju par Veselības ministrijas darbu gan Saeimas komisiju sēdēs, gan no saviem vēlētājiem - veselības aprūpes sistēmas lietotājiem -, gan no informatīvā lauka un no starptautiski atzītu ekspertu slēdzieniem, ir izkristalizējies viedoklis, ko var paust ar Valsts kontroles atzinuma vārdiem. Citēju: “Veselības ministrija nav sevi pozicionējusi kā spēcīgu vadošo iestādi veselības nozarē, jo tās darbības nav pietiekamas, lai sasniegtu ministrijas noteikto mērķi - nodrošināt savlaicīgu, drošu, kvalitatīvu un vienlīdzīgu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību, vienlaikus racionāli izmantojot pieejamos resursus.” (Citāta beigas.)
Paredzu, ka pretsvarā tam ministres aizstāvji piesauks vēsturiski lielāko finansējuma palielinājumu nozarei atjaunotajā Latvijā. Sak, ko vēl var izdarīt mūsu nabadzīgajā valstī? Ministrija veselības nozarei izcīnīja tik lielu finansējumu kā nekad! Bet tas ir mazākā mērā nepieklājīgi, jo starptautiskā autoritatīvā organizācija OECD, kurā mēs nesen iestājāmies, izlemjot, starp citu, arī par pietiekami lielas biedra naudas maksu, par mums savā ziņojumā saka tā (citēju): “Veselības sistēmai veltīto līdzekļu un sistēmas resursu apjoms Latvijā ir neparasti mazs.” Uzsveru šos divus vārdus “neparasti mazs”. “Latvija tērē 5,3 procentus no IKP veselības aprūpei [..] - mazāk par OECD vidējo rādītāju, kas ir 8,9 procenti [..]. Daļēji tas ir skaidrojams ar zemo publisko finansējumu Latvijā, kas veido 3,2 procentus no IKP, daudz mazāk par OECD vidējo rādītāju, kas 2013.gadā bija 6,5 procenti. No visām OECD valstīm tikai Meksika tērē tikpat maz kā Latvija, un Čīle [..] no IKP veselības aizsardzībai, izmantojot publisko finansējumu.” (Citāta beigas.) Uzsveru - “publisko finansējumu”.
Toties Latvijas iedzīvotāji, ja izsakāmies tai pašā stilā, no savām kabatām par veselības aprūpi maksā neparasti daudz. To ir ievērojusi arī Eiropas Komisija un jau ilgstoši norādījusi līdzšinējām Latvijas valdībām. Citēju: “Galvenais šķērslis veselības aprūpes pieejamībai ir kvotu sistēma un augstie pacientu līdzmaksājumi, kas 2015.gadā veidoja 42 procentus no visas nozares finansējuma. Vidēji Eiropas Savienībā šis rādītājs ir tikai 15 procenti. Līdz ar to nav pārsteigums, ka paredzamā dzīvildze Latvijā joprojām ievērojami atpaliek no vidējā Eiropas Savienības rādītāja - 74,8 gadi pret 80,6 gadiem, bet mirstības rādītāji ir vieni no augstākajiem Eiropas Savienībā.” (Citāta beigas.)
Domāju, ka visiem vēl svaigā atmiņā ir tas, kā ar lielām mokām un diskusijām tapa Veselības aprūpes finansēšanas likums - viens no galvenajiem sistēmas reformas elementiem, lai novērstu minētās problēmas. Latvijas Reģionu apvienība vienmēr ir bijusi skeptiska un kritiska attiecībā uz šo likumu, kura analīzi vēl likumprojekta stadijā veica arī trīs augstas klases juristes - speciālistes medicīnas tiesībās - Slokenberga, Gusarova un Vilka.
Šis vērtējums, mūsuprāt, ir aktuāls arī attiecībā uz nu jau spēkā stājušos likumu. Juristes uz jautājumu par to, vai mērķis ir radīt finansējumu vai risināt problēmas, atbild, ka tad, ja mērķis ir radīt papildu finansējumu veselības nozarei, nevis risināt problēmas, tas šķietami lielā mērā sasniegts, izveidojot tam piemērotu infrastruktūru, tikai nav skaidrs, cik efektīvu. Ja mērķis ir risināt samilzušās problēmas, tad juristes uzskata, ka tas būs nesekmīgs mēģinājums. Viņām var piekrist, jo problēmas ir jau esošo līdzekļu izmantošanā (piemēram, tarifu veidošanā, pakalpojumu sniedzēju izvēlē un apjomos).
Paredzot tikai finansējuma pieaugumu, bet nerisinot izlietojuma jautājumu, nenosakot skaidrus finansējuma izlietojuma principus likuma līmenī, paredzamais efekts faktiski reducējas uz tūlītējas vajadzības apmierināšanu, nevis uz ilgtspējīgas veselības nozares izveidi.
Katrs cilvēks, kurš piedalīsies finansējuma veidošanā, lai iegūtu apdrošinātās personas statusu, to izjutīs savā ikdienas budžetā. Apdrošinātā persona pret valsti savus pienākumus izpildīs, valsts savu pašmērķi veselības nozarē - veicināt nodokļu atbildīgu maksāšanu - arī izpildīs. Bet jautājums, vai valsts uzņemas saistības pret apdrošinātajām personām un vai iekasētie maksājumi un papildus plānotie līdzekļi patiešām nodrošinās veselības aprūpes pakalpojumu nepieciešamo pieejamību, kvalitāti un apjomu, paliek atklāts.
Eiropas Komisija ziņojumā norāda, ka sliktie veselības rādītāji Latvijā noteikti ir saistīti ar zemo publisko izdevumu līmeni, taču atzīmē arī to, ka citas Eiropas Savienības valstis ar tikpat pieticīgiem izdevumiem uz vienu iedzīvotāju panāk labākus rezultātus.
Un, ja līdz tam visas nebūšanas veselības aprūpes sistēmā, par kuru tieši politiski atbild veselības ministre, varēja mēģināt attaisnot ar nepieciešamo finanšu trūkumu, tad pēc šāda secinājuma - nu nekādi.
Protams, mēs zinām, ka pretenzijas pret veselības aprūpes sistēmu un tās veidotājiem un uzturētājiem - Veselības ministriju - veidojušās un uzkrājušās jau kopš iepriekšējām valdībām un iepriekšējiem ministriem, bet jāatzīst arī tas, ka nepilnu divu gadu laikā Čakšas kundze nav spējusi apliecināt, ka viņas vadībā ministrija tās spēs atrisināt samērīgā laikā un efektīvi. Par to liecina nebeidzamā e-veselības sāgas turpināšanās, aprijot arvien jaunus miljonus eiro bez kaut cik pieņemama rezultāta.
Ministres pasniegtais atzinības raksts ministrijas amatpersonai, kura ir iesaistīta šīs sāgas tapšanā (tā vietā, lai rosinātu dienesta pārbaudi!), ministrijas un ministres uzkrītošā nevēlēšanās pievērsties problēmām, ko rada donoru dzimumšūnu bizness (neskatoties uz Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas neatlaidīgajiem pūliņiem vismaz triju gadu garumā panākt šīs jomas sakārtošanu!) (Zālē troksnis, deputāti sarunājas savā starpā.), Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas jauno korpusu būvniecības peripetijas, onkoloģijas pacientu “zaļā koridora” problēmas, Neatliekamās medicīniskās palīdzības (NMP) dienesta vadības paziņojums par plānoto soda palielināšanu...
Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Nupat troksnis zālē pārsniedz jau referentes balss skaļumu. Esiet, lūdzu, pieklājīgi cits pret citu un pret runātāju!
Lūdzu, turpiniet, Šimfas kundze!
S.Šimfa. ...Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta vadības paziņojums par plānoto soda palielināšanu, ja neatliekamās palīdzības izsaukšana tiks kvalificēta kā nepamatots izsaukums.
Vai tā nav veselības ministre, kurai pirmajai vajadzēja padomāt, cik veselības problēmu šādas ziņas rezultātā radīsies vecākās paaudzes cilvēkiem un cik tētiem un mammām sirds nokritīs papēžos, iedomājoties par bērnu saslimšanu? Pie mūsu necaurskatāmās, komplicētās, birokrātijas džungļos ieaugušās maksas medicīnas tas ir kā invalīdam bez kājas atņemt kruķus. Bet kur nu par tik smalkām lietām kā psiholoģija!
Pacientu organizācijām pieder sauklis, ka pacients nav tikai slims ķermenis slimnīcas gultā. Jautājums tikai, vai un kad to sadzirdēs ministre un visa veselības aprūpes sistēma kopumā. Eiropas Komisija norāda, ka 26 procentiem Latvijas iedzīvotāju nav pieejami veselības aprūpes pakalpojumi. Un tas ir augsts rādītājs, jo vidēji Eiropas Savienībā tie ir pieci procenti. Latvijā samazinās darbspējīgo iedzīvotāju skaits, un, ja tam pievieno arī daudzu cilvēku slikto veselības stāvokli un konsekventi pieaugošo invalīdu skaitu, problēma ļoti saasinās.
Kas tiek darīts, lai veselības aprūpes pakalpojumu nepieejamību novērstu? No pacientu viedokļa - nekas taustāms. Pacientu iemaksas un līdzmaksājumi saglabājas, kvotas un rindas saglabājas, nepieciešamība maksāt privātajam sektoram (ja nevar vairs gaidīt) saglabājas, medikamentu cenas nesamazinās. Rīgas reģiona attālākajiem iedzīvotājiem nāk klāt arī ģeogrāfiskā nepieejamība: ārsti ir tālu, un viņu nepietiek, ceļi nav izbraucami, sabiedriskais transports kursē reti un neērti.
Un ko ministre ar savu armiju...? Bieži vien uzskatāmāk par skaitļiem un faktiem konkrēto lietu vai situāciju raksturo līdzības. Tad, lūk! Es Veselības ministriju redzu kā tādu lielu, grīļīgu ķermeni, kura galva tievā diedziņā savienota ar ķermeni un ripo tam pa priekšu, bet ķermenis, zvārodamies un grīļodamies, kājām pinoties, mēģina noturēties un kustēties. Tas viņam arī kaut kā izdodas, bet lielā mērā pateicoties tam, ka no abām pusēm to balsta, skubina un bīda divu Saeimas komisiju priekšsēdētāji - Aija Barča un Andris Bērziņš - ar Sociālo un darba lietu komisijas un Publisko izdevumu un revīzijas komisijas deputātu līdzdalību, kā arī Sabiedrības veselības apakškomisijas deputātu līdzdalību ar Romualdu Ražuku priekšgalā.
Kā Sociālo un darba lietu komisijas dalībniecē un Sabiedrības veselības apakškomisijas dalībniecē, kas arī piedalās šajā uzraudzībā, skubināšanā, bīdīšanā, manī arvien vairāk nostiprinās pārliecība, ka ministre nevada ne ministriju, ne izplānoto reformu, ne procesus, ne sistēmu. Likumsakarīgs ir jautājums: vai un kāpēc vajag tādu izpildvaru, kas netiek galā ar saviem tiešajiem pienākumiem?
Pirms kāda laika laikrakstā “Diena” tās personāžs - ļoti neatkarīgais eksperts, kā viņš sevi nodēvējis, Bundžu Jānis - sakarā ar kāda cita ministra nedienām savā rakstā “Demisija - panaceja” vēstīja tā (citēju): “Skaidrs, ka demisijas atrisina problēmas. Latvijas grūtību cēlonis vispār ir pārāk mazais demisiju skaits. Igaunijā, jādomā, demisionē daudz biežāk, par Somiju, Norvēģiju, Dāniju nemaz nerunājot. Tādēļ tur dzīve labāka. Bez tam demisijas ietaupa naudu. Ja ministrs un citi vainīgie paliek savās vietās, jārīko komisijas, jātērējas konsultantiem un tādā garā.”
Savu pārdomu noslēgumā Bundžu Jānis jautā: “Starp citu - vai jūtat netīkamu pagātnes smaciņu citātā “es palikšu savā vietā...”?”
Jūsu balsojums par veselības ministres Andas Čakšas demisiju, kolēģi, būs ļoti uzskatāma atbilde uz šo eksistenciālo jautājumu.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vārds veselības ministrei Andai Čakšai.
A.Čakša (veselības ministre).
Labdien! Godātais sēdes vadītāj! Godātais Saeimas Prezidij! Cienītās deputātes, godātie deputāti! Dāmas un kungi! Dārgie kolēģi!
Pirms gandrīz diviem gadiem Saeima pilnvaroja mani vadīt Veselības ministriju. Šajā laikā nozarē jau ir paveikts pietiekami daudz, lai es tagad justos droša, ka esmu attaisnojusi jūsu toreiz izsniegto uzticības avansu.
Esmu ļoti pateicīga likumdevējam par konsekvento atbalstu man un ministrijai - īpaši par pērnā gada izskaņā pieņemto likumu, kas reformē veselības aprūpes finansēšanu.
Vislielākais paldies man jāsaka deputātiem par šī gada valsts budžetu, kas medicīnai deva lēcienveida līdzekļu pieaugumu gandrīz 200 miljonu apjomā. Tik dāsns ieguldījums beidzot ļauj nozarei īstenot sen nepieciešamas, paliekošas un, man gribas ticēt, arī sabiedrības atzinīgi novērtētas izmaiņas.
Tāpēc es paļaujos, ka šodien jūsu balsojumā saņemšu atkārtotu un pārliecinošu pilnvarojumu savam un ministrijas darbam, lai turpinātu Māra Kučinska valdības programmu Latvijas veselības aprūpes sistēmas pilnveidošanai.
Savukārt toreiz, kad es sāku pildīt ministres pienākumus, man bija visai mazs pamats optimismam. Problēmas veselības aprūpē bija krātas ilgus gadus - vairāku valdību garumā. Neraugoties uz tradicionālajiem priekšvēlēšanu solījumiem, nozare tika finansēta pēc pārpalikuma principa - vienmēr kaut kas cits šķita prioritārs. Tāpēc veselības aprūpes stāvokli, kāds bija Latvijā toreiz un ir arī vēl patlaban, precīzi raksturo Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) un Eiropas Komisijas 2016.gada pētījums.
Pētījuma kopsavilkuma sākumā teikts (citēju): “Latvijas veselības aprūpes sistēma kopumā nodrošina iedzīvotājiem efektīvu aprūpi ar ievērojami mazākiem resursiem - un lielākām veselības aprūpes vajadzībām - nekā vairumā OECD valstu.”
Pētījumā uzsvērts, ka Latvijas veselības aprūpes finansējumā ir ļoti maza valsts ieguldījuma daļa, salīdzinot ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas valstu veselības aprūpes sistēmām. Tie bija apmēram trīs procenti no iekšzemes kopprodukta. Eiropas Savienībā vidēji šis rādītājs 2016.gadā bija 9,9 procenti. Tāpēc summa, ko Latvijas valsts patlaban piešķir viena sava iedzīvotāja veselības aprūpei - tie ir 565 eiro gadā -, var šķist iespaidīga vienīgi tad, ja to salīdzina ar attiecīgo 2015.gada rādītāju - 395 eiro.
Igaunijas valsts izmaksas par katru savu cilvēku ir divkārt lielākas - 1155 eiro. Zviedrijā, Īrijā, Vācijā veselības aprūpes budžeti, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, ir tuvu četriem tūkstošiem eiro. Domāju, ka šie skaitļi uzskatāmi apliecina, cik dziļā krīzē atradās un joprojām ir veselības aprūpes sistēma.
Man tika uzticēta nozare, kurā pacientiem gadiem ilgi bija jānīkst bezcerīgi garās rindās, gaidot savu iespēju piekļūt pārslogotajiem speciālistiem. (Dep. I.Rībena: “Kas ir mainījies?”) Viņu līdzmaksājumu apjoms neapturami auga, sasniedzot 40 un vairāk procentus no saņemto pakalpojumu cenas. Pat par valsts kompensētajiem medikamentiem cilvēkiem Latvijā nācās piemaksāt arvien vairāk, jo arvien pieauga tendence izrakstīt dārgo zīmolu medikamentus, nevis efektīvus patentbrīvos medikamentus.
Ārstu un medmāsu darbs netika pienācīgi apmaksāts. Viņu balsojums ar kājām jeb bēgšana projām no Latvijas vai no savas profesijas kļuva arvien jūtamāks. Cilvēkresursu bads gāja roku rokā ar tā dēvēto pagarināto normālo darba laiku. Slimnīcās šķita - tas jau neizbēgams likums. Tikmēr kaut kur manas un nozares uzmanības perifērijā par valsts veselības aprūpes politikas klupšanas akmeni nobrieda ilgi un grūti salipinātā e-veselība. (Dep. I.Rībenas starpsaucieni.)
Lai kaut ko mainītu, vispirms par kaut ko ir atklāti jārunā. Lai telpā kļūtu gaišs, tajā ieslēdz gaismu. Un man jāsaka - Māra Kučinska valdība izbeidza šo slaucīšanu zem paklāja, šīs problēmas iznesa gaismā un nolika skaidri uz galda. Sistēmas nelaimes un vainas tika atzītas un nosauktas vārdā, izstrādājot nozares reformas plānu, ko mēs sākām īstenot ar vissāpīgākajiem punktiem (prioritārā secībā).
Veselības nozares reformas mērķis ir izveidot Latvijā ilgtspējīgu veselības aprūpes sistēmu ar stabilu augošu finansējumu, kas darbotos gan pacientu, gan nozarē strādājošo profesionāļu interesēs, sākot ar ģimenes ārstu praksēm un beidzot ar universitāšu slimnīcu sniegtiem augsti tehnoloģiskiem un komplicētiem pakalpojumiem. Pacientiem tā nodrošinās visu nepieciešamo veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību, samazinot viņu līdzmaksājumu apjomu, ārstiem un citiem mediķiem - garantēs atbilstošu atalgojumu un profesionālo attīstību.
Šodien Latvijas veselības aprūpe ir ļoti tālu no jebkāda ideāla. Vairākām manis piesauktajām nozares nelaimēm joprojām meklējam efektīvāko risinājumu. Tomēr nozarē ir pozitīva dinamika, un to ierauga gan pacienti, gan mediķi. Veselības aprūpe patlaban piedzīvo svarīgu izrāviena brīdi. Nozares budžetam šogad pārsniedzot miljardu eiro, beidzot kļuva iespējams operatīvi atrisināt būtiskākos traģiskos samezglojumus un radīt priekšnoteikumus turpmākai attīstībai.
Manas patiesās politiskās ugunskristības ministres amatā bija slimnīcu tīkla reforma jeb tā sauktais veselības aprūpes kartējums. Tā bija dramatiska pašvaldību vitālo interešu un valdības politiskās nepieciešamības sadursme. Tomēr ministrijai kopā ar pašvaldībām un kartēšanai pakļauto slimnīcu vadību izdevās tikt līdz rezultātam, vadoties no pacientu vajadzībām, no viņu iespējām saņemt reālu palīdzību, liekot klāt arī kvalitātes prasības. Esmu gandarīta, ka šis darbs noslēdzās ar pirmā, otrā un trešā līmeņa slimnīcās esošā pakalpojumu klāsta saglabāšanu vai pat paaugstināšanu, piesaistot tam Eiropas Savienības finansējumu, kā arī izveidojot vienotus kvalitātes kritēriju indikatorus, lai saņemtu pakalpojumu vienādi visā Latvijā. Nevienā no šīm grupām ārstēšana slimnīcā un izmeklējumu klāsts netika samazināts. Šī pieredze manī nostiprināja pārliecību par to, ka mēs varam visu nozares reformu īstenot, iztiekot tajā bez jebkādas ārišķīgas šoka terapijas, un vēl jo vairāk - bez brutālām amputācijām.
No šī gada 200 miljonu eiro lielā palielinājuma papildus investīcijām puse tika ieguldīta pakalpojumu pieejamības uzlabošanai. Un jau tagad ir jūtams rindu samazinājums. Valsts apmaksā krietni vairāk veselības aprūpes pakalpojumu, un tāpēc pacientiem šogad ir iespēja saņemt par 200 tūkstošiem vairāk izmeklējumu, par 100 tūkstošiem vairāk speciālistu konsultāciju, par aptuveni 30 tūkstošiem vairāk dienas stacionāra pakalpojumu... Cukura diabēta kabineti, kas apmāca pacientus, un ambulatorā rehabilitācija.
Jau no 2017.gada otrās puses valdība fokusēti iegulda naudu pakalpojumos, uz kuriem veidojas garākās rindas. Rezultāti apliecina, ka risinājums ir pareizs. Papildu finansējums spēja redzami samazināt rindas - uz atsevišķām speciālistu konsultācijām pat par 42 procentiem, uz izmeklējumiem - par 33 procentiem, uz atsevišķiem dienas stacionāru pakalpojumiem - par 68 procentiem. Nozare uzskatāmi apliecina Latvijas sabiedrībai, ka mēs spējam efektīvi izmantot uzticētās investīcijas un pat garantēt tām pietiekami ātru atdevi. Valsts veselības aprūpes sistēma māk izgaisināt agrāk spēcīgo iespaidu par sevi kā par cauru maisu. Protams, tas, kas labi izskatās procentu izteiksmē, ne vienmēr raisa optimismu, redzot absolūtos skaitļus. Piemēram, Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā - stacionārā “Biķernieki” - rinda uz pakalpojumiem oftalmoloģijā sarūk teju par 90 procentiem. Tas izklausās iespaidīgi. Absolūtajos skaitļos šis sarukums nozīmē, ka pirms tam pacienti rindā gaidīja 5000 dienas, tas ir, 14 gadus. Šobrīd šis samazinājums ir līdz 500 dienām. Nepilns pusotrs gads. Vairs nav 14, bet tik un tā, protams, pārāk ilgi. Tas ir mudinājums turpināt mūsu iesākto politiku - investēt rindu samazināšanā.
Gandrīz 100 miljonu eiro šogad tika ieguldīti ārstu, ārstu palīgu, māsu un māsu palīgu atalgojuma paaugstināšanā. Vidēji ārstu atalgojums, salīdzinot ar pagājušo gadu, ir audzis par 31 procentu, medicīnas māsu atalgojums - par 27 procentiem. Lielajās valsts slimnīcās, kur darbs ir intensīvāks, algas augušas vidēji par 30-50 procentiem. Arī ģimenes ārstiem šogad ir palielināta kapitācijas nauda, kā arī ienākumi, kas saistīti ar darba kvalitātes kritēriju izpildi. Tie kopumā ir papildināti ar 15,7 miljoniem. Tāpat ir uzsāktas divas programmas ģimenes ārstu prakses attīstībai, pirmkārt, stimulējot to darbu ārpus Rīgas, otrkārt, veicinot ārstu sadarbību gan savā starpā, gan ar citiem speciālistiem.
Taču šis atalgojuma palielinājums nedrīkst palikt kā vienreizējs pasākums. Modinot cerības un tās apcērtot, mēs speciālistu un darbinieku hronisko trūkumu nenovērsīsim. Lai noturētu savus ārstus un citus mediķus Latvijas slimnīcās un praksēs, lai mudinātu jauniešus studēt medicīnu, ir nepieciešama nozarē strādājošo atalgojuma stabila pieauguma politika. Kā viens no svarīgākajiem instrumentiem stabila finansējuma nodrošināšanai tika izveidota vispārējā valsts veselības apdrošināšana. Tikai ar stabilu finansējumu Latvijas iedzīvotājiem būs iespējams nodrošināt ārstēšanas pieejamību attīstītāko Eiropas valstu līmenī. Tikai tā ir iespējams nostiprināt nozares panākumus Latvijā, beidzot uzsāktās aknu transplantācijas, kardiālo risku novēršanu, sieviešu mirstības risku samazināšanu dzemdībās.
Jau pagājušā gada vidū Veselības ministrija uzsāka pakāpenisku atteikšanos no ekonomiskās krīzes gados ieviestā pagarinātā normālā darba laika ārstniecības personām. Esmu pateicīga Satversmes tiesai, jo tās nesenais lēmums to pasteidzinās un no šīs prakses atteiksimies jau 2019.gadā.
Viens no veselības aprūpes reformas mērķiem ir samazināt pacientiem nepieciešamo medikamentu izmaksas. Valsts šogad būtiski palielināja savu ieguldījumu, lai kompensētu pacientiem nepieciešamo medikamentu izmaksas. Šādam nolūkam paredzētais budžets ir palielināts par ceturto daļu.
Pērn kompensējamām zālēm bija atvēlēti 128 miljoni eiro, šogad ir 161 miljons. No šī gada simtprocentīgi tiek kompensēti medikamenti Krona slimības, čūlainā kolīta un psoriāzes ārstēšanai.
Kompensējamo zāļu sarakstā tiek iekļauti jauni medikamenti gastroenteropātiskiem audzējiem vairākās lokalizācijās, metastātiskiem plaušu audzējiem ar pierādītu mutāciju, metastātiskiem zarnu audzējiem ar un bez mutācijām, metastātiskiem prostatas audzējiem pirms un pēc ķīmijterapijas, kā arī metastātiska krūts vēža gadījumiem.
Tuvākajā laikā šo sarakstu vēl papildinās ar medikamentiem melanomas, olnīcu audzēju un hroniskās limfoleikozes ārstēšanai.
Papildu finansējums 2018.gada pirmajā ceturksnī ļāva palielināt ārstēto HIV un AIDS pacientu skaitu par piekto daļu, salīdzinot ar attiecīgo periodu 2017.gadā; kopumā aprīļa beigās terapiju saņēmuši jau 2023 HIV un AIDS pacienti.
Otrs virziens ir zāļu izmaksu samazināšana. Ar valsts kompensēto medikamentu cenu un pacientu līdzmaksājumu ierobežošanu Veselības ministrija uzsāka jaunu politisku iniciatīvu, kas balstās kaimiņvalsts pārbaudītā pieredzē. Tā paredz zāļu kompensācijas sistēmā noteikt cenu koridoru jeb maksimāli pieļaujamo cenas atšķirību savstarpēji aizvietojamām zālēm (ne vairāk kā 100 procentus no lētākā jeb tā saucamā referentā medikamenta cenas).
Statistikas dati liecina, ka 2016.gadā pacienti Latvijā, iegādājoties krietni dārgākus jeb nereferentus medikamentus, samaksājuši 23,6 miljonus eiro. Lielu daļu no šīs summas viņi varēja ietaupīt.
Runājot par koridoriem, jāteic, ka viens no efektīvākajiem veidiem, kā samazināt pacientu rindas un uzlabot ārstēšanas pieejamību, ir valsts apmaksātās īpašās programmas, kuru ietvaros nauda fokusēti tiek novirzīta konkrētai ārstēšanas jomai. Mēs to saucam par “zaļo koridoru”.
2016.gada beigās mēs uzsākām šādu praksi onkoloģijā. Ģimenes ārsti un ginekologi var izrakstīt pacientiem nosūtījumus uz izmeklējumiem prioritārā kārtībā 10 dienu laikā; papildus prioritāri tiek apmaksāti ārstu konsīliji un paredzētās piemaksas par sarežģītām onkoloģiskām operācijām.
Šī iecere sākumā radīja skepsi gan nozares profesionāļos, gan politiķos, taču tagad visi, kuri ir iesaistījušies šajos procesos, ir pārliecinājušies, ka “zaļais koridors” dod pozitīvu rezultātu.
Vairākām onkoloģiskajām saslimšanām ir būtiski palielinājies agrīni jeb pirmajā un otrajā stadijā atklāto gadījumu īpatsvars, un, jo ātrāk tiek noteikta diagnoze, jo ātrāk un efektīvāk tiek uzsākta ārstēšana.
Balstoties gūtajā pieredzē, šobrīd veidojam “zaļo koridoru” otrai būtiskai mūsu problēmai - sirds un asinsvadu saslimšanām.
Bez šīm optimistiskajām perspektīvām nākas pieskarties tēmām, kas sāpīgas gan man, gan vēl jo vairāk ārstiem un farmaceitiem. Biju morāli gatava tam, ka veselības ministra portfelis ir Pandoras lāde - pilna ar smagām nozares problēmām, taču tajā vēl bija paslēpts arī Trojas zirgs - e-veselības informatīvā sistēma, kas patlaban ir mans lielākais politiskais izaicinājums.
Tagad sabiedrības pārmetumi un sašutums par seniem citu grēkiem nepelnīti gāžas pār Nacionālo veselības dienestu. Tā datorspeciālistiem un programmētājiem nācās visās maija svētku brīvdienās strādāt ārkārtas režīmā - labot un pārveidot šo informatīvo sistēmu.
Esmu pārliecināta, ka, pateicoties viņu profesionalitātei un neatlaidībai, gada otrajā pusē viss šis ļaunais murgs e-veselības lietotājiem jau būs veiksmīgi aizmirsies.
Šajās dienās notiek lielas pārmaiņas šajā sistēmā. Ir palielināta serveru jauda, ir pārprogrammēts recepšu bloks. Tam drīzumā jādod redzams rezultāts ātrdarbības uzlabošanai darbdienu vidū, kad sistēma piedzīvo lielāko slodzi un līdz ar to veidojas salēninājums.
Pat neraugoties uz ārstu un farmaceitu rūgto pieredzi, e-veselība jau kļuvusi par nozares neatņemamu, intensīvi izmantotu sastāvdaļu. Līdz 2018.gada 1.maijam e-veselības sistēmā bija izrakstīti 4,2 miljoni recepšu un pusmiljons darbnespējas lapu. Tāpat portālā ir pieejams ceturtdaļmiljons vizuālās diagnostikas izmeklējumu slēdzienu. Apmēram 20 tūkstoši cilvēku, izmantojot e-veselību, saņēma Eiropas veselības apdrošināšanas kartes.
Īsi atgādināšu e-veselības projekta gaitu.
To sāka plānot un projektēt pirms 15 gadiem - 2003.gadā. Projekta pamatizstrāde turpinājās astoņus gadus - no 2007. līdz 2015.gadam. Krīzes dēļ projekts tika sadalīts vairākos posmos. Tajā piedalījās astoņi dažādi izstrādātāji: Lattelecom Technology, In-volv Latvia, ABC Software, Datorzinību centrs, Lattelecom, Meditec, Exigen Services LATVIA, Tieto Latvia.
Dažas no kompānijām jau bija beigušas šīszemes gaitas, kad to labi apmaksāto pūliņu dīvainais produkts tika padarīts par manu atbildību. Liela nauda tika sadalīta un apgūta, sapirkti serveri, saprogrammēti sistēmas bloki, taču veselības aprūpei un sabiedrībai nepieciešamo rezultātu - efektīvi strādājošu e-veselības sistēmu - es neatradu. Tāpēc Veselības ministrija veica savu pārbaudi par šo projektu, kuras rezultātus iesniedzām Ģenerālprokuratūrā izskatīšanai, taču sodāmi pārkāpumi tur netika atrasti.
Politiski vieglāk būtu bijis visu, kas uztaisīts, izmest ārā, publiski norādīt uz naudas apguvēju atbildību un sākt visu no baltas lapas. Taču vai tas būtu valstiski? Vai šāda pieeja palīdzētu veselības aprūpes sistēmai, jo tiktu zaudēti vairāki gadi un desmitiem miljonu eiro? Pēc ilgām diskusijām tika pieņemts lēmums strādāt pie e-veselības uzlabojumiem un attīstīt to, nomainot novecojušos kodus pret jaunām tehnoloģijām, un palīdzēt tai sākt strādāt kā normālai sistēmai.
Es apzinājos, ka tas būs smagi, taču kādam šī ilgi vārītā un pārvārītā putra ir jāizstrebj. Paldies Ministru prezidentam par publiski pausto līdzatbildību.
Saeimas opozīcija piesaka savu neapmierinātību, tajā skaitā minot valsts veselības apdrošināšanas ieviešanas gaitu un tempus kā formālo pamatojumu manas demisijas pieprasījumam. Tā šķiet dīvaina argumentācija, ņemot vērā to, ka paši Latvijas Reģionu apvienības deputāti balsoja pret Veselības aprūpes finansēšanas likuma pieņemšanu, politiski nostājoties pret vispārējo veselības apdrošināšanu. Apdrošināšanas sistēmas, kas uzsāks darbu šā gada 1.septembrī, uzdevums ir stabilizēt un vairot valsts uzturētās veselības aprūpes sistēmai pieejamo finansējumu. Latvijai tas ir jāuzaudzē vismaz līdz četriem procentiem no iekšzemes kopprodukta. Ir iespēja, un būtu vēlams to panākt pēc iespējas ātrāk.
Nesen Pasaules Veselības organizācijas ģenerāldirektors teica (citēju): “Nav viena ceļa uz universālu veselības aprūpi. Ņemot vērā sociālus, politiskus un ekonomiskus apstākļus savā valstī, katrai valdībai ir jāatrod savs ceļš. Tomēr jebkurā gadījumā tās pamatā ir spēcīga primārās aprūpes sistēma ar fokusu uz veselības veicināšanu un slimību profilaksi. Universālas veselības aprūpes sistēmas uzbūvei ir vairākas dimensijas, tai nepieciešams ilgtspējīgs finansējums, prasmīgi darbinieki, laba pārvaldība un serviss, pilna un precīza datu pārvalde un plaša zāļu pieejamība.”
Vērtējot mūsu situāciju, es, pārfrāzējot ģenerāldirektoru, varu teikt tā: pieejamība ir finansējums, un finansējums ir pieejamība. Es arī, iespējams, gribētu dot visiem visu. Tomēr patlaban mūsu ekonomikas un arī veselības aprūpes realitāte ir šāda. Taču kompromiss par valsts veiktām iemaksām ir veiksmīgs. Būtībā neviens no nabadzības riskam reāli pakļautajiem nav palicis ārpus apdrošināšanas sistēmas. Ikviens Latvijas iedzīvotājs, par kuru apdrošināšanas iemaksas veiks viņš pats vai darba devējs, vai sociāli atbalstāmās grupās iekļautu cilvēku gadījumā - Latvijas valsts, būs tiesīgs saņemt pilnu veselības aprūpes pakalpojumu grozu. Savukārt nodarbinātiem cilvēkiem, kuri apzināti neveic sociālās iemaksas un nemaksā nodokļus, bez maksas būs pieejami tikai daži pamatpakalpojumi. Par visu pārējo medicīnisko palīdzību viņiem būs jāmaksā pilna cena.
Tas, ka šādu cilvēku varētu izrādīties diezgan daudz un kādai partijai šķistu politiski ienesīgi viņus žēlot, nebiedē ne valdību, ne ministriju, ne mediķus.
Sociālais taisnīgums nenozīmē iztapt cilvēkiem, kuri apzog savu valsti un līdzcilvēkus.
Esmu pārliecināta, ka vispārējā veselības apdrošināšana, cieši sasaistot iedzīvotājiem pieejamos veselības aprūpes pakalpojumus ar viņu personisko atbildību par savu sociālo drošību, efektīvi veicinās strādājošo aiziešanu no pelēkās ekonomikas.
Valsts veselības apdrošināšanas ieviešana notiek saskaņā ar valdībā apstiprināto plānu jau kopš šā gada 1.janvāra, kad spēkā stājās Veselības aprūpes finansēšanas likums. Līdz šā gada 1.maijam ir izstrādāti likuma īstenošanai nepieciešamie tiesību akti: Ministru kabineta noteikumi par kārtību, kādā veicamas veselības apdrošināšanas iemaksas (tika pieņemti 3.maijā); Nacionālā veselības dienesta konsultatīvās padomes nolikums; Ministru kabineta noteikumi par valsts veselības apdrošināšanas informācijas sistēmas izveidi, lai saslēgtu vienkopus daudzu valsts iestāžu datubāzes.
Līdz šā gada 1.jūlijam tiks izstrādāts ziņojums par valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanu valsts, pašvaldību un privātās ārstniecības iestādēs. Ar Ministru prezidenta rīkojumu tika izveidota darba grupa. Tā ir jau tikusies divas reizes, un 29.maijā darba grupā tiek plānots izskatīt ziņojuma projektu.
Atbilstoši Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas lemtajam starpziņojums bija iesniedzams līdz 1.aprīlim, un par šajā darba grupā paveikto tika nosūtīta vēstule komisijai jau 26.aprīlī.
Līdz 1.septembrim ir jāpieņem Ministru kabineta noteikumi par medicīniskās palīdzības minimumu, pakalpojumu iepirkšanas un sniegšanas kārtību. Ir sagatavots šo noteikumu projekts, un ministrija kopā ar Nacionālo veselības dienestu strādā, lai regulējums būtu pēc iespējas vienkāršāks un saprotamāks. Noteikumu galaprojekts tiks izstrādāts līdz 21.maijam.
Galvenajiem speciālistiem ir izsūtīts izvērtēšanai minimālais pakalpojumu grozs, kas pienāksies neapdrošinātām personām. Darbs tiek veikts, pilnībā iekļaujoties valdības nospraustajā grafikā.
Atbilstoši Veselības aprūpes finansēšanas likuma nosacījumiem līdz 2019.gada 1.janvārim tiks izveidota valsts veselības apdrošināšanas informācijas sistēma. Tā ir datubāze, kurā ziņas par katra Latvijas iedzīvotāja, gan apdrošināta, gan neapdrošināta, statusu un pieejamo pakalpojumu apjomu atradīs gan viņš pats, gan mediķis vai farmaceits, kurš sniegs viņam valsts apmaksātu pakalpojumu (protams, datu drošības ietvarā).
Šī sistēma, kas atradīsies Nacionālā veselības dienesta pārziņā, darbosies līdzīgi Ceļu satiksmes drošības direkcijas reģistram vai obligātās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas datubāzei. Turklāt sistēma nodrošinās individuālo aprēķinu par veicamo iemaksu tiem cilvēkiem, kuri izvēlas pievienoties vispārējai veselības apdrošināšanai, tāpat tā darbosies kā internetbanka, nodrošinot norēķinu veikšanu ar apdrošināšanas iemaksu saņēmēju - Valsts kasi. Tas ir apjomīgs informācijas tehnoloģiju projekts ar daudziem komponentiem - sistēma, kas ir tehnoloģiski komplicēta, jo tā uzskaita ne tikai cilvēkus, kuri veic vai, gluži otrādi, neveic valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas.
Kā noteikts Veselības aprūpes finansēšanas likumā, valsts uzņemas pienākumu apdrošināt šādas Latvijas iedzīvotāju grupas, kas kopskaitā ir 21, garantējot tām pilnu valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu grozu:
bērni vecumā līdz 18 gadiem;
bāreņi un bez vecāku gādības palikušie bērni līdz 24 gadu vecuma sasniegšanai;
personas, kuras mācās vispārējās izglītības iestādēs, profesionālās pamatizglītības vai profesionālās vidējās izglītības iestādēs, piedalās Eiropas brīvprātīgā darba, interešu izglītības vai jauniešu mobilitātes programmās vai ir pilna laika studējošie;
bezdarbnieki, kuri ir reģistrējušies Nodarbinātības valsts aģentūrā;
orgānu donori;
Černobiļas atomelektrostacijas avārijas rezultātā cietušās personas, kā arī tās seku likvidācijā cietušās personas;
personas, kuras saņem atlīdzību par adoptējamā bērna aprūpi pirmsadopcijas periodā;
personas, kas saņem bērna invalīda kopšanas pabalstu vai piemaksu pie ģimenes valsts pabalsta par bērnu invalīdu;
viens no vecākiem, kuri audzina bērnu vecumā līdz septiņiem gadiem vai vismaz trīs bērnus vecumā līdz 15 gadiem;
personas, kuras saņem pakalpojumus ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijās, kas ir reģistrētas sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā;
personas, kuras izstājušās no sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā reģistrētām ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijām, lai saņemtu sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumus dzīvesvietā;
pilngadīgas personas, kuras saņem sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā reģistrētas grupu mājas pakalpojumus;
personas, kuras saņem bērna kopšanas pabalstu vai vecāku pabalstu;
personas, kurām ir noteikta I vai II grupas invaliditāte;
personas, kurām ir noteikta III grupas invaliditāte. Personas, kuras sasniegušas likumā “Par valsts pensijām” vecuma pensijas piešķiršanai noteikto vecumu;
personas, kuras saņem izdienas pensiju vai speciālo valsts pensiju;
politiski represētās personas un nacionālās pretošanās kustības dalībnieki;
tradicionālo reliģisko organizāciju mūki un mūķenes, kas dzīvo klosteros;
personas, kuras ir cietušas no vardarbīgiem noziedzīgiem nodarījumiem, un cilvēktirdzniecības upuri, kuru statusu apliecina procesa virzītāja lēmuma kopija vai tiesībaizsardzības institūcijas izziņa. Ministru kabinets nosaka laikposmu, kurā minētās personas ir uzskatāmas par apdrošinātām personām;
personas, kuras saņem atlīdzību par audžuģimenes pienākumu pildīšanu.
Daudz grupu. Lai katrai šai 21 grupai piederīgie cilvēki tiktu pamatoti un laikus reģistrēti kā valsts apdrošināti pacienti, valsts veselības apdrošināšanas informācijas sistēma apvienos informāciju no 17 valsts iestādēm, 119 pašvaldībām un 228 sociālajām iestādēm. Sistēmu ar nepieciešamajiem datiem un ar to atsvaidzināšanu nodrošinās Nacionālais veselības dienests, Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca, Iekšlietu ministrija, Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs, Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde, Labklājības ministrija, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, Nodarbinātības valsts aģentūra, Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisija, Finanšu ministrija, Valsts ieņēmumu dienests, Valsts kase, Izglītības un zinātnes ministrija, Valsts izglītības attīstības aģentūra, Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra, Tieslietu ministrija, Aizsardzības ministrija.
Kas jau līdz šim ir izdarīts valsts veselības apdrošināšanas informatīvās sistēmas izveidē? Ir pieņemti tās izstrādei nepieciešamie normatīvie akti, atrasts finansējums, ir pabeigta valsts veselības apdrošināšanas informatīvās sistēmas darba procesu analīze, nodrošinot tās savietojamību ar visu minēto 17 iestāžu datubāzēm, ir uzbūvēta tā saucamā arhitektūra. Ir izveidots projekta bāzes apraksts, tāme. Patlaban turpinās tehniskās specifikācijas izstrāde, un no 1.jūnija divu nedēļu laikā sākas programmēšanas darbi, pasūtot to visu elektroniskajā iepirkumu sistēmā. No 1.septembra sāksies atsevišķu sistēmas bloku testēšana. Jebkādam uztraukumam par vilcināšanos nav ne mazākā pamata.
Jau pēc dažiem mēnešiem vispārējā veselības apdrošināšana sāks kalpot Latvijas sabiedrības interesēm. Šodien dzirdētie apvainojumi un pārspīlējumi vairs nevienam nešķitīs pat zobgalību vērti. Droši vien par šodien sarunāto drīz aizmirsīsim.
Tie aspekti, par kuriem es šodien jūs, godājamie deputāti, informēju, ir tikai lielo bloku īss apkopojums. Īstais darbu apjoms un to reālais saraksts aizņemtu nesamērīgi lielu jūsu uzmanības un Saeimas sēdes daļu.
Liels paldies vēlreiz visiem Saeimas deputātiem, kuri atbalstīja veselības aprūpes budžeta pieaugumu un balsoja par nozarei svarīgiem likumiem.
Paldies Mārim Kučinskim un valdībai par uzticēšanos, koleģialitāti un aizstāvību visgrūtākajos brīžos. Paldies Veselības ministrijas darbiniekiem un jo īpaši visiem mediķiem, visiem nozares darbiniekiem, kuri pašaizliedzīgi strādā, nodrošinot augsti profesionālu veselības aprūpi visiem Latvijas iedzīvotājiem.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vārds deputātam Artusam Kaimiņam.
A.Kaimiņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Pildspalvu aizmirsāt. Man nevajag no ZZS nevienu suvenīru.
Latvijas Republikas veselības ministre Anda Čakša! Kāpēc jūs melojat šeit? Jūs melojat no augstākās tribīnes Latvijā! Jūsu runā tikko kā izskanēja teikums, ka jūs esat pateicīga Satversmes tiesai par to, ka tā no 2019.gada ir pārtraukusi pagarināto normālo darba laiku medicīnas darbiniekiem. Jūs kaut ko mazliet murgojat! Tiesībsargs Juris Jansons gāja pret Saeimu, un četrus gadus tieši Veselības ministrija bija pret pagarinātā normālā darba laika atcelšanu. Tā bija Veselības ministrija! Un jūs esat veselības ministre. Tas par pirmajiem meliem.
Un tagad par otrajiem meliem. Paskatījos jūsu CV... Redzot jūsu CV, it kā, liekas, esat saprātīgs cilvēks. Pat privātajā sektorā strādājusi, darba pieredze ir diezgan liela. Bet mani visvairāk mulsina pirms deviņām dienām Ministru kabinetā pieņemtais lēmums par 1,85 miljonu eiro piešķiršanu kaut kāda veida mistiskām datubāzēm, IT speciālistiem un tā tālāk.
Un tagad tie... it sevišķi tie, kas varbūt ne īpaši daudz saprot no IT lietām... Es esmu daudz konsultējies tieši ar IT speciālistiem, programmētājiem, šajā jautājumā.
Un tagad, cienījamā Saeima un visi pārējie ieinteresētie, pavisam vienkārša matemātika. Ministru kabinets, apejot pilnīgi jebkāda veida budžeta noteikumus, piešķīra papildu 1,85 miljonus eiro. Patiesībā tas... un šis Excel projekts... es ceru, ka jūs to esat atvēruši, jo nu tas ir pieejams sabiedrībai un to var atvērt un apskatīties, kas tur īsti rakstīts.
Šajā projektā ir rakstīts, ka jums ir nepieciešamas 1800 cilvēkdienas. Tas ir tāds termins - cilvēkdienas. Cilvēkdienas - tas nozīmē, ka 1800 speciālisti to var izdarīt vienas darba dienas laikā. Nu tā ir! Ja mums ir 1800 IT speciālisti, tad vienas dienas laikā viņi šo problēmu... viņi to izdarīs. Nu tāda ir loģika. 1800 - vienā dienā.
Tad sanāk tā: ja ir viens speciālists, tad viņš astoņus gadus šo problēmu risinās. Loģiski, pareizi? Pareizi? Taču, ja ir 10 speciālisti, Čakšas kundze, tad viņi to darīs piecus mēnešus. Un tagad padomājiet, ka piecus mēnešus... viena cilvēkdiena ir pilna darba diena. Ja šie 10 IT speciālisti strādās piecus mēnešus, no dienas dienā, tad kas tas ir par anormālu darba apjomu?! Ko viņi taisās darīt? Visus personas kodus pārrakstīt, jaunu, atvainojiet, Windows izdomāt? Ko viņi grasās darīt? Jo - padomājiet tagad par cenām! 1,82 miljoni eiro... Un cik tad cilvēkdiena izmaksā šim vienam speciālistam? 480 eiro... Cienījamie skatītāji, 480 eiro dienā - bez PVN! Tas nozīmē - 60 eiro stundā! Tas nozīmē - vairāk nekā Brigmanim mēnesī, Kučinskim mēnesim un Vējonim mēnesī! Un to nopelna IT speciālisti! Un tad man rodas jautājums jums kā veselības ministrei - jums vispār ir sajēga, ko bīda kaut kādā veidā jūsu ministrijas sekretāri?! Tā summa ir anormāla! Tā ir tautas apzagšana! Privātajā sektorā to visu izdarītu 10 reizes lētāk. Desmit reizes lētāk! Un mēs nerunājam par e-veselību kā projektu... kā izgāšanās mātesmāti vispār, kas 10 gadus tika taisīts par 14 miljoniem eiro... Un, kā mēs zinām, tur vēl ir vajadzīgi 16 miljoni eiro. Patiesībā e-veselība šodien darbojas tikai un vienīgi recepšu un slimības lapu izrakstīšanai. Tur nav visa pilnā programma, kam bija paredzēta e-veselība, - lai mēs varam zināt, kādas kuram ir bijušas analīzes un tā tālāk; lai mēs redzam visu šo spektru; lai mums nav... tā ka, atvainojiet, Brigmaņa dzimšanas dienā... jāstaigā apkārt ar savu slimības vēsturi pie katra kabineta un jādod dakterim... Lai tie laiki ir beigušies.
E-veselības uzdevums bija tāds. Un, iedomājieties, igauņi to izdarīja. Igauņi to izdarīja par... uzminiet!... 300 tūkstošiem eiro. 300 tūkstošiem eiro!
Un tās ir trīs lietas, kuras es jums te vienkārši nosaucu, kur jūs vienkārši melojat. Jūs kā ministre nedrīkstat to darīt! Valstī ir jābūt jauniem standartiem attiecībā uz morālo un politisko atbildību. Tas, ka jūs esat ministre pēc Belēviča un jums ir atstāts tāds mantojums... Nu tad nevajadzēja piekrist! Jūs akā iemeta - nu tad arī peldiet tajos mēslos! Mēslu tur ir tik daudz, ka nevar pat aizsniegt ar kājām zemi! Un tagad principā jums ir jāatkāpjas... kaut vai šo trīs nosaukto lietu dēļ.
Jūs 33 minūtes lasījāt Panteļējeva sarakstītos tekstus. Varbūt kopā rakstījāt, nezinu... 33 minūtes... Jūs pilnīgi visas sfēras izgājāt. Es izgāju cauri tikai trijām. Rekur nāks pārējie opozīcijas deputāti un runās par pārējām. Tā ka, atvainojiet, ministres kundze, jums būtu jāuzņemas atbildība - politiskā un morālā - kaut vai par to, ka valstī ministrija maksās 480 eiro dienā vienam IT speciālistam. Vienam IT speciālistam dienā - 480 eiro! Cik liela ir minimālā alga valstī?! Kā jūs varējāt kaut ko tādu vispār parakstīt? Jums kauna nav!
Jūs esat strādājusi privātajā sektorā. Kam tādas algas var dot? Un tas ir ļoti labi, ka šobrīd ir demisijas pieprasījums, jo citādi Ministru kabinetā par šo mēs nevarētu... Saeimā mēs nevarētu runāt, jo tas notika slēgtā sēdē Ministru kabinetā.
Tā ka atbalstiet, lūdzu, neuzticības izteikšanu ministrei Andai Čakšai.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Godātie kolēģi! Ir pienācis laiks pārtraukumam, līdz ar to acīmredzot debates turpināsim pēc pārtraukuma.
Lūdzu zvanu reģistrācijai! Lūdzu deputātu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātu!
Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai Saeimas sekretāra biedram Gunāram Kūtrim, tiklīdz reģistrācijas rezultāti būs pieejami.
G.Kūtris (12.Saeimas sekretāra biedrs).
Cienījamie kolēģi! Šobrīd nav reģistrējušies: Gaidis Bērziņš, Ints Dālderis, Ojārs Ēriks Kalniņš, Aleksejs Loskutovs, Romāns Mežeckis, Ainārs Mežulis, Romans Miloslavskis, Ināra Mūrniece, Renārs Putniņš... ir, Edvīns Šnore, Zenta Tretjaka un Jānis Upenieks.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Pārtraukums līdz pulksten 11.00.
(Pārtraukums.)
Sēdi vada Latvijas Republikas 12.Saeimas priekšsēdētājas biedrs
Gundars Daudze.
Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Pulkstenis ir 11 un viena minūte. Turpinām Saeimas sēdi. Tikko mēs pārliecinājāmies, ka kvorums mums jau ir.
Turpinām debates.
Vārds debatēs deputātam Jurim Viļumam...
Lūdzu, ieņemiet vietas, godātie kolēģi, lai Juris Viļums varētu mierīgi runāt un būt pārliecināts, ka viņu dzird!
Vārds debatēs deputātam Jurim Viļumam.
J.Viļums (LRA).
Augsti godātais Daudzes kungs! Dāmas un kungi, kas ir klāt un kas steidzas uz Saeimas sēdes turpinājumu!
Mēs esam jau pieraduši, ka valdība un ministri neieklausās opozīcijas viedoklī. Tad nu es jums piedāvāšu iespēju noklausīties, ko saka koalīcijas deputāts, jo droši vien to, kas pirms nedēļas tika runāts raidījumā “Frakciju viedokļi”... jūs ne vienmēr noklausāties, ko jūsu pašu kolēģi saka.
Putniņa kungs pirms nedēļas izklāstīja ļoti labu frakcijas VIENOTĪBA viedokli. Tā kā Putniņa kunga nav zālē un viņš nav pieteicies izstāstīt, atkārtot šo viedokli, tad es jums to mēģināšu saīsinātā versijā nolasīt.
“[..] veselības ministres Andas Čakšas publiskie skaidrojumi par notiekošo nozarē nesniedz skaidras un konkrētas atbildes uz jautājumiem par esošajām problēmām nozarē. Sarunās ir atklājies, ka valsts sekretārs Lapiņa kungs nepārzina veselības politikas plānošanas dokumentus. Iespējams, bieži vien naudas pieprasījumi veselības nozarei ir pamatoti, taču nav skaidrs šo naudas līdzekļu izlietojums un vai ir sasniegti izvirzītie mērķi. Pagaidām tas asociējas ar vienkāršu naudas apgūšanu. Vārds “reforma” tiek lietots visur un ikvienā iespējamā reizē, bet reālas strukturālas reformas tā arī nenotiek.
[..] ir kārtējais pārsteigums - veselības ministres 1,9 miljonu eiro pieprasījums datubāzes veidošanai, kuru pamato ar jauno Veselības aprūpes finansēšanas likumu un tur noteiktajām iedzīvotāju grupām veselības aprūpes saņemšanai.
Ir dīvaini, ka šo naudu premjera kungs Māris Kučinskis ir iedevis no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, jo Veselības aprūpes finansēšanas likums Saeimā nonāca jau pagājušā gada rudenī. Likumā bija atsauces uz vairākiem Ministru kabineta noteikumiem, kurus likuma izstrādes laikā nebija iespējams redzēt”, ne opozīcijai, ne arī acīmredzot koalīcijai (saku to no savas puses), “tie nebija izstrādāti, bet tika solīts, ka pavisam drīz tie būs gatavi.
Ņemot vērā šo pieprasījumu, ir skaidri redzams, ka veselības ministre Anda Čakša ir maldinājusi komisiju un netiek galā ar veicamajiem darbiem. Frakciju VIENOTĪBA māc šaubas par esošās veselības ministres spēju kvalitatīvi veikt savu darbu, kur nu vēl ieviest kādu jaunu sistēmu.
Spilgts piemērs ir e-veselības ieviešana, kura jau pirms vairāk nekā gada tika plānota kā obligāta visiem mediķiem, bet, pateicoties pamatotiem ģimenes ārstu protestiem, to atlika uz gadu un ieplānoja sākt ar pilotprojektu. Tā vietā, lai pildītu Ministru kabineta noteikumus un ieviestu pilotprojektu, veselības ministre [..] maldināja sabiedrību un apgalvoja, ka sistēma ir gatava darbam un ka “sliktie” ģimenes ārsti negribot ar to strādāt...
Premjers Kučinskis vēl nesen apgalvoja, ka pie vainas ir ārstu vecie datori, un tikai dažas stundas pēc šī apgalvojuma veselības ministre Anda Čakša bija spiesta aicināt ģimenes ārstus kompensējamos medikamentus turpināt vēl divus mēnešus izrakstīt papīra formātā, jo nu jau ir nopietni apdraudēta medikamentu pieejamība pacientiem. Tas liecina, ka traucējumos un sliktajā sistēmas darbā vainojami nevis mediķi, bet gan pati sistēma, kas, būdama brāķis, tika obligāti uzspiesta [..].
