Latvijas Republikas 13. Saeimas
pavasara sesijas piektā sēde
2019. gada 16. maijā

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Frakciju viedokļi

Sēdes vadītāja. Labrīt, godātie deputāti! Pulkstenis ir 9.00. Aicinu ieņemt vietas Sēžu zālē, lai varam sākt Saeimas 2019. gada 16. maija sēdi.

Par darba kārtību... Izmaiņas darba kārtībā nav iesniegtas. Varam sākt izskatīt Saeimas Prezidija apstiprināto sēdes darba kārtību.

Vispirms - Saeimas Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par narkotisko un psihotropo vielu un zāļu likumīgās aprites kārtību”” nodot Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Sēklu un šķirņu aprites likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Valaiņa, Krauzes, Auguļa, Reiznieces-Ozolas un Jalinskas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Civilprocesa likumā” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

“Par” pieteicies runāt deputāts Viktors Valainis.

V. Valainis (ZZS).

Labdien, augsti godātie kolēģi! Izstāstīšu šī likumprojekta jēgu un būtību.

Šobrīd pastāv situācija, ka daudzdzīvokļu namu iedzīvotāji ir spiesti maksāt par savas mājas iedzīvotāju, savu kaimiņu, nesamaksātajiem parādiem. Izstāstīšu, kā šī situācija veidojas.

Respektīvi, cilvēks, labu gribēdams, paņem hipotekāro kredītu... Tas ir visbiežākais gadījums - paņem hipotekāro kredītu, pēc tam nonāk kādās finanšu grūtībās. Un ko šis cilvēks tad dara? Viņš pārstāj maksāt komunālos maksājumus. Tāda tā prakse ir! Nu, pusgadu, gadu nemaksā - komunālo maksājumu parādi sakrājas. Pienāk brīdis, kad arī banka sāk pievērsties šim jautājumam. Un pusotra, divu gadu laikā, divarpus gadu laikā šis cilvēks zaudē īpašumu, jo viņš nemaksā komercbankai attiecīgos maksājumus.

Reāli praksē tālākā situācija ir tāda: notiek izsole, dzīvoklis tiek pārdots (Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.), bet vairākumā gadījumu pārdotā dzīvokļa vērtība nesedz hipotekārā kredīta vērtību. Un šādos gadījumos... Ir Civilprocesa likumā noteikta procedūra, kādā tiek segti parādi. Un nenosegtie parādi ir tie, kurus pēc tam... visa pārējā daudzdzīvokļu māja samaksā šos parādus.

Ja prasīsiet par cipariem... Šonedēļ bija Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas Mājokļa jautājumu apakškomisijas sēde, uz kuru bija ieradušies SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” pārstāvji. Viņi runāja tikai par Rīgu. Bija arī Latvijas Namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju asociācijas pārstāvji...

Sēdes vadītāja. Vienu mirkli, Valaiņa kungs! Vienu mirkli! (Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.)

Kolēģi, lūdzu, cieņu pret runātāju tribīnē!

Lūdzu, turpiniet!

V. Valainis. Un tas, ko minēja “Rīgas namu pārvaldnieks”, - ka šādā iztiesātā stāvoklī... šobrīd ir 25 miljoni eiro, kuri principā ir neatgūstami. Jo, ja šo dzīvokli pārdos izsolē... tur stāv hipotekārais kredīts, un visi šie parādi, ja arī tas tiks iztiesāts, tāpat būs jāsamaksā kaimiņiem.

Par šo jautājumu diskusijas ir bijušas gana plašas, un šajā likumprojektā ir atspoguļots šo diskusiju rezultāts. Proti, pati pirmā lieta - nedrīkst Civilprocesa likumā likt iekšā tādus parādus, par kuriem vēl ir strīdi. Tāpēc minēti ir tikai tādi parādi, kuri ir iztiesāti un par kuriem ir izpildraksti. Šādai pieejai piekrīt Latvijas Namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju asociācijas pārstāvji. Jo tas ir pilnīgi normāli, ka nedrīkst piedzīt tādu parādu, par kuru vēl var būt strīds, bet drīkst tikai tādu, par kuru jau ir izpildraksts, kas jau nodots tiesu izpildītājam.

Tas, kas attiecas uz apjomu. Protams, ir kreditoru intereses. Un arī ar bankām ir bijušas daudzas sarunas par to, kāds tad ir šis apjoms, vai vispār vajag šo darījumu... Šajā likumprojektā ir minēts - 10 procentu apmērā no pārdotās ķīlas vērtības... Tas arī, manuprāt, varētu būt tāds pietiekami liels kompromiss ar komercbankām, lai atbildība par īpašuma uzturēšanu būtu solidāra.

Ja salīdzinām... Piemēram, ja jūs kādreiz... Noteikti daudzi no jums ir kādreiz pirkuši vai pārdevuši transportlīdzekli. Ziniet, aizejot uz CSDD, darījums nedrīkst notikt, kamēr parādi nav nosegti, visi sodi nomaksāti un tā tālāk. Turpretim dzīvokli... Šajā gadījumā dzīvokli var pārdot ar visiem parādiem. Un jaunajam īpašniekam neviens no parādiem nav saistošs. Parādi ir saistoši visai pārējai mājai.

Es dzirdēju, kolēģi, ka šo likumprojektu plānots nodot Juridiskajai komisijai. Bet, ņemot vērā to pieredzi, kādu ir guvusi Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija un Mājokļa jautājumu apakškomisija, strādājot pie šī likumprojekta un pie mājokļa jautājumiem, es aicinu atbalstīt šo likumprojektu un nodot to Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, lai mēs varētu turpināt iesākto darbu.

Aicinu atbalstīt. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad ir priekšlikums nodot likumprojektu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai.

Arī deputāte Juta Strīķe vēlas izteikt priekšlikumu par likumprojekta nodošanu kādai komisijai. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātei Strīķei!

J. Strīķe (JK).

Labrīt! Lūdzu par atbildīgo komisiju noteikt Juridisko komisiju, bet par līdzatbildīgo noteikt Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad ir ierosinājums par līdzatbildīgo noteikt Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju.

Kolēģi! Ir priekšlikums nodot šo likumprojektu Juridiskajai komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai - kā atbildīgajām komisijām. Mums ir jāizšķiras un jābalso, kura komisija būs atbildīgā par šo likumprojektu.

Tātad ir priekšlikums nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai. Par šo priekšlikumu mēs balsosim vispirms.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Civilprocesa likumā” nodošanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 24, pret - 48, atturas - 4. Likumprojekts Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai nav nodots.

Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu Juridiskajai komisijai kā atbildīgajai komisijai? Vai deputāti vēlas balsot? (Starpsauciens.) Tātad deputāti balsot nevēlas.

Vai ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā līdzatbildīgajai komisijai? (Dep. V. Valainis: “Valsts pārvaldes un pašvaldības komisiju kā līdzatbildīgo!”)

Ir priekšlikums balsot arī par līdzatbildīgo komisiju.

Balsosim vispirms par priekšlikumu... (Starpsauciens.) kā līdzatbildīgo noteikt... Tātad pirmais priekšlikums bija par līdzatbildīgās komisijas noteikšanu - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija. Balsosim par līdzatbildīgās komisijas noteikšanu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Civilprocesa likumā” nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā līdzatbildīgajai komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - 25, atturas - nav. Tātad līdzatbildīgā komisija ir Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija.

Paldies.

Darba kārtībā - Saeimas Prezidija ziņojumi par atvaļinājumu piešķiršanu.

Par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Igoram Pimenovam šā gada 9. maijā.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Igora Pimenova iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņam neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 9. maijā. Saeimas Prezidijs atvaļinājumu ir piešķīris un par to informē Saeimu.

Par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Ivanam Klementjevam šā gada 16. maijā.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Ivana Klementjeva iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņam neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 16. maijā. Saeimas Prezidijs atvaļinājumu ir piešķīris un par to informē Saeimu.

Par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātei Karinai Sprūdei no šā gada 16. maija līdz 22. maijam.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātes Karinas Sprūdes iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņai neapmaksātu atvaļinājumu no šā gada 16. maija līdz 22. maijam. Saeimas Prezidijs atvaļinājumu ir piešķīris un par to informē Saeimu.

Darba kārtībā - deputātu pieprasījuma izskatīšana.

Pieprasījumu komisijas atzinums.

Darba kārtībā - deputātu Ivara Zariņa, Jāņa Krišāna, Valērija Agešina, Jāņa Ādamsona, Jāņa Tutina, Ingas Goldbergas, Edgara Kucina, Vladimira Nikonova, Borisa Cileviča un Ivana Klementjeva pieprasījums ekonomikas ministram Ralfam Nemiro “Par ekonomikas ministra izvairīšanos sniegt informāciju par Saeimas 2019. gada 10. janvāra lēmuma “Par obligātā iepirkuma komponentes atcelšanu” izpildi”.

Pieprasījumu komisijas vārdā - deputāts Mārtiņš Staķis.

M. Staķis (AP!).

Godātā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Pieprasījumu komisija ir izskatījusi deputātu Ivara Zariņa, Jāņa Krišāna, Valērija Agešina, Jāņa Ādamsona, Jāņa Tutina, Ingas Goldbergas, Edgara Kucina, Vladimira Nikonova, Borisa Cileviča un Ivana Klementjeva pieprasījumu ekonomikas ministram Ralfam Nemiro “Par ekonomikas ministra izvairīšanos sniegt informāciju par Saeimas 2019. gada 10. janvāra lēmuma “Par obligātā iepirkuma komponentes atcelšanu” izpildi”.

Uz šo komisiju bija ieradies arī ekonomikas ministrs, kurš neizvairījās iesniegt “neatkarīgo juridisko atzinumu”, tomēr līgumpartneris KPMG šo atzinumu nespēja sagatavot laikus un atbilstoši līguma nosacījumiem.

Tāpat ekonomikas ministrs norādīja, ka tika piestādīts līgumsods par kavējumu.

Ekonomikas ministrija arī atzina to, ka šis atzinums ir trešās puses... juridiski saistošs... šim Saeimas lēmumam... bet tas nav tāds, kas būtu obligāts, tam ir tikai rekomendējošs raksturs.

Balsojot četriem “par” un septiņiem “pret”, komisija atzina, ka deputātu pieprasījums ir noraidāms. Līdz ar to nav pamatojuma pieņemt šo pieprasījumu kā Saeimas pieprasījumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Uzsākam debates.

Vārds deputātam Atim Zakatistovam.

A. Zakatistovs (KPV LV).

Labdien! Es labprāt runāšu par šo jautājumu, jo ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro ir no politiskās partijas “KPV LV”.

Jautājums par OIK ir ļoti būtisks. Saistībā ar šo jautājumu ir divas lietas. No vienas puses, ir runāšana par šo jautājumu. No otras puses, ir darbi. Pieprasījums, par kuru mēs šodien runājam - un es lūdzu to noraidīt! -, nav par darbiem. Pieprasījums ir drīzāk par runāšanu.

Ja tā domā... Kā mēs, jaunā politiskā partija “KPV LV”, jūtamies attiecībā uz OIK jautājumu, kurš ir būtisks sabiedrībai? Nu, to, kā mēs jūtamies, drīzāk var aprakstīt ar tādu sajūtu pēc ballītes... Jautājums par OIK ir smags jautājums, kas kā ciemiņš reizi mēnesī klauvē pie katras mājsaimniecības durvīm un pieprasa nodevu. Tas ir smags jautājums visiem. Bet mēs tajā ballītē nepiedalījāmies! Tur bija bagātība, tur bija dāsnums, tur bija viss kas, tagad ir paģiras. Un mūsu ministram ir jātiek galā, jāsakārto visa šī padarīšana. Viņš to arī dara. (Starpsauciens: “Kā?”) Bet OIK jautājums bieži vien kļūst un ir kļuvis arī par tādu, nu, pilnīgi refleksu jautājumu... Un tas ir refleksu jautājums tādā pamatlīmenī.

Es jums paskaidrošu, ko es domāju ar “refleksu jautājumu”. Iedomājieties, ka ir durvis ar neeļļotām eņģēm un tās katru reizi, kad durvis ver vaļā, čīkst. Un tā čīkstoņa ir apmēram tāda: “Oik, oik, oik!” Tagad pieveriet acis un iedomājieties, ka tās durvis atveras un ir skaņa “oik”! Kuru no mūsu kolēģiem jūs tur ieraudzīsiet? (Starpsauciens: “Zariņu!” Smiekli zālē.) Ir atšķirība starp čīkstēšanu un strādāšanu. (Starpsauciens.) Mūsu ministrs strādā (Aplausi. Starpsauciens: “Un kur viņa ir - tā strādāšana?”), un šis pieprasījums nav bijis par darbu, tas ir bijis par čīkstēšanu.

Es atgādināšu jums pirmo šajā pieprasījumā uzdoto jautājumu: “Vai tas, ka neesat spējis iesniegt komisijai pieprasīto informāciju, ir saistīts ar Ekonomikas ministrijas nespēju vai nevēlēšanos?” Ir gan spēja, gan vēlēšanās. Mūsu ministrs to ļoti skaidri pierādīja.

Nākamais jautājums šajā pieprasījumā. Nākamajā jautājumā ir pēdiņās ielikti vārdi... Paskaidrojiet, kāpēc tur ir pēdiņās ielikti vārdi - “neatkarīgo juridisko atzinumu”! Lūk, šeit ir eksperts, kurš saka, ka ir sadalījums juridisko atzinumu daļā... KPMG nav pie labajiem. Tas nav neatkarīgais! KPMG ir “neatkarīgais” (pēdiņās). Kur ir tas saraksts ar neatkarīgajiem un atkarīgajiem juridiskajiem birojiem? (Starpsauciens.)

Atkal iedomājieties durvis! Durvis atveras - oik! Kas tur stāv? (Starpsauciens: “Ivars!”) Čīkstētājs. (Smiekli. Aplausi.)

OIK jautājums ir mūsu visu, visas sabiedrības, problēma. Politiskā partija “KPV LV” nav bijusi daļa no tās ballītes. Mēs satīrīsim to telpu, bet mums vajadzīgs laiks, mums vajadzīgs atbalsts. Mums nevajag nepārtraukti atbildēt uz bezjēdzīgiem pieprasījumiem. (Dep. A. Čakša: “Ooo!”) Balsojiet “pret”!

Paldies. (Starpsauciens: “Pareizi!” Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ivaram Zariņam. (Starpsaucieni: “Oik! Oik!”; “Durvis atveras!”)

I. Zariņš (SASKAŅA).

Labdien, kolēģi! Paldies Zakatistova kungam par to, ka viņš pievērsa uzmanību šim pieprasījumam un nedaudz izstāstīja savu sapratni par to visu.

Tik tiešām - ir runāšana, un ir darīšana. Šis pieprasījums tika iesniegts tieši tāpēc, ka tiek runāts, bet netiek darīts, Zakatistova kungs! Diemžēl. Un, ja jūs būtu pievērsuši uzmanību, tad... Tieši jūs paši to apliecinājāt, atgādinot pieprasījuma tekstu. Ir pagājis laiks, kurā bija jāizdara konkrētā lieta. Ekonomikas ministrija darbu nav izdarījusi. Tai tiek prasīts, kāpēc tas nav izdarīts. Ministrija nespēj atbildēt, sāk atrunāties, paprasa vēl vienu mēnesi...

Jūs ļoti labi atceraties. Jūs ļoti labi atceraties, ka mēs šeit janvāra sākumā pieņēmām lēmumu, ka līdz 31. martam jāizdara konkrētas lietas. Nekas netika izdarīts. Nekas netika iesniegts. Ir pamatoti pajautāt - kāpēc netika iesniegts? Ir tikai divas iespējas - vai nu Ekonomikas ministrija nebija spējīga to izdarīt, vai... tai vai nu nepietika prāta, vai nebija politiskās gribas. Te nav citu variantu.

Jūs, protams, tagad varat atrunāties un runāt par OIK... ka durvis čīkst vai durvis nečīkst... Patiesībā šīs durvis ir ļoti labi iesmērētas, un tā ir tā problēma - kāpēc ar šo afēru neviens negrib tikt galā. Jā, jūs līdz šim neesat bijuši iesaistīti šajā afērā. Līdz šim. Līdz šim brīdim neesat bijuši. Tagad ir pamats sākt domāt, ka jūs turpināt... piedalāties, lai tā turpinātos. Un to apliecina konkrēti fakti.

Pirmais fakts - tas, ka jūs nevarat iesniegt... Šo Saeimas lemto uzdevumu nevēlējās pildīt Ekonomikas ministrija. Viņi nevis sāka to pildīt, bet sāka domāt, kā to nepildīt. Tieši tāpēc radās šis pieprasījums, un tieši tāpēc Ekonomikas ministrija izvairījās kaut ko iesniegt. Izvairījās atskaitīties par padarīto - pareizāk sakot, neko nedarīto. Jūs vienkārši iedomājieties! Ekonomikas ministrija, kura pirms tam pusgadu... ir uztaisījusi darba grupu, kura strādā, kura analizē situāciju... Pēc tam Ekonomikas ministrijai iedod vēl trīs mēnešus, lai strādātu, bet viņi neko nevar izdarīt. Tad jautājums ir - prāta nepietiek vai gribas nepietiek, lai kaut ko izdarītu? No Ekonomikas ministrijas atnāk un saka: “Mums vajadzīgs vēl mēnesis.” Labi, mēs viņiem iedevām mēnesi. Pēc mēneša viņi atnāk un saka: “Mums ir vajadzīgs vēl viens mēnesis. Mēs apsolāmies, ka tad mēs jums iesniegsim tos priekšlikumus par to, kas ir jādara.” Nu, klausieties, jūs tur āksti pilnībā esat visi palikuši jau? Kā ar jūsu dotajiem solījumiem? Jūs vienkārši tagad... ko jūs darāt? Jūs vienkārši, atvainojiet, muldat! Vienkārši nodarbojaties ar muldēšanu, nevis darīšanu.

Ja runājam konkrēti par šo juridisko atzinumu... Šie vārdi “neatkarīgais juridiskais atzinums” bija ielikti pēdiņās, lai citētu ministru, kurš to teicis. Lai tas būtu kā citāts. Kā es saprotu, jūs paši par to esat sašutuši, jo principā tas, kas bija pirmais juridiskais izpildītājs, kurš tika izvēlēts, kuru Ekonomikas ministrija izvēlējās kā neatkarīgo... izrādījās, ka tas ir tiešā veidā saistīts ar visu šo afēru, un tas pats izstājās no šīs spēles. Tā ka šīs pēdiņas arī pārnestā nozīmē ir vietā, runājot par šo “neatkarīgo juridisko atzinumu”.

Tagad parunāsim par “neatkarīgo juridisko atzinumu”, kuru nez kāpēc Ekonomikas ministrija nekādi nevar iesniegt mēnešiem ilgi. Un šis izpildītājs to nespēj izpildīt mēnešiem ilgi. Es esmu iepazinies ar šo atzinumu, es to esmu izlasījis no pirmās līdz pēdējai lappusei. Es varu pateikt, ka tas ir ļoti vispārīgs, virspusīgs, tur vispār praktiski gandrīz nav nekāda pienesuma. Praktiski tur nav pateikts nekas jauns, izņemot to, par ko mēs jau šeit esam diskutējuši, ko mēs jau Pieprasījumu komisijā esam izdiskutējuši. Principā to atzīst arī paši juridiskā atzinuma sniedzēji. To viņi arī pasaka - ka tas ir ļoti virspusīgs un tā tālāk. Tas teksts, ko jūs... stāstāt par to, ka tas nav saistošs... Un es pajautāju ekonomikas ministram: “Tad kāda velna pēc mēs te trīs mēnešus gaidījām? Ko jūs esat ieguvuši no šī atzinuma?” Viņš nespēja atbildēt. Tas nozīmē - ko? Ka turpinās šīs afēras slēpšana. Jūs jau tagad iesaistāties šinī afērā ar konkrētām savām darbībām.

Jūs pareizi teicāt - ir runāšana, un ir darīšana. Runājat jūs vienu, bet darāt kaut ko pavisam citu. Kāpēc tas ir vajadzīgs? Jā, kādam tas ir ļoti izdevīgi, jo katrs mēnesis - tie ir vairāki miljoni, kurus mēs esam spiesti papildus kādam samaksāt, kuri iebirst kāda maciņā. Ja jūs turpināt to vilkt garumā, tad katru nedēļu... tas ir, ja mēs parēķinām... Teiksim, 2017. gadā par OIK mēs samaksājām 266 miljonus, tātad sanāk, ka vairāk nekā piecus miljonus nedēļā. Tas nozīmē, katru nedēļu kāds papildus nopelna piecus miljonus, pateicoties tam, ka jūs vienkārši tēlojat muļķīšus, kad jūs sakāt: “Mēs nezinām, ko darīt. Mēs tagad sēdēsim, mēs tagad paprasīsim šitādu atzinumu, paprasīsim tādu atzinumu...” Un turpinās tas viss stāsts, jo kādam tas ir izdevīgi. Tagad jūs stāstāt, ka tiksiet ar to galā, bet: “Dodiet mums laiku!” Jā, jo vajadzīgs laiks griezt, darbināt šo “mašīnu”.

Tas, ko jūs noklusējāt... Jūs, Zakatistova kungs, droši vien nezināt, ka tiek gatavota jau nākamā shēma. Un vienkārši vajag novilkt laiku līdz šai shēmai, līdz tam brīdim, kad būs jaunā shēma, uz kuru varēs visi pārlēkt, un atkal laimīgi maksāsim. Tāda ir šī spēle, kas tagad notiek! Jūs, protams, spēlējat uz to, ka tauta to nezinās un novērtēs jūsu tukšo muldēšanu. Diemžēl ne visi.

Tātad, ja mēs runājam par šo atzinumu, - ko es gribu pateikt? Šinī atzinumā ir viena tāda svarīga lieta... Kāpēc mēs taisījām pieprasījumu? Jo no tā, ko ekonomikas ministrs piedāvāja, kā viņš risinās šo OIK stāstu, bija jau redzams, ka viņš taisās nevis meklēt, kā to risināt, bet kā to piesegt. Tieši tāpēc šis juridiskais atzinums tika prasīts ļoti šaurs - par tiem aspektiem, kas vairāk varētu noderēt, lai šo afēru varētu turpināt... un turpināt to piesegt. Bet principiālas lietas, par kurām būtu jārunā, teiksim, par šī atbalsta tiesiskajiem aspektiem, - tās netika analizētas. Tas, ko nācās un, iespējams... un kāpēc ekonomikas ministrs nespēj atbildēt - kas tad bija tie aspekti, ko viņš... kāpēc viņš nepieņēma šo juridisko atzinumu tik ilgi? Jo principā, lai juridisko atzinumu uzrakstītu, kompetentam birojam, kas ir lietas kursā par šo lietu, vajadzētu dažas dienas, nevis mēnešus.

Kolēģi, tur ir viena tāda lieta, ko šis atzinums negribīgi tomēr ir bijis spiests atzīt, - ka atbalsts OIK 10 gadus ir bijis nelikumīgs. Un fakts, ka tas vēlāk tika saskaņots, nepadara to par ne... likumīgu. Tas savukārt nozīmē konkrētas sekas, kuras no tā iestājas. To, ko izdarījis šis juridiskais birojs, - tas ir analizējis ļoti šaurus faktus par to... ka tik tiešām tanī gadījumā, kad Eiropas Komisija ir saskaņojusi... Eiropas Komisijai nav pienākums pieprasīt Latvijai atgriezt šo atbalstu. Arī Ekonomikas ministrijai nav pienākums to darīt. Bet tas, kas tiek noklusēts, - tiek noklusēts tas, ka ir vēl arī citas saistības, kas ir jāpilda. Un konkrēti tas attiecas uz trešām pusēm. Juridiskais birojs atzinumā pasaka: “Jā, šajā gadījumā trešās puses var vērsties tiesā un pieprasīt segt šos zaudējumus par nelikumīgo atbalstu.” Un viss! Es prasu ekonomikas ministram: “Kāpēc nav izvērsts šis... kāpēc šis kritiski svarīgais aspekts par OIK afēru netiek tālāk analizēts?” Viņš saka: “Nujā, bet darba uzdevumā jau tas nebija dots.”

Lūk, jums, Zakatistova kungs, es uzskatāmi parādu, ar ko nodarbojas jūsu ministrs, vai viņš grib cīnīties ar šo afēru vai negrib cīnīties ar šo afēru, vai meklē vienkārši tai jaunu piesegu. Fakti liecina par to, ka diemžēl ar to cīņas gribu pagaidām jums, nu, ir pagrūti. Jūs, izskatās, vairāk gribētu piedalīties šinī ballītē. Par to liecina arī jūsu tālākā rīcība.

Ko ekonomikas ministrs ir izdarījis? Trīs mēneši pagājuši. Viņš neko nav izdarījis. Viņš saka: “Iedodiet man vēl mēnesi, es sagatavošu... ko mēs darīsim.” Viņš atnāk, sapratis, ka šis stāsts, kas ir bijis... ko viņš ir piedāvājis, cauri neies, vajadzīgs cits stāsts. Viņš tagad piedāvā tiešām lietas, kuras it kā varētu palīdzēt sakārtot šo sistēmu, - runā par kontrolēm, par atbalsta pārrēķinu. Principā tās visas ir lietas, kuras jau sen ir zināmas. Nu labi. Pieņemsim, ka ekonomikas ministrs ir aizdomājies par to, ka tiešām šīs lietas vajadzētu darīt, un tiešām viņš grib darīt. Bet tad ir jautājums - kāpēc ekonomikas ministram vajadzīgs tagad vēl vesels mēnesis, lai to visu iesniegtu? Jo principā tās visas ir sen zināmas lietas.

Vēl vairāk! Viņš paprasīja mēnesi, lai atvērtu Elektroenerģijas tirgus likumu... priekšlikumus otrajam lasījumam... Likumprojekts jau sen ir iesniegts Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā un tur tiek marinēts, un netiek tālāk virzīts jau vairāk nekā četrus mēnešus. Tur visi šie grozījumi jau sen ir iekšā. Sen šīs lietas jau varēja sakārtot. (Starpsauciens.) Tas, par ko tagad runā ekonomikas ministrs... ka viņš varētu to izdarīt, - atvainojiet, likumprojektā tas jau sen ir iestrādāts. Atliek tikai ņemt un to pieņemt.

Tad kāpēc tas tiek marinēts? Ļoti vienkārši - tāpēc, ka tuvojas vasara. Tagad, ja mēs pagarināsim termiņu, iesniegs maija beigās. Jūnijā sāksim izskatīt. Pēc tam sāksies Saeimas brīvdienas. Atkal līdz rudenim nekas nenotiks. Tas ir tas plāns, kas pašlaik notiek. Diemžēl. To parāda reālā rīcība.

Kā jūs pareizi teicāt, Zakatistova kungs, - ir runāšana, un ir darīšana! Es runāju par to, kas tiek darīts. (Starpsauciens.)

Ekonomikas ministrs tā arī nespēja atbildēt, kāpēc bija tāds specifisks juridiskais atzinums, kāpēc vispār nauda tika tērēta šim atzinumam. Viņam tika jautāts: “Ko jūs no visa šī atzinuma sev varat paņemt kā lietderīgu? Kas ir tas jaunais, ko jūs esat uzzinājis?” Viņš nespēja uz to atbildēt. Vēl vairāk! Es viņam paprasīju: “Nu labi, tad pasakiet - kas būs tās konkrētās lietas, kuras jūs tālāk darāt?” Viņš saka: “Mums tas nav vispār jāņem vērā. Mums vienkārši tas ir kā viens no viedokļiem, kurus mēs esam saņēmuši.”

Tātad iztērēti ir vairāki tūkstoši valsts naudas par kaut kādu lietu, kura ir ilgusi nepamatoti ilgi, mēnešiem, un no kuras vēl beigās nav nekādas jēgas. Un tas ir kā iemesls, kāpēc Ekonomikas ministrija to uzsver kā pamatojumu savai nedarīšanai un nespējai kaut ko izdarīt. (Starpsauciens.)

Vēl ir tāda pamatota lieta... par daudzām lietām, ar kurām šis konsultants nevarēja tikt galā, varēja taču paprasīt pa tiešo Eiropas Komisijai. Lūk, jums vēl viens stāsts par Ekonomikas ministrijas rīcību! Kāpēc Ekonomikas ministrija uzrakstīja Eiropas Komisijai tādu draudu vēstuli, šausmu vēstuli? Protams, saņēmusi šo vēstuli, Eiropas Komisija pateica: “Nu, protams, puiši, ja jūs tagad nedarīsiet... nepildīsiet to, ko jūs... savas saistības pret Eiropu un tā tālāk, un tā tālāk, tad, protams, mums būs jūs jāsoda.”

Skaidrs, kāpēc Ekonomikas ministrija tādu vēstuli uzrakstīja, - lai dabūtu vēl vienu papildu pamatojumu, kāpēc šī afēra ir jāturpina. Taču nez kāpēc Ekonomikas ministrija nepaprasīja visus tos jautājumus, uz kuriem konsultants nespēja atbildēt mēnešiem, kurus varēja prasīt pa tiešo Eiropas Komisijai? Kaut vai par šī paša atbalsta likumību. Kā tad īsti ir - viņi legalizēja šo nelikumīgo atbalstu vai nelegalizēja? To var izdarīt vienkārši vienā dienā - sazināties un uzzināt, bet nez kāpēc tika spēlētas aklās vistiņas, jo tādā veidā var vilkt laiku. Katra nedēļa - tie ir pieci miljoni, kurus mēs samaksājam klāt kādam kabatā.

Lūk, visa spēle, ar ko jūs pašlaik nodarbojaties, ja runājam par konkrētām darīšanas lietām!

Tālāk. To, ko izdarīja šinī juridiskajā atzinumā... kas nav... Šinī juridiskajā atzinumā vispār nav vērtēts, kādi tad riski iestāsies par... no šīm trešām pusēm, kuras var vērsties tiesā par šo nelikumīgo atbalstu.

Tika runāts: nu, jā, nu tas jau būs... jo viņi var vērsties tikai pret tiem, kuri ir to saņēmuši. Kolēģi! Šeit ir viens liels, nopietns risks, par ko tiek noklusēts. Ir vēl tāds... un kas vispār šinī atzinumā netika analizēts - par valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu. Ir tāds likums. Es pajautāju - kāpēc jūs šo svarīgo aspektu neesat paskatījušies? Jo, ja mēs tagad redzam un tas ir atzīts jau visos iespējamos veidos, ka šis atbalsts 10 gadus ir bijis nelikumīgs un tam ir konkrētas sekas, un ka par to var nākties atbildēt, kāpēc nav šādas analīzes? Tas nozīmē - ko? Ka jūs patiesībā nevēlaties tikt skaidrībā ar šo stāstu. Jo pats galvenais - ja kāds gribētu tiešām tikt galā ar OIK afēru, tad pirmām kārtām būtu jāsaprot, kas šinī sistēmā ir pareizi, kas nav pareizi, kas ir likumīgi, kas nav likumīgi. Tas joprojām nav izdarīts. Entos mēnešus tiek muļļāts.

Tas ir apmēram tā: jūs piesakāties par ārstu smagam slimniekam, kuram ir, teiksim, smadzeņu audzējs, un sakāt: “Mēs jūs tūlīt izārstēsim!”, bet analīzes viņam uztaisīt nevēlaties. Tas, ko jūs piedāvājāt... Tā vietā, lai piedāvātu risinājumu, kā izoperēt šo smadzeņu audzēju, jūs vienkārši piedāvājāt, ka viens no variantiem, kā mēs no tā varam atbrīvoties, ir - nocirst galvu. Nu skaidrs, ka, nocērtot galvu, jūs no tā audzēja būsiet atbrīvojušies, tas ir, iznīcinājuši šo sistēmu, bet tas radīs ļoti nopietnas sekas. Tas, ko jūs tagad piedāvājat: nu tagad domāsim - varbūt var kaut kā citādāk lēnām nocirst šo galvu? Un atkal tērēs laiku, lai beigās saprastu, ka īstenībā jāķeras pie operācijas un jāveic tiešām vispusīga šīs sistēmas juridiskā analīze, ko jūs joprojām neesat izdarījuši. Kamēr tas nav izdarīts, kamēr jūs godīgi nevarat pateikt, kas šinī sistēmā bija pareizi, kas nebija pareizi... Jo ne jau viss šinī sistēmā nebija pareizi. Ir lietas, kuras tiešām ir pamatotas, pareizas un par kurām būtu jādomā, kā tās pareizi attīstīt. Bet liela daļa no visa tā tiešām būtu jāpārdomā un jāmaina. Jūs to neesat izdarījuši! Un, kamēr jūs to neesat izdarījuši, varat sabiedrībai stāstīt pasakas, kādas vēlaties. Jūs nevēlaties cīnīties ar šo afēru. Vai arī vienkārši akli ejat kāda manipulatora pavadā, lai, it kā tēlojot savu bezjēdzīgo varoņcīņu, kādam būtu iespēja turpināt pelnīt miljonus uz visas pārējās tautas rēķina.

Kolēģi, es biju jums apsolījis jau tad, kad mēs veidojām valdību... Es teicu KPV LV un jūsu ministram: ja jūs tiešām vēlaties tikt ar šo afēru galā, es jums palīdzēšu. Es jums palīdzēšu tikt ar to galā arī tad, ja jūs to nevēlēsieties darīt. Tā ka tālāk jau ir jūsu izvēle - vai nu jūs pieņemat šo palīdzību un ejat uz priekšu, un tiešām izbeidzat šo afēru, un varat atskaitīties savam vēlētājam, ka jūs kaut ko jēdzīgu esat izdarījuši, vai jūs aiziesiet politiskajā mēslainē, kurā nonākuši jau daudzi pirms jums.

Kolēģi! Es aicinu atbalstīt šo pieprasījumu, jo šis pieprasījums tiešām ir pamatots.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Kasparam Ģirģenam.

K. Ģirģens (KPV LV).

Labrīt, cienījamie kolēģi! Katru minūti, ko mēs stāvam šeit, tribīnē, un deldējam šos krēslus, mēs zaudējam naudu ne tikai ar OIK, bet zaudējam naudu arī Rīgas domē. (Starpsauciens: “Tā ir!” Aplausi.)

Es vēlētos teikt to, ka... Es šobrīd nevēlos aizstāvēt OIK, jo mums tomēr ir jātiek ar to galā, bet... Mēs esam pieprasījuši ekonomikas ministram par izvairīšanos sniegt informāciju... bet es ļoti vēlētos sniegt arī informāciju frakcijai SASKAŅA, ka es aktīvi un cītīgi jau mēnešiem ilgi cenšos dabūt no Rīgas pašvaldības informāciju tieši par konsultantiem... Kas notiek ar konsultantiem. (No frakcijas SASKAŅA: “Par pieprasījumu!”) Es esmu pieprasījis par visām 340 iestādēm, kādas naudas summas tiek (Starpsauciens: “Pajautā bračkam!”) tērētas, bet es joprojām nespēju saņemt (pat savā komisijā, Publisko izdevumu un revīzijas komisijā, nespēju saņemt!) informāciju - šos vārdus, uzvārdus un šīs summas. Es nespēju saņemt informāciju, kur “Rīgas satiksme” trīs gadu laikā ir iztērējusi 110 tūkstošus un kuras ir atbildīgās personas par alternatīvās degvielas konsultācijās (No frakcijas SASKAŅA: “Par tēmu!”)... kuras personas bija atbildīgas, iztērējot 437 tūkstošus konsultāciju sniegšanā par darbinieku labsajūtu.

102 tūkstoši ir iztērēti konsultācijās par Eiropas Savienības fondiem. Mēs ļoti labi zinām, ka šeit arī sēž deputāti, kuri bijuši par konsultantiem. (Dep. E. Papule: “Sēdes vadītāja, par ko stāsta?”)

89 tūkstoši ir iztērēti, izvērtējot samaksas veidu autostāvvietām, un tieši tāpat 94 tūkstoši - sniegtas konsultācijas nekustamā īpašuma un būvniecības jautājumos.

Vai jūs varat, lūdzu, nodot ziņu Rīgas domei, lai beidzot sāk atbildēt arī uz mūsu iesniegumiem?

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Kolēģi! Es domāju, ne pirmais pieprasījums, ne arī pēdējais, bet man šodien visvairāk interesanta šķita Zakatistova kunga uzruna.

Domāju, neviens jau nemēģina kaut kādā veidā kavēt. Es domāju, Zariņa kungs pēc labākās apziņas mēģina tieši veicināt, lai OIK jautājums vai... es domāju, cilvēkiem tas OIK jautājums pat nav svarīgākais jautājums. Svarīgi, kāds tur tas maksājums, galvenais ir tas, cik cilvēks maksā par elektrību. Un tas ir tas, kas šobrīd mani satrauc, - nav neviena signāla, ka kaut kas tiek darīts, lai elektrības maksājumi tiešām samazinātos. Tieši otrādi, es domāju, ka elektrības rēķini pie šādas politikas varētu tikai palielināties. (Starpsauciens: “Nav taisnība!”)

Nākamā lieta, kur gan... Zakatistova kungs, jūs sakāt, ka jums vajag laiku. Ir jāsaprot, kāds ir tas laika nogrieznis. Ja tas laika nogrieznis ir, ka sagaidīsim, kad šīs atļaujas beigsies, vienkārši tām beigsies termiņi, tas jau būtu diezgan nožēlojami. Tas, par ko ir pilns Saeimas mandāts, - pilns Saeimas mandāts ir par šo atļauju apturēšanu, ne jau sagaidīt, kad tām gluži vienkārši beigsies termiņi.

Kolēģi! Es domāju, šis pieprasījums ir vietā. Un, es domāju, šis nebūs vienīgais pieprasījums.

Kolēģi no KPV LV! Jums ir pilns Saeimas mandāts rīkoties. Jums ir ministri - ekonomikas ministrs, iekšlietu ministrs, arī labklājības ministre. Nu tad visi kopā taču saņemieties! Vienu budžetu jūs jau palaidāt garām, kad jums bija iespēja risināt šos jautājumus, tagad būs nākamais budžets. Es domāju, šobrīd jūs neizrādāt nekādas pazīmes, ka tiešām gribētu pēc būtības šo jautājumu risināt.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labdien! Es sākšu mazliet ar vēsturi.

2019. gada 10. janvāris. Balsošanas motīvs: par obligātā iepirkuma komponentes atcelšanu ar 2019. gada 31. martu. “Par” nobalsojuši 86 Saeimas deputāti, tajā skaitā vismaz astoņi šīs valdības ministri.

Nosaukšu koalīcijas deputātus, kuri nobalsoja “par” OIK atcelšanu ar 31. martu: Aldis Adamovičs (Jaunā VIENOTĪBA), Arvils Ašeradens (Jaunā VIENOTĪBA), Dagmāra Beitnere-Le Galla (Jaunā konservatīvā partija), Iveta Benhena-Bēkena (KPV LV), Aldis Blumbergs (KPV LV), Mārtiņš Bondars (“Attīstībai/Par!”), Jānis Bordāns (Jaunā konservatīvā partija), Uldis Budriķis (Jaunā konservatīvā partija), Jānis Dombrava (Nacionālā apvienība), Raivis Dzintars (Nacionālā apvienība), Gatis Eglītis (Jaunā konservatīvā partija), Krišjānis Feldmans (Jaunā konservatīvā partija) (Starpsauciens: “Te!”), Marija Golubeva (“Attīstībai/Par!”), Inese Ikstena (“Attīstībai/Par!”), Ilze Indriksone (Nacionālā apvienība), Ritvars Jansons (Nacionālā apvienība), Andrejs Judins (Jaunā VIENOTĪBA), Juris Jurašs (Jaunā konservatīvā partija), Artuss Kaimiņš (KPV LV), Ojārs Ēriks Kalniņš (Jaunā VIENOTĪBA), Rihards Kols (Nacionālā apvienība), Janīna Kursīte-Pakule (Nacionālā apvienība), Janīna Kursīte (KPV LV), Ainars Latkovskis (Jaunā VIENOTĪBA), Linda Liepiņa (KPV LV), Tālis Linkaits (Jaunā konservatīvā partija), Dace Melbārde (Nacionālā apvienība), Anita Muižniece (Jaunā konservatīvā partija), Ināra Mūrniece (Nacionālā apvienība), Romāns Naudiņš (Nacionālā apvienība), Ralfs Nemiro (KPV LV), Linda Ozola (Jaunā konservatīvā partija), Artis Pabriks (“Attīstībai/Par!”), Daniels Pavļuts (“Attīstībai/Par!”), Ramona Petraviča (KPV LV), Ēriks Pucens (KPV LV), Ivars Puga (KPV LV), Juris Pūce (“Attīstībai/Par!”), Juris Rancāns (Jaunā konservatīvā partija), Sandis Riekstiņš (Jaunā konservatīvā partija), Edgars Rinkēvičs (Jaunā VIENOTĪBA), Dace Rukšāne-Ščipčinska (“Attīstībai/Par!”), Inguna Rībena (Nacionālā apvienība), Karina Sprūde (KPV LV), Mārtiņš Staķis (“Attīstībai/Par!”), Juta Strīķe (Jaunā konservatīvā partija), Edvīns Šnore (Nacionālā apvienība), Ilga Šuplinska (Jaunā konservatīvā partija), Edmunds Teirumnieks (Nacionālā apvienība), Vita Anda Tērauda (“Attīstībai/Par!”), Jānis Vitenbergs (KPV LV), Inese Voika (“Attīstībai/Par!”), Atis Zakatistovs (KPV LV), Evita Zālīte-Grosa (Jaunā konservatīvā partija), Reinis Znotiņš (Jaunā konservatīvā partija) un Normunds Žunna (Jaunā konservatīvā partija).

Šie koalīcijas deputāti 2019. gada 10. janvārī nobalsoja par OIK atcelšanu ar šī gada 31. martu. Šiem deputātiem nebija aizbildinājumu, ka tas ir ļoti grūti, ļoti sarežģīti, kaut kas neiespējams un tamlīdzīgi. Ja šiem deputātiem 2019. gada 10. janvārī, balsojot par šādu lietu, nebija informācijas, tad var secināt - vai nu viņi meloja vēlētājiem un sabiedrībai, vai arī ir viņi absolūti nekompetenti. Citas iespējas nav. Man gribas ticēt, ka patiesībā... kam man gribas ticēt? Abi varianti ir slikti. Vai nu nekompetenti, vai meloja.

Bet kas ir būtiski šajā kontekstā? Elektrības cenas, kas mums ir vienas no augstākajām Eiropā, ir izraisījušas to, ka šī gada sākumā jaunās fantastiskās valdības laikā Latvija ir pieredzējusi būtisku attīstības tempa kritumu. Un tas, kā raksta mediji, nozīmējot mazākus ieņēmumus valsts budžetā. OIK ir viens no iemesliem, kāpēc mums ir būtisks attīstības tempa kritums.

Par argumentiem, kas izskan no koalīcijas, ka ir grūti, ka ir sarežģīti, es vēlos pateikt, ka mēs šādus argumentus dzirdam pie ikviena jautājuma. Es atvainojos, ja jums kaut kas ir par grūtu un par sarežģītu attiecībā uz savu solījumu pildīšanu, savu balsojumu pildīšanu, tad varbūt nevajag būt Saeimas deputātiem... (Dep. E. Zālītes-Grosas starpsauciens.) Varbūt par Saeimas deputātiem un par personām, kas pieņem lēmumus, jākļūst tādiem cilvēkiem, kuriem nav par grūtu izpildīt apsolīto... kuriem nav par grūtu nesaiet mazliet šizofrēnijā... balsojot par to, ka OIK 31. martā nebūs, bet šodien, 16. maijā, sakot, ka mēs vēl ilgi, ilgi strādāsim un gan jau kaut kad OIK tiks atcelta. Tieši tāpat, ka gan jau kaut kad būs “3 × 500”, lai gan tika solīts ar 2019. gada 1. janvāri. Vai gan jau kaut kad tiks izpildīti arī citi priekšvēlēšanu solījumi. Varbūt nākamajā Saeimā, varbūt tad, kad mēs aiziesim pensijā un nomainīsies Saeimas sastāvs - varbūt tad šie solījumi tiks īstenoti.

Es nevaru saprast, vai mēs tiešām domājam, ka sabiedrība ir tik dumja. Vai jūs tiešām domājat, ka jūs varat vienkārši brutāli nepildīt to, par ko jūs paši balsojāt?

Vēl viena lieta. Attiecībā uz balsojumu, kas notika 2019. gada 10. janvārī... Ir jāpasaka ļoti būtiska lieta attiecībā uz bezkompromisu tiesiskumu. Latvijas parlamenta pastāvēšanas laikā šis ir pirmais gadījums, kad Ministru kabinets neizpilda parlamenta... ar likuma spēku... kas pieņemts ar balsojumu... Es uz to gribu vērst visas sabiedrības uzmanību. Tātad, ja mūsu valdība jeb Ministru kabinets, proti, gan premjers, gan valdības ministri, var mierīgi nepildīt Saeimas jeb parlamenta lēmumu, jo OIK nav atcelta ar 31. martu, tad šādu pašu argumentāciju ikviens sabiedrības loceklis var izmantot attiecībā uz jebkura likuma nepildīšanu. Jo, ja jau var Saeimas lēmumus nepildīt premjers, tad kāpēc gan Saeimas pieņemtie lēmumi un likumi būtu jāpilda skolotājiem, policistiem vai kādiem citiem? Es domāju, ka tas ir nevis bezkompromisu tiesiskums, bet gan absolūts tiesiskais nihilisms. Tā ir absolūta ņirgāšanās par cilvēkiem.

Kāpēc OIK netiek atcelta? Tāpēc, ka OIK miljonāri mums ir, starp citu, arī no kādas, piemēram, nacionāli orientētas partijas, kur ir kāds cilvēks, kurš parasti tiek virzīts par premjera amata kandidātu. Viņš gan nekad nav vēlējies būt premjers, bet vienmēr ir bijis premjera amata kandidāts.

Kāpēc OIK turpinās? Tāpēc, ka mums ir liberāli noskaņoti politiķi, kas ir pie varas šobrīd un kas sevi pārdēvē (proti, vecā VIENOTĪBA nosaukta par Jauno VIENOTĪBU), un kas acīmredzami ir saistīti ar kādiem OIK sponsoriem.

No OIK ir labums dažiem simtiem cilvēku, dažiem varai pietuvinātiem cilvēkiem, uz visas sabiedrības rēķina. Tas faktiski vispār nav nekāds bizness. Tā ir vienkārši naudas izsūkšana no valsts tikai tāpēc, ka valsts ir pateikusi par dubulto tarifu... kas šādā gadījumā būtu jāsaņem.

Un rezultāts ir tas, ko mēs esam jau redzējuši presē, dažādās fotogrāfijās, - ka Latvijā vairs nav izdevīgi pat audzēt labību, ka šī labība... neizaudzēta tiek samalta un pārstrādāta jau pirms... nevis, kad ienākas raža, bet tiek pārstrādāta, es atvainojos, mēslos, lai... jo no OIK var saņemt vairāk. Tā nav pareiza sistēma! Tā bremzē konkurenci un likumsakarīgi ir novedusi pie rezultāta, ka mūsu izaugsmes tempi šīs valdības laikā krītas.

Vēl viena lieta, kas ir jāsaka. Var būt, ka tas ir pozitīvais, ja? Varbūt... Tas būtu aicinājums valdībai un valdību pārstāvošajām koalīcijas frakcijām. Patiesībā jūs droši varat neko nepildīt, nepieņemt nekādus lēmumus un vienmēr atrunāties, ka jums ir grūti, - ka jums ir grūti atcelt OIK, jums ir grūti ieviest “3 × 500”, grūti pieņemt jebkuru lēmumu sabiedrības labā. Nacionālajai apvienībai, piemēram, ir grūti balsot par atbalstu daudzbērnu ģimenēm tad, kad šādi priekšlikumi tiek iesniegti.

Kāpēc es jūs aicinu uz to? Kāpēc es jūs aicinu uzturēt argumentāciju, ka jums viss ir par grūtu? Jo vairāk jūs šādu argumentāciju uzturēsiet, jo ātrāk jūs izbalsos no parlamenta. Un tas būs tas sabiedrības lielais ieguvums! Tāpēc es jūs aicinu ikvienā jautājumā ar nopietnu seju kāpt tribīnē. Ikvienā jautājumā, kurš ir sabiedrības interesēs un kuru jūs nevēlaties risināt, kāpiet ar nopietnu seju tribīnē un sakiet, ka “mums ir par grūtu”, ka “mēs strādāsim, domāsim, bet neatrisināsim, jo mums tas ir par grūtu”! Tad mēs agrāk vai vēlāk nonāksim pie parlamenta, kuram nebūs par grūtu šos jautājumus atrisināt!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Mārtiņam Bondaram.

M. Bondars (AP!).

Cienītā priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Cienītās kolēģes! Šajā jautājumā ir tā, ka ir cilvēki, kuri gūst labumu naudā, ir cilvēki, kas šajā jautājumā gūst labumu baudā, jo viņus, man liekas, tracina pats šis temats. Un vēl ir cilvēki, kuri gūst profesionālu labumu, jo visu laiku šo tēmu izmanto, lai varētu šajā tribīnē runāt par OIK.

Man ir baigās aizdomas, Zariņa kungs... jūs pats pieteicāties... Man ir baigās aizdomas, ka tie, kas gūst baudu, un tie, kas gūst profesionālu labumu, ir izlaiduši tvaiku. Vairs nav spēka rakstīt pieprasījumus. Man ir aizdomas, ka jau tuvākajā laikā mēs šeit, Saeimā, sagaidīsim OIK izmeklēšanas komisiju. Nākamo nedēļu laikā redzēsim, vai manas aizdomas piepildīsies.

Kolēģi! Tā teikt - patiesību studijā! (Aplausi. Starpsauciens: “Tā tev bija bauda?”)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Sandim Riekstiņam. (Starpsaucieni.)

S. Riekstiņš (JK).

Labdien, kolēģi! Varētu pateikt paldies Zariņa kungam... Manuprāt, šobrīd šinī Saeimas sasaukumā visi zina, kas ir OIK, par, ap un pret. Par to noteikti paldies.

Bet mēs varam katru ceturtdienu atlaist visus ministrus, rakstīt pieprasījumus un katru ceturtdienu viņus mainīt, tomēr - kas no tā, kolēģi, mainīsies? Absolūti nekas!

Zariņa kungs, jūs esat arī Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sastāvā un labi zināt, ka ekonomikas ministrs jau prezentēja rīcības plānu, ko darīs, kuru jūs atzināt par labu esam, taču šodien jūs nevienu vārdu par to nepateicāt. Tad jau runājam visu un līdz galam!

Bet uz ko es gribētu aicināt jūs, Zariņa kungs...? (Dep. I. Zariņš: “Jūs savu ministru labāk aiciniet!”) Jūsu partija Rīgas domē ir radījusi OIK-2, tomēr tur jūs kreklu neplēšat, tur jūs nevēršaties pret saviem kolēģiem ar kādām piedziņām par šīm izsaimniekotajām naudas summām. (Dep. K. Feldmans: “Miljonu afēra!”) Ja jūs esat tāds taisnības cīnītājs, tad cīnieties, Zariņa kungs, arī tur, kur tāpat ir, ko paņemt, kur tāpat ir izsaimniekota nauda, un tad es jums noticēšu! Šobrīd es jums neticu.

Un aicinu, kolēģi, šo neatbalstīt. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Didzim Šmitam.

D. Šmits (KPV LV).

Labdien, kolēģi! Dāmas un kungi! Skaidrs, ka, veidojot šo valdību un OIK krusttēvu ieceļot par premjeru, bija pilnīgi skaidrs, ka šajā valdībā OIK atcelt nevarēs. Ivars Zariņš turpinās rakstīt pieprasījumus, bet ministrs - atbildēt. Diemžēl... un to ļoti labi zina arī Ralfs Nemiro. Diemžēl Ralfs Nemiro zina, ka KPV LV šobrīd nevar šo valdību aizsūtīt mājās, jo kāds no mūsu rindām vienmēr nodrošinās 51. balsi. Un diemžēl šī valdība pastāvēs un kritīs neatkarīgi no KPV LV.

Bet es noteikti negribu kritizēt Ralfu Nemiro. Tas, ko viņš var izdarīt un, es ceru, ka dara, - viņš var savas ministrēšanas laikā sagatavot dokumentus nākamajai valdībai. Un, proti... Nākamā arī šajā sakarā...

Ko es varu darīt - palīdzēt viņam... ir tieši tā... nākamceturtdien būs izmeklēšanas komisijas dibināšana... veidot šo fonu ar izmeklēšanas komisijas palīdzību, kas radīs situāciju, ka nākamā valdība vairs nevarēs neatcelt... jo, kā mēs zinām, prokuratūras pārstāvjiem ir pienākums un tiesības piedalīties izmeklēšanas komisijā. Es domāju, ka gandrīz vai katrs uzaicinātais dos zināmu pamatu kādai lietai tālāk, jo faktu apjoms, pateicoties lielā mērā arī Ivaram Zariņam, ir jau savākts tāds, ka šīs lietas ir neizbēgamas. Tā ka mēs nākamnedēļ dibinām komisiju, kas būs atbalsts ministram, kurš grib atcelt. Un... jā, nu tad jau, kā saka, līdz nākamajai valdībai nebūs tālu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam otro reizi.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Dažas lietas.

Pirmā lieta. Kā, man liekas, šajā diskusijā trūkst tām koalīcijas partijām, kas ir pie varas? To pārstāvji kāpj tribīnē un... Ir jau mums te, Saeimas zālē un ārpus zāles, tāds humors... piemēram, tāds humors ir: ja tribīnē kāpj Sandis Riekstiņš, tad Jaunajai konservatīvajai partijai argumenti esot beigušies. Tāds joks ir. (Aplausi.) Bet būtiskāk... Kāpēc es to pieminu? Es to nepieminu joka pēc, es to pieminu tā iemesla dēļ, ka, manuprāt, koalīcijas partijām tribīnē būtu nevis jālamā opozīcija, ka opozīcija kaut ko dara vai nedara... Es nerunāju par to, vai tā ir laba vai slikta, bet runāju par to, ka koalīcijas partijām būtu jākāpj tribīnē un jāpiedāvā konkrēti priekšlikumi par katru jautājumu. Bet faktiski mums sanāk tā, ka tribīnē koalīcija kāpj, sakot, ka koalīcija neko nevar, un lamājot tikai opozīciju, lai gan vara ir tieši koalīcijai.

Man šķiet, ka varas politiķim ir jābūt tādam, kuram ir drosme. Kuram ir mērķis, drosme un pārliecība. Tādam, kurš, kā jūs, KPV LV, solījāt pirms vēlēšanām, var kāpt tribīnē un pateikt: “OIK ir problēma. Neraugoties uz sarežģījumiem, mēs šo problēmu atrisināsim līdz tādam un tādam datumam. Rezultāts būs tieši šajā laikā.” Man liekas, tas būtu atbildīga politiķa uzdevums arī šī jautājuma sakarā. (Starpsauciens.)

Tā ir viena lieta.

Otra lieta. Par KPV LV. Es jūs esmu kritizējis un nebaidos kritizēt arī tagad. Būsim godīgi! Valdībā jūs gājāt ne jau tādēļ, lai atceltu OIK (jo OIK taču nav atcelta, piekritīsiet). Valdībā jūs gājāt tāpēc, ka jums vajadzēja savējiem amatus. Kādam no jums vajadzēja kādus amatus.

Tā problēma ir tāda. Ja runājam par ilgtermiņu un par politiķi, kurš grib strādāt ilgtermiņā, tad jāteic, ka bailēm zaudēt amatu nevajadzētu būt. Vajadzētu būt bailēm neizpildīt savu programmu. Jo pagaidām tā situācija... ja skatāmies ne tikai uz KPV LV pusi, bet uz jebkuru koalīcijas partiju - “KPV LV”, JKP, Nacionālo apvienību, Jauno VIENOTĪBU un Attīstībai/Par! - un ja mēs vērtējam, kas ir budžetā iestrādāts, tad jāteic, ka budžetā nav iestrādāti faktiski nevienas partijas būtiskākie priekšvēlēšanu solījumi. Nevienas koalīcijas partijas! Faktiski visa koalīcija būtībā ir pilnībā apmuļķojusi sabiedrību. Tas ir iespējams. Protams, tas ir iespējams Latvijā, jo Latvijā sabiedrība ir pārāk kūtra.

Acīmredzot koalīcijas politiķi domā, ka šis kūtrums vienmēr un mūždien saglabāsies, ka Latvijas vēlētāji to visu aizmirsīs, piedos, neprotestēs un tamlīdzīgi. Bet tas beigsies vienā brīdī! Un es jums tūlīt paskaidrošu, kurā brīdī tas beigsies. Jāņem vērā, ka attīstības temps Latvijā jau ir būtiski samazinājies šī gada pirmajā pusē. Būtiski samazinājies! Un to saka Eiropas Komisija! Jo vairāk samazināsies attīstības temps un jo lielākā nabadzībā dzīvos mūsu cilvēki, jo ātrāk pienāks tas brīdis, kad tautu vairs nevarēs apmuļķot.

Tāpēc es lūdzu un aicinu - nevajag baidīties! (Dep. A. Lejiņš: “Neviens nebaidās!”) Nekas nemainīsies no tā, ka jums kādu pusgadu būs par tūkstoti lielāka alga vai par tūkstoti mazāka alga. Varbūt daudz drosmīgāk būtu turēties pie saviem priekšvēlēšanu solījumiem, parādīt mugurkaulu, nevis būt valdībā tikai tādēļ, lai tur būtu, lai būtu amatiņi. Man liekas, ka tas nav uzdevums... un solījums, ko mēs, visi 100 cilvēki, kas šeit atrodas, devām vēlētājiem pirms vēlēšanām. Mēs startējām vēlēšanās un šeit atnācām ar mērķi izpildīt savus solījumus un strādāt Latvijas tautas, Latvijas sabiedrības labā. Izpildīt arī solījumu - atcelt OIK līdz šī gada 31. martam, tas ir, pirms pusotra mēneša.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ivaram Zariņam otro reizi.

I. Zariņš (SASKAŅA).

Pie tā jau es esmu pieradis, ka brīdī, kad sāku pamatoti un argumentēti kritizēt lietas, kas ir nepatīkamas valdošajai elitei, un tai nav nekādu pretargumentu, tad pāriet tieši uz manu personu un sāk kritizēt mani. Nevis diskutē par lietu, bet mēģina to pārvirzīt, kā saka, uz ziņnesi.

To jau piedzīvoju pirms apmēram 10 gadiem, kad pirmo reizi norādīju uz OIK afēru, ka tā veidojas un kādas smagas sekas var radīt. Tad... un pierādīju to ar aprēķiniem un faktiem. Lai ar mani nevajadzētu diskutēt, tolaik bija līdzīga retorika - teica, ka Zariņš esot nacionālās enerģētikas ienaidnieks. Vēl tālāk aizgāja sazvērestības teorijās - es lobējot Gazprom intereses un tamlīdzīgas lietas, lai tikai nevajadzētu par to visu diskutēt.

Tagad tā ir izrādījusies patiesība. Mani aprēķini ir apstiprinājušies, tāpēc es par tiem arī šeit runāju. Bija ļoti savdabīgi klausīties, ka daži kolēģi uzskata - tas, ka jūs kārtīgi darāt savu darbu, ir kā iespēja šeit padižoties. Katram noteikti ir sava izpratne par to, kāpēc viņš dara šo darbu. Es šeit esmu nācis, lai kalpotu savai tautai, savai valstij, ko arī daru pēc labākā godaprāta, kā to esmu zvērējis. Ja kāds uzskata, ka, šo darbu darot, varu iegūt lielu baudu - pamēģiniet! Pamēģiniet, cik liela bauda būs pastrādāt 14-16 stundas dienā bez brīvdienām! Cietīs ne tikai jūsu ikdiena. Cietīs jūsu veselība un visas pārējās lietas. Tas absolūti nesagādā nekādu baudu, bet es to turpinu darīt, jo esmu nolēmis šo lietu novest līdz galam.

Kāpēc pašlaik neesmu uzrakstījis kārtējo pieprasījumu - es tik tiešām dodu ekonomikas ministram iespēju izpildīt savus solījumus, un tik tiešām, kā pareizi teica Riekstiņa kungs, ekonomikas ministrs ir devis solījumus, kā viņš to izdarīs, piedāvājot tos pasākumus, kurus es piedāvāju Ekonomikas ministrijai pirms gada. (Dep. S. Riekstiņš: “Viņš nebija te pirms gada!”) Tagad Ekonomikas ministrija ir sapratusi, ka šie pasākumi ir jāpilda un ka tā tos pildīs. Ļoti labi! Mēs dodam Ekonomikas ministrijai šādu iespēju, un, kolēģi, es aicinu jūs sekot līdzi. Tagad būs grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā; mēs gaidām, ka, iespējams, Ekonomikas ministrija izdomās kaut ko jaunu. Jo principā šie priekšlikumi jau ir iesniegti. Vienkārši atliek tos apstiprināt un iet uz priekšu. Paskatīsimies, vai tik tiešām Ekonomikas ministrija grib risināt šo jautājumu vai vienkārši gatavo kārtējo izspēli. Jo sevišķi - JK, pasekojiet līdzi, ja jums ir svarīgs tiesiskuma jautājums.

Savukārt attiecībā uz pārmetumiem, ko visu laiku dzirdu, kāpēc Zariņš neseko līdzi Rīgas domei...? Atvainojiet, es esmu Saeimas deputāts un kā opozīcijas Saeimas deputāts pildu savu sanitāra lomu šeit, sekojot līdzi varai. Tieši tāpat kā jums, Riekstiņa kungs, kā opozīcijai vajadzēja to darīt Rīgas domē. Ar to, ka nākat šeit un visu laiku žēlojaties par to, kas notiek Rīgas domē, jūs apliecināt savu nespēju tur kaut ko izdarīt. Man tiešām rodas pamatots jautājums - ar ko jūs Rīgas domē nodarbojāties, ja tikai tagad, kad jūs no turienes esat aizgājuši, sāk atklāties visas šīs lietas! (Dep. K. Feldmana un dep. S. Riekstiņa starpsaucieni.) Varbūt jūs tur esat bijuši līdziesaistīti un vienkārši tagad jūtaties aizvainoti par to, kas notiek bez jums. Es tiešām nesaprotu! (Dep. K. Feldmans: “Neuzvelcies! Neuzvelcies!”) Tā ka, manuprāt, kolēģi, darīsim katrs savu darbu. Fokusējamies uz to, kas tagad ir jāizdara.

Ja tiešām gribat pierādīt, ka jūs kaut ko jēdzat un spējat izdarīt savai valstij, tad, lūdzu - tūlīt būs Elektroenerģijas tirgus likuma grozījumi, strādājam ar tiem! Pierādiet! Tā tiešām ir reāla iespēja, kā sakārtot šo afēru. Dosim tautai iespēju par to pārliecināties!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Atim Zakatistovam otro reizi.

A. Zakatistovs (KPV LV).

Es ticu Ivaram Zariņam. Es ticu tam, ka viņš pievēršas savam zvērestam. Jo viņš ir zvērējis astoņas reizes no šīs pašas tribīnes.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai Pieprasījumu komisijas vārdā pēc debatēm vēl ir kas piebilstams, skaidrojams?

M. Staķis. Jā. Tikai atgādināšu, ka komisijā ar četrām balsīm “par” un septiņām “pret” ir atzīts, ka deputātu pieprasījums ir noraidāms. Līdz ar to nav pamatojuma pieņemt šo pieprasījumu kā Saeimas pieprasījumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Ivara Zariņa, Jāņa Krišāna, Valērija Agešina, Jāņa Ādamsona, Jāņa Tutina, Ingas Goldbergas, Edgara Kucina, Vladimira Nikonova, Borisa Cileviča un Ivana Klementjeva pieprasījumu ekonomikas ministram Ralfam Nemiro “Par ekonomikas ministra izvairīšanos sniegt informāciju par Saeimas 2019. gada 10. janvāra lēmuma “Par obligātā iepirkuma komponentes atcelšanu” izpildi”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 30, pret - 51, atturas - 1. Līdz ar to pieprasījums ir noraidīts.

Par saņemtajiem deputātu pieprasījumiem.

Godātie kolēģi! Esam saņēmuši deputātu Viktora Valaiņa, Armanda Krauzes, Ulda Auguļa, Raimonda Bergmaņa, Jāņa Dūklava, Janīnas Jalinskas, Gundara Daudzes, Andas Čakšas, Jūlijas Stepaņenko un Māra Kučinska pieprasījumu iekšlietu ministram Sandim Ģirģenam “Par iespējamu Eiropas Parlamenta vēlēšanu sabotāžu un iekšlietu ministra bezdarbību”.

Iesniedzēji ir lūguši vārdu motivācijai.

Vārds deputātam Armandam Krauzem.

A. Krauze (ZZS).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Deputāti! Mēs esam sagatavojuši pieprasījumu iekšlietu ministram “Par iespējamu Eiropas Parlamenta vēlēšanu sabotāžu un iekšlietu ministra bezdarbību”. (Starpsauciens.)

No daudziem jo daudziem iedzīvotājiem, vēlētājiem, saņemam sūdzības, ka viņi nav saņēmuši paziņojumu par to, kurā vēlēšanu iecirknī viņiem jāierodas vēlēšanu dienā.

Tā ir pilnīga bezatbildība, zinot, cik zema ir vēlētāju aktivitāte Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Iepriekšējā reizē bija tikai nedaudz pāri 30 procentiem. Jāteic, ka šajā gadījumā vislielākā atbildība ir iekšlietu ministram, jo ir pārkāpts likums. Ko likums nosaka? Iekšlietu ministra pārraudzībā esošajai iestādei, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei, bija jānodrošina, ka 70 dienas pirms vēlēšanām tiek nosūtīts paziņojums pa pastu uz ikviena vēlētāja dzīvesvietas adresi Latvijā un informācija par to, kurā vēlēšanu iecirknī viņš ir sarakstā iekļauts. Tas nav izdarīts.

Vēl vairāk! Arī Valsts pārvaldes iekārtas likums noteic, ka tieši iekšlietu ministram ir atbildība par viņa pārraudzībā esošo iestādi. Proti, likums noteic: “Pārraudzība nozīmē augstākas iestādes vai amatpersonas tiesības pārbaudīt zemākas iestādes vai amatpersonas lēmuma tiesiskumu un atcelt prettiesisku lēmumu, kā arī prettiesiskas bezdarbības gadījumā dot rīkojumu pieņemt lēmumu.”

Jāteic, ka tika izsludināts konkurss par šo vēstuļu piegādi. Konkurss tika izsludināts 23. janvārī (pēc Elektronisko iepirkumu sistēmā esošās informācijas), un tā ir diena, kad tika apstiprināta Kariņa valdība. Līdz ar to faktiski visa atbildība šinī gadījumā ir iekšlietu ministram. (Dep. K. Feldmans: “Redz, kā izshēmojāt! Viltīgi!”) Jo viņa laikā tika noslēgts šis līgums par vēstuļu piegādi.

Es domāju, ka šis ir tiešām ļoti nopietns likuma pārkāpums un ka ministram ir ļoti nopietna atbildība visas Latvijas tautas priekšā, jo iedzīvotāji nevarēs piedalīties vēlēšanās un izpildīt savas Satversmē paredzētās tiesības lemt par mūsu nākotni, par mūsu dalību Eiropas Savienībā. (Starpsauciens.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Pieprasījums ir pieejams visiem deputātiem, un to nododam Pieprasījumu komisijai.

Esam nonākuši līdz likumprojektu izskatīšanai.

Darba kārtībā - likumprojekts “Par Ventspils Augstskolas Satversmes grozījumiem”, otrais lasījums. Likumprojekts ir atzīts par steidzamu.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāts Raivis Dzintars.

R. Dzintars (NA).

Labrīt, cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu “Par Ventspils Augstskolas Satversmes grozījumiem”. Otrajam lasījumam priekšlikumi nav saņemti.

Komisija likumprojektu ir izskatījusi un atbalstījusi un aicina arī kolēģus to atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Par Ventspils Augstskolas Satversmes grozījumiem” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījums Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā”, trešais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Juris Rancāns.

J. Rancāns (JK).

Labdien, kolēģi! Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija šā gada 7. maija sēdē izskatīja un trešajam lasījumam atbalstīja likumprojektu “Grozījums Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā”. Priekšlikumi netika saņemti, tāpēc aicinu atbalstīt šo likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījums Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā”, trešais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Viktors Valainis.

V. Valainis (ZZS).

Kolēģi! Strādājam ar likumprojektu “Grozījumi Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā”.

Uz trešo lasījumu tika saņemti divi priekšlikumi, un arī komisija izstrādāja vienu priekšlikumu... papildinājām. Tā radās Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums.

1. - finanšu ministra priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts. Visu uz trešo lasījumu saņemto priekšlikumu jēga un būtība ir tāda, ka valsts par saviem nekustamajiem īpašumiem veic uzskaiti, kas ir pilnīgi pareizi, bet līdz šim netika veikta uzskaite par tiem nekustamajiem īpašumiem, kurus valsts izīrē. Šie priekšlikumi paredz to, lai... tiktu papildināts jauns reģistrs un būtu kopīga informācija par to, kādi īpašumi valstij ir ne tikai īpašumā, bet kurus tā arī iznomā.

Priekšlikums komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V. Valainis. 2. - finanšu ministra priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts, iekļauts 3. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V. Valainis. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti...

Sēdes vadītāja. 3. priekšlikums! To deputāti atbalsta.

V. Valainis. 3. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Jā.

Un līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti.

Aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par miruša cilvēka ķermeņa aizsardzību un cilvēka audu un orgānu izmantošanu medicīnā””, trešais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāts Andris Skride.

A. Skride (AP!).

Labrīt, cienījamā Mūrnieces kundze! Godājamie kolēģi! Tātad trešais lasījums likumprojektam “Grozījumi likumā “Par miruša cilvēka ķermeņa aizsardzību un cilvēka audu un orgānu izmantošanu medicīnā””.

Tika saņemts 21 priekšlikums.

1. - veselības ministres Ilzes Viņķeles priekšlikums. Tas paredz, ka vienotajā veselības nozares elektroniskajā informācijas sistēmā plānots nodrošināt ne tikai iespēju atzīmēt, vai persona atļauj vai aizliedz izmantot savu ķermeni, audus un orgānus pēc nāves, bet norādīt arī to izmantošanas mērķi, piemēram, izmantošanai medicīnā vai izmantošanai zinātnē. Šis priekšlikums komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Skride. 2. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Tas precizē to, kādā veidā par nepilngadīgām personām likumiskie pārstāvji izsaka gribu atļaut vai aizliegt izmantot nepilngadīgā ķermeni, audus un orgānus pēc nāves, izdarot atzīmi vienotajā veselības nozares elektroniskajā informācijas sistēmā. Šis priekšlikums komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Skride. 3. priekšlikums - redakcionāls precizējums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Skride. 4. - deputāta Jāņa Iesalnieka priekšlikums. Priekšlikums nav atbalstāms, jo tas ir konceptuāls un iesniegts uz trešo lasījumu. Otrajā lasījumā Saeima nobalsoja par prezumēto piekrišanu audu un orgānu izmantošanai medicīnā pēc nāves. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Jānim Iesalniekam.

J. Iesalnieks (NA).

Labrīt, kolēģi! Likumprojekta iepriekšējā lasījumā tika nostiprināta prezumpcija, ka, ja cilvēks nav reģistrējis savu gribu par orgānu izmantošanu vai nav paudis radiniekiem savu gribu vai ja šo gribu nav iespējams noskaidrot, tad tiek prezumēts, ka cilvēka orgānus un audus var izmantot citu cilvēku labā.

Mans priekšlikums paredz tieši pretēju prezumpciju, ka, ja nav zināma cilvēka griba, kas būtu reģistrēta vai pausta radiniekiem, tad ir prezumējams, ka šos audus nevar izmantot.

Manuprāt, šajā prezumpcijā saduras divas pasaules uztveres. Viena ir uztvere, ka cilvēku veido audi un orgāni un utilitāri, protams, šos orgānus var izmantot citu cilvēku labā. Savukārt otrs pasaules uzskats vēsta, ka cilvēks ir arī garīga būtne. Un ka cilvēka griba... tikai pats cilvēks var paust savu gribu, ļaut izmantot savus orgānus arī citiem cilvēkiem. Mums nav tiesību bez šīs gribas noskaidrošanas cilvēku, iespējams, pretēji viņa reliģiskajiem vai citiem uzskatiem izmantot citu cilvēku labā.

Tā ka es aicinu kolēģus atbalstīt manis iesniegto priekšlikumu un atstāt cilvēka ķermeni arī pēc nāves viņa paša gribas ziņā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai kas piebilstams komisijas vārdā?

A. Skride. Komisijā deputāta Jāņa Iesalnieka priekšlikums nav atbalstīts. Lūdzam neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. - deputāta Iesalnieka iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 5, pret - 68, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Skride. 5. - tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Nav atbalstīts, jo komisija vienojās, ka gadījumos, kad piederīgo sniegtā informācija par mirušā cilvēka izteikto gribu ir pretrunīga, mirušā audus un orgānus izņemt aizliegts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A. Skride. 6. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums, kas ir redakcionāls precizējums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Skride. 7. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta

A. Skride. Tas paredz... Es atvainojos, varu vēl komentēt?

Sēdes vadītāja. Lūdzu!

A. Skride. Tas paredz aizliegumu izmantot mirušā cilvēka ķermeni, audus un orgānus, kad klātesošo tuvinieku sniegtā informācija ir pretrunīga.

8. priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 9. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Skride. 9. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums, ka tiesību norma nepieciešama, lai pēc cilvēka bioloģiskās nāves konstatēšanas vienlaikus ar mirušās personas gribas noskaidrošanu ārstniecības iestādē tiktu veiktas visas transplantācijai nepieciešamās medicīniskās procedūras. Un tas komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Skride. 10. - veselības ministres Ilzes Viņķeles priekšlikums, kas precizē termiņu, kurā Zāļu valsts aģentūra izsniedz ārstniecības iestādēm atļauju vai atteikumu izmantot orgānus. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Skride. 11. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums, kas precizē 5. panta redakciju par patologanatomiskās izmeklēšanas atļauju vai aizliegumu. Proti, cilvēks dzīves laikā par to var izteikt savu gribu, izdarot atzīmi veselības informācijas sistēmā. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Skride. 12. priekšlikums - Juridiskā biroja redakcionāls precizējums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Skride. 13. - redakcionāli precīzāk izteikts III nodaļas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Skride. 14. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts, iekļaujot 15. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Skride. 15. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Skride. 16. - Juridiskā biroja redakcionāls priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Skride. 17. - tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļaujot 18. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Skride. 18. - komisijas priekšlikums. Papildina 12. pantu ar jēdziena “recipients” skaidrojumu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Skride. 19. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums mainīt likuma normas spēkā stāšanos attiecībā uz informācijas iekļaušanu vienotajā veselības informācijas sistēmā. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Skride. 20. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Skride. 21. priekšlikums... Līdzīgi kā 19. priekšlikumā, precizēts 5. panta grozījumu spēkā stāšanās datums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Skride. Priekšlikumus esam izskatījuši, lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par miruša cilvēka ķermeņa aizsardzību un cilvēka audu un orgānu izmantošanu medicīnā”” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret - 1, atturas - nav. Likums pieņemts.

Darba kārtībā - likumprojekts “Par Protokolu par Ziemeļmaķedonijas Republikas pievienošanos Ziemeļatlantijas līgumam”, pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāte Linda Ozola.

L. Ozola (JK).

Labdien, godātie kolēģi! Pirmajā lasījumā skatām likumprojektu “Par Protokolu par Ziemeļmaķedonijas Republikas pievienošanos Ziemeļatlantijas līgumam”, kas ir izstrādāts saskaņā ar mūsu valdības deklarācijā izklāstīto un iecerēto darbību un ietverto pamatuzdevumu sadaļā par ārpolitiku. Tāpat tas ir saskaņā ar ārlietu ministra ikgadējo ziņojumu par paveikto un iecerēto darbību valsts ārpolitikā un Eiropas Savienības jautājumos un tajā iekļautajām nostādnēm tieši drošības politikas jomā, kas ietver Ziemeļatlantijas līguma organizācijas turpmāko paplašināšanos un atvērto durvju politiku. Arī mūsu valsts aizsardzības koncepcija nosaka to, ka Latvija kā ANO, Eiropas Savienības, NATO un EDSO dalībvalsts sniedz ieguldījumu plašākas drošības telpas stabilitātes veicināšanā, sekmējot valstu militāro sadarbību un drošību, bruņojuma kontroli, valstu savstarpējo uzticēšanos un informācijas apmaiņu, kā arī daloties uzkrātajā demokrātijas, eiroatlantiskās integrācijas, drošības un aizsardzības sektora reformu pieredzē.

Pagājušogad, 2018. gada jūlijā, NATO samitā Briselē jau tika pieņemts lēmums par uzaicinājumu Bijušajai Dienvidslāvijas Republikai Maķedonijai uzsākt iestāšanās sarunas NATO. Šā gada 6. februārī Briselē pilnvaroti NATO pastāvīgie pārstāvji parakstīja Protokolu par Ziemeļmaķedonijas Republikas pievienošanos Ziemeļatlantijas līgumam. Pēc šī protokola parakstīšanas ir uzsākts ratifikācijas process, kura gaitā NATO dalībvalstis, tai skaitā Latvija, atbilstoši nacionālajām procedūrām apstiprina šo pievienošanās protokolu. Pēc tam kad visas NATO dalībvalstis to būs izdarījušas, Ziemeļmaķedonijas Republikā atbilstoši tās nacionālajām procedūrām tiks uzsākts NATO protokola ratifikācijas process.

Komisijā šis likumprojekts vienbalsīgi tika atbalstīts pirmajā lasījumā, un komisija lūdz arī to atzīt par steidzamu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par Protokolu par Ziemeļmaķedonijas Republikas pievienošanos Ziemeļatlantijas līgumam” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Par Protokolu par Ziemeļmaķedonijas Republikas pievienošanos Ziemeļatlantijas līgumam” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai un laiku izskatīšanai Saeimas sēdē.

L. Ozola. Ārlietu komisijas vārdā lūdzu izskatīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas komisijā.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta izskatīšanu otrajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas komisijā? Iebildumu nav.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Par Protokolu par Ziemeļmaķedonijas Republikas pievienošanos Ziemeļatlantijas līgumam” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma atsavināšanu Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas valsts robežas joslas ierīkošanai”” (Nr. 64/Lp13), pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Jānis Butāns.

J. Butāns (JK).

Godātie kolēģi! Juridiskās komisijas šā gada 7. maija sēdē tika izskatīts likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma atsavināšanu Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas valsts robežas joslas ierīkošanai”” (Nr. 64/Lp13).

Likumprojekts paredz atsavināt robežai piegulošā nekustamā īpašuma, “Muižniekmājas” Zaļesjes pagastā, Zilupes novadā, daļu... zemes gabala daļu 0,0875 hektāru platībā, kura atrodas valsts robežas joslā, lai veiktu Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas robežas ierīcību.

Juridiskā komisija likumprojektu pirmajam lasījumam ir atbalstījusi.

Aicinu kolēģus atbalstīt likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma atsavināšanu Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas valsts robežas joslas ierīkošanai”” (Nr. 64/Lp13) pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai.

J. Butāns. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 21. maijs.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Līdz ar to priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 21. maijs.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma atsavināšanu Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas valsts robežas joslas ierīkošanai”” (Nr. 246/Lp13), pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Jānis Butāns.

J. Butāns (JK).

Juridiskās komisijas šā gada 7. maija sēdē tika izskatīts likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma atsavināšanu Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas valsts robežas joslas ierīkošanai”” (Nr. 246/Lp13).

Likumprojekts paredz atsavināt robežai piegulošos nekustamos īpašumus, kuri atrodas valsts robežas joslā: “Pirmais Kumeliņš” Zaļesjes pagastā, Zilupes novadā, zemes vienību 0,0157 hektāru platībā, kā arī nekustamā īpašuma “Klusumiņš” Zaļesjes pagastā, Zilupes novadā, zemes vienības daļu 0,0825 hektāru platībā. Platība var tikt precizēta pēc zemes kadastrālās uzmērīšanas.

Juridiskā komisija likumprojektu pirmajam lasījumam ir atbalstījusi.

Aicinu kolēģus atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma atsavināšanu Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas valsts robežas joslas ierīkošanai”” (Nr. 246/Lp13) pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai.

J. Butāns. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 21. maijs.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 21. maijs.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu reģistrācijas režīmu!

Laiks paziņojumiem.

Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Kolēģi! Gribu pateikt lielu paldies Saeimas basketbola komandai, jo īpaši rezultatīvākajam spēlētājam Reinim Znotiņam un komandas kapteinim Mārtiņam Bondaram! (Aplausi.)

Pirmo reizi Latvijas... parlamentus... Baltijas Asamblejas turnīrā uzvarēja Latvijas komanda, tā ka tas ir īpašs panākums. Es domāju, ka visi, kas ir piedalījušies, zina, ar kādām cerībām vienmēr mēs to esam darījuši... un šoreiz tas ir izcīnīts. Paldies visai komandai! Visi tiešām bija lieliski! (Aplausi.)

Kauss ir šajā zālē pie žurnālistiem - varat iet apskatīt, par ko mēs cīnījāmies.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Apsveicam!

Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Kolēģi! Tiem deputātiem, kas ir deputātu grupā sadarbības veicināšanai ar Japānas parlamentu, pulksten 12.30 Sarkanajā zālē ir tikšanās ar vēstnieku! Pulksten 12.30!

Sēdes vadītāja. Vārds Saeimas sekretāra biedrei Marijai Golubevai reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

M. Golubeva (13. Saeimas sekretāra biedre).

Nav reģistrējušies: Jānis Ādamsons, Dagmāra Beitnere-Le Galla, Uldis Budriķis, Sergejs Dolgopolovs, Ivans Klementjevs, Rihards Kols, Linda Liepiņa, Romāns Naudiņš, Vitālijs Orlovs, Ramona Petraviča, Karina Sprūde, Edmunds Teirumnieks, Jānis Vitenbergs, Jānis Vucāns un Reinis Znotiņš.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.

Sēdes vadītāja. Godātie deputāti! Atsākam Saeimas sēdi pēc pārtraukuma! Aicinu ieņemt vietas Sēžu zālē!

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījums likumā “Par valsts noslēpumu””, otrais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Juris Rancāns.

J. Rancāns (JK).

Labdien vēlreiz, kolēģi! Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija savā sēdē ir izskatījusi likumprojektu “Grozījums likumā “Par valsts noslēpumu”” (Nr. 293/Lp13).

Tika saņemti seši priekšlikumi.

1. priekšlikums ir deputāta Alda Gobzema priekšlikums, kura būtība ir grozīt likuma “Par valsts noslēpumu” 9. panta pirmo daļu un paredzēt īpašā, atsevišķā, pantā kārtību, kādā Saeimas deputātiem būtu piešķiramas pielaides valsts noslēpumam. Komisija šo deputāta Alda Gobzema priekšlikumu neatbalstīja.

Argumenti ir šādi.

Uz komisijas sēdi bija uzaicināti dažādu ministriju, kā arī valsts drošības iestāžu pārstāvji. Tika uzklausīti gan viņu, gan arī Gobzema kunga argumenti. Komisijas argumenti ir šādi: līdzšinējā sistēma, kurā preventīvi tiek novērtēti deputāti pirms pielaižu izsniegšanas starptautiskā līmenī, pēc valsts drošības iestāžu teiktā, ir atzīta par ļoti labu. Tā ir stabila, līdzsvarota un pastāv jau ilgstoši, novērš dažādus drošības riskus, kurus nenovērš vēlēšanu process. Jo vēlēšanu process nav un nevar būt līdzvērtīgs tam procesam, tai kārtībai, kādā darbojas valsts drošības iestādes, izvērtējot konkrētos kandidātus, kam būtu vai nebūtu piešķirama pielaide valsts noslēpumam.

Komisija, kura sastāv no tautas ievēlētiem priekšstāvjiem (šajā gadījumā pieci no sešiem neatbalstīja šo Gobzema kunga priekšlikumu), uzskata, ka sekas, kādas var iestāties, vieglprātīgi un automātiski piešķirot visiem deputātiem pielaides valsts noslēpumam, var būt krietni vien kaitīgākas nekā tad, ja tas netiek darīts.

Tāpēc, kolēģi, komisijas lēmums ir šāds. Es saprotu, ka Gobzema kungs vēlas debatēt. Man šobrīd... Komisijas vārdā pagaidām viss jau ir pateikts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Aldim Gobzemam.

Vai ir iebildumi pret abu debašu laiku apvienošanu? (Starpsauciens: “Nav!”) Iebildumu nav.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātie kolēģi! Priekšlikuma būtība ir šāda.

Tas ir absurds, kas šobrīd notiek attiecībā uz pielaižu izsniegšanu! Es jums paskaidrošu. Parlaments veic parlamentāro uzraudzību pār drošības dienestiem. Tātad parlamenta deputāti ir tie, kas uzrauga drošības dienestus. Bet lai uzraudzītu drošības dienestus... Uzraugāmais drošības dienests izvērtē to, kurš drīkstēs uzraudzīt. Nu vai lielāks absurds vispār ir iespējams?!

Ko es gribu teikt? Es gribu teikt, ka līdzšinējā sistēma... tāda, kāda ir Latvijā, neeksistē nevienā citā Eiropas Savienības un pat... īstenībā nevienā NATO dalībvalstī. Amerikas Savienoto Valstu prezidents saņem pielaidi nevis... viņš pat nesaņem pielaidi... viņam nav tādas nepieciešamības saņemt. Igaunija, Lietuva... nosauksim jebkuru valsti, kur šādas kārtības nav. Nevar būt situācija, ka viens Jānis Maizītis ir augstāks par 844 tūkstošiem Latvijas Republikas vēlētāju. Tas nav demokrātiski. Šajā kontekstā es pie šī grozījuma piedāvāju taisīt izņēmumu, nosakot Saeimas deputātiem kā tautas vēlētiem pārstāvjiem atsevišķu kārtību, kas tiks izskaidrota nākamo priekšlikumu kontekstā, kad par tiem būs jautājums.

Bet tas, ko es gribu īpaši pateikt... Man pašam personīgi ir bijusi iespēja pārliecināties, kā tiek izskatīts jautājums par valsts noslēpumu. Šajā kontekstā es gribu pievērst uzmanību tam, ka mūsu Satversmes aizsardzības birojs ir organizācija, kas... tagad es to jau varu teikt no personīgās pieredzes... manipulē ar šo jautājumu, lai uzturētu kaut kādu savu šauru grupu intereses.

Paskaidrošu ar vairākiem piemēriem. Latvijā par divkārtēju premjeru, iekšlietu ministru un finanšu ministru ir bijusi persona, kas čekas maisos atrodas ar segvārdu Pugulis. Es runāju par Ivaru Godmani. Latvijā drošības dienesti ir aizlieguši pārdot “Radio SWH” ar Meroni saistītām kompānijām, bet vienlaikus Meroni valsts uzdevumā ir mantas glabātājs Lemberga krimināllietā valsts interesēs. No vienas puses, drošības dienests tātad pasaka - Meroni ir bīstams Latvijas Republikai, no otras puses, Satversmes aizsardzības birojs ļauj glabāt šo mantu ar Meroni saistītiem cilvēkiem. Tas, protams, ir absurds.

Vēl viena lieta, kas ir absolūts absurds attiecībā uz manipulēšanu. Satversmes aizsardzības birojs apgalvo, ka viņiem saistībā ar atsevišķiem tautas priekšstāvjiem vajagot daudz vairāk laika. Ja Satversmes aizsardzības birojs īsā laika periodā nespēj izvērtēt publiskas personas, kas ir Saeimas deputāti, tad ir pilnīgi skaidrs, ka Satversmes aizsardzības birojs nespēj neko. Tas nespēj atrast spiegus, nespēj atrast apdraudējumu mūsu valstij un tamlīdzīgi.

Gribu paskaidrot ar savu piemēru, ko tad Satversmes aizsardzības birojs pusgadu meklēja manā gadījumā. Satversmes aizsardzības birojs pusgadu skatījās manā Facebook lentē un mēģināja atrast argumentus... jo tajā brīdī, kad es biju Satversmes aizsardzības birojā, un tajā brīdī, kad mēs runājām par kopsavilkumu, kas man it kā tika uzrādīts... ko man uzrādīja cilvēki, kas šajās telpās baidās nosaukt savu vārdu un uzvārdu, kas, protams, ir smieklīgi, jo, kad viņi atnāk uz Saeimu, tad savu vārdu un uzvārdu tie paši cilvēki nosauc... Tajā brīdī viņi man lasīja morāli, kā es uzdrošinos... ar kādām tiesībām es uzdrošinos savā sociālā tīkla Facebook profilā ielikt zemesgrāmatas izdruku par Artura Krišjāņa Kariņa ģimenes un Andas Kariņas, kas ir Krišjāņa Kariņa sieva, darījumiem saistībā ar bijušo kinoteātri “Pionieris”. Kā es uzdrošinos pirms vēlēšanām savā sociālā tīkla Facebook profilā ielikt ziņu, ka advokāta Romualda Vonsoviča birojā ir iegājis Ingus Bērziņš... Kā čekas laikos man SAB kaut kādas nezināmas personas, iespējams, apkopēja vai varbūt Krievijas spiegi, jo viņi man priekšā nestādījās, lasīja morāli! Publiskajā telpā izskanēja arguments, ka SAB pusgadu ļoti rūpīgi ir kaut ko pārbaudījis. Vēl bez mana sociālā tīkla profila tika pārbaudīti... kur nevajag specdienestu, kur ikviens cilvēks var apskatīties vienā vakarā... tika pārbaudīti publiskie valsts reģistri, ko var izdarīt vienas dienas laikā! Līdz ar to ir pilnīgs pamats uzskatīt, ka Satversmes aizsardzības birojs manipulē. To es varu pierādīt ar savu piemēru, un šāda manipulēšana nav pieņemama demokrātiskā sabiedrībā.

Pie nākamajiem priekšlikumiem es paskaidrošu detalizētāk, kā es redzu to situāciju, kādai tai vajadzētu būt demokrātiskā valstī... tā, kā tas notiek ikvienā citā - mūsu kaimiņzemē Igaunijā, Lietuvā, Vācijā, Francijā... ikvienā NATO dalībvalstī.

Līdz ar to šis jautājums ir tikai tehnisks, un šajā jautājumā... ir tikai lūgums, kā saka, deputātiem taisīt izņēmuma procedūru. Bet par izņēmuma procedūru - pie nākamā priekšlikuma.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Mārim Kučinskim.

M. Kučinskis (ZZS).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie deputāti! Kā Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs es varu apliecināt, ka parlamentārā kontrole pār drošības dienestu darbu no mūsu komisijas puses tiek veikta. Tas ir arī nostiprināts likumā. Un man šķiet - kārtība, kādā tas tiek Latvijā darīts, ir pareiza.

Jāņem vērā, ka šādos īpaši sensitīvos jautājumos, tādos kā pielaide valsts noslēpumam, kā attieksme pret vienām vai otrām amatpersonām, vienmēr būs kaut kāda sensitīva nots iekšā. Ņemot vērā to, ka nav valstī darbu, nav valstī procesu, kuri nebūtu jāuzlabo, es patiešām uzskatu, ka mūsu komisijai vēl ir daudz darāmā, un mēs kopā ar Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisiju... mēs vēl iesniegtu kādus precizējumus, lai saprastu tie cilvēki, kuriem kaut kas ir vai kaut kas netiek... kaut kas ir liegts... un lai nebūtu tā kā šajā brīdī, kad vienīgais īstais “sitamais” (pēdiņās) ir... ir Maizīša kungs un SAB, kas patiesībā vienpersoniski arī nevar pieņemt un nepieņem lēmumus. Ir jāveic uzlabošana.

Un, Gobzema kungs, visticamāk, ņemot vērā, ka jūs esat gan pārsūdzējis šo, gan... Likums, kas ir mainīts pirms gada, paredz, ka ikviens, kuram netiek izsniegta pielaide, to var pārsūdzēt tiesā. Jā, jāatzīst... Es uzreiz saku, šis varētu būt arī precedents, pēc kā Saeimas deputātiem būs jāizdara kādi secinājumi, būs jāizdara kādas izvēles.

Bet šobrīd es aicinu netaisīt nekādus izņēmumus, neeksperimentēt ar to sistēmu, kādu Latvija ir izvēlējusies. Protams, ja kādam tiek pielaides piešķirtas automātiski, tas ir pavisam cits stāsts, tad ir pavisam jauns likums, tad ir pavisam jauni noteikumi. Jā, ir valstis, kur tas arī tā ir. Mēs šo ceļu... Latvija nav izvēlējusies. Tāpēc visu mūsu uzdevums ir padarīt šo procesu tādu, lai nebūtu iespējamas manipulācijas, lai nebūtu iespējams veikt negodprātīgas rīcības. Pilnībā es tam varu piekrist. Un tāpēc arī tas šajā sasaukumā ir viens no mūsu darbiem - skatīties...

Taču šajā brīdī es tomēr aicinu visus būt atbildīgiem un neeksperimentēt ar šādām lietām, nemainīt konceptuāli Latvijas sistēmu un neatbalstīt pielaižu maiņu. Mums nav tam sagatavoti ne nosacījumi, ne augsne.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

J. Rancāns. Komisijas vārdā es vēl tikai gribētu piebilst par demokrātiju. Komisijā pieci tautas ievēlētie pārstāvji (pret vienu) noraidīja šo priekšlikumu.

Vēl es gribu piebilst par tām sekām, kādas varētu būt, vieglprātīgi dalot šīs pielaides automātiski. (Starpsauciens.) Sekas ir definētas (Starpsauciens: “Komisijas vārdā!”)... Komisijas vārdā, jā. (Frakcijas SASKAŅA starpsaucieni.) Respektīvi, vēlētājiem nav nekādu iespēju pārbaudīt, vai konkrēto deputāta kandidātu nav savervējusi cita valsts, piemēram, Krievija. (No frakcijas SASKAŅA: “Komisijas vārdā! Komisijā tas netika runāts!”) Tāpat kā vēlētājiem nav iespējas pārbaudīt un pārliecināties, vai šim cilvēkam var uzticēt valsts noslēpumu, vai šis cilvēks nav azartspēļu atkarīgais vai kā citādi komisijas loceklis azartspēļu atkarīgais!”)

Tāpēc, godātie deputāti un kolēģi, ja ir... Mēs balsojam par šo priekšlikumu?

Sēdes vadītāja. Protams, balsojam.

J. Rancāns. Es aicinu neatbalstīt Alda Gobzema priekšlikumu par īpašo kārtību deputātiem...

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - deputāta Gobzema iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 18, pret - 50, atturas - 6. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Rancāns. 2. arī ir deputāta Alda Gobzema priekšlikums, ar kuru... šis ir konkrētais pants, papildinājums, ar kuru Aldis Gobzems vēlas noteikt, ka pēc Saeimas deputāta svinīgā zvēresta došanas tiek uzskatīts, ka Saeimas deputāts ir ieguvis speciālo atļauju darbam ar valsts noslēpumu, respektīvi, šis priekšlikums paredz automātisku pielaides piešķiršanu. Argumentus, kāpēc komisija bija “pret”, es jau nosaucu iepriekš; ja būs nepieciešamība, varu atkārtot.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Aldim Gobzemam.

Vai ir iebildumi pret abu debašu laiku apvienošanu? Iebildumu nav.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Priekšlikuma būtība ir tāda, ka Saeimas deputātiem kā tautas vēlētiem priekšstāvjiem, līdzīgi kā tas ir ikvienā demokrātiskā valstī, sākot no Igaunijas un Lietuvas, pēc svinīgā zvēresta došanas tiek piešķirta pielaide valsts noslēpumam. Pielaidi ir iespējams atņemt par pārkāpumiem pielaižu, teiksim, nu, valsts noslēpumu nesaturēšanas gadījumā.

Bet tas, ko es gribu pateikt, paturpinot par atkarību bīstamību... Iepriekšējās Saeimas sasaukumā bija Nacionālās drošības komisijas loceklis, kuram bija azartspēļu atkarība un kurš neskaitāmas reizes tika nofotografēts azartspēļu vietās, skaidrā dienas laikā spēlējot azartspēles.

Mums bija Nacionālās drošības komisijas loceklis, par kura darījumiem ar automašīnām un PVN optimizēšanu prese rakstīja ļoti skaļi. Bet viņiem bija pielaides! Manis nosauktais čekas maisu varonis... viņam bija pielaide - NATO pielaide! Un, ja mēs salīdzinoši paskatāmies to, ka mūsu valstī ir labākā kārtība... mūsu valsts ir vienīgā, kur ir šāda sistēma, un vienīgā, kurā tiek manipulēts ar šo jautājumu.

Nevar būt Maizītis vai kāds inspektors Caps no Satversmes aizsardzības biroja, kurš ir augstāks par 844 tūkstošiem uz vēlēšanām atnākušu cilvēku. Tas nav demokrātiski! Tas nav demokrātiski arī tā iemesla dēļ, ka manā personīgajā pieredzē tie jautājumi, kas tika uzrādīti kā lielākais valsts apdraudējums... bija trīs šādi jautājumi:

Tas, ka es savā sociālā tīkla Facebook profilā ieliku zemesgrāmatas izdruku par bijušo kinoteātri “Pionieris”. Numur viens. (Starpsauciens: “Mēs to jau dzirdējām!”)

Numur divi. Tas, ka es savā sociālā tīkla Facebook profilā ieliku ziņu, ka Vonsoviča birojā ir iegājis Ingus Bērziņš. Tas ir milzīgs valsts apdraudējums.

Un trešā lieta. Tas, ka es esmu valsts institūcijām paprasījis precizēt informāciju, ir milzīgākais pārkāpums attiecībā uz valsts noslēpumu.

Man Satversmes aizsardzības birojā netika uzdots neviens kaut attālināts jautājums, kas būtu saistīts ar kādiem specdienestiem, spiegiem, citu valstu institūcijām vai tamlīdzīgi. Man tika uzdoti privāti jautājumi par manu profilu sociālajā tīklā Facebook. (Dep. K. Feldmana un dep. S. Riekstiņa starpsaucieni.) Tas nav Satversmes aizsardzības biroja uzdevums! Un tas, ko Kučinska kungs teica, ka parlaments jau veic uzraudzību... bet tā problēma, Kučinska kungs, ir tāda, ka, lai veiktu uzraudzību, tā persona, kura tiks uzraudzīta... proti, Satversmes aizsardzības birojs... izvēlēsies tos, kurus... kuri būs tie, kas uzraudzīs. Tā nenotiek demokrātijā.

Līdz ar to 1. un 2., faktiski arī 3. un 4., manis iesniegtie priekšlikumi, savstarpēji ir saistīti. Šie priekšlikumi ir saistīti tādā izpratnē, ka tajos tiek precizēts, ka Saeimas deputātiem... tā kā viņi ir ieguvuši savu mandātu no tautas, par viņu mandātu nekas augstāks nevar būt. Par Saeimas deputātiem nevar būt augstāks Maizītis vai inspektors Caps no Satversmes aizsardzības biroja. (Dep. K. Feldmans: “Ir tur tāds?”)

Vēl viena lieta, kas šajā kontekstā ir jāsaka. Satversmes aizsardzības birojs jau šobrīd pārkāpj likumu, gadu gadiem pārkāpj likumu, manipulējot ar to, kuriem ministriem tur vērtēs... tur pusgadu... vai vēl kaut kas... Izlasīsim šībrīža redakciju likumā “Par valsts noslēpumu”! Likuma “Par valsts noslēpumu” šībrīža redakcijā skaidri un nepārprotami ir pateikts: “Personas pārbaude veicama pirms darba (dienesta) attiecību uzsākšanas.” Tātad šajā konkrētajā gadījumā Satversmes aizsardzības birojs attiecībā uz pilnīgi visām amatpersonām, kuras ir ievēlējusi Saeima vai kuras kļūst par ministriem, jau pārkāpj esošo likumu, jo pienākums izvērtēt pielaides valsts noslēpumam piešķiršanu vai atteikumu piešķirt pielaidi valsts noslēpumam... ir jāizvērtē līdz brīdim, kad sāk veikt darba pienākumus.

Vēl viens absurds, protams, ir tas: Maizītis stāsta, ka tagad vērtēs, piemēram, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Jurim Pūcem un labklājības ministrei Ramonai Petravičai... pusgadu vērtēs! Šausmīgi sarežģīti! Pūce, kas ir bijis publiska persona gadu gadiem... Ļoti grūti! Nenoskaidrojama informācija. Pusgadu domās!

Savukārt attiecībā uz Valsts prezidenta amata kandidātiem šī pārbaude jāizdara 10 dienu laikā. Tātad pārbaudi par vieniem cilvēkiem SAB it kā ir spējīgs veikt 10 dienās, bet par citiem cilvēkiem, kas ir publiskas personas kā Pūce, - pusgadu nevar! Nu, ja SAB nevar pusgadu par Pūci izlemt - dot vai nedot pielaidi -, tad ko SAB vispār ir spējīgs Latvijā izdarīt? Ko tas ir spējīgs pārbaudīt?

Būtiski ir pateikt to, ka patiesībā šie mēneši, kas ir papildus... ir jautājums nevis par papildu informācijas vākšanu, bet ir jautājums, kā... paskatīties tā brīža politisko konjunktūru un pieņemt lēmumu, teiksim, vienā vai otrā virzienā... mēģināt kaut kādu argumentāciju izdomāt. Tas ir tas!

Un, ja mēs par atkarībām runājam, mums vajadzētu... parlamentam, tātad arī Nacionālās drošības komisijai, kurā, Rancāna kungs, cik es saprotu, jūs esat, vajadzētu noskaidrot, vai mums nav viens specdienesta vadītājs tāds omulīgs, apaļīgs kungs, kuram ir alkohola atkarība, kurš vairākkārt ir redzēts publiskos pasākumos smagā alkohola reibumā. (Starpsauciens.) Varbūt jums to vajadzētu noskaidrot.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jurim Rancānam.

J. Rancāns (JK).

Godātie kolēģi! Savā vārdā es gribētu ko piebilst.

Gobzema kungs šeit var spilgti uzstāties un runāt visu, kas viņam ienāk prātā. Savukārt mūsu specdienests šo situāciju nekomentē. Un tas rada augsni dažādām spekulācijām. Lai gan patiesībā situācija ar atteikumiem piešķirt pielaides ir mazliet citādāka. Statistika liecina par ko citu - ka pārsūdzēšanas gadījumu skaits atteikumiem ir statistiski ļoti niecīgs.

Ja es pareizi atceros, prokuratūrā šogad no ļoti daudziem... prokuratūrā ir saņemtas tikai divas sūdzības, savukārt apgabaltiesā, pēc manā rīcībā esošās informācijas, šobrīd ir tikai trīs sūdzības.

Mums arī iepriekš vēsturiski ir bijušas ļoti skaļas diskusijas, piemēram, kad tika atņemta pielaide Elitai Dreimanei. Kas tika teikts? Visi ar putām uz lūpām kliedza - pārsūdzēs, skries uz Eiropu! Kur viņa šobrīd ir? Kur kāds ir aizskrējis? Kāpēc mēs neredzam šos skaļos tiesas procesus? (Dep. A. Gobzems: “Tas ir arguments?!”)

Gobzema kungs, varbūt jūs būsiet pirmais. Varbūt. Bet līdz šim mēs redzam, ka atteikumi netiek diezko aktīvi pārsūdzēti. Tātad tur ir problēma.

Savukārt ja mēs runājam par demokrātiju... Gobzema kungs, jūs neesat vienīgais ievēlētais tautas pārstāvis. Saeima lems par šo jautājumu.

Vēl es gribētu mazliet papildināt par nepatiesību, ka SAB pats var izraudzīties sev atlasītājus. Nu ne gluži, kolēģi! Mēs zinām, ka uz konkrētām komisijām konkrētus deputātus izvirza frakcijas, SAB tikai attiecīgi pēc tam pārbauda. Un lai pārbaudē... lai neiedotu, lai atteiktu pielaidi, ir jābūt argumentiem. Ir jābūt argumentiem, jo cilvēks vienmēr var pārsūdzēt gan prokuratūrā, gan tiesā.

Šobrīd izskatās, ka lielākajai daļai, kam netika iedotas pielaides, nebija nekādu argumentu un viņi pat nemēģināja tiesāties. Tāpēc, kolēģi, es aicinu neatbalstīt automātisko pielaižu piešķiršanu deputātiem.

Lai jums būtu vieglāk pieņemt lēmumu šajā jautājumā, es tomēr gribu nosaukt iespējamās sekas, ko varētu izraisīt vieglprātīga pielaižu dāļāšana. Šīs sekas ir definētas likuma “Par valsts noslēpumu” 3. pantā. Nu, piemēram, ja tiek nozaudēta vai nelikumīgi izpausta slepena informācija, tad tas var radīt, pieņemsim, starptautiskus saasinājumus, diplomātiskas problēmas. Sevišķi slepenas informācijas izpaušanas gadījumā tas var pat izraisīt bruņotu agresiju pret Latvijas valsti. Tā ka es lūdzu būt atbildīgiem un balsot pret šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Didzim Šmitam.

D. Šmits (KPV LV).

Kolēģi! Mēs, protams, varam izlikties, ka mūsu pielaižu sistēmā viss ir kārtībā, bet es domāju, objektīvi raugoties, nāktos atzīt, ka jau sen ir milzīgi daudz problēmu un milzīgi daudz jautājumu, uz kuriem mēs tā arī šeit, parlamentā, atbildes no Satversmes aizsardzības biroja neesam dzirdējuši.

Es ne pirmo reizi uzstājos par šo jautājumu. Proti, es došu drusku tādu atskatu vēsturē par 2003. un 2004. gadu. Es vēl strādāju Ārlietu ministrijā, vadīju ministra biroju. Tas bija laiks, kad mēs stājāmies Eiropas Savienībā un NATO. Vairākiem mūsu vēstniekiem bija jāatstāj savi amati šī iemesla dēļ, jo padomju gados viņi bija ieņēmuši Latvijas PSR noteiktus amatus, kuri, kā saka, bija identificējami ar faktisku neiespējamību nesadarboties ar Valsts drošības komiteju. Tādi vēstnieki bija vismaz seši. Es viņus nesaukšu vārdā. Tas ir viņu pašu jautājums. Dažus no viņiem mēs varam redzēt šogad atvērtajā čekas kartotēkā.

Tā tas bija, tāds bija arī NATO uzstādījums. Ir šāds profesiju saraksts. Es nezinu, vai viņi skatījās mūsu čekas arhīvus, bet arī bez tiem bija skaidras profesijas, kurās karjeras beidzās.

Tajā pašā laikā... 2007. gadā, ja es nekļūdos... jau mēs bijām Eiropas Savienībā un NATO... par premjeru, kā mēs šobrīd zinām, kļuva čekas kartotēkā esošais aģents Pugulis, kurš saņēma augstākās NATO un visas iespējamās pielaides. Kas viņu atšķir no vēstniekiem, kuri bija spiesti atstāt amatus? Viens no argumentiem... kad bija strīds un Satversmes aizsardzības birojs ļoti sargāja čekas arhīvus... viens no argumentiem bija tāds, ka, iespējams, kāds, kurš ir šajos arhīvos, pārgājis par aģentu tagad jau pie mūsu Satversmes aizsardzības biroja, kas, protams, arī ir ļoti labs jautājums - kurš ir deleģējis mūsu Satversmes aizsardzības biroju bijušos čekas aģentus pārvērst par saviem tagadējiem aģentiem un vai tas nav valsts apdraudējums?

Bet, atgriežoties pie Puguļa, ir jautājums: vai tad arī Pugulis pārgāja kā aģents SAB rīcībā? Un, ja pārgāja, vai tā nav drošības dienestu iejaukšanās politiskajā varā, ja aģents (nu jau mūsu, kādreiz viņu, tagad mūsu) kļūst par premjeru? Manuprāt, tā ir tieša iejaukšanās demokrātiskos procesos.

Mums ir bijuši vēl visādi interesanti gadījumi. Piemēram, veselības ministram Guntim Belēvičam tika piešķirta pielaide uz pusgadu, uz kaut kādu laiku. Tātad uz pusgadu viņš ir drošs, bet pēc pusgada viņš nebūs drošs, tā ka... aptuveni jau zinot, ka pusgada laikā ministrs varētu būt kļuvis nedrošs Latvijas valstij.

Ir vēl dažas nianses, kas neiztur kritiku... par to, ka... kur tad ir tie, kas nav vērsušies tiesā. Jo jūs ļoti labi zināt, ka pēc Satversmes tiesas lēmuma Lazdiņa lietā... iespēja vērsties tiesā ir pavisam nesen, un iepriekšējie... un tajā nevar vērsties tie, kuriem atteikts līdz Satversmes tiesas spriedumam, tikai tie, kuri tagad prasīs pielaides. Tā ka pārmetums, ka kāds nav vērsies tiesā, vienkārši neiztur loģisku kritiku.

Kas vēl ir interesanti? Kas vēl liek uzdot jautājumus? Kādreiz, jūs atceraties, pielaides diezgan ātri neiedeva... Tas laiks bija daudz īsāks nekā tagad. Kāpēc? Viens no argumentiem, kas skan arī šajā namā: bet, protams, toreiz nebija iespējas pārsūdzēt. Tagad birojs ir spiests savākt pietiekamus pierādījumus, lai pārsūdzības gadījumā viņiem būtu laba argumentācija un viņi nezaudētu tiesā. Es atvainojos, tas nozīmē, ka iepriekš, kad pārsūdzība nebija iespējama... “Ai, nedosim! Tāpat neko neizdarīs!” Pārsūdzība pie ģenerālprokurora tajā laikā... neiztur nekādu kritiku. Ģenerālprokurors pats ir pielaides saņēmējs, un ģenerālprokurors... viņa uzdevums nebija pārbaudīt faktus, vai informācija ir savākta objektīvi. Viņam tikai bija jautājums - ir kaut kādi fakti? Un lēmums - uz faktiem balstīts. Bet faktu atbilstība... ziņotāju (iespējams, bijušo čekas aģentu, kas tagad strādā Satversmes aizsardzības birojā) ziņojumu patiesums un atbilstība faktiem netika pārbaudīta.

Tādā ziņā mēs esam soli uz priekšu spēruši. Lazdiņa lieta ir atvērusi iespēju tiesāties. Bet, ja mēs salīdzinām sevi ar pārējām NATO valstīm, tad mums šeit, jāatzīst, ir milzīga problēma. Es atvainojos, Kurts, Konte, Erdogans, Orbāns - visi vada savas valstis, nevienam neviens pielaidi nav atcēlis.

Tā ka es saprotu, ka šodien mēs ne par ko nenobalsosim, bet šis tiešām ir būtisks jautājums, un mēs nevaram to tā vienkārši palaist garām.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie kolēģi! Tiešām ir ļoti grūti saprast, kāpēc valstij var būt noslēpumi no tautas vēlētiem pārstāvjiem.

Un, atbildot uz tiem argumentiem, kurus Rancāna kungs izteica, - ka, ja kāds no tautas vēlētiem pārstāvjiem varētu ar savu neuzmanību izraisīt, piemēram, kādu diplomātisku skandālu... man patiesībā ir ļoti labs piemērs, ka tas tā nemaz nevar būt.

Proti, kad mēs iepriekšējā Saeimā skatījām jautājumu par ES-ASV Transatlantiskās tirdzniecības un investīciju partnerības līgumu, tā saukto TTIP, tad visiem - visiem! - Saeimas deputātiem neatkarīgi no pielaides esības vai neesības bija iespēja un bija tiesības... parakstoties par iespējamo atbildību par šīs informācijas izpaušanu, bija tiesības iepazīties ar šī līguma slepenajiem protokoliem Ārlietu ministrijas telpās. Protams, lieki teikt, ka par šīs informācijas izpaušanu draudēja... ja kaut viens no Saeimas deputātiem būtu izpaudis... pēc tās informācijas, ko mums sniedza Ārlietu ministrijas darbinieki, draudēja starptautisks skandāls un sarunu izjukšana attiecībā uz visām valstīm. Ja Saeimas deputātiem neatkarīgi no pielaides tika piešķirta šāda iespēja, kas varēja tiešām izjaukt svarīgu darījumu, tad man tik tiešām nav saprotams, kāpēc šeit, mūsu šaurajā lokā, attiecībā uz dažādiem citiem amatiem šāda veida pārbaudes jāveic.

Un visbeidzot - attiecībā uz Rancāna kunga dīvaino argumentu, ka, ja nav pārsūdzības, tad droši vien visi ar visu ir apmierināti. Paskatīsimies uz to lietu citādāk!

Ļoti bieži daudzi cilvēki pārsūdz sodus par ātruma pārkāpšanu. Vai tas nozīmē, ka mums būtu jāveic grozījumi likumā un pieļaujamais ātrums droši vien jāpalielina, ja ņem vērā jūsu loģiku? Nu tā tas ir, tā sanāk: jo vairāk pārsūdzību konkrētajā jautājumā, jo lielāka pārliecība rodas, ka droši vien likums ir jāgroza. Nē, tas tā nav. Es saprotu, ka tiem cilvēkiem, kas nav pārsūdzējuši, ir sava motivācija, un jūs, es domāju, neesat tiesīgs runāt viņu vārdā.

Es aicinu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu... Debates jau ir slēgtas.

Vai komisijas vārdā ziņotājam ir kas piebilstams?

J. Rancāns. Nē, nekas nav piebilstams.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. - deputāta Gobzema iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 19, pret - 53, atturas - 4. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Rancāns. 3. arī ir deputāta Alda Gobzema priekšlikums, kurš ir saistīts ar visu iepriekšējo. Šis priekšlikums paredz, ka Saeimas deputāts, kurš saņēmis speciālo atļauju, paraksta saistību rakstu un uzņemas atbildību, kas iestājas gadījumā, ja viņš attiecīgo informāciju izpaudīs.

Komisija, protams, šo priekšlikumu neatbalstīja. Argumenti iepriekš tika nosaukti.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Aldim Gobzemam.

Vai ir iebildumi pret abu debašu (Starpsaucieni: “Jā!”)...? Ir iebildumi pret abu debašu laiku apvienošanu? (Starpsaucieni: “Jā!”)

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai tiktu apvienoti abi debašu laiki deputātam Aldim Gobzemam, debatējot par 3. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 63, pret - 2, atturas - 3. Abi debašu laiki tiek apvienoti.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

3. priekšlikuma jēga ir šāda. Kā tas ir demokrātiskā pasaulē, faktiski ikvienā mūsu kaimiņvalstī, ikvienā citā Eiropas Savienības valstī, ikvienā NATO valstī, ir diezgan loģiski, ka pirms iepazīšanās ar valsts noslēpumu saturošiem dokumentiem ir jāparaksta attiecīgs saistību raksts, un, ja attiecīgā persona, kas parakstījusies un iepazinusies ar valsts noslēpumu saturošiem dokumentiem, šo noslēpumu izpauž, automātiski iestājas kriminālatbildība un secīgi tiek arī atņemta pielaide valsts noslēpumam.

Tā ir normālā, attīstītā pasaulē, nevis Latvijā, kas ir vienīgā valsts, kur... mēs paši sevi degradējam, mēnešiem televizorā stāstīdami, ka mums ir šausmīgi bīstami ministri, kuri pusgadu jāpārbauda. Tajā pašā laikā, kā pareizi Didzis Šmits norādīja, ir NATO dalībvalstis, kurās cilvēki, kas vada šīs valstis - Tramps, Orbāns, Konte, Erdogans... viņiem visiem ir pielaides NATO... tāpēc ka viņi ir tautas ievēlētas personas, un tas arī ir diezgan loģiski.

Tas, ko es vēl vēlos pateikt attiecībā uz pielaidi valsts noslēpumam, - ir pilnīgi skaidrs, ka Latvijā ir nevis pielaide valsts noslēpumam, bet pielaide politmafijai. Mēs jau paši redzam šajā parlamentā, ka cilvēki, kas konsekventi nepilda savus solījumus, cilvēki, kas ilgstoši ir bijuši pie varas un nav pildījuši savus solījumus... un tad ir arī Satversmes aizsardzības birojs... kas ir ļoti interesanti... to es vēlos no Saeimas tribīnes teikt un vēlos arī pievērst Nacionālās drošības komisijas, tās priekšsēdētāja Kučinska kunga un komisijas locekļa Rancāna kunga uzmanību... Kā var būt tā, ka tādam Romualdam Vonsovičam ir tik milzīga ietekme Satversmes aizsardzības birojā, ka viņa sūdzības, nepārbaudot to saturu, tiek pieņemtas par absolūtu patiesību? Vai nevarētu būt tā, ka Vonsovičs vienkārši ir Jāņa Maizīša ģimenes draugs un apmeklē Jāņa Maizīša privātos pasākumus? Varbūt tas ir iemesls, kāpēc Maizītis Vonsoviča sūdzības... uzskata, ka tas ir tas, kas valsts apdraudējuma sakarā jāizvērtē visvairāk, vairāk par visu citu? Kā var būt tā, ka Satversmes aizsardzības birojā ir tik milzīga ietekme no atsevišķām personām, kuras ir vienlaikus arī bijušas... Latkovska kunga advokāts no partijas VIENOTĪBA? Kāpēc partijai VIENOTĪBA nekad šādas problēmas ar pielaidēm nav bijušas? Tā iemesla dēļ, ka tas ir līdzeklis, kā cīnīties ar politiskiem konkurentiem - piemēram, ar Pūces kungu cīnīties, ar Petravičas kundzi cīnīties. Tas ir veids, kā panākt situāciju, lai ministri vai deputāti, tautas vēlēti priekšstāvji, paliktu mazliet klusāki, lai neiebilstu pret to, ko dara vecā VIENOTĪBA, lai neiebilstu establišmentam. Nedod Dievs, tu pacelsi galvu nedaudz augstāk, un tev tādā veidā mēģinās ar šo specdienestu līdzdalību, kā saka, piegriezt skābekli. Loģiski, ka specdienests nāks un teiks, ka esošā sistēma ir vispareizākā. Bet tad, kad tiek uzdots jūsu komisijā jautājums par to, kādas tad būtu tās milzīgās izmaiņas, kas jāveic procedūrā, Satversmes aizsardzības biroja direktora vietnieks Freimaņa kungs nespēj atbildēt uz šo jautājumu, jo patiesībā šādu izmaiņu procedūrā, kā... citādāk pārbaudīt nemaz nav nepieciešams. Jo jautājums par to, ka Saeimas deputāts, saņemot formālu (es runāju par formālu!) pielaidi... tā ir tautas gribas respektēšana. Bet tad, kad viņš pēc būtības saņem dokumentu, viņš katrā dokumentā, līdzīgi kā kriminālprocesā... Mums šeit, zālē, ir vairāki cilvēki, kas zina, kā kriminālprocesā paraksta papīrus, parakstās par to, ka viņi neizpaudīs informāciju. Savukārt tad, ja viņi izpaudīs, viņus par to liks cietumā. Un tā ir daudz lielāka atbildība.

Mēs zinām, ka lielākā daļa no valsts noslēpuma, tā sauktā (pēdiņās!) valsts noslēpuma, ir ziņas, ko ziņu sižetā rāda “Latvijas Televīzija” vai “TV 3”, vai vēl kādā citā kanālā. Mums bija laiks, kad mums visi kriminālprocesu materiāli katru svētdienu... no specdienestiem... bija tiešajā ēterā televīzijā. Tas viss ir noslēpums, par ko citas personas parakstās, bet žurnālistu rīcībā tas viss ir. Tātad kāds jau to noplūdina no šīm iestādēm.

Kā var būt tāda situācija, ka deputāts Gobzems par to, ka ministram Ģirģenam un ministram Nemiro ir piešķirta pielaide, uzzina agrāk nekā šie divi ministri? (Dep. A. Kaimiņš: “Jā, kā tā var būt?”) Tas ir iespējams tikai tāpēc, ka Satversmes aizsardzības birojs un Jānis Maizītis ir caurs kā Šveices siers - ļauj Meroni būt mantas glabātāja statusā Lemberga krimināllietā un vienlaikus aizliedz būt... aizliedza iegādāties “RADIO SWH”, jo Meroni ir bīstams Latvijas Republikai.

Tā problēma ir ļoti vienkārša - Jānis Maizītis nerūpējas par Latvijas drošību. Viņš rūpējas par konkrēta establišmenta... varas politiķu palikšanu maksimāli ilgāk pie varas. Tas ir viņa vienīgais uzdevums.

Un, ja jūs nedzirdējāt, es vēlreiz atkārtošu Nacionālās drošības komisijai šajā sakarā (un saku to apzināti, publiski no tribīnes): vai šis nav laiks, kad pārbaudīt, vai mums specdienestā... kāda specdienesta omulīgs vadītājs nav atkarīgs no alkohola un vai alkohola atkarīgie var saņemt pielaidi valsts noslēpumam?

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jurim Rancānam.

J. Rancāns (JK).

Paldies.

Mēs visu laiku dzirdam vienu un to pašu, bet es gribētu bišķiņ par būtību. Respektīvi, šāds saistību raksts izņēmuma gadījumos ir pieļaujams, tomēr tas neatrisina pašu, pašu galveno.

Šo pārbaudi, ko specdienests veic kandidātam, kurš vēlas pielaidi saņemt saistībā ar saviem amata pienākumiem... Respektīvi, var būt situācijas, kad saistību raksts tiek iedots arī tādam cilvēkam, bet tas ir ļoti, ļoti, ļoti retos gadījumos.

Šādai pārbaudei, es uzskatu, ir jābūt, un tad mēs varam arī attiecīgi strādāt - tad, kad ir saņemts atzinums, ka ar mums viss ir kārtībā.

Tā ka paldies. Aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Priekšlikums, pēc komisijas atzinuma, ir balsojams vai nav?

J. Rancāns. Savukārt komisijas vārdā man nav vairs nekas piebilstams.

Sēdes vadītāja. Priekšlikums nav balsojams.

J. Rancāns. Jā, pareizi, priekšlikums nebija balsojams.

Līdz ar to... nākamie priekšlikumi arī ir saistīti...

Nākamais ir 4. - deputāta Alda Gobzema priekšlikums, kura būtība ir tāda, ka deputātam var atņemt pielaidi tikai gadījumos, ja viņš jau ir izpaudis konkrēta valsts noslēpuma informāciju. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja. Argumenti iepriekš tika nosaukti.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Aldim Gobzemam. Vai ir iebildumi pret debašu laiku apvienošanu? Iebildumu nav.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Šī priekšlikuma būtība... faktiski tie visi izriet cits no cita... ir šāda. Ja deputāts ir parakstījis saistību rakstu un uzņēmies kriminālatbildību par valsts noslēpuma izpaušanu, tad pārkāpuma gadījumā viņam iestājas gan kriminālatbildība, gan secīgi valsts atņem pielaidi valsts noslēpumam. Šāda kārtība ir visās attīstītās demokrātijās. Sākot ar Igauniju. Un nevajag brīnīties, ka Igaunijā cilvēki... Igaunijā cilvēki dzīvo labāk nekā Latvijā tieši tāpēc, ka tur ir daudz, daudz attīstītāka demokrātija, nav pielaides politmafijai, bet ir īsta demokrātija.

Tas, ko es vēlos pateikt attiecībā uz jautājumu, kas Satversmes aizsardzības birojā bija ļoti, ļoti dīvains... Un tas dīvainais jautājums bija tāds, ka Gobzemam tika izteikts... tā kā čekas laikos tika lasīta morāle par to, vai Gobzems drīkst vai nedrīkst savā Facebook profilā ielikt par Kariņu un Kariņa ģimeni... par bijušo kinoteātri “Pionieris”, par miljonu darījumiem ar ofšoriem... ielikt vienkārši zemesgrāmatas izdruku, publiska reģistra izdruku. Tas ir milzīgs apdraudējums.

Bet pats Kariņš ir dabūjis pielaidi valsts noslēpumam, un Satversmes aizsardzības birojs nav pārbaudījis, pat nemaz nav vēlējies pārbaudīt, pat nav sācis pārbaudi par šiem darījumiem, kas ir norādīti attiecīgajā zemesgrāmatas izdrukā par bijušo kinoteātri “Pionieris” Rīgā, Skolas ielā 2. Kā var būt tāda situācija? Viņiem taču vajag rūpēties par drošību! Jo Kariņa gadījumā Latvijā lielā apmērā ir ieplūdusi nauda no Krievijas!

Ļoti iespējams, ka naudas legalizēšanas formā... un Satversmes aizsardzības birojam tas ir okay. Tas ir vēl viens piemērs, kas pierāda... papildus visiem čekas maisu puguļiem, papildus tam, ka dažu dienu laikā, starp citu, Latvijā pielaidi saņēma Andris Šķēle, Ainārs Šlesers... es varu turpināt šo uzskaitījumu. Ļoti daudz turpināt.

Šie piemēri pierāda, ka Satversmes aizsardzības birojs neīsteno demokrātisku procesu, bet ir padomju laika čekas turpinājums. Jo nav jau nekāds noslēpums - Maizītis ir padomju laika produkts, padomju laika prokurors, kurš acīmredzot vēlas savā darbā 21. gadsimtā turpināt padomju laika tradīcijas. Rezultāts ir tāds, ka šīs manipulācijas Latvijā ir iespējamas.

Šo priekšlikumu jēga ir novērst visas iespējamās manipulācijas, padarīt šo procesu visiem deputātiem identisku, noteikt identisku atbildības līmeni un faktiski iet uz to pašu režīmu, kāds ir mūsu kaimiņvalstīs, lai mūsu valstī nebūtu esošā sistēma.

Vēl viena lieta, kas jāsaka. Mēs te uztraucamies par valsts noslēpumu. Satversmes aizsardzības birojs oficiālos dokumentos un oficiālās vēstulēs ir atbildējis, ka tā neesot nekāda problēma, ja vēlēšanu laikā vēlēšanu process vienā vai otrā veidā tiek finansēts no ārvalstu līdzekļiem. Tas ir mūsu valsts Satversmes aizsardzības birojs! Es gribu uzsvērt, ka Satversmes aizsardzības biroja jēga ir ietverta šī biroja nosaukumā - aizsargāt Satversmi. Un aizsargāt Satversmi nozīmē rīkoties tā, kā ir rakstīts Satversmē. Satversmes 100. pantā ir pateikts, ka ikvienam, tātad arī politiskajai opozīcijai, ir tiesības uz vārda brīvību. Un tiesības uz vārda brīvību nozīmē to, ka inspektors Caps politisko opozīciju nevar izsaukt uz Satversmes aizsardzības biroju un lasīt morāli - kāpēc opozīcijas pārstāvis Gobzems savā Facebook profilā ir ielicis par Kariņu... zemesgrāmatas izdruku.

Mēs nedrīkstam 21. gadsimtā pieļaut čekas turpinājumu un čekas atgriešanos. Un neviens Maizītis, neviens Caps nav tiesīgs lasīt morāli opozīcijai par to, ko no publiskiem zemesgrāmatu reģistriem likt vai nelikt savā Facebook profilā. (Starpsauciens.)

Tas notiek tā, ka ir pilnīgi skaidrs, ka Satversmes aizsardzības birojs nenodarbojas ar savu galveno funkciju - aizsargāt Latvijas Republikas Satversmi. Satversmes aizsardzības birojs acīmredzami nodarbojas ar to, lai aizsargātu personas, kurām ir izdevīgi, lai OIK turpinātos, kurām ir izdevīgi, ka lielas un augstas amatpersonas var, iespējams, legalizēt naudu jeb atmazgāt naudu lielā apmērā Latvijā un nodarboties ar līdzīgām darbībām. Tā nav Satversmes aizsardzība, tā ir noziedzība! Un šī noziedzība... Satversmes aizsardzības biroja izpratnē... ir jāizbeidz.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Jā, godātie kolēģi, Satversmes aizsardzības birojs - tā ir iestāde, kurai principā būtu jāsargā valsts drošība, jāsargā Latvija no ārvalstu dažādu aģentu iejaukšanās gan likumdošanā, gan arī vēlēšanu procesā. Pilnīgi pareizi!

Bet diemžēl mums ir nācies pārliecināties pagājušajā Saeimā, ka tas tā droši vien nemaz neizskatās. Jo deputātu pieprasījums attiecībā uz Open Society Foundations jeb Sorosa fonda finansētiem pasākumiem Latvijas NVO, kas bija paredzēti (to mēs varam lasīt arī attiecīgajā atskaitē)... kas bija paredzēti Latvijas Republikas pieņemtā likuma grozīšanai un aktivitātēm, kas ir vērstas uz vēlēšanām...

Mēs ļoti daudz diskutējām par to, vai ir pieņemama vai nav pieņemama šāda iejaukšanās Latvijas iekšējās lietās. Lielākā daļa deputātu atzina, ka viss ir kārtībā. Bet, man jāatzīst, arī Nacionālās apvienības deputāti saklausīja, ka kaut kādas problēmas šajā sakarā tomēr jārisina.

Mani ļoti izbrīnīja tas, ka no Satversmes aizsardzības biroja, kurā es biju vērsusies ar konkrētu jautājumu, vai šīs apmaksātās aktivitātes nav iejaukšanās Latvijas iekšējās lietās, direktora p. i. Freimanis 2018. gada 23. oktobrī atbildēja: “Pateicamies jums par detalizēti veikto analīzi un sniegto informāciju. SAB savas kompetences ietvaros ir izvērtējis jūsu vēstulē norādīto un informē, ka biedrības darbība un ārvalstu finansējuma saņemšana nav pretrunā ar Latvijas Republikas likumdošanu.”

Par ko mēs vispār šobrīd runājam? Kas tā ir par iestādi?

Paldies, kolēģi.

Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam.

A. Kiršteins (NA).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti!

Gobzema kungs, var būt, ka jums ir kaut kāds sakars ar tādu Vēsmu Janonu, VDK aģenti ar segvārdu “Baiba”, kas ir dzimusi Kuldīgā 1940. gadā un savervēta 1979. gadā. Ja ir, var būt, ka tas ir iemesls, kāpēc ir problēmas ar šo pielaidi. (Dep. A. Gobzems: “Es nepazīstu tādus cilvēkus!”)

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai ir kas piebilstams komisijas vārdā?

J. Rancāns. Komisijas vārdā nekas nav piebilstams.

Turpinām skatīt.

5. priekšlikums...

Sēdes vadītāja. Mēs balsosim par 4. priekšlikumu!

Lūdzu zvanu! Balsosim par (Dep. J. Rancāns: “Ir balsojams?”) 4. - deputāta Gobzema iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 18, pret - 52, atturas - 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Rancāns. Arī 5. ir deputāta Alda Gobzema priekšlikums, kura būtība ir tāda, ka turpmāk nevarētu piešķirt pielaidi valsts noslēpumam, ja personai ir dubultā pilsonība. Arī šis priekšlikums komisijā netika atbalstīts, un arguments ir tāds, ka ļoti stingri jāvērtē - un tas arī drošības dienestos tiek vērtēts -, no kurām valstīm nāk šie cilvēki ar dubulto pilsonību. Bieži tie var būt arī mūsu partnervalstu, to skaitā stratēģisko partnervalstu, pilsoņi.

Tāpēc šis deputāta Gobzema priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Aldim Gobzemam.

Vai ir iebildumi pret abu debašu laiku apvienošanu? Iebildumu nav. (Starpsaucieni.)

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Ļoti dīvaina ir Aleksandra Kiršteina piezīme par kaut kādu personu, kas ir 1979. gadā savervēta. Es gribētu pievērst Kiršteina kunga uzmanību tam, ka es piedzimu 1979. gadā... 1978. gadā es piedzimu. Diez vai man varēja būt sakars ar 1979. gadā savervētu personu, kuru es nepazīstu. (Aplausi.)

Par šo priekšlikumu. Latvijas Republikas Satversmē ir skaidri un nepārprotami pateikts (tāda taču ir arī Satversmes jēga un būtība): par Latvijas Valsts prezidentu var kļūt persona, kurai ir vienīgi Latvijas pilsonība. Tātad par mūsu valsts augstāko amatpersonu var kļūt tikai persona, kurai ir vienas valsts pilsonība un secīgi - arī piekļuve valsts noslēpumam tikai no Latvijas valsts.

Tātad, ja skatāmies pēc jēgas un tā turpinām, jāsecina: ja prezidents var būt tikai vienas valsts pilsonis mūsu valstī, kas ir loģiski, tad šādai pašai kārtībai vajadzētu būt attiecībā uz citām augstākajām valsts amatpersonām - Ministru prezidentu, Saeimas priekšsēdētāju un tā tālāk. Kāpēc? Tāpēc, ka jautājums nav par ierobežojumiem personai; persona var izvēlēties būt vai nu persona ar dubulto pilsonību, vai tāda, kas vēlas ieņemt augstākos amatus Latvijas Republikā. Tas ir saistīts ar drošības jautājumiem.

Es nosaukšu vienu piemēru. Arguments, kas izskan no komisijas puses, ir tāds, ka mums ir pilsoņi no valstīm, kuras ir Eiropas Savienībā vai kuras ir mūsu partnervalstis un tamlīdzīgi. Bet mums, Rancāna kungs, ir arī pilsoņi, kam ir dubultā pilsonība, piemēram, ar Krieviju. Ir mums tādi pilsoņi. Un kā tad mēs tagad dalīsim - labajos pilsoņos un sliktajos pilsoņos? Tātad pilsonim, kuram būs dubultā pilsonība, piemēram, ar Izraēlu, varbūt dosim pielaidi valsts noslēpumam, bet tam, kuram būs ar Krieviju, nedosim.

Man liekas, ka tādējādi pietrūkst konsekvences un ir pārāk liela subjektivitāte. Tāpēc ir tikai loģiski (un tas ir arī valsts drošības interesēs), ka, ja tu vēlies kandidēt uz augstākajiem Latvijas Republikas amatiem, tad tev ir jāatsakās no citas valsts pilsonības. Tev jābūt tikai un vienīgi Latvijas Republikas pilsonim. Jo objektīvi ir iespējama kāda situācija... Paņemsim piemēru - Arturs Krišjānis Kariņš. Arturam Krišjānim Kariņam ir citas valsts pilsonība, un viņam ir pienākumi pret šo citu valsti, viņš ir solījis uzticību šai citai valstij. Ko darīt situācijā, ja šī cita valsts, kaut arī šobrīd ir mūsu sabiedrotā, Arturam Krišjānim Kariņam kā attiecīgās valsts pilsonim uzdod veikt darbības, kuras ir šīs citas valsts interesēs, bet nav Latvijas interesēs?

Objektīvi cilvēks tiek automātiski nostādīts interešu konfliktā. Viņš jau no sākuma ir interešu konfliktā, ja ieņem augstu amatu, būdams ar dubulto pilsonību.

Jāņem vērā, ka mūsu, Latvijas Republikas, vēsture pēc būtības nav saistīta ar milzīgu ieceļojušo skaitu no kādām mūsu, Latvijas, kolonijām, kā tas ir Francijā, kur tas varētu būt viens no argumentiem, kāpēc tur pastāv iespēja iegūt dubulto pilsonību un pēc tam nonākt augstos valsts amatos. Mums tādu objektīvu vēstures scenāriju nekad nav bijis.

Līdz ar to, ja cilvēks ir gatavs ziedot sevi valsts darbam, gatavs ziedot sevi valsts pārvaldei, vēlas ieņemt augstākos valsts amatus, tad viņam ir jābūt tikai vienas valsts pilsonim, jo pielaide valsts noslēpumam var būt tikai personai, kura nevar noslēpumu izpaust citai valstij. Pielaide var būt tikai personai, kurai nav pienākums izpaust noslēpumu citai valstij.

Šajā gadījumā mēs radām situāciju, ka mēs pielaidi valsts noslēpumam piešķiram personām, kurām ir un var būt pienākums mūsu valsts noslēpumu izpaust kādai trešai personai. Tā ir nepieņemama situācija. Tas tiešām pēc būtības apdraud mūsu valsts drošību.

Tāda ir šī priekšlikuma jēga. Lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Didzim Šmitam.

D. Šmits (KPV LV).

Es pieņemu, ka ir situācijas, kad persona ar dubulto pilsonību varētu saņemt pielaidi. Mana replika šeit ir drīzāk Rancāna kungam par partnervalstīm, par kaut kādu konstantu lielumu... Kad mums ir kāda partnervalsts, tad sanāk tā, ka visi partnervalsts pilsoņi ir obligāti... automātiski labvēlīgi mums, ja? Un tad ir valstis, kurās visi pilsoņi nav labvēlīgi mums.

Interesanti, kā mēs klasificētu, piemēram, Baltkrievijas pilsoni šodien? Draudzīgs, nedraudzīgs? Mēs nedzīvojam konstantā pasaulē. Lietas mainās, un ne vienmēr uz labu. Ja kādreiz NATO ietvaros Amerikas Savienotās Valstis par savu galveno drošības balstu Eiropā, sabiedroto numur viens, lielāko karaspēku Eiropā uzskatīja Turciju, tad labs jautājums - kā ir šodien. Neiešu detalizētāk... bet nu NATO valstis plāno kopējas mācības ar Krievijas Federāciju.

Pasaule nav konstanta, pasaule mainās. Konstantas ir tikai Latvijas intereses, Latvijas nacionālās intereses. Tas gan. Tās ir konstantas.

Vēl drusciņ vispārīgāk. Te tika minēts daudz par Satversmes aizsardzības biroju un Satversmi. Tieši tā - Satversmes aizsardzības birojs sargā Satversmi. Un Satversmes pirmie divi panti noteic, ka mēs esam neatkarīga demokrātiska republika un ka vara pieder Latvijas tautai, nevis Satversmes aizsardzības birojam, nevis kādam. Satversmes aizsardzības biroja pienākums ir nevis ierobežot tautas vēlētu pārstāvju tiesības pildīt savu pienākumu, bet ar visiem spēkiem aizstāvēt, lai neviens netraucētu tautas vēlētam pārstāvim, tieši vēlētam, realizēt tautas interešu pārstāvību. Un būtu nevis jāuztraucas par pielaidēm deputātiem, bet gan tajā brīdī, kad deputāts... Īstenībā tas notiek ļoti reti, ka tiešām mūsu rīcībā kāds ir nodevis noslēpumu. Jo, zinot, ka mums par premjeru var kļūt čekas aģents, ticiet man, šeit neviens nevienu nopietnu noslēpumu nekad nav uzticējis... pēc šīs dienas. Bet, ja tas tomēr notiek un deputātiem, ne visiem, bet tiem, kam ir saistība ar attiecīgu jautājumu kādā komisijā, šis noslēpums jāuzzina, tad Satversmes aizsardzības birojam būtu jāsargā tie deputāti, kuri ir šādas informācijas nesēji, lai viņi nenokļūtu šantažējamās situācijās. Nevis jābaidās no deputātiem, kad viņi vēl nav pat tuvu šādas informācijas saņemšanai.

Tas ir Satversmes aizsardzības biroja uzdevums - sargāt demokrātiju Latvijā, aizstāvēt tautas intereses un tautas pārstāvjus, kas ir deleģēti šīs intereses paust. Nevis ierobežot!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

J. Rancāns. Komisijas vārdā nekas nav piebilstams.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. - deputāta Gobzema iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 22, pret - 46, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Rancāns. Tabulā 6. ir Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums izslēgt spēkā stāšanās noteikumu, ar kuru bija paredzēts, ka likums stājas spēkā 2019. gada 1. maijā. Šis priekšlikums, protams, ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Rancāns. Līdz ar to aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījums likumā “Par valsts noslēpumu”” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - 2, atturas - 18. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

J. Rancāns. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 21. maijs.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 21. maijs.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Dizainparaugu likumā”, otrais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāte Iveta Benhena-Bēkena.

I. Benhena-Bēkena (KPV LV).

Labdien, kolēģi! Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā uz otro lasījumu tika izskatīts likumprojekts “Grozījumi Dizainparaugu likumā”, kurš ir izstrādāts, lai paredzētu administratīvo atbildību dizainparaugu aizsardzības jomā un noteiktu kompetento iestādi sodu piemērošanā.

Komisijā tika saņemti trīs priekšlikumi.

1. ir Juridiskā biroja priekšlikums ar redakcionālu saturu. Respektīvi, tiek precizēti un salāgoti izmantojamie termini. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Benhena-Bēkena. 2. ir tieslietu ministra Bordāna priekšlikums. Tas ir precizējošs, redakcionāls priekšlikums, kurš novērš interpretācijas iespējas un skaidri nosaka atbildību par nesankcionētām darbībām ar dizainparaugu izstrādājumiem. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Benhena-Bēkena. 3. ir Juridiskā biroja priekšlikums, ar kuru tiek precizēts panta nosaukums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Benhena-Bēkena. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Dizainparaugu likumā” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

I. Benhena-Bēkena. Iesniegšanas termiņš - 2019. gada 31. maijs.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 31. maijs.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā”, otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāte Janīna Kursīte.

J. Kursīte (KPV LV).

Labdien, kolēģi! Strādājam ar likumprojektu “Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā” otrajā lasījumā.

Tika saņemti 10 priekšlikumi, bet Ekonomikas ministrija atsauca 1., 3., 4. un 5. priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Tātad ekonomikas ministrs ir atsaucis 1., 3., 4. un 5. priekšlikumu.

J. Kursīte. 2. ir deputāta Aleksandra Kiršteina priekšlikums, kurš nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam.

A. Kiršteins (NA).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Mans priekšlikums bija ļoti vienkāršs - tiem, kas saņem sociālo palīdzību vai, teiksim, mācās līdz 20 gadu vecumam, vajadzētu vismaz trīs diennaktis... lai padomātu, vai viņiem drīkst izsniegt kredītu. Bet es arī atsaucu savu priekšlikumu, jo likumprojekts tiks pārformēts. Es saprotu, ka to varbūt skatīs Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, un tad tas parādīsies jaunā versijā. Tā ka es arī atsaucu.

Sēdes vadītāja. Paldies. Tātad priekšlikums ir atsaukts.

J. Kursīte. Ja atsauc, tad atsauc.

Tā, 3. ir atsaukts, 4. - atsaukts, 5. - atsaukts.

6. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Kursīte. 7. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Kursīte. 8. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Kursīte. 9. - ekonomikas ministra Ralfa Nemiro priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Kursīte. 10. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Kursīte. Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai.

J. Kursīte. Šā gada 30. maijs.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 30. maijs, ja? 30. maijs.

Paldies.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījums likumā “Par skaidras naudas deklarēšanu uz valsts robežas””, otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Mārtiņš Šteins.

M. Šteins (AP!).

Labdien, cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Kolēģi! Klātesošie! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā esam izskatījuši pirms otrā lasījuma likumprojektu “Grozījums likumā “Par skaidras naudas deklarēšanu uz valsts robežas””.

Ir saņemti 10 priekšlikumi. Lielākā daļa - no finanšu ministra. Priekšlikumu mērķis ir novērst nedeklarētas un noziedzīgi iegūtas skaidras naudas ievešanu un izvešanu no Latvijas Republikas.

1. ir finanšu ministra Reira priekšlikums, kas nosaka likuma mērķi. Atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Šteins. 2. - finanšu ministra Reira priekšlikums, kas papildina likuma darbības jomas. Arī tas komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam.

A. Kiršteins (NA).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Gribu norādīt, ka Eiropas Savienības direktīva paredz deklarācijas tikai tad, ja persona pārvietojas pāri Eiropas Savienības ārējām robežām. Neviena direktīva neparedz pildīt šādas deklarācijas uz iekšējām robežām.

Eiropas Savienībā, protams, ir dažāda prakse, katra valsts var pieņemt kaut kādus stingrākus likumus. Bet es tomēr domāju, ka, ja tādas valstis kā Igaunija, Somija, Zviedrija, Polija, Čehija, Slovākija, Nīderlande, Slovēnija, Ungārija, Rumānija un Grieķija nav ieviesušas šādas deklarācijas, tad arī mēs... Neesam saviem vēlētājiem solījuši sarežģīt dzīvi ar visādiem papīriem un kontrolēm, ja? Manuprāt, Latvija ir pārāk maza, lai mēs tagad pieņemtu šādu pamatojumu... ka kaut kādā veidā mēs to darīsim, pārvietojoties arī starp Eiropas Savienības iekšējām robežām.

Nu, tālākie panti jau būs... Es principā nevaru... Es paskaidroju, es nevaru atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

M. Šteins. Komisijā 2. priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Vai Kiršteina kungs lūdz balsojumu?

Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. - finanšu ministra iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 49, pret - 5, atturas - 22. Priekšlikums ir atbalstīts.

M. Šteins. 3. priekšlikums daļēji atbalstīts, iekļauts 4. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam.

A. Kiršteins (NA).

Gan par 3., gan arī par 4. priekšlikumu.

Te ir teikts, ka fiziskā persona, kas ieved Latvijas Republikā vai izved no Latvijas Republikas skaidru naudu 10 tūkstošu eiro apmērā, pirms skaidras naudas izvešanas no Latvijas Republikas vai pēc skaidras naudas ievešanas rakstveidā aizpilda - atbilstoši kompetentās iestādes amatpersonas pieprasījumam - skaidras naudas deklarāciju. Šajā deklarācijā personai būtu jānorāda, protams, loģiski, savs vārds, uzvārds, skaidras naudas īpašnieks, summa, veids, izcelsme, izmantošanas nolūks, informācija par transporta maršrutu. Un, ja šī skaidras naudas deklarācijā norādītā informācija ir nepatiesa, tad, kā tālāk jūs redzat, viņu var arī sodīt ar 20 procentiem no šīs naudas vērtības.

Manuprāt, 10 tūkstoši eiro un vairāk - tā nav liela summa, jo, pēc pagājušā gada statistikas, vairāki tūkstoši Latvijas pilsoņu ir braukuši iegādāties automašīnas gan Vācijas tirgos, gan Lietuvā, Klaipēdā; tur galvenokārt lieto skaidru naudu, un nekādas problēmas nav bijušas. Likuma mērķis ir it kā kaut kādā veidā ierobežot, teiksim, dažādu nelegālu naudas... nelegāli iegūtu līdzekļu pārvadāšanu. Vai kāds šeit vai Finanšu ministrijā tiešām domā, ka tie, kas nodarbojas ar nelegālu līdzekļu pārpumpēšanu, braukās apkārt ar 10, 12 vai 15 tūkstošiem eiro? (Starpsauciens: “Bet tā ir!”)

Ne velti Spānijā ir ieviesta prasība deklarēt naudu, sākot no 100 tūkstošiem. Nu, es vēl pieļauju, ka 100 tūkstoši. Es domāju, ka Latvijā varētu ieviest no 10 miljoniem. Kāpēc? Paskatieties summas! Nupat kaut kāds Rīgas ekskursiju birojs (īsti nezinu, kā to sauc) 20 miljonus ir nelikumīgi izlietojis un pārskaitījis uz dažādām ārvalstīm. Atbilstoši Finanšu ministrijas dažu ierēdņu domām, viņiem taču arī vajadzēja 10 vai 20 tūkstošus paciņās vadāt pāri robežai. Nu kaut kā viņi pārskaitīja tos miljonus!

Tas pats ar vairāk nekā 20 miljoniem eiro nelikumīgi izmantotas naudas “Rīgas satiksmē”. Mēs jau varam atgriezties atpakaļ, sākt ar “Latvenergo”, kas tagad ir iztiesāts. Tās summas taču nekur nav mazākas par vairākiem miljoniem. Nu ko mēs ākstāmies?! Vai tiešām šeit kāds ir tik ļoti naivs, ka... pēc šī likuma pieņemšanas tagad nelikumīgas naudas pārvadātāji brauks uz Lietuvu vai Igauniju ar šādām naudas paciņām? Turklāt šis likumprojekts neko nesaka... Mums ir tūkstošiem ceļu gan uz Lietuvu, gan Igauniju, mums nav nekādu muitas punktu un robežsargu - jūs varat mierīgi staigāt pa mežu ar mugursomu, un neviens likums jums pašlaik neaizliedz nēsāt skaidru naudu.

Manuprāt, tas ir bezjēdzīgs priekšlikums vienkārši tāpēc, ka ir birokrātisks un muļķīgs. Tas apkauno Saeimas deputātus, ka mums ir jāskata šādi muļķīgi priekšlikumi. Kāpēc? Es pateikšu. Nu vai tad kāds tika traucēts, piemēram, Magonim atņemot 500 tūkstošus? Ja jums ir aizdomas, ja drošības iestādēm vai, teiksim, VID Finanšu policijas pārvaldei ir aizdomas par kādu personu, ka viņa nodarbojas... saņem attiecīgās sankcijas un sākas novērošana. Noklausās telefonsarunas... prokuratūra taču to visu uzrauga. Tad ir rīkojums apturēt personas mašīnu, izkratīt, tur atrod tos 500 tūkstošus, un nav nekādu problēmu.

Nākamais. Mēs prasījām komisijā, kādi ir piemēri. Mums nosauca kaut kādu Uzbekistānas pilsoni, kurš ir vedis vairākus simtus tūkstošu, bet Uzbekistānai jau nav iekšējās robežas ar Eiropas Savienību.

Kas, pēc statistikas, tagad nodarbojas ar šādiem naudas pārvedumiem, pret kuriem būtu jāpiemēro attiecīgas normas? Eiropas Savienībā dominē Ķīnas, Nigērijas, Ukrainas un Krievijas pilsoņi, bet, izrādās, viņiem neko nevar izdarīt, jo viņi nav muļķi - viņi ved 9999 eiro. Tad kāda jēga šādam likumprojektam? Jo tie, kas ar šīm lietām nodarbojas profesionāli, ved jau zem 10 tūkstošiem - un dara to regulāri - pāri Eiropas Savienības robežai. (Dep. I. Zariņš: “Izlasi priekšlikumu!”) Ved uz Šveici, jā.

Kāpēc esmu nācis (es vairs nenākšu) runāt faktiski pret visiem šiem priekšlikumiem? Viena iemesla dēļ. To visu varētu pieņemt, bet tad mums ir jāizšķiras, vai mēs esam pie tām valstīm, kuras es nosaucu, kuras savus pilsoņus neaiztiek ar šādām blēņām. Ja mēs nopietni gribam, tad tai summai, manuprāt, būtu jābūt kā Spānijā - vismaz 100 tūkstoši. Ja mēs gribam būt, teiksim, tādi, kas savu vēlētāju priekšā atbildam, nu tad kā Vācijā - tur drīkst to darīt muitas ierēdnis, bet tikai mutiski.

Sēdes vadītāja. Kiršteina kungs, debašu laiks beidzies.

A. Kiršteins. Jā, pēdējo teikumu...

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi pret abu debašu laiku apvienošanu? Iebildumu nav.

A. Kiršteins. Pateikšu vēl tikai vienu teikumu.

Ja Raimonds Pauls savus 750 tūkstošus būtu turējis mašīnas bagāžniekā, nevis bankā, viņam tā nauda nebūtu pazudusi.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Kiršteina kungs, vai jūs lūdzat balsojumu par 3. un 4. vai par 4., kurš skaitās atbalstīts? Par kuru? Par 4.? Kiršteina kungs, jūs par 4. priekšlikumu lūdzat balsojumu? Arī par 3., kas ir daļēji atbalstīts? (Dep. A. Kiršteins: “Ā, nē! Tikai par 4.!”) Par 3. - ne. Tātad par 4. priekšlikumu.

Tātad deputāts balsojumu nelūdz un deputāti piekrīt komisijas viedoklim attiecībā uz 3. priekšlikumu.

M. Šteins. 4. ir Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums, kas papildina likuma 5. pantu “Skaidras naudas deklarācija”, nosakot, kas likuma izpratnē ir skaidra nauda. Ir paredzēts fiziskajai personai pienākums deklarēt skaidru naudu, un ir noteikts arī deklarācijas saturs. Komisijā atbalstīts šis priekšlikums.

Sēdes vadītāja. Deputāts lūdza balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret - 3, atturas - 16. Priekšlikums ir atbalstīts.

M. Šteins. 5. - finanšu ministra Reira priekšlikums, kas papildina pantu, nosakot, ka Valsts ieņēmumu dienests sniedz skaidras naudas deklarācijā iekļauto informāciju operatīvās darbības subjektam un iestādei vai personai, kura pilnvarota veikt izmeklēšanu pēc atsevišķa pieprasījuma. Priekšlikums komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Šteins. 6. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas precizē panta nosaukumu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Šteins. 7. - finanšu ministra Reira priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta. (Starpsauciens: “Balsot!”) Deputāti tomēr vēlas balsot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 7. - finanšu ministra Reira iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret - 3, atturas - 2. Priekšlikums ir atbalstīts.

M. Šteins. 8. - Juridiskā biroja priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M. Šteins. 9. - finanšu ministra Reira priekšlikums. Atbalstīts. Tie ir pārejas noteikumi, kuri paredz, kad stājas spēkā 5. pants un kad Ministru kabinetam ir jāizdod noteikumi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Šteins. Un 10. - Juridiskā biroja priekšlikums. Arī atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Šteins. Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījums likumā “Par skaidras naudas deklarēšanu uz valsts robežas”” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - 3, atturas - 18. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai.

M. Šteins. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šī gada 21. maijs.

Sēdes vadītāja. 21., ja?

M. Šteins. Jā.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 21. maijs.

Paldies.

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētājas biedre
Inese Lībiņa-Egnere.

Godātie kolēģi! Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Latkovska, Pavļuta, Zakatistova, Strīķes un citu priekšlikumu turpināt Saeimas šodienas, 16. maija, sēdi bez pārtraukuma līdz visu jautājumu izskatīšanai. Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsaucieni: “Ir!”; “Nav!”) Deputātiem ir iebildumi. Tātad mums ir jābalso. (Starpsaucieni: “Nav iebildumu!”)

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātei Danai Reizniecei-Ozolai!

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Kolēģi! Deputātu grupa sadarbībai ar Japānas parlamentu ir ieplānojusi sanāksmi ar vēstnieku pulksten 12.30. Tā ka mums tas pārtraukums būtu nepieciešams. (Starpsauciens.)

Sēdes vadītāja. Vai jūs lūdzat balsojumu? Balsojumu nelūdz. Tātad deputāti piekrīt.

Turpinām sēdi.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Sabiedrības integrācijas fonda likumā”, otrais lasījums.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā - deputāte Dace Rukšāne-Ščipčinska. Lūdzu!

D. Rukšāne-Ščipčinska (AP!).

Labdien, kolēģi! Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija savā 7. maija sēdē izskatīja likumprojektu “Grozījumi Sabiedrības integrācijas fonda likumā” pirms otrā lasījuma. Komisijā spējām rast kompromisu vairākos būtiskos jautājumos par Sabiedrības integrācijas fonda darbības uzlabošanu. Paldies par to kolēģiem Kultūras ministrijā, kā arī Juridiskajam birojam par darbu pie likumprojekta.

Pavisam tika saņemti 19 priekšlikumi.

1. ir kultūras ministres Daces Melbārdes un 2. ir Juridiskā biroja priekšlikums - tie ir identiski.

Sēdes vadītāja. Atvainojiet... Par katru priekšlikumu sakiet, kurš atbalstīts, kurš - ne!

D. Rukšāne-Ščipčinska. Tie ir identiski.

Sēdes vadītāja. Jā. Bet 1. priekšlikums... Deputāti atbalsta.

D. Rukšāne-Ščipčinska. Jā. 1. - Daces Melbārdes priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

D. Rukšāne-Ščipčinska. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

D. Rukšāne-Ščipčinska. 3. - kultūras ministres Daces Melbārdes priekšlikums, kas paredz tehniska rakstura izmaiņas. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

D. Rukšāne-Ščipčinska. 4. arī ir kultūras ministres precizējošs priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

D. Rukšāne-Ščipčinska. 5. - deputātu Rukšānes-Ščipčinskas, Voikas, Bluķes un Šteina priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 8. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Debatēt pieteicies deputāts Māris Kučinskis. Lūdzu!

M. Kučinskis (ZZS).

Cienījamā sēdes vadītāja! Cienījamie deputāti! Šis un turpmākie priekšlikumi... Neapšaubot nepieciešamību šo likumu mainīt... tas arī nāca no iepriekšējās valdības... un, manā skatījumā, tur ir ļoti daudz uzlabojumu, kas iet līdzi laikam... es tomēr gribu pievērst uzmanību tam, par ko izšķīrās komisija, tikai daļēji atbalstot jūsu priekšlikumu un nonākot pie tā, kas tālāk ir rakstīts.

Jo... es saprastu to, ka, sākot no deviņdesmitajiem gadiem... Man bija iespēja kā Vidzemes plānošanas reģiona pārstāvim strādāt Sabiedrības integrācijas fondā... Saprotot, ka laiki mainās un, iespējams, vajadzīgi precizējumi... jūsu darba grupa secināja - labi, būs Latvijas Pašvaldību savienība... Bet tālākais komisijas balsojums un brutālā attieksme, izsviežot ārā Latvijas Pašvaldību savienību un pasakot, kā es dzirdēju, ka tā ir tāda pati nevalstiskā organizācija, kas konkursa kārtībā Memoranda padomē varēs iesniegt un pretendēt uz vienu no trim nevalstisko organizāciju vietām... nu, četrām... tas zināmā mērā ir signāls, kas liek mazliet uzmanīties.

Es ļoti sekoju līdzi tam visam un ne brīdi neaizstāvu pašvaldības, īpaši galvaspilsētas pašvaldību, kas, protams, ir kļuvusi par tādu ļoti negaidītu... lielu, negatīvu precedentu. Bet tāpēc pateikt, ka pašvaldības ir jānoslauka no zemes, jāizolē no visām lemšanām... esmu ļoti izbrīnīts.

Tā vietā Kaimiņa kungs nāca ar visnotaļ unikālu priekšlikumu un ielika šajā fondā... kurš, kā jau teicu, nav vairs tik aktuāls kā deviņdesmitajos gados... lai tur sēž Ministru prezidents. Es netīšām atbalstīju, domājot, ka tur būs teksts... kā sapratu... Ministru prezidenta pārstāvis, kāds no biroja, lai zinātu, kas tur notiek. Bet tagad tur... priekšlikumā... sēdēs pats Kariņa kungs. Ministru prezidentam jau tā ir 24 padomes, tagad vēl viena padome klāt... Nu, drusciņ aicinu, aicinu... Es sapratu komisijā... jau noklausījos... Es biju pret Latvijas Pašvaldību savienības izslēgšanu... pašvaldību izolāciju, un man tā kā ierādīja vietu, kur jābūt, un pateica, kurš pieņem lēmumus, bet... jā, jūs pieņemat lēmumus.

Es saprotu, ka vienubrīd kāds ir opozīcijā, vienubrīd - pozīcijā, bet aicinu drusciņ domāt ar galvu un vismaz pamēģināt kaut ko izlabot uz trešo lasījumu. Un, Dieva dēļ, nu... Es domāju, ka tas ir spļāviens visām Latvijas pašvaldībām.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamajai vārds deputātei Janīnai Jalinskai.

J. Jalinska (ZZS).

Labdien, cienījamie kolēģi! Saistībā ar šiem grozījumiem es gribu mazliet atgādināt... Cienījamie deputāti, kuri esat nākuši gan no reģioniem, gan arī esat bijuši domju deputāti, atcerēsimies to, ka šinī likumā... plānošanas reģionu pārstāvji, kas nāca no reģioniem... viņi nebija tur vienkārši tāpat! Jo pašvaldību ievēlē demokrātiskā ceļā un deputāti savās pirmajās sēdēs izvirza savu pārstāvi uz plānošanas reģionu, tālāk plānošanas reģions izvirza savu pārstāvi uz Sabiedrības integrācijas fondu. Ļoti demokrātisks process.

Ja jums, cienījamā koalīcija, nepatīk pašvaldību vadītāji, tad no plānošanas reģioniem var izvirzīt arī administrācijas vadītājus. Es pati biju Sabiedrības integrācijas fonda padomes locekle.

Te bija argumenti, ka nevar sasaukt, nav kvoruma. Plānošanas reģionu pārstāvji bija visdisciplinētākie, viņi brauca uz šīm padomes sēdēm, bet to es nevaru teikt par ministriem. Šodien ir ministri publiskajā pusē... tātad ir ministri... bet pašvaldības ir pazudušas.

Es gribu pateikt paldies tiem deputātiem, kuri priekšlikumus ienesa... un vēl Latvijas Pašvaldību savienību... tur bija atstājuši... Un tagad ejam tālāk un skatāmies tālāk. Plānošanas reģionu tur nav. Man ir jautājums - pēc kādiem kritērijiem tad izvirzīs četras nevalstiskās organizācijas? Un attiecībā uz reģioniem man ir ļoti liela pārliecība, ka šīs nevalstiskās organizācijas reģionus... man gribas ticēt, ka nepārstāvēs. Tā vienkārši atkal būs Rīga. Un atbalstītie projekti... un izskatītie...

Kāpēc plānošanas reģioni? Jo mēs kā plānošanas reģioni... kā vanagi skatījāmies... no plānošanas reģiona skatījāmies, kādi projekti tiek atbalstīti. Jo visus projektus Sabiedrības integrācijas fondā vētī un skata komisijas. Un padomes locekļi atkal... skatījāmies, kādi projekti ir no reģioniem.

Kas tagad skatīsies un aizstāvēs reģionus? Tas ir ļoti labs jautājums. Tāpēc es aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Turpinām debates.

Nākamais debatēs deputāts Artuss Kaimiņš.

A. Kaimiņš (KPV LV).

Cienījamie kolēģi! Man bija tas gods vadīt to sēdi...

Māri Kučinski! Manuprāt, mēs esam piedalījušies divās dažādās sēdēs. Savukārt jūs, Jalinskas kundze, tā runājat... tā kā no plaukta nokritusi. (Dep. R. Ločmele-Luņova: “Kas tie par izteikumiem?!”)

Redziet (Starpsauciens.), mums bija divu mēnešu laikā vairākas tikšanās, bija darba grupa (Dep. R. Ločmeles-Luņovas starpsauciens.)... par SIF likumprojektu. (Frakcijas SASKAŅA deputātu starpsaucieni.) Un situācija ir tāda, ka šī jūsu pieminētā Latvijas Pašvaldību savienība, pirmo reizi atnākot uz Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju, aizmirsa iesniegt savus priekšlikumus (Starpsauciens.), otro reizi, pēc diviem mēnešiem, viņi neatnāca un arī neko neatsūtīja.

Līdz ar to, cienījamie deputāti... Kučinska kungs, jūs te runājat par to, ka Ministru prezidentam tik daudz darba ir... Bet rakstīts jau ir tas, ka šis... 5. priekšlikums ir iekļauts 8. - komisijas priekšlikumā.

Lūdzu atbalstīt visus komisijas priekšlikumus, jo 8. priekšlikumā ir rakstīts: “(1) Fonda padomes sastāvā ir: 1) Ministru prezidents, kultūras ministrs, izglītības un zinātnes ministrs, labklājības ministrs, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs, tieslietu ministrs; 2) četri nevalstisko organizāciju pārstāvji.”

Par pašvaldībām runājot, esmu pārliecināts, ka vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs vai viņa pārstāvis vai Ministru prezidents pats vai viņa pārstāvis var aizstāvēt pašvaldību viedokļus, kā arī nevalstiskās organizācijas var darīt tieši to pašu. (Dep. I. Rībena: “Tas ir vienīgais, ko ministram darīt - sēdēt kaut kādās komisijās!”)

Bet, ja jau ir viss tik slikti, tad kāpēc nenācāt uz sēdi? Laika nebija? (Starpsauciens.) Kas bija? Tagad viss ir slikti! Ko jūs nenācāt ātrāk? Ko jūs savas pašvaldību savienības nemudinājāt, lai viņi kaut ko uzraksta, kaut vienu priekšlikumu, kaut ko par lietu? Tagad mēs te velkam garumā šo retoriku, ka viss ir slikti.

Es atvainojos, kolēģi. Lūdzu atbalstīt visus komisijas priekšlikumus un visu likumprojektu kopumā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais debatēs deputāts Viktors Valainis.

V. Valainis (ZZS).

Kolēģi! Gan par šo, gan arī par 8. priekšlikumu, ko minēja iepriekšējais runātājs.

Es domāju, Kaimiņa kungs, nu, no plaukta neviens nav nokritis... Un tas par priekšlikumiem... jūs tomēr diezgan būtiski maināt šo sastāvu.

Mani neapmierina tas, ka jaunais sastāvs... Sabiedrības integrācijas fonds - jau pašā nosaukumā... ir kļuvis ļoti centralizēts. Ļoti centralizēts. Iepriekš tur tomēr bija plānošanas reģionu pārstāvji, Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvji, bija noteikts... Es nesaku, ka viss ir kārtībā ar SIF, tomēr iezīmēt to, ka arī reģionālo vietvaru pārstāvjiem kaut kādā mērā tur ir vieta, - tas nu gan ir pareizi!

Es ceru, ka atbildīgā komisija nokāps no saviem augstumiem, īpaši tās priekšsēdētājs, un pievērsīsies šim jautājumam pēc būtības, jo to, kas notiek reģionos... pārstāv ievēlētie deputāti, kuri ir tieši no reģioniem... viņi vislabāk zina, kas notiek šajās vietās un vislabāk zina problēmu risinājumus.

Protams, var startēt konkursos, un, visticamāk, viņi arī startēs. Grūti būtu iedomāties tādu konkursu Sabiedrības integrācijas fondā, kur kādu no šīm četrām vietām varētu nedabūt Latvijas Pašvaldību savienība, tomēr tāda iespēja pastāv. Ja šī varas centralizācija notiek, tad tālāk seko arī resursu centralizācija, un, manuprāt, tas ir pilnīgi nepieņemami. Šis jautājums būtu jāpārskata, un, tā kā tas šobrīd tiek pasniegts, man rodas tāda vēlme... visiem visu sagrābt... nu, es pieņemu, varat jau darīt šādā veidā, varat jau uzņemties atbildību, bet par to nāksies arī pašiem atbildēt.

Paldies.

Aicinu šos priekšlikumus tomēr neatbalstīt. Ja tie tiks atbalstīti, rēķinieties, ka mēs uz trešo lasījumu iesniegsim koriģējošus priekšlikumus.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Ritvaram Jansonam.

R. Jansons (NA).

Godātie kolēģi! Klausoties par padomes darbību, liekas, ka viss ir bijis ļoti ideāli. (Dep. V. Valainis: “To neviens neteica!”) Nu apmēram. Sastāvs ir bijis optimāls, viss ir bijis ļoti kārtībā. Bet paskatīsimies uz statistiku!

2018. gads. Notikušas tikai divas reālas SIF padomes sēdes. Nolikums prasa... (Dep. R. Ločmeles-Luņovas starpsauciens.) Nolikums prasa vismaz četras. Notikušas tikai divas. Trīspadsmit reizes lēmumi tika pieņemti elektroniski, sarakstoties ar gariem protokoliem lēnā mehānismā. 2018. gada 1. februārī padome nevarēja sanākt vispār, jo nebija kvoruma. Kā tika teikts Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā, arī Latgales plānošanas reģions nav ieradies uz šīm SIF padomes sēdēm. Tā ka nav tā, ka reģioni ir bijuši tie paši uzcītīgākie.

Šobrīd 12. priekšlikums - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums - ļauj fonda padomei samazināt locekļu skaitu un efektīvi darboties. Ministru prezidentu aizstāj viņa pilnvarots pārstāvis - arī tas paredzēts šeit, 12. priekšlikumā. Ministru prezidents izvēlas šādu pārstāvi. Viņš, protams, var nākt arī pats. Tā ir premjera paša griba.

VARAM pārstāv arī visas pašvaldības. Un galu galā - arī Latvijas Pašvaldību savienība tomēr ir biedrība (Troksnis zālē.), juridiska biedrība, kā tā ir reģistrēta. Un tie laiki ir beigušies - iepriekšējā Saeimā Latvijas Pašvaldību savienība spēlēja politiskās partijas lomu un varēja nobloķēt jebkuru likumu. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Inesei Voikai.

I. Voika (AP!).

Cienījamie kolēģi! Es aicinu nezaudēt fokusu, diskutējot par šiem likuma grozījumiem. Mēs runājam par Sabiedrības integrācijas fonda pārvaldības uzlabošanu, nevis par to, lai izslēgtu pašvaldības, reģionus no līdzdalības Sabiedrības integrācijas fonda projektu... līdzdalībā.

Grozījumu mērķis ir panākt darboties spējīgu padomi, kura pārrauga SIF pieņemtos lēmumus. Tā apstiprina SIF izpildstruktūru, izpildītos lēmumus. Un tāpēc mums ir jāizbeidz šī lēņu domāšana, ka padomē... ka kāds, pārstāvot savu nozari, var kaut ko tur ielobēt. SIF ir vajadzīga programma saskaņā ar integrācijas un citām mūsu valsts pamatnostādnēm... NVO var pieteikties... Un padomei ir jābūt rīcībspējīgai, jāspēj to uzraudzīt. Turklāt šobrīd, samazinot padomes locekļu skaitu un padarot to rīcībspējīgu... tagad, kad valdība ir nolēmusi piešķirt papildu naudu NVO sektoram, mēs saprotam, ka būs nepieciešama lielāka reforma attiecībā uz to, kā mēs valstī dalām naudu un kā tā ir pieejama nevalstiskajam sektoram.

Mēs, ar saviem grozījumiem šobrīd mainot padomes sastāvu, esam uzlabojuši sabiedriskā... NVO sektora līdzdalību. Būs pieci valsts pārstāvji un četri no NVO. Tie var būt jebkuri, to skaitā Latvijas Pašvaldību savienība. Latvijas Pašvaldību savienība var līdzdarboties, tāpat kā visi citi, gan SIF darbības un programmu ietekmēšanā, gan arī padomes lēmumu komentēšanā un ietekmēšanā. Šis ir jautājums par to, lai tiešām NVO nauda būtu pieejama ātri un SIF būtu rīcībspējīgs.

Tāpēc es aicinu atbalstīt komisijas izstrādātos priekšlikumus. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Viktoram Valainim otro reizi.

V. Valainis (ZZS).

Manuprāt, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs nekad nav pārstāvējis... neesmu dzirdējis, ka viņš pārstāv pašvaldību viedokli. Viņš uzrauga pašvaldības, bet... nu, tas man bija jaunums.

Bet tas, ko jūs, kolēģi deputāti, šobrīd darāt, - tas, manuprāt... Vēlreiz atkārtošu - šis balanss tiek izjaukts. Varbūt varējāt gluži vienkārši šo priekšlikumu aizstāt, noņemt nost tās... tos “plīvurus”, kas tur ir, - ka tur kaut kāds ministrs, premjers, vēl kaut kas... Vienkārši ielieciet, ka koalīcijas padome būs tā, kas turpmāk kontrolēs SIF darbību. (Starpsauciens: “Pareizi!”) Ļoti vienkārši! Ļoti konkrēti! Tie, kas ir koalīcijā, - tie arī... Jo šeit pieci pret četri... valdības ministri pret četriem NVO pārstāvjiem... tieši to arī nozīmē koalīcijas padome... Nē, nu skaisti! Bet, es domāju, tas nav pareizi. Varas balansam tomēr jābūt. Un vajadzēja tomēr vairāk šo uzsvaru, iekļaujot arī konkrētu reģionālo pārstāvniecību.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Pirms brīža tribīnē kāpa deputāts Jansona kungs. Jansona kungs, es par jums runāju!

Jūs teicāt, ka Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvim nevajag fonda padomes sastāvā atrasties. Bet es atvēru likuma anotāciju un izlasīju...

7. priekšlikums, priekšlikuma iesniedzēji Ritvars Jansons un Jānis Iesalnieks. Šajā priekšlikumā Jansona kungs saka - Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvim tur ir jābūt. Tātad Jansona kungs iesniedza priekšlikumu, ka Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvim ir jābūt, bet no tribīnes teica pilnīgi pretējo tam, ko pats bija ierakstījis savā priekšlikumā. Diezgan jocīgi.

Otra lieta, kas man īsti nav saprotama. Vai tas tiešām atbilst jebkādiem loģiskiem... demokrātijas principiem? Tātad būs trīs vai četri... nu, nav svarīgs skaits... nevalstisko organizāciju pārstāvji, kurus acīmredzot izvēlēsies Memoranda padomes vadītāja... vai pārstāve Zaiga Pūce, ministra Jura Pūces sieva. Es pareizi saprotu? Un faktiski sanāk tā, ka... ar visu cieņu pret nevalstisko sektoru... sanāk tā, ka vēlētas amatpersonas būs zemākā līmenī nekā neievēlētas personas, kuras izlems, kuri būs nevalstisko organizāciju pārstāvji. Vai tie būs, piemēram, no biedrības “Ascendum”, no kādas tranzītasociācijas vai kādas citas asociācijas? (Starpsauciens: ““Mozaīka”!”) Kuri būs tie trīs vai četri nevalstisko organizāciju pārstāvji? Un kāpēc nevalstisko organizāciju pārstāvjiem ir lielāka teikšana par vēlētām amatpersonām, kas tajā skaitā ir arī no Latvijas Pašvaldību savienības? Man liekas, ka no demokrātijas viedokļa tas nav īsti pareizi.

Arī pašvaldībās cilvēkus ievēlē vēlēšanās, un viņu viedoklim ir lielāks svars. Tas ir iemesls, kāpēc es uzskatu, ka - ar visu cieņu pret nevalstisko sektoru - šeit tomēr ir viena bīstamība: kas tad būs tie vērtētāji un noteiks, kuri četri pārstāvji no visa milzīgā nevalstiskā sektora būs tie, kas tur darbosies? Un kāpēc nevalstiskais sektors tiek nolikts augstākā līmenī nekā vēlētu pašvaldības pārstāvju piedalīšanās konkrēta jautājuma izskatīšanā?

Un nobeigumā - pēdējais. Jansona kungs, es tomēr aicinu: kad jūs nākamreiz kāpjat tribīnē, godīgi pasakiet sabiedrībai, ka jūs esat iesniedzis priekšlikumu, par kuru pēc tam runājat no tribīnes pilnīgi pretējo.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Artusam Kaimiņam otro reizi.

