Latvijas Republikas 13. Saeimas
rudens sesijas sestā sēde
2021. gada 7. oktobrī

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Frakciju viedokļi
Sēdes videotranslācija
Sēžu videotranslācijas (arhīvs)

 

Sēdes vadītāja. Labrīt, godātie kolēģi! Aicinu ieņemt vietas Saeimas Sēžu zālē. Sāksim Saeimas šā gada 7. oktobra sēdi.

Godātie kolēģi! Vispirms - iesniegtās izmaiņas Saeimas Prezidija apstiprinātajā sēdes darba kārtībā.

Deputāti Ramona Petraviča, Māris Možvillo, Ralfs Nemiro, Ieva Krapāne un Karina Sprūde lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut likumprojektu “Grozījums likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”” (Nr. 1172/Lp13).

“Par” pieteikusies runāt deputāte Ramona Petraviča.

R. Petraviča (Neatkarīgie).

Labrīt, cienījamā sēdes priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Situācijās, kad darbinieks ir saslimis ar kovidu vai ir kļuvis par kontaktpersonu un atrodas izolācijā, spēkā esošais regulējums rada teju nepanesamu izdevumu slogu darba devējiem, tādā veidā radot iniciatīvu darbiniekiem apiet epidemioloģiskās drošības prasības.

Līdz ar to ir nepieciešams atjaunot pieejamo papildu atbalstu, kāds bija līdz šī gada 30. jūnijam (tādu, kādu to bija ierosinājusi noteikt Labklājības ministrija un kāds tas arī bija spēkā), konceptuāli nosakot, ka personai, ja tā ir saslimusi ar Covid-19 vai atrodas izolācijā (Zālē troksnis. Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.) kā kontaktpersona, tiek izsniegta darbnespējas lapa B un šajā periodā slimības pabalstu izmaksā jau no darbnespējas pirmās dienas.

Iepriekšējie atbalsta mehānismi tika pieņemti 12. novembrī pagājušajā gadā, kad Latvijā 14 dienu kumulatīvais saslimstības rādītājs bija apmēram 208. (Zālē troksnis. Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.) Šobrīd...

Sēdes vadītāja. Es aicinu sarunas tik skaļā balsī neturpināt vai arī iziet no Saeimas Sēžu zāles, ja kaut kas ir būtiski pārspriežams.

R. Petraviča. Šobrīd šis rādītājs ir 398 jeb teju divas reizes lielāks. Un tas nozīmē, ka iemesli sākotnējā atbalsta piešķiršanai tagad tie paši, bet divas reizes aktuālāki.

Ļaujiet man minēt divus no iemesliem šī atbalsta mehānisma ieviešanai.

Pirmais. Nepieciešamība samazināt izdevumu slogu darba devējiem. Pašreizējā situācijā, kad darbinieks ir saslimis ar kovidu vai atrodas izolācijā, viņam izsniedz darbnespējas lapu A, kas ir jānosedz darba devējam. Augošā saslimstība norāda uz to, ka šādu situāciju būs daudz, turklāt visbiežāk ar šo problēmu saskarsies uzņēmumi, kuri apkalpo lielu daudzumu klientu klātienē. Tie ir ēdināšanas, izklaides, skaistumkopšanas un sporta pakalpojumu sniedzēji. Vēlos atgādināt, ka šīs ir tieši tās nozares, kas pandēmijas radīto ierobežojumu dēļ ir cietušas visstiprāk, un tāpēc tām bieži vien nav brīvu līdzekļu, lai absorbētu visas radušās izmaksas.

Iepriekšējais pandēmijas vilnis pierādīja, ka uzņēmumiem ir vitāli nepieciešama palīdzība krīzes pārvarēšanai. Tāpēc tā vietā, lai mēģinātu ar novēlotām un dārgām politikām saglabāt teju maksātnespējīgos uzņēmumus, aicinu atbalstīt minēto atbalsta mehānismu. Valdībai... Ir vajadzība samazināt iniciatīvu darbiniekiem doties uz darbu slimības vai pašizolācijas laikā.

Jāņem vērā, ka darba devējiem ļoti bieži katrs darbinieks ir no svara un, izsniedzot tam darbnespējas lapu A, rodas iniciatīva izmantot iztērētos līdzekļus pēc iespējas efektīvāk un aicināt darbinieku strādāt, it īpaši laikā, kad darbinieks ir noteikts kā kontaktpersona un viņam būtu jāatrodas izolācijā. Darbinieks bieži vien to arī izvēlēsies darīt, lai nezaudētu darbu un negatīvi neietekmētu arī savu darba algu. Šī prakse ir plaši izplatīta tieši zemāk apmaksātās darbavietās, kur darbinieku nomaiņa ir viegli izdarāma un valsts atbalsta mehānismi neeksistē.

Līdz ar to aicinu atbalstīt darbnespējas lapas B piešķiršanu tiem darbiniekiem, kuri ir saslimuši ar kovidu vai kuri ir noteikti kā kontaktpersonas un atrodas izolācijā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Kolēģi, vai ir iebildumi pret likumprojekta iekļaušanu sēdes darba kārtībā? (Starpsauciens: “Jā, ir!”) Deputātiem ir iebildumi.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”” (Nr. 1172/Lp13) iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 33, pret - 48, atturas - 1. Likumprojekts nav iekļauts sēdes darba kārtībā.

Deputāti Ramona Petraviča, Ieva Krapāne, Māris Možvillo, Karina Sprūde un Jūlija Stepaņenko lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut likumprojektu “Grozījums likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”” (Nr. 1173/Lp13).

“Par” pieteikusies runāt deputāte Ramona Petraviča.

R. Petraviča (Neatkarīgie).

Kolēģi! Darbinieku aizsardzībai no negatīvām Covid-19 pandēmijas sekām - līdztekus saslimstības ierobežošanai - ir jābūt parlamenta un valdības prioritātei. Diemžēl spēkā esošie atbalsta mehānismi nesasniedz nevienu no kritērijiem.

Papildus darbnespējas lapas B piešķiršanai ar Covid-19 slimiem vai izolācijā esošiem darbiniekiem, par kuriem jau minēju iepriekš, nepieciešams konceptuāli noteikt, ka personai pēc katras vakcinācijas devas pret Covid-19 saņemšanas tiek izsniegta darbnespējas lapa B un, līdzīgi kā iepriekš minētajā gadījumā, pabalstu izmaksā jau no pirmās darbnespējas dienas... divu dienu garumā.

Šeit būtu divi galvenie ieguvumi, ko es gribētu minēt.

Viens. Darbinieku iniciatīvas vakcinēties radīšana, jo publiskajā telpā bieži vien ir dzirdami iemesli pret vakcināciju. Pret vakcināciju noskaņotajiem cilvēkiem viens no iemesliem, kāpēc nevakcinēties, ir bailes no tā, ka varētu rasties blakusparādības, kuru dēļ darbinieks būtu spiests uz kādām dienām atstāt darbavietu un palikt bez ienākumiem.

To pierāda cilvēku lielā atsaucība Johnson vakcīnai, jo tās saņemšanai ir nepieciešama tikai viena deva. Šis piemērs lieliski ilustrē to, cik lielā mērā cilvēkus no vakcinēšanās attur tieši uztraukums par to, vai spēs gūt ienākumus, spēs atgriezties darbā nākamajā dienā pēc vakcīnas saņemšanas.

Un šajā sakarā jāuzsver, ka tas visvairāk skar tieši tos cilvēkus, kuri strādā zemas kvalifikācijas darbos, jo to prombūtne no darbavietas var nozīmēt atlaišanu vai darba algas samazināšanu. Jo tieši šajos darbos ir viegla kadru mainība... viegli izdarāma kadru nomaiņa.

Darbnespējas lapas B izsniegšana pēc vakcinācijas - tas radītu drošības sajūtu gan darbiniekiem, gan arī darba devējiem, radītu abām pusēm iniciatīvu atbalstīt vakcinēšanos.

Un otrs ieguvums noteikti būtu finansiālā sloga samazināšana darba devējiem situācijās, kad darbiniekam vakcinējoties rodas īslaicīgas blakusparādības. Ja ir temperatūra vai sāpes, tad, protams, darbinieks nevar doties uz darbu, taču ne vienmēr ir iespējams vakcināciju izvēlēties piektdienā.

Līdz ar to lūdzu atbalstīt un nodot Saeimas komisijai izskatīšanai šo priekšlikumu - noteikt, ka pēc vakcinācijas piešķirama, ja tas nepieciešams, divas dienas apmaksāta B lapa.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta iekļaušanu sēdes darba kārtībā? (Starpsauciens: “Jā, ir!”)

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”” (Nr. 1173/Lp13) iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 32, pret - 49, atturas - 1. Likumprojekts sēdes darba kārtībā nav iekļauts.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut likumprojektu “Grozījumi Autoceļu lietošanas nodevas likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut likumprojektu “Grozījumi Pasta likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Likumprojekts sēdes darba kārtībā ir iekļauts.

Un deputāti Kiršteins, Kols, Dzintars, Pūce un Kursīte‑Pakule lūdz izdarīt grozījumu sēdes darba kārtībā un izslēgt no tās 5. punktu - likumprojektu “Grozījumi Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Likumprojekts no sēdes darba kārtības tiek izslēgts.

Sāksim izskatīt grozīto darba kārtību.

Par iesniegtajiem likumprojektiem.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Trauksmes celšanas likums” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Vjačeslava Dombrovska, Kaspara Ģirģena, Evijas Papules, Ērika Pucena un Ramonas Petravičas iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Pievienotās vērtības nodokļa likums”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

“Par” pieteicies runāt deputāts Vjačeslavs Dombrovskis.

V. Dombrovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Augsti godātie kolēģi! Šodien skaista diena, ārā spīd saule. Laikam diena būs samērā silta, bet jau naktī temperatūra nokritīs līdz kādiem diviem grādiem. Dienas kļūst īsākas, naktis - garākas. Vajag biežāk ieslēgt apgaismojumu mums savos dzīvokļos pilsētās, mājās... Ziema tuvojas, kolēģi! Un tuvojas ļoti ātri. Elektrības patēriņš aug, nepieciešama apkure, daudziem tas nozīmē arī gāzes patēriņu, pavisam
noteikti - Rīgā. Kā zināms, Rīgā... mūsu TEC elektrību ražo no dabasgāzes.

Diemžēl, kolēģi, mēs vērojam ārkārtīgi strauju energoresursu cenu kāpumu visā pasaulē, tātad arī Latvijā, īpaši - dabasgāzes un elektrības. Dabasgāzes cenas pasaules biržās pēdējā laikā ir pieaugušas vairāk nekā piecas reizes, elektrības cenas - vairāk nekā trīs reizes. Eiropā aizvien biežāk tiek runāts par enerģētisko krīzi.

Vakardien Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēdē Ekonomikas ministrija parādīja galatarifu - aprēķinus par elektrību vidējai mājsaimniecībai (ar 200 kilovatu lielu vidējo patēriņu). Saskaņā ar šo aprēķinu, kolēģi, galu galā rēķins par elektrību pieaugs vairāk nekā divas reizes - vairāk nekā divas reizes, kolēģi! Un tas vēl nebūs viss.

Pieaugs rēķini par dabasgāzi. Varbūt ne divas reizes, bet tomēr. Tiem, kuriem apkure notiek, izmantojot dabasgāzi, tas ir, rīdziniekiem, rēķini par apkuri pieaugs. Un, ja valdība nespēs savaldīt gāzes tirgotāju vēlmi dabūt milzīgu, spekulatīvu peļņu, tad šis pieaugums varētu būt ļoti liels, kolēģi.

Skaidrs, ka tik liels enerģijas cenu kāpums izraisīs inflāciju un kopējo dzīves sadārdzināšanos visiem Latvijas iedzīvotājiem. Ko tas nozīmē? Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem vidējais Latvijas iedzīvotājs vidēji apmēram astoņus procentus no sava budžeta tērēs maksājumiem par energoresursiem - apkuri, karstā ūdens piegādi, elektrību, gāzi. Ja pavisam drīz tās izmaksas varētu dubultoties, tad iedzīvotājiem nāksies ietaupīt uz kādu citu izdevumu - vajadzīgu izdevumu! - rēķina.

Īpaši smags un sāpīgs šis cenu kāpums būs pensionāriem un maznodrošinātiem iedzīvotājiem. Jo, piemēram, pensionāri savā budžetā mēnesī... vidēji 12 procentus no sava mēneša budžeta tērē enerģijas rēķiniem. Tātad parēķināsim, kolēģi. Ja vidējā pensija ir 410 eiro mēnesī, tad... vidēji pensionārs tērē ap 50 eiro... Ja viņa rēķini par energoresursiem varētu dubultoties, tad no kurienes pensionārs paņems tos 50 eiro? Skaidrs, ka plānotā pensiju indeksācija to diemžēl nesegs, jo tur maksimālais apjoms būs 20-22 eiro. Uz kā ietaupīs pensionārs, kolēģi? Uz pārtikas rēķina? Uz medikamentu rēķina?

Kādi ir valdības risinājumi? Vakardien mēs komisijā uzklausījām Ekonomikas ministrijas piedāvājumu. Šis piedāvājums galvenokārt ir palielināt atbalstu tā saucamajiem aizsargātajiem lietotājiem, kas ir daudzbērnu ģimenes, maznodrošinātie. Arī komisijas deputātiem bija zināms sašutums par to, ka pirmajā kārtā šis pabalsta pieaugums nav pietiekams, lai segtu pieaugošos rēķinus pat maznodrošinātajiem un ģimenēm ar bērniem. Arī kolēģis Jānis Dombrava piedāvāja paplašināt atbalstu ne tikai daudzbērnu ģimenēm, bet arī ģimenēm ar bērniem.

Bet kopumā... Kolēģi, aizsargāto lietotāju skaits, runājot par mājsaimniecībām, ir 150 tūkstoši, bet pie tā ir vēl 500 tūkstoši mājsaimniecību, nemaz nerunājot par uzņēmumiem, kuriem tad... līdz ar to valdība nepiedāvā nekādu atbalstu.

Kolēģi! Uzdosim sev jautājumu: ja elektrības rēķini un citi dubultosies, cik tas ir pareizi, arī morāli un tālredzīgi no tā valdībai faktiski piepelnīties, iekasējot pievienotās vērtības nodokli?

Mūsu priekšlikums ir samazināt PVN likmi līdz pieciem procentiem uz šo apkures sezonu līdz nākamā gada 1. jūlijam. Tas palīdzēs vismaz elektrības rēķinus samazināt par sešiem eiro mēnesī. Tas ir sākums, kolēģi, un ziema tuvojas ļoti ātri.

Aicinu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies, paldies. Runas laiks ir beidzies.

Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? (Starpsauciens: “Jā!”)

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Pievienotās vērtības nodokļa likums”” nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 35, pret - 48, atturas - nav. Likumprojekts nav nodots komisijai.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Jāņa Dombravas, Raivja Dzintara, Jāņa Iesalnieka, Edmunda Teirumnieka un Riharda Kola iesniegto likumprojektu “Grozījumi Patvēruma likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

“Pret” pieteicies runāt deputāts Ralfs Nemiro.

R. Nemiro (Neatkarīgie).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Likumprojekts pats par sevi paredz, ka nelikumīgi valsts robežu šķērsojušām personām tiktu piemērota atbildība, kura jau šobrīd ir paredzēta Krimināllikuma 284. pantā. Gadījumā ja personas robežu šķērso nelikumīgi grupā, 284. pants paredz maksimālo soda sankciju - līdz diviem gadiem cietumā.

Kolēģi, mums Latvijā aptuveni viens cietumnieks izmaksā 40 eiro dienā. Ja mēs ieskatāmies likumprojekta anotācijā, tad... jau šobrīd... nelikumīgi robežu šķērsojušo personu skaits... personu, kuras ir nelikumīgi šķērsojušas robežu 2020. gadā... pēc anotācijā norādītajiem datiem, ir 377 personas. Ja mēs rēķinām kaut vai tikai šogad šķērsojušo personu... tātad izdevumus uz šo brīdi... Tas ir apmēram 5,5 miljoni eiro. Ja šis skaitlis tomēr kāps, tad attiecīgi... Mēs varam redzēt šīs izmaksas - arvien lielākas un lielākas.

Kolēģi, ja mēs skatāmies uz pašas normas jēgu, tad... kāda jēga būs tieši no tā, ja mēs, šos cilvēkus sagaidot Latvijā, vēl pastiprināsim normu ar šādu sankciju, kas jau Krimināllikumā ir paredzēta, sagaidīsim viņus Latvijas Republikas teritorijā un turpmāk iesēdināsim visus viņus cietumā? Kas notiks ar Latvijas valsts budžetu, šajā likumprojektā nav īsti minēts. Protams, tie ir izdevumi. Izdevumi, kuri, iespējams, kāps.

Otra lieta. Likums jau faktiski šo situāciju risina. Respektīvi, Krimināllikuma 284. pants jau dod tiesībsargājošām iestādēm iespēju risināt šo jautājumu un vainīgās personas saukt pie atbildības.

Trešā lieta. Kas ir tie cilvēki, kas nelikumīgi šķērso Latvijas robežu? Iespējams, tie ir radikāļi; iespējams, tie jau ir bijuši tiesāti; iespējams, tie ir cilvēki, kas ir inficēti ar Covid-19. Un šos cilvēkus... mēs šobrīd ar šo likumprojektu, ja mēs to nodosim komisijai, lemsim, vai ielikt viņus Latvijas cietumā. Kāda jēga? Kāda jēga šos cilvēkus likt cietumā?

Es uzskatu, kolēģi, ka šis ir tāds veids, kā novērst uzmanību no cēloņa. Un cēlonis ir nelikumīga robežas šķērsošana. Tas nozīmē, ka mums ir jāstiprina robežsardzes kapacitāte, kā arī jābūvē straujākā tempā šis žogs. Pie šī žoga ir braukušas daudzas amatpersonas nofotografēties un pēc tam aizbrauc projām. Ja mēs atskatāmies uz to, cik ilgu laiku šis jautājums jau ir dienas aktualitāte, - nekas uz priekšu tik straujiem tempiem neiet.

Tāpēc, kolēģi, aicinu šo likumprojektu nenodot komisijai. Tā būs komisijas darba laika tērēšana - bez rezultāta, kuru mēs gribētu panākt visi kopīgi. Ir jāskatās nevis uz sekām, bet uz cēloņiem. Šis likumprojekts cēloņus nerisina.

Paldies.

Sēdes vadītāja. “Par” pieteicies runāt deputāts Jānis Dombrava.

J. Dombrava (NA).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie Saeimas deputāti! Nemiro kungs jau norādīja, ka šobrīd Latvijas Krimināllikumā ir paredzēta kriminālatbildība - gan cietumsods, gan naudas sods - personām, kuras cenšas nelikumīgi iekļūt mūsu valsts teritorijā. Jau šobrīd tas ir nofiksēts, un šis regulējums ir viens no stingrākajiem Eiropā.

Tomēr pastāv problēma. Organizētā noziedzība, kura organizē migrantu pārvietošanu pāri Eiropas Savienības valstu robežām, nereti saka: ja jums nepaveiksies un jūs noķers valsts robežsardze, prasiet patvērumu. Kāpēc? Tāpēc, ka tajā brīdī šī persona vairs netiek uzskatīta par nelikumīgu robežas šķērsotāju, bet patvēruma meklētāja pieprasījuma izteicēju. To nereti ir izmantojuši, piemēram, vjetnamieši. Viens Vjetnamas pilsonis šādā ceļā ir pamanījies pat vairākas reizes ieceļot Latvijā. Viņš tiek noķerts no Latvijas Valsts robežsardzes puses, viņš pieprasa patvērumu un nonāk “Muceniekos”, kur izvērtē viņa pieteikumu. Protams, dokumenti ir iznīcināti, nereti varbūt vēl pirkstu nospiedumi ir mainīti... varētu teikt, ar medicīniskām manipulācijām, un robežsardzei ir ļoti sarežģīti identificēt konkrēto personu.

Šīs personas uzturas patvēruma meklētāju centrā, un, kā mēs tagad esam dzirdējuši, kopš augusta aptuveni 100 patvēruma meklētāju ir pazuduši, devušies nezināmos ceļos. Starp šiem patvēruma meklētājiem, iespējams, visi bija inženieri, ārsti, zinātnieki, kuri aizmuka no “Muceniekiem” labākas dzīves meklējumos uz Vāciju. Bet daudzu Rietumeiropas valstu pieredze liecina, ka starp patvēruma meklētājiem (ja drošības iestādēm pietiek laika, tām izdodas identificēt šo personu identitāti) ir arī teroristisku organizāciju biedri, kara noziedznieki un citas personas, kuras noteikti ne pie kādiem apstākļiem Latvijā neiegūs bēgļa vai alternatīvās personas statusu. Šobrīd šīm personām ir iespēja gan aizmukt projām no patvēruma meklētāju centra, gan nesaņemt atbilstošu sodu.

Ja mēs runājam par cietumsodu, protams, tas ir tāds galējais līdzeklis, par kuru būtu tiesai jālemj, kurā gadījumā piemērot. Atgādināšu, ka Krimināllikums paredz arī naudas sodu kā soda veidu, bet es tiešām neuzskatu, ka arguments ir cietuma izmaksas cietumniekiem. Pēc šādas loģikas mēs varētu atbrīvot pilnīgi visus Latvijas cietumniekus un budžetā mēs ietaupītu aptuveni 100 miljonus. Tas nav arguments. Mums tomēr ir jārūpējas par mūsu valsts drošību, un pavisam noteikti personām, kuras iesaistījušās nelikumīgās darbībās, pārkāpjot Latvijas Krimināllikumu, ir jāsaņem sods, ja nav citas iespējas, kā šīs personas sodīt, jo šobrīd nereti veidojas... problēma, ka mums nav iespēju atgriezt uz mītnes valsti konkrētās personas.

Ja mēs pieņemsim šādu likumu, pats būtiskākais, kas notiks, - mēs sūtīsim ļoti skaidru signālu visiem tiem, kas šobrīd organizē nelikumīgu migrāciju Eiropas Savienības virzienā pāri Latvijas robežai, ka sods ir neizbēgams. Jebkuru lēmumu, ko mēs pieņemam šeit, Saeimā... Šie lēmumi ļoti ātri tiek nokomunicēti caur sociālo tīklu platformām visiem tiem Irākas un citu valstu pilsoņiem, kuri cenšas doties Eiropas virzienā.

Tāpēc es aicinu balsot “par”, nodot šo likumprojektu komisijai, lai komisija izvērtē, kāds būtu labākais mehānisms, kā aizlāpīt ciet tos caurumus, kuri šobrīd ir Latvijas likumdošanā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Kolēģi, viens deputāts runājis “par”, viens - “pret”. Mums ir jābalso.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Patvēruma likumā” nodošanu Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 22, pret - 47, atturas - nav. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Deputāti Jānis Dombrava, Raivis Dzintars, Jānis Iesalnieks, Edmunds Teirumnieks un Rihards Kols iesnieguši likumprojektu “Grozījumi Valsts robežsardzes likumā”. Saeimas Prezidijs ierosina šo likumprojektu nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

“Par” pieteicies runāt deputāts Jānis Dombrava.

J. Dombrava (NA).

Saistībā ar šo likumu “Grozījumi Valsts robežsardzes likumā” - tātad tiktu paredzēts, ka Ministru kabinetam ir jāizstrādā kārtība, kādā tas izmaksā atlīdzību tiem godprātīgajiem valsts pilsoņiem, kuri dzīvo pierobežas zonā un palīdz mūsu Valsts robežsardzei darbā.

Šobrīd tā situācija veidojas ļoti nepatīkama, un tā jau ir bijis arī iepriekšējos gados - tie cilvēki, kuri dzīvo pierobežas zonā un ziņo Valsts robežsardzei, varēja rēķināties ar dažādu veidu represijām no organizētās noziedzības puses, piemēram, nodedzinātu māju vai fizisku izrēķināšanos, vai draudiem, ja viņi palīdzēja Valsts robežsardzei atklāt kontrabandas ceļus, kā pāri mūsu robežai tiek nodoti... nodotas kontrabandas preces... vai arī kuri ir ziņojuši par migrantiem, kas tiek izmitināti atsevišķās ēkās vai ir šķērsojuši kaut kādā konkrētā posmā mūsu valsts robežu. Tad šobrīd tiek paredzēts izmaksāt atlīdzību tiem cilvēkiem, kuri ir snieguši noderīgu, vērtīgu informāciju mūsu Valsts robežsardzei, kuri, es varētu teikt, ir mūsu valsts patrioti un rūpējas par mūsu drošību pilsoniskā kārtā.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? (Starpsauciens no frakcijas SASKAŅA: “Ir!”)

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Valsts robežsardzes likumā” nodošanu Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - 11, atturas - 1. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Tālāk - Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem patstāvīgajiem priekšlikumiem.

Godātie kolēģi! Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija ir iesniegusi lēmuma projektu - patstāvīgo priekšlikumu “Par 10 168 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Par vienkāršotu mazās uzņēmējdarbības nodokļu režīmu” turpmāko virzību”.

Vai deputātiem ir iebildumi pret šī patstāvīgā priekšlikuma iekļaušanu šodienas sēdes darba kārtībā? (Starpsaucieni: “Nav!”) Deputātiem iebildumu nav, līdz ar to lēmuma projekts tiek iekļauts sēdes darba kārtībā.

Deputāti Ramona Petraviča, Ieva Krapāne, Māris Možvillo, Jūlija Stepaņenko, Ēriks Pucens, Karina Sprūde, Kaspars Ģirģens, Evija Papule, Ļubova Švecova un Ralfs Nemiro ir iesnieguši lēmuma projektu - patstāvīgo priekšlikumu “Par uzdevumu Ministru kabinetam pildīt Ministru kabineta rīkojumu Nr. 66 “Par Rīcības plānu Covid-19 izplatības ierobežošanai ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijās””.

Vai deputātiem ir iebildumi pret šī patstāvīgā priekšlikuma iekļaušanu šodienas sēdes darba kārtībā? (Starpsauciens: “Ir!”) Deputātiem ir iebildumi. Līdz ar to ir jālemj par šī patstāvīgā priekšlikuma iekļaušanu nākamās sēdes darba kārtībā.

Petravičas kundze, runāsiet “par”?

“Par” pieteikusies runāt deputāte Ramona Petraviča.

R. Petraviča (Neatkarīgie).

Kolēģi! Valsts Covid-19 apkarošanas politikai ir jāpievērš pastiprināta uzmanība visneaizsargātāko sabiedrības grupu aprūpei un aizsardzībai. Tai jāuzlabo kritiskā situācija sociālās aprūpes un rehabilitācijas iestādēs, lai izvairītos no fatālām Covid-19 krīzes izraisītām sekām.

Šis risinājums ir atlīdzības palielinājums 100 procentu apmērā ilgstošas sociālās aprūpes institūciju darbiniekiem. Tā nepieciešamību pamato fakts, ka Labklājības ministrija bija izstrādājusi rīcības plānu, kurš arī valdībā konceptuāli tika atbalstīts un paredzēja simtprocentīgu algas palielinājumu sociālajā aprūpē strādājošajiem. Taču, skatoties iesniegto budžetu, redzam, ka sociālās aprūpes un rehabilitācijas iestādēs atalgojuma paaugstināšanai ir vien apmēram 21 procents no rīcības plānā paredzētā, un ir skaidri redzams, ka rīcības plāns netiks izpildīts.

Papildus tam jāņem vērā, ka saistībā ar paredzētajiem ierobežojumiem, kuri nosaka, ka ilgstošas aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūciju darbiniekiem pēc šī gada 15. novembra būs iespēja turpināt darbu tikai tad, ja viņi būs vakcinēti vai pārslimojuši... līdz ar to daļa no institūciju darbiniekiem ir izlēmuši pārtraukt darba attiecības un daži vēl arī par to... tādu iespēju apsver. Jau šobrīd ir grūtības piesaistīt darbiniekus sociālajā aprūpē, pansionātos, it sevišķi liela šī problēma ir Rīgā un Rīgas apkārtnē.

Kā šo situāciju varēs risināt... jo šī nav ražošana, ko var apturēt uz kādu laiku, ja trūkst darbinieku. Šeit nevar veikt arī attālinātu darbu, ir nepieciešams nodrošināt aprūpi 24 stundas diennaktī septiņas dienas nedēļā. Atlikušie darbinieki, kam būs jāstrādā papildu slodze... tas nav ilgtermiņa risinājums. Īstermiņā to varēs izdarīt, bet arī šie darbinieki izdegs un pametīs darbu. Līdz ar to atalgojuma palielinājums varētu būt motivācija šiem cilvēkiem vakcinēties, kuri to vēl nav izlēmuši, un motivācija nepamest darbu.

Ņemot vērā visu iepriekš minēto, aicinu atbalstīt atlīdzības palielinājumu 100 procentu apmērā ilgstošas sociālās aprūpes institūcijas darbiniekiem un uzdot Ministru kabinetam pildīt Ministru kabineta rīkojumu Nr. 66 “Par Rīcības plānu Covid-19 izplatības ierobežošanai ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijās”.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projekta “Par uzdevumu Ministru kabinetam pildīt Ministru kabineta rīkojumu Nr. 66 “Par Rīcības plānu Covid‑19 izplatības ierobežošanai ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijās”” iekļaušanu nākamās sēdes darba kārtībā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 34, pret - 49, atturas - nav. Līdz ar to lēmuma projekts nākamās sēdes darba kārtībā nav iekļauts.

Vai ir priekšlikumi par šī lēmuma projekta nodošanu kādai no Saeimas komisijām?

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātei Ramonai Petravičai.

R. Petraviča (Neatkarīgie).

(Runā pie neieslēgta mikrofona.)...

Sēdes vadītāja. Vēlreiz mikrofonu. Lūdzu vēlreiz mikrofonu.

R. Petraviča. Lūdzu nodot Sociālo un darba lietu komisijai.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad ir priekšlikums šo lēmuma projektu nodot Sociālo un darba lietu komisijai.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projekta “Par uzdevumu Ministru kabinetam pildīt Ministru kabineta rīkojumu Nr. 66 “Par Rīcības plānu Covid‑19 izplatības ierobežošanai ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijās”” nodošanu Sociālo un darba lietu komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 34, pret - 48, atturas - nav. Līdz ar to lēmuma projekts komisijai nav nodots un lēmuma projekts ir noraidīts.

Prezidija ziņojumi par atvaļinājuma piešķiršanu.

Par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Arvilam Ašeradenam no 2021. gada 4. oktobra līdz 8. oktobrim.

 Godātie kolēģi, Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Arvila Ašeradena iesniegumu ar lūgumu piešķirt neapmaksātu atvaļinājumu no šā gada 4. oktobra līdz 8. oktobrim. Saeimas Prezidijs atvaļinājumu ir piešķīris un par to informē Saeimu.

Darba kārtībā ­ sadaļa “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.

Lēmuma projekts “Par Vidzemes rajona tiesas tiesneses Guntas Širakas atbrīvošanu no tiesneša amata”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Valērijs Agešins.

V. Agešins (SASKAŅA).

Godātie kolēģi! Juridiskās komisijas šā gada 28. septembra sēdē tika skatīts lēmuma projekts “Par Vidzemes rajona tiesas tiesneses Guntas Širakas atbrīvošanu no tiesneša amata sakarā ar došanos pensijā”. Komisijas locekļi ir vienbalsīgi atbalstījuši minēto lēmuma projektu.

Juridiskās komisijas vārdā aicinu ar 2021. gada 29. decembri atbrīvot Vidzemes rajona tiesas tiesnesi Guntu Širaku no tiesneša amata pēc pašas vēlēšanās.

Juridiskās komisijas vārdā vēlos pateikties Širakas kundzei par profesionālu un godprātīgu darbu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Vidzemes rajona tiesas tiesneses Guntas Širakas atbrīvošanu no tiesneša amata”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts “Par Zemgales rajona tiesas tiesneses Agneses Skulmes atbrīvošanu no tiesneša amata”.

 Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Valērijs Agešins.

V. Agešins (SASKAŅA).

Juridiskās komisijas šā gada 28. septembra sēdē tika skatīts lēmuma projekts “Par Zemgales rajona tiesas tiesneses Agneses Skulmes atbrīvošanu no tiesneša amata” sakarā ar došanos pensijā. Komisijas locekļi ir vienbalsīgi atbalstījuši minēto lēmuma projektu.

Juridiskās komisijas vārdā aicinu ar 2022. gada 3. janvāri atbrīvot Zemgales rajona tiesas tiesnesi Agnesi Skulmi no tiesneša amata pēc pašas vēlēšanās.

Paldies tiesnesei par ieguldīto darbu, par to, ka godprātīgi tika pildīti tiesneša amata pienākumi.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Zemgales rajona tiesas tiesneses Agneses Skulmes atbrīvošanu no tiesneša amata”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts “Par Zemgales rajona tiesas tiesneses Laumas Ainas Keidenas atbrīvošanu no tiesneša amata”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Valērijs Agešins.

V. Agešins (SASKAŅA).

Juridiskās komisijas šā gada 28. septembra sēdē tika skatīts lēmuma projekts “Par Zemgales rajona tiesas tiesneses Laumas Ainas Keidenas atbrīvošanu no tiesneša amata” sakarā ar došanos pensijā. Komisijas locekļi ir vienbalsīgi atbalstījuši minēto lēmuma projektu.

Juridiskās komisijas vārdā aicinu ar 2022. gada 2. aprīli atbrīvot Zemgales rajona tiesas tiesnesi Laumu Ainu Keidenu no tiesneša amata pēc pašas vēlēšanās. Pateicos par godprātīgu un profesionālu darbu.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Paldies ziņotājam.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Zemgales rajona tiesas tiesneses Laumas Ainas Keidenas atbrīvošanu no tiesneša amata”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts “Par deputāta Ralfa Nemiro atsaukšanu no Saeimas Eiropas lietu komisijas”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par deputāta Ralfa Nemiro atsaukšanu no Saeimas Eiropas lietu komisijas”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Darba kārtībā - likumprojektu izskatīšana.

Likumprojekts “Grozījumi Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā”, trešais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Reinis Znotiņš.

R. Znotiņš (JK).

Labdien, kolēģi! Atgādināšu, ka šā gada 30. septembra sēdē Saeima uzsāka, bet nepabeidza izskatīt un atdeva atpakaļ Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai tehniskai sakārtošanai likumprojektu “Grozījumi Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā” (Nr. 1030/Lp13).

Likumprojektam ir iesniegti deviņi priekšlikumi, kas šā gada 30. septembra sēdē Saeimā tika balsoti un atbalstīti... tātad pirmie astoņi priekšlikumi. Šodien, turpinot izskatīt likumprojektu, mums ir jābalso par 9. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikumu, kurā iekļauts 8. - Saeimas daļēji atbalstītais Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Ata Zakatistova priekšlikums, kā arī par likuma pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Līdz ar to, kolēģi, aicinu jūs balsot par 9. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikumu, kurā tiek precizēta atsauce uz Eiropas Parlamenta un Padomes regulu. Komisijā šis priekšlikums ir atbalstīts.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Znotiņš. Paldies, kolēģi.

Līdz ar to esam izskatījuši šo likumprojektu. Aicinu Saeimu balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījumi Kriminālprocesa likumā”, trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Jānis Butāns.

J. Butāns (JK).

Sveicināti, kolēģi! Trešajā lasījumā skatām Juridiskajā komisijā atbalstīto likumprojektu “Grozījumi Kriminālprocesa likumā” (Nr. 897/Lp13), kurš izstrādāts saistībā ar e-lietas platformas izstrādi un e-krimināllietas ieviešanu izmeklēšanas iestādēs, prokuratūrā un tiesā.

Juridiskajā komisijā tika izskatīti 11 priekšlikumi.

1. - tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Paredz papildināt likuma 271. panta trešo daļu ar nosacījumu, ka procesa virzītājs var pieņemt lēmumu par tikšanās un saziņas ierobežojumiem apcietinātām personām, lai nodrošinātu kriminālprocesa mērķa sasniegšanu. Šāds lēmums būs pārsūdzams izmeklēšanas tiesnesim, un sūdzības iesniegšana neapturēs lēmuma izpildi. Priekšlikums Juridiskajā komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Butāns. 2. - redakcionāls Juridiskās komisijas priekšlikums. Nodaļas un panta nosaukumos precizē terminoloģiju, aizstājot vārdu “e-krimināllietā” ar vārdiem “elektroniskajā krimināllietā”. Priekšlikums Juridiskajā komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Butāns. 3. - arī redakcionāls Juridiskās komisijas priekšlikums. Vārdiem “elektroniskajā krimināllietā” ieliek saīsinājumu. Priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Butāns. 4. - tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Likuma 317.1 panta ceturtajā daļā noteic, ka papīra formas dokumentus nodod procesa virzītājam un tos glabā līdz galīgā nolēmuma spēkā stāšanās dienai. Dokumenta glabāšanas un iznīcināšanas process notiek iestādes vadītāja noteiktajā kārtībā. Priekšlikums Juridiskajā komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Butāns. 5. - tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Piedāvā korekcijas likuma 366. panta pirmajā daļā. Priekšlikums Juridiskajā komisijā ir daļēji atbalstīts, iekļauts 6. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Butāns. 6. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Paredz papildināt likuma 366. panta pirmo daļu ar jaunu otro teikumu, nosakot, ka izmeklēšanas laikā līdz tās pabeigšanai izmeklētājs lēmumu pieņem ar uzraugošā prokurora piekrišanu. Priekšlikums Juridiskajā komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Butāns. 7. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Precizē likuma 482. panta pirmo daļu, nosakot, ka tiesas sēdes protokols ir procesuāls dokuments, kurā fiksē lietas iztiesāšanas gaitu un tiesas sēdē pieņemtos lēmumus. Tiesas sēdi pilnā apjomā fiksē, izmantojot skaņu vai skaņu un attēlu ierakstu vai citus tehniskos līdzekļus. Bet, ja tas nav iespējams, tiesas sēdi fiksē rakstveidā. Priekšlikums Juridiskajā komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Butāns. 8. - redakcionāls tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Likuma 634.1 pantā paredz precizēt terminus. Priekšlikums Juridiskajā komisijā ir daļēji atbalstīts, iekļauts 9. priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Butāns. 9. - Juridiskā biroja priekšlikums. Likuma 634.panta septītās daļas 7. punktu izsaka jaunā redakcijā. Priekšlikums komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Butāns. 10. - tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Paredz papildināt likuma pārejas noteikumus ar 78. un 79. punktu konkrētajā redakcijā. Priekšlikums Juridiskajā komisijā ir daļēji atbalstīts, iekļauts 11. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Butāns. 11. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Likuma pārejas noteikumu 78. punktā nosaka atsevišķas nodaļas spēkā stāšanās termiņu, kā arī nosaka pārejas periodu un kārtību e-lietas ieviešanai iestādēs un tiesā. Priekšlikums Juridiskajā komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Butāns. Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu “Grozījumi Kriminālprocesa likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Kriminālprocesa likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījumi Operatīvās darbības likumā”, otrais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Mārtiņš Šteins.

M. Šteins (AP!).

Labrīt, cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi un kolēģes! Sēdes skatītāji un klausītāji! Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā otrajā lasījumā esam izskatījuši likumprojektu “Grozījumi Operatīvās darbības likumā”. Atgādināšu, ka likumprojekts paredz precizēt operatīvās darbības subjekta tiesības un arī likuma pantu attiecībā uz operatīvā eksperimenta veikšanu.

Komisijā priekšlikumi nav saņemti.

Aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Operatīvās darbības likumā” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

M. Šteins. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam ir piecas dienas - 12. oktobris.

Sēdes vadītāja. Paldies. Termiņš priekšlikumiem - šā gada 12. oktobris.

Likumprojekts “Grozījumi Nacionālās drošības likumā”, otrais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Raimonds Bergmanis.

R. Bergmanis (ZZS).

Labrīt, ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija šī gada 27. septembra sēdē otrajā lasījumā izskatīja likumprojektu “Grozījumi Nacionālās drošības likumā”.

Netika iesniegts neviens priekšlikums, un komisija atbalstīja likumprojektu otrajā lasījumā.

Aicinu arī Saeimu atbalstīt šo likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Nacionālās drošības likumā” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

R. Bergmanis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam ir piecas dienas - šī gada 12. oktobris. (Starpsaucieni.) Lūdzu, Latkovska kungs, jūs varat iesniegt priekšlikumus.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, tātad visiem ir iespēja iesniegt priekšlikumus līdz šā gada 12. oktobrim. (Starpsaucieni.)

Likumprojekts “Grozījumi Iepakojuma likumā”, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāte Janīna Kursīte.

J. Kursīte (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Labrīt, kolēģi! Skatām likumprojektu “Grozījumi Iepakojuma likumā” (Nr. 1154/Lp13) pirmajā lasījumā. To izstrādāja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija.

Likumprojekta mērķis ir precizēt depozīta maksas definīciju, depozīta maksas atmaksāšanas termiņu un iepakotāja reģistrēšanas kārtību, nodrošināt atbilstību Eiropas Parlamenta un Padomes 1994. gada 20. decembra direktīvai 94/62/EK par iepakojumu un izlietoto iepakojumu. Likumprojekts stāsies spēkā vispārējā kārtībā.

Lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Deputāti nav pieteikušies debatēm.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Iepakojuma likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

J. Kursīte. Šā gada 12. oktobris.

Sēdes vadītāja. Paldies. Termiņš priekšlikumiem - šā gada 12. oktobris.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu””, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Reinis Znotiņš.

R. Znotiņš (JK).

Labdien vēlreiz, cienījamie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”” (Nr. 1153/Lp13).

Likumprojekta mērķis ir noteikt pašnodarbināto personu sociālo apdrošināšanu no 2022. gada 1. janvāra, saglabājot pašnodarbinātajiem tādu pašu sociālās apdrošināšanas kārtību, kāda tā jau ir noteikta no 2021. gada 1. jūlija. Likumprojekts arī nemaina pašnodarbināto tiesības uz sociālo nodrošinājumu.

Kolēģi, sākumā gribu atgādināt, kāda tad ir kārtība pašnodarbinātajiem, kas ir spēkā no šā gada 1. jūlija.

Tātad, pirmkārt, pašnodarbinātie, kuru ienākumi nesasniedz minimālo algu mēnesī, pensiju apdrošināšanai maksā 10 procentus no faktiskā ienākuma.

Otrkārt, pašnodarbinātie, kuru ienākumi sasniedz vai pārsniedz minimālo algu mēnesī, maksā 31,07 procentus no brīvi izraudzītu iemaksu objekta, kas nav mazāks par minimālo algu mēnesī, un 10 procentus pensiju apdrošināšanai no izvēlētā iemaksu objekta un faktisko ienākumu starpības.

Treškārt, pašnodarbinātie iesniedz ienākumu prognozi Valsts ieņēmumu dienestam.

Ceturtkārt, pašnodarbinātie, kuri neiesniedz VID ienākumu prognozi un kuru ienākumi nesasniedz minimālo obligāto iemaksu objektu, veic minimālās obligātās iemaksas no faktisko ienākumu minimālā obligāto iemaksu objekta starpības.

Piektkārt, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra reizi ceturksnī aprēķina pašnodarbinātajiem minimālās obligātās iemaksas un informē Valsts ieņēmumu dienestu.

Sestkārt, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra līdz 20. martam aprēķina pašnodarbinātajiem minimālās obligātās iemaksas par iepriekšējo kalendāra gadu un informē Valsts ieņēmumu dienestu.

Jāpiebilst, ka pašnodarbinātajiem, kuri gūst ienākumu no lauksaimnieciskās ražošanas, 10 procentu pensiju apdrošināšana būs jāveic vienu reizi gadā, tātad katru gadu līdz 23. janvārim.

Spriežot par nodokļu izmaiņām, sākot no 2022. gada 1. janvāra, Labklājības ministrija, Finanšu ministrija un attiecīgo nozaru ministrijas, un nevalstisko organizāciju pārstāvji sarunās, kas notika likumprojekta izstrādes gaitā, vienojās, ka nav laba prakse ik pēc pusgada mainīt nodokļu nomaksas kārtību. Tātad, lai nodokļu nomaksa būtu prognozējama, no 2022. gada pašnodarbinātajiem sociālā apdrošināšana saglabājama tādā pašā kārtībā, kāda tā bija noteikta 2021. gada 1. jūlijā.

Kolēģi, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir izskatījusi šo likumprojektu un atbalstījusi pirmajā lasījumā.

Aicinu arī Saeimu to atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Igoram Pimenovam.

I. Pimenovs (SASKAŅA).

Labrīt, cienījamās dāmas, godātie kungi! Kā jau jūs tikko dzirdējāt, likumprojekts izstrādāts, pamatojoties uz likuma “Par valsts sociālo apdrošināšanu” pārejas noteikumu 85. punktu. Tāds Saeimas mājas uzdevums bija uzdots Ministru kabinetam ar nodomu, lai rastu pašnodarbināto personu sociālās aizsardzības risinājumus, kuri novērstu kritiku, paustu 2020. gada novembrī, kad mēs bijām pieņēmuši šā gada budžetu. Jūs atceraties - spēkā esošās likuma redakcijas pieņemšanas laikā. Un tāds uzdevums bija dots, lai mazinātu fiskālo slogu pašnodarbinātajiem, par ko runāja opozīcijas deputāti, daļēji arī valdošās koalīcijas dalībnieki, kā arī plašsaziņas līdzekļi. Es īsi atgādināšu to kritiku, secinājumus: nodokļu sistēmas reforma smacē pašnodarbinātos, stumj viņus ēnu ekonomikā vai dzen ārā no valsts, liek doties emigrācijā.

Vienīgais likumprojekta beneficiārs - šā, izskatāmā, likumprojekta beneficiārs - ir lauksaimniecības darbinieki. Likumprojekts paredz atļaut pašnodarbinātajiem no lauksaimnieciskās ražošanas ienākumiem 10 procentus pensiju apdrošināšanai aprēķināt par kalendāra gadu un maksāt vienu reizi gadā. Bet tā ir vienīgā mērķgrupa, kura gūst labumu no šā likumprojekta. Visiem pārējiem pašnodarbinātajiem Labklājības ministrija neatrada labāku risinājumu kā tikai saglabāt sociālās apdrošināšanas pasākumu sistēmu, kura bija ieviesta uz periodu no šā gada 1. jūlija līdz 31. decembrim, arī pēc 2022. gada 1. janvāra un uz nenoteiktu laiku. Pamatā ir divi noteikumi, kurus jau nosauca ziņotājs, tāpēc es tos neatkārtošu.

Pašnodarbināto nodokļu kalkulators, kuru var atrast vietnē kalkulatori.lv, piemērojot šos noteikumus, demonstrē, ka sistēma sniedz paradoksālus rezultātus. Bruto ienākumiem, kuri ir mazāki par minimālo algu mēnesī, neto ienākumi var būt lielāki par neto ienākumiem, gūtiem no bruto ienākumiem, kuri ir lielāki par minimālo algu mēnesī. Tātad sanāk, ka mazākajiem bruto ienākumiem neto ienākumi ir lielāki nekā lielākajiem ienākumiem. Šo kalambūru ir vieglāk saprast skaitliskā piemērā. No bruto ienākumiem 499 eiro apmērā pašnodarbinātā persona gūst neto ienākumus 359 eiro apmērā, savukārt no bruto ienākumiem, kuri ir tikai par diviem eiro lielāki, tas ir, no 501 eiro, neto ienākumi ir 276 eiro, tas ir, par 83 eiro mazāk nekā neto ienākumi, kurus saņem pašnodarbinātais, saņemot bruto ienākumus 499 eiro.

Bet kāds ir sociālais rezultāts? Starp pašnodarbinātajiem var būt arī nodokļu maksātāji ar salīdzināmi lieliem ienākumiem un uzkrājumiem. Tie ir zvērināti notāri, revidenti, advokāti, prakses ārsti, tai skaitā ģimenes ārsti, farmaceiti un veterinārārsti, bet pārsvarā pašnodarbinātie ir individuālie uzņēmēji, kuriem nav nekādu uzkrājumu, kuri visus savus apgrozījumus tērē pārtikai, drēbēm un komunālajiem maksājumiem. Tie ir santehniķi, dzīvokļu remonta veicēji, autoservisa meistari, maiznieki, konditori, fotogrāfi, arī mājskolotāji un repetitori. Tie ir kosmetologi un skaistumkopšanas salonu meistari, kuriem pandēmijas situācijā pavisam nesokas. Viņus visus valdības politika piespiež kļūt par lētiem algotiem darbiniekiem darbaspēka tirgū, iekļauties konkurencē par darba vietām. Pēc valdības ieskatiem, pašnodarbinātība ir vienīgi sākums ceļam uz vidējo biznesu - negribi kāpt augšā, kļūsti par algotu darbinieku pats! Šādu kapitālismu mums ceļ valdība.

Taču atcerēsimies, ka ir daudz tādu pašnodarbināto un mazo uzņēmēju, kuri nemaz nevēlas kļūt par magnātiem. Viņi grib patstāvīgi darboties savā biznesā, dzīvot ar saviem nelielajiem, bet stabilajiem ienākumiem, nodrošināt savai ģimenei vidēju, tomēr pārtikušu dzīves līmeni, iespēju strādāt darba dienās, bet brīvdienās atpūsties. Viņi nevēlas rauties uz augšu, un Nokia veiksmes stāsts viņus nevilina, taču viņi rada nepieciešamo augsni lielo uzņēmumu dzinējiem un visai nacionālajai ekonomikai. Graujot augsni, valdība grauj kokus.

Izskatāmais likumprojekts ir tam apliecinājums. Tas izstrādāts nekvalitatīvi, sašaurina uzņēmējdarbības iespējas valstī, tātad izskauž pašnodarbinātos kā sociālo šķiru un tādēļ veicina sociālo nevienlīdzību. Valdībai uzdotais mājasdarbs nav izpildīts. Šādu likumprojektu sociāldemokrātiskās partijas SASKAŅA frakcija neatbalsta un balsos “pret”.

Paldies par jūsu uzmanību.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ļubovai Švecovai.

Ļ. Švecova (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Paldies. Šis likumprojekts ir turpinājums tā saucamajai nodokļu reformai, ko valdība virzīja un pieņēma pagājušogad kopā ar budžeta pakotni. Ņemot vērā to, ka lielākā daļa no mazā biznesa pārstāvjiem un arī pašnodarbinātie, kurus arī var pieskaitīt pie mazā biznesa segmenta... darbojošamies... šis likumprojekts, nerēķinoties ar viņu viedokli un viņu pozīciju, nostiprināja tikai vienu it kā pozitīvo efektu, proti, sociālo apdrošināšanu un it kā aizsardzību subjektiem, kas darbojas kā pašnodarbinātie.

Taču ir viena būtiska lieta. Daļai no šiem cilvēkiem attiecīgi gan šogad, gan, visticamāk, arī nākamgad (tas ir atkarīgs no epidemioloģiskās situācijas un no tā, kādus lēmumus valdība pieņems), iespējams, netiks ļauts, ņemot vērā ierobežojumus un šķirošanu, strādāt savā biznesa nozarē, jo, kā mēs zinām, diezgan liela daļa no pašnodarbinātajiem ir kosmetologi, frizieri vai fotogrāfi, kuri komunicē ar cilvēkiem un kuri darbojas pamatā iekšējā tirgū, nevis ārvalstu tirgus segmentā.

Līdz ar to gan Latvijas Darba devēju konfederācija, gan arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera izteica bažas, gan apspriežot pagājušā gada budžetu, gan arī pašlaik, publiski klāstot savas bažas par situāciju. Publiskajā telpā parādās arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras informācija, vadoties no pētījumiem, ko viņi veic, par to, ka uzņēmēji, iespējams, jau plāno atlaist tos darbiniekus, kuri ir nodarbināti daļēji. Tas viss tikai un vienīgi šīs reformas dēļ, kas tiek virzīta ar grozījumiem likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”.

Diemžēl jāatzīst, ka kopā ar pakotni, budžeta nodokļu reformu, gāja arī tāds instruments kā saimnieciskās darbības konts, kas mazajam biznesam mazinātu birokrātiju un nodrošinātu arī efektīvāku darbu mazā biznesa segmentā strādājošiem. Kā mēs redzam attiecībā uz pašnodarbinātajiem - šis instruments viņiem netiek piedāvāts, netiek apspriests un netiek ieviests, ko mēs redzam arī šajā likumprojektā. Tas pēc būtības nostiprina pienākumu veikt obligāto sociālo apdrošināšanas iemaksu. Pēc būtības tas dod patiešām tikai vienu atvieglojumu kategoriju... kam tas ir izdevīgs, tas ir, lauksaimniecības jomā strādājošiem, respektīvi, tiem, kas strādā tikai ierobežotu laiku jeb vasaras sezonā vai tad, kad tie darbi ir nepieciešami, un, iespējams, nesaņem (“iespējams” - atslēgas vārds) minimālo ienākumu apjomu.

Ņemot vērā, ka tas ir pietiekoši sarežģīts un pretī netiek piedāvāts saimnieciskās darbības konta režīms, jo tas attiecas tikai uz mikrouzņēmumu režīmā strādājošiem, un tas vēl aizvien nav stājies spēkā un nedarbojas, tad, atstājot birokrātisko, sarežģīto un komplicēto sistēmu darbību nākotnē... manās acīs nav atbalstāma un nav pieļaujama.

Jā, sociālajām garantijām ir jābūt, bet tām jābūt pēc tam, kad, pirmkārt, valsts pārstāj ieviest ierobežojumus cilvēkiem attiecībā uz nodarbinātību, un, otrkārt, tas attiecināms uz tādu situāciju, kad valsts nodrošina vienkāršu, saprotamu un piemērojamu instrumentu pretī sarežģītai, komplicētai nodokļu aprēķināšanas sistēmai.

Tāpēc es balsošu “pret” šī likumprojekta grozījumiem.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edgaram Tavaram.

E. Tavars (ZZS).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Dāmas un kungi! Par šiem konkrētajiem valsts sociālās apdrošināšanas likuma grozījumiem es varu pateikt vienu lietu, ka, ja neskata atsevišķas normas, kur ir mēģinājums nākt pretim it kā noteiktām grupām, kopumā šī likuma grozījumu jēga šobrīd absolūti nesasniegs to mērķi, kas būtu vajadzīgs, jo laikā, kad mēs klausāmies, kas notiek slimnīcās ar pandēmiju, laikā, kad mēs katru dienu lasām un redzam, kas notiek ar enerģētiku, kas notiek ar elektrības cenām, kas notiek ar gāzes cenām... pat 50 procentu kāpums... mēs lasām, kas notiek “Rīgas siltumā” ar siltuma tarifiem, - arī gandrīz tikpat liels kāpums... Cilvēki uzdod pamatotus jautājumus - vai mēs šobrīd strādāsim attālināti, klātienē, kombinēti, hibrīdrežīmā un tamlīdzīgi... vai vispār strādāsim? Vai vispār daudziem cilvēkiem, kas strādā privātā sektorā, būs kaut kādi ieņēmumi? Mēs šobrīd neraidām sabiedrībai skaidru signālu, ka valsts nāks palīgā, ka valsts atsakās no visām strīdīgajām normām nodokļu izmaiņās, ka valsts ir gatava spert soli pretī vismaz šajā laikā - kamēr notiek gan pandēmijas izraisītā krīze, gan enerģētikas krīze, kas summējas vienā milzīgā vājprātā. Kolēģi, šis ir tas brīdis, kad mums skaidri un gaiši jāpasaka sabiedrībai, ka visas nodokļu izmaiņas, kuras bija paredzējusi šī valdība, kā minimums, ir jāiesaldē uz laiku, kamēr tuneļa galā parādīsies kaut kāda gaisma.

Tāpēc es viennozīmīgi pievienojos tiem kolēģiem, kuri skaidri minēja argumentāciju, kāpēc mēs nevaram balsot “par” šiem konkrētajiem grozījumiem.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...? Lūdzu!

R. Znotiņš. Kolēģi, komisijas vārdā tikai atgādināšu, ka, jā, par šo jautājumu ir diezgan plašas debates un šis ir pirmais lasījums. Līdz ar to uz nākamajiem lasījumiem būs iespēja iesniegt priekšlikumus, kā atvieglot šo kārtību.

Aicinu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - 23, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

R. Znotiņš. Termiņš priekšlikumu iesniegšanai - šā gada 21. oktobris līdz pulksten 17.00.

Sēdes vadītāja. Paldies. Termiņš priekšlikumiem - šā gada 21. oktobris līdz pulksten 17.00.

Likumprojekts “Grozījums Likumā par budžetu un finanšu vadību”, otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāte Iveta Benhena‑Bēkena.

I. Benhena‑Bēkena (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Labrīt, cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija pirms otrā lasījuma izskatīja likumprojektu “Grozījums Likumā par budžetu un finanšu vadību” (Nr. 1143/Lp13).

Uz otro lasījumu tika saņemts viens priekšlikums.

Priekšlikums saņemts no deputāta Māra Možvillo par likuma 35. panta 2.daļas skaitļa un vārdu “20 procentus no gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktā iekšzemes kopprodukta apjoma saimnieciskajā gadā” aizstāšanu ar skaitli un vārdu “1 000 000 euro”. Komisijā tika noraidīts. (Dep. A. Kaimiņš: “Izskaidro būtību! Par ko ir runa?”)

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Mārim Možvillo. (Starpsaucieni.)

M. Možvillo (Neatkarīgie).

Labdien, kolēģi! Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Pirms vairākiem mēnešiem publiskā diskusijā Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Ints Dālderis aizrādīja Eiropas Parlamenta deputātam (Starpsaucieni.) Robertam Zīlem, ka tas fundamentāli nesaprotot, kur rodas nauda. (Starpsaucieni.) Katram ir tiesības uz savu viedokli (Zālē troksnis. Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.), tomēr vienmēr ir jāņem vērā profesionālās zināšanas un darba pieredze. Dāldera kungs ir profesionāls mūziķis, kas dažādu politisku kombināciju rezultātā ir nonācis Finanšu ministrijā, bet Roberts Zīle ir profesionāls ekonomists, kurš reizēm spēlē ģitāru. Ja kāds man uzdotu jautājumu, kuram no viņiem abiem es uzticos, es nešauboties teiktu, ka Robertam Zīlem.

Mans priekšlikums attiecīgajā likumā ir uzticības jautājums, tāpēc es piedāvāju aizstāt likumprojekta “Grozījums Likumā par budžetu un finanšu vadību” 35. panta 2.1 daļā skaitli un vārdus “20 procentus no gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktā iekšzemes kopprodukta apjoma saimnieciskajā gadā” ar skaitli un vārdu “1 000 000 euro”.

Pašreiz valsts IKP ir ap 30 miljardiem. Ņemot vērā šo skaitli un piemērojot esošo likuma normu, finanšu ministrs drīkst aizņemties valsts vārdā līdz pat sešiem miljardiem eiro, neinformējot par to Saeimu un nesaņemot piekrišanu no Saeimas deputātiem. Manuprāt, tas nav pieņemami, jo īpaši tagad, kad valsts parāds jau ir ap 15 miljardiem, varbūt vairāk.

Piekrītu mana kolēģa Didža Šmita teiktajam, ka valstij vajadzīgs premjers, kurš saprot, kā veidojas budžets, un ieņēmumu sadaļa ir svarīgākā sadaļa šajā dokumentā. Diemžēl vadības un Finanšu ministrijas haotiskā darbība, naudas šķaidīšana uz visām iespējamām un neiespējamām pusēm nerada pārliecību par kompetenci un spēju atbildīgi vadīt finanses. Tādēļ te ir nepieciešami ierobežojumi.

Lielbritānijas premjerministre Tečere, atbildot uz pārmetumiem par nepietiekamu finansējumu kādai no nozarēm, atbildēja: “Nav tādas valsts naudas. Ir tikai nodokļu maksātāju nauda.” Latvijas gadījumā ir nodokļu maksātāju nauda un ir milzīgi aizņēmumi, kuri būs jāatdod.

Reira kungs un Kariņa kungs! Mums ir tikai tā nauda, kuru spēj nopelnīt mūsu nodokļu maksātāji. Pret tiem ir jāizturas ar cieņu.

Aicinu Saeimu atbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Artusam Kaimiņam. (Dep. A. Kaimiņš: “Priekšsēdētājas kundze! Es gribu par procedūru runāt!”)

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Artusam Kaimiņam - par procedūru.

A. Kaimiņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labdien, cienījamie deputāti! Saeimas priekšsēdētājas kundze!  Es lūgtu, lai referents referē par attiecīgo likumprojektu un attiecīgo priekšlikumu tā, lai deputātiem būtu izpratne, par ko šajā gadījumā ir jābalso. Referenta uzdevums nav lasīt tekstu no lapiņas, ko viņš pats, manuprāt, pat nesaprot. Šī nav pirmā reize, Mūrnieces kundze, kad par šo mēs runājam attiecībā uz šo referenti.

Sēdes vadītāja. Paldies. Paldies. Mēs sapratām Artusa Kaimiņa viedokli.

A. Kaimiņš. Lūdzu labot šo situāciju.

Sēdes vadītāja. Paldies. (Starpsauciens.)

Kolēģi! Mēs esam saņēmuši deputāta viedokli par to, kas notiek Saeimas sēdē. (Dep. A. Klementjevs: “Mājās palasi!”) Šajā gadījumā priekšlikuma iesniedzējam bija iespēja pamatot savu priekšlikumu, kas arī notika Saeimas sēdē.

Tātad debates slēdzu.

Un komisijas vārdā...? Lūdzu!

I. Benhena-Bēkena. Tātad komisijā, uzklausot iesaistīto subjektu argumentāciju, priekšlikums netika atbalstīts. (Dep. A. Kaimiņš: “Kāpēc?”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - deputāta Možvillo iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 20, pret - 62, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

I. Benhena-Bēkena. Esam izskatījuši visus saņemtos priekšlikumus. Līdz ar to aicinu atbalstīt likumprojektu kopumā. (Dep. A. Kaimiņš: “Kādā kopumā? Tas ir otrais lasījums!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījums Likumā par budžetu un finanšu vadību” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! (Dep. A. Kaimiņš: “Kas te notiek?”) Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

I. Benhena-Bēkena. Termiņš priekšlikumiem uz trešo lasījumu ir šā gada 12. oktobris pulksten 17.00.

Sēdes vadītāja. Paldies. Termiņš priekšlikumiem - šā gada 12. oktobris pulksten 17.00.

Likumprojekts “Grozījumi Administratīvā procesa likumā”, otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Jānis Butāns.

J. Butāns (JK).

Otrajā lasījumā skatām Juridiskajā komisijā atbalstīto likumprojektu “Grozījumi Administratīvā procesa likumā” (Nr. 887/Lp13), kurš, līdzīgi kā šodien izskatītie grozījumi Kriminālprocesa likumā, tika izstrādāts, lai ieviestu e-lietu un lai Administratīvā procesa likuma regulējumu padarītu piemērojamu elektronizētam procesam tiesā, kas ļaus administratīvajam procesam tiesā kļūt vienkāršākam, ātrākam un līdz ar to arī efektīvākam.

Juridiskajā komisijā tika izskatīti 46 priekšlikumi.

1. - redakcionāls Juridiskā biroja priekšlikums. Precizē likumā lietotos terminus. Priekšlikums Juridiskajā komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Butāns. 2. - tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Izsaka 21. panta otrās daļas otro teikumu jaunā redakcijā. Priekšlikums Juridiskajā komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Butāns. 3. - tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Papildina likuma 21. pantu ar jaunu 2.1 un 2.2 daļu. Priekšlikums Juridiskajā komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Butāns. 4. - tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Noteic, ka valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniedzēja pilnvarojumu apliecina Juridiskās palīdzības administrācijas izdots norīkojums. Priekšlikums Juridiskajā komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Butāns. 5. - tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Ierosina likumā noteikto lietas ierosināšanas kārtību uz iesnieguma pamata papildināt ar elektroniski iesniedzamiem dokumentiem. Priekšlikums Juridiskajā komisijā ir daļēji atbalstīts un iekļauts 6. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Butāns. 6. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Paredz iesnieguma iesniegšanu arī elektroniski bez droša elektroniskā paraksta, ja iestāde nodrošina, ka fiziskās personas identitāte ir pārbaudīta saskaņā ar Fizisko personu elektroniskās identifikācijas likumu. Priekšlikums Juridiskajā komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Butāns. 7. - tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Tas nosaka: “Ja iesnieguma saturs ir klaji aizskarošs un izaicinošs, iestāde var atstāt iesniegumu bez izskatīšanas.” Priekšlikums Juridiskajā komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Butāns. 8. - tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Izsaka likuma 79. panta trešo daļu jaunā redakcijā. Priekšlikums Juridiskajā komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Butāns. 9. - tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Izsaka likuma tā paša panta ceturto daļu jaunā redakcijā. Priekšlikums Juridiskajā komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Butāns. 10. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Izslēdz no likumprojekta 4. pantu. Juridiskajā komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Butāns. 11. - redakcionāls Juridiskā biroja priekšlikums. Precizē likumā lietoto terminoloģiju. Priekšlikums Juridiskajā komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Butāns. 12. - Juridiskā biroja priekšlikums. Paredz, ka administratīvajā procesā pieteiktu mutvārdu noraidījumu fiksē, izmantojot tehniskos līdzekļus. Priekšlikums komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Butāns. 13. - Juridiskā biroja priekšlikums. Precizē kārtību, kādā personai ir pienākums būt sasniedzamai. Priekšlikums Juridiskajā komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Butāns. 14. - Juridiskā biroja priekšlikums. Izslēdz likumprojekta 24. panta otro daļu. Priekšlikums Juridiskajā komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Butāns. 15. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Papildina pierādījumu pieļaujamības pantu ar jaunu daļu. Priekšlikums Juridiskajā komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Butāns. 16. - Juridiskā biroja priekšlikums. Izslēdz no 168. panta otrās daļas trešo teikumu. Priekšlikums Juridiskajā komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Butāns. 17. - redakcionāls tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Juridiskajā komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Butāns. 18. - tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Izsaka 178. panta ceturto daļu jaunā redakcijā. Priekšlikums Juridiskajā komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Butāns. 19. - Juridiskā biroja priekšlikums. Izsaka likumprojekta 31. pantu jaunā redakcijā. Priekšlikums Juridiskajā komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Butāns. 20. - redakcionāla rakstura tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Juridiskajā komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Butāns. Nākamie - vesela virkne - ir Juridiskās komisijas priekšlikumi. Saistīti ar procesuālo jautājumu uzlabošanu, paaugstinot tiesvedības procesu efektivitāti un paātrinot lietu izskatīšanas gaitu.

Tātad 21. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Izslēdz 290. panta ceturto daļu. Priekšlikums Juridiskajā komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Butāns. 22. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Precizē apelācijas sūdzības iesniegšanas kārtību. Juridiskajā komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Butāns. 23. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Izslēdz 291. panta trešo daļu. Priekšlikums Juridiskajā komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Butāns. 24. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Precizē 292. panta ceturto daļu. Priekšlikums Juridiskajā komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Butāns. 25. - redakcionāls Juridiskās komisijas priekšlikums. Juridiskajā komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Butāns. 26. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Precizē apelācijas sūdzības atstāšanas bez virzības kārtību. Juridiskajā komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Butāns. 27. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Arī precizē apelācijas sūdzības atstāšanas bez virzības kārtību. Priekšlikums Juridiskajā komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Butāns. 28. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Papildina 296. pantu ar jaunu daļu. Priekšlikums Juridiskajā komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Butāns. 29. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Precizē atteikuma pieņemt apelācijas sūdzību kārtību. Priekšlikums Juridiskajā komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Butāns. 30. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Papildina kārtību pēc apelācijas sūdzības pieņemšanas. Priekšlikums Juridiskajā komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Butāns. 31. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Precizē apelācijas tiesvedības ierosināšanas kārtību. Priekšlikums Juridiskajā komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Butāns. 32. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Papildina blakus sūdzības iesniegšanas kārtību. Priekšlikums Juridiskajā komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Butāns. 33. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Papildina blakus sūdzības atstāšanas bez virzības kārtību. Priekšlikums Juridiskajā komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Butāns. 34. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Arī papildina blakus sūdzības atstāšanas bez virzības kārtību. Priekšlikums Juridiskajā komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Butāns. 35. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Precizē tiesas rīcību pēc blakus sūdzības pieņemšanas. Priekšlikums komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Butāns. 36. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Precizē kasācijas sūdzības iesniegšanas kārtību. Priekšlikums komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Butāns. 37. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Arī precizē kasācijas sūdzības iesniegšanas kārtību. Priekšlikums komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Butāns. 38. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Izslēdz likuma 331. panta otro un piekto daļu. Priekšlikums komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Butāns. 39. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Precizē kasācijas sūdzības iesniegšanas kārtību. Priekšlikums Juridiskajā komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Butāns. 40. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Precizē kasācijas sūdzības atstāšanas bez virzības kārtību. Priekšlikums Juridiskajā komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Butāns. 41. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Arī precizē kasācijas sūdzības atstāšanas bez virzības kārtību. Priekšlikums Juridiskajā komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Butāns. 42. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Papildina kārtību pēc kasācijas sūdzības pieņemšanas. Priekšlikums komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Butāns. 43. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Papildina likuma pārejas noteikumus ar pārejas periodu e‑lietas ieviešanai. Priekšlikums Juridiskajā komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Butāns. 44. - tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Papildina likuma pārejas noteikumus. Priekšlikums Juridiskajā komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Butāns. 45. - tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Nosaka termiņu, līdz kuram tiesa var kārtot lietas hibrīdformā. Priekšlikums Juridiskajā komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Butāns. 46. - tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Nosaka likuma spēkā stāšanās termiņu - 2021. gada 1. decembris. Priekšlikums Juridiskajā komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Butāns. Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu “Grozījumi Administratīvā procesa likumā” otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Administratīvā procesa likumā” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

J. Butāns. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir šā gada 28. oktobris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad termiņš priekšlikumiem - šā gada 28. oktobris.

Godātie kolēģi! Laiks pārtraukumam.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu reģistrācijas režīmu!

Laiks paziņojumiem.

Vārds deputātam Rihardam Kolam.

R. Kols (NA).

Cienījamie, godātie deputāti! Informēju, ka pēc piecām minūtēm tepat, Dzeltenajā zālē, tiek sasaukta deputātu sadarbības grupas ar Austrāliju sanāksme. Es vienkārši atgādināšu - šī informācija attiecas uz šādiem deputātiem: Baumane, Dombrava, Indriksone, Jurašs, Kursīte-Pakule, Papule, Znotiņš un Žunna.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Godātie kolēģi! Es palūgšu mirklīti uzmanības! Pagājušās nedēļas nogalē Saeimas basketbola komanda piedalījās ikgadējā Baltijas Asamblejas basketbola turnīrā. Aizbraucām kā čempioni, atbraucām kā vicečempioni un ceram, ka nākamajā reizē veiksies labāk. (Aplausi. Starpsauciens: “Ūūū!”)

Bet, kolēģi, kā mēs to darām, - kā parasti (Starpsauciens: “Kauns!”): visas basketbola komandas vārdā īpašs paldies mūsu labākajiem spēlētājiem. Šajā turnīrā tie bija Reinis Znotiņš un Juris Jurašs. Paldies viņiem un arī trenerim. (Aplausi.)

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Un tagad gan vārds Saeimas sekretāra biedrei reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

I. Voika (13. Saeimas sekretāra biedre).

Sveiki, kolēģi! Nav reģistrējušies: Arvils Ašeradens, Jānis Ādamsons, Dagmāra Beitnere-Le Galla, Aldis Blumbergs, Anda Čakša, Gundars Daudze, Juris Jurašs, Ieva Krapāne un Romāns Naudiņš.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi, turpināsim darbu pēc pārtraukuma.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā”, pirmais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāts Ilmārs Dūrītis.

I. Dūrītis (AP!).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Ļoti cienījamās deputātes! Augsti godātie deputāti! Sociālo un darba lietu komisija atbalstīja grozījumus Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, ar kuriem iecerēts nodrošināt iespēju karavīriem un zemessargiem, kuri atgriezušies no starptautiskajām operācijām, saņemt sociālo rehabilitāciju kopā ar viņu ģimenēm - laulāto un nepilngadīgajiem bērniem.

Gribu paskaidrot, ka pašlaik likuma 15.1 panta pirmās daļas 1. punktā ir noteikts, ka Sociālās integrācijas valsts aģentūra sniedz sociālās rehabilitācijas pakalpojumus, tai skaitā Nacionālo bruņoto spēku karavīriem, zemessargiem, Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm un normatīvajos aktos par starptautisko palīdzību noteiktajiem civilajiem ekspertiem. Proti, likums šobrīd nedod iespēju rehabilitāciju veikt kopā ar ģimeni.

Šādas sociālās rehabilitācijas mērķis ir karavīru vai zemessargu sociālā statusa atgriešana un iekļaušanās sabiedrībā pēc atgriešanās no starptautiskajām operācijām. Sociālā rehabilitācija ilgst 10 dienas, un karavīru uz to nosūta trīs mēnešu laikā pēc atgriešanās no misijas.

Pēc šo grozījumu pieņemšanas likumā tiks noteikts, ka šo 10 dienu laikā karavīram būs iespēja rehabilitāciju pavadīt kopā ar savu ģimeni. Pamatojot šādu grozījumu nepieciešamību, Aizsardzības ministrija atsaucās uz aptauju, kurā secināts, ka 83 procenti karavīru uzskata, ka sociālā rehabilitācija pēc atgriešanās no starptautiskajām operācijām ir nepieciešama kopā ar ģimeni un ģimenes locekļiem, jo pretējā gadījumā - ministrija ziņoja - daudzi no karavīriem vienkārši atsakās no šādas rehabilitācijas iespējām.

Ir zināms, ka pašlaik šādas iespējas tiek nodrošinātas, piemēram, Igaunijā, Lietuvā un arī Norvēģijā. Detalizētu kārtību, kādā karavīri un zemessargi kopā ar laulāto un nepilngadīgiem bērniem saņems šos pakalpojumus, protams, noteiks Ministru kabinets.

Komisija, kā jau teicu, atbalstīja šo likumprojektu. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Deputāti nav pieteikušies debatēm.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 66, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai.

I. Dūrītis. Komisijas vārdā aicinu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam - 15. oktobri.

Sēdes vadītāja. Paldies. Termiņš priekšlikumiem - šā gada 15. oktobris.

Likumprojekts “Grozījums Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumā”, otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Cielēns.

Godātie kolēģi! Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Kaspara Ģirģena, Vjačeslava Dombrovska un Evijas Papules iesniegumu, ar kuru deputāti atsauc šim likumprojektam iesniegto 2., 3., 4. un 5. priekšlikumu.

J. Cielēns (JK).

Labdien, godātie kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā izskatījām likumprojektu “Grozījums Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumā” otrajā lasījumā.

Īsi atgādināšu likumprojekta mērķi. Ar šiem grozījumiem tiek paredzēts, ka arī speciālās militārās tehnikas piekabēm un treileriem, ar kuriem tiek pārvietota speciālā militārā tehnika, nebūs nepieciešama transportlīdzekļa obligātā apdrošināšana.

Uz otro lasījumu tika saņemti pieci priekšlikumi.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Tas attiecas uz likumā lietoto terminu precizējumu, kur ir skaidrots, ka termini “speciālā militārā tehnika” un “speciālās militārās tehnikas piekabe” atbilst Ceļu satiksmes likumā lietotajiem terminiem. Komisijā priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Cielēns. 2. - deputātu Ģirģena, Dombrovska un Papules priekšlikums. Atsaukts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Kasparam Ģirģenam.

K. Ģirģens (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labdien, kolēģi! Vēlos informēt, ka nedaudz mazāk kā pirms gada mēs jau diskutējām par OCTA likumu un diskusijas raisīja jautājums par iespēju iegādāties polisi vienam mēnesim. Arī komisijā bija ļoti kaislīgas debates par šo jautājumu. Viens no argumentiem bija, ka tas nebūs izdevīgi transportlīdzekļu vadītājiem... un būs dārgi ieviest šādu priekšlikumu. Tomēr dzīves realitāte parādīja pavisam kaut ko citu. Jau šobrīd jebkurš no jums, kuram ir transportlīdzeklis, var savu automašīnu vai citu transportlīdzekli apdrošināt uz vienu mēnesi, un tas nemaz nav dārgi. Šie apgalvojumi, kas bija iepriekš... izskanēja komisijā, ir apstrīdami.

Šobrīd vēlreiz ir atvērts OCTA likums, un esam iesnieguši priekšlikumus.

Vēlos tikai vērst uzmanību, kāpēc šie priekšlikumi šobrīd ir atsaukti. Proti, komisijā vienojāmies, ka mēneša laikā šos priekšlikumus izskatīsim kopā ar Finanšu ministriju un ar apdrošinātājiem, kā arī ar priekšlikumu iesniedzējiem. Gadījumā ja tomēr mēs nevienosimies, mēs iesniegsim no jauna, atkārtoti, šos priekšlikumus un tad jau diskutēsim tālāk gan komisijā, gan Saeimā.

Bet šis - 2. priekšlikums... Pamatbūtība ir šāda. Katrs no jums, kuram ir transportlīdzeklis, noteikti ir saskāries ar šādu jautājumu. Kad jūs pārdodat šo transportlīdzekli, šī informācija tajā mirklī, kad jūs pārdodat to un vairs neesat tā īpašnieks, automātiski aiziet uz Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroju un jebkuram apdrošinātājam ir pieejama šī informācija, ka jūs vairs neesat transportlīdzekļa īpašnieks un ka līdz ar to OCTA polises darbība būtu jāpārtrauc. Realitātē viss ir kārtībā. Bet kurš no jums ir jau tajā pašā dienā devies un uzrakstījis iesniegumu? Lielākoties cilvēki nedodas vai arī atstāj šo jautājumu par polisi tādā kā pašplūsmā; viņi būtībā šos naudas līdzekļus uzdāvina apdrošinātājiem.

Es jau pirms gada Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojam... aicināju viņus uzlabot apdrošinātāja mājaslapas funkciju, lai ikviens transportlīdzekļa vadītājs šos līdzekļus var vienkāršotā veidā atgūt. Ir pagājis vairāk nekā gads, bet nekas nav uzlabots. Un tāpēc arī izveidojām šo priekšlikumu, ka tajā mirklī, kad šī informācija ir konstatējama, Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojā šīs polises darbība tiek pārtraukta un šie naudas līdzekļi tiek ieskaitīti tādā kā depozītā, un katrs bijušais šī transportlīdzekļa vadītājs, kurš iepriekš bija samaksājis par šo polisi, varēs tālāk šos naudas līdzekļus izmantot jaunas polises iegādei, vai arī šie naudas līdzekļi tiks atgriezti atpakaļ kontā.

Līdz ar to mēs ar šo priekšlikumu... nesponsorēsim vairs apdrošinātājus, bet katrs iedzīvotājs, kurš bija nopircis šo polisi, atgūs šos naudas līdzekļus atpakaļ... par kuru jau bija samaksājis.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir ko piebilst?

J. Cielēns. Nē, nav nekā, ko piebilst komisijas vārdā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad priekšlikums ir atsaukts.

J. Cielēns. 3. - deputātu Ģirģena, Dombrovska un Papules priekšlikums. Tas arī tika atsaukts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Kasparam Ģirģenam.

K. Ģirģens (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Otrais mūsu iesniegtais priekšlikums ir saistīts arī ar... kā bieži mums dzīvē gadās... Ja, piemēram, cita automašīna ir izraisījusi avāriju un iebraukusi mūsu transportlīdzeklī, tad apdrošinātāja pienākums ir segt zaudējumus tādā apmērā, kādā... kādi tie bija pirms šī negadījuma... Tomēr realitātē viss ir pavisam citādi.

Iedomāsimies - jūs nopērkat jaunu transportlīdzekli, jūs esat izbraukuši no salona, un jums ieskrien kāds sānā. Jums ir bojāta automašīna, un apdrošinātājam ir pienākums atjaunot to tādā stāvoklī, kāds bija pirms negadījuma. Bet esam reālisti - jaunu automašīnu nav iespējams atjaunot tā, lai tā būtu tāda, kāda tā bija pirms avārijas. Joprojām automašīnai būs krāsotas detaļas, špaktelētas, iztaisnotas, un jūs kā transportlīdzekļa īpašnieks noteikti būsiet cietusī persona, jo jūs nekad vairs nepārdosiet šo transportlīdzekli... tādu, kāds tas bija pirms avārijas.

Tādēļ šis priekšlikums paredz to, ka ir noteikts slieksnis (šajā gadījumā ir 30 procenti bojājumu... no sākotnējā... bojājuma), pie kura apdrošinātājam ir jāpiedāvā jums iespēja... piedāvāt šo automašīnu atpirkt apdrošinātājam.

Līdz ar to šajā gadījumā autotransportlīdzekļa īpašnieks nebūs cietušais finanšu jautājumos, bet šie finanšu zaudējumi gulsies uz apdrošinātāja pleciem.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Vai ir kas piebilstams komisijas vārdā?

J. Cielēns. Nav nekas piebilstams.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Un priekšlikums ir atsaukts.

J. Cielēns. 4. - deputātu Ģirģena, Dombrovska un Papules priekšlikums. Tas arī tika atsaukts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Kasparam Ģirģenam.

K. Ģirģens (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Trešais mūsu iesniegtais priekšlikums ir saistīts ar meža dzīvniekiem, kuri ļoti bieži izraisa negadījumus uz ceļiem.

Kā zināms, mūsu autoceļu stāvoklis šobrīd nav tas labākais Baltijā. To pierāda arī nesenā informācija, ka Latvija ceļu sakoptības ziņā atpaliek no Lietuvas un Igaunijas pat par 10 gadiem. Desmit gadu - tik liela ir starpība! Bet tas nav attaisnojums tam, lai nerūpētos par autotransportlīdzekļu vadītājiem, jo viņi ir cietuši šādos negadījumos ar meža dzīvniekiem.

Latvijā šobrīd ir tikai viens ceļš - tas ir Tīnūžu ceļš -, kurā ir izvietoti žogi, lai ierobežotu šos meža dzīvniekus un samazinātu negadījumu skaitu, kuri saistīti ar tiem. Tomēr ir jāatceras, ka meža dzīvnieki ir valsts īpašums. Un valstij ir jānes atbildība par... šajā gadījumā - par savu īpašumu.

Šī problēma ir ļoti aktuāla arī lauksaimniecībā strādājošajiem cilvēkiem... un arī cilvēkiem, kuri nedzīvo pilsētās. Viņi ir apstiprinājuši, ka ļoti bieži notiek šie satiksmes negadījumi, un būtu nepieciešams paredzēt, ka OCTA arī šos negadījumus sedz no Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja fonda.

Tādēļ šis priekšlikums paredz to, ka arī sadursmes ar meža dzīvniekiem tiktu apmaksātas no OCTA fonda.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

J. Cielēns. Komisijai nekas nav piebilstams. Priekšlikums ir atsaukts.

Sēdes vadītāja. Tātad arī šis priekšlikums ir atsaukts.

J. Cielēns. Un arī 5., pēdējais, priekšlikums ir saņemts no deputātiem Ģirģena, Dombrovska un Papules. Un arī šis priekšlikums ir atsaukts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Kasparam Ģirģenam.

K. Ģirģens (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Šis, 5., priekšlikums ir saistīts ar iepriekšējiem priekšlikumiem par termiņu, kad būtu šis ieviešams.

Vēlos tikai informēt: komisijā mēs visi vienojāmies, ka šie priekšlikumi tālāk virzāmi uz Finanšu ministriju un kopā ar apdrošinātājiem un iesniedzējiem mēģināsim atrast labāko risinājumu, paliekot pie šīs pašas pamatdomas, ka... kura ir minēta šajos priekšlikumos.

Tāpēc, iespējams, mēneša laikā noteikti mēs atgriezīsimies pie šiem jautājumiem atkal.

Paldies jums liels.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

J. Cielēns. Komisijai nekas nav piebilstams. Priekšlikums ir atsaukts.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikums ir atsaukts.

J. Cielēns. Tā kā visi priekšlikumi ir izskatīti, komisijas vārdā lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījums Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumā” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

J. Cielēns. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam ir trīs nedēļas - šā gada 28. oktobra pulksten 17.00.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Termiņš priekšlikumiem - šā gada 28. oktobris līdz pulksten 17.00.

Likumprojekts “Grozījumi Militārā dienesta likumā”, otrais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Raimonds Bergmanis.

R. Bergmanis (ZZS).

Labdien vēlreiz, kolēģi! Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija savā šā gada 28. septembra sēdē ir apspriedusi likumprojektu “Grozījumi Militārā dienesta likumā” (Nr. 1096/Lp13) pirms otrā lasījuma.

Uz likumprojekta otro lasījumu netika iesniegts neviens priekšlikums. Un komisija atbalstīja šo likumprojektu.

Aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Militārā dienesta likumā” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

R. Bergmanis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš uz trešo lasījumu - septiņas dienas, šā gada 14. oktobris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Termiņš priekšlikumiem - šā gada 14. oktobris.

Likumprojekts “Grozījumi Autoceļu lietošanas nodevas likumā”, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāte Iveta Benhena-Bēkena.

I. Benhena-Bēkena (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija izskatīja Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Autoceļu lietošanas nodevas likumā” (Nr. 1161/Lp13) pirms pirmā lasījuma.

Likumprojekts izstrādāts, lai pārņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 19. marta direktīvu 2019/520. Mērķis ir nodrošināt informācijas apmaiņu par autoceļu nodevu maksāšanas pārkāpumiem starp Eiropas Savienības dalībvalstīm. Tāpat paredzēts noteikt iestādi, kas veiks valsts kontaktpunkta funkcijas. Likumprojekts paredz arī noteikt Ministru kabinetam uzdevumu - izstrādāt detalizētu kārtību par informācijas apmaiņas procesiem.

Sēdes vadītāja. Komisija ir lūgusi atzīt likumprojektu par steidzamu.

I. Benhena-Bēkena. Komisija ir lūgusi atzīt likumprojektu par steidzamu un aicina to atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Švecovas kundze, vai jūs runāsiet jautājumā par steidzamības noteikšanu?

“Pret” pieteikusies runāt deputāte Ļubova Švecova. (Dep. Ļ. Švecova: ““Pret”!”)

“Pret” steidzamību? (Dep. Ļ. Švecova: “Jā!”)

Ļ. Švecova (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Es gribu paskaidrot, kāpēc es esmu pret steidzamību attiecībā uz šī likumprojekta pieņemšanu.

Varbūt tos, kuri sēž šajā zālē, neinteresē likumprojekta steidzamības pamatojums, nedz arī likumprojekta būtība vai vispār mērķis. Bet - šo grozījumu mērķis ir sodīt mūsu nodokļu maksātājus, mūsu cilvēkus, kuri, iespējams, kaut kādu daļu nav samaksājuši no ceļa nodevas ārzemēs. Jā! Ja mēs tā “mīlam” mūsu nodokļu maksātājus, ka skrienam pa priekšu jebkuram normatīvajam aktam, ko iesaka ieviest Eiropas Savienība, tad, protams, nevajag iedziļināties ne šajā likumprojektā, ne... nevienā citā.

Ja, ieviešot sodošas sankcijas, mēs gribam valsts budžetam iekasēt vairāk naudas līdzekļu no nodokļu maksātājiem, tad, protams, paātrinātajā darba režīma grafikā, neiedziļinoties niansēs un detaļās, pieņemam to. Bet, ja mēs gribam padomāt, ja mēs gribam izsvērt normatīvo aktu un ja mēs patiesi domājam par Latvijas nodokļu maksātāju interesēm - pārvadātājiem, šoferiem - vai par biznesu autoceļu pārvadājumu jomā kā tādu, tad steigties ar sodošo sankciju pieņemšanu nevajadzētu.

Un tieši tāpēc es esmu pret steidzamību, lai Latvijas nodokļu maksātājus soda ārzemēs.

Tie, kas - “par”, balsojiet “par”!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Kolēģi, mums ir jābalso.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Autoceļu lietošanas nodevas likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret - 6, atturas - nav. Likumprojekts ir atzīts par steidzamu.

I. Benhena-Bēkena. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti nav pieteikušies debatēm.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Autoceļu lietošanas nodevas likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret - 2, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.

I. Benhena-Bēkena. Termiņš - šā gada 8. oktobra pulksten 17.00. Un izskatīšana otrajā lasījumā - šā gada 14. oktobrī.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad termiņš priekšlikumiem - šā gada 8. oktobra pulksten 17.00. Izskatīšana Saeimas sēdē - šā gada 14. oktobrī.

Likumprojekts “Grozījumi Pasta likumā”, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Gatis Zamurs.

G. Zamurs (AP!).

Labdien, Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Strādājam ar likumprojektu Nr. 1163/Lp13 - “Grozījumi Pasta likumā”.

Likumprojekts paredz noteikt regulējumu attiecībā uz abonēto preses izdevumu piegādes un ar to saistītajiem pakalpojumiem... apmaksu piemērošanai no 2022. gada 1. janvāra un attiecīgi mainīt spēkā esošo universālā pasta pakalpojuma tīro izmaksu kompensācijas mehānismu.

Komisijas vārdā lūdzu atzīt likumprojektu par steidzamu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Pasta likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret un atturas - nav. Likumprojekts ir atzīts par steidzamu.

G. Zamurs. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Pasta likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.

G. Zamurs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 14. oktobris. Izskatīšana Saeimas sēdē - 21. oktobrī.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 14. oktobris. Izskatīšana Saeimas sēdē - šā gada 21. oktobrī.

Nākamā darba kārtības sadaļa - “Paziņojumu izskatīšana”. Par Saeimas deputātu administratīvo sodīšanu.

Paziņojums par administratīvi sodītiem 13. Saeimas deputātiem laika periodā no 2021. gada 6. aprīļa līdz 2021. gada 31. augustam.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā - deputāts Artūrs Rubiks.

A. Rubiks (SASKAŅA).

Labdien, kolēģi! Paziņojums par administratīvi sodītajiem deputātiem laika periodā no 2021. gada 6. aprīļa līdz 2021. gada 31. augustam.

Pamatojoties uz Saeimas kārtības ruļļa 179. panta pirmās daļas 5. punktu, Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija sniedz informāciju par administratīvi sodītiem deputātiem saskaņā ar Sodu reģistra datiem laika periodā no 2021. gada 6. aprīļa līdz 2021. gada 31. augustam.

Norādītajā laika periodā pie administratīvās atbildības saukti:

Aigars Bikše. Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Lidostas “Rīga” iecirkņa Kārtības policijas grupā 2021. gada 31. jūlijā pieņemts lēmums par izdarītu pārkāpumu saskaņā ar Ceļu satiksmes likuma 71. panta pirmo daļu (par tāda transportlīdzekļa izmantošanu ceļu satiksmē, kuram noteiktajā termiņā nav veikta valsts tehniskā apskate). Piemērots naudas sods. Lēmums stājies spēkā 2021. gada 18. augustā.

Mārtiņš Bondars. Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes Patruļpolicijas pārvaldes Patruļpolicijas bataljona 6. rotā 2021. gada 30. jūnijā pieņemts lēmums par izdarītu pārkāpumu saskaņā ar Ceļu satiksmes likuma 52. panta otro daļu (par braukšanu attiecīgajā virzienā, ja luksofora papildsekcijā nav iedegts zaļās bultas signāls). Piemērots naudas sods. Lēmums stājies spēkā 2021. gada 17. jūlijā.

Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes Patruļpolicijas pārvaldes Patruļpolicijas bataljona 6. rotā 2021. gada 30. jūnijā pieņemts lēmums par izdarītu pārkāpumu saskaņā ar Ceļu satiksmes likuma 61. panta otrās daļas 2. punktu (par uzbraukšanu uz dzelzceļa pārbrauktuves, ja luksoforā deg aizlieguma signāls). Piemērots naudas sods. Lēmums stājies spēkā 2021. gada 17. jūlijā.

Janīna Jalinska. Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Kārtības policijas biroja Patruļpolicijas nodaļas Satiksmes uzraudzības rotā 2021. gada 5. maijā pieņemts lēmums par izdarītu pārkāpumu saskaņā ar Ceļu satiksmes likuma 74. panta pirmo daļu (par ceļa nedošanu transportlīdzekļu vadītājiem, kuriem ir priekšroka). Piemērots naudas sods. Lēmums stājies spēkā 2021. gada 21. maijā.

leva Krapāne. Maksātnespējas kontroles dienestā 2020. gada 4. novembrī pieņemts lēmums par izdarītu pārkāpumu saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 166.36 pantu (par maksātnespējas procesa vai tiesiskās aizsardzības procesa noteikumu pārkāpšanu, ja to izdarījusi maksātnespējas procesā vai tiesiskās aizsardzības procesā iesaistītā persona). Piemērots naudas sods. Lēmums stājies spēkā 2021. gada 20. maijā.

Linda Medne. Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja Trešās pārvaldes Otrajā nodaļā 2021. gada 13. aprīlī pieņemts lēmums par izdarītu pārkāpumu saskaņā ar likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 32. panta ceturto daļu (par šajā likumā valsts amatpersonām noteikto ierobežojumu un aizliegumu pārkāpšanu, kā arī par valsts amatpersonas funkciju veikšanu interešu konflikta situācijā). Piemērots naudas sods. Lēmums stājies spēkā 2021. gada 18. jūnijā.

Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu pārvaldes Valsts amatpersonu datu administrēšanas daļā 2021. gada 12. maijā pieņemts lēmums par izdarītu pārkāpumu saskaņā ar likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 32. panta otro daļu (par nepatiesu ziņu norādīšanu valsts amatpersonas deklarācijā attiecībā uz valsts amatpersonas mantu, darījumiem, finanšu instrumentiem, parādsaistībām, aizdevumiem, skaidrās un bezskaidrās naudas uzkrājumiem vai citiem ienākumiem, kas pārsniedz 20 minimālās mēnešalgas, vai par valsts amatpersonas deklarācijas neiesniegšanu pēc tās valsts institūcijas brīdinājuma, kura ir tiesīga pieprasīt šādas deklarācijas iesniegšanu). Piemērots naudas sods. Lēmums stājies spēkā 2021. gada 29. maijā.

Ralfs Nemiro. Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes Patruļpolicijas pārvaldes Ceļu policijas bataljona 4. rotā 2021. gada 9. aprīlī pieņemts lēmums par izdarītu pārkāpumu saskaņā ar Ceļu satiksmes likuma 55. panta astoto daļu (par atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu no 21 kilometra stundā līdz 30 kilometriem stundā, ja tas izdarīts vietā, kura apzīmēta ar 519. vai 555. ceļa zīmi “Apdzīvotas vietas sākums” vai ar 533. ceļa zīmi “Dzīvojamā zona”). Piemērots naudas sods. Lēmums stājies spēkā 2021. gada 28. aprīlī.

Ēriks Pucens. Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes Kārtības policijas biroja Atļauju sistēmas grupā 2021. gada 8. jūnijā pieņemts lēmums par izdarītu pārkāpumu saskaņā ar Ieroču aprites likuma 98. panta trešo daļu (par šaujamieroča, salūtieroča (akustiskā ieroča), lielas enerģijas pneimatiskā ieroča, šaujamieroča maināmās būtiskās sastāvdaļas, šāviena trokšņa slāpētāja (klusinātāja) vai šaujamieroča vai salūtieroča (akustiskā ieroča) munīcijas vai munīcijas sastāvdaļas aprites noteikumu pārkāpšanu, ko izdarījusi persona, kurai ir attiecīgā ieroču atļauja). (Starpsaucieni.) Piemērots naudas sods. Lēmums stājies spēkā 2021. gada 3. jūlijā.

Andris Skride. Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu pārvaldes Valsts amatpersonu datu administrēšanas daļā 2021. gada 24. martā pieņemts lēmums par izdarītu pārkāpumu saskaņā ar likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 32. panta otro daļu (par nepatiesu ziņu norādīšanu valsts amatpersonas deklarācijā attiecībā uz valsts amatpersonas mantu, darījumiem, finanšu instrumentiem, parādsaistībām, aizdevumiem, skaidrās un bezskaidrās naudas uzkrājumiem vai citiem ienākumiem, kas pārsniedz 20 minimālās mēnešalgas, vai par valsts amatpersonas deklarācijas neiesniegšanu pēc tās valsts institūcijas brīdinājuma, kura ir tiesīga pieprasīt šādas deklarācijas iesniegšanu). Piemērots naudas sods. Lēmums stājies spēkā 2021. gada 14. aprīlī.

Paziņojumā nav ietvertas ziņas par Saeimas deputātu administratīvajiem pārkāpumiem, par kuriem sodi piemēroti saskaņā ar Administratīvās atbildības likuma 19. nodaļu “Administratīvā pārkāpuma procesa īpatnības atsevišķās lietu kategorijās”.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Paziņojumu esam uzklausījuši.

Tālāk darba kārtībā - deputātu pieprasījumu izskatīšana un Pieprasījumu komisijas atzinums.

Deputātu Viktora Valaiņa, Armanda Krauzes, Edgara Tavara, Ulda Auguļa, Māra Kučinska, Jāņa Dūklava, Jāņa Vucāna, Janīnas Jalinskas, Raimonda Bergmaņa, Gundara Daudzes pieprasījums Ministru prezidentam Arturam Krišjānim Kariņam “Par plānoto atbalstu bezizmešu transportlīdzekļu iegādei”.

Pieprasījumu komisijas vārdā - deputāts Ivars Puga.

I. Puga (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Sveicināti, kolēģi! Dāmas un kungi! Pieprasījumu komisija izskatīja deputātu Viktora Valaiņa, Armanda Krauzes, Edgara Tavara, Ulda Auguļa, Māra Kučinska, Jāņa Dūklava, Jāņa Vucāna, Janīnas Jalinskas, Raimonda Bergmaņa, Gundara Daudzes pieprasījumu Ministru prezidentam Arturam Krišjānim Kariņam “Par plānoto atbalstu bezizmešu transportlīdzekļu iegādei”.

Deputātiem bija radušies jautājumi par šim projektam piešķirto naudas līdzekļu godprātīgu un taisnīgu sadali starp dažādu turības līmeņu sabiedrības grupām.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs ar savām atbildēm pārliecināja vairākumu komisijas deputātu, un, balsojot četriem “par”, deviņiem - “pret” un vienam deputātam atturoties, pieprasījums tika noraidīts.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Uzsākam debates.

Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Ļoti cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Par šo pieprasījumu. Pareizi Pieprasījumu komisijas vadītājs minēja, ka mēs vērsām uzmanību uz to, kādā veidā tiek sadalīti šie līdzekļi, kas ir tie subjekti, kuri pēc būtības saņem šo atbalstu.

Vēršu jūsu uzmanību - tie ir 10 miljoni eiro, ko valdība plāno veltīt šim atbalsta veidam. Un šajās atbildēs, kuras mums rakstiski iesniedza šajā gadījumā nevis premjers, bet vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Pleša kungs, skaidri parādījās tas, ka arī viņi paši, sniedzot šo 10 miljonu atbalstu, neparedz, ka būtiski kaut kas izmainīsies tuvākajos gados. Varētu tā tēlaini teikt, ka tiek paredzēta tāda kā reklāmas kampaņa - 10 miljonus iedosim cilvēkiem, lai viņi varētu vieglāk atļauties elektroauto.

Ja elektroauto izmaksas ir 25, 30, 40 tūkstoši eiro, tad cilvēkam, kas var atļauties nopirkt šādu jaunu automobili, kā to paredz šie noteikumi... ienākumu līmenim, manuprāt, jābūt gana augstam. Gana augstam! Un, visticamāk, liela daļa šā pakalpojuma saņēmēju... šie saņēmēji... tie, kas varētu izmantot šo iespēju, visticamāk, būs Rīgas, Pierīgas iedzīvotāji, kas dzīvo privātmājās ap Rīgu. Tur tas varētu būt ērti un tiešām efektīvi - šo pakalpojumu izmantot.

Bet, kolēģi, mans jautājums - vai mēs šajā laikā esam tik bagāta valsts, ka varam skatīties uz tiem piemēriem Vācijā vai citās Eiropas valstīs, kur šādu atbalstu sniedz? Vai jūs tiešām iedomājaties, ka kāds skolotājs vai ārsts, vai policists varētu atļauties... kaut sapņot... izmantot šādu atbalsta veidu?

Es domāju, ka tie ienākumi, kas ir nepieciešami, lai iegādātos elektroauto, ir stipri, stipri virs vidējā. Un ar šo atbalstu mēs konkrēti palīdzam vienam ļoti, ļoti šauram iedzīvotāju lokam - ļoti šauram iedzīvotāju lokam! -, kas, visticamāk, arī bez visa atbalsta iegādāsies elektromobili. Un, visticamāk, arī šī valsts kampaņa - sabiedrisko attiecību kampaņa 10 miljonu vērtībā - diez ko daudz... nemainīs viņu viedokli par to, vai iegādāties vai neiegādāties šādu automobili.

Ja mēs skatāmies uz kaut kādiem citiem, alternatīviem, risinājumiem... Arī komisijas sēdes laikā es ministram minēju savu redzējumu par to, kādā veidā šie resursi būtu jāizlieto. Un ir ļoti svarīgi to saprast, kolēģi, - mūsu mērķis ir samazināt izmešus, bet vai mēs ar šo 10 miljonu investīciju kaut ko samazinām, kolēģi? Jūs varat saukt tās tonnas, cik tur to izmešu... samazinās, bet, kolēģi, tas ir niecīgs, niecīgs apjoms, kas praktiski neko nemaina tajā kopējā bildē.

Es esmu runājis ar pilsētplānotājiem. Pilsētplānotāji uzsver, ka šāds atbalsts ir pilnīgi lieks. Tieši otrādi - ir jādomā, kādā veidā samazināt auto plūsmu pilsētā, lai būtu mazāk automašīnu pilsētā, nevis jādod atbalsts tiem, kuriem atbalsts nemaz nav vajadzīgs. Iedot viņiem atbalstu, lai viņi no sava benzīnauto pārsēstos elektroauto?!

Varbūt šis atbalsts būs ļoti noderīgs kādam no mūsu kolēģiem, bet, es domāju, lielākajai sabiedrības daļai tas absolūti nedos nekādu... nekādu... pievienoto vērtību, mēs tikai varēsim noskatīties, kā 4,5 tūkstošus eiro saņem kāds cilvēks, kuram tas varbūt nemaz tik ļoti nav vajadzīgs.

Bet vai pastāv kaut kādas alternatīvas? Kolēģi, es gribētu teikt, ka pastāv. Ir alternatīvas, kādā veidā mēs varam veidot tādu risinājumu, lai arī ārsts, skolotājs, policists varētu atļauties un viņiem būtu iespēja lietot elektromobili.

Ja skatāmies ministra atsūtītajās atbildēs, tad redzam, ka tas, kas tiek plānots... Ministrijas prognozes ir, ka cilvēks, kurš nopirks elektromobili un to lietos, vienā mēnesī nobrauks aptuveni divus tūkstošus kilometru (mēnesī!). Ja skatāmies alternatīvas, tad... Piemēram, Rīgas ielās esošie koplietošanas automobiļi, kas ir koplietošanas mašīnas, mēnesī nobrauc divreiz vairāk.

Viena koplietošanas mašīna... pēc dažādām aplēsēm, pēc dažādiem pētījumiem, tie ir aptuveni 20-25 autovadītāji, kas pāriet uz šādu vienu koplietošanas mašīnu. Respektīvi, teorētiski mēs varam cerēt, ka 20-25 cilvēki pāriet uz... no savas privātās mašīnas varbūt pat atsakās un pāriet uz šo koplietošanas mašīnu. Ja mēs sniegtu atbalstu šajā lietā, tad tas būtu neapšaubāmi uzreiz jau divreiz efektīvāk, uzreiz, pat nedomājot par šiem blakusefektiem; tas būtu momentāni divreiz efektīvāk nekā tas, ko piedāvā šobrīd valdība.

Es domāju, valdības redzējums ir ļoti tuvredzīgs un nesaskan ar to, kā modernajā Eiropā tiek veikta pilsētplānošana un tiek veidota pilsētu infrastruktūra... ar to, kas ir zaļais kurss. Ļoti tuvredzīgs skatījums uz to, kādā veidā ierobežot autosatiksmi, kādā veidā panākt to, lai cilvēki izvēlas videi draudzīgākus, efektīvākus...

Kolēģi! Es domāju, ka tagad, kad mēs runājam par modernām lietām, šī ir ļoti vecmodīga lieta. Tas, ko pēc būtības piedāvā valdība šobrīd, - tas ir pa vecam: iedod vienkārši grantu, piemet kaut kādu naudiņu klāt un vispār nedomā nekādā modernā veidā, nedomā nekādus modernus risinājumus.

Mēs redzam - uz ielām ir šērotās mašīnas jeb koplietošanas mašīnas, bet mēs izliekamies tās neredzam; mēs izliekamies, ka tās tur neeksistē; mēs izliekamies, ka... Tieši tas veids, kādā... tas pienesums, ko dod šis uzņēmējdarbības veids, dod kārtu augstāku pienesumu nekā tas, ko šobrīd piedāvā valdība.

Kolēģi, es domāju, ka šis piedāvājums ir absolūti nepārdomāts un tā būs tāda grezna... greznība. Un tas savā ziņā arī simbolizē valdības tēriņus - ka vienkārši tērējam, metam to naudu pa labi, pa kreisi, neskatāmies, ka vienkārši to pašu naudu varētu ieguldīt tieši tādam pašam mērķim, vienkārši pamainot finansējuma saņēmēju un tādējādi dubultojot sasniegto efektu. Dubultojot, kolēģi! Tas ir pēc šīsdienas faktiem: mēs varētu dubultot sasniegto efektu, to pašu naudu ieguldot pilnīgi citā veidā - koplietošanas automobiļiem.

Lietuvā... ja skatās, kādā veidā attīstīt šo... Mēs Latvijā redzam Lietuvas mašīnas, kas šobrīd ir ienākušas iekšā mūsu, Latvijas, tirgū, jo tur valdība varbūt tālredzīgāk skatās un redz lielākus ieguvumus no šī pakalpojuma, kas, manuprāt, ir pietiekoši moderns. Un tā ir nākotne, un mēs nevarēsim bez tādiem... Bez tāda pakalpojuma attīstības mēs nevarēsim ne tuvu sasniegt tos mērķus, kuri mums jāsasniedz.

Ar šo valdības piedāvājumu... Pat vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs savā atbildes vēstulē, ko viņš ir parakstījis un nosūtījis visiem Saeimas deputātiem, skaidri un gaiši pasaka, ka ieguvums tik tiešām nebūs nekāds lielais. Un arī nozares eksperti ir atzinuši to, ka no šādas “atrakcijas” nekāda ieguvuma nebūs.

Kolēģi! Es aicinu atbalstīt šo pieprasījumu. Manuprāt, pieprasījums ir vietā.

Un aicinu valdības locekļus padomāt, kā jūs tērējat nodokļu maksātāju naudu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Butānam.

J. Butāns (JK).

Es tomēr aicinātu kolēģus paskatīties uz šo jautājumu no cita skatpunkta.

Pirmām kārtām es gribētu uzteikt vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Artūru Tomu Plešu par to, ka viņam ir izdevies piesaistīt, atrast finansējumu tam, lai Latvijā transports kļūtu zaļāks, lai kaut kādā veidā mēs vismaz virzītos uz videi draudzīgāku transportu.

Un, no otras puses, savukārt esmu uzrunājis ministru, lai šo piedāvājumu mazliet pilnveidotu un sniegtu atbalstu ne tikai jaunu automašīnu iegādei, bet arī vecu automašīnu norakstīšanai, lai tās, kuras ir savu mūžu nokalpojušas, vairs nepiesārņotu vidi; lai, norakstot šādu automašīnu, šis atbalsts tiktu dots iedzīvotājiem, kuri atsakās no šādas automašīnas un tās vietā vēlas iegādāties vai nu jaunu velosipēdu, vai jaunu elektrovelosipēdu, tādā veidā mainot savu paradumu pārvietoties ar automašīnu.

Tā ka, manuprāt, vajag nevis kritizēt, bet meklēt labākus risinājumus, kā izlietot šo finansējumu.

Tā ka ceru, ka ministrs... Ministrs arī solīja no savas puses mēģināt darīt visu, lai šo priekšlikumu, manis ierosināto priekšlikumu, viņš atbalstītu savā piedāvājumā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim.

V. Dombrovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Man tagad te, klausoties koalīcijas deputātus, rodas tāds iespaids, ka divi ministri, kuri strādā dažādās valdības... Vienas ministrijas pārstāvis apsveic otru ministru ar to, ka viņš kaut kā ir dabūjis finansējumu, kurš citiem ministriem nebija pieejams.

Bet nu labi. Mums gan šodien... notiek šodien daudzas dīvainas lietas. Šī nav tā dīvainākā lieta.

Kolēģi! Par šo jautājumu es gribētu runāt daudz plašāk, jo par to mēs diskutējam diezgan reti Saeimas sēdē, bet Ilgtspējīgas attīstības komisijā mēs par to diskutējam diezgan bieži.

Zaļais kurss. Lai jums zināšanai: valdība ir uzņēmusies saistības samazināt CO2 emisijas līdz 2030. gadam par diviem miljoniem tonnu. Divi miljoni tonnu - tas, protams, skan diezgan tā... Kā saka, vairāk par tonnu laikam ir daudz... vienalga - trīs, desmit...

Ko tas nozīmē - divi miljoni tonnu? Te jums tāds vienkāršs piemērs.

Tātad: ja vienu autovadītāju, kurš katru dienu ar vienu mašīnu brauc 16 kilometrus katrā virzienā, mēs pārcelsim no automašīnas uz publisko autotransportu, uz dzelzceļu vai uz riteni, skūteri vai... kas tur vēl?... tad gadā tas dos ietaupījumu par divām tonnām.

Līdz ar to, lai līdz 2030. gadam CO2 izmešu daudzums samazinātos par diviem miljoniem tonnu, vajag vienu miljonu - vienu miljonu! - autovadītāju pārsēdināt no automašīnas uz sabiedrisko transportu, piemēram, vilcienu... lai brauc ar riteni vai iet kājām. Viens miljons - kolēģi, tas ir tā kā visas Rīgas un Pierīgas iedzīvotāji... Nu, pat viņiem visiem nav automašīnas, starp citu.

Tātad tas ir par to, cik tas ir reālistiski. Padomājiet paši.

To var izdarīt trīs jomās - enerģētikā, lauksaimniecībā vai transportā. Katra no šīm jomām dotu apmēram trešdaļu no tās CO2... Taču lieta ir tāda, ka enerģētikā to izdarīt ir praktiski neiespējami, jo mūsu enerģētika - hidroelektrostacijas - nekādus CO2 izmešus nerada, TEC strādā uz dabasgāzes... nu, arī ne tik daudz.

Lauksaimniecība... Nu tad vajag, tā teikt, apmežot visu zemi un atteikties no lauksaimniecības. (Starpsauciens.) Esat gatavi to pateikt cilvēkiem? Nu tad varat uzskatīt, ka tas ir iespējams lauksaimniecībā.

Tātad atliek transports, kolēģi. Un transportā, lai to izdarītu, vienu miljonu cilvēku pārsēdināt no automašīnas uz to...?

Tātad pirmais secinājums, kas ir pilnīgi skaidrs, ir tas, ka tie, kas ir parakstījušies zem šīm saistībām... Nu ir labs jautājums - vai viņi vispār saprata, zem kā viņi parakstās un kā to ir iespējams izdarīt?

Tas ir tajā lielajā bildē. Uz šā viena miljona autovadītāju fona... Tas, par ko ir runa šajā pieprasījumā, - tie ir divi tūkstoši... desmit miljoni eiro tam, lai divus tūkstošus autovadītāju pārsēdinātu elektroautomašīnās. Protams, tas ir tāds sīkums tajā lielajā bildē.

Bet, kolēģi, pat par šo sīkumu kolēģis Viktors Valainis uzdod, tā teikt, ļoti labu un leģitīmu jautājumu - kāpēc tie 10 miljoni ir paredzēti tiem cilvēkiem, kas var atļauties nopirkt elektroautomašīnu, kura maksā... jauna... cik? 40 tūkstošus? (Starpsauciens.)

Nu, un tad es atvēru partijas Attīstībai/Par! mājaslapu... Tur ir, tā teikt, “Par mums”... mūsu programma. Un tur es lasu sekojošo - ka mēs apņemamies... mūsu darba plāns paredz novērtēt - tagad uzmanīgi, kolēģi! - novērtēt visu lēmumu iespējamo ietekmi uz nevienlīdzību un neatbalstīt tos lēmumus, kuri var to padziļināt.

Sakiet, lūdzu, kolēģi, - ja 10 miljonus eiro dod, piešķir tiem cilvēkiem, kas var atļauties nopirkt auto par 40 tūkstošiem eiro, tas to nevienlīdzību kaut kā... varētu teorētiski paildzināt... padziļināt, piedodiet? Domāju, ka var. Tad laikam nevajadzēja to atbalstīt pēc tās izvērtēšanas.

Un te... papildus tam... absolūti pareizi norāda kolēģis Valaiņa kungs to: ja to piešķirtu, piemēram, koplietošanas platformai, tad tie cilvēki, kas to izmantotu, - tie, visticamāk, nebūtu tie cilvēki, kas var atļauties nopirkt auto par 40 tūkstošiem, vai ne? Tad nevienlīdzības būtu daudz mazāk, tāds būtu tas efekts. Tas ir pirmais.

Otrais. Jā, protams, mēs ņemam vērā to, ka tās mūsu koplietošanas platformas konkurē ar lietuviešu platformām, ar igauņu un tā tālāk. Lietuvas valdība, tā teikt, ir daudz draudzīgāka pret savas valsts biznesu un izprot, ko tas nozīmē - celt savas valsts biznesa starptautisko konkurētspēju attiecībā pret Latviju. Un tā tālāk. Arī būtu daudz loģiskāks solis...

Tāpēc... Es jau sapratu, ka, jā, pieprasījums nāk no opozīcijas deputātiem, bet pieprasījums ir absolūti leģitīms. Es domāju, ka pat no Attīstībai/Par! viedokļa tas būtu pilnīgi loģiski - vērsties pret savu rīcību, kura ir pret pašu sludināto partijas programmu.

Tā ir acīmredzama kļūda - to atbalstu piešķirt fiziskajām personām. Tāpēc, aicinu, kolēģi, tā teikt, pārmaiņas pēc atbalstīt pieprasījumu un tos 10 miljonus novirzīt kaut kā citādāk, nepadziļinot vienlīdzību.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim otro reizi.

V. Valainis (ZZS).

Kolēģi! Savā ziņā es... otro reizi kāpju tribīnē, lai jūs varbūt vairāk ieklausītos tajā, ko mēs sakām, un lai atgādinātu jums to, ka tas galalēmums jau patiesībā vēl īsti... pat īsti vēl nav nemaz pieņemts.

Pirmie atbalsta maksājumi... vēl nemaz nav sākts sniegt... ir dažādas ekspektācijas, un varbūt kaut kāda sabiedrības daļa - kā jau minēju, visticamāk, Pierīgā dzīvojošie, kuriem šis varētu būt ļoti labs piedāvājums, - tiešām to arī gaida.

Bet tas, ko minēja Dombrovska kungs tikko savā uzrunā... tieši par šo nevienlīdzības plaisas palielināšanu, - tas šajā ziņā ir visspilgtākais piemērs.

Un kā jau minēju, kolēģi, ja mēs gribam, lai tiešām šie zaļie risinājumi būtu pieejami visiem... Butāna kungs minēja par... es esmu dzirdējis šos stāstus par elektroskrejriteņiem... ka tos varētu atbalstīt. Nē, nu skaistas idejas, vai ne? Un tiešām, ja tas būtu elektroskrejritenis, tad varbūt arī to varētu atļauties skolotājs vai policists, vai vienalga kurš - tie, kuriem varbūt tas algu ienākums ir zem vidējā, kuri varbūt arī... iekšēji alkst braukt ar kaut ko vairāk nekā velosipēdu. Kuri arī varbūt grib kļūt videi draudzīgi, zaļus, risinājumus izvēlēties, bet kuriem tādas iespējas diemžēl nav. Bet tas, ko viņi redz, - viņi redz to, ka valdība piedāvā desmit miljonus novirzīt cilvēkiem, lai viņi varētu tiešām tā godprātīgi, ar staltu muguru iegādāties šos auto, saņemt 4,5 tūkstošu atbalstu katrs par šo darījumu, kas viņu līzinga maksājumu izmainītu varbūt par... es nezinu... ja tas būtu 350-400 eiro, tas varētu izmainīties uz 325-370 eiro. Es domāju, tas šiem cilvēkiem dzīvē diez vai daudz ko mainītu. Bet tiem cilvēkiem, kuri nevar atļauties samaksāt 400 eiro par vienu šo mēneša maksājumu, - tiem diemžēl tas pakalpojums ir tālu no realitātes, un diez vai viņi to redzēs.

Kā jau minēju, ja mēs tiešām... viens konkrēts piemērs ar šiem... ja mēs sakām, ka svarīgi ir samazināt šīs emisijas, tad emisiju mazināšanai tas piedāvājums, ja mēs tikai nomainītu šo uz koplietošanas auto... kaut vai arī tiem dot iespēju piedalīties šajā procesā... Tikai tas vien - reiz divi jau... uzreiz - reiz divi...

Ja mēs skatāmies no tāda ilgtspējības viedokļa... panākt to, ko minēja Dombrovska kungs... miljons... mašīnas, tad šāds priekšlikums varētu mazināt...  šāds priekšlikums teorētiski, ja cilvēki izvēlētos vairāk lietot šos koplietošanas auto... Viena koplietošanas mašīna Rīgas ielās - tas nozīmē, ka ir potenciāli 20-25cilvēki, kas ir pārsēdušies, no savām privātajām mašīnām atteikušies. Ikviena šāda mašīna, ko jūs redzat ielās, vienalga kāda, - tas nozīmē, ka potenciāli tie ir 20-25 cilvēki, kas ir izvēlējušies, lai tā mašīna tur eksistētu. Biznesa plāns, redzējums ir tāds: 20-25 cilvēkiem jāsāk šī mašīna lietot. Jo vairāk šādu mašīnu, jo pakalpojums kļūst interesantāks, un tajās pilsētās, kuras to saprot (piemēram, Berlīnē Vācijā), ir arvien mazāk sastrēgumu, cilvēki arvien vairāk to izmanto, un tā ir realitāte, kolēģi.

Un vēlreiz atcerieties... Jaunā VIENOTĪBA, atcerieties, tas uz jums attiecas arī! Jūs runājat par nevienlīdzību. Nu tad uzdodiet sev jautājumu - vai nevienlīdzību tas palielina vai samazina? Ikviens no jums, kolēģi, var uzdot sev šo jautājumu.

Kolēģi, aicinu atbalstīt šo pieprasījumu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Didzim Šmitam.

D. Šmits (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Kolēģi! Dāmas un kungi! Es arī aicinu atbalstīt šo pieprasījumu. Aicinu atbalstīt viena iemesla pēc: mēs varētu... tas būtu viens no veidiem, kā mēs varētu, kā saka, pacelt diskusiju, atgriezties pie diskusijas, kā mēs saprotam zaļo kursu. Jo šāds priekšlikums ļoti... izpratnē... Šis ierosinājums - šādas naudas summas izdalīt elektroautomobiļu, kā saka, izmaksu kompensācijai - parāda to lielo kroplību... to, kā mēs redzam zaļo kursu.

Es tagad nerunāšu par zaļā kursa jēgu un būtību kopumā, bet uzsvēršu, ka zaļais kurss būtu jārealizē tā, lai mēs kļūtu bagātāki, nevis nabagāki. Tāds zaļais kurss - veicināt investīcijas citu valstu, piemēram, Vācijas, Japānas, ekonomikā - manuprāt, maigi izsakoties, nav Latvijas valsts interesēs; tas vispār nav zaļi. Jebkuras jaunas automašīnas iegāde veicina piesārņojumu pasaulē. Ja mēs gribētu būt zaļi, mēs nebrauktu ar automašīnām vispār vai lietotu tās tikai tik, cik tas absolūti nepieciešams, un vispirms nobrauktu visas tās, kuras mums jau ir, līdz tādam stāvoklim, ka tās remontēt vairs nav iespējams. Šis ir jautājums ne tikai par to - pirkt un ieguldīt citu valstu ekonomikā; šis ir jautājums arī par to - subsidēt papildus šo valstu ekonomiku.

Es vienkārši iedošu salīdzinājumu - kas ir šie 10 miljoni, ja mēs tos patiešām zaļi ieguldītu Latvijā. Šie 10 miljoni - tie ir aptuveni 45 miljoni skujkoku stādu. 45 miljoni koku stādu, kuri augot ir lielākie CO2 absorbētāji. Mēs varētu šādu lēmumu pieņemt.

Otrs lēmums, kādu mēs varētu pieņemt, - turpmāk vismaz sabiedriskās būves par valsts un pašvaldības līdzekļiem būvēt tikai no koka; tā būtu vēl viena absorbcija attiecībā uz CO2. Ne tikai absorbcija - mēs būtiski, kā saka, ieguldītu savā ekonomikā. Tā kā kādreiz... Mēs tagad lepojamies ar jūgendstilu; mēs varētu lepoties ar Pārdaugavas un visas Latvijas koka apbūvi. Japāna būvēs debesskrāpi no koka. Japāna! Pie mums vēl nesen nedrīkstēja uzbūvēt augstāku par četriem stāviem koka ēku. Un kompānija, kas eksportē daudzstāvu mājas uz Norvēģiju, nevarēja uzbūvēt māju Latvijā, lai parādītu, kāda izskatās tā, ko viņi būvēja Norvēģijā, jo mums bija normatīvi.

Atjēdzamies, ko mēs darām! Zaļo kursu mēs droši vien neapturēsim, bet vismaz izdarīsim tā, ka mēs paceļam savu ekonomiku, nevis to gremdējam.

Tāpēc šis pieprasījums... es aicinu to atbalstīt. Tā būtu viena no diskusijām - par to, kāpēc mēs ko darām šajā sakarā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Mārim Možvillo.

M. Možvillo (Neatkarīgie).

Kolēģi! Saprotu, ka liela daļa no jums... neesat redzējuši to balto zīmi ar uzrakstu “Rīga” un sarkanu svītru pāri... Jo šodien skan runas par visu to - koplietošanas braucamie, elektromobiļi, pilsētas. Viss jau ir skaisti, bet ļaudis dzīvo arī aiz tās zīmes. Un te runāt par elektromobiļiem un par to, ka tur varētu būt koplietošana... Pamēģiniet ar šo viņus pārsteigt.

Kāpēc šobrīd nenotiek šī... “mašīnu parka” atjaunošanās? Ļoti vienkārša iemesla pēc. Cilvēkam, aizbraucot ar viselementārāko mašīnu, vismazāko, uz tehnisko apskati, nākas šķirties vismaz no 100 eiro. Vismaz! Un ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka šie 100 eiro aiziet šobrīd zaļā kursa piekritējiem, kas izmanto ceļu bez šī nodokļa, kas izmanto infrastruktūru, nemaksājot par to. Līdz ar to tie cilvēki, kas nevar atļauties un nebrauc ar elektromobiļiem, tie nevar arī tikt pie elektromobiļiem, jo viņiem ir jāsamaksā par šo infrastruktūru.

Tā ka, kolēģi, šis jautājums nav vienkāršs. Un šis jautājums nevar aprobežoties vienīgi ar pilsētu. Šim jautājumam, tā teikt, jāaiziet ir visā valstī.

Aicinu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Sandim Riekstiņam.

S. Riekstiņš (JK).

Labdien, kolēģi! Es gan uzreiz pateikšu, ka es šo pieprasījumu neatbalstu un tam nav nekāda sakara ar to, par ko mēs visi šobrīd runājam. Bet dažas lietas es arī komisijas sēdē pieminēju... un pieminēšu arī šodien.

Man arī diemžēl nākas piekrist, ka šī atlaide... Jo būsim godīgi - naudu jau nedos tam pircējam, finansējumu dos konkrētam dīlerim, kurš šo auto tirgos. Šī atlaide... Nu kāpēc tā tieši tāda mums ir paredzēta? Mani personīgi... ja tā mašīna, salīdzinot ar manu esošo mašīnu, maksā trīsreiz dārgāk, diezin vai tie četri tūkstoši motivēs mani tagad to pirkt.

Kad mēs komisijā jautājām ministra kungam, kāda ir prakse Eiropā, tad viņš minēja: tur vidēji ir apmēram šāda summa, bet Rumānijā ir 10 tūkstoši šī atlaide. Un tad man ir jautājums - tāds retorisks. Mēs daudzos rādītājos esam tuvāk Rumānijai diemžēl. Bet tad, kad mums vajag dot atlaidi iedzīvotājiem, - tad mēs paskatāmies vidējo Eiropā... Šis jautājums palika neatbildēts. Man tiešām būtu interesanti dabūt atbildi.

Valaiņa kungs pieminēja par laukiem. Skaidrs, ka nepirks laukos neviens elektroauto šobrīd. Tās ir pilnīgas muļķības. Skaidrs, ka tas ir vērsts uz Rīgas iedzīvotājiem, lai vismaz galvaspilsētā samazinātu šos izmešus, kas... nav nepareizi. Tāpēc es saku, ka es neatbalstīšu šo, bet...

Un te ir vēl viens aspekts. Es... uz sevi... esmu rēķinājis šo starpību līdzvērtīgiem auto, kaut gan līdzvērtīgu... nemaz tādu... nu, krosoveru, kas šobrīd Latvijā ir ļoti izplatīti elektro... diez vai ir, bet... nu, ir daži. Šī starpība atmaksātos man apmēram astoņu gadu laikā. Skaidrs, ka es nepirkšu šādu elektroauto. Tāpēc, manuprāt, ir citi mehānismi, citas lietas jāizskata, un to es arī ministram kā ceļamaizi esmu nodevis.

Un vēl viena būtiska lieta. Pat es kā Saeimas deputāts... aizejot uz līzinga kompāniju un mēģinot nopirkt šo jauno elektroauto (Dep. A. Kaimiņš: “Tev nedos!”)... Es garantēju, ka man to nedos par... ar visiem 104,5 tūkstošiem. Tāpēc lūdzu ministriju - domājam, rēķinām, paņemam kalkulatoru... nē, pajautājiet man, man ir aprēķini, es tos iedošu.

Bet pieprasījumu es, protams, neatbalstu, jo tas neko nerisina.

Lai strādā!

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ivaram Zariņam.

I. Zariņš (SASKAŅA).

Labdien visiem! Klausos es šīs debates, un es saprotu, ka mēs... visa Latvija ir vienas lielas drāmas priekšā. Un es paskaidrošu, par ko ir stāsts. Tā sajūta man ir apmēram tāda kā déjà vu - līdzīga tai, kāda savulaik bija saistībā ar visiem nu jau zināmo OIK afēru. (Starpsaucieni: “Ooo!”; “Jā!”)

Par ko ir stāsts? (Starpsaucieni. Aplausi.) Jā, par ko ir stāsts, kolēģi? Es atceros, ka pirms vairāk nekā četriem gadiem, kad es šeit nācu augšā uz tribīnes un runāju par OIK afēru, tāpat smējās, līksmoja, visiem tas likās nenopietni. Ar ko tas beidzās, mēs visi zinām.

Pašlaik... tas, kas pašlaik notiek... Kolēģi, es jūs brīdinu: tas, kas pašlaik veidojas, - tā būs nevis vienkārši OIK afēra, tā būs OIK afēra kvadrātā - ar savu graujošo ietekmi uz Latvijas ekonomiku, uz visas mūsu valsts nākotni -, ja mēs tikpat “atbildīgi” un “kompetenti” pieiesim šiem zaļā kursa izaicinājumiem, kā to savulaik darījām ar šiem zaļās enerģijas mērķiem, kurus... uzņēmās tie paši personāži, kas pašlaik šo zaļo kursu stumj cauri ar tādu pašu “kompetenci”.

Un tieši šodien... Tas, par ko mēs šodien diskutējam, ir vienkārši viens mazs instrumentiņš, ar ko tiek piedāvāts risināt šos zaļā kursa izaicinājumus. Mēs redzam, ka tā ir pilnīgi bezjēdzīga naudas šķiešana. Bet kādam tas viss būs jāapmaksā. Un mēs tagad runājam par mazu, mazu gabaliņu. Savukārt tie izaicinājumi, kas jārisina, ir, iespējams, nevis simtkārt, bet tūkstoškārt lielāki. Un iedomājieties, ko tas nozīmēs Latvijas valstij, visiem Latvijas nodokļu maksātājiem, visiem patērētājiem, ja ar šādu “kompetenci” tie tiks risināti.

Kolēģi! Manuprāt, ir svarīgi šodien atbalstīt šo pieprasījumu, saukt šurp varu, lai viņi mums stāstītu, kā viņi vispār domā risināt šos zaļā kursa izaicinājumus, šos CO2 emisijas samazinājumus, ja par šādu mazu knipatiņu mēs tagad šķiežam... esam gatavi šķiest entos miljonus un vispār nesaprotam, kāda būs atdeve.

Es aicinu par to aizdomāties un laikus brīdinu visus - Latvijas sabiedrību un pirmām kārtām jau tos, kuri pašlaik atrodas pie varas un kuri pieiet šim jautājumam tikpat vienaldzīgi, nekompetenti un bezatbildīgi, kā to viņi darīja ar OIK. Sekas būs daudz, daudz nopietnākas. Es atbildu par saviem vārdiem un laikus esmu visus brīdinājis.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edgaram Tavaram.

E. Tavars (ZZS).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Kas var atļauties elektromobili - jaunu elektromobili, tādu, ar kuru var aizbraukt tālāk nekā 100 vai 200 kilometrus? Koalīcijas deputāts Riekstiņa kungs nevar atļauties, arī kredītu viņam nedod. Kas var atļauties, kolēģi? (Starpsauciens: “Aivars!”) Aivars arī nevar šobrīd to nedz atļauties, nedz izmantot. (Starpsaucieni. Smiekli.)

Kolēģi, ko mēs gribam panākt? Mēs vēlamies reāli mazināt emisijas vai atbalstīt ļoti šauru ļoti turīgu cilvēku grupu, kurai tā ir ekstra? Ko mēs vēlamies? Mēs gribam mazināt emisijas galvaspilsētā, zīmējot ziemā jaunas velojoslas, kad sastrēgumi ir ārprātīgi, kad cilvēki tajos stāv un kurina savu mašīnu iekšdedzes dzinējus, rada papildu emisijas? Kāds to ir aprēķinājis? Laikā, kurā to nevajadzēja darīt... Tā vietā, lai tas būtu plānveidīgi, strukturēti izplānots un gudri izdarīts, lai cilvēki nesāktu ienīst velokustību, bet to sāktu objektīvi izmantot... Laikā, kad ātrā palīdzība nevar aizbraukt uz savu izsaukumu, tāpēc ka Duntes ielā stāv sastrēgumos...

Kolēģi, vai jūs esat iepazinušies ar autoparku - ar autoparku... ar mašīnām, ar kādām mūsu, Latvijas, pilsoņi, iedzīvotāji pārvietojas? Vai zināt šo mašīnu vidējo vecumu? Šeit gan Satiksmes ministrijas pārstāvji no šīs tribīnes, gan arī mēs esam iepriekš daudz stāstījuši par mūsu autoparka vidējo vecumu. Mēs zinām, ar kādiem dīzeļiem, ar kādām izplūdes sistēmām daudzi cilvēki braukā - knapi iziet tehnisko apskati ar atkārtotu piegājienu. Kāds ir šī autoparka vidējais vecums? Daudzas no šīm automašīnām maksā 500, 1000, 2000 eiro - tas ir to cenas maksimums. Kādas tur ir emisijas? Ko varētu cilvēks iegādāties... automašīnu... par šo summu, ko mēs gribam sponsorēt kādam ļoti, ļoti turīgam cilvēkam? Kāda būtu emisiju... šī starpība...? Reālā būtu daudz, daudz, daudz lielāka. Ja mēs vēlamies palīdzēt cilvēkiem un mazināt emisijas, tad, kolēģi, mums ir tiešām jāpalīdz cilvēkiem un tiešām jādara viss iespējamais, lai mēs mazinātu emisijas - jēgpilni, gudri mazinātu emisijas.

Kāds ir aprēķinājis, cik Valsts ieņēmumu dienests... cik mājsaimniecībām izdod atļaujas bezakcīzes dīzeļa iegādei apkurei? Un kādi ir šie apkures katli? Un ko mēs radām, kādas faktiski ir šīs emisijas? To mēs tā kā nerēķinām.

Ja mēs skatītos uz visu šo lietu kā kārtīgi saimnieki - kompleksi, kopumā -, mēs saprastu, ka šo... emisiju... izsolīto naudu mēs varam ieguldīt nesalīdzināmi jēgpilnāk mūsu tautsaimniecībā, palīdzot mūsu cilvēkiem. Tādējādi mēs emisijas mazinātu daudz, daudz būtiskāk.

Lūdzu atbalstīt šo konkrēto pieprasījumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Butānam otro reizi.

J. Butāns (JK).

Kolēģi, es šodien jūtos tā, it kā būtu iegājis “Delfi” komentāru sadaļā. Daudz dažādu priekšlikumu, un visi vislabāk zina, kā vajadzētu darīt.

Es tomēr aicinātu atbalstīt ministru šajā darbā un, ja tiešām ir konstruktīvi priekšlikumi (Starpsauciens: “Komandējumā!”), tad vērsties pie ministra un premjera ar konstruktīviem priekšlikumiem par to, kā mēs varam uzlabot šo videi draudzīgo pārvietošanos.

Tā ka lūdzu neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edgaram Tavaram otro reizi.

E. Tavars (ZZS).

Ar ko šobrīd mūsu ministri ir devušies komandējumā? Ar velosipēdu, ar kājām? (Smiekli. Daži deputāti aplaudē.) Vai varbūt ar boingu? (Starpsauciens: “Ar elektromobili!”) Ar elektromobili.

Konstruktīvu priekšlikumu nav. Mums, kolēģi, vairākkārt no šīs pašas tribīnes izskanēja priekšlikums, kas ir jādara. Viens priekšlikums, otrs priekšlikums. (Dep. E. Papules starpsaucieni.)

Kolēģi, iepriekšējā valdībā es biju viens no iniciatoriem... kopā ar satiksmes ministru Uldi Auguli... Mēs izmainījām transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa maksāšanas kārtību. Jūs, iespējams, labi atceraties - iepriekš bija tā: motora jauda, masa, tilpums... Mēs izmainījām uz CO2 emisijas apjomu: jo draudzīgāks klimatam... klimatam - es lieku uzsvaru uz klimatu... diemžēl ne vienmēr videi, bet klimatam draudzīgāks... ir tavs transports, jo mazāk tu maksā. Ja tavs transports nerada emisijas, tu nemaksā neko. Tāda ir pašreizējā kārtība.

Mēs redzam šo dinamiku - to, ka, dabiskā ceļā attīstoties industrijai un attīstoties arī tehnoloģijām, šīs cenas... šie transportlīdzekļi kļūs pieejamāki. Cilvēki pērk ar katru gadu arvien vairāk un vairāk, un vairāk. Bez papildu milzīgām mūsu nodokļu maksātāju subsīdijām... un arī emisijām... un jebkāda finansējuma. Mēs stimulējam, mums ir instrumenti. Ja mēs izmantojam transporta joslas, sabiedriskā transporta joslas, mēs varam iebraukt pilsētā, mēs varam daudz kur turēt šo savu transportlīdzekli bez maksas. Mums ir daudz dabisku stimulu, kā... Cilvēki, kuri maina transportlīdzekli, izvēlas videi un klimatam draudzīgāku transportlīdzekli. Visdraudzīgākais transportlīdzeklis ir tas, kuru mēs nenopērkam. Kuru mēs nenopērkam! Ja mums ir normāla veloinfrastruktūra, plānveidīga un jēgpilna, ja ir sabiedriskais transports pilsētā, ja ir starppilsētu transports, daudzi cilvēki būtu gatavi atteikties no automašīnas vispār.

Mēs esam dzirdējuši daudzus šos salīdzinājumus... ka bērniem... bērnībā zēniem jo īpaši... katram bija istabā plakāts ar savu sapņu automašīnu. Šobrīd daudziem jauniešiem vairs nav tādu plakātu, tāpēc ka automašīna pati pēc būtības vairs nav vērtība. Cilvēkiem vērtības mainās, paradumi mainās. Transportlīdzekli mēs varēsim izsaukt ar aplikāciju (jau tagad daudzi to lietojam) vai iznomāt - vai nu ar šoferi, vai bez šofera.

Tāpēc, kolēģi, mums ir jādomā, kā mēs atbalstām ar tiem resursiem, kas mums ir pieejami... kā mēs atbalstām savu sabiedrību, kā mēs varam atbalstīt tautu un ekonomiku, nevis atsevišķu nozari un atsevišķu, tiešām turīgāko, sabiedrības daļu, kura var atļauties par vairākiem desmitiem tūkstošu vai pat vairāk nekā par 100 tūkstošiem jaunu automašīnu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ļubovai Švecovai.

Ļ. Švecova (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Jā, velns slēpjas detaļās. Interesanti, kur šoreiz “Attīstībai/Par!” paslēpa šo velnu, lobējot 10 miljonus it kā zaļo elektromobiļu iegādei? Visticamāk, ka patiesie labuma guvēji no šī miljonu vērtā projekta patiešām ir turīgi cilvēki un “apzaļumošana” kārtējo reizi tiek izmantota, lai tikai atsevišķi indivīdi apzaļumotos vai kļūtu digitāli zaļi. Pat Latvijas Bankas ekspertu konferencē sniegtie viedokļi un arī publikācijas, un diskusija, kas notika vakar... aizvakar, es atvainojos, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, kur Latvijas Bankas eksperti norādīja uz šāda projekta sistēmiskās pieejas neesamību, īpaši neuztrauc ne ministriju, ne vairākumu deputātu. Žēl, ka tā ir, - ka daži gūst virspeļņu, nosaucot to par zaļo domāšanu. Citi iegūst labu, skaistu un dārgu transportlīdzekli, bet patiesie un īstie izmešu kvotu samazinājumi netiks sasniegti.

Es atbalstīšu šo zaļzemnieku pieprasījumu, jo uzskatu, ka tas ir pamatots, korekts un ir domāts tam, lai risinātu problēmu sistēmiski, nevis lai izrautu no konteksta un ar lobija palīdzību nodrošinātu virspeļņu atsevišķiem elektromobiļu tirgotājiem.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim otro reizi. (Starpsauciens: “Vjačeslav, nesteidzies!”)

V. Dombrovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Nu šoreiz tāds... Kolēģi, es... Godātie kolēģi! Es biju varbūt tāds diezgan maigs iepriekšējā reizē par to visu zaļo kursu. Mēs varam pateikt arī drusku vairāk.

Es jau pieminēju - mūsu valdība uzņēmusies saistības samazināt CO2 par diviem miljoniem tonnu līdz 2030. gadam. To var izdarīt vai nu enerģētika (pa lielam - nav iespējams), vai lauksaimniecība (pa lielam - nav iespējams). Paliek transports. Pa lielam - nav...

Kā es jau teicu, lai to panāktu transportā, vajag pārsēdināt vienu miljonu cilvēku no auto riteņiem uz dzelzceļu... vai kā. Bet, ziniet, kas ir visinteresantākais šajā stāstā? Mums nav miljons auto valstī. Nav! Valstī vieglo auto ir drusku vairāk nekā 600 tūkstoši. Pēc prognozēm 2030. gadā varbūt būs 800 tūkstoši. Pat miljons auto nav, kolēģi!

Par ko domāja tie, kas lika savus parakstus zem tām saistībām, kā to izdarīt! Un tad Satiksmes ministrijas pārstāvji saka: “Ļaujiet ministriem strādāt.” Nu tad pie Satiksmes ministrijas - kā panākt to, lai cilvēki nomainītu automašīnas uz riteņiem pret dzelzceļu... vai kā...? Kā panākt to, lai cilvēki nomainītu savas vecās dīzeļmašīnas uz kaut ko jaunāku, ar mazāku CO2?

Un pat no Satiksmes ministrijas nāk. Vieni ierēdņi saka: “Mēs nekādā veidā neplānojam nekādus nodokļu pasākumus vai nodokļu celšanu.” Citi ierēdņi saka: “Kā tā var būt - mums pat vidēja termiņa plānošanas dokumentos ierakstīts, ka mēs plānojam celt nodokļus!” Nu drusku bardaks sanāk, kolēģi.

Pat izdarot vienkāršus aprēķinus. Ja VARAM saka, ka tas prasa 10 miljonus - lai divus tūkstošus cilvēku pārsēdinātu no parasta auto uz elektroauto -, cik tas maksās, lai pārsēdinātu miljonu?

Paņemiet kalkulatoru, saskaitiet. Ja par diviem tūkstošiem - 10 miljoni, cik maksās pārsēdināt miljonu? Divos vārdos - zaļais kurss!

Paldies par uzmanību.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Mārim Možvillo otro reizi.

M. Možvillo (Neatkarīgie).

Kolēģi, vēlreiz! Parasti jau saka, ka piemērs māca. Un piemērs māca daudzās sfērās. Es gan neesmu redzējis, ka mūsu valdības un augstāko amatpersonu piemērs māca, kā izmantot elektromobiļus.

Nesen Valsts prezidents iegādājās BMW (Starpsaucieni.) ar pusspaiņa tilpuma motoru. (Dep. S. Riekstiņš: “Ļoti labi!”) Tajā pašā laikā - kas traucēja iegādāties elektromobili un parādīt tautai, ka viņš tiešām domā par zaļo kursu? Tāpat šie...  visādi locekļi vedamie... dažādā mastē, dažādā kvalitātē... joprojām ir apritē. Vadā valdības locekļus, vadā arī... šos kolēģus, kas pieprasa mašīnas, kuri grib braukt. Tas joprojām ir vai nu benzīns, vai dīzelis. (Dep. A. Kaimiņš: “Abi kopā!”) Neesmu redzējis, ka kāds brauktu ar elektrību.

Kaimiņa kungs ar savu dižo mersedesu, man liekas, ar gandrīz vairāk nekā pusspaiņa tilpuma motoru, joprojām uzskatāmi demonstrē, ka viņš ir pretinieks zaļajam kursam. Es nedomāju, ka... No vietas bļaujot (Dep. A. Kaimiņš: “Es esmu par benzīnu!”), tu radi vairāk CO2, nekā nobalsojot “par” šo priekšlikumu.

Aicinu balsot “par” zaļo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam.

S. Dolgopolovs (SASKAŅA).

Cienījamie kolēģi! Es gribu runāt ne par 10 miljoniem, ne par elektroautomobiļiem. Es gribētu pāris vārdus pateikt par to, kas ir pieprasījuma mehānisms.

Šinī gadījumā opozīcijas deputāti, kas ir iesnieguši šo pieprasījumu, grib paplašināt diskusiju par to, kā labāk realizēt zaļo kursu, zem kura mēs esam parakstījušies. Tas ir ļoti pareizs mērķis, ļoti lietderīga diskusija. Atbalstīt vai neatbalstīt nozīmē tikai vienu - iesaistīt šai diskusijā Ministru kabinetu gadījumā, ja pieprasījums ir atbalstīts, kas ir lietderīgi, vai debatēt savā starpā, kas arī varbūt ir lietderīgi, bet zināmu rezultātu tas nedod, ņemot vērā, ka šis jautājums tiešām ir nozīmīgs ne tikai priekš bagātiem cilvēkiem, kas varētu iegādāties elektromobili, bet priekš visas Latvijas un Latvijas sabiedrības kopumā, ja mēs runājam par zaļo kursu, nevis nodarbojamies ar demagoģiju ap zaļo kursu.

Es aicinu atbalstīt šo pieprasījumu, lai iesaistītu šai sarunā Ministru kabinetu.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

I. Puga. Kolēģi, es tikai gribēju precizēt, ka no ministra sniegtajām atbildēm izriet, ka šīs programmas spektrs, palīdzības spektrs, ir daudz plašāks nekā tikai palīdzība 50 tūkstošus vērtu elektroauto iegādei. Un vēlos atgādināt, ka komisijā šis pieprasījums tika noraidīts.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Viktora Valaiņa, Armanda Krauzes, Edgara Tavara, Ulda Auguļa, Māra Kučinska, Jāņa Dūklava, Jāņa Vucāna, Janīnas Jalinskas, Raimonda Bergmaņa, Gundara Daudzes pieprasījumu Ministru prezidentam Arturam Krišjānim Kariņam “Par plānoto atbalstu bezizmešu transportlīdzekļu iegādei”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 37, pret - 46, atturas - 1. Pieprasījums ir noraidīts.

Godātie kolēģi! Deputāti Aldis Adamovičs, Viktors Valainis, Juris Pūce, Krišjānis Feldmans un Raivis Dzintars lūdz turpināt Saeimas šā gada 7. oktobra sēdi bez pārtraukuma līdz visu darba kārtības jautājumu izskatīšanai. Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsaucieni: “Nav!”; “Nav!”) Vai kādam ir iebildumi? (Starpsauciens: “Nē, nav!”) Iebildumu nav, tātad Saeimas sēde tiks turpināta bez pārtraukuma.

Godātie kolēģi, ir iesniegtas izmaiņas Saeimas Prezidija apstiprinātajā sēdes darba kārtībā.

Deputāti Viktors Valainis, Armands Krauze, Uldis Augulis, Edgars Tavars, Jānis Dūklavs, Māris Kučinskis, Jānis Vucāns, Janīna Jalinska, Raimonds Bergmanis un Didzis Šmits lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut patstāvīgo priekšlikumu - lēmuma projektu “Par ministru ārvalstu komandējumu un atvaļinājumu atcelšanu”.

“Par” pieteicies runāt deputāts Viktors Valainis. (Starpsauciens: “Sadod! Sadod!”)

V. Valainis (ZZS).

Kolēģi, es gribu nākt klajā ar nelielu ziņu, kas notiek ārpus Saeimas telpām, kas notiek valdībā, kamēr mēs šeit, Saeimā, aktīvi debatējam, strādājam.

Manuprāt, tad, kad valstī tiešām ir... Mēs atveram ikvienas ziņas - medicīnas joma, viss... Šobrīd ir reāla krīze, kolēģi, un krīzes laikā mums ar ekonomikas jautājumiem šobrīd nodarbojas kultūras ministrs, ar iekšlietu jautājumiem šobrīd nodarbojas zemkopības ministrs, ar finanšu jautājumiem šobrīd nodarbojas labklājības ministrs, ar tieslietu jautājumiem nodarbojas satiksmes ministrs, ar vides jautājumiem - kolēģi, šis ir īpaši interesanti! - ar vides jautājumiem šobrīd ir atradis laiku un nodarbojas veselības ministrs. (Daži deputāti aplaudē.)

Kolēģi, mums ir arī cilvēki, kas šobrīd devušies atvaļinājumā, - valdības ministri, kas devušies atvaļinājumā. Arī par aizsardzības jautājumiem turpmāk rūpēsies (vismaz šodien rūpējas) Pavļuta kungs. (Smiekli. Daži deputāti aplaudē.) Viņš ir atradis laiku... tiešām ir atradis laiku visiem šiem smagajiem jautājumiem. Bet šis jautājums, ko mēs šodien esam iesnieguši darba kārtībā, ir pavisam nopietns. Kā jūs iedomājaties - kā valdība var efektīvi strādāt, ja tās ministri šādā brīdī atrodas atvaļinājumā vai ir aizbraukuši kaut kur komandējumā?!

Kolēģi, mēs domājam, ka mēs virzāmies kaut kādā Ziemeļvalstu virzienā. Ja mēs paskatāmies attīstītajās demokrātijās... par to, ka krīzes laikā ministrs aizbrauc atvaļinājumā, viņš demisionē. Tādi piemēri ir. Demisionē. Iekšlietu ministres gadījumā viņai pašai vajadzētu demisionēt par to, ka krīzes laikā viņa dodas projām.

Kolēģi, šobrīd, krīzes laikā, mums valdībā trūkst puses no ministriem. Šodien puse ministru nepiedalās, viņu pienākumus pilda citi ministri. Iepazīstieties ar valdības darba organizēšanas kārtību. Nav iespējams tā, ka viņš kaut ko attālināti vai vēl kaut kā... pieslēgties viņš var dažādos veidos, bet pēc būtības viņu aizvieto cits ministrs. Šobrīd veselības ministrs, kad veselības jomā ir krīze, uzņemas atbildību vēl par diviem ministriem!

Un tas nav jautājums veselības ministram vai vienalga kuram... VARAM... vai vienalga kuram... tas ir jautājums valdības vadītājam, kā viņš organizē darbu. Ja valdības vadītājs pats nespēj normāli organizēt darbu, kā mēs varam cerēt uz normāliem lēmumiem! Mēs šobrīd redzam no valdības puses nespēju pieņemt normālus lēmumus. Mēs redzam, kā politisko partiju līderi cits citam veļ vainu, kurš ir vainīgs pie šīs krīzes. Valdības vadītājs to veļ uz opozīciju, arī iekšienē jūs savstarpēji apmaināties ar laipnībām, bet tad, kad mediķu organizācijas prasa pieņemt lēmumu, mēs redzam, ka puse valdības atrodas kaut kur citur. Kaut kur citur! Un jūs to, kolēģi, uzskatāt par normālu situāciju?!

Es aicinu atbalstīt šo lēmuma projektu, atbalstīt šī lēmuma projekta iekļaušanu. Pavisam vienkāršs lēmums - kamēr situācija ar Covid‑19 nav ieguvusi kaut kādus normālus rāmjus, tikmēr valdība pilnā sastāvā strādā Latvijā, šeit uz vietas, nevis atrodas kaut kur ārvalstu komandējumos vai vēl trakāk - atvaļinājumā. Atvaļinājumā! Un uzdod vienam ministram - veselības ministram! - šodien uzņemties trīs ministru pienākumus.

Kolēģi! Atbalstiet šo lēmuma projektu, lai valdība tiek galā ar krīzes jautājumiem. Un tad jau varēs kaut visi braukt kaut kādos ceļojumos, ja kaut kas tāds ir vajadzīgs, bet šodien tā situācija ir anormāla. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi pret šī lēmuma projekta iekļaušanu Saeimas sēdē? (Starpsaucieni: “Ir!”; “Nav!”) Deputātiem ir iebildumi. (Dep. R. Ločmele: “Labklājības ministrs “Lidl” komandējumā!”)

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projekta “Par ministru ārvalstu komandējumu un atvaļinājumu atcelšanu” iekļaušanu Saeimas 7. oktobra sēdē! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 39, pret - 47, atturas - nav. Līdz ar to lēmuma projekts Saeimas sēdes darba kārtībā netiek iekļauts.

Darba kārtībā - patstāvīgo priekšlikumu izskatīšana.

Lēmuma projekts “Par 10 168 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Par vienkāršotu mazās uzņēmējdarbības nodokļu režīmu” turpmāko virzību”.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā - deputāts Normunds Žunna.

N. Žunna (JK).

Labdien, kolēģi! 8. septembrī Saeima saņēma 10 168 Latvijas pilsoņu kolektīvo iesniegumu “Par vienkāršotu mazās uzņēmējdarbības nodokļu režīmu”, kurā lūgts izstrādāt vienkāršotu nodokļu režīmu radošām un pašnodarbinātām personām.

29. septembrī Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija iesniegumu izskatīja, uzklausīja iniciatīvas iesniedzēju pārstāvi, kurš uzsvēra, ka iniciatīvas iesniegšanas mērķis ir veicināt diskusiju politiskā līmenī par nodokļu administrēšanas mehānismiem kā būtisku nodokļu sistēmas sastāvdaļu. Viņš norādīja uz sarežģīto un dārgo nodokļu administrēšanas sistēmu, no vienas puses, valstij uzturot milzīgu kontroles un uzraudzības iestādi, no otras puses, liekot mazajiem uzņēmējiem tērēt nepamatoti lielus resursus nodokļu administrēšanai.

Komisija 29. septembra sēdē uzklausīja arī Ekonomikas ministrijas un Finanšu ministrijas pārstāvjus, kuri informēja par īstenotajiem pasākumiem nodokļu administrēšanas vienkāršošanā, un izteica atbalstu kolektīvajā iesniegumā izteiktajai iniciatīvai.

Komisija vienbalsīgi nolēma nodot šo iesniegumu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai tālākai izvērtēšanai, par ko tiks sagatavots Saeimas lēmuma projekts.

Lūdzu atbalstīt sagatavoto lēmuma projektu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par 10 168 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Par vienkāršotu mazās uzņēmējdarbības nodokļu režīmu” turpmāko virzību”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Godātie kolēģi! Sēdes darba kārtība ir izskatīta.

Saistībā ar šodien paredzēto jautājumu un atbilžu sēdi vēlos jūs informēt.

Par deputātu Valaiņa, Auguļa, Tavara, Vucāna un Jalinskas jautājumu veselības ministram “Par veselības aprūpes nozarei Covid-19 seku mazināšanai piešķirtā 761 miljona euro izlietojumu”. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina, bet mutvārdos papildjautājumus deputāti uzdot nevēlas.

Par deputātu Ģirģena, Pucena, Dombrovska, Papules un Petravičas jautājumu Ministru prezidentam “Par dabasgāzes rezervēm Inčukalna pazemes gāzes krātuvē un elektroenerģijas cenu kāpumu”. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus apmierina.

Par deputātu Valaiņa, Daudzes, Vucāna, Dūklava un Jalinskas jautājumu finanšu ministram “Par valsts budžetu 2022. gadam”. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina, bet papildjautājumus mutvārdos deputāti uzdot nevēlas.

Par deputātu Valaiņa, Daudzes, Vucāna, Dūklava un Jalinskas jautājumu vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram “Par valsts budžetu 2022. gadam”. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina, bet mutvārdos papildjautājumus deputāti uzdot nevēlas.

Par deputātu Kucina, Ribakova, Goldbergas, Nikonova, Tutina un Krišāna jautājumu izglītības un zinātnes ministrei “Par kārtējo mēģinājumu iznīcināt augstāko izglītību Latgalē”. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina, bet mutvārdos papildjautājumus deputāti uzdot nevēlas.

Par deputātu Švecovas, Stepaņenko, Valaiņa, Sprūdes un Ģirģena jautājumu satiksmes ministram “Par līguma slēgšanu ar SIA “Mappost” par risinājumu VAS “Latvijas Pasts” maršrutu plānošanas optimizācijai”. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina, bet mutvārdos deputāti papildjautājumus uzdot nevēlas.

Un par papildus iesniegto steidzamo jautājumu. Deputāti Zariņš, Kucins, Tutins, Rubiks un Cilevičs iesnieguši steidzamu jautājumu Ministru prezidentam “Par veiktajām un neveiktajām darbībām, kuras var ietekmēt briestošās enerģētikas krīzes apmērus un Latvijas enerģētisko drošību”. Tātad ekonomikas ministrs (Dep. I. Zariņš: “Nespēj atbildēt!”) nevar ierasties uz mutvārdu atbildes sniegšanu. Pamatojoties uz Saeimas kārtības ruļļa 123. pantu, ministram rakstveida atbilde jāsniedz 48 stundu laikā.

Līdz ar to šodien paredzētā jautājumu un atbilžu sēde nenotiks.

Ir saņemti deputātu jautājumi.

Deputāti Zariņš, Agešins, Tutins, Rubiks un Nikonovs ir iesnieguši jautājumu “Par papildus sniedzamo informāciju saistībā ar Covid-19 statistiku”, ko nododam atbildes sniegšanai veselības ministram.

Deputāti Tavars, Krauze, Valainis, Vucāns un Augulis ir iesnieguši jautājumu “Par Ministru kabineta rīcības plānu saistībā ar dramatisko energoresursu cenu kāpumu”, ko nododam atbildes sniegšanai Ministru prezidentam.

Deputāti Ločmele, Zariņš, Kucins, Orlovs un Ribakovs ir iesnieguši jautājumu “Par saslimstību ar Covid-19”, ko nododam atbildes sniegšanai veselības ministram.

Deputāti Ločmele, Zariņš, Kucins, Ribakovs un Orlovs ir iesnieguši jautājumu “Par saslimstību ar Covid-19”, ko nododam atbildes sniegšanai izglītības ministrei.

Deputāti Petraviča, Pucens, Krapāne, Možvillo un Stepaņenko ir iesnieguši jautājumu “Par kompensācijām sabiedrības grupām saistībā ar straujo energoresursu cenu kāpumu”, ko nododam atbildes sniegšanai labklājības ministram.

Deputāti Petraviča, Krapāne, Možvillo, Pucens un Stepaņenko ir iesnieguši jautājumu “Par Ekonomikas ministrijas rīcību saistībā ar straujo energoresursu cenu kāpumu”, ko nododam atbildes sniegšanai ekonomikas ministram.

Deputāti Možvillo, Stepaņenko, Sprūde, Gobzems un Pucens ir iesnieguši jautājumu “Par tieslietu ministra un Ministru prezidenta biedra Jāņa Bordāna izteikumiem publiskajā telpā saistībā ar 1949. gada 4. aprīļa Ziemeļatlantijas līguma 5. panta darbību”, ko nododam atbildes sniegšanai aizsardzības ministram.

Deputāti Možvillo, Stepaņenko, Sprūde, Gobzems un Pucens ir iesnieguši jautājumu “Par Bordāna kunga publiskiem izteikumiem Latvijas valsts ārējās drošības sakarā”, ko nododam atbildes sniegšanai tieslietu ministram.

Deputāti Možvillo, Stepaņenko, Krapāne, Nemiro, Švecova, Petraviča, Ģirģens, Pucens un Valainis ir iesnieguši jautājumu “Par vakcināciju pret Covid-19”, ko nododam atbildes sniegšanai veselības ministram.

Deputāti Stepaņenko, Švecova, Sprūde, Petraviča un Možvillo ir iesnieguši jautājumu “Par statistiku, Covid-19 diagnosticēšanas metodēm un to precizitāti”, ko nododam atbildes sniegšanai veselības ministram.

Un deputāti Stepaņenko, Švecova, Sprūde, Možvillo un Petraviča ir iesnieguši jautājumu “Par Ekonomikas ministrijas rīcībā esošo informāciju par dabasgāzes un energoresursu cenām un piegādēm”, ko nododam atbildes sniegšanai ekonomikas ministram.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu reģistrācijas režīmu!

Vārds paziņojumam deputātam Kasparam Ģirģenam.

K. Ģirģens (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie reto slimību pacientu atbalsta grupas deputāti! Jau šobrīd varat pieslēgties Zoom sēdei, vai arī tiekamies Sarkanajā zālē. Uzaicināti Veselības ministrijas pārstāvji - par budžetu 2022. gadam.

Lūdzu, pieslēdzamies!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds Voikas kundzei reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

I. Voika (13. Saeimas sekretāra biedre).

Kolēģi! Nav reģistrējušies: Arvils Ašeradens, Jānis Ādamsons, Dagmāra Beitnere‑Le Galla, Aldis Blumbergs, Boriss Cilevičs, Anda Čakša, Gundars Daudze, Juris Jurašs, Ieva Krapāne, Romāns Naudiņš, Jānis Tutins un Evita Zālīte‑Grosa.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Sēdi slēdzu.

SATURA RĀDĪTĀJS
13. Saeimas rudens sesijas 6. sēde
2021. gada 7. oktobrī

Par darba kārtību
   
- Priekšlikumi - dep. R. Petraviča (par)
  - dep. R. Petraviča (par)
   
Par likumprojektu “Trauksmes celšanas likums” (Nr. 1167/Lp13)
(Dok. Nr. 4741, 4741A)
   
Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Pievienotās vērtības nodokļa likums”” (Nr. 1168/Lp13) (Noraidīts)
(Dok. Nr. 4762, 4762A)
   
- Priekšlikums - dep. V. Dombrovskis (par)
   
Par likumprojektu “Grozījumi Patvēruma likumā” (Nr. 1169/Lp13) (Noraidīts)
(Dok. Nr. 4764, 4764A)
   
- Priekšlikumi - dep. R. Nemiro (pret)
  - dep. J. Dombrava (par)
   
Par likumprojektu “Grozījumi Valsts robežsardzes likumā” (Nr. 1170/Lp13)
(Dok. Nr. 4765, 4765A)
   
- Priekšlikums - dep. J. Dombrava (par)
   
Par lēmuma projektu “Par 10 168 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Par vienkāršotu mazās uzņēmējdarbības nodokļu režīmu” turpmāko virzību” (Nr. 756/Lm13)
(Dok. Nr. 4769)
   
Par lēmuma projektu “Par uzdevumu Ministru kabinetam pildīt Ministru kabineta rīkojumu Nr. 66 “Par Rīcības plānu Covid-19 izplatības ierobežošanai ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijās”” (Nr. 757/Lm13) (Noraidīts)
(Dok. Nr. 4772)
   
- Priekšlikums - dep. R. Petraviča (par)
   
Informācija par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Arvilam Ašeradenam no 2021. gada 4. oktobra līdz 8. oktobrim
(Dok. Nr. 4767., 622.8/7-7-13/21)
   
Lēmuma projekts “Par Vidzemes rajona tiesas tiesneses Guntas Širakas atbrīvošanu no tiesneša amata” (Nr. 752/Lm13)
(Dok. Nr. 4749)
   
- Ziņo - dep. V. Agešins
   
Lēmuma projekts “Par Zemgales rajona tiesas tiesneses Agneses Skulmes atbrīvošanu no tiesneša amata” (Nr. 753/Lm13)
(Dok. Nr. 4750)
   
- Ziņo - dep. V. Agešins
   
Lēmuma projekts “Par Zemgales rajona tiesas tiesneses Laumas Ainas Keidenas atbrīvošanu no tiesneša amata” (Nr. 754/Lm13)
(Dok. Nr. 4751)
   
- Ziņo - dep. V. Agešins
   
Lēmuma projekts “Par deputāta Ralfa Nemiro atsaukšanu no Saeimas Eiropas lietu komisijas” (Nr. 758/Lm13)
(Dok. Nr. 4773)
   
Likumprojekts “Grozījumi Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā” (Nr. 1030/Lp13) (3.lasījums)
(Dok. Nr. 4719)
   
- Ziņo - dep. R. Znotiņš
   
Likumprojekts “Grozījumi Kriminālprocesa likumā” (Nr. 897/Lp13) (3.lasījums)
(Dok. Nr. 4760)
   
- Ziņo - dep. J. Butāns
   
Likumprojekts “Grozījumi Operatīvās darbības likumā” (Nr. 1106/Lp13) (2.lasījums)
(Dok. Nr. 4752)
   
- Ziņo - dep. M. Šteins
   
Likumprojekts “Grozījumi Nacionālās drošības likumā” (Nr. 1113/Lp13) (2.lasījums)
(Dok. Nr. 4753)
   
- Ziņo - dep. R. Bergmanis
   
Likumprojekts “Grozījumi Iepakojuma likumā” (Nr. 1154/Lp13) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 4638, 4755)
   
- Ziņo - dep. J. Kursīte
   
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”” (Nr. 1153/Lp13) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 4637, 4756)
   
- Ziņo - dep. R. Znotiņš
   
- Debates - dep. I. Pimenovs
  - dep. Ļ. Švecova
  - dep. E. Tavars
   
Likumprojekts “Grozījums Likumā par budžetu un finanšu vadību” (Nr. 1143/Lp13) (2.lasījums)
(Dok. Nr. 4757)
   
- Ziņo - dep. I. Benhena-Bēkena
   
- Debates - dep. M. Možvillo
   
- Par procedūru - dep. A. Kaimiņš
   
Likumprojekts “Grozījumi Administratīvā procesa likumā” (Nr. 887/Lp13) (2.lasījums)
(Dok. Nr. 4759)
   
- Ziņo - dep. J. Butāns
   
Paziņojumi
  - dep. R. Kols
  - dep. V. Valainis
   
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa - Saeimas sekretāra biedre I. Voika
   
Likumprojekts “Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā” (Nr. 730/Lp13) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 2712, 4766)
   
- Ziņo - dep. I. Dūrītis
   
Likumprojekts “Grozījums Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumā” (Nr. 1123/Lp13) (2.lasījums)
(Dok. Nr. 4768)
   
- Ziņo - dep. J. Cielēns
   
- Debates - dep. K. Ģirģens
  - dep. K. Ģirģens
  - dep. K. Ģirģens
  - dep. K. Ģirģens
   
Likumprojekts “Grozījumi Militārā dienesta likumā” (Nr. 1096/Lp13) (2.lasījums)
(Dok. Nr. 4770)
   
- Ziņo - dep. R. Bergmanis
   
Likumprojekts “Grozījumi Autoceļu lietošanas nodevas likumā” (Nr. 1161/Lp13) (1.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 4710, 4782)
   
- Ziņo - dep. I. Benhena-Bēkena
   
- Priekšlikums (par steidzamību) - dep. Ļ. Švecova (pret)
   
Likumprojekts “Grozījumi Pasta likumā” (Nr. 1163/Lp13) (1.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 4712, 4791)
   
- Ziņo - dep. G. Zamurs
   
Paziņojums par administratīvi sodītiem 13. Saeimas deputātiem laika periodā no 2021. gada 6. aprīļa līdz 2021. gada 31. augustam
(Dok. Nr. 4758A)
   
- Ziņo - dep. A. Rubiks
   
Deputātu Viktora Valaiņa, Armanda Krauzes, Edgara Tavara, Ulda Auguļa, Māra Kučinska, Jāņa Dūklava, Jāņa Vucāna, Janīnas Jalinskas, Raimonda Bergmaņa, Gundara Daudzes pieprasījums Ministru prezidentam Arturam Krišjānim Kariņam “Par plānoto atbalstu bezizmešu transportlīdzekļu iegādei” (Nr. 71/P13) (Noraidīts)
(Dok. Nr. 4591, 4591A)
   
- Ziņo - dep. I. Puga
   
- Debates - dep. V. Valainis
  - dep. J. Butāns
  - dep. V. Dombrovskis
  - dep. V. Valainis
  - dep. D. Šmits
  - dep. M. Možvillo
  - dep. S. Riekstiņš
  - dep. I. Zariņš
  - dep. E. Tavars
  - dep. J. Butāns
  - dep. E. Tavars
  - dep. Ļ. Švecova
  - dep. V. Dombrovskis
  - dep. M. Možvillo
  - dep. S. Dolgopolovs
   
Par darba kārtību
   
- Priekšlikumi - dep. V. Valainis (par)
   
Lēmuma projekts “Par 10 168 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Par vienkāršotu mazās uzņēmējdarbības nodokļu režīmu” turpmāko virzību” (Nr. 756/Lm13)
(Dok. Nr. 4769)
   
- Ziņo - dep. N. Žunna
   
Informācija par atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem
   
Informācija par deputātu I. Zariņa, V. Agešina, J. Tutina, A. Rubika un V. Nikonova jautājumu veselības ministram Danielam Pavļutam Par papildus sniedzamo informāciju, saistībā ar Covid-19 statistiku” (Nr. 279/J13)
   
Informācija par deputātu E. Tavara, A. Krauzes, V. Valaiņa, J. Vucāna un U. Auguļa jautājumu Ministru prezidentam Arturam Krišjānim Kariņam “Par Ministru kabineta rīcības plānu saistībā ar dramatisko energoresursu cenu kāpumu” (Nr. 280/J13)
   
Informācija par deputātu R. Ločmeles, I. Zariņa, E. Kucina, V. Orlova un I. Ribakova jautājumu veselības ministram Danielam Pavļutam “Par saslimstību ar Covid-19” (Nr. 281/J13)
   
Informācija par deputātu R. Ločmeles, I. Zariņa, E. Kucina, I. Ribakova un V. Orlova jautājumu izglītības un zinātnes ministrei Anitai Muižniecei “Par saslimstību ar Covid-19” (Nr. 282/J13)
   
Informācija par deputātu R. Petravičas, Ē. Pucena, I. Krapānes, M. Možvillo un J. Stepaņenko jautājumu labklājības ministram Gatim Eglītim “Par kompensācijām sabiedrības grupām saistībā ar straujo energoresursu cenu kāpumu(Nr. 283/J13)
   
Informācija par deputātu R. Petravičas, I. Krapānes, M. Možvillo, Ē. Pucena un J. Stepaņenko jautājumu ekonomikas ministram Jānim Vitenbergam “Par Ekonomikas ministrijas rīcību saistībā ar straujo energoresursu cenu kāpumu” (Nr. 284/J13)
   
Informācija par deputātu M. Možvillo, J. Stepaņenko, K. Sprūdes, A. Gobzema un Ē. Pucena jautājumu aizsardzības ministram Artim Pabrikam “Par tieslietu ministra un ministru prezidenta biedra Jāņa Bordāna izteikumiem publiskajā telpā saistībā ar 1949. gada 4. aprīļa Ziemeļatlantijas līguma 5. panta darbību” (Nr. 285/J13)
   
Informācija par deputātu M. Možvillo, J. Stepaņenko, K. Sprūdes, A. Gobzema un Ē. Pucena jautājumu tieslietu ministram Jānim Bordānam “Par Bordāna kunga publiskiem izteikumiem Latvijas valsts ārējās drošības sakarā” (Nr. 286/J13)
   
Informācija par deputātu K. Sprūdes, M. Možvillo, J. Stepaņenko, I. Krapānes, R. Nemiro, Ļ. Švecovas, R. Petravičas, K. Ģirģena, Ē. Pucena un V. Valaiņa jautājumu veselības ministram Danielam Pavļutam “Par vakcināciju pret Covid-19” (Nr. 287/J13)
   
Informācija par deputātu J. Stepaņenko, Ļ. Švecovas, K. Sprūdes, R. Petravičas un M. Možvillo jautājumu veselības ministram Danielam Pavļutam “Par statistiku, Covid-19 diagnosticēšanas metodēm un to precizitāti” (Nr. 288/J13)
   
Informācija par deputātu J. Stepaņenko, Ļ. Švecovas, K. Sprūdes, M. Možvillo un R. Petravičas jautājumu ekonomikas ministram Jānim Vitenbergam “Par Ekonomikas ministrijas rīcībā esošo informāciju par dabasgāzes un energoresursu cenām un piegādēm” (Nr. 289/J13)
   
Paziņojums
  - dep. K. Ģirģens
   
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa - Saeimas sekretāra biedre I. Voika

Balsojumi

Datums: 07.10.2021 09:09:12 bal001
Par - 33, pret - 48, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta Grozījums likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” (1172/Lp13), nodošana komisijām iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā

Datums: 07.10.2021 09:13:37 bal002
Par - 32, pret - 49, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta Grozījums likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” (1173/Lp13), nodošana komisijām iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā

Datums: 07.10.2021 09:21:22 bal003
Par - 35, pret - 48, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Pievienotās vērtības nodokļa likums” (1168/Lp13), nodošana komisijām

Datums: 07.10.2021 09:31:22 bal004
Par - 22, pret - 47, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Patvēruma likumā (1169/Lp13), nodošana komisijām

Datums: 07.10.2021 09:33:59 bal005
Par - 55, pret - 11, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Valsts robežsardzes likumā (1170/Lp13), nodošana komisijām

Datums: 07.10.2021 09:39:58 bal006
Par - 34, pret - 49, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par iekļaušanu nākamās sēdes darba kārtībā. Par uzdevumu Ministru kabinetam pildīt Ministru kabineta rīkojumu Nr.66 “Par Rīcības plānu Covid-19 izplatības ierobežošanai ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijās” (757/Lm13)

Datums: 07.10.2021 09:41:15 bal007
Par - 34, pret - 48, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par nodošanu Sociālo un darba lietu komisijai. Par uzdevumu Ministru kabinetam pildīt Ministru kabineta rīkojumu Nr.66 “Par Rīcības plānu Covid-19 izplatības ierobežošanai ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas ... (757/Lm13)

Datums: 07.10.2021 09:43:20 bal008
Par - 80, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Vidzemes rajona tiesas tiesneses Guntas Širakas atbrīvošanu no tiesneša amata (752/Lm13)

Datums: 07.10.2021 09:44:31 bal009
Par - 82, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Zemgales rajona tiesas tiesneses Agneses Skulmes atbrīvošanu no tiesneša amata (753/Lm13)

Datums: 07.10.2021 09:45:43 bal010
Par - 81, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Zemgales rajona tiesas tiesneses Laumas Ainas Keidenas atbrīvošanu no tiesneša amata (754/Lm13)

Datums: 07.10.2021 09:46:10 bal011
Par - 80, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par deputāta Ralfa Nemiro atsaukšanu no Saeimas Eiropas lietu komisijas

Datums: 07.10.2021 09:48:04 bal012
Par - 79, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā (1030/Lp13), 3.lasījums

Datums: 07.10.2021 09:53:17 bal013
Par - 75, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Kriminālprocesa likumā (897/Lp13), 3.lasījums

Datums: 07.10.2021 09:54:32 bal014
Par - 75, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Operatīvās darbības likumā (1106/Lp13), 2.lasījums

Datums: 07.10.2021 09:55:44 bal015
Par - 81, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Nacionālās drošības likumā (1113/Lp13), 2.lasījums

Datums: 07.10.2021 09:57:32 bal016
Par - 81, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Iepakojuma likumā (1154/Lp13), 1.lasījums

Datums: 07.10.2021 10:14:36 bal017
Par - 53, pret - 23, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” (1153/Lp13), 1.lasījums

Datums: 07.10.2021 10:20:27 bal018
Par - 20, pret - 62, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.1. Grozījums Likumā par budžetu un finanšu vadību (1143/Lp13), 2.lasījums

Datums: 07.10.2021 10:21:02 bal019
Par - 80, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums Likumā par budžetu un finanšu vadību (1143/Lp13), 2.lasījums

Datums: 07.10.2021 10:31:12 bal020
Par - 83, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Administratīvā procesa likumā (887/Lp13), 2.lasījums

Datums: 07.10.2021 10:31:51 bal021
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Datums: 07.10.2021 11:04:44 bal022
Par - 66, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā (730/Lp13), 1.lasījums

Datums: 07.10.2021 11:15:31 bal023
Par - 85, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumā (1123/Lp13), 2.lasījums

Datums: 07.10.2021 11:16:48 bal024
Par - 82, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Militārā dienesta likumā (1096/Lp13), 2.lasījums

Datums: 07.10.2021 11:20:52 bal025
Par - 74, pret - 6, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Autoceļu lietošanas nodevas likumā (1161/Lp13), 1.lasījums

Datums: 07.10.2021 11:21:22 bal026
Par - 79, pret - 2, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Autoceļu lietošanas nodevas likumā (1161/Lp13), 1.lasījums

Datums: 07.10.2021 11:22:49 bal027
Par - 75, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Pasta likumā (1163/Lp13), 1.lasījums

Datums: 07.10.2021 11:23:15 bal028
Par - 81, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Pasta likumā (1163/Lp13), 1.lasījums

Datums: 07.10.2021 12:23:02 bal029
Par - 37, pret - 46, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Par plānoto atbalstu bezizmešu transportlīdzekļu iegādei (71/P13)

Datums: 07.10.2021 12:28:56 bal030
Par - 39, pret - 47, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projekta Par ministru ārvalstu komandējumu un atvaļinājumu atcelšanu (761/Lm13) iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā

Datums: 07.10.2021 12:31:19 bal031
Par - 87, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par 10 168 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Par vienkāršotu mazās uzņēmējdarbības nodokļu režīmu” turpmāko virzību (756/Lm13)

Datums: 07.10.2021 12:37:57 bal032
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Sēdes videotranslācija

07.10.2021. 9.00
11.00



Otrdien, 3.decembrī
08:45  Saeimas priekšsēdētājas V.E. Daigas Mieriņas tikšanās ar Lietuvas Republikas parlamenta priekšsēdētāju V.E. Saulius Skvernelis
09:00  Parlamentārā izmeklēšanas komisija par "Rail Baltica" projekta parlamentārās kontroles nodrošināšanu, lai apzinātu projekta īstenošanā pieļautās kļūdas un panāktu, ka tas kļūst par prioritāru valdības jautājumu un lēmumi tiek pieņemti pārskatāmi, laikus un ievērojot Latvijas valsts un visas sabiedrības intereses, ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību un valsts budžetu sēde
09:35  Saeimas priekšsēdētājas V.E. Daigas Mieriņas un Lietuvas Republikas parlamenta priekšsēdētāja V.E. Saulius Skvernelis preses brīfings
10:00  Juridiskās komisijas sēde
10:00  Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēde
10:00  Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēde
10:00  Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēde
10:00  Sociālo un darba lietu komisijas sēde
11:00  Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēde
11:15  Ziedu nolikšanas ceremonija pie Brīvības pieminekļa par godu Lietuvas Republikas parlamenta priekšsēdētāja V.E. Saulius Skvernelis oficiālajai vizītei Latvijas Republikā
12:00  Saeimas Sieviešu interešu aizstāvības parlamentārās interešu grupas vadītājas Ingrīdas Circenes un grupas deputātu tikšanās ar Izraēlas Valsts ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieci Latvijas Republikā V.E. Sandra Simovich un sieviešu tiesību aizstāvi, juristi Ayelet Razin Bet Or
12:00  Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas sēde
13:30  Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas Vides, klimata un enerģētikas apakškomisijas sēde
16:00  Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājas Ināras Mūrnieces, Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētāja Raimonda Bergmaņa, Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas priekšsēdētāja Jāņa Vucāna un Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētāja Ainara Latkovska tikšanās ar Japānas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā V.E. Kensuke Yoshida