Latvijas Republikas 13. Saeimas
pavasara sesijas pirmā sēde
2019. gada 25. aprīlī

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Frakciju viedokļi

Sēdes vadītāja. Labrīt, godātie kolēģi! Aicinu ieņemt vietas Sēžu zālē, lai varam sākt Saeimas 2019. gada 25. aprīļa sēdi.

Vispirms - iesniegtās izmaiņas Saeimas Prezidija apstiprinātajā sēdes darba kārtībā.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut likumprojektu “Grozījumi likumā “Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu””. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Deputāti Kols, Kalniņš, Kabanovs, Ģirģens un Voika lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut likumprojektu “Par Protokolu par Ziemeļmaķedonijas Republikas pievienošanos Ziemeļatlantijas līgumam”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut likumprojektu “Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut likumprojektu “Grozījums likumā “Par valsts noslēpumu””. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut likumprojektu “Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas izplatīšanas likums”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut likumprojektu “Grozījumi Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām””. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Saeimas Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, kā arī Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijām? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijām ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Ventspils Augstskolas Satversmes grozījumiem” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Tiesībaizsardzībai paredzētās fizisko personu datu apstrādes likums” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Kopfinansējuma pakalpojumu likums” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija, kā arī Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijām? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijām ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Patērētāju tiesību aizsardzības likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, kā arī Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijām? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijām ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Protokolu par Ziemeļmaķedonijas Republikas pievienošanos Ziemeļatlantijas līgumam” nodot Ārlietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Par atvaļinājuma piešķiršanu.

Par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Uldim Budriķim šā gada 11. aprīlī.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Ulda Budriķa iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņam neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 11. aprīlī. Saeimas Prezidijs atvaļinājumu ir piešķīris un par to informē Saeimu.

Darba kārtībā - “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.

Lēmuma projekts “Par Ilonas Ozoliņas-Kļaviņas apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Valērijs Agešins.

V. Agešins (SASKAŅA).

Labrīt, godātie kolēģi! Juridiskās komisijas šā gada 9. aprīļa sēdē tika skatīts lēmuma projekts “Par Ilonas Ozoliņas-Kļaviņas apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”.

Komisijas locekļi ir vienbalsīgi atbalstījuši minēto lēmuma projektu.

Juridiskās komisijas vārdā aicinu apstiprināt Ilonu Ozoliņu-Kļaviņu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi bez pilnvaru termiņa ierobežojuma.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Ilonas Ozoliņas-Kļaviņas apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Darba kārtībā - likumprojektu izskatīšana.

Likumprojekts “Grozījumi Energoefektivitātes likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Daniels Pavļuts.

D. Pavļuts (AP!).

Labdien, kolēģi! Iepriekšējā Saeimas sēdē es jau skaidroju šī likumprojekta būtību. Šodien pavisam īsi to atgādināšu. Tātad mēs cenšamies atrisināt šādu situāciju - iepriekšējā Saeimas sasaukumā un iepriekšējā valdībā tika virzīts jauns energoefektivitātes regulējums un lielajiem elektroenerģijas patērētājiem noteikts pienākums veikt energotaupības pasākumus. Bija zināms termiņš, līdz kuram iesniegt energoauditus un uzsākt taupīšanas pasākumus. Ja tas nebija izdarīts, tika aprēķināta nodeva. Vairāki komersanti to ar nokavēšanos tomēr ir izdarījuši, un mēs šobrīd mēģinām grozīt šo likumu, lai nesodītu tos komersantus, kuri, kaut gan novēloti attaisnojošu iemeslu dēļ, tomēr šo pienākumu ir izpildījuši, un neliktu viņiem maksāt valstij energoefektivitātes nodevu, lai vēlreiz veiktu šos pasākumus.

Pirmajā lasījumā deputāti faktiski to vienbalsīgi atbalstīja. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā likumprojektu mēs esam izskatījuši otrajam lasījumam.

Tika saņemti priekšlikumi no ekonomikas ministra un no Finanšu ministrijas, un mēs nonācām pie kopsaucēja.

Tātad 1. - ekonomikas ministra priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Jānim Vitenbergam. Deputāts Vitenbergs debatēt nevēlas... tomēr vēlas. (Dep. J. Vitenbergs: “Par likumprojektu kopumā!”) Par likumprojektu kopumā debatēt nav iespējams. Varam debatēt tikai par priekšlikumiem.

Tātad par 1. priekšlikumu vārds deputātam Jānim Vitenbergam.

J. Vitenbergs (KPV LV).

Kolēģi! Lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu un likumprojektu kopumā, jo tādējādi mēs nāksim pretī mūsu uzņēmējiem. Mēs nedrīkstam uzņēmējiem likt justies tā, it kā viņi tiktu sodīti par jau izpildītu pienākumu.

Latvijas ekonomika balstās uz mūsu uzņēmējiem, un mums jāspēj pastiept palīdzīgu roku. Ir jāmotivē uzņēmēji kļūt energoefektīvākiem, taču, uzsākot pilnīgi jaunas iniciatīvas, ir jāveido elastīgi priekšnoteikumi, kas labāk atbilstu uzņēmējdarbības videi. Energoefektivitātes nodevas pamatmērķis ir veicināt energoefektivitāti un nodrošināt energopārvaldības sistēmas ieviešanas kontroli, nevis sodīt tos komersantus, kas ir izpildījuši likumā noteikto pienākumu.

Atbalsts un palīdzība Latvijas uzņēmējiem ir un būs viens no maniem pamatmērķiem, vadot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisiju. Beidzot jālauž mīts, ka valsts nevis palīdz, bet kavē uzņēmējdarbības attīstību.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Es saprotu, ka debatētājs atbalsta likumprojekta 1. priekšlikumu. Deputāti atbalsta.

D. Pavļuts. Paldies.

2. - ekonomikas ministra priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts, iekļauts 3. - komisijas priekšlikumā. Pēc konsultācijām ar Finanšu ministriju, pamatojoties uz tās izteikto priekšlikumu, ir koriģēta kārtība, kādā tiek veiktas iemaksas vai šī nodeva tiek atmaksāta no energoefektivitātes fonda, ja tas atbilstoši šim likumprojektam būtu jādara.

Tā ka 2. priekšlikums ir daļēji atbalstīts un iekļauts 3. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

D. Pavļuts. Un visbeidzot 3. - atbildīgās komisijas priekšlikums, kurš, kā jau minēju, apvieno Ekonomikas ministrijas un Finanšu ministrijas priekšlikumus, panākot vienošanos.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

D. Pavļuts. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Energoefektivitātes likumā” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 90, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

D. Pavļuts. Paldies, kolēģi!

Sēdes vadītāja. Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Dzīvesvietas deklarēšanas likumā”, trešais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Ēriks Pucens.

Ē. Pucens (KPV LV).

Labdien, kolēģi! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā strādājām ar likumprojektu “Grozījumi Dzīvesvietas deklarēšanas likumā”. Komisijā ir iesniegti deviņi priekšlikumi.

1. ir tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 4. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Ē. Pucens. 2. ir Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts, iekļauts 4. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Ē. Pucens. 3. ir Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts, iekļauts 4. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Ē. Pucens. 4. ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Ē. Pucens. 5. ir tiesībsarga Jansona priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Ē. Pucens. 6. ir tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Ē. Pucens. 7. - tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 8. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Ē. Pucens. 8. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Ē. Pucens. 9. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Ē. Pucens. Lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Dzīvesvietas deklarēšanas likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 90, pret - 1, atturas - nav. Likums pieņemts.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Ceļu satiksmes likumā”, trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Jānis Vitenbergs.

J. Vitenbergs (KPV LV).

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir izskatījusi un sagatavojusi izskatīšanai Saeimas sēdē trešajā lasījumā likumprojektu “Grozījumi Ceļu satiksmes likumā”.

Tika saņemti trīs priekšlikumi.

1. - Zemkopības ministrijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāra Grasberga priekšlikums...

J. Vitenbergs. Jāņa Grasberga priekšlikums.

Sēdes vadītāja. ...ir atbalstīts. Deputāti atbalsta.

J. Vitenbergs. Paldies.

2. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Vitenbergs. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Vitenbergs. Lūgums atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Ceļu satiksmes likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 91, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām””, pirmais lasījums.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā - deputāte Dagmāra Beitnere-Le Galla.

D. Beitnere-Le Galla (JK).

Labdien, cienījamie kolēģi, Saeimas priekšsēdētājas kundze! Es gribu ziņot par ne tik daudz tautsaimniecībai nozīmīgu, tomēr svarīgu lēmumu, kas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā tika pieņemts par svētku un atceres dienām.

Mēs debatējām... un šis ir pirmais lasījums... debatējām par izmaiņām, kas būtu mūsu kalendāros. No Ministru kabineta nāca ierosinājums, ko atbalstīja arī Tieslietu ministrija, - ka no atceres un svētku dienām izņemamas korporatīvās svētku dienas. Proti, mēs atsakāmies no 17. maija - Ugunsdzēsēju un glābēju dienas - iekļaušanas kalendārā pie atceres un atzīmējamām dienām... Ir runa arī par jūnija trešo svētdienu - Medicīnas darbinieku dienu, oktobra pirmo svētdienu - Skolotāju dienu... Jo mēs nododam šos jautājumus... ar Ministru kabineta lēmumu tiks atzīmētas korporatīvās... profesiju svētku dienas. Respektīvi, tās nebūs kalendārā, bet Ministru kabinets noteiks šīs dienas, regulēs šos jautājumus.

Mēs diskutējām par ierosinājumu, kas jau no 2012. gada... Ir izteikts Rakstniecības un mūzikas muzeja piedāvājums 13. maiju atzīmēt kā Valsts valodas dienu. Bija diskusijas par to, vai varbūt šo dienu nosaukt par Latviešu valodas dienu. Jāņem vērā, ka ir vēl divas dienas gadā, ko atzīmē starptautiski, proti, februārī - Dzimtās valodas diena, ko svin noteiktās aprindās, kas parasti ir skolas un ar literatūru saistītas kopienas, un septembra beigās ir Eiropas moderno valodu diena. Bija priekšlikums svinēt Valsts valodas dienu 13. maijā, jo tā ir Jura Alunāna dzimšanas diena. Juris Alunāns ir viens no pirmajiem mūsu modernās latviešu valodas aizsācējiem.

Diskusijas bija arī par to, ka mēs varētu iemūžināt Latvijas 21. gadsimta vēsturi - 13. maiju atzīmēt kā Latviešu valodas dienu ir viena opcija, un vēl viena opcija ir 18. februāri atzīmēt kā Valsts valodas dienu, atceroties mūsu referendumu 2012. gadā. Šie jautājumi ir atvērti. Par to viedokļus izteica arī filologi, un diskusijas turpināsies. Šis ir pirmais lasījums.

Bija arī priekšlikums mainīt 23. augustā atzīmējamo notikumu dienas nosaukumu, jo 23. augusts kalendārā tiek dēvēts par Staļinisma un nacisma upuru atceres dienu. Diskusijās mēs runājām par to, ka 23. augustu modernā Latvijas vēsture 1989. gadā visai pasaulei padarīja par Baltijas ceļa dienu. Un bija arī priekšlikums kalendārā atteikties no tik daudzām upuru piemiņas dienām, bet pārdēvēt šo dienu par Baltijas ceļa atceres dienu, ņemot vērā to, ka šogad mēs svinēsim šīs atceres dienas ļoti apaļu, lielu jubileju. Tāpat bija jautājums par to, vai nācijai ilgi ir jāatceras diena, kad tā tika okupēta, - 17. jūnijs. Iespējams, ka arī šī diena jāņem ārā no kalendāra, lai mēs nebūtu starp tām nācijām, kuras pārāk daudz atzīmē piemiņas dienas ar nolaistiem sēru karogiem.

Tās ir dažas impresijas no diskusijām komisijā, un jautājums ir atvērts. Mēs turpināsim strādāt pie šī likumprojekta arī pēc pirmā lasījuma. Un datums, līdz kuram var iesniegt priekšlikumus, ir 7. maijs.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Komisijas izvirzītais priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir šā gada 7. maijs. Paldies. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 7. maijs.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Parādu ārpustiesas atgūšanas likumā”, otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Aivars Geidāns.

A. Geidāns (KPV LV).

Labrīt, godātie kolēģi! Prezidij! Klātesošie! Juridiskajā komisijā strādājām ar likumprojektu “Grozījumi Parādu ārpustiesas atgūšanas likumā”. Uz otro lasījumu tika saņemti trīs priekšlikumi.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Daļēji atbalstīts, iekļauts 2. priekšlikumā.

A. Geidāns. Es atvainojos.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

A. Geidāns. 2. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Komisijā notika plašas diskusijas par priekšlikuma redakciju kopā ar Ekonomikas ministriju, Patērētāju tiesību aizsardzības centru, VID un Tieslietu ministriju. Komisija, uzklausot iesaistītās puses, nolēma, ka sodu apmērs tiek piemērots, un priekšlikums tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Geidāns. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums par likumprojekta spēkā stāšanos. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Geidāns. Juridiskās komisijas vārdā aicinu deputātus atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Parādu ārpustiesas atgūšanas likumā” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

A. Geidāns. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 24. maijs.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 24. maijs.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījums Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā”, otrais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Juris Rancāns.

J. Rancāns (JK).

Labrīt, kolēģi! Likumprojektam “Grozījums Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā” priekšlikumi nav saņemti.

Aicinu atbalstīt šo likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījums Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

J. Rancāns. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 30. aprīlis.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 30. aprīlis.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Nacionālo bruņoto spēku likumā”, otrais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Raimonds Bergmanis.

R. Bergmanis (ZZS).

Labrīt, kolēģi! Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija strādā ar grozījumiem Nacionālo bruņoto spēku likumā.

Ir iesniegti trīs priekšlikumi.

1. ir Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Bergmanis. 2. ir Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Bergmanis. Arī 3. ir Juridiskā biroja priekšlikums, kas komisijā ir atbalstīts. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Bergmanis. Lūdzu atbalstīt otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Nacionālo bruņoto spēku likumā” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 90, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

R. Bergmanis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - šā gada 9. maijs.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 9. maijs.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma atsavināšanu Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas valsts robežas joslas ierīkošanai””, pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Jānis Butāns.

J. Butāns (JK).

Godātie kolēģi! Juridiskās komisijas šā gada 10. aprīļa sēdē tika izskatīts likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma atsavināšanu Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas valsts robežas joslas ierīkošanai””.

Likumprojekts paredz “no zemes īpašniekiem atsavināt nekustamos īpašumus vai to daļu, kas atrodas pie valsts ārējās sauszemes robežas, lai dabā iezīmētu Latvijas Republikas valsts robežas joslu, pierobežas joslu un pierobežu ārējai sauszemes robežai ar Krievijas Federāciju”, kā arī uzstādīt “valsts robežas joslas, pierobežas joslas un pierobežas norādījuma zīmes un informatīvās norādes, ievērojot attiecīgo deleģējumu”.

Juridiskā komisija likumprojektu pirmajam lasījumam ir atbalstījusi.

Aicinu kolēģus atbalstīt likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma atsavināšanu Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas valsts robežas joslas ierīkošanai”” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 91, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai.

J. Butāns. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 30. aprīlis.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 30. aprīlis.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Ceļu satiksmes likumā”, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Jānis Vitenbergs.

J. Vitenbergs (KPV LV).

Komisijā esam izskatījuši Satiksmes ministrijas izstrādāto likumprojektu “Grozījumi Ceļu satiksmes likumā” (Nr. 209/Lp13) un secinājuši, ka visas minētā likumprojekta normas ir iekļautas likumprojektā “Grozījumi Ceļu satiksmes likumā” (Nr. 176/Lp13). Tas ir likumprojekts, kuru atbalstījām Saeimā pirms kāda laika. Līdz ar to komisija lūdz noraidīt likumprojektu “Grozījumi Ceļu satiksmes likumā” (Nr. 209/Lp13) pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Ceļu satiksmes likumā” (Nr. 209/Lp13)! Lūdzu balsošanas režīmu! (Dep. J. Strīķe rāda zaļu kartīti. Starpsaucieni: “Sarkanu! Sarkanu!”) Lūdzu rezultātu! Par - 18, pret - 72, atturas - nav. Likumprojekts ir noraidīts. (Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.)

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Imigrācijas likumā”, pirmais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Edvīns Šnore.

E. Šnore (NA).

Labdien, kolēģi! Strādājam ar likumprojektu “Grozījumi Imigrācijas likumā” (Nr. 244/Lp13).

Sēdes vadītāja. Vienu mirkli! Lūdzu, pagaidiet, Šnores kungs! Kolēģi! Mums ir Saeimas sēde, lūdzu... Referents tribīnē ziņo par likumprojektu.

E. Šnore. Tātad “Grozījumi Imigrācijas likumā”, kas piedāvā atļaut Latvijā studējošiem ārvalstu studentiem vienlaikus ar studijām strādāt 40 stundas nedēļā. Komisija ir saņēmusi atzinumus par šo likumprojektu no piecām ministrijām. Izglītības un zinātnes ministrija iebilda pret šī likumprojekta tālāku virzību, norādot, ka kvalitatīvas pilna laika koledžas un bakalaura līmeņa studijas nav savienojamas ar pilna laika darbu, kā arī uzsverot, ka jau tagad maģistrantūrā un doktorantūrā studējošiem ārzemniekiem ir atļauts strādāt 40 stundas nedēļā. Studiju brīvlaikā tas ir atļauts arī bakalaura studiju studentiem.

Līdzīga argumentācija bija Ekonomikas ministrijai, kas atzina, ka paredzētais risinājums nerada būtisku ietekmi uz tautsaimniecības attīstību.

Finanšu ministrija iebilda pret likumprojekta tālāku virzību, norādot, ka tas var sekmēt nelegālās nodarbinātības palielināšanos.

Iekšlietu ministrija arī iebilda pret likumprojektu, uzsverot, ka piedāvātais risinājums var radīt drošības riskus, un tikai Labklājības ministrija pauda, ka neiebilst pret rosināto stundu skaita palielinājumu.

Apkopojot visus “par” un “pret” argumentus, komisija pieņēma lēmumu noraidīt šo likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Uzsākam debates.

Vārds deputātam Didzim Šmitam.

D. Šmits (KPV LV).

Labdien, godātie kolēģi! Dāmas un kungi! Es neatkārtošu visu, ko teicu pagājušajā reizē. Tikai daži komentāri pēc tā, ko tikko teica Šnores kungs par izglītības kvalitāti.

Es saprotu, ka mums ļoti rūp ārvalstu studentu izglītības kvalitāte. Bet, kā jūs zināt, latviešu studenti drīkstēs strādāt pilnu laiku, tas mums nerūp. Toties tas, ka ārvalstnieki varēs strādāt, ir mūs ļoti satricinošs jautājums.

Otra lieta ir par ēnu ekonomikas palielināšanos. Tas ir fantastisks atzinums, ka, ļaujot legāli maksāt nodokļus, mēs vairojam ēnu ekonomiku. Fantastisks priekšlikums un komentārs!

Trešais - par Iekšlietu ministrijas bažām par drošības draudiem. Un tas, starp citu, ir ļoti nopietni. Tātad - ja varēs strādāt nevis 20, bet 40 stundas, pie mums pieaugs drošības draudi. Patiesībā tā ir kaut kāda pilnīga impotences atzīšana, jo tas faktiski nozīmē, ka institūcijas, kuras atbild par termiņuzturēšanās atļauju izsniegšanu... tālāku kontroli, proti, vai studenti studē un vai legāli uzturas Latvijā... pilnīga atzīšana, ka to nespēj kontrolēt. Un tad gan mums ir ļoti nopietni jautājumi. Tikpat labi jebkurš, kas šeit ieceļojis ar vīzu vai bez vīzas, nemaz nerunājot par termiņuzturēšanās atļauju, varbūt, kā lai saka, arī nav kontrolējams.

Un visbeidzot es... Te tāda sakritība. Vakar Ilgtspējīgas attīstības komisijas deputāti viesojās Polijā, tikās ar dažādu komisiju un Polijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras pārstāvjiem. Un es zinu, ka... Ņemot vērā, ka Polijā šobrīd pie varas ir partija “Likums un taisnīgums”, kas, kā es saprotu, ir tāds Nacionālajai apvienībai ļoti tuvs partneris... nu, katrā ziņā paraugs, kā būtu jāvada valsts un kādai būtu jābūt nacionālajai nostājai, es aicinu aizbraukt uz Poliju pie, kā saka, māsaspartijas un aprunāties par šiem jautājumiem, proti, ne tikai par to, kā tiek uzņemti ārvalstu studenti, bet arī par to, kā tiek risināts darbaroku trūkums. Lai strādātu 16 profesijās, personām no noteiktām valstīm darba atļaujas nav jāsaņem vispār. Aprunājieties, ko nozīmē atvērt start-up uzņēmumu un saņemt termiņuzturēšanās atļauju Polijā! Patiesībā Šengenas vīzas turētājs var sākt strādāt šajās 16 profesijās nekavējoties un legāli. Trīs mēnešu laikā izskatot termiņuzturēšanās atļauju. Protams, pastāv arī iespēja, ka tomēr kādam to neapstiprina. Jā.

Un, ziniet, ar ko atšķiras...? Es neesmu Polijas partijas “Likums un taisnīgums”, kā saka, sekotājs un atbalstītājs, man ir citādāki politiskie uzskati, bet vienam gan es piekrītu - neatkarīgi no tā, kura partija ir vadījusi Poliju pēdējos 30 gadus, viņu ekonomiskie sasniegumi, salīdzinot ar mūsējiem, ir tādi, no kā var tikai un vienīgi mācīties. Un tā atšķirība... Arī viņi sevi sauc par nacionāļiem, par konservatīviem un tā tālāk. Tā atšķirība starp poļiem un mums ir tāda, ka poļu nacionālisms izpaužas, nevis runājot par Otro pasaules karu un tā sekām, bet... poļu nacionālisms nozīmē stiprināt savas valsts ekonomiku, nodrošināt tās izaugsmi.

Nevajag šķelt sabiedrību un biedēt mūs ar kaut kādiem ļauniem ārvalstu studentiem, kas, redziet, var sagraut Latvijas drošību!

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Dombravam.

J. Dombrava (NA).

Tik tiešām - ekonomikas stiprināšana ir būtiska. Un ekonomiku var stiprināt, ceļot darba produktivitāti, ejot uz procesu aizvien lielāku automatizāciju, robotizāciju, palielinot algas Latvijā strādājošiem, nevis, kavējot progresu, ieplūdināt Latvijas ekonomikā nekvalificētu darbaspēku, kas sit uz leju cenas, algas un visu pārējo.

Šobrīd mēs redzam vienkārši faktus. Latvijā ir augstskolas, kuras specializējas uz ārvalstu studentiem, kuras pēc būtības ir fiktīvas augstskolas, kuras, ja vienu dienu tās slēdz, nākamajā dienā atveras vaļā zem cita nosaukuma; to vienīgais mērķis ir pēc būtības tirgoties ar studentu vīzām. Tās augstskolas, kuras ir kvalitatīvas, - tās iebilst pret šiem grozījumiem. (Dep. L. Liepiņas starpsauciens.) Piemēram, Rīgas Tehniskā universitāte.

Eksperti, tai skaitā arī eksperti no Valsts drošības dienesta, atzīmē, ka ir saskatāmi būtiski drošības apdraudējumi. Pavisam nesen arī Igaunijas drošības dienests nāca ar līdzīgu vērtējumu saistībā ar ārvalstu studentiem. Riski, kas saistīti ar studentu migrāciju, un reālās problēmas ir ļoti nopietnas, tā atzīmē Igaunijas drošības dienests. Viņi informē, ka dzimtajā valodā šie studenti tiek informēti nevis par mācībām Igaunijā, bet par to, kā var izmantot iespēju ieceļot Šengenas zonā, pārvietoties starp dažādām Šengenas zonas valstīm un uzsākt darba gaitas.

Tāpat Igaunijas drošības dienests norāda, ka darbā tiek pieņemti studenti, lai strādātu nekvalificētu darbu. Viņu darbam ir zema pievienotā vērtība. Un tas nonāk pretrunā ar mērķiem, kurus Igaunija ir izvirzījusi attiecībā uz migrācijas politiku un kuri pēc būtības ir ļoti līdzīgi Latvijas mērķiem. Proti, viņi vēlas piesaistīt augstākā līmeņa speciālistus, zinātniekus un IT ekspertus (Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.), nevis nekvalificētu darbaspēku.

Bet tomēr... Var minēt šos ļoti racionālos argumentus, kuri izskan no dažādām kompetentām institūcijām gan Latvijā, gan ārpus Latvijas, bet ir vērts ikvienam atvērt šī likumprojekta anotāciju, kas ir, manuprāt, absolūti... nu, varbūt ne pati murgainākā, bet viena no murgainākajām, kādas esmu redzējis daudzu gadu garumā.

Es citēšu divus teikumus, kas ir rakstīti šajā anotācijā: “Lielākoties studenti faktiski strādā daudz vairāk, nekā atļauts ar likumu, taču darba devēju grāmatvedībās tiek atspoguļots tikai atļautais darba laiks. Prettiesiski nodarbināto ārzemju studentu skaits ir tik liels, ka loģiskāk ir sakārtot regulējumu, lai viņi var leģitīmi strādāt, nevis kontrolēt komersantus, kas šos ierobežojumus neievēro.” (Dep. L. Liepiņa: “Tieši kas jūs pārsteidz?”) Ka likumdevējs... spēj atnest uz Saeimu likuma grozījumus, kas pasaka to, ka likumus var neievērot, ka ir norma... likumdevējam... neziņot par šiem komersantiem, kas prettiesiski nodarbina ārvalstu studentus, vilto grāmatvedību... bet tā vietā cenšas pakārtot regulējumu likuma pārkāpējiem. Tik ciniska attieksme pret tiesiskumu tiešām ir reti redzēta.

Pēc šīs loģikas nākamais solis varētu būt tāds, ka mēs ieviešam kaut kādus īpašus nosacījumus tiem, kas neievēro darba... virsstundas, ieviešam papildu nosacījumus tiem, kas, piemēram, 10 stundas dienā nodarbina bērnus, ieviešam vēl kaut kādus... piemēram, varbūt Liepiņas kundze gribētu arī piedāvāt... mēs ieviešam principu, ka dot kukuļus ir legāli, jo daudzi taču tā dara. Ieviešam principu, ka drīkst dot kukuļus, jo daudzi dod kukuļus. Šāda ir bijusi loģika likumprojekta iesniedzēju ieskatā. Es tiešām aicinu noraidīt šo likumprojektu.

Mēs varam runāt par imigrācijas politiku un it īpaši to, kā piesaistīt Latvijai augsti kvalificētus speciālistus tajās nozarēs, kur tas ir nepieciešams. Bet neveram vaļā vienkārši nekvalificēta darbaspēka papildu piesaisti mūsu ekonomikā. Tas neveicinās ekonomisko progresu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Mārtiņam Staķim.

M. Staķis (AP!).

Godātā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie deputāti! Jā, tā bija ļoti interesanta sēde, kurā bija uzaicināti diezgan daudzi dalībnieki. Bija, ja nemaldos, piecu ministriju, augstskolu pārstāvji, bija diezgan daudzi uzņēmēji un arī tirdzniecības un darba devēju organizāciju pārstāvji.

Starp ministrijām viedokļi dalījās. Bija divas ministrijas, kuras neiebilda, un divas, kuras bija pret. Tāpat pret bija augstākās izglītības iestādes, bet atbalstoši, protams, bija uzņēmēji. Varēja uzdot jautājumus, un arī es meklēju atbildes uz četriem jautājumiem, pirms lemt par šo priekšlikumu.

Pirmais jautājums bija - cik tad īsti ir šo studentu, kas strādā? Šādas statistikas nav. Tas, ko mēs zinām, ko mums pateica, - 60 procenti Latvijas studentu strādā pilnu darba laiku. Ja mēs pieņemam, ka strādā arī 60 procenti ārzemju studentu, tad tie varētu būt kādi divarpus tūkstoši.

Pēc tam bija jautājums - vai tiešām studenti var šurp braukt un nemācīties? Augstskolas apstiprināja - ja studenti neapmeklē lekcijas un nevar nokārtot sesiju, viņi tiek atskaitīti. Ja viņi tiek atskaitīti, tad trīs dienu laikā viņiem ir jāpamet valsts. (Dep. R. Kols: “Tas ir valsts universitātēs! Tas nav visās!”)

Tad bija jautājums arī par to, vai tiešām ir izdevīgi šurp braukt strādāt. Es apzināju dažas augstskolas. Tā, piemēram, Rīgas Tehniskajā universitātē Latvijas studenti maksā par datorsistēmu studijām 1200 eiro, ārzemju studenti no trešām pasaules valstīm - 3500 eiro, tātad trīskārt vairāk. Līdzīgi arī attiecībā uz inženiertehniku un mašīnbūvi, kur ir daudz studentu, - atbilstoši 1350 eiro vietējiem, 2970 eiro - ārzemju studentiem. Medicīnā vēl vairāk. Tur 3600 eiro maksā vietējie un 12 000 eiro - ārzemju studenti, kas mācās angļu valodā.

Un tad es jautāju universitātēs, cik šobrīd vispār ir ārzemju studentu un cik daudz jūs varat vēl uzņemt, vai tiešām viņi varētu šurp braukt bezgalīgi? Šobrīd universitātēs apmēram 11 procenti ir ārzemju studentu un maksas studentu skaitu varētu palielināt līdz 20 procentiem. Ja pieņemam, ka būtu divreiz vairāk šādu studentu, tas ir, pieci tūkstoši strādājošo, tad tas nav būtisks skaitlis Latvijas drošībai, bet tas ir būtisks skaitlis Latvijas uzņēmējiem. Jūs taču tiekaties ar uzņēmējiem, un uzņēmēji jums stāsta, ka trūkst darbaroku. Varbūt šoreiz ieklausāmies, ko saka uzņēmēji. Es lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Iesalniekam.

J. Iesalnieks (NA).

Labrīt, kolēģi! Diskusijās par šo priekšlikumu gan sabiedrībā, gan arī no šīs tribīnes izskan arguments, ka arī Latvijas studenti strādā pilnas slodzes darbu - 40 stundas. Jā, tā ir taisnība. Bet tie ir pašu cilvēki, kuriem mums ir jādod izglītība pat tad, ja tas nozīmē, ka viņi šo augstāko izglītību ieguvuši uz knapiem četriniekiem.

Attiecībā uz ārvalstu studentiem, kas brauc uz Latviju studēt, man tomēr gribētos, lai mēs piesaistītu izcilības, nevis cilvēkus, kuri, iespējams, šeit brauc vairāk strādāt nekā studēt.

Tāpēc es aicinu noraidīt šo likumprojektu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Didzim Šmitam otro reizi.

D. Šmits (KPV LV).

Pavisam īss komentārs.

Jānis Dombrava runāja par to, ka uzņēmējiem vajadzētu maksāt darbiniekiem labas algas un veicināt produktivitāti.

Es atvainojos, Nacionālā apvienība ir piedalījusies visās valdībās (un tās izvirzītais ministrs - it īpaši aktīvi) Ministru kabineta noteikumu izstrādē... pie tā, lai mēs konkurētspējas ziņā būtu vissliktākā valsts Baltijā. Mūsu enerģijas cenas ražotājiem par 40 procentiem pārsniedz Lietuvas cenas. Un tas ir jūsu nopelns. Mums ir vislielākie darbaspēka nodokļi uz strādājošo - jūsu nopelns. Un jums nav kauna kāpt tribīnē un runāt par algām un produktivitāti?!

Kaut kad vajadzētu tā kā nodurt acis un paklusēt. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ilmāram Dūrītim.

I. Dūrītis (AP!).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienījamie deputāti! Es neredzu iemeslu, kāpēc mums vajadzētu noraidīt šo likumprojektu. Jo, ja šie cilvēki vēlas Latvijā studēt, ir atraduši studiju vietu, ir izgājuši stingru imigrācijas kontroli un ir ieradušies mūsu valstī, tad kāpēc lai uz viņiem attiektos citi noteikumi par strādāšanu mūsu valstī?

Es aicinu noteikti atbalstīt šos grozījumus un atļaut šiem cilvēkiem strādāt tāpat kā Latvijā studējošajiem, tātad Latvijas studentiem, 40 stundu darba nedēļu.

Turklāt jāņem vērā tas, ka ļoti daudzi no šiem ārvalstu studējošajiem strādā 40 stundas ne jau normālajā darba laikā, bet... teiksim, tas ir maiņu darbs, kas tiešām ir savienojams ar studijām. Kādēļ šiem cilvēkiem neļaut arī nopelnīt papildu - papildu! - līdzekļus, lai tiešām viņi varētu turpināt studijas? (Dep. R. Kola starpsauciens.) Jo, kā jūs zināt, studiju process nav lēts.

Vēl. Absolūti nepareizs un (Dep. J. Iesalnieks: “Mums nevajag viduvējības!”)...nav pareizs arguments tas, ka šie cilvēki vienkārši iebrauks ar ieganstu studēt šeit, pametīs studijas un turpinās šeit strādāt. Kā jau Staķa kungs pieminēja, augstskolās ir šāda sistēma: ja students pamet studijas, tad augstskola ziņo atbilstošajai iestādei, un konkrētais cilvēks ir identificējams, tas viss ir kontrolējams.

Tā ka es aicinu deputātus atbalstīt šo likumprojektu, nenoraidīt to.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim.

V. Dombrovskis (SASKAŅA).

Augsti godātie kolēģi! Es izteikšos ļoti īsi.

Te daudz kas tiek runāts par ekonomiku un tā tālāk. Jūs visi ļoti vēlaties pildīt savus vēlētājiem dotos solījumus, vai ne? To solījumu pildīšana prasa naudu, bet vismaz uz šo gadu tās naudas nebija. Es domāju, ka nebūs arī uz nākamo gadu. (Dep. R. Kola un dep. R. Dzintara starpsaucieni.)

Tagad padomājiet par vēl ko. Atbilstoši Eiropas Komisijas prognozēm nākamo 20 gadu laikā Latvijas iedzīvotāju skaits samazināsies par vienu procentu katru gadu. Darbspējīgo iedzīvotāju skaits samazināsies par 1,6 procentiem katru gadu. Saliekot šādu reitingu pasaulē par valstīm, kurās samazinās iedzīvotāju skaits, Latvija ir otrajā vietā. Un tagad mēs runājam par absolūtu ekonomikas ABC.

Kā jūs domājat, kurš ārvalstu investors... jūs taču visi runājat par to, ka vajag piesaistīt ārvalstu investīcijas... kurš ārvalstu investors izrādīs interesi investēt valstī, par kuru ir prognoze, ka darbspējīgo iedzīvotāju skaits samazināsies par 1,6 procentiem katru gadu? Kurš? Padomājiet, kurš no vietējiem uzņēmējiem, kas strādā eksportam, konkurēs algu ziņā, ja nemitīgi samazinās darbspējīgo iedzīvotāju skaits?

Nākamais jautājums. Kas maksās pensijas pensionāriem, veciem cilvēkiem, ja darbspējīgo iedzīvotāju skaits nemitīgi samazinās? Vai Nacionālās apvienības deputāti to darīs no... (Nav skaidri saklausāms.) vai kā? Patīk jums vai ne, bet ārvalstu studentu piesaiste un attiecīgi turpmākie darbi, lai šie cilvēki paliktu šeit strādāt, pelnītu naudu un arī palīdzētu maksāt pensijas mūsu pensionāriem, varbūt ir viens no ceļiem, kā varam nodrošināt mūsu valsts dzīvotspēju. Padomājiet par to, jo īpaši Nacionālā apvienība!

Tajā pašā Polijā, par kuru stāstīja Šmita kungs, kur mēs vakar bijām un runājām ar deputātiem... Es domāju, ka Polija ir ļoti nacionāla valsts, viņiem tas neradīja lielu problēmu - dažu gadu laikā palielināt darba imigrantu skaitu līdz pieciem procentiem no kopējā iedzīvotāju skaita. Vai viņi nerūpējas par savas valsts interesēm? Vai Polija ir neveiksmīga ekonomikas attīstības ziņā? (Starpsauciens: “Polijā poļu ir 98 procenti!”) Padomājiet un atbalstiet!

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Ādamsonam.

J. Ādamsons (SASKAŅA).

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Kad mēs skatījāmies šo likumprojektu Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā, arī es uzdevu vairākus mani interesējošus jautājumus, uz kuriem diemžēl atbildi tā arī nesaņēmu. Kādi bija šie jautājumi?

Pirmais. Par kādu studentu skaitu mēs runājam? Cik šobrīd ārzemju studentu strādā, cik - nestrādā? Vai kādai no iestādēm, kuras jau šeit minēja, - piecas ministrijas, daudzas nevalstiskās organizācijas un tamlīdzīgi... vai kādam ir informācija, par ko mēs vispār runājam? Par ko notiek diskusijas?

Nākamais jautājums. Cik ārzemju studentu šobrīd strādā 20 stundas, un vai kādam ir dati par to, cik studentu pārkāpj šī likuma normas? Atbildes nav.

Jāatzīmē, ka Ekonomikas ministrijas pārstāvji mums prezentēja interesantus datus, un viens no tiem bija, ka šobrīd mums ir vakances uz 23 tūkstošiem darba vietu.

Vēl viens jautājums, ko es uzdevu: vai visiem ierēdņiem, ministriju pārstāvjiem ir kāda informācija par to, cik valsts un pašvaldību darbinieki strādā otro, trešo, ceturto darbu, kādu atalgojumu viņi saņem? Vai ir kāda uzskaite? Nē, nav. Vai kādam ir uzskaite, cik studentu mācās latviešu... Latvijas pilsoņu mācās ārzemēs, ko viņi tur dara un cik no viņiem atgriežas? Un kāpēc Rietumos cīnās par šiem studentiem, kuri tur mācās, lai viņi paliktu, un rada darba apstākļus, lai pieradinātu viņus pie tās sistēmas? Mums pat kadeti, kas mācās ārzemju karaskolās, bieži vien paliek dienēt tanī armijā vai tanī flotē, kur viņi ir ieguvuši izglītību.

Nākamais jautājums. Jā, augstskolas, konkrēti RTU, iebilda pret šiem grozījumiem. Bet jautājums, kuru es uzdevu, ir šāds: par kādu izglītības kvalitāti mēs vispār diskutējam, ja daudzās augstskolās piektdienās un pirmdienās lekcijas nenotiek? Otrdien, trešdien, ceturtdien - divas trīs lekcijas. Jautājums - ar ko studenti nodarbojas pārējā laikā? Un tas skar ne tikai ārzemju studentus. Pirmām kārtām tas skar mūsu studentus, mūsu cilvēku apmācības kvalitāti. Un vai tiešām mums ir jāizvairās no iespējas, ka nākotnē studenti, kuri atbilst dažādiem kritērijiem, varētu palikt ar savām smadzenēm šeit, mūsu valstī?

Diemžēl uz šiem jautājumiem... ne uz vienu no šiem jautājumiem es nesaņēmu atbildi. Un es, godīgi sakot, neredzu, kāpēc man būtu jābalso “pret”.

Par imigrācijas politiku. Cienījamā Nacionālā apvienība! Jūsu darbības dēļ mēs esam zaudējuši pusotru miljardu investīcijās, kas nāca caur termiņuzturēšanās atļaujām, mēs esam zaudējuši (Dep. R. Kola starpsauciens.) 9,1 miljardu nerezidentu naudas, kas atradās Latvijas bankās. Un mēs uzskatām, ka nekāds kaitējums valsts interesēm, valsts ekonomikai nav noticis?! Jautājums - ja mēs tā turpināsim, tad kur mēs būsim?

Aicinu atbalstīt likumprojektu. Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Rihardam Kolam.

R. Kols (NA).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienījamie un godātie kolēģi! Te varbūt vajag vairākus precizējumus.

Pašlaik tā retorika no tribīnes, no vairākiem debatētājiem, ir izskanējusi, ka... nu, rodas iespaids, ka ir jau aizliegts ārvalstu studentiem strādāt Latvijā. Nu precizēsim. Ir atļauts 20 stundas nedēļā... Un vajadzētu runāt... Kādēļ palielināt vēl par 20 stundām, pielīdzināt tā, ka tas ir normālais darba laiks Latvijā nedēļas ietvaros darba dienās... tas ir noteiktais - 40 stundas nedēļā... Bet te vajadzētu varbūt vairākus precizējumus. Un vajadzētu arī kliedēt bažas ārvalstu studentiem. Mēs šeit nerunājam par Eiropas Savienības pilsoņiem vai Eiropas Ekonomikas zonas pilsoņiem studentiem (viņiem ir tiesības šeit studēt, strādāt tāpat kā ikvienam Eiropas Savienības pilsonim); mēs runājam par trešvalstniekiem. Par trešvalstniekiem, uz kuriem attiecas šie ierobežojumi. Un tie ir objektīvi iemesli. Es pats arī esmu studējis ārvalstīs (ne Eiropas Savienībā, bet ārpus Eiropas Savienības), un tur ir ļoti striktas prasības attiecībā uz to, ka tev jānodrošina konkrēts finansējums, jāuzrāda, ka tavā bankas kontā ir līdzekļi, kas nodrošinās tavu uzturēšanos studiju laikā konkrētajā valstī. Ja tu tādu summu nespēj uzrādīt, tev netiek izsniegta studentu vīza. Tad man ir jautājums: kā mēs arī vērtējam? Un šeit jau iebilda... es pieļauju, ka tās ir valsts augstskolas, kas iebilst pret šādu... ka privātās augstskolas, protams, vēlas pēc iespējas maigāku un plašāku regulējumu.

Un, ja mēs vēl runājam par šo nodarbinātību, - skaidrs, ka droši vien lielākā daļa sektora... tas būs pakalpojumu sektors, kurā šie ārvalstu studenti tiks nodarbināti 40 stundas papildus.

Ko mēs redzam? Kādi ir ziņojumi no Valsts valodas centra? Ka ir virkne pārkāpumu. Ir runa par Valsts valodas likuma pārkāpumiem, ka ne pušplēsta vārda valsts valodā nespēj komunicēt ar klientiem konkrētajās, pieņemsim, ēdināšanas, iestādēs. Tad ko mēs šeit nodrošinām? Mēs vājinām valsts valodas lomu valstī kopumā - arī ar ārvalstu studentu klātbūtni.

Un beidzamais. Iepriekšējais runātājs Ādamsona kungs minēja, ka augstskolās pirmdienas un piektdienas ir brīvas, bet otrdien un ceturtdien ir studijas. Ko tad lai šie studenti dara visu atlikušo laiku? Es neesmu ieguvis izglītību Padomju Savienības laikos, kad varbūt tiešām augstskolas solā bija jāsēž no pirmdienas līdz piektdienai no pulksten 9.00 līdz... (Starpsauciens: “Sestdienai!”) pat sestdien, kā mani te precizē. Mūsdienās pieeja augstākās izglītības jomā ir citādāka. Students pats strādā ar sevi, viņš veic analītisko un izpētes darbu ārpus studijām. Un tas ir pamats, kā attīsta spējas, ka nav vienkārši cilvēks robots, bet viņš sevi pilnveido ārpus studiju laika.

Pavisam elementāri - augstskola nav vidusskola. Vidusskolā, protams, ar tevi ņemsies, pamperēs tevi, bet augstskolā tu jau esi pieaudzis cilvēks. Un es domāju, ka tur nav nepieciešama tāda pieeja, kāda pastāvēja Padomju Savienībā. Manuprāt, pašreizējais regulējums par nodarbinātību 20 stundas nedēļā ir optimāls.

Es, protams, arī uzskatu, ka vajadzētu daudz ciešāk uzraudzību veikt gan par to, kādā veidā studenti tiek atlasīti, gan arī to, kā viņi apmeklē studijas, kārto eksāmenus, cik veiksmīgi, cik neveiksmīgi, cik no viņiem vispār pabeidz studijas, kuras ir uzsākuši šeit, Latvijā.

Tā ka es aicinu šo konkrēto likuma grozījumu noraidīt. Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Anitai Muižniecei.

A. Muižniece (JK).

Labdien! Šajās debatēs ir skaidri iezīmējies, ka patiesībā saistībā ar šo likumprojektu mēs runājam nevis par labu izglītību, bet gan nodarbinātību. Un, ja gribam ļaut studentiem strādāt 40 stundas nedēļā, kas ir pilnas slodzes darba laiks, mēs nekādi nevaram runāt par to, ka uzturēšanās atļaujas pamatojums var būt studijas. Šajā gadījumā atļaujas būtu jāizsniedz uz nodarbinātības pamata un būtu jāveic pilnīgi citi grozījumi, bet šie grozījumi nebūtu vajadzīgi. Arī OECD pētījums 2016. gadā par ārvalstu darbaspēka piesaisti rāda, ka lielākā daļa dalībvalstu neļauj studējošiem pārsniegt 20 darba stundas, kas... kā arī vairākās valstīs tiek ievērotas minimālās 15 darba stundas. Tas liecina tikai par to, ka studējot primāra ir izglītība, nevis darbs. Tā tam ir jābūt arī mūsu valstī, tāpēc es aicinu neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labdien! Es domāju, ka mums jāsāk ar pāris loģiskiem jautājumiem un attiecīgām atbildēm uz šiem jautājumiem. Lielais satraukums ir tas, ka latviešu valoda izzudīs. Un tad, protams, ir jautājums, kur tā varētu izzust vai kur tā izzūd visvairāk? Vai latviešu valoda izzūd Latvijā, vai latviešu valoda izzūd emigrācijā, cilvēkiem aizbraucot no Latvijas valsts, kas ir viena no nabadzīgākajām valstīm Eiropā? Atbilde ir ļoti vienkārša - latviešu valoda izzūd, emigrējot latviešu ģimenēm un dzemdējot bērnus ārzemēs... kas sāk runāt angliski, un tamlīdzīgi.

Otra lieta ir jautājums - par kādu skaitu mēs runājam? Lai saprastu, Latvijā ir aptuveni... no galvas jums nepateikšu, bet kopā ar visiem mūsu vietējiem studentiem aptuveni 80 tūkstoši studentu. 80-85 tūkstoši. Ārvalstu studenti no šiem 80 tūkstošiem ir aptuveni septiņi procenti, kas ir apmēram pieci tūkstoši cilvēku. (Dep. R. Kola starpsauciens.) Uztraukums ir par apmēram pieciem tūkstošiem cilvēku. Jautājums - vai pieci tūkstoši studentu, kas ir saņēmuši... kas oficiāli atrodas Latvijā un kas acīmredzot ir pārbaudīti kā personas, kas nav bīstamas, var kaut kādā veidā apdraudēt Latviju? Droši vien nevar.

Trešais būtiskais jautājums, kas sabiedrībai arī jāsaprot: Latvijā pilnu darba laiku var strādāt jebkurš Eiropas Savienības students. Tātad, piemēram, turks no Vācijas Latvijā var strādāt pilnu darba laiku, bet turks no Turcijas, kurš ir saņēmis legālu uzturēšanās atļauju Latvijā un kuram šīs drošības pārbaudes ir veiktas, to nevar darīt. (Dep. R. Kols: “Nu bet tur ir loģika!”)

Jautājums ir ļoti vienkāršs - vai persona, kas ir izgājusi visas drošības pārbaudes un saņēmusi legālu uzturēšanās atļauju Latvijā, var apdraudēt Latvijas valsti?

Nākamā lieta, kas ir būtiska. Mēs runājam - un tas arī ir it kā valdības deklarācijā minēts -, ka mēs gribam, lai mūsu valsts kļūtu konkurētspējīga, lai mūsu izglītība kļūtu konkurētspējīga. Un tad ir, protams, nākamais jautājums - vai Latvijas izglītība var būt konkurētspējīga, ja mēs Latvijā legāli esošiem cilvēkiem neļaujam strādāt? (Dep. R. Kols: “Tā ir pasaules prakse.”)

Tas, ko es vēlos pateikt, ir ļoti vienkārša atbilde. Kā tas notiek šobrīd? Šābrīža apstākļos tie, kuriem neļauj strādāt... viņi jau to dara tāpat. Vienkārši tas notiek ēnu ekonomikas ietvaros. Tie, kuri gribēs atrast veidu, kā nelegāli strādāt vairāk par 20 stundām... godīgi atzīsim, ka šie cilvēki tāpat strādā vairāk par 20 stundām. Viņi Latvijas ekonomikā neko neienes. Bet ar šādu attieksmi faktiski tiek tikai palielināta ēnu ekonomika.

Kāds ir rezultāts? Mūsu valstī ir zema konkurētspēja. Mūsu valstī nav tādas sistēmas, kas vilinātu šurp studētgribošos, kuri varētu šeit atstāt gan nodokļos, gan studiju maksās lielas naudas. Jo aptuveni pieci tūkstoši cilvēku - tas nav konkurētspējīgs studentu apjoms, salīdzinot ar faktiski jebkuru attīstītas Eiropas valsts vai pasaules valsts augstskolu un tamlīdzīgi.

Šie, manuprāt, ir diezgan loģiski un pietiekami argumenti, ka līdzšinējā Nacionālās apvienības politika faktiski, runājot par Latvijas sargāšanu, ir novedusi pie tā, ka Latvijas sargāšana iet pilnīgi pretējā virzienā. No Latvijas aizbrauc aizvien vairāk cilvēku, aizvien vairāk Latvijas studentu (Starpsauciens.) aizbrauc no Latvijas un neatgriežas.

Latvijas konkurētspēja, kā mans kolēģis Didzis Šmits jau norādīja, samazinās, tāpēc ka mums ir augstākās elektrības cenas un dārgākie darbaspēka nodokļi. Un faktiski šī politika noved nevis pie tā, ka mēs kļūstam par konkurētspējīgu un interesantu valsti, kurā mūsu cilvēki gribētu atgriezties un kurā gribētu nākt studēt ārvalstnieki, un kurā gribētu attīstīties bizness, bet tieši pretēji - mēs sākam iznīkt.

Minētais priekšlikums pilnīgi skaidri un nepārprotami mazina esošo ēnu ekonomiku un faktiski nerada nekādus drošības apsvērumus... drošībai kaut kādu iespējamu kaitējumu.

Un nobeidzot. Latvijas augstskolām nav jācīnās pret legālu vai nelegālu imigrāciju. Latvijas augstskolām ir jācīnās tikai par izglītības kvalitāti. Pret legālu vai nelegālu imigrāciju ir jācīnās tikai un vienīgi imigrācijas dienestam. Tas ir tikai un vienīgi imigrācijas dienesta jautājums. Tāpēc argumenti, ka fiktīvi kāds kaut ko studē, nozīmē to, ka atbildīgās institūcijas, kas ir izsniegušas atļaujas, nav veikušas attiecīgas pārbaudes. Un tas arī viss.

Es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Atim Zakatistovam. (Starpsauciens.)

A. Zakatistovs (KPV LV).

Kamēr ļauj runāt, tikmēr jārunā.

Šeit, manuprāt, saduras divas ļoti būtiskas lietas. Par šīm lietām varbūt jūs vairāk, es mazāk, bet nākotnē šis parlaments runās. No vienas puses, tā ir imigrācija, kas ir būtisks nācijas vairākuma izdzīvošanas jautājums, un sajūta, ka nācijas vairākums varētu būt apdraudēts. No otras puses, tā ir nodarbinātība, un arī tā ir pamatlieta, jo nodarbinātība rada turību un mūsu cilvēki grib būt turīgi.

Manuprāt, mums būtu kopā jāmeklē kāds kritērijs, kā nošķirt jautājumus, kas ir imigrācijas jautājumi, no jautājumiem, kas ir nodarbinātības jautājumi. Ja man būtu jāpiedāvā šāds kritērijs, tad tas ir - vai to var saskaitīt? Tajā brīdī, kad noteiktu problēmu var izteikt ar skaitļiem, mēs ļoti labi varam prognozēt, kas notiks, mēs ļoti labi varam prognozēt, kādā veidā cilvēki rīkosies. Līdz ar to brīdī, kad to var izteikt ar skaitļiem, manuprāt, tā ir nodarbinātība. Ja to nevar nosaukt skaitļos, tā ir imigrācija un nācijas apdraudējums. Šis ir gadījums, kad ļoti skaidri šo problēmu, jautājumu var analizēt ar skaitļiem, un, manuprāt, tas ir nodarbinātības jautājums.

Tāpēc es aicinu to atbalstīt un balsot, lai mūsu ekonomika zeļ. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Raivim Dzintaram.

R. Dzintars (NA).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Tikai daži akcenti. Trīs lietas, kurām gribu pievērst jūsu uzmanību.

Vairākkārt izskanēja arguments - augstskolas un Latvijas izglītības sistēmas intereses, un tas ir tiesa. Ir loģiski, ka Latvijas augstākās izglītības iestādes konkurē par ārvalstu studentu piesaisti; es domāju, to apliecinās ikvienas augstskolas pārstāvis. Taču es aicinu uzdot katram no mums jautājumu - kāpēc tādā gadījumā lielākās Latvijas augstskolas (šeit tika pieminēta Rīgas Tehniskā universitāte, bet es varu atsaukties arī uz Latvijas Universitātes rektoru, kurš ir nosaucis šo priekšlikumu par absurdu) neatbalsta šo priekšlikumu? Augstskolas taču ir tās, kurām vislielākā mērā vajadzētu cīnīties, ja šis tiešām būtu priekšlikums, kurš palīdz piesaistīt kvalitatīvus ārvalstu studentus. Tām būtu pirmajām jāsaka: “Jā, atbalstām šo!” Bet tās saka: “Nē, šeit kaut kas nav kārtībā!” Tas ir tāpēc, ka ārvalstu studentus, kas tiešām sekotu mērķim nodrošināt un palīdzēt... attīstīt kvalitatīvu izglītības sistēmu, piesaista citos ceļos. Mēs dzirdam par labiem piemēriem, ka Latvijas augstskolas meklē sadarbības partnerus Amerikas Savienotajās Valstīs, veido kopīgas programmas, izcilu piedāvājumu, piesaista ārvalstu pasniedzējus, konkurējot par izglītības kvalitāti. Tā ir augstākās izglītības attīstība.

Šajā gadījumā tieši otrādi - tiks dota zaļā gaisma izglītības iestādēm, tai skaitā privātajām, tiks dota papildu motivācija šajā tirgū konkurēt ar pavisam citu piedāvājumu. Nevis izglītības piedāvājumu, bet iespēju apiet nodarbinātības normas, kas ir rakstītas Imigrācijas likumā. Tāpēc, lūdzu, noņemam šo argumentu un neaizbildināmies ar augstākās izglītības atbalstīšanu. Ja augstskolu pārstāvji, vadība saka - tas tā nav, tad, lūdzu, ieklausīsimies viņos!

Otrkārt. Bija atsauce... Dūrīša kungs pieminēja drošības dienestus, ka drošības dienesti visu ļoti stingri kontrolē. Bet vairākās debatēs jau izskanēja... jūs laikam nesaklausījāt, ka drošības dienesti ir tie, kas ceļ trauksmi par šo situāciju. Ka šeit slēpjas faktiski (Dep. L. Liepiņas starpsauciens.) ...jā, kaut vai par KaPo, bet, es nezinu, jūs varat arī aprunāties ar Latvijas drošības iestāžu pārstāvjiem - kas ir tas, ko viņi kontrolē? Viņi var kontrolēt atbilstību noteiktiem kritērijiem, cik viņiem vispār resursi ļauj to izdarīt. Labākajā gadījumā pārbaudīt, vai nav kādas zināmas saites ar drošības apdraudējumiem, kad ir saistība ar terorismu, noziedzīgo pasauli, bet viņi nevar kontrolēt... un viņiem tas arī nav jādara, tas būtu absurds, ja viņi skatītos, cik lielā mērā studenti šeit atrodas mācību nolūkos, nevis to, vai tiek apietas mūsu nodarbinātības normas. To nevar izkontrolēt ne drošības iestādes, kurām tas nav jādara... un diemžēl nav arī citu efektīvu mehānismu, kā to var izkontrolēt.

Un visbeidzot trešā lieta. Imigrācijas politika. Man šķiet, bieži vien šajās debatēs mēs jūtam to, ka jautājums tiek ļoti novienkāršots ar uzstādījumu “par” vai “pret” imigrāciju. Pat Nacionālā apvienība, kura, protams, ir skeptiskāka šajos... jebkādos imigrācijas jautājumos... Mēs gribam septiņreiz nomērīt un tikai tad griezt, arī mēs neesam gatavi atbildēt ar “jā” vai “nē”, “par” vai “pret” šajos jautājumos. Tie ir sarežģīti, daudzšķautņaini jautājumi. Un, protams, ir jādiskutē tajos augsti atalgotajos... augstas pievienotās vērtības sektoros, kur mums ir reāls darbaspēka trūkums, kur mēs nevaram saražot pietiekamā skaitā kvalitatīvus speciālistus, un mums ir jādomā par īpašiem instrumentiem, kā šos jautājumus risināt. Bet mēs... Līdz ar to šis ir protests pirmām kārtām pret paņēmienu imigrācijas problēmu it kā risināšanai, tātad nevis pret to, ka imigrācijas politikā vispār ir jautājumi, kuri jārisina, bet pret konkrēto paņēmienu, jo šī ir faktiski likuma normu apiešana pa sētas durvīm, nevis problēmas risināšana. Likuma diezgan negodīga apiešana pa sētas durvīm.

Es aicinu turēties pie komisijas priekšlikuma un balsot “pret”.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Atim Lejiņam.

A. Lejiņš (JV).

Godātais Prezidij, kolēģi! Es aicinu jūs atbildīgi domāt par šo priekšlikumu, ļoti atbildīgi. Un es piekrītu kolēģei, kas teica, ka šis jautājums ir nodarbinātības jautājums, nevis izglītības jautājums.

Lūdzu, ņemiet vērā to, kas ir noticis citās Eiropas Savienības valstīs, un to, kādu politisku reakciju vēlāk šīs valstis ir piedzīvojušas!

Es gribētu arī atbildēt uz jautājumu, kas pilnīgi nepareizi te izskanēja. Uz apgalvojumiem, ka no Latvijas izbrauc vairāk nekā brauc atpakaļ. Galīgi nepareizi! (Starpsauciens.) Izbrauc mazāk, stipri mazāk. Un iebrauc stipri vairāk mūsu tautiešu. Mēs neesam vēl sasnieguši to, ko jau Igaunija ir sasniegusi, - puse uz pusi. (Starpsauciens.) Lūdzu, nepārtrauciet! Puse uz pusi. Igaunijā tagad atgriežas vairāk nekā izbrauc. Un Zviedrijā tas pats. Zviedrijā pirms diviem gadiem atgriezās 75 tūkstoši - tā saucamie īstie zviedri. Tā ka tas ir normāli, ka izbrauc un atkal atbrauc. Bet mūsu uzdevums ir... un, es domāju, mēs to sasniegsim divos gados, ka atgriezīsies tikpat daudz, cik izbrauc.

Un, es domāju, tas notiks, kad mūsu alga, vidējā alga, sasniegs 1500 eiro mēnesī. Tad tas arī notiks! Jo, vienalga, kur tu brauc pa Latviju, laukos un reģionos, visi saka: “Jautājums ir par to, cik liela vidējā alga šeit ir.” Un tas izšķir visu. Uz to pusi mēs tagad ejam.

Tagad jūs sakāt - ir ēnu ekonomika. Nu vai tad mūsu uzdevums ir veicināt ēnu ekonomiku? Mēs visi taču zinām, ka viņi strādā, kā te apgalvoja, vairāk nekā 20 stundas nedēļā, un tā ir ēnu ekonomika. Nu tad sakiet, lūdzu... Kā var deputāts pateikt, ka vajag strādāt ēnu ekonomikā?! Nu taču nevajag! Un mums ir sekmes. Paskatieties, kas notiek būvlaukumos! Mēs taču būvlaukumos ļoti sekmīgi esam samazinājuši ēnu ekonomiku, cik tas ir - par 30 procentiem, ja? Vai par 34 procentiem. Ir iespējams - ir iespējams! - cīnīties pret ēnu ekonomiku. Tā ka, lūdzu, neattaisnojiet šito, ka mums viņus vajag mūsu... kā darbaspēku tikai tāpēc, ka viņi tik un tā strādās ēnu ekonomikā. Tā nav loģika, un tā mēs nedrīkstam domāt.

Ziniet, es dzīvoju blakus vienai privātai skolai, kuru apmeklē ārkārtīgi daudzi ārzemju studenti. Un, ziniet, vienu dienu nedrīkst vairs tur iet iekšā - visos stāvos, katrā no stāviem, ir ievietots turnikets (nu, tas, kas ir pie mums - pie durvīm, kur jāiet ar speciālu kartīti, ar shēmu). Un, ziniet, kāpēc? Es prasu: “Kāpēc jums tas te ir ieviests?” Izrādās, ka tanīs studentu mītnēs... ka tur dzīvo nevis tie paredzētie divi studenti... tie, kas studē, bet 10! Un to, kas viņi ir, neviens nezina. Mēs taču dzirdējām no tribīnes... Mēs nezinām, kas viņi ir. Tātad mēs attaisnojam vienu likumu, nezinādami, kas ir tie visi, kuri te atbrauc. Un vienlaikus es jums gribu pateikt, ka arvien vairāk un vairāk no šīm valstīm mēs noraidām. Jo viņu intereses nav tik daudz studēt, bet strādāt un pēc tam, piedodiet man, doties uz Vāciju, uz to pašu Poliju un Zviedriju... ar kurām mums būs vēlāk problēmas. Tur teiks - viņi nāk no jums! Kāpēc jūs neesat ievērojuši likumus? Kāpēc jums nav stingrāki likumi? Jau tā mums ir problēmas ar viņiem. Pēkšņi viņi pazūd, un mums ir jāmaksā par to, ka viņus sūta atpakaļ. (Dep. D. Šmita starpsauciens.)

Man liekas, ka dažam labam šeit ir biznesa intereses, ka tādus pieņem darbā. Atvainojiet! Lūdzu, apdomājamies, ko mēs te tagad darām! Novirzām... atraidām un novirzām uz nodarbinātības likumprojektu!

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Andai Čakšai.

A. Čakša (ZZS).

Labdien, kolēģi! Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Laikam Saeimas sēdēs ir daži jautājumi, kas izpelnās tik daudz runātāju... atcerieties, sešpadsmitgadnieku šaušana... tad kas mums bija nākamais jautājums...? (Zālē smiekli. Starpsaucieni.) Kurmju indēšana esot bijusi, suņu čipošana... Šie jautājumi izraisa ļoti lielu interesi.

Tikai ir jautājums - par ko mēs diskutējam? Jautājums ir par to, vai mēs runājam par vienlīdzīgām iespējām visiem studentiem. Ja jautājumu nevaram atrisināt un saprast, ko ar to darīt, varbūt uzdodam citu jautājumu, aizliedzam strādāt visiem mūsu latviešu studentiem. (Dep. R. Kols: “Tie ir trešvalstnieki, Čakšas kundze!”) Kāpēc mēs runājam par to, ka vieni studenti var strādāt (Dep. S. Riekstiņš: “Kas par sviestu!”), bet otri nevar? Tad aizliedzam strādāt visiem! (Dep. R. Kols: “Bet tie ir trešo valstu studenti!”) Lai sēž un mācās pilnīgi visi! Pieejam šim jautājumam no otras puses! Un, lai šobrīd caur studentiem nemēģinātu risināt kaut kādas citas problēmas, man ir lūgums skatīties uz šo jautājumu tā, ka visiem studentiem ir vienlīdzīgas iespējas. Visus argumentus jau minēja iepriekšējie runātāji, un es nedomāju, ka tieši attiecībā uz studentu darbu ir jārisina dažu bažas par imigrāciju, kas ir regulēta un tiek uzraudzīta. Es domāju, ka ir svarīgi, lai visiem studentiem būtu vienlīdzīgas iespējas neatkarīgi no tā, no kurienes viņi nāk, ja viņi mācās te. (Dep. R. Kols: “Mācās strādāt, ja?”) Pēc tam pieņemam kā likumdevējs plašā kontekstā sakarīgu lēmumu.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Artūram Tomam Plešam.

A. T. Plešs (AP!).

Labdien, cienījamie kolēģi! Es īsi gribu atzīmēt to, ko mēs visi labi apzināmies. Mēs tomēr dzīvojam globālā pasaulē (Starpsauciens: “Dzīvojam gan!”), un kopumā ceļa atpakaļ vairs nebūs. Ja gribam domāt par Latvijas nākotni, par Latvijas konkurētspēju, par produktivitātes celšanu, par ko tik ļoti daudz runājam... mēs arī konkurējam par talantiem starptautiskā arēnā... par talantu piesaistīšanu un noturēšanu šeit... Saasinoties konkurencei par talantu piesaistīšanu pasaulē, mums ir jākonkurē, jādomā par dažādiem rīkiem, kā piesaistīt studentus un viņus noturēt. Protams, tā ir augstākās izglītības kvalitātes nodrošināšana un palielināšana. (Dep. J. Iesalnieks: “Augstskolas ir pret!”) Tas ir arī par dažādiem citiem veidiem, kā šeit studentus piesaistīt un noturēt.

Man negribas minēt šo piemēru, bet nu... Igaunija, protams, atkal... kaimiņvalsts piesaista studentus no Eiropas, no ārvalstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis, un studentiem tur nav nekādu ierobežojumu strādāt, cik stundu viņi vēlas. (Dep. A. Muižnieces starpsauciens.) Viņi paši ir diezgan apzinīgi, var plānot savu darba laiku tā, lai pilnvērtīgi studētu un arī strādātu. Tā ka, es domāju, kolēģi, raudzīsimies nākotnē, domāsim par Latviju, domāsim, kā piesaistīt un noturēt tos studentus, kas jūtas piederīgi Latvijai, kas prot latviešu valodu un ir iejutušies, lai šeit dzīvotu. Skatīsimies atbildīgi un atbalstīsim šo priekšlikumu!

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ivaram Pugam.

I. Puga (KPV LV).

Labdien, kolēģi! Dāmas, kungi! Paraudzīsimies uz šo problēmu no cita skatpunkta.

Ir tāds vecs, labs teiciens - nedari otram to, ko tu negribi, lai dara tev.

Jautājums tiem, kuri saka, ka šo likumprojektu vajadzētu noraidīt, - ja jūsu draugi, radi, paziņas, kas studē ārzemēs, saņemtu šādu pašu noraidījumu un nevarētu strādāt studiju laikā (Dep. R. Kols: “Jā, saņēmu! Es jums jau teicu!”), kā jūs justos? (Dep. R. Kols: “Es jutos - pareizi. Tās ir viņu tiesības!”) Jūs konkrēti... jūs pēc savas pieredzes... bet, es saprotu, jūs vienīgais esat tāds...

Tāpēc es aicinu atbalstīt šo likumprojektu. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Petravičas kundze, vai jums debatēm pietiks ar septiņām minūtēm?

Vārds deputātei Ramonai Petravičai.

R. Petraviča (KPV LV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Mums visiem ir zināms, ka mūsu uzņēmējiem trūkst darbaroku. Uzņēmēji nemitīgi gaida valdības risinājumu, rīcību šīs situācijas uzlabošanai. (Dep. J. Kursīte-Pakule: “Kāds sakars ar strādāšanu?!”)

Atļaujot strādāt 40 stundas, mēs tikai mazināsim ēnu ekonomiku un kaut nedaudz mazināsim darbaroku trūkumu, īpaši tādās nozarēs kā ēdināšana un viesnīcu bizness, kur arī pārsvarā šie ārvalstu studenti strādā. Un kāds varbūt strādās 25 vai 30 stundas. (Starpsaucieni: “Atļaujiet 60!”; “80!”) Nav teikts, ka viņi visi strādās 40 stundas. Bet mēs būsim kaut solīti nākuši pretī uzņēmējiem un risinājuši problēmu.

Varbūt ir jāpārtrauc nemitīgi likt šķēršļus uzņēmējdarbībai, likt šķēršļus studentiem? Ja viņi spēj savienot darbu ar mācībām, kāpēc to neļaut? Ja mūsu studenti to var, vai ārvalstu studenti to nevar? Ir jābeidz baidīties no savas ēnas un baidīt citus. Mēs nevaram dzīvot kā rezervātā un mēģināt izdzīvot.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Inesei Lībiņai-Egnerei.

Es saprotu, ka debatēm pietiks ar sešām minūtēm, ja?

I. Lībiņa-Egnere (JV).

Jā, paldies.

Godātie kolēģi! Ļoti daudz emociju no šīs tribīnes. Bet ir jāsāk ar to, ka ir, protams, gandarījums, ka imigrācijas tēma no Saeimas puses, kā šobrīd redzams, nebūs tabu. Mēs tiešām šo sasāpējušo problēmu risināsim - un risināsim to, balstītu argumentos un balstītu tādos risinājumos, kuri būtu ilgtspējīgi.

Bija arī ļoti daudz emociju par to, ka studējošos nevar dalīt pēc stereotipiem, pēc izcelsmes, pēc tautības, ādas krāsas, un tam visam var tikai pievienoties. Un mēs šobrīd nebūt nerunājam par īstermiņa risinājumu attiecībā uz tiem studentiem, kuri jau atrodas Latvijā un kuru pārbaude ir veikta saistībā ar to, vai ir vai nav iespējami drošības riski. Bet mēs runājam par nākotni. Un es aicinu jūs ieklausīties faktos un skaitļos, kuri nav izskanējuši no šīs tribīnes.

Proti, 2017. gadā atteikto vīzu skaits (es runāju tieši par studējošo vīzām) ir 22 procenti... 22 procenti. 2018. gadā atteikto vīzu skaits ir 34 procenti. Šogad līdz martam atteikto vīzu skaits jau ir sasniedzis 42 procentus. Un atteikumu iemesli, kā var uzzināt, sazinoties ar konsulārā dienesta amatpersonām, ir prātam neiedomājami. Dokumentu viltojumu veidi ir prātam neiedomājami. Viltotas dzimšanas apliecības, viltotas identitātes, viltoti vispārizglītojošo skolu atestāti... kaut kādi veidojumi.

Mūsu konsulārie darbinieki, kuri jau šobrīd ir stiprināti, mēģina visus šādus gadījumus izķert. Mums konsulārajos dienestos nav nedz drošības dienestu darbinieki, nedz kādi citi... imigrācijas dienesta darbinieki. Nolaidīsimies uz zemes un paskatīsimies realitātei acīs, padomāsim par to, pēc kādiem principiem tiek izsniegtas studējošo vīzas! Tās ir studējošo vīzas, tur ir vispirms jāpārliecinās, vai šīs personas tik tiešām atbilst tām prasībām, lai vispār varētu iegūt augstāko izglītību. (Starpsauciens: “Kas izsniedz?”)

Ja mēs atvērsim šīs slūžas bez (Dep. I. Zariņš: “Kādas slūžas?! Kas mainīsies?”) padziļinātas izpētes uz 1. septembri, tad pēc būtības tie studenti, kuri tiešām būtu pelnījuši studēt Latvijā, tajā gūzmā nepaspēs saņemt studēšanas atļauju līdz 1. septembrim. Jau ļoti daudzi studenti uz semestra sākumu neiegūst atļauju tikai to ļaunprātīgo studentu dēļ, kuri iesniedz viltojumus. Gluži vienkārši šo iesniegumu skaits ir tāds, ka nav iespējams izskatīt.

Augstskolas Latvijā ir ļoti dažādas, un tā diemžēl ir realitāte. Arī tas ir viens nepadarīts, šajā Saeimā padarāms darbs. Un visnotaļ... es tiešām... Daudzi mācībspēki vairākās augstskolās, tajās, kuras mēs pārstāvam, neatbalsta šos grozījumus. Neatbalsta tāpēc, ka Latvijā ir negodprātīgas augstskolas, kuras nenodarbojas ar augstākās izglītības pakalpojumu sniegšanu, bet sniedz tikai un vienīgi diplomu vai imigrācijas aizsegu. Un, ja gribam to risināt (Starpsauciens: “Kā tad jūs to pieļāvāt, JAUNĀ VIENOTĪBA?”), to varam darīt, balstoties normālos pētījumos.

Šis risinājums ir ļoti ātrs un viegls, bet dzīvē tādu nav. Mēs noteikti varam atrast normālu, labu risinājumu un uzklausīt drošības dienestu iebildumus. Nedomāju, ka drošības dienestu iebildumi ir emocionāli un ka tajos nebūtu vērts ieklausīties.

Es nevaru atbalstīt šo likumprojektu. Ticu, ka nodomi un mērķi ir ļoti labi, bet - ne ar šādu risinājumu, kolēģi! Tiešām ticu, ka, mazliet vairāk domājot un strādājot, varam rast normālu risinājumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates turpināsim pēc pārtraukuma.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu reģistrācijas režīmu!

Laiks paziņojumiem.

Vārds deputātei Janīnai Kursītei-Pakulei.

J. Kursīte-Pakule (NA).

Godātie kolēģi! Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas sēde pēc desmit minūtēm, pulksten 10.40, komisijas telpās.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Mārtiņam Bondaram.

M. Bondars (AP!).

Cienītās kolēģes! Godātie kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde tūlīt, pārtraukumā, lai mēs izskatītu dažus jautājumus, kuri jāvirza nākamceturtdien.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds Saeimas sekretāra biedrei Marijai Golubevai reģistrācijas rezultātiem.

M. Golubeva (13. Saeimas sekretāra biedre).

Nav reģistrējušies: Sergejs Dolgopolovs, Ojārs Ēriks Kalniņš, Ivans Klementjevs, Vladimirs Nikonovs.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Turpinām Saeimas sēdi pēc pārtraukuma.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Imigrācijas likumā”.

Turpinām debates.

Vārds deputātam Mārtiņam Bondaram.

M. Bondars (AP!).

Kolēģi! Es pilnībā saprotu tos kolēģus, kuri tomēr vēlas ierobežot to darba stundu skaitu studentiem no citām valstīm, jo, ja viņi strādātu tik daudz, tad varētu būt tā, ka viņi nopelna vairāk nekā par tām 20 stundām un tad... tad ekonomika Latvijā uzkarstu. Un mēs nevaram vairs pieļaut ekonomikas uzkaršanu Latvijā.

Bet, ticiet man, ekonomika Latvijā ir stiprāka, nekā mēs, šeit, Jēkaba ielā, sēžot, domājam. Tā izturēs arī tad, ja tie studenti strādās 40 stundas nedēļā.

Tāpēc es aicinu atbalstīt. Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Anitai Muižniecei otro reizi.

A. Muižniece (JK).

Labdien vēlreiz, kolēģi! Bondara kungs, paldies jums par sapratni! Lībiņas-Egneres kundze, paldies jums par faktiem!

Es mazliet ar faktiem gribētu oponēt iepriekšējiem runātājiem. Piemēram, jūs, Petravičas kundze, norādījāt, ka mums jādod šiem cilvēkiem iespēja savienot darbu ar mācībām. Mēs nevienā brīdī neliedzam pilnībā šo iespēju, bet jāatgādina: ja tiešām gribam domāt ilgtermiņā, tad jāatceras, ka laimīgam un veselam cilvēkam ir nepieciešams ne tikai darbs un ne tikai izglītība, bet arī atpūta, laiks pašam sev un miers. Un īstenot kvalitatīvas studijas un patiešām mācīties - to diemžēl nav iespējams panākt, strādājot 40 stundas.

Es vēlreiz atgādināšu, ka grozījumus atbalstošie argumenti ir būvēti uz ieguvumiem nodarbinātībai un ekonomikai, nevis izglītības kvalitātes celšanai, tāpēc nebūtu jāskata šī likumprojekta sakarā.

Atbildot uz dažām no šīm kļūdainajām interpretācijām, ir vērts pieminēt arī to, ka ierobežojumi ārvalstu studentu nodarbinātībai pastāv ne tikai Eiropas valstu starpā, bet arī citās valstīs. Francijā, Vācijā, Austrijā, Luksemburgā, Nīderlandē, Dānijā un Šveicē atļauto stundu skaits ārvalstu studentu nodarbinātībā ir mazāks nekā 20 stundas, savukārt 20 stundu limitu noteikušas Beļģija, Īrija, Apvienotā Karaliste, Grieķija, Itālija, Latvija, Norvēģija, Austrālija, Kanāda, Meksika, Koreja, Jaunzēlande un arī ASV. Dūrīša kunga pieminētajā Turcijā, tāpat kā Somijā un Ungārijā, šis slieksnis ir tikai nedaudz lielāks par 20 stundām, proti, 23-24 stundas nedēļā.

Arī pavisam nesenie pētījumi par to, kā mainās mācīšanās, rāda, ka pilna laika studentiem laiks, kas tiek pavadīts mācoties, beidzamajos gados ir pieaudzis no vidēji 32 uz 37,6 stundām nedēļā. Bet kā tam pievienot 40 stundu darba nedēļu? Kā tas iet roku rokā ar kvalitatīvas, konkurētspējīgas un ilgtermiņa izglītības iegūšanu? (Dep. L. Liepiņa: “Latvijas studentiem...”)

Vēlreiz aicinu kolēģus domāt izglītības kontekstā, nevis par to, kā nodarbināt lētu darbaspēku no trešām valstīm.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Dombravam otro reizi.

J. Dombrava (NA).

Paldies iepriekšējai runātājai! Tik tiešām es varu teikt, ka arī Saeimas šīsdienas debatēs no šīs tribīnes ir izskanējis ļoti, ļoti daudz muļķību.

Ādamsona kungs teica, ka, aizverot termiņuzturēšanās atļauju programmu, kurā pa labi, pa kreisi tika tirgotas termiņuzturēšanās atļaujas, ekonomikai esot nodarīti 1,5 miljardu eiro zaudējumi. Nu pilnīgas muļķības! Šīs programmas vietā tika izveidota pirmā mājokļa iegādes programma. Šobrīd celtniecības nozare iet uz urrā un nav nekādu problēmu. (Starpsauciens: “Jā!”)

Viens no lielākajiem muldoņām šajā Saeimā - Gobzema kungs - pie šīs tēzes atkal mēģināja oponēt, ka valstī viss ir slikti, un teikt, ka emigrācija ir milzīga un pieaug. Tieši pretēji, Gobzema kungs! Tajā brīdī, kad Nacionālā apvienība 2011. gadā kļuva par valdības partiju, emigrācija bija 39 tūkstoši cilvēku, kas izbrauca no Latvijas. 2017. gadā šo izbraucēju skaits samazinājās līdz 17 tūkstošiem. Precīzi aizvadītā gada dati vēl nav pieejami, bet ir sasniegts daudzu gadu desmitu laikā vēsturiski zemākais izbraucēju līmenis. (Dep. L. Liepiņa: “Tāpēc, ka nav jau, kam braukt vairs! Visi jau aizbraukuši!”; dep. S. Riekstiņš: “Jūs vēl esat!”)

Vairāki KPV LV un “Attīstībai/Par!” deputāti izteica tēzi, ka izglītības iestādes var atskaitīt studentus, kas nestudē... bet mācās. Jā, to var darīt. Bet vai visas ir ieinteresētas to darīt? Protams, nav. Ja tā ir izglītības iestāde, kura apzināti strādā uz studentu vīzu tirgošanu, tā nav ieinteresēta atskaitīt studentu. Pat ja viņš nemācās. Viņam var piešķirt... piemēram, viņu var pārcelt uz citu studiju programmu, kur viņš fiktīvi turpina studijas, un tā viņš var šo cirku turpināt daudzu jo daudzu gadu garumā, fiktīvi saglabājot studenta vīzu.

Artūrs Toms Plešs minēja, ka mums šādā veidā ir iespēja piesaistīt profesionāļus. Kādus profesionāļus? Kādus profesionāļus?! Nost talantus! Jā, talantus trauku mazgāšanā. Viesmīļus. Es saprastu, ja būtu piedāvājums noteikt, ka šie bakalaura studenti var strādāt, piemēram, tikai informācijas tehnoloģiju nozarē, kur mums ir darbaroku trūkums. Noteikt konkrētas augstas pievienotās vērtības nozares, kurās varētu strādāt šie studenti, kaut kā apvienojot darba laiku ar mācībām. Bet - nē! Ne jau tāds ir šis priekšlikums. Priekšlikums pēc būtības ir veicināt nodarbinātību zemas pievienotās vērtības nozarēs. Es tiešām nevēlos, ka šādā veidā... Neapdomīgi liberalizējot nodarbinātības politiku, mēs ne tikai neveicināsim Latvijas ekonomisko attīstību, bet to tieši bremzēsim. Mēs bremzēsim tālāku tirgus sakārtošanos. Mēs bremzēsim algu pieaugumu mūsu strādājošajiem cilvēkiem. Tas, protams, veicinās to, ka cilvēki turpinās braukt projām no Latvijas.

Ja mēs saglabāsim stingru stāju pret dažu negodprātīgu uzņēmēju lobismu, tad, es domāju, tirgus pats sakārtosies - nozarē paliks tikai tie uzņēmēji, kuri tik tiešām spēj piedāvāt konkurētspējīgus pakalpojumus un produktus, kuri spēj nodrošināt darbiniekus ar pienācīgu atalgojumu (Starpsauciens.), un tas vistiešākajā veidā veicinās reemigrāciju, atgriešanos atpakaļ uz Latviju.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Karinai Sprūdei.

K. Sprūde (KPV LV).

Labdien, godātā priekšsēdētājas kundze! Labdien, godātie kolēģi! Man prieks par plašajām debatēm un uzsvaru uz nacionālisma nozīmi mūsu nācijai. Sašutums par nacionālo jautājumu un trauksme ir no svara. Ja mēs esam par nacionālu valsti, tad arī uz augstākajiem valsts amatiem būtu jāvirza nacionāli noskaņotas personas, kam būtu rūpes par Latvijas nākotni, nevis tādas, kas dotētas no imigrācijas procesa veicinātājiem, tautā sauktiem arī par sorosītiem.

Kāpēc, runājot par valsts augstākajām amatpersonām, šie aspekti netiek ņemti vērā? Kāpēc ir pieņemami tādas personas virzīt uz augstākajiem amatiem, ja skaidri redzam, ka tas ir viens no Sorosa fonda dibinātājiem? Tad kur šeit ir nacionālās vērtības un patriotisms, un galu galā tautas vienošana, nevis šķelšana?

Man ir liela neizpratne par to, kas notiek Saeimā. Kāpēc tiek uzsāktas diskusijas par jautājumiem, kuri skar apmēram divarpus tūkstošus imigrāciju kontrolējošo dienestu pārbaudes izgājušo studentu? Vai nevajadzētu kontrolēt un pārstāt akreditēt augstskolas, kuras tirgojas ar izglītību, un stiprināt imigrācijas kontroles dienestu kapacitāti pienākumu veikšanai? Vai jau atkal valsts netiek galā ar saviem tiešajiem pienākumiem un visu atbildību nogrūž uz iedzīvotāju pleciem? Vai šeit atkal nav kārtējā divkosība no Nacionālās apvienības?

Lūdzu, būsim konsekventi! Un lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam otro reizi.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Šis ir veltījums Muižnieces kundzei:

“Kad gars tev ir kūtrs un saīdzis,

Kad pats sev par nastu tu palicis,

Viens vienīgs tad ir līdzeklis:

Darbs.”

Tā teica mūsu dižais tautas dzejnieks Rainis. (Starpsauciens: “Viņš kļūdījās!”) Viņš ļoti precīzi to raksturoja.

Muižnieces kundzes nosauktās valstis, kurās ir kaut kādi ierobežojumi, ir ļoti labs piemērs, lai salīdzinātu...

Paņemsim par piemēru Nīderlandi, kuras teritorija ir faktiski par trešdaļu mazāka nekā Latvijas, bet kuras iekšzemes kopprodukts sastāda 826 miljardus (Starpsauciens.) - atšķirībā no Latvijas samērā ļoti niecīgā iekšzemes kopprodukta. Un atbilde uz jautājumu, kāpēc ir šāds iekšzemes kopprodukts, ir - darbs. (Starpsauciens: “Kāds sakars?!”)

Otra lieta, ko es gribu pateikt. Nacionālās apvienības visa tā ideja, kas patiesībā ir antinacionālas intereses, pēc savas būtības nozīmē sapratni par nacionālajām interesēm, ne tālāku par kebabu. Kebabs ir tā robeža, cik tālu saprot Nacionālā apvienība. (Aplausi.)

Es nosaukšu vienu piemēru. Trešā kursa students no Indijas, talants, kurš pārzina, piemēram, IT nozari un strādā, piemēram, uzņēmumā MikroTik. Viņam ir atļauts strādāt tikai 20 stundas. Jautājums ļoti vienkāršs - vai šo studentu, kuram Latvijā atļauts strādāt tikai 20 stundas IT nozarē, nepārpirks kompānija Apple, un vai šis iekšzemes kopprodukta jautājums nepārcelsies no Latvijas kaut kur citur?

Vēl viena lieta, kas šajā sakarā ir būtiski piebilstama, - par argumentu. Kas tad ir galvenais arguments? Faktiski galvenais arguments ir latviešu valoda, kas patiesībā nozūd ārzemēs un par ko mēs nerunājam. Latvijā lielajās ārvalstu kompānijās sen vairs nerunā latviski, bet angļu valodā, jo šo kompāniju, piemēram, banku, īpašnieki neprot latviešu valodu. Un darbinieki runā angļu valodā. Nu... (Dep. A. Muižnieces starpsauciens.)

Vēl viena būtiska lieta šajā pašā sakarā, kas būtu jāpasaka un jāuzsver, - Nacionālās apvienības ideja par darbu principā ir salīdzināma ar Dombravas kunga priekšlikumu, kā risināt problēmas veselības nozarē, proti, ka veselības nozarē problēmas varam atrisināt, pārceļot darba laiku no rīta uz vakaru. Tā Dombravas kungs teica attiecīgajā komisijā, kurā šis jautājums tika izskatīts. Tas bija Ilgtspējīgas attīstības komisijā.

Noslēdzot šo ideju, es gribu pateikt... Vēl viena tēze, kas nāca no Muižnieces kundzes, kāpēc nevajag atbalstīt. Tāpēc, ka studentiem ir jāstudē. Es atvainojos, nu tad aizliedzam latviešu studentiem strādāt, jo viņiem ir jāstudē, lai viņi kļūtu gudrāki. Kāpēc tad mēs ļaujam latviešu studentiem strādāt? Lai viņi būtu muļķāki? Bet ārvalstu studentiem mēs liksim tikai studēt, lai viņi būtu gudrāki?

Un pati pēdējā tēze, ko es gribu pateikt. Mūsu valstī... mūsu diskusijas lielākoties skar mazbūtiskus jautājumus, kas nekādā veidā nav saistīti ar nacionālo ekonomisko interešu attīstību. (Aplausi.) Mūsu parlamentā lielākās diskusijas ir par to, kā čipēt suņus vai kā staigāt simt gadus vecos... kaut kādās frakās, vai (Starpsauciens.) ...piemēram, ļaut vai neļaut sešpadsmitgadīgam cilvēkam iet medībās ar tēti vai mammu, izmantojot ieroci. Mūsu parlamentā karstas diskusijas nekad nav par jautājumiem, kas skar valsts ekonomisko attīstību, bērnu nākotni un konkurētspējas uzlabošanos, lai Latvija kļūtu, piemēram, desmitā bagātākā valsts pasaulē.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam.

A. Kiršteins (NA).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Mani izbrīna, ka tik maz mēs ieklausījāmies deputātes Lībiņas-Egneres teiktajā. Četrdesmit procenti atteikumu studentiem. (Starpsauciens: “42!”) Četrdesmit divi, ja? Nu, būšot... pašlaik jau 50. (Starpsauciens: “Tie nav studenti!”) Tas ir katastrofāli, ja cilvēki lielākoties no Centrālāzijas, bijušajām padomju republikām... ar nopirktiem diplomiem, bez zināšanām, bet ar bagātiem vecākiem brauc jautri pavadīt laiku un dabūt uzturēšanās atļaujas Eiropas Savienībā. Mēs to visu zinām.

Vai mums ir vajadzīgi studenti no Eiropas Savienības valstīm, piemēram, vācu studenti Rīgas Stradiņa universitātē, vai turpināsim politiku ar šiem, teiksim, ievestajiem studentiem no bijušajām padomju republikām? Ļoti pamatoti tika uzdots jautājums: vai Latvijai kā valstij, jaunai Eiropas Savienības valstij ar modernu un dinamisku ekonomiku, trūkst darbaroku? Trūkst darbaroku. Kādu darbaroku trūkst?

Šodien tie, kas brauca pa Rīgu, redzēja, kas notiek, ja sabrūk... nu, nesabrūk, bet ir pussabrucis Deglava tilts. Problēmas arī ar Brasas tiltu. Visi var paskatīties internetā, ka Ķīnā šādu tiltu uzbūvēja 48 stundās. Vēl var atrast, kas nav redzējis... Nu, es kā arhitekts esmu iepazinies... 80 stāvu viesnīcu uzbūvēja diennakts laikā... Vai šie studenti no Turkmenistānas aizvietos profesionālus celtniekus? Vai viņi atrisinās tās problēmas? Var būt, ka tur ir ļoti profesionāli programmētāji. Te tika pieminēta IT nozare. Jā, mums ir jāpalielina šo studentu skaits. Mums trūkst sešu tūkstošu. Bet tajā pašā laikā... Pie mums nebrauc no Turkmenbaši, tas ir, no Turkmenistānas, nebrauc arī no Tadžikistānas... Bet, es zinu, pie mums strādā, piemēram, cilvēki no Spānijas, no Itālijas, jo algas Latvijā ir konkurētspējīgas. Un acīmredzot tas virziens ir kaut kāds... drusku cits. (Dep. R. Ločmele-Luņova: “Tas virziens ir ksenofobija!”)

Kā mēs varam atrast risinājumu šai problēmai? Ne jau ar šo samocīto likumu. Nu jau Imigrācijas likums atgādina lupatu deķi. (Starpsauciens: “Nav vienīgais! Budžeta likums bija tāds pats!”) Mēs to trīs četras reizes gadā labojam un kaut ko piestiķējam nepārtraukti. Es domāju, ka šeit ir tikai viena izeja: mums ir jāievieš jauns jēdziens - “līgumdarba strādnieki”. Princips ir ļoti vienkāršs - tiek noslēgts līgums, atbrauc, izdari, saņem naudu, aizbrauc. Nevienam nebūtu iebildumu, ja mēs noslēgtu līgumu, teiksim, ar kādu Ķīnas celtniecības kompāniju, ka viņi divās dienās uzceļ jaunu Deglava tiltu un aizbrauc. Vai, piemēram, mēneša laikā uzbūvē Ziemeļu pārvadu. Rīgas domei naudas ir pietiekami. Tuneļus, ja kāds nezina, šodien būvē apmēram mēneša laikā... Zem Daugavas... Tā ka mēs te, Rīgā, 30 gadus mokāmies ar Ziemeļu pārvadu...

Mēs varam pārņemt pieredzi... Šie jautājumi jau ir atrisināti. Apvienotajos Arābu Emirātos kādi 17... 18 procenti pilsoņu pašreiz dzīvo... Debesskrāpjus būvē, teiksim, kristieši no Filipīnām. Nekādu problēmu! Pabeidz darbu - uz redzēšanos! Nekādas integrācijas, nekādas ģimenes, nekas vairāk. Noslēdz precīzu līgumu: cik stundas strādā, kāda alga. Tie jautājumi jārisina šādā veidā.

Ja mēs nevaram pašreiz pieņemt kaut kādu tādu radikālu lēmumu, kā reizi par visām reizēm atrisināt to darbaroku trūkumu, kāds mums, piemēram, celtniecībā ir saistībā ar augsti kvalificētiem metinātājiem, mums ir vajadzīga kaut kāda šmugulēšana ar Polijas uzņēmumiem, kas dabū tur atļaujas, bet... nu, tie pārsvarā ir ukraiņi... Es domāju, arī viņu resursi drīz beigsies, jo Polijā algas ir tādas pašas kā pie mums... Un viņi arī saņēmuši atļaujas, teiksim, braukt uz Eiropas Savienību kaut vai uz trīs mēnešiem... Bet tur viņi var arī dabūt un noorganizēt šīs darba atļaujas. Tā ka acīmredzot izeja ir pavisam citur.

Mums ir jāizdomā, kādā veidā mēs gribam būtiski uzlabot šo likumu, lai reizi par visām reizēm tiktu atrisināta šī problēma, un kādā veidā iestrādāt tātad šo jauno sadaļu - sadaļu par līgumdarba strādniekiem. Tāpat mums ir sezonas darba strādnieki. Tur nav nekādu problēmu. Zemnieki vasarā noslēdz līgumu, atbrauc cilvēki no Moldovas vai Ukrainas, nolasa ogas un aizbrauc. Un tas ir atrisinājums! Ne jau šmugulēties ar viltotiem atestātiem, nopirktiem, vilkt šeit iekšā cilvēkus...

Mums ir jāatrisina arī jautājums par kaktu augstskolām, kuru diemžēl ir ļoti daudz joprojām, neraugoties uz visādām izglītības un zinātnes ministru maiņām. Mums vēl nav izdevies. Mums jāpasaka godīgi - mums nav izdevies atrisināt šo problēmu, lai tiktu, teiksim, šīs “naudas kāstuves” aizvietotas ar augsti profesionālām izglītības iestādēm. Ja tas jau būtu izdarīts, tad, cienījamie kolēģi, mums šeit nebūtu jāstrīdas, kādā veidā... vai būtu vajadzīgas šīs 20 stundas vai 40 stundas... Nu ir šīs problēmas. Un drošības iestādes mums ir precīzi tās definējušas. Tad strādājam nopietni pie reāliem priekšlikumiem, kas būtiski atrisina šo jautājumu par darbaroku trūkumu, nevis taisām kaut kādus tādus labojumus, ka, lūk, šie cilvēki atrisinās kaut ko, tad viņi te nešmugulēs... Nu šmugulēs, nu! Nebūsim vēl likumu pieņēmuši, kad mums būs jau 60 procenti atteikumu.

Aicinu noraidīt. Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Sandim Riekstiņam.

S. Riekstiņš (JK).

Labdien, kolēģi! Es beidzot piekritīšu Gobzema kungam, kura gan vairs nav zālē, par to, ka mēs te tērējam enerģiju tukšmuldēšanai un tā tālāk. Viņš tikai aizmirsa piebilst, ka viņš ir līderis, vislielākais debatētājs līdz šim, bet... labi.

Mēs esam aizmirsuši, par ko ir šie grozījumi. Ko tikai mēs neesam dzirdējuši! Es uzmanīgi klausījos, gribēju sadzirdēt kaut kādus skaitļus, kaut kādu matemātiku. Nesadzirdēju. Sadzirdēju - 1-2,5 tūkstoši esošo strādājošo... palielinot par deviņiem procentiem, mēs iegūsim tūkstoti ar kaut ko strādājošo... Es aptuveni saku.

Kāds šobrīd ir vakanču skaits valstī? Tu sauci šos skaitļus, un tu man iebildi. Pēdējais vakanču skaits, ja nemaldos, bija padsmit tūkstoši. Labi, tur vairāk nekā puse ir ilgstošās vakances, ko šie grozījumi nerisina. Pirmās divas vakances... līderes, turklāt ar lielu atrāvienu, ir tādas vakances kā autovadītājs un palīgstrādnieks. Kā mēs to atrisināsim ar šiem grozījumiem? Nekā! Absolūti nekā! Un tad šobrīd sanāk... Ko mēs gribam? Gribam risināt šo it kā uzņēmēju problēmu vai gribam palīdzēt augstskolām nopelnīt? Ko mēs gribam atrisināt?

Es, atvainojiet, zinot skaitļus, tā īsti nesaprotu argumentāciju. Pirmām kārtām nav jau aizliegts nevienam strādāt - sāksim ar to. Beidzam retoriku, ka te kaut kas kādam tiek aizliegts! Tas, ka mūsu studenti drīkst strādāt vairāk, ir normāli. Jo māte, laukos saņemot 500 eiro, diemžēl nevar palīdzēt savam bērnam, kurš studē Rīgā. Viņam ir jāstrādā. Kā tas risinās problēmu laukos, kur ir bezdarbs un kur nav cilvēku, kas strādātu (Dep. J. Stepaņenko starpsauciens.) pat elementārās... kaut vai uz traktortehnikas? Tajā pašā laikā bezdarbnieku kursos viņiem māca, kā attīstīt savu uzņēmējdarbību, kaut gan mājās nav pat datora. Mums reiz jāatrisina pašiem savas problēmas un pēc tam jādomā par indiešiem un visiem pārējiem. (Dep. J. Stepaņenko starpsauciens.) Nevajag, Stepaņenko kundze, kliegt! (Dep. J. Stepaņenko: “Bet mamma jau nesaņems tos 500 eiro! Jūs jau nepalielinājāt pensijas!”) Tiešām? Tāpēc, kolēģi, es varu galvot, ka pēc kāda laika, ja šo pieņemsim, mēs paši skriesim, labosim un ņemsimies uz nebēdu ar visu to stāstu, kas tagad ir attīstījies.

Aicinu neatbalstīt šo likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ivaram Zariņam. (Starpsauciens: “OIK! OIK!”)

I. Zariņš (SASKAŅA).

Labdien, kolēģi! Klausos Nacionālās apvienības deputātos, un prātā nāk teiciens par malkas ciršanu un gudro darīšanu, ar ko jūs pašlaik nodarbojaties.

Tagad pēc kārtas.

Es saprotu, ka jums kā Kremļa politikas īstenotājiem Latvijā ir ļoti svarīgi šeit uzturēt nacionālo sašķeltību, lai sabiedrība būtu pēc iespējas sašķeltāka, lai sveštautieši pēc iespējas sliktāk integrētos mūsu sabiedrībā, lai latvieši justos pēc iespējas apdraudētāk, neērtāk savā zemē. Un tāpēc jums tik ļoti svarīgi ir panākt šādu regulējumu, kas neatļauj normāli integrēties. Ja jūs uztraucaties par prasībām attiecībā uz latviešu valodu, tad man ir jautājums - vai jūs ar to atzīstat... ja viss, ar ko jūs šeit nodarbojaties... jo jūs taču noteicāt prasības saistībā ar latviešu valodu, kā tā būtu jālieto darbā, darba sludinājumos... ka atkal ir prasības attiecībā uz latviešu valodu? (Dep. R. Kols: “Tas ir spēkā esošs regulējums!”) Tad jūs tagad atzīstat, ka tas viss no jūsu puses bija tikai bezjēdzīga politiska māžošanās? Ar to jūs apliecināt savu nespēju un nekompetenci parūpēties par latviešu valodu - es tā saprotu.

Ja mēs tagad turpinām runāt par visu, kas izskanēja saistībā ar augstskolām un tamlīdzīgām lietām... Atvainojiet, Jaunā konservatīvā partija, kurš ir izglītības un zinātnes ministrs? Kurš ir atbildīgs par to, lai augstskolu akreditācijas sistēma būtu atbilstoša, lai nodrošinātu, ka tā strādā saskaņā ar principiem, kas ir mūsu valstij, mūsu sabiedrībai vajadzīgi? Kas par to ir atbildīgs?

Tāpat jautājums jums, Nacionālā apvienība. Jūs visus šos gadus esat bijuši valdībā. Jūs to sen varējāt sakārtot. Un tas, ka tagad mēs dzirdam... pēkšņi sāk stāstīt... nu, tas vispār bija smieklīgi... par vīzu jautājumu. Es burtiski iedomājos, ka studenti no visas pasaules ir uzzinājuši - eu, veči, tagad Latvijā varēs nevis 20, bet 40 stundas strādāt! Visi uz Latviju! Metamies uz turieni! Tas būs iemesls, kāpēc pēkšņi pieaugs prasības visur pasaulē. (Aplausi.) Visi pasaules studenti tagad domās, kā lauzties uz šejieni un kā piešmaukt mūsu amatpersonas, lai tikai varētu šo iespēju izmantot. Tas ir vienkārši smieklīgi! Tā ir maksimālākā demagoģija!

Tālāk. Šeit tika runāts arī par to, ka mums ir vajadzīgi izcili studenti. Es saprotu, es pilnīgi piekrītu, ka mums ir vajadzīgi izcili studenti, ka mums jādomā par cilvēkiem, kuri šeit varētu veidot augstas pievienotās vērtības ekonomiku. Bet ko jūs esat izdarījuši, lai tas notiktu? Man atkal jautājums gan Nacionālajai apvienībai, gan VIENOTĪBAI, kura bija ilgus gadus Izglītības un zinātnes ministrijā, - kur ir nepieciešamais finansējums augstākajai izglītībai?

Es atceros, kā pirms vēlēšanām mēs sēdējām ar jums vienā zālē Rīgas Tehniskajā universitātē, kā jūs visi ar putām uz lūpām stāstījāt: līdzko būs jaunais parlaments, mēs nodrošināsim nepieciešamo finansējumu augstākajai izglītībai. Es toreiz arī piedāvāju, ka... Uzstādām šeit... Tas varētu būt kā viens no konsensa... viens tāds politisks vienojošs motīvs visām mūsu partijām... Kā mēs to savulaik izdarījām ar aizsardzības budžetu - pateicām, ka tam jābūt diviem procentiem no IKP, un to izdarījām -, līdzīgi vajag attiecībā uz augstāko izglītību un zinātni pateikt, kādam ir jābūt finansējumam, un tad mērķtiecīgi ņemt un arī izdarīt.

Kur ir šie jūsu solījumi? Kārtējie melu čempioni! Jūs esat īstie, patiesie melu čempioni! Jūs uzvedaties kā Gebelss, kurš arī stāstīja, ka vajag, galvenais, melot - melot visu laiku. Un, ja jūs visu laiku melosiet, tad beigās visi jums ticēs. Tas ir tas, ar ko jūs nodarbojaties. (Starpsauciens.)

Ja jums ir kāds... un es gribētu dzirdēt arī no jūsu puses... Ja jūs runājat par to, ka būtu vajadzīgi risinājumi augstas pievienotās vērtības ekonomikai, - kur tie ir? Pastāstiet man, kā jūs piesaistīsiet šos cilvēkus! Teiksim, jūs uztraucaties par latviešu valodu. Es arī uztraucos par to. Bet jūs man pasakiet vēl labāku risinājumu - kā mēs varam panākt to, lai cilvēki, kuri šeit ierodas, integrētos un iemācītos latviešu valodu, ja ne caur šādu mehānismu, proti, caur augstāko izglītību un paralēlo iespēju, ka viņi kaut ko dara mūsu sabiedrībā? Tas ir, manuprāt, viens no visideālākajiem, viens no optimālākajiem modeļiem, kā to izdarīt. Vai jūs varbūt...? Kā jūs to iedomājaties? Varbūt jūs taisāties rīkot latviešu valodas kursus kaut kur ārzemēs un aicināt uz tiem studentus, kuri grib braukt mācīties šeit, uz Latviju, - tos izcilos studentus? Taisāties viņus piespiest vispirms iemācīties latviešu valodu... “Tad brauksiet uz šejieni, un tad jūs te varēsiet mācīties un strādāt!” Tādu mehānismu jūs gribat... jūs domājat piedāvāt?

Jums naudas nav pat tam, lai šeit latviešu valodu mācītu. Ja nebūtu Rīgas domes, kas taisa latviešu valodas kursus (Troksnis zālē. Smiekli. Starpsaucieni.), tad Rīgā vispār nevienam nebūtu iespējas mācīties latviešu valodu. Iedomājieties...! Jūs esat vēl nožēlojamāki attiecībā uz latviešu valodu! Jūs esat vēl nožēlojamāki nekā Rīgas dome, jūsu nicinātā Rīgas dome! Jūs pat to nevarat izdarīt!

Tālāk. Jūs principā... jūs uzvedaties kā Buratino, jums ir tāda Buratino loģika: vienkārši jāatrod ir Muļķu lauks, tur jūs iestādīsiet naudiņu, un tur tā izaugs, un viss jums būs. Tāda ir tā loģika, ko jūs ilgstoši cenšaties pārdot mums visiem, visai Latvijas sabiedrībai, un iestāstīt, ka tas arī ir tas īstais risinājums! Pēc būtības tas, ar ko jūs nodarbojaties... jūs pret latviešu tautu izrīkojaties tāpat, kā Amerikas kolonizatori pret indiāņiem. Kolonizatori tur ieradās un pateica: “Mēs par jums parūpēsimies, mēs jums uztaisīsim rezervātu, kur jūs varēsiet dzīvot atrauti no reālās pasaules, staigāt ar saviem šķēpiem (Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.) un savām spalvu rotām...”

Sēdes vadītāja. Atgriezieties pie likuma grozījumiem!

I. Zariņš. Es par to arī runāju, tā ir tieši likuma grozījumu būtība...

Sēdes vadītāja. Par likuma grozījumiem, lūdzu!

I. Zariņš. Nepārtrauciet mani, es runāju pēc būtības! (Starpsaucieni. Troksnis zālē.)

Tātad... Nu ko es ar to gribu teikt? Tas ir tas, ko jūs mēģināt tagad iestāstīt, - ka viss, kas ir jāizdara mums, latviešiem, ja mēs gribam saglabāt savu latvietību... Vienkārši jūs piedāvājat izolēties no ārpasaules izaicinājumiem. Tas nav iespējams! (Starpsaucieni.)

Globālās pasaules izaicinājumi šeit ies cauri, šeit ies cauri migrācija. Ja mēs gribam saglabāt savu valsti, savu tautu, tad mums būtu jābūt gataviem - mums jābūt atbildei, kā mēs varam šos globālos izaicinājumus risināt. Vienīgais veids, kā mēs tos varam risināt, - nevis veidot šeit rezervātu, kurā cilvēki degradēsies... Tas ir jums ļoti nepieciešams, jums vajag, lai latvieši būtu degradēti, vāji, apdraudēti, jo tad viņiem būs vajadzīgi tādi aizstāvji kā jūs. Tas ir tas, kā jūs... Jūs spēlējat uz latviešu tautas sentimentu, lai nodrošinātu sev elektorātu. Tā ir jūsu politika, jūsu Kremļa politika! Jo tieši tas ir vajadzīgs Kremlim, lai tādā veidā šķeltu, lai šeit sabiedrību padarītu sašķeltu un daļu sabiedrības - apdraudētu. Lūk, tā!

Tāpēc arī... Jūs tāpēc (Starpsaucieni.) arī iebilstat pret šo priekšlikumu. Jo normāli būtu tā, ka jūs nāktu ar reāliem risinājumiem. Jūs pieminējāt pirmā mājokļa programmu. Bet vai jūs zināt, no kā tā tiek finansēta, kā vispār varēja tikt izveidota? Pateicoties termiņuzturēšanās atļaujām! Jo tā naudiņa, kas nāca no termiņuzturēšanās atļaujām, tika paredzēta pirmā mājokļa programmai. Un kāpēc tā aprāvās? Tāpēc, ka jūs aprāvāt šo uzturēšanās programmu. Jūs atkal rīkojaties pretēji latviešu tautas, latviešu ģimeņu interesēm, tādā veidā apraujot finansējumu. Tagad jums tas ir jāmeklē budžetā. Tā jūs rūpējaties par latviešu tautas, latviešu ģimeņu interesēm. Jūs esat vienkārši nekompetenti liekuļi, kas māk bļaustīties no šīs tribīnes, stāstīt visādas muļķības un briesmu stāstus, jo tas ir vienīgais, ko jūs protat. Tas jums ir ļoti svarīgi, jo citādāk vienkārši nebūs vietas uz politiskās skatuves.

Kolēģi, es aicinu atbalstīt šos grozījumus un iet tālāk.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Dagmārai Beitnerei-Le Gallai.

D. Beitnere-Le Galla (JK).

Godātie kolēģi! Šodien ir tik daudz argumentu dzirdēts, ka mēs noslīksim argumentu jūrā.

Es nāku šeit divu iemeslu dēļ.

Pirmais. Mana meita studēja Vācijā. Tur uzņēmēji ļoti rūpīgi seko valsts likumdošanai, un patiešām - 20 stundas, ne vairāk. Tā būtu godprātība, ko vajadzētu iedibināt visiem uzņēmējiem. Valsti mēs sākam veidot ar godprātīgu attieksmi.

Otrais iemesls, kāpēc nāku šeit un aizņemu jūsu laiku ar savu viedokli, - es nāku kā augstskolas pasniedzēja un gribu jums liecināt, lūgt un apelēt, īpaši pie “Attīstībai/Par!” apziņas, sirdsapziņas, inteliģences un izpratnes par šo jautājumu. Kā pasniedzēja es jums gribu teikt: Latvijai studijās ir jāvirzās uz izcilību, vai tie būtu studenti no citām valstīm, vienalga... bet kā pasniedzēja gribu teikt: nav iespējams savienot modernas, kvalitatīvas studijas ar pilna laika darbu 40 stundas nedēļā. (Dep. R. Ločmele-Luņova: “Aizliegt studentiem strādāt vispār!”)

Lūdzu, šo jautājumu apdomājiet! Es runāju divu Latvijas universitāšu vārdā. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Danielam Pavļutam.

D. Pavļuts (AP!).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Prezidija locekļi! Kolēģi! Šķiet, ka starpsesiju pārtraukums, ko tautā dēvē par Lieldienu brīvdienām, ir bijis noderīgs. Mēs esam spara pilni un gatavi diskutēt un debatēt.

Es uzskatu, ka šī diskusija tiešām ir vajadzīga un nepieciešama. Piekritīsiet, tā ir nobriedusi. Varbūt pat pārbriedusi.

Es sliecos piekrist tiem kolēģiem, kas šodien ir diskutējuši par šo jautājumu kā par darba tirgus, darbaspēka pieejamības, ekonomiskās attīstības un imigrācijas politikas jautājumu, mazākā mērā - augstākās izglītības, kvalitātes vai kontroles jautājumu.

Diemžēl... un šeit visiem klātesošajiem zālē, īpaši tiem, kas ir bijuši iepriekšējos sasaukumos, ir jāuzņemas līdzatbildība par to, kāda ir faktiskā situācija šobrīd Latvijā darba tirgū attiecībā uz imigrācijas politiku, attiecībā uz darbaspēka pieejamību. Faktiski nopietnas diskusijas... un savdabīgi, ka jautājumā par imigrācijas politiku man jāpiekrīt Kiršteina kungam; es nekad nebiju gaidījis, ka tā varētu gadīties, bet tiešām nopietna diskusija par jauna veida imigrācijas politiku jaunā situācijā Latvijā ir izpalikusi. Mums faktiski ir bijusi tāda strausa politika, mēs izliekamies neredzam lietas, par kurām, piemēram, visi varējām brīvajā laikā lasīt. “Delfos”, šķiet, bija raksts par to, ka ir strauji pieaudzis imigrantu nelegālās nodarbinātības gadījumu skaits, ar ko cīnās robežsardze, ar ko cīnās Valsts darba inspekcija un citi dienesti. Tas ir mūsu līdzšinējās politikas rezultāts.

Kolēģi! Es pievēršu jūsu uzmanību tam, ka mēs skatām likumprojektu pirmajā lasījumā. Pirmajā lasījumā! Mums vēl nav bijusi iespēja sniegt papildu priekšlikumus, mēs to visu varēsim darīt. Cik man zināms, atbildīgā komisija, Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija, vakar ir nolēmusi piedāvāt pietiekami garu termiņu priekšlikumu iesniegšanai, vairākus mēnešus, lai mēs šo jautājumu varētu kārtīgi, rūpīgi izanalizēt un lai arī koalīcijas partijas rūpīgi izvērtētu imigrācijas politiku visā tās tvērumā. Koalīcijai ir jādiskutē par imigrācijas politiku. Visiem - konservatīvajiem, liberālajiem - kopā, Latvijas kopīgās interesēs. Uz to es visus aicinu, kā arī aicinu šodien atbalstīt pirmajā lasījumā šo konkrēto priekšlikumu par 40 stundām iepretim 20 stundām.

Aicinu visus nopietni Latvijas interesēs runāt par imigrācijas politiku Latvijā. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Vucānam.

J. Vucāns (ZZS).

Labdien, godātie kolēģi! Tiešām biju nolēmis nenākt runāt, bet Pavļuta kungs mani uzrunāja. (Dep. I. Zariņš: “Tu jau neesi koalīcijā vairs!”)

Jā. Kāpēc es nācu tribīnē šobrīd? Šis nav tikai koalīcijas jautājums. Imigrācijas politika ir visu mūsu, deputātu, jautājums, tāpēc tad, kad koalīcija par to lems, lūdzu, neaizmirstiet, ka ir arī partijas, kuras šobrīd nav koalīcijā un kurām imigrācijas politika ir tikpat svarīga!

Tā kā es pārstāvu arī augstākās izglītības sektoru un joprojām, tāpat kā daudzi šeit klātesošie, esmu augstskolas profesors un ikdienā saskaros gan ar latviešu studentiem, gan arī ar ārzemju studentiem, es negribu teikt, ka šis jautājums par 20 vai 40 stundām būtu, nu, teiksim, vismaz valsts augstskolā tāds tiešām degošs jautājums. Protams, ir sektori... un šeit kā vienu no sektoriem es gribētu minēt IT jomu, kurā es savulaik esmu studējis. Un esmu strādājis vairāk nekā šīs 20 stundas jau studiju laikā, sākot no trešā kursa, jo vienkārši tāds bija piedāvājums. Apvienot darbu un mācības, ja tāda iespēja bija, turklāt mācības apvienot ar darbu atbilstošajā tematikā, - jā, tā bija brīnišķīga iespēja sevi papildināt kā profesionāli. Un droši vien, ja man tādas iespējas nebūtu bijis, tad arī mana dzīve, mana karjera būtu veidojusies pavisam citādāka.

Arī mūsdienu studentiem atsevišķās jomās pastāv šī iespēja, ka tur, kur ir atbilstoši zinātniskie institūti pie augstskolām, kur ir tāds mikrokolektīvs, kur profesori lūkojas pēc gudrām galvām un mēģina tās iesaistīt jau no otrā vai trešā kursa, taču parasti - ceturtajā kursā... bet par maģistrantūru vispār nerunājot... Pilna laika studējošie ir tie, kas strādā. Neaizmirstiet, ka studējošie, mūsu likumdošanas izpratnē, ir gan tie, kas mācās bakalaura programmās, gan tie, kas mācās maģistra programmās, gan arī tie, kas mācās pilna laika doktora studiju programmās. Katrā no šiem studiju posmiem studiju piepildījums un studiju darba sasaiste ar praktisko, teiksim, dzīvi, ar praktiskajām tautsaimniecības vajadzībām... tā atšķiras pa šiem izglītības posmiem. Un es varu piekrist, ka bakalaura studijās droši vien tiešām ir vēlams, lai pietiekami ilgs laiks tiktu veltīts tieši mācībām. Tāpēc arī daudzās valstīs ir šādi ierobežojumi.

Bet no savas ārzemju, teiksim, prakses, no pieredzes, kuru guvu tajos laika periodos, kurus esmu pavadījis ārzemēs, varu teikt, ka esmu tur saskāries ar šiem imigrācijas ierobežojumiem attiecībā uz iespējām strādāt un ka parasti tas vienmēr ir bijis saistīts ar vēlmi aizsargāt savas valsts darba tirgu, nodrošinot noteiktām konkrētās valsts iedzīvotāju kategorijām iespējas tikt pie, teiksim, atbilstošām darba pozīcijām.

Un te man atkal ir jāatgriežas pie tā, ko Pavļuta kungs teica (vēl arī daži citi šodien pieminēja šo lietu), - ka, runājot par Imigrācijas likumu, kas tiešām, kā Kiršteina kungs teica, ir kā salāpīts lupatu deķis šobrīd, mums ir jāapzinās, ka šajos Latvijas neatkarības gados mēs esam likuši ielāpu uz ielāpa, bet būtībā esam vairījušies runāt par pārdomātu migrācijas politiku.

Tika pieminēta Igaunija. Es esmu jau pirms gadiem 15 runājis ar tiem cilvēkiem, kuri toreiz Igaunijā (ja es nemaldos, 2002., 2003. gadā) strādāja pie pārdomātas migrācijas politikas, kas ļoti lielā mērā ietvēra tieši to migrāciju, kas attiecas uz studējošo iebraukšanu Igaunijas Republikā un tātad viņu iespējamo palikšanu darba dzīvē tur. Tur tie jautājumi tika izdiskutēti, tika nolemts, par kurām profesijām var runāt, par kurām ne. Beigu beigās tiešām ir šī samērā liberālā attieksme pret studentu iesaisti darba tirgū.

Katrā valstī šīs lietas ir jāizdiskutē. Mēs šodien ļoti ilgajā laikā, kas ir atvēlēts šiem likuma grozījumiem un šīm debatēm, esam skāruši visdažādākās jomas, kuras gan tiešā, gan netiešā veidā saistītas ar migrācijas politiku. Un, manuprāt, likuma atvēršana, lai par to runātu plašākā kontekstā... Ja tiešām būs tā, ka būs pietiekami ilgs laika periods gan diskusijām, gan priekšlikumu iesniegšanai otrajam lasījumam, likumprojekts, manuprāt, ir atbalstāms. Es arī balsošu par atbalstu Imigrācijas likuma grozījumiem pirmajā lasījumā, tomēr ne šo 20 vai 40 stundu dēļ, bet tāpēc, ka es uzskatu - ir vajadzīga plašāka diskusija.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā kas skaidrojams, piebilstams?

