Otrdien, 18.martā, Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre tikās ar Slovākijas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Jozefu Dravecki (Jozef Dravecky).        Tikšanās laikā tika pārrunāti jautājumi, kas skar Latvijas un Slovākijas divpusējās attiecības un abu valstu virzību uz dalību Eiropas Savienībā (ES) un NATO.         Slovākijas vēstnieks J.Dravecki uzsvēra, ka abu valstu divpusējās attiecības attīstījušās sekmīgi un to aktivizēšanā liela nozīme kopīgajām interesēm virzībā uz ES un Ziemeļatlantijas aliansi. Viņš arī akcentēja, ka jāturpina politiskais dialogs, veicinot vizīšu apmaiņu dažādos līmeņos, un tuvāk ar Saeimas priekšsēdētāju apsprieda parlamentārās sadarbības padziļināšanas iespējas.        I.Ūdre un J.Dravecki arī pārrunāja Latvijas un Slovākijas virzību uz ES, tostarp abās valstīs gaidāmos referendumus par iestāšanos ES. Abas puses bija vienisprātis, ka laiks līdz referendumam jāizmanto, lai aktīvi informētu iedzīvotājus par jautājumiem, kas skar Eiropas Savienību. Turklāt, veicot izskaidrošanas darbu, svarīgi panākt, lai katrs iedzīvotājs varētu izvērtēt pozitīvās un negatīvās puses un referendumā izdarīt viņaprāt pareizo izvēli.        Tikšanās laikā Saeimas priekšsēdētāja un Slovākijas vēstnieks arī pārrunāja Irākas krīzes noregulējuma iespējas.

Saeimas priekšsēdētājas I.Ūdres un Somijas parlamenta spīkeres R.Uosukainenas tikšanās laikā tiks pārrunāti jautājumi, kas aktuāli abu valstu parlamentiem. Ņemot vērā Somijas veiksmīgo pieredzi, tiks spriests par nacionālo parlamentu lomu, gatavojoties Eiropas Savienības (ES) referendumam, parlamenta lomu lēmumu pieņemšanas procesā ES dalībvalstīs un dalībvalstu sadarbību parlamentārajā līmenī.

        Ceturtdien, 13.martā, Saeimas priekšsēdētājas biedrs Ēriks Jēkabsons tikās ar Augšaustrijas Landtāga deputātiem.        Iepazīšanās vizītes laikā galvenā uzmanība tika pievērsta ar Latvijas integrāciju Eiropas Savienībā saistītajiem jautājumiem.         Saeimas priekšsēdētājas biedrs Ē.Jēkabsons sveica Augšaustrijas Landtāga deputātus Saeimā un izteica cerību, ka tikšanās būs veiksmīgs Latvijas un Austrijas politiskā dialoga turpinājums. Viņš pastāstīja, ka Latvijā ienākusi jauna politiskā paaudze - brīva no postkomunistiskās nastas, mentalitātes un domāšanas, kas ļaus izveidot mūsu valsti par demokrātisku un pilntiesīgu Eiropas Savienības dalībnieci.  Ē.Jēkabsons sacīja, ka viņa pārstāvētā Latvijas Pirmā partija būtisku nozīmi pievērš ar morāli saistītām vērtībām, un uzsvēra, ka morāles pamats ir svarīgs priekšnosacījums, piemēram, korupcijas novēršanai.        Augšaustrijas Landtāga delegācijas sastāvā iekļauti visu parlamentā pārstāvēto frakciju deputāti. Viņus interesēja Latvijas politisko partiju un minoritāšu pārstāvju iespējas iesaistīties politikā, kā arī valsts ekonomiskās stabilitātes nodrošināšana.         Atbildot uz delegācijas pārstāvju jautājumiem, Saeimas priekšsēdētājas biedrs pastāstīja, ka visas Saeimā ievēlētās partijas atbalsta Latvijas virzību dalībai Eiropas Savienībā; aptuveni piektdaļa parlamenta deputātu ir cittautieši. Neraugoties uz to, ka Latvija atrodas vēstures krustcelēs kā postkomunisma valsts, tai ir visas iespējas un nosacījumi, lai ekonomiski uzplauktu, sasniegtu Zviedrijas vai Dānijas labklājības līmeni un attīstībā sasniegtu par "Īrijas brīnumu" ekonomikā dēvēto fenomenu. Savukārt problēmas varēs atrisināt, Latvijai kļūstot par patiesi tiesisku valsti un iekļaujoties Eiropas Savienībā. Viņš arī uzsvēra, ka valdību var vērtēt kā "pesimistiski optimistisku", tas nozīmē, apzinoties esošās grūtības, tā redz iespējas sasniegt vēlamo valsts izaugsmes līmeni.         Sarunas noslēgumā Ē.Jēkabsons izteica pateicību Austrijai par atbalstu Latvijas ceļā uz demokrātisku valsti un integrācijas procesā Eiropas Savienībā.

Trešdien, 12.martā23.00........Ierašanās Latvijā no Kopenhāgenas.Ceturtdien, 13.martā8.30........Tikšanās ar Saeimas priekšsēdētājas biedru Ēriku Jēkabsonu.Sarkanajā zālē, Jēkaba ielā 11.9.15........Tikšanās ar Ārlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieku Andri Teikmani.Brīvības bulvārī 36.10.30........Tikšanās ar Rīgas Domes priekšsēdētāja vietnieku Aivaru Gunti Kreitusu.Kr.Valdemāra ielā 3.11.20........Ekskursija pa Vecrīgu. 13.35........Ekskursija pa Saeimas namu.14.00........Tikšanās ar Eiropas integrācijas biroja direktoru Edvardu Kušneru.Sarkanajā zālē, Jēkaba ielā 11.15.15........Tikšanās ar Valsts prezidenti Vairu Vīķi-Freibergu.Pils laukumā 3.15.45........Latvijas Okupācijas muzeja apmeklējums.Strēlnieku laukumā 1.Piektdien, 14.martā7.05........Izlidošana uz Kopenhāgenu. Preses dienests

        Trešdien, 12.martā, Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre tikās ar 3.Starptautiskās Baltijas jūras valstu sieviešu konferences "Sievietes, vīrieši un demokrātija" Latvijas delegācijas pārstāvjiem.Tikšanās ietvaros tika pārrunāta Tallinas konferences norise un tās rezultāti, Saeimas Sieviešu starpparlamentārās sadarbības grupas darbība, kā arī citi ar dzimumu vienlīdzību saistīti jautājumi.Sarunas laikā iezīmējās vairāki aspekti, kuriem, pēc tikšanās dalībnieku viedokļa, vajadzētu pievērst uzmanību. Pirmkārt, amatpersonu un sabiedrības informēšanai un izglītošanai par dzimumu vienlīdzības jautājumiem; otrkārt, šai jomai nepieciešamo finansējumu; treškārt, iespējamās izmaiņas likumdošanā.Tikšanās noslēgumā tās dalībnieki vienojās par turpmākās sadarbības nepieciešamību.

        Otrdien, 11.martā, Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre tikās ar Maltas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Marku Miceli-Farrudžia.        Tikšanās laikā tika pārrunāti jautājumi, kas skar abu valstu savstarpējo attiecību aktualitātes un sadarbības iespējas Eiropas Savienības ietvaros.         Saeimas priekšsēdētāja I.Ūdre izteica gandarījumu par šā gada 8.martā notikušā referenduma par iestāju Eiropas Savienībā rezultātiem Maltā un atzina, ka Latvija būtu ieinteresēta apgūt Maltas pieredzi informācijas sagatavošanā un vadīšanā referenduma organizēšanas laikā. Maltas vēstnieks M.Miceli-Farrudžia pastāstīja, ka tautas nobalsošanas rezultāts kalpo kā signāls intensīvajā biznesa vidē un ļauj piesaistīt jaunas investīcijas, tāpēc tas tika rīkots jau marta sākumā. Viņš arī informēja, ka referendumam ir konsultatīvs statuss un galīgo lēmumu par Maltas iestāju ES pieņems parlaments.         Sarunas laikā tika pārrunāti ar integrācijas procesu ES saistīti jautājumi, piemēram, abu valstu sadarbība ES Konventa ietvaros, risinot mazo valstu iespējas realizēt nacionālās intereses kopējā Eiropā, kā arī Latvijas un Maltas pieredze, pārstrukturējot tradicionālās prioritātes lauksaimniecībā. Maltas vēstnieks atzina, ka minētajā jomā īpaši noderīga ir bijusi Īrijas pieredze, kas paredz sekmīgi izmantot esošo sistēmu un tās radītās priekšrocības - iespējas izmantot lauksaimniecības jomā jaunākās tehnoloģijas un pieejamās investīcijas, kā arī sakārtot to atbilstoši ES standartiem.         Tikšanās dalībnieki bija vienisprātis, ka abu valstu sadarbība ir jāvērtē kā laba, tomēr būtu jāizmanto potenciāls to intensificēt ekonomikas, tūrisma un kultūras jomās, kā arī līgumtiesiskās bāzes pilnveidošanā.           I.Ūdre īpaši uzsvēra parlamentārās sadarbības lietderību, kas veicinātu deputātu pieredzes apmaiņu, diskutējot jautājumus, kas varētu būt interesanti abu valstu parlamentāriešiem kā komisiju līmenī, tā arī veidojot tiešos kontaktus.        Noslēgumā tika izteikta cerība, ka līdz ar Eiropas Savienības integrācijas procesu attiecības starp Latviju un Maltu tiks veidotas aktīvāk, jo īpaši abu valstu parlamentu līmenī.  

         Pirmdien, 10.martā, Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre tikās ar Lietuvas Republikas prezidentu Rolandu Paksu.         Tikšanās laikā tika pārrunāti jautājumi, kas skar abu valstu virzību uz iestāšanos Eiropas Savienībā un NATO, kā arī divpusējo sadarbību.         Lietuvas prezidents R.Pakss uzsvēra, ka Latvijai un Lietuvai ir kopīgi ārpolitiskie mērķi - integrācija Eiropas Savienībā un NATO. "Situācija pasaulē mainās ļoti strauji, tāpēc mūsu valstu sadarbība visdažādākajos līmeņos ir tik svarīga," sacīja R.Pakss.         Arī Saeimas priekšsēdētāja I.Ūdre bija vienisprātis, ka ir jomas, kurās Latvijas un Lietuvas divpusējos kontaktus varētu intensificēt. Tika uzsvērtas reģionālās sadarbības paplašināšanas iespējas, kas vēl jo aktuālākas kļūtu pēc abu valstu iestāšanās ES. "Mūsu valstu sadarbība spētu ne tikai ietekmēt lēmumu pieņemšanas procesu starptautiskajās institūcijās, bet arī padarītu mūsu reģionu pievilcīgāku ārvalstu investoriem," norādīja Saeimas priekšsēdētāja. Sarunas dalībnieki atzīmēja sekmīgo Baltijas Asamblejas un Baltijas Ministru Padomes darbību, vienlaikus iezīmējot arī turpmākos uzdevumus, tostarp kontaktu veicināšanu enerģētikas un muitas jomās, kā arī projektos "Via Baltica" un "Rail Baltica".        Saeimas priekšsēdētāja un Lietuvas prezidents sprieda arī par abu valstu jūras robežas līguma ratifikāciju. R.Pakss atgādināja, ka līgums ticis parakstīts pirms trim gadiem, arī Lietuvas parlaments to jau ratificējis, savukārt Saeimā tas vēl nav apstiprināts. I.Ūdre norādīja, ka šis jautājums Latvijas parlamentam ir aktuāls un tas iekļauts tā darba kārtībā, un drīzumā iespējama tā izskatīšana.        Tikšanās noslēgumā puses pārrunāja paveikto ceļā uz integrāciju ES, īpaši sabiedrības informēšanā par jautājumiem, kas skar Eiropas Savienību. I.Ūdre un R.Pakss pauda pārliecību, ka referendumu iznākumi par Latvijas un Lietuvas iestāšanos ES būs sekmīgi.

Otrdien, 11.martā

         Šodien, 6.martā, Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre un Saeimas deputāti tikās ar Ārvalstu investoru padomes Latvijā pārstāvjiem.         Tikšanās laikā tika pārrunāti jautājumi par uzņēmējdarbības vidi Latvijā, tostarp Latvijas investīciju klimata likumdošanas aspektu optimizācija, nodokļu politikas un administrēšanas, kā arī nekustamā īpašuma jautājumi; muitas jautājumu sakārtošana, ierobežojot un apkarojot kontrabandu, tieslietas un korporatīvo tiesību pilnveidošana, kā arī administratīvo procedūru tālāka pilnveidošana.        Saeimas priekšsēdētāja I.Ūdre atzina, ka tradicionālās tikšanās ar Ārvalstu investoru padomes Latvijā pārstāvjiem dod iespēju diskutēt par likumdošanu, atklāt iespējamās nepilnības un tās pilnveidot Saeimā. I.Ūdre uzsvēra jau padarīto likumdošanas jomā jautājumos, kas saistīti ar uzņēmējdarbības vidi, kā arī atzina, ka joprojām līdzīgi kā daudzās Eiropas valstīs ir risināmas problēmas. Piemēram, ar birokrātijas sistēmu saistīto jautājumu sakārtošana; cīņa ar kontrabandu, tās ierobežošana un kontrole; kā arī cīņa ar korupciju.         Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētāja I.Vaidere novērtēja līdzšinējo sadarbību kā lietišķu un auglīgu un atzina, ka būtiski ir Latviju padarīt par investīcijām pievilcīgu valsti. Viņa arī aicināja ārvalstu investorus palīdzēt popularizēt Latvijas tēlu, lai izvairītos no līdzīgu situāciju atkārtošanās, kad Latvija tiek atainota nepatiesā un nepievilcīgā gaismā.          Noslēgumā sarunas dalībnieki bija vienisprātis, ka uzņēmējdarbības vide Latvijā kļūst pievilcīgāka, tomēr ir daudz darāmā, to optimizējot.

        Saeimas Ārlietu komisija informē, ka trešdien, 5. martā, Saeimas Ārlietu komisijas sēdes laikā notika komisijas locekļu tikšanās ar Zviedrijas Karalistes ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Tomasu Bertelmanu.         Ārlietu komisijas priekšsēdētāja Inese Vaidere informēja, ka šīs tikšanās laikā tika apspriestas Latvijas un Zviedrijas attiecību šī brīža aktualitātes. Pēc komisijas lūguma Zviedrijas vēstnieks sniedza vēstniecības rīcībā esošo informāciju par 1997. gada 3. jūlijā notikušo ceļu satiksmes negadījumu, ko Latvijas Republikas teritorijā izraisīja Zviedrijas Karalistes pilsonis Bū Johansons. Vēstnieks informēja komisijas locekļus par vēstniecības nostāju šajā jautājumā, akcentējot šī negadījuma cilvēciskos aspektus. Bertelmana kungs uzsvēra, ka viņš personīgi, kā arī Zviedrijas valdība, jūt līdzi latviešu tautai sakarā ar traģēdiju, ko izraisīja šis negadījums.         Atbildot uz komisijas uzdoto jautājumu par Zviedrijas nostāju attiecībā uz iespējamo ASV un Lielbritānijas vienpusējo iebrukumu Irākā bez ANO Drošības padomes atbalsta, vēstnieks paziņoja, ka valdības nostāja būs neatbalstoša.           Tikšanās laikā tika uzsvērtas abu valstu labās attiecības un ciešā sadarbība. Komisijas locekļi vairākkārt pieminēja atbalstu, ko Zviedrija ir sniegusi Latvijai pēc neatkarības atgūšanas, un pauda cerības par vēl ciešāku abu valstu sadarbību nākotnē.