Latvijas Republikas 13. Saeimas
ziemas sesijas divpadsmitā (ārkārtas) sēde
2019. gada 20. martā

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi

Sēdes vadītāja. Labrīt, godātie kolēģi! Aicinu ieņemt vietas Sēžu zālē, lai varam sākt Saeimas 2019. gada 20. marta ārkārtas sēdi.

Vēlreiz labrīt, godātie deputāti, premjerministra kungs, ministri! Sāksim Saeimas 2019. gada 20. marta ārkārtas sēdi.

Darba kārtībā - 2019. gada valsts budžeta likumprojekta un pavadošo likumprojektu pakete.

Darba kārtību sākam ar lēmuma projekta izskatīšanu.

Lēmuma projekts “Par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā”” izslēgšanu no 2019. gada valsts budžeta likumprojektu paketes”.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Mārtiņš Bondars.

M. Bondars (AP!).

Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Augsti godātais premjerministra kungs! Ministri! Kolēģi un kolēģes! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir izskatījusi 2019. gada valsts budžeta likumprojektu paketi un nonākusi pie slēdziena, ka mēs ierosinām izslēgt likumprojektu “Grozījumi likumā “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā”” no 2019. gada valsts budžeta likumprojektu paketes.

Lūgums, kolēģi, šo Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas lēmumu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā”” izslēgšanu no 2019. gada valsts budžeta likumprojektu paketes”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Darba kārtībā - likumprojektu izskatīšana.

Gadskārtējā valsts budžeta un ar to saistīto likumprojektu izskatīšana pirmajā lasījumā.

 

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību”.

Godātie kolēģi! Atgādinu, ka saskaņā ar Saeimas kārtības rulli deputāti varēs debatēt par visu budžeta likumprojektu paketi kopumā, kad uzsāksim debates. Tātad debates būs par visu likumprojektu paketi kopumā.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Mārtiņš Bondars.

M. Bondars (AP!).

Kolēģi, paldies par atbalstu iepriekšējā jautājumā! Runājot par 2019. gada budžetu un budžeta paketi, vispirms es vēlētos pateikties visiem saviem kolēģiem Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, kuri iepriekšējās divas dienas pavadīja garas stundas, uzklausot Ministru kabineta locekļus, ministrus un ierēdņus par tām iecerēm, kuras ir paredzētas saistībā ar 2019. gada budžetu.

Otrs. Es vēlētos pateikt paldies premjerministra kungam Arturam Krišjānim Kariņam, kurš ieskicēja, ko valdība ir apņēmusies darīt gan 2019. gadā, gan arī pēcāk. Un, protams, 2019. gadā ir ļoti svarīgi, lai budžeta likums tiktu virzīts pēc iespējas ātrāk, - daudzi jo daudzi Latvijas iedzīvotāji, mūsu līdzpilsoņi, gaida šo budžetu. Tāpēc tika pieņemts lēmums nekavējoties pēc valdības apstiprināšanas to virzīt, un tāpēc arī zināmā mērā kādas ieceres, kuras varbūt... jā, nu, katrs ir gribējis ieraudzīt, bet nav varējis ieraudzīt šajā budžeta paketē... tajā pašā laikā, skaidri apzinoties, ka ir ļoti daudz cilvēku, kuri gaida šo budžetu. Un tas ir ļoti svarīgi.

Paldies, premjerministra kungs. Paldies arī par to, ka jūs iezīmējāt ļoti skaidri to, ka jūsu valdība... vismaz nodoms ir darīt stratēģiskās lietas tagad un neatlikt tās uz vēlāku laiku, nerisināt tikai sīkumus, jo pēc būtības stratēģiskās lietas ir svarīgās lietas. Ja tās nerisināsim šobrīd, tas ir kā mēģinājums izvairīties no nākotnes, bet no nākotnes izvairīties nav iespējams. Un tāpēc man patiešām ir prieks, ka premjerministra kungs ir apņēmības pilns.

Es arī vēlos pateikties visiem ministriem par viņu laiku, skaidrojot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas ļaudīm, ko katra ministrija ir iecerējusi. Tas ir svarīgi, jo, lai apstiprinātu 2019. gada budžetu, mums pēc būtības ir jāsaprot, kas tad tur notiek... un jūs katrs veltījāt savu laiku, atnācāt uz Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju un skaidrojāt mums, tāpēc paldies jums par to!

Kopumā par budžeta paketi... par budžetu runājot, es gribu teikt, ka bieži vien dzirdu no cilvēkiem: “Vai tad jūs nevarējāt atrast naudu?” Ziniet, naudu neatrod, naudu pārdala. Latvija nav brīnumzeme, kur nauda mētājas zemē vai nauda ir noslēpta kādā Jāņa Reira... Finanšu ministrijas pagrabā vai Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā kaut kur... vai Brīvības ielā. Nauda ir tik, cik tā ir, un to pārdala no viena resora citam, no vieniem ļaudīm uz citiem, un tā tas notiek.

Un brīnumzemes stāsts par to, ka naudu kaut kur atrod, zināmā mērā ir sasaistīts ar to, kā mēs raugāmies uz saviem vēlētājiem, uz līdzpilsoņiem. Vai mēs raugāmies uz viņiem budžeta kontekstā kā uz patērētājiem vai kā uz pilsoņiem? Ja mēs raugāmies kā uz pilsoņiem, tad pilsoņi skaidri saprot, ka naudu pārdala, nevis to kaut kur atrod.

Un vēl viens īss iestarpinājums par solījumiem.

Es zinu, ka šajā priekšvēlēšanu procesā katrs politiskais spēks un katrs politiķis ir ko solījis. Un es zinu - katrs politiskais spēks un katrs politiķis, vienalga, vai tas ir pozīcijā vai opozīcijā, ļoti nopietni uztver sevis teikto vēlētājiem. Man nav ne mazāko šaubu - budžeta izskatīšanas procesā Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā... nodomi pildīt solījumus ir. Un šie nodomi tiks realizēti nākamo četru gadu laikā.

Tā ka, kolēģi, man ir lūgums jums - sniegsim atbalstu šim budžetam un budžeta paketei, bet, pirms to darām, pirms iesaistāmies debatēs, mums ir, es saprotu, jābalso par steidzamību.

Un tāpēc es lūdzu balsot par likumprojekta “Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību” steidzamību un to atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Tātad mēs vispirms balsosim par steidzamības noteikšanu katram budžeta paketes likumprojektam.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 66, pret - 16, atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

M. Bondars (AP!).

Es arī lūgtu, kolēģi... Paldies par atbalstu iepriekšējam steidzamības likumprojektam. Es lūdzu atzīt likumprojektu “Grozījumi likumā “Par pašvaldību budžetiem”” par steidzamu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par pašvaldību budžetiem”” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret - 1, atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

M. Bondars (AP!).

Kolēģi! Es lūdzu atzīt likumprojektu “Grozījumi Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā” par steidzamu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 62, pret - 20, atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

M. Bondars (AP!).

Kolēģi! Es lūdzu atbalstīt steidzamību likumprojektam “Grozījumi Elektronisko sakaru likumā”.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Elektronisko sakaru likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 64, pret - 21, atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

M. Bondars (AP!).

Kolēģi! Es lūdzu likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” atzīt par steidzamu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 64, pret - 21, atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

M. Bondars (AP!).

Kolēģi! Es lūdzu atzīt likumprojektu “Grozījumi Azartspēļu un izložu likumā” par steidzamu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Azartspēļu un izložu likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret - 3, atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

M. Bondars (AP!).

Kolēģi! Es lūdzu atzīt par steidzamu likumprojektu “Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā”.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

M. Bondars (AP!).

Lūdzu atzīt par steidzamu likumprojektu “Grozījumi Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā”.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

M. Bondars (AP!).

Kolēģi! Es lūdzu atzīt par steidzamu likumprojektu “Grozījumi Autoceļu lietošanas nodevas likumā”.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Autoceļu lietošanas nodevas likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 64, pret - 20, atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

M. Bondars (AP!).

Kolēģi! Es lūdzu atzīt par steidzamu likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu””.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 68, pret - 17, atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

M. Bondars (AP!).

Kolēģi! Es lūdzu atzīt par steidzamu likumprojektu “Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā”.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 68, pret - 17, atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

M. Bondars (AP!).

Kolēģi! Es lūdzu atzīt par steidzamu likumprojektu “Grozījumi Latvijas vides aizsardzības fonda likumā”.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Latvijas vides aizsardzības fonda likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

M. Bondars (AP!).

Kolēģi! Es lūdzu atzīt par steidzamu likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām””.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 64, pret - 20, atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

M. Bondars (AP!).

Kolēģi! Es lūdzu atzīt par steidzamu likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā”.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Izglītības likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 62, pret - 22, atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

M. Bondars (AP!).

Kolēģi! Un visbeidzot es lūdzu atzīt par steidzamu likumprojektu “Par valsts budžetu 2019. gadam”.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par valsts budžetu 2019. gadam” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 65, pret - 20, atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

Un tagad, kolēģi, uzsāksim debates par likumprojektu “Par valsts budžetu 2019. gadam” un to pavadošajiem likumprojektiem pirmajā lasījumā.

Vārds Ministru prezidentam Arturam Krišjānim Kariņam.

A. K. Kariņš (Ministru prezidents).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienījamās deputātes! Godājamie deputāti! Kolēģi ministri! Draugi! Arī tie, kas varbūt šobrīd nav tik draudzīgi! Labrīt visiem!

Man ir redzējums par mūsu valsts nākotni. Es saredzu, ka reāli mēs varam būt viena pārtikusi Ziemeļvalsts. Pārtikusi Ziemeļvalsts, kur cilvēki dzīvo drošībā, pārticībā un faktiski ir apmierināti ar dzīvi un laimīgi. Lai tiktu no šejienes, kur mēs esam, līdz turienei, zināmām lietām ir jānotiek. Mums ir jāsakārto diezgan daudzas sistēmas mūsu valstī. Nezinu, kā citādi to saukt... Piemēram, mūsu finanšu sektors. Mūsu reputācija pēdējos gados ir bijusi stipri iedragāta. Mēs valdībā esam iekustinājuši to, ko es saucu par kapitālo remontu mūsu finanšu sistēmas uzraudzībā. Šeit mums šodien klāt ir arī mūsu finanšu ministrs Reira kungs, kas ir viens no galvenajiem, kas tieši pārvalda... kā mēs šo sistēmu sakārtosim tā, lai mūsu valsts būtu piemērs un priekšzīme un citi varētu nākt mācīties, kā kārtīgi, piemēram, kontrolēt iespējamu naudas atmazgāšanu un samazināt šo risku. (Aplausi.)

Otrais. Mums ir jāsakārto mūsu administratīvās teritorijas. Mēs zinām, ka mūsu valsts administratīvais iedalījums neatbilst tam, kā cilvēki dzīvo. Mums ir paredzētas vērienīgas reformas, lai vienreiz pieliktu arī šim punktu... Mums ir klāt Pūces kungs, kurš ir atbildīgais ministrs, kura vadībā mēs šīs reformas īstenosim.

Trešais. Izglītība. Mēs zinām - un šodien mums skolotāji laipni atgādina -, ka mūsu sistēma nav sakārtota, nauda tiek neefektīvi izmantota. Valsts budžetā arī šogad... piedāvātajā valsts budžetā deviņi procenti no visiem izdevumiem - 799 miljoni eiro - ir paredzēti izglītībai. Tas ir vairāk, nekā mēs izdosim par mūsu bruņotajiem spēkiem ar visu bruņojumu, ar visu ekipējumu, ar visiem karavīriem, ar visām starptautiskajām operācijām. Tas ir vairāk, nekā mēs izdosim par mūsu policiju un mūsu iekšējo aizsardzību. Tā ir viena no vislielākajām izdevumu pozīcijām, kāda ir Eiropas Savienībā. Mēs esam ceturtā no līdervalstīm, kura visvairāk no sava budžeta atvēl izglītībai. Proporcionāli vairāk pat par mūsu kaimiņiem igauņiem. (Dep. L. Liepiņas starpsaucieni.) Taču mūsu kaimiņiem igauņiem nez kāpēc zemākā skolotāju alga ir krietni augstāka nekā Latvijā. Naudas masa mums ir lielāka. Viņiem ir lielākas algas. Kāpēc? Jo viņiem ir sakārtota sistēma. Un mums ir izglītības un zinātnes ministre Šuplinskas kundze klāt šodien, kuras vadībā mēs šo sistēmu sakārtosim (Dep. I. Zariņš: “Šito mēs arī par OIK dzirdējām!”), un rezultātā arī, protams, algas ies uz augšu. (Starpsauciens: “To jau arī dzirdējām!”)

Ceturtais. Mums ir veselības aprūpes sistēma. Mēs arī šeit visi zinām, ka ir zināmi trūkumi un ir vajadzīgi uzlabojumi. Mums ir Viņķeles kundze klāt šodien, kura ir atbildīgā ministre, kuras vadībā mēs arī šīs reformas īstenosim tā, lai mums, visiem valsts iedzīvotājiem, veselības aprūpe būtu nodrošināta.

Un piektais, bet tas nav mazsvarīgi. Tieslietu sistēma un tiesiskums kā tāds. Man šodien blakus sēž viens no maniem diviem biedriem - Bordāna kungs, mūsu tieslietu ministrs, kura vadībā mēs sakārtosim šo sistēmu tā, lai visi valsts iedzīvotāji varētu paļauties uz to, ka taisnīgums uzvarēs. (Dep. A. Gobzems: “Un sāksiet ar Skolas ielu 2, ja?”)

Visas šīs lietas - tas ir tas, kā dēļ mūsu valdība tika izveidota. Un tas ir mūsu un manas darbības stūrakmens un mērķis.

Tagad, šodien, jums visiem priekšā ir paredzētais 2019. gada budžets, kas ir tikai solis ceļā uz... es to saucu par tehnisko budžetu. Tas ir tehnisks, tāpēc ka valdības veidošana prasīja trīs mēnešus pēc vēlēšanām. Tikai janvāra beigās, pirms laikam astoņām nedēļām, izveidojām valdību. Un solījumi... ko iepriekšējā valdība un iepriekšējā Saeima pieņēma... ir visi iestrādāti šajā likumprojektā. Tas ir saskaņots ar pārējām eirozonas valstīm... kas visām eirozonas valstīm jāizdara. Tas nav mums īpaši. Un varam virzīties uz priekšu.

Ieņēmumi vērienīgi - 9,2 miljardi eiro. Izdevumi nedaudz vērienīgāki - 9,4 miljardi eiro. Tas nozīmē: mēs veidojam budžetu ar deficītu. Šajā zālē nav, bet, iespējams, klausītājos ir, teiksim, mūsu... tā finanšu padome, kura dod, manuprāt, labu padomu, ka izaugsmes gados nevajag veidot budžetu ar deficītu. Vajadzētu nedaudz tos taukus uzkrāt nedienām. Bet solījumi ir bijuši. Solījums... arī tas, kas ir bijis ierakstīts... to mēs īstenojam. Un rezultāts... diemžēl, es teiktu, tomēr ir deficīts. Bet tas ir deficīts, kas ir normas robežās, kā Eiropas Komisija saka... ne ar smaidu, bet... atbilstošs.

Igauņi un leiši tajā pašā laikā veido šogad budžetu ar pārpalikumu. Tātad tā, kā Bondara kungs pareizi teica... es nezinu... kā viņš teica, nauda jau neaug kokos. Tā tiek nopelnīta. (Starpsauciens: “OIK atceliet!”) Un valdība to pārdala.

Šogad mēs pat pārdalām faktiski vairāk, nekā sabiedrība ir nopelnījusi. (No frakcijas SASKAŅA: “Atcel OIK!”) Un tātad visus, kas grib vēl vairāk pārdalīt, es aicinu padomāt labāk, kā mēs varam palielināt ienākumus, pirms mums būtu, ko pārdalīt. (Starpsauciens.)

Tagad no šiem izdevumiem... ir vairākas lielas pozīcijas, kuras gribētu minēt.

Mums ir... lai sakārtotu mūsu finanšu sektoru, mēs veltījām papildus nedaudz vairāk kā septiņus miljonus eiro, lai varētu atalgot attiecīgi kvalificētus cilvēkus, lai sakārtotu šo sistēmu. Mēs veselības aprūpē ieguldīsim papildus vairāk nekā 87 miljonus eiro darbinieku atalgojuma paaugstināšanai. Un veselības aprūpe... Izglītībā mēs izdodam proporcionāli daudz vairāk nekā citās Eiropas valstīs, turpretim veselības aprūpē līdz šim esam izdevuši mazāk. Un šie 87 miljoni sāk izlīdzināt tos ieguldījumus veselības aprūpes sistēmā. Bet izaicinājums būs šo naudu lietderīgi izmantot. (Starpsauciens: “Tieši tā!”)

Tālāk. Mums ir vairāk nekā 40 miljoni paredzēti pabalstiem... un tā tālāk... iekšlietu un tieslietu jomā strādājošajiem, kuriem arī ilgstoši ir bijis, teiksim, neattaisnojami zems atalgojums.

Pedagogu algām... šajā budžeta projektā ir jau paredzēti vairāk nekā 11 miljoni eiro pedagogu algu palielināšanai. Tas jau ir šajā budžetā. Pensiju indeksācijai - vairāk nekā 10 miljoni. Un tiesnešu un prokuroru darba samaksai - gandrīz deviņi miljoni. Tātad lieli jauni papildu ieguldījumi ir.

Rāmis nav optimāls, jo tajā... diemžēl ir deficīts. Bet tas deficīts ir pieļaujamos apjomos. Un tas ir arī saskaņots ar mūsu pārējiem eirozonas partneriem. Bet, kolēģi, mums vēl būs... pēc šī budžeta pieņemšanas mēs sāksim arī... šī valdība strādās pie mūsu izvirzītām prioritātēm. Un mums būs ļoti liels izaicinājums, kopīgi strādājot pie 2020. gada budžeta... un, protams, arī 2021. un 2022. gada. Kāpēc? Jo tie solījumi... kas līdz šim ir pieņemti... nākamgad, 2020. gadā, mantojumā mums visiem iedod ne tikai budžetu ar deficītu, bet, deficītam pāri karājoties... gandrīz 100 miljoni eiro, kuru nav. Tas nozīmē... Izaicinājums būs savaldīt izdevumus, atrast programmas un tēriņus, kuri tiešām nav lietderīgi un netrāpa mērķiem, lai mēs varētu atrast nepieciešamo naudu finanšu sektora, administratīvi teritoriālo, izglītības, veselības un tieslietu reformu īstenošanai, kas ir nepieciešamas, lai mēs sasniegtu to labklājību, kuru visi gribam.

Es redzu mūsu valdības darbību četru gadu kontekstā. Neviena reforma nav īstenojama īsā laikā, un tās augļi nav baudāmi īsā laikā. Domājot par administratīvi teritoriālo un izglītības sistēmas reformu, šī gada laikā mēs pieņemsim attiecīgos likumus un iekustināsim visu, bet paies apmēram divi gadi, līdz tas viss būs jūtams, taustāms un saprotams, un paies vēl divi gadi, līdz mēs sāksim, ja tā var teikt, no tā iegūt dividendes. Tātad mums ir jāskatās ilgtermiņā.

Bet es neesmu uzņēmies šo darbu tikai vienam īsam laika periodam, teiksim, šim gadam. Es strādāju, un mana valdība strādās ilgtermiņā, lai tik tiešām sakārtotu... un man ir liels prieks par kolēģiem ministriem, kas arī ir šodien atnākuši, ka mēs esam no pieciem dažādiem politiskajiem spēkiem. No pieciem! Bet jau esam pierādījuši, ka varam vienoties par konkrētiem mērķiem, ka reāli notiek sazobe un sadarbība starp ministrijām un ministriem, kuri nāk no dažādiem politiskiem spēkiem, jo mēs spējam pārvarēt to šķietamo šķērsli... jo tas šķērslis mums ir šķietams. Mūs vieno mūsu vērtības, mūs vieno mūsu mērķi. Un, ja būsim pacietīgi un strādīgi, mēs to visu sasniegsim, un mēs varēsim pateikt Latvijas sabiedrībai, nu, tulkojumā - mūsu vēlētājiem: “Re, apņēmāmies un izdarījām!” Bet šī gada budžets - tas ir tikai pirmais solis šajā garajā procesā.

Un es aicinu jūs, kolēģi, protams, ne tikai atbalstīt budžetu, kāds tas tiek piedāvāts, bet arī būt gataviem uz grūtu un pacietīgu darbu, jo tos augļus, ko mēs plūksim, plūks mūsu bērni.

Es strādāju šeit savu bērnu dēļ. Es domāju, ka jūs katrs arī strādājat savu bērnu un ne vairs sevis dēļ.

Paturēsim to prātā, strādāsim tālāk, meklēsim kopsaucējus, meklēsim veidus, kā sadarboties, un, Dievs pasarg’, necīnīsimies cits pret citu!

Paldies jums par uzmanību! Aicinu atbalstīt sagatavoto 2019. gada valsts budžetu!

Paldies jums. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies premjerministram.

Vārds finanšu ministram Jānim Reiram.

J. Reirs (finanšu ministrs).

Augsti godātā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Augsti godātais Ministru prezidenta kungs! Godātie Saeimas deputāti! Ministri! Klātesošie! Šodien ir 2019. gada 20. marts un šī gada budžeta projekts ir Saeimas darba kārtībā. Atjaunotās neatkarīgās Latvijas vēsturē tik vēlu iesniegts kārtējais gada budžets nav bijis. Šī ir pirmā reize.

Saistībā ar 13. Saeimas vēlēšanām un ieilgušo valdības veidošanas procesu attiecīgi aizkavējās arī 2019. gada valsts budžeta izstrāde un apstiprināšana. Tāpēc šis gads tika sākts ar tā dēvēto pagaidu budžetu.

Apstiprinot Ministru prezidenta Artura Krišjāņa Kariņa valdību, nekavējoties sākās darbs pie šī gada valsts budžeta projekta. Par pamatu tika ņemts pagaidu budžets, tajā paredzot arī šīs Saeimas nolemto un iepriekš uzņemtās saistības pret Latvijas sabiedrību.

Šai valdībai 2019. gada valsts budžeta projekts ir tehnisks projekts. Tajā valdība nav iekļāvusi jaunas politiskās iniciatīvas, taču vairākām nozīmīgām nozarēm paredzēts būtisks papildu finansējums. Reizē ir jāuzsver, ka budžeta papildināšanai nav palielināti nodokļi, tādējādi sabiedrība un jo īpaši uzņēmēji ir nodrošināti ar stabilitāti vairāku gadu garumā.

Neraugoties uz sarežģīto situāciju pēc vēlēšanām, valdība ir sagatavojusi ekonomiskajai situācijai atbilstošu budžetu. Tas ir saskaņā ar fiskālās disciplīnas prasībām un nodrošina būtisku finansējumu vairākām nozarēm.

Kolēģi! Šis budžets ir pārdomāts un spēs nodrošināt Latvijā tautsaimniecības attīstību, pat straujāku nekā citās Eiropas Savienības valstīs. Latvijas iekšzemes kopprodukts 2019. gadā sasniegs jau 31 miljardu eiro.

Bet nu daži budžeta pamatskaitļi. Valsts konsolidētais budžets tiek plānots 9,1 miljarda eiro apjomā ieņēmumos, savukārt izdevumos - 9,4 miljardi eiro. Salīdzinot ar pērnā gada budžetu, šogad plānotie valsts budžeta ieņēmumi paredzēti par 416 miljoniem eiro lielāki. Savukārt valsts budžeta izdevumi nākamgad... šogad paredzēti par 430 miljoniem eiro lielāki nekā 2018. gadā.

2019. gadā vispārējais valdības budžets un budžeta deficīts ir plānots 0,5 procentu apjomā no iekšzemes kopprodukta. Savukārt izaugsme ir plānota trīs procentu apjomā. Šis ir atbilstošs skaitlis mūsu attīstībai, bet ir jāņem vērā, ka pamatbudžeta vajadzības ir ar sešu procentu deficītu un sociālā budžeta pārpalikums ir ar astoņu procentu deficītu. Praktiski sociālā budžeta lielais pārpalikums mums nodrošina to, ka mēs varam pildīt eirozonas valstu kritērijus un iziet uz 0,5 procentu budžeta deficītu.

Ja runājam nozaru griezumā, tad lielākās budžeta izdevumu pozīcijas 2019. gadā būs šādas: 3,3 miljardi 285 miljoni - sociālajai aizsardzībai, pensijām, pabalstiem; viens miljards 345 miljoni - valsts ekonomiskajai attīstībai; viens miljards 335 miljoni - valsts parāda vadībai un iemaksām Eiropas Kopienas budžetā; viens miljards 140 miljoni - veselības aprūpei. Kā jau premjers minēja, 779 miljoni - izglītībai; 632 miljoni - aizsardzībai; 630 miljoni - iekšējai drošībai; 158 miljoni - kultūrai; 48 miljoni - vides aizsardzībai.

Pērn tika pārskatītas arī valsts budžeta izdevumu pozīcijas. Rezultātā ministrijas sagatavoja priekšlikumus, rodot finansiālos resursus savu nozaru neatliekamo pasākumu finansēšanai. Kopējie izdevumu pārskatīšanas rezultāti šogad ir 51,3 miljoni eiro, no kuriem finansējums 7,7 miljonu eiro apmērā ir novirzīts kopējās fiskālās telpas uzlabošanai, savukārt 43,6 miljoni eiro - nozaru ministriju noteiktajām prioritātēm.

Aiz šiem makroekonomiskajiem skaitļiem ir reāli ieguvumi vairāku nozaru strādājošajiem. Piemēram, papildu 87,5 miljoni eiro paredzēti veselības aprūpes darbinieku atalgojuma paaugstināšanai, 8,9 miljoni eiro - tiesnešu un prokuroru darba samaksas palielināšanai, 4,8 miljoni eiro ilgstošas sociālās aprūpes iestāžu darbinieku atalgojuma palielināšanai, 41,3 miljoni eiro paredzēti pabalstiem par izdienas pensijām... izdienas gadiem iekšlietu un tieslietu jomā strādājošajiem ar speciālajām dienesta pakāpēm.

Tāpat daži nozīmīgākie sabiedrības ieguvumi ir arī veselības un sociālās aizsardzības jomā. Tā budžeta projektā papildu trīs miljoni ir rasti medikamentu pieejamības nodrošināšanai reto slimību pacientiem, 2,7 miljoni - īpašas kopšanas pabalsta palielināšanai bērniem un pieaugušajiem ar invaliditāti kopš dzimšanas. Ap vienu miljonu eiro paredzēts pabalstu nodrošināšanai... par katru adoptēto bērnu, kas ir ļoti nozīmīgi, lai veicinātu adopciju tieši Latvijā. Tāpat papildu 5,4 miljonus eiro paredzēts piešķirt Uzturlīdzekļu garantiju fonda izmaksu nodrošināšanai. Savukārt 10,4 miljoni eiro ir plānoti, lai nodrošinātu pensiju un piemaksu indeksāciju un pabalstu palielināšanu mirušā pensionāra laulātajam.

Bez šiem jautājumiem, kam pamatu bija likusi iepriekšējā valdība, Ministru prezidents ir pieteicis “kapitālo remontu” finanšu nozarē. Mūsu uzdevums ir palīdzēt finanšu sektoram pārveidoties. Finanšu sektoram ir jābūt efektīvam, cienot ieguldītāju aizsardzību, kā arī patērētāju un uzņēmēju intereses. Tam jāsniedz tradicionāli un inovatīvi finanšu pakalpojumi par konkurētspējīgām cenām.

Vienlaikus ar savu biznesa modeli tas nedrīkst apdraudēt kopējo valsts reputāciju, bet, tieši pretēji, tam jādod ieguldījums tautsaimniecības ilgtspējīgā attīstībā. Lai uzlabotu finanšu nozares pārraudzību un mazinātu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas riskus, ir būtiski veikt reformas, kas ļaus stingri vērsties pret finanšu noziegumiem, izskaust “netīro” naudu un uzlabot uzraugošo iestāžu savstarpējo komunikāciju. Tāpēc 7,2 miljonus eiro paredzēts piešķirt pasākumu plāna noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas īstenošanai. Finanšu sektoram ir jābūt labam pamatam augošai uzņēmējdarbības videi Latvijā.

Savukārt, lai sasniegtu divus procentus no Latvijas iekšzemes kopprodukta, ko bijām apņēmušies izpildīt mūsu līgumā ar partneriem NATO, valsts aizsardzībai salīdzinājumā ar pagājušo gadu ir papildus piešķirti 60,3 miljoni.

Godātie Saeimas deputāti! Pērn stājās spēkā nodokļu reforma. Tā ir spēkā līdz 2021. gadam. Valdība jau ir vienojusies, ka pēc šā gada budžeta apstiprināšanas sāksim darbu pie 2020. gada budžeta un pie ieviestās nodokļu sistēmas izvērtēšanas, primāri izskatot nodokļu reformas jaunos pasākumus. Šī apņemšanās ļauj uzņēmējdarbībai strādāt stabili vismaz trīs gadu garumā bez izmaiņām nodokļos.

Pēc šī izvērtējuma rezultātiem un to analīzes tiks noteikti nodokļu izmaiņām nepieciešamie virzieni un uzlabojumi, paredzot un plānojot, ka nodokļu sistēmai ir jāattīstās līdzi laikam.

Fiskālo iespēju ietvaros valdība turpinās meklēt risinājumus, lai nodrošinātu ienākumu palielinājumu iedzīvotājiem ar zemu ienākumu līmeni. Tāpat paredzēts turpināt pārnest nodokļu slogu no darbaspēka uz īpašuma, patēriņa un vides nodokļiem.

Līdz šā gada 30. novembrim tiks izvērtēta jaunā Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma ietekme uz sabiedriskā labuma organizāciju saņemtajiem ziedojumiem. Valdība ir jau sākusi darbu pie šīs sistēmas uzlabošanas, jo, kā mēs visi redzam, gan labklājības, gan sporta, gan citās nevalstisko organizāciju jomās ir samērā bēdīga situācija ar finanšu piesaisti programmu veikšanai.

Reformas rezultātā par 24,6 procentiem ir samazinājies to darbinieku skaits, kuri saņem algu līdz 430 eiro, bet pieaug darbinieku skaits, kuri saņem darba samaksu, kas lielāka par minimālo algu. Tas liecina par pozitīvu atdevi no tādiem nodokļu reformas pasākumiem kā ēnu ekonomikas mazināšana un nodokļu administrēšanas uzlabošana. Turklāt gan iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojums par apgādībā esošām personām, gan diferencētais neapliekamais minimums tiek palielināts arī 2019. un 2020. gadā. Tā kā šis ir pirmais gads, kad šī sistēma tiek pielietota katram iedzīvotājam, Finanšu ministrija ir iesniegusi likumprojektu, kas ļauj vairāk adaptēties šai sistēmai. Cilvēkiem, kuriem ir izveidojies parāds, tiks rasta iespēja to dzēst divu gadu laikā.

Kolēģi! Pērn aktīvāka ir kļuvusi privātā sektora partneru loma cīņā pret ēnu ekonomikas izpausmēm dažādās nozarēs. Kopīga darba rezultātā ir sniegti ierosinājumi jaunu pasākumu ieviešanai nozaru godīgas darbības veicināšanai un ēnu ekonomikas ierobežošanai valstī kopumā. Arī šogad plānots turpināt darbu ar nozaru nevalstiskajām asociācijām, lai kopīgi rastu kompleksus risinājumus ēnu ekonomikas mazināšanai nozarēs, kurās tā ir visvairāk izplatīta.

Paredzēts veikt jaunus pasākumus skaidras naudas aprites un Latvijā nelicencētu interaktīvo azartspēļu un izložu pieejamības ierobežošanai. Tāpat plānots paplašināti ieviest prasības elektroniskās darba laika uzskaites sistēmas darbībai būvniecībā, kā arī citās nozarēs.

Mazāka ēnu ekonomika palielinās budžeta ieņēmumus, ko ir iespējams novirzīt un izmantot sabiedrības labklājības celšanai un valsts attīstībai - veselības nozarei, izglītībai, infrastruktūrai un citām prioritātēm.

Šā gada budžeta sagatavošanas procesā notika ne vien aktīvas diskusijas valdībā, bet arī ar valdības sociālajiem un sadarbības partneriem, nozaru asociācijām un pašvaldībām. 2019. gadā pašvaldībām to funkciju veikšanai nodrošināts būtisks finansējuma pieaugums 85 miljonu eiro apmērā, paredzot pašvaldībām iedzīvotāju ienākuma nodokli kopā ar speciālajām dotācijām... ienākumus, ne mazākus par 1,47 miljardiem.

Jāuzsver, ka valdība ir apņēmusies pašvaldībām garantēt iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu prognozi, kas ļauj pašvaldībām rēķināties ar stabiliem ieņēmumiem to budžetos. Salīdzinājumā ar pagājušo gadu visām Latvijas pašvaldībām pieaugs ieņēmumi, kas dos iespējas nodrošināt funkciju izpildi Latvijas iedzīvotāju interesēs.

Tāpat valsts budžeta projektā ir iekļauta valdības panāktā vienošanās ar pašvaldībām par prioritātēm 2019. gadā pašvaldību aizņēmumu jomā. Pašvaldības varēs aizņemties bez pašvaldības budžeta līdzfinansējuma Eiropas Savienības fondu līdzfinansētiem projektiem un uzsāktu projektu turpināšanai un pabeigšanai. Pārējos investīciju projektus būs iespējams īstenot ar pašvaldības budžeta līdzfinansējumu. Šāda pieeja liks pašvaldībām rūpīgāk izvērtēt plānoto investīciju projektu nepieciešamību, efektivitāti un lietderību.

Šogad tautsaimniecības attīstību un sabiedrības labklājības kāpumu veicinošs faktors joprojām būs mērķtiecīga kohēzijas politika Eiropas Savienības fondu investīcijās. Budžetā paredzēts 700 miljonu eiro finansējums Latvijas interesēm svarīgu jomu projektos. Lielākās investīcijas ieplūdīs vides un kultūras, transporta, izglītības, enerģētikas, pētniecības un inovāciju jomā. Kopā šā gada sākumā Latvijā ir apstiprināti Eiropas Savienības fondu projekti par vairāk nekā trim ceturtdaļām no valstij pieejamā 4,4 miljardu eiro finansējuma.

Šogad turpināsies augsta projektu īstenošanas intensitāte, nodrošinot kohēzijas politikas 2014.-2020. gada plānošanas perioda ES fondu investīciju portfeļa efektīvu pārvaldību.

Šā gada janvārī Latvija jau par 80 procentiem ir izpildījusi Eiropas Komisijai deklarējamo Eiropas Savienības fondu izdevumu mērķi 2019. gadam. Tādējādi ar pārliecību nodrošināta stabila ES fondu investīciju intensitāte un aktivitātes paaugstināšanās privātajā sektorā. Šīs investīcijas veicinās Latvijas attīstību, tautsaimniecības izaugsmi un sabiedrības labklājības kāpumu.

Godātie Saeimas deputāti! Latvijas ekonomika pagājušajā gadā kopumā ir palielinājusies par 4,8 procentiem. Tas ir straujākais pieauguma temps kopš 2011. gada, pārsniedzot arī 2017. gadā sasniegto rezultātu. IKP pieaugums 2018. gadā ir saistīts ar spēcīgu būvniecības nozares un investīciju attīstību, kā arī labvēlīgāku attīstību transporta un finanšu pakalpojumu nozarēs, nekā tika prognozēts iepriekš. Savukārt paredzams, ka izaugsmes tempus šogad samazinās situācija pasaules ekonomikā. Atbilstoši Finanšu ministrijas prognozēm šā gada IKP pieaugums (un tas ir arī iekļauts budžeta likumā) veidos trīs procentus.

Valdība jau ir sākusi Latvijas Stabilitātes programmas 2019.-2022. gadam sagatavošanu, kas būs pirmais solis darbā pie jaunā budžeta 2020. gadam un vidējā termiņa budžeta 2020.-2022. gadam, kurā būs paredzēts IKP pieaugums 2,9 procentu apmērā.

Makroekonomisko rādītāju prognozes ir izstrādātas, pamatojoties uz konservatīviem pieņēmumiem un izvērtējot ārējās un iekšējās vides riskus. Prognožu riski šobrīd ir vairāk lejupvērsti un saistīti galvenokārt ar iespējamu straujāku izaugsmes palēnināšanos ārējos tirgos, tajā skaitā saistībā ar augošajām protekcionisma tendencēm pasaulē, neskaidrību par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības, Vācijas ekonomikas izaugsmes būtisku palēnināšanos un finanšu risku pieaugumu Itālijā.

Bet, rezumējot manis iepriekš teikto, ir vēlreiz jānorāda, ka šā gada budžets ir tehniskais budžets, tomēr tas ļaus nodrošināt gan iesāktās reformas veselības jomā, gan mūsu valsts ārējo un iekšējo drošību, kā arī nepieciešamo atbalstu finanšu sektora sakārtošanai.

Tāpēc aicinu Saeimu izvērtēt sagatavoto likumprojektu un arī atbalstīt to.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies finanšu ministram.

Frakcijas “Attīstībai/Par!” vārdā - deputāts Daniels Pavļuts.

D. Pavļuts (AP!).

Labrīt, cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Prezidija locekļi! Ministru prezidenta kungs un ministri! Kolēģes! Kolēģi! Šodien mēs veicam otru svarīgāko darbu kopš jaunās Saeimas ievēlēšanas un kopš izveidojām valdību.

Protams, valdības veidošana ievilkās, tāpat ir ievilcies 2019. gada valsts budžeta sastādīšanas un apstiprināšanas darbs. Bet šodien mēs līdz tam esam tikuši. Man gribas teikt dažus vārdus par vārdkopu, kuru pēdējā laikā dzirdam ļoti bieži - “tehniskais budžets”. Kas tas tāds par tehnisko budžetu? Es atzīšos, ka man šis apzīmējums ne visai patīk, un esmu arī visai bieži pamanījis, ka cilvēkus tas mulsina un varbūt arī nedaudz maldina, jo viņiem rodas sajūta, ka tas nav vis īsts budžets, ka pēc tam vēl būs kaut kāds cits - īstāks. Šis ir pavisam īsts budžets ar visīstākajām, visreālākajām sekām Latvijas sabiedrībā.

Un es to dēvētu drīzāk par turpinātības jeb pēctecības budžetu. Mēs to dēvējam par tehnisku droši vien tāpēc, ka mēs, jaunā Saeima... mūsu izveidotā jaunā valdība šim budžetam pieskārusies mazāk, nekā varbūt gribētos, jo nav pieticis laika to pilnībā pārstrādāt. Mēs droši vien būtu gribējuši. Es katrā ziņā ceru, ka ZZS, kura gan, protams, diezgan ir iejutusies jau tādā opozīcijas lomā, tomēr balsos par faktiski lielā mērā pašas sastādīto budžetu.

Es domāju, viena no labākajām lietām, kas ir saistīta ar šī pagaidu vai turpinātības budžeta tapšanu, ir tā, ka 1. janvārī nemainījās nodokļi. Gan uzņēmēji, gan grāmatveži un nodokļu maksātāji kopumā uzelpoja. Mēs šo praksi turpinām. Mēs apņēmāmies, ka nodokļus būtiski nemainīsim biežāk kā vienu reizi šī sasaukuma laikā. Esam apņēmušies to darīt 2021. gadā - septiņreiz nomērīt, izvērtēt un tikai pēc tam būtiski mainīt nodokļu likmes vai citas lietas. Tas nenozīmē, ka mēs nelabosim kļūdas. Un par to runāsim 2020. gada budžeta kontekstā. Noteikti jādomā par diferencētā neapliekamā minimuma atcelšanu un tamlīdzīgiem jautājumiem, kas sagādā neērtības daudziem Latvijas iedzīvotājiem.

Tomēr šis budžets, lai arī tas ir turpinātības budžets, satur virkni lietu, kuras man šodien gribas pasvītrot. Protams, tajās jomās, par kurām atbild “Attīstībai/Par!” ministri pirmām kārtām.

Es sākšu ar veselību. Šis, 2019. gada, budžets paredz veselības aprūpei vienu miljardu 170 miljonus eiro jeb 3,8 procentus no IKP. Gan eiro izteiksmē, gan procentu izteiksmē no IKP tas ir lielākais finansējums vēsturē. Lielākās pozīcijas papildus šajā budžetā ir paredzētas tam, lai tiem ārstniecības profesionāļiem, kas rūpējas par mūsu veselību un ir zemāk atalgoti, darba samaksa augtu. Tāpat arī varēsim palielināt kompensējamo medikamentu pieejamību. Bez jau sākotnēji paredzētajiem, kas bija iestrādāti vēl pagaidu valdības laikā, ir paredzēti papildu trīs miljoni reto slimību pacientiem.

Es gribētu īpaši izcelt vienu no Ilzes Viņķeles, mūsu veselības ministres, prioritātēm - tā ir psihiatrijas pakalpojumu pieejamības un kvalitātes uzlabošana. Mērķis ir nodrošināt iedzīvotājiem uz pierādījumiem balstītu mūsdienīgu, kvalitatīvu un viņu vajadzībām atbilstošu psihiskās veselības aprūpi. Tas ir modernas un taisnīgas valsts pienākums.

Es gribu pateikt paldies iepriekšējai valdībai par izpratni, veidojot šī gada budžeta sākotnējo projektu, un vienlaikus vērsties pie mums visiem, pie jums, kolēģi, uzsverot, ka vienreizēja investīcija neatrisina hronisku līdzekļu nepietiekamību veselības aprūpē. Iepriekšējo trīs gadu budžeta pieaugums saistāms ne jau ar prasmīgu saimniekošanu, bet pirmām kārtām ar deficīta atkāpes izmantošanu, kas iet roku rokā ar dzīvošanu pāri līdzekļiem. Tādēļ mums, esošajai Saeimai, es domāju, jāizvirza tas sev kā mērķis - nodrošināt turpmāk katru gadu vismaz līdzvērtīgu veselības aprūpes budžeta pieaugumu... vismaz turpmākos 10 gadus. Izvirzīt to sev par uzdevumu!

Par administratīvi teritoriālo reformu. Protams, šogad budžets neīsteno šo reformu, bet mēs liekam pamatus. Budžetā ir paredzēti 500 tūkstoši eiro visu nepieciešamo pasākumu veikšanai, lai pēc pusotra gada mēs būtu ieviesuši administratīvi teritoriālo reformu. Pamati ir ielikti.

Dažos vārdos par aizsardzību. Mēs ne tikai pildām savas saistības attiecībā pret NATO, mūsu partneriem, uz kuru aizsardzību un atbalstu paļaujamies; mēs esam paredzējuši papildu finansējumu, lai palielinātu karavīru skaitu, mainītu atlīdzību Nacionālajos bruņotajos spēkos un izmaksātu papildu kompensācijas zemessargiem, jo zemessargu skaits aug. Mēs varam justies drošāk.

Budžetā ir vēl daudz citu nozīmīgu lietu, bet ļaujiet man noslēgt ar dažiem vārdiem par skolotājiem, no kuriem tik daudzi simti daudzos autobusos šodien bija ieradušies šeit, lai paustu mums savu sašutumu un protestētu pret nepietiekamo atlīdzību. Nav šaubu, ka pedagogi ir pelnījuši lielāku atlīdzību un lielākas algas, un es domāju, ka mēs kopīgiem spēkiem meklēsim veidus, kā šo atlīdzību palielināt. Protams, tam ir jāiet roku rokā ar izglītības reformu īstenošanu. Tas, uz ko es gribu aicināt, - mēs visi apzināmies, ka veselības, izglītības un citas reformas ievieš tie cilvēki, kas ar to ikdienā strādā, ka reformas ir labas uz papīra, bet praksē tās ievieš tieši skolotāji, ārsti un medmāsas. Mūsu uzdevums ir iekāpt viņu kurpēs un palīdzēt viņiem šīs reformas īstenot. Un pie tā es ceru ar jums kopā strādāt.

Aicinu atbalstīt 2019. gada budžetu. Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Frakcijas “Sociāldemokrātiskā partija “Saskaņa”” vārdā deputāts Valērijs Agešins.

V. Agešins (SASKAŅA).

Labdien, godātie kolēģi! Iepazīstoties ar likumprojektu “Par valsts budžetu 2019. gadam”, kā arī grozījumiem pavadošajos likumprojektos, rodas vairāki jautājumi. Viens no tiem - kāpēc netiek pildīti priekšvēlēšanu solījumi? Kad, piemēram, tiks pildīts Jaunās konservatīvās partijas solījums par minimālo pensiju 200 eiro apmērā šogad, kā arī ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamo minimumu algām un pensijām - 500 eiro mēnesī? Dabasgāzei šī partija solīja cenas samazināt par 30 procentiem, visiem ārstiem - algu vismaz 1700 eiro uz rokas, medmāsām - vismaz 800 eiro.

Arī apvienība “Attīstībai/Par!” solīja palielināt minimālo algu un neapliekamo minimumu līdz 500 eiro mēnesī. Un ko mēs redzam tagad? Valsts makā vienkārši nav finanšu avota plāna “3 × 500” un citu solījumu īstenošanai. Tieši tāpēc budžeta projekts kopumā sociālajā jomā izskatās ļoti vāji, tajā nav gandrīz nekā no cilvēku labklājības līmeņa paaugstināšanas. Tas nozīmē, ka lielai daļai iedzīvotāju joprojām būs jādzīvo nabadzībā, gaidot, kad pensiju saņēmēji vienkārši aizies citā saulē.

