Latvijas Republikas 12.Saeimas
rudens sesijas sestā sēde
2018.gada 11.oktobrī

Sēdi vada Latvijas Republikas 12.Saeimas priekšsēdētājas biedrs
Gundars Daudze.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Frakciju viedokļi

Sēdes vadītājs. Labrīt, godātie kolēģi! Pulkstenis ir jau deviņi un divas minūtes. Lūdzu, ieņemiet vietas! Lūdzu, ieņemiet vietas! Sāksim Saeimas 2018.gada 11.oktobra sēdi!

Pirms mēs sākam izskatīt apstiprināto sēdes darba kārtību, mums jālemj par iespējamiem grozījumiem šodienas sēdes darba kārtībā.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisija lūdz izdarīt izmaiņas šodienas sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Rīgas Ekonomikas augstskolu”” izskatīšanai pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisija lūdz izdarīt izmaiņas šodienas sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojektu “Rīgas Juridiskās augstskolas likums” izskatīšanai pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz izdarīt grozījumu šodienas sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā izskatīšanai lēmuma projektu “Par Saeimas piekrišanu likumā “Par valsts budžetu 2018. gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei” (Nr.777/Lm12). Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz izdarīt grozījumu šodienas sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā izskatīšanai lēmuma projektu “Par Saeimas piekrišanu likumā “Par valsts budžetu 2018.gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei” (Nr.778/Lm12). Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.

Pieci deputāti - Hosams Abu Meri, Veiko Spolītis, Juris Šulcs, Artis Gustovskis un Ints Dālderis - lūdz izdarīt grozījumu šodienas sēdes darba kārtībā un izslēgt no tās likumprojektu “Grozījumi Latvijas evaņģēliski luteriskās Baznīcas likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsauciens.) Deputāti iebilst. Līdz ar to šis jautājums mums jāizšķir balsojot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par priekšlikumu grozīt šodienas sēdes darba kārtību un izslēgt no tās likumprojektu “Grozījumi Latvijas evaņģēliski luteriskās Baznīcas likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 16, pret - 33, atturas - 7. Darba kārtība nav grozīta.

Godātie kolēģi! Sākam izskatīt apstiprināto šodienas sēdes darba kārtību. Un sākam tradicionāli - ar Saeimas Prezidija ziņojumiem par iesniegtajiem likumprojektiem.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Prokuratūras likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Būvniecības likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli viens deputāts var runāt “par”, viens - “pret” likumprojekta nodošanu komisijai.

Vārds deputātei Inesei Aizstrautai. Viņa runās “par” nodošanu.

I.Aizstrauta (ZZS).

Labrīt, cienījamie kolēģi! Labrīt, deputāti! Labrīt, Prezidij! Runājot par Būvniecības likumu, gribētu jums mazliet atgādināt vēsturi.

2014.gada aprīlī laikraksts “Diena” publicēja šādu karikatūru (Rāda attēlu.), kurā tālaika ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis, tas, kurš šobrīd taisās kļūt par premjerministru, taisnojās, ka jaunais Būvniecības likums, kuru jau tajā laikā karikatūrists bija attēlojis kā vecu, šķību, sakaltušu pagali... ministrs ar kuvaldu vēl mēģina tajā iedzīt kādu tapu, sacīdams: “Vēl tikai pēdējais labojums, un tad būs beigas!” 2014.gada oktobrī šis vecais, šķībais koka gabals, ko sauc par Būvniecības likumu, ar neskaitāmiem grozījumiem stājās spēkā. Jau 2014.gadā es no šīs tribīnes teicu, ka tas ir Ekonomikas ministrijas brāķis. Jūs man neticējāt! Bet, laikam ejot, visi saprata, ka strādāt ar tādu Būvniecības likumu nav iespējams. Nu jau katrs ir dzirdējis stāstus par to, cik sarežģīta būvniecības dokumentācija ir kļuvusi pēc jaunajiem noteikumiem.

2016.gada beigās pašreizējais, pēdējais, ekonomikas ministrs Ašeradens ar rīkojumu izveidoja darba grupu un cerēja, ka tā sakārtos Būvniecības likumu. Darba grupā biju arī es, tāpēc ļoti labi zinu un varu droši runāt par darba grupas “panākumiem” un Ekonomikas ministrijas darba stilu. Sākumā darba grupa sanāca bieži, jo steidzami vajadzēja atskaiti par grozījumiem, citādi investori nevarot te neko sakārtot un uzbūvēt. Tāpēc bija nomelnots... nolemts grozījumus dalīt divās daļās: pirmie būs tie grozījumi, par kuriem nav jāstrīdas, un nākamie būs pēc pāris mēnešiem.

2017.gadā Saeima pirms Jāņiem apstiprināja jau septītos grozījumus Būvniecības likumā, solot, ka pārējo Saeimā iesniegs septembrī. Bet tikai nepateica, kurā gadā. Tā pagāja 2017.gada septembris, 2018.gada septembris, tomēr darba grupas, kur bija iesaistīti nozares speciālisti, vairs nesanāca... Beidzot kaut kas mums nu ir iesniegts. Arī vakar televīzijā Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītāji teica: “Mēs bieži nāksim uz Saeimu, jo ir sakrājušies jautājumi.” Tas nozīmē, ka tiešām būvniecības nozarē jautājumi ir sakrājušies un viņi nāks. Es vēlu viņiem veiksmi, varu tam piekrist un ceru, ka tā arī tas notiks.

Jaunajai Saeimai beidzot būs jāsakārto būvniecības nozare. Diemžēl šobrīd iesniegta ir tikai neliela daļa nepieciešamo grozījumu. Šajā dokumentu paketē ir tikai tā sadaļa, kas attiecas uz būvniecības informatīvo sistēmu. Likumprojekts izstrādāts, lai veicinātu pāreju uz elektronisku būvniecības procesa realizāciju, tajā skaitā nepieciešamās dokumentācijas iesniegšanu, lēmumu pieņemšanu, saskaņojumu veikšanu būvniecības informācijas sistēmā. Ir jāpilnveido būvniecības nozares regulējums, ieviešot digitālo dokumentu apriti, ir jāveido elektroniska būvprojektu saskaņošanas sistēma un jānodrošina integrācija ar citām valsts informācijas sistēmām. Un šajās sistēmās būvniecības informatīvā sistēma ir jāiestrādā visām... jāstrādā visām būvniecībā iesaistītajām institūcijām. Jo ātrāk tas viss notiks elektroniskajā sistēmā, jo ātrāk mēs izvairīsimies no autoru un atbildīgo personu parakstu viltojumiem. Sistēmā BIS viss notiks... viss tiks noformēts ar drošu elektronisko parakstu. Tas izslēgs tādus gadījumus kā pirms divām dienām kārtējā tiesas sēdē skatītā Zolitūdes traģēdija... Tiesā tika spriests par parakstu viltojumiem, kas varēja būt par iemeslu notikušajai traģēdijai.

Tāpēc es esmu par šī likumprojekta tālāku virzību un aicinu pārējos deputātus balsot “par” šī likumprojekta nodošanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās attīstības komisijai.

Aicinu balsot “par”.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vai “pret” runāt neviens nav pieteicies? Aizstrautas kundze, jūs uzstājat uz balsojumu? Vai kādam ir iebildumi, ka šis likumprojekts tiek nodots komisijai? Deputāti neiebilst. Tātad likumprojekts tiek nodots Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Publisko iepirkumu likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Aizsardzības un drošības jomas iepirkumu likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Publiskās un privātās partnerības likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātu”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Juridiskās komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Civilprocesa likumā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Judina, Abu Meri, Dāldera, Spolīša un Loskutova iesniegto likumprojektu “Grozījumi Radošo personu statusa un profesionālo radošo organizāciju likumā” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Vārds deputātam Andrejam Judinam. Viņš ir pieteicies runāt “par”.

A.Judins (VIENOTĪBA).

Cienījamie kolēģi! 2017.gadā mēs apstiprinājām Radošo personu statusa un profesionālo radošo organizāciju likumu. Tas ir ļoti svarīgs normatīvais akts. Likumā ir paredzēts, ka par radošo organizāciju ir atzīstama tāda, kas apvieno ne mazāk kā 50 fiziskās personas.

Es domāju, ka neatkarīgi no tā, kāda ir jūsu izglītība, jums ikvienam ir skaidrs, ka radošums nav atkarīgs no tā, cik cilvēku ir organizācijā.

Līdz ar to mēs izstrādājām priekšlikumu izslēgt attiecīgo prasību, proti, paredzēt, ka par radošo organizāciju var tikt atzīta biedrība neatkarīgi no tā, cik cilvēku tā apvieno.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Neviens nav pieteicies runāt “pret”.

Vai deputātiem ir iebildumi pret šī likumprojekta nodošanu komisijai? Deputāti neiebilst. Likumprojekts komisijai nodots.

Nākamā darba kārtības sadaļa - “Par atvaļinājuma piešķiršanu”.

Deputāte Ināra Mūrniece ir lūgusi piešķirt viņai neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 12.oktobrī. Par šo atvaļinājumu mums ir jābalso.

Lūdzu zvanu! Balsosim par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātei Inārai Mūrniecei šā gada 12.oktobrī! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret un atturas - nav. Atvaļinājums ir piešķirts.

Godātie kolēģi, pirms mēs pārejam pie darba kārtības nākamās sadaļas izskatīšanas, mums jālemj par vēl vieniem iespējamiem grozījumiem šodienas sēdes darba kārtībā.

Juridiskā komisija lūdz iekļaut šodienas sēdes darba kārtībā Juridiskās komisijas izstrādāto likumprojektu “Grozījumi Civilprocesa likumā” un izskatīt to pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Līdz ar to darba kārtība grozīta.

Sākam sadaļu “Likumprojektu izskatīšana”.

Likumprojekts “Par Pasaules Pasta savienības konstitūcijas Devīto papildprotokolu”, otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Jānis Dombrava.

J.Dombrava (VL-TB/LNNK).

Godātā Saeima! Strādājam ar likumprojektu par “Par Pasaules Pasta savienības konstitūcijas Devīto papildprotokolu”, kurš regulē Pasaules Pasta savienības darbību.

Ārlietu komisijā tika saņemts viens - Ārlietu komisijas priekšlikums, tehnisks, un tas tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Dombrava. Ārlietu komisija aicina atbalstīt likumprojektu kopumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Par Pasaules Pasta savienības konstitūcijas Devīto papildprotokolu” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 69, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Par Pasaules Pasta savienības Vispārīgā reglamenta Pirmo papildprotokolu”.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Jānis Dombrava.

J.Dombrava (VL-TB/LNNK).

Arī šis likumprojekts ir saistīts ar Pasaules Pasta savienības darbību. Ārlietu komisija nesaņēma nevienu priekšlikumu. Un aicinu atbalstīt otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Par Pasaules Pasta savienības Vispārīgā reglamenta Pirmo papildprotokolu” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 72, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Par 2016.gada Pasaules Pasta konvenciju”, otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Jānis Dombrava.

J.Dombrava (VL-TB/LNNK).

Arī šis likumprojekts ir saistīts ar Pasaules Pasta savienības regulējošo darbību. Ārlietu komisijā nav saņemts neviens priekšlikums. Aicinu atbalstīt otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Par 2016.gada Pasaules Pasta konvenciju” otrajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 70, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Par 2016.gada Nolīgumu par pasta maksājumu pakalpojumiem”, otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Jānis Dombrava.

J.Dombrava (VL-TB/LNNK).

Arī šis nolīgums ir saistīts ar Pasaules Pasta savienības darbību. Ārlietu komisija nav saņēmusi nevienu priekšlikumu. Aicinu atbalstīt otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Par 2016.gada Nolīgumu par pasta maksājumu pakalpojumiem” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 70, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījums Krimināllikumā”, trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Andrejs Judins.

A.Judins (VIENOTĪBA).

Cienījamie kolēģi! Trešajā lasījumā izskatām likumprojektu “Grozījums Krimināllikumā” (Nr.1308/Lp12). Ar šo likumprojektu mēs papildinām Krimināllikumu ar jaunu - 307.¹ pantu, kas paredz atbildību par krimināllietas materiālu pavairošanas un to satura izplatīšanas aizlieguma pārkāpšanu. Priekšlikumi nav saņemti. Lūdzu atbalstīt trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījums Krimināllikumā” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās””, trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Ritvars Jansons.

R.Jansons (VL-TB/LNNK).

Godātie kolēģi! Juridiskā komisija trešajam lasījumam ir izskatījusi likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās””. Tika saņemts viens - tieslietu ministra Dzintara Rasnača priekšlikums, ka likums stājas spēkā 2019.gada 1.decembrī. Komisija atbalstīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

R.Jansons. Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojekta pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās”” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā”, trešais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāte Inguna Sudraba.

I.Sudraba (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Tātad “Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā”. Komisija kopumā ir saņēmusi 29 priekšlikumus.

1. ir Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums, kurš, protams, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Sudraba. 2. ir Juridiskā biroja priekšlikums, kurš redakcionāli sakārto pantu numerāciju. Komisija to ir atbalstījusi, attiecīgi mainot turpmāko pantu un daļu numerāciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Sudraba. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir tehniska rakstura, atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Sudraba. Arī 4. ir Juridiskā biroja priekšlikums, kurš terminoloģiski sakārto pantu. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Sudraba. 5. un 6.priekšlikums ir gandrīz identiski. Šie priekšlikumi ir ļoti būtiski, jo tie regulē attiecību, cik daudz no fondēto pensiju kapitāla, kurš ir ieguldīts līdz 2019.gada 31.decembrim un kurš tiek ieskaitīts kopējā pensiju speciālajā budžetā, tiks attiecināts uz tā saukto mantojamo daļu. Un starp šiem priekšlikumiem atšķirība ir tīri tehniska - vai nu vārdā “fiksēts”, vai “reģistrēts”. Komisija izvēlējās, ka 5.priekšlikumu atbalsta daļēji, iekļaujot to 6.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Sudraba. Un 6. - Labklājības ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikumu komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Sudraba. 7. ir Juridiskā biroja priekšlikums. Arī tīri tehniski sakārto normu. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Sudraba. 8. - Labklājības ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikums, kas ir atbalstīts, iekļaujot to 9. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Sudraba. 9. ir komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Sudraba. Un 10. ir Juridiskā biroja priekšlikums, kurš arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Sudraba. 11. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Sudraba. 12. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums ir atbalstīts, lai tīri redakcionāli izvēlētos labāku terminoloģiju.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Sudraba. Tas pats attiecas uz 13. - Juridiskā biroja priekšlikumu, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Sudraba. Arī 14. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas terminoloģiski sakārto normu. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Sudraba. 15. - Labklājības ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikums. Ir atbalstīts. Tas palīdz sakārtot attiecības starp notāru un mantinieku.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Sudraba. Un arī 16. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Sudraba. 17. - Labklājības ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikums. Ir atbalstīts daļēji, iekļaujot to 19. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Sudraba. 18. - Juridiskā biroja priekšlikums. Arī atbalstīts, iekļaujot to 19. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Sudraba. Un 19. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums, kurš ir atbalstīts. Tātad palīdz sakārtot attiecības starp pensijas kapitāla saņēmēju un zvērinātu notāru, un aģentūru. Tas paredz, ka pašam klientam nebūs jāvēršas pie notāra. Notāra attiecības tiks sakārtotas tiešā ceļā ar Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūru.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

I.Sudraba. 20. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Sudraba. 21. - finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Ir atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Sudraba. 22. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Sudraba. 23. - Labklājības ministrijas parlamentārās sekretāres Karinas Plokas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Arī šis ir būtisks priekšlikums attiecībā uz to, kā regulē normas par tiem gadījumiem, kad persona būs mirusi līdz 2020.gada 1.janvārim, kad šis likums pilnā mērā stāsies spēkā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Sudraba. 24. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts, mainot turpmāko pantu numerāciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Sudraba. 25. - Labklājības ministrijas parlamentārās sekretāres Plokas priekšlikums. Ir atbalstīts, iekļaujot to 26.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Sudraba. 26. - finanšu ministres Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Sudraba. 27. - Labklājības ministrijas parlamentārās sekretāres Plokas priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts, iekļauts 28. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Sudraba. 28. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Es gribu uzsvērt, ka šeit ir ļoti būtiski, kādā veidā notiks pensiju pārrēķins tajos gadījumos, kad persona saņem šo pensiju pēc 2020.gada. Un kas ir vēl ļoti būtiski? Ka apzināt visas personas, kuras līdz šim nav pieteikušās fondēto pensiju... otrā līmeņa fondētās pensijas saņemšanai, šo līdzekļu izmantošanai... ka šis laiks tiek noteikts līdz 2021.gada 30.decembrim, kad visiem ir iespējas apzināt savu uzkrāto kapitālu.

Tā ka noteikti šī norma ir būtiska arī tādēļ, lai Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra apzinātu visus cilvēkus un informētu par šo iespēju.

Komisija savu priekšlikumu, protams, ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Sudraba. 29. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums, kas uzliek pienākumu Ministru kabinetam līdz nākamā gada 1.jūlijam dot savu izvērtējumu par fondēto pensiju sistēmas darbību. Ļoti ceram, ka Ministru kabinets arī šo uzdevumu izpildīs, jo tas ir būtiski - saprast, kā tālāk normas strādās.

Un komisija, loģiski, savu priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Sudraba. Lūdzu atbalstīt likumprojektu “Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā” trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 70, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījumi Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā”, trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Ritvars Jansons.

R.Jansons (VL-TB/LNNK).

Godātie kolēģi! Juridiskā komisija trešajam lasījumam ir izskatījusi likumprojektu “Grozījumi Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā”.

Tika saņemti 13 priekšlikumi.

1. - tieslietu ministra Dzintara Rasnača priekšlikums. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

R.Jansons. 2. - tieslietu ministra priekšlikums. Komisija arī to atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

R.Jansons. 3. - tieslietu ministra priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

R.Jansons. 4. - tieslietu ministra priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

R.Jansons. 5. - tieslietu ministra priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

R.Jansons. 6. - tieslietu ministra priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

R.Jansons. 7. - tieslietu ministra priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

R.Jansons. 8. - tieslietu ministra priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

R.Jansons. 9. - tieslietu ministra priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

R.Jansons. 10. - tieslietu ministra priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

R.Jansons. 11. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

R.Jansons. 12. - tieslietu ministra priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

R.Jansons. 13. - tieslietu ministra priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

R.Jansons. Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojekta pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās””, trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Ritvars Jansons.

R.Jansons (VL-TB/LNNK).

Juridiskā komisija trešajam lasījumam ir izskatījusi likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās””.

Tika saņemts viens - tieslietu ministra Dzintara Rasnača priekšlikums, ka likums stājas spējā 2019.gada 1.decembrī. Komisija atbalstīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

R.Jansons. Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojekta pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās”” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījumi Zemesgrāmatu likumā”, trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Ritvars Jansons.

R.Jansons (VL-TB/LNNK).

Juridiskā komisija trešajam lasījumam ir izskatījusi likumprojektu “Grozījumi Zemesgrāmatu likumā”. Tika saņemti septiņi priekšlikumi.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

R.Jansons. 2. - tieslietu ministra Dzintara Rasnača priekšlikums. Tika daļēji atbalstīts un iekļauts 3.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

R.Jansons. 3. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

R.Jansons. 4. - tieslietu ministra Rasnača priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

R.Jansons. 5. - tieslietu ministra priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

R.Jansons. 6. - tieslietu ministra priekšlikums. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

R.Jansons. Un 7. - tieslietu ministra priekšlikums, ka likums stājas spēkā 2019.gada 1.decembrī. Un arī šo priekšlikumu komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

R.Jansons. Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojekta pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Zemesgrāmatu likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

R.Jansons. Paldies.

Sēdes vadītājs. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par sociālajiem dzīvokļiem un sociālajām dzīvojamām mājām””, trešais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāts Einārs Cilinskis.

E.Cilinskis (VL-TB/LNNK).

Godājamais sēdes vadītāja kungs! Godājamie deputāti! Dažos vārdos gribu atgādināt likumprojekta mērķi, proti, atbalstīt energoefektivitātes projektus to invalīdu dzīvojamām mājām, kuri līdz šim gan juridisku, gan arī finansiālu šķēršļu dēļ nevarēja pretendēt uz energoefektivitātes projektiem. Bet, lai to varētu tālāk attīstīt (bija plānots un ir joprojām plānots šos projektus finansēt no VARAM Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta), bija jāveic grozījumi likumā “Par sociālajiem dzīvokļiem un sociālajām dzīvojamām mājām”.

Līdz ar to es gribu aicināt deputātus, kuri strādās nākamajā Saeimā, sekot līdzi šī projekta tālākai attīstībai, jo pretējā gadījumā... likums pats par sevi īsti jau neko nenodrošina. Ja šie pilotprojekti izveidosies sekmīgi (ir diezgan liela pārliecība, ka tā tas varētu būt), manuprāt, arī nākamajā Eiropas fondu periodā šāda tipa projektus Eiropas fondi varētu atbalstīt un jo īpaši tieši Latgales attīstības veicināšanai.

Bet tagad ķeramies pie likumprojekta.

Atverot diezgan vecu likumu, ir nācies sakārtot ne tikai manis minēto jautājumu, bet arī virkni juridisku, tehnisku lietu, tāpēc ir pietiekami daudz priekšlikumu.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

E.Cilinskis. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

E.Cilinskis. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

E.Cilinskis. 4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

E.Cilinskis. 5. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

E.Cilinskis. 6. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums, kurš ir atbalstīts. Es par to gribētu teikt dažus vārdus. Šajā priekšlikumā... komisija diezgan ilgi strādāja... ir paredzēts, ka sociālās dzīvojamās mājas statusu biedrības vai nodibinājuma īpašumā esošai dzīvojamai mājai var noteikt, ja vismaz 80 procenti no dzīvojamās telpas tiek izīrēti personām ar invaliditāti vai maznodrošinātām personām, trūcīgām personām, ģimenēm, kas audzina (Sēdes vadītājs noklaudzina ar āmuru.) bērnu ar invaliditāti, vai personām, kuras aprūpē personu ar invaliditāti. Tātad šeit tas ir traktēts diezgan plaši. Jo īstenībā... Jāņem vērā, ka īres līgumi, personām ar invaliditāti nomirstot, tomēr viņu ģimenēm paliek, tātad praksē šajās dzīvojamās... invalīdu dzīvojamās mājās invalīdu skaits bieži vien ir mazāks par 80 procentiem, svārstās ap 50-60 procentiem. Un, lai šis statuss nezustu un arī vēlāk būtu iespējams manis minētajā projektā paredzēt valsts atbalstu, kas ir netieši saistīts ar šo normu, komisija ieteica šādu pietiekami plašu traktējumu. Tas, manuprāt, ir pareizi. Aicinu 6.priekšlikumu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

E.Cilinskis. 7. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

E.Cilinskis. 8. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

E.Cilinskis. 9. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

E.Cilinskis. 10. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts 11. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

E.Cilinskis. 11. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

E.Cilinskis. 12. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

E.Cilinskis. 13. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

E.Cilinskis. 14. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

E.Cilinskis. 15. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

E.Cilinskis. 16. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

E.Cilinskis. 17. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

E.Cilinskis. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par sociālajiem dzīvokļiem un sociālajām dzīvojamām mājām”” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 71, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

E.Cilinskis. Paldies.

Sēdes vadītājs. Likumprojekts “Trauksmes celšanas likums”, trešais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāte Astrīda Harju.

A.Harju (VIENOTĪBA).

Godātie kolēģi! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir sagatavojusi likumprojektu trešajam, galīgajam, lasījumam.

Atgādinot tā saturu, jāteic, ka tas ir vienots, tiesisks ietvars trauksmes celšanai un trauksmes cēlēju aizsardzībai, nodrošinot ziņošanas un aizsardzības sasaisti. Un ieguvums no šī likumprojekta būs pārkāpumu novēršana un iespējamu zaudējumu novēršana publiskajā vai privātajā sektorā.

Un ir iesniegti pieci priekšlikumi.

1. ir tieslietu ministra Dzintara Rasnača priekšlikums, kas komisijā netika atbalstīts. Tika atstāta iepriekšējā redakcija, kurai bija plašāks tvērums.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Harju. Neiebilst.

2.priekšlikums ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums, kas tika komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Harju. 3.priekšlikums ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums, kas koriģē juridisko terminu.

Sēdes vadītājs. Komisija ir atbalstījusi šo priekšlikumu. Deputāti arī neiebilst.

A.Harju. 4. ir tieslietu ministra Dzintara Rasnača priekšlikums, kas paredz izslēgt pārejas noteikumu 1.punktu, jo esošais speciālais likums jau nosaka tieši šīs tiesiskās normas. Un šis priekšlikums ir atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Harju. Un noslēdzošais ir 5.priekšlikums. Tas ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums, kas nosaka termiņa pagarināšanu no 2018.gada 1.decembra līdz 2019.gada 1.februārim, iesniedzot Saeimā grozījumus Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā... īso termiņu dēļ.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Harju. Līdz ar to Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Trauksmes celšanas likums” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 70, pret - nav, atturas - 1. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par aviāciju””, trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Anrijs Matīss.

A.Matīss (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātais priekšsēdētāja kungs! Godājamie kolēģi! Strādājam ar likumu “Grozījumi likumā “Par aviāciju”” (Nr.1261/Lp12). Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija izskatīja likumprojektu trešajam lasījumam.

Pavisam tika saņemti četri priekšlikumi.

1. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Edgara Tavara priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Matīss. 2. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Edgara Tavara priekšlikums. Netika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Matīss. 3. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Edgara Tavara priekšlikums. Tika daļēji atbalstīts un iekļauts 4. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Matīss. Un visbeidzot 4. - komisijas sagatavotais priekšlikums. Komisijā guvis atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Matīss. Līdz ar to esam izskatījuši visus četrus priekšlikumus. Komisijas vārdā aicinu, kolēģi, atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par aviāciju””, trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Dzīvnieku audzēšanas un ciltsdarba likums”, trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Anrijs Matīss.

A.Matīss (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Paldies. Godājamais priekšsēdētāja kungs! Cienījamie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu “Dzīvnieku audzēšanas un ciltsdarba likums” (Nr.1284/Lp12). Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija izskatīja šo likumprojektu trešajam lasījumam.

Pavisam tika saņemti seši priekšlikumi.

1. - Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāra Ringolda Arnīša priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Matīss. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Matīss. 3. - Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāra Ringolda Arnīša priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Matīss. Tāpat arī 4. - Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Matīss. Arī 5. ir Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāra Arnīša kunga priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Matīss. Un visbeidzot 6. - Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Matīss. Līdz ar to esam izskatījuši visus sešus priekšlikumus. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Dzīvnieku audzēšanas un ciltsdarba likums” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījumi Informācijas tehnoloģiju drošības likumā”, trešais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Veiko Spolītis.

V.Spolītis (VIENOTĪBA).

Ļoti augsti godātie kolēģi! Cienītās kolēģes! Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija savā šā gada 3.oktobra sēdē izskatīja likumprojektu “Grozījumi Informācijas tehnoloģiju drošības likumā” (Nr.1263/Lp12) trešajam lasījumam. Komisija lūdz minēto likumprojektu iekļaut Saeimas sēdes darba kārtībā izskatīšanai trešajā, galīgajā, lasījumā.

Pavisam tika saņemti 10 priekšlikumi.

1. ir Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

V.Spolītis. 2. - Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

V.Spolītis. 3. - Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

V.Spolītis. 4. - Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

V.Spolītis. 5. - Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

V.Spolītis. 6. - finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Arī atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

V.Spolītis. 7. - Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

V.Spolītis. 8. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

V.Spolītis. 9. - Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

V.Spolītis. Visbeidzot 10. - Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

V.Spolītis. Līdz ar to aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Informācijas tehnoloģiju drošības likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par policiju””, trešais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Jānis Ruks.

J.Ruks (LRA).

Cienījamais Saeimas Prezidij! Godātie kolēģi! Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija savā šā gada 3.oktobra sēdē izskatīja likumprojektu “Grozījumi likumā “Par policiju”” (Nr.1269/Lp12) un to sagatavoja trešajam lasījumam.

Uz trešo lasījumu tika iesniegti četri priekšlikumi.

1. ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums, kurš komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Ruks. 2. - Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Ruks. 3. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Ruks. Un 4. - Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Ruks. Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par policiju”” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījumi Latvijas evaņģēliski luteriskās Baznīcas likumā”, pirmais lasījums.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā - deputāts Ringolds Balodis.

R.Balodis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labdien, godātais sēdes vadītāj! Cienījamie kolēģi! Reliģisko organizāciju likuma 5.pants saucas “Valsts un reliģisko organizāciju attiecību pamati”. Likuma 5.panta pirmā daļa noteic, ka Latvijas Republikā valsts ir atdalīta no Baznīcas, bet septītā daļa - ka valsts un reliģisko savienību (Baznīcu) attiecības var regulēt speciāli likumi.

Balstoties uz šo Reliģisko organizāciju likuma normu, ir pieņemti septiņi likumi, no kuriem viens mums šodien ir jālabo. Tas ir Latvijas evaņģēliski luteriskās Baznīcas likums.

Lai gan grozījumus, kā jau to paredz Saeimas kārtības rullis, ir iesnieguši Saeimas deputāti no dažādām frakcijām, tie izstrādāti un apstiprināti Baznīcā.

Jāatzīmē, ka Latvijas evaņģēliski luteriskās Baznīcas likums, tāpat kā seši citi, atzīst attiecīgās reliģiskās organizācijas tradicionalitāti, aizsargā Baznīcas nosaukumu pret prettiesisku izmantošanu, paredz Baznīcas tiesības uz Svēto Rakstu interpretēšanu, paredz Baznīcas tiesības uz valsts atzītu laulību slēgšanu, kā arī tiesības uz reliģisku ceremoniju veikšanu pašvaldību kapsētās; paredz kapelānu dienestu, paredz tiesības uz darba tiesisko attiecību nodibināšanu un izbeigšanu saskaņā ar attiecīgās Baznīcas ticības jautājumiem, aizsargā grēksūdzes un pastorālās sarunas un nosaka daudz ko citu.

Pēc diskusijām, kas raisījās komisijā, tika izveidota darba grupa, kura ar balsu pārsvaru nolēma, ka likumprojekts ir jānodod Saeimai apstiprināšanai pirmajā lasījumā. Darba grupas lēmumu ar balsu vairākumu apstiprināja arī komisija, un likumprojekts ir nodots jums izvērtēšanai.

Jāņem, protams, vērā tas, ka ir ievēlēta 13.Saeima. Ar šo likumprojektu tālāk darbosies jaunievēlētā Saeima, ja to vēlēsies.

Lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā, jo visas iespējamās pretrunas un domstarpības var novērst turpmākajos lasījumos.

Vakar tikos ar arhibīskapu Jāni Vanagu, un viņš lūdza likumu atbalstīt, jo grozījumi ir nepieciešami Baznīcas sekmīgai darbībai.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Sākam debates.

Vārds deputātam Valdim Kalnozolam.

V.Kalnozols (ZZS).

Personīgi es uzskatu, ka šis ir tāds relatīvi bezjēdzīgs likumprojekts, bet būtu svarīgāk izskatīt jautājumus, kas saistās vispār ar reliģiju, vispār ar labiem darbiem. Un, ja mēs paskatītos un izglītotos... pasaulē pastāv ļoti daudz reliģiju. Kāpēc mums speciāli jāizceļ luterāņu reliģija... es nezinu... un arī kristiešu reliģija? Es būtu ļoti priecīgs, ja mēs tomēr arī izvērtētu, ko šī reliģija ir devusi mūsu valstij. Man personīgi uz doto brīdi ir pārmetums kristiešu reliģijai, jo viņi, lai gan Vecajā Derībā ir rakstīts, ka brālis brālim nedrīkst aizdot naudu, vienaldzīgi noskatās uz ļaunumu mūsu valstī. Ko... kāpēc mūsu kristieši uz šo jautājumu noskatās vienaldzīgi? Manuprāt, ja viņi šo lietu nedara, mums tāda Baznīca nav vajadzīga.

Vēl es gribētu, lai mēs tomēr savās sarunās izvērtētu, ko mūsu tautai ir atstājis šis bauslis: “Ja tev sit pa vienu vaigu, pagriez otru.” Manuprāt, tikai kalpa sindromu, neko vairāk!

Un, manuprāt, tās zemes, kas pieder Baznīcai, pirmām kārtām pieder tautai. Es neizprotu, kāpēc šis tautas īpašums ir atdots kaut kādām sabiedriskajām organizācijām. Es saprotu, ka Atmodas laikā šīm sabiedriskajām organizācijām vai Baznīcām atradās dažādi cilvēki... nezin kāpēc vienu brīdi šie cilvēki manipulēja ar mūsu prātiem, bet nākamajā brīdī kļuva par ļoti kaismīgiem kristiešiem.

Manuprāt, šis likumprojekts šeit neizskatītos... ja mēs vienā brīdī... kā sakot, padomju laikā būtu tie... kas cīnās faktiski pret Baznīcu. Paiet Atmoda, un izrādās: viņi ir ārkārtīgi kristietīgi un ārkārtīgi pārliecināti par savām lietām. Manuprāt, drīzāk jāizdara divas lietas - jāsakārto viss, kas vispār saistīts ar reliģiju, ar sabiedriskajām organizācijām... tiem, kas dod kaut kādas vērtības.

Un vēl. Īpašumi, kas pieder Baznīcai, pirmām kārtām ir valsts īpašums, mūsu tautas īpašums, nevis kaut kādu reliģisko organizāciju... kuras veikli, kā sakot jāizsakās... izmantojot likumīgās tiesības, ir paņēmušas mūsu tautas īpašumu.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds deputātam Ilmāram Latkovskim.

I.Latkovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Augsti godātais sēdes vadītāj! Kolēģi deputāti! Jā, šis ir tas pats jautājums, tas pats stāsts, kas nu jau divos likumprojektos ar lielām diskusijām virzās uz priekšu. Un jautājums, pamatjautājums, ir par Latvijas evaņģēliski luteriskās Baznīcas divām daļām, kas izveidojušās vēsturiski.

Mani vakar uzrunāja Latvijas evaņģēliski luteriskās Baznīcas ārpus Latvijas pārstāvji, lūdzot atgādināt, ka šajā jautājumā Baznīcas iekšējā diskusija nav notikusi. Es neiešu iedziļināties, kurš kuram ko ir pateicis vai nav pateicis, - tā nav politiķu lieta.

Otrs atgādinājums - ar kosmētiskiem remontiem šeit nekas nebūs līdzēts. Jautājums tomēr ir principiāls. Es... Zinot diasporas organizāciju nostāju, es vakar sazinājos gan ar PBLA pārstāvjiem, gan ar Eiropas Latviešu apvienības pārstāvjiem. Un viņi teica kategoriski: “Mūsu nostāja nav mainījusies. Lūdzu, atgādini dāmām un kungiem deputātiem, ka Pasaules Brīvo latviešu apvienība ir (Dep. H.Abu Meri: “Pret!”) kategoriski pret šī likumprojekta tālāku virzību; Eiropas Latviešu apvienība ir kategoriski pret; Amerikas Latviešu apvienība arī iepriekš ir paudusi tādu pašu nostāju.”

Un te es atceros... Nu, pavisam nesen bija PBLA sēde un mūsu politiķi, jūsu pašu partiju pārstāvji, ļoti komplimentāri satikās ar Pasaules Brīvo latviešu apvienības, kā arī citu diasporas organizāciju pārstāvjiem. Bija runa par ļoti labu sadarbību un sapratni. Nu taču padomāsim - vai šie mūsu diasporas cienījamo organizāciju cilvēki ir tik nesaprotoši? Varbūt tad pamēģiniet vēlreiz viņiem paskaidrot (Dep. I.Rībenas starpsauciens.), ka viņi kaut ko nesaprot šī likumprojekta virzībā un tāpēc viņi ir “pret”. Vismaz tas būtu jāpamēģina.

Daži no deputātiem man jautāja: “Kāpēc tu nostājies tajā vienā pusē?” Nē! Tieši otrādi, es nenostājos vienā pusē. Tur ir iezīmējusies viena plaisa, kas nav dramatiski traģiska. Bet, ja politiķi nostājas vienā pusē ar šo likumprojektu - tas tiek izdarīts -, tad sašķelšanās tur ir. Atbalstīt šo likumprojektu nozīmē nostāties vienā pusē un turpināt sašķeltību. Neatbalstīt šo likumprojektu nozīmē palikt neitrāliem politiķiem un, cienot abas evaņģēliski luteriskās Baznīcas puses, ļaut tām tomēr vienoties. Ja runājam par šo likumprojektu, tad jāteic, ka arī līdzšinējais ir tāds, kas, manuprāt, par daudz jaucas Baznīcas iekšējās lietās. Pārsvarā tie ir Baznīcas satversmes jautājumi. Un šobrīd ar šo likumprojektu, ja mēs to virzīsim, politiķi, manuprāt, aizvien vairāk atbalsta totalitāras iezīmes mūsu sabiedrībā. Politiķi sāks noteikt, kā mums pareizi ticēt, kā mums pareizi mīlēt, kā mums pareizi cerēt! Paskatieties uz dažiem likumprojektiem, kas virzās, un šīs kvalitātes jūs tur atradīsiet. Tā.

Paskatāmies, kā šis likumprojekts tika virzīts. Astoņi deputāti tur bija - no visām frakcijām. Bet šobrīd... No astoņiem ir pārvēlēts tikai viens, kas šo likumprojektu virza, - Jūlija Stepaņenko no SASKAŅAS. Seši nav ievēlēti, viens nepiedalījās vēlēšanās. Varbūt arī tas ir zināms iemesls nevirzīt šo likumprojektu tālāk.

Un es vēlreiz atgādinu - kosmētiski remonti šeit nelīdzēs. Kategoriski pret to ir Pasaules Brīvo latviešu apvienība, Eiropas Latviešu apvienība, Amerikas Latviešu apvienība un arī Latvijas evaņģēliski luteriskā Baznīca ārpus Latvijas, kurai gan vēsturiski ir varbūt neveiksmīgi maldinošs nosaukums attiecībā pret šo dienu... Tā vairs nav “ārpus Latvijas Baznīca”... Tāpat, kad par visu diasporu mēs runājam... mēs vienmēr runājam: “Latvijai piederīgi”, “Latvijas sastāvdaļa”, bet tagad mēs ar šo likumprojektu to visu mēģinām izslēgt.

Aicinu neatbalstīt. (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds deputātam Andrejam Judinam.

A.Judins (VIENOTĪBA).

Cienījamie kolēģi! Es pagājušajā nedēļā runāju par Reliģisko organizāciju likumu, bet es nedomāju, ka mūsu Saeimā tik bieži būs jācitē Satversmes 99.pants. Satversmes 99.pantā ir rakstīts: “Baznīca ir atdalīta no valsts.” Un dīvaini, ka iesniedzēji arī citē 99.pantu. Bet vai viņi saprot, ko nozīmē “atdalīta”?

Ir taisnība Baloža kungam, ka mums ir vairāki likumi, kas regulē Baznīcu darbu. Bet vai tas ir pareizi? Vai ir pareizi, ka valsts iejaucas lietās, kurās vispār valstij nevajadzētu iejaukties?

Pilnīgi pareizi norādīja Latkovska kungs: ir iekšējie dokumenti, un katra Baznīca var regulēt jautājumus pēc saviem ieskatiem.

Kolēģi! Vai jums bija iespēja, laiks ieskatīties, kas rakstīts attiecīgajos likumos? Es lasu un brīnos. Ja likumā tagad rakstīts... un arī paredzēts drusciņ pilnveidot... “Valsts atzīst Baznīcas tiesības interpretēt Bībeles Svētos Rakstus [..].” Paldies valstij! Valsts atļauj Baznīcai lasīt Bībeli un interpretēt! Un kas būs, ja, piemēram, viens mācītājs interpretēs tā, bet otrs - citādāk? Ko valsts darīs? (Dep. A.Kaimiņš: “Cietums!”) Nu nedrīkst iejaukties! Lai Baznīca mierīgi dzīvo!

Un, kolēģi, nu nav noslēpums, kāpēc mēs strādājam ar šiem likumiem. (Dep. A.Kaimiņš: “Nu pasaki! Saki!”) Jautājums ir... es brīnos, ka Kaimiņa kungs atkal ir ieslēdzies! Vēlēšanas notika... un es domāju, ka visiem ir skaidrs, ka jautājums ir ne tikai par ticību, bet arī par nekustamajiem īpašumiem. (Dep. A.Kaimiņš: “Ar to vajadzēja sākt!”)

Kolēģi, es uzskatu, ka mums ir jāpilda mūsu darbs. Manuprāt, pareizāk būtu piedāvāt vispār no šī likuma atteikties. Un arī no visiem tiem pārējiem septiņiem - un dzīvot ar vienu Reliģisko organizāciju likumu. Jumta likumu, kas tieši, skaidri pateiktu - ko drīkst, ko nedrīkst darīt. Tie ir vispārīgi jautājumi, un tas būtu attiecināms uz jebkuru konfesiju. Bet mēs dzīvojam citu dzīvi.

Kolēģi, aicinu neatbalstīt. (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds deputātam Ringoldam Balodim.

R.Balodis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labdien, kolēģi, vēlreiz! Te šodien ir kaut kādas ateistu dzīres! Lai izpriecājas ar saviem izteikumiem katrs kā nu vien var!

Kolēģi, septiņi likumi! Jūs pats, Judin, paklausieties un palasiet likumus! Septiņi likumi par Baznīcām jau ir pieņemti. Tajos visos ir noteiktas Baznīcu tiesības interpretēt Svētos Rakstus. (Dep. A.Judina starpsauciens.) Ir pieņemts... jau 2007.gadā. Šinī gadījumā, Judina kungs, jums ir izkropļota, deformēta... acīmredzot padomju periodā jau tas ir noticis... apziņa attiecībā uz Baznīcām.

Es jums varu teikt - valsts situācija ir šāda. Lai gan Satversmes 99.pants nosaka valsts un Baznīcas atdalītību, tik un tā šīs attiecības var veidot. Latvijā faktiski ir kooperatīvais modelis. Valsts komunicē ar Baznīcām. Valsts ir izdalījusi noteiktu Baznīcu loku, ar kurām ir īpašas attiecības. Ir deleģēta arī laulības reģistrācijas funkcija un tamlīdzīgi.

Tā ka, pirmkārt, likums jau ir, un esošais likums, ja mēs runājam par luterāņiem... esošā likuma grozījumi faktiski ir pirmo reizi pēc tam, kad tika pieņemti tie septiņi likumi. Pirmo reizi Baznīca vēlas grozīt, uzlabot normatīvo regulējumu. Protams, var diskutēt par normām. Bet būtībā - kas pašreiz notiek? Baznīcas priekšlikums tiek faktiski no vienas... no deputātu puses tiek uzskatīts par tādu kā nepieņemamu. Protams, var par to domāt, var uzlabot. Runa jau nav par to. Baznīcas arī savā starpā komunicē. Bet respektēsim situāciju, ka šis konkrētais likums ir konkrētai Baznīcai un Baznīca to mēģina uzlabot. Tā ka, es domāju, nevajadzētu te šobrīd kolēģu priekšā, Saeimas priekšā, apvainot Baznīcas.

Un, otrkārt, es domāju, ka arī tas, ko Latkovska kungs teica par to, ka divi likumprojekti tiek virzīti uz priekšu ar vienādu nolūku. Tā tas nav! Satversmes tiesas šā gada 26.aprīļa spriedums attiecas uz visām Latvijas Baznīcām, bet, protams, ir nepieciešami grozījumi, korekcijas saistībā ar šo Satversmes tiesas 26.aprīļa spriedumu. Un tāpēc Tieslietu ministrija izstrādāja un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija piekrita grozījumiem arī Reliģisko organizāciju likumā. Es domāju, kolēģi, atbalstām šo likumprojektu pirmajā lasījumā! Un lai pie redakcijas strādā jaunā Saeima! Izrādīsim cieņu vismaz pret konkrēto Baznīcu, kas šajā gadījumā ir luteriskā Baznīca. Es domāju, ka būs arī citi grozījumi Latvijas Pareizticīgās Baznīcas likumā, jo ir vēl citas nepieciešamības uzlabot attiecīgos normatīvos regulējumus.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds deputātam Kārlim Seržantam.

K.Seržants (ZZS).

Labrīt! Manuprāt, Judina kungs jau pietiekami precīzi raksturoja šo situāciju un atgādināja mums visiem, ka Baznīca ir atdalīta no valsts. Tāpēc šajā Saeimā teorētiski vispār nevajadzētu būt likumiem, kuri ir saistīti ar Baznīcu (Dep. A.Judins: “Tieši tā!”), bet it sevišķi šādam likumam, kas faktiski nodarbojas ar īpašuma tiesībām... vienas vai otras Baznīcas pusē. Man viss šis process sāk drusku atgādināt “Olainfarm” akciju dalīšanu un neko citu. Un, ja Baloža kungs atcerētos savu darbu Reliģisko lietu pārvaldē... vai departamentā (kā tā iestāde saucās, īsti neatceros), tad... Līdzīgs pasākums bija vecticībnieku Baznīcā. Viņiem acīmredzot toreiz Latvijā bija vislielākie zemes īpašumi, un tur tas konflikts aizgāja tik tālu, ka ar apsardzes firmu palīdzību viens otru nesa ārā no vecticībnieku galvenās mītnes... un, man liekas, tur pat arī kāda... mērena asinsizliešana nebija? Tā ka, manuprāt, mums nav jāpiedalās Baznīcas īpašumu pārdalē. Lai viņi tiek galā paši!

Tāpēc es aicinu balsot “pret” šo. (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds deputātam Jurim Viļumam.

J.Viļums (LRA).

Augsti godātais sēdes vadītāj! Dāmas un kungi! Es arī nevaru atbalstīt šo likumprojektu. Un paskaidrošu, kāpēc.

Vispirms - jau pieminētais Satversmes tiesas 26.aprīļa lēmums. Tajā ir teikts: normas, kas draudzēm liedz izveidot reliģisku savienību (Baznīcu), ja attiecīgajā konfesijā viena Baznīca jau ir reģistrēta, neatbilst Satversmes 99.pantam, kas jau bija pieminēts, un arī 102.pantam.

Respektīvi, arī šajā likumprojektā ierakstītais, ka Latvijas evaņģēliski luteriskā Baznīca ir vienīgā tiesību pārmantotāja tai Baznīcai, kas darbojās Latvijā līdz 1940.gadam, ir pretrunā ar Satversmes tiesas lēmumu.

Līdz ar to mēs nevaram šo likumprojektu atbalstīt šobrīd. Patiešām, ja nākamā Saeima būs gatava to sīkāk skatīt, tad... Likumprojekts ir jāpalabo jau uzreiz, un lai nākamā Saeima to skata pirmajā, otrajā un trešajā lasījumā!

Tālāk. Kā saka, neliela liriska atkāpe. Baznīcas “pamatdokumentā” Bībelē ir līdzība par pazudušo dēlu. Viņš atgriežas un savā ziņā kļūst tēvam vēl mīļāks par to dēlu, kas visu laiku bijis tepat blakus. Manuprāt, šeit ir neliela līdzība arī ar mūsu luterisko Baznīcu. Viena tās daļa palika šeit, Latvijā, un darbojās visus okupācijas gadus, savukārt otra daļa, nosacīti - otrs dēls, kādu laiku dzīvoja trimdā un tajā pašā laikā, protams, kopa šo reliģisko tradīciju.

Vēl vairāk! Runājot par katras konfesijas, katras reliģiskās piederības cilvēku tiesībām apvienoties Baznīcā un, protams, arī apsaimniekot savus īpašumus, un rūpēties par ilglaicīgumu, jāatceras tas, ko ir runājis pats Jēzus. Viņš ir teicis, ka Baznīca ir tur, kur divi ir sapulcējušies viņa vārdā. Respektīvi, ja divi cilvēki ir sapulcējušies Jēzus vārdā, tā jau ir Baznīca.

Turpinot šo stāstu par dažādām konfesijām, ne tikai par luterisko Baznīcu... Par pareizticīgo Baznīcu... Jo galu galā tieši pēc Latvijas Pareizticīgās autonomās Baznīcas pieteikuma Augstākajā tiesā... visa šī lieta tika iesniegta Satversmes tiesā, un beigās ir tas lēmums, ko es jums tikko nolasīju.

Mēs zinām... Varbūt jūs nezināt, bet es jums varu īsi izstāstīt, ka arī Ukrainā... Ukrainas Baznīca ļoti sīvi cīnās par to, lai pareizticīgā Baznīca tur varētu darboties neatkarīgi no Maskavas patriarha. Līdzīgu nostāju esmu dzirdējis arī no vecticībniekiem Latvijā, kuri uzskata, ka viņiem būtu jāļauj, kā saka, veidot... demokrātiski apvienot... jāļauj demokrātiski apvienoties atsevišķos veidojumos, lai nav tā, ka ir tikai viena... kā jau Satversmes tiesa to ir norādījusi... Un, ja atgriežamies pie jautājuma par luterāņiem un katoļiem, tad jāteic, ka pēc būtības šis īpašumu stāsts var aiziet līdz pat tam, ka... kāds izdomās, ka visas tās reliģiskās būves, kas ir uzbūvētas līdz reformācijai, pēc būtības ir jāatdod atpakaļ katoļiem. Manuprāt, mēs tā varam aiziet ļoti... līdz bezgalībai. Un, kā saka, jo dziļāk mežā, jo vairāk koku.

Tāpēc, manuprāt, kristietim ir jāizturas kristīgi pret jebkuru cilvēku neatkarīgi no viņa reliģiskās piederības. Un šajā gadījumā vēl jo vairāk - kristietim ir jāizturas kristīgi pret otru kristieti. Tāpēc es aicinu šo likumprojektu neatbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds deputātam Andrejam Judinam, otro reizi.

A.Judins (VIENOTĪBA).

Liels paldies Baloža kungam par sniegto viedokli! Bet man gribētos vērst uzmanību, ka 2000 gadu laikā Baznīca, kristīgā Baznīca, ir pastāvējusi bez likuma un, es domāju, pastāvēs arī turpmāk.

Manā skatījumā, mums nopietni būs jādomā, vai ir vajadzība pēc speciāliem likumiem, un nākamā, 13., Saeima šo jautājumu analizēs. Es saprotu Baloža kunga domu: ir likums, kas pieņemts pirms 10 gadiem, un tas ir jāpilnveido. Bet es vēlreiz gribu teikt: iespējams, ka būs nevis jāpilnveido, bet no tā jāatsakās. Ļaujiet nākamajai Saeimai šo jautājumu izlemt! Un šodien es lūdzu neatbalstīt. (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds deputātam Artusam Kaimiņam.

A.Kaimiņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labrīt, cienījamie Saeimas deputāti! Mēs vienreiz par šo jau esam runājuši. Šis nav parlamenta darba kārtības jautājums! (Starpsauciens: “Ir!”) Nav! Baznīca ir atdalīta no valsts. Punkts. Āmen. Basta!

Kāpēc jūs tagad mēģināt pirmajā lasījumā... vēl šis pagaidu sasaukums, kurš šeit ir... kaut kādā veidā stumt uz priekšu likumprojektu, kurš ir absolūti... nu, tas ir kļūdains, greizs un nepareizs, tas nav vajadzīgs. Jūs par to atbildību vairs nenesīsiet! Labi vismaz, ka jums šajā flangā ir brīvais balsojums.

Nacionālā apvienība, lūdzu, noraidiet šo likumprojektu! Lūdzu, esiet tik saprotoši, jo nākamā Saeima tiešām šo likumprojektu noraidīs. Te nav jābūt šim likumprojektam! Te runa ir par naudu, te nav runas par Dievu! Te runa ir par īpašumiem, kas ir nauda! Un jūs tagad ejat iekšā šajā laukumā, un man ir atkal jāatkārto (Dep. I.Rībena: “Īstais...”), jo atkārtošana - zināšanu māte... acīmredzot... Bet jūs mēģināt it kā runāt par Dievu!

Lūdzu noraidīt šo likumprojektu.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds deputātam Ringoldam Balodim, otro reizi.

R.Balodis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Nu jā... Mēs dzirdējām balsi no nākotnes, mēs dzirdējām balsi no 13.Saeimas... Bez šaubām, šis viedoklis ir respektējams. Tajā pašā laikā es gribētu atzīmēt... ja jau mēs tik augstu aizgājām un runājām par Satversmes 99.pantu... Kad kolēģi apsprieda Satversmes 99.pantu komisijā, Egils Levits arī norādīja, ka pirmais teikums, kurā tiek proklamēta, nostiprināta reliģijas brīvība Latvijā... Tas, protams, ir noteikti vajadzīgs. Bet otrais teikums, kurā ir noteikta valsts un Baznīcas atdalītība, nu tas... nu nebūtu tam jāatrodas Satversmes 99.pantā, jo šis process ir dinamisks.

Tā ka, es domāju, Latvijā ir izveidojušās attiecības, kuras var dēvēt par kooperatīvām attiecībām, jo ir savstarpēja saikne. Un var jau ar politisku lēmumu likvidēt visus tos septiņus likumus, bet, es domāju, tas būtu ļoti slikts signāls Baznīcām.

Ja mēs runājam par šo konkrēto likumprojektu, ir ieskats, ka vajadzētu vai nu preambulu, ievadu, uzlabot... un Baznīca arī pati piekrīt un ir gatava to darīt... Ir uzskats, ka varbūt dažas normas likumā nebūtu nepieciešamas. Bet mēs šodien esam aizrunājušies tik tālu, ka visi šie likumi ir šausmīgi un faktiski atceļami. Es domāju, ka tas ir ļoti pārsteidzīgi no kolēģu puses - šādi apgalvojumi... Lai gan arī karojošais ateisms visā visumā ir interesanta kustība un pārliecība, un es to ļoti respektēju... Bet tanī pašā laikā, es domāju, mums ir jāizturas ar cieņu pret lielajām Baznīcām. Latvijai ir noslēgts līgums ar Svēto Krēslu, ir atsevišķi līgumi noslēgti ar tradicionālajām Baznīcām, uz kuru pamata ir pieņemti likumi.

Tā ka, kolēģi, izrādām cieņu konkrētajai Baznīcai un nedzenam viņos šausmas un paniku ar šādiem apgalvojumiem! Jā, mēs varam noraidīt šo likumprojektu... Bet tajā pašā laikā es nesaprotu vienu: kāpēc luteriskā Baznīca ārpus Latvijas šādā veidā norauj likumprojektu ar stopkrānu (ja tā žargonā var izteikties), ja viņi pilnīgi mierīgi var izstrādāt savu likumprojektu. Liberāļu vērtības nākamajā Saeimā ir ļoti plaši pārstāvētas.

Un arī ierindoties, piemēram, Reliģisko organizāciju likuma grozījumā uzskaitītajās Baznīcās kā vēl vienai no Baznīcām... Kāpēc jāiet šāds destruktīvs ceļš, kas ved uz nekurieni?

Es lūdzu tomēr atbalstīt. Un, protams, jālemj nākamajai Saeimai, ko tālāk darīt ar šo jautājumu. Atbalstot to, mēs pārnesīsim šo jautājumu uz nākamo Saeimu. Jo tomēr atbildīgajai komisijai un arī Saeimai būs jāizšķiras - turpināt vai neturpināt darbu pie šā likumprojekta.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam.

A.Kiršteins (VL-TB/LNNK).

Godājamie deputāti! Mani pārsteidz tas diletantisms... ar ko šeit nāk un runā daži juristi. Judina kungs, kuru es cienu, nav izlasījis šo likumu. To, kas ir spēkā.

Un es pateikšu... Gudrinieki saka: Baznīca un valsts ir atdalītas viena no otras. Pilnīgi pareizi! Bet Baznīca strādā valsts likuma ietvaros. (Dep. A.Judins: “Ir likums par reliģiskajām organizācijām! Palasi!”) Kādā veidā tiks ierakstīti (Dep. A.Judins: “Tur ir par visām konfesijām!”) garīdznieki Tieslietu ministrijas reģistrā, ko paredz 8.pants?

Tātad tie gudrinieki... (Starpsauciens.) Jā. Tātad nākamais jautājums. (Dep. R.Baloža starpsauciens.) Ja Tieslietu ministrijas reģistrā tiek ierakstīti šie garīdznieki, vai tur tiks, Judina kungs, ierakstīti tie garīdznieki, kas reģistrē partnerattiecības? Nu ko? Jūs nespējat atbildēt uz šo jautājumu. Padomājiet! Aizejiet mājās un padomājiet! Gudrinieks! (Aplausi.)

7.pants - kultūras pieminekļu aizsardzība, par ko Baznīcai jāatbild.

Garīdznieku un garīgā izglītība. Viņi netiek iesaukti armijā, pat ja mēs ieviesīsim obligāto karadienestu. Ne garīgo iestāžu studenti, ne garīdznieki netiek iesaukti militārajā dienestā. Likums regulē kapelānu darbību Nacionālajos bruņotajos spēkos.

Patvēruma meklētāji. Garīdznieki piedalās tajās sanāksmēs, kurās izskata kristiešu, vajāto kristiešu, patvēruma prasības.

Garīdznieki iesniedz Baznīcas vadībai... Likuma par budžetu un finanšu vadību noteiktajā kārtībā iesniedz atskaiti Finanšu ministrijai par iztērētajiem valsts naudas līdzekļiem (piemēram, kultūras pieminekļu aizsardzībai). (Starpsauciens.)

Un, ja runājam par mantiniekiem, man ir jautājums Latkovska kungam. Vai pirmskara Baznīcā reģistrēja partnerattiecības? Vai pirmskara Baznīca ordinēja sievietes, ja tā ir mantiniece, kas te nāk? Tātad strīds šeit ir par mantu! (Starpsauciens: “Jā!”)

Un par ko ir lielākais strīds? (Starpsauciens: “Tu vari to pateikt?”) Strīds ir par to, ka, ja draudze tiek sakūdīta, ka tā ir nemoderna... Nu, pieņemsim, Zviedrijā ir bīskape, kas staigā ar pīpi. Lesbiete bīskape staigā ar pīpi! Jā, ordinēta bīskape! “Nu mēs esam tik moderni!” (Starpsauciens.) Un mums rodas draudze, kas saka, ka šī ir vienīgā pareizā Baznīca. Tā aiziet tātad prom un savāc arī īpašumu, kas tur ir uzbūvēts, teiksim, 17. vai 18.gadsimtā.

Es negribu iejaukties jautājumā par šo... Bet nākt un runāt tādas muļķības, ka Baznīca ir atdalīta no valsts un ka tāpēc mums te nevajag neko skatīties...?! Vajag skatīties! Es aicinu atbalstīt un iesniegt priekšlikumus uz otro lasījumu, un tikt galā ar 8.pantu - kam būs tiesības salaulāt. Godīgi! Jo ir bail šiem gudriniekiem pateikt, ka šeit ir jautājums par partnerattiecībām. Arī Kaimiņa kungs, kurš pats atbalsta un visur publiski paziņo, ka viņš balsos “par”... Nu tad nāc un pasaki to godīgi, ka tu esi par tādu Baznīcu, kur sievietes ir mācītājas un laulā partnerattiecības, kā tas ir mūsu brīvajā pasaulē, Rietumos!

Tātad vairākums šo Baznīcu ir nodibinājis kā konservatīvu. Kam nepatīk, var taču dibināt otro un trešo... var sātanisti dibināt savu baznīcu, vēl kaut kādi. Nu kāda problēma? Kāpēc ir jālien tur, kas ir vēsturiski...?

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Veiko Spolītim.

V.Spolītis (VIENOTĪBA).

Kolēģi! Reliģisko organizāciju likums. Šeit ir tik daudz šķēpu jau lauzts! Es vairs neatkārtošu to, ko jau Ilmārs Latkovskis un kolēģis Andrejs Judins teica. Tātad Satversmes 99.pants ir skaidrs un lakonisks - valsts un Baznīca ir atdalītas viena no otras.

Līdz ar to aicinu neatbalstīt šo likumu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam.

Vai komisijas vārdā kas piebilstams? Es saprotu, droši vien komisijas vārdā jūs gribētu aicināt atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā. Es izdarīšu to jūsu vietā.

Tātad debates beidzam.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Latvijas evaņģēliski luteriskās Baznīcas likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 42, pret - 15, atturas - 9. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts. (Aplausi.)

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

R.Balodis. Paldies kolēģiem, kas atbalstīja. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam ir šā gada 10.novembris.

Sēdes vadītājs. 10.novembris. Es atvainojos, šī Saeima strādā tikai līdz 6.novembrim. Es saprotu, ka jūs nevarat noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu, kas ir nākamās Saeimas pilnvaru laikā, jo nav nekādas garantijas, ka šis likumprojekts tiks nodots nākamajai Saeimai.

R.Balodis. Labi. 3.novembris.

Sēdes vadītājs. 3.novembris. Vai deputāti piekrīt? 3.novembris. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 3.novembris.

Godātie kolēģi, ir saņemts deputātu Zariņa, Ivana Klementjeva, Artūra Rubika, Jakimova, Ribakova, Tutina, Orlova, Mirska, Raimonda Rubika un Zujeva pieprasījums ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam “Par ekonomikas ministra nespēju sniegt atbildes saistībā ar Ekonomikas ministrijas īstenotās subsidētās elektroenerģijas atbalsta sistēmas likumību un atbilstību Eiropas Komisijas lēmumam SA.43140 (2015/NN)”.

Vārds motivācijai deputātam Ivaram Zariņam.

I.Zariņš (SASKAŅA).

Labdien, kolēģi! Turpinot diskusiju par mūžīgajām vērtībām, par OIK... Kā jūs atceraties, pavisam nesen mēs izskatījām kārtējo priekšlikumu - pieprasījumu par OIK, kas bija vērsts... ekonomikas ministram, un tas bija saistīts ar to, ka Ekonomikas ministrija bija prezentējusi valdībai savu OIK apkarošanas vai tālākas rīcības plānu, ko viņi diskusiju karstumā centās pasniegt tā, ka tas ir risinājums, kā izbeigt OIK.

Ekonomikas ministram tika uzdoti konkrēti jautājumi saistībā ar ministrijas plānu un ministra rīcību. Ekonomikas ministrs vispār nespēja atbildēt uz šiem jautājumiem, piemēram, uz tādu vienkāršu, elementāru jautājumu - vai Ekonomikas ministrija ir tiesīga sniegt atbalstu, kas nav saskaņots ar Eiropas Komisiju? It kā vienkāršs jautājums. Viss ir skaidri zināms. Protams, ka nav tiesīga! Ekonomikas ministrija uz šo jautājumu nespēja atbildēt. Nespēja sniegt atbildi! Tai trīs reizes Pieprasījumu komisijas sēdē tika lūgts uz šo jautājumu atbildēt, un tā nespēja to izdarīt. Kāpēc? Tāpēc, ka Ekonomikas ministrija ļoti labi saprot - patiesībā tā ilgstoši un vēl joprojām sniedz ar Eiropas Komisiju nesaskaņotu atbalstu. Un mēģina izvairīties un slēpt to no sabiedrības.

Šis pieprasījums ir kā reiz par ļoti konkrētiem, vienkāršiem tiesiskuma jautājumiem. Jebkuram cilvēkam, kurš orientējas juridiskajā regulējumā attiecībā uz valsts atbalstu, tie būtu pašsaprotami, un uz tiem - gandrīz uz visiem - varētu dot atbildi vienā vārdā. Pietiktu ar vienu nepaplašinātu teikumu. Ļoti ceram, ka ekonomikas ministrs spēs mums sniegt šīs atbildes un mēs beidzot varēsim tikt skaidrībā, kas ar OIK shēmu mūs nākotnē sagaida. Pašlaik diemžēl viss liecina, ka Ekonomikas ministrija joprojām turpina izmisīgi piesegt šo afēru, nevis ar to reāli cīnīties un izbeigt. Cerēsim, ka vēl šī sasaukuma laikā mums izdosies gūt skaidrību un ka varbūt ministrs saņemsies drosmi, atnāks uz Saeimu un pats pastāstīs, ko tad viņš īsti ir darījis un kāpēc mēs esam tur, kur ar OIK esam.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Šis pieprasījums tiek nodots Pieprasījumu komisijai.

Godātie kolēģi! Saeimas Prezidijs ir saņēmis sešu deputātu - Vucāna, Parādnieka, Dāldera, Urbanoviča, Sudrabas un Viļuma - lūgumu izdarīt grozījumus šodienas sēdes darba kārtībā un pārcelt darba kārtības 55.punktu (lēmuma projekts “Par Fiskālās disciplīnas padomes locekļa apstiprināšanu”) pirms darba kārtības 29.punkta - likumprojekta “Par nelikumīgi represēto personu reabilitāciju””. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.

Līdz ar to nākamais darba kārtības punkts - lēmuma projekts “Par Fiskālās disciplīnas padomes locekļa apstiprināšanu”.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Vucāns.

J.Vucāns (ZZS).

Labrīt, kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija savā 2.oktobra sēdē skatīja jautājumu par Fiskālās disciplīnas padomes locekļa vakantās vietas aizpildīšanu. Komisijā tika saņemti deputātu priekšlikumi par divām izvirzītajām kandidatūrām - Innu Šteinbuku un Aivaru Veisu.

Komisija uzklausīja priekšlikumu iesniedzēju viedokļus par šīm kandidatūrām. Veisa kungs arī personīgi bija klāt komisijas sēdē.

Komisija balsojot pauda atbalstu kandidatūrām, un rezultāts bija tāds: ar balsu vairākumu komisija nolēma atbalstīt Innas Šteinbukas apstiprināšanu Fiskālās disciplīnas padomes locekļa amatā (septiņi pret divi - tāds bija balsojums komisijā). Taču šis jautājums līdz galam ir jālemj Saeimas sēdē, balsojot ar vēlēšanu zīmēm. Un tāpēc lūdzu Saeimas Prezidiju organizēt balsošanu ar vēlēšanu zīmēm Fiskālās disciplīnas padomes locekļa apstiprināšanai.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Jā. Paldies.

Kā jau Vucāna kungs teica, - balsošana ar vēlēšanu zīmēm.

Balsu skaitītāju vārdā - deputāts Jānis Upenieks.

J.Upenieks (VIENOTĪBA).

Godātie kolēģi! Sākam balsošanu ar vēlēšanu zīmēm. Aicinu balsu skaitītājus uz Balsošanas zāli. Pārējos kolēģus aicinu pulcēties... Aicināsim nākt iekšā un balsot par kandidātiem.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Kad balsošana būs pabeigta un balsis būs saskaitītas, tad jūs ar zvanu tiksiet aicināti atpakaļ Sēžu zālē.

Paldies.

(Notiek balsošana.)

J.Upenieks. Godātie kolēģi! Balsu skaitīšanas komisijas vārdā informēju, ka balsošana ir beigusies. (Aplausi.)

(Pauze.)

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Balsu skaitītāji savu darbi ir paveikuši. Lūdzu, ieņemiet vietas!

Balsu skaitītāju vārdā - deputāts Jānis Upenieks.

J.Upenieks (VIENOTĪBA).

Godātie kolēģi! Balsu skaitīšanas komisija ir pabeigusi savu darbu.

Ziņoju: kopumā tika izgatavotas 110 vēlēšanu zīmes.

Deputātiem izsniegtas 76 vēlēšanu zīmes.

Sabojāta un nomainīta nav neviena vēlēšanu zīme. (Starpsauciens: “Ooo!”)

Dzēstas atlikušās 34 vēlēšanu zīmes.

No vēlēšanu kastes izņemtas 76 vēlēšanu zīmes.

Par derīgām atzītas 70 vēlēšanu zīmes. (Starpsauciens.)

Par nederīgām atzītas 6 vēlēšanu zīmes.

Pret abiem kandidātiem balsots 1 vēlēšanu zīmē.

Par kandidātiem nodotās balsis:

par Innu Šteinbuku - par 54 (Aplausi.), pret - 16;

par Aivaru Veisu - par 15, pret - 55.

 

Līdz ar to balsošanas rezultāts: par Fiskālās disciplīnas padomes locekli ievēlēta Inna Šteinbuka. (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Paldies.

Godājamie kolēģi! Pirms mēs pārejam pie nākamā jautājuma, man jāpaziņo, ka faktiski saskaņā ar Saeimas kārtības rulli mums būtu jāiet atkal pārtraukumā, bet ir saņemts sešu deputātu iesniegums... Deputāti Vucāns, Bērziņš, Upenieks, Šimfa, Adamovičs un Artūrs Rubiks ierosina turpināt šodienas sēdi bez pārtraukuma - līdz visu darba kārtības punktu izskatīšanai. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Līdz ar to turpinām Saeimas sēdi bez pārtraukuma.

Nākamais darba kārtības punkts ir likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nelikumīgi represēto personu reabilitāciju””, pirmais lasījums.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā - deputāts Valters Dambe.

V.Dambe (ZZS).

Godātais Prezidij! Deputāti! Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā tika saņemts likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nelikumīgi represēto personu reabilitāciju””. Komisija šo likumprojektu savā sēdē izskatīja un atbalstīja pirmajam lasījumam.

Kādēļ likumprojekts... šie grozījumi bija nepieciešami?

1990.gada 3.augustā Latvijas Republikas Augstākā padome pieņēma likumu “Par nelikumīgi represēto pilsoņu reabilitāciju”, ar kuru reabilitēja personas, kuras bija represētas bez tiesu nolēmumiem vai notiesātas saskaņā ar Krievijas Padomju Federatīvās Sociālistiskās Republikas Kriminālkodeksa likumā norādītajiem pantiem. Likuma pieņemšanas laikā Latvijas Republikas teritorijā vēl atradās PSRS Bruņoto spēku daļas, darbojās Valsts drošības komiteja un likumā nebija iespējams iestrādāt visus nepieciešamos Krimināllikuma pantus, jo daudzas personas tika notiesātas armijas, iekšlietu karaspēka, valsts drošības karaspēka un citos kara tribunālos, kas bija tipiska okupācijas izpausme.

Atbilstoši Latvijas Republikas Satversmes ievadā teiktajam un okupācijas fakta juridiskai atzīšanai nepieciešamas praktiskas darbības, kuras tālāk realizētu okupācijas seku novēršanas politiku, tajā skaitā reabilitētu ne tikai nelikumīgi notiesātos, bet arī personas, kas noslepkavotas vai citādi represētas bez jebkādiem tiesiskiem ietvariem, kā arī okupācijas karaspēka kara tribunālos, Valsts drošības komitejas darbinieku un aģentu falsificētās lietās, kā arī atkārtoti tiesātas, bez pierādījumiem, bez tiesībām uz aizstāvību, par noziegumiem, kuri, atzīstot okupācijas faktu, zaudē savu tiesisko pamatu un kurus, lai nodrošinātu reabilitācijas procesa nekavējošu uzsākšanu, nevarēja iekļaut reabilitācijas likumā trīs mēnešus pēc neatkarības atjaunošanas pasludināšanas. Tāpēc būtu nepieciešami šie likuma grozījumi.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija atbalstīja šo likumprojektu pirmajā lasījumā. Lūdzu arī Saeimu atbalstīt šo likumprojektu.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par nelikumīgi represēto personu reabilitāciju”” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 66, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

V.Dambe. Priekšlikumus lūdzu iesniegt līdz 3.novembrim.

Sēdes vadītājs. 3.novembris. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts “Grozījumi Bāriņtiesu likumā”, otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Gaidis Bērziņš.

G.Bērziņš (VL-TB/LNNK).

Godātais sēdes vadītāj! Kolēģi! Skatām likumprojektu “Grozījumi Bāriņtiesu likumā” otrajā lasījumā. Šis likumprojekts ir daļēji saistīts arī ar turpmāk skatāmajiem likumprojektiem - “Grozījumi Notariāta likumā” un “Grozījumi Zemesgrāmatu likumā”.

1. ir Juridiskās komisijas izstrādātais priekšlikums... Kopumā komisija ir saņēmusi 26 priekšlikumus, un šis 1. - Juridiskās komisijas priekšlikums noteic, ka vismaz vienai personai no bāriņtiesas sastāva ir jābūt ar 2.līmeņa augstāko akadēmisko izglītību tiesību zinātnē vai tiesību zinātnes nozarei atbilstošu 2.līmeņa profesionālo augstāko jurista izglītību.

Komisijā par to bija diskusija. Ir tālāk noteikti arī pārejas noteikumi. Un komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Sākam debates.

Vārds deputātam Valdim Kalnozolam.

V.Kalnozols (ZZS).

Es saprotu, ka par to jautājumu ir runāts, daudzreiz bezjēdzīgi runāts. Bērni mums ir kaut kādā entā pakāpē...

Kaut kā negribam saprast, ka mēs kā cilvēki veidojamies tieši bērnībā! Kalnozola priekšlikums, ka bāriņtiesas cilvēkiem ir jāsaprot kaut kas no bērnu audzināšanas, no psiholoģijas, jābūt pieredzējušiem kaut kur... lai, apejoties ar bērnu, ar ģimenēm... tiek uzskatīts par idiotisku. (Starpsauciens.) Šinī gadījumā mēs, tā sakot, arī to, ko Kalnozols saka... Mēs bērnu uztveram nevis kā nākamo Latvijas pilsoni, bet kā juridisku produktu. Un tagad beidzot mums ienācis ir prātā, ka bāriņtiesas locekļiem jābūt vismaz juridiskajai izglītībai.

Cik es atceros, bāriņtiesai vēl tāda dīvaina definīcija... Nevainojamai reputācijai jābūt... Principā pēc šīs definīcijas, manuprāt, visus bāriņtiesas darbiniekus vajadzēja momentā atlaist.

Es saprotu, ka šīs sarunas ir bezjēdzīgas, bet tomēr... Nu sapratīsim to, ka mēs kā personības veidojamies bērnībā! Bērnus līdz pieciem gadiem var audzināt, pēc tam viņus tikai koriģē, ticiet man! Un bērni mācās lielākoties tikai no tā, ka viņi skatās uz saviem vecākiem. Ja kādam bērnam nav vai nu tēta, vai mammas, tā jau ir psiholoģiska trauma viņam. Viņš nezina, kādai jābūt normālai sievietei vai kādam - vīrietim. Nu, nepārvēršam mūsu bērnu jautājumus...! Okay? Man ir liels lūgums. Saprotu, ka ir bezjēdzīgi, bet... Nu liekam bērnus pirmajā vietā! Tā juridiskā lieta bērnu jautājumos ir pati pēdējā, pirmā ir cilvēciskā lieta.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam.

Vai jūs uzstājat uz balsojumu par šo priekšlikumu, Kalnozola kungs? (Dep. V.Kalnozols: “Jā!”) Jūs uzstājat uz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Vai komisijas vārdā vēl...? Piedodiet, nezvaniet vairāk.

Komisijas vārdā - Bērziņa kungs.

G.Bērziņš. Kolēģi! Es tikai gribu pievērst uzmanību tam, ka bāriņtiesai ir vairākas funkcijas. Bērnu tiesību aizsardzība ir viena no tām. Un vēl viena - arī notariālā funkcija. Un tieši tāpēc arī šāds priekšlikums ir tapis. Tāpēc komisijas vārdā aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - Juridiskās komisijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 68, pret - 1, atturas - nav. Priekšlikums atbalstīts.

G.Bērziņš. 2. ir Labklājības ministrijas parlamentārās sekretāres Plokas priekšlikums, kas ir daļēji atbalstīts, iekļauts 3. un 4.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Sākam debates.

Vārds deputātam Valdim Kalnozolam.

V.Kalnozols (ZZS).

Es atkal... Saprotu - bezjēdzīgi runāt un... (Dep. J.Kursīte-Pakule: “Tad nerunā!) Nerunāt, ja? Nu, man ir mīļš teiciens, ko Kristus teica pirms vairāk nekā diviem tūkstošiem gadu un ko lasām Lūkas evaņģēlijā: “Es jums saku: lūdziet, tad jums taps dots, meklējiet, tad jūs atradīsit, klauvējiet, tad jums taps atvērts.”

Es klauvējos pie jūsu saprāta. (Dep. A.Kaimiņš: “Par priekšlikumu!”)

Tātad, ja runājam par priekšlikumu, tad... Šis ir būtisks priekšlikums. Gribēju vēl piebilst... piekrist Bērziņa kungam, ka, jā, Latvija ir vienīgā tāda valsts, kur ir tāda bāriņtiesa, kurā kopā ir sajaukta sociālā funkcija ar tiesu funkciju.

Un otra lieta. Es aicinātu atbalstīt, lai bērni aug bioloģisko vecāku ģimenēs. Lielākā trauma, ko jūs varat nodarīt bērnam (Dep. A.Barča: “Nu runā par priekšlikumu!”), - atņemt viņam bioloģiskos vecākus.

Sēdes vadītājs. Godātais kolēģi! Kārtības rullis noteic, ka var runāt tikai par priekšlikumu. Šobrīd jūs izsakāt jaunas idejas.

V.Kalnozols. Tieši priekšlikums... Ja mēs izlasām priekšlikumus... tur ir rakstīts, ka ir ietverts... Pazūd šis termins - “bioloģiskā ģimene”...

Sēdes vadītājs. Debates beidzam.

Komisijas vārdā ir kas piebilstams?

G.Bērziņš. Šoreiz nav, kolēģi. Tātad aicinu... Tātad, kā jau es minēju, 2.priekšlikumu komisija ir daļēji atbalstījusi un iekļāvusi komisijas priekšlikumos - 3. un 4. priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Jā. Vai deputāts Kalnozols uzstāj uz balsojumu? Neuzstāj. (Starpsauciens.)

Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

Turpinām ar 3.priekšlikumu.

G.Bērziņš. 3. ir Juridiskās komisijas priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 4. arī ir Juridiskās komisijas priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 5. ir Juridiskās komisijas priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 6. ir Labklājības ministrijas parlamentārās sekretāres Plokas priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 7. ir Labklājības ministrijas parlamentārās sekretāres Plokas priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 8. - deputātes Čigānes priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

G.Bērziņš. 9. - Labklājības ministrijas parlamentārās sekretāres Plokas priekšlikums. Ir atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 10. - Labklājības ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 11. - Labklājības ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 12. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 13. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 14. - Labklājības ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 15. - Labklājības ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts, iekļauts 16. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 17. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Mums pazuda 16., kas ir Juridiskās komisijas priekšlikums. Tas ir atbalstīts, un deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. Jā.

Tātad 17. - tieslietu ministra priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 18. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 19. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 20. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 21. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts un iekļauts 22.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 22. - tieslietu ministra priekšlikums.

Es vēlētos nedaudz informēt. Neraugoties uz to, ka jau pirmajā lasījumā tika faktiski iekļauta jauna funkcija - nostiprinājuma lūguma apliecināšana un nogādāšana zemesgrāmatai -, kas būtu jāveic bāriņtiesai, Tieslietu ministrija iesniedza precizēto priekšlikumu, bet komisijā bija diskusijas par to, vai bāriņtiesas attiecīgais loceklis ir uzskatāms par Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma subjektu. Arī kontroles dienests piedalījās šajās diskusijās, un kopīgais viedoklis ir šāds: jā, bāriņtiesas loceklis ir uzskatāms par šī likuma subjektu, taču tas visdrīzāk nav risināms Bāriņtiesu likumā. Ja komisija skatīs šo likumprojektu trešajā lasījumā, tad, iespējams, komisija arī vērsīsies ar aicinājumu izstrādāt grozījumus Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā, kur tieši... noteikti bāriņtiesas loceklis ir šī likuma subjekts.

Komisija ir atbalstījusi šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 23. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 24. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Valdim Kalnozolam.

V.Kalnozols (ZZS).

Gribu jūs šodien paaicināt palasīt “Delfus”... ka aptuveni 15 procentus bāriņtiesas lēmumu Augstākā tiesa atceļ. Iedomājieties bērnu vecākus un bērnus, kam jāiztur šis murgs, lai iztiesātu kaudzi ar visām šīm lietām... nevis atrisinātu! Daudzos gadījumos, kad notiek bāriņtiesas iesaistīšana bērnu jautājumos... bērni jau ir sasnieguši pilngadību, kad beidzas tiesvedības. Viena no lielākajām sāpēm ir šie bāriņtiesas lēmumi, par kuriem viņi tiesā saka - tie nav leģitīmi, tie nav nekādi, mēs tiesā varam tos apstrīdēt. Bet tiesnesis, pieņemot savu lēmumu, atbalsta. Man ir lūgums - pieliekam nopietnu skatu šīm bāriņtiesas lietām! Nav tā iestāde...! To sen vajadzēja novākt un nolikvidēt! Tā ir viena nelaimes vieta!

Sēdes vadītājs. Debates beidzam.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

G.Bērziņš. Jā, kolēģi. Tā informācija, ko minēja Kalnozola kungs, tiešām ir šajās dienās parādījusies arī publiskā telpā. Par to, ka Augstākā tiesa strīdu gadījumā ir atcēlusi apmēram 15 procentus bāriņtiesu nolēmumu. Taču mēs nupat atbalstījām bāriņtiesu locekļu kvalifikācijas prasību celšanu - tas ir viens. Un otrs - arī attiecībā uz šo priekšlikumu ir paredzēts, ka tiesa sākotnējas sūdzības skata rakstveida procesā, kas arī būtu efektīvāks strīdu izskatīšanas veids. Komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 24. - tieslietu ministra priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 65, pret un atturas - nav. Priekšlikums atbalstīts.

G.Bērziņš. 25. - Labklājības ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikums. Tas gan komisijā neguva atbalstu, bet diskusijās mēs konstatējām, ka praksē pastāv neviennozīmīga interpretācija un atšķirīga piemērošanas prakse Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma un Bāriņtiesu likuma regulējuma izpratnē attiecībā uz bāriņtiesu darbinieku atalgojumu un sociālajām garantijām. Mēs ar Juridiskās komisijas vēstuli vērsām uz šo problēmu gan labklājības ministra, gan finanšu ministres, gan vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra, gan arī Valsts kancelejas uzmanību. Tā ir jau mums atsūtījusi savu viedokli. Bet komisija tātad šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

G.Bērziņš. Un visbeidzot 26. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. Kolēģi, aicinu šo likumprojektu atbalstīt otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Bāriņtiesu likumā” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 71, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

G.Bērziņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 16.oktobris.

Sēdes vadītājs. 16.oktobris. Deputāti neiebilst.

Klementjeva kungs gribēja citu priekšlikumu? Nē. Tātad 16.oktobris. Deputāti neiebilst.

Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts “Grozījumi Notariāta likumā”, otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Gaidis Bērziņš.

G.Bērziņš (VL-TB/LNNK).

Kolēģi, šim likumprojektam komisija saņēma 17 priekšlikumus.

1. - tieslietu ministra Dzintara Rasnača priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 2. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 3. - tieslietu ministra priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

G.Bērziņš. 4. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 5. - tieslietu ministra priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

G.Bērziņš. 6. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 7. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 8. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 9. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 10. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 11. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 12. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 13. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts 14.priekšlikumā, ko izveidoja Juridiskā komisija.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. Tātad 14. ir Juridiskās komisijas priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 15. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 16. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. Un 17. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. Kolēģi! Līdz ar to aicinu atbalstīt likumprojektu “Grozījumi Notariāta likumā” otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Notariāta likumā” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 72, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

G.Bērziņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 16.oktobris.

Sēdes vadītājs. 16.oktobris. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts “Grozījumi Zemesgrāmatu likumā” (Nr.1125/Lp12), otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Gaidis Bērziņš.

G.Bērziņš (VL-TB/LNNK).

Kolēģi! Šim likumprojektam komisija saņēma 22 priekšlikumus.

Kā jau es minēju, šis likumprojekts daļēji ir saistīts ar likumprojektu “Grozījumi Bāriņtiesu likumā” un likumprojektu “Grozījumi Notariāta likumā”. Turklāt šajā likumprojektā ir arī grozījumi, kas saistīti ar nākamo likumprojektu - “Grozījumi Civilprocesa likumā”, kas savukārt saistīts ar zemesgrāmatu nodaļu tiesnešu integrāciju rajona (pilsētas) tiesā.

1. ir tieslietu ministra Dzintara Rasnača priekšlikums tieši par šo tēmu, un tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 2. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 3. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 4. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 5. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 6. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 7. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 8. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts, iekļauts 9.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 9. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 10. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 11. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 12. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 13. ir deputāta Parādnieka priekšlikums, kurš nav atbalstīts.

Parādnieka kungs gan nebija ieradies ne uz vienu Juridiskās komisijas sēdi, līdz ar to klātienē savu priekšlikumu neaizstāvēja, bet vēlos īsumā informēt par tiem argumentiem, kuri izskanēja komisijas sēdē un kuru dēļ šis priekšlikums netika atbalstīts.

Kolēģi! Mēs gan pirmajā lasījumā, gan arī nupat, otrajā lasījumā, atbalstījām to pieeju, ka, iesniedzot nostiprinājuma lūgumus īpašuma tiesību maiņai... to varēs darīt vai nu bāriņtiesā, vai pie zvērināta notāra. Un turklāt gan bāriņtiesas loceklis, gan arī zvērināts notārs pārbaudīs ne tikai rīcībspēju un tiesībspēju, bet arī privātā kārtā noslēgta darījuma dalībnieku gribas īstumu un iespējamā darījuma atbilstību Civillikuma 1415.pantam.

Šis priekšlikums paredz to, ka šādu pārbaudi varētu veikt arī zemesgrāmatu nodaļu darbinieki (tātad šajā gadījumā ļoti plašs jēdziens) un šos nostiprinājuma lūgumus zemesgrāmatu nodaļās varētu iesniegt puses vai to pilnvarotās personas. Komisija konstatēja, ka no šī priekšlikuma faktiski veidotos divas paralēlas sistēmas. Viena būtu tāda, kas spētu kontrolēt gan darījuma dalībnieku rīcībspēju, tiesībspēju, gan arī iespēju robežās pārbaudīt dalībnieku gribas īstumu un ne tikai (piemēram, vai darījuma izpildē nav izmantoti noziedzīgi iegūti līdzekļi). Bet otra sistēma, kas tiek piedāvāta šajā priekšlikumā, paredz, ka tas būtu jādara darbiniekiem, kas nav amatpersonas. Zvērināti notāri ir valsts amatpersonas, un bāriņtiesas locekļi arī ir valsts amatpersonas. Tātad darbiniekiem nav obligāta jurista izglītība, jo, kā es teicu, jēdziens “darbinieki” ir ļoti, ļoti plašs - sākot no zemesgrāmatu nodaļu tiesnešu palīga, lietveža vai, iespējams, arī apkopējas... Līdz ar to tas, protams, ir riska moments.

Un vēl papildus jānorāda, par ko komisijā tika runāts, proti, ka pretstatā, piemēram, zvērinātiem notāriem, kuriem ir piekļuves iespējas pilnvaru reģistram, zemesgrāmatu nodaļu darbiniekiem šādas iespējas nav. Tas nozīmē: ja zemesgrāmatu nodaļā ierodas kāda pilnvarotā persona ar pilnvaru no, piemēram, pārdevēja, kas it kā pierāda, ka noslēgtais darījums ir tiesisks, tajā pašā laikā nav iespējams pārbaudīt, vai šī pilnvara ir viltota vai nav.

Tātad šie bija tie argumenti, kāpēc komisija neatbalstīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Imantam Parādniekam.

I.Parādnieks (VL-TB/LNNK).

Labdien, godātie kolēģi! Komisijas priekšsēdētājam taisnība: es tiešām nevarēju ierasties uz šo sēdi, tāpēc ka biju pamatdarbā atbildīgajā komisijā. Bet visus savus priekšlikumus... es tos esmu pamatojis ar aprakstiem pie priekšlikumiem. Es ceru, ka, lemjot arī par šo priekšlikumu, Juridiskās komisijas locekļi ar tiem iepazinās. Bet, ja tā nav un lai dotu iespēju arī pārējiem iepazīties, es iepazīstināšu ar šī priekšlikuma pamatojumu.

Likumprojekts “Grozījumi Zemesgrāmatu likumā” un likumprojekts “Grozījumi Notariāta likumā” paredz būtiski mainīt nostiprinājuma lūguma iesniegšanas kārtību zemesgrāmatās tajos gadījumos, kad personām nav izvēles iespēju. Proti, lai nostiprinātu īpašumtiesības zemesgrāmatā, obligāti jāizmanto notāra pakalpojumi - arī gadījumos, kad īpašumtiesības pamato privāts līgums. Tādējādi ir paredzams, ka tiks ieviests jauns obligāts maksājums par zvērināta notāra elektroniski apliecināta privāta līguma noraksta izveidi vai arī citā veidā palielināsies privātpersonu izdevumi par īpašumtiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā.

Šobrīd privāta līguma gadījumā personām ir jāatlīdzina notāram tikai par paraksta apliecinājumu uz nostiprinājuma lūguma, bet jaunā, abos minētajos likumprojektos paredzētā sistēma paredz, ka privāta līguma gadījumos obligāti būs jāapmaksā notāra pakalpojumi gan par elektroniski apliecināta privāta līguma noraksta izveidi, gan par paraksta apliecinājumu piekrišanas tiesību nostiprināšanai zemesgrāmatā, gan par nostiprinājuma lūguma elektronisku nosūtīšanu uz zemesgrāmatu.

Juridiskās komisijas sēdē, izskatot abus likumprojektus pirms pirmā lasījuma, tika konstatēts, ka likumprojekta autori nav norādījuši sagaidāmās jaunās kārtības izmaksas, kā arī nespēj par tām sniegt konkrētu atbildi sēdes laikā, tajā skaitā par to, vai iedzīvotājiem šī piedāvātā jaunā sistēma būs lētāka par esošo. Šādos apstākļos būtu jāparedz izvēles alternatīva: nostiprinājuma lūgumu visām ieinteresētajām pusēm parakstīt un dokumentu oriģinālus iesniegt klātienē zemesgrāmatu nodaļās. Jāatzīmē, ka esošais Zemesgrāmatu likuma 60.pants jau šobrīd nosaka gadījumus, kad uz nostiprinājuma lūguma esošos parakstus apliecina zemesgrāmatu nodaļās bez notāra vai bāriņtiesas pakalpojumu izmantošanas. Turklāt, tā kā abi likumprojekti paredz, ka turpmāk zemesgrāmatu nodaļās būtiski samazināsies klātienē iesniedzamo dokumentu apjoms (tātad - arī apmeklētāju skaits), tad piedāvātā norma, atļaujot zemesgrāmatu nodaļās apstiprināt parakstus uz nostiprinājuma lūgumiem, ir īstenojama atbilstoši zemesgrāmatu nodaļu esošajai kapacitātei un budžetam.

Vienlaikus šāds likuma 60.panta papildinājums novērstu šobrīd likumprojektā paredzēto nesamērīgo normu, ka arī gadījumos, kad nostiprināmās tiesības apliecina privāts atsavināšanas līgums, kas parakstīts ar drošiem elektroniskiem parakstiem, būs obligāti jāpievieno zvērināta notāra elektroniski apliecināta privāta līguma noraksts, lai gan būs pieejams pats elektroniskais līgums.

Mans priekšlikums piedāvā alternatīvu: lai tad, ja divas personas, kas vēlas nostiprināt attiecīgās īpašuma tiesības zemesgrāmatā, dodas uz zemesgrāmatu nodaļu, lai tām nav pirms tam jāiet pie notāra, kaut kas jāapliecina un par to papildus jāmaksā.

Priekšlikums ir elementārs. Es ceru, ka mēs varam kopīgi atbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds deputātam Kārlim Seržantam.

K.Seržants (ZZS).

Labdien! Parādnieka kungs jau izstāstīja šā priekšlikuma būtību.

Es gribu tikai piebilst sekojošo. Ir tāda sajūta, ka notāriem visu laiku neliek mieru viena doma: “Nu kāpēc mēs neesam tik turīgi kā maksātnespējas administratori un tiesu izpildītāji? Mēs taču arī esam juristi! Nu kāpēc mēs nevaram tik daudz nopelnīt?!” Un šis ir tāds priekšlikums, kas atdod viņiem vēl vienu jomu, kurā šobrīd viņiem nav monopola. Un aptuvenais darījumu skaits ir noteikti ne viens vien tūkstotis, bet desmitiem tūkstošu.

Šobrīd, pieņemsim, to var izdarīt par kādiem padsmit eiro. Nu, pie notāra, protams, neko lētāk par 50 eiro izdarīt nevar.

Otra lieta. Latvijā ir 100 notāru. Tas ir noteikts ar likumu. Un jau šobrīd Rīgā, lai tiktu pie normāla notāra, ir jāgaida rindā divas trīs nedēļas. Lauku rajonos, kur ir, pieņemsim, tās pašas bāriņtiesas vai arī zemesgrāmatu nodaļas, ir situācijas, ka tur nemaz nav notāra un cilvēkam ir jābrauc un tas notārs kaut kur jāmeklē.

Vai tas uzlabos darījumu drošību? Varbūt. Bet mēs esam dzirdējuši arī par dažādām krimināllietām, kriminālprocesiem, kuros ir iesaistīti notāri, kas ir snieguši un parakstījuši apzināti nepatiesus nostiprinājumus. Tā ka arī tas nav nekāds burvju zizlis.

Un pēdējais, ko es gribu pateikt saistībā ar aicinājumu atbalstīt šo Parādnieka kunga priekšlikumu. Ir tapusi vēstule, ko ir parakstījuši septiņi ļoti nopietnu organizāciju pārstāvji. Un es nolasīšu, kuras organizācijas iebilst pret šo situāciju, ka notāri paņem absolūtu monopolu. Tātad: Latvijas Pašvaldību savienība, Latvijas Zvērinātu advokātu padome, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (parakstījis valdes priekšsēdētājs), Ārvalstu investoru padome Latvijā, Nacionālā nekustamo īpašumu attīstītāju alianse, Latvijas Nekustamo īpašumu darījumu asociācija un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība. Jūs gribat teikt, ka visas šīs septiņas organizācijas negrib sakārtot nekustamo īpašumu tirgu vai grib, lai tur ir bardaks? Tās, protams, negrib to! Bet, paaugstinot šīs notāra izmaksas, mēs automātiski paaugstinām visu, kas saistīts ar nekustamo īpašumu darījumiem, un samazinām pieejamību.

Tā ka es aicinu atbalstīt Parādnieka kunga priekšlikumu un... un beigt izpildīties atsevišķu juridisko profesiju priekšā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds deputātei Inesei Aizstrautai.

I.Aizstrauta (ZZS).

Cienījamie kolēģi! Es arī aicinu atbalstīt šo priekšlikumu, noklausījusies Seržanta kunga ziņojumu par institūcijām... par atbildīgajām personām, kas jau ir atbalstījušas. Es uzskatu, ka šīs institūcijas ir ārkārtīgi kompetentas un saprot, ka tiešām šis grozījums ir absolūti nepieciešams.

Man, strādājot ar nekustamā īpašuma īpašniekiem, kad viņi ir beiguši noformēt savus īpašumus, viens otram ir tos pārdevuši un noticis darījums... ierodoties būvvaldē un iesniedzot iesniegumu par būvniecības ierosinājumu, šie cilvēki ir vienkārši izmisumā. Viņi stāsta, ka tas posms, kam viņi ir izgājuši cauri, noformējot... no cilvēka uz cilvēku, ir prasījis nenormālus līdzekļus, laiku, pacietību... Tas tiešām prasa no cilvēkiem ļoti lielu enerģiju. Ja tas notiek Rīgā, notāri vismaz ir pieejami. Bet ko lai dara tie cilvēki, kas ir Kombuļos un Ipiķos? Tur šī notāra nav. Viņiem ir jābrauc! Viņi aizbrauc, aplaužas, jo nav pieņemšanas laiks. Viņi brauc atpakaļ un tērē milzīgu naudu, kas absolūti... nekompensējas kaut kādā likumdošanā. Tāpēc es tiešām lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu, ka ir nepieciešams elektroniskais paraksts. Drošs elektroniskais paraksts. Mēs dzīvojam 21.gadsimtā. Mēs visi ejam uz drošu elektronisko parakstu. Mēs bankas naudu apstiprinām ar drošu elektronisko parakstu. Kāpēc vajadzētu vēl lūgt un maksāt notāram, lai viņš apstiprina? Es lūdzu atbalstīt deputāta Parādnieka priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds deputātei Silvijai Šimfai.

S.Šimfa (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Cienījamie kolēģi! Arī es esmu par šo priekšlikumu un to atbalstīšu.

Papildus tam, ko jau kolēģi teica, varu vēl piebilst, ka, izskatot likumprojektu komisijā pirms pirmā lasījuma, tika konstatēts, ka likumprojekta autori nav norādījuši sagaidāmās jaunās kārtības izmaksas, kā arī sēdes laikā nespēja par to sniegt konkrētu atbildi. Viņi nespēja atbildēt, vai iedzīvotājiem šī jaunā piedāvātā sistēma būs lētāka par esošo. Šādos apstākļos būtu jāatļauj izvēles alternatīva - nostiprinājuma lūgumu visām ieinteresētajām pusēm parakstīt un dokumenta oriģinālus iesniegt klātienē zemesgrāmatu nodaļās. Jāatzīmē, ka esošais Zemesgrāmatu likuma 60.pants jau šobrīd nosaka gadījumus, kad uz nostiprinājuma lūguma esošos parakstus apliecina zemesgrāmatu nodaļās bez notāra vai bāriņtiesas pakalpojumu izmantošanas.

Topošajos likumprojektos paredzēts, ka turpmāk zemesgrāmatu nodaļās būtiski samazināsies klātienē iesniedzamo dokumentu apjoms, tātad arī apmeklētāju skaits. Un tādā gadījumā šāda norma, atļaujot zemesgrāmatu nodaļās apstiprināt parakstus uz nostiprinājuma lūgumiem, ir īstenojama zemesgrāmatu nodaļu esošajā kapacitātē un budžetā. Vienlaikus šāds 60.panta papildinājums novērstu šobrīd likumprojektā paredzēto nesamērīgo normu, ka arī gadījumos, kad nostiprināmās tiesības apliecina ar privātu atsavināšanas līgumu, kas parakstīts ar drošu elektronisko parakstu, būs obligāti jāpievieno zvērināta notāra elektroniski apliecināta privāta līguma noraksts, lai gan būs pieejams pats elektroniskais līgums.

No iestāžu un privātpersonu viedokļa, es domāju, būtu aizstāvamas mūsu iedzīvotāju, privātpersonu, intereses un vajadzības, turklāt to var izdarīt par to pašu naudu tie paši darbinieki, kas strādā zemesgrāmatu nodaļās.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds deputātam Artusam Kaimiņam.

A.Kaimiņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Tagad mazliet tulkojuma. Teiksim, mēs pafantazējam. Divi blēži izdomā blēdīties, un tad tie blēži grib nostiprināt savu darījumu oficiāli. Bet viņi ir blēži, ja! Un tad tie blēži, ja šis priekšlikums tiek pieņemts, var izvēlēties iet pa taisno pie zemesgrāmatu nodaļas darbinieka. Ja tas darbinieks nav gana profesionāls, pieņemsim, tad šie blēži oficiāli apstiprina darījumu. Tāpēc šis kontroles mehānisms, kas šobrīd ir notārs... ja mēs neapstiprinām šo priekšlikumu, tomēr paliek kā robežšķirtne, kas neļauj šiem blēžiem nostiprināt darījumu. (Dep. I.Aizstrauta: “Notārs apstiprina tikai parakstu!”)

Jā, šeit der argumentācija, ka notāriem ir pārāk maz naudas. Tā ir taisnība, uz to var spēlēt. Bet es tomēr vairāk domāju par tiem blēžiem... ka nebūtu pareizi ar tiem blēžiem... Man liekas, ka vajadzētu atstāt šo notariālo apstiprinājumu, un tas būtu pareizi.

Ja mēs par blēžiem, Parādnieka kungs, ja...! Lūdzu noraidīt.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds deputātam Andrejam Judinam.

A.Judins (VIENOTĪBA).

Kolēģi! Es piedalījos sēdē, kad mēs diskutējām par šo jautājumu, un es atceros, ka sākotnējais iespaids bija tāds: nu ļoti interesants un lietderīgs priekšlikums, jo būtībā vieglāk būs noslēgt līgumu, nevajadzēs tērēt naudu. Bet ir divi argumenti. Par vienu Kaimiņa kungs sāka stāstīt. Priekšlikumā rakstīts, ka tiesībspēju un rīcībspēju pārbauda zemesgrāmatas darbinieks. Nu tad iedomāsimies: ir sekretāre, pie viņas tiešām atnāca divi cilvēki, un tā sekretāre pārbaudīja rīcībspēju, tiesībspēju un visu pārējo. Tas ir viens.

Otra lieta. Es strādāju krimināltiesību jomā 2010., 2011.gadā, un es atceros, cik daudz bija spriedumu saistībā ar krāpšanu zemes... nekustamā īpašuma jomā. Ļoti izplatīta bija šī parādība, un tā joprojām pastāv. Pastāv risks, ka tad, ja mēs tagad grozīsim likumu, krāpniekiem dzīvot būs vieglāk, jo būtībā, ja izslēgts notāra posms, veikt krāpnieciskas darbības ar nekustamo īpašumu tiešām būs vieglāk.

Un viens no argumentiem, kas arī izskanēja komisijas sēdē. Proti, ir modeļi, kuros zemesgrāmatas vispār nav. Var dzīvot bez tā, bet tad to aizstāj ar apdrošināšanu. Jo - kāda iespēja pastāv? Labticīgs ieguvējs pēc kāda laika, pēc tam, kad viņš jau samaksājis naudu, var uzzināt, ka ir tie īstie īpašnieki, kuri bija apkrāpti, un tad viņš var zaudēt.

Tātad mēs varam izslēgt notāru, un tad veidojam... tad atbalstīsim apdrošinātājus, jo cilvēkam tomēr svarīgi būt aizsargātam.

Līdz ar to lūdzu tomēr priekšlikumu neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds deputātam Jānim Klaužam.

J.Klaužs (ZZS).

Cienījamais priekšsēdētāj! Godājamie kolēģi! Lai nekavētu laiku...

Kaimiņa kungs! Vispār pret blēžiem cīnīties mūsu valstī ir praktiski neiespējami. (Dep. A.Kaimiņš: “Tad atlaižam Saeimu!”) Diemžēl Saeima jau vienreiz tika atlaista, bet blēžu mazāk nekļuva. (Smiekli.) Gribētos teikt, ka to varbūt ir pat vēl vairāk. (Starpsaucieni. Aplausi.) Un, kad iepazīsties ar to, kā Saeima tika atlaista, tad kļūst skaidrs, ka to Saeimu atlaida viens, ko varētu arī nosaukt par politisko blēdi. (Starpsaucieni.) Uzvārdu nesaukšu, jo tad mani tūlīt iesūdzēs, iesaistīs kaut kādos tiesu darbos.

Un manā necilajā pieredzē ir bijuši reiderisma gadījumi, kad noreiderē uzņēmumus, un tur ir paraksti un... Saprotiet vienu: notārs darījuma būtību neapstiprina! Viņš neatbild par to, kas ir rakstīts tajā darījumā. Viņš atbild par parakstu. Viņš paskatās pasē un salīdzina fotogrāfiju. Paraksties, un viss! Viņš apstiprina tikai parakstu, nevis darījuma būtību. Un tā ir ļoti konceptuāla atšķirība.

Un tagad es izteikšu pavisam ķecerīgu domu, ko nākamā Saeima varēs turpināt virzīt. Šajā brīdī laikam tie 100 notāri nodrebēs, ja es teikšu, ka vajadzētu palielināt notāru skaitu, jo pie notāra piekļūt - tas tik tiešām ir ļoti sarežģīti. Un šo kārtību iedibināja kādreiz viens notāru pārstāvis savās pēdējās darba dienās. Es domāju, jūs zināt to uzvārdu (Starpsaucieni: “Kāds?”) - M.L. (Starpsauciens.) Es tev pateikšu, kas tas bija, jo viņam tuva sieviete bija notāre. Un tagad jebkuru... pat pēdējo nieku vajag apstiprināt pie notāriem, pie kuriem nevar nokļūt. Un, patiesību sakot, tā ir īsta notāru mafija, kas, apstiprinot mūsu parakstus, saņem naudu praktiski par neko.

Tādas ir manas pārdomas no reālās dzīves. Un aicinu, lai 13.Saeima risina šo nopietno jautājumu. Kaimiņa kungs, tas attiecas uz jums! (Dep. A.Kaimiņš: “Paldies, Klauža kungs! Paldies!”)

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds deputātei Inesei Aizstrautai, otro reizi.

I.Aizstrauta (ZZS).

Cienījamie kolēģi! Ja mēs no šīs tribīnes tagad sākam domāt par diviem blēžiem (Dep. A.Kaimiņš: “Kāpēc diviem?! Visa valsts ir blēži!”), tad man gribas teikt, ka tas, kas to runā, varbūt pats ir tāds, jo viņam ienāk prātā, ka pie notāra aiziet divi blēži un tagad kārto savu darījumu ar īpašumu. Ja viens blēdis pārdod otram blēdim savu īpašumu, tad kas mums par darīšanu?! Lai viņi tur turpina blēdīties! Bet šinī gadījumā notārs apstiprina tikai parakstu. Notārs vienmēr to ir teicis, ka viņš neapstiprina visu būtību, viņš neizskata... viņš neapskata arī rīcībspēju. Neviens notārs nepārbauda, vai šis cilvēks ir psihiski normāls, vai viņš nav lietojis narkotikas un tā tālāk. Notārs apstiprina tikai parakstu. Viņš apskatās pasē un saka: “Jā! Tas ir tas cilvēks, kas izskatās pēc šīs fotogrāfijas!”

Te nevar būt runa par blēžiem! Un tāpēc atbalstīsim drošu elektronisko parakstu, kas tiešām... Mēs naudu uzticam drošam elektroniskajam parakstam. Tagad mēs runājam par diviem blēžiem. (Starpsaucieni.) Es Saeimas krēslā dzirdēju, ka runa bija par diviem blēžiem. Par pārējiem Saeimas blēžiem... par to jūs varēsiet runāt nākamajā Saeimā. (Starpsauciens: “Nesarunāties ar zāli!”)

Sēdes vadītājs. Atgriežamies pie priekšlikuma, lūdzu!

I.Aizstrauta. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Andrejam Judinam, otro reizi.

A.Judins (VIENOTĪBA).

Kolēģi! Es domāju, ka visus blēžus vai krāpniekus mēs šeit noteikti nesaskaitīsim. Bet vienīgi varu teikt, ka, lasot spriedumus, skaits bija daudz, daudz lielāks. Ne divi, ne trīs, bet daudz, daudz vairāk...

Runājot par konceptu. Kolēģi! Notāri mums visu laiku stāsta, ka viņiem būtu jautājumā jāiet vēl dziļāk, ka būtībā ar notariālo aktu varētu slēgt visus darījumus, jo stāsts nav par 5000 vai 10 tūkstošiem. Darījumi var būt simtiem tūkstošu vērti, un tas ir ļoti, ļoti nopietns jautājums.

Man gribētos vērst jūsu uzmanību, ka grozījumi šeit paredz, ka notārs arī analizē saturu, pauž patieso gribu.

Un vēl viena lieta. Ir taisnība, ka patlaban, lai ietaupītu naudu, cilvēki izvēlas tādu modeli, ka notārs apstiprina tikai parakstu, viņš neiedziļinās. Bet jautājums: kā mēs gribam un ko mēs gribam? Lai pašā sākumā tiktu ietaupīta kaut kāda naudas summa, bet pēc tam cilvēks dzīvotu nenoteiktībā, jo pēc pieciem gadiem var atnākt un teikt: “Jūsu darījums faktiski ir bijis... nu, kaut kādas ķēdes turpinājums... Bet mēs esam īstie īpašnieki, mēs esam apkrāpti. Atdodiet mums!”

Tas ir ļoti nopietns jautājums, kolēģi! Un es tiešām esmu priecīgs, ka tas tomēr ir otrais lasījums... ka nākamā Juridiskā komisija turpinās strādāt. Un tagad, ja pat vairākumam šķiet, ka būs skaisti, ja ātri izlemsim jautājumu, ka darbiniece, sekretāre, visu apstiprinās un nodos tālāk izpildei... tas nenotiks!

Paldies.

Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Kārlim Seržantam, otro reizi.

K.Seržants (ZZS).

Jā, nu es taisni brīnos! Judina kungs, jūs esat lasījis spriedumus, un jūs esat tur sastapis tikai blēdīgus zemesgrāmatu nodaļu darbiniekus un neesat sastapis blēdīgus notārus, kuri bieži vien apstiprina personas, pamatojoties uz dažādiem viltotiem dokumentiem - viltotām pasēm un sazin ko.

Tā ka tā nav nekāda panaceja! Vienkārši mēs šeit ieviešam absolūtu monopolu. Un tas, ka varbūt kāda darbiniece vai darbinieks zemesgrāmatā veic sākotnējo pārbaudi, jau vēl nenozīmē, ka papīrs tiks apstiprināts. Jo, kā mēs zinām, cilvēks, kas galīgi apstiprina darījumu, ir zemesgrāmatu nodaļu tiesnesis, kuram arī ir zināma un diezgan pamatīga atbildība par to visu.

Varbūt darām tā, ka mēs uzliekam papildu atbildību šiem zemesgrāmatu nodaļu tiesnešiem, bet neatdodam visu vienai simt cilvēku saujiņai!

Sēdes vadītājs. Debates beidzam.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

G.Bērziņš. Kolēģi! Lai viestu skaidrību... Jā, tiešām līdz šim ir bijis tā, ka notārs apliecina tikai parakstus. Taču šie grozījumi vēl paredz to, ka notārs - tomēr ne tikai notārs, bet arī bāriņtiesas loceklis un šajā piedāvājumā zemesgrāmatu nodaļu darbinieks - vērtēs darījuma dalībnieku gribas īstumu un darījuma atbilstību likumam, labiem tikumiem un reliģijai, kā tas ir noteikts Civillikuma 1415.pantā. Tas ir pirmais.

Otrais. Pirms vairākiem gadiem mums bija ļoti plaša diskusija Saeimā par obligātās notariālās formas ieviešanu. Un toreiz arī vairākums nolēma, ka tas netiks darīts. Viens no argumentiem, kāpēc šīs idejas autori to virzīja, bija tas, ka ir jārada drošība nekustamo īpašumu atsavināšanas darījumu jomā. Toreiz tika piedāvāts meklēt citus risinājumus. Tātad šis ir tas risinājums, kas tiek piedāvāts.

Vēl daži komentāri par to, ko es šeit dzirdēju. Par notāru skaitu un pieejamību. Es gribētu iebilst. Runājot par skaitu, - tas skaits ir zināms. Tas nav nekāds noslēpums. Taču ar pieejamību Rīgas pilsētā, manuprāt, problēmām nevajadzētu būt. Un bāriņtiesām joprojām šī notariālā funkcija, kā mēs redzam, saglabājas.

Tālāk. Par vēstuli, ko šeit minēja Seržanta kungs. Jāteic, ka šis priekšlikums bija identisks ar Latvijas Pašvaldību savienības priekšlikumu. Juridiskās komisijas divās sēdēs piedalījās Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvji. Bija arī citu organizāciju pārstāvji, taču vienīgā, kas uzturēja spēkā šo priekšlikumu, bija Latvijas Pašvaldību savienība. Jāatzīst, ka man kā komisijas priekšsēdētājam... manā rīcībā šādas vēstules nav.

Tālāk. Par izmaksām. Arī par tām tika runāts. Mēs komisijā uzdevām arī šo jautājumu. Un atbilde bija tāda: ja šis dokuments - nostiprinājuma lūgums - tiks iesniegts elektroniskā formā, tad, loģiski, izmaksām ir jābūt mazākām. Un mēs esam arī aicinājuši kaut kādas provizoriskās izmaksas līdz trešajam lasījumam sagatavot un komisijā iesniegt.

Un visbeidzot. Man - arī kā komisijas priekšsēdētājam - diemžēl ir nācies tikties ar cilvēkiem, kuri ir pazaudējuši savus nekustamos īpašumus. Mēs ļoti labi zinām, ka dzīves laikā cilvēks atsavina īpašumu varbūt vienreiz vai divreiz. Nu, parasti tas tiek darīts tiešām tikai dažas reizes. Un, ja tas notiek tādā veidā, ka īpašums tiek atsavināts prettiesiski (piemēram, uz viltotas pilnvaras pamata), tad cilvēki, protams, meklē palīdzību visur kur - gan tiesā, gan arī pie deputātiem, tātad arī Saeimas Juridiskajā komisijā. Nu, tas ir tas, ko mēs varam darīt, - mēģināt normatīvajā regulējumā ieviest tomēr zināmu kontroles mehānismu.

Tātad saskaņā ar šiem manis minētajiem argumentiem komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 13. - deputāta Parādnieka priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 40, pret - 7, atturas - 10. Priekšlikums atbalstīts.

G.Bērziņš. 14. - tieslietu ministra Rasnača priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 15. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 16. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts, iekļauts 17.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 17. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 18. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 19. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. 19. - tieslietu ministra priekšlikums. Daļēji atbalstīts.

G.Bērziņš. Daļēji atbalstīts. Es atvainojos.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

G.Bērziņš. 20. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 21. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 22. - tieslietu ministra priekšlikums. Arī tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu “Grozījumi Zemesgrāmatu likumā” otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Zemesgrāmatu likumā” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

G.Bērziņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 16.oktobris.

Sēdes vadītājs. 16.oktobris. Deputāti piekrīt.

Likumprojekts “Grozījumi Civilprocesa likumā”, otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Gaidis Bērziņš.

G.Bērziņš (VL-TB/LNNK).

Kolēģi! Skatām likumprojektu “Grozījumi Civilprocesa likumā”.

Komisija ir saņēmusi un izskatījusi 24 priekšlikumus.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 2. - Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra Iesalnieka priekšlikums. Tas ir daļēji atbalstīts, iekļauts 3.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 3. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 4. - Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 5. - Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 6. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 7. - Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 8. - Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 9. - Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 10. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 11. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 12. ir precizējošs Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 13. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 14. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 15. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 16. - Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 17. - Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 18. - Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 19. - Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 20. - Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 21. - Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 22. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 23. - Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts, iekļauts 24.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. Savukārt 24. - Juridiskās komisijas priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. Esam izskatījuši visus priekšlikumus.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu “Grozījumi Civilprocesa likumā” otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Civilprocesa likumā” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 71, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

G.Bērziņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 16.oktobris.

Sēdes vadītājs. 16.oktobris. Deputāti piekrīt.

Likumprojekts - “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli””, otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Edgars Putra.

E.Putra (ZZS).

Cienījamie kolēģi! Skatām grozījumus likumā “Par akcīzes nodokli”, otrais lasījums. Uz otro lasījumu esam saņēmuši pavisam deviņus priekšlikumus.

1.priekšlikums - finanšu ministres priekšlikums. Atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

E.Putra. 2. - deputāta Edgara Putras priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

E.Putra. Arī 3. ir deputāta Edgara Putras priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 4. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

E.Putra. 4. - atbildīgās komisijas, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas, priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

E.Putra. 5. - finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Komisijā ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

E.Putra. 6. - finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

E.Putra. 7. - finanšu ministres priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

E.Putra. 8. - finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

E.Putra. Un 9., noslēdzošais, - finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

E.Putra. Aicinu atbalstīt šo likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli”” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret - 1, atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

E.Putra. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - 16.oktobris.

Sēdes vadītājs. 16.oktobris. Deputāti piekrīt.

Likumprojekts - “Grozījumi Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā”, otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Juris Viļums.

J.Viļums (LRA).

Augsti godātais sēdes vadītāj! Dāmas un kungi! Strādājam ar likumprojektu “Grozījumi Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā” otrajā lasījumā.

Saņemti seši priekšlikumi.

1. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Edgara Putras priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Viļums. 2. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Edgara Putras priekšlikums. Paredz papildināt likumprojektu ar jaunu - 3.pantu. Komisijā atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Viļums. 3. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums, kas paredz novērst sākotnēji pieļauto brāķi, proti, anotācijā norādītā summa nesakrita ar likumā norādīto soda summu. Tas tika labots. Un, protams, komisijā priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Viļums. 4. - redakcionāls Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Viļums. 5. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums, kas paredz vārdu “klīrings” aizstāt ar latvisku vārdu “tīrvērte”. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Viļums. Un 6. - atbildīgās komisijas priekšlikums par likuma spēkā stāšanos, kas sākotnēji bija paredzēta šā gada 21.jūlijā. Tas nav iespējams. Līdz ar to aicinu atbalstīt arī šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Viļums. Līdz ar to komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 72, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

J.Viļums. 16.oktobris.

Sēdes vadītājs. 16.oktobris. Deputāti piekrīt.

Likumprojekts “Grozījumi Kredītiestāžu likumā”, otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Ints Dālderis.

I.Dālderis (VIENOTĪBA).

Cienījamie kolēģi! Šim likumprojektam komisija nebija saņēmusi nevienu priekšlikumu, bet radīja pati savus četrus priekšlikumus un tos, protams, arī atbalstīja.

1. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Dālderis. 2. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Arī tas atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Dālderis. 3. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Dālderis. Un, protams, arī 4. - komisijas priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Dālderis. Izskatīti visi priekšlikumi.

Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Kredītiestāžu likumā” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 69, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

I.Dālderis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - šī gada 16.oktobris.

Sēdes vadītājs. 16.oktobris. Deputāti piekrīt.

Likumprojekts “Grozījums Darba likumā”, otrais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāte Aija Barča.

A.Barča (ZZS).

Labdien, augsti godātie Saeimas Prezidija locekļi! Cienījamās deputātes! Godātie deputāti! Sociālo un darba lietu komisija, izskatot likumprojektu Nr.1254/Lp12, otrajam lasījumam priekšlikumus nesaņēma.

Komisijas vārdā aicinu pieņemt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Kaimiņa kungs, jūs par procedūru kaut ko gribat teikt? (Dep. A.Kaimiņš: “Es vēlos noraidīt likumprojektu!”)

Otrajā lasījumā saskaņā ar Saeimas kārtības rulli var runāt tikai par priekšlikumiem. Līdz ar to jums vārds netiek dots. (Dep. A.Kaimiņš: “Es gribu atbildēt! Par procedūru!”)

Lūdzu zvanu! (Dep. A.Kaimiņš: “Par procedūru!”) Es jums uzdevu jautājumu. Tajā brīdī, kad es jums uzdevu jautājumu, vai jūs vēlaties runāt par procedūru, jūs teicāt, ka gribat noraidīt šo te... Mēs esam jau pārgājuši pie balsošanas, es jums vārdu nedodu. Piedodiet, atvainojiet!

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījums Darba likumā” (Nr.1254/Lp12) otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 1, atturas - 14. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

A.Barča. Sociālo un darba lietu komisija aicina priekšlikumus trešajam lasījumam iesniegt līdz 16.oktobrim.

Sēdes vadītājs. 16.oktobris. Deputāti neiebilst.

Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts “Grozījumi Darba likumā” (Nr.1333/Lp12), pirmais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāte Aija Barča.

A.Barča (ZZS).

Augsti godātā Saeima! Sociālo un darba lietu komisijas vārdā aicinu izskatīt likumprojektu “Grozījumi Darba likumā” (Nr.1333/Lp12), ko Saeimā iesniedza Ministru kabinets.

Likumprojekta mērķis ir Darba likumā skaidri noteikt, ka atbilstoši Darba likuma 74.pantam darba devējs darbinieku, kurš darba dienās tiek iesaistīts zemessargu kolektīvajā apmācībā, atbrīvo no darba pienākumu veikšanas attaisnojošu iemeslu dēļ.

Cienījamie kolēģi! Tāpat šie grozījumi nosaka darba devējam pienākumu izmaksāt atlīdzību darbiniekam, kurš tiek iesaistīts zemessargu kolektīvajā apmācībā reizi gadā līdz piecām darba dienām, saglabājot darba vietu, kā arī amatu uz minēto mācību laiku.

Likuma spēkā stāšanās paredzēta normatīvajos aktos noteiktajā vispārējā kārtībā, un tikai 74.panta pirmās daļas 10.punktam tiek noteikts cits spēkā stāšanās termiņš, un tas ir 2020.gada 1.janvāris.

Sociālo un darba lietu komisija vienprātīgi... komisijas deputāti nolēma virzīt likumprojektu “Grozījumi Darba likumā” (ar iepriekš nosaukto numuru) pirmajam lasījumam.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Darba likumā” (Nr.1333/Lp12) pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 72, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

A.Barča. Sociālo un darba lietu komisija aicina priekšlikumus iesniegt līdz 16.oktobrim.

Sēdes vadītājs. 16.oktobris. Deputāti neiebilst.

A.Barča. Paldies.

Sēdes vadītājs. Likumprojekts “Grozījums likumā “Par Hāgas konvenciju par ārvalstu publisko dokumentu legalizācijas prasības atcelšanu””, pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Jānis Dombrava.

J.Dombrava (VL-TB/LNNK).

Godātā Saeima! Šajā likumprojektā ir paredzēts noteikt, ka turpmāk zvērināti notāri ne tikai apliecinās dokumentu īstumu, bet arī saglabās Konsulārā departamenta kompetenci.

Komisija vienbalsīgi atbalstīja šo likumprojektu un rosināja noteikt steidzamību.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli vispirms mums jābalso par steidzamības piešķiršanu likumprojektam.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par Hāgas konvenciju par ārvalstu publisko dokumentu legalizācijas prasības atcelšanu”” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 68, pret un atturas - nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

J.Dombrava. Un komisija aicina atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījums likumā “Par Hāgas konvenciju par ārvalstu publisko dokumentu legalizācijas prasības atcelšanu”” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 68, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu, kā arī otrā lasījuma datumu.

J.Dombrava. Termiņš - piecas dienas.

Sēdes vadītājs. Nesapratu. Skaļāk, lūdzu!

J.Dombrava. Termiņš - piecas dienas.

Sēdes vadītājs. Tas ir 16.oktobris. Un otrā lasījuma datums?

J.Dombrava. Un otrā lasījuma datums - 25.oktobris.

Sēdes vadītājs. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 16.oktobris, otrais lasījums - 25.oktobris. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Paldies.

Likumprojekts “Par Stratēģiskās partnerības nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Japānu, no otras puses”, pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Jānis Dombrava.

J.Dombrava (VL-TB/LNNK).

Šis nolīgums būs visaptverošs mūsdienīgs tiesiskais ietvars sadarbībai starp Eiropas Savienību un Japānu, līdzīgi ir pieņemti arī ar citām valstīm.

Komisija vienbalsīgi atbalstīja un lūdza noteikt steidzamību.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam “Par Stratēģiskās partnerības nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Japānu, no otras puses”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 65, pret un atturas - nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

J.Dombrava. Komisija aicina atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Par Stratēģiskās partnerības nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Japānu, no otras puses” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 67, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu, kā arī otrā lasījuma datumu.

J.Dombrava. Komisija aicina izskatīt likumprojektu šodien otrajā lasījumā bez izskatīšanas komisijā.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi, ka šis likumprojekts tiek izskatīts otrajā lasījumā šodien bez atkārtotas izskatīšanas komisijā? Deputāti neiebilst.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Par Stratēģiskās partnerības nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Japānu, no otras puses” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 68, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Par Eiropas Padomes Konvenciju par kino kopražojumiem (pārskatīta)”, pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Jānis Dombrava.

J.Dombrava (VL-TB/LNNK).

Šis likumprojekts paredz atvieglot projektu veidošanu kino nozarē, tostarp finansējuma piesaisti. Un tas ļaus mūsu kino veidotājiem piedalīties lielāko Eiropas kinofilmu ražošanā.

Komisija izskatīja un vienbalsīgi atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Par Eiropas Padomes Konvenciju par kino kopražojumiem (pārskatīta)” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 70, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

J.Dombrava. Priekšlikumu termiņš - 16.oktobris.

Sēdes vadītājs. 16.oktobris. Deputāti piekrīt.

Likumprojekts “Par Igaunijas Republikas valdības, Latvijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības līgumu par kvalifikāciju, kas saistītas ar augstāko izglītību, automātisku akadēmisko atzīšanu”, pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Jānis Dombrava.

J.Dombrava (VL-TB/LNNK).

Šis likumprojekts paredz Baltijas valstu starpā regulēt augstākās izglītības automātisku atzīšanu.

Ārlietu komisija likumprojektu atbalstīja un aicina Saeimu atbalstīt to pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Par Igaunijas Republikas valdības, Latvijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības līgumu par kvalifikāciju, kas saistītas ar augstāko izglītību, automātisku akadēmisko atzīšanu” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 69, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

J.Dombrava. Termiņš - 16.oktobris.

Sēdes vadītājs. 16.oktobris. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un Igaunijas Republikas valdības līgumu par iedzīvotāju reģistrā iekļauto datu apmaiņu”, pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Jānis Dombrava.

J.Dombrava (VL-TB/LNNK).

Šis likumprojekts paredz nodrošināt kvalitatīvu datu apmaiņu starp Latvijas Republikas Iedzīvotāju reģistru un Igaunijas Republikas Iedzīvotāju reģistru.

Komisija rosina atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības un Igaunijas Republikas valdības līgumu par iedzīvotāju reģistrā iekļauto datu apmaiņu” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 68, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

J.Dombrava. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 16.oktobris.

Sēdes vadītājs. 16.oktobris. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Hāgas konvenciju par tiesas un ārpustiesas dokumentu izsniegšanu civillietās un komerclietās””, otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Jānis Dombrava.

J.Dombrava (VL-TB/LNNK).

Šis likumprojekts paredz, ka turpmāk dokumentus dalībvalstīs civillietās un komerclietās izsniegs Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome.

Komisija izskatīja un rosināja atbalstīt otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Hāgas konvenciju par tiesas un ārpustiesas dokumentu izsniegšanu civillietās un komerclietās”” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 66, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

J.Dombrava. 16.oktobris.

Sēdes vadītājs. 16.oktobris. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par 1964.gada 10.jūlija Pasaules Pasta savienības konstitūciju, 2004.gada 5.oktobra Pasaules Pasta konvenciju, 2004.gada 5.oktobra Pasaules Pasta konvencijas Noslēguma protokolu, 2004.gada 5.oktobra Pasaules Pasta savienības Vispārīgo reglamentu un 2004.gada 5.oktobra Nolīgumu par pasta maksājumu pakalpojumiem””, otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Jānis Dombrava.

J.Dombrava (VL-TB/LNNK).

Šis un turpmākie likumprojekti ir saistīti ar Pasaules Pasta savienības regulējošiem likumprojektiem, ko jau mēs atbalstījām sēdes sākumā.

Aicinām atbalstīt arī šos likumprojektus.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par 1964.gada 10.jūlija Pasaules Pasta savienības konstitūciju, 2004.gada 5.oktobra Pasaules Pasta konvenciju, 2004.gada 5.oktobra Pasaules Pasta konvencijas Noslēguma protokolu, 2004.gada 5.oktobra Pasaules Pasta savienības Vispārīgo reglamentu un 2004.gada 5.oktobra Nolīgumu par pasta maksājumu pakalpojumiem”” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 70, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

J.Dombrava. 16.oktobris.

Sēdes vadītājs. 16.oktobris. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Pasaules Pasta savienības konstitūcijas Astoto papildprotokolu un Pasaules Pasta savienības Vispārīgā reglamenta Pirmo papildprotokolu””, otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Jānis Dombrava.

J.Dombrava (VL-TB/LNNK).

Šis ir saistītais likumprojekts. Komisija ierosina atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Pasaules Pasta savienības konstitūcijas Astoto papildprotokolu un Pasaules Pasta savienības Vispārīgā reglamenta Pirmo papildprotokolu”” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 69, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

J.Dombrava. 16.oktobris.

Sēdes vadītājs. 16.oktobris. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts “Par likuma “Par 2008.gada Pasaules Pasta konvenciju, 2008.gada Pasaules Pasta konvencijas Noslēguma protokolu un 2008.gada Nolīgumu par pasta maksājumu pakalpojumiem” atzīšanu par spēku zaudējušu”, otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Jānis Dombrava.

J.Dombrava (VL-TB/LNNK).

Šis likumprojekts ir saistīts ar iepriekšējiem. Komisija aicina atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Par likuma “Par 2008.gada Pasaules Pasta konvenciju, 2008.gada Pasaules Pasta konvencijas Noslēguma protokolu un 2008.gada Nolīgumu par pasta maksājumu pakalpojumiem” atzīšanu par spēku zaudējušu” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 70, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

J.Dombrava. 16.oktobris.

Sēdes vadītājs. 16.oktobris. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts “Grozījumi Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likumā”, otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Juris Viļums.

J.Viļums (LRA).

Augsti godātais sēdes vadītāj! Dāmas un kungi! Strādājam ar likumprojektu “Grozījumi Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likumā” otrajā lasījumā.

Saņemti pieci priekšlikumi.

1. ir Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Edgara Putras priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Viļums. 2. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums, kas paredz papildināt likumprojektu ar jaunu - 6.pantu. Komisijā atbalstīts, redakcionāli precizējot, kā arī attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Viļums. 3. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums, kas novērš pirms tam pieļauto brāķi saistībā ar summām. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Viļums. 4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Viļums. Un 5. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Viļums. Līdz ar to aicinu apstiprināt šo likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likumā” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 70, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

J.Viļums. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam ir 16.oktobris.

Sēdes vadītājs. 16.oktobris. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts “Grozījumi Darba likumā” (Nr.1167/Lp12), otrais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāte Silvija Šimfa. (Dep. A.Kaimiņš: “Silvij, bez anotācijas nolasīšanas!”)

S.Šimfa (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Cienījamie kolēģi! Izskatām otrajā lasījumā likumprojektu (Starpsauciens: “Atbalstām!”) “Grozījumi Darba likumā” (Nr.1167/Lp12).

1. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Jūs aizmirsāt pateikt komisijas viedokli.

S.Šimfa. Komisija atbalsta un lūdz Saeimu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Edvīnam Šnorem.

E.Šnore (VL-TB/LNNK).

Labdien, cienījamie kolēģi! Es runāšu par visiem četriem Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumiem. Īsumā par būtību, kas ir pavisam vienkārša. Formulēšu diezgan īsi. Tātad - izslēgt visas tās normas, kuras mēs šeit pirms mēneša pieņēmām pirmajā lasījumā. Proti, šīs normas bija saistītas ar latviešu valodas pozīciju stiprināšanu un ar to darba ņēmēju aizstāvību Latvijā, kuri nemāk runāt krieviski.

Ar šīm normām tiktu novērsta tā situācija, kāda ir pašreiz, - ka ļoti daudzu profesiju pārstāvjiem Latvijā nepamatoti tiek prasītas svešvalodu zināšanas un ka faktiski jau pat vienkāršākos darbus nevar darīt, ja neprot krievu valodu. Es uzskatu, ka šī situācija ir pilnīgi nenormāla un esošais regulējums diemžēl to nekādā veidā nerisina, neskatoties uz to, ka Saeimas Juridiskais birojs apgalvo, ka tā nav.

Kad šeit pirmajā lasījumā mēs šīs lietas spriedām, šajā tribīnē nāca deputāti gan no mūsu partijas, gan no citām partijām un ļoti pārliecinoši pierādīja, kādēļ šāds regulējums tomēr ir nepieciešams. Un tie argumenti bija, ka Latvijā valsts valoda ir viena, ka šeit ir Latvija un ka ir nepieciešams cienīt valsts valodu un nepieļaut tādu situāciju, ka cilvēki, kas tajā runā, tiek diskriminēti un izstumti no darba tirgus.

Es ļoti ceru, ka visi šie argumenti ir vēl svaigā atmiņā šeit kolēģiem un ka arī šoreiz tiks pieņemts saprātīgs lēmums, un tāpēc aicinu noraidīt visus četrus Juridiskā biroja priekšlikumus.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam.

Vai komisijas vārdā kas piebilstams?

S.Šimfa. Komisijas vārdā es varu jūs informēt, ka, gatavojot šo likumprojektu izskatīšanai otrajā lasījumā, vēlreiz tika uzaicināti ministriju pārstāvji, tas ir, valdības pārstāvji, tika uzaicināti arī sadarbības partneri, kas Nacionālajā trīspusējā sadarbības padomē ir tie īstie lēmēji, tas ir, Latvijas Darba devēju konfederācija un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība. Vēlreiz tika no juridiskā aspekta izanalizēts šis jautājums, un visi... arī uzaicinātās amatpersonas un organizāciju pārstāvji joprojām palika pie viedokļa, ka Darba likumā jau ir nepieciešamās normas, kuras paredz nediskrimināciju attiecībā pret valsts valodu, un, ja ir kādas normas vēl papildus nepieciešamas valsts valodas aizstāvībai, aizsargāšanai, tad tās ir jāiestrādā Valsts valodas likumā. Un komisija ar balsu vairākumu atbalstīja Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumu, un tātad jums jāveic balsojums.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 34, pret - 27, atturas - 5. Priekšlikums atbalstīts.

S.Šimfa. 2. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to atbalstīja.

Un faktiski... Tā kā Šnores kungs raksturoja visus četrus priekšlikumus no iesniedzēju viedokļa, tad tas viss, ko es jums teicu par 1.priekšlikumu, attiecas arī uz visiem pārējiem priekšlikumiem; es neatkārtošu. Un tātad komisija ir atbalstījusi 2.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Sākam debates.

Vārds deputātam Jānim Dombravam.

J.Dombrava (VL-TB/LNNK).

Godātie Saeimas deputāti! Es tiešām aicinu rīkoties konsekventi, ja jau mēs pirms dažām nedēļām Saeimā atbalstījām šos grozījumus. Tagad ir iesniegti Juridiskā biroja sagatavotie grozījumi, kas pēc būtības vienkārši izslēdz ārā šīs normas. (Dep. A.Barčas starpsauciens.) Tiešām aicinu balsot “pret” šiem Juridiskā biroja priekšlikumiem. Un arī komisijas vārdā es aicinātu referentu kvalitatīvi izteikties, nerunāt, ka lēmēji ir eksperti... (Dep. A.Barča: “Komisijas vārdā runā Šimfa!”)

Sēdes vadītājs. Komisijas vārdā jūs nevarat šobrīd runāt!

J.Dombrava. ...ka lēmēji ir eksperti. Tas ir absurds! Lēmumus pieņem Saeima, un Saeimai ir arī jānobalso par šiem priekšlikumiem.

Aicinu balsot “pret”.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam.

Es vēlreiz norādu, ka komisijas vārdā drīkst runāt tikai komisijas izvirzītais pārstāvis.

Šimfas kundze, jums komisijas vārdā kas piebilstams?

S.Šimfa. Saskaņā ar to kārtību, kāda ir mūsu komisijā - Sociālo un darba lietu komisijā -, mēs vienmēr ļoti rūpīgi uzklausām tos cilvēkus, kuriem būs jāpilda šie likumi un uz kuriem attiecas šie likumi. Un sabiedrība ir izvirzījusi savu interešu aizstāvībai un pārstāvībai tādus ekspertus, kādi... kādas ir nevalstiskās organizācijas, šīs ļoti cienījamās organizācijas, tādas kā Latvijas Darba devēju konfederācija, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība, uz kurām tieši attiecas Darba likums. Un ne jau velti valdība konsultējās. Un, es domāju, tā ir tikai pareiza un gudra politika - konsultēties ar sabiedrības ekspertiem šajos jautājumos. Un es jūs, kolēģi, tikai informēju par viņu viedokli, ko jūs droši vien arī zināt, ja esat interesējušies par šiem jautājumiem.

Tāpēc es tā kā... nepieņemu šajā jautājumā Dombravas kunga pārmetumus vai viedokli, ka mums nevajadzētu konsultēties. Bet, protams, lemšana ir jūsu ziņā.

Komisija savu vērtējumu un viedokli ir izteikusi. Tagad ir tikai, kā saka, jūsu balsojums.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 30, pret - 35, atturas - 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

S.Šimfa. 4. - Saeimas Juridiskā biroja...

Sēdes vadītājs. 3.priekšlikums.

S.Šimfa. Es atvainojos! 3. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Sākam debates.

Vārds deputātam Eināram Cilinskim.

E.Cilinskis (VL-TB/LNNK).

Godātais sēdes vadītāja kungs! Godājamie deputāti! Tāpat kā mani kolēģi aicinu šo Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumu neatbalstīt. Un es gribētu nedaudz runāt par tiem argumentiem, kurus minēja Šimfas kundze. Protams, bieži vien ir pareizi ņemt vērā to, ko saka darba devēji un darba ņēmēji, un vienmēr ir nepieciešams konsultēties, arī šajā gadījumā. Bet lēmēji ir deputāti!

Un šis ir tas gadījums, kad sabiedrības augstākās intereses ir pretējas darba devēju interesēm, jo skaidrs, ka darba devējiem jebkurš ierobežojums ir lieks. Bet mums ir jānodrošina tas, ka latviešu jaunieši, kuri skolā nav mācījušies krievu valodu un to nemāk... un krievu valodai nav nekāda statusa šajā valstī, tātad viņiem to nevar prasīt. Un tas ir tas, ko mēs cenšamies panākt ar šo likumu.

Kāpēc darba ņēmēju pārstāvji arī to atbalsta? Nu, to man ir grūtāk saprast... Darba devējus es saprotu. Bet šinī gadījumā valstiskās intereses tomēr ir citādas, un šī ir nacionāla valsts, kurā nebūs divu valsts valodu.

Tāpēc aicinu noraidīt.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

S.Šimfa. Komisijas vārdā man nav, ko piebilst. Es pateicu visus argumentus, kas bija komisijas ziņā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 28, pret - 34, atturas - 4. Priekšlikums nav atbalstīts.

S.Šimfa. 4. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 26, pret - 37, atturas - 4. Priekšlikums nav atbalstīts.

Par likumprojektu kopumā.

S.Šimfa. Lūdzu apstiprināt likumprojektu kopumā, nobalsojot par to otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Darba likumā” (Nr.1167/Lp12) otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 48, pret - 17, atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

S.Šimfa. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - 16.oktobris.

Sēdes vadītājs. 16.oktobris. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts “Grozījumi Mēslošanas līdzekļu aprites likumā”, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Anrijs Matīss.

A.Matīss (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātais sēdes vadītāja kungs! Cienījamie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu “Grozījumi Mēslošanas līdzekļu aprites likumā” (Nr.1321/Lp12).

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija izskatīja šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Likumprojekta būtība ir šāda. Šobrīd ir noteikts, ka jāveic amonija nitrāta ar augstu slāpekļa saturu uzskaite tirdzniecības vietās. Ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes regulu, šis esošais amonija nitrāts... tiek papildināts arī ar citiem mēslošanas līdzekļiem - kālija nitrātu, nātrija nitrātu, kalcija nitrātu, kalcija amonija nitrātu, amonija nitrātu ar augstu slāpekļa saturu. Ir runa pa šo mēslošanas līdzekļu apriti. Tā kā šos mēslošanas līdzekļus var izmantot ne tikai augu mēslošanai, bet arī kā sprāgstvielu prekursorus, kuri ir sprādzienbīstami, tas nozīmē, ka būs papildu prasības šo mēslošanas līdzekļu realizācijai, lai nodrošinātu izsekojamību un uzskaiti tirdzniecības vietās.

Komisija atbalstīja šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Kolēģi, aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Mēslošanas līdzekļu aprites likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 70, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

A.Matīss. Paldies.

Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 5.novembrim.

Sēdes vadītājs. 5.novembris.

A.Matīss. Jā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts “Grozījumi Zemes pārvaldības likumā”, otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Anrijs Matīss.

A.Matīss (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu “Grozījumi Zemes pārvaldības likumā” (Nr.1307/lp12).

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija izskatīja likumprojektu otrajā lasījumā.

Tika saņemts viens priekšlikums - deputāta Arvīda Ulmes priekšlikums -, kurš netika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Matīss. Līdz ar to mēs esam izskatījuši visus priekšlikumus.

Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Zemes pārvaldības likumā” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 72, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

A.Matīss. Paldies.

Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 25.oktobrim.

Sēdes vadītājs. 25.oktobris. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par tiesu varu””, otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Gaidis Bērziņš.

G.Bērziņš (VL-TB/LNNK).

Godātais sēdes vadītāj! Kolēģi! Skatām likumprojektu “Grozījumi likumā “Par tiesu varu””.

Komisija šim likumprojektam ir saņēmusi un izskatījusi, kā arī pati sagatavojusi priekšlikumus.

Kopumā ir 24 priekšlikumi.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 3. - Juridiskā biroja... Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 4. - tieslietu ministra Rasnača priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 5. ir Juridiskās komisijas priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Taču par 5. un 6.priekšlikumu - Juridiskās komisijas priekšlikumiem - es vēlētos sniegt nelielu komentāru.

5.priekšlikums Juridiskajā komisijā ir tapis pēc Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas priekšsēdētāja Stukāna kunga ierosinājuma. Proti, šis priekšlikums paredz, ka turpmāk tiesas priekšsēdētājus ieceļ pēc tiesas tiesnešu kopsapulces ierosinājuma Tieslietu padome. Tātad tā būtu jauna kārtība. Un savu priekšlikumu Stukāna kungs pamatoja gan uz ārvalstu ekspertu norādījumiem par to, ka ministram vai ministrijai nav rīcības brīvības un daudzos saistītos jautājumos tai nevajadzētu būt rīcības brīvībai attiecībā uz iejaukšanos tiesu neatkarībā... Un arī tieslietu ministrs tiesnešu konferencē šā gada 7.septembrī norādīja, ka būtu izvērtējama tieslietu ministra iesaiste tiesu varas jautājumos, tātad tiesas priekšsēdētāja iecelšanas procesā. Tiesnešu konferencē šis priekšlikums ir bijis nodots tiesnešu pašu balsošanai. Balsošanas rezultāti ir šādi: 304 tiesneši ir balsojuši “par”, un 64 ir balsojuši “pret”. Tātad tiešām vairākums ir lēmis, ka nepieciešama šāda kārtība. Līdz ar to Juridiskā komisija, uzklausot gan Tieslietu ministriju, gan arī tiesu varas pārstāvjus, nolēma izveidot šo un nākamo priekšlikumu. Tajā pašā laikā šis likumprojekts ir nosūtīts Tieslietu padomei, kurai būtu jau jāvērtē tā kārtība, kāda varētu būt attiecībā uz Tieslietu padomes kompetenci. Tātad, kā jau minēju, Juridiskā komisija šo priekšlikumu ir izstrādājusi un arī atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

G.Bērziņš. 6. - Juridiskās komisijas priekšlikums arī ir par šo pašu jautājumu un ir attiecināms uz apgabaltiesas priekšsēdētāja ievēlēšanas kārtības maiņu. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. Kolēģi! 7. ir tieslietu ministra Rasnača priekšlikums, kas ir daļēji atbalstīts un iekļauts 8. - komisijas priekšlikumā.

Nedaudz par šo un vairākiem saistītajiem priekšlikumiem. Šis un vairāki nākamie priekšlikumi ir saistīti ar Senāta nosaukuma atjaunošanu. Tā kā 8. ir Juridiskās komisijas priekšlikums, es vēlētos nedaudz izskaidrot, kādēļ šāds priekšlikums Juridiskajā komisijā radās. Proti, iniciatīva nāca no Augstākās tiesas, un šī iniciatīva Juridiskajā komisijā tika saņemta šā gada 16.aprīlī ar lūgumu atjaunot Senāta nosaukumu. Šā gada 18.aprīlī notika Juridiskās komisijas sēde, kurā, izskatot likumprojektu “Grozījumi likumā “Par tiesu varu””, tika izskatīta arī šī vēstule. Komisijā piedalījās Augstākās tiesas priekšsēdētājs, un komisija konceptuālā balsojumā atbalstīja Senāta atjaunošanu, kā arī aicināja Augstāko tiesu izstrādāt konkrētus priekšlikumus, iesniedzot tos likumprojektam “Grozījumi likumā “Par tiesu varu””.

25.jūnijā Tieslietu padome savā sēdē atbalstīja konkrētus priekšlikumus likumprojektā par Senāta atjaunošanu. Tas ir fiksēts Tieslietu padomes lēmumā Nr.331.

Šā gada 11.septembrī Juridiskā komisija saņēma Tieslietu ministrijas vēstuli ar priekšlikumiem šī likumprojekta otrajam lasījumam. Šie priekšlikumi ir par Senāta atjaunošanu, un tajos pilnībā ir respektēti Tieslietu padomes izstrādātie sākotnējie priekšlikumi.

Jau vēlāk, 25.septembrī, Juridiskās komisijas sēdē, izskatot šo likumprojektu, tika atbalstīti tieslietu ministra priekšlikumi. Tātad sākotnēji arī 7.priekšlikums bija par Senāta atjaunošanu, taču tika konstatētas nepilnības. Un mēs komisijā aicinājām Augstāko tiesu, Tieslietu ministriju un Juridisko biroju izstrādāt uz trešo lasījumu precizētas redakcijas. Tas arī notika. Augstākā tiesa, Tieslietu ministrija un Juridiskais birojs precizētas redakcijas izstrādāja ātrāk - nevis uz trešo lasījumu, bet jau pirms likumprojekta izskatīšanas Saeimā otrajā lasījumā. Komisija nolēma izskatīt šos precizējumus 4.oktobra sēdē, atbalstīja tos un iesniedza Saeimā likumprojektu, ar kuru ir precizētas tās redakcijas, par kurām ir vienojušās gan Augstākā tiesa, gan Tieslietu ministrija, gan Juridiskais birojs.

Līdz ar to 7. - tieslietu ministra priekšlikums ir tikai daļēji atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 8. savukārt ir Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. Par šo pašu tēmu arī 9. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. Un 10. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 11. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 12. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 13. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 14. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 15. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts, iekļauts 16.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 16. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 17. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 18. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 19. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 20. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 21. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts, redakcionāli to precizējot.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. Arī 22. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts, redakcionāli to precizējot.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 23. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts, redakcionāli to precizējot.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. Arī 24. ir Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts, redakcionāli to precizējot.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. Līdz ar to esam izskatījuši visus priekšlikumus.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu “Grozījumi likumā “Par tiesu varu”” otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par tiesu varu”” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 70, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

G.Bērziņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 16.oktobris.

Sēdes vadītājs. 16.oktobris. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts “Valsts materiālo rezervju likums”, otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Anrijs Matīss.

A.Matīss (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātais priekšsēdētāja kungs! Cienījamie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu “Valsts materiālo rezervju likums” (Nr.1248/Lp12).

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija izskatīja šo likumprojektu. Otrajam lasījumam tika saņemti kopumā astoņi priekšlikumi.

1. - iekšlietu ministra Riharda Kozlovska priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Matīss. 2. - iekšlietu ministra Riharda Kozlovska priekšlikums. Tika daļēji atbalstīts un iekļauts 3. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Matīss. 3. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Matīss. 4. - iekšlietu ministra Riharda Kozlovska priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Matīss. 5. - Juridiskā biroja priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Matīss. 6. - Juridiskā biroja priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Matīss. 7. - iekšlietu ministra Riharda Kozlovska priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Matīss. Un visbeidzot 8. - iekšlietu ministra Riharda Kozlovska priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Matīss. Paldies, kolēģi! Esam izskatījuši visus priekšlikumus.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Valsts materiālo rezervju likums” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 70, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

A.Matīss. Paldies.

Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 18.oktobrim.

Sēdes vadītājs. 18.oktobris. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts “Grozījumi Šengenas informācijas sistēmas darbības likumā”, otrais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāte Zenta Tretjaka.

Z.Tretjaka (SASKAŅA).

Augsti godājamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija savā šā gada 2.oktobra sēdē ir apspriedusi likumprojektu “Grozījumi Šengenas informācijas sistēmas darbības likumā” (Nr.1325/Lp12) un to sagatavojusi otrajam lasījumam.

Tika saņemti četri priekšlikumi.

1. - aizsardzības ministra Bergmaņa kunga priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Z.Tretjaka. 2. - iekšlietu ministra Kozlovska kunga priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Z.Tretjaka. 3. - iekšlietu ministra Kozlovska kunga priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Z.Tretjaka. 4. - aizsardzības ministra Bergmaņa kunga priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Z.Tretjaka. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Šengenas informācijas sistēmas darbības likumā” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 69, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

Z.Tretjaka. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - šā gada 16.oktobris.

Sēdes vadītājs. 16.oktobris. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Rīgas Ekonomikas augstskolu””, pirmais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāts Aldis Adamovičs.

A.Adamovičs (VIENOTĪBA).

Labdien, cienījamie kolēģi! Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ir izskatījusi pirmajā lasījumā grozījumus likumā “Par Rīgas Ekonomikas augstskolu”.

Atgādināšu, ka Rīgas Ekonomikas augstskola ir dibināta 1993.gadā ar Zviedrijas valdības atbalstu, Izglītības un zinātnes ministrijai Latvijas Republikas personā noslēdzot starptautisku līgumu ar mērķi nodrošināt Latvijas Republikā izcilu izglītību ekonomikā un biznesa vadībā.

Šobrīd iesniegtie grozījumi paredz, ka augstskola piesaista vispārējo personālu un akadēmisko personālu no Latvijas un ārvalstīm. Tātad augstskolas vispārējais personāls, akadēmiskais personāls un personas, kuras sniedz izglītības pakalpojumus augstskolā, var savus pienākumus veikt angļu valodā. Augstskolai ir jānodrošina dokumentu aprite un saziņa ar iestādēm un privātpersonām valsts valodā.

Un ir papildinājums arī par rektoru. Augstskolas rektora amatā var ievēlēt ārvalstu pilsoni, bet augstskolas rektoram ir jāprot un jālieto valsts valoda tādā apmērā, kāds nepieciešams viņa profesionālo pienākumu veikšanai.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Saeimas Prezidijs ir saņēmis 10 deputātu - Abu Meri, Upenieka, Dāldera, Straujumas, Šulca, Spolīša, Gustovska, Harju, Skujiņa un Putras - iesniegumu ar lūgumu atzīt šo likumprojektu par steidzamu. Līdz ar to saskaņā ar Kārtības rulli vispirms mums jābalso par steidzamības piešķiršanu šim likumprojektam.

Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam “Grozījumi likumā “Par Rīgas Ekonomikas augstskolu””! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - 13, atturas - nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

A.Adamovičs. Tātad aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Rīgas Ekonomikas augstskolu”” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 60, pret - 8, atturas - 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam, kā arī otrā lasījuma datumu.

A.Adamovičs. Komisija ir lēmusi par priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam - tas ir 1.novembris.

Sēdes vadītājs. 1.novembris.

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Jānim Upeniekam! Viņam acīmredzot ir cits priekšlikums.

J.Upenieks (VIENOTĪBA).

Lūdzu kā priekšlikumu iesniegšanas termiņu noteikt 21.oktobri. Un izskatīšana otrajā lasījumā - 25.oktobra sēdē.

Sēdes vadītājs. Saskaņā ar Kārtības rulli mums vispirms ir jābalso par tālāko termiņu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par priekšlikumu - kā priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam noteikt 1.novembri! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 16, pret - 52, atturas - 3. Tātad tiek atbalstīts priekšlikums - 21.oktobris. Un acīmredzot 25.oktobrī būs otrais lasījums.

Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts “Rīgas Juridiskās augstskolas likums”, pirmais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāts Aldis Adamovičs.

A.Adamovičs (VIENOTĪBA).

Kolēģi, Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ir izskatījusi arī otru likumprojektu - “Rīgas Juridiskās augstskolas likums”.

Gribu atgādināt, ka Rīgas Juridiskā augstskola ir izveidota atbilstoši līgumam ar Zviedrijas Karalisti... starp Latvijas Republiku un Zviedrijas Karalisti 1997.gada 14.jūlijā. Un šobrīd... likumprojekts ir izstrādāts, lai precizētu uz starpvalstu līguma pamata dibinātās Rīgas Juridiskās augstskolas vietu Latvijas augstākās izglītības sistēmā, ņemot vērā tās darbības specifiku, ko nosaka arī augstskolu izteiktā internacionalizācija un studiju programmu īstenošana angļu valodā, kā arī akadēmiskā un administratīvā personāla piesaiste ne tikai no Latvijas, bet arī no citām valstīm.

Likumprojektā tiek paredzēts, ka Satversmes sapulcē ievēlēto rektoru šajā augstskolā amatā apstiprina Ministru kabinets un augstskolas rektoram jāprot un jālieto valsts valoda tādā apmērā, kāds nepieciešams viņa profesionālo pienākumu pildīšanai, vai augstskolai jānodrošina tulkojums valsts valodā.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Arī par šo likumprojektu... Saeimas Prezidijs saņēmis 10 deputātu - Abu Meri, Upenieka, Dāldera, Straujumas, Šulca, Spolīša, Gustovska, Harju, Skujiņa un Putras - iesniegumu ar lūgumu atzīt šo likumprojektu par steidzamu.

Saskaņā ar Kārtības rulli vispirms mums jābalso par steidzamību.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Rīgas Juridiskās augstskolas likums” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - 15, atturas - nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

A.Adamovičs. Kolēģi! Aicinu arī šo likumprojektu apstiprināt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Rīgas Juridiskās augstskolas likums” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - 13, atturas - 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un otrā lasījuma datumu.

A.Adamovičs. Komisija ir noteikusi par priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam šī gada 1.novembri.

Sēdes vadītājs. Tātad komisijas priekšlikums - 1.novembris.

Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Jānim Upeniekam.

J.Upenieks (VIENOTĪBA).

Lūdzu noteikt par priekšlikumu iesniegšanas termiņu 21.oktobri un likumprojektu izskatīt otrajā lasījumā Saeimas 25.oktobra sēdē.

Sēdes vadītājs. 21.oktobris ir svētdiena. (Starpsaucieni.) Okay. (Starpsaucieni.)

Tātad 21.oktobris - priekšlikumu iesniegšanas termiņš. Un otrais lasījums?

J.Upenieks. Saeimas 25.oktobra sēdē.

Sēdes vadītājs. 25.oktobra sēdē.

Saskaņā ar Kārtības rulli vispirms mums jābalso par tālāko termiņu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai priekšlikumu iesniegšanas termiņš būtu 1.novembris! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 16, pret - 50, atturas - 3. Tātad šis priekšlikums nav atbalstīts. Līdz ar to paliek spēkā 21.oktobris priekšlikumiem. Un 25.oktobrī - otrais, galīgais, lasījums.

Paldies.

Likumprojekts “Grozījumi Civilprocesa likumā”, pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Gaidis Bērziņš.

G.Bērziņš (VL-TB/LNNK).

Godātais sēdes vadītāj! Kolēģi! Skatām likumprojektu “Grozījumi Civilprocesa likumā”.

Atgādināšu, ka šo likumprojektu Juridiskā komisija izdalīja kā atsevišķu likumprojektu. Un šis likumprojekts ir saistīts ar Komercnoslēpuma likuma projektu, kurš ir atbalstīts pirmajā lasījumā.

Līdz ar to aicinu atbalstīt likumprojektu “Grozījumi Civilprocesa likumā” pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Civilprocesa likumā” (Nr.1370/Lp12) pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 70, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

G.Bērziņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 22.oktobris.

Sēdes vadītājs. 22.oktobris. Deputāti neiebilst.

Godātie kolēģi! Pārejam pie darba kārtības sadaļas “Lēmumu projektu izskatīšana”.

Lēmuma projekts “Par Saeimas piekrišanu likumā “Par valsts budžetu 2018.gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei” (Nr.777/Lm12).

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Imants Parādnieks.

I.Parādnieks (VL-TB/LNNK).

Godātie kolēģi! Ir divas apropriācijas, kurām ir nepieciešams Saeimas lēmums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija izskatīja šo apropriāciju, kurā ir paredzēts pārdalīt 13 774 eiro no Ekonomikas ministrijas uz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju (faktiski to pašu pienākumu veikšanai, ko šobrīd jau veic VARAM). Šī vienošanās tika panākta gada sākumā, kad uzskatīja, ka Valsts vides dienests var veikt šos pienākumus labāk (un tas to arī uz iekšējo rezervju pamata darīja). Tāpēc arī komisijā izskanēja jautājums, kāpēc ir nepieciešama šī summa, jo tam bija paredzēta mēnešalga visa gada garumā. Atbilde bija tāda, ka no iekšējām rezervēm šis... šī vieta tika nodrošināta, un šis darbs tika veikts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā. Tagad tikai nepieciešama šī pārdale.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt šo apropriāciju.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Saeimas piekrišanu likumā “Par valsts budžetu 2018.gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei” (Nr.777/Lm12)! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības punkts - lēmuma projekts “Par Saeimas piekrišanu likumā “Par valsts budžetu 2018.gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei” (Nr.778/Lm12).

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Imants Parādnieks.

I.Parādnieks (VL-TB/LNNK).

Otrā apropriācija ir saistīta ar to, lai no 2018.gada 1.septembra nodrošinātu pedagogu darba samaksu, ņemot vērā minimālās algas likmes palielināšanu līdz 710 eiro. Ir nepieciešams pārdalīt no tiem resursiem, kuros, balstoties uz pašreizējo izpildi, attiecīgi paliek pāri, un tādas ir vairākas pozīcijas. Katrs kolēģis var ar to iepazīties. To mēs vērtējām Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, un visa komisija vienprātīgi nolēma atbalstīt šo apropriāciju.

Komisijas vārdā aicinu Saeimu atbalstīt apropriāciju.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Saeimas piekrišanu likumā “Par valsts budžetu 2018.gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei” (Nr.778/Lm12)! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 65, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Godātie kolēģi! Līdz ar to visa šodienas sēdes darba kārtība ir izskatīta.

Es jūs vēlos informēt par šodien pulksten 17.00 paredzēto atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem.

Pirmā atbilde bija paredzēta uz deputātu Zariņa, Tretjakas, Nikonova, Zujeva un Zemļinska jautājumu veselības ministrei Andai Čakšai “Par valsts veselības apdrošināšanas sistēmas atbilstošu darbības nodrošinājumu”. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina, bet ministre informē, ka noslogotības dēļ nevar ierasties uz mutvārdu atbildes sniegšanu.

Savukārt deputāti Zariņš, Ādamsons, Morozovs, Urbanovičs un Tutins ir uzdevuši jautājumu finanšu ministrei Danai Reizniecei-Ozolai “Par nodokļu parādniekiem un nodokļu parādu piedziņu”. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina, bet arī šī ministre informē, ka noslogotības dēļ nevar ierasties uz mutvārdu atbildes sniegšanu.

Un deputāti Zariņš, Ādamsons, Cilevičs, Nikonovs un Zujevs ir uzdevuši jautājumu finanšu ministrei Danai Reizniecei-Ozolai “Par papildu jautājumiem par nodokļu parādniekiem un nodokļu parādu piedziņu”. Arī šī saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina. Kā jau teicu, ministre informē, ka noslogotības dēļ nevar ierasties uz mutvārdu atbildes sniegšanu.

Līdz ar to šodien atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem pulksten 17.00 nenotiks.

Godātie kolēģi, līdz ar to ir pienācis laiks reģistrācijai. Lūdzu zvanu reģistrācijai! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātu!

Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai Saeimas sekretāram Andrejam Klementjevam.

A.Klementjevs (12.Saeimas sekretārs).

Paldies. Vienu sekundi lūdzu uzmanību! Divdesmit divi deputāti nav reģistrējušies: Jānis Ādamsons... neredzu, Andris Bērziņš... neredzu, Inesis Boķis... neredzu, Boriss Cilevičs... nav. Lolita Čigāne... neredzu, Ojārs Ēriks Kalniņš... nav uz vietas. Nellija Kleinberga... neredzu, Rihards Kols... komandējumā. Līga Kozlovska... nav. Gunārs Kusiņš... nē, Kūtris, atvainojos. Ainars Latkovskis... nav, Jeļena Lazareva... nav, Atis Lejiņš... nav, Inese Lībiņa-Egnere... nav. Aleksejs Loskutovs... neredzu. Romāns Mežeckis, Ināra Mūrniece, Romāns Naudiņš, Vitālijs Orlovs, Sergejs Potapkins, Jūlija Stepaņenko, Mihails Zemļinskis.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Līdz ar to Saeimas 2018.gada 11.oktobra sēdi pasludinu par slēgtu.

SATURA RĀDĪTĀJS
12. Saeimas rudens sesijas 6. sēde
2018. gada 11. oktobrī

Par darba kārtību
Par likumprojektu “Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā” (Nr. 1361/Lp12) (Dok. Nr. 5346, 5346A)
Par likumprojektu “Grozījumi Prokuratūras likumā” (Nr. 1362/Lp12) (Dok. Nr. 5347, 5347A)
Par likumprojektu “Grozījumi Būvniecības likumā” (Nr. 1363/Lp12) (Dok. Nr. 5355, 5355A)
Priekšlikums	- dep. I.Aizstrauta (par)
Par likumprojektu “Grozījumi Publisko iepirkumu likumā” (Nr. 1365/Lp12) (Dok. Nr. 5368, 5368A)
Par likumprojektu “Grozījumi Aizsardzības un drošības jomas iepirkumu likumā” (Nr. 1366/Lp12) (Dok. Nr. 5369, 5369A)
Par likumprojektu “Grozījumi Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumā” (Nr. 1367/Lp12) (Dok. Nr. 5370, 5370A)
Par likumprojektu “Grozījumi Publiskās un privātās partnerības likumā” (Nr. 1368/Lp12) (Dok. Nr. 5371, 5371A)
Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātu”” (Nr. 1369/Lp12) (Dok. Nr. 5386, 5386A)
Par likumprojektu “Grozījumi Civilprocesa likumā” (Nr. 1370/Lp12) (Dok. Nr. 5394, 5394A)
Par likumprojektu “Grozījumi Radošo personu statusa un profesionālo radošo organizāciju likumā” (Nr. 1371/Lp12) (Dok. Nr. 5400, 5400A)
Priekšlikums	- dep. A.Judins (par)
Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātei Inārai Mūrniecei šā gada 12. oktobrī (Dok. Nr. 5401)
Par darba kārtību
Likumprojekts “Par Pasaules Pasta savienības konstitūcijas Devīto papildprotokolu” (Nr. 1214/Lp12) (2.lasījums) (Dok. Nr. 5378)
Ziņo	- dep. J.Dombrava
Likumprojekts “Par Pasaules Pasta savienības Vispārīgā reglamenta Pirmo papildprotokolu” (Nr. 1215/Lp12) (2.lasījums) (Dok. Nr. 5379)
Ziņo	- dep. J.Dombrava
Likumprojekts “Par 2016. gada Pasaules Pasta konvenciju” (Nr. 1216/Lp12) (2.lasījums) (Dok. Nr. 5380)
Ziņo	- dep. J.Dombrava
Likumprojekts “Par 2016. gada Nolīgumu par pasta maksājumu pakalpojumiem” (Nr. 1220/Lp12) (2.lasījums) (Dok. Nr. 5384)
Ziņo	- dep. J.Dombrava
Likumprojekts “Grozījums Krimināllikumā” (Nr. 1308/Lp12) (3.lasījums) (Dok. Nr. 5358)
Ziņo	- dep. A.Judins
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās”” (Nr. 1138/Lp12) (3.lasījums) (Dok. Nr. 5359)
Ziņo	- dep. R.Jansons
Likumprojekts “Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā” (Nr. 914/Lp12) (3.lasījums) (Dok. Nr. 5362)
Ziņo	- dep. I.Sudraba
Likumprojekts “Grozījumi Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā” (Nr. 1142/Lp12) (3.lasījums) (Dok. Nr. 5365)
Ziņo	- dep. R.Jansons
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās”” (Nr. 1143/Lp12) (3.lasījums) (Dok. Nr. 5366)
Ziņo	- dep. R.Jansons
Likumprojekts “Grozījumi Zemesgrāmatu likumā” (Nr. 1144/Lp12) (3.lasījums) (Dok. Nr. 5367)
Ziņo	- dep. R.Jansons
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par sociālajiem dzīvokļiem un sociālajām dzīvojamām mājām”” (Nr. 1184/Lp12) (3.lasījums) (Dok. Nr. 5388)
Ziņo	- dep. E.Cilinskis
Likumprojekts “Trauksmes celšanas likums” (Nr. 1253/Lp12) (3.lasījums) (Dok. Nr. 5389)
Ziņo	- dep. A.Harju
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par aviāciju”” (Nr. 1261/Lp12) (3.lasījums) (Dok. Nr. 5390)
Ziņo	- dep. A.Matīss
Likumprojekts “Dzīvnieku audzēšanas un ciltsdarba likums” (Nr. 1284/Lp12) (3. lasījums) (Dok. Nr. 5395)
Ziņo	- dep. A.Matīss
Likumprojekts “Grozījumi Informācijas tehnoloģiju drošības likumā” (Nr. 1263/Lp12) (3.lasījums) (Dok. Nr. 5398)
Ziņo	- dep. V.Spolītis
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par policiju”” (Nr. 1269/Lp12) (3.lasījums) (Dok. Nr. 5399)
Ziņo	- dep. J.Ruks
Likumprojekts “Grozījumi Latvijas evaņģēliski luteriskās Baznīcas likumā” (Nr. 1210/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 4782, 5313, 5313A)
Ziņo	- dep. R.Balodis
Debates	- dep. V.Kalnozols
	- dep. I.Latkovskis
	- dep. A.Judins
	- dep. R.Balodis
	- dep. K.Seržants
	- dep. J.Viļums
	- dep. A.Judins
	- dep. A.Kaimiņš
	- dep. R.Balodis
	- dep. A.Kiršteins
	- dep. V.Spolītis
Pieprasījums ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam “Par ekonomikas ministra nespēju sniegt atbildes saistībā ar Ekonomikas ministrijas īstenotās subsidētās elektroenerģijas atbalsta sistēmas likumību un atbilstību Eiropas Komisijas lēmumam SA.43140 (2015/NN)” (Nr. 43/P12) (Dok. Nr. 5420)
Motivācija	- dep. I.Zariņš
Par darba kārtību
Lēmuma projekts “Par Fiskālās disciplīnas padomes locekļa apstiprināšanu” (Nr. 776/Lm12) (Dok. Nr. 5354, 5354)
Ziņo	- dep. J.Vucāns
Par balsošanas kārtību	- dep. J.Upenieks
Balsu skaitītāju protokols Nr. 19
Nolasa	- dep. J.Upenieks
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nelikumīgi represēto personu reabilitāciju”” (Nr. 1281/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 5017, 5349)
Ziņo	- dep. V.Dambe
Likumprojekts “Grozījumi Bāriņtiesu likumā” (Nr. 1123/Lp12) (2.lasījums) (Dok. Nr. 5350)
Ziņo	- dep. G.Bērziņš
Debates	- dep. V.Kalnozols
	- dep. V.Kalnozols
	- dep. V.Kalnozols
Likumprojekts “Grozījumi Notariāta likumā” (Nr. 1124/Lp12) (2.lasījums) (Dok. Nr. 5351)
Ziņo	- dep. G.Bērziņš
Likumprojekts “Grozījumi Zemesgrāmatu likumā” (Nr. 1125/Lp12) (2.lasījums) (Dok. Nr. 5352)
Ziņo	- dep. G.Bērziņš
Debates	- dep. I.Parādnieks
	- dep. K.Seržants
	- dep. I.Aizstrauta
	- dep. S.Šimfa
	- dep. A.Kaimiņš
	- dep. A.Judins
	- dep. J.Klaužs
	- dep. I.Aizstrauta
	- dep. A.Judins
	- dep. K.Seržants
Likumprojekts “Grozījumi Civilprocesa likumā” (Nr. 1309/Lp12) (2.lasījums) (Dok. Nr. 5357)
Ziņo	- dep. G.Bērziņš
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli”” (Nr. 1319/Lp12) (2.lasījums) (Dok. Nr. 5361)
Ziņo	- dep. E.Putra
Likumprojekts “Grozījumi Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā” (Nr. 1313/Lp12) (2.lasījums) (Dok. Nr. 5363)
Ziņo	- dep. J.Viļums
Likumprojekts “Grozījumi Kredītiestāžu likumā” (Nr. 1295/Lp12) (2.lasījums) (Dok. Nr. 5364)
Ziņo	- dep. I.Dālderis
Likumprojekts “Grozījums Darba likumā” (Nr. 1254/Lp12) (2.lasījums) (Dok. Nr. 5372)
Ziņo	- dep. A.Barča
Likumprojekts “Grozījumi Darba likumā” (Nr. 1333/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 5199, 5373)
Ziņo	- dep. A.Barča
Likumprojekts “Grozījums likumā “Par Hāgas konvenciju par ārvalstu publisko dokumentu legalizācijas prasības atcelšanu”” (Nr. 1330/Lp12) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 5192, 5374)
Ziņo	- dep. J.Dombrava
Likumprojekts “Par Stratēģiskās partnerības nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Japānu, no otras puses” (Nr. 1332/Lp12) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 5197, 5375)
Ziņo	- dep. J.Dombrava
Likumprojekts “Par Stratēģiskās partnerības nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Japānu, no otras puses” (Nr. 1332/Lp12) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 5197, 5375)
Ziņo	- dep. J.Dombrava
Likumprojekts “Par Eiropas Padomes Konvenciju par kino kopražojumiem (pārskatīta)” (Nr. 1315/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 5169, 5376)
Ziņo	- dep. J.Dombrava
Likumprojekts “Par Igaunijas Republikas valdības, Latvijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības līgumu par kvalifikāciju, kas saistītas ar augstāko izglītību, automātisku akadēmisko atzīšanu” (Nr. 1316/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 5170, 5376)
Ziņo	- dep. J.Dombrava
Likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un Igaunijas Republikas valdības līgumu par iedzīvotāju reģistrā iekļauto datu apmaiņu” (Nr. 1349/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 5285, 5376)
Ziņo	- dep. J.Dombrava
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Hāgas konvenciju par tiesas un ārpustiesas dokumentu izsniegšanu civillietās un komerclietās”” (Nr. 1287/Lp12) (2.lasījums) (Dok. Nr. 5377)
Ziņo	- dep. J.Dombrava
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par 1964. gada 10. jūlija Pasaules Pasta savienības konstitūciju, 2004. gada 5. oktobra Pasaules Pasta konvenciju, 2004. gada 5. oktobra Pasaules Pasta konvencijas Noslēguma protokolu, 2004. gada 5. oktobra Pasaules Pasta savienības Vispārīgo reglamentu un 2004. gada 5. oktobra Nolīgumu par pasta maksājumu pakalpojumiem”” (Nr. 1217/Lp12) (2.lasījums) (Dok. Nr. 5381)
Ziņo	- dep. J.Dombrava
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Pasaules Pasta savienības konstitūcijas Astoto papildprotokolu un Pasaules Pasta savienības Vispārīgā reglamenta Pirmo papildprotokolu”” (Nr. 1218/Lp12) (2.lasījums) (Dok. Nr. 5382)
Ziņo	- dep. J.Dombrava
Likumprojekts “Par likuma “Par 2008. gada Pasaules Pasta konvenciju, 2008. gada Pasaules Pasta konvencijas Noslēguma protokolu un 2008. gada Nolīgumu par pasta maksājumu pakalpojumiem” atzīšanu par spēku zaudējušu” (Nr. 1219/Lp12) (2.lasījums) (Dok. Nr. 5383)
Ziņo	- dep. J.Dombrava
Likumprojekts “Grozījumi Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likumā” (Nr. 1314/Lp12) (2.lasījums) (Dok. Nr. 5385)
Ziņo	- dep. J.Viļums
Likumprojekts “Grozījumi Darba likumā” (Nr. 1167/Lp12) (2.lasījums) (Dok. Nr. 5387)
Ziņo	- dep. S.Šimfa
Debates	- dep. E.Šnore
	- dep. J.Dombrava
	- dep. E.Cilinskis
Likumprojekts “Grozījumi Mēslošanas līdzekļu aprites likumā” (Nr. 1321/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 5180, 5391)
Ziņo	- dep. A.Matīss
Likumprojekts “Grozījumi Zemes pārvaldības likumā” (Nr. 1307/Lp12) (2.lasījums) (Dok. Nr. 5392)
Ziņo	- dep. A.Matīss
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par tiesu varu”” (Nr. 1310/Lp12) (2.lasījums) (Dok. Nr. 5393)
Ziņo	- dep. G.Bērziņš
Likumprojekts “Valsts materiālo rezervju likums” (Nr. 1248/Lp12) (2.lasījums) (Dok. Nr. 5396)
Ziņo	- dep. A.Matīss
Likumprojekts “Grozījumi Šengenas informācijas sistēmas darbības likumā” (Nr. 1325/Lp12) (2.lasījums) (Dok. Nr. 5397)
Ziņo	- dep. Z.Tretjaka
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Rīgas Ekonomikas augstskolu”” (Nr. 1292/Lp12) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 5093, 5408, 5408A)
Ziņo	- dep. A.Adamovičs
Priekšlikums	- dep. J.Upenieks
Likumprojekts “Rīgas Juridiskās augstskolas likums” (Nr. 1293/Lp12) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 5094, 5409, 5409A)
Ziņo	- dep. A.Adamovičs
Priekšlikums	- dep. J.Upenieks
Likumprojekts “Grozījumi Civilprocesa likumā” (Nr. 1370/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 5394, 5394A)
Ziņo	- dep. G.Bērziņš
Lēmuma projekts “Par Saeimas piekrišanu likumā “Par valsts budžetu 2018. gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei” (Nr. 777/Lm12) (Dok. Nr. 5415)
Ziņo	- dep. I.Parādnieks
Lēmuma projekts “Par Saeimas piekrišanu likumā “Par valsts budžetu 2018. gadam” noteiktās apropriācijas pārdale” (Nr. 778/Lm12) (Dok. Nr. 5416)
Ziņo	- dep. I.Parādnieks
Informācija par atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa	- Saeimas sekretāra biedrs G.Kūtris

Balsojumi

Datums: 11.10.2018 09:04:37 bal001
Par - 16, pret - 33, atturas - 7. (Reģistr. - 64)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta Grozījumi Latvijas evaņģēliski luteriskās Baznīcas likumā (1210/Lp12), 1.lasījums izslēgšanu no Saeimas sēdes darba kārtības

Datums: 11.10.2018 09:14:20 bal002
Par - 73, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 75)
Balsošanas motīvs: Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātei Inārai Mūrniecei šā gada 12. oktobrī

Datums: 11.10.2018 09:15:52 bal003
Par - 69, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 77)
Balsošanas motīvs: Par Pasaules Pasta savienības konstitūcijas Devīto papildprotokolu (1214/Lp12), 2.lasījums

Datums: 11.10.2018 09:16:34 bal004
Par - 72, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 77)
Balsošanas motīvs: Par Pasaules Pasta savienības Vispārīgā reglamenta Pirmo papildprotokolu (1215/Lp12), 2.lasījums

Datums: 11.10.2018 09:17:17 bal005
Par - 70, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 78)
Balsošanas motīvs: Par 2016. gada Pasaules Pasta konvenciju (1216/Lp12), 2.lasījums

Datums: 11.10.2018 09:17:54 bal006
Par - 70, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 78)
Balsošanas motīvs: Par 2016. gada Nolīgumu par pasta maksājumu pakalpojumiem (1220/Lp12), 2.lasījums

Datums: 11.10.2018 09:19:01 bal007
Par - 74, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 78)
Balsošanas motīvs: Grozījums Krimināllikumā (1308/Lp12), 3.lasījums

Datums: 11.10.2018 09:20:01 bal008
Par - 76, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 78)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās” (1138/Lp12), 3.lasījums

Datums: 11.10.2018 09:25:46 bal009
Par - 70, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 76)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā (914/Lp12), 3.lasījums

Datums: 11.10.2018 09:28:00 bal010
Par - 73, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 79)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā (1142/Lp12), 3.lasījums

Datums: 11.10.2018 09:28:53 bal011
Par - 73, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 79)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās” (1143/Lp12), 3.lasījums

Datums: 11.10.2018 09:30:32 bal012
Par - 75, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 79)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Zemesgrāmatu likumā (1144/Lp12), 3.lasījums

Datums: 11.10.2018 09:35:37 bal013
Par - 71, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 79)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par sociālajiem dzīvokļiem un sociālajām dzīvojamām mājām” (1184/Lp12), 3.lasījums

Datums: 11.10.2018 09:38:40 bal014
Par - 70, pret - 0, atturas - 1. (Reģistr. - 78)
Balsošanas motīvs: Trauksmes celšanas likums (1253/Lp12), 3.lasījums

Datums: 11.10.2018 09:40:12 bal015
Par - 74, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 80)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par aviāciju” (1261/Lp12), 3.lasījums

Datums: 11.10.2018 09:41:54 bal016
Par - 75, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 80)
Balsošanas motīvs: Dzīvnieku audzēšanas un ciltsdarba likums (1284/Lp12), 3.lasījums

Datums: 11.10.2018 09:43:50 bal017
Par - 74, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 80)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Informācijas tehnoloģiju drošības likumā (1263/Lp12), 3.lasījums

Datums: 11.10.2018 09:45:15 bal018
Par - 73, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 79)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par policiju” (1269/Lp12), 3.lasījums

Datums: 11.10.2018 10:17:22 bal019
Par - 42, pret - 15, atturas - 9. (Reģistr. - 78)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Latvijas evaņģēliski luteriskās Baznīcas likumā (1210/Lp12), 1.lasījums

Datums: 11.10.2018 10:56:11 bal020
Balsošana ar vēlēšanu zīmēm
Balsošanas motīvs: Par Fiskālās disciplīnas padomes locekļa apstiprināšanu (776/Lm12)

Datums: 11.10.2018 11:43:50 bal021
Par - 66, pret - 0, atturas - 1. (Reģistr. - 76)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par nelikumīgi represēto personu reabilitāciju” (1281/Lp12), 1.lasījums

Datums: 11.10.2018 11:47:51 bal022
Par - 68, pret - 1, atturas - 0. (Reģistr. - 78)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.1. Grozījumi Bāriņtiesu likumā (1123/Lp12), 2.lasījums

Datums: 11.10.2018 11:54:53 bal023
Par - 65, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 77)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.24. Grozījumi Bāriņtiesu likumā (1123/Lp12), 2.lasījums

Datums: 11.10.2018 11:56:10 bal024
Par - 71, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 77)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Bāriņtiesu likumā (1123/Lp12), 2.lasījums

Datums: 11.10.2018 11:58:08 bal025
Par - 72, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 77)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Notariāta likumā (1124/Lp12), 2.lasījums

Datums: 11.10.2018 12:27:20 bal026
Par - 40, pret - 7, atturas - 10. (Reģistr. - 77)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.13. Grozījumi Zemesgrāmatu likumā (1125/Lp12), 2.lasījums

Datums: 11.10.2018 12:28:26 bal027
Par - 73, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 77)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Zemesgrāmatu likumā (1125/Lp12), 2.lasījums

Datums: 11.10.2018 12:31:02 bal028
Par - 71, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 77)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Civilprocesa likumā (1309/Lp12), 2.lasījums

Datums: 11.10.2018 12:32:51 bal029
Par - 73, pret - 1, atturas - 0. (Reģistr. - 77)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli” (1319/Lp12), 2.lasījums

Datums: 11.10.2018 12:34:55 bal030
Par - 72, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 77)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā (1313/Lp12), 2.lasījums

Datums: 11.10.2018 12:36:06 bal031
Par - 69, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 77)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Kredītiestāžu likumā (1295/Lp12), 2.lasījums

Datums: 11.10.2018 12:37:52 bal032
Par - 54, pret - 1, atturas - 14. (Reģistr. - 77)
Balsošanas motīvs: Grozījums Darba likumā (1254/Lp12), 2.lasījums

Datums: 11.10.2018 12:40:22 bal033
Par - 72, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 77)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Darba likumā (1333/Lp12), 1.lasījums

Datums: 11.10.2018 12:41:36 bal034
Par - 68, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 76)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījums likumā “Par Hāgas konvenciju par ārvalstu publisko dokumentu legalizācijas prasības atcelšanu” (1330/Lp12), 1.lasījums

Datums: 11.10.2018 12:42:03 bal035
Par - 68, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 76)
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par Hāgas konvenciju par ārvalstu publisko dokumentu legalizācijas prasības atcelšanu” (1330/Lp12), 1.lasījums

Datums: 11.10.2018 12:43:20 bal036
Par - 65, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 76)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Par Stratēģiskās partnerības nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Japānu, no otras puses (1332/Lp12), 1.lasījums

Datums: 11.10.2018 12:43:43 bal037
Par - 67, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 76)
Balsošanas motīvs: Par Stratēģiskās partnerības nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Japānu, no otras puses (1332/Lp12), 1.lasījums

Datums: 11.10.2018 12:44:26 bal038
Par - 68, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 76)
Balsošanas motīvs: Par Stratēģiskās partnerības nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Japānu, no otras puses (1332/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 11.10.2018 12:45:15 bal039
Par - 70, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 76)
Balsošanas motīvs: Par Eiropas Padomes Konvenciju par kino kopražojumiem (pārskatīta) (1315/Lp12), 1.lasījums

Datums: 11.10.2018 12:46:12 bal040
Par - 69, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 76)
Balsošanas motīvs: Par Igaunijas Republikas valdības, Latvijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības līgumu par kvalifikāciju, kas saistītas ar augstāko izglītību, automātisku akadēmisko atzīšanu (1316/Lp12), 1.lasījums

Datums: 11.10.2018 12:47:04 bal041
Par - 68, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 76)
Balsošanas motīvs: Par Latvijas Republikas valdības un Igaunijas Republikas valdības līgumu par iedzīvotāju reģistrā iekļauto datu apmaiņu (1349/Lp12), 1.lasījums

Datums: 11.10.2018 12:48:01 bal042
Par - 66, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 76)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par Hāgas konvenciju par tiesas un ārpustiesas dokumentu izsniegšanu civillietās un komerclietās” (1287/Lp12), 2.lasījums

Datums: 11.10.2018 12:49:29 bal043
Par - 70, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 76)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par 1964. gada 10. jūlija Pasaules Pasta savienības konstitūciju, 2004. gada 5. oktobra Pasaules Pasta konvenciju, 2004. gada 5. oktobra Pasaules Pasta konvencijas Noslēguma protokolu, 2004. gada 5. ... (1217/Lp12), 2.lasījums

Datums: 11.10.2018 12:50:14 bal044
Par - 69, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 76)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par Pasaules Pasta savienības konstitūcijas Astoto papildprotokolu un Pasaules Pasta savienības Vispārīgā reglamenta Pirmo papildprotokolu” (1218/Lp12), 2.lasījums

Datums: 11.10.2018 12:51:16 bal045
Par - 70, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 76)
Balsošanas motīvs: Par likuma “Par 2008. gada Pasaules Pasta konvenciju, 2008. gada Pasaules Pasta konvencijas Noslēguma protokolu un 2008. gada Nolīgumu par pasta maksājumu pakalpojumiem” atzīšanu par spēku zaudējušu (1219/Lp12), 2.lasījums

Datums: 11.10.2018 12:52:44 bal046
Par - 70, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 75)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likumā (1314/Lp12), 2.lasījums

Datums: 11.10.2018 12:57:20 bal047
Par - 34, pret - 27, atturas - 5. (Reģistr. - 74)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.1. Grozījumi Darba likumā (1167/Lp12), 2.lasījums

Datums: 11.10.2018 13:00:26 bal048
Par - 30, pret - 35, atturas - 3. (Reģistr. - 75)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.2. Grozījumi Darba likumā (1167/Lp12), 2.lasījums

Datums: 11.10.2018 13:02:47 bal049
Par - 28, pret - 34, atturas - 4. (Reģistr. - 73)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.3. Grozījumi Darba likumā (1167/Lp12), 2.lasījums

Datums: 11.10.2018 13:03:16 bal050
Par - 26, pret - 37, atturas - 4. (Reģistr. - 75)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.4. Grozījumi Darba likumā (1167/Lp12), 2.lasījums

Datums: 11.10.2018 13:03:50 bal051
Par - 48, pret - 17, atturas - 0. (Reģistr. - 74)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Darba likumā (1167/Lp12), 2.lasījums

Datums: 11.10.2018 13:05:42 bal052
Par - 70, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 75)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Mēslošanas līdzekļu aprites likumā (1321/Lp12), 1.lasījums

Datums: 11.10.2018 13:06:55 bal053
Par - 72, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 76)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Zemes pārvaldības likumā (1307/Lp12), 2.lasījums

Datums: 11.10.2018 13:14:36 bal054
Par - 70, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 77)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par tiesu varu” (1310/Lp12), 2.lasījums

Datums: 11.10.2018 13:16:22 bal055
Par - 70, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 77)
Balsošanas motīvs: Valsts materiālo rezervju likums (1248/Lp12), 2.lasījums

Datums: 11.10.2018 13:18:11 bal056
Par - 69, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 77)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Šengenas informācijas sistēmas darbības likumā (1325/Lp12), 2.lasījums

Datums: 11.10.2018 13:20:45 bal057
Par - 57, pret - 13, atturas - 0. (Reģistr. - 76)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi likumā “Par Rīgas Ekonomikas augstskolu” (1292/Lp12), 1.lasījums

Datums: 11.10.2018 13:21:10 bal058
Par - 60, pret - 8, atturas - 1. (Reģistr. - 75)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par Rīgas Ekonomikas augstskolu” (1292/Lp12), 1.lasījums

Datums: 11.10.2018 13:22:17 bal059
Par - 16, pret - 52, atturas - 3. (Reģistr. - 76)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu iesniegšanas termiņu /2018.11.01./. Grozījumi likumā “Par Rīgas Ekonomikas augstskolu” (1292/Lp12), 1.lasījums, steidzams

Datums: 11.10.2018 13:24:44 bal060
Par - 52, pret - 15, atturas - 0. (Reģistr. - 75)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Rīgas Juridiskās augstskolas likums (1293/Lp12), 1.lasījums

Datums: 11.10.2018 13:25:08 bal061
Par - 56, pret - 13, atturas - 1. (Reģistr. - 75)
Balsošanas motīvs: Rīgas Juridiskās augstskolas likums (1293/Lp12), 1.lasījums

Datums: 11.10.2018 13:26:18 bal062
Par - 16, pret - 50, atturas - 3. (Reģistr. - 75)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu iesniegšanas termiņu /2018.11.01./. Rīgas Juridiskās augstskolas likums (1293/Lp12), 1.lasījums, steidzams

Datums: 11.10.2018 13:27:17 bal063
Par - 70, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 76)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Civilprocesa likumā (1370/Lp12), 1.lasījums

Datums: 11.10.2018 13:29:21 bal064
Par - 61, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 78)
Balsošanas motīvs: Par Saeimas piekrišanu likumā “Par valsts budžetu 2018. gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei (777/Lm12)

Datums: 11.10.2018 13:30:35 bal065
Par - 65, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 77)
Balsošanas motīvs: Par Saeimas piekrišanu likumā “Par valsts budžetu 2018. gadam” noteiktās apropriācijas pārdale (778/Lm12)