Latvijas Republikas 12.Saeimas
pavasara sesijas trīspadsmitā sēde
2018.gada 21.jūnijā

Sēdi vada Latvijas Republikas 12.Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Frakciju viedokļi

Sēdes vadītāja. Labrīt, godātie kolēģi! Aicinu ieņemt vietas Sēžu zālē! Sāksim Saeimas šā gada 21.jūnija sēdi, kas šajā sesijā ir noslēdzošā.

Godātie kolēģi, atbilstoši tradīcijai sesijas noslēdzošajā sēdē uzrunu saka Valsts prezidents.

Vārds Valsts prezidentam Raimondam Vējonim.

R.Vējonis (Valsts prezidents).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie Saeimas deputāti! Godātie ministri!

2018.gads ir vēsturisks gads - mēs svinam Latvijas valstiskuma simto gadadienu. Šogad mūs apciemo Eiropas un pasaules valstu vadītāji, apliecinot mums cieņu un apbrīnu par to, cik daudz esam sasnieguši. Mums patiešām ir pamats lepoties ar mūsu Latviju.

Šis gads ir arī Saeimas vēlēšanu gads. Gads, kad par cilvēku prātiem un izvēlēm notiek nepārtraukta cīņa. Nelabvēļi, visdrīzākais, negodprātīgi izmantos demokrātijas instrumentus mūsu valsts vājināšanai un meklēs iespējas ietekmēt vēlēšanas. Vēlēšanas dod mums iespēju veidot jaunu politisko vidi Latvijā, kur priekšplānā vienmēr tiek izvirzītas sabiedrības kopējās intereses, kur politiķi uzņemas atbildību par saviem vārdiem un rīcību, vidi, kur katrs iedzīvotājs apzinās savu lomu mūsu valsts veidošanā un stiprināšanā un atbildīgi izmanto sniegto iespēju izvēlēties savus priekšstāvjus Saeimā, jo rudenī izdarītās izvēles atbalsosies vēl daudzus turpmākos gadus, nosakot mūsu valsts attīstības dinamiku.

Cienījamās deputātes! Godājamie deputāti! Jūs lēmāt par mūsu valstij un tautai svarīgām reformām nodokļu un veselības aprūpes finansēšanas jomās. Šodien Saeimas sēdes darba kārtībā ir balsojums par izglītības jomas pilnveidošanu.

Ziniet, cilvēki reģionos man ļoti bieži vaicā: “Kad mēs beigsim reformēt?” Mana atbilde ir: “Pastāvēs, kas pārmainīsies.” Katra reforma ir iespēja uzlabot un pilnveidot esošo sistēmu. Tā ir pamats pārmaiņām no labāka uz vēl labāku. Katras reformas pabeigšana ir jauna darba cēliena sākums.

Nākamgad, kad būs apritējis gads pēc nodokļu reformas ieviešanas, būs jāizvērtē, vai un kā ir sekmējusies sociālās nevienlīdzības mazināšana. Daudzsološajai ekonomiskajai izaugsmei un iekšzemes kopprodukta pieaugumam jāparādās ne tikai statistikā un optimistiskos ziņu virsrakstos, bet arī jābūt arvien vairāk izjūtamam iedzīvotāju dzīves rocībā. Nevienlīdzība ir viens no lielākajiem mūsu sabiedrības draudiem, bet nebūt ne vienīgais. Mums ir svarīgi, lai arvien vairāk valsts iedzīvotāju var justies droši un pārliecināti par savu nākotni. Tikai tad mēs varēsim sagaidīt, ka sabiedrība varēs aktīvi iesaistīties politiskajos procesos un sekot līdzi notiekošajam valstī.

Savukārt, ieviešot jauno veselības aprūpes finansēšanas modeli, jāraugās, lai palielinās veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība un pakalpojumu apmaksas prasības visām sabiedrības grupām ir samērīgas un taisnīgas. Veselības aprūpes nozarei papildus piešķirtais finansējums uzliek divkāršu atbildību. Tas jāizmanto pārdomāti un efektīvi. Ārstiem, medmāsām, pacientiem - katram no mums ir jābūt pārliecībai, ka nozares sakārtošana notiek visas sabiedrības kopējās interesēs. Ar tādu pašu apņēmību un atbildību, kā mēs pieņēmām lēmumus par savas valsts aizsardzību un drošību, mums ir jāgādā, lai Latvijas iedzīvotāji mūsu valstī jūtas droši par savu bērnu nākotni, jo tikai tad, kad ģimenes jutīsies drošas par savu un savu bērnu nākotni, tās izšķirsies par pirmo, otro, trešo un katru nākamo bērniņu. Svarīgi, lai ikvienam bērnam neatkarīgi no tā, kas ir viņa vecāki un kur viņš dzīvo, ir pieejama kvalitatīva izglītība.

Mūsu valsts attīstība un iedzīvotāju labklājība nākamajās desmitgadēs būs atkarīga no izglītības kvalitātes. Izmaiņas izglītības jomā ir būtisks un nepieciešams solis pretim zināšanu sabiedrībai un ilgtermiņa konkurētspējai. Zinoša un izglītota sabiedrība dos mums iespēju veidot tādu valsti, kur plaukst uzņēmējdarbība ar augstu pievienoto vērtību un kura lepojas ar saviem cilvēkiem. Lai veidotos tāda sabiedrība, ir kritiski jāpārskata visi izglītības līmeņi, jo bieži vien tiek uzdoti jautājumi: vai pamatskolas mācību metodes un saturs nav aizkavējies citā gadsimtā? Vai vidējās un arodizglītības iestādes sagatavo jaunos cilvēkus patstāvīgai dzīvei? Vai augstskolu Latvijā nav pārāk daudz? Vai tās spēj nodrošināt Rietumu pasaules standartiem atbilstošu un starptautiski konkurētspējīgu augstāko izglītību? Mēs nevaram mūžīgi meklēt atbildes uz šiem jautājumiem. Tie ir jārod jau šodien, jo nākotne sākas šodien.

Godātie 12.Saeimas deputāti! Šīs Saeimas laikā neapšaubāmi ir daudz paveikts. Mēs esam pieredzējuši atbildīgu rīcību un spēju pieņemt nepieciešamos lēmumus nodokļu un veselības aprūpes sistēmas pilnveidošanai, maksātnespējas procesu caurskatāmības uzlabošanai, banku sektora sakārtošanai un dažādās citās jomās. Diemžēl ir arī darbi, kas pamatoti saņēmuši kritiku. Mēs esam pieredzējuši arī partiju kvotas un budžeta nakti, kad atsevišķi deputāti, lai atjaunotu spēkus, par spilvenu izmantoja budžeta projektu. Tāpat bijuši neauglīgi strīdi par izglītības reformu un teju ierastā pēdējā brīža risinājumu prakse, kad trešajā lasījumā tiek atbalstīti pa sētas durvīm atnesti, līdz galam neizstrādāti un pienācīgi neapspriesti priekšlikumi.

Lai arī vairākus gadus Saeima strādāja pie Saeimas kārtības ruļļa grozījumiem, pietrūka politiskās gribas šo darbu novest līdz galam. Tomēr piedāvātie likumdošanas procesa pilnveidojumi nebūtu noliekami kādā dziļākā atvilktnē, bet iesāktais darbs ir jāpabeidz.

No tiesnešiem, uzņēmējiem un cilvēkiem pašvaldībās bieži nākas dzirdēt, ka likumos ietvertās normas nav saprotamas. Un tas ir saistīts nevis ar likuma normu lasītāju zināšanām vai izglītības līmeni, bet gan ar pašām normām, kas ir neskaidri formulētas, un bieži vien neskaidrām to piemērošanas iespējām. Tāpēc esmu aicinājis un vēlreiz aicinu deputātus katram - pilnīgi katram! - likumam izstrādāt sākuma un gala anotācijas, lai ikvienam būtu informācija par Saeimas veiktajām izmaiņām un padarīto darbu. Sabiedrības neuzticēšanās valsts varai un parlamentam bieži ir saistīta tieši ar to, ka neskaidrojam savu darbu un nesarunājamies ar sabiedrību saprotamā valodā.

Piemērs. Mēs gadiem runājam par lobēšanas regulējuma nepieciešamību, bet šī sasaukuma laikā Saeima patiesībā nav spējusi pieņemt pat tik elementāru normu, kas paredzētu obligātu pienākumu rakstveidā pamatot katru priekšlikumu un atklāt, ar ko notikušas konsultācijas konkrētu likuma normu izstrādes laikā.

Cienījamās dāmas un godātie kungi! Valsts daudzu gadu garumā ir veidojusi deformētu sistēmu, kura pieļauj, ka ienesīgākā profesija ir saistīta ar uzņēmumu likvidēšanu, nevis to veidošanu un biznesa attīstīšanu. To, ko daudzi godprātīgi uzņēmēji nenopelna mūža laikā, daži maksātnespējas administratori nopelna pāris mēnešos vai gada laikā. Latvijas ekonomikas attīstībai un iedzīvotāju labklājības celšanai ir vajadzīgi maksātspējīgi un plaukstoši uzņēmumi, nevis pārtikuši maksātnespējas administratori.

Maksātnespējas sektors nav vienīgais, kura darbība liek uzdot jautājumus. Arī tieslietu sistēma raisa pamatotus jautājumus. Kāpēc vēl aizvien sabiedrība maksā par tiesu sistēmas smagnējumu, paviršībām un, iespējams, pat apzinātām kļūdām? Efektīvu un ātru tiesas aizsardzību gaida ikviens mūsu iedzīvotājs un sabiedrība kopumā. Tas ir svarīgi gan uzņēmējdarbības veicināšanai Latvijā, gan ārvalstu investīciju piesaistei. Tāpat kā maksātnespējas administratoru rindām jāattīrās, tāpat tiesu varai no sava vidus jāizstumj negodprātīgie tiesneši. Par tiesnešiem ir jāstrādā godīgiem augstākās raudzes profesionāļiem. Teorētiskas likumu zināšanas ir svarīgas, bet daudz svarīgāka ir drosme kalpot taisnīgumam un nepieļaut taisnīguma nozagšanu.

Parlaments mainās, bet nedrīkst apstāties pie sasniegtā, jo, kā redzam, darāmā joprojām ir daudz. Saeimai ir jāmainās: no likumdevēja, kas galvenokārt nodarbojas ar vakardienas un aizvakardienas problēmām - reizēm pat pašu radītām -, uz labu pārmaiņu līderi mūsu valsts attīstībai svarīgos jautājumos visas sabiedrības interesēs.

Es gribu vēlreiz atgādināt, ka likumdošanas darbs nav tikai sabiedrisko attiecību jautājums: tas ir nopietns darbs.

Deputāti! Jūsu darbs 12.Saeimā tuvojas noslēgumam. Paldies katram, kas šajā laikā ir atbildīgi un pēc labākās sirdsapziņas strādājis valsts un sabiedrības interešu labā! Tos, kuri no jums apsver savas iespējas kandidēt nākamajās Saeimas vēlēšanās, es aicinu ikvienu savu lēmumu balstīt, sniedzot sev atbildi uz jautājumu: “Ko es varētu paveikt savas valsts labā?” Nevis: “Ko es no tā iegūšu?” Tad arī šajās vēlēšanās mēs sacentīsimies ar idejām un labākiem piedāvājumiem mūsu valsts attīstībai un iedzīvotāju labklājības celšanai.

Priecīgus vasaras saulgriežus! Vēlu visiem uzkrāt spēku jaunam darba cēlienam, izbaudīt vasaru mūsu skaistajos Latvijas laukos un smelties spēku un enerģiju simtgades dziesmu un deju svētkos.

Priecīgus saulgriežus! (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies Valsts prezidentam!

Godātie kolēģi! Turpinām Saeimas sēdi.

Iesniegtās izmaiņas Prezidija apstiprinātajā sēdes darba kārtībā.

Deputāti Putra, Brigmanis, Krauze, Mežulis, Naudiņš un citi lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut likumprojektu “Par nekustamo īpašumu Ezermalas ielā 24/26 un Ezermalas ielā 28, Rīgā, nodošanu biedrībai “Latvijas Mazpulki””. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut lēmuma projektu “Par Mārtiņa Kazāka apstiprināšanu par Latvijas Bankas padomes locekli”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut likumprojektu “Grozījums Latvijas Okupācijas muzeja likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut likumprojektu “Grozījumi Kredītiestāžu likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut likumprojektu “Grozījumi Kredītu reģistra likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija lūdz iekļaut sēdes darba kārtībā likumprojektu “Grozījumi likumā “Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu””. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut likumprojektu “Grozījumi Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Pieprasījumu komisija lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut deputātu Ivara Zariņa, Sergeja Potapkina, Artūra Rubika, Jāņa Tutina, Ivana Ribakova, Sergeja Mirska, Raimonda Rubika, Andra Morozova, Jāņa Ādamsona un Vitālija Orlova pieprasījumu ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam “Pamatot Ministru kabineta noteikumos Nr.262 “Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus, un cenu noteikšanas kārtību” paredzētā “pārkompensācijas mehānisma” pamatotību un atbilstību Eiropas Savienības tiesību normām”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Juridiskā komisija lūdz iekļaut sēdes darba kārtībā lēmuma projektu “Par Zitas Kupces atbrīvošanu no Zemgales rajona tiesas tiesneša amata”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Deputāti Brigmanis, Klaužs, Dzintars, Adamovičs, Valainis, Trupovnieks un citi lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut likumprojektu “Grozījums likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”” (Nr.1304/Lp12).

“Par” pieteicies runāt deputāts Jānis Klaužs.

J.Klaužs (ZZS).

Cienījamais Prezidij! Godājamie kolēģi! Protams, varbūt sanācis drusku nelāgi, jo šodien būs ļoti, ļoti gara darba diena. Bet, kā jau prezidenta kungs teica, simtgades gadā mūsu valsti plāno apmeklēt ļoti daudzas prominences. Un, es domāju, Latvija var tikai lepoties, ka pie mums šī gada septembrī viesosies arī Romas pāvests Francisks. Tāpēc šajā likumprojektā ir iekļauti daži jautājumi, daži darbiņi, kuriem Saeimai būtu jāpieliek sava roka. Tādēļ es lūdzu atbalstīt šī likumprojekta iekļaušanu šodienas darba kārtībā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Latkovska kungs, jūs runāsiet “pret”?

“Pret” pieteicies runāt deputāts Ilmārs Latkovskis.

I.Latkovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Augsti godātie ministru kungi! Dāmas un kungi, deputāti! Bez šaubām, liels notikums - Romas pāvesta vizīte Latvijā. Man ir dziļš respekts, teiksim, pret katolisko... un es pieņemu, ka iesniedzējus vada augsta lielā griba un arī emocijas. Taču kopumā šajā gadījumā, manuprāt, deputāti grib kļūt svētāki par Romas pāvestu. Katrā ziņā Romas pāvests te kļūs par otru svētāko vērtību aiz koalīcijas līguma. Un respektējot... visu cieņu gan pret iesniedzējiem, gan pret Romas pāvestu un arī pret Latvijas iedzīvotājiem, jo īpaši katoļiem, kuri grib dzīvot līdzi šim notikumam... es aicinu... mēs vienkārši varam aicināt darba devējus būt saprotošiem un izrādīt tīri cilvēcisku labo gribu. Un, kuri pazīst uzņēmējus, zina, ka uzņēmēji, darba devēji, taču sapratīs un tiem cilvēkiem, kuri patiesi gribēs piedalīties vai dzīvot līdzi šim notikumam, dos šo iespēju. Jo varbūt tomēr kaut kur Vidzemē luterāņiem vai arī pareizticīgajiem šis notikums nav tas, kuram viņiem ir nepieciešama svētku diena, lai aktīvi tajā piedalītos un sekotu līdzi. Viņi noskatīsies vakarā ziņās un augstu to novērtēs. Citādi mēs varam teikt, ka arī dalailamas vizītes laikā, kas nesen bija, mums vajadzīga svētku diena un visiem jāpiedalās, jo ieradusies ievērojama persona.

Visu cieņu un respektu pret šo dienu! Bet, ja mēs gribam to regulēt ar likumu, lai visi dzīvo līdzi, nu tad varbūt vajag noteikt, lai darba kolektīvos būtu līdzdalība - visi vai nu aktīvi piedalās pasākumos, vai kopīgi skatās televīzijas pārraides.

Aiciniet padarīt šo dienu par patiesiem svētkiem, par neoficiāliem svētkiem cilvēkiem, kuri patiesi grib līdzdarboties, bet to nevajadzētu darīt ar likumu. Tāpēc es esmu pret šo likumprojektu, un, ja mēs to sāksim skatīt... jo tālāk mēs ar to iesim, jo grūtāk, protams, būs to noraidīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Viens deputāts runājis “par”, viens - “pret”. Mums ir jābalso.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai sēdes darba kārtībā tiktu iekļauts likumprojekts “Grozījums likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”” (Nr.1304/Lp12)! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 68, pret - 2, atturas - nav. Lēmums pieņemts. Likumprojekts sēdes darba kārtībā tiek iekļauts.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut lēmuma projektu “Par Saeimas piekrišanu likumā “Par valsts budžetu 2018. gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut likumprojektu “Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut likumprojektu “Grozījumi likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā””. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Sākam izskatīt grozīto darba kārtību.

Darba kārtībā - “Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem”.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Transporta enerģijas likums” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

Bites kundze, vai jūs runāsiet “pret”? “Par”?

“Par” pieteikusies runāt deputāte Inga Bite.

I.Bite (LRA).

Cienījamie kolēģi! Mēs redzam, ka šis likumprojekts balstās uz Eiropas Savienības direktīvu un tās neizpildes ietvaros sekojošu pārkāpuma procedūru, un tāpēc esam spiesti balsot “par” šo likumprojektu. Taču es aicinu, kolēģi, pievērst uzmanību... Šībrīža situācijā, kad mēs redzam, ka miljoni un pat miljardi tiek maksāti obligātā iepirkuma komponentes ietvaros, aicinu pievērst īpašu uzmanību tam, lai šis likumprojekts nekļūtu par obligāto iepirkumu Nr.2, lai šis likumprojekts nekļūtu par ekonomikas katastrofu Nr.2. Jo šis likumprojekts paredz valsts atbalstu konkrētām, iespējams, jau iepriekš zināmām stacijām un iepriekš zināmiem uzņēmējiem. Šis likumprojekts paredz pienākumu autostāvvietām ierīkot, piemēram, elektrouzlādes punktus. Tas droši vien ir ļoti labi, bet ir jāņem vērā arī tas, cik tas izmaksā un cik daudz ir Latvijā cilvēku, kas tos varētu uzreiz sākt lietot. Šis likumprojekts paredz arī obligāto biodegvielas piejaukumu jeb obligāto biodegvielas iepirkumu. (Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.)

Kolēģi! Ļoti aicinu jūs pievērst uzmanību tam, lai šis likumprojekts neizmaksātu Latvijas iedzīvotājiem un Latvijas sabiedrībai tik, cik jau ir izmaksājis obligātais iepirkums elektroenerģijas jomā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumā” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Putras, Brigmaņa, Krauzes, Mežuļa, Naudiņa, Parādnieka un citu deputātu iesniegto likumprojektu “Par nekustamo īpašumu Ezermalas ielā 24/26 un Ezermalas ielā 28, Rīgā, nodošanu biedrībai “Latvijas Mazpulki”” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

“Par” pieteicies runāt deputāts Edgars Putra.

E.Putra (ZZS).

Labrīt, kolēģi! Nekustamais īpašums Ezermalas ielā 24/26 un Ezermalas ielā 28 jeb tautā sauktais Saules dārzs jau vēsturiski ir tiešā veidā saistīts ar “Latvijas Mazpulkiem”. Jau 1913.gadā par tautas saziedotiem līdzekļiem šis īpašums tika atpirkts no privātpersonām, bet vēlāk tika nodots “Latvijas Mazpulkiem” lietošanā. Un tā tas bija līdz okupācijai. Mūsdienās šis īpašums tiek izmantots tikai daļēji... šobrīd no “Latvijas Mazpulku” puses - tikai daļēji. Bet tas joprojām tiek izmantots “Latvijas Mazpulku” pamatmisijas mērķu sasniegšanai!

“Latvijas Mazpulki” ir lielākā bērnu un jauniešu organizācija ar vairāk nekā 130 klubiem tās sastāvā, un tās pamatmērķis ir piesaistīt bērnus un jauniešus zemei un pamatvērtībām, kas veicinātu mūsu zemes tālāku izmantošanu un apsaimniekošanu, jo nav noslēpums, ka, teiksim, lauksaimniecības sektorā... Lauksaimniecība noveco kā tāda. Tāpēc šis aspekts varētu kalpot par vienu no pamatakmeņiem, lai bērnus pievērstu šai nozarei.

Jāteic, ka ilgstoši šis īpašums jau ir nodots lietošanā... šis pamatmērķis faktiski nekalpo par iemeslu, lai ieguldītu un attīstītu šo īpašumu. Mazpulki ilgstoši šo īpašumu ir kopuši, brīvprātīgi arī kopuši parkus un apkārtējo teritoriju, lai arī viņiem visa šī teritorija nav apsaimniekošanā. Tomēr teritorijas ilgtspējīgai attīstībai... nu, tas neveicina nekādu ilgtspējīgu attīstību...

Tāpēc šobrīd nodošana bezatlīdzības īpašumā būtu īstais veids, jo “Latvijas Mazpulki” šobrīd ir piesaistījuši cilvēkus. Uz “Latvijas Mazpulku” aicinājumiem ilgstoši, 20 gadu garumā, ir atsaucies cilvēks, Amerikas latvietis, kas ir gatavs šajā īpašumā ieguldīt. Un, lai viņš šos ieguldījumus varētu veikt, arī no mūsu puses ir jāparāda labā griba un šis īpašums ir jānodod “Latvijas Mazpulkiem”. Jāteic, ka šis īpašums ir bijis ilgstošs strīdu objekts, ļoti daudzi to dažādos veidos ir mēģinājuši iegūt sev, jo tas ir ļoti vērtīgs - pašā Ķīšezera krastā.

Lai izbeigtu šīs spekulācijas un īpašums tomēr saglabātos arī vēsturiski, jo tas jau ir bijis “Latvijas Mazpulkiem”, aicinu šo likumprojektu nodot atbildīgajai komisijai.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Bērziņa kungs, runāsiet par procedūru?

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Gaidim Bērziņam!

G.Bērziņš (VL-TB/LNNK).

Kolēģi! Es aicinu šo likumprojektu nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai kā atbildīgajai komisijai un Juridiskajai komisijai - kā līdzatbildīgajai.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad ir priekšlikums likumprojektu nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un Juridisko komisiju noteikt kā līdzatbildīgo. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un Juridiskajai komisijai, nosakot, ka Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ir atbildīgā komisija? Paldies. Tātad iebildumu nav. Likumprojekts komisijām ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījums Latvijas Okupācijas muzeja likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Kredītu reģistra likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu”” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

“Par” pieteicies runāt deputāts Ringolds Balodis.

R.Balodis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labdien, cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Es lūgtu iekļaut šīsdienas darba kārtībā šo likumprojektu arī pirmajā lasījumā.

Es lūgtu gan nodot komisijai, gan arī iekļaut šodienas darba kārtībā izskatīšanai pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Mēs šobrīd izlemjam jautājumu par nodošanu komisijai, un atbilstoši procedūrai tikai pēc tam ir lemjami nākamie jautājumi. Ir konkrēta procedūra Saeimas kārtības rullī, kas mums, visiem deputātiem, ir jāievēro.

Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Brigmaņa, Klauža, Dzintara, Adamoviča, Valaiņa, Trupovnieka un citu deputātu iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

“Par” pieteicies runāt deputāts Jānis Klaužs.

J.Klaužs (ZZS).

Godājamie kolēģi! Nu, es jau lielos vilcienos laikam pastāstīju, un arī ļauži, kuri to nesaprata jeb kuriem tas nav pieņemams... Nu, tas ir ļoti normāli, ka ir arī ateistiski, materiālistiski viedokļi.

Bet paldies visiem tiem, kas nobalsoja “par” šī jautājuma iekļaušanu darba kārtībā!

Lūdzu nodot šo jautājumu izskatīšanai komisijā. Protams, vajadzētu šodien pielikt tam punktu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

“Pret” pieteicies runāt deputāts Ilmārs Latkovskis.

I.Latkovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Ja ir iebildumi pret likumprojektu, kurš paredz šādu svētku dienu, tad jāteic, ka tiem vismazāk ir sakars ar materiālistisko pasaules uzskatu. Uz šo aspektu es gribu un esmu spiests šeit norādīt, jo, es domāju, ticības lietās mums visvairāk traucē tieši ārišķīgās formas, nevis patiesa ticība.

Kad ir svētku dienas baznīcā, tad tur sapulcējas augstas amatpersonas uz dievkalpojumiem, dodas turp varbūt vienīgo reizi gadā - tad, kad rāda visos televīzijas kanālos; tāpat brauc uz Aglonu defilēt visos šajos gājienos. Tās visas ir ārišķības! Kristietība ir nonākusi krīzes situācijā, aizraujoties ar ārišķīgajām formām, kas, bez šaubām, ir vajadzīgas, bet iekšējais un patiesais Dieva klātbūtnes pārdzīvojums absolūti izpaliek. Aizraušanās ar ārējām formām - tas ir materiālisms! Tā ir materiālisma ietekme! Un mani iebildumi pret to, ka pāvesta vizītes diena tiktu padarīta par svētku dienu, par obligātu, formālu svētku dienu visiem, izriet tieši no šī apsvēruma.

Aicinu: padarīsim to par vienu patiesu svētku dienu tiem, kuri ir iekšēji aicināti uz līdzpārdzīvojumu šim lielajam notikumam, nevis par visiem obligātu un formālu! Par to ir stāsts.

Priekšvēlēšanu spiediens ir diezgan liels. Un tas ir arī vēl viens atgādinājums, ka deputātiem šeit nevajadzētu uzturēties ilgāk par diviem termiņiem, lai tiek atpestīti no ļauna un no kārdinājuma. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”” nodošanu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 70, pret - 2, atturas - 1. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Par iesniegtajiem patstāvīgajiem priekšlikumiem.

Godātie kolēģi! Ilgtspējīgas attīstības komisija ir iesniegusi patstāvīgo priekšlikumu - lēmuma projektu “Par Latvijas inovāciju un tehnoloģiju atbalsta fonda izveidi”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šī patstāvīgā priekšlikuma iekļaušanu šodienas sēdes darba kārtībā? Iebildumu nav. Līdz ar to lēmuma projekts sēdes darba kārtībā tiek iekļauts.

Par atvaļinājuma piešķiršanu.

Par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātei Silvijai Šimfai šā gada 14.jūnijā.

Godātie kolēģi! Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātes Silvijas Šimfas iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņai neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 14.jūnijā. Saeimas Prezidijs atvaļinājumu ir piešķīris un par to informē Saeimu.

Darba kārtībā - sadaļa “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.

Lēmuma projekts “Par neuzticības izteikšanu ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam”.

Zariņa kungs, jūs runāsiet iesniedzēju vārdā, ja? (Starpsauciens: “Nu nav iesniedzēja!”)

Iesniedzēju vārdā - deputāts Ivars Zariņš.

I.Zariņš (SASKAŅA).

Labdien, kolēģi! Šodien šeit manā vietā vajadzēja atrasties deputātam Artusam Kaimiņam. Un tā, protams, ir tikai sakritība, ka tieši pirms tam, kad Artusam Kaimiņam būtu bijusi iespēja šeit veselu stundu uzstāties, viņš pēkšņi ārkārtas procedūrā tika aizvests projām no šīs zāles.

Es negribu ticēt tām baumām, ka tas bija kādas valdošās partijas politisks pasūtījums, lai viņš nevarētu šodien šeit stundu runāt un pastāstīt, ko viņš domā. Ļoti ceru, ka visdrīzākajā laikā mēs uzzināsim visu patiesību.

Šodien mēs runājam par demisijas pieprasījumu ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam. Enerģētikas likumā noteikts, ka par enerģētikas pārvaldes īstenošanu Latvijas valstī atbild Ekonomikas ministrija un to īsteno ekonomikas ministrs.

Kolēģi, mūsu valsts jau vairāk nekā ceturtdaļgadsimtu ir neatkarīga. Enerģētika ir viena no svarīgākajām jomām, kā mēs runājām. Tā ir svarīga ne tikai kā tautsaimniecības nozare, bet arī tīri stratēģiski, mūsu drošībai. Un iedomājieties - visu šo laiku mēs esam neatkarīga valsts, bet mums joprojām nav savas enerģētikas stratēģijas. Kas par to ir atbildīgs? Par to ir atbildīga Ekonomikas ministrija. Kāpēc es pieminu šo faktu? Tas būs ļoti nozīmīgs faktors visā tālākajā mūsu runā. Jo, redziet, ja būtu enerģētikas stratēģija, tā noteiktu skaidrus principus, skaidrus mērķus, kas mums ir jāsasniedz. Un, pamatojoties uz ceļa karti, ko dotu šī stratēģija, kaut kādas lietas mēs darītu vai nedarītu.

Ja šādas stratēģijas nav, jūs varat no konteksta izraut da jebko, pasniegt atsevišķus... izcelt atsevišķus šī pasākuma aspektus un pārliecināt visu sabiedrību, pateikt: redziet, tāpēc mēs to darīsim. Tieši tāpēc bija iespējamas tādas afēras kā OIK - obligātā iepirkuma komponente. Šo saīsinājumu visi jau zina. Un OIK - tas ir tikai viens no visiem šiem aspektiem. Taču šīs afēras... es to saucu “afēra”, un es esmu pierādījis ar faktiem, ka tā tik tiešām ir politiski piesegta afēra, kura joprojām turpinās. Un Saeimas balsojums šodien tam būs kārtējais apstiprinājums. Patiesībā šī afēra parāda daudz fundamentālākas, daudz dziļākas problēmas, kas ir mūsu sabiedrībā. Jo tāda lieta kā OIK afēra nebūtu bijusi iespējama, ja Latvijā tiešām darbotos reāla demokrātija, tiešām būtu viedokļu konkurence un sabiedrībai būtu iespējams uzzināt par šiem viedokļiem, spriest par šiem viedokļiem un atbilstīgi rīkoties, ejot uz vēlēšanām un pieņemot savus lēmumus.

Latvija kā reāla demokrātiska republika neeksistē. Latvija drīzāk līdzinās feodālai valstij, kura ir sadalīta lēņu karaļvalstīs, kur katram feodālim ir kaut kāda sava vara un viņš dara, ko vēlas. Tā ir realitāte, un to mēs uzskatāmi redzējām gan vakardien Saeimas sēdē, kad bija diskusija par demisijas pieprasījumu tieslietu ministram, gan arī uzskatāmi to redzēsim šodien. Proti, pie varas esošie feodāļi savstarpēji vienojušies, ka viņiem tā ir ērti un ka viņi strādās nevis tautas, sabiedrības interesēs, bet savās interesēs, cits citu piesedzot, cits citam netraucējot, lai ko viņi arī darītu. Un tādā ziņā OIK ir ļoti uzskatāms piemērs.

Jā, protams, OIK afēra tika aizsākta krietni pirms esošā Ministru kabineta. Patiesībā pirmie lēmumi saistībā ar subsidētās elektroenerģijas ražošanu tika pieņemti 1995.gadā. Un, protams, par to mēs nevaram pārmest esošajam ekonomikas ministram. Taču tas, par ko būtu jārunā un kas obligāti būtu jāanalizē, ir esošā ekonomikas ministra rīcība šīs afēras sakarā. Vai tiešām viņš pašaizliedzīgi cīnās ar šo afēru, vai patiesībā pašaizliedzīgi cenšas to piesegt?

Es runāšu tikai par faktiem.

Kā jūs atceraties, tas bija pagājušā gada rudenī, kad raidījumā “Nekā personīga” žurnālisti visai sabiedrībai darīja zināmu vienu no OIK afēras aspektiem, kā patiesībā tiek īstenoti projekti subsidētās elektroenerģijas atbalsta jomā. Konkrēti par konkrētām stacijām. Tur, kur, pēc Ekonomikas ministrijas dokumentiem, kurus Ekonomikas ministrija bija izdevusi šī ekonomikas ministra valdīšanas laikā, bija jāatrodas strādājošām koģenerācijas stacijām, patiesībā atradās zaļa pļava. Turklāt Ekonomikas ministrija bija izvērtējusi katru šo gadījumu un katrā šajā gadījumā tā arī rakstījusi savā lēmumā, ka, rūpīgi iepazīstoties ar iesniegto informāciju, bija pieņēmusi lēmumus attiecībā uz šīm stacijām, atļaujot tām tālāk palielināt jaudas simtiem reižu.

Nākamais stāsts, kas notika šī ekonomikas ministra valdīšanas laikā, bija saistīts ar Ministru kabineta noteikumu grozījumiem, kuri sabiedrībai tika pasniegti kā cīņa pret OIK afēru. Tik tiešām - vairāki grozījumi tiešām bija vērsti uz to, lai šo regulējumu padarītu stingrāku un skaidrāku. Bet tie principā nerisināja problēmu. Tie to piesedza, radot ilūziju, ka it kā šī problēma tiek risināta. Bet patiesībā tā tika piesegta, un es jums minēšu tikai dažus piemērus.

Vēl vakar mēs skatījām, piemēram, kaut vai šo pašu pieprasījumu par pašpatēriņu. Elektroenerģijas tirgus likums izvirza ļoti skaidru prasību. Likuma 30.pants noteic, ka obligātā iepirkuma ietvaros var pārdot tikai elektroenerģijas pārpalikumu. Savukārt ko ministrija izdara ar Ministru kabineta noteikumiem? Viņi uztaisa tajos grozījumu, ar kuru viņi paredz, ka it kā... Jā, no vienas puses, viņi runā: mēs tagad sāksim to kontrolēt, jo... Tas veids, kādā likuma prasība tiek apieta, ir ļoti vienkāršs. Un tur atkal lielā mērā pati Ekonomikas ministrija to visu inspirējusi. Proti, izsniedzot elektroenerģijas ražošanai obligātajā iepirkumā iespēju šīs atļaujas... Šis apjoms, par kādu komersants var pārdot savu elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros, tiek noteikts no visas uzstādītās jaudas, neņemot vērā to jaudas daļu, kas būtu nepieciešama pašas šīs stacijas pašpatēriņam, lai tā nodrošinātu savu darbību. Tas savukārt rada komersantam, pirmkārt, iespēju un, otrkārt, ļoti spēcīgu motivāciju pārdot obligātā iepirkuma ietvaros nevis tikai saražotās elektroenerģijas pārpalikumu, bet pārdot visu apjomu, ko viņš ir saražojis. Jo Ekonomikas ministrija ir paredzējusi komersantam tādu iespēju, speciāli izrēķinājusi no visas uzstādītās jaudas šo elektroenerģijas apjomu.

Kas notiek tālāk? Ko dara tad komersants? Komersantam rodas motivācija un iespēja rīkoties šādi: visu elektroenerģiju, ko viņš saražo, viņš pārdod obligātā iepirkuma ietvaros, bet savukārt sev nepieciešamo elektroenerģiju viņš nopērk pa lēto no cita ražotāja, parasti no “Latvenergo”, veidojot tam atbilstošas pieslēguma shēmas.

Šo procesu būtu vajadzējis kontrolēt jau 10 gadus. Likumā jau vairāk nekā 10 gadus ir šī prasība. Ko izdara Ekonomikas ministrija? Tikai pēc tam, kad tai sāk norādīt uz šīm neatbilstībām, tā, protams, steidzami groza Ministru kabineta noteikumus, bet paredz, ka šo normu tā sāks īstenot tikai pēc gada - sāks pārbaudīt tikai pēc gada. Tātad ar Ministru kabineta noteikumiem paredz prettiesisku normu. Un pamatojums ir vēl šokējošāks. Pamatojums ir ļoti vienkāršs: “Ziniet, tāpēc, ka mēs zinām, ka komersanti krāpjas un ka viņi šo normu nav ievērojuši, mēs nevaram sākt viņus uzreiz pārbaudīt, jo, ja mēs sāksim viņus uzreiz pārbaudīt, mums viņiem būs jāatņem atļaujas, un tāpēc mēs viņiem dodam gadu laika, lai viņi varētu gada laikā to novērst jeb, citiem vārdiem sakot, noslēpt šo krāpniecību, lai viņi nebūtu jāsoda.” Nu, atvainojiet, par to vien jau būtu jāpieprasa nevis vienkārši demisija, bet šeit būtu jārunā par... jau par daudz nopietnākiem soļiem.

Un tā ir tikai viena nianse, kas parāda, ka šī OIK ir politiska afēra, politiski piesegta afēra, kura joprojām tiek turpināta.

Vēl viens interesants grozījums, kas ir Ministru kabineta noteikumos. Ko tas paredz? Tas, ko mēs runājām par šo brīdinājuma sistēmu, par šo “godprātīgi izdarīto” pārkāpumu, ko Ekonomikas ministrija, kad tai tika jautāts un lūgts paskaidrot, kāpēc Ekonomikas ministrija ir paredzējusi tādu ļoti savdabīgu kontroles mehānismu visai šai OIK industrijai... Proti, kad komersants kvalificējas atbalsta saņemšanai, viņš ir tiesīgs saņemt šo atbalstu pat tad, kad viņš neievēro atbalsta nosacījumus, pat tad, kad viņš krāpjas. Viņam par to nekāds sods netiek paredzēts! Viņš tiek vienkārši brīdināts. Un viņam vēl tiek dots laiks vairākus mēnešus šo pārkāpumu novērst.

Iedomājieties šādu situāciju! Iedomājieties šādu situāciju ar kādu citu atbalstu, pieņemsim, ar Eiropas struktūrfondu atbalstu vai Lauku atbalsta dienesta atbalstu - zemnieks varētu krāpties, neizpildīt atbalsta nosacījumus un tomēr turpinātu saņemt atbalsta naudu. Jūs zināt, kāds ir reālais regulējums: viņam ne tikai tiek pārtraukts šis atbalsts, viņam ir pienākums to visu atgriezt. Jautājums: kāpēc Ekonomikas ministrija šādu regulējumu nav paredzējusi attiecībā uz šo atbalstu, kuru mēs visi maksājam? Tātad gādīgi, ar likumu, ir nodrošināti entie miljardi, kas visai sabiedrībai ir jāsamaksā, mēs visi to maksājam. Taču parūpēties par to, lai šī atbalsta sistēma tiktu atbilstoši kontrolēta, nez kāpēc ir aizmirsies. Un aizmirsies visus šos gadus!

Labi. Varētu teikt, ka ekonomikas... Es saprotu: enerģētika tik tiešām ir sarežģīta joma, tur vajadzīgs laiks, lai to izprastu. Bet ekonomikas ministram tas viss tika teikts. Jau kādu gadu jums tiek stāstīts viss, kas ir jādara. Jūs joprojām to nedarāt. Jūs joprojām turpināt to piesegt. Kādēļ? Kāda ir jūsu motivācija?

Un atrasts tika... Te bija tā, ka jums jau iedeva gatavus risinājumus. Jums norādīja uz neatbilstībām gan attiecībā uz šīm pārbaudēm, kuras jūs neesat reāli veikuši...

Par pārbaudēm. Tas vispār ir leģendāri! Pārbaudes jūs sākāt pagājušā gada rudenī. No sākuma jūs solījāt reaģēt uz žurnālistu norādītajām pārbaudes shēmām, veikt pārbaudes “pa pilnu perimetru”. Vēlāk “pilns perimetrs” izrādījās šīs 39 stacijas no visām vairāk nekā 400 strādājošām stacijām. Labi, lai tā būtu!

Ko jūs izvēlējāties pārbaudīt? Jūs izvēlējāties pārbaudīt 39 stacijas, kurām jau pilnīgi apriori visām bija acīmredzamas konteinershēmas pazīmes, un pēc būtības neviena no tām nebija izpildījusi Ekonomikas ministrijā sniegtās atļaujas nosacījumus. Būtībā visām šīm atļaujām jau sen bija jābūt anulētām.

Labi. Jūs izvēlējāties tās pārbaudīt. Jūs tās pārbaudījāt, pārbaudījāt, pārbaudījāt... Kad jums ap Lieldienām, tas bija pavasarī, gandrīz pēc pusgada, jautāja: “Nu, kā tad iet ar tām pārbaudēm?” un lūdza: “Nu, pasakiet vienkārši: cik no šīm 39 stacijām reāli ir uzceltas?”, Ekonomikas ministrija nespēja uz to atbildēt. Tas ir Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē ieprotokolēts, un to var noklausīties. Viņi teica: “Mēs nezinām. Mēs vēl turpinām!”

Iedomājieties: pusgadu tiek pārbaudītas 40 stacijas, no kurām lielākā daļa vispār nav uzceltas. To tur nav! Un Ekonomikas ministrija joprojām nespēj pateikt! Jūs jau gadu mijā teicāt: “Mums ir skaidrs, ka septiņas atļaujas būtu saglabājamas.” Kad mēs palūdzām iesniegt dokumentus par šīm septiņām stacijām, lai mēs varētu pārliecināties, kā tad tur īsti ir - ir saglabājamas vai nav -, Ekonomikas ministrija uzreiz teica: “Nē, nē, nē, nē! Mēs vēl tās pārbaudīsim.” Un jūs joprojām tās pārbaudāt?! Jūs teicāt: “Tiklīdz pārbaudīsim, mēs nāksim uz Saeimu un visu izstāstīsim.” Nekas nav izstāstīts! Nekas nav zināms! Tas, runājot par pārbaudēm.

Un, par pārbaudēm runājot... Bija ļoti vienkārši: jums tika pateiktas konkrētas lietas, ko vajadzētu pārbaudīt. Pirmkārt, pašpatēriņu. Otrkārt, efektīvo siltumu. Treškārt, pārbaudīt reāli, vai šie dati, ko komersanti sniedz, ir patiesi, jo tā sistēma...

Vēl. Ja mēs runājam par šo sistēmu, par tās greizumu, tas ir saistīts ar auditiem, kādā veidā tiek... Tātad fundamentāli svarīgs šīs sistēmas elements ir auditi. It kā uz papīra atkal viss izskatās ļoti skaisti un ļoti pareizi: šos auditus veic neatkarīgi, profesionāli auditori. Taču darba uzdevumu dod un viņiem maksā pats komersants. Un šeit atkal parādās šī lielā motivācija, lai šis audits... kādā veidā šis audits var kļūt tāds, kāds tas ir vajadzīgs pasūtītājam. Neoficiāli zināms, ka ļoti daudzi auditi tieši tā arī ir tapuši: lai tie būtu pareizi un kvalificētos Ekonomikas ministrijas prasībām, bet būtu izdevīgi pasūtītājam.

Jautājums Ekonomikas ministrijai: kādas problēmas jums bija izveidot šo auditu sistēmu tādu, lai jūs, Ekonomikas ministrija, būtu tā, kas to visu pasūta, kas kontaktē ar šiem auditoriem, taisa konkursu, pēc tam sadala viņiem “pa porcijām” auditējamos uzņēmumus, un ir tā, kas kontrolē, kas pieņem audita rezultātu un par to arī maksā? Un maksāt vajag... Ļoti vienkārši. Tagad komersantam tik un tā tas ir jāsamaksā. Katram atsevišķam komersantam pasūtot, šis audits izmaksā dārgāk nekā tad, ja to organizētu Ekonomikas ministrija. Un to varēja elementāri atrisināt: uzlikt tādu nodevu, kuru maksā šie komersanti, un par šo nodevu tiek veiktas visas šīs pārbaudes.

Bet ko izdarījāt jūs? Lai barotu šos komersantus, jūs ar likuma spēku noteicāt, ka tie būsim mēs, elektroenerģijas patērētāji, visa sabiedrība, kas apmaksās to visu. Publiskais tirgotājs ieliks tarifā.

Nu kur atkal...?! Sakiet: kāda bija jūsu motivācija, kāpēc jūs tā rīkojāties?

Tālāk. Es redzu, ka jūs pierakstāt. Ļoti labi! Es ceru uz šiem jautājumiem saņemt atbildes.

Tālāk. Ja mēs runājam... Tātad jums tika pateiktas konkrētas lietas, kas ir jādara. Tās netiek darītas joprojām. Kāpēc?

Tālāk. Jūs uztaisījāt darba grupu. Nu skaidrs, kāpēc tika uztaisīta šī darba grupa! Ja negrib kaut ko darīt, tad vajag uztaisīt darba grupu, un tādā veidā var vilcināties. Jautājums: ja šai darba grupai tik tiešām būtu uzdevums sakārtot šo situāciju, tad ar ko būtu vajadzējis sākt? Normāli būtu vajadzējis sākt ar to, ka jūs vispār... kā ar slimnieka ārstēšanu. Pirms jūs sākat ārstēt slimnieku un domāt, kādas zāles viņam lietot, jūs no sākuma uzstādāt diagnozi, veicat analīzes. Proti, būtu jāveic visas šīs pārbaudes, lai noteiktu, vai šie uzņēmumi, šīs kompānijas vispār kvalificējas šim atbalstam.

Jūs ļoti mīlat runāt par tiesisko paļāvību, par tiesiskuma principiem, par to, ka mums tie ir jāievēro. Taču nez kāpēc, runājot par tiesiskumu, par tiesisko paļāvību, jūs visu laiku domājat tikai par šo OIK saņēmēju tiesiskajām interesēm. Bet kā tad ir ar sabiedrības tiesisko paļāvību uz to, ka, ja jau valsts ir kaut kādu tādu shēmu piedāvājusi, tad komersanti no savas puses ir izpildījuši visus savus pienākumus? Nekā tamlīdzīga atkal nav. Tieši otrādi. Tiek steidzami runāts: “Mēs jau neko nevaram darīt! Tiklīdz mēs viņus... Ja mēs viņus aiztiksim, viņi mūs, nedod Dievs, iesūdzēs tiesā!”

Ministra kungs! Jūs neesat padomājuši par šo sistēmu... varētu arī otra puse sākt iesūdzēt tiesā. Un tur būs nevis 10 tiesvedības, tur var būt tūkstošiem tiesvedību, un tās visas būs zaudētas... tā teikt, vienos vārtos... tā, kā šī sistēma ir uzkonstruēta.

Pirmā lieta, ko vajadzēja izdarīt šai darba grupai, - vajadzēja vispār tikt skaidrībā ar visu šīs sistēmas tiesisko pamatotību, par to, vai tai vispār ir pamats un kāds ir šis pamats. Tas, ko jūs darāt, - jūs tagad turpināt būvēt šo sistēmu uz šiem greizajiem pamatiem, cenšoties noslēpt tās prettiesiskās... visu šo prettiesiskumu, kas šinī sistēmā iemiesots. Un rezultāts? Tas, ko jūs darāt, - principā jūs tagad ejat uz to pašu scenāriju, kāds savulaik notika ar “ABLV Bank”. Ar OIK var notikt tas pats, kas notika ar “ABLV Bank”. Proti, atstājat iekšā kaut kādus aspektus, kas ir tiesiskā ziņā apšaubāmi, kur ir redzams, ka regulējums nav tiesiski pareizs. Rezultātā tas var vienkārši sagraut visu sistēmu un var ciest visi, kas atrodas tanī uz šiem nepareizajiem pamatiem būvētajā namiņā. Gan tie, kuri visu godprātīgi ir darījuši un kuriem tiešām būtu iemesls tiesiski paļauties, jo viņi no savas puses visu ir izdarījuši, gan visi pārējie. Lūk, tas ir tas virziens, kādā jūs pašlaik vedat visu to pasākumu, - uz tādu vienu lielu krahu! Un pēc tam tik tiešām pret valsti var vērsties ar pamatotām prasībām.

Ministra kungs! Vai jūs saprotat vienkārši to globālo katastrofu, ko jūs veidojat ar savu darbību saistībā ar OIK? (Dep. Dz.Zaķis: “Globālā katastrofa!”)

Jo - kas par to liecina? Mums bija, teiksim, kaut vai tā pati saruna... Ja mēs runājam par šīs sistēmas tiesiskumu...

Par šīs sistēmas tiesiskumu. Tad, ja mēs plašāk paskatāmies uz Eiropas Savienības tiesību normām, mēs redzam, ka jums šis atbalsts bija jāsaskaņo. OIK - tas ir valsts atbalsts, kurš saskaņā ar Eiropas Savienības tiesību normām būtu bijis pirms tā ieviešanas jāsaskaņo ar Eiropas Komisiju. Tas netika izdarīts. Vēl vairāk - tas netika darīts 10 gadus. (Dep. V.Spolīša starpsauciens.)

Saskaņā ar Eiropas Savienības tiesību normām atbalsts, kurš ir ticis īstenots, to iepriekš nesaskaņojot ar Eiropas Komisiju, ir nelikumīgs. Jūs saprotat, kādas sekas tas var radīt Latvijas valstij tagad? Un ja jūs to turpināt... (Dep. V.Spolītis: “Nav nekādu seku!”) Spolīša kungs, jums būs iespēja nākt šeit un runāt! Jūs izsakāt kaut kādus apgalvojumus, bet pēc tam baidāties tos pamatot. Nāciet šeit un pamatojiet!

Tālāk. Runājot par šīs sistēmas tiesiskumu, par OIK sistēmas pamatotību, viena puse - tie ir šie tiesiskie aspekti, kuriem es tagad pieskāros, otra - ekonomiskie. Ja mēs paskatāmies šos aprēķinus... Vakar mēs Pieprasījumu komisijas sēdē skatījām, arī jūs pats tur sēdējāt... Es domāju, ka jums vajadzēja rasties sapratnei, ka kaut kas īsti riktīgs tur nav. Tas, ko stāstīja Ekonomikas ministrijas ierēdņi, - mēģināja skaidrot acīmredzamus ekonomiskus absurdus. Mēģināja iestāstīt: “Ziniet, nav jau starpības, vai mēs indeksējam izdevumus ar inflācijas koeficientu vai ne... ar inflācijas procentu... No tā jau nekas nemainās!”

Iepazīstoties ar Eiropas Komisijas lēmumu par šo atbalsta shēmu, rodas pamatoti jautājumi. Vai tiešām tā atbalsta shēma, kas ir tikusi saskaņota ar Eiropas Komisiju, un tā atbalsta shēma, kas reāli tiek īstenota Latvijas valstī, ir viena un tā pati? Vai patiesībā Eiropas Komisija nav tikusi maldināta, lai visos iespējamos veidos tā dāsnā medusmaize, kas ir sarūpēta atsevišķiem komersantiem, - ar nosaukumu OIK - varētu turpināties tikpat dāsni?

Proti, ja mēs paskatāmies kaut vai šo pašu acīmredzamo lietu, kuru joprojām jūsu Ekonomikas ministrija aizstāv, - par to, kāpēc pārkompensācijas formulā netiek ņemts vērā viss atbalsts... Tā arī es neesmu saņēmis šo ekonomisko, loģisko pamatojumu - kāpēc, rēķinot, lai it kā novērstu šo pārkompensāciju... šo atbalsta līmeni, kāds pienāktos komersantam... kāpēc netiek ņemts vērā tas atbalsts, kas viņam ir gadiem maksāts pēc iepriekšējās atbalsta shēmas? Kā jūs zināt, daudzi ģeneratori sāka strādāt jau ļoti sen, gandrīz 10 gadus pirms iepriekšējās atbalsta shēmas. Un pēc būtības daudzi no viņiem ir pilnībā atpirkuši visas investīcijas. Savukārt Ekonomikas ministrija dāsni ar saviem Ministru kabineta noteikumiem ir paredzējusi komersantiem iespēju, ka ar jauno atbalsta shēmu, ar šo saskaņoto atbalsta shēmu, viņi var sākt atpelnīt visu no jauna. Proti, viņi ir pelnījuši, pelnījuši, pelnījuši, un tagad Ekonomikas ministrija ar saviem noteikumiem pasaka: tas viss, ko jūs līdz šim esat pelnījuši, pārdodot savu saražoto enerģiju, ir nulle, to mēs neņemam vērā, bet visas jūsu investīcijas, kas ir bijušas tanī laikā, mēs ņemam vērā un sākam atpelnīt par jaunu. Lai it kā rastos ilūzija, ka viss atbalsts tiek ņemts vērā, Ekonomikas ministrija uztaisījusi formulā tādu veiklu atrunu, ka vērā tiek ņemts arī investīcijām sniegtais atbalsts. Bet tas ir nenozīmīgs salīdzinājumā ar to atbalstu, ko saņēma komersants par savu saražoto enerģiju - gan par elektrību, gan par siltumu -, ja tā bija koģenerācijas stacija. Un tie ir entie miljoni!