A. Kaimiņš (KPV LV).

Tātad - par procedūru.

Komisijas sēdē klāt bija tikai Jansona kungs, un Juridiskais birojs mums vienkārši neļāva... Jansona kungs būtu atsaucis savu priekšlikumu, bet viņš nevarēja to izdarīt, jo klāt nebija Iesalnieka kunga - viņi ir divi iesniedzēji. Šādi priekšlikumi šajā likumprojektā vēl atkārtosies. Līdz ar to tas ir iekļauts 8. priekšlikumā, kas ir komisijas priekšlikums.

Šā vai tā - lūdzu atbalstīt visus komisijas priekšlikumus.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Nikolajam Kabanovam. (Starpsauciens: “Te nekādu Krievijas interešu nav!”)

N. Kabanovs (SASKAŅA).

Cienījamā sēdes vadītāja! Kolēģi deputāti! Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija, kur man ir tas gods strādāt, veic regulāru fonda darbības analīzi. Mēs neesam likumdošanas komisija, taču esam informēti par SIF darbību.

Šā gada februārī mēs uzmanīgi noklausījāmies fonda sekretariāta vadības teikto un uzzinājām, ka 700 tūkstoši eiro gadā tiek piešķirti tikai administratīviem izdevumiem vien.

Vakar man bija saruna ar Krievu kultūras dienu organizatoru Latvijā Vladu Bogovu. Es viņam jautājumu: cik daudz naudas esat ieguvuši savos integrējošajos pasākumos no valsts? Neesam dabūjuši ne centa - viņš atbildēja. Lai gan pieteikumi SIF tika iesniegti, tie visi tika noraidīti formālu iemeslu dēļ. Bet, piemēram, biedrība “Eiropas Latviešu apvienība” saņēma 16 999,33 eiro; biedrība “Sabiedriskās politikas centrs PROVIDUS” - 16 999,76 eiro; biedrība “Sabiedrība par atklātību - Delna” saņēma no SIF 16 999,45 eiro. Vai nav dīvaini, ka summas ir tik līdzīgas?

Šodien Gobzema kungs stāstīja par to, kādas nevalstiskās organizācijas... Vot, šādas mums ir izredzētās nevalstiskās organizācijas, kuras ir pārākas par citiem! Un tās saņem, citi - ne. Piemēram, biedrība “Papardes zieds” saņēma 11 248,24 eiro ar motivāciju: interešu aizstāvības darbs iedzīvotāju seksuālās un reproduktīvās veselības un tiesību jomā 2019. gadā. Tas izklausījās patiešām lieliski, bet kur ir sabiedrības integrācija... mūsu daudznacionālajā sabiedrībā? Kur ir mazākumtautību pilsonisko institūciju locekļi fonda vadībā? Eiropas Savienības valstis, kuras Latvija visu laiku vēlas ņemt par paraugu, nevar iedomāties tādu organizāciju bez afroamerikāņiem vai Amerikas iedzimtajiem, kā mūsdienās sauc indiāņus.

Manuprāt, Kultūras ministrija vēlas vēl vairāk sakoncentrēt administratīvos pienākumus, lai kontrolētu finanšu resursus un plūsmu un nepieļautu nevēlamas organizācijas, lai gan jau tā pie fonda kases nepiekļūst neviens svešinieks. Piemēram, neviens krievu valodā strādājošs medijs Latvijā pērn nav saņēmis finansējumu darbam pret tā sauktajām viltus ziņām. Jā, kāpēc būtībā lieki raizēties, ja var vienkārši izslēgt Krievijas televīziju?

Šogad fonds paziņoja par Latvijas valsts budžeta finansētu programmu ar nosaukumu “Mazākumtautību un latviešu jauniešu sadarbības programma”. Ļoti labi! Kopējais programmas finansējums projektiem - 31 303 eiro. Solīdi! Bet sadaļā “Statuss” vakar redzēju - “Konkurss slēgts”. Tālāk lasu aili “Projekti” - “Šai programmai nav atrasti projekti”.

Integrācijas fondā ieplūda nodokļu maksātāju nauda. Bet Kultūras ministrija, kuru uztur... Nacionālā apvienība, nevēlas proporcionāli un godīgi sadalīt šos līdzekļus, ņemot vērā Latvijas nacionālo kopienu intereses. Tāpēc ir ļoti svarīgi tur piedalīties pašvaldības ievēlētiem pārstāvjiem. Pretējā gadījumā ir pienācis laiks pārdēvēt integrācijas fondu par asimilācijas fondu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Turpinām debates.

Vārds deputātei Lindai Ozolai.

L. Ozola (JK).

Godātie kolēģi! Īpaši vēršos pie mūsu kolēģiem no frakcijas SASKAŅA. Aicinu jūs nenodarboties ar tiešām manipulatīvas informācijas izplatīšanu.

Sabiedrības integrācijas fonds rīko nevalstiskajām organizācijām projektu konkursus, kuros ir vismaz kritēriji, - atšķirībā no tā, kas notiek Rīgas domē, kas arī apsaimnieko nodokļu maksātāju naudu. Vai tādu pašvaldības darbību jūs gribat redzēt SIF... gribat to redzēt SIF darbībā? Tur tik tiešām tiek piešķirti papildu līdzekļi, īpaši kādas konkrētas kultūras biedrībām, vienas konkrētas mazākumtautības organizācijām, kas... saucas “jumta organizācija”, kas sevī apvieno citas organizācijas, kuras... ieskatoties “Lursoft” datubāzē, izrādās, ka jau gadiem ilgi varbūt nemaz nepastāv. Tur tik tiešām nekādi konkursi netiek rīkoti, un pasākumi, par kuriem atskaitās šīs organizācijas, tiek vienkārši copy?paste pārkopēti no atskaitēm no iepriekšējiem gadiem... un tur nav pārliecības par to, vai tiešām ir segums, vai tiešām ir dalībnieki, kas piedalās. Kamēr es biju deputāte Rīgas domē, es pētīju sīkāk šo jautājumu.

Es tiešām aicinu deputātus sargāt Sabiedrības integrācijas fondu no šādas darba kultūras.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Borisam Cilevičam.

B. Cilevičs (SASKAŅA).

Cienījamie kolēģi! Es tiešām gribu atgādināt kolēģiem no Jauno konservatīvo frakcijas, ka jūs vairs neesat Rīgas domes opozīcijas deputāti. (Dep. S. Riekstiņš: “Tad vienalga, kas tur notiek?!”) Man ir saprotama jūsu apsēstība, bet mēs šeit runājam par pilnīgi citiem jautājumiem.

Ziniet, ir tāds universāls iebildums: “Pats muļķis!” Kad mēs norādām uz nepilnībām un muļķībām, ko dara valdība, jūs sakāt: “Bet pie jums, Rīgas domē...!” Kāpēc jūs vispār startējāt Saeimas vēlēšanās? Es nevaru saprast jūsu apsēstību. (Starpsauciens: “Rīga vēl Latvijā atrodas!”) Jūs turpināt cīnīties arī tagad. (Starpsauciens.) Es uzskatu, ka Saeimas priekšsēdētājai vispār būtu jāaptur šādas lietas. Es nesaprotu, kāpēc tas netiek darīts. Nu tā ir apsēstība!

Un pēc būtības. Ozolas kundze, jūs varat runāt, ko gribat, par to, ka Sabiedrības integrācijas fonds ir ideāls un tā tālāk, bet mēs redzam rezultātus. Kas saņem naudu no Sabiedrības integrācijas fonda? Kādiem mērķiem? Es esmu liecinieks tam, kā Sabiedrības integrācijas fonds tika veidots, kādi bija tā sākotnējie uzdevumi. Diemžēl Sabiedrības integrācijas fondam sen vairs nav nekāda sakara ar integrāciju. Tā ir rūgta patiesība.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Turpinām debates. Es atgādinu, ka mēs debatējam par 5. priekšlikumu, ko iesnieguši deputāti Rukšāne-Ščipčinska, Voika, Šteins un Bluķe. Lūdzu, debatējiet par priekšlikumu!

Vārds Gobzema kungam otro reizi.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Es domāju, visa problēma ir tā, ka nav īsti kritēriju, kā to naudu dalīt. Ir kaut kādas, teiksim, varai pietuvinātas nevalstiskās organizācijas, piemēram, “Delna” vai “PROVIDUS”, kas ir īpašākā stāvoklī nekā citas nevalstiskās organizācijas, daudzbērnu ģimeņu biedrības un tamlīdzīgi.

Man liekas, ka pareizā kārtība būtu nevis šāda, bet gan tāda, ka ikvienam... no mūsu samaksāto nodokļu daļas... būtu iespēja izvēlēties, kam mēs šo paredzēto finansējumu vēlētos novirzīt. Finansējumu pašu par sevi atstātu, bet - kam mēs to vēlētos novirzīt? Jo ir pilnīgi skaidrs, ka šajā parlamenta zālē būs deputāti, kas vēlēsies novirzīt finansējumu, piemēram, seksuālajām minoritātēm, un būs deputāti, kas vēlēsies novirzīt daudzbērnu ģimenēm. Ļoti iespējams, ka būs situācijas, kurās radīsies domstarpības, bet, no nomaksāto nodokļu apmēra šo proporciju ievērojot, mēs panāksim to, ka ikvienam deputātam būs iespējas arī piedalīties procesā - kā sadalīt finansējumu. Pretējā gadījumā mēs paliekam pie tā, ka ir kaut kādi četri mistiski nevalstisko organizāciju pārstāvji, kuri principā kādam iedos, kādam neiedos. Iedos, protams, tiem, kas būs tuvāk varai, neatkarīgi no tā, vai tā vara ir tā, kas šodien, vai tā, kas būs citu reizi.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jurim Rancānam. (Starpsauciens.) Deputāts Rancāns...

Vārds deputātam Didzim Šmitam.

D. Šmits (KPV LV).

Noklausoties to, kā ir gājis, un prognozes par to, kā var iet, man ir tāda sajūta, ka uz trešo lasījumu jāiesniedz priekšlikums slēgt to fondu ciet un pārdalīt naudu citādāk. Kas domā tāpat - piesakieties! Es domāju, ka to mēs ierosināsim trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Rukšānes-Ščipčinskas kundze, vai jūs vēlaties komisijas vārdā ko piebilst pie 5. priekšlikuma?

D. Rukšāne-Ščipčinska. Nē, neko nevēlos piebilst.

Priekšlikums tika daļēji atbalstīts, iekļauts 8. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Vai deputāti piekrīt vai lūdz balsojumu? (Starpsaucieni: “Jā!”; “Nē!”)

Deputāti lūdz balsojumu par 5. priekšlikumu.

Lūdzu zvanu! (Starpsaucieni: “Atbalstīsim!”) Balsosim par deputātu Rukšānes-Ščipčinskas, Voikas (Starpsauciens: ““Pret”!”), Šteina un Bluķes iesniegto 5. priekšlikumu! (Dep. A. Kaimiņš: “Nu nevar tā, Inese, būt! Tas ir jau daļēji atbalstīts! Nu nevar tagad par to balsot!” Troksnis zālē.)

Kolēģi! Komisijā priekšlikums ir daļēji atbalstīts (Dep. A. Kaimiņš: “Un iekļauts 8.! Lūdzu noraidīt!”), bet Saeimas sēdē deputāti var izteikt... veikt savu balsojumu.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 5. priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 25, pret - 32, atturas - 8. Priekšlikums nav atbalstīts.

Rukšānes-Ščipčinskas kundze!

D. Rukšāne-Ščipčinska. 6. priekšlikums ir deputāta Judina priekšlikums. Tas tika daļēji atbalstīts un iekļauts 8. - komisijas priekšlikumā. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. - deputāta Andreja Judina priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 25, pret - 32, atturas - 6. Priekšlikums nav atbalstīts.

D. Rukšāne-Ščipčinska. 7. priekšlikums ir deputāta Jansona priekšlikums. Tas tika daļēji atbalstīts un iekļauts 8. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputātu Jansona un Iesalnieka priekšlikums.

Uzsākam debates.

Lūdzu, vārds deputātam Artusam Kaimiņam.

A. Kaimiņš (KPV LV).

Kolēģi! Es... lai... skaidrības pēc.

Visi tie deputātu priekšlikumi, kas ir iesniegti šajā likumprojektā, tiek noraidīti un atbalstīti komisijas priekšlikumā. Ja šeit tiek teikts, ka kāds deputāts kādu priekšlikumu ir iesniedzis un ka tas daļēji atbalstīts, tad, lūdzu, noraidiet to. Un komisijas priekšlikumus - atbalstiet.

Tā ka šo, lūdzu, arī noraidiet, ja jūs pieprasāt balsojumus. (Starpsauciens: “Tas tev komisijā jāstāsta!”)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā vēlaties ko piebilst?

D. Rukšāne-Ščipčinska. Nē. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Jansona un Iesalnieka iesniegto 7. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu Lūdzu rezultātu! Par - 26, pret - 32, atturas - 6. Priekšlikums nav atbalstīts.

D. Rukšāne-Ščipčinska. 8. priekšlikums ir komisijas priekšlikums, kas tapis, iekļaujot gan iepriekšējos deputātu priekšlikumus, gan atziņas no darba grupas. Priekšlikums atrunā padomes sastāvu. Proti, fonda padomes sastāvā ir Ministru prezidents, kultūras ministrs, izglītības un zinātnes ministrs, labklājības ministrs, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs, tieslietu ministrs un četri nevalstisko organizāciju pārstāvji. Priekšlikums komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Aldim Gobzemam.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie deputāti! Spriežot pēc tā, ka komisijas priekšsēdētājam Kaimiņa kungam jākāpj tribīnē un jāskaidro, kā ir jābalso, kā nevajag balsot, kas kur tiek iekļauts, kas kur netiek iekļauts, ir pilnīgi skaidrs, ka attiecīgajā komisijā valda pilnīgs bardaks, haoss. (Starpsauciens: “Tieši tā!”) Tas droši vien raksturo... (Aplausi.) Tas droši vien ir saistīts ar to, kas šo komisiju vada.

Es aicinu nomainīt komisijas priekšsēdētāju, ielikt cilvēku, kas netaisītu šādu bardaku, lai mēs, visi deputāti (Starpsauciens: “Priekšlikumi!”)... lai komisijas priekšsēdētājam nevajadzētu kāpt tribīnē un skaidrot, kas (Starpsauciens: “Priekšlikumi!”) kurā priekšlikumā... Lai koalīcijas pārstāvim, komisijas priekšsēdētājam, nevajadzētu savai koalīcijai skaidrot, kā balsot par priekšlikumiem. Man liekas, ka tas ir pilnīgs, pilnīgs absurds. Šāds haoss Saeimā, parlamentā, nebūtu pieļaujams. Es aicinu koalīciju nomainīt komisijas priekšsēdētāju, lai haosa nebūtu.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Es aicinu debatēt par priekšlikumu.

Vārds deputātam Mārtiņam Šteinam.

M. Šteins (AP!).

Labdien, cienījamā sēdes vadītāja! Kolēģi! Es gribu pateikt vienu lietu. Divas lietas īstenībā.

Haosu rada meli. Un vieni no meliem ir tie, kurus izplatīja Aldis Gobzems. Jo Zaiga Pūce nevada Memoranda padomi. Šī institūcija sastāv no padsmit cilvēkiem, un šādā veidā, iekļaujot komisijas sastāvā četrus nevalstisko organizāciju sektora pārstāvjus, mēs varam stiprināt šo sektoru. Un es ticu Latvijas nevalstiskajam sektoram, bet... diemžēl, īpaši pēdējās dienās, mēs redzam, ka milzīgs reputācijas risks ir attiecībā uz Rīgas domes nevalstisko sektoru, kas caur nodibinājumiem milzīgu naudas summu iztērē nelietderīgi. Mēs nevaram uz visa šī fona graut nevalstiskā sektora reputāciju.

Es aicinu atbalstīt šo komisijas priekšlikumu, jo tas ir atbalstāms. Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā vēl ko vēlaties piebilst?

D. Rukšāne-Ščipčinska. Aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 8. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumu! (Starpsauciens: “Kā jābalso?”) Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 37, pret - 5, atturas - 20. Priekšlikums ir atbalstīts.

D. Rukšāne-Ščipčinska. 9. ir komisijas priekšlikums, kas reglamentē padomes priekšsēdētāja mandātu. Proti, fonda padomes locekļi no sava vidus ievēlē fonda padomes priekšsēdētāju uz pieciem gadiem. Fonda padomes priekšsēdētājs vada fonda padomes darbu. Viena un tā pati persona nedrīkst būt padomes priekšsēdētājs ilgāk kā piecus gadus pēc kārtas. Priekšlikums komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

D. Rukšāne-Ščipčinska. 10. ir deputātu Rukšānes-Ščipčinskas, Voikas, Bluķes un Šteina priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 11. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

D. Rukšāne-Ščipčinska. 11. ir komisijas priekšlikums, kas paredz fonda padomes sastāvā iekļauto nevalstisko organizāciju pārstāvjiem par amata pienākumu pildīšanu saņemt atlīdzību. Atlīdzības apmēru nosaka Ministru kabinets. Priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

D. Rukšāne-Ščipčinska. 12. ir komisijas priekšlikums, kas vērsts uz kvoruma nodrošināšanu un paredz iespēju ministriem savā vietā uz padomes sēdēm virzīt pilnvarotas personas. Priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

D. Rukšāne-Ščipčinska. 13. ir deputātu Rukšānes-Ščipčinskas, Voikas, Bluķes un Šteina priekšlikums, kas ir daļēji atbalstīts un iekļauts 14. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

D. Rukšāne-Ščipčinska. 14. ir komisijas priekšlikums. Tas ir vērsts uz padomes darba caurskatāmību un paredz, ka fonda padomes sēžu protokoli 10 dienu laikā pēc sēdes ir pieejami fonda mājaslapā. Priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

D. Rukšāne-Ščipčinska. 15. ir kultūras ministres Daces Melbārdes priekšlikums. Priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

D. Rukšāne-Ščipčinska. 16. ir tehniska rakstura Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

D. Rukšāne-Ščipčinska. 17. ir Juridiskā biroja precizējošs priekšlikums, kas atrunā Ministru prezidenta un citu ministru virzīto pārstāvju deleģēšanu. Priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

D. Rukšāne-Ščipčinska. 18. ir kultūras ministres priekšlikums. Paredz aizstāt pārejas noteikumu 8. punktā vārdus “amatā ieceļ jaunu sekretariāta direktoru” ar vārdiem “sekretariāta direktora amatā uz šā likuma 11. panta trešajā daļā noteikto termiņu ieceļ atklātā konkursā izvēlēto kandidātu”. Priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

D. Rukšāne-Ščipčinska. 19. ir Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir identisks iepriekšējam, 18., priekšlikumam un tiek atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

D. Rukšāne-Ščipčinska. Lūdzu atbalstīt likumprojektu “Grozījumi Sabiedrības integrācijas fonda likumā” otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Sabiedrības integrācijas fonda likumā” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 4, atturas - 7. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

D. Rukšāne-Ščipčinska. Šā gada 21. maijs.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam ir šā gada 21. maijs. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā”.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Daniels Pavļuts.

D. Pavļuts (AP!).

Labdien, cienījamā Saeimas priekšsēdētājas biedres kundze! Dāmas un kungi! Kolēģi, pēdējais darba kārtības jautājums. Otrajā lasījumā skatām likumprojektu “Grozījumi Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā”. Piecdesmit viens priekšlikums.

Šo likumprojektu, kuru jau esam pieņēmuši pirmajā lasījumā, iesniedza pieci Nacionālās apvienības deputāti ar nolūku paplašināt informācijas apjomu, palielināt caurskatāmību publisko kapitālsabiedrību darbā. Paldies deputātiem par to.

Uz otro lasījumu esam piecu deputātu grupa, kuru es turpmāk tā arī minēšu. Tie ir deputāti no piecām koalīcijas partijām - Indriksone, Pavļuts, Kursīte, Eglītis un Lejiņš -, kuri ir iesnieguši vairākus priekšlikumus, kas arī visi komisijā ir atbalstīti. To nolūks ir būtiski pārskatīt veidu, kā tiek pārvaldītas valsts kapitālsabiedrības, un šim režīmam pielīdzināt arī pašvaldību lielos uzņēmumus.

Tātad 1. - deputātu Indriksones, Pavļuta, Kursītes, Eglīša un Lejiņa priekšlikums. Komisijā daļēji atbalstīts, iekļauts 2. priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

D. Pavļuts. Priekšlikuma būtība ir noteikt, ka uz valsts kapitālsabiedrībām piederošām kapitālsabiedrībām jeb meitas uzņēmumiem attiecas tādi paši noteikumi valdes un padomes locekļu iecelšanai kā uz pašiem valsts uzņēmumiem. Līdzšinējā prakse diemžēl... šī prakse nav tikusi viendabīgi piemērota.

2. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Tas ir tieši par šo. Komisijā atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsojam!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu!

D. Pavļuts. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Balsosim par 2. - atbildīgās komisijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 67, pret un atturas - nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

D. Pavļuts. 3. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Šeit tiek runāts par kritērijiem, nosacījumiem, kas tiek attiecināti atkal uz meitas uzņēmumiem, pielīdzinot tos tām prasībām, kas attiecas uz pašām valsts kapitālsabiedrībām.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

D. Pavļuts. 4. - deputātu grupas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Tā nolūks ir skaidri pateikt, ka uz atkarīgajām kapitālsabiedrībām arī attiecas un ir piemērojami Ministru kabineta noteikumi, kas attiecas uz valdes un padomes locekļu iecelšanas un atsaukšanas kārtību. Par to līdz šim ir bijuši juridiski strīdi.

Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

D. Pavļuts. 5. - deputātu grupas priekšlikums. Tā nolūks ir nodalīt kapitāla daļu turētāja pārstāvja lēmumu pieņemšanu no politiskās varas arī pašvaldībās - līdzīgi, kā tas ir valsts kapitālsabiedrību gadījumā. Komisijā priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

D. Pavļuts. 6. - deputātu grupas priekšlikums. Turpinot skatīt šo pašu tematu, tas nodala kapitāla daļu turētāja pārstāvja lēmumu pieņemšanu no politiskās varas un paredz, ka izpilddirektors šo uzdevumu var deleģēt arī citam ierēdnim - līdzīgi, kā valsts sekretārs to var deleģēt citai amatpersonai ministrijā. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta 6. priekšlikumu.

D. Pavļuts. Tūliņ. Ļoti gari priekšlikumi.

Sēdes vadītāja. 11. lappusē.

D. Pavļuts. 7. - Juridiskā biroja priekšlikums, tehnisks, redakcionālas dabas. Atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

D. Pavļuts. 8. priekšlikums papildina funkciju uzskaitījumu, kas tiek attiecināts uz koordinācijas institūciju. Šobrīd šo lomu īsteno Pārresoru koordinācijas centrs. Te gan jāpiebilst, ka sākotnējā anotācijā tas nav norādīts, bet, papildinot ar šo, no tā izriet, ka Pārresoru koordinācijas centram varētu būt nepieciešami papildu resursi nākotnē. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

D. Pavļuts. 9. - deputātu grupas priekšlikums, kas paredz, ka kapitāla daļu turētāja funkcijas var centralizēt koordinācijas institūcijā. Tas ir viens no iespējamiem risinājumiem. Un attiecīgi ir papildināts koordinācijas institūcijas funkciju uzskaitījums. Priekšlikums komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

D. Pavļuts. 10. - deputātu grupas priekšlikums, kas nosaka to, ka gan valsts kapitālsabiedrībās, gan tajās, kur valstij ir izšķiroša ietekme un kur padome izveidota, ir jāsaņem koordinācijas institūcijas un nozares ministrijas atzinums par stratēģijas projektu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

D. Pavļuts. 11. - deputātu grupas priekšlikums, kas noteic, ka gan valsts kapitālsabiedrībās, gan valsts izšķirošajā ietekmē esošajās kapitālsabiedrībās padome, kur tāda ir, saņem arī koordinācijas institūcijas un nozares ministrijas atzinumu par stratēģijas projektu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

D. Pavļuts. 12. priekšlikums. Tas ir deputātu grupas priekšlikums atkal par to pašu tematu, kas noteic, ka tajās kapitālsabiedrībās, kur ir padome izveidota, saņem koordinācijas institūcijas un nozares ministrijas atzinumu par stratēģijas projektu. Atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

D. Pavļuts. 13. - deputātu grupas priekšlikums, kas noteic, ka koordinācijas institūcija praktiski nodrošina informācijas publicēšanas prasību ievērošanas uzraudzību attiecībā uz valsts uzņēmumiem. Šeit atkal PKC varētu būt nepieciešami papildu resursi. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

D. Pavļuts. 14. - deputātu grupas priekšlikums, kas noteic likumā paplašinātu informācijas apjomu iepretim iepriekšējam uzskaitījumam attiecībā uz to informāciju, kas tiek iekļauta ikgadējā pārskatā par valsts kapitālsabiedrībām. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

D. Pavļuts. 15. - deputātu grupas priekšlikums, kas paredz, ka padomes locekļu atlasi valsts kapitālsabiedrībās turpmāk īsteno ar koordinācijas institūcijas līdzdalību un iesaisti... sadarbībā ar kapitāla daļu turētāju. Arī tas varētu prasīt zināmus papildu resursus PKC. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

D. Pavļuts. 16. - deputātu grupas priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 17. priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

D. Pavļuts. 17. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Paredz, ka turpmāk nominācijas procesā, atlasot valdes un padomes locekļus, vērtē tikai tos kandidātus, kuri ir pieteikušies publiskas pieteikumu iesniegšanas procedūras laikā. Tātad atklāti, publiski procesi. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

D. Pavļuts. 18. - deputātu grupas priekšlikums. Mēs esam centušies novērst interpretāciju par to, kādi cilvēki drīkst vai nedrīkst pieteikties un piedalīties konkursos uz valdes un padomes locekļu amatiem, un tiek precizēts, ka arī pēc maksātnespējīga parādnieka statusa izbeigšanās personu nevar ievēlēt valdē vai padomē.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

D. Pavļuts. 18. priekšlikums komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Es aicinu neatbalstīt šo komisijas priekšlikumu, jo tas ir klaji diskriminējošs. Maksātnespējas process fiziskajai personai ir brīvprātīgs process, turklāt šī procesa jēga ir tieši pretēja - nevis izslēgt personu no jebkādas turpmākas darbības, bet pēc iespējas ātrāk viņu atgriezt atpakaļ šajā ikdienas apritē.

Vēl viena papildu lieta, ko es gribu šī paša priekšlikuma sakarā teikt. Kā piemēru es minēšu Amerikas Savienoto Valstu prezidentu, kurš, cik zināms, maksātnespējīgs ir bijis vairākas reizes dzīvē. Tas ir pierādījums tam, ka maksātnespējas process, ko persona uzsāk brīdī, kad ir noticis... nezinu, tie iemesli var būt dažādi, varbūt kāda liela dzīves nelaime ir novedusi līdz maksātnespējas procesam. Tā ir iespēja likumīgā veidā atbrīvoties no uzkrātajām parādsaistībām, lai turpinātu savu dzīvi.

Maksātnespējas procesa jēga pēc būtības ir dot iespēju fiziskajai personai (mēs šeit runājam par fiziskās personas maksātnespējas procesu, ja tas ir valdes vai padomes loceklis) atgriezties normālā saimnieciskā apritē. Nevajadzētu pataisīt maksātnespēju cilvēkam par diskriminējošu pazīmi, pēc kuras cilvēks uz mūžu mūžiem faktiski tiek izslēgts no jebkādas turpmākas rīcības. Vienalga - valsts amatā, kandidēt vēlēšanās un tamlīdzīgi. Tādā gadījumā mums maksātnespējas process būtu jāaizliedz, jo nevar būt process, kas diskriminē. Pat noziedzniekus, kas ir pastrādājuši noziegumu, pie mums var reabilitēt. Pēc tam ir noilgums. Ir dažādi citi iemesli... Kad ir izciests sods un cilvēks var sociāli aktīvi piedalīties turpmākajā dzīvē, viņš vairs neskaitās, teiksim, persona non grata.

Tāpēc es deputātus aicinu neatbalstīt priekšlikumu, kas ir klaji diskriminējošs pret veselām personu grupām, it īpaši Latvijā, jo mēs zinām, ka Latvijā cilvēki ne jau aiz labas dzīves, bet nabadzības dēļ... tāpēc, ka valsts nav Latvijas cilvēkus padarījusi bagātus... ļoti, ļoti liela sabiedrības daļa ir nonākusi maksātnespējas procesos.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Pavļuta kungs, vai komisijas vārdā vēlaties ko piebilst?

D. Pavļuts. Kolēģi! Es tikai precizēšu, ka komisijas nolūks šajā jautājumā ir bijis precizēt spēkā esošo likuma normu. Jums kā juristam, Gobzema kungs... tātad atšķirība - šī ir spēkā esoša norma esošajā likuma redakcijā. Mēs tikai to precizējam, lai piemērošana būtu viendabīga, lai novērstu interpretāciju attiecībā uz šo punktu.

Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Gobzema kungs, debates jau slēgtas. Pavļuta kungs precizēja komisijas vārdā.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 18. - deputātu Indriksones, Pavļuta, Kursītes, Eglīša un Lejiņa priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - 2, atturas - nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

D. Pavļuts. 19. - deputātu grupas priekšlikums, kas paredz novērst situāciju... paredz tā saukto atdzišanas periodu - 12 mēnešus - pēc aktīva politiska amata ieņemšanas, kas ir vai nu vēlēts amats, vai valdes amats... vadošs amats kādā politiskā organizācijā. Šis priekšlikums paredz noteikt atdzišanas periodu, lai aktīvie politiķi tomēr uzreiz nenonāktu, teiksim, uzņēmumu valdēs un padomēs, kā tas savulaik bija ar Kalvīša kunga nonākšanu “Lattelecom” padomē gandrīz uzreiz pēc, šķiet, premjera amata, ja mani atmiņa neviļ. Un tamlīdzīgi.

Izvērtās diskusijas, ka par šo termiņu vajadzētu uz trešo lasījumu diskutēt vai kā citādi to precizēt, bet komisija atbalstīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

D. Pavļuts. 20. - deputātu grupas priekšlikums. Tas ir izvērsts priekšlikums, kurš nosaka padomes locekļu neatkarības kritērijus, kā arī paredz to, ka neatkarīgiem, tātad no akcionāra neatkarīgiem, piemēram, no nozares ministrijas neatkarīgiem, padomes locekļiem jābūt vismaz pusei no padomes, lai nodrošinātu tās objektivitāti. Šeit ir noteikti kritēriji un aprakstīts, ko nozīmē neatkarīgs padomes loceklis. Priekšlikums komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

D. Pavļuts. 21. - deputātu grupas priekšlikums, kas paredz to, ka... novērš situācijas, kad pagaidu valdes locekļi tiek iecelti amatos un tad netiek sludināti konkursi. Tiek atbrīvota valde, tiek iecelts pagaidu valdes loceklis, piemēram, ministrijas amatpersona vai esoša kapitālsabiedrības amatpersona no zemāka līmeņa, un tad ilgstoši netiek rīkoti konkursi, tādējādi izvairoties no caurskatāmas, atklātas procedūras. Lai šādas situācijas novērstu, tiek noteikts termiņš - 12 mēneši. Priekšlikums komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

D. Pavļuts. 22. - deputātu grupas priekšlikums, kas detalizētāk nosaka Ministru kabineta noteikumu tvērumu par valdes un padomes locekļu nominācijas procesu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

D. Pavļuts. 23. - deputātu grupas priekšlikums, kas noteic, ka atsavināta publiska... atvasināta... es atvainojos, atvasināta publiska persona jeb pašvaldība obligāti saņem koordinācijas institūcijas atzinumu, pirms tā pieņem lēmumu par līdzdalības vai izšķirošās ietekmes iegūšanu kapitālsabiedrībā, lai mazinātu iespēju, ka tā varētu nepamatoti iesaistīties komercdarbībā. Te ir atsauce uz Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88. pantu. Piebildīšu gan, ka tas nekādā veidā nesasien rokas pašvaldībām, jo atzinumam ir rekomendējošs raksturs. Priekšlikums komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

D. Pavļuts. 24. - deputātu grupas priekšlikums, kas līdzīgi kā iepriekšējais noteic, ka atvasināta publiska persona obligāti saņem koordinācijas institūcijas atzinumu pirms lēmuma par līdzdalības vai izšķirošās ietekmes iegūšanu kapitālsabiedrībā (atkal to pašu iemeslu dēļ). Priekšlikums komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

D. Pavļuts. 25. - deputātu grupas priekšlikums, kas nosaka pienākumu. Tātad vārdi “var noteikt” tiek aizstāti ar vārdu “nosaka”: nevis “var noteikt”, bet “nosaka” skaidru kārtību lēmumu pieņemšanā par vidēja termiņa darbības stratēģiju, lai nebūtu atšķirīga pieeja, piemēram, darbības rādītāju vērtēšanā dažādām kapitālsabiedrībām. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

D. Pavļuts. 26. - deputātu grupas priekšlikums, kas noteic atvasinātām publiskām personām tādus pašus pienākumus kā koordinācijas institūcijai attiecībā uz konsolidētās informācijas apkopošanu un publicēšanu par tām kapitālsabiedrībām, kuras ir pašvaldības īpašumā. Valsts publicē konsolidētu pārskatu par visām kapitālsabiedrībām, un līdzīgu pienākumu nosakām pašvaldībām, kurām ir šādas kapitālsabiedrības. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

D. Pavļuts. 27. - deputātu grupas priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 28. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

D. Pavļuts. 28. - komisijas priekšlikums, kas noteic atvasinātām publiskām personām tādu pašu regulējumu valdes un padomes locekļu atlasei kā valsts kapitālsabiedrību gadījumā (izņemot gan koordinācijas institūcijas iesaisti nominācijas procesā). Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

D. Pavļuts. Acumirkli. Tūlīt tikšu līdz...

Sēdes vadītāja. 51. lappuse. (Starpsauciens: “Atbalstīts!”)

D. Pavļuts. Visu atbalstām? (Starpsaucieni: “Jā!”; “Jā, jā!”) Es cenšos ņemt vērā Juridiskā biroja lūgumu tomēr stenogrammas labad atspoguļot likumdevēja gribu, lai jūs zinātu, par ko mēs īsti balsojam.

29. - Juridiskā biroja redakcionāls priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

D. Pavļuts. 30. - deputātu grupas priekšlikums, kas noteic minimālo periodu, par kuru publicē būtisku informāciju par kapitālsabiedrību. Šis priekšlikums, kā arī virkne citu priekšlikumu paredz šo informāciju publicēt nevis par vienu, bet par pieciem iepriekšējiem gadiem, lai palielinātu caurskatāmību, un pielīdzināt šīs prasības biržā kotētiem uzņēmumiem. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

D. Pavļuts. 31. - deputātu grupas priekšlikums, kas ir ar tieši tādu pašu nolūku un ir par citu informācijas veidu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

D. Pavļuts. 32. priekšlikumā arī ir šī prasība attiecībā uz informāciju pielīdzināta biržā kotētiem uzņēmumiem. Paredz informācijas publicēšanas pienākumu par piecu gadu periodu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

D. Pavļuts. 33. - Juridiskā biroja priekšlikums. Redakcionāls. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

D. Pavļuts. 34. - deputātu grupas priekšlikums. Tieši tāpat kā iepriekš - arī šeit ir runa par informācijas publicēšanu par pēdējiem pieciem gadiem. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

D. Pavļuts. 35. - pēc būtības tāds pats priekšlikums. Attiecas uz citu informācijas sniegšanas pienākumu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

D. Pavļuts. 36. - deputātu grupas priekšlikums. Attiecas uz to pašu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

D. Pavļuts. Tagad izmaiņas. 37. - deputātu grupas priekšlikums. Nosaka pienākumu publiskot, kuri padomes locekļi attiecīgajā kapitālsabiedrībā atbilst neatkarīga padomes locekļa statusam un kritērijiem. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

D. Pavļuts. 38. - deputātu grupas priekšlikums. Paredz radīt lielāku caurskatāmību attiecībā uz dalībnieku sapulcēm, publicējot sabiedrībai pieejamā veidā darba kārtību un pieņemtos dalībnieku (akcionāru) lēmumus. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

D. Pavļuts. 39. - deputātu grupas priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 40. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt komisijas lēmumam.

D. Pavļuts. 40. - komisijas priekšlikums, kas nosaka lielām kapitālsabiedrībām pienākumu atklāt plašāku informācijas apjomu, kas ir pēc būtības līdzvērtīgs tam, kāds ir biržā kotētiem uzņēmumiem. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

D. Pavļuts. 41. - deputātu grupas tehnisks priekšlikums.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

D. Pavļuts. Arī tas komisijā atbalstīts. Atvainojos.

42. - deputātu grupas priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 43. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

D. Pavļuts. 43. - atbildīgās komisijas priekšlikums, kas paredz noteikt lielajām kapitālsabiedrībām pienākumu biežāk nekā līdz šim publiskot būtisku informāciju, lai novērtētu šo kapitālsabiedrību devumu sabiedrībai, kā arī darbības sekmes. Tātad - “starpperiodu vadības ziņojumā”, ne tikai reizi gadā - gada pārskatā. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

D. Pavļuts. 44. - deputātu grupas priekšlikums. Paredz skaidri noteikt, ka dalībnieku sapulce... jeb ka kapitāla daļu turētājs ir atbildīgs par visiem padomes uzdevumiem, ja padome sabiedrībā nav izveidota. Lai nerastos šaubas, ka tad, ja uzņēmumā padomes nav, visas šīs funkcijas veic kapitāla daļu turētājs - vai nu tas ir domes izpilddirektors, vai attiecīgās ministrijas valsts sekretārs. Priekšlikums komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

D. Pavļuts. 45. - deputātu grupas priekšlikums. Paredz noteikt, ka, lai nodrošinātu valdes darba pārraudzību un spēcīgāku plānošanu, lielās kapitālsabiedrībās padomes veidošana ir obligāta. Līdz šim tas dažos gadījumos bija izņēmums. Slimnīcām, piemēram, tika panākta atruna. Slimnīcas līdz šim neveidoja padomes, bet šobrīd tāds pienākums būtu likumā noteikts. Vienlaikus tiek paplašinātas padomes iespējas... ja ir vēlēšanās, arī vidēja lieluma kapitālsabiedrībās... Tiek precizēts, ka padomes locekļu skaits būtu no trim līdz septiņiem, lai to varētu piemērot kapitālsabiedrības darba specifikai. Šis priekšlikums komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

D. Pavļuts. 46. - deputātu grupas priekšlikums. Nosaka to, ka atbilstoši Komerclikuma principiem akciju sabiedrībām padomes veidošana ir obligāta. Tāpat kā attiecībā uz kapitālsabiedrībām. SIA padomes locekļu skaits ir noteikts no trim līdz septiņiem, lai varētu elastīgāk piemēroties situācijai. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

D. Pavļuts. 47. - deputātu grupas priekšlikums. Paredz papildināt padomes funkcijas atbilstoši labas korporatīvās pārvaldības principiem, tātad ne tikai saskaņot organizācijas stratēģiju, bet arī uzraudzīt īstenošanu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

D. Pavļuts. 48. - deputātu grupas priekšlikums. Papildina padomes funkciju uzskaitījumu atbilstoši labas korporatīvās pārvaldības principiem - apstiprināt, piemēram, būtiskākās politikas attiecībā uz risku pārvaldību un tā tālāk, kā tas arī ir citviet uzņēmumu pārvaldībā ārpus valsts un publiskās pārvaldes. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

D. Pavļuts. 49. - deputātu grupas priekšlikums. Tas paredzēja noteikt, ka prēmijas kapitālsabiedrību vadībai nemaksā. Bet, saprotot, ka šāds priekšlikums pilnībā atraisītu rokas rīkoties dažādos veidos, komisijā tas netika atbalstīts, paredzot, ka trešajā lasījumā tiks precizēta redakcija. Tātad 49. priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

D. Pavļuts. 50. - deputātu grupas priekšlikums. Tas ir pārejas noteikumu priekšlikums - paredz dažādus termiņus, kuros stātos spēkā dažādas jaunās prasības un normas attiecībā uz publiskām kapitālsabiedrībām. Šobrīd tas ir komisijā atbalstīts. Paredzam, ka uz trešo lasījumu... atkarībā no tā, kā veidosies likuma virzība, mēs, protams, mainīsim šos spēkā stāšanās datumus, lai paredzētu saprātīgus pārejas periodus šo normu iedarbināšanai. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

D. Pavļuts. Visbeidzot 51. - deputātu grupas priekšlikums, kas tāpat ir par likuma spēkā stāšanās termiņu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

D. Pavļuts. Lūdzu atbalstīt likumprojektu kopumā otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

D. Pavļuts. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - šā gada 30. maijs.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš likumprojekta trešajam lasījumam ir šā gada 30. maijs.

Paldies.

D. Pavļuts. Paldies, kolēģi!

Sēdes vadītāja. Līdz ar to visi Saeimas 16. maija sēdes darba kārtības jautājumi ir izskatīti.

Pirms mēs reģistrējamies, vēlos jūs informēt par šodien pulksten 17.00 paredzēto atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem.

Par deputātu Reiznieces-Ozolas, Auguļa, Čakšas, Kučinska un Dūklava jautājumu labklājības ministrei Ramonai Petravičai “Par uzlabojumiem asistentu pakalpojuma apmaksas un atskaišu kārtībā”. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina, taču ministre informē, ka nevar ierasties uz mutvārdu atbildes sniegšanu, jo atrodas reģionālā vizītē Daugavpilī. Līdz ar to šovakar atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem nenotiks.

Savukārt ir iesniegti jauni jautājumi.

Deputāti Reizniece-Ozola, Krauze, Valainis, Augulis, Kučinskis, Čakša un Dūklavs ir iesnieguši jautājumu tieslietu ministram Jānim Bordānam “Par tieslietu ministra politisko atbildību par vairāk nekā 52 000 iedzīvotāju gribas ignorēšanu”. Jautājums tiks nodots ministram.

Deputāti Reizniece-Ozola, Krauze, Valainis, Augulis, Kučinskis, Čakša un Dūklavs ir iesnieguši jautājumu vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Jurim Pūcem “Par VARAM ministra politisko atbildību par NVO atbalstam paredzētā finansējuma izmantošanu ministrijas pamatfunkciju nodrošināšanai”. Jautājums tiks nodots ministram.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu!

Līdz tiks sagatavoti reģistrācijas rezultāti, vārds deputātam Mārtiņam Bondaram - paziņojumam.

M. Bondars (AP!).

Cienītās kolēģes! Godātie kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas dalībniekiem vēlos atgādināt, ka pēc 15 minūtēm notiks Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas ārkārtas sēde.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds Saeimas sekretāra biedrei Marijai Golubevai reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

M. Golubeva (13. Saeimas sekretāra biedre).

Nav reģistrējušies: Arvils Ašeradens, Jānis Ādamsons, Dagmāra Beitnere-Le Galla, Uldis Budriķis, Gundars Daudze, Sergejs Dolgopolovs, Ivans Klementjevs, Rihards Kols, Linda Liepiņa, Anita Muižniece, Ināra Mūrniece, Romāns Naudiņš, Vitālijs Orlovs, Ramona Petraviča, Karina Sprūde, Edmunds Teirumnieks, Jānis Vitenbergs, Jānis Vucāns un Reinis Znotiņš.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Līdz ar to Saeimas 16. maija sēdi pasludinu par slēgtu.

SATURA RĀDĪTĀJS
13. Saeimas pavasara sesijas 5. sēde
2019. gada 16. maijā

Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par narkotisko un psihotropo vielu un zāļu likumīgās aprites kārtību”” (Nr. 311/Lp13) (Dok. Nr. 893, 893A)
Par likumprojektu “Grozījumi Sēklu un šķirņu aprites likumā” (Nr. 312/Lp13) (Dok. Nr. 894, 894A)
Par likumprojektu “Grozījumi Civilprocesa likumā” (Nr. 313/Lp13) (Dok. Nr. 901, 901A)
Priekšlikumi	- dep. V. Valainis (par)
	- dep. J. Strīķe
Informācija par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Igoram Pimenovam šā gada 9. maijā (Dok. Nr. 909)
Informācija par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Ivanam Klementjevam šā gada 16. maijā (Dok. Nr. 910)
Informācija par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātei Karinai Sprūdei no šā gada 16. maija līdz 22. maijam (Dok. Nr. 911)
Deputātu Ivara Zariņa, Jāņa Krišāna, Valērija Agešina, Jāņa Ādamsona, Jāņa Tutina, Ingas Goldbergas, Edgara Kucina, Vladimira Nikonova, Borisa Cileviča, Ivana Klementjeva pieprasījums ekonomikas ministram Ralfam Nemiro “Par ekonomikas ministra izvairīšanos sniegt informāciju par Saeimas 2019. gada 10. janvāra lēmuma “Par obligātā iepirkuma komponentes atcelšanu” izpildi” (Nr. 9/P13) (Noraidīts) (Dok. Nr. 745, 745A)
Ziņo	- dep. M. Staķis
Debates	- dep. A. Zakatistovs
	- dep. I. Zariņš
	- dep. K. Ģirģens
	- dep. V. Valainis
	- dep. A. Gobzems
	- dep. M. Bondars
	- dep. S. Riekstiņš
	- dep. D. Šmits
	- dep. A. Gobzems
	- dep. I. Zariņš
	- dep. A. Zakatistovs
Par pieprasījumu iekšlietu ministram Sandim Ģirģenam “Par iespējamu Eiropas Parlamenta vēlēšanu sabotāžu un iekšlietu ministra bezdarbību” (Nr. 11/P13) (Dok. Nr. 923)
Motivācija	- dep. A. Krauze
Likumprojekts “Par Ventspils Augstskolas Satversmes grozījumiem” (Nr. 297/Lp13) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 797B)
Ziņo	- dep. R. Dzintars
Likumprojekts “Grozījums Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā” (Nr. 237/Lp13) (3.lasījums) (Dok. Nr. 895)
Ziņo	- dep. J. Rancāns
Likumprojekts “Grozījumi Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā” (Nr. 165/Lp13) (3.lasījums) (Dok. Nr. 898)
Ziņo	- dep. V. Valainis
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par miruša cilvēka ķermeņa aizsardzību un cilvēka audu un orgānu izmantošanu medicīnā”” (Nr. 14/Lp13) (3.lasījums) (Dok. Nr. 907)
Ziņo	- dep. A. Skride
Debates	- dep. J. Iesalnieks
Likumprojekts “Par Protokolu par Ziemeļmaķedonijas Republikas pievienošanos Ziemeļatlantijas līgumam” (Nr. 305/Lp13) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 825, 888)
Ziņo	- dep. L. Ozola
Likumprojekts “Par Protokolu par Ziemeļmaķedonijas Republikas pievienošanos Ziemeļatlantijas līgumam” (Nr. 305/Lp13) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 825, 888)
Ziņo	- dep. L. Ozola
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma atsavināšanu Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas valsts robežas joslas ierīkošanai”” (Nr. 64/Lp13) (1.lasījums) (Dok. Nr. 106, 891)
Ziņo	- dep. J. Butāns
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma atsavināšanu Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas valsts robežas joslas ierīkošanai”” (Nr. 246/Lp13) (1.lasījums) (Dok. Nr. 619, 892)
Ziņo	- dep. J. Butāns
Paziņojumi
	- dep. V. Valainis
	- dep. D. Reizniece-Ozola
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa	- Saeimas sekretāra biedre M. Golubeva
Likumprojekts “Grozījums likumā “Par valsts noslēpumu”” (Nr. 293/Lp13) (2.  lasījums) (Dok. Nr. 896)
Ziņo	- dep. J. Rancāns
Debates	- dep. A. Gobzems
	- dep. M. Kučinskis
	- dep. A. Gobzems
	- dep. J. Rancāns
	- dep. D. Šmits
	- dep. J. Stepaņenko
	- dep. A. Gobzems
	- dep. J. Rancāns
	- dep. A. Gobzems
	- dep. J. Stepaņenko
	- dep. A. Kiršteins
	- dep. A. Gobzems
	- dep. D. Šmits
Likumprojekts “Grozījumi Dizainparaugu likumā” (Nr. 202/Lp13) (2.lasījums) (Dok. Nr. 897)
Ziņo	- dep. I. Benhena-Bēkena
Likumprojekts “Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā” (Nr. 114/Lp13) (2.lasījums) (Dok. Nr. 900)
Ziņo	- dep. J. Kursīte
Debates	- dep. A. Kiršteins
Likumprojekts “Grozījums likumā “Par skaidras naudas deklarēšanu uz valsts robežas”” (Nr. 101/Lp13) (2.lasījums) (Dok. Nr. 903)
Ziņo	- dep. M. Šteins
Debates	- dep. A. Kiršteins
	- dep. A. Kiršteins
Par procedūru	- dep. D. Reizniece-Ozola
Likumprojekts “Grozījumi Sabiedrības integrācijas fonda likumā” (Nr. 17/Lp13) (2.lasījums) (Dok. Nr. 904)
Ziņo	- dep. D. Rukšāne-Ščipčinska
Debates	- dep. M. Kučinskis
	- dep. J. Jalinska
	- dep. A. Kaimiņš
	- dep. V. Valainis
	- dep. R. Jansons
	- dep. I. Voika
	- dep. V. Valainis
	- dep. A. Gobzems
	- dep. A. Kaimiņš
	- dep. N. Kabanovs
	- dep. L. Ozola
	- dep. B. Cilevičs
	- dep. A. Gobzems
	- dep. D. Šmits
	- dep. A. Kaimiņš
	- dep. A. Gobzems
	- dep. M. Šteins
Likumprojekts “Grozījumi Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā” (Nr. 187/Lp13) (2.lasījums) (Dok. Nr. 906)
Ziņo	- dep. D. Pavļuts
Debates	- dep. A. Gobzems
Informācija par atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem
Informācija par deputātu D. Reiznieces-Ozolas, A. Krauzes, V. Valaiņa, U. Auguļa, M. Kučinska, A. Čakšas un J. Dūklava jautājumu tieslietu ministram Jānim Bordānam “Par ministra politisko atbildību par vairāk nekā 52 000 iedzīvotāju gribas ignorēšanu” (Nr. 33/J13)
Informācija par deputātu D. Reiznieces-Ozolas, A. Krauzes, V. Valaiņa, U. Auguļa, M. Kučinska, A. Čakšas un J. Dūklava jautājumu vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Jurim Pūcem “Par VARAM ministra politisko atbildību par NVO atbalstam paredzētā finansējuma izmantošanu ministrijas pamatfunkciju nodrošināšanai” (Nr. 34/J13)
Paziņojums
	- dep. M. Bondars
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa	- Saeimas sekretāra biedre M. Golubeva

Balsojumi

Datums: 16.05.2019 09:09:29 bal001
Par - 24, pret - 48, atturas - 4. (Reģistr. - 81)
Balsošanas motīvs: Par atbildīgās komisijas maiņu. Grozījumi Civilprocesa likumā (313/Lp13), nodošana komisijām

Datums: 16.05.2019 09:10:51 bal002
Par - 51, pret - 25, atturas - 0. (Reģistr. - 82)
Balsošanas motīvs: Par nodošanu līdzatbildīgajai komisijai . Grozījumi Civilprocesa likumā (313/Lp13), nodošana komisijām

Datums: 16.05.2019 10:03:22 bal003
Par - 30, pret - 51, atturas - 1. (Reģistr. - 84)
Balsošanas motīvs: Par Ekonomikas ministra izvairīšanos sniegt informāciju par Saeimas 2019. gada 10. janvāra lēmuma “Par obligātā iepirkuma komponentes atcelšanu” izpildi (9/P13)

Datums: 16.05.2019 10:07:41 bal004
Par - 82, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 84)
Balsošanas motīvs: Par Ventspils Augstskolas Satversmes grozījumiem (297/Lp13), 2.lasījums, steidzams

Datums: 16.05.2019 10:09:00 bal005
Par - 78, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 83)
Balsošanas motīvs: Grozījums Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā (237/Lp13), 3.lasījums

Datums: 16.05.2019 10:10:53 bal006
Par - 77, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 84)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā (165/Lp13), 3.lasījums

Datums: 16.05.2019 10:15:23 bal007
Par - 5, pret - 68, atturas - 1. (Reģistr. - 84)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.4. Grozījumi likumā “Par miruša cilvēka ķermeņa aizsardzību un cilvēka audu un orgānu izmantošanu medicīnā” (14/Lp13), 3.lasījums

Datums: 16.05.2019 10:19:21 bal008
Par - 76, pret - 1, atturas - 0. (Reģistr. - 84)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par miruša cilvēka ķermeņa aizsardzību un cilvēka audu un orgānu izmantošanu medicīnā” (14/Lp13), 3.lasījums

Datums: 16.05.2019 10:22:17 bal009
Par - 81, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 84)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Par Protokolu par Ziemeļmaķedonijas Republikas pievienošanos Ziemeļatlantijas līgumam (305/Lp13), 1.lasījums

Datums: 16.05.2019 10:22:38 bal010
Par - 81, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 84)
Balsošanas motīvs: Par Protokolu par Ziemeļmaķedonijas Republikas pievienošanos Ziemeļatlantijas līgumam (305/Lp13), 1.lasījums

Datums: 16.05.2019 10:23:21 bal011
Par - 81, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 84)
Balsošanas motīvs: Par Protokolu par Ziemeļmaķedonijas Republikas pievienošanos Ziemeļatlantijas līgumam (305/Lp13), 2.lasījums, steidzams

Datums: 16.05.2019 10:24:48 bal012
Par - 80, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 84)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma atsavināšanu Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas valsts robežas joslas ierīkošanai” (64/Lp13), 1.lasījums

Datums: 16.05.2019 10:26:35 bal013
Par - 80, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 84)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma atsavināšanu Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas valsts robežas joslas ierīkošanai” (246/Lp13), 1.lasījums

Datums: 16.05.2019 10:27:11 bal014
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Datums: 16.05.2019 11:17:58 bal015
Par - 18, pret - 50, atturas - 6. (Reģistr. - 81)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.1. Grozījums likumā “Par valsts noslēpumu” (293/Lp13), 2.lasījums

Datums: 16.05.2019 11:38:03 bal016
Par - 19, pret - 53, atturas - 4. (Reģistr. - 81)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.2. Grozījums likumā “Par valsts noslēpumu” (293/Lp13), 2.lasījums

Datums: 16.05.2019 11:39:05 bal017
Par - 63, pret - 2, atturas - 3. (Reģistr. - 82)
Balsošanas motīvs: Par runas laika apvienošanu. Grozījums likumā “Par valsts noslēpumu” (293/Lp13), 2.lasījums

Datums: 16.05.2019 11:57:08 bal018
Par - 18, pret - 52, atturas - 2. (Reģistr. - 83)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.4. Grozījums likumā “Par valsts noslēpumu” (293/Lp13), 2.lasījums

Datums: 16.05.2019 12:06:54 bal019
Par - 22, pret - 46, atturas - 1. (Reģistr. - 79)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.5. Grozījums likumā “Par valsts noslēpumu” (293/Lp13), 2.lasījums

Datums: 16.05.2019 12:07:42 bal020
Par - 51, pret - 2, atturas - 18. (Reģistr. - 78)
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par valsts noslēpumu” (293/Lp13), 2.lasījums

Datums: 16.05.2019 12:09:30 bal021
Par - 74, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 77)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Dizainparaugu likumā (202/Lp13), 2.lasījums

Datums: 16.05.2019 12:12:09 bal022
Par - 75, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 78)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā (114/Lp13), 2.lasījums

Datums: 16.05.2019 12:15:36 bal023
Par - 49, pret - 5, atturas - 22. (Reģistr. - 79)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.2. Grozījums likumā “Par skaidras naudas deklarēšanu uz valsts robežas” (101/Lp13), 2.lasījums

Datums: 16.05.2019 12:22:47 bal024
Par - 50, pret - 3, atturas - 16. (Reģistr. - 79)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.4. Grozījums likumā “Par skaidras naudas deklarēšanu uz valsts robežas” (101/Lp13), 2.lasījums

Datums: 16.05.2019 12:23:45 bal025
Par - 50, pret - 3, atturas - 2. (Reģistr. - 79)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.7. Grozījums likumā “Par skaidras naudas deklarēšanu uz valsts robežas” (101/Lp13), 2.lasījums

Datums: 16.05.2019 12:24:37 bal026
Par - 53, pret - 3, atturas - 18. (Reģistr. - 79)
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par skaidras naudas deklarēšanu uz valsts robežas” (101/Lp13), 2.lasījums

Datums: 16.05.2019 13:00:37 bal027
Par - 25, pret - 32, atturas - 8. (Reģistr. - 75)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.5. Grozījumi Sabiedrības integrācijas fonda likumā (17/Lp13), 2.lasījums

Datums: 16.05.2019 13:01:13 bal028
Par - 25, pret - 32, atturas - 6. (Reģistr. - 75)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.6. Grozījumi Sabiedrības integrācijas fonda likumā (17/Lp13), 2.lasījums

Datums: 16.05.2019 13:02:20 bal029
Par - 26, pret - 32, atturas - 6. (Reģistr. - 75)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.7. Grozījumi Sabiedrības integrācijas fonda likumā (17/Lp13), 2.lasījums

Datums: 16.05.2019 13:05:45 bal030
Par - 37, pret - 5, atturas - 20. (Reģistr. - 75)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.8. Grozījumi Sabiedrības integrācijas fonda likumā (17/Lp13), 2.lasījums

Datums: 16.05.2019 13:08:33 bal031
Par - 54, pret - 4, atturas - 7. (Reģistr. - 75)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Sabiedrības integrācijas fonda likumā (17/Lp13), 2.lasījums

Datums: 16.05.2019 13:10:58 bal032
Par - 67, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 75)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.2. Grozījumi Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā (187/Lp13), 2.lasījums

Datums: 16.05.2019 13:20:02 bal033
Par - 61, pret - 2, atturas - 0. (Reģistr. - 77)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.18. Grozījumi Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā (187/Lp13), 2.lasījums

Datums: 16.05.2019 13:31:02 bal034
Par - 75, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 79)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā (187/Lp13), 2.lasījums

Datums: 16.05.2019 13:33:19 bal035
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija