Latvijas Republikas 14. Saeimas
rudens sesijas vienpadsmitā sēde
2024. gada 31. oktobrī
Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētāja
Daiga Mieriņa.
Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Frakciju viedokļi
Sēdes video translācija
Saeimas sēžu videoarhīvs
Sēdes vadītāja. Labrīt, kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas Saeimas Sēžu zālē. Prieks jūs visus redzēt možus. (Pauze.)
Kolēģi, lūdzu, ieņemiet vietas! Paldies.
Sākam Saeimas 2024. gada 31. oktobra kārtējo sēdi.
Ir iesniegtas izmaiņas Prezidija apstiprinātajā Saeimas sēdes darba kārtībā.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par Saeimas piekrišanu likumā “Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei”. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.
___
Sadaļa “Prezidija ziņojumi”. Par iesniegtajiem likumprojektiem.
Saeimas Prezidijs ierosina likumprojektu “Grozījumi Kriminālprocesa likumā” nodot Juridiskajai komisijai kā atbildīgajai komisijai.
Viens deputāts var runāt “par”, viens – “pret”.
“Pret” pieteicies runāt deputāts Ainārs Šlesers. Lūdzu!
A. Šlesers (LPV).
Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Šis ir jautājums, kas, es saprotu, tagad steigā tiek dzīts cauri. Runa ir par uzņēmumiem arestētām daļām – kādā veidā tās tiks pārraudzītas.
Ir divas lietas. Notiek tiesvedība, un, pieņemsim, tiek pieņemts lēmums jau tad, kad ir uzsākts kriminālprocess par kādu uzņēmuma daļu arestēšanu. Ir skaidri pateikts, ka ir ierobežojums atsavināt šīs daļas, un, protams, likums noteic, ka valde ir pilnībā atbildīga par to, kas notiek uzņēmumā.
Kas tiek piedāvāts? Tiek piedāvāts, ka uzņēmumi, kuri kaut kāda iemesla pēc nonāks situācijā, ka to daļas tiek arestētas... kā mēs zinām, savā laikā bija maksātnespējas administratoru brigādes, kas pārņēma uzņēmumus caur maksātnespēju... principā būs tā: ja jums pieder uzņēmums un kāds no jūsu klientiem, partneriem jūs iesūdzēs tiesā, izvirzīs prasību un lūgs, lai jūsu daļas tiek arestētas, tad viens ir – tiek uzlikts arests, otrs – šīs daļas pārņems administrators. Tātad maksātnespējas administratoriem par maz darba ar bankām, ar visu pārējo, tagad pārņems daļas.
Jautājums ir tāds. Par šo tēmu pirms kāda laika, ja nemaldos, izteicās Darba devēju konfederācijas prezidents Bite. Viņam pieder uzņēmums “Karavela”, kas eksportē zivju konservus uz vairāk nekā simts pasaules valstīm. Pieņemsim, kāds no viņa klientiem iesūdzēs viņu tiesā, prasīs uzlikt arestu, un tiesa uzliks arestu, jo tikai tiesa var pēc tam noteikt, vai cilvēks ir vainīgs vai nav. Bet uzņēmums līdz šim... varētu turpināt strādāt. Tiek piedāvāts, ka šo uzņēmumu pārņems administrators.
Jautājums: kā administrators menedžēs procesu, ja tiesvedība būs vairākus gadus? Vai administrators zinās, uz kurieni eksportēt zivju konservus vai mēbeles, vai kādus pārtikas ražojumus, jebko citu? Kurš menedžēs? Kurš administrators saprot biznesu? Administratora galvenais uzdevums ir izlaupīt uzņēmumu un dabūt maksimālos maksājumus. Un tagad sanāks tā, ka jūsu uzņēmums... ja kāds uzliks arestu... būs jauns bizness – tas būs jauns bizness!
Galarezultātā jūs pazaudējat uzņēmumu uzreiz... ja tiesa trīs instancēs neatzīs jūs par vainīgu... uzņēmuma vairs nav, jo tas administrators... ja grib, var uzņēmumu pārdot, var slēgt citus līgumus. Pēc būtības īpašnieks tiek izslēgts no komercreģistra. Viņš vairs nav īpašnieks, viņš neko nepārvalda. Ir viens ierobežojums.
Es saprotu, ka savā laikā bija situācija ar Meroni Ventspilī. Viņš dabūja uzņēmumus, valsts nekontrolēja... Ja vajag Meroni kaut kādā veidā dabūt ārā, tad risiniet to jautājumu saistībā ar konkrētiem uzņēmumiem.
Šajā gadījumā, es uzskatu, ja mēs esam tiesiska valsts – kamēr cilvēks nav notiesāts, tu nevari viņam konfiscēt. Runa, Judina kungs, ir par konfiskāciju, jo tajā brīdī, kad administrators pārņem konkrēto uzņēmumu, īpašnieks to vairs nekontrolē. Administrators var ielikt citus pārstāvjus, kas vadīs uzņēmumu, viņš var atlaist darbiniekus... Beigās, kad tiesa saka: “Viss ir kārtībā,” izrādās, ir noticis reiderisms – uzņēmums ir pārņemts. Ņemot vērā, cik veiksmīgi daži administratori iepriekš ar to ir nodarbojušies, es aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu, jo tas ir bīstams precedents. Tiesiskā valstī tikai tiesa var pieņemt lēmumu: cilvēks ir vainīgs vai nav. Šajā gadījumā uzņēmumu pārņemšana notiks, pirms tiesa ir pieņēmusi lēmumu.
Godājamie kolēģi no ZZS, JAUNĀS VIENOTĪBAS, PROGRESĪVAJIEM, vai tiešām jūs gribat, lai uzņēmumi tādā veidā tiek pārņemti un lai maksātnespējas administratoriem tiek uztaisīts jauns bizness? Un process tiek virzīts steidzamā kārtā, ļoti ātri, viss notiek zibenīgi... Es esmu pilnīgi pārliecināts, ka 90 procenti klātesošo nemaz nav iedziļinājušies šajā priekšlikumā.
Aicinu nebalsot un atturēties. (Daži deputāti aplaudē.)
Sēdes vadītāja. Paldies.
“Par” pieteicies runāt deputāts Andrejs Judins.
A. Judins (JV).
Labrīt, kolēģi! Centīšos izskaidrot jautājuma būtību. Riski, par kuriem runāja Ainārs Šlesers, ir esošie riski. Viņš stāstīja nevis par to, kas var notikt, ja mēs grozīsim likumu, bet kas notiek, ja likumu negroza.
Kas ir paredzēts likumā? Mēs runājam par kriminālprocesu, un grozījumi neparedz jaunu kriminālprocesa uzsākšanas kārtību, neparedz jaunu aresta uzlikšanas normu. Arestu var piemērot arī tagad. Bet ko mēs redzam likumā attiecībā uz arestēto mantu?
Mūsu likums, idejas rakstītas 19., 20. gadsimtā. Mums ir pilnīgi skaidrs, ko darīt, ja, piemēram, ir arestēta nauda – ieliekam seifā, ja arestēti dzīvnieki – nododam kādam, kurš viņus baros, ja ir arestēta automašīna – nodosim glabāšanai, tā stāv, un viss ir kārtībā. Ko darīt, ja ir aizdomas, ka uzņēmums veic noziedzīgu darbību? Ko darīt, ja kādam ir atņemta manta un atrodas pie citas personas? Ko darīt, ja ir nepieciešamība nākotnē konfiscēt mantu un nodot īpašniekiem? Ja ir runa par tādu aktīvu kā uzņēmums, ir jāsaprot: tas ir dzīvs organisms, un to ir svarīgi pārvaldīt. Paskatīsimies, kas mums notiek tagad. Ja mēs šo dzīvo organismu atstājam tiem, kas – ar lielu iespējamību – izdarīja noziedzīgu nodarījumu, ko viņi turpinās darīt?
Es speciāli Šlesera kungam gribu paskaidrot: ja ļauni cilvēki turpinās vadīt uzņēmumu, viņi to var vienkārši iznīcināt. Viņi slēgs neizdevīgus līgumus, nodos kādam citam... vienkārši tā uzņēmuma vairs nebūs. Jautājums: ko darīt? Problēma patlaban ir tāda, ka likumā nav pateikts, ko darīt. (Dep. A. Šlesera starpsauciens.) Katrs procesa virzītājs pats lemj, ko darīt. Katrs procesa virzītājs.
Ko piedāvā Tieslietu ministrija? Sakārtot jautājumu. Tas Šlesera kungam nepatīk. Tieslietu ministrija piedāvā noteikt kārtību. Patlaban kārtības nav. Patlaban katrs pats domā, kā risināt jautājumu. Ministre atnāca ar priekšlikumu. Ja ir pamatotas aizdomas, ka uzņēmumu var novest līdz maksātnespējai, ja ir pamatotas aizdomas, ka uzņēmuma aktīvus var pazaudēt, tad procesa virzītājs var pieņemt lēmumu un nodot uzņēmumu pārvaldīšanai citai personai. Vai tas ir slikti? Tas ir pareizi. (Dep. A. Šlesera starpsauciens.) Tas ir pareizs lēmums. Ja atstāt uzņēmumu zagļiem (Dep. A. Šlesera starpsauciens.)... ja atstāt uzņēmumu zagļiem, no uzņēmuma nekas nepaliks.
Es vēlreiz gribu atkārtot, ka mēs runājam par kriminālprocesu, mēs runājam par to, ka ir pamats domāt, ka izdarīts noziedzīgs nodarījums. Mēs runājam par to, ka lēmumus pieņem pamatoti un lēmumu par aresta uzlikšanu piemēro procesa virzītājs un apstiprina izmeklēšanas tiesnesis. Šis likumprojekts kārtību negrozīs, tas tikai noteiks, ka turpmāk nebūs patvaļības. Jautājums – vai mēs gribam kārtību, vai gribam sakārtot šo jautājumu, Šlesera kungs?
Kolēģi, balsojam “par” šo likumprojektu! Lūdzu ņemt vērā – steidzamību neviens neprasa (jūs runājāt par steidzamību). Juridiskā komisija aicina izskatīt šo likumprojektu trijos lasījumos. (Aplausi.)
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Kriminālprocesa likumā” nodošanu Juridiskajai komisijai kā atbildīgajai komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 43, pret – 20, atturas – 1. Likumprojekts komisijai nodots.
___
Saeimas Prezidijs ierosina Juridiskās komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Noziedzīgi iegūtas mantas konfiskācijas izpildes likumā” nodot Juridiskajai komisijai kā atbildīgajai komisijai.
Viens deputāts var runāt “par”, viens – “pret”.
“Pret” pieteicies runāt deputāts Ainārs Šlesers.
A. Šlesers (LPV).
Judina kungs, izcili! Tātad uzņēmēji pēc definīcijas ir noziedznieki – tie, kas maksā nodokļus... Uzlikt arestu uzņēmumam, kur notiek kaut kādi strīdi starp partneriem, ar klientu un tā tālāk, mūsu valstī var ļoti vienkārši. Latvijas Televīzijā, ja nemaldos, “De Facto” vai “Nekā personīga”, ir bijuši sižeti – cik maksā, lai uzsāktu kriminālprocesu... ņemot vērā, ka prokuratūrā un daudzās citās iestādēs diemžēl ir visādi gājis.
Par ko es runāju, godājamie kolēģi? Par to, ka tikai tiesa var noteikt, vai cilvēks ir vainīgs vai nav. Esmu gājis caur kriminālprocesiem, esmu bijis apsūdzēts, un esmu vairākās tiesās attaisnots. Jautājums: kamēr mūsu valstī iet tiesvedība (tā var iet gadiem, vai ne?) – kas pārvaldīs uzņēmumus, kas nodarbosies ar reālu biznesu? Ja jūs sakāt, ka uzņēmumā notiek nelikumīga darbība, tad, lūdzu, tiek ierosināts kriminālprocess par noziedzīgu rīcību uzņēmumā. Nav nekāda sakara ar to, ka uzņēmuma daļas ir jāpārņem maksātnespējas administratoriem. Ja ir mērķis izveidot biznesu... saprotiet, uzņēmums būs jāatdod administratoram.
Kurš administrators ir veiksmīgi realizējis sanāciju Latvijā? Nosauciet kaut vienu gadījumu! Maksātnespējas administratori parasti izlaupīja bankas, uzņēmums maksāja milzīgus rēķinus. Viņi nekad nav veikuši nevienu sanāciju, rezultātā... piemēram, “Liepājas Metalurgs” vai kāds cits, kas bija novests līdz maksātnespējai... neviens uzņēmums nav sanēts, tāpēc ka maksātnespējas administratori vai administratori, sauciet, kā gribat, nesaprot biznesu. Viņi māk tikai attiecīgi iztukšot uzņēmumus, piestādot lielus rēķinus.