E-veselība ir ļoti nepieciešama [..], vitāli svarīga mediķu ikdienas darbā. Daudzi cerēja, ka līdz ar tās ieviešanu būtiski samazināsies papīra formāta dokumentu skaits, ātri un ērti sistēmā varēs ievadīt un uzkrāt svarīgu informāciju. Taču tās darbs ir tik neapmierinošs, ka ģimenes ārsti gatavojas atkārtotām protesta akcijām, jo Veselības ministrija neieklausās sūdzībās un neizskata modeļus sadarbības uzlabošanai. Haoss un nemitīga naudas prasīšana rada neizpratni iedzīvotājos, kuriem tagad jāmaksā lielāki nodokļi, lai mediķiem paaugstinātu algas. Solītie labumi - tādi kā samazinātas rindas, labāka kvalitāte - izpaliek. Tas kopumā rada neuzticēšanos [..]. Līdz šim iedzīvotāji brīnījās par to, ka esam uzcēluši pasaulē dārgāko tiltu, taču nu jau pavisam drīz mēs varēsim teikt, ka mums ir pasaulē dārgākā e-veselība,” - tā skarbi veselības nozari un tās vadītāju pirms nedēļas kritizēja koalīcijas deputāts Putniņa kungs.
Frakcija VIENOTĪBA atkārtoti esot aicinājusi ministri Čakšu uz tikšanos, lai vērtētu, vai viņa spēj vadīt nozari, saprot lielo finanšu ieguldījumu jēgu un vai tiešām ir sagaidāmi jelkādi pozitīvi rezultāti veselības aprūpes nozarē.
Vai esat saņēmuši atbildes? Putniņa kungs acīmredzot tās nav saņēmis, jo arī šobrīd es neredzu viņu Saeimas sēdē... kā saka, uz vietas.
Un nobeigumā man jāsaka arī tas, ka acīmredzot VIENOTĪBAS frakcija īsti nezina, ko dara tās ministri valdībā, jo VIENOTĪBAS deputātu sašutums par pagaidām pēdējo (pagaidām - pēdējo, bet gan jau būs vēl kāds!) naudas piešķīrumu (no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem!) Veselības ministrijai sekoja jau pēc tam, kad VIENOTĪBAS ministri valdības sēdē to atbalstīja bez neviena iebilduma.
Jau iepriekš esmu norādījis, ka, manuprāt, koalīcija tikai iegūtu, ja pati atlaistu no amata gan Čakšas kundzi, gan visu Ministru kabinetu kopā un kaut vai pašreizējā triju partiju koalīcijā izveidotu jaunu, profesionālu valdības sastāvu, kas patiesi strādātu kopējam valsts labumam, nevis tikai savas partijas spalvu spodrināšanai, kas tagad, nu jau priekšvēlēšanu gaisotnē, vēl spilgtāk izgaismojas.
Ministri ir tiktāl nonākuši, ka izmanto valsts naudu, lai apmaksātu pašu ierunātās reklāmas. Bergmaņa kungs radio reklāmās aicina iesaistīties Jaunsardzē, bet vēl pavisam nesen Reiznieces-Ozolas kundze sociālajos tīklos un arī radio stāstīja par brīnišķīgo jauno nodokļu reformas putru, ko mums šeit, Saeimā, nākas uz karstām pēdām labot, koriģēt un lāpīt.
Dāmas un kungi! Koalīcijas deputāti! Nu esiet saimnieki savā zemē un pieņemiet vienreiz atbildīgu lēmumu, nevis piesedziet katras ministrijas neizdarības... kā strausi, galvu bāzdami smiltīs.
Šodien paldies Čakšas kundzei, kas nāca šeit un izstāstīja savu viedokli. Ieguvām dažas atbildes un atkal jaunus solījumus. Taču, Čakšas kundze, jūsu palīgu sagatavotā un jūsu pašas ātri, acis nepaceļot, nolasītā runa, nepārliecināja. Nav pamata ticēt, ka varam turpināt šo dārgo, uz valsts parāda veikto eksperimentu, kas diemžēl būs jāatmaksā mūsu bērniem.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vārds debatēs deputātam Jānim Trupovniekam.
J.Trupovnieks (ZZS).
Labdien, cienījamais Daudzes kungs! Kolēģi! Bija ļoti interesanti klausīties Viļuma kunga atreferējumu par deputāta Putniņa izteikto viedokli. Tas nozīmē tikai to, ka arī koalīcijas partiju pārstāvji un deputāti ir brīvi savu domu izpausmē un runā par savu redzējumu, savu viedokli konkrētā lietā. Un tas nav nekas slikts. Mani gan nedaudz mulsina... Sociālo un darba lietu komisijā mēs kopā ar Šimfas kundzi un Šica kungu esam pavisam bieži. Un it īpaši, kad tiek izskatīti dažādi Veselības ministrijas jautājumi, nevar teikt, ka veselības aprūpes speciālisti vai kādas citas nozares speciālisti apšaubītu to, ko šobrīd dara Veselības ministrija, to, ko ir uzdrīkstējusies valdība, - pieņemt lēmumu par papildu finansējumu veselības aprūpei. Ļoti bieži tiek aicināti Veselības ministrijas pārstāvji, lai informētu deputātus par to, kādā veidā tiek izlietots šis papildfinansējums. Vai tas ir māsu un ārstu algām vai rindu samazināšanai, vai “zaļā koridora” darbībai, un kāda ir šī koridora darbības efektivitāte? Arī par to, ka ir papildu 400 tūkstoši izmeklējumiem un konsultācijām un pacientiem pieejami dažādi citi veselības pakalpojumi; par to, ka ir pārskatīta un regulāri tiek uzraudzīta kompensējamo medikamentu sistēma; par to, ka jaunām diagnozēm tiek piešķirti kompensējamie medikamenti un pārskatīta arī atbalsta intensitāte. Un, neapšaubāmi, ir svarīgi, ko saka paši mediķi - notiek inovatīvu un jaunu medikamentu arvien plašāka ieviešana terapijā, kas ir daudz mazāk traumējoša pacientiem.
Es domāju, ka visiem mums ir svarīgi tas, ka ārsti un māsas vairs nav Latvijas eksportprece. Iepriekšējos gados mēs eksportējām savus izglītotos cilvēkus, mediķus, strādāt uz Igauniju vai uz Norvēģiju, vai uz kādām citām valstīm. Tas ir beidzies pateicoties tam, ka uzdrīkstējāmies šā gada veselības aprūpes budžetā piešķirt papildfinansējumu un novirzīt to atalgojumam.
Jebkura mājas sakopšana rada putekļu mākoņus. Saimnieces vislabāk zina, ka šie putekļi reizēm ir ļoti kodīgi un kņudina. Un šādi “putekļi” darbā, ko veic Veselības ministrija, kuru vada Anda Čakša, šie pieņemtie lēmumi, kurus daudzus gadus neviens neuzdrīkstējās pieņemt... Bet šie lēmumi un šī rīcība ir nepieciešama, lai mēs kopumā nepazaudētu medicīnu, nepazaudētu ārstus un māsas un lai pacients, kas ir nonācis grūtībās un kam ir veselības problēmas, varētu saņemt attiecīgu aprūpi.
Jautājums ir viens: kam šī prasība par neuzticības izteikšanu ministrei ir vajadzīga un kam tā ir eksistenciāla? Man šķiet, ka priekšvēlēšanu nojautās tas ir ļoti svarīgi pašai Latvijas Reģionu apvienībai un caur šo tā, musinot gan medicīnas sabiedrību, gan arī vēlētājus, mēģina pieaudzēt savu kapitālu, atpazīstamību, jo arī nākamajā rudenī vēlas būt Saeimas deputātu skaitā.
Paldies. Lūdzu, neatbalstiet šo pieprasījumu.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vārds deputātam Valdim Kalnozolam.
V.Kalnozols (ZZS).
Labdien, brāļi un māsas! Saprotu, ka vēlēšanu tuvums izraisa daudzas un dažādas aktivitātes. Šī ir bezjēdzīgākā vēlēšanu kampaņas aktivitāte.
Neredzu nevienu pievienotu dokumentu, kurš apstiprinātu vai parādītu, ka veselības ministre ignorē rīcības plānā uzdoto un sistemātiski nepilda rīcības plānu. Nav pat tāda tautas priekšstāvju apstiprināta rīcības plāna (Starpsauciens: “Kā tad nav?!”) attiecībā uz to, kas būtu jādara veselības ministram. Nav pat tautas priekšstāvju apstiprināta rīcības plāna Ministru kabinetam, netiek runāts par ilgtermiņa mērķiem, kuri būtu jāsasniedz valsts pārvaldes aparātam. Saprotu, ka sabiedrības un deputātu vidū tikai retais ir tāds, kurš izprot, kas ir labas pārvaldības principi, kas ir darba organizēšana, kas ir darbu vadīšana, kas ir darbu plānošana un kontrole.
Neuzticības izteikšana veselības ministrei - tā ir bezjēdzīga vēlēšanu aktivitāte un prasta, bez sausā atlikuma, varas izrādīšana. Varas izrādīšana, kura ik pa brīdim parādās arī mūsu vidū: daži uzticētos pienākumus organizēt tautas priekšstāvju darbu, lai patiesi tiktu pārstāvētas tautas intereses, izprot kā varu dot vai nedot iespēju tautas priekšstāvim izteikt viedokli un aizstāvēt vēlētāju intereses.
Tie, kuri labi zina labas pārvaldības principus, saprot, ka ignorēt organizatorisko shēmu, ignorēt Ministru prezidentu kā tiešo veselības ministra priekšnieku nozīmē traucēt Ministru prezidentam veikt viņa pienākumus.
Tie, kuri labi zina labas pārvaldības principus, saprot, ka atbildību par ministru padarīto vai nepadarīto var prasīt Ministru prezidents. Tie, kuri zina labas pārvaldības principus, saprot, ka mēs neesam nosprauduši Ministru kabinetam sasniedzamos ilgtermiņa mērķus un apstiprinājuši rīcības plānus, kā sasniegt mērķus, un faktiski mums nav tiesību neko prasīt Ministru kabinetam, jo neko neesam tam uzdevuši. (Dep. J.Viļums: “Tad ej mājās!”)
Izteikt neuzticību veselības ministrei - tā ir pati bezjēdzīgākā vēlēšanu kampaņas aktivitāte.
Un noslēgumā vēlos teikt kā sešu bērnu tēvs... (Dep. A.Kaimiņš: “Svešu vai sešu?”) sešu, sešu. Ņem piemēru! Bērnus ļoti ietekmē vecāku psiholoģiski emocionālais stāvoklis, un, ja vēlaties nodarīt pāri bērnam, uzturiet bērnu vecākus stresa stāvoklī. (Dep. I.Rībena: “Māmiņai vajag dzīvot mājās ar bērnu!”) Zinātnieki ir atklājuši, ka stress ir iemesls daudzām slimībām. Vēlos pajautāt dārgajiem vēlēšanu aktivitātes realizētājiem: ar kādu mērķi jūs mazas meitiņas māmiņai vēlaties radīt bezjēdzīgu stresa stāvokli? Jā, mani kā tautas priekšstāvi neapmierina sabiedrības un deputātu apziņa, kas veselības aizsardzību saprot galvenokārt kā slimību ārstēšanu. Bet, izsakot neuzticību veselības ministrei, mēs sabiedrības un deputātu apziņu nemainīsim, kā arī nemainīsim izpratni par labas pārvaldības principiem.
Esam labi saimnieki savā zemē!
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vārds deputātam Romualdam Ražukam.
R.Ražuks (VIENOTĪBA).
Godājamais sēdes vadītāj! Ministres kundze! Pārfrāzējot klasiķi, es gribu teikt: “Cienījamie opozīcijas deputāti! Esiet saimnieki savās galvās, jo nevar jaukt visu kopā!”
Ko mēs šeit dzirdam? Ministrei tiek inkriminēts 27 gados nepadarītais, mazais finansējums un viss, kas tikai nav noticis. Tā ir bijusi mūsu kopīgā lieta visos šajos gados! Un valdība, ministrija, Saeima pagājušo vasaru sāka rīkoties, jo tālāk vairs nebija, kur iet. Mēs patiešām varējām pazaudēt sociālā tipa, proti, visiem pieejamo - ar rindām, ar grūtībām, bet visiem pieejamo - veselības aprūpi. Un tieši VIENOTĪBA bija tā partija, kas nodokļu reformas laikā uzstāja, ka ir īstais laiks palielināt veselības finansējumu, jo citādi mēs dabūsim neatgriezeniskas izmaiņas. Tas ir pirmām kārtām - nedaudz nodalām tās visas lietas, par ko kurš atbild.
Mums vakar bija ļoti lietderīga un asa saruna frakcijā ar ministri, mēs uzdevām tiešus jautājumus. Mums ir bažas par daudzām lietām, it īpaši par to, kā mums veiksies ar jaunās informatīvās sistēmas veidošanu, ņemot vērā bēdīgo 10 gadu stāstu par e-veselību. Tās ir bažas un rūpes, kuras mēs izteicām. Tas nav pamats neticēšanai vai neuzticībai. Mēs ļoti rūpīgi sekosim, lai tas viss notiktu, izmantojot gan frakcijas VIENOTĪBA mehānismu, gan Sociālo un darba lietu komisiju un Sabiedrības veselības apakškomisiju.
Bet, cienījamie opozīcijas deputāti, jūs esat pret obligātās valsts veselības apdrošināšanas ieviešanu! Tur ir tā sakne. Bet cita ceļa nav! Mūsu mediķiem tie 80 miljoni, no kuriem bija algu pielikums - pirmais jūtamais algu pielikums pēdējās desmitgadēs! -, ir no tā viena apdrošināšanas procenta.
Pasakiet mediķiem, ka jūs esat pret! Ka nevajag mediķiem algas palielināt, nevajag viņus motivēt palikt Latvijā!
Tāpēc būsim saimnieki savās galvās!
Parlamentārā uzraudzība pār ministrijas darbību ir jāveic. Jau nākamotrdien Sabiedrības veselības apakškomisijā mēs atkal izskatīsim e-veselības īstenošanu - kur ir tā kļūda, kur ir tie ārzemju eksperti un kas tur vispār ir noticis. Tas ir mūsu iknedēļas - ja ne ikdienas - darbs. Bet prasīt veselības ministres demisiju pašreizējā brīdī - tas nozīmē apturēt veselības un veselības aprūpes finansēšanas reformu; tas nozīmē izgāzt mūsu veselības sistēmu un neatgriezeniski zaudēt, nododot to privātajiem pakalpojumu sniedzējiem.
Tāpēc ne es, ne frakcija VIENOTĪBA... mēs vakar nolēmām neatbalstīt ministres demisiju. Un es aicinu cienījamo opozīciju netērēt Saeimas laiku tādām nelietderīgām un valstiski - valstiski! - kaitīgām lietām. (Aplausi.)
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vārds deputātam Renāram Putniņam. (Dep. J.Viļums: “Renār, nebaidies! Pasaki, ko domā! Nepakļaujies diktātam!”)
R.Putniņš (VIENOTĪBA).
Cienījamie kolēģi! Saeimas Prezidij! Ministres kundze!
Laikam šajā zālē nevienam nav noslēpums, ka es ļoti kritiski vērtēju veselības ministres Andas Čakšas darbu. Kāpēc? Tāpēc, ka es strādāju kā praktizējošs ārsts veselības aprūpes sistēmā un redzu to no iekšienes. Daudzi medicīnas darbinieki izvēlas vai nu klusēt, vai aizbraukt uz ārzemēm, vai vispār aiziet prom no medicīnas. Man ir priekšrocība, jo man ir šī tribīne un es varu pateikt gandrīz visu, ko es domāju par veselības aprūpes sistēmas pārvaldību, tās vadību un tā sauktajām reformām.
Iepriekšējais ZZS izvirzītais veselības ministrs Belēvičs bija spiests atkāpties no veselības ministra amata par meliem. Vai ministre Čakša arī gatava šādam solim? Jo nu jau, šķiet, arī viņas meli sāk smelties pāri malai. Jā! E-veselība ir mantojums un ievilcies IT projekts ar ilgu vēsturi.
Čakšas kundze intervijā šo projektu nosauca par frankenšteinu. Un šo briesmoni viņa plānoja ieviest jau 2016.gada nogalē. Tikai pēc ģimenes ārstu protestiem, kuriem vēlāk sekoja streiks, Čakšas kundze atkāpās no savas ieceres un atlika ieviešanas termiņu par gadu. Šī gada laikā bija jāveic e-veselības pilotprojekts un šī projekta ietvaros jānovērš kļūdas un jāpārliecina ārsti par to, ka sistēma strādā. Tas, protams, netika izdarīts.
No 1.janvāra ministre ar šantāžu un draudiem uzspieda šo briesmoni ārstiem, un neviens neieklausījās mediķos. Nacionālais veselības dienests, veselības ministre Čakša un vēlāk premjers Māris Kučinskis, kurš pildīja veselības ministres pienākumus, nemitīgi atkārtoja, ka ar sistēmu viss ir kārtībā, ka pie vainas ir sliktie mediķi un vecā datortehnika. Mediķu pacietības mērs izsīkst. Ikdienas darbā redzamas dažādas sistemātiskas kļūdas. Bet apvainojumi tikai pastiprina neapmierinātību, un izskan doma par protestiem un Čakšas demisijas prasīšanu.
Un šeit kā glābēji pēkšņi uzrodas ārzemju eksperti, kurus gan neviens nav redzējis un kurus neviens nevar nosaukt vārdā. Kā pasakā - pie nabaga pelnrušķītes ciemos ierodas feja un sola pārvērst ķirbi par karieti. Jauki! Bet mēs nedzīvojam pasakā un brīnumi nenotiek.
Anda Čakša nevar nosaukt arī summu, kas tiek tērēta. Un vēl brīnumaināks ir ekspertu izvēles veids - caur elektronisko iepirkumu sistēmu. Ir ļoti jauki, ka Anda Čakša ir uzzinājusi par šādu sistēmu, jo Valsts reģionālās attīstības aģentūra EIS daļu, kas saistīta ar medikamentiem un medicīnas precēm, jau divus gadus grib nodot Veselības ministrijas pārziņā, taču Nacionālais veselības dienests nav gatavs to darīt.
Būtu interesanti zināt, vai šie supereksperti ir veidojuši arī tāmi jaunajai iedzīvotāju datubāzei, kas atsijās iedzīvotājus, kuriem veselības aprūpe nepienākas. Tāmē ir maz pozīciju, bet tās pašas izraisa virkni jautājumu. Tā, piemēram, par 350 tūkstošiem tiek iepirkti disku masīvi, kuros tiks ievietota datubāze, kas jau šobrīd ir pieejama Latvijas Valsts radio un televīzijas centrā.
Anda Čakša var algot sev PR speciālistus, bet tas neuzlabos veselības aprūpes sistēmu. Un nesen veiktais pētījums jeb aptauja pierāda, ka tā sauktās Čakšas reformas nav pamanījuši vairāk nekā 80 procenti iedzīvotāju. Ministres pieminētais reformas plāna informatīvais ziņojums, es gribu atbildēt, ir uzrakstīts tikai ar vienu mērķi - apgūt Eiropas naudu, un tas neietver sevī nekādas strukturālas reformas, kuras ir ieteikuši pilnīgi visi ārzemju eksperti un Eiropas Komisija ikgadējos ziņojumos.
Es kā praktizējošs ārsts nekādas reformas neredzu. Arī budžeta atkāpe, kas bija “izsista” no Eiropas Savienības un valdības, netika pilnībā izmantota. Par naudas izmantošanas lietderību un efektivitāti netika dots laiks diskutēt ne valdībai, ne arī parlamentam, tikai decembra pēdējā nedēļā tika nolikts priekšā naudas sadalījums, ko lielākā daļa pieņēma zināšanai un neiebilda. Var jau dot naudu orgānu transplantācijai, bet skaidri zināms, ka iespējas ir ierobežotas, jo Latvija nav iesaistījusies donoru un recipientu apmaiņu tīklos, kas būtiski palielina iespēju tikt pie nepieciešamajiem donoru orgāniem.
Tiek izveidoti 12 kabineti apmācībai diabēta jautājumos, bet nav vienotu standartu un vadlīniju, kas un kā būtu jāapmāca. Tiek plānots veidot dārgu patoloģijas centru, bet joprojām no valsts puses netiek apmaksāti jauni un inovatīvi onkoloģijas medikamenti. Līdz šim nav pieejami pat tie, kurus gada sākumā solīja iekļaut atsevišķām vēža grupām, ko tikko uzskaitīja Čakšas kundze. Plānots par miljoniem iepirkt ķīmijterapijas zāļu jaucējus robotus, taču tam vajadzīgas īpašas telpas, kas slimnīcās nav pieejamas.
Ar lielu pompu tika solīts palīdzēt reto slimību pacientiem, taču ir jau pagājis krietns laiks, bet Ministru kabineta noteikumi vēl nav pat iesniegti. Tieši tāpat ir ar citām pozīcijām, kur paredzēts tērēt deficīta atkāpes naudu. Arī Ainažu slimnīcu mēs nevaram aizmirst un bērnu psihiatrijas problēmas, taču nekādas uzmanības no Andas Čakšas puses nav. Šos uzskaitījumus varētu turpināt vēl stundām, jo nejēdzības un nepadarītos darbus veselības aprūpes jomā var vērtēt... mērīt vezumos. Un šo vezumu krājas arvien vairāk un vairāk.
Es nebalsošu par Andas Čakšas demisiju (Starpsauciens: “Oooo!”), jo esmu komandas cilvēks un apzinos, cik svarīga ir koalīcijas stabilitāte. Taču aicinu Čakšas kundzi neslēpties aiz koalīcijas līguma un pašai atkāpties no ministres amata.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vārds deputātei Aijai Barčai.
A.Barča (ZZS).
Augsti godātie Saeimas Prezidija locekļi! Cienījamās kolēģes deputātes! Godātie kolēģi deputāti! Atļaujiet man šodien runāt gan savā vārdā personīgi, gan arī paust tos viedokļus, tās domas un tos darbus, ko Saeimā veic Sociālo un darba lietu komisija un Sabiedrības veselības apakškomisija.
Es esmu nedaudz tā kā apmulsusi pēc Renāra Putniņa kunga runas, jo vairākas lietas, par kurām viņš runāja, tika jau skatītas un tās turpinās skatīt Sabiedrības veselības apakškomisijā. Droši vien tagad man būs pamats uzdot jautājumus Sabiedrības veselības apakškomisijas priekšsēdētājam - kādēļ atbilstoši Saeimas kārtības rullim VIENOTĪBAS frakcija vēl nav informēta, ka tās cienījamais deputāts tur ir redzams ļoti reti? Tāpēc nav brīnums, ka vairākas lietas nav zināmas un nav saprotamas. (Dep. A.Kaimiņš: “Tāpēc, ka viņš slimnīcā strādā, Barča!”; starpsauciens: “Tad vajag izvēlēties!”)
Jautājumā par demisijas pieprasījumu... šodien demisijas pieprasījuma motivācijas runā, cienījamie kolēģi, es dzirdēju virspusēju kritiku bez nopietnas, padziļinātas analīzes. Nedzirdēju nevienu nopietnu priekšlikumu. Ja pie mums ir slikti, tad ko darīsim, lai būtu labāk? Diemžēl, klausoties pat ļoti uzmanīgi, to nedzirdēju.
Nekas no tā, ko darīt citādi un kur iegūt papildu finansējumu (Dep. I.Rībena: “Finanšu ministrijā!”)... Vēl jo vairāk tādēļ, ka tikko ir tapis zināms Satversmes tiesas spriedums, un Satversmes tiesas spriedums nav pārsūdzams, bet izpildāms, līdz ar to, sākot ar 2019.gada 1.janvāri, mums jārēķinās, ka stipri daudz vairāk naudas vajadzēs ārstniecības personu darba algai.
Veselības ministriju mēs balstot no visām pusēm. Bet tas jau ir mūsu darbs! Tikai izstrādājot likumus un sadarbojoties, manuprāt, mēs varam izdarīt labus darbus. Un ja kādam šķiet, ka darbi, kuri uz šodienu ir veikti, nav pietiekami labi, tad esiet tik laipni un šajā zālē runājiet ļoti konkrēti - pasakiet, ko darīt citādi. Jo “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu””... atceramies, kolēģi, arī šim likumprojektam līdz mūsu galīgajam balsojumam bija visai ērkšķains ceļš. Gan Latvijas Darba devēju konfederācija, gan Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera labu brīdi bija kategoriski pret šo vienu papildu procentu valsts sociālajai apdrošināšanai. Gluži tāpat kā ar jauno Veselības aprūpes finansēšanas likumu, kur, ja mēs atceramies, un, ja neatceramies, tad esiet tik laipni un veriet vaļā pārejas noteikumus, kur Veselības ministrijai, kā arī visam Ministru kabinetam ir doti ļoti konkrēti uzdevumi arī jautājumā, par kuru šodien ir diezgan liela diskusija. Tas ir papildu finansējums no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.
Manuprāt, iespējams, ka tā ir Ministru kabineta kļūda - to ierakstīt vienā lēmumā. Jo jūs jau dzirdējāt šodien arī ministres kundzes atskaiti un informāciju, kas mums tika sniegta. Tur nav Veselības ministrijai viens, komats, cik tur miljonu. Tie tiek sadalīti valsts sociālajai apdrošināšanai, Nodarbinātības valsts aģentūrai, Iekšlietu ministrijai, Aizsardzības ministrijai un tā tālāk.
Un tad ir jārunā par šīm ļoti konkrētajām lietām, ko tad Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra... kādu datubāzi speciāli sagatavos, lai nosūtītu e-veselībai... Un par visām pārējām... Par to mēs tiešām esam ļoti nopietni runājuši un diskutējuši Sociālo un darba lietu komisijā un Sabiedrības veselības apakškomisijā.
Un, cienījamie kolēģi, būs vēl pieprasījumi attiecībā uz līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem (Dep. I.Zariņš: “Bez šaubām!”), un tie būs pieprasījumi piešķirt naudu onkoloģijai. Un es esmu pilnīgi pārliecināta, ka arī visi trīs Saskaņas Centra deputāti (Dep. I.Zariņš: “Nav neviena Saskaņas Centra deputāta!”), kuri ļoti nopietni strādā mūsu komisijā, noteikti to atbalstīs. Un tāpat, es domāju, ja par to vajadzētu balsot šeit, Saeimā, arī Zariņa kungs atbalstītu ar abām rokām. Tādēļ ka jau šogad ir nepieciešams iepirkt jaunu aparatūru (Dep. A.Kaimiņš: “Vecās vēl nav ieslēgtas, jau jaunas vajag!”), lai nākamajā gadā varētu sākt jaunus izmeklējumus, un šeit ir runa par onkoloģisko saslimšanu mūsu puišiem dažādos vecumos.
Ko pašreiz, dažus mēnešus pirms kārtējām Saeimas vēlēšanām, pieprasot ministres demisiju, pēc būtības mēs varam panākt vai arī sasniegt? Manuprāt, absolūti neko. Izraisīsim tikai apjukumu, tikai nezināšanu, un process tiks apstādināts. Manuprāt, šajā demisijas pieprasījumā nav nekā personīga, bet, kolēģi, es to saprotu kā populismu. Ja tādā veidā mēs vēlamies uzrunāt cilvēkus Latvijā, nepasakot, ko mēs šeit, parlamentā, sadarbībā ar valdību, kuru esam izveidojuši, varam vēl izdarīt papildus, tad tas tiešām nav nopietni.
Es aicinu, kolēģi, atturēties balsojumā par demisiju. Es katrā ziņā balsošu “pret” šādu pieprasījumu.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vārds deputātei Līgai Kozlovskai.
L.Kozlovska (ZZS).
Augsti godātais sēdes vadītāj! Cienījamie deputāti! Es gribu teikt tāpat kā Renārs Putniņš: es arī esmu ārste praktiķe. Un turklāt es esmu arī ģimenes ārste.
