Otrdien, 26.novembrī, Saeimas priekšsēdētājas biedrs Jānis Straume tikās ar Austrālijas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Stīvenu Kristoferu Breidiju, kurš bija ieradies atvadu vizītē. Tikšanās laikā tika pārrunāti jautājumi, kas skar abu valstu savstarpējās attiecības un Latvijas virzību uz iestāšanos Ziemeļatlantijas aliansē un Eiropas Savienībā. Saeimas priekšsēdētājas biedrs J.Straume uzsvēra, ka vēstnieka darbības laiks Latvijā beidzas valstij nozīmīgā periodā. 8.Saeima ir apliecinājusi kontinuitāti iepriekšējās Saeimas izvirzīto ārpolitisko prioritāšu sasniegšanā, un Latvija Prāgas sammitā saņēmusi uzaicinājumu uzsākt sarunas par pilntiesīgu dalību NATO. Līdz ar to īpaša nozīme būs parlamentārās sadarbības kontaktiem, sekmējot NATO pievienošanās līguma ratifikācijas procesu. Austrālijas vēstnieks izteica savas valsts valdības apsveikumus saistībā ar Latvijas sasniegumiem virzībā uz iestāšanos Ziemeļatlantijas aliansē un pauda cerību, ka palielināsies drošība arī visā starptautiskajā sistēmā. Vēstnieks arī pauda cerību, ka nākotnē Austrālijā varētu tikt izveidota Latvijas vēstniecība, iespējams, kopīgi ar Lietuvu un Igauniju. Tikšanās dalībnieki pārrunāja arī jautājumus, kas saistīti ar terorisma draudiem pasaulē. Vēstnieks uzsvēra, ka viena no Austrālijas ārpolitikas prioritātēm ir cīņa pret terorismu. J.Straume sīkāk pastāstīja par Latvijas ārpolitikas prioritātēm - virzību uz ES un NATO - un uzsvēra jau ieguldīto darbu, harmonizējot likumdošanas jomu atbilstoši ES prasībām un finansu jomas sabalansēšanu saistībā ar NATO izvirzītajiem kritērijiem, kā arī norādīja uz darāmo, informējot sabiedrību par Latvijas dalību minētajās organizācijās. J.Straume sacīja, ka turpmākais periods alianses paplašināšanas procesā prasīs konsekventu darbu no kandidātvalstīm un Latvija tam ir gatava. Savukārt Austrālijas vēstnieks augstu novērtēja mūsu valsts paveikto, tostarp arī aizsardzības mērķiem paredzētā finansējuma palielinājumu. Noslēgumā J.Straume izteica pateicību Austrālijas pusei par līdzšinējo politisko un praktisko atbalstu Latvijai tās ārpolitisko mērķu īstenošanā un pasniedza vēstniekam piemiņas medaļu.

Otrdien, 19.novembrī, Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre tikās ar Armēnijas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Ašotu Ovakimjanu. Tikšanās laikā galvenā uzmanība veltīta jautājumiem, kas skar Latvijas un Armēnijas divpusējās sadarbības padziļināšanas iespējas un abu valstu integrāciju Eiropas Savienībā. Armēnijas vēstnieks A.Ovakimjans un Saeimas priekšsēdētāja I.Ūdre pārrunāja abu valstu divpusējo sadarbību un atzina, ka tā īpaši aktivizējusies šajā gadā - notikušas vairākas apmaiņas vizītes, proti, Armēnijas parlamentu apmeklēja 7.Saeimas Eiropas lietu komisijas delegācija, bet Saeimā ieradās Armēnijas Nacionālās Sapulces priekšsēdētājs A.Hačatrjans. Latviju šā gada vasarā apmeklēja arī Armēnijas prezidents R.Kočarjans. "Armēnija sevi uzskata par piederīgu Eiropai," sacīja vēstnieks un atzinīgi  novērtēja Latvijas atbalstu Armēnijas virzībā uz Eiropas Savienību. Kā lielu ieguldījumu mūsu valsts pieredzes nodošanā integrācijas ES jautājumos abas puses minēja 18.septembrī parakstīto Latvijas un Armēnijas starpparlamentu kopīgo paziņojumu par sadarbību nacionālo likumdošanas aktu tuvināšanā un saskaņošanā ar ES likumdošanas aktiem. I.Ūdre uzsvēra, ka sekos līdzi, lai sekmīgi uzsāktā sadarbība turpinātos arī nākotnē. Viņa arī atskatījās uz Latvijas pagātni un akcentēja atbalsta virzībā uz starptautiskajām struktūrām lielo nozīmi.Vērtējot Latvijas integrāciju Eiropas Savienībā, I.Ūdre optimistiski raudzījās uz gaidāmo Kopenhāgenas galotņu apspriedi, kurā mūsu valsts cer saņemt uzaicinājumu pievienoties ES dalībvalstu saimei.Saeimas priekšsēdētāja arī interesējās par Armēnijas iekšpolitisko situāciju - gaidāmajām prezidenta un parlamenta vēlēšanām un ekonomiskās izaugsmes rādītājiem. A.Ovakimjans pauda pārliecību, ka Armēnijas ārpolitiskās prioritātes pēc vēlēšanām paliks nemainīgas, un pastāstīja par sasniegumiem ekonomikā - ekonomiskās brīvības reitingā viņa valsts ierindojusies 44.vietā, bet informācijas tehnoloģiju jomā izvirzījusies par reģionālo centru. I.Ūdre arī uzklausīja vēstnieka informāciju par situāciju Dienvidkaukāza reģionā un atzina, ka Latvija atbalsta starptautiskajās tiesībās nostiprināto pozīciju jebkuru konfliktu risināt mierīgiem līdzekļiem.Tikšanās noslēgumā Saeimas priekšsēdētāja akcentēja parlamentārās sadarbības nozīmi un cerīgi raudzījās uz abu valstu divpusējo attiecību padziļināšanos arī nākotnē. Savukārt Armēnijas vēstnieks novēlēja I.Ūdrei veiksmi jaunajā Saeimas priekšsēdētājas amatā.

Piekdien, 15.novembrī, pie Saeimas priekšsēdētājas Ingrīdas Ūdres atvadu vizītē bija ieradies Indonēzijas Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijas Republikā Čajono (Tjahjono). Tikšanās laikā tika pārrunāti jautājumi, kas skar Latvijas un Indonēzijas divpusējās sadarbības iespējas, kā arī abu valstu pieredzi sadarbībā ar starptautiskajām organizācijām - Pasaules Banku un Apvienoto Nāciju Organizāciju.  Saeimas priekšsēdētāja I.Ūdre atzina, ka Latvijas un Indonēzijas līdzīgie centieni turpināt uzsākto demokrātiskās attīstības ceļu rada labus priekšnosacījumus abu valstu divpusējās attiecības veidot aktīvas un konstruktīvas. I.Ūdre uzsvēra, ka divpusējo attiecību līgumtiesiskās bāzes veidošana būtu pamats intensificēt arī abu valstu ekonomisko sadarbību.  Sarunas dalībnieki pārrunāja jautājumus par sadarbību kultūras jomā un tūrisma attīstību. Čajono pastāstīja, ka tiek izvērtētas iespējas tūristiem no Latvijas atvieglot vīzu saņemšanas procedūru. Tā ieceļošanas vīzas tūristi varētu saņemt, ierodoties Indonēzijā, tādējādi izvairoties no vīzas saņemšanas pa pastu, kas ir ilglaicīgs un apgrūtinošs process.  I.Ūdre un Čajono sprieda arī par Latvijas un Indonēzijas iekšpolitikas aktualitātēm un ārpolitikas saniegumiem. Uzmanība tika veltīta abu valstu vēlēšanu sistēmām un pieredzei, veidojot ilglaicīgu un dzīvotspējīgu valdību Latvijā un Indonēzijā. Tāpat tika pārrunāti jautājumi par Austrumtimoras uzņemšanu ANO un Latvijas sasniegumiem Eiropas Savienības un NATO paplašināšanās kontekstā.  Tikšanās noslēgumā Saeimas priekšsēdētāja I.Ūdre Indonēzijas vēstniekam Čajono pasniedza piemiņas medaļu.

Šodien, 14.novembrī, Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre tikās ar finanšu ministru Valdi Dombrovski, lai kopīgi apspriestu 2003.gada Saeimas budžetu un valsts budžeta veidošanas principus. Tikšanās notika pēc Saeimas priekšsēdētājas I.Ūdres iniciatīvas. I.Ūdre un V.Dombrovskis bija vienisprātis, ka 2003.gada valsts budžeta likumprojektā jāparedz līdzekļi uzņēmējdarbības atbalstam un attīstībai. Saeimas priekšsēdētāja un finanšu ministrs arī sīkāk pārrunāja ar uzņēmējdarbības vides sakārtošanu saistītus jautājumus, piemēram, kā uzņēmējiem nodrošināt vienlīdzīgākas valsts garantiju iegūšanas iespējas un kā izveidot vienotus kritērijus parādu norakstīšanā.   Tikšanās laikā I.Ūdre un V.Dombrovskis bija vienisprātis, ka valsts budžeta līdzekļi jāizlieto tā, lai īstenotu valstij svarīgus mērķus un izpildītu vēlētājiem dotos solījumus. Lai saskaņotu Saeimas un Ministru kabineta darbu, abas amatpersonas nolēma arī turpmāk rīkot regulāras tikšanās.

No 15. līdz 19.novembrim Turcijā, Stambulā, notiks NATO Parlamentārās asamblejas 48.ikgadējā sesija, kurā  Latviju pārstāvēs 7.Saeimas NATO Parlamentārās asamblejas Latvijas delegācijas vadītājs Aleksandrs Kiršteins, delegācijas loceklis Guntars Krasts un delegācijas sekretāre Sandra Paura. Paredzēts, ka 8.Saeima NATO Parlamentārās asamblejas Latvijas delegācijas sastāvu apstiprinās š.g. 28.novembrī.Ikgadējās sesijas laikā parlamentārieši apspriedīs jautājumus, kas skar cīņu pret terorismu, NATO kandidātvalstu militāro gatavību, Krievijas Federācijas iekšējo situāciju, kā arī alianses paplašināšanu. Tās ietvaros tiks pieņemti arī dažādi ziņojumi un rezolūcijas, bet 19.novembra nobeiguma plenārsēdē - deklarācija par NATO pārveidošanos (transformāciju). Deklarācijas projektā tiek pamatota un analizēta paplašināšanās nepieciešamība, norādītas NATO kritērijiem atbilstošās 7 kandidātvalstis (tostarp Latvija), vērtēta alianses piemērošanās situācijai pasaulē pēc 11.septembra terora aktiem ASV, kā arī atspoguļotas NATO attiecības ar ES, Krieviju un Ukrainu. Jāpiebilst, ka šajā projektā parlamentārieši līdz 19.novembra plenārsēdei var iesniegt arī dažādus grozījumus un papildinājumus. Sesijā darbosies visas piecas komitejas: Civillietu un drošības, Aizsardzības un drošības, Ekonomiskā un drošības, Zinātnes un tehnoloģijas un Politiskā komiteja. Atklāšanas ceremonijā delegātus uzrunās NATO Parlamentārās asamblejas prezidents R.Estrella, NATO ģenerālsekretārs Dž.Robertsons un Turcijas Republikas prezidents A.N.Sezers. Pēc atgriešanās Latvijā 21.novembrī Saeimā paredzēta preses konference par NATO Parlamentārās asamblejas 48.ikgadējās sesijas gaitu un rezultātiem.