Latvijas Republikas 11.Saeimas
ziemas sesijas desmitā sēde
2012.gada 8.martā

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 11.Saeimas priekšsēdētājas biedre
Inga Bite.

 

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Atbildes uz deputātu iesniegtajiem jautājumiem
Frakciju viedokļi

Sēdes vadītāja. Labrīt, godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas zālē!

Sāksim Saeimas 2012.gada 8.marta sēdi.

Pirms izskatām darba kārtību, ir izskatāmi priekšlikumi par grozījumiem sēdes darba kārtībā.

Prezidijs ir saņēmis priekšlikumus par diviem grozījumiem šodienas sēdes darba kārtībā.

Viens ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas lūgums izdarīt grozījumu 8.marta sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā izskatīšanai lēmuma projektu „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Grozījumi Civilprocesa likumā” (Nr.100/Lp11) otrajam lasījumam”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Otrs ir Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas lūgums izdarīt grozījumu Saeimas 8.marta sēdes darba kārtībā un kā pirmo darba kārtības jautājumu iekļaut Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas paziņojumu „Par Danas Reiznieces-Ozolas 11.Saeimas deputātes mandāta atjaunošanu”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Sākam izskatīt Saeimas 2012.gada 8.marta sēdes darba kārtību.

Pirmais jautājums tātad ir ziņojums „Par Danas Reiznieces-Ozolas 11.Saeimas deputātes mandāta atjaunošanu”.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā – deputāts Vitālijs Orlovs.

V.Orlovs (SC).

Cienījamā priekšsēdētājas biedre, godātie deputāti! Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 5.panta otrajā un trešajā daļā noteikto kārtību paziņo, ka, pamatojoties uz Danas Reiznieces-Ozolas 2012.gada 2.marta iesniegumu par deputātes mandāta atjaunošanu, kuru viņa bija nolikusi uz dzemdību atvaļinājuma un bērna kopšanas daļēja atvaļinājuma laiku, tiek atjaunotas viņas deputātes pilnvaras.

Deputātes pienākumus beidz pildīt Ilona Jurševska, kura iestājās Saeimā no Zaļo un Zemnieku savienības saraksta Kurzemes vēlēšanu apgabalā uz laiku, pamatojoties uz Saeimas kārtības ruļļa 5.panta pirmo daļu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Ar šo ziņojumu jautājums ir izskatīts. Lūdzam Danu Reiznieci-Ozolu ieņemt vietu Saeimas Sēžu zālē.

Paldies klātneesošajai Ilonai Jurševskai par darbu!

Pirms mēs turpinām izskatīt darba kārtību, informēju, ka ir saņemts vēl viens lūgums veikt izmaiņas.

Deputāti Zaķis, Reirs, Čaklais, Lāčplēsis un Lejiņš ir lūguši veikt izmaiņas Saeimas 8.marta sēdes darba kārtībā un izslēgt no tās 13.jautājumu – likumprojektu „Par Latvijas Republikas valdības, Igaunijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības nolīgumu par sadarbību dzelzceļa transporta jomā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta. Jautājums no darba kārtības izslēgts.

Tātad turpinām izskatīt Saeimas sēdes darba kārtību.

Pirmais jautājums – likumprojekts „Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu likums”. Tas ir Prezidija ziņojamais likumprojekts.

Viens var runāt „par”, viens – „pret”.

Runāt „par” pieteicies deputāts Jānis Dombrava. Lūdzu!

J.Dombrava (VL–TB/LNNK).

Godātā Saeima, Prezidij! Nacionālā apvienība ir sagatavojusi likumprojektu „Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu likums”. Likuma mērķis ir nodrošināt Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu saglabāšanu, to vērtībai atbilstošu cieņas izrādīšanu.

Brīvības piemineklis un Rīgas Brāļu kapi ir Latvijas neatkarības un brīvības cīņu simbols. Likums radīts, lai tos aizsargātu un nodrošinātu pienācīgu cieņas un goda izrādīšanu, kā arī minēto objektu saglabāšanu un nodošanu nākamajām paaudzēm. Lai gan šie objekti neapšaubāmi tiek uzskatīti par Latvijas neatkarības simboliem, to statuss un piederība likumā nav minēta. Brīvības piemineklis šobrīd juridiski pieder Rīgas pilsētai, jo savu darbību nav atjaunojusi Brīvības pieminekļa komiteja, kurai tika noteiktas īpašuma tiesības. Zeme ir reģistrēta Rīgas pilsētai, kamēr paši objekti šobrīd nav reģistrēti kadastra informācijas sistēmā.

Brīvības piemineklis un Brāļu kapu ansamblis ir par valsts un tautas saziedotiem līdzekļiem celti objekti. Līdz ar to likumdevēja kompetencē būtu noteikt attiecībā uz šiem objektiem īpašuma tiesības un valdījumu.

No objektu uzskaites viedokļa likuma līmenī vienlaikus iespējams arī identificēt objektu kā valsts aizsargājamu kultūras pieminekli.

Ar šo likumu ir iecerēts noteikt Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu juridisko piederību, tāpat ar likuma palīdzību ir iecerēts noteikt bargākus sodus par kaitnieciskām un cieņu aizskarošām darbībām pret Brīvības pieminekli un Rīgas Brāļu kapu ansambli.

Nākotnē ārzemju tūristiem būs jārēķinās ar daudz bargākām sankcijām par necienīgu izturēšanos pret mūsu valsts simboliem.

Aicinu atbalstīt minēto likumprojektu un nodot to izskatīšanai komisijām.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies Dombravas kungam.

Runāt „pret” neviens nav pieteicies.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Dombravas, Stalta, Parādnieka, Dzintara, Laizānes un Cilinska iesniegto likumprojektu „Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu likums” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Nākamā darba kārtības sadaļa – „Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.

Lēmuma projekts „Par Ineses Sniķeres iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”.

Saeimas Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Valērijs Agešins.

V.Agešins (SC).

Labrīt, cienījamie kolēģi! Saeimas Juridiskās komisijas 2012.gada 1.marta sēdē tika skatīts lēmuma projekts „Par Ineses Sniķeres iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”. Komisijas locekļi vienbalsīgi atbalstījuši minēto lēmuma projektu.

Saeimas Juridiskās komisijas vārdā aicinu balsot par lēmuma projektu „Par Ineses Sniķeres iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Ineses Sniķeres iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”! Lūdzu balsošanas režīmu! Atgādinu, ka balsojums ir atklāts. Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais - lēmuma projekts „Par Adrijas Buliņas iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Valērijs Agešins.

V.Agešins (SC).

Saeimas Juridiskās komisijas 2012.gada 1.marta sēdē tika skatīts lēmuma projekts „Par Adrijas Buliņas iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”. Komisijas locekļi vienbalsīgi atbalstījuši minēto lēmuma projektu.

Saeimas Juridiskās komisijas vārdā aicinu balsot par lēmuma projektu „Par Adrijas Buliņas iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Adrijas Buliņas iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”! Balsojums ir atklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Lēmums ir pieņemts.

Nākamā darba kārtības sadaļa - „Likumprojektu izskatīšana”.

Pirmais jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Reirs.

J.Reirs (VIENOTĪBA).

Augsti godājamā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Budžeta komisija nav saņēmusi nevienu priekšlikumu un lūdz atbalstīt šo likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debatēs par šo jautājumu... (Uz tablo redzams, ka dep. V.Dombrovskis ir pieteicies debatēs.)

J.Reirs. Nav priekšlikumu. (No zāles: „Balsot!”, „Bet nav par ko debatēt!”)

Sēdes vadītāja. Jā. Tātad debatēs tomēr neviens nav pieteicies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret - 6, atturas - 1. Likums otrajā, galīgajā, lasījumā pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījums Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likumā”.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Gunārs Rusiņš.

G.Rusiņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Augsti godātā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija savā šāgada 28.februāra sēdē izskatīja likumprojektu „Grozījums Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likumā”.

Trešajam lasījumam ir saņemts viens priekšlikums - Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāra Smiltēna priekšlikums - papildināt likumprojektu ar spēkā stāšanās noteikumu šādā redakcijā: „Likums stājas spēkā ar 2012.gada 15.aprīli.” Komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

G.Rusiņš. Lūdzu pieņemt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likumā” pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Likums trešajā, galīgajā, lasījumā pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā”.

Juridiskās komisijas vārdā ziņos deputāte Ilma Čepāne.

 

I.Čepāne (VIENOTĪBA).

Labrīt, godātie kolēģi! Izskatām likumprojektu trešajā lasījumā. Juridiskajā komisijā par šo likumprojektu bija ļoti plašas debates. Ir atsevišķi tehniski jautājumi, un ir arī atrisināti ļoti būtiski jautājumi.

1.priekšlikums ir kultūras ministres Jaunzemes-Grendes kundzes tehniska rakstura priekšlikums. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Čepāne. 2.priekšlikums, kā jūs redzat, ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums - izslēgt 7.panta trešās daļas 3.punktu. Juridiskais birojs un arī Juridiskā komisija atbalstīja šo priekšlikumu, jo, kā jūs redzat, šā likuma izpratnē par lietotāju ir atzīstama persona, kuru pašvaldība saskaņā ar šo 3.punktu ir norādījusi kā būves lietotāju, ierosinot būves noteikšanu nekustamā īpašuma nodokļa vajadzībām.

Diemžēl pašreiz nekādi sīkāki kritēriji šajā likumā netika norādīti (tos arī Valsts zemes dienests un Tieslietu ministrija nevarēja atrast). Tāpēc, lai nepieļautu, manuprāt, tik ārkārtīgi nenoteiktu situāciju, ka pašvaldība var noteikt jebkuru, kas dzīvo kādā konkrētā objektā vai uzturas, vai atrodas, par nekustamā īpašuma nodokļa maksātāju, Juridiskā komisija piekrita izslēgt šo normu arī sakarā ar Juridiskā biroja argumentiem un nolēma, ka, iespējams, šo jautājumu varētu risināt vai nu Nekustamā īpašuma nodokļa likumā, vai arī kādā citā normatīvajā aktā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Čepāne. Arī 4. ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Čepāne. 5. ir tieslietu ministra Bērziņa kunga iesniegts galvenokārt tehniska rakstura priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Čepāne. 6. ir Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir daļēji atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Čepāne. 7. - tieslietu ministra Bērziņa priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Čepāne. 8. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums, kas arī ir daļēji tehniska rakstura. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Čepāne. 9. - tieslietu ministra Bērziņa priekšlikums. Saistīts ar iepriekšējo. Arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Čepāne. 10. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir daļēji atbalstīts un iekļauts 12.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Čepāne. Tieši tāpat ir ar 11. - tieslietu ministra Bērziņa priekšlikumu. Tas ir daļēji atbalstīts un iekļauts 12.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Čepāne. Un 12.priekšlikums. Tātad, kā jūs redzat, pateicoties Saeimas Juridiskā biroja un tieslietu ministra Bērziņa pūlēm, Juridiskā komisija ir izveidojusi savu redakciju, un tā ir atbalstīta.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Čepāne. 13. - tieslietu ministra Bērziņa priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Čepāne. 14. - tieslietu ministra Bērziņa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Čepāne. 15. - daļēji atbalstīts, iekļaujot to 16.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Čepāne. Un tātad, kā jūs redzat, 16. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Lūdzu jūs atbalstīt to.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Čepāne. 17. - tieslietu ministra Bērziņa priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Čepāne. 18. - tieslietu ministra Bērziņa priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Čepāne. 19. - tieslietu ministra Bērziņa priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Čepāne. Arī 20.priekšlikums ir no tieslietu ministra Bērziņa kunga. Un tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Čepāne. Arī 21. - tieslietu ministra Bērziņa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Čepāne. 22. - gan tieslietu ministra Bērziņa, gan kultūras ministres Jaunzemes-Grendes priekšlikums par likuma nosaukumu. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Čepāne. 23. - tieslietu ministra Bērziņa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Čepāne. Un arī 24. - tieslietu ministra Bērziņa priekšlikums. Tas ir pēdējais, un tas ir atbalstīts.

Līdz ar to, godātie kolēģi, es jūs lūdzu atbalstīt likumprojektu „Grozījumi Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā” trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies. Deputāti atbalsta arī pēdējo priekšlikumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā” pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Likums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Veterinārmedicīnas likumā”.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - referents Jānis Tutins.

J.Tutins (SC).

Labrīt, cienījamie kolēģi! Komisija likumprojekta trešajam lasījumam ir saņēmusi divus priekšlikumus.

1. - zemkopības ministres Straujumas kundzes priekšlikums. Komisijā tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Tutins. 2. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Tutins. Lūgums atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Veterinārmedicīnas likumā” pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Likums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par privatizācijas sertifikātiem””.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Jānis Tutins.

J.Tutins (SC).

Cienījamie kolēģi! Likumprojekta trešajam lasījumam komisija saņēmusi sešus priekšlikumus.

1. - ekonomikas ministra Pavļuta priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Tutins. 2. - ekonomikas ministra Pavļuta priekšlikums. Arī tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Tutins. 3. - ekonomikas ministra Pavļuta priekšlikums. Arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Tutins. 4. - ekonomikas ministra Pavļuta priekšlikums. Arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Tutins. 5. - ekonomikas ministra Pavļuta priekšlikums. Arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Tutins. Un 6. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Arī tas komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Tutins. Lūgums atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par privatizācijas sertifikātiem”” pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Likums ir pieņemts.

J.Tutins. Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā”.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Jānis Tutins.

J.Tutins (SC).

Cienījamie kolēģi! Šim likumprojektam komisija uz trešo lasījumu ir saņēmusi 11 priekšlikumus.

1. - Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārā sekretāra Cilinska kunga priekšlikums. Komisijā tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Tutins. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Tutins. 3. - zemkopības ministres Straujumas kundzes priekšlikums. Komisijā tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Tutins. 4. - zemkopības ministres priekšlikums. Komisijā tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Tutins. 5. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Tutins. 6. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā tas ir daļēji atbalstīts un iekļauts 7. un 8.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Tutins. 7.priekšlikumu ir izveidojusi atbildīgā komisija, un komisijā tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Tutins. Arī 8. ir atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Tutins. 9. - Saeimas deputāta Ingmāra Līdakas priekšlikums. Diemžēl komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad uzsākam debates par 9.priekšlikumu likumprojektam „Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā”.

Vārds deputātam Ingmāram Līdakam.

I.Līdaka (ZZS).

Labrīt, cienījamie kolēģi! Tātad šī grozījuma būtība ir tāda: paredzēt, ka bez pirmskaušanas apdullināšanas dzīvnieku var nokaut tikai ārkārtas gadījumos. Pie tādiem gan nepieder rituālā kaušana. Ar šo priekšlikumu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā nāca klajā Dzīvnieku aizsardzības ētikas padome, kurā pulcēti zemkopības ministra apstiprināti dzīvnieku tiesību eksperti no gandrīz 20 organizācijām un iestādēm. Un būtu ārkārtīgi nepareizi viņu viedokli... tātad tiešām šo ekspertu viedokli neizskatīt šeit, Saeimā.

Atgādināšu, kāda bija gaita saistībā ar 48.panta izmaiņām 9.Saeimā.

Tātad 2009.gada 17.septembrī steidzamības kārtā Saeima pieņēma grozījumus Dzīvnieku aizsardzības likumā, pieļaujot tajā rituālo kaušanu un patiesībā legalizējot to kā biznesa veidu Latvijā. Apspriešanas process, likuma apspriešanas process, bija ārkārtīgi necaurspīdīgs - bija pilnīgi skaidri redzams, ka šos grozījumus Dzīvnieku aizsardzības likumā lobē Tautas partijas pārstāvji. Šie grozījumi būtībā bija paredzēti, lai attīstītu viena konkrēta uzņēmuma - konkrēti kautuves „Viesuļi” - biznesu, tāpēc tika zīmētas ārkārtīgi krāšņas ainas - ka halal gaļas eksports būs teju vai Latvijas „Nokia”. Tika solīts dažu gadu laikā kāpināt šīs rituālās kaušanas rezultātā iegūtās gaļas eksportu līdz desmitiem tūkstošu tonnu, tika paredzēts, ka Cēsu apkaimē tiks būvēts halal pelmeņu ražošanas kombināts, kas apgādās ar šiem pelmeņiem teju vai pusi Eiropas.

Nu, jāteic, ka arī šie attiecīgie kaušanas procesu regulējošie Ministru kabineta noteikumi tika izstrādāti un apstiprināti, maksimāli ierobežojot sabiedrības līdzdalību to izstrādē un apspriešanā, un galarezultātā jāteic, ka neviena no biznesa attīstības prognozēm, kuru vārdā toreiz tika pazemināti dzīvnieku labturības standarti, tā arī nepiepildījās.

Šobrīd ir jāteic sekojošais: musulmaņu garīdznieku lūgšanas „Viesuļiem” svētību nav nesušas, jo apmēram 150 darbinieku vietā tagad tur ir nodarbināti nedaudz vairāk par 40, uzņēmums ir pārcietis vairākas finansiālās problēmas un vismaz 2010.gadā ir strādājis ar zaudējumiem. Mainījušies arī īpašnieki. Kā izrādās, tagad ar šo biznesu nodarbojas tādas ļoti eksotiskas valsts kā Beliza uzņēmums. Nu, un arī šo „Viesuļos” strādājošo uzņēmumu īpašnieku vidū ir meklējami gan tādi visai aizdomīgi un ne visai spožu reputāciju baudoši uzņēmēji no Izraēlas... Ir arī, protams, uzņēmēju struktūrā vairāki Krievijas pilsoņi ar ļoti... varbūt Latvijas gaļas biznesam raksturīgi nekrieviskiem uzvārdiem. Var teikt tikai vienu - „Viesuļiem” tiešām svētība nav nesta! Un līdz ar to es teiktu tā: ja mēs tagad mainīsim likumu, lai tas atgrieztos tādā stāvoklī, kādā bija pirms 2009.gada 17.septembra, varbūt „Viesuļi” tomēr zels un plauks. Tad, kad šādu grozījumu nebija, šis uzņēmums bija tiešām spēcīgs un strādāja stabili.

Un, protams, jāpiezīmē vēl kas. „Viesuļi” kādreiz proponēja to, ka šādā veidā, mainot kaušanas noteikumus, tikšot attīstīts eksports un, protams, Latvijas zemniekiem būšot iespējas pārdot dārgāk savus liellopus. Nu, vismaz pēc 2011.gada sākuma datiem, tieši „Viesuļos” lielākoties ir kauti Igaunijā iepirkti liellopi, jo latviešu zemnieks spēj izaudzēt tik kvalitatīvu liellopu, ka tas ir pieprasīts dzīvā veidā gan Turcijā, gan Vācijā, gan daudzviet citur, un nevienam nav īstas vēlēšanās... nu, šo uzņēmumu arī šādā veidā atbalstīt, pārdodot varbūt par konkurētnespējīgu cenu savu liellopiņu tieši „Viesuļiem”. Nu, patiesības labad gan jāsaka, ka „Viesuļi” nav vienīgā vieta, kur notiek šī rituālā kaušana. Ir arī Kurzemē uzņēmums, kurš ar to nodarbojas, taču varbūt krietni mazākā mērā.

Daži fakti. Rituālā kaušana šobrīd ir aizliegta Zviedrijā, Norvēģijā, Šveicē, Īslandē, vairākas valstis šādu aizliegumu apspriež. Daudzviet Eiropā ir... tiek pieļauta rituālā kaušana tikai kopienu vajadzībām, tātad ar nosacījumu, ka netiek gūta peļņa, nemaz nerunājot par eksportu.

Nu, Latvija kā vienmēr mēģina to, kas visiem izkrīt no ratu pakaļas, tomēr savākt, arī savā likumdošanā.

Un līdz ar to es tomēr aicinu uzklausīt Dzīvnieku aizsardzības ētikas padomes, tātad dzīvnieku tiesību aizsardzības ekspertu, Zemkopības ministrijā akceptētu ekspertu, viedokli un...

Sēdes vadītāja. Jūsu uzstāšanās laiks ir beidzies. (No zāles: „Jūsu laiks ir beidzies!”)

I.Līdaka. ...tomēr balsot par manu priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies Līdakas kungam.

Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim.

 

V.Dombrovskis (ZRP).

Godātie kolēģi! Te ir divi galvenie „par” un „pret”.

Tātad „par”: kā deputāts Līdaka diezgan pārliecinoši argumentēja, šāda veida kaušana varētu būt neētiska. Es negribu par to diskutēt, es neesmu ētikas eksperts. Es gribu tikai pievērst jūsu uzmanību tam, ka tie dzīvnieki tiks nogalināti tik un tā. Tātad mēs runājam par veidu, nevis par faktu, vai tie tiks nokauti vai netiks nokauti.

Bet... Pieņemsim, ka tas tomēr nav ētiski. Bet, no otras puses, mēs runājam par to, ka, pēc Latvijas Gaļas ražotāju un gaļas pārstrādātāju asociācijas datiem, šajā nozarē darbojas vismaz divi uzņēmumi, kuros strādā vairāk nekā sešdesmit cilvēku. Šie uzņēmumi eksportē vairāk nekā 90 procentus no savas produkcijas uz Skandināvijas valstīm, runa ir par apmēram pusmiljonu latu. Bet, es domāju, ir diezgan skaidrs, ka mēs runājam par diezgan specializētu nišu. No tā izriet, ka, ja mēs atbalstīsim deputāta Līdakas priekšlikumu, tad šie vairāk nekā sešdesmit cilvēki diezgan automātiski... visticamāk, zaudēs savas darba vietas, jā. Un runa ir arī par to, ka šiem cilvēkiem pavisam noteikti ir ģimenes ar bērniem un ka arī tās no tā cietīs, jā.

Es jums atgādināšu statistiku par bezdarba līmeni mūsu valstī. Saskaņā ar pēdējiem datiem mūsu valstī darba nav 165 tūkstošiem cilvēku, kuri ir darba meklētāji. Tas nozīmē, ka bezdarba līmenis ir apmēram 14 procenti. Varbūt tajā brīdī, kad mēs sasniegsim tās pašas Zviedrijas attīstības līmeni un kad cilvēkiem būs daudz vieglāk atrast darbu, mēs varēsim savādāk paskatīties uz deputāta Līdakas priekšlikumu.

Pagaidām es jūs aicinu, kolēģi, tomēr padomāt par cilvēkiem, nevis par lopiem.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies Dombrovska kungam.

Vārds debatēs deputātei Ilmai Čepānei.

I.Čepāne (VIENOTĪBA).

Godātie kolēģi! Es domāju, ka jūs visi esat saņēmuši gan nevalstisko organizāciju viedokli, gan arī ekspertu viedokli šajā sakarā. Ārkārtīgi vētraini šā likumprojekta apspriešana norisinājās 2009.gada rudenī, kad faktiski bez sabiedrības atbalsta un pretēji ekspertu viedoklim tika pieņemta šāda norma, lobējot - un es pilnīgi piekrītu kolēģim Līdakam! - atsevišķu uzņēmēju intereses.

Es tikai nedaudz gribētu pakavēties pie Latvijas Veterinārārstu biedrības viedokļa, ko tā tajā laikā - 2009.gada septembrī - rakstīja arī Saeimas deputātiem. Un, proti, ka šāda norma būtu jāpieņem, izvērtējot sabiedrības un ekspertu viedokli, taču sabiedrības un ekspertu viedoklis acīmredzot ir ticis ignorēts. Ir ticis ignorēts arī nevalstisko organizāciju viedoklis. Un šeit ir pieminēts arī tas, ka arī Eiropas Veterinārārstu federācija uzskata, ka, raugoties no dzīvnieku labturības viedokļa un respektējot dzīvniekus kā justspējīgas būtnes, dzīvnieku kaušana bez iepriekšējas apdullināšanas ir nepieņemama jebkādos apstākļos. Un tālāk tiek minēti šādi iemesli...

Es katrā ziņā, kolēģi, gribu runāt arī par cilvēkiem tāpat kā Dombrovska kungs. Šeit nevajadzētu pārspīlēt, sakot, ka visi šie simti, tūkstoši strādā šajos uzņēmumos. Tikai neliela daļa šajos uzņēmumos strādājošo šādā veidā nogalina dzīvniekus.

Un pašā nobeigumā es gribētu teikt, ka sabiedrībā ir cilvēki, kas uz mežu vienmēr skatīsies tikai kā uz baļķu kaudzi; ir cilvēki, kas uz mājdzīvniekiem skatīsies kā uz gaļas blāķi vai arī kā uz kotleti, bifšteku vai steiku savā šķīvī. Es tiešām aicinu jūs būt humāniem un neskatīties uz mājdzīvniekiem šādā rakursā!

Es aicinu atbalstīt Līdakas kunga priekšlikumu. Būsim humāni! Un it īpaši es vēršos pie Zatlera Reformu partijas, kuras tajā laikā te nebija, kura nebija vēl nākusi politikā, kuras 2009.gadā nebija šajā Saeimā. Jūs varētu palasīt, kādas bija tolaik diskusijas, un, ja jūs esat šeit nākuši, lai veiktu reformas, tad šī ir viena no tām reformām, lai tiešām sabiedrība kļūtu humānāka, nevis lai mēs skatītos tikai... kā īpaši varbūt es to redzu no jūsu reakcijas, patiešām uz mājdzīvniekiem kā uz kotleti, kā uz bifšteku vai kā uz steiku.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies Čepānes kundzei.

Vārds debatēs deputātam Dzintaram Ābiķim.

Dz.Ābiķis (VIENOTĪBA).

Cienījamā sēdes vadītāja! Kolēģi! Es ļoti cienu Ilmu Čepāni kā izcilu juristi un kā brīnišķīgu kolēģi, kā savu cīņubiedri jau Augstākajā padomē. Bet šī nu ir viena no tām ārkārtīgi retajām reizēm, kad es nevaru savai kolēģei piekrist.

Arī es piedalījos debatēs un savā laikā pieņēmu atbalstošu lēmumu par dzīvnieku rituālo kaušanu, un es absolūti nemaz nekaunos, ka es toreiz lobēju atsevišķu - jā, atsevišķu! - uzņēmēju intereses. Bet kāpēc lai es to nedarītu, ja uzņēmēji ir bijuši spējīgi atrast nišu, kurā ar lielām grūtībām ielauzties?

Līdakas kungs šeit minēja, ka Eiropā ir milzum daudz... ka tur ir pilnīgi citāda pieredze, un nosauca atsevišķas valstis. Tik tiešām tādas valstis, kurās ir aizliegta šī rituālā kaušana, ir tikai dažas! Tikai dažās valstīs Eiropā - viņš nosauca četras valstis, ieskaitot Īslandi, kurā klimata īpatnību dēļ liellopi vispār nav izplatīti... šī liellopu audzēšana un ir aizliegta šī rituālā kaušana.

Cienījamie kolēģi, nu, nebūsim taču liekuļi! Tajā laikā, kad mūsu senči kāva liellopus gadus 60 vai 70... 170 vai 270, vai vēl vairāk gadu atpakaļ, nebija elektrības un dzīvniekus neapdullināja. Jā, cūkas kaujot, tās tika apdullinātas, bet, liellopus kaujot, tiem pārgrieza artēriju, un šī kaušanas metode tiek atzīta par līdzvērtīgu kaušanai ar apdullināšanu. Jo, kā apgalvo speciālisti, nav lielas atšķirības.

Un tāpēc, cienījamie kolēģi, nebūsim liekuļi! Nebūsim liekuļi un nepasludināsim visus mūsu senčus par bezmaz noziedzniekiem, un atļausim Latvijā attīstīties uzņēmējdarbībai, jo šajā gadījumā, kā jau te kolēģis Dombrovskis teica, mūsu uzņēmēji ir atraduši veiksmīgu nišu! Un, ja tie ir kaut vai, kā te teica, 40 darbinieki vai drusku vairāk darbinieku, arī tas ir pietiekami liels skaits. Un mēs zinām, ka islāmticīgo skaits visā pasaulē un arī Eiropā dažādu iemeslu dēļ pieaug, un es pieļauju iespēju, ka mūsu uzņēmēji varēs pelnīt vēl vairāk.

Un šoreiz tam nav nekāda sakara ar dzīvnieku labturību, bet tā drīzāk ir neizpratne par lietām, kuras mūsu senči saprata.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies Ābiķa kungam.

Vārds deputātei Janīnai Kursītei-Pakulei.

J.Kursīte-Pakule (VIENOTĪBA).

Cienījamā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi!

Lielā mērā, skatoties uz vairāk tādām... smaidīgajām sejām, šī runāšana ir tukšā gaisā. Jo, pārfrāzējot nu jau 20.gadsimta literatūras klasiķa romāna nosaukumu, var teikt, ka mēs dzīvojam dzīvnieku fermā - katrs ar savas dzīvnieku klases morāli vai nemorāli. Apelēt pie sirdsapziņas dzīvnieku fermā ir velti. Austrāliešu mīti kādreiz sākās ar sakrālu frāzi: „Tas notika laikā, kad zvēri vēl bija cilvēki.” Šķiet, ka attiecībā uz mūsdienām, vismaz šeit un tagad, šis mīts būtu jāiesāk ar formulu: „Tas notika laikā, kad cilvēki bija zvēri.”

Pamatnāciju (šajā gadījumā vēl plašāk - Latvijas valsti) veidojošo pilsoņu kopa ir veidojusies un pastāv zināmā vērtību sistēmā. Vērtību sistēmā ietilpst tradīcijas, kuras savukārt balstās noteiktos rituālos un ieradumos. Piemēram, baltu un slāvu tautu tradīcijas nav ne labākas, ne sliktākas par musulmaņu tautu tradīcijām. Bet skaidrs, ka gadsimtos izveidotās musulmaņu tradīcijas pieder musulmaņu valstīm, bet baltu tautu tradīcijas, kurās sintezējušies pirmskristietiskie un kristietiskie rituāli, sakrālie priekšstati, pieder Baltijas valstīm. Var jau mēģināt ekonomiskās labklājības dēļ apvienot neapvienojamo. Tāds mēģinājums attiecībā uz rituālo kaušanu jau tika... (Zālē pamazām pieaudzis troksnis. J.Kursīte-Pakule ietur pauzi.) es saprotu, ka šodien 8.marts, Sieviešu diena, rituālā kaušana lielu daļu neaizskar, bet tāds mēģinājums jau tika vienu reizi izdarīts, kā jau minēja, 9.Saeimas laikā. Kas notika? Īstenībā nekas nenotika. 40 darba vietas, ko jau Līdakas kungs minēja... Kādi projekti bija... Cerības uz to, ka - līdzīgi kā ēģiptiešu mitoloģijā - govs dzemdēs zelta teļu, nudien nepiepildījās un arī nepiepildīsies. Upurjērs, kā to uzsver dzīvnieku aizstāvji, ir izrādījies... upuris ir izrādījies pilnīgi bezjēdzīgs. Mēs varam turpināt bezjēdzības, jo bezjēdzībai, kā zināms, robežu nav. Bet mēs varam arī neturpināt bezjēdzības, respektējot to, kurā valstī, kurā pasaules daļā mēs dzīvojam, kādām tradīcijām sekojam un kādām nesekojam.

Aicinu atbalstīt izmaiņas likumā.

Sēdes vadītāja. Paldies Kursītes-Pakules kundzei.

Vārds deputātam Klāvam Olšteinam.

(Dep. Dz.Ābiķis un dep. J.Kursīte-Pakule skaļi sarunājas.)

 

K.Olšteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Augsti godātais Saeimas Prezidij! Godātie kolēģi!

Man prieks, ka mēs esam beidzot nonākuši no nacionālo jautājumu risināšanas arī līdz kādam tautsaimniecības jautājumam, kaut arī šī, manuprāt, savā ziņā ir liela pseidoproblēma, kas šodien ir radīta ar šo priekšlikumu izskatīšanu. Jo, ja mēs paskatāmies uz to, cik daudz, no vienas puses, šī problēma ietekmē mūsu ekonomiku un cik daudz, no otras puses, mēs katrs pats esam radījuši mūsu ekonomikai kādu pievienoto vērtību, tad saprotam, ka šie cilvēki vismaz nodokļu veidā ir ienesuši mūsu valstij kādus zināmus latus. (No zāles dep. J.Kursīte-Pakule un dep. I.Čepāne: „Cik tad? Cik tad?”) Jautājums - cik daudz? Cik daudz - tas, protams, ir pamatots jūsu jautājums, lai varētu izvērtēt šo samērību - atbalstīt šādu normu vai ne.

Bet, tā kā es personīgi nodokļus, var teikt, no uzņēmēja sapelnītās naudas tikai tērēju, tad man vispār nav nekādas iespējas apšaubīt ikvienu no uzņēmējiem, kuri mūsu valstij kaut latu atnes nodokļos - kaut vienu latu no tā, ko mēs šeit visi iztērējam.

Tāpēc es teiktu, ka šādai normai vajadzētu turpināt pastāvēt un vajadzētu ļaut šiem cilvēkiem mūsu ekonomiku attīstīt kaut par latu vai diviem, vai simts latiem, nevis runāt par to, ka 50 darba vietas - tas ir slikti priekš mūsu valsts. Tas ir labi!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies Olšteina kungam.

Vārds debatēs deputātam Ingmāram Līdakam, otro reizi.

I.Līdaka (ZZS).

Cienījamie kolēģi! Man, gribi vai negribi, jāatbild uz dažiem mītiem.

Šeit Ābiķa kungs vairākkārt pieminēja: „Mūsu uzņēmēji pelnīs vairāk!” un tamlīdzīgi. Nu, mūsu uzņēmēji... Es teiktu tā: mūsu uzņēmēji Belizā, mūsu uzņēmēji Izraēlā, mūsu uzņēmēji Krievijā... nu, paldies par tādiem mūsu uzņēmējiem! Tāpēc jau mēs tur esam, ka mums ir ļoti daudz šādu uzņēmēju, kas ir mūsu uzņēmēji, bet faktiski nav mūsu uzņēmēji.

Tagad par Eiropu. Eiropā pamatā tiek pieļauta rituālā kaušana kopienu vajadzībām. Mums musulmaņu kopiena nav pārāk liela, un, ja tai būtu šāda vēlme, varētu likumu pamainīt arī tā, ka tā savām vajadzībām (ne eksportam, ne peļņas gūšanai!), bet lai tiešām varētu dzīvot atbilstoši savai tradīcijai un ierīkot šo kautuvi, kas strādātu. Mēs to varētu, protams, šeit apspriest.

Es apzināti neiedziļinājos kaušanas tehniskajās niansēs (atšķirībā no Ābiķa kunga, kurš ir daudz lielāks speciālists) tieši tāpēc, ka varbūt šī kaušanas tehnoloģija kā tāda, pateicoties tomēr Ministru kabineta noteikumiem, kas regulē šo tehniku, kaušanas tehniku, ir ļoti, ļoti pielīdzināta šai, nu, varbūt Latvijā pieņemtajai tradicionālajai... Ir pēckaušanas apdullināšana, līdz ar to šie abi procesi ir diezgan pielīdzināmi. Bet ne jau par to ir stāsts! Stāsts ir par rituālo kaušanu. Rituālo kaušanu, kas neatbilst latviskajai tradīcijai!

Un, protams, Dombrovska kunga teiciens, ka šodien domāsim par cilvēkiem, nevis par lopiem... Es atvainojos, Dombrovska kungs, šodien domāsim par ētiku, rīt nedomāsim par ētiku, parīt atkal par to domāsim... Nevar būt tā, ka mēs vienā dienā esam ētiski, bet citā dienā atkal neesam ētiski. Vai nu mēs esam, vai mēs neesam ētiski! Un es domāju, ka mums šeit ir jādomā par visiem!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies Līdakas kungam.

Vārds debatēs deputātam Andrejam Judinam.

A.Judins (VIENOTĪBA).

Kolēģi! Es nebiju plānojis šodien runāt, bet, klausoties tādas karstas diskusijas, nevarēju tomēr sēdēt un klusēt.

Man nav saprotams, kas tas par strīdu, ja viena puse stāsta par tautsaimniecību, bet otra puse runā par ētiku. Es sapratu, ka tieši tautsaimniecība ir ārkārtīgi svarīga, jo mums visiem ir jāstrādā, lai mūsu budžetā tiešām būtu nauda, lai mūsu uzņēmumi tieši veiksmīgi attīstītu savu biznesu.

Bet šeit ir jautājums cits: vai drīkst biznesu būvēt uz cietsirdības? Vai tiešām cietsirdība... cietsirdībai ir vieta mūsu likumos? Šeit nav runa par tautsaimniecību! Ir dažādi... vairāki biznesi. Ir vairāki dažādi projekti, kas var tikt realizēti, pārkāpjot tieši ētikas normas. Vai mēs atbalstītu tādus? Mēs varam sākt ražot narkotikas, mēs varam pelnīt naudu, tieši atbalstot prostitūciju... Ir vēl vairākas citas iespējas pelnīt naudu, bet ir arī ētikas jautājumi. Un tieši cietsirdīgi slepkavot dzīvniekus - tas nav normāli.

Es aicinu tieši atbalstīt grozījumus un turpmāk nepieļaut attiecīgas darbības.

Paldies. (Dep. J.Kursīte-Pakule un dep. I.Čepāne aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies Judina kungam.

Vārds deputātam Imantam Parādniekam.

I.Parādnieks (VL-TB/LNNK).

Labdien, godātie kolēģi! Te tāda dīvaina sajūta rodas. Diskusija notiek par to, vai tas ir ētiski vai neētiski. Viens saka, ka tā rituālā kaušana jeb reliģiskā kaušana tā kā rada iebildumus, taču kāds cits saka, ka vajadzētu atbalstīt šos uzņēmējus, jo kaušana jau pati par sevi nav nekas slikts. Nu, tad varbūt vajadzētu saprast, par ko mēs iestājamies. Nu, dzīvnieki tiks nogalināti jebkurā gadījumā. Varbūt tad, ja visi pēkšņi kļūs veģetārieši, kaut kas mainīsies.

Bet ar ko atšķiras šīs metodes? Metode, ka dzīvniekam aizspiež miega artēriju (zinu, ka arī cilvēki tad zaudē samaņu) vai iedod ar bomi pa galvu, vai pieslēdz pie elektrības, un viņš noraustās konvulsijās... Vai tad tā ir labāka metode? Nu, es par to šaubos. Var jau šaubīties arī par to, ka... nu, tie Dieva vārdi, ko cilvēks, kurš veic šo rituālo kaušanu un ir profesionāli apmācīts... ka tie ir neatbilstoši mūsu mentalitātei. Bet mēs jau to nedarām priekš sevis. Tā ka es šeit neredzu nekādas problēmas, kāpēc lai šo metodi, kaušanas metodi, kas, ja tā var teikt, ir tikpat humāna kā jebkura nokaušanas metode, nevarētu atbalstīt. Bet tikko runāja par... Judina kungs runāja par uzņēmējiem, kuri visai nežēlīgā veidā pelna naudu. Ziniet, par naudas pelnīšanu runājot, Judina kungs, vajadzētu paskatīties uz dažiem jums pietuvinātiem... es atvainojos, precizēšu, jūsu partijai pietuvinātiem uzņēmējiem, kuri nogalina cilvēkus (No zāles dep. J.Kursīte-Pakule aplaudē: „Rituālā kaušana!”) un kuru kompānijas, kā izrādās, atbalsta Kotdivuāras bombardēšanu. Kā izrādās, viņu kolēģi beigās vēl ir maksātnespējas administratori Latvijas Krājbankā. Tā ka varbūt tur ir jāpaskatās, kādi uzņēmēji slēpjas aiz kādām interesēm.

Bet šeit, runājot par kaušanu, viss ļoti vienkārši. Šī metode ir tikpat ētiska, ja var tā teikt par kaušanu kā tādu. Līdz ar to es aicinu nemainīt šo kārtību.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies Parādnieka kungam.

Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim, otro reizi.

V.Dombrovskis (ZRP).

Tā, nu varbūt pirmām kārtām drusciņ ne par tēmu, jā.

Te diezgan tā... izskanēja viedokļi par mūsu uzņēmējiem, ne mūsu uzņēmējiem... Jā, nu tā diezgan dīvaini, runājot par mūsu cilvēkiem, kuriem ir darba vietas šajos uzņēmumos. Es domāju, ka tas, kam pieder tie uzņēmumi, jau ir drusciņ tā sekundāri. Vai tas nozīmē, ka darba vietas, kas radītas no Krievijas pilsoņu puses (cik drausmīgi!), ir kaut kādā ziņā sliktākas vai mazāk vēlamas nekā darba vietas, kas radītas no, es nezinu, Vācijas pilsoņu puses, jā? Tas būtu diezgan dīvaini.

Bet es atkārtošu faktus, kolēģi! Ja Līdakas kunga priekšlikums tiks atbalstīts, tad vairāk nekā 60 cilvēku diezgan īsā laika periodā zaudēs savas darba vietas (No zāles dep. Dz.Zaķis: „Trīsdesmit dienas!”), jā. Nekādi pārejas noteikumi tur nav paredzēti, jā. No tā pavisam noteikti cietīs šo cilvēku ģimenes - vēl vairāki desmiti cilvēku.

Bezdarba līmenis mūsu valstī ir ļoti augsts, un tas nozīmē, ka šiem cilvēkiem būs ļoti grūti atkal atrast darbu kaut kādā īsā laika periodā. Tātad viņi paliks bez darba diezgan ievērojamu laika periodu. Tad ir jautājums - vai tas ir ētiski, vai tas ir humāni?

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies Dombrovska kungam.

Vārds deputātam Dzintaram Ābiķim, otro reizi. (No zāles dep. A.Bērziņš: „Pastāsti - kā tur ir?”)

Dz.Ābiķis (VIENOTĪBA).

Cienījamā sēdes vadītāja! Kolēģi! Es gan īsti nesaprotu, kāds sakars ir lopu kaušanai ar Kotdivuāras bombardēšanu, bet tomēr es saviem kolēģiem - it īpaši kolēģiem no savas frakcijas! - gribu teikt, ka šis nu ir tas gadījums, ka šeit nav nekādas pretrunas starp tautsaimniecības interesēm un ētiku. Nu, nevaram mēs visi savus senčus pasludināt par neētiskiem, jo Ulmaņa laikā, pirms tam parlamentārās Latvijas laikā un vēl senākos laikos mūsu senči, latvieši, laukos, kaujot liellopus, tos neapdullināja (No zāles dep. J.Kursīte-Pakule un dep. I.Čepāne: „Liec mierā senčus!”): viņi kāva liellopus, pārgriežot artēriju. Tas saskan ar šo tā saukto rituālo kaušanu. Īstenībā var teikt: tā ir kaušana pēc mūsu sentēvu metodēm.

Pie reizes es gribu apsveikt, cienījamie kolēģi, mūsu cienījamo kolēģi Janīnu Kursīti-Pakuli dzimšanas dienā! (Aplausi.) Un lai, Janīn, jums ir mierīgs prāts: ja arī Saeima nobalsos, ka varēs šī kaušana turpināties, tas nebūs pretrunā ar mūsu senču uzvedību!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies Ābiķa kungam.

Vārds debatēs deputātam Gunāram Rusiņam.

G.Rusiņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Es runāšu kā karavīrs, kurš ir izgājis karu. Un es esmu pret tādu cietsirdību, par ko runājam mēs šodien. Es domāju, ka tās 64 darba vietas, par ko mēs te runājam, vēl nav apzinātas, vai tiešām tie 64 cilvēki strādā tajā iestādē, kur nodarbojas ar lopu šādu te kaušanu.

Un nevajadzētu salīdzināt apdullināšanu ar strāvu vai dažādām citām metodēm ar elementāru rīkles pārgriešanu! Es tomēr zinu, ko tas nozīmē un kā jūtas gan dzīvs cilvēks, persona, gan arī lops, kam pārgriež rīkli, un, kamēr asinis tek, viņš vēl ir pie apziņas. Jā!

Tā ka es esmu pret šādu cietsirdību. Un nepieļausim šādu metodi!

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies Rusiņa kungam.

Debates slēdzu.

Vai Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā Tutina kungs vēlas vēl kaut ko piebilst? Nē.

Tātad, godātie deputāti, lūdzu zvanu! Balsosim par 9. - Saeimas deputāta Ingmāra Līdakas priekšlikumu likumprojektam „Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 22, pret - 36, atturas - 12. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Tutins. 10. ir Juridiskā biroja priekšlikums, kurš komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Tutins. Un 11. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā arī tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Tutins. Lūgums pieņemt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā” pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 70, pret - nav, atturas - 1. Likums trešajā lasījumā pieņemts.

J.Tutins. Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījums Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā”.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Ainars Latkovskis.

A.Latkovskis (VIENOTĪBA).

Kolēģi! Likumprojekts ir izstrādāts atbilstoši Satversmes tiesas spriedumam un attiecas uz gadījumiem, kad likuma subjekts - šajā gadījumā bankas - nepamatoti vai nelikumīgi ir atturējies no debeta operāciju veikšanas, kā rezultātā ir radies viens no zaudējuma atlīdzināšanas tiesiskajiem pamatiem, kā arī uz tādiem gadījumiem, kad kontroles dienesta nepamatotas rīcības dēļ radies viens no zaudējuma atlīdzināšanas tiesiskajiem pamatiem. Tāpat likumprojektā tiek noteikti zaudējuma atlīdzināšanas tiesiskie pamati, zaudējuma atlīdzināšanas veidi un apmērs, pretenzijas pret zaudējuma atlīdzināšanas iesniegšanas un izskatīšanas kārtību un zaudējuma atlīdzināšanas lietā pieņemtā lēmuma izpildi.

Komisija atbalstīja. Aicinu arī jūs atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

A.Latkovskis. 16.aprīlis.

Sēdes vadītāja. Vai ir citi priekšlikumi? Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 16.aprīlis.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Gada pārskatu likumā”.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Upenieks.

J.Upenieks (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu Nr.209/Lp11 - „Grozījumi Gada pārskatu likumā”. Tas paredz, ka par interešu konfliktu saturošiem darījumiem, par kuriem ir saņemts zvērināta revidenta atzinums... Akciju sabiedrībai gada pārskatā ir jāsniedz informācija par šo atzinumu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā aicinu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Gada pārskatu likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

J.Upenieks. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 21.marts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 21.marts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā”.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - referents Jānis Upenieks.

J.Upenieks (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu Nr.210/Lp11 - „Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā”. Tas paredz akciju sabiedrību akcionāriem un valdes un padomes locekļiem tiesības lūgt piesaistīt zvērinātu revidentu darījumos, kas satur interešu konfliktu, un paredz noteikt, ka šādā gadījumā ir nekavējoties jāatklāj informācija par šādu darījumu un revidentu atzinumu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā aicinu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

J.Upenieks. 21.marts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 21.marts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Par Eiropadomes lēmumu, ar ko Līguma par Eiropas Savienības darbību 136.pantu groza attiecībā uz stabilizācijas mehānismu valstīm, kuru naudas vienība ir euro.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Ojārs Ēriks Kalniņš.

O.Ē.Kalniņš (VIENOTĪBA).

Cienījamā sēdes vadītāja! Cienījamais Prezidij! Godātie kolēģi!

Strādājam ar dokumentu Nr.40.

Likumprojekts „Par Eiropadomes lēmumu, ar ko Līguma par Eiropas Savienības darbību 136.pantu groza attiecībā uz stabilizācijas mehānismu valstīm, kuru naudas vienība ir euro” atļauj eirozonas valstīm izveidot Eiropas stabilitātes mehānismu, ko saīsināti sauc par ESM. Tas kļūs par pastāvīgu instrumentu, kas nodrošinās Eiropas Savienības finansiālo stabilitāti. Kaut gan šis līgums attiecas tikai uz eirozonas valstīm, visām 27 Eiropas Savienības valstīm tas ir jāapstiprina.

Pirms Ārlietu komisija izskatīja šo jautājumu, mums bija jāpieņem lēmums par procedūru - par to, kādā veidā šis likumprojekts ir skatāms Saeimā. Mēs konsultējāmies ar Saeimas Juridisko biroju un ar Ārlietu ministriju un konstatējām, ka netiek paplašināta Eiropas Savienības kompetence un netiek deleģētas Latvijas valsts institūcijām jaunas kompetences. Līdz ar to Ārlietu komisija vienbalsīgi piekrita, ka likumprojekts var tikt pieņemts Saeimā ar vienkāršu balsu vairākumu.

Pēc likumprojekta apspriešanas Ārlietu komisija vienbalsīgi apstiprināja šo likumprojektu pieņemšanai pirmajā lasījumā.

Es aicinu Saeimu pieņemt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Uzsākam debates.

Vārds deputātam Kārlim Eņģelim.

K.Eņģelis (ZRP).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas biedre! Godātie deputāti! Beidzot šis likumprojekts ir nonācis līdz pirmajam lasījumam. Šis likumprojekts ir tik svarīgs, ka tā dēļ pat bija jāveic izmaiņas mūsu Ārlietu komisijas sastāvā. Taču, kā jau komisijas priekšsēdētājs minēja, šis likumprojekts komisijā tika atbalstīts vienbalsīgi. Tātad to atbalstīja visas Saeimas politiskās grupas.

Bet es gribu atzīmēt šī likumprojekta simbolisko nozīmi. Jau 10.Saeimas laikā tika aktualizēta diskusija par to, vai ir nepieciešams rīkot tautas nobalsošanu par Latvijas pievienošanos eirozonai vai varbūt pietiks ar vienkāršu Saeimas balsojumu. Šīs diskusijas secinājums bija tāds, ka, iestājoties Eiropas Savienībā, Latvija jau ir paudusi gribu un apņemšanos ieviest vienoto Eiropas valūtu. Kā redzam, gadu pēc šīs diskusijas apstākļi ir mainījušies un minētajam apgalvojumam var piekrist tikai daļēji, jo, kolēģi, šis ir balsojums par eiro, jo, neapstiprinot šo likumprojektu, mēs pateiktu skaidru „nē” eirovalūtai.

Un šajā sakarā ir jāpadomā, ko tas nozīmētu Latvijas nākotnei. Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju vēl arvien izjūt ekonomiskās krīzes sekas, bet būs arī labāki gadi, kad mūsu valsts atkal piedzīvos izaugsmi, kurai, visticamāk, sekos lielāka vai mazāka krīze. Un šo krīzi mums būs daudz vieglāk pārdzīvot, ja mēs būsim daļa no eirozonas.

Es ļoti ceru, ka balsojums Saeimas sēdē būs tikpat vienbalsīgs kā komisijā, jo mums ir jādod skaidrs signāls Latvijas sabiedrībai un mūsu partneriem Eiropas Savienībā, ka stiprs eiro ir Latvijas nacionālā interese. Vienbalsība te būtu ļoti nepieciešama.

Tāpēc es aicinu visus deputātus balsot „par”.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies Eņģeļa kungam.

Vai referents vēlas kaut ko piebilst?

Tādā gadījumā lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Par Eiropadomes lēmumu, ar ko Līguma par Eiropas Savienības darbību 136.pantu groza attiecībā uz stabilizācijas mehānismu valstīm, kuru naudas vienība ir euro” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

O.Ē.Kalniņš. Par priekšlikumu iesniegšanas termiņu piedāvājam noteikt 15.martu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 15.marts.

O.Ē.Kalniņš. Paldies.

Sēdes vadītāja. Pirms mēs izskatām nākamo darba kārtības jautājumu, informēju, ka ir saņemti vairāki lūgumi izdarīt izmaiņas šīsdienas sēdes darba kārtībā.

Vispirms ir saņemts Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas lūgums iekļaut Saeimas 2012.gada 8.marta sēdes darba kārtībā lēmuma projektu „Par Latvijas Republikas 11.Saeimas deputātes Danas Reiznieces-Ozolas ievēlēsanu Eiropas lietu komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi? (No zāles: „Ļoti labs priekšlikums!”) Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Ir saņemts Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas lūgums iekļaut Saeimas 2012.gada 8.marta sēdes darba kārtībā lēmuma projektu „Par Latvijas Republikas 11.Saeimas deputātes Danas Reiznieces-Ozolas ievēlēšanu Juridiskajā komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Ir saņemts deputātu Čepānes, Judina, Lībiņas-Egneres, Rasnača un Agešina priekšlikums... lūgums grozīt Saeimas 2012.gada 8.marta sēdes darba kārtību un izslēgt no tās likumprojektu „Grozījumi Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Tātad turpinām izskatīt grozīto sēdes darba kārtību.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Komerclikumā” un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas izstrādātais alternatīvais likumprojekts „Grozījumi Komerclikumā”.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Vjačeslavs Dombrovskis.

V.Dombrovskis (ZRP).

Godātie kolēģi! Lūdzu, esiet uzmanīgi! Te būs divi likumprojekti, no kuriem pirmo likumprojektu atbildīgā komisija nav atbalstījusi, bet otrais ir atbildīgās komisijas virzītais likumprojekts.

Īsi par to, kāpēc sākotnējais likumprojekts netika atbalstīts. Runa ir par bezmantinieka mantu. Parasti kaut kas par bezmantinieka mantu kļūst tad, kad kredītsaistību, parādsaistību apjoms pārsniedz aktīvu vērtību. Tātad runa ir par mantas vērtības tīro zaudējumu, kāpēc neviens to īpaši vairs nevēlas.

Tātad galvenā problēma ar sākotnējo likumprojektu bija tāda, ka tas paredzēja tādu kārtību, kur pārējos uzņēmuma īpašniekus faktiski varēja piespiedu kārtībā piespiest nopirkt šo bezmantinieka mantu faktiski ar zaudējumiem - par nominālvērtību. Un bija vairāki iebildumi no vairākiem tieslietu ekspertiem, to skaitā no Strupiša kunga.

Līdz ar to komisija nav atbalstījusi šo sākotnējo likumprojektu, un komisijas vārdā es lūdzu neatbalstīt sākotnējo likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debatēs neviens nav pieteicies.

Mēs balsojam par likumprojektiem to iesniegšanas secībā.

Lūdzu zvanu! Vispirms balsosim par Ministru kabineta iesniegtā likumprojekta „Grozījumi Komerclikumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 1, pret - 79, atturas - 1. Likumprojekts nav pieņemts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas izstrādāto alternatīvo likumprojektu „Grozījumi Komerclikumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

V.Dombrovskis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 22.marts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 22.marts.

Nākamā darba kārtības sadaļa - „Lēmumu projektu izskatīšana”.

Nākamais jautājums - lēmuma projekts „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta ”Grozījumi Civilprocesa likumā” (Nr.100/Lp11) otrajam lasījumam”.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā ziņos... Ja nav ziņotāja, tad mēs varam tūlīt balsot. Labi, lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta ”Grozījumi Civilprocesa likumā” (Nr.100/Lp11) otrajam lasījumam”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Lēmums ir pieņemts.

Nākamā darba kārtības sadaļa - „Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.

Lēmuma projekts „Par Latvijas Republikas 11.Saeimas deputātes Danas Reiznieces-Ozolas ievēlēšanu Juridiskajā komisijā”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Latvijas Republikas 11.Saeimas deputātes Danas Reiznieces-Ozolas ievēlēšanu Juridiskajā komisijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret - nav, atturas - 1. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais jautājums - lēmuma projekts „Par Latvijas Republikas 11.Saeimas deputātes Danas Reiznieces-Ozolas ievēlēšanu Eiropas lietu komisijā”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Latvijas Republikas 11.Saeimas deputātes Danas Reiznieces-Ozolas ievēlēšanu Eiropas lietu komisijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Lēmums ir pieņemts.

Godātie deputāti! Esam izskatījuši šīsdienas sēdes darba kārtību.

Gribu atgādināt, ka šodien, 8.martā, pulksten 17.00 notiks atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem.

Ir izziņots jautājums, uz kuru deputāti vēlas saņemt atbildi. Tas ir deputātu Elksniņa, Cvetkovas, Urbanoviča, Ņikiforova, Klementjeva, Mirska, Zemļinska, Meļņikova un citu deputātu jautājums Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim „Par Viltošanas novēršanas tirdzniecības nolīguma starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, Austrāliju, Kanādu, Japānu, Korejas Republiku, Meksikas Savienotajām Valstīm, Marokas Karalisti, Jaunzēlandi, Singapūras Republiku, Šveices Konfederāciju un Amerikas Savienotajām Valstīm sagatavošanu un attiecīgā likumprojekta virzību”.

Ir saņemta rakstveida atbilde, bet iesniedzēji vēlas uzklausīt ekonomikas ministra Daniela Pavļuta atbildes uz papildu jautājumiem. Tātad tas būs šodien pulksten 17.00.

Un deputāti ir iesnieguši vēl vienu jautājumu. Proti, deputāti Elksniņš, Ņikiforovs, Agešins, Orlovs, Zujevs, Zemļinskis, Meļņikovs, Potapkins, Kabanovs un Rubiks ir iesnieguši jautājumu Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim „Par Eiropas Cilvēktiesību tiesā iesniegtajām un izskatītajām lietām”. Informēju, ka šis jautājums tiks nodots Ministru prezidentam izskatīšanai un atbildes sniegšanai.

Vēl priecīgas ziņas. Sveicam apaļā jubilejā deputāti Jeļenu Lazarevu! (Aplausi.) Paldies.

Un vēl viens tikpat priecīgs notikums: šodien dzimšanas dienā un apaļā jubilejā sveicam deputāti Janīnu Kursīti-Pakuli! (Aplausi.) Paldies.

Godātie deputāti! Lūdzu deputātu reģistrācijas režīmu! Paldies.

Vārds paziņojumiem.

Vispirms vārdu ir lūdzis Dzintars Kudums.

Dz.Kudums (VL-TB/LNNK).

Augsti godātie kolēģi! Saimnieciskās komisijas sēde pēc 15 minūtēm Saimnieciskās komisijas telpās. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Dāvim Staltam.

D.Stalts (VL-TB/LNNK).

Lūgums deputātiem, kas darbojas Tibetas atbalsta grupā: pulksten 10.30 tiekamies Dzeltenajā zālē, jo Sarkanajā zālē notiks Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēde. Tātad mēs pulksten 10.30 tiekamies Dzeltenajā zālē.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Elīnai Siliņai.

E.Siliņa (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Labdien, kolēģi! Aicinu uz Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdi Sarkanajā zālē pēc 5 minūtēm nākamā mēneša darba kārtības apstiprināšanai.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Initai Bišofai.

I.Bišofa (ZRP).

Cienījamie Sociālo un darba lietu komisijas deputāti! Aicinām jūs uz sēdi pulksten 10.45 komisijas telpās. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Ilmai Čepānei.

I.Čepāne (VIENOTĪBA).

Es atgādinu Juridiskās komisijas locekļiem, ka sēde notiks Juridiskās komisijas telpās. Paldies. (No zāles: „Cikos?”)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Zandai Kalniņai-Lukaševicai.

Z.Kalniņa-Lukaševica (ZRP).

Kolēģi! Atgādinu, ka šodien pulksten 12.45 notiks Eiropas lietu komisijas, Ārlietu komisijas un deputātu grupas sadarbībai ar Apvienoto Karalisti tikšanās ar Apvienotās Karalistes Eiropas lietu ministru. Pulksten 12.45 Sarkanajā zālē, lūdzu!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Vucānam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

J.Vucāns (11.Saeimas sekretāra biedrs).

Godātie kolēģi! Šodien elektroniski nav reģistrējušies šādi deputāti: Solvita Āboltiņa... komandējumā, Guntars Bilsēns... piedalās, Sergejs Dolgopolovs... nav, Ina Druviete... nav, Daina Kazāka... nav, Andrejs Klementjevs... komandējumā, Inese Laizāne... nav, Jānis Ozoliņš... arī nav, Kārlis Seržants... nav, Edvards Smiltēns... komandējumā, Raimonds Vējonis... nav. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Ar to arī sēdi slēdzu.

SATURA RĀDĪTĀJS
11. Saeimas ziemas sesijas 10. sēde
2012. gada 8. martā

 

Par darba kārtību
   
Par Danas Reiznieces-Ozolas 11.Saeimas deputātes mandāta atjaunošanu

(Dok. Nr. 691)

   
Ziņo - dep. V.Orlovs
   
Par darba kārtību
   
Par likumprojektu „Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu likums” (Nr. 217/Lp11)

(Dok. Nr. 662, 662A)

   
Priekšlikums - dep. J.Dombrava (par)
   
Lēmuma projekts „Par Ineses Sniķeres iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi” (Nr. 185/Lm11)

(Dok. Nr. 679)

   
Ziņo - dep. V.Agešins
   
Lēmuma projekts „Par Adrijas Buliņas iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi” (Nr. 186/Lm11)

(Dok. Nr. 680)

   
Ziņo - dep. V.Agešins
   
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” (Nr. 214/Lp11) (2. lasījums) (Steidzams)

(Dok. Nr. 647B)

   
Ziņo - dep. J.Reirs
   
Likumprojekts „Grozījums Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likumā” (Nr. 177/Lp11) (3. lasījums)

(Dok. Nr. 668)

   
Ziņo - dep. G.Rusiņš
   
Likumprojekts „Grozījumi Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā” (Nr. 49/Lp11) (3. lasījums)

(Dok. Nr. 677)

   
Ziņo - dep. I.Čepāne
   
Likumprojekts „Grozījumi Veterinārmedicīnas likumā” (Nr. 95/Lp11) (3. lasījums)

(Dok. Nr. 682)

   
Ziņo - dep. J.Tutins
   
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par privatizācijas sertifikātiem”” (Nr. 179/Lp11) (3. lasījums)

(Dok. Nr. 683)

   
Ziņo - dep. J.Tutins
   
Likumprojekts „Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā” (Nr. 135/Lp11) (3. lasījums)

(Dok. Nr. 684)

   
Ziņo - dep. J.Tutins
   
Debates - dep. I.Līdaka
  - dep. V.Dombrovskis
  - dep. I.Čepāne
  - dep. Dz.Ābiķis
  - dep. J.Kursīte-Pakule
  - dep. K.Olšteins
  - dep. I.Līdaka
  - dep. A.Judins
  - dep. I.Parādnieks
  - dep. V.Dombrovskis
  - dep. Dz.Ābiķis
  - dep. G.Rusiņš
   
Likumprojekts „Grozījums Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā” (Nr. 196/Lp11) (1. lasījums)

(Dok. Nr. 584, 667)

   
Ziņo - dep. A.Latkovskis
   
Likumprojekts „Grozījumi Gada pārskatu likumā” (Nr. 209/Lp11) (1. lasījums)

(Dok. Nr. 637, 672)

   
Ziņo - dep. J.Upenieks
   
Likumprojekts „Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā” (Nr. 210/Lp11) (1. lasījums)

(Dok. Nr. 638, 673)

   
Ziņo - dep. J.Upenieks
   
Likumprojekts „Par Eiropadomes lēmumu, ar ko Līguma par Eiropas Savienības darbību 136.pantu groza attiecībā uz stabilizācijas mehānismu valstīm, kuru naudas vienība ir euro (Nr. 8/Lp11) (1. lasījums)

(Dok. Nr. 40, 676)

   
Ziņo - dep. O.Ē.Kalniņš
   
Debates - dep. K.Eņģelis
   
Par darba kārtību
   
Likumprojekts „Grozījumi Komerclikumā” (Nr. 148/Lp11) (1. lasījums) (Noraidīts)

(Dok. Nr. 355, 681) un

alternatīvais likumprojekts „Grozījumi Komerclikumā” (Nr. 219/Lp11) (1. lasījums)

(Dok. Nr. 681)

   
Ziņo - dep. V.Dombrovskis
   
Lēmuma projekts „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Grozījumi Civilprocesa likumā” (Nr. 100/Lp11) otrajam lasījumam” (Nr. 187/Lm11)

(Dok. Nr. 690)

   
Lēmuma projekts „Par Latvijas Republikas 11.Saeimas deputātes Danas Reiznieces-Ozolas ievēlēšanu Juridiskajā komisijā” (Nr. 190/Lm11)

(Dok. Nr. 699, 685A)

   
Lēmuma projekts „Par Latvijas Republikas 11.Saeimas deputātes Danas Reiznieces-Ozolas ievēlēšanu Eiropas lietu komisijā” (Nr. 191/Lm11)

(Dok. Nr. 700, 685A)

   
Informācija par atbildes sniegšanu uz deputātu jautājumu
   
Informācija par deputātu A.Elksniņa, Ņ.Ņikiforova, V.Agešina, V.Orlova, I.Zujeva, M.Zemļinska, I.Meļņikova, S.Potapkina, N.Kabanova un R.Rubika jautājumu Ministru prezidentam V.Dombrovskim „Par Eiropas Cilvēktiesību tiesā iesniegtajām un izskatītajām lietām” (Nr. 5/J11)
   
Paziņojumi
  - dep. Dz.Kudums
  - dep. D.Stalts
  - dep. E.Siliņa
  - dep. I.Bišofa
  - dep. I.Čepāne
  - dep. Z.Kalniņa-Lukaševica
   
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa - Saeimas sekretāra biedrs J.Vucāns

 

Balsojumi

Datums: 08.03.2012 09:08:47 bal001
Par - 82, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Par Ineses Sniķeres iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi (185/Lm11)

Datums: 08.03.2012 09:09:43 bal002
Par - 80, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Par Adrijas Buliņas iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi (186/Lm11)

Datums: 08.03.2012 09:10:54 bal003
Par - 76, pret - 6, atturas - 1. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (214/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 08.03.2012 09:12:25 bal004
Par - 82, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Grozījums Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likumā (177/Lp11), 3.lasījums

Datums: 08.03.2012 09:17:45 bal005
Par - 87, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā (49/Lp11), 3.lasījums

Datums: 08.03.2012 09:18:46 bal006
Par - 85, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Veterinārmedicīnas likumā (95/Lp11), 3.lasījums

Datums: 08.03.2012 09:20:05 bal007
Par - 81, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par privatizācijas sertifikātiem” (179/Lp11), 3.lasījums

Datums: 08.03.2012 09:51:54 bal008
Par - 22, pret - 36, atturas - 12. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.9. Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā (135/Lp11), 3.lasījums

Datums: 08.03.2012 09:52:38 bal009
Par - 70, pret - 0, atturas - 1. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā (135/Lp11), 3.lasījums

Datums: 08.03.2012 09:54:05 bal010
Par - 80, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Grozījums Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā (196/Lp11), 1.lasījums

Datums: 08.03.2012 09:55:15 bal011
Par - 79, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Gada pārskatu likumā (209/Lp11), 1.lasījums

Datums: 08.03.2012 09:56:23 bal012
Par - 76, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā (210/Lp11), 1.lasījums

Datums: 08.03.2012 10:01:18 bal013
Par - 78, pret - 0, atturas - 1. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par Eiropadomes lēmumu, ar ko Līguma par Eiropas Savienības darbību 136.pantu groza attiecībā uz stabilizācijas mehānismu valstīm, kuru naudas vienība ir euro (8/Lp11), 1.lasījums

Datums: 08.03.2012 10:04:44 bal014
Par - 1, pret - 79, atturas - 1. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Komerclikumā (148/Lp11), 1.lasījums

Datums: 08.03.2012 10:05:10 bal015
Par - 85, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Komerclikumā (219/Lp11), 1.lasījums

Datums: 08.03.2012 10:06:14 bal016
Par - 83, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi Civilprocesa likumā” (Nr.100/Lp11) otrajam lasījumam (187/Lm11)

Datums: 08.03.2012 10:06:54 bal017
Par - 84, pret - 0, atturas - 1. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par Latvijas Republikas 11.Saeimas deputātes Danas Reiznieces-Ozolas ievēlēšanu Juridiskajā komisijā (190/Lm11)

Datums: 08.03.2012 10:07:27 bal018
Par - 85, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par Latvijas Republikas 11.Saeimas deputātes Danas Reiznieces-Ozolas ievēlēšanu Eiropas lietu komisijā (191/Lm11)




Atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem
2012.gada 8.martā

Sēdi vada Latvijas Republikas 11.Saeimas priekšsēdētājas biedre
Inga Bite.

 

Satura rādītājs

Sēdes vadītāja. Labdien, godātie kolēģi! Tātad ir pienācis laiks atbilžu sniegšanai uz deputātu jautājumiem.

Ir izsludināts viens jautājums – deputātu Elksniņa, Cvetkovas, Urbanoviča, Ņikiforova, Klementjeva, Mirska, Zemļinska, Meļņikova, Potapkina un Rubika jautājums Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim „Par Viltošanas novēršanas tirdzniecības nolīguma starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, Austrāliju, Kanādu, Japānu, Korejas Republiku, Meksikas Savienotajām Valstīm, Marokas Karalisti, Jaunzēlandi, Singapūras Republiku, Šveices Konfederāciju un Amerikas Savienotajām Valstīm sagatavošanu un attiecīgā likumprojekta virzību”.

Uz šo jautājumu ir saņemta ekonomikas ministra Daniela Pavļuta rakstveida atbilde, bet jautājuma iesniedzēji nav apmierināti ar sniegto atbildi.

Pavļuta kungs ir ieradies. Atbilstoši Kārtības rullim viņam ir tiesības uz papildu atbildi, taču Pavļuta kungs uzskata, ka viss ir pateikts rakstveida atbildē.

Tāpēc... vai ir jautājumi? Acīmredzot ir.

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu Zemļinska kungam... es atvainojos, Potapkina kungam!

S.Potapkins (SC).

Labvakar!

So... Dear minister! We are here to discuss the documents we received from the Ministry mostly in English and French...

Sēdes vadītāja. Potapkina kungs, lūdzu Saeimas zālē runāt valsts valodā.

S.Potapkins. Jā... Sākšu no sākuma.

Ministra kungs! Jums tika adresēts jautājums par tiesisko pamatu iesniegt Latvijas Republikas Saeimai materiālus angļu valodā bez atbilstoša tulkojuma. Un jūsu atbildē ir norādīts, ka Saeima var pieņemt un izskatīt dokumentus bez tulkojuma.

Tad man ir jautājums: vai mēs varam arī šo sēdi turpināt, savstarpēji sarunājoties angļu valodā, un vai mēs arī nākotnē turpināsim skatīt jautājumus svešvalodā arī komisijās un darba grupās? Un vai saziņa starp Saeimu un Ministru kabinetu svešvalodā ir pieļaujama?

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Attiecībā uz saziņas valodu Saeimas sēdē: jūs noteikti zināt Saeimas kārtības rulli. Bet ministra kungam ir divas minūtes atbildei pēc būtības.

D.Pavļuts (ekonomikas ministrs).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas biedres kundze! Godātie deputāti! Cienījamie radioklausītāji!

Atbildot uz deputātu uzdoto jautājumu, vēlos paskaidrot, ka saziņas veidu, to, kādā valodā notiek šī saziņa un kādus dokumentus ir nepieciešams nodrošināt valsts valodā, nosaka Valsts valodas likums. Valsts valodas likums skaidri nosaka to, ka nepieciešams nodrošināt tulkojumu valsts valodā tiem dokumentiem, kas ir galadokumenti, tiesību aktu projekti un tā tālāk.

Ņemot vērā, ka Saeimas deputāti šī jautājuma izskatīšanai pieprasīja iesniegt ļoti apjomīgus darba dokumentus, kas tiek izmantoti galalēmumu sagatavošanai un tiesību aktu projektu izstrādei, šie dokumenti tika iesniegti angļu valodā, un tas ir pilnībā atļauts, un to paredz Valsts valodas likums.

Sēdes vadītāja. Paldies, ministra kungs!

Vai iesniedzēji vēlas uzdot otru papildu jautājumu?

Ieslēdziet mikrofonu Elksniņa kungam!

A.Elksniņš (SC).

Saskaņā ar Valsts valodas likuma 8.pantu tik tiešām sarakste un cita veida saziņa ar ārvalstīm var notikt svešvalodā. Jūs norādījāt, ka arī Saeimai jūs varat nodot izskatīšanai materiālus svešvalodā un angļu valodas lietošana Saeimā ir pieļaujama. Šos materiālus jūs neesat tulkojuši, arī parakstot nolīgumu. Tad man ir jautājums: vai jūs zināt, ar ko angļu valodā atšķiras translate – „tulkot” un interpret – „interpretēt”? Un kāpēc nolīguma parakstīšanas laikā jūs, netulkojot dokumentus, tos vienīgi interpretējāt (interpret)? Un ko šis jēdziens nozīmē angļu valodā? Un vai šis interpretation ietekmēja nolīguma parakstīšanu un arī Latvijas Republikas pozīciju?

Sēdes vadītāja. Paldies.

Ministra kungs, divas minūtes atbildei.

D.Pavļuts. Paldies par uzdoto jautājumu.

Kā jau es iepriekš minēju, dokumentu tulkošana un iesniegšana lēmumu pieņemšanai tiek nodrošināta atbilstoši likumdošanai. Un tieši tā arī šoreiz ir Ekonomikas ministrija rīkojusies. Un es nedomāju, ka tas varēja kaut kādā veidā ietekmēt to, kā ir ticis apstiprināts šis dokuments un kāds ir bijis šī apstiprinātā dokumenta saturs latviešu valodā. Mēs esam pilnībā ievērojuši normatīvo aktu prasības.

Sēdes vadītāja. Paldies, ministra kungs!

Iesniedzēji ir uzdevuši divus papildu jautājumus. Vai citi klātesošie vēlas uzdot jautājumus?

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu Zariņa kungam!

I.Zariņš (SC).

Paldies.

Es vēlos pajautāt ministra kungam par to, kāda ir Latvijas Republikas pozīcija jeb nostāja attiecībā uz to, ka varētu iesniegt lūgumu Eiropas Savienības institūcijām noņemt šo limited vai restricted jeb, latviski sakot, slepenības statusu un ļaut nolīguma tekstam būt pieejamam sabiedrībai, lai sabiedrība varētu ar to iepazīties un izanalizēt to. Šo limited vai restricted, kā jūs te esat pateikuši...

Sēdes vadītāja. Paldies.

Divas minūtes atbildei.

D.Pavļuts. Paldies.

Vēlos precizēt: acīmredzot šeit ir kāda neizpratne, jo nolīguma teksts ir pēc tā saskaņošanas un sagatavošanas lēmuma pieņemšanai kļuvis par pilnīgi pieejamu dokumentu. Tas ir pieejams, tas ir tulkots latviešu valodā, tas ir bijis pieejams iepriekš arī publiski angļu valodā, un, vienalga, no šīs valodas, kurā, teiksim, to ir ērtāk lietot... tas ir bijis publisks jeb pieejams.

Savukārt attiecībā uz šo limited vai restricted statusu, tātad ierobežotas pieejamības vai nepieejama dokumenta statusu, jāteic, ka šie dokumenti ir bijuši darba dokumenti, šo statusu tiem piešķir atbilstoši Eiropas Savienības un Latvijas attiecīgajiem normatīvajiem aktiem, un šādu sagatavošanas dokumentu publiskošanu neparedz mūsu normatīvie akti.

Sēdes vadītāja. Paldies, ministra kungs!

Vai ir vēl kāds papildu jautājums? Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu Zariņa kungam! Jūs izslēdzāt laikam pats... Ieslēdziet vēlreiz mikrofonu Zariņa kungam! Jā, mēs... Ir. Lūdzu, uzdodiet jautājumu!

I.Zariņš. Tiklīdz sākām runāt par limited un restricted, tā man mikrofons vairs neslēdzas iekšā. (Smejas.)... Jā.

Nu, pēc būtības atbildi uz jautājumu mēs nesaņēmām.

Otrs jautājums būtu šāds: vai šīm aptuveni 1500 lappusēm, šiem dokumentiem, uz kuru pamata tika veidots un parakstīts šis nolīgums, – vai šiem dokumentiem bija nozīme? Vai šie dokumenti bija tie, kas ietekmēja nolīguma saturu tā pašreizējā veidā? Respektīvi, vai nolīguma saturu noteica diskusijas protokoli, visi šie materiāli, kurus jūs iesniedzāt angliski un uz kuru pamata jūs pieņēmāt lēmumu?

Sēdes vadītāja. Paldies.

Ministra kungs, divas minūtes atbildei.

D.Pavļuts. Viltošanas novēršanas tirdzniecības nolīguma sagatavošana starpvalstu sarunās ir notikusi vairāku gadu garumā. Šajā procesā ir piedalījušies Latvijas valsts pārstāvji, ierēdņi. Šie cilvēki pārvalda svešvalodas, tāpēc arī ikdienā šī saziņa ar citu valstu pārstāvjiem notiek nevis latviešu, bet lielākoties angļu valodā. Darba dokumentācija, dokumentu aprite šī nolīguma sagatavošanā starp dažādajām nolīguma sagatavošanā iesaistītajām valstīm notika angliski, tāpēc arī dokumenti un materiāli, protokoli, kurus Saeimas deputāti ir pieprasījuši, ir angļu valodā. Tie ir iesniegti angļu valodā atbilstoši Valsts valodas likuma normām. Varu vēlreiz atkārtot, ka tie galadokumenti lēmuma pieņemšanai, kuru tulkojums jānodrošina latviešu valodā, protams, ir pieejami latviešu valodā un attiecīgi arī ir iesniegti Saeimas deputātiem.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vai būs trešais papildu jautājums? Dodiet kaut kādā veidā ziņu, vai būs!... Nebūs papildu jautājuma. Paldies.

Tātad atbildes uz jautājumu ir sniegtas. Vai tās apmierina vai neapmierina iesniedzējus – to tad iesniedzēji izlemj paši.

Paldies, ministra kungs! Jautājums ir izskatīts.

Paldies.

SATURA RĀDĪTĀJS
Atbilde uz deputātu iesniegto jautājumu
2012. gada 8. martā

 

Ekonomikas ministra Daniela Pavļuta atbilde uz deputātu jautājumu Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim „Par Viltošanas novēršanas tirdzniecības nolīguma starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, Austrāliju, Kanādu, Japānu, Korejas Republiku, Meksikas Savienotajām Valstīm, Marokas Karalisti, Jaunzēlandi, Singapūras Republiku, Šveices Konfederāciju un Amerikas Savienotajām Valstīm sagatavošanu un attiecīgā likumprojekta virzību” (Nr. 4/J11)
(Atbildes dok. Nr. 675)
(Atbildes dok. - Vēstule par jautājuma pāradresāciju: ekonomikas ministram D.Pavļutam un ārlietu ministram E.Rinkēvičam)
   
Papildjautājums - dep. S.Potapkins
   
Atbilde - ekonomikas ministrs D.Pavļuts
   
Papildjautājums - dep. A.Elksniņš
   
Atbilde - ekonomikas ministrs D.Pavļuts
   
Papildjautājums - dep. I.Zariņš
   
Atbilde - ekonomikas ministrs D.Pavļuts
   
Papildjautājums - dep. I.Zariņš
   
Atbilde - ekonomikas ministrs D.Pavļuts




Frakciju viedokļi
2012.gada 8.martā

Vadītājs. Labdien, cienījamie radioklausītāji! Ir noslēgusies kārtējā Saeimas sēde, un tiešraidē no Saeimas nama skan raidījums „Frakciju viedokļi”.

Saeimas frakciju pārstāvji turpmākajās minūtēs pastāstīs jums par šodien izskatītajiem jautājumiem un pieņemtajiem lēmumiem.

Un pirmajam šodien vārds partijas VIENOTĪBA frakcijas deputātam Jānim Reiram. Lūdzu!

J.Reirs (VIENOTĪBA).

 

Labdien, radioklausītāji! Kā pirmo gribu atzīmēt likumprojektu, kas tika pieņemts šodien otrajā lasījumā steidzamības kārtībā un kas paredz izmaiņas likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”. Šis likumprojekts paredz, ka tiks likvidēta tā problēma, kas radās 2009.gada budžeta pieņemšanā, – ka veselai kategorijai iedzīvotāju, kas ir jūrnieki, tika izņemts no izdevumiem neapliekamais minimums un neapliekamais minimums par apgādībā esošajām personām. Ar šīm izmaiņām tātad jūrniekiem nekas nemainīsies un viņi varēs maksāt nodokļus kā iepriekšējos gados, saņemt šo neapliekamo minimumu gan par sevi, gan par apgādājamiem.

Šī kļūda radās laikam 2009.gada budžeta debatēs, un nu mēs to esam labojuši.

Kas attiecas uz finan šu jomu un budžetu vispār, gribu teikt, ka budžets divos mēnešos ir pildījies labi. Mums ir joprojām pārpalikums, mēs visās nodokļu grupās esam apsteiguši... Izņēmums ir akcīzes nodoklis, bet jāņem vērā, ka akcīzes nodoklim nav pārāk liels īpatsvars valsts budžetā. Pārpalikums ir 42 miljoni latu. Jau decembrī bija debates par to, vai būs nepieciešama papildu konsolidācija vai nebūs. Tagad, pēc šāgada pirmajiem diviem mēnešiem, izskatās, ka nebūs, un, ja būs budžeta izmaiņas, tad tās attieksies tikai uz budžeta izdevumu palielināšanu.

Aktīvas debates šodien bija arī saistībā ar Dzīvnieku aizsardzības likumu. Saeimas vairākums neatbalstīja deputāta Līdakas priekšlikumu, kurš paredzēja, ka ir jāaizliedz rituālā kaušana. Kopš 2009.gada šis bija jau trešais mēģinājums aizliegt šādu kaušanas veidu, bet vairākums deputātu to neatbalstīja.

Vēl par politiskajām aktivitātēm. Kā VIENOTĪBAS pārstāvis gribu atbildēt uz pēdējā laikā visvairāk uzdoto jautājumu, kāds sakars VIENOTĪBAI ar jaundibināmo biedrību „Latvijas attīstībai”. Gribu pateikt, ka nekāda sakara nav. Mēs bijām pozitīvi noskaņoti, uzzinot, ka tā ir domnīca, diskusiju biedrība, jo katram cilvēkam ir tiesības piedalīties nevalstiskās organizācijās, bet pēc informācijas saņemšanas par to, ka tā grib pārtapt politiskā partijā, mēs tagad... Es nezinu VIENOTĪBĀ nevienu oficiālu personu, kura ir šajā projektā iesaistīta, ne valdes locekli, ne domes locekli, un es domāju, ka tuvākās sarunās par jaunas politiskās partijas veidošanu mēs sagaidīsim no šiem cilvēkiem atbilstošu rīcību, un domāju, ka viņi nesēdēs uz diviem krēsliem un izstāsies no VIENOTĪBAS.

Tas arī būtu viss.

Paldies.

Vadītājs. Paldies Jānim Reiram.

Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas vārdā šodien runās deputāts Ingmārs Līdaka.

I.Līdaka (ZZS).

 

Labdien, cienījamie radioklausītāji – un it īpaši jau jūs, cienījamās radioklausītājas! Apsveicu jūs šajos pavasara svētkos. Un man ir dubults prieks par šiem svētkiem, jo acīmredzot tiešām Latvijas ekonomikai tie ir ļoti vērtīgi svētki, jo, redziet, mūsu puķu tirgotāji, tā teikt, ir droši vien tagad milzīgas peļņas gaidās.

Un vēl. Var tikai papriecāties par to, ka, ejot pa ielu, vismaz šeit, Rīgā, var redzēt vīriešus, kas naski mēro ceļu uz saviem ofisiem un darbavietām – un vakarā droši vien ceļu uz mājām mēros tāpat – ar Latvijā audzētu tulpju pušķiem rokās, nevis ar eksotiskiem, no Holandes importētiem ziediem. Nu, tas dod ticību, ka tiešām Reira kunga pieminētais budžets pildīsies arvien labāk un labāk.

Šodien, protams, vienīgās karstās diskusijas šeit, Saeimā, radās par tādu tematu, kurš varbūt var ietekmēt ne latviešu svētku galdu, bet gan musulmaņu svētku galdu, tātad par rituālo kaušanu. Reira kungs mazliet kļūdījās, sakot, ka kopš 2009.gada šis bija trešais mēģinājums grozīt likumu, aizliedzot šo kaušanu. Nē, 2009.gadā tika grozīts likums, atļaujot šo rituālo kaušanu būtībā viena Tautas partiju toreiz atbalstoša uzņēmuma „Viesuļi” interesēs. Viss šis process, kādā tika pieņemti grozījumi likumā, bija tāds ļoti dīvains, steidzamības kārtā, it kā no tā būtu atkarīga visa Latvijas nākotne. Pēc lielām diskusijām tika tomēr atļauta rituālā kaušana, kuras rezultātā iegūst musulmaņu galdam piemērotu gaļu. Solīts tika desmitiem tūkstošu tonnu šīs halal gaļas eksporta, solīts tika pat pelmeņu pārstrādes kombināts pie Cēsīm, kas ražotu musulmaņiem piemērotus pelmeņus. No tā visa čiks vien sanāca. Sanāca patiesībā uzņēmuma bankrots. Acīmredzot musulmaņu garīdznieku lūgšanas pie katras govs kaušanas bija nesušas tikai postu, kā jau tam būtu jābūt Latvijā, kur ir mazliet... cita tradīcija.

Vienīgais, ko es varu teikt, – ka šis priekšlikums – aizliegt rituālo kaušanu Latvijā – nebija gluži mans priekšlikums. Šo priekšlikumu rosināja Zemkopības ministrijā – ar ministra parakstu! – apstiprinātā Dzīvnieku aizsardzības ētikas padome, kurā pulcējas vairāk nekā 20 sabiedrisko organizāciju un iestāžu pārstāvji, tiešām dzīvnieku tiesību aizsardzības un veterinārijas eksperti, un viņi jau pamatojās uz Eiropas Veterinārārstu federācijas lēmumu, ka tomēr šī rituālā kaušana ir neētiska, ka tā ir dzīvniekiem daudz sāpīgāka nāve nekā tradicionālā kaušanas metode. Šodien Saeimā tomēr tika nolemts, ka šodien domāsim par ekonomiku un, kad ekonomika mums būs labākā stāvoklī, tad domāsim par ētiku. Nu, es gan nepiekrītu tam, ka mēs varam vienu dienu domāt par vienu, otru dienu – par otru. Es domāju, ka šeit, Saeimā, mums jādomā ir tomēr par visu un jāizsver, kas tad ir svarīgāks – vai viena nu jau izputējuša uzņēmuma, kura īpašnieks slēpjas Belizā, šajā ārzonā... nu, šī viena īpašnieka intereses vai tomēr mūsu sirdsmiers, kad mēs zinām, ka tie dzīvnieki, kas tiek Latvijā audzēti, tomēr tiek nogalināti, ievērojot labturības standartus, kādi nu tie Eiropā ir ieteikti.

Tas par skumjo.

Protams, vēlu jums labu atpūtu, šovakar daudz mīļu buču un daudz ziedu! Uz redzēšanos!

Vadītājs. Paldies Ingmāram Līdakam.

Nākamais runās Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas deputāts Valērijs Agešins.

V.Agešins (SC).

 

Paldies.

Labdien, cienījamie radioklausītāji un godātās radioklausītājas!

Prieks par to, ka šodien Saeimā otrajā, galīgajā, lasījumā tika pieņemts likumprojekts „Grozījumi likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””. Šis likumprojekts ir cieši saistīts ar jūrniekiem un viņu ģimenes locekļiem.

Kādēļ likumprojekts ir vajadzīgs? Lieta ir tā, ka līdz šim likumā bija noteikts, ka ienākumam, ko fiziskā persona gūst uz tādu darba attiecību pamata, kas paredz šo personu nodarbināt uz starptautiskos pārvadājumos izmantojama kuģa, netiek piemērots neapliekamais minimums, nodokļa atvieglojums par apgādībā esošu personu un attaisnotie izdevumi. Izvērtējot jūrniekiem piemēroto speciālo iedzīvotāju ienākuma nodokļa režīmu, rodas problēma. Ja pieņem, ka ierindas jūrnieki saņem atalgojumu pēc minimālā tarifa, šādā gadījumā tie jūrnieki, kuriem gadā mēneša vidējā alga nepārsniedz 350 latus mēnesī, atrodas nelabvēlīgākā situācijā nekā maksātāji, kuriem piemēro vispārējo nodokļa režīmu, un to jūrnieku neto ienākums gadā ir mazāks.

Ņemot vērā jūrnieku sūdzības, iesniegumus, signālus, esam nonākuši pie secinājuma, ka ir nepieciešami grozījumi likumā, lai tādējādi likvidētu nevienlīdzīgo situāciju, kādā atrodas zemāk atalgotie ierindas jūrnieki salīdzinājumā ar nodokļu maksātājiem, kuriem piemēro vispārējo iedzīvotāju ienākuma nodokļa režīmu.

Šodien pieņemtie likuma grozījumi novērsīs nevienlīdzīgo situāciju attiecībā uz fiziskajām personām, kuras gūst algota darba ienākumus uz tādu darba attiecību pamata, kas paredz šīs personas nodarbināt uz starptautiskos pārvadājumos izmantojama kuģa. Grozījumi stājas spēkā nākamajā dienā pēc izsludināšanas. Problēma atrisināta.

Cienījamās radioklausītājas! Nav šaubu, ka viss dzīves daiļums nāk no sievietes. Un 8.marts ir diena, kad sievietes gaida īpašu uzmanību un ziedus. Šī ir sieviešu diena, tādēļ tā jāatzīmē tā, kā tas patiktu pašām svinību vaininiecēm.

Dārgās sievietes! Frakcijas „Saskaņas Centrs” vārdā apsveicu jūs 8.martā – Starptautiskajā sieviešu dienā! Vēlam mīlestību, laimi un prieku! Lai piepildās jūsu kvēlākās vēlēšanās! Izbaudiet 8.martu, jo šī diena pieder tikai jums!

Vadītājs. Paldies Valērijam Agešinam.

Nākamais runās Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!”–„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas deputāts Jānis Dombrava.

J.Dombrava (VL–TB/LNNK).

 

Sveicināti, cienījamie radioklausītāji! Šodien Saeimas absolūtais vairākums – visi deputāti! – atbalstīja Nacionālās apvienības sagatavoto likumprojektu „Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu likums”. Likuma mērķis ir nodrošināt Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu saglabāšanu, to vērtībai atbilstošu cieņas izrādīšanu. Likums radīts, lai aizsargātu un nodrošinātu pienācīgu cieņas un goda izrādīšanu, kā arī minēto objektu saglabāšanu un nodošanu nākamajām paaudzēm. Likums sakārtos šo objektu juridisko piederību, finansēšanas kārtību un citus jautājumus. Tāpat ir iecerēts ar likuma palīdzību noteikt bargākus sodus par kaitnieciskām un cieņu aizskarošām darbībām pret Brīvības pieminekli un Rīgas Brāļu kapu ansambli. Nākotnē ārzemju tūristiem būs jārēķinās ar daudz bargākām sankcijām par necienīgu izturēšanos pret mūsu svētumiem.

Kā jau kolēģi minēja, šodien tika apstiprināts otrajā, galīgajā, lasījumā likumprojekts „Grozījumi likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””, kas noteic, ka jūrniekiem tiks atdoti atpakaļ iepriekšējie atvieglojumi, kas ir visiem citiem darbiniekiem.

Un vēl kas, ko es vēlos pieminēt šodienas notikumu sakarā, saistībā ar 16.marta pasākumiem. Kā jūs zināt, Rīgas dome ir aizliegusi visus pieteiktos pasākumus. Bet vēlos jums norādīt, ka Rīgas dome nav tā institūcija, kas varētu norādīt latviešiem, kad un kā pieminēt mūsu valsts karavīrus. Tāpēc no „Daugavas Vanagu” puses ir pārsūdzēts tiesā šis aizliegums, un mēs gaidām pozitīvu atzinumu. Bet neatkarīgi no jebkā 16.martā pulksten 10.00 notiks dievkalpojums Doma baznīcā. Pēc tā notiks gājiens līdz Brīvības piemineklim, kur tiks nolikti ziedi. Vēlāk ikviens ir aicināts doties uz Lestenes Brāļu kapiem, un vakarpusē notiks koncerts „Sapņu fabrikā”. Papildus tam aicinu ikvienu iedzīvotāju piedalīties mūsu karavīru godināšanas pasākumā jebkurā Latvijas vietā, kur vien notiek šādi piemiņas pasākumi.

Paldies par uzmanību.

Vadītājs. Paldies Jānim Dombravam.

Un nākamais runās Zatlera Reformu partijas frakcijas deputāts Juris Viļums.

J.Viļums (ZRP).

 

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Tiešām, šodien bieži tika pieminēts arī 8.marts, šodienas datums, – Starptautiskā sieviešu diena –, kas, man jāatgādina, ir tikai bijušās PSRS teritorijā, Ķīnā un Itālijā. Es domāju, ka Latvijas sievietes ir pelnījušas biežākus uzmanības apliecinājumus no vīriešiem – vismaz biežākus nekā tikai reizi gadā. Un katrā ziņā mēs frakcijā savas sievietes apsveicām jau vakar, un katrā ziņā tiešām aicinu vīriešus būt uzmanīgiem pret sievietēm visa gada garumā, ne tikai vienreiz.

Un šodien, ja runājam par Saeimas sēdi, tad vispirms man gribas pateikt paldies Saeimas priekšsēdētājas biedrei Ingai Bitei, mūsu kolēģei, kas ļoti veiksmīgi, manuprāt, tika galā ar saviem pienākumiem šodien.

Protams, šodien bija ļoti plašas diskusijas arī par dzīvnieku rituālo kaušanu. Manuprāt, šis jautājums tiek pārlieku politizēts. Tiek piesaukti, bieži tiek piesaukti, ētikas principi. Jā, ja tā, tad jāatceras, ka ētiski... ka neētiski ir nogalināt jebkurā gadījumā, un cīnītāji par ētikas principu ievērošanu dzīvnieku kaušanas gadījumā drīz vien nāks... iespējams, nāks arī ar ierosinājumu aizliegt dzīvnieku nogalināšanu Latvijā pavisam, jo, kā zinām, arī cilvēkiem nāves sods Latvijā ir pavisam atcelts.

Katrā ziņā tiešām aicinu šādus jautājumus lieki nepolitizēt, bet skatīties tos pēc būtības, un galu galā katram ir iespēja izvēlēties un kļūt par veģetārieti.

Bet, izmontojūt īspieji, grybu izstuosteit aktualu informaceji aktivim Latgolys jaunīšim.

Kas ir Jaunīšu Saeima?

Jau ūtru godu zam ailis tys ir aicynuojums jaunīšim, kas gryb byut par vīnu nu 100 jaunajim deputatim. Kotram teik dūta īspieja kandidēt ar sovu ideji! Pīsadaleit aicynuoti aktivi jaunīši, kai jau saceju. Eipaši aicynoju Latgolys jaunīšus vacumā nu 15 leidz 20 godim.

Golvonīs – lai ir ideja, kū gryb pastuosteit cytim.

Juobyut gotovam aizstuovēt sovu ideji nu Saeimys tribinis. Byus īspieja vairuok uzzynuot par tū, kai struodoj lykumdeviejs.

Kotram jaunīšam ir īspieja kandidēt un kļiut par 2.Jaunīšu Saeimys deputatu! Īgiut īspieju aizstuovēt jaunīšu interesis Saeimā 27.aprelī! Starp cytu, tei byus 95.godadīna nu viesturisko 1917.goda Latgolys Kongresa.

Vairuok informacejis par itū aktivitati var meklēt škārsteikla lopā, tuotod internetā – jauniesusaeima.lv.

Jaunīšu Saeimys bolsuošonys process pīduovuots Saeimys ībolsuošonai leidzeigs, kai nūteik Saeimys ībolsuošona, un parlamentā tiks īvālāti 100 ideju autori nu dažaidim Latvejis regionim.

Atguodynuošu, ka Latgolys vieliešonu apgobolā ītylpst Aglyunys, Baltinovys, Bolvu, Cyblys, Dagdys, Daugpiļs, Ilūkstis, Kuorsovys, Kruoslovys, Leivuonu, Ludzys, Preiļu, Rēzeknis, Rībeņu, Ruguoju, Vuorkovys, Viļānu i Zylupis nūvods, kai ari Daugpiļs un Rēzeknis piļsāta.

Bet niule nu Latgolys vieliešonu apgobola sovys idejis pīsacejuši tikai 7 jaunīši, bet Latgolys vieliešonu apgobola deputatu mandatu skaits ir 15. Taitod vysim ir īspieja vēļ breivuos vītys aizjemt.

Leidz 18.martam kandidaturu vēļ var pīsaceit jebkurš jaunīts.

Vaidzeiga tykai ideja Latvejis atteisteibai i gribeišona dasnēgt atbolstu sovam pīduovuojumam.

Vairuok informacejis, kai jau saceju, var atrast internetā: jauniesusaeima.lv.

Kū akteivuoki byus myusu vaļsts jaunīši, tū stypruoka byus myusu vaļsts nuokūtnē!

Paļdis vysim!

Vadītājs. Paldies Jurim Viļumam no Zatlera Reformu partijas. Līdz ar to šodienas „Frakciju viedokļu” tiešraide no Saeimas nama ir noslēgusies.

Paldies, ka klausījāties, un visu labu.

Otrdien, 24.decembrī