Latvijas Republikas 12.Saeimas
pavasara sesijas vienpadsmitās sēdes turpinājums
2018.gada 20.jūnijā

Sēdi vada Latvijas Republikas 12.Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Frakciju viedokļi

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Aicinu ieņemt vietas Sēžu zālē. Turpināsim izskatīt Saeimas 2018.gada 14.jūnija sēdes apstiprināto darba kārtību.

Pirms sākam izskatīt darba kārtību, vēlos informēt par Prezidijā iesniegtajām izmaiņām.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut likumprojektu “Grozījumi Satversmes aizsardzības biroja likumā”.Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Ārlietu komisija lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Hāgas konvenciju par tiesas un ārpustiesas dokumentu izsniegšanu civillietās un komerclietās””.Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Deputāti Abu Meri, Dālderis, Ojārs Ēriks Kalniņš, Loskutovs, Upenieks, Ražuks un citi lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut lēmuma projektu “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Vietējo pašvaldību referendumu likums” (Nr.76/Lp12) trešajam lasījumam, nosakot to līdz šā gada 1.jūlijam”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Ārlietu komisija lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut likumprojektu “Grozījumi Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā”.Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu. Tas nozīmē, ka mums ir jābalso.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai sēdes darba kārtībā tiktu iekļauts likumprojekts “Grozījumi Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - 19, atturas - nav. Lēmums pieņemts. Likumprojekts sēdes darba kārtībā tiek iekļauts.

Ārlietu komisija lūdz likumprojektu “Grozījumi Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā” pirmajā lasījumā izskatīt kā pirmo punktu darba kārtības sadaļā “Likumprojektu izskatīšana”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Tātad, ja ir iebildumi, mums ir jābalso.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai likumprojekts “Grozījumi Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā” pirmajā lasījumā tiktu izskatīts kā pirmais darba kārtības punkts sadaļā “Likumprojektu izskatīšana”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - 18, atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Tātad turpinām 2018.gada 14.jūnija sēdes darba kārtību.

Darba kārtībā - lēmuma projekts “Par neuzticības izteikšanu tieslietu ministram Dzintaram Rasnačam”. Turpinām debates.

Vārds deputātei Ingunai Sudrabai.

I.Sudraba (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Labrīt, cienījamie kolēģi! Labrīt, ministru kungi! Es domāju, ka ir vietā turpināt sarunu par to, kāda veida tiesiskums Latvijā tiek nodrošināts un kā interesēs šis tiesiskums strādā.

Latvijā diemžēl daudzos amatos ir zaldāti, kuriem ir piestiprināti ģenerāļu uzpleči, bet tas nenozīmē, ka viņi spēj pieņemt ģenerāļa cienīgus lēmumus. Viņi ir izdevīgi sistēmai kā zaldāti, kuri izdarīs vajadzīgās darbības vajadzīgajā brīdī. Diemžēl viņiem ne Latvijas intereses, ne tas, kāds ir valsts prestižs, nenozīmē neko, jo viņiem ļoti daudz nozīmē un faktiski visu nosaka anomāla alkatība. Un šāda anomāla alkatība ir valdījusi un, man diemžēl jāteic, joprojām valda arī tieslietu sistēmā.

Es šodien daudz vairāk runāšu par to, kāda ir valstī izveidotā maksātnespējas administrācijas sistēma. Šī sistēma daudzu gadu garumā ir bijusi un joprojām ir Tieslietu ministrijas un personīgi tieslietu ministra pārraudzības joma. Tiesas šo sistēmu ir kontrolējušas jau no pirmās dienas, valsts uzraudzība šai sistēmai pastāv jau 15 gadus.

Pirms vairākiem gadiem, kad es vēl strādāju Valsts kontrolē, pie manis vērstās cilvēki, kam nebija bail stāties pretī maksātnespējas administratoriem, kuri bija pieraduši, ka viņi, saņemot ļoti naudīgus objektus savā pārziņā jeb savā atbildībā, var absolūti bez jebkādiem limitiem rīkoties, cilvēkus izputinot, cilvēkus pazemojot, sākot absurdus procesus, ceļot apsūdzības pret šiem cilvēkiem. Tas, ko es redzēju no dokumentiem un ko man stāstīja tajā brīdī cilvēki, kuri cieta no nepamatoti celtām apsūdzībām, bija tas... Kāpēc šie cilvēki spēja stāties pretī šiem maksātnespējas administratoriem? Tāpēc, ka viņiem bija resursi, lai viņi varētu tiesāties, viņiem bija spēks pārvarēt to pirkto mediju telpu, kurā pret viņiem tika celti nepamatoti apvainojumi. Un tikai tas ļāva viņiem, daudzu gadu garumā tiesājoties, savu taisnību panākt.

Bet kāpēc tas viss ir iespējams? Tāpēc, ka daudziem cilvēkiem diemžēl nav resursu, lai stāvētu pretim to maksātnespējas administratoru patvaļai, kuri, lai gan mazā skaitā šajā sistēmā, darbojas tādā veidā, ka spēj nomelnot visu profesijas prestižu kā tādu. Taču es zinu arī daudzus tādus, kuri gadiem ilgi godīgi dara savu maksātnespējas administratora darbu.

Kāda sistēma pastāvēja līdz šim? Sistēma, kurā bija no valsts puses kvazikontrole un kurā administrators spēja vienoties arī ar policiju par lietu ierosināšanu, spēja tiesā panākt vajadzīgo lēmumu pieņemšanu. Tā tas turpinājās gadiem. Protams, sabiedrības pacietības mērs beidzot bija pilns. Bija milzīgs spiediens, ka ir jāizdara kaut kādas izmaiņas. Arī šī Saeima vairāku sesiju garumā grozīja likumu, dodot instrumentus, mainot sistēmu, lai varētu panākt to, ka ir it kā nodrošināta valsts kontrole pār maksātnespējas procesu.

Manuprāt, tieslietu ministram būtu vērts dzirdēt, kā faktiski šodien darbojas šis maksātnespējas kontroles process. Es uzskatu, ka ir radīta kārtējā kvazisistēma, kura rada imitāciju, ka šeit kontrole tiek nodrošināta.

Ir skaļi paziņojumi par to, ka pietiek ar 100 maksātnespējas administratoriem, un radītā eksaminācijas sistēma, nosakot kvotu, ka, teiksim, kādiem 10 procentiem katrā reizē šis eksāmens nav jānoliek, ļauj savā veidā kontrolēt procesu - kurš būs tas administrators, kurš eksāmenu noliks un kurš - nenoliks.

Es jums pastāstīšu, kā darbojas šis eksaminācijas pasākums.

Vispirms jāteic, ka ministrs, izveidojot eksaminācijas komisiju, nav tai uzlicis par pienākumu - kas būtu elementāri! - izstrādāt vērtēšanas kritērijus un eksaminācijas darbu vērtēšanas vadlīnijas. Un vēl lielāks absurds ir tas, ka šīs eksaminācijas komisijas lēmumus neviens nav tiesīgs apstrīdēt.

Tāda sistēma nekur nepastāv! Ir sistēma, kurā ir iespējams prasīt sava eksāmena vērtējumu pārskatīt vai arī ir iespēja otro reizi kārtot eksāmenu. Šajā eksaminācijas procesā tas nenotiek.

Eksaminācijas komisija darbojas, un tiek radīta pārliecība, ka tie, kas kārto eksāmenu, nav zināmi un viņiem ir piešķirti identifikācijas kodi, kurus neviens nezina. Bet nez kāpēc... Es pastāstīšu vienu gadījumu. Par šo cilvēku es tiešām galvoju, jo es viņu pazīstu gadiem. Viņš 14 gadus ir nostrādājis kā maksātnespējas administrators (tajā skaitā kā advokāts), viņam nav bijis neviena aizrādījuma, nevienas sūdzības par tiem procesiem, kurus viņš ir vadījis... Bet tā sagadījās, ka viņam kā administratoram maksātnespējas procesa nodrošināšanai rindas kārtībā trāpījās viens ļoti vērtīgs objekts. Tad, kad viņš pusotru gadu bija, godīgi strādājot, šo procesu novedis līdz tai stadijai, kad sākās mantas realizācija, sākās tā daļa, kad sāk gūt ienākumus gan kreditori, gan arī, protams, maksātnespējas procesa administrators, jo, kamēr viņš nav nonācis līdz brīdim, kad reāli sākas šie realizācijas procesi, viņam no tā nekādu ienākumu nav. Pusotru mēnesi pirms tam, kad viņam jākārto šis kvalifikācijas eksāmens, atskanēja zvans no atbildīga, zinoša cilvēka, kurš viņam paziņoja, ka ir pieņemts lēmums viņu šajā maksātnespējas administrācijas procesā nomainīt ar citu cilvēku. Vienu dienu pirms tam, kad viņam bija jākārto šis eksāmens, viņam vēlreiz piezvanīja šis zinošais atbildīgais cilvēks un teica: “Vai tiešām tu dosies kārtot eksāmenu?” Bet viņš, lai arī tik ilgi strādājis šajā sistēmā, ticēja, ka eksāmenu var nokārtot godīgi... Turklāt viņš, daudzu gadu garumā vadot maksātnespējas administrācijas procesus, nekad nebija saņēmis nevienu aizrādījumu, nebija pieļāvis kļūdu, par viņu nebija nevienas sūdzības... Bet viņš šo eksāmenu nenokārtoja.

Un kā tālāk darbojas šis process?

Vēl par eksaminācijas komisiju.

Eksaminācijas komisijā ir trīs cilvēki: viens ir administrācijas darbinieks, kurš (tāpat kā pārējie) it kā nezina konkrētā maksātnespējas administratora, kurš kārto eksāmenu, identifikācijas kodu. Bet nez kāpēc ir zinoši cilvēki, kuri zina, kurā dienā un kurā brīdi kurš kārtos eksāmenu... Šajā konkrētajā eksaminācijas komisijā bez šī administrācijas darbinieka darbojas tiesnesis, kurš publiski daudzkārt izskanējis aizdomīgās lietās, kas saistītas tieši ar maksātnespējas procesiem, un arī cilvēks, kurš pats publiski iestājas par maksātnespējas administratoru skaita samazināšanu.

Kā tas gadījies, kā ne, visu triju eksaminācijas komisijas locekļu vērtējumos ir pieļauta kļūda vienā un tajā pašā vietā... Tas parāda, ka eksaminācijas komisijā strādājošie faktiski kopē viena vērtētāja sagatavoto vērtējumu...

Kā tālāk darbojas process, ja cilvēks nav nokārtojis eksāmenu?

Process ir tāds, ka viņam tiek atņemtas visas lietas, kuras viņš līdz šim ir administrējis, - neatkarīgi no tā, cik gadus viņš ar tām ir strādājis un kurā stadijā šīs lietas atrodas. Pat tajos gadījumos, kad tiek konstatēts kaut kāds maksātnespējas administratora pārkāpums konkrētā lietā, administrators tiek atstādināts no tās, bet visas pārējās paliek viņa lietvedībā. Šajā gadījumā, kad administrators, nenokārtojis eksāmenu, tiek atcelts no absolūti visām lietām, tiek radīts pilnīgs haoss šajā sistēmā, jo dažu dienu laikā ar motivāciju, ka sabiedrības interesēs ir nodrošināt maksātnespējas procesiem maksimāli kvalificētāko administratoru, šis administrators tiek nomainīts. Gan kreditori, gan visi pārējie, kas iesaistīti konkrētajos procesos, ir neizpratnē par to, kas tagad pēkšņi notiek. Un tas tiek darīts, absolūti neņemot vērā to izdarīto darbu, visa tā darba kvalitāti, ko konkrētais administrators visās lietās ir darījis.

Tad kam ir izdevīga šāda sistēma - kvazisistēma? No vienas puses, publiski sabiedrībai tiek ziņots, kādi mums ir lieliski sasniegumi un cik daudzi administratori nenokārto eksāmenu, un kā mēs attīrām sistēmu, bet, no otras puses, tā ir sistēmas pakāpšanās nākamajā kvalifikācijas pakāpē, kas ļauj vajadzīgajā brīdī cilvēkus noņemt no vajadzīgajām lietām un vajadzīgajā brīdī vajadzīgajās lietās cilvēkus ielikt amatos.

Vai tā ir tiesiska vide? Vai tā ir vide, kurai var uzticēties? Es runāju ne tikai par cilvēkiem, kuri godīgi dara savu darbu; es runāju arī par to, kāds ir valsts prestižs. Vai tas rada uzticību tiem cilvēkiem, kuri patiešām... es ļoti vēlētos, lai viņi gribētu Latvijā investēt savus resursus tik ļoti vajadzīgajās - ļoti vajadzīgajās! - darba vietās. Un vēl jo vairāk - augsti atalgotajās darba vietās.

Es ļoti vēlos, lai tieslietu ministrs patiešām izvērtētu savu lomu un, ja viņam nav iespējas nodrošināt valstī tiesiskumu, tad lai viņam būtu spēks un drosme no amata atkāpties. Tas būtu visas Latvijas interesēs! Jo, vadot šo procesu, gadiem ilgi pilnīgi vienaldzīgs ir Latvijas valsts prestižs, vienaldzīgs ir to cilvēku ieguldījums, kuri šo darbu dara godīgi. Es uzskatu, ka nevar šāds cilvēks atrasties tieslietu ministra amatā.

Sistēma ir radīta un turpina pastāvēt kādas šauras grupas interesēs. Mana pārliecība ir, ka šī šaurā grupa, kas gadiem ilgi ir alkatīgi darbojusies, ciniski uzspļaujot visam un ne ar ko nerēķinoties, tik vienkārši no skatuves nenoies. Un, ja tieslietu sistēmā strādā tie, kas tādu sistēmu atbalsta un palīdz tai pastāvēt, tad tas nav un nekad nebūs par labu Latvijai. Ir jānotiek tā, ka cilvēkiem, kuri nespēj godīgi un godprātīgi vadīt savā pārziņā esošo jomu, no saviem amatiem ir jāaiziet!

Paldies par jūsu uzmanību.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Dombravam.

J.Dombrava (VL-TB/LNNK).

Deputātu pašsaglabāšanās instinkts nosaka, ka laikā, kad sākas nomelnojošā kampaņa, ir jāsēž klusu, lai palielinātu iespējas iekļūt nākamajā Saeimā.

Es neesmu nācis politikā, lai baidītos par savu krēslu vai raustītos no oponentiem. Esmu nācis, lai panāktu, ka Latvija kļūst par stipru un latvisku valsti, kur mūsu pilsoņi var dzīvot labklājībā.

Šobrīd stāsts nav par Rasnaču, par to, cik labi vai slikti viņš ir strādājis. Ministri mainās, ministrs pats var demisionēt kādā brīdī, Saeima var pieprasīt viņa demisiju, viņš var netikt ievēlēts par ministru līdz ar jauno Saeimas sasaukumu. Es vēlos, lai ikviens apzinās, ka Rasnačs vienkārši šobrīd tiek izmantots kā mērķis plašākā politiskā cīņā.

Un viņu patiesais mērķis ir destabilizēt situāciju un padarīt Latviju par vāju valsti, lai daži ietekmīgi biznesmeņi varētu veikli tirgoties ar Latvijas nākotni. Viņu mērķis ir izveidot valdību, kura pieļaus šādu tirdzniecību, kā tas ir bijis iepriekš, 9.Saeimas laikā, kad darbojās Kalvīša valdība.

2013.gadā pret Nacionālo apvienību tika izvērsta masveidīga un dārga nomelnošanas kampaņa. Toreiz mēs panācām būtiskus ierobežojumus termiņuzturēšanās atļauju tirdzniecībai. Šīs kampaņas organizators bija neviens cits kā Ainārs Šlesers. Toreiz viņš teica šādas frāzes: “Tas, ka nacionāļi “norausies”, tas ir skaidrs!” (Šlesera mērķis toreiz bija nevis atgriezties pašam politikā, bet izstumt no turienes Nacionālo apvienību.) Un es citēju viņa vārdus: “[..] es kā pilsonis būšu ļoti aktīvs un darīšu visu, kas ir manos spēkos, lai nākamajā valdībā “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” nebūtu.”

Toreiz viens no šīs kampaņas organizatoriem - Edgars Šīns, kurš kopā ar Šleseru darbojās pie šīs kampaņas, - atzinās, ka medijos izvērstās uzturēšanās atļauju reklāmas izmaksas sniedzas simtiem tūkstošos latu. Taču precīzas izmaksas pateikt nav iespējams, jo nav zināms, cik ilgi kampaņa būs jāturpina. Iespējams, ka tā būs jāturpina līdz pat nākamajām vēlēšanām. No kampaņas ilguma būs atkarīgas arī tās izmaksas. Iespējams, ka izmaksas varētu sniegties miljonos.

Toreiz mēs uzkāpām uz varžacīm ļoti naudīgiem grupējumiem - spekulantiem, kas tirgoja Latviju termiņuzturēšanās atļauju ieguvējiem. Toreiz viņi draudēja, ka celtniecība sabruks, ka pirmā mājokļa programmai nebūs nekādas kompensācijas. Nesabruka. Celtniecība aizvadītajos gados ir tikai augusi.

Bet man ir pamatotas aizdomas, ka šīs kampaņas turpinājumu mēs redzam šobrīd. Viens no pirmajiem, kas debatēja par šo lēmuma projektu - par neuzticības izteikšanu tieslietu ministram -, bija neviens cits kā visumā ļoti klusais Saeimas deputāts Romāns Mežeckis.

Romān, uzkāp tribīnē, pastāsti, kā savulaik darbojies Šlesera “astoņkājī”! Es atgādināšu, ka Romāns Mežeckis savulaik, kad satiksmes ministrs bija Ainārs Šlesers, darbojās kā vairāku padomju un valžu loceklis. Viņš bija ļoti universāls kareivis - spēja vienlaikus būt gan Vides investīciju fondā, gan Latvijas gaisa satiksmē, gan VENTSPILS NAFTĀ, gan Valsts nekustamajos īpašumos.

Sudrabas kundze, kura pirms brīža debatēja... es domāju, ikviens zina viņas saistību ar Šlesera kungu. Tur pat nav daudz jāstāsta. (Dep. I.Sudraba: “O! Izstāsti! Izstāsti! Es pati nezinu!”)

Tieslietu ministrija (Dep. Dz.Zaķis: “Izstāsti!”) savas kompetences (Starpsauciens: “Turpini iesākto!”) ietvaros ir daudz paveikusi, lai reformētu maksātnespējas jomu. Bet ne šodien, ne arī iepriekšējā nedēļā mēs nedzirdējām debates par to, kā labāk reformēt maksātnespējas jomu. Nebija jaunu ideju. Bija stāsti par žurkām un vēl visu ko, bet nevis par to, kā sakārtot šo sistēmu, lai nebūtu nekādu pārpratumu. Es nezinu... es personīgi varu piedāvāt... ņemot vērā, ka maksātnespējas administratori darbojas ar finanšu plūsmu un bieži vien tur ir nepieciešama Nodokļu un muitas policijas pārvaldes iejaukšanās, varbūt būtu jādiskutē par to, ka visa maksātnespējas joma būtu jāuztic Finanšu ministrijai, kura pēc tam kopā ar VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldi tālāk strādātu pie šīs jomas uzraudzības. Varbūt ir kādi citi, labāki piedāvājumi, kā veikt šo reformu. Bet mēs šeit redzam vienkārši mēģinājumu ietekmēt nākamās Saeimas sastāvu.

Es visu personu motivāciju nevaru izzināt. Piemēram, cik liela ir Daiņa Liepiņa, kurš arī bija Šlesera “astoņkājī”, ietekme? Kāpēc šodien Latvijas Reģionu apvienība ir viena no kaismīgākajām šī lēmuma projekta atbalstītājām? (Starpsauciens.)

Es domāju, ka tas arī būtu pietiekami interesants jautājums, un jūs varētu pastāstīt par Daiņa Liepiņa ietekmi uz šo lēmumu.

Es tiešām aicinu nākt un diskutēt par pašu reformu, nevis, saucot skaļus saukļus, censties kļūt par visaktīvākajiem taisnības cīnītājiem, kā to mēģināja izdarīt Mežecka kungs. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Iesniedzēju vārdā - deputāts Romāns Mežeckis.

R.Mežeckis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā priekšsēdētāja! Kolēģi! Ministra kungs!

Sākumā gribu teikt dažus vārdus par kritiku.

Pirmkārt, mukšana no kritikas un tās ignorēšana ir ārkārtīgi bīstama politiķiem.

Otrkārt, nav tādas kritikas, pat asas vai ļoti personīgas, pat apvainojošas, kurai nevarētu atrast racionālu pamatu.

Es gribu novēlēt ministra kungam tieši tā uztvert šo kritiku, nevis izdomāt kaut kādas pasakas par neesošiem iemesliem, kuru dēļ tiek prasīta viņa demisija. Par laimi, šīm pasakām praktiski neviens nenoticēja. Ne politiķi, ne žurnālisti, ne cilvēki ārpus Saeimas sienām.

Pēc pagājušās sēdes izskanēja izteikumi, ka tā taču nevarot runāt no Saeimas tribīnes. Visvairāk to teica par Artusu Kaimiņu, jo vajagot runāt nevis populistiski, bet vairāk atbilstoši Kārtības rullim. Ko tas nozīmē? Acīmredzot kāds uzskata, ka vajag noklusēt kliedzošas neizdarības, runāt atbilstoši kaut kādām “pareizajām” nostādnēm. Un ka noteikti nevajag runāt par ielu mītiņiem un manifestācijām, jo, redziet, esot sava pasaulē pieņemta kārtība: ja jau vēlēšanās pozīcija ir uzvarējusi, tad tā sanāk un mijkrēslī pieņem jebkurus lēmumus, un jums, opozīcijai, uz to vajag tikai noskatīties un pārāk neriet. Tikmēr valdības karavāna mierīgi var iet tālāk.

Es nesaku, ka pozīcijas viedoklis ir pilnīgi nepareizs, nē, bet pagājušās nedēļas debates parādīja, ka acīmredzot mēs domājam pilnīgi atšķirīgās dimensijās. Un problēma ir nevis izteikumu pareizība vai nepareizība, bet gan domāšanas veids. No jūsu, koalīcijas partiju, viedokļa, maksātnespējas koruptīvās sistēmas piesegšana ir normāla parādība, jo tā taču ir citas koalīcijas partijas vadīta ministrija: “Neaiztiksim, lai viņi tur dara, ko grib! Galvenais, lai nelien mūsu ministrijās un nevērtē, kā strādā mūsu ministri. Jo, ja mēs kritizēsim viņus, viņi taču atļausies kritizēt mūs. To nevar pieļaut!”

Aizsienam acis, ausis un muti - valstī ir stabilitāte! Bet Latvijā katram ir skaidrs, ka Rasnačam ir jāiet prom. Tas ir skaidrs opozīcijas deputātiem, grupām un partijām - viņi visi kā viens parakstīja demisijas pieprasījumu. Tas ir skaidrs arī pozīcijas deputātiem. Gandrīz visi, ar ko esmu runājis, tam piekrīt. To ir atzinuši vairāki ministri, kurus es pa šo laiku esmu saticis. To saprot žurnālisti un cilvēki ielās un pie televizoru ekrāniem. Šķiet, ka to zina pat bērni bērnudārzos.

Bet, lai gan visa Latvija - gan lieli, gan mazi - zina, ka Rasnačam ir jāaiziet, lielākā daļa Saeimas deputātu, savu partiju vadītāju spiesti, gatavojas balsot pret demisijas pieprasījumu.

Mēs lieliski saprotam, ka daudzi no jums šodien nobalsos pretēji savai gribai. Kā attaisnojumu daži no jums min, ka to darīs tikai lojalitātes dēļ. Bet lojalitātes... kam? Nu it kā partijām. Patiesībā jūs esat lojāli nevis savām partijām, bet kartelim, Koalīcijas partiju sadarbības padomes kartelim, - tādam kā plašai sabiedrībai neredzamam, likumos neierakstītam, var pat teikt - nelikumīgam zvēram, kurš ar savu konformistisko rīcību un lēmumiem lēnām apēd tautas cerības par taisnīgu Latviju.

Vai tas nav nožēlojami, ka kaut kāda Koalīcijas partiju sadarbības padome kontrolē jūsu domas, gribu un lēmumus?! Kas jūs esat - savas tautas ievēlēti deputāti vai Koalīcijas partiju sadarbības padomes marionetes? Kā viņi pasaka, kā viņi parausta aukliņas, tā jūsu rociņa nospiež podziņu.

Jums, mani cienījamie kolēģi, ir jāizvēlas, ar ko jums katram ir līgums: koalīcijas līgums ar karteli vai līgums ar tautu.

Runājot par uzticības balsojumu, esmu dzirdējis frāzi: “Ai, cik grūta ir politiķa dzīve! Cik smaga ir varas nasta!” Tas smagums būtu daudz patīkamāks, ja jūs nevis nedzirdētu, bet saklausītu, ko domā cilvēki aiz šīm sienām. Un, ja jūs tajā ieklausītos, tad jūs saņemtu tautas atbalstu un uzticību. Un tad arī varas nasta būtu daudz, daudz vieglāka.

Un tagad es gribu personīgi uzrunāt dažus koalīcijas deputātus, kuri godīgi un principiāli no Saeimas tribīnes atzina, ka Rasnačs nav spējis sekmīgi vadīt Tieslietu ministriju, atzina, ka maksātnespējas sistēma ir nespējīga un korumpēta, taču savu lielisko runu noslēgumā teica: “Diemžēl šoreiz man jābalso pret demisiju, jo koalīcijas līgums, Koalīcijas partiju sadarbības padome...”

Kā jums šķiet, ko šajā brīdī, kad jūs tā sakāt, domā jūsu vēlētājs - kombainieris pie kombaina stūres, skolotāja lauku skolā vai ceļu strādnieks? Es jums pateikšu, ko viņš domā. Viņš paceļ rokā lāpstu, ilgi to vēro ar smagu skatienu, bet viņa dvēsele kliedz: “Kāda Koalīcijas partiju sadarbības padome?! Es taču tevi ievēlēju, Kārli! Es taču par tevi balsoju, Valdi! Latvijai taču vajadzīgi stipri vīri, nevis...”

Un pārējie cilvēki domā līdzīgi. Un jūs to zināt.

Tāpēc es aicinu jūs, visus Latvijas Republikas Saeimas deputātus, pievienoties sabiedrības viedoklim, solidarizēties ar to, nebaidīties un nobalsot “par” tieslietu ministra demisiju. Jo tad tā būs ne tikai mūsu, bet arī jūsu un taisnības uzvara.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Gunāram Kūtrim.

G.Kūtris (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labdien, cienījamie kolēģi! Ministra kungs! Pašā sākumā maza atkāpīte no pamatjautājuma. Mani ļoti uztrauc, ja mūs no Saeimas tribīnes kolēģi biedē un saka, ka tas, kas ierakstīts Satversmē un Saeimas kārtības rullī (ka deputātiem ir jākontrolē valdība), - tā esot nomelnošanas kampaņa un tas esot drauds Latvijai! Nu, piedodiet!

Bet, runājot par konkrēto jautājumu, jāteic, ka es šajā nedēļā tiešām daudz domāju par to... pārdomāju, kā vērtēt tieslietu ministra darbību. Es negribu veltīt daudz laika maksātnespējas procesa analīzei. Mēs par to jautājumu jau runājam, un, man liekas, tas ir arī pamatā demisijas pieprasījumam.

Par šo problēmu runā jau sen, jau gadiem. Un es saprotu, ka Nacionālā apvienība tiešām 10 gadus ir bijusi pie stūres, lai šo jautājumu sakārtotu, un ministrs Rasnačs bija tuvu tam, lai varētu sakārtot.

Es atgādināšu, ka Satversmes tiesa jau 2011.gadā neraksturīgi pieņēma spriedumam vēl blakus lēmumu, kurā norādīja uz konkrētā maksātnespējas administratora un tiesnešu aizdomīgo sadarbību lēmumu pieņemšanā. Šobrīd es zinu, ka tas tiesnesis turpina strādāt. Risinājuma nav.

Es gribu pievērst uzmanību citām problēmām, kas ir Tieslietu ministrijā. Piemēram, piespiedu dalītā īpašuma attiecības Latvijā. Satversmes tiesa 2009.gadā spriedumā norādīja, ka piespiedu nomas attiecības nav laba lieta Latvijai, ka īstenībā tās... tur tiešos vārdos tas tā nebija rakstīts... ka tās sanaido cilvēkus, tiesu noslogo ar liekām lietām, izraisa tiesu sistēmas pārslodzi.

Tieslietu ministrija toreiz solījās to sakārtot. Pēc sešiem gadiem, 2015.gadā, Saeimā beidzot iesniedza likumprojektu par to, kā šo jomu sakārtot, bet Saeimas komisija bija spiesta veidot, izstrādāt alternatīvo variantu - likumprojektu, kas iedzīvotājiem ir saprotamāks un cilvēciskāks.

Nākamais jautājums. Nekustamā īpašuma nodoklis. Jūs teiksiet: par to Tieslietu ministrija neatbild. Jā, tā ir Finanšu ministrijas atbildība, taču nekustamā īpašuma nodoklis ir visciešākajā veidā saistīts ar kadastrālo vērtību. Un Valsts zemes dienests ir Tieslietu ministrijas padotībā.

Kad sākās nekustamā īpašuma burbulis - tas bija apmēram 2008.gadā -, visi saprata, ka kadastrālās vērtības noteikšanas kārtība nav laba, jo tā... ja tā tiek saistīta ar nodokļu aprēķināšanu.

2011.gada 27.janvāra spriedumā - tas ir, pirms septiņiem gadiem - Satversmes tiesa prasīja izvērtēt kadastrālās vērtības noteikšanas kritērijus. Sakiet, lūdzu, vai pēc visa šajā Saeimā runātā par nekustamā īpašuma nodokļa un kadastrālās vērtības tēmu kaut kas ir pavirzījies uz priekšu? Septiņu gadu laikā ir solījums: būs. Šobrīd ir iesaldēta vērtība, nākamgad... uz 2020.gadu būšot jauna kārtība.

Nākamais jautājums. Tieslietu ministrijas atbildības lauks. Likumprojektu izstrāde. Nenoliedzami, Tieslietu ministrijā ir profesionāļi - cilvēki, kas prot rakstīt likumus. Viņi tam ir gatavoti, viņu pieredze ir liela. Bet mēs bieži vien Saeimā runājam tā: “Kāpēc ierēdņi vada, kāpēc politiku nosaka ierēdņi, nevis Saeima? Kāpēc ministri neizstrādā politiku? Ierēdņiem, šiem profesionāļiem, arī ir vajadzīga vadība un kontrole!”

Viens piemērs. Mēs ļoti labi zinām par Vispārīgo datu aizsardzības regulu. Minētā Eiropas Savienības regula tika pieņemta 2016.gada aprīlī. Tas bija Latvijas prezidentūras laiks, ja nemaldos. Tā bija Latvijas iniciatīva - mūsu pašu izstrādātais likumprojekts (saskaņojot, protams, ar visām citām valstīm). Šī regula stājās spēkā šā gada 25.maijā.

Mums šī regula ir ļoti labi zināma. Mums vajag Latvijā likumu, kas noteiks, kādā veidā neregulētos jautājumus turpmāk regulēs Latvijas likums.

Kad Saeima saņēma likumprojektu par personas datu aizsardzību - Fizisko personu datu aizsardzības likumu? Martā! Divus mēnešus pirms regulas stāšanās spēkā. Kārtējo reizi Tieslietu ministrija... Es domāju, arī citas komisijas, kuras saņem likumprojektus no citām ministrijām, bieži vien ir nostādītas ugunsdzēsēju lomā, kad ir steidzami jāpieņem likumi. Pretējā gadījumā būs pārkāpuma procedūra vai būs jāmānās... nevis jāmānās, bet jātaisnojas Eiropas Komisijai, ka mēs jau darām un tūlīt, tūlīt būs. Arī šajā gadījumā likumprojekts bija izstrādāts un iesniegts divus mēnešus pirms regulas spēkā stāšanās, un šobrīd mēs vēl neesam šo likumu pieņēmuši tāpēc, ka daudzi jautājumi ir neskaidri un ir bažas, vai Latvijas iedzīvotāji un uzņēmēji saprot, kas tur īsti ir.

Par Eiropas Savienības tiesību aktu ieviešanu Latvijā taču atbild un šo procesu koordinē un kontrolē Tieslietu ministrija.

Es šeit varētu stāstīt vēl par daudzām citām jomām, jo Tieslietu ministrijas tēmās esmu diezgan labi “iebraucis” saistībā ar savu profesionālo darbību. Arī attiecībā uz tiesu sistēmu. Mēs šobrīd... Šogad tieslietu ministrs piemin labos rezultātus - Eiropas Padomes (CEPEJ) analīzē teikts, ka lietas ātri tiekot skatītas. Latvija esot normālā vietā Eiropā. Taču īstenībā jautājums ir nevis par vidējo rādītāju, bet par to, ka tajās lietās, kurās ir ilgstoši procesi, tāpat ir cilvēki... Es pats sūtīju tieslietu ministram vēstuli par vienu civillietu, kas vēl tiek skatīta... astoņus gadus tiek skatīta. Tiesai pēc būtības jānoskaidro, kurš no autovadītājiem ir bijis vainīgs negadījumā, bet cietušais gājējs nevar saņemt kompensāciju, jo tiesa divus gadus nevar izlemt, sēdes pārliek un pārliek. Un tad man ir jautājums - kas vada tiesas sēdes? Procesa dalībnieki vai tiesnesis? Vai tieslietu ministrs un viņa cilvēki ir izstrādājuši procedūru, kā tiesnesim vadīt tiesas sēdi, lai dalībnieki nevadītu procesu?

Es kā jurists, izvērtējot visus plusus un mīnusus, teiktu tā - es negribu šādu vadītāju. Normālā darbavietā par darba neizpildi cilvēku atlaiž no darba. Taču ticiet vai ne, es vienlaikus esmu atbildīga persona. Es esmu Latvijas Republikas Saeimas deputāts, un, kā Mežecka kungs teica, es arī brīvdienās tikos ar cilvēkiem un runāju. Mēs pārrunājam šo jautājumu. Vaicāju - ko darīt? Īstenībā, ja mēs noņemsim šodien tieslietu ministru no amata, paspēs ielikt jaunu ministru uz četriem mēnešiem. Kurš labs profesionālis pametīs savu darbu, lai uz četriem mēnešiem iesēstot ministra krēslā, iepazītos ar situāciju un pēkšņi veiktu radikālas reformas?

Otrs variants - jā, protams, Latvijā ir tāda prakse, ka vai nu kādam no ministriem uzliek, vai pats premjers uzņemas pildīt šo darbu. Jūs zināt, ko dara ministrs, kas aizvieto citu ministru - viņš paraksta papīrus, ko ierēdņi sagatavo.

Es pieeju mazlietiņ no cita viedokļa un domāju tā, ka tieslietu ministram šodien ļoti labi izteica kritiku. Šai kritikai viņu vajadzētu uztraukt. (Starpsauciens: “Viņš neklausās!”) Gan jau viņš dzird un pieraksta... viņam ir cilvēki, kas klausās un pieraksta...

Drīzāk būtu tā: ja Nacionālā apvienība tiešām aizstāv savu kolēģi un ja Rasnača kungam gribas vēlēšanu kampaņu izmantot, ir četri mēneši - parādiet, kā šo kritiku, kā visas šīs nebūšanas četros mēnešos jūs tiešām izlabosiet. Nu labi, līdz ievēlēšanai ir trīs mēneši. Ļoti labi! Pastrādājiet kārtīgi! Trīs mēnešus iesvīstiet, izkliedējiet iedzīvotāju bažas, ka nespējat tikt galā ar šo situāciju.

Tāpēc es šobrīd ieturēšu pauzi un nebalsošu šajā jautājumā. Lai koalīcija izšķir sava kolēģa likteni. Jo es zinu, ka opozīcija vienmēr paliek mazākumā. Tāpēc es teiktu tā - lai Rasnača kungs pats, ja uzskata, ka ir cienīgs būt šajā amatā, pastrādā vismaz trīs mēnešus un parāda izdarīto!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Ādamsonam.

J.Ādamsons (SASKAŅA).

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Sākoties 6.Saeimas darbam, no Saeimas tribīnes es uzstājos un, kad mēs debatējām par Andra Šķēles kā premjerministra apstiprināšanu, arī minēju, ka diemžēl Latvijas parlaments... mēs visi nostājamies uz ļoti slidena ceļa - tiesiskā nihilisma ceļa.

Šodien mēs pilnīgi atklāti redzam, ka tiesiskais nihilisms valstī ir uzvarējis. Pirmais balsojums, kas šodien notika, bija par Kaimiņa kunga izdošanu. Viņš man nav ne draugs, ne rads, ne brālis, un viņa uzvedība mani šajā parlamentā absolūti neapmierina, bet... Kolēģi, jūs vispār esat spējīgi aizdomāties, par ko jūs balsojāt? (Starpsauciens.) Uz kāda likuma panta pamata viņš tiek saukts pie kriminālatbildības? Kāda ir apsūdzības būtība?

Katrs deputāts it kā ir patstāvīgs. Mēs varam diskutēt par to, kas ir sadarīts vai nav sadarīts Tieslietu ministrijā. Vai atbildīgs par sadarīto, nepadarīto ir Dzintars Rasnačs kā tieslietu ministrs? Neapšaubāmi. Vai viņš tur atrodas pirmo dienu vai pirmo gadu? Nē! Ar mainīgām sekmēm, sākot no 1995.gada beigām. Un pēdējos 10 gadus par šo jomu atbild Nacionālā apvienība.

Kas tad traucē savest kārtībā šo administratoru jautājumu - un ne tikai to? Izrādās, ka koalīcijas vidū notiek savstarpēja cīņa par vienu vai otru grupējumu piesegšanu.

Iepriekšējā Saeimas sēdē bieži vien tika minēts vārds “mafija”. Administratoru mafija un tamlīdzīgi. Es gribu, lai kolēģi saprastu, kas ir mafija. Mafija ir tad, kad organizētā noziedzība saaug kopā ar politisko varu un par labu šai organizētajai noziedzībai tiek pieņemti normatīvie akti, likumi, Ministru kabineta noteikumi.

Kāda ir situācija šobrīd? Šobrīd var apgalvot, ka mēs dzīvojam absolūti pusmafiozā valstī, kur šaurs grupējums pieņem lēmumus... izdebatē un pieņem tai vai citai personai labvēlīgus lēmumus.

Šodien kā trešais ministrs acīmredzot šeit vēl būs Ašeradena kungs... Un kas tad vieno šos trīs ministrus - Rasnača kungu, Gerharda kungu un Ašeradena kungu? Un šeit mēs vēl veselu virkni ministru varētu uzskaitīt - gandrīz pusi valdības. Mēs varētu šeit pieminēt Latvijas Banku. Un kas tad ir tā vienojošā saite? Tā vienojošā saite ir tā, ka visās šajās lietās, visās afērās, figurē vienas un tās pašas personas. Un mēs esam laimīgi un tikai stāstām, cik mēs esam labi, kādi mēs esam patrioti!

Šeit ļoti kaismīgi diskutē par cīņu pret korupciju: baigi labi! Taču - kas notika, kad parlaments izveidoja parlamentārās izmeklēšanas komisiju, lai cīnītos pret korupciju un risinātu šos jautājumus? Jaunā... vecā VIENOTĪBA deleģēja Veiko Spolīti, kas visu komisijas darbību paralizēja. (Dep. V.Spolītis: “Tā nu vis nebija!”; starpsauciens: “Tā bija! Bija!”)

Mēs varam minēt daudzus citus jautājumus. Saeimas deputāts pēkšņi paziņo, ka viņam bijusi tikšanās ar vienu vai otru personu, kas viņam ir piedāvājusi kukuli. Bet par to nez kāpēc iesniegumus neraksta, un tad mēs brīnāmies, ka dzīvojam tādā pusmafiozā valstī.

Un kas ir kopējs izglītības un zinātnes ministram ar minētajiem ministriem?

Ļoti vienkārši! Viņš ir... Ja viņa nebūtu, viņš būtu jāizdomā, tāpēc ka ar reformām ļoti labi var novērst uzmanību no tām problēmām, kas mums ir acu priekšā. Mēs varam aktualizēt jautājumus par rusofobiju, biedēt, ka krievi nāk, un turpināt šo darbību. Tikai - līdz kam mēs nonāksim?

Kalnozola kungs ne vienu reizi vien, tribīnē uzstājoties, saka: “Nu, būsim saimnieki savā zemē!” Kalnozola kungs, diemžēl parlamentārieši jau sen nav saimnieki savā zemē! Mēs pildām pavisam citu personu rīkojumus un norādījumus. Jūs ziniet, mani fascinē tas, ko koalīcijas pārstāvji saka: “Mēs te sēdējām un domājām, kā balsot.” Nu es ieteiktu vienu citu vietu, kur var pasēdēt un padomāt - laika būs vairāk... (Dep. A.Bērziņš: “Kurā vietā?”) Viens vai otrs ministrs nenākot uz frakciju sēdēm, neapmeklējot...

Klausieties, kam jūs pasakas stāstāt?! Ja jūs neesat spējīgi vadīt valdību, darboties, ejiet mājās, ejiet prom! Dodiet vietu tiem, kas spēj un var!

Mēs varam minēt daudzas jomas, kurās it kā esam sākuši darbību, daļēji jau to pieminēja Kūtra kungs, bet... Pirms sešiem gadiem Valsts ieņēmumu dienests sniedza atzinumu, ka apsardzes darbības jomā zaudējumi ik gadu sasniedz 14 miljonus latu (eiro būs vairāk). Sešu gadu laikā mēs nevaram savest kārtībā normatīvo bāzi. Kāds ir iemesls? Vai tiešām jādomā, ka atbildīgās amatpersonas no šiem nelegālajiem maksājumiem saņem kādas naudas summas?

Šo uzskaitījumu var turpināt arī par likumdošanu krustām šķērsām.

Bet, ja mēs runājam par tām metastāzēm, tad atcerēsimies, kur ir pirmsākums - kāpēc mums izmeklētāji ir tik kūtri, švaki, neprofesionāli. Atbilde ir ļoti vienkārša: tika likvidēta vienīgā augstākā mācību iestāde, kura gatavoja profesionāļus. Un tad mēs brīnāmies, ka Valsts kontrole savā atzinumā par pirmstiesas izmeklēšanu dod šādu slēdzienu: 40 procenti kriminālprocesu Latvijā tiek izbeigti noilguma pēc.

Par ko mēs runājam, par kādu efektivitāti?!

Un tagad pastāstiet, cienījamā koalīcija, ko jūs tādu labu esat izdarījuši, lai par jums balsotu, lai atbalstītu. Mēs nez kāpēc aizmirstam, kas mūs ir ievēlējis un kāpēc mēs šeit atrodamies. (Nopūšas.)

Neapšaubāmi, šodien koalīcija neatbalstīs Rasnača kunga demisiju. Bet vai tiešām demisijas pieprasījums ir vienīgais veids, kā var no šīs tribīnes uzklausīt ministru, sagaidīt viņa atzinumus? Un šeit nav tik daudz runa par Rasnača kungu, šeit jārunā arī par citiem ministriem.

Es te minēju piemēru par tiem cilvēkiem, kuri ir iesaistīti ļoti daudzās afērās. Paskatīsimies pēdējo konkursu uz Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora amatu: atkal tās pašas ausis pavīd. Bet cienījamā koalīcija uzskata, ka nekas nenotiek, ka viss ir kārtībā. Atraduši grēkāzi - es atvainojos! - Rasnača kungu, un tagad novirzīs no viņa uzmanību, lai nepaķer kādu citu līdzi. Daudziem ministriem jau sen bija jādemisionē! Jāaiziet prom un jādomā, kā attīstīt mūsu valsti un mūsu sabiedrību.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jurim Viļumam.

J.Viļums (LRA).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Dāmas un kungi! Jūs, protams, saprotat, ka nākamais darba kārtības punkts faktiski ir identisks, līdz ar to es nāku tagad runāt, lai mums nav jāatkārto visas garās debates un lai mēs varam izrunāt šo jautājumu pilnvērtīgi.

Man ir viegli runāt par Rasnača kunga demisijas pieprasījumu, jo es jau vairākkārt arī no šīs tribīnes esmu teicis, ka, manuprāt, visai valdībai būtu jāatkāpjas. Un, kā jau teicu, tad būtu pašreizējai koalīcijai iespēja izteikt citādākas idejas, ko viņi varētu piedāvāt līdz ar jauno valdību. Bet koalīcija to neizmanto! Tad nu vēlreiz izstāstīsim par Rasnača kunga darbību un problēmām tajā.

Koalīcija runā - un arī šodien vairākkārt mēs to dzirdējām no atsevišķiem deputātiem, arī pirms nedēļas to dzirdējām -, ka, lūk, ir uzsākta nomelnošanas kampaņa; ka demisijas pieprasījumi ir vienīgais veids, kā opozīcija var pievērst sev uzmanību. Bet, dāmas un kungi, diemžēl, visas valdības darbu, kā arī Rasnača kunga darbu atsevišķi vērtējot, mēs redzam, ka mums nav daudz nekas jāmeklē; jūs paši dodat mums pietiekami daudz faktu, argumentu, lai mēs redzētu, ka valdības darbs nav apmierinošs.

Par populismu runājot, pirms nedēļas Hosams Abu Meri ļoti kaismīgi saukāja visu opozīciju par populistiem.

Cienījamais VIENOTĪBAS frakcijas vadītāj, jūs taču varējāt pārliecināties, ka tieši tādus pašus vai līdzīgus argumentus pauž arī jūsu frakcijas kolēģi - Inese Lībiņa-Egnere, Judina kungs. Turklāt tajā brīdī, kad jūsu kolēģi runāja no tribīnes un, manuprāt, ļoti pārliecinoši parādīja problēmas tieslietu sistēmā, jūs runājāt pa telefonu. Es jums norādīju: “Hosam, lūdzu, paklausieties, ko saka Inese, ko saka Judina kungs!” - “Es jau tāpat to visu zinu, es to varu neklausīties.” Nu jauki! Tātad jūs jau to zināt, tajā pašā laikā apsaukājat opozīciju, vainojat populismā. Manuprāt, tas ir pēc principa - ķeriet populistus! (Dep. A.Bērziņš: “Jau noķerts!”)

Ejam tālāk. Maksātnespējas process kopumā. Šobrīd mēs redzam kopējos rādītājus: mēs esam vieni no sliktākajiem šajā jomā, jo no katra eiro, ko mēs ceram atgūt maksātnespējas procesa ietvaros, tiek atgūti tikai padsmit centi. Tajā pašā laikā maksātnespējas administratoriem ir ļoti iespaidīgas algas, un arī žurnālisti to ir pamanījuši.

Turklāt pagājušajā nedēļā, kad raksta tapšanas laikā žurnālisti centās iepazīties ar visu 235 maksātnespējas administratoru deklarācijām, 42 deklarācijas nemaz nevarēja atrast. Tās vai nu tika labotas, vai vēl nebija iesniegtas. Taču no iesniegtajām 193 deklarācijām uzmanību nepārprotami pievērš maija beigās noslepkavotā Mārtiņa Bunkus ienākumi. Pērn viņa ienākumi no saimnieciskās darbības un advokāta pakalpojumiem sasniedza gandrīz pusotru miljonu eiro. Topā jeb virsotnē ir arī viņa kolēģis Armands Rasa, kurš Bunku bija piesaistījis kā palīgu “TRASTA KOMARCBANKAS” likvidācijā. Viņš pērn nopelnījis 656 tūkstošus eiro.

Turklāt turīgo valsts amatpersonu deklarācijas rāda lielus skaidras naudas uzkrājumus. Piemēram, maksātnespējas administrators Sergejs Lukašins skaidrā naudā glabā 308 tūkstošus eiro, bet maksātnespējas administrators Vīnkalns - 220 tūkstošus eiro.

Dāmas un kungi! Tas pats “ABLV Bank” stāsts... Banka neizies maksātnespējas procesu, bet gan pašlikvidācijas procesu. Lai “ABLV Bank” visa līdzšinējā biznesa politika tiktu apturēta, bija nepieciešams signāls no ārpuses - konkrēti no Amerikas Savienotajām Valstīm.

Vai tiešām arī maksātnespējas procesu mēs Latvijā sakārtosim tikai tad, kad būs nopietns signāls no ASV? Manuprāt, arī viena, kaut tikai viena, maksātnespējas administratora slepkavība ir pietiekams signāls, lai tomēr piespiestu tieslietu ministru rīkoties.

Manuprāt, viņam būtu pašam jāatkāpjas, un, ja viņš plāno startēt nākamajās Saeimas vēlēšanās, ja viņš plāno būt par tieslietu ministru arī turpmāk...

Neatkarīgi no personālijas, cilvēkam jāparāda, ka viņš spēj uzņemties atbildību. Dažās Eiropas valstīs valsts amatpersonas ir atkāpušās pat tāda it kā sīkuma dēļ, ka ir samaksājušas... neatceros, vai nu par saldējumu, vai kādu mazu nieku ar dienesta maksājumu karti, kredītkarti, jo tajā brīdī nebija klāt savējās. Bet, kad tas kļuva publiski zināms, tad attiecīgais ministrs atkāpās. Nu, viena, kā jau teicu, arī viena slepkavība, manuprāt, ir ļoti nopietns signāls.

Kāds no Nacionālās apvienības atbalstītājiem sociālajos tīklos man mēģināja teikt: nu redzi, Juri, jā, Bunkus kungu nogalināja un varbūt tas ir apliecinājums, ka tieši viņš bija tas godīgais un tieši viņš, lūk, bija tas, kurš cīnījās ar visu šo maksātnespējas purvu. Ziniet, pat ja tā būtu, tomēr, manuprāt, tas kopumā neliecina par kārtību maksātnespējas jomā.

Par tieslietu sistēmu kopumā. Pagājušajā nedēļā jau mana kolēģe - Latvijas Reģionu apvienības frakcijas vadītāja - ļoti precīzi uzskaitīja daudzas problēmas. Es atļaušos citēt tikai vienu īsu rindkopu: “Uz to, ka problēmas tieslietu nozarē jau ir ilgstoši, norāda gan Eiropas Komisijas vērtējums, gan Latvijas iedzīvotāju paustais, kas atspoguļojas Eirobarometra pētījuma rezultātos. Par reputācijas krīzi satraukumu pauduši arī nozares pārstāvji ar visaugstāko atbildību - tiesneši. Jāatgādina, ka pērn 14 Augstākās tiesas tiesneši parakstīja Tieslietu padomei adresētu vēstuli, kurā atzina, ka pastāv tiesu varas reputācijas krīze, ko radījusi maksātnespējas lietu problemātika. Svarīgi apzināties, ka zemā tiesu varas reputācija sabiedrības acīs neveicina uzticēšanos tiesu sistēmas spējai nodrošināt taisnīgumu un galu galā arī uzticēšanos valstij.”

Uz to Rasnača kungs pagājušajā reizē šeit neatbildēja, un, kā redzam, arī šodien neplāno atbildēt. Taču vakar viņš uz jautājumu par to, ka viņš ir iekļauts Krievijas “melnajā sarakstā” mēģināja teikt tā, ka, lūk, tieši tas pierādot un apstiprinot to, ka mūsu valsts tieslietu politika vērsta pareizajā virzienā.

Vai patiešām Rasnača kungam vienīgais arguments, ka viņš kaut ko ir darījis tieslietu sistēmas un maksātnespējas administratoru jomas sakarā, ir tas, ka, redziet, Krievija viņu iekļāvusi “melnajā sarakstā”? Protams, ar to var apsveikt. Taču, manuprāt, tas galīgi nav arguments. Un tādēļ es tomēr ceru, ka Rasnača kungs šodien vēl izmantos iespēju, nāks tribīnē un atbildēs vismaz uz dažiem jautājumiem, ko uzdeva gan opozīcijas, gan arī koalīcijas deputāti. Jo, kā jau iepriekš minēts, tiešām Rasnača kungs, vienīgais ministrs no visas pašreizējās valdības, uz Latvijas Reģionu apvienības frakciju neatnāca, kad mēs aicinājām. Un, izrādās, arī atsevišķi kolēģi no VIENOTĪBAS pauduši viedokli, ka viņi nespēj saņemt atbildes uz uzdotajiem jautājumiem.

Tātad es ļoti aicinu, Rasnača kungs, nāciet un atbildiet uz dažiem jautājumiem, citādi man nav nekāda iemesla nebalsot “pret”, respektīvi, balsot “pret” jūsu demisiju.

Un aicinu arī Kūtra kungu nebaidīties un paust atbildīgu viedokli, citādi izskatās, ka jūs sākat klausīt savas nākamās frakcijas vadību.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Valdim Kalnozolam, otro reizi.

V.Kalnozols (ZZS).

Labdien, brāļi un māsas! Gribu pievienoties Ādamsona kungam Kaimiņa kunga sakarā.

Manuprāt, patiešām tagad, tā teikt, uz izbrīnu ir paņēmuši. Jo deputāta imunitāte ir deputāta imunitāte - mums visiem. Un tā ir tādēļ, lai netiktu izmantota pret deputātu valsts iekārta. Un mēs pat neesam iepazinušies ar šo situāciju... ar to, par ko Kaimiņa kungs tiks sodīts. Mēs visi atbalstījām. A jūs esat... neesat aizdomājušies, ka varbūt kāds speciāli veido viņu kā varoni, kā cietēju? Un no šīs lietas, no tā, ka mēs nobalsojām “par” viņa izdošanu, viņš tikai iegūs. Tikai tāpēc, ka šī lieta ir vienkārši safabricēta. Jā!

Tas ir par Kaimiņa kungu.

Tālāk. Noņemt tieslietu ministru no amata četrus mēnešus pirms vēlēšanām - tas ir bezjēdzīgi. Mēs labi saprotam, ka Rasnača kungs ir īsta demokrātijas kompromisu purva kompromisa persona, par kuru daži ir simtprocentīgi pārliecināti, ka viņš nav kaitīgs sistēmai.

Gaidi un Raivi, jūsu interesēs ir sakārtot tieslietu sistēmu, lai tā kalpotu valsts iedzīvotāju, valsts interesēm, nevis dažu interesēm, kuri uz tās rēķina iedzīvojas. Jā, Nacionālā apvienība ir atbildīga par tieslietu sistēmā valdošo netaisnīgumu, nesodāmību, patvaļu, vienaldzību; par amatpersonu slepkavību un par “likumīgi” izlaupītiem uzņēmumiem. Atbildīga - tieši tā! Kā es šodien jau Juridiskajā komisijā teicu, atbildīga par savu apātiju, vienaldzību, nevēlēšanos sakārtot tieslietu sistēmu!

Saprotu, ka demokrātija ir naudas vara: ir nauda - ir vēlētāju balsis, nav naudas - nav vēlētāju balsu. Un aicinu Nacionālo apvienību nākt ar grozījumiem Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā, nevis apātiski, vienaldzīgi noskatīties, kā tieslietu sistēmā tiek “izvaroti” cilvēku, arī bērnu, likteņi! Ir jāsakārto ne tikai tieslietu sistēma, bet arī visa valsts pārvalde, lai tā kalpotu valsts iedzīvotāju, valsts labklājības interesēm, un aicinu beigt šīs bezjēdzīgās debates par ministra demisiju.

Labāk kaismīgi debatējam par sistēmas sakārtošanu un sakārtojam to, lai tā kalpotu valsts iedzīvotāju un valsts labklājības interesēm!

Dārgais, šeit neesošais “Suņu būdas” tikumu nesēj, man arī ir saistība ar Strēlnieku ielu 9. Un arī tavam - nothing personal - just money! - puikam ir cieša saistība ar Strēlnieku ielu 9.

Un, runājot par “Suņu būdas” puisi un daudziem citiem, vēlos pateikt vienu mūsu valstij ļoti būtisku lietu, ka tikai tad, kad mēs visi sapratīsim, ka valsts dzīves un darba organizētājam ir jābūt pieredzējušam, zinošam organizatoram, vadītājam, darbu plānotājam un kontrolētājam, nevis atraktīvam puisim vai patīkamam cilvēkam, sāks kaut cik uzlaboties mūsu valsts pārvaldes sistēma.

Beidzam šīs bezjēdzīgās, daudzum daudzās demisiju debates! Tūlīt būs nākamās un tā tālāk. (Dep. I.Zariņš: “Tu jau otro reizi runā!”) Ceļam labāk mūsu reputāciju iedzīvotāju acīs un sakārtojam valsts pārvaldes sistēmu, lai tā kalpotu iedzīvotāju, valsts labklājības interesēm!

Esam labi saimnieki savā zemē! Mēs ticam, mums izdosies!

Sēdes vadītāja. Vārds tieslietu ministram Dzintaram Rasnačam, otro reizi.

Dz.Rasnačs (tieslietu ministrs).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātais Prezidij! Cienījamās deputātes un godātie deputāti!

Ir trīs lietas, par kurām es šobrīd vēlos jūs informēt, un, ilgi nekavējot laiku, ķeršos pie tām. (Dep. J.Viļums: “Mēs nekur nesteidzamies!”)

Pirmkārt, cienījamie oponenti, visus jautājumus un visas atbildes jums ir iespējams gan uzdot, gan saņemt. Arī atbalstītāji - laipni lūgti 2.jūlijā uz Maksātnespējas kontroles dienesta atklāšanu! Tur varēsim draudzīgi parunāt par visām lietām, kas jūs ir sāpinājušas un kur jūs esat mītus sajaukuši ar patiesību.

Protams, mēs darām visu, lai izkliedētu šos mītus, jo arī šodien diemžēl es atkal dzirdēju runas par to, ka administrācijā strādā administratori un ka Maksātnespējas administrācija atbild par banku sektoru un daudz ko citu. Pirmām kārtām laipni aicinu lasīt gan mūsu mājaslapu, gan arī Maksātnespējas kontroles dienesta mājaslapu!

Otrs, par ko es gribu runāt, - par ministrijas augstāko ierēdniecību, par padotības iestāžu vadītājiem, par cilvēkiem - augstākā līmeņa profesionāļiem. Viņi visi ir Latvijas patrioti, viņi ir Tieslietu ministrijas patrioti, viņi ir nozares patrioti, un kadru mainība šeit augstākajā līmenī (līdz departamenta direktoram) ir nulle. Kāpēc? Tāpēc, ka mums ir lieliska sadarbība, mums ir lieliska komanda un katrs no šiem augsta līmeņa cilvēkiem zina, kas un kad, un kā viņam ir jādara. Nosauciet vēl kādu ministriju, kur tas būtu tik augstā, perfektā līmenī! Par to atzinīgi ir izteicies arī Ministru prezidents.

Paldies saviem darbiniekiem saku arī no šīs tribīnes un ļoti ceru, ka viņus nepārvilinās uz citu nozari vai uz citu sektoru, vai uz privāto sektoru, jo viņu ieguldījums tieslietu sistēmā ir neatsverams. Un, kā mēs to spējam, mēģinām novērtēt un motivēt.

Un visbeidzot es gribu teikt vislielākos pateicības vārdus Valsts prezidentam Raimondam Vējonim par atbalstu gan reformu īstenošanā, gan to turpināšanā, Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrniecei par atbalstu reformu turpināšanā un arī Ministru prezidentam, kas vada visu valdības komandu, par atbalstu. Mēs darbu turpināsim!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jurim Viļumam, otro reizi.

J.Viļums (LRA).

Rasnača kungs! Jūs atkal neizmantojāt iespēju un nemēģinājāt atbildēt uz visiem jautājumiem vai vismaz uz daļu no tiem! Jūs pāradresējāt uz 2.jūliju, kad būs saviesīgas sarunas pie kafijas tases vai ūdens glāzes. Tas nav nopietni, Rasnača kungs! Abstrahējoties no visa, kas ir noticis, jums būtu šeit vismaz jāpasaka: “Lūk, man ir četri mēneši līdz nākamās valdības sastādīšanai un mans rīcības plāns ir šāds!” Un pa punktiņiem.

Tā kā jūs to nevarat piedāvāt, es balsošu “par” jūsu demisijas pieprasījumu un aicinu to darīt arī pārējiem.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ivaram Zariņam.

I.Zariņš (SASKAŅA).

Labdien, kolēģi! Klausījos šīs debates, un mani pārņēma tāda savāda sajūta. Ja maksātnespējas administratoru vietā ieliktu OIK (Starpsauciens: “Jā!”), sanāktu apmēram tas pats stāsts (Dep. H.Abu Meri: “Atstāj OIK līdz rītdienai!”), ko jau esam dzirdējuši: kā notiek cīņa ar to visu un ka “mēs jau strādājam, vajadzīgie noteikumi ir izstrādāti”...

Kolēģi, jums tas neliek aizdomāties par to, kas notiek mūsu valstī pašlaik? Tas ir acīmredzami.

Neatkarīgi no tā, kas te tika runāts, ir skaidrs, ka šis pieprasījums tiks noraidīts - tieši tāpat, kā rītdien tiks noraidīts pieprasījums par neuzticības izteikšanu ekonomikas ministram. Kāpēc?! Tāpēc, ka ir acīmredzami - šajā valstī, Latvijā, demokrātija ir nozagta, tā vairs nepieder Latvijas tautai. Latvijā nav demokrātiskas iekārtas! Latvijā eksistē feodāla, tāda kvazifeodāla iekārta, kurā visa valsts ir sadalīta lēņu valstiņās. Katram politiskajam klanam ir sava niša, un viņi savā starpā omulīgi dīlo. Galvenais - lai cits citu netraucētu. Un izpildās... un dara da jebko, ko viņi grib.

Un runāt par tiesiskumu, par demokrātiju šeit ir pilnīgi lieki.

Lūdzu, pierādiet šodien to ar savu balsojumu! Ar interesi sekosim līdzi.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Ādamsonam, otro reizi.

J.Ādamsons (SASKAŅA).

Cienījamie kolēģi! Viena lieta, ko es piemirsu pateikt iepriekš, bet uz ko gribu vērst jūsu uzmanību.

Pagājušo trešdien notika Pieprasījumu komisijas sēde, kurā kārtējo reizi skatījām jautājumus par OIK. (Starpsauciens.) Un es aicinu tieslietu ministru un Ministru prezidentu, jo uzskatu, ka jūs esat vienota komanda: varbūt no šīs tribīnes jūs varat sniegt skaidrojumu, kas ir “godprātīgs likuma pārkāpums”, tāpēc ka tāds jēdziens figurē ekonomikas ministra parakstītā dokumentā. Un, kad uzdod jautājumu, cik godprātīgi ir samaksāts par šiem likuma pārkāpumiem, tad izrādās, ka 2,4 miljardi!

Tad nu padomāsim, vai Zariņa kungam ir taisnība vai nav!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par neuzticības izteikšanu tieslietu ministram Dzintaram Rasnačam” (Nr.739/Lm12)! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 33, pret - 41, atturas - 9. Lēmuma projekts ir noraidīts.

Darba kārtībā - lēmums projekts “Par neuzticības izteikšanu tieslietu ministram Dzintaram Rasnačam” (Nr.740/Lm12).

Vai iesniedzēju vārdā kāds vēlas runāt? Nē!

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par neuzticības izteikšanu tieslietu ministram Dzintaram Rasnačam” (Nr.740/Lm12)! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 32, pret - 42, atturas - 8. Lēmuma projekts ir noraidīts.

Darba kārtībā - lēmuma projekts “Par Sniedzes Rūjas atbrīvošanu no Kurzemes rajona tiesas zemesgrāmatu nodaļas tiesneša amata”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Inese Lībiņa-Egnere.

I.Lībiņa-Egnere (VIENOTĪBA).

Cienījamie kolēģi! Šī gada 11.jūnijā Saeimas Juridiskās komisijas sēdē tika skatīts lēmuma projekts par Kurzemes rajona tiesas zemesgrāmatu nodaļas tiesneses Sniedzes Rūjas atbrīvošanu no amata.

Savā iesniegumā Tiesu administrācijas direktoram Sniedze Rūja lūdz atbrīvot viņu no tiesneša amata pēc pašas vēlēšanās no 2018.gada 2.jūlija.

Ņemot vērā minēto un balstoties uz likumu “Par tiesu varu”, komisijas locekļi vienbalsīgi ir atbalstījuši šo lēmuma projektu.

Līdz ar to Saeimas Juridiskās komisijas vārdā aicinu ar 2018.gada 2.jūliju atbrīvot Sniedzi Rūju no Kurzemes rajona tiesas zemesgrāmatu nodaļas tiesneša amata pēc pašas vēlēšanās.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Sniedzes Rūjas atbrīvošanu no Kurzemes rajona tiesas zemesgrāmatu nodaļas tiesneša amata”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Darba kārtībā - lēmuma projekts “Par Noras Pakules apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Inese Lībiņa-Egnere.

I.Lībiņa-Egnere (VIENOTĪBA).

Šī gada 11.jūnijā Saeimas Juridiskās komisijas sēdē tika skatīts arī lēmuma projekts “Par Noras Pakules apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”.

2015.gada 24.septembrī Saeima iecēla Noru Pakuli par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi. Tieslietu padome, pamatojoties uz likumu “Par tiesu varu”, noteica viņai pildīt tiesneša pienākumus Dobeles rajona tiesā.

2018.gada 1.martā saistībā ar tiesu reformu Nora Pakule atzīta par Zemgales rajona tiesas (Dobelē) tiesnesi.

Tiesnese Nora Pakule trīs gadus tiesneša amatā būs nostrādājusi 2018.gada 23.septembrī.

Savas kvalifikācijas celšanai tiesnese piedalījusies 18 Latvijas Tiesnešu mācību centra semināros, kā arī Tiesu administrācijas un Latvijas Pašvaldību mācību centra rīkotajās mācībās “Bērnu tiesību aizsardzība”.

Nora Pakule skata visu kategoriju civillietas un pilda izmeklēšanas tiesneša pienākumus izmeklēšanas tiesneša prombūtnē.

Par tiesneses darbu ir saņemtas pozitīvas atsauksmes no Dobeles rajona tiesas priekšsēdētājas un no Zemgales apgabaltiesas tiesneses. Norādīts, ka lietu izskatīšanas kvalitāte un rezultāti ir labi. Tiesnese prot organizēt savu un sastāva darbu, viņai ir laba juridiskā valoda. Nolēmumi ir pietiekami izvērsti, juridiski pamatoti un motivēti.

Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija ir pozitīvi novērtējusi Zemgales rajona tiesas tiesneses Noras Pakules profesionālo darbību un devusi pozitīvu atzinumu tiesneses apstiprināšanai amatā bez pilnvaru termiņa ierobežojuma.

Ņemot vērā minēto, Saeimas Juridiskās komisijas locekļi ir vienbalsīgi atbalstījuši šo lēmuma projektu. Līdz ar to komisijas vārdā aicinu apstiprināt Noru Pakuli par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi bez pilnvaru termiņa ierobežojuma.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Noras Pakules apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Darba kārtībā - deputātu pieprasījumu izskatīšana.

Pieprasījumu komisijas atzinumi.

Darba kārtībā - deputātu Edvarda Smiltēna, Jura Viļuma, Jāņa Ruka, Riharda Melgaiļa, Mārtiņa Šica, Vara Krūmiņa, Ingas Bites, Nellijas Kleinbergas, Silvijas Šimfas un Arvīda Platpera pieprasījums vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Kasparam Gerhardam “Par Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra valsts līdzekļu nepamatotu izšķērdēšanu iepirkumos”.

Pieprasījumu komisijas vārdā - deputāte Inguna Rībena.

I.Rībena (VL-TB/LNNK).

Godājamie kolēģi! Pieprasījumu komisija izskatīja Saeimas deputātu Edvarda Smiltēna, Jura Viļuma, Jāņa Ruka, Riharda Melgaiļa, Mārtiņa Šica, Vara Krūmiņa, Ingas Bites, Nellijas Kleinbergas, Silvijas Šimfas un Arvīda Platpera pieprasījumu vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Kasparam Gerhardam “Par Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra valsts līdzekļu nepamatotu izšķērdēšanu iepirkumos”. Pamatojoties uz Saeimas kārtības ruļļa 126.panta 3.punktu un septiņiem balsojot “par” un četriem “atturas”, komisijas deputāti iesniegto pieprasījumu atzina par daļēji pieņemamu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Uzsākam debates.

Vārds deputātam Edvardam Smiltēnam.

E.Smiltēns (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labrīt, kolēģi! Pieprasījumā figurē summa - septiņi miljoni. Septiņi miljoni! Kā jūs domājat, tas ir daudz vai maz? Tas ir daudz, ja mēs paskaitām, kolēģi. Sadalot septiņus miljonus viena eiro monētās, tās ir 52 tonnas, un šī kaudze aizņemtu gandrīz deviņus kubikmetrus. Tas ir apmēram tikpat... ja mēs noliktu šīs kastes citu virs citas līdz griestiem. Tas ir pārāk daudz, kolēģi, lai fiziski to spētu panest pat visi Saeimas deputāti kopā. Katram no simta - pa pustonnai. Tas ir pārāk daudz. Tautā ierastajās 10 eiro banknotēs tie ir 700 kilogrami jeb 1,2 kubikmetri naudas. Tas ir apmēram tikpat, cik liela ir šī Saeimas tribīne. Iedomājieties - tā naudas čupa ir tikpat liela, cik tribīne. Tas ir daudz, ja skatāmies no sabiedriskā labuma, ko var dot šāds naudas apjoms. Par šo summu, kas, iespējams, tiktu izšķērdēta, mēs varam izmaksāt 22 tūkstošus vidējo pensiju. Mēs zinām, ka vidējā pensija ir 320 eiro. Vai arī septiņarpus tūkstošus vidējo algu valstī - 926 eiro apmērā.

Mums problēma ir demogrāfija. Mēs izmirstam. Bērnu dzimst mazāk. Ar šo naudu mēs varam 16,6 tūkstošiem bērnu vecāku piešķirt piedzimšanas pabalstu 421 eiro apmērā. Latvijā katru gadu piedzimst ap 20 tūkstošiem bērnu. Ja mēs tīri matemātiski izdalām šos septiņus miljonus, tad mēs par šo naudu varam katram Latvijā piedzimušajam bērnam gadā piešķirt dāvanu 350 eiro apmērā. Tad tas būtu vēl papildus tiem 421 eiro, ko viņi saņem šobrīd. Šī summa ir ekvivalenta tam, lai mēs spētu atjaunot 77 kilometrus grants ceļu vai 21 kilometru asfalta autoceļu. Kolēģi, nupat bija ziņa, ka nepietiek naudas, lai plānotajā apmērā palielinātu algas pedagogiem. Arī šeit tā nauda būtu bijusi ļoti noderīga. Septiņi miljoni - tas ir aptuveni tikpat, cik izmaksā atraitņu pensiju ieviešana, par kuru mēs lauzām šķēpus Saeimā visas iepriekšējās sesijas laikā.

Finanšu ministre arī skaidri norādījusi, ka nākamajiem, kuri lems par valsts budžetu, ir jārēķinās ar to, ka fiskālā telpa būs negatīva. Nebūs nevienas jaunas iniciatīvas, nebūs iespējams tās atbalstīt, jo nepietiks naudas.

Vai pēc šādiem publiskiem skandāliem valdība var sabiedrībai atbildēt: “Piedodiet, mums nedz šai lietai, nedz kādai citai naudas nav!”?

Kolēģi! Septiņi miljoni - tas ir arī pārāk maz, lai mēneša laikā izpelnītos valdības ievērību. Medijos atspoguļojas skandāls, bet tas tiek ignorēts. Vienīgā Saeimas frakcija, kas reaģēja uz šo izšķērdību, ir Latvijas Reģionu apvienības frakcija. Viņi reaģēja uz šo netaisnību, iesniegdami pieprasījumu ministram. Bija Pieprasījumu komisijas sēde. Medijos tika atspoguļoti šie iepirkumi. Uz Pieprasījumu komisijas sēdi ministra kungs pat neieradās, arī viņa atsūtītie pārstāvji gandrīz pusstundu nokavēja. Pat komisijas vadītājs kļuva diezgan nikns. Tikai pēc tam, kad šis jautājums tika negaidīti atbalstīts Pieprasījumu komisijā, tas guva daļēju atbalstu. Tikai pēc tam ministrs rīkojās un apturēja šos iepirkumus.

Kolēģi! Es atceros vēl nesenos laikus, kad es biju parlamentārais sekretārs vairākās ministrijās.

Bija 300 tūkstošu eiro skandāls par stikla zušiem. Bija tāds gadījums, vai ne? Šī lieta tika muļļāta medijos mēnešiem ilgi. Atbildīgā amatpersona tika atstādināta, atstāja šo amatu.

Projekta “Skolas.lv” skandāls saistīts ar trim miljoniem. Toreiz Mārīte Seile bija ministre. Tika iesniegti iesniegumi Ģenerālprokuratūrā, visi materiāli par šo lietu tika sagatavoti un iesniegti. Trīs miljoni - ar tādu naudu var izdarīt daudz!

Par konkrētajiem iepirkumiem. Tam visam ir vienota shēma.

Paskatāmies uz Satiksmes ministriju! Iepirkums, ko veica “Latvijas Valsts ceļi”, beidzās ar skandālu, kas uzjundīja medijos šī gada sākumā. Plānotā cena - 3,5 miljoni. Izbrāķēts tika pirmais pretendents, kas piedāvāja līdzīgu summu, un par uzvarētāju kļuva tas, kas nāca ar piedāvājumu par 8,5 miljoniem.

VARAM konkrētais iepirkums, par ko ir pieprasījums. Plānotā summa - 1,5 miljoni, uzvarētāja piedāvājums - 8,5. Septiņu miljonu sadārdzinājums! Šīs lietas izpēte ved tālāk, un mēs atrodam arī iepirkumu, kuram plānotā summa 4,5; iepirkums vēl nav noslēdzies, bet pretendents, kas piedāvā 23 miljonus, tātad par 18 miljoniem vairāk, nekā plānots, kaut kā nejauši sakrīt ar tiem uzņēmējiem, kas ir bijuši divos manis iepriekš nosauktajos iepirkumos.

Viens šablons visur!

Šo iepirkumu kontekstā, izrādās, pastāv reāls, būtisks interešu konflikts starp personu, kas ir vērtējusi cenas atbilstību, un iepirkumu uzvarētājiem. Pieprasījumu komisijā mēs aicinājām ministrijas deleģētos pārstāvjus runāt un atbildēt uz jautājumu: “No kurienes jums nauda šiem iepirkumiem?” Septiņi miljoni... summas sadārdzinājums... 8,5... te vēl viens, iespējams, par 23... Viņi atzīst: vispār naudas nav! Esot divi miljoni uzkrāti. Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra vadība tā skaidroja. Kā tad tā - naudas nav, bet sludina iepirkumus?! Vai tas ir vēl kāds “gudrona dīķu stāsts”? Sagatavo iepirkumus, bet naudas nav. Objekts ļoti pateicīgs šādai lietai, jo tas ir radioaktīvs, tas ir bīstams gluži kā gudrona dīķi... Un tad katru gadu, lai garantētu biznesu, pieprasa naudu, jo, redziet, šis ir bīstams objekts. Vai tā?

Latvijas Reģionu apvienība iesniedza grozījumus Publisko iepirkumu likumā, kas paredz: ja iepirkums pārsniedz 50 procentus no sākotnēji paredzamās līgumcenas, tad iepirkums ir jāatceļ. Šis likumprojekts ir otrajā lasījumā. Taču, raugiet, romiešu orators, jurists un senators Gajs Kornēlijs Tacits ir teicis: “Jo korumpētāka valsts, jo lielāks ir tās likumu skaits.” Un mēs zinām, ka sabiedrība nav iecietīga pret to, ka mēs ģenerējam jaunus un jaunus ierobežojumus, normas un likumus.

Kolēģi, kā jūs izprotat jēdzienu “politiskā atbildība”? Kā jūs uztverat vārdu “atbildība”? Padomājiet! Tas atvasinās no vārda “atbilde” - nevis pasīva rīcība, bet atbilde. Labāk to raksturo vārds angļu valodā responsibility (Dep. A.Bērziņš: “O, yes! Translate, please!”), kas radies no diviem vārdiem ability to respond - “spēja atbildēt”.

Ja mēs skatāmies vārdnīcā, vārds respond ir tulkots kā “atbilde vai reakcija” - tātad aktīva rīcība, nevis pasīva noskatīšanās.

Latvijas Reģionu apvienība rīkojās atbildīgi un reaģēja. Diemžēl šobrīd vienīgā - absolūti vienīgā!

Mēs varam cīnīties pret naudas izšķērdēšanu ar jauniem un jauniem grozījumiem likumos, bet pastāv taču arī veselais saprāts un ikkatra politiķa godaprāts, cieņa pret savu tautu un sabiedrību, pret savas tautas un valsts nodokļos samaksāto naudu, kā arī veselais saprāts jau esošo likumu un noteikumu piemērošanā.

Pieprasījumā mēs skaidri norādām, ka Ministru kabineta noteikumu Nr.107 “Iepirkuma procedūra un metu konkursu norises kārtība” 230.punktā teikts: “[..] pasūtītājs var jebkurā brīdī pārtraukt izsludinātu iepirkuma procedūru vai metu konkursu, ja tam ir objektīvs pamatojums”.

Katrā no medijos izskanējušiem skandāliem - gan par “Latvijas Valsts ceļu” iepirkumiem, gan šajā gadījumā - Iepirkumu uzraudzības biroja vadība norāda: šādi uzpūsti, pārlieku dārgi iepirkumi ir jāaptur. Tas ir jādara iepirkuma veicējiem, atbildīgajiem ministriem.

Kā Latvijas Reģionu apvienība uztver šo procesu ar pieprasījumu?

Kolēģi! Kopējā sajūta nav laba, jo mēs ļoti labi zinām: ir krities atbalsts politiskajām partijām - tām uzticas tikai niecīga sabiedrības daļa - pieci procenti. Katrs skandāls, uz kuru reaģē valdība, šo uzticību grauj.

Šobrīd ir labi sagatavoti spēki, kas mēģina pārvervēt latviešus savos sarakstos, kas izvērsīs jaudīgu kampaņu, kas, iespējams, piedāvās pat kursa maiņu, tā kursa maiņu, kas ir 4.maija lēmumu pamatā... vai pret šo lēmumu, un aicinās lūkoties vairāk austrumu virzienā.

Kolēģi! Mēs šādā veidā, nereaģējot, apātiski noskatoties uz šādiem iepirkumiem un izšķērdībām, dāvājam argumentus - zelta argumentus! - pretiniekiem un samazinām sabiedrības uzticību valdībai, koalīcijai un politiskajām partijām.

Izcils Latvijas cilvēks - Boļeslavs Sloskāns - ir teicis: “Ne ienaidnieki iznīcina tautu, bet tauta pati sevi iznīcina, kad tās morāle pagrimst.” Sloskāna teikto var attiecināt uz politiķu atbildi vai bezatbildi, reakciju uz netaisnību, izšķērdību un korupciju.

Kolēģi! Tie, kas vēlas nosargāt latvisku Latviju, tie, kas vēlas redzēt tiesisku Latviju, tie, kas vēlas, lai mēs paši būtu saimnieki savā zemē, - kā jūs to panāksiet, kā jūs to nosargāsiet? Jums katram par šīm vērtībām ir jācīnās vēl agresīvāk un jo vairāk iekšienē - tur, kur jūs tās redzat vistuvāk. Uzdodiet šodien katrs sev jautājumu: vai jūs šādus gadījumus un ignoranci šobrīd, šajos apstākļos, kad būs tik izšķirošas vēlēšanas 6.oktobrī, varat atļauties?

Mēs redzam, ka koalīcijas partijām vairs nav vairākuma atbalsta sabiedrībā. Vai jūs to varat atļauties - nereaģēt un nerīkoties atbildīgi?

Kolēģi! Komisijā divi deputāti no koalīcijas balsoja “par” daļēju pieprasījuma atbalstīšanu.

Liels pārsteigums, ka VIENOTĪBAS valdes loceklis Ķirsis sacīja: “Atbildīgajā komisijā strādā divi vismazāk pieredzējušie VIENOTĪBAS Saeimas frakcijas deputāti - Astrīda Harju un Artis Gustovskis -, kas komisijas balsojumā vienkārši ļāvušies emocijām. Cilvēcīga kļūda, tā teikt.” Citāta beigas.

Varbūt nav tā! Varbūt ir tā, ka šie cilvēki... ir nevis mazāk pieredzējušie, bet ka šiem cilvēkiem, redzot šo ārprātu, redzot šos argumentus un ministrijas nespēju atbildēt, bija skaidrs, par ko ir runa, un ka šie cilvēki rīkojās nevis saskaņā ar koalīcijas līgumu, bet saskaņā ar sirdsapziņu. Tāpēc no savas puses mēs vēlamies teikt paldies tiem diviem deputātiem, kas pēc būtības iedziļinājās jautājumā un balsoja “par”, atbalstot šo pieprasījumu.

Kolēģi! Pirmo reizi šīs Saeimas vēsturē kāds pieprasījums ir guvis atbalstu komisijā. Es aicinu rīkoties atbildīgi un šo pieprasījumu atbalstīt, lai tas būtu signāls un mācība katram, kura apcirkņos guļ miljoni, kurus varam izlietot sabiedrības labā daudz lietderīgāk.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Tātad debates turpināsim pēc pārtraukuma.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu!

Paziņojumi.

 

Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam.

S.Dolgopolovs (SASKAŅA).

Kolēģi! Atgādinu, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēde notiks tagad, starpbrīdī, komisijas telpās.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Imantam Parādniekam.

I.Parādnieks (VL-TB/LNNK).

Kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde pulksten 12.05 Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas telpās.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Gaidim Bērziņam.

G.Bērziņš (VL-TB/LNNK).

Kolēģi no Juridiskās komisijas! Juridiskās komisijas sēde pēc piecām minūtēm Juridiskās komisijas telpās.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Adamovičam.

A.Adamovičs (VIENOTĪBA).

Kolēģi! Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēde nākamajā pārtraukumā pulksten 14.00.

Sēdes vadītāja. Vārds Saeimas sekretāra biedram Gunāram Kūtrim.

G.Kūtris (12.Saeimas sekretāra biedrs).

Cienījamie kolēģi! Šobrīd nav reģistrējušies: Inesis Boķis, Aleksandrs Jakimovs, Artuss Kaimiņš, Aleksandrs Kiršteins, Ivans Klementjevs, Armands Krauze, Ilmārs Latkovskis, Atis Lejiņš, Aivars Meija, Zenta Tretjaka, Jānis Upenieks un Jānis Vucāns.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Pārtraukums līdz pulksten 12.30.

(Pārtraukums.)

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 12.Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.

Sēdes vadītāja. Godātie deputāti! Aicinu ieņemt vietas Sēžu zālē, lai varam turpināt Saeimas 2018.gada 21.jūnija sēdi pēc pārtraukuma.

Darba kārtībā - deputātu pieprasījuma izskatīšana.

Pieprasījumu komisijas atzinums.

Darba kārtībā - deputātu Edvarda Smiltēna, Jura Viļuma, Jāņa Ruka, Riharda Melgaiļa, Mārtiņa Šica, Vara Krūmiņa, Ingas Bites, Nellijas Kleinbergas, Silvijas Šimfas un Arvīda Platpera pieprasījums vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Kasparam Gerhardam “Par Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra valsts līdzekļu nepamatotu izšķērdēšanu iepirkumos”.

Turpinām debates.

Vārds vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Kasparam Gerhardam.

K.Gerhards (vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Augsti godātie Saeimas deputāti un klātesošie!

Pirmkārt, vēlos atgādināt: līdz pat 2015.gada sākumam Salaspils reaktoru bija plānots nodot Latvijas Universitātes īpašumā, kā norādīts Ministru kabineta 2011.gada decembrī sagatavotā rīkojuma projektā. Savukārt no 2015.gada aprīļa reaktoru savā pārvaldībā pārņēma VARAM pārraudzībā esošais Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs. Līdz ar objekta pārņemšanu 2015.gadā prioritāte bija Salaspils kodolreaktora droša apsaimniekošana, tai skaitā veicot neatliekamos darbus piesārņojuma riska mazināšanai kodolreaktora teritorijā. Tāpat VARAM meklēja risinājumus nepieciešamā finansējuma piesaistei reaktora likvidēšanai. Radioaktīvo atkritumu glabātuve RADONS un Salaspils kodolreaktors ir Latvijā unikāli objekti, kas prasa specifiskas zināšanas, starptautisku prasību izpildi un speciālistu piesaisti no ārvalstīm. Līdz ar to kodolreaktora demontāžas un tvertnes būvniecības izmaksu plānošana ir sarežģīts un laikietilpīgs process. Ir svarīgi uzsvērt, ka iepirkumi RADONS paplašināšanai un Salaspils kodolreaktora likvidācijai ir veikti atbilstoši Publisko iepirkumu likuma prasībām. Tieši publiskā iepirkuma procedūra ir veids, kā saņemt finansiāli visizdevīgākos piedāvājumus nepieciešamo darbu realizēšanai. Turklāt publiskā iepirkuma procedūras atbilstību likuma prasībām pārrauga Iepirkumu uzraudzības birojs.

Jānorāda, ka jaunas radioaktīvo atkritumu tvertnes un glabātavas izstrādei un būvniecībai radioaktīvo atkritumu glabātavā RADONS publiskā iepirkuma procedūras ir veiktas divas reizes.

2016.gada decembrī izsludinātā iepirkuma konkursa rezultātā tika saņemti divi pakalpojuma sniedzēju piedāvājumi veikt nepieciešamos radioaktīvo atkritumu tvertnes būvprojekta izstrādes un būvniecības darbus, taču tikai viens no saņemtajiem piedāvājumiem atbilda konkursa nosacījumiem.

Ņemot vērā, ka piedāvājuma summa būtiski pārsniedza pieejamo finansējumu, kā arī Eiropas Savienības noteikto slieksni, kuru sasniedzot jāizsludina starptautisks iepirkums, šis iepirkums beidzās bez rezultāta.

2018.gada janvārī tika izsludināts jauns starptautisks iepirkums. Tika saņemts tikai viens piedāvājums, kura kopējās izmaksas salīdzinājumā ar iepriekšējā konkursā iesniegto piedāvājumu atšķīrās par aptuveni diviem miljoniem eiro. Lai gūtu pārliecību par piedāvājumos iekļauto izmaksu pamatotību, tika piesaistīts sertificēts būveksperts, kas veica iesniegtā piedāvājuma vērtēšanu un sniedza atzinumu par izmaksu atbilstību darba izpildei. Pretēji masu medijos izskanējušai nekorektai informācijai ir jāuzsver, ka līdz šim nav noslēgts neviens līgums ne par RADONS paplašināšanu, ne par Salaspils kodolreaktora likvidēšanas darbiem. Līdz ar to nav pamata jautājumiem un pārmetumiem par valsts budžeta līdzekļu izšķērdēšanu vai nepārdomātu izlietojumu.

Ņemot vērā to, ka valsts budžetā pieejamais finansējums nav pietiekams, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, ievērojot Ministru kabineta 2017.gada 12.decembra lēmumu, šobrīd gatavo informāciju iesniegšanai Ministru kabinetā.

Vēlos atgādināt, ka pagājušā gada nogalē Ministru kabinets nolēma uzdot Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai pēc atkārtota iepirkuma izsludināšanas jaunas radioaktīvo atkritumu tvertnes un ilgtermiņa glabātavas būvprojekta izstrādei un būvniecībai radioaktīvo atkritumu glabātavā RADONS informēt Ministru kabinetu par iepirkuma aktuālajām izmaksām. Un gadījumā, ja tiks pārsniegts šim mērķim pieejamais finansējums, lūgt Ministru kabinetam atļauju izmantot Salaspils kodolreaktora likvidēšanai paredzēto finansējumu jaunas radioaktīvo atkritumu tvertnes un ilgtermiņa glabātavas būvprojekta izstrādei un būvniecībai.

Turklāt arī 2017.gada decembrī tika sniegta informācija Ministru kabinetam par faktiskajām radioaktīvo atkritumu glabātavas RADONS paplašināšanas izmaksām, kas ievērojami var pārsniegt pieejamo finansējumu.

Pamatojoties uz to, ka veikto publisko iepirkumu rezultātā saņemto piedāvājumu summa būtiski pārsniedz pieejamo finansējumu, VARAM šobrīd piedāvā Ministru kabinetam lemt par abu konkursu pārtraukšanu, tā vietā veicot projektēšanu abiem projektiem. Tas ļaus iegūt aktuālas kontroltāmes nepieciešamo darbu realizācijai. Ir jāņem vērā, ka iepriekš darbu izmaksas tika aprēķinātas 2003.gadā un izmaksu aktualizācija tika veikta 2013.gadā. Taču, vērtējot saņemtos piedāvājumus, ir jāsecina, ka faktiskās izmaksas abu projektu īstenošanai būs augstākas, nekā iepriekš plānots.

Savukārt attiecībā uz Salaspils kodolreaktora demontāžu jānorāda, ka sākotnēji (vēl 2004.gadā) plānotās izmaksas, likvidējot reaktora teritoriju līdz tā sauktajam zaļajam mauriņam, pieaugtu līdz 24 miljoniem eiro.

Nobeigumā vēlos uzsvērt, ka Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs strādā ar vislielāko atbildību un ir nodrošinājis visas nepieciešamās darbības Salaspils kodolreaktora drošai uzturēšanai un piesārņojuma risku novērtēšanai un novēršanai. Regulāri tiek apsekotas ēkas un iekārtas, kā arī tiek veikts vides monitorings gan reaktora telpās, gan tā teritorijā.

Abus projektus - gan Salaspils kodolreaktoru, gan radioaktīvo atkritumu glabātavu RADONS - ir nepieciešams īstenot, jo Salaspils kodolreaktora likvidēšana nav iespējama, ja netiek paplašināta radioaktīvo atkritumu glabātava RADONS. Neskatoties uz kodolreaktora uzturēšanas darbiem, ir jāsaprot, ka kodolreaktoru nevar atstāt esošajā stāvoklī, tas ir jālikvidē, lai nākotnē neradītu riskus videi. VARAM prioritāte ir un būs radioaktīvo materiālu droša apsaimniekošana līdz Salaspils kodolreaktora demontāžai un radioaktīvo atkritumu glabātavas RADONS izbūvei.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jurim Viļumam.

J.Viļums (LRA).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Dāmas un kungi! Ministrs plaši stāstīja, ka neviens līgums nav parakstīts... Patiešām, paldies Dievam, ka nav parakstīts. Un man jāsecina, ka šie līgumi nav parakstīti, iespējams, tieši tāpēc, ka Latvijas Reģionu apvienības frakcija aktīvi rīkojās un šo jautājumu izgaismoja. Tas, ko ministrs tikko minēja no šīs tribīnes, ka tiek pieprasīts Ministru kabinetam apturēt šo iepirkumu, ir tieši tas, ko arī mēs, Pieprasījumu komisija, ar balsu vairākumu aicinājām izdarīt. Respektīvi, pieprasījums tika daļēji atbalstīts. Proti, tieši tā daļa... Pašu tās nobeigumu es varu jums citēt: “Pieprasām pārtraukt valsts līdzekļu izšķērdēšanu, [..] pamatojoties uz Ministru kabineta 28.02.2017. noteikumu Nr.107 “Iepirkumu procedūru un metu konkursu norises kārtība” 230.punktu, kur, cita starpā, noteikts, ka pasūtītājs var jebkurā brīdī pārtraukt izsludinātu iepirkuma procedūru vai metu konkursu, ja tam ir objektīvs pamatojums.”

Tā kā objektīvs pamatojums tika uzrādīts, aicinu gan opozīcijas deputātus, gan pozīcijas deputātus atbalstīt to, ko tikko teica ministrs - ka šis iepirkums tiks apturēts -, un atbalstīt šo pieprasījumu... tā daļu, kas tieši ar to sasaucas.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ingunai Sudrabai.

I.Sudraba (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Ministra kungs! Žēl, ka jūs nebijāt šodien Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē.

Un pārējiem deputātiem informācijai: protams, rītdien būs vēl viens pieprasījums - apropriācijas pārdale. Kodolreaktora likvidācijai paredzētie līdzekļi 400 tūkstošu apmērā tiks novirzīti kino uzņemšanai. Tas noteikti ir ļoti savdabīgs veids, kā pārdzīvot šo posmu, kad projektam trūkst līdzekļu; pa to laiku var atbalstīt kino nozari. Es saprotu, ka Nacionālās apvienības viena pārvaldītā ministrija dalās līdzekļos ar otru ministriju...

Un kā saprast šo absurdu, kad mums no tribīnes šeit tiek stāstīts, ka projektam līdzekļu pietrūkst, projekts tiek apturēts...? Tātad tiks apturēts konkurss, tas tiks no jauna izsludināts, un tiks sākts ar būvprojektēšanu, pēc tam pāries pie būvniecības. Bet to, kas pa vidam, - to naudu var izmantot kino uzņemšanai...

Es domāju, ka neviens rūpīgs un gādīgs saimnieks tāpēc, ka viņam kaut kāda projekta realizācija aizkavējas vai plānotie izdevumi ir mazāki, bet faktiskie izdevumi var veidoties lielāki, šajā situācijā naudu netērēs kaut kādam trešajam projektam, kas vispār nebija plānots, lai pēc tam nākamajā gadā... Jo tik un tā projekta realizācijai naudu vajadzēs.

Un tiek stāstīts, ka šogad jebkura neiztērētā nauda ir tā kā pazaudēta un to nevarēs iztērēt nākamgad. Jūs visi saprotat, ka Valsts kasē nauda nekur nepazūd, ja kaut ko neiztērē šogad. Reāli, kopumā vērtējot valsts budžeta situāciju, tas tikai atvieglo un samazina parāda apmērus vai deficīta apmērus vienā gadā, jo projekta realizācija kā tāda tik un tā būs vajadzīga nākamajā gadā.

Tā ka, ministr, jūsu runā bija maz no patiesības tajā ziņā, ka... Es gribu uzsvērt to, ka tā nav rūpīga un gādīga saimnieka rīcība: ja projekta realizācija aizkavējas, šo naudu tērēt kaut kādu citu papildu projektu realizācijai.

Tas jums informācijai, jo rītdien varēsiet draudzīgi lemt par to, kā atbalstīt kinonozari par kodolreaktora naudu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Rībenas kundze, vai ir kas piebilstams komisijas vārdā? Tātad nav.

Godātie kolēģi! Tā kā šo pieprasījumu Pieprasījumu komisija ir atzinusi par daļēji pieņemamu, vēlos jūs informēt par procedūru.

Vispirms mēs balsosim par Pieprasījumu komisijā iesniegto deputātu pieprasījumu un, ja tas netiks noraidīts, tad balsosim par Pieprasījumu komisijas formulēto pieprasījumu, kas bija daļēji pieņemams.

Tātad vispirms mēs balsosim par deputātu iesniegto pieprasījumu. Tāda ir procedūra.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Edvarda Smiltēna, Jura Viļuma, Jāņa Ruka, Riharda Melgaiļa, Mārtiņa Šica, Vara Krūmiņa, Ingas Bites, Nellijas Kleinbergas, Silvijas Šimfas un Arvīda Platpera pieprasījumu vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Kasparam Gerhardam “Par Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra valsts līdzekļu nepamatotu izšķērdēšanu iepirkumos”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 29, pret - 44, atturas - nav. Pieprasījums ir noraidīts.

Un, tā kā šis pieprasījums ir noraidīts, mums ir jābalso par Pieprasījumu komisijas formulēto pieprasījumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par Pieprasījumu komisijas formulēto pieprasījumu vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Kasparam Gerhardam! Lūdzu balsošanas režīmu! (Starpsaucieni.) Lūdzu rezultātu! Par - 30, pret - 46, atturas - 1. Pieprasījums ir noraidīts.

Darba kārtībā - deputātu Ivara Zariņa, Sergeja Potapkina, Artūra Rubika, Aleksandra Jakimova, Jāņa Tutina, Raimonda Rubika, Sergeja Dolgopolova, Jāņa Ādamsona, Sergeja Mirska un Ivana Ribakova pieprasījums ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam “Par ekonomikas ministra nespēju pamatot Ministru kabineta noteikumu Nr.262 “Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus, un cenu noteikšanas kārtību” piemērošanas efektivitāti un pamatotību attiecībā uz pašpatēriņu”.

Pieprasījumu komisijas vārdā - deputāts Veiko Spolītis.

V.Spolītis (VIENOTĪBA).

Augsti godātā Saeima! Pieprasījuma komisija izskatīja kolēģu Zariņa, Potapkina, Artūra Rubika, Raimonda Rubika, Jakimova, Tutina, Dolgopolova, Ādamsona, Mirska un Ribakova pieprasījumu par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus, un cenu noteikšanas kārtības piemērošanas efektivitāti un pamatotību attiecībā uz pašpatēriņu.

Pieprasījumu komisija uzklausīja ekonomikas ministru, Ekonomikas ministrijas valsts sekretāru un Ilgtspējīgas enerģētikas politikas departamenta ierēdni, lai uzzinātu, kā Ekonomikas ministrija nosaka piemērošanas efektivitāti attiecībā uz pašpatēriņu. Ekonomikas ministrs skaidroja (citēju), ka “līdz šim neviens normatīvais akts skaidri neregulē elektroenerģijas pašpatēriņa prasības piemērošanu un kontroli attiecībā uz stacijām, kuras darbojas noteikumu Nr.262 ietvaros”. (Citāta beigas.)

Papildus citiem nosacījumiem attiecībā uz elektroenerģijas pašpatēriņa nodrošināšanu ar noteikumu Nr.262 grozījumiem tika ieviests attālinātas kontroles mehānisms; šo kontroli var īstenot, analizējot komersantu gada pārskatos iesniegto informāciju.

Ņemot vērā, ka katrai elektrostacijai nepieciešamais elektroenerģijas apjoms tās darbības nodrošināšanai atšķiras, vienīgais nepārprotamais secinājums par pārkāpumu (saskaņā ar gada pārskata datiem) var būt tikai situācijā, ja gada pārskatā uzrādītais elektrostacijas obligātā iepirkuma ietvaros pārdotās elektroenerģijas apjoms ir vienāds ar saražotās elektroenerģijas apjomu.

Saskaņā ar noteikumu Nr.262 60.² apakšpunktu Ekonomikas ministrija nosūta komersantam brīdinājumu par iespēju zaudēt tiesības pārdot no atjaunojamiem energoresursiem saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros. Ja ministrija konstatē, ka elektrostacijā netiek nodrošināta vai gada pārskata periodā nav nodrošināta saražotās elektroenerģijas izlietošana elektrostacijas darbības nodrošināšanai atbilstoši noteikumu Nr.262 prasībām, saskaņā ar šo normu ministrija attiecīgi izteiks brīdinājumu par jebkuru pārkāpumu.

Mūsu kolēģis Ivars Zariņš vēlējās saņemt atbildes uz saviem jautājumiem arī no Saeimas Juridiskā biroja. Saeimas Juridiskais birojs paskaidro, ka tas nesniedz oficiālus likuma skaidrojumus, nedz arī valsts iestāžu darbības atbilstības novērtējumu, tāpēc Juridiskā biroja atbilde var tikt uzskatīta par vispārēju viedokli par likuma normu piemērošanu, un Juridiskā biroja izteiktais viedoklis nav saistošs citām personām. Juridiskais birojs secina: lai arī likumdevējs ir devis izpildvarai, tātad Ekonomikas ministrijai, plašu rīcības brīvību, tomēr piemērošanas efektivitāte un pamatotība attiecībā uz pašpatēriņu... to Ekonomikas ministrija var veikt pēc saviem ieskatiem, un to valsts pārvaldes iestādei atļauj Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10.panta pirmās daļas pirmais teikums.

Visbeidzot diskusijas gaitā tika atklāts, ka Ekonomikas ministrija izmanto labas pārvaldības principus un ar noteikumu Nr.262 palīdzību, pamatojoties uz pašpatēriņu, piemēro tos efektīvi.

Ministrija par nebūtiskiem pārkāpumiem komersantus sākotnēji brīdina un tikai tad soda. Piemēram, ja skaitītājs nav nomainīts, tad brīdinājums ļauj komersantam to veikt trīs mēnešu laikā. Savukārt, ja koģenerācijas stacija pārdod tikai elektrību, bet ne siltumu, tad, kā norādīja ministrs, šādiem komersantiem tiek atņemta licence un tie savu darbību vairs nevar turpināt.

Pieprasījumu komisija uzklausīja ekonomikas ministra sniegtās atbildes un nolēma neatbalstīt cienījamās opozīcijas pārstāvju pieprasījumu.

Aicinu neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Ivaram Zariņam.

I.Zariņš (SASKAŅA).

Paldies referentam par atreferējumu. Man gan jāpiezīmē, ka būtībā jūs runājāt jau par otru pieprasījumu.

Bet, kas attiecas uz šo pieprasījumu, mēs iziesim cauri pa punktiem.

Tātad - konkrēti par ko ir šis pieprasījums? Šis pieprasījums, kolēģi, ir ļoti zīmīgs. Šis pieprasījums uzskatāmi apliecina to, ka OIK ir politiski piesegta afēra, kura joprojām turpinās. Un šodien jums būs iespēja to pierādīt ar savu balsojumu. Un es nešaubos, ka jūs to arī izdarīsiet.

Proti, par ko ir pieprasījums? Pieprasījums ir par acīmredzamu Ekonomikas ministrijas prettiesisku rīcību, kuru Ekonomikas ministrija pati rakstiski ir apliecinājusi Saeimai. Un arī šodien šeit no tribīnes Spolīša kungs to apliecināja... to, ko teica ekonomikas ministrs.

Kāda ir lietas būtība? Proti, ir runa par tā saucamo pašpatēriņu. Elektroenerģijas tirgus likuma 30.pants ļoti skaidri noteic, ka obligātā iepirkuma ietvaros, tātad par paaugstināto tarifu, var pārdot tikai to elektroenerģijas daļu, kas paliek pāri no elektrostacijas pašas patēriņa, tātad pārpalikumu no pašpatēriņa. Tas nozīmē, ka Ekonomikas ministrijai šī norma bija jākontrolē. Ekonomikas ministrija savos noteikumos... Ministru kabineta noteikumos... izlēma, ka tā šo normu nepildīs, un paskaidro, kāpēc nepildīs: “Tāpēc, ka mēs visu laiku to nebijām pildījuši, mēs nedrīkstam tā uzreiz sākt kontrolēt to. Jo, ja mēs sāksim to uzreiz kontrolēt, tad mums būs jāatņem atļaujas!”

Kolēģi! Tātad Ekonomikas ministrija skaidri pasaka, ka tā pārkāpj likumu; ka šī prasība ir bijusi spēkā 10 gadus, un 10 gadus Ekonomikas ministrija to nav pildījusi; ministrija apzinās, ka to nav pildījusi, apzinās, ka komersanti krāpjas, ka viņi nepilda šo prasību. Un, lai viņiem nevajadzētu atņemt atļaujas, tagad pārbaudot, tad ministrija tās nepārbaudīs, bet Ministru kabineta noteikumos būs pretlikumīgi teikts, ka to visu sāks pildīt tikai pēc gada - 2019.gada 1.jūlijā. Un tā arī tiešā tekstā Saeimai tas rakstiski ir apliecināts.

Tā kā tas ir saistīts ar... es nolasīšu konkrēti, lai būtu stenogrammā. Ko saka Ekonomikas ministrija? “Ņemot vērā, ka šāda prasība ir saistīta ar atbalsta saņemšanas un obligātā iepirkuma tiesību saglabāšanas nosacījumiem”, tātad atzīst, ka šī prasība ir svarīga, lai saglabātu šo atļauju un paliktu pie siles, “un var prasīt laika un resursu ieguldījumu, lai tehnoloģiski pielāgotu elektrostaciju šādu nosacījumu ievērošanai, tika noteikts pārejas periods, kas būtu pamatojams arī tiesvedības uzsākšanas gadījumā kā pietiekams laiks attiecīgās prasības ievērošanas nodrošināšanai.” To tiešā tekstā pati ministrija rakstiski apliecina: šī prasība nav tikusi ievērota, un mums tagad vajag viņiem dot gadu, lai viņi varētu pagūt ievērot. Tā vietā, lai sāktu tūlīt pārbaudīt šīs stacijas un anulētu visiem krāpniekiem atļaujas, un tādā veidā atrisinātu OIK afēru, Ekonomikas ministrija stāsta visai sabiedrībai pasakas: “Redziet, nav nekādu tiesisku instrumentu, kā mēs ar OIK varētu tikt galā.”

Patiesībā ar šo tiesisko paļāvību viss ir pilnīgi pretēji tam, ko stāsta Ekonomikas ministrija. Tā tiesisko paļāvību un tiesiskumu atzīst tikai attiecībā pret dāsnā atbalsta saņēmējiem. Tos ministrija aizsargā visos iespējamos veidos kā tādas svētās govis. Savukārt viss, kas attiecas uz tiesiskumu, kas būtu jāievēro attiecībā pret pārējo sabiedrības daļu, vispār nav svarīgi, to pat var pretlikumīgā veidā censties apiet, ko Ekonomikas ministrija ir darījusi arī šinī gadījumā un pat rakstiski to ir apliecinājusi. Tāpēc man, kolēģi, pilnīgi nav saprotams, kā jūs šodien varat neatbalstīt šo pieprasījumu, jo Ekonomikas ministrija pati ir apliecinājusi, ka tā rīkojas pretlikumīgi. Un tieši par to ir šis pieprasījums!

Tālāk. Spolīša kungs, jūs pieminējāt Juridiskā biroja atzinumu. Nezinu, kuru konkrēti frāzi jūs izrāvāt no kopējā konteksta... Juridiskā biroja atzinums tik tiešām, kā jūs teicāt, nav saistošs trešajām pusēm un tamlīdzīgi. Es palūdzu atzinumu vienkārši tāpēc, lai nevarētu teikt, kā ekonomikas ministrs savulaik teica Pieprasījumu komisijas sēdē, ka Zariņš nodarbojas ar demagoģiju. Bet, kad viņam tika uzdots jautājums, lai konkrēti pasaka, kurā vietā ir šī demagoģija, ministrs nespēja neko atbildēt. Un tieši tāpēc, lai nebūtu šīs tukšās, nepamatotās runas, ko jau apnicis klausīties OIK sakarā... jo parasti iebilst, ka Zariņš ir vai nu “Gazprom” aģents un nacionālās enerģētikas ienaidnieks un tāpēc viņu nevajag klausīties, vai arī tiek teikts, ka Zariņš nodarbojas ar demagoģiju. Bet, kad ministram prasa konkrēti un argumentēti to pierādīt, jo es no savas puses lieku konkrētus un argumentētus faktus, tiesību normas, kā arī citēju konkrētas lietas, ekonomikas ministram nav, ko teikt. Tāpēc arī tika lūgts Juridiskā biroja atzinums, kurā ir runa tieši par to pašu. Un es biju lūdzis Saeimas Prezidijam, lai katram deputātam tas būtu pieejams un jūs paši varat uzskatāmi izlasīt par šo absurdu. Manuprāt, jebkuram, kas ar mums strādā Saeimā, tik daudz juridiskās izpratnes vajadzētu būt, lai saprastu, ka likuma normas ir pārākas par Ministru kabineta normām un valdība ar saviem noteikumiem nevar grozīt un teikt, kas likumam ir jādara vai nav jādara. Nevar atcelt likuma normas! Bet ekonomikas ministrs ar saviem ierēdņiem to pilnā nopietnībā mēģināja iestāstīt Pieprasījumu komisijas sēdē. Un Pieprasījumu komisijas deputāti pilnā nopietnībā to uztvēra kā pamatotu.

Kolēģi, nu atvainojiet, ar ko jūs nodarbojaties!? Tāpēc es saku - šis balsojums būs ļoti uzskatāms piemērs un apliecinājums visai sabiedrībai par to, vai tā ir politiski piesegta afēra vai nav, vai tā joprojām turpinās vai neturpinās. Aicinu padomāt, kad jūs par to balsosiet.

Jūs tagad esat dzirdējuši visus šos faktus. Nav jābūt īpaši gudram un pat nav jāiedziļinās šajā lietā. Ir ļoti vienkāršs princips. Likums 10 gadus ir noteicis, kas ir jādara. Ekonomikas ministrija rakstiski ir atzinusi, ka to nav pildījusi. Ministrija zina, ka šīs normas tiek pārkāptas un izdod Ministru kabineta noteikumus, kuri dod iespēju šo normu vēl gadu nepildīt, lai varētu to visu apiet. Un kāpēc tas ir nepieciešams? Šeit runa nav tikai par šo vienu gadu. Lai jūs saprastu, kāda ir šī jautājuma cena... Iepriekšējā pieprasījumā bija runa par septiņiem miljoniem. Šeit, lai jūs saprastu, - stacijām no atjaunojamiem energoresursiem pašpatēriņš sastāda aptuveni no 10 līdz 30 procentiem. Tagad jūs paņemiet tos simtus miljonu, kas tiek maksāti, ir samaksāti, un izrēķiniet, cik liela ir šī afēra, kas tiek piesegta šādā veidā. Un kāpēc ir vajadzīga vēl šāda svarīga nianse minētajos Ministru kabineta noteikumos? Tur ir teikts, ka pašpatēriņu turpmāk pārbaudīs saskaņā ar šo jauno pieslēguma shēmu. Un, ja tagad mēs komersantiem dodam gadu, lai novērstu it kā šo neatbilstību, pārslēgtu, uztaisītu šo jauno pieslēguma shēmu, tas nozīmē, ka saskaņā ar šiem noteikumiem šo pieslēgumu varēs pārbaudīt... šo pašpatēriņu varēs pārbaudīt pēc šīs jaunās shēmas. Tas nozīmē, ka vēsturiski šīs krāpniecības, kuras ir bijušas 10 gadus un par kurām būtu pamatoti ne tikai atņemt atļauju, bet arī pieprasīt atmaksāt nelikumīgi iegūto atbalstu... Tas nozīmē, šeit varētu simtiem miljonu vēl nopelnīt uz šī stāsta rēķina. Ekonomikas ministrija ļoti veikli mēģina piesegt un pilnā nopietnībā savā darba grupā stāsta: “Nav nekādu instrumentu. Mēs neko nevaram izdarīt.”

Kolēģi, padomājiet, kas notiek, pirms jūs spiedīsiet pogu, lai balsotu par šo pieprasījumu!

Aicinu atbalstīt šo pieprasījumu un dot tautai vismaz cerību, ka ar šo OIK afēru politiskā līmenī parlaments ir gatavs strādāt un to novērst.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? (Starpsauciens: “Nav!”) Tātad nav.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Ivara Zariņa, Sergeja Potapkina, Artūra Rubika, Aleksandra Jakimova, Jāņa Tutina, Raimonda Rubika, Sergeja Dolgopolova, Jāņa Ādamsona, Sergeja Mirska un Ivana Ribakova pieprasījumu ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam “Par ekonomikas ministra nespēju pamatot Ministru kabineta noteikumu Nr.262 “Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus, un cenu noteikšanas kārtību” piemērošanas efektivitāti un pamatotību attiecībā uz pašpatēriņu”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 30, pret - 44, atturas - 5. Pieprasījums ir noraidīts.

Darba kārtībā - deputātu Ivara Zariņa, Sergeja Potapkina, Artūra Rubika, Aleksandra Jakimova, Jāņa Tutina, Raimonda Rubika, Sergeja Dolgopolova, Jāņa Ādamsona, Sergeja Mirska un Ivana Ribakova pieprasījums ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam “Par ekonomikas ministra dīvaino pamatojumu Ministru kabineta noteikumiem Nr.262 “Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus, un cenu noteikšanas kārtību” attiecībā uz “godprātīgi izdarītu pārkāpumu””.

Pieprasījumu komisijas vārdā - deputāts Veiko Spolītis.

V.Spolītis (VIENOTĪBA).

Augsti godātā Saeima! Pieprasījumu komisijā izskatījām deputātu Zariņa, Potapkina, Raimonda Rubika, Artūra Rubika, Jakimova, Tutina, Dolgopolova, Ādamsona, Mirska un Ribakova pieprasījumu ekonomikas ministram “Par ekonomikas ministra dīvaino pamatojumu Ministru kabineta noteikumiem Nr.262 “Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus, un cenu noteikšanas kārtību” attiecībā uz “godprātīgi izdarītu pārkāpumu””.

Uzklausot ekonomikas ministru un ministrijas pārstāvjus, pārliecinājāmies, ka noteikumi Nr.262, kuri, Zariņa kungs, ir nevis ministrijas veidoti, bet gan Ministru kabinetā pieņemti (maza atkāpe), darbojas un izpilda noteiktus mērķus.

Lielāko daļu jautājumu radīja vārda “godprātīgi” izmantošana komunikācijā starp kolēģi Ivaru Zariņu un Ekonomikas ministriju. Ministrija komisijas locekļiem gan rakstiski, gan arī vēlāk mutiski apliecināja, ka sodīšana noteikumu Nr.262 ietvaros ir skaidra un nepārprotama. Piemēram, ja skaitītājs nav nomainīts, tad Ekonomikas ministrijas brīdinājums ļauj komersantam to veikt trīs mēnešu laikā no brīdinājuma izdarīšanas brīža. Savukārt, kā norādīja ministrs, ja koģenerācijas stacija pārdod tikai elektrību, bet ne siltumu, tad šādam komersantam tiek atņemta licence un tas savu darbību vairs nevar turpināt.

Runājot par jēdzienu “godprātīgs”, Ekonomikas ministrijas pārstāvji un ministrs atzina, ka neveiklais izteikums radies saziņā ar Zariņa kungu un ka tas nav nedz lietvedībā, nedz likuma piemērošanā izmantojams jēdziens, kā to var redzēt un par to pārliecināties 2018.gada 23.maija vēstulē Nr.2.13.19.1.-1/2018/2333, atbildot uz deputātu jautājumu Nr.426/J12. Jau kuro reizi Zariņa kungs lasa un tulko Ekonomikas ministrijas rakstiskās atbildes viņam vien izprotamā veidā.

Atgādinājumam. Iepriekš Zariņa kungs izteica viedokli, ka ministrija it kā esot pazaudējusi dokumentus, it kā Latvijas valstij būšot jāatmaksā nelikumīgi izsniegti līdzekļi par koģenerācijas staciju izbūvi, kā arī citus baltiem diegiem šūtus apgalvojumus.

Pagājušajā nedēļā Satversmes tiesa nolēma nesekot Ģenerālprokuratūras ierosinājumiem un neuzsākt pārbaudi par OIK regulējuma neatbilstību Satversmei. Ekonomikas ministrs joprojām uzskata, ka šī sistēma ir jāatceļ un plānam par šīs sistēmas atcelšanu ir jābūt gatavam līdz šī gada 1.augustam.

Vairākums komisijas locekļu neatbalstīja pieprasījumu, un aicinu arī jūs to neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Ivaram Zariņam.

I.Zariņš (SASKAŅA).

Kad es sāku strādāt ar šīs afēras atmaskošanu... viens no fundamentāliem principiem, kas tiek izmantots šīs afēras īstenošanā, ir nodarbošanās ar interpretācijām. Tātad ņem konkrētu normu un sāk to interpretēt - tas ir tas, ko tagad darīja arī Spolīša kungs, kas patiesībā... kas neatbilst patiesībai. Bet šī interpretācija var būt kādam izdevīga un pavisam citā gaismā izmantojama.

Vispirms - kā vispār radās pieprasījums par šo “godprātīgi izdarīto pārkāpumu”?

Ekonomikas ministrijai tika uzdoti jautājumi par šiem Ministru kabineta noteikumiem, un viens no jautājumu blokiem bija saistīts ar to, kādā veidā Ministru kabineta noteikumi paredz novērst vai preventīvi strādāt, lai šajā nozarē nebūtu pārkāpumu. Un šeit ir ļoti interesants regulējums attiecībā uz OIK, un tas ir valsts atbalsts - tātad atbalsts, kuru saņem komersants, un runa ir par vairākiem miljoniem. Bet šī kontroles shēma ir izveidota ļoti savdabīgi, proti, komersants var krāpties, neievērot šos noteikumus un pelnīt miljonus; un, ja viņu pieķer, viņam par to nekā nav - viņu tikai pabrīdina. Tādi ir šie noteikumi!

Ja jūs pamēģinātu kādos citos noteikumos, teiksim, par Eiropas struktūrfondu vai Lauku atbalsta dienesta piešķirtā atbalsta izmantošanu... pamēģiniet tur! Zemniekam, kas būs krāpies, nebūs izpildījis, teiks: “Nu nekas, nekas! Mēs tevi pabrīdinājām - turpini!” Pilnā nopietnībā - šis regulējums tāds uztaisīts: pusgadu šis komersants var turpināt tā rīkoties, krāpties, nepildīt šos atbalsta nosacījumus, un viņam par to nav... viņš vienkārši saņem brīdinājumu un pusgadu var darīt, ko grib.

Mēs jautājām ekonomikas ministram, lai viņš paskaidro, kāpēc ir šāda ļoti savdabīga pārkāpumu novēršanas kārtība. Uz to ekonomikas ministrs atbildēja: trīs mēneši mēraparātiem, seši - citiem. (Dep. V.Spolītis: “Trīs mēnešus!”) Nē, izlasiet uzmanīgi noteikumus, Spolīša kungs!

Tātad ministrs atbildēja, ka šāda brīdināšanas sistēma ieviesta par pārkāpumiem, kuri var rasties, komersantam godprātīgi rīkojoties. Tā ir viņa atbilde - rakstiski iesniegta Saeimai! Iepazīstieties, Spolīša kungs, un jūs to redzēsiet.

Tālāk - par jūsu trim mēnešiem. Trīs mēneši par mēraparātiem, seši mēneši par citiem pārkāpumiem. Tad pēc būtības, lai jūs saprastu, analoģija... Ja šāds regulējums būtu, teiksim, par citiem noteikumu pārkāpumiem, tad salīdzinājumā ar ceļu satiksmes noteikumiem tas izskatītos tā: jūs braucat alkohola reibumā pie stūres, jūs apstādina, un jums par to nekā nav. Jūs vienkārši pabrīdina un saka: “Nu skaties! Vēl pusgadu tu vari pilnīgā šmigā braukt pie stūres, bet pusgada laikā tev ir jāpārstāj dzert pie stūres. Ja ne, mēs tevi sodīsim!” Tāds pilnā nopietnībā ir šis regulējums.

Un, kad ekonomikas ministrs bija atbildējis, ka šāds regulējums, šāda procedūra tiek piemērota par noteikumiem, kuri tiek godprātīgi pārkāpti, mēs viņam uzdevām konkrētus jautājumus par šiem godprātīgajiem pārkāpumiem. Piemērs: kā, godprātīgi rīkojoties, var neuzstādīt mēraparātus, kas veic enerģijas uzskaiti, par kuru komersantam tiek maksāts atbalsts?

Šeit ir tā, ka Ekonomikas ministrija sašaurināja, paņēma tikai vienu, ļoti šauru aspektu. Ir vesela mērinstrumentu, mēraparātu sistēma, kas jāuzstāda pašam komersantam, un viņam tālāk jāiesniedz atskaites publiskajam tirgotājam. Un ļoti svarīgi! Šis publiskais tirgotājs saskaņā ar šiem rādītājiem nosaka, vai komersants vispār kvalificējas atbalstam vai ne.

Bet kas tagad tiek izdarīts? Šo mēraparātu var nebūt vispār. Pilnā nopietnībā! Un Ekonomikas ministrija apgalvo, ka tas ir normāls, godprātīgi izdarīts pārkāpums. “Nu, viņam nav to mēraparātu! Viņš tur strādā, viss notiek... Ticēsim viņam uz vārda, ka viss ir tā, kā viņš saka!”

Tāpat bija jautājums par to, kā, godprātīgi rīkojoties, līgumā ar publisko tirgotāju norādītā jauda var neatbilst reāli uzstādītajai, jo tas atkal ir... Šīs jaudas manipulācijas ir svarīgi fiksēt, lai pareizi varētu sarēķināt, vai komersants kvalificējas vai nekvalificējas atbalsta kritērijiem.

Un vēl interesantāk! Uz to Ekonomikas ministrija tiešām ir... Nu, amizanti būtu dzirdēt ekonomikas ministra atbildi, bet viņš jau pats nav ieradies, jo viņš labi zina, ka tas ir pārkāpums un ka tā rīkoties nevarēja, un ka tās ir pilnīgas muļķības, un ka tā ir konkrēta, acīmredzama afēras piesegšana.

Bija jautājums par to, kā, godprātīgi rīkojoties, elektrostacijas darbības nodrošināšanai nepieciešamā elektroenerģija var netikt nodrošināta saskaņā ar noteikumiem. Proti, kā var sanākt tā, ka, komersantam nezinot, pēkšņi izveidojusies tāda pieslēguma shēma, ka viņš var krāpties ar pašpatēriņu. Iespējams, ka ministrs ir ļoti liels fantastikas žanra cienītājs un ir iedomājies, ka elektrība pati var izrakt kanālu, izrakt tranšeju, novilkt vadu, uztaisīt pieslēgumu, komersantam nezinot, un tādā veidā nodrošināt, ka nu pēkšņi šī stacija strādā neatbilstoši noteikumiem; ka tas ir noticis bez komersanta ziņas. Ļoti iespējams, ka tā ir viņa ticība un viņš vienkārši kautrējas šodien nākt un to mums visiem pastāstīt.

Šāda ir pieprasījuma būtība.

Tālāk. Spolīša kungs, jūs minējāt Satversmes tiesu. Satversmes tiesa nav vispār skatījusi šo pieteikumu pēc būtības, nav to pat pieņēmusi. (Dep. V.Spolītis: “Es taču to arī teicu!”) Tas nav skatīts vispār pēc būtības. (Dep. V.Spolītis: “Nu bet tieši tā!”) Tas vēl nav skatīts. Un tagad mēs uzrakstīsim... Tad, kad tiks uzrakstīts Satversmes tiesai pieteikums tā, kā tam jābūt, paskatīsimies, ko lems Satversmes tiesa. Man radās sajūta, ka Ģenerālprokuratūra pasteidzās ar šo pieteikumu Satversmes tiesai tieši tādēļ, lai varētu tagad stāstīt: “Nu, mēs jau esam rīkojušies, mēs esam darījuši, bet nekas nesanāca.” Lai gan patiesībā darīt ir ļoti daudz ko. Un šeit jāsāk nevis ar Satversmes tiesu, bet ar konkrētiem kriminālprocesiem.

Un es ļoti ceru, ka Pieprasījumu komisija iesniegs šos dokumentus par iepriekšējo pieprasījumu; tur ir acīm redzams, ka tiek piesegta krāpniecība, turklāt pretlikumīgā veidā. Un atbilstošās kompetentās iestādes varēs par to spriest un tad jau tālāk attiecīgi rīkoties un veikt savas darbības.

Kolēģi! Es aicinu atbalstīt šo pieprasījumu, jo ir acīm redzams, ka tas ir pamatots un šādi Ministru kabineta noteikumi ir pretrunā tai jēgai un mērķim, kā dēļ tie vispār bija jāizdod - proti, lai efektīvai koģenerācijai nodrošinātu atbalstu. Šie noteikumi ļauj būt neefektīviem. Šie noteikumi atļauj krāpties - pat motivē krāpties.

Iedomājieties, kā būtu, ja Ceļu satiksmes noteikumos būtu šāda norma, ka var braukt alkohola reibumā, dzērumā sēdēt pie stūres! Turklāt cilvēks skaidri zinātu, ka avāriju viņš neizraisīs. Avāriju izraisīt nevar, sodu saņemt nevar.

Vēl vairāk: ja tu tā darīsi, tad tu saņemsi piemaksu! Par to tev vēl dāsni piemaksās, tu vēl varēsi miljonus tā nopelnīt. Iedomājieties, kas notiktu uz Latvijas ceļiem!

Lūk, jums arī atbilde, kāpēc Ekonomikas ministrija nekādi nevēlas uzsākt reālas staciju pārbaudes. Izdariet secinājumus! Tā ir politiski piesegta afēra, kura joprojām turpinās, un ar savu balsojumu jūs to tūlīt apliecināsiet.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai Pieprasījumu komisijas vārdā ir kas piebilstams? Tātad ziņotājs nevēlas neko piebilst.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Ivara Zariņa, Sergeja Potapkina, Artūra Rubika, Aleksandra Jakimova, Jāņa Tutina, Raimonda Rubika, Sergeja Dolgopolova, Jāņa Ādamsona, Sergeja Mirska un Ivana Ribakova pieprasījumu ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam “Par ekonomikas ministra dīvaino pamatojumu Ministru kabineta noteikumiem Nr.262 “Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus, un cenu noteikšanas kārtību” attiecībā uz “godprātīgi izdarītu pārkāpumu””! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 30, pret - 44, atturas - 6. Pieprasījums ir noraidīts.

Darba kārtībā - likumprojektu izskatīšana.

Likumprojekts “Grozījumi Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā”, pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Ojārs Ēriks Kalniņš.

O.Ē.Kalniņš (VIENOTĪBA).

Cienījamā priekšsēdētāja! Prezidij! Godātie kolēģi! Strādājam ar dokumentu Nr.5084 - “Grozījumi Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā”.

Šis likumprojekts ir sagatavots pēc Ārlietu ministrijas un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas iniciatīvas, lai stiprinātu Latvijas finanšu sektoru un novērstu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu.

Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likuma mērķis ir valsts spēja operatīvi reaģēt uz iespējamiem drošības apdraudējumiem. Piemēram, attiecībā uz finanšu sankcijām ir būtiski apturēt vai novērst sankcionēto personu finanšu darījumus, kas apdraud valsts vai reģionālo drošību, finanšu sektora stabilitāti un valstu reputāciju pasaules finanšu sektorā.

Šis likumprojekts principā dara sešas lietas. Tas precizē likuma subjektu loku, nosaka nacionālo sankciju spēkā stāšanās laiku, paredz sankciju izvērtēšanu publiskajos iepirkumos, nosaka iekšējās kontroles sistēmas izveides nepieciešamību, papildina kompetento institūciju uzskaitījumu un nosaka to tiesības noteikt sodus par iekšējās kontroles sistēmas trūkumiem.

Ar šo likumprojektu tiek ieviestas Finanšu sektora attīstības plānā 2017.-2019.gadam noteiktās prioritātes sankciju jomā. Grozījumi paredz arī sistemātiskas izmaiņas, nosakot Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienestu, Valsts ieņēmumu dienestu un Patērētāju tiesību aizsardzības centru par kompetentajām iestādēm. Finanšu un kapitāla tirgus komisijai būs tiesības izdot normatīvos aktus saskaņā ar noteikto deleģējumu.

Lai realizētu likumprojekta mērķus un uzdevumus, Latvijas finanšu un kapitāla tirgus dalībniekiem būs nepieciešams izstrādāt sankciju riska pārvaldīšanas iekšējās kontroles sistēmu.

Un beidzot ir jāpiemin, ka šā likumprojekta izstrādē piedalījās Latvijas Komercbanku asociācija. Asociācijas priekšlikumi tika ņemti vērā projekta izstrādē, un asociācija pilnībā atbalstīja šā likumprojekta virzību.

Ārlietu komisija izskatīja un atbalstīja šo projektu un aicina to virzīt steidzamības kārtā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad mums ir jābalso par likumprojekta atzīšanu par steidzamu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - 20, atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

O.Ē.Kalniņš. Ārlietu komisijas vārdā es aicinu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J.Stepaņenko (SASKAŅA).

Godātie kolēģi! Tas, ko es kā deputāte, kas nav Ārlietu komisijas dalībniece, bet kam šodien jāuzņemas atbildība par šī likumprojekta atbalstīšanu, izlasot šo likumprojektu, saprotu - sankcijas kā atsevišķas valsts individuālais instruments, es teiktu, ķirurģisks instruments, ir ļoti nopietna lieta, un katra valsts, lemjot par sankciju ieviešanu, uzņemas pilnu atbildību gan par to, kāds ir sasniedzamais mērķis, gan arī par to, ko šīs sankcijas varētu nodarīt konkrētas valsts, šobrīd Latvijas, tautsaimniecībai.

Patlaban situācija ar šo likumprojektu vairāk līdzinās tādām pagalma spēlēm, kur vieni puikas iet pret otriem, un kāds vēl grib piedalīties tajā visā tikai tāpēc, ka tur kaut kas notiek. Mēs labprātīgi pievienosimies Eiropas Savienības un NATO dalībvalstu noteiktajām sankcijām, īpaši ņemot vērā to, ka NATO dalībvalstis pašas nosaka savas sankcijas. Un te situācija ir ļoti interesanta. Ko darīt Latvijai, ja vienas citas NATO dalībvalsts viedoklis būtiski atšķiras? Piemēram, ASV pozīcija pret Irānu kodolieroču darījumā. ASV vēlas izbeigt darījumu un ieviest sankcijas, bet Eiropas valstīm ir pretējs viedoklis. Kurā pusē paliks Latvija šajā situācijā?

Vai likums kā ārlietu ministra personīgs viedoklis mums ir jādzen cauri Saeimai bez Valsts prezidenta atbalsta? Jo tas ir steidzamības kārtā. Ar šiem grozījumiem Latvija atsakās domāt pati ar savu galvu un ir gatava akli kopēt svešas pozīcijas.

Un kas ir interesanti? Nekādas atbildības par iespējamiem zaudējumiem nebūs. Te ir tiešām jācitē kādas rokoperas vārdi: “Latvju zeme vaļā stāv, vēji staigā iekšā, ārā!”

Es aicinu jūs, kolēģi, neatbalstīt šo likumprojektu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

O.Ē.Kalniņš. Nav. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 19, atturas - 2. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un laiku izskatīšanai Saeimas sēdē.

O.Ē.Kalniņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - viena stunda.

Sēdes vadītāja. Un izskatīšana Saeimas sēdē?

O.Ē.Kalniņš. Izskatīšana Saeimas sēdē - rīt, 21.jūnijā.

Sēdes vadītāja. 21.jūnijā.

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Artūram Rubikam!

A.Rubiks (SASKAŅA).

Mūsu priekšlikums - šī gada 20.jūlijs.

Sēdes vadītāja. 20.jūlijs.

Un izskatīšana Saeimas sēdē? (Starpsauciens.) Nākamajā kārtējā Saeimas sēdē.

Labi, kolēģi.

Mums vispirms ir jābalso par priekšlikumu, kurā ir paredzēts tālākais termiņš. Tas nozīmē - 2018.gada 20.jūlijs kā priekšlikumu iesniegšanas termiņš. Un izskatīšana - pēc 20.jūlija nākamajā Saeimas sēdē.

Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 21, pret - 53, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

Tātad paliek spēkā komisijas noteiktais priekšlikumu iesniegšanas termiņš - viena stunda. Tas nozīmē - līdz pulksten 14.19. Un izskatīšana - Saeimas šā gada 21.jūnija sēdē.

Paldies.

O.Ē.Kalniņš. Paldies.

Sēdes vadītāja. Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā”, otrais lasījums.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā - deputāte Inese Laizāne.

I.Laizāne (VL-TB/LNNK).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi!

Komisija strādāja ar grozījumiem Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā, un uz otro lasījumi ir saņemti 33 priekšlikumi.

1. ir Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums, kurš ir balstīts uz Kultūras ministrijas iesniegto priekšlikumu un kurš definē, kas ir patiesā labuma guvējs. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Laizāne. 2. ir finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 3. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Laizāne. 3. ir atbildīgās komisijas priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Laizāne. 4. ir kultūras ministres Daces Melbārdes priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 1. un 5. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Laizāne. 5. ir atbildīgās komisijas priekšlikums, un tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Laizāne. 6. ir kultūras ministres Daces Melbārdes priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Laizāne. 7. - kultūras ministres Melbārdes priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 8. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Laizāne. 8. ir atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Laizāne. 9. - kultūras ministres priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Laizāne. 10. - kultūras ministres priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Laizāne. 11. - kultūras ministres priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Laizāne. 12. ir frakcijas VIENOTĪBA priekšlikums, kas paredz, ka, aizliedzot programmas, var balstīties uz citu valstu programmas aizliegumu kā pierādījumu bāzi. Ir daļēji atbalstīts, iekļauts 13. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Laizāne. 13. ir komisijas priekšlikums, un tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Lolitai Čigānei.

L.Čigāne (VIENOTĪBA).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Cienījamā komisijas priekšsēdētāja!

Patiesi ir tā, ka 13.priekšlikums ir tas, kas risina Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes pilnvaras attiecībā uz to, kādā veidā tiek ierobežota tādu programmu izplatīšana, kurās ir pierādīts, ka tās ir saturējušas naidu kurinošu runu, tajā skaitā pret Latvijas valsti.

Šobrīd saskaņā ar Eiropas Savienībā esošo regulējumu šī procedūra ir gara, pierādījumu slogs ir diezgan liels, un padomei ir jāveic salīdzinoši daudz (Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.) dažādu soļu, lai varētu panākt kādas programmas izplatīšanas aizliegumu.

Ar šo priekšlikumu tiks noteikts: ja kādā citā Eiropas Savienības dalībvalstī šie soļi jau ir izieti un ir pierādīts, ka līdzīga programma ir izplatīta arī Latvijā, NEPLP varēs rīkoties daudz operatīvāk un šādu programmu aizliegt.

Sākotnējais frakcijas VIENOTĪBA priekšlikums bija tāds, ka vajadzētu ierobežot citu ārpus Eiropas Savienības esošu valodu programmu lietojumu mūsu TV programmās, nosakot, ka Eiropas Savienības valodās ir jāpārraida 90 procenti programmu. Diemžēl, iedziļinoties šajā priekšlikumā, mēs sapratām, ka tas asimetriskā veidā ietekmētu arī neatkarīgo TV kanālu izplatību, kas tiek ražoti Krievijā ar neatkarīgu saturu un rada mūsu iedzīvotājiem pareizu priekšstatu, kas notiek kaimiņvalstī, tajā skaitā kritiski izsakoties pret tur valdošo Putina režīmu. Mēs secinājām, ka tas būtu liels zaudējums mūsu krievvalodīgajiem, ja viņiem, piemēram, nebūtu iespējas skatīties TV kanālu ?????, un tādējādi no šī priekšlikuma atteicāmies.

Mums visiem, un it īpaši Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, vajadzēs uzraudzīt Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes darbu, lai tā patiešām izmantotu šo jauno likumā doto funkciju, un, ja kāda cita Eiropas Savienības dalībvalsts lems, kā, piemēram, mūsu kaimiņvalsts Lietuva, par kādas programmas izplatīšanas aizliegumu, tad mēs arī ļoti strauji rīkosimies un darīsim tāpat, lai šī Krievijas propaganda neskalotu mūsu cilvēku smadzenes.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad 13.priekšlikumu deputāti atbalsta.

I.Laizāne. 14. - deputāta Kaimiņa priekšlikums, kas nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Laizāne. 15. - arī deputāta Kaimiņa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Laizāne. 16. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Laizāne. 17. - kultūras ministres priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Laizāne. 18. - kultūras ministres priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Laizāne. 19. - kultūras ministres priekšlikums. Daļēji atbalstīts iekļauts 20. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Laizāne. 20. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Laizāne. 21. ir finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums, kas nav atbalstīts.

Bet te man jāpaskaidro, ka tas nav formāli atbalstīts, jo tālāk šis priekšlikums ir atbalstīts 31.priekšlikumā un izteikts šādā redakcijā: “pēc pozitīva Eiropas Komisijas lēmuma saņemšanas par komercdarbības atbalsta saderību ar Eiropas Savienības iekšējo tirgu”, un Finanšu ministrija atbalsta komisijas viedokli.

Tātad 21. nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Laizāne. 22. - arī finanšu ministres priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Laizāne. 23. - kultūras ministres priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 24. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Laizāne. 24. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Laizāne. 25. - finanšu ministres priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Laizāne. 26. - kultūras ministres priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 27. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Laizāne. 27. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Laizāne. 28. - finanšu ministres priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 29. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Laizāne. 29. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Laizāne. 30. - deputāta Kaimiņa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Laizāne. 31. ir finanšu ministres Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Tas ir daļēji atbalstīts, iekļauts 33. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Laizāne. 32. - kultūras ministres Melbārdes priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 33. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Laizāne. 33. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Tas ir atbalstīts un ir ļoti būtisks, jo paredz visiem šiem likumprojektiem spēkā stāšanos ar ļoti svarīgu nosacījumu: ja tiem ir plānots valsts budžets un ir paredzams šiem grozījumiem atbilstošais finansējums. Tas skar gan sabiedriskā medija iziešanu no reklāmas tirgus, gan Latvijas Valsts radio un televīzijas centra atbalstu, lai stiprinātu vietējo saturu. Un tas nozīmē arī Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes Monitoringa centra kapacitātes stiprināšanu.

Tātad komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Uzsākam debates.

Vārds deputātei Lolitai Čigānei.

L.Čigāne (VIENOTĪBA).

Cienījamie kolēģi! Šis patiešām ir vēsturisks priekšlikums, jo tas paredz valsts budžeta finansējumu ļoti svarīgai, valstiski svarīgai, iniciatīvai - sabiedrisko mediju iziešanai no reklāmas tirgus.

Kolēģi! Gan Igaunijā, gan Lietuvā, mūsu kaimiņvalstīs, sabiedrība jau daudzus gadus dzīvo bez reklāmām sabiedriskajos medijos.

Es pati esmu dzirdējusi no cilvēkiem, kas dzīvo gan Lietuvas, gan Igaunijas pierobežā, ka viņiem patīk skatīties lietuviešu un igauņu sabiedriskos medijus, jo to raidījumus nepārtrauc reklāmas.

Cienījamie kolēģi! Mūsu sabiedriskajiem medijiem ir jāiziet no reklāmas tirgus, lai beidzot to finansējums būtu skaidrs, saprotams un lai beidzot tie būtu patiešām sabiedrības finansēti mediji. Lai šie mediji izietu no reklāmas tirgus, 2021.gadā valsts budžetā būs nepieciešami 14 miljoni eiro.

Kolēģi! Tā nav liela summa, lai nodrošinātu sabiedrisko mediju veselību un sabiedrisko mediju neatkarību. To iziešana no reklāmas tirgus stiprinās arī komercmedijus, jo, ņemot vērā to, ka Latvijā ir ļoti mazs tirgus, komercmedijiem būs iespējams pārdot reklāmas laiku un tādējādi finansēt Latvijā radīta satura attīstību.

Kolēģi! Plānojot nākamā gada budžetu un nākamajai Saeimai balsojot par vidēja termiņa budžetu, šis finansējums jau ir jāparedz.

Kolēģi! Tādēļ es aicinu skatīties pāri kādu resoru interesēm, kad mums par to būs jālemj - mums vai tiem no mums, kam sanāks par to lemt -, un patiešām atbalstīt šo normu, kuru, pēc daudzu cilvēku domām un arī mana uzskata, mums bija nepieciešams likumā ieviest jau aizvakar. Labāk to izdarīsim rīt un neatliksim uz kādu nezināmu datumu, kā mēs dažreiz to mēģinām darīt ar svarīgiem lēmumiem!

Paldies. Šis ir tiešām svarīgs priekšlikums. Tā ka lūdzu to atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Borisam Cilevičam.

B.Cilevičs (SASKAŅA).

Cienījamie kolēģi! Es nevaru palaist garām reto iespēju pilnībā atbalstīt kolēģi Čigāni, jo patiešām komisija vienbalsīgi atbalstīja šo priekšlikumu. Taču šī nav tikai komisijas atbildība; šī ir visas Saeimas atbildība.

Ir ļoti viegli tagad nobalsot par kaut ko, bet, kā saka, solīts makā nekrīt. Jo visi mēģinājumi garantēt ar kaut kādiem citiem likumiem finansējumu tai vai citai nozarei līdz šim nebija pārāk izdevīgi. Un es jau paredzu, ka tad, kad nākamā Saeima nonāks līdz budžeta jautājumam, parādīsies citas prioritātes, citi degoši jautājumi, un mēs varbūt ātri aizmirsīsim par mūsu šīsdienas lēmumu.

Sabiedriskajiem medijiem faktiski vairs nebūs pieejama reklāmas nauda, un tātad tie būs pilnībā atkarīgi no tā, cik godprātīgi nākamās Saeimas deputāti sekos mūsu šīsdienas lēmumam.

Un, protams, ar to nepietiek. Mums visiem ir daudz pretenziju pret sabiedriskajiem medijiem, un lielākoties šīs pretenzijas ir pamatotas, jo patiešām sabiedriskie mediji ir visas sabiedrības mediji. Likumā noteikts, ka tiem jāatspoguļo visu sabiedrības grupu viedokļi. Vai tā tas šodien ir? Diez vai.

Vēl vairāk teikšu: padomei nav kritēriju un mehānisma, kā var pārbaudīt un kontrolēt sabiedrisko mediju atbilstību šīm likuma prasībām. Tā, protams, ir vēl viena problēma, kas būtu jārisina. Bet, ja nebūs finansējuma, nebūs nekā. Ja mēs nenodrošināsim sabiedriskajiem medijiem daudzmaz normālu finansējumu, mēs diez vai varēsim kaut ko prasīt. Faktiski finansējuma nepietiekamība tikai stiprinās bažas, turklāt pamatotas bažas, par to, ka sabiedriskie mediji tomēr veido kaut kādas attiecības ar dažām politiskajām partijām, ar konkrētiem politiķiem, ka ir īpašas labvēlības režīms un tas kaut kādā veidā tiek kompensēts. Mēs visi par to esam dzirdējuši, mēs visi par šādām aizdomām esam lasījuši. Un, lai to izslēgtu, pirmais būtiskais priekšnosacījums ir patiešām nodrošināt nepieciešamo finansējumu. Tāpēc aicinu jūs atbalstīt šo priekšlikumu un neaizmirst to līdz nākamā budžeta debatēm.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Valdim Kalnozolam.

V.Kalnozols (ZZS).

Jā, būsim labi saimnieki! Kāpēc es atnācu izteikt savu viedokli? Vakar un aizvakar televīzijā skanēja runas par naudu, ka mums pietrūkst dažu miljonu, lai skolotājiem izmaksātu algas. Un tagad mēs atrodam 14 miljonus, lai palīdzētu... (Starpsauciens: “Divdesmit pirmajā gadā, Valdi Kalnozol!”) Mēs varam paklusēt, ja gribam. Mēs atrodam šos 14 miljonus. Mans uzskats varbūt... aicinu ieraudzīt, ka vislabākais veids, kā tomēr to naudu meklēt, ir sekmēt tautsaimniecību. Katrā ziņā, sekmējot tautsaimniecību, mēs dabūsim šo naudu. Man kaut kā... Vienā brīdī mums skolotājiem trūkst, bet mēs atrodam 14 miljonus, lai iedotu nevalstiskiem medijiem. Tas mani tā izbrīnīja.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā kas piebilstams? Kalnozola kungs, vai jūs uzturat balsojumu par šo priekšlikumu? Nē.

I.Laizāne. Komisijā priekšlikums tika atbalstīts, un patiesi arī mediji lūdza no tribīnes pieminēt, ka šie grozījumi stājas spēkā tikai tad, kad deputāti ir uzņēmušies atbildību un attiecīgi pieņēmuši grozījumus budžetā. Komisijā priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Laizāne. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā, galīgajā, lasījumā ir atbalstīts, tātad likums pieņemts.

Paldies.

Darba kārtībā - likumprojekts “Par 2004. gada Starptautisko konvenciju par kuģu balasta ūdens un nosēdumu kontroli un pārvaldību”, otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Ojārs Ēriks Kalniņš.

O.Ē.Kalniņš (VIENOTĪBA).

Labdien vēlreiz! Strādājam ar dokumentu Nr.5051. Šis likumprojekts “Par 2004.gada Starptautisko konvenciju par kuģu balasta ūdens un nosēdumu kontroli un pārvaldību” tika izskatīts otrajā lasījumā.

Saņēmām piecus priekšlikumus.

1.priekšlikums ir no Saeimas Juridiskā biroja. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

O.Ē.Kalniņš. 2.priekšlikums ir no Saeimas Juridiskā biroja. Arī tika atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

O.Ē.Kalniņš. 3.priekšlikums ir no Saeimas Juridiskā biroja. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

O.Ē.Kalniņš. 4.priekšlikums ir no Saeimas Juridiskā biroja. Arī atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

O.Ē.Kalniņš. Un 5.priekšlikums ir no Ārlietu komisijas. Protams, tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

O.Ē.Kalniņš. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti.

Ārlietu komisija atbalstīja likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā. Aicinu jūs arī to atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par 2004.gada Starptautisko konvenciju par kuģu balasta ūdens un nosēdumu kontroli un pārvaldību” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 71, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Darba kārtībā - likumprojekts “Par Vīnes konvencijas par ozona slāņa aizsardzību Monreālas protokola par ozona slāni noārdošām vielām Kigali grozījumiem”, otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Ojārs Ēriks Kalniņš.

O.Ē.Kalniņš (VIENOTĪBA).

Strādājam ar dokumentu Nr.5052.

Ārlietu komisija izskatīja šo likumprojektu otrajā lasījumā. Nesaņēmām nevienu priekšlikumu un likumprojektu atbalstījām.

Līdz ar to komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par Vīnes konvencijas par ozona slāņa aizsardzību Monreālas protokola par ozona slāni noārdošām vielām Kigali grozījumiem” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 68, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Darba kārtībā - likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un Vjetnamas Sociālistiskās Republikas valdības līgumu par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma nodokļiem un tā protokolu”, otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Ojārs Ēriks Kalniņš.

O.Ē.Kalniņš (VIENOTĪBA).

Strādājam ar dokumentu Nr.5054.

Ārlietu komisija izskatīja šo likumprojektu otrajā lasījumā. Nesaņēmām priekšlikumus. Likumprojektu atbalstījām, un komisijas vārdā aicinu jūs atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par Latvijas Republikas valdības un Vjetnamas Sociālistiskās Republikas valdības līgumu par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma nodokļiem un tā protokolu” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 69, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

O.Ē.Kalniņš. Paldies.

Sēdes vadītāja. Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Kriminālprocesa likumā”, trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Andrejs Judins.

A.Judins (VIENOTĪBA).

Kolēģi! Strādājam ar likumprojektu “Grozījumi Kriminālprocesa likumā” (Nr.1000/Lp12).

Likumprojektu izstrādāja Iekšlietu ministrija, lai paātrinātu kriminālprocesa norisi, un tieši tādēļ vairākus priekšlikumus ir iesniegusi Iekšlietu ministrija.

1. - iekšlietu ministra Kozlovska priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 2.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Judins. 2. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kas būtībā ir izstrādāts, ņemot vērā ministra Kozlovska priekšlikumu. Ir atbalstīts. Tas ir priekšlikums par grozījumiem 66.pantā, un tur ir runa par aizdomās turētā tiesībām saņemt lēmuma kopiju, ar kuru persona atzīta par aizdomās turēto, vai paziņojumu par paātrinātā kriminālprocesa kārtībā pieņemto lēmumu.

Tātad priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 3. - iekšlietu ministra Kozlovska priekšlikums, kas paredz līdzīgas tiesības kā tās, par kurām runāts 1. un 2.priekšlikumā... paredz līdzīgas tiesības nepilngadīgajām personām. Priekšlikums atbalstīts daļēji, iekļaujot to 4. - Juridiskās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Judins. 4. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 5. - deputāta Kūtra priekšlikums -, kā arī 6. un 7.priekšlikums saistīts ar Kriminālprocesa likuma 124.pantu, kas papildināts ar septīto daļu un kas paredz, ka, lai pierādītu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, ir jāpierāda, ka šie līdzekļi ir noziedzīgi iegūti. Bet nav nepieciešams pierādīt konkrēti, no kura noziedzīga nodarījuma līdzekļi ir iegūti.

Mēs daudz diskutējām par šo priekšlikumu, un svarīgi ir uzsvērt, ka šie grozījumi nekādā gadījumā nenozīmē, ka būs iespējams par noziedzīgi iegūtiem atzīt līdzekļus, ja nav pietiekamu pierādījumu. Bet, ja būs, piemēram, situācija, kad ir skaidri zināms, ka līdzekļiem ir noziedzīga izcelsme, bet īsti nav skaidrs, vai attiecīgie līdzekļi ir iegūti, piemēram, pārdodot vienu narkotiku partiju vai citu narkotiku partiju, tas netraucēs rīkoties atbilstoši Kriminālprocesa likumam. Proti, tātad nebūs nepieciešams obligāti identificēt, ar kādu konkrētu noziedzīgu rīcību tie ir iegūti.

5. - deputāta Kūtra priekšlikums. Atbalstīts daļēji, iekļaujot to 7. - Juridiskās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Judins. 6. - Juridiskā biroja priekšlikums. Arī atbalstīts daļēji, iekļaujot to 7. - Juridiskās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Judins. 7. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 8. - deputāta Kūtra priekšlikums par 143.pantu, kas risina jautājumu par skaņu un attēlu ieraksta izmantošanu. Ir atbalstīts daļēji.

Deputāts Kūtris piedāvāja paredzēt, ka pārskats jāsagatavo trīs dienu laikā. Bet mēs, apspriežot šo jautājumu, atbalstījām Juridiskā biroja priekšlikumu, ka to var izdarīt septiņu dienu laikā. Bet svarīgi, ka šis laiks ir noteikts.

Līdz ar to 8.priekšlikums ir atbalstīts daļēji, iekļaujot to 9. - Juridiskās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

A.Judins. 9. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 10. - Juridiskā biroja redakcionāla rakstura priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 11. - iekšlietu ministra Kozlovska priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 12. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 13. - iekšlietu ministra Kozlovska priekšlikums. Netika atbalstīts.

Jautājums ir par 318.pantu, par kriminālprocesuāliem lēmumiem. Principā mēs akceptējām argumentāciju, ko minēja Iekšlietu ministrijas pārstāvji, bet arī norādījām: ja pastāv divas normas - vispārīgā un speciālā -, ir jārīkojas saskaņā ar speciālo normu.

Līdz ar to grozījumi Kriminālprocesa likumā nav nepieciešami un priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Judins. 14. - iekšlietu ministra Kozlovska priekšlikums. Atbalstīts daļēji, iekļaujot to 15. - Juridiskās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Judins. 15. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 16. - deputāta Kūtra priekšlikums par reģistra saglabāšanu kriminālprocesā.

Lai paātrinātu kriminālprocesu, Iekšlietu ministrija piedāvāja atteikties no reģistra, jo informāciju, kas saistīta ar procesuālām darbībām, vienmēr var atrast materiālos. Kūtra kungs piedāvāja to saglabāt, bet pēc apspriešanās nolēmām, ka tomēr atbalstīsim Iekšlietu ministrijas pozīciju.

Līdz ar to 16.priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Judins. 17.priekšlikums, ko iesniedza iekšlietu ministrs Kozlovskis, kā arī vairāki citi - 22., 23., 24., 25., 26., 28. un 30. - ir saistīti ar vienu redakcionālu precizējumu.

Patlaban mums ir divi procesi, kurus mēs apvienojam: ir saīsinātā procesa kārtība un ir neatliekamības kārtība. Turpmāk mēs runāsim par vienu procesa veidu, tas ir, paātrinātā procesa kārtību. Līdz ar to bija jāaizstāj attiecīgie vārdi.

Tātad 17.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 18. - iekšlietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 19. - iekšlietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 20. - Juridiskā biroja priekšlikums negrozīt 398.¹ pantu. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 21. - iekšlietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 22. - iekšlietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 23. - iekšlietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 24. - iekšlietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 25. - iekšlietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 26. - iekšlietu ministra Kozlovska priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 27. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 28. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 29. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 30. - iekšlietu ministra Kozlovska priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 31. - iekšlietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 32. - iekšlietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 33. - iekšlietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 34.priekšlikums atbalstīts daļēji, iekļaujot to 35. - Juridiskās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Judins. Tā. Un pēdējie divi priekšlikumi saistīti ar likuma piemērošanas kārtību. Mēs paredzējām: ja process ir saīsināts vai neatliekamības kārtībā uzsākts līdz 31.augustam, tad tas būs jāturpina atbilstoši kārtībai, kāda patlaban ir paredzēta, bet no 1.septembra likumā jau būs paredzēta jauna kārtība.

Līdz ar to 35. - Juridiskās komisijas priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. Un 36. - Juridiskās komisijas priekšlikums - arī atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. Lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Kriminālprocesa likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 72, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Pasta likumā”, trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Anrijs Matīss.

A.Matīss (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labdien, cienījamā priekšsēdētājas kundze! Godājamie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu “Grozījumi Pasta likumā” (Nr.1203/Lp12).

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija izskatīja šo likumprojektu trešajā lasījumā.

Kopumā tika saņemti seši priekšlikumi.

1. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Edgara Tavara priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Matīss. 2. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Edgara Tavara priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Matīss. 3. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Arī tas komisijā guva atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Matīss. 4. - atbildīgās komisijas sagatavots priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Matīss. 5. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Matīss. Un visbeidzot 6. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Edgara Tavara priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Matīss. Līdz ar to, cienījamie kolēģi, esam izskatījuši visus sešus priekšlikumus, un komisijas vārdā aicinu atbalstīt šo likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Pasta likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām””, trešais lasījums.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā - deputāts Rihards Melgailis.

R.Melgailis (LRA).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija ir izskatījusi likumprojektu “Grozījumi likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”” (Nr.1224/Lp12).

Aicinām izskatīt trīs priekšlikumus.

Bet, pirms mēs par tiem runājam, gribu dažos vārdos paskaidrot, kā mūsu komisija nonāca pie sava priekšlikuma par šo likumprojektu. Mūsu darba kārtībā ir vairāki likumprojekti ar šādu nosaukumu, un pēdējo divu mēnešu laikā komisija saņēma ļoti daudz dažādu priekšlikumu par atzīmējamām dienām, par svētku dienām, par profesionālām dienām, un ļoti grūti bija komisijai izšķirties, kurus atbalstīt, kurus ne. It kā visi pelnījuši svētkus, un šādi svētki varbūt ir vajadzīgi, bet nebija nekādu kritēriju, pēc kuriem izvērtēt un novērtēt.

Un tāpēc komisija pēc ilgām debatēm, izskatot šo likumprojektu, ir sagatavojusi 1.priekšlikumu...

Sēdes vadītāja. ...kas komisijā ir atbalstīts. Un deputāti atbalsta.

R.Melgailis. 2. - deputāta Platpera priekšlikums, kurš komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Arvīdam Platperam.

A.Platpers (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie deputāti! No 1975.gada, tātad jau pagājušā gadsimta, līdz pat šai dienai es veicu pedagoģisko darbību. Sāku vispārizglītojošā skolā, tagad pasniedzu augstskolā. Un 43 gadu garumā es katru gadu oktobra pirmajā piektdienā ar skolotājiem, saviem kolēģiem neatkarīgi no tā, ka pirmajā oktobra svētdienā kalendārā ir ierakstīta Skolotāju diena... vienmēr visi pasākumi un svinības gan ar skolēniem, gan pēc tam ar kolēģiem, draugiem, domubiedriem ļoti emocionāli notika piektdienā visas dienas garumā, arī pēc stundām. Visi bērni savas klases audzinātājas un skolotājus sirsnīgi un mīļi sveic no sirds. Un tas ir emocionāls pasākums skolotājam, kurš mums algas ziņā bieži ir nostādīts zemāk par autobusa šoferi, kas divus mēnešus pamācās kursos, saņem licenci vadīt autobusu, mierīgi strādā un saņem lielāku algu nekā skolotājs. Kāpēc?

Un, lūk, piektdienu, nevis svētdienu es aicinu vienmēr atzīmēt kā skolotāju dienu. Svētdien no rīta man parasti piezvana tuvākie kolēģi un apsveic Skolotāju dienā. Bērni parasti svētdien pie skolotāja uz mājām nebrauc. Un kas attiecas uz vārdu “pedagogs” manā aicinājumā... aizstāt ar to vārdu “skolotājs”. Citēšu divus rakstus no enciklopēdijas.

“Skolotājs - pedagogs, izglītības darbinieks ar speciālo pedagoģisko izglītību, kurš veic pedagoģisko darbu kādā izglītības iestādē vai licencētā privātpraksē, māca, palīdz apgūt zināšanas, vada mācību procesu.”

“Pedagogs - persona, kas ieguvusi pedagoģisko izglītību un ir sagatavota mācīšanas un audzināšanas darbam jebkurā izglītības pakāpē un veidā.”

Pedagoģijas speciālists - docētājs augstskolā, skolotājs, audzinātājs.

Latvijā Izglītības likumā nav skaidrojuma terminam “skolotājs”. Ir skaidrojums terminam “pedagogs”. Atveriet vaļā šo likumu un izlasiet! Es ļoti aicinu apmēram 30 tūkstošu pedagogu vārdā nenozagt viņiem emocionāli skaistāko dienu - oktobra pirmo piektdienu. Un šoreiz tiešām nākt pretī, atmetot visas varbūt koalīcijā panāktās vienošanās, kā darboties ar šo likumu, un tomēr atbalstīt un beidzot panākt to, ka piektdiena tiešām ir skolotāju diena, kad skolēns - no pirmsskolas vecākajām grupām līdz pat augstskolai - apsveic, mīļi kontaktējas un izjūt tikpat lielu prieku kā ģimenes lokā, svinot dzimšanas dienu. Tās ir emocijas, kuras paliek uz mūžu. Tāpēc ļoti aicinu atbalstīt manu priekšlikumu un balsot par to, lai pārceltu no svētdienas uz piektdienu, tā, kā to patiesībā visi dara.

Jo vai tad mēs valsts simtgadi svinēsim 22. ... vai labāk 19. vai 17., nevis 18.novembrī?

Nu darīsim tā! Es aicinu, kolēģi, balsot par piektdienu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Valdim Skujiņam.

V.Skujiņš (ZZS).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi!

Man ir bijis tas gods ļoti bieži spēlēt, muzicēt Skolotāju dienā. Un parasti tas notiek piektdienā. Turklāt mūsu tautai ir tāds paradums, ka arī dzimšanas dienas svin vai nu tajā dienā, vai apsveic pēc tam. Ir tāda tradīcija, ka parasti dzimšanas dienas nesvin iepriekš. Un, ja tas nevienam nesāp un neprasa nekādus īpašus izdevumus, es lūdzu atbalstīt Platpera kunga priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ringoldam Balodim, ja iekļausieties četrās minūtēs.

R.Balodis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Jā, dārgie kolēģi! Nu šis jautājums taču ir jau atrunāts. Pirms tam komisija lēma, ka nebūs šo neskaitāmo atzīmējamo dienu.

Komisijā, piemēram, klausoties Valteru Dambi, man raudāt gribējās: kāpēc mums agronomu dienas nav? Viņš teica ļoti skaistu runu... (Starpsaucieni.) Skolotāji - lai tā ir viena šāda grupa! Bet... nu, beidzam! Katru dienu var pataisīt par svētku dienu! Te nav runa par to, ka skolotāji būtu sliktāki par pārējiem.

Nu, beidzam! Komisija nolēma, ka Tieslietu ministrija strādās pie šī jautājuma, un te atkal atgriežamies pie šīm šausmām... Nu, beidzam, kolēģi, nebalsojam!

Sēdes vadītāja. Viļuma kungs, jums pietiks ar gandrīz vai trim minūtēm?

Vārds deputātam Jurim Viļumam.

J.Viļums (LRA).

Ringold, šī diena jau ir šajā likumā iestrādāta... Respektīvi, te nav runa par to, ka kaut kāda papildu diena... Vienkārši pārceltu no svētdienas, kā šobrīd likumā ir ielikts, uz piektdienu. Esi uzmanīgs, lūdzu! Mēs šobrīd runājam tikai par šo priekšlikumu.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai ziņotājs vēlas paust komisijas viedokli?

R.Melgailis. Komisija pieņēma lēmumu neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. - deputāta Platpera iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 11, pret - 27, atturas - 30. Priekšlikums nav atbalstīts.

R.Melgailis. Komisija sagatavojusi 3.priekšlikumu, kurā uzdod Ministru kabinetam līdz šā gada 31.decembrim izvērtēt spēkā esošo regulējumu par svētku, atceres un atzīmējamām dienām un izstrādāt priekšlikumus par to, kā turpmāk būtu nosakāmas un kādos normatīvajos aktos iekļaujamas svētku, atceres, atzīmējamās un citas svinamās dienas.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Melgailis. Līdz ar to visi trīs priekšlikumi ir izskatīti.

Lūdzam apstiprināt šo likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Godātie kolēģi! Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu!

Vārds Saeimas sekretāra biedram Gunāram Kūtrim. Reģistrācijas rezultāti.

G.Kūtris (12.Saeimas sekretāra biedrs).

Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies: Inesis Boķis, Aleksandrs Jakimovs, Artuss Kaimiņš, Aleksandrs Kiršteins, Ivans Klementjevs, Armands Krauze, Ilmārs Latkovskis, Atis Lejiņš, Aivars Meija, Rihards Melgailis... ir, Romāns Mežeckis, Arvīds Platpers... ir, Zenta Tretjaka, Jānis Upenieks un Jānis Vucāns.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Pārtraukums līdz pulksten 14.30.

(Pārtraukums.)

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 12.Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Aicinu ieņemt vietas Sēžu zālē, lai varam turpināt Saeimas sēdi pēc pārtraukuma.

Darba kārtībā - likumprojektu izskatīšana.

Likumprojekts “Grozījumi Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā”, trešais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Edgars Putra.

E.Putra (ZZS).

Labdien, cienījamie kolēģi! Skatām likumprojektu “Grozījumi Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā”, trešais lasījums.

Uz trešo lasījumu esam saņēmuši deviņus priekšlikumus. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir izskatījusi šos priekšlikumus.

1. - Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Putra. 2. - finanšu ministres priekšlikums. Komisijā arī atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Putra. 3. - arī finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Putra. 4. - atbildīgās komisijas, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas, priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Putra. 5. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Putra. 6. - finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Putra. 7. - finanšu ministres priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 8.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E.Putra. 8. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Putra. Un noslēdzošais, 9., - atbildīgās komisijas, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas, priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Putra. Esam izskatījuši visus priekšlikumus.

Kolēģi, aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 48, pret un atturas - nav...

Godātie kolēģi, Sēžu zālē nav kvoruma.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Lūdzu rezultātu! Tātad reģistrējušies ir 57 deputāti.

Vēlreiz lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Darba kārtībā - likumprojekts “Komercnoslēpuma likums”, pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Jūlija Stepaņenko.

J.Stepaņenko (SASKAŅA).

Godātie kolēģi! Saeimas Juridiskā komisija pirmajam lasījumam virza Tieslietu ministrijas sagatavoto likumprojektu “Komercnoslēpuma likums”.

Šāda likumdošanas iniciatīva izriet no nepieciešamības ieviest Eiropas Parlamenta un Padomes 2016.gada 8.jūnija direktīvu par zinātības un darījumdarbības neizpaužamas informācijas (komercnoslēpumu) aizsardzību pret nelikumīgu iegūšanu, izmantošanu un izpaušanu.

Tieslietu ministrijas pastāvīgā darba grupa, kas veic Komerclikuma grozījumu izstrādi, vienojās, ka, tā kā minētā direktīva paredz vairākus jauninājumus, kas būtu ieviešami Latvijas tiesību sistēmā, atbilstošāk būtu izstrādāt jaunu, tam īpaši paredzētu likumu, nevis tikai veikt grozījumus Komerclikumā.

Atšķirībā no pastāvošās kārtības, kura attiecas tikai uz komersantiem, šis likums, sekojot tā sauktajai komercnoslēpumu direktīvai, attiecas ne vien uz komersantiem, bet arī uz jebkuru fizisko vai juridisko personu, kam ir likumīga kontrole pār komercnoslēpumu vai kas ir nelikumīgi ieguvusi, izmantojusi vai izpaudusi komercnoslēpumu.

Komercnoslēpuma objekts var būt gan tāda tehniska informācija kā skices, dizaini, prototipi, ražošanas procesi, izgudrojumi, kas var vai nevar būt patentējami, gan zinātība jeb tā saucamais know-how, kas izpaužas kā tehniskas, komerciālas, organizatoriskas zināšanas (piemēram, formulas vai receptes), gan arī komerciāla informācija (piemēram, klientu un piegādātāju saraksti, biznesa modeļi un stratēģija, cenu veidošanas politika un citas lietas). Komercnoslēpuma objekts var būt arī komersanta vai subjekta, kas veic saimniecisko darbību, finanšu informācija.

Likumprojekts regulē arī tiesiskās aizsardzības līdzekļus lietās par komercnoslēpuma tiesību pārkāpumiem. Tie ir piemērojami, ja tiesā ir pieradīts komercnoslēpuma tiesību pārkāpuma fakts.

Līdz ar likumprojektu būtu izstrādājami arī grozījumi Civilprocesa likumā, lai pārņemtu minētajā direktīvā paredzētās procesuālās tiesību normas, un būs nepieciešams veikt virkni grozījumu arī citos likumos, tostarp, iespējams, arī Darba likumā.

Saeimas Juridiskā komisija aicina atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Komercnoslēpuma likums” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 64, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai.

J.Stepaņenko. Juridiskā komisija lūdz noteikt par termiņu priekšlikumu iesniegšanai 2018.gada 16.jūliju.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 16.jūlijs.

Darba kārtībā - likumprojekts “Tiesībaizsardzības nolūkos apstrādājamo personas datu likums”, pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Gunārs Kūtris.

G.Kūtris (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labdien, kolēģi! Likumprojekts ir saistīts ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2016.gada 27.aprīļa direktīvu, kuras normas Latvijai bija jāiestrādā savos likumos līdz šā gada 6.maijam.

Kā jūs visi zināt, Eiropas Savienībā ir Vispārīgā datu aizsardzības regula, un saistībā ar šo regulu ir skaidrs, ka fizisko personu datu aizsardzība... pareizāk sakot, datu apstrāde... un līdz ar to personas tiesības mazlietiņ mazāk tiek aizsargātas, ja šie dati nepieciešami izmeklēšanas institūcijām, tiesām un administratīvo sodu piemērošanas uzskaitei un kontrolei.

Līdz ar to šajā, varētu teikt, nozares likumā attiecībā uz tiesībaizsardzības nolūkos apstrādājamiem datiem ir regulējums, kas atbilst regulai. Un, protams, vajadzētu strādāt arī institūcijām.

Būtībā šā likuma mērķis ir aizsargāt fizisko personu pamattiesības un brīvības, it īpaši privātās dzīves neaizskaramību attiecībā uz personas datu apstrādi tiktāl, ciktāl to var un ciktāl tas ir nepieciešams izmeklēšanas iestādēm un tiesām, veicot noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanu, kā arī izpildot kriminālsodus un administratīvos sodus.

Juridiskā komisija izvērtēja šo likumprojektu un aicina arī kolēģus atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Tiesībaizsardzības nolūkos apstrādājamo personas datu likums” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 69, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai.

G.Kūtris. Lūgums priekšlikumus iesniegt līdz šā gada 16.jūlijam.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 16.jūlijs.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts kompensāciju cietušajiem””, otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Gaidis Bērziņš.

G.Bērziņš (VL-TB/LNNK).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Skatām likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts kompensāciju cietušajiem””.

Juridiskā komisija otrajam lasījumam nav saņēmusi nevienu priekšlikumu. Līdz ar to aicinu atbalstīt šo likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts kompensāciju cietušajiem”” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 69, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai.

G.Bērziņš. Šā gada 25.jūnijs.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 25.jūnijs.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumā”, otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Gaidis Bērziņš.

G.Bērziņš (VL-TB/LNNK).

Kolēģi, šim likumprojektam Juridiskā komisija ir saņēmusi astoņus priekšlikumus.

1. ir tieslietu ministra priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 2. ir tehnisks Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. Arī 3. ir Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 4. ir tieslietu ministra priekšlikums, kas paredz valsts nodrošināto juridisko palīdzību arī Satversmes tiesas procesā.

Pirms kāda laika tiesībsargs vērsās Juridiskajā komisijā ar aicinājumu rast iespēju nodrošināt valsts juridisko palīdzību arī Satversmes tiesas procesā. Mēs šo priekšlikumu izvērtējām, pieaicinot Satversmes tiesas pārstāvjus, un, konceptuāli atbalstot, tieslietu ministrs jau iesniedza šo 4.priekšlikumu grozījumiem Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumā.

Komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 5. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 6. ir Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 7. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. Un 8. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. Mēs esam izskatījuši visus priekšlikumus.

Līdz ar to Juridiskās komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu “Grozījumi Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumā” otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 70, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai.

G.Bērziņš. Šā gada 25.jūnijs.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 25.jūnijs.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījums likumā “Par diplomātisko pasi””, pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Ojārs Ēriks Kalniņš.

O.Ē.Kalniņš (VIENOTĪBA).

Labdien vēlreiz! Strādājam ar dokumentu Nr.4795, likumprojektu “Grozījums likumā “Par diplomātisko pasi””.

Ko tas maina, ka tagad diplomātiskā pase tiks piešķirta arī Satversmes tiesas tiesnešiem un Augstākās tiesas priekšsēdētājam? Tā ir normāla prakse vairākās Eiropas Savienības dalībvalstīs - Nīderlandē, Itālijā, Dānijā, Polijā un citur.

Ārlietu komisija izskatīja šo likumprojektu pirmajā lasījumā un atbalstīja. Aicinu arī jūs to atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par diplomātisko pasi”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 71, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai.

O.Ē.Kalniņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 27.jūnijs.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 27.jūnijs.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījums Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības likumā”, otrais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāts Artis Gustovskis.

A.Gustovskis (VIENOTĪBA).

Labdien, cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Dārgie kolēģi!

Otrajā lasījumā skatām likumprojektu “Grozījums Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības likumā”. Komisijā izskatījām visus priekšlikumus; no tiem viens atbalstīts un seši nav atbalstīti.

1.priekšlikums komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Gustovskis. 2. ... (Starpsauciens: “Runā, runā!”)

Sēdes vadītāja. 2. - deputātes Jūlijas Stepaņenko priekšlikums. Nav atbalstīts.

Uzsākam debates.

Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J.Stepaņenko (SASKAŅA).

Godātie kolēģi! Mans otrais priekšlikums (pirmais bija ieteikums rakstīt nosaukumā “Rīgas Dome” vārdu “dome” ar mazo burtu), ir šāds: es aicinu svītrot no likumprojekta vārdus “kas veido zaļumu un zaļo zonu sistēmu”. Jo šie vārdi - tā ir atruna, kas faktiski sašaurina koku aizsardzības pasākumus.

Es gribu pateikt paldies komisijas deputātiem par to, ka viņi tik tiešām iedziļinājās šajā jautājumā un rosināja vai nu veidot komisijas priekšlikumu, vai atbalstīt manu priekšlikumu. Bet diemžēl komisijas sēdes ritējums... gaita bija tiešām tāda, kas neļāva veikt nekādas izmaiņas. Un tikai man ienāca prātā lūgt komisiju, lai uz šo komisijas sēdi tiktu uzaicināts arī koku aizsardzības speciālists. Un dīvaini, ka par šo jautājumu savu ekspertu atzinumu turpināja sniegt iestāde, kas faktiski savā ziņā ir ieinteresētā iestāde, - Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija.

Stāsts ir šāds. Likumā, kurš ir pietiekami labi izstrādāts uz šo brīdi, ir termins “zaļumi un zaļo zonu sistēma”; ir noteikts, ka tā ir aizsargājama autentiska kultūrvēsturiska vērtība. Savukārt termins “kultūrvēsturiska vērtība” ir paskaidrots likumā, un attiecībā uz kokiem tas nozīmē, ka ir runa par ainavu dizainu. Un ir skaidrs, ka runa ir par pilsētas parkiem un skvēriem, jo tie “veido zaļumu un zaļo zonu sistēmu”.

Koks, kurš aug ārpus skvēriem un atrodas uz īpašnieka zemes un kurš traucē, un kura nozāģēšanai īpašnieks nav saņēmis atļauju, nav iekļaujams šajā normā. Patiesību sakot, šobrīd vienkārši ir vēlme likt ar likumu Rīgas domei stādīt kokus, ko Rīgas dome jau tāpat dara. Tikpat labi jūs varētu ar likumu likt putniem no rīta dziedāt. Koku stādīšanai domei nav vajadzīgi likumi, tā katru gadu sava ieplānotā budžeta apjomā to pilsētā dara. Toties, lai kokus aizsargātu no ļaunprātīgas pazudināšanas uz privātās zemes, gan ir nepieciešama norma, un par to jau vairākkārt ir runāts.

Otrs jautājums ir par pašu koku. Acīmredzot ir jādomā par likumā lietoto terminu skaidrojumu. Kas ir koks? Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas ieskatā, par koku var uzskatīt arī kociņu, kas ir pašiesējies uz kāda mūra vai jumta.

Nu, tādā gadījumā jūs paši apgāžat savu loģiku jo, no vienas puses, saucat tos par kokiem, bet, no otras puses, sakāt, ka tie nav jāsargā.

Kā zināms, par koku var uzskatīt tikai tādu koku, kura celma caurmērs nav mazāks par 20 centimetriem (saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem Nr.309).

Visbeidzot gribu uzsvērt, ka paši likumprojekta iesniedzēji, kas sākotnēji, vēl pavasarī, bija to sagatavojuši, nemaz šajā redakcijā... iepriekšējā redakcijā nebija iekļāvuši atrunu par “zaļumu un zaļo zonu sistēmu”. Un tagadējā redakcija pati liberalizē šo normu, faktiski runājot tikai par parkiem un skvēriem. Šī atruna, kolēģi, nav nepieciešama.

Tāpēc es aicinu jūs nobalsot “par” manu priekšlikumu un atbalstīt visus kokus Rīgas vēsturiskajā centrā, nobalsot “par” koku aizsardzību.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aleksejam Loskutovam.

A.Loskutovs (VIENOTĪBA).

Cienījamo Prezidij! Kolēģi! Es kā pirmais, kas parakstījās par likumprojekta iesniegšanu, klausos un brīnos šoreiz nevis par to, ko piedāvā Stepaņenko kundze, bet par to, ka “labākais ir labā ienaidnieks”, kā tautā saka.

Ideja bija ļoti vienkārša (Stepaņenko kundze precīzi citēja) - aizsargāt kokus, protams, tos, kas neapdraud vēsturiskās būves, saskaņā ar principu: ja koks ir gājis bojā vai nozāģēts, vai noindēts... īsāk runājot, ja koka vairs nav, zemes īpašniekam ir pienākums tajā vietā iestādīt līdzvērtīgu vai vērtīgāku koku.

Kāpēc nepieciešams spēlēties ar terminiem un aizklīst kosmiskās tālēs, es tiešām nespēju saprast, jo - atkārtošu! - ideja bija aizsargāt kokus un līdz ar to aizsargāt apstādījumus kā sistēmu.

Kāpēc nepieciešams iet terminoloģiskos brikšņos, runājot par apstādījumiem, zālājiem, zaļajām zonām un pakāpeniski ar ūdeni no vanniņas izlejot arī bērnu? Nespēju saprast!

Diemžēl man nebija iespējas piedalīties komisijas pēdējās sēdēs, bet es aicinu komisijas locekļus atgriezties pie veselā saprāta un, ja ir vēlme aizsargāt ainavas, neaizmirst par likumprojekta sākotnējo domu - aizsargāt konkrētus kokus.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko, otro reizi.

J.Stepaņenko (SASKAŅA).

Loskutova kungs, jūs laikam neklausījāties mani uzmanīgi, jo es citēju gan likuma normas, gan Ministru kabineta noteikumus. Un patiesībā zaļo zonu sistēmu veido parki un skvēri. Jūs šajā likumprojektā vēlaties aizsargāt tikai tos kokus, kas parkos un skvēros veido ainavu; jūs nerunājat par tiem kokiem, kas atrodas uz privātīpašnieku zemes un kurus mēdz ļaunprātīgi noindēt un nomērdēt.

Lūdzu, ieklausieties tajā, ko es saku, un atgriezieties paši pie savas sākotnējās likumprojekta redakcijas!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

A.Gustovskis. Komisijas vārdā nav nekas piebilstams. Komisija ierosina neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. - deputātes Stepaņenko iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 25, pret - 42, atturas - 4. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Gustovskis. 3. - deputātes Jūlijas Stepaņenko priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J.Stepaņenko (SASKAŅA).

Godātie kolēģi! Esam nonākuši pie tāda būtiska jautājuma kā koka stādīšana, turklāt stādīšana nevis jebkurā vietā, bet tur, kur koks tiek nomērdēts, nesaņemot atļauju.

Šī likumprojekta norma paredz to, ka zemes īpašnieks pēc tam, kad viņš, iespējams, ir pārkāpis likumu - iespējams! - un uz viņa zemes - iespējams! - ļaunprātīgi ir gājis bojā koks, vienkārši šī koka vietā pilnīgi jebkurā vietā savā īpašumā iestāda citu koku, turklāt nevis dižstādu, bet vienkārši kociņu.

Kā to kontrolēt un kā novērst to, ka īpašnieki turpmāk varēs brīvi mērdēt savus kokus, iestādot jebkurā vietā kaut kādus stādiņus, - es tiešām neredzu. Jo šis priekšlikums ir tiešām domāts, lai būtiski uzlabotu sākotnēji absolūti nederīgo likumprojektu.

Es vēlreiz vēlos pateikt paldies kolēģiem komisijā, kas ieklausījās un aicināja veidot likumprojektam šo komisijas priekšlikumu, kurš paredzēja to, ka šī koku stādīšana notiktu saskaņā ar speciālista norādījumiem un tuvu augšanas vietai. Taču man ir jāsaka: par lielu nožēlu mans priekšlikums netika atbalstīts. Netika atbalstīti arī manu kolēģu iebildumi.

Neatbalstot šo priekšlikumu, iznāk tiešām tā, ka īpašniekam ir atraisītas rokas un viņš var rīkoties, kā vēlas.

Es aicinu jūs ņemt vērā to, ka vairāki speciālisti ir izteikušies par šo jautājumu un arī Vides pārvalde ir sniegusi savu skaidrojumu, sniegusi savu redzējumu attiecībā uz šo situāciju.

Tāpēc es aicinu jūs, kolēģi, atbalstīt manu priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Nē!

Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. - deputātes Jūlijas Stepaņenko iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 23, pret - 43, atturas - 7. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Gustovskis. 4. - deputātes Jūlijas Stepaņenko priekšlikums. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J.Stepaņenko (SASKAŅA).

Kolēģi! Pavisam īsi. Es uzskatu, ka likumprojekts ir pietiekami labi izstrādāts arī attiecībā uz ēkām un būvēm un tam nav nepieciešami šādi dīvaini papildinājumi.

Jāņem vērā, ka modernais celtniecības process ir ļoti sarežģīts un celtniecības materiāli šobrīd ir pieejami diezgan plašā klāstā. Un tāpēc noteikt šādu dīvainu normu, manuprāt, ir tiešām absolūti nesaprātīgi.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aleksejam Loskutovam.

A.Loskutovs (VIENOTĪBA).

Apgalvot, ka attiecībā uz būvēm likumprojekts ir labi izstrādāts, ir nedaudz liekulīgi kaut vai tādēļ, ka likums neaizsargā būves. Būves aizsargā Ministru kabineta noteikumi, kas izstrādāti, pamatojoties uz likumu.

Kā zinām, Rīgā vēl samērā nesen mājas tika apzināti nolaistas līdz sabrukšanai vai ļaunprātīgi dedzinātas, vai renovētas tiktāl, ka no tā saucamās vēsturiskās substances bija palikušas labākajā gadījumā pagrabtelpas, bet viss pārējais jau tika būvēts saskaņā ar jauno normu. Piedāvātā norma tātad ir absolūti likumsakarīga kontekstā ar vēsturiskā centra saglabāšanu.

Ja ēka ir bojāta, nojaukta un nav atjaunojama, tās vietā drīkst būvēt līdzvērtīga materiāla, līdzvērtīga apjoma ēku.

Normas mērķis, man liekas, ir ļoti skaidrs. Lai nebūtu tā, ka, piemēram, divstāvu vēsturiskās apbūves koka ēka tiek nodedzināta, lai būvētu septiņstāvu viesnīcu tajā vietā.

Tāpēc, kolēģi, es aicinu šo priekšlikumu gan neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā (Starpsauciens.) ir kas piebilstams? Nē!

Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. - deputātes Jūlijas Stepaņenko iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 19, pret - 50, atturas - 6. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Gustovskis. 5. - deputātes Jūlijas Stepaņenko priekšlikums. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Gustovskis. 6. - deputātes Jūlijas Stepaņenko priekšlikums. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J.Stepaņenko (SASKAŅA).

Kolēģi! 6. un 7.priekšlikums ir saistīti savā starpā, un tie piedāvā Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības padomē iekļaut papildus vēl divus pārstāvjus, ņemot vērā to, ka likumprojektā šobrīd paredzēti grozījumi attiecībā uz pienākumu aizvietot bojāgājušos kokus. Padomē būtu iekļaujams Rīgas domes Apstādījumu saglabāšanas komisijas pārstāvis un Rīgas domes atbildīgās institūcijas amatpersona, kas atbild par vidi.

Līdz ar to 6.priekšlikums ir par to, lai būtu nevis 10, bet 12 locekļi. Un 7.priekšlikums nosauc konkrēto normu - 11. un 12.apakšpunktu.

Es aicinu jūs atbalstīt to, kolēģi!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai ziņotājs vēlas kaut ko teikt komisijas vārdā? Tātad 6.priekšlikums komisijā nav atbalstīts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. - deputātes Stepaņenko iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 22, pret - 45, atturas - 5. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Gustovskis. Un 7., noslēdzošais, - deputātes Jūlijas Stepaņenko priekšlikums. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāte ir runājusi arī par 7.priekšlikumu. Līdz ar to mums ir jābalso.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 7. - deputātes Jūlijas Stepaņenko iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 23, pret - 47, atturas - 5. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Gustovskis. Līdz ar to visi priekšlikumi izskatīti. Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - 18, atturas - 2. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai.

A.Gustovskis. Komisijas priekšlikums - 25.jūnijs.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 25.jūnijs.

Darba kārtībā - likumprojekts “Par likuma “Par Kontrabandas un viltojumu apkarošanas līgumu un vispārējo atbrīvojumu, kas noslēgts 2004. gada 9. jūlijā starp Philip Morris International Inc., Philip Morris Products Inc., Philip Morris Duty Free Inc. un Philip Morris World Trade Sarl., Eiropas Kopienu, kuru pārstāv Eiropas Komisija, un tām dalībvalstīm, kas norādītas pievienotajās parakstu lapās” un likuma “Līgums par grozījumiem Kontrabandas un viltojumu apkarošanas un vispārējo atbrīvojumu līgumā, kas noslēgts 2004. gada 9. jūlijā starp Philip Morris International Inc., Philip Morris Products Inc., Philip Morris Duty Free Inc. un Philip Morris World Trade Sarl., Eiropas Kopienu, kuru pārstāv Eiropas Komisija, un tām dalībvalstīm, kas norādītas pievienotajās parakstu lapās” atzīšanu par spēku zaudējušu”, otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Ojārs Ēriks Kalniņš.

O.Ē.Kalniņš (VIENOTĪBA).

Strādājam ar dokumentu Nr.5053. Ārlietu komisija izskatīja šo likumprojektu un atbalstīja. Otrajam lasījumam nevienu priekšlikumu nesaņēmām, un komisijas vārdā aicinu atbalstīt otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par likuma “Par Kontrabandas un viltojumu apkarošanas līgumu un vispārējo atbrīvojumu, kas noslēgts 2004. gada 9. jūlijā starp Philip Morris International Inc., Philip Morris Products Inc., Philip Morris Duty Free Inc. un Philip Morris World Trade Sarl., Eiropas Kopienu, kuru pārstāv Eiropas Komisija, un tām dalībvalstīm, kas norādītas pievienotajās parakstu lapās” un likuma “Līgums par grozījumiem Kontrabandas un viltojumu apkarošanas un vispārējo atbrīvojumu līgumā, kas noslēgts 2004. gada 9. jūlijā starp Philip Morris International Inc., Philip Morris Products Inc., Philip Morris Duty Free Inc. un Philip Morris World Trade Sarl., Eiropas Kopienu, kuru pārstāv Eiropas Komisija, un tām dalībvalstīm, kas norādītas pievienotajās parakstu lapās” atzīšanu par spēku zaudējušu” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai.

O.Ē.Kalniņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 27.jūnijs.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 27.jūnijam.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījums Ceļu satiksmes likumā”, otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Anrijs Matīss.

A.Matīss (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Godājamie kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija izskatīja likumprojektu “Grozījums Ceļu satiksmes likumā” (Nr.1202/lp12). Otrajam lasījumam tika saņemti četri priekšlikumi.

1. - veselības ministres Andas Čakšas priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Matīss. 2. - veselības ministres Andas Čakšas priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Matīss. 3. - Iekšlietu ministrijas parlamentārās sekretāres Evikas Siliņas priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Matīss. 4. - Iekšlietu ministrijas parlamentārās sekretāres Evikas Siliņas priekšlikums. Komisijā ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Matīss. Līdz ar to, kolēģi, esam izskatījuši visus četrus priekšlikums. Aicinu komisijas vārdā atbalstīt šo likumprojektu otrajā lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Ceļu satiksmes likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai.

A.Matīss. Paldies.

Priekšlikumus gaidīsim līdz 4.jūlijam.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 4.jūlijam.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Valsts drošības iestāžu likumā”, otrais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Jānis Ruks.

J.Ruks (LRA).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu “Grozījumi Valsts drošības iestāžu likumā” (Nr.1176/Lp12).

Komisijā tika iesniegti un izskatīti 16 priekšlikumi.

1. - iekšlietu ministra Riharda Kozlovska priekšlikums. Tika daļēji atbalstīts un iekļauts 2. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt. Jā, deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 1.priekšlikumu.

J.Ruks. Nav iebildumu?

2. - Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ruks. 3. - iekšlietu ministra Kozlovska priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ruks. 4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ruks. 5. - iekšlietu ministra Riharda Kozlovska priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ruks. 6. - iekšlietu ministra Riharda Kozlovska priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ruks. 7. - iekšlietu ministra Riharda Kozlovska priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ruks. 8. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ruks. Tā. 9. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Ruks. 10. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ruks. 11. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ruks. 12. - iekšlietu ministra Riharda Kozlovska priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 13. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Ruks. 13. - Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ruks. 14. - iekšlietu ministra Riharda Kozlovska priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ruks. 15. - iekšlietu ministra Riharda Kozlovska priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 16. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Ruks. 16. - Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ruks. Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Valsts drošības iestāžu likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai.

J.Ruks. Priekšlikumu iesniegšana trešajam lasījumam - šā gada 28.jūnijs.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 28.jūnijs.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā”, otrais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Jānis Ruks.

J.Ruks (LRA).

Strādājam ar likumprojektu “Grozījumi Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā” (Nr.1177/Lp12) otrajā lasījumā.

Komisijā tika iesniegti un izskatīti septiņi priekšlikumi.

1. - iekšlietu ministra Riharda Kozlovska priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 2. - Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Ruks. 2. - Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ruks. 3. - iekšlietu ministra Riharda Kozlovska priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ruks. 4. - iekšlietu ministra Kozlovska priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ruks. 5. - iekšlietu ministra Kozlovska priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 6. - Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Ruks. 6. - Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ruks. Un 7. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ruks. Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai.

J.Ruks. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - šā gada 28.jūnijs.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Arī šim likumprojektam priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 28.jūnijam.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījums Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm disciplināratbildības likumā”, otrais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Jānis Ruks.

J.Ruks (LRA).

Cienītie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu “Grozījums Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm disciplināratbildības likumā” (Nr.1180/Lp12).

Uz otro lasījumu komisijā nebija saņemts neviens priekšlikums. Tāpēc aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm disciplināratbildības likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai.

J.Ruks. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - šā gada 28.jūnijs.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 28.jūnijam.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par policiju””, otrais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Jānis Ruks.

J.Ruks (LRA).

Godātie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu “Grozījumi likumā “Par policiju”” (Nr.1181/Lp12).

Uz otro lasījumu komisijā neviens priekšlikums netika iesniegts, tāpēc lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par policiju”” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai.

J.Ruks. Arī šim likumprojektam priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam ir šā gada 28.jūnijs.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Līdz ar to priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 28.jūnijs.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par sociālajiem dzīvokļiem un sociālajām dzīvojamām mājām””,otrais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāts Einārs Cilinskis.

E.Cilinskis (VL-TB/LNNK).

Godātā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godājamie deputāti! Likumprojektam “Grozījumi likumā “Par sociālajiem dzīvokļiem un sociālajām dzīvojamām mājām”” saņemti 15 priekšlikumi.

1. - deputāta Hosama Abu Meri priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 2. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E.Cilinskis. 2. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums, kurš noteic, ka sociālais dzīvoklis var būt arī pašvaldības nomāts dzīvoklis. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Cilinskis. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Cilinskis. 4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Cilinskis. 5. - Labklājības ministrijas parlamentārās sekretāres Karinas Plokas priekšlikums. Ir atbalstīts un iekļauts 9. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E.Cilinskis. 6. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 9. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt

E.Cilinskis. 7. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts un iekļauts 9. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E.Cilinskis. 8. - deputāta Hosama Abu Meri priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 9. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E.Cilinskis. 9. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Cilinskis. 10. - Labklājības ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Cilinskis. 11. - Labklājības ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Cilinskis. 12. - Labklājības ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Cilinskis. 13. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Cilinskis. 14. - Labklājības ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Cilinskis. 15. - Labklājības ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Cilinskis. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti.

Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par sociālajiem dzīvokļiem un sociālajām dzīvojamām mājām”” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai.

E.Cilinskis. Komisijas vārdā lūdzu par priekšlikumu iesniegšanas termiņu noteikt 3.septembri.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Līdz ar to priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 3.septembrim.

E.Cilinskis. Paldies.

Sēdes vadītāja. Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Zinātniskās darbības likumā”, pirmais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāte Laimdota Straujuma.

L.Straujuma (VIENOTĪBA).

Cienījamie klātesošie! Šobrīd esošais regulējums Zinātniskās darbības likumā noteic, ka valsts pētījumu programmas pasūta tikai Izglītības un zinātnes ministrija.

Piedāvātais likumprojekts paredz, ka valsts pētījumu programmas ir valsts pasūtījums zinātnisku pētījumu veikšanai noteiktās ekonomikas, izglītības, kultūras vai citās jomās un ka valsts pētījumu programmu mērķus un uzdevumus nosaka attiecīgās ministrijas, konsultējoties ar Latvijas Zinātnes padomi un Latvijas Zinātņu akadēmiju.

Ministrijas valsts pētījumu programmu projektu konkursa kārtībā var piešķirt projektiem finansējumu no ministriju rīcībā esošajiem valsts budžeta līdzekļiem. Valsts pētījumu programmu projektu konkursu organizē un īsteno Latvijas Zinātnes padome.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisija atbalstīja likumprojektu pirmajā lasījumā un lūdz tam noteikt steidzamību. Steidzamība ir nepieciešama, tāpēc ka Ekonomikas ministrijai... finansējums Ekonomikas ministrijas budžetā jaunas pētījumu programmas uzsākšanai enerģētikā.

Līdz ar to komisija lūdz Saeimu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā un noteikt likumprojektam steidzamību.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Zinātniskās darbības likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret - 1, atturas - nav. Likumprojekts ir atzīts par steidzamu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Zinātniskās darbības likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un laiku izskatīšanai Saeimas sēdē.

L.Straujuma. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 20.jūnijs pulksten 17.00.

Sēdes vadītāja. Un izskatīšana Saeimas sēdē?

L.Straujuma. Un izskatīšana Saeimas sēdē - 21.jūnijā.

Sēdes vadītāja. 21.jūnijā.

Līdz ar to priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 20.jūnijs pulksten 17.00.

Izskatīšana Saeimas sēdē - šā gada 21.jūnijā.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Satversmes aizsardzības biroja likumā”, pirmais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Kārlis Seržants.

K.Seržants (ZZS).

Labdien, kolēģi! Ņemot vērā, ka šobrīd Saeimā jau tiek strādāts pie valsts drošības iestāžu tiesiskā regulējuma pilnveidošanas, saistībā ar tikko izskatītajiem likumprojektiem konstatēts, ka nepieciešams izdarīt arī grozījumus Satversmes aizsardzības biroja likumā, lai no šī likuma izslēgtu zvēresta tekstu, precizētu atsauci, kā arī regulējumu attiecībā uz amatpersonu apbalvojumiem. Likumprojektā paredzēts, ka tas stāsies spēkā vienlaikus ar grozījumiem Valsts drošības iestāžu likumā.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā lūdzu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Satversmes aizsardzības biroja likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai!

K.Seržants. 25.jūnijs.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 25.jūnijs.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Hāgas konvenciju par tiesas un ārpustiesas dokumentu izsniegšanu civillietās un komerclietās””, pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Ojārs Ēriks Kalniņš.

O.Ē.Kalniņš (VIENOTĪBA).

Strādājam ar dokumentu Nr.5057. Šobrīd no ārvalstīm saņemtos tiesu un ārpustiesu dokumentus personām Latvijā izsniedz rajona (pilsētas) tiesa. Taču šo grozījumu rezultātā turpmāk to veiks zvērināti tiesu izpildītāji. Ar to tiek īstenota tiesu noslodzes mazināšana.

Ārlietu komisija likumprojektu izskatīja pirmajā lasījumā un atbalstīja. Aicinu jūs arī atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par Hāgas konvenciju par tiesas un ārpustiesas dokumentu izsniegšanu civillietās un komerclietās”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai.

O.Ē.Kalniņš. 27.jūnijs.

Sēdes vadītāja. Jūnijs, ja?

O.Ē.Kalniņš. Jā, jūnijs.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 27.jūnijs.

Darba kārtībā - lēmuma projektu izskatīšana. Lēmuma projekts “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Vietējo pašvaldību referendumu likums” (Nr.76/Lp12) trešajam lasījumam, nosakot to līdz 2018.gada 1.augustam”.

Vai vēlaties runāt iesniedzēju... komisijas vārdā?

Vārds deputātei Lolitai Čigānei.

L.Čigāne (VIENOTĪBA).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētaja! Cienījamie kolēģi! Es patiesi nerunāšu komisijas vārdā. Es runāšu pret šo komisijas lēmumu par termiņa pagarināšanu attiecībā uz vietējo pašvaldību referendumu likumprojektu.

Kolēģi, latviešu valoda ir ļoti krāšņa, un mums ir ļoti daudz sinonīmu frazeoloģismam “stiept gumiju”. Mēs sakām “vilkt garumā”, “sēdēt un badīt gaisu ar degunu”, “gurķoties”, “gar pakšiem slaistīties” un daudzos citos veidos aprakstām procesu, kas notiek, kad īsti negribas virzīties uz priekšu, bet vienkārši gurķoties. Un tāda gurķošanās ir arī šī termiņa pagarināšana.

Cienījamie kolēģi, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ar Vietējo pašvaldību referendumu likumprojektu strādāja četrus gadus. Bija darba grupas, tika uzaicināti ministriju pārstāvji, piedalījās sabiedrisko organizāciju pārstāvji. Pirmajā lasījumā atbalstīja. Otrajā lasījumā atbalstīja. Un komisija vienojās, ka šis likums ir virzāms trešajā, galīgajā, lasījumā un izskatāms Saeimas sēdē 10.maijā. Kolēģi, kas ir noticis pa šo laiku? Šis likumprojekts nav nonācis Saeimas darba kārtībā, jo komisija ir gurķojusies, vilkusi garumā, stiepusi gumiju un tā tālāk.

Kolēģi! Vietējo pašvaldību referenduma likums ir nepieciešams mūsu iedzīvotājiem. Mēs visu laiku satraucamies par to, ka novadi iztukšojas, samazinās iedzīvotāju skaits un iedzīvotāji vairs netic, ka viņu pašvaldībās dzīve kļūs labāka. Šis likumprojekts piedāvā konkrētu instrumentu, kā pašvaldībai sadarboties ar iedzīvotājiem, lai padarītu dzīvi labāku. Man ir jautājums - kam ir bail no šī likumprojekta? Es gribu vēlreiz atgādināt, ka tas ir ļoti rūpīgi apsvērts un pamatīgi izstrādāts, jo tādā veidā strādā Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija vienīgi nav spējusi cieņpilni šo procesu pabeigt un atvirzīt šo likumprojektu uz Saeimas sēdi, lai mēs par to varētu balsot.

Šajā likumprojektā ir paredzēti trīs virzieni, kuros var pašvaldību iedzīvotāji iesaistīties savas domes darbā. Viņi tātad var izteikties par ilgtspējīgas attīstības stratēģiju, par publisku ēku būvniecību un par domes atlaišanu. Par pēdējo šajā likumā ir paredzēti ļoti augsti sliekšņi. Piemēram, domājot par Rīgas pašvaldību. Lai ierosinātu vietējo referendumu par pašvaldības atlaišanu, ir vajadzīgi 130 tūkstošu iedzīvotāju paraksti. Tas ir ļoti daudz. Lai referendums būtu noticis, Rīgā būtu nepieciešams piedalīties 82 tūkstošiem cilvēku, turklāt pusei no tiem - vairāk nekā pusei! - būtu jāizsakās “par”.

Kolēģi, kādēļ nedot mūsu iedzīvotājiem šo instrumentu?

Es gribu atgādināt, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā darbojas trīs bijušie novadu priekšsēdētāji - Tukuma, Skrundas un Apes novada priekšsēdētāji -, un viņi nebaidās no Vietējo pašvaldību referendumu likuma. Viņi uzskata, ka šis likums liks pašvaldībai daudz vairāk sarunāties ar saviem iedzīvotājiem un, veicot šādas sarunas, iedzīvotāji līdz referendumam nekad nenonāks. Tas nozīmē, ka gurķoties, stiept gumiju un vilkt garumā grib to pašvaldību pārstāvji, kuras nevēlas sadarboties un sarunāties ar saviem iedzīvotājiem.

Kolēģi, nevajag pagarināt priekšlikumu iesniegšanas termiņu! Šī likumprojekta izstrādei ir bijis pietiekami laika. Mums ir jālūdz Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, lai tā virzītu saskaņā ar iepriekš pieņemtiem lēmumiem šo likumprojektu izskatīšanai Saeimā. Šis likumprojekts jāpieņem!

Paldies. Lūdzu balsot “pret” šo lēmuma projektu. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Tātad deputāte ir runājusi “pret”.

“Par” pieteicies runāt deputāts Sergejs Dolgopolovs.

S.Dolgopolovs (SASKAŅA).

Cienījamie kolēģi! Būdams Eiropas lietu komisijas loceklis, es nekad neesmu lietojis savās runās vārdus “komisija nodarbojas ar muļķošanu” vai “komisijā valda demagoģija”. Netaisos to darīt arī šodien.

Mēs runājam par konkrētu lēmuma projektu, kurš it kā, spriežot pēc Čigānes kundzes vārdiem, ir kārtējais mēģinājums apmuļķot tautu.

Vēlos pievērst jūsu uzmanību tam, ka šā gada maijā pie komisijas vērsās vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards ar vēstuli, kurā viņš izteica zināmas bažas par atsevišķām normām, kas ir likumprojektā par pašvaldību referendumiem.

7.jūnijā komisija uzklausīja ministra argumentāciju. Komisija uzskata, ka zināma taisnības daļa viņam ir un ka tiešām ir divas lietas, kas prasa zināmu izvērtējumu, taču tās neskar šā likumprojekta būtību, bet skar šā likuma ieviešanas kārtību un tehnoloģiju.

Līdz ar to komisija, uzklausījusi ministru, atbalstīja viņa ierosinājumu pagarināt priekšlikumu iesniegšanas termiņu. Viņš piedāvāja drusku garāku laiku, un mēs esam vienojušies, ka tas termiņš ir 1.augusts, un komisija par to nobalsoja vienbalsīgi. Uzsveru: vien-bal-sī-gi!

Līdz ar to šodien es gribu lūgt Saeimu atbalstīt komisijas lēmumu un vienlaikus atbalstīt arī vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra aktivitātes likuma uzlabošanas jomā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Vietējo pašvaldību referendumu likums” (Nr.76/Lp12) trešajam lasījumam līdz 2018.gada 1.augustam”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 48, pret - 22, atturas - 12. Lēmums tātad ir pieņemts.

Darba kārtībā - lēmuma projekts “Par Saeimas piekrišanu likumā “Par valsts budžetu 2018.gadam” noteiktās apropriācijas palielināšanai”.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Edgars Putra.

E.Putra (ZZS).

Kolēģi! Atbildīgā komisija ir izskatījusi un nolēmusi piekrist palielināt Finanšu ministrijai likumā “Par valsts budžetu 2018.gadam” noteikto apropriāciju programmā “Nozaru vadība un politikas plānošana” par 57 miljoniem 394 tūkstošiem 382 eiro no dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem un paredzēt apropriāciju kategorijā “Akcijas un cita līdzdalība pašu kapitālā” akciju sabiedrības “Augstsprieguma tīkls” pamatkapitāla palielināšanai.

Šī apropriācija faktiski ir ieguldījums akciju sabiedrības “Augstsprieguma tīkls” pamatkapitālā, kas uzskatāms par finanšu darījumu, kas neatstāj ietekmi uz vispārējo valsts budžeta bilanci.

Komisija šo apropriācijas palielināšanu ir atbalstījusi. Aicinu atbalstīt arī jūs.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Uzsākam debates.

Vārds deputātam Ivaram Zariņam.

I.Zariņš (SASKAŅA).

Būtu pareizi pastāstīt, kāpēc ir vajadzīga šāda apropriācija, kāpēc 57 miljoni kaut kur tagad aiziet projām.

Ļoti vienkārši! Šie 57 miljoni ir saistīti ar Conexus akcijām - par šo Conexus iegādi. Kad mēs jautājām premjeram un ekonomikas ministram, neviens nevarēja sniegt ekonomisku pamatojumu un paskaidrot jēgu, kāpēc vispār ar to Latvijas valstij vajadzēja nodarboties. Proti, pēc tam, kad mēs šeit, Saeimā, bijām veikuši vajadzīgos likuma grozījumus un paredzējuši, ka nevēlamiem akcionāriem būs jāaiziet projām no šīs sabiedrības un vietā varēs nākt tikai tie, kurus gan mēs, gan arī atbilstošie kompetentie dienesti atzīs par atbilstošiem, lai varētu iegādāties šīs akcijas.

Kāda velna pēc valstij tur bija jābāžas iekšā un jātērē šī nauda?! Mēs - kas? Labāk saprotam šo biznesu, nekā to būtu izdarījis stratēģiskais investors? Tā vietā valsts ir izmetusi 57 miljonus par biznesu, no kura tā neko nesajēdz! Un kas tālāk notiek? Kad mēs prasījām premjeram skaidrot šo situāciju, protams, viņš to atteicās darīt, to darīja ekonomikas ministrs, kurš paskaidroja, ka tas tiek darīts ar aizdevumu un ka viss ir izrēķināts ļoti labi: mēs paņemam aizdevumu no Valsts kases, un aizdevums būs tik liels, ka tās dividendes, ko mēs saņemsim pēc tam par šo akciju iegādi, segs šī aizdevuma atmaksu.

Tagad mēs redzam, ka nekā tamlīdzīga. Tagad šo naudu vajag kaut kā dabūt atpakaļ, jo šī shēma nestrādās. Un, ja mēs paskatāmies finanšu rādītājus, tad šeit atkal ir interesants stāsts. Kad ekonomikas ministram prasīja: “Iedodiet pamatojumu šim visam!” - viņš nespēja nosaukt nekādu ekonomisko pamatojumu. Viņam prasīja: “Nu pasakiet, kā jūs redzat, kāds būs šīs kompānijas apgrozījums nākotnē? Cik šīs akcijas varētu maksāt? Kāda būs atdeve no tā visa? Kāda ir investīciju programma, kas ir nepieciešama šim uzņēmumam, lai tik tiešām šī akciju cena būtu pamatota?” Neko tamlīdzīgu ekonomikas ministrs vispār pateikt nevarēja.

Šeit nostrādāja parastā shēma. Pēc būtības tā ir tā pati “Citadeles” afēra, tikai pretējā virzienā. Ja “Citadeles” afēra bija tā, ka valsts kaut ko pa lēto pārdeva kādam, tad šeit valsts pa dārgo kaut ko nopērk, piesaistot investoru, piesaistot konsultantu, noslepenojot šo darījumu... “Kāpēc jūs tā darījāt?” - “Nu, mums konsultants teica, tāpēc mēs tā izdarījām.”

Ja mēs paskatāmies šos skaitļus, te ir acīmredzami nereālas lietas. Pirmkārt, darījums ir 57 miljoni eiro, par kuriem tiek nopirkta apmēram trešā daļa akciju.

Ja mēs paskatāmies, viss Conexus apgrozījums gadā ir aptuveni 50-55 miljoni. Viss apgrozījums, jā! Attiecīgi peļņa, kas tiek prognozēta, ir apmēram pieci miljoni. Tas nozīmē, ka tā daļa, ko saņems valsts... 30 gadu laikā pat bez diskontēšanas nevarēs saņemt atpakaļ šo naudu.

Skaidrs, kāpēc tas tika darīts 2017.gadā vienlaikus ar nodokļu reformu. Dēļ šīm manipulācijām Conexus uz 2017.gadu grāmatvediski sanāk liela peļņa. Bet reālā, pamatotā peļņa, kas uzņēmumam būs turpmāk no darbības, - tā būs apmēram pieci miljoni.

Interesanta nianse, kolēģi!

Nesen, šī gada sākumā, bija “Dienas Biznesa” konference “Enerģētika 2018”, kur uzstājās viens no investoriem, kurš gribēja iegādāties Conexus akcijas. Un viņš publiski visiem pateica, ka bija gatavs tās iegādāties. Bija jau bezmaz vai noslēgts darījums, bet tad pēkšņi valsts piesolīja trīsreiz lielāku summu.

Jautājums: kā interesēs tika veikts šis darījums un kā interesēs mēs tagad samaksājam visu to naudu? Tas tika veikts valsts interesēs vai atsevišķu Conexus akcionāru interesēs, lai viņi varētu labi nopelnīt? Un tagad mēs to visu liekam budžetā.

Tanī pašā laikā zinātnei, inovācijām naudas nav. Tiek pateikts: “Gaidiet entos gadus!” Turpretim atrodam uzreiz naudu, lai šo darījumu nofinansētu. Kāpēc jūs nepieturaties pie tās shēmas, ko jūs sabiedrībai solījāt? Jūs esat rakstījuši Saeimai par to, ka tas ir aizdevums, kurš pēc tam finansēsies no dividendēm, un ka nekāda nauda nav vajadzīga. Kāpēc šī nauda tagad tiek izmantota šādā veidā? Mums nav kur likt naudu - šos 57 miljonus? Paprasiet zinātniekiem, paprasiet skolotājiem, paprasiet tiem, kuri strādā veselības aprūpē!

Aicinu neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ingunai Sudrabai.

I.Sudraba (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Cienījamie kolēģi! Šis ir vēl viens pierādījums tam, ka Saeimas deputāti tiek uzskatīti tikai par tādu balsošanas mašīnu. (Starpsauciens: “Par muļķiem!”) Vienīgie paskaidrojumi, investējot 57 miljonus, ir: “Paskatieties uz Excel tabulu! Mums plusi ar mīnusiem saiet kopā. Šeit papildu deficīts neveidojas.”

Neviena paskaidrojuma par to, kādā veidā faktiski kompānija spēs naudu atmaksāt! Jo jau tajā brīdī, kad aizdeva naudu, bija skaidrs, ka kompānija nav finansiāli spējīga tādus aizdevumus pacelt. Bet tik un tā aizdevums tika iedots.

Tagad tam ir pierādījums, ka valstij pašai ir jānopērk visa šī kompānija, jo uz komercdarbības principiem tas nedarbojas. Bet pasaulē nekas nav par brīvu. Par to visu maksāsim mēs visi kopā - nodokļu maksātāji -, lai vispār bizness spētu turpmāk pastāvēt.

Jūs paskatāties, ka valdība ir noteikusi kompānijai katru gadu... tuvākajos trīs gados... droši vien, ja ņemam vērā to tendenci, turpmāk dividendēs ir jāmaksā apmēram no miljona līdz 602 miljoniem eiro. Tas tiešām nozīmē vismaz 30 gadus, lai šādu kapitālu atpelnītu saskaņā ar esošajiem noteikumiem. Mēs saprotam, ka dzīvē viss tikai paliek dārgāks.

Un es arī neatbalstu šāda veida lēmumus, kad ar tādu necieņu valdība vēršas pie deputātiem, bet jūs esat gatavi vienkārši akli, redzot dažas rindiņas, bez nekādiem paskaidrojumiem, iztērēt vairāk nekā 57 miljonus eiro nodokļu maksātāju naudas, vispār nezinot, kādā veidā šī nauda tiks izmantota, kādā veidā šī nauda tiks atpelnīta. (Starpsauciens: “Šausmas!”)

Nožēlojami!

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ivaram Zariņam, otro reizi.

I.Zariņš (SASKAŅA).

Lai jūs saprastu, kādas būs šī darījuma konsekvences.

Būtībā ar šo darījumu ir izveidots gāzes OIK, jo tagad valstī, protams, šīs pārmērīgi nenormālās, teiksim tā, investīcijas vajadzēs atgūt. Un kādā veidā tas tiks darīts? Protams, pumpējot - līdzīgi, kā to dara caur “Latvenergo”. Tagad to darīs caur Conexus. Tas ir tas, ko jūs būsiet panākuši.

Tātad apsveicu jūs ar gāzes OIK! Tā ir viena lieta.

Un otra lieta. Kolēģi, es aicinu: atceroties šī rīta notikumus, ļoti padomājiet, vai ap šo darījumu nevar izveidoties kaut kas līdzīgs. Jo pēc būtības šeit tiešām varētu taisīt parlamentārās izmeklēšanas komisiju... Bet noteikti jau nākamajā Saeimas sasaukumā varēs kompetenti izmeklēt šo darījumu un noskaidrot, kādā veidā šī cena tika noteikta, kā tika virzīts viss šis darījums un kā interesēs tas tā izveidojās... Un jo sevišķi pārbaudīt faktus, kas ir publiski izskanējuši enerģētikas konferencē, ko es jau minēju, - ka privātajam investoram bija iespēja nopirkt šīs akcijas par trīsreiz zemāku cenu, bet pēkšņi valsts tās nopirka par citu cenu. Ļoti interesants stāsts.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edvardam Smiltēnam.

E.Smiltēns (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Kolēģi! Ļoti interesanta situācija. (Dep. E.Putra: “Jo?”)

Kad Latvijas Reģionu apvienība uzaicināja Ašeradena kungu uz savu frakciju... starp citu, šo jautājumu, ja atmiņa mani neviļ, uzdevām arī Danai Reiznieces-Ozolas kundzei... tad jautājumi bija diezgan tieši: kāpēc šis darījums gada nogalē bija slepens? (Cik tas maksāja - to mēs tagad uzzinām.) Jautājumi bija skaidri formulēti, un tie, kas vēlas, šīs interesantās atbildes var redzēt Latvijas Reģionu apvienības Facebook lapā, jo bija Facebook Live ieraksts. Un tur tika jautāts par to, vai budžeta līdzekļi tiks izmantoti šai iegādei. Un, ja atmiņa neviļ, ministrs teica: nē, šie izdevumi uz budžetu negulsies. Vai tas nozīmē, ka patērētājiem būs jāsamaksā par šī uzņēmuma iegādi? Jo, iespējams, tas būs slogs tarifos. Tur arī atbilde bija - nē.

Līdz ar to, visu savelkot kopā, es aicinu (varbūt arī kāds žurnālists klausās, parasti Zandera kungs to dara - ļoti rūpīgi seko) paskatīties šo videoierakstu un salikt kopā šos jautājumus, atbildes un konkrēto apropriācijas pārdali par vairāk nekā 50 miljonu piešķiršanu akciju sabiedrībai “Augstsprieguma tīkls”, lai finansētu darījumu, kas bija noslepenots decembrī.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā ir kas piebilstams?

E.Putra. Jā, kolēģi. Ne viss vienmēr ir izmērāms Excel tabulās un citāda veida aprēķinos. (Dep. J.Urbanovičs: “Kukuļos jāmēra! Kukuļos!”) Šinī gadījumā ir grūti runāt, Zariņa kungs, par enerģētisko drošību vai ne... enerģētisko neatkarību. Un šinī gadījumā šis jautājums arī ir aktuāls šī darījuma kontekstā.

Aicinu atbalstīt šo apropriāciju.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projekta “Par Saeimas piekrišanu likumā “Par valsts budžetu 2018.gadam” noteiktās apropriācijas palielināšanai”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 46, pret - 3, atturas - 18. Lēmums pieņemts.

Darba kārtībā - lēmuma projekts “Par Saeimas piekrišanu likumā “Par valsts budžetu 2018. gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei”.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Edgars Putra.

E.Putra (ZZS).

Kolēģi! Komisija to ir izskatījusi un ir nolēmusi piekrist 2018.gada budžetā noteiktās apropriācijas pārdalei. No Finanšu ministrijas budžeta programmas “Maksājumu nodrošināšana citām valsts iestādēm un personām” tiek pārdalīts finansējums uz Kultūras ministrijas budžeta programmu “Kultūras mantojums” viena miljona 594 tūkstošu 961 eiro apmērā. Tāpat tiek pārdalīts finansējums Latvijas Nacionālā muzeja izstāžu zāles “Arsenāls” ēkas Torņu ielā 1, Rīgā, paaugstinātā nekustamā īpašuma nodokļa izdevumu segšanai, un attiecīgi tiek arī novirzīts finansējums uz budžeta apakšprogrammu “Latvijas valsts simtgades programma” 98 tūkstošu eiro apmērā pārskaitīšanai Latvijas Politiski represēto Cēsu biedrībai, lai nodrošinātu pasākumu “Vēstures ekspozīcija Cēsīs “Sirdsapziņas ugunskurs”” īstenošanu.

Komisija šo apropriācijas pārdali ir apstiprinājusi. Aicinu atbalstīt arī Saeimas sēdē.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Ingunai Sudrabai.

I.Sudraba (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Cienījamie kolēģi! Šīs apropriācijas sakarā es gribu īsi pateikt par divām lietām. Viena lieta. Runājot par rūpīgu un gādīgu saimnieku. Miljons un 743 tūkstoši, protams, nav nauda, kas šajā gadā ir ietaupīta tāpēc, ka, pieņemsim, projekts būtu realizēts lētāk. Ja projekta realizācija aizkavējas, tas nenozīmē, ka nauda būtu jāiztērē. Es domāju, ka jebkurš no jums, īpaši, ja kaut ko dara privātā biznesā un projekts aizkavējas, neiztērē to naudu kaut kam citam, zinot, ka nākamgad tik un tā projekta realizācija būs jāturpina.

Un otra lieta. Es noteikti ļoti augstu cienu un vērtēju katra cilvēka iniciatīvu, privātu iniciatīvu, jo cilvēks tajā iegulda savus līdzekļus, bet es ļoti ticu, ka bez Latvijas Politiski represēto Cēsu biedrības ir ļoti daudz citu biedrību un grupu, un cilvēku, kuri ar saviem privātajiem līdzekļiem dara ļoti labas lietas gan kultūras mantojumu, vēsturisko mantojumu saglabājot, palīdzot bērniem, veciem cilvēkiem, suņiem, kaķiem un tā tālāk...

Jautājums ir par to, cik caurskatāmi šādā veidā finansējums tiek sadalīts, kāpēc ir kāds viens, kas iegūst kaut kādas īpašas priekšrocības, īpaši tiek pamanīts un novērtēts attiecībā pret visiem pārējiem. Ja atceraties, mēs veicām grozījumus likumā, ka ir vienādas tiesības visām organizācijām pretendēt uz finansējumu, ja tās nodarbojas ar sabiedrības aktivitāšu atbalstīšanu vai ar kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu.

Tāpēc vēlreiz, noteikti cienot katra iniciatīvu un īpaši cienot arī to, ko dara politiski represētie Cēsīs: es uzskatu, ka tas nav godīgi pret pārējiem - kādu vienu īpašu organizāciju izdalīt un šādā veidā nodrošināt finansējuma saņemšanu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Anrijam Matīsam.

A.Matīss (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Godājamie kolēģi! Noteikti ir vajadzīgs represētajiem finansējums, noteikti ir vajadzīgs arī finansējums pamatkapitāla palielināšanai valsts kapitālsabiedrībām, bet gads ir tikai vidū... vēl īsti pat nav vidū... Un mēs ļoti labi zinām, kā pildās budžets, kādi ir budžeta ieņēmumi: četros mēnešos PVN - 96 procenti, pastāvot augošai ekonomikai, un tā tālāk. Ieņēmumi no citiem nodokļiem nav tik labi. Un mēs tagad, gada vidū, ar vieglu roku vienkārši šo naudu no valsts budžeta izņemam ārā un novirzām citām prioritātēm, par kurām nebija lemts budžeta izstrādes procesā. Saprotam, ka agri vai vēlu, ja nodokļu ieņēmumi nebūs pietiekami un ja būs vēl kaut kādas neprognozējamas lietas, kuras mēs nevaram paredzēt (piemēram, banku krīze, tās ietekme uz tautsaimniecību), tad mums būs jāver vaļā šis budžets un jāsāk konsolidēt jau šogad. Turklāt arī nākamgad būs jāveic konsolidācija, jo jau šobrīd ir iezīmēta mīnus 40 miljonu apmērā fiskālā telpa nākamajā gadā. Taču arī šogad, ja mēs šādā stilā turpināsim dalīt 55 miljonus un pusotru miljonu pa labi un pa kreisi, var nākties mums par to beigās diezgan bēdīgi samaksāt. Tā ka es ļoti aicinu pārdomāt, pirms atbalstīt šādus lēmumus.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edgaram Putram.

E.Putra (ZZS).

Kolēģi, gribu mierināt Matīsa kungu: budžets pildās. Budžets pildās ļoti labi! Uz 1.jūniju budžeta izpilde - 100,8 procenti. Un pirmajā ceturksnī mums ir bijusi visstraujāk augošā ekonomika Eiropas Savienībā. (Starpsaucieni.)

Tā ka nav problēmu šinī gadījumā. (Starpsaucieni.)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

E.Putra. Aicinu atbalstīt apropriācijas.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Saeimas piekrišanu likumā “Par valsts budžetu 2018.gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - 3, atturas - 17. Lēmums pieņemts.

Darba kārtībā - lēmuma projekts “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Vietējo pašvaldību referendumu likums” (76/Lp12) trešajam lasījumam, nosakot to līdz š.g. 1.jūlijam”.

Lai gan mēs, Saeima, patiešām esam jau pauduši savu lēmumu, tomēr darba kārtībā ir lēmuma projekts, un arī tas ir balsojams.

“Par” pieteikusies runāt deputāte Lolita Čigāne.

L.Čigāne (VIENOTĪBA).

Cienījamie kolēģi! Dolgopolova kungs teica, ka šajā likumprojektā ir vajadzīgi daži nelieli tehniski labojumi. Zināmi, jau apzināti tehniski labojumi. Ja tas tā ir, VARAM noteikti var sagatavot un iesniegt šos dažus nelielos zināmos tehniskos labojumus līdz 1.jūlijam, un tad šis likumprojekts beidzot varēs virzīties uz trešo lasījumu Saeimā.

Lūdzu atbalstīt tuvāko termiņu. Paldies.

Sēdes vadītāja. “Pret” pieteicies runāt deputāts Sergejs Dolgopolovs.

S.Dolgopolovs (SASKAŅA).

Būtu labi, ja mēs sameklētu īstos adresātus, kam uzdodami jautājumi. Šis jautājums, Čigānes kundze, ir uzdodams ministram, nevis komisijai.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Viens deputāts runājis “par”, viens - “pret”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Vietējo pašvaldību referendumu likums” (76/Lp12) trešajam lasījumam, nosakot to līdz š.g. 1.jūlijam”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 37, pret - 41, atturas - 1. Lēmuma projekts nav atbalstīts.

Darba kārtībā - patstāvīgā priekšlikuma izskatīšana.

Lēmuma projekts “Par uzdevumu Ministru prezidentam sagatavot ziņojumu Saeimai, atklājot obligātās iepirkuma komponentes ieviešanas hronoloģiju un personas, kuras pieņēma lēmumus attiecīgajā jautājumā”.

Iesniedzēju vārdā - deputāts Edvards Smiltēns.

E.Smiltēns (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Kolēģi! Šis ir pēdējais šīs sēdes darba kārtības jautājums. Bet tas ir ļoti nozīmīgs, jo mūsu tautsaimniecības, mūsu ekonomikas konkurētspējas pamatā ir trīs pīlāri.

Pirmais ir cilvēkresursi, pieejamība un darbaspēka izmaksas (tajā skaitā - nodokļi). (Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.) Šeit ir bijuši mēģinājumi šo lietu sakārtot - īstenot gan nodokļu reformu, gan izglītības reformu.

Otrs. Ekonomikas konkurētspējas pamatā ir finanšu pieejamība, resursi un to izmaksas. Mums ir komercbankas, mums ir “Latvijas Attīstības finanšu institūcija Altum”, kas palīdz attīstīties uzņēmējiem.

Un trešais ir resursi jeb energoresursi, to pieejamība un izmaksas.

Es nupat paskatījos pēdējos datus. Mēs joprojām energoresursu cenu ziņā esam ar kārtīgu atrāvienu - visdārgākie Baltijā un Ziemeļeiropā gan privātajā sektorā, gan attiecībā uz uzņēmējiem.

Ja mēs skatāmies, cik mēs daudz tērējam OIK, tad tie ir 279 miljoni eiro. Tik daudz tas izmaksāja patērētājiem 2017.gadā. 860 tūkstošiem mājsaimniecību katrai vidēji tie bija 324 eiro. 2,3 miljardi ir samaksāti, un 1,5 miljardi ir jāmaksā, un šīs saistības ir spēkā līdz 2034.gadam. Tātad kopā, kolēģi, šis ir gandrīz četru miljardu eiro jautājums. Ja rēķinām uz mājsaimniecību skaitu, tie ir 4307 eiro uz katru Latvijas mājsaimniecību.

No šīs tribīnes ir bijis daudz skaļu paziņojumu, ka tā ir makroekonomiska kļūda un OIK mēs atcelsim... Tālāk ir bijuši konkrēti lēmumi, OIK slogs ir pārcelts no pāris lielajiem, energoietilpīgajiem uzņēmumiem uz mazajiem, vidējiem uzņēmumiem un mājsaimniecībām. Parādās tādas lietas kā jaudas komponentes un citas.

Interesanta lieta ir tā, ka vairākiem lielajiem uzņēmumiem ļauj pieslēgties pa taisno pārvades augstsprieguma tīkliem, līdz ar to apejot sadales tarifu. Neviens vēl nav paskaidrojis - žēl, ka nav Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra -, kā tas ietekmēs pārējo elektrības rēķinu maksātāju spēju samaksāt šos rēķinus vai kā tas atsauksies uz šiem rēķiniem.

Faktiski 79 miljoni no valsts budžeta, jo tā ir “Latvenergo” peļņa, kurai jānonāk valsts budžetā, tiek novirzīti, lai avansā samaksātu rēķinu par OIK, lai precīzi uz vēlēšanu laiku samazinātu spriedzi iedzīvotāju vidū un par 12 procentiem samazinātu - tikai uz šo īso brīdi! - OIK maksājumus.

Zīmīgs datums ir 17.aprīlis: Ministru kabineta sēdē pieņemts lēmums par darba grupas izveidi (citēju) “elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes sistēmas atcelšanai”. Tātad valdība apņēmusies atcelt OIK sistēmu.

Tieši pēc diviem mēnešiem, 17.jūnijā, tiek ziņots: valdības darba grupas eksperti ir jau atzinuši, ka elektroenerģijas obligātā iepirkuma sistēmu jeb OIK nav iespējams atcelt, jo tas izraisītu tiesvedības ar simtiem miljonu zaudējumiem, ko valstij nāktos maksāt subsidētās elektrības ražotājiem. Ir, protams, darba grupai termiņš - 1.augusts -, līdz kuram nepieciešams nākt ar galaziņojumu, gala secinājumiem, un lai izpildītu darba grupas uzdevumu - atceltu OIK, jo tāds tieši ir dots.

Mums jau šodien atbilde ir aptuveni skaidra, ka atcelt nebūs iespējams.

Savulaik, kolēģi, tika izsniegts apmēram tūkstots atļauju, un šobrīd vienīgi skandālu rezultātā ir atceltas atļaujas pārdesmit uzņēmumiem - faktiski tikai tiem, par kuriem intensīvi ziņojuši Latvijas mediji. Šobrīd publiskajā telpā ir biezs no dažādu politiķu un žurnālistu versijām par to, kurš ir atbildīgs, kurš to visu izveidojis, kurš parakstījis konkrētos dokumentus, papīrus. Jautājums ir vienkāršs: kurš uzņemsies atbildību par 3,8 miljardu eiro jautājumu?

Tādēļ Latvijas Reģionu apvienības frakcija ir nolēmusi pieprasīt objektīvu informāciju - sausus faktus (nevis versijas, bet sausus faktus!), pilnu informāciju par lēmumiem, kas pieņemti kopš 2007.gada. Pēc būtības, ja premjers to uzskatīs par lietderīgu... Pēc būtības pat, izrādās, jāskatās ir vēl agrāk - no 2005.gada. Tātad mēs pieprasām pilnu informāciju gan par pieņemtajiem lēmumiem, kas veidoja šo OIK, gan par konkrētām personām, kuru paraksti likti zem attiecīgajiem dokumentiem.

Interesants ir fakts, ka premjers apzināti vai neapzināti distancējas no OIK jautājuma un uzgrūž to... nodod to tikai viena ministra pārziņā. Un te ir jautājums: vai gandrīz četru miljardu vērts jautājums nav pietiekami nopietns pamats, lai premjerministrs un valdības augstākās amatpersonas personīgi iesaistītos šī jautājuma risināšanā, nevis to vienkārši atstātu viena ministra kompetencē?

Tieši šī iemesla dēļ Latvijas Reģionu apvienība ar šo lēmuma projektu vēlas dot uzdevumu tieši Ministru prezidentam - sagatavot ziņojumu Saeimai, atklājot obligātās iepirkuma komponentes ieviešanas hronoloģiju un personas, kuras pieņēma lēmumus attiecīgajā jautājumā.

Un tas sastāv no divām sadaļām.

Pirmkārt, viena mēneša laikā sagatavot un iesniegt Saeimai ziņojumu, kurā tiktu ietverts pārskats par OIK ieviešanas pilnu hronoloģiju kopš 2007.gada (kādi lēmumi un kurā laikā tika pieņemti), norādot konkrētās personas, kas šos lēmumus ir pieņēmušas.

Un, otrkārt, ziņojumā norādīt personas, kuras ir parakstījušas (personīgi, ar saviem parakstiem!) uzņēmumiem izsniegtās atļaujas pārdot saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros.

Kolēģi! Ja ir apmēram skaidrs, kāds būs rezultāts 1.augustā darba grupai, tad vienīgais, ko mēs varam darīt, ir noskaidrot sausus faktus par to, kuras personas ir atbildīgas par šo četru miljardu eiro jautājumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par uzdevumu Ministru prezidentam sagatavot ziņojumu Saeimai, atklājot obligātās iepirkuma komponentes ieviešanas hronoloģiju un personas, kuras pieņēma lēmumus attiecīgajā jautājumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret - 3, atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Paldies.

Pienācis laiks reģistrācijai.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu!

Vārds deputātam Ojāram Ērikam Kalniņam - paziņojumam.

O.Ē.Kalniņš (VIENOTĪBA).

Ārlietu komisijas sēde notiks Ārlietu komisijas zālē pēc 15 vai 20 minūtēm.

Aicinu visus ierasties.

Sēdes vadītāja. Vārds Gunāram Kūtrim reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

G.Kūtris (12.Saeimas sekretāra biedrs).

Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies: Inesis Boķis, Aleksandrs Jakimovs, Artuss Kaimiņš, Aleksandrs Kiršteins, Nellija Kleinberga, Ivans Klementjevs, Ilmārs Latkovskis, Atis Lejiņš, Aivars Meija, Romāns Mežeckis, Andris Morozovs, Juris Šulcs, Zenta Tretjaka, Jānis Upenieks, Jānis Vucāns.

Morozovs - nav? Morozovs! (Starpsauciens: “Kas?”) Morozova nebija? (Starpsauciens: “Orlovs?”) Morozovs!

Sēdes vadītāja. Kūtra kungs, jūs vēl turpināsiet? Vai viss?

Paldies.

Sēdi slēdzu.

SATURA RĀDĪTĀJS
12. Saeimas pavasara sesijas 11. sēdes turpinājums
2018. gada 20. jūnijā

 

Par darba kārtību
Lēmuma projekta “Par neuzticības izteikšanu tieslietu ministram Dzintaram Rasnačam” (Nr. 739/Lm12) izskatīšanas turpinājums (Noraidīts) (Dok. Nr. 5038)
Debates	- dep. I.Sudraba
	- dep. J.Dombrava
	- dep. R.Mežeckis
	- dep. G.Kūtris
	- dep. J.Ādamsons
	- dep. J.Viļums
	- dep. V.Kalnozols
	- tieslietu ministrs Dz.Rasnačs
	- dep. J.Viļums
	- dep. I.Zariņš
	- dep. J.Ādamsons
Lēmuma projekts “Par neuzticības izteikšanu tieslietu ministram Dzintaram Rasnačam” (Nr. 740/Lm12) (Noraidīts) (Dok. Nr. 5040)
Lēmuma projekts “Par Sniedzes Rūjas atbrīvošanu no Kurzemes rajona tiesas zemesgrāmatu nodaļas tiesneša amata” (Nr. 744/Lm12) (Dok. Nr. 5074)
Ziņo	- dep. I.Lībiņa-Egnere
Lēmuma projekts “Par Noras Pakules apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi” (Nr. 745/Lm12) (Dok. Nr. 5075)
Ziņo	- dep. I.Lībiņa-Egnere
Deputātu Edvarda Smiltēna, Jura Viļuma, Jāņa Ruka, Riharda Melgaiļa, Mārtiņa Šica, Vara Krūmiņa, Ingas Bites, Nellijas Kleinbergas, Silvijas Šimfas, Arvīda Platpera pieprasījums vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Kasparam Gerhardam “Par Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra valsts līdzekļu nepamatotu izšķērdēšanu iepirkumos” (Nr. 37/P12) (Noraidīts) (Dok. Nr. 5010, 5010A)
Ziņo	- dep. I.Rībena
Debates	- dep. E.Smiltēns
Paziņojumi
	- dep. S.Dolgopolovs
	- dep. I.Parādnieks
	- dep. G.Bērziņš
	- dep. A.Adamovičs
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa	- Saeimas sekretāra biedrs G.Kūtris
Debašu turpinājums	- vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs K.Gerhards
	- dep. J.Viļums
	- dep. I.Sudraba
Deputātu Ivara Zariņa, Sergeja Potapkina, Artūra Rubika, Aleksandra Jakimova, Jāņa Tutina, Raimonda Rubika, Sergeja Dolgopolova, Jāņa Ādamsona, Sergeja Mirska, Ivana Ribakova pieprasījums ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam “Par ekonomikas ministra nespēju pamatot Ministru kabineta noteikumu Nr. 262 “Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus, un cenu noteikšanas kārtību” piemērošanas efektivitāti un pamatotību attiecībā uz pašpatēriņu” (Nr. 38/P12) (Noraidīts) (Dok. Nr. 5011, 5011A, 5072A)
Ziņo	- dep. V.Spolītis
Debates	- dep. I.Zariņš
Deputātu Ivara Zariņa, Sergeja Potapkina, Artūra Rubika, Aleksandra Jakimova, Jāņa Tutina, Raimonda Rubika, Sergeja Dolgopolova, Jāņa Ādamsona, Sergeja Mirska, Ivana Ribakova pieprasījums ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam “Par Ekonomikas ministra dīvaino pamatojumu Ministru kabineta noteikumiem Nr. 262 “Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus, un cenu noteikšanas kārtību” attiecībā uz “godprātīgi izdarītu pārkāpumu”” (Nr. 39/P12) (Noraidīts) (Dok. Nr. 5012, 5012A, 5072A)
Ziņo	- dep. V.Spolītis
Debates	- dep. I.Zariņš
Likumprojekts “Grozījumi Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā” (Nr. 1291/Lp12) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 5084, 5102)
Ziņo	- dep. O.Ē.Kalniņš
Debates	- dep. J.Stepaņenko
Priekšlikums	- dep. A.Rubiks
Likumprojekts “Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā” (Nr. 1278/Lp12) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 4998B)
Ziņo	- dep. I.Laizāne
Debates	- dep. L.Čigāne
	- dep. L.Čigāne
	- dep. B.Cilevičs
	- dep. V.Kalnozols
Likumprojekts “Par 2004. gada Starptautisko konvenciju par kuģu balasta ūdens un nosēdumu kontroli un pārvaldību” (Nr. 1164/Lp12) (2.lasījums) (Dok. Nr. 5051, 5051A)
Ziņo	- dep. O.Ē.Kalniņš
Likumprojekts “Par Vīnes konvencijas par ozona slāņa aizsardzību Monreālas protokola par ozona slāni noārdošām vielām Kigali grozījumiem” (Nr. 1168/Lp12) (2.lasījums) (Dok. Nr. 5052)
Ziņo	- dep. O.Ē.Kalniņš
Likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un Vjetnamas Sociālistiskās Republikas valdības līgumu par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma nodokļiem un tā protokolu” (Nr. 1188/Lp12) (2.lasījums) (Dok. Nr. 5054)
Ziņo	- dep. O.Ē.Kalniņš
Likumprojekts “Grozījumi Kriminālprocesa likumā” (Nr. 1000/Lp12) (3.lasījums) (Dok. Nr. 5047)
Ziņo	- dep. A.Judins
Likumprojekts “Grozījumi Pasta likumā” (Nr. 1203/Lp12) (3.lasījums) (Dok. Nr. 5055)
Ziņo	- dep. A.Matīss
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”” (Nr. 1224/Lp12) (3.lasījums) (Dok. Nr. 5062)
Ziņo	- dep. R.Melgailis
Debates	- dep. A.Platpers
	- dep. V.Skujiņš
	- dep. R.Balodis
	- dep. J.Viļums
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa	- Saeimas sekretāra biedrs G.Kūtris
Likumprojekts “Grozījumi Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā” (Nr. 1186/Lp12) (3.lasījums) (Dok. Nr. 5065)
Ziņo	- dep. E.Putra
Likumprojekts “Komercnoslēpuma likums” (Nr. 1227/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 4838, 5033)
Ziņo	- dep. J.Stepaņenko
Likumprojekts “Tiesībaizsardzības nolūkos apstrādājamo personas datu likums” (Nr. 1236/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 4849, 5034)
Ziņo	- dep. G.Kūtris
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts kompensāciju cietušajiem” (Nr. 1222/Lp12) (2.lasījums) (Dok. Nr. 5035)
Ziņo	- dep. G.Bērziņš
Likumprojekts “Grozījumi Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumā” (Nr. 1223/Lp12) (2.lasījums) (Dok. Nr. 5036, 5036A)
Ziņo	- dep. G.Bērziņš
Likumprojekts “Grozījums likumā “Par diplomātisko pasi”” (Nr. 1213/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 4795, 5046)
Ziņo	- dep. O.Ē.Kalniņš
Likumprojekts “Grozījums Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības likumā” (Nr. 1271/Lp12) (2.lasījums) (Dok. Nr. 5050)
Ziņo	- dep. A.Gustovskis
Debates	- dep. J.Stepaņenko
	- dep. A.Loskutovs
	- dep. J.Stepaņenko
	- dep. J.Stepaņenko
	- dep. J.Stepaņenko
	- dep. A.Loskutovs
	- dep. J.Stepaņenko
Likumprojekts “Par likuma “Par Kontrabandas un viltojumu apkarošanas līgumu un vispārējo atbrīvojumu, kas noslēgts 2004. gada 9. jūlijā starp Philip Morris International Inc., Philip Morris Products Inc., Philip Morris Duty Free Inc. un Philip Morris World Trade Sarl., Eiropas Kopienu, kuru pārstāv Eiropas Komisija, un tām dalībvalstīm, kas norādītas pievienotajās parakstu lapās” un likuma “Līgums par grozījumiem Kontrabandas un viltojumu apkarošanas un vispārējo atbrīvojumu līgumā, kas noslēgts 2004. gada 9. jūlijā starp Philip Morris International Inc., Philip Morris Products Inc., Philip Morris Duty Free Inc. un Philip Morris World Trade Sarl., Eiropas Kopienu, kuru pārstāv Eiropas Komisija, un tām dalībvalstīm, kas norādītas pievienotajās parakstu lapās” atzīšanu par spēku zaudējušu” (Nr. 1212/Lp12) (2.lasījums) (Dok. Nr. 5053)
Ziņo	- dep. O.Ē.Kalniņš
Likumprojekts “Grozījums Ceļu satiksmes likumā” (Nr. 1202/Lp12) (2.lasījums) (Dok. Nr. 5056)
Ziņo	- dep. A.Matīss
Likumprojekts “Grozījumi Valsts drošības iestāžu likumā” (Nr. 1176/Lp12) (2.lasījums) (Dok. Nr. 5058)
Ziņo	- dep. J.Ruks
Likumprojekts “Grozījumi Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā” (Nr. 1177/Lp12) (2.lasījums) (Dok. Nr. 5059)
Ziņo	- dep. J.Ruks
Likumprojekts “Grozījums Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm disciplināratbildības likumā” (Nr. 1180/Lp12) (2.lasījums) (Dok. Nr. 5060)
Ziņo	- dep. J.Ruks
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par policiju”” (Nr. 1181/Lp12) (2.lasījums) (Dok. Nr. 5061)
Ziņo	- dep. J.Ruks
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par sociālajiem dzīvokļiem un sociālajām dzīvojamām mājām”” (Nr. 1184/Lp12) (2.lasījums) (Dok. Nr. 5064)
Ziņo	- dep. E.Cilinskis
Likumprojekts “Grozījumi Zinātniskās darbības likumā” (Nr. 1279/Lp12) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 5002, 5076)
Ziņo	- dep. L.Straujuma
Likumprojekts “Grozījumi Satversmes aizsardzības biroja likumā” (Nr. 1286/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 5043, 5043)
Ziņo	- dep. K.Seržants
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Hāgas konvenciju par tiesas un ārpustiesas dokumentu izsniegšanu civillietās un komerclietās”” (Nr. 1287/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 5057, 5057)
Ziņo	- dep. O.Ē.Kalniņš
Lēmuma projekts “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Vietējo pašvaldību referendumu likums” (Nr. 76/Lp12) trešajam lasījumam līdz 2018. gada 1. augustam” (Nr. 743/Lm12) (Dok. Nr. 5063)
Priekšlikumi	- dep. L.Čigāne (pret)
	- dep. S.Dolgopolovs (par)
Lēmuma projekts “Par Saeimas piekrišanu likumā “Par valsts budžetu 2018. gadam” noteiktās apropriācijas palielināšanai” (Nr. 747/Lm12) (Dok. Nr. 5086)
Ziņo	- dep. E.Putra
Debates	- dep. I.Zariņš
	- dep. I.Sudraba
	- dep. I.Zariņš
	- dep. E.Smiltēns
Lēmuma projekts “Par Saeimas piekrišanu likumā “Par valsts budžetu 2018. gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei” (Nr. 748/Lm12) (Dok. Nr. 5087)
Ziņo	- dep. E.Putra
Debates	- dep. I.Sudraba
	- dep. A.Matīss
	- dep. E.Putra
Lēmuma projekts “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Vietējo pašvaldību referendumu likums” (Nr. 76/Lp12) trešajam lasījumam, nosakot to līdz š.g. 1. jūlijam” (Nr. 749/Lm12) (Noraidīts) (Dok. Nr. 5100)
Priekšlikumi	- dep. L.Čigāne (par)
	- dep. S.Dolgopolovs (pret)
Lēmuma projekts “Par uzdevumu Ministru prezidentam sagatavot ziņojumu Saeimai, atklājot obligātās iepirkuma komponentes ieviešanas hronoloģiju un personas, kuras pieņēma lēmumus attiecīgajā jautājumā” (Nr. 738/Lm12) (Dok. Nr. 5016)
Motivācija	- dep. E.Smiltēns
Paziņojums
	- dep. O.Ē.Kalniņš
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa	- Saeimas sekretāra biedrs G.Kūtris

Balsojumi

Datums: 20.06.2018 10:28:18 bal001
Par - 55, pret - 19, atturas - 0. (Reģistr. - 82)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta Grozījumi Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā (1291/Lp12), 1.lasījums iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā

Datums: 20.06.2018 10:29:14 bal002
Par - 58, pret - 18, atturas - 0. (Reģistr. - 83)
Balsošanas motīvs: Par punkta Par likumprojekta "Grozījumi Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā" (1291/Lp12), 1.lasījums, izskatīšanu kā pirmo punktu darba kārtības likumprojektu sadaļā iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā

Datums: 20.06.2018 11:39:30 bal003
Par - 33, pret - 41, atturas - 9. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Par neuzticības izteikšanu tieslietu ministram Dzintaram Rasnačam (739/Lm12)

Datums: 20.06.2018 11:40:14 bal004
Par - 32, pret - 42, atturas - 8. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Par neuzticības izteikšanu tieslietu ministram Dzintaram Rasnačam (740/Lm12)

Datums: 20.06.2018 11:41:50 bal005
Par - 85, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Par Sniedzes Rūjas atbrīvošanu no Kurzemes rajona tiesas zemesgrāmatu nodaļas tiesneša amata (744/Lm12)

Datums: 20.06.2018 11:44:07 bal006
Par - 81, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Par Noras Pakules apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi (745/Lm12)

Datums: 20.06.2018 12:45:42 bal007
(atkartots balsojums).
Par - 29, pret - 44, atturas - 0. (Reģistr. - 76)
Balsošanas motīvs: Par Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra valsts līdzekļu nepamatotu izšķērdēšanu iepirkumos (37/P12)

Datums: 20.06.2018 12:46:18 bal008
Par - 30, pret - 46, atturas - 1. (Reģistr. - 79)
Balsošanas motīvs: Par Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra valsts līdzekļu nepamatotu izšķērdēšanu iepirkumos (37/P12)

Datums: 20.06.2018 12:59:36 bal009
Par - 30, pret - 44, atturas - 5. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Par ekonomikas ministra nespēju pamatot Ministru kabineta noteikumu Nr. 262 “Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus, un cenu noteikšanas kārtību” piemērošanas efektivitāti un pamatotību attiecībā ... (38/P12)

Datums: 20.06.2018 13:11:34 bal010
Par - 30, pret - 44, atturas - 6. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Par Ekonomikas ministra dīvaino pamatojumu Ministru kabineta noteikumiem Nr. 262 “Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus, un cenu noteikšanas kārtību” attiecībā uz “godprātīgi izdarītu pārkāpumu” (39/P12)

Datums: 20.06.2018 13:14:59 bal011
Par - 59, pret - 20, atturas - 0. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā (1291/Lp12), 1.lasījums

Datums: 20.06.2018 13:17:55 bal012
Par - 54, pret - 19, atturas - 2. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā (1291/Lp12), 1.lasījums

Datums: 20.06.2018 13:19:11 bal013
Par - 21, pret - 53, atturas - 1. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu iesniegšanas termiņu /2018.07.20./. Grozījumi Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā (1291/Lp12), 1.lasījums, steidzams

Datums: 20.06.2018 13:35:52 bal014
Par - 77, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā (1278/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 20.06.2018 13:37:29 bal015
Par - 71, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Par 2004. gada Starptautisko konvenciju par kuģu balasta ūdens un nosēdumu kontroli un pārvaldību (1164/Lp12), 2.lasījums

Datums: 20.06.2018 13:38:24 bal016
Par - 68, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Par Vīnes konvencijas par ozona slāņa aizsardzību Monreālas protokola par ozona slāni noārdošām vielām Kigali grozījumiem (1168/Lp12), 2.lasījums

Datums: 20.06.2018 13:39:25 bal017
Par - 69, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Par Latvijas Republikas valdības un Vjetnamas Sociālistiskās Republikas valdības līgumu par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma nodokļiem un tā protokolu (1188/Lp12), 2.lasījums

Datums: 20.06.2018 13:47:50 bal018
Par - 72, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Kriminālprocesa likumā (1000/Lp12), 3.lasījums

Datums: 20.06.2018 13:49:29 bal019
Par - 75, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Pasta likumā (1203/Lp12), 3.lasījums

Datums: 20.06.2018 13:58:05 bal020
Par - 11, pret - 27, atturas - 30. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.2. Grozījumi likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām” (1224/Lp12), 3.lasījums

Datums: 20.06.2018 13:59:05 bal021
Par - 75, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām” (1224/Lp12), 3.lasījums

Datums: 20.06.2018 14:35:18 bal022
(atkartots balsojums).
Par - 48, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 55)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā (1186/Lp12), 3.lasījums

Datums: 20.06.2018 14:36:25 bal023
Par - 58, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 64)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā (1186/Lp12), 3.lasījums

Datums: 20.06.2018 14:39:20 bal024
Par - 64, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 74)
Balsošanas motīvs: Komercnoslēpuma likums (1227/Lp12), 1.lasījums

Datums: 20.06.2018 14:41:45 bal025
Par - 69, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 76)
Balsošanas motīvs: Tiesībaizsardzības nolūkos apstrādājamo personas datu likums (1236/Lp12), 1.lasījums

Datums: 20.06.2018 14:42:44 bal026
Par - 69, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 77)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par valsts kompensāciju cietušajiem (1222/Lp12), 2.lasījums

Datums: 20.06.2018 14:45:16 bal027
Par - 70, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 77)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumā (1223/Lp12), 2.lasījums

Datums: 20.06.2018 14:46:30 bal028
Par - 71, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 79)
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par diplomātisko pasi“ (1213/Lp12), 1.lasījums

Datums: 20.06.2018 14:54:29 bal029
Par - 25, pret - 42, atturas - 4. (Reģistr. - 82)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.2. Grozījums Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības likumā (1271/Lp12), 2.lasījums

Datums: 20.06.2018 14:57:17 bal030
Par - 23, pret - 43, atturas - 7. (Reģistr. - 82)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.3. Grozījums Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības likumā (1271/Lp12), 2.lasījums

Datums: 20.06.2018 14:59:48 bal031
Par - 19, pret - 50, atturas - 6. (Reģistr. - 82)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.4. Grozījums Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības likumā (1271/Lp12), 2.lasījums

Datums: 20.06.2018 15:01:15 bal032
Par - 22, pret - 45, atturas - 5. (Reģistr. - 83)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.6. Grozījums Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības likumā (1271/Lp12), 2.lasījums

Datums: 20.06.2018 15:01:43 bal033
Par - 23, pret - 47, atturas - 5. (Reģistr. - 83)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.7. Grozījums Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības likumā (1271/Lp12), 2.lasījums

Datums: 20.06.2018 15:02:13 bal034
Par - 55, pret - 18, atturas - 2. (Reģistr. - 83)
Balsošanas motīvs: Grozījums Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības likumā (1271/Lp12), 2.lasījums

Datums: 20.06.2018 15:04:46 bal035
Par - 77, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 83)
Balsošanas motīvs: Par likuma “Par Kontrabandas un viltojumu apkarošanas līgumu un vispārējo atbrīvojumu, kas noslēgts 2004. gada 9. jūlijā starp Philip Morris International Inc., Philip Morris Products Inc., Philip Morris Duty Free Inc. un ... (1212/Lp12), 2.lasījums

Datums: 20.06.2018 15:06:20 bal036
Par - 73, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 83)
Balsošanas motīvs: Grozījums Ceļu satiksmes likumā (1202/Lp12), 2.lasījums

Datums: 20.06.2018 15:09:37 bal037
Par - 78, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 84)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Valsts drošības iestāžu likumā (1176/Lp12), 2.lasījums

Datums: 20.06.2018 15:11:57 bal038
Par - 78, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 84)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā (1177/Lp12), 2.lasījums

Datums: 20.06.2018 15:13:20 bal039
Par - 78, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 84)
Balsošanas motīvs: Grozījums Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm disciplināratbildības likumā (1180/Lp12), 2.lasījums

Datums: 20.06.2018 15:14:20 bal040
Par - 79, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 84)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par policiju” (1181/Lp12), 2.lasījums

Datums: 20.06.2018 15:17:18 bal041
Par - 77, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 84)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par sociālajiem dzīvokļiem un sociālajām dzīvojamām mājām” (1184/Lp12), 2.lasījums

Datums: 20.06.2018 15:19:36 bal042
Par - 75, pret - 1, atturas - 0. (Reģistr. - 84)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Zinātniskās darbības likumā (1279/Lp12), 1.lasījums

Datums: 20.06.2018 15:19:58 bal043
Par - 77, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 84)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Zinātniskās darbības likumā (1279/Lp12), 1.lasījums

Datums: 20.06.2018 15:21:45 bal044
Par - 81, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 84)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Satversmes aizsardzības biroja likumā (1286/Lp12), 1.lasījums

Datums: 20.06.2018 15:23:02 bal045
Par - 81, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 84)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par Hāgas konvenciju par tiesas un ārpustiesas dokumentu izsniegšanu civillietās un komerclietās” (1287/Lp12), 1.lasījums

Datums: 20.06.2018 15:31:13 bal046
Par - 48, pret - 22, atturas - 12. (Reģistr. - 84)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Vietējo pašvaldību referendumu likums” (Nr.76/Lp12) trešajam lasījumam līdz 2018.gada 1.augustam (743/Lm12)

Datums: 20.06.2018 15:42:32 bal047
Par - 46, pret - 3, atturas - 18. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Par Saeimas piekrišanu likumā “Par valsts budžetu 2018.gadam” noteiktās apropriācijas palielināšanai (747/Lm12)

Datums: 20.06.2018 15:48:14 bal048
Par - 53, pret - 3, atturas - 17. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Par Saeimas piekrišanu likumā “Par valsts budžetu 2018. gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei (748/Lm12)

Datums: 20.06.2018 15:50:19 bal049
Par - 37, pret - 41, atturas - 1. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Vietējo pašvaldību referendumu likums” (76/Lp12) trešajam lasījumam, nosakot to līdz š.g. 1. jūlijam (749/Lm12)

Datums: 20.06.2018 15:58:40 bal050
Par - 78, pret - 3, atturas - 0. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Par uzdevumu Ministru prezidentam sagatavot ziņojumu Saeimai, atklājot obligātās iepirkuma komponentes ieviešanas hronoloģiju un personas, kuras pieņēma lēmumus attiecīgajā jautājumā (738/Lm12)