Par pedagogiem. Pirms vēlēšanām visas partijas solīja atbalstīt pedagogu algu palielināšanas grafiku. Un ir absolūti skaidrs - ja valdība apņemšanos nepilda no šā gada septembra, tad nav zināms, kā izskatīsies grafiks no nākamā gada janvāra un vai vispār algu pieaugums ir gaidāms. Pašlaik pedagogi kārtējo reizi ir palikuši ar garu degunu - solītā atalgojuma pieauguma nebūs. Tā ir pilnīga nekaunība, kolēģi!

Rezultātā Latvijā pedagogu alga joprojām būs zemākā starp OECD valstīm - apmēram divarpus reizes mazāka nekā OECD valstīs vidēji. Tāpat pamatīgi atpaliekam no Igaunijas un Lietuvas, kur pedagogu alga krietni ir apsteigusi Latvijas līmeni. Turklāt mūsu pedagogiem kopš 2008. gada atalgojums ik gadu attālinās no vidējās bruto darba samaksas valstī. Pašlaik šī starpība sasniegusi jau vairāk nekā 150 eiro. Acīmredzot tāda ir valdības attieksme pret pedagogiem, kuru uzdevums ir veidot Latvijas nākotni. Valdībai, visticamāk, nav izpratnes par to, kā pildīt pedagogu darba samaksas paaugstināšanas grafiku.

Tomēr es vēlos atgādināt, ka Ministru kabinetam ir jāpilda Izglītības likuma 53. panta trešā daļa, kas paredz atalgojuma pieaugumu. Šoreiz īpaši jānorāda uz šīs normas atšķirību no priekšvēlēšanu laikā dotajiem solījumiem. Tie nav nekādi solījumi, tas ir likums! Likumi un līgumi, kā zināms, ir jāpilda. Tāpēc uzskatām, ka pedagogu prasības ir godīgas un absolūti pamatotas.

Ja konsolidētā budžeta ieņēmumi plānoti 9,2 miljardu eiro apmērā, tad deviņi miljoni ir tikai 0,1 procents, kas ir nepieciešams, lai nodrošinātu solījumu izpildi pedagogiem 2019. gadā. Turklāt no šīs summas 3,87 miljonus pedagogi atmaksās... šos miljonus pedagogi atmaksās budžetā nodokļu veidā. Vai tiešām nav iespējams rast risinājumu šajā jautājumā?

Diemžēl Latvijā ir izveidojies paradums pirms vēlēšanām teikt un solīt visu, kas vien ienāk prātā, bet pēc vēlēšanām izlikties, ka tā jau ir bijusi tikai priekšvēlēšanu retorika. Izrādās, ka arī pie valsts budžeta sastādīšanas cilvēki var nonākt, sasolot visu ko, bet vēlāk to vairs pat nepieminot. Skaidrs, ka sabiedrisko attiecību triks ar jaunu politiku un jaunu valdību ir nesekmīgs, jo priekšvēlēšanu laikā dotie solījumi ir aizmirsti kā tāds nelāgs pārpratums. Solījumu pārkāpšana nedara jums godu, godātie kolēģi. Un problēmas ignorēšana neliecina par profesionalitāti. Problēmas ignorēšana liecina par to, ka vairāku koalīcijas partiju priekšvēlēšanu solījumi ir tikai viltus ziņas.

Jaunie spēki (nu, vismaz pagaidām) to vien spēj kā sūroties, cik tukšs maks tiem ir atstāts mantojumā. Savukārt no citiem koalīcijas pārstāvjiem bieži dzirdam atrunu, ka 2019. gada budžets ir tehnisks. Ko tas nozīmē? Nu, acīmredzot tas nozīmē, ka Arturs Krišjānis Kariņš vada valdību tikai kā tehniskais premjers un Ministru kabinets turpina strādāt kā tehniska valdība, kamēr nebūs nākamās.

Godātie kolēģi! Jūsu priekšvēlēšanu laikā dotie solījumi un priekšvēlēšanu kampaņā sarunātais nav zudis aizmirstībā. Tāpēc frakcijas SASKAŅA vārdā varu apliecināt, ka mēs esam gatavi labot jūsu pieļautās kļūdas un iesniegsim vairākus priekšlikumus likumprojektam “Par valsts budžetu 2019. gadam”.

Paldies par uzmanību. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie kolēģi! Latvija ir izslāpusi pēc straujākas ekonomiskās attīstības. Bet 2019. gada budžetā nekāda straujāka ekonomiskā attīstība nav paredzēta. (Dep. A. Lejiņš: “Ir! Ieklausies!”)

Izrāviens ir iespējams tajā brīdī, kad notiek investēšana zinātnē un globālajās zināšanās, prasmēs un iemaņās. 2019. gada budžetā tādu lietu es atrast nevaru.

Labi. Ja nevaram izrāvienu veikt, tad varbūt varam panākt straujāku tautsaimniecības attīstību, uzlabojot uzņēmējdarbības vidi Latvijā? Bet tur nevar atrast arī par uzņēmējdarbības vides uzlabošanu. Tāpēc 2019. gada budžets neder.

Godātie kolēģi! Ir pagājušas 176 trešdienas kopš tās sēdes, kad Bondara kungs atnāca uz Saeimu ar kurpju kasti un rādīja mums dažādu izmēru kurpes. Ir pagājušas 176 trešdienas kopš šīs Bondara kunga runas, kurai mēs ļoti labi varam pielāgot 2019. gada budžetu. Toreiz viņš runāja par 2016. gadu, premjera amatā bija Straujumas kundze un Reira kungs tāpat bija finanšu ministrs. Bet Bondara kunga viedoklis diametrāli pretēji ir mainījies. Un tam nevajadzēja pat trīs gadus. Tam pietika ar dažiem mēnešiem. Jo - ko mēs lasām “Attīstībai/Par!” priekšvēlēšanu programmā? Trīskāršot finansējumu zinātnei, celt skolotāju meistarību un atalgojumu.

Kolēģi, šajā budžetā tā nav! Mums nav naudas izaugsmei, mums nav naudas attīstībai, un es saprotu, ka Bondara kungs to vairs... nevar neko izdarīt šajā jautājumā, viņš pat jau ir aizgājis prom.

Bet, Kariņa kungs, vai jūs šorīt runājāt ar skolotājiem? (Ministru prezidents A. K. Kariņš: “Jā!”) Vai jūs tiešām šorīt runājāt ar skolotājiem, kuri bija šeit, pie Saeimas... un stāstīja deputātiem? Vai jūs sapratāt, ko viņi jums stāstīja? Vai jūs sapratāt, ka skolotāji neprotestē pret kaut kādām sistēmas nepilnībām vai, piemēram, pret klimata pārmaiņām (Dep. E. Zālītes-Grosas starpsauciens.), bet skolotāji patiesībā runāja par to, ka viņi ir piemānīti? Un to esat izdarījuši jūs!

Mums nav naudas skolotājiem, mums nav naudas izaugsmei, zinātnei. Mums ir nauda cietumiem, mums ir nauda telpu nomai Iekšlietu ministrijai, mums ir nauda dažādiem bleķiem un cīņai ar sazin ko. Kā tādam kaķim, kas vienmēr sameklēs savā kažokā vietu, ko sakārtot, lai izskatītos aizņemts. Mums ir nauda darbības imitācijai.

Ašeradena kungs, kur jūs paslēpāt naudu denacionalizēto namu īrnieku kompensācijām, ar ko jūs tik ļoti lepojāties pagājušajā gadā pirms vēlēšanām? Vai Nemiro kungs ir atteicies virzīt šo iniciatīvu, vai arī jūsu kolēģi valdībā to ir norakuši? Jo mēs to varam redzēt pie Ekonomikas ministrijā neatbalstītajām iniciatīvām.

Reira kungs, ir nožēlojami papildināt valsts budžetu uz atkarīgo cilvēku nelaimes rēķina! Jūs gribat sodīt šobrīd tos cilvēkus, kuri spēlē spēles kazino, online kazino, dažādās nelicencētās vietnēs. Un jūs esat paredzējuši arī to, ka valsts budžets no tā iegūs papildu līdzekļus. Es jums ierosinātu šo darbības virzienu paplašināt, jo, ja mēs šo jauno pieeju ieviešam dzīvē, tad varam sodīt arī krāpnieku upurus. (Dep. E. Zālītes-Grosas starpsauciens.) Principā mēs varam sodīt visus tos, kuri cieš no problēmām, kuras valsts nevar sakārtot. Jo krāpnieku upuri ir redzami, viņu bankas konti ir pārskatāmi, viņus mēs varam sodīt, krāpniekus gan ne. Tieši tāpat mēs nevaram sodīt nelegālo kazino izplatītājus. Bet, ja to nevaram izdarīt, tad varam sodīt upurus! Šī pieeja ir tiešām lieliska!

Un visbeidzot. Jūs esat atraduši vislielākos naudas atmazgātājus - pensionārus, kuri pensiju saņem pastā skaidrā naudā. Jūs gribat ieviest skaidras naudas ierobežojumus laikā, kad pat nevaram uzticēties... ka vienā dienā bankas maksājumu sistēma nobrūk un mēs paliekam vienkārši bez naudas. (Dep. K. Feldmana starpsauciens.)

Kolēģi, šis nav tehniskais budžets, šis tiešām nav tehniskais budžets! Šis ir jaunais budžets vecās politikas apskāvienos. Un vecā politika ir aprijusi tik daudz jauno cilvēku, ka no tiem ir palikuši pāri tikai citāti.

Tagad Kaimiņa kungs tā neteiks, bet viņš reiz par 2017. gada budžetu sacīja vārdus, ko es arī tagad varu piemērot: “Paldies par mīlestību pret betonu! Paldies par mīlestību pret dzelžiem un nevis cilvēkiem! Paldies par ēnu apkarošanas teroru pret nodokļu maksātājiem! Paldies par neko!”

Paldies, kolēģi. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Igoram Pimenovam.

I. Pimenovs (SASKAŅA).

Augsti godātais Prezidij! Ministri! Cienījamās dāmas! Godātie kungi! Es balsošu “pret” budžeta likumprojektu. Nav brīnums, vai ne? Tāpēc ka valdība nav tikusi galā ar saviem uzdevumiem. Tāpēc, ka budžeta projektā valdība pat neņēmās risināt savas galvenās funkcijas izpildi, proti, valsts konkurētspējas stiprināšanu, kā arī tāpēc, ka valdība ignorē valsts solījumus pedagogiem par algu celšanu.

Ministru prezidents nosauca šo budžetu par tehnisko - iespējams, mēģināja to interpretēt kā turpinājumu ziemā pieņemtajam, tik tiešām tehniskajam budžetam. Tam es nevaru piekrist. Lai gan līdz 2020. gada budžetam atlikuši vien septiņi mēneši, šā gada budžetu var izmantot kā lēciena dēli jauno mērķu sasniegšanai. Jebkāds budžets koncentrēti parāda valsts politiku ekonomikas un finanšu jomā. Tā ir visspēcīgākā valsts rīcība ekonomiskajā un finanšu politikā. Tomēr, manā ieskatā, šādas rīcības pat nav nosauktas... nākotnes darbībai.

Ar šādu secinājumu es varētu savu uzrunu noslēgt, bet... budžeta projekta pirmais lasījums ir vairāk nekā lasījums; faktiski tās ir debates par ekonomiku (tāpat kā janvāra beigās mums notiek ārpolitikas debates). Turklāt šā tehniskā budžeta lasījums var tikt izmantots par norādījumu valdībai nākamā gada budžeta izveidei.

Šī un arī iepriekšējā valdība lepojas ar augstu - Eiropas Savienībā augstāko - iekšzemes kopprodukta izaugsmes tempu. Proti, 4,8 procenti 2018. gadā. Vai 4,8 procenti ir daudz? Jā. Vairāk nekā citās Eiropas Savienības dalībvalstīs. Tomēr atcerēsimies, ka Latvijā bija Eiropas Savienībā visdziļākais IKP kritums nesenajos, vēsturiski pārskatāmajos laikos - par 24 procentiem; ka IKP krituma ziņā Latvija ierindojas trešajā vietā pasaules ekonomikas vēsturē - pēc ASV lielās depresijas un Argentīnas krīzes; ka ar iekšējās devalvācijas politiku iztukšotajā ekonomikā jebkāda uzņēmība, cenšanās vājas konkurences apstākļos ir daudz vieglāka un veiksmīgāka nekā sabalansētā tirgū. Protams, septiņus gadus pēc krīzes šī “V” veida izeja no krīzes nav tik manāma, bet tās atspere grūž arī tagad.

Paturēsim atmiņā, kādu cenu Latvija samaksāja par “veiksmes stāstu”, kurš kļuvis par tikpat ironisku mēmi kā nothing special. “Veiksmes stāsts” īstenībā bija makroekonomikas “veiksmes stāsts” par lietu sakārtošanu mākonī. Uz zemes tas nozīmēja milzīgu bezdarbu, izstumšanu emigrācijā, depresiju, alkoholismu un pašnāvību skaita dramatisku pieaugumu. Pedagogu šīsdienas pikets pie Saeimas ir tās politikas tiešās sekas.

Vai varam būt apmierināti ar sasniegto IKP pieaugumu? Nē, tāpēc ka Latvijas ekonomiku gaida nopietni pārbaudījumi. Valsts ekonomiskās konkurētspējas rādītājs ir tekošā konta bilance - starpība starp eksportu un importu, mērīta procentos no IKP. Konkurētspējīgai ekonomikai tekošā konta bilance pārsniedz nulli. Negatīva bilance jeb deficīts nozīmē, ka valsts ieved vairāk nekā izved. Tā ir vāja valsts. Starptautiskajai krīzei sākoties, importa plūsma strauji samazinās, bet vājai valstij ir maz ko piedāvāt eksportēšanai. Rezultātā budžeta ienākumi sarūk un valsts nevar pildīt savus pienākumus iedzīvotāju priekšā. Tāda bija Latvijas situācija 2008. gadā, kura bija vēl vairāk apgrūtināta ar nekustamo īpašumu burbuli. Starptautiskās krīzes priekšvakarā Latvijas tekošā konta deficīts bija 22 procenti no IKP. Tieši tas bija Latvijas krīzes īstais iemesls, nevis valsts izšķērdēšana.

Kāda situācija ir tagad? 2018. gadā kopumā tekošā konta bilances deficīts bija 283 miljoni eiro jeb viens procents no IKP. Tas ir deficīts, bet samērā mazs deficīts - tuvs nullei. Tāpēc it kā maz iemeslu uztraukumam. Tomēr - kas mūs gaida pat labvēlīgos pasaules ekonomikas konjunktūras apstākļos? Latvija ir pie jaunā ekonomikas laikmeta sliekšņa. Valsts bagātības rādītājam - IKP apjomam uz vienu iedzīvotāju - tuvojoties 75 procentiem no Eiropas Savienības vidējā līmeņa, ievērojami samazināsies Eiropas Savienības fondu finansējums. Tā kā tas ir iekļauts tekošā konta bilances aprēķinā, konta deficīts kļūs vēl lielāks. Tas nozīmēs krītošu ekonomikas konkurētspēju. Ko darīsim bez Eiropas Savienības spilvena? Kāds ir risinājums? Un vēl - kā rīkoties, lai tik tiešām sasniegtu Eiropas Savienības vidējo līmeni? Pasaules Banka jau 2008. gadā publicēja izaugsmes ziņojumu. Atļaušos jums paust, kā to Latvijas lasošajai sabiedrībai skaidroja ekonomists un tagad veiksmīgs uzņēmējs Jānis Ošlejs savā rakstā žurnāla “Rīgas Laiks” 2011. gada marta numurā, proti, izaugsmes ziņojumā, pamatojoties uz 13 valstu attīstības pētījumiem, secināts, ka, lai valsts dubultotu savus ienākumus pat vienas paaudzes laikā, ir jānodrošina nepārtraukta izaugsme - vidēji septiņi procenti gadā. Septiņi procenti! Viena no svarīgākajām šī ziņojuma atziņām ir tā, ka šāds izaugsmes ātrums ir sasniedzams, ja kopējais investīciju līmenis valstī ik gadu sasniedz 25-30 procentus no IKP, skaitot kopā privātās un publiskās investīcijas. Latvijai īsu brīdi šāds kopējais investīciju apmērs 32 procentu apmērā bija 2007., treknajā, gadā. Tāpēc mēs augām tik strauji. Diemžēl toreiz dominēja privātās investīcijas nekustamajā īpašumā, kuras izbeidzās, kā mēs zinām, sākoties globālajai finanšu krīzei.

Finanšu ministrija savā prezentācijā Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē aizvakar apliecināja, ka investīciju īpatsvars pērn bija 23 procenti no IKP, kas ir zemāks par Pasaules Bankas norādītajiem minimālajiem 25 procentiem augsta IKP pieauguma nodrošināšanai. Finanšu ministrijas speciālisti arī skaidro, ka no šiem 23 procentiem viena desmitā daļa ir Eiropas Savienības nauda un līdzfinansējums. Ja Eiropas Savienības naudas plūsma izsīks, līdz 25 procentiem būs vēl tālāk.

Privātais finansējums ir viesis - mēs to labi zinām. Te tas nāk, te aiziet. Kas mūsu rīcībā ir vienmēr? Valsts nauda. Ir jāpalielina publisko investīciju apjoms. Ja ir publiskās investīcijas, privātie investori kļūst drosmīgāki un privātās investīcijas seko publiskajām investīcijām. Tā ir atslēga tam, kā atrisināt investīciju krituma problēmu. Tikmēr šo budžeta projektu aicinu neatbalstīt, bet, ja tas tiks atbalstīts, tomēr atbalstīt priekšlikumus, kas vēl tiks iesniegti par budžeta ieņēmumu daļas palielināšanu un par sabiedrības prasību apmierināšanu, pirmām kārtām par skolotāju algu palielināšanu. Mēs esam parādā skolotājiem. To neaizmirsīsim. Tas ir akmens mūsu kaklā. Nevar vienkārši palikt šie cilvēki ar lozungiem, saukļiem, ar baloniem... kas stāvēja pie Saeimas. Visas Saeimas, ne tikai valdošās koalīcijas, pienākums ir dabūt šo naudu un izpildīt prasības. Es tikmēr aicinu šo budžetu neatbalstīt tieši tāpēc, ka tas to nenodrošina.

Paldies par uzmanību. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies. Debatēm atvēlētais laiks ir 15 minūtes. Švecovas kundze, vai jums pietiks ar deviņām? Jā.

Tātad vārds deputātei Ļubovai Švecovai.

Ļ. Švecova (SASKAŅA).

Cienījamie vēlētāji! Nodokļus var salīdzināt ar asinīm, kas rit cilvēka ķermenī un apgādā to ar vitāli nepieciešamo skābekli, lai cilvēks varētu pilnvērtīgi dzīvot un attīstīties. Mēs varam budžeta dokumentu paketi tēlaini salīdzināt ar sirdi, kas dod impulsus un dzen asinis līdz katram orgānam. Ja mēs skaidri redzam, ka šajā budžeta paketē, sirdī, nav paredzēts skābeklis smadzenēm - izglītībai un zinātnei, pedagogu atalgojumam, algām pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogiem, pētījumiem un zinātniskās darbības nodrošināšanai, tad ir skaidrs, ka tuvākajā nākotnē šis cilvēks vai valsts ja ne nomirs, tad vismaz darbosies veģetatīvā režīmā - paliks bez attīstības un nebūs konkurētspējīgi. Balsojot par tādu budžetu, mēs atņemsim nākotni saviem bērniem, mēs nepildīsim iepriekš pieņemtos likumus. Man personīgi šāda rīcība nav pieņemama. Un es uzskatu, ka, šādi rīkojoties, deputāti, kas atbalsta šo budžetu, rīkojas amorāli un pretlikumīgi.

Gan premjers, gan ministri sauc šo budžetu par tehnisko. Bet kāpēc viņi nesauc sevi par tehnisko valdību un tehniskajiem ministriem? Un zināt, kāpēc? Tāpēc, ka valdībai nav izdevīgi saukt budžetu par pilnvērtīgu budžetu. Viņiem ir izdevīgi saukt to par tehnisko, jo viņi noņem no sevis atbildību. Viņi nespēj uzņemties atbildību par tiem solījumiem, kurus deva pirms tam.

Es personīgi nevaru atbalstīt tādu budžetu, kas atņem nākotni maniem bērniem un neļauj valstij spert soli pretī izaugsmei un konkurētspējai caur izglītības jomu.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Krišāna kungs, vai jums pietiktu debatēm ar septiņām minūtēm? Septiņām?

Vārds deputātam Jānim Krišānam.

J. Krišāns (SASKAŅA).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godājamais Ministru prezidenta kungs! Godājamie kolēģi! Klātesošie ministri! (Starpsauciens: “Cienījamie vēlētāji!”) Izskatot likumprojektu “Par valsts budžetu 2019. gadam”, gribu vērst uzmanību uz vienu no svarīgākajām valsts budžeta sadaļām - tas ir budžets veselības aprūpei. Jā, tiešām tika piešķirti papildu līdzekļi veselības aprūpes darbinieku algu paaugstināšanai. Bet realitāte tomēr ir skarbāka par plānoto, jo lielākā medicīnas darbinieku daļa nav saņēmusi šo 20 procentu algas pieaugumu. Tas nozīmē, ka turpināsies labi sagatavotu, par valsts budžeta līdzekļiem izglītotu un spējīgu jaunu cilvēku aizplūšana uz ārzemēm, bet mēs savā valstī nespēsim nodrošināt iedzīvotājiem cilvēka cienīgu un savlaicīgu veselības aprūpi. Tikai nodrošinot labas algas, varam cerēt, ka šie speciālisti paliks Latvijā, šeit strādās, dzīvos, audzinās savus bērnus un saviem vecākiem palīdzēs nodrošināt cieņpilnas vecumdienas.

Jau tagad trūkst ārstu un māsu pilsētās, bet visskarbākā situācija ir Latvijas laukos. Steidzami ir jāmeklē risinājums, lai saglabātu un attīstītu feldšeru punktus laukos. Laukos ārsta palīgs vienmēr ir sniedzis pirmo medicīnisko palīdzību. Ja arī ģimenes ārsts ir izveidojis savu otro prakses vietu, tad viņš tur ierodas tikai labi ja divas vai četras reizes mēnesī. Bet cilvēkiem palīdzība ir vajadzīga katru dienu, nevis noteiktos datumos.

Aizbraukt uz poliklīnikām un veselības centriem ir grūti, jo sabiedriskais transports kursē vienu reizi dienā vai tikai pāris reižu nedēļā. Ārsta palīgs daudz var darīt slimību profilaksei, hronisku pacientu novērošanai. Un tad netiks ielaistas slimības, kuras vēlāk jāārstē stacionārā, kur ārstēšanas izmaksas ir daudzas reizes lielākas. Tas atslogotu arī Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta darbu, veicinātu ārsta palīgu un ģimenes ārstu vēlmi strādāt laukos. Mēs varētu to stimulēt ar fiksētu papildu apmaksu par attālumu no centra līdz noteiktam feldšeru punktam.

Vēl. Es uzskatu par nepareizu arī to, ka skolās un bērnudārzos strādājošās māsas ir Izglītības un zinātnes ministrijas pakļautībā. Manuprāt, tām būtu jābūt vienkopus - Veselības ministrijas un asociāciju pārraudzībā.