Ministra kungs, šeit ir acīmredzami, kur tās krāpniecības notiek! Tātad ekonomiskais efekts, kaut vai no pašpatēriņa... Jūs taču droši vien zināt, ka pašpatēriņš koģenerācijas stacijām sastāda no 10 līdz 30 procentiem. Iedomājieties, kādas tās ir summas, kas tiek izkrāptas! Reāli izkrāptas! Un šeit runa nav tikai par šīm summām. Runa ir par faktu. Ja šāds fakts tiek konstatēts, komersants nekvalificējas atbalstam. Viņš ne tikai nekvalificējas atbalstam, ne tikai atbalsts būtu jānoņem, bet šis atbalsts viņam vispār nepienāktos un viņam varētu prasīt to atgriezt.

Un šeit būtu tieši pretēji - nevis jāturpina viņiem maksāt miljonus, bet viņiem tagad būtu mums jāmaksā miljoni par šīm nelikumīgajām shēmām, kuras jūs - Ekonomikas ministrija - turpināt piesegt ar abām rokām. Turklāt pretlikumīgā veidā, kā tas jums tika pierādīts iepriekšējā Pieprasījumu komisijas sēdē, izskatot pieprasījumu par šo pašpatēriņu. Ekonomikas ministrija ir sagatavojusi Ministru kabineta noteikumus, kas ir prettiesiski, ir pretrunā likumā noteiktajai augstākajai juridiskajai normai. Un pamatojums tam bija tāds: mēs zinām, ka tur notiek šī likuma pārkāpums, bet mēs nevaram sākt pārbaudīt, jo tad mums būs jāatņem atļaujas. Absurds!

Tātad, ja mēs runājam par darba grupu, jums bija jāsāk ar divām lietām. Pirmkārt, bija jābūt stratēģijai, stratēģiskam skatījumam, ko mēs darām ar visu šo jomu.

Otra lieta. Reāla diagnostika. Ja jūs taisāties... ja jūs tiešām gribat izārstēt, nevis ļaut, lai tā pūžņo, lai tā turpinās, jums vajadzēja uztaisīt reālu diagnozi, analīzes, ar ko tad tas slimnieks ir slims, kādas ir tās reālās slimības. Jūs to neesat izdarījuši, jūs to slēpjat. Kur ir šīs sistēmas tiesiskuma izvērtējums? Tas bija pirmais, ar ko vajadzēja sākt.

Tālāk. Ļoti savdabīgi ir tas, ar ko, kā jūs sakāt, šī darba grupa ir nodarbojusies. Jūs sakāt (citēju jūsu vārdus no intervijas): “Pašlaik mēs esam tikuši skaidrībā ar struktūru un atbalsta lielumiem.” Johaidī! Atbalsts jau ir gandrīz 20 gadus, taču tikai tagad, kad mēs esam samaksājuši ne vienu vien miljardu, bet entos, jūs sakāt, ka tagad beidzot esat tikuši skaidrībā. Ar ko tad? Par šī atbalsta lielumiem?

Tāpat darba grupa turpina skatīt OIK sistēmas makroekonomisko izvērtējumu. Johaidī, tas taču sen bija jāizdara! Jūs pēc būtības paši sev esat uzrakstījuši apsūdzību.

Un ļoti žēl, ka prokuratūra neuzzināja šos vārdus, pirms tā gatavoja savu iesniegumu Satversmes tiesai. Jo tas taču ir principiāls konteksts, kas būtu devis iespēju Satversmes tiesai pieņemt šo iesniegumu. Jo viena lieta ir pateikt: redziet, nav taisnīgi, ka mēs esam tik daudz... ka mums ir uzlikts šāds slogs. Šādu slogu tiešām Latvijas valsts varēja uzlikt saviem pilsoņiem. Bet, ja tā uzliek šādu slogu, tad otra svarīga lieta, kas bija jāparedz, - kā šis slogs tiek pārraudzīts, kontrolēts. Un tas nav izdarīts. Ja arī šo aspektu ņemtu vērā, tad, es esmu pārliecināts, Satversmes tiesa pieņemtu šo iesniegumu. Un šādu iesniegumu mēs visnotaļ drīz sagatavosim un iesniegsim. Un es esmu pārliecināts - mums izdosies panākt, ka Satversmes tiesa pieņems šo iesniegumu un sāks izskatīt.

Tālāk. Par darba grupu. Par citiem pasākumiem. Tātad tā vietā, lai tik tiešām sāktu ārstēt šo sērgu, jūs turpināt to piesegt, radīt ilūziju pirms vēlēšanām. Kaut vai tas pats leģendārais jūsu lēmums - gandrīz 80 miljonus, “Latvenergo” peļņu, novirzīt oikistu barošanai... (Starpsauciens.) Oikistu barošanai!

Tātad 80 miljoni ar vieglu roku tiek atdoti oikistu iebarošanai, lai uz vēlēšanām radītu ilūziju, ka oikistu loks ir samazināts.

Ministra kungs, ko jums vajadzēja darīt, ja jūs tik tiešām vēlējāties cīnīties pret šo sērgu? Jūs visu laiku stāstījāt: “Jā, bet Ekonomikas ministrijai nav resursu, nav kapacitātes visu to pārbaudīt!” Un, lūk, jums bija resursi - 80 miljoni. Paņemiet vienu miljonu no šiem 80 miljoniem un uztaisiet par šo naudu pārbaudes - kārtīgas pārbaudes! Ja jūs nezināt, ko pārbaudīt, es jums varu pateikt, ko un kā vajadzēja pārbaudīt attiecībā uz pašpatēriņu, uz siltumu, uz kurināmo, visas tās lietas, kuras ir zināmas, ar kurām ir problēmas atbalsta saņēmējiem. To viņi nevēlas pildīt, jo tas viņiem nav izdevīgi, jo viņus neviens nekontrolē. Un, iespējams, pēc šīs pārbaudes atklātos, ka problēma jau ir atrisināta! Tas OIK slogs būtu principā krities.

Otra lieta, ko jums vajadzēja izdarīt, - pārskatīt atbalsta formulas, paskatīties, cik naudas šim komersantam pienāktos saņemt un cik viņš ir saņēmis. Jo jūs šajos pašos Ministru kabineta noteikumos... jums tur ir uztaisīts, ka šajos izdevumos komersants var ielikt da jebko. Viņš var nopirkt sev džipu, viņš var aizbraukt uz Maldīvu salām, un mēs to visu apmaksāsim. Un tas viss būs tiesiski pamatoti saskaņā ar jūsu izdotajiem Ministru kabineta noteikumiem.

Kāpēc jūs to visu neesat darījis?

Tālāk. Es jau paredzu, kādi būs nākamie soļi, kas tūlīt tiks sperti darba grupā: jūs droši vien nāksiet ar fenomenālu priekšlikumu, ka vajadzētu atpirkt šīs saistības, un dāsni sāksiet to arī darīt. Tas ir, tiem komersantiem, kuri ir sapratuši, ka tad, ja šo sistēmu sakārtos, viņiem vajadzēs sākt pildīt visus atbalsta nosacījumus... viņiem tas vairs nebūs izdevīgi, jo viņi ir nodarbojušies ar to, ko mēs varam nosaukt par krāpšanos. Viņi sapratīs: ir izdevīgāk uzreiz visu to pārdot un dabūt naudu uzreiz, nevis censties kaut ko darīt. Es paredzu, ka tas būs viens no darba grupas priekšlikumiem, kādā veidā šo krāpniecību var piesegt uzreiz un kā viņi var nopelnīt uzreiz, negaidot un nestrādājot vairs visus tos gadus, kas viņiem ir atlikuši.

Tas, kas pašlaik notiek, - principā ir acīmredzams, ka OIK afēra tiek politiski piesegta, un tas viss joprojām turpinās. Un tas ved uz ļoti dramatisku rezultātu.

Kā es jau minēju, ministra kungs, jums nevajadzētu uztraukties tik daudz par tiesvedībām, kuras varētu būt no oikistu puses, jo principā, ja valsts parūpētos un liktu izdarīt visu to, kas ir viņiem jāizdara, tad, es domāju, daudzām tiesvedībām vienkārši vairs nebūtu nekāda pamata, jo vairs nebūtu, kam tiesāties. Drīzāk būtu tieši otrādi, šīs tiesvedības būtu ar pretēju zīmi - mūsu valstij būtu iespēja no oikistiem dabūt atpakaļ naudu. Nebūtu visa tā, ar ko jūs biedējat, turpinot to visu piesegt.

Un otrs, par ko es tomēr aicinu aizdomāties. Jūs turpināt piesegt Ekonomikas ministrijas prettiesiskās darbības, no kurām daudzas ir sāktas, pirms jūs kļuvāt par ministru. Jā, jūs par tām neesat atbildīgs, bet jūs esat atbildīgs par to, ka jūs turpināt piesegt tās. Lūk, tā ir jūsu atbildība! Jūs turpināt piesegt prettiesiskas darbības - darbības, kas nav sabiedrības interesēs. Un tā ir jūsu atbildība! Un tāpēc, ka jūs to nedarāt, šodien ir pamatoti pieprasīt jūsu demisiju. Jo jūs jau... Cik gadus jau esat ekonomikas ministrs? Jūs nevarat teikt, ka jūs neko nezinājāt, jo jums viss tika pateikts. Jums viss ir zināms. Šodien no šīs tribīnes jums vēlreiz saku, kas bija jāizdara. Un tas jums bija zināms jau krietnu laiku. Bet jūs neesat to darījis! Tieši otrādi - jūs darāt pretējo: visiem spēkiem cenšaties piesegt OIK afēru.

Un tāpēc mēs aicinām šodien atbalstīt mūsu iesniegto demisijas pieprasījumu... (Starpsaucieni.) Es domāju, ka šis balsojums būs ļoti simptomātisks - tas uzskatāmi parādīs, kas patiesībā notiek ar mūsu valsti.

Tas, par ko es runāju, - ka reālā demokrātija mūsu valstī nestrādā, mūsu valsts darbojas kā feodāla valsts, kas sadalīta starp feodāļiem, kuri vienkārši ignorē sabiedrības intereses, vienkārši domā, kā apmierināt savas vajadzības un kā turpināt slaukt savu sabiedrību, savu tautu.

Aicinu atbalstīt šo pieprasījumu.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Valdim Kalnozolam.

V.Kalnozols (ZZS).

Labdien, brāļi un māsas! (Starpsaucieni: “Sveiks, brāli!”; “Ar saulgriežiem!”) Sveiciens saulgriežu svētkos! Ļoti žēl, ka jūs neatbalstījāt Askolda Kļaviņa priekšlikumus, tad mēs šodien varētu svinēt savu tēvutēvu svētkus. (Starpsaucieni.)

Labi. Jūs vēlaties dzirdēt, ko es saku (Starpsauciens: “Nē!”), vai nevēlaties?

Sēdes vadītāja. Debatējiet, Kalnozola kungs! Nesarunājieties ar zāli, neuzdodiet jautājumus! (Troksnis. Starpsaucieni. Smiekli.)

V.Kalnozols. Mans sakāmais iekļausies 30 sekundēs. Es varu 14 minūtes pastāvēt šeit, man nav problēmas! (Smejas. Dep. A.Loskutovs: “No tribīnes jādebatē, nevar stāvēt!”) Es varu debatēt. Ja jūs gribat debatēt, es arī varu debatēt. Mēs visi debatēsim, zumēsim, būsim bišu stropā. Viss būs ļoti jauki, viss būs kolosāli! Kā saka, mēs parādīsim, kādi mēs esam. Mēs esam atnākuši šeit labi pavadīt laiku.

Man ļoti gribētos, lai mēs nenākam šeit labi pavadīt laiku, bet tomēr parūpējamies par tautas interesēm! (Starpsauciens.) Varu es izteikt savas domas? (Starpsauciens: “Protams!”) Okay? Varu? (Dep. I.Rībena: “Runā, ko vajag, un nesarunājies ar zāli!”) Paklusēsiet? (Dep. A.Bērziņš: “Runā, Valdi!”) Nē? Nu tad zumam tālāk! Tad zumam tālāk! (Starpsaucieni. Smiekli. Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.)

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Nu...

V.Kalnozols. Paldies, Mūrnieces kundze! Liels paldies jums!

Man liels lūgums: beidzam šos ministru demisiju šovus! Jā, liels lūgums: beidzam šos ministru demisiju šovus! (Starpsaucieni.) Dārgā opozīcija! Ja nāksiet ar konkrētiem priekšlikumiem, kā sakārtot valsts pārvaldi, lai tā ir valsts iedzīvotāju un labklājības interesēs, lai tā nav dažu, kuri vēlas iedzīvoties, interesēs, es kā pozīcijas deputāts būšu simtprocentīgi jūsu pusē un aktīvi cīnīšos, lai šie soļi... lai mūsu valsts iekārta sakārtojas, darīšu...

Bet uz doto brīdi (Dep. V.Spolītis: “Šobrīd! Pašlaik!”), dārgie draugi, tā ir nelietderīga tautas priekšstāvju...

Kārli, mans draugs mīļais! Jā...

Bet uz doto brīdi (Dep. L.Čigāne: “Nav tāda vārda!”) tā ir nelietderīga tautas priekšstāvju laika tērēšana atpazīstamības celšanai.

Esam labi saimnieki savā zemē! Mēs ticam - mums izdosies!

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrim Morozovam.

A.Morozovs (SASKAŅA).

Labdien, kolēģi! Labdien, Prezidij!

Kolēģi! Es, protams, pievienojos deputāta Ivara Zariņa bažām par OIK vērienīgo afēru un citiem ministra Ašeradena nedarbiem, taču vēlos sīkāk aplūkot citu, pavisam konkrētu ministra nodarījumu valsts ekonomikai un visai sabiedrībai, proti, nebeidzamo stāstu par vienu no lielākajiem rūpnieciskajiem uzņēmumiem Latvijā un pavisam noteikti - lielāko Kurzemē. Tas ir “Liepājas metalurgs”.

“Liepājas metalurga” maksātnespējas process ilgst jau divus gadus, ik mēnesi valstij prasot no 150 tūkstošiem eiro vasaras mēnešos līdz 250 tūkstošiem eiro mēnesī ziemā. Tie ir tikai uzturēšanas izdevumi! Valsts šajā maksātnespējas procesā neatgriezeniski jau ir zaudējusi ap 100 miljoniem, par ko atbildīgo nav. Neviens nav tiesāts, atlaists no darba, neviens ierēdnis pat nav saņēmis rājienu. Teiksiet: “Par ko rājiens, ja privāts uzņēmums bankrotējis?” Es nepiekritīšu.

Vakar mēs spriedām par tieslietu ministra demisiju, bet koalīcija nolēma pasargāt viņu, neskatoties uz haosu maksātnespējas nozarē. Šodien acīmredzot tas pats sagaida ministru Ašeradenu, jo roka roku mazgā.

Ja ar maksātnespēju viss skaidrs, tad - vai ministrs var paskaidrot, kādēļ tiek atraidīti investori, kuri vēlas rūpnīcu pirkt kā vienu veselumu? Vai atkal būs tāpat kā Sprūda “dzimtajā sētā”, tāpēc ka, pārdodot pa daļām, var labi nopelnīt no katras izsoles? Investori stāv rindā, vēlēdamies iegādāties veselu rūpnīcu ar visiem tās aktīviem. Kādēļ mēs šīs iespējas neizmantojam?

Var secināt, ka visu šo laiku Ekonomikas ministrijā investoru piesaistes process ministra vadībā ir bijis nekompetents, neprofesionāls un pat ļaunprātīgs, kā rezultātā valsts pilnībā zaudēs metalurģijas nozari un aktīvus. Lai gan ļoti vienkārši varēja rūpnīcu atjaunot, pašiem līdzekļus neieguldot, turklāt iegūstot simtiem darba vietu.

Ilgāk nekā gadu konsorcijs no Lielbritānijas, kurā ietilpst uzņēmumi British Steel, Greybull Capital un Baltic Metal Holding, vēlas iegādāties rūpnīcu un atjaunot tajā ražošanu. Strauji augošais British Steel ir šobrīd veiksmīgākais metalurģijas uzņēmums Eiropā, kurš izveidojās uz bankrotējušā Lielbritānijas uzņēmuma Tata Steel bāzes. British Steel ir pieredzējis maksātnespējīgu metalurģijas uzņēmumu reanimāciju, un miljardiem vērti ir aktīvi un finanšu līdzekļi, kurus tas investē metalurģijas uzņēmumu iegādē visā Eiropā.

Uzņēmuma plānos ir izveidot Liepājā lielu industriālo parku uz “Liepājas metalurga” bāzes, investējot ap 500 miljoniem eiro un izveidojot 2600 jaunu darba vietu.

Pagājušā gada nogalē konsorcijs British Steel izstājās no sarunu procesa, jo bija skaidrs, ka “Liepājas metalurga” pārdošanas process tiek gatavots vienam konkrētam pretendentam - starptautiskajam afēristam Igoram Šamisam, kura rīcībā nav neviena strādājoša metalurģijas kombināta un legālu finanšu līdzekļu, taču tas netraucēja Ašeradenam personīgi tikties ar Šamisu septiņas reizes.

Šī gada laikā, kad sarunas ar Šamisu izgāzās un visiem kļuva skaidrs, ka viņš pat neplāno uzsākt ražošanu, British Steel atkārtoti izteica piedāvājumu iegādāties visu “Liepājas metalurga” mantas kopību. Taču līdz pat šodienai Ekonomikas ministrija un personīgi Ašeradens, kurš 10.maijā tikās ar British Steel, velk laiku un nedara pilnīgi neko, lai pat uzsāktu sarunas ar britu konsorciju. Izvairās un melo.

Tikmēr “Liepājas metalurga” manta pa gabaliņam tiek izpārdota, un tūlīt pienāks mirklis, kad tā būs izpārdota tiktāl, ka vairs nebūs ražošanas palaišanai nepieciešamo aktīvu kopuma.

Kuram tas ir vajadzīgs? Protams, pirms vēlēšanām Ašeradens nevar publiski pateikt, ka viņam nekāds “Liepājas metalurgs” nav vajadzīgs, ka viņam šīs problēmas ir apnikušas un viņš vienkārši grib pārdot “Liepājas metalurga” aktīvus saviem draugiem un partijas sponsoriem, pretim saņemot ziedojumus VIENOTĪBAS pirmsvēlēšanu kasē, jo galvenais “Liepājas metalurga” aktīvu pircējs ir Uldis Pīlēns. Tāpēc ārvalstu investors tiek muļķots, kamēr tiek izpārdoti aktīvi, lai pēc tam pateiktu, ka diemžēl briti nepaspēja un šoreiz nekas nesanāca. Ka briti paši vainīgi, ka tik vēlu pamodās.

Par visu šo procesu neapmierinātību, protams, izteica arī Lielbritānijas vēstniecība, taču tas situāciju neglābs.

Tāpēc aicinu Ašeradenam atzīt savas kļūdas un atkāpties.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Inesei Aizstrautai.

I.Aizstrauta (ZZS).

Labdien, cienījamie kolēģi! Prezidij un ministru kungi! Man prieks, ka jūs esat apklusuši. Pārējie visi jau runā četrus gadus. Man šī izdevība ir bijusi mazāk, tāpēc es nevaru šobrīd nerunāt par būvniecības jautājumiem, kad mēs izskatām Ašeradena lietu.

Man ir jautājums: ko dara Ekonomikas ministrija? Vai vispār kaut ko citu Ekonomikas ministrija dara, kā tikai mēģina saregulēt OIK lietas? Arī šeit šodien runājam tikai par OIK. Varbūt ministram steidzami ir jāsakārto OIK lietas, lai nākamā valdība nevarētu apstādināt slaukšanas aparātu, ar kuru katru mēnesi no katras saimniecības, no katra elektrības patērētāja slauc un slauc naudu, lai daži indivīdi varētu to naudu tērēt savām vajadzībām. Tie daži, kas Ekonomikas ministrijas paspārnē Kampara un Pavļuta laikā tika pie gardā kumosa. Ekonomikas ministrijai citas nozares vairs nemaz neinteresē!

Bet jautājums - vai būvniecība ir sakārtota? Vai tiešām būvniecības nozarē viss ir kārtībā? 2017.gada janvārī trīs VIENOTĪBAS ministri sarīkoja preses konferenci, kurā ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens mums solīja leiputriju. Citēju: “Valsts gatava apgūt aptuveni miljardu eiro Eiropas Savienības fondu naudas, kuru ieguldīs dažādu objektu celtniecībā.” Būvniecības vēriens būšot tik plašs, ka vajadzēs iesaistīt tūkstošiem strādnieku. Lai nākotnē nebūtu jāatver robežas viesstrādniekiem, valsts grasās mācīt mazkvalificētus vietējos iedzīvotājus. Nākamajos gados līdz 2019.gadam būvniecības nozarē ieplūdīs milzīga nauda! 2017.gadā - 400 miljoni, 2018., tas ir, šogad - 600 miljoni. Būvniecības nozare strauji attīstīsies un būs nepieciešami vairāk nekā 7000 strādājošie. Kur viņi ir?

Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis labprāt dalījās ar informāciju par to, ko iecerējis būvēt savā pārvaldītajā jomā. (Tas par to pašu preses konferenci.) Zinātnisko institūtu infrastruktūras uzlabošanai paredzēts tērēt 116 miljonus, augstskolu būvēm - 40 miljonus, profesionālās izglītības projektiem - 82 miljonus, tikpat lielu summu novirzīt pašvaldību izglītības iestāžu būvniecībai. Kur tas viss ir? Vai kāds ir redzējis šo straujo izglītības un zinātnes iestāžu būvniecību?

Ašeradena kungs! Vispirms ir jāsakārto likumdošana un tikai tad jāķeras pie būvniecības. Varbūt jums liekas, ka būvniecības nozarē viss jau ir sakārtots pirms jums, kad ministri bija Atis Kampars, Daniels Pavļuts, Vjačeslavs Dombrovskis, Anrijs Matīss? Bijušais Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Juris Pūce, kura izveidotā partija “Attīstībai/Par!” reklamē jaunu politiķu ienākšanu politikā, māna vēlētājus, ka partijas biedri nekad nav bijuši politikā...

Ašeradens, uzsākot ministra darbu, Salaspilī sarīkoja tikšanos ar Rīgas un Pierīgas pašvaldību būvvalžu darbiniekiem. Apsolīja sakārtot nozari, būvniecības normatīvo bāzi. Visi cerējām, ka tas tiešām reiz notiks, bet... kā vienmēr: “Kā var nesolīt?” Nekas nav sakārtots līdz pat šodienai.

Un par Būvniecības likumu. Būvniecības likumu pieņēma 2013.gadā pirms Zolitūdes traģēdijas. Tad notika nenovēršamais un visas atbildīgās personas saprata, ka tikko apstiprinātais likums ir steidzami jāgroza. Jau 2014.gada 23.janvārī Saeima nobalsoja par šī likuma pirmajiem grozījumiem. Tajā reizē es no šīs tribīnes jau teicu, un to varat noklausīties un izlasīt Saeimas stenogrammās, ka Būvniecības likums ir Ekonomikas ministrijas brāķis. Tagad tam piekrīt daudzi. Tam kā pierādījums ir tas, ka Būvniecības likums līdz šodienai ir grozīts jau septiņas reizes un gandrīz vienmēr steidzamības kārtībā. Bet tie nebūt nav pēdējie grozījumi. Tie būs vēl un vēl, mums šeit būs jālabo no jauna Būvniecības likums, un tiks sagrozīti vairāk nekā 50 procenti. Un tā ministrs Ašeradens Būvniecības likuma grozījumu izstrādei 2017.gada 21.februārī ar rīkojumu Nr.44 izveidoja darba grupu. Darba grupa pagājušajā gadā atkal steidzamības kārtā izstrādāja tā saucamos ātros grozījumus, respektīvi, salika dažus komatus, bet būtisko atstāja uz septembri. Žēl tikai, ka nepateica, uz kura gada. Mēs cerējām, ka pagājušogad. Gads ir riņķī.

Es pati kā Latvijas Būvinženieru savienības pārstāve biju deleģēta strādāt šajā darba grupā. Cik darba grupas sēdes līdz šim brīdim ir notikušas pēc ātrajiem grozījumiem? Nezinu, bet mani uzaicināja tikai vienu reizi. Vai tas ir nopietni?

Būvniecības nozarē ļoti svarīgi būs nākamie grozījumi, kas noteiks būvniecības dalībnieku kompetenci un atbildību. Ir svarīgi noteikt pašvaldību būvvalžu kompetenci un atbildību, Būvniecības valsts kontroles biroja kompetenci un atbildību, būvniecības procesa dalībnieku atbildības sadalījumu (lai būvnieks un projektētājs atbild par savu padarīto darbu!), kā arī pasūtītāja interešu aizsardzību. Tas ir noteikts arī Valdības rīcības plānā Deklarācijas par Māra Kučinska vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai un Ekonomikas ministrijas rīcības plānā. Nozare izmisīgi gaida, bet Ekonomikas ministrija nevēlas sakārtot būvniecību, jo tā laikam kādam ir izdevīgāk darboties. Vai tiešām šajā zālē sēdošajiem liekas, ka ar likumdošanu būvniecības nozarē šodien viss ir kārtībā? Ikviens, kas pēdējā laikā ir nodarbojies ar kāda objekta būvniecību, saprot, ka birokrātija ir prātam neaptverams process. Bet ko par to saka ministrs? Neko nezinām, ministrija klusē.

Ministrijai nav laika iesniegt Saeimā pat tos Būvniecības likuma grozījumus, kurus Būvniecības valsts kontroles birojs jau ir sen sagatavojis attiecībā uz būvniecības informatīvo sistēmu - tā saukto BIS. Visi būvniecības procesā iesaistītie gaida, kad papīru vadāšana reiz beigsies un mēs varēsim strādāt tā, kā pienākas strādāt 21.gadsimtā. Tā, kā strādā mūsu tuvākie kaimiņi Igaunijā un Lietuvā. Bet mēs vēl joprojām projektus pārvadājam ar piekabēm, tērējam papīrus un nogruzījam būvvaldes.

Ministram vajadzēja iepazīties arī ar parlamentārās izmeklēšanas komisijas ziņojumu par Zolitūdē notikušās traģēdijas cēloņiem. Tur smalki ir izanalizētas ne tikai minētās politiski vainīgās personas, bet arī likumdošanas, normatīvās bāzes nepilnības. Tur ir pateikts, kas ir jāmaina likumdošanas aktos, lai nelaimes neatkārtotos, lai samazinātu birokrātiju un lai būvēm būtu gan fiziskā, gan juridiskā drošība. Ziņojumā ir arī skaidri pateikts, ka jāmaina Būvniecības likuma 12.pants, nosakot būvvalžu atbildību. Būvvaldes nespēj tikt galā ar esošajiem resursiem, ar likumā noteikto pienākumu daudzumu un atbildību. Būvvaldēs trūkst speciālistu, nevar atrast darbiniekus. Būvniecības jomā notiek arī milzīgi brīnumi, pārkāpumi. Piemēram, māja-kuģis. Piecas ministrijas pirms pusgada bija iesaistītas jautājuma risināšanā un skaidrošanā: māja vai kuģis? Ministrs Ašeradens pieņēma darbā valsts sekretāru būvniecības jautājumos, speciālistu, kurš ir ieguvis izglītību jūrniecībā. Varēja jau pajautāt savam padomniekam kuģa jautājumos, varbūt šis speciālists zina vislabāk.

Nozare gaida daudzus jo daudzus normatīvos aktus, kas palīdzētu sakārtot nozari. Bet diemžēl nekas nenotiek. Nozare gaida arī jaunus vispārīgos būvnormatīvus, kas ir kā ābece katram būvniecības dalībniekam. Tos Ekonomikas ministrija sāka grozīt jau pirms diviem gadiem. Tad saprata, ka tur ir jāmaina vairāk nekā divas trešdaļas, un nolēma virzīt kā jaunu normatīvo aktu. Nolēma, bet nevirzīja. Kāpēc atkal kavēšanās? Kur ir šis normatīvais akts? Šobrīd visi turpina strādāt pēc veciem noteikumiem, zinot, ka tajos divas trešdaļas ir brāķis. Vai tas nozīmē, ka mēs visas būves būvējam tā, ka drošība ir tikai vienai trešdaļai? Pirms diviem gadiem es biju sagatavojusi vizuālu pārskatu par veicamajiem grozījumiem vispārīgajos būvnormatīvos (daži no klātesošajiem to ir redzējuši). Bet līdz šim brīdim nekas nav mainījies. Visi joprojām lecam pa vecam. (Starpsauciens: “Uz augšu!”)

Es esmu atnesusi šo rulli, kurā ir 15 metri... Vispārīgie būvnormatīvi... (Rāda rulli. Starpsauciens: “Ooo!”) Ar zaļu krāsu ir izsvītrots tas, kas tur ir jāsvītro ārā, un sarkanā krāsā ir jaunie grozījumi. Tāds izskatās šis normatīvais akts. (Starpsauciens: “Uzdāvini ministram!”) Ar šādu dokumentu strādā visas būvvaldes un visi būvniecības speciālisti! Vai jums liekas, ka tas ir nopietns darbs? Vai šādā veidā var strādāt? Divus gadus ar šitik nepilnīgu normatīvo aktu jāstrādā visiem būvniecības dalībniekiem! Šeit man ir 15 metri - šāds dokuments. (Starpsaucieni: “Demisiju!”; “Ģeniāli!”)

Es ceru, ka ministrs līdz šīs Saeimas beigām sagatavos vajadzīgos grozījumus un iesniegs apstiprināšanai Saeimā. Šodien es balsošu par valdības saglabāšanu. (Starpsauciens: “Ooo!”; “Ūūū!”)

Paldies par uzmanību. (Starpsaucieni. Zālē troksnis.)

Sēdes vadītāja. Debates turpināsim pēc pārtraukuma.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu!

Saeimas sekretāra biedram Gunāram Kūtrim tiks dots vārds reģistrācijas rezultātu paziņošanai, kolīdz tie būs sagatavoti.

Vārds paziņojumam deputātam Sergejam Potapkinam.

S.Potapkins (SASKAŅA).

Cienījamie kolēģi! Dzeltenajā zālē notiks deputātu grupas sadarbībai ar Ķīnas parlamentu sanāksme. Lūdzu, atnāciet!

Sēdes vadītāja. Vārds paziņojumam deputātam Jānim Tutinam.

J.Tutins (SASKAŅA).

Kolēģi! Pēc piecām minūtēm Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas telpās notiks Mājokļa jautājumu apakškomisijas sēde.

Sēdes vadītāja. Vārds paziņojumam deputātam Borisam Cilevičam.

B.Cilevičs (SASKAŅA).

Cienījamie Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputāti! Pēc piecām minūtēm lūdzu sanākt uz komisijas sēdi komisijas telpās.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds Gunāram Kūtrim reģistrācijas rezultātu paziņošanai.

G.Kūtris (12.Saeimas sekretāra biedrs).

Cienījamie kolēģi! Šobrīd nav reģistrējušies: Inesis Boķis, Einārs Cilinskis, Artuss Kaimiņš, Ojārs Ēriks Kalniņš, Aleksandrs Kiršteins, Ivans Klementjevs, Rihards Kols... ir, Līga Kozlovska... ir, Inese Laizāne, Anrijs Matīss, Aivars Meija, Jānis Upenieks un Jānis Vucāns.

Sēdes vadītāja. Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(Pārtraukums.)

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 12.Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Aicinu ieņemt vietas Sēžu zālē.

Turpināsim Saeimas 2018.gada 21.jūnija sēdi.

Darba kārtībā - lēmuma projekts “Par neuzticības izteikšanu ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam”.

Turpinām debates.

Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J.Stepaņenko (SASKAŅA).

Godātie kolēģi! Augsti godātais ministra kungs! Papildus tam, ko mani kolēģi šodien par jums, par jūsu (Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.) darbiem un nedarbiem jau ir pastāstījuši, es vēlos pieskarties arī kādai citai tēmai, kura mums šodien ir darba kārtībā. Un tas ir likumprojekts “Dzīvojamo telpu īres likums”.

Es gribu pajautāt Ašeradena kungam - ļoti labi, ka ir šodien tāda iespēja -, kāpēc viņš ir atnesis uz Saeimu tādu brāķi. Kāpēc ministrs uzskata, ka Saeima ir tāda maģiska laboratorija, kur gan jau kaut kā sašmorēs to, ko ministrija jau ir gadiem ilgi marinējusi?

Es tiešām nesaprotu, kāpēc ar šādu rīcību, ministra kungs, bija jārada vēl lielāka neuzticēšanās Saeimai vai lielāka neuzticēšanās valdībai, jo, manuprāt, jūs neesat pat iznācis aprunāties pie denacionalizēto namu īrniekiem, kuri ir vairākas reizes piketējuši pie Ministru kabineta, kuri arī uz Saeimu ir nākuši un rakstījuši vēstules. Es tiešām nesaprotu, kas jums liek to darīt. Denacionalizēto namu īrnieku skaits nav apzināts, nav sakārtots pārcelšanās pabalstu jautājums jau kopš 2009.gada.

Un jūs šobrīd esat vienkārši atnesis uz Saeimu negatavu likumprojektu un nekādā veidā to pat necenšaties aizstāvēt. Tā ir tāda miegaina pašpaļāvība un neticama augstprātība.

Es aicinu jūs izskaidrot šo jautājumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Astrīdai Harju.

A.Harju (VIENOTĪBA).

Labdien, cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātā Saeima! Godātie ministri!

Šodien, runājot par demisijas pieprasījumu, katrs runāja par to nozari, kuru vairāk pārzina un kura viņam rūp. Es šobrīd vairāk pieskaršos obligātā iepirkuma komponentes tēmai, jo ar to saskaros, strādājot Pieprasījumu komisijā.

Biju domājusi sākt savu runu citādā formātā, bet Zariņa kunga garais stāstījums, kas katrā komisijas sēdē arī tiek klāstīts... un sākotnēji es tiešām ar ļoti lielu apbrīnu un interesi klausījos Zariņa kungā kā zinošā ekspertā, un viņš arī šāds zinošs eksperts ir. Bet tagad es vairāk brīnītos par to, ja viņš šo jomu nepārzinātu. Jo atšķirībā no mums viņš daudzus gadus ir strādājis Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā un arī bijis tās vadītājs. Līdz ar to pārzina šo jomu niansēs un ir strādājis arī pie obligātā iepirkuma komponenšu metodikas, tieši pie cenu izstrādes.

Un es atradu tādu interesantu interviju. Tā ir publicēta lvportals.lv 2011.gada 24.janvārī. Tiek intervēts Ivars Zariņš, tobrīd Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes priekšsēdētājs. Viņam jautā: kāpēc regulators pieņēma šajā smagajā krīzes periodā 10 procentu kāpumu obligātā iepirkuma komponentes maksājuma pozīcijai? Un citēju: “Jums vajadzētu paklausīties, ko saka regulējamā uzņēmuma pārstāvji un kādām sasārtušām sejām viņi šeit sēž, paužot gluži pretējo - bez tarifu celšanas uzņēmumā viss tūliņ sabruks!” Tātad es saprotu, ka jūs saprotat... Nē, tas ir par OIK. Jūs saprotat arī otru pusi šai drēbei - oderes pusi. Un saprotat, ka viens pats jūs lēmumus arī nevarat pieņemt. Tāpat kā ministrs nevar viens pats pieņemt Ministru kabineta noteikumus. Ir saskaņošanas process, kas ir diezgan sarežģīts un grūts. Bet, vairāk runājot par šo tēmu, man gribas jautāt. Jūs pēc tam aizgājāt - jūs 2011.gada oktobrī ievēlēja Saeimā. Tieši no šī vadītāja posteņa jūs ienācāt Saeimā, un tajā brīdī jūs arī teicāt, ka OIK ir slogs tautsaimniecībai un slogs patērētājiem. Bet septiņus gadus jūs ar šo slogu nestrādājāt. Un tikai tagad, tuvojoties Saeimas vēlēšanām, tas kā lavīna gāžas pār Ekonomikas ministriju un būtībā bloķē Ekonomikas ministrijas darbu. (Dep. V.Spolītis: “Precīzi!”) Līdz ar to pārējās nozares patiesi... Vai var visām tām sekot, ja Pieprasījumu komisijā mēs esam skatījuši no pagājušā gada oktobra 14 pieprasījumus ekonomikas ministram ar 62 jautājumiem, kuru saturā būtībā ir vairāk nekā 600 jautājumu? Ekonomikas ministrijai ir jākoncentrē visi savi spēki, lai faktiski šo lavīnu... ar šo lavīnu tiktu galā. (Dep. J.Ādamsons: “Un kas vainīgs? Ivars?!”)

Vai tā šo mantojumu nesaņēma no iepriekšējiem? (Dep. J.Ādamsons: “A kurš pirms tam bija?”) Es vēlreiz atgādinu par enerģētikas stratēģiju. 2005.gada 5.maijā 73 deputāti nobalsoja par Elektroenerģijas tirgus likumu, kas nosaka alternatīvās enerģijas ražošanu un paredz, ka 2020.gadā 49,3 procentus no patērētās elektroenerģijas patērētājiem segs šī alternatīvā elektroenerģija. Mēs vēl esam ļoti tālu līdz tam. Tātad, izejot no šīs pozīcijas, mēs devām mandātu un tiesisku paļāvību šo ražotni attīstīt.

Bet, runājot par ekonomikas ministra un ministrijas darbu, ļoti dīvaini, ka šī demisijas pieprasījumu lavīna nāk tieši tajā brīdī, kad ekonomikas ministrs tiešām aktīvi darbojas, lai likumīgā, tiesiskā ceļā tiktu sakārtota obligātā iepirkuma komponentes būtība un jēga. Kopš OIK skandāla no pagājušā gada oktobra ir anulēta 21 licence ražotnēm. (Starpsauciens: “No cik simtiem?!”) Un 2017.gada vasarā ekonomikas ministra vadībā beidzot tika ar Eiropas Komisiju saskaņots 10 gadu garumā nesaskaņotais regulējums par valsts atbalstu alternatīvās enerģijas ražošanai. Eiropas Komisija norāda, ka dalībvalsts nav ievērojusi procesuālo kārtību, bet šis atbalsts nav pretrunā ar dalībvalsts iekšējo elektrības tirgu, un līdz ar to lemšanu atstāj dalībvalsts ziņā. Ar šo pamatojumu mūsu valdība izveidoja darba grupu, kas strādā, lai likumīgā ceļā obligātā iepirkuma komponenti mazinātu vai izslēgtu.

Un ir vēl virkne citu pasākumu obligātā iepirkuma komponentes maksas mazinājumam patērētājiem.

Līdz ar to aicinu Saeimu noraidīt šo demisijas pieprasījumu un ļaut ekonomikas ministram obligātā iepirkuma komponentes sistēmu sakārtot, kā arī sakārtot nozarē tās lietas, par kurām šeit tika runāts.

Paldies. (Frakcijas VIENOTĪBA aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam.

A.Ašeradens (ekonomikas ministrs).

Labdien, cienījamie deputāti! Paldies par iespēju uzstāties šeit. Iepriekšējā reize bija 8.martā, un man nav īpaši daudz jaunu ziņu, ko es varētu pateikt. Es gribu atgādināt to, ko es teicu.

Es joprojām uzskatu, ka OIK sistēmas ieviešana bija fundamentāla makroekonomiska kļūda, kas ir jālabo, un par šo kļūdu ir atbildīgs gan Kalvīša kungs, gan Godmaņa kungs, īpaši Godmaņa kungs, kurš ar 2009.gadā pieņemtajiem Ministru kabineta noteikumiem... īpaši tad, kad šī valdība bija demisionējusi... atvēra vaļā visus šos elles vārtus, kurus tiešām sešas valdības ir mēģinājušas kaut kādā veidā savākt kopā.

Tālāk. Es no šīs tribīnes vērsos pie premjerministra, runāju par to, ka vairāk vai mazāk Ekonomikas ministrija savas iespējas ir izsmēlusi un ka mums ir jāvērtē šī situācija daudz plašāk, un aicināju izveidot augsta līmeņa ekspertu darba grupu, kura risinātu jautājumu par OIK sistēmas atcelšanu. Šādu mandātu es esmu saņēmis, tātad valdība ir pieņēmusi lēmumu, un es gribu teikt, ka pirmo reizi 20 gadu vēsturē, kopš OIK sāga ir sākusies, Latvijas valdība ir devusi darba grupai ļoti striktu mandātu.

Pirmkārt, izvērtēt OIK sistēmas makroekonomisko ietekmi.

Otrkārt, izstrādāt scenāriju, kādā veidā atteikties no šīs sistēmas.

Treškārt, izvērtēt iespējas, kādā veidā valdība... valsts var izpildīt saistības, kādas tā ir pieņēmusi pret Eiropas Komisiju.

Attiecībā uz komisijas darbu es gribu teikt: parasti saka, ka komisijas tiek izveidotas, lai novilcinātu laiku, turpretim šī ir pilnīgi pretēja situācija. Mums tiešām ir izdevies salikt kopā 24 ekspertus - augsta līmeņa ekspertus. Šajā darbā piedalās, piemēram, Finanšu ministrijas valsts sekretāre, kā arī LTRK un LDDK vadība. Un tā es varētu saukt visdažādākās asociācijas - siltuma ražotāju, rūpnieku - un visus iespējamos locekļus, kas tajā ir iesaistīti. Mēs visi strādājam.

Tas, ko mēs esam izdarījuši. Mēs tūlīt pabeigsim darbu pie makroekonomiskā izvērtējuma. Šeit nav nekādu lielu pārsteigumu. Tas, ko mēs ieraudzījām kopumā: Latvija ir, es teiktu, viena no nabadzīgākajām Eiropas Savienības valstīm, kas ir atļāvusies visdāsnāko atbalstu elektroenerģijas, zaļās elektroenerģijas, ražošanai. Ja mēs salīdzinām ar citām valstīm, kaut vai ar mūsu kaimiņvalstīm, - tur tas ir vismaz par divām trešdaļām mazāks.

Un tātad šī enerģija tiek ražota, un šis makroekonomiskais izvērtējums, papildus vēl piesaistot zinātniekus - gan Latvijas, gan arī starptautiskus zinātniekus... mums ir diezgan skaidra tā situācija, kādā veidā šī zaļās enerģijas lieta Latvijā risināma. Katrā ziņā ne tādā veidā, kā tā ir risināta līdz šim. Par to nav šaubu.

Nākamais. Darba grupa šobrīd strādā pie dažādu instrumentu izstrādes, ar kuriem var samazināt OIK ietekmi uz tautsaimniecību, un šobrīd ir definēti vismaz 14.

Nākamajā darba grupas sēdē, kas ir paredzēta nākamnedēļ, mēs strādāsim pie OIK atcelšanas scenārijiem. Tātad darba grupa definēs OIK atcelšanas scenārijus.

Šinī gadījumā es gribu teikt, ka šī ziņa, manuprāt, no medijiem bija ļoti neveikla. Bija intervēti cilvēki, kuri tiešām pārstāv nozari. Protams, viņi teiks: “Mēs gribētu ne vien to, kas ir, bet vēl vairāk.” Nav šaubu! Nav šaubu, ka viņi teiktu, ka OIK nav atceļama.

Es tādu viedokli nepārstāvu nekādā veidā, un es gribu teikt, ka es izpildīšu pilnā mērā to, ko valdība man ir uzdevusi, šo mandātu. Iesniegšu trīs lietas: makroekonomisko izvērtējumu (šobrīd tas ir ļoti negatīvs šai sistēmai); otrs - OIK atcelšanas scenāriju, ko arī iesniegšu laikā, kā arī strādāsim pie tā, lai mēs varētu izpildīt savas starptautiskās saistības.

Tā ka tik tālu mēs esam darījuši.

Tagad par Zariņa kungu.

Paldies, Zariņa kungs! Jūs mūs esat astoņus mēnešus pamatīgi nodarbinājis. Mēs esam strādājuši, lai atbildētu uz 600 jautājumiem. Jāteic, ka manā politiķa praksē neesmu redzējis šādu jautājumu gūzmu. Un es gribu lūgt... Izmantojot šo tribīni, es gribu lūgt arī Juridiskajai komisijai izvērtēt, vai tiešām tā var darīt. Jo, godīgi sakot, ja 48 stundu laikā jāatbild uz 19 jautājumiem, tas ir sarežģīti, un, godīgi sakot, viss attiecīgais ministrijas sektors tiešām ir nodarbināts galvenokārt ar atbildēm uz šiem jautājumiem. Un ir jādomā, vai tas nav jādara kaut kādā citādā formā. Bet katrā ziņā es gribu Zariņa kungam teikt: paldies, Ivar, tas tiešām ir palīdzējis. Mēs esam ļoti daudzus jautājumus apskatījuši pilnīgi citā gaismā.

Un es gribu runāt par divām daļām.

Pirmā daļa. Ja mēs, Zariņa kungs, runājam par afēru un piesegšanu, lūdzu... To jau teica Brigmaņa kungs, kad mēs skatījām šos jautājumus Pieprasījumu komisijā.... Lūdzu, ja tās ir krimināla rakstura darbības... Ir Ģenerālprokuratūra, ir policija - lūdzu, vajag vērsties tur! Un es ceru, ka pēc pilnas likuma bardzības visi atbildēs.

Attiecībā uz lietām, par ko mēs šeit esam runājuši, - par kontroli un... Savu vārdu esmu turējis. Tātad pirmās 40 stacijas ir pārbaudītas, 21 no tām ir atceltas licences, vēl četrām stacijām tās ir izvērtēšanas stadijā; pārējās ir pielaistas darbam. Attiecībā uz pārējām 400 es teicu, ka tiks veiktas pārbaudes pa pilnu perimetru. Pieņemtie Ministru kabineta noteikumi Nr.262 ļauj... patiesībā elektroenerģijas publiskais tirgotājs ir uzsācis pārbaudes un noteiktā kārtībā saskaņā ar šiem Ministru kabineta noteikumiem veiks visu staciju atbilstības pārbaudes, ko paredz šie noteikumi. Tas tiks izdarīts, un jau šogad mēs redzēsim pirmos rezultātus.

Attiecībā uz noteikumiem Nr.262 es gribu teikt, ka nav tā, ka ministrs var parakstīt papīru un rīt pieņemt Ministru kabineta noteikumus. Ministru kabineta noteikumi tiek saskaņoti ar ministrijām, notiek politiskas debates, lai par tiem vienotos. Un jāteic, ka tas nebūt nebija viegls process, tas gāja ļoti ilgi, un arī nozare nebūt nesnauda un cīnījās ļoti būtiski par savām interesēm.

Bet es gribu teikt, ka ir dažas lietas, kas ir milzīgi ieguvumi pret to, kas bija līdz šim.

Tātad pirmā izmaiņa, kas ir bijusi un ir mainījusi... arī nozares lobiju pārstāvji... Tātad līdz šim liela daļa šo koģenerācijas staciju... tām pat nebija pienākuma pārdot šo siltumu. Nebija pienākuma pārdot siltumu, lai gan tā ir koģenerācijas jēga: vispirms jau jāražo siltums un tikai tad - enerģija. Līdz šim tas fokuss bija uz absolūti dāsnu enerģijas iepirkumu un nebija nekādas intereses par siltuma pārdošanu. Tas ir mainīts, un tas ir uzlikts kā pienākums.

Otrs. Pretēji tam, kas šeit tiek diskutēts, ir izveidots ļoti strikts mehānisms, kā tiek atceltas tiesības uz valsts atbalsta saņemšanu. Ir nepareiza izejviela... tātad, ja ir nepareiza tehnoloģija un ja ir nepareizs, neadekvāts pašpatēriņš, ja ir pārkāpumi pašpatēriņā. Šis ir strikti noteikts. Un tātad ir atteikums par šo te... par atteikumu stacijas darbībai...

Kādēļ pēc gada pieņem šo kritiku? Bet, es gribu teikt, tas bija ļoti smaga kompromisa rezultātā... lai iegūtu šos Ministru kabineta noteikumus. Tātad izdevās tos pieņemt, un tie darbojas un tiks realizēti.

Attiecībā uz to, ko Zariņa kungs teica par šo IRR komponenti, varu piekrist, ka šajā virzienā ir daudz iespēju to pilnveidot, ir pilnīgi jauna metode peļņas ierobežošanā. Šobrīd atrodamies darba grupas ietvarā un veicam pārrunas ar regulatoru, lai tas pārņemtu šo IRR uzraudzības sistēmu vai nu daļēji, vai pilnībā. Liekas, tas būtu visefektīvākais modelis, ja regulators turpmāk noteiktu šos jautājumus. Tā ka es viennozīmīgi Zariņa kungam varu piekrist, ka tas ir virziens, kurā ir jāstrādā. Un mēs to arī darīsim.

Attiecībā uz jautājumiem, kas tika uzdoti par būvniecības lietām. Aizstrautas kundze, es galīgi jums nepiekritīšu. Attiecībā uz būvnormatīviem jāteic, ka no 20 būvnormatīviem trīs ir izmainīti. Pieminēšu kaut vai vienu no tiem - tas ir jautājums par ugunsdrošību. Līdz šim Latvijā nebija atļauts būvēt koka ēkas, kas augstākas par diviem stāviem, turpretim šobrīd... Jaunais būvniecības normatīvs atļauj būvēt daudzstāvu koka ēkas. Šī apbūve... tā ir šobrīd viena no straujāk augošajām nozarēm Eiropā, un Latvija arī varēs tajā līdzdarboties. Un šobrīd jau veidojas vesela ekosistēma ar daudzstāvu koka apbūvi, un Latvijas kompānijas var piedalīties eksportā, kā arī būvēt šeit Latvijā.

Attiecībā uz Būvniecības likumu. Parlamentā ir iesniegti trīs grozījumi. Un man liekas, ka Būvniecības likums, cik nu es atceros sevi gan parlamentārajā praksē, gan ministra praksē, nebūs pabeigts nekad. Izmaiņas tajā notiek nemitīgi. Trīs grozījumi jau šobrīd ir iesniegti. Arī attiecībā uz atbildības sadalījumu grozījums ir pabeigts. Un es gribu teikt, ka būvniecībā nav tikai būvvaldes, būvniecības procesā ir ļoti daudz dalībnieku.

Vienu lietu gan, es uzskatu, ir izdevies izdarīt ļoti labi - ir pabeigta jaunā būvniecības informācijas sistēma. Un tūlīt Ministru kabinets apstiprinās ieviešanas datumu (cerams, tas būs no augusta). Tātad tā ir pilnā darba kārtībā, tā ir palaižama. Un man likās ļoti svarīgi, ka tikšanās laikā LPS ļoti augsti... visi būvvalžu vadītāji novērtēja šo sistēmu un aicināja pēc iespējas ātrāk to ieviest. Mums drīzāk svarīgs ir jautājums: ar kuru brīdi ir obligāts pienākums šos dokumentus ievadīt sistēmā digitāli?

Jāsaka gan, ka viena problēma šeit ir - Rīgas būvvalde būtiski izvairās no šī jautājuma. Mēs ceram, ka mēs kompromisu atradīsim nākamā gada laikā. Rīgas būvvaldei, protams, nekāda transparence neinteresē, un tā vēlētos paturēt esošo sistēmu pietiekami ilgi.

Tā ka es gribu teikt, ka es šajā ziņā nepiekrītu. Attiecīgie normatīvi tiek mainīti, un Būvniecības likuma grozījumi notiek, turklāt tie notiek ciešā sadarbībā ar nozari.

Un vēl es gribu teikt, ka... es gribu, Aizstrautas kundze, teikt, ka varbūt tiešām mēs esam pievērsuši mazāk uzmanības būvvaldēm. Tā man ir bijusi svarīga nozare. Nozare aug šobrīd milzīgā ātrumā - 35 procentu pieaugums. Ir, ko turēt! Bet ir arī problēmas... nozarē ir milzīgas problēmas. Viena no tām ir ēnu ekonomika, un šeit Ekonomikas ministrija ir strādājusi ļoti, ļoti daudz, virzoties uz priekšu ar koplīgumu, kas paredz minimālo atalgojumu nozarē, paredz elektronisko darba laika uzskaites sistēmu un daudzas citas lietas. Pavisam - 13 pasākumi, kas vērsti uz tiešām jaunu, pilnīgi cita līmeņa sadarbību nozarē, un, manuprāt, tas ir ļoti svarīgi.

Attiecībā uz būvniecību. Jā, tā ir taisnība - būs vajadzīgi jauni cilvēki. Tātad Rail Baltica vismaz būs jāmobilizē apmēram 7000 cilvēku. Tas ir neizbēgami. Plānojam, strādājam arī pie tā, lai šos jautājumus balansētu, bet katrā ziņā es neredzu, ka nozare varētu samazināties, tā tikai augs nākamajos gados, un šeit es neredzu nekādas problēmas.

