10.Saeimas stenogramma - 28.04.2011
Latvijas Republikas 10.Saeimas Sēdi vada Latvijas Republikas 10.Saeimas priekšsēdētāja Sēdes vadītāja. Labrīt, kolēģi! Sākam Saeimas 20.aprīļa sēdi. Tātad pirmais darba kārtības jautājums - „Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”. Lēmuma projekts „Par Viktora Jakovļeva 10.Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu”. Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā - deputāts Orlovs. V.Orlovs (SC frakcija). Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamais Andri Bērziņ no Rīgas! Kolēģi deputāti! Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija ir saņēmusi 10.Saeimas deputāta Jura Silova iesniegumu par to, ka viņš noliek deputāta mandātu. Saskaņā ar Centrālās vēlēšanu komisijas informāciju nākamais deputāta amata kandidāts no politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” Vidzemes vēlēšanu apgabala saraksta ir Viktors Jakovļevs. Komisija ir saņēmusi Viktora Jakovļeva iesniegumu, ka viņš piekrīt uzņemties 10.Saeimas deputāta amata pienākumus. Sēdes vadītāja. Lūdzu deputāta kandidātu Viktoru Jakovļevu nodot svinīgo solījumu. V.Jakovļevs. Es, uzņemoties Saeimas deputāta amata pienākumus, Latvijas tautas priekšā svinīgi solu būt uzticīgs Latvijai, stiprināt tās suverenitāti un latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu, aizstāvēt Latviju kā neatkarīgu un demokrātisku valsti, savus pienākumus pildīt godprātīgi un pēc labākās apziņas. Es apņemos ievērot Latvijas Satversmi un likumus. Paldies. (Aplausi.) Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Viktora Jakovļeva 10.Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 71, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Lūdzu Viktoru Jakovļevu ieņemt vietu Saeimas Sēžu zālē. Nākamā darba kārtības sadaļa - „Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem”. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par aviāciju”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā” nodot Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par valsts pensijām”” nodot Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. „Pret” ir pieteikusies runāt deputāte Inese Laizāne. Lūdzu! I.Laizāne (VL-TB/LNNK frakcija). Labrīt, cienījamā priekšsēdētājas kundze! Labrīt, kolēģi! Par grozījumiem likumā „Par valsts pensijām”. Latviešu tauta ir čakla tauta un stipra tauta, un es esmu pārliecināta, ka ikviens no mums vēlas ilgi strādāt un būt vesels, tāpēc šis priekšlikums - pagarināt pensionēšanās vecumu - pēc būtības ir tā vērts, lai par to sabiedrībā runātu. Bet es uzskatu, ka šis priekšlikums ir jāskata kompleksi, kopā ar jautājumu par veselības aprūpi, kopā ar jautājumu par darba nodrošināšanu, jo, paaugstinot pensionēšanās vecumu un nepiedāvājot pretī darbavietas šiem cilvēkiem, nenodrošinot veselību, mēs radīsim tikai jaunu bezdarbnieku skaitu un cilvēkus, kuriem būs jāmaksā slimības pabalsti tāpat, paredzot iespēju pirms laika pensionēties cilvēkiem, kuri audzina piecus bērnus. Es domāju, ka demogrāfiskais jautājums ir jāsaista ar pensiju jautājumu. Un kāpēc gan ne šajā likumā iestrādāt pantu par to, ka par katru bērnu vecāki var vienu gadu ātrāk pensionēties? Tas par pensijas vecuma paaugstināšanu. Bet mani satrauc arī jautājums par invalīdiem. Ko šajā likumprojektā piedāvā? Šajā likumprojektā piedāvā, ka invalīds, kurš strādā un ir kļuvis bezdarbnieks, var izvēlēties saņemt vai nu bezdarbnieka pabalstu, vai invaliditātes pensiju, un šeit, man liekas, mēs invaliditātes pensiju pielīdzinām balvai, kura saņemta par kaut kādiem nopelniem. Ļoti daudzi invalīdi savu invaliditātes pensiju tērē medikamentiem, lai ārstētos, lai spētu dzīvot. Vai jūs zināt, kādas ir invaliditātes pensijas bērniem? Un, ja pēc tam šis jaunietis vai jau pieaudzis cilvēks ar invaliditāti atrod darbu - un mums par to vajadzētu priecāties! -, bet dažādu iemeslu dēļ kļūst par bezdarbnieku, tad atņemt viņam šo bezdarbnieku pabalstu, manuprāt, ir klajš cilvēktiesību pārkāpums un diskriminācija pret šo sabiedrības grupu. Nu, tad jau mēs varam tālāk iet līdz absurdam: laukos tam, kuram ir govs, arī nemaksāsim neko, jo kaut kāds ienākums jau ir! Tādēļ es uzskatu, ka šis likumprojekts ir ļoti vāji sagatavots un šo likumprojektu vajadzētu Labklājības ministrijai turpināt pilnveidot un tikai tad nodot Saeimas komisijām izskatīšanai. Sēdes vadītāja. Paldies. Neviens deputāts nav pieteicies runāt „par”. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu, lai likumprojektu „Grozījumi likumā „Par valsts pensijām”” nodotu Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 48, pret - 37, atturas - nav. Likumprojekts komisijai nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”” nodot Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. „Pret” pieteicies runāt deputāts Andris Šķēle. A.Šķēle (PLL frakcija). Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Pirms pavisam neilga laika mēs skatījām kārtējos budžeta grozījumus un virkni pavadošo likumu. Koalīcija vienoti lūdza izslēgt no budžeta paketes trīs sociālās jomas likumus. Valdības pārstāvji, kolēģi no pozīcijas, to motivēja tā, ka nedrīkst to darīt ar vārdiem, ka tas jau ir tikai pārejas laikam. Tātad, pagarinot termiņu tā sauktajam ierobežojumu jumta likumam (tā tas ir iegājies šobrīd leksikā), tika teikts, ka būs vēl papildus tikai divi gadi attiecībā uz virkni sociālo pabalstu ierobežojumu. Ko mēs redzam šodien? Mēs redzam šodien, ka tie ir bijuši meli. Tas pilnīgi skaidri un precīzi ir redzams, it kā nevainīgi piedāvātā likumprojekta 1. un 2.pantā skaitli „100” aizstāt ar skaitli „80”. Te vairs nav runa par kādu pagaidu regulējumu. Šeit, kolēģi, nav vairs runa par to, ka 2013. un 2014.gadā īslaicīgi, papildus vēl uz diviem gadiem, tiks ierobežoti maternitātes un citi sociālie pabalsti. Valdība skaidri un gaiši plāno iedibināt to uz mūžīgiem laikiem. Es nekādā ziņā to nevaru atbalstīt. Es esmu pārliecināts, ka arī mani kolēģi - daudzi no opozīcijas un, iespējams, arī no pozīcijas - to saprot. Es pakavēšos pie viena no pabalstiem - pie maternitātes pabalsta -, kurš ir vienreizējs pabalsts, jo zem šā vārda citreiz... zem šiem vārdiem, zem jēdziena „maternitātes pabalsts”, gribētos teikt, daļēji tiek paslēpts... Maternitātes pabalsts ir pabalsts, ko saņem sieviete par grūtniecības beigu posmu 56 un, ja viņa ir laikus stājusies grūtniecības uzskaitē, vēl papildu 14 dienām. Tātad maksimāli tās ir 70 dienas... grūtniecības pēdējās 70 dienas. Un vēl dzemdību atvaļinājumu, kas veiksmīgu dzemdību gadījumā ir 56 dienas, bet, ja ir bijuši kaut kādi sarežģījumi ar mazuļa nākšanu pasaulē, tad ir klāt vēl 14 dienas. Tātad maksimāli ir divas reizes pa 70 dienām. Un viss! Tāds ir maternitātes pabalsta periods. Latvija tieši tāpat, kā to bija izdarījusi gan Igaunija, gan Lietuva, tika iedibinājusi vienādu kārtību, ka maternitātes pabalsts bija 100 procentu apmērā no veiktajām bruto algas iemaksām. Jā, šajā periodā - divreiz pa 70 dienām - sievietes saņēma maternitātes pabalstu, kas faktiski bija lielāks nekā uz rokas saņemtā alga pēdējo 70 dienu laikā. Diemžēl šobrīd Latvija ir vienīgā valsts, kas šo principu lauž. Ne Igaunija, ne Lietuva nav uzdrošinājušās pieskarties šai sievietes dzīvē tik svarīgajai kompensācijai naudas veidā, kas ir saistīta ar mazuļa nākšanu pasaulē un ar māmiņas pienākumu uzņemšanos pret bērnu. Igaunija turpina saglabāt kompensāciju 100 procentu apmērā, un arī Lietuva dara to pašu. Man tad ir jautājums par šo liekulību, kas šobrīd valda, runājot par milzīgo uzmanību, kas tiekot pievērsta demogrāfijas problēmām. Visās komisijās krustu šķērsu šobrīd tiek iniciēti jautājumi par demogrāfijas lomu un vajadzību, tiek spriests par cilvēku iespējamo skaitu Latvijā un tā tālāk, tiek rīkotas konferences un veidotas demogrāfijas padomes un tā tālāk. Šis ir brīdis, kad jūs ar savu balsojumu varat pateikt, vai valdība dara pareizi vai nepareizi, kad jūs ar savu balsojumu varat dot novērtējumu tam, vai tiešām mēs taisāmies uz mūžiem iedibināt tādu kārtību, kādas nav nekur vistuvākajā apkārtnē. Es aicinu ar šodienas balsojumu, ar savu attieksmi, noraidot šo valdības likumprojektu kā neatbilstošu Latvijas tautas interesēm, parādīt savu patieso attieksmi pret bērniem, pret jaunajām māmiņām. Es balsošu „pret”. (Aplausi.) Sēdes vadītāja Paldies. „Par” neviens deputāts nav pieteicies runāt. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu, lai Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”” nodotu Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 47, pret - 38, atturas - 1. Likumprojekts komisijai nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumā” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Rasnača, Cilinska, Dzintara, Bērziņa un Laizānes iesniegto likumprojektu „Grozījums Latvijas valsts karoga likumā” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. „Par” pieteicies runāt deputāts Dzintars Rasnačs. Dz.Rasnačs (VL-TB/LNNK frakcija). Labrīt, godātie kolēģi! Nacionālā apvienība šo grozījumu Latvijas valsts karoga likumā iesniedza tāpēc, ka jau daudzus gadus mēs neizrādām pienācīgu cieņu tiem 111 Augstākās padomes deputātiem, kuri 1991.gada 21.augustā īpašos apstākļos šeit pieņēma vienu no izšķirošākajiem lēmumiem atjaunotās Latvijas vēsturē. Šī cieņa netiek izrādīta Latvijas valsts karoga likumā. Citādā ziņā mēs šo cieņu izrādām, un katru gadu Saeima organizē - un arī šogad organizēs - pieņemšanu diplomātiskā korpusa pārstāvjiem no dažādām valstīm un Augstākās padomes deputātiem, un, protams, šī diena tiek atzīmēta. Taču tautas atmiņā šī diena pamazām tiek izdzēsta, un mēs negribam to pieļaut. Mēs aicinām atbalstīt mūsu priekšlikumu, lai 21.augusts ir to dienu sarakstā, kurās mēs pie visām ēkām izkaram karogus. Gribu uzsvērt vēl arī vienu mazu, varbūt nebūtisku niansi. Latvijas valsts karoga likumā karoga novietošanas reglamentācija ir dažāda. Tai ir dažādas formas, un šī forma ir tā imperatīvā jeb obligātā - novietošanas forma. Un jāteic, ka Latvija ir „izcila” (pēdiņās) valsts ar to, ka šī obligātā forma - sēru noformējumā - mums ir piecas dienas gadā, bet svētku noformējumā - tikai četras dienas gadā. Protams, ja saskaita atzīmējamās un svētku dienas pret atceres dienām, tad redzam, ka to, paldies Dievam, tomēr ir vairāk. Bet es aicinu tomēr... Es zinu, ka frakcijās lēmumi bieži vien tiek pieņemti, neizvērtējot un neizdiskutējot, - ātri, vienkārši vadoties pēc tā, kas šo priekšlikumu ir iesniedzis, - vai tas ir pozīcijas vai opozīcijas pārstāvis. Bet es tomēr aicinu šo likumprojektu nodot komisijām, un turpināsim debates. Gribu vēl atzīmēt attiecībā uz anotācijas sadaļu par konsultācijām: jāteic, ka es sazinājos ar trim Latvijā visai zināmām un ievērojamām personām - ar bijušo Tautas frontes priekšsēdētāju Romualdu Ražuku, ar Valsts Heraldikas komisijas priekšsēdētāju Ramonu Umbliju un ar Augstākās padomes deputātu kluba prezidentu Juri Karlsonu, un visi viņi konceptuāli atbalstīja šo priekšlikumu, jo arī viņi uzskata, ka mēs pārāk maz uzmanības pievēršam savas vēstures gaišākajām lapaspusēm. Man šķiet, ka mēs pārāk daudz uzmanības pievēršam tieši šīm tumšākajām lapaspusēm. Tā ka, atceroties savu vēsturi, celsim pienācīgā godā 21.augustu! Paldies. Sēdes vadītāja. Paldies. „Pret” pieteicies runāt deputāts Atis Lejiņš. A.Lejiņš (frakcija „Vienotība”). Godātais Prezidij! Cienījamās kolēģes un godājamie kolēģi! Cik reižu Igaunijā jāizkar karogs? Cik reižu Lietuvā jāizkar karogs? Igaunijā jāizkar karogs, kā likums to nosaka, trīs reizes gadā. Lietuvā... Pateiksiet? (No zāles: „Četras!”) Trīs reizes. Ja mēs šo likumu pieņemam, tad Latvijā būs jāizkar karogs deviņas reizes. (No zāles: „Vismaz vienā lietā mēs būsim priekšā!”) Es jautāju jums: cik liela ir sabiedrības uzticēšanās Rīgikogu? Cik liela ir sabiedrības uzticēšanās Seimam Lietuvā? Vai tā nav kaut kāda kopsakarība? Ja nu mēs tagad kārsim karogu obligātā veidā biežāk, deviņas reizes, vai mēs palielināsim Saeimas prestižu sabiedrībā? Es vispār negribu runāt par to, ka liela ir sabiedrības uzticība Rīgikogu vai Igaunijas varas iestādēm. Man vienkārši ir kauns, ja salīdzinām to ar Latviju... Bet nu man stāsta, ka šī tradīcija - arvien biežāk izkārt karogu - aizsākās padomju okupācijas laikā. Cik bieži mēs trimdā izkārām karogus? Uzminiet! Trīs reizes! Un mēs to darījām brīvprātīgi. Paldies Dievam! Es aicinu jūs padomāt, parādīt mugurkaulu un balsot „pret”. Sēdes vadītāja. Paldies. Viens deputāts ir runājis „par”, viens - „pret”. Lēmums ir jāpieņem balsojot. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Rasnača, Cilinska, Dzintara, Bērziņa un Laizānes iesniegtā likumprojekta „Grozījums Latvijas valsts karoga likumā” nodošanu Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 31, pret - 2, atturas - 49. Likumprojekts komisijai nav nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par policiju”” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Civilprocesa likumā” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātei Circenei! I.Circene (frakcija „Vienotība”). Lūdzu nodot arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai kā līdzatbildīgajai komisijai. Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka Ministru kabineta iesniegtais likumprojekts „Grozījumi Civilprocesa likumā” tiek nodots Juridiskajai komisijai un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, nosakot, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijām nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumā” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātei Circenei! I.Circene (frakcija „Vienotība”). Lūdzu nodot šo likumprojektu arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai kā līdzatbildīgajai komisijai. Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka likumprojekts tiek nodots kā līdzatbildīgajai arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijām nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātei Circenei! I.Circene (frakcija „Vienotība”). Lūdzu mainīt atbildīgo komisiju un noteikt par atbildīgo Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju, bet Juridisko komisiju - par līdzatbildīgo komisiju. Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka Ministru kabineta iesniegtais likumprojekts „Grozījumi Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā” tiek nodots Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Juridiskajai komisijai, nosakot, ka Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija ir atbildīgā komisija? Deputāti lūdz balsojumu. Tātad lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai Ministru kabineta iesniegtais likumprojekts „Grozījumi Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā” tiktu nodots Juridiskajai komisijai un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, nosakot, ka Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - 7, atturas - 22. Likumprojekts komisijām nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Meža likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Aizsargjoslu likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Sugu un biotopu aizsardzības likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” nodot Juridiskajai komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijām nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par nacionālās sporta bāzes statusu”” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Juridiskās komisijas izstrādāto likumprojektu „Grozījums Saeimas kārtības rullī” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. „Pret” pieteicies runāt deputāts Valērijs Agešins. V.Agešins (SC frakcija). Labrīt, godātie kolēģi! Saeimas Juridiskās komisijas vairākums konceptuāli atbalstīja Saeimas kārtības ruļļa grozījumus, kas paredz kārtību, kādā deputātus varēs izslēgt no Saeimas, ja viņiem valsts valodas prasme nebūs pietiekama. Es personīgi arī uzskatu, ka, lai pilnvērtīgi iesaistītos parlamenta darbā, kvalitatīvi veiktu savus tiešos pienākumus un aizstāvētu savu vēlētāju intereses, Saeimas deputātiem valsts valoda jāpārvalda brīvi. Tomēr... tomēr vienlaikus vēlos uzsvērt, ka demokrātiskā valstī tikai vēlētāji var lemt par deputāta atbilstību amatam. Pretējā gadījumā pastāv risks, ka viena daļa vēlētāju vai neliela Saeimas deputātu grupa - desmit cilvēku sastāvā - mēģinās atsaukt deputātu, par kuru balsoja pavisam cita vēlētāju grupa. Manuprāt, tas nav pieņemams. Turklāt man ir aizdomas, ka šādā veidā varētu tikt šķiroti ne tikai deputāti, bet arī vēlētāji - pareizajos un nepareizajos. Un, iespējams, turklāt tiek aizskarts ļoti būtisks cilvēktiesību aspekts - visu cilvēku vienlīdzība likuma priekšā. Manuprāt, šie Saeimas kārtības ruļļa grozījumi ir pretrunā ar Satversmi, jo saskaņā ar mūsu valsts pamatlikumu deputāta piemērotību tautas pārstāvja amatam vērtē vēlētāji, un Saeimas vēlēšanu likuma 5.pantā ir noteikti ierobežojumi kandidēšanai, kas saistīti, piemēram, ar noziedzīgiem nodarījumiem. Līdz ar to deputāta valsts valodas prasme ir partiju un vēlētāju iekšējās pašregulēšanas jautājums. Svarīgi atzīmēt, ka gadījumā ar Saeimas deputātu valsts valodas lietošana ir pienākums, nevis priekšnoteikums amata ieņemšanai un pēc ievēlēšanas nevar tikt izvirzīti jauni amata ieņemšanas nosacījumi, citādi tas būtu pretrunā ar Satversmes 1.pantā nostiprināto tiesiskuma principu, un līdz ar to tas varētu būt nākamā sasaukuma jautājums. Bez tam no Satversmes 21.panta un Saeimas kārtības ruļļa 50.panta izriet, ka deputātam ir jālieto latviešu valoda darbā - sanāksmēs un lietvedībā. Tomēr lietošanas pienākums, kas rodas līdz ar ievēlēšanu par Saeimas deputātu, ir nošķirams no zināšanas pienākuma, jo lietošanas pienākums var tikt izpildīts dažādos veidos (piemēram, pirms likumprojekta iesniegšanas deputāts var nodot to valodnieciskai rediģēšanai, tādējādi nodrošinot, ka viņa teksti ir sagatavoti pareizā latviešu valodā), un līdz ar to viņš pats var arī neprast valsts valodu tik augstā līmenī, tomēr savu lietošanas pienākumu izpildīt visaugstākajā līmenī. Bez tam vēlos pievērst jūsu uzmanību, kolēģi, vēl vienam būtiskam aspektam. Acīmredzot gandrīz vai katrā Saeimas frakcijā ir deputāti, kuri nekad neuzstājas no Saeimas tribīnes. Ko mēs tad darīsim ar šiem deputātiem? Vai arī tas ir iemesls apšaubīt viņu zināšanas, iemaņas un prasmes? Es uzskatu, ka ne. Līdz ar to es aicinu balsot „pret” šo likumprojektu. Sēdes vadītāja. Paldies. „Par” runāt neviens deputāts nav pieteicies... „Par” pieteicies runāt deputāts Gaidis Bērziņš. Lūdzu! G.Bērziņš (VL-TB/LNNK frakcija). Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie deputāti! Es varbūt mēģināšu nedaudz precizēt kolēģa Agešina sacīto, kurš tikko uzstājās un aicināja neatbalstīt minētā likumprojekta nodošanu komisijai. Proti, šābrīža situācijā, kas ir regulēta Saeimas kārtības ruļļa 18.panta otrās daļas 2.punktā, deputātu ar Saeimas lēmumu var izslēgt no Saeimas sastāva, ja pēc viņa pilnvaru apstiprināšanas tiek konstatēts, ka viņš neprot valsts valodu tādā apjomā, kāds nepieciešams profesionālo pienākumu veikšanai. Tātad principā šis jautājums pēc būtības jau tiek risināts Saeimas kārtības rullī. Attiecīgie grozījumi, kas ļoti precīzi paredz deputāta nosūtīšanu uz valsts valodas prasmes pārbaudi, nevis izslēgšanu no Saeimas sastāva, kā to minēja kolēģis, tika izstrādāti, lai noteiktu kārtību, kādā veidā tiks īstenots Kārtības ruļļa 18.panta otrās daļas 2.punkts. Attiecībā uz šo deputātu skaitu - 10 deputāti - es teiktu, ka šis skaits, manuprāt, ir optimāls un pieņemams. Proti, es gribu precizēt: ja šiem iespējamiem 10 deputātiem varētu rasties šaubas par kāda cita kolēģa valsts valodas prasmes līmeni, tad tomēr šie deputāti nav izšķirošie, kuri pieņem galīgo lēmumu. Tātad šajā likumprojektā ir paredzēta tāda kārtība, ka šajā procesā iesaista Izglītības satura un eksaminācijas centru, kas tātad eksaminē -šajā gadījumā attiecīgi pārbauda šā deputāta valodas zināšanas apjomu un... Turklāt ļoti būtiski, manuprāt, ir tas, ka šajā likumprojektā ir paredzēts, ka attiecīgi šo lēmumu var pārsūdzēt Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamentā. Tātad arī tiesu vara būtu tā vara, kas varētu pieņemt attiecīgu lēmumu, ja šī situācija būtu strīdīga. Par situāciju, ko minēja kolēģis, proti, ja deputāti neuzstājas no Saeimas tribīnes debatēs. Nu, protams, teorētiski tāda situācija var būt (manuprāt, droši vien deputātam būtu jāpauž viedoklis), tomēr, ja nemaldos, deputāti strādā arī komisijās, kur droši vien tā ir tā darba vide, kur deputātam būtu jāstrādā un jāizpauž savas zināšanas. Tāpēc aicinu atbalstīt minētā likumprojekta nodošanu komisijai. Paldies. Sēdes vadītāja. Paldies. Viens deputāts ir runājis „par”, viens - „pret”. Lēmums ir jāpieņem balsojot. Lūdzu zvanu! Balsosim par Juridiskās komisijas sagatavotā likumprojekta „Grozījumi Saeimas kārtības rullī” nodošanu Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - 23, atturas - 5. Likumprojekts komisijai nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Pornogrāfijas ierobežošanas likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, nosakot, ka Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijām nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Prokuratūras likumā” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots. Paldies. Nākamā darba kārtības sadaļa - „Par iesniegto patstāvīgo priekšlikumu”. Ārlietu komisija ir iesniegusi lēmuma projektu „Par NATO Parlamentārās Asamblejas Pastāvīgās komitejas sēdes rīkošanu Rīgā 2014.gada martā”. Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka šis priekšlikums tiek iekļauts šīsdienas sēdes darba kārtībā? Deputātiem iebildumu nav. Lēmuma projekts ir iekļauts darba kārtībā un tiks izskatīts darba kārtības beigās. Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Valērija Kravcova iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņam neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 28.aprīlī, un Saeimas Prezidijs to arī ir izdarījis, un par to jūs tagad tiekat informēti. Nākamā darba kārtības sadaļa - „Likumprojektu izskatīšana”. Bet, pirms mēs turpinām izskatīt apstiprināto darba kārtību, informēju, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis Juridiskās komisijas iesniegumu ar lūgumu grozīt 28.aprīļa sēdes darba kārtību un iekļaut tajā izskatīšanai pirmajā lasījumā komisijas izstrādāto likumprojektu „Grozījumi Saeimas kārtības rullī” bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai grozītu 28.aprīļa sēdes darba kārtību un iekļautu tajā - bez atkārtotas izskatīšanas Juridiskajā komisijā - Juridiskās komisijas izstrādāto likumprojektu „Grozījumi Saeimas kārtības rullī”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - nav, atturas - 28. Darba kārtība grozīta. Tātad sākam izskatīt sadaļu „Likumprojektu izskatīšana”. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām””, trešais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Jānis Tutins. J.Tutins (SC frakcija). Cienījamie kolēģi! Komisijā trešajam lasījumam iesniegtie priekšlikumi saistīti ar kārtību, kādā veicama zemes īpašnieku informēšana par aizsargājamās teritorijas robežu, zonējumu un kategoriju maiņu, kā arī ir likuma normu precizējoši priekšlikumi. Komisija ir saņēmusi trešajam lasījumam septiņus priekšlikumus. 1. - vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Vējoņa priekšlikums, kurš ir daļēji atbalstīts un iekļauts atbildīgās komisijas iesniegtajā 2.priekšlikumā, kurš ir atbalstīts. Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst. J.Tutins. 3. - vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Vējoņa priekšlikums. Ir atbalstīts. Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt. J.Tutins. 4. - vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Vējoņa priekšlikums. Atbalstīts. Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt. J.Tutins. 5. - vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Vējoņa priekšlikums. Atbalstīts. Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt. J.Tutins. 6. - vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Vējoņa priekšlikums. Atbalstīts. Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt. J.Tutins. 7. - vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Vējoņa priekšlikums. Atbalstīts. Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt. J.Tutins. Līdz ar to lūdzu pieņemt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā. Sēdes vadītāja. Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām”” atbalstīšanu trešajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. J.Tutins. Paldies. Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā””, trešais lasījums. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāte Lolita Čigāne. L.Čigāne (frakcija „Vienotība”). Cienījamās kolēģes un godātie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu „Grozījumi likumā „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā””, dokuments Nr.828. Komisija saņēma 22 priekšlikumus, kas pārsvarā ir precizējoši un redakcionāli. 1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts. Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt. L.Čigāne. 2. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts. Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt. L.Čigāne. 3. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. atbalstīts. Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt. L.Čigāne. 4. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts. Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt. L.Čigāne. 5. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts. Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt. L.Čigāne. 6. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts. Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt. L.Čigāne. 7. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts. Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt. L.Čigāne. 8. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts. Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt. L.Čigāne. 9. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizēts. Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst. L.Čigāne. 10. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts. Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt. L.Čigāne. 11. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts. Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt. L.Čigāne. 12. - deputāta Edgara Zalāna priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts komisijas 16.priekšlikumā. Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst. L.Čigāne. 13. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts. Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt. L.Čigāne. 14. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts. Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt. L.Čigāne. 15. - deputāta Edgara Zalāna priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts komisijas 16.priekšlikumā. Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst. L.Čigāne. 16. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts. Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt. L.Čigāne. 17. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts. Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt. L.Čigāne. 18. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts. Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt. L.Čigāne. 19. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts. Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt. L.Čigāne. 20. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts. Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt. L.Čigāne. 21. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts. Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt. L.Čigāne. 22. - arī Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts. Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt. L.Čigāne. Lūdzu atbalstīt šo likumprojektu trešajā lasījumā. Sēdes vadītāja. Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā”, pirmais lasījums. Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Ainars Latkovskis. A.Latkovskis (frakcija „Vienotība”). Labrīt! Grozījumi nosaka jaunu soda izpildes saturu, kā arī optimizē soda izpildes kārtību. Komisija izskatīja un vienbalsīgi atbalstīja. Aicinu arī jūs atbalstīt. Sēdes vadītāja. Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam. A.Latkovskis. 1.jūnijs. Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 1.jūnijs. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts „Grozījumi Prokuratūras likumā”, pirmais lasījums. Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Ainars Latkovskis. A.Latkovskis (frakcija „Vienotība”). Jā, šis likumprojekts paredz precizēt prokurora lomu brīvības atņemšanas soda un apcietinājuma izpildes uzraudzībā. Komisija to izskatīja un atbalstīja. Aicinu arī jūs atbalstīt. Sēdes vadītāja. Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Prokuratūras likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam. A.Latkovskis. 1.jūnijs. Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 1.jūnijs. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Apcietinājumā turēšanas kārtības likumā”, pirmais lasījums. Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Ainars Latkovskis. A.Latkovskis (frakcija „Vienotība”). Jā, šā normatīvā akta projekts paplašinās apcietināto tiesības uz satikšanos ar radiniekiem un citām personām. Turklāt normatīvā akta projekts precizē dažus ar apcietinājuma izpildi saistītus jautājumus. Komisija savā sēdē likumprojektu izskatīja un atbalstīja. Aicinu arī jūs atbalstīt to pirmajā lasījumā. Sēdes vadītāja. Paldies Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Apcietinājumā turēšanas kārtības likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam. A.Latkovskis. 1.jūnijs. Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 1.jūnijs. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts „Grozījumi Vispārējās izglītības likumā”, pirmais lasījums. Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāte Ina Druviete. I.Druviete (frakcija „Vienotība”). Cienījamie kolēģi! Ministru kabineta iesniegtie grozījumi Vispārējās izglītības likumā paredz kārtību, kādā skolēni uzņemami skolās, nosaka prasības pārcelšanai nākamajā klasē, reglamentē dažus speciālās izglītības jautājumus, kā arī Latvijas dalību starptautiskajās izglītības programmās. Komisija izskatīja likumprojektu pirms pirmā lasījuma un to atbalstīja. Aicinu Saeimu to atbalstīt. Sēdes vadītāja. Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Vispārējās izglītības likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam. I.Druviete. Priekšlikumus gaidīsim līdz 6.maijam. Paldies. Sēdes vadītāja. Paldies. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 6.maijs. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Stratēģiskas nozīmes preču aprites likumā”, pirmais lasījums. Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Sergejs Mirskis. S.Mirskis (SC frakcija). Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Strādāsim ar likumprojektu „Grozījumi Stratēģiskas nozīmes preču aprites likumā”. Ārlietu komisija izskatīja šo likumprojektu, atbalstīja to un aicina arī pārējos Saeimas deputātus atbalstīt šo likumprojektu. Sēdes vadītāja. Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Stratēģiskas nozīmes preču aprites likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam. S.Mirskis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 10.maijs. Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 10.maijs. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Civilprocesa likumā”, otrais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Gaidis Bērziņš. G.Bērziņš (VL-TB/LNNK frakcija). Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu Nr.15/Lp10 - „Grozījumi Civilprocesa likumā”. Atgādinu, ka minētie grozījumi paredz vairākas novitātes, to skaitā arī tā saukto maza apmēra prasījumu izskatīšanas kārtības ieviešanu. Juridiskā komisija ir saņēmusi 122 priekšlikumus. 1. - tieslietu ministra Aigara Štokenberga priekšlikums. Juridiskā komisija ir atbalstījusi. Sēdi vada Latvijas Republikas 10.Saeimas priekšsēdētājas biedrs Gundars Daudze. Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. G.Bērziņš. 2. - tieslietu ministra Aigara Štokenberga priekšlikums. Juridiskā komisija ir atbalstījusi. Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. G.Bērziņš. 3. - tieslietu ministra Aigara Štokenberga priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi. Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. G.Bērziņš. 4. - tieslietu ministra Aigara Štokenberga priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi. Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. G.Bērziņš. 5. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts. Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. G.Bērziņš. 6. - tieslietu ministra Aigara Štokenberga priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi. Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. G.Bērziņš. 7. - tieslietu ministra Aigara Štokenberga priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi. Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. G.Bērziņš. 8. - tieslietu ministra Aigara Štokenberga priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi. Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. G.Bērziņš. 9. - tieslietu ministra Aigara Štokenberga priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi. Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. G.Bērziņš. 10. - tieslietu ministra Aigara Štokenberga priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi. Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. G.Bērziņš. 11. - tieslietu ministra Aigara Štokenberga priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi. Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. G.Bērziņš. 12. - tieslietu ministra Aigara Štokenberga priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 5.priekšlikumā. Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. G.Bērziņš. 13. - tieslietu ministra Aigara Štokenberga priekšlikums. Ir atbalstīts daļēji un iekļauts komisijas priekšlikumā - 14.priekšlikumā. Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. G.Bērziņš. 14 - Juridiskās komisijas priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts. Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. G.Bērziņš. 15. - tieslietu ministra Aigara Štokenberga priekšlikums. Ir atbalstīts komisijā. Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. G.Bērziņš. 16. - tieslietu ministra Aigara Štokenberga priekšlikums. Ir komisijā atbalstīts. Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. G.Bērziņš. 17. - tieslietu ministra Aigara Štokenberga priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts. Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. G.Bērziņš. 18. - tieslietu ministra Aigara Štokenberga priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts. Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. G.Bērziņš. 19. - tieslietu ministra Aigara Štokenberga priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts. Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. G.Bērziņš. 20. - tieslietu ministra Aigara Štokenberga priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts. Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. G.Bērziņš. 21. - tieslietu ministra Aigara Štokenberga priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts. Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. G.Bērziņš. 22. - tieslietu ministra Aigara Štokenberga priekšlikums. Ir atbalstīts un iekļauts komisijas priekšlikumā - 23.priekšlikumā. Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. G.Bērziņš. 23. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts. Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. G.Bērziņš. 24. - tieslietu ministra Aigara Štokenberga priekšlikums. Ir atbalstīts un iekļauts komisijas priekšlikumā - 25.priekšlikumā. Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. G.Bērziņš. 25. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts. Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. G.Bērziņš. 26. - tieslietu ministra Aigara Štokenberga priekšlikums. Atbalstīts un iekļauts 27. - atbildīgās komisijas priekšlikumā. Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. G.Bērziņš. 27. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts. Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. G.Bērziņš. 28. - tieslietu ministra Aigara Štokenberga priekšlikums. Atbalstīts un iekļauts 29. - atbildīgās komisijas priekšlikumā. Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. G.Bērziņš. 29. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts. Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. G.Bērziņš. 30. - tieslietu ministra Aigara Štokenberga priekšlikums. Komisijā atbalstīts. Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. G.Bērziņš. 31. - tieslietu ministra Aigara Štokenberga priekšlikums. Komisijā atbalstīts. Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. G.Bērziņš. 32. - tieslietu ministra Aigara Štokenberga priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizējot. Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. G.Bērziņš. 33. - tieslietu ministra Aigara Štokenberga priekšlikums. Komisijā atbalstīts. Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. G.Bērziņš. 34. - tieslietu ministra Aigara Štokenberga priekšlikums. Komisijā atbalstīts. Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. G.Bērziņš. 35. - tieslietu ministra Aigara Štokenberga priekšlikums. Komisijā atbalstīts. Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. G.Bērziņš. 36. - tieslietu ministra Aigara Štokenberga priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizējot. Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. G.Bērziņš. 37. - tieslietu ministra Aigara Štokenberga priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizējot. Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. G.Bērziņš. 38. - tieslietu ministra Aigara Štokenberga priekšlikums. Komisijā atbalstīts. Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. G.Bērziņš. 39. - tieslietu ministra Aigara Štokenberga priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizējot. Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. G.Bērziņš. 40. - tieslietu ministra Aigara Štokenberga priekšlikums. Komisijā atbalstīts. Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. G.Bērziņš. 41. - tieslietu ministra Aigara Štokenberga priekšlikums. Atbalstīts un iekļauts 42. - atbildīgās komisijas priekšlikumā. Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. G.Bērziņš. 42. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts. Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. G.Bērziņš. 43. - tieslietu ministra Aigara Štokenberga priekšlikums. Komisijā atbalstīts. Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. G.Bērziņš. 44. - tieslietu ministra Aigara Štokenberga priekšlikums. Komisijā atbalstīts. Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. G.Bērziņš. 45. - tieslietu ministra Aigara Štokenberga priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts. Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. G.Bērziņš. 46. - tieslietu ministra Aigara Štokenberga priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts. Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. G.Bērziņš. 47. - tieslietu ministra Aigara Štokenberga priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts. Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. G.Bērziņš. 48. - tieslietu ministra Aigara Štokenberga priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli to precizējot. Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. G.Bērziņš. 49. - tieslietu ministra Aigara Štokenberga priekšlikums. Komisijā atbalstīts. Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. G.Bērziņš. 50. - tieslietu ministra Aigara Štokenberga priekšlikums. Komisijā atbalstīts. Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. G.Bērziņš. 51. - tieslietu ministra Aigara Štokenberga priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts. Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. G.Bērziņš. 52. - tieslietu ministra Aigara Štokenberga priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts. Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. G.Bērziņš. 53. - tieslietu ministra Aigara Štokenberga priekšlikums, kurš savukārt nav atbalstīts. Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. G.Bērziņš. 54. - tieslietu ministra Aigara Štokenberga priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 55.priekšlikumā. Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. G.Bērziņš. 55. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts. Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. G.Bērziņš. 56. - tieslietu ministra Aigara Štokenberga priekšlikums. Nav atbalstīts. Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. G.Bērziņš. 57. - tieslietu ministra Aigara Štokenberga priekšlikums. Ir atbalstīts. Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. G.Bērziņš. 58. - tieslietu ministra Aigara Štokenberga priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļaujot 59.priekšlikumā. Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. G.Bērziņš. 59. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts. Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. G.Bērziņš. 60. - tieslietu ministra Aigara Štokenberga priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 61.priekšlikumā. Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. G.Bērziņš. 61. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts. Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. G.Bērziņš. 62. - tieslietu ministra Aigara Štokenberga priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts. Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. G.Bērziņš. 63. - tieslietu ministra Aigara Štokenberga priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts. Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. G.Bērziņš. 64. - tieslietu ministra Aigara Štokenberga priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts. Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. G.Bērziņš. 65. - tieslietu ministra Aigara Štokenberga priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts. Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. G.Bērziņš. 66. - tieslietu ministra Aigara Štokenberga priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts. Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. G.Bērziņš. 67. - tieslietu ministra Aigara Štokenberga priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts. Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. G.Bērziņš. 68. - tieslietu ministra Aigara Štokenberga priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts. Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. G.Bērziņš. 69. - tieslietu ministra Aigara Štokenberga priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts. Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. G.Bērziņš. 70. - tieslietu ministra Aigara Štokenberga priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts. Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. G.Bērziņš. 71. - tieslietu ministra Aigara Štokenberga priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 72.priekšlikumā. Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. G.Bērziņš. 72. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts. Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. G.Bērziņš. 73. - tieslietu ministra Aigara Štokenberga priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts. Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. G.Bērziņš. 74. - tieslietu ministra Aigara Štokenberga priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts. Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. G.Bērziņš. 75. - tieslietu ministra Aigara Štokenberga priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts. Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. G.Bērziņš. 76. - tieslietu ministra Aigara Štokenberga priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts. Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. G.Bērziņš. 77. - tieslietu ministra Aigara Štokenberga priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts. Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. G.Bērziņš. 78. - tieslietu ministra Aigara Štokenberga priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts. Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. G.Bērziņš. 79. - tieslietu ministra Aigara Štokenberga priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts. Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. G.Bērziņš. 80. - tieslietu ministra Aigara Štokenberga priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts. Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. G.Bērziņš. 81. - tieslietu ministra Aigara Štokenberga priekšlikums, kas komisijā ir atbalstīts. Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. G.Bērziņš. 82. - tieslietu ministra Aigara Štokenberga priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 83.priekšlikumā. Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. G.Bērziņš. 83. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts. Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. G.Bērziņš. 84. - tieslietu ministra Aigara Štokenberga priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts. Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. G.Bērziņš. 85. - tieslietu ministra Aigara Štokenberga priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts. Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. G.Bērziņš. 86. - tieslietu ministra Aigara Štokenberga priekšlikums. Ir atbalstīts, redakcionāli to precizējot. Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. G.Bērziņš. 87. - tieslietu ministra priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts. Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. G.Bērziņš. 88. - tieslietu ministra Aigara Štokenberga priekšlikums. Ir atbalstīts. Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. G.Bērziņš. 89. - tieslietu ministra Aigara Štokenberga priekšlikums. Ir atbalstīts, redakcionāli precizējot. Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. G.Bērziņš. 90. - tieslietu ministra Aigara Štokenberga priekšlikums. Ir atbalstīts. Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. G.Bērziņš. 91. - tieslietu ministra Aigara Štokenberga priekšlikums. Ir atbalstīts. Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. G.Bērziņš. 92. - tieslietu ministra Aigara Štokenberga priekšlikums. Ir atbalstīts. Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. G.Bērziņš. 93. - tieslietu ministra Aigara Štokenberga priekšlikums. Ir atbalstīts. Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. G.Bērziņš. 94. - tieslietu ministra Aigara Štokenberga priekšlikums. Ir atbalstīts. Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. G.Bērziņš. 95. - tieslietu ministra Aigara Štokenberga priekšlikums. Ir atbalstīts, iekļauts 96., 97. un 98.priekšlikumā. Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. G.Bērziņš. 96. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts. Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. G.Bērziņš. 97. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts. Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. G.Bērziņš. 98. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts. Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. G.Bērziņš. 99. - tieslietu ministra Aigara Štokenberga priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts. Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. G.Bērziņš. 100. - tieslietu ministra Aigara Štokenberga priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts. Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. G.Bērziņš. 101. - tieslietu ministra Aigara Štokenberga priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts. Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. G.Bērziņš. 102. - tieslietu ministra Aigara Štokenberga priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts. Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. G.Bērziņš. 103. - tieslietu ministra Aigara Štokenberga priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts. Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. G.Bērziņš. 104. - tieslietu ministra Aigara Štokenberga priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts. Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. G.Bērziņš. 