Akūta naudas trūkuma problēma vērojama bērnu zobārstniecībā. Zobārsti vēl pagaidām ir, lai gan arī maksas zobārstniecībā ir rindas. Tomēr vairākums no viņiem nevēlas strādāt ar bērniem, jo valsts noteiktā bērnu zobārstniecības manipulāciju cena ir zema, bet darbs ar bērniem ir psiholoģiski smags un laikietilpīgs. Nepārskatot pakalpojumu tarifus zobārstniecībā, sekas būs neatgriezeniskas bērniem, kuru vecāki nespēj apmaksāt maksas zobārsta pakalpojumus. Tās būs smagas mutes dobuma un zobu patoloģijas.

Tarifi būtu jāpārskata arī rehabilitācijas pakalpojumiem, jāpalielina finansējums endoprotezēšanai un vairākām citām jomām, kur pacienti gaida rindā ne vien mēnešiem, bet pat gadiem.

Tikai vesels indivīds dos pienesumu mūsu tautsaimniecības attīstībai, maksās nodokļus un vairos savu un valsts labklājību. Un es ceru, ka godājamais premjerministra kungs pratīs ieklausīties Veselības ministrijas viedoklī, jo, ieliekot naudu tajās mazajās nozarītēs, par kurām es runāju, mēs dabūsim atpakaļ lielu naudu. Cilvēki nenonāks stacionāros, nesauks ātro palīdzību, un tas būs liels ieguvums mūsu tautai, jo pašlaik reālā situācija ir tāda, ka mēs mirstības ziņā esam pirmajā vietā Eiropā faktiski attiecībā uz visām diagnozēm, bet nav nekā dārgāka par cilvēka dzīvību.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates turpināsim pēc pārtraukuma.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu reģistrācijas režīmu!

Vārds Saeimas sekretāra biedrei Marijai Golubevai reģistrācijas rezultātu nolasīšanai, kolīdz tie sagatavoti.

M. Golubeva (13. Saeimas sekretāra biedre).

Nav reģistrējušies: Raimonds Bergmanis, Aldis Blumbergs, Boriss Cilevičs, Vjačeslavs Dombrovskis, Jānis Dūklavs... (Starpsauciens: “Esmu!”) ir, jā, Inga Goldberga, Janīna Jalinska... (Dep. J. Jalinska: “Ir!”) ir?... Andrejs Klementjevs, Rihards Kols... (Starpsaucieni: “Šeit!”; “Ir!”) ir, Ieva Krapāne, Armands Krauze, Edgars Kucins... (Starpsauciens: “Ir!”) ir, Janīna Kursīte, Evija Papule, Ivars... es atvainojos, Ivans Ribakovs, Jānis Vucāns un Atis Zakatistovs.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Pārtraukums līdz pulksten 12.00.

(Pārtraukums.)

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.

Sēdes vadītāja. Godātie deputāti! Aicinu ieņemt vietas Sēžu zālē, lai pēc pārtraukuma varam turpināt Saeimas 2019. gada 20. marta ārkārtas sēdi.

Darba kārtībā - 2019. gada valsts budžeta likumprojekta un pavadošo likumprojektu pakete.

Turpinām debates.

Vārds deputātei Regīnai Ločmelei-Luņovai.

R. Ločmele-Luņova (SASKAŅA).

Labdien, kolēģi! Labdien, Latvijas iedzīvotāji! Jaunās VIENOTĪBAS vadītā valdība ieies Latvijas vēsturē ar vēl nebijušu jauninājumu valsts pārvaldes terminoloģijā, jo līdz šim vēl nekad Saeimai netika piedāvāts debatēt nevis par pagaidu, bet par pastāvīgo valsts finanšu plānu ar nosaukumu “tehniskais budžets”.

Manuprāt, šo budžetu arī varētu pavadīt ar devīzi. Un tā devīze būs no vienas lielvalsts premjera teiktā: “Naudas nav, bet jūs turieties!”

Cik reižu no šīs tribīnes tika pieminēti valdībā ietilpstošo partiju solījumi! Tās sasolīja jums, Latvijas vēlētāji, tiešām piena upes ķīseļa krastos. Nu, piemēram, vienas partijas plāns “3 × 500”. (Dep. A. Kaimiņš: “Kuras partijas?”)

Citēšu precīzi no Centrālās vēlēšanu komisijas mājaslapas Jaunās konservatīvās partijas programmas vēsturisko ierakstu:

“Plāna “3 × 500” realizācija: minimālā alga, ar IIN neapliekamais minimums algām un pensijām - 500 eiro mēnesī, minimālā pensija - 200 eiro mēnesī jau 2019. gadā.

Ģimenes valsts pabalsts 50 eiro par pirmo bērnu, 100 eiro par otro un 150 eiro par trešo un katru nākamo bērnu.” Citāta beigas.

Meklēju cītīgi un godīgi, meklēju visus šos ciparus 2019. gada budžetā. Neatradu.

Vēl viena partija. KPV LV mums, Latvijai, solīja tādus 13 darbus, no kuriem neviens punkts nav izpildīts un nav arī iekļauts 2019. gada budžetā.

Tā pati KPV LV, kura visu priekšvēlēšanu debašu garumā solīja OIK atcelšanu un elektrības rēķinu samazināšanu. (Dep. A. Kaimiņš: “Bet tu pagaidi!”) Tuvojas 31. marts. Janvārī Latvijā reģistrēta augstākā elektroenerģijas cena astoņu gadu laikā. (Starpsauciens: “Programma ir uz četriem gadiem!”) Bet, cik dzirdēts, jaunais ekonomikas ministrs neplāno neko vairāk kā vienkārši informēt Saeimu par OIK atcelšanas procedūras cenu un pārlikt šo neiespējamo misiju - lemt, ko darīt tālāk, - kam, kā jūs domājat? (Dep. A. Kaimiņš: “Regīnai!”) Neticēsiet! Mums visiem - Saeimas deputātiem.

Šorīt premjers pieminēja, ka viņš jau zina šo cenu, un tā būšot viens miljards eiro. Tā ka, izskatās, arī 31. marts neatvieglos ekonomikas ministra solījumu izpildes cerības.

Ar citiem solījumiem ir tāpat. Paaugstināt algas mediķiem... izrādās, ka solītā 20 procentu paaugstinājuma visiem mediķiem nebūs. Cels tikai mazākās algas. Cels algas skolotājiem? Nekā! Nepacels! Protams, šorīt pēkšņi apsolīja un pateica, ka 1,7 miljoni jau ir atrasti un līdz maija vidum sameklēs vēl trūkstošos 7,3 miljonus. Bet uz kā rēķina? Protams, veicot skolu tīkla optimizāciju. Mēs visi ļoti labi zinām, kas tieši slēpjas aiz vārda “optimizācija”. (Dep. L. Ozola: “Kvalitatīva izglītība!”) Tas taču ir normāli, ka jau pavasarī aizmirst to, ko solīja rudenī. Nākamās vēlēšanas taču būs pēc trīsarpus gadiem! Gan jau izdomāsim uzticīgajiem tautiešiem kaut ko jaunu un skaistu!

Tehniskais budžets. Vai tiešām mūsu valsts nav pelnījusi nekā labāka? Vai tiešām? Jums taču ir tik stipri un profesionāli ministri! Lūk, Petravičas kundze var atļauties savienot Saeimas deputātes un labklājības ministres amatus. (Dep. A. Kaimiņš: “Mācies!”) Laikam labklājības nozarē viss ir tik labi sakārtots, tik labi, ka iedzīvotāji, ik rītu pamostoties, pasmaida, domājot par savām pensijām un pabalstiem. Kā tā? Ministre taču paveikusi tik labu darbu - atradusi Labklājības ministrijas budžetā liekus 49 miljonus. Nu tā paveicās ministrei! Piedzima mazāk bērniņu, nekā tika plānots, Latvijas cilvēki bija tik laipni un slimoja mazāk, ieekonomējām uz slimības lapām. Pensionāri izmirst raiti - uz pensijām arī ekonomija. Nu īsta labklājības paradīze! Kā lai neatdod 49 miljonus?! Un Petraviča atdeva. Valdība tos ar prieku pieņēma, un pamatbudžeta deficīts kārtējo reizi ar lielām mokām, bet atbilstoši Eiropas Komisijas formālajām prasībām tika noturēts pusprocenta robežās tieši ar sociālā budžeta pārpalikuma palīdzību. Protams, tas taču ir sīkums, ka saskaņā ar pēdējiem datiem Džini koeficients, ar ko visā pasaulē tiek mērīta ienākumu nevienlīdzība, Latvijā nevis samazinās, bet pieaug, un, atšķirībā no Igaunijas, Latvijai pēc šī rādītāja nav izdevies pat pietuvoties Eiropas Savienības vidējam līmenim. Un tas ir apstākļos, kad mūsu ekonomika aug un tiek runāts pat par tās pārkaršanas draudiem.

Nesen publicētie Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka 2017. gadā mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi pieauguši par 11,8 procentiem, kas ir straujākais pieaugums pēdējos 10 gados. Kā absolūti precīzi nesen portālā “Delfi” savā rakstā norādījis publicists Ansis Dobelis, ja ienākumi aug tik strauji, vajadzētu pieaugt arī kopējai labklājībai valstī. (Dep. J. Iesalnieks: “SASKAŅAS konsultantiem labklājība aug!”) Bet realitātē, aplūkojot CSP datus par vidējo pensiju un neto darba algu attiecību, atklājas ļoti interesanta aina. 2010. gadā Latvijā vidējā pensija bija 1,8 reizes mazāka nekā vidējā darba alga valstī, bet 2017. gadā šī atšķirība bija pieaugusi jau līdz 2,3 reizēm. Turklāt vecuma pensijām jeb mūsu vecākajai paaudzei atvēlam arvien mazāku daļu no mūsu ekonomikas: 2010. gadā pensijām atvēlējām 9,8 procentus no IKP, turpretim 2017. gadā - vairs tikai septiņus procentus no IKP. “Vai tiešām nevaram atļauties būtiskāk palielināt mazākās pensijas?” tā retoriski vaicā Ansis Dobelis. Domāju, šo jautājumu viņš droši varētu adresēt tieši labklājības ministrei. Diemžēl atbildi viņš diez vai saņems.

Frakcijas SASKAŅA deputāti mēģināja uzdot labklājības ministrei konkrētus jautājumus par minimālo pensiju apmēra paaugstināšanas plāniem un par to, kādus likumprojektus šajā sakarā ministre plāno iesniegt Saeimā šajā, 2019., gadā. Diemžēl visu, ko mums atbildēja ministre, pēc vārdiskā ūdens izsmelšanas varētu saīsināt līdz divām frāzēm: 2019. gadā būs plānota pensiju indeksācija, kas nav viņas nopelns, bet kaut kādus likumprojektus par minimālo pensiju apmēra paaugstināšanu tuvākajā laikā viņa iesniegt neplāno.

Lai vismazākās pensijas, kas ir 70 eiro, paaugstinātu kaut līdz 215 eiro, būtu nepieciešami tikai 60 miljoni eiro. Gandrīz tikpat, cik Petravičas kundze atdeva pamatbudžetam, pat nepamēģinot pacīnīties par pensionāru labklājību. Tāpēc nebrīnīsimies, ja Eiropas Komisijas un OECD kārtējās atskaitēs Latvija atkal figurēs nevienlīdzības līderu topā, jo šis tehniskais budžets un paklausīga labklājības ministre to tikai veicinās.

Jau pirms gada, vēl tad, kad labklājības ministrs bija Reira kungs, OECD ieteica Latvijai būtiski palielināt minimālās pensijas apmēru un izmantot tādus pašus indeksācijas noteikumus kā pirmajā pensiju līmenī. OECD norādīja, ka mūsu valstī pastāv gana lielas iespējas palielināt pamatpensijas līmeni no astoņiem procentiem līdz aptuveni 20 procentiem no vidējās algas, kā tas vidēji ir OECD dalībvalstīs. Tāpēc OECD aicināja Latviju samazināt 15 gadu ilgo sociālo iemaksu periodu jeb tā saucamo apdrošināšanas stāžu, kas nepieciešams, lai persona vispār varētu saņemt minimālo pensiju. Tāpat Latvija tika mudināta iestrādāt pensiju sistēmā mehānismus, kas par katru gadu, kad veiktas sociālās iemaksas, nodrošinātu attiecīgi lielāku minimālās pensijas apmēru. Neviena no šīm rekomendācijām šajā tehniskajā budžetā nav izpildīta. Un, spriežot pēc labklājības ministres atbilžu satura, pastāv bažas par to izpildi arī nākamā gada budžeta ietvaros.

Protams, absolūti nenozīmīgs tehniskā budžeta veidotājiem palika arī tāds “sīkums”, ka šā gada janvārī saskaņā ar Eurostat datiem par minimālās algas apmēru Latviju apsteidza tāda valsts kā Rumānija - pēc šī rādītāja mēs tagad Eiropas Savienībā apsteidzam vien Bulgāriju -, kā arī tas fakts, ka saskaņā ar CSP datiem Latvijā nabadzības riskam 2017. gadā (par 2018. gadu vēl datu nav) joprojām bija pakļauti 446 tūkstoši, t. i., gandrīz pusmiljons, jeb 23,3 procenti iedzīvotāju, kas ir par 1,2 procentpunktiem vairāk nekā iepriekšējā, 2016., gadā.

Pagājušā gada decembris iegāja Latvijas vēsturē arī ar Latvijas simtgades antirekordu, par ko es jau šeit stāstīju: ir zemākā dzimstība valsts pastāvēšanas vēsturē - tikai 1292 jaundzimušie visā valstī. Tomēr neatradu šajā tehniskajā budžetā nevienu pazīmi tam, ka valdībai dzimstības veicināšana tiešām būtu prioritāte. It īpaši jāņem vērā tas, ka absolūti visi Saeimas opozīcijas mēģinājumi pacelt ģimenes pabalstu apmērus valstī no valdošo partiju puses tika noraidīti.

Nav šajā budžetā arī to 4,2 miljonu, kurus Ekonomikas ministrija savās oficiālajās preses relīzēs solīja denacionalizēto namu īrniekiem. Mazāk nekā pirms pieciem mēnešiem, pēc 30. oktobrī notikušā kārtējā denacionalizēto namu īrnieku piketa, Ekonomikas ministrija oficiāli paziņoja (citēju): “[..] ka tiek strādāts pie kompensācijas mehānisma un finansējuma rašanas kompensāciju izmaksai, lai nodrošinātu lielāku šo iedzīvotāju sociālo aizsardzību.” Šiem mērķiem Ekonomikas ministrija jau 2018. gada nogalē no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem rezervēja 3,57 miljonus eiro, lai nodrošinātu līdzfinansējumu dzīvojamās telpas atbrīvošanas pabalsta izmaksas nodrošināšanai denacionalizēto ēku īrniekiem atbilstoši pašvaldību faktiskajiem izdevumiem.

Tāpat Ekonomikas ministrija 2018. gada nogalē, gatavojot priekšlikumus par 2019. gada valsts budžeta izdevumiem, iesniedza finansējuma pieprasījumu 578 tūkstošu eiro apmērā šo kompensāciju izmaksai 2019. gadā. Vienlaikus Ekonomikas ministrija pauda cerību (atgādināšu, tas viss notika tikai pirms pieciem mēnešiem), ka (citēju) “[..] jaunā valdība un Saeimas deputāti atbalstīs šādu izdevumu iekļaušanu 2019. gada valsts budžetā.” Kur? Kur ir šī nauda? Es šādu pozīciju šajā budžetā vispār neatradu.

Arī NMPD darbinieku algu paaugstināšana nav šī budžeta veidotāju nopelns. Atgādināšu, ka 8,3 miljoni pagājušā gada 6. decembrī tam tika atrasti, tikai pateicoties frakcijas SASKAŅA deputāta Vjačeslava Dombrovska priekšlikumam, vēl pirms šī valdība bija izveidota. Atgādināšu arī, ka toreiz par šo SASKAŅAS deputāta priekšlikumu kopā ar SASKAŅU “par” nobalsoja arī JK un KPV LV frakcijas, par ko, es domāju, jums tiešām ir pateicīgi visi NMPD darbinieki.

Es ļoti ceru, ka arī šī tehniskā budžeta ietvaros jūs spēsiet objektīvi novērtēt tos tiešām konstruktīvos un visai Latvijas sabiedrībai vērtīgos priekšlikumus, kurus jau rīt iesniegs opozīcijas deputāti. Tā, piemēram, būs priekšlikums par ļoti nelielu summu - 211 tūkstošiem eiro. Mēs vēlamies, lai šī nauda tiktu piešķirta Latvijas Transplantācijas centram sertificētu audu saderības laboratorijas izveidei, kas ļaus mūsu valstij beidzot iestāties starptautiskajā donoru orgānu apmaiņas platformā FOEDUS un nodrošināt efektīvāku un mērķtiecīgāku...

Sēdes vadītāja. Ločmeles-Luņovas kundze, jūsu debašu laiks ir beidzies!

R. Ločmele-Luņova. Paldies.

Pateikšu tikai to: kamēr šie opozīcijas priekšlikumi nav budžetā iestrādāti, es par to nebalsošu un aicinu arī jūs to nedarīt. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Mārim Kučinskim. Lūdzu, Kučinska kungs!

M. Kučinskis (ZZS).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Ministri! Par daudzām lietām man gribas arī šodien teikt paldies, proti, ka turpināt iesāktās reformas veselības aprūpē, turpināt akcentus... izglītībā, skolu tīklu sakārtošanā... tikai nevajadzētu saukt šo budžetu par tehnisko budžetu. Iepriekšējā runātāja bieži to uzsvēra, bet tehniskais budžets būtu vai nu viena divpadsmitā daļa, vai precīzi trīs gadu budžets. Un mēs atceramies, ka, visiem 100 deputātiem balsojot, mēs iepriekšējā gada beigās atradām iespēju palielināt darba samaksu veselības aprūpē strādājošajiem, kas bija ļoti nepieciešams. Mēs pildījām visus Satversmes tiesas lēmumus... paaugstinātas algas tiesnešiem... un tehniskais budžets tas noteikti nav.

Es baidos, ka šī retorika ir parādījusies un ieviesusies tikai tādēļ, lai attaisnotu, kāpēc netiek pildīti nereālie solījumi, jo, starp citu, tie nebija ne VIENOTĪBAS, ne ZZS, ne arī Nacionālās apvienības solījumi, jo mēs zinājām, ka budžets nekad nebūs bezizmēra, ka visus mēs nevarēsim aplaimot, un patiesībā tas ir smags darbs un ļoti smagas izvēles.

Vai jūs reizēm esat aizdomājušies tā tīri filozofiski, cik daudzi no jums sēž šeit tāpēc, ka cilvēki noticēja, ka tūlīt elektrības cenas būs zemē; cik daudzi sēž šeit tāpēc, ka cilvēki noticēja tam, ka “3 × 500”... ka mums nebūs nodokļu, mums viss būs ļoti labi? Un cik daudzi no mums nesēž šeit tāpēc, ka mēs neatļāvāmies bezatbildīgi solīt to, ko nevar izdarīt. (Starpsauciens: “Ļoti daudzi no mums nesēž!”) (Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.) Un arī tie (Dep. S. Riekstiņš: “Mēs nesēžam!”), kuri solīja... (Dep. A. Kaimiņš: “Es domāju, ka tas pat ir labi, ka Brigmanis te nesēž!”; starpsauciens: “Žēl, ka nesēž!”) Es redzu vienīgi cilvēku, kur... gribētos nolikt puķes, bet... labi. (Smiekli zālē.)

Par 2020. gada budžetu. Par 2019. gadu... Es domāju, ka pieskaršos skolotāju algām, bet... Iespējami daudz... Nu, nevar noliegt, ka Latvijas iedzīvotāji jutīs un jau jūt arī zināmas pozitīvas... atsauksmes... Bet 2020. gads, šobrīd lasot arī visus informatīvos ziņojumus, ko valdība pieņem, sāk atgādināt tādu lielu grozu, jo šobrīd visi lielie solījumi tiek samesti 2020. gadā. Un, protams, es pats... Atceros Jaungada runu, kur runāju par tām trim aploksnēm... Pirmajā aploksnē padoms: “Par visu vaino veco valdību!” Bet jau 2020. gadā: “Es esmu vainīgs.” Interesanti, līdz kuram gadam... Bet... nu, labi. Ja tā jums vieglāk, pagaidīsim, kamēr jūs rakstīsiet aploksnes. 2020. gads būs patiešām ļoti grūts. Varbūt nevajadzēja mums toreiz nobalsot... Un šobrīd - nepieņemt trīs gadu budžetu... Jo - atkal cilvēki gaidīs rudeni... Bet 2020. gadā beidzas atkāpe, ko attiecībā uz veselības aprūpi Eiropas Komisija dod. Tas nozīmē, ka tur jau šobrīd ir rezervētas lielas summas, lai nekas neapstātos. 2020. gadā ir vēl dažādas iestrādes, jo neviena valdība jau nestrādā priekš viena gada. Gan mana, gan arī, esmu pārliecināts, Kariņa valdība strādā jau vismaz uz četriem gadiem un plāno ilgtermiņā. Tāpēc pārmetumi par to, ka šis ir no iepriekšējās valdības... nu, tie pārmetumi ir nevietā. Mēs arī plānojam pietiekami lielā laikposmā.

Nākamais punkts. Trūkumi tomēr attiecībā uz šo budžetu. Un iemesls, kāpēc šodien mēs - pilnīgi viennozīmīgi! - neviens nebalsosim, - tā ir izglītības reforma, ko arī jau veiksmīgi mēģina “atspēlēt” vecajai valdībai. Saka: “Jūs jau tur neielikāt neko iekšā! Kur nu mēs, mēs nevaram...” Protams, reformas ir jāturpina. Un mūsu demogrāfiskā situācija un izmaiņas iedzīvotāju struktūrā, atšķirības starp pilsētām un laukiem - tas viss liek izdarīt nepieciešamās korekcijas. Un es esmu pārliecināts, ka kopā ar iepriekšējo izglītības un zinātnes ministru arī mēs būtu gājuši tālāk. Bet arī... Attiecībā uz algu palielināšanu. Es atceros, ka 1. septembrī tas notika... un es zinu, ka tas ir iespējams, - arī tagad atrast... Es iepazinos starpbrīdī ar rīcības plānu, ko valdība vakar lika priekšā arodbiedrībai. Un, jā, man šķiet, ka tas ir ceļš, pareizā izvēle... uzliekot ļoti smagu darbu cienījamai izglītības un zinātnes ministrei, kurai, protams, ir bijis vajadzīgs laiks, lai iepazītos ar visu saimniecību, kas ir jāpieņem... Tas ir uzdevums Pūces kungam. Tas ir uzdevums visai valdībai kopā. Bet - tas ir uzdevums valdībai, nevis arodbiedrībai. Šobrīd arodbiedrība ir padarīta par ķīlnieku.

Nākamais punkts. Tas tiek piedāvāts par deviņu miljonu rezervāciju... Jā. Es domāju, ka risinājums varētu būt, jo tāds bija arī 2016. gadā, sākot mūsu valdības darbu. Bet tur bija skaidrs rezervējums ar skaidriem finanšu avotiem... nevis pataisot vai nu... Šobrīd tas teksts, piedodiet, pārfrāzējot skan tā: mēs esam gatavi rezervēt deviņus miljonus eiro skolotāju algām, bet jūs tos dabūsiet tikai tad, ja palīdzēsiet izglītības un zinātnes ministrei, Pūces kungam un valdībai kopumā veikt reformas, kas viņiem patiesībā ir jāveic šā vai tā. Tāpēc es piedāvāju, ka deviņi miljoni vai septiņi... precīzu ciparu jūs pateiksiet, bet tas ir jārezervē... un mēs pilnīgi noteikti uz otro lasījumu palīdzēsim atrast avotus. Es piedāvāju nenākt ne ar kādiem populistiskiem un nereāliem piedāvājumiem... strādājam kopā!

Sociālais bloks. Protams, var teikt tikai vienu - šī valdība turpina to pašu, es domāju, diezgan slikto tendenci, kas ir bijusi visus pēdējos gadus, arī mūsu valdībā, ka pakāpeniski aizvien vairāk un vairāk mēs ar sociālo naudu kreditējam pamatbudžetu. Tā ir ļoti bīstama tendence. Bet šajā gadījumā Reira kungs, atrodot naudu, teicami nostrādāja... izmantojot to, ka labklājības ministre... Reira kungs varēja paprasīt kaut vai 70 procentus no naudas savai nozarei, nevis paņemt visu pamatbudžetam. Bet tā ir jūsu iekšējā problēma.

Un pēdējais - ekonomika. Protams, visā retorikā un visās reformās... paldies vēlreiz jaunajai valdībai par to, ka ir visu nepieciešamo reformu turpinājums. Bet jūs runā pieminējāt straujo ekonomisko izaugsmi, kas ir bijusi pēdējos gados un šogad turpinās. Protams, vienu lielu procentu daļu var norakstīt uz to, ka ar vai bez valdības ekonomika iet savu ceļu un patiesībā jau naudu ražo uzņēmēji, lielākā tiesa nāk no viņiem.

Bet vai valdība ir uzņēmēju partneris? Mana atbilde šodien diemžēl nešķiet pozitīva. Labi, budžetā... mēs nerunājam... Bet tad es gribētu izprovocēt ekonomikas ministru, kurš gan aizņemts sarunā... jums nāk rīcības plāns. Es nezinu, cik ilgi. Divi mēneši, man šķiet, vismaz ir vajadzīgi. Bet es ļoti ceru... ja budžetā nav nekā no tā, lai ekonomikas izaugsme turpinātos, lai to stimulētu, lai rokrokā strādātu ar sociālajiem partneriem no uzņēmējdarbības vides, tad varbūt tas būs rīcības plānā? Mēs, protams, dodam pagaidām avansu. Bet tā ir ļoti bīstama lieta, un par ekonomiku ir jārunā.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies Mārim Kučinskim.

Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Augsti godātā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi deputāti! Ministri! Ir pagājuši jau gandrīz seši mēneši, kopš mēs strādājam. Manuprāt, tas ir bijis pietiekami ilgs laiks, lai izpildītu kaut daļu no tiem vēlēšanu solījumiem, ko jūs devāt saviem vēlētājiem. Šajā laikā ir risinātas ļoti daudzas savstarpējās problēmas, bet nav risinātas tās problēmas, kuru dēļ jūs tikāt ievēlēti. Es to nevaru teikt par visām partijām, bet par dažām pilnīgi noteikti.

Šobrīd skolotāji tiek vainoti par to, ka nenotiek reformas. Tāpēc nebūšot algu pielikuma. (Dep. E. Zālīte-Grosa: “Pašvaldībām arī jādomā!”) Kolēģi, kas tas tāds? Kā jūs varat skolotājiem likt vērt ciet kādu skolu, bet, ja neaizvērs, nebūs algu pielikuma... Šis darbs ir jādara Saeimai, valdībai, pašvaldībām, bet ne jau skolotājiem. Skolotājiem jārūpējas par to, lai mūsu bērniem būtu pēc iespējas labāka izglītība, lai skolotājiem, ejot uz skolu, būtu augsti paceltas galvas un lai viņi saņemtu pienācīgu atalgojumu.

Kolēģi Saeimā! Ja jūs neesat pamanījuši, tad atgādinu: šajā budžetā nav nekā no jūsu priekšvēlēšanu solījumiem. (Jauno konservatīvo frakcijas deputātu starpsauciens.) Nav ne “3 × 500”, nav nevienas iezīmes par to, ka kāds plānotu samazināt OIK. Nekā no tā šeit nav! Šis budžets ir apliecinājums tam, ka ir notikusi, manuprāt, Latvijas vēsturē lielākā sabiedrības krāpšana priekšvēlēšanu periodā. (Starpsaucieni: “Ooo!”) Ja šajā budžetā parādītos kaut idejas, ieceres, es to neteiktu, bet šeit nav nekā, kā jau minēju.

Šo solījumu izpildes vietā es redzu tiešām “izcilas” - “izcilas”! - idejas, kas nāk no valdības, kā, piemēram, to, ka sodīsim tās personas, kuras apmeklē kaut kādas mājaslapas... Varam, nevaram izkontrolēt, vai tās tajās drīkst ieiet vai nedrīkst - tas nekas, bet sodīsim! (Dep. S. Riekstiņš: “Jūs jau uz komisiju nenākat, kur mēs par to runājam!”) Viss kārtībā! Nu, nav taču nekādu problēmu! (Jauno konservatīvo frakcijas deputātu starpsauciens.) Tāpat šajā likumprojektā, šajos budžeta priekšlikumos, ir tiešām... Tā vietā, lai nodrošinātu 500 eiro minimālo algu, mēs uzliekam par pienākumu: ja kāds grib veikt kaut kādus darījumus ar nekustamo īpašumu vai iegādāties auto, tad viņam būs jāiet uz banku un jāieliek tā naudiņa tur, lai kāds varbūt labāk redzētu, kā iedzīvotāji šo naudiņu tērē. (Dep. A. Kaimiņš: “Valaini, beidz muldēt!”)

Es ļoti ceru, ka Saeimas deputāti, par kuriem es šodien runāju, uz otro lasījumu iesniegs kaut daļu no tā, ko jūs esat solījuši, jo sabiedrība tiešām to gaida. Kāpēc gaidīt 2020. gadu? Kāpēc to nevar izdarīt tagad? (Dep. E. Zālītes-Grosas starpsauciens.)

Šodien Ministru prezidents minēja piecas prioritātes. Augsti godātie deputāti! Starp šīm piecām prioritātēm nebija minēts nekas par valsts pārvaldes aparāta samazināšanu, kaut gan liela daļa no jums teica, ka samazinās uz pusi ministriju skaitu... un vēl, Dievs zina, ko tur izdomājuši bija! Bet nekas no tā netika minēts kā prioritāte. Tika minēta kā prioritāte pašvaldību reforma - samazināsim uz pusi vai trīs reizes... Ļoti labi! (Dep. K. Feldmans: “Kā Ventspils pašvaldībā ar to veicas?”) Nākamajā nedēļā... jau šonedēļ mēs Saeimā par šo lēmuma projektu lemsim. Bet par ministriju skaitu - neviena vārda! Kolēģi, vai jūs esat aizmirsuši, ka jūs paši to solījāt? Tas varbūt būtu bijis avots pedagogu algām.

Es aicinu kolēģus iesniegt uz otro lasījumu tiešām priekšlikumus, kas kaut mazliet atspoguļotu jūsu priekšvēlēšanu solījumus. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Mārtiņam Šteinam.

M. Šteins (AP!).

Labdien, cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Prezidija locekļi! Ministri! Kolēģi! Klātesošie! Runājot par šī gada budžetu, es vēlos pateikt paldies vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram un ministrijai, kas atrada risinājumu jau šajā budžetā, lai būtiski palielinātu finansējumu nevalstiskajam sektoram, tādējādi palīdzot stiprināt pilsonisko sabiedrību. Paldies es gribu pateikt arī izglītības un zinātnes ministrei un ministrijai par papildu finansējumu jaunatnes politikas attīstībai.

Bet nu par likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā”.

Pagājušajā gadā piecas biedrības, kuras izveidojušas savas skolas, strādāja Saeimā, lai pārliecinātu deputātus ieviest vienlīdzīgu pieeju izglītībā... ka vecāks var izvēlēties izglītības iestādi, ka akreditētām privātajām izglītības iestādēm valsts jau šobrīd piešķir mērķdotācijas pedagogu algām un mācību materiāliem. Arī pašvaldībām būtu pienākums iesaistīties privāto skolu līdzfinansēšanā - līdzīgi, kā šobrīd tiek veikti starppašvaldību norēķini par izglītības pakalpojumiem un pirmsskolas programmu līdzfinansēšanu.

12. Saeima rudenī pieņēma grozījumus Izglītības likumā, kuri noteic, ka pašvaldībai ir pienākums slēgt līgumu par piedalīšanos attiecīgās privātās izglītības iestādes uzturēšanas izdevumu finansēšanā, ja šis privātais pakalpojumu sniedzējs ir sabiedriskā labuma organizācija vai sociālais uzņēmums. Šie grozījumi neattiecas uz citām privāti dibinātām izglītības iestādēm. 2019. gada budžeta paketē ietvertie grozījumi aicina šo kārtību pārtraukt, un mēs tam nepiekrītam vairāku iemeslu dēļ.

Pirmkārt, tāpēc ka, mūsuprāt, šis nav budžeta paketē risināms jautājums. Ministrija arī iesniegusi aprēķinus, kas ir pārspīlēti par vairākiem miljoniem, pamatojot grozījumus un to ietekmi uz budžetu, lai gan ministrijas veiktie aprēķini ir par visām - es uzsveru! - privāti dibinātām skolām, kaut arī konkrētais likuma pants šobrīd attiecas uz astoņām skolām Latvijā.

Otrkārt, pašlaik tiek grauts tiesiskās paļāvības princips, jo viena Saeima nolemj, bet nākamā jau pēc trīs vai vairāk mēnešiem atceļ. Likuma grozījumi vēl nav stājušies spēkā, bet tagad jau tiek rosināts tos atcelt.

Treškārt, grozījumi liegtu tām daudzajām pašvaldībām, kas šobrīd ir izlēmušas brīvprātīgi finansēt dažādu īpašnieku skolas, turpināt to darīt. Tas notiktu, piemēram, Cēsu, Jaunpiebalgas, Mārupes, Babītes, Siguldas novadā un vēl vairākās Pierīgas pašvaldībās. Lielākā daļa - apmēram 90 procenti finansējuma, kas ir vairāk nekā 350 tūkstoši eiro, - jau tagad seko bērnam uz privātajām sabiedriskajām skolām, ja vecāki tādas izvēlējušies.

Es izsaku visu cieņu Latvijas Pašvaldību savienībai par spēju aizstāvēt savas intereses, bet šoreiz nevaru atbalstīt šo priekšlikumu un iesniegšu grozījumus pirms otrā lasījuma.

Noslēgumā es vēlos aicināt valsti un pašvaldības atbalstīt sabiedriskā labuma organizāciju darbību, nevis baidīties no tām. Sabiedriskā labuma organizāciju darbība sekmē sabiedrības līdzdalību, palīdz rasties idejām un tās īstenot, tostarp izglītības jomā.

Vēl es gribu Kučinska kungam atgādināt, ka solījumu par pedagogu algu palielināšanu devāt jūs, tikai nauda tagad jāatrod mums, ko mēs arī izdarīsim.

Paldies. Aicinu atbalstīt budžetu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labdien, tautas kalpi, un labdien, Latvijas sabiedrība! Tas, ko koalīcija domā par Latvijas Republikas budžetu, ir skaidri redzams šajā zālē, kurā neatrodas Ministru prezidents Arturs Krišjānis Kariņš. Viņš aizgāja uz Saeimas ēdnīcu, jo tur var lēti, bet labi paēst. (Starpsauciens.) Laikā, kad sabiedrība dzīvo nabadzībā, bet koalīcija dzīvo pārticībā, ir jāatgādina 10 gadus veci notikumi.

Pirms 10 gadiem VIENOTĪBAS premjers Valdis Dombrovskis teica, ka ir nepieciešamas strukturālas reformas. Ir pagājuši 10 gadi, un šodien Kariņa kungs saka, ka vajag sistēmiskas reformas. Mēs esam pakāpušies vienu soli uz priekšu no strukturālām reformām uz sistēmiskām reformām. Viss pārējais koalīciju neinteresē, jo diskusiju laikā par valsts budžetu koalīcijas deputāti stāv, dibenus pagriezuši pret Saeimas Prezidiju, un skaļi sarunājas savā starpā. Viņus neinteresē Latvijas sabiedrība, un viņus neinteresē šīs diskusijas.

Ja mēs runājam par naudas atmazgāšanu, ko Arturs Krišjānis Kariņš ir nodēvējis par vienu no būtiskajām lietām, ar ko ir jānodarbojas šai valdībai, tad es gribētu atgādināt, ka Arturam Krišjānim Kariņam vajadzētu sākt ar sevi. Viņam vajadzētu skaļi sabiedrībai paskaidrot, kā viņš laikposmā... kad nolaistais kinoteātris “Pionieris” Rīgā, Skolas ielā 2, tika pārdots cilvēkiem, kuriem nebija tādu ienākumu, bet kuri šos it kā esošos ienākumus bija dabūjuši no Kipras ofšoriem un tālāk secīgi no Krievijas mērijas augstām amatpersonām... Vai šajā gadījumā Arturam Krišjānim Kariņam... par naudas atmazgāšanu... nevajadzētu visupirms pārbaudīt savu darījumu un sabiedrībai atklāt precīzi visas šī darījuma detaļas?

Ja mēs runājam par būtisku lietu, ka budžets esot tikai naudas pārdalīšana (tā teica Bondara kungs), tad man jāatzīst, ka droši vien tas ir bijis iemesls, kāpēc bankrotēja Latvijas Krājbanka. Jo budžets nav naudas pārdalīšana. Budžets ir līdzeklis, lai palīdzētu Latvijas cilvēkiem ģenerēt naudu.

Un kā tad mēs varētu palīdzēt? Jau šorīt Arturs Krišjānis Kariņš publiski pateica un biedēja Latvijas sabiedrību, ka OIK netiks atcelta 31. martā, jo it kā draudot tiesvedības pret Latvijas valsti par vienu miljardu. Nelikumīga valsts atbalsta saņēmēji tiesāšoties ar Latvijas valsti par vienu miljardu, un tāpēc konstruktīvā gaisotnē Arturs Krišjānis Kariņš turpinās šiem nelikumīgā valsts atbalsta saņēmējiem izmaksāt divus miljardus.

Ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro, kurš solīja līdz 31. martam atcelt OIK (Finanšu ministrs J. Reirs: “Saeima uzdeva!”), bailīgi nevienu lēmumu nav pieņēmis. Un arī nepieņems, jo, pieņemdams lēmumu par OIK atcelšanu, Nemiro kungs zaudētu savu amatu.

Ja mēs runājam par to, ko vajadzēja iekļaut šajā budžetā, kuru finanšu ministrs Reirs sauc par tehnisko budžetu, tad man ir jāatgādina, ka finanšu ministrs Reirs no VIENOTĪBAS bija iepriekšējā valdībā labklājības ministrs un nevienu iebildumu pret šo budžetu necēla. (Finanšu ministra J. Reira starpsauciens.) Konkrētajā gadījumā ir būtiski uzsvērt, ka tas, kam vajadzēja būt šajā budžetā, bija nodokļu samazināšana mazajām darba algām, lai veicinātu konkurētspēju. Tāpat arī OIK atcelšanai vajadzēja būt šajā budžetā, lai veicinātu konkurētspēju. Un tad arī rastos nauda! Rastos nauda skolotājiem, nevis cietumiem. Tas jau ir pierasts, ka valstī, kurā mums atrodas simtiem miljonu... Tā mums ir tāda ierasta prakse - tad, kad mums vajag 100 vai 200 miljonus vai miljardu, mēs šādu summu atrodam vienas dienas laikā, bet, kad mums vajag dažus miljonus, lai paceltu skolotājiem algas, tad mēs to nevaram izdarīt. Valstī, kurā atrodas nauda cietumiem, mēs acīmredzot domājam, ka mūsu bērni būs cietumnieki un tur viņi izglītosies.

Izglītībai ir jābūt prioritātei. Un izglītība kā prioritāte - tas ir pierādījies pasaules vēsturē... Es nosaukšu piemēru. Somija savulaik nosprauda sev mērķi kļūt par valsti, kurā ir pati labākā izglītības sistēma pasaulē. Un šodien mēs varam baudīt un skatīties to, kā Somija ir attīstījusies! Somijā, starp citu, ir tikai nedaudz vairāk - divas ar pusi reizes vairāk - iedzīvotāju nekā Latvijā, bet iekšzemes kopprodukts ir vairāk kā astoņas reizes lielāks nekā Latvijā. Somijā! Ja runājam par efektīvu valsts pārvaldi, to šī valdība nav spējīga izdarīt - samazināt savas prēmijas. Savas lepnās automašīnas... Un katram ministram - preses sekretāru un birojus... (Dep. J. Butāns: “Es varu parādīt savu mēnešbiļeti!”) Šī valdība varētu pamācīties no Somijas. Nosaukšu tikai vienu piemēru. (Starpsaucieni.) Somijā, piemēram, iekšlietu sistēmā... un tas ir tikai viens piemērs no daudziem... iekšlietu sistēmā ir uzstādīts jauns mērķis - Somija grib kļūt par drošāko valsti pasaulē. Mūsu valdībai, starp citu, nav nekāda mērķa, ko nosaukt, kas būtu atskaites punkts. Somijā ir aptuveni 7200 policistu uz pieciem miljoniem iedzīvotāju. Latvijā uz 1,9 miljoniem iedzīvotāju ir vairāk nekā 8000 policistu un vairāk nekā... divas reizes lielāks ierēdņu skaits ministrijā.

Varbūt mums tomēr valsts pārvalde ir jāsamazina šogad, nevis pēc četriem gadiem, lai nodokļu maksātāji, tie, kas maksā... kuri saņem mazākas algas, var samaksāt nosacīti mazākus nodokļus... netiktu biedēti, ka viņiem tiks atņemta skaidra nauda. Jo tie esot cilvēki, kas nodarbojas ar nodokļu atmazgāšanu, nevis lepnie kungi, kas dīvainos darījumos astoņas dienas pirms “Citadeles” pārdošanas lēmuma pieņemšanas caur Kipras ofšoriem panāk kinoteātra “Pionieris” pārdošanu... no nezināmas izcelsmes ieņēmumiem... (Starpsauciens.)

Viena lieta, ko es gribu vēl pateikt... Es gribu pateikt par bezkompromisu tiesiskumu, ko sola šī valdība. Šīs valdības uzstutēšana patiesībā balstās uz diviem ļoti brīnišķīgiem piemēriem par bezkompromisu tiesiskumu. Viens no šiem piemēriem ir smagos noziegumos aizdomās turētais Meroni roklaiža Kaimiņš. (Dep. A. Kaimiņš: “Vecīt, tev vēl jāiztur sešas minūtes! Izturi!”)

Otra lieta, ko es gribu pateikt. Bezkompromisu tiesiskuma apstākļos mūsu tieslietu sistēma nevis izvērtē jautājumus par naudas atmazgāšanu, kas skar Kariņa ģimenes darījumus Skolas ielā 2, bet pieļauj situāciju, ka mūsu tieslietu sistēmas otrā augstākā amatpersona ir saistīta ar kriminālprocesu. Nevienā attīstītā pasaules valstī tā nenotiek.

Šodien pie Saeimas durvīm stāvēja skolotāji. Skolotāji, kas ir viena no inteliģentākajām Latvijas sabiedrības daļām. Un es esmu pārliecināts, ka to cilvēku sirdis, kuri stāvēja pie Saeimas durvīm, par Latviju deg vairāk nekā to, kas šodien neatrodas šeit zālē, kā Arturs Krišjānis Kariņš, kad ir runa par valsts budžetu. Vai tie, kas skaļi savstarpēji sarunājas, rādot dibenus Saeimas Prezidijam. (Dep. A. Kaimiņš: “Vai tev!” Smiekli. Aplausi.)

Šodien ir būtiski pateikt to, ka jūs jau varat ņirgt par Latvijas sabiedrību... (Dep. A. Kaimiņš: “Tu jau esi bedrē, neroc vairāk!”) Jūs varat ņirgt par to, kādu budžetu pieņemat. Bet vienīgais jautājums, ko es varu atbildēt... jūsu saukļi par sistēmiskām izmaiņām, jūsu saukļi par solījumiem, kurus nav izpildījusi ne “KPV LV”, ne, Artus Kaimiņ, arī tu, kurš vēlētājiem pirms vēlēšanām solīji visu iespējamo... (Starpsauciens: “Tāpat kā tu!”), ne JKP, kas solījāt neapliekamo minimumu 500 eiro, kas solījāt pensijas, kas solījāt zinātnei... (Dep. A. Kaimiņš: “Operatori ir izslēguši kameras!”) Šobrīd esat tikai situācijā... ka jūs procesējat. Jūs procesējat, jūs saņemat algas un nodarbojaties ar neko. Jūs domājat, ka esat dievu vietā. (Starpsauciens: “Nē, tu domā!”; dep. A. Kaimiņš: “Vecīt, tu par sevi runā!”) Jūs domājat, ka darāt labu valstij, nepieņemot lēmumus un atrodot simtiem argumentu, kāpēc tos nepieņemt, nevis vienu argumentu, kāpēc pieņemt drosmīgu lēmumu šodien. Jums šodien vajag premjeru, kurš ir vājš premjers. Un kāpēc jums to vajag? Tāpēc, lai jūs varētu neko nedarīt to skolotāju labā, kuri stāv uz ielas un pieprasa labāku nākotni mūsu bērniem. Un tas ir iemesls, kāpēc es balsošu pret Latvijas Republikas budžetu. Es balsošu pret to... (Dep. A. Kaimiņš: “Pret ko?”) Es balsošu pret to, ko iepriekšējā sasaukumā... (Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs J. Pūce: “Nerādi dibenu Prezidijam!”) kuru iepriekšējā sasaukumā neatbalstīja arī lielākais advokāts, kuram, protams, neko nenozīmē inteliģences stāvēšana uz ielas, jo viņš pats vienkārši tāds nav... Artuss Kaimiņš. (Dep. A. Kaimiņš: “Tu laikam manī iemīlējies esi!”) “Es neatbalstīšu šo budžetu tā iemesla dēļ, ka šajā budžetā mēs atkal naudu veltām dzelzim un betonam, nevis cilvēkam.” Un tie ir tavi vārdi, mans mīļais draugs. (Dep. A. Kaimiņš: “Es ar meitenēm, goda vārds! Es ar meitenēm! Piedod!” Troksnis zālē. Smiekli.)