Man tika uzdots jautājums par topošo Īres likumu. Šis ir sen gaidīts likums, un tas ir ļoti svarīgs likums. Paldies. Tika skatīts jautājums par denacionalizēto namu īrniekiem. Mana pozīcija ir ļoti skaidra - mums šis parāds ir jāsamaksā, un es arī premjeram pieteicu šo lietu, un premjers arī piekrita tajā brīdī. Liekas, arī budžetā ir izdarīta rezervācija šim jautājumam. Un tātad, kā jūs atceraties, tas ir kopējais maksājums, kas jāmaksā pašvaldībai kopā ar valdību: puse - pašvaldībai, puse - valdībai. Tā ka šis parāds ir jānokārto, tur nav ne mazāko šaubu.

Bet ir arī otrs parāds, kas mums jānokārto sabiedrībai, - mums ir jāveido skaidrs īres tirgus uz skaidriem noteikumiem. Un likumā šeit es neredzu nekādu brāķi. Likums skaidri nosaka, kādas ir īrnieku un izīrētāju tiesības, un šeit tas darbojas. Tā ka, es domāju, šī ir ļoti svarīga lieta.

Vēl trešais šajā sakarībā. Es gribu pieteikt vēl vienu lietu, ko mēs varbūt esam palaiduši garām daudzu gadu garumā. Tā ir mājokļa problēma. Mēs redzējām, kā tā aug - šī problēma - tajā brīdī, kad valdība izveidoja programmu jaunajām ģimenēm, kurām ir jāiegādājas dzīvokļi. Pieprasījums ir milzīgs. Tātad mēs esam šobrīd jau apmierinājuši vairāk nekā astoņu tūkstošu jaunu ģimeņu vajadzības.

Un parādījās vēl viena problēma, kurai mēs tiešām šinī brīdī īsti vēl neesam gatavi, bet, liekas, pirmie risinājumi ir. Tātad mums ir nepieciešami jauni mājokļi reģionos. Jauni mājokļi. Cilvēki atgriežas, turklāt lielā skaitā. Es apskatījos. Emigrācijas saldo ir uzlabojies par pieciem tūkstošiem. Cilvēki jau brauc atpakaļ, viņi meklē jaunas, modernas dzīvesvietas. Reģionos ļoti strauji attīstās rūpniecība, un šobrīd mēs redzam kaut vai to jauno... (Starpsauciens: “Kurā reģionā?”) Valmiera, Smiltene, Cēsis... ja mēs skatāmies, ir milzīgi pieaudzis pieprasījums. Tur ir nepieciešami vairāki tūkstoši jaunu dzīvokļu.

Ja mēs skatāmies to pašu Latgali, Rēzeknē ir izcili izmainījies migrācijas saldo. Šobrīd ir neitrāls iedzīvotāju pieaugums. Un es gribu teikt, ka tas ir saistīts ar Latvijā strauji pieaugošo atalgojumu. Tas aug 10, vairāk nekā 10 procentus gadā. Un mēs redzam, ka Igaunijā, kur šobrīd vidējā alga pārsniedz 1200 eiro, ir pozitīvs iedzīvotāju pieaugums. Mums ir jāgatavojas arī tam pašam. Un šobrīd mēs esam vienojušies ar Latvijas Attīstības finanšu institūciju Altum un premjerministru par pašvaldību vai valdības jaunu īres dzīvokļu celtniecības programmu, tās pirmo kārtu. Es ceru, ka jūlijā mēs to varēsim sākt īstenot, un tādēļ es gribu teikt, ka šāds īres regulējums ir ļoti svarīgs. Tas ir ļoti svarīgi - skaidrs īres regulējums.

Un es gribu teikt, ka attiecībā uz to, ko jūs pieminējāt, Stepaņenko kundze, par šīm kompensācijām, nav šaubu - tās ir jāsamaksā. Tas ir bijis valdības parāds. Līdz krīzei tās tika maksātas. Pēc tam, atjaunojot... kopā ar šo likumu... noteikti tas ir jādara, un man nav šaubu šajā jautājumā.

Tā ka šīs būtu varbūt atbildes uz jautājumiem, kas man tika izvirzīti.

Nobeigumā es gribu teikt, ka mums drusciņ ir jāraugās uz sistēmu kopumā.

Ja mēs raugāmies uz OIK sistēmu kā tādu. Vēl pirms gada tā bija 260 miljonus eiro liela. Samazinot atbalstu TEC-1, TEC-2, tā tika samazināta uz 180 miljoniem, tātad par trešdaļu. Vēl, redzot to, cik smagi klājas vidējiem un maziem uzņēmumiem, jo lielajai industrijai tiešām izdevās palīdzēt un mēs redzam izcilu rūpniecības pieaugumu... tātad tika pieņemts lēmums novirzīt “Latvenergo” ekstrapeļņu, lai atbalstītu tieši mazo un vidējo sektoru, samazinot viņu izmaksas vismaz par 16 procentiem, un šobrīd ar valdības mandātu, stingru mandātu, darba grupa strādā pie tā, lai no šīs OIK sistēmas mēs atteiktos, un tātad 1.septembrī man ir jābūt valdībā ar šiem priekšlikumiem.

Tā ka mēs to darām, un paldies par iespēju šodien šeit uzstāties, un es ceru, ka jūs lemsiet gudri.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ivaram Zariņam. (Starpsauciens: “Otro reizi!”; dep. I.Zariņš: “Pirmo reizi!”)

I.Zariņš (SASKAŅA).

Runājot par OIK, es jau esmu pieradis: tad, kad es nāku ar konkrētiem argumentiem un uz šiem argumentiem nav pretargumentu, tad cenšas diskutēt par pašu ziņnesi.

Harju kundze, speciāli priekš jums! Šo vēsturi es esmu pieredzējis. Un tad, kad tiešām cilvēki vai nu nesaprot, ko viņi runā, vai arī viņiem nav, ko teikt, tad viņi izvēlas šādu stratēģiju. Tas jau bija savulaik, kad es to mēģināju darīt gandrīz pirms desmit gadiem, vēl strādādams regulatorā. Kad es aizgāju pie tālaika ekonomikas ministra Kampara kunga un ar aprēķiniem parādīju, kas notiks, un visu šo bildi uzliku viņam priekšā, es vienkārši tiku pasludināts par nacionālās enerģētikas ienaidnieku un par “Gazprom” aģentu. Tāda bija retorika. Tā neko daudz nav mainījusies pa visiem šiem gadiem katru reizi, kad tai pieskaras. Un tieši tāpēc es uzsveru, ka tā ir afēra, politiski piesegta afēra, kas ir īstenota gadiem. Nevis kļūda. Jo kļūda ir tad, ja cilvēks kaut ko nezināja. Šeit bija skaidri zināms, uz kurieni tas viss ved, un mērķtiecīgi gadiem tika īstenots. Tāpēc tā ir politiski piesegta afēra, kura joprojām turpinās.

Tālāk. Tas, ko jūs minējāt... un piesaucāt it kā manu lomu OIK. Šeit man jums atkal jāpaskaidro. Jūs gan pretendējat uz to, ka jūs jau esat lietpratēja šinī jomā. Paskaidrošu: regulatoram attiecībā uz OIK ir ļoti šaura, ļoti specifiska loma, kas viņam ir uzlikta ar likumu, - izstrādāt metodiku. Šī metodika... Šajā gadījumā viņš ir kā grāmatvedis, kuram vienkārši jāsavāc visi šie dati, jāsaskaita kopā un jāizrēķina, cik liela tad tā komponente sanāk. Viss! Šajā gadījumā viņš ir kā ārsts, pie kura jūs atnākat un kurš jums izmēra asinsspiedienu un pasaka: asinsspiediens ir paaugstināts. Šajā gadījumā tā nav ārsta vaina, ka ir šāda diagnoze. Vienkārši viņš kā profesionāls ārsts jums dod godīgu diagnozi, pasakot, cik augsts ir asinsspiediens. Lūk, visa loma regulatoram! Pārmest viņam par to, ka viņš ir vainīgs pie tā, ka jums ir augsts asinsspiediens, ir absolūti nevietā.

Darbojoties regulatorā, es personīgi esmu gājis uz Ministru kabinetu un iebildis pret šiem Ministru kabineta noteikumiem jau tad, kad tika taisīts šis dāsnais atbalsts (jūs varat paņemt Ministru kabineta sēžu stenogrammas). Vienkārši regulatoram tika norādīts: “Regulator, ar ko jūs nodarbojaties?! Šis ir politikas jautājums, jums vispār nav tiesību par to izteikties.”

Tā ka es no savas puses esmu ar šo jautājumu strādājis jau daudzus gadus - un arī šeit, Saeimā. Tas, ka es visu laiku ar šo OIK stāstu neesmu nodarbojies... nu, te ir tik daudz afēru, tik daudz jezgu... pārmest man, ka es būtu bijis pasīvs deputāts, kas nebūtu aktīvi darbojies šeit, Saeimā... es domāju, pat mani niknākie oponenti nevarētu atļauties to pateikt. Tik daudz ziepju jūs te esat vārījuši, ka visam vienkārši fiziski man nav pieticis spēka, un šim jautājumam es vēlreiz ķēros klāt tikai tad, kad žurnālisti parādīja sabiedrībai: tik tiešām šeit ir šī afēra! Un tad es uzskatīju, ka ir iespēja, kā var parādīt visai sabiedrībai, kas patiesībā šeit notiek. Un, pateicoties šiem pieprasījumiem, tieši manai aktivitātei, ir sācies darbs ar šo jautājumu. Jūs sakāt, ka jums tas liekas ļoti dīvaini un jūs nesaprotat: “Kā tad tā?! Ekonomikas ministrija strādā, bet nāk šie pieprasījumi!” Jūs nesaprotat to tāpēc, ka jūs esat sajaukuši cēloņsakarības. Ekonomikas ministrija intensīvi strādā tieši tāpēc, ka ir šie pieprasījumi. Pateicoties šiem pieprasījumiem, šis darbs notiek, un to jums arī ministrs apliecināja.

Tālāk. Jūs piesaucāt kaut kādu manu interviju. Nu, atkal - vai nu jūs apzināti gribējāt maldināt tagad auditoriju, vai arī jūs nesapratāt, ko jūs runājat, jo tarifu noteikšana un OIK metodika - tās ir divas dažādas lietas. Tarifs ir kaut kas pavisam cits. Bet tā ir atsevišķa saruna. Ja jūs interesē, es speciāli jums varu izstāstīt.

Tālāk. (Dep. A.Loskutovs: “Pietiek!”) Par to, ko ekonomikas ministrs teica par šīm jautājuma procedūrām. Ministra kungs, iedomājieties, kā tad jūtos es! Jūs tur, otrā pusē, esat vesels departaments, bet es esmu viens, un man arī ar to visu jātiek galā. Man arī jāievēro šis reglaments. Es strādāju dienām un naktīm, lai to izdarītu, un nežēlojos. (Starpsauciens: “Malacis!”) Turklāt jums jau ir tikai jāuzraksta tās atbildes, man vēl tās ir jāizlasa un jāsaprot, ko jūs tur esat vispār runājuši (Dep. R.Balodis: “Bet tev patīk!”), tāpēc ka parasti šīs atbildes ir ļoti samudžinātas, nošifrētas, nesaprotamas, ar cerību, ka beidzot tas Zariņš liksies mierā. Bet viņš kā neliekas, tā neliekas mierā. Un es jums varu pateikt: arī turpmāk neliksies mierā. Es jums... (Aplausi.) Es jums palīdzēšu tikt galā ar to OIK afēru. Un, ja jūs tik tiešām gribēsiet ar to tikt galā, tad tas VIENOTĪBAI būs vai nu kā tramplīns iespējamai atdzimšanai, vai arī jūsu giljotīna. Atkarībā no tā, vai jūs būsiet vecā VIENOTĪBA vai “Jaunā Vienotība”. Un, ja jūs esat “Jaunā Vienotība”, tad jūs paši labi zināt, kas jums ir jāizdara, lai jūs tiešām būtu “Jaunā Vienotība” un sabiedrība jums noticētu. Pagaidām izskatās, ka jūs mēģināt piesegt veco VIENOTĪBU. Un tāpēc arī ir visas šīs problēmas. Jo būtībā, runājot kaut vai par to pašu darba grupu, ko jūs piesaucāt, sakot, ka tur ir augsta līmeņa eksperti un tamlīdzīgi... Jā, eksperti tur varbūt ir augsta līmeņa, bet galvenais ir uzdevums, kāds viņiem iedots un ko viņi dara. Jūs sakāt: makroekonomiskais izvērtējums. Johaidī, pēc 20 gadiem - makroekonomiskais izvērtējums! Nu, labi, lai ir tas makroekonomiskais izvērtējums, bet paralēli tam... pirmais, kam vajadzētu būt, ir tiesiskais izvērtējums. Visas šīs tiesiskās neatbilstības izvilkt laukā! Jo tas ir jūsu trumpis, ar ko jūs šo sistēmu varat elementāri pārstrādāt un beigt visu šo slogu. To jūs negribat darīt, to jūs nedarāt, bet tas ir pirmais, kas būtu jādara!

Otrais ir finansiālais izvērtējums, cik pamatots ir šis atbalsta dāsnums. Jo pēc būtības, ja jūs esat iepazinušies ar to Eiropas Komisijas atzinumu, lēmumu, ar kuru it kā ir legalizēta šī atbalsta shēma (par to arī man nav pārliecības)... Patiesībā, izlasot šo lēmumu, ir acīmredzami, ka tas, kas ir saskaņots ar Eiropas Komisiju, un tas, kas pašlaik tiek reāli īstenots Latvijas valstī, - tās ir divas dažādas shēmas. Un, iespējams, šeit ir jārunā par nopietnu krāpniecību - ka Eiropas Komisija tikusi krāpta, lai šo dāsno atbalsta shēmu varētu turpināt. Un, ja jūs tagad paņemat šo Eiropas Komisijas atzinumu un vadāties pēc tā, tad, atvainojiet, mēneša laikā var atrisināt šo OIK jautājumu, jo ir acīmredzami pārsubsidēts. Un, ja ņem vērā tos finansiālos principus, ko Eiropas Komisija paredz, tad, iespējams, izrādītos, ka mēs jau sen esam visu nomaksājuši, un nekādi miljardi mums vairs nebūtu jāmaksā. Bet jūs to nekādi negribat darīt, un tieši tāpēc mēs šodien runājam, ka tā ir politiski piesegta afēra, kuru joprojām turpina Ekonomikas ministrija.

Nākamais. Jūs aicinājāt iesniegt Ģenerālprokuratūrai... Es to visu jau esmu izdarījis! Par visiem šiem aspektiem ir iedots... un, kā jūs zināt, kriminālprocess notiek. Un šodien, atbalstot jūsu priekšlikumu, es iesniegšu iesniegumu Ģenerālprokuratūrai arī par pašpatēriņu, par šo acīmredzamo krāpniecību, ko Ekonomikas ministrija tagad piesedz ar Ministru kabineta noteikumiem, speciāli, apzināti tos izgrozot... kaut gan redz, ka tie ir pretrunā ar likumu... lai likuma prasību varētu apiet un neizpildīt. Un šeit atkal ir runa par iespējamām daudzmiljonu krāpniecībām. Un ne tikai par krāpniecībām! Runa ir par to... Ja to visu pieķertu tagad, Ekonomikas ministrija tūlīt sāktu pārbaudīt... ko tā Saeimai rakstiski apliecina... ka negrib darīt, jo tādā gadījumā tai būtu jāatņem atļaujas. Tad, iespējams, šis stāsts jau būtu beidzies. Jūs visus šos mājasdarbus negribat izdarīt! Jūsu darba grupa strādā kā tāda ārstu brigāde, kura baidās slimniekam noteikt diagnozi, bet visiem stāsta: “Nu, tas ir vēzis... mēs nezinām, kā to ārstēsim. Tas ir tik milzīgs, ka būs vajadzīgas dārgas ārstniecības procedūras.” Tā vietā, lai vienkārši izvestu saulītē, atļautu svaigu gaisu ieelpot! Un izrādītos, ka viss jau ir pārgājis, nebūtu vairs tās slimības.

Tālāk. (Dep. R.Putniņš: “Nu pietiek!”) Tāpēc es aicinu darba grupu... Tiesiskuma izvērtējums un pamatotais finansiālais atbalsts. (No frakcijas VIENOTĪBA: “Beidz taču!”) Diemžēl nekas no tā visa netiek darīts. (Dep. A.Judins: “Tas vairs nav smieklīgi!”)

Un tieši tāpēc mēs uzskatām, ka mūsu pieprasījums ir pamatots, un mēs aicinām to atbalstīt.

Savukārt, ja jūs šodien to neatbalstīsiet, tas būs kā uzskatāms apliecinājums tam, ka šī ir politiski piesegta afēra, kuru jūs turpināt. Jums ir viss sadalīts! Vakar jūs piesedzāt Tieslietu ministrijas afēru, šodien šeit ir Ekonomikas ministrija ar savu afēru... Feodālā valsts turpina savu pastāvēšanu. Sadalītas lēņu pavalstis, katrs feodālis kāš savu daļu, sabiedrība tiek izslaukta, dzīve turpinās!

Kolēģi! Ilgi tā tas turpināties nevar! Es ļoti ceru, ka nākamajā Saeimā šis jautājums tiks atrisināts.

Paldies. (Starpsaucieni. Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Inesei Aizstrautai, otro reizi.

I.Aizstrauta (ZZS).

Es runāšu ļoti īsi.

Ministrs teica, ka Būvniecības likuma grozījumi ir iesniegti parlamentā. Tikko pārbaudīju - nav! Tātad jūsu darbinieki laikam jums ir snieguši nepareizu informāciju.

Pavasarī... man liekas, janvārī bija izsludināta publiska apspriešana šiem grozījumiem. Tātad teorētiski tie bija gatavi jau janvārī, tos varēja iesniegt līdz Jāņiem. Tie nav iesniegti! Tikko pārbaudītas ziņas. (Dep. A.Lejiņš: “Būvniecība zeļ un plaukst!”)

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrim Morozovam, otro reizi.

A.Morozovs (SASKAŅA).

Kolēģi! Mēs dzirdējām ministra atbildes. Interesanti! Un tās atbildes atkal bija ne par ko. Es nedzirdēju atbildi uz savu jautājumu.

Ašeradena kungs, atbildiet: kas notiek ar “Liepājas metalurgu”? Kāpēc jūs neatbalstāt investorus? Kāpēc jūs netiekaties ar viņiem un kāpēc ļaujat izpostīt lielāko Kurzemes uzņēmumu?

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko, otro reizi.

J.Stepaņenko (SASKAŅA).

Ministra kungs, ar vārdiem vien nebūs līdzēts! Patiesībā tas, ka ir bijuši vairāki denacionalizēto namu īrnieku piketi, tas, ka šodien pat apakškomisija Saeimā lēma par iespējamiem grozījumiem teju iesniegtajā likumā, liecina par to, ka darbs nav izdarīts kvalitatīvi. Un jums tas ir jāatzīst! Šim likumprojektam bija jābūt jau ar paredzētām tiesībām īrniekiem, un jums bija jāsagatavo projekts par kompensāciju izmaksu. Jūs teicāt šodien no tribīnes, ka to gatavosiet. Bet nav skaidrs, kad jūs to darīsiet un vai jūs neesat atnācis uz šo Saeimas sēdi jau ar projektu. Nē? Jūs vienkārši parunāsiet un pēc tam aizmirsīsiet?!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. (No frakcijas VIENOTĪBA: “Juhū!”)

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par neuzticības izteikšanu ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 34, pret - 48, atturas - 2. Lēmuma projekts ir noraidīts.

Darba kārtībā - lēmuma projekts “Par Mārtiņa Kazāka apstiprināšanu par Latvijas Bankas padomes locekli”.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Imants Parādnieks.

I.Parādnieks (VL-TB/LNNK).

Labdien, cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija savā 19.jūnija sēdē skatīja Latvijas Bankas prezidenta vietnieces iesniegumu par Mārtiņa Kazāka apstiprināšanu par Latvijas Bankas padomes locekli.

Mārtiņa Kazāka kā profesionāļa autoritāte ir apstiprināta visdažādākajos līmeņos. Kopš 2010.gada viņš pilda Swedbank grupas galvenā ekonomista vietnieka funkcijas; viņš ir galvenais ekonomists Latvijā, kā arī Baltijas valstu Makroekonomikas pētījumu daļas vadītājs Swedbank struktūrā.

Arī Saeima ir apliecinājusi viņa profesionālo autoritāti, apstiprinādama viņu par Fiskālās disciplīnas padomes biedru.

Kaut arī komisijā bija diskusija, tomēr atbalsts bija vienprātīgs - visi komisijas locekļi vienbalsīgi atbalstīja Mārtiņa Kazāka apstiprināšanu šajā amatā.

Komisijas vārdā aicinu Saeimu darīt tāpat.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Mārtiņa Kazāka apstiprināšanu par Latvijas Bankas padomes locekli”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. (Aplausi.)

Sveicam Mārtiņu Kazāku ar stāšanos augstajā amatā!

Paldies.

Darba kārtībā - lēmuma projekts “Par Zitas Kupces atbrīvošanu no Zemgales rajona tiesas tiesneša amata”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Inese Lībiņa-Egnere.

I.Lībiņa-Egnere (VIENOTĪBA).

Labdien, cienījamie kolēģi! Vakar Saeimas Juridiskās komisijas sēdē ir izskatīts lēmuma projekts “Par Zitas Kupces atbrīvošanu no Zemgales rajona tiesas tiesneša amata”.

Viņa savā iesniegumā ir lūgusi atbrīvot viņu no tiesneša amata pēc pašas vēlēšanās.

Ņemot vērā minēto un balstoties uz likumu “Par tiesu varu”, komisijas locekļi vienbalsīgi ir atbalstījuši šo lēmuma projektu un vienlaikus arī izteikuši pateicību Kupces kundzei par viņas profesionālo darbu.

Saeimas Juridiskās komisijas vārdā aicinu ar 2018.gada 21.jūniju atbrīvot Zitu Kupci no Zemgales rajona tiesas tiesneša amata pēc pašas vēlēšanās.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Zitas Kupces atbrīvošanu no Zemgales rajona tiesas tiesneša amata”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Godātie kolēģi! Izglītības, kultūras un zinātnes komisija lūdz izdarīt izmaiņas sēdes darba kārtībā un likumprojektu “Grozījumi Zinātniskās darbības likumā” izskatīt pēc likumprojekta “Grozījumi Vispārējās izglītības likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija lūdz komisijas izstrādāto likumprojektu “Grozījumi Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumā” izskatīt pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz izdarīt izmaiņas sēdes darba kārtībā un likumprojektu “Grozījums Latvijas Okupācijas muzeja likumā” izskatīt pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz izdarīt izmaiņas sēdes darba kārtībā un likumprojektu “Grozījumi Kredītu reģistra likumā” izskatīt pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija lūdz likumprojektu “Grozījumi likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”” izskatīt pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija lūdz tās izstrādāto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu” izskatīt pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Izglītības, kultūras un... tātad par to mēs arī lēmām.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija lūdz likumprojektu “Grozījums likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”” izskatīt pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Darba kārtība ir grozīta, tā kā deputātiem iebildumu pret to nav bijis.

Darba kārtībā - deputātu pieprasījumu izskatīšana.

Pieprasījumu komisijas atzinums.

Darba kārtībā - deputātu Ivara Zariņa, Sergeja Potapkina, Artūra Rubika, Jāņa Tutina, Ivana Ribakova, Sergeja Mirska, Raimonda Rubika, Andra Morozova, Jāņa Ādamsona un Vitālija Orlova pieprasījums ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam “Pamatot Ministru kabineta noteikumos Nr.262 “Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus, un cenu noteikšanas kārtību” paredzētā “pārkompensācijas mehānisma” pamatotību un atbilstību Eiropas Savienības tiesību normām”.

Pieprasījumu komisijas vārdā - deputāts Artis Gustovskis.

A.Gustovskis (VIENOTĪBA).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Augsti godātais ministra kungs! Ļoti cienījamie kolēģi! Pieprasījumu komisija izskatīja pieprasījumu Nr.40/Lp12 “Pamatot Ministru kabineta noteikumos Nr.262 “Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus, un cenu noteikšanas kārtību” paredzētā “pārkompensācijas mehānisma” pamatotību un atbilstību Eiropas Savienības tiesību normām”. Pieprasījumu komisija šo pieprasījumu noraidīja.

Komisijas vārdā aicinu neatbalstīt un balsot “pret”.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Uzsākam debates.

Vārds deputātam Ivaram Zariņam.

I.Zariņš (SASKAŅA).

Jā, šis ir viens no stāstiem. Šinī sezonā pēdējais pieprasījums OIK saistībā.

Par ko ir stāsts? Stāsts ir par tiem pašiem leģendārajiem Ministru kabineta noteikumiem, par kuriem mēs runājam, respektīvi, ar kuriem tika mēģināts īstenot pretlikumīgu shēmu attiecībā uz pašpatēriņu, tika mēģināts legalizēt “godprātīgi izdarītus” pārkāpumus, par kuriem nekas nepienākas - vienkārši pabrīdina, un tu vari pusgadu tā turpināt.

Un vēl viens stāsts ir par to, kādā veidā tiek rēķināta pārkompensācija, - tas, ko mums Ekonomikas ministrija stāstīja kā varoņstāstu, kā tā cīnās ar OIK.

Un viens no šiem varoņstāstiem ir par to, ka ministrija tagad sāks novērst šo pārkompensāciju.

Iepazīstoties ar to, kā šie Ministru kabineta noteikumi paredz pārkompensāciju, rodas pāris interesantu jautājumu. Pēc būtības viena no lietām, kas atklājas šajos Ministru kabineta noteikumos un ko Ekonomikas ministrija rakstiski ir apliecinājusi, ir tā, ka, veicot šo pārkompensācijas aprēķinu, tātad rēķinot šo iekšējo peļņas normu, izrādās, netiek ņemts vērā viss atbalsts. Netiek ņemts vērā tas atbalsts, ko komersants jau ir saņēmis par savu saražoto elektroenerģiju, ko viņš ir pārdevis gadiem un pelnījis šo dāsno atbalstu saskaņā ar iepriekšējo atbalsta shēmu.

Proti, lai būtu saprotams. Ir bijušas vairākas atbalsta shēmas. Pie OIK tas ir pēdējais stāsts, kas mums ir un kas pamatā ir sācies 2007.-2010.gadā... atkarībā no tā, kurā brīdī komersanti, kuri bija savu darbību uzsākuši agrāk... kā jūs zināt, jau no 1998.gada to varēja sākt darīt... Šo atbalstu par iepriekšējo shēmu, par elektroenerģiju... šīs formulas neņem vērā vispār.

Tātad tas princips, ko piedāvā Ekonomikas ministrija ar saviem Ministru kabineta noteikumiem, ir šāds. Kad komersants atkal nāk un it kā sāk rēķināt šo pārkompensāciju, viņam tiek ņemtas vērā šinī aprēķinā visas iepriekšējā periodā veiktās investīcijas, savukārt atbalsts, ko viņš ir saņēmis par saražoto elektroenerģiju, šinī formulā netiek ņemts vērā. Tas savukārt nozīmē to, ka, rēķinot šo iekšējo peļņas normu, šos nākotnes maksājumus, kas viņam pienākas, var dabūt nozīmīgi augstākus, jo izrādīsies, ka tie nav bijuši pietiekami kompensēti. Tā ir viena lieta. Tā ir pēc būtības.

Savukārt jautājums, kas šā pieprasījuma kontekstā parādījās, - kā tad ir ar Eiropas Komisiju? Jo Ekonomikas ministrija saka, ka tā šo atbalstu ir saskaņojusi ar Eiropas Komisiju. Taču, ja mēs lasām Eiropas Komisijas lēmumu... manuprāt, tas ir 77.punktā... Eiropas Komisija ļoti skaidri norāda, ka Latvijas puse ir apgalvojusi, ka, rēķinot šo pārkompensāciju, tiek ņemts vērā jebkāds atbalsts, tātad viss atbalsts, un ir tīri loģiski, ka tā tam arī vajadzētu būt. Jo, ja mēs gribam izrēķināt, kas tad komersantam tālāk pienākas, lai viņš varētu strādāt atbilstoši Eiropas Savienības tiesību normās noteiktajam, tas ir, saņemt samērīgu atbalstu, nevis pārmērīgu atbalstu, tad būtu jāņem vērā viss tas, kas jau viņam ir bijis samaksāts. Un tas ir acīmredzamā pretrunā ar šiem Ministru kabineta noteikumiem.

Tā ir pretruna numur 1, kas parāda, ka šis pieprasījums ir pamatots.

Pretruna numur 2. Ejam tālāk! Ekonomikas ministrija, aprēķinot šo naudas plūsmu... tiem, kam nav skaidrs, es paskaidrošu... Šis kompensācijas mehānisms izskatās šādi. Kad visu to, ko komersants ir nopelnījis un vēl nopelnīs, un visus viņa izdevumus saliek kopā, tad ar attiecīgu formulu tiek izrēķināts, kādu peļņas normu viņam pienāktos galu galā saņemt par visu šo savu darbību. Un, vadoties no tā, tad veidojas šie nākotnes maksājumi - cik augstiem vai zemiem tiem vajadzētu būt, lai nodrošinātu šo peļņas normu, iekšējo peļņas normu, ne lielāku par deviņiem procentiem. Kas ir ļoti interesanti, aprēķinot šo naudas plūsmu? Tīrā naudas plūsma sastāv, tā nosacīti, no divām naudas plūsmām - no ienākošās naudas plūsmas un no izejošās naudas plūsmas. Tātad - no izdevumiem un ieņēmumiem. Kas ir interesanti? Ministru kabineta noteikumi paredz šos ieņēmumus indeksēt ar inflācijas procentu, tātad tos mākslīgi pataisīt lielākus, tādējādi panākot to, ka nākotnē kompensācija komersantiem sanāktu lielāka. Ekonomikas ministrija mēģināja iestāstīt, ka tur jau nav nekādas starpības, vai viņi lieto to indeksāciju izdevumiem vai nelieto, tas jau galu galā to rezultātu nemaina. Kad viņiem vēlreiz tika lūgts protokolā apliecināt to, vai tiešām, kā Ekonomikas ministrija to pilnā nopietnībā apgalvo, izdevumu apjoms... novērtējums nemainās atkarībā no tā, vai tiek ņemta vērā inflācija vai netiek ņemta vērā inflācija, tad, protams, viņi to vairs nevarēja izdarīt. Tā ir nākamā lieta.

Kas vēl ir interesants šinī formulā? Kā šī formula ir izveidota? Saskaņā ar to aprēķina piemēru, ko Ekonomikas ministrija iesniedza, sanāk, ka šajos izdevumos var ielikt da jebko. Kolēģi, tātad šis komersants var ielikt iekšā, teiksim, savus džipus, savus ceļojumus uz Maldīvu salām vai Seišelu salām (atkarībā no tā, kur nu kuram patīk braukt), un tas viss mums visiem būs jāapmaksā. Tas viss tur iet iekšā! Tas ir tas, ko šie Ekonomikas ministrijas noteikumi paredz, - šādu regulējumu, ka visi šie izdevumi ir pamatoti un ka tos var likt iekšā. Un galu galā tie arī veido šo OIK slogu, ar kuru Ekonomikas ministrija pašlaik tik varonīgi cīnās, kā pati mums stāstīja.

Šeit parādās atkal interesants jautājums, ja mēs paskatāmies, kā šie Ministru kabineta noteikumi ir uztaisīti. Kā tas ticis ieslēpts šajos Ministru kabineta noteikumos, lai tas it kā būtu legāli iespējams? Kur bija problēma? Ekonomikas ministrijai vajadzēja to saskaņot ar Eiropas Komisiju, un Eiropas Komisijai ministrija ir stāstījusi, ka tur liek iekšā konkrēta līmeņa atzīmes. Tas nozīmē, ka... lai komersants nevarētu ielikt nesamērīgi lielus aprēķinus. Un tik tiešām Ministru kabineta noteikumos... Pirmajā solī tā arī paredzēts - ka, veicot šo pārkompensāciju, tiek ņemtas vērā šīs līmeņa atzīmes, lai izdevumi tiktu kaut kādā veidā ierobežoti, lai tie nebūtu pārmērīgi. Taču tad ir nākamais solis, kur nu nekādi nevar redzēt, ka tas būtu saskaņots ar Eiropas Komisiju, - ka komersants var apstrīdēt šos aprēķinus, var atnākt un pateikt: “Ziniet, es tiem nepiekrītu!” Viņš ir tiesīgs iesniegt savus aprēķinus, balstoties uz savām faktiskajām izmaksām. Un tālāk šis viņam pienākošais atbalsta apjoms jau tiek rēķināts, balstoties uz šīm faktiskajām izmaksām, kas bijušas iepriekšējos trijos gados. Un, ja šajos iepriekšējos trijos gados viņam ir izdevies veiksmīgi nopirkt sev dienesta džipu vai dienesta komandējumos aizbraukt un paskatīties klimata pārmaiņas kādās tropu salās, tas viss mums būs jāapmaksā. Turklāt katru gadu vēl uz priekšu.

Jautājums - cik tas atkal ir pamatoti? Viens - tas, kas saskaņots ar Eiropas Komisiju, otrs - ar tiem tiesiskuma principiem un tiem pamatprincipiem, pēc kuriem vispār šī atbalsta shēma tika veidota. Un cik tas ir atbilstoši sabiedrības interesēm? Tā ir vēl viena lieta. (Dep. H.Abu Meri un dep. A.Loskutova starpsaucieni.)

Tālāk. (Dep. L.Čigāne: “Tevi neviens neklausās!”; dep. A.Klementjevs: “Visi klausās! Visiem interesē!”) Ja mēs paskatāmies Eiropas Savienības... Eiropas Komisijas saskaņoto atbalsta shēmu, tad tur tas nosacījums, kur runa ir par pārkompensāciju... Pat Ekonomikas ministrija atzinusi, ka šis atbalsts ir bijis pārmērīgi dāsns un ka no savas puses tā apņemas novērst šo pārmērīgo kompensāciju. Tur runa ir par termiņiem: tas mēneša laikā būtu jāizdara, tam visam jāstājas spēkā. Savukārt Ministru kabineta noteikumi paredz to, ka var paiet pieci gadi. Šie komersanti, kas ir strādājuši, kas saņem šo dāsno atbalstu... šie Ministru kabineta noteikumi nez kāpēc uzliek piecus gadus vēl kā iespēju, ka viņi var turpināt strādāt un saņemt... Un tikai pēc šiem pieciem gadiem Ekonomikas ministrija būs tiesīga veikt pārrēķinu. Johaidī! Kas tas atkal ir?! Un tas viss pilnā nopietnībā tiek pasniegts kā cīņa ar OIK pārmērīgo slogu!

Kolēģi! Nu, atvainojiet, tas ir vienkārši pilnīgs nihilisms! Pilnīgs sabiedrības interešu noliegums vai arī vienkārši viena ļoti nekaunīga melošana un mānīšanās.

Kolēģi! Šie ir tikai daži no aspektiem.

Vēl viens ļoti interesants aspekts, ko pieprasījuma sastādīšanas laikā mēs noskaidrojām... Es domāju, daudziem tas būs šokējošs. Izrādās, ka atbalsts TEC-2 joprojām nav saskaņots ar Eiropas Komisiju. Tas nozīmē, ka mēs joprojām TEC-2, lielākajam OIK saņēmējam, maksājam nelikumīgi. Normāli!

Protams, jūs varat atkal neatbalstīt šo pieprasījumu. Tas ir jūsu ziņā, ja jūs tam visam piekrītat un gribat atbalstīt un piesegt šīs neatbilstības.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai Pieprasījumu komisijas vārdā ir kas piebilstams? Nē.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Ivara Zariņa, Sergeja Potapkina, Artūra Rubika, Jāņa Tutina, Ivana Ribakova, Sergeja Mirska, Raimonda Rubika, Andra Morozova, Jāņa Ādamsona un Vitālija Orlova pieprasījumu ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam “Pamatot Ministru kabineta noteikumos Nr.262 “Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus, un cenu noteikšanas kārtību” paredzētā “pārkompensācijas mehānisma” pamatotību un atbilstību Eiropas Savienības tiesību normām”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 33, pret - 49, atturas - 3. Pieprasījums ir noraidīts.

Darba kārtībā - likumprojektu izskatīšana.

Likumprojekts “Grozījumi Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Ojārs Ēriks Kalniņš.

O.Ē.Kalniņš (VIENOTĪBA).

Cienījamais Prezidij! Godātie kolēģi! Ārlietu komisija vakar izskatīja šo likumprojektu. Strādājam ar dokumentu Nr.5084B.

Saņēmām 11 priekšlikumus.

1. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Valdim Kalnzolam... Tātad Kalnozola kungs nevēlas runāt.

Deputāti komisijas atbalstīto priekšlikumu atbalsta.

O.Ē.Kalniņš. 2. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Un arī to komisija atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

O.Ē.Kalniņš. 3. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

O.Ē.Kalniņš. 4. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

O.Ē.Kalniņš. 5. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

O.Ē.Kalniņš. 6. - Edgara Putras, Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra, priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

O.Ē.Kalniņš. 7. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

O.Ē.Kalniņš. 8. - Edgara Putras, Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra, priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

O.Ē.Kalniņš. 9. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 10. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O.Ē.Kalniņš. 10. - Ārlietu komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

O.Ē.Kalniņš. Un beidzot 11. - Edgara Putras, Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra, priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

O.Ē.Kalniņš. Līdz ar to visi priekšlikumi tika izskatīti un atbalstīti. Un Ārlietu komisija atbalstīja šo likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā. Ārlietu komisijas vārdā aicinu to atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - 21, atturas - 1. Likums pieņemts.

O.Ē.Kalniņš. Liels paldies.

Sēdes vadītāja. Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Valsts civildienesta likumā”, trešais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Sergejs Dolgopolovs.

S.Dolgopolovs (SASKAŅA).

Cienījamie kolēģi! Likumprojekta “Grozījumi Valsts civildienesta likumā” trešajam lasījumam tika izstrādāti, iesniegti un izskatīti komisijā 20 priekšlikumi.

1. - atbildīgās komisijas priekšlikums, ko komisijas vārdā lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S.Dolgopolovs. 2. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt arī to.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S.Dolgopolovs. 3. - deputātes Čigānes priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S.Dolgopolovs. 4. - deputāta Viktora Valaiņa priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S.Dolgopolovs. Nākamais ir komisijas... atbildīgās komisijas priekšlikums, kuru lūdzu atbalstīt...

Sēdes vadītāja. Juridiskā biroja priekšlikums.

S.Dolgopolovs. Ko, lūdzu?

Sēdes vadītāja. 5. - Juridiskā biroja priekšlikums.

S.Dolgopolovs. Es atvainojos! Juridiskā biroja priekšlikums, kuru komisija atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S.Dolgopolovs. Komisijas priekšlikums ir nākamais.

Sēdes vadītāja. Nē, 6. - deputāta priekšlikums.

S.Dolgopolovs. Viktora Valaiņa priekšlikums, kurš ir daļēji atbalstīts un iekļauts 7. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S.Dolgopolovs. 7. - komisijas priekšlikums, kuru es lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S.Dolgopolovs. Nākamais ir komisijas priekšlikums, kuru lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S.Dolgopolovs. Valaiņa kunga priekšlikums ir nākamais, ko komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S.Dolgopolovs. Nākamais - komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Arī 10. - komisijas priekšlikumu - deputāti atbalsta.

S.Dolgopolovs. Nākamais - komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt arī to.

Sēdes vadītāja. 11.priekšlikumu deputāti atbalsta.

S.Dolgopolovs. Nākamais ir komisijas priekšlikums. Arī to lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. 12.priekšlikumu deputāti atbalsta.

S.Dolgopolovs.13. - komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. 13.priekšlikumu deputāti atbalsta.

S.Dolgopolovs. 14. - Viktora Valaiņa priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S.Dolgopolovs. 15. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S.Dolgopolovs. 16. - komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S.Dolgopolovs. 17. - komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S.Dolgopolovs. 18 - komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S.Dolgopolovs. 19.priekšlikums ir no komisijas. Arī to lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S.Dolgopolovs. 20. - komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S.Dolgopolovs. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu “Grozījumi Valsts civildienesta likumā” trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Valsts civildienesta likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījums likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām””, pirmais lasījums.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā - deputāts Boriss Cilevičs.

B.Cilevičs (SASKAŅA).

Cienījamie kolēģi! Komisija ierosina atzīt likumprojektu “Grozījums likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”” par steidzamu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 64, pret - 4, atturas - 3. Likumprojekts ir atzīts par steidzamu.

B.Cilevičs. Paldies, kolēģi!

Komisija ir izskatījusi šo likumprojektu un to atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Jurim Viļumam.

J.Viļums (LRA).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Dāmas un kungi!

Vispirms gribu pateikt paldies Brigmaņa kungam, kurš piedāvāja arī man parakstīt šo likumprojektu, tiesa gan, kā vienpadsmitajam. Līdz ar to biju tikai tāds tehnisks 11., 12. vai 13.parakstītājs. Desmit paraksti tika savākti pirms tam.

Taču es gribu pievērst jūsu uzmanību šim likumprojektam, jo, redziet, tajā ir nedaudz jocīgi ierakstīts. Atšķirībā no visām citām svētku, atzīmējamām un atceres dienām, kuras atkārtojas ik pēc gada un kurām tiek norādīts tikai attiecīgais mēnesis un attiecīgā mēneša datums, šajā gadījumā tiek minēts arī 2018.gada 24.septembris - Viņa Svētības pāvesta Franciska pastorālā vizīte Latvijā. Protams, es saprotu, ja šis gads netiktu ierakstīts, būtībā mums šie svētki būtu jāsvin katru gadu arī turpmāk, un tas nebūtu loģiski. Varbūt kaut kādi pārejas noteikumi jāliek vai kas cits.

Taču, dāmas un kungi, man gribas jūsu uzmanību pievērst šim likumprojektam tāpēc, ka līdzīgos gadījumos Ministru kabinets parasti pieņem rīkojumu un attiecīgo darba dienu pārceļ uz kādu no tuvākajām sestdienām. Piemēram, šogad tāds bija 30.aprīlis, kas bija pirmdiena. Arī 24.septembris būs pirmdiena. Un 30.aprīlis tika pārcelts kā darba diena uz sestdienu - 21.aprīli. Manuprāt, ļoti loģisks risinājums, kas būtu piemērojams arī šajā gadījumā. Un tad mums nebūtu jādzird pārmetumi no Finanšu ministrijas, Labklājības ministrijas un valdības kopumā, ka šādas svētku dienas noteikšana būtībā tomēr rada zaudējumus tautsaimniecībai.

Manuprāt, saku vēlreiz, šī doma tomēr būtu jāīsteno citādi - nevis ar likumu, bet Ministru kabineta līmenī. Acīmredzot Ministru kabinets šo Latgales pašvaldību izteikto ieteikumu negrib ņemt vērā, un tādēļ deputāti no Zaļo un Zemnieku savienības ir spiesti būtībā apiet Kučinska kungu. Manuprāt, tas parāda, ka deputāti neuzticas paši savam Ministru prezidentam. (Dep. A.Bērziņš: “Vai dieniņ!”) Un jūs visu laiku sakāt, ka mēs pieprasām demisiju vienam ministram, otram ministram, trešam ministram, bet jūs paši ar šo likumprojektu parādāt, ka neuzticaties savai valdībai.

1993.gadā, kad šeit bija iepriekšējais, nu jau diemžēl tajā saulē esošais pāvests, cik es saprotu, arī bija svētku diena... nevis svētku diena, bet brīva diena no darba. Un, manuprāt, jāpaskatās kaut vai tajā pieredzē, kā tad tas tika risināts. Es noteikti domāju, ka tas nevarēja būt atsevišķs likumprojekts, kā jūs tagad to darāt.

Tātad noslēgumā es gribu pateikt, vēlreiz atgādināt, ka Ministru kabinetam tas būtu jārisina.

Otrkārt, šis likumprojekts, manuprāt, ir ļoti jocīgā redakcijā izteikts. Protams, es nebalsošu pret to, bet es arī nevaru atbalstīt šādu jocīgu risinājumu. (Starpsauciens: “Ko tu darīsi?”)

Es nebalsošu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrejam Judinam.

A.Judins (VIENOTĪBA).

Godātie kolēģi! Novērojot pēdējā laikā jūsu un mūsu aktivitātes saistībā ar šo likumu, ir vairāki priekšlikumi. Es domāju, ka būtu pareizi pēdējā pusgadā pirms vēlēšanām vispār aizliegt šiem likumiem pieskarties. Jo būtībā tas, kas notiek, ir tīrais populisms, un visi to saprot. Bet nu, protams, šoreiz mēs nevaram atteikt katoļticīgajiem. Ko mēs darīsim, ja pareizticīgo patriarhi atbrauks? Vai respektēsim vēlētājus?

Bet šoreiz ļoti labi, ka tas ir 24.septembris, jo tad būs pusotra vai divas nedēļas līdz vēlēšanām. Žēl, ka tas nav 5. vai 4.oktobris. Tas būtu vēl labāk. Tad svētkus varētu uzsākt un turpināt svinēt vēlēšanu iecirkņos.

Kolēģi, es saprotu jūsu vēlmi patikt. Bet varbūt ir vērts arī palasīt, piemēram, atzinumu, kurā rakstīts, ka cena jūsu balsojumam ir 8,2 miljoni. Nu, tas ir štrunts, protams, nav liela nauda! Bet tas ir bezatbildīgi. Tas, ko jūs darāt, - tas ir bezatbildīgi! Es saprotu, jūs domājat, ka līdz ar to cilvēki par jums balsos. Bet juridiski korekti būtu tātad paredzēt, ka, ja brauks šurp garīgo konfesiju līderi, tad mums ir brīvdienas: dalailama atbrauca - brīvdienas, pareizticīgo patriarhs - brīvdienas... Un tad dzīvosim laimīgi. (Dep. R.Kols: “Neaicināsim vienkārši!”; smiekli.) Katra diena - brīvdiena!

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Klaužam.

J.Klaužs (ZZS).

Cienījamais Prezidij! Godājamie kolēģi! Protams, es nebiju gatavojies šeit nopietni... daudz runāt (Starpsaucieni.), bet, es domāju, vienkārši ir jāatbild uz dažiem... jāpaskaidro. Jo, protams, šeit nepārtraukti tiek pieminēts vēlēšanu tuvums. (Starpsauciens: “Kas gan cits?!”) Jā, 4.oktobrī būs vēlēšanas, tas nav nekas jauns.

Redzat, godājamie kolēģi, paiet kāds mēnesis, paiet gads, un mēs sākam domāt, kas šajā laikā tāds skaists, interesants ar mums ir noticis. Dažam tas būs acīmredzot ļoti svarīgs notikums - šīs oktobra vēlēšanas. Es saprotu, ka par to šeit nepārtraukti tiek pieminēts... Bet es jums pateikšu godīgi - man pāvesta vizīte nozīmēs vairāk nekā šie oktobra notikumi, jo, raugi, lai pāvests atbrauktu vispār uz Latviju, pie šī jautājuma, pie šīs vizītes, tika strādāts divarpus gadu garumā. (Dep. R.Kols: “Kāpēc tad pēdējā brīdī brīvdienu prasi?!”) Un neviens pat skaidri nezināja, vai viņš atbrauks vai ne. Pie šīs vizītes tika strādāts visdažādākajos formātos. Pāvestu aicināja Valsts prezidents, pāvestu aicināja Ministru prezidents, pāvestu aicināja arī Latgales ļaudis. Taču skaidras atbildes nebija. Nebija skaidrs, vai viņš būs vai nebūs. Un tas ir pāvesta lēmums, ka viņš ieradīsies 24.septembrī. Viņš varēja ierasties arī pēc vēlēšanām. Un arī tad, ja tas būtu pēc vēlēšanām, mēs būtu aicinājuši piešķirt brīvdienu, jo, raugi, tā ir iespēja satikt pāvestu. Pāvests brauc uz Latviju, lai svinētu Latvijas simtgadi kopā ar mums un lai pateiktos Dievam - un arī mēs to varēsim darīt! - par to, ka mums ir brīvības dāvana, ko mēs esam saņēmuši; ka mums ir sava valsts, ka mums ir savs parlaments. Ka mēs varam kāpt šajā tribīnē un stāstīt daudz ko. Un tagad jūs varat par mani ironizēt - varbūt es jums stāstu... Zināt, es netaisos nevienu pārliecināt - balsojiet pēc savas sirdsapziņas! -, ka šai dienai ir jābūt brīvdienai. Šai dienai jābūt brīvdienai tāpēc, ka šo vēlmi pēc brīvdienas ir izteikuši Latgales cilvēki, Latgales garīdzniecība, ir izteicis Latgales plānošanas reģions. Un tā nav tāda diena kā... šeit pirms dažām nedēļām bija šīs diskusijas par svētku dienām... ka negrib apvainot nevienu profesiju... var būt bērnudārza audzinātāju brīvdiena vai celtnieku, vai vēl dažādas... Šeit dikti lielas diskusijas bija.

Atvainojiet, šī ir unikāla iespēja satikt cilvēku - pasaules garīgo vadoni. Un, ziniet, skatoties uz jūsu sirmajām galvām (es arī par savu galvu runāju), es gribu teikt, ka otrreiz šādas iespējas jums var nebūt. Redziet, mīļie deputāti, jums ir lieli plāni, lielas ieceres, bet ļoti bieži no šīm iecerēm sanāk vien čiks, un jūs paši nesaprotat, kāpēc tas tā ir: “Mums taču bija ļoti laba doma, ļoti laba vēlme.” Es jums varu pateikt - tāpēc, ka jums nav svētības, nav svētības tam, ko jūs gribat darīt. Bet, tiekoties ar pāvestu, jūs šo svētību varēsiet saņemt. (Dep. A.Judins: “Baznīca ir atdalīta no valsts!”) Protams, tie, kam tas nav pieņemami, varēs rakt kartupeļus. Nu lūdzu, nu! Vai arī iet sēnēs...

Pāvesta vizīte ir ļoti nozīmīga vairāku aspektu dēļ. Pirmkārt, tā ir starptautiska atpazīstamība. Pāvesta vizītes laikā Latvijai būs pievērsta visas pasaules uzmanība. Latvijā ieradīsies ļoti daudz ārvalstu žurnālistu, kuri šeit rakstīs un atstāstīs piedzīvoto. Pāvests ieradīsies Baltijā laikā, kad šīs mazās Baltijas valstis svin savu simtgadi. Tas ir ļoti pagodinoši, pāvests nemaz tik bieži nebraukā apkārt. Kā jau es teicu, godājamie kolēģi, lielai daļai jums šādas iespējas otrreiz var arī nebūt.

Ar trešo reizi pieņemot šādu ielūgumu, pāvests ir publiski atzinīgi novērtējis mūsu valsts un tautas gara vērtības. Pāvests ierodas valsts vizītē, taču viņa viesošanās galvenais mērķis ir tikšanās ar tautu. Un tāpēc būs ļoti pareizi, ja tauta būs klāt pie pāvesta, nevis tautai jāskatās televīzijā vai jālasa kaut kur internetā, ko pāvests ir teicis. Un šie cilvēki, šī tauta, kas tur būs, saņems svētību. Jūs jau varat tam neticēt.

Pāvests vēlas redzēt tautu, sarunāties, kopīgi lūgties. Un, ja tu piedalies šādā misē, tai ir pavisam cits spēks. Un visi tie, kas lūdza izsludināt brīvdienu, uzskata, ka šai brīvdienai jābūt tāpēc, lai ikviens, kas to vēlas, var netraucēti tikties ar augsto viesi vai vismaz vērot viņu ekrānos.

Brīvdiena ir svarīga arī no pasākuma organizatoriskā viedokļa. Mēs tagad redzam, kāda ir Rīga. Vispār nekur nevar nokļūt, simtiem mašīnu... Ja tā būs brīvdiena... Pāvests viesosies arī Rīgas Domā, un, es domāju, liela daļa no jums arī būs Doma baznīcā... Es domāju, katram cilvēkam, kas to vēlas, ir jānodrošina iespēja piedalīties šajā unikālajā un ticīgam cilvēkam ļoti svarīgajā pasākumā.

Tā kā galvenais pasākums - Svētā Mise - tiks svinēta Aglonas Dievmātes starptautiskajā sanktuārijā, lielākajai daļai kristiešu būs jāmēro ļoti tāls ceļš uz Aglonu, uz notikuma vietu. Un tam ir vajadzīgs laiks.

Tāpēc es lūdzu atbalstīt šīs dienas noteikšanu par brīvdienu, jo nākamgad to nevajadzēs svinēt, nākamgad nebūs šī populisma...

Gribu pateikt visiem paldies, kas saprot šīs dienas un pāvesta Franciska vizītes svarīgumu mūsu valstij.

Un paldies vēlreiz tiem, kas atbalstīs šo brīvdienu! (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jurim Viļumam, otro reizi.

J.Viļums (LRA).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Dāmas un kungi! Protams, manuprāt, ir atbalstāma doma, ka šis vēsturiskais notikums, kad pāvests ieradīsies Latvijā... ir jābūt datumam, kurš vismaz kristiešiem un līdz ar to visai Latvijai būtu brīva diena.

Pirms tam ministrijas teica, ka to varētu risināt tā, ka tikai pašvaldības Latgalē nosaka brīvdienu saviem darbiniekiem, kas, protams, ir galīgi nepieņemami, jo brīvdiena būtu tikai tiem cilvēkiem, kas Latgalē dzīvo un strādā, un tikai tiem, kas strādā pašvaldību struktūrās. Respektīvi, privātajos uzņēmumos strādājošiem brīvdienas nebūtu. Tātad tas nav atbalstāms, tas nav risinājums.

Nākamais. Tikko Klauža kungs teica, ka pāvestu ir aicinājis Valsts prezidents, Ministru prezidents un kas tik vēl ne. Tad kāpēc Ministru prezidents nevar izdarīt loģisku risinājumu Ministru kabineta rīkojuma līmenī? Es to nekādi nevaru saprast. Pasakiet godīgi, Zaļo un Zemnieku savienība: Kučinskis jūs vairs neklausa! (Dep. A.Bērziņš: “Nē! Ko darīt?”)

Paldies.

Nākamais. Mēs, Latvijas Reģionu apvienības frakcija, plānojam aicināt Kučinski vasarā pie mums ciemos (Starpsauciens: “Pāvestu vajag aicināt!”), jo mums, protams, ir sakrājušies ļoti daudzi jautājumi viņam. Es domāju, es personīgi viņu aicināšu pieņemt saprātīgu lēmumu šajā gadījumā.

Un arī jūs, gan Zaļo un Zemnieku savienība, gan VIENOTĪBA, gan nacionāļi, pamēģiniet piespiest Kučinski jūsos ieklausīties un izdarīt saprātīgu lēmumu!

Un tad septembrī droši vien steidzamības kārtā mēs šo likumu - es teikšu, brāķi, ko tagad jūs gribat pieņemt! - varēsim izņemt ārā...

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

B.Cilevičs. Kolēģi! Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 68, pret - 4, atturas - 2. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai un laiku izskatīšanai Saeimas sēdē.

B.Cilevičs. Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Komisija aicina pieņemt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta izskatīšanu bez atkārtotas izskatīšanas komisijā? Tātad iebildumu nav.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 68, pret - 5, atturas - 2. Likums pieņemts. (Aplausi.)

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu””, trešais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāts Romualds Ražuks.

R.Ražuks (VIENOTĪBA).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Ministra kungs! Kolēģi! Saeimas Sociālo un darba lietu komisija izskatīja un sagatavoja trešajam lasījumam likumprojektu “Grozījumi likumā “Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu””.

Saņemti trīs priekšlikumi.

6.lappuse.

1. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Ražuks. 52.lappuse.

2. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Komisija to atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Ražuks. Arī 3. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumu - komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Ražuks. Visi priekšlikumi ir izskatīti.

Aicinu cienījamo Saeimu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu”” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Paziņošanas likumā”, trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Jūlija Stepaņenko.

J.Stepaņenko (SASKAŅA).

Godātie kolēģi! Saeimas Juridiskā komisija ir noslēgusi darbu pie grozījumiem Paziņošanas likumā.

Uz trešo lasījumu ir saņemti trīs priekšlikumi.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir redakcionāla rakstura. Ir komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Stepaņenko. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas arī ir redakcionāla rakstura. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Stepaņenko. Un visbeidzot 3. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas paredz, ka likums stājas spēkā 2018.gada 1.septembrī. Arī tas komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Šica kungs, vai jums debatēm pietiks ar trim minūtēm? (Starpsaucieni.) Tātad Šica kungs nevēlas debatēt.

Sēdes vadītāja. Deputāti priekšlikumu atbalsta.

J.Stepaņenko. Līdz ar to Saeimas Juridiskās komisijas vārdā aicinu atbalstīt grozījumus Paziņošanas likumā trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Paziņošanas likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Darba kārtībā - likumprojekts “Likteņdārza likums”, trešais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāte Inguna Rībena.

I.Rībena (VL-TB/LNNK).

Kolēģi! Likumprojekta “Likteņdārza likums” trešajam lasījumam ir saņemti trīs priekšlikumi.

1. ir Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāra Arnīša priekšlikums, un tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Rībena. 2. ir Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāra Arnīša priekšlikums, kurš ir daļēji atbalstīts un iekļauts 3. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Paldies. Deputāti piekrīt.

I.Rībena. 3. ir Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums, kurš arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Rībena. Lūdzu jūs atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Likteņdārza likums” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret - nav, atturas - 1. Likums pieņemts.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās””, trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Artūrs Rubiks.

A.Rubiks (SASKAŅA).

Labdien, kolēģi! Strādājam ar dokumentu Nr.5107 “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās””.

Pavisam komisija saņēmusi četrus priekšlikums.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Pēc ilgām debatēm nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Rubiks. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Rubiks. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Rubiks. Un 4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Rubiks. Paldies.

Lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās”” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret - nav, atturas - 1. Likums pieņemts.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu reģistrācijas režīmu!

Laiks paziņojumiem.

Godātie deputāti un Saeimas darbinieki! Aicinu pulcēties uz tradicionālo Jāņu ielīgošanu Saeimas Sarkanajā zālē! Visām Līgām un Jāņiem ierašanās gandrīz vai obligāta.

Vārds paziņojumam deputātei Lolitai Čigānei.

L.Čigāne (VIENOTĪBA).

Cienījamie kolēģi! Eiropas lietu komisijas sēde sāksies pulksten 12.30 mūsu komisijas telpās. Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds paziņojumam deputātam Gaidim Bērziņam.

G.Bērziņš (VL-TB/LNNK).

Kolēģi no Juridiskās komisijas! Juridiskās komisijas sēde pulksten 12.45.

Sēdes vadītāja. Čigānes kundze, varbūt vismaz pulksten 12.45 komisijas sēdi varat rīkot? Lai nāk palīgot! Komisijas sēde pulksten 12.45. Eiropas lietu komisijas sēde pulksten 12.45.

Vārds Gunāram Kūtrim reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

G.Kūtris (12.Saeimas sekretāra biedrs).

Kolēģi, nav reģistrējušies: Inesis Boķis, Einārs Cilinskis, Artuss Kaimiņš, Aleksandrs Kiršteins, Ivans Klementjevs, Inese Laizāne, Ainars Latkovskis... ir, Anrijs Matīss, Aivars Meija, Rihards Melgailis, Renārs Putniņš, Jānis Ruks, Veiko Spolītis, Jānis Upenieks un Jānis Vucāns.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Pārtraukums līdz pulksten 13.30.

(Pārtraukums.)

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 12.Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Aicinu ieņemt vietas Sēžu zālē! Turpinām Saeimas 2018.gada 21.jūnija sēdi.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Krājaizdevu sabiedrību likumā”, trešais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Edgars Putra.

E.Putra (ZZS).

Kolēģi! Skatām grozījumus Krājaizdevu sabiedrību likumā.

Uz trešo lasījumu esam saņēmuši 11 priekšlikumus.

1.priekšlikums - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Edgara Putras priekšlikums, kas paredz, kādos gadījumos pašvaldība var iesaistīties vai - tieši otrādi - neiesaistīties krājaizdevu sabiedrības... ieguldīt krājaizdevu sabiedrības pamatkapitālā. Tas ir daļēji atbalstīts, iekļauts 2. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E.Putra. 2. - atbildīgās komisijas - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas - priekšlikums. Atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Putra. 3. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Atbalstīts daļēji, iekļauts 4. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E.Putra. 4. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Putra. 5. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 6. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E.Putra. 6. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Putra. 7. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Putra. 8. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Edgara Putras priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 9. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E.Putra. 9. - atbildīgās komisijas - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas - priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Putra. 10. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 11. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E.Putra. Un 11. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Putra. Kolēģi, esam izskatījuši visus priekšlikumus. Aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Krājaizdevu sabiedrību likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”, trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Gunārs Kūtris.

G.Kūtris (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā.

Juridiskā komisija saņēma četrus priekšlikumus, un šie priekšlikumi pēc būtības ir saistīti ar trim virzieniem.

Pirmais virziens ir paplašināt agresīvās braukšanas izpratni; likumprojekts ir papildināts ar trim momentiem, proti, par nevajadzīgu strauju bremzēšanu, par driftēšanu jeb sānslīdēšanas izraisīšanu tur, kur nedrīkst uz ceļiem to darīt, un par braukšanu uz aizmugurējām riepām (motocikliem, tricikliem un kvadracikliem).

Savukārt pārējos gadījumos satiksmes drošības nolūkos ir nedaudz palielināts administratīvais sods un būtiski palielināts sods par vardarbīgu izturēšanos pret bērniem.

Līdz ar to Juridiskās komisijas vārdā es lūdzu 1. - deputātes Jūlijas Stepaņenko priekšlikumu - neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

G.Kūtris. 2. - Juridiskās komisijas priekšlikumu - lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Kūtris. 3. - Juridiskās komisijas priekšlikumu - lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Kūtris. Un 4. - Juridiskās komisijas priekšlikumu par likuma spēkā stāšanās dienu, tas ir, nākamo dienu pēc tā izsludināšanas - arī lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Kūtris. Līdz ar to visi likumprojektam iesniegtie priekšlikumi ir izskatīti.

Aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 65, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Darba kārtībā - likumprojekts “Fizisko personu datu apstrādes likums”, trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Inese Lībiņa-Egnere.

I.Lībiņa-Egnere (VIENOTĪBA).

Cienījamās kolēģes! Godātie kolēģi! Juridiskā komisija ir izskatījusi Fizisko personu datu apstrādes likuma projekta trešajam lasījumam iesniegtos priekšlikumus.

1. - tieslietu ministra Dzintara Rasnača priekšlikums, kas saistīts ar 9.priekšlikumu un paredz papildināt Datu valsts inspekcijas uzdevumus, nosakot, ka tā sniedz atzinumu nepieciešamajām institūcijām. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 2. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kas paredz papildināt likumprojektu, nosakot, ka Datu valsts inspekcija interneta tīmekļvietnē publicē informāciju par publisko tiesību juridisko personu, to iestāžu un amatpersonu, kā arī citu valsts institūciju pieļautajiem datu regulas prasību pārkāpumiem un to novēršanu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 3. - tieslietu ministra Dzintara Rasnača priekšlikums, kas paredz papildināt Datu valsts inspekcijas tiesības, nosakot, ka tai ir tiesības pārbaudes ietvaros pieprasīt un saņemt neatkarīgu un objektīvu lietpratēju atzinumu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 4. - tieslietu ministra priekšlikums, redakcionāla rakstura. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 5. - tieslietu ministra Rasnača priekšlikums, redakcionāla rakstura. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 6. - tieslietu ministra Dzintara Rasnača priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 7. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Lībiņa-Egnere. 7. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kas paredz papildināt panta nosaukumu, iekļaujot arī informēšanas pienākumu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 8. - tieslietu ministra Dzintara Rasnača priekšlikums, redakcionālas dabas. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 9. - tieslietu ministra Rasnača priekšlikums, kas saistīts ar 1.priekšlikumu, proti, ar institūciju, kura tiesīga akreditēt sertifikācijas institūciju. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 10. - ministra Rasnača priekšlikums, redakcionāla rakstura. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 11. - Juridiskā biroja priekšlikums. Redakcionāla rakstura. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 12. - Juridiskā biroja priekšlikums. Redakcionāla rakstura. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 13. - tieslietu ministra Dzintara Rasnača priekšlikums, kas paredz precizēt tiesību normu par noilgumu prasības celšanai par aizskārumu, kas radies datu regulas pārkāpuma rezultātā. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 14. - izglītības un zinātnes ministra Kārļa Šadurska priekšlikums, kas noteic, ka saistībā ar datu apstrādi, kas tiek veikta zinātniskās vai vēstures pētniecības nolūkos, nacionālajos tiesību aktos var paredzēt atkāpes no tiesībām, kas paredzētas regulā. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 15. - tieslietu ministra Rasnača priekšlikums. Redakcionāla rakstura. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 16. - tieslietu ministra Dzintara Rasnača priekšlikums. Redakcionāla rakstura. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 17. - tieslietu ministra Rasnača priekšlikums, kas paredz, ka līdz brīdim, kad stāsies spēkā atsevišķs likums - Fizisko personu datu apstrādes likums -, ir piemērojamas atsevišķas Fizisko personu datu aizsardzības likuma normas. Un komisijā tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 18. - Juridiskā biroja priekšlikums. Redakcionāla rakstura. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 19. - Juridiskā biroja priekšlikums. Redakcionāla rakstura. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. Un 20. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kas noteic, ka likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. Līdz ar to lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Fizisko personu datu apstrādes likums” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 67, pret - 2, atturas - nav. Likums pieņemts.

I.Lībiņa-Egnere. Paldies.

Sēdes vadītāja. Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Seksuālās un reproduktīvās veselības likumā”, trešais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāts Vitālijs Orlovs.

V.Orlovs (SASKAŅA).

Cienījamie kolēģi! Mēs turpinām skatīt likumprojektu “Grozījumi Seksuālās un reproduktīvās veselības likumā” (Nr.25/Lp12). Trešais lasījums.

Iepriekšējā reizē mēs izskatījām divus priekšlikumus, kuri bija daļēji atbalstīti un iekļauti 3.priekšlikumā.

3.priekšlikumu izstrādāja Sociālo un darba lietu komisija, un tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti, vēlreiz atgādinu, ka par 1. un 2.priekšlikumu Saeima ir lēmusi agrāk.

1. - atbalstīts.

2. - daļēji atbalstīts, iekļauts 3.priekšlikumā.

Šobrīd darba kārtībā ir 3.priekšlikums - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums.

Uzsākam debates.

Vārds deputātam Imantam Parādniekam.

I.Parādnieks (VL-TB/LNNK).

Labdien, kolēģi! Diemžēl atbildīgā komisija nav īsti korekti rīkojusies attiecībā uz Saeimas deputātu vairākuma lēmumu.

Konkrēti atgādināšu, jo pagājuši jau vairāk nekā divi gadi un kolēģi noteikti aizmirsuši šo diskusiju, kāda bija tad, kad tika atbalstīts 1. - mans un deputātes Ingas Bites priekšlikums.

Ko mēs ietvērām šajā priekšlikumā?

Mēs paredzējām, ka sieviete, kura vēlas pārtraukt grūtniecību, atbilstoši Ministru kabineta noteikumos paredzētajai kārtībai pēc savas brīvas izvēles var saņemt konsultāciju ne tikai pie ārstniecības personām, kas minētas otrajā lasījumā pieņemtajā redakcijā, bet arī pie citiem speciālistiem, konkrēti - pie psihologa, kurš nav ārstniecības persona, pie sociālā darbinieka, kurš nav ārstniecības persona, kā arī pie jurista (ja Ministru kabinets iekļaus arī juristus šajā speciālistu lokā).

Ko ir izdarījusi atbildīgā komisija? Diemžēl ir sagrozījusi jau atbalstīto tekstu, jāsaka, diezgan savdabīgā veidā - iekļāvusi vārdus “pie cita speciālista”, ko pirms tam komisija ir atbalstījusi, taču ielikusi iekavās šo citu speciālistu loku, apzināti to sašaurinājusi līdz otrajā lasījumā apstiprinātajai redakcijai, tātad - līdz ārstniecības personām.

Kolēģi, mēs jau vienreiz lēmām par to, ka sieviete pati izvēlas, pie kādas personas viņa saņem šo konsultāciju, nesašaurinot to tikai līdz ārstniecības personām. Tas bija mūsu lēmums. Tāpēc es uzskatu, ka šī daļa, konkrēti piektā daļa, kurā šī norma iekļauta, faktiski, manuprāt, nebūtu balsojama, jo tad tā pēc būtības nonāktu pretrunā tam tvērumam, kāds jau ir apstiprināts 1.priekšlikumā. Tāpēc es, lai nerastos pārpratumi, aicinu sadalīt šo priekšlikumu divās daļās. Viena daļa ir ievads, izņemot piekto daļu un sesto daļu. Piektā daļa balsojama atsevišķi. Tādējādi mēs varētu šo likuma normu sakārtot atbilstoši komisijas lemtajam par dzimumšūnu ieguves, apstrādes, uzglabāšanas un izplatīšanas kārtību, kas minēta sestajā daļā, un paliktu pie jau nobalsotās redakcijas, jo mēs, vairākums, nolēmām, ka šo speciālistu loks ir plašāks, nekā tas ir pašreiz piedāvātajā redakcijā.

Mans aicinājums ir neatbalstīt to šādā redakcijā, sadalīt un balsot pa daļām atsevišķi.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad ir izskanējis priekšlikums šo priekšlikumu sadalīt un balsot pa daļām. Tas būs deputātiem jālemj.

Vai Barčas kundze vēlas runāt par šo priekšlikumu? Par sadalīšanu? Tātad arī par šo priekšlikumu var runāt viens deputāts “par”, viens - “pret”. Jā, par sadalīšanu.

Jūs gribat apvienot abas šīs debates - gan par sadalīšanu, gan par priekšlikumu? Paldies.

Vārds deputātei Aijai Barčai.

A.Barča (ZZS).

Augsti godātie Prezidija locekļi! Cienījamās deputātes! Godātie deputāti! Paldies, Mūrnieces kundze! Es runāju par abiem šiem jautājumiem un aicinu cienījamos kolēģus deputātus 3.priekšlikumu pa daļām nesadalīt. Jo pēc būtības, ja jūs palūkosieties, tas ir viens un tas pats. Nezinu. Acīmredzot vēl vajag iekļaut kādu citu... un tas nozīmē, ka mēs atkal pagarināsim darbu pie šā likuma, bet, atklāti sakot, tas jau tagad ir “ilgais ceļš kāpās”. Es aicinu nesadalīt 3.priekšlikumu pa atsevišķām daļām. Un kādēļ?

Tālāk centīšos, kolēģi, jums stāstīt par visu 3.priekšlikumu. Tātad ar 3.priekšlikumu Sociālo un darba lietu komisija ļoti nopietni strādāja, uzrunājot Ministru prezidentu, uzrunājot Veselības ministriju un veselības ministri, lai mūsu likumprojektā tiktu iekļauts vienots dzimumšūnu donoru reģistrs. Jo mums ir daudz ārstniecības iestāžu, kuras veic šīs manipulācijas, bet diemžēl katra no šīm ārstniecības iestādēm veido savu reģistru. Līdz ar to mums vairāku gadu garumā nav pilnas apkopotas informācijas par to.

Ministru kabinetā, izskatot atbildes vēstuli Sociālo un darba lietu komisijai... Mēs saņēmām ziņu, ka tomēr ir atbalstāms vienots dzimumšūnu donoru reģistrs. Un laika periods... šis laika periods ir atspoguļots likumprojekta 18.priekšlikumā - pārejas noteikumos. Un tas ir 2019.gada 1.jūlijs. Ar domu, ka ārstniecības iestādes arī visos iepriekšējos gados veiktās manipulācijas, protams, ievērojot konfidencialitāti, iekļaus kopīgajā reģistrā. Tas ir ļoti būtiski.

Minētās prasības šobrīd nav iespējams pilnvērtīgi īstenot, jo nav vienota reģistra.

Cienījamie kolēģi! Likumprojekts paredz arī citus būtiskus papildinājumus un grozījumus Seksuālās un reproduktīvās veselības jomā. Tādēļ šodien ir ļoti svarīgi likumprojektu pieņemt trešajā, galīgajā, lasījumā. Pretējā gadījumā likumprojekts paliks neizskatīts un mēs varēsim tikai domāt, vai nākamā Saeima šo likumprojektu pārņems vai nepārņems.

Bet pati būtība: pašā sākumā, likumprojektu izstrādājot, Ministru kabinetam bija skaidra ziņa parlamentam, ka mēs varam dzimumšūnas importēt vai eksportēt. Jautājums ir par aizliegumu vai atļauju. Un laikā kopš pirmā lasījuma redakcijas pieņemšanas, kas bija jau stipri sen, mēs to neesam varējuši izlemt.

Tādēļ es aicinu cienījamos kolēģus deputātus šodien ļoti uzmanīgi izturēties pret likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Kolēģi! Pabeigsim debates un tad lemsim par to, kādā veidā izskatīsim šo priekšlikumu - kopumā vai sadalot pa daļām.

Turpinām debates.

Vārds deputātam Imantam Parādniekam, otro reizi.

I.Parādnieks (VL-TB/LNNK).

Barčas kundze! Es jūs ļoti cienu kā augsti kvalificētu profesionāli, bet jāteic, ka šajā gadījumā jūs rīkojaties manipulatīvi.

Es piekrītu visam, ko jūs sakāt attiecībā uz dzimumšūnu donoru reģistru. Absolūti! Tās normas ir jāpieņem, tur jautājumu nav. Bet sakiet, lūdzu, jūs kā vadītāja, - kāpēc šis jautājums tika vilkts garumā vairāk nekā divarpus gadus? 2016.gada februārī es nosūtīju komisijai atbildi uz jautājumu, kāda varētu būt redakcija, kas tiktu saskaņota komisijā. Es biju uzdevis Juridiskajam birojam jautājumu, vai šāda redakcija būtu atbilstoša jau pieņemtajam lēmumam un vai tāda varētu būt piedāvātā alternatīvā redakcija, kur bija arī dzimumšūnu donoru reģistrs iekļauts iekšā. Juridiskā biroja atbilde bija: “Jā, varētu būt.”

Šī gada sākumā (es tagad neatceros precīzi mēnesi, bet tas varēja būt februārī vai martā) man vēlreiz jautāja jūsu komisijas konsultante, kāds būtu mans viedoklis par šādu redakciju, kāda tagad tiek piedāvāta. Es sacīju: “Kādu jūs vēl prasāt viedokli par redakciju, kas nav korekta, atbilstoša pieņemtajam lēmumam?!” Un vēlreiz atgādināju visu to pašu.

Un vēl šajā sakarā - par dzimumšūnu donoru reģistru. Kad Čakšas kundze nāca uz frakciju, lai stātos amatā, kad viņa tika nominēta, viņai uzdeva jautājumu: “Sakiet, lūdzu, kad tiks ieviests šis reģistrs, kas tiešām ir vitāli svarīgs, lai mēs noņemtu no darba kārtības jebkādas problēmas, kuras saistītas ar šo jautājumu un ar kuru sekām mēs cīnāmies šobrīd?” Tika atbildēts, ka 2017.gada maijā jābūt šim reģistram. Ir 2018.gada jūnijs, taču tāda reģistra vēl nav.

Barčas kundze! Es vēlreiz aicinu nejaukt divas svarīgas lietas. Viena attiecas uz iespēju sievietei saņemt konsultācijas, un šeit jūs apzināti - es nezinu, vai to izdarījāt jūs vai citi kolēģi, bet tas izdarīts apzināti! - esat sašaurinājuši šo loku, lobējot ārstniecības personas. Nedarīsim to! Vienkārši nedarīsim to! (Starpsauciens.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Mārtiņam Šicam.

M.Šics (LRA).

Šis punkts vai pants nes ļoti lielu informatīvo slodzi un realizācijas slodzi.

Es gribu atgādināt visiem mūsu kolēģiem, ka likums ir pieņemts 2005.gada septembrī, un likumā pirms vairāk nekā 12 gadiem ir ierakstīts skaidri un gaiši un latviski, ka neauglīgo ģimeņu reģistru, medicīniskās apaugļošanas reģistru un dzimumšūnu donoru reģistru veido Ministru kabineta noteiktā kārtībā. Ierēdniecība man nesaprotamu iemeslu dēļ 12 gadus mūs muļķo ar šo lietu, līdz tagad mēs sakām: “Vajag uztaisīt vienotu reģistru!” Nekad nav bijusi runa, ka jābūt diviem reģistriem!

Un te ir runa par to, kas būs nākamais ierēdniecības lobētais jautājums... par pilnīgi vienotu reģistru, pavisam vienotu reģistru. Jā... Ierēdniecība laikam nav sapratusi Izglītības likuma normas. Līdz ar to jautājums ir par to, ka reģistram ir jābūt, un reģistrs ir tas, no kura izriet visas tās problēmas, jo likumā, kura pantu mēs nemainām, skaidri un gaiši ir pateikts, ka donoru nodotie materiāli ir iznīcināmi, ja Latvijā no šī donora ir dzimuši vairāk nekā trīs bērni. Šādas uzskaites nav jau 15 gadus.

Otrs jautājums, kas tiek pacelts, ir par speciālistu. Jā, man kā mediķim, protams, vairāk interesē medicīniskās lietas. Protams, ir ļoti normāli, ka piedāvāts tiek psihoterapeits, ginekologs un citas ārstniecības personas. Bet sievietei, kas izvēlas šo ceļu, ir vajadzīgi arī citi speciālisti. Es nezinu, vai tas jāliek ir iekšā, un, iespējams, varbūt balsojot... Bet, jā, arī tas ir atbalstāms, lai sieviete saņemtu jurista, sociālā darbinieka un citu speciālistu konsultācijas, ejot uz grūtniecības pārtraukšanu un tā tālāk...

Bet mans priekšlikums: lai nebūtu sajaukts pats būtiskākais, balsot “par” šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. “Par” vai “pret” balsot, Šica kungs? (Dep. H.Abu Meri: “Viņš pats vēl nezina!”; dep. M.Šics: “Par!”) Par.

Vārds deputātam Vitālijam Orlovam.

V.Orlovs (SASKAŅA).

Cienījamie kolēģi! Pārmetumi komisijas priekšsēdētājai, ka viņa vilktu garumā likuma pieņemšanu, nav ne vietā, ne laikā. Es gribu atgādināt to, ka šis likumprojekts bija iesniegts Saeimā jau iepriekšējā sasaukumā, un tad, kad bija iesniegti pirmie priekšlikumi, mēs lūdzām: “Ļaujiet mums pieņemt regulējumu, lai klīnikas varētu importēt un eksportēt embrijus, un pēc tam mēs runāsim par pārējiem jūsu priekšlikumiem.”

Jūsu attieksme pret šo likumprojektu bija tāda, ka mēs bijām spiesti pārtraukt šī likumprojekta izskatīšanu iepriekšējā sasaukumā un pārņemam to tagad. Jūs negribējāt sadalīt pa daļām un nopietni apspriest šo jautājumu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Aijai Barčai, otro reizi.

A.Barča (ZZS).

Augsti godātie kolēģi! Mēs esam atgriezušies tajā pašā situācijā, kādā mēs bijām tad, kad likumprojekts 2016.gadā tika “noņemts no trases” iebalsoto pretrunu dēļ. Mēs atkal esam tieši turpat! (Dep. H.Abu Meri: “Tieši tā!”)

Un es ļoti atvainojos, cienījamie kolēģi, man tagad sāk rasties tādas nelabas (iespējams - nepamatotas) aizdomas, ka ir kaut kādi spēki vai kāda vēlēšanās, lai šis likums vispār netiktu pieņemts. (Dep. H.Abu Meri: “Mēs pieņemsim!”) Tieši tā!

Tieši tā, cienījamie kolēģi! Jo - par ko tad mēs runājam? Mēs runājam par to, ka grūtniecei, kura vēlas mākslīgi pārtraukt grūtniecību, valsts nodrošina iespēju saņemt konsultāciju pie ģimenes ārsta vai pie cita speciālista - psihoterapeita, ginekologa vai citas ārstniecības personas, kura ir apmācīta sniegt šādu konsultāciju. Un Ministru kabinets nosaka šīs apmācības programmas saturu un apmācības nodrošināšanas kārtību.

Cienījamie kolēģi! Ja būs nepieciešams sociālā darbinieka atbalsts, mums ir pietiekami spēcīgi sociālie dienesti Latvijā, un tāds atbalsts tiks sniegts. Bet grūtniecības pārtraukšana, kolēģi, ja es pareizi izprotu lietas būtību, ir ārstniecisks process, nevis sociāla manipulācija.

Es aicinu balsot par 3.priekšlikumu kopumā.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J.Stepaņenko (SASKAŅA).

Godātie kolēģi! Oponēju Barčas kundzei: sociālais darbinieks nav ārstniecības persona. (Starpsauciens: “Tieši tā!”) Tieši tā! Un, atbalstot jūsu priekšlikumu, faktiski mēs izslēdzam sievietei tiesības saņemt konsultāciju no jebkura cita speciālista, no jebkura cita speciālista, kas nav ārstniecības persona.

Kolēģi! Es vienkārši skaidrībai... Es redzu, ka šobrīd ir atkal kārtējā putra... Skaidrības labad es lūgšu savus kolēģus, kuri savulaik, Saeimas vairākumam balsojot “par”, ir atbalstījuši 1.priekšlikumu, pieturēties pie tā, ka... atbalstīt Parādnieka kunga ierosinājumu sadalīt 3.priekšlikumu pa daļām. Lai jums nekas nejūk, ja jūs esat savulaik balsojuši “par” 1.priekšlikumu.

Es aicinu jūs rīkoties tieši šādi.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ingai Bitei.

I.Bite (LRA).

Cienījamie kolēģi! 2016.gada 11.februārī, kad Saeima iepriekšējo reizi izskatīja šo likumprojektu, es stāvēju šeit, šajā tribīnē, un stāstīju jums par 1.priekšlikuma jēgu un būtību.

1.priekšlikuma jēga un būtība bija tieši tāda, kā šeit minēja kolēģi, - atļaut sievietei, kura šaubās par to, vai laist pasaulē savu bērnu, izvēlēties konsultāciju pie tā speciālista, kurš vislabāk var viņas šaubas kliedēt un novērst. Un ne jau par medicīnisku - aborta - procedūru sievietei visbiežāk ir jautājumi; viņai visbiežāk ir jautājumi par to, kā viņa varēs šo bērnu izaudzināt, kā viņa varēs viņu uzturēt; kur viņa dzīvos, kādu pabalstu saņems un vai vispār saņems; kādā veidā viņai saņemt uzturlīdzekļus no bērna tēva, kurš varbūt nevēlas bērnu atbalstīt. Sievietes jautājumi visbiežāk nav medicīniski.

Godātie kolēģi! 2016.gada 11.februārī kolēģi Jānis Ādamsons, Gaidis Bērziņš, Inga Bite, Mārtiņš Bondars, Andris Buiķis, Einārs Cilinskis, Jānis Dombrava, Aleksandrs Jakimovs, Ritvars Jansons, Guntis Kalniņš, Aleksandrs Kiršteins, Nellija Kleinberga, Ivans Klementjevs, Rihards Kols, Kārlis Krēsliņš, Janīna Kursīte-Pakule, Gunārs Kūtris, Inese Laizāne, Ilmārs Latkovskis, Aivars Meija, Sergejs Mirskis, Romāns Naudiņš, Imants Parādnieks (Dep. J.Viļums: “Visi labi cilvēki!”), Igors Pimenovs, Arvīds Platpers, Sergejs Potapkins, Edgars Putra, Artis Rasmanis, Ivans Ribakovs, Raimonds Rubiks, Jānis Ruks, Inguna Rībena, Jūlija Stepaņenko, Inguna Sudraba, Silvija Šimfa, Edvīns Šnore, Zenta Tretjaka, Jānis Trupovnieks, Jānis Tutins, Juris Vectirāns, Juris Viļums (Dep. J.Viļums: “Nu, es taču teicu, ka visi labi cilvēki!”) un Ivars Zariņš atbalstīja 1.priekšlikumu.

Kolēģi! Jūs, kas atbalstījāt 1.priekšlikumu, lūdzu jūs atbalstīt Imanta Parādnieka ierosinājumu sadalīt 3. - komisijas priekšlikumu - (Dep. H.Abu Meri: “Mēs nesadalīsim! Nesadalīsim!”) un noraidīt piekto daļu (Dep. H.Abu Meri: “Nesadalīsim!”), jo piektā daļa ir pretrunā ar to, ko Saeima ir nolēmusi 2016.gada 11.februārī.

Kolēģi! Ja mēs to neizdarīsim šodien, tas būs likumdošanas procedūras pārkāpums. Šis likums būs pieņemts, pārkāpjot Saeimas kārtības ruļļa jēgu un būtību, mainot Saeimas 2016.gada februāra balsojumu, un tādā gadījumā pastāv ļoti liels risks par šī likuma leģitimitāti.

Lūdzu sadalīt šo priekšlikumu un balsot pa daļām.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Romualdam Ražukam.

R.Ražuks (VIENOTĪBA).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Mēs gatavojamies šo likumprojektu novirzīt jau uz trešo Saeimas sasaukumu.

Sākotnējais mērķis bija dzimumšūnu eksports un imports. Un viss! Tas ir tas, kas mums starptautiski ir nepieciešams! Taču tas apauga ar visvisādiem priekšlikumiem.

Par šo priekšlikumu. Trīs gadus Saeimas Sociālo un darba lietu komisija cīnījās ar nesaprotamu Veselības ministrijas pretestību attiecībā uz dzimumšūnu reģistra izveidi. Es nezinu, kāds ir iemesls. Noteikti bija kaut kādi mums nezināmi iemesli.

Beidzot ir panākts, ka šis reģistrs būs kā elektroniskās vienotās uzskaites sistēmas sastāvdaļa. Mēs nepieļausim, ka jaunas, nepieredzējušas sievietes tiktu neskaitāmas reizes izmantotas, nodarot kaitējumu viņu veselībai. Veselības inspekcija to kontrolēs. Punkts viens.

Par šo Parādnieka un Bites priekšlikumu. Cienījamie kolēģi! Mēs neskaitāmas reizes par to diskutējām. Veselības ministrijā, Labklājības ministrijā, pašvaldībās visi saka - nevar ar veselības jomas likumiem regulēt sociālo un pašvaldību jomu. Tas vienkārši attiecībā uz tām citām jomām nedarbosies. Jā, es piekrītu kolēģiem Parādniekam un Bitei, ka nepieciešama multidisciplināra komanda - ginekologs, ģimenes ārsts, sociālais darbinieks, psihologs... bet to visu var noteikt tikai Ministru kabineta noteikumi, ar kuriem pārredz visu jomu. Ar Ārstniecības likumu jūs nevarat piespiest sociālo darbinieku strādāt.

Es aicinu neatstāt šo likumu uz nākamo - 13.Saeimu, neko nesadalīt, jo mēs jau nevaram šodien sadalīt! (Dep. I.Parādnieks: “Varam!”) Jā, tas gabals, ko Parādnieks grib izņemt, tas formulējums jau nav tāds, kādu viņš grib. Līdz ar to mums būtu šodien jāpārtrauc skatīšana un jārīko Sociālo un darba lietu komisijas ārkārtas sēdes. (Dep. A.Barča: “Tās vairs nenotiks!”) Tās vairs nenotiks, Barčas kundze saka, un es baidos, ka Sociālo un darba lietu komisijas deputātu vairākums paliks pie savām domām, pie savas nostājas, jo mēs visu šo ērkšķaino ceļu esam izgājuši.

Tā ka es lūdzu atbalstīt komisijas redakciju.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Līgai Kozlovskai.

L.Kozlovska (ZZS).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi!

Tieši par šo konkrēto punktu es gribu teikt tā. Es neesmu juriste. Es esmu ārste. Turklāt ģimenes ārste. Un ģimenes ārstam MK noteikumos Nr.268 ir noteikts komandas darbs. Es sadarbojos gan ar sociālo darbinieku, gan, ja vajadzīgs, arī ar juristu, sadarbojos ar ginekologu un arī ar kardiologu, ja sievietei ir īpašas sirds problēmas, ar visiem speciālistiem, kuri ir vajadzīgi konkrētai sievietei, lai, no vienas puses, aizsargātu viņas tiesības pieņemt lēmumu un, no otras puses, dotu viņai padomu. Tas ir balsts, skaidrs celiņš. Ja šo celiņu vajag vēl vairāk nostiprināt ar Ministru kabineta noteikumiem, nostiprinām Ministru kabineta noteikumos! Bet par šo pantu - 5.pantu -, ko komisija ir skaidrojusi un devusi mums kā tādu, jāsaka, apstiprinājumu, es kā ārste noteikti balsoju ar abām rokām. Šeit ir gan skaidra nostāja par reģistra veidošanu, gan skaidra nostāja par komandas darbu attiecībā uz sievietes lēmumu par iespēju pārtraukt grūtniecību. Tas ir ļoti skaidri pateikts, un es aicinu noteikti balsot “par” šo komisijas lēmumu. (Dep. H.Abu Meri: “Paldies!”)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Gunāram Kūtrim. (Starpsauciens: “Pastāsti no juridiskā viedokļa!”)

G.Kūtris (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Es tiešām šoreiz runāšu kā jurists. Ja mēs paskatāmies uz 3.priekšlikumu un ja mēs tagad šo priekšlikumu sadalām trijās daļās... Tā daļa, kuru Inga Bite aicina neatbalstīt un par kuru arī Parādnieka kungs teica, ka tā redakcija nav tāda, kā viņš būtu gribējis... ja mēs izslēgsim šo daļu - piekto daļu -, tas nozīmē, ka mēs šajā likumā vispār neparedzam valsts apmaksātu iespēju griezties pēc konsultācijas. (Dep. I.Parādnieks: “Tā nav!”) Kaut vai pie tiem ārstiem, pie ārstniecības personām, kas tur nosauktas. Tā nebūs, ja mēs izsvītrojam.

Savukārt nevar piekrist Ražuka kungam, ka Ministru kabinets varēs paredzēt apmācību programmu arī citiem speciālistiem, ja šajā daļā nav nosaukti citi speciālisti. Tur ir precīzi uzskaitītas profesijas. Es aicinu šobrīd atbalstīt 3.priekšlikumu kopumā, jo tā ir virzība uz priekšu. Savukārt, ja šajā daļā jāiekļauj nākotnē arī citi speciālisti, izsveram lietu un nākotnē iekļaujam arī citus speciālistus. Es piekrītu, varbūt vajag arī psihologus, juristus un tamlīdzīgi. Pretējā gadījumā mēs vispār izsvītrojam iespēju saņemt valsts nodrošinātu iespēju konsultēties.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

V.Orlovs. Komisijas vārdā lūdzu balsot par 3.priekšlikumu kopumā.

Sēdes vadītāja. Tātad ir priekšlikums 3.priekšlikumu - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumu - sadalīt pa daļām. Par to mums ir jālemj balsojot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 3.priekšlikuma - Sociālo un darba lietu komisijas izstrādātā priekšlikuma - izskatīšanu pa daļām! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 19, pret - 56, atturas - 1. Priekšlikums izskatīt 3.priekšlikumu pa daļām nav atbalstīts.

Tātad mums ir jābalso par 3. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 69, pret - 1, atturas - nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

V.Orlovs. Paldies, kolēģi!

4.priekšlikums, kuru iesniedza deputāts Smiltēns, nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst...

Uzsākam debates.

Vārds deputātam Hosamam Abu Meri. (Starpsaucieni.)

H.Abu Meri (VIENOTĪBA).

Piedodiet, šis priekšlikums, 6. un 7.priekšlikums ir gandrīz līdzīgi, vienādi. Komisija diemžēl neatbalstīja, tāpēc... Nebija skaidrs par reģistru. Bet jūs jau dzirdējāt komisijas vadītāju šodien... Ceram, ka ar nākamā gada 1.jūliju būs vienots reģistrs. Bažas par to, ka dažas sievietes diemžēl var tikt izmantotas par biznesa avotu, lai olšūnas tiktu eksportētas vai pārdotas, tad nebūs vairs iespējamas, jo būs reģistrs. Līdz ar to gan šis priekšlikums, gan 6., gan 7.priekšlikums runā par nedzemdējušu sievieti.

Mēs negribam diskriminēt... Jūs jau redzējāt - šodien ārā pie Saeimas nama bija daudzu organizāciju pārstāvji un runāja par to, ka nevajag diskriminēt sievieti kā nedzemdējušu sievieti. Es pateikšu kā ārsts un arī kā Saeimas deputāts, ka šis likums jau divus gadus... vairāk nekā divus gadus strādājam... Pagājušā... nē, ne pagājušā gada, bet 2016.gada jūnijā mēs to izņēmām no darba kārtības - konkrēti šī priekšlikuma dēļ.

Nekāds zinātnisks, medicīnisks pētījums nepierāda, ka nedzemdējušai sievietei, ja viņa ziedo savas olšūnas, rodas kaut kādas medicīniskas problēmas. Bija diskusija par to, vai tiešām pirms šīs procedūras notiek sagatavošana ar speciāliem medikamentiem, kas varētu izraisīt vai palielināt risku, ka konkrētā sieviete var dabūt, piemēram, vēzi. Šādu pētījumu nav; nav nekādu zinātnisku pierādījumu tam. Tas ir numur viens.

Numur divi. Mēs nevaram diskriminēt nedzemdējušas sievietes ziedot savas olšūnas, piemēram, kādai ģimenes loceklei, kam nevar būt bērnu, vai kādai draudzenei, kura nespēj dzemdēt bērnu.

Manuprāt, tas ir cilvēktiesību pārkāpums, tāpēc es aicinu... gan šo priekšlikumu, gan arī 5., gan arī... kas tur bija? 6. un 7., man liekas... 6. un 7.priekšlikums... Tie ir vienādi... Tātad aicinu balsot “pret” komisijas balsojumu. (Starpsaucieni.)

5. - nav... Es runāju par 4., 6., 7. ... (Starpsaucieni.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ingai Bitei. (Zālē troksnis.)

I.Bite (LRA).

Cienījamie kolēģi! Šobrīd mums ir izvēle starp faktiski trim variantiem.

Viens variants ir tas, ko ir piedāvājis savulaik veselības ministrs Guntis Belēvičs un ko ir faktiski arī atbalstījusi komisija, - ka dzimumšūnas ziedot varētu tikai dzemdējušas sievietes. Šajā sakarā mēs esam redzējuši ļoti daudz protestu gan šeit, pie Saeimas nama durvīm, gan medijos un visur citur.

Otrs ir Hosama Abu Meri piedāvātais variants: “Nedarām neko! Lai viss paliek tā, kā ir: tāds pats bardaks, kāds notiek; sievietes var iet nodot savas dzimumšūnas, cik vien viņas vēlas, jo klīniku ir pietiekami daudz, to kļūst arvien vairāk. Un viss lai paliek tā, kā ir.”

Un tagad trešais variants, ko es piedāvāju atbalstīt nākamajā priekšlikumā, proti, divas lietas. Pirmā - palielināt minimālo ziedošanas vecumu (neatkarīgi no tā, vai sieviete ir vai nav dzemdējusi), palielināt to uz tādu vecumu, kādā vidēji mums Latvijā ģimenēs dzimst pirmie bērni. Kāpēc? Tāpēc, ka dzimumšūnu ziedošana ir faktiski iespēja, ka no šīm dzimumšūnām radīsies bērns. Un līdz ar to cilvēkam ir jāapzinās, ko nozīmē turēt rokās savu bērnu un ko nozīmē saprast, ka, iespējams, tavs bērns piedzims kādam citam. Un tas ir iespējams no šī vecuma.

Un nākamais, ko piedāvā šis priekšlikums: viens cilvēks var dzimumšūnas ziedot vienu reizi. Likums paredz, ka no viena cilvēka dzimumšūnām var radīt, maksimums, līdz trim pēcnācējiem, un tam pilnīgi pietiek ar vienu ziedošanas reizi.

Es lūdzu atbalstīt 5.priekšlikumu. Bet, tā kā šī izšķiršanās ir šobrīd, es runāju pie 4.priekšlikuma, lūdzot atbalstīt nākamo - 5.priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Aijai Barčai par 4.priekšlikumu.

A.Barča (ZZS).

Augsti godātie kolēģi! Es runāšu par likuma 17.pantu “Dzimumšūnu donora izvēle”. 4., 5., 6. un 7.priekšlikums. Un sākšu ar 7., apvienojot visus kopā.

Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāre Karina Ploka (tajā laikā - Korna) aicina likumprojekta 3.pantā svītrot vārdu “dzemdējusi”. Un tas ir tas jautājums, par ko ir ļoti daudz diskusiju un kā dēļ arīdzan komisija nebija visu šo laiku gatava šo vārdu izņemt no likumprojekta. Mēs ilgstoši cīnījāmies, kā teica Ražuka kungs, ar Veselības ministriju, Nacionālo veselības dienestu un kopā ar ginekologiem vairākkārt ņēmāmies komisijas sēdēs, kamēr panācām to, ka ar nākamā gada 1.jūliju būs šis reģistrs.

Un paldies, kolēģi deputāti, ka jūs atbalstījāt 3.priekšlikumu!

Līdz ar to es kā deputāte komisijā lūdzu atbalstīt komisijas lēmumu par 4., 5. un 6.priekšlikumu, kurus komisija nav atbalstījusi, bet 7. - Labklājības ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikumu, kuru komisija nav atbalstījusi... Lūdzu mainīt šo lēmumu un atbalstīt 7.priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Valdim Kalnozolam.

V.Kalnozols (ZZS).

Kaut kad es... Es arī gribu uzreiz par 4., 5. un 6.priekšlikumu izteikt savu viedokli.

Mūsu dati, ko mums liek priekšā komisijas sēdēs, parāda to, ka mūsu katru gadu paliek par 10 tūkstošiem mazāk, Latvija zaudē katru gadu 10 tūkstošus iedzīvotāju. Tāpēc es nesaprotu, kāpēc mēs tik ļoti gribam atbalstīt kādu cilvēku, kurš grib riskēt ar savu reproduktīvo veselību.

Man ir liels lūgums: saprast, ka reāli mēs neesam homo sapiens (cilvēks saprātīgais), mēs visi tā ļoti uzskatām, ka esam homo sapiens. Labi ja 10 līdz 20 procenti no mūsu rīcības pamatojas uz mūsu pašu pieņemtiem lēmumiem. Pārējais ir refleksi, instinkti, bērnības traumas, sabiedriskā apziņa un motorika. Un, ja mēs tomēr gribam uzstāt uz to, ka esam homo sapiens, tad jums ieteiktu ieiet YouTube un sameklēt tādu lietu: “Most people are sheep.” Tur meitenei pēc tam vēl jautā: “Nu kāpēc tu celies pēc šī pīkstiena?” - “Pārējie tā dara!” - “Nu, bet tas ir absolūti neloģiski, ka tu tā dari!” - “Nujā, bet pārējie tā dara.”

Un tāpēc arī saprotam to, kāpēc mēs cīnāmies pret alkohola un smēķēšanas reklāmām, vēlamies noteikt stingrākus noteikumus atkarīgajiem no azartspēlēm. Nu, neesam mēs homo sapiens, neesam cilvēki saprātīgie!

Manuprāt, iecere ļaut nedzemdējušai sievietei ziedot savas olšūnas vērsta uz kaut kāda biznesa atbalstīšanu, lai kāds pelnītu pēc tam naudu uz tā rēķina.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Renāram Putniņam.

R.Putniņš (VIENOTĪBA).

Kalnozola kungs! Brāli! Būtu jāpievērš uzmanība tam, ka statistika rāda - katrs piektais mūsu valstī mirst vai nu no alkohola, vai cigarešu izraisītām problēmām un komplikācijām. Proti, vidēji desmit cilvēki dienā nomirst dēļ alkohola vai dēļ cigaretēm. Tā ir daudz, daudz lielāka problēma, kurai vajadzētu pievērst uzmanību, nevis liegt sievietēm darīt ar sevi to, ko viņas pašas vēlas.

Nākamais etaps, es domāju, būtu tas, ka mēs nolemtu, ka sievietes nav spējīgas izdomāt... Nē, tagad mēs runājam tikai par sieviešu nespēju izlemt, ko darīt vai nedarīt. (Dep. L.Čigāne: “Arī vīriešiem!”; dep. H.Abu Meri: “Jā, pareizi!”) Tad jau varbūt nevajag arī ļaut viņām vēlēt! Atgriežamies viduslaikos - atņemam vispār viņām balsstiesības, nu! (Starpsauciens.) Nu, par ko mēs runājam?

Ļaujiet sievietēm pašām izvēlēties, ko viņām darīt! Ticiet man, viņas ir pietiekami gudras! Pareizāk sakot, viņas ir gudras un zinošas.

Nu, beidziet ākstīties! (Starpsauciens: “Pareizi! Pareizi!”) (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Līgai Kozlovskai.

L.Kozlovska (ZZS).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Tātad jau vairāku gadu garumā ir bijušas šīs asās diskusijas par to, kas var būt dzimumšūnu donors - gan no sieviešu, gan vīriešu puses.

Ir tikai daži nosacījumi.

Pirmām kārtām gan vīrietim, gan sievietei jābūt veseliem.

Otrām kārtām tātad ir jābūt reproduktīvajā vecumā.

Es gribu atgādināt, ka reproduktīvais vecums - tas ir vecums, kādā var dzemdēt bērnus, - pēc Pasaules Veselības organizācijas datiem, ir daudz garāks. Sievietēm tas ir no 15 līdz 49 gadiem. Taču mūsu likumdošanas akti noteic, ka persona par bērnu ir uzskatāma līdz 18 gadiem.

Un kādēļ līdz 35 gadiem...? Tādēļ, ka sievietes olšūna ar 35 un vairāk gadiem vienkārši noveco. Ir iespējamas dažādas ģenētiskas mutācijas.

Pēc Pasaules Veselības organizācijas pētījumiem, visveselākais, piedodiet, spermatozoīds arī ir no 18 līdz 45 gadiem. Tātad īstenībā tas veselības kritērijs šajā komisijas lēmumā un arī Veselības ministrijas lēmumā un Labklājības ministrijas lēmumā ir ielikts.

Taču, runājot par šo vienu vārdu - “dzemdējusi” -, es noteikti izvērstu plašāku diskusiju, bet droši vien šādu diskusiju tomēr vairs nevajag, jo Aijas Barčas priekšlikums, kas, var teikt, ir jaunais komisijas priekšlikums un kas paredz vārda “dzemdējusi” izņemšanu, ir atbalstāms, jo tas noņem spriedzi. Ar to, ka sievietes, piedošanu, tiek dalītas divās grupās, šķirotas, mēs parādām kaut kādus rasistiskus, piedodiet, domāšanas virzienus. Bet, ja mēs šo vārdu izņemam laukā, tādā gadījumā mēs noteikti šo jauno komisijas priekšlikumu varam atbalstīt.

Tā ka aicinu atbalstīt Aijas Barčas izteikto priekšlikumu, kurā ir ietverts 7. - Labklājības ministrijas priekšlikums.

Paldies. Aicinu balsot par šādu variantu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Inesei Lībiņa-Egnerei.

I.Lībiņa-Egnere (VIENOTĪBA).

Godātie kolēģi! Paldies Kozlovskas kundzei, paldies Barčas kundzei, kuras šeit no tribīnes skaidroja, un Abu Meri kungam par to, ka diskusija pēc būtības ir tikai vienīgi par faktoru, vai sieviete ir dzemdējusi vai nav dzemdējusi. Vai Latvijā ir pieeja pasaules dzemdējušo personu reģistram? Vai mēs šīs sievietes pasē iespiedīsim zīmogu, ka ir dzemdējusi vai nav dzemdējusi? Čiposim? Tetovēsim?

Godātie kolēģi! Ko jūs vēlaties no Latvijas pilngadīgajām personām, kuras pieņem lēmumu? Viņas var ziedot vienu no savām divām nierēm un var ziedot olšūnu, un ir svarīgi, ka Latvijas medicīniskā aprūpe nodrošina gan reģistrācijas kārtību, lai persona nenodarītu ļaunu savai veselībai, gan arī citus apstākļus. Ar likumu dalīt sievietes, pilngadīgas personas, dzemdējošās un nedzemdējošās ir pazemojoši. Ir pazemojoši šeit stāvēt tribīnē un par to diskutēt, ir pazemojoši raudzīties acīs tām sievietēm, kuras ir izmisušas, atnākušas pie Saeimas nama un saka: “Deputāti, pieslēdziet veselo saprātu!” Ar juridiskiem līdzekļiem nevar noteikt, vai persona ir dzemdējusi vai nav dzemdējusi! Nevar to izdarīt! Nav šāda pasaules dzemdējušo personu reģistra. Tas, kas šeit notiek, manuprāt, ir prasta politiska kampaņa ar dažnedažādām, kā jau kolēģi šeit teica, rasistiskām iezīmēm.

Es aicinu un lūdzu neizmantot šo tribīni šādiem mērķiem! Un atbalstiet 7.priekšlikumu!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Romualdam Ražukam.

R.Ražuks (VIENOTĪBA).

Ļoti cienījamā priekšsēdētāja! Kolēģi! Es esmu šeit ne jau tāpēc, lai aizstāvētu nedzemdējušās sievietes. Es esmu šeit tāpēc, lai aizstāvētu Sociālo un darba lietu komisijas darbu. Kolēģi, jūs, kas pieskārāties šai problēmai divas reizes Saeimas sasaukumā, nu esat brīvi runāt tā, kā jums liekas, kā tas ir. Mēs, Sociālo un darba lietu komisija, izgājām tiešām visus šos “krusta ceļus”, iekļuvām tajā haosā, kas valda šajā biznesā. Biznesā, jo to sniedza septiņas privātfirmas un nebija nekādas kontroles, nekā nebija. Un ļoti bieži - ļoti bieži! - sievietes, kas ir bijušas olšūnu donores, nonāca valsts slimnīcās ginekoloģijas nodaļā ar pārstimulēšanas sindromu. Un vieni ginekologi pret citiem ginekologiem centās kaut ko darīt, iebilst. Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu asociācija bija tā, kas ierakstīja to vārdu “dzemdējusi”.

Protams, tas neiztur nekādu kritiku, bet tas bija izmisuma solis, un komisija pie tā turējās tik ilgi, kamēr nebija nekā labāka.

Tagad, kad mēs esam nobalsojuši par 3.priekšlikumu, šī lieta ir atrisināta. Būs reģistrs. Un tāpēc šī diskusija vairs nav jāturpina. Nevajag vicināt dūres pēc kaujas. 3.priekšlikums risina visu, un šī diskusija nav tālāk jāturpina.

Es aicinu atbalstīt Labklājības ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikumu - svītrot vārdu “dzemdējusi”, un ejam tālāk! (Dep. H.Abu Meri: “Dzemdējusī!”)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jurim Viļumam. (Dep. A.Bērziņš: “Viļum, pasaki, kā ir pareizi!”)

J.Viļums (LRA).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Dāmas un kungi!

Lūdzu jūsu pacietību un mieru, jo es saprotu, ka man tagad ir jāmēģina labot arī tās kļūdas, kuras jūs esat pateikuši pārteikšanās dēļ.

Vispirms es gribu pateikt, ka nevienam nav jāuzskaita visu to deputātu vārdi un uzvārdi, kuri savulaik ir atbalstījuši principu, ka tikai dzemdējusi sieviete var ziedot. To uzvārdu vidū ir arī manējais. Taču, iepazīstoties sīkāk ar visu šo situāciju, izrunājoties ar sievietēm, ar mediķiem un tā tālāk, es savu lēmumu esmu mainījis un gribu atbalstīt... (Starpsauciens.) paga, paga... un gribu atbalstīt domu, ka mums nevajag ierobežot sievietes atkarībā no tā, vai viņas ir dzemdējušas vai nav dzemdējušas. Plašāk neiedziļināšos visos stāstos.

Bet tagad, dāmas un kungi, tehniska lieta. Jūs runājat par to, ka jāatbalsta 7.priekšlikums, bet nav jāatbalsta 4.priekšlikums. Manuprāt, tie ir identiski. Tie ir identiski - tie paredz vienu un to pašu. Tikai katrs no tiem citādāk nonāk līdz tam pašam rezultātam. Respektīvi, ja jūs atbalstāt to, ka mēs neierobežojam sievietes atkarībā no tā, vai viņas ir vai nav dzemdējušas, un izņemam ārā vārdu “dzemdējusi”, tad jūs varat droši balsot gan par 4., gan par 7.priekšlikumu. Un pēc būtības, ja 4.priekšlikums tiks atbalstīts, tad par 7.priekšlikumu nebūs jābalso, jo tie ir identiski.

Savukārt ir risks. Ja jūs nenobalsosiet par 4.priekšlikumu, tad 7.priekšlikums teorētiski var nebūt balsojams, jo tas ir tieši tāds pats.

Līdz ar to, lai nebūtu nekādu problēmu, vienkārši izšķirieties, vai jūs atbalstāt 4.priekšlikumu un brīvu sievietes izvēli, vai jūs to neatbalstāt. Es ceru, ka tagad jūs...

Sēdes vadītāja. Vārds deputāti Silvijai Šimfai.

S.Šimfa (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Kolēģi! Ja jūs piekrītat tam, ka politika ir liela nauda, tad es varētu piekrist, ka šis jautājums ir politisks jautājums. Taču es līdz šim, strādājot komisijā, saskatīju šo jautājumu tomēr kā nepolitisku tajā izpratnē, ka tas ir naudas jautājums. Lai gan kolēģi mani pārliecināja un es pēc tam sapratu - jā, tas ir bizness, kas labi pelna. Un visu šo laiku, kamēr šis jautājums ir mūsu komisijas apritē, es nemitīgi centos to noskaidrot ministrijā. Kādā veidā tad viņi ir saistīti un cik tad viņi nopelna no tā biznesa, ka viņi tik neatlaidīgi nevēlas ieviest šo vienoto reģistru? Par to es runāju arī veselības ministres demisijas pieprasījumā. Bet te ir cita lieta. Te ir vēl viena lieta. Vēl viena puse, kurai mēs nevaram nepievērst uzmanību. Es esmu mamma, un es esmu arī vecmamma. Un mani ļoti uztrauc tas, ka šīs jaunās, nedzemdējušās meitenes, kuras domā, ka viņām jaunība un veselība būs visu mūžu, vieglprātīgi izturas pret šo lietu, pakļaujas šai reklāmai, šai vieglajai, ātrajai naudai, un līdz ar to sagandē savu veselību. Es nekādā gadījumā negribētu, ka mani bērni vai mani mazbērni nonāktu šajā situācijā. Es domāju, ka to neviens nevēlas.

Es ļoti cienu jūs, Putniņa kungs, kā mediķi. Bet es esmu dusmīga uz jums, šeit klātesošie kolēģi mediķi! Nu ko jūs ņematies? Kāpēc jūs nevarat vienreiz vai nu vienoties, vai katrs pateikt savu viedokli, kā tad ir ar to hormonu stimulāciju? Es neesmu mediķe, bet es esmu atklausījusies, vot, šitik daudz par to! Jūs stāstāt, kā jūs kaut kur kabinetos, kaut kur kafiju dzerot vai vēl kaut kur... Stāstāt un baidāt visus ar to, kādas šausmas ir šī hormonu stimulācija, kā tā sabeidz cilvēka veselību, kādas pēc tam var rasties problēmas. To netieši arī apgalvoja... pateica kolēģis Ražuks - ka ginekologi, būdami šausmās par visu šo lietu, ierosināja ielikt tomēr to nedzemdējušās sievietes jautājumu iekšā. Kā tad ir, cienījamie mediķi? Jūs esat politiķi, bet jūsu pamatprofesija ir mediķis, jūs esat devuši zvērestu nenodarīt cilvēkiem ļaunu. Tad, lūdzu, runājiet arī tad, kad jūs runājat par šiem jautājumiem, izglītojiet mūs, kas neesam mediķi, kā tad īsti ir. Un kur ir tā politika, un kur ir veselības aprūpe? Mediķu viedoklis?

Un es ļoti gaidīju no jums, ka jūs pateiksiet: “Nē, tā nav taisnība! Hormonu stimulācija neietekmē sievietes veselību.” Vai Hosams Abu Meri pateiks: “Jā, ietekmē, bet tas ir tik niecīgi, ka jūs varat neuztraukties par to.” (Starpsaucieni.)

Par to, lūdzu, es gribētu no jums zināt.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

V.Orlovs. Jā.

Cienījamie kolēģi, vēl es gribu jums atgādināt, kā radās otrajā lasījumā priekšlikums. To iesniedza veselības ministrs Belēviča kungs. Visi tie, kuri piedalījās mūsu komisijas sēdē, atceras, ka jautājumu mēs skatījām, aicinot nevalstisko sektoru, aicinot Veselības ministrijas pārstāvjus, Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu asociācijas pārstāvi. Viņi mūs otrajā lasījumā pārliecināja, ka jābūt tieši tādai redakcijai.

Un patiešām mūsu komisijā viedokļi dalījās: vieni uzskata, ka galvenais ir sieviešu brīvā griba, otri uzskata, ka galvenais ir sieviešu veselība.

Viss. (Dep. A.Bērziņš: “Bet ko darīt tagad?!”)

Sēdes vadītāja. Labi. Paldies.

Lūdzu zvanu!... Debates jau bija beigtas. Balsosim par 4. - deputāta Smiltēna iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 42, pret - 22, atturas - 1. Priekšlikums ir atbalstīts.

V.Orlovs. Tā, kolēģi.

5. - deputātes Bites priekšlikums. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Juridiskais birojs konsultē, ka priekšlikums ir balsojams. Šis priekšlikums ir balsojams. Ir balsojams. Juridiskais birojs konsultē, ka ir.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. - deputātes Ingas Bites iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 25, pret - 41, atturas - 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

Arī 6. ir balsojams.

V.Orlovs. 6.priekšlikums, kuru iesniedza veselības ministre Anda Čakša, nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Tātad arī šis priekšlikums ir balsojams.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. - veselības ministres Čakšas iesniegto priekšlikumu! (Dep. A.Barča: “Es nepiedalos!”) Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 2, pret - 45, atturas - 12. Priekšlikums nav atbalstīts.

Un 7.priekšlikums tātad nav balsojams.

V.Orlovs. Tā, kolēģi, pārejam pie citiem priekšlikumiem.

8.priekšlikumu sagatavoja Sociālo un darba lietu komisija. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Orlovs. 9.priekšlikumu sagatavoja Sociālo un darba lietu komisija. Tas arī ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Orlovs. 10.priekšlikumu sagatavoja Juridiskais birojs. Tas ir atbalstīts un iekļauts 14.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. 10.priekšlikumu deputāti atbalsta.

V.Orlovs. 11.priekšlikumu arī sagatavoja Juridiskais birojs. Tas ir atbalstīts un iekļauts 14.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Orlovs. 12.priekšlikumu arī sagatavoja Juridiskais birojs. Tas arī ir atbalstīts un iekļauts 14.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Orlovs. 13.priekšlikumu arī sagatavoja Juridiskais birojs. Tas ir atbalstīts un iekļauts 14.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Orlovs. 14.priekšlikumu sagatavoja Sociālo un darba lietu komisija. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Orlovs. 15.priekšlikums nav atbalstīts, un tas laikam nav balsojams.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

V.Orlovs. Un 16. - Labklājības ministrijas parlamentārās sekretāres Karinas Plokas priekšlikums. Arī nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

V.Orlovs. 17.priekšlikums. Iesniegusi Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāre Karina Ploka. Priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

V.Orlovs. Un pēdējais ir 18.priekšlikums, ko sagatavojusi atbildīgā komisija. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Orlovs. Lūgums atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Seksuālās un reproduktīvās veselības likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 70, pret - 1, atturas - nav. Likums pieņemts.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Imigrācijas likumā”, trešais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Juris Vectirāns.

J.Vectirāns (ZZS).

Godātie kolēģi! Strādājam ar dokumentu Nr.5117.

Protams, šis likumprojekts varbūt nav tik interesants, tomēr ir ļoti svarīgs. Mēs to tagad skatām trešajā lasījumā.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija savā šī gada 12.jūnija sēdē ir apspriedusi likumprojektu “Grozījumi Imigrācijas likumā” un to sagatavojusi trešajam lasījumam.

Ir saņemti 32 priekšlikumi.

1. - Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vectirāns. 2. - Iekšlietu ministrijas parlamentārās sekretāres Siliņas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vectirāns. 3. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vectirāns. 4. - Iekšlietu ministrijas parlamentārās sekretāres Siliņas priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 5.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Vectirāns. 5. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vectirāns. 6. - Iekšlietu ministrijas parlamentārās sekretāres Siliņas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. 6.priekšlikumu deputāti atbalsta.

J.Vectirāns. 7. - Iekšlietu ministrijas parlamentārās sekretāres Siliņas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vectirāns. 8. - Iekšlietu ministrijas parlamentārās sekretāres Siliņas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vectirāns. 9. - Iekšlietu ministrijas parlamentārās sekretāres Siliņas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vectirāns. 10. - Iekšlietu ministrijas parlamentārās sekretāres Siliņas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vectirāns. 11. - Iekšlietu ministrijas parlamentārās sekretāres Siliņas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vectirāns. 12. - Iekšlietu ministrijas parlamentārās sekretāres Siliņas priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 14. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Vectirāns. 13. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 14. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Vectirāns. 14. - Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vectirāns. 15. - deputāta Jāņa Dombravas priekšlikums. Neatbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Vectirāns. 16. - deputāta Jāņa Dombravas priekšlikums. Neatbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Jānim Dombravam.

J.Dombrava (VL-TB/LNNK).

Godātā Saeima! Sēde ir gara, deputātiem uzmanības varbūt jau sāk trūkt, un domās daudzi ir vasaras saulgriežos. Tomēr aicinu pievērst uzmanību šim priekšlikumam, par kuru kopumā komisijā viedokļi dalījās, un kas bija konceptuāls atbalsts, bet balsojumā vienas balss pietrūka, lai šo priekšlikumu atbalstītu komisijas sēdē.

Iepriekš tika izteikti pamatoti iebildumi, ka negodprātīgu izglītības iestāžu un negodprātīgu ārvalstu studentu dēļ nedrīkstētu ciest izglītības iestādes un ārvalstu studenti, kuri rīkojas godprātīgi. Tāpēc ir piedāvāts priekšlikums, kurš paredz tiešā veidā vērsties pret tām izglītības iestādēm, kuras bezatbildīgi izturas pret likumiem, uzaicinot uz Latviju apšaubāmas personas. Es domāju, tā noteikti nebūs Latvijas Universitāte vai Rīgas Stradiņa universitāte, tās drīzāk būs atsevišķas privātas augstskolas, kuras savu biznesu balsta uz ārvalstu studentu piesaisti, panākot, ka šajās augstskolās studē vairāk nekā 50 procenti no visiem studentiem ārvalstniekiem.

Piedāvātais priekšlikums paredz izveidot jaunu pantu - 9.² pantu -, kas noteiktu: “Ja ir konstatēti vairāki pārkāpumi, kad uzaicināto ārzemnieku ieceļošanas un uzturēšanās mērķis nesakrīt ar vīzas vai uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai iesniegtajos dokumentos norādīto mērķi, tad uzaicinātājam tiek liegta iespēja turpmāk uzaicināt citus ārvalstniekus.”

Tātad, ja persona ir norādījusi, ka ieceļo Latvijā ar vienu mērķi, bet faktiskajai rīcībai ir citi mērķi un ja šādi pārkāpumi ir vairāki un ir nevis viena persona, bet vairākas, tad valsts atņem tiesības uzaicinātājam aicināt vēl citus ārvalstniekus. Jo mēs esam pieredzējuši gadījumus, kad Latvija ir spiesta izsūtīt no valsts nevis vienu vai dažus, bet vairākus desmitus ārvalstu studentu, kuru ieceļošanas mērķis ir nonācis pretrunā ar dokumentos norādīto mērķi.

Jau šobrīd 9.¹ pants noteic: “Uzaicinātājs uzņemas atbildību par uzaicinātā ārzemnieka ieceļošanas un uzturēšanās mērķa atbilstību vīzas vai uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai iesniegtajos dokumentos norādītajam mērķim, par viņa izbraukšanu no valsts noteiktā laikā, kā arī, ja nepieciešams, nodrošina ar ārzemnieka veselības aprūpi, uzturēšanos Latvijas Republikā un atgriešanos mītnes zemē saistīto izdevumu segšanu.” Tas nozīmē, ka jau šobrīd likumā ir paredzēts pienākums: ja augstskola ir uzaicinājusi ārvalstnieku un ja viņš, piemēram, pēc mēneša vai diviem mēnešiem aizbrauc uz Vāciju piestrādāt un faktiski nemācās augstākās izglītības iestādē... šai augstskolai ir pienākums par to ziņot un šo personu atskaitīt no izglītības iestādes un izraidīt no valsts. Tomēr ne vienmēr tas notiek, un tāpēc ir piedāvāts izveidot sankcijas pret šiem uzaicinātājiem, ja viņi neievēro Imigrācijas likuma prasības.

Aicinu atbalstīt 16.priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ainaram Latkovskim.

A.Latkovskis (VIENOTĪBA).

Pirmkārt, es gribu pateikties Dombravas kungam. Gan uz otro, gan uz trešo lasījumu viņš bija iesniedzis ļoti daudz priekšlikumu, kuru rezultātā arī Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāre sagatavoja priekšlikumus, kuros viņa ņēma vērā viedokli, ko Dombravas kungs pauda mūsu komisijā. Bija ļoti inteliģenta, laba diskusija, un, balstoties uz dažiem Dombravas kunga apsvērumiem, tika izveidoti ne tikai Iekšlietu ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikumi, bet tapa arī komisijas kopējie priekšlikumi. Tā ka tiešām paldies par ieinteresētību šajos grozījumos.

Jāteic, ka šā priekšlikuma ideja guva zināmu atbalstu, Iekšlietu ministrija ir apņēmusies strādāt pie tās. Bet tieši šādā redakcijā mēs to nevarējām komisijā atbalstīt, un es aicinu arī šeit neatbalstīt, jo Iekšlietu ministrija solīja ar šo jautājumu strādāt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai ir kas piebilstams komisijas vārdā?

J.Vectirāns. Jā, tiešām komisija pozitīvi skatījās, bet balsojums bija negatīvs. Tātad komisija neatbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 16. - deputāta Dombravas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 13, pret - 58, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Vectirāns. 17. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vectirāns. 18. - Iekšlietu ministrijas parlamentārās sekretāres Siliņas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vectirāns. 19. - Iekšlietu ministrijas parlamentārās sekretāres Siliņas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vectirāns. 20. - Iekšlietu ministrijas parlamentārās sekretāres Siliņas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. 20.priekšlikumu deputāti atbalsta.

J.Vectirāns. 21. - Iekšlietu ministrijas parlamentārās sekretāres Siliņas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vectirāns. 22. - Iekšlietu ministrijas parlamentārās sekretāres Siliņas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vectirāns. 23. - Iekšlietu ministrijas parlamentārās sekretāres Siliņas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vectirāns. 24. - Iekšlietu ministrijas parlamentārās sekretāres Siliņas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vectirāns. 25. - Iekšlietu ministrijas parlamentārās sekretāres Siliņas priekšlikums. Atbalstīts...

Sēdes vadītāja. ...iekļaujot 26. - komisijas priekšlikumā. Deputāti piekrīt.

26.!

J.Vectirāns. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Jā, jā, jā. Atbalstīts.

J.Vectirāns. 26. - Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vectirāns. 27. - Iekšlietu ministrijas parlamentārās sekretāres Siliņas priekšlikums. Atbalstīts... Daļēji atbalstīts, iekļauts 28. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Vectirāns. 28. - Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vectirāns. 29. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vectirāns. 30. - Saeimas deputāta Jāņa Ādamsona priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Jānim Ādamsonam.

J.Ādamsons (SASKAŅA).

Kolēģi! Imigrācijas likums paredz kārtību, kādā iekšlietu ministrs iekļauj vienu vai otru personu melnajā sarakstā, tātad to personu sarakstā, kurām ir liegums iebraukt un apmeklēt Latvijas valsti. Tas ir ļoti korekts - ir vajadzīga pierādījumu bāze, ir nepieciešama informācija, un visus šos lēmumus var pārsūdzēt tiesā.

Kad tika gatavots likumprojekts par imigrāciju, tika atrunāts arī tas moments, ka uz Ārlietu ministriju attieksies to lēmumu pieņemšana, kuri skar diplomātisko korpusu vai diplomātiskos pārstāvjus. Pēdējā laikā mēs redzam, ka šīs tendences ir aizgājušas mazliet tālāk. Ārlietu ministram ir tiesības iekļaut, saskaņā ar spēkā esošo redakciju, jebkuru personu, līdz ar to bez jebkāda paskaidrojuma paziņojot, ka šai personai ir liegums iebraukt Latvijas teritorijā. Es vēlreiz uzsveru: iekšlietu ministram ir pienākums sniegt paskaidrojumus, pamatojumus, kāpēc tas vai cits cilvēks nedrīkst šeit iebraukt, turpretim ārlietu ministrs var iekļaut šajā sarakstā jebkuru personu. Un man atmiņā ir palicis, ka pirms pāris gadiem ārlietu ministrs tviterī publicēja ierakstu, kas pēc tam parādījās citās interneta vietnēs: “Sēžu nakts vidū, ap pulksten diviem naktī... sēžu, dzeru konjaku un domāju, ko vēl iekļaut melnajā sarakstā.” (Dep. A.Bērziņš: “Ārprāts!”)

Tāpēc arī ir tapis šis mans priekšlikums ierobežot ārlietu ministra pilnvaras un noteikt, ka ārlietu ministra pilnvaras ir attiecināmas tikai uz diplomātisko korpusu. Tas ir ļoti loģiski. Par visām citām personām lēmumus lai pieņem iekšlietu ministrs. Mums ir dažādi speciāldienesti, kas ir spējīgi ar šo problēmu tikt galā, pamatot, kas un kāpēc nedrīkst apmeklēt Latvijas valsti.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aleksejam Loskutovam.

A.Loskutovs (VIENOTĪBA).

Cienījamie kolēģi! Šis priekšlikums, manuprāt, nav īsti pamatots, jo bez loģiska un saturiska pienesuma ierobežo ārlietu ministra tiesības noteikt, kādas personas ir Latvijai nevēlamas politisku iemeslu dēļ, - kad ir politisks konteksts.

Pastāvošā prakse ir tāda, ka iekšlietu ministrs personu nevēlamo personu sarakstā ieliek, pamatojoties uz potenciāliem draudiem, potenciālu bīstamību mūsu valstij, un šajās lietās tiešām drošības dienesti dod savas rekomendācijas. Ārlietu ministra piedāvātā nevēlamās personas kandidatūra par tādu atzīstama politisku iemeslu dēļ. Es gribu atgādināt mūsu kopējo balsojumu kontekstā ar tā saucamo Magņitska likumu, kad mēs vērsāmies ar savu lēmumu, Saeimas lēmumu, pie ārlietu ministra, aicinot vairākas Krievijas Federācijas amatpersonas atzīt par Latvijai nevēlamām personām.

Faktiski Ādamsona kunga priekšlikums ir vērsts uz to, lai mums nekad vairs nebūtu iespējas, pamatojoties uz politiskiem motīviem, cilvēkus ierakstīt nevēlamo personu sarakstā.

Lūdzu šo priekšlikumu neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Ādamsonam, otro reizi.

J.Ādamsons (SASKAŅA).

Kolēģi! To, cik tiesiski rīkojamies, mēs jau varējām redzēt vakar, kad balsojām par lēmuma projektu, kurā pat uzvārdi nefigurēja.

Arī runājot par politiski motivētiem iemesliem, kāpēc tā vai cita persona nedrīkst iebraukt, ir jārunā mazliet par ko citu. Acīmredzot juristiem pirmajā vietā būtu jāizvirza tieši tiesiskie, nevis politiskie aspekti.

Un ar ko tad mēs nodarbojamies (vai gribam nodarboties)? Ar cenzūru? Es uzskatu, ka ir pilnīgi pietiekami, ja iekšlietu ministrs var pamatot, kāpēc tas vai cits cilvēks apdraud mūsu drošību un ko viņš šeit var vai nevar sastrādāt; bet ārlietu ministram jādarbojas savā sektorā un nav jālien citu cilvēku pilnvarās.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

J.Vectirāns. Jā.

Šis Jāņa Ādamsona priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 30. - deputāta Ādamsona iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 23, pret - 46, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Vectirāns. 31. - Iekšlietu ministrijas parlamentārās sekretāres Siliņas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vectirāns. 32. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vectirāns. Kolēģi! Esam izskatījuši visus 32 priekšlikumus.

Lūdzu atbalstīt šo likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Imigrācijas likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu!

Kolīdz būs sagatavoti reģistrācijas rezultāti, vārds to nolasīšanai Saeimas sekretāra biedram Gunāram Kūtrim.

G.Kūtris (12.Saeimas sekretāra biedrs).

Šobrīd nav reģistrējušies: Inesis Boķis, Gundars Daudze, Artuss Kaimiņš, Aleksandrs Kiršteins, Jānis Klaužs, Andrejs Klementjevs, Ivans Klementjevs, Inese Laizāne, Anrijs Matīss, Aivars Meija, Rihards Melgailis, Romāns Mežeckis, Artis Rasmanis, Jānis Ruks, Veiko Spolītis, Mārtiņš Šics... ir, Jānis Upenieks, Juris Vectirāns... ir, Jānis Vucāns... un Ivars Zariņš... arī ir, Klementjevs... arī ir, un Daudze... arī ir.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Pārtraukums līdz pulksten 15.30.

(Pārtraukums.)

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 12.Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Aicinu ieņemt vietas Saeimas sēžu zālē.

Turpinām Saeimas sēdi pēc pārtraukuma.

Darba kārtībā - likumprojektu izskatīšana.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā”, trešais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Edgars Putra.

E.Putra (ZZS).

Kolēģi! Likumprojekts “Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā”, protams, nebūs tik interesants kā iepriekšējie likumprojekti, bet tas būs interesants ar saņemto priekšlikumu skaitu - tie ir 206.

1.priekšlikums - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Putras priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Jurim Viļumam.

J.Viļums (LRA).

Es, protams, nenākšu runāt par katru no šiem priekšlikumiem. Taču man tomēr jāvērš jūsu uzmanība uz to, ka trešajā lasījumā mēs esam saņēmuši vairāk nekā 200 priekšlikumus likumprojektam, kuru mēs, vismaz Latvijas Reģionu apvienības frakcija, neatbalstījām pirmajā lasījumā, jo uzskatījām, ka tā nav normāla prakse. Uzreiz, pirmajā lasījumā, likumprojekts tad jānoraida, jāuzlabo un jāvirza kā alternatīvais likumprojekts.

Bet tagad, protams, ir labi pastrādājis Juridiskais birojs, arī Saeimas deputāti. Paldies visiem par cītīgu darbu! Arī Latvijas Reģionu apvienības frakcija atbalstīs šo likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

E.Putra. Nē. Komisijā šis priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Viļuma kungs, vēlaties balsojumu? Nē!

Deputāti atbalsta.

E.Putra. 2. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Putra. 3. - parlamentārā sekretāra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Putra. 4. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Putra. 5. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Putra. 6. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Putra. 7. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Putra. 8. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Putra. 9. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Putra. 10. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Komisijās atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Putra. 11. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Putra. 12. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Putra. 13. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Putra. Iekļauts 14. - komisijas priekšlikumā.

14. - atbildīgās komisijas, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas, priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Putra. 15. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Putra. 16. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Putra. 17. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Putra. 18. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Putra. 19. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Putra. 20. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Putra. 21. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Putra. 22. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Putra. 23. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Putra. 24. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Putra. 25. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Putra. 26 - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Putra. 27. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Putra. 28. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Putra. 29. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Putra. 30. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Putra. 31. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Putra. 32. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Putra. 33. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Putra. 34. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Putra. 35. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Putra. 36. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Putra. 37. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Putra. 38. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Putra. 39. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E.Putra. 40. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Putra. 41. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Putra. 42. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Putra. 43. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Putra. 44. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Putra. 45. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Putra. 46. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Putra. 47. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Putra. 48. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Putra. 49. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Putra. 50. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 51. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E.Putra. 51. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Putra. 52. - parlamentārā sekretāra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Putra. 53. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 54. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E.Putra. 54. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Putra. 55. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Putra. 56. - arī Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 57. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E.Putra. 57. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Putra. 58. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Putra. 59. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

E.Putra. 60. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Putra. 61. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Putra. 62. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Daļēji atbalstīts, iekļauts 63. - komisijas priekšlikumā. Deputāti piekrīt.

E.Putra. 63. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Putra. 64. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Putra. 65. - parlamentārā sekretāra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Putra. 66. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Putra. 67. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Atbalstīts, iekļauts 69. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E.Putra. 68. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts, iekļauts 69. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E.Putra. 69. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Putra. 70. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Putra. 71. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Edgara Putras priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 72. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Putra. 72. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Putra. 73. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Putra. 74. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Putra. 75. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Putra. 76. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Atbalstīts...

Sēdes vadītāja. ...daļēji, iekļauts 77. - komisijas priekšlikumā. Deputāti piekrīt.

E.Putra. Daļēji atbalstīts, iekļauts... Jā.

77. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Putra. 78. - parlamentārā sekretāra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Putra. 79. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Putra. 80. - parlamentārā sekretāra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Putra. 81. - parlamentārā sekretāra priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Putra. 82. - parlamentārā sekretāra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Putra. 83. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Putra. 84. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Putra. 85. - parlamentārā sekretāra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Putra. 86. - parlamentārā sekretāra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Putra. 87. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Putra. 88. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Putra. 89. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Putra. 90. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Putra. 91. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Putra. 92. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Atbalstīts, iekļauts 93. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E.Putra. 93. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Putra. 94. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Edgara Putras priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Putra. 95. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Putra. 96. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Putra. 97. - parlamentārā sekretāra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Putra. 98. - parlamentārā sekretāra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Putra. 99. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Putra. 100.priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 101. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E.Putra. 101. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Putra. 102. - parlamentārā sekretāra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Putra. Arī 103. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Putra. 104. - parlamentārā sekretāra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Putra. 105. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Putra. 106. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 107. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E.Putra. 107. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Putra. 108. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta. (Starpsaucieni.)

E.Putra. 109. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Putra. 110. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Putra. 111. - parlamentārā sekretāra priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 112.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E.Putra. 112. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Putra. 113. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Edgara Putras priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Putra. 114. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 115. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E.Putra. 115. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Putra. 116. - parlamentārā sekretāra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Putra. 117. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Putra. 118. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Putra. 119. - parlamentārā sekretāra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Putra. 120. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 121. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E.Putra. 121. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Putra. 122. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Putra. 123. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Putra. 124. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Putra. 125. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Putra. 126. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Putra. 127. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Putra. 128. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Putra. 129. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Putra. 130. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Putra. 131. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Putra. 132. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Edgara Putras priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Putra. 133. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Putra. 134. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Putra. 135. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Putra. 136. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Putra. 137. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Putra. 138. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Putra. 139. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Putra. 140. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Putra. Arī 141. priekšlikums ir Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Putra. 142. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Putra. 143. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Putra. 144. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Putra. 145. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Putra. 146.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Putra. 147. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Putra. 148. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Putra. 149. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Putra. 150. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Putra. 151. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 152. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E.Putra. 152. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Putra. 153. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Putra. 154. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Putra. 155. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Putra. 156. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Putra. 157. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Edgara Putras priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Putra. 158. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Putra. 159. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Putra. 160. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Putra. 161. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Putra. 162. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Putra. 163. ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Putra. 164. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Putra. 165. arī ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Putra. 166. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Putra. 167.priekšlikums komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Putra. 168. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Putra. 169. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Putra. 170. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Putra. 171. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Putra. 172.priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 173. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E.Putra. 173. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Putra. 174. - daļēji atbalstīts priekšlikums, iekļauts 175. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E.Putra. 175. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Putra. 176. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 177. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E.Putra. 177. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Putra. 178. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Putra. 179. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Putra. 180. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Putra. 181. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Putra. 182. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Putra. 183. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Putra. 184. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Putra. 185. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Putra. 186. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Putra. 187. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Putra. 188. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Putra. 189. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Putra. 190. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Putra. 191. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Putra. 192. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Putra. 193. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Putra. 194. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Putra. 195. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Putra. 196. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Putra. 197. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts. Iekļauts 198. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E.Putra. 198. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Putra. 199. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Putra. 200. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Putra. 201. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Putra. 202. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Putra. 203. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Putra. 204. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Putra. 205. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Putra. Un 206. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Putra. Kolēģi! Esam izskatījuši visus priekšlikumus.

Aicinu atbalstīt trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Dāldera kungs, par procedūras jautājumiem gribat runāt?

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likumā”, trešais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Edgars Putra.

E.Putra (ZZS).

Kolēģi! Likumprojekta “Grozījumi Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likumā” trešajam lasījumam neesam saņēmuši nevienu priekšlikumu. Aicinu atbalstīt trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Revīzijas pakalpojumu likumā”, trešais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Edgars Putra.

E.Putra (ZZS).

Kolēģi, arī šim likumprojektam uz trešo lasījumu neesam saņēmuši nevienu priekšlikumu, tāpēc aicinu apstiprināt to trešajā, galīgajā, lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Revīzijas pakalpojumu likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Godātie kolēģi! Juridiskā komisija lūdz iekļaut sēdes darba kārtībā lēmuma projektu “Par Arvja Garā atcelšanu no Rēzeknes tiesas tiesneša amata”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Augstskolu likumā”, trešais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāts Andris Morozovs.

A.Morozovs (SASKAŅA).

Labdien, kolēģi, vēlreiz! Izglītības, kultūras un zinātnes komisija izskatīja likumprojektu “Grozījumi Augstskolu likumā” (Nr.998/Lp12) un atbalstīja to.

1. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti vēlas balsot par 1.priekšlikumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - 17, atturas - nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

A.Morozovs. 2. - izglītības un zinātnes ministra Šadurska priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Morozovs. 3. - izglītības un zinātnes ministra Kārļa Šadurska priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Morozovs. 4. - izglītības un zinātnes ministra Kārļa Šadurska priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Morozovs. 5. - izglītības un zinātnes ministra Kārļa Šadurska priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 7. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Morozovs. 6. - izglītības un zinātnes ministra Kārļa Šadurska priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 7. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Morozovs. 7. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Morozovs. 8. - izglītības un zinātnes ministra Kārļa Šadurska priekšlikums. Atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti vēlas balsot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 8. - izglītības un zinātnes ministra Kārļa Šadurska priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - 22, atturas - nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

A.Morozovs. 9. - deputāta Alda Adamoviča priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Morozovs. 10. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Morozovs. 11. - izglītības un zinātnes ministra Kārļa Šadurska priekšlikums. Daļēji atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt. Iekļauts 12. - komisijas priekšlikumā. Deputāti piekrīt.

A.Morozovs. Jā. Atvainojos.

12. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Morozovs. 13. - izglītības un zinātnes ministra Kārļa Šadurska priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Morozovs. Tātad, kolēģi, šie 13 priekšlikumi komisijā tika atbalstīti.

Sēdes vadītāja. Un komisija aicina atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

A.Morozovs. Jā, komisijas vārdā aicinu balsot.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Augstskolu likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - 21, atturas - 1. Likums pieņemts.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Vispārējās izglītības likumā”, trešais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāts Aldis Adamovičs.

A.Adamovičs (VIENOTĪBA).

Labdien, cienījamie kolēģi! Tātad skatām trešajā lasījumā likumprojektu “Grozījumi Vispārējās izglītības likumā”.

Komisija ir saņēmusi 47 priekšlikumus.

1. - izglītības un zinātnes ministra Kārļa Šadurska priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Arvīdam Platperam.

A.Platpers (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi!

Izglītības un zinātnes ministrijas sastrādātais 27 gadu laikā... es varu nosaukt dažas lietas, jo visam nepietiks man vienkārši laika.

Mācību uzsākšana no sešu gadu vecuma un pamatskolas paildzināšana līdz deviņiem gadiem. Pamatskolas apmācība ir par vienu klasi ilgāka.

Vadlīniju principu ieviesām, bet pēc septiņiem gadiem atcēlām.

Pamatskolas beidzēja tiesības, stājoties vidusskolā, izvēlēties mācību priekšmetus pēc savas gribas. Nu, man zināmi daudzi, kas izvēlējās nemācīties matemātiku, ķīmiju, fiziku. Tad, kad sasniedza 12.klasi, vidusskolas beidzējs pats varēja izvēlēties, kādus eksāmenus viņš kārtos. Nu, es varu nosaukt to variantu - sacerējums, kas bija obligāts, vēsture, krievu valoda, svešvaloda un mājturība. Varēja būt sports, varēja būt arī mūzika, daudz kas. Atkal - matemātikas, fizikas, ķīmijas nav. Pēc tam mēs vairākus gadus klaigājām šeit visās jomās: mums eksakto priekšmetu nav - nav, kas mācās par inženieriem un tā tālāk.

Tās bija kļūdas. Es varu nosaukt vēl ļoti daudzas.

Tagad mēs esam atvēruši likumu un iedziļināmies vārdā “joma”. Es kārtējo reizi gribētu izteikties vieglā valodā, klātesošajiem un arī tautai, kas, iespējams, klausās, saprotamā valodā paskaidrot savu redzējumu, savu viedokli, ka šis vārds nav piemērots lietošanai Latvijas likumos.

Katra cilvēka dzīve iet caur skolu. Reformā paredzēts dot lielāku patstāvību un radošumu skolai, un tas ir ļoti labi. Bet neatteiksimies no jēdziena “virzieni”, jo tas ietver mērķa ideju! Mērķis ir viens no svarīgākajiem dzīves, darbības komponentiem.

Katrā cilvēkā ir apmēram 80 procentu ūdens. Ja cilvēkam nav mērķa, tad viņš pēc būtības ir vertikāla peļķe - tā teica nezināms zinātnieks, kas pētīja, ko nozīmē nesasniegt mērķi zināšanu trūkuma dēļ.

Dzīves mērķi bērni, pusaudži, jaunieši apzinās skolas laikā. Tāpēc aicinu: nemainīsim mācību saturā būtisko jēdzienu “virziens” pret neko neizsakošo jēdzienu “joma”! Ko tas vispār nozīmē? Vai joma ir satura organizācija? Vai joma ir satura virziens? Vai kaut kāda sevišķa organizācijas forma? Tas nav zinātnisks jēdziens. Un es ļoti gribētu, lai visi komisijas... koalīcijas deputāti man varētu zinātniski paskaidrot, kā viņi izprot un izskaidro, kāpēc tieši šis vārds, kas ir tulkots un, kā es saprotu, pasaulē pielietots... Šeit ir Latvija, un es ļoti brīnos, ka nacionālā flanga deputāti, kas rūpējas par latviešu valodu, nesaprot, ka nacionālā vērtība ir nacionālās valodas pareiza forma un izteiksme.

Un noslēdzot. Kvēls sveiciens visiem 76 deputātiem, kuri balsoja “pret”, atturējās vai nebalsoja par Skolotāju dienas svinēšanu oktobra pirmajā piektdienā! Es saprotu: balsoja un izteica savu viedokli ne jau skolotāji. Es jūs sirsnīgi apsveicu! 36 tūkstoši, kā mani ministrs palaboja, skolotāju ir diezgan sašutuši par jūsu spējām domāt un rūpēties par emocijām. Emocijas ir skaistākais, kas var būt cilvēkā. Un daudziem - piedodiet, es saprotu: arī jums! - šīs emocijas nav attīstītas.

Sveiciens no skolotājiem.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Janīnai Kursītei-Pakulei.

J.Kursīte-Pakule (VL-TB/LNNK).

Platpera kungs! Tas man atgādina kādu lielu zinātnieku saietu, kur veselu dienu strīdējās, kā pareizi izvēlēties diskusiju vietu: vai pie apaļa galda vai pie četrstūraina galda. Un diskusijā par šo “svarīgo” (pēdiņās) jautājumu pagāja diena, un pamatjautājumam neatlika laika.

Tā arī te. Vai mēs runājam par būtību, vai runājam par “joma” un “virziens”? Abi ir latviski vārdi, un abiem ir tiesības pastāvēt. Bet ir jāizvēlas. Un, ja mēs apspriedīsim galdu - apaļš vai četrstūrains -, tad mēs nekad nenonāksim pie satura. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Debates vēl nav slēgtas.

Vārds deputātam Arvīdam Platperam, otro reizi. (Starpsauciens: “Nē!”; “Aiziet, aiziet!”)

A.Platpers (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā Janīna Kursītes-Pakules kundze! Mani ļoti sajūsmina jūsu runa, tā tiešām bija ļoti emocionāla. Diemžēl Saeimas komisijās neļauj izteikties, mani parasti pārtrauc pēc 25-30 (Starpsauciens: “Minūtēm!”) sekundēm (Starpsaucieni, smiekli.)... Mani pārtrauc un neļauj izteikties. Un tas ir darba stils!

Un man ļoti žēl, ka komisijā... es nezinu, kā citās komisijās, bet 20 (Zālē troksnis. Starpsaucieni.)...

Tā kā man nav iespēju komisijā pateikt savu domu līdz galam, es izmantoju šo tribīni, lai... Sakarā ar to, ka masu mediji parasti mani nerāda (No frakcijas VIENOTĪBA: “Šausmas!”) un viedokļus neatspoguļo... Ir tikai viens viedoklis, kuru pauž izglītības un zinātnes ministrs, kas pats nevar atšķirt mācību stundu no pulciņu nodarbībām. (Zālē troksnis. Starpsauciens: “Nu jau, nu jau!”) Un šajā sakarā man ir liels aicinājums beidzot mainīt darba stilu un izdiskutēt komisijā, nevis visu laiku pārtraukt opozīcijā esošu deputātu. Jo man rodas tāda sajūta, ka tikai ministrs ar Izglītības un zinātnes ministrijas ierēdņiem, kuri 27 gados nav varējuši sakārtot izglītību, ir vienīgie gudrie. Opozīcijā sēžot cilvēki, kuri neko nesaprot, demagoģiski runā, ir populisti... Un vēl visādi citādi mūs sauc: no mums nākot puvuma smaka, mēs esot mucā auguši, pa spundi baroti. (Dep. R.Kols: “Par sevi runā!”) Un to saka augstākā labuma deputāts no VIENOTĪBAS!

Piedodiet! Man šāds darba stils, godīgi sakot, nav pieņemams.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

A.Adamovičs. Komisija nav... Atvainojos! Komisija ir atbalstījusi 1.priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - izglītības un zinātnes ministra Kārļa Šadurska iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 46, pret - 31, atturas - nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

A.Adamovičs. 2. - Saeimas deputāta Arvīda Platpera priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Adamovičs. 3. - deputāta Andra Morozova priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Adamovičs. 4. - deputāta Andra Morozova priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Andrim Morozovam.

A.Morozovs (SASKAŅA).

Kolēģi! Es vēlreiz vēlos uzsvērt - neatkarīgi no tā, ka grozījumi Vispārējās izglītības likumā ir skatāmi jau trešajā lasījumā, labāks tajos nav kļuvis gandrīz nekas.

Man ir prieks, ka termiņi, kas skar speciālās izglītības jomu, ir tomēr pavirzījušies par gadu, bet uzskatu, ka ne velti Šadurskis prasīja uz gadu atlikt arī kompetenču satura reformas. (Izglītības un zinātnes ministrs K.Šadurskis: “Ko?!”) Man nav ne mazāko šaubu, ka kompetenču saturā balstīta pieeja palīdzēs sasniegt mērķi - izglītot, sagatavot gudrus, kvalificētus absolventus ar plašu redzesloku, kuri būs gatavi jauniem izaicinājumiem un spēs sasniegt virsotnes.

Taču tas nav iespējams tādā reformas izpildījumā, kāds pašlaik ir iecerēts. Joprojām tiek slēpti jauno programmu paraugi. Iespējams, tāpēc, ka tādu vispār vēl nav. Reforma ir nepārdomāti sasteigta un tiek uzgrūsta bērniem, skolotājiem un vecākiem kā steidzamība. Tieši tas ir priekšvēlēšanu populisms! Opozīcijas bažas par visu to - tas nav populisms!

Manuprāt, galvenā reformas problēma ir faktā, ka rudenī ir vēlēšanas. Un Šadurskim ir nepieciešams par katru cenu pretnostatīt... Jau tā mums ir divkopienu sabiedrība, jo tas ir lielisks priekšvēlēšanu instruments, kurš vienmēr strādā. Tā ir ačgārna pieeja, un tā izslēdz veiksmīgu reformas īstenošanu, jo paši reformējamie to neatbalsta.

Gan bilingvālās izglītības sistēmas, gan līdzšinējā satura problēma ir faktā, ka izglītības jomas uzraugi nav spējuši īstenot un izkontrolēt likumos jau paredzēto. Nav spējuši palīdzēt skolotājiem apgūt valodu (Dep. A.Latkovskis: “Palīdzējuši skolotājiem!”), nav spējuši izkontrolēt valsts valodas pietiekamu lietošanu skolās, nav spējuši motivēt jaunus, talantīgus skolotājus, piesaistīt darbam skolās un, vienkārši neko nedarot, turpinājuši vecmodīgu pieeju.

Vēl vairāk! Šadurskis pievīla skolotājus ar to, ka sasolīja algas palielinājumu, bet tikai daļa no skolotājiem saņems vienreizējo pabalstu.

Tas ir par priekšlikumu. (Dep. A.Adamovičs: “Nav par priekšlikumu!”)

Sēdes vadītāja. Priekšlikums, ka mācību priekšmetus var apvienot mācību jomās.

A.Morozovs. Valsts nav spējusi celt izglītības... iesaistīto profesiju prestižu. Es domāju, ka arī sasteigtā reforma rezultātu nedos. Pareizāk sakot, dos, tikai ne tādu, kādu visi gribētu sagaidīt. Rezultāts būs tāds, ka, īstenojot sasteigtās un nesaprotamās reformas, visas problēmas tiks uzgrūstas skolām un skolotājiem, kurus beigu beigās vainos par to, ka nekas nestrādā. Tad pateiks, ka skolotāji algu pieaugumu nav pelnījuši, jo neprot mācīt. Tas, protams, turpinās graut skolotāja profesijas prestižu un pilnīgi noteikti neuzlabos izglītības kvalitāti.

Tāpēc es vēlreiz aicinu jūs apdomāties un neatbalstīt likuma grozījumus.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai ir kas piebilstams komisijas vārdā?

A.Adamovičs. Komisija nav atbalstījusi 4.priekšlikumu. (Dep. A.Latkovskis: “Pareizi darīja!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. - deputāta Morozova iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 27, pret - 42, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Adamovičs. 5. - deputātes Jūlijas Stepaņenko priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Un arī nav balsojams, jo ir identisks iepriekšējam.

A.Adamovičs. 6. - Latvijas Reģionu apvienības frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Varim Krūmiņam.

V.Krūmiņš (LRA).

Es runāšu par visiem Latvijas Reģionu apvienības frakcijas priekšlikumiem. Tā ka es palūgšu varbūt divas minūtes klāt, ja man pietrūks laika.

Sēdes vadītāja. Tad, kad būs nepieciešams.

V.Krūmiņš. Jā, okay!

Labdien, cienījamā Mūrnieces kundze! Prezidij! Ministra kungs! Cienījamie deputāti!

Uz otro lasījumu likumprojektam “Grozījumi Vispārējās izglītības likumā” bijām sagatavojuši priekšlikumus, kas ļauj saglabāt speciālās izglītības iestādes tādas, kādas tās ir un funkcionē šobrīd.

Uz trešo lasījumu šim likumprojektam bijām sagatavojuši priekšlikumus, kas ļauj saglabāt pedagoģiskās korekcijas izglītības programmas. Bet diemžēl ne vieni, ne otri Latvijas Reģionu apvienības frakcijas priekšlikumi netika atbalstīti. Kāpēc?

Kā mēs labi zinām, vispārējās iekļaujošās izglītības ietvaros par katru cenu jeb, precīzāk sakot, ministra Šadurska cenu, visi, kas daudzmaz kust, ir jādabū iekšā vispārizglītojošās skolās un jāmāca pēc jaunā kompetenču, atļaušos teikt, dažreiz arī nekompetenču, izglītības modeļa.

Ceru, ka iemesls šoreiz nav tas, ka saprātīgos un racionālos priekšlikumus, no kuriem lielu daļu koalīcijas partijas pēc tam vienkārši aizņemas un pasniedz kā savējos, patiesībā idejiski rada un sagatavo Latvijas Reģionu apvienība.

Latvijas Reģionu apvienība šajos jautājumos prasīja atjaunot likuma iepriekšējās jeb vecās normas. Kāpēc? Tāpēc, lai bērniem, kuri no internātskolām un speciālajām izglītības iestādēm dodas mācīties uz vispārizglītojošo skolu, būtu iespējams mācīties atbilstīgi savām mācību vajadzībām piemērotās izglītības programmās, tajā skaitā speciālās un pedagoģiskās korekcijas programmās. Tātad Šadurska likumprojektā 4.pants skan šādi: “Ministru kabinets [..] nosaka kritērijus, pēc kuriem izvērtē un iesaka izglītojamā speciālajām vajadzībām atbilstošu izglītības programmu;”. Ko tas nozīmē? Tātad Šadurskis un Ministru kabinets pārzina katra bērna speciālās mācību vajadzības. Tāpēc ieteiks katram arī pēc neesošas programmas mācīties. Vai tas nav absurds? Šadurska kungs jau neklausās, viņš tikai iesniedz 100 priekšlikumus uz otro un uz trešo lasījumu (pareizāk sakot, iesniedz viņa padotie).

Kas un kā ar šiem bērniem strādās vispārizglītojošās skolās? Viens pedagogs ar 20 un vairāk bērniem? Kā zināms, sociālo pedagogu darbs skolās ir uz pašvaldību pleciem, un ne visas pašvaldības ir gatavas maksāt par sociālo pedagogu pakalpojumiem. Nu iedomāsimies, Šadurska kungs! Jūs varat iedomāties sevi skolotāja vietā jebkurā stundā, kad jums būs no nākamā gada 20 un vairāk bērnu klasē, no kuriem trīs vai četri, piemēram, būs pārnākuši no internātskolas ar visām savām problēmām, kādas viņiem ir, ar uzskaiti policijā un tā tālāk. Jums būs 15 vispārizglītojošās skolas bērni, un vēl pēc gada jums arī atnāks tādi bērni, kuriem vajadzētu mācīties pēc sociālās korekcijas programmām, kuras jūs likvidējat. Un tagad jūs būsiet viens ar 25 un vairāk bērniem, turklāt ar tik raibu sastāvu! Kā jūs viņiem mācīsiet jauno kompetenču izglītību? Vecās programmas jūs likvidējat, saliekat visus vispārizglītojošās skolās. Kas tur notiks tajā klasē? Par to jūs laikam neesat aizdomājušies.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā es uzdevu Izglītības un zinātnes ministrijas ierēdņiem jautājumu - cik bērnu uz šo brīdi ir tādi, kas mācās sociālās korekcijas programmās? Atbilde bija ļoti šokējoša - 845 bērni, un tika piemetināts, ka tas ir mazāk nekā viens procents no visiem tiem, kas iet skolā. Bet vai 845 bērni nav bērni? Tās ir trīs vidusskolas! Trīs vidusskolas apmēram. Tātad Latvijā mums nav svarīgs katrs bērns? Viņi varēs mācīties pēc vispārējām kompetenču izglītības programmām? Diez vai.

Un visbeidzot. Latvijas Reģionu apvienība izteica priekšlikumu visas šīs pārmaiņas, kas saistītas ar speciālās izglītības un speciālās korekcijas programmām, atlikt līdz 2024.gada 31.augustam. Kāpēc? Pirmkārt, lai tiek galā ministrs ar kompetenču izglītības ieviešanu vispārizglītojošās skolās un tikai tad ķeras klāt cita tipa skolu reorganizēšanai. Lai sakārto skolu tīkla optimizāciju kopā ar Satiksmes ministriju, VARAM un arī pašvaldībām.

Lai Izglītības un zinātnes ministrija un ministrs Šadurskis vēl šogad līdz vēlēšanām atbild un tiek galā ar internātskolu likvidācijas sekām. Lai līdz galam atrisina arī visus jautājumus, kas saistīti ar apsolītajiem pedagogu atlaišanas pabalstiem, kuri uz šo brīdi netiek pildīti, kā arī pedagogiem apsolīto ikgadējo atalgojuma palielināšanu.

Skaidrs ir viens, un jau presē ir parādījies, ka 710 eiro no 1.septembra, kā ir solīts, skolotājiem nebūs. Pirms tam tiek klaji paziņots, ka tikai tajās pašvaldībās, kuras, lūk, pilda Izglītības un zinātnes ministrijas ultimatīvos noteikumus, skolotājiem tiks palielinātas algas.

Un svarīgākais - pabeidziet, ministra kungs, kaut vienu reformu, kuru savā izglītības un zinātnes ministra vadīšanas laikā esat uzsācis! Jo, kā izskatās, dažas labas reformas beigu termiņš iesniedzas pat aiznākamajā Saeimā.

Kas tur eksperimentā ar kompetenču izglītības ieviešanu būs sanācis, mēs pilnībā redzēsim tikai tad, kad pirmās klases bērni, kuri sāks šo kompetenču izglītību, nonāks līdz 12.klasei. Tad redzēsim reformas rezultātu. Cik reformu šiem bērniem vēl būs jāpiedzīvo? Vai nebūs tā, ka katru gadu būs vairāk nekā 20 reformu? Šie ir jautājumi, par kuriem noteikti vajadzētu padomāt.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Vārds izglītības un zinātnes ministram Kārlim Šadurskim.

K.Šadurskis (izglītības un zinātnes ministrs).

Labdien, godātie deputāti! Mēģināšu dažos vārdos paskaidrot, kas ir pedagoģiskās korekcijas programma. Laikam Krūmiņa kungam paskaidrot neizdosies, jo tas ir skaidrots visās komisijas sēdēs, bet šeit, Saeimas sēdē, mēs dzirdējām to pašu tekstu, ko iepriekš.

Tātad - pedagoģiskā korekcija.

Ja rodas audzinoša rakstura problēmas ar tiem vai citiem izglītojamajiem, tad tiem tiek piedāvātas pedagoģiskās korekcijas programmas, kas ir īslaicīgas, kas saturiski ir tieši tādas pašas kā vispārizglītojošās programmas, tikai paredz papildu atbalsta pasākumus, lai motivētu jauniešus mācīties un pēc neilga laika viņi varētu atgriezties savās pamatprogrammās.

Diemžēl līdzšinējā prakse rāda, ka šī atgriešanās reti kad notiek.

Savukārt tas, ko Krūmiņa kungs runāja par internātskolu bērniem, - tas absolūti neattiecas... Tas, ko Krūmiņa kungs runāja par bērniem ar mācīšanās traucējumiem, - tas absolūti neattiecas uz pedagoģisko korekciju. Tā ka... nu, patiesību sakot, es jau būtu ļoti priecīgs, ja deputāti vairāk debatētu par jautājumiem, kuros viņi ir iedziļinājušies un kurus viņi saprot, nevis uzstātos tā, kā mēs dzirdējām iepriekšējā priekšlasījumā. (Starpsauciens: “Kā Zariņš par OIK!”)

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

A.Adamovičs. Komisija nav atbalstījusi 6.priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. - Latvijas Reģionu apvienības frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 31, pret - 41, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Adamovičs. 7. - izglītības un zinātnes ministra Kārļa Šadurska priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Adamovičs. 8. - izglītības un zinātnes ministra Kārļa Šadurska priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Adamovičs. 9. - Latvijas Reģionu apvienības frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Krūmiņa kungs runāja par visiem Latvijas Reģionu apvienības frakcijas priekšlikumiem, un par visiem acīmredzot būs jābalso.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 9. - Latvijas Reģionu apvienības frakcijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 29, pret - 40, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Adamovičs. 10. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Adamovičs. 11. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Adamovičs. 12. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Adamovičs. 13. - izglītības un zinātnes ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Adamovičs. 14. - deputātes Jūlijas Stepaņenko priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Adamovičs. 15. - ministra Kārļa Šadurska priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Adamovičs. 16. - izglītības un zinātnes ministra priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 17. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Adamovičs. 17. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Adamovičs. 18. - deputātes Stepaņenko priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 19. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Adamovičs. 19. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Adamovičs. 20. - deputātes Jūlijas Stepaņenko priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Adamovičs. 21. - ministra Kārļa Šadurska priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Adamovičs. 22. - ministra Kārļa Šadurska priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Adamovičs. 23. - Latvijas Reģionu apvienības frakcijas priekšlikums. Daļēji atbalstīts 24.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Vai Latvijas Reģionu apvienības frakcija šajā gadījumā vēlas balsojumu? Nevēlas balsojumu. Tātad fiksējam - Latvijas Reģionu apvienības frakcija nevēlas balsojumu.

Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

A.Adamovičs. 24. - izglītības un zinātnes ministra Šadurska priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Adamovičs. 25. - Latvijas Reģionu apvienības frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti vēlas balsot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 25. - Latvijas Reģionu apvienības frakcijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 28, pret - 45, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Adamovičs. 26. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Adamovičs. 27. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Adamovičs. 28. - Saeimas deputātes Jūlijas Stepaņenko priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 29. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Adamovičs. 29. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J.Stepaņenko (SASKAŅA).

Godātie kolēģi! Es vēlos pateikties visiem, visiem jums un - brīnums! - arī Izglītības un zinātnes ministrijai.

Šis ir viens ļoti pozitīvs priekšlikums, laikam pozitīvākais lēmums šajā likumprojektā, jo mēs runājam par to, ka pirmssvētku dienā visās programmās - gan pirmsskolā, gan vidusskolā, gan arī speciālajā programmā - ir par 10 minūtēm saīsināts mācību stundas ilgums. Respektīvi, ja tās ir 40 minūtes, tad 30 minūtes, un, ja 30, tad tās ir 20 minūtes.

Es vienkārši vēlos jums pateikties. Un es domāju, ka balsot nemaz nevajag. Vismaz kaut kas pozitīvs ir šajā likumprojektā.

Paldies jums.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai ir kas piebilstams komisijas vārdā?

A.Adamovičs. Komisija ir atbalstījusi 29.priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Un arī deputāti atbalstīja.

A.Adamovičs. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies. Tātad deputāti atbalsta.

A.Adamovičs. 30. - Latvijas Reģionu apvienības frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 30. - Latvijas Reģionu apvienības frakcijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 29, pret - 45, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Adamovičs. 31. - ministra Kārļa Šadurska priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 33. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Adamovičs. 32. - Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 33. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Adamovičs. 33. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Adamovičs. 34. - Latvijas Reģionu apvienības frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 34. - Latvijas Reģionu apvienības frakcijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 29, pret - 41, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Adamovičs. 35. - ministra Kārļa Šadurska priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Adamovičs. 36. - Latvijas Reģionu apvienības frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 36. - Latvijas Reģionu apvienības frakcijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 27, pret - 42, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Adamovičs. 37. - ministra Kārļa Šadurska priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Adamovičs. 38. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Adamovičs. 39. - Latvijas Reģionu apvienības frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 39. - Latvijas Reģionu apvienības frakcijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 27, pret - 42, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Adamovičs. 40. - Latvijas Reģionu apvienības frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 40. - Latvijas Reģionu apvienības frakcijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 28, pret - 44, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Adamovičs. 41. - deputāta Andra Morozova priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti vēlas balsot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 41. - deputāta Morozova iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 28, pret - 41, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Adamovičs. 42. - Latvijas Reģionu apvienības frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 42. - Latvijas Reģionu apvienības frakcijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 27, pret - 44, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Adamovičs. 43. - ministra Kārļa Šadurska priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Adamovičs. 44. - Latvijas Reģionu apvienības frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 44. - Latvijas Reģionu apvienības frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 28, pret - 45, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Adamovičs. 45. - ministra Kārļa Šadurska priekšlikums. Tas paredz termiņus kompetenču satura ieviešanai no 2020.gada 1.septembra, tātad attiecīgi pa gadiem: 2020.gada 1.septembrī - 10.klasēs, 2021.gadā - 11.klasēs un 2022.gadā - 12.klasēs. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Adamovičs. 46. - ministra Kārļa Šadurska priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 47. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Adamovičs. 47. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Adamovičs. Tā, kolēģi! Esam izskatījuši visus priekšlikumus trešajam lasījumam.

Es tiešām ceru, ka šie priekšlikumi dos pamatu mūsu izglītības kvalitātes uzlabošanai, kas... ko mēs uzsāksim pēc diviem gadiem.

Tāpēc aicinu atbalstīt šo likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Vispārējās izglītības likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - 22, atturas - nav. Likums pieņemts.

A.Adamovičs. Paldies.

Sēdes vadītāja. Platpera kungs, vai vēlaties sniegt motivāciju balsojumam? Vai iesniegsiet...? Nē, tad jums ir rakstveidā jāiesniedz. Nē, nē, nē! Jūs varat balsojumu... Nē, pagaidiet! Tikai rakstveidā, ja jūs iesniedzat balsojuma motivāciju. Jūs nospiedāt pogu. Es sapratu, ka jums ir balsojuma motivācija. Ja nav... Nē, ja nav rakstveidā, tad nē! Ziņojums par balsošanas motīviem pēc balsojuma iesniedzams rakstveidā.

Par priekšlikumiem var debatēt.

Paldies.

Tātad ziņojuma par balsošanas motīviem nav.

Un likums ir pieņemts.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Zinātniskās darbības likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāte Laimdota Straujuma.

L.Straujuma (VIENOTĪBA).

Ir saņemti pieci priekšlikumi. Četri no tiem ir saistīti ar Augstskolu reģistrā iekļaujamo kultūras jomas augstskolu kritēriju samazināšanu. Proti, paredzēts, ka 20 procentiem no to akadēmiskā personāla vajadzētu būt doktora zinātniskajam grādam, bet citām augstskolām saglabājas 50 procenti.

1. - kultūras ministres priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 2. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

L.Straujuma. 2. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

L.Straujuma. 3. - izglītības un zinātnes ministra Šadurska kunga priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

L.Straujuma. 4. - kultūras ministres priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 5. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

L.Straujuma. 5. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

L.Straujuma. Lūdzam atbalstīt likumprojektu “Grozījumi Zinātniskās darbības likumā” otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Zinātniskās darbības likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 70, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījums Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā”, pirmais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Sergejs Dolgopolovs.

S.Dolgopolovs (SASKAŅA).

Cienījamie kolēģi! Šā gada 5.jūnijā Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija izskatīja piedāvātos grozījumus Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā. Balsojuma rezultāts - no astoņiem klātesošajiem deputātiem astoņi nobalsoja pret likumprojekta atbalstīšanu pirmajā lasījumā. Kāpēc? Jāteic, ka Priekšvēlēšanu aģitācijas likums nosaka prasības priekšvēlēšanu aģitācijai ne tikai Saeimas vēlēšanās, bet arī pašvaldību vēlēšanās un Eiropas Parlamenta vēlēšanās, kur, kā jūs zināt, piedalās arī Eiropas Savienības pilsoņi. Līdz ar to rodas zināma diskriminācija, kas tika ņemta vērā.

Otrkārt. Valsts valodas lietošanu publiskajā telpā nosaka Valsts valodas likums, bet tajā pašā laikā visas darbības, instrumentus un līdzekļus, kas tiek izmantoti priekšvēlēšanu aģitācijā, regulē speciālie likumi, tādi, teiksim, kā likumi par medijiem, Reklāmas likums un citi. Līdz ar to šeit ierobežojam šā likumprojekta piemērošanu. Tas jau ir noteikts pašā Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā un papildu ierobežojumi šeit būtu pārlieki.

Treškārt. Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 10.pants un piedāvātie priekšlikumi ir klajā pretrunā, ko arī ņem vērā Eiropas Cilvēktiesību tiesa. Tiesas prāvā pret Turcijas valdību, kura bija ieviesusi normu, kas aizliedz veikt priekšvēlēšanu aģitāciju kurdu valodā, Turcijas valdība tika sodīta ar Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumu gan finansiāli, gan arī morāli.

Ņemot vērā visus šos apsvērumus, komisija neatbalstīja likumprojekta virzīšanu, un komisijas vārdā aicinu neatbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Rihardam Kolam.

R.Kols (VL-TB/LNNK).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi!

Domāju, ne man vienīgajam šķiet nedaudz sirreāli tas, ka mums vispār jādiskutē par tādu jautājumu, kādā valodā būtu jānotiek priekšvēlēšanu aģitācijai Latvijā. Tikpat sirreāli kā tas, ka diskutabls jautājums var būt mācības latviešu valodā Latvijas izglītības iestādēs. Ir absurdi, ka priekšvēlēšanu aģitācija, kandidēšana uz tautas priekšstāvja amatu, kuru ieņemt un par kuru balsot var personas, kuras pārzina valsts valodu, var notikt svešvalodā. Šķita, ka pa šiem gadiem visi būsim sapratuši vienu patiesību, kas nostiprināta Satversmes 4.pantā: valsts valoda Latvijas Republikā ir latviešu valoda. Arī Satversmes preambula uzsver uzticību latviešu valodai kā vienīgajai valsts valodai. Arī starptautiskajā praksē ir tāds jēdziens kā pamatnācijas lingvistiskās tiesības. Un arī Valsts valodas likums ir jāievēro.

Kolēģi, atbalstot šos grozījumus, mēs turpinātu nostiprināt latviešu valodas pozīcijas mūsu pašu valstī. Latviešu valodai ir jādominē Latvijā, tās valsts pārvaldē, tās skolās, ikdienas saziņā un, jā, arī politiskajā aģitācijā gan Saeimas, gan pašvaldību, gan Eiropas Parlamenta vēlēšanās, gan arī pirms tautas nobalsošanas un likumu ierosināšanas. Atrunas, ka mums ir cilvēki, kuri neprot valsts valodu, nenozīmē, ka priekšvēlēšanu aģitācijai nevajadzētu būt valsts valodā.

Fakts, ka ir gana daudz cilvēku, kas neprot valsts valodu, liecina par nopietnu problēmu. Tas norāda uz faktu, ka šiem cilvēkiem ir grūtības integrēties sabiedrībā, darba tirgū un Latvijas informācijas telpā vājo valodas prasmju dēļ. Bet Latvijas pilsoņiem nevajadzētu būt nekādām problēmām saprast un izvērtēt priekšvēlēšanu informāciju, kas tiek sniegta latviešu valodā. Ja ir šādas problēmas, tās ir jālabo un jārisina, nevis jāpieļauj priekšvēlēšanu aģitācija svešvalodā. Vēlēšanās pilsoņi ir tie, kas lemj, kam uzticēt varu. Vai tiešām šādus lēmumus - lēmumus, no kuriem atkarīga Latvijas nākotne, - var uzticēt cilvēkiem, kuri nezina valsts valodu? Vai valsts pārvaldes un likumdošanas pamatā nav jābūt vērtībām, kas definētas Satversmē? Vai pieļaujama ir situācija, ka valsts finansējumu politiskajai aģitācijai saņem partijas, kurām trūkst cieņas pret Latvijas valsti, lai aģitētu tās valsts valodā? Vai tiešām ir normāli, ka Latvijas pilsonis, kurš pārzina tikai latviešu valodu, zaudē iespēju uzzināt, ko piedāvā vēlēšanās kandidējošie politiskie spēki, tāpēc ka viņš nepārzina svešvalodu?

Vēlēšanās mēs uzrunājam visu sabiedrību. Un visu sabiedrību bez slēpšanās un meliem mēs varam uzrunāt tikai vienā, mums kopīgajā valodā - latviešu valodā. Domāju, ka ikviens vēlētājs primāri grib, lai viņa priekšstāvis adekvāti pārstāvētu sava elektorāta intereses, nevis tikai mehāniski atrastos domē, Saeimā vai Eiropas Parlamentā. Ir taču pašsaprotami, ja likumdevējs skaidri apzinās un saprot, par ko tiek balsots, par ko norit diskusija un kādi ir argumenti, kas tiek izklāstīti latviešu valodā.

Deputāti ir jāizraugās nevis pēc skaistākās frizūras vai skaļākās retorikas, bet gan pēc viņu prasmēm un iemaņām, un latviešu valodas prasmei būtu jābūt pašā pamatā, jo tās nezināšana ir vai nu slinkums, vai nolaidība, vai klaja vienaldzība.

Nepārtraukti paralēli lietojot svešvalodu publiskajā komunikācijā, reklāmas materiālos, ikdienā, mēs it kā definējam, ka Latvijā šīs valodas pārzināšana ir pašsaprotama. Un tas nav jautājums par to, vai vispār vajag apgūt svešvalodas. Protams, vajag! Runa ir par to, cik ļoti mēs cienām paši savu valsti un valsts valodu. Šis ir stāsts par pašcieņu un cieņu pret Latviju un latviešu valodu. Valoda ir jebkuras nācijas pamatā. Latviešu valoda ir mūsu valsts pamatā, un mūsu valsts ir tik stipra, cik stipri ir tās pamati. Mēs visi vēlamies sabiedrību, kas jūtas piederīga savai Latvijas valstij, ciena to, lepojas ar to, runā valsts valodā un novērtē tās unikālo kultūru.

Patiešām neuzskatu, ka tiem, kuriem trūkst pat tik daudz... nedaudz cieņas pret mūsu valsts valodu, lai tajā aģitētu, to vajadzētu ļaut darīt. Jo tad jājautā - kuras valsts vēlēšanās jūs kandidējat?

Aicinu deputātus tomēr atbalstīt komisijā noraidīto likumprojektu pirmajā lasījumā, diskutēt par saturu un uz otro lasījumu iesniegt priekšlikumus, lai to pilnveidotu.

Paldies.

Sēdi vada Latvijas Republikas 12.Saeimas priekšsēdētājas biedre
Inese Lībiņa-Egnere.

Sēdes vadītāja. Turpinām debates.

Vārds deputātam Jurim Viļumam.

J.Viļums (LRA).

Ļoti cienījamā sēdes vadītāja! Dāmas un kungi!

Kad šo likumprojektu mēs nodevām komisijai, tad es biju viens no retajiem, kurš balsoja “pret”. Protams, SASKAŅA balsoja “pret”, daži pie frakcijām nepiederošie deputāti nobalsoja “pret”; es biju vienīgais deputāts no citām frakcijām, kurš balsoja “pret”.

Un es arī šodien balsošu “pret” šo likumprojektu. Es nenoliedzu to, ka latviešu valoda ir jāstiprina visos iespējamos veidos. Protams! Mēs jau šeit, Saeimā, pieņēmām likumu, grozījumus izglītības sistēmā, ka pēc dažiem gadiem būs izglītības sistēma tikai latviešu valodā. Bet šobrīd - šobrīd! - mums ir gan skolas krievu valodā, gan plašsaziņas līdzekļi krievu valodā, tai skaitā valsts pasūtījums, tātad gan Latvijas Radio 4, Latvijas Televīzija 7, un visi šie ziņu un informācijas sniedzēji strādā ne tikai valsts valodā. Ir nedaudz jocīgi, ka mēs vienā jomā saglabājam svešvalodu lietošanu un priekšvēlēšanu aģitācijas jomā paredzam iespējas aģitēt tikai latviešu valodā. Turklāt, kad es pats biju ārzemēs pie mūsu, latviešu, tautiešiem, redzēju, ka ne visi no viņiem brīvi pārvalda latviešu valodu un ka ar dažiem patiešām ir sadzīviski vieglāk runāt angliski.

Būtībā, ja mēs pieņemtu šo likuma normu, ka aģitācija veicama tikai valsts valodā, tas nozīmē, ka ne ar vienu pirmsvēlēšanu laikā nevar runāt citā, kā tikai valsts valodā. Tajā pašā laikā, ja mēs gribam uz šādu sistēmu iet, tā ir ļoti smalki jāizdiskutē, jāatrunā visas nianses, un, iespējams, nākamās Saeimas vēlēšanās, kas būs jau 14.Saeimas vēlēšanas, iespējams, - saku vēlreiz! - to var apsvērt.

Bet nu nekādā gadījumā ne šobrīd, cik tos - trīs vai četrus - mēnešus pirms Saeimas vēlēšanām.

Kolēģi, es aicinu tomēr noraidīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Rihardam Kolam, otro reizi.

R.Kols (VL-TB/LNNK).

Paldies Viļumam par viņa interpretāciju attiecībā uz likumā ietvertajām grozījuma normām. Varbūt tas ir pārpratums. Savā ziņā varētu daļēji piekrist, ka likumprojekta maksimālā pakāpe - komunikācija svešvalodā - varbūt nav adekvāts ierobežojums, jo nevienam kandidātam nevar aizliegt runāt ar potenciālajiem vēlētājiem kaut vai paša izdomātā valodā.

Bet šeit mēs runājam vairāk par... Priekšvēlēšanu aģitācijā ir skaidri noteikti ierobežojumi, tie vairāk attiecas uz apmaksātajām reklāmām. Skaidrs, ka paliks gan sabiedriskais medijs, gan komercmediji, kur būs diskusijas, un tās netiek uzskatītas par priekšvēlēšanu aģitācijas sastāvdaļu. Šeit mēs runājam vairāk par reklāmām, par vides reklāmām, uz kurām parādās aģitācijas materiāli svešvalodā. Tā ir pati, pati būtība, un uz to ir vērsti šie grozījumi - aizliegt šādu aģitāciju -, nevis uz to, lai kandidātam liegtu runāt svešvalodā. Nebūt ne!

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jurim Viļumam, otro reizi.

J.Viļums (LRA).

Uzreiz atbildēšu Kola kungam uz viņa pausto, ka ir runa tieši par reklāmām. Galu galā reklāmas noteikti var būt arī manis pieminētajos plašsaziņas līdzekļos, un daudzi plašsaziņas līdzekļi iznāk ne tikai latviešu valodā. Es teikšu vēl vairāk: ja mēs pieņemtu šādu normu, kā jūs piedāvājat, pēc būtības mēs daļu Latvijas pilsoņu uzreiz atdotu tikai vienai politiskajai partijai.

Manuprāt, tas nav pareizi! Tas nav pat valstiski pareizi. Pavisam nesen mēs dzirdējām, ka SASKAŅA mēģina piesaistīt latviešu vēlētājus. Vai ne? Viņi mēģina piesaistīt gan krieviski runājošos, gan latviski runājošos. Un tagad jūs gribat pateikt, ka visi krieviski runājošie, krieviski domājošie cilvēki uzreiz ies balsot par SASKAŅU?! (Starpsaucieni.)

Manuprāt, arī krieviski runājošajiem, kuru viena daļa ir ļoti patriotiski cilvēki, kas runā krievu valodā, gribētos nobalsot par Nacionālo apvienību. Kāpēc jūs gribat liegt iespēju paši sev runāt ar krieviski runājošiem cilvēkiem un aicināt viņus nobalsot par Nacionālo apvienību?

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam.

S.Dolgopolovs (SASKAŅA).

Cienījamie kolēģi! Pirmkārt, pie likumprojekta vajag skaidrot, ka bija runa tikai par vides reklāmu, uz citu tas neattiecas... Tas ir slikts likumprojekts, jo likumdevējs nav uzdevis labot to brāķi, ko piedāvā vai nu ministrija, vai kāds no deputātiem.

Otrs jautājums. Ja mēs runājam par priekšvēlēšanu aģitāciju, aģitācijas mērķis ir nevis pārbaudīt, kā cilvēki prot valodu, kā cilvēki mīl vai nemīl valodu... Aģitācijas, priekšvēlēšanu aģitācijas mērķis ir novadīt līdz katram vēlētājam informāciju par politiskajām partijām, to programmām un partiju kandidātiem. (Dep. R.Kols: “Vēlēšanās var piedalīties tikai pilsoņi! Valsts valoda viņiem ir jāzina!”) Un šeit ir ļoti svarīgi, lai cilvēki labāk izprastu. Tas ir punkts divi.

Un trešais punkts. Neviens nav atcēlis nacionālo minoritāšu tiesības lietot savas valodas. (Dep. J.Viļums: “Poļu valoda, ukraiņu valoda!”) Līdz ar to šo tiesību ierobežojums, kaut arī priekšvēlēšanu aģitācijas laikā, nav īpaši cilvēciski korekts.

Un visbeidzot. Visas šīs runas no Nacionālās apvienības puses... Godīgi sakot, tur ir ļoti maz rūpju par latviešu valodas saglabāšanu. Tur ir tikai un vienīgi centieni parādīt: lūk, mēs esam vispareizākie, mēs esam vislielākie cīnītāji. Labāk atcerieties par tām sfērām, kuras ir jūsu atbildība un kurās tie jūsu pārstāvji netiek galā ar darbiem! Par to bija runa vakar.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Dombravam.

J.Dombrava (VL-TB/LNNK).

Kad uz Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi ir jāiet pakaļ pilsoņa pasei, man ir patiešām kauns, ka ir pilsoņi, kuri uzrunā Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes darbiniekus krievu valodā. Tad ir jautājums: kā viņi ir ieguvuši pilsonību?

Mēs zinām, ka Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes bijusī vadītāja, kura izdāļāja pilsonību pa labi un pa kreisi, šobrīd ir SASKAŅAS rindās.

Taču tas nenozīmē, ka mums ir arī turpmāk jāpieļauj divvalodība Latvijā.

Šeit ir konkrēts priekšlikums, ka priekšvēlēšanu aģitācija ar Latvijas pilsoņiem notiek valsts valodā. Tā nav problēma - uzrunāt valsts valodā ukraiņus, krievus, lietuviešus un igauņus, kuri dzīvo Latvijā.

Pieņemam šo lēmumu un virzāmies uz priekšu!

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Hosamam Abu Meri...

Vārds deputātam Edvardam Smiltēnam.

E.Smiltēns (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Kolēģi! Es domāju, šis likumprojekts ir tāds, ka visiem ir jāiegaumē, gandrīz vai no galvas jāiemācās, kas tur rakstīts: priekšvēlēšanu aģitācijai ir jānotiek valsts valodā.

Ir mēģinājumi skaidrot, ka vispār mēs domājam uz vienu vai uz otru pusi...

Priekšvēlēšanu aģitācija tiek veikta valsts valodā. Visa! Visa iespējamā! Sākot no krekliņiem un Facebook ierakstiem, ja to var uzskatīt par aģitāciju, un beidzot ar visu pārējo.

Es domāju, ka teorētiski tas pat būtu loģiski, jo te ir Latvija. Te ir jārunā latviešu valodā. Daļēji piekrītu tam, ko Kola kungs saka. Bet kāda ir reālā dzīve? Mēs to saprotam.

Un tad veidojas tāda šizofrēniska situācija, kolēģi! Nacionālās apvienības tāds politiskais oponents vai ienaidnieks, manuprāt, ir SASKAŅA. Viņi vēlas panākt SASKAŅAS ietekmes mazināšanos un savas ietekmes palielināšanos. Viņi šobrīd faktiski, aptverot visu šo lauku, pasaka to, ka nevienam no šajā flangā sēdošajiem vai tiem, kas vēl pretendē... viņi tiem pasaka, lai tie nelien tajā elektorātā, ko viņi ir monopolizējuši, proti, to cilvēku informācijas kanālos - tajos kanālos, kuros viņi uztver informāciju, kuru šī konkrētā partija ir monopolizējusi.

Un turklāt tam ir labvēlīgi apstākļi. Paskatāmies uz realitāti! Labvēlīgi apstākļi - viņi monopolizējuši šo auditoriju. Mēs zinām viņu ietekmi - no PR viedokļa, no sabiedrisko attiecību viedokļa - krievvalodīgajos medijos; arī ar viņu ekspozīcijas apjomu krievvalodīgajos medijos neviens nevar konkurēt.

Mēs redzam, ka arī, pārdalot balsis... ne balsis, bet mandātu skaitu starp apgabaliem... trīs mandāti klāt nāk Rīgai. Kas tos dabūs? Ne jau tie ārzemnieki, kurus pieskaitīja... Tur tikai 17 tūkstoši aiziet balsot. Vēl klāt pusotrs mandāts SASKAŅAI.

Un ja vēl neļauj mēģināt pretendēt un vispār izlauzties cauri un uzrunāt krievvalodīgo auditoriju, mēģinot pateikt, ka, nē, ir normāli balsot arī par citām partijām...

Es domāju, tur tā šizofrēnija atspoguļojas, ka, no vienas puses, jūs gribat viņu ietekmes mazināšanos, bet praktiski viņiem piepalīdzat. Nu, un otra puse kāpj tribīnē un saka: “Nē, nē, mēs to negribam - šādus grozījumus!” Un tā tālāk, lai gan tas pēc būtības šo vēlēšanu kontekstā viņiem ir izdevīgi.

Idejiski es piekrītu Kola kungam. Latvijas valsts - te ir jārunā latviski, bet no praktiskā viedokļa, zinot to, cik izšķirīgas būs nākamās Saeimas vēlēšanas, cik augstas ir likmes, un redzot to, ka šis priekšlikums ir novienkāršots un nav izstrādāts līdz galam - nav kontroles procedūras, kā kontrolēs valodu...

Es laikam atturēšos šai balsojumā.

Paldies.

Sēdi vada Latvijas Republikas 12.Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.

Sēdes vadītāja. Debates turpināsim pēc pārtraukuma.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu!

Vārds Gunāram Kūtrim reģistrācijas rezultātu paziņošanai, kolīdz tie būs apkopoti.

G.Kūtris (12.Saeimas sekretāra biedrs).

Cienījamie kolēģi! Šobrīd nav reģistrējušies: Inesis Boķis, Artuss Kaimiņš, Guntis Kalniņš... ir, Aleksandrs Kiršteins, Jānis Klaužs, Ivans Klementjevs, Askolds Kļaviņš, Līga Kozlovska, Armands Krauze... ir, Inese Laizāne, Anrijs Matīss, Aivars Meija, Rihards Melgailis, Artis Rasmanis, Jānis Ruks, Veiko Spolītis, Mārtiņš Šics, Jānis Upenieks, Jānis Urbanovičs un Jānis Vucāns.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Pārtraukums līdz pulksten 17.30.

(Pārtraukums.)

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 12.Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi, aicinu ieņemt vietas Sēžu zālē! Turpinām Saeimas sēdi pēc pārtraukuma.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījums Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā”, pirmais lasījums. Turpinām debates.

Vārds deputātam Borisam Cilevičam.

B.Cilevičs (SASKAŅA).

Cienījamie kolēģi! Protams, ir ļoti patīkami, ka gandrīz visi debatētāji piemin SASKAŅU, bet, es domāju, šī problēma nav saistīta tikai ar SASKAŅU. Būtībā tā ir daudz plašāka.

Pirmkārt, attiecībā uz Dombravas kunga jautājumu, kā Latvijas pilsoņi var nezināt latviešu valodu. Nu, man jums ir daži interesanti fakti. Latvijā vienmēr ir dzīvojuši cilvēki, kuriem ir ļoti dažāda etniskā izcelsme. Un no tiem pilsoņiem, kas ieguva pilsonību reģistrācijas kārtībā, aptuveni viena ceturtdaļa pieder nacionālajām minoritātēm. Protams, ir pilnīgi dabiski, ja visi naturalizētie pilsoņi runā latviski, jo viņiem ir paredzēti pārbaudījumi. Ir pilnīgi dabiski, ka tie Latvijas pilsoņi, kas pabeidza skolu jau pēc neatkarības atjaunošanas, runā latviski, jo tā ir obligāta prasība. Bet nav neviena likumdošanas akta, kas uzdotu tiem cilvēkiem, kas pabeidza skolu vēl padomju laikā, zināt valsts valodu. Vai jūs piedāvājat ierobežot šo personu tiesības, neļaut viņiem balsot, varbūt vēl kaut ko? Domāju, ka tas būtu acīmredzami pretrunā Satversmei.

Otrs moments. Šeit nav runa tikai par vēlēšanām. Es domāju, ka uzrunāt cilvēkus tajā valodā, kura viņiem ir ērtāka, ir vienkārši pieklājīgi. Un pat ja cilvēki brīvi runā latviski, vienalga es vienmēr cenšos izvēlēties to valodu, kura sarunu biedram ir ērtāka, un īpaši, kad runa ir par vēlētājiem un darba devējiem. Jo vēlētāji ir mūsu darba devēji, un mums jāpielāgojas viņiem un jārīkojas tā, kā viņiem ērtāk, nevis otrādi.

Un trešais. Galu galā neaizmirsīsim par Satversmi! Konkrēti par Satversmes 100.pantu - vārda brīvību. Vai valodu lietošana vēlēšanu kontekstā ir skatāma tieši šajā kontekstā? Jā, protams. Jo 2010.gadā Turcija pieņēma grozījumus savā likumdošanā, kuri bija ļoti līdzīgi tiem, ko šobrīd piedāvā kolēģi no Nacionālās apvienības, - ka priekšvēlēšanu aģitācija ir atļauta tikai turku valodā. Un tur bija paredzēti diezgan bargi sodi - līdz pat cietumsodam. (Starpsauciens: “Tur bija kriminālatbildība!”) Bet daži kurdu izcelsmes politiķi tomēr lietoja kurdu valodu vēlēšanu kampaņā, un viņi tika sodīti. Dažiem tika piespriesti diezgan būtiski naudas sodi, dažiem pat cietumsodi. Taču 2013.gada 21.janvārī Strasbūras tiesas jeb Eiropas Cilvēktiesību tiesas palāta nosprieda, ka tas ir vārda brīvības pārkāpums.

Un šajā gadījumā situācija ir pilnīgi identiska. Jā, protams, jūs pagaidām neierosinājāt kriminālatbildību par šiem pārkāpumiem... Bet arī attiecībā uz tiem kurdu politiķiem, kuriem nebija piespriests cietumsods un kuriem bija samērā nelieli sodi, - arī attiecībā uz viņiem tomēr Strasbūras tiesa to uzskatīja par pārkāpumu.

Lūk, tā ir tā vārda brīvības principa interpretācija, ko noteica Strasbūras tiesa! Un tieši tādā pašā veidā mums jāinterpretē Satversmes 100.pants.

Es saprotu jūsu vēlmi stiprināt valsts valodu, es to visnotaļ atbalstu, bet vienmēr tomēr jāmeklē balanss starp pasākumiem, kas ir vērsti uz valsts valodas stiprināšanu, no vienas puses, un vispārējām cilvēktiesībām, no otras puses. Un šajā gadījumā jūsu priekšlikums noteikti neatbilst šīm prasībām, un es aicinu jūs tomēr apzināties, ka nu mums ir zināmas sarkanās līnijas. Un tās sarkanās līnijas ir faktiski noteiktas tieši Satversmē. Jūs vienmēr aizstāvat Satversmi. Tad nu rīkojieties, lūdzu, saskaņā ar Satversmes principiem.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Dolgopolova kungs, nav komisijas vārdā nekas piebilstams? (Dep. S.Dolgopolovs: “Nē! Komisija aicināja noraidīt!”) Nē. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 14, pret - 23, atturas - 25. Likumprojekts ir noraidīts.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījums Muitas likumā”, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Edgars Putra.

E.Putra (ZZS).

Kolēģi! Atbildīgā komisija ir izskatījusi likumprojektu “Grozījums Muitas likumā”. Likumprojekta mērķis ir nodrošināt administratīvo pārkāpumu kodifikāciju attiecībā uz administratīviem pārkāpumiem muitas jomā, tādējādi izpildot Ministru kabineta 2013.gada rīkojumu Nr.38 “Par Administratīvo sodu sistēmas attīstības koncepciju”.

Komisija likumprojektu ir atbalstījusi pirmajā lasījumā. Aicinu atbalstīt to arī Saeimas sēdē.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Muitas likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 64, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai.

E.Putra. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 12.septembris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 12.septembris.

Darba kārtībā - likumprojekts “Čeku spēles likums”, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Imants Parādnieks.

I.Parādnieks (VL-TB/LNNK).

Godātie kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija šā gada 12.jūnija sēdē izskatīja likumprojektu “Čeku spēles likums”, ko sagatavojis Ministru kabinets.

Strādājot pie 2018.gada budžeta un vidēja termiņa budžeta veidošanas, valdībā tika atbalstīts Nacionālās apvienības ierosinājums ieviest Latvijā PVN čeku loteriju kā instrumentu, kas labdabīgā un sabiedrību motivējošā veidā mazinātu ēnu ekonomiku. Tās īpatsvara samazināšana ir viens no valdības prioritārajiem uzdevumiem, lai nodrošinātu sabiedrības labklājības pieaugumu, sociālo aizsardzību un tautsaimniecības attīstību.

Ar šo likumprojektu, ievērojot citu valstu - Slovākijas, Maltas, Portugāles, Polijas un nu arī Lietuvas - pieredzi, nodokļu maksāšanas kultūras uzlabošanai arī Latvijā tiek paredzēta čeku spēles organizēšana, kuras mērķis ir iesaistīt Latvijas iedzīvotājus ēnu ekonomikas apkarošanā, panākot, lai par saņemto pakalpojumu un iegādāto preci tiktu izsniegts darījumu apliecinošs dokuments, tādējādi veicinot godīgu konkurenci.

Ilustrācijai. Slovākijā, ieviešot pasākumu kopumu ēnu ekonomikas apkarošanai, kura ietvaros bija arī čeku loterija, 2012.gadā PVN plaisa sastādīja 40,1 procentu, bet 2016.gadā tika samazināta par vairāk nekā 25 procentiem, sasniedzot 29 procentus. Un Slovākijas Finanšu ministrija šo loteriju ir novērtējusi kā ļoti labu mārketinga līdzekli, kas būtiski palīdz uzlabot arī ieņēmumu iestādes kontroles darbību.

Čeku spēle nav uzskatāma par azartspēli vai izlozi Azartspēļu un izložu likuma izpratnē, ne arī par preču un pakalpojumu loteriju Preču un pakalpojumu loteriju likuma izpratnē. No čeku spēles saņemtie laimesti nebūs apliekami ar iedzīvotāju ienākuma nodokli.

Likumprojekts paredz čeku spēles organizētāja - VID - pienākumus, spēlētāju tiesības, pienākumus un ierobežojumus, čeku reģistrēšanas kārtību, uzvarētāju noteikšanas kārtību, paziņošanu, laimestu saņemšanas kārtību.

Likumprojekts paredz, ka čeku spēlē reģistrē naudas izdevumu apliecinošu dokumentu, kura darījuma vērtība (bez pievienotās vērtības nodokļa) ir vismaz pieci eiro. Izlozēs uzvarētāju noteikšanai tiks izmantota attiecība 70:30, proti, 70 procenti no izsniegtajiem čekiem par sniegtajiem pakalpojumiem un 30 - par piegādātajām precēm.

Likumprojekts paredz šā likuma darbības periodu no 2019.gada 1.jūlija līdz 2021.gada 1.martam.

Diemžēl šis likumprojekts radīja arī daudzus jautājumus par to, kas tajā nav iekļauts vai ir iekļauts nepietiekami vai neatbilstoši sākotnējai iecerei un būtībai. Uzskaitīšu dažus būtiskākos jautājumus.

Kāpēc šīs loterijas organizēšana uzreiz nav uzticēta valsts akciju sabiedrībai “Latvijas Loto”, bet tiek plānots iepirkums, kas būtiski attālina ieviešanas laiku un sarežģī procesu?

Kāpēc pretēji sākotnēji paredzētajam ieviešanas termiņam - 2018.gada nogalei - sākums nolikts vien uz 2019.gada jūliju un kopumā paredzēts neiedomājami īss darbības termiņš - līdz 2021.gada 1.martam, kas ir viens gads un astoņi mēneši? Tādā īsā periodā nevar paspēt nostabilizēties nodokļu maksāšanas kultūras pieaugums, vēl jo vairāk tāpēc, ka visas Eiropas Savienības valstis, kas ieviesušas šo instrumentu, pilnveidojot to darbina vairākus gadus.

Kāpēc likumprojektā nav ietverta piedāvātā automātiskā reģistrēšanās loterijai, kas tiktu veikta no to komersantu puses, kuri ir ieviesuši jaunos kases aparātus, kuri darījumu tiešsaistē reģistrē Valsts ieņēmumu dienestā? Gruzijā tieši šis apstāklis bija galvenais motivators ieviest kases aparātus, kas aprīkoti ar GPRS sistēmu. Nav padomāts arī par iespēju reģistrēties loterijai vecāka gadagājuma cilvēkiem.

Kāpēc piedāvātais loterijas balvu apjoma princips ir stipri vienkāršots un balstīts vien uz Lietuvas pieredzi, kura ir salīdzinoši īsa - tikai pusgads -, iepretim Maltai ar 20 gadu pieredzi, Slovākijai ar piecu gadu pieredzi, Polijai ar četru gadu pieredzi?

Kāpēc balvas apmērs ir nonivelēts, nevis atkarīgs no čeka darījuma summas, kā tas ir citās valstīs, piemēram, simtkārtīgā apmērā nosakot griestus Maltā - ne vairāk kā 11 647 eiro...

Un kāpēc minimālais čeka apmērs ir noteikts pieci eiro, turklāt bez PVN, kad tajā pašā Slovākijā un Polijā tas ir divas reizes zemāks? Kā arī nav paredzēts iesaistīt uzņēmumus ar mantiskām balvām, kā tas ir Portugālē un Polijā.

Kāpēc nav notikušas pilnvērtīgas konsultācijas un pieredzes izzināšana klātienē tikko minētajās Eiropas valstīs?

Ņemot to visu vērā, kaut arī Ministru kabinets likumprojektam lūdz noteikt steidzamību, jāpiebilst, ka kolēģe Sudrabas kundze norādīja (citēju): “sagatavotais likumprojekts neatbilst tai kvalitātei, kādā varētu apstiprināt likumprojektu Saeimā pirmajā lasījumā”, un komisija nolēma: pirmkārt, izveidot darba grupu, iekļaujot tajā arī priekšlikuma izstrādātājus no Nacionālās apvienības, “Latvijas Loto” pārstāvjus, sabiedrības un uzņēmēju pārstāvjus, un pilnveidot likumprojektu; otrkārt, nosakot pietiekami ilgu priekšlikumu iesniegšanas termiņu, apstiprināt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Atbilstoši tam komisijas vārdā aicinu apstiprināt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Tātad steidzamību komisija nepieprasa, ja?

I.Parādnieks. Nepieprasa.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Uzsākam debates.

Vārds deputātei Ingunai Sudrabai.

I.Sudraba (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Cienījamie kolēģi! Paldies, Imant, par citātiem no manis teiktā komisijas sēdē. Es tiešām uzskatu, ka šis ir viens paraugs: kad ierēdņiem liek kaut ko izdarīt, viņi gariem zobiem to dara, bez kādas intereses un pat nepaskatoties, ko īsti viņi ir saražojuši. Jo, manuprāt, uz pusotru gadu ieviest šo pasākumu, ieguldīt milzīgu tehnisko kapacitāti, programmēt, pasūtīt pakalpojumus un tā tālāk... Un, ja jūs, kolēģi, atvērsiet anotāciju un paskatīsieties, tad jūs sapratīsiet, ka visa tā rezultātā ieņēmumi budžetā samazināsies. Un jau 2019.gadā tie būs par 250 tūkstošiem mazāki, 2020.gadā - par 458 tūkstošiem, 2021.gadā - par vienu miljonu un 256 tūkstošiem eiro mazāki.

Uz manu jautājumu, kā var to dabūt gatavu, ka pasākums it kā ir tādēļ, lai ieņēmumi budžetā pieaugtu, bet tā visa rezultātā mēs dabūjam tikai mīnusu, viņi nekādi nespēja atbildēt, tās atbildes bija pilnīgi nesakarīgas.

Un otrs aspekts, uz ko es gribu vērst uzmanību. Jūs noteikti esat pamanījuši, ka jau pāris gadus norisinās milzīga uzņēmēju cīņa ar Valsts ieņēmumu dienestu, un esat spējuši saprast, kāpēc jāievieš jaunie kases aparāti. Taču šis likumprojekts un tā anotācijā rakstītais ir pierādījums varas mazspējai. Jo kāpēc šis pasākums - čeku loterija - darbosies tikai kādu pusotru gadu? Lasot anotācijā rakstīto, redzam: tiek pieņemts, ka pasākumu preventīvais efekts laika gaitā pakāpeniski mazināsies. Tas nozīmē, ka... Ja pusotra gada laikā nevar panākt ekonomikas uzlabošanos, tad kāda jēga no kases aparātu ieviešanas? Ja, vēl papildus ieviešot cilvēkiem stimulu prasīt čekus un visu pārējo, vara nolaiž rokas; ja pēc pusotra gada uzņēmēji tik un tā būs atraduši nodokļu optimizācijas veidus, kaut kādas alternatīvas, kā izvairīties no nodokļu maksāšanas...

Es uzskatu, ka tas būtu pilnīgi pareizi - prasīt kvalitatīvi izdarītu darbu. Darbu, par kuru kāds spēj nest atbildību un par kuru tiek prasīta atbildība. Es tomēr jūs aicinu likt ierēdņiem izdarīt darbu kvalitatīvi līdz galam un šo likumprojektu pirmajā lasījumā noraidīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jurim Viļumam.

J.Viļums (LRA).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Dāmas un kungi! Paldies kolēģiem, gan Parādnieka kungam, gan Sudrabas kundzei, kuri daļu manas runas jau izstāstīja. Runāšu tikai par to, kas vēl neizskanēja.

Nu, pirmkārt, jau pats likuma nosaukums - “Čeku spēles likums”... Būtībā tā nebūs nekāda spēle, jo nekādu spēles, kā saka, elementu tur nebūs. Tā būs visparastākā loterija. Čeki, kuri atbildīs šīm prasībām - pieci eiro vai kas nu tur vēl - un būs attiecīgi piereģistrēti, varēs piedalīties loterijā. Tātad būtībā šis likums tā arī būtu jāsauc - Čeku loterijas likums.

Juridiskais birojs norādīja, ka arī citi termini būtu jāprecizē šajā likumā.

Par reģistrēšanu. Mēs joprojām, jau gadu, cīnāmies ar to jauno kases aparātu ieviešanu. Uzņēmēji vienkārši nesaprot, kā tikt ar to galā. Jau pirms gada viens no ierosinājumiem patiešām bija online jeb nākamās paaudzes kases aparāti, kas varbūt tiešām varētu palīdzēt mazināt ēnu ekonomikas īpatsvaru.

Šobrīd gandrīz katrā mazā lauku veikaliņā jau ir iespēja samaksāt ar karti. Tas nozīmē, ka šis interneta pieslēgums tur jau ir pieejams. Respektīvi, arī šos online kases aparātus jeb tiešsaistē pieslēdzamos kases aparātus jau šobrīd būtu iespēja pieslēgt - nu, es minēšu - apmēram 90 procentos tirdzniecības vietu.

Vēl viena tāda nianse, kas parādās saistībā ar šo likumu. Kā jau norādīja Parādnieka kungs, tas netiek uzticēts “Latvijas Loto”, bet tiek veikts atsevišķs iepirkums. Mēs nezinām, kurš tajā uzvarēs. Acīmredzot tas varētu būt kāds privātais pakalpojumu sniedzējs. Taču čeku reģistrēšana paredzēta mājaslapā cekuspele.gov.lv. Respektīvi, privātajam, kurš uzvarētu šajā konkursā, būtu visas iespējas lietot internetā mājaslapas adresi, kas satur norādi uz valsts iestādi, - gov.lv. Turklāt šajā likumā tas ir ierakstīts ar anglisko www, un droši vien Rībenas kundze par to īpaši var izteikt savu viedokli, kāpēc mums likumā jāliek faktiski angļu valodas termins, ja bez tā var pilnīgi mierīgi iztikt. Tad jau jāraksta vienkārši “čekuspēle” jeb “cekuspele.gov.lv” bez šī atavisma, kas jau sen nav obligāti jāliek nevienai mājaslapai. Starp citu, arī citām valsts iestādēm, arī ministrijām būtu tas jāpapēta, jo dažu ministriju mājaslapas neveras vaļā, ja tu ieraksti tikai saīsinājumu un gov.lv, - tev obligāti vēl jāieraksta šis www.

Un kāpēc mums jāveido jauna mājaslapa? Galu galā ir vid.gov.lv. Es saprotu, ka daļai cilvēku un uzņēmēju šī adrese ir ne visai patīkama, jo asociējas ar ne visai patīkamu pieredzi. Tomēr, ja šāda loterija tiktu rīkota un par to tiktu plaši stāstīts sabiedrībai, ka, lūk, jums ir iespēja, ja jūs godīgi prasāt čeku gan pakalpojuma sniedzējam, gan kādas preces tirgotājam, jūs varat piedalīties arī kāda laimesta ieguvē. Un tas ir jāpiereģistrē VID mājaslapā. Tā taču būtu reklāma mūsu pašu valsts iestādei. Kāpēc mēs baidāmies no tā? Tas man liekas galīgi ačgārni.

Par citām lietām, kā jau teicu, kolēģi izstāstīja. Lai arī Parādnieka kungs aicina veidot atsevišķu darba grupu un šo likumu nodot Nodokļu politikas apakškomisijai, kuru, cik es saprotu, vada Putras kungs, un droši vien paredz, ka gan šī darba grupa, gan apakškomisija vienā kopīgā organismā strādās ļoti cītīgi, jo priekšlikumu iesniegšanas termiņš paredzēts 3.septembris, cik es saprotu.

Tomēr visa tā samudžinātā sistēma, kā mēs mēģināsim no šī purva izlīst ārā, manuprāt, nav atbalstāma. Es aicinu balsot “pret” šo likumprojektu pirmajā lasījumā, pārstrādāt to un atnest līdz septembrim kvalitatīvu likumprojektu, kaut vai ievērojot šodien izskanējušos iebildumus no trim dažādiem politiskajiem spēkiem. Un tad, es domāju, tas būs atbalstāms ar mazām korekcijām, nevis tā kā šobrīd, kad pēc būtības ir jāpārstrādā no jauna.

Es aicinu cienīt pašiem savu laiku un savu darbu un balsot pret šo nekvalitatīvo likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

I.Parādnieks. Viļuma kungs, es gan runāju komisijas vārdā. Un komisijas vairākums lēma pēc principa - katra iniciatīva ir nosodāma vai atbalstāma. Ja Parādnieks bija iniciators, tad, Nacionālā apvienība, arī vasarā strādājiet un nāciet ar gatavu rezultātu, un ar Finanšu ministrijas parlamentāro sekretāru mums nāksies pilnveidot šo likumprojektu vasaras periodā. Tāds ir komisijas lēmums.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Čeku spēles likums” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - 5, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

Parādnieka kungs, priekšlikumu iesniegšanas termiņš!

I.Parādnieks. Lūdzu piedošanu! Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 3.septembris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 3.septembrim.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās””, otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Ritvars Jansons.

R.Jansons (VL-TB/LNNK).

Godātie kolēģi! Juridiskā komisija otrajam lasījumam ir izskatījusi likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās””. Priekšlikumi netika saņemti.

Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās”” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 70, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai.

R.Jansons. Priekšlikumi trešajam lasījumam iesniedzami līdz šā gada 24.septembrim.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 24.septembris.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā”, otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Ritvars Jansons.

R.Jansons (VL-TB/LNNK).

Juridiskā komisija pirms otrā lasījuma ir izskatījusi likumprojektu “Grozījumi Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā”. Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā, jo neviens priekšlikums netika saņemts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 69, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai.

R.Jansons. Priekšlikumi trešajam lasījumam iesniedzami līdz šā gada 24.septembrim.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 24.septembris.

Darba kārtībā likumprojekts - “Grozījumi Zemesgrāmatu likumā”, otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Ritvars Jansons. (Starpsauciens: “Ritvar, davai!”)

R.Jansons (VL-TB/LNNK).

Godātie kolēģi! Likumprojekts “Grozījumi Zemesgrāmatu likumā” ir saistītais likums, un arī šim likumprojektam netika saņemti priekšlikumi.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Zemesgrāmatu likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 68, pret - 1, atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai.

R.Jansons. Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 24.septembrim.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Arī šim likumprojektam priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 24.septembris.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījums Darba likumā”, pirmais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāte Aija Barča.

A.Barča (ZZS).

Augsti godātie Saeimas deputāti! Sociālo un darba lietu komisijas vārdā aicinu jūs atbalstīt pirmajā lasījumā likumprojektu “Grozījums Darba likumā” (Nr.1254/Lp12).

Likumprojekts “Grozījums Darba likumā” vairākkārt tika skatīts komisijas sēdē. Likumprojektu Saeima saņēma no Ministru kabineta. Pēdējā komisijas sēdē, kurā skatījām šos grozījumus Darba likumā, mēs aicinājām piedalīties ekonomikas ministru Arvilu Ašeradenu, un viņš mūsu komisijas sēdē piedalījās.

Likumprojekts ir izstrādāts, lai veicinātu nozares ģenerālvienošanās noslēgšanu un tādējādi nodrošinātu darbinieku tiesību un interešu augstāku aizsardzību un ēnu ekonomikā dominējošo aplokšņu algu ierobežošanu. Likumprojekts paredz nozares ģenerālvienošanās slēdzējpusēm vienoties par mazāku piemaksu par virsstundu darbu, nekā Darba likuma 68.panta pirmajā daļā noteikts, ja ģenerālvienošanās paredz būtisku minimālā atalgojuma palielinājumu.

Cienījamie kolēģi deputāti! Sociālo un darba lietu komisija aicina jūs atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā. Mēs neprasām steidzamību, lai gan šādu prasību saņēmām no Ministru kabineta. Sociālo un darba lietu komisija ir apņēmusies vasaras periodā strādāt ar likumprojektu, lai to gatavotu otrajam lasījumam.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Darba likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - 19, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai.

A.Barča. Sociālo un darba lietu komisija aicina Saeimu noteikt par priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam šā gada 10.jūliju.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Līdz ar to priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 10.jūlijam.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā””, pirmais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Jānis Tutins.

J.Tutins (SASKAŅA).

Labvakar! Laikam jau tā tagad jāsaka, kolēģi!

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā”” tiek virzīts vienotā paketē ar likumprojektu “Dzīvojamo telpu īres likums”.

Grozījumi likumā “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” cita starpā nosaka to, kuras personas ir tiesīgas saņemt palīdzību dzīvojamo telpu jautājumu risināšanā, kā arī kārtību, kādā tiek sniegta palīdzība dzīvokļa jautājumu risināšanā.

Ņemot vērā to, ka likuma “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” spēkā esošajā redakcijā ir atsauces uz likumu “Par dzīvojamo telpu īri” un tajā ietverto regulējumu, ir nepieciešams veikt attiecīgus grozījumus likumā “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā”, kas atbilstu likumprojekta “Dzīvojamo telpu īres likums” jaunajam regulējumam.

Likumprojekts komisijā ir izskatīts un atbalstīts izskatīšanai Saeimas sēdē. Lūdzu arī jūs atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret - nav, atturas - 20. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai.

J.Tutins. Ņemot vērā, ka nākamais likumprojekts būs Dzīvojamo telpu īres likums un tie kopā ir saistīti, komisija lēmusi priekšlikumus gaidīt līdz šā gada 1.oktobrim.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 1.oktobris.

Darba kārtībā - likumprojekts “Dzīvojamo telpu īres likums”, pirmais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Jānis Tutins.

J.Tutins (SASKAŅA).

Cienījamie kolēģi! Jauns likumprojekts - “Dzīvojamo telpu īres likums” - izstrādāts, lai precizētu un pilnveidotu līdzšinējo regulējumu, nodrošinātu īrnieku un izīrētāju pienākumu un tiesību līdzvērtīgu apjomu, kā arī risinātu citus jautājumus īres tiesību jomā.

Jaunais likums paredz noteikt dzīvojamo telpu izīrēšanas un lietošanas noteikumus īres līguma darbības laikā un līguma izbeigšanas noteikumus neatkarīgi no tā, kā īpašumā ir dzīvojamā telpa.

Paredzēts arī, ka visu dzīvokļu īres līgumi būs jāreģistrē zemesgrāmatā. Pakalpojums būs bez maksas, un reģistrēšana ir plānota kā viens no priekšnoteikumiem, lai būtu iespējama saistību izpilde bezstrīdus gadījumā. Tāpat īres līguma reģistrēšana plānota, lai nodrošinātu publiski pieejamu un ticamu informāciju par noslēgtajiem darījumiem, izīrētāja maiņas gadījumā pasargātu gan jaunos īpašuma ieguvējus, gan arī līdzšinējos īrniekus un novērstu iespējamu fiktīvu līgumu slēgšanu.

Jaunais likums ļaus paātrināt strīdu izšķiršanu gadījumos, kad īrniekam dzīvojamā telpa jāatstāj pēc īres līguma termiņa beigām, ja nav panākta vienošanās par jaunu līgumu, īrniekam ir izveidojies īres parāds vai arī nekustamā īpašuma atsavināšanas gadījumā, ja īres līgums nav bijis ierakstīts zemesgrāmatā.

Ar mērķi vairāk aizsargāt īrnieku intereses paredzēts, ka izīrētājs īres maksu varēs paaugstināt tikai tad, ja īres līgumā būs iekļauti principi un kārtība maksas paaugstināšanai.

Būtiskas izmaiņas plānotas īres līgumu slēgšanas termiņos, un jaunie līgumi būs slēdzami uz noteiktu laiku. Termiņam beidzoties, dzīvojamā telpa būs jāatbrīvo, ja vien netiks noslēgts jauns līgums, ko paredz iesniegtais likumprojekts.

Nobeigumā vēlos vērst uzmanību, ka likumprojekts komisijā ir izdiskutēts, konstatējot, ka tam vēl būs nepieciešami ļoti daudzi pilnveidojumi un labojumi.

Šobrīd saistībā ar izstrādāto likumprojektu ir daudz neatbildētu jautājumu, tajā skaitā jautājums par pārejas perioda regulējumu, lai saprastu, cik lielā mērā plānotās izmaiņas skars līdzšinējās īrnieku un izīrētāju attiecības, tajā skaitā denacionalizēto namu īrniekus.

Likumprojekts komisijā ir izskatīts un atbalstīts izskatīšanai Saeimas sēdē pirmajā lasījumā.

Lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam.

S.Dolgopolovs (SASKAŅA).

Cienījamie kolēģi! Šodien mēs uzklausījām ekonomikas ministru Arvilu Ašeradenu, kurš, starp citu, teica, ka, lūk, ministrija ļoti aktīvi strādā pie mājokļu politikas. Bet tas ir ļoti interesants un sens stāsts, jo es nezinu, kas ir mājokļu politika Latvijā. Kāds varbūt zina. Es personīgi to nekad neesmu jutis un nekad neesmu redzējis.

Un šinī gadījumā jautājums ir par dzīvojamo telpu īres lietām.

Pirmā šā likuma redakcija parādījās deviņdesmitajos gados, kad aktīvi sākās denacionalizācijas procesi un īpašumu atdošana likumīgajiem īpašniekiem un viņu mantiniekiem. Uz to laiku izveidojās vesels iedzīvotāju slānis, kas likumīgā kārtā bija īrējuši dzīvokļus denacionalizētajās mājās. Un, lai pasargātu šo likumīgo (vēlreiz uzsveru - likumīgo!) īrnieku intereses un aizsargātu viņus no izlikšanas, bija pieņemta šā likuma pirmā redakcija, kur pārsvarā ir runa tikai par šo jautājumu. Pēc tam, laika gaitā, šis likums ir apaudzis ar dažādiem uzlabojumiem un papildinājumiem, bet būtība palika tā pati, tā bija nemainīga.

Pirms dažiem gadiem Ekonomikas ministrijas dzīlēs parādījās jauna Dzīvojamo telpu īres likuma redakcija, kura pat nav aizgājusi tālāk par Ministru kabinetu, jo tā galīgi neatbilda tām prasībām, kuras jāievēro šinī jomā.

Tagad parādījās trešais variants, kas, godīgi sakot, dažas lietas sakārto, bet dažas lietas novirza administratīvajā gultnē. Ja jūs palasīsiet anotāciju, - likuma mērķis, no vienas puses, ir nodrošināt mājokļa pieejamību iedzīvotājiem, bet, no otras puses, attīstīt īres māju un īres dzīvokļu tirgu Latvijā.

Attīstīt tirgus sektoru ar administratīvām metodēm, man liekas, nav izdevies nevienā valstī.

Starp 44 pantiem, kas ir ietverti šinī likumprojektā, par ekonomiskām svirām nav ne runas.

Ministrs šodien teica, ka, lūk, valdība gatavojas izstrādāt programmu - būvniecības programmu, dodot iespējas pašvaldībām piedalīties šinī projektā. Likumprojekts šo jomu neskar vispār.

Tāpēc, runājot par šā likumprojekta vērtību, jāteic, ka tā ir diezgan zema. Šeit ir ļoti daudz brāķa. Tā, piemēram, lielākā daļa no 44 likuma pantiem reglamentē, kā jāizskatās īres līgumam. Principā to varētu mierīgi noteikt ar Ministru kabineta noteikumiem, bet likumdevējs (Ekonomikas ministrijas personā) ir izvēlējies citu ceļu.

Otrs moments. (Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.) Es varu pārbļaut jebkuru. Otrs moments. Par dažādu sektoru saskaņotību. Šeit ir runa par privātā sektora un publiskā sektora attiecībām.

Starp citu, ilustrācija mājokļu politikas efektivitātei... Vakar mēs veltījām zināmu laiku, lai ieviestu jauninājumus likumā “Par sociālajiem dzīvokļiem un sociālajām dzīvojamām mājām”. Ja jūs uzmanīgi lasījāt piedāvāto likumprojektu, tad pamanījāt, ka likums, par kuru mēs vakar te cīnījāmies, zaudēs spēku ar šā likuma pieņemšanu. Līdz ar to tas darbs ir kaķim zem astes!

Un tā diemžēl notiek arī ar citām lietām - dalītā īpašuma izbeigšanu un visām citām, par ko šodien jau daudz tika runāts.

Kāpēc mēs atturamies balsojumā par šo paketi?

Pirmkārt, balsot “par” nozīmē atbalstīt Ekonomikas ministriju brāķa veidošanā.

Otrkārt, mēs nebalsojam “pret” viena apsvēruma dēļ - šeit ir divas vai trīs normas, kas tiešām būtu lietderīgas un ko varētu iestrādāt.

Treškārt, tāpēc, ka sen jau tās attiecības, ko ļoti labi regulē Civillikums, šeit ir izdalītas, tāpat kā ļoti daudzas citas lietas, speciālā mājokļu jomas likumā... Šo jomu regulē vairāk nekā 10 likumi un vairāk nekā 100 Ministru kabineta noteikumi. Haoss te ir briesmīgs.

Vairot haosu - tas nebūtu prāta darbs, bet, lai tomēr izvilktu kaut kādu racionālu graudu, mēs šoreiz, uz pirmo lasījumu, atturamies atbalstīt šo likumprojektu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V.Valainis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labvakar, kolēģi! Šis likumprojekts, manuprāt, ir tāds Ekonomikas ministrijas divu gadu darbs, kas būs piedzīvojis šodien Saeimā pirmo lasījumu. Es ceru, ka piedzīvos, un gribu paskaidrot, kāpēc tas ir svarīgi.

Ja mēs gribam attīstīt mājokļu projektus reģionos, attīstīt savu dzīvojamo fondu, tad divas trešdaļas no šī likumprojekta ir ļoti svarīgas. Bet tas, ko minēja Dolgopolova kungs, - pirms 20 gadiem šis likums tika pieņemts galvenokārt, lai aizsargātu denacionalizēto namu īrniekus. Lielākā problēma ir tā, ka šobrīd situācija ir krasi mainījusies, un šis likumprojekts... diemžēl iepriekšējais likums kavē jaunu projektu attīstību, īres namu attīstību Latvijā, jo īpaši reģionos, kur tas tagad ir ļoti aktuāli.

Es aicinu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā un noteikt tam pietiekami garu termiņu, jau šodien apzinoties, ka šo likumprojektu tālāk būs jāskata nākamajai Saeimai. Un aicinu arī nākamo Saeimu atbalstīt šo likumprojektu un virzīt tālāk, atrodot balansu starp denacionalizēto namu īrniekiem un īpašuma attīstītājiem.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam, otro reizi.

S.Dolgopolovs (SASKAŅA).

Es saprotu, ka visi ir ļoti noguruši. Es teikšu tikai vienu teikumu. Ir viens ļoti pozitīvs moments. Komisija ir vienojusies, ka turpmākajā darbā ar šo likumprojektu mēs ņemsim vērā komisijas lemto, ka šis likums attieksies tikai uz jaunslēdzamajiem līgumiem. Tas ir ļoti svarīgi, lai pasargātu tos pašus nelaimīgos denacionalizēto māju īrniekus.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Dzīvojamo telpu īres likums” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - nav, atturas - 22. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai.

J.Tutins. Kolēģi, tā kā iepriekšējie runātāji teica, ka šim likumprojektam ir nepieciešami būtiski pilnveidojumi un labojumi, komisija piedāvā iesniegt priekšlikumus līdz šā gada 1.oktobrim.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 1.oktobris.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā”, pirmais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāte Aija Barča.

A.Barča (ZZS).

Augsti godātie kolēģi Saeimas deputāti! Sociālo un darba lietu komisijas vārdā prezentēju likumprojektu Nr.1256/Lp12 - “Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā”, ko Saeima saņēma no Ministru kabineta un kuru izstrādājusi Labklājības ministrija.

Ļoti īsi par to, kādi ir galvenie likumprojekta izstrādes un nepieciešamības mērķi.

Tātad uzlabot situāciju tehnisko palīglīdzekļu nodrošināšanā. Pilnīgi iespējams, ka, izstrādājot likumu līdz trešajam, galīgajam, lasījumam, mēs būsim līdz galam paredzējuši un noteikuši normas, ka arī tām personām, kurām ir nepieciešami tehniskie palīglīdzekļi, būs iespēja saņemt valsts kompensāciju, lai personas pašas varētu izvēlēties šos savus tehniskos palīglīdzekļus.

Otrkārt. Likumprojekts nosaka piemaksu pie ģimenes valsts pabalsta kā papildu ienākumu veidu, kuru neņem vērā, novērtējot klienta materiālos resursus, kas pirmām kārtām attiecas uz personām, kuras pieprasa sociālo palīdzību no pašvaldībām.

Likumprojekts paredz pilnveidot no psihoaktīvām vielām atkarīgu personu sociālās rehabilitācijas pakalpojumu saturu, papildinot arī pakalpojuma saņēmēju loku.

Ceturtkārt. Atbilstoši Tieslietu ministrijas uzdevumam un izteiktajam viedoklim, likumprojekts precizē deleģējumu attiecībā uz personām ar onkoloģiskām slimībām, kurām ir tiesības saņemt psihosociālo rehabilitāciju.

Un, piektkārt, likumprojekts paredz veikt grozījumus attiecībā uz sociālās rehabilitācijas pakalpojumu saturu un organizāciju personām ar dažādiem funkcionāliem traucējumiem.

Cienījamie kolēģi! Izskatot likumprojektu, mēs esam saņēmuši konstruktīvus iebildumus un priekšlikumus arī no Latvijas Cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācijas SUSTENTO. Komisijas sēdē piedalījās arī citu nevalstisko organizāciju pārstāvji, arīdzan Nacionālā rehabilitācijas centra “Vaivari” valdes locekļi.

Komisijas vārdā aicinu pieņemt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai.

A.Barča. Sociālo un darba lietu komisija aicina noteikt par priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam šā gada 3.septembri.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 3.septembris.

Darba kārtībā - likumprojekts “Par Protokolu, ar ko groza Latvijas Republikas valdības un Indijas Republikas valdības nolīgumu par gaisa satiksmi”, pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Ojārs Ēriks Kalniņš.

O.Ē.Kalniņš (VIENOTĪBA).

Sveicināti! Strādājam ar dokumentu Nr.4883.

Ar šo likumprojektu Latvija groza savu gaisa satiksmes līgumu ar Indiju atbilstoši Eiropas Savienības prasībām. Tas pilnveidos līguma tiesisko pamatu gaisa pārvadājumu pakalpojumu sniegšanai starp Latviju un Indiju, tātad uzlabos mārketinga sadarbību, maršrutu elastību un kravas pārvadājumu pakalpojumu liberalizāciju.

Ārlietu komisija izskatīja to pirmajā lasījumā un atbalstīja. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par Protokolu, ar ko groza Latvijas Republikas valdības un Indijas Republikas valdības nolīgumu par gaisa satiksmi” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 71, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai.

O.Ē.Kalniņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 29.jūnijs.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Līdz ar to priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 29.jūnijam.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījums Pacientu tiesību likumā”, pirmais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāts Romualds Ražuks.

R.Ražuks (VIENOTĪBA).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi!

Sociālo un darba lietu komisija, kā arī Sabiedrības veselības apakškomisija ir izskatījusi likumprojektu “Grozījumi Pacientu tiesību likumā”.

Būtībā šajā likumprojektā paredzēts, ka personai ir tiesības dot pilnvarojumu lemt par turpmāko ārstēšanu, iepriekš izdarot attiecīgu ierakstu vienotajā nozares elektroniskajā informācijas sistēmā.

Tātad tajā sistēmā, kas pašreiz top, paredzēti arī līdzekļi, lai to pievienotu galvenajai e-veselības sistēmas būtībai. Ir paredzēts, ka cilvēks varēs bez grūtībām online režīmā ar elektronisko parakstu pilnvarot kādu personu, kas lemtu tādos gadījumos, kad persona pati slimības vai citu apstākļu dēļ nav spējīga to izdarīt.

Liels paldies frakcijas VIENOTĪBA deputātam Aleksejam Loskutova kungam, kas veidoja sākotnējo izpratni par to, kā arī palīdzēja to juridiski formulēt. Tālāk mēs strādājām ar Saeimas Juridisko biroju un esam sagatavojuši šo likumprojektu pirmajam lasījumam.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Pacientu tiesību likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai.

R.Ražuks. Sociālo un darba lietu komisija ir nolēmusi aicināt Saeimu noteikt kā priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam 10.jūliju.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Līdz ar to priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 10.jūlijs.

Darba kārtībā - likumprojekts “Pedvāles mākslas parka likums”, otrais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāts Raivis Dzintars.

R.Dzintars (VL-TB/LNNK).

Godātie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu “Pedvāles mākslas parka likums” otrajā lasījumā.

Saņemti pieci priekšlikumi.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Dzintars. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir daļēji atbalstīts un iekļauts 3. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R.Dzintars. 3. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Dzintars. 4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Dzintars. Un 5. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Dzintars. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti.

Lūdzu atbalstīt otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Pedvāles mākslas parka likums” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 71, pret - 1, atturas - 1. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai trešajam lasījumam.

R.Dzintars. 4.jūlijs.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Līdz ar to priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 4.jūlijam.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Invaliditātes likumā”, otrais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāte Jeļena Lazareva.

J.Lazareva (SASKAŅA).

Labdien, cienījamais Prezidij! Kolēģi! Sociālo un darba lietu komisija strādāja ar likumprojektu “Grozījumi Invaliditātes likumā”.

Otrajam lasījumam ir saņemti pieci priekšlikumi.

1. - Labklājības ministrijas parlamentārās sekretāres Plokas priekšlikums ir redakcionāla rakstura un precizē invaliditātes informācijas sistēmas nosaukumu. Komisija 1.priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Lazareva. 2. - Labklājības ministrijas parlamentārās sekretāres Plokas priekšlikums papildina invaliditātes informācijas sistēmas lietotāju sarakstu ar divām institūcijām, kurām tiek piešķirtas tiesības apstrādāt šajā informācijas sistēmā iekļauto informāciju. Komisija 2.priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Lazareva. 3. - izglītības un zinātnes ministra Kārļa Šadurska priekšlikums. Ministra priekšlikums paredz nodrošināt finansējuma administrēšanu par asistenta pakalpojumu personām ar invaliditāti, kas studē augstskolās un koledžās, ne vairāk kā piecu procentu apmērā no šiem pakalpojumiem piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem. Komisija atbalstīja šo priekšlikumu.

Bet es vēlos pieteikties... izteikt savu viedokli uzreiz...

Sēdes vadītāja. Tātad jūs vēlaties debatēt?

J.Lazareva. Jā.

Sēdes vadītāja. Nospiediet, lūdzu, pogu “Mikrofons”. Jā.

Uzsākam debates.

Vārds deputātei Jeļenai Lazarevai.

J.Lazareva (SASKAŅA).

Kolēģi! Vēršu jūsu uzmanību, ka šis priekšlikums komisijā netika pietiekami izdiskutēts. Priekšlikums ir neskaidrs: noteikts finansējuma apjoms piecu procentu apmērā no valsts budžeta līdzekļiem tikai un vienīgi finansējuma administrēšanai personām ar invaliditāti, kas studē augstskolās un koledžās.

Vēlos atgādināt, ka asistenta pakalpojumam nepieciešamā valsts budžeta finansējuma aprēķināšanas un piešķiršanas kārtību nosaka Ministru kabinets. Tā ir Ministru kabineta kompetence, nevis finansējuma apjoms jānosaka ar likumu.

Tāpēc aicinu jūs atturēties, balsojot par šo priekšlikumu. Un prasu balsojumu.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisija priekšlikumu ir atbalstījusi.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. - izglītības un zinātnes ministra Kārļa Šadurska priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret - nav, atturas - 21. Priekšlikums ir atbalstīts.

J.Lazareva. 4. - Labklājības ministrijas parlamentārās sekretāres Plokas priekšlikums, kas paredz pagarināt Ministru kabineta noteikumu izdošanas termiņu līdz šī gada 1.novembrim. Komisija atbalstīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Lazareva. 5. - izglītības un zinātnes ministra priekšlikums, kas paredz, ka asistenta pakalpojumu ieviešana tām personām ar invaliditāti, kuras studē augstskolās un koledžās, stājas spēkā 2019.gada 1.janvārī. Komisija atbalstīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Lazareva. Līdz ar to komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Invaliditātes likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai.

J.Lazareva. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - šā gada 3.septembris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 3.septembrim.

Darba kārtībā - likumprojekts “Dzīvnieku audzēšanas un ciltsdarba likums”, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Romāns Naudiņš.

R.Naudiņš (VL-TB/LNNK).

Godātie deputāti! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir izskatījusi likumprojektu “Dzīvnieku audzēšanas un ciltsdarba likums”.

Likuma mērķis ir ieviest Eiropas Parlamenta un Padomes 2016.gada 8.jūnija regulu, lai uzlabotu dzīvnieku audzēšanas un ciltsdarba sistēmu.

Likumprojektā ir precizēta valsts pārvaldes iestāžu, biedrību un organizāciju, kas nodarbojas ar lauksaimniecības dzīvnieku un mājas (istabas) dzīvnieku audzēšanu un ciltsdarbu, kompetence, noteikti jauni uzdevumi Latvijas Lauksaimniecības universitātei, kā arī nodrošināta Latvijas normatīvo aktu un Eiropas Savienības tiesību normu savstarpējā saskaņotība.

Lūgums atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Dzīvnieku audzēšanas un ciltsdarba likums” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 72, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai.

R.Naudiņš. Priekšlikumi iesniedzami līdz 31.augustam.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - kurš augusts?

R.Naudiņš. 31.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 31.augustam.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Zemes pārvaldības likumā”, otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Romāns Naudiņš.

R.Naudiņš (VL-TB/LNNK).

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir sagatavojusi izskatīšanai Saeimas sēdē grozījumus Zemes pārvaldības likumā.

Komisijā ir saņemti septiņi priekšlikumi.

1.priekšlikums ir no Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Tavara. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Naudiņš. 2. - Tavara kunga priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Naudiņš. 3. - Tavara kunga priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Naudiņš. 4. - Tavara kunga priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Naudiņš. 5. - mūsu bijušā kolēģa Ingmāra Līdakas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

R.Naudiņš. 6. - Līdakas kunga priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

R.Naudiņš. Un 7. - Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāra Arnīša kunga priekšlikums, kurš arī nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

R.Naudiņš. Līdz ar to visi priekšlikumi izskatīti.

Lūgums atbalstīt trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Otrajā lasījumā. Lūdzu zvanu!

R.Naudiņš. Otrajā... Otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Zemes pārvaldības likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai trešajam lasījumam.

R.Naudiņš. Priekšlikumus gaidīsim līdz šā gada 31.augustam.

Sēdes vadītāja. 21. vai 31.?

R.Naudiņš. Līdz 31.augustam.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 31.augusts.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā”, otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāte Inguna Sudraba.

I.Sudraba (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Cienījamie kolēģi! Otrajam lasījumam piedāvātie grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā faktiski risina jautājumu, kas ilgu laiku ir bijis sabiedrības aktualitāte, respektīvi, par šo pensiju kapitāla mantošanas iespējām.

Komisija par šiem grozījumiem sāka diskutēt jau rudens sesijā un turpināja ziemas sesijā. Pavasara sesijā mēs esam veiksmīgi nonākuši pie, komisijasprāt, ļoti veiksmīga risinājuma, jo šo grozījumu sagatavošanā uz otro lasījumu iesaistījās Finanšu ministrija, Labklājības ministrija, Tieslietu ministrija, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, Finanšu un kapitāla tirgus komisija, Latvijas Banka, Latvijas Zvērinātu notāru padome, Latvijas Komercbanku asociācija, kā arī pilsoņu iniciatīvas, kas bija iesniegta Saeimai, “Par mantojamu otrā pensiju līmeņa uzkrājumu” pārstāvji.

Tātad kopumā tiek piedāvāti izskatīšanai 18 priekšlikumi.

1. ir Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums, kas, protams, ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Sudraba. 2. ir atbildīgās komisijas priekšlikums, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Sudraba. 3. ir atbildīgās komisijas priekšlikums, kas paredz trīs iespējas rīcībai ar fondēto pensiju kapitālu: to ieskaitīt pirmā līmeņa pensijas veidošanai; pievienot mantojumā ietvertās personas fondētās pensijas kapitālam vai arī paredzēt šā pensijas kapitāla mantošanu Civillikumā noteiktajā kārtībā. Šis priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Sudraba. 4.priekšlikums ir atbildīgās komisijas priekšlikums, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Sudraba. 5. - komisijas izstrādātais priekšlikums, kurš paredz rīcību tajos gadījumos, kad fondēto pensiju shēmas dalībnieks pieprasa vecuma pensiju, kā arī iespējas izvēlēties, ko darīt ar uzkrāto fondēto pensiju: vai nu pievienot nefondētajam pensiju kapitālam, vai arī iegādāties dzīvības apdrošināšanas (mūža pensijas) polisi. Šis priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Sudraba. 6. ir deputātes Ingunas Sudrabas priekšlikums, kurš ir atbalstīts daļēji un iekļauts 7. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Sudraba. 7. ir atbildīgās komisijas priekšlikums, kurš paredz detalizētu shēmu, kādā veidā rīkojas institūcijas un arī tie cilvēki, kuri saņem šo mantojamo fondētās pensijas kapitālu. Arī 7.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Sudraba. Tālāk, no 8.priekšlikuma līdz 16.priekšlikumam ieskaitot, visi ir atbildīgās komisijas priekšlikumi, kuri izslēdz pirmajā lasījumā nobalsotās redakcijas. Īsi paskaidrošu. Kad Saeimā mēs skatījām 2018.gada budžeta likumu paketē esošos likumus, tai skaitā bija arī Fondēto pensiju likums, tad faktiski grozījumi visos šajos pantos jau tika veikti paketes likuma ietvaros un ir stājušies spēkā ar 1.janvāri. Tāpēc komisija nolēma, ka tālāk šīs redakcijas uzturēt vairs nav aktuāli, un izslēdza šīs pirmā lasījuma redakcijas.

Tātad 8.priekšlikums ir atbildīgās komisijas priekšlikums, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Sudraba. 9. ir atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Sudraba. 10. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Sudraba. 11. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Sudraba. 12. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Sudraba. 13. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Sudraba. 14. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Sudraba. 15. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Sudraba. Un 16. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Sudraba. 17. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Paredz termiņu, kādā stājas spēkā šie grozījumi, kas noteiks rīcību ar fondēto pensijas kapitālu, tas ir, ar 2020.gada 1.janvāri.

Tāpat 17.priekšlikums paredz to, ka 80 procenti no šī fondēto pensiju kapitāla būs pakļauti brīvai rīcībai, savukārt 20 procenti no kapitāla tiks ieskaitīti pirmajā pensiju līmenī. Un tas ir tāpēc, ka no 2010.gada, kā jūs zināt, pensiju likumdošanā darbojas iespēja, ka valsts daļai no iedzīvotājiem, gadījumos, kad viņiem pašiem nav ienākumu, veic šo valsts apdrošināšanu. Tas nebūtu pareizi, ka arī valsts veiktās iemaksas nonāktu šajā kopējā, vispārējā mantošanas sistēmā, tāpēc šeit ir paredzēts mehānisms, ka 80 procenti no fondētā pensijas kapitāla pakļaujas šai mantošanas sistēmai un 20 procenti tiek pieskaitīti pirmajam līmenim.

17.priekšlikumu, protams, komisija atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Sudraba. Un arī 18.priekšlikums, kas ir par likuma spēkā stāšanās normām, komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Sudraba. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā lūdzu atbalstīt grozījumus Valsts fondēto pensiju likumā otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai.

I.Sudraba. Priekšlikumi trešajam lasījumam iesniedzami līdz šā gada 18.septembrim.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 18.septembrim.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Tabakas izstrādājumu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču un to šķidrumu aprites likumā”, otrais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāte Silvija Šimfa.

S.Šimfa (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Labvakar, kolēģi! Tātad Sociālo un darba lietu komisija ir sagatavojusi likumprojektu “Grozījumi Tabakas izstrādājumu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču un to šķidrumu aprites likumā” izskatīšanai otrajā lasījumā.

Ar šo likumprojektu Sociālo un darba lietu komisija strādā kopš pagājušā gada 15.septembra. Šajā laikā ir notikušas vairākas komisijas sēdes par šo likumprojektu, kā arī tika izveidota darba grupa, kas strādāja, lai saskaņotu dažādu ieinteresēto pušu viedokļus šī likumprojekta tapšanā un normu precizēšanā un noslīpēšanā, un konsensa panākšanā, un te ir mūsu darba rezultāts.

Šodien mēs skatām četrus priekšlikumus, kas iesniegti otrajam lasījumam.

1. - veselības ministres Andas Čakšas priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S.Šimfa. 2. - deputāta Vitālija Orlova priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 3. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S.Šimfa. 3. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S.Šimfa. 4. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S.Šimfa. Lūdzu balsot par šo likumprojektu kopumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Tabakas izstrādājumu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču un to šķidrumu aprites likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai.

S.Šimfa. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - 3.septembris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 3.septembrim.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Kredītiestāžu likumā”, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Ints Dālderis.

I.Dālderis (VIENOTĪBA).

Cienījamie kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija pirmajā lasījumā izskatījusi likumprojektu “Grozījumi Kredītiestāžu likumā”, kas paredz efektivizēt kredītņēmēju kredītspējas novērtēšanai nepieciešamās informācijas apmaiņu starp dažādu veidu aizdevējiem, lai novērstu situāciju, ka viens un tas pats aizņēmējs dažādās nebanku kreditētāju sistēmās aizņemas sev nepiemēroti daudz kredītlīdzekļu.

Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Kredītiestāžu likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 69, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai.

I.Dālderis. Termiņš otrajam lasījumam - 3.septembris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 3.septembrim.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā”, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Romāns Naudiņš.

R.Naudiņš (VL-TB/LNNK).

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija sagatavojusi grozījumus Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā, kas paredz normatīvā regulējuma uzlabošanu kuģu satiksmes uzraudzības un informācijas datu apmaiņas jomā. Pašreizējās sistēmas tiks apvienotas vienotā valsts informācijas sistēmā - Starptautiskās kravu loģistikas un ostu informācijas sistēmā. Sistēmas pārzinis būs Satiksmes ministrija, turētājs - Latvijas Jūras administrācija, un spēkā likums stāsies 2019.gada 1.janvārī.

Lūgums atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 70, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai.

R.Naudiņš. Priekšlikumi - līdz šī gada 31.augustam.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 31.augusts.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā”, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Romāns Naudiņš.

R.Naudiņš (VL-TB/LNNK).

Kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija aicina skatīt pirmajā lasījumā komisijas izstrādāto alternatīvo likumprojektu “Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā”, kurā iekļauti likumprojekti “Grozījums Patērētāju tiesību aizsardzības likumā” (Nr.1290/Lp12) un “Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā” (Nr.1294/Lp12), par kuriem mēs pagājušajā nedēļā lēmām un nodevām Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai.

Kā rāda līdzšinējā prakse un kā izriet no Patērētāju tiesību aizsardzības centra pētījuma, kopš 2016.gada, kad saskaņā ar Patērētāju tiesību aizsardzības likumu spēkā stājās virkne ierobežojumu, efektīvs regulējums tā saukto ātro kredītu ierobežošanai nav panākts. Tieši otrādi! 2017.gadā vērojama nebanku kreditēšanas pakalpojuma sniedzēju lielāka aktivitāte, audzis izsniegto kredītu apjoms. Ir nepieciešamas izmaiņas nozares normatīvajā regulējumā.

Piedāvāto grozījumu mērķis ir aizsargāt patērētāju, lai tas nenonāk pārāk lielās parādsaistībās; nodrošināt kredītspējas vērtēšanai nepieciešamās informācijas pieejamību patērētāju un kredīta devēja starpā; uzlabot kredītspējas vērtēšanai nepieciešamās informācijas kvalitāti; veicināt patērētāju maksātspējas izvērtēšanu, kā arī nodrošināt kredīta kopējo izmaksu samērīgumu.

Komisija lūdz atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Debatēs ir pieteicies deputāts Edvards Smiltēns.

Uzsākam debates.

Vārds deputātam Edvardam Smiltēnam.

E.Smiltēns (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Kolēģi! Šis ir viens no pēdējiem likumprojektiem šodien, bet, es domāju, ļoti nozīmīgs, runājot par ātrajiem kredītiem. Paceliet roku, kurš no jums ir izmantojis ātro kredītu pakalpojumus pēdējo trīs gadu laikā! Ir kāds? Pareizi! Jo jums tas nav aktuāli, jūs neesat ātro kredītu firmu mērķauditorija.

Tiem, kuriem ir stabili, labi ienākumi, nevajag aizņēmumu, viņi drīzāk veido uzkrājumus. Tiem, kuriem ir stabili, legāli, bet nelieli ienākumi, viņiem arī nevajag aizdevumus, jo bankās var saņemt aizņēmumus un kredītkartes.

Savukārt tiem, kuriem ir regulāras naudas grūtības, nelegāli ienākumi, sabojāta kredītvēsture un kuri finanšu lēmumus pieņem emocionāli un impulsīvi, - jā, tie ir īstie! Uz tiem attiecas tās reklāmas, kuras laiž ātro kredītu kompānijas, jo ātrajiem kredītiem nav nosacījumu - tikai atsūti SMS vai noklikšķini internetā. Īsāk sakot, cilvēki, kuri ir hroniskās finanšu grūtībās un kuriem ir smags materiālais stāvoklis, - tie ir īstie, uz kuriem attiecas ātrie kredīti.

Bet, kolēģi, ir Krimināllikuma 201.pants “Augļošana”: “Par dažāda veida aizdevumiem, kuri izdarīti, apzināti izmantojot aizdevuma ņēmēja smago materiālo stāvokli, un kuru nosacījumi ir viņam pārmērīgi apgrūtinoši (augļošana), - soda ar īslaicīgu brīvības atņemšanu vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu.”

Ātrie kredīti vairumā gadījumu ir ar likumu atļauta šāda augļošana, jo šie aizdevēji balansē uz šīs smalkās robežas starp likumā atļauto darbību un kriminālatbildību par neatļautu augļošanu, izmantojot aizdevuma ņēmēju smago materiālo stāvokli.

Tas ir skaidri redzams biznesa modelis. Cilvēkam ir finanšu problēmas, viņš aizņemas naudu, viņš nespēj atmaksāt, viņš paņem citu kredītu. Tā ir ierasta prakse. Un šoreiz problēma daudz lielāka - tā ir tāda noslēgta apļveida sistēma vai drīzāk cilpa, kurā šis cilvēks iekrīt.

Palasām Nacionālo attīstības plānu, kas runā par Latviju, Latvijas situāciju un nākotnes vīziju. Kādi ir galvenie izaicinājumi? Tur rakstīts, ka nabadzības līmenis Latvijā ir viens no augstākajiem Eiropas Savienībā. Ienākumu līmeņa ziņā Latvija ir visnevienlīdzīgākā valsts Eiropas Savienībā.

Kolēģi! Ātrie kredīti balansē uz šīs smalkās robežas, kas cilvēkus ieved parādverdzībā un vēl lielākā trūkumā un nabadzībā, atņemot šo cilvēku nākotnes iespējas nopelnīto izmantot savām personīgajām vai ģimenes vajadzībām. Tāda savdabīga dzimtbūšana.

Maldīgs ir arī priekšstats, ka ātrie kredīti ir īstermiņa aizdevumi bez nodrošinājuma. Nodrošinājums, kolēģi, ir ļoti vērtīgs: tiek ieķīlāti visi nākotnes ienākumi, kas gūti smagā darbā.

Ziņojumi skaidri un gaiši parāda, ka 170 tūkstoši cilvēku Latvijā nespēj laikus veikt maksājumus virs 200 eiro. Tā ir tā mērķauditorija ātrajiem kredītiem! Maksājumus virs 2000 eiro kavē aptuveni 45 tūkstoši cilvēku. Šajos kavētajos maksājumos ir arī maksājumi par ātrajiem kredītiem.

Rezultāts: valsts cīnās ar smagām problēmām, kuras pat vairs ne ilgtermiņā, bet jau tieši šodien rada būtisku apdraudējumu mūsu valsts nākotnei un ekonomikai. Valsts cīnās par to, lai atgrieztos aizbraukušie, taču tā ir cīņa ar sekām. Cēlonis bieži vien ir pārlieku lielās finanšu saistības, kuru dēļ cilvēki dodas prom uz ārvalstīm peļņā. Mēs esam redzējuši gan LNT sižetus, gan citus, kuros cilvēki to min kā vienu no argumentiem aizbraukšanai.

Valsts cīnās arī ar ēnu ekonomiku. Šodien pieņēmām arī Čeku spēles likumprojektu kā instrumentu, lai cīnītos ar to.

Darba laika uzskaites problēmas būvniecībā un citas lietas - tās ir sekas, kolēģi! Ir veselas nozares, kurās ļoti labi ir pazīstama situācija, ka tieši darba ņēmējs, nevis darba devējs uzstāj uz samaksu skaidrā naudā - uz samaksu aploksnē.

Tātad ātrie kredīti ir viens no ēnu ekonomikas cēloņiem. Un tas nav nekāds mīts.

Vakardien... aizvakar LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš komisijas sēdē sacīja: “Cilvēku skaits, kurus var nodarbināt, katru gadu samazinās.” Un tā ir realitāte, ka darbinieks iet pie darba devēja un saka: “Man ir parādi, tāpēc lūdzu maksāt man aploksnē!” Aploksnē, kolēģi! Tātad šis cilvēks nebūs sociāli apdrošināts un slogs gulsies uz pārējo nodokļu maksātāju pleciem. Tie ir miljonu eiro zaudējumi Latvijas valsts budžetā. Latvija tādējādi zaudē savus cilvēkresursus un nodokļu maksātājus.

LTRK aicināja Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisiju uz aktīvu rīcību jau šajā vasarā.

Kolēģi! Mēs pieņemam likumus, ar kuriem mēs šiem nodokļu nemaksātājiem liedzam piekļuvi veselības aprūpei, kā arī citādā veidā mēģinām stimulēt, lai viņi maksātu, taču tā ir cīņa ar sekām, nevis ar cēloņiem.

Patērētāju tiesību aizsardzības centra pārskats sniedz diezgan reālu, skaidru bildi, ka nebanku sektora kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji patērētājiem no jauna izsnieguši kredītus 586 miljonu eiro apmērā, kas ir par 48 miljoniem eiro vairāk nekā iepriekšējā gadā. Tātad par deviņiem procentiem vairāk.

Vēl viena būtiska lieta. Arvien aktīvāk tiek izmantoti distances kredītu pagarināšanas pakalpojumi. Kopējais distances kredītu pagarinājumu skaits ir palielinājies par vairāk nekā 40 procentiem.

Uz pagājušā gada 31.decembri nebanku kredītdevēju portfelī bez pagarinājuma bija tikai trešdaļa distances kredītu ar atmaksu vienā maksājumā - pretēji tiem rezultātiem, kuri bija iepriekš; tur šāds īpatsvars bija daudz lielāks. Īpaši audzis ir to kredītu skaits, kuri pagarināti trīs vai vairāk reizes: no 36 uz 43 procentiem.

Kolēģi! Tādēļ tos vairs nevar nosaukt par ātrajiem kredītiem, tie jau ir kļuvuši par ilgajiem kredītiem. Ja nomaksāt nav iespējams, tad piedāvā kredītu saskaldīt, maksāt saskaņā ar maksājumu grafiku, un tas jau drīzāk līdzinās banku pakalpojumiem, tikai ar mežonīgu procentu likmi. Izejas šiem cilvēkiem nav. Bankās pārkreditēties arī vairums nevar, un šie cilvēki nonāk parādu slazdā. Tie jau ir tūkstoši, tādēļ Latvijas Reģionu apvienība piedāvā turpmāk noteikt visiem skaidrus spēles noteikumus. Visi zinātu: ja naudu aizņemies, tad maksimālā aizņēmuma likme, kopējās izmaksas, nepārsniegs 25 procentus. Visiem vienādi spēles noteikumi - 0,07 procenti dienā. Viss, kas pārsniedz šos 25 procentus, atbilstoši Krimināllikuma 21.pantā noteiktajam būs neatļauta augļošana, izmantojot personas smago materiālo stāvokli.

Līdz ar to Latvijas Reģionu apvienība vēlas radikāli mazināt Latvijas cilvēku parādu verdzību, tai sekojošo emigrāciju un aiziešanu ēnu ekonomikā. Šis likumprojekts ietver grozījumus, ko mēs virzījām pagājušajā sēdē, kā arī Ekonomikas ministrijas steigā sagatavotos grozījumus. Tie ir apvienoti vienā likumprojektā. Es ceru, ka komisijas vadītājs, uzņemoties atbildību kā ziņotājs, būs pietiekami enerģisks, lai šīs vasaras laikā šos grozījumus virzītu cauri un šo jomu sakārtotu.

Paldies. Aicinu atbalstīt!

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi, pirms turpinām debates...

Deputāti Abu Meri, Dālderis, Brigmanis, Dzintars un Gaidis Bērziņš lūdz turpināt Saeimas sēdi bez pārtraukuma līdz visu darba kārtības jautājumu izskatīšanai. Vai deputātiem ir iebildumi?

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai Saeimas sēde tiktu turpināta bez pārtraukuma līdz visu darba kārtības jautājumu izskatīšanai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - 18, atturas - nav. Tātad Saeimas sēde tiks turpināta bez pārtraukuma.

Vārds deputātam Valdim Kalnozolam.

V.Kalnozols (ZZS).

Es ierosinu absolūti elementāru veidu, kā šo atrisināt. Darām, kā kristietībā, jūdaismā un islāmā ir teikts - augļošana ir grēks, - un aizliedzam! Un viss būs kārtībā. Nebūs nekādu problēmu. Ņemam un aizliedzam augļošanu!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā kas ļoti īsi piebilstams?

R.Naudiņš. Nav ko piebilst. Komisija katrā ziņā strādās.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 71, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai.

R.Naudiņš. Priekšlikumus gaidīsim līdz šā gada 5.jūlijam.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 5.jūlijs.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumā”, pirmais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Juris Šulcs.

J.Šulcs (VIENOTĪBA).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi!

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija sadarbībā ar Centrālo vēlēšanu komisiju ir izstrādājusi grozījumus Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumā.

Grozījumu mērķis ir turpināt pilnveidot vēlēšanu sistēmas attīstību kopumā un šajos konkrētajos grozījumos nodrošināt vēlētājiem plašākas iespējas Eiropas Parlamenta vēlēšanās izraudzīties sev ērtāko vēlēšanu iecirkni. Rezultātā tiktu paaugstināta vēlētāju aktivitāte. Atcerieties, ka 2004.gadā Eiropas Parlamenta vēlēšanās piedalījās 41,34 procenti no balsstiesīgajiem vēlētājiem, bet 2014.gadā vairs tikai 30,24 procenti.

Likumprojektā piedāvāti papildu risinājumi, lai vēlētājs, iepriekš reģistrējoties, var nobalsot klātienē arī vēlēšanu iecirknī ārvalstīs, un vēlētājs Latvijā trīs dienu laikā pirms vēlēšanu dienas var nobalsot jebkurā iecirknī, ja iespējams nodrošināt principa “viens vēlētājs - viena balss” ievērošanu. Tas ir, attiecīgais vēlēšanu iecirknis un vēlēšanu iecirknis, kura vēlētāju sarakstā vēlētājs ir reģistrēts, Centrālās vēlēšanas komisijas noteiktā kārtībā nodrošina vēlētāju sarakstu elektronisku datu apmaiņu. Vēlēšanu iecirkņa komisija, kuras vēlētāju sarakstā vēlētājs ir reģistrēts, var apstiprināt, ka vēlētājs nav nobalsojis.

Šādi grozījumi Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumā būtu laba iestrāde, ko varētu izmantot arī nākamajās vietējo pašvaldību, kā arī Latvijas Republikas Saeimas vēlēšanās.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā lūdzu šo likumprojektu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 71, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai.

J.Šulcs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - šā gada 14.augusts.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 14.augustam.

Godātie kolēģi! Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija lūdz izdarīt izmaiņas sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par piekrišanu personas kratīšanai, kratīšanas uzsākšanai personas deklarētajā dzīvesvietā, personas lietošanā esošajā automašīnā un kratīšanas rezultātā izņemto mantu apskatei, kā arī automašīnas izņemšanai un apskates izdarīšanai” un iekļaut šo lēmuma projektu pēc darba kārtības 58.punkta. Vai deputātiem ir iebildumi pret šīm darba kārtības izmaiņām? Iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījums Latvijas Okupācijas muzeja likumā”, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Imants Parādnieks.

I.Parādnieks (VL-TB/LNNK).

Kolēģi! Visi noteikti ir dzirdējuši par dažādām peripetijām un grūtībām saistībā ar Padomju okupācijas upuru piemiņas memoriāla kompleksa būvniecības projekta izstrādi, apstiprināšanu, kā arī tālāko virzību. Tagad, kad visi šie jautājumi ir pilnībā atrisināti, beidzot var sākt būvniecību, taču ir pilnīgi skaidrs, ka līdz 2018.gada 1.oktobrim, kas šobrīd likumā ir noteikts kā beigu termiņš, šo projektu nav iespējams realizēt, jo to paredzēts realizēt divās kārtās. Ņemot vērā visus šos apstākļus, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija aicina pārlikt šo termiņu uz 2020.gada 31.decembri, lai attiecīgi varētu plānot budžetu nākamajiem gadiem.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojekta steidzamību.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Latvijas Okupācijas muzeja likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 70, pret - 1, atturas - nav. Likumprojekts ir atzīts par steidzamu.

I.Parādnieks. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Latvijas Okupācijas muzeja likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 65, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un laiku izskatīšanai Saeimas sēdē.

I.Parādnieks. Kolēģi, kā jau minēju, tas faktiski ir tehniska rakstura grozījums, kas saistīts ar budžeta pieņemšanas procedūru.

Komisijas vārdā aicinu likumprojektu atbalstīt šodien arī otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta izskatīšanu bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā? Iebildumu nav.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Latvijas Okupācijas muzeja likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 70, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Kredītu reģistra likumā”, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Edgars Putra.

E.Putra (ZZS).

Kolēģi! Šis likumprojekts faktiski ir saistīts ar nupat izskatītajiem grozījumiem Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kā arī attiecīgiem grozījumiem Kredītiestāžu likumā. Šis likumprojekts paredz to, ka nebanku kreditētāji turpmāk kļūs par Latvijas Bankas uzturētā Kredītu reģistra lietotājiem un ka attiecīgi tiks gan sniegtas, gan saņemtas ziņas par nebanku kredītiem.

Šo likumprojektu virza komisija, un to faktiski ir sagatavojusi Finanšu ministrija sadarbībā ar Latvijas Banku.

Aicinu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Kredītu reģistra likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai.

E.Putra. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 3.septembris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 3.septembris.

Tātad ir priekšlikums par termiņu.

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Jurim Viļumam!

J.Viļums (LRA).

Cienījamie kolēģi! Tā kā Kredītu reģistra likuma grozījumi un īstenībā arī pirms tam mūsu izskatītie grozījumi Kredītiestāžu likumā lielā mērā saistās ar likumprojektu, kas nāk no Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas, respektīvi, ar grozījumiem Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kur priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 5.jūlijs, tad man būtu aicinājums, lai arī šim likumprojektam, ar ko tas ir savstarpēji ļoti saistīts, priekšlikumu iesniegšanas termiņš būtu 5.jūlijs. Neatliksim līdz 3.septembrim!

Es aicinu noteikt par priekšlikumu iesniegšanas termiņu šim likumprojektam 5.jūliju.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad ir ierosinājums - par priekšlikumu iesniegšanas termiņu noteikt šā gada 5.jūliju. Mums pēc procedūras ir jābalso par tālāko termiņu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta “Grozījumi Kredītu reģistra likumā” otrajam lasījumam - šā gada 3.septembri! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 67, pret - 8, atturas - 2. Līdz ar to priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 3.septembris.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā””, pirmais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Viktors Valainis.

V.Valainis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labvakar vēlreiz, kolēģi! Likumprojekts izstrādāts komisijā, balstoties uz dažādu nevalstisko organizāciju, piemēram, Latvijas Ārstu biedrības, Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas, Latvijas Arhitektu SAVIENĪBAS, Latvijas Zvērinātu advokātu padomes iesniegtajām vēstulēm komisijā. Tika saņemti arī dažādi ministriju priekšlikumi.

Izstrādātais likumprojekts paredz iespēju atbrīvot no pienākuma iesniegt valsts amatpersonas deklarāciju tās privātpersonas, kuras deleģētas valsts pārvaldes uzdevumu pildīšanai. Runa ir par likuma 4.panta trešajā daļā minētajiem subjektiem. Tāpat likumprojekts paredz to, ka 4.panta otrajā daļā minētajām valsts amatpersonām ir pienākums iesniegt valsts amatpersonas deklarāciju tikai tad, ja to ir noteicis publiskas personas (institūcijas) vadītājs vai viņa pilnvarota persona, ņemot vērā attiecīgā amatā esošās personas iespējamos korupcijas riskus.

Tāpat likumprojektā paredzēta kārtība, ka amatpersonu iesniegtās deklarācijas turpmāk sistēmā glabāsies piecus gadus, tas ir, balstoties uz jaunās Vispārīgās datu aizsardzības regulas noteikumiem, šie dati nevar glabāties mūžīgi.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai.

V.Valainis. 10.augusts.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 10.augustam.

Darba kārtībā - lēmuma projektu izskatīšana.

Lēmuma projekts “Par piekrišanu personas kratīšanai, kratīšanas uzsākšanai personas deklarētajā dzīvesvietā, personas lietošanā esošajā automašīnā un kratīšanas rezultātā izņemto mantu apskatei, kā arī automašīnas izņemšanai un apskates izdarīšanai”.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā - deputāts Vitālijs Orlovs.

V.Orlovs (SASKAŅA).

Cienījamais Prezidij! Godājamie kolēģi deputāti! Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija savā šā gada 21.jūnija sēdē izskatīja Ģenerālprokuratūras iesniegumu par piekrišanu personas kratīšanai, kratīšanas uzsākšanai personas deklarētajā dzīvesvietā, personas lietošanā esošajā automašīnā un kratīšanas rezultātā izņemto mantu apskatei, kā arī automašīnas izņemšanai un apskates izdarīšanai saskaņā ar Krimināllikuma 318.panta - “Dienesta stāvokļa ļaunprātīga izmantošana” - otro daļu. Un šī persona ir 12.Saeimas deputāts Askolds Kļaviņš.

Noklausījušies Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja un Ģenerālprokuratūras pārstāvjus, deputāti, vienbalsīgi balsojot “par”, atbalstīja Saeimas Juridiskā biroja un komisijas sagatavoto lēmuma projektu.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt sagatavoto lēmuma projektu.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Askoldam Kļaviņam.

A.Kļaviņš (ZZS).

Labdien, cienījamie kolēģi! Man, tāpat kā jums, tas bija pārsteigums.

Man nav nekas iebilstams. Tātad, ja vajag, es laipni atļaušu apskatīt visu, kas ir manā dzīvesvietā, visu, kas ir manā automašīnā.

Jau kādu laiku klīda baumas, ka būs tāda lieta par to, ka savu deklarēto dzīvesvietu es esmu nomainījis uz Liepāju. Tie, kas mani pazīst, zina, ka es katru nedēļu esmu Liepājā. Man tur ir māja, es tur tiešām arī “uzpildos”. Un, ja tas ir saistīts ar degvielu un automašīnu, kā tas ir lēmuma projektā... bet...

Visādā ziņā es jūs lūdzu: mierīgi atbalstiet! Es tiesībsargājošām iestādēm visu parādīšu un izstāstīšu un ceru, ka tas viss tiks atrisināts.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Augustam Brigmanim.

A.Brigmanis (ZZS).

Godājamie kolēģi! Zaļo un Zemnieku savienība atbalstīs Askolda Kļaviņa izdošanu.

Mēs uzskatām, ka deputāts nevar slēpties aiz savas imunitātes.

Un otrs jautājums. Es noteikti uzskatu, ka tas nav politisks pasūtījums. Šajā laikā, priekšvēlēšanu gaisotnē, dažs labs mīl runāt, ka viss, kas ar deputātiem notiek... ka tās ir kaut kādas sazvērestības.

Es absolūti uzticos mūsu tiesībsargājošo institūciju godaprātam, viņu profesionalitātei. Es esmu absolūti pārliecināts par manas frakcijas deputāta Askolda Kļaviņa godaprātu.

Lai šo jautājumu izšķir tiesībsargājošie orgāni! Tā būtu vispareizākā rīcība.

Mēs balsosim “par” Askolda Kļaviņa izdošanu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ringoldam Balodim.

R.Balodis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labdien, godātie kolēģi! Tā tam arī jānotiek, kā tagad notiek! Es nerunāju par to, ka jāaiztur deputāti; es runāju par procedūru. Mēs redzam, kā tas notiek.

Tas, kas notika vakardien, neiztur kritiku! Manā priekšā ir dokumenti, ko mēs vakar saņēmām. Kaut ko kratīt - redzams no lēmuma. Tad ir informācija no Gunāra Kūtra, kas informē, ka Vitālijs Orlovs iedevis kaut kādu iesniegumu par kaut ko. Sēdē mēs nedzirdējām neko sakarīgu.

Nu, piedodiet! Šodien ir skaidrs. Ģenerālprokuratūras iesniegums ir: kratīt Askoldu Kļaviņu. Un Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas priekšsēdētājs Orlova kungs arī paskaidro, ka principā runa ir par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu... es sapratu.

Ja runājam par Kaimiņu, - nu, tas mums godu nedara... tas, kas notika vakardien.

Un pie reizes, ja jau es te esmu tribīnē ticis, gribu atgādināt, ka mums ir Saeimas kārtības rullis. Diemžēl bija attiecībā uz Saeimas kārtības rulli tāda darba grupa, ko vadīja Solvita Āboltiņa, un tur mēs aplūkojām jautājumu par Saeimas kārtības ruļļa 17.pantu, kas faktiski paredz iespējamās sekas gan Artusam Kaimiņam, gan Askoldam Kļaviņam, - kriminālvajāšanas uzsākšanu un atstatīšanu no Saeimas sēdēm.

Manuprāt, tas nav pareizi.

Ja kādam kādas sliktas lietas “karājas”, tad tās arī šobrīd ir... Pēc visas tās kratīšanas nevarēsiet vēlētājiem iestāstīt, ka Askolds Kļaviņš ir eņģelis, bet mēs viņu tā izkratījām katram gadījumam, ja pat tālāka kriminālvajāšana neseko.

Ar to es gribu teikt, ka 17.pantu vajadzētu vai nu attiecīgi grozīt, vai izslēgt. Mēs jau to vairs nepaspēsim izdarīt.

Deputātam, pret kuru uzsāk kriminālvajāšanu, vajadzētu turpināt strādāt Saeimas sēdēs. Jo tas, kā, piemēram, notika ar Daini Liepiņu, īsti pareizi nav.

Katrā ziņā šodien es varu uzslavēt, ka dienas laikā notika fantastiska evolūcija, kad gan Saeimas Juridiskais birojs, gan arī Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas priekšsēdētājs Orlova kungs ņēma visu vērā.

Paldies.

Es ceru, ka nākamreiz, kad būs kādas kratīšanas, jau parādīsies Kriminālprocesa likuma panti, jo ārkārtas sēdes vēl ir...

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Andrejam Judinam.

A.Judins (VIENOTĪBA).

Godātie kolēģi! Es ļoti ceru, ka šodien mums nebūs grūti pieņemt pareizo lēmumu. Jo, ja institūcijas prasa atļauju veikt kratīšanu, mums nav ne mazākā pamata šaubīties un balsot “pret” vai atturēties.

Bet man gribas atgādināt, ka 11.Saeimā mēs vairākkārt diskutējām par nepieciešamību grozīt Satversmes 29.pantu, kas nosaka imunitāti.

Mēs vakar balsojām, pieņēmām lēmumu. Šodien... Es domāju, visiem ir jāsaprot - ja mēs runājam par apcietināšanu, par kriminālvajāšanu, ir loģiski, ka mēs apspriežam jautājumu, pieņemam lēmumu. Bet kratīšanai ir sava īpatnība. Un situācijā, kad prokuratūra vai KNAB, vai policija tā vietā, lai brauktu un ātri veiktu šo darbību, brauc uz Saeimu un lūdz atļauju... un, es atvainojos, arī šodien es redzēju, pirms mēs šeit sākām runāt, diskutēt, mediji jau nopublicēja gan vārdu, gan uzvārdu. Tas nepalīdz efektīvai pienākumu pildīšanai.

Līdz ar to, kolēģi, es uzskatu, ka mums tiešām ir pamats atgriezties pie Satversmes grozījumiem un grozīt 29.pantu, paredzot, ka kratīšanu var veikt, arī nesaņemot Saeimas piekrišanu. Es ļoti ceru, ka mēs varēsim to pieņemt.

Bet šodien, es domāju, kolēģiem nav šaubu, ka ir jāatbalsta šis lēmums.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Ādamsonam.

J.Ādamsons (SASKAŅA).

Kolēģi, vakar bija absurds, un šodien tas absurds, manuprāt, arī turpinās. Viena iemesla dēļ. Pirms pieņemt lēmumu, man ir jāredz kaut kāds pamatojums. Es šo pamatojumu neredzu. (Dep. A.Judins: “Jums var uzticēt informāciju?”) Vai bieži mēs atbalstām vai neatbalstām komisijā pieņemtos lēmumus? Bet arī tie ir slepeni un arī tos nevar izpaust. Vispārpieņemtā prakse vienmēr ir bijusi tāda, ka Ģenerālprokuratūra raksta kaut kādu paskaidrojumu, ar kuru iepazīstina deputātus.

Tālāk, Judina kungs, jūs esat ļoti “izcils” (pēdiņās) speciālists, manā uztverē.

Nākamais. Kolēģi, ir ļoti elementāri, pirms pieņemt lēmumu... bet varbūt to visu varēja izdarīt mierīgi, klusi, bez Saeimas lēmuma? Ja cilvēks nav aicināts uz nopratināšanu, ja viņam nav piedāvāts uzrādīt kaut ko... kāpēc tas netiek darīts? Principā tās ir elementāras lietas, ko jebkurš izmeklētājs skaidri zina. Ja deputātam nav iebildumu, nekāda imunitāte nespēlē absolūti nekādu lomu. Es personīgi nevaru balsot “par” vai “pret”, vai atturēties viena iemesla dēļ - es neredzu pamatojumu, kāpēc tas netika veikts iepriekš, normālā kārtībā, un kāpēc tagad jādod Saeimas piekrišana.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai Orlova kungs komisijas vārdā vēl kaut ko vēlas piebilst? Nevēlas. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par piekrišanu personas kratīšanai, kratīšanas uzsākšanai personas deklarētajā dzīvesvietā, personas lietošanā esošajā automašīnā un kratīšanas rezultātā izņemto mantu apskatei, kā arī automašīnas izņemšanai un apskates izdarīšanai”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Darba kārtībā - likumprojektu izskatīšana.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu””, pirmais lasījums.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā - deputāts Ringolds Balodis.

R.Balodis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātie kolēģi! 1991.gada 26.augustā mūsu pārejas laika parlaments - Augstākā padome - lēma izbeigt LPSR Valsts drošības komitejas darbību Latvijas teritorijā. Ir pagājuši veseli 27 gadi, kopš šis lēmums ir pieņemts, un mēs šodien - 2018.gada 21.jūnijā - lemsim par likumprojektu, kas noņems slepenības zieģeli maisiem. Nu, gandrīz noņems, jo tie tiks ievietoti Latvijas Nacionālajā arhīvā, un interesenti tos varēs aplūkot arhīva telpās. Ja nepieņemsim šo likumprojektu, tas arī nebūs iespējams.

Saviem vārdiem... Komisijas vārdā es teiktu - šis likumprojekts paredz maisu atvēršanu, bet nenodrošina čekas maisu apskati, paredz analīzi, bet nenosaka kartību un metodoloģiju, kas būtu jādara arhīvam.

Likumprojektu ir sagatavojusi Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas darba grupa (un es īpaši gribu paslavēt Ritvaru Jansonu), kura izmisīgi... pēdējā mirklī sagatavoja, manuprāt, diezgan labu likumprojektu.

Darba grupā dalību ņēma virkne ministriju - Tieslietu ministrija, Kultūras ministrija un Izglītības un zinātnes ministrija -, kā arī pārstāvji no Latvijas Nacionālā arhīva, Satversmes aizsardzības biroja, Datu valsts inspekcijas un (Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.) Saeimas Juridiskā biroja. Tāpat darba grupā bija LPSR VDK zinātniskās izpētes komisijas locekļi, uz kuru galaziņojumu darba grupa gan gaidīja veltīgi. Un lielā mērā tieši šī galaziņojuma neesamība arī noteikusi likumprojekta galarezultātu.

Kas man būtu jāsaka jums bez visa tā, kas anotācijā ir rakstīts? Respektīvi, skaidrāk jāpasaka?

Pirmkārt, līdz ar šā likuma pieņemšanu VDK arhīvs juridiski un praktiski tiek centralizēts, savākts no dažādām institūcijām - no Drošības policijas, Iekšlietu ministrijas Informācijas centra arhīva un Satversmes aizsardzības biroja - un faktiski kļūst par tādu vienotu, nedalāmu kopumu, kas tiek ievietots Latvijas Nacionālajā arhīvā, kur šiem dokumentiem ir paredzēta mūžīga glabāšana. Mūžīga glabāšana! Vērtīgie VDK dokumenti pēc likuma pieņemšanas kļūs par nacionālā dokumentārā mantojuma sastāvdaļu.

Otrkārt, par finansēm. Jo, jāteic, vakardien mēs apstiprinājām vienu likumprojektu, kur arī īsti labi nebija ar finansējumu... Un man vienkārši ir pienākums informēt par to, kas ir rakstīts Finanšu ministrijas atzinumā.

Arī likumprojekta anotācijā ir teikts: lai īstenotu šajā likumprojektā paredzēto, ir nepieciešami papildu izdevumi Kultūras ministrijai, Latvijas Nacionālajam arhīvam un Tieslietu ministrijai, kā arī Satversmes aizsardzības birojam. Kopumā nepieciešami 139 tūkstoši 883 eiro un 71 cents. Anotācijā ir detalizēti izklāstīts, kam šī nauda paredzēta - skapjiem, telpu kosmētiskajam remontam, videonovērošanas kamerām, galdiem, krēsliem, datortehnikai, darbinieku algām un tā tālāk. Diemžēl Finanšu ministrijas atzinumā norādīts, ka sagatavotie likuma grozījumi, kuru īstenošanai nepieciešams papildu finansējums, nevar tikt uzskatīti par neparedzētu gadījumu. Tātad attiecīgie izdevumi nevar tikt segti no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”, jo neatbilst tās mērķim.

Mierinājumam finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas atzinumā ir teikts, ka, izprotot jautājuma nozīmīgumu, Finanšu ministrija sadarbībā ar citām nozaru ministrijām vērtēs 2018.gada budžeta izpildi, mēģinot rast likumprojekta īstenošanai nepieciešamo finansējumu. Tātad naudas, lai tiktu īstenota likumprojektā paredzētā VDK dokumentu pārvietošana uz Latvijas Nacionālo arhīvu, nav. Nu, cerams, ka šo naudu tomēr atradīs.

Tas būtu pats galvenais. Es aicinu atbalstīt šī likumprojekta pieņemšanu, jo pretējā gadījumā mēs to maisu saturu neredzēsim īsti nekad.

Tas bija komisijas vārdā.

Es varu arī savā vārdā?

Sēdes vadītāja. Baloža kungs, vai jūs debatēt arī vēlaties?

R.Balodis. Es jau pieteicos debatēm.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Ringoldam Balodim.

R.Balodis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Būtībā tā lieta, ko es īsti no komisijas puses nepateicu, ir šāda.

Pirmām kārtām jāteic, ka iepriekšējā Saeima 2014.gada 23.maijā veica grozījumus likumā, kuru mēs tagad arī grozām, un principā tur tika ielikta tāda zināmā mērā laika bumba - ka mēs vērsim VDK maisus vaļā šajā pavasarī un to darīsim, balstoties uz ziņojumu, ko līdz 31.maijam sagatavos LPSR VDK zinātniskās izpētes komisija. Un šajā likumā, ko mēs tagad skatām, tika izdarīti grozījumi konkrēti 1.panta sestajā punktā. Tur nomainīja vārdus, ka politiski un vēsturiski... Respektīvi, izvērtēsim mēs... Likuma mērķis ir izvērtēt šos maisus politiski un vēsturiski. Tas tika izmests ārā, un vietā tika ielikti vārdi - “zinātniski, vēsturiski”. Tā nav nejauša situācija - politiķi mēģināja uzlikt zinātniekiem šo pienākumu. Nu zinātnieki, kā jau zinātnieki, pētīja, kā nu mācēja.

Es domāju, ka darbs lielā mērā ir labs padarīts. Var diskutēt, vai šī izmeklēšanas komisija patiešām lietderīgi iztērēja to pusmiljonu eiro. Bija arī Pieprasījumu komisijā pieprasījums. Mēs to aplūkojām...

Bet tas, ko es gribu uzsvērt, konkrēti runājot par šo likumprojektu: es domāju, ka mums ir nepieciešams pieņemt grozījumus šai likumā šodien, un es atbalstu šā likumprojekta pieņemšanu.

Tā ka, kolēģi, lūdzu, lūdzu jūs balsot “par”!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Debates jau bija slēgtas.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 72, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai.

R.Balodis. 5.jūlijs.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 5.jūlijs.

Darba kārtībā - amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana.

Lēmuma projekts “Par Arvja Garā atcelšanu no Rēzeknes tiesas tiesneša amata”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Inese Lībiņa-Egnere.

I.Lībiņa-Egnere (VIENOTĪBA).

Godātie kolēģi! Juridiskā komisija šodien lēma par dokumentu, kas saņemts no Tiesnešu disciplinārkolēģijas. Tiesnešu disciplinārkolēģija ir lēmusi, ka tiesnesis Arvis Garais ir atceļams no amata, norādot, ka tiesneša rīcība tiek vērtēta kā necienīga. Jums arī ir pieejami šie disciplinārkolēģijas lēmumi, kur jūs varat izlasīt plašāku pamatojumu.

Juridiskā komisija vienbalsīgi atbalstīja lēmuma projektu “Par Arvja Garā atcelšanu no Rēzeknes tiesas tiesneša amata”.

Aicinu atbalstīt lēmuma projektu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Arvja Garā atcelšanu no Rēzeknes tiesas tiesneša amata”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 71, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Darba kārtībā - lēmumu projektu izskatīšana.

Lēmuma projekts “Par Saeimas piekrišanu likumā “Par valsts budžetu 2018.gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei”.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Imants Parādnieks.

I.Parādnieks (VL-TB/LNNK).

Godātie kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija šā gada 20.jūnija sēdē izskatīja Ministru kabinetā ar rīkojumu Nr.276 atbalstīto apropriācijas pārdali un pieņēma lēmumu piekrist apropriācijas pārdalei 400 tūkstošu eiro apmērā uz Kultūras ministrijas apakšprogrammu “Filmu nozare”, lai Nacionālais kino centrs nodrošinātu līdzfinansējumu ārvalstu filmu uzņemšanai Latvijā.

Ārvalstu filmu uzņemšanas programma, kas izveidota 2013.gadā, ir apliecinājusi savu pienesumu ne vien filmu nozarei, bet arī kopumā valsts tautsaimniecībai - pakalpojumu sektorā, viesnīcu, ēdināšanas, transporta, apsardzes un citās jomās. Valsts līdzfinansējums 20 procentu apmērā no filmu veidotāju kompāniju veiktajiem ieguldījumiem Latvijā tiek nodrošināts pēc pilnīgas finanšu atskaites par faktiskajiem ieguldījumiem (Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.), un, kā liecina dokumenti, šī nauda visdažādāko nodokļu veidā ar uzviju atgriežas budžetā darbaspēka nodokļa, pievienotās vērtības nodokļa, akcīzes nodokļa un sociālo iemaksu veidā. Aptuveni 24 procenti no ieguldījuma vidēji veido ieņēmumu budžetā. Kopš 2013.gada, pateicoties šai programmai, līdzfinansēti 20 ārvalstu kinoprojekti un Latvijā ienākuši ap 11 miljoni eiro.

2018.gadā šai programmai tika atvēlēti ap 860 tūkstošiem, un atbilstoši Kultūras ministrijas sniegtajai informācijai šogad - pirmo gadu praksē - bija intensīva konkurence un visi līdzekļi jau sadalīti. Svarīgs ir fakts, ka Latvija ar šo līdzfinansējuma programmu veiksmīgi konkurē ar daudzām citām Eiropas valstīm, kuras tāpat piesaista ārvalstu producentus. ASV kompānija, kura sadarbībā ar Latvijas producentiem jau ir ieguvusi pirmo pieredzi Latvijā, apliecinājusi gatavību šīs programmas ietvaros vēl šogad realizēt jaunus projektus, investējot ap diviem miljoniem eiro.

Ņemot vērā apstākli, ka programmā “Meteoroloģija un bīstamo atkritumu pārvaldība” šogad netiks izmantoti visi 2018.gada budžetā paredzētie līdzekļi, ir piedāvāts pārdalīt daļu no šiem līdzekļiem šim pasākumam, lai tie nevis uzreiz aizietu budžeta deficīta segšanai, bet gan ienestu budžetā vairāk līdzekļu, nekā tiks ieguldīts.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt apropriācijas pārdali.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Ingunai Sudrabai.

I.Sudraba (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Cienījamie kolēģi! Vakar mēs klausījāmies bēdu stāstu, ka Salaspils kodolreaktora likvidācijas pasākumam trūkst naudas, un šodien atkal viens absurds, kas gan vērsts pretējā virzienā - līdzekļi no šīs programmas tiek pārdalīti kino uzņemšanai.

Protams, tā ir tāda savdabīga... rūpīga, gādīga saimnieka saimniekošana... Ja šogad projekta realizācija kā tāda netiek uzsākta, tas nenozīmē, ka to neuzsāks nākamajā gadā. Protams, uzsāks nākamajā gadā.

Šīs ir vienkārši tādas politiskas spēles - no Nacionālās apvienības vadītas vienas ministrijas līdzekļi tiek pārdalīti otrai ministrijai, absolūti nedomājot par to, kāda tam ir kopumā ietekme uz tautsaimniecību vai uz nodokļu maksātāju maciņiem.

Vēlreiz saku: nākamajā gadā jau atkal līdzekļi būs vajadzīgi - un ne tādā vien apmērā, lai Salaspils kodolreaktoru likvidētu.

Es vienkārši aicinu jūs būt saprātīgiem saimniekiem, kā te jau vairākkārt aicināts, un nepakļauties tādiem politiskiem darījumiem, kādi te pirms vēlēšanām tiek kārtoti.

Lūdzu neatbalstīt šāda veida lēmumus.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai ir kas piebilstams komisijas vārdā? Nē!

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Saeimas piekrišanu likumā “Par valsts budžetu 2018. gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 48, pret - 6, atturas - 20. Lēmums pieņemts.

Darba kārtībā - patstāvīgā priekšlikuma izskatīšana.

Lēmuma projekts “Par Latvijas inovāciju un tehnoloģiju atbalsta fonda izveidi”.

Ilgtspējīgas attīstības komisijas vārdā - deputāte Laimdota Straujuma.

L.Straujuma (VIENOTĪBA).

Cienījamie kolēģi! Attīstoties tehnoloģijām un pieaugot darbaspēka izmaksām, Latvija arvien vairāk zaudē zemāku izmaksu darbaspēka priekšrocības.

Latvijas izaugsmi noteiks tās spēja izmantot zināšanas ražošanas procesu modernizācijai un biznesa modeļu maiņai, tehnoloģiju attīstīšanai, prasmei radīt un komercializēt idejas un pētnieciskās izstrādes.

Latvijas inovētspēja ir daudz zemāka nekā lielākajai daļai Eiropas Savienības dalībvalstu. Eiropas Komisijas sagatavotajā Eiropas inovācijas rezultātu pārskatā Latvija ierindojas 23.vietā, atpaliekot arī no mūsu kaimiņvalstīm.

Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisija 2017. un 2018.gadā vairākās savās sēdēs sadarbībā ar plašu zinātnieku loku izskatīja jautājumu par zinātnes un inovāciju ekosistēmu Latvijā.

Komisija pieņēma lēmumu par nepieciešamību valdībai sadarbībā ar universitātēm un citām augstākās izglītības iestādēm, zinātniskajiem institūtiem, biznesa pārstāvjiem un finanšu ekspertiem izveidot konsolidētu un saprotamu inovāciju ekosistēmu Latvijā. Ir nepieciešama valsts budžeta un privātā sektora līdzfinansēta vienas pieturas aģentūra - Latvijas inovāciju un tehnoloģiju atbalsta fonds, kas darbotos saskaņā ar valdības izstrādātajām programmām vai privāto investoru pasūtījumiem, nodrošinot pētījumu un ražošanas mijiedarbību.

Komisija, izstrādājot lēmuma projektu, izvērtēja līdzīgus fondus vairākās Eiropas Savienības dalībvalstīs - Zviedrijā, Somijā, Dānijā.

Komisijas deputāti “par” fonda izveidi nobalsoja vienbalsīgi.

Aicinu atbalstīt Ilgtspējīgas attīstības komisijas sagatavoto lēmuma projektu.

Un nobeigumā es citēšu Latvijas Universitātes rektora profesora Indriķa Muižnieka rakstīto par šo lēmuma projektu: “Tā pieņemšana Saeimā varētu beidzot dot nepieciešamo impulsu Latvijas augstākās izglītības, zinātnes un tehnoloģiju pārneses sistēmas attīstībai.”

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Latvijas inovāciju un tehnoloģiju atbalsta fonda izveidi”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Godātie kolēģi, sēdes darba kārtība ir izskatīta. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu!

Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti...

Aicinu jūs visus atpūsties, sagaidīt Jāņus. Nosviniet, bet sviniet prātīgi!

Vārds Saeimas sekretāra biedram Gunāram Kūtrim reģistrācijas rezultātu paziņošanai.

G.Kūtris (12.Saeimas sekretāra biedrs).

Kolēģi, vēl viena reģistrācija. Šobrīd nav reģistrējušies: Inesis Boķis, Lolita Čigāne, Artuss Kaimiņš, Aleksandrs Kiršteins, Jānis Klaužs, Andrejs Klementjevs... ir, Ivans Klementjevs, Līga Kozlovska, Inese Laizāne, Jeļena Lazareva, Anrijs Matīss, Aivars Meija, Rihards Melgailis, Artis Rasmanis, Jānis Ruks, Veiko Spolītis, Jānis Trupovnieks, Jānis Upenieks, Jānis Urbanovičs un Jānis Vucāns.

Priecīgus Līgo svētkus!

Sēdes vadītāja. Sēdi slēdzu.

SATURA RĀDĪTĀJS
12. Saeimas pavasara sesijas 13. sēde
2018. gada 21. jūnijā

 

V.E. Latvijas Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa uzruna
Par darba kārtību
Priekšlikumi	- dep. J.Klaužs (par)
	- dep. I.Latkovskis (pret)
Par likumprojektu “Transporta enerģijas likums” (Nr. 1297/Lp12) (Dok. Nr. 5099, 5099A)
Priekšlikums	- dep. I.Bite (par)
Par likumprojektu “Grozījumi Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumā” (Nr. 1298/Lp12) (Dok. Nr. 5112, 5112A)
Par likumprojektu “Par nekustamo īpašumu Ezermalas ielā 24/26 un Ezermalas ielā 28, Rīgā, nodošanu biedrībai “Latvijas Mazpulki”” (Nr. 1299/Lp12) (Dok. Nr. 5127)
Priekšlikums	- dep. E.Putra (par)
Par procedūru	- dep. G.Bērziņš
Par likumprojektu “Grozījums Latvijas Okupācijas muzeja likumā” (Nr. 1300/Lp12) (Dok. Nr. 5129)
Par likumprojektu “Grozījumi Kredītu reģistra likumā” (Nr. 1301/Lp12) (Dok. Nr. 5131)
Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu” (Nr. 1302/Lp12) (Dok. Nr. 5132)
Priekšlikums	- dep. R.Balodis (par)
Par likumprojektu “Grozījums likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”” (Nr. 1304/Lp12) (Dok. Nr. 5140)
Priekšlikumi	- dep. J.Klaužs (par)
	- dep. I.Latkovskis (pret)
Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”” (Nr. 1306/Lp12) (Dok. Nr. 5146)
Lēmuma projekts “Par Latvijas inovāciju un tehnoloģiju atbalsta fonda izveidi” (Nr. 750/Lm12) (Dok. Nr. 5122)
Informācija par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātei Silvijai Šimfai šā gada 14. jūnijā (Dok. Nr. 5124)
Lēmuma projekts “Par neuzticības izteikšanu ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam” (Nr. 746/Lm12) (Noraidīts) (Dok. Nr. 5085, 5085A)
Motivācija	- dep. I.Zariņš
Debates	- dep. V.Kalnozols
	- dep. A.Morozovs
	- dep. I.Aizstrauta
Paziņojumi
	- dep. S.Potapkins
	- dep. J.Tutins
	- dep. B.Cilevičs
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa	- Saeimas sekretāra biedrs G.Kūtris
Debašu turpinājums	- dep. J.Stepaņenko
	- dep. A.Harju
	- ekonomikas ministrs A.Ašeradens
	- dep. I.Zariņš
	- dep. I.Aizstrauta
	- dep. A.Morozovs
	- dep. J.Stepaņenko
Lēmuma projekts “Par Mārtiņa Kazāka apstiprināšanu par Latvijas Bankas padomes locekli” (Nr. 751/Lm12) (Dok. Nr. 5128)
Ziņo	- dep. I.Parādnieks
Lēmuma projekts “Par Zitas Kupces atbrīvošanu no Zemgales rajona tiesas tiesneša amata” (Nr. 753/Lm12) (Dok. Nr. 5137)
Ziņo	- dep. I.Lībiņa-Egnere
Par darba kārtību
Deputātu Ivara Zariņa, Sergeja Potapkina, Artūra Rubika, Jāņa Tutina, Ivana Ribakova, Sergeja Mirska, Raimonda Rubika, Andra Morozova, Jāņa Ādamsona, Vitālija Orlova pieprasījums ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam “Pamatot Ministru kabineta noteikumos Nr. 262 “Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus, un cenu noteikšanas kārtību” paredzētā “pārkompensācijas mehānisma” pamatotību un atbilstību Eiropas Savienības tiesību normām” (Nr. 40/P12) (Noraidīts) (Dok. Nr. 5045, 5045A, 5125A)
Ziņo	- dep. A.Gustovskis
Debates	- dep. I.Zariņš
Likumprojekts “Grozījumi Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā” (Nr. 1291/Lp12) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 5084B)
Ziņo	- dep. O.Ē.Kalniņš
Likumprojekts “Grozījumi Valsts civildienesta likumā” (Nr. 624/Lp12) (3.lasījums) (Dok. Nr. 5111)
Ziņo	- dep. S.Dolgopolovs
Likumprojekts “Grozījums likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”” (Nr. 1304/Lp12) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 5140, 5149)
Ziņo	- dep. B.Cilevičs
Debates	- dep. J.Viļums
	- dep. A.Judins
	- dep. J.Klaužs
	- dep. J.Viļums
Likumprojekts “Grozījums likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”” (Nr. 1304/Lp12) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 5140, 5149)
Ziņo	- dep. B.Cilevičs
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu”” (Nr. 1112/Lp12) (3.lasījums) (Dok. Nr. 5082)
Ziņo	- dep. R.Ražuks
Likumprojekts “Grozījumi Paziņošanas likumā” (Nr. 1194/Lp12) (3.lasījums) (Dok. Nr. 5092)
Ziņo	- dep. J.Stepaņenko
Likumprojekts “Likteņdārza likums” (Nr. 1209/Lp12) (3.lasījums) (Dok. Nr. 5104)
Ziņo	- dep. I.Rībena
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās”” (Nr. 35/Lp12) (3.lasījums) (Dok. Nr. 5107)
Ziņo	- dep. A.Rubiks
Paziņojumi
	- dep. L.Čigāne
	- dep. G.Bērziņš
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa	- Saeimas sekretāra biedrs G.Kūtris
Likumprojekts “Grozījumi Krājaizdevu sabiedrību likumā” (Nr. 1113/Lp12) (3.lasījums) (Dok. Nr. 5110)
Ziņo	- dep. E.Putra
Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (Nr. 1136/Lp12) (3.lasījums) (Dok. Nr. 5113)
Ziņo	- dep. G.Kūtris
Likumprojekts “Fizisko personu datu apstrādes likums” (Nr. 1182/Lp12) (3.lasījums) (Dok. Nr. 5115)
Ziņo	- dep. I.Lībiņa-Egnere
Likumprojekts “Grozījumi Seksuālās un reproduktīvās veselības likumā” (Nr. 25/Lp12) (3.lasījums) (Dok. Nr. 5116)
Ziņo	- dep. V.Orlovs
Debates	- dep. I.Parādnieks
	- dep. A.Barča
	- dep. I.Parādnieks
	- dep. M.Šics
	- dep. V.Orlovs
	- dep. A.Barča
	- dep. J.Stepaņenko
	- dep. I.Bite
	- dep. R.Ražuks
	- dep. L.Kozlovska
	- dep. G.Kūtris
	- dep. H.Abu Meri
	- dep. I.Bite
	- dep. A.Barča
	- dep. V.Kalnozols
	- dep. R.Putniņš
	- dep. L.Kozlovska
	- dep. I.Lībiņa-Egnere
	- dep. R.Ražuks
	- dep. J.Viļums
	- dep. S.Šimfa
Likumprojekts “Grozījumi Imigrācijas likumā” (Nr. 1192/Lp12) (3.lasījums) (Dok. Nr. 5117)
Ziņo	- dep. J.Vectirāns
Debates	- dep. J.Dombrava
	- dep. A.Latkovskis
	- dep. J.Ādamsons
	- dep. A.Loskutovs
	- dep. J.Ādamsons
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa	- Saeimas sekretāra biedrs G.Kūtris
Likumprojekts “Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā” (Nr. 1201/Lp12) (3.lasījums) (Dok. Nr. 5118)
Ziņo	- dep. E.Putra
Debates	- dep. J.Viļums
Likumprojekts “Grozījumi Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likumā” (Nr. 1200/Lp12) (3.lasījums) (Dok. Nr. 5119)
Ziņo	- dep. E.Putra
Likumprojekts “Grozījumi Revīzijas pakalpojumu likumā” (Nr. 1199/Lp12) (3.lasījums) (Dok. Nr. 5120)
Ziņo	- dep. E.Putra
Par darba kārtību
Likumprojekts “Grozījumi Augstskolu likumā” (Nr. 998/Lp12) (3.lasījums) (Dok. Nr. 5121)
Ziņo	- dep. A.Morozovs
Likumprojekts “Grozījumi Vispārējās izglītības likumā” (Nr. 1205/Lp12) (3.lasījums) (Dok. Nr. 5123)
Ziņo	- dep. A.Adamovičs
Debates	- dep. A.Platpers
	- dep. J.Kursīte-Pakule
	- dep. A.Platpers
	- dep. A.Morozovs
	- dep. V.Krūmiņš
	- izglītības ministrs K.Šadurskis
	- dep. J.Stepaņenko
Likumprojekts “Grozījumi Zinātniskās darbības likumā” (Nr. 1279/Lp12) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 5002B)
Ziņo	- dep. L.Straujuma
Likumprojekts “Grozījums Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā” (Nr. 1165/Lp12) (1.lasījums) (Noraidīts) (Dok. Nr. 4624, 5042, 5042A)
Ziņo	- dep. S.Dolgopolovs
Debates	- dep. R.Kols
	- dep. J.Viļums
	- dep. R.Kols
	- dep. J.Viļums
	- dep. S.Dolgopolovs
	- dep. J.Dombrava
	- dep. E.Smiltēns
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa	- Saeimas sekretāra biedrs G.Kūtris
Debašu turpinājums	- dep. B.Cilevičs
Likumprojekts “Grozījums Muitas likumā” (Nr. 1283/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 5026, 5077)
Ziņo	- dep. E.Putra
Likumprojekts “Čeku spēles likums” (Nr. 1282/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 5018, 5078)
Ziņo	- dep. I.Parādnieks
Debates	- dep. I.Sudraba
	- dep. J.Viļums
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās”” (Nr. 1138/Lp12) (2.lasījums) (Dok. Nr. 5079)
Ziņo	- dep. R.Jansons
Likumprojekts “Grozījumi Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā” (Nr. 1142/Lp12) (2.lasījums) (Dok. Nr. 5080)
Ziņo	- dep. R.Jansons
Likumprojekts “Grozījumi Zemesgrāmatu likumā” (Nr. 1144/Lp12) (2.lasījums) (Dok. Nr. 5081)
Ziņo	- dep. R.Jansons
Likumprojekts “Grozījums Darba likumā” (Nr. 1254/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 4916, 5083)
Ziņo	- dep. A.Barča
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā”” (Nr. 1259/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 4921, 5088)
Ziņo	- dep. J.Tutins
Likumprojekts “Dzīvojamo telpu īres likums” (Nr. 1260/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 4922, 5089)
Ziņo	- dep. J.Tutins
Debates	- dep. S.Dolgopolovs
	- dep. V.Valainis
	- dep. S.Dolgopolovs
Likumprojekts “Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā” (Nr. 1256/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 4918, 5090)
Ziņo	- dep. A.Barča
Likumprojekts “Par Protokolu, ar ko groza Latvijas Republikas valdības un Indijas Republikas valdības nolīgumu par gaisa satiksmi” (Nr. 1246/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 4883, 5091)
Ziņo	- dep. O.Ē.Kalniņš
Likumprojekts “Grozījums Pacientu tiesību likumā” (Nr. 1104/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 4364, 5101)
Ziņo	- dep. R.Ražuks
Likumprojekts “Pedvāles mākslas parka likums” (Nr. 1238/Lp12) (2.lasījums) (Dok. Nr. 5103)
Ziņo	- dep. R.Dzintars
Likumprojekts “Grozījumi Invaliditātes likumā” (Nr. 1196/Lp12) (2.lasījums) (Dok. Nr. 5105)
Ziņo	- dep. J.Lazareva
Debates	- dep. J.Lazareva
Likumprojekts “Dzīvnieku audzēšanas un ciltsdarba likums” (Nr. 1284/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 5027, 5106)
Ziņo	- dep. R.Naudiņš
Likumprojekts “Grozījumi Zemes pārvaldības likumā” (Nr. 1079/Lp12) (2.lasījums) (Dok. Nr. 5108)
Ziņo	- dep. R.Naudiņš
Likumprojekts “Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā” (Nr. 914/Lp12) (2.lasījums) (Dok. Nr. 5109)
Ziņo	- dep. I.Sudraba
Likumprojekts “Grozījumi Tabakas izstrādājumu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču un to šķidrumu aprites likumā” (Nr. 1027/Lp12) (2.lasījums) (Dok. Nr. 5114)
Ziņo	- dep. S.Šimfa
Likumprojekts “Grozījumi Kredītiestāžu likumā” (Nr. 1295/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 5096, 5130)
Ziņo	- dep. I.Dālderis
Likumprojekts “Grozījumi Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā” (Nr. 1288/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 5067, 5135)
Ziņo	- dep. R.Naudiņš
Likumprojekts “Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā” (Nr. 1305/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 5145)
Ziņo	- dep. R.Naudiņš
Debates	- dep. E.Smiltēns
	- dep. V.Kalnozols
Likumprojekts “Grozījumi Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumā” (Nr. 1298/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 5112, 5112A)
Ziņo	- dep. J.Šulcs
Par darba kārtību
Likumprojekts “Grozījums Latvijas Okupācijas muzeja likumā” (Nr. 1300/Lp12) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 5129)
Ziņo	- dep. I.Parādnieks
Likumprojekts “Grozījums Latvijas Okupācijas muzeja likumā” (Nr. 1300/Lp12) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 5129)
Ziņo	- dep. I.Parādnieks
Likumprojekts “Grozījumi Kredītu reģistra likumā” (Nr. 1301/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 5131)
Ziņo	- dep. E.Putra
Priekšlikums	- dep. J.Viļums
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”” (Nr. 1306/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 5146)
Ziņo	- dep. V.Valainis
Lēmuma projekts “Par piekrišanu personas kratīšanai, kratīšanas uzsākšanai personas deklarētajā dzīvesvietā, personas lietošanā esošajā automašīnā un kratīšanas rezultātā izņemto mantu apskatei, kā arī automašīnas izņemšanai un apskates izdarīšanai” (Nr. 756/Lm12) (Dok. Nr. 5154)
Ziņo	- dep. V.Orlovs
Debates	- dep. A.Kļaviņš
	- dep. A.Brigmanis
	- dep. R.Balodis
	- dep. A.Judins
	- dep. J.Ādamsons
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu” (Nr. 1302/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 5132, 5148)
Ziņo	- dep. R.Balodis
Debates	- dep. R.Balodis
Lēmuma projekts “Par Arvja Garā atcelšanu no Rēzeknes tiesas tiesneša amata” (Nr. 755/Lm12) (Dok. Nr. 5152)
Ziņo	- dep. I.Lībiņa-Egnere
Lēmuma projekts “Par Saeimas piekrišanu likumā “Par valsts budžetu 2018. gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei” (Nr. 754/Lm12) (Dok. Nr. 5141)
Ziņo	- dep. I.Parādnieks
Debates	- dep. I.Sudraba
Lēmuma projekts “Par Latvijas inovāciju un tehnoloģiju atbalsta fonda izveidi” (Nr. 750/Lm12) (Dok. Nr. 5122)
Ziņo	- dep. L.Straujuma
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa	- Saeimas sekretāra biedrs G.Kūtris

Balsojumi

Datums: 21.06.2018 09:23:09 bal001
Par - 68, pret - 2, atturas - 0. (Reģistr. - 84)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta Grozījums likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām” (1304/Lp12), nodošana komisijām iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā

Datums: 21.06.2018 09:36:44 bal002
Par - 70, pret - 2, atturas - 1. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām” (1304/Lp12), nodošana komisijām

Datums: 21.06.2018 11:40:41 bal003
Par - 34, pret - 48, atturas - 2. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Par neuzticības izteikšanu ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam (746/Lm12)

Datums: 21.06.2018 11:42:22 bal004
Par - 79, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Par Mārtiņa Kazāka apstiprināšanu par Latvijas Bankas padomes locekli (751/Lm12)

Datums: 21.06.2018 11:44:06 bal005
Par - 83, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Par Zitas Kupces atbrīvošanu no Zemgales rajona tiesas tiesneša amata (753/Lm12)

Datums: 21.06.2018 11:58:19 bal006
Par - 33, pret - 49, atturas - 3. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Pamatot Ministru kabineta noteikumos Nr. 262 “Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus, un cenu noteikšanas kārtību” paredzētā “pārkompensācijas mehānisma” pamatotību un atbilstību Eiropas ... (40/P12)

Datums: 21.06.2018 12:01:04 bal007
Par - 55, pret - 21, atturas - 1. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā (1291/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 21.06.2018 12:04:38 bal008
Par - 79, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Valsts civildienesta likumā (624/Lp12), 3.lasījums

Datums: 21.06.2018 12:05:19 bal009
Par - 64, pret - 4, atturas - 3. (Reģistr. - 83)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījums likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām” (1304/Lp12), 1.lasījums

Datums: 21.06.2018 12:21:38 bal010
Par - 68, pret - 4, atturas - 2. (Reģistr. - 84)
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām” (1304/Lp12), 1.lasījums

Datums: 21.06.2018 12:22:21 bal011
Par - 68, pret - 5, atturas - 2. (Reģistr. - 83)
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām” (1304/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 21.06.2018 12:23:58 bal012
Par - 85, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu” (1112/Lp12), 3.lasījums

Datums: 21.06.2018 12:25:32 bal013
Par - 82, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Paziņošanas likumā (1194/Lp12), 3.lasījums

Datums: 21.06.2018 12:26:45 bal014
Par - 81, pret - 0, atturas - 1. (Reģistr. - 84)
Balsošanas motīvs: Likteņdārza likums (1209/Lp12), 3.lasījums

Datums: 21.06.2018 12:28:03 bal015
Par - 81, pret - 0, atturas - 1. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās” (35/Lp12), 3.lasījums

Datums: 21.06.2018 13:35:18 bal016
Par - 58, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 64)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Krājaizdevu sabiedrību likumā (1113/Lp12), 3.lasījums

Datums: 21.06.2018 13:37:36 bal017
Par - 65, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 71)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (1136/Lp12), 3.lasījums

Datums: 21.06.2018 13:42:05 bal018
Par - 67, pret - 2, atturas - 0. (Reģistr. - 75)
Balsošanas motīvs: Fizisko personu datu apstrādes likums (1182/Lp12), 3.lasījums

Datums: 21.06.2018 14:10:20 bal019
Par - 19, pret - 56, atturas - 1. (Reģistr. - 82)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikuma balsošanu pa daļām. Grozījumi Seksuālās un reproduktīvās veselības likumā (25/Lp12), 3.lasījums

Datums: 21.06.2018 14:10:48 bal020
Par - 69, pret - 1, atturas - 0. (Reģistr. - 82)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.3. Grozījumi Seksuālās un reproduktīvās veselības likumā (25/Lp12), 3.lasījums

Datums: 21.06.2018 14:35:52 bal021
Par - 42, pret - 22, atturas - 1. (Reģistr. - 81)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.4. Grozījumi Seksuālās un reproduktīvās veselības likumā (25/Lp12), 3.lasījums

Datums: 21.06.2018 14:36:53 bal022
Par - 25, pret - 41, atturas - 2. (Reģistr. - 81)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.5. Grozījumi Seksuālās un reproduktīvās veselības likumā (25/Lp12), 3.lasījums

Datums: 21.06.2018 14:37:31 bal023
Par - 2, pret - 45, atturas - 12. (Reģistr. - 81)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.6. Grozījumi Seksuālās un reproduktīvās veselības likumā (25/Lp12), 3.lasījums

Datums: 21.06.2018 14:40:00 bal024
Par - 70, pret - 1, atturas - 0. (Reģistr. - 80)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Seksuālās un reproduktīvās veselības likumā (25/Lp12), 3.lasījums

Datums: 21.06.2018 14:49:04 bal025
Par - 13, pret - 58, atturas - 1. (Reģistr. - 83)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.16. Grozījumi Imigrācijas likumā (1192/Lp12), 3.lasījums

Datums: 21.06.2018 14:57:16 bal026
Par - 23, pret - 46, atturas - 0. (Reģistr. - 84)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.30. Grozījumi Imigrācijas likumā (1192/Lp12), 3.lasījums

Datums: 21.06.2018 14:58:01 bal027
Par - 76, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 84)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Imigrācijas likumā (1192/Lp12), 3.lasījums

Datums: 21.06.2018 15:57:37 bal028
Par - 74, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 78)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā (1201/Lp12), 3.lasījums

Datums: 21.06.2018 15:58:30 bal029
Par - 77, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 81)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likumā (1200/Lp12), 3.lasījums

Datums: 21.06.2018 15:59:06 bal030
Par - 76, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 81)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Revīzijas pakalpojumu likumā (1199/Lp12), 3.lasījums

Datums: 21.06.2018 16:00:34 bal031
Par - 53, pret - 17, atturas - 0. (Reģistr. - 80)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.1. Grozījumi Augstskolu likumā (998/Lp12), 3.lasījums

Datums: 21.06.2018 16:02:19 bal032
Par - 55, pret - 22, atturas - 0. (Reģistr. - 82)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.8. Grozījumi Augstskolu likumā (998/Lp12), 3.lasījums

Datums: 21.06.2018 16:03:51 bal033
Par - 57, pret - 21, atturas - 1. (Reģistr. - 82)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Augstskolu likumā (998/Lp12), 3.lasījums

Datums: 21.06.2018 16:13:02 bal034
Par - 46, pret - 31, atturas - 0. (Reģistr. - 83)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.1. Grozījumi Vispārējās izglītības likumā (1205/Lp12), 3.lasījums

Datums: 21.06.2018 16:16:57 bal035
Par - 27, pret - 42, atturas - 1. (Reģistr. - 81)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.4. Grozījumi Vispārējās izglītības likumā (1205/Lp12), 3.lasījums

Datums: 21.06.2018 16:25:23 bal036
Par - 31, pret - 41, atturas - 0. (Reģistr. - 81)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.6. Grozījumi Vispārējās izglītības likumā (1205/Lp12), 3.lasījums

Datums: 21.06.2018 16:26:04 bal037
Par - 29, pret - 40, atturas - 0. (Reģistr. - 81)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.9. Grozījumi Vispārējās izglītības likumā (1205/Lp12), 3.lasījums

Datums: 21.06.2018 16:28:07 bal038
Par - 28, pret - 45, atturas - 0. (Reģistr. - 81)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.25. Grozījumi Vispārējās izglītības likumā (1205/Lp12), 3.lasījums

Datums: 21.06.2018 16:30:03 bal039
Par - 29, pret - 45, atturas - 0. (Reģistr. - 80)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.30. Grozījumi Vispārējās izglītības likumā (1205/Lp12), 3.lasījums

Datums: 21.06.2018 16:30:48 bal040
Par - 29, pret - 41, atturas - 0. (Reģistr. - 80)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.34. Grozījumi Vispārējās izglītības likumā (1205/Lp12), 3.lasījums

Datums: 21.06.2018 16:31:16 bal041
Par - 27, pret - 42, atturas - 1. (Reģistr. - 80)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.36. Grozījumi Vispārējās izglītības likumā (1205/Lp12), 3.lasījums

Datums: 21.06.2018 16:31:49 bal042
Par - 27, pret - 42, atturas - 0. (Reģistr. - 80)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.39. Grozījumi Vispārējās izglītības likumā (1205/Lp12), 3.lasījums

Datums: 21.06.2018 16:32:11 bal043
Par - 28, pret - 44, atturas - 1. (Reģistr. - 80)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.40. Grozījumi Vispārējās izglītības likumā (1205/Lp12), 3.lasījums

Datums: 21.06.2018 16:32:35 bal044
Par - 28, pret - 41, atturas - 0. (Reģistr. - 80)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.41. Grozījumi Vispārējās izglītības likumā (1205/Lp12), 3.lasījums

Datums: 21.06.2018 16:32:57 bal045
Par - 27, pret - 44, atturas - 0. (Reģistr. - 80)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.42. Grozījumi Vispārējās izglītības likumā (1205/Lp12), 3.lasījums

Datums: 21.06.2018 16:33:29 bal046
Par - 28, pret - 45, atturas - 0. (Reģistr. - 81)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.44. Grozījumi Vispārējās izglītības likumā (1205/Lp12), 3.lasījums

Datums: 21.06.2018 16:34:55 bal047
Par - 52, pret - 22, atturas - 0. (Reģistr. - 80)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Vispārējās izglītības likumā (1205/Lp12), 3.lasījums

Datums: 21.06.2018 16:37:44 bal048
Par - 70, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 77)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Zinātniskās darbības likumā (1279/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 21.06.2018 17:38:10 bal049
Par - 14, pret - 23, atturas - 25. (Reģistr. - 69)
Balsošanas motīvs: Grozījums Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā (1165/Lp12), 1.lasījums

Datums: 21.06.2018 17:39:09 bal050
Par - 64, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 72)
Balsošanas motīvs: Grozījums Muitas likumā (1283/Lp12), 1.lasījums

Datums: 21.06.2018 17:53:24 bal051
Par - 58, pret - 5, atturas - 0. (Reģistr. - 74)
Balsošanas motīvs: Čeku spēles likums (1282/Lp12), 1.lasījums

Datums: 21.06.2018 17:54:37 bal052
Par - 70, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 74)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās” (1138/Lp12), 2.lasījums

Datums: 21.06.2018 17:55:32 bal053
Par - 69, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 74)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā (1142/Lp12), 2.lasījums

Datums: 21.06.2018 17:56:43 bal054
Par - 68, pret - 1, atturas - 0. (Reģistr. - 73)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Zemesgrāmatu likumā (1144/Lp12), 2.lasījums

Datums: 21.06.2018 17:59:13 bal055
Par - 51, pret - 19, atturas - 0. (Reģistr. - 74)
Balsošanas motīvs: Grozījums Darba likumā (1254/Lp12), 1.lasījums

Datums: 21.06.2018 18:01:11 bal056
Par - 50, pret - 0, atturas - 20. (Reģistr. - 74)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” (1259/Lp12), 1.lasījums

Datums: 21.06.2018 18:12:18 bal057
Par - 52, pret - 0, atturas - 22. (Reģistr. - 79)
Balsošanas motīvs: Dzīvojamo telpu īres likums (1260/Lp12), 1.lasījums

Datums: 21.06.2018 18:15:49 bal058
Par - 74, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 80)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā (1256/Lp12), 1.lasījums

Datums: 21.06.2018 18:17:19 bal059
Par - 71, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 80)
Balsošanas motīvs: Par Protokolu, ar ko groza Latvijas Republikas valdības un Indijas Republikas valdības nolīgumu par gaisa satiksmi (1246/Lp12), 1.lasījums

Datums: 21.06.2018 18:19:30 bal060
Par - 73, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 80)
Balsošanas motīvs: Grozījums Pacientu tiesību likumā (1104/Lp12), 1.lasījums

Datums: 21.06.2018 18:21:13 bal061
Par - 71, pret - 1, atturas - 1. (Reģistr. - 80)
Balsošanas motīvs: Pedvāles mākslas parka likums (1238/Lp12), 2.lasījums

Datums: 21.06.2018 18:24:33 bal062
Par - 50, pret - 0, atturas - 21. (Reģistr. - 80)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.3. Grozījumi Invaliditātes likumā (1196/Lp12), 2.lasījums

Datums: 21.06.2018 18:25:52 bal063
Par - 79, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 80)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Invaliditātes likumā (1196/Lp12), 2.lasījums

Datums: 21.06.2018 18:27:18 bal064
Par - 72, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 77)
Balsošanas motīvs: Dzīvnieku audzēšanas un ciltsdarba likums (1284/Lp12), 1.lasījums

Datums: 21.06.2018 18:29:03 bal065
Par - 75, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 78)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Zemes pārvaldības likumā (1079/Lp12), 2.lasījums

Datums: 21.06.2018 18:35:00 bal066
Par - 75, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 79)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā (914/Lp12), 2.lasījums

Datums: 21.06.2018 18:37:31 bal067
Par - 73, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 79)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Tabakas izstrādājumu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču un to šķidrumu aprites likumā (1027/Lp12), 2.lasījums

Datums: 21.06.2018 18:38:42 bal068
Par - 69, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 80)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Kredītiestāžu likumā (1295/Lp12), 1.lasījums

Datums: 21.06.2018 18:39:56 bal069
Par - 70, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 79)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā (1288/Lp12), 1.lasījums

Datums: 21.06.2018 18:51:14 bal070
Par - 53, pret - 18, atturas - 0. (Reģistr. - 78)
Balsošanas motīvs: Par pārtraukumu

Datums: 21.06.2018 18:52:08 bal071
Par - 71, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 78)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā (1305/Lp12), 1.lasījums

Datums: 21.06.2018 18:54:48 bal072
Par - 71, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 79)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumā (1298/Lp12), 1.lasījums

Datums: 21.06.2018 18:56:58 bal073
Par - 70, pret - 1, atturas - 0. (Reģistr. - 79)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījums Latvijas Okupācijas muzeja likumā (1300/Lp12), 1.lasījums

Datums: 21.06.2018 18:57:19 bal074
Par - 65, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 79)
Balsošanas motīvs: Grozījums Latvijas Okupācijas muzeja likumā (1300/Lp12), 1.lasījums

Datums: 21.06.2018 18:58:04 bal075
Par - 70, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 79)
Balsošanas motīvs: Grozījums Latvijas Okupācijas muzeja likumā (1300/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 21.06.2018 18:59:17 bal076
Par - 74, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 80)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Kredītu reģistra likumā (1301/Lp12), 1.lasījums

Datums: 21.06.2018 19:00:53 bal077
Par - 67, pret - 8, atturas - 2. (Reģistr. - 81)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu iesniegšanas termiņu /2018.09.03./. Grozījumi Kredītu reģistra likumā (1301/Lp12), 1.lasījums

Datums: 21.06.2018 19:02:46 bal078
Par - 75, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 81)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” (1306/Lp12), 1.lasījums

Datums: 21.06.2018 19:12:12 bal079
Par - 61, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 80)
Balsošanas motīvs: Par piekrišanu personas kratīšanai, kratīšanas uzsākšanai personas deklarētajā dzīvesvietā, personas lietošanā esošajā automašīnā un kratīšanas rezultātā izņemto mantu apskatei, kā arī automašīnas izņemšanai un apskates izdarīšanai (756/Lm12)

Datums: 21.06.2018 19:19:20 bal080
Par - 72, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 81)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu (1302/Lp12), 1.lasījums

Datums: 21.06.2018 19:21:14 bal081
Par - 71, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 80)
Balsošanas motīvs: Par Arvja Garā atcelšanu no Rēzeknes tiesas tiesneša amata (755/Lm12)

Datums: 21.06.2018 19:25:19 bal082
Par - 48, pret - 6, atturas - 20. (Reģistr. - 80)
Balsošanas motīvs: Par Saeimas piekrišanu likumā “Par valsts budžetu 2018. gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei (754/Lm12)

Datums: 21.06.2018 19:28:11 bal083
Par - 76, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 80)
Balsošanas motīvs: Par Latvijas inovāciju un tehnoloģiju atbalsta fonda izveidi (750/Lm12)