Atcerieties, bija “Latvijas Krājbanka”. Cik miljonu maksāja administratoriem par trasta bankām... kas tik nav bijis – šaušanas un daudz kas cits visā šajā jomā. Tagad jūs sakāt tā – ja uzņēmējs ir... pēc definīcijas – ja uzņēmējs ir negodīgs, tad ierosiniet kriminālprocesu pret visiem uzņēmējiem, kuri rada darba vietas, bet nevar iziet... pēc principa, ka uzņēmējs ir negodīgs. Uzņēmējs ir tas, kas riskē ar savu naudu, iegulda biznesā.
Judina kungs, ja kādā uzņēmumā notiek noziedzīga darbība, tad ir jāvēršas pret konkrēto uzņēmumu. Šoreiz mēs runājam par aresta uzlikšanu. Arestu nosaka esošais likums. Jūs sakāt: “Ar arestu ir par maz.” Tātad tu nevari atsavināt daļas. Valde likuma priekšā ir atbildīga, lai šo uzņēmumu nenovestu līdz bankrotam, viņi atbild likuma priekšā. Jūs sakāt: “Nē, ir jātiek vaļā no valdes! Ir jātiek vaļā no valdes, tā nav vajadzīga, liekam administratoru.” Tad nāciet un nosauciet trīs uzvārdus, tos administratorus, kas pārvaldīs uzņēmumus, kuri ir arestēti... kas to visu atbalstīs. Es aicinu – ja jūs virzīsiet uz priekšu... tad jābūt skaidram lēmumam no Tirdzniecības un rūpniecības kameras. Tā ir noziedzīga organizācija? Nav. No darba devējiem. Lai viņi pasaka, vai tam piekrīt vai nepiekrīt.
Šodien Tieslietu ministrija kaut ko dzen uz priekšu. Es neesmu dzirdējis uzņēmēju organizāciju viedokli par šo jautājumu. Kur tas ir? (Starpsauciens.) Kur tas ir? (Starpsauciens.) Kur tas ir? (Starpsaucieni.) Jūs dzenat... Jūs strādājat pēc mentu principa. Principā visi ir noziedznieki, visi jāiesēdina cietumos. Kurš strādās? Jau tā mūsu valstī ir pārāk daudz to, kas strādā valsts pārvaldē. Uzņēmēju ir pārāk maz. Es varu pateikt, kas notiks, ja pilnībā visu kriminalizēsim.
Godājamie kolēģi no JAUNĀS VIENOTĪBAS, Jurēvica kungs, ziniet, kas notiks? Daudzi uzņēmumi tiks pārreģistrēti citās valstīs, kur tādi kā Judins nevarēs tiem piekļūt, jo nav iespējams uzlikt arestu un pārņemt uzņēmumu, ja tas ir reģistrēts Igaunijā vai Lietuvā, vai vēl kaut kur. Mērķis ir padarīt šo nozari tādu, ka visi ir vainīgi! Visi ir vainīgi, un tad sanāks tā: normāls bizness – pasūtu lietu pret savu bijušo kompanjonu vai partneri, vai vēl kaut ko, un ar reiderismu pārņem uzņēmumu. Tādi kā Judins atbalsta ielikt iekšā... maksātnespējas administratorus, kas nokārtos, un rezultātā uzņēmums tiks pārņemts.
Godājamie kolēģi no varas partijām, iedziļinieties šajā jautājumā! Un es ceru, ka uz nākamajiem lasījumiem šis jautājums netiks virzīts, kamēr Darba devēju konfederācija un Tirdzniecības un rūpniecības kamera skaidri nebūs pateikusi... savu pozīciju. Es uzskatu, ka ķeršanās pie privātīpašuma pārņemšanas, ieceļot administratoru, ir kārtējā lieta, kādā veidā tiek organizēts jauns bizness nezināmiem administratoriem. (Daži deputāti aplaudē.)
Sēdes vadītāja. “Par” pieteicies runāt deputāts Andrejs Judins.
A. Judins (JV).
Kolēģi, es vēlos atgādināt, ka mūsu dienaskārtībā nav Komerclikums, kur runājam par uzņēmējdarbību. Tikko bija iespēja debatēt, un es arī to darīšu (atšķirībā no kolēģa) par likumu, kura nosaukums ir “Noziedzīgi iegūtas mantas konfiskācijas izpildes likums”.
Kur ir manipulācija no Šlesera kunga? Mēs runājam par noziedzīgām darbībām, par noziedzīgi iegūtiem līdzekļiem, par uzņēmējiem, kuri pārkāpj likumu. Ko dara Šlesers? (Starpsaucieni.) Ko dara Šlesers? (Starpsaucieni.) Šlesers runā par visiem uzņēmējiem. Tā nedrīkst darīt! Kolēģi, ja procesa virzītāja rīcībā ir informācija par to, ka ir izdarītas noziedzīgas darbības, viņam ir tiesības saskaņā ar Kriminālprocesa likumu rīkoties. (Starpsauciens.) Un ļoti svarīgi, lai tā notiktu.
Kolēģi, mēs tikko atbalstījām likumprojekta “Grozījumi Kriminālprocesa likumā” nodošanu Juridiskajai komisijai.
Likumprojekts, kas tagad ir mūsu izskatīšanā, ir saistīts, un arī šo likumprojektu es lūdzu atbalstīt un virzīt tālāk.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Noziedzīgi iegūtas mantas konfiskācijas izpildes likumā” nodošanu Juridiskajai komisijai kā atbildīgajai komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 44, pret – 1, atturas – 1. Nav kvoruma. (Dep. A. Šlesers: “Sēdes nav! Ko darīsim? Sēde beigusies!”) Lūdzu atkārtot balsošanu!
Lūdzu zvanu! (Starpsauciens: “Jūs zināt, kā strādā visi šitie jautājumi!” Starpsaucieni. Zālē troksnis.) Kolēģi, atkārtoti balsojam par likumprojekta “Grozījumi Noziedzīgi iegūtas mantas konfiskācijas izpildes likumā” nodošanu Juridiskajai komisijai kā atbildīgajai komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! (Starpsaucieni. Starpsauciens: “Vajag izprast lietas būtību! Jūs lietas būtību neizprotat!”) Lūdzu rezultātu! Par – 47, pret – nav, atturas – 1. (Starpsauciens.) Tātad nav kvoruma.
Izsludinu pusstundas pārtraukumu. (Starpsauciens.)
(Pārtraukums.)
Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētāja
Daiga Mieriņa.
Sēdes vadītāja. Kolēģi, turpinām sēdi pēc pārtraukuma.
Deputātu klātbūtnes reģistrācija.
Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!
Reģistrējušies 75 deputāti. Līdz ar to mēs varam sēdi turpināt.
Saeimas Prezidijs ierosina likumprojektu “Grozījumi Noziedzīgi iegūtas mantas konfiskācijas izpildes likumā” nodot Juridiskajai komisijai kā atbildīgajai komisijai.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Noziedzīgi iegūtas mantas konfiskācijas izpildes likumā” nodošanu Juridiskajai komisijai kā atbildīgajai komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 65, pret – 19, atturas – 2. Likumprojekts komisijai nodots.
___
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Alekseja Rosļikova, Svetlanas Čulkovas, Nataļjas Marčenko-Jodko, Dmitrija Kovaļenko, Igora Judina, Iļjas Ivanova, Viktora Pučkas, Jefimija Klementjeva, Jekaterinas Drelingas un Amila Saļimova iesniegto likumprojektu “Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai kā atbildīgajai komisijai.
Viens deputāts var runāt “par”, viens – “pret”.
“Par” pieteicies runāt deputāts Aleksejs Rosļikovs.
A. Rosļikovs (ST!).
Paldies. Kolēģi, es varbūt paņemšu kādas divas minūtes, ne vairāk, no jūsu personīgā laika.
Mēs jau vakardien Latvijas Televīzijā izrunājām šo jautājumu, un es redzēju absolūti visu frakciju pārstāvju nostāju par to, ka šis jautājums ir obligāts, – solidarizēties ar sabiedrību ir nepieciešams. Manā skatījumā... ja mēs pārejam uz sausiem cipariem... piemēram, komisijas vadītājs saņem, runāsim apaļos ciparos, 7000 eiro. Vai tiešām kaut viens komisijas vadītājs kaut ko zaudēs... vai kaut ko neiegūs, ja no pirmā datuma nesaņems atalgojuma paaugstinājumu par 170 eiro? Manā skatījumā, pie 7000 eiro klāt vēl 170 eiro – tam, kolēģi, nevajadzētu būt lielai lomai jūsu dzīvē.
Vakardien Dombura kungs parādīja ļoti labu video, kur augustā Ministru kabinets savā sapulcē ir apstiprinājis pozīciju, ka jāsolidarizējas ar sabiedrību, jāparāda tai, ka arī deputāti ir pilnīgi gatavi nākt pretim. Un vēlreiz, kolēģi, – jums katram tas dārgi neizmaksās. Līdz ar to Prezidija pieņemtais lēmums, ka tomēr 2,6 procenti paliek... Nu priekš kam? Kārtējo reizi mēs parādām sabiedrībai: o, šitas simtnieks ir manējais, es to neatlaidīšu, nē, es to obligāti paņemšu, ja ir tāda iespēja.
Kolēģi, vēlreiz – es ļoti ceru, ka arī mans kolēģis tūlīt nāks... pie manis un aģitēs “par” šo likumu, bet iesaldēt algas parlamenta deputātiem ir obligāta rīcība. Un vēlreiz – naudas izpausmē priekš jums tas ir nekas, tāpēc izdarām to, aizmirstam, braucam tālāk un palīdzam mūsu valstij izķepuroties no šīs ekonomiskās krīzes.
Vēlreiz, kolēģi! Komisijas vadītājam – 170 eiro, deputātam, kurš nevada nevienu komisiju, – 100 eiro. Esiet tik laipni, parādiet savu nostāju, valstisku nostāju.
Lūdzu, atbalstiet šo likumprojektu un balsojiet “par”!
Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)
Sēdes vadītāja. “Pret” pieteicies runāt deputāts Ainārs Šlesers.
A. Šlesers (LPV).
Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Es drusku esmu kļūdījies, biju domājis, ka Rosļikova kungs piedāvās samazināt deputātiem algas uz 1200... 5 eiro.
Gribēju piedāvāt atteikties vispār no algas, ja jau mēs ejam uz samazināšanu, jo savulaik es savu algu ziedoju visādām organizācijām. Bet, es saprotu, runa ir par 2,6 procentiem, vai ne? (Dep. A. Rosļikovs: “Par iesaldēšanu!”) Nē, tātad mēs...
Sēdes vadītāja. Lūdzu nesarunāties ar zāli!
A. Šlesers. Es atvainojos... par iesaldēšanu, es kļūdījos, bet, ja gadījumā kāds grib samazināt, tad mēs varētu nākt ar priekšlikumu atteikties no algām vispār.
Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)
Sēdes vadītāja. Deputātiem ir iebildumi.
Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu iesniegtā likumprojekta “Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā” nodošanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai kā atbildīgajai komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 36, pret – 10, atturas – 40. Likumprojekts komisijai nav nodots. (Starpsauciens.)
___
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Augstskolu likumā” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.
___
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Tiesībsarga likumā” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai kā atbildīgajai komisijai.
“Pret” pieteikusies runāt deputāte Linda Liepiņa.
L. Liepiņa (LPV).
Labrīt, kolēģi, ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Esmu pret šo likumprojektu un tūdaļ paskaidrošu, kāpēc. Tiesībsargs – atšķirībā no citām patstāvīgām iestādēm – nav koleģiāla institūcija. Tas ir amats, kuru ieņem konkrēts cilvēks, kam ir konkrēts vārds, uzvārds un personas kods. Šobrīd tas ir Juris Jansons. Tajā pašā laikā tiesībsargs ir arī valsts institūcija ar savu kontu bankā un ar darbiniekiem. Piemēram, ja bez galvenā valsts kontroliera ir arī citi Valsts kontroles kontrolieri, jo iestāde ir koleģiāla un lemj koleģiāli par svarīgiem jautājumiem, tad tiesībsargs, līdzīgi kā Valsts prezidents, lēmumus pieņem vienpersoniski. Tāda ir šīs institūcijas būtība.
Valdības piedāvātajā likumprojektā parādās revolucionāra novitāte, kura pirmajā brīdī var šķist nevainīga, – ja nepaskatās vērīgāk, kas šobrīd notiek ar tiesībsargu – kā Juri Jansonu un Tiesībsargu – kā iestādi. Valdības piedāvātajā likumprojektā tiek piedāvāts 21. pantu papildināt ar otro daļu šādā redakcijā: “Tiesībsarga darbinieku vizītēm pieaicinātajam ekspertam vizīšu laikā ir šā likuma 13. panta 3., 3.1 un 4. punktā minētās tiesības.” Jūs teiksiet, kas tur liels, jo tiek pieaicināti eksperti, bet es neiebilstu pret ekspertiem, es iebilstu pret to, ka tiek mainīts Tiesībsarga likuma sākotnējais tvērums. Proti, ar šo nevainīgo grozījumu pa sētas durvīm... likumā faktiski tiek nostiprināta ideja par daudziem tiesībsargiem, kuri ir nevis Saeimas iecelti, bet darbā pieņemti Tiesībsarga birojā. Šie tiesībsargi nav devuši svinīgo solījumu būt godīgam un taisnīgam, aizstāvēt personu tiesības un brīvības saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmi, likumiem un starptautiskajiem līgumiem. Jūs domājat, ka es te no mušas ziloni izpūšu? Nē!
Pirmkārt, šobrīd Tiesībsarga likumā Tiesībsarga darbinieki tiek minēti saistībā ar atlīdzību un saistībā ar viņu tiesībām un ierobežojumiem, bet te pēkšņi likumā parādīsies... likumā noteikts deleģējums Tiesībsarga darbiniekiem doties vizītēs. Manuprāt, tas nav pieļaujams, jo tas būtu līdzīgi kā ar Valsts prezidentu, kuru mēs taču neklonējam... un nesakām, ka Valsts prezidenta... aparāta darbinieki, piemēram, varētu pieņemt akreditācijas rakstu no diplomātiem. Es saprotu, ka anotācijā ir smuki sarakstīts par Tiesībsarga Prevencijas daļu, kas veiks regulāras vizītes, tomēr saskatu, ka ar šiem grozījumiem tiks radīta situācija, ka Tiesībsarga darbinieki varēs aizstāt tiesībsargu.
Otrkārt, domāju, ka ar šiem grozījumiem tiek mēģināts leģitimizēt esošo situāciju, kad Juris Jansons neiet uz intervijām medijos, nenāk uz Saeimu. Mēs, mūsu frakcija, jau divus gadus cenšamies dažādos veidos Juri Jansonu dabūt uz Saeimas frakciju... lai parunātos par dažādiem jautājumiem. Diemžēl neveiksmīgi, jo viņš pastāvīgi ir slims. (Cik saprotu, šis ir Zaļā pūķa gads.) Viņa slimības ir ļoti progresējušas, tiesībsargs neiet uz darbu, bet viņa darbinieces (piemēram, Ineta Piļāne) it visur ir tiesībsargi. Un cits nekas jau arī neatliek.
Treškārt, es domāju, tiesībsargs ir nevis jāklonē, paredzot, ka darbinieki viņa vietā varēs doties vizītēs, bet viņam ir jāsaprot, ka viņš grauj labas pārvaldības principu, kurš sevī ietver kārtīgu darbu ne tikai pa retam, bet ik dienas.
Aicinu neatbalstīt.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Tiesībsarga likumā” nodošanu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai kā atbildīgajai komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 70, pret – 19, atturas – nav. Likumprojekts komisijai nodots.
___
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par Hāgas konvenciju par pierādījumu iegūšanu ārvalstīs civillietās vai komerclietās”” nodot Ārlietu komisijai kā atbildīgajai komisijai un Juridiskajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijām nodots.
___
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Ģeotelpiskās informācijas likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.
___
Kolēģi, ir iesniegtas izmaiņas apstiprinātajā sēdes darba kārtībā.
Juridiskā komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā divus likumprojektus – “Grozījumi Kriminālprocesa likumā” un “Grozījumi Noziedzīgi iegūtas mantas konfiskācijas izpildes likumā”.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis arī piecu deputātu – Edgara Tavara, Jāņa Dombravas, Edmunda Teirumnieka, Māra Sprindžuka, Māra Kučinska un Aināra Šlesera – iesniegumu, kurā Saeimas deputāti lūdz negrozīt Saeimas šā gada 31. oktobra sēdes darba kārtību un neiekļaut izskatīšanai minētos Juridiskās komisijas virzītos likumprojektus izskatīšanai pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsauciens: “Ir!”) Deputātiem ir iebildumi.
Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu iesniegto lūgumu negrozīt 31. oktobra sēdes darba kārtību un neiekļaut tajā izskatīšanai Juridiskās komisijas virzītos likumprojektus – “Grozījumi Kriminālprocesa likumā” un “Grozījumi Noziedzīgi iegūtas mantas konfiskācijas izpildes likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 61, pret – 10, atturas – 20. Darba kārtība netiek grozīta, likumprojekti darba kārtībā pirmajā lasījumā netiks skatīti.
___
Turpinām izskatīt darba kārtības jautājumus.
Darba kārtībā – sadaļa “Par deputāta nosūtīšanu uz valsts valodas prasmes pārbaudi”.
Lēmuma projekts “Par Saeimas deputāta Jefimija Klementjeva nosūtīšanu uz valsts valodas prasmes pārbaudi”.
Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā – referents Jānis Vucāns.
J. Vucāns (ZZS).
Labdien, cienītās kolēģes, godātie kolēģi! Arī Saeimas darba kārtībā atsevišķi jautājumi kādreiz parādās pirmo reizi, un šādu jautājumu Saeimas vēsturē mēs skatīsim pirmo reizi.
Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija šā gada 3. oktobrī saņēma Saeimas lēmuma projektu “Par Saeimas deputāta Jefimija Klementjeva nosūtīšanu uz valsts valodas prasmes pārbaudi”. Man ir jānolasa Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas atzinums.
“Šā gada 23. oktobrī komisija saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 131.2 panta trešo daļu slēgtā sēdē izvērtēja Saeimas deputātu iesniegto lēmuma projektu, kā arī uzklausīja deputātu Jefimiju Klementjevu un Valsts valodas centra pārstāvi. Komisijas deputāti, uzklausījuši deputātu Jefimiju Klementjevu un Valsts valodas centra pārstāvi, balsojot ar piecām balsīm “par”, divām “pret” un četriem deputātiem atturoties, atzina, ka Saeimas lēmuma projekts “Par Saeimas deputāta Jefimija Klementjeva nosūtīšanu uz valsts valodas prasmes pārbaudi” ir noraidāms.”
Tātad balsošana ir par sagatavoto lēmuma projektu. Balsojot “pret” vai atturoties viedoklis tiks izteikts tāds, kā ir lēmusi Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija, balsojot “par” tiks izteikts viedoklis, ko bija sagatavojuši lēmuma projekta iesniedzēji.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātam Jefimijam Klementjevam.
J. Klementjevs (ST!).
Labrīt, godātā priekšsēdētāja, godātie deputāti! Jā, mums bija... Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija pieņēma lēmumu: pieci – “par”, divi – “pret” un četri atturas.
Vispirms es gribu pateikt paldies visiem deputātiem, kuri mani atbalstīja. Un saku (Nav skaidri saklausāms.)... par to, ka gribu turpināt tālāk darbu un uzlabot savu latviešu valodas zināšanu. Ceru, ka jūs mani saprotat (Nav skaidri saklausāms.)...
Paldies jums par to. (Daži deputāti aplaudē.)
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Saeimas deputāta Jefimija Klementjeva nosūtīšanu uz valsts valodas prasmes pārbaudi”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 33, pret – 28, atturas – 26. Lēmums nav pieņemts.
___
Darba kārtībā – lēmuma projekts “Par Saeimas deputātu Jefimija Klementjeva un Viktora Pučkas nosūtīšanu uz valsts valodas prasmes pārbaudi”.
Kolēģi, pirms dodu vārdu Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas priekšsēdētājam komisijas atzinuma nolasīšanai, vēlos jūs informēt par šī lēmuma projekta izskatīšanas procedūru. Ņemot vērā, ka Saeima jau ir izlēmusi jautājumu par deputāta Jefimija Klementjeva nosūtīšanu uz valsts valodas prasmes pārbaudi, debates, apspriežot šo lēmuma projektu, kā arī balsojums būs par to daļu, kas attiecas uz Viktora Pučkas nosūtīšanu uz valsts valodas prasmes pārbaudi.
Tagad atzinuma sniegšanai vārds Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas referentam Jānim Vucānam.
J. Vucāns (ZZS).
Paldies. Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija šā gada 3. oktobrī saņēma Saeimas lēmuma projektu “Par Saeimas deputātu Jefimija Klementjeva un Viktora Pučkas nosūtīšanu uz valsts valodas prasmes pārbaudi”.
Tā kā komisija savu atzinumu par deputātu Jefimiju Klementjevu jau ir sniegusi, tad šajā atzinumā komisija sniedza vērtējumu tikai attiecībā uz deputātu Viktoru Pučku.
“Šā gada 23. oktobrī komisija saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 131.2 panta trešo daļu slēgtā sēdē izvērtēja Saeimas deputātu iesniegto lēmuma projektu, kā arī uzklausīja deputātu Viktoru Pučku un Valsts valodas centra pārstāvi. Komisijas deputāti, uzklausījuši deputātu Viktoru Pučku un Valsts valodas centra pārstāvi, balsojot ar sešām balsīm “par”, divām “pret” un vienam deputātam atturoties, atzina Saeimas lēmuma projektu “Par Saeimas deputātu Jefimija Klementjeva un Viktora Pučkas nosūtīšanu uz valsts valodas prasmes pārbaudi” daļā par deputāta Viktora Pučkas nosūtīšanu uz valsts valodas prasmes pārbaudi par atbalstāmu.”
Tātad, balsojot “par” tiks atbalstīts gan sagatavotais lēmuma projekts, gan komisijas atzinums.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Uzsākam debates.
Vārds deputātam Viktoram Pučkam.
V. Pučka (ST!).
Latvijas parlament! Es pateicos par komisijas darbu un vērtējumu. Piedodiet, es nedaudz uztraucos. Neatkarīgi no balsojuma rezultāta Latvija ir manas mājas, Latgale ir mana zeme.
Paldies katram no jums. Neatkarīgi no pieņemtā lēmuma Latvija ir mana dzimtene. Dievs, svētī Latviju! (Daži deputāti aplaudē.)
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu iesniegto lēmuma projektu daļā, kas attiecas uz Saeimas deputāta Viktora Pučkas nosūtīšanu uz valsts valodas prasmes pārbaudi! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 67, pret – 12, atturas – 2. Lēmums pieņemts.
___
Nākamā sadaļa – “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.
Darba kārtībā – lēmuma projekts “Par Jura Jurisa apstiprināšanu par Satversmes tiesas tiesnesi”.
Juridiskās komisijas vārdā – referents Edmunds Teirumnieks.
E. Teirumnieks (NA).
Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Juridiskā komisija šī gada 22. oktobrī izskatīja lēmuma projektu “Par Jura Jurisa apstiprināšanu par Satversmes tiesas tiesnesi”.
Jurisa kungs Latvijas Universitātē ieguvis tiesību doktora zinātnisko grādu krimināltiesībās, ir bijis lektors un docents Latvijas Policijas akadēmijā, kā arī Ekonomikas un kultūras augstskolā, tāpat arī prokurors Finanšu un ekonomisko noziegumu izmeklēšanas prokuratūrā, prokurors Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētajā prokuratūrā, prokurors Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļā. Pašlaik ir docents Latvijas Universitātē, “Biznesa augstskolā Turība”, kā arī Alberta koledžā un ieņem virsprokurora amatu Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas apkarošanas koordinācijas nodaļā.
Komisijas vārdā lūdzu Saeimu apstiprināt Juri Jurisu par Satversmes tiesas tiesnesi.
Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.
Debatēs vārds deputātei Lindai Liepiņai.
L. Liepiņa (LPV).
Kolēģi, es aicināšu balsot “pret” un neatbalstīt Jura Jurisa kandidatūru. Pirms es sāku runāt par izvirzīto kandidātu, vēlos jums visiem atgādināt dažas šķietami pašsaprotamas lietas, kuras ir atzinusi Satversmes tiesa.
Lūdzu, vai varētu apvienot debašu laikus?
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
L. Liepiņa. Paldies.
Pirmkārt, arī tāds viedoklis, ko pauž tikai viens Saeimas deputāts vai daži deputāti, ir būtisks Saeimas darbā. Tas ir rakstīts Satversmes tiesas 2023. gada 7. decembra sprieduma lietā.
Otrkārt, tiesiskā iekārtā parlamenta debatēm ir būtiska loma demokrātijā. Saeimas deputāti, pildot savus amata pienākumus, pārstāv vēlētājus un viņu vārdā vērš uzmanību aktuāliem jautājumiem, un tā aizstāv savu vēlētāju intereses. Deputātu tiesību īstenošana veicina efektīvu demokrātijas funkcionēšanu, likumdevēja leģitimāciju un viedokļu plurālismu parlamenta sastāvā (Zālē troksnis.)...
Sēdes vadītāja. Kolēģi, vienu mirklīti! Kolēģi, vienu mirklīti, lūdzu!
L. Liepiņa.... atbilstoši suverēni paustajai gribai. Tas ir rakstīts Satversmes tiesas 2019. gada 23. decembra spriedumā. Es pārstāvu uzņēmējus, kuri mūsu valstī ir gana daudz cietuši no dažādiem represīviem dienestiem – Finanšu izlūkošanas dienesta, Valsts ieņēmumu dienesta un arī prokuratūras.
Treškārt, pievērsīsimies Jurim Jurisam. Protams, viņa CV ir tāds, ka cepuri nost! Tiesību doktora zinātniskais grāds krimināltiesībās (Starpsauciens.), 24 gadu pieredze darbā Latvijas Republikas prokuratūrā.
Sēdes vadītāja. Kolēģi! “Nacionālā apvienība”! Lūdzu klusāk!
L. Liepiņa. Atzinības krusts ar Valsts prezidenta rokām piesprausts pie krūtīm; daudzi raksti par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas apkarošanu; gadiem uzturējis valsts apsūdzību pret smagos noziegumos apsūdzēto Aivaru Lembergu (par to droši vien ZZS būtu jārunā). Bet nedaudz par to ēnas pusi.
2020. gada 10. februārī portāls “Puaro.lv” publicēja rakstu “Kas ir ģenerālprokurora amata kandidāts Juris Juriss – atskats pagātnē”. Rakstā var izlasīt, ka cienījamais Satversmes tiesneša kandidāts Juriss ir aktīvi izpalīdzējis Meroni un viņa kompanjoniem. Tātad runājam par to pašu Meroni, kurš, es domāju, ir pietiekami daudz izzadzis. Un mēs zinām, par ko ir stāsts. Runa ir par to, ka prokurors Juris Juriss aktīvi (Zālē troksnis.)...
Sēdes vadītāja. Liepiņas kundze, vienu sekundīti!
Kolēģi! Nu patiešām...!
L. Liepiņa. Viņi tagad apspriež – balsot “par” vai “pret”.
Tātad runa ir par to, ka prokurors Juris Juriss aktīvi izpalīdzējis Aivara Lemberga arestētās mantas glabātājam un apsaimniekotājam Rūdolfam Meroni un viņa juridiskajiem kompanjoniem ne tikai lielās lietās, bet arī dažādos sīkumos. Publikācija apliecina, ka prokuratūras pārstāvji ir palīdzējuši Rūdolfam Meroni veikt iecerēto darījumu, par būtiski samazinātu cenu pārdodot akciju sabiedrības “Ventspils Nafta” akciju kontrolpaketi un pirms šī darījuma apejot tiesu, kuras atļauja būtu bijusi nepieciešama. Prokuratūras pārstāvji ir bijuši gatavi Meroni izpalīdzēt arī dažādos sīkumos. Uz to norāda 2014. gada 14. jūlija e-pasta vēstule, ko Meroni apkalpojošā advokātu biroja “Spilbridge” pārstāvis Oskars Jonāns nosūtījis savam klientam. Šajā vēstulē ir aprakstīts, kā Jonāns Meroni jautājumu pārrunājis ar kādu JJ (pēc visa spriežot, ar Juri Jurisu).
Publikācijā pietiekami pamatoti izklāstīts, ka prokurora kungs ir bijis diezgan palīdzīgs Meroni. Es visu nelasīšu, kādā brīvākā brīdī paši varat palasīt.
Es gribu uzsvērt, ka uz Temīdas... mantijas nedrīkst būt pat viens aizdomu traips. Šobrīd ir skaidrs, ka Satversmes tiesai būs jāskata Jaunās VIENOTĪBAS radītie finanšu “kapitālā remonta” pārspīlējumi, un ir skaidrs, ka Jaunajai VIENOTĪBAI Juriss ir vajadzīgs Satversmes tiesā, lai viņš saslaucītu Jaunās VIENOTĪBAS sastrādāto, lai sakārtotu lietas, lai attaisnotu, kāpēc tik drastisks regulējums ir bijis vērsts pret Latvijas uzņēmumiem.
Juriss, būdams tiesnesis, protams, spriedumos izskaidros, kāpēc ir normāli, ka nevar atvērt bankā kontus, kāpēc ir normāli, ka vīram jābaidās sievai pārskaitīt naudu ģimenes tēriņiem. Viņš tiešām paskaidros. Es saprotu, ka var jau prokurors būt par tiesnesi, taču Juriss ir viens no radikālākajiem un fanātiskākajiem Jaunās VIENOTĪBAS finanšu “kapitālā remonta” adeptiem – fanātiskākajiem! Pirms jūs balsojat, padomājiet par to un, ja balsosiet, negaidiet taisnīgumu tiesā. Kāpēc? Tāpēc, ka mēs pamazām kļūstam par Jaunās VIENOTĪBAS un tās kontrolēto ielikteņu aitu baru.
Noslēgumā es nocitēšu juristu specializētajā žurnālā “Jurista Vārds” publicēto nedēļas jurista Kristapa Ābeles izteikumu: “Jurists nav domāts tam, lai radītu vēl lielākas problēmas, bet gan lai palīdzētu tās atrisināt.” Bet šis – Juris Juriss – nav tas gadījums.
Aicinu balsot “pret”.
Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Jura Jurisa apstiprināšanu par Satversmes tiesas tiesnesi”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 58, pret – 18, atturas – 11. Lēmums pieņemts. Sirsnīgi sveicam Juri Jurisu ar apstiprināšanu par Satversmes tiesas tiesnesi! (Aplausi.)
___
Darba kārtībā – Pieprasījumu komisijas atzinums.
Deputātu Artūra Butāna, Jāņa Vitenberga, Uģa Mitrevica, Naura Puntuļa, Ināras Mūrnieces, Ilzes Indriksones, Jāņa Dombravas, Jāņa Grasberga, Edmunda Teirumnieka, Raivja Dzintara pieprasījums iekšlietu ministram Rihardam Kozlovskim “Par Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta nodrošinājumu un atalgojumu kā valsts budžeta prioritāti”.
Pieprasījumu komisijas vārdā – referents Raimonds Čudars.
R. Čudars (JV).
Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Pagājušonedēļ Pieprasījumu komisija izskatīja pieprasījumu iekšlietu ministram. Pieprasījums satur ļoti plašu jautājumu loku, kas saistīts gan ar sadarbību ar brīvprātīgajām ugunsdzēsēju biedrībām, gan ar atalgojuma sistēmu un paredzēto atalgojuma pieaugumu Iekšlietu ministrijas pakļautībā esošajās iestādēs, gan ar situāciju, kas saistīta ar ugunsdzēsības depo būvniecības procesiem vairākos reģionos Latvijā.
Pieprasījumu komisijas sēdē piedalījās iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis, kas gandrīz stundas garumā atbildēja gan uz katru no iesniegtajiem jautājumiem, gan arī uz viedokļiem.
Pēc debatēm, ņemot vērā visu Pieprasījumu komisijas rīcībā esošo informāciju, Pieprasījumu komisija uzskata, ka attiecīgais pieprasījums iekšlietu ministram nav uzturams.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Uzsākam debates.
Vārds deputātam Artūram Butānam.
A. Butāns (NA).
Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! “Nacionālā apvienība” šajā pieprasījumā aktualizē vairākas problēmas, kas saistītas ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu. Tās ir gan mūsu pašu faktiski konstatētas... gan ir saņemti sava veida trauksmes ziņojumi no dienestā esošajiem ugunsdzēsējiem.
Daļa no šī pieprasījuma... kam mēs vērsām uzmanību... bija par atalgojumu, par to, ka koalīcija solīja, ka tiks izlīdzināts atalgojuma līmenis... kā arī par neskaidro komunikāciju no Iekšlietu ministrijas puses par to, kāds tad tas atalgojums būs sagaidāms, jo budžeta failos mēs redzējām, ka, jā, nākamgad būs gan piemaksas, gan atalgojuma pielikums, tomēr solītā izlīdzināšana ar NBS līmeni nākamgad nenotiks, un, kā Pieprasījumu komisijas sēdē ministrs apliecināja, budžeta ietvarā šis pieaugums nav iezīmēts arī turpmākajos gados.
Tā bija viena sadaļa. Bet tā būtiskā sadaļa, kas ir ārpus budžeta un skar iekšējo VUGD un iekšlietu sistēmas nekārtību, ir virsstundu piemaksas un virsstundu piešķiršanas kārtība Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā, kas ugunsdzēsējiem, ņemot vērā, ka par virsstundām nesamaksā pienācīgā apmērā, nereti liek viņiem savstarpēji mainīties, braukt vienam postenim uz citu pilsētu strādāt un tam otram atkal uz citu pilsētu, dažādi sarežģījot darbu tikai tāpēc, lai grāmatvediski ietaupītu Iekšlietu ministrijas līdzekļus. Man šķiet, ugunsdzēsēji ir kļuvuši par sava veida situācijas upuriem tikai tāpēc, ka ir iekšēja nekārtība.
Tai pašā laikā Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta vadība piešķir sev diezgan dāsnas virsstundu apmaksas, es minēju, ka atsevišķos gadījumos pat virs simts virsstundām, par to, ka viņi ir ieguldījuši savu laiku, piemēram, nodrošinot kārtību Kurzemē rallija laikā. Tas ugunsdzēsējiem, kas tur strādā, rada netaisnības sajūtu par to, ka visiem nav vienāda kārtība, ka vadībai ir noteiktas kaut kādas privilēģijas. Pieprasījumu komisijas sēdē iekšlietu ministrs mums atbildēja, ka kārtību, kā tiek piešķirtas un apmaksātas virsstundas Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā, nosaka VUGD iekšējie noteikumi. Sanāk, ka VUGD vadība pati pieskata noteikumus, un tie noteikumi ir labvēlīgi VUGD vadībai. Mēs redzam, ka problēmu nevar atrisināt tie, kas paši to ir radījuši. Līdz ar to pieprasījumā lūdzām ministram pašam iesaistīties un labot šo situāciju.
Viena no “atslēgas” personām, par kuru saņemts visvairāk sūdzību, ir ģenerālis Zitāns, un ne tikai virsstundu apmaksas jautājumā, bet, kā jūs zināt, publiski ir izskanējis, ka viņš dzīvo Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledžas telpās par ļoti simbolisku maksu – pārdesmit eiro. Viņam ir trīsistabu dzīvoklis... es lasu, par ko arī atsevišķas iestādes ir norādījušas... par netaisnībām. Vārdu sakot, tur ir uzbūvēta tāda maza karaļvalsts. Tas, ko es rosināju un ko ministrs savā ziņā arī nenoliedz, – Zitāna kungam būtu laiks doties cienītā izdienas pensijā un dot iespēju nākt jaunam... Šobrīd tiekot meklēts viņa aizvietotājs, un tiek sagaidīts, ka, vēlākais, gada laikā viņš tiks nomainīts. Tā mums apliecināja ministrs.
Tā varbūt ir tāda labā ziņa, bet kopumā atbildes uz to, vai un kā tiks risināta virsstundu apmaksas kārtība jeb nekārtība, mēs īsti nesaņēmām – ne solījumus, ne atbildes, kā to risināt.
Tāpat attiecībā uz Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu minējām šobrīd bīstamo situāciju, īpaši reģionos, par to, ka vakanču skaita dēļ... trūkstošo cilvēku resursu dēļ viena maiņa dodas minimālā sastāvā. Ugunsdzēsēji paši saka, ka bieži vien tas apdraud viņu dzīvību, var apdraudēt cietušo, tātad glābjamo cilvēku, dzīvību, jo, ja viņi dodas ļoti mazā sastāvā un ir jāizmanto speciālais ekipējums – kāpnes vai kaut kas cits, un nav, kas tās pietur... vai nav, kas tai brīdī iet iekšā telpā... un tamlīdzīgi, tas var radīt ļoti bīstamas situācijas. Es rosinu, ka mēs šo situāciju atrisinām, pievēršam pilnvērtīgu uzmanību tam, kādā sastāvā vienība dodas uz notikuma vietu, pirms ir notikusi kāda traģēdija, un, manuprāt, to būtu svarīgi atrisināt savlaicīgi.
Kā jau es teicu, mēs nesaņēmām atbildes – arī budžeta ietvarā – par ugunsdrošības un ugunsdzēsības likumu. Šobrīd, kad arī valsts budžetā kā galvenā prioritāte ir noteikta iekšējā drošība, ugunsdzēsības nozare gaida jaunu ugunsdrošības un ugunsdzēsības likumu. Bija solīts, ka rudenī šis likumprojekts nonāks Saeimā. Likumprojekta izstrādē tika iesaistīts gan VUGD... gan tajā tiek stiprināta brīvprātīgo ugunsdzēsēju loma, kas, nenoliedzami... līdzīgi kā aizsardzības resorā mums ir brīvprātīgais elements – Zemessardze, tā iekšlietās ir brīvprātīgais elements – brīvprātīgie ugunsdzēsēji. Šis likums beidzot leģitimizēs... iedos viņiem pienācīgu vietu arī civilajā aizsardzībā un valsts atbalstā, lai viņi būtu pienācīgi novērtēti. Bet jaunais ugunsdrošības un ugunsdzēsības likums rudenī, kā tas tika solīts, nav atnests uz Saeimu, un manas bažas, ka tas ir saistīts ar likuma fiskālo ietekmi, piepildījās Pieprasījumu komisijas sēdē.
Kāda tad ir tā summa budžetā, kurā iekšējā drošība ir prioritāte? Kāda tad ir tā summa, ko nevarēja atrast iekšējās drošības likumam, ugunsdzēsības likumam? Pusotrs miljons – pirmajā gadā un pēc tam, nākamajos gados, – 700 tūkstoši gadā. Tādu niecīgu summu 17 miljardu budžetā koalīcija nav varējusi atrast. Iekšlietu ministrs apgalvoja, ka viņš to bija iesniedzis kā pieprasījumu. Tātad šajā gadījumā pārmetums ne tik daudz iekšlietu ministram, cik visai koalīcijai kopumā, – 17 miljardu budžetā, kur iekšējā drošība... jums ir uz lūpām katrā retorikā, ugunsdzēsējiem jūs nevarat atrast 1,5 miljonus. Lūk!
Tāpat par brīvprātīgajiem. Ņemot vērā, ka VUGD tiek izsniegtas jaunas autocisternas – šogad aptuveni 60, nākamgad 60 –, mēs aktualizējām to, ka ļoti daudz brīvprātīgo ugunsdzēsēju, īpaši reģionos, pagastos, brauc ar 50–60 gadus vecām automašīnām, kad veco VUGD autoparku varētu nodot brīvprātīgajiem ugunsdzēsējiem. Un likums, kuru es pieminēju un kuram nav atradusies nauda – 1,5 miljoni –, paredzēja atvieglot kārtību, jo šobrīd tā kārtība ir diezgan sarežģīta: ir izsoles, VUGD “pa taisno” tās nevar nodot brīvprātīgajiem. Tas mums lika to risināt. Bet nē, šobrīd mašīnas stāv, brīvprātīgie tām lāga netiek klāt.
Nu, lūk! Mēs jautājām: kamēr jūs neesat atnesuši to likumu, varbūt varam grozīt kādu citu, piemēram, Publiskas personas mantas atsavināšanas likumu, lai tās mašīnas varētu nodot brīvprātīgajiem? Nē, arī to nevarot darīt. Īsti nesapratām arī par ekipējumu – kāpēc vecais, nolietotais VUGD ekipējums nevarētu tikt nodots brīvprātīgajiem? Ne vienmēr tas ir nelietojamā stāvoklī, kad tiek utilizēts. Labi, pieņemsim, ka tas ir nolietots. Tad varbūt darām savādāk – izveidojam 70 procentu līdzfinansējuma programmu... no Iekšlietu ministrijas, lai viņi var nopirkt sev ekipējumu. Lai viņi turpina braukt ar vecajām mašīnām, ja jūs jaunas nedodat, vismaz nopirkt ekipējumu, lai viņi ir apģērbti. Viņi šobrīd par savu naudu pērk... ar savām jakām lien arī ugunī. 70 procentus varētu iedot valsts, 30 procentus brīvprātīgie paši varētu sastiķēt, vai arī vietējās pašvaldības piemestu tos 30 procentus. Mēs rosinājām arī šādu priekšlikumu, bet arī tas nav sasniedzis dzirdīgas ausis, un mēs nesadzirdējām, ka šāds vai citāds risinājums tiktu piemērots.
Līdz ar to summējot... varu teikt, ka arī budžeta kontekstā šis pierāda, ka iekšējā drošība tikai daļēji ir prioritāte. Nav sakārtotas ne juridiskās lietas, tātad noteikumi, likumi, kas ļautu sadarboties ar brīvprātīgajiem, ne Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta iekšējie noteikumi, reglamenti, kas sakārtotu virsstundu apmaksu, un nav arī atalgojuma... šī likuma pieņemšanai un atalgojuma izlīdzināšanai.
Līdz ar to “Nacionālās apvienības” vārdā uzturam pieprasījumu un aicinām to atbalstīt.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Kolēģi! Ir pienācis laiks pārtraukumam. Tas tiek izsludināts tādēļ, ka daudziem ir komisijas sēde. Tā ka respektēsim.
Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!
Kamēr notiek reģistrācija, vārds deputātam Atim Švinkam – paziņojumam.
A. Švinka (PRO).
Labdien, cienījamie kolēģi deputāti un deputātes! Aicinu tepat, Saeimas Dzeltenajā zālē, tūlīt, šajā pārtraukumā, ikvienu deputātu pulcēties deputātu grupas sadarbībai ar Horvātijas parlamentu dibināšanai.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds Saeimas sekretāram Edvardam Smiltēnam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.
E. Smiltēns (Saeimas sekretārs).
Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies šie deputāti: Ingrīda Circene, Jānis Grasbergs, Aleksandrs Kiršteins, Ģirts Valdis Kristovskis, Edgars Putra, Juris Viļums un Edgars Zelderis.
Sēdes vadītāja. Kolēģi, pārtraukums līdz pulksten 11.00.
(Pārtraukums.)
Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētāja
Daiga Mieriņa.
Sēdes vadītāja. Kolēģi, atgriežamies Saeimas Sēžu zālē un ieņemam vietas! (Pauze.)
Kolēģi, turpinām sēdi pēc pārtraukuma.
Esam palikuši pie darba kārtības jautājuma par pieprasījuma izskatīšanu.
Vārds deputātam Jānim Dombravam.
J. Dombrava (NA).
Godātie Saeimas deputāti! Īpaši vēlos vērsties pie Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāra. Mans kolēģis Artūrs Butāns savā uzrunā, manuprāt, pieminēja vairākus ļoti nopietnus momentus saistībā ar atalgojuma jautājumiem Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā attiecībā uz piemaksām un citām problēmām, par ko Saeima būtu pelnījusi dzirdēt atbildes.
Es uzskatu, ka tā ir slikta prakse. Jau aizvadītajā nedēļā, kad izskatījām pieprasījumu aizsardzības ministram, Saeima nedzirdēja atbildes no parlamentārā sekretāra, kurš bija klātesošs, arī no ministra, kurš nepiedalījās. Šodien, izskatās, Kozlovska kunga šeit nav un parlamentārais sekretārs aizmirst, kāpēc viņš ir parlamentārais sekretārs un saņem papildu atlīdzību. Parlamentārais sekretārs pārstāv ministru, faktiski ir kā viceministrs un ir tiesīgs atbildēt uz jautājumiem.
Saistībā ar šo pieprasījumu vēlos pievērst uzmanību 10. jautājumam, kas ir saistīts ar ugunsdzēsības depo. Ir izveidojusies milzīga problēma... faktiski nav nekādas būtiskas politiskās nokrāsas, mēs visi esam ieinteresēti, lai šī joma tiktu sakārtota. Teju katru dienu man ir jābrauc gar Saulkrastu ugunsdzēsības depo, es redzu, ka šis objekts stāv nepabeigts. Tas stāv nepabeigts jau vairākus gadus, lai gan iepirkums tika sākts 2021. gadā. Pakāpeniski teritorija apaug ar nezālēm, uzlikta daļa bruģa – objekta būve faktiski ir apstājusies.
Tajā brīdī, kad šo objektu sāka būvēt, Saulkrastu pašvaldības deputāti saķēra galvas par Iekšlietu ministrijas tuvredzību. Kāpēc? Tāpēc, ka Saulkrastu pašvaldībai jau bija nelāga pieredze ar šiem uzņēmējiem, kuri citas firmas pakļautībā bija realizējuši Melnsila ielas projektu – uzbūvēja absolūti nekvalitatīvu ceļu. Ceļš pēc viena gada sabruka, un Saulkrastu pašvaldība iesniedza tiesā lietu pret šiem uzņēmējiem par līdzekļu piedziņu.
Lai gan Saulkrastu pašvaldībai bija tiesvedība pret šiem uzņēmējiem un uzņēmums tika likvidēts, cits uzņēmums ar tiem pašiem īpašniekiem uzsāka ugunsdzēsības depo būvniecību, kas, protams, nav pabeigta, jau ilgstoši depo stāv pusuzceltā stadijā. Es tiešām gribu dzirdēt atbildes no iekšlietu ministra, Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāra, kā šī problēma tiks atrisināta.
Ugunsdzēsējiem jau sen tika solīta iespēja pārvākties uz darbu jaunās telpās. Darbs tiek turpināts vecajā objektā. Pašvaldībai nav skaidras atbildes, kad šis jaunais ugunsdzēsības depo tiks pabeigts. Viss atrodas pakārtā stāvoklī. Domāju, Saeimai ir tiesības šādus jautājumus uzdot, un Iekšlietu ministrijas vadībai ir pienākums uz šiem jautājumiem atbildēt. Tāpēc ir iesniegts šis pieprasījums.
Protams, ministrijas pārstāvis var izskriet no zāles, kā tas tikko notika, bet tas nav labs tonis, tā ir ļoti slikta parlamentārā prakse, ka parlamentārie sekretāri šādi rīkojas. Ja mēs nevaram saņemt atbildes, tad varbūt nākamais ministrs, kas nāks šī ministra vietā, spēs sniegt atbildes un atrisināt problēmas.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātam Jānim Vitenbergam.
J. Vitenbergs (NA).
Sveiki, kolēģi! Iekšlietu ministra pienākums ir parūpēties par saviem dienestiem, par tiem cilvēkiem, kuri strādā dienestos, lai viņiem būtu normāls apģērbs, ekipējums, kurā var strādāt, kurā var doties palīgā sabiedrībai, kad tas visvairāk ir vajadzīgs, nodrošināt ar normāliem transportlīdzekļiem.
Šis pieprasījums ir tapis tādēļ, ka šādas pamatlietas esošais iekšlietu ministrs nespēj nodrošināt. Kā piemēru gribu minēt mūsu ugunsdzēsējus, VUGD darbiniekus. Viņiem vēl aizvien ikdienā nav normāla ekipējuma, un bieži apstākļi, kuros viņi strādā, ir ārpus normas robežām. Bieži šie darbinieki paši samet naudu un veic darba vides iekārtojumu – flīzē telpas, lai tās būtu atbilstošas sanitārajām normām. Tādi ir mūsdienu apstākļi, bet mēs kaut ko kladzinām un stāstām, cik svarīga ir iekšējā drošība. Tas šobrīd nav izdarīts.
Jāuzsver arī brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrības. Tās ir biedrības, kurās cilvēki nāk brīvprātīgi, velta savu brīvo laiku galvenajam mērķim – doties palīgā cilvēkiem, kad viņiem tas visvairāk ir vajadzīgs. Nesen bija vētra, kura lauza kokus, radīja dažādus postījumus. Tajā brīdī brīvprātīgie ugunsdzēsēji bija tie, kuri novāca no ceļiem kokus, tieši viņu darba dēļ gan mēs, gan liela daļa sabiedrības varēja nokļūt darbā. Bez viņu palīdzības nez vai tas būtu bijis iespējams.
Lai jūs saprastu – brīvprātīgie ugunsdzēsēji paši pērk automašīnas, lai ar tām varētu doties cilvēkiem palīgā, paši pērk ekipējumu... ar ekipējumu viņi nav nodrošināti. Vēl jo vairāk – esošā sistēma ir tik birokrātiska... mašīnas, kuras ir nevajadzīgas vai vecas, VUGD nevar laicīgi nodot brīvprātīgajiem ugunsdzēsējiem, tāpat ir ar ekipējumu. Nav kārtības, nav kaut kādas loģiskas sasaistes, un pēc iekšlietu ministra atbildēm redzam, ka nekas tuvākajā laikā nemainīsies.
Kolēģi jau minēja – tas taču pilnīgi prātam neaptverams, ka VUGD glābēji nevar strādāt virsstundas, pat ja viņi to vēlas darīt. Runāju ar Ķemeru vīriem, viņi saka: viņiem palīgā brauc cilvēki no Rīgas iecirkņiem. Lai jūs saprastu – ja uz Ķemeriem no Rīgas atbrauc glābējs, nez vai viņš zina apkārtni, kā izdarīt vislabāk, visātrāk, ja jādodas palīgā. Tās ir svarīgas lietas, rīkojoties nekavējoties, – zināt taisnākos ceļus, dažādas specifikas, ūdens ņemšanas vietas un visu pārējo. Ir radīts kaut kāds mehānisms, ka vietējie nevar strādāt virsstundas, bet kāds, atbraucot no malas, to var darīt.
To taču iekšlietu ministrs var sakārtot, ja ir amatā gadu. Ja nespēj tikt galā, tad laižam vaļā, lai nāk nākamais, varbūt viņam izdosies.
Tā ka... atbalstām.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātei Lindai Liepiņai.
L. Liepiņa (LPV).
Kolēģi! Šī pieprasījuma sakarā vēlos teikt dažas lietas.
Pirmā lieta – vēlos pateikt paldies “Nacionālajai apvienībai” par šo pieprasījumu un Butāna kungam, kurš bija iedziļinājies visos jautājumos, kas tika uzdoti ministram.
Otrā... Čudara kungs nav klāt... bet vēlos vēlreiz pateikt, ka atbildes uz pieprasījumiem tiek saņemtas ļoti vēlu, pārāk vēlu. Deputāti nepaspēja kvalitatīvi iepazīties ar atbildēm, it sevišķi tik apjomīgam pieprasījumam, kāds ir šis. Tēma ir ļoti nopietna, un to mēs visi redzējām komisijas sēdes laikā, kad sēde ievilkās pāri plānotajam laikam. Tā ir otrā lieta. Es domāju, šiem jautājumiem ir jāpievērš lielāka uzmanība.
Trešā – vēlos uzteikt iekšlietu ministru, kurš faktiski par jebkuru pieprasījumu vienmēr ir nācis un atbildējis pats, kas ministriem ir neraksturīgi. Daži vispār nerādās, daži sāk nerādīties, bet Kozlovska kungs vienmēr ir klāt. Patīk vai nepatīk mums atbildes – tas ir cits jautājums, bet katrā ziņā viņš pats personīgi ierodas un atbild par savu nozari.
Vēl ko vēlos atzīmēt. Komisijas sēdes laikā izskanēja divas interesantas lietas... vairākas lietas, pēc kurām varēja secināt, ka apakšas galīgi nav apmierinātas ar to, kā dzīvo augšas. Viens no papildu jautājumiem, ko uzdeva Butāna kungs, viens no papildu jautājumiem, ko jūs uzdevāt komisijas sēdē, – par virsstundu aprēķinu. Man lūgums. Kad jūs saņemsiet atbildi... es ceru, ka saņemsiet, jo ministra kungs vēlējās kaut kādu papildu informāciju vai ko... tad būtu jauki, ja jūs ar to iepazīstinātu arī komisijas deputātus. Tas bija viens, ko vēlējos lūgt.
Otrs – daudz nopietnāks – par to, ka ugunsdzēsēji uz izsaukumiem izbraucot nepilnā sastāvā, ko ministra kungs komisijas sēdes laikā noraidīja. Viņš teica, ka pirmo reizi dzird, ka tā varētu būt, un lūdza konkretizēt, kad, kurā vietā un tā tālāk. Šis jautājums ir ļoti nopietns. Mēs runājam par cilvēku trūkumu visās nozarēs. Skaidrs, ka ugunsdzēsēji ar atalgojuma apjomu... ja kāds nezina, cik ugunsdzēsēji saņem, atveriet vaļā atbildes uz šo pieprasījumu, tur viss ir skaidri minēts. Cipari ir dramatiski, ņemot vērā bīstamību, kādā strādā šie cilvēki.
Jautājums ir ļoti nopietns. Kādos sastāvos ugunsdzēsēji izbrauc, vai cilvēku pietiek? Ja nebūs nokomplektēti sastāvi, tad kāds ir plāns? Mēs nebrauksim vai kā? Man vienkārši gribas saprast – vai šāds gadījums ir bijis, vai tas ir kāds izņēmuma gadījums, vai šādi gadījumi vispār notiek? Kas notiek nozarē?
Bija vēl kaut kas, bet to es aizmirsu. Katrā ziņā – paldies. Ā, neaizmirsu, tikko atcerējos! Es aicināšu atbalstīt šo pieprasījumu, lai pievērstu uzmanību tam, ko Kozlovska kungs minēja komisijas sēdē, – ka viņš vairākkārt ar jauno likumu ir gājis pie Ašeradena... ar šo finansējumu... nu netiek... Finanšu ministrija airē nost. Tur ir aptuveni miljons. Summa uz tā fona, kā nauda tiek šķiesta pa labi, pa kreisi, ir tiešām smieklīga.
Līdz ar to es JAUNĀS VIENOTĪBAS kolēģiem lūdzu atbalstīt savu ministru un Ašeradena kungam norādīt, ka tomēr dažreiz ugunsgrēki Latvijā notiek ne tikai valdībās, bet arī fiziskā izpratnē – kaut kas deg, un kaut kas ir jādzēš. Ne man jums par to stāstīt. Tā ka atbalstiet savu ministru.
Aicinu atbalstīt pieprasījumu, lai pastiprinātu tā nozīmi.
Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātam Artūram Butānam otro reizi.
A. Butāns (NA).
Kolēģi! Svarīgi, man liekas, pieminēt, ko Liepiņas kundze jau teica, par to, ka mums... Kozlovska kungs minēja, ka varētu noskaidrot, par kuriem gadījumiem mēs runājam attiecībā par virsstundām un tiem mazajiem sastāviem – lai iesūtām konkrētus posteņus, kad tas ir noticis... Es to pilnīgi noteikti nedarīšu. Tieši ugunsdzēsēji man sūta informāciju, un es nebūšu tas, kurš viņus nodod vai atklāj vārdus, kuri sniedza šo informāciju. Mans uzdevums ir viņus aizstāvēt, nevis nodot. Nevis man ir jāstāsta iekšlietu ministram, kurā postenī ir nekārtība vai kārtība, bet ministram ir jādod informācija man, kurā postenī ir kārtība vai nekārtība. Man liekas, ka tā būtu pareizāk.
Otra lieta, ko vēlos konceptuāli pieminēt. To mēs šajā budžetā droši vien negrozīsim, bet vispār vajadzētu apdomāt. Ugunsdzēsējiem ir aizliegts... šodien piketē ēdinātāji... ir piketējuši skolotāji, mediķi. Ugunsdzēsēji nedrīkst piketēt, viņi nevar iziet ielās cīnīties par savām algām, viņiem tas ir ar likumu aizliegts. Varbūt ir jādomā, ka mēs ugunsdzēsēju algas... nevis gadu no gada cīnāmies par tām, jo viņi paši nevar cīnīties par algām... varbūt tās ir kaut kā jāindeksē, jāpiesaista pie koeficienta, līdzīgi kā mūsu algas. Citādi ir jocīgi – viņi paši nevar par algām cīnīties, bet valdība nepiešķir.
To paturam prātā uz priekšdienām.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātei Viktorijai Pleškānei.
V. Pleškāne (pie frakcijām nepiederoša deputāte).
Labdien, godātā Saeimas priekšsēdētāja, godātie kolēģi! Uzskatu, ka šis pieprasījums ir ļoti aktuāls. Es arī klausījos minēto komisijas sēdi, iekšlietu ministrs norādīja uz vairākām lietām, kuras jārisina.
Lūdzu jūs atbalstīt šo pieprasījumu un nosūtīt komisijām izvērtējumam, jo tas skar mūsu iekšējo drošību. Tur ir skarta ne tikai tā problēma, ko minēja kolēģi, bet arī tāda problēma kā darbaspēka trūkums. Drīz, ja mēs nepievērsīsim uzmanību problēmai, mums nebūs, kam strādāt, nebūs, kam izbraukt uz ugunsgrēkiem. Atbildot uz pieprasījumā uzdotajiem jautājumiem, Kozlovska kungs atbildēja ne tikai par ugunsdzēsējiem, bet arī par policijas spēkiem un citām problēmām, kas jārisina. Tās problēmas skars katru no mums, katru mūsu ģimenes locekli. Ja mēs nesāksim risināt tagad, nākotnē mums nebūs ne darbaspēka, ne ugunsdzēsēju, nekā.
Tāpēc es lūdzu jūs atbalstīt pieprasījumu un sākt risināt problēmas jau tagad.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?
R. Čudars. Jā. Paldies, kolēģi, par auglīgo diskusiju attiecībā uz pieprasījumu iekšlietu ministram. Dažas lietas no komisijas puses.
Pirmkārt, iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis bija deputātu rīcībā veselu stundu, un šī diskusija skāra ļoti plašu iekšlietu ministra kompetences loku. Mēs tiešām runājām par situācijām, kuras līdz galam nav pārbaudītas, un iekšlietu ministrs ir apņēmies pievērst tām uzmanību, lai noskaidrotu visus apstākļus. Tas pirmām kārtām ir saistīts ar apgalvojumu par virsstundu neatbilstošu izmantošanu Iekšlietu ministrijas sistēmā. Šobrīd mēs tiešām nevaram konstatēt, ka tas ir noticis. Jebkurā gadījumā šo signālu Iekšlietu ministrija ir pieņēmusi.
Otrkārt, attiecībā uz situāciju ar depo, ko minēja deputāts Dombrava. Iekšlietu ministrs rakstveida atbildē Pieprasījumu komisijai un Saeimai ļoti detalizēti ir izklāstījis visus apstākļus, kas ir saistīti ar depo būvniecību, tai skaitā ar deputāta Dombravas pieminēto Saulkrastu depo situāciju. Tā ir pilnībā atainota, tādēļ šobrīd apgalvot, ka no iekšlietu ministra nav sniegta informācija par situāciju ar Saulkrastu depo, mēs nevaram.
Ņemot vērā šos apstākļus, man, kolēģi, ir jāatzīst, ka daļa sniegto apgalvojumu neiztur kritiku.
Lūdzu noraidīt pieprasījumu iekšlietu ministram.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu iesniegto pieprasījumu iekšlietu ministram Rihardam Kozlovskim “Par Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta nodrošinājumu un atalgojumu kā valsts budžeta prioritāti”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 41, pret – 49, atturas – nav. Pieprasījums noraidīts.
___
Sadaļa “Likumprojektu izskatīšana”.
Likumprojekts “Grozījumi Grāmatvedības likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
Trīs priekšlikumi.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referente Aiva Vīksna.
A. Vīksna (AS).
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas 29. oktobra sēdē tika skatīts un otrajam, galīgajam, lasījumam atbalstīts Ministru kabineta iesniegtais likumprojekts “Grozījumi Grāmatvedības likumā”. Es tikai vienā teikumā atgādināšu. Tas ir būtisks... tiešām padomāts par uzņēmējiem... tātad elektroniskie rēķini būs spēkā no 2026. gada 1. janvāra.
Mēs saņēmām trīs priekšlikumus.
1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
A. Vīksna. 2. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
A. Vīksna. 3. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
A. Vīksna. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Grāmatvedības likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.
___
Likumprojekts “Valsts ieņēmumu dienesta likums”, trešais lasījums.
Viens priekšlikums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referents Andris Šuvajevs.
A. Šuvajevs (PRO).
Labdien, priekšsēdētājas kundze, deputāti! Turpinām skatīt likumprojektu “Valsts ieņēmumu dienesta likums” trešajā lasījumā. Komisijā izskatījām trešajam lasījumam.
Saņēmām vienu priekšlikumu.
1. – finanšu ministra priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
A. Šuvajevs. Tas arī viss.
Aicinu Saeimas deputātus atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Valsts ieņēmumu dienesta likums” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret – 10, atturas – nav. Likums pieņemts.
___
Likumprojekts “Nodokļu un muitas policijas likums”, trešais lasījums.
Septiņi priekšlikumi.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referents Andris Šuvajevs.
A. Šuvajevs (PRO).
Saistītais likumprojekts – “Nodokļu un muitas policijas likums”, arī trešais lasījums.
Komisijā saņēmām septiņus priekšlikumus.
1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
A. Šuvajevs. 2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
A. Šuvajevs. 3. – deputāta Kūtra priekšlikums. Paredz izslēgt 4. panta otrās daļas 1. punktu, kas paredz tiesības Nodokļu un muitas policijai veikt resorisko pārbaudi, lai noteiktu, vai ir pamats kriminālprocesa uzsākšanai. Kūtra kungs piedāvā to izslēgt. Komisijā tas tika atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko punktu numerāciju.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
A. Šuvajevs. 4. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts. Saistīts ar pārejas noteikumiem.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
A. Šuvajevs. 5. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
A. Šuvajevs. 6. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Arī saistīts ar pārejas noteikumiem. Tika atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko punktu numerāciju.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
A. Šuvajevs. Un pēdējais – 7. – finanšu ministra priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
A. Šuvajevs. Paldies.
Izskatīti visi priekšlikumi.
Aicinu Saeimas deputātus atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Nodokļu un muitas policijas likums” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 70, pret – 19, atturas – nav. Likums pieņemts.
A. Šuvajevs. Paldies, kolēģi.
Sēdes vadītāja. Paldies.
___
Turpinām ar likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām””, trešais lasījums.
Divi priekšlikumi.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referente Aiva Vīksna.
A. Vīksna (AS).
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas 23. oktobra sēdē tika skatīts un trešajam lasījumam atbalstīts Ministru kabineta iesniegtais likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām””.
Saņēmām divus priekšlikumus.
1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
A. Vīksna. 2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
A. Vīksna. Komisijas vārdā lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret – 10, atturas – nav. Likums pieņemts.
___
Turpinām ar likumprojektu “Grozījumi likumā “Par skaidras naudas deklarēšanu uz valsts robežas””, trešais lasījums.
Priekšlikumu nav.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referents Jānis Reirs.
J. Reirs (JV).
Augsti godājamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Kā jau tika minēts, mēs esam labi pastrādājuši otrajā lasījumā, un trešajam lasījumam priekšlikumu nebija.
Līdz ar to komisija lūdz atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par skaidras naudas deklarēšanu uz valsts robežas”” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 75, pret – 10, atturas – nav. Likums pieņemts.
___
Turpinām ar likumprojektu “Grozījumi Kriminālprocesa likumā”, trešais lasījums.
Viens priekšlikums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referents Jānis Reirs.
J. Reirs (JV).
Komisija ir saņēmusi vienu – tieslietu ministres Ineses Lībiņas-Egneres priekšlikumu, izskatījusi to un atbalstījusi.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
J. Reirs. Lūgums atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Kriminālprocesa likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret – 10, atturas – nav. Likums pieņemts.
___
Turpinām ar likumprojektu “Grozījumi Jaunatnes likumā”, pirmais lasījums.
Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā – referents Dāvis Mārtiņš Daugavietis.
D. M. Daugavietis (JV).
Kolēģi! Saeimas priekšsēdētājas kundze! Izglītības, kultūras un zinātnes komisija 22. oktobra sēdē pirms pirmā lasījuma izskatīja Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Jaunatnes likumā”.
Likumprojekta mērķis ir papildināt un pilnveidot likuma tiesību normas ar jaunatnes politikas un darba ar jaunatni sistēmas elementiem, kas tieši vērsti uz jauniešu sistemātiskas un ilgtspējīgas līdzdalības stiprināšanu, tajā skaitā darbā ar jaunatni iesaistīto personu kvalifikācijas un profesionalizācijas nostiprināšanu.
Izglītības, kultūras un zinātnes komisija pirms pirmā lasījuma atbalstīja šo likumprojektu un lūdz arī Saeimu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.
Vārds deputātei Ilzei Indriksonei.
I. Indriksone (NA).
Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Šis likumprojekts ir ar ļoti labu domu, bet, izlasot to kopumā, mēs saprotam, ka tur ļoti daudz lietu, ko pašvaldības šobrīd jau dara. Te ir, varētu teikt, tādi vēlējumi, precizējumi, kā to darīt, jo viss ir kā tiesības, nevis kā pienākums. Mēs arī apzināmies, ka katra pašvaldība izvēlēsies, cik daudz resursu viņi var atļauties tērēt šim darbam.
Divas konkrētas lietas. Protams, ka jaunatnes lietu speciālistam vai jaunatnes darbiniekam ir jābūt ar prasmēm un nepieciešamajām zināšanām, tas ir pareizi. Nu faktiski visu likumprojekta būtību varētu ielikt trīs teikumos, trīs papildinājumos saistībā ar to, ka pašvaldībām šis pienākums ir uzdots, lai tām palīdzētu skatīties pareizajā virzienā, kā to darīt. Vai tam ir vajadzīgs likums? Varbūt. Nu likums noteikti varētu būt vajadzīgs, lai noteiktu, ka šim jaunatnes lietu speciālistam ir jābūt izglītotam šajā jomā, jāsaprot, ko darīt, kā darīt, un lai nebūtu tā, ka cilvēks, kas nekad mūžā neko tādu nav darījis, tiek nosaukts par jaunatnes lietu speciālistu, un tad viņš atnāk un sāk domāt, ko darīt.
Tiktāl viss ir labi, bet tad, kad mēs iedziļināmies likumprojektā... un arī komisijas sēdē izvērtās karstas diskusijas par citu sadaļu likumā. Tā ir tāda normatīvisma un birokrātijas paraugstunda, lai šos visaptverošos rekomendāciju līmeņa ieteikumus iekļautu likumā. Likuma grozījumos ir ielikti tieši trīs punkti, kur Ministru kabinets saņem uzdevumu izstrādāt Ministru kabineta noteikumus.
Šie likuma grozījumi, kas būtībā ir ļoti labi, radīs vēl trīs normatīvos dokumentus. Vai tas ir vajadzīgs? Nezinu. Lai izsniegtu stipendiju šiem jauniešiem, kas... obligātā kārtā tagad jaunatnes lietu darbiniekiem, kas mācīsies šais neformālās izglītības programmās... lai viņus motivētu, ir paredzētas stipendijas. Lai stipendijas varētu piešķirt, ir vajadzīga kārtība, kādā to darīs, kas to darīs, kādi būs kritēriji, lai šo stipendiju saņemtu. Atkal kārtējā normatīvisma paraugstunda un birokrātija. Un otrs jautājums: vai tiešām nevar likumā ielikt deleģējumu to darīt, vai tiešām katram solim vajag atkal jaunu normatīvo dokumentu?
Domāju, ka te uz otro lasījumu vajadzētu palūgt ministrijai pašiem izlabot, ja nē – tad komisijā mums tomēr ravēt ārā to, ko var nedarīt. Nu nav katrs solis jāapraksta normatīvajā dokumentā. Ir labi, ka pašvaldībām ir vadlīnijas, kā strādāt ar jaunatni. Ir labi noteikt nosacījumus, ka jābūt izglītotam, bet tur arī tā apgūst šo programmu. Tas nozīmē, ka pēc būtības, ja ieliekam šo terminoloģiju likumā – apgūst neformālās izglītības programmu –, nav vairs izvēles apgūt vai neapgūt. Un, ja pretī būs darbinieks, kam ir visas zināšanas un prasmes likuma izpratnē, arī viņam būs jāapgūst šī neformālā izglītība, un valsts par to maksās – gan par šo izglītību, gan pēc tam piešķirs stipendiju, ja viņš to būs pelnījis pēc normatīvā regulējuma. Jautājums: vai mums viss ir jāliek tādā normatīvismā, obligātumā? Es domāju, vairāk ir jāuzticas gan pašvaldībām, gan šiem speciālistiem. Ir jābūt iespējai gūt šīs prasmes un izglītību, bet – vai ir jābūt reglamentam, kā to darīt un ka obligātā kārtā šī programma ir jāapgūst? Es šaubos.
Es domāju, mums komisijā par to vajadzētu diskutēt un to normatīvismu mazināt. (Daži deputāti aplaudē.)
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Jā, lūdzu...!
D. M. Daugavietis. Man nav ko piebilst, varam balsot.
Sēdes vadītāja. Labi.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Jaunatnes likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 90, pret – nav, atturas – 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.
Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam.
D. M. Daugavietis. Šī gada 14. novembris.
Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.
___
Turpinām ar likumprojektu “Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā”, otrais lasījums.
Pieci priekšlikumi.
Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā – referents Jurģis Klotiņš.
J. Klotiņš (NA).
Labdien, dāmas un kungi! Šodien turpinām izskatīt likumprojektu “Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā” otrajā lasījumā. Un mums ir jābalso arī par priekšlikumiem, kurus iesniedzis labklājības ministrs Auguļa kungs.
1. – labklājības ministra Auguļa priekšlikums. Tika atbalstīts komisijā. Paredz, ka saturiski līdzvērtīgas speciālās zināšanas bērnu tiesību aizsardzības jomā turpmāk apgūs ne tikai Bērnu aizsardzības centra amatpersonas, bet arī citi tā darbinieki. Piemēram, centra nodaļas “Bērna māja”, Uzticības tālruņa nodaļas, Vardarbības intervences nodaļas, Prevencijas un resursu nodaļas un citu nodaļu darbinieki, kuri līdz šim speciālās zināšanas bērnu tiesību aizsardzības jomā apguva, pamatojoties uz šī likuma 5.1 panta pirmās daļas 20. punktā noteikto.
Šis priekšlikums tika atbalstīts.
Es arī aicinu jūs atbalstīt šo priekšlikumu.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
J. Klotiņš. 2. – arī ministra Auguļa priekšlikums. Tātad tas ir par to, ka jāveido... Noteikt, ka veidot informācijas sistēmu par speciālo zināšanu iegūšanu bērnu tiesību aizsardzības jomā... visām tām personām... darbiniekiem jeb subjektiem, kā ir noteikts likuma 5.1 panta pirmajā daļā. Šāda informācijas sistēma, tās izstrāde, uzturēšana ļaus veiksmīgāk īstenot izglītības programmas, plānot, organizēt, uzraudzīt speciālistu mācību procesu, lai ikvienam speciālistam būtu atbilstošas zināšanas bērnu tiesību aizsardzības jomā.
Sistēmā uzkrātie dati ļaus tiesai, prokuratūrai, policijai, advokātiem, notāriem, zvērinātiem tiesu izpildītājiem, arī darba devējiem pārliecināties, vai attiecīgais speciālists ir apguvis speciālās zināšanas un vai viņam ir derīga apliecība par speciālo zināšanu apguvi. Iespēja par to pārliecināties būs arī ikvienai personai, tai skaitā bērna likumiskajiem pārstāvjiem, aprūpētājiem, vecākiem. Tātad nodrošinās iespēju pirms attiecīgā pakalpojuma saņemšanas pārliecināties, vai speciālists ir apguvis zināšanas bērnu tiesību aizsardzības jomā.
Priekšlikums tika atbalstīts.
Es arī aicinu jūs to atbalstīt.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
J. Klotiņš. Tātad mēs šobrīd pieņēmām 2. priekšlikumu.
Mums ir 3. – ministra Auguļa priekšlikums...
Es atvainojos, kolēģi, man jāpaskatās, kas te īsti ir...
Sēdes vadītāja. 2. priekšlikums bija daļēji atbalstīts, iekļauts 3. – komisijas priekšlikumā.
J. Klotiņš. Jā, arī 3. priekšlikums tika komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
J. Klotiņš. 4. – Auguļa kunga priekšlikums. Paredz, ka iepriekš minētā informācijas sistēma par subjektiem... zināšanu apguves... mācību procesa nodrošināšanai būs izmantojama no 2025. gada 1. maija. Komisijas sēdē priekšlikums tika atbalstīts daļēji, precizējot redakciju 5. – Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumā.
Aicinu tātad atbalstīt 5. – komisijas priekšlikumu.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
J. Klotiņš. Līdz ar to ir izskatīti visi likumprojekta “Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā” otrajam lasījumam iesniegtie priekšlikumi.
Komisijas vārdā aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret – nav, atturas – 1. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.
Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.
J. Klotiņš. Aicinu par priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta “Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā” trešajam lasījumam noteikt šī gada 8. novembri.
Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.
J. Klotiņš. Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
___
Turpinām ar lēmuma projekta izskatīšanu.
Darba kārtībā – lēmuma projekts “Par Saeimas piekrišanu likumā “Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei”.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referents Kristaps Krištopans.
K. Krištopans (LPV).
Jūsu uzmanībai apropriācija, kurai vajag Saeimas piekrišanu. Tātad pārdales summa ir 2 292 059 eiro, un pārdale tiek veikta no Finanšu ministrijas apakšprogrammas... “Valsts nekustamie īpašumi”... uz Kultūras ministriju.
Komisijas vārdā aicinu atbalstīt šo lēmuma projektu.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātam Česlavam Batņam.
Č. Batņa (AS).
Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Es vakardien cītīgi izlasīju... šo apropriācijas pārdali... un man rodas jautājums: vai mēs esam gatavi par savām neizdarībām piešķirt naudu konkrēti Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijai? Mēs panācām to, ka rektors ar visu komandu aiziet prom, izmaksājām viņiem atlaišanas pabalstu mīļā miera labad, un tagad akadēmijai trūkst naudas.
Ja mēs neuzsāktu nekādu... kariņu pret bijušo rektoru, tad tā nauda nebūtu jāizlieto. Plus paradokss: par kādiem diviem aplīšiem skolā, kas it kā mazinās vardarbību, samaksājām kaut kādus 13 tūkstošus, un tagad mums jādomā, kur to naudu paņemt. Nē, mēs iedodam!
Es, protams, atbalstu to... bet nu pavērtējam mūsu rīcību – kāpēc mēs dāļājam naudu pa labi un pa kreisi.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmums projektu “Par Saeimas piekrišanu likumā “Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret – 1, atturas – 1. Lēmums pieņemts.
___
Kolēģi, esam izskatījuši visus darba kārtības jautājumus.
Vēl paliek atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem 2024. gada 31. oktobrī pulksten 17.00.
Deputātu Edgara Tavara, Jura Viļuma, Aivas Vīksnas, Lindas Matisones un Česlava Batņas jautājums Ministru prezidentei Evikai Siliņai “Par valsts kapitālsabiedrību un arī augstskolu padomēm”. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina, bet mutvārdos deputāti papildjautājumus uzdot nevēlas.
Deputātu Edgara Tavara, Jura Viļuma, Māra Sprindžuka, Andra Kulberga un Aivas Vīksnas jautājums zemkopības ministram Armandam Krauzem “Par valsts līdzekļu piešķiršanu nevalstiskajām organizācijām”. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus apmierina.
Līdz ar to atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem 2024. gada 31. oktobrī pulksten 17.00 nenotiks.
___
Kolēģi, ir iesniegts jauns deputātu jautājums.
Deputāti Ilze Stobova, Linda Liepiņa, Kristaps Krištopans, Ričards Šlesers un Edmunds Zivtiņš iesnieguši jautājumu labklājības ministram Uldim Augulim “Par Latvijas Republikas 2023. gada 5. oktobra Satversmes tiesas sprieduma izpildi lietā Nr. 2022-34-0”.
Vārds motivācijai deputātei Ilzei Stobovai.
I. Stobova (LPV).
Rūpes par cilvēku labklājību, cieņa pret cilvēkiem. Mēs, deputāti, ministri, ierēdņi, lemjam par cilvēku dzīvēm, par to, kādam būs dzīvot šajā valstī. Kādas ir mūsu vērtības, un kā mēs uztveram savus cilvēkus, ja līdzekļu optimizācijai jeb jostas savilkšanai ciešāk pakļaujam tos cilvēkus, kas vismazāk aizsargāti, – maznodrošinātos un jo īpaši ģimenes ar bērniem. Kā pamatojums... šī pozīcija ir visvienkāršāk samazināma, ciparos visātrāk, bez lietderības izvērtējuma. Kāds sīkums! Šīs izmaiņas skaršot aptuveni 10 tūkstošus personu. Taču viņi mums nav svarīgi. Tā atzīst Labklājības ministrijas valsts sekretāra vietniece Elīna Celmiņa, sakot, ka ietekme uz šiem cilvēkiem, kas nākamgad kā maznodrošinātie nesaņems pārtikas atbalsta pakas...
Sēdes vadītāja. Laiks.
I. Stobova.... nebūšot ļoti traģiska vai ļoti liela.
Vai turpināt var? (Starpsauciens: “Lai turpina!” Starpsaucieni.) Tikai nav skaidrs, kāda tad ir Labklājības ministrijas...
Sēdes vadītāja. Kolēģi, laiks! Paldies. (Starpsauciens: “Lai pabeidz runu...!”) Bet visiem (Starpsauciens.)... visiem ir vienāds laiks. Kolēģi, visiem ir vienāds laiks. (Starpsaucieni.)
Pēdējo teikumu, lūdzu!
I. Stobova. Vai 10 tūkstoši ir maz, kā to saka Labklājības ministrija, kam būtu jārūpējas par mūsu valsts iedzīvotājiem, viņu spēju izdzīvot... iztiku, labbūtību, īpaši dzīves dārdzības pieauguma dēļ? Tas vairāk izklausās pēc sarkasma. (Starpsaucieni: “Laiks!”)
Sēdes vadītāja. Kolēģi, tiešām viss. Paldies, Stobovas kundze. (Starpsauciens. Daži deputāti aplaudē.)
___
Kolēģi, līdz ar to esam izskatījuši visus darba kārtības jautājumus.
Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!
Vārds Saeimas sekretāram Edvardam Smiltēnam reģistrācijas rezultātu paziņošanai.
E. Smiltēns (Saeimas sekretārs).
Kolēģi! Nav reģistrējušies šie deputāti: Ingrīda Circene, Jānis Grasbergs, Ģirts Valdis Kristovskis, Kristaps Krištopans, Edgars Putra, Juris Viļums un Edgars Zelderis.
Paldies. Lai jums jauka diena!
___
Sēdes vadītāja. Kolēģi! Un vēl paziņojums.
Ņemot vērā, ka esam beiguši ātrāk, šodien pulksten 12.30 aicinu jūs pulcēties Baltajā zālē. Kopā ar mūsu paralimpisko spēļu laureātiem zīmogosim īpašu pastmarku un aploksni, kas izdota par godu mūsu sportistu sasniegumiem Parīzes paralimpiskajās spēlēs.
___
Paldies visiem par darbu.
Sēdi slēdzu.
Satura rādītājs
Par darba kārtību
Par likumprojektu “Grozījumi Kriminālprocesa likumā” (Nr. 766/Lp14) (Dok. Nr. 2667, 2667A)
- Priekšlikumi - dep. A. Šlesers (pret)
Par likumprojektu “Grozījumi Noziedzīgi iegūtas mantas konfiskācijas izpildes likumā” (Nr. 767/Lp14) (Dok. Nr. 2668, 2668A)
- Priekšlikumi - dep. A. Šlesers (pret)
Kvoruma pārbaude
Par likumprojektu “Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā” (Nr. 768/Lp14) (Noraidīts) (Dok. Nr. 2669, 2669A)
- Priekšlikumi - dep. A. Rosļikovs (par)
Par likumprojektu “Grozījumi Augstskolu likumā” (Nr. 769/Lp14) (Dok. Nr. 2677, 2677A)
Par likumprojektu “Grozījumi Tiesībsarga likumā” (Nr. 770/Lp14) (Dok. Nr. 2678, 2678A)
- Priekšlikums - dep. L. Liepiņa (pret)
Par likumprojektu “Grozījums likumā “Par Hāgas konvenciju par pierādījumu iegūšanu ārvalstīs civillietās vai komerclietās”” (Nr. 771/Lp14) (Dok. Nr. 2679, 2679A)
Par likumprojektu “Grozījumi Ģeotelpiskās informācijas likumā” (Nr. 772/Lp14) (Dok. Nr. 2680, 2680A)
Par darba kārtību
Lēmuma projekts “Par Saeimas deputāta Jefimija Klementjeva nosūtīšanu uz valsts valodas prasmes pārbaudi” (Nr. 569/Lm14) (Noraidīts) (Dok. Nr. 2501, 2501A)
- Ziņo - dep. J. Vucāns
- Debates - dep. J. Klementjevs
Lēmuma projekts “Par Saeimas deputātu Jefimija Klementjeva un Viktora Pučkas nosūtīšanu uz valsts valodas prasmes pārbaudi” (Nr. 571/Lm14) (Dok. Nr. 2503, 2503A)
- Ziņo - dep. J. Vucāns
- Debates - dep. V. Pučka
Lēmuma projekts “Par Jura Jurisa apstiprināšanu par Satversmes tiesas tiesnesi” (Nr. 582/Lm14) (Dok. Nr. 2661)
- Ziņo - dep. E. Teirumnieks
- Debates - dep. L. Liepiņa
Deputātu Artūra Butāna, Jāņa Vitenberga, Uģa Mitrevica, Naura Puntuļa, Ināras Mūrnieces, Ilzes Indriksones, Jāņa Dombravas, Jāņa Grasberga, Edmunda Teirumnieka, Raivja Dzintara pieprasījums iekšlietu ministram Rihardam Kozlovskim “Par Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta nodrošinājumu un atalgojumu kā valsts budžeta prioritāti” (Nr. 59/P14) (Noraidīts) (Dok. Nr. 2587, 2587A)
- Ziņo - dep. R. Čudars
- Debates - dep. A. Butāns
Paziņojums
- dep. A. Švinka
Reģistrācijas rezultāti
- Nolasa - Saeimas sekretārs E. Smiltēns
- Debašu turpinājums - dep. J. Dombrava
Likumprojekts “Grozījumi Grāmatvedības likumā” (Nr. 711/Lp14) (2. lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 2515B)
- Ziņo - dep. A. Vīksna
Likumprojekts “Valsts ieņēmumu dienesta likums” (Nr. 644/Lp14) (3. lasījums) (Dok. Nr. 2672)
- Ziņo - dep. A. Šuvajevs
Likumprojekts “Nodokļu un muitas policijas likums” (Nr. 645/Lp14) (3. lasījums) (Dok. Nr. 2673)
- Ziņo - dep. A. Šuvajevs
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” (Nr. 646/Lp14) (3. lasījums) (Dok. Nr. 2674)
- Ziņo - dep. A. Vīksna
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par skaidras naudas deklarēšanu uz valsts robežas”” (Nr. 648/Lp14) (3. lasījums) (Dok. Nr. 2675)
- Ziņo - dep. J. Reirs
Likumprojekts “Grozījumi Kriminālprocesa likumā” (Nr. 649/Lp14) (3. lasījums) (Dok. Nr. 2676)
- Ziņo - dep. J. Reirs
Likumprojekts “Grozījumi Jaunatnes likumā” (Nr. 717/Lp14) (1. lasījums) (Dok. Nr. 2545, 2662)
- Ziņo - dep. D. M. Daugavietis
- Debates - dep. I. Indriksone
Likumprojekts “Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā” (Nr. 674/Lp14) (2. lasījums) (Dok. Nr. 2666)
- Ziņo - dep. J. Klotiņš
Lēmuma projekts “Par Saeimas piekrišanu likumā “Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei” (Nr. 584/Lm14) (Dok. Nr. 2686)
- Ziņo - dep. K. Krištopans
- Debates - dep Č. Batņa
Informācija par atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem
Informācija par deputātu I. Stobovas, L. Liepiņas, K. Krištopana, R. Šlesera un E. Zivtiņa jautājumu labklājības ministram Uldim Augulim “Par Latvijas Republikas 2023. gada 5. oktobra Satversmes tiesas sprieduma izpildi lietā Nr.2022-34-0” (Nr. 132/J14)
- Motivācija - dep. I. Stobova
Reģistrācijas rezultāti
- Nolasa - Saeimas sekretārs E. Smiltēns
Paziņojums
- Saeimas priekšsēdētāja D. Mieriņa
Balsojumi
Datums: 31.10.24 09:11 Balsojums 1
Par - 43, pret - 20, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Kriminālprocesa likumā (766/Lp14), nodošana komisijām
Datums: 31.10.24 09:19 Balsojums 2
Par - 44, pret - 1, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Noziedzīgi iegūtas mantas konfiskācijas izpildes likumā (767/Lp14), nodošana komisijām
Datums: 31.10.24 09:19 Balsojums 3
Par - 47, pret - 0, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Noziedzīgi iegūtas mantas konfiskācijas izpildes likumā (767/Lp14), nodošana komisijām
Datums: 31.10.24 09:51 Balsojums 4
Reģistrējušies - 75.
Balsošanas motīvs: Kvoruma pārbaude
Datums: 31.10.24 09:52 Balsojums 5
Par - 65, pret - 19, atturas - 2.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Noziedzīgi iegūtas mantas konfiskācijas izpildes likumā (767/Lp14), nodošana komisijām
Datums: 31.10.24 09:56 Balsojums 6
Par - 36, pret - 10, atturas - 40.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā (768/Lp14), nodošana komisijām
Datums: 31.10.24 10:01 Balsojums 7
Par - 70, pret - 19, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Tiesībsarga likumā (770/Lp14), nodošana komisijām
Datums: 31.10.24 10:04 Balsojums 8
Par - 61, pret - 10, atturas - 20.
Balsošanas motīvs: Par darba kārtības negrozīšanu
Datums: 31.10.24 10:08 Balsojums 9
Par - 33, pret - 28, atturas - 26.
Balsošanas motīvs: Par Saeimas deputāta Jefimija Klementjeva nosūtīšanu uz valsts valodas prasmes pārbaudi (569/Lm14), 1.lasījums
Datums: 31.10.24 10:11 Balsojums 10
Par - 67, pret - 12, atturas - 2.
Balsošanas motīvs: Par Saeimas deputātu Jefimija Klementjeva un Viktora Pučkas nosūtīšanu uz valsts valodas prasmes pārbaudi (571/Lm14), 1.lasījums
Datums: 31.10.24 10:19 Balsojums 11
Par - 58, pret - 18, atturas - 11.
Balsošanas motīvs: Par Jura Jurisa apstiprināšanu par Satversmes tiesas tiesnesi (582/Lm14)
Datums: 31.10.24 10:32 Balsojums 12
Reģistrējušies - 93.
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija
Datums: 31.10.24 11:22 Balsojums 13
Par - 41, pret - 49, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta nodrošinājumu un atalgojumu kā valsts budžeta prioritāti (59/P14)
Datums: 31.10.24 11:23 Balsojums 14
Par - 87, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Grāmatvedības likumā (711/Lp14), 2.lasījums, steidzams
Datums: 31.10.24 11:24 Balsojums 15
Par - 76, pret - 10, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Valsts ieņēmumu dienesta likums (644/Lp14), 3.lasījums
Datums: 31.10.24 11:26 Balsojums 16
Par - 70, pret - 19, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Nodokļu un muitas policijas likums (645/Lp14), 3.lasījums
Datums: 31.10.24 11:27 Balsojums 17
Par - 77, pret - 10, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām” (646/Lp14), 3.lasījums
Datums: 31.10.24 11:28 Balsojums 18
Par - 75, pret - 10, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par skaidras naudas deklarēšanu uz valsts robežas” (648/Lp14), 3.lasījums
Datums: 31.10.24 11:29 Balsojums 19
Par - 80, pret - 10, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Kriminālprocesa likumā (649/Lp14), 3.lasījums
Datums: 31.10.24 11:34 Balsojums 20
Par - 90, pret - 0, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Jaunatnes likumā (717/Lp14), 1.lasījums
Datums: 31.10.24 11:39 Balsojums 21
Par - 87, pret - 0, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā (674/Lp14), 2.lasījums
Datums: 31.10.24 11:41 Balsojums 22
Par - 87, pret - 1, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Par Saeimas piekrišanu likumā “Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei (584/Lm14)
Datums: 31.10.24 11:46 Balsojums 23
Reģistrējušies - 93.
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija
Sēdes video translācija
| 31.10.2024. | 09.00 | 09.50 | 11.00 |