Es gribu parādīt šodien Latvijas sabiedrībai, ka Latvijas parlamenta diskusija par valsts budžetu ir vienkārši sēdēšana un ņirgšana. Tā jūs darāt vienmēr! Ja jūs paskatāties ikvienas attīstītas valsts parlamenta diskusiju par valsts nākotni, tur nesēž tādi cilvēki, kas ņirdz par valsts nākotni, par valsts budžetu. Tur, starp citu, nesēž cilvēki, kurus tiesā par konkurences pārkāpumiem meliorācijā, Riekstiņa kungs. (Starpsauciens.) Tur nesēž cilvēki, kurus tiesā par skaidras naudas darījumiem pie bankomātiem. Tur nesēž cilvēki, kurus tiesā par valsts noslēpuma izpaušanu. (Dep. E. Zālīte-Grosa: “Kas tad tur sēž?”) Tur nesēž cilvēki, kas, ļoti iespējams, nevis būtu parlamenta deputāti, bet atrastos cietumā.

Paldies. (Starpsaucieni. Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Andai Čakšai. (Dep. A. Kaimiņš: “No medicīniskā viedokļa!”)

A. Čakša (ZZS).

Labdien, cienījamie kolēģi! Es noteikti gribētu sākt ar paldies - ar paldies par to, ka ļoti daudz lietu, kas tika sāktas jau iepriekšējās valdības laikā, turpinās.

Un, ja mēs skatāmies uz budžetu kā uz politikas spoguli, tad to nevajadzētu saukt par tehnisko. Es ilgi domāju, ko nozīmē šis vārds - “tehniskais”. Un tā atbilde man atnāca: viss labais, kas tagad ir budžetā, ir tā kā jaunradītais vai mūsu, bet tas, kas slikti, - tas vēl no jums. Ja tāds tas skaidrojums, lai nu būtu! Bet, man liekas, ir ļoti labi, ka daudzas lietas, kas iesāktas veselības aprūpes jomā, turpinās. Un tas, ka mediķu atalgojums šogad ir jau palielināts no 1. janvāra (un tagad budžetā tam būs atspoguļojums) un 87 miljoni ir novirzīti mediķu atalgojumam, ir ļoti labi. Bet es gribētu novēlēt, lai pietiktu spēka nākamajā gadā. Neviens cits laikam nezina, cik ļoti ir jācīnās par veselības finansējumu un cik grūti reizēm ir valdībā saviem kolēģiem pierādīt, ka veselībai ir nozīme, jo tikai veseli cilvēki varēs attīstīt Latvijas ekonomiku.

Protams, ir dažas lietas, kas rada mulsumu arī veselības budžetā. Ja šobrīd mēs skatāmies, vienīgā lieta, kas tā kā jauna... tā tehniskā... jaunā lieta, kas ir nākusi klāt, ir papildu finansējums reto slimību medikamentiem - trīs miljoni. Tanī brīdī gan man likās, ka jāsāk domāt par šādu joku: “Vai mums ir jādibina biežo slimību asociācija, lai pamanītu arī mūs daudz nopietnāk?” Jo, es teiktu, ļoti daudz vēl pietrūkst medikamentiem, ja runājam par onkoloģiju, ja runājam par tām slimībām, kas tiešām ir ikdienā. Jā, finansējums ir vajadzīgs ne tikai reto slimību ārstēšanai, bet visām slimību grupām, jo īpaši onkoloģiskajiem pacientiem, kas šobrīd saņem 13 jaunus medikamentus, bet joprojām tikpat daudz vēl pietrūkst. Tādēļ tas izaicinājums veselības aprūpē noteikti saglabājas pietiekami liels.

Jā, ir pozīcija, un ir opozīcija, valdība nāk un valdība iet, bet tas, kas ir svarīgi, - ka ar šo budžetu... vai, runājot par attīstību vispār, mēs nedomājam tikai par vienu gadu, bet skatāmies nākotnē. Un, ja runājam par skolotāju algām, patiesībā taču nedomājam par skolotājiem, bet domājam par mūsu bērniem, par to, kāda būs Latvija nākotnē, vai bērni mācēs veidot pilnus teikumus, vai mācēs rēķināt, un tam mums vajag pašus labākos cilvēkus, kas strādā skolās. Un, lai mēs piesaistītu pašus labākos cilvēkus, ir vajadzīgs finansējums. Tādēļ lūgums valdībai uz otro lasījumu tomēr atrast papildu finansējumu skolotāju atalgojumam, jo nevar likt kopā skolotāju algas ar skolu tīklu reorganizāciju, jo ne jau skolotāji iet un reorganizē skolu tīklu. (Starpsauciens: “Pašvaldības...”) Lūgums ir domāt par bērniem, kuriem ir vajadzīgi labi skolotāji, un lūgums ir atrast finansējumu skolotāju algām.

Trešā lieta, ko es gribētu minēt un kas mani mazliet samulsināja, ir premjerministra uzrunā teiktais, ka, izrādās, mēs dzīvojam ne tajās vietās, kur vajag. Un tad sāku domāt - vai vieta, kur es dzīvoju, ir pareizā vai nepareizā? Manuprāt, visas vietas Latvijā, kur cilvēki dzīvo, ir vienādi svarīgas. Protams, ir svarīgi labi organizēt infrastruktūru, lai visi var nokļūt gan skolās, gan medicīniskajās iestādēs. Bet šajā ziņā ir viens svarīgs moments - vides nozari nevajadzētu atstāt tikai kā piedēkli vai pat kā traucēkli reģionālajai attīstībai un vajadzētu padomāt par to, lai šie nodokļi... kas nāk kā dabas resursu nodoklis, tomēr tiktu atgriezts atpakaļ vides saglabāšanai un klimata pārmaiņām.

Paldies. Lai mums kopīgi izdodas! (Dep. A. Kaimiņš: “Atbalstīsiet?”)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Janīnai Jalinskai.

J. Jalinska (ZZS).

Augsti godātais Prezidij! Ministri! Cienījamie kolēģi! Es no šīs tribīnes šodien nekritizēšu jauno valdību, bet akcentēšu tikai vairākus skaitļus no pašvaldību viedokļa.

Es pārstāvu Daugavpils novadu, ilgi esmu strādājusi par pašvaldības vadītāju. 2009. gadā mēs visi gatavojāmies reformai, lai 2009. gadā pašvaldību vēlēšanas notiktu jau atbilstoši jaunajām teritorijām. Daugavpils novadā ir izveidoti 19 pagasti, tajā ir 24 tūkstoši iedzīvotāju. Es uzskatu, ka tas ir pietiekami liels, pietiekami dzīvotspējīgs, lai ap lielo Daugavpils pilsētu attīstītos. Tas ir tāds lauksaimniecisks apvidus, un šajās teritorijās mums lielākoties, protams, ir lauksaimniecība.

Bet šajos 19 pagastos laika gaitā ir izzudušas septiņas skolas. Pašlaik 19 pagastos septiņu skolu jau nav. Tas ir ļoti slikti. No 2009. gada, kad pašvaldība pieņēma lēmumu, ir likvidētas četras skolas, tai skaitā arī pirms administratīvās reformas.

Un šodien, ticiet man... es domāju, daudzi arī no jums, zālē sēdošajiem, kas ir bijuši novadu deputāti, ar smagu sirdi nācāt uz darbu, uz šejieni, jo mēs te ieraudzījām savus skolotājus. Es arī savus skolotājus redzēju. Viņi ir atbraukuši no tālā Daugavpils novada, braukuši uz šejieni, tērējuši savu laiku, līdzekļus un tā tālāk... tas ir ļoti tālu!

Un es ļoti ceru... Kāpēc es šos skaitļus saucu? Tāpēc, ka nevar attiecināt visu uz visu. Mēs sakām: pašvaldības tagad ir tās sliktās, ir mazas. Bet mums ir pietiekami daudz pašvaldību, kuras pašlaik kapacitātes ziņā ir pašpietiekamas. Pašvaldības arī līdz šim ir strādājušas. Un plašsaziņas līdzekļos mēs redzam, ka tās joprojām optimizē savas skolas. To darīja arī Daugavpils novads. Ilūkstes novads vispār izveidoja vienu administrāciju visām skolām. Viss notiek arī šodien.

Tā ka... Cienījamie kolēģi, mēs esam simts, un mums jāatrod risinājums jautājumam par skolotāju algām.

Es šodien kā opozīcijas deputāte balsošu “par” valsts budžetu 2019. gadam pirmajā lasījumā - ar cerību, ka būs veikta ļoti normāla administratīvi teritoriālā reforma un ka arī skolu tīkls būs sakārtots un skolotāji arī saņems algas.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ivaram Zariņam.

I. Zariņš (SASKAŅA).

Labdien visiem! Tas, ka šajās debatēs Saeimā, kad tiek apspriests budžets, nepiedalās premjers, es domāju, simboliski norāda uz to, kāda loma pašlaik mūsu valstī, demokrātiskā republikā, ir atvēlēta parlamentam, tas ir, tautas priekšstāvjiem. Iespējams, tas arī parāda, kāda loma ir Arturam Krišjānim Kariņam šī budžeta pieņemšanā. Jo, kad es klausījos viņa uzrunu, man tas atgādināja vienu anekdoti. Proti, mācītājs ierodas kādā ciemā, kurā viņam jāsaka sprediķis. Viņš nevar atrast baznīcu un prasa kādam puisēnam, lai viņam parāda, kur... lai izstāsta, kā uz to baznīcu nokļūt. Kad puisēns to ir izstāstījis, mācītājs viņam saka: “Nu, tu vakarā arī atnāc uz baznīcu.” Puisēns ar interesi prasa: “A kāpēc?” Mācītājs saka: “Es stāstīšu par to, kā nokļūt debesīs.” Uz to puisēns saka: “Tu ko? Tu joko?! Tu taču pat ceļu uz baznīcu nevari atrast!” Tas ir apmēram tā, kā mēs, runājot par šo budžetu...

Ko saka Kariņa kungs? Viņš saka: resursi tiek tērēti neefektīvi. Labi. Bet kur ir analīze, kādi konkrēti resursi tiek tērēti neefektīvi? Kāpēc jūs tos tērējat neefektīvi? Kāpēc par to netiek runāts? Varbūt tāpēc, ka pēc tam vajadzēs piedāvāt priekšlikumus, kā šos resursus tērēt efektīvāk? Nekā no tā nav! Tā vietā mums tiek šeit stāstīts, ka nauda neaug kokos. Ziniet, ļoti vērtīga informācija visiem mums, vai ne? Mēs to nezinājām!

Ja runājam kaut vai... bet es paņemšu konkrētus piemērus, kā varētu paskatīties uz šo naudas... kā Kariņa kungs teica, naudas pārdali. Tiešām viņš nav sapratis to, ka budžets - tas ir instruments valsts attīstībai. To, kā attīstīt valsti, nodrošināt sabiedrībai sociālo taisnīgumu, labklājību... Nē, izrādās - tā ir naudas pārdale! Un VIENOTĪBA to ir gadiem - gadiem! - kopš “veiksmes stāsta” laikiem uzskatāmi demonstrējusi... Tā uz visas pārējās sabiedrības rēķina taisīja savu “veiksmes stāstu”, kura sekas mēs izpērkam joprojām, jo tieši šī “veiksmes stāsta” dēļ, ar kuru kāds lielījās un nokļuva labos amatos, mums tagad nav naudas ne ceļiem, ne veselībai, ne izglītībai, jo ir ļoti veiksmīgi uztaisīts šis “veiksmes stāsts”.

Ko varētu darīt? Kā varētu palīdzēt kaut vai tiem pašiem skolotājiem? Ļoti vienkārši! To naudu varētu atrast! Tos deviņus miljonus elementāri varētu atrast. Viss jautājums ir par prioritātēm - par to, kā jūs skatāties, kā pārvaldāt valsti un kā pārvaldāt tās resursus. Praktisks, uzskatāms piemērs, ko es jau minēju šī gada sākumā, kad arī runa bija par izglītību: nepietika naudas izglītībai, zinātnei, bet, kad “Latvenergo” parādījās virspeļņa - 80 miljoni -, momentā šos 80 miljonus atdeva oikistu pabarošanai. Toreiz 80 miljonus oikistu pabarošanai varēja uzreiz iedot, bet deviņus miljonus skolotājiem nevar atrast! Toreiz es piedāvāju risinājumu, kā varēja izdarīt. Tā vietā, lai barotu šos 80 miljonus iekšā tiem, kuriem, iespējams, tie nemaz nepienākas, varēja paņemt vienkārši vienu miljonu un par šo vienu miljonu sakārtot šo nozari - uztaisīt likumam atbilstošu regulējumu, pārbaudīt visus šos komersantus. Un izrādītos, ka šie 80 miljoni nemaz nebūtu jāmaksā. Tas ir tas, ko es varēju pateikt skolotājiem: ja vēlaties un tiešām esat apņēmības pilni saņemt savu taisnīgo atalgojumu, jūs to varat vienkārši izdarīt. Viens no risinājumiem - lieciet valdībai sakārtot šo nozari! Nav runa... es tagad šeit nerunāju par OIK likvidāciju; runa ir par to, ka vienkārši no sākuma jāsakārto šī nozare, lai vispār saprastu, kas tajā notiek. Un, iespējams, tad izrādīsies, ka nekas vairs nav jālikvidē, jo daudzas lietas pašas par sevi būs atrisinājušās. Savukārt pašlaik, kā mēs to redzam, tiek veidots jauns piesegs afērai, lai šo afēru varētu turpināt. Tas neizbrīna, jo tieši tā partija, kura tagad vada valdību, lielā mērā ir atbildīga par to, ka mēs esam saņēmuši šādu nopietnu, smagu mantojumu. Tāpēc es aicinātu skolotājus principiāli pieprasīt un pateikt, ka nauda... šeit tā ir... un pieprasīt, lai valdība sakārto šo nozari. Kas jāizdara? Tās ir elementāras, acīmredzamas lietas.

Pirmkārt, atbilstošas pārbaudes šinī nozarē. Otrkārt, varbūt pat pirms šīm pārbaudēm pareizi būtu sakārtot šīs nozares regulējumu, lai tas būtu atbilstošs likumam. Un šajā ziņā jau arī darbi ir izdarīti. Pusgadu Saeimā stāv likumprojekts “Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā”, kuru tagad bremzē Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija, tas jau kuro mēnesi netiek skatīts otrajā lasījumā. Šie grozījumi to visu sakārtotu. Ja šie grozījumi būtu pieņemti, tad šodien vispār nebūtu jārunā par OIK likvidāciju. Nebūtu jārunā par kaut kādām miljardu... imaginārām tiesvedībām, kuras neviens nespēj pamatot, un visām pārējām muļķībām, jo vienkārši šī nozare būtu sakārtota un problēma būtu atrisināta. Šīs politiskās gribas nav. Bet tur iekšā ir ļoti daudz naudas. Un tad tā vietā, lai maksātu desmitiem miljonu un barotu oikistus, naudas pietiktu gan skolotājiem, gan arī citām vajadzībām, par kurām tagad valdība vienkārši plāta rokas, jo naudas nav.

Tāpēc, kolēģi, es aicinu šādu budžetu neatbalstīt. Un aicinu visu sabiedrību sekot līdzi tam, ko dara valdība, lai tā pirmām kārtām atbildētu par saviem solījumiem. Jo, kā mēs redzam, sauklis “kā var nesolīt un pēc tam nepildīt” joprojām ir spēkā. Es aicinu neatbalstīt šādu budžetu, likt valdībai strādāt un beidzot par sabiedrību sākt rūpēties prasmīgi, pārdomāti un ilgtspējīgi, ko mēs pašlaik diemžēl neredzam.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Anitai Muižniecei.

A. Muižniece (JK).

Labdien, kolēģi! Es gribu vispirms pateikt paldies jums, Kučinska kungs. Paldies par to, ka atgādinājāt, likāt atcerēties, kāpēc es esmu šeit, kāpēc es esmu ievēlēta. (Dep. M. Kučinskis: “Šito var arī izgriezt ārā!”) Tāpat arī likāt atcerēties, ka tieši valdības attieksme pret pedagogiem un ikgadējais pārsteigums katru septembri... ar neziņu, cik liela būs mana un manu kolēģu alga, mani pamudināja būt šeit. Šodien mēs daudz esam dzirdējuši par pedagogu algām, kurām, atgādināšu, tieši Kučinska kunga valdība nebija paredzējusi finansējuma avotus - likuma normu pildīšanai un algu kāpumam 2019. gada budžetā.

Man šodien ir tiešām liels kauns par to, ka skolotājs ir nostatīts ķīlnieka lomā. Man ir kauns par to, ka kolēģi atļaujas norādīt esošajai valdībai, ko divu mēnešu ministrēšanas laikā neesam paspējuši, izliekoties neredzam un nezinām, ka par šo piedrazoto istabu, kas vispirms ir jāizslauka, lai tajā varētu, piemēram, nokrāsot grīdu, mēs varam pateikt paldies melu čempioniem. Melu čempioniem, kuri, kā zināms, labi šeptējas arī pašvaldībās. (Starpsauciens: “Jūs par sevi?”) Pašvaldībās, pie kuru durvīm šodien bija jāklauvē katram skolotājam. Piketam bija jābūt pie katras pašvaldības durvīm. Un jāprasa - kāpēc pašvaldības ir tās, kas negrib labu izglītību saviem bērniem, kāpēc nenodrošina pilnu slodzi saviem skolotājiem un kāpēc neefektivizē izglītības sistēmu, lai maksātu cilvēku cienīgas algas?

Bet vēlreiz par skolotājiem, maniem kolēģiem. Es aicinu jūs katru apdomāt, paklusēt un saprast, ka skolotājs bieži ir sākums cilvēkam, arī katram no jums. Skolotājs nesākas ar 40 eiro vairāk vai mazāk. Skolotājs sākas šeit. Un atcerēties, ka šī valdība, pretēji melu čempioniem, strādās. Strādās caur kvalitātes prizmu, strādās, lai būtu ne tikai algas, bet arī kvalitatīva un ilgtspējīga izglītība. Tāpēc aicinu atbalstīt. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Butānam.

J. Butāns (JK).

Plānots, ka autoceļu lietotāji 2019. gadā transportlīdzekļa ekspluatācijas nodoklī samaksās 103 miljonus eiro, autoceļu lietošanas nodevā - 32 miljonus eiro, akcīzes nodoklī par naftas produktiem - 576 miljonus eiro.

Plānots, ka Satiksmes ministrijas budžets būs gandrīz 450 miljoni eiro, turklāt no tiem 81,4 miljoni eiro būs Eiropas Savienības fondu finansējums.

Mēs nečīkstam, jo saprotam, ka visiem naudas nepietiek. Esam solidāri ar veselības, izglītības un labklājības nozarēm, jo pirmajā vietā ir cilvēks. Mūsu rokās nozare ir nodota bēdīgā stāvoklī, un arī tai akūti ir nepieciešama finanšu piešprice.

Visi zinām, ka ceļi brūk un vilcieni jūk. Lai nodrošinātu sabiedrisko transportu, 2018. gadā tika tērēti 110,8 miljoni eiro; lai salabotu, piemēram, šoseju līdz “Sēnītei”, nepieciešami 45 miljoni eiro. Un kur nu vēl vilcieni un citas vajadzības! Nē, mēs nečīkstam. Mēs strādājam. Redzam iespējas un risinājumus. Ir nepieciešamas reformas, kuras līdzšinējie saimniekotāji nav pratuši vai nav gribējuši veikt. Ticu, ka kopīgiem spēkiem nostāsimies uz labklājības ceļa, vienlaikus neaizmirstot, ka cilvēks ir mūsu tautas vērtība.

Aicinu strādāt un balsot “par” budžetu.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Didzim Šmitam.

D. Šmits (KPV LV).

Labdien, kolēģi! Dāmas un kungi! Dažas lietas.

Pirmā. Kāpēc, manuprāt, šo budžetu sauc par tehnisko? Proti, nosaukt to par savējo tā kā negribas, ja? Jo objektīvi to solījumu izpildes (es runāju par lielajiem solījumiem - neapliekamo minimumu un tā tālāk) šajā budžetā nav. Un tad, protams, rodas jautājums: nu, ja tas ir mūsējais, ar ko tad mēs atšķiramies no iepriekšējiem? Nosaukt to par ZZS vai Māra Kučinska veidotu budžetu arī negribas, jo rodas tāds pats jautājums: ja jau tas ir Māra Kučinska veidots budžets, ar ko tad mēs atšķiramies? Nu, varbūt vienīgi ar kartona izstrādājumu šeit, zālē. Tā tiešām ir zināma atšķirība. (Dep. S. Riekstiņš: “Tas nav kartons!”)

Līdz ar to atrodam tādu definējumu pagātnē, bet neasociējam to ar iepriekšējo premjeru: tas, varētu teikt, tāds pagātnes... tehniskais... pagātnes budžets.

Tas mani noveda pie tādām pārdomām... pie tās teikas vai leģendas, kuras oriģināla autoru neviens īsti nezina, bet sauc dažādus avotus. Proti, tā leģenda par valdības vadītāju, kurš, atstājot savu amatu, atstāj divas aploksnes savam nākamajam... savam aizvietotājam. (Starpsauciens: “Trīs!”) Ir versijas - pat trīs, jā. Bet es zinu versiju par divām aploksnēm. Stāstīšu īsāko stāstu. (Starpsauciens.) Proti, pirmo aploksni viņš aicina atvērt tad, kad šim jaunajam premjeram rodas problēmas. Un tajā aploksnē rakstīts: “Novel visu uz mani!” Neuzņemoties atbildību par šo tehnisko budžetu, nesaucot to par savu, bet par tehnisko, pagātnes, pirmā aploksne šobrīd ir atvērta.

Kad rodas nākamās problēmas, ir jāver vaļā otrā aploksne. Tajā rakstīts: “Sēdies un raksti divas vēstules un ieliec divās aploksnēs.” Tā ka, manuprāt, pirmā šodien ir izdzēsta, atlikusi otrā.

Es domāju, ka daudz ātrāk... skaidrs, ka tā tiks atvērta, sākot darbu pie nākamā, 2020. gada, budžeta, jo tie solījumi, kuri ir izteikti un kuri netika iekļauti šajā budžetā, netiks iekļauti arī nākamajā. Es uzskatu, ka lielākā daļa cilvēku šajā zālē to saprot, un tie, kas varbūt vēl nesaprot, naivi cer... un, kas piedalījās VIENOTĪBAS varas atjaunošanā, varētu uzdot Jaunajai VIENOTĪBAI, Kariņa kungam vienu jautājumu: kāda ir atšķirība starp strukturālām reformām un sistēmiskām reformām? Atbilde uz šo jautājumu parādīs, kādas ir izredzes, ka Jaunās VIENOTĪBAS vadībā jūsu solījumi kādu dienu tiks izpildīti.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam otro reizi.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Parunāsim par melu čempioniem! JKP 4000 zīmju vēlēšanu programma, atbildīgā persona - Dagmāra Beitnere-Le Galla.

Finansējums zinātnei - 1,5 procenti no IKP. Kur tas ir budžetā?

Starptautiska līmeņa IKT augstskolas izveide. Kur tas ir budžetā?

Saglabāsim mazās skolas un ieviesīsim taisnīgu skolu finansējumu.

Tikko tribīnē kāpa Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāre Muižnieces kundze un aicināja skolotājus klauvēt pie pašvaldību durvīm. Viņa aicināja to darīt acīmredzot tā iemesla dēļ, lai skolotāji lūgtu slēgt mazās skolas, jo to varēja saprast arī no Artura Krišjāņa Kariņa, ka vācu valodas vai kādas citas valodas skolotājai jāatrisina problēmas, kas patiesībā ir jārisina valdībai.

“KPV LV” pirms vēlēšanām solīja izglītības problēmas risināt, nevis uzgrūžot tās pašvaldībām, bet skolu sistēmu pārņemot valsts pārvaldē, valsts pārziņā. Veseli divi programmas punkti no 13 tika veltīti šim jautājumam. (Dep. A. Kaimiņš: “Kurš rakstīja programmu?”) Kur tas ir budžetā? Tā nav. Skaidrs, ka šo programmu nerakstīja Artuss Kaimiņš, jo viņš nav spējīgs uzrakstīt programmu (Dep. A. Kaimiņš: “Viņš nemāk lasīt!”), to rakstīja citas personas, bet viņam vismaz solīto vajadzēja izpildīt.

Tas, ko es šodien gribu teikt... pateikt paldies skolotājiem, kas protestēja pie Saeimas. Es aicinu visu sabiedrību ņemt piemēru no skolotājiem, ņemt drosmi no skolotājiem. Es aicinu skolotājus uzsākt streiku tā iemesla dēļ, ka tas ir vienīgais līdzeklis, lai koalīcija jūsos ieklausītos.

Es aicinu arī citas sociālās grupas nebaidīties, mosties un nākt pie Saeimas lielā skaitā, un pastāvēt par savām tiesībām, jo šobrīd koalīcijas vienīgais uzdevums diemžēl ir šeit sēdēt un censties paņirgāties par Latvijas sabiedrību, nevis nopietni, pēc būtības un inteliģenti diskutēt par tām problēmām, kas būtu jārisina: par OIK atcelšanu, kas palīdzētu veicināt konkurētspēju; par darbaspēka nodokļu samazināšanu, kas palīdzētu veicināt konkurētspēju un attiecīgi arī palielinātu budžeta ieņēmumus; par to, lai izglītību padarītu par eksportpreci, un par izglītības sistēmas mērķi, jo tai vajadzētu kļūt par labāko izglītības sistēmu pasaulē. Tāpēc ka mūsu valstī cilvēkiem ir pietiekami labi gēni un mūsu cilvēki kopumā ir ar ļoti augstām intelektuālām īpašībām... lai viņi spētu sasniegt labus rezultātus pasaulē. Taču mūsu valdībai šobrīd prioritāri ir cietumi.

Tieši šī iemesla dēļ es aicinu sabiedrību kaut katru ceturtdienu atrasties pie Saeimas, organizēt šīs demonstrācijas, mītiņus un pieprasīt, lai valdība beidzot sāk strādāt Latvijas sabiedrības interesēs... nevis aizmirst to, ka iepriekšējā valdībā izglītības un zinātnes ministrs bija no VIENOTĪBAS un viņa vārds bija Kārlis Šadurskis. Un tieši izglītības un zinātnes ministrs apsolīja skolotājiem to, ko šobrīd Jaunās VIENOTĪBAS valdība ar Arturu Krišjāni Kariņu priekšgalā neizpilda.

Es aicinu koalīcijai un parlamentam no sabiedrības puses ierādīt parlamenta un koalīcijas vietu. Koalīcijas vieta ir nevis siltie amati tiem, kas iepriekš varbūt ir bijuši šoferi vai strādājuši kādos citos maz atalgotos darbos... Un Saeimas deputāta vieta ir viņu lielākais un neiedomājamākais sasniegums. Es aicinu sabiedrību ierādīt politiķiem viņu vietu. (Dep. A. Kaimiņš: “Tu mani nepieminēsi?”) Politiķa vieta ir kalpot visai sabiedrībai, nevis ieņirgt, kā to šobrīd dara Krišjānis Feldmans no savas vietas. (Starpsaucieni.) Es aicinu sabiedrību mosties. Jo ātrāk sabiedrība modīsies, jo agrāk Latvijas valdība un Latvijas parlaments sāks strādāt sabiedrības labā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lejiņa kungs, vai debatēm jums pietiktu ar septiņām astoņām minūtēm? (Dep. A. Lejiņš: “Ļoti īsi!”)

Vārds deputātam Atim Lejiņam.

A. Lejiņš (JV).

Klausoties opozīciju, man nāk prātā Šekspīra luga “Hamlets”. Šekspīrs ielika karalienes Ģertrūdes mutē šādus vārdus: “Man domāt, viņš protestē par daudz!”

Man liekas, jūs saprotat, ko es teicu. Budžets ir ļoti labs. Viņi īsti netic tam, ko viņi saka un ko viņi te runā. Un pieņemam to! (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Ādamsona kungs, pietiks ar astoņām minūtēm? (Starpsauciens: “Sāciet ar citātu! No Puškina!”)

Vārds deputātam Jānim Ādamsonam.

J. Ādamsons (SASKAŅA).

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Lejiņa kungs netic opozīcijai. Man tādā gadījumā koalīcijas šodienas uzstāšanās, it sevišķi premjera uzstāšanās, asociējas ar vienu tādu diezgan vecu anekdoti. Iestādes vadītājs uzstājas kopsapulcē un saka: “Ziniet, man ir divas ziņas: viena laba, viena - slikta. Ar kuru sākt?”- “Ar slikto.” - “Ziniet, naudas mums nav.” - “Labi,” visi nopūšas. “Kāda ir labā ziņa?” - “Ziniet, naudas mums nav, un nu ir mēsli, bet mēslu mums ir daudz.”

Ziniet, drīz, pēc gada, mēs atzīmēsim 30. gadadienu kopš neatkarības atjaunošanas deklarācijas pasludināšanas. Pieņemot šo deklarāciju, Augstākās padomes deputāti acīmredzot cerēja, ka 30 gadu laikā mēs garantēsim cilvēkiem cilvēka cienīgu dzīvi.

Kolēģi, vai jums neliekas dīvaini, ka mēs diskutējam par vienu likmi skolotājiem, par kaut kādu minimālo atalgojumu ārstiem, diskutējam par kaut kādu atalgojumu policistiem un apriori pieņemam vienu elementāru lietu, ka gan skolotāji, gan ārsti, gan pedagogi var strādāt vairākos darbos, kas pēc būtības (Dep. A. Kaimiņš: “Nu ko tu tagad runā? Tev ir divas pensijas! Viena no Krievijas, viena no Latvijas!”)... Atšķirībā no jums, Kaimiņa kungs, es no Latvijas valsts (Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.) un iedzīvotājiem neko neesmu zadzis. (Starpsauciens. Sēdes vadītāja: “Ļaujiet debatēt!”)

Un nākamais. Šodien mēs daudz diskutējam par dažādām tēmām, bet neko nerunājam par drošību, kaut gan drošība acīmredzot ir viena no prioritātēm.

Tajā pašā laikā mēs šajā budžetā neredzam finanšu līdzekļus austrumu robežas izbūvei ne tikai ar Krieviju, bet arī ar Baltkrieviju; mēs neredzam tos līdzekļus, kas ir nepieciešami... paskatieties uzmanīgāk!... kas ir nepieciešami ugunsdzēsējiem. Mēs neredzam, es personīgi neredzu attīstību arī drošības sistēmai kā tādai. Kur jaunās tehnoloģijas? Es šajā budžetā neredzu iespēju, ka tiks atjaunota... vai izveidota nacionālā drošības akadēmija, kur beidzot sāks gatavot speciālistus. Par ko jūs diskutējat? (Dep. A. Lejiņa starpsauciens.) Jūs paskatieties starptautiskās bankas atzinumu, Lejiņa kungs, kur ir precīzi noteikts, cik naudas ir nozagts šajos gadu desmitos. (Starpsaucieni: “Rīgā! Rīgā! Tas ir Rīgā!”) Un jums būs visas atbildes. Kur naudu ņemt? Jautājums nav par to, cik naudas ir budžetā, bet jautājums ir par to, kā šī nauda tiek izlietota. Ja jūs pareizi to izlietosiet, naudas pietiks absolūti visam. Ja mēs uzskatām, ka pedagogiem... ieguldot pedagogos, tā nav attīstība? Ieguldot drošībā, tā nav attīstība? Kolēģi, tad man ar jums nav par ko diskutēt.

Sēdes vadītāja. Eglīša kungs, vai jums pietiktu ar četrām minūtēm? Debates turpināsim pēc pārtraukuma.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu!

Vārds Saeimas sekretāra biedrei Marijai Golubevai reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

M. Golubeva (13. Saeimas sekretāra biedre).

Nav reģistrējušies: Raimonds Bergmanis, Boriss Cilevičs, Vjačeslavs Dombrovskis, Inga Goldberga, Aleksandrs Kiršteins... ir, Ieva Krapāne, Armands Krauze, Janīna Kursīte, Evija Papule, Dana Reizniece-Ozola, Ivans Ribakovs, Inese Voika, Jānis Vucāns un Atis Zakatistovs.

Sēdes vadītāja. Pārtraukums līdz pulksten 14.30.

(Pārtraukums.)

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.

Sēdes vadītāja. Godātie deputāti! Aicinu ieņemt vietas Sēžu zālē, lai varam turpināt Saeimas 2019. gada 20. marta ārkārtas sēdi pēc pārtraukuma.

Darba kārtībā - 2019. gada valsts budžeta likumprojekts un pavadošo likumprojektu pakete. Turpinām debates.

Vārds deputātam Gatim Eglītim.

G. Eglītis (JK).

Godātie kolēģi! Man jāatzīst, ka pirmie mēneši Saeimas un nu jau arī valdības darbā nav bijuši viegli. Jo ir jāsavāc tas bardaks, ko mums ir atstājuši “labo darbu” čempioni. Un es minēšu tikai trīs punktus.

Pirmais. Veidojot valdību, mēs konstatējām, ka 2019. gada budžeta bāzē nav ieliktas mediķu algas - 90 miljoni eiro, prokuroru, tiesnešu algas - 10 miljoni eiro, iekšlietu sistēmas darbinieku algas - 40 miljoni eiro, skolotāju algas - 40 miljoni eiro. Tātad kopumā gandrīz 200 miljonus eiro bija aizmirsies ielikt budžeta bāzē. Mēs to visu izlabojām. Tas viss ir 2019. gada budžeta bāzē.

Otrais punkts. Šodien mums nākas cīnīties ar sekām, ko radījis nodokļu reformas brāķis vai, kā mums to pasniedza Dana Reizniece-Ozola, simtgades dāvana Latvijai. Mēs visi redzam, kā vairāki desmiti tūkstošu nodokļu maksātāju palikuši parādā Valsts ieņēmumu dienestam. Mēs redzam, ka grāmatvežiem būtu jāceļ piemineklis par to, ka spēj tikt galā ar nodokļu reformas brāķa radīto administratīvo ārprātu.

Trešais punkts. Šodien arī valdībai un Saeimai ir priekšā liels darbs, lai atjaunotu Latvijas finanšu sektora reputāciju, kas ir zemākajā punktā kopš nothing special vai nasing spešal laikiem. Bijusī finanšu ministre mums ir atstājusi mantojumā ne tikai FinCEN bargo sodu, bet arī Moneyval graujošo ziņojumu.

Par SASKAŅU. Šodien mēs dzirdam ļoti daudz liekulības, es gribētu teikt. Jūs Rīgā pārvaldāt miljarda eiro budžetu. Jums ir visas iespējas rādīt piemēru, kā jāveido moderna, skaista pilsēta. Tā vietā mēs redzam katru dienu jaunus piemērus, kā Nils, Andris un viņu līdzskrējēji īsteno pliku, brutālu zagšanu caur Rīgas domes struktūrām, caur “Rīgas satiksmi”, caur “Rīgas ūdeni”, caur Rīgas ostu. Par to, kas notiek Rīgas saimniecībā, SASKAŅAS piesauktajā Singapūrā liek cietumā.

Par plānu “3 × 500”. Mēs šajā valdībā, kuru, paldies, mums ir izdevies izveidot bez ZZS, gribam strādāt visu četru gadu termiņu, ne tikai dažus mēnešus. Tāpēc ar pilnu pārliecību es varu apgalvot, ka 2020. gadā, 2021. gadā mēs realizēsim plānu “3 × 500”, un darbs pie tā sāksies uzreiz pēc 2019. gada budžeta pieņemšanas aprīlī.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Dagmārai Beitnerei-Le Gallai.

D. Beitnere-Le Galla (JK).

Godātie kolēģi! Es gribētu pateikties visiem tiem opozīcijas deputātiem... klātneesošajam Krauzes kungam un klātesošajam Gobzema kungam, un visiem tiem opozīcijas deputātiem, kas katru reizi atgādinās mūsu, Jaunās konservatīvās partijas, izvirzīto prasību - nepieciešamos 1,5 procentus zinātnei.

Paldies uz priekšu visiem, jo tas ir kauna atgādinājums visām līdzšinējām valdībām un Saeimai. Jo, ja mums nav zinātnes... Šeit nestāv zinātnieki pie durvīm, šeit stāv skolotāji šodien... stāvēja. Šeit nestāv zinātnieki, cilvēki, kuri ir no Latvijas aizbraukuši, jo nav saņēmuši finansējumu.

Jau 30 gadu laikā Latvijas zinātne ir sistēmiski noplicināta. Tas ir milzīgs kauna traips. Un paldies katram, kas katru reizi atgādinās šo prasību, kas ir ielikta mūsu programmā. Es lūdzu atcerēties - ja nav zinātnes, nav izglītības. Čakšas kundze, nav medicīnas, ja nav zinātnes. Nav uzņēmējdarbības, nav lauksaimniecības, nav nekā, ja nav zinātnes. Nav arī ētikas, kas atgādinātu Saeimas deputātu ētikas kodeksa 19. punktu. Lūdzu, izlasiet un dziļi padomājiet par to!

Paldies visiem uz priekšu, jo strādāt, lai mums zinātnei beidzot būtu finansējums, ir nācijai nokavēta lieta, kas mums ir jāatgūst. Un mēs to gribam atgūt četru gadu laikā, ne divu mēnešu laikā, kā mums pieprasa opozīcija.

Protieties būt konstruktīva opozīcija! Tā jūs palīdzēsiet patiešām attīstīt Latviju.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Inesei Ikstenai.

I. Ikstena (AP!).

Labdien, godātie kolēģi! Vispirms es gribētu izteikt atbalstu mūsu pedagogiem. Šorīt, ejot uz darbu, man patiesi bija grūti iziet caur šo dzīvo cilvēku sienu, un tā bija pirmo reizi manā mūžā. Pirms tam es biju piketējusi, bet nu man bija jāiet cauri... un man arī bija kauns no pedagogiem, no cilvēkiem, kuriem mēs uzticam savus bērnus, dodam to pašu dārgāko mūsu dzīvē... un viņi stāv un vienkārši pieprasa, lūdz taisnīgu atalgojumu.

Es teiktu tā, ka mums ir budžets... mums uz to jāskatās pozitīvi. Mums ir valsts, mums ir budžets, mums ir jāstrādā. Mums ir jāstrādā godprātīgi, nodrošinot visiem cilvēkiem taisnīgu atalgojumu.

Otrkārt. Es gribētu pateikt arī par labām lietām, ko esam paspējuši, uzsākot darbu kā jaunie deputāti, proti, par Valsts sociālo pabalstu likumu. Mēneša laikā, varbūt dažas dienas ilgāk, sadarbībā ar Sociālo un darba lietu komisiju, tostarp ar deputātu Andri Skridi un deputātu Normundu Žunnu, mēs esam izcīnījuši to, ka bērniem ar invaliditāti, cilvēkiem, kuri ir piedzimuši ar invaliditāti, ir palielināts pabalsts. Paldies, ka Labklājības ministrija mūs ir sadzirdējusi, paldies ministrei Petravičas kundzei, un tā ir tāda laba ziņa.

Es aicinu visus strādāt ar esošo budžetu, vienalga, kā mēs to saucam. Esam čakli, un tad mums visiem ies labi!

Aicinu atbalstīt mūsu budžetu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Ādamsonam otro reizi.

J. Ādamsons (SASKAŅA).

Kolēģi! Es gribētu precizēt vienu atsevišķu savas uzstāšanās laikā pausto lietu. Es izteicos, ka atšķirībā no Kaimiņa kunga es neesmu zadzis, bet precīzi būtu tā, ka atšķirībā no Kaimiņa kunga es neesmu aizdomās turamais atsevišķos noziedzīgos nodarījumos. (Starpsauciens.)

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Karinai Sprūdei.

K. Sprūde (KPV LV).

Godātie kolēģi! Latvija ir radusies, pateicoties ticībai, ka mēs esam spējīga un patstāvīga tauta, kas ir pelnījusi savu valsti, teritoriju, valodu un iedzīvotājus. Lai varētu pastāvēt valsts, ir nepieciešama valsts iedzīvotāju uzticība suverēnai varai. Kā to realizēt? Manuprāt, pavisam vienkārši - savstarpēji uzticoties. Šobrīd visas darbības liecina par pretējo. Ierēdniecība neuzticas iedzīvotājiem, jo saņem... represijas un plaši interpretējamas likuma normas. Iedzīvotāji savukārt neuzticas ierēdniecībai, pieprasa detalizētus izklāstus amatpersonu deklarācijās un sapņo par dienu, kad kāds ierēdnis nokļūs apcietinājumā. Uzticība veidojas ilgākā laika periodā, bet to zaudēt var vienā dienā ar vienu lēmuma projektu.

Likumprojektā grozījumi... par skaidras naudas ierobežošanu... 660 tūkstoši eiro - tik daudz maksā iedzīvotāju pamattiesību ierobežojums? Valsts ieņēmumu dienests konstatē miljonu apgrozījumus privātpersonu kontos, bet ierobežo to iedzīvotāju skaidras naudas apjomu, kuri neuzticas Latvijas komercbanku sistēmai. Savukārt tie, kas tiešām nodarbojas ar noziedzīgi iegūtas naudas legalizāciju, tā arī paliek ārpus kontroles un soda. Protams, varam pieņemt ikvienu likumu, tikai atcerēsimies, ka Latvijai ir ne tikai maza, atvērta ekonomika, bet arī to, ka atrodamies Eiropas Savienībā un robežas ir vaļā.

Vai tomēr nebūtu prātīgāk sākt ar lielajiem nodokļu optimizatoriem? Vai saprātīgāk nav veidot nodokļu politiku un ierobežojumus, kas sniedz lielāku atdevi ekonomikai? Vai nebūtu prātīgāk samazināt PVN pārtikai un citām pirmās nepieciešamības lietām, lai PVN shēmotājiem nebūtu izdevīgi apzagt visu sabiedrību? Mūsu uzdevums ir radīt vidi, kurā ikviens justu drošību par savu nākotni, lai cilvēkiem būtu izdevīgāk maksāt nodokļus nekā krāpties, jo valsts sniedz kvalitatīvus pakalpojumus. Šis ir veids, kā mums visiem nodrošināt labklājību.

Kā vēl veicināt uzticēšanos sabiedrībai? Atjaunot referendumus. Es jau minēju, ka mums jāmaina redzējums, jāsāk uzticēties sabiedrībai un paļauties, ka ikviens indivīds ir gudrs un zinošs, lai pats par sevi parūpētos. Ja ne, tad valsts pienākums ir to iemācīt. Mēs visu laiku runājam par to, ka Latviju pamet mūsu iedzīvotāji, bet balsu skaitu, lai organizētu referendumu, palielinājām. Vai tas ir pamatoti un - pats galvenais - demokrātiski? Iedzīvotāju interese par vēlēšanām samazinās, neapmierinātība ar valsts pārvaldi pieaug.

Uzņēmēji ir tie, kas veido mūsu ekonomiku. Vai tiešām mūsu valstī var nomaksāt visus nodokļus - piedevām tā, lai būtu ieguldītā laika un darba adekvāta atdeve? Mazie un vidējie uzņēmēji ir vissliktākajā pozīcijā. Nav miljonu, ar kuriem shēmot. Jāizdzīvo ar minimumu. Labākajā gadījumā viņi kļūst par darba ņēmējiem vai arī vienkārši pamet savu dzimteni. Un vainīgi jau arī paši uzņēmēji, kas nemaksā visus nodokļus un veido dubultgrāmatvedību, jo nodokļu slogs nav adekvāts.

Bet vai arī mums parlamentā nav dubultgrāmatvedība? Ar vienu likumprojektu paredzam atvieglojumus, bet ar citu likuma normu paņemam divreiz vairāk. Piemērs - transportlīdzekļu nodokļi un nodevas, ceļu nodoklis... ekspluatācija... Tad vēl ceļu nodeva vieglajam transportlīdzeklim, ja ir virs 3000 kilogramiem masa... Tāpat arī ar uzņēmumu ienākuma nodokli. Mēs nolēmām darīt līdzīgi kā igauņi un reinvestēto peļņu neaplikt ar nodokli, lai to ieguldītu attīstībā. Bet likumā no 2020. gada nodokli paceļam uz 20 procentiem. Kā tad to uzņēmējam realizēt? Pārdot savus ieguldījumus? Mēs visu laiku eksperimentējam ar nodokļu sistēmu, nav vienotas stratēģijas un mērķu. Vainojam viens otru un iebilstam pret priekšlikumiem, kas nav iesniegti no pareizās partijas. Bet varbūt vienkārši sāksim strādāt un piepildīt šo ēku ar saturu un izmantosim katrs savas stiprās puses, lai tik tiešām būtu, ko atstāt saviem bērniem?

Par bērniem. Labklājības jomā viens no mērķiem bija, lai līdz 2020. gadam bērnunami paliktu tukši. Es lūdzu pievērst uzmanību otrajā lasījumā... koalīciju lūdzu pievērst uzmanību tieši šim jautājumam, jo viens bērns patversmē un bērnunamā valstij izmaksā krietni vairāk nekā tad, ja viņš atrastos audžuģimenē. Bet kas var būt labāks bērnam kā ģimeniska vide?

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko otro reizi.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie kolēģi! Šodien mēs dzirdējām ļoti daudz sūdzēšanos par to, ka iepriekšējā valdība koalīcijai ir atstājusi kaut kādas sliktas lietas budžetā. Bet es jums varu pateikt, ka jums ir vienīgā un pēdējā iespēja šobrīd novelt vainu uz jūsu priekšgājējiem. Iespējams, šī ir arī jūsu pēdējā iespēja runāt par budžetu no sastādītāju puses.

Bet, runājot par to, ka jums ir kauns, ka zinātnei nav naudas, kāpēc jūs to stāstāt mums? Kāpēc jūs neesat gājuši uz Ministru kabinetu un neesat aizstāvējuši šīs pozīcijas tur? Jā, mums ir kauns par to, ka jums ir kauns.

Un visbeidzot - vislielākais kauns ir par to, ka Ministru kabineta attieksme pret šī budžeta skatīšanas sēdi ir vienkārši graujoša. Kariņa kungs varētu vismaz kartona veidolā uz šejieni atnākt un apsēsties.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai pirms balsojuma ir vēlme komisijas vārdā ko piebilst, paskaidrot, izteikt pozīciju?

M. Bondars. Varbūt tikai dažus vārdus, lai nevilktu garumā, jo es zinu, ka daudzi cilvēki šo budžetu gaida.

Man ir jāsaka ministra kungam Reiram šāda lieta: es nedzirdēju ne no vienas ministrijas, ministra, neatkarīgās institūcijas, ka viņi man teiktu, ka viņiem naudas ir par daudz. Savukārt tas, ko es dzirdēju, - ka 2020. gadā viņi visi nāks un jums prasīs. Jums būs gara rinda pie Finanšu ministrijas durvīm. Tā ka tā. Bet citādāk, kolēģi, es aicinu atbalstīt likumprojektu “Par valsts budžetu 2019. gadam” pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Likumprojektu izskatīšanu mēs sākam secīgi tā, kā tie ir darba kārtībā, un tad nonāksim arī līdz 2019. gada valsts budžeta likumprojektam.

M. Bondars (AP!).

Tātad es lūdzu, kolēģi, atbalstīt likumprojektu “Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību” pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - 21, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.

M. Bondars. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šī gada 21. marta pulksten 17.00.

Sēdes vadītāja. Izskatīšana Saeimas sēdē?

M. Bondars. Izskatīšana - Saeimas ārkārtas sēdē šī gada 3. aprīlī.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Līdz ar to priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 21. marta pulksten 17.00, izskatīšana - šā gada 3. aprīlī Saeimas ārkārtas sēdē.

M. Bondars (AP!).

Kolēģi, es lūdzu atbalstīt likumprojektu “Grozījumi likumā “Par pašvaldību budžetiem”” pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par pašvaldību budžetiem”” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.

M. Bondars. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 21. marta pulksten 17.00.

Sēdes vadītāja. Un izskatīšana?

M. Bondars. Izskatīšana - šā gada 3. aprīlī Saeimas ārkārtas sēdē.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Līdz ar to priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 21. marta pulksten 17.00, izskatīšana - 3. aprīlī Saeimas ārkārtas sēdē.

M. Bondars (AP!).

Es lūdzu pirmajā lasījumā atbalstīt likumprojektu “Grozījumi Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā”.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret - 5, atturas - nav.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.

M. Bondars. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 21. marta pulksten 17.00.

Sēdes vadītāja. Un izskatīšana Saeimas sēdē?

M. Bondars. Izskatīšana - šā gada 3. aprīlī Saeimas ārkārtas sēdē.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 21. marta pulksten 17.00, izskatīšana - šā gada 3. aprīlī Saeimas ārkārtas sēdē.

M. Bondars (AP!).

Es lūdzu kolēģus pirmajā lasījumā atbalstīt arī likumprojektu “Grozījumi Elektronisko sakaru likumā”.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Elektronisko sakaru likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret - 5, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.

M. Bondars. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 21. marta pulksten 17.00. Un izskatīšana - 3. aprīlī Saeimas ārkārtas sēdē.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 21. marta pulksten 17.00, izskatīšana - šā gada 3. aprīlī Saeimas ārkārtas sēdē.

M. Bondars (AP!).

Kolēģi, lūdzu pirmajā lasījumā atbalstīt likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 72, pret - 10, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.

M. Bondars. Kolēģi, priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir šā gada 21. marta pulksten 17.00. Un izskatīšana - Saeimas ārkārtas sēdē šā gada 3. aprīlī.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 21. marta pulksten 17.00, izskatīšana - šā gada 3. aprīlī Saeimas ārkārtas sēdē.

M. Bondars (AP!).

Kolēģi, lūdzu pirmajā lasījumā atbalstīt likumprojektu “Grozījumi Azartspēļu un izložu likumā”.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Azartspēļu un izložu likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret - 5, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai un laiku izskatīšanai Saeimas sēdē.

M. Bondars. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 21. marta pulksten 17.00. Un izskatīšana - Saeimas ārkārtas sēdē šā gada 3. aprīlī.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 21. marta pulksten 17.00. Izskatīšana - šā gada 3. aprīlī Saeimas ārkārtas sēdē.

M. Bondars (AP!).

Kolēģi, lūdzu atbalstīt pirmajā lasījumā likumprojektu “Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā”.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai un laiku izskatīšanai Saeimas sēdē.

M. Bondars. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 21. marta pulksten 17.00. Un izskatīšana - Saeimas ārkārtas sēdē šā gada 3. aprīlī.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 21. marta pulksten 17.00. Izskatīšana - šā gada 3. aprīlī Saeimas ārkārtas sēdē.

M. Bondars (AP!).

Kolēģi, lūdzu atbalstīt pirmajā lasījumā likumprojektu “Grozījumi Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā”.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai un laiku izskatīšanai Saeimas sēdē.

M. Bondars. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 21. marta pulksten 17.00. Un izskatīšana - Saeimas ārkārtas sēdē 3. aprīlī.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 21. marta pulksten 17.00. Izskatīšana - Saeimas šā gada 3. aprīļa ārkārtas sēdē.

M. Bondars (AP!).

Kolēģi, lūdzu atbalstīt pirmajā lasījumā likumprojektu “Grozījumi Autoceļu lietošanas nodevas likumā”.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Autoceļu lietošanas nodevas likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret - 2, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai un laiku izskatīšanai Saeimas sēdē.

M. Bondars. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 21. marta pulksten 17.00. Un izskatīšana otrajā lasījumā - šā gada 3. aprīlī Saeimas ārkārtas sēdē.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 21. marta pulksten 17.00. Izskatīšana - Saeimas šā gada 3. aprīļa ārkārtas sēdē.

M. Bondars (AP!).

Kolēģi, lūdzu atbalstīt pirmajā lasījumā likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu””.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai un laiku izskatīšanai Saeimas sēdē.

M. Bondars. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 21. marta pulksten 17.00. Izskatīšana - Saeimas ārkārtas sēdē 3. aprīlī.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 21. marta pulksten 17.00. Izskatīšana - Saeimas šā gada 3. aprīļa ārkārtas sēdē.

M. Bondars (AP!).

Kolēģi, lūdzu atbalstīt pirmajā lasījumā likumprojektu “Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā”.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai un laiku izskatīšanai Saeimas sēdē.

M. Bondars. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 21. marta pulksten 17.00. Izskatīšana - Saeimas ārkārtas sēdē šā gada 3. aprīlī.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 21. marta pulksten 17.00. Izskatīšana - Saeimas šā gada 3. aprīļa ārkārtas sēdē.

M. Bondars (AP!).

Kolēģi, lūgums atbalstīt pirmajā lasījumā likumprojektu “Grozījumi Latvijas vides aizsardzības fonda likumā”.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Latvijas vides aizsardzības fonda likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai un laiku izskatīšanai Saeimas sēdē.

M. Bondars. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 21. marta pulksten 17.00. Izskatīšana - Saeimas ārkārtas sēdē šā gada 3. aprīlī.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 21. marta pulksten 17.00. Izskatīšana - Saeimas šā gada 3. aprīļa ārkārtas sēdē.

M. Bondars (AP!).

Kolēģi, lūgums atbalstīt pirmajā lasījumā likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām””.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - 26, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.

M. Bondars. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šī gada 21. marta pulksten 17.00, izskatīšana - Saeimas ārkārtas sēdē šā gada 3. aprīlī.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 21. marta pulksten 17.00, izskatīšana - šā gada 3. aprīlī Saeimas ārkārtas sēdē.

M. Bondars (AP!).

Kolēģi, lūgums pirmajā lasījumā atbalstīt arī likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā”.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - 28, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.

M. Bondars. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šī gada 21. marta pulksten 17.00, izskatīšana - šī gada 3. aprīlī Saeimas ārkārtas sēdē.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 21. marta pulksten 17.00, izskatīšana - šā gada 3. aprīlī Saeimas ārkārtas sēdē.

M. Bondars (AP!).

Un visbeidzot, kolēģi, lūgums atbalstīt pirmajā lasījumā likumprojektu “Par valsts budžetu 2019. gadam”.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Par valsts budžetu 2019. gadam” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - 27, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Un arī šim likumprojektam lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.

M. Bondars. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šī gada 21. marta pulksten 17.00, izskatīšana - šā gada 3. aprīlī Saeimas ārkārtas sēdē.

Sēdes vadītāja. Tas bija ļoti skaidri. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 21. marta pulksten 17.00, izskatīšana - šā gada 3. aprīlī Saeimas ārkārtas sēdē. (Starpsaucieni.)

Un darba kārtībā esam nonākuši pie lēmuma projekta izskatīšanas.

Lēmuma projekts “Par priekšlikumu iesniegšanas kārtību (formu) 2019. gada valsts budžeta likumprojektu paketei”.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Mārtiņš Bondars.

M. Bondars (AP!).

Kā gandrīz ik gadu... ikreiz, kad tiek izskatīts likumprojekts par valsts budžetu, tiek noteikta kārtība, kādā to darīt, un tas tiek noteikts ar Saeimas īpašu lēmumu. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija arī šajā gadā ir sagatavojusi šādu īpašu lēmuma projektu un lūdz jūs to atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par priekšlikumu iesniegšanas kārtību (formu) 2019. gada valsts budžeta likumprojektu paketei”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - 20, atturas - 4. Līdz ar to lēmuma projekts ir atbalstīts. Lēmums ir pieņemts.

Paldies.

Līdz ar to Saeimas ārkārtas sēdes darba kārtība ir izskatīta.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu reģistrācijas režīmu!

Laiks paziņojumam. Vārds deputātei Jutai Strīķei.

J. Strīķe (JK).

Pēc trīs minūtēm Juridiskās komisijas locekļus lūdzu tikties Sarkanajā zālē uz Juridiskās komisijas ārkārtas sēdi!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds Saeimas sekretāra biedrei Marijai Golubevai reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

M. Golubeva (13. Saeimas sekretāra biedre).

Nav reģistrējušies: Raimonds Bergmanis, Boriss Cilevičs, Vjačeslavs Dombrovskis, Inga Goldberga, Ieva Krapāne, Armands Krauze, Janīna Kursīte, Evija Papule, Daniels Pavļuts... Daniels ir?... (Starpsauciens: “Jā!”) Dana Reizniece-Ozola, Ivans Ribakovs, Jānis Urbanovičs, Jānis Vucāns un Atis Zakatistovs.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Saeimas ārkārtas sēdi slēdzu.

SATURA RĀDĪTĀJS
13. Saeimas ziemas sesijas 12. (ārkārtas) sēde
2019. gada 20. martā

 

Lēmuma projekts “Par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā”” (Nr. 263/Lp13) izslēgšanu no 2019. gada valsts budžeta likumprojektu paketes” (Nr. 137/Lm13) (Dok. Nr. 702)
Ziņo	- dep. M. Bondars
Par 2019. gada budžeta likumprojektu paketi
Ziņo	- dep. M. Bondars
Par steidzamības piešķiršanu likumprojektam “Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību” (Nr. 250/Lp13) (1.lasījums) (Dok. Nr. 641, 703)
Ziņo	- dep. M. Bondars
Par steidzamības piešķiršanu likumprojektam “Grozījumi likumā “Par pašvaldību budžetiem”” (Nr. 251/Lp13) (1.lasījums) (Dok. Nr. 642, 703)
Ziņo	- dep. M. Bondars
Par steidzamības piešķiršanu likumprojektam “Grozījumi Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā” (Nr. 252/Lp13) (1.lasījums) (Dok. Nr. 643, 703)
Ziņo	- dep. M. Bondars
Par steidzamības piešķiršanu likumprojektam “Grozījumi Elektronisko sakaru likumā” (Nr. 253/Lp13) (1.lasījums) (Dok. Nr. 644, 703)
Ziņo	- dep. M. Bondars
Par steidzamības piešķiršanu likumprojektam “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (Nr. 254/Lp13) (1.lasījums) (Dok. Nr. 645, 703)
Ziņo	- dep. M. Bondars
Par steidzamības piešķiršanu likumprojektam “Grozījumi Azartspēļu un izložu likumā” (Nr. 255/Lp13) (1.lasījums) (Dok. Nr. 646, 703)
Ziņo	- dep. M. Bondars
Par steidzamības piešķiršanu likumprojektam “Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā” (Nr. 256/Lp13) (1.lasījums) (Dok. Nr. 647, 703)
Ziņo	- dep. M. Bondars
Par steidzamības piešķiršanu likumprojektam “Grozījumi Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā” (Nr. 257/Lp13) (1.lasījums) (Dok. Nr. 648, 703)
Ziņo	- dep. M. Bondars
Par steidzamības piešķiršanu likumprojektam “Grozījumi Autoceļu lietošanas nodevas likumā” (Nr. 258/Lp13) (1.lasījums) (Dok. Nr. 649, 703)
Ziņo	- dep. M. Bondars
Par steidzamības piešķiršanu likumprojektam “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”” (Nr. 259/Lp13) (1.lasījums) (Dok. Nr. 650, 703)
Ziņo	- dep. M. Bondars
Par steidzamības piešķiršanu likumprojektam “Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā” (Nr. 260/Lp13) (1.lasījums) (Dok. Nr. 651, 703)
Ziņo	- dep. M. Bondars
Par steidzamības piešķiršanu likumprojektam “Grozījumi Latvijas vides aizsardzības fonda likumā” (Nr. 261/Lp13) (1.lasījums) (Dok. Nr. 652, 703)
Ziņo	- dep. M. Bondars
Par steidzamības piešķiršanu likumprojektam “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” (Nr. 262/Lp13) (1.lasījums) (Dok. Nr. 653, 703)
Ziņo	- dep. M. Bondars
Par steidzamības piešķiršanu likumprojektam “Grozījumi Izglītības likumā” (Nr. 264/Lp13) (1.lasījums) (Dok. Nr. 655, 703)
Ziņo	- dep. M. Bondars
Par steidzamības piešķiršanu likumprojektam “Par valsts budžetu 2019. gadam” (Nr. 267/Lp13) (1.lasījums) (Dok. Nr. 671, 703)
Ziņo	- dep. M. Bondars
2019. gada budžeta likumprojektu pieņemšana 1.lasījumā
Debates	- Ministru prezidents A. K. Kariņš
	- finanšu ministrs J. Reirs
	- dep. D. Pavļuts
	- dep. V. Agešins
	- dep. J. Stepaņenko
	- dep. I. Pimenovs
	- dep. Ļ. Švecova
	- dep. J. Krišāns
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa	- Saeimas sekretāra biedre M. Golubeva
Debašu turpinājums	- dep. R. Ločmele-Luņova
	- dep. M. Kučinskis
	- dep. V. Valainis
	- dep. M. Šteins
	- dep. A. Gobzems
	- dep. A. Čakša
	- dep. J. Jalinska
	- dep. I. Zariņš
	- dep. A. Muižniece
	- dep. J. Butāns
	- dep. D. Šmits
	- dep. A. Gobzems
	- dep. A. Lejiņš
	- dep. J. Ādamsons
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa	- Saeimas sekretāra biedre M. Golubeva
Debašu turpinājums	- dep. G. Eglītis
	- dep. D. Beitnere-Le Galla
	- dep. I. Ikstena
	- dep. J. Ādamsons
	- dep. K. Sprūde
	- dep. J. Stepaņenko
Likumprojekts “Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību” (Nr. 250/Lp13) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 641, 703)
Ziņo	- dep. M. Bondars
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par pašvaldību budžetiem”” (Nr. 251/Lp13) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 642, 703)
Ziņo	- dep. M. Bondars
Likumprojekts “Grozījumi Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā” (Nr. 252/Lp13) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 643, 703)
Ziņo	- dep. M. Bondars
Likumprojekts “Grozījumi Elektronisko sakaru likumā” (Nr. 253/Lp13) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 644, 703)
Ziņo	- dep. M. Bondars
Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (Nr. 254/Lp13) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 645, 703)
Ziņo	- dep. M. Bondars
Likumprojekts “Grozījumi Azartspēļu un izložu likumā” (Nr. 255/Lp13) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 646, 703)
Ziņo	- dep. M. Bondars
Likumprojekts “Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā” (Nr. 256/Lp13) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 647, 703)
Ziņo	- dep. M. Bondars
Likumprojekts “Grozījumi Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā” (Nr. 257/Lp13) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 648, 703)
Ziņo	- dep. M. Bondars
Likumprojekts “Grozījumi Autoceļu lietošanas nodevas likumā” (Nr. 258/Lp13) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 649, 703)
Ziņo	- dep. M. Bondars
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”” (Nr. 259/Lp13) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 650, 703)
Ziņo	- dep. M. Bondars
Likumprojekts “Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā” (Nr. 260/Lp13) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 651, 703)
Ziņo	- dep. M. Bondars
Likumprojekts “Grozījumi Latvijas vides aizsardzības fonda likumā” (Nr. 261/Lp13) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 652, 703)
Ziņo	- dep. M. Bondars
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” (Nr. 262/Lp13) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 653, 703)
Ziņo	- dep. M. Bondars
Likumprojekts “Grozījumi Izglītības likumā” (Nr. 264/Lp13) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 655, 703)
Ziņo	- dep. M. Bondars
Likumprojekts “Par valsts budžetu 2019. gadam” (Nr. 267/Lp13) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 671, 703)
Ziņo	- dep. M. Bondars
Lēmuma projekts “Par priekšlikumu iesniegšanas kārtību (formu) 2019. gada valsts budžeta likumprojektu paketei” (Nr. 138/Lm13) (Dok. Nr. 704)
Ziņo	- dep. M. Bondars
Paziņojums
	- dep. J. Strīķe
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa	- Saeimas sekretāra biedre M. Golubeva

Balsojumi

Datums: 20.03.2019 10:06:06 bal001
Par - 83, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 84)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā”” (Nr.263/Lp13) izslēgšanu no 2019. gada valsts budžeta likumprojektu paketes (137/Lm13)

Datums: 20.03.2019 10:12:22 bal002
Par - 66, pret - 16, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību (250/Lp13), 1.lasījums

Datums: 20.03.2019 10:12:57 bal003
Par - 83, pret - 1, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi likumā “Par pašvaldību budžetiem” (251/Lp13), 1.lasījums

Datums: 20.03.2019 10:13:30 bal004
Par - 62, pret - 20, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā (252/Lp13), 1.lasījums

Datums: 20.03.2019 10:13:57 bal005
Par - 64, pret - 21, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Elektronisko sakaru likumā (253/Lp13), 1.lasījums

Datums: 20.03.2019 10:14:24 bal006
Par - 64, pret - 21, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (254/Lp13), 1.lasījums

Datums: 20.03.2019 10:14:51 bal007
Par - 81, pret - 3, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Azartspēļu un izložu likumā (255/Lp13), 1.lasījums

Datums: 20.03.2019 10:15:16 bal008
Par - 84, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā (256/Lp13), 1.lasījums

Datums: 20.03.2019 10:15:42 bal009
Par - 82, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā (257/Lp13), 1.lasījums

Datums: 20.03.2019 10:16:08 bal010
Par - 64, pret - 20, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Autoceļu lietošanas nodevas likumā (258/Lp13), 1.lasījums

Datums: 20.03.2019 10:16:33 bal011
Par - 68, pret - 17, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” (259/Lp13), 1.lasījums

Datums: 20.03.2019 10:16:58 bal012
Par - 68, pret - 17, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā (260/Lp13), 1.lasījums

Datums: 20.03.2019 10:17:23 bal013
Par - 84, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Latvijas vides aizsardzības fonda likumā (261/Lp13), 1.lasījums

Datums: 20.03.2019 10:17:45 bal014
Par - 64, pret - 20, atturas - 0. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām” (262/Lp13), 1.lasījums

Datums: 20.03.2019 10:18:08 bal015
Par - 62, pret - 22, atturas - 0. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Izglītības likumā (264/Lp13), 1.lasījums

Datums: 20.03.2019 10:18:39 bal016
Par - 65, pret - 20, atturas - 0. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Par valsts budžetu 2019. gadam (267/Lp13), 1.lasījums

Datums: 20.03.2019 11:28:36 bal017
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Datums: 20.03.2019 13:26:54 bal018
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Datums: 20.03.2019 14:48:31 bal019
Par - 61, pret - 21, atturas - 0. (Reģistr. - 82)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību (250/Lp13), 1.lasījums

Datums: 20.03.2019 14:49:22 bal020
Par - 83, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 84)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par pašvaldību budžetiem” (251/Lp13), 1.lasījums

Datums: 20.03.2019 14:50:11 bal021
Par - 78, pret - 5, atturas - 0. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā (252/Lp13), 1.lasījums

Datums: 20.03.2019 14:50:54 bal022
Par - 80, pret - 5, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Elektronisko sakaru likumā (253/Lp13), 1.lasījums

Datums: 20.03.2019 14:51:37 bal023
Par - 72, pret - 10, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (254/Lp13), 1.lasījums

Datums: 20.03.2019 14:52:21 bal024
Par - 77, pret - 5, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Azartspēļu un izložu likumā (255/Lp13), 1.lasījums

Datums: 20.03.2019 14:53:06 bal025
Par - 85, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā (256/Lp13), 1.lasījums

Datums: 20.03.2019 14:53:48 bal026
Par - 85, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā (257/Lp13), 1.lasījums

Datums: 20.03.2019 14:54:30 bal027
Par - 82, pret - 2, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Autoceļu lietošanas nodevas likumā (258/Lp13), 1.lasījums

Datums: 20.03.2019 14:55:18 bal028
Par - 81, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” (259/Lp13), 1.lasījums

Datums: 20.03.2019 14:56:01 bal029
Par - 82, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā (260/Lp13), 1.lasījums

Datums: 20.03.2019 14:56:45 bal030
Par - 82, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Latvijas vides aizsardzības fonda likumā (261/Lp13), 1.lasījums

Datums: 20.03.2019 14:57:26 bal031
Par - 58, pret - 26, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām” (262/Lp13), 1.lasījums

Datums: 20.03.2019 14:58:08 bal032
Par - 55, pret - 28, atturas - 0. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Izglītības likumā (264/Lp13), 1.lasījums

Datums: 20.03.2019 14:58:55 bal033
Par - 58, pret - 27, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Par valsts budžetu 2019. gadam (267/Lp13), 1.lasījums

Datums: 20.03.2019 15:00:33 bal034
Par - 58, pret - 20, atturas - 4. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu iesniegšanas kārtību (formu) 2019. gada valsts budžeta likumprojektu paketei (138/Lm13)

Datums: 20.03.2019 15:01:10 bal035
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija