Atbilde uz deputātu jautājumu
2018.gada 31.maijā
Sēdi vada Latvijas Republikas 12.Saeimas priekšsēdētājas biedre
Inese Lībiņa-Egnere.
Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Sēdes vadītāja. Labvakar! Sākam atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem.
Šodien darba kārtībā ir viens punkts – deputātu Krūmiņa, Šimfas, Ruka, Šica un Viļuma jautājums izglītības un zinātnes ministram Kārlim Šadurskim “Par pedagogu darba samaksas grafiku”.
Tā kā pagaidām ministra kungs vēl nav ieradies, es izsludinu tehnisku pārtraukumu uz piecām minūtēm.
Paldies.
(Pārtraukums.)
Sēdi vada Latvijas Republikas 12.Saimas priekšsēdētājas biedre
Inese Lībiņa-Egnere.
Sēdes vadītāja. Cienījamās deputātes! Godātie deputāti! Ministra kungs!
Turpinām atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem. Kā jau es minēju, šodien darba kārtībā ir viens punkts – deputātu Krūmiņa, Šimfas, Ruka, Šica un Viļuma jautājums izglītības un zinātnes ministram Kārlim Šadurskim “Par pedagogu darba samaksas grafiku”.
Uz šo jautājumu ir saņemta ministra rakstveida atbilde, taču jautājuma uzdevēji ar sniegto atbildi nav apmierināti un vēlas saņemt papildu paskaidrojumus un uzdot papildu jautājumus.
Ministra kungs, vai jūs vēlaties izmantot iespēju sniegt kādu papildu informāciju?
K.Šadurskis (izglītības un zinātnes ministrs).
Nē, paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Ministra kungs papildu informāciju sniegt nevēlas. Līdz ar to ir iespēja uzdot papildjautājumus.
Kurš, lūdzu...? Nospiediet mikrofona pogu! Pieteicies ir deputāts Varis Krūmiņš.
Vārds deputātam Varim Krūmiņam jautājuma uzdošanai.
V.Krūmiņš (LRA).
Labdien, ministra kungs! Mēs uzdevām jautājumus par pedagogu algu... atlīdzību. Tātad interesē jautājums...
Šeit ir skaidri pateikts: lai pabeigtu šo mācību gadu, ir vajadzīgi seši miljoni eiro. Tā teica Geižāna kungs, kas strādā Izglītības un zinātnes ministrijā. Bet nākamajam gadam vajadzīgi 19 miljoni eiro.
Tas, kas sniegts atbildē... es paskaitīju tos skaitļus. Reāli sanāk tā: ja trīs gadu laikā ietaupījums ir 4,23... tas ir, četri miljoni 233 tūkstoši, tad viena gada laikā tas ir apmēram 1200 plus 1500 klāt, kas ir no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem. Tad sanāk: ja šim gadam tās naudiņas pietiek, tad nākamgad pedagogu algām pietrūkst kādi 14 miljoni.
No kurienes jūs šo naudu ņemsiet?
K.Šadurskis. Jā, paldies.
Kā jau mēs minējām atbildē, ministrija ir sagatavojusi informatīvo ziņojumu, kurā ir piedāvāti vairāki varianti. Un, atsaucoties uz lēmumu par pedagogu atalgojuma pieauguma tālāko grafiku, bija vienošanās ar visiem sociālajiem partneriem, ka tas tiks nodrošināts no, solidāri un paritāri skolu tīklu kārtojot, ietaupītajiem līdzekļiem un no valsts budžeta būs pretī tikpat.
Tātad, ņemot vērā arī zināmu priekšvēsturi, iepriekšējos gados, kā jūs minējāt, ir ietaupīti 4,2 miljoni eiro. Patiesībā ir nedaudz vairāk, jo, kad atbilde deputātiem bija sniegta, mēs esam saņēmuši vēl vienu iesniegumu – no Mālpils pašvaldības. Un šī summa šobrīd ir 4,3.
Ko mēs skatīsim tuvākajā laikā valdībā? Valdība izšķirsies par vienu no trim mūsu piedāvātajiem risinājumiem, kurus jūs šeit redzat.
Ja valdība izvēlēsies trešo risinājuma variantu, tad tas būs valdības kopējs uzdevums – meklēt trūkstošos līdzekļus, lai varētu pacelt algas visām pārējām kategorijām, jo ietaupījums ir radies tikai vispārējās izglītības sektorā. Tā kā mums šajā brīdī ir vienota minimālā algas likme par slodzi visās izglītības kategorijās, ieskaitot interešu, profesionālo ievirzi... ko es aizmirsu?... un pirmsskolas izglītību, tad tā būs valdības izšķiršanās – kuru variantu tālāk risināt.
Protams, katram variantam ir savs finansiālais pieprasījums.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Iesniedzējiem ir iespēja uzdot vēl vienu papildjautājumu. Lūdzu!
Ieslēdziet mikrofonu! Jā, lūdzu!
V.Krūmiņš. Nu, man liekas... Vai tā nav tāda tirgošanās ar pašvaldībām un zināmā mērā pašvaldību rekets? Jūs jau šeit piedāvājat tos variantus, bet tajā pašā laikā jūs pašvaldību vadītājus paliekat zināmā mērā zem sitiena un piespiežat viņus veikt šīs reformas, lai gan citos rajonos, citās pašvaldībās šīs reformas varbūt nemaz nav tik ļoti aktuālas un tik ļoti vajadzīgas. Piespiežat pašvaldību vadītājus veikt šīs uzspiestās reformas, lai viņi varētu kaut kādā veidā saviem pedagogiem samaksāt algu.
2. un 3.punktā ir teikts apmēram tā: “Nu, ja jūs darīsiet to, tad mēs jums dosim to!” Tā visu laiku ir tāda tirgošanās: ar vienu roku it kā dodat, ar otru – ņemat nost. Tas ir tāpat kā ar algas pielikšanu vai pensijas paaugstināšanu, lai gan tajā pašā laikā ceļas cenas... Reāli nekas jau nemainās! Un šeit ir tieši tas pats variants.
K.Šadurskis. Ņemot vērā to, ka par izglītību ir atbildīga gan valsts Izglītības un zinātnes ministrijas personā, gan pašvaldības, normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā katra puse atbild par savu segmentu izglītības jomā, un, uz to pamatojoties, es jūsu viedoklim nepiekrītu.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Jautājuma uzdevēji ir uzdevuši abus papildjautājumus.
Deputātiem, kuri nav jautājuma uzdevēji, arī ir tiesības uzdot papildjautājumus.
Inga Bite ir pieteikusies. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātei Ingai Bitei!
I.Bite (LRA).
Šadurska kungs! Iepazīstoties ar jūsu vēstuli un kopsavelkot, ir tikai divi varianti: vai nu viss paliek, kā ir, nekādas algas netiek pieliktas un skolotāju skaits nemainās, vai skolotāju, pedagogu algas var paaugstināt tikai tad, ja faktiski tiek samazināts skolotāju skaits.
Un kontekstā ar jūsu piedāvāto kompetenču izglītību, kā arī vienlaikus ņemot vērā to, ka jūs piedāvājat noteikt minimālo skaitu klasē, man jums kā matemātiķim un kā cilvēkam, kurš labi pārzina skolotāja darbu, ir jautājums. Sakiet: ja jūs būtu skolotājs, kā izskatītos jūsu vadīta kompetenču pieejai atbilstoša mācību stunda 25 bērnu klasē?
K.Šadurskis. Nu, laikam šis jautājums iziet krietni ārpus manas kā ministra kompetences. Bet to, kādā veidā pedagogam būtu jāstrādā 25 bērnu klasē... Acīmredzot šajā gadījumā nevar orientēties uz tradicionālās Gausa līknes vidējo daļu. Mācību stundai un visām pārējām nodarbībām ir jābūt pieejamām un interesantām, un paveicamām gan tiem skolēniem, kam veicas labāk, gan tiem, kam veicas ne tik labi, gan arī vidusposmam. Līdz ar to pedagoga darbam ir jābūt orientētam vismaz uz trim klases segmentiem.
klases segmentiem.
Es nevienu mirkli neesmu teicis, ka pedagoga darbs ir viegls vai bez lielas atbildības. Bet 25 skolēni klasē, kā mēs piedāvājam, ir tikai vidusskolas posmā. Mēs uzskatām, ka vidusskolā, vispārizglītojošā vidusskolā, vairākums skolēnu, kas mācās, ir motivēti iegūt izglītību, lai tā dotu bāzi tālākai izglītībai augstskolā vai koledžā. Savukārt jaunais kompetenču pieejā balstītais saturs, standarts, ko mēs veidojam, ir orientēts uz to, lai mācību nodarbības būtu daudzveidīgas, interesantas, lai tās nebūtu atrautas no reālās dzīves, lai skolēni mācītos sākumā, teiksim, vienkāršākas, pēc tam sarežģītākas... lai risinātu reālās dzīves problēmas, kas, nenoliedzami, ir interesantāk, nekā atkārtot iemācītu tekstu, kas diez vai ir ļoti interesanti.
Mūsu pedagoģiskās meistarības pilnveides pasākumi, kas pavada šo kompetenču pieejā balstītā standarta ieviešanu, ir vērsti uz to, lai dotu skolotājam, kas grib un var radoši un labi strādāt, maksimāli daudz instrumentu... Bites kundze, klausieties, lūdzu!... maksimāli daudz instrumentu, lai viņš varētu savu pedagoģisko darbu veikt interesanti un ieinteresēt savus skolēnus.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds jautājumam deputātei Ingai Bitei.
I.Bite (LRA).
Jā, paldies par to, ka neatbildējāt uz manu jautājumu.
Otrs jautājums ir tieši šajā pašā kontekstā – jūsu atbildes kontekstā –, ka pedagoga darba samaksas paaugstināšana ir iespējama, ja mēs palielinām skolēnu proporciju uz vienu skolotāju. Kāds ir jūsu redzējums par individuālām stundām un mazu grupu stundām tādās profesionālās izglītības iestādēs kā, piemēram, mūzikas skolas, mākslas skolas, kur tiešām reizēm ir individuālas stundas? Vai tās šādā kontekstā būtu tā kā principā iznīdējamas, lai varētu panākt to, ka uz vienu skolotāju ir vairāk skolēnu?
K.Šadurskis. Paldies.
Pedagoga atalgojums veidojas no formulas ar pietiekami daudziem parametriem. Tas ir gan izglītības posms, gan teritoriālais koeficients, tur nāk klāt tā sauktā direktoru fonda piemaksa, tur nāk klāt kvalitātes pakāpes. Tātad šī bāzes summa, kas šobrīd ir minimums 680, apaug ar šiem koeficientiem un veido pedagogu kopējo atalgojumu.
Mūzikas, mākslas un citās izglītības programmās ir papildu koeficienti: mūzikas – 1,3, mākslas, valodas un amatniecības – 1,2. Šie papildu koeficienti dod papildu finansējumu izglītības iestādei, lai iegūtu lielāku pedagoģisko likmju skaitu, lai varētu nodarbināt vairāk pedagogu un dotu iespēju individuālam darbam, kas mūzikā ir absolūti nepieciešams.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātam Arvīdam Platperam.
A.Platpers (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Man ir tāds jautājums ministram. Es dzirdēju divus viedokļus. Lai palielinātu pedagogu algu, vajag... tas ir likumsakarīgi, jo iedzīvotāju skaits ir samazinājies, visi skolu tīkli strukturēti, un, kad paliks līdzekļi, tos varēs atvēlēt pedagogu algām.
Un otrs. Mēs ar laiku palielināsim to algas lielumu, kas ir oficiāli noteikts līdz... Man liekas, konkrēti skaitļi par slodzi ir 900 eiro pēc trim gadiem, ja es pareizi atceros.
Man ir viens jautājums. Vai jūs esat kādreiz padomājis, kāpēc Igaunijā tā alga vienmēr, sākot jau ar deviņdesmito gadu vidu, bijusi krietni lielāka, nekā skolotājiem Latvijā, un vai jums ir kāds priekšlikums, kā varētu meklēt citus variantus algas paaugstināšanai, zinot, ka mums miljoni... kādreiz te izskan... tiek izšķērdēti... OIK un vienvārdsakot – sistēma... Vai nebūtu jāpārskata vispār augstskolu beigušo finansējums pēc būtības?
K.Šadurskis. Paldies.
Jā, par salīdzinājumu ar Igauniju ir ļoti daudz, ko teikt. Es varbūt minēšu divus, manuprāt, galvenos faktorus.
Pirmkārt, Igaunijā ir jūtami augstāks normatīvs... skolēnu un skolotāju skaita proporcija. Līdz ar to, šo mērķdotāciju sadalot uz mazāk likmēm, iegūst lielāku algu par likmi, un igauņi šo proporciju ievēro daudz striktāk nekā Latvijā. Es tagad no galvas neatceros skaitļus (ja nepieciešams, tos var atsūtīt), cik pašvaldībās reālā proporcija starp skolēnu un skolotāju skaitu neatbilst Ministru kabineta noteiktajai. Līdz ar to tas loģiski rada zemākas algas. Tas ir viens faktors.
Otrs faktors. Igaunijā budžets, kas tiek izmantots pedagogu algu mērķdotācijām, ir jūtami brīvāks no citiem maksājumiem. Jo, piemēram, mums speciālajā izglītībā... mēs maksājam no valsts budžeta arī par visu infrastruktūras uzturēšanu, kas ir pareizi, bet to nevar saukt par izglītības budžetu. Vismaz ne par pedagogu algu budžeta daļu.
Mums ir ļoti daudz papildu maksājumu, kas ir saistīti, teiksim, ar profesionālo skolu uzturēšanu un kas arī ir no valsts budžeta, un kopā tā ir viena programma. Tā ir pedagogu mērķdotācijas programma. Mēs vairāk vai mazāk kārtojam internātskolu tīklu, kur arī uzturēšana ir no tās pašas budžeta kategorijas. Tā ka mums izglītības budžeta daļa, kas ir paredzēta pedagogu algām, ir apaugusi ar ļoti daudzām sociāla rakstura funkcijām un tamlīdzīgi. Līdz ar to iznāk, ka mūsu algas diezgan jūtami atpaliek no Igaunijas pedagogu algām.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Saskaņā ar Kārtības rulli jautājumus vairs uzdot nevar, jo visas iespējas ir izsmeltas. Ir bijuši divi jautājumi no iesniedzējiem un trīs papildu jautājumi no pārējiem deputātiem.
Paldies deputātiem par jautājumiem! Paldies ministram par atbildēm!
Ar šo sēdi slēdzu.
SATURA RĀDĪTĀJS
Atbildes uz deputātu iesniegtiem jautājumiem
2018. gada 31. maijā
| Izglītības un zinātnes ministra Kārļa Šadurska atbilde uz deputātu jautājumu “Par pedagogu darba samaksas grafiku” (iesniegts 10.05.2018.) (pilns jautājuma teksts pielikumā) (Nr. 422/J12) (Atbildes dok. Nr. 4937) |
|
| Papildjautājums | - dep. V.Krūmiņš |
| Atbilde | - izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis |
| Papildjautājums | - dep. V.Krūmiņš |
| Atbilde | - izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis |
| Papildjautājums | - dep. I.Bite |
| Atbilde | - izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis |
| Papildjautājums | - dep. I.Bite |
| Atbilde | - izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis |
| Papildjautājums | - dep. A.Platpers |
| Atbilde | - izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis |