Latvijas Republikas 13. Saeimas
rudens sesijas astotā sēde
2018. gada 13. decembrī

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Frakciju viedokļi

Sēdes vadītāja. Labrīt, godātie deputāti! Aicinu ieņemt vietas Sēžu zālē, lai varam sākt Saeimas 2018. gada 13. decembra sēdi.

Vispirms - iesniegtās izmaiņas Saeimas Prezidija apstiprinātajā sēdes darba kārtībā.

Sociālo un darba lietu komisija likumu “Grozījums Darba likumā” (12. Saeimas likumprojekts Nr. 1254/Lp12, 13. Saeimas likumprojekts Nr. 26/Lp13, otrreizēja caurlūkošana) lūdz izslēgt no Saeimas sēdes darba kārtības līdz turpmākam Sociālo un darba lietu komisijas lēmumam. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Likumprojekts no sēdes darba kārtības izslēgts.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut likumprojektu “Grozījumi Zemes pārvaldības likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Deputāts Uldis Augulis informē, ka ir atsaucis parakstu likumprojektam “Transporta enerģijas likums”. Līdz ar to likumprojekts no sēdes darba kārtības tiek izslēgts.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut likumprojektu “Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības likums”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Ir iebildumi. Tātad mums ir jābalso.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai tiktu izdarītas izmaiņas sēdes darba kārtībā un tajā tiktu iekļauts likumprojekts “Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības likums”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret - 15, atturas - nav. Līdz ar to likumprojekts sēdes darba kārtībā ir iekļauts.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut likumprojektu “Grozījumi Vēlētāju reģistra likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut likumprojektu “Grozījumi Republikas pilsētu un novadu vēlēšanu komisiju un vēlēšanu iecirkņu komisiju likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Sākam izskatīt grozīto darba kārtību.

Saeimas Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Kola, Krauzes, Kaimiņa, Dombravas un Dzintara iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Diasporas likums”” nodot Ārlietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

“Pret” pieteicies runāt deputāts Andrejs Judins.

A. Judins (JV).

Kolēģi! Lai būtu pilnīga skaidrība, kas tas par likumprojektu, man gribētos jūs informēt, ka šā gada 1. novembrī 12. Saeima pieņēma Diasporas likumu. Tas vēl nav stājies spēkā. Spēkā stāšanās diena ir 2019. gada 1. janvāris.

Šajā likumā ir definēts, kas ir diaspora. Uz trešo lasījumu bija iesniegti trīs priekšlikumi, kā definēt diasporu.

1. priekšlikums, ko iesniedza Dombravas kungs, netika atbalstīts. Taču bija arī priekšlikums no Juridiskā biroja un priekšlikums no Ārlietu komisijas. Nobalsojām par šiem priekšlikumiem, un balsojums par Juridiskā biroja priekšlikumu bija šāds: par - 42, pret - 42, atturējās - 3. Par Ārlietu komisijas priekšlikumu nobalsoja šādi: par - 45, pret - 44, atturējās - 2. Tātad vienprātības nav. Viedokļi ir atšķirīgi.

Par ko ir strīds? Strīds ir par to, ko mēs saprotam ar diasporu.

Nav šaubu - visi piekrīt, ka diaspora iekļauj... ietver sevī pilsoņus, ietver latviešus. Bet strīds ir par grupu, kurai ir saikne ar Latviju. Vai ir jāraksta vai nav jāraksta...? Vai ir jāparedz, ka tā ir diaspora, vai nav?

Ārlietu komisija uzskatīja: ja cilvēkiem ir saikne ar Latviju, viņi ir diasporas cilvēki. Savukārt Juridiskais birojs uzskatīja, ka šis definējums nebūtu jālieto. Un, kā es jau teicu, vienprātības nebija.

Likums vēl nav stājies spēkā. Protams, iespējams, ka būs problēmas. Iespējams, ka likums būs jāgroza. Taču mums ir divas dažādas pieejas.

Ko izdarīja iesniedzēji? Viņi paņēma vienu viedokli bez apspriešanas komisijā, uzskatot, ka 13. Saeima, iespējams, domās jau citādāk, un iesniedza to, nosakot un norādot, ka tas ir priekšlikums, kas pilnveidos definīciju. Manuprāt, tāda pieeja pēc būtības nav pareiza. Jo, ja mums ir divi dažādi viedokļi, tad būtu ļoti loģiski sasaukt Ārlietu komisiju vai runāt par to, piemēram, Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijā. Pieteikt abus variantus, izrunāt, un tad Saeima jau izlemtu, kurš no šiem diviem variantiem ir labāks, ja ir tāda vajadzība. Iespējams, ka ir trešais, vislabākais variants - pagaidīt, teiksim, pusgadu, nodzīvot gadu, paskatīties, kā likums strādā, un pēc tam lemt par grozījumiem.

Es tiešām domāju, ka tagad virzīt priekšlikumu nebūtu pareizi. Es arī esmu dzirdējis viedokli, ka nekādu problēmu nebūs. Virzīsim šo, pēc tam palabosim. Šajā gadījumā tas neder. Kāpēc? Tāpēc, ka ir iesniegts viena jautājuma likumprojekts un tā koncepts ir sašaurināšana.

Mēs nevaram pēc tam izņemt šo konceptu un ielikt kādu citu. Līdz ar to es aicinu vispirms izdebatēt šo jautājumu un pēc tam pieņemt lēmumu.

Nākamā gada 16. janvārī Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijā mēs plānojam runāt par diasporas politiku. Es aicinu Ārlietu komisijas vadītāju un visus pārējos uz sēdi, kur mēs runāsim, diskutēsim un pieņemsim lēmumu. Un, ja mūsu komisija vai jūsu komisija nolems, ka šādi grozījumi ir vajadzīgi, tad komisijas vārdā būs iespēja tos virzīt un pieņemt jaunu likumu. Bet vienkārši rīkoties tā, kā rīkojas kolēģi, manuprāt, nav koleģiāli, un līdz ar to es lūdzu šo likumprojektu neatbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. “Par” pieteicies runāt deputāts Rihards Kols.

R. Kols (NA).

Labrīt, kolēģi! Pavisam īsa replika uz deputāta Judina pausto par nodošanu izskatīšanai komisijā. Tieši tas arī ir veicinājis plašas debates un diskusijas. Es vienkārši nesaprotu, kā tas kaut kā ir pretrunā ar koleģialitāti, ko jūs pieminējāt.

Bet ir arī cits skatījums uz šo jautājumu. Vispirms aicinu šo jautājumu izskatīt ar vēsu prātu un domāt racionāli, nevis emocionāli. Nedomāt par kādiem mistiskiem argumentiem, bet par juridisko problemātiku.

Tāpēc neliels ieskats nesenā vēsturē, lai arī kolēģi, kuriem līdz šim nebija tiešas saistības ar Diasporas likumu un tā veidošanu, saprastu, kādēļ šie grozījumi ir iesniegti. 12. Saeimas pēdējā sēdē tika pieņemts Diasporas likums un plašas debates raisījās par termina “diaspora” definīciju. Galu galā Diasporas likumā diaspora tika definēta kā “ārpus Latvijas pastāvīgi dzīvojošie Latvijas pilsoņi, latvieši un citi, kam ir saikne ar Latviju, kā arī viņu ģimenes locekļi”.

Tik plašu definīciju komisija neatbalstīja, un to neatbalstīt aicināja arī Iekšlietu ministrija, Kultūras ministrija, VARAM, Latvijas Pašvaldību savienība, kā arī (jūs jau saņēmāt informāciju savā e-pastā) Pasaules Brīvo latviešu apvienība.

Saeimas Juridiskais birojs vairākkārt ar konkrētiem piemēriem ir norādījis uz šīs definīcijas neatbilstību. Ārlietu komisija sākotnēji otrajā lasījumā izstrādāja juridiski korektu definīciju, bet tad, pamatojoties uz neskaidru argumentāciju, atgriezās pie tās pārskatīšanas un iebalsoja iesūtītu juridisku brāķi.

Likumā šī termina skaidrojumam ir jābūt precīzam un nepārprotamam, jo tā mērķis ir nevis sarežģīt, bet vienkāršot likuma uztveršanu un maksimāli ierobežot interpretācijas iespējamību. Ar šo definīciju ir izdevies paveikt tieši pretējo, jo no tās izriet, ka Latvijas diasporā var ietilpt ikviens pasaules iedzīvotājs.

Vārdi “citi, kam ir saikne ar Latviju” ir neskaidri. Šī saikne var būt pilnīgi jebkāda: objektīva, tātad tiesiska un juridiska, vai subjektīva - emocionāla un pašidentificējoša. Teiksim, konkrētā persona var izvēlēties, vai tā būs Latvijas diasporas loceklis, pamatojoties uz to, vai tai, piemēram, patīk Latvijas mūzika, Latvijas nacionālā hokeja izlase, mūsu nacionālie ēdieni un tā tālāk.

Objektīva saikne ar Latviju var būt ārvalstniekiem, kuri nekad nav bijuši Latvijā, bet kuriem šeit pieder uzņēmuma kapitāla daļas vai arī kuri ir veikuši investīcijas. Tie var būt viesstrādnieki, personas, kurām izsniegtas termiņuzturēšanās atļaujas, personas, kuras pastrādājušas noziegumus Latvijā, par ko attiecīgi izcietušas sodu, un tamlīdzīgi.

Un, ja kāds jums mēģina ieskaidrot, ka tā nu galīgi nav un tas nav iespējams... Ir gan! Izklausās absurdi, vai ne? Tā šķiet, jo tieši tāda ir šī definīcija. Tieši šādus sarežģījumus paver likumā esošā definīcija.

Kolēģi! Daudzi no jums šonedēļ saņēma vairāk vai mazāk identiskas vēstules no dažādām personām ar aicinājumu neatvērt šo likumu. Šīs vēstules daudzus no jums, liekas, ir diezgan efektīvi apstrādājušas. Vēstulēs bija rakstīts, ka no sākuma vajagot iedarbināt Diasporas likumu, ka likuma atvēršana faktiski nozīmēs likuma iesaldēšanu, ka likuma atvēršana apstādinās finansējumu dažādām aktivitātēm. Tīri acu un ausu gaišumam - nekas tāds nenotiks! Diasporas likums stāsies spēkā 2019. gada 1. janvārī.

Tiem, kuri... un jūs zināt, kas jūs esat... kuri apzināti maldina gan deputātus, gan sabiedrību, tiem, kuri apzināti izplata viltus ziņas un manipulē ar sabiedrisko domu, izplatot dezinformāciju, - tas ir patiešām zemiski! Man pat nedaudz neērti jūsu vietā.

Grozījumi Diasporas likumā ir iesniegti, lai mainītu esošo definīciju pret Saeimas Juridiskā biroja sākotnēji virzīto, juridiski atbilstošāko versiju, kura paredz, ka diaspora ir ārpus Latvijas pastāvīgi dzīvojoši Latvijas pilsoņi - latvieši, līvi un personas, kuru augšupējie radinieki ir latvieši vai līvi, kā arī to ģimenes locekļi.

Protams, varam runāt dažādus saukļus par atvērto latvietību... un ka visi ir latvieši. Jā, izklausās labi! Bet interesanti, ko ar šīm frāzēm darīs tie, kuriem likums būs jāievieš, - valsts un pašvaldību iestāžu darbinieki?

Skaidrība un precizitāte termina “diaspora” gadījumā īpaši svarīga ir tāpēc, ka Diasporas likumā ir paredzēta virkne atbalsta pasākumu diasporas locekļiem.

Aicinu jūs neradīt iespēju potenciāliem juridiskiem sarežģījumiem, neradīt haosu likuma praktiskā iedzīvināšanā valsts un pašvaldību iestādēs un tāpēc atbalstīt Diasporas likuma atvēršanu, lai tādējādi nodrošinātu, ka mums ir juridiski korekta un nepārprotama definīcija tam, kas ir Latvijas diaspora. Atstājot esošo termina “diaspora” definīciju, mēs, augstākā likumdevējvara Latvijā, apzināti atstāsim juridisku brāķi jaunā, citādi kvalitatīvā un ļoti vajadzīgā likumā.

Aicinu atbalstīt nodošanu izskatīšanai komisijās.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad viens deputāts runājis “par”, viens - “pret”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Diasporas likums”” nodošanu Ārlietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 22, pret - 73, atturas - nav. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Darba aizsardzības likumā” nodot Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma atsavināšanu Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas valsts robežas joslas ierīkošanai”” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju”” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par privatizējamo valsts un pašvaldību īpašuma objektu novērtēšanas kārtību”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Zemesgrāmatu likumā” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Dombrovska, Švecovas, Ločmeles-Luņovas, Goldbergas, Kucina un citu iesniegto likumprojektu “Grozījumi Likumā par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2018., 2019. un 2020. gadam” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

“Pret” pieteikusies runāt deputāte Dana Reizniece-Ozola.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Labrīt, cienītā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Kolēģi deputāti! Es aicinu neatbalstīt šo likumprojektu vairāku apsvērumu dēļ. Vispirms daži argumenti par formu, pēc tam par saturu.

Par formu - pirmais. Ja mēs atbalstīsim šo likumprojektu, kas paredz šeit, Saeimā sēžot, pārplānot makroekonomikas prognozes, lai tādā veidā radītu papildu fiskālo telpu, mēs būsim, šķiet, pirmā valsts Eiropā, varbūt pat pasaulē, kur makroekonomikas prognozes noteiks politiski, iedurot ar pirkstu gaisā, nevis ekspertu līmenī. Šobrīd ir arī regula, kas nosaka kopējos budžeta veidošanas principus, kurā ir noteikts, ka makroekonomikas prognozes nosaka neatkarīga institūcija - profesionāļi un eksperti, vērtējot visus apsvērumus, nevis tikai to, cik daudz naudas mums vajadzēs nākamajā gadā. Mūsu gadījumā tā ir Fiskālās disciplīnas padome.

Otrais. Ar šādu priekšlikumu, kur it kā mēs radām fiskālo telpu, nekāda papildu nauda nerodas. Makroekonomikas prognozes mainot, ir jāmaina arī visi pārējie fiskālie noteikumi, kas rezultātā novedīs pie tās pašas fiskālās telpas, kas mums jau šobrīd ir. Nākamajā gadā tā ir ar mazu mīnusu. Šāds priekšlikums pēc būtības ir kā tāda viltus burvju mākslinieka uzstāšanās, kurā viņš parāda kociņu, ko sauc par makroekonomikas prognozēm, vēl ir melna cepure, un burvju mākslinieks sola jums uzburt zaķi apmēram astoņu miljonu vērtībā. Un tikai pēc tam, kad šī cepure jums jau iedota, lai to zaķi vilktu ārā un dāvanas visiem solītu, jūs saprotat, ka tur nekāda zaķa nav. Tas ir par jēgu. Nekādus astoņus miljonus mēs šādā veidā nevaram radīt.

Trešais. Kolēģi, es labi saprotu, kādēļ SASKAŅA, kura sēž tādā sarkano līniju žodziņā, sniedz šādus priekšlikumus. Galvenā motivācija, protams, ir izteikt populārus priekšlikumus, kuriem grūti atteikt, tādā veidā radot jucekli un haosu. Bet, kolēģi, tie, kas tās sarkanās līnijas... visi pārējie... mēs esam novilkuši, man šķiet, ka mums ir jāsaprot - nedrīkst klausīties saldajās sirēnu balsīs un atbalstīt šādus priekšlikumus, jo tas radīs haosu un ļaus teikt, ka ir neizdevusies valsts... haoss, radītas nekārtības... respektīvi, aicinu neatbalstīt pēc formas.

Par saturu. Ar šo summu - nedaudz vairāk par astoņiem miljoniem - nevar atrisināt tās lietas, kas šobrīd ir sasāpējušas medicīnas jomā. Veselības ministrija ir aprēķinājusi: lai nākamajā gadā nodrošinātu atalgojuma pieaugumu par 20 procentiem, ir vajadzīgi 87 miljoni. Protams, tas būtu jārisina jaunajai valdībai, bet, tā kā jauno valdību mēs varbūt tagad redzam vien kaut kur pie apvāršņa, nākamajā nedēļā Veselības ministrija nāks ar priekšlikumu, kā saprātīgi, nepārkāpjot fiskālo disciplīnu, šos līdzekļus nākamajā gadā nodrošināt.

Es aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu. Tas var vienīgi kaitēt mūsu valsts reputācijai, jo tādā veidā valsts pārkāps fiskālās disciplīnas noteikumus; tas var ietekmēt arī mūsu kredītreitingus. Aicinu saglabāt vēsu prātu un risināt jautājumu pēc būtības, nevis ar kādiem viltus zaķiem.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. “Par” pieteicies runāt Vjačeslavs Dombrovskis.

V. Dombrovskis (SASKAŅA).

Augsti godātie kolēģi! Es nebiju plānojis runāt par šo likumprojektu, bet tomēr...

Pirmkārt. Mēs runājam nevis par likumprojekta atbalstīšanu vai neatbalstīšanu, bet par tā nodošanu komisijai.

Otrkārt. Es gribētu vēlreiz pateikt jums lielu paldies par šo Saeimas lēmumu - piešķirt vairāk nekā astoņus miljonus eiro neatliekamajai medicīniskajai palīdzībai. Kā jūs jau esat redzējuši, mediķi to ļoti ir novērtējuši. Kolēģi, šodien nav lielas nozīmes tam, vai Saeima atbalstīs vai neatbalstīs šā likumprojekta nodošanu komisijām. Šī kauja par NMPD būtībā ir beigusies.

Tālāk. Par dažām tehniskām lietām. Lūk, es jau reiz teicu, ka tā ir aksioma: ja ir augstāka iekšzemes kopprodukta izaugsmes prognoze, tad tas nozīmē, ka arī nodokļu ieņēmumi ir lielāki. Kā var apgalvot kaut ko pretēju?! Labs jautājums!

Es domāju, ka mēs pēc kāda laika redzēsim, vai Finanšu ministrija vai nu Danas Reiznieces-Ozolas, vai kāda cita finanšu ministra vadībā tiešām pārskatīs makroekonomiskās izaugsmes prognozes atbilstoši Eiropas Komisijas pēdējai prognozei. Esmu pārliecināts, ka mēs redzēsim, ka tas tiks pārskatīts un tie būs nevis pašreizējie trīs procenti, bet 3,2 procenti. Un mēs noteikti redzēsim, ka atbilstoši tam parādīsies arī lielāki nodokļu ieņēmumi, kā tas vienmēr notiek.

Un, ja jau runājam par “jucekli un haosu”, tad varbūt finanšu ministre varētu paskaidrot, kā tas var gadīties, ka, no vienas puses, veselības ministre no televizora ekrāniem runā par to, ka, lūk, ir atrasta nauda mediķu atalgojuma palielināšanai par 20 procentiem, bet, no otras puses, nākamajā dienā finanšu ministre Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas deputātiem apgalvo, ka nekādas naudas nav. (Dep. D. Reizniece-Ozola: “Tā es neapgalvoju!”) Vai varētu, lūdzu, šo jucekli paskaidrot? Es domāju, ka mediķi šo paskaidrojumu ļoti gaida - vai tā nauda tomēr ir, vai tās nav.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad viens deputāts ir runājis “par”, viens - “pret”. Mums ir jābalso.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Likumā par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2018., 2019. un 2020. gadam” nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 36, pret - 54, atturas - nav. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par nekustamā īpašuma “Ozolsalas” Ķekavas pagastā, Ķekavas novadā, daļas atsavināšanu sabiedrības vajadzībām - valsts galvenā autoceļa projekta “E67/A7 Ķekavas apvedceļš” īstenošanai” nodošanu Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

Petravičas kundze, runāsiet “par” vai “pret”?

“Pret” pieteikusies runāt deputāte Ramona Petraviča.

R. Petraviča (KPV LV).

Labrīt, cienījamie kolēģi! Lūdzu nenodot šo jautājumu izskatīšanai komisijām, jo problēma ir atrisināta: es par šo jautājumu ziņošu darba kārtības 37. punktā - likumprojektā “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””.

Lūdzu balsot “pret”.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 22, pret - 70, atturas - nav. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Sociālo un darba lietu komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījums Veselības aprūpes finansēšanas likumā” nodot Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Sociālo un darba lietu komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Ārstniecības likumā” nodot Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Vēlētāju reģistra likumā” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Republikas pilsētu un novadu vēlēšanu komisiju un vēlēšanu iecirkņu komisiju likumā” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Godātie kolēģi! Ir priekšlikumi par grozījumiem sēdes darba kārtībā.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija lūdz izdarīt izmaiņas sēdes darba kārtībā un komisijas izstrādāto likumprojektu “Grozījumi Vēlētāju reģistra likumā” izskatīt pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija lūdz izdarīt izmaiņas sēdes darba kārtībā un komisijas izstrādāto likumprojektu “Grozījumi Republikas, pilsētu un novadu vēlēšanu komisiju un vēlēšanu iecirkņu komisiju likumā” izskatīt pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Sociālo un darba lietu komisija lūdz komisijas izstrādāto likumprojektu “Grozījums Veselības aprūpes finansēšanas likumā” izskatīt pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā un izskatīt kā pirmo sadaļā “Likumprojektu izskatīšana”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Sociālo un darba lietu komisija lūdz komisijas izstrādāto likumprojektu “Grozījumi Ārstniecības likumā” izskatīt pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Par atvaļinājumu piešķiršanu.

Par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātei Inesei Lībiņai-Egnerei no šā gada 6. decembra līdz 10. decembrim. Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātes Ineses Lībiņas-Egneres iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņai neapmaksātu atvaļinājumu no 6. decembra līdz 10. decembrim. Saeimas Prezidijs atvaļinājumu ir piešķīris un par to informē Saeimu.

Par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Arvilam Ašeradenam no šā gada 7. decembra līdz 10. decembrim. Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Arvila Ašeradena iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņam neapmaksātu atvaļinājumu no šā gada 7. decembra līdz 10. decembrim. Saeimas Prezidijs atvaļinājumu ir piešķīris un par to informē Saeimu.

Kolēģi! Darba kārtībā - deputātu pieprasījumu izskatīšana.

Par saņemtajiem deputātu pieprasījumiem.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Ivara Zariņa, Jāņa Krišāna, Valērija Agešina, Edgara Kucina, Vitālija Orlova, Jāņa Tutina, Artūra Rubika, Jāņa Ādamsona, Vladimira Nikonova un Ivana Klementjeva pieprasījumu Ministru prezidentam Mārim Kučinskim “Par Ministru kabineta 2018. gada 24. aprīļa rīkojumā Nr. 172 izveidotās “darba grupas elektroenerģijas obligātā iepirkuma maksājumu sistēmas atcelšanai” noteikto darba uzdevumu”. Pieprasījums ir pieejams visiem deputātiem. Iesniedzēji ir lūguši vārdu motivācijai.

Iesniedzēju vārdā - deputāts Ivars Zariņš.

I. Zariņš (SASKAŅA).

Labdien, kolēģi! Vakar mums bija tāda hrestomātiska Pieprasījumu komisijas sēde. Principā jau nebija nekā jauna. Izskatījām pieprasījumu par subsidētās elektroenerģijas... Ekonomikas ministrijas īstenotās atbalsta shēmas tiesiskumu un likumību. Lai gan šis pieprasījums tika iesniegts pirms gandrīz trim nedēļām, pat uz pieprasījuma izskatīšanas dienu Ekonomikas ministrija nebija spējīga atbildēt rakstiski ne uz vienu no jautājumiem. Arī tad, kad mēs komisijas sēdē sākām par to diskutēt... Šie jautājumi, pieprasījuma jautājumi, bija par konkrētiem tiesiskuma aspektiem - cik tiesiski tiek veiktas kaut kādas konkrētas Ekonomikas ministrijas darbības, piešķirot šo atbalstu. Tika lūgts nosaukt precīzas tiesību normas, kas pamato, ka Ekonomikas ministrija rīkojas tiesiski. Ekonomikas ministrija nespēja nosaukt nevienu šādu tiesību normu.

Tā diskusija mums bija līdzīga kā šajā anekdotē. Sarunājas divi draugi, un viens saka: “Dzirdēju, ka tev bija uzbrukusi haizivs...” Otrs atbild: “Jā, taisnība.” Pirmais turpina: “...un ka viņa tev esot kaut ko nokodusi.” - “Nē, tā nav taisnība.” Tātad jautājums bija - konkrēti pateikt, kas ir nokosts.

Mēs tā arī dabūjām apmēram šāda līmeņa diskusiju.

Kad Ekonomikas ministrijai tika jautāts, kāpēc tās vadītā darba grupa neveica... OIK... darba grupa... jūs dzirdējāt, ka tā strādājusi mēnešus... nav veikusi esošās OIK sistēmas tiesiskuma novērtējumu, ekonomikas ministrs paziņoja: “Mums nebija Ministru kabineta uzdevuma sniegt visaptverošu juridisko izvērtējumu par OIK sistēmu. Es nosaucu jums to uzdevumu, ko man uzdeva Ministru kabinets, mēs to precīzi izpildījām. Jautājumā par tiesisko izvērtējumu (kāpēc tas netika ietverts), lūdzu, tad aiciniet Ministru kabineta vadītāju, premjeru Kučinski, un, lūdzu, prasiet viņam šo jautājumu!”

Tad nu mēs esam sagatavojuši šo pieprasījumu Kučinskim un lūdzam viņu paskaidrot, kāpēc šinī rīkojumā darba grupai vispār netika uzdots veikt šīs sistēmas tiesiskuma izvērtējumu. Un mēs viņam jautājam: “Vai jūs uzskatāt, ka šīs atbalsta sistēmas tiesiskuma izvērtējums nav nepieciešams, lai kompetenti un atbildīgi lemtu un īstenotu tālākos veicamos pasākumus šīs atbalsta sistēmas sakārtošanai? Ja jūs tā neuzskatāt, tad, lūdzu, iesniedziet izvērtējumu, jo Ekonomikas ministrija mums izvērtējumu nespēja iesniegt.”

Gaidīsim premjera atbildes un, iespējams, arī pašu premjeru.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad pieprasījumu nododam Pieprasījumu komisijai.

Darba kārtībā - “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.

Lēmuma projekts “Par Latvijas Universitāšu asociācijas deleģēta pārstāvja Artūra Zepa apstiprināšanu Augstākās izglītības padomes sastāvā”.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāts Jānis Vucāns.

J. Vucāns (ZZS).

Labrīt, cienītās kolēģes! Godātie kolēģi! Augstskolu likuma 66. panta pirmā daļa redakcijā, kas būs spēkā no 2019. gada 1. janvāra, nosaka to, ka Augstākās izglītības padomes sastāvā ir viens deleģēts pārstāvis no Latvijas Universitāšu asociācijas. Latvijas Universitāšu asociācija ar 2018. gada 14. septembra vēstuli darbam Augstākās izglītības padomē ir deleģējusi Artūru Zepu. Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis ar savu pavadvēstuli ir virzījis šo kandidatūru apstiprināšanai Saeimā. Šo jautājumu izskatīja Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija un sagatavoja lēmuma projektu - apstiprināt Augstākās izglītības padomes sastāvā Latvijas Universitāšu asociācijas deleģētu pārstāvi Artūru Zepu, nosakot, ka lēmums stājas spēkā 2019. gada 1. janvārī.

Lūdzu Saeimu apstiprināt šo lēmumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Latvijas Universitāšu asociācijas deleģēta pārstāvja Artūra Zepa apstiprināšanu Augstākās izglītības padomes sastāvā”. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret - 1, atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Darba kārtībā - lēmuma projekts “Par Latvijas Studentu apvienības deleģētas pārstāves Justīnes Širinas apstiprināšanu Augstākās izglītības padomes sastāvā”.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāts Jānis Vucāns.

J. Vucāns (ZZS).

Augstskolu likuma 66. panta pirmā daļa nosaka to, ka Augstākās izglītības padomes sastāvā ir viens deleģēts pārstāvis no Latvijas Studentu apvienības, un saskaņā ar Augstskolu likuma 68. panta otro teikumu studējošo pārstāvja pilnvaru termiņš ir divi gadi. Ņemot vērā to, ka Latvijas Studentu apvienības pārstāvja Arkādija Zvaigznes pilnvaru termiņš 2016. gada 22. decembrī apstiprinātās Augstākās izglītības padomes sastāvā beigsies šā gada 22. decembrī, Latvijas Studentu apvienība ar 2018. gada 19. novembra vēstuli darbam Augstākās izglītības padomē ir deleģējusi Justīni Širinu.

Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis šo kandidatūru ir virzījis apstiprināšanai Saeimā. Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija izskatīja šo kandidatūru un sagatavoja lēmuma projektu - apstiprināt Augstākās izglītības padomes sastāvā Latvijas Studentu apvienības deleģētu pārstāvi Justīni Širinu, nosakot, ka lēmums stāsies spēkā 2018. gada 22. decembrī.

Komisijas vārdā aicinu apstiprināt šo lēmumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projekta “Par Latvijas Studentu apvienības deleģētas pārstāves Justīnes Širinas apstiprināšanu Augstākās izglītības padomes sastāvā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Darba kārtībā - lēmuma projekts “Par Baltijas Asamblejas Latvijas delegācijas, delegācijas vadītāja un delegācijas vadītāja vietnieka apstiprināšanu”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Baltijas Asamblejas Latvijas delegācijas, delegācijas vadītāja un delegācijas vadītāja vietnieka apstiprināšanu”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Darba kārtībā - lēmuma projekts “Par Baltijas jūras parlamentārās konferences Latvijas delegācijas un delegācijas vadītāja apstiprināšanu”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Baltijas jūras parlamentārās konferences Latvijas delegācijas un delegācijas vadītāja apstiprināšanu”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Darba kārtībā - lēmuma projekts “Par Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas Parlamentārās asamblejas Latvijas delegācijas un delegācijas vadītāja apstiprināšanu”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas Parlamentārās asamblejas Latvijas delegācijas un delegācijas vadītāja apstiprināšanu”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Darba kārtībā - lēmuma projekts “Par Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas Latvijas delegācijas, delegācijas vadītāja un delegācijas vadītāja vietnieka apstiprināšanu”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas Latvijas delegācijas, delegācijas vadītāja un delegācijas vadītāja vietnieka apstiprināšanu”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Darba kārtībā - lēmuma projekts “Par NATO Parlamentārās asamblejas Latvijas delegācijas, delegācijas vadītāja un vadītāja vietnieka apstiprināšanu”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par NATO Parlamentārās asamblejas Latvijas delegācijas, delegācijas vadītāja un vadītāja vietnieka apstiprināšanu”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 72, pret - 15, atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Darba kārtībā - lēmuma projekts “Par Starpparlamentu savienības Latvijas nacionālās grupas un grupas vadītāja apstiprināšanu”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Starpparlamentu savienības Latvijas nacionālās grupas un grupas vadītāja apstiprināšanu”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Darba kārtībā - lēmuma projekts “Par Vidusjūras Savienības Parlamentārās asamblejas Latvijas delegācijas un delegācijas vadītāja apstiprināšanu”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Vidusjūras Savienības Parlamentārās asamblejas Latvijas delegācijas un delegācijas vadītāja apstiprināšanu”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 92, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Nākamā darba kārtības sadaļa - “Priekšlikumi par iepriekšējās Saeimas likumprojektu izskatīšanas turpināšanu”.

Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 39. pantu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ierosina turpināt 12. Saeimā iesniegtā likumprojekta “Piespiedu dalītā īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likums” izskatīšanu.

Komisijas vārdā - deputāts Viktors Valainis.

V. Valainis (ZZS).

Labrīt, kolēģi! Komisijā izskatījām iepriekšējā Saeimā izstrādāto likumprojektu “Piespiedu dalītā īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likums”.

Mazliet pastāstīšu par likumprojekta jēgu un būtību.

Piespiedu dalītais īpašums Latvijā ir izveidojies zemes reformas un valsts un pašvaldību īpašumu privatizācijas gaitā, kad īpašuma tiesības uz agrāk piederējušo zemi tās vēsturiskajās robežās atjaunoja bijušajiem īpašniekiem. Un šajā procesā bija iespējama... saskaņā ar likumu, saskaņā ar zemes reformu regulējošajiem normatīvajiem aktiem bijušajiem zemes īpašniekiem vai to mantiniekiem bija tiesības izvēlēties - pieprasīt zemes īpašuma tiesību atjaunošanu, pieprasīt nodot īpašumā vai piešķirt lietošanā līdzvērtīgu zemes gabalu vai arī saņemt vienreizēju kompensāciju likumā noteiktajā kārtībā.

Ja analizējam tikai tos specifiskos gadījumus, kas ir saistīti ar daudzdzīvokļu dzīvojamām mājām, tad redzam, ka šīs ieviestās kārtības dēļ pie mums ir izveidojusies situācija, ka 3677 daudzdzīvokļu mājas atrodas... 3677 zemes īpašumi... uz tiem atrodas 110 tūkstoši - vairāk nekā 110 tūkstoši - dzīvokļu... atrodas šobrīd tādās piespiedu zemes nomas attiecībās. Ja mēs vērtējam naudas izteiksmē, tad šo zemju vērtība, uz kurām atrodas šie dzīvokļu īpašumi, pēc ministriju datiem, svārstās no 130 līdz 180 miljoniem eiro.

No visiem iepriekšējiem likumprojektiem, kad radās šī situācija, nepārprotami ir secināms tas, ka piespiedu dalītais īpašums bija sākotnēji domāts kā tāds pagaidu stāvoklis, kam būtu jāizbeidzas. Bet, kā mēs redzam šobrīd, nekas tā īsti līdz galam nav beidzies.

Pastāv ļoti liela problēma, ka iedzīvotājiem ir ļoti grūti vienoties. Šobrīd esošā likuma kārtība paredz arī pirmpirkuma tiesības un dažādus citus instrumentus, kas iedzīvotājiem ļautu pašiem iziet no šīs situācijas, bet praksē diemžēl tā nenotiek. Ir pirmpirkuma tiesības dzīvojamo māju... dzīvokļu īpašniekiem, kuras ir ļoti grūti izmantojamas. Lai tās izmantotu, nepieciešams simtprocentīgs balsojums. Praksē gan mums ir tādas situācijas, ka bieži vien iegūt visu dzīvokļu īpašnieku lēmumu kādā jautājumā ir neiespējami, jo daļa no viņiem atrodas ārpus valsts, daļa ir miruši un mantojuma process nav noslēdzies vai mantojumam nav iecelti aizgādņi. Vēl ir dažādi praktiski dzīves gadījumi - vienkārši nav nokārtota zemesgrāmata vai kas cits, kāpēc tīri praktisku iemeslu dēļ nav iespējams izpildīt, kā arī jāņem vērā, ka lielākajā mājā Latvijā šobrīd ir 400 dzīvokļu īpašumu un tad savākt simtprocentīgu balsojumu ir praktiski neiespējami.

Komisijā bija iesniegts arī 2015. gada likumprojekts, tāpēc komisija nolēma atbalstīt vienu no šiem likumprojektiem. Mēs skatām komisijas izstrādāto likumprojektu. Es pastāstīšu par būtiskākajām atšķirībām no 2015. gada likumprojekta, kuru komisija nolēma neatbalstīt.

Tātad atšķirībā no 2015. gada likumprojekta šis likumprojekts paredz beztermiņa izpirkuma tiesību esību - iespēju īpašniekiem privatizēt daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkas. Tāpat atšķirībā no 2015. gada likumprojekta paredzēts atteikties no hipotēkas nostiprināšanas par labu nesamaksājušiem dzīvokļu īpašniekiem. Un, tā kā izpirkuma tiesības būs beztermiņa, paredzēta tik tiešām potenciāla iespējamība, ka visi daudzdzīvokļu māju īpašnieki un zemes īpašnieki varētu apvienot īpašumus. Tas ir pretstatā 2015. gada likumprojektam, kur jau šādi pašā likumprojektā bija paredzēts. Tie varētu būt tikai 35 procenti.

Likumprojekts paredz arī iespēju sniegt atbalstu dzīvokļu īpašniekiem finansējuma piesaistei izpirkuma cenas samaksai.

Un par pašu likumprojektu.

Likumprojekta galvenie punkti aptver šādu regulējumu. Tas ievieš speciālas izpirkuma tiesības uz likuma pamata piespiedu dalītā īpašuma ēkas īpašniekiem uz izpērkamo zemi; kārtību un principu, kā tiek noteikta un reģistrēta izpērkamā zeme un kā tiek aprēķināta izpērkamās zemes cena; kārtību un noteikumus, kā daudzdzīvokļu mājas īpašnieki izmanto savas izpirkuma tiesības; valsts tiesības sniegt atbalstu daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas īpašniekiem, lai iegūtu finansējumu izpirkuma cenas samaksai; dzīvokļu īpašnieku kopības tiesības slēgt līgumu visu dzīvokļu īpašnieku vārdā, lai iegūtu finansējumu izpirkuma cenas samaksai; būtiskākos nosacījumus izpērkamās zemes un zemes īpašniekiem piekrītošās zemes kadastrālai uzmērīšanai; kārtību un noteikumus dzīvokļu īpašnieku īpašuma tiesību uz izpērkamo zemi nostiprināšanai zemesgrāmatā, izpirkuma cenas samaksas kārtību zemes īpašniekiem; un personas, kurām par labu nostiprināta hipotēka uz piespiedu dalītā īpašuma zemesgabala tiesību aizsardzību.

Šie ir galvenie pamatprincipi šajā likumprojektā, ko komisija ir nolēmusi pārņemt. Tomēr man komisijas vārdā arī jāsaka tas, ka komisijā tika minētas dažādas citas versijas, kādā veidā šo problemātiku risināt, tādēļ mēs esam vienojušies, ka organizēsim plašāku apspriedi. Tā varētu būt arī kāda konference, kur ekspertu līmenī dažādās idejas izanalizēsim, izrunāsim, lai nonāktu pie vienota redzējuma, kādā veidā šo jautājumu risināt.

Atgādināšu, ka vairāk nekā 20 gadus nav izdevies šo jautājumu atrisināt, tāpēc vajag tādu diezgan nopietnu, konkrētu pieeju, izrunājot galvenos iespējamos virzienus. Iespējamie virzieni - minēšu divus... papildu versijas, piemēram, valsts vai pašvaldība iedzīvotājiem izpērk šos īpašumus. Tāds variants arī pastāv, kas, protams, kaut ko maksā. Tāpat ir iespējams, ka īpašnieks pats izpērk tikai savu daļu - arī tāda versija pastāv. Visas šīs iespējas mēs apskatīsim... apskatīsim arī komisijas sēdēs.

Tāpat būtiski minēt, ka šajā likumprojektā ietvertā izpirkuma cena ir atbilstoša. Un anotācijā arī norādīts, ka šis izvērtējums ir atbilstošs Latvijas Republikas Satversmes 105. pantam (par atsavināšanu). Arī Eiropas Cilvēktiesību tiesa ir norādījusi, ka, veicot nekustamā īpašuma piespiedu atsavināšanu, parasti nepieciešama kompensācija, kuras apmērs ir saprātīgs vai saistīts ar tā vērtību. Tas šajā gadījumā ir izdarīts.

Paldies. Lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Piespiedu dalītā īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likums” izskatīšanas turpināšanu 13. Saeimā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret - nav, atturas - 1. Tātad likumprojektu turpinās izskatīt 13. Saeima.

12. Saeimā atbildīgā par to bija Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka šī komisija būs atbildīgā arī 13. Saeimā? Iebildumu nav.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

V. Valainis. 13. marts.

Sēdes vadītāja. 13. marts, ja? Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2019. gada 13. marts.

Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 39. pantu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ierosina turpināt 12. Saeimā iesniegtā likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju”” izskatīšanu.

Komisijas vārdā - deputāts Viktors Valainis.

V. Valainis (ZZS).

Kolēģi! Šis likumprojekts saistīts ar iepriekšējo likumprojektu. Mēģināšu varbūt mazliet īsāk pastāstīt par to.

Jāņem vērā, ka šie jautājumi piecas reizes ir skatīti Satversmes tiesā, tāpēc šodien es par to visu pastāstu, jo arī šis likums, visticamāk, nonāks Satversmes tiesā pēc tam, kad mēs to pieņemsim.

Tur ir ļoti daudzas ieinteresētās puses ar dažādiem viedokļiem. Šis likumprojekts ir saistīts... Šajā likumprojektā tiks iestrādāta arī norma, kas... par procentiem, ko maksā tajos gadījumos, ja iedzīvotāji nespēj vienoties. Šobrīd Saeima noteikusi trīs procentus... pakāpenisku ceļu uz trijiem procentiem, ko Satversmes tiesa ir atcēlusi, pamatojot ar to, ka šie procenti noteikti, neizvērtējot likumprojektu pamatīgāk.

Tagad komisija nolēmusi veikt rūpīgāku izvērtējumu un pie šīm normām atgriezties. Tāpēc aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju”” izskatīšanas turpināšanu 13. Saeimā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret un atturas - nav. Tātad likumprojektu turpinās izskatīt 13. Saeima.

12. Saeimā atbildīgā par to bija Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka šī komisija būs atbildīgā arī 13. Saeimā? Iebildumu nav.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

V. Valainis. 13. februāris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2019. gada 13. februāris.

Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 39. pantu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ierosina turpināt 12. Saeimā iesniegtā likumprojekta “Grozījumi likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”” izskatīšanu.

Komisijas vārdā - deputāte Karina Sprūde.

K. Sprūde (KPV LV).

Piedāvātajā likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 14. panta pirmās daļas redakcijā precizēta ziedojuma definīcija, nosakot, ka par ziedojumu var tikt uzskatīta manta, tai skaitā finanšu līdzekļi, pakalpojums, tiesības un citādu veidu labumi. Šie likuma grozījumi nosaka to, ka ziedojums šā likuma izpratnē ir uzskatāms par publiski tiesiskām attiecībām starp ziedotāju un publiskas personas institūciju, kas ziedojumu ir pieņēmusi. Lūdzu atbalstīt šo grozījumu likumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”” (Nr. 150/Lp13) izskatīšanas turpināšanu 13. Saeimā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 93, pret un atturas - nav. Likumprojektu turpinās izskatīt 13. Saeima.

12. Saeimā atbildīgā par to bija Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka šī komisija būs atbildīgā arī 13. Saeimā? Iebildumu nav.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai.

K. Sprūde. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 2019. gada 13. februāris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumi iesniedzami līdz 2019. gada 13. februārim.

Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 39. pantu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ierosina turpināt 12. Saeimā iesniegtā likumprojekta “Grozījumi likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”” (Nr. 156/Lp13) izskatīšanu.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāte Karina Sprūde.

K. Sprūde (KPV LV).

Ir paredzēts nepārprotami noteikt, ka ierēdņiem, Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm un citām likuma 7. pantā sestajā daļā minētajām valsts amatpersonām ir tiesības brīvi savienot valsts amatpersonas amatu ar amatu arodbiedrībā, neprasot publiskas personas institūcijas vadītāja atļauju, kā arī likuma 4. pantā ir skaidrots valsts amatpersonas jēdziens. Likuma 4. panta pirmajā daļā ir noteikti konkrēti valsts amatpersonu amati, piemēram, ierēdņi, karavīri, Saeimas deputāti, pašvaldības domes deputāti, kuru amata nozīmība izriet no šo personu pilnvaru apjoma.

Šobrīd likumā nav noteikts deklarāciju publiskās pieejamības termiņš. Pašlaik publiski ir pieejamas gan tādu valsts amatpersonu deklarācijas, kuras jau sen beigušas pildīt amata pienākumus, gan pat mirušu valsts amatpersonu deklarācijas. Ņemot vērā, ka šādos gadījumos nav tiesiska pamata šo personas datu publiskai pieejamībai, likumprojekts paredz, ka deklarācijas ir publiski pieejamas piecus gadus no attiecīgās deklarācijas publiskošanas dienas.

Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”” (Nr. 156/Lp13) izskatīšanas turpināšanu 13. Saeimā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 93, pret un atturas - nav. Tātad likumprojektu turpinās izskatīt 13. Saeima.

12. Saeimā atbildīgā par to bija Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija. Vai deputātiem ir iebildumu pret to, ka šī komisija būs atbildīgā arī 13. Saeimā? Iebildumu nav.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai.

K. Sprūde. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2019. gada 13. februāris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumi iesniedzami līdz 2019. gada 13. februārim.

Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 39. pantu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ierosina turpināt 12. Saeimā iesniegtā likumprojekta “Grozījumi Zemes pārvaldības likumā” izskatīšanu.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Jānis Dūklavs.

J. Dūklavs (ZZS).

Labdien, kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija izskatīja 12. Saeimā iesniegto likumprojektu “Grozījumi Zemes pārvaldības likumā” un atbalstīja šī likumprojekta turpmāku izskatīšanu 13. Saeimā.

Grozījumi paredz precizēt nosacījumus zemes lietošanas kategorijas maiņai atkarībā no zemes kvalitātes novērtējuma, risina pašvaldību jautājumus, kā arī rezerves zemes fondā ieskaitīto zemes vienību piederību pēc to izvērtēšanas par piekritību valstij. Tiek arī paredzēta jauna kārtība, kādā tiks veikts augsnes monitorings lauksaimniecības un meža zemēm.

Pamatojoties uz Kārtības ruļļa 39. pantu, komisija lūdz 13. Saeimā turpināt likumprojekta “Grozījumi Zemes pārvaldības likumā” izskatīšanu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Zemes pārvaldības likumā” izskatīšanas turpināšanu 13. Saeimā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 91, pret un atturas - nav. Tātad likumprojektu turpinās izskatīt 13. Saeima.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai.

J. Dūklavs. Piedāvājam termiņu - 2019. gada 18. janvāris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2019. gada 18. janvāris.

Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 39. pantu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ierosina turpināt 12. Saeimā iesniegtā likumprojekta “Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības likums” izskatīšanu.

Komisijas vārdā - deputāts Daniels Pavļuts.

D. Pavļuts (AP!).

Labrīt, cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Labrīt, kolēģes! Labrīt, kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir izskatījusi no 12. Saeimas mantoto likumprojektu “Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības likums”, ko ir sagatavojis un iesniedzis Ministru kabinets. Tas būs pilnīgi jauns likums.

Jāteic, ka līdzīgu likumprojektu vai mēģinājumu regulēt nekustamā īpašuma darījumu starpnieku nozari... ar to strādā jau ceturtais Saeimas sasaukums, kā mēs tikām informēti, tātad strādā jau pietiekami ilgu laiku. Šoreiz negribētos atlikt, gribētos tikt ar šo jautājumu galā.

Kāpēc tas ir svarīgi? Šis jautājums ir saistīts ar nelegāli iegūtu līdzekļu atmazgāšanas novēršanu, jo arī nekustamā īpašuma darījumu starpnieki, kas ir šīs likumdošanas objekts, tiek aplūkoti šajā sakarā. Šis jautājums ir saistīts arī ar ēnu ekonomiku, jo, kā jau varat iedomāties, nekustamā īpašuma jomā notiek apjomīgi darījumi. Un, ja šie darījumi notiek nereģistrētā, nelegālā veidā ar skaidru naudu, tad ļoti daudz naudas paiet garām valsts kasei.

Likumprojekts paredz izstrādāt, radīt šīs nozares tiesiskos pamatus un nodrošināt profesionālās darbības uzraudzību. Ir paredzēts reģistrēt nekustamā īpašuma darījumu starpniekus jeb tos, ko mēs pazīstam kā māklerus. Tās var būt gan fiziskās personas, gan juridiskās personas, bet tām būs jāreģistrē sava saimnieciskā darbība, ja tās būs fiziskās personas. Pilnīgi obligāti ir paredzēts slēgt rakstveida līgumus. Darbība bez rakstveida līguma būtu sodāms pārkāpums, par ko izslēdz no reģistra.

Ir paredzēta arī virkne citu lietu - teiksim, profesionālā atbildība, profesionālās darbības apdrošināšana un tamlīdzīgi.

Komisijā iedziļināsimies šajā likumprojektā, runāsim ar nozari, kura ir piedalījusies tā izstrādē.

Lūdzu atbalstīt likumprojekta izskatīšanu 13. Saeimā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Uzsākam debates.

Vārds deputātam Krišjānim Feldmanam.

K. Feldmans (JK).

Labrīt, cienījamie kolēģi! Arī šajā 13. Saeimas sēdē mums ir jālemj par vairāku likumprojektu pārņemšanu no 12. Saeimas. Un viens no tādiem likumprojektiem ir arī “Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības likums”.

Taču atšķirībā no vairākiem citiem pārņemamajiem likumprojektiem... Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē, izskatot jautājumu par šī likumprojekta pārņemšanu, kļuva skaidrs, ka pat četru ministriju pārstāvjiem, kas klātienē izteicās par šo likumprojektu, nav saprotams, par ko ir šis likumprojekts un kā šis likums tiks realizēts dzīvē. Nebija nekādas vienprātības, katrs runāja kaut ko citu. Tāpat, spriežot no saņemtajām vēstulēm, atšķirīgs viedoklis ir arī nozarē.

Piesedzoties ar nepieciešamību novērst naudas atmazgāšanu un terorisma finansēšanu, tiek paredzēts dažādos veidos apgrūtināt fiziskās un juridiskās personas ar milzīgu administratīvo slogu, lai lielajiem tirgus dalībniekiem palīdzētu ierobežot konkurenci un gūt papildu peļņu. Piemēram, personai, kas īpašnieka uzdevumā izrāda dzīvokli potenciālajam pircējam, būs nepieciešams reģistrēties īpašā reģistrā, ko uzturēs vēl nezināma uzraudzības iestāde, par reģistrāciju vajadzēs maksāt valsts nodevu, būs jāpērk obligātās apdrošināšanas polise, apdrošinot savas profesionālās darbības risku, pirms pakalpojuma līguma noslēgšanas jāveic klienta izpēte, līgums ar klientu jāslēdz tikai rakstveidā, jāpiedalās nezināmos, visticamāk, lielo nozares uzņēmumu organizētos kvalifikācijas celšanas pasākumos, protams, maksājot par to apmeklēšanu kārtīgu naudu. Katra gada sākumā arī jāsniedz atskaite par visiem iepriekšējā gadā noslēgtajiem pakalpojuma līgumiem, protams, norādot informāciju par kvalifikācijas celšanas pasākumiem, kas apmeklēti.

Kāpēc māklerim bez atbilstošas kompetences un iespējām būtu jāveic citu institūciju pienākumi, piemēram, jāizmeklē, vai potenciālais klients veic nelegālas darbības? Tad jau šādus pienākumus varētu arī prasīt no nekustamā īpašuma sētniekiem vai apsaimniekotājiem! Šādu pārbaudi vienkārši nav iespējams veikt ar māklerim pieejamo informāciju. Protams, tīri formāli mākleris klientam var likt aizpildīt kārtējo anketu un šīs anketas savā birojā kraut plauktā. Anketā norādītos datus nekādi nebūs iespējams pārbaudīt, bet vārdā nenosauktā uzraudzības iestāde lielu daļu savu funkciju ar laiku (un es domāju, ka tas ir likuma slēptais mērķis) deleģēs lielo tirgus dalībnieku “kabatas” asociācijai. Tad varēs pārbaudīt, vai visi dokumenti tīri formāli ir aizpildīti, bet, ja nav, protams, sodīt un sodīt.

Ir naivi iedomāties, ka šāda brīvā tirgus ierobežošana dažu lielo nekustamā īpašuma tirdzniecības starpniekuzņēmumu interesēs ierobežos naudas atmazgāšanu vai terorisma finansēšanu. Ir maz ticams, ka hipotētiskais mākleris, kas vēlēsies apkalpot noziedzniekus un viņu skaidro naudu, veiks jebkādu reģistrāciju, formalizēs savu darbību vai kā citādi sevi izgaismos jebkurā Latvijas iestādē.

Runājot par darījumiem ar nekustamo īpašumu, jāņem vērā, ka jau šobrīd darījumi tiek reģistrēti zemesgrāmatā un tajos nevar iztikt bez notāra līdzdalības. Turklāt norēķini notiek caur bankām, kas ir ieviesušas stingru kontroli. Tāpēc varētu teikt, ka jau pastāv filtri, ar kuru palīdzību novērst naudas atmazgāšanas riskus un noteikti tos identificēt un mazināt.

Ja kāds vēlas uzlabot mākleru pakalpojumu kvalitāti, tad drīzāk jārunā ar atbilstošajām asociācijām, ko darīt, piemēram, lai veicinātu brīvprātīgas mākleru sertifikācijas? Kādu atbalstu asociācijas gribētu saņemt no valsts, lai tās veicinātu? Kā uzlabot jau esošos filtrus noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas riskiem, pievēršoties notāriem vai bankām, kas pašlaik ļoti skrupulozi kontrolē visus darījumus?

Manuprāt, Latvijā pēdējos stagnācijas gados ir bijusi tendence ieviest jaunus un nepārdomātus regulējumus pa labi un pa kreisi, tāpēc argumentiem, lai virzītu jaunu kādas nozares regulējumu, turklāt tādu, par kuru nav vienojušās pat pašas ministrijas, vajadzētu būt ļoti spēcīgiem. Diemžēl šajā gadījumā ir tikai vārgs piesegs, kas kalpo kā iemesls monopola veidošanai privātajā sektorā. Tas nav pieļaujams.

Ņemot vērā visu iepriekš minēto, bet it īpaši konfliktējošo attieksmi starp ministrijām attiecībā uz šo likumprojektu, es aicinu neatbalstīt šī likumprojekta pārņemšanu 13. Saeimā un nenodarboties ar konkurences ierobežošanu, privātās iniciatīvas apspiešanu, administratīvā sloga vairošanu un birokrātijas stiprināšanu privātajā sektorā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Kolēģi, vēlreiz par šo likumprojektu. Cik man zināms, šis likumprojekts iepriekšējā Saeimā tapa pašā komisijā un kopā ar nevalstiskajām organizācijām, to atbalstīja arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera. Bet pēc būtības šobrīd nepastāv nekāds reāls uzraudzības mehānisms šiem nekustamo īpašumu tirgus dalībniekiem. Visi šie instrumenti, manuprāt, ir ļoti neefektīvi gan no nodokļu... no Valsts ieņēmumu dienesta puses, no nodokļu iekasēšanas viedokļa, gan no citu iestāžu uzraudzības viedokļa.

Saprotiet... kas šeit notiek un par ko ir stāsts! Nu, viena lieta ir, ja mēs runājam par kaut kādiem bagātiem miljonāriem, kas pērk vienu otru īpašumu, un par to, kas notiek viņu darījumu starpniecībā... un vai tur tiešām nenotiek nelegālas lietas. Otra lieta ir tad, ja ir runa par sabiedrības lielāko daļu - par cilvēkiem, kuriem šis nekustamā īpašuma darījums ir pilnīgi noteikti lielākais darījums viņu dzīves laikā. Un šobrīd šos darījumus var konsultēt, kārtot pilnīgi jebkurš, un varbūt tāpēc mēs bieži vien presē lasām un dzirdam par gadījumiem, ka cilvēki tiek apkrāpti, tiek ļaunprātīgi izmantota kaut kāda viņu nezināšana. Tas, manuprāt, nav pieņemami. Likumprojekts paredz uzlikt pienākumu: ja tu to profesionāli dari, nu tad reģistrējies, lai tu esi tomēr nevis kaut kādā pelēkajā zonā, bet baltajā zonā! Reģistrē savu darbību šajā tirgū, uzlabo savu kvalifikāciju! Ir vesela virkne profesiju, kurās ir pienākums pastāvīgi uzlabot kvalifikāciju, turpretim šeit, kur cilvēki strādā ar sabiedrības mūža iekrājumiem, šāds pienākums vispār nepastāv. Praktiski jebkurš var iet un ar to nodarboties. Manuprāt, tas nav pieņemami.

Viena lieta ir pārdot vecmammas māju, bet otra lieta ir profesionāli nodarboties ar šāda veida darījumiem, vai ne? Un šeit būtu jābūt kaut kādai kvalifikācijai.

Es nesaku, ka šis likumprojekts ir ideāls. Es domāju, ka priekšlikumu iesniegšanas termiņam jābūt pietiekami ilgam, lai deputāti iesniegtu savus priekšlikumus. Ir jāturpina strādāt pie šā likumprojekta. Un šādam likumam, šādam regulējumam, manuprāt, noteikti ir jābūt.

Paldies.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Danielam Pavļutam.

D. Pavļuts (AP!).

Labrīt vēlreiz, kolēģes un kolēģi! Ir jāatzīst, ka man savā ziņā patiess prieks dzirdēt kolēģa Feldmana kunga uzstāšanos, jo tagad es pārliecinos, ka vismaz daļai deputātu Jaunajā konservatīvajā partijā ir izteikti liberāli, - lai neteiktu, pat libertāriski! - politiskie uzskati (Starpsauciens.), ka nozares nevajag regulēt vispār. Ka nevis vajag regulēt saprātīgi un samērīgi un neuzlikt pārmērīgu sodu, bet nevajag regulēt vispār. Ka likumu nevajag.

Bija ļoti interesanti vakardien. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē, kur mēs par šo likumprojektu runājām, tika uzdots jautājums: “Nu bet kāpēc tik ilgi - kāpēc jau ceturto Saeimas sasaukumu šā likumprojekta skatīšana tiek vilkta garumā?” Viena no atbildēm, kas izskanēja no ministrijām (un tad visa komisija smējās!), bija tāda, ka agrāk ir bijusi sajūta, ka kāds no komisijas locekļiem, no Saeimas deputātiem, pats ar šo rūpalu, proti, starpniecību, nodarbojas nereģistrētā veidā un tas ir bijis iemesls, kāpēc velk garumā.

Es šobrīd varu tikai minēt, kāpēc mūsu kolēģi no Jaunās konservatīvās partijas vēlas vilkt garumā šī jautājuma skatīšanu un sūtīt to visu atpakaļ. Saprotu, ka var būt bažas par pārmērīgu regulējumu, nu bet tad skatām komisijā, lemjam par saprātīgu regulējumu! Nozare ir klāt. Aicinām, diskutējam! Nosakām saprātīgu regulējumu!

Ja kāds vēlas pārdot savu personīgo nekustamo īpašumu, nekādi starpnieki nav jāpiesaista. Bet, ja to dara profesionāli, būtu taču saprātīgi reģistrēt saimniecisko darbību, nomaksāt nodokļus un uzņemties atbildību par to, ka nauda par nekustamā īpašuma darījumiem netiek nesta, teiksim, iepirkumu tīkliņā... plastmasas tīkliņā - skaidra nauda.

Tā ka aicinu risināt šo jautājumu. Un aicinu tomēr skatīt likumprojektu un atbalstīt komisijas lēmumu.

Paldies. (Starpsauciens.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Armandam Krauzem.

A. Krauze (ZZS).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Jā, vakar Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā mums bija diezgan ilga diskusija par šo likumprojektu. Un es gribētu teikt, ka faktiski mēs runājām par kaut kādām starpnieku firmām, kas pārstāv pircēju vai pārdevēju. Bet mēs aizmirstam par pašu pircēju, ko te jau pieminēja Pavļuta kungs. Faktiski mums ir jādomā par iedzīvotājiem. Ļoti daudzi iedzīvotāji laika gaitā ir apkrāpti, jo šī joma nav sakārtota un reglamentēta. Un te nu arī man jāsaka: ja mēs runājam par noziedzīgi iegūtu līdzekļu atmazgāšanu, tā ir jāapkaro. Ja mēs iestājamies pret to, ka šī joma tiek sakārtota, tas nozīmē, ka mēs atbalstām to, ka kāds atmazgā naudu. Mēs atbalstām to, ka apkrāpj cilvēkus. Un tad man tā interesanti liekas, ka daži nāk te priekšā ar jau sagatavotām runām. Iespējams, ka tie, kas nevēlas, lai nozare tiktu sakārtota, priekš viņiem arī sagatavo šīs runas, lai te varētu labi argumentēt un iestāties “pret”.

Sēdes vadītāja. Riekstiņa kungs, vai jums pietiks debatēm ar... nu jā. Vai jums...? Debates ir 15 minūtes. Vai jums pietiks ar mazāku laiku debatēm? Pietiks?

Vārds deputātam Sandim Riekstiņam.

S. Riekstiņš (JK).

Labdien, kolēģi! Mana runa nav sagatavota, kā jūs redzat, Krauzes kungs. Vajadzētu jums tā kā mazliet vienreiz rimties.

Nav runa par to, ka mēs iebilstam pret regulējumu vispār. Runa ir par šo konkrēto regulējumu, kas tiek marinēts jau ceturto Saeimu un acīmredzot ir klibs un šķībs. Tagad nez kāpēc mums tas ir jāpieņem un jāmēģina arī ceturtajai Saeimai caur to visu lavierēt. Ja četras ministrijas savstarpēji nevar normāli vienoties... lai viņi vienojas! Lai pārstrādā! Lai atnes normālu likumprojektu, un tad mēs par to runāsim! Nevis šobrīd, kad sanāk, ka jūs tagad... man, protams, patīk, ka kolēģi arī zina, kādos maisiņos šī nauda tiek pārnēsāta. Jauki! Nu es nezinu. Un runa jau nav tikai... Jūs runājat par privātajiem, ka mums viņus vajag aizsargāt. Ja man ārzemēs, pieņemsim, paziņa palūgs pārdot viņa dzīvokli... Ko man tagad darīt? Iet reģistrēties visos šajos reģistros? Kāds mani uzraudzīs tikai par vienu darījumu? Varbūt saregulējam! Un man ir pretjautājums, kolēģi: kāpēc ZZS tik ļoti šo stumj?

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Krišjānim Feldmanam, otro reizi.

K. Feldmans (JK).

Nu redzat! Man, var teikt, pirmā debašu runa, un jau šādas diskusijas izcēlās! Es domāju, ka tas nav nejauši. Un nav nejauši arī tas, ka cits pēc cita šeit nāk ZZS deputāti un stāsta, kā ir jāiestājas par tiesiskumu un jāregulē, jo šī nozare ir tik šausmīgi nesakārtota. Četras Saeimas nevarēja neko izdarīt šajā sakarā. Bet tagad? Kā nu ne! Kaut kas ir noticis priekšvēlēšanu laikā, un tagad jūs visi strīpā nākat un sakāt, ka šis ir jādara. Aicinu pievērst tam uzmanību, un tas tā tik vienkārši nebeigsies!

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Zariņa kungs, jums ar 10 minūtēm debatēm pietiks? Paldies.

Vārds deputātam Ivaram Zariņam.

I. Zariņš (SASKAŅA).

Kolēģi! Reti kurš jautājums Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā ir diskutēts tik daudz kā šis īpatnējais Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības likuma projekts. Manuprāt, pat par OIK Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā nav diskutēts tik daudz kā par šo jautājumu.

Tik tiešām - tas ir neviennozīmīgs. Jūs dzirdējāt šīs debates, un jūs redzat, ka patiesībā šis jautājums... ir daudz neatbildētu, daudz saputrotu un daudz dīvainu lietu. Problēma ir tāda, ka tik tiešām šo nozari vajadzētu kaut kādā veidā sakārtot un tās problemātiku risināt. Tas, ko piedāvājam (kā SASKAŅA šodien darīs), - mēs atbalstīsim šī likumprojekta pārņemšanu šinī Saeimā, lai tam varētu ķerties klāt un uz visiem šiem jautājumiem un visām šīm dīvainībām piespiestu Ministru kabinetu atbildēt. Tāda arī bija tā pozīcija, kāpēc Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija izšķīrās pārņemt šo likumprojektu - ka pirmais solis būs uzdot Ministru kabinetam nākt ar savu pozīciju un izskaidrot visas šīs dīvainās lietas. Sakārtojam šo nozari un ejam tālāk!

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Danielam Pavļutam, otro reizi.

D. Pavļuts (AP!).

Sveiki vēlreiz! Pavisam īsi. Te izskanēja, ka komisijas sēdē ministrijas ir nākušas ar pretrunīgiem viedokļiem. Mūsu kolēģus, kas ar šo situāciju nav saskārušies agrāk, varu vienkārši brīdināt, ka tā būs.

No valdības diezgan bieži, šad un tad, nāk likumprojekti, par kuriem ministrijas vēl arvien turpina diskutēt Saeimas deputātu priekšā, turpina cīkstēties par jautājumiem, ar kuriem nav varējušas tikt galā valdībā. Tā ir norma Latvijas valsts pārvaldē. Tā ka šo apstākli gluži nevajadzētu izmantot par argumentu.

Attiecībā uz to, kāpēc šobrīd jautājums būtu tomēr virzāms, pieminēšu vēl vienu aspektu. Droši vien visi būs dzirdējuši tādu jēdzienu kā “Moneyval atzinums un rekomendācijas Latvijai”. Tātad ir zināms laika periods, kurā Latvijai, kas daudzu gadu garumā nav varējusi tikt galā ar banku regulējumu, ar finanšu sektoru kopumā, ar nelegāli iegūtu naudas līdzekļu atmazgāšanas novēršanu un tā tālāk... Šis likumprojekts ir skatāms arī šādā kontekstā. Mums ir diezgan maz laika.

Aicinu skatīt komisijā, virzīt, izdiskutēt visu, kas izdiskutējams, vienoties par saprātīgu regulējumu, atbildēt uz neskaidrajiem jautājumiem un saprast, vai bažām, kas izskanēja, ir pamats. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Un tagad - vai komisijas vārdā, pārstāvot komisijas viedokli, ir vēl kas piebilstams? Nē.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības likums” izskatīšanas turpināšanu 13. Saeimā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret - 16, atturas - nav. Likumprojektu turpinās izskatīt 13. Saeima.

12. Saeimā par to atbildīgā bija Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka šī komisija būs atbildīgā arī 13. Saeimā? Iebildumu nav.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

D. Pavļuts. Komisija par priekšlikumu iesniegšanas termiņu lūdz noteikt 2019. gada 21. februāri.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumi iesniedzami līdz 2019. gada 21. februārim.

Godātie kolēģi! Tā kā pārtraukumā ir paredzēta Saeimas Prezidija un Frakciju padomes sanāksme, es aicinu šobrīd lemt par pārtraukumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu reģistrācijas režīmu!

Vārds Saeimas sekretāram Andrejam Klementjevam. Pasakiet vēlreiz par pārtraukumu.

A. Klementjevs (13. Saeimas sekretārs).

Labrīt, augsti godātie deputāti! Sarkanajā zālē pulksten 10.35... pēc mūsu lēmuma sasaukt Saeimas Prezidija sēdi kopā ar Frakciju padomi, lai lemtu par mūsu atvaļinājumu...

Sēdes vadītāja. Starpsesiju pārtraukumu.

A. Klementjevs. ...starpsesiju pārtraukumu, es atvainojos, un par Analītiskā dienesta darbu... Jā, lūdzu visu frakciju priekšsēdētājus atnākt uz Sarkano zāli.

Sēdes vadītāja. Laiks paziņojumiem.

Vārds deputātam Mārtiņam Bondaram.

M. Bondars (AP!).

Cienītās kolēģes un godātie kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija sanāks uz savu ārkārtas sēdi, jo ir pāris apropriāciju, ar kurām mums vajadzētu pastrādāt. Tā ka lūgums visiem Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas locekļiem sapulcēties komisijā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Adamovičam.

A. Adamovičs (JV).

Kolēģi, kuri ir deputātu grupā sadarbības veicināšanai ar Ukrainas parlamentu! Pēc piecām minūtēm aicinu uz sapulci Dzeltenajā zālē.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Vucānam.

J. Vucāns (ZZS).

Godātie Saeimas delegācijas Baltijas Asamblejā locekļi! Pulksten 10.35 Ārlietu komisijas zālē delegācijas sanāksme.

Sēdes vadītāja. Vārds Saeimas sekretāra biedrei Marijai Golubevai. Reģistrācijas rezultāti.

M. Golubeva (13. Saeimas sekretāra biedre).

Nav reģistrējušies: Dagmāra Beitnere-Le Galla... ir, Boriss Cilevičs... (Starpsauciens: “Nav. Komandējumā.”), Jānis Dombrava, Artuss Kaimiņš... (Starpsaucieni: “Slims!”; “Kā tu zini?”), Māris Kučinskis, Andris Skride... ir.

Sēdes vadītāja. Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(Pārtraukums.)

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Aicinu ieņemt vietas Sēžu zālē, lai varam turpināt Saeimas sēdi pēc pārtraukuma.

Darba kārtībā - likumprojektu izskatīšana.

Likumprojekts “Grozījums Veselības aprūpes finansēšanas likumā”, pirmais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāts Andris Skride.

A. Skride (AP!).

Labdien, kolēģi! Likumprojekts...

Sēdes vadītāja. Pagaidiet, Skrides kungs, vēl nesāksim! Lai kolēģi apsēžas un pārtrauc sarunas.

A. Skride. Kolēģi! Likumprojekts “Grozījums Veselības aprūpes finansēšanas likumā” tika izstrādāts, lai risinātu krīzes situāciju veselības aprūpes jomā. Likumprojekta būtība ir iestrādāt Veselības aprūpes finansēšanas likuma pārejas noteikumos politisku apņemšanos turpināt nodrošināt finansējuma pieaugumu ārstniecības jomas speciālistiem par 20 procentiem 2019.-2021. gadā, lai nodrošinātu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību vismaz esošajā apmērā un varētu to uzlabot arī nākotnē, gan piesaistot jaunus speciālistus, gan veicinot to ārstniecības personu atgriešanos darbā, kuras šobrīd strādā citās jomās.

Saskaņā ar slimnīcu sniegtajiem datiem jau 2018. gadā, palielinot ārstniecības personu atalgojumu, ir izdevies piesaistīt jaunus darbiniekus, bet ir skaidrs arī tas, ka šobrīd atalgojums vēl joprojām ir kritiski zems. Par to liecina gan krīze NMPD, gan arī Latvijas Slimnīcu biedrības paziņojums par krīzes situāciju no 2019. gada 1. janvāra. Nepildot politisko apņemšanos turpināt atalgojuma palielināšanu, ir sagaidāms būtisks medicīnas darbinieku skaita samazinājums, kas novedīs pie krīzes situācijas ar pakalpojumu nepieejamību un nodaļu slēgšanu ne tikai rajonu slimnīcās, bet arī universitātes slimnīcās.

Sadarbojoties Veselības ministrijai ar Finanšu ministriju, likumprojektā paredzētā nepieciešamā finansējuma nodrošināšanai lielā mērā avoti ir atrasti. Saskaņā ar Veselības ministrijas sniegto informāciju šo politisko lēmumu būs iespējams izpildīt, pieņemot šos grozījumus.

Un komisija arī aicina likumprojektam piešķirt steidzamību.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad komisija rosina atzīt likumprojektu par steidzamu.

Eglīša kungs, vai vēlaties debatēt par steidzamību? Nē.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Veselības aprūpes finansēšanas likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret un atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

Un uzsākam debates par likumprojektu.

Vārds deputātam Gatim Eglītim.

G. Eglītis (JK).

Godātie kolēģi! Es domāju, nevienam no mums, šeit klātesošajiem, nav šaubu, ka medicīnas darbiniekiem ir jāpalielina atalgojums. Tomēr jāņem vērā jautājums par fiskālo disciplīnu, jo mēs vēl neesam saņēmuši nekādu informāciju no Finanšu ministrijas, kā varētu segt šos 87 miljonus eiro un kas būs tie kompensējošie pasākumi. Ir izskanējuši vairāki priekšlikumi, ka tur varētu pamainīt IKP prognozes. Tas ir slikts pasākums, uzreiz pateikšu. Tas ir tas, par ko kritizēja arī Dombrovska kungu. Ir arī cits pasākums pieminēts... arī ēnu ekonomika... Lai ēnu ekonomiku ieskaitītu kompensējošos pasākumos, tur jābūt tiešām ļoti, ļoti konkrētiem darbiem, kas tiks darīti. Un uzreiz pateikšu, ka Briselē, Eiropas Komisijā, kur vērtēs arī Latvijas 2019. gada budžetu, kad tas tiks sastādīts, šādus pasākumus metīs atpakaļ, visticamāk.

Tā ka es gribētu tomēr atgādināt arī par fiskālās disciplīnas jautājumu šajā kontekstā. Finanšu ministre pirms kāda brīža minēja, ka fiskālā telpa ir ar mazu mīnusu. Nu jau fiskālā telpa ir ar ļoti lielu mīnusu. Un jaunajai valdībai, es dzirdēju... nu, kandidātam ir uzstādījums par bezdeficīta budžetu. Nu, ar šādiem lēmumiem, protams, tas kļūs arvien grūtāk.

Mēs atbalstīsim, bet atcerēsimies par fiskālo disciplīnu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrim Skridem.

A. Skride (AP!).

Kolēģi! Tuvojas ziemas saulgrieži, un mēs vienmēr savos novēlējumos tuviniekiem vēlam pirmām kārtām labu veselību. Protams, ir jāatceras, ka laba veselība bieži vien nav iespējama bez sanitāriem, bez medmāsām, bez ārstiem. Taču viņi šobrīd darbu dara faktiski uz izdegšanas robežas un bieži vien tiešām par velti.

Un nu par to, ko Sociālo un darba lietu komisija jau dara, lai, teiksim, revidētu esošos izdevumus. Mēs stingri pārskatīsim izdevumus universitātes slimnīcās; skatīsimies, kādi ir administratīvie izdevumi. Tā ka notiek arī papildus... bez šo līdzekļu pieprasījuma... notiek arī būtisks revīzijas darbs. Mēs skatāmies, kā šie līdzekļi tiek izmantoti.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrejam Klementjevam.

A. Klementjevs (SASKAŅA).

Augsti godātie deputāti! Sociālo un darba lietu komisija ļoti rūpīgi strādāja ar šo likumprojektu. Ticiet man, mēs neesam kaitnieki, kuri mēģina ievest mūs kaut kādās nepatikšanās saistībā ar Fiskālās disciplīnas padomi vai Eiropas Komisiju. Mūsu komisijā piedalījās divi ministri - labklājības ministrs un veselības ministre. Bija garantijas tam, ka mūsu priekšlikums tiks apspriests arī Ministru kabineta sēdē un nauda tuvākajā laikā tiks atrasta.

Skaidrs, ka mediķi gaida šo soli no mums. 87 miljoni - tā nav liela nauda, ja runājam par gadu un par algām. Ļoti daudz naudas (Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.) atgriezīsies caur nodokļiem atpakaļ valsts budžetā.

Ticiet man, Sociālo un darba lietu komisija, virzot šo likumprojektu, visus riskus novērtēja. Un vēlāk, cik es zinu... un informācija arī publiskajā telpā bija... finanšu ministre ar veselības ministri vienojās par to, ka nauda nākamā gada budžetā būs un no 1. janvāra attiecīgs pieaugums būs.

Es neredzu nekādus riskus nobalsot par šo likumprojektu šodien vienbalsīgi.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Skrides kungs, vai vēlaties vēl kaut ko skaidrot vai piebilst komisijas vārdā?

A. Skride. Nē, komisijas vārdā vairs nevēlos neko piebilst.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Veselības aprūpes finansēšanas likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai un laiku izskatīšanai Saeimas sēdē.

A. Skride. Ja deputātiem nav iebildumu, tad par šo likumprojektu uzreiz arī otrajā lasījumā mēs varētu nobalsot.

Sēdes vadītāja. Tātad pirmajā lasījumā mēs atbalstījām. Vai kādam no deputātiem ir iebildumi pret to, ka likumprojekts tiek izskatīts Saeimas sēdē bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā? Iebildumu nav. Un komisija aicina atbalstīt arī galīgajā lasījumā.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Veselības aprūpes finansēšanas likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 90, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījums Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā”, otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāte Ļubova Švecova.

Ļ. Švecova (SASKAŅA).

Labdien! Tiek skatīts dokuments Nr. 44B. Komisija ir saņēmusi trīs priekšlikumus.

1. priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta. 1. ir finanšu ministres iesniegts priekšlikums. Deputāti atbalsta.

Ļ. Švecova. 2. arī ir finanšu ministres priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Ļ. Švecova. 3. - Pūces kunga priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Jurim Pūcem.

J. Pūce (AP!).

Augsti godātie kolēģi! Augsti godātās kolēģes! Augsti godātā Saeimas priekšsēdētāja! Man tomēr, pretēji Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas rekomendācijai, būtu lūgums atbalstīt manu priekšlikumu. Tas ir vērsts uz vienas sabiedrībā šobrīd ļoti nozīmīgas problēmas risinājumu. Tā ir problēma, par kuru tiek runāts jau kopš 2017. gada vidus, kad nodokļu reformas ietvaros būtiski tika mainīts ziedojumu atbalsta regulējums nodokļu likumdošanā. Kopš tā laika prognozes, ko tika izteikušas nevalstiskās organizācijas, ir vairāk nekā piepildījušās. Ziedojumi nevalstiskajām organizācijām šā gada laikā atkarībā no jomas ir samazinājušies divas trīs reizes, tas ir noticis gandrīz visās nevalstisko organizāciju darbības jomās - kultūrā, sportā, sociālajā labklājībā... visur nozīmīgi trūkst līdzekļu. Programmas tiek slēgtas, tiek meklēti visādi dīvaini risinājumi, lai tomēr kaut ko turpinātu. Bet kopējā efekta... bez valsts nozīmīga atbalsta ar nodokļu instrumentu palīdzību... nav iespējams.

Komisijas sēdē mēs par to runājām un, balsojot par šo jautājumu, viedokļi dalījās. Diemžēl netika iegūts vairākums. Daži kolēģi, kas nobalsoja “pret”, teica, ka viņi jau principiāli ir par to, ka šis jautājums ir jārisina, bet būtu labi, ja to risinātu budžeta ietvaros, skatoties kopā. Tad to atrisinātu un gan jau tas izdotos.

Kolēģi! Nākamā gada budžetu mēs droši vien pieņemsim pēc dažiem mēnešiem. Bet - visu šo periodu tas atstās iespaidu uz nevalstisko organizāciju darbību. Nevalstiskās organizācijas kopumā šobrīd zaudē pamatu zem kājām.

Ir lūgums atbalstīt šo priekšlikumu, lai kaut daļēji mēs atjaunotu iespēju nevalstiskajām organizācijām saņemt ziedojumus no uzņēmumiem. Šis ierosinājums, protams, ir ar fiskālu ietekmi. Par to nav šaubu. Taču bez fiskālās ietekmes nav iespējams nevalstisko organizāciju atbalsts.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Kolēģi! Es aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu, līdzīgi kā tas netika atbalstīts Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā. Pūces kunga priekšlikuma doma ir laba - atbalstīt sabiedriskā labuma organizācijas, tomēr, manuprāt, izpildījums nav pārāk labs, par ko liecina divi apsvērumi.

Pirmais. Šis priekšlikums rada negatīvu fiskālo efektu aptuveni 13,9 miljonu apmērā. Tas nozīmē, ka ar šiem un tādiem lēmumiem kā vakar, piemēram, atceļot solidaritātes nodokli un tā radot 42-45 miljonu eiro lielu fiskālo deficītu, mēs pēc būtības torpedējam valdības veidošanas procesu. Jo jebkurš, kas nāks un mēģinās vienoties par valdības prioritātēm, sapratīs, ka starta pozīcija ir ar milzīgu mīnusu.

Par saturu. Šobrīd jau ir diezgan plašas ziedojumu iespējas, ir trīs opcijas. Var novirzīt daļu no aprēķinātā nodokļa par sadalīto peļņu. Pat tad, ja netiek sadalīta peļņa, daļu no tās var novirzīt ziedojumiem, neapliekot to ar nodokli. Pat tad, ja uzņēmumam nav peļņas, var noteiktus procentus novirzīt ziedojumiem no darba algas fonda.

Bet būtiskākais - otrais. Kolēģi, tad, kad mēs īstenojām uzņēmumu ienākuma nodokļa reformu, viens no būtiskiem priekšnosacījumiem jeb uzdevumiem bija motivēt uzņēmumus akumulēt pašu kapitālu un kļūt konkurētspējīgākiem, nevis izmantot uzņēmumus nesaimniecisku izdevumu veikšanai - dārgu automašīnu, jahtu, citu pakalpojumu apmaksai.

Viens piemērs, kas mūs īpaši motivēja šo reformu īstenot, - saruna, kas noklausīta, lielveikalā stāvot rindā. Divas kundzes sarunājas. Viena stāsta otrai par to, ka viņa ir veikusi plastisko operāciju. Un otra, to novērtējot, jautā: “Nu, vai nebija dārgi?” Un pirmā atbild: “Nu bija, bet es uzliku uz uzņēmumu.” Tā diemžēl ir bijusi diezgan plaši izplatīta prakse, ka šāda un cita veida produktus, pakalpojumus apmaksā uzņēmumi, strādājot ar zaudējumiem un nemaksājot nodokļus.

Pūces kunga priekšlikuma būtība ir ne tikai palielināt atbalsta procentu no nopelnītās naudas, bet arī ļaut ziedojumu novirzīt no tā sauktajiem nesaimnieciskajiem izdevumiem, no nodokļa, kas par to jāmaksā. Piemērs. Nopērkam dārgu Maserati vai Porsche - ir jāmaksā nodoklis, bet šinī gadījumā to nodokli varētu novirzīt ziedojumiem un droši vien arī kādā gadījumā ļoti draudzīgām organizācijām.

Tas nav pārāk saimnieciski un nav, manuprāt, atbalstāmi un ir pretrunā ar nodokļu reformas jēgu - stiprināt uzņēmumu konkurētspēju.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim.

V. Dombrovskis (SASKAŅA).

Augsti godātie kolēģi, būsim konsekventi! Mēs tikko vienbalsīgi atbalstījām vairāk nekā 80 miljonu eiro piešķiršanu mediķu algām. Ja mūsu fiskālajā telpā ir šādas fiskālās iespējas, tad, protams, mēs varam palīdzēt atrisināt arī krīzes situāciju sporta jomā, kur finansējums no ziedojumiem samazinājies par kādiem 50 procentiem.

Bet es gribētu pievērst jūsu uzmanību tam, ka iesniedzējs tagad ir “pareizs” - no “pareizas” partijas, ar “pareizu” vārdu un uzvārdu. Piemēram, kad to pašu priekšlikumu iesniedza Andrejs Klementjevs, tas tika noraidīts. Par mediķu atalgojuma samazināšanu... Komisijā atbalstīts...

Bet šoreiz... Juris Pūce vismaz pagaidām nav frakcijas SASKAŅA biedrs, tāpēc aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Valērijam Agešinam.

V. Agešins (SASKAŅA).

Godātie kolēģi! Priekšlikuma autoram neapšaubāmi ir taisnība, viņam var piekrist, jo Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma 12. panta “Nodokļa atvieglojums ziedotājiem” pirmās daļas redakcija, kura tika atbalstīta 12. Saeimas laikā, būtiski samazina iespējas ziedot sabiedriskā labuma organizācijām un NVO sektoram kopumā.

Agrāk uzņēmumi saņēma būtiskākus ienākuma nodokļa atvieglojumus, bet tagad uzņēmējiem praktiski nav stimula ziedot. Savukārt dotāciju piešķiršana no valsts iestādēm un valsts uzņēmumiem rada ļoti daudz jautājumu, piemēram, par pretendentu atlases procesu finansējuma saņemšanai. Un ir pamats domāt, ka šis process ir ļoti diskutējams un necaurskatāms. Un ne vienmēr ir skaidrs, pēc kādiem kritērijiem vadās valsts iestādes.

Iemesli, kāpēc šādi grozījumi tika pieņemti 12. Saeimas laikā (šos iemeslus finanšu ministre tikko atkārtoja), nav oriģināli - fiskālais efekts un budžetnieku algas. Bet rezultāts ir tāds, ka šobrīd praktiski vairs nav pieejami dažādu veidu motivējoši atbalsta mehānismi, lai uzņēmēji un citi nodokļu maksātāji izvēlētos veikt ziedojumus sabiedriskā labuma organizācijām. Un pašlaik... šobrīd, pēdējo mēnešu laikā, uzņēmēji masveidā atsakās ziedot, piemēram, tautas dziesmu un deju kolektīviem, kultūras biedrībām, amatieru sporta klubiem un tā tālāk.

Es uzskatu, ka nevajag pretnostatīt izglītības, veselības, kultūras un sporta nozares un mēģināt sarīdīt dažādas cunftes. Manuprāt, tā ir ļoti negodīga un tuvredzīga nostāja. Tāpēc aicinu atbalstīt 3. priekšlikumu, kura mērķis ir nodrošināt ziedotājiem reālus nodokļu atvieglojumus.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ivanam Klementjevam.

I. Klementjevs (SASKAŅA).

Labdien, cienījamie kolēģi! Nu, runājot par to, ka... ko mēs nogrozījām 12. Saeimā un ar ko sporta nozare ļoti nav apmierināta. Septembra beigās Latvijas Olimpiskās komitejas Ģenerālajā asamblejā tika organizēta ārkārtas sesija, lai noskaidrotu, kas būs ar ziedotājiem sporta nozarei.

Un secinājums bija tāds, ka 2018. gadā sporta nozare nav saņēmusi apmēram divus miljonus eiro. Nākamajā gadā varētu būt, ka sporta nozarē, kas ir atkarīga tikai no tiem ziedotājiem, tie būs 10 miljoni.

Kāpēc nodokļu sistēma ir sporta nozarei ļoti svarīga? Tāpēc, ka to finansē valsts, bet finansējums nav pietiekams. Un mēs esam pateicīgi visiem ziedotājiem - gan tiem, kas bija 90. gados, gan tiem, kas ir 21. gadsimtā. Ļoti daudzas sporta komandas un individuālie sportisti dzīvo no ziedotāju naudas. Tā kā sportisti nevar saņemt ziedojumu naudu, jau šogad ļoti daudzi nepiedalījās ne pasaules kausos, ne oficiālās sacensībās.

Nākamais gads ir pirms olimpiskā gada. 2020. gadā būs olimpiskās spēles Tokijā. Šogad sākas olimpiskā kvalifikācija. Ja neizpildīsim olimpisko kvalifikāciju, tas nozīmēs, ka daudzos sporta veidos... Latvijas karogu olimpiskajā ciematā un olimpiskajā objektā Tokijā mēs neredzēsim.

Ar to mēs zaudēsim daudz vairāk nekā 10 miljonus. Tā ka es lūdzu atbalstīt 3. priekšlikumu, lai sportistiem tomēr būtu sponsoru finansiālais atbalsts.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā, skaidrojot komisijas pozīciju, ir kas piebilstams? Nav.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. - deputāta Pūces iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 32, pret - 52, atturas - 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

Ļ. Švecova. Lūgums balsot par likumprojektu. Lūgums atbalstīt likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - Ramona Petraviča.

R. Petraviča (KPV LV).

Cienījamie kolēģi! Šodien otrajā, galīgajā, lasījumā izskatām likumprojektu “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” (dokuments Nr. 33/Lp13).

Ir saņemti divi priekšlikumi.

1. priekšlikumu ir iesniegusi Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Petraviča. 2. priekšlikumu iesniegusi Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Petraviča. Lūdzu atbalstīt likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Sabiedrības integrācijas fonda likumā”, pirmais lasījums.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā - deputāte Dace Rukšāne-Ščipčinska.

D. Rukšāne-Ščipčinska (AP!).

Labrīt, kolēģi! Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija savā 4. decembra sēdē nolēma tupināt izskatīt likumprojektu “Grozījumi Sabiedrības integrācijas fonda likumā”.

Grozījumu mērķis ir nodrošināt vienotu sabiedrības integrācijas politikas plānošanu un īstenošanas koordināciju, optimālu Sabiedrības integrācijas fonda pārraudzību un fonda padomes efektīvu darbību, kā arī sekmēt valsts budžeta finansējuma caurskatāmību un izlietojumu atbilstoši politikas plānošanas dokumentos noteiktajiem mērķiem. Būtiski ir tas, ka likumprojekts paredz arī novērst esošo pretrunu nozarē, proti, SIF konkurenci ar citām NVO par finansējumu.

Komisijas šī gada 4. decembra sēdē deputāti uzklausīja Kultūras ministrijas pārstāvjus, SIF direktori, Saeimas Juridisko biroju, kā arī NVO nozares pārstāvjus.

Nenoliedzami, būs nepieciešams meklēt labākus risinājumus, bet vēlos uzsvērt, ka šis ir ārkārtīgi svarīgs likumprojekts, un komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojekta “Grozījumi Sabiedrības integrācijas fonda likumā” izskatīšanas turpināšanu.

Sēdes vadītāja. Pirmajā lasījumā komisija lūdz atbalstu.

Paldies.

Uzsākam debates.

Vārds deputātei Dacei Melbārdei.

D. Melbārde (NA).

Labdien, kolēģi! Kā jūs zināt, Sabiedrības integrācijas fonds ir nozīmīgs politikas īstenošanas instruments, ar kura palīdzību tiek finansētas vairākas sabiedrības integrācijas, pilsoniskās līdzdalības programmas, to skaitā arī atbalsta programmas nevalstiskajām organizācijām. SIF administrē arī atsevišķu mediju fondu programmas.

Jau ilgāku laiku nevalstisko organizāciju sektors, padomē pārstāvētās ministrijas, kā arī veiktie pētījumi norāda uz nepieciešamību veikt neatliekamas izmaiņas SIF darbībā.

Es informēšu jūs arī par dažām lietām, ko es pati kā padomes locekle esmu vairākkārt novērojusi. SIF ir regulāras grūtības organizēt padomes klātienes darbu, jo nav kvoruma. Padomē ir seši ministri, kurus nevar aizvietot, jo likums to šobrīd nepieļauj, tajā pašā laikā SIF sekretariāts nav spējīgs pietiekami ātri... laikus sakoordinēt darba kārtību un sanāksmes tā, lai ministri varētu to ieplānot un uz sēdēm ierasties.

Likums nosaka to, ka ir jābūt vismaz četrām klātienes sēdēm gadā. Šogad ir bijušas tikai divas, jo vienkārši nav izdevies to noorganizēt. Tāpēc daudzi jautājumi tiek lemti elektroniski, pēc būtības nenotiek diskusijas par būtiskiem jautājumiem.

Tāpat SIF sekretariāts pusgada laikā nav spējis atjaunot pilnu padomes sastāvu, joprojām nevalstiskās organizācijas nav nokomplektētas vajadzīgajā skaitā.

Fonda nolikums paredz, ka padome apstiprina SIF darbības stratēģiju. Kopš 2016. gada šādas stratēģijas nav, un es piecu gadu laikā neatceros vispār nekādas stratēģiskas sarunas padomes darba kārtībā. Un nav arī skaidrs, kādā veidā šobrīd tiek nodrošināta padomes stratēģijas sazobe ar pieņemto valsts politiku.

Tāpat piecu gadu laikā neesmu redzējusi, ka SIF darbības atdeve tiktu mērīta ar kaut kādiem... vismaz politikas indikatoriem, kas liktu saprast, kā SIF darbība ietekmē politiku.

Grozījumi dos Ministru kabinetam praktiskus instrumentus, ar kuriem īstenot institucionālu pārraudzību. Tātad Ministru kabinets apstiprinās fonda nolikumu, kas paredzēs detalizētas prasības, kā ir jāorganizē fonda darbība, tātad pieprasīs arī izstrādāt stratēģiju.

Ir paredzēta arī ministru aizvietošana.

Likuma grozījumi paredz arī atbildīgo amatpersonu rotāciju; tas tiks attiecināts gan uz fonda priekšsēdētāju, gan uz sekretariāta direktoru.

Tiks atvieglota SIF sekretariāta lēmumu pārskatīšanas procedūra. NVO pirms kādu sekretariāta lēmumu pārsūdzēšanas būs iespēja tos sākumā pārsūdzēt SIF padomē, un situācija vairs nebūs tāda, kāda tā ir šobrīd, - ka SIF tiesājas ar nevalstisko organizāciju par diemžēl nepietiekami pamatotu līguma pārtraukšanu.

Tā ka aicinu atbalstīt šos grozījumus.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ritvaram Jansonam.

R. Jansons (NA).

Godājamie kolēģi! Spriežot par likumprojektu “Grozījumi Sabiedrības integrācijas fonda likumā”, jāņem vērā arī tā pieredze, ko Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija guva iepriekšējā Saeimā, risinot integrācijas jautājumus. Deputāti vienmēr ir iestājušies par Sabiedrības integrācijas fondu kā spēcīgu administrētāju, finanšu līdzekļu novirzītāju konkrētiem projektiem un konkursu rīkotāju. Manuprāt, veicot grozījumus likumā par SIF, šāds virziens arī būtu jāsaglabā. Fonda padomes uzdevums nav jaunas integrācijas politikas noteikšana, bet pēc iespējas labākas administrēšanas nodrošināšana.

Tādēļ ļoti atbalstāms ir likumprojekta 7. pants - par kārtību, kādā var apstrīdēt fonda sekretariāta pieņemtos administratīvos aktus un faktisko rīcību.

12. Saeimas deputāti vairākās sēdēs bija spiesti iesaistīties SIF un biedrības “Patvērums “Drošā māja”” strīdā par noslēgtā līguma pārtraukšanu ar biedrību “Patvērums “Drošā māja”” par sociālo darbinieku un sociālo mentoru pakalpojumu sniegšanu patvēruma meklētājiem un personām ar bēgļa vai alternatīvo statusu, jo Sabiedrības integrācijas fonda padome savlaicīgi šo jautājumu nerisināja. Situāciju vēl vairāk sarežģīja paša SIF un biedrības “Patvērums “Drošā māja”” konkurence konkursā par cita pakalpojuma sniegšanu imigrantu atbalstam. Šis aspekts - SIF un NVO konkurences nepieļaušana konkursos par pakalpojumu izpildi - ir vēl viens likumprojekta uzdevums. SIF kā naudas dalītājs ar savu administratīvo kapacitāti nedrīkst pats startēt vienos konkursos ar NVO un pretendēt uz finansējumu. Tā nav vienlīdzīga konkurence. Tā, piemēram, SIF pieteicās Eiropas Ekonomikas zonas un Norvēģijas finanšu instrumentu programmas “NVO fonds” Latvijā konkursam par operatora funkciju veikšanu, sākot no 2019., 2020. gada. Lai šādas situācijas novērstu, likuma 7. pants tiek papildināts ar piekto daļu šādā redakcijā: “Fonda kā finansējuma saņēmēja darbība pieļaujama tikai ar Fonda padomes saskaņojumu un Ministru kabineta lēmumu.”

Lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrejam Judinam.

A. Judins (JV).

Kolēģi! Es pilnīgi pievienojos informācijai un tiem viedokļiem, kas izskanēja. Taisnība, ka ir daudz problēmu, bet gribētos arī pievērst jūsu uzmanību tam, ka ir izteikti dažādi priekšlikumi, to skaitā arī priekšlikums veidot apjomīgāku reformu un mainīt statusu. Es domāju, ka tas ir ļoti riskanti. Patlaban mums ir svarīgi atbalstīt likumprojektu, kas tiek virzīts, jo problēmas ar SIF ir ļoti, ļoti nopietnas. Uz Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisiju nāk organizācijas, nāk gan viena puse, gan otra puse un stāsta par problēmām. Protams, tas ir ļoti, ļoti komplicēts jautājums. Bet, ja sāksim strādāt pilnīgi no jauna, domājot par kaut kādu jaunu konstrukciju, mēs izveidosim darba grupas un gadu vai pusotru gadu neko neizdarīsim. Es domāju, ka pirmais solis ir atbalstīt priekšlikumus, kas ir noformulēti.

Tomēr vienlaikus man gribētos pievērst jūsu uzmanību tam, ka Juridiskais birojs ir norādījis uz pieciem problēmjautājumiem, par kuriem mums noteikti būtu jādomā. Un arī SIF, nenoliedzot... brīžiem arī noliedzot, ka ir problēmas... SIF arī stāsta par jautājumiem, kuriem vajadzētu pievērst uzmanību.

Vakar mums bija Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas sēde, kurā tika skatīts jautājums par SIF. Izskanēja arī tāda jūsu informācija... tika stāstīts par tādu faktu, ka, lai gan ir domāts, ka SIF akumulēs naudu un tālāk nodos nevalstiskajām organizācijām... mums stāstīja par divām ministrijām, kas naudu SIF vairs nedod. Tātad situācija ir interesanta. Budžetā ir rezervēta nauda, kas nodota ministrijām, un ministrijas pašas lemj, kā to tālāk tērēt, rīko konkursus un nodod tālāk. Tad rodas jautājums - vai mums ir vajadzīgs SIF kā tāds, ja pašas ministrijas tiek galā? Mēs pārmetam SIF - un pamatoti pārmetam! -, ka organizācija nodarbojas ar konkursu rīkošanu un pati mēģina apsaimniekot... pildīt darbu... Tas ir absolūti nepareizi. Bet es piekrītu SIF, ka situācija ar ministriem arī ir dīvaina. Ja, piemēram, integrācijas jautājumiem nauda piešķirta Kultūras ministrijai un Kultūras ministrija pati organizē konkursus, tas arī ir apšaubāmi... Un arī citas ministrijas...

Tātad - ko es principā gribu teikt? Virzīsim šo likumprojektu, strādāsim ar to, bet vienlaikus domāsim arī par citiem problēmjautājumiem, kas ar to visu saistīti.

SIF mums ir ļoti, ļoti vajadzīgs.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas vēl piebilstams? Nē.

Komisija aicina atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Sabiedrības integrācijas fonda likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 69, pret - 1, atturas - 16. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai.

D. Rukšāne-Ščipčinska. 2019. gada 1. marts.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2019. gada 1. marts.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā”, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā kā referents pieteikts Jānis Dombrava. Dombravas kungu zālē neredzu.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētāja kungs, lūdzu, risiniet situāciju! Ziņotāja, kuram jārunā komisijas vārdā, zālē nav. Vai nu nozīmējiet citu ziņotāju, vai ziņojiet pats, vai arī šis likumprojekts tiks izskatīts sēdes beigās. (Starpsauciens.) Tātad tiek... Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu... (Starpsauciens: “Lai viņš nāk tribīnē ziņot!”) Nāk ziņot. Es domāju, ka citu ziņotāju nozīmēs. Nē.

Tātad komisijas vārdā - deputāts Jānis Dūklavs. (Dep. A. Klementjevs: “Par būtību izstāsti! Par ko likumprojekts?”)

J. Dūklavs (ZZS).

Godātie kolēģi! Pirmajā lasījumā ir atbalstīts. Priekšlikumu nav. (Zālē smiekli. Starpsauciens: “A par ko likumprojekts?”)

Sēdes vadītāja. Ziņojums izsmeļošs. (Zālē smiekli.)

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. (Dep. J. Dūklavs: “Paldies! Ļoti labi!”. Zālē smiekli.)

Dūklava kungs, lūdzu, atgriezieties! Lūdzu, priekšlikumu iesniegšanas termiņš... komisijas vārdā...

J. Dūklavs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš... (Starpsaucieni. Smiekli.) 10. janvāris. (Starpsauciens: “Kurš gads?”)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas (Dep. J. Dūklavs: “2019. gads.”) termiņš - 2019. gada 10. janvāris.

Paldies.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Izglītības likumā”, pirmais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāts Ilmārs Dūrītis.

I. Dūrītis (AP!).

Labdien, ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Augsti godātie deputāti! Izglītības, kultūras un zinātnes komisija vienbalsīgi atbalstīja šī likumprojekta nodošanu izskatīšanai pirmajā lasījumā.

Īsumā par šī likumprojekta mērķi. Principā mērķis ir ieviest to personu reģistru, kurām ir izsniegtas izziņas par ārvalstīs iegūtās izglītības atzīšanu, un ieviest valsts pārbaudījumu informācijas sistēmu, kā arī noteikt, ka ir iespējami izņēmumi attiecībā uz ārvalstīs izsniegtu izglītības dokumentu atzīšanu Latvijā, ja par šo atzīšanu ir noslēgts starptautisks līgums. Proti, ja šāds starptautisks līgums paredz citu kārtību, tad Akadēmiskās informācijas centram nevajadzēs veikt ārvalstīs izsniegta izglītības dokumenta ekspertīzi.

Komisijas vārdā es aicinu atbalstīt likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā”.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Izglītības likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai.

I. Dūrītis. Komisija ierosina par priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam noteikt šī gada 21. decembri.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 21. decembris.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Krimināllikumā”, pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Juta Strīķe.

J. Strīķe (JK).

Labdien, kolēģi! Juridiskā komisija savā šī gada 5. decembra sēdē konceptuāli atbalstīja Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā”.

Likumprojekts izstrādāts, lai nodrošinātu normatīvā regulējuma atbilstību Eiropas Padomes Konvencijai par cīņu pret cilvēku orgānu tirdzniecību, kā arī lai pilnveidotu Krimināllikuma regulējumu.

Situācija pašlaik ir tāda, ka Krimināllikums Latvijā jau paredz atbildību par nelikumīgu orgānu izņemšanu, tomēr manis minētā konvencija, ņemot vērā problēmas, kas varbūt nav raksturīgas Latvijai, bet drīzāk Ķīnai un starptautiskajai noziedzībai, nosaka to, ka mums jāparedz papildu normas attiecībā uz cilvēku orgānu nelikumīgu tirdzniecību. Krimināllikums tiek papildināts ar tādām normām kā nelikumīgi izņemtu orgānu izmantošana implantācijai vai citiem mērķiem un arī nosaka liecinieku aizsardzību un papildu normas izmeklēšanai.

Lūdzu atbalstīt šo likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Krimināllikumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 90, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai.

J. Strīķe. 2019. gada 7. janvāris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2019. gada 7. janvāris.

Godātie kolēģi! Deputāti Augulis, Reizniece-Ozola, Reirs, Ašeradens, Krauze, Kols, Dzintars un citi lūdz izdarīt izmaiņas sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījumi Solidaritātes nodokļa likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi?... Tātad deputāti jau ir pieteikušies runāt “par” vai “pret” darba kārtības izmaiņām.

“Pret” pieteicies runāt deputāts Gatis Eglītis.

G. Eglītis (JK).

Es aicinu balsot “pret”. Mums vakar Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā par šiem grozījumiem bija pietiekami nopietna diskusija. Mēs nobalsojām pret grozījumiem Solidaritātes nodokļa likumā. Un es paskaidrošu, kādi bija galvenie argumenti.

Pirmkārt, pati finanšu ministre vakar šo likumu... šo nodokli nosauca par frankenšteinu. Tas parāda to, ka šo trīs gadu laikā, kopš pastāv šis nodoklis, tas ir izaudzis, aplipināts dažādos veidos, tas ir kļuvis tik ārprātīgi nesaprotams un tik ārprātīgi grūti administrējams, ar tik lielām izmaksām, ka tagad to laist tālāk... šo brīnumdarbu - vecās valdības brīnumdarbu... Balsosim par šādu meistarstiķi, ja?

Tas iet pret principu, ka nodokļu sistēmai jābūt vienkāršai, saprotamai un viegli administrējamai. Tas, kas radīts, ir ārprāts.

Otrkārt, 2017. gada oktobrī Satversmes tiesa lēma, ka jāveic grozījumi šajā likumā. Veselu gadu Finanšu ministrija, jāsaka, gulēja, gaidīja... es nezinu - ko. Un tagad, dažas nedēļas pirms 1. janvāra, komisijā mēģina dabūt cauri vienu savu priekšlikumu, kad ir... nevis... pat nerunājot par citiem variantiem... tikai augstāko - 35 procentu likmi, nepieminot, ka varbūt varētu runāt par 30, varbūt par 25 procentiem. Nekādus citus scenārijus! Lūdzu, šis ir tas, par ko ir jābalso! Tātad mums kā deputātiem nav dota iespēja komisijā izvērtēt, kādi vēl ir alternatīvie varianti, vai ir citas iespējas un citi veidi, kā labāk šo nodokli turpināt...

Tādējādi mums nav bijusi iespēja pēc būtības izvērtēt šo likumu un to, kas tiek piedāvāts no Finanšu ministrijas.

Paldies.

Sēdes vadītāja. “Par” pieteikusies runāt deputāte Dana Reizniece-Ozola.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Kolēģi! Es savukārt aicinu jūs atbalstīt šī likumprojekta iekļaušanu darba kārtībā, kā arī atbalstīt tā steidzamību, jo ir svarīgi, ka no 1. janvāra solidaritātes nodoklis tiktu maksāts.

Vakardien Tautsaimniecības... Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija neatbalstīja valdības piedāvāto likumprojektu, kas noteiktu... (Starpsauciens.) Vārdus izvēlējās: “atliekam jaunajai valdībai”. Pēc būtības tas nozīmē, ka no 1. janvāra 3900 (nedaudz vairāk) cilvēku nemaksās solidaritātes nodokli. Tie ir cilvēki, kuru ikmēneša ieņēmumi pārsniedz 6000 eiro. Un pats interesantākais ir tas, ka arī tie politiskie spēki, kas pirms vēlēšanām solīja mazināt nevienlīdzību... (Starpsauciens.) Bija formulas: 500, 500, 500... palielināt minimālo algu, neapliekamo pensiju, neapliekamo atalgojumu.

Pirmais darbs, ko politiskais spēks dara, - uzkāpj tribīnē un saka: nevajag solidaritātes nodokli tiem cilvēkiem, kas saņem 6000 eiro lielu atalgojumu.

Es lūdzu atbalstīt šo likumprojektu, pieņemt vēl pirms 1. janvāra, lai solidaritātes nodoklis ir spēkā no 1. janvāra. Jaunā valdība varēs nākt un veikt dažādu veidu uzlabojumus, bet tai nebūs jāsāk sava starta pozīcija ar mīnus vairāk nekā 40 miljoniem nākamā gada budžetā. (Starpsauciens.)

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Šobrīd mums jālemj par likumprojekta iekļaušanu sēdes darba kārtībā. Viens deputāts ir runājis “pret”, viens - “par”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Solidaritātes nodokļa likumā” iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret - 16, atturas - nav. Likumprojekts sēdes darba kārtībā ir iekļauts.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību darbības atjaunošanas un noregulējuma likumā”, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Juris Pūce.

J. Pūce (AP!).

Vēlreiz labdien, kolēģi! Strādājam ar likumprojektu “Grozījumi Kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību darbības atjaunošanas un noregulējuma likumā”. Mūsu Saeimas reģistrā tas ir dokuments Nr. 19. Tas ir saistīts ar dokumentu Nr. 18 jeb nākamo darba kārtības punktu - likumprojektu “Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā” -, kā arī ar darba kārtības 48. punktu.

Proti, Ministru kabinets ir iesniedzis likumprojektu paketi, lai pārnestu Latvijas likumos Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu, ar ko izveido kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību atveseļošanas un noregulējuma režīmu, kā arī lai pārnestu direktīvu par... ar ko groza direktīvu attiecībā uz nenodrošinātu parāda instrumentu prioritāti maksātnespējas hierarhijā.

Likumprojektu “Grozījumi Kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību darbības atjaunošanas un noregulējuma likumā” izskatīja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija un atbalstīja pirmajam lasījumam.

Lūgums atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību darbības atjaunošanas un noregulējuma likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 90, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai.

J. Pūce. Šī gada 27. decembris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 27. decembrim.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā”, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Juris Pūce.

J. Pūce (AP!).

Kā jau es iepriekšējā darba kārtības punkta sakarā ziņoju, arī šis likumprojekts ir daļa no likumprojektu paketes, kuras mērķis ir pārnest Latvijas likumos direktīvu attiecībā uz nenodrošinātu parāda instrumentu prioritāti maksātnespējas hierarhijā. Minētais likumprojekts tika izskatīts Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā un atbalstīts pirmajam lasījumam.

Lūgums atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai.

J. Pūce. Šā gada 27. decembris.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 27. decembris.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījums likumā “Par skaidras naudas deklarēšanu uz valsts robežas””, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāte Dana Reizniece-Ozola.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Kolēģi! Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulu par skaidras naudas kontroli ir noteikts, ka personai, kura iebrauc vai izbrauc no Eiropas Savienības teritorijas un kurai līdzi ir skaidras naudas līdzekļi, kas pārsniedz 10 tūkstošus eiro, šī summa ir jādeklarē. Esošā kārtība nosaka to, ka deklarējamo skaidro naudu pārrēķina eiro, piemērojot grāmatvedībā izmantojamo ārvalstu valūtas kursu, kas ir spēkā robežas šķērsošanas dienas sākumā.

Šobrīd Valsts ieņēmumu dienests maina savu tehnisko sistēmu, ar kuru grasās strādāt, no Centrālās muitas informācijas sistēmas šo informāciju pārliekot uz EMDAS sistēmu, lai būtu vienkāršāk šo darbu administrēt. Ir priekšlikums šo likumu grozīt un ņemt vērā deklarējamo skaidro naudu, pārrēķinot eiro saskaņā ar Eiropas Centrālās bankas katra mēneša priekšpēdējā trešdienā publicēto ārvalstu valūtas maiņas kursu, ko piemēro visu mēnesi, sākot no nākamā mēneša pirmās dienas. Tādējādi, protams, arī mazinātos administratīvais slogs un sistēma nebūtu jāpārveido. Savukārt gadījumos, kad uz eiro tiktu pārrēķināta tāda ārvalstu valūta, kuras kursu ECB nepublicē, tiktu izmantots pasaules finanšu tirgus atzīta finanšu informācijas sniedzēja periodiskajā izdevumā vai tā tīmekļvietnē publicētais valūtas tirgus kurss attiecībā pret eiro.

Es aicinu pirmajā lasījumā atbalstīt likumprojektu “Grozījums likumā “Par skaidras naudas deklarēšanu uz valsts robežas”” (Nr. 11/Lp13).

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par skaidras naudas deklarēšanu uz valsts robežas”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai.

D. Reizniece-Ozola. Divas nedēļas jeb šī gada 27. decembris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 27. decembrim.

Darba kārtībā - likumprojekts “Par Eiropas Savienības struktūrfondu vadības likuma atzīšanu par spēku zaudējušu”, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Reinis Znotiņš.

R. Znotiņš (JK).

Sveiki, kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir izskatījusi likumprojektu “Par Eiropas Savienības struktūrfondu vadības likuma atzīšanu par spēku zaudējušu”. Tātad pēc būtības ir noslēdzies Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2004.-2006. gada plānošanas periods. Lai mazinātu normatīvismu, ir izstrādāts likumprojekts, ar kuru plānots atzīt par spēku zaudējušu Eiropas Savienības struktūrfondu vadības likumu. Komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi, un lūdzu deputātus atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par Eiropas Savienības struktūrfondu vadības likuma atzīšanu par spēku zaudējušu” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 90, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai.

R. Znotiņš. Termiņš ir 2018. gada 27. decembris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 27. decembris.

Darba kārtībā - likumprojekts “Par Eiropas Savienības Kohēzijas fonda projektu vadības likuma atzīšanu par spēku zaudējušu”, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Reinis Znotiņš.

R. Znotiņš (JK).

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā izskatījām arī šo likumprojektu. Kohēzijas fonda projektu izdevumu attiecināmības perioda un projektu īstenošanas beigu termiņš bija 2010. gada 31. decembris. Finanšu ministrija kā Eiropas Savienības Kohēzijas fonda vadošā pārraudzības iestāde ir sagatavojusi un 2011. gada novembrī iesniegusi Eiropas Komisijas pēdējos noslēguma dokumentus par Kohēzijas fonda investīciju novirzīšanu tautsaimniecībā.

2015. gada otrajā ceturksnī Eiropas Komisija ir veikusi Latvijā pēdējos divus noslēguma maksājumus, tādējādi ir slēgti visi 45 Kohēzijas fonda līdzfinansētie projekti. Līdz ar to transporta un vides jomā Eiropas Savienības Kohēzijas fonda 2004.-2006. gada plānošanas periods Latvijā faktiski ir noslēdzies un Eiropas Savienības Kohēzijas fonda projektu vadības likums un tam pakārtotie normatīvie akti ir atceļami.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija šo likumprojektu ir atbalstījusi un aicina deputātus to atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par Eiropas Savienības Kohēzijas fonda projektu vadības likuma atzīšanu par spēku zaudējušu” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 91, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai.

R. Znotiņš. Divas nedēļas jeb šā gada 27. decembris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 27. decembris.

Un tagad, kolēģi, lūdzu uzmanību! Darba kārtībā ir likumprojekts “Grozījumi Kredītiestāžu likumā” (Nr. 7/Lp13), kuru ir iesniedzis Ministru kabinets, un alternatīvais likumprojekts “Grozījumi Kredītiestāžu likumā” (Nr. 79/Lp13), kuru ir iesniegusi Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija.

Godātie kolēģi! Vispirms komisijas vārdā komisijas ziņotājs ziņos par abiem likumprojektiem, un tad būs iespējamas debates par abiem likumprojektiem kopā. Un pēc tam mēs arī attiecīgi balsosim - vispirms par likumprojektu, kuru ir iesniedzis Ministru kabinets un kuru komisija aicinājusi noraidīt, un pēc tam par komisijas iesniegto alternatīvo likumprojektu.

Lūdzu! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Juris Pūce.

J. Pūce (AP!).

Tātad, dārgie kolēģi, strādājam ar diviem likumprojektiem šajā jautājumā.

Te ir jāizskaidro situācija. Abi šie likumprojekti risina atkal to pašu jautājumu bloku, par kuru es jau iepriekš ziņoju no tribīnes, proti, direktīvas attiecībā uz nenodrošinātu parāda instrumentu prioritāti maksātnespējas hierarhijā pārņemšanu. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā nācās sagatavot alternatīvu likumprojektu tīri juridisku iemeslu dēļ. Proti, kamēr valdības sagatavotais likumprojekts gāja savu ceļu caur Ministru kabinetu un valsts pārvaldi, Kredītiestāžu likumā tika veikti grozījumi, un panti, kurus valdība ar iesniegto likumprojektu plānoja grozīt, tika no likuma izslēgti. Tagad tie ir zaudējuši spēku, un tādu pantu vairs nav. To vietā ir citi panti šajā likumā. Tāpēc Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir sagatavojusi alternatīvo likumprojektu, kurš faktiski ir identisks valdības iesniegtajam likumprojektam, tikai ir sakārtota normatīvo aktu joma... norma... kuri tad tiek grozīti ar šiem konkrētajiem likuma... ar sagatavoto likumprojektu.

Tāpēc Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā man būtu lūgums noraidīt, neatbalstīt valdības sagatavoto likumprojektu un atbalstīt alternatīvo likumprojektu, kas satura ziņā ir identisks un tādā redakcijā arī varētu tikt virzīts tālāk. Lūdzu atbalstīt alternatīvo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debatēt kolēģi nav pieteikušies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par Ministru kabineta iesniegtā likumprojekta “Grozījumi Kredītiestāžu likumā” (Nr. 7/Lp13) atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 2, pret - 88, atturas - 1. Likumprojekts ir noraidīts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas izstrādātā alternatīvā likumprojekta “Grozījumi Kredītiestāžu likumā” (Nr. 79/Lp13) atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

J. Pūce. Šā gada 27. decembris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 27. decembris.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Vēlētāju reģistra likumā”, pirmais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Tālis Linkaits.

T. Linkaits (JK).

Labdien, godātie kolēģi! Grozījumi Vēlētāju reģistra likumā sagatavoti izskatīšanai jums tāpēc, ka tuvojas Eiropas Parlamenta vēlēšanas.

12. Saeima jau izdarīja grozījumus Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumā, lai šajās vēlēšanās panāktu divus uzlabojumus. Pirmais uzlabojums būtu iespēja atvērt vēlēšanu iecirkņus arī ārzemēs, kas iepriekš Eiropas Parlamenta vēlēšanās nebija iespējams, un otrais - iespēja vēlētājam savlaicīgi mainīt savu iecirkni šajās vēlēšanās.

Ņemot vērā to, ka Centrālajai vēlēšanu komisijai ir jāsagatavojas, jāveic priekšdarbi, lai varētu šos grozījumus īstenot, - atvērt iecirkņus ārzemēs un sagatavot vēlētāju reģistra attiecīgos papildinājumus -, lūgums atzīt šo likumprojektu par steidzamu, kā arī atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad komisija minēto likumprojektu lūdz atzīt par steidzamu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Vēlētāju reģistra likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 93, pret un atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Vēlētāju reģistra likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un laiku izskatīšanai Saeimas sēdē.

T. Linkaits. Par priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam komisija ierosina noteikt šā gada 18. decembri, un likumprojekta izskatīšana otrajā lasījumā - 20. decembra sēdē.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 18. decembris, izskatīšana Saeimas sēdē - šā gada 20. decembrī.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Republikas pilsētu un novadu vēlēšanu komisiju un vēlēšanu iecirkņu komisiju likumā”, pirmais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Tālis Linkaits.

T. Linkaits (JK).

Kolēģi! Šis likumprojekts faktiski ir saistīts ar iepriekšējo likumprojektu. Arī šie grozījumi šajā likumā ir nepieciešami, lai nodrošinātu Eiropas Parlamenta vēlēšanu īstenošanu. Lūgums atzīt likumprojektu par steidzamu un atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Republikas pilsētu un novadu vēlēšanu komisiju un vēlēšanu iecirkņu komisiju likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 94, pret un atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Republikas pilsētu un novadu vēlēšanu komisiju un vēlēšanu iecirkņu komisiju likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 92, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un laiku izskatīšanai Saeimas sēdē.

T. Linkaits. Par priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam komisija lūdz noteikt 18. decembri, izskatīšana otrajā lasījumā - Saeimas šā gada 20. decembra sēdē.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 18. decembris, izskatīšana Saeimas sēdē - šā gada 20. decembrī.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Ārstniecības likumā”, pirmais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāts Andris Skride.

A. Skride (AP!).

Likumprojekts “Grozījumi Ārstniecības likumā”. Faktiski šie grozījumi izmaina divus būtiskus punktus. Pirmais - atceļ mediķiem tā saucamo normālo pagarināto darba laiku, kas pastāvēja līdz pat šim gadam. Tas ir arī saskaņā ar Satversmes tiesas spriedumu, kas šo normālo pagarināto darba laiku atceļ.

Un otrs būtisks punkts ir tas, ka sakarā ar to, ka mediķu mums trūkst, mediķiem mēs atļaujam nedēļā strādāt līdz 16 virsstundām.

Komisija aicina piešķirt likumprojektam steidzamību un atbalstīt to pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Ārstniecības likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret un atturas - nav. Likumprojekts ir atzīts par steidzamu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Ārstniecības likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 90, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai un laiku izskatīšanai Saeimas sēdē.

A. Skride. Šā gada 17. decembris.

Sēdes vadītāja. Tas ir priekšlikumu iesniegšanas termiņš. Un izskatīšana Saeimas sēdē?

A. Skride. 20. decembris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 17. decembris. Izskatīšana Saeimas sēdē - šā gada 20. decembrī.

Godātie kolēģi! Darba kārtībā - Saeimas Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Auguļa, Reiznieces-Ozolas, Reira, Ašeradena, Krauzes, Kola un citu iesniegto likumprojektu “Grozījumi Solidaritātes nodokļa likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

“Pret” pieteicies runāt deputāts Mārtiņš Bondars.

M. Bondars (AP!).

Cienītā priekšsēdētājas kundze! Cienītās kolēģes! Godātie kolēģi! 2015. gada 8. oktobrī es stāvēju šajā pašā tribīnē un runāju par šo pašu brāķi. Man atkal ir jārunā par šī brāķa nodošanu komisijai. Es ļoti atvainojos. Šis brāķis nav nododams tālāk skatīšanai.

Nu, viena lieta jau ir tā, ka šis likums pats ir brāķis jau sākotnēji, bet otra, es atvainojos, - Satversmes tiesas lēmums bija 2017. gada oktobrī. Šodien ir 2018. gada decembris. Kur skatījās valdība? (No frakcijas SASKAŅA: “Kur tu skaties?”) Kāpēc gulēja ministrija? (Dep. I. Zariņš: “Uz mums neskaties!”) Ja? (Troksnis zālē.)

Latviski runājot, tas ir sviests! (Starpsauciens: “Kurpi parādi!”) Tas ir pilnīgs sviests! Un šo likumprojektu es aicinu nenodot tālāk komisijai, jo šāds pats likumprojekts jau atrodas komisijā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. “Par” pieteicies runāt deputāts Juris Pūce. (Starpsauciens: “Šķelšanās!”)

J. Pūce (AP!).

Augsti godātie kolēģi! Ir, protams, īpatnēji lasīt likumprojekta tekstu, ko mums sēdes laikā ir sagatavojuši vairāki deputāti Ulda Auguļa vadībā, šis likumprojekta teksts liekas kaut kur jau lasīts. (Starpsauciens: “Atkārtošana - zināšanu māte!”)

Konkrēti pirms nedēļas šāds pats likumprojekts... vārds vārdā... vienbalsīgi Saeima jau nolēma nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai. Un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija šo jautājumu nav pabeigusi skatīt uz pirmo lasījumu. (Dep. D. Reizniece-Ozola: “Ļaujiet viņiem mēģināt vēlreiz!”) Tā ir atlikusi lēmuma pieņemšanu. Un šobrīd, pateicoties Ulda Auguļa un kolēģu daiļradei, Saeimas likumdošanas datubāzē būs divi vienādi likumprojekti, kas abi divi būs nodoti Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai.

Protams, ir skaidrs, ka kolēģi ir uztraukušies. Objektīvi uztraukušies, ko darīt, - ko darīt ar Solidaritātes nodokļa likumu, kā panākt to, lai Latvijā turpinātu darboties šis likums, kuru pati finanšu ministre Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā sauc par frankenšteinu.

Mēs, frakcija “Attīstībai/Par!”, esam apsprieduši to likumprojektu, kas tika iesniegts. Mums, protams, ir bijis liels un, manuprāt, diezgan pamatots pārmetums Ministru kabineta virzienā par to, kāpēc 2017. gada oktobrī pieņemto Satversmes tiesas spriedumu valdībai izdodas izpildīt tikai šā gada 4. decembrī, kad līdz galīgajam termiņam ir atlikušas padsmit dienas. (Dep. A. Gobzems: “Juri, tev jārunā “par”, nevis “pret”!”) Bet mēs atbalstījām likumprojekta nodošanu pirmajam lasījumam. Un arī šoreiz atbalstīsim nodošanai Ulda Auguļa un kolēģu sagatavoto likumprojektu. Es, ja būs jābalso, balsošu par nodošanu komisijai, jo tas acīmredzot ir cilvēku rūpju iemesls, kaut patiesībā, kolēģi, visi Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā atzina, ka, pastāvot progresīvajam iedzīvotāju ienākuma nodoklim, vēl viena progresīvā darba algas nodokļa paralēla uzturēšana ir saucama mazākā mērā par bezjēdzību, lielākā mērā - par nejēdzīgu administrēšanas prasību izvirzīšanu konkrētiem četriem tūkstošiem nodokļu maksātāju. Bet to mēs varēsim kārtējo reizi pārrunāt Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, kad vienlaikus skatīsim divus līdzīgus likumprojektus. Es balsošu “par”.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad, godātie kolēģi, mums jālemj par likumprojekta nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Solidaritātes nodokļa likumā” nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret - 17, atturas - nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Darba kārtībā - patstāvīgo priekšlikumu izskatīšana.

Lēmuma projekts “Par atbalsta paušanu Ukrainas suverenitātei un teritoriālajai nedalāmībai saistībā ar Krievijas Federācijas agresiju Azovas jūrā un Kerčas šaurumā”.

Uzsākam debates.

Vārds deputātam Rihardam Kolam.

R. Kols (NA).

Cienījamie, godātie kolēģi! Domāju, ka šis paziņojums ir pašsaprotams un tas bija jāpieņem jau aizvadītajā nedēļā. Tas galvenokārt ir jautājums par principiem un vērtībām, par kurām esam vienojušies un iestājamies. Atrodoties Eiropas Savienībā, mēs esam vienojušies par noteiktiem pamatprincipiem, piemēram, to, ka robežas nedrīkst mainīt ar militāru spēku. Tas ir princips un vērtība, kurā balstās mūsu spēja kopā dzīvot un strādāt. Tas ir arī visu Eiropas iedzīvotāju interesēs. Šie principi ir pamats mieram un drošībai Eiropas kontinentā. Ikreiz, kad šie principi tiek pārkāpti, kā tas notika šā gada 25. novembrī Kerčas šaurumā, mēs visi šajā kontinentā vairs nejūtamies tik droši kā pirms tam. Kerčas šaurums ir Eiropā.

Esmu pārliecināts, ka Saeima nosodīs Krievijas nepiedodamo rīcību, kura ar militāru spēku īstenoja agresiju pret Ukrainu. Krievijas rīcība kārtējo reizi apliecina, ka tā neciena Ukrainas suverenitāti un tās teritoriālo integritāti un ka tā nicina to starptautisko sistēmu, kurā it kā atrodas. Tas nav nekas jauns. 2014. gadā notikusī nelikumīgā Krimas aneksija un vēlāk jau arī Kerčas tilta būvniecība ir skaidri Ukrainas suverenitātes un teritoriālās nedalāmības pārkāpumi. Krievija, šķiet, cer, ka starptautiskā sabiedrība vienkārši samierināsies un pieņems to kā jaunu realitāti.

Bet mēs tā nedarīsim. Latvijas nostāja ir skaidra. Mēs neatzīstam un nekad neatzīsim Krievijas veikto pretlikumīgo Krimas aneksiju. Krievijas nelikumīgā Krimas aneksija ir tīšs vairāku starptautisko nolīgumu un saistību pārkāpums, tostarp ANO Statūtu 2. panta, Helsinku pakta, Budapeštas memoranda un 1997. gada Krievijas un Ukrainas Draudzības, sadarbības un partnerības līguma pārkāpums. Ar šo paziņojumu mēs paužam skaidru atbalstu tai starptautiskajai sistēmai un tām normām, kuras Krievija turpina ignorēt un pārkāpt. Mēs nedrīkstam ļaut Krievijai pārrakstīt vēsturi, ieviešot jaunu realitāti tur, kur tai tīk.

25. novembrī Krievija apšaudīja Ukrainas kuģus, ievainojot uz tiem esošos jūrniekus. Jūrnieki tika arestēti un pārvesti uz Maskavu. Tās nav atbildīgas valsts darbības, kas būtu vērstas uz starptautiskā miera un drošības uzturēšanu.

Ar šo paziņojumu mēs aicinām Krieviju atgriezties pie starptautisko tiesību un līgumu ievērošanas, ievērot Ukrainas suverenitāti un teritoriālo nedalāmību un atbrīvot ne vien sagūstītos Ukrainas Jūras spēku locekļus, bet visus ukraiņu politieslodzītos.

Ar šo paziņojumu mēs izsakām skaidru aicinājumu Eiropas Savienībai, Eiropas Drošības un sadarbības organizācijai un Apvienoto Nāciju Organizācijai nekavējoties reaģēt uz notikušo incidentu Kerčas šaurumā.

Aicinu ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču veikt par incidentu atbildīgo Krievijas amatpersonu iekļaušanu Latvijas persona non grata sarakstā, īpaši nevilcinoties ar šādu lēmumu.

Ar šo paziņojumu mēs esam kopā ar Ukrainu. Ar šo paziņojumu mēs parādām un paužam to, ka mums nav vienalga.

Un, kolēģi, nobeigumā es arī aicinātu pēc balsojuma... tie deputāti, kas ir izlēmuši vai apsver domu neatbalstīt šo paziņojumu... un, ja šie deputāti darbojas parlamenta grupā sadarbībai ar Ukrainu... Aicinu pēc šī balsojuma pieņemt tādu lēmumu - izstāties no šīs sadarbības grupas, jo būt šādā sadarbības grupā no šo deputātu puses ir cinisms visaugstākajā pakāpē.

Aicinu atbalstīt paziņojumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jutai Strīķei.

J. Strīķe (JK).

Es aicinu atbalstīt Saeimas paziņojumu par atbalstu Ukrainas suverenitātei un teritoriālajai nedalāmībai.

Pasaule nesen kļuva lieciniece Krievijas bruņoto spēku agresijai pret Ukrainas kara flotes kuģiem Kerčas šaurumā. Dažkārt tiek runāts par to, ka Krievijas bruņotie spēki pirmo reizi atklāti uzbrūk Ukrainai. Patiesībā nav nekādas starpības, ar kādiem meliem tiek maskēta agresija Ukrainas teritorijā - Krimā un Donbasā. Tā ir un paliek agresija.

Latvijai ir jābūt patiesi solidārai ar Ukrainu tās cīņā par savas zemes brīvību un neatkarību. Komunikācijā ar mūsu sabiedrotajiem ir jāiestājas par maksimālas ekonomiskās un militārās palīdzības sniegšanu visur, kur vien tas ir iespējams, jo Ukrainas tauta arī par mūsu drošību maksā visdārgāko cenu - ar savu patriotu, dēlu un meitu, dzīvībām.

Atgādinot par Krievijas sagūstītajiem Ukrainas kara flotes jūrniekiem, aicinu sekot Lietuvas piemēram un iekļaut šī nozieguma tiešos izpildītājus un organizatorus to personu sarakstā, kurām ir liegta iebraukšana mūsu valstī - Latvijā. Bet neaizmirsīsim, ka Krievija pirms iebrukuma Ukrainā 2014. gadā bija panākusi sev tīkamā Janukoviča iekārtošanu par Ukrainas prezidentu. Un ne bez Krievijas līdzdalības Janukoviča laikā Ukrainas bruņotajos spēkos, drošības un tiesībsargājošajās iestādēs mērķtiecīgi tika iefiltrētas Krievijai lojālas personālijas. Un to es atgādinu, lai mēs paši nezaudētu modrību.

Atgādināšu vēl dažus faktus. Piemēram, kad Krimas okupācijas laikā Rīgā piketētāji rīkoja atbalsta akciju šim starptautiskajam noziegumam, Latvijas pilsonis Rūtenbergs izrāva no viena piketētāja rokām Krievijas karogu, salaužot tā kātu. (Starpsauciens.) Par šo rīcību, kas nav nekas vairāk kā tikai emocionāla pretošanās izpausme, ģenerālprokurors Kalnmeiers dažās intervijās izteicās, ka par to nu gan ir jāsauc pie kriminālatbildības.

Pie mums ir arī tādi džipos braukājoši sociāldemokrāti, kuri nekaunas slēgt līgumus ar partiju Jeģinaja Rossija (Dep. I. Zariņš: “Kuri tie ir? Nosauciet!”), kuru opozīcijas līderis Aleksejs Navaļnijs pamatoti sauc par blēžu un zagļu partiju. Nez kāpēc mūsu pašmāju “džipu sociāldemokrāti” par visu vari cenšas draudzēties ar režīmu, kurš organizē slepkavības, ārzemēs pielietojot pat ķīmiskos ieročus.

Un vēl. Atgādināšu, ka laikā, kad jau notika Krievijas iebrukums Ukrainā, mūsu zemkopības ministrs Dūklavs pa kaktiem tikās ar Krievijas premjerministra vietnieku Dvorkoviču. Par šādu tikšanos ārlietu ministrs Rinkēvičs neko nezinot. Kāpēc zemkopības ministram ir jātiekas ar agresorvalsts augstākajām amatpersonām? Kas viņu pilnvaroja? Es aicinu būt modriem, jo mūsu varas pīlāru vidū noteikti ir cilvēki, kuri starp valsts interesēm un sava maka interesēm vienmēr izvēlēsies pēdējo. Tāpēc es aicinu arī sabiedrību - cieši pieskatīt, lai mūsu politiķi vārdos nebūtu lāčplēši, bet savos darbos kirhenšteini un dvēselēs - zaķpastalas. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Inesei Voikai.

I. Voika (AP!).

Cienījamie kolēģi! Šis ir nozīmīgs paziņojums, jo Latvijas likumdevējs nevar palikt vienaldzīgs pret situāciju, kādā ir nokļuvusi Ukraina Krievijas agresijas dēļ, it īpaši pēc pēdējiem notikumiem Kerčas šaurumā.

Mēs, Latvijas Republikas Saeima, ar šo paziņojumu stingri nosodām agresiju, gaidām Ukrainas jūrnieku atbrīvošanu un situācijas normalizēšanu, bet ar šo paziņojumu arī nododam ziņu saviem Ukrainas partneriem un kolēģiem. Tādu mums gan kā Latvijas valstij, gan katram individuāli ir daudz. Arī man. Es ilgi esmu strādājusi Ukrainā - gan galvaspilsētā, gan kara skartajās teritorijās - un daudzus notikumus uztveru tāpat kā ukraiņi.

Ar šo paziņojumu mēs nododam ziņu, ka Latvijas balss skanēs skaļi un stingri starptautiskajās institūcijās, Eiropas Savienībā, NATO un citur, iestājoties par Ukrainas drošību un aicinot to darīt arī citus.

Latvija turpinās būt Ukrainas ciešs sadarbības partneris. Mēs ļoti nopietni atbalstīsim Ukrainas drošības un demokrātijas stiprināšanu, jo tikai demokrātiska Ukraina ar stiprām institūcijām varēs aizstāvēt savas ārējās robežas un saglabāt starptautisko atbalstu šajā jautājumā.

Korupcijas novēršana, pašvaldību reforma, valsts administrācijas stiprināšana un informatīvās telpas drošība ir daži no jautājumiem, kuros Latvija un Ukraina turpinās sadarbību.

Šodien mēs pievienojamies Igaunijas un Lietuvas parlamentiem, kuri jau pauduši savu nosodījumu šai situācijai un aicinājuši starptautisko sabiedrību rīkoties. Mēs turpināsim strādāt kopā, jo Ukrainas drošība ir arī mūsu drošība.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Godātie kolēģi deputāti, rakstiet kaligrāfiski! Pavļuts, Zakatistovs, Dzintars, Zariņš, Judins un Strīķe lūdz sēdi turpināt bez pārtraukuma - līdz visu darba kārtības jautājumu izskatīšanai. Vai deputātiem ir iebildumi? Vai deputātiem ir iebildumi? Jā, iebildumi ir. Mums ir jābalso.

Godātie kolēģi! Pirms balsojam, vēlos informēt, ka deputāti Augulis, Krauze, Jalinska, Dombrovskis un Rinkēvičs lūdz izsludināt vienas stundas pārtraukumu pēc darba kārtības 49. punkta izskatīšanas.

Godātie kolēģi! Mums būs jālemj... Kolēģi, tas ir izlemjams un balsojams jautājums. Vai kāds vēlas runāt “par” vai “pret”? Nē.

Tātad ir iespēja runāt vēlreiz par procedūru no vietas. Neviens nevēlas neko teikt.

Teikšu vēlreiz. Deputāti Pavļuts, Zakatistovs, Dzintars, Zariņš, Judins un Strīķe lūdz turpināt sēdi bez pārtraukuma - līdz visu darba kārtības jautājumu izskatīšanai. Deputāti Augulis, Krauze, Jalinska, Dombrovskis un Rinkēvičs lūdz izsludināt vienas stundas pārtraukumu pēc darba kārtības 49. punkta izskatīšanas.

Tātad mums ir jābalso. (Dep. I. Zariņš: “Balsojam par abiem uzreiz!”) Pirmais.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai Saeimas sēde tiktu turpināta bez pārtraukuma - līdz visu darba kārtības jautājumu izskatīšanai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 31, atturas - nav. Līdz ar to ir pieņemts lēmums Saeimas sēdi turpināt bez pārtraukuma - līdz visu darba kārtības jautājumu izskatīšanai.

Turpinām debates.

Vārds deputātam Jānim Vitenbergam.

J. Vitenbergs (KPV LV).

Sveiki, godātie kolēģi! Ir pierādīts starptautiski, ka Ukrainas kara flotes kuģi, kuri Kerčas šaurumā tika apšaudīti 25. novembrī, uzbrukuma laikā atradās starptautiskajos ūdeņos. Kuģi bija ceļā no Odesas ostas uz Mariupoles ostu Azovas jūrā.

Atgādinu, ka 2003. gadā tika noslēgts līgums starp Ukrainu un Krieviju par brīvu kuģošanu Kerčas šaurumā. Tātad šī vienošanās tika pārkāpta. Un mēs nevaram justies droši un izlikties, ka tas uz mums neattiecas. Latvijas Nacionālie bruņotie spēki regulāri fiksē Krievijas militāro kuģu aktivitāti valsts robežu tuvumā, tie šķērso Latvijas ekonomisko zonu.

Mums ir jāturpina paust atbalstu Ukrainai un ukraiņu tautai. Krimas Autonomā Republika ir neatņemama Ukrainas sastāvdaļa.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam.

A. Kiršteins (NA).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Man liekas, ka galvenā problēma šajā gadījumā ir tā, ka rupji tiek pārkāpts 2003. gadā noslēgtais līgums starp Ukrainu un Krieviju par sadarbību Azovas jūrā un Kerčas šaurumā. Šā līguma 1. pants paredz, ka Azovas jūra ir Ukrainas un Krievijas iekšējie ūdeņi, savukārt 2. pants paredz, ka visiem tirdzniecības kuģiem tā ir brīva zona - nekas nevienam nav jāsaskaņo. Ukrainas, teiksim, militārajiem kuģiem nav jāsaskaņo nekas, un arī Krievijas kuģiem nav jāsaskaņo nekas. Un tas, kas attiecas uz trešo valstu kuģiem, - tirdzniecības kuģi, ja tie dodas uz Krievijas vai Ukrainas ostu, teiksim, Eiropas Savienības kuģi, piemēram, uz Mariupoli... arī tiem nav jāprasa atļauja, tie var braukt. Kas attiecas uz, piemēram, militārajiem kuģiem, - ja NATO karakuģi gribētu aizbraukt uz Mariupoli, tad šis līgums paredz, ka ir jāsaņem tās valsts, teiksim, piekrišana, kurā atrodas osta, uz kuru šis kuģis dodas. Tātad, ja Ukraina ir uzaicinājusi NATO karakuģi vai kādas NATO dalībvalsts karakuģi aizbraukt, piemēram, uz Mariupoli, tad nav jāsaskaņo ar Krieviju. To paredz šis līgums. Un pats būtiskākais šajā līgumā: ja rodas kaut kādi strīdi vai jāprecizē kāda šā līguma detaļa, visi strīdi tiek atrisināti sarunu ceļā - mierīgā veidā. Līgums tieši uzsver - mierīgā veidā, nepielietojot nekādu aizturēšanu un nekādus karakuģus. Tātad šo kuģu, Ukrainas kuģu, aizturēšana ir kārtējais... ārkārtīgi brutāls un rupjš starptautiskā līguma pārkāpums.

No otras puses, bijušais Vācijas kanclers Konrāds Adenauers savulaik bija saskaitījis visus starptautiskos līgumus, ko Krievija ir noslēgusi (jūs varat atrast šo uzskaitījumu internetā, es to nelasīšu), un 86 procenti no visiem līgumiem, ko Krievija ir noslēgusi, bija pārkāpti vai lauzti. Tātad šeit par to nevajadzētu nekādā veidā mums brīnīties un varbūt arī nekādā veidā uztraukties.

Mani drusciņ izbrīna cita lieta. Mēs arī Eiropas Komisijā skatījām Latvijas pozīciju. Šie jautājumi tiek apspriesti arī Eiropas Padomē starp Eiropas Savienības dalībvalstu ārlietu ministriem un arī valstu vadītājiem. Un ārkārtīgi izbrīna šī absolūti mīkstā pozīcija.

Latvija, protams, atbalsta šo kuģu atbrīvošanu, un viss, kas ir rakstīts šajā lēmuma projektā, ir ļoti pareizi, bet... Mēs saprotam arī, ka... Lielo valstu, Rietumvalstu, samērā miermīlīgā attieksme mūs drusciņ izbrīna. Protams, mazajām valstīm... es domāju, Baltijas valstīm un Ziemeļvalstīm... varbūt būtu jāizrāda kaut kāda lielāka iniciatīva. Un es pateikšu tikai vienu piemēru. Ja NATO dalībvalsts Turcija neļautu Bosforā kuģot Krievijas kuģiem, kas dodas no Melnās jūras, tad, protams, šī problēma ar Ukrainas jūrniekiem tiktu atrisināta dienas laikā un nekad nekas tāds neatkārtotos.

Tā vietā tiek paziņots, ka tiks pastiprinātas sankcijas. Šīs sankcijas pēdējā gada laikā, ja mēs paskatāmies visas valstis... ir palielinājusies tirdzniecība ar Krieviju. Visvairāk tirdzniecība ir palielinājusies, protams, Vācijai. Tātad šī mīkstā attieksme turpinās, un vienīgais, manuprāt, ko mēs un arī ārlietu ministrs varam darīt, ir acīmredzot kaut kādā veidā mobilizēt vismaz mūsu tuvākos sabiedrotos Eiropas Savienībā - Ziemeļvalstis un abus Baltijas kaimiņus - drusciņ būt principiālākiem un varbūt tiešām izrādīt drusciņ stingrāku nostāju, nevis tā kā parasti... Visas lietas beidzas ar kārtējo paziņojumu, ka sankcijas tiks pastiprinātas, bet, kā mēs redzam, gāzes vads tiks būvēts, attiecīgi simtiem miljardu eiro no Rietumvalstīm tiks pārskaitīti Krievijai, lai tā varētu iegādāties militārās tehnoloģijas un turpināt militārās provokācijas arī nākotnē.

Es aicinu atbalstīt lēmuma projektu.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Adamovičam.

A. Adamovičs (JV).

Labdien, cienījamie kolēģi! No 3. decembra līdz 5. decembrim biju uzaicināts uz tikšanos ar Ukrainas Radas... Latvijas deputātu grupu, un arī 3. decembrī Latvijas vēstnieks Ukrainā Juris Poikāns bija uzaicinājis mūs piedalīties Latvijas simtgades pasākumos Kijevā. Pirms divām nedēļām Ārlietu komisija pieņēma paziņojumu, kura teksts praktiski ir līdzīgs tam, kādu mēs šodien apspriežam Saeimas sēdē. Šis Ārlietu komisijas paziņojums pagājušo otrdien tika nodots Ukrainas Radas deputātiem. Aicinājums, kā jau no kolēģiem, izskanēja gan no Ukrainas Radas deputātiem, gan no Ukrainas vēstniecības - Latvijā tiešām mums iestāties par aktīvāku pozīciju pret Krievijas Federācijas agresīvo politiku atsevišķos Ukrainas apgabalos.

Šodien mēs tikāmies ar Ukrainas parlamenta darba grupu un uzklausījām arī Petro Dekalčuku - Latvijas goda konsulu Dnipro, kas ir viens no tuvākajiem apgabaliem Doņeckas apgabalam... un, kā jūs zināt, 10 apgabalos ir izsludināts karastāvoklis. Situācija tiešām ir diezgan saspringta, tāpēc es aicinu gan atbalstīt šo paziņojumu, gan iestāties par aktīvāku darbību un atbalstu Ukrainas tautai, Ukrainas parlamentam un valdībai.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par atbalsta paušanu Ukrainas suverenitātei un teritoriālajai nedalāmībai saistībā ar Krievijas Federācijas agresiju Azovas jūrā un Kerčas šaurumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret - nav, atturas - 2. Lēmums pieņemts.

Godātie kolēģi, sēdes darba kārtība ir izskatīta. Bet saistībā ar šodien paredzēto atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem vēlos jūs informēt par deputātu Zariņa, Rubika, Urbanoviča, Tutina un Krišāna jautājumu satiksmes ministram Uldim Augulim “Par pasažieru vilcienu iepirkumu”. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus apmierina, tāpēc atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem šodien nenotiks.

Ir iesniegti deputātu papildu jautājumi.

Deputāti Kabanovs, Ribakovs, Agešins, Tutins un Krišāns ir iesnieguši jautājumu “Par pamatizglītības standartu”.

Vārds motivācijai deputātam Nikolajam Kabanovam.

N. Kabanovs (SASKAŅA).

Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Šodien pieci frakcijas SASKAŅA deputāti iesniedza jautājumu izglītības un zinātnes ministra vietas izpildītājam Reira kungam par to, kas notiek ar pamatizglītības standartu.

Mūs īpaši interesē jautājums par nacionālo minoritāšu skolām. Mūsuprāt, tas jaunais standarts neatbilst etniskajam sadalījumam Latvijā un valodas pieprasījumam.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Jautājumu nododam izglītības un zinātnes ministra pienākumu izpildītājam Jānim Reiram atbildes sniegšanai.

Deputāti Zariņš, Krišāns, Ādamsons, Klementjevs un Orlovs iesnieguši jautājumu “Par Ekonomikas ministrijas īstenotās subsidētās elektroenerģijas valsts atbalsta shēmas un Ekonomikas ministrijas rīcības tiesiskumu un likumību”, ko nododam ekonomikas ministram atbildes sniegšanai.

Deputāti Zariņš, Krišāns, Orlovs, Tutins un Rubiks iesnieguši jautājumu “Par Elektroenerģijas tirgus likumā paredzēto tiesību pārdot saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros atbilstību Komercdarbības atbalsta kontroles likumā noteiktajām valsts atbalsta pazīmēm”, ko nododam finanšu ministrei atbildes sniegšanai.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Lūdzu rezultātu!

Kamēr tiek apkopoti reģistrācijas rezultāti, vārds deputātei Inesei Lībiņai-Egnerei.

I. Lībiņa-Egnere (JV).

Godātie kolēģi! Piecas minūtes pēc Saeimas sēdes beigām aicinu jūs uz Dzelteno zāli - uz deputātu grupas sadarbībai ar Vācijas parlamentu izveidošanu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Reinim Znotiņam.

R. Znotiņš (JK).

Divdesmit minūtes pēc Saeimas sēdes - deputātu grupas organizēšana sadarbībai ar Ķīnas parlamentu.

Sēdes vadītāja. Vārds Saeimas sekretāra biedrei Marijai Golubevai. Reģistrācijas rezultāti.

M. Golubeva (13. Saeimas sekretāra biedre).

Nav reģistrējušies: Boriss Cilevičs, Jānis Dombrava, Marija Golubeva... esmu šeit! Artuss Kaimiņš, Māris Kučinskis, Romāns Naudiņš, Dana Reizniece-Ozola... ir.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Sēdi slēdzu.

SATURA RĀDĪTĀJS
13. Saeimas rudens sesijas 8. sēde
2018. gada 13. decembrī

 

Par darba kārtību
Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Diasporas likums”” (Nr. 62/Lp13) (Noraidīts) (Dok. Nr. 104, 104A)
Priekšlikumi	- dep. A. Judins (pret)
	- dep. R. Kols (par)
Par likumprojektu “Grozījumi Darba aizsardzības likumā” (Nr. 63/Lp13) (Dok. Nr. 105, 105A)
Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma atsavināšanu Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas valsts robežas joslas ierīkošanai”” (Nr. 64/Lp13) (Dok. Nr. 106, 106A)
Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos”” (Nr. 65/Lp13) (Dok. Nr. 108, 108A)
Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju”” (Nr. 66/Lp13) (Dok. Nr. 109, 109A)
Par likumprojektu “Grozījums Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā” (Nr. 67/Lp13) (Dok. Nr. 110, 110A)
Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju”” (Nr. 68/Lp13) (Dok. Nr. 111, 111A)
Par likumprojektu “Grozījumi Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā” (Nr. 69/Lp13) (Dok. Nr. 112, 112A)
Par likumprojektu “Grozījumi Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā” (Nr. 70/Lp13) (Dok. Nr. 113, 113A)
Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās”” (Nr. 71/Lp13) (Dok. Nr. 114, 114A)
Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās”” (Nr. 72/Lp13) (Dok. Nr. 115, 115A)
Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par privatizējamo valsts un pašvaldību īpašuma objektu novērtēšanas kārtību”” (Nr. 73/Lp13) (Dok. Nr. 116, 116A)
Par likumprojektu “Grozījums Zemesgrāmatu likumā” (Nr. 74/Lp13) (Dok. Nr. 117, 117A)
Par likumprojektu “Grozījumi Likumā par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2018., 2019. un 2020. gadam” (Nr. 78/Lp13) (Noraidīts) (Dok. Nr. 134, 134A)
Priekšlikumi	- dep. D. Reizniece-Ozola (pret)
	- dep. V. Dombrovskis (par)
Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” (Nr. 80/Lp13) (Dok. Nr. 138, 138A)
Par likumprojektu “Par nekustamā īpašuma “Ozolsalas" Ķekavas pagastā, Ķekavas novadā, daļas atsavināšanu sabiedrības vajadzībām - valsts galvenā autoceļa projekta "E67/A7 Ķekavas apvedceļš” īstenošanai” (Nr. 81/Lp13) (Dok. Nr. 139, 139A)
Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” (Nr. 82/Lp13) (Noraidīts) (Dok. Nr. 140, 140A)
Priekšlikums	- dep. R. Petraviča (pret)
Par likumprojektu “Grozījums Veselības aprūpes finansēšanas likumā” (Nr. 152/Lp13) (Dok. Nr. 210, 210A)
Par likumprojektu “Grozījumi Ārstniecības likumā” (Nr. 153/Lp13) (Dok. Nr. 211, 211A)
Par likumprojektu “Grozījumi Vēlētāju reģistra likumā” (Nr. 159/Lp13) (Dok. Nr. 233)
Par likumprojektu “Grozījumi Republikas pilsētu un novadu vēlēšanu komisiju un vēlēšanu iecirkņu komisiju likumā” (Nr. 160/Lp13) (Dok. Nr. 234)
Par darba kārtību
Informācija par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātei Inesei Lībiņai-Egnerei no šā gada 6. decembra līdz 10. decembrim (Dok. Nr. 137)
Informācija par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Arvilam Ašeradenam no šā gada 7. decembra līdz 10. decembrim (Dok. Nr. 225)
Par deputātu pieprasījumu Ministru prezidentam Mārim Kučinskim “Par Ministru kabineta 2018. gada 24. aprīļa rīkojumā Nr. 172 izveidotās “darba grupas elektroenerģijas obligātā iepirkuma maksājumu sistēmas atcelšanai” noteikto darba uzdevumu” (Nr. 2/P13) (Dok. Nr. 241)
Motivācija	- dep. I. Zariņš
Lēmuma projekts “Par Latvijas Universitāšu asociācijas deleģēta pārstāvja Artūra Zepa apstiprināšanu Augstākās izglītības padomes sastāvā” (Nr. 13/Lm13) (Dok. Nr. 126)
Ziņo	- dep. J. Vucāns
Lēmuma projekts “Par Latvijas Studentu apvienības deleģētas pārstāves Justīnes Širinas apstiprināšanu Augstākās izglītības padomes sastāvā” (Nr. 14/Lm13) (Dok. Nr. 127)
Ziņo	- dep. J. Vucāns
Lēmuma projekts “Par Baltijas Asamblejas Latvijas delegācijas, delegācijas vadītāja un delegācijas vadītāja vietnieka apstiprināšanu” (Nr. 16/Lm13) (Dok. Nr. 215)
Lēmuma projekts “Par Baltijas jūras parlamentārās konferences Latvijas delegācijas un delegācijas vadītāja apstiprināšanu” (Nr. 17/Lm13) (Dok. Nr. 216)
Lēmuma projekts “Par Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas Parlamentārās asamblejas Latvijas delegācijas un delegācijas vadītāja apstiprināšanu” (Nr. 18/Lm13) (Dok. Nr. 217)
Lēmuma projekts “Par Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas Latvijas delegācijas, delegācijas vadītāja un delegācijas vadītāja vietnieka apstiprināšanu” (Nr. 19/Lm13) (Dok. Nr. 218)
Lēmuma projekts “Par NATO Parlamentārās asamblejas Latvijas delegācijas, delegācijas vadītāja un vadītāja vietnieka apstiprināšanu” (Nr. 20/Lm13) (Dok. Nr. 219)
Lēmuma projekts “Par Starpparlamentu savienības Latvijas nacionālās grupas un grupas vadītāja apstiprināšanu” (Nr. 21/Lm13) (Dok. Nr. 220)
Lēmuma projekts “Par Vidusjūras Savienības Parlamentārās asamblejas Latvijas delegācijas un delegācijas vadītāja apstiprināšanu” (Nr. 22/Lm13) (Dok. Nr. 221)
Par likumprojektu “Piespiedu dalītā īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likums” (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (Nr. 155/Lp13) (Dok. Nr. 213)
Ziņo	- dep. V. Valainis
Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju”” (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (Nr. 84/Lp13) (Dok. Nr. 222)
Ziņo	- dep. V. Valainis
Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”” (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (Nr. 150/Lp13) (Dok. Nr. 223)
Ziņo	- dep. K. Sprūde
Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”” (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (Nr. 156/Lp13) (Dok. Nr. 214)
Ziņo	- dep. K. Sprūde
Par likumprojektu “Grozījumi Zemes pārvaldības likumā” (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (Nr. 147/Lp13) (Dok. Nr. 229)
Ziņo	- dep. J. Dūklavs
Par likumprojektu “Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības likums” (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (Nr. 158/Lp13) (Dok. Nr. 232)
Ziņo	- dep. D. Pavļuts
Debates	- dep. K. Feldmans
	- dep. V. Valainis
	- dep. D. Pavļuts
	- dep. A. Krauze
	- dep. S. Riekstiņš
	- dep. K. Feldmans
	- dep. I. Zariņš
	- dep. D. Pavļuts
Paziņojumi
	- Saeimas priekšsēdētāja I. Mūrniece
	- Saeimas sekretārs A. Klementjevs
	- dep. M. Bondars
	- dep. A. Adamovičs
	- dep. J. Vucāns
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa	- Saeimas sekretāra biedre M. Golubeva
Likumprojekts “Grozījums Veselības aprūpes finansēšanas likumā” (Nr. 152/Lp13) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 210, 210A)
Ziņo	- dep. A. Skride
Debates	- dep. G. Eglītis
	- dep. A. Skride
	- dep. A. Klementjevs
Likumprojekts “Grozījums Veselības aprūpes finansēšanas likumā” (Nr. 152/Lp13) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 210, 210A)
Ziņo	- dep. A. Skride
Par likumprojektu “Grozījums Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā” (Nr. 28/Lp13) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 44B)
Ziņo	- dep. Ļ. Švecova
Debates	- dep. J. Pūce
	- dep. D. Reizniece-Ozola
	- dep. V. Dombrovskis
	- dep. V. Agešins
	- dep. I. Klementjevs
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” (Nr. 33/Lp13) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 55C)
Ziņo	- dep. R. Petraviča
Likumprojekts “Grozījumi Sabiedrības integrācijas fonda likumā” (Nr. 17/Lp13) (1.lasījums) (Dok. Nr. 27, 118)
Ziņo	- dep. D. Rukšāne-Ščipčinska
Debates	- dep. D. Melbārde
	- dep. R. Jansons
	- dep. A. Judins
Likumprojekts “Grozījumi Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā” (Nr. 4/Lp13) (1.lasījums) (Dok. Nr. 14, 121)
Ziņo	- dep. J. Dūklavs
Likumprojekts “Grozījumi Izglītības likumā” (Nr. 21/Lp13) (1.lasījums) (Dok. Nr. 32, 125)
Ziņo	- dep. I. Dūrītis
Likumprojekts “Grozījumi Krimināllikumā” (Nr. 15/Lp13) (1.lasījums) (Dok. Nr. 25, 124)
Ziņo	- dep. J. Strīķe
Par darba kārtību
Priekšlikumi	- dep. G. Eglītis (pret)
	- dep. D. Reizniece-Ozola (par)
Likumprojekts “Grozījumi Kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību darbības atjaunošanas un noregulējuma likumā” (Nr. 9/Lp13) (1.lasījums) (Dok. Nr. 19, 128)
Ziņo	- dep. J. Pūce
Likumprojekts “Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā” (Nr. 8/Lp13) (1.lasījums) (Dok. Nr. 18, 129)
Ziņo	- dep. J. Pūce
Likumprojekts “Grozījums likumā “Par skaidras naudas deklarēšanu uz valsts robežas”” (Nr. 11/Lp13) (1.lasījums) (Dok. Nr. 21, 130)
Ziņo	- dep. D. Reizniece-Ozola
Likumprojekts “Par Eiropas Savienības struktūrfondu vadības likuma atzīšanu par spēku zaudējušu” (Nr. 18/Lp13) (1.lasījums) (Dok. Nr. 29, 131)
Ziņo	- dep. R. Znotiņš
Likumprojekts “Par Eiropas Savienības Kohēzijas fonda projektu vadības likuma atzīšanu par spēku zaudējušu” (Nr. 19/Lp13) (1.lasījums) (Dok. Nr. 30, 132)
Ziņo	- dep. R. Znotiņš
Likumprojekts “Grozījumi Kredītiestāžu likumā” (Nr. 7/Lp13) (1.lasījums) (Noraidīts) (Dok. Nr. 17, 136) un alternatīvais likumprojekts “Grozījumi Kredītiestāžu likumā” (Nr. 79/Lp13) (1.lasījums) (Dok. Nr. 136)
Ziņo	- dep. J. Pūce
Likumprojekts “Grozījumi Vēlētāju reģistra likumā” (Nr. 159/Lp13) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 233)
Ziņo	- dep. T. Linkaits
Likumprojekts “Grozījumi Republikas pilsētu un novadu vēlēšanu komisiju un vēlēšanu iecirkņu komisiju likumā” (Nr. 160/Lp13) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 234)
Ziņo	- dep. T. Linkaits
Likumprojekts “Grozījumi Ārstniecības likumā” (Nr. 153/Lp13) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 211, 211A)
Ziņo	- dep. A. Skride
Par likumprojektu “Grozījumi Solidaritātes nodokļa likumā” (Nr. 166/Lp13) (Dok. Nr. 242)
Priekšlikumi	- dep. M. Bondars (pret)
	- dep. J. Pūce (par)
Lēmuma projekts “Par atbalsta paušanu Ukrainas suverenitātei un teritoriālajai nedalāmībai saistībā ar Krievijas Federācijas agresiju Azovas jūrā un Kerčas šaurumā” (Nr. 15/Lm13) (Dok. Nr. 135)
Debates	- dep. R. Kols
	- dep. J. Strīķe
	- dep. I. Voika
	- dep. J. Vitenbergs
	- dep. A. Kiršteins
	- dep. A. Adamovičs
Informācija par atbildes sniegšanu uz deputātu jautājumu
Informācija par deputātu N. Kabanova, I. Ribakova, V. Agešina, J. Tutina un J. Krišāna jautājumu izglītības un zinātnes ministra pienākumu izpildītājam Jānim Reiram “Par pamatizglītības standartu” (Nr. 3/J13)
Motivācija	- dep. N. Kabanovs
Informācija par deputātu I. Zariņa, J. Krišāna, J. Ādamsona, I. Klementjeva un V. Orlova jautājumu ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam “Par Ekonomikas ministrijas īstenotās subsidētās elektroenerģijas valsts atbalsta shēmas un Ekonomikas ministrijas rīcības tiesiskumu un likumību” (Nr. 4/J13)
Informācija par deputātu I. Zariņa, J. Krišāna, V. Orlova, J. Tutina un A. Rubika jautājumu finanšu ministrei Danai Reizniecei-Ozolai “Par Elektroenerģijas tirgus likumā paredzēto tiesību pārdot saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros atbilstību Komercdarbības atbalsta kontroles likumā noteiktajām valsts atbalsta pazīmēm” (Nr. 5/J13)
Paziņojumi
	- dep. I. Lībiņa-Egnere
	- dep. R. Znotiņš
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa	- Saeimas sekretāra biedre M. Golubeva

 

Balsojumi

Datums: 13.12.2018 09:04:44 bal001
Par - 74, pret - 15, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības likums (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (158/Lp13), 1.lasījums iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā

Datums: 13.12.2018 09:15:26 bal002
Par - 22, pret - 73, atturas - 0. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Diasporas likums” (62/Lp13), nodošana komisijām

Datums: 13.12.2018 09:27:22 bal003
Par - 36, pret - 54, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Likumā par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2018., 2019. un 2020. gadam (78/Lp13), nodošana komisijām

Datums: 13.12.2018 09:29:29 bal004
Par - 22, pret - 70, atturas - 0. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (82/Lp13), nodošana komisijām

Datums: 13.12.2018 09:39:08 bal005
Par - 89, pret - 1, atturas - 0. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Par Latvijas Universitāšu asociācijas deleģēta pārstāvja Artūra Zepa apstiprināšanu Augstākās izglītības padomes sastāvā (13/Lm13)

Datums: 13.12.2018 09:40:59 bal006
Par - 89, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Par Latvijas Studentu apvienības deleģētas pārstāves Justīnes Širinas apstiprināšanu Augstākās izglītības padomes sastāvā (14/Lm13)

Datums: 13.12.2018 09:41:30 bal007
Par - 89, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Par Baltijas Asamblejas Latvijas delegācijas, delegācijas vadītāja un delegācijas vadītāja vietnieka apstiprināšanu (16/Lm13)

Datums: 13.12.2018 09:41:59 bal008
Par - 87, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Par Baltijas jūras parlamentārās konferences Latvijas delegācijas un delegācijas vadītāja apstiprināšanu (17/Lm13)

Datums: 13.12.2018 09:42:33 bal009
Par - 87, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Par Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas Parlamentārās asamblejas Latvijas delegācijas un delegācijas vadītāja apstiprināšanu (18/Lm13)

Datums: 13.12.2018 09:43:09 bal010
Par - 87, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Par Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas Latvijas delegācijas, delegācijas vadītāja un delegācijas vadītāja vietnieka apstiprināšanu (19/Lm13)

Datums: 13.12.2018 09:43:40 bal011
Par - 72, pret - 15, atturas - 0. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Par NATO Parlamentārās asamblejas Latvijas delegācijas, delegācijas vadītāja un vadītāja vietnieka apstiprināšanu (20/Lm13)

Datums: 13.12.2018 09:44:10 bal012
Par - 88, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Par Starpparlamentu savienības Latvijas nacionālās grupas un grupas vadītāja apstiprināšanu (21/Lm13)

Datums: 13.12.2018 09:44:40 bal013
Par - 92, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Par Vidusjūras Savienības Parlamentārās asamblejas Latvijas delegācijas un delegācijas vadītāja apstiprināšanu (22/Lm13)

Datums: 13.12.2018 09:53:43 bal014
Par - 89, pret - 0, atturas - 1. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Piespiedu dalītā īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likums (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (155/Lp13), 1.lasījums

Datums: 13.12.2018 09:55:58 bal015
Par - 89, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (84/Lp13), 1.lasījums

Datums: 13.12.2018 09:58:02 bal016
Par - 93, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (150/Lp13), 1.lasījums

Datums: 13.12.2018 10:00:35 bal017
Par - 93, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (156/Lp13), 1.lasījums

Datums: 13.12.2018 10:02:44 bal018
Par - 91, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Zemes pārvaldības likumā (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (147/Lp13), 1.lasījums

Datums: 13.12.2018 10:23:44 bal019
Par - 77, pret - 16, atturas - 0. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības likums (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (158/Lp13), 1.lasījums

Datums: 13.12.2018 11:05:45 bal020
Par - 77, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 83)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījums Veselības aprūpes finansēšanas likumā (152/Lp13), 1.lasījums

Datums: 13.12.2018 11:11:00 bal021
Par - 89, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Grozījums Veselības aprūpes finansēšanas likumā (152/Lp13), 1.lasījums

Datums: 13.12.2018 11:11:53 bal022
Par - 90, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījums Veselības aprūpes finansēšanas likumā (152/Lp13), 2.lasījums, steidzams

Datums: 13.12.2018 11:24:38 bal023
Par - 32, pret - 52, atturas - 3. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.3. Grozījums Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā (28/Lp13), 2.lasījums, steidzams

Datums: 13.12.2018 11:25:16 bal024
Par - 89, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Grozījums Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā (28/Lp13), 2.lasījums, steidzams

Datums: 13.12.2018 11:26:35 bal025
Par - 83, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (33/Lp13), 2.lasījums, steidzams

Datums: 13.12.2018 11:37:11 bal026
Par - 69, pret - 1, atturas - 16. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Sabiedrības integrācijas fonda likumā (17/Lp13), 1.lasījums

Datums: 13.12.2018 11:38:55 bal027
Par - 82, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā (4/Lp13), 1.lasījums

Datums: 13.12.2018 11:41:00 bal028
Par - 85, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Izglītības likumā (21/Lp13), 1.lasījums

Datums: 13.12.2018 11:42:58 bal029
Par - 90, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Krimināllikumā (15/Lp13), 1.lasījums

Datums: 13.12.2018 11:48:24 bal030
Par - 76, pret - 16, atturas - 0. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta Grozījumi Solidaritātes nodokļa likumā (166/Lp13), nodošana komisijām iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā

Datums: 13.12.2018 11:50:14 bal031
Par - 90, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību darbības atjaunošanas un noregulējuma likumā (9/Lp13), 1.lasījums

Datums: 13.12.2018 11:51:14 bal032
Par - 89, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā (8/Lp13), 1.lasījums

Datums: 13.12.2018 11:53:45 bal033
Par - 88, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par skaidras naudas deklarēšanu uz valsts robežas” (11/Lp13), 1.lasījums

Datums: 13.12.2018 11:55:09 bal034
Par - 90, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Par Eiropas Savienības struktūrfondu vadības likuma atzīšanu par spēku zaudējušu (18/Lp13), 1.lasījums

Datums: 13.12.2018 11:57:02 bal035
Par - 91, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Par Eiropas Savienības Kohēzijas fonda projektu vadības likuma atzīšanu par spēku zaudējušu (19/Lp13), 1.lasījums

Datums: 13.12.2018 12:00:16 bal036
Par - 2, pret - 88, atturas - 1. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Kredītiestāžu likumā (7/Lp13), 1.lasījums

Datums: 13.12.2018 12:00:43 bal037
Par - 85, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Kredītiestāžu likumā (79/Lp13), 1.lasījums

Datums: 13.12.2018 12:02:46 bal038
Par - 93, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Vēlētāju reģistra likumā (159/Lp13), 1.lasījums

Datums: 13.12.2018 12:03:03 bal039
Par - 88, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Vēlētāju reģistra likumā (159/Lp13), 1.lasījums

Datums: 13.12.2018 12:04:22 bal040
Par - 94, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Republikas pilsētu un novadu vēlēšanu komisiju un vēlēšanu iecirkņu komisiju likumā (160/Lp13), 1.lasījums

Datums: 13.12.2018 12:04:44 bal041
Par - 92, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Republikas pilsētu un novadu vēlēšanu komisiju un vēlēšanu iecirkņu komisiju likumā (160/Lp13), 1.lasījums

Datums: 13.12.2018 12:06:15 bal042
Par - 89, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Ārstniecības likumā (153/Lp13), 1.lasījums

Datums: 13.12.2018 12:06:33 bal043
Par - 90, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Ārstniecības likumā (153/Lp13), 1.lasījums

Datums: 13.12.2018 12:12:28 bal044
Par - 77, pret - 17, atturas - 0. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Solidaritātes nodokļa likumā (166/Lp13), nodošana komisijām

Datums: 13.12.2018 12:25:50 bal045
Par - 54, pret - 31, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par sēdes turpināšanu bez pārtraukuma

Datums: 13.12.2018 12:34:23 bal046
Par - 78, pret - 0, atturas - 2. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par atbalsta paušanu Ukrainas suverenitātei un teritoriālajai nedalāmībai saistībā ar Krievijas Federācijas agresiju Azovas jūrā un Kerčas šaurumā (15/Lm13)