Ceturtdien, 28.augustā, Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre tikās ar Dānijas Karalistes ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Oli Haraldu Lisborgu (Ole Harald Lisborg), kurš bija ieradies atvadu vizītē.        Tikšanās laikā tika pārrunāti jautājumi, kas skar abu valstu sadarbības iespējas un Latvijas virzību uz dalību Eiropas Savienībā.        Dānijas Karalistes vēstnieks uzsvēra, ka darbā mūsu valstī aizvadīti gandrīz četri gadi un tas ir bijis nozīmīgs laiks Latvijai būtisku lēmumu pieņemšanai, tostarp arī tādu, kas skar mūsu valsts virzību uz dalību Eiropas Savienībā. O.Lisborgs sacīja, ka šī posma noslēgums ir 20.septembrī plānotā tautas nobalsošana par iestāšanos ES. Vēstnieks izteica gandarījumu par veiksmīgo sadarbību, kas izveidojusies ar Saeimas komisiju un ministriju pārstāvjiem.        Savukārt Saeimas priekšsēdētāja I.Ūdre norādīja, ka Latvijas un Dānijas divpusējās attiecības vērtējamas kā labas, kā arī informēja par Baltijas valstu un Ziemeļvalstu parlamentu priekšsēdētāju tikšanos, kas šonedēļ notika Palangā. I.Ūdre sacīja, ka sanāksmes ietvaros pārrunāta sadarbības veicināšana Baltijas un Ziemeļvalstu starpā, tostarp "Ziemeļu dimensijas" iniciatīva.         Tikšanās dalībnieki pārrunāja arī gatavošanos gaidāmajam referendumam par Latvijas dalību ES. Saeimas priekšsēdētāja pastāstīja par valdības izveidotās darba grupas darbību, kā arī parlamenta deputātu aktivitātēm šajā jomā. Abas puses pauda pārliecību, ka tautas nobalsošanas rezultāts Latvijā būs pozitīvs.        Sarunas noslēgumā Saeimas priekšsēdētāja un Dānijas vēstnieks Latvijā pārrunāja lauksaimniecības politikas aspektus ES, ka liela daļa finansējuma tiek novirzīta tieši šai nozarei.         Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre šodien tikās arī ar Izraēlas Valsts ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Gariju Korenu (Gary Coren), kurš bija ieradies iepazīšanās vizītē.        Tikšanās ietvaros tika pārrunāti jautājumi, kas skar Latvijas un Izraēlas divpusējo attiecību attīstību un tās intensificēšanas iespējas.        Saeimas priekšsēdētāja I.Ūdre un Izraēlas vēstnieks G.Korens bija vienisprātis, ka abu valstu divpusējās attiecības ir labas un turpina attīstīties īpaši ekonomikas un kultūras sfērā.         G.Korens uzsvēra, ka kopš neatkarības atjaunošanas ekonomiskā situācija Latvijā ir sekmīgi attīstījusies un drīzumā tiks sasniegti arī valsts izvirzītie ārpolitiskie mērķi - dalība Eiropas Savienībā un NATO. Vēstnieks arī uzsvēra, ka Izraēla pievērš īpašu uzmanību divpusējai ekonomiskajai sadarbībai ar Latviju kā potenciālajai ES dalībvalstij, un atzina, ka ārvalstu biznesa sabiedrībā paplašināšanās procesa attīstība radīs papildus uzticību darbības aktivizēšanai mūsu valstī, investīciju jomā.        I.Ūdre pauda pārliecību, ka tautas nobalsošanā cilvēki izvēlēsies labāku nākotni - Latvijas dalību ES, neraugoties uz šībrīža tendencēm - eiroskepticisma pieaugumam. Viņa uzsvēra, ka, darbojoties ES institūcijās, Latvija piedalīsies pasaules līmeņa lēmumu pieņemšanas procesos un radīs drošību valsts tālākai attīstībai.         Analizējot abu valstu parlamentāro sadarbību, Saeimas priekšsēdētāja atzina, ka tā veidojusies veiksmīgi. Viņa uzsvēra personīgo kontaktu izšķirošo nozīmi, kā arī ieteica aktivizēt informācijas un pieredzes apmaiņu Latvijas un Izraēlas parlamentāriešu vidū par likumdošanas jautājumiem.        I.Ūdre un G.Korens pārrunāja Tuvo Austrumu miera procesa norisi un atzina, ka nepārvērtējama ir starptautiskās sabiedrības līdzdalība šo jautājumu risināšanā, kā arī starptautisko tiesību normu ievērošana. Sarunas dalībnieki bija vienisprātis arī par sadarbības nepieciešamību starptautiskajās organizācijās. G.Korens atzinīgi novērtēja Latvijas sniegto atbalstu Izraēlai Starpparlamentu savienības darbības ietvaros.        Tikšanās noslēgumā Saeimas priekšsēdētāja I.Ūdre novēlēja vēstniekam sekmīgu un raženu darbu, strādājot abu valstu attiecību pilnveidošanai.

        No 24. līdz 27. augustam Lietuvas pilsētā Palangā Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre un Saeimas sekretārs Jānis Reirs piedalījās kārtējā Baltijas valstu un Ziemeļvalstu parlamentu priekšsēdētāju tikšanās. Tajā pēc Lietuvas parlamenta priekšsēdētāja Artūra Paulauska ielūguma piedalījās arī Igaunijas parlamenta priekšsēdētāja Ene Ergma, Somijas parlamenta priekšsēdētājs Pāvo Lipponens, Zviedrijas parlamenta priekšsēdētājs Bjorns fon Zīdovs, Dānijas parlamenta priekšsēdētājs Kristians Mejdāls, Norvēģijas parlamenta priekšsēdētājs Jorgens Kosmo, Islandes parlamenta priekšsēdētājs Halldors Blendāls, kā arī šo parlamentu ģenerālsekretāri.        Tikšanās laikā tika pārrunāts plašs jautājumu loks. Parlamentu priekšsēdētāji atzina, ka Baltijas un Ziemeļvalstu sadarbība ir abpusēji vērtīga un ir jāturpina, attīstot jaunas sadarbības iespējas.         Baltijas valstu parlamentu vadītāji pauda ieinteresētību padziļināt sadarbību ar Ziemeļvalstīm, plašāk pārrunājot tās iespējas, kas radīsies Latvijai, Igaunijai un Lietuvai kļūstot par ES dalībvalstīm. Tika uzsvērta nepieciešamība nostiprināt nacionālo parlamentu lomu paplašinātajā Eiropas Savienībā, ciešāku kontaktu veicināšana starp parlamentāriešiem, kas strādā Eiropas Parlamentā, valstu pārstāvju dalības Eiropas Parlamentā koordinēšana, lai vienotos par valstu pozīciju pēc Baltijas valstu iestāšanās ES 2004.gada maijā. Tika runāts par sadarbības starp partijām tālāku paplašināšanu. Somijas, Zviedrijas un Dānijas parlamentu vadītāji izteica gatavību rīkot semināru Baltijas valstu parlamentāriešiem, kurā dalītos pieredzē, kas iegūta, strādājot ar Eiropas lietām pēc šo valstu pievienošanās ES. Tas ir svarīgi pašlaik, kad Baltijas valstis kā novērotājas jau sākušas piedalīties ES darbā. Parlamentu vadītāji pārrunāja arī nacionālo parlamentu sadarbības veidus paplašinātajā Eiropā, kā arī gaidāmo Starpvaldību konferenci. Tika izteikts atbalsts Zviedrijas priekšlikumam, ko tā izvirzīja ES parlamentu priekšsēdētāju tikšanās reizē Atēnās š.g. maijā, par darba grupas izveidošanu starpparlamentārās sadarbības iespēju izvērtēšanai nākotnes Eiropas Savienībā.          Tika pārrunāti dažādi reģionālās sadarbības aspekti, tai skaitā Ziemeļu dimensijas iniciatīva, kā arī ES Jauno kaimiņu iniciatīva. Savu ieinteresētību piedalīties diskusijās par ES jautājumiem apstiprināja arī Norvēģijas un Islandes parlamentu vadītāji, kaut arī šīs valstis nav ES dalībvalstis.          Tikšanās laikā tika izvirzīta ideja par to, ka Ziemeļvalstis un Baltijas valstis varētu dot jaunu impulsu ciešāku kontaktu veicināšanai starp Eiropu un ASV.         Tika nolemts, ka nākamā parlamentu priekšsēdētāju un ģenerālsekretāru tikšanās notiks 2005.gadā Dānijā.         Parlamentu priekšsēdētājiem bija iespēja iepazīties ar Klaipēdas ostas darbu, apskatīt Lietuvas un Krievijas robežpunktu Neringā.         Pasākuma ietvaros Saeimas priekšsēdētāja sarunās ar saviem Baltijas valstu, Somijas, Zviedrijas, Dānijas un Islandes kolēģiem pārrunāja arī divpusējās sadarbības jautājumus.

Otrdien, 26.augustā, Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājs Guntars Krasts tikās ar Serbijas - Melnkalnes ārlietu ministru Goranu Svilanoviču.       Tikšanās laikā tika pārrunāti jautājumi, kas skar sadarbības iespējas Eiropas Savienības integrācijas jautājumos.       Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājs G.Krasts pastāstīja viesiem par komisijas lomu un darbības mērķiem, risinot ar Eiropas Savienību saistītos jautājumus. Viņš raksturoja Latvijas integrācijas procesu ES un izteica gatavību dalīties uzkrātajā pieredzē.      Savukārt Serbijas - Melnkalnes ārlietu ministrs G.Svilanovičs pauda pārliecību par tautas nobalsošanas par Latvijas dalību Eiropas Savienībā pozitīvu iznākumu un uzsvēra, ka ļoti noderīgi ir iepazīties ar mūsu valsts uzkrāto pieredzi eirointegrācijas jautājumos.        G.Krasts pastāstīja par darbu ES Konventā, pārstāvot Latvijas intereses, un uzsvēra, ka ekonomiskā labklājība un politiskā stabilitāte ir pamatā valstu spējai rast kompromisus jautājumos par ES nākotni.  Sarunas gaitā tika runāts par ES nākotnes attīstības perspektīvām, mazo valstu iespējām paplašinātā Eiropas Savienībā, kā arī par Latvijas kā dalībvalsts lomu reģionālā līmenī.        Tikšanās noslēgumā tās dalībnieki vienojās par abu valstu dialoga turpināšanas nepieciešamību.

Pirmdien, 25.augustā, Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre piedalās triju Baltijas valstu un piecu Ziemeļvalstu parlamentu priekšsēdētāju sanāksmē Palangā.Tikšanās gaitā parlamentu spīkeri pārrunājuši nacionālo parlamentu lomu un sadarbības formas paplašinātajā Eiropas Savienībā (ES), gatavošanos ES starpvaldību konferencei, kā arī Baltijas valstu un Ziemeļvalstu reģionālās sadarbības jautājumus.Tika atzīts, ka ļoti svarīgi ir dalīties ar Baltijas valstīm tajā pieredzē, kāda ir trim Ziemeļvalstīm - ES dalībvalstīm, strādājot ES (Somijai, Dānijai, Zviedrijai). Tika arī apspriesta iespēja rīkot kopīgus seminārus par ES jautājumiem.Rīt, 26.augustā, parlamentu spīkeriem paredzēts Klaipēdas ostas apmeklējums un tikšanās ar Kaļiņingradas reģiona domes pārstāvjiem.

 Ceturtdien, 21.augustā, Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputāti tikās ar Austrijas skolotāju delegāciju. Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs Jānis Strazdiņš Austrijas skolotāju delegāciju iepazīstināja ar komisijas deputātiem un pastāstīja par komisijas un visa parlamenta darbu, harmonizējot Latvijas likumdošanu izglītības jomā ar ES normām.J.Strazdiņš viesiem pastāstīja, ka šodien ir īpaša diena, jo 21.augustā tiek atzīmēta konstitucionālā likuma "Par Latvijas Republikas valstisko statusu" pieņemšanas un Latvijas Republikas faktiskās neatkarības atjaunošanas diena. Komisijas deputāts Kārlis Strēlis informēja par parlamentā izveidoto apakškomisiju darbu, kas strādā ar fiziskās sagatavotības un veselības jautājumiem. Viņš uzsvēra, ka skolēnu veselības problēmu risināšanā nepieciešams valdības atbalsts gan jaunu sporta zāļu izveidošanā, gan palielinot sporta stundu skaitu skolās. Sarunas dalībnieki arī pārrunāja jautājumus, kas skar Latvijas izglītības sistēmu, pedagogu algas, nepieciešamību saglabāt mazās lauku skolas, kā arī to, vai atvērtās robežas un studiju iespējas neveicinās latviešu jaunatnes aiziešanu no Latvijas. Viesus interesēja, vai skolās ir izveidota īpaša programma, kurā tiek sniegta informācija par Eiropas Savienību. Spriežot par Latvijas virzību uz integrāciju ES, mūsu deputāti viesus informēja par 20.septembrī gaidāmo tautas nobalsošanu par Latvijas dalību šajā organizācijā. "Ceram, ka Latvijas tauta būs gudra, izdarīs savu izvēli, un mēs būsim ar jums," sarunas noslēgumā teica J.Strazdiņš.

 

        Piektdien, 1.augustā, vizītē Latvijā ieradīsies Dienvidkaukāza republiku parlamentu pārstāvji.        Plānots, ka sestdien un svētdien Armēnijas, Azerbaidžānas un Gruzijas parlamentārieši piedalīsies Dienvidkaukāza republiku parlamentu iniciatīvas vadības sanāksmē, bet pirmdien tiksies ar Aizsardzības ministrijas un Saeimas Eiropas lietu komisijas pārstāvjiem. Pirmdienas pēcpusdienā delegācija dosies uz Lietuvu.

        Ceturtdien, 24.jūlijā, Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre tikās ar Izraēlas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Avrahamu Benjaminu (Avraham Benjamin), kurš bija ieradies atvadu vizītē.        Tikšanās ietvaros tika pārrunāti jautājumi, kas skar abu valstu divpusējo attiecību paplašināšanas iespējas.        Izraēlas vēstnieks Latvijā A.Benjamins pastāstīja, ka viņa darbības laiks mūsu valstī bijis gandrīz trīs gadus un šajā laikā attiecību attīstības dinamika starp Latviju un Izraēlu vērtējama pozitīvi. Daudz paveikts, lai paplašinātu ekonomiskos kontaktus, kā arī sakarus politiskajā līmenī. Kā veiksmīgs sadarbības formāts tika novērtētas parlamentu sadarbības grupas, kas izveidotas Latvijas Saeimā un Izraēlas Knesetā. Puses bija vienisprātis, ka nepieciešams intensificēt attiecības Latvijas un Izraēlas parlamentu komisiju līmenī - sekmīgi tās aizsākušās Ārlietu komisiju starpā. Tāpat tika pārrunāta iespēja Izraēlas parlamenta amatpersonām oficiālā vizītē apmeklēt mūsu valsti.       Tikšanās dalībnieki pārrunāja arī 20.septembrī Latvijā plānoto referendumu par iestāšanos Eiropas Savienībā. Saeimas priekšsēdētāja izteica pārliecību, ka tā rezultāti būs pozitīvi, jo arī visas mūsu parlamentā pārstāvētās politiskās partijas atbalsta Latvijas dalību šajā organizācijā. Arī A.Benjamins uzsvēra, ka Izraēlas un ES attiecības ir svarīga Izraēlas ārpolitikas sastāvdaļa un, Latvijai iestājoties ES, ciešāka varētu kļūt arī abu valstu divpusējā sadarbība.       Sarunas noslēgumā I.Ūdre Izraēlas vēstniekam Latvijā pasniedza piemiņas medaļu.