Latvijas Republikas 12.Saeimas
pavasara sesijas vienpadsmitā sēde
2018.gada 14.jūnijā

Sēdi vada Latvijas Republikas 12.Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi

Sēdes vadītāja. Labrīt, godātie deputāti! Aicinu ieņemt vietas Sēžu zālē, lai varam sākt Saeimas 2018.gada 14.jūnija sēdi.

Vispirms - iesniegtās izmaiņas Prezidija apstiprinātajā sēdes darba kārtībā.

Juridiskā komisija lūdz izdarīt izmaiņas sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par Sniedzes Rūjas atbrīvošanu no Kurzemes rajona tiesas zemesgrāmatu nodaļas tiesneša amata”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Juridiskā komisija lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut lēmuma projektu “Par Noras Pakules apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisija lūdz izdarīt izmaiņas sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījumi Zinātniskās darbības likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Ministru kabinets lūdz izdarīt izmaiņas sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījumi Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Deputātiem ir iebildumi. Mums ir jābalso.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai tiktu izdarītas izmaiņas sēdes darba kārtībā un tajā tiktu iekļauts likumprojekts “Grozījumi Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 62, pret - 19, atturas - nav. Lēmums pieņemts. Likumprojekts sēdes darba kārtībā ir iekļauts.

Pieprasījumu komisija lūdz izdarīt izmaiņas sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā deputātu Ivara Zariņa, Sergeja Potapkina, Artūra Rubika, Aleksandra Jakimova, Jāņa Tutina, Raimonda Rubika, Sergeja Dolgopolova, Jāņa Ādamsona, Sergeja Mirska un Ivana Ribakova pieprasījumu ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam “Par ekonomikas ministra nespēju pamatot Ministru kabineta noteikumu Nr.262 “Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus, un cenu noteikšanas kārtību” piemērošanas efektivitāti un pamatotību attiecībā uz pašpatēriņu”.

“Pret” pieteicies runāt deputāts Ivars Zariņš. (Starpsauciens: “Pret?!”; dep. I.Zariņš: “Jā!”)

I.Zariņš (SASKAŅA).

Kolēģi! Vakar mums bija fenomenāla Pieprasījumu komisijas sēde.

Par ko bija pieprasījums? Pieprasījums bija par to, ka Ekonomikas ministrija Ministru kabineta noteikumos ir iekļāvusi normu, kas ir pretrunā likumam, tātad pretlikumīgu normu.

Šī norma paredz sekojošo. Proti... Lai gan likums paredz, ka obligātā iepirkuma ietvaros komersants par šo dārgo subsidēto tarifu var pārdot tikai elektroenerģijas pārpalikumu, Ministru kabinets... Ministru kabineta noteikumos Ekonomikas ministrija paredzējusi tādu normu, ka tas tiek kontrolēts tikai no nākamā gada jūlija. Tas ir pretrunā ar likumu.

Uz šo pretrunu norādīja arī Juridiskais birojs.

Neskatoties uz to, ka šī pretruna ir acīmredzama un prettiesiska, Pieprasījumu komisijā tika nolemts šo pieprasījumu noraidīt. Kolēģi! Kāpēc es aicinu šodien atlikt šo pieprasījumu un neskatīt Saeimas sēdē? Jo tas ir ļoti svarīgi jums visiem - jums visiem, kas esat zvērējuši Latvijas tautai un savā zvērestā teikuši, ka jūs ievērosiet Latvijas Satversmi un likumus un savus pienākumus pildīsiet “godprātīgi un pēc labākās apziņas”. Tāpēc es aicinu šodien šo pieprasījumu neiekļaut Saeimas sēdes darba kārtībā, lai Juridiskais birojs var iesniegt izvērstu atzinumu, kurā uzskatāmi varēs redzēt, ka šis pieprasījums ir pamatots un ka šī norma ir pretlikumīga, un pieņemt kompetentu lēmumu.

Tāpēc aicinu šo pieprasījumu neiekļaut Saeimas šodienas sēdes darba kārtībā, jo pretējā gadījumā jūs vienkārši apstiprināsiet tās kuluāru sarunas, ka jūs interesē nevis tiesiskums šinī valstī, nevis savu pienākumu pildīšana Latvijas tautas priekšā, bet savas iekšējās politiskās spēles, jo, redziet, šodien tiek izskatīti arī citiem ministriem adresēti pieprasījumi, kuri ir tikuši akceptēti. Un tāpēc ir vajadzīgs šis politiskais dīls starp koalīcijas partijām, lai savstarpēji piesegtu savas nelikumības un tautas izlaupīšana vairāku miljonu apmērā varētu turpināties.

Tāpēc aicinu šodien šo pieprasījumu neiekļaut darba kārtībā.

Sēdes vadītāja. “Par” pieteicies runāt deputāts Artuss Kaimiņš.

A.Kaimiņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Ašeradenam tika dota iespēja labot situāciju, kāda izveidojusies saistībā ar OIK afēru. Ašeradens ir piemānījis pilnīgi visus! Esmu pieprasījis ministra Ašeradena demisiju (Dep. L.Čigāne: “Viens pats?!”), kura tiks izskatīta 21.jūnijā šajā pašā zālē. (Dep. H.Abu Meri: “Citā zālē nevar būt!”)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad viens deputāts ir runājis “pret”, otrs ir runājis “par”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai tiktu izdarītas izmaiņas sēdes darba kārtībā un tajā tiktu iekļauts deputātu Ivara Zariņa, Sergeja Potapkina, Artūra Rubika, Aleksandra Jakimova, Jāņa Tutina, Raimonda Rubika, Sergeja Dolgopolova, Jāņa Ādamsona, Sergeja Mirska un Ivana Ribakova pieprasījums ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam “Par ekonomikas ministra nespēju pamatot Ministru kabineta noteikumu Nr.262 “Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus, un cenu noteikšanas kārtību” piemērošanas efektivitāti un pamatotību attiecībā uz pašpatēriņu”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 63, pret - 18, atturas - nav. Lēmums pieņemts. Tātad pieprasījums sēdes darba kārtībā ir iekļauts.

Pieprasījumu komisija lūdz izdarīt izmaiņas sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā deputātu Ivara Zariņa, Sergeja Potapkina, Artūra Rubika, Aleksandra Jakimova, Jāņa Tutina, Raimonda Rubika, Sergeja Dolgopolova, Jāņa Ādamsona, Sergeja Mirska un Ivana Ribakova pieprasījumu ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam “Par ekonomikas ministra dīvaino pamatojumu Ministru kabineta noteikumiem Nr.262 “Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus, un cenu noteikšanas kārtību” attiecībā uz “godprātīgi izdarītu pārkāpumu””. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo grozījumu sēdes darba kārtībā? Iebildumu nav. Lēmums pieņemts.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut lēmuma projektu “Par Saeimas piekrišanu likumā “Par valsts budžetu 2018.gadam” noteiktās apropriācijas palielināšanai”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz izdarīt izmaiņas sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par Saeimas piekrišanu likumā “Par valsts budžetu 2018.gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei” (Nr.748/Lm12). Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? (Starpsauciens: “Jā!”)

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai tiktu grozīta sēdes darba kārtība, tajā iekļaujot lēmuma projektu “Par Saeimas piekrišanu likumā “Par valsts budžetu 2018.gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei” (Nr.748/Lm12)! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret - 2, atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Deputāti Abu Meri, Brigmanis, Krauze, Lībiņa-Egnere un Upenieks lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Rīgas Ekonomikas augstskolu””.

“Par” pieteicies runāt deputāts Jānis Upenieks.

J.Upenieks (VIENOTĪBA).

Augsti godājamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Rīgas Ekonomikas augstskola, kas zināma arī kā Stockholm School of Economics in Riga vai tautā saukta par zviedru skolu, tika izveidota 1994.gadā ar Zviedrijas valdības finansiālu atbalstu, Latvijai noslēdzot starptautisku līgumu ar mērķi neilgi pēc Padomju Savienības sabrukuma veicināt izglītības attīstību - piedāvāt vienu no izcilākajām pieejamām izglītībām visu triju Baltijas valstu reģionā, kā arī nodrošināt augsta līmeņa biznesa un ekonomisko izglītību. 24 gadu laikā šī augstskola ir bijusi viena no līderēm ekonomiskās un biznesa izglītības ziņā. Arī vissvaigākajā, 2017.gada Finansial Times reitingā tā Baltijas un Ziemeļvalstu reģionā ir atzīta par biznesa augstskolu Nr.1.

Tomēr pēc 24 gadu darba ir radušies jauni apstākļi, kas liedz turpināt veiksmīgu augstskolas attīstību un parāda, ka līdzšinējās tradīcijas mums acīmredzot neder un ir jāmaina.

Tādēļ, kolēģi, ņemot vērā vēsturiskos apstākļus un situāciju, esam sagatavojuši grozījumus likumā “Par Rīgas Ekonomikas augstskolu”, kas nodrošinās augstskolas turpmāku veiksmīgu darbību atbilstoši tās dibinātāju ieskatiem un ļaus augstskolai arī turpmāk nodrošināt augstvērtīgu izglītību ekonomikas un biznesa jomā.

Aicinu atbalstīt arī nākamo likumprojektu - “Rīgas Juridiskās augstskolas likums”, jo situācija ir līdzīga.

Kolēģi, neliksim šķēršļus starptautiski atzītai augstākā līmeņa izglītībai Latvijā! Ja mums ir kaut kas Nr.1, tad cīnāmies par to un turam kā piemēru pārējiem!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Deputātiem ir iebildumi, un mums ir jābalso.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai tiktu izdarītas izmaiņas sēdes darba kārtībā, tajā iekļaujot likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Rīgas Ekonomikas augstskolu””! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 70, pret - 10, atturas - 4. Lēmums pieņemts. Likumprojekts sēdes darba kārtībā ir iekļauts.

Deputāti Abu Meri, Brigmanis, Krauze, Lībiņa-Egnere un Upenieks lūdz izdarīt izmaiņas sēdes darba kārtībā un tajā iekļaut likumprojektu “Rīgas Juridiskās augstskolas likums”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Deputāti Abu Meri, Gaidis Bērziņš, Daudze, Dālderis un Upenieks lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut likumprojektu “Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā”.

“Par” pieteicies runāt deputāts Jānis Upenieks.

J.Upenieks (VIENOTĪBA).

Augsti godājamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Kredītu nozare jau izsenis ir bijusi sensitīva un sāpīga tēma Latvijas iedzīvotājiem. Un, tikko kā sākam atkopties no vēsturiski problemātiskās un smagās hipotekāro kredītu krīzes, esam sastapušies ar jauniem izaicinājumiem, jauniem kredītu veidiem, jaunām kredītu izsniegšanas platformām.

2015.gadā, kad pēdējo reizi grozījām Patērētāju tiesību aizsardzības likumu, veicām tajā vairākas noderīgas izmaiņas: kredīta kopējo izmaksu ierobežojumu dienā, visu maksājumu ierobežojumu, kas nevar pārsniegt 100 procentus, nokavējuma procentu ierobežojumu, kā arī aizliedzām izsniegt kredītus naktī - no pulksten 23.00 vakarā līdz septiņiem rītā. Šie grozījumi ir veicinājuši pozitīvas pārmaiņas nozarē, kā arī procentu likmju samazinājumu.

Neskatoties uz to, mēs joprojām saskaramies ar dažādiem likteņstāstiem, ikvienam ir pazīstams kāds, kurš ir nonācis parādu atkarībā. Un tieši tādēļ ir jāsper nākamie soļi, sakārtojot Patērētāju tiesību aizsardzības likumu.

Piedāvātie grozījumi paredz labot ierasto praksi atbilstoši Eiropas Savienības Tiesas spriedumam, ka kredītu izsniegšanas procesā nevar paļauties tikai uz kredītņēmēju vienpersoniski sniegtu informāciju, bet ir jāgūst papildu apliecinājums, kā arī jānodrošina kredītdevēju savstarpējs pienākums apmainīties ar informāciju kredīta izsniegšanas procesā, lai nebūtu tā, ka viena un tā pati persona var aizņemties pie viena, pie otra, pie trešā aizdevēja un pat pie desmit aizdevējiem.

Tāpat, kolēģi, aicinu arī atbalstīt iesniegto likumprojektu par kredītprocentu likmes noteikšanu.

Kopumā tie būs būtiski grozījumi, kas vērsti uz nozares sakārtošanu.

Hipotekārie kredīti, līzingi, SMS kredīti, modernas kredītu izsniegšanas platformas internetā, reklāmas, kas uz katra stūra čukst: “Aizņemies!”... Kredītu nozare ir dinamiska, strauji attīstās, un tieši tāpēc mums ir jāturpina regulējuma stiprināšana, lai aizsargātu mūsu iedzīvotāju intereses, lai tas nekļūtu par akmeni kaklā visa mūža garumā, bet gan paliktu tikai un vienīgi kā saudzīgs un noderīgs līdzeklis īpašuma iegādei, biznesa attīstībai vai krīzes situāciju risināšanai cilvēku dzīvēs un neatstātu sekas nākotnē.

Paldies, kolēģi!

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. “Pret” pieteicies runāt deputāts Juris Viļums.

J.Viļums (LRA).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Dāmas un kungi! Visi jūs, gan tie, kuri piederat pie frakcijām, gan tie deputāti, kuriem nav pārstāvības Prezidijā, ļoti labi zināt, ka šodien mums darba kārtība ir ļoti saspringta. Strādāsim līdz pulksten 12.30, pēc tam ir pārtraukums līdz 20.jūnijam.

Darba kārtībā jau ir iekļauts šis pats likumprojekts, respektīvi, “Grozījums Patērētāju tiesību aizsardzības likumā”. Kāpēc vēl vajadzīgs otrs darba kārtības punkts, kurš tieši to pašu likumu ver vaļā?

Es saprotu, ka koalīcijai ir mūžīga greizsirdība pret visu, ko iesniedz opozīcija, bet jums šajā likumprojektā ir tikai divi panti. Vai tiešām ir tik ļoti grūti tos iesniegt uz otro lasījumu?

Dāmas un kungi! Jūs tikko teicāt, ka atbalstāt likumprojektu, ko iesniedza Latvijas Reģionu apvienības frakcija.

Aicinu atbalstīt to likumprojektu, kurš jau ir iekļauts darba kārtībā, un šo neatbalstīt, bet korekti strādāt pie konkrētā likumprojekta.

Pilnībā piekrītu, ka kredītu un ātro kredītu stāsts ir jau tiktāl nonācis, ka tas ir drauds Latvijas nacionālajai drošībai. Manuprāt, mēs... Šodien laikam skatīsim grozījumus Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā, ka, lūk, propagandas mediji ir jāsavalda. Bet kas jau gadiem notiek šajā ātro kredītu stāstā? Ir veca anekdote par to, ka reklāmas šobrīd ir visur: bail pat atvērt ledusskapi - vai tur arī nebūs kāda reklāma par ātrajiem kredītiem?

Es aicinu, kolēģi, šo konkrēto likumprojektu darba kārtībā neiekļaut, bet, kā Upenieka kungs teica, atbalstīt to, kas jau ir darba kārtībā iekļauts.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad viens deputāts ir runājis “par”, viens - “pret”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā” (Nr.1294/Lp12) iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 71, pret - 1, atturas - nav. Likumprojekts sēdes darba kārtībā ir iekļauts.

Deputāti Abu Meri, Gaidis Bērziņš, Daudze, Dālderis un Upenieks lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut likumprojektu “Grozījumi Kredītiestāžu likumā”. Vai deputāti... Ā, Smiltēna kungs, runāsiet “par” vai “pret”?

“Pret” pieteicies runāt deputāts Edvards Smiltēns.

E.Smiltēns (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labrīt, kolēģi! Man pašam jāpadomā par to, vai atbalstīt vai neatbalstīt. Es pats no rīta ieraudzīju, ka šie grozījumi parādījušies. Tāda dīvaina situācija. Latvijas Reģionu apvienība iesniedza grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā laikus, pirms nedēļas, lai iekļautu tos darba kārtībā. Tie balstīti uz analīzes par to, kā citās Centrāleiropas valstīs ir noteiktas maksimālās likmes aizņēmumiem.

Mēs piedāvājam sākt diskusiju, nosakot robežvērtību - 25 procenti. Es domāju, arī Romāns Naudiņš atbalsta šādu iniciatīvu un komisijā būtu gatavs tālāk strādāt pie tās pat vasarā. Te pēkšņi no putekļiem tiek izvilkti šādi grozījumi, kuri neesot gājuši cauri Ministru kabinetam. Steidzami, vienas dienas laikā, sagatavoti un iesniegti... (Starpsauciens.) Vienas nakts laikā? Viļuma kungs labāk zina. Un fiksi iesniegti Saeimā.

Es Upenieka kunga teiktajā sadzirdēju, ka viņš arī aicina atbalstīt tos grozījumus, ko šobrīd virza Latvijas Reģionu apvienība. Bet vai nav tā, ka Latvijas Reģionu apvienības grozījumi par ātro kredītu firmu apetītes diezgan būtisku mazināšanu ir raisījuši stresu un satraukumu ātro kredītu biznesa pārstāvju - akcionāru, investoru - starpā un varbūt arī politiķu starpā? Ar savu astoņu gadu pieredzi varu teikt, ka šādi gājieni ir pieredzēti.

Tātad tiek iesniegti šādi grozījumi, kas ir radikāli maigāka versija. Es pat būtu gatavs tos it kā atbalstīt. Bet tā ir radikāli maigāka versija par tēmu, kā ierobežosim ātros kredītus. Sākotnēji man šķita, ka tiks izvirzīta dilemma, respektīvi, neatbalstīsim Latvijas Reģionu apvienības priekšlikumus, labāk atbalstīsim šos. Bet nu Upenieks runā, ka atbalsts tomēr būšot. Tas labi. Bet vai nebūs tā, ka vēlāk komisijā būs dažādi viedokļi un Ekonomikas ministrija nāks ar argumentiem, ka tomēr LRA grozījumi ir pārāk radikāli un jāvirzās maziem, maziem, mazītiņiem solīšiem, lai mazinātu ātro kredītu firmu apetīti? Zinot aizkulises un saprotot, ka nāk vēlēšanas un partiju kasēs nepieciešami līdzekļi, man tomēr ir bažas par to, vai šis priekšlikums, kurš tika sagatavots vienas nakts laikā, nevis iesniegts parastā kārtībā, nav mēģinājums ļoti elegantā, filigrānā veidā apspēlēt tos priekšlikumus, kas ir iesniegti no LRA, lai šo procesu mēģinātu “ievirzīt” (pēdiņās) pareizā gultnē?

Es noklausīšos Upenieka kunga teikto un tad pieņemšu lēmumu - vai atbalstīt to, ka mēs iekļaujam šīs sēdes darba kārtībā šos grozījumus.

Paldies.

Sēdes vadītāja. “Par” pieteicies runāt deputāts Jānis Upenieks.

J.Upenieks (VIENOTĪBA).

Godātie kolēģi! Tīri skaidrībai. Ekonomikas ministrija ar šo likumprojektu par nozares sakārtošanu strādā diendienā. Pie šiem grozījumiem ir strādāts nu jau vairāk nekā gadu, gan ejot cauri Patērētāju tiesību aizsardzības centra vadlīnijām... (Aplausi.)

Redzot, ka ir iesniegts likumprojekts, kurā ir ļoti šaura norma, kas aptver ļoti mazu segmentu no visiem kredītu jautājumiem un problēmām, kas šobrīd ir nozarē, bija, protams, operatīvi jāreaģē, un tāpēc šodienas sēdes darba kārtībā ir paplašināta likumprojekta versija, kas vēl vairāk sakārtos nozari.

Tādēļ, es domāju, mēs šinī jautājumā esam vienoti, cīnāmies par to, lai kredītņēmēji ir aizsargāti un lai viņiem nav par šīm savām kļūdām jācieš visas dzīves garumā. Tādēļ aicinu atbalstīt iekļaušanu darba kārtībā un aicinu atbalstīt arī nodošanu komisijām.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Mums ir jābalso.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Kredītiestāžu likumā” iekļaušanu sēdes darba kārtībā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret - 1, atturas - nav. Likumprojekts sēdes darba kārtībā ir iekļauts.

Deputāti Dambe, Brigmanis, Kozlovska, Abu Meri, Dālderis, Andris Bērziņš un citi lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut likumprojektu “Kultūras centru likums”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Sākam izskatīt grozīto sēdes darba kārtību.

Darba kārtībā - Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem.

Saeimas Prezidijs ierosina Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Satversmes aizsardzības biroja likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ārlietu komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Hāgas konvenciju par tiesas un ārpustiesas dokumentu izsniegšanu civillietās un komerclietās”” nodot Ārlietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā” nodot Juridiskajai komisijai, kā arī Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijām? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Smiltēna, Kleinbergas, Ruka, Viļuma, Bites, Šimfas un citu deputātu iesniegto likumprojektu “Grozījums Patērētāju tiesību aizsardzības likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

“Par” pieteicies runāt deputāts Edvards Smiltēns.

E.Smiltēns (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Kolēģi! Lasījums no Latvijas Republikas Krimināllikuma.

“201.pants. Augļošana.

Par dažāda veida aizdevumiem, kuri izdarīti, apzināti izmantojot aizdevuma ņēmēja smago materiālo stāvokli, un kuru nosacījumi ir viņam pārmērīgi apgrūtinoši (augļošana), -

soda ar īslaicīgu brīvības atņemšanu vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu.”

Tātad par to ir kriminālatbildība.

Kolēģi! Ātrie kredīti vairumā gadījumu ir ar likumu atļauta augļošana. Ātro kredītu devējus ārvalstīs sauc arī par loan sharks - aizdevumu haizivīm. Kādēļ ir radies šāds apzīmējums? Tādēļ, ka mērķauditorija šādiem kredītiem ir cilvēki, kuri jau tā ir nonākuši finanšu grūtībās un kuriem dažādu iemeslu dēļ nav iespējas iegūt patēriņa kredītu bankās, kur tiek rūpīgi izvērtēta klientu maksātspēja, tas ir, iespējas aizdevumu atdot.

Apzīmējums loan sharks - aizdevumu haizivis - šiem aizdevējiem tiek lietots tāpēc, ka viņi balansē uz smalkās robežas starp likumā atļautu darbību un kriminālatbildību par neatļautu augļošanu, izmantojot aizdevuma ņēmēju smago materiālo stāvokli, kurā aizdevuma atmaksāšanas nosacījumi aizņēmējam varētu būt pārlieku apgrūtinoši. Citiem vārdiem sakot, uz tās smalkās robežas, kas cilvēkus ieved parādu verdzībā, vēl lielākā trūkumā un nabadzībā, atņemot šiem cilvēkiem nākotnes iespējas nopelnīto izmantot savām personīgajām vai ģimenes vajadzībām. Tas cilvēkus ieved parādu slazdā. Viņi var aizņemties 100 eiro, taču tie strauji izaug līdz 200, 200 - līdz 400, 1000 - līdz 2000 un tā tālāk. Tāda savdabīga moderno laiku dzimtbūšana.

To parāda arī Patērētāju tiesību aizsardzības centra sagatavotais pārskats, kas liecina, ka 2017.gadā patērētājiem no jauna ir izsniegti kredīti 586 miljonu

eiro apmērā un aizvien aktīvāk tiek izmantots distances kredītu pagarināšanas pakalpojums: kopējais distances kredītu pagarinājumu skaits ir palielinājies par vairāk nekā 40 procentiem.

Kolēģi! Problēmas ar maksājumiem Latvijā: maksājumus virs 200 eiro kavē 170 tūkstoši cilvēku, maksājumus virs 2000 eiro kavē aptuveni 45 tūkstoši cilvēku. Šajā skaitā liela daļa attiecas tieši uz ātrajiem kredītiem. Rezultātā valsts cīnās ar smagām problēmām, kas pat vairs nav ilgtermiņa, bet jau šodien rada būtisku apdraudējumu mūsu ekonomikai. Valsts cīnās, lai atgrieztu aizbraukušos. Taču, kolēģi, mēs cīnāmies ar sekām! Cēlonis bieži vien ir pārlieku lielās finanšu saistības, kuru dēļ cilvēki dodas prom uz ārvalstīm.

Valsts cīnās arī ar ēnu ekonomiku... Darba laika uzskaite būvniecībā - dažādi priekšlikumi ir bijuši. Taču, kolēģi, tās visas ir sekas! Ir veselas nozares, kurās ļoti labi zināma situācija: darba ņēmējs uzstāj uz samaksu skaidrā naudā vai aploksnē. Tā Latvija zaudē savus cilvēkresursus un nodokļu maksātājus. Pēc tam Saeima pieņem likumus, kuri šiem nodokļu nemaksātājiem liedz piekļuvi, piemēram, veselības aprūpei. Atkal ir cīņa ar sekām, nevis cēloņiem!

Mēs gribam dzīvot Eiropā, būt tuvāk Eiropas kodolam. Bet kā ir citur? Beļģijā, Vācijā, Francijā, Itālijā, Šveicē un daudzās citās valstīs gada procentu likme nepārsniedz 20 procentus gadā. Kolēģi! Valstij ir jāaizsargā savi pilsoņi, un daudzās Eiropas valstīs tieši tas tiek darīts.

Latvijas Reģionu apvienība vēlas radikāli mazināt Latvijas cilvēku - mūsu cilvēku! - parādu verdzību, tai sekojošo emigrāciju un aiziešanu ēnu ekonomikā. Piedāvājam ierobežot kopējās kredītizmaksas - 0,07 procenti dienā no kredīta summas, kas būtu aptuveni 25 procenti gadā. Tā būtu saprātīga summa, jo pat investori Latvijā rēķina, ka astoņi procenti gadā, tas ir, investment return rate vai investīciju atdeve, ir ļoti labi procenti. 25 procenti gadā - tāds ir Latvijas Reģionu apvienības piedāvājums, lai tūliņ sāktu tālāku diskusiju Saeimas komisijā. 25 procenti, un virs tiem sākas kriminālatbildība. Lai visiem iedzīvotājiem būtu skaidrs!

Mēs arī saprotam, ka šis ir ļoti politizēts jautājums, jo daudzi politiķi paši ir kļuvuši par investoriem ātro kredītu biznesā - tas ienes galvu reibinošu peļņu un miljonos mērāmus ienākumus. Līdz ar to šis balsojums ir arī simbolisks. Tas parādīs, kuras partijas ir dziļi atkarīgas no ātro kredītu biznesa un kuras ir pilnīgi brīvas savā rīcībā un spēj strādāt Latvijas valsts un tās iedzīvotāju labā.

Paldies. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā” nodot Ārlietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret...? Tātad deputātiem ir iebildumi.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā” nodošanu Ārlietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 63, pret - 17, atturas - nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Abu Meri, Brigmaņa, Krauzes, Lībiņas-Egneres un Upenieka iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Rīgas Ekonomikas augstskolu”” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

“Par” pieteicies runāt deputāts Hosams Abu Meri.

H.Abu Meri (VIENOTĪBA).

Labrīt, kolēģi! Es parunāšu gan par šo likumprojektu, gan par nākamo.

Esam sagatavojuši divus likumprojektus - “Grozījumi likumā “Par Rīgas Ekonomikas augstskolu””, kurš paredz vairākus papildinājumus un precizējumus attiecībā uz augstskolas tiesisko regulējumu, kā arī likumprojektu “Rīgas Juridiskās augstskolas likums”, kura mērķis ir precizēt Rīgas Juridiskās augstskolas vietu augstākās izglītības sistēmā, ievērojot tās darbības specifiku.

Abās augstskolās mācības notiek tikai angļu valodā. Tajās strādā ārvalstu pasniedzēji. Abas ir dibinātas uz starptautisko līgumu pamata, un atšķirībā no citām Latvijas augstskolām tās dibinātas ar ievērojamu Zviedrijas atbalstu.

Šīs augstskolas daudzu gadu garumā var lepoties ar nemainīgi augstu izglītības kvalitāti. Tās ienesušas Rietumu augstākās izglītības vēsmas un standartus Latvijas augstākās izglītības vidē. Tās sagatavojušas neskaitāmus jaunus profesionāļus, kas jau vairākus gadus veiksmīgi sevi apliecina vadošos amatos gan valsts pārvaldē, gan privātajā sektorā Latvijā un ārzemēs.

Ņemot vērā īpašo situāciju, kādā atrodas šīs divas augstskolas, šos likumprojektus vieno kopīgs būtisks mērķis - tiek piedāvāts risinājums saistībā ar šo augstskolu rektoriem, kurus šobrīd nav iespējams amatā apstiprināt spēkā esošā regulējuma dēļ.

Šis likumprojekts paredz, ka uz ārvalstu profesionāļiem šajās augstskolās valsts valodas prasmes vispārējās prasības netiek attiecinātas un viņi varēs ieņemt ne tikai akadēmiskos amatus, bet arī augstākos administratīvos amatus, tajā skaitā rektora amatu.

Saziņa un sadarbība ar privātpersonām un iestādēm joprojām tiek nodrošināta valsts valodā. Pieņemot šos grozījumus, ieguvējas būs gan abas augstskolas, gan Latvijas sabiedrība kopumā, jo tām būs iespēja turpināt pilnvērtīgu darbu, sagatavot globālā tirgū konkurētspējīgus augsta līmeņa juristus un ekonomikas profesionāļus.

Aicinu atbalstīt likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Rīgas Ekonomikas augstskolu”” un likumprojektu “Rīgas Juridiskās augstskolas likums”.

Ļausim savas jomas profesionāļiem strādāt!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Abu Meri, Brigmaņa, Krauzes, Lībiņas-Egneres un Upenieka iesniegto likumprojektu “Rīgas Juridiskās augstskolas likums” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Abu Meri, Gaida Bērziņa, Daudzes, Dāldera un Upenieka iesniegto likumprojektu “Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā” (Nr.1294/Lp12) nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Abu Meri, Gaida Bērziņa, Daudzes, Dāldera un Upenieka iesniegto likumprojektu “Grozījumi Kredītiestāžu likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Dambes, Brigmaņa, Kozlovskas, Abu Meri, Dāldera, Andra Bērziņa un citu deputātu iesniegto likumprojektu “Kultūras centru likums” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

“Par” pieteicies runāt deputāts Valters Dambe.

V.Dambe (ZZS).

Cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Pēc divām nedēļām un trijām dienām sāksies XXVI Vispārējie latviešu dziesmu un XVI deju svētki.

Rīgā ieradīsies vairāk nekā 40 tūkstoši svētku dalībnieku gan no Latvijas novadiem, pilsētām, gan no ārzemēm, kur šie dalībnieki ir gatavojušies piecgades lielākajam notikumam kultūrā - dziesmu svētkiem, kuri ir iekļauti UNESCO nemateriālā mantojuma sarakstā. Viņi ir gatavojušies gan Latvijā, gan ārzemēs, turklāt Latvijā - kultūras centru paspārnē.

Latvijā ir vairāk nekā 500 šādu kultūras centru. Citur tos sauc par tautas namiem, saieta namiem, klubiem, kultūras namiem. Kultūras darbinieku asociācijas biedri, pamatojoties uz Latvijas Nacionālā kultūras centra 2015.gada 19.oktobra rīkojuma Nr.179 “Par darba grupas izveidi” 3.1 apakšpunktu, izveidoja darba grupu, kas triju gadu garumā strīdos un diskusijās izstrādāja šo likumprojektu.

Diemžēl tā ir sabiedriska organizācija, kurai nav likumdošanas iniciatīvas tiesību. Likumprojektus var izstrādāt deputāti vai ministrijas, kuras tos iesniedz caur Ministru kabinetu. Un kultūras centru darbinieki vērsās mūsu frakcijā ar lūgumu šo likumprojektu iesniegt Saeimā, lai sāktu to izskatīt, diskutēt, debatēt un uzlabot komisijā. Tas nebūt nav simtprocentīgi pilnīgs un darboties spējīgs. Bet simboliski mūsu pienākums būtu sekmēt dziesmu svētku unikālo tradīciju, atbalstīt kultūras darbinieku iniciatīvu un pieņemt šo likumprojektu kā likumu, kas regulētu, reglamentētu viņu darbību.

Kultūras institūciju likuma 3.panta otrajā daļā ir teikts: “Atsevišķas kultūras jomas un ar tām saistīto kultūras institūciju juridisko statusu un darbību regulē speciāli likumi.” Ir pieņemts Bibliotēku likums, Muzeju likums, Arhīvu likums, taču Kultūras centru likuma joprojām nav. Bet darbinieki to vēlas. Tāpēc lūdzu atbalstīt likumprojekta nodošanu komisijai un turpināt tā izskatīšanu un izstrādi.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Darba kārtībā - jautājums par atvaļinājuma piešķiršanu.

Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Aleksandram Kiršteinam no šā gada 19.jūnija līdz 21.jūnijam. Godātie kolēģi, par atvaļinājuma piešķiršanu mums ir jābalso.

Lūdzu zvanu! Balsosim par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Aleksandram Kiršteinam no šā gada 19.jūnija līdz 21.jūnijam! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Darba kārtībā - lēmuma projekts “Par Saeimas 2018.gada pavasara sesijas slēgšanu un Saeimas 2018.gada rudens sesijas sākšanu”.

Godātie deputāti! Saeimas Prezidijs, vienojoties ar Frakciju padomi, ierosina Saeimas pavasara sesiju slēgt šā gada 22.jūnijā un rudens sesiju sākt šā gada 4.septembrī.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Saeimas 2018.gada pavasara sesijas slēgšanu un Saeimas 2018.gada rudens sesijas sākšanu”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Darba kārtībā - amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana.

Darba kārtībā - lēmuma projekts “Par neuzticības izteikšanu tieslietu ministram Dzintaram Rasnačam” (Nr.739/Lm12).

Deputāti Romāns Mežeckis, Inguna Sudraba, Aivars Meija, Jānis Urbanovičs, Sergejs Potapkins, Ivans Ribakovs, Mihails Zemļinskis, Jānis Ādamsons, Artuss Kaimiņš, Jānis Tutins, Aleksandrs Jakimovs, Sergejs Mirskis, Ivans Klementjevs, Romans Miloslavskis, Boriss Cilevičs un Vladimirs Nikonovs ir iesnieguši lēmuma projektu “Par neuzticības izteikšanu tieslietu ministram Dzintaram Rasnačam” (Nr.739/Lm12).

Iesniedzēju vārdā - deputāts Romāns Mežeckis.

R.Mežeckis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Pēdējo nedēļu asiņainie notikumi rada trauksmes sajūtu visā Latvijas sabiedrībā. Taču advokāta Bunkus slepkavība ir tikai pēdējais ķēdes posms un kulminācija ilgstošajā maksātnespējas sistēmas degradācijas procesā Latvijā. Pēc šī notikuma esmu runājis ar daudziem cilvēkiem un uzdevis viņiem visiem vienu jautājumu - kā viņi vērtē notikušo. (Dep. A.Kaimiņš: “Mūrnieces kundze, ieviesiet kārtību zālē, lūdzu!”) Un mani šokēja - vienkārši šokēja - cilvēku atbildes. Lielākā daļa no viņiem teica: “Tā viņiem vajag!”; “Sen jau tā vajadzēja!”; “Viņi to ir pelnījuši!”

Es nevaru tam piekrist, bet es varu saprast, kāpēc viņi tā domā. Jo - ko tad grib cilvēki? Cilvēki grib normālu dzīvi mūsu valstī. Viņi grib zināt, ka visiem ir vienādas iespējas; ka viņi, godīgi strādājot, spēs nopelnīt pārtikušu dzīvi sev un saviem tuviniekiem.

Nepārprotiet mani! Cilvēki, ar kuriem es runāju, negaida, ka valdība atrisinās visas viņu problēmas. Viņi zina, ka, lai kaut ko sasniegtu, ir neatlaidīgi jāstrādā, un lielākā daļa cilvēku grib strādāt, bet viņi saprot, ka ne jau ar godīgu darbu maksātnespējas administratori ir nopelnījuši savus dārgos limuzīnus, jahtas un villas. Un, televizora ekrānā redzot, ka maksātnespējas administratori, atņemot citiem viņu, iespējams, sūri, grūti pelnīto mantu, gada laikā kļūst piecreiz bagātāki, kļūst par miljonāriem, katrs vienkāršais Latvijas cilvēks instinktīvi sajūt šo milzīgo netaisnību.

Šādi piemēri no maksātnespējas administratoru greznās dzīves sagrauj visu pārējo cilvēku sapņus par normālu dzīvi un - tas ir ne mazāk svarīgi! - iedragā ticību tam, ka mēs dzīvojam taisnīgā valstī. Sabiedrības uzticēšanās visvairāk ir atkarīga no valsts vadītāju pieņemtajiem lēmumiem un izdarītajām izvēlēm.

Šodien valdībai un koalīcijas deputātiem ir divas iespējas: vai nu sākt maksātnespējas sistēmas attīrīšanu un veikt izmaiņas attiecīgajos likumdošanas aktos un personālsastāvā (un pirmām kārtām sākt ar atbildīgo - tieslietu ministru!), vai izvēlēties principu “vārna vārnai acī neknābj” un atstāt visu pa vecam, neko nemainot. Taču šādā gadījumā valdības partijām būs jārēķinās ar sabiedrības pieaugošo neapmierinātību.

Cienījamo valdības vadītāj un koalīcijas deputāti! Vai jūs saprotat to, ka, ja jūs paši nemainīsiet neko šajā korumpētajā vidē, tad to sāks darīt cilvēki ielās? Cilvēki sāks iet gājienos, mītiņos un akcijās, aizstāvot savas tiesības būt savas zemes pilsoņiem, nevis kaut kādiem jaunbagātnieku un viņu piesedzēju - politiķu - pakalpiņiem.

Un vēl. Šīs nelikumības daudzu gadu garumā var notikt tikai tāpēc, ka visi zina, bet visi par to klusē. Un tāpēc nevajag taisīt muti ciet presei! Preses un arī mūsu un jūsu uzdevums ir salauzt šo pazemojošo melu, klusēšanas un noklusēšanas ledu.

Un tagad es minēšu vairākus iemeslus, kāpēc Dzintars Rasnačs vairs nedrīkst būt tieslietu ministrs.

Dzintars Rasnačs pirmo reizi par tieslietu ministru kļuva 1995.gadā, un kopumā tieslietu ministra postenī viņš pavadījis jau daudzus gadus. Kāpēc tas ir svarīgi? Tāpēc, ka attiecībā uz Rasnaču nestrādā šādi argumenti: “Esmu vēl jauns ministrs, nesen esmu atnācis, vēl nebiju iepazinies, nezināju, nesapratu...” Lai netēlo Nezinīti uz Mēness! Visu Dzintars Rasnačs labi zināja, visu labi saprata.

Pēdējos četrus gadus, pēdējās divās valdībās pēc kārtas, Rasnačs atkal ieņem tieslietu ministra amatu. Gan Laimdotas Straujumas, gan Māra Kučinska valdības deklarācijā bija apņemšanās definēt maksātnespējas politikā sagaidāmos rezultātus ilgtermiņā, valsts lomu maksātnespējas uzraudzības nodrošināšanā, pārskatīt Maksātnespējas administrācijas funkcijas un tiesas lomu, kā arī pabeigt maksātnespējas procesa administratoru profesijas reformu, kas uzlabotu administratoru darbības uzraudzību un atbildību.

Skaisti!

Viens termiņš, otrs termiņš... Dzintars Rasnačs atkal četrus gadus mēģina sevi pierādīt tieslietu ministra amatā. Principā četri gadi ir pietiekami ilgs laiks, ja ir saprašana un patiesa vēlme sakārtot nozari. Bet nekas jau nav izdarīts! Rasnačs nevar turpināt ieņemt tieslietu ministra amatu, jo šo četru gadu garumā tieši viņa mazspējas un neieinteresētības dēļ valdības deklarācija maksātnespējas jautājumos nav pildīta un ir palikusi deklaratīvā līmenī. Vai valdības deklarācijas nepildīšana nav pamats premjeram pieprasīt par attiecīgo jomu atbildīgā ministra atkāpšanos?

Nākamais iemesls. Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs nenodrošina likuma ievērošanu.

Maksātnespējas likumā nepārprotami ir definēts maksātnespējas procesa mērķis. Tas ir: “veicināt finansiālās grūtībās nonākuša parādnieka saistību izpildi un, ja iespējams, maksātspējas atjaunošanu, piemērojot likumā noteiktos principus un tiesiskos risinājumus”. Tātad maksātnespējas administratoram, nonākot finansiālās grūtībās esošā uzņēmumā, būtu jāpalīdz uzņēmumam un tā īpašniekiem atjaunot maksātspēju, atgriezties ekonomiskā apritē un nodrošināt valsts budžetā ienākumus nodokļu veidā.

Tā vietā uzņēmumi un to manta tiek izlaupīta, un Latvijā pelnošu uzņēmumu paliek arvien mazāk un mazāk. Maksātnespējas administratori kļūst par ēnu ekonomikas miljonāriem.

Daži piemēri.

“Liepājas metalurgs”. 2013.gada novembris. Ilgs, nogurdinošs un skandalozs maksātnespējas process. 2018.gadā uzņēmuma manta tiek izpārdota pa daļām, darbu zaudē 1345 uzņēmuma darbinieki. Procesā iztērēti daudzi miljoni eiro. Investoru piesaisti veicošā konsultanta atlīdzība bija vairāk nekā divi miljoni eiro; administratoru atlīdzība - arī gandrīz divi miljoni eiro. Mērķis nav sasniegts, bet atlīdzības - fantastiskas! Būtībā viss process bijis pakārtots tam, lai nevis izglābtu šo Liepājai un visai Latvijai tik svarīgo uzņēmumu, bet lai maksimāli nopelnītu tieši maksātnespējas administratori un viņu draugi.

“TRASTA KOMERCBANKA”. Kārtējais piemērs tam, ka maksātnespējas process kalpo maksātnespējas administratoriem un ar tiem saistītām interesēm, nevis uzņēmējiem un sabiedrībai. Bankas bēdīgo likteni izlēma tieši maksātnespējas administrators. Sākotnējie aprēķini liecināja, ka bankas aktīvi - 130,2 miljoni eiro - ļauj segt teju visas saistības - 130 miljonus eiro. Pēc administratora iecelšanas strauji tika samazināta “Trasta komercbankas” aktīvu vērtība. Pēc likvidatoru, maksātnespējas administratoru, darbošanās notika aktīvu pārvērtēšana un tika secināts, ka bankas īpašumu vērtība bija gandrīz uz pusi mazāka - vairs tikai 73 miljoni. Tas viss bija atkarīgs no administratora izvēlētās aktīvu pārdošanas stratēģijas. Izpārdodot aktīvus, var vairāk nopelnīt un pēc tam šādi nopelnīto naudu brālīgi (vai mazāk brālīgi) sadalīt. Šoreiz šis process beidzās ar to, ka Valsts policija pirms gada aizturēja divus šī maksātnespējas procesa administratorus. Varam tikai nojaust, kāds liktenis sagaidītu otru lielāko Latvijas banku - “ABLV Bank”, ja tā tiktu nodota nevis pašlikvidācijai, bet likvidācijai.

Nākamais iemesls, kāpēc jābalso par Rasnača demisiju, ir tas, ka viņš nekādi negrib vai nespēj saskatīt acīmredzamas kļūdas maksātnespējas sistēmā. Tikai pēc maksātnespējas administratora Mārtiņa Bunkus slepkavības Maksātnespējas administrācija attapās un pēkšņi paziņoja, ka, iespējams, notikusi prettiesiska ielaušanās Maksātnespējas administrācijas informācijas sistēmās un veikta prettiesiska manipulācija ar maksātnespējas administratoru rindu. Rindā secīgi tikuši trīs viena advokātu biroja darbinieki - Mārtiņa Bunkus darbinieki. Taču tā nav pirmā reize!

2015.gadā maksātnespējīgā “Liepājas metalurga” meitas sabiedrības “LIEPĀJAS OSTA LM” maksātnespējas administratora amatā tika izvirzīta “Liepājas metalurga” administratora sieva. Abus tolaik saistīja ar konkrētām politiskām aprindām. Arī toreiz tika piesaukta informācijas sistēmas kļūda vai prettiesiska iejaukšanās sistēmas darbībā. Un arī toreiz Rasnačs publiski uzsvēra, ka maksātnespējas jomas sakārtošana un maksātnespējas procesu uzraudzība ir viņa prioritāte, un teica (citēju): “Jebkādi signāli vai indikācijas, kas varētu liecināt par maksātnespējas procesos iesaistīto personu neētisku vai prettiesisku rīcību, visos gadījumos tiek uztverti ļoti nopietni un tiek pārbaudīti likumos noteiktā kārtībā, lai novērstu šaubas par iesaistīto personu objektivitāti un rīcības likumību.”

2015.gada septembrī Saeimas deputāts Kārlis Seržants no Saeimas tribīnes, debatējot par tieslietu ministra demisijas pieprasījumu, norādīja, ka šo sistēmu var apiet. Bet toreiz demisijas pieprasījums tika noraidīts, un šo publiski izskanējušo informāciju Rasnačs atkal varēja aizmirst.

2018.gads - un atkal notiek tieši tas pats! Kas tas ir - nejaušība vai mērķtiecīga rīcība? Sistēmas kļūda vai jau Sistēma (ar lielo burtu)? Ar šādu vienu gadījumu vien jau būtu pieticis, lai ministrs atkāptos. Viss liecina par to, ka ir izveidojusies situācija, kurā tieslietu ministrs pārraudzību pār Maksātnespējas administrāciju īsteno vāji vai vispār neīsteno un sistēmas darbība un attīstība notiek pašplūsmā. (Starpsauciens.)

Ministrs nespēj nedz vadīt ministriju noteikto funkciju īstenošanai, nedz pārraudzīt Maksātnespējas administrāciju.

Sistēmā ir pilnīgs purvs. Un ne tikai. Sistēmā plaukst un zeļ noziedzība. Tikai pēdējo divu gadu laikā Maksātnespējas administrācija, pamatojoties uz Valsts policijas ierosinātajām krimināllietām pret maksātnespējas administratoriem, ir bijusi spiesta atstādināt no amata piecus aizdomās turētos administratorus (par ievērojamām un šokējoši skaļām krāpšanas un izspiešanas shēmām un summām). Un tas ir tikai pēdējo divu gadu laikā.

Daudzi no viņiem ir iesaistīti aizdomīgos darījumos ar grūtībās nonākušu uzņēmumu mantu un naudu. Un ar katru gadu situācija kļūst sliktāka. Ar ko tas beigsies? Punktu uz “i” tam visam uzlika maksātnespējas administratora Mārtiņa Bunkus slepkavība. Un vēl nevar zināt, vai tas ir punkts vai tikai komats.

Viss iepriekš uzskaitītais ir pierādījums tam, ka maksātnespējas procesos un sistēmā nav kārtības. Maksātnespējas sistēmā valda citi likumi un cita kārtība, tikai ne tā, kas noteikta Latvijas likumos. Maksātnespējas procesā valda administrators ar paša noteiktu kārtību, zemisku vērtību sistēmu un normālā sabiedrībā kriminālsodāmām darbībām.

Maksātnespējas administratori, pretēji tam, lai kalpotu uzņēmēju un sabiedrības interesēm kā tieslietu sistēmas amatpersonas, kļuvuši par darboņiem. Maksātnespējas administratoru darbība joprojām ir necaurskatāma. Administratori regulāri pārkāpj interešu konflikta situāciju regulējumu, nodarbojas ar izspiešanu, krāpšanu un svešas mantas piesavināšanos. Administratori savā profesijā pelna milzu naudu, nodarbojoties ar dažāda rakstura krimināli sodāmām darbībām, tādā veidā veicinot ēnu ekonomikas un politiskās korupcijas uzplaukumu. Administratori maksātnespējas procesos nobēdzina uzņēmēju, valsts un nodokļu maksātāju naudu, kas mērāma miljonos. Netiek sasniegts Maksātnespējas likuma mērķis, jo tikai ļoti retos gadījumos grūtībās nonākušā uzņēmumā tiek atjaunota maksātspēja, kas normālā ekonomikā un situācijā būtu pamatuzdevums. Tā vietā uzņēmumā atlikušos līdzekļus izsaimnieko un izlaupa administratori.

Visu minēto problēmu uzskaitījums norāda uz to, ka tieslietu ministrs Rasnačs ne vien nepilda valdības deklarācijā iekļauto apņemšanos par maksātnespējas sistēmas sakārtošanu, lai tā kalpotu valsts un sabiedrības interesēm, bet arī ar savu darbību vai drīzāk bezdarbību ir veicinājis tieši pretējo. Tiek pārkāpts likuma burts un gars. Tiek iedragāta sabiedrības uzticēšanās tieslietu sistēmai kopumā. Turpmāka tieslietu ministra Dzintara Rasnača atrašanās amatā var nodarīt būtisku kaitējumu valsts interesēm. (Dep. A.Kaimiņš: “Jau ir nodarījis!”)

Nobeigumā vēlos izstāstīt kādu senu stāstu, kas palīdzēs jums izdarīt pareizo izvēli. Stāsts ir par žurkām. Senos laikos dzīvojis kāds valdnieks, kurš sodījis ar nāvi zagto mantu uzpircējus, bet ar daudz vieglākiem sodiem sodījis pašus zagļus. Daudzi cilvēki bijuši neizpratnē un teikuši, ka tā taču neesot pareizi. Tad valdnieks sasaucis tautu sapulces laukumā un atvedis uz turieni žurkas. Un žurku priekšā nolikta barība. Žurkas paķērušas barību un aizstiepušas to uz savām alām. Nākamajā dienā valdnieks atkal sasaucis cilvēkus laukumā, atvedis žurkas, to priekšā nolikta barība, bet šoreiz viņš licis aiztaisīt ciet žurku alas. Žurkas ņēmušas barību, stiepušas to uz savām alām, bet, redzēdamas, ka tās ir ciet, nesušas barību atpakaļ.

Latvijā ne jau maksātnespējas administratori vien ir patiesie vainīgie. Nevajag viņus attaisnot! Bet nebūsim naivi - mēs nekad nespēsim īsā laikā mainīt alkatīgu cilvēku dabu. Īstie vainīgie ir par šo noziedzīgo sistēmu atbildīgie cilvēki - politiķi, kuri nav spējuši vai nav gribējuši aiztaisīt ciet šīs maksātnespējas administratoru “žurku alas”.

Aicinu izteikt neuzticību tieslietu ministram Dzintaram Rasnačam.

Sēdes vadītāja. Vārds tieslietu ministram Dzintaram Rasnačam.

Dz.Rasnačs (tieslietu ministrs).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātais Prezidij! Cienījamie deputāti! Ir 2018.gada 14.jūnijs, un ir virkne deputātu, kuri ir iesnieguši demisijas pieprasījumu. (Dep. A.Kaimiņš: “Tavu demisijas pieprasījumu!”) Viņi izvēlējušies dienu (Dep. A.Kaimiņš: “Kādu dienu?”)... atceres dienu, kad to skatīt. Tāpēc es izvairīšos no jebkādiem jūsu izprovocētiem emocionāliem uzplaiksnījumiem un pragmatiski stāstīšu par to, ko jūs, iesniedzēji, neesat izdarījuši (Dep. A.Kaimiņš: “Par lietu runā!”), un par to, ko mēs esam izdarījuši.

Bet es tomēr lūdzu ieviest kārtību zālē, jo viens konkrēts deputāts nemitīgi mani pārtrauc! (Dep. A.Kaimiņš: “Nu, ko man tagad izdarīt? Nu, ko tu izdarīsi? Policiju izsauksi?”)

Sēdes vadītāja. Kaimiņa kungs, esiet tik laipns, netraucējiet debates! Patiešām starpsaucienus Kārtības rullis atļauj, tomēr traucēt debates nav pieļaujams.

Turpiniet, lūdzu!

Dz.Rasnačs. Paldies.

Šis negodīgais daudzmiljonu bizness ir aizskāris tos, kuri ir saistīti ar kriminālajām aprindām. Šis bizness bija saistīts ar daudziem no tiem 118 administratoriem, kuri ir zaudējuši sertifikātu. Un, protams, turpinot šīs reformas, šo biznesu zaudēs vēl vairāki.

Paskatīsimies vēsturiskās likumsakarības! 2017.gada 17.jūnijs. Notiek Noziedzības novēršanas padomes sēde. Šajā padomē tiek pieteikts neoficiāls karš ekonomiskajiem un finanšu noziegumiem. Jau jūnijā tiek apcietināts administrators Māris Sprūds. Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde attīsta savu kapacitāti un turpina aktīvas darbības. Maksātnespējas administrācija šajā laikā iesniedz 35 iesniegumus Valsts policijā un septiņus iesniegumus - Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā. Par ko tas liecina? Tas liecina par to, ka valdība ir nopietni ķērusies klāt šīm aprindām. Ir cilvēki, kuriem ir izdevies atbrīvoties no apcietinājuma pirms apsūdzības celšanas tiesā. Un, protams, viņi ietekmēs tās partijas un tos deputātus, kuriem ir kaut kāda saikne ar konkrēto biznesu. (Starpsauciens: “Uzvārdus!”)

Un, protams, ja šeit mēs runājam par iesniedzējiem, tad jāteic, ka iesniedzēji šo saikni īstenoja jau labu laiku. Jūs, cienījamie deputāti, piecas reizes esat pieņēmuši grozījumus Maksātnespējas likumā, ar ko jūs esat stiprinājuši valsts pārraudzību pār konkrēto sektoru, un esat devuši man rīkus, lai es varētu strādāt. Un faktiski visas šīs piecas reizes “pastnieki”, pildot konkrētu uzdevumu, ir iesnieguši priekšlikumus, lai šo rīku nebūtu. (Starpsauciens: “Uzvārdus!”; dep. J.Viļums: “Konkrēti kurš?”)

Šis politiskais spēks ir pārstāvēts Ingunas Sudrabas personā un arī Mežecka kunga personā - tā kunga personā, kurš šeit konkrēti runāja. Ir vairāki desmiti šo priekšlikumu, un tos es varu publicēt, bet nevēlos kavēt šodien jūsu laiku. Tas ir viens.

Otrs. Par tiem instrumentiem, ko jūs esat devuši, es runāšu izvērstāk. Bet pats galvenais, lai salīdzinātu situāciju, kāda bija pirms četriem gadiem, kad komercbankas lika sludinājumus lielākajos laikrakstos un sūdzējās par administratoriem, un kāda ir šodien... Tās ir kā nakts pret dienu! Un salīdzinājumam nav vajadzīgi cilvēki, kas ir iekšā sistēmā. Salīdzinājumam ir vajadzīgi cilvēki no malas. Un šie cilvēki no malas ir Valsts kontrole, šie cilvēki no malas ir Starptautiskais Valūtas fonds, Eiropas Komisijas eksperti, Eiropas Savienības Padomes eksperti, Ārvalstu investoru padome Latvijā, pārējās darba... uzņēmēju organizācijas.

Un ko viņi saka pirms četriem gadiem, un ko viņi saka šodien?

Pirms četriem gadiem praktiski visi šie eksperti sniedz negatīvu atzinumu par to sistēmu, kāda ir Latvijā.

Ko viņi saka šodien? Šodien simtprocentīgi visi pozitīvi vērtē veiktās reformas, un simtprocentīgi visi uzskata, ka tās noteikti jāturpina tā, kā tās ir iesāktas.

Mēs esam uz pareizā ceļa, un neviens mani no šā ceļa nenovērsīs (Dep. A.Kaimiņš: “Uz kāda pareizā ceļa?!”) - ne apmaksātie pastnieki, ne cilvēki, kas bēg no televīzijas tiešraides.

Konkrētie rezultāti.

Konkrētos rezultātus droši vien vislabāk parāda tie iemesli, kāpēc šie 118 maksātnespējas administratori ir zaudējuši sertifikātus. (Dep. A.Kaimiņš: “Runā ātrāk, nevelc gumiju!”)

Pirmais un smagākais iemesls - kriminālprocess. Vai agrāk bija šādi kriminālprocesi? Nebija. Kāpēc nebija? Tāpēc, ka Maksātnespējas administrācijas vadība cieši nesadarbojās nedz ar Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldi, nedz ar KNAB, nedz ar VID. Šo personu loks ir apzināts, un ļoti iespējams, ka tās var papildināt to cilvēku rindas, kuri ir saistīti ar tiem, kuri šobrīd virza manu demisiju.

Otrs iemesls, protams, ir ļoti stingrais kvalifikācijas eksāmens, kura dēļ ievērojams skaits administratoru palikuši bez sertifikāta. Četri šādi eksāmeni ir bijuši, vēl divi būs, un pēc tam regulāri reizi divos gados šāds eksāmens būs jākārto.

Trešais iemesls, kāpēc šādi cilvēki ir zaudējuši sertifikātu, ir tas, ka tā nav viņu pamatnodarbošanās un viņi ir sapratuši, ka šis darbs prasa daudz lielāku, atbildīgāku, godprātīgāku pieeju, kā arī vairāk laika, un viņi kā pamatu savam turpmākajam darbam izvēlas to darbu, kas viņiem jau bija pamatdarbs.

Un ir vēl vairāki citi iemesli, kuru dēļ cilvēki ir aizgājuši no šīs profesijas. 118 ir aizgājuši, un nākuši klāt šo gadu laikā ir tikai 24. Šobrīd kopskaits ir 244.

Par riska grupām.

Kā jūs zināt, no 1.jūlija vairs nebūs tādas iestādes kā Maksātnespējas administrācija. Tās vietā būs Maksātnespējas kontroles dienests, kurš būtībā pildīs visas tās pašas valsts noteiktās uzraudzības funkcijas. Un kāpēc šī nosaukuma maiņa bija vajadzīga? Tāpēc, ka paši iesniedzēji nesaprot, ka administrācijā administratori nestrādā. Administrācija ir bijusi kontroles dienests no laika gala. Administrācijā strādā civildienesta ierēdņi. Diemžēl daudzi joprojām to nesaprot.

Demisijas pieprasītāji nesaprot arī vienu citu lietu (vai arī negrib saprast). Apzināti vai neapzināti tiek jauktas divas dažādas lietas. Ir maksātnespējas process nebanku sektorā, un ir maksātnespējas process banku sektorā. Ir divas dažādas pasaules.

Mežecka kungs, tagad klausieties ļoti uzmanīgi! Nebanku sektoru pārrauga Tieslietu ministrija un Maksātnespējas kontroles dienests jeb administrācija, kurā nestrādā administratori. Banku sektoru pārrauga Finanšu un kapitāla tirgus komisija, un atbildību par to, kas notiek banku sektorā, uzņemas tieši šī institūcija. Tas ir pirmais.

Ja runājam par nebanku sektoru, tad jāteic, ka šeit deputāti ir pieņēmuši piecus grozījumus un ir ļoti labi rezultāti, un par to mūs arī starptautiski novērtē.

Ja runājam par banku sektoru, tad jāteic, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisijai šie instrumenti ir. Šie instrumenti ir izmantojami ļoti plaši, gan kontrolējot pašlikvidāciju, gan kontrolējot likvidāciju, gan kontrolējot maksātnespēju. Es domāju, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisija būs beidzot iemācījusies šos instrumentus izmantot.

Ja runājam par maksātnespējas politiku, jāteic, ka izšķirošais bija Valsts kontroles 2015.gada ziņojums. Šajā ziņojumā Valsts kontrole tieši un skaidri parādīja to virzienu, kurā strādāt valdībai. Valsts kontrole pateica, ka nav valstī noteiktas vienotas maksātnespējas politikas un šī situācija jāvērš par labu. Valsts kontrole pateica, ka Maksātnespējas jautājumu konsultatīvā padome ir jāveido nevis augstākās vai vidējās ierēdniecības līmenī, bet augstāko amatpersonu līmenī.

Valsts kontroles ziņojuma rezultātā valdība sagatavoja gan Maksātnespējas politikas pamatnostādnes 2016.-2020.gadam jeb stratēģiju, par kuras neesamību runā iesniedzēji (stratēģija ir spēkā jau divarpus gadus), gan arī pārveidoja šo konsultatīvo padomi. Tajā ir tieslietu ministrs, iekšlietu ministrs, finanšu ministrs un ekonomikas ministrs - četri ministri. Tajā ir Augstākās tiesas priekšsēdētājs. Un, protams, tajā ir tiesu varas pārstāvji, uzņēmēju organizācijas, arodbiedrības, Latvijas Pašvaldību savienība.

Šo kardinālo pārmaiņu rezultātā, kā arī pateicoties tam, ka jūs, pieckārt grozot likumu, esat devuši mums šos rīkus, mēs esam veikuši visas šīs pārmaiņas. Un šīs pārmaiņas virzīsies uz priekšu, un nekas tās neatturēs. Nekas! Jo mūs vērtē - un ļoti stingri vērtē.

Paldies par uzmanību. (Dep. A.Kaimiņš: “Kur aplausi, ko? Kāpēc nav aplausu?! Tik laba runa bija!”)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Nellijai Kleinbergai.

N.Kleinberga (LRA).

Labdien, cienījamie kolēģi! Augsti godātais ministra kungs! Latvijas Reģionu apvienība pēdējo nepilnu četru gadu laikā jau otro reizi iesniegusi tieslietu ministra Dzintara Rasnača demisijas pieprasījumu.

Jau pirmajā demisijas pieprasījuma reizē Latvijas Reģionu apvienība norādīja uz būtiskiem trūkumiem maksātnespējas administratoru darbībā, kā arī citās Tieslietu ministrijas pārraudzības sfērās un uz ministrijas nespēju šos trūkumus novērst.

Pirms pirmā demisijas pieprasījuma Latvijas Reģionu apvienība aicināja jūs, ministra kungs, uz frakcijas sēdi, lai jūs skaidrotu un informētu par savu darbu un darbību. Jūs esat vienīgais ministrs, kurš atteicās ierasties uz tikšanos ar Saeimas deputātiem.

Ja Rasnača kungs dala Saeimas deputātus, kurus ievēlējusi Latvijas tauta, pēc tā, vai viņu pārstāvētā frakcija ir pozīcijā vai opozīcijā (Starpsauciens: “Viņš pie koalīcijas!”), tas rada bažas, ka tieši tāpat, pēc politiskās piederības, tiek dalīti arī tiesneši, maksātnespējas administratori un citas amatpersonas.

Neviens cits ministrs nekad nav atteicies no satikšanās ar Latvijas Reģionu apvienības frakciju. Un, ja nav varējis ierasties, tad tas bija saprotamu argumentu dēļ. Izņēmums esat jūs, Rasnača kungs.

Uz to, ka problēmas tieslietu nozarē jau ir ilgstoši, norāda gan Eiropas Komisijas vērtējums, gan Latvijas iedzīvotāju paustais, kas atspoguļojas Eirobarometra pētījuma rezultātos. Par reputācijas krīzi satraukumu pauduši arī nozares pārstāvji ar visaugstāko atbildību - tiesneši. Jāatgādina, ka pērn 14 Augstākās tiesas tiesneši parakstīja Tieslietu padomei adresētu vēstuli, kurā atzina, ka pastāv tiesu varas reputācijas krīze, ko radījusi maksātnespējas lietu problemātika. Svarīgi apzināties, ka zemā tiesu varas reputācija sabiedrības acīs neveicina uzticēšanos tiesu sistēmas spējai nodrošināt taisnīgumu un galu galā arī uzticēšanos valstij.

Pēc visām Latvijas Reģionu apvienības norādēm par ministra neatbilstību koalīcija tomēr viņu pasargāja, piesedza un ļāva darboties. Bet mums atkal jāsecina, ka līdzšinējais ministra darbs ir kvalificējams kā bezdarbība, kuras rezultātā esam nonākuši situācijā, kad maksātnespējas administrēšana ir pārvērsta par vērienīgu multimiljonu politbiznesu. Lai gan bija radusies cerība, ka Rasnača kungs ļauj virzīties iniciatīvām, lai ierobežotu patvaļu maksātnespējas sfērā, taču pēdējie notikumi liecina, ka ministrs tomēr nekontrolē to, kas notiek viņa atbildībā esošajā nozarē. Maksātnespējas administrēšanas process visus šos gadus ir nesis labumu tieši pašiem administratoriem, nevis veicinājis valsts ieguvumu.

Izvērtējot pēdējā laika notikumus, Latvijas Reģionu apvienības frakcija uzskata, ka tieši pašreizējais tieslietu ministrs ir atbildīgs par nesakārtotību Tieslietu ministrijas pakļautībā esošo nozaru darbā, tai skaitā attiecībā uz maksātnespējas administratoru darbu.

Līdz ar to viņam jāuzņemas atbildība par likuma pārkāpumiem, kas saistās ar nozari.

Rasnača kungs, jūs iesākāt savu runu, atgādinot, kas šodien par dienu. 14.jūnijs, ko mēs visi zinām un pieminam. Bet atļaujiet citēt nupat tviterī ielikto Andra Paula-Pāvula rakstīto: “1941.gada 14.jūnijā komunisti masveidā deportēja Latvijas pilsoņus. Par nožēlu, joprojām nav šo represēto personu elektroniskā datubāze. Un tajā ir vainojams tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs.”

Sabiedrībā mēdz teikt tā - lai saprastu, kā ikdienā dzīvo un strādā, un savas problēmas risina amatpersonas, ir lietderīgi, tā teikt, iekāpt viņu kurpēs un pastaigāt. Latvijas Reģionu apvienība pirms otrā demisijas pieprasījuma tieši to arī mēģināja darīt, iesniedzot savu pieprasījumu vēlāk nekā pirmā deputātu grupa. Un mums, Latvijas Reģionu apvienībai, pastaigājot šajās kurpēs, nācās secināt, ka tās noteikti ir stipri par mazu ministra kājas izmēram. Žēl, ka ministram tās tik ļoti patīk, ka grūti novilkt, jo vienkārši ir skaistas, un grūti no tām izkāpt, jo tomēr pirktas par naudu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debatēm ir atvēlētas 15 minūtes.

Kalnozola kungs, vai jums pietiktu ar deviņām? (Dep. V.Kalnozols: “Septiņas astoņas!”) Paldies.

Vārds deputātam Valdim Kalnozolam.

V.Kalnozols (ZZS).

Labdien, brāļi un māsas! Augsti godājamo tieslietu ministr! Esam pazīstami jau no tūkstošgades sākuma, kad jaunu, zaļu politiķi TB/LNNK partijas kongresā izvirzīja par valdes priekšsēdētāju. Un viņš guva ap 30 procentu kongresa delegātu atbalstu. Pēc tam pie varas esošais, jūsu pārstāvētais partijas spārns dažu mēnešu laikā atbrīvojās no nevēlamā konkurenta, izslēdzot viņu no partijas.

Vēlos uzdot deputātiem jautājumu. Vai jums pēdējos gados ir bijusi izdevība izjust uz savas ādas tieslietu jomu? Man ir. Vistiešākā. Daudzum daudzos veidos - gan no zvērinātu tiesu izpildītājiem, gan no maksātnespējas administratoriem, gan no tiesu varas. No attāluma tieslietu sistēma izskatās kā filmas dekorācija - patiesa un laba. Bet, ja tu sāc saskarties ar to, redzi - visprastākā butaforija.

Šodien balsošu atbilstoši ZZS frakcijas viedoklim - atbalstīšu valdības stabilitāti.

Bet jūs vislielākajā mērā esat atbildīgs par tieslietu sistēmā pastāvošo bardaku! (Dep. A.Kaimiņš: “Tu esi saimnieks vai neesi saimnieks!?”) Gan jūs kā politiķis, gan arī jūsu pārstāvētais politiskais spēks jau vairāk nekā desmit gadus atbildīgs par tieslietu jomu. Atbildīgs par tiesās valdošo netaisnīgumu, daudzējādi tulkojamo tiesību aktu interpretācijas likumību, iedzīvotāju neuzticēšanos tiesu varai, tiesu varā esošo korupciju, nekārtībām zvērināto tiesu izpildītāju jomā, maksātnespējas jomā. Atbildīgs par to, ka daudzi uzņēmumi nesakārtotās tieslietu sistēmas dēļ nevēlas investēt Latvijas tautsaimniecībā.

Pašreizējā tieslietu sistēma degradē tādus valstiski svarīgus, citur godājamus amatus kā tiesnesis, zvērināts tiesu izpildītājs, maksātnespējas administrators. Maksātnespējas administratora slepkavība parādīja ne tikai patvaļu un visatļautību maksātnespējīgo uzņēmumu likumīgā izlaupīšanā, bet arī būtisku neuzticēšanos, ka Latvijas tiesās var gūt taisnīgus lēmumus.

Ceru, ka apzināties - jūsu slikti paveiktā darba dēļ puse Latvijas iedzīvotāju maksātnespējas administratora slepkavību uztvēra ar slēptu prieku. Apzinieties, ka tieslietu sistēmā valdošais netaisnīgums un patvaļa sekmē deviņdesmito gadu tikumu atgriešanos un ka ir vitāli nepieciešams šīs sistēmas kapitālais remonts! Un nevajag bāzt galvu kā strausam zemē un meklēt kaut kādus datus, ka viss ir kārtībā! Saprotu, ka jūsu noņemšana no amata neko nemainīs sistēmā. Un, kā Mežecka kungs teica, jūsu loma ir tikai piesegt esošo sistēmu, kura ir vērsta nevis uz iedzīvotāju interešu aizstāvību, bet gan uz to, lai tieslietu sistēmā daži varētu likumīgi iedzīvoties un vajadzīgās situācijās manipulēt.

Faktiski Atmodas laika patiesie organizatori - čekas darboņi - visas mūsu dzimtās zemes pārvaldības sistēmas pamatos ielika to, lai tajā daži varētu iedzīvoties un tā būtu viegli manipulējama specdienestu jomas speciālistiem. Var pat aizdomāties līdz tam, kas ir darīts tīšām, lai attīrītu Latvijas teritoriju no vietējiem aborigēniem. Saprotu, ka jūs kā tieslietu ministrs esat tikai maza skrūvīte šajā sistēmā. Valsts pārvaldes sistēmu maiņa ir mūsu visu uzdevums - ne tikai politiķu, bet arī visas tautas uzdevums. Bez tautas atbalsta demokrātiskā iekārtā nav iespējams izmainīt šo Atmodas organizētāju radīto netaisnīgo sistēmu, kura nav vērsta uz valsts un iedzīvotāju labklājību.

Indivīdi, kuri cenšas mainīt sistēmu, mūsu plašsaziņas līdzekļos jeb medijos vai nu neeksistē (labākajā gadījumā), vai arī pret viņiem mūsu tiesībsargājošajā sistēmā tiek safabricētas krimināllietas, un, plašsaziņas līdzekļiem jeb medijiem piepalīdzot, viņi tiek nomelnoti. Un, ja arī tas nelīdz, tad ar VDK un CIP skolās apgūtām sabiedrības un indivīda manipulēšanas metodēm viņi tiek nolikti pie vietas.

Aicinu, Rasnača kungs, atrotīt piedurknes darbam, aktīvi un enerģiski iesaistīties jums uzticētās tieslietu sistēmas sakārtošanā, veikt šīs sistēmas kapitālo remontu, lai tā darbotos tautas un iedzīvotāju interesēs, nevis dažu indivīdu iedzīvošanās interesēs! Lai tajā nevaldītu visatļautība, nesodāmība, kliedzošs netaisnīgums!

Rasnača kungs! Arī uz jūsu pleciem gulstas atbildība par maksātnespējas administratora slepkavību. Ja jūs turpināsiet būt apātisks, apmierināts ar šo sistēmu un neveiksiet būtiskus uzlabojumus zvērinātu tiesu izpildītāju atalgojuma sistēmā, maksātnespējas jomā, lai uzņēmumus atdzīvinātu un samazinātu atgūto līdzekļu administrēšanas izmaksas, ja būtiski necelsiet iedzīvotāju uzticēšanos tiesu varai un taisnīgumu tiesu lēmumos, ja nesekmēsiet, lai labākie un dzīvesgudrākie juristi vēlētos kļūt par tiesnešiem, tad nākamās neuzticības izteikšanas iniciators būšu es kā pozīcijas deputāts.

Kā tautas priekšstāvis, kura pienākums ir sekot līdzi, kas notiek valstī, un kuram tauta ir uzticējusies, lūdzu līdz 15.jūlijam iesniegt man atskaiti par paveikto šo jautājumu sakārtošanā.

Piedodiet, bet jūsu bezdarbību, varētu teikt - pretdarbību -, uztveru personiski, jo visiem maniem priekšlikumiem, kuri ir vērsti uz tieslietu sistēmas kapitālo remontu, tostarp ģimenes un bērnu lietās, zvērinātu tiesu izpildītāju atalgojumu sistēmā, maksātnespējas jomā, uzticamības un taisnīguma celšanā tiesu varā, jūsu vadītā iestāde, cik iespējams, cenšas pretdarboties. Lai, Dieva dēļ, nekas nemainītos sistēmā! Tā vietā, lai piekoriģētu, šie priekšlikumi tiek noraidīti ar formulējumu: tie ir juridiski neprecīzi uzrakstīti, tāpēc noraidāmi.

Ne tikai jūs esat atbildīgs par esošo situāciju tieslietu sistēmā, bet arī daudzi citi politiķi un politiskie spēki, kā arī daudzie, daudzie lobiji. Saprotu, ka bez mūsu visu - tautas priekšstāvju un tautas - vienota atbalsta mainīt tieslietu sistēmu ir gandrīz neiespējami. Bet, ja patiesi vēlas, tas ir paveicams.

Un nobeigumā. Ir jāmaina arī visa Atmodas patieso organizētāju radītā valsts pārvaldes sistēma, lai tā būtu iedzīvotāju un valsts interesēs, nevis dažu indivīdu interesēs, kuri vēlas iedzīvoties uz nodokļu maksātāju naudas.

Esam labi saimnieki savā zemē! (Starpsauciens: “Latvijā!”) Mēs ticam - mums izdosies! (Dep. A.Kaimiņš: “Jauks sauklis!”)

Sēdes vadītāja. Debates turpināsim pēc pārtraukuma.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu!

Vārds paziņojumam deputātam Ojāram Ērikam Kalniņam.

O.Ē.Kalniņš (VIENOTĪBA).

Es aicinu visus Ārlietu komisijas locekļus tagad uz Ārlietu komisijas zāli. Paldies.

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi, aicinu mirkli uzkavēties! 9.jūnijā 55 gadu jubileju svinēja mūsu kolēģis deputāts Raimonds Rubiks, un mēs viņu sveicam! (Aplausi.)

Vārds Saeimas sekretāra biedram reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

G.Kūtris (12.Saeimas sekretāra biedrs).

Cienījamie kolēģi! Šobrīd nav reģistrējušies: Boriss Cilevičs, Aleksandrs Jakimovs, Rihards Kols... ir, Aivars Meija, Artis Rasmanis, Silvija Šimfa, Zenta Tretjaka un Jānis Trupovnieks.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(Pārtraukums.)

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 12.Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Aicinu ieņemt vietas Sēžu zālē. Turpināsim Saeimas sēdi pēc pārtraukuma.

Darba kārtībā - lēmuma projekts “Par neuzticības izteikšanu tieslietu ministram Dzintaram Rasnačam” (Nr.739/Lm12).

Turpinām debates.

Vārds deputātam Hosamam Abu Meri.

H.Abu Meri (VIENOTĪBA).

Cienījamie kolēģi! Es vienkārši mēģināšu runāt nevis kā politiķis, bet kā parasts Latvijas pilsonis, kas sēž tagad kaut kur un skatās šo tiešraidi, šo sēdi, vai arī skatīsies vakarā.

Godīgi sakot, man nav tik svarīgi, vai es nākamajā Saeimā... vai mani ievēlēs vai neievēlēs, tāpēc šodien es runāšu kā parastais cilvēks. Nebūs ne politisko runu, ne populisma.

Es godīgi arī teikšu, ka Rasnača kungu es nepazīstu dzīvē, mēs neesam draugi. Es ar viņu esmu runājis dažas minūtes vairākas reizes dzīvē, un viss. Vai es esmu apmierināts ar viņa darbību? Nē, neesmu apmierināts ar viņa darbību. Ne es, ne VIENOTĪBAS frakcija nav apmierināta ar viņa darbību pēdējā laikā, pēdējā periodā, - ar to darbību, kas ir saistīta ar maksātnespējas jomas sakārtošanu. Jā, mēs neesam apmierināti!

Ja runājam par personālijām, es negribu kritizēt nevienu ministru, jo es gribu runāt par valdību kopumā. Šajā Saeimā līdz šim ir bijuši apmēram deviņi neuzticības pieprasījumi ministriem. Salīdzinājumam: 10.Saeimā un 11.Saeimā ir bijis tikai viens pieprasījums.

Šeit ir jautājums ne tikai par tieslietu ministra atbildību; šeit ir jautājums arī par Ministru prezidenta atbildību. Tas nozīmē, ka arī valdībai kaut kādā veidā... valdības vadītājam arī jāuzņemas atbildība par notikumiem katra ministra jomā.

Es zinu, ka ir saraksts, ka šonedēļ tiek skatīts jautājums par Rasnača kungu, nākamnedēļ - par Ašeradena kungu.

Es saprotu, arī daži no opozīcijas... ka nākotnē finanšu ministre... un, iespējams, satiksmes ministrs... Tas nozīmē, ka opozīcijai tā ir tāda ļoti laba spēle. Kas tā ir par spēli? Spēle ir tāda, ka vasarā... tūlīt, 21.jūnijā, mēs beidzam strādāt un tribīnes diemžēl vairs nebūs, lai šeit nāktu bļaut, lamāt citus, pazemot citus un pateikt: “Redziet, mēs opozīcijā taču pēdējos divus mēnešus pirms vēlēšanām nolikām to eksāmenu ļoti labi!”

Mīļie draugi! Mīļie deputāti un klausītāji! Līdz vēlēšanām ir atlicis - cik? Mazāk nekā četri mēneši. Ja mēs tagad sāksim sekot tam populisma vilnim, kas notiek valstī un parlamentā, - ka katru nedēļu atbalstīsim konkrētu ministru - nav svarīgi, vai no VIENOTĪBAS vai ZZS, vai no Nacionālās apvienības -, tad mums jūlija beigās būs tā, ka paliks Ministru kabinetā varbūt tikai seši septiņi ministri: puse Ministru kabineta būs jau demisionējusi.

Normālās demokrātiskās valstīs, ja tādi Ministru kabineti ir, tad Ministru prezidentam jāatkāpjas. (Starpsauciens: “Jā!”) Okay! Es piekrītu. Ejam tālāk ar hronoloģisko jautājumu: ja viņš atkāpjas, tad ko mēs dabūjam? Vai mēs varam izveidot nākamo valdību līdz 5.oktobrim? Nekādā gadījumā nevaram izveidot, jo, ņemot vērā balsu sadalījumu Saeimā, jaunas valdības nebūs.

Otrs jautājums - kas būs? Būs tehniska valdība. Mīļie deputāti, draugi! Mēs esam arī tehniska Saeima pēdējā laikā. Katru nedēļu tiek iesniegts milzīgi daudz likumprojektu, kurus vispār nevar realizēt dzīvē. Un, ja kāds no koalīcijas partneriem Koalīcijas partiju sadarbības padomes sēdē nolemj balsot “pret”, jo tas ir tīrs populisms, visi domā - ak, ak, ko par mums tagad domās tauta? Piemēram, Latvijas Reģionu apvienība grib līdz mūža galam piešķirt atraitņu pensijas, bet nauda neeksistē. No kurienes dabūsim naudiņu? No kurienes mēs dabūsim naudiņu? Nekur! Jūs jau paši zināt. Gadījumā, ja, nedod Dievs, jūs nākamajā Saeimā tiksiet koalīcijā, jūs paši nevarēsiet izpildīt, ko tagad iesniedzat Saeimā. Tātad tas ir tīrs populisms un tikai spēle un reklāma pirms vēlēšanām.

Es atkārtoju - mēs neesam sajūsmā par Rasnača kunga darbību. Mēs frakcijā visu laiku prasām, lai viņš nāk un atskaitās par savu darbu. Es atzīstu, ka mums nav labu attiecību starp VIENOTĪBAS frakciju un Tieslietu ministriju. Tiesiskie jautājumi un Tieslietu ministrija vienmēr bijusi mūsu prioritāte. Es teikšu tā: neesmu gatavs pakļauties šim populisma vilnim un katru nedēļu balsot par konkrētu ministru. Es gribu, lai Saeima un arī valdība parādītu un beigtu nepārtraukti...

Trešdien pie manis bija viena cienījama sieviete uz konsultāciju. Viņa uzdeva man vienu jautājumu: “Sakiet, dakter Abu Meri, sakiet, dakter Abu Meri, vai tiešām jūs uzskatāt, ka tauta nav gudra? Jūs katru nedēļu uztaisāt ceturtdien teātri, vienkārši nobalsojat “pret”, “par”, lamājat cits citu un domājat, ka mēs to neredzam? Neko nesaprotam? Jūs uzskatāt, ja pirms vēlēšanām ir četri mēneši, tad par tiem mēs liksim atskaitēs? Nē, mīļie draugi! Jums jāatskaitās par trīsarpus gadiem, nevis no šodienas. Jums jāatskaitās par katru darbību!”

Nevienā komisijā pašreiz, pirms vēlēšanām, nav iespējams strādāt, jo ir tikai populistiski jautājumi. Ja mēs gribam strādāt valstiski, tad jādomā valstiski! Ko tas nozīmē? Tas nozīmē: ja mēs šodien balsosim par Rasnača demisiju un nākamnedēļ par Ašeradena demisiju, un aiznākamnedēļ par Reiznieces-Ozolas demisiju un tā tālāk, tad šai valdībai nav jēgas. Bet atcerieties, kas mūs gaida vasarā! Valdība nevar veidot jaunu valdību pirms vēlēšanām. Tas nozīmē, ka mums ir gandrīz politiskā krīze vai arī tehniska valdība, kas var tikties vienu reizi nedēļā un tikai saņemt algas. Nekādus nopietnus lēmumus nevar pieņemt.

Tātad jautājums: kur jūs bijāt trīsarpus gadus? Kur jūs bijāt, mīļie draugi? Es pēdējā laikā neesmu redzējis nevienu pieprasījumu konkrēti, piemēram, Rasnača kungam. Kur jūs bijāt ar tādu priekšlikumu - grozīt maksātnespējas jomu - tik skaļi, kā jūs to darāt katru nedēļu? Kur jūs bijāt? Nekur nebijāt. Tagad jums reitings ir 1,7 procenti. Gribat to celt par 0,5 uz Rasnača un Ašeradena, un Kučinska rēķina. (Dep. J.Viļums: “Nu beidz!”)

Nākamais jautājums. Pieņemsim, ka valdība kritusi. Vai jūs esat atbildīgi, valstiski atbildīgi, par to, kas notiks vasarā, kad mūs gaida nopietni lēmumi par finanšu situāciju un sektoru valstī? Vai jūs uzskatāt, ka ir normāli, ja ir tehniska valdība vai demisionējoša valdība, kad jārunā ar partneriem ārzemēs - ar ASV vai Eiropas Savienības valstīm? Vai ir uzticība šai valdībai? Protams, nav. Vai drīkst vispār spēlēties ar finanšu un ekonomikas sistēmu valstī tāpēc, ka dažu grupējumu deputāti grib celt savu reitingu pēdējā dienā pirms vēlēšanām? Protams, ne! Tauta nav stulba, mīļie draugi! Un tauta grib rīcību. Rīcība ir tā... Ņemot vērā, ka ikvienam no jums, deputāti, tagad, pirms vēlēšanām, ķermeņa temperatūra ir pacēlusies līdz 40 grādiem un sāk ietekmēt smadzenes un hormonus, mēs vairs nespējam domāt, kur ir pareizi un kur ir nepareizi, bet tikai domājam, kā tas izskatās, cik reizes mums ceturtdien vai piektdien parādījās konkrētās partijas nosaukums, jo tas reitingu velk uz augšu. Bet mēs nerunājam par to, kas mūs sagaida vasarā, kā mēs sagaidīsim Latvijas simtgadi. Vai mēs gribam uzdāvināt uz dziesmu un deju svētkiem demisionējošu valdību? Vai gribam, lai politiķi uztaisa tādu teātri? Es to negribu pieļaut.

Mēs nemīlam Rasnaču, mēs nemīlam viņa darbību, bet es nekādā gadījumā neaicinu uz viņa demisijas atbalstīšanu, jo mēs tādā gadījumā atbalstām tikai tīru populismu, nevis kādu valstisku, atbildīgu lēmumu. (Aplausi.)

Ko es gribu pateikt vēl? Nu, mīļie deputāti, jūs katrs tagad turaties pie sava krēsla, katru svētdienu ejat uz baznīcu un lūdzat Dievu, lai jūs ievēlē 5. ... 6.oktobrī, lai 5.novembrī jūs varētu stāvēt šeit tribīnē un nolasīt savu nozīmīgo... (Starpsauciens: “Zvērestu!”) jā, zvērestu!

Vai jūs varat paskatīties uz sevi spogulī un uzdot sev vienu jautājumu? Kas ir tas nopietnais darbs, ko jūs izdarījāt no 2014.gada līdz šodienai (neskaitot laika posmu no šodienas līdz vēlēšanām)? Jo 12.Saeima, protams, aiziet...

Bet, ņemot vērā opozīcijas mazo reitingu, ņemot vērā to, ka viņiem ir grūtības tikt ekrānā, viņi turpinās strādāt un kritizēt citus ministrus. Tad ko jūs darījāt, paprasiet sev un uzrakstiet, lūdzu, uz vienas A4 lapas! Visticamāk, lielākā daļa no jums to A4 lapu nespēs aizpildīt. Daži deputāti ir tikai pēdējos divus trīs mēnešus parādījušies tribīnē. (Starpsauciens.) Viņi trīs gadus sēdēja savā vietā, mēs neesam dzirdējuši par viņiem! Daži kaut kur parādījās, un tūlīt gan presē, gan citur atskanēja jautājumi: “Kas viņš tāds ir? Viņš tiešām ir deputāts?” (Dep. J.Viļums: “Cik daudz tev pašam ir priekšlikumu?”) Man ir daudz. (Starpsauciens: “Cik?”) Es varu jums to A4 nosūtīt, ja jūs gribat. (Dep. A.Kaimiņš: “Nesarunājies ar zāli!”)

Tātad jautājums ir par to, ko jūs gribat, opozīcija. Mīļie draugi, jūs gribat, lai mēs balsojam šodien par Rasnača demisiju un nākamajā nedēļā - par pārējiem ministriem, un tad - viss, tā valdība krīt, un viss beidzas?! (Starpsauciens: “Jā!”) Piedāvājiet kaut ko citu! Ko jūs piedāvājat? (No LRA frakcijas: “Jaunu valdību!”) Jaunā valdība pa trim mēnešiem... Ko jūs tur murgojat? Ko jūs tur sapņojat? Uz kādas planētas jūs esat? Jo nevar būt jauna valdība, mīļais draugs! Jūs strādājat divus sasaukumus Saeimā.

Tāpēc es aicinu: jūs beidziet vienkārši populismu un esiet visi valstiski atbildīgi! Lai šī valdība strādā ar visām tām kļūdām, kas ir, jo 5.oktobrī tai ir jāatskaitās par darbu! Tāpat arī skolēni gaida eksāmenus jūnija beigās. Ko mēs darām ar skolēnu, ja viņš bijis visu gadu nesekmīgs? Izmetīsim viņu pirms eksāmena? Nē, ļaujam viņam likt eksāmenu. Un lai vēlētāji balso par to, vai Rasnačam jābūt nākamajā Saeimā vai nav jābūt!

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Kārlim Seržantam.

K.Seržants (ZZS).

Labrīt, kolēģi! Pēc Hosama tribīne pilnīgi uzkarsusi, bet nu jāmēģina... (Starpsauciens.)

Noklausoties Rasnača kunga stāstu par padarīto, tomēr gribas atgādināt, ka Nacionālās apvienības biedri Tieslietu ministriju pēdējo 12 gadu laikā vada 10 gadus, tā ka, visticamāk, visi tie darbi ir pašu sataisīto kļūdu labojums.

Pirms vairāk nekā divarpus gadiem, kad bija iepriekšējais demisijas pieprasījums Rasnača kungam, šeit es 2015.gada 17.septembrī stāvēju un teicu tā: “Rasnača kungs, ja jūs komunicētu ne tikai ar tiem administratoriem, kas ir jūsu partijai pietuvināti, bet arī ar citiem, tad viņi jums pastāstītu, ka attiecībā uz šo elektronisko nejaušības sistēmu jau sen ir izdomāta cita sistēma, kuru var apiet tikpat vienkārši, kā nopīkstināt e-taloniņu.” Un, ja es pareizi atceros, tad par šo nejaušās rindas apiešanu es sāku runāt šeit apakškomisijās jau pirms pieciem gadiem. Un bija laiks, kad atsevišķi īpaši administratori šajā rindā varēja dabūt iekšā, citu citam blakus 10 vai pat 15 cilvēkus uz īpaši trekna kumosa parādīšanos. Un vienmēr Tieslietu ministrijas pārstāvji man teica: “Ai, nu muļķības jūs runājat, tur nekā tāda nav un nevar būt.” Un es patiešām arī biju pārliecināts, ka vismaz tagad šis jautājums ir sakārtots. Bet izrādās, ka tomēr joprojām nav kārtības, un, godīgi sakot, tas satraukums par šo trīs cilvēku nonākšanu rindā vienuviet man tagad tāds drusku uzspēlēts šķiet.

Vienlaikus gan jāsaka arī tā, ka šis bardaks maksātnespējas sistēmā ir ne tikai pēdējos gados, bet, man liekas, no pirmās dienas. Un, lai ko tagad publiski stāstītu “pravietis” Gobzems, kurš, man liekas, bija pirmais šīs administrācijas vadītājs... nu, tanī laikā vispār nekādu nejaušu rindu nebija, tanī laikā tos labākos kumosus vienkārši dalīja pēc deguniem... Un jau tad pret maksātnespējas administratoriem bija pirmie kriminālprocesi par kukuļa izspiešanu un tā tālāk. Tā ka nekā jauna šai pasaulē nav.

Nevar noliegt, ka pēdējos gados ir notikuši daudzi uzlabojumi. Bet pēc šī traģiskā gadījuma ir izskanējis tik daudz negatīvas informācijas par maksātnespējas jomu, tur valdošajiem “tikumiem”, interešu grupām, jauniem uzvārdiem, striķīšu raustītājiem, ka, šķiet, šajā sfērā ir vajadzīgi kardinālāki uzlabojumi nekā tikai kļūdu labojumi. Man šķiet, ka šī māja vienkārši ir “jāuzspridzina” un jāsāk viss no jauna - no nulles. Manuprāt, gan tiesu izpildītājiem, gan maksātnespējas administratoriem būtu jākļūst par Tieslietu ministrijas ierēdņiem ar cietu algu attiecīgi izveidotos departamentos un vienīgajam kritērijam prēmijas saņemšanai vajadzētu būt veiksmīgai uzņēmuma atjaunošanai vai valsts naudas atgūšanai. Jo situācija, ka administratora amatā dažu mēnešu laikā var kļūt par miljonāru, ir vienkārši amorāla.

Un vēl viena lieta. Pilsētā šobrīd runā, ka notāri caur Tieslietu ministriju ļoti aktīvi lobē likuma grozījumus, kas viņiem varētu dot iespēju gūt papildu ienākumus par civiltiesisko aktu apstiprināšanu. Pēc speciālistu aprēķiniem, runa var būt pat par vairāku desmitu miljonu eiro atņemšanu iedzīvotājiem un to pārlikšanu attiecīgās nozares pārstāvju kabatās.

Valdības stabilitātes vārdā šodien es demisijas pieprasījumu, protams, neatbalstīšu. Bet, ja parādīsies šādi grozījumi, tad mani būs ļoti grūti pārliecināt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Artusam Kaimiņam.

A.Kaimiņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Tad, kad zeme jums dreb zem kājām, vienīgais, ko jūs varat pateikt, - populisms.

Tad, kad zeme jums dreb zem kājām un saprotat, ka viss ir nolaists līdz kliņķim, jūs sakāt - populisms. (Starpsaucieni.)

Kad Latvijā valda maksātnespējas mafija, tiek nosaukti vārdi, uzvārdi, konkrēti darījumi, jūs sakāt - populisms.

Kad OIK afēra tiek konstatēta, jūs sakāt - populisms.

Jūs sakāt - viss, kas ir pret jūsu darbiem, tas ir populisms.

Dzintars Rasnačs melo! Viņš uzsāka šodien savu runu ar to, ka šodien ir 14.jūnijs (un tiešām - šodien ir 14.jūnijs!) un pirms 77 gadiem komunistiskais režīms izsūtīja, deportēja simtiem tūkstošu latviešu uz Sibīriju. Jūs, Rasnač, 1988.gadā iestājāties Komunistiskajā partijā, un jums bija šāda te grāmatiņa. Jums bija šāda grāmatiņa! Jūs bijāt komunists! Un jūs esat Nacionālajā apvienībā kā komunists! Līdz šim Saeimā bija 30 zināmi komunisti, paši visi zināt. Tagad mums ir 31. (LRA starpsauciens. Smiekli zālē.) Nē! Tas ir Rasnačs! Diemžēl... Diemžēl tas ir Rasnačs.

Jūs tagad smejaties. Jūs smejaties par to, ka mēs esam pieprasījuši demisiju Dzintaram Rasnačam, tāpēc ka beidzot ir nosaukti uzvārdi, shēmas; milzīgi daudz iesaistītas naudas. Un koalīcija saka: “Ko mēs darīsim, kad nebūs Rasnača, nebūs Ašeradena, nebūs valdības?” To arī darīsim - strādāsim tālāk, uztaisīsim normālu valdību, kas nemazgā naudu, kas netaisa PVN shēmas, kas netaisās kaut kādā veidā apiet...

Tas, ko es gribu teikt, - kāpēc Dzintars Rasnačs melo. Vakardien es skatījos tiešraidi - Latvijas sabiedrisko televīziju. Principā vienīgais, ko varēja dzirdēt: “Stop! Stop! Stop! Stop!” Tāds bija raidījuma vadītājs, kuram naudu maksā Latvijas nodokļu maksātāji! Tur atradās tikai viens opozīcijas pārstāvis, un tas bija Aldis Gobzems, kurš sauca skaļi vārdus un uzvārdus. Tā rezultātā viņam tika slēgts ārā mikrofons, lai Rasnačs varētu runāt.

Savukārt Rasnačs vakardien izplatīja melus sabiedriskajā televīzijā - par nodokļu maksātāju naudu! Viņš teica, ka cita televīzija... Un šajā gadījumā tā ir “Rīga TV24”, kas jūs ir regulāri aicinājusi uz tiešraidēm, uz raidījumiem, lai jūs skaidrotu, kas notiek...

Maksātnespējas, manuprāt, bandīts Bunkus tika nošauts - kurā datumā? (Dep. V.Spolītis: “Lai policija to izmeklē!”) Kurā datumā? 30.maijā!

Rasnač! Facebook: “Viss reiz dzīvē notiek pirmo reizi. Šovakar bija man debija supošanā.” Nu, tā supošana... SUP - tas ir tāds dēlis ar airi (ja jūs, pensionāri, nezināt). Nu, ar to piepūšamo SUP tā diezgan drebelīgi, vēlāk jau pierod. Kurp īsti jāskatās, kad airē, - tālēs zilajās vai arī uz SUP priekšgalu?

Pierīgā... ar visu bildīti. (Dep. A.Kaimiņš no tribīnes rāda attēlu. Aplausi.)

Rasnač! Tas ir valstsvīrs? Tas ir valstsvīrs?! Kad viņam ir jānāk ar paziņojumu par to, kas ir noticis, - ka ir nošauta (nošauta!) amatpersona... pasūtījuma slepkavība! -, viņš supo!

2.jūnijs. Nākamā bilde: “Šodien apmeklējām amatnieku gadatirgu Brīvdabas muzejā.” Patīkams notikums kopā ar Aldu Ozolu. 2.jūnijs. Kā bija? Patika? Patika? Izklaidējies?

Ejam tālāk. 7.jūnijs. Viņam joprojām raksta: “Lūdzu, kad jūs atnāksiet uz interviju?” Atbilde: “Diemžēl esmu spiests informēt, ka aizņemtības dēļ šī brīža situācijā ministram nav iespējams piedalīties Tavā raidījumā, lai komentētu socpolitiskos notikumus. Cerot uz sapratni, Andris Vitenburgs.” Dīvaini, ka ne Iesalnieks. Parasti jau Iesalnieks atbild.

Vakardiena, 13.jūnijs. “Labdien! Diemžēl esmu spiests informēt, ka aizņemtības dēļ šī brīža situācijā ministram nav iespējams piedalīties raidījumā, lai komentētu notikumus.”

Un tagad tas, ko jūs vakardien teicāt, - ka šī televīzija, redziet, ir uzpirkta, jo tur izskan fakti - reāli fakti -, jo tur cilvēkiem ļauj runāt, tur neslēdz ārā mikrofonus, tur tika nosaukti vārdi. Tie ir nosaukti, un sabiedrība to zina. Un viņi to zina!

Savukārt jūs vakardien... Ko jūs kā tieslietu ministrs izdarījāt pirmajā savas uzrunas minūtē? Jūs izvilkāt ārā krāsainu A4 lapiņu, kur redzams, ka es tiekos ar, manuprāt, bandītu Sprūdu. Es un Sprūds... Kāpēc? Es nesaprotu. Tiešām tā kreativitāte jums ir tik zema! Jūs Haritonovu nevarējāt atsūtīt, ko?!

Ja es eju pa ielu un man nāk pretim Sprūds, tad ko man darīt? Man bēgt no tā bandīta? Ko man darīt? Es viņam varu vienīgi pateikt, ka viņam ir ļoti bezgaumīgs krekls. Nākamreiz Haritonovu atsūti, lai nofotografē! Ir Haritonova numurs? Es domāju, ka ir! (Starpsauciens: “Ar rabarberiem!”) Vai ar rabarberiem pamēģini!

Nākamā lieta. Vakardien jūs teicāt: “Ko jūs te runājat par vecām lietām? Tas jau bija pirms diviem trijiem gadiem!” Jums kā tieslietu ministram ir kaut kāda vispār nojauta, cik ilgā laikā kriminālatbildība var iestāties... Cik ilgā laikā atbildība ir spēkā? Cik ilgā laikā? Tur kādi 10 gadi ir, ne? Un tas, ka jūs sakāt, ka tas jau bija pirms diviem... tas jau nekas, tas var tā būt! Tāpēc, ka jūs esat Rasnačs! Desmit gadus jūs Tieslietu ministrijā strādājat!

Zināt, ko izdariet? Jūs labāk paskaidrojiet, kādā veidā Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Gaidis Bērziņš var atrasties...

Kur jums ir birojs, Bērziņa kungs? Varbūt jūs pats atnāciet, izstāstiet. Manuprāt, jums birojs ir Strēlnieku ielā 9. Strēlnieku ielā 9 - kopā ar Ilmāru Krūmu, kurš tika arestēts kopā ar Sprūdu. Un arī tagad jums tur ir birojs. Un arī šodien jūs tur iesiet un pie viena galda sēdēsiet. Un tad jūs man sakāt, ka es ar Sprūdu tiekos...

Šodien visi tie, kas nobalsos “pret” vai atturēsies, vai nebalsos, atbalstīs maksātnespējas mafiju Latvijā. (Starpsauciens: “Tur tā ir rakstīts?”) Šis ir tāds, tieši tāds precīzs balsojums.

Rasnača kungs, es nezinu, vai jums vispār ir kaut kāda cieņa pret sabiedrību, vai jūs dzīvojat savā mazajā tvitera burbulī ar savu vienīgo sekotāju Iesalnieku. Bet esiet vīrs! Piespiediet to pogu un pasakiet, ka jūs demisionējat! Jums vēl, es domāju, puse dzīves ir priekšā.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrejam Judinam.

A.Judins (VIENOTĪBA).

Godātie kolēģi! Šodien, klausoties Rasnača kunga runu, es sapratu, ka viņam pašam šķiet, ka visi tie ļaunie spēki ir apvienojušies, lai viņš demisionētu, un visi, kas to prasa, īpaši 14.jūnijā, to dara ar kaut kādu ļaunu nolūku. Bet, es domāju, dzīve nav tāda melnbalta, ka visi ļaunie ir pret Rasnaču un citādi viss ir kārtībā.

Daudz kas ir izdarīts.

Es domāju, situācija ir daudz komplicētāka. Es nezinu, vai pats Rasnača kungs to saprot, bet, es domāju, tie, kas vēro situāciju no malas, redz, ka problēmu ir daudz. Un, atklāti sakot, ir skumji dzirdēt no ministra kunga, ka viņš ir izdarījis visu iespējamo, ka problēmas tiek risinātas un ir zīmīgs progress. Es domāju, gluži tā nav.

No otras puses, kolēģi, man nav nekādu ilūziju par attiecīgā pieprasījuma iesniedzējiem. Piedodiet, bet nu nerūp viņiem tiesiskums. Un viņi nedomā par to, kā valstī uzlabot situāciju tieslietās. Tur ir pilnīgi citi apsvērumi. Mēs visi saprotam, ka tā ir spēle. Un, es atvainojos, piemēram, kopā ar Sudrabas kundzi es pusgadu nostrādāju parlamentārās izmeklēšanas komisijā un no neliela attāluma redzēju, kādi ir viņu patiesie mērķi.

Bet tomēr problēmas ir. Un, pirms es sākšu runāt par saturiskām lietām, man gribētos teikt, ka ir arī komunikācijas problēmas. Jo Rasnača kungs vairākkārt tika aicināts uz VIENOTĪBAS frakcijas sēdēm, lai izrunātu jautājumus ar deputātiem. Bet viņš ir ļoti aizņemts, viņam nav laika. Es strādāju arī Juridiskajā komisijā, un mēs diskutējam par jautājumiem, kuriem ir liela nozīme. Un arī komisijā es neredzu ministra kungu. Līdz ar to man gribas izmantot iespēju šodien pavaicāt, un es ļoti ceru, ka Rasnača kungs atbildēs uz jautājumu - man ir prieks, ka jums rokās ir pildspalva, - un nebūs tā, kā, piemēram, šorīt Latvijas Radio, kad Rasnača kungam jautāja, vai Aigars Lūsis ir Nacionālās apvienības biedrs, bet viņš stāstīja par kaut ko citu, aizmirstot šo jautājumu. Es lūdzu manus jautājumus neaizmirst, neignorēt un atbildēt pēc būtības.

Un runājot par maksātnespēju. Visu laiku es dzirdu no jums informāciju par to, kas un cik daudz ir izdarīts, lai mainītu situāciju, cik labi strādā Maksātnespējas administrācija un kādas izmaiņas notika.

Kolēģi, bet, es domāju, visi saprot, ka problēma ir ne vien ar administratoriem, bet ir arī ar tiesnešiem. Ja visi mūsu tiesneši būtu godīgi, tad, saņemot nelikumīgus... uzzinot par nelikumīgiem lēmumiem, ko pieņēma administratori, tiesnešu rīcības būtu citas. Bet mēs pēdējā... vienā no pēdējām sēdēm šonedēļ Juridiskajā komisijā runājām par tiesnešiem, par tiesu varas problēmām, un kolēģi eksperti atklāti stāstīja par to, ka negodprātīgu tiesnešu netrūkst. Un ir tiesneši, kas netiek galā ar savu pienākumu, pieņem nepareizus, netaisnīgus, nelikumīgus lēmumus. Ko var darīt? Un, atklāti sakot, man skumji redzēt, ka Juridiskajā komisijā mēs diskutējām, ko darīt ar tiesnešiem, par kuriem mums īsti nav skaidrs, vai viņi ir korumpēti vai nesaprot likumu. Jo - kāds ir piedāvājums, ko mēs saņēmām no atsevišķiem tiesnešiem? Viņi piedāvā nozīmēt vēl vienu pārbaudi, atkārtoti vērtēt kvalifikāciju. Bet vai tāds ir jautājums? Vai tiešām ar atkārtotu izvērtējumu mēs varēsim panākt, lai cilvēki, kuri strādā par tiesnešiem, nepieņem nelikumīgus lēmumus? Līdz ar to man ļoti gribētos dzirdēt no Rasnača kunga skaidru vīziju - kas jādara, lai tiesneši, par kuru reputāciju ir nopietnas šaubas... Un, protams, viņi nav pieķerti aiz rokas, un īsti nav skaidrs, vai viņi saņēma naudu par nelikumīgu lēmumu vai vienkārši nav pietiekami izglītoti. Kā mums atbrīvot tiesu sistēmu no tādiem tiesnešiem?

Un man ļoti gribētos cerēt, ka jūs neatbildēsiet vienkāršiem vārdiem, ka mums ir neatkarīga tiesu vara un ka līdz ar to jums kā ministram nav nekādu iespēju rīkoties. Mums ir likums “Par tiesu varu”, un ministrijai ir visas iespējas virzīt priekšlikumus, lai situāciju labotu. Kur tie priekšlikumi?

Tāpat, runājot par tiesu varu, jāpiemin arī disciplināratbildība. Mums pagājušogad vai šogad bija tāda situācija, ka cilvēks, kas strādā par tiesnesi, mācās dienas nodaļā. Kur te ministra rīcība, attieksme? Ja mūsu tiesneši var tā vietā, lai spriestu tiesu, kaut kur mācīties dienas nodaļā un ja to uzskata par pareizu, vai mūsu normatīvais regulējums ir atbilstošs? Man šķiet, ka tā nav.

Pagājušajā nedēļā mēs lasījām par jaunu gadījumu, kas arī saistīts ar tiesu varu, - par vienu tiesnesi, kas savā kabinetā satikās ar vienu personu un tur zīmēja uz papīra: pieci tūkstoši - tas ir par maz, ir jāmaksā septiņi tūkstoši. Mūsu prokuratūra teica, ka nav pietiekamu pierādījumu, lai virzītu lietu iztiesāšanai. Jautājums: ko mums darīt ar tādu prokuratūru, kas, neraugoties uz skaidrām pazīmēm, neko nesaskata? Un tas nav pirmais gadījums. Līdzīga situācija mums bija saistībā ar “Rīdzenes sarunām”. Un atkal... Es jau dzirdu jūsu atbildi: mums ir neatkarīga prokuratūra, viss ir kārtībā. Mums ir Prokuratūras likums. Un, ja mūsu likums nav atbilstošs, ja mūsu likums ļauj šiem cilvēkiem pieņemt tādus lēmumus, strādāt ar apšaubāmu reputāciju, tad situācija ir jālabo. Es saprotu, ka ministrs varbūt nevar izlabot visas... atrisināt visas problēmas. Protams, tas ir smags, sarežģīts darbs. Bet gribētos, lai cilvēks, kas vada nozari, būtu cilvēks ar iniciatīvu. Nevar būt tā, ka mēs dzirdam formālas atbildes vai pat vispār nedzirdam un neredzam ministru un ka nekas netiek mainīts.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Inesei Lībiņai-Egnerei.

I.Lībiņa-Egnere (VIENOTĪBA).

Cienījamās kolēģes! Godātie kolēģi!

Katrā parlamentārā valstī, kura uzrauga izpildvaru, ir trīs ļoti svarīgi izpildvaras pīlāri, kuri nodrošina, ka premjers vispār ir rīcībspējīgs.

Viens pīlārs - tā ir Finanšu ministrija, tas ir valsts maks, lai valsts spētu funkcionēt. Otrs ir Ārlietu ministrija, tās ir valsts attiecības ar tās kaimiņiem, draudzīgiem vai nedraudzīgiem, vieta visā starptautiskajā kopienā. Un trešais - tā ir Tieslietu ministrija, kura ir valsts mugurkauls. Tādējādi gan visiem lēmumiem, gan visiem normatīvajiem aktiem, to projektiem, kas tiek virzīti, ir jāiziet šis ļoti svarīgais tiesiskuma siets. Mēs zinām, ka Latvijā par katru likumprojektu ir jābūt Finanšu ministrijas atzinumam un Tieslietu ministrijas atzinumam. Līdz ar to trīs ministri - finanšu ministrs, ārlietu ministrs un tieslietu ministrs - ir tie, uz kuriem mēs raugāmies ar ļoti lielu cieņu, jo zinām viņu lielo atbildību.

Katra valsts var izvēlēties, kādus vēl ministru portfeļus sadalīt pēc politiskām vajadzībām, un, ja ir vajadzīgs, varbūt pat kādam “kāzu ģenerālim” piešķirt portfeli - nu, lai visi apmierināti, jo koalīcijā jau bieži vien ir jāpieņem arīdzan tādi lēmumi, kurus varbūt ne vien valstiski mēs varam saprast...

Šodien par neuzticības izteikšanu Latvijas Republikas tieslietu ministram Dzintaram Rasnačam jāsaka: gribētos tam mākonim redzēt kādu zelta maliņu - esmu pozitīvs cilvēks, goda vārds -, bet neredzu. Es klausījos ļoti uzmanīgi ministra uzrunu, un, kolēģi, es klausījos ļoti uzmanīgi jūsu debates. Bet mēs tikai par tādu ļoti īpatnēju profesiju šeit ņemamies - maksātnespējas administratori. Citās valstīs, atklāti sakot, neviens pat īsti nesaprot, kāpēc šī profesija tik īpaša... daudz kur pat tādas īsti nav... Kāpēc tā ir tik svarīga? Kāpēc Latvijas parlamentā, Latvijas valdībā šī tēma no gada uz gadu ir tik svarīga? Vai tā tiešām ir vienīgā tēma? Vai tā tiešām ir vienīgā tēma, par ko šeit ministrs grib, var un spēj atskaitīties no Saeimas tribīnes?

Judina kungs jau sāka mazliet stāstīt to, ko mēs darām Saeimas Juridiskajā komisijā. Un, jā, vakardien mums bija zīmīga sēde, kurā, lemjot par grozījumiem likumā “Par tiesu varu”, mēs spriedām arī par to, ko darīt ar negodprātīgiem tiesnešiem. Par negodprātīgiem tiesnešiem, kas diemžēl nevilšus bieži vien spriež tiesu tieši maksātnespējas lietās, Rasnača kungs šeit nevienu vārdu neteica.

Es atgādināšu, ka pagājušā gada nogalē paši tiesneši, vairs nespējot izturēt to, kas notiek viņu profesionālajā vidē, uzrakstīja atklātu vēstuli. Tie pārsvarā bija gados jaunāki tiesneši, daudzi no administratīvajām tiesām, kuri vienkārši nespēja vairs izturēt to, ka starp viņiem ir kolēģi, kuri turpina to, ko ir sākuši... Par katru pārkāpumu varbūt gluži medijos neizlasām, tikai par lielākajiem izlasām... Bet atbilde ir: ko nu padarīsi? Divi gadi notecējuši, disciplinārlietu ierosināt nevaram, rokas noplātām... Bet tālāk?

Runājām vakar arī par to, ka ir izveidota īpaša komisija no pašu tiesnešu vidus, kura nāks klajā ar priekšlikumiem, ko tad darīt. Jautājām: kad šī komisija varētu pabeigt savu darbu? Un, ziniet, viņu pārstāvis teica, ka viņi cerējuši tikt galā pāris mēnešos, bet šobrīd vēl pat nav apjautuši, cik daudz tiesnešu lēmumu ir jāanalizē. Viņi iet cauri datubāzēm, saprot, ka to lēmumu ir nenormāli daudz, un cer, ka varbūt līdz rudenim tiks galā ar lēmumu apkopošanu.

Es pat nevaru iedomāties, cik tā problēma ir dziļa, un tā nav tikai problēma, kas saucas “maksātnespējas administratori”. Tā ir problēma visā tieslietu nozarē. Līdz ar to tā ir problēma visā izpildvarā, un tā ir problēma gan šim premjerministram, gan iepriekšējam, gan iepriekšiepriekšējam - un tā es varētu turpināt...

Tieslietu ministrs ir ļoti pieredzējis politiķis. Viņš ir ilgi politikā, un viņš zina, ka ikvienas komandas spēks ir tajā, cik stiprs ir tās vājākais posms. Man kā profesionālai juristei ir sāpīgi atzīt, ka Latvijas valdības vājākais posms ir tieslietu nozare. Un mēs valdības stiprumu un rīcībspēju mērām pēc tās: tā ir vāja, jo ir vāja tieslietu nozare.

Mēs visu laiku klausāmies ziņojumus - Eiropas Komisijas ziņojumu, Doing Business ziņojumu, Ārvalstu investoru padomes Latvijā ziņojumu un noteikti arī ļoti daudzus citus dažādus ziņojumus - par to, ka Latvijas investīciju vides galvenā problēma ir tieslietu nozare.

Nezinu... Man šķiet, mēs kā deputāti, protams, esam sasaistīti. Un man kā koalīcijas deputātei ir vēl grūtāk.

Kleinbergas kundze šeit no tribīnes teica, ka ministrs nenāk uz Latvijas Reģionu apvienības frakcijas sēdēm, jo tā ir opozīcijas frakcija. Ministrs nenāk uz frakcijas VIENOTĪBA sēdēm, jo... nenāk. (Dep. J.Ādamsons: “Mafija valda!”; starpsauciens: “Tad jau viss kārtībā!”) Es varu uz vienas rokas pirkstiem saskaitīt, uz cik Juridiskās komisijas sēdēm ministrs vispār ir bijis. Nenāk!

Tā ka šī situācija ar šo svarīgo pīlāru - Tieslietu ministriju - Latvijas Republikā ir visnotaļ bēdīga. Bet Tieslietu ministrijā ir spēcīgi ierēdņi, un tā ir mana lielā cerība, ka šie cilvēki, kuriem gan ir tik nogurušas acis un kuriem uz saviem pleciem, šķiet, ir jānes viss smagums, - ka viņi vēl var un grib, un cer. Bet - cik ilgi vēl? Tāds ir jautājums.

Es pat negribu šeit pieminēt jocīgās lietas, ar ko nodarbojas Tieslietu ministrija, - pirmslaulību kursu organizēšanu, dažādus politiskus manifestus un uzsaukumus, kas vērsti pret vienu vai otru konvenciju. Bet ierēdņi to ir sapratuši, un viņi tik tiešām šajās lietās nepiedalās.

Kolēģi, es tiešām ceru, ka ministrs, šodien noklausījies vēl arī turpmākās debates, var nākt šeit, tribīnē, un izskaidrot, kādēļ tiesu vara... Par tiesu varu jādomā daudz plašāk, neaprobežojoties tikai un vienīgi ar maksātnespējas administratoriem un Maksātnespējas administrāciju, kas tagad jau tiek saukta par Maksātnespējas kontroles dienestu... Kādēļ joprojām, 28 gadus pēc neatkarības atjaunošanas, mēs nevaram pielikt punktu negodprātībai, nevaram pielikt punktu alkatībai, nevaram pielikt punktu visām citām mūsu valstij, mūsu attīstībai tiešām bīstamām lietām?

Es domāju, ka katram no mums ir jāpieņem ļoti nopietns un grūts lēmums, jo jūnijs nu jau ir pusē: valdība strādās vēl tikai samērā īsu laiku, arī Saeimas elpa tās pakausī būs samērā īsu laiku.

Bet, ticiet man, ministra kungs, stāvēt šeit, šajā tribīnē, - tā ir liela izšķiršanās mums katram, kurš nāk debatēt. Un balsot par šo demisijas pieprasīšanu - arīdzan tā ir liela izšķiršanās.

Frakcija VIENOTĪBA vakar sēdēja, ilgi sēdēja. Frakcija VIENOTĪBA arī šorīt sēdēja (Starpsauciens: “Nevajag sēdēt!”) un arī vēl turpmāk sēdēs savās sēdēs (Starpsauciens: “Jūs visu laiku sēžat! Strādāt vajag!”), bet lēmumu mēs pieņemsim, visticamāk, nākamnedēļ. Tā ka vēl ir laiks parādīt... un varbūt mūs pārliecināt. (Dep. J.Upenieks: “Inesi par tieslietu ministri!”)

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ilmāram Latkovskim. (Dep. A.Kaimiņš: “Ilmār, pasaki, kāpēc tu aizgāji! Pasaki!”)

I.Latkovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Augsti godātais ministra kungs! Dāmas un kungi! Deputāti!

Ja runa būtu par Dzintaru Rasnaču vien, es teiktu - lai viņš paliek amatā! Taču šajā gadījumā tiek aktualizētas dziļākas likumsakarības. Es ļoti labi apzinos, ka ir arī priekšvēlēšanu spiediens un priekšvēlēšanu kaislības. Praktiski varbūt nekas nemainītos, ja mēs ministru atstādinātu, bet varbūt situācija kļūtu vēl smagāka. Taču šajā gadījumā ir aktualizētas tiešām dziļākas likumsakarības, lielas nejēdzības Latvijas politiskajā vidē. Un Dzintars Rasnačs varbūt šeit nav galvenais reprezentants, un varbūt viņš ir pat šīs sistēmas ķīlnieks.

Es arī pozitīvi vērtēju visas tās aktivitātes, kuras tieslietu ministrs ir uzskaitījis un kuras pēdējā laikā ir īstenotas. Taču man uzreiz jāpiebilst, ka tās neskar problēmas kodolu. Un kāpēc mēs tieši akcentējam Maksātnespējas administrāciju? Tur tiešām situācija ir ārkārtēja šajā brīdī. Un šeit jau tika uzskaitīts. Ar airīšiem varam salīdzināt - tiek veiktas pozitīvas kustības, bet to lielo kuģi nevar pagriezt. Galarezultātā neefektivitāte, atlīdzība un izmaksas ir apstulbinošā apjomā daudzos gadījumos, un man jāteic - arī bandītisma elementi šeit ir ieplūduši. Sauksim lietas īstajos vārdos! Tāpat kā mēs sakām - okupācija ir jāsauc īstajā vārdā, un ne maigāk un korektāk, tā arī, teiksim, šeit ir darīšana ar bandītismu.

Un otrs jautājums - no kurienes tas viss radās? Vai tā ir kāda kosmiskā karma mums, vai tas ir padomju laika mantojums? Nu nē! Šeit mēs nonākam pie tā, ka divas pēdējās Saeimas Tieslietu ministriju septiņus gadus trijās valdībās ir uzticējušas vienam un tam pašam politiskajam spēkam. Visu laiku tiek kritizēts - nav labi, un pat koalīcijas partneri kritizē. Varbūt būtu bijis labāk kādā brīdī politiski gaumīgi atteikties: “Mums tik ļoti nevajag šo ministriju, ja tiek kritizēts, un jo īpaši tāpēc!” Bet nu... varbūt tas ir vairāk gaumes jautājums. Tātad paši kaut kādā veidā šo augsni ir veidojuši. Man jāsaka, ir izveidojuši ar koalīcijas atbalstu un koalīcijas aizsegā.

Un te mēs nonākam pie jautājuma, kas ir cieši saistīts ar šo dramatisko situāciju - ar koalīcijas līgumu. Iepriekš komisijā Andris Bērziņš, deputāts Andris Bērziņš, man likās, saplosīs gabalos to Tieslietu ministriju un ko viņi tur ir atnesuši. Gribējās teikt - paga, paga, Andri, kuš! Saprotu, saprotu, piekrītu, bet ir taču koalīcijas līgums, vai ne? Jā. (Dep. A.Bērziņš: “Tāpēc arī es zobus atstāju mājās, glāzē!”) VIENOTĪBA arī norāda uz tām nejaucībām. Bet arī iepriekš intervijās es lasu: nu ko var darīt - koalīcijas līgums!

Un tas jau nav tikai par šo gadījumu. Arī iepriekš ir bijis. Koalīcijas līgums, koalīcijas līgums. Vai kartelis, kā to precīzi no šīs tribīnes šīs Saeimas sākumā definēja Ringolds Balodis. Es sēdēju tajā vietā, kurš viņš tagad sēž, patiesi nodūris galvu, jo man bija kauns par atrašanos tā sauktajā kartelī, un domāju - cik precīzi viņš to ir definējis! Es nezinu, kā mēs šodien balsotu, mēs varbūt esam pretēji... Dzīve tiešām ir pelnījusi, lai mēs tai veltītu kādu skaistu smaidu.

Bet, nopietnāk runājot, padomājiet, kā mūsu skatu uz dzīvi ietekmē krēsls, kurā mēs sēžam - vai tā būtu pozīcija, kurā mēs atrodamies, vai grupa, kurai mēs piederam -, un cik mēs no tā esam atkarīgi, kā mēs no tā vadāmies un izspriežam, kas ir labs, kas ir ļauns, kas ir pareizi un kas ir nepareizi. Un kā politiskā konjunktūra mūsos pamazām ļoti noremdina, ja ne iznīcina to patieso cilvēku. Un tad mēs izdomājam “svētās” patiesības, lai paskaidrotu, attaisnotu savu balsojumu vispirmām kārtām citiem, bet galu galā - būtībā paši sev. Tā ir tā mūsu visu sistēma, kas arī noved pie nespējas tikt galā ar šo maksātnespējas administratoru problēmu, ar to augsni, kas tiek izveidota tām nejēdzībām... pat līdz bandītismam.

Nu jā, es šo divu Saeimu laikā redzu, ka politikā ienāk gados jauni cilvēki, bet ātri vien kļūst vecāki par večiem. Gribas jautāt - kur tās degošās, kvēlojošās sirdis? Palikuši tikai pelni un izdedži - bez siltuma un gaismas.

Tātad pie šīm nejēdzībām, Maksātnespējas administrācijas nejēdzībām, būtībā ir novedusi Latvijas... mūsu politiskās sistēmas stagnācija. Viss sākas ar to, ka partijas pieprasa ministru portfeļus, vadoties pēc kvotām. Tas līdzinās veidam, kādā iekarotāji sadala laupījumu. Tā mēs sadalām tās ministrijas.

Un otrais iemesls ir koalīcijas līgums, kas varbūt ir ļoti nepieciešams konstruktīvai sadarbībai, bet kas īsā laikā noved līdz bandītisma augsni veicinošam kartelim. (Starpsauciens: “Taisnība!”)

Ja Dzintars Rasnačs būtu neatkarīga persona, es teiktu: nevajag atbalstīt šo demisijas pieprasījumu! Bet šajā gadījumā viņš ir šīs nejēdzīgās sistēmas reprezentants un, es pat teiktu, ķīlnieks. Kārlis Seržants pirms tam teica: “Šo māju vajag uzspridzināt un sākt no nulles.” Varēja pārprast, par kuru māju ir runa. Par šo māju? (Starpsaucieni.) Ā! Nu jā, jā, jā... Nu, tas vēl nav zināms, kas te bija īsti domāts. Jā.

Tātad, es domāju, šis demisijas pieprasījums un jūsu balsojums ir vēstījums arī nākamajai Saeimai. Pat vairāk! Tas neizšķirs šajā gadījumā, bet tas rādīs jūsu apņēmību beidzot veikt vienu radikālu pavērsienu. Citādi mēs atliksim un atliksim: “Nav īstais, nav īstais, un tāpēc ir jāpaliek tā, kā ir!” Un tā tas ir mūžīgi. Reizēm varbūt vajag satricinājumu, lai situācija kļūtu smagāka un mēs nokristu līdz pašam dibenam, lai būtu atspēriena punkts. Un tālab es arī atbalstīšu šo neuzticības balsojumu, šo demisijas pieprasījumu. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Deputāti Abu Meri, Kalniņš, Loskutovs, Gustovskis, Dālderis, Brigmanis, Gaidis Bērziņš un Kleinberga lūdz izsludināt pulksten 12.00 Saeimas sēdē pārtraukumu līdz šā gada 20.jūnija pulksten 10.00. Vai deputātiem ir iebildumi?

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai Saeimas sēdē tiktu izsludināts pārtraukums līdz šā gada 20.jūnija pulksten 10.00! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - 22, atturas - nav. Tātad pieņemts lēmums izsludināt pulksten 12.00 Saeimas sēdē pārtraukumu līdz šā gada 20.jūnija pulksten 10.00. Acīmredzot debates turpināsim 20.jūnijā.

Vēlos jūs informēt saistībā ar šodien paredzēto sēdi atbilžu sniegšanai uz deputātu jautājumiem.

Par deputātu Zariņa, Potapkina, Artūra Rubika, Tutina un Ribakova jautājumu ekonomikas ministram “Par Ministru kabineta 2010.gada 16.marta noteikumu Nr.262 “Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus, un cenu noteikšanas kārtību” pārkompensācijas izvērtēšanas un novēršanas noteikumu piemērošanas efektivitāti un pamatotību”. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina. Ministrs informē, ka iepriekš saplānotā grafika dēļ nevar ierasties uz mutvārdu atbildes sniegšanu.

Par deputātu Zariņa, Potapkina, Artūra Rubika, Tutina un Orlova jautājumu Ministru prezidentam “Par Māra Kučinska vadītās valdības ministru nespēju pamatot sociālās sistēmas ilgtspēju”. Jautājums pāradresēts labklājības ministram. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina. Ministrs informē, ka nevar ierasties uz mutvārdu atbildes sniegšanu iepriekšplānota pasākuma dēļ.

Par deputātu Zariņa, Potapkina, Artūra Rubika, Morozova un Orlova jautājumu Ministru prezidentam “Par valdības darījuma ar AS “Conexus baltic grid” akcijām atbilstību Latvijas valsts un sabiedrības interesēm”. Jautājums pāradresēts ekonomikas ministram. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina. Ministrs informē, ka nevar ierasties uz mutvārdu atbildes sniegšanu saplānotā darba grafika dēļ.

Par deputātu Zariņa, Potapkina, Artūra Rubika, Tutina un Ribakova jautājumu veselības ministrei “Par Veselības ministrijas kompetenci un rīcības atbilstību sabiedrības interesēm, īstenojot Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas 2.kārtas būvniecības projektu”. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina. Ministre informē, ka nevar ierasties uz mutvārdu atbildes sniegšanu saspringtā darba grafika dēļ.

Par deputātu Zariņa, Potapkina, Artūra Rubika, Tutina un Ribakova jautājumu ekonomikas ministram “Par Eiropas Komisijas 2017.gada 24.aprīļa lēmuma par valsts atbalstu Lietā Nr. SA.43140 - “Valsts atbalsts SA.43140 (2015/NN) - Latvija Atbalsts atjaunojamai enerģijai un CUP” pieejamību valsts valodā”. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina. Ministrs informē, ka nevar ierasties uz mutvārdu atbildes sniegšanu iepriekšplānota darba grafika dēļ.

Par deputātu Zariņa, Potapkina, Artūra Rubika, Tutina un Ribakova jautājumu ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam “Par ekonomikas ministra nespēju pamatot Ministru kabineta noteikumu Nr.262 “Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus, un cenu noteikšanas kārtību” piemērošanas efektivitāti un pamatotību attiecībā uz pašpatēriņu”. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina. Ministrs informē, ka nevar ierasties uz mutvārdu atbildes sniegšanu iepriekšplānota darba grafika dēļ.

Par deputātu Zariņa, Potapkina, Artūra Rubika, Tutina un Ribakova jautājumu ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam “Par Ekonomikas ministra dīvaino pamatojumu Ministru kabineta noteikumiem Nr.262 “Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus, un cenu noteikšanas kārtību” attiecībā uz “godprātīgi izdarītu pārkāpumu””. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina. Ministrs informē, ka nevar ierasties uz mutvārdu atbildes sniegšanu iepriekš saplānota darba grafika dēļ.

Par deputātu Stepaņenko, Sudrabas, Bites, Šimfas, Šica un Morozova jautājumu veselības ministrei Andai Čakšai “Par “Mātes un bērna veselības uzlabošanas plānā 2018.-2020.gadam” iekļautajiem pasākumiem”. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina, bet mutvārdos papildjautājumus iesniedzēji uzdot nevēlas.

Par deputātu Zariņa, Potapkina, Artūra Rubika, Tutina un Ribakova jautājumu ekonomikas ministram “Pamatot Ministru kabineta noteikumos Nr.262 “Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus, un cenu noteikšanas kārtību” paredzētā “pārkompensācijas mehānisma” pamatotību un atbilstību Eiropas Savienības tiesību normām”. Rakstveida atbilde nav saņemta. Ministrs informē, ka nevar ierasties uz mutvārdu atbildes sniegšanu iepriekš saplānota darba grafika dēļ. Tomēr atgādinām, ka saskaņā ar Saeimas kārtības rulli ministram rakstveida atbilde uz steidzamu jautājumu jāiesniedz 48 stundu laikā.

Deputāti Stepaņenko, Sudraba, Morozovs, Bite un Platpers iesnieguši jautājumu “Par iespējamām interešu konflikta pazīmēm projekta “Skola 2030” realizācijā”.

Vārds jautājuma motivācijai deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J.Stepaņenko (SASKAŅA).

Kolēģi! Pavisam īsi. Mēs vēlamies uzzināt dažus jautājumus saistībā ar projekta “Skola 2030” realizāciju. Tie ir: pēc kādiem kritērijiem tika izvēlēti eksperti šajā projektā; kāda ir bijusi sadarbība ar īstajām vecāku organizācijām un kādi uzņēmumi, iespējams, varēja tikt iesaistīti šī projekta popularizēšanā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Jautājumu nododam atbildes sniegšanai izglītības un zinātnes ministram.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu!

Vārds Saeimas sekretāra biedram Gunāram Kūtrim. Reģistrācijas rezultāti.

G.Kūtris (12.Saeimas sekretāra biedrs).

Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies: Boriss Cilevičs... ir, Aleksandrs Jakimovs, Artuss Kaimiņš... ir, Aivars Meija, Artis Rasmanis, Romualds Ražuks... ir, Kārlis Seržants... ir, Jūlija Stepaņenko... ir, Silvija Šimfa, Zenta Tretjaka un Jānis Trupovnieks.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Pārtraukums līdz šā gada 20.jūnija pulksten 10.00.

(Pārtraukums.)

SATURA RĀDĪTĀJS
12. Saeimas pavasara sesijas 11. sēde
2018. gada 14. jūnijā

 

Par darba kārtību
   
Priekšlikumi - dep. I.Zariņš (pret)
  - dep. A.Kaimiņš (par)
  - dep. J.Upenieks (par)
  - dep. J.Upenieks (par)
  - dep. J.Viļums (pret)
  - dep. E.Smiltēns (pret)
  - dep. J.Upenieks (par)
   
Par likumprojektu “Grozījumi Satversmes aizsardzības biroja likumā” (Nr. 1286/Lp12)
(Dok. Nr. 5043, 5043A)
   
Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Hāgas konvenciju par tiesas un ārpustiesas dokumentu izsniegšanu civillietās un komerclietās”” (Nr. 1287/Lp12)
(Dok. Nr. 5057, 5057A)
   
Par likumprojektu “Grozījumi Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā” (Nr. 1288/Lp12)
(Dok. Nr. 5067, 5067A)
   
Par likumprojektu “Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā” (Nr. 1289/Lp12)
(Dok. Nr. 5068, 5068A)
   
Par likumprojektu “Grozījums Patērētāju tiesību aizsardzības likumā” (Nr. 1290/Lp12)
(Dok. Nr. 5069, 5069A)
   
Priekšlikums - dep. E.Smiltēns (par)
   
Par likumprojektu “Grozījumi Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā” (Nr. 1291/Lp12)
(Dok. Nr. 5084)
   
Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Rīgas Ekonomikas augstskolu”” (Nr. 1292/Lp12)
(Dok. Nr. 5093)
   
Priekšlikums - dep. H.Abu Meri (par)
   
Par likumprojektu “Rīgas Juridiskās augstskolas likums” (Nr. 1293/Lp12)
(Dok. Nr. 5094)
   
Par likumprojektu “Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā” (Nr. 1294/Lp12)
(Dok. Nr. 5095)
   
Par likumprojektu “Grozījumi Kredītiestāžu likumā” (Nr. 1295/Lp12)
(Dok. Nr. 5096)
   
Par likumprojektu “Kultūras centru likums” (Nr. 1296/Lp12)
(Dok. Nr. 5098)
   
Priekšlikums - dep. V.Dambe (par)
   
Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Aleksandram Kiršteinam no šā gada 19. jūnija līdz 21. jūnijam
(Dok. Nr. 5071)
   
Lēmuma projekts “Par Saeimas 2018. gada pavasara sesijas slēgšanu un Saeimas 2018. gada rudens sesijas sākšanu” (Nr. 742/Lm12)
(Dok. Nr. 5048, 5049)
   
Lēmuma projekts “Par neuzticības izteikšanu tieslietu ministram Dzintaram Rasnačam” (Nr. 739/Lm12)
(Dok. Nr. 5038)
   
Motivācija - dep. R.Mežeckis
   
Debates tieslietu ministrs Dz.Rasnačs
  - dep. N.Kleinberga
  - dep. V.Kalnozols
   
Paziņojums
  - dep. O.Ē.Kalniņš
   
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa - Saeimas sekretāra biedrs G.Kūtris
   
Debašu turpinājums - dep. H.Abu Meri
  - dep. K.Seržants
  - dep. A.Kaimiņš
  - dep. A.Judins
  - dep. I.Lībiņa-Egnere
  - dep. I.Latkovskis
   
Par pārtraukuma izsludināšanu līdz šā gada 20.jūnijam
   
Informācija par atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem
   
Informācija par deputātu J.Stepaņenko, I.Sudrabas, A.Morozova, I.Bites un A.Platpera jautājumu izglītības un zinātnes ministram Kārlim Šadurskim “Par iespējamām interešu konflikta pazīmēm projekta “Skola 2030” realizācijā” (Nr. 436/J12)
   
Motivācija - dep. J.Stepaņenko
   
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa - Saeimas sekretāra biedrs G.Kūtris

Balsojumi

Datums: 14.06.2018 09:04:42 bal001
Par - 62, pret - 19, atturas - 0. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta Grozījumi Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā (1291/Lp12), nodošana komisijām iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā

Datums: 14.06.2018 09:09:18 bal002
Par - 63, pret - 18, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par pieprasījuma Par ekonomikas ministra nespēju pamatot Ministru kabineta noteikumu Nr. 262 “Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus, un cenu noteikšanas ... (38/P12) iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā

Datums: 14.06.2018 09:11:30 bal003
Par - 73, pret - 2, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projekta Par Saeimas piekrišanu likumā “Par valsts budžetu 2018. gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei (748/Lm12) iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā

Datums: 14.06.2018 09:14:06 bal004
Par - 70, pret - 10, atturas - 4. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta Grozījumi likumā “Par Rīgas Ekonomikas augstskolu” (1292/Lp12), nodošana komisijām iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā

Datums: 14.06.2018 09:19:52 bal005
Par - 71, pret - 1, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā (1294/Lp12), nodošana komisijām iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā

Datums: 14.06.2018 09:24:47 bal006
Par - 79, pret - 1, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta Grozījumi Kredītiestāžu likumā (1295/Lp12), nodošana komisijām iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā

Datums: 14.06.2018 09:32:55 bal007
Par - 63, pret - 17, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā (1291/Lp12), nodošana komisijām

Datums: 14.06.2018 09:41:11 bal008
Par - 77, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Aleksandram Kiršteinam no šā gada 19.jūnija līdz 21.jūnijam

Datums: 14.06.2018 09:41:58 bal009
Par - 81, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par Saeimas 2018.gada pavasara sesijas slēgšanu un Saeimas 2018.gada rudens sesijas sākšanu (742/Lm12)

Datums: 14.06.2018 11:54:14 bal010
Par - 58, pret - 22, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Par sēdes pārtraukumu

Sestdien, 23.novembrī