E. Šnore. Labdien, kolēģi, vēl vienu reizi! Gribu pavisam īsi pateikt, vēl vienu reizi atgādināt, ka komisija noraidīja šo likumprojektu. Noklausījies šīs debates, gribu pavisam īsi minēt divas lietas, kas lielā mērā izšķīra, kāpēc komisija tā balsoja.

Pirmkārt. Mēs ņēmām vērā esošo regulējumu. Es no debatēm sapratu, ka viens otrs īsti varbūt nezina, kāds tas ir. Tātad maģistrantūras studenti, kas ir tie kvalificētie studenti, jau tagad var strādāt 40 stundas. Tas attiecas arī uz doktorantūras studentiem. Es atkārtoju - viņi jau tagad var strādāt 40 stundas. Šis priekšlikums attiecas uz bakalauriem, uz trešo valstu studentiem bakalauriem, kuri var strādāt 20 stundas, bet priekšlikums ir 40 stundas. Un to komisija noraidīja. Tas ir pirmkārt.

Un otrkārt. Komisijā mēs ieklausījāmies dažādos viedokļos, bet ļoti lielu uzmanību pievērsām mācību iestādēm, kuru darbs ir nodrošināt izglītības pakalpojumu, kas ir arī Latvijas eksportprece, par ko es šeit runāju. Šie pārstāvji teica, ka viņi būtu konkurētspējīgāki un viņu bizness, uzņēmējdarbība būtu labāka un viņiem katrā ziņā tas būtu pieņemamāk, ja studenti nevarētu strādāt 40 stundas, bet paliktu iepriekšējais regulējums.

Tā ka šie bija momenti, ko mēs ņēmām vērā, likumprojektu noraidot. Es aicinu arī jūs to noraidīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Imigrācijas likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - 35, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

E. Šnore. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - trīs mēneši.

Sēdes vadītāja. Un tas būtu? 25. jūlijs? (Starpsauciens: “Lai būtu!”)

E. Šnore. Jā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 25. jūlijs.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Kredītinformācijas biroju likumā”, otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Armands Krauze.

A. Krauze (ZZS).

Labdien, kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir izskatījusi un sagatavojusi izskatīšanai Saeimas sēdē otrajā lasījumā likumprojektu “Grozījumi Kredītinformācijas biroju likumā”. Komisijā tika saņemti deviņi priekšlikumi. Tie visi ir ekonomikas ministra priekšlikumi.

1. priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Krauze. 2. priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Krauze. 3. priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Krauze. 4. priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Krauze. 5. priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Krauze. 6. priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Krauze. 7. priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Krauze. 8. priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A. Krauze. Un 9. priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Krauze. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Kredītinformācijas biroju likumā” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

A. Krauze. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 9. maijs.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 9. maijs.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Dzelzceļa likumā”, otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Sandis Riekstiņš.

S. Riekstiņš (JK).

Labdien vēlreiz! Uz otro lasījumu esam saņēmuši deviņus priekšlikumus. Visi deviņi ir saņemti no Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Jāņa Butāna.

1. priekšlikums - komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S. Riekstiņš. 2. priekšlikums - komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S. Riekstiņš. 3. priekšlikums - komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S. Riekstiņš. 4. priekšlikums - komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S. Riekstiņš. 5. priekšlikums - komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S. Riekstiņš. 6. priekšlikums - komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S. Riekstiņš. 7. priekšlikums - komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S. Riekstiņš. 8. priekšlikums - komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S. Riekstiņš. Un arī 9. priekšlikums - komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S. Riekstiņš. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Dzelzceļa likumā” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai.

S. Riekstiņš. Šā gada 9. maijs.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 9. maijs.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu””, pirmais lasījums.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā - deputāts Andrejs Judins.

A. Judins (JV).

Cienījamie kolēģi! Pirms pirmā lasījuma Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija izskatīja likumprojektu “Grozījumi likumā “Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu””.

2013. gadā Saeima... Jau 11. Saeima daudz diskutēja par to, kā rīkoties ar VDK dokumentiem, un bija viedoklis - vai nu iznīcināt, vai publiskot. Un 11. Saeima nolēma dokumentus publiskot, nosakot, ka sākumā dokumenti tiks izpētīti un pēc tam notiks to publicēšana.

Pagājušajā gadā likums tika grozīts, paredzot dokumentu nodošanu Valsts arhīvam un publicēšanas kārtību. Bet šogad mēs atklājām, ka ne visi VDK dokumenti ir publicēti. Un diemžēl jāatzīst, ka spēkā esošā likuma redakcija nav pietiekami skaidra. No vienas puses, 7.² pantā ir nosauktas atsevišķas kartotēkas... un vienlaikus šā paša panta pirmās daļas 8. punktā ir norādīts, ka ir publicējamas LPSR VDK operatīvās lietas un operatīvo lietu materiāli, kartotēkas un citi VDK dokumenti. Proti, no vienas puses, ir pateikts, ka ir publicējamas kartotēkas, nenosakot, kādas ir tās kartotēkas, bet blakus ir arī atsevišķas kartotēkas minētas... Tas ļoti sarežģī normas piemērošanu. Un mēs aicinājām uz komisijas sēdi arhīva pārstāvjus, kas skaidroja, ka, viņuprāt, viņi nevar publicēt visus materiālus.

To ievērojot, ir izstrādāts priekšlikums problēmu risināšanai, un komisija uzskata, ka grozījumus var pieņemt ātri, proti, steidzamības kārtībā.

Tātad komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojekta steidzamību un atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Tātad vispirms balsosim par steidzamības noteikšanu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu”” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Likumprojekts ir atzīts par steidzamu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai un laiku izskatīšanai Saeimas sēdē.

A. Judins. Priekšlikumus gaidīsim līdz 30. aprīlim un plānojam likumprojektu otrajā lasījumā izskatīt 9. maijā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 30. aprīlis, izskatīšana Saeimas sēdē - šā gada 9. maijā.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā”, pirmais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Juris Rancāns.

J. Rancāns (JK).

Labdien vēlreiz, kolēģi! Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija šā gada 23. aprīļa sēdē ir izskatījusi likumprojektu “Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā”.

Likumprojektu ir izstrādājis Ministru kabinets, un tas paredzēts, lai pastiprinātu prasības šajā nozarē. Pirmkārt, ar grozījumiem likumā tiek ieviestas atlikušās AML 5. direktīvas normas, kas ir vērsta pret finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai terorisma finansēšanai.

Otrkārt, Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā ir jāprecizē nepilnības. Atbilstoši Moneyval 5. kārtas savstarpējā novērtējuma ziņojuma par Latvijas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma novēršanas sistēmas efektivitāti secinājumiem ar likumprojektu tiek realizēts plāns noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanai laika periodam līdz 2019. gada 31. decembrim. Pasākumu plāna mērķis ir stiprināt spējas cīnīties ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, terorisma finansēšanu un masu iznīcināšanas ieroču izplatību, samazināt vispārējos noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma riskus, nodrošinot atbilstību starptautiskām saistībām un standartiem noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma novēršanas jomā un veicinot sabiedrisko drošību, ekonomiskās vides konkurētspēju un uzticamību Latvijas jurisdikcijai.

Likumprojekts paredz nodrošināt precīzu datu identifikāciju, ieviest mehānismu, kas ļaus labāk identificēt politiski nozīmīgas personas, un uzlabot Valsts ieņēmumu dienesta datubāzi.

Likumprojektā precizēta kategorija “aizdomīgi darījumi”, atsakoties no jēdziena “neparasti darījumi”. Likumprojekts paredz likumu papildināt ar jēdzienu “proliferācija”, kā arī tās finansēšanas novēršanas regulējumu.

Tāpat tiks paplašināts to subjektu loks, kuriem jāziņo par aizdomīgiem darījumiem, - turpmāk par aizdomīgiem darījumiem būs jāziņo arī maksātnespējas administratoriem. Ņemot vērā maksātnespējas administratoru funkcijas maksātnespējas procesā, ir samērīgi un pamatoti noteikt, ka maksātnespējas administratori ir sistēmas subjekti, lai nodrošinātu, ka ar maksātnespējas procesa starpniecību netiek legalizēti noziedzīgi iegūti līdzekļi.

Lai nodrošinātu likuma prasību izpildi, kā arī sankciju piemērošanas mehānismu maksātnespējas administratoriem, uzraudzības un kontroles institūcijas pienākumi tiks deleģēti biedrībai “Latvijas Sertificēto maksātnespējas procesa administratoru asociācija”. Savukārt sankciju piemērošanu pret maksātnespējas administratoriem veiks Kontroles dienests.

Tāpat ir uzlabota sistēma patiesā labuma guvēju atklāšanai. Uzņēmumu reģistrs varēs sekmēt tiesībaizsardzības iestāžu darbu, atklājot informāciju un publiskajos reģistros norādot patiesā labuma guvēju. Noteikts arī aizliegums uzturēt anonīmus seifus kredītiestādēs, un izvirzītas skaidrākas prasības sadarbībai ar augsta riska trešām valstīm, veicot klienta padziļināto izpēti. Turklāt ar likumprojektu tiek mainīts līdzšinējais Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta nosaukums uz “Finanšu izlūkošanas dienests”, nelietojot saīsinājumu “Kontroles dienests”. Tas tiek darīts ar mērķi nodrošināt starptautiski vienotu praksi un izpratni starp dalībvalstīm par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienestu funkcijām. Tāpat arī ārvalstu institūciju nosaukumos tiek lietots šāds termins.

Komisija likumprojektu ir atbalstījusi un lūdz Saeimu to pieņemt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

J. Rancāns. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 30. aprīlis.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 30. aprīlis.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījums likumā “Par valsts noslēpumu””, pirmais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Juris Rancāns.

J. Rancāns (JK).

Cienītie kolēģi! Komisija savā 23. aprīļa sēdē ir atbalstījusi Ministru kabineta izstrādāto likumprojektu “Grozījums likumā “Par valsts noslēpumu””.

Likumprojekts ir nepieciešams, lai papildinātu likumā “Par valsts noslēpumu” amatpersonu sarakstu ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padomes locekļiem, nosakot, ka tās ir personas, kurām pēc amata ir pieeja valsts noslēpumam un tiesības to izmantot sava amata pienākumu veikšanai. Likumprojektā tiek paredzēta iespēja FKTK padomes locekļiem vispusīgi iepazīties ar informāciju pirms lēmumu pieņemšanas, tātad arī ar informāciju, kas saņemta no drošības iestādēm vai citu valstu atbilstošajiem dienestiem un institūcijām. Tas ļaus sekot līdzi iespējamiem riskiem un apdraudējumiem, kuri var negatīvi ietekmēt finanšu stabilitāti vai cīņu pret noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma un proliferācijas finansēšanu. Arī Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likumā paredzēts iekļaut attiecīgu regulējumu, nosakot, ka par FKTK priekšsēdētāju un padomes locekli var būt persona, kura atbilst normatīvajos aktos noteiktajām prasībām, lai saņemtu speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījums likumā “Par valsts noslēpumu”” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

J. Rancāns. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - šā gada 30. aprīlis.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 30. aprīlis.

Darba kārtībā - likumprojekts “Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas izplatīšanas likums”, trešais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Atis Zakatistovs.

A. Zakatistovs (KPV LV).

Mēs strādājam pie likumprojekta “Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas izplatīšanas likums”. Trešajam lasījumam tika iesniegti 37 priekšlikumi.

1. - finanšu ministra Reira kunga priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Zakatistovs. 2. - finanšu ministra Reira kunga priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Zakatistovs. 3. - finanšu ministra Reira kunga priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Zakatistovs. 4. - deputāta Pleša kunga priekšlikums. Daļēji atbalstīts 5. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Zakatistovs. 5. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas, atbildīgās komisijas, priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Zakatistovs. 6. - finanšu ministra Reira kunga priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Zakatistovs. 7. - finanšu ministra Reira kunga priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Zakatistovs. 8. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Zakatistovs. 9. - deputāta Valaiņa kunga priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 10. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Zakatistovs. 10. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Zakatistovs. 11. - finanšu ministra Reira kunga priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 12. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Zakatistovs. 12. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Zakatistovs. 13. - finanšu ministra Reira kunga priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A. Zakatistovs. 14. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas, atbildīgās komisijas, priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Zakatistovs. 15. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Zakatistovs. 16. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Zakatistovs. 17. - finanšu ministra Reira kunga priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Zakatistovs. 18. - finanšu ministra Reira kunga priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Zakatistovs. 19. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Zakatistovs. 20. - finanšu ministra Reira kunga priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A. Zakatistovs. 21. - finanšu ministra Reira kunga priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A. Zakatistovs. 22. - finanšu ministra Reira kunga priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Zakatistovs. 23. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Zakatistovs. 24. - finanšu ministra Reira kunga priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Zakatistovs. 25. - finanšu ministra Reira kunga priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Zakatistovs. 26. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Zakatistovs. 27. - finanšu ministra Reira kunga priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Zakatistovs. 28. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Zakatistovs. 29. - finanšu ministra Reira kunga priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Zakatistovs. 30. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts, attiecīgi mainot punktu numerāciju.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Zakatistovs. 31. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Zakatistovs. 32. - finanšu ministra Reira kunga priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Zakatistovs. 33. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Zakatistovs. 34. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Zakatistovs. 36. - finanšu ministra Reira kunga priekšlikums.

Sēdes vadītāja. 35. priekšlikums.

A. Zakatistovs. 35. - finanšu ministra Reira kunga priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Zakatistovs. 36. - finanšu ministra Reira kunga priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 37. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Zakatistovs. 37. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Zakatistovs. Lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas izplatīšanas likums” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likumā”, trešais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Atis Zakatistovs.

A. Zakatistovs (KPV LV).

Komisijā esam izskatījuši likumprojektu “Grozījumi Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likumā” trešajam lasījumam. Saņēmām sešus priekšlikumus.

1. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Zakatistovs. 2. - finanšu ministra Reira kunga priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Zakatistovs. 3. - finanšu ministra Reira kunga priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Zakatistovs. 4. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas, kas ir arī atbildīgā komisija, priekšlikums. Atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Zakatistovs. 5. - finanšu ministra Reira kunga priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Zakatistovs. 6. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Zakatistovs. Lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām””, otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Mārtiņš Šteins.

M. Šteins (AP!).

Labdien, cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā uz otro lasījumu esam izskatījuši 65 priekšlikumus.

Lai pilnveidotu regulējumu attiecībā uz elektroniskās darba laika uzskaites sistēmu un vienotu elektroniskās darba laika uzskaites datubāzi, ir iesniegti 65 priekšlikumi.

1. - finanšu ministra Reira priekšlikums. Atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Šteins. 2. - finanšu ministra Reira priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Šteins. 3. - finanšu ministra Reira priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Šteins. 4. - finanšu ministra Reira priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Šteins. 5. - finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Šteins. 6. - finanšu ministra Reira priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Šteins. 7. - finanšu ministres Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Krišjānim Feldmanam.

K. Feldmans (JK).

Labdien! Pirms es sāku, es vēlos palūgt atļauju apvienot abus laikus.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi pret abu debašu laiku apvienošanu? Iebildumu nav.

K. Feldmans. Šis priekšlikums, 7. priekšlikums, ir spilgta ilustrācija tam, kā strādā melu čempioni. Un, lai nedaudz labāk izprastu šo politisko darbību, man nepieciešams sniegt jums ieskatu vēsturē.

2019. gada 3. aprīlī pieņēmām 2019. gada budžetu, un tas ir lielākais valsts vēsturē - par 400 miljoniem izdevumu daļā lielāks nekā 2018. gada budžets. Es nešaubos, ka arī turpmākajos gados... ka šie rekordi tiks laboti arī turpmāk. Daudzi jautā - kur tad tie 400 miljoni ir aizgājuši? Es varu minēt dažus piemērus, kur tie ir aizgājuši. Es domāju, daudzi no jums varbūt to nezina.

Deviņi miljoni ir tiesnešu un prokuroru algām saskaņā ar Satversmes tiesas spriedumu.

Pieci miljoni ir ilgstošas sociālās aprūpes centru darbinieku atalgojuma palielināšanai jau no šī gada 1. aprīļa; tur algas palielinās par 140 eiro mēnesī. Starp citu, paldies Jurim Jurašam par uzstāšanu šī jautājuma risināšanai.

10 miljoni - pensiju indeksācijai un pabalstu nodrošināšanai mirušā pensionāra laulātajam. (Starpsauciens.) Es runāju vienkārši par priekšlikumu... Tūliņ es nonākšu līdz tam priekšlikumam...

Viens miljons - adoptētājiem.

Trīs miljoni - medikamentiem reto slimību pacientiem. Vai tad to nevajadzēja?

Trīs miljoni - pabalsti invalīdiem kopš bērnības.

Pieci miljoni - bērnu... Uzturlīdzekļu garantiju fondam.

60 miljoni - aizsardzības budžetam, lai izpildītu divu procentu kritēriju.

41 miljons - Iekšlietu ministrijas iestādēs strādājošajiem izdienas pabalstu izmaksai. Jā, mēs par to iestājāmies.

88 miljoni - veselības aprūpes nozares darbinieku algu palielināšanai.

Finansējām neapliekamā minimuma celšanu no 200 eiro uz 230 eiro un pensijām - no 250 uz 270 eiro.

Tā varētu turpināt saukt... (Starpsaucieni.)

Bet, kā redzams, daudzas no šīm manis minētajām lietām ir tās, ko melu čempioni pirms Saeimas vēlēšanām bija likumos sarakstījuši bez nekāda seguma uz to brīdi, kad notika vēlēšanas.

Un vēl. Es zinu arī to, ka, piemēram, izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska ļoti cīnās, lai jau maija vidū nāktu klajā ar visiem pieņemamu skolu tīkla pārmaiņu plānu un pierādītu, ka ir jābūt algu pielikumam skolotājiem no 1. septembra. Viņa cīnās. (Starpsauciens.) Jau septiņi no deviņiem miljoniem ir atrasti.

Sēdes vadītāja. Es atvainojos, Feldmana kungs, šis grozījums paredz skaidras naudas lietošanas ierobežojumus. Lūdzu, runājiet par tēmu! Par priekšlikumu!

K. Feldmans. Jā... Es atvainojos... es nonākšu... es nonākšu līdz tam, jā.

Un, protams, ir daudz... Cilvēkiem rodas jautājumi - ar ko jūs tur nodarbojaties? (Starpsauciens: “Par tēmu runā!”) Kāpēc... Kur ir “3 × 500”? Un tamlīdzīgi... Un šis (Starpsaucieni. Troksnis zālē.) ...un šis priekšlikums... un šis priekšlikums... Es nosaucu, kur ir... Un šis priekšlikums...

Ziniet, man bija liels... man bija tāda kā déj? vu sajūta, uz to skatoties... Un šis priekšlikums ir par skaidras naudas aizliegšanu... šis, ko Dana Reizniece-Ozola ir iesniegusi. Es domāju, ka laikam kaut ko jaucu... ka tā nevar būt, tāpēc ka... Es skaidri atceros, ka šī gada 21. martā Armands Krauze... tepat sēž... iesniedza pilnīgi pretēju priekšlikumu, ka skaidras naudas limits jāpaceļ uz 20 minimālajām mēnešalgām. (Starpsaucieni.) Es - “par”!

Nē, nu labi, lai paliek! (Aplausi.) Lai paliek 7200... Domāju, kā tā var būt! (Starpsauciens.) Un tad es sapratu. Tad es sapratu! (Dep. I. Zariņš: “Beidzot! Solīju - nesapratu! Beidzot sapratu!”) Tā ir tā melu čempionu spēle - pirms vēlēšanām iesniegt vienus priekšlikumus un tad, kad viss tā nosvārstās, palikt opozīcijā: vajag taču par kaut ko lamāt koalīciju, kura, starp citu, izlaboja. Šitas ieslīdēja arī budžetā iekšā. Šis ieslīdēja budžetā. Un mēs izlabojām, atceraties? Mēs izlabojām kopā. (Starpsauciens.)

Pēc tam nāca Armands Krauze un lamāja mūs par vairākiem... vairāk priekšlikumu bija, vismaz trīs... “Ārprāts, ārprāts, jūs te vēršaties pret personiskajām brīvībām, un Eiropas Komisija neko tādu nav pat plānojusi. Kā jūs tā varat?” Un mēs klausījāmies, protams, konstruktīvi strādājam, novērsām šo problēmu, ko Dana Reizniece-Ozola bija atstājusi mantojumā. Tagad mēs redzam - tā ir liekulība augstākajā mērā, pirms vēlēšanām iesniegts viens priekšlikums, pēc vēlēšanām - otrs, lai tikai varētu nākt tribīnē un lamāt. (Starpsaucieni.)

Tāpēc aicinu neatbalstīt ne šo, ne citus melu čempionu priekšlikumus. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Labdien, augsti godātā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Man grūti saprast, kas tas tikko bija, bet kārtība jau ir tāda, ka Saeimas deputāti lemj un arī ministru priekšlikumi ne vienmēr tiek atbalstīti. Arī jūs, es domāju, ne vienu reizi vien šādu situāciju piedzīvosiet, tai skaitā no saviem ministriem un no savas valdības, kura šo budžetu iesniedza, ko pēc tam Saeimas deputāti laboja. Jūs arī, tāpat kā mēs.

Bet par budžetu. Ja reiz sākām runāt par budžeta jautājumu, tad es gribētu pateikt vienu ļoti būtisku lietu par to budžetu, par kuru jūs nobalsojāt... nu jau tas ir jūsu budžets. Šobrīd ir apdraudēta Eiropas Savienības struktūrfondu apguve ļoti lielos apmēros, jo šajā budžetā netika ņemta vērā situācija ar reģionālajiem projektiem. Jūs zināt, nobalsojām par budžetu 3. aprīlī, bet jau 4. aprīlī aizņemšanās iespējas reģioniem bija izsmeltas. Tā ir jaunā politika. Manuprāt, šādiem jautājumiem risinājums jāatrod maksimāli ātri. Tas, ko jūs tikko runājāt par konkrēto priekšlikumu, jau ir Saeimas deputātu darba būtība - labot, iesniegt priekšlikumus. Taču laikā, kad mēs izskatījām budžetu, vienīgie, kas kaut ko bija iesnieguši, un vienīgie, kas par kaut ko debatēja no šīs tribīnes, bija opozīcija. Bija arī daži minimāli koalīcijas priekšlikumi, bet lielākoties tā bija tikai un vienīgi opozīcija. No koalīcijas mēs neko nesagaidījām. Vēl smieklīgāk bija, kad koalīcija būtībā aizstāvēja Ministru prezidenta demisijas pieprasījumu: runāja tikai opozīcija, bet koalīcija nevienu zilbi nevarēja pateikt, lai aizstāvētu savu premjeru. Tas, manuprāt, nav īsti pieņemami, jo kas tad tā par demokrātiju, ja runā tikai opozīcija? Tā ka, kolēģi, padomājiet arī par šīm lietām!

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Krišjāņa Feldmana vārdu krājums pie jebkura izskatāmā jautājuma - “3 × 500”, melu čempioni, kartons. (Smiekli. Aplausi. Dep. S. Riekstiņš: “Malacis, Aldi! Malacis! Tu vari labāk!”)

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Saeimas priekšsēdētājas kundze! Kolēģi deputāti! Krišjānim Feldmanam tiešām žults ir vairāk nekā saprašanas. Tam, ko viņš šeit runāja (Starpsaucieni.), nebija nekāda sakara ar konkrēto priekšlikumu.

Konkrētais priekšlikums ir par to, ka būtu jāierobežo skaidras naudas darījumi no 7200 eiro uz 3000 eiro, ko vienā vai vairākos maksājumos veic privātpersonas. Es joprojām tā domāju un atbalstu savu priekšlikumu, bet katrs deputāts var izvērtēt, vai ir vērts staigāt ar čemodāniņiem un iegādāties produktus vai pakalpojumus skaidrā naudā. Staigājot ar čemodāniņiem, parasti diez vai varēs paskaidrot, no kurienes tā nauda ir cēlusies.

Un aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas skaidrojams? Par debatēm, kas bija komisijā varbūt, ja? Par debatēm, kas bija komisijā par šo priekšlikumu.

M. Šteins. Jā. Komisijā 7. priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Vai deputāti vēlas balsojumu? Reiznieces-Ozolas kundze, jūs lūdzat balsojumu par šo?

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 7. - finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 7, pret - 68, atturas - 7. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Šteins. 8. - finanšu ministres Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M. Šteins. 9. - finanšu ministres Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M. Šteins. 10. - finanšu ministra Reira priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Šteins. 11. - deputātes Švecovas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M. Šteins. 12. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Šteins. 13. - finanšu ministra Reira priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 15. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M. Šteins. 14. - deputāta Bondara priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 15. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M. Šteins. 15. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Šteins. 16. - deputāta Bondara priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 43. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M. Šteins. 17. - deputāta Bondara priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Šteins. 18. - finanšu ministra Reira priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M. Šteins. 19. - finanšu ministra Reira priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Šteins. 20. - finanšu ministra Reira priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 22. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M. Šteins. 21. - finanšu ministra Reira priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 22. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M. Šteins. 22. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Šteins. 23. - finanšu ministra Reira priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Šteins. 24. - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Upenieka priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M. Šteins. 25. - finanšu ministra Reira priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Šteins. 26. - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Upenieka priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M. Šteins. 27. - finanšu ministra Reira priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M. Šteins. 28. - finanšu ministra Reira priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 29. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M. Šteins. 29. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Šteins. 30. - finanšu ministra Reira priekšlikums. Atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko daļu numerāciju.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Šteins. 31. - deputāta Bondara priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 34. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M. Šteins. 32. - finanšu ministra Reira priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 34. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Šteins. 33. - deputāta Bondara priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 34. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M. Šteins. 34. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Šteins. 35. - finanšu ministra Reira priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 36. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M. Šteins. 36. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Šteins. 37. - finanšu ministra Reira priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Šteins. 38. - finanšu ministra Reira priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Šteins. 39. - finanšu ministra Reira priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Šteins. 40. - finanšu ministra Reira priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Šteins. 41. - finanšu ministra Reira priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Šteins. 42. - finanšu ministra Reira priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 43. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M. Šteins. 43. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Šteins. 44. - deputātes Švecovas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M. Šteins. 45. - finanšu ministra Reira priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 46. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M. Šteins. 46. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Šteins. 47. - finanšu ministra Reira priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Šteins. 48. - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Upenieka priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M. Šteins. 49. - finanšu ministra Reira priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Šteins. 50. - deputāta Bondara priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 46. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M. Šteins. 51. - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Upenieka priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M. Šteins. 52. - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Upenieka priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M. Šteins. 53. - finanšu ministra Reira priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Šteins. 54. - finanšu ministra Reira priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Šteins. 55. - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Upenieka priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M. Šteins. 56. - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Upenieka priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M. Šteins. 57. - finanšu ministra Reira priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Šteins. 58. - finanšu ministra Reira priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Šteins. 59. - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Upenieka priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M. Šteins. 60. - finanšu ministra Reira priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Šteins. 61. - deputātes Švecovas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M. Šteins. 62. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Šteins. 63. - deputāta Bondara priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M. Šteins. 64. - finanšu ministra Reira priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Šteins. 65. - finanšu ministra Reira priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Šteins. Lūdzu balsot otrajā lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

M. Šteins. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2. maijs.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 2. maijs.

Kolēģi, sēdes darba kārtība ir izskatīta.

Par iesniegtajiem deputātu jautājumiem.

Deputāti Zariņš, Ločmele-Luņova, Kabanovs, Kucins un Cilevičs iesnieguši jautājumu “Par lēmumu saistībā ar A. Deglava tilta slēgšanu”, ko nododam iekšlietu ministram atbildes sniegšanai.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu reģistrācijas režīmu!

Laiks paziņojumiem.

Godātie kolēģi! Šomēnes 60 gadu jubileju svinēja mūsu kolēģis deputāts Andris Kazinovskis un 50 gadu jubileju - mūsu kolēģis Ivars Zariņš. Mēs viņus sveicam! (Aplausi.)

Godātie kolēģi, lūdzu uzmanību! Tagad lūdzu uzmanību!

Rīt Sēžu zālē strādās Jauniešu Saeima. Mēs aicinām sekot līdzi Jauniešu Saeimai. Lūdzu, paņemiet savas mantas, jo rīt jūsu vietās šeit būs jaunie deputāti.

Vārds deputātam Mārtiņam Šteinam.

M. Šteins (AP!).

Pievienojoties Saeimas priekšsēdētājai, es aicinu visus deputātus piedalīties vai nu klātienē, vai tiešraidē. Arī visa sabiedrība var sekot līdzi. 9. Jauniešu Saeimas 100 deputāti rīt aktīvi darbosies, lai iepazītu likumdevēja darba specifiku. Centrālā tēma ir “Jaunietis. Latvija. Eiropas Savienība”. Esiet aktīvi! Esiet labs piemērs jauniešiem! Un līdz rītam!

Sēdes vadītāja. Vārds Marijai Golubevai reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

M. Golubeva (13. Saeimas sekretāra biedre).

Nav reģistrējušies: Sergejs Dolgopolovs, Gatis Eglītis, Ojārs Ēriks Kalniņš, Ivans Klementjevs, Armands Krauze, Vladimirs Nikonovs un Jūlija Stepaņenko... ir.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Sēdi slēdzu.

SATURA RĀDĪTĀJS
13. Saeimas pavasara sesijas 1. sēde
2019. gada 25. aprīlī

Par darba kārtību
Par likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (Nr. 296/Lp13) (Dok. Nr. 796, 796A)
Par likumprojektu “Par Ventspils Augstskolas Satversmes grozījumiem” (Nr. 297/Lp13) (Dok. Nr. 797, 797A)
Par likumprojektu “Tiesībaizsardzībai paredzētās fizisko personu datu apstrādes likums” (Nr. 298/Lp13) (Dok. Nr. 798, 798A)
Par likumprojektu “Kopfinansējuma pakalpojumu likums” (Nr. 299/Lp13) (Dok. Nr. 799, 799A)
Par likumprojektu “Grozījums Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likumā” (Nr. 300/Lp13) (Dok. Nr. 800, 800A)
Par likumprojektu “Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā” (Nr. 301/Lp13) (Dok. Nr. 801, 801A)
Par likumprojektu “Grozījums Patērētāju tiesību aizsardzības likumā” (Nr. 302/Lp13) (Dok. Nr. 802, 802A)
Likumprojekts “Par Protokolu par Ziemeļmaķedonijas Republikas pievienošanos Ziemeļatlantijas līgumam” (Nr. 305/Lp13) (Dok. Nr. 825, 822A)
Informācija par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Uldim Budriķim šā gada 11. aprīlī (Dok. Nr. 808)
Lēmuma projekts “Par Ilonas Ozoliņas-Kļaviņas apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi” (Nr. 153/Lm13) (Dok. Nr. 818)
Ziņo	- dep. V. Agešins
Likumprojekts “Grozījumi Energoefektivitātes likumā” (Nr. 304/Lp13) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 812C)
Ziņo	- dep. D. Pavļuts
Debates	- dep. J. Vitenbergs
Likumprojekts “Grozījumi Dzīvesvietas deklarēšanas likumā” (Nr. 35/Lp13) (3.lasījums) (Dok. Nr. 817)
Ziņo	- dep. E. Pucens
Likumprojekts “Grozījumi Ceļu satiksmes likumā” (Nr. 176/Lp13) (3.lasījums) (Dok. Nr. 820)
Ziņo	- dep. J. Vitenbergs
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”” (Nr. 265/Lp13) (1.lasījums) (Dok. Nr. 656, 804)
Ziņo	- dep. D. Beitnere-Le Galla
Likumprojekts “Grozījumi Parādu ārpustiesas atgūšanas likumā” (Nr. 103/Lp13) (2.lasījums) (Dok. Nr. 805)
Ziņo	- dep. A. Geidāns
Likumprojekts “Grozījums Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā” (Nr. 237/Lp13) (2.lasījums) (Dok. Nr. 806)
Ziņo	- dep. J. Rancāns
Likumprojekts “Grozījumi Nacionālo bruņoto spēku likumā” (Nr. 240/Lp13) (2.lasījums) (Dok. Nr. 807)
Ziņo	- dep. R. Bergmanis
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma atsavināšanu Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas valsts robežas joslas ierīkošanai”” (Nr. 211/Lp13) (1.lasījums) (Dok. Nr. 366, 814)
Ziņo	- dep. J. Butāns
Likumprojekts “Grozījumi Ceļu satiksmes likumā” (Nr. 209/Lp13) (1.lasījums) (Noraidīts) (Dok. Nr. 364, 816)
Ziņo	- dep. J. Vitenbergs
Likumprojekts “Grozījumi Imigrācijas likumā” (Nr. 244/Lp13) (1.lasījums) (Dok. Nr. 589, 779, 779A)
Ziņo	- dep. E. Šnore
Debates	- dep. D. Šmits
	- dep. J. Dombrava
	- dep. M. Staķis
	- dep. J. Iesalnieks
	- dep. D. Šmits
	- dep. I. Dūrītis
	- dep. V. Dombrovskis
	- dep. J. Ādamsons
	- dep. R. Kols
	- dep. A. Muižniece
	- dep. A. Gobzems
	- dep. A. Zakatistovs
	- dep. R. Dzintars
	- dep. A. Lejiņš
	- dep. A. Čakša
	- dep. A. T. Plešs
	- dep. I. Puga
	- dep. R. Petraviča
	- dep. I. Lībiņa-Egnere
Paziņojumi
	- dep. J. Kursīte-Pakule
	- dep. M. Bondars
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa	- Saeimas sekretāra biedre M. Golubeva
Debašu turpinājums	- dep. M. Bondars
	- dep. A. Muižniece
	- dep. J. Dombrava
	- dep. K. Sprūde
	- dep. A. Gobzems
	- dep. A. Kiršteins
	- dep. S. Riekstiņš
	- dep. I. Zariņš
	- dep. D. Beitnere-Le Galla
	- dep. D. Pavļuts
	- dep. J. Vucāns
Likumprojekts “Grozījumi Kredītinformācijas biroju likumā” (Nr. 112/Lp13) (2.lasījums) (Dok. Nr. 819)
Ziņo	- dep. A. Krauze
Likumprojekts “Grozījumi Dzelzceļa likumā” (Nr. 210/Lp13) (2.lasījums) (Dok. Nr. 821)
Ziņo	- dep. S. Riekstiņš
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu”” (Nr. 288/Lp13) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 749, 835)
Ziņo	- dep. A. Judins
Likumprojekts “Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā” (Nr. 295/Lp13) (1.lasījums) (Dok. Nr. 791, 836)
Ziņo	- dep. J. Rancāns
Likumprojekts “Grozījums likumā “Par valsts noslēpumu”” (Nr. 293/Lp13) (1.lasījums) (Dok. Nr. 789, 837)
Ziņo	- dep. J. Rancāns
Likumprojekts “Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas izplatīšanas likums” (Nr. 36/Lp13) (3.lasījums) (Dok. Nr. 827, 822B)
Ziņo	- dep. A. Zakatistovs
Likumprojekts “Grozījumi Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likumā” (Nr. 37/Lp13) (3.lasījums) (Dok. Nr. 828, 822B)
Ziņo	- dep. A. Zakatistovs
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” (Nr. 80/Lp13) (2.lasījums) (Dok. Nr. 824, 822B)
Ziņo	- dep. M. Šteins
Debates	- dep. K. Feldmans
	- dep. V. Valainis
	- dep. A. Gobzems
	- dep. D. Reizniece-Ozola
Informācija par deputātu I. Zariņa, R. Ločmeles-Luņovas, N. Kabanova, E. Kucina un B. Cileviča jautājumu iekšlietu ministram Sandim Ģirģenam “Par lēmumu saistībā ar A. Deglava tilta slēgšanu” (Nr. 31/J13)
Paziņojumi
	- Saeimas priekšsēdētāja I. Mūrniece
	- dep. M. Šteins
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa	- Saeimas sekretāra biedre M. Golubeva

Balsojumi

Datums: 25.04.2019 09:08:25 bal001
Par - 84, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par Ilonas Ozoliņas-Kļaviņas apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi (153/Lm13)

Datums: 25.04.2019 09:13:04 bal002
Par - 90, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Energoefektivitātes likumā (304/Lp13), 2.lasījums, steidzams

Datums: 25.04.2019 09:15:16 bal003
Par - 90, pret - 1, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Dzīvesvietas deklarēšanas likumā (35/Lp13), 3.lasījums

Datums: 25.04.2019 09:16:33 bal004
Par - 91, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Ceļu satiksmes likumā (176/Lp13), 3.lasījums

Datums: 25.04.2019 09:21:33 bal005
Par - 88, pret - 0, atturas - 1. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām” (265/Lp13), 1.lasījums

Datums: 25.04.2019 09:23:30 bal006
Par - 89, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Parādu ārpustiesas atgūšanas likumā (103/Lp13), 2.lasījums

Datums: 25.04.2019 09:24:55 bal007
Par - 89, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Grozījums Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā (237/Lp13), 2.lasījums

Datums: 25.04.2019 09:26:18 bal008
Par - 90, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Nacionālo bruņoto spēku likumā (240/Lp13), 2.lasījums

Datums: 25.04.2019 09:27:58 bal009
Par - 91, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma atsavināšanu Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas valsts robežas joslas ierīkošanai” (211/Lp13), 1.lasījums

Datums: 25.04.2019 09:29:22 bal010
Par - 18, pret - 72, atturas - 0. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Ceļu satiksmes likumā (209/Lp13), 1.lasījums

Datums: 25.04.2019 10:29:11 bal011
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Datums: 25.04.2019 11:48:56 bal012
Par - 55, pret - 35, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Imigrācijas likumā (244/Lp13), 1.lasījums

Datums: 25.04.2019 11:50:54 bal013
Par - 86, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Kredītinformācijas biroju likumā (112/Lp13), 2.lasījums

Datums: 25.04.2019 11:52:28 bal014
Par - 88, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Dzelzceļa likumā (210/Lp13), 2.lasījums

Datums: 25.04.2019 11:55:29 bal015
Par - 86, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi likumā “Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu” (288/Lp13), 1.lasījums

Datums: 25.04.2019 11:55:57 bal016
Par - 86, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu” (288/Lp13), 1.lasījums

Datums: 25.04.2019 12:01:31 bal017
Par - 83, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā (295/Lp13), 1.lasījums

Datums: 25.04.2019 12:03:38 bal018
Par - 87, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par valsts noslēpumu” (293/Lp13), 1.lasījums

Datums: 25.04.2019 12:08:55 bal019
Par - 86, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas izplatīšanas likums (36/Lp13), 3.lasījums

Datums: 25.04.2019 12:10:18 bal020
Par - 88, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likumā (37/Lp13), 3.lasījums

Datums: 25.04.2019 12:21:00 bal021
Par - 7, pret - 68, atturas - 7. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.7. Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām” (80/Lp13), 2.lasījums

Datums: 25.04.2019 12:27:06 bal022
Par - 88, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām” (80/Lp13), 2.lasījums

Datums: 25.04.2019 12:28:04 bal023
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija