Latvijas Republikas 14. Saeimas
ziemas sesijas sestā sēde
2025. gada 6. februārī

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētāja
Daiga Mieriņa.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Frakciju viedokļi
Sēdes video translācija
Saeimas sēžu videoarhīvs

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Turpinām darbu pēc pārtraukuma.

Kolēģi, turpinām ar Saeimas 6. februāra kārtējo sēdi.

Ir iesniegtas izmaiņas Prezidija apstiprinātajā sēdes darba kārtībā.

Deputāti Līga Kļaviņa, Augusts Brigmanis, Harijs Rokpelnis, Edmunds Jurēvics, Dāvis Mārtiņš Daugavietis, Agita Zariņa-Stūre, Antoņina Ņenaševa, Atis Švinka, Andris Šuvajevs un Ervins Labanovskis lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā” (Nr. 853/Lp14).

Viens deputāts var runāt “par”, viens – “pret”.

“Par” pieteikusies runāt deputāte Līga Kļaviņa.

L. Kļaviņa (ZZS).

Labdien, kolēģi! Aicinu atbalstīt mūsu sagatavoto likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā”. Tas ir tapis sadarbībā ar Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrību un Izglītības un zinātnes ministriju. Šo grozījumu mērķis ir atjaunot sociālā atbalsta programmu pedagogiem, kura bija pirms pieciem gadiem, un tā ir saistīta ar iespējamo skolu reorganizāciju vai slēgšanu. Tātad nepieciešams nodrošināt sociālo atbalstu tiem pedagogiem, kuriem ir ilggadējs... darba stāžs.

Aicinu iekļaut šo jautājumu sēdes darba kārtībā un nodot izskatīšanai Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

___

Sākam izskatīt darba kārtību. Sadaļa “Par iesniegtajiem likumprojektiem”.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības un Gajānas Kooperatīvās Republikas valdības nolīgumu par gaisa satiksmi” nodot Ārlietu komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības un Seišelu Republikas valdības nolīgumu par gaisa satiksmi” nodot Ārlietu komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Česlava Batņas, Andra Kulberga, Jura Viļuma, Edvarda Smiltēna un Laura Lizbovska iesniegto likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā” (Nr. 846/Lp14) nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai kā atbildīgajai komisijai. (Starpsauciens: “Balsojam!”)

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Izglītības likumā” (Nr. 846/Lp14) nodošanu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai kā atbildīgajai komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 28, pret – nav, atturas – 45. Likumprojekts komisijai nav nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Mobilizācijas likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Nacionālās drošības likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Ministru kabineta iekārtas likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai kā atbildīgajai komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijām nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli”” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Valsts civildienesta likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai kā atbildīgajai komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijām nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Līgas Kļaviņas, Augusta Brigmaņa, Harija Rokpeļņa, Edmunda Jurēvica, Dāvja Mārtiņa Daugavieša, Agitas Zariņas-Stūres, Antoņinas Ņenaševas, Ata Švinkas, Andra Šuvajeva un Ervina Labanovska iesniegto likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā” (Nr. 853/Lp14) nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

___

Turpinām ar sadaļu “Par atvaļinājuma piešķiršanu”.

Par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātei Zanei Skujiņai-Rubenei 2025. gada 6. februārī.

Saeimas Prezidijs atvaļinājumu ir piešķīris un informē par to Saeimu.

___

Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Jānim Vitenbergam 2025. gada 13. martā.

Lūdzu zvanu! Balsosim par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Jānim Vitenbergam 2025. gada 13. martā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 74, pret – nav, atturas – 2. Lēmums pieņemts.

___

Turpinām ar sadaļu “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.

Darba kārtībā – lēmuma projekts “Par Vidzemes rajona tiesas tiesneses Ilzes Lazdiņas atbrīvošanu no tiesneša amata”.

Juridiskās komisijas vārdā – referents Edgars Zelderis.

E. Zelderis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Kolēģi! Tiesnese lūdza atbrīvot viņu no amata ar šā gada 15. maiju.

Tiesnese ir nostrādājusi 30 gadus Vidzemes rajona tiesā Madonas tiesu namā. Viņai ir pozitīvs darba novērtējums.

Juridiskā komisija vienbalsīgi atbalstīja šo lēmumu.

Lūdzu arī jūs to atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Vidzemes rajona tiesas tiesneses Ilzes Lazdiņas atbrīvošanu no tiesneša amata”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

___

Darba kārtībā – lēmuma projekts “Par Kurzemes rajona tiesas tiesneses Intas Pūces atbrīvošanu no tiesneša amata”.

Juridiskās komisijas vārdā – referents Edgars Zelderis.

E. Zelderis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Tiesnese lūdz atbrīvot viņu no amata ar šā gada 30. maiju.

Tiesnesei ir pozitīvs profesionālā darba novērtējums, kā arī piešķirts Tieslietu ministrijas pirmās pakāpes Atzinības raksts.

Juridiskā komisija vienbalsīgi nobalsoja par šo lēmumu ar... “par”.

Lūdzu, kolēģi, atbalstīt šo lēmumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Kurzemes rajona tiesas tiesneses Intas Pūces atbrīvošanu no tiesneša amata”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts. Paldies.

___

Kolēģi! Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu iesniegumu.

Deputāti Edmunds Jurēvics, Raimonds Čudars, Andris Šuvajevs, Harijs Rokpelnis, Ināra Mūrniece, Linda Matisone, Linda Liepiņa un Svetlana Čulkova lūdz turpināt Saeimas šā gada 6. februāra sēdi bez pārtraukuma līdz visu sēdes jautājumu izskatīšanai. (Starpsauciens: “Pareizi!”) Tātad turpinām strādāt.

___

Darba kārtībā ir lēmuma projekts “Par neuzticības izteikšanu iekšlietu ministram Rihardam Kozlovskim”, ko iesniedza deputāti Jānis Dombrava, Jānis Vitenbergs, Raivis Dzintars, Artūrs Butāns, Ināra Mūrniece, Jānis Grasbergs, Jurģis Klotiņš, Uģis Mitrevics, Edmunds Teirumnieks un Ilze Indriksone.

Iesniedzēju vārdā... iesniedzēju vārdā (Starpsauciens: “Aizstāvības runu nav šeit?”)... Iesniedzēju vārdā nav neviena.

Uzsākam debates.

Vārds iekšlietu ministram Rihardam Kozlovskim.

R. Kozlovskis (iekšlietu ministrs).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Kamēr Krievija turpina brutālo karu Ukrainā, mēs šeit, Latvijā, ģeogrāfiski blakus atrodoties alternatīvajam režīmam, esam pakļauti dažādiem izaicinājumiem, tai skaitā dažādiem hibrīdkara apdraudējumiem. Krievija nemainīgi turpina radīt lielāko apdraudējumu Latvijas drošībai. Agresorvalsts papildus jau zināmajām izlūkošanas aktivitātēm organizē kaitnieciskās darbības, cenšoties šķelt un iebiedēt sabiedrību. Un mēs to nedrīkstam pieļaut.

Godātie kolēģi! Šie apdraudējumi ir īsti, tie nav tikai skaitļi un dati dienestu atskaitēs. Tas ir reāls iekšlietu dienestu darbs, kuru īstenojot šie apdraudējumi tiek novērsti. Tieši iekšlietu dienesti ir tie, kas dienu no dienas gan cīnās ar Krievijas un Baltkrievijas režīma izvērstajām kaitnieciskajām darbībām un cita veida apdraudējumiem, gan turpina nodrošināt cilvēku drošību un sabiedrisko kārtību.

Valsts policija, gatavojoties šai futbola spēlei, to darīja ciešā sadarbībā ar Holandes policijas pārstāvjiem, kuru rekomendācijas tika ņemtas vērā. Kopumā Rīgā bija ieradušies aptuveni divi tūkstoši “Ajax” futbola kluba fanu, kas... tajā laikā... un vakarā pulcējās dažādās Rīgas vietās. Pēc Holandes policijas pārstāvju vērtējuma, Valsts policijas apzināti izvēlētā taktika šī gada 23. janvārī pie Brīvības pieminekļa neraut ārā no pūļa atsevišķas agresīvas personas bija pareizs lēmums. Pielietojot citu taktiku, tas varētu izraisīt masveida grautiņus ar cietušajiem un galējā situācijā arī upuriem.

Tāpat Valsts policijas darbinieku pielietotā taktika pēc futbola spēles, kurā “Ajax” zaudēja mūsu klubam, bija profesionāla, neļaujot fanu dusmām pāriet masveida nekārtībās un grautiņos. Valsts policija šajā naktī veica liela apjoma darbu, apsekojot 32 viesnīcas, izskatot videoierakstus notikuma vietās un izskaitļojot personu, kura netālu no Brīvības pieminekļa bija veikalā iegādājusies pirotehniku, kā arī bija iesaistīta incidentā ar “Latvijas Televīzijas” žurnālistu. Darbs ierosinātajos kriminālprocesos turpinās ciešā sadarbībā ar Holandes policiju.

Protams, arī man kā Latvijas patriotam nav pieņemama rīcība, ka netiek cienīti Latvijas simboli, tādēļ turpmāk Brīvības piemineklis nebūs pieejams laikā, kad ir prognozējamas šāda veida aktivitātes.

Ņemot vērā šībrīža ģeopolitisko situāciju, iekšlietu nozare jāstiprina, un tas ir mans galvenais mērķis kā iekšlietu ministram.

Šogad pirmoreiz iekšlietu sistēmas vēsturē esam panākuši būtisku algu kāpumu. Esam ieguldījuši lielu un intensīvu darbu robežas stiprināšanā, kā arī mūsu robežsardzes kapacitātes stiprināšanā. Tikai 2023. gadā mūsu robežsardze ir atturējusi no nelegālas robežšķērsošanas 14 tūkstošus personu. Tāpat veidojam viedo robežu, un 2026. gadā, ja tā pēc plāna tiek pabeigta, mums būs moderna, stingra, atbilstoša robeža. Arī Valsts policija dod savu ieguldījumu ne tikai sabiedriskās kārtības nodrošināšanā, bet arvien vairāk arī organizētās noziedzības apkarošanā. Te es gribētu minēt Latvijas vēsturē lielākās sintētisko narkotiku laboratorijas atklāšanu Alūksnes pusē.

Efektīvi strādājam ar sankcijas politiku izpildi. Esam pārbaudījuši visu, kas Latvijā pieder sankciju sarakstos iekļautajām personām. Kopējā finanšu līdzekļu vērtība, kas ir iesaldēti bankās, ir 53 miljoni. Kā arī soli pa solim ejam uz sakārtotu civilās aizsardzības sistēmu. Burtiski nesen, pirms pāris nedēļām, neskatoties uz valsts budžeta iespējām, mēs radām valdībā... pārdalīt no dažādām nozarēm 29 miljonus eiro katastrofu pārvaldības centru būvniecībai, lai varētu pabeigt iesāktos projektus deviņās vietās Latvijas Republikā. Tāpat ir iezīmēts 21 miljons eiro patvertņu izveidei. Arī šajā gadā esam iecerējuši, protams, stiprināt iekšlietu sistēmu, jo drošība kā prioritāte nekur nepazudīs.

Nobeigumā vēlos uzsvērt, ka visu savu dzīvi esmu saistījis ar iekšlietu nozari, sākot ar iestāšanos Latvijas Iekšlietu ministrijas 1. Policijas bataljonā pēc OMON uzbrukuma Iekšlietu ministrijai... kur man bija pirmā darba pieredze un uzdevums – postenis tieši pie Brīvības pieminekļa. Tas bija laiks, kad pildījām savus pienākumus praktiski neapbruņoti. Uz visu maiņu mums bija viena Makarova pistole. Tāpat mums vēl nebija ne savas armijas, ne īsti savas policijas. Toties tagadējā Aizsardzības... tajā laikā Aizsardzības ministrijas vietā atradās PSRS armijas Baltijas kara apgabala štābs un Rīgā plosījās OMON.

Šodien, kolēģi, mums ir sava policija, mums ir armija, mums ir atbilstošs bruņojums un spēks, taču mūsdienu situācijā ne vienmēr šo spēku varam pielietot.

Godātie kolēģi, mūs tuvākajā nākotnē gaida daudz dažādu drošības izaicinājumu. Par to noteikti parūpēsies mūsu ienaidnieki. Mums kā nekad ir nepieciešama noturība, lai Latvijā esam vienoti un spējīgi izturēt mums mestos izaicinājumus. Redzot, kas notiek tepat blakus, Eiropas Savienības dalībvalstīs, uzskatu, ka visi kopā spējam nodrošināt Latvijas iedzīvotāju drošību. Es no savas pieredzes zinu, cik daudz no cilvēka prasa būt daļai no šīs svarīgās, bet arī grūtās nozares.

Es saku paldies visai iekšlietu nozarei un esmu pateicīgs ikvienam, kurš to pārstāv, rūpējoties par mūsu drošību un riskējot ar savu dzīvi.

Paldies par uzmanību. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Jānim Dombravam.

J. Dombrava (NA).

Kolēģi, es pārlieku netērēšu mūsu visu laiku. Man ir kauns par to, kas notika 23. janvārī pie mūsu valsts simbola – Brīvības pieminekļa –, kad šim objektam, kuru sargā īpašs likums, objektam, kura dēļ daudzi ir gājuši un cīnījušies par Latviju... tika pieļauts, ka pa to tiek raidītas raķetes, notiek uzbrukums pret to. Iekšlietu dienesti pieļāva uzbrukumu mūsu valsts simbolam un neizdarīja savu darbu. Politiskā atbildība gulstas uz iekšlietu ministru.

Atgādināšu, ka šī nav pirmā reize, kad tika pieļauts uzbrukums Brīvības piemineklim. Kozlovska kungam tas jau ir gadījies tad, kad antifašisti ālējās un viņiem tika ļauts to darīt... pirms vairākiem gadiem.

Kozlovska kungam bija iespēja pašam atkāpties, rīkoties cienīgi. Viņš šo iespēju neizmantoja. Tāpēc mums nekas cits neatliek kā balsot “par” viņa demisiju.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Artūram Butānam.

A. Butāns (NA).

Labdien, kolēģi! Labdien, ministra kungs! Trīs pieturpunkti no manas puses par to, kāpēc “Nacionālā apvienība” pieprasa iekšlietu ministra demisiju par notikumiem pie Brīvības pieminekļa.

Pirmais punkts. Ministra kungs savu runu sāka ar to, ka nemieros pie Brīvības pieminekļa taktika – neraut ārā cilvēkus no pūļa – esot bijusi pareiza, bet šī runa tika sākta no seku viedokļa, ignorējot to, kāpēc vispār tika pieļauti nemieri pie Brīvības pieminekļa, kāpēc saknē... kāpēc preventīvi netika nodrošināts, lai tādi nemaz nesāktos.

Tie, kas seko līdzi futbolam, zina, ka lielie klubi saviem līdzjutējiem sociālajos tīklos publicē vietu, kurā vietā pilsētā... tā kā viņi ierodas pilsētā, kuru nepazīst, viņiem pulcēties. Arī Nīderlandes klubs publicēja bildi ar Brīvības pieminekli kā orientieri. To zināja visi futbola fani. To zināja visi, kas seko līdzi notikumam. Acīmredzot visi, izņemot Iekšlietu ministriju, jo policija konkrētajā vietā deleģēja četrus policistus.

Tātad tas, ko gribētu sagaidīt no Kozlovska kunga, ir atbilde, kādēļ. Nevis – kāda bija taktika, vai tā bija pareiza tad, kad jau bija par vēlu un tika pieļauti nemieri, bet – kādēļ vispār līdz tam nonāca. Kāpēc netika ierobežots Brīvības piemineklis – vai ar žogu, vai ar cilvēkresursu palīdzību, vai novadīti tie fani pa citām vietām? Ja reiz bija visi dotumi – bija zināms laiks, bija zināma vieta, bija zināms viņu aptuvenais skaits, pieļauju, ka bija zināma arī uzvedība... Tātad visi dotumi bija, nekādu pārsteigumu šeit nevarēja būt. Un tomēr...

Tātad otrais punkts, pie kā es nonāku, ir resursi. Kādēļ tad, ja reiz visi dotumi bija, netika...? It īpaši Kozlovska kungs min savu personīgo pieredzi šajā objektā... ko es cienu. Vēl jo vairāk – ja reiz izpratne par šo objektu tiešām ir, kādēļ netika nodrošināti pienācīgi resursi no policijas puses? Un jautājums, teiksim... velkot paralēles ar futbola faniem 2012. gadā Liepājā, kur ieradās poļu futbola huligāni, kuri futbola līdzjutēju klasifikācijā ir krietni, krietni huligāniskāki, bezkaunīgāki, nesalīdzināmi ar šiem Nīderlandes faniem... Toreiz tika iesaistīta arī Zemessardze.

Vai nebūtu tā, ka šībrīža hibrīdkara apstākļos, kad mums ir jābūt gataviem dažādiem nemieriem, ko mūsu ienaidnieks varētu izvērst, tas būtu kolosāls treniņš Zemessardzes sadarbībai... tātad aizsardzības un iekšlietu struktūru sadarbībai? Kādēļ netika nodrošināta kārtība un izmantota šī situācija mūsu iekšējās drošības treniņam, ja reiz analogā situācijā līdzīga pieredze Liepājā ir bijusi? Kādēļ tas netika darīts? To gribētu saprast... atbildi.

Trešais punkts – Kozlovska kungs pieminēja budžetu, un labi, ka tā. Mēs pirms budžeta pieņemšanas daudz diskutējām, jo jūs bijāt uzlikuši ambiciozu mērķi par to, ka ir jāizlīdzina iekšlietu un aizsardzības nozarē strādājošo atalgojums, kas diemžēl netika izdarīts. Lai arī tika sperts solis un iekšlietu nozarē atalgojums tika palielināts, starpība joprojām saglabājas vairāku simtu apmērā, cik saņem vienāda līmeņa darbinieki iekšlietu un cik – aizsardzības nozarē. Nav iezīmēts budžets arī nākamajiem gadiem, kaut “Nacionālā apvienība” to rosināja, norādot finanšu avotus. Bet šie “Nacionālās apvienības” priekšlikumi tika noraidīti.

Līdz ar to, ja reiz sakne jeb viens no iemesliem, kā izriet no Kozlovska kunga teiktā, ir atalgojums, tad jūs paši šeit iešāvāt sev kājā, jo uzstādījāt ambiciozu mērķi par iekšlietu atalgojumu, bet mērķi paši nepiepildījāt, jo joprojām iekšlietu nozarē – policija, robežsardze, ugunsdzēsēji – saņem mazāk nekā aizsardzības resorā. Vai nesanāk tā, ka mēs sanaidojam divas spēka struktūras – iekšlietu un aizsardzības jomu –, kurām būtu jāstrādā roku rokā gan šajā konkrētajā gadījumā, gan konceptuāli kopumā?

Pēc budžeta pieņemšanas es uzdevu jautājumu gan Finanšu ministrijai, gan Aizsardzības ministrijai... Man jautāja no mūsu aizsardzības resora, kuri saka tā: “Mēs izlasījām ziņās, ka ir drošības budžets un visiem sola 2,6 procentus. Vai arī mums – aizsardzības resorā,” es neteikšu, kādā amatā, “pienāksies tie 2,6 procenti, vai tomēr mums, aizsardzības resoram, būs vairāk?” Atbilde, ko es saņēmu no Finanšu ministrijas un Aizsardzības ministrijas, bija, ka nebūs pat šo 2,6 procentu. Tad kā tas sanāk, ka mēs veidojam drošības budžetu, kurā neatvēlam pat 2,6 procentu atalgojuma pielikumu... drošībai? Atbilde no Aizsardzības ministrijas bija tāda: “Aizsardzības resoram mēs nepalielinām atalgojumu, jo citādi iekšlietas viņus nenoķers.” Kuriozi, vai ne? Un tagad aizsardzības resoram ir dusmas uz iekšlietu sektoru par to, ka viņu dēļ viņiem nepalielina algas, savukārt iekšlietu nozarē strādājošajiem ir nevienlīdzības sajūta par to, ka viņiem par līdzvērtīgu darbu maksā mazāk. Man liekas, ka šis ir ārkārtīgi bīstams precedents. Mums maksimāli ātri, ko mēs rosinājām arī budžetā, ir jāizlīdzina šis atalgojuma līmenis. Tā kā pagājušajā budžetā neatbalstījāt, ceru, ka tas būs šogad.

Atgriežoties pie demisijas pieprasījuma. Vēlreiz – neatkarīgi no tā, kāda bija policijas taktika, vai tā bija pareiza vai nepareiza, pēc tam, kad jau bija nemieri, pēc tam, kad bija nokārtošanās pie Brīvības pieminekļa... vai petardes, kuras, paldies dievam, neskāra nevienu bērnu vai... garāmgājēju, un nenotika lielāka nelaime... tas, ko mēs gribētu sadzirdēt un diemžēl neesam sadzirdējuši, – kādēļ vispār bija jānonāk līdz šādai situācijai, ja visi dotumi bija zināmi un ja policija vienmēr apgalvo, ka parasti koncentrējas uz preventīvām darbībām. Kur šajā gadījumā bija prevencija? Mēs to nesaskatām. Līdz ar to politiskā atbildība jāuzņemas iekšlietu ministram.

Tādēļ aicinu atbalstīt demisijas pieprasījumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Vitenbergam.

J. Vitenbergs (NA).

Kolēģi, demisijas pieprasījums ministram, kādam no ministriem ir galējais solis, ko var spert opozīcijas partijas šeit, Saeimā. Droši vien būtu naivi sagaidīt no pozīcijas partijām šādu soli.

Izdarības un visatļautība pie Brīvības pieminekļa šo huligānu, fanu izpildījumā bija pēdējais piliens, lai mēs izvēlētos spert šādu soli un prasītu iekšlietu ministra Kozlovska demisiju, jo šī vieta ir mūsu brīvības, mūsu neatkarības simbols. Ir radīts atsevišķs likums, kurš aizliedz pie pieminekļa veikt atsevišķas darbības, pulcēties cilvēkiem, veikt konfrontāciju, veikt darbības, kuras var bojāt šo kultūrvēsturisko mantojumu. Tas viss ir atrakstīts, aprakstīts, sen jau pieņemts un visiem skaidri zināms.

Apstākļos, kad bija zināmi visi lielumi, zināja, cik cilvēku tur būs, kad viņi būs, kādas ir viņu darbības, kādi ir viņu rīcības paradumi, attiecīgie soļi netika sperti. Un šajos apstākļos – nu kad tad vajadzētu dot pa zobiem, ja ne šādā situācijā, lai tie, kas to dara, saprastu, ka tā rīkoties šeit nedrīkst un ka neviens to neļaus... un arī tie, kuri varētu plānot šādas aktivitātes, to vairs nekad negribētu darīt?!

Drošības budžeta gads. Tika atbalstīta virkne dažādu prioritāšu, bet redzam, ka ministrs acīmredzot nespēj vadīt šo nozari, šos dienestus, lai spētu rīkoties proaktīvi un nodrošināt galveno funkciju, kāda ir Iekšlietu ministrijai, – sargāt mūsu iedzīvotājus, likt viņiem justies droši. Var just, ka ir tāds šaurs skatījums. Jā, tā ir laba ziņa, ka beidzot budžetā arī iekšējai drošībai tika atvēlēti līdzekļi, gan policisti, gan glābēji saņems attiecīgu atalgojumu, bet tai pašā laikā... drošības budžeta laikā ir situācija, ka vīriem, brīvprātīgajiem ugunsdzēsējiem, jāsametas degvielai, lai brauktu palīgā cilvēkiem. Vai jūs esat pamanījis, ka mūsu muitniekiem, aptuveni 900 muitas darbiniekiem, jau gadiem nav pielikts pie algas? Jā, jūs teiksiet, tā jau nav mana atbildība, lai finanšu ministrs par to domā, bet muitnieki šobrīd strādā kopā ar robežsargiem, kuriem ir algas pielikums, bet viņiem nav pielikts nekas. Apstākļos, kad muitnieki ir atbildīgi par sankciju ieviešanu, par mūsu robežu nosargāšanu, par preču plūsmu, cilvēku plūsmu, “vidējais” muitnieks ļoti strauji noveco. Tā ka tas viss ir aizmirsts, un jūtam, ka ir tāda virspusēja attieksme pret tik svarīgām niansēm.

Kā jau teicu, tās izdarības – vairāku tūkstošu visatļautība, fanu visatļautība pie Brīvības pieminekļa – bija pēdējais piliens, kāpēc mēs pieņēmām šādu lēmumu. Ja ministrs netiek galā, tad, es domāju, var rīkoties operatīvi un nomainīt ministru, un censties sakārtot šos jautājumus, lai tādas situācijas vairs neatkārtotos. Pēdējā laikā mēs pārāk bieži redzam, ka notiek tādas rīcības, kuras varēja paredzēt, bet atbildīgu pieeju, lai to visu kontrolētu, novērstu, es teiktu, līdz šim... pēdējo mēnešu laikā neesam novērojuši. Tā ka varbūt tāds galējs solis, bet aicinām atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Viktorijai Pleškānei.

V. Pleškāne (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Labdien, godātie kolēģi, vēlreiz! Labdien, ministr! Man arī ir, ko teikt. Ministr, jūs esat ievēlēts no Latgales... Kas jums tur... velnā... notiek tajā Latgales nodaļā? Es tagad runāju arī par to anonīmo vēstuli, kas tika izplatīta “Pietiek.com” rakstos, gribu arī parunāt par to, ka tiešām nav saprotams, kas notiek Latgales iecirknī, jo cilvēki sūdzas – gan darbinieki, gan parastie iedzīvotāji – par to, ka nevar sagaidīt brigādi.

Līdz Krāslavai brigāde brauc 40 minūtes. Cilvēki, skolotāji, izsauc policiju, noķerot nepilngadīgo cilvēku, bērnu, ar aizdomām, ka viņš ir reibuma vai narkotiskā reibuma stāvoklī, un kas notiek ar to skolotāju, gaidot 40 minūtes? Krāslavā pārsvarā dzīvo romu tautība, kura draud skolotājam, un viņi, kad nevar sagaidīt policijas ekipāžu... kas notiek tajās 40 minūtēs? Cilvēkiem, skolotājiem, draud ar to, ka izrēķināsies ar viņiem. Kad atbrauc policija, kas maksā sodu par policijas izsaukšanu? Tas pats skolotājs, jo viņš 40 minūtes nevar sagaidīt policijas ekipāžu, un, protams, tie bērni izklīst un... aizbēg prom.

Policijas ekipāža atbrauca uz Krāslavu uz to pašu notikuma vietu, un kas tālāk notiek? Nekas. Cilvēki vai... skolotāji tiek mobingoti arī no policijas puses... ka mēs nevaram ierosināt nekādu lietu... vai arī jūs maksāsiet par to, ka tas ir izsaukums, kas nav pierādīts.

Tālāk. Kas notiek Krāslavā? Tiek draudēts skolotājiem, tiek bojātas mašīnas vai izdurtas riepas. Un ko – atbrauc policija, kas notiek? Mēs nevaram ierosināt nekādu lietu, jo šis kaitējums nav tik liels.

Bet būtība ir tā, ka ne tikai iet runa par privātu īpašumu, iet runa kopumā par sistēmu, kas notiek Krāslavā... un kopumā – Daugavpilī.

Labi, tā ir viena puse, – ka mēs nevaram sagaidīt tos darbiniekus, kuriem jāaizsargā mūs –, bet kas notiek iekšā... Iekšlietu ministrijas struktūra... policijā? Kas ir ar cilvēkresursiem mūsu Daugavpilī? Mums nepietiek resursu, lai aizsargātu tos pašus cilvēkus, un tie policisti, kas tur strādā, kopumā nespēj izsekot vai laikus aizbraukt uz izsaukumiem.

Bija solīta reforma, un tā notika, tika apvienotas nodaļas, un tagad policists palika gan par psihologu, gan par PPS... ceļu satiksmes darbinieku, gan par inspektoru. Viss kopā apvienojas, bet cilvēkiem... kas bija solīts... ka mēs tagad paveiksim visu un mums būs viss labi, – nu, netikām līdz tam solījumam.

Cilvēki izdeg. Cilvēki jau vairāk negrib braukt uz darbu un negrib strādāt sakarā ar smagiem darba apstākļiem, kuros viņiem nākas strādāt. Kas tā ir par darba organizāciju? Kas tur... es saku, kas tur notiek, ka mēs nevaram sagaidīt... nevaram organizēt cilvēkus normāli strādāt? Kas tur ir ar prēmiju izmaksām? Kāpēc prēmijas tiek tikai cilvēkiem, kuri sēž ofisos? Un pirmajiem, kuri aizsargā un brauc uz izsaukumiem... līdz viņiem netiek prēmijas. Prēmijas ir tikai augstākajam personālam, amatpersonām vai arī tiem cilvēkiem, kuri nostrādājuši pusgadu. Pusgadu cilvēks nostrādā, vadības nostāja šajā gadījumā ir tāda – lai motivētu jaunus cilvēkus, bet jūs, kuri jau strādā desmitiem gadu, pagaidīsiet, jums pietiek ar to atalgojumu, kas jums tiek virzīts.

Par reaģēšanas laiku es jau parunāju. Un kas ir... es likumā nekur neatradu, ko nozīmē “vadības nostāja”. Praktiski tas izskatās tā: ja vecmāmiņa izsauc uz vietas policijas darbinieku un sūdzas vai pierāda to, ka viņai tiek izsisti logi, policijas darbinieks pieņem iesniegumu no cietušās... vadības nostāja ir pārbaudīt – ieslēgt televizoru un pārbaudīt, vai tiek skatīts... kādus kanālus viņa skatās. Tad cilvēks jau cietis. Cilvēkam ir trauma – psiholoģiska, jebkura trauma, viņam ir zaudējumi. Bet vēl viņam, ja viņš skatās kaut ko, būs 100 vai 700... sods par to, ka skatās kaut kādus... Kur tā robeža ir? Ko mēs darām? Mēs aizsargājam cilvēkus, mēs viņus brīdinām par kaut kādiem pārkāpumiem vai... Kā var apvienot, teiksim, izbraukumu un vadības nostāju – pārbaudiet, vai viņš pats kaut ko nepārkāpj?

Tālāk. Ja cilvēkam... tiek izsisti logi, kas jādara tālāk policijas darbiniekiem? Sakarā ar resursu trūkumu cilvēki nevar apvienot visu kopā – izrakstīt protokolu, saņemt iesniegumu, ķert noziedznieku. Viņam taču arī ir vajadzīgs laiks, lai apbrauktu apkārt un apskatītos, varbūt šis noziedznieks ir apkārt kaut kur skrējis vai staigājis. Nē, vadības nostāja ir tā, ka... protokoli, protokoli, protokoli. Kas tā ir par vadības nostāju? Kur tas ir likumā? Kāpēc vispār tāda nostāja mums eksistē?

Kas ir ar gatavību ārkārtas situācijām? Arī darbiniekiem nav saprotams. Kur ir darbalaiks, kur ir atpūtas laiks, kur ir brīvdiena? Cilvēki nevar saplānot savu laiku, un viņi izdeg.

Protokolu rakstīšana arī šeit ir ļoti, ļoti būtiska... vadības nostāja ir – šonedēļ katram no jums atnest uz nodaļu 5, 10, 20 protokolus. Kur viņiem ņemt... vai kurā laikā tos protokolus dabūt, ja viņi pat apbraukāt visus izsaukumus nevar?

Tālāk. Ugunsdzēsēju darba apstākļi. Par ugunsdzēsējiem jau parunājām, bet tā Latgalē arī ir ļoti svarīga tēma. Rēzeknē ugunsdzēsēju postenis strādā... nebija remontēts līdz... pirms vai... nezinu, no padomju laikiem – kāds tas ir, tāds stāv. Nekādu remontu, vienkārši padomju laiku ēka, un iekšā kabinetos tas pats. Darba un specaprīkojums ugunsdzēsējiem – dažiem ir, dažiem nav. Kad pieprasa, nevar organizēt.

Virsstundu apmaksa ugunsdzēsējiem. Mums kādreiz bija tiesa par to, ka... tie, kuri iesniedza, lai viņiem apmaksā virsstundas, dabūja tās virsstundas, bet pārējiem, kuri neiesniedza, nesanāca saņemt. Un sanāk tā: vieni saņēma, otri nesaņēma to virsstundu...

Tas ir mans tāds piecu centu metiens jūsu pusē par to. Jūs taču esat no Latgales, sakārtojiet vai kaut kā dariet zināmu mums pēc jūsu ieteiktās pārbaudes, kura ir ierosināta Latgales nodaļā, cik es saprotu... dodiet ziņu par to, kas tur notiek, kas jālabo, kur mēs varam palīdzēt jums sakārtot šīs lietas, jo darbinieki un iedzīvotāji griežas un prasa, kas tur notiek, un es nevaru neko solīt, neko... Nevar strādāt tā, ka cilvēks nevar sagaidīt palīdzību... un tas, kurš strādā, nevar sniegt to palīdzību.

Jā, problēmu ir daudz, bet – risinām! Mēs esam šeit, lai risinātu, lai aizstāvētu gan policijas darbiniekus, gan iedzīvotājus, bet sanāk tā – pavirši darām to darbu vai vispār... Kāpēc cilvēki man prasa: kāpēc jāmaksā nodokļi, ja es nevaru sagaidīt policijas darbinieku? Arī – ja es nevaru tikt pie ārsta? Mums tā ir, tāpēc risiniet, lūdzu!

Šo Latgales iecirkņa... vai kā tur... departamenta priekšnieks...

Varu arī pateikt par Latgales valodu, kura tiek aizliegta dažās ministrijas struktūrvienībās. Robežsardzē bija gadījumi, kad jaunajiem kadetiem no Latgales tika liegts runāt latgaliešu valodā, un tas ir fakts. Ja vajag, es varu pierādīt arī... ar cilvēkiem, kuri to dzirdēja un redzēja. Vai to drīkst darīt vai nedrīkst darīt... bet nu paprasiet. Tas nav pirmais gadījums, kad ar latgaliešu valodu tā notiek pie mums, Latgalē. Es saredzu tā: kā cilvēks var strādāt pierobežā, kur dzīvo latgalieši, un nezināt valodu... vai liegt kādam runāt ar iedzīvotājiem latgaliešu valodā – tas arī nav skaisti.

Tāpēc pieņemiet, lūdzu, zināšanai un rīkojieties. Un es domāju, ka publiski būs pieejams kaut kāds ziņojums par pārbaudes norisi vai kas tur notiek... vai tiešām apstiprinājās tie dati... vai neapstiprinājās ziņojums.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Lindai Liepiņai.

L. Liepiņa (LPV).

Kozlovska kungs, paldies par jūsu klātbūtni. Man vienmēr ir patikusi jūsu attieksme pret darbu, un man patīk, kā jūs strādājat. Par nožēlu jāatzīst, ka šī būs tā reize... Es atbalstīšu šo demisijas pieprasījumu, un tas ir mans lēmums, jo, godīgi sakot, es arī tanī vakarā divas reizes paliku uz pauzes.

Pirmā reize bija tanī mirklī, kad es redzēju, kas notiek pie Brīvības pieminekļa. Dombravas kungam – tas pirmais, ko viņš teica, – ir pilnīga taisnība. Es atkārtošu tos vārdus: “Neviens krievs nav atļāvies tā izrīkoties pret mūsu neatkarības simbolu – Brīvības pieminekli –, kā šovakar izrīkojās šie holandiešu salašņas. Kozlovskim un Sprūdam ir jābeidz gulēt – ir jādod uzdevums rīkoties!” Ļoti trāpīgi.

Tas nav nekāds jaunums, ka futbola fani izrīkojas tieši šādi vai līdzīgi, nav nekāds jaunums, ka centrālā vieta Rīgā ir Brīvības piemineklis. Un es tiešām nezinu, kas samisējās, ka Brīvības piemineklis nebija norobežots no šiem faniem, un kādēļ šāds misēklis gadījās. Es gribētu ticēt, ka nākamajās reizēs šādas lietas, šādas kļūdas tiktu novērstas.

Bet ir viena lieta, kuru es gribētu vēl vairāk uzsvērt. Jūs kā ministrs esat atbildīgs arī par policijas priekšnieka darbu, savā ziņā – uzvedību. Un es nesapratu, ko Ruka kungs darīja tajās tribīnēs brīdī, kad mediji jau bija pilni ar bildēm, kas notiek pilsētā. Vai tiešām tas bija īstais brīdis, kad Rukam kopā ar premjeri bija jāpriecājas tribīnēs? Nē, ir skaisti, protams, – vārti, un tā tālāk, bet tomēr bišķiņ citi uzdevumi, manuprāt, ministram... bija tanī brīdī... un citā vietā viņam bija jābūt.

Ja jūs, tādā futbola leksikā runājot, nākamajā rītā būtu Rukam parādījis sarkano kartīti, šodien šāda pieprasījuma nebūtu. Tā ir jūsu atbildība, un tas bija jūsu lēmums, kādēļ to darījāt vai nedarījāt. Bet vēl vairāk šī pieprasījuma pamatotību pastiprināja premjeres neveiklā komunikācija... kura iepriekšējā vakarā ar Ruka kungu tribīnē apskāvās, bet nākamajā rītā jau mēģināja tēlot bargo kundzi, izsaucot jūs un Ruku pie sevis “uz paklāja”. Nu, piedodiet, tas bija smieklīgi!

Tā ka es aicinu atbalstīt šo pieprasījumu. Manuprāt, tas ir pietiekami godīgs.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Kristapam Krištopanam.

K. Krištopans (LPV).

Godātais ministra kungs! Tik tiešām ir ļoti interesanti, cik mēs visi esam savā ziņā dažādi, jo katrs no mums tajā visā saskatīja kaut ko citu. Jā, tas, kas notika pie Brīvības pieminekļa, ir pilnīgi nepieņemami, par to nav nekādu jautājumu.

Tad, kad man bija kādi 16–17 gadi, es divus gadus dzīvoju Vācijā, un man bija tā iespēja iet uz “Eintracht” spēlēm, uz “Bayern” spēlēm. Dāvis Mārtiņš Daugavietis ļoti labi saprot, ko nozīmē tāda līmeņa futbols, un tik tiešām tie... nav tā, ka ir tik šausmīgi viegli kaut kam tādam sagatavoties. Citstarp, ko es gribu pieminēt ministra kunga aizstāvībai, kaut arī es visdrīzāk balsošu “par” neuzticības izteikšanu, ir tas, ka pirmajā spēlē, kas bija Latvijā ar klubu “Galatasaray”, bija vairāk neorganizētības nekā šajā, otrajā, spēlē. Es dzīvoju, kā jau minēju, Stabu ielā, pie Avotu ielas, un es redzēju sekas pēc abām spēlēm. Kaut ko pārmest policijai par otro spēli, par šo “Ajax” spēli... par to, kas notika pēc mača, ir stipri nepareizi, jo es pats savām acīm redzēju, ka policija tik tiešām bija visaugstākajā līmenī.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edgaram Tavaram.

E. Tavars (AS).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Ministra kungs! Kolēģi! Mana motivācija uzstāties šajās debatēs un atbalstīt “Nacionālās apvienības” kolēģu iesniegto ministra demisijas pieprasījumu ir sekojoša.

Tā ir pilnīgi skaidra un apzināta rīcība... runājot par valsts prioritātēm. Es izprintēju Valsts policijas attīstības koncepciju, kura ir pieņemta 2016. gadā un kuru izstrādāja, Ministru kabinetā iesniedza un parakstīja tā brīža iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis. Atgādinu, ka viņam bija arī parlamentārā sekretāre... no 2011. līdz 2019. gadam... no sākuma padomniece, tad parlamentārā sekretāre – Evika Siliņa. Ministrs Kozlovskis šo amatu atkal ieņēma no 2023. gada septembra. Es domāju... es droši varu teikt, un visi mēs to ļoti labi saprotam – politiskā figūra, kas visilgāk atradusies šajā amatā.

Šīs pašas koncepcijas, jūsu izstrādātās koncepcijas, pamata pirmie panti skaidri un nepārprotami nosaka un reglamentē, kur mēs virzāmies, – par policijas redzamības un klātbūtnes nodrošināšanu, par policijas reaģēšanas spējām un to stiprināšanu. Diezgan detalizēti aprakstīts, tai skaitā pa gadiem, kur un kāds finansējums mums ir vajadzīgs. Ko mēs redzam ikdienā? Mēs redzam pilnīgi pretējo: Valsts policijas struktūras gan ar finansējumu, ne ilggadīgu... finansējuma nepietiekamību, ar dažādām reformām ir vājinātas. Policijas redzamība ikdienā ir stipri mazāka, reaģēšanas spējas ir vājinātas. Tā nu tas ir.

Jā, pēdējā gadā... mēs saprotam, ka pēc Ukrainas kara sākšanās, kuru izraisījusi Krievija, zināmā mērā ir izlīdzināts – pēdējā budžetā – vismaz atalgojuma līmenis, ārējo faktoru rezultātā zināma pozitīva darbība ir veikta, to mēs visi ļoti labi apzināmies, bet kopumā pa šiem gadiem iekšlietu struktūras, policijas struktūras ir vājinātas. Un es gribu pateikt: tā ir prioritizēšana, tā ir mūsu valsts prioritāšu noteikšana.

Arī šodien es domāju, kāpēc nav pieteicies runāt neviens no JAUNĀS VIENOTĪBAS vai kāpēc Ministru prezidente neatnāk un nepaskaidro, kādēļ iekšlietu ministram Rihardam Kozlovskim būtu jāsaglabā amats un jāturpina šis darbs. Es domāju, kas ir šīs prioritātes? Iespējams, kāda ārvalstu vizīte, bet nē, Ministru prezidente visu dienu atrodas Irbenē, apmeklē radioastronomijas centru un atklāj “Klusuma namu” Tārgales pagastā. Visu dienu! Kolēģi, tas atkal ir jautājums par prioritātēm. Un, protams, tad, kad mēs skaidri un gaiši redzam, ka pirms vienas futbola spēles futbola līdzjutēji apgāna mūsu brīvības simbolu – Brīvības pieminekli –, faktiski piesmejot to, “Latvijas Televīzijas” sporta žurnālists tiek piekauts, viņam tiek nodarīti viegli miesas bojājumi, un rezultātā nekas nenotiek, ir klusums. Nē, mēs, policija, nolēmām... konsultējāmies ar citiem... mēs nereaģēsim, neko nedarīsim. Paiet dažas dienas, avīžu virsrakstos – ir aizturēts publicists Lato Lapsa, ir uzlikti rokudzelži, ielikts izolatorā. Atkal klusums, atkal nav nekādu paskaidrojumu – par ko, kādēļ, kas par iemesliem? Kad vajag – mēs uzliekam rokudzelžus un ieliekam izolatorā. Kad piesmej mūsu Brīvības pieminekli – mēs klusējam. Kaut kas ar šīm prioritātēm, šķiet, nav kārtībā.

Kolēģi! Nekā personīga, Kozlovska kungs, bet vismaz man šis demisijas pieprasījums ir skaidrs signāls par nolaidību un acīmredzamu atbildības trūkumu.

Es aicinu atbalstīt. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Svetlanai Čulkovai.

S. Čulkova (ST!).

Labdien, priekšsēdētājas kundze, kolēģi! Latvijas Republikas Iekšlietu ministrija ir vadošā valsts pārvaldes iestāde iekšlietu nozarē. Tās galvenais uzdevums ir izstrādāt un kopīgi ar tiesu varas, valsts pārvaldes un pašvaldību iestādēm īstenot vienotu politiku noziedzības apkarošanas, sabiedriskās kārtības un drošības aizsardzībā.

Man ir bažas par to, vai tiešām iekšlietu ministrs rūpējas par cilvēkiem. Viņš nevar aizstāvēt cilvēkus. Viņš pat nevar aizstāvēt mūsu pieminekli – Brīvības pieminekli. Man ir kauns par mūsu valdību, ka Siliņas kundze informēja sabiedrību par to, ka viņa piezvanīja Ruka kungam un sarunāja visu ar viņu. Jūs sēdējāt blakus viens otram.

Man ir kauns par jums, man ir kauns par jūsu darbību, un es atbalstīšu neuzticības izteikšanu. Es ceru, ka koalīcija arī to saprot un atbalstīs “Nacionālās apvienības” dokumentu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edgaram Putram.

E. Putra (AS).

Kolēģi, tāda divējāda sajūta. Pagājušā gada 5. martā, kad Rīgā gar mūsu simbolu – Brīvības pieminekli – garām nogāja Latvijas mežsaimnieki un lauksaimnieki, tad pēc šī piketa daudzi tā dalībnieki vēl pusgadu atrakstījās uz policijas vēstulēm, un cilvēkiem bija jāpierāda, ka viņi... Redz, piketa rīkotājs pulksten 10.00 ir atradies piketa uzsākšanas vietā šeit, radio laukumā... Doma laukumā, lai gan cilvēks tur atradās jau no pulksten 7.40... vai cik minūtēm, izejot no radio intervijas. Tur kamerās varēja apskatīt, varēja redzēt visu.

Bet tāda zināma divkosība: te vesels bars huligānu apgāna mūsu nacionālo simbolu. Viens varbūt tiek aizturēts, kaut ko pakrata ar pirkstu, jo uzšāva petardes gaisā. Mūsu pašu cilvēkus diemžēl aiztiek un terorizē miermīlīgā piketā. Viņi saņem pat bargāku sodu nekā tie, kas šeit atbraukuši un uztaisījuši zināmu ballīti.

Tāpēc mana motivācija ir balsot “par” demisiju, vairāk ņemot vērā to, ka attieksme nav vienlīdzīga.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par neuzticības izteikšanu iekšlietu ministram Rihardam Kozlovskim”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 37, pret – 50, atturas – nav. Lēmums nav pieņemts.

___

Darba kārtībā – “Deputātu pieprasījumu izskatīšana”. Pieprasījumu komisijas atzinums.

Deputātu Lindas Liepiņas, Didža Šmita, Aleksandra Kiršteina, Edgara Tavara, Ilzes Stobovas, Ričarda Šlesera, Kristapa Krištopana, Aināra Šlesera, Edmunda Zivtiņa, Viktorijas Pleškānes, Ramonas Petravičas, Mārča Jencīša pieprasījums Ministru prezidentei Evikai Siliņai “Par valdības sankcionēto cenzūru sociālajos tīklos pret citādi domājošajiem un konkurējošo politisko organizāciju politiķiem, lai kavētu to viedokļu un ideju izplatību”.

Pieprasījumu komisijas vārdā – referents Raimonds Čudars.

R. Čudars (JV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Pieprasījumu komisija 29. janvāra sēdē izskatīja kolēģu pieprasījumu Ministru prezidentei Evikai Siliņai. Dalību komisijas sēdē ņēma Ministru prezidentes parlamentārā sekretāre Dace Kļaviņa, kā arī Valsts kancelejas Stratēģiskās komunikācijas un koordinācijas departamenta vadītāja vietnieks Rihards Bambals.

Pirms tam komisijā un arī jūsu rīcībā... ir iesniegta rakstveida atbilde uz kolēģu pieprasījumu.

Ņemot vērā sniegtos paskaidrojumus, komisija konstatēja, ka valdība nav sankcionējusi un Valsts kanceleja, tās amatpersonas, darbinieki, neveic iejaukšanos sociālo mediju saturā. Valsts kancelejai nav tehnisku vai citu veidu līdzekļu šādu darbību veikšanai. Darbības, kas saistītas ar iespējamām izmaiņām sociālajos tīklos sniegtajā informācijā, ir saistītas ar pašu sociālo tīklu politiku šajā jomā.

Šajos apstākļos komisija nolēmusi, ka attiecīgais pieprasījums nav uzturams.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Uzsākam debates.

Vārds deputātei Lindai Liepiņai.

L. Liepiņa (LPV).

Tā pavisam īsi. Gribētos pasmaidīt, vai ne... Valsts kanceleja atnāk un saka – jā, mums ir sava shēma, kā mēs uzraugām jūsu sociālos tīklus, kā skatāmies, ko jūs tur publicējat, mums ir varianti, kā vienu vai otru jautājumu tur, kā saka, uzraugām vai neuzraugām. Tas būtu patiešām amizanti, ja atnāktu un teiktu, ka kaut kas tāds notiek, jo tad tās patiešām būtu šausmas.

Bet šis pieprasījums bija par to, ka gribam, lai jūs zinātu: mēs zinām, ka šāda uzraudzība notiek ar dažādu organizāciju palīdzību, ar dažādu uzraugu palīdzību, pie mums tā arī ir zināma... “Re:Baltica”. Šodien, starp citu, ir labas ziņas – “Re:Baltica” vairs netiks piešķirta nauda no, teiksim, tāda USAID... Tagad atklājies, ka ir piešķirtas naudas summas tūkstošos, tajā skaitā uzraugošajām organizācijām, soctīklus uzraugošajām organizācijām Latvijā. Nu tā vairs nebūs.

Kas būs? Nu, redzēsim, redzēsim, kā būs un kas notiks. Tie cilvēki, kas ir aktīvi, it sevišķi politiķi, kas ir aktīvi sociālajos tīklos un pauž valdībai, teiksim, opozicionāru, pretēju viedokli, ļoti labi zina un saskaras ar šāda veida ierobežojumiem.

Vienu lietu gan es no saviem novērojumiem, kā Valsts kanceleja atbild uz pieprasījumiem, gribētu atzīmēt. Bija laiks, kad iepriekšējais Valsts kancelejas vadītājs smīkņāja par pieprasījumiem, toreiz arī Kariņa kungs smīkņāja par pieprasījumiem. Tas bija attiecībā uz lidojumiem. Smīkņāja, līdz aizsmīkņājās – nav ne viena, ne otra vairāk.

Līdz ar to es gribu teikt, ka šie jautājumi un attieksme nepaliek nepamanīta. Un nevajag mums, opozīcijai, stāstīt, ka mēs kaut ko ne tā esam izlasījuši vai sapratuši. Mēs ļoti labi saprotam, ko kurš dara, un tikai lūgsim jūs ievērot to mazo, šauro robežu starp dezinformāciju un nevēlamu vai nepatīkamu viedokli.

Aicinu atbalstīt šo pieprasījumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu iesniegto pieprasījumu Ministru prezidentei Evikai Siliņai “Par valdības sankcionēto cenzūru sociālajos tīklos pret citādi domājošajiem un konkurējošo politisko organizāciju politiķiem, lai kavētu to viedokļu un ideju izplatību”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 35, pret – 48, atturas – nav. Pieprasījums noraidīts.

___

Turpinām ar likumprojektu izskatīšanu.

Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījumi Negodīgas komercprakses aizlieguma likumā”, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – referents Mārtiņš Felss.

M. Felss (JV).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamās kolēģes! Godājamie kolēģi! Izskatām valdības iesniegto likumprojektu “Grozījumi Negodīgas komercprakses aizlieguma likumā”.

Likumprojektu izstrādājusi Ekonomikas ministrija. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija to izskatīja pirmajā lasījumā šī gada 28. janvāra sēdē.

Likumprojekts izstrādāts, lai nodrošinātu Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 28. februāra direktīvas (ES) 2024/825 prasības, ar ko attiecībā uz patērētāju dalības veicināšanu zaļās pārkārtošanās procesā nodrošina patērētājiem labāku informētību un aizsardzību pret negodīgu komercpraksi, kā arī groza Zaļās pārkārtošanās akta prasību izpildi.

Likumprojekts paredz papildināt Negodīgas komercprakses aizlieguma likumu ar jaunām normām, lai novērstu patērētāju maldināšanu, kā arī negodīgu komercpraksi, kas saistīta ar nepatiesiem apgalvojumiem un komunikāciju par precēm, pakalpojumiem, digitālā pakalpojuma vai digitālā satura vides un sociālajiem raksturlielumiem vai apritīguma aspektiem.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbalstījusi likumprojektu pirmajā lasījumā un lūdz arī Saeimu to atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Negodīgas komercprakses aizlieguma likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret – 5, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam.

M. Felss. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šī gada 20. februāris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

M. Felss. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

___

Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījums Komercdarbības atbalsta kontroles likumā”, pirmais lasījums. Komisija ierosina atzīt likumprojektu par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referents Kristaps Krištopans.

K. Krištopans (LPV).

Kolēģi! Ar šiem grozījumiem, kuri nāk no Ekonomikas ministrijas, ir plānots atrisināt vienu ļoti senu problēmu, kas skar atbalsta sniegšanu uzņēmumiem. Proti, tā situācija ir tāda, ka ir milzīgi uzņēmumi, kuros ir, teiksim, 250 un vairāk darbinieku un kuru apgrozījums sastāda 50 miljonus, un nereti tiem uzņēmumiem ir meitas kompānijas ārpus Latvijas. Lai šie uzņēmumi saņemtu atbalstu, ir nepieciešams par tām visām meitas kompānijām pateikt, ka tur viss ir kārtībā, ka tās kompānijas nav nonākušas kaut kādās problēmās. Citādi galvenā kompānija nevar saņemt atbalstu.

Ko paredz grozījums? Tātad šādā situācijā pat uzņēmums, kas pēc būtības nav uzskatāms par grūtībās nonākušu uzņēmumu, tomēr atbalstu saņemt nevar, jo formāli nav iesniedzis pilnīgi visus nepieciešamos finanšu pārskata datus. Šis Komercdarbības atbalsta kontroles likuma grozījums Ministru kabinetam dod iespēju piešķirt deleģējumu un paredzēt nosacījumus un kārtību, kādā lielā komercsabiedrība apliecina faktu, ka tā neatbilst grūtībās nonākuša uzņēmuma pazīmēm, ja tai objektīvu apstākļu dēļ nav iespējams saņemt finanšu pārskatu datus.

Tātad komisijas vārdā lūdzam steidzamību un lūdzam atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Vispirms par steidzamību.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Komercdarbības atbalsta kontroles likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 71, pret – 7, atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

K. Krištopans. Lūdzam atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Komercdarbības atbalsta kontroles likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.

K. Krištopans. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 17. februāris, un izskatīšana otrajā lasījumā – 27. februārī.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

K. Krištopans. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

___

Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījums likumā “Par fizisko personu datu apstrādi kriminālprocesā un administratīvā pārkāpuma procesā””, otrais lasījums.

Priekšlikumu nav.

Juridiskās komisijas vārdā – referents Edgars Putra.

E. Putra (AS).

Kolēģi! Esam izskatījuši otrajā lasījumā šo likumprojektu.

Kā jau sēdes vadītāja teica, priekšlikumus neesam saņēmuši.

Aicinu atbalstīt šo likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par fizisko personu datu apstrādi kriminālprocesā un administratīvā pārkāpuma procesā”” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta trešajam lasījumam.

E. Putra. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 11. februāris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

E. Putra. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

___

Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījumi Vispārējās izglītības likumā”, otrais lasījums.

Iesniegti 15 priekšlikumi.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā – referente Antoņina Ņenaševa.

A. Ņenaševa (PRO).

Labdien, kolēģi! Skatām otrajā lasījumā likumprojektu “Grozījumi Vispārējās izglītības likumā”.

Tātad otrajam lasījumam Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ir izskatījusi 15 priekšlikumus.

1. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Paredz precizēt panta nosaukumu. Komisijā atbalstīts.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Ņenaševa. 2. – arī Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Paredz noteikt deleģējumu Ministru kabinetam noteikt kārtību un nosacījumus, kā uzņem pamatizglītības otrā posma izglītības programmā 7. klasē un brīvajās vietās 8. un 9. klasē. Komisijā tika atbalstīts.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Ņenaševa. 3. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Paredz papildināt 39. panta pirmo daļu, nosakot, ka pamatizglītības sertifikātu izdod elektroniska dokumenta formā Ministru kabineta noteikta iestāde, kura to apliecina ar kvalificētu elektronisko zīmogu. Tas attiecas uz pamatizglītības sertifikātiem. Komisijā tika atbalstīts.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Ņenaševa. 4. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Precizē panta nosaukumu un paredz deleģējumu Ministru kabinetam noteikt kārtību un nosacījumus, kādā valsts ģimnāzijās uzņem izglītojamos vispārējās vidējās izglītības programmās 10. klasē un brīvajās vietās 11. un 12. klasē. Komisijā tika atbalstīts.

Aicinu atbalstīt. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 69, pret – 8, atturas – 1. Priekšlikums atbalstīts.

A. Ņenaševa. Paldies. Tātad...

Sēdes vadītāja. 5.

A. Ņenaševa. 5. – arī atbildīgās komisijas priekšlikums. Paredz papildināt, līdzīgi kā ar pamatizglītības sertifikātiem... arī vispārējās vidējās izglītības sertifikāti būs elektroniskā dokumenta formā ar kvalificētu elektronisko zīmogu. Komisijā tika atbalstīts.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Ņenaševa. 6. priekšlikums arī ir atbildīgās... Nē, es atvainojos!

6. – Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārās sekretāres Silvijas Amatnieces kundzes priekšlikums. Paredz papildināt 50. panta pirmo daļu, nosakot, ka izglītības iestāde īsteno speciālās izglītības programmu, arī izstrādājot katram izglītojamajam individuālu izglītības programmas apguves plānu. Daļēji atbalstīts un iekļauts 7. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Ņenaševa. 7. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Paredz iepriekš jau minēto kārtību un arī papildināts ar to, ka “individuālā izglītības programmas apguves plāna paraugs ir ietverts valsts izglītības standartā”. Komisijā tika atbalstīts.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Ņenaševa. 8. – Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārās sekretāres Amatnieces priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Ņenaševa. 9. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Redakcionāls. Komisijā atbalstīts.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Ņenaševa. 10. – Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārās sekretāres Amatnieces priekšlikums. Papildina pārejas noteikumus, paredzot, ka nosacījumi, kuri jau iepriekš tika apstiprināti, – par individuālo izglītības programmas apguves plānu – stājas spēkā šī gada 1. septembrī un izglītības iestādes, kuras līdz 2025. gada 31. augustam ir uzsākušas īstenot speciālās izglītības programmu izglītojamiem ar somatiskām saslimšanām, ir tiesīgas minēto izglītības programmu īstenot ne ilgāk kā līdz 2026. gada 31. augustam.

Vienlaikus regulējums paredz, ka izglītojamo ar garīgās attīstības traucējumiem un izglītojamo ar smagiem garīgās attīstības traucējumiem vai vairākiem smagiem attīstības traucējumiem vispārējās izglītības iestādē var uzņemt tikai attiecīgajās speciālajās izglītības programmās. Tas stājas spēkā šī gada 1. septembrī.

Komisijā priekšlikums ir atbalstīts.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Ņenaševa. 11. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Redakcionāls.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Ņenaševa. 12. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Iepriekš minētas normas, deleģējot Ministru kabinetam... uz priekšu nākotnē Ministru kabinets būs tas, kas nosaka noteikumus, kārtību, kā tiek uzņemti izglītojamie 7. klasē un tālāk. Tātad šobrīd paredzēts papildināt pārejas noteikumus, kur... Kolēģi varēs izlasīt visus tos nosacījumus.

Komisijā tas tika izdiskutēts. Tas ir komisijas veidots priekšlikums, līdz ar to atbalstīts.

Aicinu atbalstīt. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 12. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 68, pret – 8, atturas – nav. Priekšlikums atbalstīts.

A. Ņenaševa. 13. – arī atbildīgās komisijas priekšlikums. Paredz papildināt pārejas noteikumus, saglabājot nākamajā mācību gadā citādu kārtību, bez deleģējuma Ministru kabinetam, jau likumā atrunāto kārtību. Komisijā atbalstīts.

Aicinu atbalstīt. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 13. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 68, pret – 8, atturas – nav. Priekšlikums atbalstīts.

A. Ņenaševa. Paldies.

14. – arī atbildīgās komisijas priekšlikums. Par pārejas noteikumiem uz nākamo mācību gadu... par 10. klasi situācijās, ja nav kārtojuši centralizētos eksāmenus, un pārējos, teiksim, izņēmuma gadījumos. Komisijā atbalstīts.

Aicinu atbalstīt. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 14. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 69, pret – 9, atturas – nav. Priekšlikums atbalstīts.

A. Ņenaševa. Arī 15. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Par pārejas noteikumiem. Tas tika izstrādāts komisijā un arī atbalstīts.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Ņenaševa. Tātad izskatīti visi priekšlikumi.

Aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Vispārējās izglītības likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta trešajam lasījumam.

A. Ņenaševa. Piecas darbdienas, tātad 13. februāris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

A. Ņenaševa. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

___

Likumprojekts “Par Spānijas Karalistes Aizsardzības ministrijas pievienošanos Saprašanās memorandam starp Latvijas Republikas Aizsardzības ministriju, Kanādas Nacionālās aizsardzības departamentu, Dānijas Ārlietu ministriju, Igaunijas Republikas Aizsardzības ministriju, Vācijas Federatīvās Republikas Federālo aizsardzības ministriju, Itālijas Republikas Aizsardzības ministriju, Lietuvas Republikas Nacionālās aizsardzības ministriju, Nīderlandes Karalistes Aizsardzības ministriju, Polijas Republikas nacionālās aizsardzības ministru, Slovākijas Republikas Aizsardzības ministriju, Ungārijas Aizsardzības ministriju, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes Aizsardzības ministriju un Amerikas Savienoto Valstu Aizsardzības departamentu par Ziemeļatlantijas līguma organizācijas izcilības centra stratēģiskās komunikācijas jautājumos izveidošanu, administrēšanu un darbību un Saprašanās memorandam starp Latvijas Republikas Aizsardzības ministriju, Kanādas Nacionālās aizsardzības departamentu, Dānijas Ārlietu ministriju, Igaunijas Republikas Aizsardzības ministriju, Vācijas Federatīvās Republikas Federālo aizsardzības ministriju, Itālijas Republikas Aizsardzības ministriju, Lietuvas Republikas Nacionālās aizsardzības ministriju, Nīderlandes Karalistes Aizsardzības ministriju, Polijas Republikas nacionālās aizsardzības ministru, Slovākijas Republikas Aizsardzības ministriju, Ungārijas Aizsardzības ministriju, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes Aizsardzības ministriju un Amerikas Savienoto Valstu Aizsardzības departamentu, kā arī Sabiedroto spēku Augstākās virspavēlniecības Transformācijas komandiera štābu par Ziemeļatlantijas līguma organizācijas izcilības centra stratēģiskās komunikācijas jautājumos funkcionālajām attiecībām”, pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā – referente Ināra Mūrniece.

I. Mūrniece (NA).

Paldies, cienītā priekšsēdētāja. Mans ziņojums būs daudz īsāks nekā likumprojekta nosaukums.

Ārlietu komisija izskatīja minēto likumprojektu, kas paredz, ka NATO StratCom centram Latvijā pievienojas Spānija. Tas nozīmē, ka Spānija deleģē savu ekspertu un veic ikgadējās iemaksas.

Komisija likumprojektu ir izskatījusi un aicina Saeimu to atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par minēto likumprojektu! Lūdzu balsošanas režīmu! (Starpsaucieni.) Manis minēto. Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam.

I. Mūrniece. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 11. februāris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

___

Likumprojekts “Par Padziļinātas partnerības un sadarbības nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Kirgīzu Republiku, no otras puses”, pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā – referente Irma Kalniņa.

Irma Kalniņa (JV).

Ļoti cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! 2024. gada 25. jūnijā Briselē tika parakstīts Padziļinātas partnerības un sadarbības nolīgums starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Kirgīzu Republiku, no otras puses.

“Likumprojekts izstrādāts, lai saskaņā ar likuma “Par Latvijas Republikas starptautiskajiem līgumiem” 9. pantu apstiprinātu Padziļinātas partnerības un sadarbības nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Kirgīzu Republiku, no otras puses (turpmāk – Nolīgums).

Nolīgums sekmēs Kirgīzu Republikas attiecības ar ES, ievērojot pušu vēlmi atjaunināt šīs attiecības, lai atspoguļotu jaunu politisko un ekonomisko realitāti un savas partnerības attīstību.”

Komisija likumprojektu apsprieda un pirmajā lasījumā atbalstīja savā 2025. gada 29. janvāra sēdē.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam ir piecas dienas, tātad 11. februāris.

Sēdes vadītāja. Vispirms mums jābalso par likumprojekta atbalstīšanu pirmajā lasījumā.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par Padziļinātas partnerības un sadarbības nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Kirgīzu Republiku, no otras puses” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 71, pret – 9, atturas – 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam?

Irma Kalniņa. 11. februāris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts. Paldies.

___

Likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un Dominikānas Republikas valdības nolīgumu par gaisa satiksmi”, pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā – referente Irma Kalniņa.

Irma Kalniņa (JV).

“Likumprojekts sagatavots, lai pieņemtu un apstiprinātu Latvijas Republikas valdības un Dominikānas Republikas valdības nolīgumu par gaisa satiksmi (turpmāk – Nolīgums).

[..] Nolīgums noteiks Latvijas Republikas un Dominikānas Republikas aviokompāniju tiesības, regulāro gaisa pārvadājumu uzsākšanas nosacījumus un darbības noteikumus, kādi būs jāievēro abu valstu aviokompānijām, veicinot regulāros pasažieru un kravu gaisa pārvadājumus starp Latviju un Dominikānu. Nolīgums paredzēs arī nodokļu un nodevu piemērošanu, abpusēju licenču un sertifikātu atzīšanu, strīdu izšķiršanu un citus ar regulāras gaisa satiksmes veikšanu saistītus jautājumus.”

Komisija minēto likumprojektu apsprieda un pirmajam lasījumam atbalstīja savā 2025. gada 29. janvāra sēdē.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par Latvijas Republikas valdības un Dominikānas Republikas valdības nolīgumu par gaisa satiksmi” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam.

Irma Kalniņa. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – piecas dienas, tātad 11. februāris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

Irma Kalniņa. Paldies, kolēģi.

Sēdes vadītāja. Paldies.

___

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju””, otrais lasījums.

Iesniegti 17 priekšlikumi.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – referents Oļegs Burovs.

O. Burovs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie deputāti! “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju””, otrais lasījums. Viens likums no paketes... kur ir jumta likums “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizācijas pabeigšanu”.

Uzreiz pateikšu – saņemti 17 priekšlikumi. Seši no tiem ir Tieslietu ministrijas priekšlikumi, kas nav atbalstīti, tāpēc komisija izvēlējās piedāvāt to struktūru, terminoloģiju, kas ir saskaņota... no Ekonomikas ministrijas un Tieslietu ministrijas. Starpība starp pirmo un otro lasījumu ir gads. Pa šo gadu vairākās darba grupas sēdēs meklējām kompromisu starp Juridiskā biroja redzējumu un, galvenais, Ekonomikas ministriju. Šobrīd tas kompromiss ir atrasts.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalstīja.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. 2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Normas saskaņošana ar privatizācijas pabeigšanas likumu. Atbalstīts.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. 3. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. 4. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. 5. – tieslietu ministres priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. 6. – arī tieslietu ministres priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. 7. – tieslietu ministres priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. 8. – tieslietu ministres priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. 9. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalstīja.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. 10. – Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 11. priekšlikumā.

11. – komisijas priekšlikums.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. 12. – tieslietu ministres priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. 13. – tieslietu ministres priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. 14. – tieslietu ministres priekšlikums. Ir atbalstīts.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. 15. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. 16. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Arī ir atbalstīts.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. Un 17. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. Lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju”” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta trešajam lasījumam.

O. Burovs. 14. februāris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

O. Burovs. Paldies par atbalstu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

___

Darba kārtībā – sadaļa “Lēmumu projektu izskatīšana”.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas iesniegtais lēmuma projekts “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Imigrācijas likums” (56/Lp14) otrajam lasījumam līdz 2025. gada 6. maijam”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

___

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas iesniegtais lēmuma projekts “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Savienības pilsoņu un viņu ģimenes locekļu ieceļošanas un uzturēšanās Latvijas Republikā likums” (57/Lp14) otrajam lasījumam līdz 2025. gada 6. maijam”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

___

Kolēģi, paldies visiem par darbu.

Esam izskatījuši visus šī gada 6. februāra sēdes darba kārtības jautājumus.

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai...

Kolēģi, vienu mirklīti! Pirms dodu vārdu Saeimas sekretāra biedram, – vēl par atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem.

Deputātu Lindas Liepiņas, Edmunda Zivtiņa, Viktorijas Pleškānes, Kristapa Krištopana un Mārča Jencīša jautājums veselības ministram Hosamam Abu Meri “Par grozījumiem Ministru kabineta 2000. gada 26. septembra noteikumos Nr. 330 “Vakcinācijas noteikumi”” (Zālē troksnis.)... Es saprotu, ka visi grib uz mājām! Mazlietiņ... tūlīt arī tiksiet... Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus apmierina.

Deputātu Lindas Liepiņas, Aināra Šlesera, Ilzes Stobovas, Edmunda Zivtiņa un Kristapa Krištopana jautājums satiksmes ministram Kasparam Briškenam “Par “airBaltic” mantas ieķīlāšanu trasta pakalpojumu kompānijai U.S. BANK TRUSTEES LIMITED”. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina, bet mutvārdos papildu jautājumus uzdot nevēlas.

Līdz ar to atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem 2025. gada 6. februārī pulksten 17.00 nenotiks.

___

Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Grasbergam.

J. Grasbergs (Saeimas sekretāra biedrs).

Kolēģi, nav reģistrējušies 15 deputāti: Skaidrīte Ābrama, Gundars Daudze, Mārtiņš Felss, Ilze Indriksone, Juris Jakovins, Jefimijs Klementjevs, Agnese Krasta... Agnese ir, Andris Kulbergs, Nauris Puntulis, Zane Skujiņa-Rubene, Ainārs Šlesers, Ričards Šlesers, Juris Viļums, Jānis Vucāns, Edmunds Zivtiņš.

Edmunds Zivtiņš? Edmunds Zivtiņš! (Dep. E. Zivtiņa starpsauciens.) Labdien!

Paldies.

___

Sēdes vadītāja. Kolēģi, paldies visiem par darbu.

Sēdi pasludinu par slēgtu.

Satura rādītājs

Balsojumi

Datums: 06.02.25 14:37 Balsojums 1
Par - 28, pret - 0, atturas - 45.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Izglītības likumā (846/Lp14), nodošana komisijām

Datums: 06.02.25 14:40 Balsojums 2
Par - 74, pret - 0, atturas - 2.
Balsošanas motīvs: Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Jānim Vitenbergam 2025. gada 13. martā

Datums: 06.02.25 14:42 Balsojums 3
Par - 80, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Vidzemes rajona tiesas tiesneses Ilzes Lazdiņas atbrīvošanu no tiesneša amata (621/Lm14)

Datums: 06.02.25 14:43 Balsojums 4
Par - 79, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Kurzemes rajona tiesas tiesneses Intas Pūces atbrīvošanu no tiesneša amata (622/Lm14)

Datums: 06.02.25 15:26 Balsojums 5
Par - 37, pret - 50, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par neuzticības izteikšanu iekšlietu ministram Rihardam Kozlovskim (623/Lm14)

Datums: 06.02.25 15:32 Balsojums 6
Par - 35, pret - 48, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par valdības sankcionēto cenzūru sociālajos tīklos pret citādi domājošajiem un konkurējošo politisko organizāciju politiķiem, lai kavētu to viedokļu un ideju izplatību (65/P14)

Datums: 06.02.25 15:34 Balsojums 7
Par - 76, pret - 5, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Negodīgas komercprakses aizlieguma likumā (822/Lp14), 1.lasījums

Datums: 06.02.25 15:36 Balsojums 8
Par - 71, pret - 7, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījums Komercdarbības atbalsta kontroles likumā (824/Lp14), 1.lasījums

Datums: 06.02.25 15:37 Balsojums 9
Par - 79, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums Komercdarbības atbalsta kontroles likumā (824/Lp14), 1.lasījums

Datums: 06.02.25 15:38 Balsojums 10
Par - 80, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par fizisko personu datu apstrādi kriminālprocesā un administratīvā pārkāpuma procesā” (815/Lp14), 2.lasījums

Datums: 06.02.25 15:41 Balsojums 11
Par - 69, pret - 8, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.4. Grozījumi Vispārējās izglītības likumā (638/Lp14), 2.lasījums

Datums: 06.02.25 15:45 Balsojums 12
Par - 68, pret - 8, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.12. Grozījumi Vispārējās izglītības likumā (638/Lp14), 2.lasījums

Datums: 06.02.25 15:46 Balsojums 13
Par - 68, pret - 8, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.13. Grozījumi Vispārējās izglītības likumā (638/Lp14), 2.lasījums

Datums: 06.02.25 15:46 Balsojums 14
Par - 69, pret - 9, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.14. Grozījumi Vispārējās izglītības likumā (638/Lp14), 2.lasījums

Datums: 06.02.25 15:47 Balsojums 15
Par - 79, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Vispārējās izglītības likumā (638/Lp14), 2.lasījums

Datums: 06.02.25 15:50 Balsojums 16
Par - 81, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Spānijas Karalistes Aizsardzības ministrijas pievienošanos Saprašanās memorandam starp Latvijas Republikas Aizsardzības ministriju, Kanādas Nacionālās aizsardzības departamentu, Dānijas Ārlietu ministriju, Igaunijas ... (786/Lp14), 1.lasījums

Datums: 06.02.25 15:53 Balsojums 17
Par - 71, pret - 9, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Par Padziļinātas partnerības un sadarbības nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Kirgīzu Republiku, no otras puses (800/Lp14), 1.lasījums

Datums: 06.02.25 15:55 Balsojums 18
Par - 83, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Latvijas Republikas valdības un Dominikānas Republikas valdības nolīgumu par gaisa satiksmi (817/Lp14), 1.lasījums

Datums: 06.02.25 15:59 Balsojums 19
Par - 84, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” (434/Lp14), 2.lasījums

Datums: 06.02.25 16:00 Balsojums 20
Par - 83, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Imigrācijas likums” (56/Lp14) otrajam lasījumam līdz 2025. gada 6. maijam (624/Lm14)

Datums: 06.02.25 16:01 Balsojums 21
Par - 84, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Savienības pilsoņu un viņu ģimenes locekļu ieceļošanas un uzturēšanās Latvijas Republikā likums” (57/Lp14) otrajam lasījumam līdz 2025. gada 6. maijam (625/Lm14)

Datums: 06.02.25 16:01 Balsojums 22
Reģistrējušies - 85.
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Sēdes video translācija

06.02.2025.

14.32