Un es atceros, ka pirms gada, 16.aprīlī, Gaiļezera slimnīcas konferenču zālē bija liela ģimenes ārstu un Gaiļezera slimnīcas speciālistu kopsapulce, kurā tika spriests par finansējuma palielinājumu veselības aprūpei. Šajā sēdē piedalījās arī veselības ministre. Un es biju barikāžu otrā pusē. Es biju tā, kas aicināja kolēģus aktīvi piedalīties (tajā laikā vēl tikai domās iecerētajā) akcijā - ģimenes ārstu streikā. Tajā laikā, kā jūs zināt, dažādās akcijās piedalījās gan medmāsas slimnīcās, gan arī ārsti, kas dežurēja pa naktīm, - prasīja apmaksāt virsstundu darbu. Tajā laikā šajās akcijās par finansējuma palielinājumu ļoti aktīvi piedalījās arī mūsu mediķu arodbiedrība. Un es gribu teikt, ka, sākoties ģimenes ārstu streikam, kuru aktīvi atbalstīja arī Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācija, mēs paralēli ļoti aktīvi sarunājāmies ar veselības ministri un Ministru prezidentu. Un pirmo reizi - pirmo reizi, piedodiet! - neatkarīgās valsts vēsturē tika parakstīts vienošanās memorands starp veselības ministri, premjeru un nevalstisko organizāciju par finansējuma palielinājumu veselības aprūpei kopumā, vienlaikus proporcionāli palielinot finansējumu primārajai veselības aprūpei.
Viens no punktiem pauda arī to... Ģimenes ārsti, kas piedalījās neveiksmīgajā e-veselības projektā jau vairāku gadu garumā, bija tie, kas aicināja atlikt e-veselības projektu, lai tas sāktu darboties kā pilotprojekts no 2018.gada 1.janvāra. Tas arī tika panākts uz šīs vienošanās pamata.
Tajā pašā laikā, kolēģi, es gribu pateikt jums, Saeimas deputātiem, lielu paldies par izpratni, jau gada nogalē pieņemot veselības aprūpes budžetu. Mēs visi tur bijām iesaistīti. Finansējuma palielinājums par 200 miljoniem bija katastrofāli nepieciešams, lai iesāktu tās pamatlietas, ko neizdarīja - piedodiet! - pirms 27 gadiem mūsu pirmā valdība, Godmaņa valdība, kas skaidri un gaiši pateica: “Visiem budžetā naudas pietiks, izņemot veselības aprūpi. Tai pagaidām pietiks ar 50 procentiem!”
Ar šiem 50 procentiem veselības aprūpes finansējumā mēs esam dzīvojuši 27 gadus. Un paldies par izpratni, ka pirmoreiz dzīvē mums ir 3,6 procenti no IKP un 2020.gadā mēs esam paredzējuši palielināt tikai līdz četriem procentiem, lai gan citās valstīs, kā ministre teica, ir deviņi procenti no IKP.
Un šis lēmums, šis budžeta apstiprinājums ļāva mums kaut nedaudz pildīt tos solījumus mūsu mediķiem un mūsu pacientiem, kas bija paredzēti programmā, šajā projektā. Un viens... Es varu teikt tieši kā Renārs Putniņš: es esmu praktizējošā ārste, ģimenes ārste, līdz matu saknītēm un matu galiņiem, jo man ir 2500 reģistrēto pacientu. Organizējot savu darbu, es ar viņiem strādāju diendienā, ieskaitot arī sestdienas un svētdienas, un lietoju to drausmīgo frankenšteinu, kā ir nosaukta mūsu e-veselība. Un es gribu, mīļie kolēģi, teikt tā. Es nezinu, cik Renārs Putniņš, teiksim, ārpus sava ļoti smagā darba spēj pastrādāt ar e-veselību (Dep. H.Abu Meri: “Viņš nestrādā!”)... Es ar e-veselību strādāju diendienā, jā... Es strādāju diendienā, un es varu pateikt tā: diemžēl tikai divas pozīcijas strādā - e-recepte un darbnespējas lapa.
Ministre ar visu savu komandu ir ziņojusi, ka šajā mēnesī un nākamajā mēnesī notiek pārstrādes darbi. Diemžēl mēs neesam IT speciālisti, mēs esam lietotāji. Un mums ir tikai divi varianti. Mēs, piemēram, ministri aicinām šo frankenšteinu... teiksim, ar rītdienu vai parītdienu vienkārši lauzt līgumu, un mēs pārtraucam strādāt ar šo projektu. Tātad no nākamās dienas mēs vienkārši norakstām šos 16 miljonus. Nu, mēs esam norakstījuši arī OIK, es saprotu, 100 miljonus vai drusku vairāk.
Bet, kolēģi, es gribu teikt, ka e-veselība ir palīgs. Reāli strādājot diendienā, es varu pateikt: ja e-veselība strādā, tas ir palīgs. Mani pacienti medikamentus saņem laikā un vietā, es varu daudz ātrāk un vieglāk to izdarīt un tajā pašā laikā pieņemt un konsultēt daudz vairāk pacientu. Tas, ka tagad diemžēl ir problēmas... es ceru, ka tās tiks risinātas.
Un, runājot par naudas palielinājumu datubāzei, cienījamie kolēģi, es gribu teikt to, lūk, ko (Laimdota Straujumas kundze neļaus samelot): vakar Ilgtspējīgas attīstības komisijā mēs klausījāmies par valsts līmeņa datubāzi. Šāda datubāze ir nepieciešama arī, piedošanu, NAP izstrādei. Taču īstenībā, kolēģi, šādas datubāzes nav. Ir fragmentāras datubāzes. Un varbūt tieši šī datubāze, kas tagad ir paredzēta... es nezinu, es neesmu IT speciāliste, un man... (Dep A.Kaimiņš: “Tad nevajag runāt...!”) Jā! Labi! Labi! Es jautājumu par naudām, Kaimiņa kungs, jums atstāju! (Dep. A.Kaimiņš: “Nevajag runāt!”) Jā! Jums - par naudām! (Starpsauciens: “Artus!”)
Sēdes vadītājs. Ar zāli, lūdzu, nesarunājieties!
L.Kozlovska. Jā! Bet es jums ļāvu parunāt, ja.
Tātad par e-veselību jāteic, ka tā ir Veselības ministrijas atbildība un Saeimas deputātu atbildība - cik ļoti mēs sekosim līdzi tam, kā tās lietas ies.
Kolēģi! Es gribu arī pateikt, kas reāli ir uzlabojies pa šo ļoti neīso laiku. Runāju atkal ne tikai kā Saeimas deputāte, bet arī kā ārste praktiķe. Kolēģi, “zaļais koridors” strādā! Tad, kad es nosaku savam pacientam šo aizdomīgo diagnozi, aizdomas uz vēzi - jebkuras lokalizācijas vēzi -, es, kolēģi, piecu, desmit minūšu laikā varu sazvanīt Latvijas Onkoloģijas centru un pieteikt konsultāciju. Agrāk nekad tā nav bijis.
Par kompensējamiem medikamentiem. Saistībā ar references cenām, kolēģi, mēs varam jebkuram pacientam izrakstīt vislētākās zāles. Dabiski, vēl tāls ceļš ir ejams, lai mēs kompensāciju palielinātu lielākā mērā, piemēram, cilvēkiem ar sirds un asinsvadu slimībām.
Par inovatīvajiem medikamentiem. Kolēģi, es gribu pateikt, ka C hepatīta pacienti no šī gada saņem specifisko terapiju, un es to kā praktizējoša ārste varu apgalvot. Es atbildīgi par to runāju. Runājot arī par HIV pacientiem, ministre minēja skaitļus, bet es runāju kā ārste praktiķe.
Un, kolēģi, gribu nobeigumā vērst jūsu uzmanību uz to, ka mūsu veselības aprūpe slimo ar šo ļaundabīgo slimību - mazasinību, akūtu mazasinību. Turklāt finansējuma veselības aprūpei. Un īstenībā tas ir atkarīgs tikai no mums - vai mēs, Saeima, atbildīgi pret to izturēsimies un līdzdarbosimies un būsim līdzatbildīgi par šī finansējuma palielinājumu no nākamā gada un arī aiznākamā gada.
Diagnoze ir smaga. Un ne jau visas slimības var izārstēt ar homeopātiskiem līdzekļiem. Var, protams, mēģināt ārstēt ar tautas līdzekļiem - piemēram, atrast grēkāzi. Bet, vai tas dos gaidīto efektu, ir grūti pateikt. Pastāv iespēja, ka Saulcerītei būs jāpaliek Stikla kalnā, jo tēva dēlu ir saradies ļoti daudz un sākas grūstīšanās, bet patieso Antiņu mēs laikam tik viegli atrast nevarēsim.
Ar šo līdzību, kolēģi, es gribu beigt šo savu mazo prezentāciju, uzrunu. Būsim līdzatbildīgi par savu veselības aprūpi un pašreiz veselības ministri aicināsim nevis demisionēt, bet, tieši otrādi, turpināt šos smagos darbus! Un esam klāt tur un sekojam līdzi!
Paldies. (Aplausi.)
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vārds deputātam Kārlim Seržantam.
K.Seržants (ZZS).
Labdien, kolēģi! Vakar daži Latvijas Reģionu apvienības politiķi viesojās pie Dombura, un, atbildot uz jautājumu par ministru demisijas biežo pieprasīšanu, Smiltēna kungs teica: “Biežo demisiju pieprasīšana Latvijas Reģionu apvienībai kā opozīcijas partijai ir vienīgais instruments, lai celtu gaismā problēmjautājumus.”
Un kas tad ir opozīcijas galvenais problēmjautājums šobrīd? Atbildi mums sniedza 11.maijā publicētie partiju reitingi. Tur mēs skaidri redzam, ka Latvijas Reģionu apvienības reitings ir 2,8 procenti. Un tas nozīmē, ka atlikušajā laikā mēs vēl pieredzēsim, ka no viņu puses tiks iesniegts ne viens vien populisma apdvests likumprojekts un demisijas pieprasījums. Kā teica savā runā Šimfas kundze, tas ir eksistenciāls jautājums.
Atjaunotās Latvijas laikā veselības ministri ir mainījušies 19 reizes. Šajā amatā ir pabijuši gan lauksaimnieki, gan ekonomists, gan, ko tur liegties, pat veterinārs. Trīs gadus šī ministrija vispār bija likvidēta kā šķira. Un visus šos neatkarības gadus nevienai valdībai un nevienam ministram nav bijis drosmes pieķerties kaut cik nopietnām reformām šajā jautājumā. Ir bijušas galējības, jā, superdārgas aparatūras pirkšana slimnīcām, kuras šodien ir jāslēdz, kāda ministre trīsarpus gadus staigāja apkārt ar māsterplānu, kuru tā arī neviens dzīvē neieraudzīja, un visus šos gadus medicīnas problēmas ir krājušās, es atvainojos, kā mēslu kaudze kūts tālākajā stūrī, no kuras visi tikai izvairījās un gāja apkārt. Un kad šo mēslu kaudzi sāk tagad kāds kustināt, tad, loģiski, līdzi labām lietām, protams, nāk arī neizturama smaka, es atvainojos. Un vislielākā smaka šobrīd, protams, ir jau vairākas reizes pieminētā e-veselība.
Bet vai kāds vēl atceras, ka saruna par e-veselību sākās pirms gadiem 15? Tās īstenošana sākās ap 2009.gadu, un faktiski šobrīd notiek process, ko varētu salīdzināt ar to, ka vecā “Zaparožecā” kāds mēģina iestumt ādas sēdekļus, navigāciju un sazin vēl ko.
Protams, ne jau šīs ministres neizdarība vai kļūda ir tas, kas notiek ar e-veselību. Kļūda, visticamāk, sākās tad, kad tālaika valdība izvēlējās e-veselības īstenotājus, un sauksim lietas īstajā vārdā - tā ir kompānija Lattelecom, kas daļēji pieder valstij. Un varbūt ir laiks valstij pajautāt - kāpēc šīs kompānijas vadošie darbinieki saņem algas, kas ir vispār netveramas, un varbūt viņiem vajadzētu sākt kaut ko valstij atmaksāt par visu šo pasākumu. Tam es piekrītu. (Bet A.Kaimiņš: “Bet kura ir valdošā partija?”) Tā ir mana ideja, ko es šobrīd prezentēju, un valdība varētu ņemt to vērā.
Protams, kā teica iepriekšējā runātāja, būtu loģiski šo sistēmu ar rītdienu izbeigt, likvidēt un sākt visu no gala. Bet diemžēl, Kozlovskas kundze, mēs nenorakstīsim 16 miljonus. Mums šie 16 miljoni būs jāatdod atpakaļ tam, kas tos iedeva, tas ir, Eiropas Savienībai.
Tas, ka Veselības ministrija ir saņēmusi šeit kritiku no dažiem koalīcijas partijas pārstāvjiem, protams, ir veselīgi. Tas parāda to, ka ir viedokļu daudzveidība. Mēs to uzklausām, jo mēs tieši tikpat kritiski šobrīd izturamies pret Šadurska uzsākto reformu sešgadnieku apmācībā. Tur arī, es atvainojos, var sanākt vēl viena tāda kā e-veselība. Tā ka izrunāsimies arī par to vēl.
Ministre pati mums šeit visiem izsmeļoši pastāstīja, kas konkrēti ir izdarīts un kur vēl ir problēmas. Tāpēc, balsojot par viņas demisiju, mums visiem tomēr jāatbild uz jautājumu - vai medicīnas aprūpe, tās pieejamība un situācija ar rindām ir sliktāka nekā pirms diviem gadiem, vai tomēr pozitīvu pārmaiņu ir vairāk? Par laimi, mēs nekad neuzzināsim, kā būtu bijis, ja šī valdība nebūtu uzdrīkstējusies uzsākt pārmaiņas veselības nozarē, un varbūt ir labi, ka mēs to tā arī neuzzināsim. Tāpēc aicinu šo demisiju neatbalstīt.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vārds deputātam Mārtiņam Šicam.
M.Šics (LRA).
Labdien, kolēģi! Sēdes vadītāj! Rokās es turu, šķiet, vienu no svaigākajiem Pasaules Veselības organizācijas dokumentiem - rangu par veselības aprūpes sistēmām. Latvija ir 105.vietā, un mēs esam apsteiguši tādas valstis kā Indija, Pakistāna, Nigērija, Mjanma, Čada. Labākas par mums ir Irāka, Bulgārija, Lībija, Bangladeša, Maķedonija un Libāna. Mēs esam tālu no tām valstīm, kurās ir sakārtotas veselības aizsardzības sistēmas.
Mūsuprāt, veselības ministre ir jāatlaiž, turklāt jāatlaiž nekavējoties, kamēr vēl nav nodarīts neatgriezenisks kaitējums, sabiedrības veselības apdraudējums ministres, es teiktu, nesaimnieciskās un neprofesionālās darbības dēļ. Ir piešķirti ievērojami papildu līdzekļi, kurus ministre nav spējīga izmantot lietderīgi.
Situācija pat pasliktinās, uzlabojumu nav, un pašreiz ir neapmierināti gan pacienti, gan mediķi. Šķiet, ka apmierināts ir tikai Kučinska kungs. Daļēji - citas koalīcijas partijas... Jājautā - kādēļ? Tas rada iespaidu, ka sabiedrības un valsts veselību grauj neveiksmīga valsts veselības politika. Valsts politika - tā ir varas partiju interesēs. Ja šodien ministre netiks atlaista, koalīcija būs parādījusi savu īsto seju: tā nestrādā sabiedrības labā un vājina valsti.
Te būs daži argumenti. Bet minēt varētu vēl un vēl. Kā mediķis es ar pilnu pārliecību apgalvoju, ka situācija veselības aprūpē valstī ir kritiska un esošā ministre to nav spējīga sakārtot. Runa ir par Latvijas cilvēku veselību un dzīvību, par dzīvildzi un invalidizāciju.
Mums ir viens no pasaulē un Eiropā augstākajiem pacientu līdzmaksājumiem - 40 procenti.
Rādītājs, kas raksturo nespēju sakārtot veselības aprūpi, ir dārgi medikamenti. Daudzi no tiem ir daudz dārgāki nekā kaimiņrepublikās.
Ir milzīga mediķu aizplūšana, un naudas pielikumi nav atrisinājuši un stimulējuši būtisku speciālistu saglabāšanu Latvijā.
Milzīgas rindas pie ārstiem, uz izmeklējumiem.
Pacienti ar retām, smagām diagnozēm saņem palīdzību novēloti vai nesaņem nemaz vai spiesti vākt ziedojumus. Daļa no retajām slimībām vispār netiek identificētas. Kā piemēru trešo gadu pēc kārtas es pieminēšu nelaimīgos cistiskās fibrozes slimniekus - cilvēkus, kuri mirst jaunībā, tādēļ ka saslimšana netiek monitorēta.
Medicīnas pakalpojumu nepieejamība reģionos sakarā ar slimnīcu tīkla optimizāciju.
Arī ātrās palīdzības pieejamība lauku cilvēkiem pasliktinās.
Notiek veselības aprūpes privatizācija, daudzu pakalpojumu nodošana privātām institūcijām. Tajā pašā laikā kā no nelabā mēs atkratāmies no priekšlikuma, ka vajadzētu visus pakalpojumus nodot valsts institūcijām un pašvaldībām un tikai tad, ja tās netiek ar to galā, nodot sabiedriskajam sektoram.
Tātad ārstniecības iestādēs atrasties reizēm ir bīstami, dārgi un neefektīvi.
Es gribu teikt dažu vārdus arī par tā saukto fake jeb viltus apdrošināšanu, ko tagad veic. Tā nav apdrošināšana. Tā ir papildu naudas - viena procenta apmērā - iekasēšana.
Vēl viena lieta, kas ļoti uztrauc, ir profesionāļu izskaušana no veselības aprūpes iestādēm. Piemēram, kā neatbilstoša amatam tika atbrīvota Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas galvenā ārste Slokenbergas kundze, cienījama ārste. Viņa bija samazinājusi slimnīcas ārējo parādu no astoņiem miljoniem uz diviem, taču tika atlaista: “Jūs mums vairs nederat!” Un nākamā gada laikā parāds uzauga līdz 14 miljoniem, un mēs caur apropriāciju to naudu devām.
Tad, kad Veselības inspekcijas vadītāja Aija Mežsarga ar saviem cilvēkiem atklāja ļoti rupjus... burtiski pierakstījumus pusmiljona apmērā divās slimnīcās un šos jautājumus nodeva prokuratūrai, viņa tika atbrīvota no darba un pārcelta uz morgu par darbinieci.
Tādas ir tās personālpolitikas parādības!
Un pēdējais, kas mūs satrauc, runājot par šīm profesionalitātes un personāla novērtēšanas lietām. Kā pliķis sejā, kā auksta ūdens glāze mediķu sabiedrībai bija apvainojums neprasmē lietot e-veselību un ministrijas pateicības raksts šiem, es teiktu, e-veselības izgāzējiem - Dainai Mūrmanes-Umbraško kundzei un projekta uzraudzītājiem. Nu tālāk jau mēs... Nevar dot! Varbūt vēl vajadzētu Triju Zvaigžņu ordeni ar Saeimas lēmumu piešķirt, ja?
Tādēļ es aicinu balsot “par” demisiju. Un paldies par uzmanību.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vārds deputātam Jurim Viļumam, otro reizi.
J.Viļums (LRA).
Augsti godātais sēdes vadītāj! Dāmas un kungi! Dažas replikas uz pozīcijas deputātu iepriekš teikto.
Pirmkārt. Dāmas un kungi, tas, ka šodien mums ir tik garas debates, tik garš ziņojums no veselības ministres puses, tikai kārtējo reizi pierāda, ka problēma patiešām ir dziļa.
Nākamais. Dārgie pozīcijas pārstāvji! Lūdzu, ieturiet vienu, kā saka, viedokli, jo, no vienas puses, jūs sakāt, ka, lūk, Putniņa kunga kritika - tā ir viedokļu daudzveidība, tā ir, tā teikt, demokrātijas izpausme, bet, no otras puses, opozīcijas kritika esot tikai populisms un tikai priekšvēlēšanu aģitācija. Kaut kā neiet kopā!
Nākamais. Jūs lūdzat, lai mēs sakām, ko konkrēti darīt, cik finansējuma atvēlēt, kādas problēmas risināt un kādas programmas atbalstīt. Kad mēs tieši to pašu lūdzām pagājušā gada nogalē veselības ministrei, lai viņa konkrēti pasaka pozīcijas, kur šie 16 miljoni tiks tērēti, mums nebija informācijas. Atkal pretruna!
Ejam tālāk. Jūs aicināt izteikt konkrētus priekšlikumus gan veselības nozarē, gan citās jomās, bet jūs jau neņemat tos vērā! Arī pieprasījumus, kas tiks iesniegti, teiksim, no SASKAŅAS puses un mūsu puses. Jūs tos visus noraidāt. Viss, ko opozīcija saka, esot populisms un priekšvēlēšanu aģitācija.
Demisija... Šobrīd jūs tiešām spiežat mūs vismaz kaut kādā veidā likt jums aizdomāties un likt atbildēt uz uzdotajiem jautājumiem.
Es tiešām lūgtu demisiju arī Dūklava kungam un daudziem citiem, lai neteiktu - visiem, visai valdībai. Un to es esmu teicis vairākkārt, un par katru, ja vajag, es pamatošu vismaz 15 minūtes.
Un nobeigumā. Jūs sakāt, ka tagad, trīs mēnešus pirms nākamajām Saeimas vēlēšanām, nu tā kā nav vairs ko... Nu, lai jau strādā līdz beigām Čakšas kundze, jā. Atnāca atpakaļ darbā, tagad lai pabeidz iesākto.
Putniņa kungs tik gari kritizēja, beigās saka: nu, tomēr viņš balsos pret šo ierosinājumu.
Dāmas un kungi! Zaļo un Zemnieku savienība! Nacionālā apvienība! VIENOTĪBA! Ja jūs tik cieši stāvat cits par cita domām un tik ļoti viens otru aizstāvat, tad esiet drosmīgi: veidojiet vienu kopīgu sarakstu nākamajās, 13.Saeimas, vēlēšanās un startējiet, lai sabiedrība, lai vēlētājs novērtē jūsu darbu!
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vārds deputātam Arvīdam Platperam.
A.Platpers (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es tiešām mēģināju atturēties, nerunāt, bet Kārļa Seržanta teiktais, pieminētais par izglītības problēmām - sešgadīgo apmācību - mani tomēr piespieda nākt tribīnē un izteikt (Starpsaucieni.)... jā, jā, jā, izteikt savu viedokli arī par to, ko es šodien dzirdēju.
Mums ir meli, ļoti lieli meli, un tad ir statistika. Noklausoties izglītības un zinātnes ministra Šadurska teikto no šīs tribīnes un šodien Čakšas kundzi - ļoti izsmeļošos skaitļus, rodas pamatots jautājums: vai šī statistika ir atskaite par padarīto darbu vai tomēr varētu būt kā tāds pamats kritikai, ka daudz kas nav izpildīts. Pajautājiet uz ielas jebkuram Rīgas iedzīvotājam izlases veidā, vienkārši pretimnācējam: “Vai tu jūti veselības aprūpes uzlabošanos?” Parastā atbilde ir: “Nē!”
Ja vienam zēnam sāp auss, viņš aiziet pie sava ģimenes ārsta, kurš norāda, ka jāiet pie speciālista. Piezvana un noskaidro, ka rinda pie tā speciālista ir tāda, ka tā auss varētu tikt apskatīta pēc mēneša, labākajā gadījumā - pēc trim nedēļām. Nu tāda ir realitāte!
Tagad dzirdam, ka ministrija plāno, ka Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests un citas ar medicīnu saistītas iestādes, kurām ir autotransports, varot iztikt bez šoferiem...
Tālāk. Barčas kundze, ir izvirzīta šāda ideja: ja būs nepareizs izsaukums, tad būs jāmaksā 60 eiro liela soda nauda par šo nepamatoto izsaukumu. Tas izraisa milzīgas pārdomas un ļaužu sašutumu. Kā cilvēks var noteikt, vai...? Ja es savai mātei, kad viņai būs slikti, izsaukšu ātro medicīnisko palīdzību, man pateiks: “Piedodiet, tas ir ģimenes ārsta kompetencē. Šis jautājums ir jārisina viņam!” Un būs jāmaksā tie 60 eiro!
Man tas rada neizpratni. Kā mēs vispār organizējam medicīnisko aprūpi?!
Kārļa Seržanta pieminētie daudzie ministri, kas nebija profesionāļi... Jā, bet kas tad viņus iecēla, mīļie, labie? No ielas viens slimnieks atnāca un tos iecēla? Jums, godīgi sakot, nav kauna vispār.
Tas pats attiecas uz izglītību. Es jums varu nosaukt visus ministrus, kuri neatbilda šai profesionālajai sūtībai. (Starpsaucieni: “Par tēmu! Par demisiju!”) Es par tēmu runāju! Es jautāju: kā var būt šeit tā, ka jūs sakāt, ka tie ministri nebija atbilstoši? Un kāpēc nav nosodījuma par iztērēto naudu? Kāpēc mums ir jādzird šeit no tribīnes, ka, ja mēs kaut ko te līdz galam neizdarīsim, tad būs jāatdod Eiropas struktūrfonda nauda - 16 miljoni...?
Piedodiet! Kā tas tā var būt? Kas tie par izteikumiem vispār?
Man ir jautājums. Kāpēc neviens ministrs nevar atrisināt jautājumu par zāļu cenām? Dzirdam, ka citās valstīs, piemēram, Bulgārijā, zāles ir divreiz, trīsreiz lētākas nekā Latvijas aptiekās. Mēs nevaram atrisināt šo jautājumu, jo, izrādās, tas ir saistīts ar Komerclikumu, ko nevar pārkāpt. Bet tautai taču nav naudiņas, lai maksātu par tām dārgajām zālēm. Cilvēki nelieto tās zāles diemžēl.
Un pēdējais, ko es gribu atgādināt. Nevajag teikt, ka mēs uzlabojām situāciju. 200 miljonus mums iedeva, pie mums tagad medicīnas māsām ir 1000-1500 eiro alga. Nu grandiozi! Vienkārši kolosāli! Kāpēc skolotājam ir tikai 710... un mīnus nodokļi? Kāpēc? (Starpsauciens: “Tāpēc, ka tuvojas rudens!”; dep. A.Kaimiņš: “Kāpēc ir rudens? Es nesaprotu!”) Tāpēc ka, ja nevar, izrādās, uzlabot medicīnisko palīdzību, brauc prom medmāsas. Mēs esam panākuši to, ka jaunieši neizvēlas skolotāja profesiju un negrib mācīties par skolotājiem. Kāpēc? Nu te ir tā atbilde! Ja medmāsas nebrauc tagad projām, brauks skolotāji projām. Kas strādās skolās?
Un tāpēc man ļoti nepatīk, ka atgādina... tad runājiet par visu valsti kopumā. Par visu valsti kopumā!
Kāpēc es varu savu problēmu atrisināt pie privātā ārsta? Par lielu naudu es to varu atļauties! Cik var atļauties perifērijā dzīvojoša mammīte, lai viņai veiktu ultrasonogrāfiju? Viņai jāgaida trīs četri mēneši!
Nerunāsim par citām akūtām lietām! Gūžas operācijas izdarīt... Atkal jāgaida pusgads, kamēr valsts kaut ko iedos.
Es aicinu beidzot nepielietot statistiku un neslavēt savus kolosālos darbus.
Ministrei vajadzēja šeit izstāstīt, kas viņai traucē panākt, lai šis, piedodiet, haoss medicīnā mazinātos. Es nemaz nerunāju par to, ka ir tērēta nauda, par ko Kaimiņš precīzi pateica. Var jau teikt, ka viņš meloja (Dep. A.Kaimiņš no zāles: “Bet viņš nemeloja!”) Viņš nemeloja, izrādās. Kāpēc šis jautājums nav atrisināts prokuratūrā, lai varētu izmeklēt šīs naudas plūsmas, kuras ir ļoti lielas?
Paldies par uzmanību.
Es aicinu balsot... (Dep A.Kaimiņš: “Par demisiju!”) Pilnīgi pareizi!
Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Edvardam Smiltēnam.
E.Smiltēns (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Kolēģi! Par Veselības ministrijas darbības stilu un formu. Četri bloki.
Pirmais. Par veselības aprūpes finansējumu. Es domāju, kolēģi, mēs visi atceramies 2016.gada nogali. Galvenā diskusija bija par to, kādu veselības aprūpes finansēšanas modeli jeb apdrošināšanas modeli izvēlēties - privāto veselības apdrošināšanas modeli, valsts budžeta finansēto vai jaukto. Barčas kundze māj ar galvu, labi atceras. Un, ja mēs runājam par formu un stilu, tad ar MK protokollēmumu tika nolemts, ka veselības budžetā būs palielinājums un tas tiks atrasts jaunās nodokļu reformas kontekstā. Atnāk jauna nodokļu reformas pakete - pats tos lielos garos palagus esmu lasījis un redzējis -, bet tajā vispār nav ne smakas no finansējuma veselības aprūpei. Nav nekā no tā, kas bija solīts 2016.gada nogalē. Tas ir darbības stils. Tieši tajā laikā mans pirmais jautājums tolaik Koalīcijas padomē bija - bet kur ir solījumi? Kur tas viss paliek? Tur nebija ne centa! Kur bija ministres stingrā uzstājība, uzstājīgā rīcība? Tā attieksme bija tāda - nu, ja nav paredzēta nauda, nu nekas, neiedeva. Bet rezultāts beigās tika panākts. Gada pēdējos mēnešos mēs pieņēmām Veselības aprūpes finansēšanas likumu. Ir pagājis jau pusgads, un vai šodien kāds var precīzi nosaukt, vai kādam ir precīzi skaidrs, cik daudz cilvēku ar šo lēmumu tiek atstāts ārpus pieejas veselības aprūpei? Jautājums - kā var pieņemt tik svarīgu lēmumu, likumu, nezinot, kāda ir ietekme uz sabiedrību?
Otrais bloks. E-veselība. Zinām vēsturiski, ka miljoni iztērēti, taču kā strādā šī e-veselības sistēma? Zinām - slikti. Kas vainīgs? Piekrītu, ir pagātnes mantojums. Bet kas tika vainots, kāda bija tā retorika paziņojumā no ministrijas puses? Pirmā versija - ārsti ir par vecu un nemāk lietot sistēmu. Otrā versija - nē, tomēr nevis ārsti ir par vecu, bet par vecu ir datori un nespēj darbināt šo sistēmu. Piesaistot ekspertus, izrādās, kļūda tomēr ir pašā sistēmā. Un šobrīd tas viss ir jāpārprogrammē.
Vai tā bija cieņpilna attieksme un rīcība pret cilvēkiem, kas šobrīd smagi strādā par to atalgojumu, kas viņiem ir veselības sistēmā? Bija cerība, ka ar padsmit miljoniem vajadzētu pietikt. Skaidrs - nepietika, nekvalitatīvi izstrādāts. Bet bija cerība, ka nāks jauna politika, ka turpmāk taupīgi izturēsies pret nodokļu maksātāju naudu. Nekā no tā nav! Liekam jaunu bildi iekšā. Vienas dienas laikā atrod divus miljonus eiro, lai piespiestu sistēmu sarunāties - tāds ir definējums. Par tik dārgu cenu! Kolēģi, negribīgi, bet piekritīšu... Kur palika Kaimiņa kungs? Viņa aprēķiniem kaut ko līdzīgu arī mēs sarēķinājām. Te, iespējams, arī ož pēc korupcijas.
Trešais bloks. Privātā un valsts medicīna. Šobrīd, kā mēs zinām, privātā medicīna veselības izmaksu īpatsvarā jau veido 30 procentus. (Dep. I.Rībena: “Smiltēn, runā ātrāk!”) Reālā situācija - rindas, jāgaida, bet risinājums ir. Pie privātajiem jums ir iespēja saņemt pakalpojumu jau šodien. Iespējams, uz budžeta kvotas rēķina, bet ļoti ticams, ka vienkārši ir jāpiemaksā. Ak jums nav naudas? Žēl! Gaidiet trīs, sešus mēnešus. Tāda sistēma.
Ilgu laiku tiek diskutēts... un bija iestrādāts Sociālo un darba lietu komisijā, Barčas kundze, priekšlikums (nesaku, ka tas ir ideāls, bet virziens, iespējams, pareizs), ka valsts budžeta līdzekļi prioritāri ir novirzāmi valsts veselības aprūpes iestādēm un šai sistēmai. Un tikai un vienīgi tad, ja valsts nespēj pildīt šīs funkcijas, nespēj pildīt šīs funkcijas pienācīgā apmērā vai attiecīgā laikā, finansējums ir novirzāms privātajiem vai ārvalstīm.
Kur tas viss pazūd? Vienā dienā saskrēja atsevišķi ministri (Dep. A.Kaimiņš: “Vecīt, tu sēdēji VIENOTĪBĀ, tur tev viss bija fine!”)... Nē, tajā laikā, Kaimiņ, nesēdēju (Dep. A.Kaimiņš: “Tu tur sēdēji kā mazais zaķītis!”)... Tajā laikā saskrēja ministri un vienas dienas laikā, sasaucot sēdi, šķiet, ceturtdienā, to visu izravēja ārā. Tas bija decembrī! (Dep. A.Kaimiņa starpsaucieni.) Kaimiņ, iemācies kalendāru lietot!
Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Nu kaut kā mēģiniet viens otru elementāri cienīt vismaz publiski.
E.Smiltēns. Kas ar šo diskusiju, kolēģi, notiek šobrīd? Kāds tam bija mērķis - to izravēt ārā no likuma, aiznest tālu prom no Saeimas, pēc iespējas tālāk? Iekrāmēja mašīnā un aizveda vismaz uz Veselības ministriju. Tālāk no Jēkaba ielas. Lai par šo jautājumu nebūtu diskusiju un lai viss turpinātos kā līdz šim. Proti, veselības aprūpes sistēma lēnām iet privātās medicīniskās aprūpes virzienā. Un šī darba grupa ir izveidota ar vienu vienīgu mērķi - aizvilkt prom šo diskusiju no Saeimas, jo Saeimas deputātiem nekādai teikšanai pār to nevajadzētu būt. Diskutēt, diskutēt un noslīcināt. (Dep. A.Barčas starpsaucieni.) Tā, lai vismaz līdz vēlēšanām diskusijas un šo ideju noslīcinātu un nobēdzinātu. (Dep. A.Barča: “Tikai nevajag!”)
Un pēdējais. (Dep. A.Kaimiņš: “Tas jau bija pēdējais! Viss!”) Simbolisks var būt jautājums par Alūksnes slimnīcas slēgšanu. Mēs ļoti labi saprotam, kādā veidā tika mēģināts iznīcināt Alūksnes slimnīcu. (Dep. A.Barčas starpsaucieni.) Tika mēģināts iznīcināt! Un Brigmaņa kungs zina, cik daudz stundu mēs pavadījām diskusijās un cīņās par šiem jautājumiem un ko jūs likāt pretī, atriebjoties par to, ka mēs to jautājumu izvirzījām. (Dep. A.Barča: “Vai dieniņ, vai dieniņ!”)
Ziemeļvidzemē pacientu plūsmas tiek novirzītas šādā veidā - uz Gulbenes un Balvu slimnīcām, kas tika savulaik privatizētas; tās ir privātas. Iespējams, nelikumīgi privatizētas. Un Gulbenes iedzīvotāji jau ir sarakstījuši (gan tolaik, gan arī nesenā pagātnē) kaudzi iesniegumu KNAB un prokuratūrai. Kaut kā netīšām sagadās, ka Balvu un Gulbenes slimnīcu vadībā, īpašnieku skaitā ir cilvēks, kas gadiem sniedz padomus veselības ministrei. (Dep. A.Kaimiņš: “Trupovnieks! Tā ir taisnība! Tas ir Trupovnieks!”)
Ar smagām sarunām un protestiem tika panākts, ka Alūksnes, Apes un apkārtējo novadu iedzīvotājiem medicīniskā aprūpe ir sasniedzama tik nozīmīgās vienas stundas laikā. Bet kas notiek tālāk? Vai tas stāsts ir beidzies? Tas nav beidzies, kolēģi! Atstāja otro līmeni formāli, lai pieskaņotu Eiropas fondus un tos kanalizētu īstajos virzienos. Vienkārši palielināja līmeņu skaitu.
Un pēdējais. (Dep. A.Kaimiņš: “Tas jau bija pēdējais! Ko tu melo!”) Vai ir atrisināts jautājums par to, ka Gulbenes un Balvu slimnīcas pārstrādā... Lūdzu, nodrošiniet kārtību!
Gulbenes un Balvu slimnīcas vienmēr izpilda par 90 vai neizpilda līdz 100 procentiem šīs kvotas, tādā veidā piespiežot pacientus braukt uz Alūksnes slimnīcu, kur pārpilda... Un Alūksnes slimnīcai rodas zaudējumi. Bet tas garantē peļņu privatizētajām slimnīcām Gulbenē un Balvos.
Šie ir daži jautājumi, kurus es vēlējos uzdot ministrei Čakšai un uz kuriem būtu nepieciešamas precīzas un skaidras atbildes.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Pirms mēs dodam vārdu nākamajam runātājam debatēs, es informēju, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Abu Meri, Dzintara, Brigmaņa, Seržanta un Zariņa lūgumu turpināt šodien Saeimas sēdi bez pārtraukuma līdz visu jautājumu izskatīšanai. Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsaucieni: “Jā! Jā!”) Deputātiem ir iebildumi.
Lūdzu zvanu! Balsosim par Saeimas sēdes turpināšanu bez pārtraukuma līdz visu jautājumu izskatīšanai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 65, pret - 12, atturas - nav. Saeimas sēde tiek turpināta bez pārtraukuma.
Vārds deputātam Ivaram Zariņam.
I.Zariņš (SASKAŅA).
Labdien, kolēģi! Klausos es šīs debates un saprotu, ka būs jāsarīko pāris patiesības brīžu, lai ar veselības aprūpi nenotiktu līdzīgi kā ar OIK. (Aplausi.)
Un ļoti labi, ka debatēs ir pieteikusies veselības ministre, jo man viņai ir ļoti konkrēti jautājumi, uz kuriem, es ceru, viņa šeit no tribīnes atbildēs. Un tagad ļoti konkrēti jautājumi.
Jūs šeit, no tribīnes, stāstījāt par to, kā veselības finansējums tiek apgūts, cik daudz tiek tērēts. Diemžēl mēs ļoti maz runājam par to, kā tas tiek tērēts... Un, lai to tiešām tērētu pēc iespējas efektīvāk un atbilstošāk, ļoti svarīgs instruments ir e-veselība, kurā diemžēl šī funkcionalitāte... kā mēs varam izsekot, nauda joprojām nav paredzēta.
Jūs e-veselību nosaucāt par frankenšteinu, par kuru ir nepamatoti prasīta atbildība no pašreizējā Nacionālā veselības dienesta. Patiesībā jau mums būtu jāsaka, ka tas nav pat frankenšteins, kas ir uztaisīts. Ir uztaisīti tikai atsevišķi tā orgāni. Un mans jautājums ir šāds: ja jūs sakāt, ka nav pamatoti tagad prasīt un pārmest Nacionālajam veselības dienestam, tad nosauciet, lūdzu, man, konkrēti kura amatpersona ir atbildīga par šo frankenšteinu, kā jūs to saucat! Lūdzu, nāciet šeit un no tribīnes pasakiet! Ja jūs esat veselības ministre, kas atbild par šo jomu, pasakiet, kura ir šī amatpersona! Es šo jautājumu esmu izmeklējis vairākos pieprasījumos, es zinu šīs amatpersonas. Es ļoti vēlētos, lai jūs tās šeit nosauktu no tribīnes.
Kāpēc es to jautāju? Tāpēc, ka nupat jūs esat pieņēmuši lēmumu par gandrīz diviem miljoniem, kuri aizies tā saucamajai jaunajai datubāzei, kas tiek veidota veselības apdrošināšanai. Tur mēs varam ieraudzīt tās pašas amatpersonas, kas atkal saimniekos ar šo naudu, atkal tikpat veiksmīgi to apgūs. Par to mums būs atsevišķs stāsts. Un es ļoti ceru, ka jūs atbildēsiet.
Nākamais jautājums. Pirms pāris dienām visai sabiedrībai televīzijā jūs apgalvojāt, ka starptautiskie eksperti ir atraduši galveno kļūdu vienā no e-veselības moduļiem, kas bremzē visas sistēmas darbību. Es jūs, veselības ministre, aicinu: nāciet un pasakiet šeit no tribīnes, kas ir šie ārvalstu eksperti, ko tieši viņi ir atklājuši un cik tas mums ir izmaksājis, jo jūs joprojām izvairāties to teikt. Lai jūs nebūtu samelojusies sabiedrībai. Jo, kā jūs zināt, jūsu priekšgājējs, veselības ministrs Belēviča kungs, savulaik pateica ļoti viedus vārdus, par kuriem viņš uzņēmās pilnīgu atbildību, - ka mazi meli rada lielu neuzticību.
Es ceru, ka jūs šeit atnāksiet un nosauksiet visas šīs lietas vai arī atzīsieties savos melos un būsiet tikpat cienījama veselības ministre kā jūsu priekšgājējs. Pretējā gadījumā man ir jāatceras latviešu sakāmvārds... kas melo, tas ne tikai melo.
Un šinī sakarā es jums gribu pajautāt par Stradiņa slimnīcas korpusu - par jauno celtniecību, kas tur notiek. Jūnijā ir jābūt saskaņotam projektam, lai nepazaudētu ERAF finansējumu. Vai tas tiks izdarīts? Atnāciet un no šīs tribīnes pasakiet, vai šis projekts būs saskaņots un vai jūs kā veselības ministre uzņematies pilnīgu atbildību, ka Stradiņa slimnīcas jaunais korpuss A2 tiks uzprojektēts un uzcelts termiņā un paredzētā budžeta ietvaros.
Runājot par šo budžetu. Ja jūs atceraties, jūs aizstāvējāt Ministru kabineta sēdē šo budžetu... aizstāvējāt Stradiņa slimnīcas korpusa A2 projekta tāmi, kura tika apstiprināta. Un tā bija 1500 eiro par kvadrātmetru.
Toreizējā valde jums pamatoti iebilda, ka par tādu tāmi nav iespējams uztaisīt šo korpusu. Tātad viņi ir atlaisti.
Ja mēs tagad paskatāmies, ko Ekonomikas ministrija pavisam nesen mums teica... Viņi saka, ka viņi celšot īres namus par 2500 eiro kvadrātmetrā. Cena ir gandrīz pusotru reizi lielāka. Es nevaru saprast tagad: vai tā ir jūsu pilnīga nekompetence, ka jūs nesaprotat, ko jūs runājat, vai ekonomikas ministrs taisa kārtējo afēru, kā tas ir ar OIK? Un kā tad tur īsti sanāk? Vai jūs strādājat kā vienota komanda vai kā vienota banda, kura vienkārši ir sadalījusi savas... sadalījuši vietas pie siles un katrs slauc vienkārši uz nebēdu un viens otru... vienkārši otra silē nebrien iekšā. Un tāpēc šodien jūs viens otru šeit piesedzat un par šo demisiju nebalsosiet.
Brigmaņa kungs! Man ir vēl jautājumi veselības ministrei. Ja jūs varētu vienkārši nodrošināt, lai viņa varētu klausīties, jo izskatās, ka viņam nav tādas iespējas ministrei... (Dep. A.Brigmanis sarunājas ar veselības ministri A.Čakšu.)
Sēdes vadītāj! Lūdzu!
Sēdes vadītājs. Jā, ar sēdes vadītāju sarunāties nav atļauts. Bet, Brigmaņa kungs un Čakšas kundze, cienīsim runātāju, jo runātājs patiešām formulē jautājumus veselības ministrei!
I.Zariņš. Jā! Tātad, ja nav aizmirsies... Lai nebūtu aizmirsies, - mēs esam līdz šim uzdevuši konkrētus jautājumus.
Tātad - par šiem ārvalstu ekspertiem. Kas tie bija par ekspertiem? Ko tieši tie atklāja? Cik daudz naudas par to ir samaksāts?
Tālāk. Par e-veselību atbildīgās amatpersonas. Kas ir radījis šo frankenšteinu? Kas par to ir atbildīgs?
Nākamais. Mēs tagad runājam par šo Stradiņa slimnīcas korpusu. Vai jūs uzņematies politisku... vai jūs kā veselības ministre uzņematies atbildību par to, ka jaunais korpuss tiks uzprojektēts un uzcelts termiņā, un par to budžetu, kas tika saskaņots, ko jūs Ministru kabinetā iesniedzāt? Un, kā jūs zināt, tā tāme tur bija šāda - 1500 eiro par kvadrātmetru.
Tālāk. Mani interesē... No šīs tribīnes pasakiet, vai jūs esat izpildījusi tiesas spriedumu par nelikumīgi atlaistajām Veselības inspekcijas amatpersonām - vadītāju Mežsargas kundzi un viņas vietnieci? Vai tas ir izpildīts? Vai jūs esat atvainojusies un izmaksājusi tiesas piespriesto morālo kompensāciju? Ja jūs esat izmaksājuši šo morālo kompensāciju, tad no kādas naudas tas ir darīts? Vai jūs to darījāt no saviem līdzekļiem vai no nodokļu maksātāju līdzekļiem?
Tālāk. (Starpsaucieni.) Mani interesē... Paskaidrojiet, kādā veidā jūs pašlaik nodrošināt šo IT projektu pārvaldību, vadību? Kāpēc šīs darba grupas nenotiek Veselības ministrijas telpās, bet notiek kāda privāta kantora telpās? Ar kādu mērķi tas tiek darīts? Un vai jums nav nekāda sakara ar šo privāto kantori, kurā tas notiek un kurš ir Elijas ielā?
Tālāk. Ko mēs zinām, runājot par IT lietām? Man ar tām profesionāli nākas saskarties. Daudzās veselības aprūpes iestādēs ir lokālie IT risinājumi. Šie risinājumi fiksē izdarītās izmaiņas, bet nefiksē, kas ir skatījies šos ierakstus.
Kolēģi! Tūlīt, 26.maijā, stāsies spēkā Vispārīgā datu aizsardzības regula. Kā jūs domājat nodrošināt, lai šī regula tiktu izpildīta? Vai jūs uzņematies atbildību par to, ka tas tiks izpildīts? 26.maijā - Vispārīgā datu aizsardzības regula...! Vai IT risinājumos, kas attiecas uz veselības aprūpi, tas būs nodrošināts?
Un visbeidzot. Kolēģi no VIENOTĪBAS, vai tad jūs paši tomēr neredzat, cik liekulīga ir jūsu atturēšanās atbalstīt šo demisijas pieprasījumu, aizbildinoties ar to, ka tādā gadījumā apstāsies procesi, kas ir saistīti ar veselības aprūpi, un jūs varat kaut ko apdraudēt?
Cik laika līdz vēlēšanām ir atlicis? Maijs jau beidzas. Jūnijs, jūlijs, augusts, septembris - nepilni pieci mēneši.
Ja jūs neesat ievērojuši, tad atgādinu, ka pavisam nesen veselības ministre bija dekrēta atvaļinājumā. Vai nozare sabruka? Tieši otrādi! Es šinī laikā dzirdēju ļoti daudzus optimistiskus paziņojumus par to, cik veiksmīgi viss attīstās saistībā ar veselības aprūpi. Varbūt tieši otrādi...? Ja jums tas tiešām rūp, tad vajadzētu vēlreiz pārdomāt savu pozīciju. Vai arī atzīties, ka patiesībā jūs to darāt nevis tāpēc, ka jums rūp veselības aprūpe, bet tāpēc, ka jums rūp sava vieta pie siles. Jūs esat sadalījuši to visu, lai viens otru piesegtu un varētu turpināt smelt - līdzīgi, kā tas notiek (Dep. A.Bērziņš: “Āāāā!”) ar OIK.
Ja jūs prasāt, kāds būtu ieguvums, ja jūs atbalstīsiet šo demisijas pieprasījumu, - jūs vienam bērnam Latvijā padarīsiet laimīgāku bērnību, nodrošinot mātes gādību.
Tāpēc aicinu atbalstīt šo pieprasījumu.
Paldies. (Starpsaucieni.) (Aplausi.)
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vārds veselības ministrei Andai Čakšai, otro reizi. (Starpsauciens: “Varbūt nevajag nākt vairs?”)
A.Čakša (veselības ministre).
Labdien vēlreiz! Un vajag! Vajag! Kāpēc? Lai pateiktu paldies par tām aktīvajām kritiskajām piezīmēm, kuras es šodien dzirdēju. Un man jāteic: ja veselība nebūtu tik svarīga, droši vien debates nebūtu tik garas. Šīs debates ir ļoti svarīgas katram Latvijas iedzīvotājam tādēļ, ka veselība tiešām svarīga ikvienam. Es dzirdēju ļoti skaidri tos jautājumus, par kuriem es varbūt nebiju runājusi savā pirmajā - garākajā uzrunā, un visas atbildes, kas tur nebija ietvertas, es sagatavošu. Esmu gatava iet arī frakcijās un individuāli to visu skaidrot.
Šodien es gribu lūgt jūs mani atbalstīt, lai varu palikt šajā amatā, ņemot vērā, ka es uzņemos pilnu atbildību par visiem lēmumiem, kādus es pieņemu, un es tiešām daru visu, lai iedzīvotājiem Latvijā būtu kvalitatīva un pieejama veselības aprūpe. Tā ka paldies par šo kritiku.
Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Ivaram Zariņam, otro reizi.
I.Zariņš (SASKAŅA).
Veselības ministre, es lūdzu jūs, aicinu atbildēt par saviem vārdiem un atbildēt uz uzdotajiem jautājumiem.
Tātad - kuri konkrēti ir šie visas sabiedrības priekšā minētie ārvalstu eksperti? Ko tieši viņi ir atklājuši, un cik tas ir izmaksājis? Kura amatpersona ir atbildīga par to, ka e-veselība ir tāds frankenšteins? Vai jūs uzņematies atbildību par to, ka Stradiņa slimnīcas korpuss tiks pabeigts termiņā: izprojektēts, uzcelts un ar to budžetu, ko jūs apstiprinājāt?
Tālāk. Konkrēti - kā ir ar to jūsu lēmumu, ko ar tiesas spriedumu atcēla attiecībā uz veselības inspekcijas amatpersonām? Vai jūs esat atvainojusies? Vai esat samaksājusi kompensāciju? Un no kādas naudas jūs to esat izdarījusi? (Dep. R.Kols: “Raksti pieprasījumu!”) Tam nevajag gatavoties, jūs varat atnākt šeit un uz visiem šiem jautājumiem tūlīt atbildēt, jo tie ir jūsu kompetences jautājumi. Jūs, kā veselības ministre, uzskatāt, ka jums šeit atrasties ir ne tikai formāli juridiskas, politiskas tiesības, bet arī morālas tiesības. Pretējā gadījumā iznāk, ka jūs neesat pat iepriekšējā veselības ministra cienīga.
Es gaidu atbildes uz šiem jautājumiem. Un visa sabiedrība gaida.
Sēdes vadītājs. Debates beidzam.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par neuzticības izteikšanu veselības ministrei Andai Čakšai”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 33, pret - 49, atturas - 2. Lēmums nav pieņemts. (Dep. A.Bērziņš: “Nolasiet, lūdzu, visus!”)
Nākamais darba kārtības punkts - lēmuma projekts “Par Vinetas Mazures apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”.
Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Aleksandrs Jakimovs.
A.Jakimovs (SASKAŅA).
Labdien, cienījamie kolēģi! Šī gada 16.maijā Saeimas Juridiskās komisijas sēdē tika skatīts lēmuma projekts “Par Vinetas Mazures apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”. Vineta Mazure dzimusi 1978.gadā. 2007.gadā viņa absolvēja Latvijas Universitāti, iegūstot jurista kvalifikāciju, un 2009.gadā Latvijas Universitātē ieguva sociālo zinātņu maģistra grādu tiesību zinātnē. 2015.gada 18.jūlijā Latvijas Republikas Saeima iecēla Vinetu Mazuri par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi. Tieslietu padome, pamatojoties uz likumu “Par tiesu varu”, noteica viņai pildīt tiesneša pienākumus Rīgas rajona tiesā. Tiesnese Vineta Mazure trīs gadus tiesneša amatā būs nostrādājusi 2018.gada 17.jūnijā. Savas kvalifikācijas celšanai viņa piedalījās 45 Latvijas Tiesnešu mācību centra semināros, kā arī piedalījās Tiesu administrācijas un Latvijas Pašvaldību mācību centra rīkotajās mācībās bērnu tiesību aizsardzībā.
Vineta Mazure skata visu kategoriju civillietas, civilprocesa kārtībā skatāmos iesniegumus, pieteikumus un ārpus tiesas sēdes izskatāmos materiālus, kā arī Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā noteiktajā kārtībā saņemtās sūdzības par iestāžu lēmumiem.
Rīgas rajona tiesas priekšsēdētāja savā atsauksmē par tiesnesi Vinetu Mazuri norāda, ka lietu izskatīšanas kvalitāte un rezultāti ir labi. Vineta Mazure prot organizēt savu un sastāva darbu. Tiesas procesā ievēro procesuālo kārtību. Viņai ir laba sadarbība ar tiesneses palīdzi un sekretāri, ir jūtams komandas darbs.
Savukārt Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas atzinumā ir norādīts, ka tiesneses Vinetas Mazures nolēmumi sastādīti labā juridiskā valodā un atbilstoši procesuālo tiesību normu prasībām.
Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija ir novērtējusi pozitīvi Rīgas rajona tiesas tiesneses Vinetas Mazures profesionālo darbību un devusi pozitīvu atzinumu tiesneses apstiprināšanai amatā bez pilnvaru termiņa ierobežojuma.
Ņemot vērā iepriekš minēto, Saeimas Juridiskās komisijas locekļi ir vienbalsīgi atbalstījuši minēto lēmuma projektu. Komisijas vārdā aicinu apstiprināt Vinetu Mazuri par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi bez pilnvaru termiņa ierobežojuma.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Vinetas Mazures apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 68, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.
Nākamais darba kārtības punkts - lēmuma projekts “Par Irinas Norkusas apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”.
Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Aleksandrs Jakimovs.
A.Jakimovs (SASKAŅA).
Šī gada 16.maijā Saeimas Juridiskās komisijas sēdē tika skatīts lēmuma projekts “Par Irinas Norkusas apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”.
Viņa dzimusi 1981.gadā, 2010.gadā absolvēja Baltijas Starptautisko akadēmiju, iegūstot jurista kvalifikāciju, bet 2011.gadā turpat ieguva profesionālo maģistra grādu privāttiesībās.
2013.gada 6.jūnijā Latvijas Republikas Saeima iecēla viņu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi. Tieslietu padome, pamatojoties uz likumu “Par tiesu varu”, noteica Irinai Norkusai pildīt tiesneša pienākumus Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas zemesgrāmatu nodaļā.
Irina Norkusa trīs gadus tiesneša amatā būs nostrādājusi 2018.gada 12.jūnijā. Savas kvalifikācijas celšanai viņa piedalās piecos Latvijas Tiesnešu mācību centra semināros.
Irina Norkusa pozitīvi tiek raksturota Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas zemesgrāmatu nodaļas priekšnieces atsauksmē, kurā norādīts, ka tiesnese Irina Norkusa lēmumus pieņem likumā noteiktajos termiņos, labi tiek organizēts savs un kontrolēts tiesneša palīga darbs. Procesuālie dokumenti tiek sagatavoti savlaicīgi, nepārkāpjot termiņus.
Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas atsauksmē redzams, ka tiesneses pieņemtie lēmumi atbilst Zemesgrāmatu likumā un Civilprocesa likumā noteiktajam lēmuma saturam. Tie ir labi strukturēti, faktiskie apstākļi lēmumos izklāstīti pareizi un secīgi. Iesniegtie dokumenti ir vērtēti un analizēti vispusīgi, secinājumi loģiski. Lēmumi kopumā labi argumentēti. Tajos lietotā valoda ir saprotama un juridiski pareiza.
Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija ir novērtējusi pozitīvi Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas zemesgrāmatu nodaļas tiesneses Irinas Norkusas profesionālo darbību un devusi pozitīvu atzinumu tiesneses apstiprināšanai amatā bez pilnvaru termiņa ierobežojuma.
Ņemot vērā iepriekšminēto, komisijas locekļi ir vienbalsīgi atbalstījuši minēto lēmuma projektu. Komisijas vārdā aicinu apstiprināt Irinu Norkusu par rajona (pilsētas) tiesas zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi bez pilnvaru termiņa ierobežojuma.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Irinas Norkusas apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 64, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.
A.Jakimovs. Paldies.
Sēdes vadītājs. Lēmuma projekts “Par Saeimas deputāta Jāņa Tutina atsaukšanu no Nacionālās drošības komisijas”.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Saeimas deputāta Jāņa Tutina atsaukšanu no Nacionālās drošības komisijas”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 64, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.
Lēmuma projekts “Par Saeimas deputāta Ivana Klementjeva atsaukšanu no Eiropas lietu komisijas”.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Saeimas deputāta Ivana Klementjeva atsaukšanu no Eiropas lietu komisijas”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 65, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.
Lēmuma projekts “Par Saeimas deputāta Sergeja Potapkina atsaukšanu no Ilgtspējīgas attīstības komisijas”.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Saeimas deputāta Sergeja Potapkina atsaukšanu no Ilgtspējīgas attīstības komisijas”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 64, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.
Lēmuma projekts “Par Saeimas deputāta Jāņa Tutina ievēlēšanu Ilgtspējīgas attīstības komisijā”.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Saeimas deputāta Jāņa Tutina ievēlēšanu Ilgtspējīgas attīstības komisijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 67, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.
Lēmuma projekts “Par Saeimas deputāta Ivana Klementjeva ievēlēšanu Nacionālās drošības komisijā”.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Saeimas deputāta Ivana Klementjeva ievēlēšanu Nacionālās drošības komisijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 66, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.
Lēmuma projekts “Par Saeimas deputāta Sergeja Potapkina ievēlēšanu Eiropas lietu komisijā”.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Saeimas deputāta Sergeja Potapkina ievēlēšanu Eiropas lietu komisijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 67, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.
Lēmuma projekts “Par deputātes Ingas Bites ievēlēšanu Juridiskajā komisijā”.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par deputātes Ingas Bites ievēlēšanu Juridiskajā komisijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 69, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.
Lēmuma projekts “Par deputātes Ingas Bites ievēlēšanu Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā”.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par deputātes Ingas Bites ievēlēšanu Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 67, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.
Nākamā darba kārtības sadaļa - “Deputātu pieprasījumu izskatīšana”.
Ja deputāts Kaimiņš varētu būt mazliet klusāks, tad, neapšaubāmi, visi pārējie deputāti daudz labāk dzirdētu, par ko mēs šobrīd runājam. (Dep. A.Kaimiņš: “Tā varētu būt!”)
Deputāti Vitālijs Orlovs, Ivans Ribakovs, Raimonds Rubiks, Igors Pimenovs, Sergejs Potapkins, Boriss Cilevičs, Artūrs Rubiks, Igors Zujevs, Ivans Klementjevs un Andrejs Klementjevs ir iesnieguši pieprasījumu veselības ministrei Andai Čakšai “Par Veselības ministrijas un tai pakļauto institūciju rīcību un atbilstību sabiedrības interesēm, īstenojot zāļu cenu politiku, kā rezultātā veidojas zāļu cenu atšķirības Baltijas reģionā sabiedrībai vitāli svarīgu slimību ārstēšanai”.
Vārds motivācijai deputātam Vitālijam Orlovam.
V.Orlovs (SASKAŅA).
Cienījamais Prezidij! Godātie kolēģi deputāti! Domāju, ka ikvienam no jums, runājot ar Latvijas iedzīvotājiem, ir nācies dzirdēt jautājumu: “Kāpēc Latvijā ir tik dārgi medikamenti?”
Es arī neesmu izņēmums. Un viena lieta ir tad, kad cilvēks tikai vārdos izsaka savu neapmierinātību, bet otra, kad cilvēks nāk klāt un pierāda šādus gadījumus ar maksājumu čekiem, kuros summa par identiskiem ārstniecības preparātiem Latvijā un Lietuvā atšķiras pat četras reizes.
Jūs varat iedomāties: Vācijā ražots recepšu preparāts, kuru izraksta ārsts psihiatrs, ar identisku tablešu daudzumu un lietošanas devu dienā Latvijas aptieku plauktos maksā četrreiz vairāk nekā Lietuvā! Es uzsveru: recepšu preparāts, kuru izraksta ārsts psihiatrs.
Kā mēs zinām, farmāciju stingri regulē valsts, un līdz ar to medikamentu cenai pēc Ministru kabineta noteikumiem ir jābūt stingri noteiktai. Šobrīd arī ārstnieciskiem preparātiem, kas nav iekļauti kompensējamo zāļu sarakstā, VALSTS ZĀĻU AĢENTŪRA un Veselības ministrijas Farmācijas departaments ļoti minimāli izmanto savas iespējas, lai censtos samazināt cenu medikamentiem - īpaši, ja cenu atšķirības amplitūda, salīdzinot Baltijas valstis kopumā, ir ļoti pamanāma un pierādāma.
Ar savu pieprasījumu mēs gribam saņemt atbildes uz šādiem jautājumiem.
Kas traucē Veselības ministrijai iesaistīties vienotas zāļu cenu politikas veidošanā visās Baltijas valstīs, lai samazinātu cenu medikamentiem?
Kas kavē Veselības ministrijas zāļu sistēmā iekļaut inovatīvus produktus, kuru pieejamība Latvijā salīdzinājumā ar pārējām Baltijas valstīm ir niecīga, lai rezultātā samazinātu iedzīvotāju mirstību no hroniskām slimībām?
Sēdes vadītājs. Paldies.
Šis pieprasījums tiek nodots Pieprasījumu komisijai.
Deputāti Sergejs Potapkins, Artūrs Rubiks, Raimonds Rubiks, Ivans Ribakovs, Andris Morozovs, Vitālijs Orlovs, Igors Zujevs, Sergejs Mirskis, Jānis Ādamsons un Ivars Zariņš ir iesnieguši pieprasījumu Ministru prezidentam Mārim Kučinskim “Par Ministru prezidenta publiskajiem izteikumiem LTV-1 raidījumam “Rīta panorāma” 2018.gada 10.maijā”.
Vārds motivācijai deputātam Sergejam Potapkinam.
S.Potapkins (SASKAŅA).
Godātie kolēģi! Šis pieprasījums tika sagatavots, lai noskaidrotu Ministru prezidenta patieso attieksmi pret Latvijas Republikas Satversmes 1.pantā ietverto tiesiskas valsts virsprincipu un kompetenču sadalījumu starp valsts varas orgāniem.
Atbilstoši Latvijas Republikas Satversmē noteiktajam Latvijas Republikā pastāv valsts varas funkcionāla un institucionāla dalīšana. Institucionālas valsts varas dalīšanas pamatā ir kompetenču sadalījums starp valsts varas orgāniem. Satversmē ir noteikti septiņi valsts varas orgāni - pilsoņu kopums, Saeima, Valsts prezidents, Ministru kabinets, Augstākā tiesa un Satversmes tiesa, un Valsts kontrole.
2018.gada 10.maijā Ministru prezidents LTV-1 raidījumā “Rīta panorāma”, atbildot uz jautājumu par Valsts kontroles secinājumiem, publiski apgalvoja, ka “pēc Valsts kontroles “uzlidojumiem” parasti šķiet, ka viss ir sagrauts, tāds ir stils.”
Par minēto tajā pašā dienā neizpratni pauda Valsts kontrole, norādot, ka “izteikumi par “visa sagraušanu”, publiski augstākās revīzijas iestādes darbu novērtējot par “uzlidojumiem”, ir nepārdomāti un neveicina ne labu sadarbību publiskajā pārvaldē, ne arī sabiedrības uzticēšanos valsts pārvaldei”.
Minēto Ministru prezidenta publisko izteikumu sakarā pieprasām Ministru prezidentam sniegt skaidrojumus par šādiem jautājumiem.
Pirmais. Būdams politiski atbildīgs par Ministru kabineta darbu kopumā, kādu interešu labā jūs pieļāvāt minētos publiskos izteikumus attiecībā uz neatkarīgu konstitucionālo orgānu - Valsts kontroli?
Otrais. Vai minētie, bez pierādījumiem paustie publiskie izteikumi par neatkarīga konstitucionālā orgāna darbību atbilst Satversmes 1.panta jēgai, labas pārvaldības principam, veicina sadarbību publiskajā pārvaldē un stiprina sabiedrības uzticēšanos valsts varai? Vai, pieļaujot šādus publiskus izteikumus, netika izslēgta bīstama tendence vienam varas atzaram - izpildvarai - izcelt sevi kā dominējošo, tādējādi ignorējot un deformējot Latvijas Republikas parlamentārās iekārtas sistēmu?
Un pēdējais. Vai, jūsu ieskatā, no demokrātiskas politikas ētikas un pārvaldes ētikas principu viedokļa ir pieļaujami minētie publiskie izteikumi par neatkarīga konstitucionālā orgāna darbību? Vai, jūsuprāt, lai nepieļautu līdzīgas situācijas atkārtošanos, būtu aktualizējams jautājums par valdības ētikas kodeksu, kas noteiktu ētikas principus un uzvedības noteikumus visiem Ministru kabineta locekļiem?
Pieprasām sniegt atbildes uz katru jautājumu atsevišķi, tās atbilstoši numurējot.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Šis pieprasījums arī tiek nodots Pieprasījumu komisijai.
Un ir saņemts deputātu Ingas Bites, Nellijas Kleinbergas, Riharda Melgaiļa, Arvīda Platpera, Mārtiņa Šica, Vara Krūmiņa, Jāņa Ruka, Silvijas Šimfas, Jura Viļuma un Edvarda Smiltēna pieprasījums labklājības ministram Jānim Reiram “Par Ministru kabineta apstiprināto plānošanas dokumentu, Valsts budžeta likuma un Saeimai doto solījumu nepildīšanu”.
Vārds deputātei Ingai Bitei - motivācijai.
I.Bite (LRA).
Cienījamie kolēģi! 2016.gada beigās un 2017.gada sākumā šeit, šajā zālē, un Saeimas komisijās mēs diskutējām par zīdaiņiem bērnunamos. Bija iesniegts priekšlikums, ka bērniem līdz triju gadu vecumam nav jābūt bērnunamos. Un mēs par to runājām diezgan daudz un diezgan plaši, un es gribētu apgalvot, ka lielākā daļa no jums piekrita, ka tā ir taisnība - bērniem līdz triju gadu vecumam nav jābūt bērnunamos.
Taču toreiz šis priekšlikums tika noraidīts. Tas tika noraidīts tādēļ, ka Labklājības ministrija (gan ministra Jāņa Reira personā, gan daudzu ministrijas augstāko amatpersonu personā, gan arī kolēģa Hosama Abu Meri personā, kurš bija Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs) solīja, ka nauda esot piešķirta un tūlīt būšot specializētās audžuģimenes, kuras saņems atlīdzību par savu darbu un kuras būs gatavas uzņemt un audzināt šos zīdaiņus. Un jautājums tika atlikts šī iemesla dēļ.
Šobrīd mēs redzam, ka Labklājības ministrija ir izstrādājusi noteikumus, kuri saucas Audžuģimenes noteikumi, un šajos noteikumos nav minētas specializētās audžuģimenes, kuras būtu gatavas rūpēties par zīdaiņiem. Turklāt mēs dzirdam sabiedriskajā medijā, ka audžuģimenes nesaņem tām paredzēto atlīdzību par darbu un nav zināms, vai tuvākajā laikā tās šo atlīdzību saņems. Jāatgādina, ka ir pagājis pusotrs gads kopš šiem solījumiem. Vai tiešām ministrs uzskata, ka pusotrs gads ir pietiekams, lai mēs aizmirstu to, kas ir runāts šeit, no šīs tribīnes, un to, kas ir rakstīts plānošanas noteikumos? Liekas, ka šie solījumi ir doti pēc principa “Kā var nesolīt?” un tā arī palikuši šeit, gaisā karājoties, jo ministrijas reālajās darbībās un izstrādātajos dokumentos tie neatspoguļojas. Uz to arī ir balstīts šis pieprasījums. Mēs pieprasām ministram skaidrot savu rīcību. Mēs pieprasām ministram parādīt, kur ir palicis 2017.gadam piešķirtais finansējums piecu miljonu apmērā, kas bija plānots tieši šo audžuģimeņu veidošanai, un kur ir plānots izlietot to finansējumu, kas ir piešķirts šim un nākamajam gadam. (Dep. A.Kaimiņš: “Priekšvēlēšanu kampaņa!”)
Cienījamie kolēģi! Atsaucoties uz tām diskusijām, kas notiek nevis priekšvēlēšanu kampaņas ietvaros, bet kas notika šeit pirms pusotra gada, es lūdzu jūs atbalstīt šo pieprasījumu un jautāt ministram Jānim Reiram, kā viņš ir pildījis šos solījumus.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Arī šis pieprasījums tiek nodots Pieprasījumu komisijai.
Godātie kolēģi, pārejam pie nākamās darba kārtības sadaļas - “Likumprojektu izskatīšana”.
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par ietekmes uz vidi novērtējumu””, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Anrijs Matīss.
A.Matīss (VIENOTĪBA).
Godājamais priekšsēdētāja kungs! Cienījamie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu “Grozījumi likumā “Par ietekmes uz vidi novērtējumu”” (Nr.1175/Lp12). Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija izskatīja šo likumprojektu uz otro, galīgo, lasījumu. Kopā tika saņemti 18 priekšlikumi.
1. - vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Kaspara Gerharda priekšlikums. Tika atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
A.Matīss. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Tika atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Matīss. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Tika atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Matīss. 4. - vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Kaspara Gerharda priekšlikums. Tika atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Matīss. 5. - Gerharda kunga priekšlikums. Tika atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Matīss. 6. - Kaspara Gerharda priekšlikums. Tika atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Matīss. 7. - vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Kaspara Gerharda priekšlikums. Tika atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Matīss. 8. - Kaspara Gerharda priekšlikums. Tika atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Matīss. 9. - Gerharda kunga priekšlikums. Tika atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Matīss. 10. - Gerharda kunga priekšlikums. Tika atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Matīss. 11. - Juridiskā biroja priekšlikums. Netika atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
A.Matīss. 12. - vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Kaspara Gerharda priekšlikums. Tika daļēji atbalstīts un iekļauts 13. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Matīss. 13. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Tika atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Matīss. 14. - vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Kaspara Gerharda priekšlikums. Tika atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Matīss. 15. - Juridiskā biroja priekšlikums. Tika atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Matīss. 16. - vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Kaspara Gerharda priekšlikums. Tika atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Matīss. 17. - Gerharda kunga priekšlikums. Tika atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Matīss. Un visbeidzot 18. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Tika atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Matīss. Līdz ar to komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par ietekmes uz vidi novērtējumu”” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 71, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.
Likumprojekts “Grozījumi Bīstamo kravu aprites likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Anrijs Matīss.
A.Matīss (VIENOTĪBA).
Cienījamie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu “Grozījumi Bīstamo kravu aprites likumā” (Nr.1189/Lp12).
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija kopumā šim likumprojektam izskatīja trīs priekšlikumus.
1. - Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāra Ringolda Arnīša priekšlikums. Tika atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Matīss. 2. - Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāra Ringolda Arnīša priekšlikums. Tika atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Matīss. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Matīss. Līdz ar to esam izskatījuši visus trīs priekšlikumus.
Komisijas vārdā aicinu likumprojektu atbalstīt otrajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Bīstamo kravu aprites likumā” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 72, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.
Likumprojekts “Grozījumi Republikas pilsētu un novadu vēlēšanu komisiju un vēlēšanu iecirkņu komisiju likumā”, trešais lasījums.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Juris Šulcs.
J.Šulcs (VIENOTĪBA).
Labdien, cienījamie deputāti! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija likumprojekta “Grozījumi Republikas pilsētu un novadu vēlēšanu komisiju un vēlēšanu iecirkņu komisiju likumā” trešajam lasījumam nevienu priekšlikumu nav saņēmusi. Lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Republikas pilsētu un novadu vēlēšanu komisiju un vēlēšanu iecirkņu komisiju likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 68, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.
Likumprojekts “Grozījumi Ģeotelpiskās informācijas likumā”, trešais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Anrijs Matīss.
A.Matīss (VIENOTĪBA).
Godājamais sēdes vadītāj! Cienījamie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu “Grozījumi Ģeotelpiskās informācijas likumā” (Nr.1120/Lp12).
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija uz likumprojekta trešo lasījumu ir saņēmusi kopumā astoņus priekšlikumus.
1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts un iekļauts 3. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Matīss. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts un iekļauts 3. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Matīss. 3. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Matīss. 4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 6. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Matīss. 5. - Juridiskā biroja priekšlikums. Arī tas ir daļēji atbalstīts un iekļauts 6. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Matīss. 6. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Matīss. 7. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Matīss. Un arī 8. - Juridiskā biroja priekšlikums - komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Matīss. Līdz ar to esam izskatījuši visus priekšlikumus.
Kolēģi, aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Ģeotelpiskās informācijas likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 68, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par kultūras pieminekļu aizsardzību””, trešais lasījums.
Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāte Inguna Rībena.
I.Rībena (VL-TB/LNNK).
Godājamie kolēģi! Dokuments Nr.4914 - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par kultūras pieminekļu aizsardzību””.
Ir saņemti 17 priekšlikumi.
1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
I.Rībena. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 3. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
I.Rībena. 3. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
I.Rībena. 4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
I.Rībena. 5. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts un iekļauts 9. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
I.Rībena. 6. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts un iekļauts 9. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
I.Rībena. 7. - kultūras ministres Melbārdes priekšlikums. Ir atbalstīts un iekļauts 9. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
I.Rībena. 8. - kultūras ministres priekšlikums. Arī tas ir atbalstīts un iekļauts 9. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
I.Rībena. 9. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Ir tātad atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
I.Rībena. 10. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 11. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
I.Rībena. 11. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
I.Rībena. 12. - kultūras ministres priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
I.Rībena. 13. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts un iekļauts 14. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
I.Rībena. 14. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
I.Rībena. 15. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
I.Rībena. 16. - kultūras ministres priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 17. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
I.Rībena. 17. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
I.Rībena. Lūdzu balsot par likumprojektu kopumā trešajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par kultūras pieminekļu aizsardzību”” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 67, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.
Likumprojekts “Par Rīgas Stradiņa universitātes Satversmes grozījumiem”, otrais lasījums.
Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāte Inese Aizstrauta.
I.Aizstrauta (ZZS).
Labdien, kolēģi! Izglītības, kultūras un zinātnes komisija pēc otrā lasījuma nav saņēmusi nevienu priekšlikumu.
Komisija ir izskatījusi Rīgas Stradiņa universitātes Satversmes grozījumus un lūdz atbalstīt otrajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Par Rīgas Stradiņa universitātes Satversmes grozījumiem” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 66, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.
I.Aizstrauta. 22.maijs.
Sēdes vadītājs. 22.maijs. Deputāti neiebilst. Paldies.
Likumprojekts “Grozījumi Oficiālās elektroniskās adreses likumā”, otrais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Anrijs Matīss.
A.Matīss (VIENOTĪBA).
Godājamais priekšsēdētāja kungs! Cienījamie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu “Grozījumi Oficiālās elektroniskās adreses likumā” (Nr.1195/Lp12).
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija izskatīja šo likumprojektu otrajam lasījumam.
Tika saņemts viens priekšlikums. Tas ir Juridiskā biroja priekšlikums, kurš komisijā tika atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Matīss. Līdz ar to mēs esam izskatījuši priekšlikumu.
Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Oficiālās elektroniskās adreses likumā” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 70, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.
A.Matīss. Paldies.
Priekšlikumus gaidīsim līdz 22.maijam.
Sēdes vadītājs. 22.maijs. Deputāti piekrīt.
Godātie kolēģi! Nākamais darba kārtībā ir likumprojekts “Trauksmes cēlēju aizsardzības likums” pirmajā lasījumā, kā arī alternatīvais likumprojekts “Trauksmes celšanas likums” pirmajā lasījumā.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāte Astrīda Harju.
A.Harju (VIENOTĪBA).
Labdien, godātie Saeimas deputāti! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija pagājušajā gadā saņēma no valdības likumprojektu “Trauksmes cēlēju aizsardzības likums”, kurš dažādu iemeslu dēļ tika nolikts malā, jo radās ļoti daudz jautājumu. Lai varētu šo likumu izstrādāt kvalitatīvu, notika dažādas sarunas, dažādas diskusijas, un pagājušā gada oktobrī tika noorganizēta Saeimā starptautiska konference par trauksmes celšanas veicināšanu un trauksmes cēlēju aizsardzību. Konferencē piedalījās daudzu Eiropas valstu pārstāvji un eksperti, kuri strādā tieši šajā jomā, kā arī ASV pārstāvji un eksperti, kuri strādā tieši ar šādām likuma normām saistībā ar trauksmes celšanu viņu valstīs.
Konferencē izkristalizējās galvenie aspekti un virzieni, kādos arī mēs varētu skatīties un kā mēs varētu šo likumprojektu virzīt tālāk reālai dzīvei. Un komisija pieņēma lēmumu izstrādāt alternatīvo likumprojektu “Trauksmes celšanas likums”. Tātad pēc būtības jau tika mainīts pats nosaukums.
Ar ko likumprojekts “Trauksmes cēlēju aizsardzības likums” atšķiras no likumprojekta “Trauksmes celšanas likums”? Atšķiras ar to, ka likuma mērķis, mērķa būtība ir pamainīta. Likumprojektā “Trauksmes cēlēju aizsardzības likums” teikts, ka mērķis ir nodrošināt trauksmes cēlēju aizsardzību, lai sabiedrības interesēs veicinātu trauksmes celšanu par pārkāpumiem, turpretim likumprojektā “Trauksmes celšanas likums” paredzēts, ka mērķis ir veicināt pašu trauksmes celšanu par pārkāpumiem - sabiedrības vai tās daļas interesēs - un nodrošināt trauksmes celšanas mehānismu (kanālu) izveidi un darbību, kā arī pienācīgu aizsardzību trauksmes cēlējam.
Ar alternatīvo likumprojektu tiek arī ļoti skaidri definētas trauksmes cēlēja tiesības, pienākumi un atbildība. Un pirmo reizi valsts, kā tas paredzēts šajā likumprojektā, nosaka tiesisku aizsardzību trauksmes cēlējam, kā arī viņa radiniekiem.
Ja šodien strādātu dažādi citi normatīvie regulējumi, kas atļauj trauksmes celšanu, rakstot iesniegumu likuma ietvaros... iesniegumu un ziņojumu par pārkāpumiem vai nodarījumiem sabiedrībai vai sabiedrības daļai, tad... Vienkopus nebija apkopots... Šāds likumprojekts paredz visus tiesiskos regulējumus šajā jomā. Un, kā jau minēju, pirmo reizi ir paredzēta aizsardzība trauksmes cēlējam.
Turklāt no Iesniegumu likuma atšķiras forma: ja uz iesnieguma pamata ziņotājam sniedz informāciju, tad šajā gadījumā - trauksmes celšanas gadījumā - pats būtiskākais ir novērst pārkāpumu. (Starpsauciens.)
Bija ļoti daudz diskusiju un daudz strādāja darba grupas, tomēr es vēlējos pieskarties šīm būtiskajām likumprojekta jomām.
Es aicinu balsot par Ministru kabineta iesniegtā likumprojekta “Trauksmes cēlēju aizsardzības likums” atbalstīšanu pirmajā lasījumā. Komisija šo likumprojektu aicina noraidīt. (Dep. A.Kaimiņš: “Dolgopolova komisija tā ir? Šausmas! Vajag atbalstīt!”)
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Trauksmes cēlēju aizsardzības likums” pirmajā lasījumā! Es atgādinu, ka atbildīgā komisija šo likumprojektu ir noraidījusi. Lūdzu balsošanas režīmu! (Starpsauciens.) Lūdzu rezultātu! Par - 2, pret - 64, atturas - 5. Ministru kabineta iesniegtais likumprojekts ir noraidīts pirmajā lasījumā.
Lūdzu zvanu! Balsosim par Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas izstrādāto alternatīvo likumprojektu “Trauksmes celšanas likums” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 67, pret - nav, atturas - 2. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
A.Harju. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir līdz šā gada 8.jūnijam.
Sēdes vadītājs. 8.jūnijs. Deputāti neiebilst.
Paldies.
Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts “Grozījumi Valsts drošības iestāžu amatpersonu izdienas pensiju likumā”, otrais lasījums.
Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāts Mārtiņš Šics.
M.Šics (LRA).
Likumprojekts “Grozījumi Valsts drošības iestāžu amatpersonu izdienas pensiju likumā” (Nr.1179/Lp12).
Ir saņemti 15 priekšlikumi.
1. - aizsardzības ministra Bergmaņa priekšlikums izslēgt pirmās daļas 1.pantā vārdus “vai nostrādāti”. Komisija atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
M.Šics. 2.priekšlikums - papildināt ar vārdiem “neatkarīgi no vecuma atvaļināta no dienesta atbilstoši Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas lēmumam vai darbinieku skaita samazināšanas dēļ un kuras izdienas stāžs ir ne mazāks par 20 gadiem”. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Jā. Vajadzētu tikai pateikt, ka arī šo priekšlikumu ir iesniedzis aizsardzības ministrs.
Deputāti piekrīt.
M.Šics. 3. - izslēgt vārdus “vai nostrādāti”. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Arī šo priekšlikumu iesniedzis aizsardzības ministrs un komisija ir atbalstījusi.
M.Šics. Jā.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
M.Šics. 4. - atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Šica kungs! Jums kā komisijas ziņotājam ir jāziņo, kas ir iesniedzis priekšlikumu. Man nevajag visu laiku atkārtot un runāt jūsu vietā. (Dep. A.Kaimiņš: “Viņš jau nezina! Šica kungs, koncentrējieties!”)
Tātad aizsardzības ministrs iesniedzis arī 4.priekšlikumu, un komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi.
Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.
M.Šics. 5. - aizsardzības ministra Bergmaņa priekšlikums. Komisija atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
M.Šics. 6. - aizsardzības ministra Bergmaņa priekšlikums. Komisija atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
M.Šics. 7. - aizsardzības ministra Bergmaņa priekšlikums. Komisija atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
M.Šics. 8. - aizsardzības ministra Bergmaņa priekšlikums. Komisija atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
M.Šics. 9. - aizsardzības ministra Bergmaņa priekšlikums. Komisija atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
M.Šics. 10. - aizsardzības ministra Bergmaņa priekšlikums. Komisija atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
M.Šics. 11. - aizsardzības ministra Bergmaņa priekšlikums. Komisija atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
M.Šics. 12. - aizsardzības ministra Bergmaņa priekšlikums. Komisija atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
M.Šics. 13. - aizsardzības ministra Bergmaņa priekšlikums. Komisija atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
M.Šics. 14. - aizsardzības ministra Bergmaņa priekšlikums. Komisija atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
M.Šics. 15. - aizsardzības ministra priekšlikums. Komisija atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
M.Šics. Un noteikt, ka likums stājas spēkā ar 2019.gada 1.janvāri.
Sēdes vadītājs. Tas gan nav priekšlikums. Tas ir likumprojekta pirmā lasījuma teksts.
Visi priekšlikumi ir izskatīti. Es saprotu, ka jūs droši vien komisijas vārdā vēlaties aicināt Saeimu atbalstīt šo likumprojektu otrajā lasījumā. (Dep. A.Kaimiņš: “Jūs pareizi sapratāt, Daudzes kungs!”)
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Valsts drošības iestāžu amatpersonu izdienas pensiju likumā” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.
M.Šics. Priekšlikumu iesniegšanas laiks trešajam lasījumam - šī gada 1.jūnijs.
Sēdes vadītājs. 1.jūnijs. Deputāti neiebilst.
Paldies.
Likumprojekts “Grozījumi Augstskolu likumā”, otrais lasījums.
Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāts Andris Morozovs.
A.Morozovs (SASKAŅA).
Cienījamais Prezidij! Godājamie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu “Grozījumi Augstskolu likumā”, ko skatām otrajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Sākam debates.
Vārds deputātam Varim Krūmiņam.
V.Krūmiņš (LRA).
Labdien, Daudzes kungs! Labdien, kolēģi! Par pāreju no studiju priekšmetu un programmu akreditācijas uz studiju virzienu akreditāciju domas dalījās. Komisijā gan vairākums nobalsoja, un tāpēc visas izmaiņas šeit ir pieņemtas. Bet mēs, opozīcijas deputāti, balsojām “pret”. Es paskaidrošu, kāpēc.
Tikai samērā nesen, 2013.gadā, un ar lielām diskusijām, piedaloties arī visām augstskolām, tika pieņemti grozījumi, lai akreditētu studiju virzienus, nevis studiju programmas. Tātad pāreja bija pirms pieciem gadiem. Tagad tas viss tiek griezts atpakaļ. Jautājums: kāpēc? Nebija laimīgi ne augstskolu rektori, ne Latvijas Rektoru padome, ne arī studenti. Vienīgie, kas izskatījās priecīgi par programmu... virzienu akreditācijas maiņu, bija paši Izglītības un zinātnes ministrijas darbinieki.
Jautājums: kādā kontekstā tas ir arī ar mūsu izglītības likumiem, kurus mēs skatām? Vai nepaies pieci gadi un mēs neatgriezīsimies atpakaļ pie tā, ko mēs šobrīd pieņemam? Vai atkal neatgriezīsies studiju programmu sadrumstalotība, kas bija viens no argumentiem pārejai uz programmu... virzienu akreditāciju?
Jautājums: kurš par to visu maksās? Protams, par to visu maksās augstskolas un studenti paši.
Kā mēs labi zinām, viena virziena programmu akreditācija maksāja apmēram sešus tūkstošus eiro. Tagad vienas studiju programmas akreditācija maksās vairāk par 10 tūkstošiem. Rektori teica: “No kā tad mēs to naudu paņemsim? Protams, no tā, ko mēs nopelnīsim! Tās būs studentu maksas, studentu iemaksas!”
Nu, kuri studenti tad mums ir tie lielākie maksātāji? Protams, tie ir ārzemju studenti. Tātad mēs vēl vairāk iesim uz to, lai piesaistītu studentus no ārzemēm, kuri ir spējīgi samaksāt. Un, kā mēs zinām, vairums šo studentu nenāk no Eiropas Savienības valstīm. Un tiem, kuri nenāk no šīm valstīm, mācības un studijas Latvijā ir kā tāda laba nelegāla vīza. Studiju maksas nemainīguma moratorijs beidzas pēc gada. Tad maksās droši vien dārgāk arī valsts.
Un pašās beigās man gribas atgādināt, ka šis likums stājas spēkā 2019.gada 1.aprīlī. Ka tikai tas nesanāk kā tāds labs aprīļa joks visiem nākamajiem augstskolu studentiem un arī pašām augstskolām!
Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vārds deputātam Jānim Vucānam.
J.Vucāns (ZZS).
Augsti godātais sēdes vadītāja kungs! Cienītās kolēģes un godātie kolēģi! Man jāpiekrīt tam, ko par šīm lietām teica deputāts Krūmiņš. Un, tā kā es esmu tiešām savu profesionālo dzīvi veltījis augstākajai izglītībai un esmu arī bijis oficiāli atzīts eksperts šajā jomā, man ir savs viedoklis, un tas viedoklis ir tāds: šobrīd šajā likumprojektā uz otro lasījumu deviņi no 11 iesniegtajiem priekšlikumiem ir saistīti ar stratēģisku kļūdu, ko pieļauj izglītības sektors (šajā gadījumā - Izglītības un zinātnes ministrijas un arī Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas personā).
Ar ko es šo viedokli pamatoju? Principā es šos uz otro lasījumu virzītos priekšlikumus saredzu kā Trojas zirgu... (Dep. J.Viļums: “Kaimiņ, paklausies vienreiz, ko runā!”; dep. A.Kaimiņš: “Es visu dzirdu!”) (Sēdes vadītājs noklaudzina ar āmuru.)
Sēdes vadītājs. Lūdzu klusumu zālē!
J.Vucāns. ...kā Trojas zirgu, jo pirmajā lasījumā mēs saņēmām ļoti normālu likumprojektu, kurā bija runa par divām lietām: par to, ka augstskolas dibinātājam pašam ir iespēja lemt par to, vai atvērt jaunus studiju virzienus vai neatvērt, un par to, vai akreditēt var tikai Latvijā bāzēta institūcija (un šinī gadījumā tas ir Akadēmiskās informācijas centrs), vai akreditāciju var uzticēt arī kādai no Eiropas Savienības speciālā reģistrā iekļautām un atzītām akreditācijas institūcijām (otrā lieta sen ir diskutēta augstākās izglītības sektorā).
Tās ir divas lietas, kuras joprojām šajā likumprojektā ir un kuras ir atbalstāmas, bet viss tas, kas saistīts ar pāreju atpakaļ no studiju virzienu akreditācijas uz studiju programmu akreditāciju, - manuprāt, tā ir stratēģiska kļūda.
Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā mēs par šīm lietām ļoti pamatīgi diskutējām 2011.gadā, kad pārgājām no programmu akreditācijas uz virzienu akreditāciju. Un iemesli toreiz bija gan tie, kurus minēja Krūmiņa kungs, - gan izmaksu samazināšana, gan... Tas būtiskākais iemesls bija tas, ka, akreditējot augstskolas un akreditējot studiju programmas, tika novērota prakse, ka augstskolas vienus un tos pašus resursus - gan pasniedzēju resursus, gan materiālos resursus, gan... tātad dažāda veida intelektuālos resursus attiecināja uz dažādām studiju programmām: gan pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības, gan bakalaura, gan maģistra, gan doktora līmeņa programmām. Tur bija ierakstīti vieni un tie paši profesori, vienas un tās pašas auditorijas, vieni un tie paši datori, vienas un tās pašas laboratorijas. Atsevišķās augstskolās, ja paskaitīja kopā, cik, teiksim, viens profesors strādā, skatoties uz četru līmeņu programmām, iznāca, ka viņš strādā vairāk, nekā ir darba stundu nedēļā, un dažas no auditorijām arī tika izmantotas vairāk, nekā diennaktī vispār ir stundu.
Un, lai šo dubulto uzskaiti novērstu, toreiz tika nolemts pāriet no programmu akreditācijas uz studiju virzienu akreditāciju, lai būtu redzams pilns laukums, lai būtu iespējama analīze par pilnu laukumu. Un tiešām toreiz, 2011.gadā, tas tika ļoti detalizēti izdiskutēts, atzīts par labu esam, un, godīgi sakot, šajos septiņos gados ne no vienas augstskolas es neesmu dzirdējis iebildumus pret šo studiju virzienu akreditāciju. Augstskolas ir iemācījušās ar to sadzīvot un arī realizēt.
Pēdējo pāris nedēļu laikā, runājot ar tiem cilvēkiem, kas joprojām darbojas augstākās izglītības sektorā dažādos atbildīgos amatos, es ne no viena neesmu dzirdējis sakarīgu pamatojumu, kāpēc šobrīd būtu vajadzīga pāreja atpakaļ no virzienu akreditācijas uz programmu akreditāciju. (Dep. I.Rībena: “Ministrija maina mainīšanas pēc!”) Tāpēc, balstoties galvenokārt uz šiem argumentiem, es personīgi neatbalstīšu 1. un 2.priekšlikumu, kā arī no 5. līdz 11.priekšlikumam. 3. un 4.priekšlikums attiecas uz tām lietām, par kurām es runāju un kuras bija saistītas jau ar to, kas bija iesniegts pirmajā lasījumā.
Atgādināšu, ka likumprojekts pirmajā lasījumā komisijā nonāca pagājušajā rudenī un arī starp Saeimas sēdēm pēc tam bija pietiekami ilgs pārtraukums, bet šobrīd ir sanācis tā, ka likumprojekts ar pavisam citu saturu otrajā lasījumā nonācis Saeimas sēdē.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vārds deputātei Laimdotai Straujumai.
L.Straujuma (VIENOTĪBA).
Kolēģi! Man arī šoreiz... komisijā mēs vairākkārt izskatījām šos jautājumus, un personīgi man arī bija ļoti sarežģīti piekrist, ka mēs pārejam no virzienu akreditācijas uz programmu akreditāciju, bet, ja jūs paskatītos uzmanīgi, Vucāna kungs, tur ir paredzēts, ka faktiski ceļš ir uz vēl modernāku virzienu - uz augstskolu akreditāciju -, ļaujot pēc tam, kad augstskola ir akreditēta, augstskolai pašai lemt par programmām. Un, manuprāt, tas ir pareizais virziens, kurā ir jāiet augstskolu akreditācijai.
Komisijā mēs ļoti daudz diskutējām, un tur ir palicis, ja jūs ievērojāt... pareizi, - programmu kopa, kas faktiski tas pats virziens vien ir.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vārds deputātam Jānim Vucānam, otro reizi.
J.Vucāns (ZZS).
Paldies, Straujumas kundze, par šo skaidrojumu, bet iznāk tā, ka šobrīd mēs ejam kādu pussolīti atpakaļ, lai pēc tam atkal virzītos uz pavisam citām normām. Manuprāt, nav korekti, ka otrajā lasījumā tiek iesniegti grozījumi par visai būtiskām lietām, kas skar sektoru... Tā kā pirmajā lasījumā par to nebija runa, mēs anotācijā par to nevaram izlasīt nevienu rindiņu. Sabiedrība līdz ar to nevar iegūt pilnvērtīgu informāciju, kas būs tālāk. Ja tas būtu tā, kā jūs sakāt, tad to visu vajadzēja atspoguļot anotācijā, izdiskutēt ar nozari, un, es pieļauju, daļa no šiem jautājumiem atkristu. Šobrīd diskusijas ar nozari nav bijis.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vārds deputātam Aldim Adamovičam.
A.Adamovičs (VIENOTĪBA).
Labdien, cienījamie kolēģi! Tiešām - grozījumi šajā Augstskolu likuma atvērumā tika iesniegti pagājušā gada rudenī un notika ilgas diskusijas vairākās komisijas sēdēs. Šis, otrā lasījuma, variants, kas šobrīd tiek virzīts apstiprināšanai Saeimas sēdē, tika izdiskutēts gan ar Latvijas Rektoru padomes vadību, gan ar Augstākās izglītības padomes vadību, gan ar Latvijas Universitāšu asociāciju, klāt bija arī Latvijas Pašvaldību savienība, LIZDA, Latvijas Studentu apvienība. Tātad praktiski... nu, es varu teikt, ka šeit tātad ir kompromisa variants, lai mēs pakāpeniski pārietu uz institucionālo akreditāciju kā variantu, tas nozīmē - uz augstskolu akreditāciju.
Turklāt tiek pagarināts šīm programmām, kuras jau 2019.gadā bija plānots akreditēt... tātad termiņš tiek pagarināts par vienu gadu, lai augstskolas varētu sagatavoties. Finansiāli tas droši vien būs dārgāk... šī programmu akreditācija. Taču galvenais iemesls, kura dēļ tas tiek darīts, - lai ministrija varētu... lai akreditācijas iestādes varētu tiešām izvērtēt, kuras programmas ir akreditējamas un atbalstāmas uz sešiem gadiem un kuras droši vien būtu jāslēdz. Jo... Es atkārtošu: 2006.gadā mums bija 630 augstākās izglītības programmas, turpretim šobrīd mums ir vairāk nekā 900 programmu (pie studējošo skaita - mīnus 27 procenti). Un, protams, saprotot, ka joprojām pietrūkst finanšu līdzekļu augstskolām, mēs turpinām atraisīt rokas jaunu programmu atvēršanai, bet neizvērtējam iepriekšējās - kuras ir kvalitatīvas un kuras nav.
Tā ka lūgums šo variantu tomēr atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vārds deputātam Jurim Viļumam.
J.Viļums (LRA).
Augsti godātais sēdes vadītāj! Dāmas un kungi! Atbildīgās komisijas vadītājs uzskaitīja daudzas organizācijas, kas bija klāt. Taču man gribētos zināt, cik no šīm organizācijām piekrita. Jo nav korekti vienkārši uzskaitīt - bija Latvijas Rektoru padome, bija studenti, bija LIZDA un tā tālāk. Bet cik no viņiem piekrita, un kādi bija pretargumenti? Tas ir pirmkārt.
Otrkārt. Man jāpiekrīt Vucāna kungam, ka mēs nedrīkstam uz otro lasījumu likt jautājumus, kuri pirmajā lasījumā vispār netika izskatīti un par kuriem anotācijā netiek runāts. Komisija tagad mēģina, piedodiet, “iebāzt” kaut ko, ko ministrija pati ir izdomājusi, un pēc būtības tas tiek darīts, apejot Saeimas kārtības rullī noteikto procedūru, ka vispirms, pirmajā lasījumā, idejas prezentāciju izdiskutē, otrajā lasījumā to koriģē un trešajā - pieslīpē.
Līdzīga situācija, starp citu, mums bija Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē: tur arī bija uz otro lasījumu iesniegti vairāki Finanšu ministrijas priekšlikumi. Mēs komisijā tos noraidījām, bet uzreiz atbalstījām to, ka tiek virzīts atsevišķs likumprojekts, kuram izstrādāta atsevišķa anotācija. Turklāt Saeimas Juridiskais birojs atrada tur ļoti daudz kļūdu. Viss tika daudzmaz pielabots, un normāli varam strādāt tālāk.
Es aicinu šajā gadījumā darīt tāpat - pēc būtības atbalstīt Vucāna kunga priekšlikumu un balsot pret 1.priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vārds deputātam Varim Krūmiņam, otro reizi.
V.Krūmiņš (LRA).
Vēlreiz sveiciens visiem! Nu, komisijas sēdē bija ļoti interesants skats, ka Vētras kungs sēdēja ar šādi te... ar saķertu galvu, atmeta ar roku un teica, ka tur nav vērts cīnīties. Studenti bija “pret”. Es pat nezinu, kas bija “par”, ja mēs tā godīgi runājam. Kurš tad bija “par”? “Par” bija Izglītības un zinātnes ministrija un... tie deputāti, kas nobalsoja “par”, - tie arī bija “par”.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Aldim Adamovičam, otro reizi.
A.Adamovičs (VIENOTĪBA).
Kolēģi, atgādināšu arī Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas kolēģiem: pirms divām sēdēm... tad, kad visas šīs nosauktās organizācijas iebilda pret ministrijas piedāvāto variantu, visiem tika dots uzdevums rast kompromisu un iesniegt pieņemamāko variantu, kas pēdējā komisijas sēdē arī tika izskatīts. Un nebija pēdējā komisijas sēdē iebildumu Latvijas Rektoru padomei, Augstākās izglītības padomei un Latvijas Universitāšu asociācijai.
Studenti piedāvāja aprēķinus saistībā ar akreditācijām, bet... nu, šos aprēķinus mēs varam izraut no konteksta un... es nezinu... piedāvāt jebkuras valsts akreditācijas komisijai, kas ir šajā reģistrā, un šo cenu, protams, nosaukt mistiski augstu.
Tāpēc, protams... Jā! Es jūs šodien aicinu balsot par komisijas pieņemtajiem priekšlikumiem. Bet nu - domājiet!
Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Arvīdam Platperam.
A.Platpers (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Cienījamie kolēģi! Būtu ļoti labi, ja Adamoviča kungs pateiktu, kā notika visu šo jautājumu apspriešana. Protams, bija lielas iebildes, disputi. Izteicās daudzi klātesošie, arī augstskolu rektori, un tad bija tas interesantākais - balsojums. Ministrs Šadurska kungs teica tā: “Ja jūs balsojat par 3.priekšlikumu, tad es atsaucu 2., ja jūs balsojat par 6.priekšlikumu, es atsaucu 5.!” Un tā par apmēram pieciem priekšlikumiem notika tas balsojums.
Es pirmo reizi, kopš piedalos komisijā, kaut ko tādu... Nevis apspriež katru priekšlikumu un salīdzina, bet... nē.
Un, lūk, kas bija interesantākais - viens no VIENOTĪBAS deputātiem, tikko šie jautājumi bija veiksmīgi nobalsoti - seši bija “par”, pieci - “atturējās”, “pret” - nebalsoja... Tātad seši pret pieci. Tikko šis jautājums tika atrisināts, cienījamais VIENOTĪBAS deputāts piecēlās un ātri pazuda, un deva iespēju opozīcijai arī iziet pa durvīm ārā (Dep. A.Kaimiņš: “Kurš?”) un nākamo jautājumu vispār neapspriest, jo nebija kvoruma.
Es sapratu tā: tas likumprojekts par katru cenu tika izbīdīts, lai tikai būtu. Un iebildes jau bija tādas, ka...
Vucān, mēs jau to arī teicām komisijā. Vai tad to kāds klausījās? Nu neklausījās! Un te jau ir tā mūsu traģēdija! Ko tik mēs neesam sadarījuši! Ko tik mēs neesam izdarījuši gan izglītībā, gan veselībā un citur, jo koalīcija ir labāka par opozīciju, jo opozīcija vienmēr kaut ko sliktu saka. Kaut ko riebīgu, kaut ko Latvijai nevajadzīgu, ja.
Es vienmēr esmu uzdevis jautājumu visiem koalīcijas deputātiem. Jūs man nosauciet vienu jomu izglītībā, kas ir sakārtota 27 pilnos gados, tagad jau 28. Nu neviena! Ne pirmsskola, ne pamatskola, ne vidusskola, ne arī augstskola.
Mēs esam maza tauta, mazāk nekā divi miljoni. Mums, izrādās, uz katru iedzīvotāju ir vislielākais augstskolu skaits.
Un, Adamoviča kungs, ne jau tas likumprojekts, ko jūs tagad gribat par katru cenu pieņemt otrajā lasījumā, kaut ko sakārtos. Nu neko nesakārtos! Jo valsts nav noteikusi, ko augstskolu studentam vajadzētu mācīties, lai Latvijā varētu bīdīt uz priekšu kaut kādu progresu. (Dep. V.Spolītis: “Augstskolu autonomija!”)
Augstskolas jāpiespiež (Starpsauciens.) sagatavot tos (Starpsauciens.), kas ir vajadzīgi Latvijas valstij.
Kāpēc mums trūkst... Visu laiku es dzirdu komisijā - mums trūkst 3000 informācijas tehnoloģiju speciālistu. Kāpēc? Kāpēc mums ir ārkārtīgi daudz juristu un nezin kādu vēl sociālo darbinieku un ko tik mēs esam gatavojuši. Bet komisijā es visu laiku dzirdu: “Nav, kas mācās!” Nu te jau ir tās sekas.
Matemātiku var iemācīt tad, kad to pareizi māca no 1.klases. Ķīmiju, bioloģiju, fiziku, uz kā balstās inženiertehniskās zinātnes... un to var papildināt ar to, ka mūzika ir vajadzīga ļoti lielā daudzumā, lai attīstītu smadzenes, kuras... diemžēl, es jūtu, 27 gados ļoti daudziem koalīcijas deputātiem pietrūkst analītiskās, kritiskās domāšanas un visa pārējā, lai Latvija virzītos uz priekšu, nevis visu laiku, piedodiet, aizmugurē... (Dep. V.Spolītis: “Pilnīgi pareizi!”)
Kāpēc mēs visu laiku salīdzinām? Algas pedagogiem Latvijā ir divreiz mazākas nekā Igaunijā. (Dep. H.Abu Meri: “Priekšlikums!”)
Sēdes vadītājs. Platpera kungs! Atgriezieties pie priekšlikuma, lūdzu!
A.Platpers. Viss, ko es pateicu! Tāpēc, ka mēs pieņemam kaut kādus muļķīgus likumus, bet sistēmu nesakārtojam! Progresīvi nepieejam katrai jomai, sākot ar bērnudārzu.
Paldies par uzmanību!
Es aicinu vienkārši nebalsot par šo likumprojektu, lai to galu galā vispirms pareizi sakārto komisija uz otro lasījumu.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Debates beidzam.
Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?
A.Morozovs. Kolēģi! Tik tiešām likumprojekts tika izskatīts vairākas reizes, komisija bija vairākas reizes lēmusi, ka augstskolu pārstāvjiem ir jātiekas ar IZM un jāvienojas savā starpā. Galīgo lēmumu ne vieni, ne otri nav pieņēmuši, tāpēc katram pēc savas sirdsapziņas arī attiecīgi jābalso.
Komisija ir saņēmusi 11 priekšlikumus.
1.priekšlikums - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums, kurš paredz precizēt likumā lietotos terminus. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 24, pret - 26, atturas - 28. Priekšlikums nav atbalstīts.
A.Morozovs. 2.priekšlikums ir izglītības un zinātnes ministra Kārļa Šadurska priekšlikums, kurš paredz precizēt reģistrā ierakstāmās ziņas. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. - izglītības un zinātnes ministra priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 23, pret - 25, atturas - 27. Priekšlikums nav atbalstīts.
A.Morozovs. 3.priekšlikums ir Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums, kurš paredz precizēt augstskolu akreditācijas kārtību. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 47, pret - 10, atturas - 20. Priekšlikums atbalstīts.
A.Morozovs. 4.priekšlikums ir komisijas priekšlikums, kurš paredz precizēt akreditācijas kārtību augstskolu kopīgajām studiju programmām. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
A.Morozovs. 5.priekšlikums ir komisijas priekšlikums, kurš paredz precizēt augstskolu studiju programmu licencēšanas kārtību. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 25, pret - 25, atturas - 26. Priekšlikums nav atbalstīts.
A.Morozovs. 6.priekšlikums ir atbildīgās komisijas priekšlikums, kurš paredz izslēgt likumprojekta 2.pantu. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 26, pret - 25, atturas - 28. Priekšlikums nav atbalstīts.
A.Morozovs. 7.priekšlikums ir izglītības un zinātnes ministra priekšlikums, kurš paredz precizēt Rektoru padomes kompetences. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Sākam debates.
Vārds deputātam Artusam Kaimiņam.
A.Kaimiņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Kolēģi! Jūs redzat, ka ar šo likumprojektu “Grozījumi Augstskolu likumā” ir savārīta pamatīga putra un mēs, deputāti, nevaram normāli pieņemt nevienu lēmumu. Konceptuāli es ierosinu noraidīt pilnīgi visus komisijas atbalstītos priekšlikumus un arī pašu likumprojektu pašā saknē noraidīt.
Gribu atgādināt partijai VIENOTĪBA, lūk, ko. Šodien tika kārtīgi bārta veselības ministre. Savukārt izglītības un zinātnes ministrs Šadurskis... Es nezinu, kāpēc šī ziņa kaut kur ir pazudusi... Septiņas reizes viņam nav bijis laika satikties ar LIZDA pārstāvjiem! Un LIZDA pie jums dosies un prasīs paskaidrojumu. (Starpsauciens: “Par priekšlikumu!”) Vai nu Šadurska telefonam baterija... visu laiku ir izslēgts... vai viņam nav laika.
Es aicinu...
Sēdes vadītājs. Kaimiņa kungs, atgriezīsimies pie priekšlikuma, lūdzu!
A.Kaimiņš. ...es aicinu būt konsekventiem. Un, ja ir no Šadurska puses kaut kādi šāda veida priekšlikumi, tad viņam ir jārunā arī ar LIZDA šajā sakarā. Septiņas reizes neierasties vai nedzirdēt un ieslēgt ignorēšanas režīmu - tas nav pieņemami!
Tā ka lūdzu noraidīt pilnīgi visus komisijā atbalstītos priekšlikumus un likumprojektu kopumā.
Sēdes vadītājs. Debates beidzam.
Paldies.
Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?
A.Morozovs. Komisijas vārdā nav nekas piebilstams.
Sēdes vadītājs. Vai deputāti lūdz balsojumu?
Lūdzu zvanu! Balsosim par 7. - izglītības un zinātnes ministra priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsošanas rezultātu! Par - 25, pret - 27, atturas - 27. Priekšlikums nav atbalstīts.
A.Morozovs. 8. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums, kurš paredz precizēt Augstākās izglītības padomes kompetences. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 8. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 25, pret - 25, atturas - 30. Priekšlikums nav atbalstīts.
A.Morozovs. 9. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums, kurš paredz papildināt Augstākās izglītības padomes tiesības. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 9. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 25, pret - 25, atturas - 26. Priekšlikums nav atbalstīts.
A.Morozovs. 10. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums, kurš paredz precizēt pārejas noteikumus. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 10. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 25, pret - 25, atturas - 30. Priekšlikums nav atbalstīts.
A.Morozovs. 11. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums, kurš paredz precizēt likuma spēkā stāšanās laiku. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst... Ā, deputāti tomēr prasa balsojumu. Es atvainojos!
Lūdzu zvanu! Balsosim par 11. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 24, pret - 26, atturas - 29. Priekšlikums nav atbalstīts.
A.Morozovs. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti.
Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu. Savu viedokli neizpaudīšu.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Augstskolu likumā” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - 24, atturas - 1. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.
A.Morozovs. Priekšlikumi - līdz 1.jūnijam.
Sēdes vadītājs. 1.jūnijs. Deputāti neiebilst... Jūnijs, jā, sestais mēnesis.
Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts “Grozījumi Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likumā”, pirmais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Imants Parādnieks.
I.Parādnieks (VL-TB/LNNK).
Labdien, kolēģi! Strādājam ar likumprojektu “Grozījumi Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likumā” (Nr.1252/Lp12), ko izstrādājusi Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija. Tajā ir divi pamatgrozījumi. Viens ir - ieviest vispārēju principu un vadošos amatos noteikt termiņa ierobežojumus, kā tas ir likumprojektā, kas šobrīd ir nodots Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un ko Saeima ir apstiprinājusi pirmajā lasījumā (attiecībā uz Latvijas Bankas prezidenta pilnvarām).
Un, vētot šo vispārējo principu, jau šobrīd tādām neatkarīgo institūciju amatpersonām kā Satversmes aizsardzības biroja direktors, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieks, ģenerālprokurors, valsts kontrolieris, kā arī rajona (pilsētas) tiesas priekšsēdētājs ir noteikts divu termiņu ierobežojums.
Savulaik pie Valsts prezidenta tika izveidota ekspertu komisija, kuru vadīja juridisko zinātņu doktors Jānis Pleps, un šīs ekspertu grupas izveides mērķis bija neatkarīgo institūciju izveides un darbības problemātikas analīze no Satversmes aspekta un priekšlikumu izvirzīšana. Un šī ekspertu grupa savos secinājumos norādīja, ka ir jāparedz, cik pilnvaru termiņus pēc kārtas amatpersonas var atrasties amatā.
Tātad, ja šo amatpersonu FKTK padomē ievēlē uz sešiem gadiem, tad attiecīgi divi pilnvaru termiņi... Maksimālais - 12 gadi... Tas arī nodrošinātu šo varbūt nelabvēlīgi izveidojušos korporatīvo saišu pārraušanu jeb, kā anotācijā ir norādīts, mazinātu korupcijas riskus. Tas arī ir viens no šiem mērķiem.
Savukārt vētot, kādā veidā mēs varam to realizēt... Ja trīs padomes locekļi netiek iecelti ar Saeimas balsojumu, tādā gadījumā viņiem šo pilnvaru termiņu... uz viņiem ierobežojumus nevar attiecināt.
Un arī šī pati ekspertu grupa savos priekšlikumos norādīja: ja patstāvīgai iestādei ir paredzēta koleģiāla vadība - padome -, kā tas ir ar FKTK, tad visi padomes locekļi būtu apstiprināmi Saeimā.
Balstoties uz šo ekspertu ziņojumu un arī uz... Izpētot Finanšu un kapitāla tirgus likuma tapšanu (šis likums tika pieņemts 2000.gada 1.jūnijā), redzam, ka sākotnēji likumprojektā un tā anotācijā bija arī paredzēta tieši šāda kārtība, ka visi pieci padomes locekļi tiek ievēlēti Saeimā. Taču uz otro lasījumu toreizējais finanšu ministrs Krastiņš, kas pārstāvēja Tautas partiju, iesniedza priekšlikumu par šīs kārtības maiņu, un šobrīd trīs padomes locekļus, kas nav vadītājs un nav vietnieks, apstiprina priekšsēdētājs pēc finanšu ministra un Latvijas Bankas prezidenta kopīga ieteikuma.
Faktiski, priekšsēdētāju un vietnieku izvirzot, ir tāda trīspusēja sadarbība. Saeima apstiprina priekšsēdētāju un vietnieku - finanšu ministra un Latvijas Bankas kopīgi ieteiktas kandidatūras. Savukārt par pārējiem padomes locekļiem tātad... Komisijas vadītājus izvirza un apstiprina finanšu ministrs kopīgi ar Latvijas Banku. Lai saglabātu šo trīspusējo sadarbību, tiek piedāvāts, ka pārējos padomes locekļus izvirza priekšsēdētājs kopīgi ar finanšu ministru. Tas ir iekļauts sākotnējā redakcijā, taču diskusija bija par to, vai varbūt tomēr būtu nepieciešams arī Latvijas Bankas prezidentam saglabāt iespējas kopīgi ar finanšu ministru un FKTK vadītāju virzīt pārējos padomes locekļus. Tas tad būtu diskusiju objekts uz otro lasījumu.
Un vēl viena lieta, kas raisīja diskusijas. Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likuma 13.panta otrā daļa noteic, ka padomes locekļi vienlaikus ir arī departamentu vadītāji. Viņus aizsargā Darba likums, jo viņiem ir darba līgums. Pat tad, ja mēs izveidojam jaunu kārtību šo padomes locekļu iecelšanai, Darba likums paliek spēkā.
Un tieši tāpēc pārejas noteikumos šobrīd ir rakstīts, ka, ieceļot jaunos padomes locekļus, amata pilnvaras esošajiem padomes locekļiem zaudē spēku. Kā departamentu direktoriem viņiem gan Darba likums ir spēkā, tomēr, lai savukārt ievērotu likuma 13.panta otro daļu, protams, šiem departamentu direktoriem būs jāpiedāvā pildīt citus pienākumus atbilstoši viņu prasmēm.
Tas arī laikam viss, ko varu teikt komisijas vārdā.
Komisijas 9.maija sēdē mēs izskatījām šo likumprojektu, un komisijas vārdā aicinu to atbalstīt otrajā lasījumā. (Starpsauciens: “Pirmajā lasījumā!”)
Pirmajā! Protams, pirmajā!
Paldies.
Sēdes vadītājs. Jā! Paldies.
Lūdzu zvanu! (Starpsauciens: “Lolita grib runāt!”) Es atvainojos, Čigānes kundze, es nepamanīju. Tiešām!
Sākam debates.
Vārds deputātei Lolitai Čigānei.
Vēlreiz atvainojos!
L.Čigāne (VIENOTĪBA).
Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Droši vien visi jau vēlas doties pusdienas pārtraukumā, tomēr šis ir ļoti svarīgs likums un ir noteikti vērts kaut pavisam nedaudz tā saturu apspriest šeit debatēs.
Es zinu, ka Kaimiņa kungs neko jaunu negrib uzzināt (Starpsauciens.), viņš jau to vairākas reizes ir no savas vietas izkliedzis. Tomēr, protams, mēs visi esam ieinteresēti, lai Finanšu un kapitāla tirgus komisija strādātu neatkarīgi, autonomi un lai tās locekļi nebūtu politiķu padevīgie kalpi, kā tas ir bijis līdz šim, un pēc būtības uzraudzītu mūsu finanšu sektora veselību.
Jautājums ir, vai šie grozījumi patiešām iet šādā virzienā, un atbilde ir: daļēji un nedaudz. Protams, pēc tā mājiena ar mietu, ko mēs saņēmām no ASV finanšu uzrauga attiecībā uz naudas atmazgāšanu mūsu banku sektorā, mums ir jāsāk beidzot kustēties, kaut kas ir jādara, un šī arī ir kustība pareizajā virzienā. Proti, mēs nosakām termiņu ierobežojumus Finanšu un kapitāla tirgus komisijas locekļiem, nosakām to ievēlēšanas kārtību, respektīvi, ar Saeimas iesaisti.
Tomēr šeit ir nepieciešamas tālejošākas izmaiņas. Ja mēs gribam, lai patiešām šajā komisijā strādātu profesionāļi, ir jāparedz, ka šie profesionāļi tiek izraudzīti atklātā konkursā un viņiem ir jābūt starptautiskai finanšu pieredzei.
Kolēģi, mums ir ļoti daudz kompetentu Latvijas pilsoņu, kas ir devušies darba gaitās uz citām Eiropas Savienības... uz citām valstīm. Būtu ļoti labi, ja viņiem atklātos konkursos būtu iespēja pieteikties uz šiem locekļu amatiem un attiecīgi arī iespēja atgriezties Latvijā un strādāt, un ar savām zināšanām dot pienesumu mūsu finanšu sektora veselībai.
Līdzīgā veidā vajadzētu papildināt komisijas locekļu atcelšanas kārtību, jo ir skaidrs, ka šobrīd likumā šiem locekļiem ir prasīta nevainojama reputācija. Tomēr šobrīd nav paredzēts, ka, nevainojamo reputāciju zaudējot, šie locekļi ir atceļami.
Kolēģi, mēs šo likumprojektu skatām pirmajā lasījumā. Protams, būs iespēja iesniegt grozījumus uz otro lasījumu, un VIENOTĪBAS frakcija to arī darīs, un tad mēs cīnīsimies par jūsu atbalstu.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Debates beidzam.
Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?
I.Parādnieks. Jā, kolēģi. Tiešām mums bija plašāka diskusija par to, kā pilnveidot šīs komisijas darbu. Bija pat tāda diskusija, ka varbūt, tāpat kā tas ir Igaunijā, FKTK būtu jāiekļaujas Latvijas Bankā kā tādā. Taču tas, par ko mēs lēmām... mēs lēmām, ka uz pirmo lasījumu faktiski piedāvājam tikai minimālas izmaiņas. Ja tās ir papildināt kādas prasības vai, kā jūs piedāvājat - izraudzīties atklātā konkursā -, to visu var darīt, un tas ir otrā lasījuma jautājums. Tas, ko mēs saglabājam... mēs saglabājam pašreizējo principu, nosakot tikai šos divus termiņus, un principiāla ir iecelšanas kārtība. Savukārt nav iespējams ieviest šos, kā jau teicu, divus termiņus padomes locekļiem, kuri šobrīd... starp citu, divi padomes locekļi strādā 17 gadus, kas jau ir faktiski trīs termiņi. Laikam tur gribot negribot kaut kādas korporatīvās saites ir izveidojušās. Viņi ir izcili profesionāļi, un noteikti viņiem citās institūcijās, kas saistītas ar finansēm vai šo jomu, būtu atrodama atbilstoša vieta.
Tā ka uz otro lasījumu mēs noteikti varam diskutēt un pastiprināt šīs prasības, bet šobrīd komisijas vārdā aicinu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 70, pret - nav, atturas - 3. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
I.Parādnieks. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 22.maijs.
Sēdes vadītājs. 22.maijs. Deputāti neiebilst.
Un pēdējā šīsdienas sēdes darba kārtības sadaļa - “Lēmumu projektu izskatīšana”.
Lēmuma projekts “Par atbildīgās komisijas maiņu likumprojektam “Grozījums Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā” (1165/Lp12)”.
Sākam debates.
Vārds deputātei Ingai Bitei.
I.Bite (LRA).
Cienījamie kolēģi! Vēl pat neatgriezusies darbā Saeimā, es tiku informēta par to, cik ļoti noslogota ir Juridiskā komisija, cik Juridiskajai komisijai daudz darba, cik daudz ir izskatāmo likumprojektu un ka nekādā veidā nebūs iespējams iekļauties tajās komisijas sēdēs, kas tiem ir atvēlētas... un kas notiek citās komisijās un ka būs nepieciešamas daudzas papildu sēdes, lai izskatītu jau šobrīd Juridiskās komisijas kompetencē esošos likumprojektus.
Gribu atgādināt, ka šodien mēs nodevām komisijām, tai skaitā Juridiskajai komisijai, Satversmes grozījumu projektu, kas ir ļoti svarīgs un tuvākajā laikā virzāms tālāk. Juridiskās komisijas kompetencē ir arī likumprojekts par oligarhu sarunu publiskošanu, kas jau vairākus mēnešus tiek izskatīts un īsti nekur nav pavirzījies, un Personas datu apstrādes likuma projekts, ko Juridiskā komisija šonedēļ skatīja. Gribu teikt, ka Juridiskajai komisijai darba pietiek. Turklāt, pārskatot Saeimas likumprojektu datubāzi, ir redzams, ka priekšvēlēšanu aģitācijas regulējums vienmēr ir bijis Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas kompetencē.
12.Saeimā ir divi tādi likumprojekti, abi - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas kompetencē; 11.Saeimā bija četri tādi likumprojekti, visi četri bija Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas kompetencē, un arī 10.Saeimā bija divi tādi likumprojekti, abi - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas kompetencē. Šie likumprojekti vienmēr ir bijuši Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas kompetencē, jo, protams, tam ir savs pamatojums.
Ir dzirdēts, ka šīs izmaiņas ir politiski motivētas, jo kādam gribas kādu regulējumu kaut kur ātri, ātri izbīdīt. Jāteic, ka, saprātīgi pieejot šim jautājumam, līdz vēlēšanām vairs nav iespējams pieņemt nekādas izmaiņas normatīvajos aktos, kuri saistīti ar aģitāciju, vēlēšanām un tamlīdzīgām lietām. Taču, ja koalīcijai ir ļoti, ļoti liela vēlme kaut ko ļoti, ļoti ātri izbīdīt... Jāsaka, to jau var izdarīt arī Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā, vienkārši pārbalsojot priekšsēdētāju, aicinot likt šo jautājumu darba kārtībā un lūdzot par to balsot, ja tas tiešām kādam no koalīcijas ir tik ļoti nepieciešams.
Taču saprātīgi būtu tomēr atstāt šos jautājumus nākamajai Saeimai.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.
J.Stepaņenko (SASKAŅA).
Godātie kolēģi! Vēl papildināšu to, ko mana kolēģe Inga Bite jau ir pateikusi par Juridiskās komisijas noslogotību.
Tik tiešām, jā, Personas datu apstrādes likums ir jāpieņem jau pavisam drīz, bet mēs esam otrajā lasījumā un jautājumu ir ļoti daudz. Lai cik labi Bērziņa kungs vadītu Juridiskās komisijas darbu - viņš tiešām ir teicams speciālists -, es neuzskatu, ka priekšvēlēšanu ierobežojumi politiķiem komunicēt ar vēlētājiem būtu tik ļoti akūts jautājums, lai to virzītu šādā veidā, kā mēs redzam.
Es vēlos arī atgādināt to, ka 22 dienas ir atlikušas līdz priekšvēlēšanu aģitācijas perioda sākumam. Un tāpēc es vēlos arī saprast, kāpēc Gaidis Bērziņa kungs ir viens no parakstītājiem šai iniciatīvai, jo patiesībā, lai kā arī censtos varbūt Juridiskā komisija, Saeima nepaspēs pieņemt šo likumu pirms 13.Saeimas vēlēšanām.
Tāpēc tas diemžēl izskatās tikai pēc priekšvēlēšanu gājiena.
Es aicinu neatbalstīt.
Sēdes vadītājs. Debates beidzam.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par atbildīgās komisijas maiņu likumprojektam “Grozījums Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā” (Nr. 1165/Lp12)”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 12, pret - 68, atturas - 3. Lēmums nav pieņemts. Lēmuma projekts nav atbalstīts.
Godātie kolēģi! Līdz ar to šodienas sēdes darba kārtība ir izskatīta.
Taču es vēlos jūs informēt par šodien plānoto sēdi atbilžu sniegšanai uz deputātu jautājumiem.
Darba kārtībā bija iekļauts deputātu Krūmiņa, Šimfas, Ruka, Šica un Viļuma jautājums izglītības un zinātnes ministram Kārlim Šadurskim “Par pedagogu darba samaksas grafiku”, bet ministrs informē, ka nevar ierasties uz mutvārdu atbildes sniegšanu iepriekš plānoto darba tikšanos dēļ.
Deputāti Zariņš, Ribakovs, Ādamsons, Urbanovičs un Artūrs Rubiks iesnieguši jautājumu Ministru prezidentam Mārim Kučinskim “Par sociālās sistēmas ilgtspēju”. Jautājums pāradresēts labklājības ministram Jānim Reiram, kurš informē, ka var ierasties uz mutvārdu atbildes sniegšanu.
Deputāti Zariņš, Ribakovs, Ādamsons, Urbanovičs un Artūrs Rubiks iesnieguši jautājumu Ministru prezidentam Mārim Kučinskim “Par pensiju sistēmas ilgtspēju”. Jautājums pāradresēts labklājības ministram Jānim Reiram, un ministrs informē, ka var ierasties uz mutvārdu atbildes sniegšanu.
Līdz ar to šodien jautājumu un atbilžu sēdes darba kārtībā divi jautājumi.
Savukārt ir saņemta virkne jaunu jautājumu.
Deputāti Zariņš, Tutins, Jakimovs, Mirskis un Ādamsons ir iesnieguši jautājumu Ministru prezidentam Mārim Kučinskim “Par nepieciešamajiem 1 852 483 eiro veselības aprūpes pakalpojumu saņēmēju datubāzes izveidei”.
Vārds motivācijai deputātam Ivaram Zariņam.
I.Zariņš (SASKAŅA).
Kolēģi! Vēl nav paguvusi beigties sāga par e-veselību, kur iztērēti vairāk nekā padsmit miljoni eiro, bet jau ir nākamais stāsts - gandrīz divi miljoni būs vajadzīgi veselības aprūpes pakalpojumu saņēmēju datubāzes izstrādāšanai.
Jautājums ir - vai tiešām... kādā veidā vispār funkcionēs šī e-veselība bez šādas datubāzes?
Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, pēdējās minūtes sēdē. Lūdzu, ievērojiet klusumu!
I.Zariņš. Iepazīstoties ar tiem izdevumiem, kas ir paredzēti šīs naudiņas ietvaros, rodas pamatots jautājums: vai vispār Latvijā valsts pārvaldē IT projekti kaut kā tiek pārraudzīti un savstarpēji koordinēti? Un šinī kontekstā mēs vēršamies tieši pie premjera, lai viņš mums paskaidro - cik pamatoti ir tie 1,8 miljoni, kuri ļoti ātri kaut kam būs jāapgūst, un vai nesanāks tāpat kā ar e-veselību. Jau laikus lūdzam noskaidrot atbildīgās amatpersonas.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Deputāti Zariņš, Potapkins, Artūrs Rubiks, Tutins un Ribakovs ir iesnieguši jautājumu ekonomikas ministram Ašeradenam “Par Ministru kabineta 2010.gada 16.marta noteikumu Nr.262 “Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus, un cenu noteikšanas kārtību” pārkompensācijas izvērtēšanas un novērtēšanas noteikumu piemērošanas efektivitāti un pamatotību”.
Vārds motivācijai deputātam Ivaram Zariņam.
Godātie kolēģi, es aizmirsu pateikt, ka iepriekšējais jautājums, protams, ir nodots Ministru prezidentam Mārim Kučinskim. To es aizmirsu pateikt.
Bet tagad jums vārds motivācijai nākamajam jautājumam.
I.Zariņš (SASKAŅA).
Šie jautājumi ir par leģendāriem Ekonomikas ministrijas noteikumiem, kurus ministrija pasniedz kā vienu no saviem varoņstāstiem, kā tā cīnās pret OIK. Iepazīstoties ar tiem, mums rodas pilnīgi pretējs iespaids - ka šie noteikumi ir sagatavoti, lai varētu turpināt piesegt visu šo stāstu. Un par konkrētām niansēm, par konkrētiem šo noteikumu grozījumiem mēs lūdzam Ekonomikas ministrijas paskaidrojumus.
Ceram, ka ekonomikas ministrs jau krietnu laiku būs atpūties no mūsu jautājumiem un spēs uz šiem jautājumiem atbildēt, bet mums beidzot nevajadzēs izmantot pieprasījuma procedūru, lai saņemtu prasītās atbildes. Jautājumi ir ļoti konkrēti, ļoti tieši - par to, ko Ekonomikas ministrija pati ir lēmusi un noteikusi. Ceram, ka Ekonomikas ministrijai pietiks kompetences uz tiem atbildēt. Vai arī nāksies atbildēt citādi.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Šis jautājums tiek nodots ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam.
Un ir saņemts vēl viens jautājums, ko ir iesnieguši deputāti Zariņš, Mirskis, Artūrs Rubiks, Tutins un Potapkins un kas adresēts veselības ministrei Andai Čakšai, - “Par veselības ministres izvairīšanos sniegt atbildes uz demisijas pieprasījuma debatēs uzdotajiem jautājumiem”.
Vārds motivācijai deputātam Ivaram Zariņam.
I.Zariņš (SASKAŅA).
Šodien debatēs mēs veselības ministrei uzdevām konkrētus jautājumus. No šīs tribīnes veselības ministre neatbildēja ne uz vienu no tiem - nepateica nevienu vārdu. Ja domājat, ka veselības ministre varēs neatbildēt uz šiem jautājumiem, es jūs aicinu vēlreiz par to padomāt un izdomāt pareizo atbildi. Katrā ziņā mēs panāksim to, ka jautājumi tiks atbildēti. Vai nu šeit, vai arī kādā citā vietā.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Šis jautājums tiek nodots veselības ministrei Andai Čakšai.
Godātie kolēģi, pienācis laiks reģistrācijai. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātu!
Kamēr tiek apkopoti reģistrācijas rezultāti, godātie kolēģi, es vēlos jums atgādināt, ka šo sestdien, 19.maijā, jau devīto gadu Saeimā notiks Muzeju nakts, un Muzeju naktī, kā vienmēr, būs iespēja apskatīt parlamentu, kā arī iepazīties ar ekspozīciju “Pie Latvijas šūpuļa” par mūsu valsts dibināšanu. Saeima būs atvērta no 19.00 līdz pusnaktij, un es aicinu gan deputātus, gan darbiniekus ņemt draugus un ģimenes locekļus un piedalīties Muzeju nakts pasākumos.
Un tagad paziņojums. Vārds deputātam Jānim Vucānam.
J.Vucāns (ZZS).
Godātie kolēģi no Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas! Pulksten 14.10 komisijas sēde.
Sēdes vadītājs. Un tagad vārds Saeimas sekretāra biedram Gunāram Kūtrim reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.
G.Kūtris (12.Saeimas sekretāra biedrs).
Cienījamie kolēģi, šobrīd nav reģistrējušies: Gaidis Bērziņš, Ints Dālderis, Raivis Dzintars, Andrejs Judins, Ojārs Ēriks Kalniņš, Jānis Klaužs, Armands Krauze, Aleksejs Loskutovs, Romāns Mežeckis, Ainārs Mežulis, Ināra Mūrniece, Edvīns Šnore, Zenta Tretjaka, Jānis Upenieks un Juris Vectirāns.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Līdz ar to Saeimas 2018.gada 17.maija sēdi pasludinu par slēgtu.
SATURA RĀDĪTĀJS
12. Saeimas pavasara sesijas 7. sēde
2018. gada 17. maijā
Datums: 17.05.2018 09:15:23 bal001
Par - 61, pret - 4, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Grozījums Latvijas Republikas Satversmē (1251/Lp12), nodošana komisijām
Datums: 17.05.2018 09:20:07 bal002
Par - 53, pret - 2, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Par balsojuma rezultātu nolasīšanu
Datums: 17.05.2018 09:24:29 bal003
Par - 63, pret - 22, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Civilprocesa likumā (1257/Lp12), nodošana komisijām
Datums: 17.05.2018 09:25:01 bal004
Par - 60, pret - 23, atturas - 0. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Notariāta likumā (1258/Lp12), nodošana komisijām
Datums: 17.05.2018 09:25:38 bal005
Par - 64, pret - 23, atturas - 0. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” (1259/Lp12), nodošana komisijām
Datums: 17.05.2018 09:26:16 bal006
Par - 63, pret - 24, atturas - 0. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Dzīvojamo telpu īres likums (1260/Lp12), nodošana komisijām
Datums: 17.05.2018 09:34:29 bal007
Par - 15, pret - 28, atturas - 25. (Reģistr. - 84)
Balsošanas motīvs: Par iekļaušanu nākošās sēdes darba kārtībā. Deklarācija par totalitāro režīmu noziegumu un totalitārās ideoloģijas attaisnošanas nosodījumu (720/Lm12)
Datums: 17.05.2018 09:35:59 bal008
Par - 14, pret - 40, atturas - 20. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Par nodošanu komisijai. Deklarācija par totalitāro režīmu noziegumu un totalitārās ideoloģijas attaisnošanas nosodījumu (720/Lm12)
Datums: 17.05.2018 09:37:35 bal009
Par - 80, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Par atvaļinājuma piešķiršanu deputātam „XXXX”
Datums: 17.05.2018 12:17:52 bal010
Par - 65, pret - 12, atturas - 0. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Par sēdes turpināšanu bez pārtraukuma
Datums: 17.05.2018 12:29:31 bal011
Par - 33, pret - 49, atturas - 2. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Par neuzticības izteikšanu veselības ministrei Andai Čakšai (719/Lm12)
Datums: 17.05.2018 12:32:29 bal012
Par - 68, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 79)
Balsošanas motīvs: Par Vinetas Mazures apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi (721/Lm12)
Datums: 17.05.2018 12:35:18 bal013
Par - 64, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 81)
Balsošanas motīvs: Par Irinas Norkusas apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi (722/Lm12)
Datums: 17.05.2018 12:35:42 bal014
Par - 64, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 81)
Balsošanas motīvs: Par Saeimas deputāta Jāņa Tutina atsaukšanu no Nacionālās drošības komisijas (724/Lm12)
Datums: 17.05.2018 12:36:05 bal015
Par - 65, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 82)
Balsošanas motīvs: Par Saeimas deputāta Ivana Klementjeva atsaukšanu no Eiropas lietu komisijas (725/Lm12)
Datums: 17.05.2018 12:36:30 bal016
Par - 64, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 82)
Balsošanas motīvs: Par Saeimas deputāta Sergeja Potapkina atsaukšanu no Ilgtspējīgas attīstības komisijas (726/Lm12)
Datums: 17.05.2018 12:36:53 bal017
Par - 67, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 82)
Balsošanas motīvs: Par Saeimas deputāta Jāņa Tutina ievēlēšanu Ilgtspējīgas attīstības komisijā (727/Lm12)
Datums: 17.05.2018 12:37:16 bal018
Par - 66, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 82)
Balsošanas motīvs: Par Saeimas deputāta Ivana Klementjeva ievēlēšanu Nacionālās drošības komisijā (728/Lm12)
Datums: 17.05.2018 12:37:39 bal019
Par - 67, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 82)
Balsošanas motīvs: Par Saeimas deputāta Sergeja Potapkina ievēlēšanu Eiropas lietu komisijā (729/Lm12)
Datums: 17.05.2018 12:38:01 bal020
Par - 69, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 82)
Balsošanas motīvs: Par deputātes Ingas Bites ievēlēšanu Juridiskajā komisijā (730/Lm12)
Datums: 17.05.2018 12:38:24 bal021
Par - 67, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 82)
Balsošanas motīvs: Par deputātes Ingas Bites ievēlēšanu Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā (731/Lm12)
Datums: 17.05.2018 12:50:55 bal022
Par - 71, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 80)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” (1175/Lp12), 2.lasījums, steidzams
Datums: 17.05.2018 12:52:02 bal023
Par - 72, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 80)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Bīstamo kravu aprites likumā (1189/Lp12), 2.lasījums, steidzams
Datums: 17.05.2018 12:52:51 bal024
Par - 68, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 78)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Republikas pilsētu un novadu vēlēšanu komisiju un vēlēšanu iecirkņu komisiju likumā (1174/Lp12), 3.lasījums
Datums: 17.05.2018 12:54:32 bal025
Par - 68, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 80)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Ģeotelpiskās informācijas likumā (1120/Lp12), 3.lasījums
Datums: 17.05.2018 12:57:04 bal026
Par - 67, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 79)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par kultūras pieminekļu aizsardzību” (1131/Lp12), 3.lasījums
Datums: 17.05.2018 12:57:53 bal027
Par - 66, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 79)
Balsošanas motīvs: Par Rīgas Stradiņa universitātes Satversmes grozījumiem (1204/Lp12), 2.lasījums
Datums: 17.05.2018 12:59:06 bal028
Par - 70, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 79)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Oficiālās elektroniskās adreses likumā (1195/Lp12), 2.lasījums
Datums: 17.05.2018 13:05:18 bal029
Par - 2, pret - 64, atturas - 5. (Reģistr. - 81)
Balsošanas motīvs: Trauksmes cēlēju aizsardzības likums (851/Lp12), 1.lasījums
Datums: 17.05.2018 13:05:44 bal030
Par - 67, pret - 0, atturas - 2. (Reģistr. - 80)
Balsošanas motīvs: Trauksmes celšanas likums (1253/Lp12), 1.lasījums
Datums: 17.05.2018 13:09:32 bal031
Par - 75, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 81)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Valsts drošības iestāžu amatpersonu izdienas pensiju likumā (1179/Lp12), 2.lasījums
Datums: 17.05.2018 13:31:40 bal032
Par - 24, pret - 26, atturas - 28. (Reģistr. - 84)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.1. Grozījumi Augstskolu likumā (998/Lp12), 2.lasījums
Datums: 17.05.2018 13:32:13 bal033
Par - 23, pret - 25, atturas - 27. (Reģistr. - 84)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.2. Grozījumi Augstskolu likumā (998/Lp12), 2.lasījums
Datums: 17.05.2018 13:32:44 bal034
Par - 47, pret - 10, atturas - 20. (Reģistr. - 84)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.3. Grozījumi Augstskolu likumā (998/Lp12), 2.lasījums
Datums: 17.05.2018 13:33:22 bal035
Par - 25, pret - 25, atturas - 26. (Reģistr. - 84)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.5. Grozījumi Augstskolu likumā (998/Lp12), 2.lasījums
Datums: 17.05.2018 13:33:51 bal036
Par - 26, pret - 25, atturas - 28. (Reģistr. - 84)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.6. Grozījumi Augstskolu likumā (998/Lp12), 2.lasījums
Datums: 17.05.2018 13:35:56 bal037
Par - 25, pret - 27, atturas - 27. (Reģistr. - 84)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.7. Grozījumi Augstskolu likumā (998/Lp12), 2.lasījums
Datums: 17.05.2018 13:36:26 bal038
Par - 25, pret - 25, atturas - 30. (Reģistr. - 84)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.8. Grozījumi Augstskolu likumā (998/Lp12), 2.lasījums
Datums: 17.05.2018 13:36:54 bal039
Par - 25, pret - 25, atturas - 26. (Reģistr. - 84)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.9. Grozījumi Augstskolu likumā (998/Lp12), 2.lasījums
Datums: 17.05.2018 13:37:22 bal040
Par - 25, pret - 25, atturas - 30. (Reģistr. - 84)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.10. Grozījumi Augstskolu likumā (998/Lp12), 2.lasījums
Datums: 17.05.2018 13:37:56 bal041
Par - 24, pret - 26, atturas - 29. (Reģistr. - 84)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.11. Grozījumi Augstskolu likumā (998/Lp12), 2.lasījums
Datums: 17.05.2018 13:38:29 bal042
Par - 51, pret - 24, atturas - 1. (Reģistr. - 84)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Augstskolu likumā (998/Lp12), 2.lasījums
Datums: 17.05.2018 13:48:45 bal043
Par - 70, pret - 0, atturas - 3. (Reģistr. - 83)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likumā (1252/Lp12), 1.lasījums
Datums: 17.05.2018 13:53:18 bal044
Par - 12, pret - 68, atturas - 3. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Par atbildīgās komisijas maiņu likumprojektam “Grozījums Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā” (1165/Lp12) (718/Lm12)
4912