105. - tieslietu ministra Aigara Štokenberga priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts, iekļauts 106.priekšlikumā. Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. G.Bērziņš. 106. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts. Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. G.Bērziņš. 107. - tieslietu ministra Aigara Štokenberga priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts. Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. G.Bērziņš. 108. - tieslietu ministra Aigara Štokenberga priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts. Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. G.Bērziņš. 109. - tieslietu ministra Aigara Štokenberga priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts, iekļauts 110. un 111.priekšlikumā. Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. G.Bērziņš. 110. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir komisijā atbalstīts. Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. G.Bērziņš. 111. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts. Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. G.Bērziņš. 112. - tieslietu ministra Aigara Štokenberga priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts. Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. G.Bērziņš. 113. - tieslietu ministra Aigara Štokenberga priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts. Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. G.Bērziņš. 114. - tieslietu ministra Aigara Štokenberga priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts. Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. G.Bērziņš. 115. - tieslietu ministra Aigara Štokenberga priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts. Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. G.Bērziņš. 116. - tieslietu ministra Aigara Štokenberga priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts. Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. G.Bērziņš. 117. - tieslietu ministra Aigara Štokenberga priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts. Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. G.Bērziņš. 118. - tieslietu ministra Aigara Štokenberga priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts. Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. G.Bērziņš. 119. - tieslietu ministra Aigara Štokenberga priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts. Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. G.Bērziņš. 120. - tieslietu ministra Aigara Štokenberga priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts. Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. G.Bērziņš. 121. - tieslietu ministra Aigara Štokenberga priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 122.priekšlikumā. Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. G.Bērziņš. Un visubeidzot 122.priekšlikums, kas ir Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts. Tādējādi esam izskatījuši visus saņemtos priekšlikumus, un es komisijas vārdā lūdzu apstiprināt grozījumus Civilprocesa likumā otrajā lasījumā. Sēdes vadītājs. Jā. Bet sāksim debates par 122.priekšlikumu. Vārds deputātam Andrim Bērziņam no Latvijas Pirmās partijas frakcijas un frakcijas „Latvijas Ceļš”... Es atvainojos, no partiju apvienības „Par Labu Latviju”. (Zālē smiekli, aplausi.) A.Bērziņš (PLL frakcija). Augsti godātais sēdes vadītāj! Godājamie kolēģi! Pēc garāka pārtraukuma, esot šeit zālē un noklausoties šo ziņojumu, man radās sajūta, ka es sēžu kādā numerologu kongresā, jo par to, par ko mēs tagad plānojam balsot, man nav ne mazākās nojausmas. Kaut kādu skaitļu rindas: 24. - atbalsta, iekļauts 15., 17. - atbalsta un tā tālāk. Godājamie kolēģi! Manuprāt, tā ir ļoti slikta prakse. Ļoti slikta prakse... Sēdes vadītājs. Bērziņa kungs, es atvainojos... Bērziņa kungs... (Zālē troksnis, starpsaucieni.) A.Bērziņš. Tātad es aicinu par 122. ... Sēdes vadītājs. Bērziņa kungs! Es atvainojos, jūs te tiešām kādu brīdi neesat bijis. Otrajā lasījumā debatēs var runāt tikai par priekšlikumu. Tas ir Juridiskās komisijas priekšlikums, kurā runāts par pārejas noteikumiem. Lūdzu, ievērojiet Saeimas kārtības rulli! A.Bērziņš. Paldies par aizrādījumu! Tātad, runājot par 122.priekšlikumu, es gribu teikt, ka tas ir tikpat slikts kā visi pārējie priekšlikumi. Un es aicinu šādu sliktu praksi neatbalstīt. (Smiekli un aplausi.) Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Vai komisijas vārdā deputātam Gaidim Bērziņam ir kas piebilstams? Nav piebilstams. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi Civilprocesa likumā” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret - 2, atturas - 1. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam. G.Bērziņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šāgada 14.maijs. Sēdes vadītājs. 14.maijs... 14.maijs gan ir sestdiena. Tas nekas? G.Bērziņš. Tas nekas. Sēdes vadītājs. Tas nekas. Tātad 14.maijs. Deputātiem nav iebildumu. Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts „Grozījumi Darba likumā”, otrais lasījums. Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāts Igors Zujevs. I.Zujevs (SC frakcija). Labdien, cienījamie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu Nr.260/Lp10 - „Grozījumi Darba likumā”, otrais lasījums, uz kuru ir iesniegti 13 priekšlikumi. 1. - Labklājības ministrijas priekšlikums, kas tapis sadarbībā ar Pagaidu darba aģentūras asociāciju. Redakcionāls priekšlikums. Komisija priekšlikumu atbalstīja. Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. I.Zujevs. 2. - deputāšu Druvietes, Hiršas un Bendrātes priekšlikums. Nav atbalstīts. Sēdes vadītājs. Sākam debates. Vārds deputātam Raivim Dzintaram. R.Dzintars (VL-TB/LNNK frakcija). Godātie kolēģi! Runāšu uzreiz par 2.-9.priekšlikumu. Priekšlikumi ir ļoti nopietni. Es gan saprotu, ka ir grūti pēc kolēģa Andra Bērziņa atraktīvās uzstāšanās sakoncentrēties, bet es tomēr to lūgtu darīt, jo faktiski šie priekšlikumi skar ārkārtīgi būtiskus, fundamentālus valstiskus jautājumus. Priekšlikumu ir iesnieguši nacionālās apvienības un politisko partiju apvienības „Vienotība” deputāti, un viņi piedāvā Darba likumā ieviest grozījumus, kas aizliegtu darba devējiem pieprasīt nesamērīgas svešvalodu zināšanas. Faktiski Latvijas gadījumā tas nozīmē runāt par to latviešu jauniešu diskrimināciju, kuri... Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Ievērojiet klusumu, lūdzu! R.Dzintars. ...faktiski tas nozīmē runāt par to latviešu jauniešu diskrimināciju, kuri Latvijā neprot krievu valodu. Šim jautājumam pamatoti uzmanību ir pievērsuši vairāki plašsaziņas līdzekļi, skaidru nostāju ir paudušas vairākas ārzemju latviešu organizācijas, arī Valsts valodas centrs. Vēl vakar nacionālās apvienības frakcijā bija Valsts valodas centra pārstāvis Antons Kursītis, kurš arī izteica lielu vēlmi un cerību, ka deputāti saprātīgi nobalsos un atbalstīs šos grozījumus. No oponentu puses šajos jautājumos esmu dzirdējis divus argumentus. Pirmais - ka latvieši ir jāmudina mācīties krievu valodu, lai tā celtu savu konkurētspēju. Un otrais - ka piedāvātie grozījumi tik un tā visas problēmas neatrisinās. Protams, nav vienas brīnumreceptes, kā šo diskrimināciju novērst pilnībā, taču atkal jāatgādina teiciens, ka ar vienu graudu mēs tiešām nevaram piepildīt maisu, bet sākt mēs varam. Zinātāji ir novērojuši, ka, jau no Saeimas tribīnes aktualizējot šo jautājumu par nepamatotām krievu valodas prasībām darba sludinājumos, šīs prasības jau šobrīd ir mazinājušās. Tātad mēs varam secināt, ka svarīgs ir katrs signāls, ko mēs dodam sabiedrībai. Godātais sēdes vadītāj, es aicinu tiešām rūpēties par to, lai zālē būtu kārtība, jo traucētāji traucē ne tikai man, bet arī tiem cilvēkiem, deputātiem, kas vēlas klausīties. Sēdes vadītājs. Jā, kolēģi, tiešām lūdzu cieņu pret runātāju. R.Dzintars. Darba likumā skaidri pasakot, ka nesamērīgas valodas prasmes no potenciālajiem darbiniekiem prasīt ir aizliegts, šie gadījumi noteikti kļūtu retāki, un patiesībā tas, vai šo grozījumu pieņemšana no diskriminācijas pasargātu desmit, simt vai tūkstoš jauniešus, kas neaizbrauktu uz Īriju un varētu atrast darbu Latvijā, nav svarīgi. Katrs šāds cilvēks - tas ir panākums, par kuru ir vērts cīnīties. Tagad par konkurētspējas celšanu. Latvijā ir izveidojusies dīvaina situācija, ka daudzos gadījumos konkurētspējīgāks tu esi tad, ja zini krievu valodu, nekā tad, ja tu labi pārzini valsts valodu. Īstenojot tādu vai citādu politiku, īstenībā mēs nosakām arī to, kādi tad būs šie konkurētspējas nosacījumi. Mēs esam tie, kas radām spēles noteikumus, tāpēc, runājot par konkurētspēju, mums ir jārunā par situāciju valstī kopumā, tātad arī par mūsu valsts valodas politiku un tās mērķiem. Katram no mums pirms balsošanas būtu jāatbild uz vienkāršu jautājumu: vai mēs gribam, lai krievu valodas zināšanām konkurētspējā būtu lielāka nozīme nekā mūsu valsts valodai, vai arī tomēr vēlamies, lai konkurētspējas galvenais kritērijs būtu profesionālās iemaņas? Un, ja reiz runājam par valodu zināšanām, tad vismaz Latvijas teritorijā galvenā nozīme būtu valsts valodas zināšanai. Var jau, protams, apgalvot, ka brīvais tirgus pats visu sakārtos, taču ir jautājums, cik lielā mērā mēs ar šo kārtību būsim apmierināti un vai šī kārtība atbilst tiem mērķiem, ko mēs katrs, katra frakcija, katra šeit pārstāvētā partija, savās programmās esam apliecinājuši. Sadzīvē pārliecināmies, ka puslīdz apmierinoša valodas situācija ir tikai tajās jomās, kur valsts iejaucas ar likuma spēku. Par to, godātie kolēģi, derētu padomāt. Un visbeidzot. Vakar tika prezentēts Valsts valodas aģentūras sagatavotais pētījums, kurā tika aptaujāti 7.-12.klašu skolēni un tika konstatēts, ka latviešu valoda kā mācībvaloda skolās, kurās mācās ne tikai latviešu tautības skolēni, bet arī dažādu citu tautību skolēni... ka šajās skolās tikai 37 procenti skolēnu izteica apgalvojumu, ka viņiem krievu valodas zināšanas ir labas vai drīzāk gan labas. No tā mēs varam secināt... Sēdes vadītājs. Dzintara kungs, jūsu uzstāšanās laiks ir beidzies. R.Dzintars. Burtiski tūlīt es beigšu. Tātad no tā mēs varam secināt, ka no atlikušajiem 63 procentiem... Nākotnē var rasties situācija, ka mūsu lēmums izšķirs, vai viņiem būs iespējams strādāt un dzīvot Latvijā vai arī būs jāaplūko citas izvēles. Lūdzu, apdomājiet savu balsojumu! Jūsu balsojums arī uz šo jautājumu var dot atbildi. Paldies. Sēdes vadītājs. Paldies. Vēlreiz atgādinu, ka debatēs uzstāšanās laiks ir piecas minūtes. Vārds deputātei Inai Druvietei. I.Druviete (frakcija „Vienotība”). Cienījamie kolēģi! Problēma tiešām pastāv, un tāpēc es, protams, aicināšu atbalstīt visus priekšlikumus, kam būs sakars ar valodu lomas noteikšanu darba tirgū. Jau pagājušajā reizē, runājot par līdzīgu tematu, minēju galvenos argumentus, kāpēc tas ir nepieciešams. Diemžēl būs jāatkārtojas. Ja mēs nosakām pilnīgi brīvu valodu tirgu darba attiecībās, tad šis tirgus, patiesību sakot, tiek deformēts. Un kāpēc? Tāpēc, ka Ministru kabineta 733.noteikumi skaidri nosaka prasības valsts valodas prasmei. Tātad mums ir ļoti konkrēts amatu un profesiju saraksts, kurās mēs cilvēkiem, kas latviešu valodu ir apguvuši kā otro valodu vai kā svešvalodu, tomēr nosakām noteiktu valodas prasmes līmeni. Latviešu valodas zināšanu pakāpe tātad ir stingri reglamentēta. Bet kas iznāk tad, ja mēs visas pārējās valodas pakļaujam brīvajam tirgum? Tās taču nonāk privileģētā situācijā! Un privileģētā situācijā nonāk arī darba devēji, kas var nerēķināties ar valsts valodas politiku, kas var nerēķināties ar darba ņēmēju prasmēm un interesēm un būtībā voluntāri, patvaļīgi, noteikt darbiniekam nepieciešamo valodu spektru pilnīgi neatkarīgi no tā, vai tas ir saistīts ar viņa amata pienākumiem vai nav. Protams, es nepiekrītu arī apgalvojumam, ka tā darba devējam būtu apgrūtinoša nasta un pārlieku liela prasība. Kā gan tā var būt pārlieku liela prasība, ja amatu aprakstos mēs sīki detalizējam citas nepieciešamās prasmes un iemaņas, un darba uzdevumus, bet tik svarīgā jautājumā, kas saistīts arī ar sabiedrības likumīgajām interesēm, kas saistīts ar valsts valodas politiku kā mūsu nacionālās politikas stūrakmeni, mēs pieļaujam pilnīgu rīcības brīvību līdz pat pasākumiem, kas reāli apdraud latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas statusu? Ko mums līdz skaistas runas par latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu teorijā, ja praktiski mēs ar šādu likumu paveram iespēju visu valodu formālai vienlīdzībai Latvijā? Un darba ņēmējs atrodas viņam neizdevīgā situācijā. Turpmākajos priekšlikumos ir noteikts, ka tieši darba devējam būs pienākums pierādīt, ka šī valoda ir nepieciešama, nevis darba ņēmējam, ka bez šīs valodas prasmes var arī iztikt. Tā ir pilnīgi likumīga prasība, kas ir mūsu valodas politikas īstenošanas sistēmas sastāvdaļa. Var, protams, runāt arī augstākā teorētiskā līmenī par valodu ekonomisko vērtību, par valodu tirgu; varam piesaukt arī plaši zināmās Burdjē definīcijas par valodu tirgu kā varas attiecību sistēmu, kas īstenojas kā specifiska sankcija un specifiskas pašcenzūras sistēma. Neaizmirsīsim arī šo tā saukto pašcenzūru! Tik tiešām Raivim Dzintaram ir taisnība, ka, kopš publiskajā diskursā runājam par šo jautājumu, nepamatotas prasības pēc citu valodu zināšanām automātiski darba sludinājumos tiek ietvertas mazāk. Un galu galā tieši tāpat kā valsts var izmantot plašu juridisko, monetāro, finansiālo un citu pasākumu spektru, lai mainītu ekonomiskā tirgus struktūru, tā to pašu var darīt arī valodas tirgū. Mums ir jānodrošina ekonomiskās priekšrocības personām ar likumīgu lingvistisko kompetenci. Par citiem priekšlikumiem es vairāk nerunāšu. Viedoklis ir skaidrs: tie ir jāatbalsta! Bet, ja gadījumā turpmākie runātāji nāks pierādīt, ka šāda prasība ir iejaukšanās privāto tiesību sfērā vai arī ka Darba likumā jau esot noteikta atšķirīga attieksme, tad - neko darīt! - būs jānāk runāt vēlreiz. Jo valsts valodas politika ir tik svarīga joma, ka valsts valoda ir pelnījusi atsevišķu pantu šajā likumā. Tātad pilnīgi noteikti aicinu atbalstīt šo priekšlikumu, kā arī visus pārējos, jo problēma ir, problēma pastāvēs, un ar šā priekšlikuma noraidīšanu mēs to zem paklāja nepaslaucīsim. Paldies. (Aplausi.) Sēdes vadītājs. Paldies. Vārds deputātam Dzintaram Rasnačam. Dz.Rasnačs (VL-TB/LNNK frakcija). Godātie kolēģi! Deputātes Druviete, Hirša un Bendrāte, man šķiet, ir iesniegušas ļoti precīzus priekšlikumus, kurus varētu atbalstīt Saeimas vairākums. Es domāju, ka arī Zaļo un Zemnieku savienība tos atbalstīs, jo nepamatota lingvistiskā diskriminācija tieši visvairāk skar lauku jauniešus. Lauku jauniešus, kuri strādā Rīgā... un pat ne Rīgā... Un es jums minēšu dažus piemērus. Bet pirms tam es atsaukšos uz iepriekš notikušajām debatēm, kur mūsu kolēģis deputāts Šlesers kvēli aizstāvēja nepieciešamību pakalpojumu sfērā strādājošajiem zināt vairākas valodas. Par to jau neviens nestrīdas. Mēs tam pilnīgi piekrītam, ka pakalpojumu sfēra prasa ļoti plašas zināšanas, taču ir vesela virkne amatu un profesiju, kurās šīs valodu zināšanas nav vajadzīgas, un es jums šos kuriozākos piemērus no tribīnes mēģināšu parādīt. Tātad: ir vajadzīgs strādnieks. Darbs saistīts ar smagumu celšanu. Latviešu un krievu valodas zināšanas. Kāpēc viņam smagumu celšanā ir vajadzīgas krievu valodas zināšanas? (No zāles dep. A.Barča: „Kāda smagumu celšana?!”) Tālāk. Tukuma rajona Lestenē, Kandavā... Lestenes pagastā, Kandavā vajadzīgs mežstrādnieks - mežsaimniecisko darbu strādnieks jaunaudžu kopšanā. Kur te ir vajadzīga krievu valoda? Bet šeit tā tiek prasīta! (No zāles: „Franču valoda nav vajadzīga?”) Tālāk. Ir vajadzīgs pavārs. Valodas zināšanas, arī krievu valoda. Kāpēc pavāram ir vajadzīgas krievu valodas zināšanas? Tā nav pakalpojumu sfēra. Viņš tiešā veidā neapkalpo klientu. Tālāk. Nākamais piemērs. Riepu servisā ir vajadzīgs riepu montētājs. Riepu montētājam ir jāzina krievu valoda. Kādā sakarā? Daudzi no jums iet un maina šīs riepas, pasūtījumu servisā veic pie pavisam cita cilvēka. Riepu montētājs ir strādnieks, kurš tieši veic šo tehnisko darbu. Krievu valoda. Un visbeidzot vislielākais kuriozs. SIA „Baby Sets” ir vajadzīga adītāja. Darbs mājās. Vajadzīga krievu valoda. (Zālē smiekli.) Es atvainojos, šādu sludinājumu mēs varam atrast daudz, un tie ir vistiešākajā veidā diskriminējoši. Un Latvijas Darba devēju konfederācija arī iestājas par to, ka vismaz sludinājumos šai diskriminācijai nevajadzētu būt, jo ar sludinājumu šī diskriminācija arī sākas. Kāpēc cilvēki nesūdzas Valsts darba inspekcijai? Es jums varu pateikt. Tas nav latvieša dabā - sūdzēties. Paldies. Sēdes vadītājs. Paldies. Vārds deputātam Visvaldim Lācim. V.Lācis (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamie Prezidija locekļi! Cienījamie kolēģi! Es jau par šo jautājumu arī esmu runājis, bet tiešām šo jautājumu, tas ir, jautājumu par latviešu valodas diskrimināciju, vajag nepārtraukti cilāt, atkārtoti, un runāt vēl un vēlreiz. Kārlis Skalbe jau 1917.gada vasarā, kad cara impērija pirmo reizi sabruka pēc februāra revolūcijas, ir teicis, ka mums ir pašapziņas trūkums. Ka mēs vienmēr, kā viņš saka, skatāmies, vai tie lielie mums dos, vai tie lielie atļaus, vai tie lielie neatļaus. Te jau ir tas pats: mēs jau baidāmies... Tik tālu esam nonākuši, ka baidāmies pateikt, ka mēs, pamatnācija, savu valodu gribam nostādīt pirmajā vietā. Baidāmies gan no Latvijas krieviem un krievvalodīgajiem iedzīvotājiem, gan arī, kā jūs zināt, no Eiropas. Tā ironiskā dziesmiņa „Eiropa mūs nesapratīs” jau nav radusies bez pamata. Eiropa sapratīs. Kā aizstāv citas pamatnācijas? Runāsim un atkārtosim vēl. Es savu palīdzi aizsūtīju pirms divarpus mēnešiem uz Somijas vēstniecību, lai uzzina, kā tur var iegūt pilsonību. Tur, tai Somijā, jau tas pats darba tirgus ir! Jūs gribat strādāt? Jums jāiet augstākā līmenī dabūt darbu? Jāiegūst pilsonība, jānoliek eksāmens somu vai zviedru valodā, jo zviedru valoda ir otrā valsts valoda. Kā jūs zināt, vēsturiski ļoti ilgu laiku Somijā dzīvo zviedru minoritāte, ļoti patriotiska minoritāte. Vidusskolas kursa apmērā jāzina! Skaidri pateikts. Jūs redzat, cik tālu mēs esam nonākuši savā piekāpībā? Lai strādātu tagad Somijā, kur arī ir brīvs tirgus, bet gandrīz neviens jau nebrauc tur... somi aizsargā savu darba tirgu un valodu tādā līmenī, ka liek iet un nokārtot vidusskolas gala pārbaudījumus zviedru valodā. Vācu un turku attiecības. 1959.gadā Vācijas un Turcijas parlamenti ratificēja līgumu par turku viesstrādnieku iebraukšanu Vācijā. Piecdesmit gadi ir pagājuši. Nav nevienas valsts subsidētas turku skolas. 2003.gadā pirmo reizi pēc Berlīnes turku kopienas lūguma... Berlīne ir otra lielākā turku pilsēta pasaulē. Divi miljoni turku tur dzīvo. Berlīnes pašvaldība piešķir turku skolai, kur mācību priekšmeti ir turku valodā, vienu trešdaļu no nepieciešamās naudas summas, bet mēs te strīdamies un plēšamies par to, un pazemojam sevi kā latvieši, vai varam pāriet uz izglītību valsts valodā visos priekšmetos vai nevaram. Nesen neoficiālajā „Dienas” presē, uz ko nevar atsaukties, jo tā nav zinātniskā prese, es šeit pat, Saeimas bibliotēkā, izlasīju, ka Anglijā no visas pasaules iebraukuši... Mēs zinām, no bijušajām Lielbritānijas kolonijām iebraukuši 598 dažādu tautību cilvēki no Āfrikas, Āzijas, Taizemes un Latīņamerikas... No visas pasaules Londonā ir cilvēki un Lielbritānijā. Kāda ir angļu izglītības politika? Visi iet skolās angļu valodā. Kā bijušā koloniju galvaspilsēta Londona arī aizstāv angļu nācijas tiesības... Sēdes vadītājs. Lāča kungs, man gan jums jāatgādina, ka mēs runājam par darba devēja tiesībām... vai pieprasīt vai nepieprasīt... V.Lācis. ...Tas viss ir saistīts ar darbu! Valodas zināšanas šajās zemēs ir saistītas ar darbu, Daudzes kungs! Ja jūs to nesaprotat.... Sēdes vadītājs. Es atgādinu, ka.... V.Lācis. ...tad es to saprotu. Jūs nepieņems par sētnieku tanīs valstīs, ja jūs nevarēsiet saprast angļu valodā, kad jums dos norādījumus, kā iela jāslauka... Sēdes vadītājs. Es jums atgādinu jau kuro reizi, ka ar sēdes vadītāju nestrīdas. Tas pirmkārt. Un, otrkārt, lūdzu, atgriezieties pie sarunas par 2.priekšlikumu. Tāda šobrīd ir arī zāles prasība... V.Lācis. Nu taču... (No zāles dep. Dz.Ābiķis: „Lai runā!”) Nu, kā... šīs prasības jau visas ir kopsakarībā. Nu kamdēļ mēs izliekamies? Latviešu valoda gan kā valsts valoda, gan arī kā darba valoda, kā izglītības valoda... Un tā tālāk. Sēdes vadītājs. Kārtības rullis ir vienāds visiem... V.Lācis. Citādi es šo jautājumu nesaprotu. Mēs gribam vienmēr izraut šo valodas jautājumu kaut kur no kopsatura, un tad neļaujat runāt... Sēdes vadītājs. Es atgādinu, ka priekšlikuma būtība ir tāda: vai darba devējam ir tiesības vai nav tiesību pieprasīt konkrētas svešvalodas zināšanas... (No zāles dep. I.Rībena: „Katram ir sava izpratne par būtību!”) V.Lācis. Pareizi... Tātad darba devējs Somijā dabūs strādnieku, kas ir nolicis somu valodā eksāmenu vidusskolas kursa apmērā... Ļoti pareizi jūs runājat! Ko vēl vajadzētu... kādu pierādījumu? Kādu jūs gribat? Nu, Francija? Tas pats! Ir sabraukuši musulmaņi no Ziemeļāfrikas, visdažādāko nāciju pārstāvji. Nevienas skolas nav arābu valodā! Sēdes vadītājs. Bet mēs nerunājam par skolām. V.Lācis. Es redzu, ka šī nostāja nepatīk Saeimas sēdes vadītājam... Tur nu es neko nevaru darīt. Paldies par uzmanību! Aizstāvēsim savu valodu visos līmeņos! Visos! Arī darba ziņā un arī attiecībā uz šīm reklāmām! Sēdes vadītājs. Paldies. Vārds deputātam Vitālijam Orlovam. V.Orlovs (SC frakcija). Cienījamie kolēģi! Mēģināšu paskaidrot, kāpēc šis un pārējie priekšlikumi nav saņēmuši atbalstu komisijā. Viens no mūsu sociālajiem partneriem ir Latvijas Darba devēju konfederācija, un tieši tās viedoklis bija, manuprāt, pat izšķirošais, kāpēc šis priekšlikums nesaņēma atbalstu. Mēs ļoti labi saprotam, un arī jūs paši varat iedomāties, kurš no darba devējiem sniegs sludinājumā prasību, ja viņam tas nav vajadzīgs... Nu ko mēs domājam? Vai mūsu darba devēji ir tik stulbi, ka ieliks sludinājumā to, kas viņiem nav vajadzīgs? Nu būsim tomēr reālisti! Un nu pats galvenais. Mēs varam likumā ierakstīt visu, ko mēs gribam. Ja gadījumā mēs aizliegsim sludinājumos vai kaut kur citur ierakstīt kaut kādas prasības darbiniekam, kas viņam jāzina... runāt mutiski... Pēc tam panāks un pieņems darbā to cilvēku, kurš atbilst viņu prasībām. Man liekas, tas ir skaidrs kā ābece. Sēdes vadītājs. Paldies. Vārds deputātam Aināram Šleseram. A.Šlesers (PLL frakcija). Cienījamie deputāti! Mēs kārtējo reizi debatējam par jautājumu, vai ir iespējams, ka tiek noteiktas kādas valodas prasības. Protams, tas, ko teica Rasnača kungs... Mēs varam uzskaitīt profesijas, kurās kategoriski nevar pieprasīt valodas zināšanas. Mēs zinām, ka ir Latvijā arī cilvēki, kas ir kurlmēmi, un arī viņi strādā. Bet paskatīsimies uz šo jautājumu no citas puses! Kas notiek reāli pasaulē, kas notiek reāli Latvijā? Mēs esam nonākuši līdz situācijai, ka latvieši tiešām savā dzimtajā zemē daudzējādā ziņā kļūst konkurētnespējīgi. Pirms kāda laika mēs, protams, nodefinējām, ka visiem Latvijā ir jāzina latviešu valoda, un mēs mērķtiecīgi uz to esam gājuši, un arī pašreizējā izglītības sistēma nodrošina to, ka principā ir bilingvāla apmācība; krievvalodīgie Latvijas iedzīvotāji vienlaicīgi studē arī latviešu valodā, un tas nodrošina viņiem iespēju mācīties gan vienā, gan otrā valodā. Bet es vienmēr esmu teicis, ka, lai cilvēks Latvijā vispār būtu konkurētspējīgs, viņam jāzina vismaz trīs valodas. Tās ir pirmām kārtām latviešu, krievu un angļu valoda, un jebkura ceturtā valoda, protams, būs bonuss. Ja šīs trīs valodas cilvēks nezina, viņam ir daudz grūtāk konkurēt brīvajā tirgū. Mēs apzināmies to, ka, protams, mēs varam runāt par tiem sludinājumiem, bet varbūt runāsim par būtību! Būtība ir tāda, ka diemžēl mēs esam maza valsts, un, Lāča kungs, mēs nevaram Latviju salīdzināt ar Lielbritāniju, ar kolonijām. Angļu valodā šodien runā visa pasaule. Tāpat ir arī ar spāņu valodu, kurā runā ne tikai Spānijā, bet lielā daļā Dienvidamerikas un citur. Vienlaikus ir arī krievu valoda, kura tiek daudz vairāk lietota nekā latviešu valoda. Diemžēl citādi tas ir ar mazām nācijām. Jautājums ir - ko tad mēs varam izdarīt? Un man šķiet, šodien vajadzētu runāt par to, vai krievu valodas zināšanas latvieti padara par konkurētnespējīgu vai konkurētspējīgu. Diemžēl realitāte ir tāda, ka arī tie mūsu pilsoņi, latvieši vai nelatvieši, kas aizbrauc no Latvijas strādāt uz Eiropu... tie, kas zina vairākas valodas, ir konkurētspējīgāki. Un šodien mēs skatāmies uz pakalpojumu sektoru, kurā, protams, cilvēkam jāzina daudz valodu, - gan veikalā, gan kafejnīcā, gan viesnīcā. Diemžēl šāda situācija veidojas arī citos darbos, piemēram, būvniecībā: tiek piesaistīti ārvalstu speciālisti no Rietumiem, un, lai strādātu komandā ar šo ārvalstu speciālistu, arī cilvēkam, kas strādā komandā ar viņu, ir jāzina viena vai otra svešvaloda. Tāda ir šī realitāte, un man šķiet, ka mums nav nepieciešams vairs runāt par to, vai jāzina vai nav jāzina svešvalodas. Jo vairāk valodu cilvēks zina, jo labāk. Vienlaikus es apzinos, ka, protams, valsts pārvaldē valsts valodas prasme ir tā, kas nosaka, vai cilvēks tur var strādāt vai ne. Taču arī valsts pārvaldē ir atsevišķi darbi, kuros ir jāzina svešvalodas, bet par to šodien es negribu runāt sīkāk. Man šķiet, ka katrs darba devējs tomēr pēc būtības izvērtē, kāda ir šī situācija un kādi darbinieki vajadzīgi. Un, pat ja mēs šodien ar likumu aizliegsim un pateiksim, ka nevar sludinājumā ielikt iekšā kaut ko, kas var kaut kādā veidā kādu aizskart un diskriminēt... Atcerēsimies slaveno teicienu - „?????? ??? ??????”! (Tulkojums: „K?pēc bez cepures?”) Mēs nevaram uzspiest brīvajā tirgū kādam pieņemt darbinieku, ja darba devējs negrib viņu ņemt, un, man šķiet, šodien vajadzētu atklāti padomāt, kādā veidā Latvija var attīstīties kā maza valsts, izmantojot arī tos tirgus, kas atrodas tuvumā. Vai šodien kāds no jums ir lasījis laikrakstā „Neatkarīgā Rīta Avīze” interviju ar Krievijas vienu no opozicionāriem - Borisu Ņemcovu? Viņam daudz kas nepatīk esošajā sistēmā Krievijā, viņš ir opozicionārs, bet viena lieta, ko viņš Latvijai saka: „Tā ir milzīga kļūda, ka jūs neesat mācījušies no Somijas izmantot iespējas un strādāt ar to pašu Krieviju, nodarboties ar biznesu un pelnīt.” To saka Krievijas opozicionārs Ņemcovs! Un, man šķiet, šodien par šo tēmu, protams, mēs nevaram runāt, izejot no citiem aspektiem, jo ir konkrēts priekšlikums iesniegts no konkrētiem deputātiem. Bet, man šķiet, jau tuvākajā laikā mums tomēr vajadzētu Saeimā atklāt plašas debates par to, vai tiešām ir nepieciešams latviešiem zināt tikai latviešu valodu, vai arī mums jāiet uz to, ka mēs darīsim visu iespējamo, lai latvieši zina vismaz trīs valodas, dzīvodami Latvijā. Un tas jānodrošina viennozīmīgi, ne jau pašmācības ceļā tās apgūstot, bet caur mūsu izglītības sistēmu. Paldies. Sēdes vadītājs. Paldies. Godātie kolēģi, ir pienācis laiks pārtraukumam, bet, pirms ejam pārtraukumā un pirms mēs reģistrējamies, es gribu mūsu visu vārdā sveikt mūsu kolēģi Ingmāru Čaklo, kuram vakar bija apaļa jubileja! (Aplausi.) Tagad vārds paziņojumiem. Vārds deputātam Andrim Bērziņam no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas, kas ievēlēts no Zemgales. A.Bērziņš (ZZS frakcija, Zemgales v/a). Kolēģi! Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēde pēc 5 minūtēm 106.auditorijā. Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Igoram Pimenovam. I.Pimenovs (SC frakcija). Kolēģi, Parlamentārās izmeklēšanas komisijas locekļi! Lūdzu sapulcēties Dzeltenajā zālē uz īsu sapulci. Paldies. Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Augustam Brigmanim. A.Brigmanis (ZZS frakcija). Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas sēde tepat, Sarkanajā zālē. Tūlīt! Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu zvanu reģistrācijai! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātu! Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai Saeimas sekretāra biedram Dzintaram Rasnačam. Dz.Rasnačs (10.Saeimas sekretāra biedrs). Godātie kolēģi, lūdzu nelielu uzmanību! 13 deputāti nav reģistrējušies: Solvita Āboltiņa, Andris Bērziņš, Vidzemē ievēlētais... Ir. Ilma Čepāne, Sergejs Dolgopolovs, Nikolajs Kabanovs, Valērijs Kravcovs, Vitālijs Orlovs... Orlovs ir uz vietas. Jānis Reirs, Kārlis Seržants, Staņislavs Šķesters, Ilze Vergina, Ilze Viņķele un Oskars Zīds. Lūdzu, kuri tika nosaukti, bet kuri ir uz vietas, nekavējoties informējiet mani! Paldies. Sēdes vadītājs. Paldies. Pārtraukums līdz pulksten 11.00. (Pārtraukums.) Sēdi vada Latvijas Republikas 10.Saeimas priekšsēdētājas biedrs Gundars Daudze. Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Pulkstenis ir 11.00. Lūdzu, ieņemiet vietas! Turpināsim Saeimas 28.aprīļa sēdi. Atgādinu, ka mēs turpinām izskatīt likumprojektu „Grozījumi Darba likumā” un esam tikuši līdz 2.priekšlikumam. Turpināsim debates. Vārds deputātam Visvaldim Lācim, otro reizi. V.Lācis (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamie kolēģi! Es būtu priecīgs, ja zālē būtu... Pašreiz nevaru saskatīt... Vai Ainārs Šlesers ir šeit zālē? (No zāles dep. A.Šlesers: „Ir! Ir!”) Maza replika jums, jo jūs teicāt, ka mēs jau, redzat, tie mazie, mēs jau nevaram; angļi, briti un visi tie miljoni - tie varot citādāk rīkoties. Latvijā visvairāk izplatītais ielas nosaukums ir „Raiņa iela”. (No zāles: „Rīgas iela arī!”) Tas ir sen zināms. Skaitliski tas savulaik pārspēja pat nosaukumu „Ļeņina iela”. Un, lūk, Rainis jums ir devis atbildi (nevis Visvaldis Lācis!): „Mēs maza cilts, mēs būsim lieli tik, cik mūsu griba.” Bet jūs negribat. Un tā ir jūsu nelaime. (No zāles dep. Dz.Ābiķis: „Pareizi, Visvaldi!”) Tālāk. Jūs, sēdes vadītāja kungs, arī cenšaties mani ierobežot vienmēr. Viss ir konsekventi... Arī šis Darba likuma jautājums saistās ar valsts valodas lietošanu, ar izglītību un tikai pēc tam - ar darbu. Un es jau biju šajā tribīnē. Un tā ir atbilde arī Orlova kungam. Un arī pārējiem. Kanāda. Es vienreiz par to jau runāju. Atgādināšu vēl. Vai mēs varam vai nevaram, vai mēs drīkstam...? Drīkstam, varam, un tas jādara! Kanādā ir autonoma province Kvebeka (nav valsts pat!), bet Kvebekas provincē darba devējam jāuzrunā darba ņēmējs franču valodā, nevis angļu valodā. Un viņu soda, ja... Es turienes Sodu likumu nezinu... nezinu, kādā veidā soda... Ja ienāk viens darba meklētājs, piemēram, riepu montētājs, autoservisā, tad viņš jāuzrunā franču valodā. Respektīvi, Latvijā būtu jāuzrunā latviešu valodā, un tam riepu montētājam jāatbild latviešu valodā, jo šeit ir Valsts valodas likums; visiem, kas nodarbojas ar pakalpojumu sniegšanu, prasa, ka jāzina latviešu valoda. Redziet, cik vienkārši! Bet mēs stiepjam garumā un runājam, grozāmies riņķī un apkārt un negribam to atzīt, un mīdām kājām paši savu valodu. Vēršos arīdzan pie kolēģes Druvietes. Es ar jums kopā esmu bijis daudzus gadus. Reti kāds latviešu valodu aizsargā tik enerģiski kā jūs. Bet jūs arī lietojat frāzi „sabiedrības interesēs”. Orlovam un krievvalodīgajiem cilvēkiem, krieviem, gluži dabiski, tas... tas nav nekāds mīnuss viņiem. Viņi aizstāv savas privilēģijas. Tiesību jau viņiem nav... Iekarotās tautas pārstāvjiem... Mēs, Latvijas Saeima, esam nosodījuši okupāciju... Sēdes vadītājs. Lāča kungs, jūsu uzstāšanās laiks ir beidzies. V.Lācis. Jā, jā, es zinu to. Viņi privilēģijas savas aizstāv... Un tās aizstāvētu arī tad, ja Latvijā būtu 40 procenti vāciešu. Sēdes vadītājs. Jūsu uzstāšanās laiks ir beidzies. V.Lācis. Ja nebūtu krievu... Ja vācieši būtu uzvarējuši karu un šeit būtu 40 procenti vāciešu, tas pats notiktu. Katra tauta aizstāv savas privilēģijas. Sēdes vadītājs. Lāča kungs, jūsu uzstāšanās laiks ir beidzies! Jau pusminūti jūs esat pārtērējis. Es jums atņemu vārdu. Viss. Nākamajam vārds... V.Lācis. Lūdzu pagarināt man uzstāšanās laiku par pusminūti. Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Vēl pusminūte jums ir. V.Lācis. Cienījamā kolēģe Druviete! Nav sabiedrības interešu valodas aizstāvēšanā - sabiedrība šķeļas -, bet ir latviešu tautas intereses valodas aizstāvēšanā. Sēdes vadītājs. Paldies. Vārds deputātam Dzintaram Ābiķim. Dz.Ābiķis (frakcija „Vienotība”). Augsti godātais sēdes vadītāj! Cienījamie kolēģi! Valsts valodas politikas galvenais instruments, neapšaubāmi, ir izglītības sistēma. Tāpat samērā svarīga, pat ļoti svarīga varbūt ir pašu latviešu lingvistiskā uzvedība. Ja mēs televīzijā redzam, piemēram, tādu raidījumu „Zveja”, kuru vismaz makšķernieki noteikti skatās un kura vadītājs ir latvietis un intervējamie, caurmērā 90 procenti un pat vairāk, ir latvieši, bet viņi visi savā starpā runā krieviski, tad, es domāju, tas nekādā veidā neveicina cittautiešu un arī pašu latviešu labvēlīgu attieksmi pret valsts valodu - pret latviešu valodu. Neapšaubāmi, globalizācija ir viena no galvenajām šābrīža pasaules iezīmēm. Un, neapšaubāmi, darba tirgus ir ārkārtīgi internacionāls. Un tāpēc īpaši sajūsmināties par to, ka šis iesniegtais priekšlikums visu atrisinās vai atrisinās daudz, nevajadzētu. Jo te ir zināma pretruna. Darba devējam ir aizliegts pieprasīt konkrētas svešvalodas prasmi, ja darba pienākumos neietilpst šīs svešvalodas lietošana... Bet, mīļie cilvēki, darba devējs jau ir tas cilvēks, kas nosaka šos darba pienākumus! Te ir tā pretruna! Un tāpēc tas visu neatrisinās. Mēs kādreiz brīnāmies, nu, kāpēc pavāram būtu jāzina latviešu valoda vai būtu jāzina kāda vēl papildu svešvaloda. Darba devējs ļoti vienkārši pateiks: ja tu gribi reklamēt mūsu produkciju, tev ir jāiziet arī ārā, restorāna apmeklētāju zālē, jānodemonstrē savas prasmes un jākomunicē ar apmeklētājiem! Un bieži vien arī... Tā tas notiek daudzviet pasaulē. Un darba devējs atradīs iespēju, kā pamatot šīs savas prasības pēc citas valodas zināšanām. Bet tanī pašā laikā es tomēr atbalstīšu šo priekšlikumu, jo priekšlikums ļaus, es domāju, izvairīties no tādām perversām situācijām, par kurām runāja Rasnača kungs. Tātad šim priekšlikumam vairāk būs tāda preventīva nozīme, jo atsevišķos gadījumos tomēr šis darba devējs vairs varbūt negribēs nodemonstrēt savu varu un neprasīs nepamatotas valodas zināšanas mājadītājai vai kādai varbūt citas profesijas pārstāvei vai pārstāvim, kam tik tiešām tās valodu prasmes nu nekādā gadījumā nav nepieciešamas. Tāpēc es šā iemesla dēļ atbalstīšu šo priekšlikumu, lai gan būtu naivi domāt, ka tas ļoti daudz ko atrisinās. Paldies. Sēdes vadītājs. Paldies. Vārds debatēs Labklājības ministrijas parlamentārajam sekretāram Andrejam Staķim. A.Staķis (Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs). Cienījamais sēdes vadītāja kungs! Deputāti! Vispirms es.... Svarīgākais, ko es gribu pateikt šā likumprojekta sakarā, ir tas, ka... un tas arī visvairāk uztrauc Labklājības ministriju. Tātad šim likumprojektam spēkā stāšanās termiņš jeb laiks, kad direktīva ir jāpārņem, ir 20.jūlijs. Ja tas netiek izdarīts līdz šim datumam, tad minimālais sods, kas ir jāmaksā Latvijas valstij, ir 400 tūkstoši eiro. Nākamais. Es jau vairākas reizes norādīju Saeimas komisijā, aicinot deputātus iesniegt atsevišķu likumprojektu, kur politiski tiktu izskatīti visi šie jautājumi, un ielikt visus direktīvas noteikumus šajā likumprojektā. Es vienojos ar Saeimas priekšsēdētājas kundzi par šādu risinājumu, bet diemžēl risinājums ir nedaudz citādāks. Runājot konkrēti par 2.priekšlikumu, man jāpiekrīt Ābiķa kungam, jo tiešām ir tā: darba devējs pats nosaka darba pienākumus, un tad darba devējs ierakstīs kaut vai tam pašam mežstrādniekam, ka ir nepieciešams darbinieks, kas reizi gadā, piemēram, tiks nosūtīts uz kādu citu darba vietu, kur ir līgumsaistības ar kādu uzņēmēju no Krievijas un kur ir nepieciešamas krievu valodas zināšanas. Tā nebūs izeja! Turklāt jau šobrīd Darba likuma 7.pantā ir atšķirīga attieksme attiecībā uz aizliegumu. Tātad, ja šis pretendents secina to, ka ir pārkāptas viņa tiesības, viņš droši var vērsties tiesā, respektīvi, mehānisms jau šobrīd Darba likumā ir iestrādāts. Paldies par uzmanību. Sēdes vadītājs. Paldies. Vārds deputātam Raivim Dzintaram, otro reizi. R.Dzintars (VL-TB/LNNK frakcija). Godātie kolēģi! Cienījamais Šlesera kungs, kurš noteikti ir ļoti pieredzējis atsevišķās jomās, ļoti pareizi pateica, ka zināt valodas ir ļoti vajadzīga lieta. Es, neapšaubāmi, arī piekrītu šim apgalvojumam, jo uzskatu, ka konkurētspējīgam jaunam cilvēkam ir jāzina angļu valoda. Varētu diskutēt vēl par to, vai otra valoda, kas būtu jāzina, ir krievu valoda... vai varbūt ķīniešu, franču vai kāda cita valoda, bet ne jau par to ir runa. Runa ir par to, ka šie aptaujas pētījumi, kurus es jau pieminēju, liecina, ka 63 procenti 7.-12.klašu skolēnu krievu valodu šādā pietiekamā līmenī nepārzina. Un runa ir tikai par to, ko viņi darīs: vai viņi tiešām sekos Šlesera kunga priekšlikumam un brīdī, kad sastapsies ar diskrimināciju, ņems rokās grāmatu un valodu mācīsies, - tādi cilvēki, kas nekad krievu valodu nav mācījušies. Un, kā jūs zināt, lai iemācītos valodu, ir tomēr vajadzīgi zināmi resursi un zināms laika posms; zināmi līdzekļi tur ir jāiegulda. Vai viņi mācīsies, vai viņi drīzāk brauks meklēt darbavietu tur, kur to būs iespējams iegūt bez valodu zināšanām? Tāpēc, lūdzu, nesarežģīsim šo jautājumu, nepieiesim tam ar manipulatīviem līdzekļiem! Faktiski balsojums ir par to, vai mēs gribam lielu Latvijas iedzīvotāju daļu, latviešu jauniešus, saglabāt Latvijai vai arī viņi mums ir vienaldzīgi. Paldies. Sēdes vadītājs. Paldies. Vārds deputātei Inai Druvietei, otro reizi. I.Druviete (frakcija „Vienotība”). Kolēģi! Viena norma, protams, neko neatrisinās, bet valodas politikas sistēmā katrai normai, katram pasākumam ir sava vieta, un tieši šajā jomā es redzu lielu, baltu plankumu, kura neaizpildīšana var apdraudēt visu valodas politikas sistēmu kā tādu. Un runa šoreiz ir tieši par vienu konkrētu normu - par nepamatotām svešvalodu prasmes prasībām darba tirgū, un šeit mēs varam minēt gan instrumentālu, gan integratīvu pamatojumu, kāpēc šāda norma mūsu parlamentam šodien būtu jāpieņem, un tas arī, protams, paātrinātu likuma pieņemšanu. Šeit es neredzu nekādu korelāciju starp likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā un diskusijām par šo pantu, jo, ja rodas kāda aktualitāte realitātē, tā ir jārisina likumdošanā. Šeit, protams, pamatā nav apsvērumu par to, kāds ir juridiskais formulējums, arī par to, cik viegli vai grūti darba devējam būs pierādīt šo nepieciešamību; šeit būtībā runa ir par principu, proti, par to, vai valsts valoda Latvijā ir pašpietiekama valoda, vai arī tomēr mūsu ideālais modelis ir šī Latvijas apstākļos nereālā universālā trīsvalodība. Neviens nenoliedz valodu prasmes nepieciešamību, neviens nenoliedz, ka angļu vai krievu valoda nepieciešama starptautiskos sakaros un, pieņemsim, pat apkalpojošajā sfērā, par ko varētu diskutēt, bet šeit ir ļoti konkrēts priekšlikums, kas aizpilda baltu plankumu mūsu valodas politikā, un kā tādu to es aicinu arī atbalstīt. Paldies. Sēdes vadītājs. Paldies. Vārds deputātam Dzintaram Rasnačam, otro reizi. Dz.Rasnačs (VL-TB/LNNK frakcija). Godātie kolēģi! Izskanēja viedoklis, ka nekas jau nemainīšoties. Nē, Ābiķa kungs, tā tas nav! Es apmēram gadu sekoju šiem sludinājumiem, tieši šiem diskriminējošajiem sludinājumiem, un ievēroju, ka pirms mēnešiem septiņiem, astoņiem, kad šis jautājums sabiedrībā tika debatēts skaļāk, šo diskriminējošo sludinājumu īpatsvars samazinājās par apmēram vienu trešdaļu. Tas jau vien ir pozitīvs šīs prevencijas risinājums. Otra lieta. Par izpratni, kas ir diskriminācija un kas nav. Man ar skumjām jāsecina, ka ļoti daudziem maniem kolēģiem nav izpratnes par to, kas ir diskriminācija. Un te acīmredzot vajadzētu skaidri un gaiši pateikt, ka, ja investors ienāk šajā valstī, viņam jāizrāda cieņa šai valstij un šīs valsts sabiedrībai, viņam ir jāiemācās latviešu valoda, bet, ja viņš to nespēj, viņam jāizmanto tulks. Un kam gan citam, ja ne Šlesera kungam ir zināms šāds investors. Tas ir Bertolds Fliks, kurš zina latviešu valodu un lieto latviešu valodu, es domāju, augstākā līmenī nekā... lai mani atvaino kolēģi, kas sēž kreisajā pusē!... nekā, nu, vismaz 20 procenti no mūsu tautas priekšstāvju kopuma. Latvijā ir jāienāk šādiem investoriem, kas ciena šo valsti un ciena šo tautu. Paldies. Sēdes vadītājs. Paldies. Vārds deputātam Aināram Šleseram, otro reizi. Šlesera kungs, jums vārds otro reizi! A.Šlesers (PLL frakcija). Godājamie kolēģi! Protams, mēs varam vēlreiz... varam iepazīties sīkāk ar to darba piedāvājumu sarakstu, kuru jau divreiz rādīja šodien Rasnača kungs, bet man tomēr gribētos, lai mēs, cīnoties par latviešu valodas tiesībām, kaut kādā veidā nepadarītu vēl konkurētnespējīgākus mūsu jauniešus. 90.gadu sākumā, kad mēs atguvām neatkarību, kā visi labi atceramies, ja pagalmā spēlējās bērni un ja kaut vai viens no šiem bērniem bija bērns, kuram krievu valoda ir dzimtā valoda, tad parasti visi latvieši runāja krievu valodā. Tā mēs... tādā vidē mēs esam dzīvojuši. Un, lai „atspēlētos”, mēs teicām: „Nē! Tagad mēs piespiedīsim, ka visi krievu bērni runās latviešu valodā!” Un mēs arī piespiedām. Un pašlaik tiešām praktiski visi arī mācās. Bet runa ir par starptautisko biznesu. Mēs šodien varam teikt: ja mēs būtu attīstīta valsts, ja mūsu ekonomika attīstītos griezdamies un mēs pelnītu ārprātīgu naudu un aizdotu vēl vairāk naudas saviem kaimiņiem... Diemžēl mēs esam tādā situācijā, ka mēs esam parādā, ka mēs aizņemamies... Tāpēc investoru piesaiste, tas, ko teica Rasnača kungs: „Ja jūs gribat investēt, tad sākumā iemācieties latviešu valodu!” ...Nu tā mēs jau varam līdz absurdam aiziet! Investori iet tur, kur var pelnīt, nevis tur, kur viņiem prasa iemācīties konkrētās valsts valodu. Ko ta’ - ja investors grib strādāt Baltijā, vai tad viņam būtu jāzina latviešu, lietuviešu un igauņu valoda? Man šķiet, ka šodien ir jāsaprot viena lieta: tie Latvijas jaunieši, kas ir aizbraukuši arī uz ārzemēm, tajā skaitā uz Lielbritāniju, dabū darbu apkalpojošajā sektorā vieglāk, jo viņi runā nevis tikai latviešu un angļu valodā, bet arī tāpēc, ka viņi runā vēl krievu valodā. Un man šķiet, ka tad, ja mēs gribam attīstīt savu valsti un piesaistīt Latvijai starptautiskās investīcijas, salīdzināt Latviju ar Singapūru, kur plaši izmanto, piemēram, angļu valodu, mums ir jāpasaka, ka mēs nebaidāmies no tā, ka cilvēki runā daudzās valodās. Bet tas slavenais teiciens: „počemu bez šļapi?” („kāpēc bez cepures”) joprojām paliek spēkā... Mēs varam pieņemt jebkādus likumus, kādus mēs gribam... Sēdes vadītājs. Šlesera kungs, jūsu uzstāšanās laiks ir beidzies. A.Šlesers. ...taču, ja privātais uzņēmējs nedos darbu kādam latvietim, tad viņš atradīs arī citu iemeslu. Tā ka domāsim par to, lai Latvija būtu konkurētspējīgāka, nevis, it sevišķi mūsu jaunieši, būtu konkurētnespējīgi. Sēdes vadītājs. Paldies. Vārds deputātei Dzintrai Hiršai. Dz.Hirša (frakcija „Vienotība”). Cienījamie deputāti! Šīs normas nepieciešamību uzsvēruši vairāki runātāji gan šodien, gan iepriekš. Gribu pievērst uzmanību tikai tam, kas man likās svarīgi, kaut arī varbūt es atkārtošu iepriekš teikto. Pirmkārt. Kāpēc nepietiek ar jau esošo 29.panta devīto daļu vai 7.pantu par jebkuras diskriminācijas aizliegumu? Tāpēc, ka tiesu prakse valodas jomā ir pieņēmusi palaikam visai īpatnus spriedumus. Kaut vai pēdējais spriedums par Oto vārda rakstību vai arī juristu asās diskusijas Mencenas uzvārda rakstības lietā. Turklāt gan pirmajā, gan otrajā gadījumā Ministru kabineta noteikumi par šādu vārdu rakstību bija izstrādāti un pieņemti. Ņemot vērā to, ka šajā gadījumā normu par darba devēja nepamatotu prasību izvirzīšanu svešvalodu prasmei var skaidrot gan kā diskrimināciju uz valodas pamata, gan kā nepamatotu papildu prasību izvirzīšanu darba ņēmējam, rodas pamatotas šaubas par šā panta interpretāciju tiesu iestādēs. Tāpēc, lai nebūtu nekādu pārpratumu, šī norma ir nepieciešama. Otrkārt. Arguments, ka darba devējs var šo normu vienkārši nerespektēt, kā tautā saka, „apiet ar līkumu”, ir tikpat pamatots vai nepamatots kā 7.panta par diskriminācijas aizliegumu iekļaušana Darba likumā vispār, jo arī diskrimināciju bieži vien ir grūti pamatot un vēl biežāk - pierādīt. Treškārt. Katram darba ņēmējam ir jābūt arī tiesībām brīvi izvēlēties nodarbošanos un darbavietu atbilstoši savām spējām un kvalifikācijai, kā to garantē Satversmes 106.pants, un tas attiecināms uz nodarbinātību gan privātajā, gan publiskajā sektorā, turklāt arī attiecībā uz tādām profesijām, kurās darba tiesiskās attiecības netiek dibinātas uz Darba likumā regulētā darba līguma pamata. Tāpēc šīs tiesības darba devējs nevar patvaļīgi ierobežot ar nepamatotām prasībām. Ceturtkārt. Jāuzsver, ka darba devēja brīva griba prasīt strādājošiem noteiktu valodu prasmes līmeni attiecināma vienīgi uz svešvalodām, jo Ministru kabineta noteikumi par valsts valodas zināšanu apjomu un prasmes pārbaudes kārtību profesionālo un amata pienākumu veikšanai, pastāvīgās uzturēšanās atļaujas saņemšanai un Eiropas Kopienas pastāvīgā iedzīvotāja statusa iegūšanai precīzi definē darba ņēmējam izvirzāmās valsts valodas prasmes prasības. Un tās aptver aptuveni 30 procentus no profesiju kopskaita. Tādējādi Latvijā ir izveidojusies tāda tiesiskā un valodas situācija, ka vienai daļai iedzīvotāju tiek garantēta aizsardzība pret viņu profesionālo pienākumu veikšanai izvirzītām pārāk augstām valodas prasmes prasībām, bet citai iedzīvotāju daļai izvirzāmās svešvalodu prasmes prasības tiek atstātas brīvā tirgus ziņā. Piektkārt. Runājot par valodas politiku darba tirgū, vajadzētu saprast, ka šajā tirgū varam runāt gan par obligātu valodu prasmes nepieciešamību, piemēram, tūrisma sfērā, gan arī vēlamu valodu prasmi. Pakalpojumu sfērā parasti tā ir vēlama valodu prasme, ko bieži pieprasa kā obligātu, piemēram, veikalos. (Lai atceramies notikumus „Narvesen”, kad klientu neapkalpoja krievu valodā!) Bet, protams, šī prasība būtu attiecināma tikai uz to pakalpojumu sfēras daļu, kas vērsta uz valsts iekšējā tirgus apkalpošanu. Turklāt pakalpojumu sfērā lieti noder daudzas valodas, ne tikai krievu valoda. Arī ierēdņu izvēlē bieži pieprasa - nepamatoti - krievu valodas prasmi (lai atceramies kaut vai Valsts valodas centra vadītājam izvirzītās prasības!), kaut gan šobrīd mēs esam Eiropas Savienības valsts un loģiski būtu prasīt Eiropas Savienības valstu valodu prasmi. Turklāt par ierēdni var būt tikai cilvēks ar augstāko izglītību, kas jau pats par sevi nozīmē kādu svešvalodas prasmi. Sestkārt. Paredzot aizliegumu izvirzīt sludinājumos nepamatotas prasības darba ņēmējam, tiks mazināta psiholoģiskā spriedze sabiedrībā, kas šādā nepamatotā prasībā, īpaši laikrakstos, saskata apdraudējumu latviešu valodas statusam. Vai mēs gribam vai negribam to saprast? Septītkārt. Ņemot vērā iepriekš teikto, uzskatām, ka katrs gadījums, kad nepamatoti tiek prasīta kādas konkrētas valodas prasme, ir jāizvērtē. Tomēr, lai ātrāk tiktu atrisināts konflikts starp darba devēju un darba ņēmēju, tā risināšanā vēlams iesaistīt Valsts valodas centru, paredzot arī normu Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā un tikai tad tiesu, kā to paredz šis likums. Manuprāt, cits regulējums var būt un var arī nebūt. Astotkārt. Piedāvātā norma skar visu Latvijas sabiedrību. Tāpēc atcerēsimies, ka tauta runā vienā valodā, bet indivīds runā vairākās valodās un ka mums jādomā par visu Latvijas tautu kopumā, nevis par atsevišķām sabiedrības grupām! Mums jānodrošina pieeja darba tirgum gan cilvēkiem, kas skolu ir beiguši, gan cilvēkiem, kas skolu nav beiguši. Gan tiem cilvēkiem, kas ir mācījušies svešvalodas, gan tiem, kas nav mācījušies svešvalodas. Paldies par uzmanību. Sēdes vadītājs. Paldies. Vārds deputātam Jānim Dombravam. J.Dombrava (VL-TB/LNNK frakcija). Labdien, cienījamie Saeimas deputāti! Es vēlos norādīt uz diviem aspektiem, kas šodien ir izskanējuši šeit. Pirmais. Es vēlos Labklājības ministrijas parlamentārajam sekretāram Andrim Staķim norādīt, ka tas ir vairāk nekā absurdi - teikt, ka komandējumā nosūtītam mežcirtējam ir jāzina attiecīgās valsts valoda. Es atvainojos, jūs 2009.gadā - saskaņā ar interneta vietni likumi.lv - esat bijis komandējumā uz Spāniju un Īriju, bet es šaubos, ka jūs pārzināt šīs abas valodas. Ja pārzināt, tad... Kas notiktu, ja jūs nosūtītu komandējumā uz... piemēram, uz Pakistānu? Jūs iemācītos uzreiz arī to valodu? Ir skaidrs, ka Latvijā ir jāstiprina latviešu valoda kā vienīgā valsts valoda, un es vēlos Orlova kungam, Šlesera kungam un laikam arī Pimenova kungam, kas nāks runāt pēc manis, atgādināt zvērestu: „Es, uzņemoties Saeimas deputāta amata pienākumus, Latvijas tautas priekšā zvēru būt uzticīgs Latvijai, stiprināt tās suverenitāti un latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu [..].” (No zāles: „Kur ir pretruna?”) Tad nu šis ir likuma grozījums, kas vistiešākajā veidā stiprina latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu Latvijā. Paldies. Sēdes vadītājs. Paldies. Vārds deputātam Igoram Pimenovam. I.Pimenovs (SC frakcija). Godātie deputāti! Es labi saprotu tos manus kolēģus, kuri vēlas aizstāvēt latviešu valodas pozīcijas valstī un sabiedrībā ne tikai šodien, bet arī nākotnē. Galu galā tas ir tas mērķis, kādam sekoja arī latviešu nacionālās revolūcijas, kā es saucu šo sociālo parādību, ko mēs pārdzīvojam tagad, ko iesācēji plānojuši un nosprauduši. Es domāju, ka tas ir nopietns mērķis, un līdz ar to un tieši tāpēc mēs visi šeit apzināti - es gribu to apliecināt vēlreiz, Dombravas kungs! - esam solījuši pildīt savus pienākumus arī attiecībā uz valsts valodu kā vienīgo valsts valodu mūsu Latvijas Republikā. Tomēr es gribu uzdot jautājumus, jo mēs labi saprotam, ka velns slēpjas kaut kā sīkumos. Vai ne? Un līdz ar to, mēģinot izdarīt to labāko valsts valodai... Nebūs tā, ka mēs vienkārši... patiesībā pazemināsim latviešu valodas prestižu ne tikai mazākumtautību jauniešiem, bet arī pašiem jaunajiem latviešiem. Vai mēs neizdarīsim viņiem lāča pakalpojumu, ja solīsim, ka likums atbalstīs viņu tiesības? Viņi būs ar vieglu dūšu devušies uz pilsētām, saprotot, ka likums viņus atbalsta tirgū un ka viņi ar savu dzimto valodu vien varēs atrast sev to labāko vietu Latvijas Republikā un varbūt arī ārpus tās. Varbūt arī ārpus tās. Varbūt arī ārpus Latvijas - tā viņi varbūt domās. Manuprāt, kolēģis Dzintars Ābiķis jau aizsāka šo tematu, kuru arī es gribu turpināt, - ka darba devējam attiecībā uz darba ņēmēju vienmēr būs noslēdzošais vārds jebkurā dialogā ar tādu jaunekli no laukiem. Darba devējs vienmēr atradīs iespējas pieņemt darbā tieši tādu darbinieku, kuru viņš vēlas pieņemt, nevis tādu, kuru no viņa gaida likumdevējs. Un, ja mēs varam kaut kā tā... nu, izsmalcināties un iekļaut vēl arī citas prasības gan likumā, gan arī Ministru kabineta noteikumos, prasot darba devējiem aizliegt vēl kādu papildu prasību izvirzīšanu darba ņēmējiem, tad tas tikai pavairos jau tagad milzīgo paņēmienu skaitu, kā var apiet likuma izpildi. Es nedomāju, ka tādas normas, kuras mēs tagad apspriežam, uzlabos uzticību Saeimai kā likumdevējam mūsu valstī. Un vēl vienu piemēru es gribētu jums pateikt. Vakar es piedalījos.... es apmeklēju vienu pasākumu, kas bija Latviešu valodas aģentūras veiktā pētījuma prezentācija. Pētījuma nosaukums bija „Atbalsts valodas apguvei un bilingvālai izglītībai”. Aptaujātajiem skolēniem tika uzdots jautājums - arī mazākumtautību skolēniem, bet par tiem tagad es nerunāšu... Bet interesanti ir ar latviešiem. Latviešu mācībvalodas skolēniem tika uzdoti divi jautājumi: kādā valodā tu vēlētos pēc tam iegūt augstāko izglītību? Un nākamais jautājums: nākotnē strādāt savā profesijā. Tātad starp latviešu mācībvalodas skolēniem iegūt augstāko izglītību angļu valodā vēlētos 38 procenti no visiem aptaujātajiem skolēniem. Vēl vairāk! Nākotnē strādāt savā profesijā angļu valodā - atkal 31 procents. Es tā saprotu, ka ne jau krievu valoda ir vainīga pie tā, ka jaunie latvieši izvēlas tieši angļu valodu kā savu otro valodu pasaulē, kur viņi vēlas turpmāk dzīvot... turpmāk dzīvot un varbūt arī audzināt savus bērnus. Varbūt ir jāpadomā par to, kā pastiprināt latviešu valodas pozīcijas mūsu valstī ar citiem paņēmieniem. Es domāju, ka likumdevējs it kā attīstās pa savu ceļu, bet tirgus un mūsu bērni iet savu ceļu. Es domāju, ka, ja mēs mēģināsim ar vēl lielāku simbolu skaitu pavairot mūsu likumdošanu, tad šie ceļi aizies viens no otra vēl tālāk. Es saprotu, piemēram, manu kolēģi Druvietes kundzi, kura apzinās, ka latviešu valodas īpašās nozīmes atzīmēšanai likumdošanā ir nopietna loma latviešu statusa pastiprināšanā. Es saprotu, ka simbolam ir ļoti liels spēks jebkurā tautā, jebkurā kultūrā, bet vai nebūs tā, ka simbolu skaita palielināšana novedīs pie situācijas, kura... Man citēja vienu frāzi kādas skolas direktors, kurš bija bijis skolu... Sēdes vadītājs. Pimenova kungs, jūsu uzstāšanās laiks ir beidzies. I.Pimenovs. Desmit sekundes, kolēģi, un es beigšu. Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu? Jums ir desmit sekundes. I.Pimenovs. Paldies. ...direktoru sanāksmē, kur secināja direktori, ierēdņi... Tika vaicāts: „Kolēģi, ko jūs vēlētos - mīkstu likumu un tā bargu izpildi vai bargu likumu un tā mīkstu izpildi?” Un visi vienkārši bļāva - otro variantu! Mums nevajag bargu likuma izpildi! Jo bargāku mēs padarīsim likumu, jo mīkstāka būs tā izpilde, bet cena mūsu darbam būs nulle vai tuva tai. Paldies. Sēdes vadītājs. Paldies. Vārds deputātam Kārlim Šadurskim. K.Šadurskis (frakcija „Vienotība”). Augsti godātais sēdes vadītāj! Godātie kolēģi! Man rodas iespaids, ka diskusijas karstumā ir aizmirsies, par ko mēs diskutējam. Tāpēc es atgādināšu šā priekšlikuma tekstu. Priekšlikums ir par diskriminācijas aizliegumu. Darba devējam aizliegts pieprasīt konkrētas svešvalodas prasmi, ja darba pienākumos neietilpst šīs svešvalodas lietošana. Godātie kolēģi! Man šķiet, ka tas ir absolūti pašsaprotami. Ir aizliegts pieprasīt tādas prasmes, kas nav nepieciešamas darba veikšanai. Jebkāda šādu prasmju pieprasīšana, kaut vai darba sludinājumā, ir nepamatota diskriminācija. Godātie kolēģi! Daudzi šeit ir demonstrējuši tādu ļoti nihilistisku attieksmi pret mūsu normatīvajiem aktiem: „Gan jau darba devējs tik un tā atradīs veidu, kā tos pārkāpt.” Jā, protams, šādas situācijas nav izslēgtas, bet, ja likumdevējs šajā likumā nodemonstrēs savu attieksmi pret valsts valodas politiku (protams, tās pamatā ir izglītību reglamentējošo likumu pakete, bet tai ir jācaurvij visi mūsu likumi), tad šeit būs skaidri nodemonstrēta likumdevēja griba un tas, ka šāda diskriminācija ir aizliegta. Un tie piemēri, ko Rasnača kungs demonstrēja, - ka amatniekam, kas strādā mājās, ir nepieciešamas krievu valodas zināšanas... Mēs taču ļoti labi saprotam, kādas ir šāda darba piedāvājuma saknes: darba devējs pats neprot latviešu valodu, un darba devējs tātad nevar šim amatniekam dot uzdevumu latviešu valodā par to, kas viņam uz tās adāmās mašīnas ir jānoada. Līdz ar to patiesībā šāda likuma panta neesamība netieši sargā darba devēja tiesības - likumā nerakstītās tiesības - neprast valsts valodu. Šāda panta ieviešana Darba likumā dos ļoti skaidru likumdevēja gribas signālu, ka darba devējam Latvijā ir jāprot latviešu valoda. Godātie kolēģi! Es patiesībā esmu ļoti izbrīnīts, ka atbildīgā komisija ir noraidījusi šo pašsaprotamo priekšlikumu, un, manuprāt, ja notiktu šā priekšlikuma noraidīšana Saeimas Sēžu zālē, tas būtu bezgala slikts piemērs. Paldies. Sēdes vadītājs. Paldies. Debates beidzam. (Aplausi.) Es atvainojos, šoreiz gan bija jau noklaudzināts āmurs, Barčas kundze! Diemžēl. Vai deputātam Zujevam ir vēl kas piebilstams? Nav nekas piebilstams. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. - deputāšu Druvietes, Hiršas un Bendrātes priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 36, pret - 24, atturas - 27. Priekšlikums nav atbalstīts. Turpinām ar 3.priekšlikumu. I.Zujevs. 3. - deputāšu Druvietes, Hiršas un Bendrātes priekšlikums. Nav atbalstīts. Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. - deputāšu Druvietes, Hiršas un Bendrātes priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 36, pret - 22, atturas - 27. Priekšlikums nav atbalstīts. Turpinām ar 4.priekšlikumu. I.Zujevs. 4. - nacionālās apvienības „Visu Latvijai!-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts. Sēdes vadītājs. Deputāts Dzintars vēlas uzstāties debatēs. Sākam debates. R.Dzintars (VL-TB/LNNK frakcija). Godātais sēdes vadītāj! Deputāti! Godīgi sakot, man ir grūti noticēt, ka balsojums šobrīd ir tieši tāds, kāds ir, un, godīgi sakot, arī grūti noticēt un racionāli izsvērt tos argumentus, kas izskan no šīs tribīnes. Tātad viena lieta, ko dzirdēju no Pimenova kunga, - ka nav vērts ieviest likumā pretdiskriminācijas normas, jo tās jau tik un tā tiks kaut kādā veidā apietas un pārkāptas. Tādā gadījumā vai mums vispār ir vērts runāt par jebkādas diskriminācijas ierobežošanu arī darba attiecībās? Par diskriminācijas ierobežošanu pret sievietēm, pret sievietēm ar bērniem, pret citas ādas krāsas cilvēku diskrimināciju... Sēdes vadītājs. Lūdzu, runājiet par 4.priekšlikumu! R.Dzintars. Tas ir par šo priekšlikumu! Sēdes vadītājs. Nav gan. (No zāles dep. V.Lācis: „Ir saistīts!”) R.Dzintars. Nestrīdieties! Vistiešākajā mērā! Jo, ja mēs uzskatām, ka diskrimināciju nevar novērst, tad atcelsim arī jebkādas citas pretdiskriminācijas... aizsardzības normas. Joprojām aicinu balsot „par”! Paldies. (Aplausi.) Sēdes vadītājs. Paldies. Vārds deputātam Dzintaram Rasnačam. Dz.Rasnačs (VL-TB/LNNK frakcija). Godātie kolēģi! Es saprotu, ka balsu sadalījums arī turpmāk virzīsies tādās proporcijās, kādās tās ir bijušas. Es aicinu atbalstīt šo nacionālās apvienības priekšlikumu, skaidri zinot, ka šīs proporcijas paliks tādas pašas. Bet es gribu teikt paldies Druvietes kundzei par iniciatīvu, un es vienkārši aicinu jauna likumprojekta veidā... Jau šodien pat mēs, nacionālā apvienība, esam gatavi līdzparakstīt un jauna likumprojekta veidā virzīt šo priekšlikumu, jo es saprotu, ka balsojuma proporcijas ir saistītas tiešām ar tiem argumentiem, kurus mēģināja pateikt Labklājības ministrija (lai gan es tiem nepiekrītu). Un es domāju, ka tad kolēģi no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas mūs atbalstīs. Paldies. Sēdes vadītājs. Paldies. Vārds deputātam Borisam Cilevičam. B.Cilevičs (SC frakcija). Cienījamie kolēģi! Man ir ļoti žēl, ka kolēģis Dzintars patiešām nesaprot racionālos argumentus vai drīzāk - negrib tos saprast. Es ļoti ieteiktu Dzintara kungam izlasīt spēkā esošā Darba likuma 7.panta otro daļu un 34.pantu. Diskriminācijas aizliegums ir iestrādāts Darba likumā pilnīgi saskaņā ar Eiropas Savienības normām. Un faktiski tas, ko jūs ierosinājāt, neko jaunu absolūti nedod. Jau pirmajā lasījumā diskusijā par šo priekšlikumu es uzsvēru, ka faktiski mūsu likumā ir ietverta vispārēja diskriminācijas aizliegšana, vispārējs diskriminācijas aizliegums. Tas pilnībā atbilst Satversmei! Arī Satversmē ir ietverts diskriminācijas aizliegums. Arī šobrīd darba devējam ir aizliegts izvirzīt jebkuras prasības, kas nav pamatotas, un jau šobrīd katram pretendentam uz darbu, kas tika atraidīts nepamatotas atšķirīgas attieksmes, tas ir, diskriminācijas, dēļ, ir visas iespējas un tiesības to apstrīdēt gan VDI, gan tiesā. Kur ir tiesas spriedumi? Jūs visu laiku runājat par kaut kādu mistisku diskrimināciju. Kāpēc likumā paredzētās iespējas nav īstenotas? Palīdziet cilvēkiem, ja viņi to neprot! Es vienmēr ļoti konsekventi nostājos pret jebkāda veida diskrimināciju - tā ir „Saskaņas Centra” konsekventa pozīcija. Ja jūs parādīsiet konkrētu gadījumu, ka cilvēks ir diskriminēts, ka šīs prasības patiešām ir nepamatotas, mēs jūs atbalstīsim. Bet tas nav šā likuma jautājums! Man diemžēl jākonstatē, ka jūs visu laiku runājat par diskrimināciju, īsti nesaprotot, kas ir diskriminācija. Un tieši tas, ko jūs piedāvājat, ir patiešām vērsts uz diskrimināciju, jo tam nav nekāda sakara ar latviešu valodas kā valsts valodas statusu, un tas patiešām ir lāča pakalpojums latviešu jauniešiem. Mums jācīnās par to, lai atšķirīgas attieksmes nekur nebūtu. Mums patiešām jāvadās pēc Satversmes principiem un pēc Eiropas Savienības normām, kas aizliedz jebkura veida diskrimināciju. Mums jābūt universāliem mehānismiem, bet šādi partikulārie lēmumi nedos nekādu labumu, un jūs faktiski... Nu, jūs kaut ko citu domājat! Es negribētu, kā saka... bet jebkurā gadījumā tas, ko jūs sakāt, nu, tas nebūt neveicinās sabiedrības integrāciju. Jūs joprojām uzstājat uz... Tas nav saistīts ar valsts valodas zināšanām. Tas tiešām ir saistīts ar tiesībām nezināt citu valodu. Un jūs esat izvēlējušies vienu valodu - krievu valodu - vēsturisku apsvērumu dēļ. Es varu tikai piekrist tam, ko teica Pimenova kungs, - ka, ja jau runājam par draudiem latviešu valodai, tad jāteic, ka angļu valoda šobrīd ir daudz lielāks drauds. Jūs joprojām cīnāties pret pagātnes rēgiem. Tas nedos nekādu labumu. Es aicinu noraidīt šo priekšlikumu. Paldies. Sēdes vadītājs. Paldies. Vārds deputātam Raivim Dzintaram, otro reizi. R.Dzintars (VL-TB/LNNK frakcija). Godātie kolēģi! Ja Cēsīs vai Kuldīgā dzimis latviešu jaunietis nedabū darbu tāpēc, ka viņš nekad skolā nav mācījies krievu valodu un viņam nav bijusi iespēja to iemācīties... Ja viņš šā iemesla dēļ ir diskriminēts, tad ir visnotaļ maza iespējamība, ka viņš vērsīsies pie Cileviča kunga, lai tas paņemtu aiz rociņas, palīdzētu iepazīties ar visiem mūsu likumu labirintiem un atrisinātu šo situāciju pozitīvi. Līdz ar to mums jāizmanto katra iespēja, lai jau preventīvi, kā šeit izskanēja, jebkādu diskriminācijas iespēju mazinātu. Tas arī bija tas, ko es teicu, uzstājoties pirmajā reizē. Un, ja kāds nesaprot šos racionālos argumentus, tad, Cileviča kungs, tas esat jūs. Paldies. Sēdes vadītājs. Paldies. Vārds deputātam Jānim Dombravam. J.Dombrava (VL-TB/LNNK frakcija). Cileviča kungs! Man tāds ieteikums. Jūs varat iepazīties ar Vinetas Poriņas pētījumu „Valsts valoda daudzvalodīgajā sabiedrībā: individuālais un sociālais bilingvisms Latvijā”. Tāds ir pilnais nosaukums šim pētījumam, kurā tiek aprakstīta latviešu diskriminācija Latvijā pēc lingvistiskās nozīmes. Diemžēl jums nevarēšu šo pētījumu iedot rokā šodien. Saistībā ar šo Saeimas balsojumu, godīgi sakot, man liekas dīvaini, ka Zaļo un Zemnieku savienība balso principā pret saviem vēlētājiem, jo galvenokārt diskriminācija notiek pret laukos dzīvojošiem latviešiem, un man tiešām sāk šķist, ka ir taisnība tiem daudzajiem cilvēkiem, kuri saka, ka Zaļo un Zemnieku savienība ir kā arbūzs - ārēji zaļš, bet iekšpusē sarkans. Paldies. Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Kārlim Šadurskim. K.Šadurskis (frakcija „Vienotība”). Godātie kolēģi! Es vairāk ticētu savam cienījamam kolēģim Cileviča kungam, ka viņš tiešām iestājas pret jebkuru diskrimināciju, ja šie vārdi no viņa puses nenāktu parasti tikai tad, kad runa ir par valodu. Jo, ja mēs palasām šā likuma 29.pantu, tad redzam, ka panta pirmās daļas runā ļoti sīki, detalizēti par diskriminācijas aizliegumu atkarībā no personas dzimuma, bet tālākajās daļās ir runa arī par diskrimināciju atkarībā no reliģiskās pārliecības, un šīs normas ir precīzi nodefinētas. Bet nez kāpēc Cileviča kungs uzskata, ka pilnīgi pietiek ar ģenerālo normu, ja ir runa par diskrimināciju valodu jautājumā. Tāpēc, Cileviča kungs, piedodiet man, es jums līdz galam neticu. Bet, ja runājam par šo konkrēto priekšlikumu, tad jāteic, ka man tas nešķiet sevišķi labi izstrādāts tīri tehniski, jo man nav skaidrs, kāpēc ir runa tieši par vienu vai divām svešvalodām. Kāpēc ir izdalītas Eiropas vai ne-Eiropas valodas tieši šajā punktā? Jo, piemēram, mūsu izglītības sistēmā ir vienkārši runa par divu svešvalodu apguvi, nedefinējot, vai tās ir Eiropas vai ne-Eiropas. Tātad tur būtu jābūt kaut kādai korelācijai ar izglītību reglamentējošo normatīvo bāzi. Un vēl. Es nezinu, kā šīs prasības par vienu vai divām svešvalodām, nenorādot, kuras... Tas, protams, ir pareizi, bet kā tas korelē ar nepieciešamajām valodas zināšanām darba veikšanai? Šajā priekšlikumā par to nav runa. Tāpēc es domāju, ka šis priekšlikums būtu jāprecizē, atbalstot Rasnača kunga ierosinājumu par jaunu likuma atvērumu, kur mēs noregulētu valodu jautājumus. Domāju, ka šis būtu jāprecizē. Paldies. Sēdes vadītājs. Paldies. Vārds deputātam Aināram Šleseram. A.Šlesers (PLL frakcija). Godājamie kolēģi! Joprojām mēs no šīs tribīnes apspriežam, kādā veidā cīnīties pret diskrimināciju. Vakar vakarā noteikti ne jau es vienīgais skatījāmies ziņas - gan „Panorāmu”, gan LNT, gan TV3 -, un viens no sižetiem bija saistīts ar situāciju Vācijas tirgū. Kā mēs zinām, 1.maijā atvērsies Vācijas un Austrijas tirgus. Ārlietu ministrija stāstīja, kā ir jārīkojas Latvijas iedzīvotājiem, lai mēs būtu gatavi Vācijas tirgum. Stāstīja arī par to, kur var notikt krāpšana, kādā veidā var izkrāpt 50 eiro par darba piedāvājumiem, kādā gadījumā cilvēks var zaudēt iespēju strādāt, un ka viņam ir jārezervē naudiņa, lai viņš atgrieztos atpakaļ Latvijā un varētu dzīvot šeit, nevis paliktu kaut kur pusceļā bez naudas. Par to tagad tiek runāts! Tātad valdība stāsta par to, kā cilvēkiem jāgatavojas, braucot uz Vāciju strādāt, jo Vācijas tirgus atveras. Tomēr vienlaikus mēs dzirdējām arī to, ka Vācijas tirgus piedāvās darbu nevis mazizglītotiem cilvēkiem, kādu Vācijā pašiem ir daudz, bet gan augsti kvalificētam darbaspēkam. Un šiem cilvēkiem, kas brauc strādāt uz Vāciju, protams, ir jāzina gan vācu valoda, gan jāzina konkrētais arods, un tieši tāpēc ir bažas, ka medicīnas jomā mēs varam piedzīvot kritumu, jo labākie speciālisti var aizbraukt... arī citās jomās. Bet šodien runa ir par situāciju, kāpēc mēs cīnāmies par diskrimināciju Latvijā valodas dēļ, kad tūkstošiem mūsu tautiešu brauc projām. Vai nevajadzētu šodien teikt to, ka varbūt mēģināsim viņus nediskriminēt un dosim viņiem iespēju strādāt, jo problēma jau ir tāda. Šodien mēs mēģinām piespiest darba devēju. Darba devējs var runāt jebkurā valodā. Ja viņš dod darbu, tad ir mazsvarīgi, vai viņš ir latvietis, krievs, ebrejs, ukrainis, amerikānis, norvēģis... Jebkurš darba devējs Latvijā ir ļoti gaidīts, ja viņš var šeit piedāvāt reālu darbu. Taču mēs tagad mēģinām kaut kādā veidā uzspiest darba devējam. Darba devējs var pagriezties un aiziet uz citām valstīm strādāt un tur attīstīt biznesu. Man šķiet, ka problēma šodien tiešām ir saistīta ar to, ka mēs gribam audzināt darba devējus. Kādus nosacījumus mēs viņiem radām, lai viņi būtu Latvijā? Un, kā tikko teica arī kolēģi, redziet, tieši darba devēji ir tie, kuri neprot latviešu valodu, un tieši tāpēc mēs viņus piespiedīsim runāt latviešu valodā. Protams, mēs varam mēģināt to darīt, tikai nebrīnīsimies, ka aizvien lielākas rindas veidosies tieši Vācijas virzienā, uz kurieni brauks daudzi tūkstoši, desmiti tūkstošu cilvēku. Man šķiet, ka šodien ir jārunā par būtību. Ja jau valstī bezdarbs ir apmēram 14 procenti, tad mēs nevaram piespiest darba devēju. Ikviens darba devējs tiek uzskatīts par labu darba devēju, ja viņš dod darbu. Nevis mums vēl jāsāk viņu eksaminēt. Mēs tikko runājām par to, kas notiek tad, ja deputāts nerunā pienācīgi valsts valodā, kā mēs rīkosimies, un tur noteikti ir jābūt kaut kādām konsekvencēm. Deputātiem ir jārunā valsts valodā labi, lai varētu pildīt savus pienākumus, bet no darba devēja mēs prasīsim pirmām kārtām to, lai viņš piedāvātu labu darbu, labi apmaksātu darbu, lai beigās šis labi apmaksātais darbs nodrošinātu arī labus nodokļus Latvijas valsts kasē, lai pensionāriem būtu, no kā maksāt pensijas, skolotājiem, mediķiem, policistiem, visiem tiem, kuri ir atkarīgi no iekasētajiem nodokļiem. Šodien diemžēl visi tie cilvēki, kuri brauks uz Vāciju un uz citām Eiropas valstīm strādāt, maksās nodokļus citās valstīs. Diemžēl, spriežot pēc statistikas, no 1 miljona un 30 tūkstošiem strādājošo, kas vēl nesen tika atspoguļoti statistikā, ir palikuši vien 750 tūkstoši. Tātad realitāte ir tāda, ka drīz vien arī šis cipars saruks. Man šķiet, ka šodien vajadzētu tiešām domāt nevis par to, kā uzspiest darba devējam pienākumu iemācīties valsts valodu, bet gan darīt visu, lai Latvijā būtu vairāk darba devēju un lai cilvēkiem nebūtu jābrauc prom. Un šodien lielākā diskriminācija notiek tā, ka vietējais iedzīvotājs, kas nemaz negrib braukt prom, ir spiests braukt projām, jo nav radīti normāli apstākļi. Nedalīsimies pozīcijā un opozīcijā! Darīsim visu iespējamo, lai cilvēkiem tomēr būtu iespēja palikt Latvijā, un uzskatīsim, ka tā būtu galvenā cīņa pret diskrimināciju, tātad, proti, to, ka piespiedu kārtā cilvēki brauc projām! Strādāsim kopā un radīsim normālus apstākļus, un tagad nemēģināsim piespiest visus darba devējus vēl nolikt eksāmenu valsts valodā! Paldies. Sēdes vadītājs. Paldies. Vārds deputātei Danai Reizniecei. (No zāles: „Dana, aizstāvi!”) D.Reizniece (ZZS frakcija). Paldies par komplimentu - par salīdzinājumu ar arbūziem. Kolēģi! Nodrošināt vienlīdzīgas iespējas darba tirgū darba ņēmējiem - tā ir tiešām ļoti laba un atbalstāma lieta, bet tas, par ko ir kļuvuši šie priekšlikumi... tie faktiski ir provokācija... kārtējo reizi provokācija, kas sadala sabiedrību divās daļās - latviešu valodā runājošajos un krievu valodā runājošajos. Mans aicinājums ir šāds: tiešām rūpēsimies par savu valodu! Aizstāvēsim savu valodu, bet bez tā karacirvja rokās, kurš vērsts pret krievvalodīgajiem! Un to, ka tā ir provokācija, parāda jau šis konkrētais priekšlikums: tiek ierosināts dalīt svešvalodu zināšanas... valodas dalīt Eiropas Savienības valodās un ne Eiropas Savienības valodās. Šobrīd svešvalodu zināšanas, ne tikai angļu, bet arī krievu valodas zināšanas, - tā tiešām ir pagaidām latviešu konkurētspējas priekšrocība. Nupat runāju ar franču uzņēmuma „Gefko” vadītāju Latvijā, kurš teica, ka viens no argumentiem, kādēļ viņi Latvijā strādā, ir tiešām tas, ka viņi ieiet birojā un dzird, ka latvieši spēj ļoti ātri pārslēgties no latviešu valodas uz krievu valodu, angļu valodu un vācu valodu. Mums ir jārūpējas par to, lai latvieši runātu svešvalodās, to skaitā arī krievu valodā, un lai mēs nenonāktu pie situācijas, ka katrs trešais latvietis nezina... respektīvi, ka katrs trešais latvietis domā, ka Saule griežas ap Zemi. Paldies. (Aplausi.) Sēdes vadītājs. Paldies. Vārds deputātam Dzintaram Rasnačam, otro reizi. Dz.Rasnačs (VL-TB/LNNK frakcija). Godātie kolēģi! Es saprotu tā, ka šajā valstī viens likums un viena taisnība ir visiem, izņemot darbā ņēmējus. Darbā ņēmējs var cilvēkus diskriminēt pēc tautības, pēc valodas, pēc dzimuma, pēc sociālā stāvokļa. Es tā jūs sapratu, Šlesera kungs. Reiznieces kundze, aizstāviet savu dzimto valodu! (No zāles dep. A.Šlesers: „Aizstāv tie, kas aizbrauc uz Vāciju!”) Aizstāvēšanu nosaukt par provokāciju - manuprāt, tas ir zemiski. Es aicinu balsot „par” šo priekšlikumu un ikvienu, kurš rīkojas pretēji Saeimā dotajam zvērestam aizsargāt valsts valodu, mēģināt pārliecināt, ka mēs cīnāmies par savas tautas tiesībām. Paldies. Sēdes vadītājs. Paldies. Vārds deputātam Vitālijam Orlovam. V.Orlovs (SC frakcija). Cienījamie kolēģi deputāti! Sociālo un darba lietu komisijā strādā pārstāvji no katras Saeimā esošās frakcijas. Un vai jums neizskatās jocīgi tas, ka no šīs tribīnes tikai cilvēks, kurš prezentē... Un mēs esam divatā - tie, kuri ir no komisijas... Visi tie lielie kritikāņi, kuri mēģina pārliecināt par to, ka komisija pieņēmusi nepareizu lēmumu, nu, ziniet, varbūt tad nāciet strādāt mūsu komisijā, mainiet deputātus, kuri strādā jūsu komisijā! Ejiet un paši strādājiet, un tad jums būs iespēja pārliecināt citus deputātus un pārliecināt mūsu sociālos partnerus - arodbiedrību, Latvijas Darba devēju konfederāciju un citus! Un tad, kad mēs skatījām šo likumprojektu, ļoti daudz bija pārmetumu par to, ka priekšlikumi, kuri tiek iesniegti... ka tiem jābūt citos pantos. Cienījamais Šadurska kungs, es aicinu tomēr pieturēties pie komisijas lēmuma un neatbalstīt priekšlikumus, kurus neatbalstīja lielā komisija. (No zāles dep. K.Šadurskis: „Es neesmu to priekšlikumu iesniedzis.”) Sēdes vadītājs. Paldies. Vārds deputātam Ivanam Klementjevam. I.Klementjevs (SC frakcija). Cienījamie kolēģi! Mēs jau trešo stundu runājam it kā par ļoti svarīgiem jautājumiem, bet tajā pašā laikā runājam ne par ko. Tad, kad mums priekšā stāv likumi par kādām sociālām programmām, tad mēs ļoti ātri - 5 vai 10 minūtēs - klusām nobalsojam, neviens nerunā, un viss! Turpretī tagad mēs runājam trīs stundas! Bet cilvēki patiešām no mums gaida kaut kādus ļoti svarīgus lēmumus. Mēs runājam šeit par diskrimināciju, bet, ja mēs runājam par diskrimināciju, tad šī diskriminācija sākās jau sen, pirms 20 gadiem, - tad, kad vienai daļai Latvijas pilsoņu - Latvijas pilsoņu, atgādinu! - vajadzēja nolikt valsts valodas eksāmenu, bet otrai daļai nevajadzēja nolikt eksāmenu. Kāpēc? Vai tā nav īsta diskriminācija? Bet mēs esam ievēlēti šeit, Saeimā, lai strādātu visas mūsu sabiedrības labā un aizstāvētu visu cilvēku intereses - visu, kuri maksā nodokļus. Bet mēs kaut kā gribam rīkoties citādāk. Tā, piemēram, 9.Saeimā, kad tauta pieprasīja atlaist šo Saeimu, tieši tas bija pats sliktākais, ka tauta vairs neuzticas Saeimai. Tagad ir 10.Saeima, ir ievēlēti un sēž šeit, zālē, 70 jauni deputāti. Nu, tad sāksim domāt tomēr par tautu! Valsts valoda... Mēs neesam „pret”. Jā, kā Dombrava teica, mēs devām zvērestu, un es domāju, ka jums šeit nav nekādu pierādījumu, ka kāds no šiem (izņemot jūs)... no 99 deputātiem kaut kā būtu pārkāpis šo zvērestu. Nē! Visi deva zvērestu, un visi tam piekrīt. Jā, vajag nostiprināt valsts valodu, bet vajag ne tikai runāt, bet vajag arī kaut ko darīt. Paldies. Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Nav piebilstams. Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. - nacionālās apvienības „Visu Latvijai!-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 18, pret - 28, atturas - 39. Priekšlikums nav atbalstīts. I.Zujevs. 5. - nacionālās apvienības „Visu Latvijai!-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts. Sēdes vadītājs. Liekas, ka nav arī pēc būtības balsojams. Turpināsim ar 6.priekšlikumu. I.Zujevs. 6. - deputāšu Druvietes, Hiršas un Bendrātes priekšlikums. Nav atbalstīts. Sēdes vadītājs. Sākam debates. Vārds deputātei Aijai Barčai. A.Barča (ZZS frakcija). Augsti godātais Daudzes kungs! Augsti godātie Saeimas Prezidija locekļi! Cienījamās deputātes un godātie deputāti! Man, runājot par 6.priekšlikumu, ļoti gribas atcerēties tos iepriekšējos laikus Latvijas parlamentā - tā bija 7.Saeima -, kad deputāti ļoti nopietni strādāja, lai vispār pieņemtu Darba likumu, kuru Sociālo un darba lietu komisijā vajadzēja praktiski pārrakstīt. Mēs esam šeit vairāki deputāti, kuri toreiz strādāja Sociālo un darba lietu komisijā, ieskaitot Andri Šķēles kungu, Andri Bērziņa kungu, ievēlētu no Vidzemes. Man ir ļoti sāpīgi šodien... No Zemgales, es atvainojos!... Man ir ļoti sāpīgi klausīties debates gan par 2.priekšlikumu, gan tagad par 6.priekšlikumu. Ko mēs īsti esam vēlējušies pateikt? Nevienu reizi neapšaubot to, ka kolēģes Druviete, Hirša un Bendrāte ir domājušas labu lietu, diemžēl tas izteikts ir tā, kā ir izteikts. Un tādēļ es ar kolēģi Kursīti runāju par to, ka būtu nepieciešams mums visām vai visiem sanākt kopā, kaut vai neformāli, un vienoties, kā tad īsti Darba likumā to var ierakstīt. Lūk, 6.priekšlikums: „Darba sludinājumā aizliegts norādīt konkrētas svešvalodas prasmi, izņemot gadījumus, kad tas pamatoti nepieciešams darba vai amata pienākumu veikšanai.” Man, cienījamie kolēģi, ir ļoti grūti iedomāties tādu situāciju, ka darba devējs sludinājumā vai jebkādā citā aicinājumā vai diskusijā, vai darba intervijā prasīs savam potenciālajam darbiniekam to, ko viņam nevajadzēs. Tātad, šajā konkrētajā gadījumā arī 6.priekšlikumu izskatot, Sociālo un darba lietu komisijā arīdzan Saeimas Juridiskais birojs gan par iepriekšējiem priekšlikumiem, gan arī par šo skaidri un gaiši norādīja (neapšaubot labo domu), ka šie priekšlikumi pašreizējā redakcijā ir uzrakstīti deklaratīvi. Un pēc taisnības Darba likumā tas nedod neko. Jo darba devējs sludinājumā... un arī tajos piemēros, kurus šeit šodien rādīja manis augsti cienītais deputāts Dzintars Rasnača kungs, redzam, ka darba devējs jebkurā gadījumā ir rakstījis, ka ir nepieciešama attiecīga svešvaloda arī šim mežstrādniekam, zinot, uz kuru darba vietu viņš tiks sūtīts. Un, interesējoties Valsts darba inspekcijā un arīdzan aplūkojot tiesu praksi, redzam, ka nav, kolēģi, tādi gadījumi bijuši. Un tad man ir priekšlikums kolēģim Dzintaram Rasnačam nu beidzot saņemties un uzrakstīt iesniegumu Valsts darba inspekcijai, jo tur ir runa par konkrētiem darba devējiem. Un šāda pārbaude ir iespējama jebkurā brīdī. Vēl viens jautājums, par kuru es vēlētos jums, kolēģi, pateikt! Manuprāt, Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņas kundze ir uzsākusi ļoti labu praksi jeb, pareizāk sakot, turpina praksi, kuru pagājušajā sasaukumā sāka ieviest Gundars Daudzes kungs, tas ir, pulcināt pie sevis komisiju priekšsēdētājus. Āboltiņas kundze ir gājusi vienu soli vēl tālāk: viņa pulcina pie sevis valsts sekretārus pa brītiņam, parlamentāros sekretārus regulāri. Un, lūk, tajā sanāksmē, kad ir bijusi runa par grozījumiem Darba likumā, ir piedalījusies arīdzan Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāre Ilze Viņķeles kundze. Žēl, ka viņas nav šodien... Jo, ja mēs nevaram saspringt un šo likumprojektu nevaram pieņemt maija pirmajā pusē trešajā lasījumā, tad Latvija ar 6.jūniju var sākt skaitīt maksājamo naudu: pirmais maksājums - 400 tūkstoši, un par katru nesamaksāto dienu attiecīgi procenti klāt. Tā mēs, kolēģi, varam nonākt galu galā līdz šā gada beigām vai nākamā gada Jāņiem un saskaitīt kādu miljonu eiro. Un tad nebūs vairs mums ko runāt par pensijām, par pabalstiem. Ar to nu gan mums jārēķinās. Es aicinu jūs balsojumā par šiem priekšlikumiem vismaz atturēties. Sēdes vadītājs. Paldies. Vārds deputātei Inai Druvietei. I.Druviete (frakcija „Vienotība”). Cienījamie deputāti! Mūsu diskusijās mēs varam nodalīt tā saukto pastāvīgo daļu, kas nav mainījusies kopš 1988.gada, kad spriedām par valsts valodas statusa atjaunošanu latviešu valodai, un fleksiblo daļu, kad runājam par kādu konkrētu jautājumu valodas politikā. Protams, mēs nevaram atrisināt konkrētus uzdevumus, neskarot mūsu valsts valodas politikas pamatprincipus. Tāpēc ir pašsaprotami, ka gan diskusijās par Saeimas kārtības ruļļa grozījumiem, gan diskusijās par Vēlēšanu likumu, gan diskusijās par Darba likumu mums vēl un vēlreiz nākas atgriezties pie pašiem pamatiem, kur visas puses, protams, apgalvodamas, ka, protams, latviešu valoda būs vienīgā valsts valoda un ka tās to ļoti ciena un veicina, un atbalsta, tomēr neaizmirst piebilst šo „bet”, ar kuru būtībā visa šī viņu paustā cieņa un atbalsts pārvēršas fikcijā. Runājot par šo vispārīgo daļu, es varu pieminēt vienu tendenci, kas šodien parādās ļoti skaidri, - tā ir nacionālās identitātes un ekonomikas attīstības pretstatīšana, kas nedrīkstētu būt. Bet, it īpaši Šlesera kunga runā ieklausoties, rodas tāds iespaids, ka pašreizējā situācijā viss, kas tieši neskar tautsaimniecību, kas tieši neskar ražošanu, nebūtu atbalstāms, jo to jebkurā brīdī var reducēt tā: ja jūs runāsiet par latviešu valodu, kultūru, droši vien arī par izglītību tieši tādā aspektā, kas neskar elementāra darba tirgus prasības, tad cilvēki brauks prom. Piedodiet, tam nav pilnīgi nekāda sakara! Gluži otrādi! Latvieši, it īpaši latviešu lauku jaunieši, drīzāk var braukt prom tāpēc, ka ir šīs nepamatotās prasības pēc krievu valodas. Bet, protams, tas jau ir principiāls domstarpību jautājums. Ne velti es atļaušos nolasīt vienu Aināra Šlesera citātu, ar ko viņš ir iekļuvis sociolingvistikas klasikā. To mēs citējam ļoti daudz (citēju): „Runāt par valodas politisko statusu ir bezjēdzīgi, tāpēc ka krievu valoda - tā šodien ir biznesa valoda. Tā ir valoda, kādā visa dzīve norit Latvijā.” Cienu varbūt tādu nostāju, bet tādā gadījumā, lūdzu, bez frāzēm par atbalstu latviešu valodai! Bet tagad konkrēti par šo fleksiblo daļu. Priekšlikuma teksts ir labi pārdomāts. Ticiet man, jo ko tad es 20 gadus valodas politikā esmu darījusi! Bet es neaizmirstu, ka ir ne tikai Darba likums, bet ir arī Valsts valodas likums, kas ir pieņemts tikpat ilgi un grūti un kur šīs diskusijas ir atkārtojušās pie katra panta. Un, gan sekojot pētījumu rezultātiem, gan arī nepārtraukti papildinot zināšanas teorijā, es vēlreiz atkārtoju: es skaidri redzu, ka šeit ir vājā vieta. Un tieši tādēļ mēs nepieļaujam diskrimināciju vienā noteiktā sabiedrības daļā. Šeit šī līnija ir krievu valodas pratēji un krievu valodas nepratēji. Paradoksāli! Mēs pat nerunājam par valsts valodu. Un tāpēc ir pilnīgi loģiski, ka arī Darba likumā mēs nosakām stingras prasības, kas dod tiesības darba ņēmējiem. Es saprotu Latvijas Darba devēju konfederāciju pilnīgi visos jautājumos, kas ir skāruši valodas prasību pastiprināšanu, viņiem vienmēr ir atradušies argumenti, kāpēc tas nav vajadzīgs vai ir pat bīstams. Bet, redziet, viņi atbild tikai par tautsaimniecības attīstību, taču neaizmirsīsim, ka mums ir Valsts valodas likums, valsts valodas aizsardzības institūcijas, kas savukārt skatās plašāk. Un valsts valodas politika aptver visus segmentus. Mums ir arī valsts valodas politikas institūciju atzinums, ka šādi priekšlikumi ir vajadzīgi, labi formulējami un atbalstāmi. Tāpēc, protams, es kārtējo reizi aicinu saprast šā iesnieguma patieso būtību, saprast arī šo kontrargumentu patieso būtību un apzināties, ka, ja arī šoreiz tas tiks noraidīts, - vēlreiz atkārtoju! - problēma līdz ar to netiks atrisināta, diskusijas turpināsies, un es nešaubos, ka priekšlikumi tiks iesniegti no jauna. Paldies. Sēdes vadītājs. Paldies. Vārds deputātam Dzintaram Rasnačam. Dz.Rasnačs (VL-TB/LNNK). Godātie kolēģi! Šis nu gan ir tas priekšlikums, kuru nebūtu nekādu šķēršļu arī palaist kopā ar to saistītajām Eiropas Savienības normām, par ko ir ļoti nobažījusies Barčas kundze un, manuprāt, daļēji arī pamatoti. Visu cieņu, Barčas kundze! Tiešām šo Saeimu laikā, kas ir bijušas pēc neatkarības atjaunošanas, es jūs vērtēju kā visaugstāko sociālos jautājumus zinošo deputātu un vienmēr esmu ar jums konsultējies par šīm lietām. Taču jautājumā par darba tiesībām jāsaka, ka juridiskās koledžas līmenis diemžēl ir augstāks par to līmeni, kāds ir deputātu izpratnei par diskrimināciju. Par diskrimināciju darba tirgū... Un, ja runājam par Valsts darba inspekciju, tad mums bija tikšanās. 9.Saeimas laikā mums bija tikšanās ar bijušo Valsts darba inspekcijas priekšnieku Luhses kungu, ja es pareizi izrunāju... Viņš tagad ir lidostā priekšnieks... Mums bija ļoti nopietna saruna, un secinājumi pēc šīs sarunas bija šādi. Pirmais secinājums ir tāds: šo taupības apstākļu rezultātā Valsts darba inspekcijai kapacitāte palikusi vien tāda, lai cīnītos ar nelegālo nodarbinātību un ar to saistītajiem jautājumiem, lai gan šo sludinājumu pētīšana un preventīvā darba veikšana ir vistiešākais Valsts darba inspekcijas pienākums neatkarīgi no tā, vai sūdzība ir vai nav... Barčas kundze, nevajag sūdzību... Neatkarīgi no tā, vai sūdzība ir vai nav! Šis preventīvais darbs ir jāveic. Nav viņiem tās kapacitātes! Es jautāju: vai vismaz vienu cilvēku var nolikt, kas internetā šajos darba piedāvājumu portālos sekotu tam līdzi? It kā varētu, it kā nevarētu. Nav politiskās gribas! Es domāju, nav politiskās gribas varbūt ministrijas vadības līmenī. Bet, ja mēs iebalsojam šo Druvietes kundzes, Hiršas kundzes un Kursītes kundzes (No zāles: „Bendrātes!”) priekšlikumu par sludinājumiem, tad tā nebūs problēma. Šis likums 12.jūnijā stāsies spēkā, un tad strādāsim kopā Valsts darba inspekcijā, lai šī prevencija turpinātos. Es jau minēju iepriekš, ka apmēram par trešdaļu šādu diskriminējošu sludinājumu daudzums ir samazinājies. Viss sākas ar sludinājumu! Paldies. Sēdes vadītājs. Paldies. Vārds deputātam Kārlim Šadurskim. K.Šadurskis (frakcija „Vienotība”). Godātie kolēģi! Es gribu no šīs tribīnes apliecināt savas vislielākās simpātijas un visdziļāko cieņu Barčas kundzei. (No zāles: „Ooo! Āāā! Vaau!”) Jūsu runas vienmēr ir bijušas ļoti loģiskas, argumentētas un izsvērtas. Šodien es līdz galam nesapratu jūsu loģiku, un tāpēc es gribētu lūgt paskaidrojumus, atzīdamies savā nespējā izsekot jūsu argumentiem. Es saprotu, ka laika sprīdis no 28.aprīļa līdz jūnija sākumam (šķiet, 12.jūnijam), kad likumam ir jāstājas spēkā, ir determinēta laika vienība un tam nav nekāda sakara ar Einšteina relativitātes teoriju. Es nezinu, kā šis laika sprīža ritējums izmainīsies no tā, vai mēs pieņemsim vai nepieņemsim šo priekšlikumu. Jūsu argumentācija ir tāda, ka mūsu priekšlikums ir jānoraida vai vismaz jānoraida, balsojumā atturoties, lai mēs šo laiku sekmīgi pārdzīvotu un pieņemtu likumu laikā. Kāpēc mēs nevaram šo priekšlikumu pieņemt un tieši tāpat, tikpat sekmīgi nodzīvot līdz jūnija sākumam? Godātie kolēģi! Ja mēs runājam par 32.pantu, tad jāteic, ka 32.pants satur vairākus aizliegumus... nu, konkrēti divus aizliegumus: pirmajā punktā - atkarībā no dzimuma, otrajā - no vecuma. Un tas ir ļoti loģiski - papildināt šo aizliegumu sarakstu ar aizliegumu par konkrētu svešvalodu pieprasīšanu... Ja tādas nav nepieciešamas... Tas ļoti labi iederas šajā sistēmā. Nu, un trešais šā panta punkts runā par nepieciešamajām ziņām, kas jāietver sludinājumā. Protams, loģiskāk būtu šo likt nevis kā ceturto, bet kā trešo, jo tad mums būtu trīs aizliegumi un viens punkts, kas runā par nepieciešamajām ziņām. Barčas kundze, es tiešām gribētu lūgt kādu paskaidrojumu no jūsu puses, kāpēc mēs nevaram šo organiski ļoti nepieciešamo aizliegumu pievienot un tikpat sekmīgi pieņemt likumu pareizā laikā, lai Latvijai nebūtu jāmaksā nekādas soda sankcijas par pārkāpumu procedūru. Paldies. Sēdes vadītājs. Paldies. Vārds deputātei Silvai Bendrātei. S.Bendrāte (frakcija „Vienotība”). Cienījamie kolēģi! Es gribu vēlreiz uzsvērt to, ka šis priekšlikums... ka iesniegtie priekšlikumi nav par to, ka mēs, teiksim, liegtu apgūt svešvalodu zināšanas. Latvieši ir gadsimtos pierādījuši, ka mēs esam ļoti talantīga tauta, esam talantīgi mācīties dažādas valodas. Un varbūt arī tāpēc esam izdzīvojuši. Šajā gadījumā mēs vēlējāmies pievērst uzmanību tam, ka mums nevajadzētu nepamatoti sašaurināt latviešu valodas lietošanas telpu, vienalga, kur tas ir, kādā jomā, ieskaitot arī darba attiecības. Tātad nepārspīlēt! Te tika teikts, ka ir iespējams tiesāties, bet... Mēs kā tauta esam tik ētiski, tik pretimnākoši, tik toleranti, tik spējīgi spert soļus pretī un mainīt valodu, ja tam otram runātājam tā ir ērtāk! Mēs tūliņ esam gatavi pārslēgties, runāt citā valodā, un mums ir ļoti grūti aizstāvēt savas valodas pozīcijas, un mēs pat nepadomājam citreiz, ka varbūt ir tas brīdis pienācis, kad mums ir tā stingrāk jānostājas un jāizstāv šīs pozīcijas. Tiek teikts, ka var sūdzēties Valsts darba inspekcijā, bet mēs zinām, ka tur kapacitātes ir mazas. Mēs zinām arī to, ka tiesā šie procesi notiek diezgan ilgi. Es pati interesējos: Administratīvajā tiesā, vismaz Rīgā, šāds process ilgst apmēram gadu, pusotru. Kurš tad ir spējīgs to sagaidīt, un kam vajadzīgi visi šie pārdzīvojumi un šīs klapatas savas valodas pēc? Tā daudzi droši vien arī domā, un tāpēc šie tiesas procesi netiek ierosināti. Par šā konkrētā priekšlikuma skatīšanu mūsu Sociālo un darba lietu komisijā. Diemžēl, bet šajā reizē šie priekšlikumi mums tiešām bija jāskata diezgan ātrā tempā, jo uzstādījums bija nekavēt Eiropas direktīvas nosacījumu ieviešanu. Es gan domāju, ka šī problēma ir pietiekami liela, ka par to ir tomēr jādiskutē un ka droši vien būs jāiesniedz kāds atsevišķs likumprojekts. Bet šīs steigas dēļ mēs tā īsti pie priekšlikumiem arī nepiestrādājām, mēs nevēlējāmies tos precizēt, kā bieži vien darām ar opozīcijas priekšlikumiem un vēl dažādiem citiem priekšlikumiem. Ja redzam, ka tur ir jēga, doma iekšā, tad mēs tomēr tik ilgi strādājam, kamēr atrodam labāko redakciju. Mums likās, ka „Vienotības” iesniegtie priekšlikumi patiešām ir izsvērti un pietiekami, nu, saprotami, kas absolūti neko neaizliedz, bet tomēr ieslēdz brīdinājuma signālu. Tas ir brīdinājuma signāls - nepārspīlēt, tā ir dzeltenā gaisma. Tā nav sarkanā gaisma! Un tāpēc man šķiet, ka šis priekšlikums, kurš attiecas tikai un vienīgi uz darba sludinājumiem, uz rakstītu tekstu... Šie rakstītie teksti jums šeit tika demonstrēti Rasnača kunga rokās, kuros patiešām ir šie pārkāpumi, vismaz šajā rakstītajā tekstā. Un, lai nebūtu šādu pārspīlējumu, to nu gan mēs šodien varam izlemt. Un tāpēc es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu, ko ir iesniegusi „Vienotība” un kur ir runāts par darba sludinājumiem. Sēdes vadītājs. Paldies. Vārds deputātei Aijai Barčai, otro reizi. A.Barča (ZZS frakcija). Kolēģis Šadurskis mani aicināja nākt šeit, un acīmredzot man būs jāskaidro vēl vienu reizi. Bet nu tad latviski un ar lieliem burtiem! (No zāles dep. A.Klementjevs: „Lēnāk, viņš pieraksta!”) 6.priekšlikums - par darba sludinājumiem. Stāv rakstīts: „Darba sludinājumā aizliegts norādīt konkrētas svešvalodas prasmi, izņemot gadījumus, kad tas pamatoti nepieciešams darba vai amata pienākumu veikšanai.” Tātad, ja mēs par šo jautājumu runātu tur, kur darba devējam konkrēti ir norādīts ierakstīt amata aprakstā to un to vai vēl kaut ko, un ja mēs skatītos kopumā visu Darba likumu, tad varbūt varētu teikt „jā”. Bet es nezinu, kur vēl tik tēlaini, kā runāja mana vietniece Sociālo un darba lietu komisijā: „Ieslēgsim dzelteno signālu. Šis vēl nav sarkanais.” Sakiet, lūdzu, cik likumos mēs vēl sāksim slēgt dzeltenos signālus, kamēr nokļūsim līdz sarkanajam - aizliegumam? Bet šeit ir sarkanais signāls, jo ir rakstīts, ka darba sludinājumā aizliegts norādīt. Taču darba devējs katram gadījumam amata pienākumos ierakstīs, ka šī svešvaloda ir ļoti būtiska. Un tādā gadījumā iznāks tā, ka mēs veltīgi tērēsim Valsts darba inspekcijas jau tā mazo kapacitāti. Un katrā ziņā, kolēģi, lai Šadurska kungs to tā ļoti skaidri saprastu, es aicinu balsot „pret” vai atturēties un atbalstīt Sociālo un darba lietu komisiju, jo mums tik tiešām, sākot ar 6.jūniju, ja mēs savlaicīgi nepabeigsim trešo lasījumu, mēs atbilstoši Kārtības rullim nevarēsim ietekmēt Valsts prezidentu un trijos lasījumos izskatītajiem likumprojektiem ne ātrāk kā 10. un ne vēlāk kā 21.dienā... Nu, paņemiet kalendāru un paskatieties! Tātad - vai nu sākam skaitīt naudu, vai tiešām deputāti lai ir tik laipni, kā iepriekš tika aicināts... rakstiet atsevišķu likumprojektu, un tad diskutēsim kaut vai līdz nākamajiem Jāņiem! Sēdes vadītājs. Paldies. Vārds deputātam Eināram Cilinskim. E.Cilinskis (VL-TB/LNNK frakcija). Godātais sēdes vadītāja kungs! Godātie deputāti! Man, protams, tā arī nekļuva skaidrs... neradās atbilde uz Šadurska kunga jautājumu - kā tas laiks saīsināsies, ja mēs šo priekšlikumu pieņemsim. Divas lietas, ko es gribu teikt. Pirmā - par direktīvām. Redziet, mēs esam šausmīgi satraukušies tieši par šīs direktīvas pārņemšanu, kurai vēl ir laika pietiekami daudz: ka tikai nu kaut kas negadītos! Tajā pašā laikā virkne valdības iesniegtu, kaut arī ne sevišķi kvalitatīvu dokumentu mierīgi stāv komisijās... Un īstenībā valdībai ļoti bieži ir tāda prakse - iesniegt nekvalitatīvus dokumentus, un tad mēs tos ļoti ātri steidzam šeit izraut cauri un pieņemt. Es baidos, ka šinī gadījumā tā atsauce uz direktīvām nav vis iemesls, bet iegansts, lai attaisnotu savu nebalsošanu pēc būtības. Otrs jautājums ir par sludinājumiem, ko minēja Rasnača kungs. Ir ļoti labi, ka to daudzums jau varbūt tieši diskusiju dēļ ir samazinājies, bet varat būt pārliecināti, ka to daudzums būtiski pieaugs tanī brīdī, kad tie darba devēji, kuri šādus sludinājumus publicē, būs sapratuši Saeimas politisko gribu, ka tā tam arī būs palikt! Paldies par uzmanību. Aicinu atbalstīt. Sēdes vadītājs. Paldies. Vārds deputātam Andrim Bērziņam, ievēlētam no Rīgas. A.Bērziņš (PLL frakcija). Godājamo sēdes vadītāj! Godājamie kolēģi! Es esmu par to, ka latviešu valoda Latvijā visiem dzīvojošajiem ir jāzina un ka latviešu valodas statusam ir jābūt skaidram, viennozīmīgi iestrādātam visos nepieciešamajos likumdošanas aktos un tikpat viennozīmīgi traktētam. Bet es esmu pret abstraktu politikānismu. Manuprāt, tas, ar ko mēs šodien sastopamies, ir šāds politikānisms. Te ir pēc būtības mēģinājums pārregulēt jeb pārreglamentēt latviešu valodas lietošanu. Godājamie kolēģi, es gribētu teikt tā - nu nedomāsim, ka tie darba devēji, kuri liek šos sludinājumus, ir ienaidnieki paši sev, un nedomāsim, ka viņi šos sludinājumus liek vienkārši tādēļ, lai kādam ieriebtu vai lai pieņemtu darbā angli, amerikāni, krievu vai kādu citu latvieša vietā! Ja viņi liek šos sludinājumus, tad viņi par to samaksā naudu. Viņi naudu samaksā par katru burtu, kuru viņi ieliek šajā sludinājumā. Cilvēki, kas nodarbojas ar biznesu un skaita naudu, naudu velti netērē, tāpat vien vienkārši zemē nemet. Ja tās prasības tur tiek ietvertas, tad acīmredzot tās prasības tur ir vajadzīgas. Un rēķinieties, godājamie kolēģi, ar to, ka cilvēki jau parasti stājas darbā ne jau uz īsu laiku! Nopietnas darba attiecības dibina ne jau uz mēnesi, diviem mēnešiem vai trijiem mēnešiem. Viņi tās kā parasti dibina uz ilgstošāku laika periodu. Un, ja tas darba devējs, kuram šodien, piemēram, nav kontakta ar saviem kaut kādiem līdzīgiem uzņēmumiem Zviedrijā vai Krievijā, jau domā par perspektīvu, kāda būs pēc trim gadiem, un šodien ņem šos cilvēkus pie sevis darbā ar tādu domu, ka viņiem būs kaut kāda karjeras izaugsme un ka pēc vairākiem gadiem viņi nonāks, teiksim, potenciālā, hipotētiskā kontaktā, kur viņam šīs valodas zināšanas būs vajadzīgas, tad kāpēc lai mēs ierobežotu šodien viņiem šīs tiesības ielikt sludinājumā iekšā šo prasību par valodas zināšanu? Godājamie kolēģi! Eiropas Savienības tiesību teorijā ir tāda prakse, ka faktiski tikai tiesu prakse ir tā, kas nosaka nepieciešamību izdarīt kaut kādus grozījumus šāda veida likumdošanas aktos. Godājamie kolēģi! Mēs šeit dzirdējām no vairākiem deputātiem, kuri uzstājās pirms manis, ka šādas tiesu prakses šobrīd nav un ka šis vienkārši ir tāds labi gribēts politikas instruments. Godājamie kolēģi! Manuprāt, ļoti bieži ir tā, ka ar tiem vislabākajiem nodomiem bruģētie ceļi ved uz elli, un tāpēc es aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu. Sēdes vadītājs. Paldies. Godātie kolēģi! Pirms es debatēs dodu vārdu deputātam Borisam Cilevičam, informēju jūs, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis iesniegumu ar priekšlikumu turpināt sēdi bez pārtraukuma, līdz tiks izskatīti visi darba kārtības jautājumi. (No zāles dep. A.Bērziņš (Zemgales v/a): „Pārtraukumu! Pārtraukumu! Pārtraukumu!”) Es saprotu, ka deputātiem ir iebildumi. Līdz ar to mums tas ir jāizlemj balsojot. Lūdzu zvanu! Balsosim par priekšlikumu turpināt Saeimas sēdi bez pārtraukuma, līdz būs izskatīta visa darba kārtība! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret - 4, atturas - 3. Sēde tiek turpināta bez pārtraukuma. Vārds deputātam Borisam Cilevičam. B.Cilevičs (SC frakcija). Cienījamie kolēģi! Es neatkārtošu argumentus, kas jau izskanēja, bet Bendrātes kundze patiešām uzsvēra vienu ļoti būtisku lietu - to, ka šobrīd spēkā esošās pretdiskriminācijas normas īsti nestrādā Valsts darba inspekcijas zemās kapacitātes dēļ. Tātad mums visiem kopā ir jādomā, kā risināt šo problēmu. Jūs tā vietā, lai stiprinātu VDI, piedāvājat pieņemt vēl jaunas normas, kuras jau tāpat nestrādās. Tam nav absolūti nekādas jēgas, jo VDI kapacitāte patiešām ir ļoti nopietna problēma, un es domāju, ka jūsu komisijai vajadzētu ļoti nopietni padomāt par to, kā šo problēmu novērst, jo papīros mums jau var būt jebkuras garantijas pret diskrimināciju, bet, ja cilvēks nevar to īstenot praksē, tad šādām normām nav nekādas vērtības. Tātad es aicinu balsot „pret”. Paldies. Sēdes vadītājs. Paldies. Vārds deputātam Kārlim Šadurskim, otro reizi. K.Šadurskis (frakcija „Vienotība”). Es ļoti pateicos Barčas kundzei par izskaidrojumu (No zāles dep. A.Barča: „Kārli!” No zāles: „Ooo! Vajag končas!”), bet man tomēr, godātie kolēģi, ir jāatzīstas, ka es visu līdz galam nesapratu. Un es pateikšu, ko es nesapratu. Es ļoti labi sapratu, ka Barčas kundze uzskata, ka, ja mēs šo priekšlikumu atbalstīsim, tad citos normatīvajos aktos vai šajā likumā būs vajadzīgi papildu precizējumi, lai šī norma tiešām strādātu. Un Barčas kundze minēja tādu argumentu, ka norma nestrādās, jo darba devējs tad ierakstīs amata aprakstā papildu prasības, piemēram, kaut vai tām pašām mājadītājām ierakstīs franču valodas zināšanas, jo adāmā mašīna ir ražota Francijā, un, veicot šo darbu, ar franču mašīnu būs jāsarunājas franciski. Līdz ar to tās ir papildu prasmes, kas nepieciešamas, veicot šo darbu! Bet, godātā Barčas kundze, tas nozīmē: ja darba devējs tik radoši tiešām pieies šai lietai un visu pārtaisīs, lai ierakstītu šo valodas prasību savā sludinājumā, pārtaisīs visus amatu aprakstus, tad tas ir burvīgi! Viņš saviem darbiniekiem tad vairāk arī maksās. Un te es apelēju pie Šlesera kunga tādas ļoti merkantilas pieejas: lielāka alga, lielāki nodokļi, lielāki ieņēmumi valsts budžetā. Burvīgi! Lai darba devēji prasa katrai adītājai, katram krāvējam, katram celtniekam un katram mežstrādniekam, ka viņam ar savu darba instrumentu ir jāsarunājas kādā noteiktā valodā. Aicinu atbalstīt! (No zāles: „Balsot!”) Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Nav piebilstams. Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. - deputāšu Druvietes, Hiršas un Bendrātes iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 35, pret - 27, atturas - 23. Priekšlikums nav atbalstīts. 7.priekšlikums. I.Zujevs. 7. - deputāšu Druvietes, Hiršas un Bendrātes priekšlikums. Nav atbalstīts. Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 7. - deputāšu Druvietes, Hiršas un Bendrātes priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 36, pret - 25, atturas - 23. Priekšlikums nav atbalstīts. 8. un 9.priekšlikums nav vairs balsojami, jo mēs neatbalstījām likumprojekta papildināšanu ar 29.1 pantu. Līdz ar to turpināsim ar 10.priekšlikumu. I.Zujevs. 10. - Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra Staķa priekšlikums. Tas daļēji atbalstīts 11. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumā. Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. I.Zujevs. 12. - nacionālās apvienības „Visu Latvijai!-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts. Sēdes vadītājs. Un arī pēc būtības nav balsojams. Arī 13.priekšlikums nav balsojams šobrīd. Līdz ar to visi priekšlikumi izskatīti. I.Zujevs. Komisija likumprojektu kopumā ir atbalstījusi. Lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā. Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi Darba likumā” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam. I.Zujevs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 16.maijs. Sēdes vadītājs. 16.maijs. Deputāti neiebilst. Godātie kolēģi, pirms mēs pārejam pie nākamā darba kārtības punkta, es informēju, ka mēs esam saņēmuši vēl divus priekšlikumus par grozījumiem šodienas sēdes darba kārtībā. Tiek ierosināts iekļaut šodienas sēdes darba kārtībā divus lēmumu projektus. Desmit deputāti lūdz iekļaut šodienas sēdes darba kārtībā lēmuma projektu „Par deputāta Viktora Jakovļeva ievēlēšanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Un tiek lūgts iekļaut arī lēmuma projektu „Par deputāta Viktora Jakovļeva ievēlēšanu Saimnieciskajā komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Turpinām izskatīt apstiprināto darba kārtību. Likumprojekts „Grozījums Saeimas kārtības rullī”, pirmais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Gaidis Bērziņš. G.Bēziņš (VL-TB/LNNK frakcija). Godātais Prezidij! Godātie deputāti! Strādāsim ar likumprojektu Nr.332/Lp10, ar kuru mēs varējām savlaicīgi iepazīties gan internetā, gan - tie, kas ar internetu nedarbojas, - papīra formātā. Vēršu uzmanību uz to, ka minētais likumprojekts ir izstrādāts Juridiskajā komisijā - darba grupā, sadarbojoties ar Juridisko biroju, - un ka minētais likumprojekts paredz kārtību, kādā Saeimas deputātu ir iespējams nosūtīt uz valsts valodas prasmes pārbaudi. Vēršu uzmanību arī uz to, ka pašlaik Saeimas kārtības ruļļa 18.panta otrās daļas 2.punkts noteic, ka deputātu ar Saeimas lēmumu var izslēgt no Saeimas sastāva, ja pēc viņa pilnvaru apstiprināšanas tiek konstatēts, ka viņš neprot valsts valodu tādā apjomā, kāds nepieciešams profesionālo pienākumu pildīšanai. Minētie Saeimas kārtības ruļļa grozījumi ir izstrādāti, lai noteiktu kārtību, kādā tiktu realizēts Saeimas kārtības ruļļa 18.panta otrās daļas 2.punktā noteiktais, un pēc būtības tie tātad paredz sekojošo - proti, desmit deputātu tiesības apšaubīt deputāta valsts valodas prasmes jeb zināšanas. Tātad, šādām šaubām pastāvot, šajā procesā tiek iesaistīta attiecīgā Saeimas komisija - Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija. Tālāk šo pārbaudi veic Valsts izglītības satura centrs, kura lēmums - starp citu, tas ir būtiski! - ir pārsūdzams Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamentā, un tikai pēc tam, tātad tikai tādā gadījumā, ja lēmums ir tāds, kas ļauj lemt par attiecīgā Saeimas deputāta izslēgšanu no Saeimas sastāva, šis jautājums ir skatāms Saeimā. Juridiskās komisijas vārdā lūgums atbalstīt minēto likumprojektu. Sēdes vadītājs. Paldies. Sākam debates. Vārds deputātam Dzintaram Rasnačam. Dz.Rasnačs (VL-TB/LNNK frakcija). Godātie kolēģi! Pavisam īsi. Nacionālā apvienība ierosināja šo jautājumu, un šā jautājuma virzību pārņēma Juridiskā komisija. Es gribu publiski vienkārši teikt paldies Juridiskās komisijas vadītājai Ilmai Čepānei, kuras vadībā strādāja darba grupa - no katras frakcijas pa vienam deputātam. Un man šķiet, ka šis ir viens no tiem piemēriem, kad deputātu iniciatīva tiek ievirzīta racionālā, konstruktīvā gultnē. Es domāju, šāds darba stils un šādas darba metodes mums var būt zināms paraugs arī nākotnē. Paldies. Sēdes vadītājs. Paldies. Vārds deputātam Borisam Cilevičam. B.Cilevičs (SC frakcija). Cienījamie kolēģi! Bērziņa kungs! Gaidis Bērziņš uzsvēra, ka šeit ir runa tieši par mehānismu, bet norma pastāvēja jau sen, un tur ir tā problēma, ka faktiski... Domāju, ka mums nevajadzētu koncentrēties tieši uz tehniskām detaļām. Te ir runa par principu, jo būtībā mēs runājam par likuma normu, kas ierobežo fundamentālās tiesības vēlēt un tikt ievēlētam. Pirmām kārtām tieši tiesības vēlēt. (No zāles dep. K.Šadurskis: „Papildu tiesības atsaukt!”) Protams, šīs tiesības nav absolūtas, tās var tikt ierobežotas. Starptautiskajā praksē ir ļoti īss tādu situāciju uzskaitījums, kad tiesības vēlēt var tikt ierobežotas: pirmais ir tiesas spriedums par kaut kādu kriminālu nodarījumu; otrais, ja attiecīgais cilvēks, kandidāts vai ievēlētais deputāts, ir atzīts par rīcībnespējīgu. Daudz strīdīgāks ir jautājums par lustrāciju, bet dažos gadījumos patiešām kaut kāda piederība pagātnē kādām organizācijām arī var kalpot par pamatu šo tiesību ierobežojumam. Vai valsts valodas sliktā prasme var tikt izmantota par iemeslu, lai ierobežotu vēlēšanu tiesības? Šīs personas vēlētāju, nevis pašas šīs personas tiesības tikt ievēlētai. Uzsveru vēlreiz - vēlētāju tiesības ievēlēt šo personu, ja viņi uzskata, ka šī persona, neskatoties uz visiem trūkumiem, tomēr vislabāk pārstāvēs šo vēlētāju intereses! Es aicinu jūs būt ļoti uzmanīgiem, jo tieši Latvijas pieredze ir diezgan bēdīga šajā ziņā. Gribu atgādināt, ka 2001.gadā ANO Cilvēktiesību komiteja atzina vēlēšanu tiesību liegšanu par Starptautiskā pakta par politiskajām un pilsoniskajām tiesībām pārkāpumu (tā sauktā Ignatānes lieta). 2002.gadā Eiropas Cilvēktiesību tiesa arī atrada pārkāpumu Latvijas rīcībā. Pēc tam likumdošana tika mainīta. Šobrīd mums ir diezgan pretrunīga situācija. Lai persona tiktu izvirzīta un tiktu ievēlēta, nekādu formālu šķēršļu sakarā ar valsts valodas prasmi nav. Tomēr tagad Kārtības rullī mēs gribam iestrādāt konkrētu mehānismu, kā šis mandāts var tikt atņemts. Vai nebūtu pareizāk tomēr visus ierobežojumus ielikt vēlēšanu likumā? Tas jau kādreiz bija, un tas tika atzīts par pārkāpumu. Un tagad mēs gribam it kā pa kaut kādu apvedceļu atkal šos ierobežojumus atjaunot. Par būtību. Protams, valsts valoda jāzina, un te nekādu jautājumu nav. Bet vai valsts valodas prasme ir vienīgā prasme, vienīgā iemaņa, kas ir nepieciešama, lai veiksmīgi strādātu? Te jau daudzi teica: „Nu, kā šis cilvēks varēs strādāt, ja viņš nerunā valsts valodā?” Bet es varu arī papildināt: „Bet kā šis cilvēks strādās, ja viņam nav attiecīgu zināšanu, ja viņam nav attiecīgas izglītības?” Ja cilvēks nav - nu, teiksim tā maigi - psiholoģiski stabils. Un Saeimas vēsturē jau ir bijuši ļoti dažādi cilvēki, bija visādi dīvainīši... Es negribu saukt vārdos, bet es domāju, ka katrs var atcerēties deputātus, kas labi runāja latviešu valodā, bet absolūti nebija spējīgi strādāt. Ja mēs vadāmies pēc šīs loģikas un lemjam vēlētāju vietā, kādam jābūt viņu ievēlētajam kandidātam, deputātam, tad varbūt noteiksim arī citus kritērijus? Varbūt pārbaudīsim izglītības līmeni, varbūt pārbaudīsim, cik labi deputāts orientējas ekonomikā? Varbūt pārbaudīsim, cik viņam ir noturīga psihe un tā tālāk, un tā joprojām. Tā mēs varam aiziet diezgan tālu. Tātad es gribu jūs aicināt vēlreiz padomāt par sekām, jo, godīgi sakot, es redzu šeit tādu perspektīvu, ka, ja tomēr šis plāns tiks novests līdz galam un kādam no deputātiem tiks atņemts mandāts, tad atkal būs tie paši tiesas darbi. Un, ņemot vērā, ka Latvijai ir jau pieredze šajā ziņā, es domāju, ka šie tiesas darbi var beigties diezgan ātri. Un atkal mums būs jādomā par to, kā mainīt likumdošanu. Mani patiešām uztrauc tas, ka mēs skatāmies uz lietām ļoti šauri! Mēs gribam lasīt Vinetas Poriņas rakstus, bet negribam lasīt simtiem citu rakstu par šo tēmu, kas tikuši publicēti starptautiskās organizācijās, un tā tālāk. Skatīsimies uz šo jautājumu tieši starptautiskajā kontekstā! Tomēr fundamentālas tiesības ir jāievēro. Un es šeit saredzu patiešām tādu apzinātu tieksmi koncentrēties uz tehniskām detaļām un ignorēt lietas būtību: „Nu to mēs neapspriedīsim, to mēs jau esam izlēmuši... Neesam izlēmuši...” Kamēr šī norma bija Saeimas kārtības rullī, bet netika piemērota praksē, tai varbūt bija tāds atturēšanas efekts: varbūt daži cilvēki, kas gribēja balotēties, bet kas nezināja valsts valodu pietiekamā līmenī, divreiz padomāja un atteicās no šā nodoma. Tādā ziņā varbūt šai normai bija zināma jēga. Jebkurš mēģinājums piemērot šo normu praksē, neatkarīgi no tā, kādu mehānismu mēs iestrādāsim, patiešām var izraisīt diezgan nopietnas sekas. Es tomēr aicinu jūs balsot „pret”. Sēdes vadītājs. Paldies. Vārds deputātei Inai Druvietei. I.Druviete (frakcija „Vienotība”). Kolēģi! Ja jau reiz mums šodien ir „valodas diena”, tad atgādināšu teikto par to, ka mums šajās diskusijās ir permanentā un fleksiblā daļa. Un permanentajā daļā, protams, atkal mēs varam diskutēt par jautājumu, vai tirgus Latvijā nosaka valodu lietojumu, un šādiem gadījumiem es pat ieteiktu diskusijām sagatavot lozungu: „Tirgus Latvijā nosaka visu ko, bet tikai ne valodu lietojumu.” Tā ir tik tiešām tiesa! Mūsu valodas situācijā tirgus, ekonomiskā vērtība valodu lietojumu neregulē. Tieši tādēļ mums ir bijis nepieciešams šis stingrais juridiskās regulēšanas mehānisms, kas 20 gadu laikā ir pierādījis savu pareizību. Grūti pateikt, kādā situācijā mēs atrastos šodien, ja mēs 1988.gadā, 1992.gadā, diskusijās arī ar starptautiskajiem ekspertiem no 1995.gada līdz 1999.gadam būtu bez ierunām pakļāvušies dažu ekspertu veiktam starptautisko normatīvo aktu traktējumam, būtu ļāvuši visu regulēt brīvajam tirgum, būtu nobijušies no tiem, kas uzskata, ka valsts vēlas lietot pātagu, nevis kliņģerus. Tātad no šīs daļas izriet secinājums: regulējums ir nepieciešams. Tālāk par būtību. Tieši par vēlēšanu likumu. Es pilnīgi piekrītu Borisam Cilevičam. Jā, tik tiešām šāda norma, ka viss tika regulēts vēlēšanu likumā, Latvijā pastāvēja līdz 1999.gadam. Tad šī norma tika atcelta. Bet atcerēsimies, ka galvenokārt tādēļ, ka Latvija tajā laikā gatavojās iestājai NATO un Eiropas Savienībā, pasaulē bija citāda izpratne! Tā tagad ir mainījusies, un tā tas ir arī ar izpratni par lingvistiskajām tiesībām. Un jau tajā laikā mēs brīdinājām, kādas sekas būs šīs normas izslēgšanai. Sekas, protams, ir piepildījušās, bet šajā gadījumā es par to pilnīgi nemaz nepriecājos. Bet tagad par to, kas ir būtība un kas ir juridiskā tehnika. Interesanti. Visu laiku mēs runājām par būtību. Un tieši tad tika pieminēts, ka, jā, principā jau tā esot, bet tomēr jāizstrādā juridiskās regulēšanas mehānisms. Tagad, kad tāds ir, mēs atkal dzirdam pilnīgi citu retoriku. Tātad jādomā par būtību. Labi, runāsim par būtību! Jebkurš, šķiet, atzīs, ka Latvijā valsts valodas zināšanas ir nepieciešamas. Es pieļauju, ka jebkurš arī atzīs, ka tas ir pats par sevi saprotams, ka tas nepieciešams parlamentārietim. Taču pēc tam seko „bet” ar vairāku atrunu virkni. Tur varam izdalīt vairākus punktus. Pirmais - par šīm vēlētāju tiesībām paust savu brīvo gribu. Nenoliedzami, šādas tiesības ir. Bet šeit arī jāteic, ka valsts valodas prasme vai neprasme vēlētāju acīs nav negatīvs kritērijs. Tāda ir mūsu realitāte. Gluži otrādi! Ir zināms pamats domāt, ka pārliecība par deputātu vājām valodas zināšanām - es runāju pieļāvuma formā, jo pierādīt to nevaru - dažu vēlētāju acīs varētu būt pat pluss, jo, šādu deputātu kritiskajai masai pavairojoties, kādam varētu rasties viltus cerības, ka tiks mainītas arī mūsu valodas politikas pamatnostādnes. Pilnīgi iespējams! Un otrais. Par to, vai mūsu vēlēšanu likumā būtu jāizdara šie grozījumi, lai, jau balotējoties, deputātiem tomēr būtu jāuzrāda valsts valodas prasmi apliecinošs dokuments, nevis tikai ļoti skaisti jānorāda, ka viņš valsts valodu prot... Sēdes vadītājs. Kolēģi, lūdzu, esiet nopietni!... I.Druviete. ... labi vai ļoti labi. Protams, viņš norādīs, ka prot labi vai ļoti labi. Par to mēs esam pārliecinājušies. Papīrs panes visu... Es tomēr rosinātu atsākt diskusiju. Protams, ļoti smagu un ar garu teorētisko daļu, neizbēgami arī ar demagoģisko daļu, par to, vai mūsu vēlēšanu likumā tomēr šī norma nav jāatjauno. Un, lūk, šie grozījumi Saeimas kārtības rullī ir pirmais solis, lai mēs vismaz mainītu mūsu parlamenta attieksmi pret valsts valodas nepratējiem un juridiski korektā, precīzā, pat pārāk detalizēti atrunātā sistēmā tomēr vismaz iedarbinātu to mehānismu, kas, iespējams, dažām politiskajām partijām arī liks desmitreiz apdomāties, pirms tās savos vēlēšanu sarakstos iekļaus kandidātus, kas valsts valodu reāli neprot. Aicinu atbalstīt. Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Borisam Cilevičam, otro reizi. B.Cilevičs (SC frakcija). Cienījamie kolēģi! Nu, man šķiet, ka pozīcija ir ļoti skaidra, tāpēc nav vērts turpināt. Vienīgais, ko es nevaru pieņemt, ir pārmetums, ka es mainīju savu pozīciju. Tā tas nebija! Es domāju, ka Druvietes kundze ir domājusi kādu citu... Es vienmēr iebildu pret šo principu un iesniedzu arī grozījumus, lai izslēgtu no Kārtības ruļļa šādus grozījumus. Tā ka tā ir patiešām principa lieta. Paldies. Sēdes vadītājs. Paldies. Debates beidzam. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Nav piebilstams. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījums Saeimas kārtības rullī” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - nav, atturas - 31. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam. G.Bērziņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 6.maijs. Sēdes vadītājs. 6.maijs. Deputāti neiebilst. G.Bērziņš. Paldies. Sēdes vadītājs. Nākamais darba kārtības punkts - lēmuma projekts „Par piekrišanu 10.Saeimas deputāta Imanta Parādnieka saukšanai pie administratīvās atbildības”. Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā - deputāts Vitālijs Orlovs. V.Orlovs (SC frakcija). Cienījamie deputāti! Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija ir saņēmusi un izskatījusi Rīgas domes Administratīvās komisijas Ziemeļu apakškomisijas iesniegumu ar lūgumu piekrist 10.Saeimas deputāta Imanta Parādnieka saukšanai pie administratīvās atbildības. Komisija vienbalsīgi nolēma atbalstīt deputāta Imanta Parādnieka saukšanu pie administratīvās atbildības par administratīvajā protokolā norādīto pārkāpumu. Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par piekrišanu 10.Saeimas deputāta Imanta Parādnieka saukšanai pie administratīvās atbildības”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret - 1, atturas - 1. Lēmuma projekts atbalstīts. Lēmums pieņemts. Nākamā sadaļa - „Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”. Lēmuma projekts „Par deputāta Viktora Jakovļeva ievēlēšanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā”. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par deputāta Viktora Jakovļeva ievēlēšanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Lēmuma projekts „Par deputāta Viktora Jakovļeva ievēlēšanu Saimnieciskajā komisijā”. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par deputāta Viktora Jakovļeva ievēlēšanu Saimnieciskajā komisijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Un pēdējais šodienas sēdes darba kārtības punkts ir patstāvīgais priekšlikums - lēmuma projekts „Par NATO Parlamentārās Asamblejas Pastāvīgās komitejas sēdes rīkošanu Rīgā 2014.gada martā”. Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Imants Viesturs Lieģis. I.V.Lieģis (frakcija „Vienotība”). Labdien, godātie Saeimas Prezidija locekļi! Cienījamās kolēģes un godātie kolēģi! Pagājušā gada maijā Latvijas Saeima ļoti veiksmīgi rīkoja NATO Parlamentārās Asamblejas pavasara sesiju Rīgā. Pavasara un rudens sesija, kā arī Pastāvīgās komitejas pavasara sēdes rīkošana ir daļa no NATO dalībvalsts saistībām un pienākumiem. Pastāvīgās komitejas sēdē parasti piedalās apmēram 150 dalībnieki, un tā norisinās apmēram trīs dienas. 2014.gadā pavasarī Rīga būs Eiropas Savienības kultūras galvaspilsēta. Ārlietu komisija savā 13.aprīļa sēdē atbalstīja priekšlikumu rīkot šādu NATO Parlamentārās Asamblejas Pastāvīgās komitejas sēdi Rīgā. Lūdzu Saeimu atbalstīt šādu lēmuma projektu. Paldies. (No zāles: „Cik tas maksā?”) Sēdes vadītājs. Vai Kučinska kungs vēlējās debatēt? Par procedūru? Lūdzu, Kučinska kungs! Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Kučinskim! M.Kučinskis (PLL frakcija). Vai ziņotājam nav nepieciešams šādās reizēs, kad šādi lēmumu projekti tiek pieņemti, nosaukt arī summu, no kādas būs mums jāšķiras? Šobrīd mums jābalso bez... Sēdes vadītājs. Es atvainojos! Tas, ar ko jūs šobrīd nodarbojoties, - tās ir debates, tas nav par procedūru. (No zāles dep. K.Šadurskis: „Tās īsti nav debates, vai procedūra to nenosaka...”) M.Kučinskis. Jā? (No zāles dep. A.Bērziņš (Zemgales v/a): „Dodiet viņam vārdu!”) Sēdes vadītājs. Jūs varat nākt no tribīnes to pašu teikt. Ja ne, tad... Tādā gadījumā debates ir... Jūs tātad nākat debatēt? Debatēs vārds deputātam Mārim Kučinskim. M.Kučinskis (PLL frakcija). Godātais priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Atvainojos, jo es domāju, ka tā ir normāla procedūra... Mēs vakardien to arī skatījām savā frakcijā. Es domāju, visi to skatīja, un lēmumu mēs būtu pieņēmuši šodien tad, ja ziņotājs būtu ne tikai pateicis, protams, par šo cienījamās komitejas sēdi, kuru Latvijai ir gods rīkot, bet arī mazliet vairāk pastāstījis tiem, kas nepiedalās komisijā, cik tas Latvijai izmaksās. Vai mēs to varam atļauties? Un tas ir viss, tāda pavisam maza niansīte. Tāpēc ļoti lūdzam, lai referents vēlreiz atnāk šeit un pasaka to. Pretējā gadījumā ļoti grūti būs pieņemt lēmumu. Sēdes vadītājs. Paldies. Debatēs vārds deputātam Dzintaram Rasnačam. Dz.Rasnačs (VL-TB/LNNK frakcija). Lieģa kungs, kā jau delegācijas vadītājs, manis teikto papildinās, bet es, delegācijas vadītāja vietnieks, varu Kučinska kungam minēt to, ka šie izdevumi būs daudzkārt (es uzsveru - daudzkārt!) mazāki nekā pagājušā pavasara sesijā. Ja ir runa par precīziem skaitļiem, tad jāteic, ka, plānojot tā konkrētā gada budžetu, šos skaitļus nosauks, jo tas skaitlis, kas bija plānots pagājušā gada pavasara sesijai, tika samazināts vairāk nekā uz pusi, ņemot vērā, ka bija spiedīgi apstākļi. Un, ja nebūtu bijis šā politiskā lēmuma, ko 2005.gadā virzīja deputāts Guntis Bērziņš no „Jaunā laika”, ja nebūtu bijis šā politiskā lēmuma, ko pieņēma Saeima, mūsu valsts kristu lielā kaunā NATO valstu saimē. Paldies Dievam, tas nenotika! (No zāles: „Nosauciet summu!” Dep. Sēdes vadītājs. Vārds debatēs deputātam Andrim Bērziņam, ievēlētam no Rīgas. A.Bērziņš (PLL frakcija). Cienījamo sēdes vadītāj! Godājamie kolēģi! Es pilnībā pievienojos tam, ko teica Imants Viesturs Lieģis par to, ka NATO dalībvalstīm savas saistības ir jāpilda un šādas NATO Parlamentārās Asamblejas sēdes - tā ir viena no šo saistību sastāvdaļām. Šīs saistības ir jāpilda periodiski. Pie mums šāda Asamblejas sēde bija pagājušajā gadā. Tā gan, jāsaka, bija pirmā, kopš mēs vispār kļuvām par NATO asociēto locekli, un tādējādi lietuvieši un igauņi, piemēram, mums bija aizsteigušies garām par vairākiem gadiem... Taču tas nebūt nenozīmē, ka mums šī nākamā sēde ir jānotur 2014.gadā. Godājamie kolēģi! Situācijā, kad valdība burtiski saspringst visās jomās, jo nezina, kur atrast līdzekļus, kad mēs zinām, ka nākamajā gadā atkal 200 miljoni ir jākonsolidē jeb jāsamazina... Situācijā, kad mēs samazinām pabalstus: samazinām ģimenes pabalstus, bērnu pabalstus, bezdarbnieku pabalstus, visu pārējo, pieņemt lēmumu, kas faktiski radīs priekšnoteikumus - jo nekur jau atkāpties mēs no tā nevarēsim -, ka vieni 3,5 miljoni atkal būs jāiebudžetē 2014.gada budžetā... Es nezinu, kāda šī summa būs, jo, redziet, Rasnača kungs to nenosauca, bet sākotnējā summa, kas bija pagājušā gada Parlamentārajai Asamblejai, bija 3,4 miljoni, ja es pareizi atceros, pēc tam tā tika divreiz īsināta, un beigās laikam iztikām ar 1,5 miljoniem. Bet tik un tā tie ir miljoni! Tie nav tūkstoši, un tie nav simti tūkstošu! Sēdes vadītājs. Paldies. Vārds deputātam Dzintaram Rasnačam, otro reizi. Dz.Rasnačs (VL-TB/LNNK frakcija). Godātie kolēģi! Ārlietu komisijas bijušais vadītāj Bērziņa kungs! Visu cieņu! 10 līdz 20 tūkstoši latu! Kādi miljoni? Par ko jūs te runājat?! 10 līdz 20 tūkstoši latu ir šobrīd plānotie izdevumi! Vai tiešām... Nākamais. Godātie kolēģi! Ja jau bijušais Ārlietu komisijas vadītājs nezina NATO formātu, tad es atkārtošu, kāds ir NATO formāts. NATO Parlamentārās Asamblejas formāts ir trijos līmeņos: augstākais līmenis ir rudens sesijas, kuras Latvija nekad nav rīkojusi. Otrs augstākais līmenis ir pavasara sesijas, kuras Latvija, pēc visām pārējām valstīm, kas to bija rīkojušas, rīkoja pirmo reizi pagājušajā gadā rotācijas kārtībā. Trešais līmenis ir pastāvīgā komisija, kam ir daudzkārt, daudzkārt mazākas izmaksas un kur piedalās delegāciju vadītāji, Bērziņa kungs! Es piekrītu, ka jūs visu nevarat zināt... Jā, bet es uzskatu, ka mans pienākums ir paskaidrot, ka šis trešais līmenis neizmaksā tik daudz Latvijas valstij, bet tā ir goda lieta to darīt. Sēdes vadītājs. Paldies. Vārds deputātam Ivanam Klementjevam. I.Klementjevs (SC frakcija). Cienījamie kolēģi! Nu, tas, ko mēs pagājušajā gadā izdarījām šeit, Rīgā, ļoti veiksmīgi, kur bija daudzi uzaicinātie viesi, izmaksā dārgāk. Bet tā bija NATO Ģenerālā Asambleja, tas ir drusciņ citādāk... Tās ir pastāvīgo komiteju sēdes, kas izmaksā patiešām daudz mazāk. Tā ir tā starpība - nevis Asambleja, bet komiteja. Vai pareizi es saku, Lieģa kungs? Un viss! To vajag saprast. Paldies. Sēdes vadītājs. Paldies. Debates beidzam. Vai Lieģa kungs vēlas ko piebilst? Nevēlas neko piebilst. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par NATO Parlamentārās Asamblejas Pastāvīgās komitejas sēdes rīkošanu Rīgā 2014.gada martā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - nav, atturas - 22. Lēmums pieņemts. Godātie kolēģi! Līdz ar to visa šodienas sēdes darba kārtība izskatīta. Pirms mēs reģistrējamies, vārds deputātiem, kuri vēlas sniegt paziņojumus. Vārds deputātam Mārim Kučinskim. M.Kučinskis (PLL frakcija). Cienījamie deputāti, vēl tikai kādu pusstundiņu aizkavēšu jūsu uzmanību! Es vēlos vienkārši vēlreiz Attīstības plānošanas apakškomisijas vārdā uzaicināt deputātus rīt piedalīties konferencē „Optimāls nacionālo attīstības stratēģiju ieviešanas un uzraudzības mehānisms”. Informēju, ka pieteikušies ir vairāk nekā 70 interesenti no ārpuses. Un man deputāti ziņoja, ka... Mēs gribējām rīkoties ļoti moderni - nosūtījām visiem e-pastus. Diemžēl acīmredzot daudzi tos nelasa, tāpēc es mutiski uzaicinu rīt piedalīties. Es ļoti ceru, ka deputātu skaits neaprobežosies ar dažiem mūsu apakškomisijas cilvēkiem. Rīt tātad pulksten desmitos! Paldies. Sēdes vadītājs. Paldies. Vārds deputātam Andrim Bērziņam, ievēlētam no Zemgales. A.Bērziņš (ZZS frakcija, Zemgales v/a). Sociālo un darba lietu komisija pulcējas pulksten 13.15. Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu zvanu reģistrācijai! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātu! Reģistrācijas rezultātu nolasīšanai vārds Saeimas sekretāra biedram Dzintaram Rasnačam. Dz.Rasnačs (10.Saeimas sekretāra biedrs). Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies 12 deputāti: Solvita Āboltiņa, Ilma Čepāne, Sergejs Dolgopolovs, Nikolajs Kabanovs, Valērijs Kravcovs, Vitālijs Orlovs... (No zāles: „Šeit!”) Vitālijs Orlovs ir uz vietas. Jānis Reirs, Kārlis Seržants, Staņislavs Šķesters, Ilze Vergina, Ilze Viņķele un Oskars Zīds. Sēdes vadītājs. Paldies. Līdz ar to Saeimas 2011.gada 28.aprīļa sēdi pasludinu par slēgtu. SATURA RĀDĪTĀJS
pavasara sesijas pirmā sēde
2011.gada 28.aprīlī
Solvita Āboltiņa.
Satura rādītājs
Balsojumi
Frakciju viedokļi
10.Saeimas pavasara sesijas 1. sēde
2011. gada 28. aprīlī
Datums: 28.04.2011 09:02:35 bal001
Par - 71, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 76)
Balsošanas motīvs: Par Viktora Jakovļeva 10.Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu (146/Lm10)
Datums: 28.04.2011 09:07:02 bal002
Par - 48, pret - 37, atturas - 0. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par valsts pensijām” (318/Lp10), nodošana komisijām
Datums: 28.04.2011 09:13:16 bal003
Par - 47, pret - 38, atturas - 1. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” (319/Lp10), nodošana komisijām
Datums: 28.04.2011 09:20:20 bal004
Par - 31, pret - 2, atturas - 49. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Grozījums Latvijas valsts karoga likumā (321/Lp10), nodošana komisijām
Datums: 28.04.2011 09:22:36 bal005
Par - 52, pret - 7, atturas - 22. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā (325/Lp10), nodošana komisijām
Datums: 28.04.2011 09:32:11 bal006
Par - 57, pret - 23, atturas - 5. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Grozījums Saeimas kārtības rullī (332/Lp10), nodošana komisijām
Datums: 28.04.2011 09:34:44 bal007
Par - 51, pret - 0, atturas - 28. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta Grozījums Saeimas kārtības rullī (332/Lp10), 1.lasījums, iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā
Datums: 28.04.2011 09:36:42 bal008
Par - 83, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām” (72/Lp10), 3.lasījums
Datums: 28.04.2011 09:39:42 bal009
Par - 84, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” (31/Lp10), 3.lasījums
Datums: 28.04.2011 09:40:27 bal010
Par - 79, pret - 0, atturas - 1. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā (298/Lp10), 1.lasījums
Datums: 28.04.2011 09:41:14 bal011
Par - 80, pret - 0, atturas - 1. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Prokuratūras likumā (300/Lp10), 1.lasījums
Datums: 28.04.2011 09:42:13 bal012
Par - 80, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Apcietinājumā turēšanas kārtības likumā (299/Lp10), 1.lasījums
Datums: 28.04.2011 09:43:22 bal013
Par - 81, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Vispārējās izglītības likumā (284/Lp10), 1.lasījums
Datums: 28.04.2011 09:44:17 bal014
Par - 78, pret - 0, atturas - 1. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Stratēģiskas nozīmes preču aprites likumā (209/Lp10), 1.lasījums
Datums: 28.04.2011 10:00:08 bal015
Par - 81, pret - 2, atturas - 1. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Civilprocesa likumā (15/Lp10), 2.lasījums
Datums: 28.04.2011 11:34:38 bal016
Par - 36, pret - 24, atturas - 27. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.2. Grozījumi Darba likumā (260/Lp10), 2.lasījums
Datums: 28.04.2011 11:35:15 bal017
Par - 36, pret - 22, atturas - 27. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.3. Grozījumi Darba likumā (260/Lp10), 2.lasījums
Datums: 28.04.2011 11:57:33 bal018
Par - 18, pret - 28, atturas - 39. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.4. Grozījumi Darba likumā (260/Lp10), 2.lasījums
Datums: 28.04.2011 12:25:23 bal019
Par - 75, pret - 4, atturas - 3. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Par sēdes turpināšanu bez pārtraukuma
Datums: 28.04.2011 12:28:41 bal020
Par - 35, pret - 27, atturas - 23. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.6. Grozījumi Darba likumā (260/Lp10), 2.lasījums
Datums: 28.04.2011 12:29:14 bal021
Par - 36, pret - 25, atturas - 23. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.7. Grozījumi Darba likumā (260/Lp10), 2.lasījums
Datums: 28.04.2011 12:30:39 bal022
Par - 73, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Darba likumā (260/Lp10), 2.lasījums
Datums: 28.04.2011 12:47:19 bal023
Par - 51, pret - 0, atturas - 31. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Grozījums Saeimas kārtības rullī (332/Lp10), 1.lasījums
Datums: 28.04.2011 12:48:44 bal024
Par - 79, pret - 1, atturas - 1. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Par piekrišanu 10.Saeimas deputāta Imanta Parādnieka saukšanai pie administratīvās atbildības (147/Lm10)
Datums: 28.04.2011 12:49:25 bal025
Par - 84, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Par LR 10.Saeimas deputāta Viktora Jakovļeva ievēlēšanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā (151/Lm10)
Datums: 28.04.2011 12:49:52 bal026
Par - 83, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Par LR 10.Saeimas deputāta Viktora Jakovļeva ievēlēšanu Saimnieciskajā komisijā (152/Lm10)
Datums: 28.04.2011 12:59:01 bal027
Par - 56, pret - 0, atturas - 22. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Par NATO Parlamentārās Asamblejas Pastāvīgās komitejas sēdes rīkošanu Rīgā 2014.gada martā (150/Lm10)
Frakciju viedokļi
2011.gada 28.aprīlī
Vadītāja. Labdien, cienījamie radioklausītāji! Tiešraidē no Saeimas nama Sēžu zāles skan „Frakciju viedokļi”, un nākamajās minūtēs Saeimas deputāti jums pastāstīs par Saeimas šodienas sēdes darba kārtības jautājumiem un pieņemtajiem lēmumiem.
Pirmajai šodien vārds nacionālās apvienības „Visu Latvijai!–Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas deputātei Inesei Laizānei. Lūdzu!
I.Laizāne (VL–TB/LNNK frakcija).
Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien Saeimas sēdē tika piedāvāti vairāku likumu grozījumi, tostarp grozījumi likumā „Par valsts pensijām”. Nacionālā apvienība aicināja balsot „pret” šo grozījumu nodošanu komisijai. Kāpēc?
Mēs uzskatām, ka likuma grozījumi, kas paredz pakāpeniski paaugstināt pensionēšanās vecumu, ir jāskata kompleksi, kopā ar priekšlikumiem, kuri paredz veselības aprūpes uzlabošanos un darba vietu jautājuma risinājumu, lai neiznāk tā, ka mēs, paaugstinādami pensionēšanās vecumu, radām veselu sabiedrības grupu, kurai pēc tam ir grūti iekārtoties darbā un kura nemaz nav tik vesela, lai varētu tik ilgi strādāt.
Turklāt šie grozījumi paredz personām ar invaliditāti nemaksāt bezdarbnieka pabalstu, ja tās saņem invaliditātes pensiju. Mēs uzskatām, ka šis patiešām ir cilvēktiesību pārkāpums! Ja persona ar invaliditāti ir atradusi darbu un tai ir iespēja strādāt, tas ir apsveicami, un, ja kaut kāda iemesla dēļ šis darbs ir zaudēts, tad atņemt vai nu invaliditātes pensiju, vai nemaksāt bezdarbnieka pabalstu – tas, mūsuprāt, ir diskriminējoši.
Tālāk. Šie grozījumi paredz atvieglojumus vecākiem, kas audzina bērnu invalīdu, kuram ir noteikta invaliditāte līdz 8 gadu vecumam. Šie vecāki var ātrāk pensionēties. Nu, manuprāt, nevajadzētu bērnus dalīt – līdz 8 gadu vecumam vai pēc 8 gadu vecuma. Bērns invalīds – tā ir sāpe jebkuram vecākam, un tās ir papildu rūpes visa mūža garumā.
Tādēļ mēs ierosinājām šo likumprojektu nodot Labklājības ministrijai turpmākai skatīšanai, bet diemžēl neguvām atbalstu. Es ļoti ceru, ka komisijā mums izdosies šīs nepilnības novērst.
Nacionālā apvienība šodien piedāvāja arī likumprojektu par Latvijas valsts karoga likuma izmaiņām, lai, novietojot karogu arī 21.augustā pie ēkām, tādējādi tiktu uzsvērts, cik izšķirošs lēmums tika pieņemts 1991.gada 21.augustā. Diemžēl arī šie grozījumi atbalstu Saeimā šodien neguva.
Šodien tika apspriesti un, paldies Dievam, pieņemti pirmajā lasījumā Saeimas kārtības ruļļa grozījumi, kas paredz kārtību, kādā deputātam ir jānoliek mandāts, ja viņam ir nepietiekamas valsts valodas zināšanas. Tātad deputāts tiek nosūtīts uz valsts valodas prasmes pārbaudi.
Taču vislielākās debates šodien bija par grozījumiem Darba likumā. Gan mūsu apvienība, gan „Vienotības” deputātes tika iesniegušas priekšlikumu saistībā ar valodas diskrimināciju. Arī šis priekšlikums šodien atbalstu neguva, bet es esmu pārliecināta, ka mēs turpināsim cīņu, lai latviešu valodā... lai latviešu jaunieši darba attiecībās netiktu diskriminēti par krievu valodas nezināšanu.
Paldies.
Vadītāja. Paldies deputātei Inesei Laizānei no nacionālās apvienības „Visu Latvijai!–Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas.
Nākamais runās Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputāts Guntis Rozītis.
G.Rozītis (ZZS frakcija).
Labdien, cienījamie radioklausītāji! Saeimas šodienas sēdes darba kārtībā tika iekļauti un, protams, izskatīti ļoti daudzi jautājumi, sākot jau ar atsevišķu deputātu pilnvaru apstiprināšanu. Kā mēs zinām, ir izmainījies „Saskaņas Centra” deputātu sastāvs. Ir šodien apstiprināts jauns deputāts, un tas ir Viktors Jakovļevs, kurš stājās deputāta Jura Silova vietā.
Zaļo un Zemnieku savienības frakcija atbalstīja vairākus likumprojektus, kuri šodien tika nodoti skatīšanai komisijās.
Protams, Zaļo un Zemnieku savienībai bija zināmi iebildumi pret grozījumiem likumā „Par valsts pensijām”, un Zaļo un Zemnieku savienība tos principā neatbalstīja.
Savukārt likumprojekta „Grozījums Latvijas valsts karoga likumā” nodošanu skatīšanai Zaļo un Zemnieku savienība atbalstīja, bet diemžēl atbalstu šā likumprojekta sakarā neguva.
Nākamais jautājums, kuram gribas šeit pieskarties, ir likumprojekts „Grozījumi Meža likumā”. Meža likumā tiek paredzēta lauksaimniecības zemes ierīkošana mežā. Līdz šim šie jautājumi bija, varētu teikt, nesakārtoti, un domāju, ka perspektīvā, izskatot šo likumprojektu, šos grozījumus Meža likumā, jautājuma risinājums tiks stingri palabots.
Nākamais jautājums ir par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par nacionālās sporta bāzes statusu””. Latvijā ir ļoti daudzas nacionālās sporta bāzes, kuru darbība līdz šim netika precīzi regulēta. Domājam, ka, šajā likumā iestrādājot jaunas prasības, izdosies sakārtot šo jautājumu. Daudzas nacionālās sporta bāzes neatbilst starptautiskajām prasībām, arī tām prasībām, ko nosaka attiecīgās sporta federācijas, lai šeit varētu rīkot noteiktos attiecīgos sporta pasākumus gan Eiropas, gan arī varbūt pat pasaules kausa izcīņas dažādos līmeņos.
Protams, Zaļo un Zemnieku savienība atbalstīja to, ka deputātiem ir jābūt cilvēkiem, kas strādā Saeimā un pilnībā pārvalda, profesionāli, valsts valodu, un atbalstīja pirmajā lasījumā likumprojektu, kurā tiek precizēts, kādas būs šīs juridiskās prasības... kā deputāts ir atsaucams, ja viņš neprot valsts valodu.
Tika izskatīti arī vairāki citi likumprojekti, to skaitā grozījumi likumā „Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām” un likumā „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”. Tika izskatīti arī grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā; šis likumprojekts tika skatīts pirmajā lasījumā. Tāpat pirmajā lasījumā tika izskatīti tādi likumprojekti kā grozījumi Prokuratūras likumā un Apcietinājumā turēšanas kārtības likumā.
Protams, vislielākās diskusijas šodien izvērsās, kā jau pieminēja nacionālā apvienība, par Darba likumu. Zaļo un Zemnieku savienība uzskata, ka bija jāatbalsta komisijas priekšlikumi, kādus komisija ir izstrādājusi šajā likumprojektā. Un, protams, neiestājoties pret valsts valodu, uzskatu, ka ir jāiesniedz atsevišķs likumprojekts par šiem jautājumiem, kuru risinājumi šodien varbūt netika atbalstīti.
Dažus vārdus gribētos teikt no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas puses vēl arī par iepriekšējās dienās notikušajām diskusijām, par Valsts prezidentu un par Valsts prezidenta kandidatūras izvirzīšanu. Lielākā daļa mūsu frakcijas deputātu iestājās par esošā Valsts prezidenta atkārtotu virzīšanu par Valsts prezidentu.
Paldies.
Vadītāja. Paldies Rozīša kungam no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas.
Nākamajai vārds apvienības „Vienotība” frakcijas deputātei Inai Druvietei. Lūdzu!
I.Druviete (frakcija „Vienotība”).
Esiet sveicināti! Šodien līdztekus svarīgiem ekonomiska un sociāla rakstura jautājumiem tika izskatīti arī likumprojekti, kas stiprina izglītotas un nacionālas valsts veidošanu. Pirmajā lasījumā tika atbalstīti Vispārējās izglītības likuma grozījumi, kas noteiks, ka turpmāk apliecību par pamatizglītību varēs iegūt tad, ja ir tikai viena, nevis trīs nesekmīgas atzīmes, un ka vidusskolas atestāts iegūstams tad, ja nesekmīgu atzīmju nav.
Tika arī precizēti noteikumi, kā skolēni pārceļami nākamajā klasē, kā arī tika paplašinātas tiesības Latvijai īstenot starptautiskās izglītības programmas.
Karstākās diskusijas Saeimā risinājās par Saeimas kārtības ruļļa grozījumiem kas noteica iespēju atsaukt deputātu no Saeimas sastāva nepietiekamu valsts valodas zināšanu dēļ. Kā zināms, Vēlēšanu likumā līdz 2000.gadam pastāvēja prasība jau pirms iekļaušanas deputātu kandidātu sarakstā uzrādīt valsts valodas prasmi apliecinošu dokumentu. Vēlāk tas tika aizstāts ar deputāta pašvērtējumu. Taču šīs Saeimas prakse rāda, ka, neraugoties uz dokumentā ierakstīto labo vai ļoti labo latviešu valodas prasmi, deputāti reāli valsts valodu neprot, un tādēļ, protams, ir apgrūtināta viņu deputāta pienākumu veikšana.
Diskusijas galvenokārt risinājās par to, vai vēlētājiem ir vai nav tiesības ievēlēt tādu kandidātu, kādu viņi vēlas, un vai valsts valodas prasme ir vai nav kritērijs deputāta ievēlēšanai Saeimā. Latvijas situācija un pieredze liecina, ka valsts valodas zināšanu neesamība ļoti retos gadījumos ir šķērslis deputātu ievēlēšanai, un tādēļ pašai Saeimai, rūpējoties par sava darba kvalitāti, ir jārada mehānisms šādu deputātu mandātu anulēšanai. Šodien tika sperts pirmais solis šāda precīza mehānisma radīšanai.
Viskarstākās diskusijas izraisījās par grozījumiem Darba likumā. Gan nacionālā apvienība „Visu Latvijai!–Tēvzemei un Brīvībai/LNNK”, gan arī frakcijas „Vienotība” deputātes Druviete, Hirša un Bendrāte bija iesniegušas pēc būtības tuvus priekšlikumus, kuri noteica, ka darba devējiem ir aizliegts pieprasīt darba ņēmējiem svešvalodu prasmi, ja svešvalodu zināšanas nav nepieciešamas konkrētu darba pienākumu veikšanai. Pamatojums šādas normas nepieciešamībai ir fakts, ka beidzamajā laikā Latvijā ļoti daudzos darba sludinājumos nepamatoti – un es uzsveru vārdu „nepamatoti”! – tiek pieprasītas angļu vai galvenokārt krievu valodas zināšanas. Kā zināms, Latvijā nav obligātas krievu kā minoritātes valodas zināšanas – tāpat kā nevienā citā valstī –, ne arī tiek mācītas Latvijas skolās. Līdz ar to jārēķinās ar faktu, ka latviešu jaunieši, kuri prot latviešu valodu, angļu valodu, vācu valodu, franču valodu un vēl arī citas valodas, tieši krievu valodas zināšanu trūkuma dēļ var neiegūt vēlamo darbu. Un izeja no šīs situācijas ir nevis obligāta nostādne par krievu valodas mācīšanu – tāda nav pieļaujama –, bet to darba devēju patvaļas ierobežošana, kuri bez vajadzības – vēlreiz uzsveru: bez vajadzības! – pieprasa krievu valodas zināšanas, piemēram, mājamatniekiem.
Debates bija ilgas un karstas. No savas puses centos pārliecināt kolēģus, ka Latvijā tirgus valodu lietojumu neregulē un ka tieši šajā jomā valsts valodas politikā ir baltais plankums, kas noteikti ir jāaizpilda ar attiecīgu likumdošanas regulējumu. Diemžēl pašlaik šie priekšlikumi neguva atbalstu, bet problēma līdz ar to netiek anulēta, problēma joprojām pastāv. Mēģināsim rast veidus, kā konkrēti nevis vārdos, bet darbos stiprināt latviešu valodas lomu Latvijā.
Paldies.
Vadītāja. Paldies Druvietes kundzei no apvienības „Vienotība” frakcijas.
Frakciju viedokļu izklāstu turpina apvienības „Par Labu Latviju” frakcijas priekšsēdētājs Edgars Zalāns. Lūdzu!
E.Zalāns (PLL frakcija).
Labdien, godātie klausītāji! Jā, šodien sēdē bija karstas debates par jautājumiem, par kuriem tikko runāja Druvietes kundze, bet diemžēl nebija karstu debašu par grozījumiem likumā „Par valsts pensijām” un likumā „Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”, jo bija iespējas runāt tikai par šo likumprojektu nodošanu komisijām, tikai vienu reizi, un to no mūsu puses darīja Andris Šķēle. Par šiem abiem likumprojektiem, kas tika nodoti komisijām, no pozīcijas puses nebija ne karstu diskusiju to aizstāvībai, ne arī kādu citu īpašu izskaidrojumu, kādēļ šie likumprojekti šobrīd tiek virzīti tālāk.
Pirmais no tiem bija likumprojekts „Grozījumi likumā „Par valsts pensijām””. Es domāju, visi jau esat dzirdējuši to, ka tas paredz palielināt pensionēšanās vecumu līdz 65 gadiem. Mūsuprāt, šī ir pilnīgi aplama pieeja, jo pilnīgi skaidrs, ka ar to nevar saglābt sociālo budžetu, nevar nodrošināt tā ilgtspēju šobrīd, ja paralēli netiek domāts par to, kā nodrošināt, lai jauni cilvēki paliktu Latvijā, gribētu šeit dzīvot un strādāt, un lai dzimtu bērni. Jo tikai jauni cilvēki, kuri ir aktīvi darba tirgū un kuru skaits pieaug, spēj nodrošināt sociālā budžeta ilgtspēju. Viena pati pensionēšanās vecuma pagarināšana to nenodrošina, un tā ir šim laikam pilnīgi neatbilstoša rīcība. Un te kolēģis no ZZS nedaudz kļūdījās... šodien par pensionēšanās vecuma pagarināšanu līdz 65 gadiem nobalsoja gan „Vienotības”, gan Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputāti. Tas pats notika jautājumā par maternitātes un slimības apdrošināšanu. Neskatoties uz to, ka opozīcija – trīs opozīcijas frakcijas – kopumā darīja visu, lai nobremzētu nesaprātīgo koalīcijas rīcību un neļautu pabalstu iesaldēšanu... turpināt pabalstu iesaldēšanu 2013., 2014. un 2015.gadā, valdība ir nākusi ar priekšlikumu jau minētajā likumā „Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” paredzēt, ka jau ar nākamo gadu – faktiski ar nākamo gadu! – atbalsts māmiņām pirms un pēc bērna piedzimšanas tiek samazināts līdz 80 procentiem no pašreizējiem 100 procentiem. Tas nozīmē, ka, neskatoties uz to, ka 2013., 2014. un 2015.gadā ir paredzēta pabalstu iesaldēšana ar citiem likumiem, vēl tiek virzīts atsevišķs likumprojekts, kurā pilnīgi konkrēti tiek pateikts, ka tas vairs nebūs nekāds krīzes laika regulējums, bet ka principā tiek samazināti pabalsti jaunajām ģimenēm. Un tad, protams, ir jautājums – kāda ir jēga Saeimas organizētām diskusijām par demogrāfiju, par ko tiek spriests gandrīz visās komisijās? Ne tikai tajā komisijā, kas tiešām ir vajadzīga, – Demogrāfijas politikas apakškomisijā –, bet arī visās citās komisijās šādas diskusijas organizē koalīcija, bet tajā pašā laikā šī pati koalīcija dara visu, lai nekādā veidā nepalielinātu atbalstu ģimenēm ar bērniem un jaunajām māmiņām! Tāpēc es uzskatu, ka opozīcijas rīcība, Valsts prezidentam lūdzot neizsludināt šos trīs likumprojektus, par kuriem sāksies parakstu vākšana 18.maijā, – ka opozīcijas rīcība bija pilnīgi pareiza, un es ceru, ka Latvijas iedzīvotājiem tomēr būs vēlme teikt savu vārdu par to, ka valdība šobrīd nerīkojas saprātīgi, nespēj saredzēt tās problēmas, kuras sabiedrībā tiešām ir; ka valdība ignorē to, ka latviešu tauta šobrīd samazinās un Latvijas iedzīvotāju kopums samazinās, un mūsu, Latvijas valsts, nākotne ir apdraudēta dēļ šādas valdības politikas.
Paldies.
Vadītāja. Paldies apvienības „Par Labu Latviju” frakcijas priekšsēdētājam Edgaram Zalānam.
Un pēdējais šodien runās apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas deputāts Valērijs Agešins. Lūdzu!
V.Agešins (SC frakcija).
Paldies.
Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien es vēlos paust „Saskaņas Centra” viedokli par grozījumiem likumā „Par valsts pensijām”. Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcija kategoriski iebilst pret likumprojektu „Grozījumi likumā „Par valsts pensijām””, kas paredz pakāpenisku pensijas vecuma palielināšanu no pašreizējiem 62 gadiem līdz 65 gadiem, sākot ar 2016.gadu. Sabiedrības novecošanās diemžēl ir visā Eiropā novērojama tendence, tomēr pašreizējos ekonomiskajos apstākļos „Saskaņas Centrs” nevar atbalstīt šādu ideju. Lai paaugstinātu pensijas vecumu, kā galvenajam nosacījumam ir jābūt nodarbinātības garantijām pirmspensijas vecuma cilvēkiem. Pašlaik mūsu valstī darbu nevar atrast pat jauni un veseli! Paaudzei, kurai ir ap 60 vai pāri 60 gadiem, bieži vien nav pat izredžu iekārtoties darbā. Valsts, paaugstinot pensionēšanās vecumu, daudzus padzīvojušus cilvēkus, kuriem mēdz būt veselības problēmas, nolemj nabadzībai. Pensionēšanās vecuma paaugstināšana automātiski novedīs pie klientu skaita pieauguma pašvaldību sociālajos dienestos, kuriem atbilstoši likumam būs jāpiešķir dažādi pabalsti. Kārtējo reizi valsts pārliek atbildību uz pašvaldībām, nenodrošinot tām papildu finansējumu.
Mēs aicinām valdošo Saeimas vairākumu atteikties no idejas par pensijas vecuma paaugstināšanu līdz tam laikam, kad valstī samazināsies bezdarba mērogi un radīsies pārliecība par to, ka pirmspensijas vecuma cilvēki varēs atrast darbu.
Un vēl. Aizvadītajās brīvdienās Latvijā tika pieminēts skumjš notikums – 25.gadadiena kopš Černobiļas atomelektrostacijas avārijas –, bet jau pēc dažām dienām avārijas seku likvidētāji, tā dēvētie černobilieši, saņēma pļauku no valdības! Lieta ir tā, ka likumprojektā „Grozījumi likumā „Par valsts pensijām”” Ministru kabineta piedāvātajā redakcijā ietverta absurda norma, kas vistiešākajā veidā attiecas uz Černobiļas AES avārijas seku likvidētājiem. Jā, viņiem tiek saglabāta iespēja doties pensijā par pieciem gadiem ātrāk. Liekas, tas ir iemesls priecāties, taču likumprojektā ieviesies „precizējums” (pēdiņās), ka Černobiļas AES avārijas seku likvidētāji to varēs darīt tikai tad, ja viņu darba stāžs būs ne mazāks par 30 gadiem, nevis par 10 gadiem, kā tas ir pašlaik. Tas nozīmē, ka lielākajai daļai černobiliešu būs liegta iespēja priekšlaicīgi doties pensijā. Vairākums šo cilvēku ir invalīdi. Viņi ir ieguvuši invalīda statusu vai nu tūlīt pēc avārijas, vai arī tas viņiem tika piešķirts vēlāk. Pagājušajos 25 gados daudziem no viņiem nebija nekādu iespēju sakrāt nepieciešamos 30 darba stāža gadus. Černobilieši ir skaitliski neliela Latvijas sabiedrības daļa, tāpēc ekonomija, ieviešot šo absolūti cinisko normu, būs gaužām maza. Mēs aicinām Saeimas vairākumu Černobiļas AES avārijas seku likvidētājiem saglabāt iepriekšējos priekšlaicīgās pensionēšanās nosacījumus.
Šodien mēs aicinājām Saeimu balsot pret šo likumprojektu, kurš paredz grozījumus likumā „Par valsts pensijām”, bet likumprojekts diemžēl tika pieņemts tā dēvētajā nulles lasījumā un Saeima tātad ar šo likumprojektu turpinās strādāt.
Paldies par uzmanību.
Vadītāja. Paldies Valērijam Agešinam no apvienības „Saskaņas centrs” frakcijas.
Līdz ar to tiešraide „Frakciju viedokļi” šodien ir izskanējusi. To vadīja Saeimas Preses dienesta konsultante Dace Laipa.
Paldies, ka klausījāties. Un visu labu!