Latvijas Republikas 12.Saeimas
rudens sesijas ceturtā sēde
2018.gada 27.septembrī

Sēdi vada Latvijas Republikas 12.Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Frakciju viedokļi

Sēdes vadītāja. Labrīt, godātie deputāti! Aicinu ieņemt vietas Saeimas Sēžu zālē, lai varam sākt 27.septembra sēdi!

Vispirms - iesniegtās izmaiņas Saeimas Prezidija apstiprinātajā sēdes darba kārtībā.

Deputāti Kūtris, Vucāns, Kalniņš, Daudze un Brigmanis lūdz darba kārtības 15.punktu - likumprojektu “Grozījumi Kriminālprocesa likumā” - pārcelt un izskatīt kā pēdējo punktu. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut likumprojektu “Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Saeimas Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības un Igaunijas Republikas valdības līgumu par iedzīvotāju reģistrā iekļauto datu apmaiņu” nodot Ārlietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Reliģisko organizāciju likumā” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

“Pret” pieteicies runāt deputāts Ilmārs Latkovskis.

I.Latkovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Dāmas un kungi! Deputāti! Es aicinu jūs neatbalstīt šo likumprojektu, šos grozījumus, jo likumprojektā tiek noteikts, kas ir Latvijas tradicionālās Baznīcas... organizācijas... pat ne konfesijas, bet šajā gadījumā - organizācijas, un likumprojekts izslēdz no tradicionālo Baznīcu saraksta Latvijas evaņģēliski luterisko Baznīcu ārpus Latvijas. (Dep. R.Balodis: “Kāds tam sakars?!”)

Likumprojekts tātad šeit ievieš sarakstu - kas tad ir Latvijas tradicionālās Baznīcas... pat nevis Latvijā, bet Latvijas. Ir metodisti, ir baptisti, ir Latvijas (jeb Maskavas) Pareizticīgā Baznīca, ir Romas katoļi, ir vecticībnieki, ir ebreju reliģiskās draudzes (Dep. I.Laizāne: “Kāds sakars?!”), ir adventisti... (Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.) Bet mums jau ir no iepriekšējiem likumiem zināms šis strīds, kad Saeima Latvijas evaņģēliski luteriskās Baznīcas likumā nostājas vienā pusē.

Mans “pret” balstās pēdējo dienu sarunās gan ar Latvijas evaņģēliski luteriskās Baznīcas ārpus Latvijas vadību - arhibīskapi Laumu Zušēvicu, arhibīskapu emeritus Elmāru Ernstu Rozīti, prāvestiem Kārli Žolu un Klāvu Bērziņu -, gan arī ar PBLA vadību. Ir skaidrs, ka mums ir jātiecas uz vienu Baznīcu, bet ir vēsturiskā situācija, kas ir izveidojusies pēc Otrā pasaules kara, ka Latvijas evaņģēliski luteriskā Baznīca ārpus Latvijas bija tieši Latvijas evaņģēliski luteriskās Baznīcas turpinājums, sniedza morālo, materiālo palīdzību Baznīcai Latvijā, tās atjaunošanai un arī palīdzēja pēc neatkarības atjaunošanas.

Es nestāstīšu šo garo vēsturi. Atgādināšu Egila Levita tēlaino izteicienu: “Tie ir viena koka divi zari (Starpsauciens.) - šīs divas luteriskās Baznīcas.” Un cieņa jāizrāda abām, jo, lai gan nosaukums ir “Latvijas evaņģēliski luteriskā Baznīca ārpus Latvijas”, šai luteriskajai Baznīcai ir sešas draudzes Latvijā, būs astoņas. Šobrīd ir vairāk nekā 800 šo draudžu locekļu.

Mēs runājam arī par Diasporas likumu. Sakām: diaspora - viņi ir piederīgi Latvijai, viņi ir Latvijas sastāvdaļa. Kad runājam par Baznīcu, tad mēģinām nodalīt.

Es saprotu, šeit būs svarīgas juridiskās fineses, uz kurām var atsaukties, un tās ir... varētu izskatīties ļoti būtiskas, bet tajā pašā laikā ar šo likumu... mums neviens to neprasa darīt šajā brīdī, bet mēs steidzamies nostiprināt, kur ir... es neteikšu pat - strīds... nav vienprātības dažos jautājumos, un mums vēsturiski ir divas luteriskās Baznīcas. Tās vienosies - cienījamie deputāti, tās vienosies! -, ja mēs nejauksimies. (Dep. I.Laizāne: “Tas nav tas likums!”; starpsauciens: “Cits likums!”; dep. A.Kaimiņš: “Tā nav tā Saeima!”; starpsauciens: “Beidz putroties!”) Tas ir likums par reliģiskajām organizācijām (Dep. R.Balodis: “Tu jauc likumus!”), tieši tas pats likums. (Dep. L.Čigāne: “Ļaujiet cilvēkam runāt!”) Šobrīd ir divi likumi sajaukti, kur ir viens un tas pats, bet es runāju par likumu par reliģiskajām organizācijām. Un ļaujiet šīm Baznīcām vienoties! Kad cienījamās Baznīcas... to cienījamās vadības atnāks pie deputātiem un teiks: “Mēs esam vienojušies, un tagad virziet likumu!”, tad mēs to arī darīsim. Tagad mēs atsauksimies uz... ļoti svarīgi... uz it kā ļoti būtiskām juridiskām normām, bet šobrīd mums neviens neprasa to darīt - aizsteigties priekšā, nostājoties vienā strīda pusē.

Tāpēc aicinu neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. “Par” pieteicies runāt deputāts Ringolds Balodis.

R.Balodis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labdien, godātie kolēģi! Es domāju, ka te ir putra radusies, un, protams, tā putra var rasties... (Starpsaucieni.) Ne kolēģis Putra! Es tā nebiju šoreiz domājis! Te ir sajukums radies, okay... jo būtībā šeit mēs skatām Reliģisko organizāciju likuma grozījumus, ko rosina Tieslietu ministrija... jo Satversmes tiesa šī gada 26.aprīļa spriedumā Nr.2017-18-01 ir nospriedusi, ka Reliģisko organizāciju likuma 7.panta otrā daļa ir daļēji neatbilstoša Satversmes 99. un 102.pantam un Reliģisko organizāciju likuma 7.panta trešā daļa un 8.panta ceturtā daļa ir pilnībā neatbilstoša Satversmes 99. un 102.pantam.

Protams, zināmā mērā tam ir saistība arī ar luterāņiem, jo Tieslietu ministrija piedāvā risinājumu - papildināt likumu ar 1.¹ pantu, kas uzskaita tradicionālās Baznīcas. Bet tas nav saistīts ar Ilmāra Latkovska atrunāto situāciju; tas, kā es jau minēju, ir saistīts ar Satversmes tiesas spriedumu. Un šobrīd jau veselus - cik tur bija? - piecus mēnešus ir pretruna starp Satversmes tiesas lemto un Reliģisko organizāciju likuma regulējumu.

Tā ka šobrīd runājam par to, ka mums ir jāizlabo - mums ir jāizlabo! - tās lietas, ko norādījusi Satversmes tiesa. Mēs varam diskutēt par interpretāciju - vajag vai nevajag mums atbalstīt Tieslietu ministrijas piedāvājumu. Bet, Ilmār, tas nav tas gadījums! Tu nedaudz tā kā... Mums ir jāpilda Satversmes tiesas spriedums, lai kādas būtu emocijas, lai kādu mēs vienu Baznīcu gribētu redzēt...

Tā ka es, kolēģi, lūdzu atbalstīt likumprojekta nodošanu. Un arī kā ziņotājs no komisijas es paskaidrošu par niansēm, kas ir saistītas ar šo likumu. Lūdzu nejaukt šo situāciju un atbalstīt likuma grozījumus.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Reliģisko organizāciju likumā” (Nr.1351/Lp12) nodošanu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 66, pret - 1, atturas - 11. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Putras, Siliņa, Brigmaņa, Trupovnieka un Kalniņa iesniegto likumprojektu “Par nekustamā īpašuma Bruņinieku ielā 33, Rīgā, nodošanu arodbiedrību apvienībai “Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība”” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Mežuļa, Adamoviča, Dzintara, Krūmiņa, Skujiņa un Morozova iesniegto likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu”” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu...? (No frakcijas “VL-TB/LNNK”: “Ir!”) Deputātiem ir iebildumi.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu”” nodošanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret - 10, atturas - 1. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Par atvaļinājuma piešķiršanu.

Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Artim Gustovskim šā gada 4.oktobrī.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Arta Gustovska iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņam neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 4.oktobrī. Par atvaļinājuma piešķiršanu mums ir jābalso.

Lūdzu zvanu! Balsosim par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Artim Gustovskim šā gada 4.oktobrī! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret - 2, atturas - nav. (Starpsauciens: “Par prezidentu būs jābalso!”) Neapmaksāts atvaļinājums ir piešķirts.

Darba kārtībā - deputātu pieprasījumu izskatīšana. Pieprasījumu komisijas atzinums.

Un tātad darba kārtībā - deputātu Jūlijas Stepaņenko, Ingunas Sudrabas, Aivara Meijas, Mihaila Zemļinska, Ivana Ribakova, Vladimira Nikonova, Jāņa Ādamsona, Zentas Tretjakas, Igora Zujeva, Artūra Rubika un Romana Miloslavska pieprasījums Ministru prezidentam Mārim Kučinskim “Par Sabiedrības integrācijas fonda un Open society foundations finansētajiem biedrības “Papardes Zieds” interešu aizstāvības pasākumiem Izglītības likuma 10.¹ panta atcelšanai”.

Pieprasījumu komisijas vārdā - deputāts Augusts Brigmanis.

A.Brigmanis (ZZS).

Labrīt, kolēģi! Ir izskatīts Saeimas deputātu Jūlijas Stepaņenko, Ingunas Sudrabas, Aivara Meijas un pārējo mūsu kolēģu pieprasījums Ministru prezidentam Mārim Kučinskim “Par Sabiedrības integrācijas fonda un Open society foundations finansētajiem biedrības “Papardes Zieds” interešu aizstāvības pasākumiem Izglītības likuma 10.¹ panta atcelšanai”.

Komisijas sēde bija gana interesanta, aktīva, ar dažādiem viedokļiem. Bija atkārtota balsošana par šo pieprasījumu. Un, tā kā arī pārbalsošanā jeb otrajā balsošanā nebija vairākuma, lai atbalstītu šo pieprasījumu, saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 141.pantu šis pieprasījums tika noraidīts. (Dep. A.Kaimiņš: “August, kurš pieprasījums ir bijis nenoraidīts?”)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Uzsākam debates.

Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J.Stepaņenko (SASKAŅA).

Godātie kolēģi! Vai Latvijas likumus var nopirkt? Jā, izskatās, ka var. Tūlīt es jums izstāstīšu, kā.

Iesākumam: atcerēsimies, kāpēc mēs visi esam šeit - Saeimā! Pirms četriem gadiem vairāk nekā 900 tūkstoši Latvijas balsstiesīgo pilsoņu ir atdevuši savas balsis par katru no mums. Un, atdodot savas balsis, viņi uzticēja mums pieņemt lēmumus, kas būtu balstīti mūsu godaprātā, cerēdami uz to, ka mēs esam neatkarīgi, jo “Latvijas valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai”. (Jūs šos Satversmē ierakstītos vārdus redzat arī šeit - uzrakstā uz sienas.) Bet kā būtu, ja uzrastos kāds ārvalstu oligarhs, kas mūsu lēmumus, mūsu darbu, mūsu neatkarību un tautas gribu uzskatītu par tukšu skaņu; kas uzskatītu, ka Saeimas deputāti ir aiz diedziņiem raustāmas lelles, viegli manipulējamas ar mediju kampaņām un emocionāliem būtu pārliecināts, ka Latvijas valsts suverēnā vara ir fikcija un tautai šajā valstī nav teikšanas, jo vajag tikai samaksāt, pieslēgt vajadzīgo kampaņu, nedaudz padresēt deputātus - un lieta darīta! Un kas notiktu, ja Latvijas tiesībsargājošās iestādes, kuras dienu un nakti uzrauga valsts drošību, lai novērstu potenciālo valsts apdraudējumu visos valsts līmeņos, šādu situāciju uzskatītu par normālu, turklāt valsts šādai savas suverēnās varas graušanai piesviestu līdzekļus arī no nodokļu maksātāju kabatas?

Vērsāmies Pieprasījumu komisijā, jo manis attēlotā situācija ir pierādāma dokumentāri. Šorīt es esmu jums visiem nosūtījusi pa e-pastu šādus divus dokumentus. Kopš 2016.gada Latvijā tiek īstenots projekts par ārvalstu oligarha Džordža Sorosa fonda Open Society Foundations naudu. Un šī projekta mērķis ir atrodams jums pārsūtītajā atskaitē (7.lapaspusē). Nolasīšu: “Līdz 2018.gada parlamenta vēlēšanām panākt Izglītības likuma “tikumības grozījumu” atkārtotu pacelšanu politisko debašu dienaskārtībā ar mērķi veicināt šo grozījumu atcelšanu esošās vai nākamās Saeimas sasaukumā.” Arī SIF līdzīgiem mērķiem ir piešķīris vairāk nekā 13 tūkstošus eiro.

Mēs jautājām Pieprasījumu komisijā, kāpēc SIF projekta mērķis skar tieši priekšvēlēšanu periodu? Mums atbildēja: “Jo deputāti, lūk, ir pielaidīgāki un jūtīgāki pirms vēlēšanām!” Tas nozīmē - bīdāmi, pārliecināmi ar emocionāliem argumentiem, kurus šim mērķim sagatavo 14 PR aģentūras cilvēki, kā jūs varat izlasīt šajā atskaitē. Mēs tā arī nesaņēmām atbildi uz mūsu jautājumu Pieprasījumu komisijai. Bet es gribētu zināt personīgi, kā jūs katrs vērtējat situāciju, ka Džordžs Soross katru gadu maksā desmitiem tūkstošu eiro par projekta REACH. MOVE. CHANGE īstenošanu Latvijā. Kā jūs to varat izlasīt, projekts ir nepārprotami vērsts pret Latvijas likumu, liekot lietā mediju kampaņu, PR aģentūras pakalpojumus un paredzot īpašas aktivitātes priekšvēlēšanu periodā. Tas ir ne tikai valsts drošības, bet arī mūsu pašcieņas jautājums.

Es nezinu, vai kādreiz mums izdosies sasniegt to līmeni, ko ir sasnieguši Ungārijas tautas priekšstāvji, - tādu pašcieņas līmeni. Viņi ir pateikuši stingru nē ciniskajam cilvēku pārvietošanas biznesam, padzenot Sorosa Open Society Foundations no Ungārijas.

Bet iedomāsimies, piemēram, situāciju, kas aizskar citas valsts pašcieņu. Kas notiktu, ja, piemēram, Anglija pieņemtu lēmumu, kas mums nepatīk? Vakar Eiropas lietu komisijas sēdē mēs dzirdējām, ka Lejiņa kungs izteica savu viedokli par Brexit. Viņš sacīja, ka, viņaprāt, Brexit ir nepareizs lēmums un notiks otrais... (Dep. V.Spolītis: “Pilnīgi pareizi!”) Jā, notiks otrais referendums par Brexit. Tas ir Lejiņa kunga viedoklis, un mēs to respektējam. (Dep. A.Lejiņš: “Pilnīgi pareizi!”) Bet, Lejiņa kungs, pat ja jūs būtu oligarhs... es domāju, ka Lejiņa kungam neienāktu prātā veltīt savus līdzekļus tam, lai iejauktos suverēnas valsts iekšējās lietās. Jo, ja Lejiņa kungs to darītu, viņš tiktu padzīts no Lielbritānijas un viņš būtu persona non grata tieši tāpat, kā Džordžs Soross ir pasludināts par persona non grata tāpēc, ka viņš spēlējās ar Lielbritānijas valūtu.

Lai kāds būtu šī fonda mērķis un lai cik lielu labumu kāds no jums būtu saņēmis no tā darbības, jūs nedrīkstat atbalstīt principu, ka Latvijas tautas griba, Saeimas darbs un pieņemtie lēmumi ir grozāmi ar naudas palīdzību. Soross atklāti ir nosaucis cenu Latvijas likumam. Ja viņam šoreiz izdosies to grozīt, mūsu valsts suverenitāte tiks nolemta iznīcībai, jo nākamie varētu būt citi likumi - Nacionālās drošības likums, Satversme... katram likumam vienkārši būs sava cena. Īstenībā manā vietā tribīnē šeit vajadzētu būt drošības iestāžu vadītājiem un viņiem būtu jāatskaitās mums, deputātiem, kāpēc viņi ir nogulējuši šo klajo iejaukšanos valsts iekšējās lietās. (Dep. V.Spolītis: “Mazāk skatieties to no Kremļa prizmas, Stepaņenko kundze! Mēs esam Eiropas Savienībā, nevis Krievijā!”)

Šis pieprasījums, kolēģi, nav līdz galam izskatīts, nav saņemtas atbildes, jo Kučinska kungs neatnāca uz Pieprasījumu komisijas sēdi. Viņš kautrīgi klusē. Es aicinu jūs atbalstīt šo pieprasījumu, jo Latvijas valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai, nevis ārvalstu oligarhiem.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Atim Lejiņam.

A.Lejiņš (VIENOTĪBA).

Godātais Prezidij! Kolēģi! Latvijā salīdzinājumā ar citām Eiropas Savienības valstīm HIV izplatība... kā jūs domājat... ir viena no visaugstākajām. 2015.gadā Latvijā bija otrs augstākais jaunatklāto HIV infekcijas gadījumu skaits Eiropas Savienībā. Otrs augstākais! Un šis rādītājs bija 3,5 reizes augstāks nekā vidējais Eiropā. Tā ir mūsu jaunā paaudze, un turklāt 2017.gadā gandrīz viena ceturtā daļa... nu, īstenībā viena ceturtā daļa no visiem jaunajiem HIV gadījumiem Latvijā... ir inficējušās personas vecumā no nulles līdz 29 gadiem. (No frakcijas SASKAŅA: “Kāds tam sakars ar pieprasījumu?”) Tā ir mūsu jaunā paaudze. Es ar šausmām iedomājos, kas notiktu Latvijā, ja nebūtu “Papardes zieda”!

Es zinu, kas notiktu Latvijā, jo “Papardes zieds” ir padzīts no Putina Krievijas. Un kāda statistika tur tagad ir? Labi, paklausīsimies! Krievijā 2017.gadā oficiāli bija 93 tūkstoši jaunu slimnieku. Jaunu! Rādītājs ir 63,3 uz tūkstoš iedzīvotājiem. Un tas vairāk nekā trīs reizes pārspēj mūsu valsts, Latvijas, un vairāk nekā 10 reižu - vidējo Eiropas rādītāju. Un redzams, ka Krievija nespēj tikt galā. Paldies Dievam, ka mums ir “Papardes zieds”, kas kaut ko dara, lai šito ierobežotu! Lai māca mūsu jauniešiem to, kas ir jāmāca! Aizliegsim to? Neaizliegsim! Īstenībā viņiem pienākas Triju Zvaigžņu ordenis, viņi glābj mūsu jaunatni.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Lolitai Čigānei. (Dep. A.Kaimiņš: “Nav nopietnāku lietu, par ko runāt?”)

L.Čigāne (VIENOTĪBA).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie Prezidija locekļi! Cienījamie kolēģi! Mums patīk lepoties, ka mēs esam atvērts parlaments. Ik gadu pie mums notiek Jauniešu Saeima, kur jūsu, deputātu, vietās sēž mūsu jaunie cilvēki un diskutē par viņiem svarīgiem jautājumiem.

Ik gadu notiek Saeimas un nevalstisko organizāciju forums, kur piedalās komisiju vadītāji un vēlreiz un vēlreiz apliecina, cik svarīgas ir mūsu pilsoniskās sabiedrības organizācijas.

Bet, kolēģi, vai tiešām, piemēram, Barčas kundze Sociālo un darba lietu komisijā gribētu dzirdēt nevalstiskās organizācijas... ka jums saka tikai tīkamas lietas? Vai jūs gribētu dzirdēt tikai komplimentus? Vai nav tā, ka mums ir ļoti svarīgi dzirdēt konstruktīvu, kvalitatīvu kritiku, kas mudina mūs mainīties, kas liek mums kļūt dzirdīgākiem?

Cienījamie kolēģi! Nevalstiskās organizācijas ir kā dzeņi, viņu balss ir jādzird visā mežā, un viņi strādā ar lielākajām problēmām un sāpīgākajiem jautājumiem. Ja mēs šos “dzeņus” gribam apklusināt... Mēs dzīvojam totalitārā valstī vai Putina Krievijā? (Dep. I.Rībena: “Cita vārda nav - tikai Putins!”) Acīmredzot tādu valsti šeit grib ieviest Jūlija Stepaņenko, uzbrūkot “Papardes ziedam”, kas ir teicis nepatīkamas, bet mums ļoti svarīgas lietas.

Kolēģi! Par finansējumu. Mēs ļoti labi zinām, ka mūsu valstī neesam vienmēr pietiekami atbalstījuši savas nevalstiskās organizācijas. Pavisam nesen mēs esam izveidojuši programmu “NVO fonds”, kas atbalsta mūsu nevalstiskās organizācijas, bet vienlaikus esam veikuši nodokļu reformu, kas attiecībā uz finansējuma saņemšanu ir devusi milzīgu sitienu mūsu nevalstiskajām organizācijām.

Tāpēc, cienījamie kolēģi, šeit un tagad es dziļi noliecu galvu ikvienas biedrības priekšā, kas mūsu valstī apņēmīgi, entuziastiski... mīlot mūsu valsti, turpina cīnīties par sabiedrībai svarīgiem jautājumiem. Un tāda organizācija, neapšaubāmi, ir arī “Papardes zieds”. Tādēļ es aicinu jūs visus, tātad arī jūs, Rībenas kundze, nesekot šai Putina Krievijas praksei un stingri un noteikti, Rībenas kundze, pateikt nē šim vajāšanas priekšlikumam!

Es lūdzu balsot “pret”. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Igoram Pimenovam.

I.Pimenovs (SASKAŅA).

Labrīt, cienījamās dāmas un godātie kungi! Lai gan mani deviņi frakcijas kolēģi pieprasījumu ir parakstījuši, es balsošu “pret” to. (No frakcijas VIENOTĪBA: “Malacis!” Frakcijas VIENOTĪBA aplausi.)

Es paskaidrošu, kāpēc.

Es saprotu biedrību “Papardes zieds”, kura aicina izdarīt izmaiņas Izglītības likuma 10.¹ pantā “Izglītība un tikumība”. 2015.gadā es balsoju “pret” šīs normas iekļaušanu likumā. Arī patlaban uzskatu, ka šis pants no likuma ir jāizslēdz, nevis tas jāgroza (Aplausi.), kā to piedāvā “Papardes zieds”. Tam ir trīs iemesli.

Pirmais. Nevainīgā panta frāze (citāts) “izglītības sistēma nodrošina izglītojamo tikumisko audzināšanu” (citāta beigas), kā arī vēlme aizsargāt izglītojamo (atkal citāts) “no informācijas, kas neatbilst tikumiskas attīstības nodrošināšanai” (citāta beigas) nozīmē tikumiskās audzināšanas nenovēršamu formalizāciju standartos un vadlīnijās, tikumiskās un netikumiskās uzvedības normu aprakstīšanu metodiskajos materiālos. Tas nozīmē, ka skolu vadītājiem un skolotājiem arī tiek uzdots par pienākumu sekot un panākt, lai skolēnu un skolotāju uzvedība atbilstu tikumiskās uzvedības paraugiem. Turklāt mēs labi zinām, ka kontroles pasākumi jaunā satura ieviešanai bieži vien reducējas līdz atbilstības ārējo pazīmju pārbaudei. Tas viss kopā nozīmē, ka “pareizas” (pēdiņās) tikumiskās uzvedības apliecinājumi kļūst svarīgāki par skolēnu patieso attieksmi.

Personas nodoms rīkoties tā, lai apkārt esošie cilvēki pamanītu viņas uzvedību, rīkoties, lai izceltos, iederētos savā vidē un iegūtu sabiedrības atzinību, kopš seniem laikiem cilvēku saskarsmē ir peļams, un šādu rīcību sauc par liekulību.

Atzīsim, ka brīvajā sabiedrībā sekošana vērtībām var izpausties dažādās, dažreiz visai pretrunīgās un pat izaicinošās formās. Tomēr skolās pedagogu uzdevums... aiz formām ir jāsaredz saturs. Un tikai gadījumos, ja tiek vajāta cilvēka pašcieņa, ja skolēnu negrauž sirdsapziņa... tad celt trauksmi. Tieši tas ir izglītojamo audzināšanas uzdevums, nevis aizsargāt viņus no informācijas, kas neatbilst tikumiskās attīstības nodrošināšanai.

Otrais iemesls tam, kāpēc atbalstu normas izslēgšanu no likuma, ir šāds. Šis pants kļūst par sietu vai drīzāk par šķērsli dzimumaudzināšanas attīstībai skolā. To biedrība “Papardes zieds” jau ir paskaidrojusi savā vēstulē; diez vai es to izdarīšu labāk.

Trešais. Šīs normas konsekventa izpilde notur homoseksuāļu turpmāku stigmatizāciju Latvijas sabiedrības jaunajās paaudzēs, liekulīgi aizbildinoties ar ģimenes aizsargāšanu.

Par pieprasījuma pārmetumiem biedrībai “Papardes zieds” un arī Sabiedrības integrācijas fondam. Vai valsts institūcija drīkst piešķirt valsts finansējumu jeb nodokļu maksātāju naudu nevalstiskajām organizācijām, kuru mērķis ir bijis panākt Latvijas Republikas likuma atcelšanu? Satversmes 100.pants ikvienam nodrošina tiesības uz vārda brīvību, kas ietver tiesības brīvi iegūt, paturēt un izplatīt informāciju, paust savus uzskatus. Savukārt 102.pantā - noteiktas tiesības apvienoties biedrībās.

Vēlme atcelt spēkā esošo normu nav prettiesiska. Krimināllikuma 80.pants aizliedz tikai tādas darbības, kas vērstas pret Latvijas Republikas valstisko neatkarību, suverenitāti, teritoriālo vienotību, valsts varu vai valsts iekārtu Latvijas Republikas Satversmē neparedzētā veidā. Nav aizliegts aicināt vai finansēt aicinājumus par tādām likumdošanas vai pat Satversmes izmaiņām, kuras nepārkāpj šādām izmaiņām paredzētās procedūras. Arī valsts institūcijām nav aizlieguma finansēt aktivitātes, kuru mērķis ir atcelt likumu. Valsts, kungi, nepastāv tādēļ, lai aizstāvētu sevi! Valsts pastāv, lai aizstāvētu to cilvēku likumos nostiprinātās tiesības, no kuriem valsts saņem naudu. Un, ja asociācija, kurā ir apvienojušies pilsoņi, rīko pasākumus, valsts dibinātai iestādei ir tiesības tai piešķirt budžeta līdzekļus.

Tālāk pieprasījuma autori uzdod jautājumu: vai NVO aktivitātes, kuras ir apmaksātas no privātpersonas dibinātas ārvalstu organizācijas un kas vērstas uz konkrēta Latvijas Republikas likuma atcelšanu, nav uzskatāmas par iejaukšanos Latvijas valsts iekšējās lietās? Un vai ārvalstu finansētā projektā, kas vērsts uz Latvijas Republikas likuma atcelšanu, nav saskatāms Latvijas Republikas valstiskās neatkarības apdraudējums? Nē, tas nav apdraudējums. (Starpsauciens: “Jā!” Aplausi.)

Noteikti ārvalstīm ir jāievēro princips neiejaukties Latvijas iekšējās lietās. Bet paši pieprasījuma parakstītāji norāda, ka “Papardes zieds” saņēma finansējumu no privātpersonas dibinātas ārvalsts organizācijas, nevis no pašas ārvalsts. Vai Open Society Foundations iejaucās Latvijas iekšējās lietās? Nē! (Dep. J.Ādamsons: “Ej nu ej!”) Neiejaukšanās iekšējās lietās - šis princips neattiecas uz ārvalstu privātpersonām. Tāpat manis citētie Satversmes panti par cilvēktiesībām sniedz šo tiesību garantijas ikvienam Latvijas teritorijā, arī ārzemniekiem. Ārzemniekiem, tāpat kā Latvijas valstspiederīgajiem, nav aizliegts aicināt vai finansēt tādus aicinājumus par Latvijas likumdošanas vai pat Satversmes izmaiņām, kas nepārkāpj šādām izmaiņām paredzētās procedūras.

Un rezumējot es atsaucos uz Eiropas Padomes Venēcijas komisijas un EDSO Demokrātisko institūciju un cilvēktiesību biroja 2014.gadā kopīgi izdotām vadlīnijām par asociāciju brīvību, kuras skaidri noteic, ka asociācijas ir brīvas meklēt, saņemt un izmantot finanšu, materiālos un cilvēku resursus un ka valstīm nav jāierobežo vai jāaptur pieeja resursiem asociāciju iekšzemē vai ārvalstīs, kā arī nav jāapkauno tās, kuras saņem šādus resursus.

Pieprasījumam nav nekāda pamata, tāpēc es balsošu “pret” pieprasījuma nodošanu Ministru prezidentam. (Aplausi.) Un es gribu pateikt, ka tieši šī - tieši šī! - argumentācija tika izmantota Eiropas Parlamentā, lai nosodītu Ungāriju... Ungārijas valsts rīcību, kas bija tieši virzīta pret vārda brīvību viņu valstī. (Frakcijas VIENOTĪBA starpsauciens: “Pareizi! Visu cieņu! Pareizi!”)

Es nedomāju, ka šis pieprasījums darīs mūsu valstij godu.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Veiko Spolītim.

V.Spolītis (VIENOTĪBA).

Augsti godātā Saeima! Paldies Pimenova kungam, jo viņa runa ļauj man saīsināt savu uzstāšanos, jo pirms tam... mēs tikko dzirdējām kolēģes Jūlijas Stepaņenko melus par to, ka nav saņemtas atbildes uz pieprasījumā uzdotajiem jautājumiem. Šie ir meli, jo Pieprasījumu komisijā bija gan Sabiedrības integrācijas fonda, gan Kultūras ministrijas, gan “Papardes zieda” pārstāvji un tika sniegtas atbildes par to, kādā veidā jauniešiem tiek palīdzēts ar veselības mācību.

Es nezinu. Dzirdot šīs insinuācijas “Papardes zieda” virzienā... bija visnotaļ dīvaini to dzirdēt, jo galu galā... Pimenova kungs tikko ļoti skaidri paskaidroja, ko nozīmē finansējuma saņemšana no privātpersonas, kas nav saistīta ar valsts drošības jautājumiem, tāpēc visnotaļ dīvaini ir dzirdēt šādu uzstāšanos.

Un es aicinu tāpēc noraidīt šo pieprasījumu. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ingunai Rībenai.

I.Rībena (VL-TB/LNNK).

Godājamie kolēģi! Mūsu valstī darbojas ārzemju kapitāla finansēta organizācija, kas par savu mērķi ir izvirzījusi grozīt demokrātiskās vēlēšanās ievēlēta suverēnas valsts parlamenta lemtu likumu.

Tāda situācija, kad par ārzemju naudu uzpirktas personas cenšas ietekmēt vai pārņemt valsts suverēno varu, jau nav nekas unikāls vai jauns, piemēram, arī cara Krievijā tā saucamos profesionālos revolucionārus finansēja ārzemju magnāti. Revolucionāriem gan pietika prāta un kauna neprasīt savām pagrīdes šūniņām papildu finansējumu no kroņa kases. Doma, ka valstij būtu apzināti jāfinansē pašai sava bojāeja, toreiz laikam vēl šķita pārāk eksotiska.

Bet, ja kāda ierēdņa vainas dēļ kroņa līdzekļi būtu nonākuši valsts varai naidīgu elementu rīcībā, diez vai viņiem būtu izdevies atrakstīties ar tik nožēlojamu papīru, kādu mums ar Šadurska kunga parakstu piedāvā Kultūras ministrija.

Šajā sakarā jādomā arī par pašreizējiem notikumiem Amerikas Savienotajās Valstīs, kur atklājusies ārvalstu ietekme uz pēdējām prezidenta vēlēšanām. Vainīgajām amerikāņu amatpersonām būs jāstājas tiesas priekšā, un eksperti domā, ka, piemēram, tādam Polam Manafortam atlikušās mūža dienas nāksies pavadīt cietumā.

Šajā sakarā mani interesē - kāds liktenis mūsu valstī sagaida tos ierēdņus, kuru vainas dēļ nevalstiskām organizācijām paredzētie budžeta līdzekļi ir piešķirti ārvalstu projektam, kura mērķis ir bijis ietekmēt ne tikai Saeimas gribu, bet acīmredzot pat sastāvu, jo “Papardes zieda” īstenotais Open Society Foundations projekts paredz panākt (citēju) “tikumības grozījumu” atcelšanu “esošās vai nākamās Saeimas sasaukumā”.

No vēstures. Tā sauktie tikumības grozījumi Izglītības likumā bija reakcija uz centieniem agri iebojāt mūsu bērnu neaizsargāto morālo apziņu. Pēc manas pārliecības, aizsargāt bērnus ir svēts valsts varas pienākums. Ja šie grozījumi būtu kaut kāds pārpratums, paranoisks dažu politiķu untums, tad nevienu tie nebūtu uztraukuši un sen jau būtu aizmirsti.

Bet tā pretestības histērija, tā klaju melu un demagoģiskas puspatiesības kampaņa, kas tika sacelta pret šiem grozījumiem un nerimst joprojām jau ceturto gadu, tikai parāda, cik aktuāli un nepieciešami šie grozījumi ir bijuši. Tā parāda, cik demoralizācijas spēki ir ietekmīgi, cik labi tie ir organizēti un labi finansēti.

“Papardes zieds” gan sevi sauc par nevalstisku organizāciju, bet patiesībā tas tikpat labi varētu saukties par rokdarbnieču pulciņu vai ragu un nagu sagādes kantori.

Mūsu valsts jau gadiem dzīvo hibrīdkara apstākļos, un no mūsu politiķiem un ierēdņiem taču varētu prasīt, lai viņi saprot, ar ko nevalstiska organizācija atšķiras no ārvalstu kapitāla finansētas ietekmes struktūras, kura, iespējams, tikai maskējas aiz nevalstiskas organizācijas izkārtnes. Kultūras ministrija gaužas, ka (citēju) “valstī samazinās iedzīvotāju iesaistīšanās tradicionālajās pilsoniskās līdzdalības formās”. Bet kā tad lai šī iesaistīšanās nemazinās, ja Sabiedrības integrācijas fonds piešķir līdzekļus bagātiem, no ārzemēm finansētiem un valstiski bīstamiem projektiem, kam nav nekāda sakara ar tradicionālu “pilsonisko līdzdalību”, kurpretī īstas nevalstiskās organizācijas kā, piemēram, atsevišķas invalīdu biedrības un tamlīdzīgi no šā fonda nekad nav saņēmušas nekādu atbalstu?! (Dep. I.Lībiņa-Egnere: “Nav taisnība!”)

Ministrija mums atbild bez jebkādas politiskas izpratnes. It kā no ārzemēm finansēta ietekmes biedrība, kas ir skaidri formulējusi savu mērķi - ietekmēt mūsu valsts suverēno varu -, būtu bāžama vienā maisā ar tādām nevalstiskām organizācijām, kuras pēc savas iniciatīvas un bez jebkāda sveša finansējuma ir veidojuši mūsu pašu valsts pilsoņi.

Vai mēs jūtamies tik droši, ka varam atļauties tādu tuvredzību un patvaļu? Pēc manām domām, mēs nevaram uz šo situāciju raudzīties formāli, un jāprot laikus saskatīt valsts suverenitāti apdraudošus kaitējumus.

Īstai demokrātijai, protams, ir jāiztur daudz pārbaudījumu - šoreiz tas ir pārbaudījums ar Sorosa naudu.

Šodien globālisma ideoloģija ar politkorektuma, genderisma, kosmopolītisma, multikulturālisma, hipertolerances un citām līdzīgām idejām cilvēktiesību aizsegā faktiski nojauc līdzšinējo tikumisko vērtību sistēmu, noārdot cilvēka būtiskās identitātes.

Arhibīskaps Stankevičs brīdina: lai neatkārtotos 20.gadsimta vēsture, sabiedrībai ir jāatpazīst trešā totalitārisma iedīgļi - morālais relatīvisms, ultraliberālisms, vērtību pakāpeniska “izšķīdināšana”, akcentu pārlikšana no vērtībām uz patēriņu, kā arī naudas vara.

Tas patiesībā ir jautājums par Latviju kā demokrātisku valsti. Pašlaik mēs uzvedamies tā, it kā demokrātiju mums kāds būtu uzspiedis vai uzdāvinājis. Taču demokrātija - tā ir mūsu tautas vēsturiskā izvēle. Un mūsu demokrātijas tēvi nevis sēž Sorosa kabinetos, bet gan guļ Brāļu kapos.

Īsi sakot, Kultūras ministrijas sniegtā atbilde man nevieš nekādu skaidrību, toties liek uzdot divus svarīgus jautājumus.

Pirmais. Vai pašreizējos hibrīdkara apstākļos uz Sabiedrības integrācijas fonda finansējumu varētu pretendēt arī tādas “nevalstiskās organizācijas” (pēdiņās), kuru galvenais finanšu avots atrastos nevis Amerikā, bet gan, piemēram, Krievijā?

Otrais. Sabiedrības integrācijas fonds ir piešķīris budžeta līdzekļus projektam, kura mērķis ir grozīt Latvijas Republikas Izglītības likumu, atceļot “tikumības grozījumus”. Vai uz šādu finansējumu varētu pretendēt arī tāda “nevalstiska organizācija”, kuras mērķis būtu grozīt Valsts valodas likumu, piešķirot otras valsts valodas statusu, piemēram, krievu valodai?

Pašreizējā ministrijas atbildē es starp rindām varu izlasīt vienīgi pozitīvu atbildi uz abiem jautājumiem.

Bet cik tālu vispār ir pieļaujams, ka kāds ārzemju spēks grib grozīt mūsu suverēnajā valstī Izglītības likumu, Valsts valodas likumu vai jebkuru citu no tiem galvenajiem likumiem, kas cieši saistīti ar mūsu Satversmes pamatnostādnēm un vērtībām?

Te nu, pēc manām domām, būtu jārīkojas preventīvi, iekams teorētiska iespēja nav kļuvusi par realitāti. Ja vien jau nav kļuvusi. Arī to vajadzētu pārbaudīt.

Īstai demokrātijai ir jāspēj un - galvenais - jāgrib sevi aizstāvēt.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Dombravam.

J.Dombrava (VL-TB/LNNK).

Man patiesi nepatīk liekulība, kad to var redzēt no Saeimas tribīnes. Vieni kvēli runā, ka vēršanās pret šīm organizācijām nāk no putinistisko spēku puses. Tās ir pilnīgas muļķības, jo Igors Pimenovs, manuprāt, ir Latvijas Republikas Saeimā viens no lielākajiem putinistiem. (Smiekli.) Viņš atbalstīja divvalodību, viņš ir atbalstījis daudzas citas valstiski kaitīgas iniciatīvas, un viņš ir vienlaikus vienos ierakumos ar Saeimas lielākajiem liberāļiem. (Dep. L.Čigāne: “Mēs neesam ierakumos!”) Un tā ir tā patiesība, ka starp šiem sociālistiem un liberāļiem īstenībā ir ļoti tuva saikne.

Es atceros, kas pirms dažiem gadiem notika Eiropas lietu komisijā. (Starpsaucieni.) Pirms dažiem gadiem Eiropas lietu komisijā, lai izsistu cauri lēmumu par bēgļu uzņemšanu Latvijā, šīs balsis tika samakšķerētas no “Saskaņas Centra” - VIENOTĪBA bija kopā ar “Saskaņas Centru”. Protams, Latvijas Reģionu apvienība piepalīdzēja... (No frakcijas SASKAŅA: “Ai, ai, ai!”)

Šobrīd man ir aicinājums. Man ir aicinājums... Čigānes kundze, kura pirmā runāja... Kā zināms, viņa nāk no organizācijām, kuras finansēja šis Open Society Foundations. Un vai varētu būt tā, ka pēc šīm Saeimas vēlēšanām Čigānes kundze sāks darbu kādā no biedrībām (Dep. A.Kaimiņš: “Nē! Nesāks! Nesāks!”), kuru finansē Open Society Foundations? Lūdzu, atnāciet un pasakiet, ka jūs nekādā gadījumā tuvāko gadu laikā neiesiet strādāt uz šādām organizācijām! (Dep. L.Čigāne: “Nu beidz, nu!”)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Astrīdai Harju.

A.Harju (VIENOTĪBA).

Godātā Saeima! Strādāju arī Pieprasījumu komisijā, un šis jautājums tajā jau tika skatīts pagājušajā nedēļā. Šodien mani uzrunāja Pimenova kunga teiktais. Paldies jums! Un, turpinot jūsu teikto, es arī vēlos paust savas domas sabiedrībai.

Tātad, izskatot esošo pieprasījumu un atbildot uz deputātes Jūlijas Stepaņenko jautājumiem, mans viedoklis ir šāds.

Pirmām kārtām likuma saturam jāatbilst likuma mērķim, jo likuma mērķis ir šāds: kas ir jāapgūst izglītojamā vecumā pusaudzim un jaunietim. Proti, “iegūt zināšanas un prasmes humanitāro, sociālo, dabas un tehnisko zinību jomā; iegūt zināšanas, prasmes, attieksmju pieredzi, lai piedalītos sabiedrības un valsts dzīvē; tikumiskai, estētiskai, intelektuālai un fiziskai attīstībai, sekmējot zinīgas, prasmīgas un audzinātas personības veidošanos”. Tādējādi, ņemot vērā likuma mērķi, valsts nav nodrošinājusi ne ar finanšu līdzekļiem, ne ar tiešu funkciju valsts vai pašvaldības pārvaldei vai arī deleģējot to nevalstiskajam sektoram... lai veiktu 10.¹ pantā dažu deputātu ielobētu likuma otro daļu. Iespējams, ka šis lobējums ir pat no kādas mums tuvu esošas kaimiņvalsts ideoloģijas ausmas. Bet pēc savas būtības šī norma, manuprāt, ir pretlikumīga. Ko tā nosaka? “Izglītības iestāde, izņemot augstskolas, aizsargā izglītojamo no tādas informācijas un metodēm izglītības un audzināšanas procesā, kas neatbilst šā likuma mērķī ietvertajai izglītojamā tikumiskās attīstības nodrošināšanai.”

Šī likuma norma satur neiespējamo misiju. Aizsargāt? Kā?! Kā pedagogam mūsdienu interneta laikmetā to skolā izdarīt? Kā skolai to nodrošināt... aizsargāt? Tikai izglītojot bērnu viņam saprotamā veidā, mācot pusaudzim un jaunietim mācību par savu reproduktīvo veselību, ķermeņa uzbūvi, seksuālo uzvedību; mācot prasmi sevi aizsargāt un apzināties robežas.

Statistika par to, kas notiek ar mūsu bērniem, kā mēs tikko dzirdējām arī šodien, diemžēl nav iepriecinoša. Tas patiesi ir mūsu valsts drošības pamats - laba un izglītota ģimene, ģimeniskā vidē bērnam iemācītas uzvedības, tikumības normas, izglītots, vispusīgs bērns. Bet diemžēl reālajā dzīvē mēs saskaramies ar to, ka ir ģimenes, kurās šī tēma ir tabu. Ģimenes, kuras ir sociālā riska ģimenes, nepilnās ģimenes. Pusaudži bērnunamos... Un, iespējams, visi šie pusaudži informāciju par minētajām normām iegūst no interneta vides vai saviem vienaudžiem. Vissliktāk, ja no savas pirmās pieredzes.

Tieši tāpēc “Papardes zieds”, apzinoties šīs problēmas, brīvprātīgi uzņemas šo funkciju - izglītot mūsu jaunatni. Un, neredzot iespēju saņemt budžeta līdzekļus no valsts, startē, lai dabūtu ārvalstu fondu izsludinātos grantus, lai šim mērķim saņemtu finansējumu. Tādējādi absolūti ir izslēgts apgalvojums, ka šis projekts ir prettiesisks un apdraud mūsu valsts nacionālo drošību.

Lūgums noraidīt šo pieprasījumu. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Valdim Kalnozolam. (Starpsauciens: “Nu, Valdi!”)

V.Kalnozols (ZZS).

Es, kā vienmēr, īsi. Labdien, brāļi un māsas! Man principā nav nekādu iebildumu pret “Papardes ziedu”, bet es aicinātu iedziļināties.

Kas notiek Amerikā, kad tiek runāts, ka svešas valsts nauda parādās Amerikā? Kā Trampam jātaisnojas par brokastīm... un kaut kādu viņa radu attiecībām ar Krieviju? Kas notika ar vienu no Francijas prezidentiem, kad radās aizdomas, ka viņš ir saņēmis naudu no Lībijas?

Soross no Ungārijas, Eiropas Savienības valsts, jau sen ir izdzīts ārā.

Tad, kad mēs runājam par kaut kādas krievu naudas būšanu sabiedriskās organizācijās, mēs sakām: “Ar valsts drošību tur kaut kas notiek.” A kad ir citu valstu nauda kaut kādās sabiedriskās organizācijās, mēs to uztveram kā normu. Mums pat ir norma, ka mūsu drošības dienesta šefs ir nevis Latvijas pārstāvis, bet citu valstu pārstāvis. Un dažreiz liekas, ka mūsu drošības sistēma strādā, lai aizsargātu nevis Latvijas intereses, bet citu valstu intereses. Un tiem cilvēkiem, kuri ir Latvijas patrioti, kuri ir par Latviju, - tiem nedod pielaides. A tiem, kas pilda citu valstu uzdevumus, - tiem iedod pielaides. Un pat liekas, ka daži politiskie spēki šeit ir tādi... ar domu - mēs pakalposim citām valstīm.

Esam labi saimnieki savā zemē!

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Arvīdam Ulmem.

A.Ulme (ZZS).

Cienījamie deputāti! Es gribētu atgādināt, ka pār katru - pār katru! - tautu uz šīs planētas valda gars. Un valsts, ja ir tāds tehnisks iestādījums, tad tautai... pār viņu valda gars. Un jebkuras tautas pamats tātad ir garīgs pamats.

Pie garīgā pamata pieder arī morāles pamati. Mūsu tautai izsenis acīmredzot ir ļoti, ļoti spēcīgs garīgais pamats, par ko jūs varat pārliecināties, lasot tautasdziesmas un teikas. Un jebkuru tautu var sagraut tikai tad, ja ir sagrauts šīs tautas garīgais pamats. Es domāju, ka sorosieši... jūs zināt, kas ir Ungārijā un tā tālāk.... ka sorosieši faktiski nodarbojas smalkā veidā ar tautas garīgā pamata neitralizēšanu. (Starpsauciens: “Pastāstiet!”) Ļoti smalki un ļoti precīzi. (Dep. V.Spolītis: “Faktus! Kas tās par muļķībām?!”)

Tomēr es aicinu neatbalstīt šo pieprasījumu, jo tā nav īstā forma. Pret garīgiem uzbrukumiem nevar cīnīties ar likumiem. Un jebkādu priekšlikumu, ko nacionāļi... jebkādu nacionāļu priekšlikumu... dabīgi, ka zināmu iemeslu dēļ es balsošu “pret”. Un aicinu šajā gadījumā neatbalstīt šo likumu... šo pieprasījumu, jo tā nav tā forma, kādā jācīnās pret šiem sorosītu izgājieniem.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko, otro reizi.

J.Stepaņenko (SASKAŅA).

Godātie kolēģi! Ulmes kungs teica, ka šī iejaukšanās notiek smalkā veidā. Bet šodien mēs esam liecinieki tam, ka šī iejaukšanās ir notikusi rupjā veidā. Un to jūs varat izlasīt atskaites 7.lapaspusē, atkārtošu. Tātad vairs jau neviens nekautrējas rakstīt projektus ar mērķi grozīt likumus. Nevajag vairs neko slēpt. Mēs esam tik tālu nonākuši. (Dep. V.Spolītis: “Kādas muļķības!”)

Čigānes kundzei es vēlētos atgādināt par pilsonisko sabiedrību. Ļoti labi, ka jūs šai tēmai pieskārāties. Jūs teicāt, ka noliecat galvu NVO priekšā, pilsoniskās sabiedrības priekšā. Un tad man rodas jautājums - vai ir divas paralēlas pilsoniskās sabiedrības... kurai jūs noliecat galvu vienā brīdī, bet kuru jūs ignorējat otrā brīdī? Balsojot par dažādiem likumiem, kas ierobežo pilsoniskās sabiedrības tiesības... piemēram, 2012.gadā par referenduma likumu... Jūs bijāt ļoti apmierināta ar to, ka tautai tiek ierobežotas tiesības, un jūs teicāt, ka to var ļoti vienkārši nomainīt pret ManaBalss.lv iniciatīvu. Seržanta kungs toreiz teica, ka viņš balsojumā kļūdījies. Jūs balsojāt “pret”. Ļoti labi.

Čigānes kundzei vēl neliels atgādinājums arī par to, kādā veidā tiek vadītas Eiropas lietu komisijas sēdes. Dombravas kungs jau pieskārās bēgļu tēmai. Un tik tiešām - kuru pilsonisko sabiedrību jūs uzklausījāt, pieņemot bēgļus? Mēs atceramies, kādā veidā tas viss notika. Ļoti neglīti. Kādā veidā jūs uzklausījāt pilsonisko sabiedrību, balsojot par Rail Baltica projektu? Nekādā veidā. Tātad pastāv divas dažādas pilsoniskās sabiedrības, kuras Čigānes kundzei ir mīļas un kuras Čigānes kundze vienkārši neredz. Es nevaru pat uz vienas rokas pirkstiem saskaitīt tās iniciatīvas, kas ierobežo pilsonisko sabiedrību un Latvijas tautu un kuras Čigānes kundze ir atbalstījusi.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Kārlim Seržantam.

K.Seržants (ZZS).

Labrīt, kolēģi! Bija patiess prieks pirmo reizi šo astoņu gadu laikā dzirdēt, ka VIENOTĪBA tik skaļi aplaudēja SASKAŅAI. Tas tiešām darīja laimīgāku man šo dienu.

Bet, klausoties runātājus un lasot arī dažas publikācijas presē, es drusku esmu neizpratnē. Tāpēc vēlreiz paņēmu un izlasīju Izglītības likuma 10.¹ pantu. “Izglītības sistēma nodrošina izglītojamā tikumisko audzināšanu, kas atbilst Latvijas Republikas Satversmē ietvertajām un aizsargātajām vērtībām, īpaši tādām kā laulība un ģimene. Izglītības iestāde, izņemot augstskolas, aizsargā izglītojamo no tādas informācijas un metodēm izglītības un audzināšanas procesā, kas neatbilst šā likuma mērķī ietvertajai izglītojamā tikumiskās attīstības nodrošināšanai.” Vai kāds man varētu atnākt un pateikt, kā šie likuma grozījumi aizliedz skolā mācīt tikumību un dzimumaudzināšanu? Nu es to te neredzu!

Es atceros, kad pats strādāju skolā un biju klases audzinātājs... tanī tālajā padomju laikā, kad par šīm lietām vispār nebija pieņemts runāt... Ticiet man, tas, kā klase uzzina par šīm lietām, kas, protams, bērnus sāk interesēt zināmā vecumā, ir atkarīgs tikai un vienīgi no pedagoga. Elementāri. Kad 8.klasē man puiši sāka jautāt - skolotāj, mēs gribētu parunāt par šādām lietām, es sapratu, ka viņiem varu to pastāstīt. (Zālē smiekli.) Bet es, protams, neuzņēmos to pastāstīt meitenēm. Sarunāju ar kolēģi no paralēlklases, un mēs attiecīgi pastāstījām: es - puišiem, viņa - meitenēm. Un nekādu problēmu! (Dep. A.Kaimiņš: “Parādi! Vienreiz redzēt ir labāk!”) Es varu nocitēt (Dep. A.Kaimiņš: “Parādi!”)... ir tāds portāls... Kaimiņa kungs, jūs sevi esat pietiekami daudz pliku filmējis, tā ka... ir tāds portāls izglitiba-kultura.lv. Un tur saka tā (es varu nocitēt: “Runājot ar pedagogiem par to, kā viņi īsteno dzimumaudzināšanu, jāsecina, ka pedagogu attieksme ir dažāda. Un jo vairāk zinošs un pieredzējis ir pedagogs, jo ar lielāku pietāti un uzmanību viņš attiecas pret šiem jautājumiem.” Un nav labi, ka atnāk uz klasi, pieņemsim, kāda sabiedriska organizācija ar banāniem un prezervatīviem un sāk bērnus mācīt, kas ar to ir darāms, nezinot, kādi bērni šajā klasē ir; varbūt daži no šiem bērniem ir piedzīvojuši seksuālu vardarbību, un tad viņiem likt kaut ko tādu darīt ir vienkārši amorāli.

Es, protams, balsošu “pret” šo pieprasījumu, bet es arī esmu pret to, ka, aizsedzoties ar šādu likumu, mums mēģina iedēstīt kaut ko pilnīgi citu, nevis tikumisko audzināšanu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Lolitai Čigānei, otro reizi.

L.Čigāne (VIENOTĪBA).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Es gribu pateikt sirsnīgu paldies deputātam Dombravas kungam par to, ka viņš ļoti rūpējas par manu nākotni un izaicina mani nākt šeit paskaidrot, kādā veidā es organizēšu savu nākotni. Tas, protams, bija (Dep. A.Kaimiņš: “Pastāsti!”) jocīgi, ka viņš to prasīja saistībā ar “Papardes ziedu”, bet, Dombravas kungs, es jums varu no sirds teikt: neraizējieties, es tikšu galā ar savu nākotni! (Dep. A.Kaimiņš: “Tiešām?”) Bet jūs acīmredzot ļoti labi esat nodrošinājis savu nākotni, jo jūs esat veicis ieguldījumus daudzās dažādās valstīs ārpus Latvijas (Starpsauciens: “Par tematu!”), Amerikas Savienotajās (No “VL-TB/LNNK” frakcijas: “Par tematu runā!”) Valstīs (Zālē pieaug troksnis. Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.), The Walt Disney Company (No “VL-TB/LNNK” frakcijas: “Tas nav par tēmu!”), Seaspan Corporation Honkongā (Dep. A.Kaimiņš: “Par tematu runā!”), DURECT Corporation Amerikas Savienotajās Valstīs, Volkswagen Aktiengesellschaft korporācijā Vācijā, Berlīnē...

Dombravas kungs, ja man vajadzēs palīdzību, es griezīšos pie jums.

Paldies. (Starpsaucieni. Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Eināram Cilinskim.

E.Cilinskis (VL-TB/LNNK).

Godātā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godājamie deputāti! Protams, es neesmu atbalstījis nedz “tikumības grozījumus”, nedz arī atbalstīšu šo pieprasījumu. Bet tas, par ko mēs šeit runājam... tātad argumentācija ir pārsvarā bijusi jautājumā par HIV, par šīs sērgas izplatību Latvijā; tā patiešām izplatās un ir reāla problēma.

Tad - kādas ir galvenās problēmas? Ja nu mēs tik daudz par HIV runājam, tad es atļaušos aizņemt pāris minūšu jūsu laika... Sociālo un darba lietu komisija nesen skatīja šo jautājumu un uzklausīja arī nevalstiskās organizācijas, kas... citas, kas papildus “Papardes ziedam” veic skolēnu apmācības, un, jāteic, ka atšķīrās viedokļi par to, vai viņiem ir kādi traucējumi šo grozījumu dēļ. Un, arī pārrunājot privāti, vismaz viena no organizācijām apgalvoja, ka nav nekādu. Bet, protams, šo jautājumu var atrisināt tā, ka attiecīgās lietas būtu jāiekļauj izglītības programmās, un, manuprāt, to nekādā veidā šie grozījumi netraucē - neatkarīgi no tā, vai mēs tos atbalstām vai ne.

Bet pats galvenais saistībā ar HIV ir tas, ka šobrīd Latvija ir Eiropas Savienībā pēdējā valsts, kura... valsts, kurā neārstē HIV tūlīt pēc tam, kad cilvēkam tas ir atklāts. Mēs gan esam šogad paaugstinājuši CD4 šūnu skaitu (proti, līmeni, kādā ārstēšanu uzsāk) no 350 uz 500, bet tik un tā tas nozīmē to, ka cilvēkam ir jākļūst mazliet slimākam, pirms viņu sāk ārstēt. Un daudzi cilvēki faktiski tajā laikā pazūd no ārsta aprites un nonāk pēc tam slimnīcā jau pavisam slimi. Tā ir primārā problēma HIV jautājumā, un es patiešām aicinu šo jautājumu atrisināt nākamā gada budžetā, lai Latvijā tas tā nebūtu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Igoram Pimenovam, otro reizi.

I.Pimenovs (SASKAŅA).

Redziet, kolēģi un arī Einār, nav tik traka pati likuma norma, kā tās interpretācija un izpilde, jo šī norma reducējas uz aizliegumiem, kuri īstenībā nozīmē daudz vairāk nekā atļaujas, kuras varbūt... vai veicinājumi, aicinājumi, kuri ir iekļauti šajā normā. (Dep. H.Abu Meri: “Tieši tā!”)

Bet par šo pieprasījumu. Es gribētu atgādināt, ka pieprasījumā nav runas par likuma normu, nav pat runas par to, vai biedrība “Papardes zieds” ir laba vai slikta. Pieprasījumā ir runa par to, vai valsts iestāde drīkst vai nedrīkst finansēt darbību, kas ir vērsta pret likuma normu... vai par likuma normu atcelšanu. Es gribu uzsvērt vēlreiz: valsts iestāde drīkst finansēt iniciatīvas, kas vērstas uz likuma normas atcelšanu.

Otrais jautājums: vai asociācija drīkst meklēt finansējumu no privātpersonām ārpus Latvijas, lai veiktu iekšzemē darbību, kas ir vērsta par labu likuma normas atcelšanai? Jā, asociācija drīkst meklēt naudu ārpus Latvijas! Un privātpersonas finansējums tādai darbībai Latvijā nav iejaukšanās Latvijas iekšzemes lietās. Privātpersonas... Tā nav valsts darbība, tā ir privātpersonas aktivitāte.

Par Dombravas kunga repliku. Deputātam Dombravam ir kaila patiesība: starp sociālismu un liberālismu ir īsa saikne. Sociālisms beidzas tur un tad, kur un kad beidzas brīvība. Tāpēc sociāldemokrāti vienmēr ir bijuši, ir un būs pret jebkuru mēģinājumu sašaurināt brīvības izpausmes. Un te nav nekādas pretrunas. (Starpsaucieni.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ingunai Rībenai, otro reizi.

I.Rībena (VL-TB/LNNK).

Godājamie kolēģi! Politiķu amoralitāte ir vismaz divējāda. Ja kāds politiķis pats melo un zog... Vai tas ir neārstējami? Ej nu sazini... ja būtu zināms kāds izveseļošanās gadījums... Bet ir pavisam citāda amoralitāte: tie, kas tīšām un mērķtiecīgi grauj mūsu tautas morālās identitātes pamatus. Viņi paši ir infekcija. Viņi grib izraisīt tādu garīgu imunitātes deficīta sindromu, lai tauta vairs nepretotos pati savai bojāejai. Un mēs, tā dēvētie tradicionālo vērtību aizstāvji, pārstāvam tautas imunitātes funkciju - mūsu tautas gribu dzīvot un pastāvēt, saglabājot savu nacionālo, morālo un reliģisko identitāti.

Un kā arhitekte es jums varu teikt: ja neievēro fizikas likumus, tad tas noved pie ēkas sabrukšanas. Bet, ja neievēro garīgos un morāles likumus, tad tas noved pie valsts sabrukuma.

Tas arī novēlējums nākamajam Saeimas sasaukumam.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Kārlim Seržantam, otro reizi. (Dep. A.Kaimiņš: “Kārli, lūdzu, parādi!”)

K.Seržants (ZZS).

Ātrumā iepriekš nepateicu, bet es aicinu šo diskusiju par to, vai sabiedriskā organizācija drīkst saņemt līdzekļus no ārzemēm ar mērķi mainīt kaut ko suverēnas valsts likumos, atcerēties tanī brīdī, kad mēs konstatēsim, ka, piemēram, ar SASKAŅU saistītas sabiedriskās organizācijas saņem naudu no ārzemēm, lai mainītu, piemēram, likumu par valsts valodu vai likumu par krievu valodas, pieņemsim, izņemšanu no skolām un tamlīdzīgi. (Dep. V.Spolītis: “Pavisam cits mērķis!”) Tad mēs arī nāksim šeit un teiksim, ka tās ir šo sabiedrisko organizāciju tiesības, vai ne, VIENOTĪBA? (Dep. H.Abu Meri: “Šausmas!”)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aleksejam Loskutovam.

A.Loskutovs (VIENOTĪBA).

Cienījamais Prezidij! Kolēģi! Mani vienmēr fascinē apelēšana pie tā, ka tauta ir vārga un vārīga. Rībenas kundze, jūs esat kultūras cilvēks, es nopietni tā uzskatu... Vai jums ir zināms jēdziens “nerātnās dainas”? Nerātnās dainas ir Latvijas kultūras mantojuma neatņemama sastāvdaļa. (Dep. I.Rībena: “Tas ir zināms visiem!”) Latvieši par seksu runājuši jau tad, kad mūsu vecvecāki vēl nebija piedzimuši! Un atklāta runāšana par seksu bija intīmas seksuālās audzināšanas sastāvdaļa. (Dep. I.Rībena: “Bet to nemācīja bērniem 5.klasē!”) Atklāta runāšana pasargā cilvēkus no stulbām situācijām, pasargā no veneriskām slimībām, un spēja atklāti runāt mūsdienu apstākļos, kad informācijas vilnis gāžas pāri bērnu galvām, - tas ir milzīgs organizācijas “Papardes zieds” nopelns. No sirds atbalstu tās darbību, kas vērsta uz to, lai mūsu bērni būtu dzīvi un veseli.

Tāpēc aicinu noraidīt šo pieprasījumu. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Hosamam Abu Meri.

H.Abu Meri (VIENOTĪBA).

Kolēģi! Tiešām interesanta diskusija. (Starpsauciens: “Pilnmēness naktī!”) Un es mēģināju nerunāt visu laiku, bet jūs gribējāt laikam, lai es... es pateikšu katram jums kaut ko. (Smiekli.)

Tā, mīļie kolēģi! No kurienes visi mēs vispār ieradāmies fizioloģiski - no debesīm vai caur dzemdi? (Starpsaucieni.) No kurienes? Ar parašūtu? Nē, ne ar parašūtu tikām uz zemes. Nē! Katram ir sava mamma, un mēs visi esam nākuši no vienas konkrētas vietas, kuras anatomiskais nosaukums ir dzemde (ja jūs nezināt to latviešu valodā).

Otrs jautājums. Šeit es nenāku tagad aizstāvēt konkrēto NVO. Es nāku pateikt tikai pēc loģikas. Mēs dzīvojam demokrātiskā valstī. Mēs dzīvojam... Visi tā runā - gan Stepaņenko kundze, gan VIENOTĪBA, gan Seržants, gan arī Dombrava -, ka mēs gribam uzklausīt NVO. (Dep. M.Šics māj ar rokām.) Arī Šics to runā. Tas nozīmē, ka mēs visi domājam par vienu mērķi - nevalstiskajām organizācijām ir tiesības iesniegt savu redzējumu pie jebkura likumprojekta. Tām ir tiesības nākt un runāt ar atsevišķiem deputātiem par savām domām, tāpat kā nāk pie mums arī ārpus NVO... tādas asociācijas, kas atbalsta alkoholu, atbalsta cigaretes... Atbalstu skolotājiem, atbalstu ārstiem... Un mēs visas, visas šīs organizācijas uzklausījām. A kāpēc šo konkrēto organizāciju nedrīkst uzklausīt un nedrīkst diskutēt par ļoti svarīgu lietu - par veselību? Šeit negribu... Mani neinteresē - Sorosa vai Norvēģijas nauda, vai Eiropas Savienības nauda. Mani neinteresē jautājums, vai ir drošība, jo mums ir drošības iestāde, kas izmeklē, no kurienes kurš santīms ienāk Latvijas Republikā. Tā saistīt šo jautājumu ar drošību, nacionālo drošību, - tās ir muļķības.

Un vēl viena lieta, ko jūs darāt šobrīd, kolēģi, - jūs samazināt šīs Saeimas un vispār Saeimas prestižu, kad jūs nākat tribīnē un sakāt, ka tāda nauda kā 10 tūkstoši eiro, kas nāk no kaut kurienes, var ietekmēt jūsu balsojumu un var ietekmēt... un var arī nopirkt jūs! (Aplausi. Dep. L.Čigāne: “Pareizi!”) Mēs esam... mēs šeit esam, lai viņi nopirktu mūs?! (Aplausi.) Jūs samazināt šīs Saeimas un vispār Saeimas vērtību!

Šeit ir kauns par cilvēku, kas runā un atļauj, lai publiski... ka mēs esam tik viegli nopērkami deputāti! Un katru organizāciju un katru cilvēku var ietekmēt mūsu balsojums... VIENOTĪBA tāda nav, bet ir šeit tādi. Ir šeit tādi!

Es aicinu neatbalstīt šito. (Starpsauciens: “Jā!” Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Līgai Kozlovskai.

L.Kozlovska (ZZS).

Labdien, cienījamie kolēģi! Demokrātija. Demokrātija Saeimā droši vien var būt, balsojot “par” vai “pret” pieprasījumu. Un tā ir mūsu katra izvēle, kā mēs šo jautājumu saprotam.

Es gribu tikai teikt īsu komentāru saistībā ar Cilinska kungu. Cilinska kungs izteica vienu apgalvojumu, kas savā ziņā nav patiess. Ministru kabinetā ir pieņemti un apstiprināti noteikumi HIV un AIDS pacientu ārstēšanai neatkarīgi no T limfocītu skaita. Tie ir apstiprināti no 1.oktobra - tieši tāpat kā visās citās Eiropas Savienības valstīs.

Un tas ir precizējums, bet tas ir ļoti svarīgs vēstījums visiem mūsu Latvijas iedzīvotājiem.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Artusam Kaimiņam.

A.Kaimiņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Vai jums pašiem nav kauna... ar ko jūs šobrīd nodarbojaties? Nav kauna, ne? Desmit un 18 minūtes! Nu, lūdzu, paklusējiet!

Respektīvi, šobrīd Latvijā jūsu tukšās muldēšanas dēļ (Dep. L.Čigāne: “Tikai tāpēc, ka tu to nesaproti, tas nenozīmē, ka tas ir nevajadzīgi!”), kur vieni runā par to, kur viņi strādās pēc tam, kad nestrādās Saeimā, kur stāsta par to, kur viens ir ielicis kaut kādā veidā savu naudu, vai cits stāsta par to, no kurienes bērni nāk. (Dep. A.Loskutovs: “Par jautājumu!”) A izrādās (Dep. A.Loskutovs: “Par jautājumu!”) - viņi nāk no dzemdes... Jūs reāli par to runājat šeit, no Saeimas tribīnes, jau stundu un 18 minūtes. Jums valstī vairs nav reālu problēmu? Vairs nav reālu problēmu? Šodien par 42 tūkstošiem eiro stundas laikā! OIK afēras dēļ, ko pieļāvusi ir gan VIENOTĪBA, Hosam, kad tu vēl tur nebiji, paldies Dievam, gan ZZS, gan arī Nacionālā apvienība. (Dep. V.Spolītis: “Nemelo! Par pieprasījumu!”) 42 tūkstoši eiro katru stundu tiek nozagti Latvijas valstij OIK afēras rezultātā, un jūs te vienkārši muldat par kaut kādām pilnīgi neaktuālām problēmām! (Dep. L.Čigāne: “Aktuālas! Kur tavi bērni?”) Jums aktuālu problēmu vairs nav? (Starpsaucieni: “Tev pašam bērnu nav, tāpēc arī nesaproti!”; “Kur tavi bērni?”)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ringoldam Balodim.

R.Balodis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labdien, cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Tiešām (Starpsauciens: “Cik tev bērnu?”), tuvojas Saeimas vēlēšanas, ir pilnmēness, un to visu var šeit just.

Es gribētu ko runāt? Pieprasījums... Es par šo pieprasījumu varu runāt no trim aspektiem, jo tos trīs aspektus te saskatu.

Pirmkārt. Ir ārvalstu nauda, ir “Papardes zieda” aktivitātes skolās. Par to, es domāju, Rībenas kundze ļoti labi un pamatoti visu izstāstīja. Un es gribētu, pirmkārt, par pieprasījumiem pateikt... un Saeimas kārtības rulli. Es jau to esmu agrāk arī minējis. Ka nu labi nav... ka automātiski, koalīcijā esot, pieprasījumi ir jānoraida, jo faktiski nedarbojas tāds būtisks satversmisks princips. Ir jādomā par šiem koalīcijas līgumiem, ko tur rakstīt, ko ne. Vai arī jālabo Satversme un Saeimas kārtības rullis. Tas būtu viens.

Otrkārt. Būdams ilgus gadus Nacionālās drošības komisijā, tāpat kā Kārlis Seržants, tāpat kā Ruka kungs, Lībiņas-Egneres kundze, kas nesen sāka strādāt... lasot dažādus materiālus, par kuriem es stāstīt, protams, nevaru, jo tie ir valsts noslēpums, sevišķi slepeni... Es esmu aizdomājies par ārvalstu naudas ienākšanu Latvijā un... ziniet, man liekas, ka varbūt nevajag tik radikāli sekot šim jautājumam, kā to darīja Ungārijā Orbāns. Bet ir jādomā par šīs naudas kontroli un ierobežošanu, un es domāju, ka šeit tas īsti nenotiek.

Es savā laikā no savas pieredzes... kad biju Reliģisko lietu pārvaldes priekšnieks, tolaik, pirms kādiem 20 gadiem... bija pienākums Reliģisko lietu pārvaldei atļaut vai neatļaut kādas humānās kravas ievešanu. Un tad, ņemot vērā, ka viena organizācija pārkāpa likumu, es neatļāvu kādas kravas ievešanu Latvijā. Beigās pie manis nāca cilvēki no vēstniecības, nāca attiecīgās organizācijas vadītājs. Izrādās - hops! -, es biju netīšām nobremzējis veselas Baznīcas ienākšanu Latvijā! Un tā baznīca atrodas, starp citu, pie Mēbeļu nama. Katrs var garām braukt, tā tur pasen atrodas. Un tāpēc, es domāju, šīm lietām tiešām ir jāseko līdzi.

Mēs to nedarām! Tas faktiski ir neizdarīts mājasdarbs, tāpat kā čekas maisi, ko mēs neesam atvēruši. Čekas maisus, es domāju, mēs atvērsim. Ja Raimonds Vējonis tos, protams, neatgriezīs atpakaļ. Es ceru, ka ne. Bet tad šī lieta paliek neizdarīts mājasdarbs, kas saistās, Hosam, ar nacionālo drošību, kā tu pilnīgi pareizi izdomāji. Par bērniem tu labāk zini, no kurienes viņi nāk. (Dep. H.Abu Meri: “Tu arī zini, visticamāk! Par bērniem!”) Nu ja. Bet, par nacionālo drošību runājot, šis jautājums... šīs ārzemju naudas ienākšana Latvijā ir nacionālās drošības jautājums. Un tas ir... Tu pļāpāji ar Upenieku un nedzirdēji, par ko ir runa.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Romualdam Ražukam. (Starpsauciens: “Varbūt pietiek?”)

R.Ražuks (VIENOTĪBA).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Šodien mēs esam bezprecedenta gadījuma liecinieki. Saeimas likumdevēju... atsevišķi pārstāvji uzbrūk sabiedriskajam sektoram. Tas ir kaut kas... līdz šim nav bijis, nav dzirdēts, un es domāju, jūs visi ļoti labi atceraties, ka vadošā valsts ar šādu praksi ir Krievija, kur sabiedriskās organizācijas, kam ir finansējums no ārvalstīm, tiek pasludinātas par valsts ienaidnieku un iznīcinātas. Tā ka tas ir tik aplami, ka par to tiešām nevajadzētu pārāk gari šeit runāt. (Starpsauciens: “Tad nerunā!”) Tas pēc būtības ir noraidāms kā pretdabisks un mūsu godu neceļošs.

Tālāk. Strādājot Sabiedrības veselības apakškomisijā, mēs visu laiku saskaramies ar problēmu, kā vērsties pie mūsu jauniešiem, kā viņiem izskaidrot. Par to runāja arī Latvijas ginekologu asociācija, kas teica: pašreiz tā saucamo liekulīgo tikumības grozījumu dēļ pietiek vienam no 100 vecākiem iebļauties, ka to nevajag darīt, un skolu administrācija nodreb, nobīstas un neļauj runāt ar jauniešiem par to, kas pasargātu viņu veselību un dzīvību.

Tā saucamie tikumības grozījumi tiks atcelti. Tas ir tikai laika jautājums. Bet jautājums ir par to, ar cik jauniešu veselību un dzīvību par to tiks samaksāts? (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Šimfas kundze, vai jums debatēm pietiks ar piecām sešām minūtēm? (Dep. A.Bērziņš: “Tad turpināsim pēc pārtraukuma! Malači!”) Paldies.

Turpinām debates.

Vārds deputātei Silvijai Šimfai.

S.Šimfa (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Kolēģi! Man pietiks ar laiku līdz pusdienlaikam.

Es gribu jums pateikt arī savas domas.

Mani uzrunāja tas, ko teica kolēģis Kaimiņš. Es viņam kategoriski nepiekrītu, jo tas, ko mēs šeit darām šīs stundas laikā, nav tukša muldēšana un tā nav sabiedrībai neaktuāla problēma. Mēs visi zinām, ka sabiedrībai tā ir ļoti aktuāla problēma - šī dzīvības kultūra un nāves kultūra. Pašlaik sabiedrībā notiek ļoti krasa noslāņošanās un šī attieksmes precizēšana - par ko tu iestājies šajā dzīvē? Par ko tu iestājies savā dzīvē, savu bērnu dzīvē, sabiedrības dzīvē? Vai tu iestājies par dzīvības kultūru vai par nāves kultūru? Es gribu teikt: kad ir nodalītas šīs lietas - garīgā lieta nodalīta no materiālās lietas -, tad... Īstenībā ļoti ātri mēs varam nonākt... pat nemanot mēs varam aiziet nāves kultūras, nevis dzīvības kultūras virzienā. Un tāpēc ļoti aktuāli ir tas, ka mēs vismaz šeit, Saeimā... Sabiedrība diskutē, bet... Mēs vismaz šeit, Saeimā, par to runājam. Un kāpēc mēs tik daudz šeit runājam? Tāpēc, ka mums vienkārši nav iespējas citur un citādā veidā apmainīties ar viedokļiem šajā - visaugstākajā - līmenī, jo mums ir šī pieprasījumu noraidīšanas tradīcija vai vienošanās (es nezinu, kā to pateikt). Es uzskatu, ka daudz citādāk mēs varētu risināt šos jautājumus mūsu sabiedrībā, ja šie pieprasījumi tiešām nonāktu pie izpildvaras. Es domāju, ka koalīcijai nevajadzētu saudzēt savu izpildvaru, tā ir vājuma pazīme. Es domāju, ka stipra koalīcija, stipra vara izturēsies tādā veidā, ka ļaus arī runāt, darboties, diskutēt, cīnīties savai izpildvarai. Ja šis pieprasījums nonāktu pie Ministru prezidenta, tad tas būtu signāls Ministru prezidentam, ka tas ir aktuāls jautājums, kas nodarbina gan sabiedrību, gan politiķus. Viņam būtu nepieciešams runāt ar saviem ministriem, uzdot viņiem šos jautājumus, vaicāt atbildes. Ministru kabinetā notiktu diskusija ministru starpā un būtu saruna ne tikai par materiālām lietām, bet arī par garīgām lietām, kuras galu galā veido šo materiālo pasauli. Tagad viņi ir norobežoti no tā. Viņiem neviens neprasa. Viņi var savā vidū, savā starpā izlemt, kas ir svarīgi un kas nav svarīgi.

Es neapšaubu, ka viņi izvēlas aktuālus jautājumus un runā par tiem. Bet tie jautājumi, par kuriem mēs šeit runājam un kuri mums kā tautas priekšstāvjiem ir svarīgi, šādā veidā atraidot pieprasījumus, līdz viņiem nenonāk, un diskusija nenotiek. Un tas, manuprāt, ir ļoti bīstami un ļoti nepareizi. Un tas ir galvenais... viens no... nevar teikt - galvenais vai negalvenais... viens no iemesliem arī šai mūsu demokrātijas ievainojamībai, nepilnībai, kura būtu jānovērš. Es ceru, ka varbūt nākamajā sasaukumā Saeima to novērsīs.

Es aicinu tomēr atbalstīt šo pieprasījumu - kaut vai tāpēc, ka pieprasījumam ir jānonāk pie tā adresāta.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Jūlijas Stepaņenko, Ingunas Sudrabas, Aivara Meijas, Mihaila Zemļinska, Ivana Ribakova, Vladimira Nikonova, Jāņa Ādamsona, Zentas Tretjakas, Igora Zujeva, Artūra Rubika un Romana Miloslavska pieprasījumu Ministru prezidentam Mārim Kučinskim “Par Sabiedrības integrācijas fonda un Open society foundations finansētajiem biedrības “Papardes Zieds” interešu aizstāvības pasākumiem Izglītības likuma 10.¹ panta atcelšanai””! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 23, pret - 43, atturas - 11. Pieprasījums ir noraidīts.

Godātie kolēģi! Ir iesniegtas izmaiņas sēdes darba kārtībā.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija lūdz tās izstrādāto likumprojektu “Grozījumi Reliģisko organizāciju likumā” izskatīt pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija lūdz pirmajā lasījumā izskatīt komisijas izstrādāto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu”” bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz komisijas izstrādāto likumprojektu “Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā” izskatīt pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu reģistrācijas režīmu!

Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam.

S.Dolgopolovs (SASKAŅA).

Cienījamie kolēģi! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēde notiks pēc piecām minūtēm komisijas telpās.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds paziņojumam deputātam Augustam Brigmanim.

A.Brigmanis (ZZS).

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēde notiks tūlīt - mums blakus, Sarkanajā zālē.

Sēdes vadītāja. Vārds Saeimas sekretāra biedram Gunāram Kūtrim reģistrācijas rezultātiem.

G.Kūtris (12.Saeimas sekretāra biedrs).

Cienījamie kolēģi! Šobrīd nav reģistrējušies: Boriss Cilevičs, Raivis Dzintars, Jeļena Lazareva, Romāns Mežeckis... ir, Ināra Mūrniece... (Sēdes vadītāja: “Esmu!”) ir, Renārs Putniņš, Artis Rasmanis un Juris Vectirāns... ir.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 12.Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.

Sēdes vadītāja. Godātie deputāti! Aicinu ieņemt vietas Sēžu zālē! Turpinām Saeimas sēdi pēc pārtraukuma.

Darba kārtībā - likumprojektu izskatīšana.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām””, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāte Aija Barča.

A.Barča (ZZS).

Augsti godātā Saeimas priekšsēdētāja! Saeimas Prezidija locekļi! Cienījamās deputātes un godātie deputāti! Sociālo un darba lietu komisija likumprojektam “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām””, kuram parlaments noteica steidzamību, otrajam lasījumam ir saņēmusi sešus priekšlikumus.

1.priekšlikums. Deputāts Romāns Mežeckis ir aicinājis likumā iestrādāt jaunu pabalstu - vientuļajam pensionāram, kurš dzīvo viens. Nākamais mans pienākums ir paziņot par tiesībām saņemt pabalstu un... 3.pants - pabalsta lielums.

Sociālo un darba lietu komisija uzklausīja deputātu un šo priekšlikumu neatbalstīja tikai tāpēc, ka ļoti daudzas lietas vēl nav skaidras. Vai tiešām to vajag rakstīt likumā “Par valsts pensijām”? Vai varbūt tas būtu Valsts sociālo pabalstu likuma jautājums vai arī Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma jautājums?

Komisijā deputāti uzdeva jautājumus deputātam Romānam Mežecka kungam. Un komisijas vārdā mēs aicinām cienījamo deputātu piedalīties darba grupā 17.oktobrī pulksten 15.00, lai to visu izdiskutētu ļoti nopietni.

Priekšlikums netika atbalstīts tāpēc, ka ir vēl daudz jautājumu, daudz neskaidrību saistībā ar šo priekšlikumu. Tas ir jautājums, kas prasa ilgākas diskusijas. Bet nekādā gadījumā mēs neapšaubām to, ka Latvijā vientuļie pensionāri būtu īpaši atbalstāmi.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Romānam Mežeckim.

R.Mežeckis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Cienījamā Barčas kundze!

Par priekšlikuma būtību. Latvijas vientuļie pensionāri ir vismazāk aizsargātā sabiedrības grupa, un viņiem ir ļoti nepieciešams valsts atbalsts. Latvijas pamatlikumā ir rakstīts - Latvija ir sociāli atbildīga valsts.

Kā mēs zinām, pēdējā laikā ekonomika attīstās. Sociālajā budžetā ir izveidojies proficīts milzīgā apmērā, tāpēc valstij ir jāpilda savas saistības pret vismazāk nodrošinātajām sabiedrības grupām. Mans un bijušā tieslietu ministra Guntara Grīnvalda izstrādātais ierosinājums paredz to, ka ikviens Latvijas vientuļais pensionārs reizi gadā saņem no valsts pabalstu vismaz vienas minimālās pensijas apmērā, kas šobrīd ir 117 eiro.

Saņemšanas kritēriji ir ļoti vienkārši: cilvēks ir sasniedzis pensijas vecumu, saņem vecuma pensiju un dzīvo viens. Nekādi iesniegumi šādam cilvēkam nav jāraksta. Šī valsts palīdzība netiek aplikta ar nodokli.

Gribu jūs informēt, ka jau gadu šāda sistēma funkcionē Igaunijā un ka tur tā darbojas lieliski. To atbalsta gan visi Igaunijas politiķi, gan visa Igaunijas sabiedrība. Aktīva diskusija par tieši šādu modeli, tieši šāda modeļa ieviešanu šobrīd notiek Lietuvā.

Šie priekšlikumi praktiski neietekmē esošo pensiju sistēmu.

Igaunijā uzskata, ka jāpanāk, lai sabiedrības noslāņošanās mazinātos, jācīnās pret nabadzību. Viņi ir aprēķinājuši, ka vientuļo pensionāru dzīves līmenis ir daudz zemāks, salīdzinot ar citiem pensionāriem. Kad cilvēks paliek viens, viņa dzīves līmenis strauji samazinās. Igaunijā ir 90 tūkstoši vientuļo pensionāru, un 84 tūkstoši no viņiem, izņemot lielo pensiju saņēmējus, saņem šādu atbalstu. Igaunijā pensijas ir augstākas nekā Latvijā. Latvijas vientuļo pensionāru ikdiena ir vēl grūtāka. Viņiem šāds atbalsts ir ne mazāk vajadzīgs. Viņi to ir pelnījuši.

Aicinu atbalstīt manu priekšlikumu. 105 tūkstoši Latvijas cilvēku gaida jūsu pozitīvo balsojumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Aijai Barčai.

A.Barča (ZZS).

Mežecka kungs jau mani izaicināja, lai es sāku debatēt. Tad lai tā arī būtu, jo podziņu ta’ nospieda viņš!

Cienījamie kolēģi! Mežecka kungs šajā konkrētajā gadījumā nav pateicis vienu būtisku lietu - no kāda budžeta mēs maksāsim šo pabalstu. Tā ir ļoti nopietna lieta. Jo valsts sociālās apdrošināšanas sistēmā tas nav paredzēts. Tātad šīs izmaksas varētu būt no valsts pamatbudžeta. Un līdz ar to arī šodien, steidzamības kārtā izskatot grozījumus likumā “Par valsts pensijām”, cienījamie kolēģi, šādā izpildījumā priekšlikums nebūtu atbalstāms. Vienkārši tāpēc, ka, gatavojot nākamā gada un nākamo trīs gadu budžetu, mums ir jārēķinās, ka 13.Saeimā būs jauni kolēģi, un šodien neviens nevar pateikt, vai mēs šeit būsim vai nebūsim. Un līdz ar to mums jābūt maksimāli uzmanīgiem, ņemot vērā arī Fiskālās disciplīnas likuma normas.

Nākamais. Šeit stāv rakstīts, ka Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra reizi gadā valsts datubāzēs pārbauda, vai persona ir vientuļa. Redziet, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai līdz šai dienai tāda funkcija nekad nav bijusi uzticēta. To, vai persona dzīvo viena vai arī viņas dzīvesvietā ir deklarēta kāda cita persona, zina pēc taisnības tikai pašvaldība. Un ne velti, ziņojot komisijas vārdā, es runāju par diviem citiem likumiem, kas ir izpētes vērts, - vai šī ļoti labā un progresīvā Mežecka kunga izstrādātā norma un priekšlikumi nav Valsts sociālo pabalstu likuma vai arī Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma norma.

Vēl viena lieta, ko Mežecka kungs debatējot uzsvēra, ka šeit nav runa par visiem tiem senioriem, kuru pensijas ir ievērojami lielas. Līdz ar to arī tā būtu vienošanās, ko, manuprāt, mēs varam panākt, tikai sadarbojoties ar senioru organizācijām, un tas būtu viņu galavārds. Vai personām, kuras pašlaik saņem 1000, 2000 eiro vai lielāku pensiju, arī šāds atbalsts pienāktos? Šajā iesniegtajā priekšlikumā tas nav atrunāts. Es nekādā gadījumā neapšaubu personas, kuras saņem lielu vai pat ļoti lielu pensiju, un nekad neteikšu, ka, iespējams, viņas to nav nopelnījušas. Tātad šie cilvēki ir maksājuši lielus vai ļoti lielus nodokļus. Bet arī šī lieta ir izpētāma jautājumā par pabalstiem vientuļajiem pensionāriem.

Nākamais jautājums, kas ir ļoti būtisks. Mežecka kungs ar savu komandu, kas izstrādāja šo priekšlikumu, ir noteicis, ka šādu pabalstu izmaksā vienu reizi gadā - līdz 1.jūnijam. Bet, cienījamie kolēģi, mums jāņem vērā, ka senioriem visgrūtāk izdzīvot un nomaksāt visu veidu komunālos pakalpojumus ir ziemas periodā. Un tādēļ Latvijā pašvaldības, seniorus atbalstot... maksājot dzīvokļa pabalstu, domā par rudens, ziemas un pavasara periodu. Lai vai kā, Sociālo un darba lietu komisijā, izskatot šo priekšlikumu, mēs neteicām absolūtu nē. Mēs vienkārši norādījām iesniedzējam šos iespējamos riskus, par kuriem es šodien jums stāstu, kolēģi, un aicinājām arī Mežecka kungu piedalīties darba grupās un palīdzēt kopīgiem spēkiem izstrādāt šos priekšlikumus atbilstošos likumos un atbilstošā tekstā. Šodien iesniegtais priekšlikums neatbilst kvalitātei.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Romānam Mežeckim, otro reizi.

R.Mežeckis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Paldies Barčas kundzei par iejūtības pilnajiem vārdiem! Es to nesaku ar ironiju. Es ar cieņu izturos pret viņu. Un es gribu teikt, ka komisijas sēdē - komisijas vadītāja, manuprāt, pareizi vadīja sēdi! - balsojums bija četri pret pieci un tikai tāds neliels mirklis mainīja šī balsojuma rezultātu. Bet - bet! - gribu teikt tā: sākumā biju nedaudz vīlies šajā balsojumā. Pirmajā brīdī man pat bija doma - varbūt sabiedrība gribēs dzirdēt šo piecu cilvēku uzvārdus, kuri balsoja pret 105 tūkstošiem pensionāru? (Starpsaucieni.) Pagaidiet, pagaidiet! Bet tad... Bet tad, ja mēs turpinām šo domu, - varbūt varēja pasūtīt radioklipus un iepazīstināt sabiedrību plašāk? Un es gribētu teikt... es gribu teikt, ka vēlētāji noteikti novērtētu šo balsojumu. Bet pēc tam es padomāju un sapratu, ka man nav taisnība. Ka man nav taisnība! Ka tā komisijas pozīcija bija pietiekami izsvērta un galu galā galvenais arguments bija tas, ka varbūt tiešām šis likums nav tas, kurā vajadzētu to risināt. Tieši tā!

Protams, bija daži argumenti, kas bija nedaudz komiski, kā, piemēram, par to, ka pašvaldībām... būtu jāiesaista pašvaldības šajā gadījumā. Nu, pasakiet, vai tad mazās pašvaldībās... mazajās pašvaldībās dzīvojošie pensionāri ir sliktāki par tiem, kuri dzīvo lielajās, bagātajās? Labi, es šeit... Runāsim par labo, nerunāsim par negācijām! Bet es gribu pateikt tā: šo kļūdu var labot. Un šodien šeit ir savākti paraksti, un mēs iesniegsim tūlīt pēc šī balsojuma, ja tas būs nepieciešams, Valsts sociālo pabalstu likumā grozījumus ar daudz labāk izstrādātiem priekšlikumiem, un ja ne šajā, tad nākamajā Saeimā šis lēmums tiks pieņemts.

Sēdes vadītāja. Mežecka kungs, jūsu runas laiks beidzies! (Uz tablo parādās, ka dep. A.Barča pieteikusies debatēm.)

Mežecka kungs, man kā sēdes vadītājai jums jāvaicā: vai jūs pieteicāties debatēs Aijas Barčas vietā?

R.Mežeckis. Nē. (Dep. A.Barča: “Tā viņš dara! Otro reizi!”)

Sēdes vadītāja. Nē. Mežecka kungs, es aicinu jūs apzināties, ka jūs esat deputāts Romāns Mežeckis. (Starpsauciens: “Spaida pogas runājot!”) Tikai un vienīgi deputāts Romāns Mežeckis.

Kolēģi! Lūdzu, nepiesakiet debatēs savus kolēģus! Viņi paši ir spējīgi to izdarīt tad, kad viņiem ir, ko teikt.

Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

A.Barča. Cienījamie kolēģi deputāti! Komisijas vārdā es aicinu šādā tekstā šo Romāna Mežecka priekšlikumu neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - deputāta Mežecka iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 25, pret - 13, atturas - 44. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Barča. 2. - Latvijas Reģionu apvienības frakcijas priekšlikums. Komisijas sēdē tas netika atbalstīts, jo spēkā ir īpašs likums par 1991.gada barikāžu dalībniekiem un komisija oktobrī skatīs īpašā, speciālā, likuma izpildes gaitu.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Mārtiņam Šicam.

M.Šics (LRA).

Iepriekšējais priekšlikums bija saistīts ar citu likumu (un es arī esmu starp tiem, kas parakstīja jaunos labojumus), taču šis Latvijas Reģionu apvienības frakcijas priekšlikums iekļaut 1991.gada barikāžu dalībniekus to pensionāru sarakstā, kuriem katru gadu reizi gadā, ņemot vērā faktisko patēriņa cenu indeksu un iemaksu algas, tiek veikts ikgadējais pensijas pārrēķins... Un tas nav korekti, un mēs speciāli runājam par to, ka neatkarīgi no tā, vai viņš ir strādājis vairāk vai mazāk, atkarībā no veikto pensiju fondu iemaksām visiem reizi gadā tiek veikts pārrēķins. Šī ir īpaša grupa, līdzvērtīgi kā politiski represētie, kuri kļuvuši mazumā, kā černobilieši, kuri gandrīz par tūkstoš cilvēkiem gadā samazinās mūsu vidū... Tie ir cilvēki, pateicoties kuriem mēs šodien sēžam šajā zālē, pateicoties kuriem mēs esam brīva valsts. Tie ir tie, kas brauca no laukiem, no reģioniem, dzīvoja Rīgā pie ugunskuriem un sargāja Saeimu. Viņi ir pelnījuši šo atbalstu un ikgadējo pensijas indeksāciju neatkarīgi no pensijas apmēra.

Un tādēļ es lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu, jo tā būtu mūsu nodeva tiem, pateicoties kuriem mēs esam... Pagaidām viņi ir apbalvoti tikai ar to, ka dzīvo brīvā Latvijā.

Viss, lai to varētu realizēt, ir sakārtots: ir pieņemts likums par statusa noteikšanu, ir pieņemti attiecīgi Ministru kabineta noteikumi, ir sakārtota apliecību izsniegšanas kārtība, ir iespējams nodrošināt informācijas apmaiņu ar Valsts sociālās apdrošināšanas fondu. Faktiski tagad ir tikai politisks lēmums: vai mēs tiešām gribam vai negribam? Un es aicinu visus atbalstīt ar pensiju indeksāciju šo īpašo, Latvijas neatkarībai svarīgo, grupu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Romualdam Ražukam.

R.Ražuks (VIENOTĪBA).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Tabulā ir rakstīts: komisijā šis priekšlikums nav atbalstīts. Taču īstenībā attieksme nebija noraidoša. Komisijas vairākums ar izpratni redzēja, ka šis ir tas ceļš, kā tagad mēs pie pašvaldību iespējām sniegt barikāžu dalībniekiem atbalstu varētu piesliet arī valsts pienākumu viņus cienīt un sniegt viņiem atbalstu. Man kā barikāžu dalībnieka statusa likuma autoram tiešām tas ir ļoti liels gandarījums. Un Šica kungam es varu pateikt tikai lielu paldies.

Bet šī platforma, šis likumprojekts, ko mēs izskatām divos lasījumos, steidzamības kārtībā, nav piemērots šim priekšlikumam, kurš ir tikai sācis savu ceļu. Tā ir sākotnējā redakcija. Komisijas sēdē izskanēja jautājumi: “Un kas tad būs ar pamatlikumu par barikāžu dalībnieka statusu? Tur arī jābūt grozījumiem, jo par pašvaldībām tur ierakstīts!” Tātad jāizstrādā arī šī likuma grozījumi. Vēl bija jautājumi... Pārskatīsim visas pensijas. Bet tad sanāk, ka pensijas palielināšana barikāžu dalībniekam būs atkarīga nevis no tā fakta, vai viņš tur piedalījās vai ne, bet no tā, cik liela viņam pensija, jo tā i būs... tiem, kam ir lielās pensijas; kam mazās pensijas, tur tas pielikums būs krietni, krietni mazāks.

Un tāpēc komisija lēma, ka jau nākamajā nedēļā mēs izskatīsim šo jautājumu, to neatmetot un nenoraidot... runājot par barikāžu dalībnieka statusa likuma izpildes gaitu... arī šo ceļu, kā valsti piesaistīt barikāžu dalībnieka statusam. Mēs uzaicināsim uz sēdi barikāžu dalībnieku veterānu biedrības, jo ir nepieciešams viņu viedoklis, kā sociāli... un pēc nopelniem, taisnīgi attīstīt šo priekšlikumu.

Tā ka priekšlikums nav aizmirsts, nav noraidīts. Vienkārši šis likumprojekts, ko mēs izskatām steidzamības kārtībā divos lasījumos, nedod laiku, lai to izstrādātu līdz galam. Tāpēc es aicinu šodien atturēties no šī priekšlikuma atbalstīšanas.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Silvijai Šimfai.

S.Šimfa (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Mēs pašlaik skatām speciālo un galveno likumu pensiju jomā - likumu “Par valsts pensijām”. Šajā likumā ir noteiktas trīs grupas, kurām ir īpašs statuss, trīs pensionāru grupas: I grupas invalīdi, černobilieši (es atļaušos tā saīsināti teikt) un politiski represētie. Mūsu priekšlikums, Latvijas Reģionu apvienības frakcijas priekšlikums, ir papildināt šo grupu, īpašo pensionāru grupu, ar ceturto grupu - 1991.gada barikāžu dalībnieki. Un es neredzu šeit sasaisti ar to, ka vispirms būtu jāiestrādā likumā “Par 1991.gada barikāžu dalībnieka statusu”... Tur, protams, acīmredzot ir jāiestrādā, lai būtu sasaiste ar likumiem, bet ir svarīgi iestrādāt šeit... atzīt šo grupu kā īpašu grupu, īpašu pensionāru grupu, un iestrādāt to tieši šajā likumā, un beidzot pāriet no vārdiem pie darbiem, lai mēs tiešām... lai mūsu valsts tiešām novērtētu šo cilvēku ieguldījumu Latvijas neatkarības atjaunošanā.

Ja mēs paskatāmies vēsturē, tad redzam, ka asiņainas cīņas, brīvības cīņas, ir bijušas 1918.gadā, 1919.gadā. Ļoti asiņainas cīņas! Šo cilvēku vairs nav starp mums. Viņiem jau pensiju maksā tur, debesīs, un mēs par viņiem nediskutējam. Bet mums ir vēl viena cilvēku grupa - tie, kas tādā pašā izšķirošā cīņā piedalījās Latvijas neatkarības atjaunošanā. Un tie ir barikāžu dalībnieki.

Jā, šī cīņa nebija tik asiņaina kā tā, kas bija pirmās Latvijas laikā. Un, paldies Dievam, ka nebija tik asiņaina. Ir tikai nedaudzi bojāgājušie, un viņu piemiņu mēs godinām. Bet ir dzīvi palikušie, kuriem būtu nepieciešama šī valsts atzinība - novērtējums par viņu ieguldījumu šajās lietās. Paturiet prātā to, ka toreiz, 1991.gada ziemā, neviens nezināja, kas notiks nākamajā minūtē! Tagad mēs no 27 gadu attāluma varam gudri spriedelēt, un tagad mums var likties: nu ko tad viņi tur īpašu izdarīja? Aizbrauca uz Rīgu, pasēdēja pie ugunskuriem, padziedāja dziesmas, ieēda sviestmaizītes. Nu, tāds neliels tusiņš, vai ne? Bet tā uzskatīt - tas ir absurds, pilnīgākais absurds! Saprotiet, ka tajā brīdī neviens nezināja, kas notiks nākamajā mirklī!

Es organizēju Jēkabpils rajonā un pilsētā šos barikāžu dalībniekus, kas brauca aizstāvēt Rīgu, pirmām kārtām Rīgu. Es pavadīju katru autobusu ceļā uz Rīgu. Un es nezināju, uz ko es cilvēkus pavadu.

Bet vienā no izšķirīgajām naktīm... Un es nevarēju būt ar viņiem kopā tur visu laiku, pastāvīgi, es tikai brīdi pa brīdim turp aizbraucu, lai aprunātos, uzzinātu viņu vajadzības un uzturētu viņu garu, un iznāca tā, ka tajā izšķirošajā naktī es biju pie saviem jēkabpiliešiem Zaķusalā - pie televīzijas torņa. Un tur bija rakstniece Lūcija Ķuzāne, tur bija slimnīcas galvenais ārsts Antons Zvīdris, tur bija kultūras darbinieki, tur bija skolotāji, tur bija zemnieki... tur bija visu, visu profesiju pārstāvji. Un mūs visus noinstruēja, ka ir iespējams, ka tuvākās stundas laikā no Daugavas puses būs uzbrukums televīzijas tornim. Un pateica cilvēkiem, kas ir jādara tajā brīdī. Un jūs domājat - kāds paņēma savas pendelītes un gāja projām no turienes? Viņi bija gatavi tur stāvēt un tur krist, bet ne soli nedoties atpakaļ! Es domāju, ka tas mums ir jāatceras un jānovērtē, arī tajā situācijā, kad mēs esam nabadzīgi, mums ir budžeta problēmas un tā tālāk. Bet šo cilvēku nav simtiem tūkstošu! Tie ir daži desmiti tūkstoši cilvēku, turklāt viņi ir reģistrēti, viņi ir atzīmēti, visas lietas ir sakārtotas, kā kolēģis Šics jums stāstīja.

Nebūsim sīkumaini tādās lietās kā šis jautājums! Šeit patiešām reāli ir vajadzīga tikai politiskā griba - atzīt un novērtēt šos cilvēkus, pateikties šiem cilvēkiem. Ne tikai vārdos skandināt pateicību, ne tikai skaistus pasākumus rīkot, bet arī materiāli palīdzēt viņiem grūtā situācijā. Proti, palīdzēt caur šīm pensiju lietām.

Es aicinu atbalstīt priekšlikumu. (Starpsaucieni.)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

A.Barča. Daži vārdi komisijas vārdā.

Cienījamie kolēģi! Pēc šīm diskusijām tagad izklausās, ka 1991.gada barikāžu dalībniekiem, kuri saņem pensiju, pensijas netiek indeksētas. Tā tas nepavisam nav.

Tikai jautājums - kas ir rakstīts priekšlikumā? Pensiju indeksē neatkarīgi no tās apmēra. Bet likumā “Par valsts pensijām”... Un īpaši jau Šica kungs un Šimfas kundze, strādājot Sociālo un darba lietu komisijā visus šos gadus 12.sasaukuma laikā, ļoti labi zina un atceras šo diskusiju. Tātad jau gadiem ilgi politiski represētajām personām, I grupas invalīdiem un Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībniekiem indeksē visu pensiju neatkarīgi no tās apmēra. Pārējiem indeksē pensijas, nosakot 50 procentus no iepriekšējā gada valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām. Un šogad tie ir 382 eiro. Ja mēs vēlamies atbalstīt Latvijas Reģionu apvienības frakcijas priekšlikumu, tad mums ir jārēķinās... skaidri un gaiši tad iesniedzējiem vajadzēja pateikt, cik tas maksās. Diemžēl šādi aprēķini nav veikti un šādas uzziņas nav arī pieprasītas ne Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā, ne barikāžu dalībnieku nevalstiskajā organizācijā.

Cienījamie kolēģi! Arī šo jautājumu Sociālo un darba lietu komisija darba grupā ļoti nopietni izskatīs. Sliktākajā gadījumā, ja ir nepieciešams tādā... noteikt pārejas noteikumus šai 26.panta otrajai daļai... bet tādā gadījumā mūsu likumprojektu nevar izskatīt tūlīt, šodien. Sociālo un darba lietu komisijas deputāti atturējās šo priekšlikumu atbalstīt, skatot grozījumus likumā “Par valsts pensijām” steidzamības kārtībā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. - Latvijas Reģionu apvienības frakcijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 13, pret - 6, atturas - 71. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Barča. 3.priekšlikums, ko ir iesniedzis deputāts Imants Parādnieks, komisijas sēdē netika atbalstīts, pamatojoties uz to, ka likuma 12.panta otrā daļa, kas stājās spēkā 2012.gada 1.janvārī, ir devusi deleģējumu Ministru kabinetam. Un tādēļ Sociālo un darba lietu komisija deputāta Imanta Parādnieka labos - bez šaubām, labos un interesantos! - priekšlikumus pēc šīsdienas balsojuma nosūtīs vēstulē Ministru kabinetam, jo šodien, kolēģi, vecuma pensijas minimālo apmēru par katru pilnu darba stāža gadu nosaka Ministru kabinets. 12.panta otrā daļa.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Imantam Parādniekam.

I.Parādnieks (VL-TB/LNNK).

Labdien, cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Es jau pagājušajā sēdē izklāstīju pamatprincipu, kādu es redzu... kas būtu jāiekļauj grozījumos attiecībā uz minimālajām pensijām, un norādīju, ka šobrīd ir 24 tūkstoši pensionāru, kuri saņem pensiju zem 100 eiro. Norādīju arī uz to, ka tā persona, kura saņem minimālo pensiju... par darba stāžu 30 gadi... 83 eiro... viņai šis darba stāža gads tiek vērtēts vien ar 2,77 eiro, kas ir nepieņemami.

Ko es piedāvāju? Es piedāvāju noteikt par katru darba stāža gadu, lai tam būtu kāda vērtība un lai tas atspoguļotos arī pensijas apmērā. Kāds bija pieņēmums, no kura es dabūju šo ciparu? 2014.gadā Ministru kabinetā ir pieņemts minimālā ienākumu līmeņa koncepts. Diemžēl tas nav apstiprināts tālāk - augstākos normatīvajos aktos. Ir pieņemts tikai kā koncepts. Līdz ar to nevar atsaukties uz Ministru kabineta noteikumiem vai kā citādi. Bet šis minimālais ienākumu līmenis, kurš ir tiešām pats, pats minimums, ko katram cilvēkam vajadzētu nodrošināt, šobrīd ir aprēķināts 177 eiro apmērā. Pagājušajā gadā tie bija 169 eiro. Pieņemot, ka tāds pats pieaugums aptuveni varētu būt nākamajā gadā, es ņēmu šo aptuveno summu, kas varētu būt kādi 185 eiro, un sadalīju uz 25 gadiem. Kāpēc 25 gadi? Manuprāt, tas ir darba stāžs, kādu vajadzētu katram cilvēkam; vismaz šādu minimumu vajadzētu nostrādāt. Un tanī gadījumā, ja tas ir minimums... nu, varbūt citam ir sanācis mazāk, nu, Dievs ar viņu, tad arī pensija attiecīgi varētu būt mazāka, bet saskaņā ar šiem apsvērumiem tai vajadzētu sasniegt vismaz minimālo ienākumu līmeni. Nu, es pat nerunāju par 200 eiro; tas tagad te priekšvēlēšanu gaisotnē visiem tiek solīts, neskatoties ne uz kādiem darba stāžiem.

Manuprāt, tā ir ļoti taisnīga pieeja. Kā to precīzi iestrādāt likumā? Tas ir tehnikas jautājums. Vai to deleģēt tikai Ministru kabinetam? Manuprāt, nē. Bet ko mēs panāktu ar šāda veida grozījumiem? Ka persona, kurai ir 20 gadu darba stāžs un kura šobrīd saņem vien nedaudz vairāk par 70 eiro, saņemtu 150 eiro. Un persona ar 30 gadu darba stāžu, kura šobrīd saņem 83 eiro, saņemtu 225 eiro. Nu, vai tas nebūtu taisnīgi?

Un tagad, kad mēs Sociālo un darba lietu komisijā apspriežam šo priekšlikumu un, protams, runājam par fiskālo ietekmi, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras pārstāvji saka, ka tā summa varētu sasniegt pat 250 miljonus. Nu, es palūdzu... nevis palūdzu, bet mēs vienojāmies par to, ka tiks atsūtīti aprēķini. Ir pagājušas precīzi divas dienas, bet aprēķinu nav. Es vēlreiz pajautāju komisijas konsultantei, un viņa tagad nosūtīja vēlreiz... nosūtīja atgādinājumu. Aprēķini nav iedoti! Pēc maniem aprēķiniem, tie ir aptuveni 60 miljoni eiro. Protams, mums to nav. Bet tāpat mums nav arī - atbilstoši Finanšu ministrijas aplēsēm - to miljonu, kas uzrādīti šajā likumprojektā. Nu, ja mums nav vienu, tad varbūt nav arī otru... Nu, bet Dievs ar tiem! Nu, ja mēs gribam taisnīgumu nodrošināt, tad nodrošinām.

Iemesls, kāpēc es atsaucu šos savus priekšlikumus - 3. un 5.priekšlikumu -, ir arī tie apsvērumi, ka te ietver pārejas noteikumu, ka attiecīgie grozījumi stāsies spēkā ar nākamā gada 1.jūliju. Ir pietiekami laika, lai mēs līdz 1.aprīlim... Tas bija manos priekšlikumos rakstīts - ka ir jāizdod atbilstoši Ministru kabineta noteikumi. Ir pietiekami ilgs laiks, lai tiešām... (Starpsauciens: “Ja tu nebūsi nākamajā Saeimā?!”) lai nākamā Saeima pieņemtu šādu lēmumu. Un es ceru, ka virzīsies uz šādu principu.

Vienmēr mēs varam teikt, ka... Noteikti vajadzētu šo apjomu par katru darba stāža gadu noteikt lielāku, bet es izklāstīju savus apsvērumus, kurā gadījumā tiks nodrošināts vismaz absolūtais minimums personām ar daudzmaz cienīgu darba stāžu.

Es atsaucu savus priekšlikumus - 3. un 5.priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Tātad atsaukts 3. un 5.priekšlikums.

Mēs turpinām debates par priekšlikumu... Debates ir iespējamas arī tad, ja tas ir atsaukts.

Vārds deputātam Eināram Cilinskim.

E.Cilinskis (VL-TB/LNNK).

Godātā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godājamie deputāti! Protams, ikviens priekšlikums, kas palielina pensijas, vienalga, kurai kategorijai, ir pēc būtības atbalstāms. Tomēr atbalstīt to līdz galam (un jo īpaši - steidzamā likumā) var tad, kad priekšlikums ir pilnībā juridiski noformēts, un arī tad, kad tam ir nepieciešamie finanšu resursi. Un ir diemžēl tā problēma, kura šodien ir ar visiem iesniegtajiem priekšlikumiem, - ka finanšu resursu tam nav.

Īstenībā tas, ko Parādnieka kungs minēja, ir ļoti svarīgs jautājums, un faktiski tas ir pat vēl plašāks, nekā šeit ir iesniedzis Parādnieka kungs. Un arī Labklājības ministrija ir sagatavojusi... un tas kaut kur virzās Ministru kabinetā... plānu par minimālo ienākumu sistēmas pilnveidošanu 2018.-2020.gadam. Un faktiski šobrīd arī tas plāns vēl nekur netiek uz priekšu, jo nav saskaņojuma ar Latvijas Pašvaldību savienību, kā mēs konstatējām.

Bet faktiski tas jautājums ietver plašāku loku - ne tikai minimālo pensiju, bet arī valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu pārskatīšanu, kas attiektos gan uz pensijas vecumu sasniegušajiem, gan arī uz invalīdiem... un varbūt tieši uz invalīdiem... uz invalīdiem jo īpaši. Jo varbūt tie, kas nav strādājuši pietiekamu darba laiku, ir paši vainīgi kaut kādā mērā, bet, protams, arī viņiem ir jābūt kaut kādam ienākumu līmenim. Bet tie, kas ir invalīdi no bērnības, faktiski nav varējuši strādāt. Protams, šie cilvēki vēl jo vairāk ir pelnījuši nodrošinājumu. Un tāpēc, es domāju, šis jautājums par minimālajām pensijām un valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta minimālā apmēra celšanu tiešām ir ārkārtīgi būtisks un būtu jāskata jau nākamā gada budžeta kontekstā.

Bet tas... Paldies Parādnieka kungam, ka viņš šodien atsauca savus priekšlikumus, un paldies arī par to, ka šī ideja ir ierosināta. Un es tiešām ceru, ka mēs vēl komisijā pastrādāsim, lai sagatavotu priekšlikumus - ja ne varbūt šai Saeimai, tad vismaz nākamajai -, lai būtu jau kāda iestrāde, lai varētu arī šajā jomā virzīties uz priekšu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

A.Barča. Komisijas vārdā man vairs nav, ko piebilst, jo deputāts Imants Parādnieks 3. un 5.priekšlikumu ir atsaucis.

4.priekšlikums. Deputāts Imants Parādnieks pārejas noteikumu 41.punktā izslēdz pārējo tekstu, bet atstāj tikai šādu redakciju: “Latvijā un Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstīs dzīvojošiem vecuma un invaliditātes pensijas saņēmējiem par apdrošināšanas stāžu, kas uzkrāts līdz 1995.gada 31.decembrim un ņemts vērā, piešķirot (pārrēķinot) pensiju, piešķir piemaksu par katru apdrošināšanas stāža gadu.” Šie ir pārejas noteikumi. Likuma pantos mums jau ir izdarīti grozījumi, cienījamie kolēģi, un pašreiz komisijā ir arī likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām””, kurā runāts par periodu no 2012.gada 1.janvāra, kad cilvēki ir pensionējušies... un viņiem vairs nav noteikta piemaksa par darba stāžu. Bet tām personām, kuras ir pensionējušās līdz 1996.gada 31.decembrim, piemaksa par darba stāžu arī ir palielināta - un ne vairs viena eiro, bet pusotra eiro apmērā. Tas tika jau šī gada 1.jūlijā izpildīts.

Tādēļ arī komisija, diskutējot par deputāta Parādnieka kunga priekšlikumu pārejas noteikumu 41.punktā, nebija absolūti noraidoša. Tomēr komisija atturējās pašlaik šo priekšlikumu pieņemt, jo mums uz komisijas sēdi nebija informācijas par fiskālo efektu... jo no 2014.gada 1.janvāra piemaksa par darba stāžu tiek maksāta no valsts pamatbudžeta, nevis no valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Imantam Parādniekam.

I.Parādnieks (VL-TB/LNNK).

Kolēģi! Barčas kundze jau ļoti detalizēti izklāstīja. Tas tiešām ir vecais stāsts par pensiju piemaksām par katru apdrošināšanas (darba) stāža gadu personām, kuras ir pensionējušās pēc 2011.gada. Kā jau Barčas kundze minēja, mēs esam nodevuši izskatīšanai komisijā likumprojektu, kur šī norma ir iekļauta. Es vienkārši gribēju atvieglot dzīvi. Nu priekš kam mums skatīt vēl vienu atsevišķu atvērumu, ja mēs esam atvēruši steidzamā lasījumā šo likumu “Par valsts pensijām”?! Iestrādājam uzreiz šo normu! Cerēju, ka līdz tam jau būs saņemti aprēķini par fiskālo ietekmi un mēs varētu to pieņemt. Nu, ja tas nav noticis, var, protams, pēc tam komisijā vētīt šo pašu normu citā atvērumā. Man tas nelikās racionāli.

Bet, ja kolēģi uzskata, ka tā būtu pareizāk, tad arī 4. un 6.priekšlikumu es atsaucu un ceru, ka mēs šo normu pieņemsim otrajā atvērumā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad 4. un 6.priekšlikums ir atsaukts.

Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā vēl ir kas piebilstams?

A.Barča. Paldies.

Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti, jo Parādnieka kungs ir atsaucis šos savus priekšlikumus - 4. un 6.priekšlikumu.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām”” (Nr.1346/Lp12) otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām”” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 94, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

A.Barča. Paldies.

Sēdes vadītāja. Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāts Einārs Cilinskis.

E.Cilinskis (VL-TB/LNNK).

Godātā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godājamie deputāti! Atgādinu, ka likumprojekts “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” tajā redakcijā, ko mēs apstiprinājām pirmajā lasījumā, veidots ar mērķi turpināt neapliekamā minimuma “trepes” celšanu pensionāriem 2021.gadā. Jo ar spēkā esošo likumu šī “trepe” pakāpeniski tika celta... tiek jau celta līdz 2020.gadam, bet, gatavojoties vidēja termiņa budžeta pieņemšanai, būtu pareizi likumā iestrādāt šīs “trepes” turpmāku celšanu. Likumprojekta pirmā lasījuma redakcija paredz to palielināt no 300 eiro mēnesī līdz 330 eiro mēnesī. Tāds līmenis tiks sasniegts 2020.gadā, un tāds arī paliktu 2021.gadā, ja šo likumu nepieņemtu.

Saņemti četri deputātu priekšlikumi, no kuriem trīs priekšlikumos deputāti aicina palielināt šo neapliekamo minimumu gan 2021.gadā, gan arī... citos priekšlikumos - jau ātrāk.

Neapšaubāmi, komisijā, izskatot visus šos priekšlikumus, mēs visnotaļ... arī komisija gribētu atbalstīt straujāku neapliekamā minimuma celšanu, taču šobrīd tas, kas mums ir saskaņots ar Finanšu ministriju, un tas, kam ir finanšu resursi, - tā ir pirmā lasījuma redakcija. Tas arī ir iemesls, kāpēc komisijai ar smagu sirdi nācās noraidīt deputātu priekšlikumus - gan 1., gan 2., gan 3.priekšlikumu.

Un tātad 1. - Latvijas Reģionu apvienības frakcijas priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Mārtiņam Šicam.

M.Šics (LRA).

Godātie kolēģi! Mēs runājam par “trepēm”. Un “trepes”, kas attiecas uz šo neapliekamo minimumu, ir gandrīz plakanas, bet cenu indeksi un nabadzības risks aug, brauc kā ar eskalatoru - strauji iet debesīs!

Es nosaukšu skaitļus. Nabadzības riska slieksnis 2014.gadā bija 291 eiro, 2015.gadā - 318 eiro, 2016.gadā nabadzības riska slieksnis jau bija 330 eiro.

Tālāk. Nākotnes tendences. 2015.gads: plānotais - 350 eiro. Un 2018.gadā, šogad, sasniegs 380 eiro... Un runa ir tagad par 2021.gadu. Mēs gribam apstiprināt šo nabadzības slieksni. Plānotais ir 450-470 eiro. Šis nabadzības slieksnis būs lielāks nekā tagad. Trešo gadu iesaldēta darba alga. Bet ko mēs darām? Mēs tagad ar likumu apstiprinām normu, ka 2021.gadā - 2021.gadā! - apliksim ar nodokli visus tos ienākumus, kas ir virs 330 eiro. Tātad apzināti sakām, ka daudzas grupas... Piemēram, pensionāri, kas vecāki par 75 gadiem, gandrīz visi ir šajā grupā. Visiem viņiem, nabagiem, liksim... Tas ir amorāli!

Tādēļ ir runa par sekojošo. Tas tiešām ir amorāli, jo tā grupa cilvēku, kuri ir vecāki par 75 gadiem, un tā, kas ir vecāki par 65 gadiem, dzīvo divas reizes lielākā nabadzībā - divas reizes lielākā nabadzībā! - nekā pārējās grupas un strādājošie. Vientuļie... 75 procenti vientuļo, kas saņem šos līdzekļus, dzīvo nabadzībā. Nē, mēs formāli taisīsim to... un tagad katrs no šiem cilvēkiem tā vietā, lai saņemtu varbūt par kādiem 20 eiro vairāk, ies uz pašvaldībām, rakstīs iesniegumu, zemosies, ka vajag pabalstus, un tamlīdzīgi. Es tomēr gribu, lai jūs visi saprastu un ieklausītos! Ir laiks beidzot strādāt ar realitātes skaitļiem un nepakļauties sasapņotiem skaitļiem! Lai es... piedodiet, arī Danas diktātam ne... vairāk par 330 mēs negribam! Mēs demonstrējam to, ka esam bedres dibenā, guļam bedrē un drusciņ paceļam galvu... un mēs jau progresu taisām. Nekāda progresa nav! Mēs tiešām esam pēdējā vietā... vienā no pēdējām vietām aiz Rumānijas Eiropā... nabadzībā... un es piedāvāju nedot nākamajai Saeimai... nevis iespēju... ka likumā, ja tā ir noteikts... bet gan pateikt: tā bija iepriekšējās Saeimas griba - palielināt neapliekamo minimumu līdz 430... līdz iesaldētās minimālās algas līmenim. (Dep. E.Putra: “Kur naudu ņemsi?”)

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Aijai Barčai.

A.Barča (ZZS).

Cienījamie kolēģi! Tiešām negribas, bet man kolēģim Mārtiņam Šicam pēc tik aizraujoša sava priekšlikuma aizstāvēšanas ir jāsaka daži vārdi.

Mēs, visi politiskie spēki, īpaši jau arī jaunie, kuri ienāks 13.Saeimā, runājam par cilvēkiem, kuriem ir ļoti mazas pensijas, un mūsu pienākums - tagad izdomāt piemaksas pie darba stāža... vēl ko. Bet, ar šiem priekšlikumiem ļoti strauji paceļot neapliekamo minimumu, mīļie kolēģi, mēs palīdzēsim tiem senioriem, kuriem pensijas ir lielas - iespējams, pat ļoti lielas! -, toties absolūti nepalīdzēsim tiem, kuriem pensijas ir nelielas.

Cienījamie kolēģi! Mums ir ļoti daudz senioru, kuriem pensija 430 eiro vai... vēl nākamajos priekšlikumos 500 eiro un vairāk... ir tālāk nekā līdz kosmosam. Tādēļ man ļoti gribētos - būsim pavisam atklāti! -, lai mūsu vārdi saskan ar darbiem. Un tiem cilvēkiem, kuriem šobrīd ir 75 vai vairāk gadu, tiem, kuriem savulaik varbūt dzīvē nav veicies, varbūt iemaksas par viņiem, sākot no sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu uzskaitījuma 1996.gada 1.janvārī, ir bijušas ļoti nelielas... Te mums kopīgiem spēkiem jārunā arī ar mūsu jauniešiem, lai viņi kaut vai 40 vai 45 gados sāktu domāt, ka līdz pensijai ir daudz gadu, bet ne tik daudz, lai tie nepienāktu. Tādēļ, kolēģi, Sociālo un darba lietu komisijā... kaut gan mums visiem gribas, lai šis neapliekamais minimums tiktu pacelts arvien straujāk, tik un tā mēs palikām pie tā, ka pirmajā lasījumā, arī sadarbībā ar senioru organizācijām, vienojāmies par 330 eiro. Soli pa solim, jo citādi mēs to nevarēsim izdarīt. Mums ir jādomā arī par cilvēkiem, kuri saņem mazas un ļoti mazas pensijas.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Valdim Kalnozolam.

V.Kalnozols (ZZS).

Es aicinu, kolēģi, apzināties, ka mēs uz doto brīdi raustām nodokļu deķīti turpu šurpu, un viņš ir tik maziņš, cik viņš ir maziņš. Paraustot uz vienu pusi, mēs atņemam citam. Bet man ir aicinājums nodarboties ar pašu svarīgāko, kas mums ir... kas principā atrisina visas tālākās problēmas. Darīt visu, lai tas nodokļu deķītis tiktu uzausts lielāks. Mest mieru visām pļāpāšanām zālē, visādiem tur papardes ziediem... viss... velns zina kam, bet ķerties pie paša galvenā, kas mums ir, - radīt jaunas darba vietas un palielināt tautsaimniecību. Kad mēs palielināsim tautsaimniecību, tad nodokļu deķītis būs visam un mēs te varēsim... mierīgi, laipni, un tauta mūs mīlēs. Bet raustīt turpu un šurpu šo mazo nodokļu deķīti ir bezjēdzīgi.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edvardam Smiltēnam.

E.Smiltēns (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Aiju likšu mierā, jā.

Labrīt, kolēģi! Labdien! OECD savos ziņojumos ir diezgan skaidri parādījusi, ka attiecībā uz Latviju ir problēma. Mūsu pensionāri šobrīd ir vistrūcīgākie starp visām OECD dalībvalstīm.

Vēlēšanu kontekstā katra no partijām ir kaut ko teikusi par pensiju neapliekamo minimumu. Gandrīz katra! Principā tiek runāts par neapliekamā minimuma pacelšanu līdz 500 eiro vai līdz minimālās algas apmēram. Šīs summas variē atkarībā no katras konkrētās partijas programmas. Latvijas Reģionu apvienība ir solījusi palielināt šo neapliekamo minimumu līdz minimālajai algai, tātad pensiju (bez nodokļa) - līdz minimālās algas apmēram. Par to arī ir šis priekšlikums. Šī summa, kas ir 1.priekšlikumā... Izdalot uz 12 mēnešiem, ir 430 eiro jeb minimālā alga.

Runājot par fiskālajiem efektiem, jāteic, ka tie nav tik grandiozi, kā varētu iedomāties. Šo “burbuli” varētu mēģināt pūst... Bet tie ir apmēram 68 miljoni eiro. Miljoni eiro, tieši tā! Bet kontekstā... salīdzinot ar citām lietām, kas ir tikušas piedāvātas... salīdzinot ar to, cik izmaksāja lielā nodokļu reforma, šie fiskālie efekti bija 430 miljoni atsevišķās pozīcijās. Un tā tālāk.

Es domāju, šī ir lieta, kas ir obligāti jāizdara, cienot mūsu seniorus jeb vecāko paaudzi, ja ne šai Saeimai (ja balsojumā nepietiek balsu), tad nākamajai jau nu tiešām.

LRA vārdā es aicinu atbalstīt šos grozījumus un šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

E.Cilinskis. Komisijas vārdā aicinu šo priekšlikumu neatbalstīt, ņemot vērā to, ka šobrīd finansiālās iespējas ir tādas, kādas mums ir. Bet, neapšaubāmi, nākamajai Saeimai, iegūstot labākus rezultātus nodokļu jomā, būs iespējams neapliekamo minimumu celt arī turpmāk.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - Latvijas Reģionu apvienības frakcijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 36, pret - 6, atturas - 43. Priekšlikums nav atbalstīts.

E.Cilinskis. 2. - deputāta Klementjeva priekšlikums, kurš paredz celt neapliekamo minimumu jau no nākamā gada (un straujāk). Komisijā netika atbalstīts. Argumentāciju es paskaidroju jau sākumā.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Andrejam Klementjevam.

A.Klementjevs (SASKAŅA).

Paldies.

Augsti godātie deputāti! Atbildot uz Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra teikto... Kur mēs ņemsim naudu? Jūs tikko debatēs uzdevāt šo jautājumu.

Iepriekšējam runātājam es atbildēšu tā: kad jūs gatavojāt nodokļu reformu, jūs solījāt, ka neapliekamais minimums pensionāriem būs 300 eiro, bet kompensēsiet caur akcīzes nodokļa pacelšanu. Tas bija attiecībā uz dīzeļdegvielu, benzīnu, alkoholu un tā tālāk. Un mums jau tad bija šaubas, vai jūs varēsiet sabalansēt. Jūs pateicāt: “Viss kārtībā, 300 eiro jau šogad būs.” Bet pēc tam mainījāt savu viedokli un samazinājāt šo neapliekamo minimumu līdz 250 eiro. Un akcīzes nodokļi tik un tā stājas spēkā, un pensionāri, kas brauc ar mašīnu, maksā par preču piegādi, un naudas ziņā viņu dzīves kvalitāte pasliktinās. Ir cilvēki, kuri pēc jūsu reformas kļuva vēl trūcīgāki.

Tāpēc es ar savu priekšlikumu negribēju neko jaunu izdomāt, es paņēmu jūsu priekšlikumu un iesniedzu, lai to realizētu, tāpēc ka, zinot, cik labi pildās mūsu ienākumi budžetā, mums ir iespēja neapliekamo minimumu pensionāriem jau nākamgad pacelt uz 330 eiro un negaidīt 2020.gadu.

Mēs zinām, ka Centrālā statistikas pārvalde tikko iesniedza mums datus, ka nabadzības slieksnis pie mums ir 330 eiro. Tāpēc šodien es lūdzu deputātus ne tikai solīt... aktīvās debatēs caur televīzijas ekrānu ne tikai solīt 500, bet tās “trepes”, kuras es izveidoju, - 330, 360... - pēc gada apstiprināt, tāpēc ka par 10 procentiem mēs varam atļauties pacelt neapliekamo minimumu katru gadu. Un ieliksim to likumā - tad pensionāri nebūs atkarīgi no kaut kādām politiskām vēlmēm palīdzēt vai nepalīdzēt, bet būs izstrādāts modelis, kas nostiprināts likumā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā kas piebilstams?

E.Cilinskis. Komisija nav atbalstījusi šo priekšlikumu. Aicinu neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. - deputāta Andreja Klementjeva iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 35, pret - 6, atturas - 45. Priekšlikums nav atbalstīts.

E.Cilinskis. 3. - Latvijas Reģionu apvienības frakcijas priekšlikums, kas paredz straujāk celt neapliekamo minimumu 2020.gadā. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Edvardam Smiltēnam.

E.Smiltēns (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Nu labi, kolēģi! Jūs negribējāt šodien risināt šo problēmu attiecībā uz nākamo gadu... Tad paskatīsimies jūsu partijas programmas un secināsim, ka jūs to darīsiet nākotnē. Vismaz to jūs solāt saviem vēlētājiem: celt neapliekamo minimumu pensijām... neaplikt pensijas ar nodokli līdz minimālajai algai... vai citi solījumi (nacionāļiem bija - pakāpeniski). Nu tad, lūk! Ja noraidījāt rīcību šobrīd, tad es aicinu jau šodien lemt, ka mēs to darīsim nākotnē: pirms vēlēšanām dodot konkrētu, papīrā ierakstītu solījumu, ka to darīsim 2020.gadā. Šobrīd likumā ir paredzēts, ka 2018.gadā neapliekamais minimums - 3000 eiro gadā, 2019.gadā tas kāps līdz 3240. Vienīgais, ko mēs darām, - paturpinām šo ķēdīti un pasakām to, ko sola visas partijas, ka 2020.gadā neapliekamais minimums būs 5160 eiro gadā.

Un tagad ir tāda situācija: ja mēs šo nenobalsojam, tad būtu jāravē no partiju programmām ārā šis solījums, jo tas ir vērsts uz nākotni - 2020.gadu. Tāpēc, es domāju, šis balsojums būs nozīmīgs un publicēšanas vērts. Aicinu atbalstīt Latvijas Reģionu apvienības priekšlikumu - noteikt, ka 2020.gadā mēs tiešām nodrošināsim pensijām neapliekamo minimumu līdz minimālajai algai.

Paldies, kolēģi. Balsojam!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā kas skaidrojams?

E.Cilinskis. Komisija nav atbalstījusi arī šo priekšlikumu, ņemot vērā to, ka šobrīd nav finanšu resursu. Bet, protams, partijas nākotnē var pie tā turpināt strādāt. Kā jau es minēju, cerams, ka neapliekamo minimumu izdosies celt ātrāk, vienlaikus atrisinot minimālo pensiju un sociālā nodrošinājuma pabalstu jautājumu, kas attiecībā uz nevienlīdzību un nabadzību varētu būt pat vēl aktuālāks jautājums.

Aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. - Latvijas Reģionu apvienības frakcijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 36, pret - 5, atturas - 44. Priekšlikums nav atbalstīts.

E.Cilinskis. 4. - deputāta Andreja Klementjeva priekšlikums par likuma spēkā stāšanās termiņu. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Cilinskis. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti.

Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

E.Cilinskis. Paldies.

Sēdes vadītāja. Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām””, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Edgars Putra.

E.Putra (ZZS).

Labdien, cienījamie kolēģi! Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām””, otrais, galīgais, lasījums.

Komisijā esam saņēmuši trīs priekšlikumus.

1. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Putra. Arī 2.priekšlikums ir komisijā atbalstīts. Tas ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Putra. Un 3. - noslēdzošais priekšlikums. Arī atbalstīts. Tas ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Putra. Esam izskatījuši visus priekšlikumus.

Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījums Valsts kultūrkapitāla fonda likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Imants Parādnieks.

I.Parādnieks (VL-TB/LNNK).

Kolēģi! Komisija uz otro lasījumu nav saņēmusi nevienu priekšlikumu, un komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Valsts kultūrkapitāla fonda likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Radošo personu statusa un profesionālo radošo organizāciju likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Ints Dālderis.

I.Dālderis (VIENOTĪBA).

Cienījamie kolēģi! Šim likumprojektam komisija saņēmusi trīs Juridiskā biroja priekšlikumus. Tie visi ir redakcionāla rakstura un nemaina šā likuma būtību.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Dālderis. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Dālderis. Un arī 3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Dālderis. Līdz ar to visi priekšlikumi izskatīti.

Aicinu atbalstīt šo likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Radošo personu statusa un profesionālo radošo organizāciju likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Darba kārtībā - likumprojekts “Par Protokolu, ar ko groza Latvijas Republikas valdības un Indijas Republikas valdības nolīgumu par gaisa satiksmi”, otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Sergejs Potapkins.

S.Potapkins (SASKAŅA).

Labdien, kolēģi! Strādājam ar likumprojektu “Par Protokolu, ar ko groza Latvijas Republikas valdības un Indijas Republikas valdības nolīgumu par gaisa satiksmi”.

Komisija likumprojektu izskatīja otrajā lasījumā un atbalstīja. Tika saņemti divi priekšlikumi.

Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Par 1.priekšlikumu. Ārlietu komisijas priekšlikums. Deputāti atbalsta.

Un arī 2. - Ārlietu komisijas priekšlikums. Deputāti atbalsta.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par Protokolu, ar ko groza Latvijas Republikas valdības un Indijas Republikas valdības nolīgumu par gaisa satiksmi” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Darba kārtībā - likumprojekts “Par likuma “Par Kontrabandas un viltojumu apkarošanas līgumu un vispārējo atbrīvojumu, kas noslēgts 2004.gada 9.jūlijā starp Philip Morris International Inc., Philip Morris Products Inc., Philip Morris Duty Free Inc. un Philip Morris World Trade Sarl., Eiropas Kopienu, kuru pārstāv Eiropas Komisija, un tām dalībvalstīm, kas norādītas pievienotajās parakstu lapās” un likuma “Līgums par grozījumiem Kontrabandas un viltojumu apkarošanas un vispārējo atbrīvojumu līgumā, kas noslēgts 2004.gada 9.jūlijā starp Philip Morris International Inc., Philip Morris Products Inc., Philip Morris Duty Free Inc. un Philip Morris World Trade Sarl., Eiropas Kopienu, kuru pārstāv Eiropas Komisija, un tām dalībvalstīm, kas norādītas pievienotajās parakstu lapās” atzīšanu par spēku zaudējušu”, trešais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Sergejs Potapkins.

S.Potapkins (SASKAŅA).

Strādājam ar likumprojektu “Par likuma “Par Kontrabandas un viltojumu apkarošanas līgumu un vispārējo atbrīvojumu, kas noslēgts 2004.gada 9.jūlijā starp Philip Morris International Inc., Philip Morris Products Inc., Philip Morris Duty Free Inc. un Philip Morris World Trade Sarl., Eiropas Kopienu, kuru pārstāv Eiropas Komisija, un tām dalībvalstīm, kas norādītas pievienotajās parakstu lapās” un likuma “Līgums par grozījumiem Kontrabandas un viltojumu apkarošanas un vispārējo atbrīvojumu līgumā, kas noslēgts 2004.gada 9.jūlijā starp Philip Morris International Inc., Philip Morris Products Inc., Philip Morris Duty Free Inc. un Philip Morris World Trade Sarl., Eiropas Kopienu, kuru pārstāv Eiropas Komisija, un tām dalībvalstīm, kas norādītas pievienotajās parakstu lapās” atzīšanu par spēku zaudējušu”. Komisija trešajā lasījumā atbalstīja. Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par likuma “Par Kontrabandas un viltojumu apkarošanas līgumu un vispārējo atbrīvojumu, kas noslēgts 2004.gada 9.jūlijā starp Philip Morris International Inc., Philip Morris Products Inc., Philip Morris Duty Free Inc. un Philip Morris World Trade Sarl., Eiropas Kopienu, kuru pārstāv Eiropas Komisija, un tām dalībvalstīm, kas norādītas pievienotajās parakstu lapās” un likuma “Līgums par grozījumiem Kontrabandas un viltojumu apkarošanas un vispārējo atbrīvojumu līgumā, kas noslēgts 2004.gada 9.jūlijā starp Philip Morris International Inc., Philip Morris Products Inc., Philip Morris Duty Free Inc. un Philip Morris World Trade Sarl., Eiropas Kopienu, kuru pārstāv Eiropas Komisija, un tām dalībvalstīm, kas norādītas pievienotajās parakstu lapās” atzīšanu par spēku zaudējušu” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Darba kārtībā - likumprojekts “Rīgas Latviešu biedrības nama likums”, trešais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāts Arvīds Platpers.

A.Platpers (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie deputāti! Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ir sagatavojusi izskatīšanai trešajā lasījumā likumprojektu “Rīgas Latviešu biedrības nama likums”. Tika izskatīti 10 priekšlikumi.

1.priekšlikums. Izvirzīja Izglītības, kultūras un zinātnes komisija. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Platpers. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Platpers. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Platpers. 4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Platpers. 5. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Platpers. 6. - Juridiskā biroja priekšlikums. Arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Platpers. 7. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Platpers. 8. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Platpers. 9. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Platpers. Un 10. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Platpers. Līdz ar to ir izskatīti visi priekšlikumi. Aicinu balsot trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Rīgas Latviešu biedrības nama likums” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Zemes pārvaldības likumā”, trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Anrijs Matīss.

A.Matīss (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labdien, cienījamā priekšsēdētājas kundze! Godājamie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu “Grozījumi Zemes pārvaldības likumā” (Nr.1079/Lp12). Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija izskatīja šo likumprojektu trešajam lasījumam.

Kopumā tika saņemti deviņi priekšlikumi.

1. - deputāta Romāna Naudiņa priekšlikums. Tika daļēji atbalstīts un iekļauts 2. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Matīss. 2. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Matīss. 3. - deputāta Romāna Naudiņa priekšlikums. Tika daļēji atbalstīts un iekļauts 4. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Matīss. 4. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Matīss. 5. - tieslietu ministra Dzintara Rasnača priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Matīss. 6. - vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Kaspara Gerharda priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 7. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Matīss. 7. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Matīss. 8. - tieslietu ministra Dzintara Rasnača priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Matīss. Un visbeidzot 9. - vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Kaspara Gerharda priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Matīss. Līdz ar to komisijas vārdā aicinu atbalstīt, kolēģi, likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Zemes pārvaldības likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Dokumentu legalizācijas likumā”, pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Inese Lībiņa-Egnere.

I.Lībiņa-Egnere (VIENOTĪBA).

Cienījamās kolēģes! Godātie kolēģi! Saeimas Juridiskā komisija ir izskatījusi likumprojektu “Grozījumi Dokumentu legalizācijas likumā” un nolēmusi to atbalstīt un virzīt izskatīšanai Saeimas sēdē pirmajā lasījumā.

Šis likumprojekts ir saistīts ar nākamo darba kārtības jautājumu - likumprojektu “Grozījumi Notariāta likumā”. Šā likumprojekta mērķis ir padarīt personām ērtāku, ātrāku un pieejamāku Latvijā izsniegtu publisku dokumentu, kurus paredzēts izmantot ārvalstīs, legalizēšanu. Šajā likumprojektā piedāvātie grozījumi paredz nodot izpildei Latvijas zvērinātiem notāriem funkciju - Latvijā izsniegtu publisku dokumentu apliecināšanas ar uzrakstu apostille funkciju -, kuru šobrīd veic tam pilnvaroti ārlietu dienesta darbinieki. Atbrīvotos ārlietu dienesta resursus varētu novirzīt konsulārās palīdzības un citu konsulāro pakalpojumu sniegšanas optimizēšanai, jo pieprasījums pēc šiem pakalpojumiem pastāvīgi aug.

Tāpat grozījumi paredz aizliegumu legalizēt Latvijā taisītu personu apliecinošu dokumentu atvasinājumus un tulkojumus.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Dokumentu legalizācijas likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai.

I.Lībiņa-Egnere. Juridiskā komisija lūdz par priekšlikumu iesniegšanas termiņu noteikt šā gada 2.oktobri.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 2.oktobris.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Notariāta likumā”, pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Inese Lībiņa-Egnere.

I.Lībiņa-Egnere (VIENOTĪBA).

Godātie kolēģi! Juridiskā komisija ir izskatījusi likumprojektu “Grozījumi Notariāta likumā” un nolēmusi to atbalstīt un virzīt izskatīšanai Saeimas sēdē pirmajā lasījumā. Un, kā nupat jau jums teicu, šis likumprojekts ir saistīts ar likumprojektu “Grozījumi Dokumentu legalizācijas likumā”.

Arī šis likumprojekts paredz, ka zvērināti notāri legalizē Latvijā izsniegtus publiskus dokumentus ar apliecinājumu apostille. Piedāvātie grozījumi nosaka kārtību, kādā notāri veic dokumentu legalizāciju ar apostille, nosacījumus atbrīvošanai no notāra atlīdzības samaksas un deleģējumu Ministru kabinetam noteikt e-apostille reģistra izveidošanas un uzturēšanas kārtību (tātad elektronisko apostille kārtību) un iekļaujamo ziņu apjomu, kā arī kārtību un apjomu, kādā ziņas iesniedz reģistrā un izsniedz no reģistra.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Notariāta likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai.

I.Lībiņa-Egnere. Arī šim likumprojektam lūdzu noteikt 2.oktobri.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 2.oktobrim.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījums Krimināllikumā”, otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Andrejs Judins.

A.Judins (VIENOTĪBA).

Cienījamie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu “Grozījums Krimināllikumā”, kas papildina Krimināllikumu ar jaunu - 307.¹ pantu.

Uz otro lasījumu mēs saņēmām trīs priekšlikumus.

1. ir Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir redakcionāls. Ir daļēji atbalstīts, veidojot 2. - Juridiskās komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Judins. 2. ir Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums attiecas uz panta sankciju. Minētajā pantā ir paredzēta atbildība par krimināllietas materiālu pavairošanas un to satura izplatīšanas aizlieguma pārkāpšanu, un sākotnēji bija paredzēts, ka viens no soda veidiem būs brīvības atņemšana. Tomēr, diskutējot par priekšlikumu, kas paredz izslēgt šo sodu, Juridiskā komisija atbalstīja sankciju, kas paredz īslaicīgu brīvības atņemšanu, piespiedu darbu vai naudas sodu. Tātad Juridiskā biroja priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. Ņemot vērā, ka ir atbalstīti visi trīs priekšlikumi, lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Krimināllikumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai.

A.Judins. 2.oktobris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 2.oktobrim.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījums likumā “Par diplomātisko pasi””, otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Sergejs Potapkins.

S.Potapkins (SASKAŅA).

Strādājam ar likumprojektu “Grozījums likumā “Par diplomātisko pasi””. Ārlietu komisija otrajā lasījumā atbalstīja, priekšlikumi nav saņemti.

Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par diplomātisko pasi”” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai.

S.Potapkins. 3.oktobris.

Sēdes vadītāja. 3.oktobris?

S.Potapkins. 3.oktobris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 3.oktobris.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Kriminālprocesa likumā”, trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Gunārs Kūtris.

G.Kūtris (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labdien, kolēģi! Šim likumprojektam Juridiskā komisija kopā saņēma 33 priekšlikumus un, izvērtējot tos, pieņēma attiecīgus lēmumus.

1. - tieslietu ministra Rasnača priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Kūtris. Arī 2. ir tieslietu ministra priekšlikums, bet tas daļēji atbalstīts, iekļaujot 3.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G.Kūtris. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Kūtris. 4. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Kūtris. 5. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Kūtris. 6. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Kūtris. 7. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Kūtris. 8. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Kūtris. 9. - deputāta Judina priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Pirms uzsākam debates par šo jautājumu, informēju, ka ir saņemts deputātu Kola, Kaimiņa, Brigmaņa, Zariņa un Dāldera iesniegums ar lūgumu turpināt Saeimas sēdi bez pārtraukuma līdz visu darba kārtības jautājumu izskatīšanai. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Tātad Saeimas sēde tiks turpināta bez pārtraukuma.

Uzsākam debates.

Vārds deputātam Andrejam Judinam.

A.Judins (VIENOTĪBA).

Kolēģi! Šim likumprojektam es iesniedzu trīs priekšlikumus, kas attiecas uz jaunu pantu - 375.¹ pantu “Žurnālistu tiesības iepazīties ar krimināllietas materiāliem”. Un paldies Juridiskajai komisijai, kas atbalstīja (vai daļēji atbalstīja) manus priekšlikumus.

Man gribētos runāt ne jau tāpēc, ka tuvojas vēlēšanas... Bet norma, kuru mēs iestrādāsim likumā, ir ļoti svarīga. Diemžēl tas ir kompromiss. Un tas nozīmē, ka attiecīgā norma nav ideāla, tā būtu pilnveidojama. Tomēr man ir arī skaidrs - ja 12.Saeima to nepieņems šodien, tad pēc vēlēšanām vairākiem cilvēkiem viedoklis mainīsies un viņi atkal runās par to, ka žurnālistiem nevajadzētu pētīt materiālus, ka tas nav pareizi, tas nav taisnīgi.

Bet, ņemot vērā, ka par jauno normu nav nekādu komentāru un jau tuvākajā laikā žurnālisti, kas nodarbojas ar pētniecību, noteikti mēģinās rast iespēju iepazīties ar materiāliem, man gribētos vērst uzmanību uz atsevišķiem svarīgiem momentiem.

Par priekšlikumiem. Mans priekšlikums - 9.priekšlikums - būtībā ir redakcionāls. Es piedāvāju pārcelt normu no pirmās daļas uz otru daļu, skaidri pasakot, ka gadījumā, ja persona ir reabilitēta, tad, protams, attiecīgos materiālus nebūs iespēja pētīt. Un tas ir atbalstīts.

Es tiešām negribu par katru priekšlikumu runāt. Es gribu uzreiz pievērst uzmanību tieši problēmjautājumiem, kuri pastāv. Proti, attiecīgā panta otrajā daļā ir paredzēts, ka piekļuvi krimināllietas materiāliem atsaka noteiktos gadījumos. Manuprāt, šim uzskaitījumam nebija jābūt ļoti garam, jo ir trešā daļa, kas paredz, ka ir iespēja analizējot, izvērtējot pieņemt lēmumu - vai nu atļaut, vai neatļaut iepazīšanos ar materiāliem. Bet diemžēl kompromiss ir tāds, ka mums ir un paliks otrā daļa ar diezgan lielu uzskaitījumu.

Un te ir viens jautājums, kuram es gribu pievērst uzmanību. Proti, 6.punktā ir rakstīts: ja kriminālprocesā iesaistīts nepilngadīgais, tad piekļuvi krimināllietas materiāliem atsaka. Man ir bažas, ka dažu iestāžu vadītāji, lemjot par attiecīgās normas piemērošanu, vienkārši atteiks, norādot, ka kaut kādā sējumā bija nopratināts, piemēram, nepilngadīgs liecinieks. Tāda interpretācija, manuprāt, nav pareiza un var traucēt to mērķu sasniegšanai, kurus mēs definējam. Skaidrs, ka, ja ir informācija par nepilngadīgo, tā informācija ir jāsargā, to nedrīkst nodot, teiksim, lasīšanai. Bet iespējama arī situācija, ka ir 10 sējumi un 10.sējumā ir attiecīgs protokols. Es piekrītu, ka 10.sējumu nedrīkst rādīt pētniekiem, bet tas nedrīkst būt par pamatu, lai atteiktu iespēju izlasīt un iepazīties ar 1., 2., 3.sējumu un citiem sējumiem.

Man ļoti gribētos cerēt, ka gadījumā, ja būs lūgums - motivēts lūgums - atļaut žurnālistiem pētīt informāciju, mūsu iestāžu vadītāji, prokurori un tiesneši neinterpretēs attiecīgo normu formāli. Un gadījumā, ja būs iespēja nodrošināt žurnālistiem iespēju lasīt materiālus, viņiem tāda iespēja tiks dota.

Un es ļoti ceru, kolēģi, ka jūs atbalstīsiet variantu, ko izstrādāja Juridiskajā komisijā. Un man ļoti gribētos cerēt, ka jaunais pants, ko mēs iestrādāsim Kriminālprocesa likumā, nodrošinās mūsu sabiedrībai iespēju saņemt svarīgu informāciju un zināt par faktiem, kas var tiešām radīt problēmas sabiedrībai, ja tie ir noklusēti.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. (Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.)

Vai komisijas vārdā ir kas skaidrojams?

Lūdzu zvanu! (Starpsauciens.) Tātad - vai balsojums tiek prasīts? Balsojums netiek prasīts. Paldies. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

G.Kūtris. Paldies.

10. - deputāta Judina priekšlikums. Tas ir daļēji atbalstīts, iestrādājot 11.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Kūtris. 11. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Kūtris. 12. - deputāta Judina kunga priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

G.Kūtris. 13. - Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Kūtris. 14. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Kūtris. 15. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Kūtris. 16. - tieslietu ministra Rasnača priekšlikums. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Kūtris. 17. - tieslietu ministra Rasnača priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Kūtris. 18. - tieslietu ministra Rasnača priekšlikums. Arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Kūtris. 19. - tieslietu ministra Rasnača priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Kūtris. 20. - tieslietu ministra Rasnača priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Kūtris. 21. - tieslietu ministra Rasnača priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Kūtris. 22. - tieslietu ministra Rasnača priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Kūtris. 23. - tieslietu ministra Rasnača priekšlikums. Arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Kūtris. 24. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Kūtris. 25. - tieslietu ministra Rasnača priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Kūtris. 26. - tieslietu ministra priekšlikums. Arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Kūtris. 27. - tieslietu ministra priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Kūtris. 28. - deputāta Kūtra priekšlikums. Šeit jānorāda, kolēģi, ka ir nomainītas tās lapiņas... Komisijas lēmums ir neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Tātad 28. nav atbalstīts.

G.Kūtris. 28. - nav atbalstīts. Cienījamie kolēģi, ir nomainīts...

Sēdes vadītāja. Kolēģi, jums pie tabulas ir papildu lapa, 127.lapaspuse ir nomainīta ar 127.A.

G.Kūtris. Tātad ir nomainīta. Un šis priekšlikums nav atbalstīts.

Juridiskajā komisijā, izvērtējot deputāta Kūtra priekšlikumu, mēs pēc ģenerālprokurora iebilduma izvēlējāmies kompromisu - saglabāt esošo redakciju, cerot, ka Tieslietu ministrija sagatavos saprātīgu priekšlikumu, kādā veidā personas tiesības uz mantu pēc ārvalstu lūguma tiks ierobežotas ne ilgāk, kā Latvijas likumos paredzēts. Vienkārši jānovērš šī neatbilstība. Bet vienlaikus es, deputāts Kūtris, vēlos atsaukt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikums ir atsaukts.

G.Kūtris. 29. - deputāta Kūtra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Kūtris. 30. - deputāta Kūtra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Kūtris. 31. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts, iekļauts 32.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G.Kūtris. 32. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Kūtris. Un 33. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Kūtris. Cienījamie kolēģi, aicinu atbalstīt šo likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Kriminālprocesa likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Reliģisko organizāciju likumā”, pirmais lasījums.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā - deputāts Ringolds Balodis.

R.Balodis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labdien, dārgie kolēģi! Komisija ir izskatījusi Tieslietu ministrijas sagatavoto likumprojektu “Grozījumi Reliģisko organizāciju likumā” un ir nolēmusi to virzīt uz pirmo lasījumu. Kā es jau redzu, ir nepieciešams pastiprināti paskaidrot lietu saistībā ar šo likumu.

Tātad es vēlētos norādīt deputātiem, pirmkārt, par likumprojekta virzību un procedūru, otrkārt, par likumprojekta nepieciešamību un, treškārt, - par būtiskāko likumprojektā, par to mēs arī balsosim.

Par likumprojekta virzību. Apspriežot likumprojektu komisijā, mums iezīmējās vismaz trīs atšķirīgi virzieni. Likumprojekta izstrādātājs - Tieslietu ministrija -, protams, pauda atbalstu savam “izstrādājumam”, Saeimas Juridiskais birojs bija visai kategorisks attiecībā uz atsevišķiem likumprojekta pantiem, un, visbeidzot, deputāti bija tie, kas pauda atšķirīgus priekšlikumus un viedokļus. Komisijas locekļiem tapa skaidrs, ka 12.Saeima, ņemot vērā tuvās Saeimas vēlēšanas, nespēs tikt galā ar likumprojekta pilnveidošanu. Visticamāk, būs jāveido darba grupa, kurā kādu laiku būs jāstrādā. Mēs apzināmies, ka pirmajā lasījumā šobrīd nobalsojam, nosakām konkrētus termiņus priekšlikumu iesniegšanai, bet darbs būs jāpaveic nākamajai, 13., Saeimai.

Par likumprojekta nepieciešamību. Nu es jau šeit... nedaudz kolēģis Latkovskis sajauca par šo likumprojektu, domādams, ka tas ir luteriskās Baznīcas likumprojekts... Man jāpaskaidro, ka faktiski šis likumprojekts, ko Tieslietu ministrija sagatavojusi, ir tapis pēc Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas uzdevuma. Tas tapis tāpēc, ka 2018.gada 26.aprīļa spriedumā Satversmes tiesa virkni normu - 7.panta otro daļu, 7.panta trešo daļu un 8.panta ceturto daļu - ir atzinusi par pretrunā esošām ar Satversmes 99. un 102.pantu. Un pārejas laiku Satversmes tiesa nedeva. Faktiski situācija ir izveidojusies tāda, ka jau piecus mēnešus pastāv zināmas pretrunas, kas mums kā likumdevējam būtu jālabo. To prasa labas pārvaldības princips un tiesiskās noteiktības princips, kas izriet no Satversmes 1.panta.

Man ir nepieciešams jums galvenajos vilcienos pateikt par to, ko tad faktiski mainīja Satversmes tiesa ar savu spriedumu. Es runāju šobrīd jums, bet faktiski - stenogrammai, jo šo likumu pārņems nākamā Saeima.

Pirmkārt. No 1995.gada, kad Reliģisko organizāciju likums tika pieņemts, līdz pat šim gadam, tātad 23 gadus, mūsu valstī bija noteikts, ka vienā konfesijā drīkst būt tikai viena Baznīca. To noteica Reliģisko organizāciju likuma attiecīgais pants. Tā, piemēram, ja konfesija ir luterāņi, tad tikai viena Baznīca varēja pastāvēt luterāņu konfesijā. Ja ir pareizticīgo konfesija, tad tikai viena pareizticīgā Baznīca varēja būt pareizticīgo konfesijā. Taču kopš Satversmes tiesas sprieduma vienā konfesijā var tikt reģistrēts neierobežots skaits Baznīcu. Teiksim, Baznīcas, kuras sevi piesaista pie baptistu konfesijas, var būt kaut vai 15 vai 20, vai cik tur... cik izpilda šīs attiecīgās reģistrācijas procedūras.

Otrkārt. Latvijā no 1995.gada līdz pat šim Satversmes tiesas spriedumam pastāvēja šāda kārtība: ja kāda reliģiskā organizācija uzsāk savu darbību Latvijā pirmo reizi, tad šī draudze vai šīs draudzes iegūst, kā es teiktu, “termiņa reģistrāciju” (pēdiņās), kas ik gadu jāatjauno 10 gadus no vietas, līdz tā kļūst par pastāvīgu reliģisko organizāciju.

Likumiskais mērķis šādai procedūrai bija pārliecināties par attiecīgo draudžu lojalitāti pret Latvijas valsti un to darbības atbilstību likumdošanas aktiem; atbildīgā visu laiku bija Tieslietu ministrija. Satversmes tiesas lēmums atcēla šo kārtību, un šodien ikviena reliģiskā organizācija, pat viseksotiskākā (piemēram, kaut vai no Āfrikas), var atsūtīt Uzņēmumu reģistram elektronisku reģistrācijas pieteikumu un pēc pāris nedēļām var tikt reģistrēta kā reliģiskā organizācija.

Par būtiskāko likumprojektā. Tieslietu ministrija veica šajā likumā zināmas korekcijas, kuras prasa šī būtiskā valsts un Baznīcas attiecību maiņa, un mēģināja kaut kā no šīs situācijas iziet, nostiprinot tās konkrētās Baznīcas, tātad Romas katoļu Baznīcu, kurai ir līgums ar Svēto Krēslu, un virkni citu Baznīcu, kurām ir speciālie likumi, to skaitā arī luterāņu, un radīja attiecīgo normu, par kuru Latkovska kungs arī nāca diskutēt. Tas ir 1.¹ pants, kas nosaka: “Latvijā pastāv tradicionālās baznīcas, kas ir Latvijas Apvienotā Metodistu Baznīca, Latvijas Baptistu Draudžu Savienība, Latvijas evaņģēliski luteriskā Baznīca, Latvijas Pareizticīgā Baznīca, Latvijas Vecticībnieku Pomoras Baznīca, Rīgas ebreju reliģiskā draudze, Romas katoļu Baznīca Latvijā un Septītās Dienas Adventistu Latvijas draudžu savienība.”

Tātad... Un es arī gribētu attiecīgi debatēt pēc šiem kolēģiem. Tas faktiski ziņojumā ir viss. Es lūgtu pieņemt, atbalstīt šo likumprojektu, jo ir nepieciešams sakārtot šos jautājumus pēc tam, kad Satversmes tiesa ir pieņēmusi savu spriedumu. Cita ceļa nav. Cits jautājums, ka mēs varam, protams, koriģēt un dažādi skatīties uz šiem jautājumiem, kas ir šajā likumprojektā, bet, visticamāk, to darīs nākamā Saeima.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Ilmāram Latkovskim.

I.Latkovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Dāmas un kungi! Turpinot par šo jautājumu, vispirms es atsaukšos uz starpsaucieniem un iepriekšējiem norādījumiem, ka es te jaucot divus likumus. Nē, nekādā gadījumā! Es ļoti labi apzinos... Arī likumprojektu par Latvijas evaņģēliski luterisko Baznīcu... Vēl smagāk šeit ies... Un šis ir, varētu teikt, pat plašāks likums, jo ir par reliģiskajām organizācijām kopumā.

Bet! Uzklausiet, kolēģi! Es runāšu mierīgi. Mēģināsim mazliet strukturēt šo jautājumu. Šie abi likumi pieskaras vienam jautājumam, kas šeit ieskanējās, - par divām Baznīcām, kas vēsturiski ir izveidojušās. Ja jūsu nodoms nav nostāties vienā pusē (no tā izriet arī zināma nostāšanās pret diasporu, pret tās organizācijām), tad padomāsim, kā šo jautājumu risināt. Nu, es domāju, ka nav daudz tādu, kuri apzināti gribētu nostāties vienā pusē un būtībā šajā brīdī eskalēt konfliktu, kad varbūt ir tikai dažas domstarpības.

Ir divas pieejas.

Viena, pirmā, ko es pārstāvu... mēs cienām abas puses, un politiķi neiejaucas. Politiķi neiejaucas Baznīcas lietās, cik var neiejaukties, un abas cienījamās puses vienojas. Kad tās ir vienojušās, mēs sākam strādāt pie likuma - kā to ierakstīt likuma burtā.

Otra pieeja ir juridiskā, varētu teikt, primāri juridiskā, kad vispirms ir likuma burts. Mums priekšplānā ir kādas juridiskās normas, tad mēs tās daudzās piesaucam... un tur diemžēl cita aizķeras aiz citas... Man bija grūti izsekot ļoti kompetentajam Baloža kunga skaidrojumam, bet tur ir tik daudz... ka pazūd tā kopbilde. Rezultāts šajā konkrētajā gadījumā būs kategoriska nostāšanās vienā pusē (konkrēti - Latvijas evaņģēliski luteriskās Baznīcas pusē) - pret evaņģēliski luterisko Baznīcu ārpus Latvijas, kas būtībā šobrīd jau ir arī Latvijas Baznīca.

Kādi šeit ir galvenie juridiskie argumenti? Atsaukšanās uz Satversmi, Satversmes tiesu... Nu, ne Satversme, ne Satversmes tiesa mums neliek kādā likumā ierakstīt... tajā tradicionālo Baznīcu, citādi varētu teikt, ka atzīto Baznīcu uzskaitījumā viena no šīm luteriskajām Baznīcām ir, otras - nav.

Pieņemot šo likumprojektu, mēs to izdarīsim. Tad ir jautājums: kas traucē ierakstīt abas vai neierakstīt nevienu? Pirms tam mums diskusijās bija atsauksme: jā, Civillikumā ir rakstīts varbūt tā un tā. Nezinu, neesmu pārbaudījis, bet iespējams, jo Civillikums toreiz droši vien neparedzēja šo situāciju. Tad varbūt ir mazliet jākoriģē arī Civillikums, ja mēs gribam atrisināt jautājumu pēc būtības.

Mans jautājums šobrīd ir šāds: kas jums... kas mums prasa radīt vēl vienu likuma normu, kas nostiprina šo vienas Baznīcas pārākumu pār otru? Mēs to varam nedarīt. Tas nav jādara! Nāks tagad otrais likums - par Latvijas evaņģēliski luterisko Baznīcu, kāds vispār varbūt nav vajadzīgs. Un tad mēs atsauksimies savukārt uz citu likumu: “Jā, lūk, šajā likumā jau ir! Mēs gribētu, bet šajā likumā jau ir ierakstīts... Mēs esam nostiprinājuši, ka ir viena pareizā Baznīca.”

Tā ir tā juridiskās pieejas būtība, ja to izvirzām par prioritāru. Un šobrīd mēs gribot negribot nonākam pie attieksmes, ka esam pret Latvijas evaņģēliski luterisko Baznīcu ārpus Latvijas, turklāt pastarpināti esam arī pret PBLA, kuras valdes sēde notiek šajās dienās, un pret diasporas organizācijām. Ja tas ir apzināti, tad es teikšu: drosmīgs lēmums vēlēšanu priekšvakarā!

Es aicinu tomēr balsot “pret” šo likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Lolitai Čigānei.

L.Čigāne (VIENOTĪBA).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Patiešām, Baloža kungs no šīs tribīnes saistībā ar šo likumprojektu nodarbojās ar tādu kā mānīšanos vai šmaukšanos. Viņš jau pats šeit ļoti skaidri teica: viņš apzinās, ka tajā likumprojektā ir būtiskas problēmas, ka šī Saeima vairs nevar uzņemties atbildību par to, kāds tas galu galā tiks pieņemts, un tas, visticamāk un acīmredzot, netiks izskatīts un pabeigts šinī Saeimā.

Cienījamie kolēģi! Ko un kam ir apsolījis Baloža kungs, ka viņš grib par katru cenu dabūt jūsu jāvārdu, lai notiktu šāda mānīšanās, šāda šmaukšanās? Kādēļ mums ir jāsaka savs jāvārds šādam likumprojektam pirmajā lasījumā... kur mēs konceptuāli to atbalstām... ja ir pilnīgi skaidrs, ka šis likumprojekts ir nekvalitatīvs, ka tas šķels mūsu jau tā sašķelto tautu? Priekš kam tas ir nepieciešams?

Satversmes tiesas spriedums ir tikai formāls iemesls. Šajā likumprojektā Tieslietu ministrija diemžēl ir salikusi ļoti daudz pretrunīgu lietu, pret kurām kategoriski iebilst Saeimas Juridiskais birojs. Nu nenostāsimies mānīšanās un šmaukšanās pusē! Neatbalstīsim šo likumprojektu pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrejam Judinam.

A.Judins (VIENOTĪBA).

Manuprāt, ir svarīgi, protams, pildīt Satversmes tiesas spriedumus. Un, kad, virzot kādu likumprojektu, piesauc Satversmes tiesu, tad droši vien deputātiem pat nav jādomā, ir jāatslēdz smadzenes un jābalso.

Bet, kolēģi, man gribētos atgādināt, ka Satversmes 99.pantā rakstīts, ka valsts ir atdalīta no Baznīcas. Un tiem, kas nesaprot, Reliģisko organizāciju likuma 5.pantā rakstīts tas pats, bet no otra gala, proti, ka Baznīca ir atdalīta no valsts.

Jautājums - ja mēs piedāvājam... Autori piedāvā 5.pantā rakstīt, ka mums ir tradicionālas Baznīcas. Tas nozīmē, ka droši vien būs arī kaut kādas netradicionālas. Proti, valsts sāk šķirot Baznīcas - ir pareizas un nepareizas, tradicionālas un netradicionālas.

Baloža kungs, vai jums tiešām nešķiet, ka, tā rakstot, mēs varbūt mēģināsim izpildīt vienu Satversmes tiesas spriedumu, bet sagaidīsim jaunu tiesvedību Satversmes tiesā? Jo kāda aizvainota konfesija stāstīs un jautās: “Kāpēc mēs esam diskriminēti, kāpēc tā notiek? Kāpēc daži ir labāki par mums?”

Mans aicinājums - ievērot Satversmes 99.pantā noteikto un nejaukties Baznīcas lietās.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ringoldam Balodim.

R.Balodis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Nē, nu... Kolēģi, nu jūs vispār sekojat līdzi notikumiem un lasāt dokumentus, ko jums iedala jūsu kastītēs vai sūta uz jūsu e-pastu?

Es neesmu autors šim likumprojektam! Neesmu! Tā būtu atbilde Judina kungam. Tieslietu ministrija ir izstrādājusi šo likumprojektu. (Dep. A.Judins: “Iesniedzēji ir Cilvēktiesību komisija!”)

Stāsts par tradicionālām un netradicionālām organizācijām ir sens stāsts. Jā, vairākus gadu desmitus par to strīdas, pat vēl ilgāk. Un šinī gadījumā... (Starpsaucieni.) Kāpēc, Lolita Čigāne, jūs...? Kāpēc jūs...? Es tagad runāju pats no sevis, saproti? Es runāju pats no sevis! Pirms tam es runāju kā referents un ziņoju par to, ka komisija saņēmusi no Tieslietu ministrijas dokumentus. Un es ar zāli nevaru sarunāties, tad es tev pateiktu, Judin.

Stāsts ir par ko? Stāsts ir par to, ka te nenotiek nekāda šmaukšanās. Saeimas kārtības rullī šīs lietas ir atrunātas. Un, ja mēs pieņemsim pirmajā lasījumā šo likumprojektu, tad nākamās Saeimas komisija lems, ko darīt tālāk. Principā ir runa par to, ka mums ir jādara savs darbs, nevis jāpiesedzas ar Satversmes tiesas nolēmumu! Satversmes tiesas nolēmums skaidri pasaka, kāda tā situācija ir, un Reliģisko organizāciju likumā radušās ir pretrunas - pretrunas, tieši tā! - saistībā ar reģistrāciju un valsts un Baznīcas attiecību kārtošanu. Tātad mums, 12.Saeimai, ir iespēja parādīt, ka mēs tomēr esam tādi deputāti, kas ievēro tiesisko noteiktību un lemj par to, ka nu tiešām ir kaut kas jādara. Un šinī gadījumā tas, ko mēs šobrīd darām, - ierunājam stenogrammā šīs lietas. Un dosim arī iespēju iesniegt likumprojektus, lai nākamā Saeima visu to lietu varētu saņemt, lasīt, analizēt un domāt.

Tas, par ko es gribētu runāt: tradicionālo organizāciju uzskaitījums, ko Tieslietu ministrija (Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.) 1.¹ pantā ir izdarījusi, mani arī neapmierina. Judin un Čigāne, mani arī neapmierina! Jo... Es gribu pateikt sekojošo: ja Tieslietu ministrija ir pateikusi “a”, tad, es domāju, ir jāpasaka arī “b” un “c”.

Tātad - ko es domāju? Ko būtu nepieciešams izdarīt? Tātad šim Tieslietu ministrijas piedāvājumam ir būtisks trūkums, un es to šobrīd arī saprotu, jo arī... teiksim, man personīgi nav iebildumu, ka šajā uzskaitījumā... Bet ne jau es to izdomāju! Tas ir Tieslietu ministrijas piedāvājums... ka šajā uzskaitījumā var ļoti vienkārši iekļūt da jebkāda organizācija. Piemēram, mums pašreiz ir pilnmēness, un, ja kāda organizācija, teiksim, gribēs reģistrēt pilnmēness pielūdzēju baznīcu, es domāju, ka viņi to varēs darīt, ja vien dokumenti būs attiecīgi sakārtoti. Bet pēc kāda laika, varbūt pat pāris nedēļas pēc šīs reģistrācijas, viņi gribēs iekļūt šajā Tieslietu ministrijas piedāvātajā 1.¹ pantā un viņiem nebūs nekādu šķēršļu. Tik vien kā deputātiem attiecīgi jānobalso par šo priekšlikumu... un viņi arī būs tradicionāli. Es domāju, ka tas nav pieļaujams. Tāpēc, es domāju, ir jābūt 1.² pantam, kas noteic, ka faktiski tradicionālās ir tikai tās... kas noslēgušas līgumus ar valsti un Baznīcu. Tātad ir jāiegulda valdības darbs. Valdība noslēdz ar konkrētu reliģisko organizāciju līgumu, kā tas ir ar luterāņiem, pareizticīgajiem, adventistiem, metodistiem, vecticībniekiem, un tad uz šī likuma pamata tiek pieņemts speciāls likums, kā tas ir ar luterāņiem, pareizticīgajiem, metodistiem, adventistiem, un tikai tad šī konfesija var būt tradicionāla. Esmu jau dzirdējis, ka arī Latvijas Dievturu sadraudze grib nokļūt šajā sarakstā. Ja tāds saraksts ir, es domāju, protams, viņiem arī tur ir jābūt. Bet pirms tam jānoslēdz līgums ar valdību, lai mēs to šļuru, es atvainojos, visas tās trakās diskusijas nesaņemtu šeit. Valdība, kurai ir eksperti, kurai ir pietiekami kompetenti, teiksim... un arī institūcijas tam ir radītas, var to darbiņu izdarīt.

Un visbeidzot. Satversmes tiesas spriedums faktiski runā par to, ka tātad vienā konfesijā var būt vienalga cik reliģiskās organizācijas, bet Civillikuma 51.pantā ir runāts nevis par reliģiskajām organizācijām... nevis, kā Tieslietu ministrija tagad piedāvā, - ka ir reliģisko organizāciju uzskaitījums... bet ir runāts par konfesijām. Un, es domāju, patiešām tas nav pieļaujams, ka jebkura šodien reģistrēta reliģiskā organizācija rītdien var iegūt tiesības reģistrēt laulību. Pat mūsu visai augsti demokrātiskajā, liberālajā sabiedrībā ir jābūt vismaz kaut kādai kārtībai, lai spētu sekot līdzi, teiksim, laulības institūcijai, kas ir saistīta gan ar bērnu tiesībām, gan ar sievietes tiesībām un visām pārējām lietām.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Gunāram Kūtrim.

G.Kūtris (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Manuprāt, šeit ir trīs mazas niansītes.

Pirmkārt. Satversmes tiesas spriedums bija, un mums šajā likumā ir jāizdara attiecīgi grozījumi, lai neveidotos pretrunas. Tas ir pirmkārt. Mēs varam noraidīt vienu likumprojektu, bet tā vietā tad jābūt citam.

Otrkārt. Es piekrītu tam, ka Satversme nosaka - Baznīca ir atdalīta no valsts. Taču tad esiet tik laipni un nejaucieties Baznīcas lietās... visus 27 gadus! Tad nodalām to strikti! Bet - nē! Mēs esam normāla demokrātiska valsts, kura uztraucas, lai tās... sauksim vispārējā formā - biedrības... lai biedrības, kas darbojas Latvijā, nevarētu darboties, kaitēt Latvijas valstij vai iedzīvotājiem. Līdz ar to valsts ir uzņēmusies zināmu regulējumu, tai skaitā arī par dažādu konfesiju, draudžu un pārējo reģistrēšanu. Vienkārši, lai reģistrētu ar drošības sajūtu, ka viņu mācībā nav kaut kā ļauna pret Latviju vai pat Latvijas iedzīvotājiem. Un tā ir saprātīga iejaukšanās šajā Baznīcas lietā.

Bet kur Latvija nedrīkstētu ar likumu līst iekšā? Tās ir kanoniskās tiesības. Tajā, ko Baznīca savos kanonos ir noteikusi, Latvijas valstij ar saviem likumiem nevajadzētu līst iekšā. Un, ja kāda Baznīca savās tiesībās ir noteikusi, ka šī Baznīca savu struktūru, uzbūvi veido saskaņā ar savām kanoniskajām tiesībām, tad diez vai valsts varētu teikt: nē, ziniet, šeit jūs varat dibināt divas Baznīcas zem viena jumta.

Un visbeidzot minēšu piemēru, kāpēc šis likumprojekts ir vajadzīgs, ko, es domāju, katrs sapratīs. Pieņemsim, ir nodibināta partija VIENOTĪBA (Dep. A.Kaimiņš: “Nē! Nē! Nē!”), ļoti normāli VIENOTĪBA tagad strādā. Vienā brīdī pieci vai seši biedri, es nezinu, kā kurā gadījumā, saka tā - mēs nodalāmies un veidojam partiju VIENOTĪBA. Tad sakiet, lūdzu, kura no abām partijām ir VIENOTĪBA un kurai pieder šīs partijas kontā esošā naudiņa, kas saņemta, ja naudiņa tur ir? (Dep. A.Kaimiņš: “Jaunupam!”) Nemainām neko! Tas nozīmē, ka valsts pienākums šādā gadījumā ir vismaz pateikt, ka tai otrai jābūt ar būtiski atšķirīgu nosaukumu, lai mēs saprastu, vai šī partija ir... piemēram, viena partija ir sociāldemokrātiska partija, bet otra, kas nosaucas par sociāldemokrātiem, arī ir sociāldemokrātiska? Vai tomēr ne? Tāpēc vajadzīgs likumā precīzi noteikt lietas, lai Latvijas iedzīvotāji varētu... Tur vēl viens cits momentiņš paslēpts apakšā. Īstenībā, es domāju, Latkovska kungs piekritīs: tur apakšā ir paslēpts jautājums arī par īpašumiem. (Dep. A.Kaimiņš: “Tikai tas arī ir tas jautājums!”) Un tas arī biedē. Bet tur jau tā lieta! Mēs deviņdesmitajos gados esam atjaunojuši Latvijā tradicionālās konfesijas jeb, kā rakstīts, Baznīcas, un tām toreiz atjaunoja arī īpašumtiesības, un diez vai vienas Baznīcas paspārnē šobrīd drīkstētu kāds pašnosaukts Baznīcas vadonis nodalīt savu draudzi un teikt: “Ziniet, man arī ir tiesības uz šo īpašumu!” Tas vairs nav normāls risinājums, un valsts nedrīkstētu būt tikai vērotāja no malas un teikt: “Jūs izkaujieties, un mēs pēc tam izlemsim!” Valstij ir precīzi jāpasaka - ir tā pati vai nav tā pati...

Paldies. Tāpēc es aicinātu atbalstīt šo likumprojektu un, protams, priekšlikumos... izņemt ārā to, kas, mūsuprāt, varbūt neder, bet to, kas der... Tas ir vajadzīgs.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Inesei Lībiņai-Egnerei.

I.Lībiņa-Egnere (VIENOTĪBA).

Paldies.

Mani kolēģi juristi ir kļuvuši labi politiķi un ir sajaukuši vienā bļodā ļoti daudzas lietas, tāpēc es vēlētos sadalīt.

Vispirms - par Kārtības rulli.

Par Kārtības rulli. Likumprojekta iesniedzējs ir Saeimas komisija, nevis Ministru kabinets. Ministru kabinetam ir noteikta kārtība, kādā pie likumdevēja nonāk Ministru kabineta sagatavoti likumprojekti, un tad tik tiešām pirmajā lasījumā mēs tos konceptuāli atbalstām un komisijā uzlabojam.

Šodien mēs nodevām komisijai pašas sagatavotu likumprojektu, kuru varēja uzlabot komisijas sēdes laikā. Komisija lūdza to bez atkārtotas izskatīšanas komisijā skatīt šinī pašā Saeimas sēdē pirmajā lasījumā. Tāpēc arī mēs šeit tik daudz debatējam. Ja komisija būtu vēlējusies, kā Ringolda Baloža kungs teica, šīs neprecizitātes novērst, to varēja izdarīt un iesniegt sagatavotu likumprojektu Saeimai.

Par Satversmi un par Civillikumu. Jā, tik tiešām, Civillikuma 51.pants nosauc konfesijas, kurām ir deleģētas tiesības laulāt (proti, tās, kuras valsts 1937.gada Civillikumā uzskatīja par tādām, kuras būtu tradicionālās konfesijas), nosakot, ka cilvēks pats var izvēlēties, vai viņš vēlas dzimtsarakstu nodaļā vai pie garīdznieka, kas pieder pie konkrētās konfesijas, noslēgt laulību ar savu mīļoto cilvēku. Tur nav runa par to, ka šīm konfesijām... ka būtu tradicionālas vai netradicionālas Baznīcas.

1.¹ pants šajā likumprojektā ir jaunievedums, un tas pēc būtības ir, manuprāt, doktrināls jaunievedums, ļoti apzināti domājot tikai un vienīgi par nākotnes īpašumtiesību problēmjautājumiem. Jā, tik tiešām luterāņu Baznīca ir sašķelta īpašumtiesību dēļ. Saeimā atvilktnē šīs problēmas dēļ ir arī Pēterbaznīcas likums, mēs to zinām. Un ir vairākas tiesvedības tiesās.

Šodien, īsi pirms vēlēšanām, mēs nevis atrisinām šo strīdu, bet sanaidojam šīs reliģiskās organizācijas vēl vairāk.

Par Satversmes tiesas spriedumu. Satversmes tiesas spriedums jau ir stājies spēkā pirms pieciem mēnešiem, 27.aprīlī, un Satversmes tiesa spriedumā tik tiešām nav paredzējusi nekādu pārejas periodu, jo uzskatīja, ka, atzīstot minēto tiesību normu par Satversmei neatbilstošu, pēc būtības ar likumu nekāds īsts robs nerastos, bet arī paredzēja: ja likumdevējs gribēs, varēs dot deleģējumu veikt kaut kādas funkcijas (piemēram, ja mēs vēlētos laulības noslēgšanas deleģējumu pārskatīt). Bet Satversmes tiesas spriedums nevienā vietā ne pušplēsta vārda nesaka, ka mums būtu jānodala viena luterāņu Baznīca kā tradicionāla un otra - acīmredzot kā netradicionāla. Šobrīd saskaņā ar Civillikumu, ja persona piederīga luterāņu konfesijai, persona var izvēlēties garīdznieku, pie kura laulāties, proti, var izvēlēties, vai tas būs garīdznieks, kurš pieder pie Vanaga kunga vadītās organizācijas, vai arī garīdznieks, kurš pieder pie trimdas luterāņu organizācijas, un Civillikuma izpratnē abas šīs laulības tiek atzītas. Abas šīs laulības tiek atzītas kā luterāņu Baznīcas noslēgtas laulības. Pēc šiem likuma grozījumiem mums būs tā: viena būs tradicionāli noslēgta laulība, bet otra - acīmredzot kā netradicionāla - vairs nevarēs tikt uzskatīta par spēkā esošu; būs vēl papildus jāiet uz dzimtsarakstu nodaļu. Tas ir varbūt nākamais solis.

Kolēģi! Satversmes tiesas spriedums... Pirms nolemjošās daļas argumentācija no pašas Satversmes tiesas, kā viņi pamato, kāpēc vispār tiesību norma jāatzīst par spēkā neesošu. Proti, tādēļ, ka... Latvijas evaņģēliski luteriskā Baznīca ārpus Latvijas ir norādījusi, ka tā nevarot Latvijā reģistrēties kā reliģiska savienība (Baznīca), jo esot jau reģistrēta viena reliģiskā savienība (Baznīca), tādēļ tas ir uzskatāms par pamattiesību ierobežojumu. Un tieši tādēļ šis 7.pants ir uzskatāms par antikonstitucionālu un spēkā neesošu.

Šodien mēs gribam lemt par likumprojektu, kas vēl vairāk noteiks, ka Latvijas evaņģēliski luteriskā Baznīca ārpus Latvijas ir netradicionāla.

Kolēģi! Ko tas nozīmē - netradicionāla? Kā mēs, būdami Saeimas deputāti... Kas mums ir devis mandātu teikt...? Es piederu luteriskajai Baznīcai. Bet kas man ir devis mandātu teikt, ka tie, kuri ir ārpus Latvijas, ir netradicionāli, ka viņi, kuri visu šo okupācijas laiku iznesuši ticību, ar nepārtrauktības doktrīnu tajā skaitā, pierādījuši savu piederību Latvijas luteriskajai Baznīcai... viņi ir netradicionāli? (Dep. R.Balodis: “Ko viņa runā vispār?!”) Ar likumu?! Baloža kungs, ko tas nozīmē? Kāpēc Saeimā tapis šāds likumprojekts? Tas nav Ministru kabineta likumprojekts. Tad mēs varētu teikt: “Nabaga Ministru kabinets nesaprot, ko dara! Mēs Saeimā visu sakārtosim un izlabosim!”

Nē! Tas ir ļoti nekvalitatīvs Saeimas komisijas likumprojekts, kuru jūs liekat mums šeit priekšā. Es nevaru to atbalstīt. Es ceru, ka nākamajā Saeimā tik tiešām būs jauns likumprojekts. Ja piecus mēnešus neko nevarēja sakārtot, tad nevar sakārtot arī šodien. Un tā āža kāja lien ārā tā, ka nākamnedēļ mums būs jauns likumprojekts galdā. Ja es pareizi saprotu, tas būs tradicionālās luterāņu Baznīcas likumprojekts. Nu tad ko? Balsosim arī par to? Turpināsim šīs debates tieši par to pašu? Visupirms - pirmais solis, nākamo ceturtdien - otrais solis?

Godātie kolēģi! Juridiski šo likumprojektu nav iespējams atbalstīt.

Paldies par uzmanību. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ringoldam Balodim, otro reizi.

R.Balodis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Es domāju - skaisti! Es pat negaidu, ka šodien kāds kādu uzklausīs. Daži runā ar saviem vēlētājiem, pie tam labi pauž savas liberālās vērtības... Te nu man prieks par jums! Bet, pirmkārt, sāksim tādā secībā un kārtībā, kā Lībiņas-Egneres kundze teica.

Jā, formāli es piekrītu, ka tas ir komisijas atzinums. Tie, kas bija komisijas sēdē... (Dep. A.Judins: “Formāli!”) Latkovska... tas ir, Judina kungs (Starpsaucieni.)... Es nevaru sarunāties, bet tā gribas ar jums sarunāties, es nevaru... (Starpsaucieni. Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.)

Tātad principā, ja mēs runājam par komisijas priekšlikumu, jāatgriežas pie stāsta, kas veidojās pirms vasaras. Mums bija apspriešana un visai kaislīgas debates par luterāņu Baznīcas likumu, tika izveidota atsevišķa darba grupa. Un darba grupa, kurā piedalījās visu frakciju pārstāvji, šī darba grupa, kuru es vadīju, skatīja šos luteriskās Baznīcas likuma grozījumus. Tā vienlaikus bija spiesta arī skatīt šo Satversmes tiesas 26.aprīļa nolēmumu un to, ciktāl tas attiecas uz kaut kādām likumdošanas ierosmēm, kas mums būtu tā kā jādara. Darba grupa komisijai ziņoja, ka var skatīt šos luteriskās Baznīcas likuma grozījumus kopā ar tām izmaiņām, kas nepieciešamas pēc Satversmes tiesas nolēmuma, bet var arī skatīt atsevišķi. Un pēc ziņojuma komisija uzdeva Tieslietu ministrijai vasaras darbu - sagatavot attiecīgu likumprojektu, jo saskaņā gan ar Reliģisko organizāciju likumu, gan ar Tieslietu ministrijas nolikumu tieši viņiem ir pienākums būt par valsts un Baznīcas attiecību komunikatoriem. Uzņēmumu reģistrs tikai reģistrē.

Rezultātā viņi prezentēja, ja nemaldos, pagājušonedēļ vai šonedēļ... man jau tiešām vēlēšanu priekšlaikā arī sāk zust realitāte, jā... Noziņoja un prezentēja savu skatījumu. Sākotnēji izsauca skaļas diskusijas - tieši tā! - šis 1.¹ pants, un, protams, mums bija ārkārtīgi dažādi, diametrāli pretēji viedokļi. Un, protams, arī bija... Čigānes kundze, ja viņai vēl ir vēlme kaut ko stāstīt no tribīnes, viņa var atnākt un arī piekrist man, ka viņa ierosināja sagatavot komisijas likumprojektu - nevis šādu, ko prezentē Tieslietu ministrija, bet sagatavot jaunu. Es iebildu, jo... nu, es kvalitatīvi (Dep. L.Čigāne: “Meli! Es tajā sēdē nepiedalījos!”)...

Tāpēc rezultātā... Es domāju, ka mēs jau varam šodien neko nedarīt, mēs varam arī būtībā noraidīt, bet tas jautājums jau paliek tik un tā. Un, ja mēs runājam par šo situāciju, tad es domāju, ka tomēr būtu labi šo likumprojektu nodot nākamajai Saeimai, lai tā izvērtē, jo paspēt normāli sagatavot šo likumprojektu priekšvēlēšanu un pēcvēlēšanu gaisotnē (dažiem - depresīvā gaisotnē, bet citiem - tieši otrādi - ļoti sajūsminātā gaisotnē) arī nevarēs. Te jāskata normāli, nopietni. Un es domāju, ka tas nav pat viena mēneša darbs.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ilmāram Latkovskim, otro reizi.

I.Latkovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Kolēģi! Es klausos uzmanīgi, ko citi runā, un man nav arī to vēlētāju, ko tagad aģitēt.

Kā Kūtra kungs teica, varbūt tur ir apakšā jautājums par īpašumiem. Es neizslēdzu, ka tur ir īpašumu jautājums, un es nebūtu priecīgs, ja tas ir galvenais jautājums, un ceru, ka tā nav. Iespējams, ka tur ir arī atšķirības jautājumā par sieviešu ordināciju (dažiem) un varbūt arī par Stambulas konvenciju. Varbūt. Kaut gan arī ārpus Latvijas Baznīca nav viendabīga. Tā ir ļoti atšķirīga savos... savos uzskatos. Bet... nu, šajā gadījumā... No vienas puses, likums ir vispārīgs, un mums jādomā par vispārīgām normām. Bet mēs redzam, ka šajā gadījumā tas asākais jautājums ir par Latvijas evaņģēliski luterisko Baznīcu ārpus Latvijas. Un tas ir jautājums, ko... Vakar arī PBLA valdes priekšsēde uzsvēra - neignorēt šo jautājumu un Latvijas evaņģēliski luteriskās Baznīcas ārpus Latvijas intereses nenoraidīt ar kaut kādām juridiskām finesēm. Bet, ja šajā kontekstā mēs te piesaucam arī apdraudējumu Latvijas valstij... Mēs runājam par šīm divām latviešu Baznīcām un runājam, ka tagad Latvijas valstij būs apdraudējums no šī... no Latvijas evaņģēliski luteriskās Baznīcas ārpus Latvijas... Vai arī kaut kādi... kaut kāda pašpasludinātā Baznīca...

Nu, mīļie draugi, mēs ignorējam Latvijas evaņģēliski luteriskās Baznīcas ārpus Latvijas, mūsu trimdas baznīcas, ieguldījumu Latvijas neatkarības atjaunošanā, Latvijas idejas uzturēšanā un tās palīdzību arī pēc tam, pēc neatkarības atjaunošanas: “Nu, paldies par palīdzību, paldies par dāvanām, paldies par morālo atbalstu! Tagad tiksim galā paši!”

Es tomēr aicinātu nedaudz padomāt, vismaz nedaudz, arī par cieņu un respektu šī jautājuma izlemšanā.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Artusam Kaimiņam.

A.Kaimiņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Es domāju, vajag saprast: mēs jau varam arī aiziet tik tālu, ka vajag cilvēkiem nodefinēt, kā ir pareizi jālūdz Dievs - ar acīm ciet vai ar acīm vaļā. Tas ir jādara stāvus vai nometoties ceļos? Es domāju, ka tas nav nodefinēts. Es domāju, ka tas ir steidzīgi jānodefinē šeit, no šīs tribīnes; ir jāpieņem likumprojekts par to, kā tas ir pareizi jādara. Jo, ja mēs dienu iesākām ar to, kā pareizi dzimst bērni, tad dienu mēs noslēdzam ar jautājumu par to, kā pareizi vai kā nepareizi ir ticēt Dievam.

Runa ir par to, ka šo abu divu pušu pārstāvji bija Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdē vasarā. Tur bija Vanags un arī tā otra puse - diasporas puse. Un es viņiem saku: “Kungi, bet jums taču ir viens Dievs. Jums ir viena Bībele. Par ko jūs strīdaties?!” Un tagad mums te piemin viendzimuma laulības un visu kaut ko citu, bet patiesībā šeit stāsts ir par īpašumiem! (Dep. I.Lībiņa-Egnere: “Tieši tā!”) Tikai un vienīgi par īpašumiem! Šeit ir runa par naudu. Šeit Saeimai nav jāiejaucas iekšā, lai šīs abas puses beidzot, kā es tām lūdzu... un tās kratīja ar galvu un teica: “Jā, mēs satiksimies un apsēdīsimies pie apaļā galda un dabūsim normālu viedokli.” Rezultātā... likumprojekta anotācijā es lasu, kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot likumprojektu. Ar ko tad ir runājuši? Nē, Baloža kungs, visu cieņu! Jūs esat gudrs jurists, es jūs ļoti cienu. Jūs tiešām esat ļoti labi visu sagatavojis. Bet jēga ir cita. Konsultācijas notikušas... tātad, ja mēs runājam par Baznīcām... Konsultācijas notikušas ar Tieslietu ministriju, okay, ar Drošības policiju, okay, ar Uzņēmumu reģistru... jā, labi, ā, nu jā... un ar reliģisko organizāciju pārstāvjiem. Nu vismaz neaizmirsa ar viņiem arī aprunāties! Bet interesanti, ar kuriem? Ar to vienu pusi vai ar to otru pusi? Vai varbūt ar abām pusēm? Līdz ar to, kolēģi, nebojājiet sev karmu! Kamēr vēl varat, nebojājiet to! Bija pāvests. Daudzus no jums te iesvētīja, grēkus atlaida. Šobrīd, lūdzu, noraidiet šo likumprojektu, lai viņi tiesājas tiesā! Valsts ir atdalīta no Baznīcas, un tiesa ir neatkarīga instance. (Dep. H.Abu Meri: “Pareizi!”)

Paldies. Noraidiet, lūdzu!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā kas piebilstams?

R.Balodis. Komisijas vārdā es gribu teikt, ka šeit notiek... ļoti interesants pasākums. Principā lielākā daļa pat runā pilnīgi par kaut ko citu. Tāpēc dariet, ko gribat, tāpat Satversmes tiesas nolēmums ir bijis. (Starpsauciens: “Komisijas vārdā!”) Grūtāk ir... (Starpsauciens: “Komisijas vārdā!”) reģistrācijas... Tas ir komisijas vārdā! (Starpsauciens: “Balsojam!”) Tas ir komisijas vārdā! Balsojiet, kā vēlaties!

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Reliģisko organizāciju likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 44, pret - 13, atturas - 11. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai. (Starpsauciens: “Nākošais pilnmēness!”)

R.Balodis. Es tiešām varētu... pilnmēness arī, bet... Es domāju, 1.decembris, lai nākamā Saeima iesniedz. Arī jūs varat to darīt. Šā gada 1.decembris.

Sēdes vadītāja. Vai ir citi priekšlikumi? Citu priekšlikumu nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 1.decembris.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu””, pirmais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāte Nellija Kleinberga.

N.Kleinberga (LRA).

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu”” ir izstrādāts ar mērķi, lai savstarpēji saskaņotu likuma normas ar šā gada 21.jūnijā Saeimā pieņemtajiem grozījumiem Valsts civildienesta likumā, ar kuriem tika precizētas ierēdņiem noteiktās obligātās prasības.

Gribu tikai piebilst, ka šis likumprojekts tika vienbalsīgi atbalstīts komisijā, kurā piedalījās arī Finanšu ministrijas, Valsts ieņēmumu dienesta un Valsts kancelejas pārstāvji.

Komisijas vārdā aicinu Saeimu atzīt likumprojektu par steidzamu un atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Vispirms par steidzamību.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu”” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret - 7, atturas - 2. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

N.Kleinberga. Un atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret - 9, atturas - 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un laiku izskatīšanai Saeimas sēdē.

N.Kleinberga. Komisijas vārdā aicinu pieņemt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā!

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu”” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret - 7, atturas - 3. Likums pieņemts.

N.Kleinberga. Paldies, kolēģi!

Sēdes vadītāja. Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā”, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Ivars Zariņš. (Starpsauciens: “Sasauksim ārkārtas sēdi!”)

I.Zariņš (SASKAŅA).

Labdien, kolēģi! Es ļoti labi saprotu, ka šis likumprojekts ir pēdējais šķērslis starp jums un pusdienām (Smiekli.), tāpēc es mēģināšu ļoti konspektīvi to visu izdarīt.

Ko es vēlos atzīmēt? Kolēģi, šodien ir zīmīga diena. Es pat teiktu, vēsturiska. Šodien mēs varam iezvanīt kapu zvanus OIK afērai. Izdarīt to, ko Ekonomikas ministrija ir solījusi jau gandrīz gadu un joprojām turpina solīt, bet joprojām nez kāpēc to nav izdarījusi. Proti, runa ir par likuma grozījumiem, kuri sakārtotu subsidētās elektroenerģijas ražošanas nozari.

Kolēģi! Kopš ir aktualizējies šis OIK stāsts, mēs Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā... vairākkārt esam rīkojuši komisijas sēdes par šo jautājumu. Šī gada laikā sešas reizes mēs esam saukuši Ekonomikas ministriju pie sevis un apsprieduši ar to nepieciešamos risinājumus un grozījumus likumā, lai sakārtotu šo nozari. Ekonomikas ministrija visu laiku ir tikai solījusi tos gatavot, bet tā arī neko nav izdarījusi.

Vakar mums bija septītā sēde, uz kuru mēs bijām uzaicinājuši Ekonomikas ministriju un kurā Ekonomikas ministrija piedāvāja veidot kārtējo darba grupu. Tas izraisīja komisijā vispārējus smieklus. (Dep. V.Spolītis: “Nē, tā nebija! Smieklu nebija!”)

Tāpēc šodien Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija virza savu likumprojektu un aicina to Saeimā apstiprināt šodien pirmajā lasījumā.

Likumprojekta būtība ir vienkārša. Un viss likumprojekts ietilpst uz vienas lapas, kolēģi. Uz vienas lapas, ko gadu nevarēja sagatavot Ekonomikas ministrija!

Būtība ir šāda. Ņemot vērā to, ka šis subsidētās elektroenerģijas ražošanas atbalsts... atbalsta mehānisma mērķis ir atbalstīt efektīvu koģenerāciju... elektroenerģijas ražošanu koģenerācijā un no atjaunojamiem energoresursiem, un to, ka šī atbalsta izmaksas sedz visi Latvijas elektroenerģijas galalietotāji, nav pieļaujama izveidojusies situācija, kurā šī atbalsta izlietojums un atbalsta saņēmēju atbilstība atbalsta saņemšanas prasībām netiek efektīvi kontrolēta, ražotāji tiek pārkompensēti un izmaksājamais atbalsts tiek prettiesiski un nelietderīgi izmantots, nekalpo tam mērķim, kam tas ir paredzēts, proti, veicināt efektīvu elektroenerģijas ražošanu koģenerācijā un no atjaunojamiem energoresursiem.

Ņemot vērā visu iepriekš minēto, mēs piedāvājam veikt atbilstošus precizējumus un papildinājumus Elektroenerģijas tirgus likumā, lai šādu situāciju vairs nepieļautu.

Pirmkārt, lai atbalsts tiktu maksāts tikai tiem ražotājiem, kas izpilda atbalsta prasības.

Otrkārt, lai šo prasību izpilde tiktu efektīvi un atbilstoši kontrolēta.

Treškārt, lai šis atbalsts būtu samērīgs, nevis pārmērīgs un lai tiem komersantiem, kuri krāpjas vai neievēro atbalsta nosacījumus, atļaujas tiktu atņemtas un atbalsts vairs nepienāktos.

Vēlos atzīmēt, ka šī likumprojekta izskatīšana šodien nebūtu iespējama bez Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vadītāja Romāna Naudiņa politiskās drosmes un uzdrīkstēšanās virzīt šo likumprojektu, zinot (Aplausi.), ka koalīcijas partneriem, teiksim tā, ir ļoti dažāda attieksme pret šo OIK afēru.

Un, manuprāt, visai Latvijas tautai būtu jābūt pateicīgai arī Viņa Svētībai Romas pāvestam par šo notikumu. Jo, ja Romas pāvests nebūtu atbraucis uz Latviju pirmdienā, kad notiek Koalīcijas padomes sēdes (Starpsauciens: “Komisijas vārdā!”), un tāpēc Koalīcijas padomes sēde būtu notikusi (Starpsauciens: “Komisijas vārdā!”), tad komisijas deputāti (es domāju šeit koalīcijas deputātus) nebūtu bijuši tiesīgi balsot pēc savas sirdsapziņas. (Starpsauciens: “Komisijas vārdā!”) Bet Romas pāvesta vizītes rezultātā visa komisija vienbalsīgi ir atbalstījusi šo projektu, un komisijas vārdā aicinu to virzīt tālāk. (Dep. H.Abu Meri: “Nu tas nebija komisijas vārdā!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai.

I.Zariņš. Komisija piedāvā par priekšlikumu iesniegšanas termiņu noteikt 16.oktobri.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 16.oktobris.

Sēdes darba kārtība ir izskatīta.

Par atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem.

Deputātu Zariņa, Tretjakas, Nikonova, Zujeva un Zemļinska jautājums veselības ministrei Andai Čakšai “Par valsts veselības apdrošināšanas sistēmas atbilstošu darbības nodrošinājumu”. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina. Ministre informē, ka noslogotības dēļ nevar ierasties uz mutvārdu atbildes sniegšanu.

Par deputātu Artūra Rubika, Raimonda Rubika, Tretjakas, Morozova un Cileviča jautājumu zemkopības ministram Jānim Dūklavam “Par drošības kontroli vīrusa infekcijas izplatības gadījumos dzīvnieku novietnēs”. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus apmierina.

Līdz ar to šodien paredzētā atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem pulksten 17.00 nenotiks.

Ir saņemts viens deputātu jautājums.

Deputāti Zariņš, Ādamsons, Morozovs, Urbanovičs un Tutins iesnieguši jautājumu “Par nodokļu parādniekiem un nodokļu parādu piedziņu”, ko nododam finanšu ministrei atbildes sniegšanai.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu reģistrācijas režīmu!

Laiks paziņojumiem.

Godātie kolēģi! Rīt, tradicionālajā Saeimas Atvērto durvju dienā, apmeklētājus iepazīstināsim ar Latvijas valsts tapšanas stāstu un ekspozīciju “Pie Latvijas šūpuļa”.

Vārds paziņojumam deputātam Edvardam Smiltēnam.

E.Smiltēns (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Kolēģi! Es saprotu, jūs jau skrienat prom... Bet uzmanību tiem, kas ir Vācijas grupā! Mums ir tāda ISP programma sadarbībā ar Vācijas Federatīvās Republikas Bundestāgu un Berlīnes Humbolta universitāti, un diviem studentiem, kas ir bijuši gan pie Lībiņas-Egneres, gan arī pie viena no SASKAŅAS deputātiem, šobrīd ir pēdējās dienas Latvijā... Un mēs aicinām tos, kuri ir deputātu grupas sadarbībai ar Vācijas parlamentu dalībnieki, pēc piecām minūtēm pulcēties Saeimas Apmeklētāju un informācijas centrā, kur mēs uzklausīsim studentu secinājumus par mūsu darbu un pasniegsim diplomus.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds Saeimas sekretāra biedram. Reģistrācijas rezultāti.

G.Kūtris (12.Saeimas sekretāra biedrs).

Cienījamie kolēģi! Šobrīd nav reģistrējušies: Aldis Adamovičs, Aija Barča, Boriss Cilevičs, Raivis Dzintars, Oj

G.Kūtris (12.Saeimas sekretāra biedrs).

Cienījamie kolēģi! Šobrīd nav reģistrējušies: Aldis Adamovičs, Aija Barča, Boriss Cilevičs, Raivis Dzintars, Ojārs Ēriks Kalniņš, Līga Kozlovska, Armands Krauze, Jeļena Lazareva, Renārs Putniņš un Artis Rasmanis.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Sēdi slēdzu.

SATURA RĀDĪTĀJS
12. Saeimas rudens sesijas 4. sēde
2018. gada 27. septembrī

Par darba kārtību
Par likumprojektu “Grozījumi Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumā” (Nr. 1348/Lp12) (Dok. Nr. 5284, 5284A)
Par likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības un Igaunijas Republikas valdības līgumu par iedzīvotāju reģistrā iekļauto datu apmaiņu” (Nr. 1349/Lp12) (Dok. Nr. 5285, 5285A)
Par likumprojektu “Grozījumi Reliģisko organizāciju likumā” (Nr. 1351/Lp12) (Dok. Nr. 5298, 5298A)
Priekšlikumi	- dep. I.Latkovskis (pret)
	- dep. R.Balodis (par)
Par likumprojektu “Par nekustamā īpašuma Bruņinieku ielā 33, Rīgā, nodošanu arodbiedrību apvienībai “Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība”” (Nr. 1352/Lp12) (Dok. Nr. 5301, 5301A)
Par likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā” (Nr. 1353/Lp12) (Dok. Nr. 5305, 5305A)
Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu”” (Nr. 1354/Lp12) (Dok. Nr. 5306, 5306A)
Par likumprojektu “Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā” (Nr. 1356/Lp12) (Dok. Nr. 5324)
Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Artim Gustovskim šā gada 4. oktobrī (Dok. Nr. 5309)
Deputātu Jūlijas Stepaņenko, Ingunas Sudrabas, Aivara Meijas, Mihaila Zemļinska, Ivana Ribakova, Vladimira Nikonova, Jāņa Ādamsona, Zentas Tretjakas, Igora Zujeva, Artūra Rubika, Romana Miloslavska pieprasījums Ministru prezidentam Mārim Kučinskim “Par Sabiedrības integrācijas fonda un Open society foundations finansētajiem biedrības “Papardes Zieds” interešu aizstāvības pasākumiem Izglītības likuma 10.1 panta atcelšanai” (Nr. 42/P12) (Noraidīts) (Dok. Nr. 5256, 5256A)
Ziņo	- dep. A.Brigmanis
Debates	- dep. J.Stepaņenko
	- dep. A.Lejiņš
	- dep. L.Čigāne
	- dep. I.Pimenovs
	- dep. V.Spolītis
	- dep. I.Rībena
	- dep. J.Dombrava
	- dep. A.Harju
	- dep. V.Kalnozols
	- dep. A.Ulme
	- dep. J.Stepaņenko
	- dep. K.Seržants
	- dep. L.Čigāne
	- dep. E.Cilinskis
	- dep. I.Pimenovs
	- dep. I.Rībena
	- dep. K.Seržants
	- dep. A.Loskutovs
	- dep. H.Abu Meri
	- dep. L.Kozlovska
	- dep. A.Kaimiņš
	- dep. R.Balodis
	- dep. R.Ražuks
	- dep. S.Šimfa
Par darba kārtību
Paziņojumi
	- dep. S.Dolgopolovs
	- dep. A.Brigmanis
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa	- Saeimas sekretāra biedrs G.Kūtris
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām”” (Nr. 1346/Lp12) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 5273B)
Ziņo	- dep. A.Barča
Debates	- dep. R.Mežeckis
	- dep. A.Barča
	- dep. R.Mežeckis
	- dep. M.Šics
	- dep. R.Ražuks
	- dep. S.Šimfa
	- dep. I.Parādnieks
	- dep. E.Cilinskis
	- dep. I.Parādnieks
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” (Nr. 1345/Lp12) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 5272B)
Ziņo	- dep. E.Cilinskis
Debates	- dep. M.Šics
	- dep. A.Barča
	- dep. V.Kalnozols
	- dep. E.Smiltēns
	- dep. A.Klementjevs
	- dep. E.Smiltēns
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” (Nr.  1338/Lp12) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 5224B)
Ziņo	- dep. E.Putra
Likumprojekts “Grozījums Valsts kultūrkapitāla fonda likumā” (Nr. 1341/Lp12) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 5227B)
Ziņo	- dep. I.Parādnieks
Likumprojekts “Grozījumi Radošo personu statusa un profesionālo radošo organizāciju likumā” (Nr. 1342/Lp12) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 5255B)
Ziņo	- dep. I.Dālderis
Likumprojekts “Par Protokolu, ar ko groza Latvijas Republikas valdības un Indijas Republikas valdības nolīgumu par gaisa satiksmi” (Nr. 1246/Lp12) (2.lasījums) (Dok. Nr. 5303)
Ziņo	- dep. S.Potapkins
Likumprojekts “Par likuma “Par Kontrabandas un viltojumu apkarošanas līgumu un vispārējo atbrīvojumu, kas noslēgts 2004. gada 9. jūlijā starp Philip Morris International Inc., Philip Morris Products Inc., Philip Morris Duty Free Inc. un Philip Morris World Trade Sarl., Eiropas Kopienu, kuru pārstāv Eiropas Komisija, un tām dalībvalstīm, kas norādītas pievienotajās parakstu lapās' un likuma 'Līgums par grozījumiem Kontrabandas un viltojumu apkarošanas un vispārējo atbrīvojumu līgumā, kas noslēgts 2004. gada 9. Morris Duty Free Inc. un Philip Morris World Trade Sarl., Eiropas Kopienu, kuru pārstāv Eiropas Komisija, un tām dalībvalstīm, kas norādītas pievienotajās parakstu lapās” atzīšanu par spēku zaudējušu” (Nr. 1212/Lp12) (3.lasījums) (Dok. Nr. 5304)
Ziņo	- dep. S.Potapkins
Likumprojekts “Rīgas Latviešu biedrības nama likums” (Nr. 1270/Lp12) (3.lasījums) (Dok. Nr. 5307)
Ziņo	- dep. A.Platpers
Likumprojekts “Grozījumi Zemes pārvaldības likumā” (Nr. 1079/Lp12) (3.lasījums) (Dok. Nr. 5308)
Ziņo	- dep. A.Matīss
Likumprojekts “Grozījumi Dokumentu legalizācijas likumā” (Nr. 1329/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 5191, 5292)
Ziņo	- dep. I.Lībiņa-Egnere
Likumprojekts “Grozījumi Notariāta likumā” (Nr. 1331/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 5193, 5293)
Ziņo	- dep. I.Lībiņa-Egnere
Likumprojekts “Grozījums Krimināllikumā” (Nr. 1308/Lp12) (2.lasījums) (Dok. Nr. 5295)
Ziņo	- dep. A.Judins
Likumprojekts “Grozījums likumā “Par diplomātisko pasi”” (Nr. 1213/Lp12) (2.lasījums) (Dok. Nr. 5302)
Ziņo	- dep. S.Potapkins
Likumprojekts “Grozījumi Kriminālprocesa likumā” (Nr. 1118/Lp12) (3.lasījums) (Dok. Nr. 5300, 5300A, 5310A)
Ziņo	- dep. G.Kūtris
Debates	- dep. A.Judins
Likumprojekts “Grozījumi Reliģisko organizāciju likumā” (Nr. 1351/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 5298, 5298A)
Ziņo	- dep. R.Balodis
Debates	- dep. I.Latkovskis
	- dep. L.Čigāne
	- dep. A.Judins
	- dep. R.Balodis
	- dep. G.Kūtris
	- dep. I.Lībiņa-Egnere
	- dep. R.Balodis
	- dep. I.Latkovskis
	- dep. A.Kaimiņš
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu”” (Nr. 1354/Lp12) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 5306, 5306A)
Ziņo	- dep. N.Kleinberga
Likumprojekts “Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā” (Nr. 1356/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 5324
Ziņo	- dep. I.Zariņš
Informācija par atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem
Informācija par deputātu I.Zariņa, J.Ādamsona, A.Morozova, J.Urbanoviča un J.Tutina jautājumu finanšu ministrei Danai Reizniecei-Ozolai “Par nodokļu parādniekiem un nodokļu parādu piedziņu” (Nr. 442/J12)
Paziņojumi
	- Saeimas priekšsēdētāja I.Mūrniece
	- dep. E.Smiltēns
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa	- Saeimas sekretāra biedrs G.Kūtris

Balsojumi

Datums: 27.09.2018 09:11:51 bal001
Par - 66, pret - 1, atturas - 11. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Reliģisko organizāciju likumā (1351/Lp12), nodošana komisijām

Datums: 27.09.2018 09:13:30 bal002
Par - 77, pret - 10, atturas - 1. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu” (1354/Lp12), nodošana komisijām

Datums: 27.09.2018 09:14:40 bal003
Par - 85, pret - 2, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Artim Gustovskim šā gada 4. oktobrī

Datums: 27.09.2018 10:28:28 bal004
Par - 23, pret - 43, atturas - 11. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par Sabiedrības integrācijas fonda un Open society foundations finansētajiem biedrības “Papardes Zieds” interešu aizstāvības pasākumiem Izglītības likuma 10.1 panta atcelšanai (42/P12)

Datums: 27.09.2018 11:17:08 bal005
Par - 25, pret - 13, atturas - 44. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.1. Grozījumi likumā “Par valsts pensijām” (1346/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 27.09.2018 11:30:29 bal006
Par - 13, pret - 6, atturas - 71. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.2. Grozījumi likumā “Par valsts pensijām” (1346/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 27.09.2018 11:43:18 bal007
Par - 94, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par valsts pensijām” (1346/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 27.09.2018 11:55:31 bal008
Par - 36, pret - 6, atturas - 43. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.1. Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (1345/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 27.09.2018 11:58:25 bal009
Par - 35, pret - 6, atturas - 45. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.2. Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (1345/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 27.09.2018 12:01:28 bal010
Par - 36, pret - 5, atturas - 44. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.3. Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (1345/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 27.09.2018 12:02:06 bal011
Par - 87, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (1345/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 27.09.2018 12:03:15 bal012
Par - 82, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām” (1338/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 27.09.2018 12:03:55 bal013
Par - 82, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Grozījums Valsts kultūrkapitāla fonda likumā (1341/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 27.09.2018 12:05:03 bal014
Par - 84, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Radošo personu statusa un profesionālo radošo organizāciju likumā (1342/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 27.09.2018 12:06:17 bal015
Par - 83, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par Protokolu, ar ko groza Latvijas Republikas valdības un Indijas Republikas valdības nolīgumu par gaisa satiksmi (1246/Lp12), 2.lasījums

Datums: 27.09.2018 12:08:58 bal016
Par - 87, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par likuma “Par Kontrabandas un viltojumu apkarošanas līgumu un vispārējo atbrīvojumu, kas noslēgts 2004. gada 9. jūlijā starp Philip Morris International Inc., Philip Morris Products Inc., Philip Morris Duty Free Inc. un ... (1212/Lp12), 3.lasījums

Datums: 27.09.2018 12:11:05 bal017
Par - 81, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Rīgas Latviešu biedrības nama likums (1270/Lp12), 3.lasījums

Datums: 27.09.2018 12:13:10 bal018
Par - 79, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Zemes pārvaldības likumā (1079/Lp12), 3.lasījums

Datums: 27.09.2018 12:14:49 bal019
Par - 80, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Dokumentu legalizācijas likumā (1329/Lp12), 1.lasījums

Datums: 27.09.2018 12:16:23 bal020
Par - 82, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Notariāta likumā (1331/Lp12), 1.lasījums

Datums: 27.09.2018 12:18:29 bal021
Par - 82, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Grozījums Krimināllikumā (1308/Lp12), 2.lasījums

Datums: 27.09.2018 12:19:23 bal022
Par - 83, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par diplomātisko pasi” (1213/Lp12), 2.lasījums

Datums: 27.09.2018 12:29:29 bal023
Par - 81, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Kriminālprocesa likumā (1118/Lp12), 3.lasījums

Datums: 27.09.2018 13:08:54 bal024
Par - 44, pret - 13, atturas - 11. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Reliģisko organizāciju likumā (1351/Lp12), 1.lasījums

Datums: 27.09.2018 13:10:49 bal025
Par - 73, pret - 7, atturas - 2. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu” (1354/Lp12), 1.lasījums

Datums: 27.09.2018 13:11:12 bal026
Par - 75, pret - 9, atturas - 1. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu” (1354/Lp12), 1.lasījums

Datums: 27.09.2018 13:11:56 bal027
Par - 75, pret - 7, atturas - 3. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu” (1354/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 27.09.2018 13:16:29 bal028
Par - 83, pret - 0, atturas - 1. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā (1356/Lp12), 1.lasījums