Latvijas Republikas 11.Saeimas
ziemas sesijas trīspadsmitā sēde
2012.gada 29.martā

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 11.Saeimas priekšsēdētāja
Solvita Āboltiņa.

 

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Frakciju viedokļi

Sēdes vadītāja. Labrīt, cienījamie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas!

Sākam Saeimas 29.marta sēdi.

Pirms mēs sākam izskatīt apstiprināto sēdes darba kārtību, informēju, ka ir saņemti vairāki priekšlikumi par iespējamām izmaiņām šīsdienas sēdes darba kārtībā.

Ministru prezidents Valdis Dombrovskis ir lūdzis izdarīt izmaiņas Saeimas 29.marta sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojektu „Grozījumi likumā “Par valsts pensijām””. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem ir iebildumi. Tad mums ir jābalso par to, vai mēs izdarām izmaiņas. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai izdarītu izmaiņas Saeimas 29.marta sēdes darba kārtībā un iekļautu tajā likumprojektu „Grozījumi likumā „Par valsts pensijām””! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 41, pret - 30, atturas - nav. Tātad lēmums pieņemts. Darba kārtība grozīta.

Tāpat Saeimas Prezidijs ir saņēmis Juridiskās komisijas iesniegumu ar lūgumu izdarīt izmaiņas Saeimas 29.marta sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par Selgas Lapejevas apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis arī Juridiskās komisijas iesniegumu ar lūgumu izdarīt izmaiņas Saeimas 29.marta sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par Irīnas Makovskas apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Juridiskās komisijas iesniegumu ar lūgumu izdarīt izmaiņas Saeimas 29.marta sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par Tatjanas Ivanovas apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Juridiskās komisijas iesniegumu ar lūgumu izdarīt izmaiņas Saeimas 29.marta sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par Ligitas Multiņas apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Tāpat Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Ādamsona, Agešina, Elksniņa, Rodionova un Rubika iesniegumu ar lūgumu izdarīt izmaiņas Saeimas 29.marta sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojektu „Grozījumi Krimināllikumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsauciens no zāles: „Jā!”) Deputātiem ir iebildumi. Tātad lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai izdarītu izmaiņas Saeimas 29.marta sēdes darba kārtībā un iekļautu tajā likumprojektu „Grozījumi Krimināllikumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 30, pret - 32, atturas - 10. Tātad lēmums nav pieņemts. Darba kārtība netiek grozīta.

Paldies.

Sākam izskatīt apstiprināto grozīto sēdes darba kārtību.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Par grozījumiem Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas dibināšanas līgumā” nodot Ārlietu komisijai un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā “Par aviāciju”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums Dzelzceļa likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par valsts pensijām”” nodot Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi?

„Pret” pieteicies runāt deputāts Valērijs Agešins. Lūdzu!

V.Agešins (SC).

Labrīt, godātie kolēģi! Mēs aicināsim Saeimu balsot „pret” šo likumprojektu. Kādu iemeslu dēļ?

Valdība ir atbalstījusi pensionēšanās vecuma pakāpenisku paaugstināšanu jau no 2014.gada. To paredz gan likumprojekts, gan Labklājības ministrijas virzītie grozījumi koncepcijā par sociālās apdrošināšanas sistēmas stabilitāti ilgtermiņā. Ļoti interesanti un savdabīgi, ka šāds lēmums valdībā tika pieņemts pat bez ministru debatēm, tomēr galīgais lēmums jāpieņem Saeimai.

Iepriekšējās valdības atbalstītie grozījumi likumā „Par valsts pensijām” paredzēja pakāpeniski paaugstināt pensionēšanās vecumu, sākot ar 2016.gadu. Tomēr reforma nezināmu iemeslu dēļ un milzīgā steigā tiks paātrināta.

Pakāpeniska pensionēšanās vecuma paaugstināšana skar cilvēkus, kuri dzimuši, sākot ar 1952.gada 1.janvāri, un šī reforma vistiešāk attieksies uz iedzīvotājiem, kuri dzimuši laika periodā no 1952.gada līdz 1957.gadam - apmēram 50 tūkstošus cilvēku. Un valdības lēmums paredz, ka pašreizējais pensionēšanās vecums - 62 gadi - 2014.gadā un 2015.gadā tiks palielināts par 3 mēnešiem, savukārt no 2016.gada līdz 2020.gadam ik gadu to palielinās par pusgadu, līdz tiks sasniegts 65 gadu vecums.

Satrauc fakts, ka Labklājības ministrija nav ņēmusi vērā ap 10 tūkstošiem anketu, kuras Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības vēstuļu akcijā cilvēki aizpildīja, paužot nepārprotamu „pret” valdības iecerei uzsākt pensionēšanās vecuma paaugstināšanu no 2014.gada. Turklāt, manuprāt, konteksts un veids, kādā tiek plānota pensijas vecuma paaugstināšana, pilnīgi noteikti ir pretrunā ar cilvēktiesībām, jo neatbilst tiesiskās paļāvības principam.

Pilnīgi noteikti pensionēšanās vecuma paaugstināšana - tas ir jautājums par ilgtermiņa programmu.

Mēs iebilstam pret pensionēšanās vecuma paaugstināšanu. Iebilstam vairāku iemeslu dēļ. Minēšu tikai divus konkrētus iemeslus.

Pirmkārt. Latvijā dzīves ilgums ir pārāk mazs: 2010.gada dati liecina, ka vīrieši vidēji dzīvo tikai 67 gadus, bet sievietes - 77 gadus. Ja pensijas vecums tiks strauji paaugstināts līdz 65 gadiem, daudzi vīrieši līdz pensijai gluži vienkārši nenodzīvos, un tas var atsaukties uz motivāciju maksāt nodokļus. Kāda jēga, ja normālu pensiju tik un tā nesaņemsi?

Otrkārt. Ja vecāka gadagājuma cilvēkiem nebūs iespēju doties pensijā, viņiem būs kaut kā jānopelna sev iztika, bet tieši pirmspensijas vecuma ļaudīm atrast darbu ir īpaši grūti, un tas ir galvenais iemesls, kāpēc daudzi izmanto iespēju doties priekšlaicīgā pensijā.

Cilvēks vecumā pēc 60 gadiem, kuram ir daudz dažādu hronisku kaišu, jau nu vairs nevar kraut vagonus. Daudzi cilvēki paliks bez iztikas līdzekļiem, un tas nozīmē, ka valstij kādu laiku nāksies viņiem maksāt bezdarbnieka pabalstu, bet pēc tam viņi vērsīsies vietējā pašvaldībā ar lūgumu pēc sociālās palīdzības un maznodrošinātas personas statusa piešķiršanas. Mēs uzskatām, ka nav jēgas tagad paaugstināt pensijas vecumu, ja netiek radītas jaunas darba vietas un ja netiek izstrādāta speciāla valsts programma priekšpensijas vecuma cilvēkiem.

Aicinu balsot „pret”.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Runāt „par” pieteicies deputāts Arvils Ašeradens.

A.Ašeradens (VIENOTĪBA).

Augsti godātā Saeimas priekšsēdētāja Āboltiņas kundze! Cienījamie kolēģi! Šodien valdība virza skatīšanai Saeimā grozījumus likumā „Par valsts pensijām” — likuma grozījumus, kuri ietekmēs turpmāk ikviena Latvijas iedzīvotāja pārliecību par savas nākotnes drošību, likuma grozījumus, kuri agrāk vai vēlāk skars katra Latvijas iedzīvotāja personīgo labklājību, sasniedzot pensionēšanās vecumu. Pensiju likums ir īpašs likums, jo tas ir likums, kurš nosaka to, kā un vai valsts iedzīvotāji atbildīgi un solidāri izturas pret savu un savu līdzpilsoņu nākotni, nodrošinot savas un savu līdzcilvēku vecumdienas, neuzkraujot sociālā budžeta parāda nomaksu saviem bērniem.

Cienījamie kolēģi! Valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta pēckrīzes finansiālā bilance valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu samazināšanas dēļ jau vairākus gadus ir negatīva: 2011.gadā - 125 miljoni latu, 2012.gadā plānotais budžeta deficīts ir 154 miljoni latu, bet, sākot ar 2013.gadu, lai segtu sociālā budžeta vajadzības, tiek plānota finanšu līdzekļu aizņemšanās no valsts pamatbudžeta. Pēc tautskaites datu publicēšanas ir skaidrs, ka nākamajos gados sagaidāms būtisks sociālā budžeta izmaksu pieaugums, kurš saistīts ar gados vecāku cilvēku... gados vecāku iedzīvotāju skaita pieaugumu un mūžildzes palielināšanos. Valstī strauji samazinās dzimstība un darbspējīgo iedzīvotāju skaits, bet tajā pašā laikā būtiski pieaug iedzīvotāju skaits virs darbspējas vecuma, respektīvi, pieaug demogrāfiskā slodze.

2008.gadā uz vienu pensionāru bija 1,7 strādājošie, turpretī 2010. un 2011.gadā bija 1,3 strādājošie. Ietekmi uz pensiju sistēmu atstāj arī paredzamā iedzīvotāju mūža ilguma palielināšanās. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, pieaudzis paredzamais mūža ilgums gan jaundzimušajiem, gan iedzīvotājiem virs darbspējīgā vecuma. Šo tendenci spilgti demonstrē statistika. Pagājušā gadsimta 20.gadu vidū paredzamais mūža ilgums vīriešiem bija 51 gads, bet sievietēm — 57 gadi, turpretī 2010.gadā šie skaitļi attiecīgi bija 69 un 78 gadi. Nepilna gadsimta ietvaros mūža ilgums vīriešiem pieaudzis par 18 gadiem, sievietēm — par 22 gadiem.

Sekmējot pensionāru skaita pieaugumu, papildu slodzi sociālās apdrošināšanas sistēmai ir radījis arī 2011.gada beigās Saeimas pieņemtais lēmums par priekšlaicīgas pensionēšanās saglabāšanu līdz 2013.gada beigām. Nākotnes realitāte ir situācija, kurā palielināsies to cilvēku skaits, kuri atrodas pensijā, savukārt attiecīgi samazināsies to cilvēku skaits, kuri maksā nodokļus pensijām. Ja šo proporciju nemainīs, tad arvien lielāka nasta tiks uzlikta strādājošajiem, kas var izpausties kā obligāto iemaksu sloga palielināšana. Situācijā, kad valdībai nodarbinātības attīstības kontekstā jādomā par darbaspēka nodokļa samazināšanu, šādai rīcībai, visticamāk, būtu grūti prognozējamas sekas, tāpēc, īpaši nekavējoties, ir nepieciešams pieņemt atbildīgu lēmumu par korekcijas veikšanu pensiju sistēmā, kas nodrošinātu tās ilgtspējīgu attīstību un līdzšinējo uzņemto saistību korektu izpildi.

Jaunie grozījumi likumā „Par valsts pensijām” paredz sākt paaugstināt pensionēšanās vecumu 2014. un 2015.gadā, paaugstinot to par trijiem mēnešiem, bet no 2016. līdz 2020.gadam — katru gadu par 6 mēnešiem, līdz pensionēšanās vecums sasniegtu 65 gadus. Priekšlikums paaugstināt pensionēšanās vecumu ir izstrādāts, ņemot vērā iedzīvotāju tiesisko paļāvību uz esošo normatīvo regulējumu, kā arī rūpīgi izvērtējot Satversmes tiesas spriedumos paustās atziņas par tiesiskās paļāvības aizsardzību. Piedāvātās izmaiņas attieksies tikai un vienīgi uz tiem cilvēkiem, kuriem pensija vēl nav piešķirta.

Jāatzīmē, ka esošajos demogrāfiskajos apstākļos nav iespējams ilgtermiņā nodrošināt nemainīgus pensionēšanās noteikumus un pensionēšanās vecuma paaugstināšana agrāk vai vēlāk ir neizbēgama.

Palielinoties pensionēšanās vecumam, nodrošinot to, ka pensijā pavadītais laikposms, salīdzinot ar nodarbinātībā pavadīto periodu, neturpina palielināties, tiktu nodrošināta pensiju sistēmas ilgtspēja, kā arī palielināts piešķirtās pensijas atvietojuma līmenis.

Likumprojekts paredz sniegt atbalstu arī tām personām, kuras pirmspensijas vecumā nevar turpināt darbu vai iekļauties darba tirgū.

Vienlaikus ar pensionēšanās vecuma paaugstināšanu likumprojekts paredz turpmāk noteikt tiesības pieprasīt pensiju priekšlaicīgi, tas ir, divus gadus pirms vispārējā pensionēšanās vecuma sasniegšanas bez termiņa ierobežojuma. Paaugstinot pensionēšanās vecumu, vienlaikus pakāpeniski palielināsies arī priekšlaicīgās pensionēšanās vecums - no 60 uz 63 gadiem. Grozījumi likumā paredz arī tiesības paaugstināt valsts vecuma pensijas iegūšanai nepieciešamo minimālo apdrošināšanas stāžu no 10 uz 15 gadiem, sākot ar 2014.gadu, bet no 2020.gada - uz 20 gadiem.

Saskaņā ar iesniegtajiem grozījumiem no 2014.gada 1.janvāra piemaksu pie vecuma un invaliditātes pensijām paredzēts veikt no valsts pamatbudžeta līdzekļiem, tādējādi atslogojot valsts sociālās apdrošināšanas speciālo budžetu.

Cienījamie kolēģi! Šī nav jauna diskusija. Jau 2010.gada nogalē...

Sēdes vadītāja. Ašeradena kungs, jūsu uzstāšanās laiks ir beidzies!

A.Ašeradens. Vai es varu lūgt vēl minūti?

Sēdes vadītāja. Vai deputāti atļauj runāt? (Troksnis. Starpsaucieni.) Jā. Lūdzu, turpiniet!

A.Ašeradens. Paldies.

Cienījamie kolēģi! Šī nav jauna diskusija. Jau 2010.gada nogalē Ministru kabinets konceptuāli atbalstīja pakāpenisku pensionēšanās vecuma paaugstināšanu no 2016.gada, bet, ņemot vērā tālaika diskusijas, diemžēl Saeimā šī diskusija apstājās.

Cienījamie kolēģi! Iesniegtais likumprojekts būtu nekavējoties nododams izskatīšanai Saeimas komisijai, lai plānotās likuma izmaiņas pieņemtu līdz vasarai un lai tās pirms tam tiktu pienācīgi izdebatētas. Es domāju, ka debates šajā jautājumā ir ārkārtīgi svarīgas. Mēs esam atvērti diskusijām par iespējamiem kompromisiem, labākiem risinājumiem šajā lietā. Un ļoti svarīgi ir izskaidrot sabiedrībai šo pārmaiņu neatgriezeniskumu un nepieciešamību.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Viens deputāts ir runājis „par”, viens - „pret”. Lēmums ir jāpieņem balsojot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par valsts pensijām”” nodotu Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - 38, atturas - nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātes Elīnas Siliņas iesniegumu ar lūgumu sniegt ziņojumu par balsošanas motīviem.

Tātad saskaņā ar Kārtības ruļļa 144.panta otro daļu dodu vārdu deputātei Elīnai Siliņai.

E.Siliņa (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Labdien, Prezidija locekļi! Labdien, cienījamie kolēģi! Gribu jums sniegt motivāciju, kādēļ Neatkarīgo deputātu grupa ir par izmaiņām likumā „Par valsts pensijām”.

Neatkarīgo deputātu grupa atbalsta pensionēšanās vecuma paaugstināšanu, jo statistika ir nepielūdzama: darbspējīgo cilvēku skaits pret pensionāru skaitu ir dramatiski strauji samazinājies. Un, manuprāt, pensionēšanās vecuma paaugstināšana ir tikai viens no pasākumiem, kuri būs jāīsteno, lai speciālo budžetu un esošo pensiju sistēmu saglabātu ilgtermiņā.

Šī pasākuma pretinieki norāda uz pamatargumentu - uz vājajām nodarbinātības izredzēm, kādas tās ir pirmspensijas vecuma cilvēkiem. Nav melots! Statistikas dati tiešām apliecina, ka aptuveni 15 procenti bezdarbnieku ir iedzīvotāji pirmspensijas vecumā, tātad vecāki par 55 gadiem.

Protams, šajā sakarā ir pamats jautāt: vai mēs darām pietiekami, lai celtu pirmspensijas vecuma iedzīvotāju konkurētspēju darba tirgū? Bet, pirms es izklāstīšu to, kas tad šobrīd tiek darīts šajā sakarā un kādas mēs saskatām nepilnības, un kas tieši, ieviešot šīs izmaiņas likumā „Par valsts pensijām”, būtu vēl jādara, es tomēr gribu izteikt pārmetumus vienas organizācijas virzienā, kura ir tā lielākā kritizētāja, kura iebilst pret pensionēšanās vecuma palielināšanu un šobrīd, pēdējā laikā, izceļas ar ļoti nekonstruktīvu komunikāciju. Proti, šo akmeni es gribu iemest Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības „lauciņā”. Viņi pēdējā laikā ir saņēmuši no Eiropas Sociālā fonda naudas caur Labklājības ministriju 2,7 miljonus dažādu darba tiesisko attiecību uzlabošanai un tā tālāk un no Valsts kancelejas caur Eiropas Sociālo fondu sociālo partneru administratīvās kapacitātes stiprināšanai - 1,1 miljonu latu. Taču visi šie līdzekļi, cik vien var, tiek tērēti... šī nauda tiek tērēta konsultantiem, kas musina darba tautu apvienoties kopējai cīņai pret darba devējiem, kuri, pēc Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētāja vārdiem, „savu biznesu būvē uz darbinieku dzīvības un veselības rēķina”. Valdībai, plānojot Eiropas fondu līdzekļu sadali nākošajam septiņgadu periodam, vajadzētu vairāk pārdomāt, vai līdzekļu novirzīšana tiešām sasniedz pamatmērķi - darbspējas, konkurētspējas paaugstināšanu - vai kalpo tomēr tikai atsevišķu privileģēto sociālo partneru pašmērķiem.

Tādēļ arī Neatkarīgo deputātu grupa ir izvirzījusi un lūdz Labklājības ministriju izstrādāt un pievērst uzmanību tieši efektīvai mūžizglītības programmai kopā ar šīm izmaiņām par valsts pensijām.

Ko mēs redzam? Mūžizglītība ir pieaugušo izglītošanas vienotas koncepcijas izstrāde un reāla tās iedarbināšana. Palielinot pensionēšanās vecumu un attiecīgi pagarinot darba tirgū pavadāmo laiku... īpaši aktuāli, protams, ir īstenot tieši šīs mūžizglītības pamatidejas. Iemaņas un kompetences ir pastāvīgi jāattīsta un jāpilnveido, lai veicinātu cilvēku resursu produktivitāti un konkurētspēju. Valdībai šobrīd ir izstrādāts pamatpolitikas plānošanas dokuments - ir izstrādātas „Mūžizglītības politikas pamatnostādnes 2007.-2013.gadam”.

Par mūžizglītības politikas ieviešanas koordinēšanu šobrīd ir atbildīga Izglītības un zinātnes ministrija, kas tam ir atvēlējusi „milzu” cilvēku resursu - veselus divus darbiniekus, kuriem jānodarbojas gan ar nepieciešamo normatīvo aktu izmaiņu izstrādi, gan ar situācijas statistikas apzināšanu, gan arī ar rekomendāciju izstrādi pārējām ministrijām efektīvākai līdzekļu ieguldīšanai mūžizglītības politikas īstenošanā. Tajā pašā laikā - būsim reālisti! - līdz šim starpministriju sadarbība nebūt nav bijusi tik efektīva, ka vienas ministrijas ierēdņi ar prieku steigtos īstenot citas ministrijas ierēdņu rekomendācijas, tāpēc atļaujos apgalvot, ka šī koordinēšanas funkcija nav bijusi pietiekami efektīva tieši ierobežoto kontroles tiesību dēļ.

Tajā pašā laikā finansējums plānošanas dokumentā definēto pamatnostādņu īstenošanai, manuprāt, ir diezgan pietiekams, un caur Eiropas Sociālo fondu atbildību par tā apgūšanu bija uzņēmusies un ir uzņēmusies mūsu Labklājības ministrija. Šobrīd mūžizglītības programmai Labklājības ministrijai ir atvēlēti 5,4 miljoni latu. Tā ir iztērēta kuponos mācību maksas segšanai par profesionālās pilnveides vai neformālās izglītības programmas apguvi. No visiem 17 tūkstošiem kuponu saņēmēju tikai 4,6 procenti bija pirmspensijas vecuma cilvēki. Tāpat nauda tiek tērēta, iepērkot privātfirmā ārpakalpojumu karjeras konsultantiem, kuriem būtu jāsniedz atzinums, nevis rekomendācijas, kādas tieši no Eiropas Savienības definētajām astoņām mūžizglītības pamatprasmēm ir jāapgūst. Un arī šeit tikai 9 procenti no 48 tūkstošiem klientu, kas saņēmuši šīs karjeras konsultācijas, ir pirmspensijas vecuma cilvēki.

Mēs šodien Saeimā jau pieņēmām šos Pensiju likuma grozījumus izskatīšanai tālāk un apstiprināšanai. Mēs tos atbalstām, jo tas ir vairāk nekā... Bet mums tomēr vēl ir laiks līdz šī pensionēšanās vecuma palielināšanas pirmā soļa speršanai. Tas ir jāievieš 2014.gadā. Tātad mēs veiksim pirmo šo palielināšanas soli, un mums ir vēl 1,5 gadi, lai šo mūžizglītības programmu reāli iedarbinātu. Mums ir jāaicina mūsu sociālie partneri uzrunāt tieši pirmspensijas vecuma cilvēkus, lai viņi iesaistītos šajā savu iemaņu un savas konkurētspējas attīstībā. Līdzekļi mums ir, un mums visiem jāstrādā ir kopīgi.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies. (Aplausi.)

Nākamā darba kārtības sadaļa - „Par atvaļinājuma piešķiršanu”.

Tātad Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātes Dainas Kazākas iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņai neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 29.martā. Atvaļinājumu Saeimas Prezidijs ir piešķīris, un par to jūs tiekat informēti.

Nākamais ir lūgums par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātei Rasmai Kārkliņai no šā gada 17.aprīļa līdz 20.aprīlim.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai piešķirtu neapmaksātu atvaļinājumu deputātei Rasmai Kārkliņai no šā gada 17.aprīļa līdz 20.aprīlim! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Paldies.

Nākamā darba kārtības sadaļa - „Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.

Lēmuma projekts „Par Selgas Lapejevas apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Valērijs Agešins.

V.Agešins (SC).

Godātie kolēģi! Saeimas Juridiskās komisijas 2012.gada 27.marta sēdē tika skatīts lēmuma projekts „Par Selgas Lapejevas apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”. Komisijas locekļi vienbalsīgi ir atbalstījuši minēto lēmuma projektu.

Saeimas Juridiskās komisijas vārdā aicinu balsot par Selgas Lapejevas apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi bez pilnvaru termiņa ierobežojuma.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Selgas Lapejevas apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par Irīnas Makovskas apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Valērijs Agešins.

V.Agešins (SC).

Saeimas Juridiskās komisijas 2012.gada 27.marta sēdē tika skatīts lēmuma projekts „Par Irīnas Makovskas apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”. Komisijas locekļi vienbalsīgi atbalstījuši minēto lēmuma projektu.

Saeimas Juridiskās komisijas vārdā aicinu balsot par Irīnas Makovskas apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi bez pilnvaru termiņa ierobežojuma.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Irīnas Makovskas apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par Tatjanas Ivanovas apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Valērijs Agešins.

 

 

V.Agešins (SC).

Saeimas Juridiskās komisijas 2012.gada 27.marta sēdē tika skatīts lēmuma projekts „Par Tatjanas Ivanovas apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”. Komisijas locekļi vienbalsīgi atbalstījuši minēto lēmuma projektu.

Saeimas Juridiskās komisijas vārdā aicinu balsot par Tatjanas Ivanovas apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi bez pilnvaru termiņa ierobežojuma.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Tatjanas Ivanovas apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par Ligitas Multiņas apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Valērijs Agešins.

V.Agešins (SC).

Saeimas Juridiskās komisijas 2012.gada 27.marta sēdē tika skatīts lēmuma projekts „Par Ligitas Multiņas apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”. Komisijas locekļi vienbalsīgi atbalstījuši minēto lēmuma projektu.

Saeimas Juridiskās komisijas vārdā aicinu balsot par Ligitas Multiņas apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi bez pilnvaru termiņa ierobežojuma.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Ligitas Multiņas apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Paldies.

Nākamā darba kārtības sadaļa - „Likumprojektu izskatīšana”.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas
vārdā - deputāts Vjačeslavs Dombrovskis.

V.Dombrovskis (ZRP).

Godātie kolēģi! Kā ir zināms, atkritumu apsaimniekošanas joma ir visai jutīga un interesanta.

Šā likumprojekta sākotnējais mērķis ir bijis pārņemt Eiropas Savienības direktīvu, pretējā gadījumā bija paredzama - un jau bija uzsākta! - pārkāpuma procedūra. Līdz ar to ir ļoti svarīgi pieņemt šos grozījumus līdz šā mēneša beigām.

Tomēr komisija ir saņēmusi vairākus priekšlikumus, un vairāki no šiem priekšlikumiem pēc savas būtības ir diezgan konceptuāli, un līdz ar to komisija tos atbalstīt nevarēja, vismaz ne steidzamības kārtā, kamēr tuvākajā nākotnē mēs nebūsim pamatīgi izskatījuši Atkritumu apsaimniekošanas likumu vēlreiz.

Komisija ir saņēmusi 35 priekšlikumus.

1.priekšlikums ir no atbildīgās komisijas. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārajam sekretāram Eināram Cilinskim.

E.Cilinskis (Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārais sekretārs).

Godājamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godājamie deputāti! Ziņotājs jau minēja, ka šajā grozījumu projektā ir atbalstīti tie priekšlikumi, kas saistīti ar Eiropas Savienības direktīvu un pārkāpuma procedūru novēršanu... direktīvu ieviešanu un pārkāpuma procedūru novēršanu un vēl dažām steidzamām lietām, kuras neradīja problēmas.

Man būtu arī aicinājums tomēr kolēģiem, kuru priekšlikumi ir šeit... un šeit pamatā es runāju par deputātu Dūklavu un Tutina kungu, kuru priekšlikumi šajā projektā nav atbalstīti, tos neuzturēt spēkā. Bet tas nebūt nenozīmē, ka šie priekšlikumi ir slikti vai nepareizi. Šie priekšlikumi tiks izskatīti, kad likums tiks atvērts nākošajā reizē un kad nebūs steidzamības. Tad varēs ļoti rūpīgi izdiskutēt visus jautājumus.

Un šeit ir jāņem vērā tas, ka atkritumu apsaimniekošanas jomā savā laikā ir sadarītas tādas lietas... ir dažādi beztermiņa līgumi un tā tālāk, kas diemžēl arī objektīvi juridiski ietekmē šo situāciju. Un līdz ar to katrs priekšlikums, kas sākotnēji izskatās varbūt pilnīgi loģisks un viennozīmīgs, īstenībā it kā ietekmē zināmu tirgus spēlētāju savstarpējo cīņu, kura notiek jau ilgāku laiku. Līdz ar to Saeimai un arī valdībai ir rūpīgi jāizvērtē, lai šie lēmumi būtu optimāli un atbilstoši sabiedrības interesēm.

Tāpēc arī Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija vistuvākajā laikā ar visu iesaistīto pušu līdzdalību veiks rūpīgas debates par šiem konceptuālajiem jautājumiem, kādi ir palikuši Atkritumu apsaimniekošanas likumā, un pēc tam arī valdība turpinās virzīt šobrīd jau apritē esošā Atkritumu apsaimniekošanas likuma grozījumu projektu, protams, izslēdzot no tā punktus, kas jau šobrīd tiks apstiprināti šajos grozījumos.

Tāpēc vēlreiz arī ministrijas vārdā lūdzu jūs atbalstīt šo likumprojektu atbilstoši atbildīgajā komisijā nolemtajam.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Vai deputātiem ir iebildumi pret atbalstīto 1.priekšlikumu - atbildīgās komisijas priekšlikumu? Deputātiem iebildumu nav. Deputāti piekrīt komisijas lēmumam par 1.priekšlikumu.

V.Dombrovskis. 2.priekšlikums - no deputāta Dūklava. Komisija nav atbalstījusi. (No zāles: „Balsojam!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. - deputāta Jāņa Dūklava iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 35, pret - 51, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

V.Dombrovskis. 3.priekšlikums - no deputāta Dūklava. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst... (No zāles dep. R.Vējonis: „Balsojam!”) Deputāti lūdz balsojumu? Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. - deputāta Jāņa Dūklava iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 36, pret - 49, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

V.Dombrovskis. 4.priekšlikums - no deputāta Tutina. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Jānim Tutinam.

J.Tutins (SC).

Labrīt, cienījamie kolēģi! Paldies Cilinska kungam par izteikto atzinību par iesniegtajiem priekšlikumiem.

Bet gribētos pateikt sekojošo par šo priekšlikumu. Viens no vides aizsardzības un ekoloģijas uzlabošanas galvenajiem mērķiem ir pēc iespējas mazāka atkritumu daudzuma noglabāšana. Ir jāveicina atkritumu šķirošana, lai pēc iespējas mazāk atkritumu nonāktu zemītē un pēc iespējas vairāk tiktu iegūti otrreiz izmantojami un pārstrādājami resursi.

Latvijā jau notiek tāda veida darbības. Mūsu visu pienākums ir veicināt vēl tīrāku vidi un atkritumu šķirošanas rezultātā iegūt vēl vairāk resursu. Likumā „Par pašvaldībām” ir noteikts, ka viens no galvenajiem pašvaldību uzdevumiem ir organizēt atkritumu apsaimniekošanu. Arī šis priekšlikums liks pašvaldībām aktīvāk iesaistīties šī uzdevuma risināšanā.

Lai nerastos situācijas, kad kāds vienkārši sāk atkritumus šķirot pēc savas gribas savas mājas pagalmā, ir nepieciešams, lai pašvaldības varētu lemt, kur un kā veicama atkritumu šķirošana, ievērojot savas pašvaldības iedzīvotāju intereses.

Un vēl. Ja es kļūdīšos, cienījamā Čepānes kundze manis teikto palabos... Latvijas Republikas Satversmes 8.nodaļas 115.pants saka: „Valsts aizsargā ikviena tiesības dzīvot labvēlīgā vidē, sniedzot ziņas par vides stāvokli un rūpējoties par tās saglabāšanu un uzlabošanu.”

Vadoties pēc Satversmes gara, es lūdzu atbalstīt šo manu priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

V.Dombrovskis (ZRP).

Kolēģi! Es aicinu neatbalstīt deputāta Tutina priekšlikumu, jo - es atgādinu! - tas nav tāpēc, ka tas ir labs vai slikts (Starpsaucieni.), bet tāpēc, ka, ņemot vērā likumprojekta steidzamību, šis nav laiks konceptuālai diskusijai.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. - deputāta Jāņa Tutina iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 37, pret - 50, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

V.Dombrovskis. 5.priekšlikums - no deputāta Līdakas. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Dombrovskis. 6.priekšlikums - no deputāta Līdakas. Komisijā daļēji atbalstīts, iekļauts 7.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.Dombrovskis. 7.priekšlikums - no atbildīgās komisijas. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Dombrovskis. 8.priekšlikums - no deputāta Tutina. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Jānim Tutinam.

J.Tutins (SC).

Cienījamie kolēģi! Šeit ir runa par atkritumu dalīto vākšanu. Lai efektīvāk varētu izmantot atkritumu šķirošanas procesus, iegūt vairāk papildu resursu un mazāk atkritumu noglabāt izgāztuvēs, jau pašā sākumā, atkritumu rašanās sākumā, jāveido sistēma un jādod iespēja cilvēkiem iesaistīties atkritumu šķirošanas procesos.

Ļoti nozīmīgs piemērs ir tas, ka jau savākšanas laukumos vai vietās ir dota iespēja cilvēkiem piedalīties dalītās atkritumu vākšanas procesos... dot iespēju atsevišķos atkritumu konteineros izmest papīru, kartonu, PET pudeles, stiklu un tā tālāk.

Atsevišķa atkritumu savākšana veicina iedzīvotāju iesaistīšanos atkritumu apsaimniekošanas sistēmā, un tādējādi tiek mazināta iespēja otrreiz izmantojamiem materiāliem nonākt izgāztuvēs.

Šis priekšlikums precizē šo kārtību un nosaka nepieciešamību atsevišķās, tas ir, dalītās, atkritumu savākšanas procesā iesaistīt kā pašvaldības, tā arī komersantus, kas nodarbojas ar sadzīves atkritumu savākšanu, pārvadāšanu un noglabāšanu.

Lūgums atbalstīt priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

V.Dombrovskis. Komisijas vārdā lūdzu neatbalstīt deputāta Tutina priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 8. - deputāta Jāņa Tutina iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 38, pret - 49, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

V.Dombrovskis. 9.priekšlikums - no deputāta Dūklava. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

V.Dombrovskis. 10.priekšlikums - no deputāta Dūklava. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

V.Dombrovskis. 11. - deputāta Dūklava priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

V.Dombrovskis. 12. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Dombrovskis. 13. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Dombrovskis. 14. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā daļēji atbalstīts, iekļauts 15.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.Dombrovskis. 15. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Dombrovskis. 16. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Dombrovskis. 17. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā daļēji atbalstīts, iekļauts 18.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.Dombrovskis. 18. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Dombrovskis. 19. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Dombrovskis. 20. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Dombrovskis. 21. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Dombrovskis. 22. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Dombrovskis. 23. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Dombrovskis. 24. - deputāta Dūklava priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst... Deputāti lūdz balsojumu par 24. - deputāta Dūklava priekšlikumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 24. - deputāta Jāņa Dūklava iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 37, pret - 49, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

V.Dombrovskis. 25. - deputāta Tutina priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts. (Starpsauciens no zāles: „Jābalso!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 25. - deputāta Jāņa Tutina iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 38, pret - 49, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

V.Dombrovskis. Paldies deputātam Tutinam, ka šoreiz iztiekam bez debatēm.

26. - deputāta Dūklava priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts. (Starpsauciens no zāles: „Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 26. - deputāta Jāņa Dūklava iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 37, pret - 50, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

V.Dombrovskis. 27. - deputāta Tutina priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts. (Starpsauciens no zāles: „Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 27. - deputāta Jāņa Tutina iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 36, pret - 50, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

V.Dombrovskis. 28. - deputāta Līdakas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Dombrovskis. 29. - deputāta Līdakas priekšlikums. Komisijā daļēji atbalstīts, iekļauts 30.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.Dombrovskis. 30. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Dombrovskis. 31.priekšlikums - no deputāta Līdakas. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Dombrovskis. 32. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Dombrovskis. 33. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Dombrovskis. 34. - deputāta Līdakas priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 35.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.Dombrovskis. Un 35. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Dombrovskis. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā aicinu atbalstīt šo likumprojektu otrajā, pēdējā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret - nav, atturas - 1. Likums pieņemts. Paldies.

V.Dombrovskis. Paldies, kolēģi!

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Par Ventspils Augstskolas Satversmes grozījumu”, trešais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāts Ņikita Ņikiforovs.

 

Ņ.Ņikiforovs (SC).

Labdien, kolēģi! Skatām likumprojektu Nr.184/Lp11. Ar šo likumprojektu tiek apstiprināts Ventspils Augstskolas Satversmes sapulcē 2011.gada 13.aprīlī pieņemtais Ventspils Augstskolas Satversmes grozījums.

Uz trešo lasījumu nevienu priekšlikumu Izglītības, kultūras un zinātnes komisija nesaņēma. Līdz ar to lūdzu atbalstīt minēto likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Par Ventspils Augstskolas Satversmes grozījumu” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā”, trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas
vārdā - deputāts Dmitrijs Rodionovs.

D.Rodionovs (SC).

Godātie kolēģi! Likumprojekta „Grozījumi Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā” mērķis ir noteikt ziņošanas formalitātes, kas saistītas ar kuģu ienākšanu ostā un iziešanu no tās, kā arī dot deleģējumu Ministru kabinetam izstrādāt kārtību, kādā notiek ostu formalitāšu kārtošana.

Ir saņemti seši priekšlikumi. Visus priekšlikumus Tautsaimniecības komisija, kas ir atbildīgā komisija, ir atbalstījusi.

1. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Klāva Olšteina priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

D.Rodionovs. 2. - Klāva Olšteina priekšlikums. Ir redakcionāli precizēts un atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

D.Rodionovs. 3. - Klāva Olšteina priekšlikums, kas ir saistīts ar 36.panta izslēgšanu sakarā ar 41.panta ieviešanu. Ir runa par ziņošanas formalitātēm. Priekšlikums komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

D.Rodionovs. 4.priekšlikums - no Klāva Olšteina. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 5. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

D.Rodionovs. 5.priekšlikums komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

D.Rodionovs. 6. - Klāva Olšteina priekšlikums par normu, ka Ministru kabinets līdz 2012.gada 15.maijam izdod 41.panta trešajā daļā paredzētos noteikumus. Priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

D.Rodionovs. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā lūdzu likumprojektu atbalstīt galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā”, trešais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Uldis Augulis.

U.Augulis (ZZS).

Augsti godātā Saeimas priekšsēdētāja! Cienītie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu „Grozījumi Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā”.

Komisija ir saņēmusi un izskatījusi 33 priekšlikumus.

1. - deputāta Ulda Auguļa priekšlikums, kurš komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Uldim Augulim.

U.Augulis (ZZS).

Cienītie kolēģi! Ar šo priekšlikumu es mēģināju sakārtot vai rosināju sakārtot tās lietas - to, kādā veidā mēs varētu ilgtermiņā nodrošināt gan pašvaldību, gan valsts autoceļu uzturēšanu.

Mēs zinām, ka ir pietiekoši daudz vai ir daudz līdzekļu, ar kuru apgūšanu ir diezgan sarežģīti - gan iepirkuma procedūru dēļ, gan laika apstākļu dēļ. Kā mēs zinām, sezona ir tā, kas nosaka, kad var būvēt ceļus. Bet šis jautājums... šis priekšlikums ir vērsts uz to, lai mēs nodrošinātu pienācīgu periodisku ceļu uzturēšanu. Tas nozīmē, ka tiem ceļiem, kuriem tas pienākas, laikus veiktu, teiksim, nodilušās kārtas maiņu vai grants ceļiem atjaunotu virskārtu, kas, teiksim, ar putekļu kārtu ir klāta... Visiem šiem darbiem, protams, līdzekļu no valsts budžeta nepietiek, taču visus šos darbus mēs nekādā veidā nevaram segt no struktūrfonda līdzekļiem.

Tāpēc šis priekšlikums paredz vismaz mēģināt virzīties jau tajā virzienā, ka tieši nodokļu maksātāji, transportlīdzekļu nodokļa maksātāji, redz un jūt, kādā veidā un uz kurieni tiek virzīta viņu samaksātā nodokļa nauda.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Turpinām debates.

Vārds deputātam Valērijam Agešinam.

V.Agešins (SC).

Godātie kolēģi! Pēc būtības šis priekšlikums, 1.priekšlikums, ietver atbildi uz jautājumu par to, kad beidzot tiks domāts par ceļu remontu. Jāsaka, ka vispār ceļi Latvijā ar katru gadu paliek tikai sliktāki un turpina drupt. Pavasaris ir klāt, bedres atkal ir vaļā.

Es neesmu aprēķinājis, cik daudz naudas briesmīgu ceļu dēļ pērn cilvēki izdevuši savu automašīnu remontam. To ir grūti pateikt. Ja izsit logu vai pārsit riepu, tu uzreiz jūti un zini, ka tas notika tur un tur. Bet to, ka jāmaina, piemēram, ritošā daļa, dažreiz uzzini tikai tad, kad mēģini iziet tehnisko apskati.

Neizbraucamu ceļu jautājums ir jārisina nekavējoties, bet es nejūtu un neredzu, ka kāds aktīvi un neatlaidīgi kārtotu ceļu jautājumu mūsu valstī, ka konceptuāli būtu palicis labāk.

Valdība pēc saviem ieskatiem kārto ostas, dzelzceļa un lidostas jautājumus, bet, manuprāt, netiek pietiekoši domāts par pašu galveno, kas visu sasaista kopā, - par autoceļiem.

Jāsaka godīgi, ka atbildīgo amatpersonu attieksme cilvēkus brīžiem, maigi sakot, kaitina. Kā Satiksmes ministrijas atbildīgās amatpersonas var pateikt: „Naudas nav un tuvākajā laikā arī nebūs!” Šādas atbildes, manuprāt, tikai mudina cilvēkus ņemt rokās dakšas. Un tas tikai norāda, ka atsevišķas amatpersonas Satiksmes ministrijā varbūt nav savā īstajā vietā. Tur jāstrādā tādiem cilvēkiem, kuriem nauda ceļu remontiem būtu aktīvi jāmeklē, par to cīnoties ar zobiem un nagiem.

Īpaši jāatzīmē fakts, ka, pirms kaut kur doties ar automašīnu, arvien vairāk Latvijas iedzīvotāju rūpīgi izvērtē, vai to vispār vajag darīt. Arī benzīna cena liek padomāt. Un, ja pie benzīna cenas vēl pieliek klāt mašīnas remonta izmaksas, tad acīmredzot viss gala beigās vainagosies ar to, ka drīz varēsim ar zirgu un ratiem braukāt pa šādiem ceļiem (līdzīgi kā Imants Parādnieks savas priekšvēlēšanu kampaņas laikā), jo nebūs nekādas vajadzības pēc mašīnas.

Taču, kā saka, cerība mirst pēdējā, un līdz ar to es aicinu balsot „par” 1. - deputāta Auguļa priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies. (Aplausi.)

Vārds deputātam Jānim Reiram.

J.Reirs (VIENOTĪBA).

Augsti godātā priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Komisija izskatīja šo priekšlikumu ļoti rūpīgi. Mēs uzklausījām atbildīgos dienestus, arī Finanšu ministriju. Latvijā nav tādas prakses - veidot iezīmētus nodokļus. Līdz ar to tas bija galvenais iemesls, kāpēc šo priekšlikumu mēs noraidījām. Mēs nevaram alkohola nodokli iezīmēt ārstēšanai vai tabakas nodokli - tikai vēža ārstēšanai, vai cukura nodokli - cukura diabēta... saldo dzērienu nodokli - cukura diabēta ārstēšanai. Līdz ar to mēs šo priekšlikumu noraidījām.

Šis priekšlikums būtībā arī neglābtu situāciju, kāda ir ar ceļiem, jo tomēr situācija ar ceļiem ir jāvērtē kontekstā ar visu ekonomisko situāciju valstī un mēs nevaram atstāt ceļiem līdzekļus trekno gadu līmenī, bet pārējai sabiedrības daļai veidot konsolidāciju, kura tad būtu jāveido vēl lielāka. Un es gribu arī pateikt, ka nauda, kas tiek novirzīta ceļu uzturēšanai, ir lielāka nekā šis norādītais iekasētais nodoklis. Līdz ar to tas pēc būtības šeit neko nemainītu.

Lūdzu arī deputātus noraidīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Klāvam Olšteinam.

K.Olšteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Augsti godātā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienījamie kolēģi! Protams, šis jautājums, it sevišķi nākot pavasarim, katru reizi saasinās, un ir jāpiekrīt Auguļa kungam tajā ziņā, ka šodien nav izstrādāti risinājumi, kas paredzētu ilgtermiņa skatījumu uz ceļu uzturēšanu un jaunu ceļu izbūvi. Tas, ko mēs esam darījuši līdz šim, arī iepriekšējo valdību laikā, protams, ir bijusi mūsu ceļu nozares lāpīšana ar Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļiem. Ja to nebūtu, tad ir skaidrs, ka ceļi vispār pēc būtības ilgtermiņā netiktu būvēti no jauna un arī, protams, to uzturēšana stipri vien klibotu.

Tas, kas šobrīd ir aktuāls, tās, protams, ir visiem skaidri zināmas lietas - ceļiem naudas nepietiek! Ja mēs paskatāmies kopējo apjomu, kas ik gadu ir nepieciešams ceļu uzturēšanai un izbūvei, tad tie ir apmēram 300 miljoni latu. Šogad ceļu būvei un uzturēšanai ir paredzēti 165 miljoni latu. Tātad mēs redzam, ka trūkums ir apmēram 145 miljoni latu, kas neapšaubāmi ilgtermiņā rada ļoti, ļoti lielus zaudējumus vienai no mūsu lielākajām vērtībām - ceļiem.

Piedāvājums ir tāds, ka jau vistuvākajā laikā valdībā tiks skatīts ziņojums par ceļu uzturēšanas un izbūves ilgtermiņa stratēģiju. To var skatīt arī kontekstā ar iepriekš jau speciālajā budžetā izbeigtu programmu, kas bija saistīta ar ceļu fondu. Šinī gadījumā runa ir nevis par kāda speciāla fonda izveidi, bet gan par to līdzekļu atvēlēšanu ceļu izbūvei un uzturēšanai, kurus samaksā autobraucēji. Tas ir akcīzes nodoklis, kas kopā ar transportlīdzekļa nodevu veido apmēram 320 miljonus latu šajā gadā vien. Ja šī nauda tiktu paredzēta ceļu uzturēšanai un izbūvei, tad - tas ir skaidrs! - mums nebūtu tādu iztrūkumu ik gadus... Tos reiz noteikti mums tik un tā nāksies segt, jo, kā redzam, atsevišķos ceļu posmos ir ļoti traģiska situācija.

Tā ka es aicinu tiešām atļaut valdībai sakārtot šo nozari un esmu pārliecināts, ka šāda veida risinājumi tiks atrasti nākotnes attīstības vārdā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam.

S.Dolgopolovs (SC).

Cienījamie kolēģi! Zināmu izbrīnu rada šī loģika - to cilvēku loģika, kuri brūk virsū šim visnotaļ atbalstāmajam priekšlikumam.

No vienas puses, tas nodoklis it kā nav tik liels... Tā iekasētā summa nav tik liela, lai saglābtu... novērstu situāciju, kāda tā ir ar Latvijas ceļiem. No otras puses, - kāda ir tā motivācija, lai maksātu šo nodokli? Ja mēs paskatāmies uz to būtību, tad redzam, ka tā principā ir papildu... ne visai attaisnota papildu slodze biznesam. Ar vienu roku mēs gribam palīdzēt attīstīties biznesam, bet ar otru roku mēs uzliekam tam papildu nastu, lai kaut kādā veidā papildinātu valsts budžeta ieņēmumu daļu.

Šis nodoklis vispār pēc savas būtības nebija īpaši pārdomāts nedz no administrēšanas viedokļa, nedz no rezultativitātes viedokļa, nedz no motivācijas viedokļa. Man šķiet, ka tās ir vājās puses šim nodoklim kā tādam, un varbūt šodien vajadzētu domāt ne tikai par to, ka iekasētās šā nodokļa summas būtu jāvirza tiešām ar vienu mērķi... Tad būtu arī motivācija ceļu uzlabošanai... Vajadzētu padomāt arī par to, ka vispār tas nodoklis nav glābiņš budžetam, un tas ir jāatceļ.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - deputāta Ulda Auguļa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 38, pret - 49, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

U.Augulis. Nākošais - 2.priekšlikums. Arī tas ir deputāta Auguļa priekšlikums, kurš komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Uldim Augulim.

U.Augulis (ZZS).

Cienītie kolēģi! Šis priekšlikums attiecas uz mototransporta lietotājiem, kas faktiski krīzes sākumā ir saliedējušies ar visu sabiedrību un tomēr piekrituši, ka šādā veidā... jūs atceraties protestus, kas bija... ka šādā veidā šis nodoklis tiek palielināts, neskatoties uz to, ka šie transportlīdzekļi faktiski tiek izmantoti tikai pusgadu un faktiskā slodze uz ceļiem, ko rada šie transportlīdzekļi, ir salīdzinoši maza. Nodoklis, kā mēs redzam, ir gandrīz tāds kā vieglajām automašīnām, neskatoties uz to, ka šie transportlīdzekļi tiek lietoti pusgadu.

Tā ka, lūdzu, lemiet un atbalstiet manu priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Imantam Parādniekam.

I.Parādnieks (VL-TB/LNNK).

Labrīt, cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze un godātie kolēģi!

2010.gada beigās, kad pozīcijā bija Zaļo un Zemnieku savienība un VIENOTĪBA, es nācu ar argumentu, ka šis nodoklis ir nesamērīgs... Kad pieņēmām 2011.gada budžetu, es nācu Saeimas priekšā un aicināju, lūdzu samazināt šo nodokli vai, pareizāk sakot, nepalielināt, jo tad tika ieviesta šī jaunā gradācija atkarībā no kubikcentimetru apjoma, tātad cik šis nodoklis būtu liels... Aicināju šo nodokli samazināt... atstāt 18 latu līmenī. Auguļa kungs tanī brīdī bija satiksmes ministrs, un Zaļo un Zemnieku savienībai bija visas iespējas atbalstīt šo priekšlikumu, kas bija stipri pieticīgāks nekā šis izvirzītais priekšlikums. (Starpsaucieni no ZZS frakcijas.) Nu, toreiz nez kāpēc neatrada dzirdīgas ausis mans arguments par to, ka motocikliem piemērotais nodoklis ir nesamērīgs - nesamērīgs attiecībā kaut vai pret automašīnām un, protams, arī nesamērīgs pret tiem līdzekļiem, kas tiek ieguldīti ceļos.

Tā ka, es domāju, vajadzētu konsekventi paskatīties uz šo jautājumu. Jo tad, kad es Auguļa kungam arī Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā lūdzu atsaukt šo priekšlikumu un skatīt to pēc tam jau kopā ar Latvijas Motoklubu asociācijas biedriem... ar Satiksmes ministriju, ar Finanšu ministriju un, izanalizējot visu situāciju, pieņemt labāko risinājumu, tad diemžēl priekšlikums netika atsaukts. Līdz ar to es pēc tam jau vērsos pie Latvijas Motoklubu asociācijas vadības un lūdzu viņus atbalstīt šo principu - sanākt kopā un, izanalizējot situāciju, pieņemt labāko risinājumu, kam viņi arī laipni piekrita. Tāpēc es šinī brīdī, kaut arī konceptuāli atbalstu priekšlikumā ietverto būtību, uzskatu, ka tas nav pārdomāts un samērīgs. Bet šis darbs mums vēl ir priekšā - mēs to izdarīsim un šo lēmumu pieņemsim.

Tā ka šobrīd es balsojumā atturēšos un aicinu nepieņemt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Ingmāram Līdakam.

I.Līdaka (ZZS).

Labdien, cienījamie kolēģi! Ja jau konsekvence, tad konsekvence! Šī nav un nebūs pirmā reize un droši vien nebūs arī pēdējā, kad arī es iestājos tomēr par šā ekspluatācijas nodokļa samazinājumu motocikliem.

Šī tiešām nav pirmā reize, un mani argumenti šoreiz varbūt ir mazliet citi. Šeit izskanēja arguments par motociklu mazo ietekmi uz ceļa segumu, jo to izmantošana ir izteikti sezonāla. Es gribu parunāt tīri par šo „zaļo” aspektu.

Ja mēs paraugāmies, kas notiek Rīgas ielās... kas notika un kas droši vien vēl notiks, tad tie tomēr vairāk vai mazāk ir transporta sastrēgumi. Tās ir mašīnas ar pietiekoši lielām motora jaudām, kurās brauc viens vai divi cilvēki, kaut tajās varētu braukt pieci. Kas ir motocikls? Motocikls aizņem daudz mazāk vietas uz ceļa. Motocikli rada daudz mazāk sastrēgumu, motocikli (it sevišķi mazo kubatūru motocikli) mazāk ietekmē gaisa kvalitāti pilsētā. Un, protams, ir jādomā arī par energoresursu patēriņu. Līdz ar to es domāju, ka visnotaļ atbalstāma ir tieši motociklistu, kā saka, skaita palielināšanās pilsētās un ne tikai pilsētās. Tas būtu lieliski, ja pēc iespējas vairāk motociklistu pārvietotos pa ceļiem šo lieljaudas mašīnu vietā. Un līdz ar to, teiksim, jebkurš nodoklis, jebkura nodeva var būt ne tikai bremzējoša, bet var būt arī veicinoša. Šinī gadījumā šīs likmes samazināšana tikai veicinātu šā mazjaudas transportlīdzekļa parādīšanos lielākā skaitā uz ceļiem.

Un līdz ar to, protams, es aicinu atbalstīt Auguļa kunga priekšlikumu, kaut, protams, varētu minēt arī tādu argumentu, ka teiksim, transportlīdzekļa, ar kuru pārvietojas uz darbu, kubatūra ir no 1000 līdz 1500 kubikcentimetriem. Nu, neskatīsimies uz tiem! Vairāk skatīsimies uz transporta līdzekļiem līdz 500 kubikcentimetriem vai mazajiem... uz mazjaudas motocikliem, kuri tiešām kļūst arvien daudzskaitlīgāki uz ceļiem. Un tas ir tikai „zaļi” un pozitīvi.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Uldim Augulim, otro reizi.

U.Augulis (ZZS).

Jā, paldies!

Katrā ziņā paldies Parādnieka kungam, ka pagājušajā gadā mēģināja šo faktisko kļūdu... Nacionālo apvienību „Visu Latvijai!”-„Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK pārstāvošais satiksmes ministrs toreiz ieviesa šo paaugstināto nodokli. Protams, arī mēs pagājušajā gadā mēģinājām Finanšu ministrijai pierādīt, ka šis nodoklis nav adekvāts, bet, tā kā šā likuma virzītāja ir Finanšu ministrija, tad varbūt šobrīd ir īstais mirklis, Parādnieka kungs, kad mēs šo netaisnību tomēr varam labot. (No zāles: „Pareizi! Pareizi!”)

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Jānim Reiram.

J.Reirs (VIENOTĪBA).

Kolēģi! Arī šo priekšlikumu mēs ļoti rūpīgi analizējām.

Praktiski par dažiem aspektiem, kuri te netika skarti un par kuriem netika runāts.

Ja mēs... Tātad ir skaidrs, ka motocikli mazāk maksās, jo tiem ir mazāka jauda, un man tad liekas, ka mēs runājam par motocikliem, kuriem ir 50 kubikmetri, 125 kubikmetri... (Zālē smiekli. Starpsaucieni.) šiem motocikliem nodoklis ir 12 lati pašreizējā situācijā. Piemēram, 250 kubikmetru motocikli maksā varbūt pat vairāk nekā mašīna, kas ir desmit gadu veca. Un nodoklis ir četrreiz mazāks nekā šai desmit gadu vecajai mašīnai! Līdz ar to mēs te par naudas samērīgumu un par lietām tādā izpratnē runāt nevaram. Šeit jārunā par... Arī komisijā tika atzīmēts, ka te varbūt ir jautājums arī par luksusu. Es domāju par tām lietām... par tām mazjaudīgajām lietām, par ko šeit runāja iepriekšējie runātāji, un par tām, kam motora tilpums 1500 kubikmetru (No zāles dep. A.Latkovskis: „Kubikcentimetri!” Zālē smiekli.)... kubikcentimetru... Tad nu rodas nedaudz izbrīns par to, ka šādi transportlīdzekļi tiek aizstāvēti un ka šādu transportlīdzekļu - ar motora tilpumu virs 1500 kubikcentimetriem - cenas ir lielākas pat par jaunu automobiļu cenām, bet nodoklis ir tikai 48 lati. Daudzās citās valstīs šie nodokļi tiem transportlīdzekļiem, kam motora tilpums virs 1000 kubikcentimetriem, ir stipri lielāki.

Mēs neesam piegājuši šim nodoklim tieši no ekskluzīvas preces nodokļa viedokļa, bet esam sakārtojuši tikai to... esam nevis sakārtojuši, bet... Negribam mainīt to kārtību, kādu ieviesa iepriekšējais satiksmes ministrs.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Imantam Parādniekam, otro reizi.

I.Parādnieks (VL-TB/LNNK).

Varbūt nepietiekoši skaidri izteicos un Auguļa kungs īsti nesaprata mana priekšlikuma būtību, un varbūt arī Līdakas kungs īsti neizprata, tāpēc es atkārtošu: pēc būtības atbalstu, ka nodokļa apmērs ir jāpārskata. Tātad tas, kas ir jāizdara, - nevis tagad jāpieņem lēmums... Kāpēc 12 lati, kāpēc ne 6, piemēram? Kāpēc ne 5, ne 4 lati? Kāpēc tā, ne citādāk?

Tātad mums šis jautājums ir vistuvākajā laikā - vistuvākajā laikā! - jāizdiskutē. Tā kā es arī Latvijas Motoklubu asociācijai solīju, vajag līdz 10.maijam šādai darba grupai sanākt un lēmumu pieņemt.

Bet vēl es gribu atgādināt, runājot tiešām par konsekvenci, 2010.gada 22.decembra balsojumu par manu priekšlikumu - 18 lati... Tātad tas paredzēja ne tik būtisku samazinājumu. Vienīgie, kas no pozīcijas toreiz atļāvās atturēties (tātad principiāli izrādīja savu attieksmi: „Nu, priekšlikums pēc savas būtības varētu būt labs, bet, apstākļu spiesti, mēs nevaram atbalstīt!”), bija Ainars Latkovskis un Inguna Rībena. Taisnības labad jāatzīst, ka tie, kas atļāvās nebalsot vai varbūt tanī brīdī negribēja izteikt savu viedokli, bija Dzintars Ābiķis (noteikti arī viņš līdz ar to uzskata, ka atbalstāms šāds priekšlikums) un Andris Bērziņš - tagadējais Valsts prezidents... un Andris Bērziņš no Zemgales arī uzskatīja, ka varētu tas jautājums tikt skatīts citādāk, un pauda savu attieksmi nebalsojot.

Tā ka vēlreiz saku, ka šis priekšlikums pēc būtības ir izskatāms, noteikti atbalstāms, tikai - kādā apjomā? Un tas jautājums mums vistuvākajā laikā būtu jāizdiskutē un lēmums jāpieņem.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Elīnai Siliņai.

 

E.Siliņa (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Labdien vēlreiz, kolēģi! Es gribu minēt vēl vienu argumentu, kādēļ nebūtu atbalstāma šīs nodevas samazināšana lielo tilpumu motocikliem (No zāles dep. I.Grigule: „Mazo arī!”) un kvadricikliem. Un tas arguments ir šāds - pārsvarā tie ir pirmām kārtām vīriešu dzimuma pārstāvji, kas lieto motociklus, un viņu mums trūkst jau tā. (Aplausi.) Piedodiet! Piedodiet, bet tā statistika ir nepielūdzama: gandrīz 10 procenti no pastāvīgajiem motobraucējiem cieš avārijās un zaudē dzīvību. Katrs motociklists savā mūžā ir cietis avāriju! Es domāju, ka vairāk argumentu šeit pat nevarētu būt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies. (Aplausi.)

Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Jā? Bet komisijas vārdā, Auguļa kungs!

U.Augulis (ZZS).

Komisijas vārdā.

Tā statistika, ko Siliņas kundze teica nupat, tā īsti nav pareiza. Un, ja mēs paskatāmies uz jebkuru transportlīdzekli, tad... nu šad tad šie negadījumi var būt, un tas nebūt neattiecas tikai uz mototransportu, kur var būt arī negadījumi tieši vīriešiem.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. - deputāta Ulda Auguļa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 34, pret - 43, atturas - 9. Priekšlikums nav atbalstīts.

U.Augulis. Nākošais - 3. - ir finanšu ministra Vilka kunga priekšlikums, kurš ir komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

U.Augulis. Nākošais - 4. - ir Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

U.Augulis. 5. ir deputāta Auguļa priekšlikums, kurš nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Uldim Augulim.

 

U.Augulis (ZZS).

Jā, cienītie kolēģi, šis priekšlikums līdzīgi kā iepriekšējais priekšlikums ir tapis, lai samazinātu transportlīdzekļa nodokli. Jautājums - kāpēc? Ja mēs paskatāmies šobrīd plānotos budžeta ieņēmumus pirmajos mēnešos, tad redzam, ka ar katru mēnesi šie ieņēmumi krīt. Tāpat ļoti daudzas kompānijas Latvijā, kas šobrīd izveidojušas meitasuzņēmumus gan Igaunijā, gan Lietuvā, skaitliski ļoti daudz automašīnu reģistrē šinīs valstīs.

Nākošā lieta. Ja jūs pēc sēdes droši vien pārvietosieties pa Rīgu, tad varēsiet redzēt arī transportlīdzekļus... Es arī vakar pavēroju, braucot pa Rīgu, ka zem numura plāksnes vai zem tās plastmasas plāksnītes, kuras ir latviešu valodā... ir vai nu attiecīgs serviss, vai attiecīga kompānija, bet numurs ir vai nu igauņu, vai lietuviešu.

Tā ka arī es aicinātu, lai mēs tomēr nepieļautu praksi, ka transportlīdzekļi tiek reģistrēti ārpus Latvijas, bet lai tie tomēr paliktu šeit... lai tiktu reģistrēti šeit, lai nodoklis tiktu maksāts šeit.

Aicinu atbalstīt manu priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā Auguļa kungs ko vēlas piebilst?

Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. - deputāta Ulda Auguļa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 33, pret - 51, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

U.Augulis. 6. - finanšu ministra Vilka kunga priekšlikums - ir daļēji atbalstīts un iekļauts 7. - komisijas priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt komisijas lēmumam par 6. un 7.priekšlikumu.

U.Augulis. 8. - finanšu ministra Vilka kunga priekšlikums, kurš ir daļēji atbalstīts un iekļauts 9. - komisijas priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

U.Augulis. 10. - finanšu ministra Vilka kunga priekšlikums - komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

U.Augulis. 11. - finanšu ministra Vilka kunga priekšlikums - ir daļēji atbalstīts un iekļauts 12. - komisijas priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

U.Augulis. 13. - finanšu ministra Vilka kunga priekšlikums - ir daļēji atbalstīts un iekļauts 14. - komisijas priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

U.Augulis. 15. - finanšu ministra Vilka kunga priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

U.Augulis. 16. - finanšu ministra Vilka kunga priekšlikums - ir daļēji atbalstīts un iekļauts 17. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

U.Augulis. 18. - finanšu ministra Vilka kunga priekšlikums - ir daļēji atbalstīts un iekļauts 19. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

U.Augulis. 20. - finanšu ministra Vilka kunga priekšlikums - ir daļēji atbalstīts un iekļauts 21. - komisijas priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

U.Augulis. 22. - finanšu ministra Vilka kunga priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

U.Augulis. 23. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

U.Augulis. 24. - arī Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

U.Augulis. 25. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

U.Augulis. 26. - finanšu ministra Vilka kunga priekšlikums - atbalstīts un iekļauts 27. - komisijas priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

U.Augulis. 28. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

U.Augulis. 29. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

U.Augulis. Arī 30. - komisijas priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

U.Augulis. 31. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

U.Augulis. 32. - finanšu ministra Vilka kunga priekšlikums - ir daļēji atbalstīts un iekļauts 33. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

U.Augulis. Līdz ar to aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 47, pret - 29, atturas - nav. Likums pieņemts.

Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Krājaizdevu sabiedrību likumā”, otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Reirs.

J.Reirs (VIENOTĪBA).

Augsti godātā priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Komisija otrajam lasījumam ir saņēmusi 12 priekšlikumus.

1. - Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāra Smiltēna priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 2. - Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāra Smiltēna priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 3. - Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāra Smiltēna priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 4. - Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāra Smiltēna priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 5. - Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāra Smiltēna priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 6. - Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāra Smiltēna priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts, un ir izveidots 7. - atbildīgās komisijas priekšlikums -, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 6. un 7.priekšlikumu.

J.Reirs. 8. - Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāra Smiltēna priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts atbildīgās komisijas... es atvainojos, iekļauts 9.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti... (Starpsaucieni no zāles. „Par astoto!”) Par astoto? Lūdzu zvanu!

J.Reirs. Par 8. vai par 9.priekšlikumu?

Sēdes vadītāja. Par 8.priekšlikumu. Lūgums ir balsot par 8., kurš ir atbalstīts daļēji, jo ir pilnībā atbalstīts 9.priekšlikums. Tātad lūdzu zvanu! Balsosim par 8. - Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāra Edvarda Smiltēna iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 42, pret - 19, atturas - 25. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Reirs. 9. - Parādnieka kunga priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta. (Starpsaucieni no zāles. Dep. J.Urbanovičs: „Balsot!”)

Balsojumu? Arī par 9.priekšlikumu deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 9. - deputāta Imanta Parādnieka iesniegto priekšlikumu, kuru komisija ir atbalstījusi! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - 30, atturas - 2. Priekšlikums ir atbalstīts.

J.Reirs. 10. - Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāra Smiltēna priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Reirs. 11. - Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāra Smiltēna priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 12. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. Visi priekšlikumi ir izskatīti.

Lūdzu kolēģus atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Krājaizdevu sabiedrību likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 62, pret - nav, atturas - 21. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

J.Reirs. Šī gada 19.aprīlis.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 19.aprīlis. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Kredītiestāžu likumā”, otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Reirs.

J.Reirs (VIENOTĪBA).

Komisija otrajam lasījumam saņēmusi vienu priekšlikumu, rūpīgi izvērtējusi un atbalstījusi... Juridiskā biroja priekšlikumu ir atbalstījusi.

Lūdzu kolēģus atbalstīt to.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti.

Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Kredītiestāžu likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

J.Reirs. 19.aprīlis.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 19.aprīlis. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā”, otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Reirs.

J.Reirs (VIENOTĪBA).

Komisija otrajam lasījumam ir saņēmusi vienu priekšlikumu. Tas ir Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

J.Reirs. 19.aprīlis.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 19.aprīlis.

Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījums Paziņošanas likumā”, otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Inese Lībiņa-Egnere.

I.Lībiņa-Egnere (ZRP).

Godātās kolēģes! Godātie kolēģi! Likumprojekts „Grozījums Paziņošanas likumā”, kurā sākotnēji tika izteikta vēlme pilnveidot iestādes definīciju. Uz otro lasījumu jauni priekšlikumi nav iesniegti, tādēļ lūdzu atbalstīt šo likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Paziņošanas likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

I.Lībiņa-Egnere. 19.aprīlis.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 19.aprīlis.

Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē”, ko ir iesnieguši deputāti un kam komisija ir izstrādājusi alternatīvu likumprojektu.

Bet, pirms mēs sākam izskatīt šo likumprojektu, mums ir jāreģistrējas kvorumam, jo Satversmes grozījumiem visos lasījumos ir nepieciešams kvorums. Tātad tas būs pēc zvana. Iedegsies kura no podziņām? Manuprāt, otrā pa labi.

Lūdzu zvanu! Lūdzu kvoruma reģistrācijas režīmu! Un tomēr pirmā...

Paldies.

Lūdzu rezultātu! Tātad reģistrējušies ir 85, bet nav reģistrējušies - 15. Līdz ar to mēs varam izskatīt nākamo darba kārtības jautājumu.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Ilma Čepāne.

I. Čepāne (VIENOTĪBA).

Godātie kolēģi! Kā jau teica cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze, šo likumprojektu „Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē” tika iesnieguši 11 deputāti, kas paredzēja atklātu Valsts prezidenta un Satversmes tiesas tiesnešu ievēlēšanu.

Izskatot šo iesniegto projektu attiecīgajās komisijās, mēs saņēmām kopumā arī konceptuālu piekrišanu šādiem grozījumiem, taču tika norādīta arī vesela virkne trūkumu šiem grozījumiem. Piemēram, Sociālo un darba lietu komisija, kas bija uzrakstījusi izvērstāku atzinumu, norādīja, ka anotācija būtu jāpārstrādā, ka būtu jāņem vērā starptautiskā pieredze, ka būtu jāpieaicina eksperti šo jautājumu izlemšanā, kā arī būtu diskutējams jautājums par atklātu balsojumu, apstiprinot tiesnešus. Savukārt, piemēram, Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija rakstīja Juridiskajai komisijai, ka tā aicina izvērtēt, vai patiešām visos amatpersonu ievēlēšanas, apstiprināšanas, iecelšanas, atbrīvošanas vai atlaišanas no amata gadījumos būtu nepieciešama atteikšanās no aizklātiem balsojumiem.

Tālāk. Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija norādīja, ka izstrādātajā likumprojektā nav ievērota juridiskā tehnika. Turklāt šeit mēs saņēmām vēl arī dažādus citus iebildumus. Līdz ar to komisija nolēma izstrādāt alternatīvus priekšlikumus. Alternatīvo priekšlikumu izstrādei tika izveidota darba grupa, un pēc tam arī darba grupas rezultāti tika izskatīti Juridiskās komisijas sēdē, un tie arī jums tiks likti priekšā nākamajā likumprojektā.

Līdz ar to es aicinu jūs, kolēģi, neatbalstīt šo Satversmes grozījumu projektu.

Sēdes vadītāja. Čepānes kundze, jums ir jāziņo par abiem, un debatēt arī varat nākt par abiem. Un tad būs balsojums par katru no likumprojektiem atsevišķi.

I.Čepāne. Es saprotu, ka es drīkstu arī pakavēties pie šīs darba grupas izstrādātā projekta?

Sēdes vadītāja. Jā.

I.Čepāne. Visupirms, ja runājam par šo nākošo projektu, es gribētu runāt par divām lietām. Proti, pirmā lieta ir šo grozījumu procesuālā norise. Un otrā lieta - grozījumu būtība.

Par grozījumu procesuālo norisi. Tātad, kā es jau teicu, tika izveidota darba grupa. Juridiskā komisija aicināja katru frakciju ne vairāk kā divus deputātus deleģēt šai darba grupai. Ja šie grozījumi tiks pieņemti (varbūt netiks pieņemti, bet es ceru, ka tiks pieņemti!), Satversmes grozījumu pētnieki, konstitucionālo tiesību eksperti pētīs un vētīs, kuri tad ir bijuši šo Satversmes grozījumu tēvi vai mātes. Līdz ar to es atļaušos nosaukt tos kolēģus, kas piedalījās darba grupā. Proti, no frakcijas VIENOTĪBA deputātiem tajā bija Solvita Āboltiņa un Ilma Čepāne, no Politisko organizāciju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas - Andrejs Elksniņš un Ņikita Ņikiforovs, no Zatlera Reformu partijas frakcijas - Inese Lībiņa-Egnere un Vjačeslavs Dombrovskis, no Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas - Dzintars Rasnačs un Vineta Poriņa, no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas - Ilona Jurševska un Iveta Grigule, un pie frakcijām nepiederošos deputātus pārstāvēja deputāts Jānis Junkurs. Šajā darba grupā piedalījās arī konstitucionālo tiesību eksperti - es gribētu nosaukt Aivaru Endziņu, Gvido Zemrībo, Anitu Rodiņu un Lauri Liepu - un kriminālprocesa un civilprocesa eksperti, kas, varētu teikt, zināmā mērā saistīti ar konstitucionālajām tiesībām: Augstākās tiesas senators Pēteris Dzalbe, Ģenerālprokuratūras prokurors Arvīds Kalniņš, KNAB priekšnieka vietniece Juta Strīķe un zvērināts advokāts Mārcis Krūmiņš. Protams, vislielākā pateicība mums ir jāizsaka Saeimas Juridiskā biroja vadītājam Gunāram Kusiņa kungam, kurš ļoti lielā mērā palīdzēja šo redakciju sagatavošanā.

Tas būtu par procesuālo pusi.

Tālāk. Par šīm materiālajām normām jeb par grozījumu būtību.

Pirmais grozījums, kā jūs redzat, ir tīri tehniska rakstura grozījums, kuru izteica profesors Endziņa kungs, norādot, ka nepieciešams būtu izdarīt grozījumus Satversmes 9.pantā, jo Saeimas vēlēšanas savulaik norisinājās divas dienas. Taču šobrīd Latvijā vēlēšanas tiek organizētas tikai vienā dienā. Līdz ar to būtu nepieciešams šāds tehnisks precizējums.

Tālāk. Par grozījumiem saistībā ar deputāta imunitāti jeb deputāta neaizskaramību. Šobrīd spēkā esošā Latvijas Republikas Satversmes 29. un 30.panta redakcija noteic, ka deputātu apcietināt, izdarīt pie viņa kratīšanu vai citādi aprobežot viņa personas brīvību drīkst tikai pēc tam, kad Saeima tam piekritusi. Un deputāta neaizskaramības institūta noteikumi ir plašāki, nekā tas būtu nepieciešams parlamenta aizsardzībai.

Juridiskā komisija nonāca pie vienota secinājuma, ka zināmā mērā grozījumu mērķis ir panākt, lai deputāta neaizskaramības pastāvēšana un izmantošana būtu attaisnojama ar objektīvi pamatotu nepieciešamību, kurai ir divi mērķi - pirmkārt, aizsargāt parlamenta locekļus no politiski motivētas vajāšanas un, otrkārt, nodrošināt netraucētu deputāta funkciju izpildi un parlamenta darbību. Un tātad šis priekšlikums nāca klāt, tas ir jauns... atšķirībā no iepriekšējā projekta, ko bija iesnieguši 11 Saeimas deputāti. Jo par šo mēs bijām diskutējuši jau iepriekšējā Saeimā un zināmā mērā nonākuši pie tādas vienošanās.

Trešais priekšlikums ir saistīts ar aizklātu balsošanu. Kolēģi, par to mēs esam ļoti daudz runājuši, esam to jautājumu risinājuši. Ir palicis faktiski pēdējais solis, jo attiecībā uz citu personu aizklātu ievēlēšanu, apstiprināšanu un iecelšanu amatā, atbrīvošanu vai atlaišanu no amata mēs esam vienojušies, ka šeit, Saeimā, tas notiek, atklāti balsojot. Turklāt ir ārkārtīgi liels arī sabiedrības, manuprāt, pieprasījums, jo sabiedrībai, tātad vēlētājiem, ir tiesības zināt, kā katrs deputāts ir balsojis, teiksim, par Latvijas Valsts prezidenta kandidatūru vai arī par Satversmes tiesas tiesnešu kandidatūrām. Un lielākā daļa Saeimas deputātu... faktiski gandrīz vienoti mēs šajā darba grupā uzskatījām, ka aizklātā balsošana mazina sabiedrības uzticību Saeimai un politiskajām partijām.

Līdz ar to es esmu raksturojusi šo projektu būtību. Tātad pirmo projektu es lūdzu neatbalstīt, bet otro projektu es lūdzu atbalstīt pirmajā lasījumā, atkārtoti neizskatot Juridiskajā komisijā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Mums būtu jāuzsāk debates, bet ir pienācis laiks pārtraukumam.

Tātad debates mēs uzsāksim pēc pārtraukuma.

Bet es gribu visiem atgādināt laikus ierasties atpakaļ zālē, jo, pirms mēs uzsāksim debates, mēs vēl vienu reizi pārbaudīsim, vai zālē ir nepieciešamais kvorums, lai varētu izskatīt grozījumus Latvijas Republikas Satversmē.

Bet tagad lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu!

Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, uzklausīsim paziņojumus.

Vārds deputātam Ilmāram Latkovskim.

I.Latkovskis (VL-TB/LNNK).

Cienījamie Pilsonības likuma izpildes komisijas - Saeimas Sabiedrības saliedētības komisijas deputāti! Tūlīt pēc pārtraukuma sākšanās uzaicinu uz trim minūtēm ierasties Dzeltenajā zālē vienreizējam aktam!

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Dzintaram Kudumam.

Dz.Kudums (VL-TB/LNNK).

Saimnieciskās komisijas kolēģi! Lūdzu pēc desmit minūtēm ierasties Saimnieciskās komisijas telpās uz nelielu negara lēmuma pieņemšanu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Elīnai Siliņai.

E.Siliņa (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Cienījamie kolēģi no Publisko izdevumu un revīzijas komisijas! Lūdzu tagad sapulcējieties uz divām minūtēm Sarkanajā zālē, lai izlemtu nākošās nedēļas darba kārtību!

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Vitālijam Orlovam.

V.Orlovs (SC).

Cienījamie kolēģi! Saeimas Mandātu un ētikas komisijas sēde notiks pēc piecām minūtēm komisijas telpās.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Vucānam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

J.Vucāns (Saeimas sekretāra biedrs).

Godātie kolēģi! Elektroniski nav reģistrējušies: Jānis Dombrava... nav, Daina Kazāka... arī nav, Andrejs Klementjevs... ir, Jeļena Lazareva... nav, Sergejs Mirskis... arī nav, Vladimirs Nikonovs... neredzu Nikonova kungu... nav, Jānis Ozoliņš... nav, Sergejs Potapkins... nav, Inguna Rībena... nav, Aleksandrs Sakovskis... arī nav.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(Pārtraukums.)

 

 

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 11.Saeimas priekšsēdētāja

Solvita Āboltiņa.

Sēdes vadītāja. Varbūt vēlreiz zvanu... atgādinājumu, ka ir jāturpina Saeimas sēde?

Tā, pulkstenis ir 11.00. (No zāles: „Un 30 sekundes!”) Turpinām Saeimas 29.marta sēdi.

Pirms pārtraukuma mēs sākām skatīt likumprojektu „Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē”. Tātad, lai skatītu grozījumus Latvijas Republikas Satversmē, šī jautājuma izskatīšanā ir jāpiedalās divām trešdaļām deputātu. Un tieši tāpēc lūdzu vēlreiz zvanu un deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Paldies. Lūdzu rezultātu! Ir reģistrējušies 82 deputāti.

Tātad uzsākam debates par likumprojektu „Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē” un par alternatīvo likumprojektu. Atgādinu vēlreiz, ka mums ir divi likumprojekti. Vienu no tiem ir iesnieguši deputāti, un komisija pēc tā izvērtēšanas ir izstrādājusi savu alternatīvo, bet debates notiks par abiem šiem likumprojektiem kopīgi, un pēc tam notiks balsojums par katru no tiem atsevišķi.

Tātad uzsākam debates.

Vārds deputātam Andrejam Elksniņam.

A.Elksniņš (SC).

Labdien, godājamie kolēģi un cienījamā Saeimas priekšsēdētāja!

Attiecībā uz minēto jautājumu, ko mēs šobrīd skatām, tik tiešām ir nepieciešams akcentēt virkni apstākļu, kuru dēļ minētie Satversmes grozījumi attiecībā uz Saeimas deputātu imunitātes atcelšanu vai būtisku ierobežošanu nav atbalstāmi.

Uz doto brīdi ir acīm redzams tas, ka Saeimas deputāti, vadoties pēc Latvijas Republikas Satversmē noteiktā regulējuma, tik tiešām bauda imunitāti lielā mērā, plaši. Bet, pastāvot minētajiem apstākļiem, ir redzams, ka virknē Eiropas Savienības dalībvalstu konstitūciju... to konstitūcijās minētās imunitātes apjoms ir attaisnojams. Ja mēs runājam par Latvijas Republikas Satversmi, tad jāatceras, ka tās tapšanā tika izmantota Veimāras konstitūcija un Latvijai vistuvākās ir Vācijas, Francijas, Itālijas, Austrijas un Ziemeļvalstu konstitūcijas.

Diemžēl mani samulsināja tas process un veids, kādā minētie priekšlikumi Saeimas Juridiskajā komisijā ir tapuši. Komisija diemžēl nav iedziļinājusies šīs problēmas būtībā un nav analizējusi visus apstākļus.

Ja Latvijas Republikas Satversmē ietverto imunitātes institūtu mēs salīdzinām, piemēram, ar Vācijas Federatīvās Republikas pamatlikumu, tad redzam, ka pašreiz Vācijā ir noteikts, ka deputātu saukt pie atbildības vai arestēt par krimināli sodāmu darbību var tikai ar Bundestāga piekrišanu, izņemot gadījumus, kad deputātu notver pašā nozieguma pastrādāšanas brīdī vai arī dienā, kas seko pēc tā... pēc šādu darbību izdarīšanas.

Tajā pašā laikā Vācijā imunitātes apjoms ir attiecināms arī uz jebkādu citu deputāta personas brīvību ierobežošanu, piemērojot attiecīgu procedūru, kas ir minēta Vācijas Federatīvās Republikas pamatlikumā. Minētais regulējums Vācijā ne ar ko būtiski neatšķiras no tā, kas ir Austrijā, Itālijā, Francijā. Ja mēs analizējam, piemēram, Itālijas Republikas konstitūciju, tad redzam, ka tās pašreizējā redakcijā tas skan šādi: nevienu parlamenta locekli nedrīkst saukt pie kriminālatbildības bez tās palātas atļaujas, pie kuras viņš pieder; nevar tikt veikta ne mājas, ne viņa paša kratīšana; viņš nevar tikt arestēts, nedz arī kādā citādā veidā var tikt ierobežota viņa brīvība, izņemot gadījumus, kad tiek pasludināts galaspriedums, vai arī gadījumus, kad notver pašā nozieguma pastrādāšanas brīdī; šādos gadījumos paredzēts obligāts arests. Šāda paša veida atļauja ir nepieciešama, ja tiek veikta parlamenta locekļa jebkāda veida sarunu vai ziņu pārķeršana un korespondences izņemšana. Uz doto brīdi, analizējot Latvijas Republikas Satversmē un virknē Eiropas valstu konstitūciju paredzēto regulējumu attiecībā uz deputātu imunitāti, ir jāsecina, ka imunitātes apjoms ir atbilstošs.

Tik tiešām mēs varētu diskutēt par parlamenta vērtējumu attiecībā uz Saeimas locekļa saukšanu pie administratīvās atbildības - tas pašreiz ir nepieciešams -, bet diemžēl šajā gadījumā šīs diskusijas ir aizgājušas tik tālu, ka imunitātes institūts attiecībā uz Saeimas locekļiem tika pārskatīts pilnā apjomā, un komisija piedāvā atstāt sekojošus imunitātes veidus, kurus es gribētu jums akcentēt: tas ir mājas arests un apcietinājums, aizturēšana, kriminālvajāšana un administratīvā soda, kas saistīts ar brīvības atņemšanu, izvērtēšana.

Ir pieci imunitātes veidi. Diemžēl komisijā mans viedoklis attiecībā uz pieeju minēto grozījumu izvērtēšanai neguva atbalstu. Mums ir jāatzīst, ka parlaments kā likumdošanas vara atrodas vienlīdz un blakus tādām varām kā tiesu vara un izpildvara. Šajā jomā es veicu salīdzinošu pētījumu, kādas tad imunitātes mūsu valstī ir citām personām, un ir jāatzīst, ka Saeima Juridiskās komisijas personā šim jautājumam nav piegājusi atbildīgi. Šobrīd imunitātes apjoms tiesnešiem, prokuroriem un valsts drošības iestāžu darbiniekiem ir nesamērīgi augsts. Saeimas Juridiskā komisija neizvēlējās to sarežģītāko ceļu, lai pārskatītu visu imunitātes institūtu attiecībā uz visām varām, jo, samazinot likumdevēja varas institūta imunitāti, ir nesamērojami liela tiesu varas un izpildvaras imunitāte attiecībā uz tām amatpersonām, kuras ikdienā, tai skaitā arī mēs, ieceļam. Un šajā gadījumā šim institūtam ir ļoti būtiska nozīme.

Kāpēc? Tāpēc, ka tiesnešus un prokurorus, valsts drošības iestāžu darbiniekus nav iespējams saukt pie administratīvās atbildības. Nav iespējama viņu piespiedu atvešana, nav iespējama materiālu izņemšana pie viņiem. Ir arī paredzēta atsevišķa procesuālā kārtība, kādā valsts... ja tiesnesis, prokurors, valsts drošības iestādes amatpersona, Drošības policijas, piemēram, inspektors, izdara kādu noziedzīgu nodarījumu. Procedūras svārstības attiecībā uz katru no minētajām personu kategorijām ir dažādas. Pret tiesnesi kriminālprocesu var ierosināt tikai ģenerālprokurors. Personu atvest jebkādā piespiedu kārtā arī nav iespējams šajā gadījumā. Apstākļos, kad, piemēram, tiesnesis dzēruma stāvoklī izdara noziedzīgu nodarījumu un policistu acu priekšā notriec bērnu, viņu pat nav iespējams aizturēt noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas brīdī. Ir nepieciešama Augstākās tiesas tiesnešu atļauja, lai veiktu tiesneša aizturēšanu.

Valsts drošības iestāžu darbinieku atbildība. Nav iespējams saukt minētās personas pie disciplinārās atbildības... pie administratīvās atbildības. Ir paredzēta atsevišķa kārtība attiecībā uz kriminālprocesa ierosināšanu pret minētajām personām. Un to var veikt tikai ģenerālprokurors. Šajā brīdī, ja mēs to analizējam, imunitāte mūsu valstī ir, piemēram, advokātiem, detektīviem un pat tulkiem. Tulkiem nevar izņemt materiālus un tos pierakstus, ko viņi ir tulkojuši, būdami pieaicināti, piemēram, no viena vai otra advokāta puses.

Taču ko šobrīd piedāvā Saeimas Juridiskā komisija un par ko mums būtu jālemj? Mājas arests, apcietinājums - tie ir kārtējie Šlesera „grābekļi”, kas mums būs jāvērtē Saeimā, arī tiesas pieņemtais lēmums par Saeimas locekļa apcietināšanu.

Gluži vienkāršs piemērs. Rīgas pilsētas Centra rajona tiesa pieņem lēmumu par deputāta apcietināšanu. Apgabaltiesa, Rīgas apgabaltiesa, trīs tiesnešu sastāvā šo lēmumu atstāj spēkā. Vai tad Saeimai tas būtu pēc tam jāvērtē? Es domāju, ka ne.

Nez kāpēc šis institūts lielā mērā Juridiskās komisijas darbības laikā ir tā sagrozīts, ka šis jautājums nav izslēgts. Un kādēļ gan politiķiem (tāpat kā Šlesera lietā) būtu jādod savs vērtējums par tiesnešu pieņemtā lēmuma saturu un kvalitāti? Un tad gan jums visiem būtu jāatceras tā publiskā retorika, ko katrs atļāvās teikt par to, ka Saeimai nav tiesību iejaukties tiesu spriešanā. Savukārt tiesneši uzskatīja, ka tas ir neatkarīgas tiesu varas apdraudējums. Būtisks šajā gadījumā ir arī tas, ka imunitātes apjoms, piemēram, attiecībā uz Valsts prezidentu, ir tikai kriminālvajāšanas iniciēšana. Viss cits attiecībā uz Valsts prezidentu ir atļauts.

Tik tiešām, viens otrs saka: „Nu, bet tas taču ir Valsts prezidents, viņam ir apsardze, un šādā gadījumā nav ļoti vienkārši tad viņam pieiet un veikt minētās darbības!” Bet es gribu atgādināt, ka juridiskā atbildība nebeidzas ar to, ka kādam cilvēkam apkārt ir apjozts augsts mūris. Šajā gadījumā mums ir jārunā par juridiskām kategorijām, un Valsts prezidenta imunitātes apjoms, mūsu skatījumā, ir nesamērojami mazs. Diemžēl Juridiskajā komisijā arī šis jautājums tika atstāts novārtā.

Ja mēs runājam par to, kas tagad ir palicis pāri no deputāta imunitātes, tad jāatgādina, ka diemžēl komisijā netika atbalstīts mans ierosinājums, ko es iesniedzu Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas vārdā, - vispār atteikties no deputātu imunitātes. Kas tur tagad paliek no tās? Ir jāatzīst, ka nekas arī nepaliek! Imunitātes institūts parlamenta locekļiem kā tāds ar minēto grozījumu pieņemšanu Latvijas Republikas Satversmē nepastāvēs. Kāpēc? Latvijas Republikas Satversme nedod tiešu atbildi, kādas tad darbības pret Saeimas locekļiem varēs veikt šādā gadījumā. Bet mums atbildi uz minēto jautājumu sniedz, piemēram, Kriminālprocesa likums, kura 120.panta pirmā daļa nosaka, ka Saeimas loceklim ir Satversmē noteiktā kriminālprocesuālā imunitāte.

Tātad, grozot „jumta” likumu, mēs panākam situāciju, ka ar procesuālajām tiesību normām Kriminālprocesa likumā, Administratīvā procesa likumā noteikto lietu ietvaros varēs veikt virkni darbību. Pieņemsim, Kriminālprocesa likumā kā procesuālā tiesību normā ir norādīta virkne izmeklēšanas iestāžu - Valsts policija, Valsts robežsardze, Finanšu policija, Valsts ieņēmumu dienests... Es neturpināšu, visiem mums ir zināms tas administratīvais resurss un tas mehānisms, kā ikdienā valsts var ietekmēt cilvēkus noteiktu lietu ietvaros. Tad nu iedomāsimies: visas šīs institūcijas - un patiesībā to ir vairāk nekā desmit! - varēs veikt attiecībā uz Saeimas locekļiem, pat esot lieciniekiem... Jūs būsiet liecinieks kādā lietā, un tad kāds Teikas iecirkņa inspektors... nav vajadzīga ne ģenerālprokurora piekrišana, ne kas cits... varēs uzsākt kriminālprocesu un, piemēram, jūs kā liecinieku piespiedu kārtā atvest uz nopratināšanu laikā, kad jums būs vai nu Saeimas sēde, vai arī komisijas sēde, vai, nedod Dievs, kādas augstas ārvalstu amatpersonas vizīte. Tāpat šāda persona varēs veikt, piemēram, Saeimas locekļa ievietošanu ārstniecības iestādē ekspertīzes izdarīšanai. To gan tik tiešām ir pelnījuši daudzi Saeimas deputāti! (Troksnis zālē.) Bet vai šajā situācijā mums būtu jāvadās tik lielā mērā pēc formālās loģikas? Ir jāvērtē jautājums pēc būtības.

Tajā pašā laikā varētu būt, piemēram, arī aizliegums tuvoties noteiktai vietai vai personai. Varētu tikt aizliegts kādam deputātam tuvoties citam deputātam vai apmeklēt Saeimu. Ļoti jauks drošības līdzeklis!

Materiālu un pierakstu izņemšana. Piedāvātie grozījumi ir pretrunā ar Latvijas Republikas Satversmes 31.pantu, kurā ir noteikts, ka Saeimas locekli ir aizliegts pratināt par ziņām, kuras viņam top zināmas tad, kad atnāk pie viņa cilvēks un sāk, piemēram, stāstīt par patvaļu, par koruptīvām darbībām. Bet nav visiem mums ideāla atmiņa, mēs ļoti bieži to arī pierakstām. Lūk, tā: no vienas puses, Satversme aizsargā šo noslēpumu un jūs varat to nestāstīt, bet, no otras puses, pienākums izsniegt savus pierakstus, proti, visu to, ko jūs esat fiksējis šīs tikšanās laikā, jums gan būs. Tos varēs arī izņemt, no jums pieprasīt, un, lai to darītu, nevajadzēs ne ģenerālprokurora, ne Augstākās tiesas tiesneša, ne vispār kaut kāda tiesneša piekrišanu. Tas ir parasts policijas inspektora lēmums! Vai tas šajā gadījumā ir samērīgi? Es nedomāju gan. Diemžēl mēs nepiestrādājam pie procesuālās kārtības Saeimas kārtības rullī, lai šīs situācijas atrisinātu. Piemēram, Grieķijā, ja Saeimas loceklis tiek apcietināts, viņu nogādā uz Saeimu, kur viņš kļūst neaizskarams, un viņam ir tiesības klāstīt parlamenta locekļiem par iespējamu politisko izrēķināšanos. Kā šajā gadījumā mēs izvērtēsim Saeimā iespējamās lietas politisko raksturu? Tik tiešām kā opozīcijai man nav jālūdzas koalīcija, bet man ir jāapzinās, ka tiks pieņemti likumi, kuri ierobežos tos, kuri kaut kādā veidā ir pret.

Ir jāatzīst, ka arī administratīvajā procesā, piemēram, par kāpu nelikumīgu apbūvi, jūs uz vietas dabas aizsardzības... pārvaldes inspektors, amatpersona varēs aizturēt un piespiedu kārtā nogādāt vai nu uz teritoriālo policijas iecirkni, vai, piemēram, uz pašvaldības telpām, lai tur noskaidrotu jūsu personību un pārbaudītu, vai tas, kas ir rakstīts jūsu kartiņā, atbilst vai neatbilst patiesībai.

Pie administratīvās atvešanas ir iespējama arī jūsu rīcībā esošās mantas apskate. (Zālē troksnis. Starpsaucieni: „Laiks!”, „Lai runā!”)

Sēdes vadītāja. Elksniņa kungs, jūsu debašu laiks ir beidzies!

Un es tomēr aicinātu runāt pēc būtības. Es jums neaizrādu, kad jūs nerunājat par būtību, jo tas ir ļoti labi, ka jūs informējat un izglītojat deputātus krimināltiesisku jautājumu dažādos teorētiskos aspektos, bet es neesmu dzirdējusi nevienu argumentu. (Starpsauciens no SC frakcijas: „Viss ir argumentēts!”) Jūs nonākat pretrunā ar to! Te jūs runājat „par”, te - „pret”. Rakstisks iesniegums no „Saskaņas Centra” netika Juridiskajā komisijā iesniegts. Jūs maldināt deputātus par krimināltiesību normām. Tā ka es tiešām aicinātu balsot. Es aicinu neļaut turpināt šādā veidā debatēt. Kārtības rullis ir zināms: pirmajā lasījumā drīkst runāt 15 minūtes, un katrs deputāts var pietiekami sagatavoties, lai savus argumentus izklāstītu. Jūs šobrīd neklāstāt argumentus par apspriežamo jautājumu.

Tātad lūdzu zvanu! Balsosim par to, vai atļaut deputātam Elksniņam turpināt debates vēl 2 minūtes! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 44, pret - 27, atturas - 5. Jums ir atļauts debatēt vēl 2 minūtes. Lūdzu!

A.Elksniņš. Liels paldies cienījamai Saeimai. Demokrātija ir uzvarējusi. (Zālē smiekli.)

Tā ir pirmā, bet es ceru, nebūs pēdējā uzvara attiecībā uz demokrātiju šodien.

Ir jāatzīst, ka „Saskaņas Centrs” ir iesniedzis Juridiskajai komisijai savu priekšlikumu... darba grupai savu priekšlikumu. Es domāju, to varētu apliecināt arī Čepānes kundze attiecībā uz to, ko mēs esam piedāvājuši... par tiem jautājumiem, ko mēs esam diskutējuši. Un visiem Juridiskās komisijas locekļiem viņu rīcībā ir pētījums par šiem jautājumiem.

Es nedomāju, ka kaut kādā veidā tas nav saistīts ar minēto debatējamo priekšmetu, jo Satversmē procesuālā kārtība attiecībā uz to, kādā veidā jūsu imunitāte tiks ierobežota, atrunāta nav. Līdz ar to, grozot Satversmes pantu, sāk darboties procesuālās tiesību normas... nozaru procesuālās tiesību normas. Tas ir Kriminālprocesa likums, Administratīvā procesa likums, un šajā gadījumā man ir jārunā par to regulējumu, kurš pastāvēs un kurš lielā mērā ietekmēs tās pilnvaras un tās tiesības, kuras kopš brīža, kad Satversme vairs nestrādās, varēs veikt ierindas amatpersonas, ierindas policijas darbinieki, lai veiktu darbības attiecībā uz Saeimas locekļiem.

Es aicinātu, godājamie kolēģi, neatbalstīt likumprojektu attiecībā uz Saeimas deputātu imunitātes atcelšanu. Minētais likumprojekts nav izstrādāts, nav izvērtētas likumdošanas varas, tiesu varas un izpildvaras savstarpējās attiecības un imunitātes apjoms, kurš ir attiecināms uz minētajām varām, nav piedāvāti papildu grozījumi Saeimas kārtības rullī, kuros varētu atrisināt virkni jautājumu attiecībā uz procesuālo kārtību, kādā tiks izvērtēta imunitāte un politiskā vajāšana.

Es aicinu Saeimas deputātus neuzticēties Juridiskās komisijas viedoklim un lēmumam virzīt tālāk šo likumprojektu, bet to noraidīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Es gribu atgādināt, ka saskaņā ar Kārtības rulli ir jābalso par likumprojektu kopumā un ka nav iespējams balsot par atsevišķām likumprojekta normām pirmajā lasījumā. Tātad, ja netiek atbalstīts, tas ir aicinājums neatbalstīt gan tās pārējās normas, kas ir tehniskas, gan tās, kas ir piedāvātas par atklātajiem balsojumiem. Par konkrētām normām var iesniegt priekšlikumus uz otro lasījumu, neatbalstīt tās otrajā lasījumā.

Paldies.

Turpinām debates.

Vārds deputātam Andrejam Judinam.

A.Judins (VIENOTĪBA).

Cienījamie kolēģi! Izstrādātie grozījumi paredz samazināt deputāta imunitātes apjomu. Deputāta imunitāte nav bonuss, kas pienākas tādēļ, ka cilvēks ir ievēlēts par Saeimas deputātu. Tā nav licence izdarīt kādu pārkāpumu un neatbildēt par to. Imunitātes mērķis ir pilnīgi cits - garantēt Saeimas deputātiem iespēju strādāt. Strādāt efektīvi un pildīt savus pienākumus saskaņā ar Satversmi.

Izstrādātie grozījumi paredz sašaurināt imunitātes apjomu. Vai ir pamats to darīt vai nav? Par to, protams, var diskutēt, un liels paldies Elksniņa kungam par ļoti interesanto informāciju, ko viņš mums šodien sniedza.

Bet, runājot par jautājuma būtību, jāatceras, ka mums ir Kriminālprocesa likums, mums ir Administratīvo pārkāpumu kodekss, mums ir citi normatīvie akti, kas nodrošina vispārīgo kārtību, kas attiecināma uz ikvienu Latvijas cilvēku. Vai deputātiem ir nepieciešama īpaša aizsardzība, īpašas garantijas? Ja mēs runājam par darba nodrošinājumu, mēs varam runāt par imunitāti. Protams, noteiktai imunitātei ir jābūt, ja tiešām tā ir nepieciešama, lai varētu strādāt.

Par ko mēs šodien runājam? (No zāles dep. V.Agešins: „Par tēmu!”) Piedāvātie grozījumi paredz atteikties no jautājuma izskatīšanas par personas... par deputāta izdošanu administratīvajai sodīšanai. Jūs atceraties tos gadījumus: kad mūsu kolēģi bija braukuši, pārkāpjot ceļu satiksmes noteikumus, pēc tam mēs balsojām - izdot vai neizdot viņus sodīšanai. Es atceros, iepriekšējā Saeimā bija vismaz viens gadījums, kad deputāti neatļāva sodīt deputātu, kurš bija pārkāpis ceļu satiksmes noteikumus. (Zālē troksnis. Starpsaucieni.) Kāpēc? Un es atceros šo gadījumu, un tas notika tādēļ, ka deputāti uzskatīja, ka principā dažreiz ceļu satiksmes noteikumi nav tik labi priekš deputāta. Es atvainojos, mums ir viens likums visiem, un Satversmes 91.pants paredz, skaidri pasaka, ka visi cilvēki ir vienlīdzīgi likuma priekšā! Es nedomāju, ka mūsu deputātiem ir nepieciešama īpaša aizsardzība no administratīvās atbildības. Pārkāpējam ir jāatbild par izdarītajiem pārkāpumiem, un mums nav jābalso par to, izdot vai neizdot cilvēku sodīšanai. Tas ir princips! Un šis princips ir jāievēro.

Par deputāta imunitāti. Jūs tikko dzirdējāt Elksniņa kunga informāciju. Un par ko viņš runā? No vienas puses, viņš uzskata, ka imunitāte ir svarīga un mums ir vairākas amatpersonas, kurām imunitātes ir daudz vairāk. Tātad šo domu var saprast tā, ka mums vajadzētu papildināt... nodrošināt lielāku imunitāti. Vienlaikus viņš uzskata, ka mēs varam atteikties no imunitātes. Es to pašu dzirdēju arī Juridiskās komisijas sēdes laikā. Tad ko grib darīt, uz ko aicina „Saskaņas Centra” deputāts? Viņš aicina noraidīt priekšlikumu. Viņš piedāvā rīkoties pretrunīgi. No vienas puses - vairāk imunitātes, no otras
puses - nevajag vispār. Ja mēs tiešām uzskatām, ka imunitātes apjoms var tikt nodrošināts citādāk, par to var diskutēt, ja mēs runājam par tiesnešiem, prokuroriem, par citām amatpersonām. Un tiešām tad speciālajos likumos mēs varam šo jautājumu risināt, izskatot speciālos likumus. Bet šodien mūsu darba kārtības jautājums ir Satversme. Un mēs nerunājam šodien par to, kādai imunitātei ir jābūt tiesībsargam, tiesnesim vai prokuroram. Mēs šodien runājam par deputātiem. Vai deputāts ir tāda īpaša persona, uz kuru nav attiecināms Kriminālprocesa likums? Protams, ne! Es nesaprotu, kāpēc mēs uzskatām, ka mūsu tiesneši, prokurori, policisti ir negodīgi cilvēki, kas domā tikai par to, kā uztaisīt kādu provokāciju un izdarīt kaut ko sliktu Saeimas deputātiem. Nav pamata tā uzskatīt! Es tiešām domāju, ka mūsu Kriminālprocesa likums nodrošina pietiekamas garantijas. Un es tiešām domāju, ka tādas procesuālās darbības kā kratīšana var tikt veiktas bez tieša Saeimas akcepta, jo tiešām mums ir procedūra, kas nodrošina šo kārtību.

Es tiešām domāju, ka mēs varam, ja ir tāda nepieciešamība, domāt par citu likumu sakārtošanu, pilnveidošanu, bet šodien es aicinu atbalstīt grozījumus, kas ir izstrādāti un kas paredz Satversmes grozīšanu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Es gribu precizēt, ka 10. un 9.Saeimā nav bijuši tādi gadījumi, ka deputāti neizdotu savus kolēģus sodīšanai par administratīvu pārkāpumu konkrēti ceļu satiksmē. Pirms tam gan ir bijuši tādi gadījumi 7.Saeimā, bet 8.Saeimā bija gadījums, ka netika izdota Ingrīda Ūdre sodīšanai par pārkāpumiem partijas finansēšanā, bet katrā ziņā... Nu, vismaz 8., 9. un 10.Saeimā par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem deputāti vienmēr tika izdoti sodīšanai.

(Aplausi.)

 

Bet turpinām debates.

Vārds deputātam Valdim Liepiņam.

V.Liepiņš (ZRP).

Cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Es nerunāšu par imunitāti tik daudz, tikai izteikšu to... Es vienkārši apbrīnoju cienītā deputāta Elksniņa kunga zināšanas un izdomu. Un tad man nāk tāds šoks, ka viņš kā piemēru... ka viņš kā piemēru min Itāliju. Varbūt viņš ir ar Berluskoni kungu runājis un viņam ir nākuši daži tādi labi padomi no Berluskoni kunga?

Bet es īstenībā gribu runāt par to, ka mēs izbeidzam aizklāto balsošanu. Ja mēs paskatāmies, kāpēc tas viss tā ir noticis, kāpēc mēs esam nonākuši pie šī punkta, tad redzam, ka ir bijusi virkne šaubīgu balsojumu, kad deputāti ir slēpušies aizklātības plīvurā. Un kas notiek pēc tam? Tad seko iztaujāšana no žurnālistu puses. Žurnālisti iztaujā deputātus, un tad notiek baumošana, mānīšanās, un beigu beigās tā matemātika nesanāk kopā. Iznāk tā, ka ir vairāk balsojuši „par”, nekā ir to cilvēku, kas saka, ka viņi ir kaut ko atbalstījuši. Un tad notiek visādas spēlītes. Tad notiek visādas spēlītes, kas veicina vēlētāju uzticības samazināšanos Saeimai un Saeimas deputātiem.

Un bieži vien šos balsojumus - tos slēptos vai aizsegtos, vai aizklātos balsojumus - attaisno ar to, ka tad deputāts var balsot pēc sirdsapziņas un būs neatkarīgāks. Nu, tā prakse jau ar šo agrāko matemātiku skaidri un gaiši rāda, ka ļoti daudzi cilvēki... deputāti, vismaz daļa deputātu, nebalso pēc savas sirdsapziņas. Viņi tā balso tādēļ, lai varētu slēpties no vēlētājiem.

Un mums patlaban ir jādara viss, lai celtu Saeimas un deputātu slavu, nevis lai to grautu un turpinātu graut. Mēs negraujam šo uzticību Saeimai un deputātiem, bet graujam visam politiskajam procesam. Un tad mēs kādreiz uztraucamies, ka krītas vēlētāju līdzdalība Saeimas vēlēšanās vai kādās citās vēlēšanās. Ar šitādu rīcību tieši mēs paši to veicinām!

Mēs Saeimā pārstāvam vēlētājus, nevis tieši savus vēlētājus, jo mēs nezinām, kas par mums ir vēlējuši... balsojuši. Bet ir vēlētāji, un mēs viņus pārstāvam no saviem vēlēšanu apgabaliem. Un es gribu, lai tie cilvēki, kas balsoja manā vēlēšanu apgabalā, arī zinātu, kā es balsoju. Man nav ko baidīties no kaut kādiem spiedieniem, kā to es jau esmu pierādījis, ka var balsot ar sirdsapziņu un var balsot atklāti, un tad ir iespējas arī vēlētājiem izskaidrot, kāpēc tu esi balsojis tā vai citādi. Nevis slēpties aiz tā, ka bija aizklāts balsojums un ka es jau īstenībā nemaz nedrīkstu arī izpaust vispār, kā es balsoju, jo tad es, teiksim, ierobežoju citu deputātu brīvību izteikties, vai viņi ir balsojuši „par” vai „pret”.

Tā ka es atbalstu alternatīvo likumprojektu un saku tā: „Balsosim par atklātu balsošanu, lai būtu atklāti pret vēlētājiem!”

Paldies.

(Aplausi.)

 

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Lolitai Čigānei.

L.Čigāne (VIENOTĪBA).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Arī es biju viena no tiem deputātiem, kuri parakstīja sākotnējo priekšlikumu par atklātajiem balsojumiem, par to, kas attiecībā uz Valsts prezidentu noteikts Satversmē, bet vienlaicīgi es... es arī tikko nobalsoju pret to. Un es gribu pateikt paldies kolēģiem no Juridiskās komisijas, kuri ir sagatavojuši daudz labāku, kvalitatīvāku versiju, kas aptver vairākus jautājumus, kuri tiek plaši... kuri ir jau bijuši plaši diskutēti sabiedrībā un pēc kuru risināšanas sabiedrībā ir izveidojies ļoti konkrēts pieprasījums, un tas lielā mērā tiešām ir saistīts ar deputāta Liepiņa jau pieminēto Saeimas prestižu un respektu sabiedrībā.

Elksniņa kungs mums pasniedza veselu lekciju tieši par vienu no šo grozījumu aspektiem - par deputāta imunitāti -, un es gribu teikt, ka Elksniņa kunga piekoptā maniere vai piekoptā taktika ir ļoti precīzs demagoģijas paraugs. Principā Elksniņa kungs mums mēģināja teikt: ja mēs nevaram atrisināt pilnīgi visu ar vieniem grozījumiem, tad mums labāk nedarīt neko un ievilkt visu šo jautājumu ilgās, garās vairāku gadu diskusijās.

Tomēr, kā jau es minēju, šie grozījumi sabiedrībā ir jau sen ļoti gaidīti. Arī VIENOTĪBA šos grozījumus ir pieteikusi jau agrāk. Diemžēl iepriekšējās reizēs Saeimas vairākuma atbalstu mums neizdevās iegūt, tāpēc es ļoti ceru, ka šobrīd tie deputāti, kas ir gatavi nopietni izvērtēt Saeimas prestižu, Saeimas reputāciju sabiedrībā un ļoti nopietni saprot to, ka mums ir nepieciešams darīt visu iespējamo, lai sabiedrība mums vairāk uzticētos, jo tikai tādā veidā mēs varēsim sasniegt savu mērķi - labklājību, labklājīgu sabiedrību, - ka tie deputāti tiešām šos grozījumus atbalstīs.

Liepiņa kungs jau minēja, ka viens no vissvarīgākajiem aspektiem šajos grozījumos ir jautājums par atklātajiem balsojumiem. Tātad šie Satversmes grozījumi paredz to, ka deputāti par Valsts prezidentu, valsts pirmo amatpersonu, balso atklātā veidā.

Tas nozīmē to, ka mēs vairs nevarēsim nonākt situācijās, kādas mums ir bijušas iepriekš, - ka Valsts prezidents, valsts augstākā amatpersona, mums ir kā tāds balts trusis izvilkts no burvju mākslinieka cepures un piedāvāts sabiedrībai.

Deputātiem būs jābūt atbildīgiem, būs jāizskaidro sabiedrībai savs balsojums, un sabiedrībai būs jādod laiks iepazīties ar deputātu izvēli.

Man arī liekas ļoti muļķīgi šie argumenti par to, ka aizklātais balsojums deputātam palīdz balsot saskaņā ar savu sirdsapziņu, jo šo balsojumu nevar kontrolēt. Man tas liekas smieklīgi, ka deputātam varētu būt bail no kāda potenciāla... es nezinu, pelēkā kardināla vai partijas bosa, kas varētu kontrolēt šo balsojumu. Ja patiešām šīs bailes ir, tad cilvēkam ir jāizvērtē, vai viņam vajadzētu sēdēt deputāta krēslā.

Tātad atklātais balsojums nostiprina šo atbildības saikni pamatā... un vispirmām kārtām saikni ar vēlētāju, kas ir mūsu tiešais darba devējs un kam ir jāzina mūsu argumentācija, kāpēc, pārstāvēdami vēlētāju intereses, mēs balsojam par to, lai konkrētā persona būtu valsts augstākās amatpersonas statusā.

Pavisam īsi es pieskaršos arī šim imunitātes jautājumam. Cienījamie kolēģi, 2011.gada 26.maijs patiesi bija viens no visapkaunojošākajiem notikumiem Saeimas dzīvē. Tā bija reize, kad Saeimas vairākums lēma „pret” kratīšanas atļaušanu Aināra Šlesera, 10.Saeimas deputāta, dzīvesvietās. (Zālē starpsaucieni.) Šādā veidā Saeimas vairākums nostājās ceļā patiesības noskaidrošanai, nostājās ceļā tiesiskumam.

Kā mēs zinām, daudzi demokrātisku un attīstītu valstu investori ir teikuši, ka tieši neefektīvā tiesu sistēma Latvijā ir iemesls tam, kāpēc viņi nav gatavi investēt Latvijas tautsaimniecībā. Ar šo lēmumu Saeima toreiz sagrāva savu prestižu gan sabiedrības acīs, gan arī starptautiski. Šobrīd mūsu pienākums ir šo prestižu atjaunot. Vienlaicīgi es izsaku arī gandarījumu par to, ka šajos grozījumos ir paredzēts noteikt atklātus balsojumus par Satversmes tiesas tiesnešiem.

Satversmes tiesai ir būtiska nozīme. Ir būtiska nozīme tam, kā mūsu tiesas uztver un kā mūsu tiesām uzticas gan mūsu sabiedrība, gan arī starptautiskajā mērogā. Tāpēc šis ir ļoti pozitīvs grozījums, kas nodrošinās to, ka arī Satversmes tiesas tiesnešu amatā nonāks kvalificētākie, gudrākie un spējīgākie cilvēki.

Paldies jums! (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Ainaram Latkovskim.

A.Latkovskis (VIENOTĪBA).

Kolēģi! Ir grūti runāt pēc tik daudziem labiem, gudriem runātājiem, kas ir debatējuši par šo jautājumu pirms manis. Esmu arī nedaudz satraucies, jo šajā Saeimā pirmo reizi uzstājos debatēs.

Debates man uzvēdīja divējādas atmiņas: vienas - patīkamas, otras - mazāk patīkamas. Sākšu ar patīkamajām. Šī laikam būs kāda sestā vai septītā reize, kopš esmu ievēlēts Saeimā, kad mēs skatām jautājumu par deputāta imunitātes atcelšanu attiecībā uz administratīvo sodīšanu. Pirmo reizi šādus grozījumus mēs iesniedzām 2002.gada decembrī, un tos parakstīju es un tagadējā Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa. (Zālē smiekli. No zāles dep. A.Bērziņš: „Tas bija skaisti.”) Toreiz viņa bija vēl vienkārša deputāte, sēdēja ar mums kopā - tur. Es ceru, ka viņas domas, cik es saprotu, nav mainījušās attiecībā uz deputāta imunitātes atcelšanu par administratīvajiem sodiem.

Mazāk patīkamās ir tādas. Lai arī cik labi Elksniņa kungs šeit argumentēja un izvirzīja dažādas juridiskas tēzes, man atmiņā vienkārši ir viena deputāta uzstāšanās 9.Saeimā, kad vecāks kungs, debatējot par to, kāpēc viņš neatbalsta šādus grozījumus, un neatrodot vārdus, teica, ka mēs esam deputāti. Tā nevar! Un man liekas, ka, lai arī cik daudz juridiski tehnisku vārdiņu šeit tiktu bārstīti, galarezultātā tā argumentācija ir tieši tāda: „Mēs esam deputāti, un mēs esam pārāki par citiem!” Es domāju, ar šo balsojumu mēs varam parādīt, ka mēs vismaz kaut kādā mērā esam tādi paši, it īpaši tie, kas brauc ar savu autotransportlīdzekli. Un, ja mēs arī pārkāpjam ātrumu, tad mūs var sodīt tāpat kā citus autovadītājus Latvijā. Atbalstīsim!

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Jānim Ādamsonam.

J.Ādamsons (SC).

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Par to, kas skar atklātas vai aizklātas vēlēšanas, es savu viedokli jau sen esmu paudis. Mēs jau varam aiziet arī vēl tālāk - ka arī Saeimas vēlēšanas ir atklātas. (No zāles dep. I.Čepānes starpsaucieni.) Ko tur tautai slēpt arī no saviem deputātiem!

Bet, ja runājam konkrēti par šiem priekšlikumiem, tad es noteikti tos atbalstu. Man nekad nav bijušas problēmas paust savu viedokli un arī pamatot, kā esmu balsojis, par ko esmu balsojis un kādā veidā. Man patīk, ka jau vairāk nekā gadu mūsu sabiedrībā eksistē vairāki mīti. Pirmkārt, kāpēc tika atlaista Saeima, kāpēc tas balsojums par kratīšanu pie Šlesera bija tāds, kāds tas bija. Un te var vilkt vairākas paralēles. Drīz jau būs gads apkārt, kopš bija šis lēmums, bet tā kratīšana, cik... nu, es neesmu dzirdējis, ka pie Šlesera kaut kur viņa īpašumos tiktu veikta šī kratīšana. Viņam jau sen ir it kā beigusies imunitāte. Un par konkrēto lietu vai viņš ir pratināts vai nav, man arī ir dziļas šaubas. Viņš ir pratināts citu lietu sakarā, ja mēs runājam par deputāta imunitāti...

Arī par Saeimas atlaišanu. Vai tās pamats bija tieši šis Saeimas lēmums vai ne? Es domāju, ka pēc gadiem divdesmit Zatlera kungs rakstīs memuārus un arī ļoti godprātīgi pamatos, kāpēc tad tika pieņemts šis lēmums par Saeimas atlaišanu.

Pārejot pie deputāta imunitātes. Ja mēs dzīvotu demokrātiskā valstī, tad nebūtu nekādu problēmu ar to, ka mums - deputātiem, tiesnešiem, prokuroriem - nevienam vispār nav nekādas imunitātes. Visi ir likumpaklausīgi, visi ievēro likumus. Diemžēl, manā uztverē, mēs nedzīvojam demokrātiskā valstī. Bieži vien mūsu valstī ir redzamas mafiozas valsts pazīmes vistīrākajā veidā. Judina kungs ir tāds ļoti augstas klases ideālists. Es te nerunāju par juridisko kompetenci - pasarg, Dievs! -, bet viņš uzskata, ka nevar tikt safabricētas lietas. Jūsu priekšā ir dzīvs piemērs, pret kuru tika fabricētas lietas, par kuru, respektīvi, par mani, parlaments četras reizes pieņēma lēmumus - izdot, neizdot, noņemt imunitāti, atņemt mandātu. Un tamlīdzīgi. Imunitāte ir domāta deputātam, lai viņš varētu godprātīgi pildīt savus deputāta pienākumus. Tas ir pamatu pamats.

Runājot par administratīvo... par saukšanu pie administratīvās atbildības, jāteic, ka arī šo jautājumu var sakārtot mazliet citādāk. Un, manā uztverē, nav nekādu problēmu, ja deputāts par izdarīto pārkāpumu maksā soda naudu bez Saeimas piekrišanas, ja viņš tam piekrīt. Bet arī šajā ziņā ir iespējamas daudzas un dažāda veida provokācijas, lai kaut kādā veidā ierobežotu deputātu darbību, piemērojot administratīvos sodus. Un tāpēc no šāda veida imunitātes atteikties būtu absolūts absurds.

Ja mēs gribam, lai deputāti, veicot kaut kādu savu darbību un pildot deputāta pienākumus, darbotos godprātīgi, tad jāteic, ka diemžēl vēl nav pienācis laiks, lai mēs pilnā apjomā atteiktos no šīs imunitātes.

Tā ka es nevaru atbalstīt sagatavotos Juridiskās komisijas priekšlikumus un aicinu Juridisko komisiju atgriezties pie šī jautājuma un izskatīt to vēlreiz.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Andrejam Elksniņam, otro reizi. Otro reizi debatējot, ir piecas minūtes.

A.Elksniņš (SC).

Godājamie Saeimas deputāti! Tik tiešām ir liels prieks, ka daudzu uzrunās tika lietots mans vārds un analizēta mana uzstāšanās.

Bet nez kāpēc man šīs debates lielā mērā atgādina Raimonda Paula un Māras Zālītes „Meža gulbjus”, kur tās raganiņas dzied to dziesmiņu „Kas nav ar mums, tas ir pret mums”.

Šajā gadījumā tik tiešām mums ir jārunā par procedūru. Par procedūru, kādā minētais jautājums ir nonācis šeit, un par to galarezultātu, par ko jums būtu tagad arī jāspriež.

Tā procedūra bija tik lielā mērā sašķobīta, ka... Diemžēl uz Saeimu tiek virzīts tikai neliels daudzums ierosinājumu... ierosinājumu, kuri attiecas tikai uz Saeimas deputātu imunitāti, kaut gan būtu jānāk veselai likumprojektu paketei attiecībā uz visu valstī esošo amatpersonu imunitātēm. Un kāpēc tagad nez kāpēc tiek runāts par Saeimas godīgumu, imunitātes atcelšanu? Jūs, tiesiskuma koalīcija, pieļaujat, ka jūs rītdien varat kādu no Saeimas deputātiem neizdot? Kur ir problēma? Es neredzu šo problēmu. Mani arī tik tiešām mulsina daudzi jautājumi. Piemēram, tiesnešus... Satversmes tiesas tiesnešus un Saeimas priekšsēdētāju Saeima ieceļ. Valsts prezidentu Saeima ievēlē. Nekādu diskusiju par šiem jautājumiem! Bijušais Augstākās tiesas tiesnesis Zemrībo kungs Juridiskās komisijas sēdē norādīja: „Draugi mīļie, apskatieties, kā šis jautājums... kādi juridiskie jēdzieni tiek lietoti!” - „Labi, labi, paldies! Uz redzēšanos! Jūs esat brīvs! Debatējam tālāk.”

Kāpēc saistībā ar šiem jautājumiem tagad mēs diskutējam tikai par atklātumu un deputātu imunitāti? Kāpēc neviens šajā valstī un no visiem solītājiem nediskutēja par tautas vēlētu prezidentu? Kāpēc? Jums nav atbildes? Tāpēc, ka jūs „dragājat” vienos vārtos, lai apmierinātu savas... īstenotu savas populistiskās idejas. Un viss!

(Aplausi.)

 

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Igoram Pimenovam.

I.Pimenovs (SC).

Labdien, cienījamās kolēģes un kolēģi! Droši vien ne velti mēs visu laiku atsaucamies uz mana kolēģa Elksniņa kunga uzrunu. Droši vien tomēr viņa argumentācijā ir kas tāds, kas aiztika to argumentāciju un droši vien kaitē tai argumentācijai, pēc kuras vadās Juridiskās komisijas likumprojekta autori.

Bet es gribētu runāt nevis par atklātību, kuru es visnotaļ atbalstu - un es domāju, ka tas ir pareizs ceļš -, bet par imunitāti tomēr. Par imunitāti.

Man liekas, ka mēs izdarām kļūdu, sašaurinot Saeimas deputāta imunitāti. Jo imunitāte tika ieviesta kā institūts ne tikai tādēļ, lai pasargātu no politiskās vajāšanas deputātu. Jo ir arī citi iemesli, kāpēc tas tika izdarīts. Jo atcerēsimies, ka Saeimas deputāta vārdam ir ļoti nopietna nozīme. Šeit, no šīs tribīnes, katram no mums... vienam no simta ir ļoti svarīgi pateikt savu patiesību, aizsargāt konkrētu patiesību tautas priekšā, savas frakcijas, savu biedru priekšā, un daudz kas būs atkarīgs no tā, kāds būs šis vārds. Un, lai neļautu šo vārdu bilst, ir daudz iemeslu. Var arī, piemēram, noorganizēt ceļa negadījumu, un droši vien visiem, kam ir kāda mašīna, ir bijušas kādas avārijas, kurās viņi bija nokļuvuši... nokļuvušas. Šajā gadījumā laikā tikt uz Saeimas sēdi droši vien nav iespējams, jo negadījuma dalībnieks nedrīkst pamest avārijas vietu, kaut arī viņš nav vainīgs. Tā vienkārši tu stāvi uz vietas... sēdi savā mašīnā un gaidi, kamēr atbrauks policija un tiks pieņemts attiecīgs lēmums, bet varbūt tieši tas arī bija lēmums. Tieši tāds bija mērķis - lai vienkārši neļautu konkrētajai personai - vienai no simta - tikt līdz šīm telpām, jo tieši šajā zālē notiek lielu valsts nozīmes lēmumu pieņemšana. Es gribētu šim konkrētajam faktam pievērst jūsu uzmanību.

Deputāta imunitāte ir arī deputāta atbildības sabiedriskās atzīšanas izpausme. Tas ir ļoti svarīgi, un man liekas, ka mani traucē, ka... es saskatu vispār mūsu sabiedrības un politiskajās aprindās ritošajos procesos, nu, tādu lēnu deputāta autoritātes pazemināšanu. Es to saskatu jau dažus gadus, un man liekas, ka arī mēs paši diemžēl radām pamatu šādam autoritātes pazeminājumam ar savu rīcību un uzstāšanos. Es to labi saprotu, un ne jau velti visas aptaujas to rāda, bet es nedomāju, ka mums tomēr būtu jāvadās pēc šīs tendences, jo uzskatu, ka deputātam noteikti ir jābūt neaizskaramam ļoti daudzos gadījumos, kad tam, kas nav deputāts... tam pilsonim, kas nav ievēlēts Saeimā, tomēr šī atbildība iestājas. Un tieši Saeimai ir jāpieņem lēmums, kā jārīkojas katrā konkrētajā gadījumā. Uz to es jūs aicinu.

Un vēl kaut ko es gribētu pateikt. Tas varbūt ir ārpus šī likumprojekta jēgas, bet man liekas, ka dažreiz mēs paši nesaprotam, cik liela nozīme mums ir... mūsu institūcijai - Saeimai, un varbūt tas sīkumos un detaļās izpaudās arī 2009.gadā, kad es saņēmu Saeimas deputāta mandātu. Pēc četriem gadiem, kad es strādāju par deputātu, biju ievēlēts par Rīgas domes deputātu, biju nepatīkami pārsteigts, kā atšķiras, piemēram, mūsu Saeimas telpas, mūsu saimniecība no tās, kas... no tiem apstākļiem, kādos strādā Rīgas domnieki. Tas nav nekādā gadījumā pārmetums Saeimas Kancelejai. Es vēlreiz gribu pateikt - nekādā gadījumā! Tā ir vienkārši tāda tradīcija, jo Rīgas Rātsnams izskatās kā pils salīdzinājumā ar mūsu namu. Mēs esam pieraduši, ka mēs katru reizi ceturtdien nākam uz šo zāli pa sānu durvīm, nevis pa galvenajām durvīm un ka tikai tie viesi, kas atbrauc... apmeklē mūsu valsti, tiek ielaisti pa lielajām durvīm. Mēs nākam pa blakusdurvīm - no Jēkaba ielas.

Sīkumos tomēr slēpjas tas velns, es gribētu teikt. Es ļoti gribētu jūs... es aicinu jūs: pasargājiet šo imunitātes institūtu varbūt nevis priekš sevis, bet priekš tiem deputātiem, kas tiks ievēlēti nākamajā sasaukumā un vēl turpmāk.

Imunitātes institūts ir jāsaglabā neaizskarams, kāds tas bija izveidots divdesmitajos gados. Tas attaisnojās, un es nedomāju, ka būtu prātīgi to grozīt vai sašaurināt. Tam ir iekšēja jēga, un šī jēga ir ļoti pozitīva.

Es tāpēc aicinu Juridiskās komisijas likumprojektu neatbalstīt, noteikti atbalstot tās normas un citu likumprojektu, kas paredz tehniskus labojumus Satversmē, kā arī tos labojumus, kas paver ceļu lielākai atklātībai mūsu darbībā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Valdim Liepiņam, otro reizi.

V.Liepiņš (ZRP).

Cienītā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Kolēģi! Es tikai divas lietas gribu minēt.

Par to imunitāti. Es par to daudz nerunāju, bet domāju, ka mums ir jāņem vērā, kādi ir apstākļi Latvijā un kas notika iepriekšējās Saeimās. Tāpēc vien es domāju, ka vajadzētu sašaurināt, un tad, kad mēs varēsim pierādīt, ka mēs mākam labāk uzvesties, tad varbūt varēs to paplašināt atpakaļ.

Otra lieta ir tas mīts, kas tiek nemitīgi atkārtots, un tas absurds, ka vēlētāja balss ir tāda pati kā deputāta balss. Un, man liekas, tas rāda tādu dziļu nesapratni par to, kas ir demokrātija, jo vēlētāji balso par mums un mums uzticas. Mēs viņiem kaut ko solām, un tādēļ viņiem ir tiesības zināt, vai mēs to solījumu pildām vai ne. Ja būs balsošana par Valsts prezidenta kandidātiem, tad vēlētāji varētu man prasīt: „Ko tu atbalsti?” -, un es viņiem arī pateikšu, ko es atbalstu, ja es būšu izlēmis tajā brīdī. Un tad viņiem jāzina, vai es savu vārdu turu. Tā ir tikai vienvirziena uzticība, tā nav pretējā uzticība. Mums nav jāzina, kas par mums balsoja. Jo tad tie cilvēki varētu nonākt zem politiska spiediena, kas būtu ļoti nepareizi. Un es labprāt ar deputātu Ādamsona kungu parunātu par to vēl privāti.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Kārlim Seržantam.

K.Seržants (ZZS).

Cienījamie kolēģi! Cienījamā priekšsēdētāja! Es uzreiz gribu pateikt, ka es esmu viennozīmīgi par to, lai noņemtu imunitāti administratīvajās lietās. Es esmu viennozīmīgi arī par to, lai balsojumi būtu atklāti. Bet es esmu pret to, ka tas viss tiek darīts tagad tādā steigā, ka visas šīs diezgan dažādās lietas ir sabāztas vienā likumprojektā. Nupat mēs pieņēmām Atkritumu apsaimniekošanas likuma grozījumus apmēram tādā pašā tempā... Un tāpēc mani tas drusku baida.

Es atceros - būdams žurnālists, sēdēju 9.Saeimā, kad „Jaunais laiks” bija opozīcijā. Un es redzu gara acīm, kā šajā tribīnē stāv Ilma Čepāne un kaismīgi argumentē savu viedokli, kāpēc viņa ir pret atklātajiem balsojumiem. (No zāles dep. I.Čepāne: „Nemelo!”) Jo oligarhiem, lūk, neesot jāzina (Starpsaucieni: „Ai, ai, ai!”), kā viņa balso. Bija tāda lieta. Bet nu tas tā.

Un drusku paturpināšu Ādamsona kunga viedokli par to, ka diemžēl šobrīd tā situācija mums ir tāda, ka var tikt diemžēl ierosinātas lietas, kam ir varbūt kaut kāda politiska „apakšiņa”, un tanī pašā laikā var netikt ierosinātas lietas, kurām arī ir politiskā „apakšiņa”. Man tā, „uz sitiena”, piemēram, ir interesantas vismaz trīs lietas, kurās KNAB neko nav darījis. Tās ir šādas: Grestes „Mersedess” Satiksmes ministrijā, Rīgas deputāta Jaunupa interesantie ziedojumi VEF klubam, no kuriem viņš pats ir saņēmis algu... Arī tur KNAB neko nav redzējis! Un man ir interesants, protams, arī tas jautājums - kāpēc Valsts kontrole ir atradusi milzīgus pārkāpumus Kampara lietā, sadalot vēja ģeneratoru kvotas, bet KNAB arī tur neko nav saredzējis?

Un, ja Lolita tagad var uzkāpt tribīnē un pateikt, ka šajās trijās lietās nav pilnīgi nekāda koruptīva riska, nu tad es nezinu, ko tu esi visu mūžu pētījusi... kādu korupciju. (Zālē smiekli un aplausi.)

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies, Seržanta kungs, bet man jāatgādina, ka Čepānes kundze vienmēr ir aizstāvējusi atklātus balsojumus. Ir bijuši šeit arī mūsu rindās deputāti, kuri ir mainījuši viedokli, bet acīmredzot ir atklājušies jauni apstākļi, lai šo viedokli mainītu. Bet attiecībā uz Čepānes kundzi es varu apliecināt - viņa vienmēr ir aizstāvējusi atklātus balsojumus, būdama „Jaunā laika”, pēc tam VIENOTĪBAS sastāvā.

Turpinām debates.

Vārds deputātei Inesei Lībiņai-Egnerei.

I.Lībiņa-Egnere (ZRP).

Godātie kolēģi! Es negribētu vēlreiz veltīgi valkāt viena mūsu kolēģa vārdus, uz kuriem atsaucoties šeit ļoti daudz kas ir ticis pateikts. Tāpēc es izmantošu tādu teicienu - paši zināt, kas. (No zāles dep. A.Klementjevs: „Zatlers?!”) Un nevēlos arī oponēt tam, ko viņš teica. Bet es gribu likt varbūt pamēģināt atcerēties to posmu, kāds bija katram mums dzīvē, kad bija ļoti interesanti baidīties! Bija tā, ka viens otram stāstīja dažādus stāstus un tad kopā baidījās. Un man šķiet, ka šodien šis visnotaļ man personīgi ļoti simpātiskais kolēģis mūs baidīja. Un es arī sēdēju un domāju: labi, ka es arī kaut ko mazliet saprotu no kriminālprocesa un man nav tik ļoti bail, ka, tādā puskrēslā ejot pa dabas aizsardzības teritorijām un, teiksim, lasot naktsvijoles, pie manis pienāks dabas aizsardzības inspektors un uz vietas apcietinās, un Saeima pat nevarēs mani aizstāvēt... Un tik tiešām, to visu iedomājoties, šķiet, ka mēs te ļoti sasteidzam, nepārdomājam, kas viss ar mums varētu notikt.

Bet es gribētu atgādināt, ka mēs kā Saeima strādājam ne jau pirmo dienu, ne pirmo mēnesi; mēs kā Saeima šeit iekšēji strādājam arī pēc pārstāvības principa, mēs, katra frakcija, esam izvirzījuši locekļus Juridiskajā komisijā. Pieņemu, ka varbūt tos, kurus interesē ne vien šis jautājums, bet kuri ir spējīgi par šiem jautājumiem arī domāt, runāt un lemt.

Vēl jo vairāk! Juridiskā komisija darbam ar Satversmes grozījumiem ir izveidojusi īpašu komisiju... darba grupu, uz kuru arī katra frakcija ir izvirzījusi divus locekļus tieši domāt, lemt un argumentēt par šiem konkrētajiem jautājumiem. Un šajā darba grupā bija diskusijas, tādēļ ar pilnu atbildību varu teikt, ka mēs šeit kaut ko nelemjam sasteigti, kaut ko neizdiskutētu vai kaut ko, par kuru komisijā, ja ir kādas šaubas bijušas, tās nebūtu tikušas kliedētas. Un šie balsojumi vienmēr ir bijuši virzīti uz to, lai būtu konsenss ar divu trešdaļu balsu vairākumu, attiecīgi rēķinot no frakciju pārstāvības, lai tik tiešām mēs šeit, Saeimas sēdē, šo lēmumu varētu pieņemt. Jo Satversmi, kā mēs zinām, var grozīt ar divām trešdaļām no klātesošo Saeimas deputātu balsu skaita, un arī reģistrējoties mēs pārliecinājāmies, ka šobrīd mums ir nepieciešamais kvorums, lai mēs par šo jautājumu lemtu.

Es negribētu stāstīt jaunu pasaciņu. Es gribētu nolasīt vienu autoru, tiesību zinātnieku, ko es ļoti cienu. Un, no tiesību vēstures viedokļa, manuprāt, ja mēs runājam par Satversmi, būtu ļoti svarīgi viņa darbos katram deputātam nedaudz ielūkoties. Proti, ko Kārlis Dišlers ir teicis, kāpēc vispār deputātu imunitāte ir nepieciešama un kā tā ir nonākusi līdz mūsdienām.

Un tad nu citēšu: „Šī institūta sākums meklējams viduslaikos, kārtu priekšstāvības laikmetā, kad, pateicoties valsts varu vājumam un feodālās sistēmas anarhistiskajām tendencēm, personas neaizskaramība bija garantēta ļoti vāji. Sevišķi ceļošana tolaik bija ļoti bailīga lieta. Tamdēļ kārtu priekšstāvji...” ar to domāti deputāti... „kuriem daudzreiz bija jāceļo tāli gabali uz sapulces vietu, tika izsludināti zem karaļa speciālas apsardzības kā ceļošanas laikā uz sapulci un no sapulces atpakaļ uz mājām, tā arī pašā sapulces nodarbošanās laikā.

Tad tā pirmajā laikā šī kārtu pārstāvju privilēģija pasargāja viņus no privātpersonu uzbrukumiem, starp citu, arī no kreditoriem, un viņu apsardzību uzņēmās pats karalis personīgi. Tāpēc viņš pa lielākai daļai sasauca kārtu priekšstāvju sapulces vispirms jau pats savās interesēs, kad vajadzēja materiālu pabalstu no tautas, jo tauta pati atsacījās maksāt nodokļus.”

Vēlāk šis deputātu imunitātes institūts attīstījās jau mazliet modernāks (no priekšstāvības un demokrātijas viedokļa), un no Anglijas tas tālāk tika pārņemts arī uz Ziemeļamerikas Savienotajām Valstīm. Arī vēlāk, Franču revolūcijas laikā, mēs redzam, kā imunitātes institūts tālāk tiek nostiprināts citās konstitūcijās; un, proti, viens no būtiskākajiem jauninājumiem ir tāds, ka deputātu vispār nedrīkst arestēt, izņemot vienu gadījumu, - kad viņš ir notverts nozieguma vietā.

Nākamā pie deputāta imunitātes ir tātad deputāta vārda brīvība - deputāta apziņas un viedokļa paušanas brīvība. Jo tie paši karaļi monarhijās, kad viņiem likās, ka deputāti nav gana paklausīgi, cēla apsūdzības pret deputātiem par parlamentā turētajām runām vai iesniegtajiem priekšlikumiem un pavēlēja stūrgalvīgos deputātus ieslēgt, piemēram, Tauerā, kas ir bijušais politiskais cietums Anglijā, un no šā vēsturiski visādā ziņā deputātiem nepatīkamā laika tātad jautājums par deputāta vārda brīvību arī ir aizsargāts ar imunitāti.

Šodien mēs šeit visi sēžam Jēkaba ielā, Saeimā, viens dzīvojam tuvāk, cits dzīvojam tālāk no Jēkaba ielas un mērojam ceļu uz Saeimas namu. Un es domāju, ka mums nav bailes, ka, kamēr mēs nākam uz darbu vai ejam no darba, kaut kas ar mums varētu notikt. Un, ja es kā likumpaklausīga pilsone ar pilnu pārliecību varu teikt, ka Krimināllikums ir rakstīts tādēļ, lai preventīvi sabiedrību atturētu no noziedzīga nodarījuma izdarīšanas, tad es vēlētos ar pilnu atbildību arī teikt, ka es šeit atrodos kopā ar 99 citiem kolēģiem, kuri arī tāpat raugās uz tiem noziedzīgajiem nodarījumiem, par kuriem ir paredzēts sods Krimināllikumā, jo mēs kā likumpaklausīgi pilsoņi, rādot piemēru tiem, kas ir mūs ievēlējuši, varam arī tik tiešām saprast, ka tās ir ļoti ekstrēmas situācijas, kad varētu būt tā, ka, kādu citu motīvu vadīti, tiek ierosināti iespējami kriminālprocesuāli pasākumi pret mums. Tādēļ es atbalstu šo visnotaļ gan ekspertu līmenī, gan arī mūsu pašu līmenī izdebatēto likumprojektu, kas šobrīd tiek virzīts uz pirmo lasījumu. Vēlos vēlreiz teikt, ka debates ir bijušas tiešām ļoti dziļas un ļoti labas - manuprāt, ļoti labs piemērs jebkurai citai darba grupai šeit, Saeimā.

Un tās divas lietas, ko mēs no pašreizējā Satversmes regulējuma izņemam ārā un kas, manā skatījumā, ir arī mazliet tādas arhaiskas, ir šādas.

Mēs atsakāmies no šī formālā balsojuma par administratīvo pārkāpumu sodīšanu, jo tas īsti tomēr nebūtu Saeimas darbs - visos gadījumos par to lemt, izņemot administratīvo arestu.

Un otra. Ir tomēr tādas kriminālprocesuālās darbības, tādas kā kratīšana, kuras ir svarīgi veikt nekavējoties, jo kratīšana ar iepriekš izsludinātu darba kārtību un izskatīšanu Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā, protams, nesasniedz šo kriminālprocesuālās darbības sākotnējo mērķi. Proti, mantu kratīšanā šī apskate gluži vienkārši ir neefektīva.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Borisam Cilevičam.

B.Cilevičs (SC).

Cienījamie kolēģi! Man šķiet, ka iepriekšējā runātāja ļoti labi atbildēja uz jautājumu, vai bija jēga dot piekrišanu tam bēdīgi slavenajam pasākumam - kratīšanai pie Šlesera kunga. Es iesaku visiem vēlreiz šo stenogrammu izlasīt. Tur juridiski ļoti precīzi noformulēts, kāpēc tam nekādas jēgas nebija un kāpēc nav nekādas jēgas atsaukties uz šo situāciju, lai raksturotu jūsu uzvaru, jūsu demokrātijas sasniegumus.

Kolēģi! Mani vienmēr, klausoties šīs debates, neatstāj tāda sajūta, ka mēs nodarbojamies ar pseidoproblēmu, pilnīgi mākslīgu problēmu, kad es dzirdu, ka sabiedrība no mums kaut ko gaida un prasa. Piedodiet, sabiedrība ir ļoti dažāda, un dažādi cilvēki sagaida ļoti dažādas lietas! Bet, es domāju, tā sabiedrības daļa, kam patiešām šādi sīkumi ir svarīgi, ir ļoti neliela sabiedrības daļa. Es saprotu, ka koalīcijai ir svarīgi parādīt uzvaras, ka koalīcijai ir svarīgi parādīt, ka viņi panāk to, ko solīja. Un, tā kā ekonomikā un citās lietās to panākt ir daudz grūtāk, jūs gribat demonstrēt un pārdot to kā savu sasniegumu. Bet, piedodiet, vai patiešām tas, ka 20 gadu laikā divi deputāti netika sodīti par ātruma pārsniegšanu, ir tas galvenais apdraudējums demokrātijai, Judina kungs? Piedodiet, mēs taču ļoti labi zinām, ka daudzi deputāti, kas tika pieķerti līdzīgā pārkāpumā, labprāt samaksātu tos piecus vai divdesmit latus, lai tikai sabiedrība par to neuzzinātu! Kad Saeima izskata šo jautājumu un par to balso, tad tas parādās visās avīzēs, visās ziņās, un tad faktiski kaitējums deputātam ir daudz lielāks, jo tas ir kaitējums reputācijai. Es domāju, ka šī Saeimas piekrišana administratīvajās lietās faktiski uzskatāma nevis par papildu aizsardzību, bet par papildu sodu, un es domāju, ka šis papildu sods arī koalīcijas deputātiem nav vajadzīgs, un es šo priekšlikumu varu interpretēt arī kā vēlmi izvairīties no publicitātes, jo tiešām, ja jūs kaut ko pārkāpsiet, jūs samaksāsiet sodu, un neviens par to neuzzinās.

Vai tā ir patiešām liela taisnīguma uzvara šajā gadījumā? Es domāju, ka drīzāk tas ir soda samazinājums, un es domāju, vai tam tiešām ir sakars ar Saeimas prestižu. Es pilnībā piekrītu: tas, ka Saeimas prestižs ir ārkārtīgi zems, ir milzīga problēma. Vai ar tādiem lēmumiem, ar tādiem pasākumiem mēs šo situāciju labosim? Diez vai! Diez vai.

Un es ļoti ieteiktu ieklausīties Pimenova kunga teiktajā, jo patiešām mēs esam pieraduši pie dažādām lietām. Es varu piebilst tikai par vienu nelielu aspektu. Man nav zināms kāds cits parlaments Eiropā, kur katram deputātam nebūtu atsevišķa darba istaba. Es nezinu nevienu citu parlamentu Eiropā, kur deputātu palīgiem nebūtu nodrošinātas darba vietas. Mums joprojām divi deputāti sēž vienā istabā, palīgiem vietas vispār nav. Darba vietu nav! Un tas apdraud mūsu prestižu. Tas apdraud mūsu reālās darba spējas un mūsu iespējas kvalitatīvi strādāt. Nevis imunitāte!

Var pieņemt... var atbalstīt atklātus balsojumus. Es jau no šīs tribīnes teicu, ka es saprotu jūsu problēmu, - jūs nevarat kontrolēt savus deputātus. Jūs gribat nodrošināt caurskatāmību, lai frakcijas vadībai būtu visas iespējas skaidri zināt, ja kāds deputāts pārkāpj partijas disciplīnu, un viņu pēc tam sodīt. Mums šādas problēmas nav, bet aiz līdzjūtības pret jums mēs varam to atbalstīt.

Bet tikai netēlojiet, lūdzu, ka jūs panācāt kārtējo lielo demokrātijas uzvaru. Jūs risināt savas sīkās problēmas. Jums kaut kā ir jāpaziņo saviem vēlētājiem, ka jūs esat kaut ko sasnieguši. Tāpēc jūs gribat dabūt cauri šos priekšlikumus. Mēs saprotam, ka jūs esat smagā situācijā. Mēs esam gatavi jūs atbalstīt, bet nevajag to liekulību. Nevajag to populismu, ka nu tagad jau Latvijā iestāsies beidzot demokrātija un labklājība.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam.

(No zāles dep. J.Urbanovičs: „Taisām pārtraukumu, turpināsim rīt!”)

 

S.Dolgopolovs (SC).

Cienījamie kolēģi! Es saprotu, ka virmo emocijas. 9.Saeimā man bija gods vadīt Mandātu, ētikas un iesniegumu komisiju, kura tieši nodarbojās ar šīm te lietām. Runājot par imunitāti, visi uzskata, ka tas ir kaut kāds lietussargs, kas aizsargā deputātus no kaut kādām papildu ciešanām, apsūdzībām, un tā tālāk un tā joprojām.

Imunitāte ir tikai un vienīgi papildu procedūra, kas, no vienas puses, pasargā deputātus no politiskā spiediena izdarīšanas; no otras puses, kā absolūti precīzi teica Cileviča kungs, tā papildina viņu publicitātes iespējas un publicitāti kā tādu vēlētāju acīs. Vadot Mandātu, ētikas un iesniegumu komisiju, mēs pieprasījām datus no Sodu reģistra. Kas izrādījās? Izrādījās, ka apmēram 20 procenti administratīvo pārkāpumu, ko bija veikuši deputāti, neparādījās Saeimas sienās vispār. Kāpēc? Tāpēc, ka deputātam, neuzrādot, ka viņš ir deputāts, daudz vienkāršāk ir samaksāt 10, 20 vai pat 50 latus par šāda veida satiksmes noteikumu pārkāpumiem, nekā stāvēt komisijas priekšā un sniegt skaidrojumus un paziņojumus par to, ka, lūk, viņš nav kamielis un nav ēzelis, ka viņš ir nevainīgs, un tā tālāk un tā joprojām. Tā liekā publicitāte viņam nav vajadzīga, jo tā vājina viņa renomē vēlētāju acīs.

Otrs piemērs - arī no šīs pašas operas. Cienījamie kolēģi! Jūs visi aizpildāt amatpersonas deklarācijas. Kad 9.Saeimā bija atsūtītas lietas par tiem deputātiem, kuri otro, trešo vai ceturto reizi bija ievēlēti, - par viņu administratīvajiem pārkāpumiem, pildot amatpersonas deklarācijas, sākot jau no 7.Saeimas, mums bija ļoti nopietna saruna komisijas sēdē ar VID un ar KNAB par to, ka deputātu amatpersonas deklarācijas, jo tādu ir tikai 100, vajadzētu pārbaudīt vienas kadences laikā, proti, četru gadu laikā, nekrājot tās vairāku gadu garumā. Tā, lai vēlētāji zinātu, ja, teiksim, tas pats deputāts kandidēs kārtējo reizi, ar ko viņiem ir darīšana. Tāpēc imunitāte ir svarīgs instruments, lai ne tikai aizsargātu un pasargātu deputātus, bet arī lai paskatītos, kā strādā viena vai otra sistēma.

Pēdējais piemērs. Es nezinu, ko darītu Zatlera kungs, ja būtu noņemta procedūra, teiksim, kratīšanas saskaņošana parlamentā, ja kratīšana notiktu Šlesera gadījumā tā - „pa kluso”... nu, kameru priekšā, bet tomēr „pa kluso”, bez kaut kādiem balsojumiem, bez visa kā... Kur tad būtu sācies tas septiņu dienu karš? Un kāds būtu tas rezultāts cīņā pret oligarhiem? Jo tas bija tas trieciens, kas atvēra šo skaisto ceļu uz patiesības meklējumu un taisnības uzvaru.

Par atklātiem un aizklātiem balsojumiem. Cienījamie kolēģi! Balsojuma forma ir tikai forma, nekas vairāk. Vajadzētu domāt varbūt par saturisko daļu. Es personīgi nebalsoju ne „par”, ne „pret” tiesnešiem, kurus mēs ieceļam amatā ar Saeimas balsojumiem (No zāles dep. I.Čaklais: „Slikti! Slikti!”), jo nevienu no tiem es nepazīstu un nepiedalos komisijas sēdēs, kur skata šīs piemērotības iespējas, bet... (Starpsauciens no zāles.) Es atvainojos, tās ir manas tiesības - balsot... Es atvainojos, es nedrīkstu runāt ar zāli... Jā, es atvainojos! Tāpēc mans viedoklis šeit nav ne subjektīvs, ne objektīvs. Tas ir nekāds.

Bet tad prasās cita pieeja tam, kā ievēlēt tiesnešus. Varbūt viņi jāievēlē no tās vides, kas kontrolē viņu darbību (un tās ir profesionālās asociācijas), vai kā citādāk.

Par Valsts prezidentu runājot, pamatoti tika uzstādīts jautājums par to, ka varbūt vajadzētu mainīt to formu un valstī ieviest procedūru, ka Valsts prezidentu ievēlē visa tauta. (No zāles: „Par tēmu!”) Tad nevajadzētu risināt jautājumu par to, vai Saeima balso atklāti vai aizklāti. Ja mēs mainām vēlēšanu sistēmu, pārejam uz mažoritāro sistēmu, katra deputāta atbildība vēlētāju priekšā tādā gadījumā ir personiska, un līdz ar to nav jāslēpj arī sava balsojuma rezultāti. Tāpēc es domāju, ka šeit ir jārunā nevis par kaut kādu „laķierēšanu” Satversmes lietās, bet tomēr jādomā par lietu būtību.

Mēs jau vienreiz esam pasteigušies - izmetām 81.pantu ārā no Satversmes. (No zāles: „Ļoti pareizi!”) Vienā pūtienā! Bet, kad radās situācija, ka Saeimas nebija un Ministru kabinetam bija liegta iespēja pieņemt normatīvos aktus ar likuma spēku, tad Valsts prezidents vadīja i Ministru kabinetu, i parlamentu. Es nedomāju, ka tā ir kārtīga spēle vai kārtīgi spēles noteikumi un ka tas veicināja arī darbu visā sabiedrībā, valstī.

Es neatbalstu šāda veida priekšlikumus, kas ir ierosināti.

Paldies.

(Aplausi.)

 

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Ivetai Grigulei.

I.Grigule (ZZS).

Labdien, godātie klātesošie! Es klausījos iepriekšējos runātājus un sapratu, ka īstenībā man absolūti gribas viņiem piekrist. Jo tad, kad es kļuvu par 10.Saeimas deputāti un man bija jāaizpilda anketa par pielaidi valsts noslēpumam - anketā bija arī prasība uzrādīt visus administratīvos sodus, kādi man bijuši pēdējo cik tur gadu laikā, - es, apzinīga būdama un nespēdama saskaitīt, cik man to ir, paņēmu izdruku no policijas, un man bija uz četrām lapām šī izdruka par administratīvajiem sodiem par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpšanu. (Troksnis zālē. Aplausi. Starpsauciens: „Bravo!”) Jā... Bet deputāta statuss un tā vajadzība iet tribīnē un teikt: „Mīļie kolēģi, atbalstiet mani tajā domā, ka es esmu Šūmahers!” mani ir ļoti disciplinējusi, un šā pusotra gada laikā mani draugi tiešām brīnās, ka esmu sākusi braukt tik kārtīgi un ievērot visus satiksmes noteikumus. Tas ir stimuls ievērot tos, jo ir kauns, ja tevi izdod sodīšanai.

Bet ne par to es īsti gribēju runāt. Es gribēju runāt par atklātību, par atklātiem balsojumiem. Mums Latvijā, atjaunotajā Latvijā, ir paveicies šos divdesmit gadus, ka mums nav, teiksim, pie apvāršņa tādu politiķu kā Putins, kā Lukašenko. (Starpsauciens no SC frakcijas: „Žēl!”) Nu, es gribētu teikt, mums ir paveicies, jo iedomājieties situāciju, ka mums būtu jābalso atklāti par Valsts prezidentu - Lukašenko vai Putina tipa cilvēku. Mēs visi saprastu, ka tas nav pareizi, ka to nevajadzētu darīt valsts turpmākās attīstības vārdā, bet tad, kad šeit ap Saeimu staigātu militarizēti spēki un patruļas, es domāju, ļoti daudzi nobalsotu „par”, jo pašsaglabāšanās instinkts viennozīmīgi ir visspēcīgākais, un mēs nevarētu viņiem arī neko pārmest.

Mani ļoti, ļoti neuzrunā to kolēģu teiktais tribīnē, kuri nu sāk stāstīt, ka mēs slēpjamies aiz aizklātiem balsojumiem, un kas tik vēl nav bijis desmit, divdesmit gadu laikā. Mana pieredze ir viens... nedaudz vairāk par gadu. Es nekad neesmu slēpusies. Sāksim ar sevi! Nekad es neesmu slēpusies un vienmēr esmu pamatojusi savus balsojumus gan par Judina kungu, gan par Valsts prezidentu. Visi to ir zinājuši!

Mēs atceramies, kā notika pagājušais balsojums par Valsts prezidentu. Es saprotu, ka bija tik liela vēlme no atsevišķu cilvēku puses kontrolēt, no atsevišķu frakciju puses kontrolēt šo balsojumu, ka tika pat fotografēti biļeteni, lai pēc tam tos atrādītu. Bet cilvēks jau ir izdomas bagāts - viņš nofotografē to, ko vēlas redzēt partijas vadība, un pēc tam veic izmaiņas - vēl vienu krustiņu ievelk.

Tā ka, manā skatījumā, šis piedāvātais variants par atklātiem balsojumiem ir ļoti īstermiņa. Domājat, ka pēc trim gadiem valsts un politiskā sistēma būs citādāka? Varbūt būs pavisam cita situācija, jo es redzu šeit tādu īstermiņa mērķi - trīs gadi, trīs mēneši. Mēs atveram balsojumus, lai varētu kontrolēt, kā balsos partijas biedri, koalīcijas biedri. Nu, kādi viņi būs pēc trim gadiem prezidenta vēlēšanās - to mēs nezinām, jo tad mēs visu perfekti zināsim. Man liekas, tas ir ceļš uz tādas partokrātiskas valsts pusi.

Mums vajadzētu maksimāli atbrīvoties no partiju varas. Man viegli runāt, jo es esmu bezpartejiskā. Mums vajadzētu maksimāli mazināt šo partiju ietekmi. Mēs vakardien lasījām medijos Valda Zatlera... piedodiet Zatlera kungs, jo jūs šodien bieži tiekat pieminēts... Valda Zatlera kunga nostāju, un Zatlera kungs stingri iestājas par tautas vēlētu prezidentu. Jā! Arī mēs par to iestājamies. Ir atlikuši trīs gadi līdz nākošajām Valsts prezidenta vēlēšanām. Tas ir tieši laiks, lai sakārtotu visu likumdošanu un lai mēs nākošo Valsts prezidentu ļautu vēlēt tautai.

Mainot Satversmi - šodien tā, rītdien - tā... Nu, tas nav nopietni! Tad virzīsimies uz šo tautas vēlēta Valsts prezidenta valsti. Dosim prezidentam tiesības iecelt Ministru kabinetu un prasīt nevis politisku, bet profesionālu atbildību. Un ne jau tāpēc Saeima zaudēs savu reputāciju, ka mēs...

Sēdes vadītāja. Es gribu atgādināt, ka šajos grozījumos nav piedāvāts šobrīd diskutēt par tautas vēlētu prezidentu. Mēs diskutējam par konkrētu likumprojektu, par atklātiem balsojumiem un par deputātu imunitātēm.

I.Grigule. Tātad mans aicinājums ir neatbalstīt šos grozījumus, bet izstrādāt citus, kurus arī Zaļo un Zemnieku savienība noteikti atbalstīs. Un parasti jau ir tā, ka noslēgumā tie, kas visskaļāk bļauj: „Lēksim bedrē, lēksim bedrē!”, paši paliek tās bedres malā un noskatās, kā citi ielec. Tā ka nebūsim dzīvnieku bars, kurus dzen atsevišķi varbūt pat savtīgu iemeslu vadīti gani, un neļausimies šim populismam, jo ilgtermiņā valstī tas noteikti nebūs ieguvums.

Paldies.

Aicinu neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Ir nākamais. Vai pietiks desmit minūtes? Jā? Tātad vārds deputātam Imantam Parādniekam.

I.Parādnieks (VL -TB/LNNK).

Es ceru, ka šis aicinājums attiecas uz katru personīgi.

Ja būtu bijusi aizklāta balsošana kādreiz, tajos labajos laikos, kad visi bija godīgi, tad...

12.gadsimtā labieši, sanākuši kopā kādā tautas sapulcē, balsoja ar augšup paceltiem zobeniem. Laikam viņiem būtu vajadzējis pieņemt šādu lēmumu: „Turpmāk veidosim tādas atsevišķas kabīnes, kur tie labieši saies un tad tos zobenus sametīs kaudzēs: vienā kaudzē - „pret”, otrā - „par”... un var būt arī „atturas”. Un pēc tam tos zobenus skaitīsim. Pēc tam jūs aizejiet un savāciet, kuram kādi zobeni piederējuši!” Toreiz tas noteikti liktos pilnīgs absurds. Nogalinātu ar to pašu zobenu to, kurš piedāvātu kaut ko līdzīgu!

Tā ka par atklātiem balsojumiem viss ir skaidrs.

Kas attiecas uz administratīvo sodīšanu, protams, mēs varam turpināt pasmieties par saviem kolēģiem. Jūs noteikti esat daudzkārt pieredzējuši, ka kādu šeit izdod administratīvai sodīšanai par ātruma pārsniegšanu par kādiem tur 10 kilometriem stundā vai automašīnas nepareizu novietošanu. Kas notiek zālē? „Fui! Kauns!” Un galvenais - visi jūtas apmierināti paši ar sevi. Tas stils tāds. Var jau turpināt, protams, tādā veidā.

Manu personīgo pieredzi gribu atgādināt. Tad, kad mani izdeva administratīvai sodīšanai par neatļautas reklāmas izlikšanu manā namīpašumā (tur es biju uzrakstījis, ka tiek iznomātas, piedāvātas iznomāšanai telpas salona iekārtošanai), man toreiz izteica piezīmi. Bet kāda procedūra bija! Jūs iedomājieties! Viena institūcija sūtīja otrai, lai izdod... lai tātad izskata šo jautājumu. Mani izsauca (jūsuprāt, sanāk - kaunināja) Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas priekšā, un es stāvēju un teicu: „Es vairāk tā nedarīšu. Es nezināju.”

Protams, mēs varam turpināt šādā garā, bet man tas liekas tā bērnišķīgi un, es atvainojos, stulbi.

Tas, kas vajadzīgs, - būtu nepieciešams sabiedrību informēt par to, ka deputāti ir kaut ko pārkāpuši. To ļoti viegli var atrisināt tā, ka uzliek par pienākumu, ja ir uzlikts administratīvais sods vai kāda cita veida sods, Mandātu, ētikas un iesniegumu komisiju informēt, lai Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija nāk un šeit visus informē par sodiem pēdējā mēneša laikā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vai Čepānes kundzei pietiek ar deviņām minūtēm? Bet mēs varam arī iet jau pārtraukumā un turpināt pēc pārtraukuma.

Lūdzu, Čepānes kundze! Vārds deputātei Ilmai Čepānei.

I.Čepāne (VIENOTĪBA).

Godātie kolēģi! Par diviem jautājumiem. Faktiski par trijiem.

Pirmkārt. Visupirms par šo procesuālo kārtību. Tā ir nepatiesība, ka tas viss tika darīts lielā steigā. Tas zināmā mērā ir apvainojums visiem tiem kolēģiem, kas piedalījās darba grupas sēdē.

Otrkārt. Runājot par amatpersonu atklātu ievēlēšanu, apstiprināšanu amatā un tā tālāk, šeit šī situācija tika dramatizēta gan no vienas puses, gan no otras puses. Un es gaidīju - lielākoties no tiem, kas ir pret šiem grozījumiem, - tādu vairāk... konsekventāku - un ar izpratni! - attieksmi pret šiem grozījumiem. Jo, protams, pastāv zināmas problēmas saistībā ar atklātu balsošanu, kas tiek norādītas arī konstitucionālo tiesību ekspertu viedokļos, un tās pastāv arī citu valstu praksē. Un līdz ar to šeit deputātam ir patiešām jābūt ar stingru mugurkaulu, lai nepakļautos partijas vadībai, lai nepakļautos, piemēram, žurnālistu spiedienam, lai nepakļautos sabiedrības spiedienam. Deputātam ir jābūt zināmā mērā arī ekonomiski neatkarīgam, jo, ja viņš nepakļausies atsevišķos gadījumos partijas vadībai, ja nepakļausies, iespējams, arī pat atsevišķiem sponsoriem, kas stāv aiz citu partiju vadības, tad viņam draud, protams, kā to liecināja iepriekšējo Saeimu prakse, izslēgšana no frakcijas (piemēram, Tautas partijā). Viņam draud arī vēl citi... Dažādi varētu izrīkoties ar viņu. Piemēram, varētu nākošajās Saeimas vēlēšanās neielikt saraksta augšgalā šādu nepaklausīgu deputātu. Tādas problēmas ir, un līdz ar to es saprotu zināmā mērā jūsu pašaizsardzības instinktu šajā ziņā. Tā būs, iespējams, problēma. Taču es nekad... Seržanta kungs, jums rādās nepareizas vīzijas par mani! Es nekad... Kopš nonākusi esmu 2006.gadā Saeimā, es no paša sākuma esmu uzskatījusi, ka šeit nevar vilkt, kā daži arī saka, vienlīdzības zīmi starp amatpersonu atklātu ievēlēšanu un Saeimas vēlēšanām. Un es esmu iestājusies, ņemot vērā to, ka, ja arī mani kāds izslēgtu no šīs partijas, tad man ir atkāpšanās ceļš - es varētu turpināt savu pedagoģisko darbu. Es nebaidos ne no partijas vadības, ne no jums, ne no kādiem citiem sponsoriem.

Taču šeit mēs nevaram vilkt vienlīdzības zīmi, jo katrs... jo Saeimas vēlēšanās katrs vēlētājs pārstāv sevi, kolēģi! Taču amatpersonu ievēlēšanā mēs pārstāvam savus vēlētājus, un šiem vēlētājiem ir tiesības zināt, kā rīkojas viņu priekšstāvji, tautas priekšstāvji.

Par nākošo jautājumu, proti, par deputātu neaizskaramības institūtu. Es par to esmu ļoti daudz runājusi, tāpēc neatkārtošos. Es tikai gribētu teikt, ka, aplūkojot pēdējos gados deputātu neaizskaramības institūta attīstības tendences citās Eiropas valstīs, ir secināms, ka Eiropas valstīs ar stabilām demokrātijas tradīcijām deputātu neaizskaramības institūts pēdējos gados ir izraisījis ļoti plašas diskusijas. Un līdz ar tiesu varas neatkarības un cilvēku pamattiesību nostiprināšanos arvien biežāk tiek pausts viedoklis, ka šis konstitucionālo tiesību institūts bija piemērots, kā kolēģe teica, 18.gadsimtā, bet 21.gadsimtā tam vairs nav vietas. Un šā iemesla dēļ vairākas - es atvainojos! - Eiropas valstis jau ir pārskatījušas savas konstitūcijas, veicot diezgan ievērojamas izmaiņas neaizskaramības institūta reglamentācijā, to ievērojami sašaurinot.

Savukārt es domāju, ka pilnīgi pamatoti kolēģi minēja, ka Itālija šeit nebūtu labs piemērs, it īpaši tāpēc, ka, piemēram, Skandināvijas valstīs ir saglabāti tikai atsevišķi gadījumi, kad tiek piemērota aizklāta balsošana, savukārt Nīderlandē deputāta neaizskaramības vispār nav.

Es tādēļ, kolēģi, gribētu teikt, ka mēs šajā darba grupā izanalizējām Operatīvās darbības likumā, Administratīvo pārkāpumu kodeksā un Kriminālprocesa likumā noteiktās normas. No vienas puses, Elksniņa kunga pētījums ir vērtējams pozitīvi, jo viņš norāda, iespējams, uz turpmākajiem grozījumiem. Piemēram, diskutējams jautājums būtu šāds: vai patiešām, ja tiesībsargs tiek saukts pie administratīvās atbildības, būtu nepieciešama Saeimas piekrišana? Taču, no otras puses, es domāju, ka nav iemesla apšaubīt tiesību aizsardzības institūciju kompetenci, godaprātu un, kolēģi, arī šo institūciju veselo saprātu. Es domāju, ir maz ticams, ka funkcionējošā konstitucionālā valstī, par kādu mēs dēvējam Latviju, deputāti varētu tikt nepamatoti vajāti. Mēs jau varam izteikt visādas sazvērestības teorijas... Ja mēs paskatāmies, piemēram, Satversmes 54.pantu, tad redzam, ka patiešām Valsts prezidentu var saukt pie kriminālatbildības, ja tam piekrīt Saeima ar ne mazāk kā divu trešdaļu balsu vairākumu. Taču par pārējām procesuālajām darbībām šo gadu laikā es neesmu dzirdējusi, ka tās pret Valsts prezidentu izdarītu, piemēram, Teikas iecirkņa vai Pļavnieku iecirkņa policists.

Šeit tika runāts par pašvaldības deputātu privileģēto stāvokli. Tā nav tiesa! Paskatieties, lūdzu, likumu par pašvaldībām! Likuma par pašvaldībām 4.¹ pants paredz pavisam ko citu, proti, ja pret pašvaldības deputātu patiešām tiek piemērotas šīs procesuālās darbības, ar kurām mūs biedēja Elksniņa kungs, tad šie piespiedu rakstura līdzekļi... ja viņš tur tagad netiek uz šīm sēdēm 3 mēnešus, tad šajā gadījumā viņa pilnvaras aptur. Šeit pašvaldību deputātiem nav paredzētas absolūti nekādas garantijas, kuras, iespējams, būtu jāievieš.

Godātais Elksniņa kungs! Jūsu pareģojumus par šīm šausmām deputātu iespējamā vajāšanā es varētu salīdzināt ar to, ka šeit kāds nostātos tagad tribīnē un pasludinātu, piemēram, pasaules galu. Bet zināmā mērā es jūs saprotu, jo es ļoti bieži mīlu palasīt Mērfija likumus, kas ir rakstīti juristiem, un tur ir Džefersona aizdomu princips. Un, proti, tas skan šādi (citēju): „Jurista darbs ir izturēties aizdomīgi pret itin visu, neiegūt no tā neko, runāt par to vairākas stundas.” (Citāta beigas.)

Es lūdzu atbalstīt šos grozījumus pirmajā lasījumā. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates turpināsim pēc pārtraukuma.

Tagad, pirms mēs reģistrējamies, vārds paziņojumam deputātei Initai Bišofai.

I.Bišofa (ZRP).

Cienījamie kolēģi! Sociālo un darba lietu komisijas sēde būs pulksten 13.00 komisijas telpās.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Jā, un vēlos atgādināt, ka, tuvojoties Pasaules veselības dienai, Saeimas deputāti un darbinieki ir aicināti ziedot asinis Valsts asinsdonoru centra autobusā, kas šodien vēl līdz pulksten 13.00 atradīsies pie Saeimas nama.

Tagad lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Paldies.

Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Vucānam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

J.Vucāns (11.Saeimas sekretāra biedrs).

Godātie kolēģi! Elektroniski nav reģistrējušies: Jānis Dombrava... nav zālē, Daina Kazāka... nav, Jeļena Lazareva... nav, Sergejs Mirskis... nav, Vladimirs Nikonovs... nav, Jānis Ozoliņš... nav, Sergejs Potapkins... nav, Inguna Rībena... nav, Aleksandrs Sakovskis... arī nav.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Pārtraukums līdz pulksten 13.30.

(Pārtraukums.)

 

 

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 11.Saeimas priekšsēdētāja

Solvita Āboltiņa.

Sēdes vadītāja. Es atvainojos par trīs minūšu kavējumu.

Mums atkal ir jāsāk ar reģistrāciju. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Lūdzu rezultātu! Reģistrējušies ir 87 deputāti. Mēs varam turpināt izskatīt likumprojektu „Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē” un turpināt debates.

Vārds deputātam Kārlim Seržantam, otro reizi.

K.Seržants (ZZS).

Cienījamie kolēģi! Vēlreiz.

Kaut arī man nav motocikla vadīšanas tiesību, tomēr vīrietis es esmu. Un, apskatījis stenogrammu, saprotu, ka man tomēr ir jāatvainojas Čepānes kundzei, kuru es ļoti cienu, mīlu un no kuras es arī drusku baidos. (Zālē smiekli.) Tā tomēr nebija viņa, tā bija viena cita... „Jaunā laika” deputāte, bet, nu, lai neiebrauktu auzās, viņas vārdu es te vēlreiz nesaukšu. (No zāles dep. J.Kursīte-Pakule: „Sauciet! Sauciet!”)

Bet viena lieta gan man ienāca prātā, un tas ir tāds „iluzorisks” jautājums jums, brāļi no frakcijas VIENOTĪBA: ja mēs būtu 11.Saeimā ienākuši ar atklātu balsošanu, tad varbūt man aiz muguras tagad sēdētu Zatlera kungs?

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Turpinām debates.

Vārds deputātam Atim Lejiņam.

A.Lejiņš (VIENOTĪBA).

Augsti godātā priekšsēdētājas kundze! Kolēģes un kolēģi! Es ar lielu interesi klausījos debates, un, kā es redzu, ir iezīmējušies divi virzieni. Tas viens virziens ir tas, ko Grigules kundze pateica, - ka nu ejam uz Lukašenko pusi, vai ne... uz Baltkrievijas pusi un tādā ziņā mums vajadzētu vēl vairāk paplašināt aizklāto balsošanu un ieviest vēl lielāku imunitāti deputātiem. Nu, tā ir diezgan, kā saka, nepievilcīga nākotne.

Ir arī tas otrais virziens, un tas ir vairāk uz Rietumu pusi, kur pakāpeniski noņem nost... sen jau noņemta aizklātā balsošana. Sen jau! Un ir ierobežota deputātu imunitāte. (No zāles dep. J.Urbanovičs: „Kur?”) Tika pieminēta Holande.

Es te domāju par dažiem cilvēkiem šeit, kreisajā pusē, kas runāja par to, kurš no viņiem varētu būt kongresmenis Amerikā. (No zāles: „Visi!”) Es gribētu zināt: ja jūs... Ā, Dolgopolova kungs! Bet ziniet, Dolgopolova kungs, pamēģiniet pateikt Amerikas vēlētājiem, ka jūs aizstāvat aizklāto balsošanu.

Es domāju tā, ka tad jautājums ir par izšķiršanos: vai mēs ejam Rietumu virzienā un ierobežojam imunitāti pakāpeniski, kā te tagad tiek piedāvāts, un pilnīgi atceļam aizklāto balsošanu vai arī sākam baidīties: „Ahā, tepat mums ir Lukašenko! Varbūt arī mums varu vajag vairāk un vairāk nostiprināt?” Bet es baidos... Ivet, es tiešām baidos, ka nekāda lielāka imunitāte nepasargās no viena Lukašenko. Labi, bet tas jau ir tagad iezīmēts mūsu debatēs. Par to faktiski ir ļoti žēl.

Paldies. Tas ir viss, ko gribēju pateikt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Valdim Zatleram.

V.Zatlers (ZRP).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Man tiešām bija ļoti interesanti noklausīties visus šos prātojumus par divām ļoti būtiskām lietām, tas ir, vai mēs esam par atklātu balsojumu vai ne. Un vai mēs esam par to, ka deputāta imunitātei ir jābūt saprātīgai. Nu, viedokļi gan bija ļoti dažādi. Izteikšu savējo.

Par imunitāti. Katrs deputāts šeit zvēr. Un zvērestā ir vārdi „ievērot Latvijas likumus un Satversmi”. Tātad faktiski ar savu zvērestu viņš ir apliecinājis, ka viņš nenonāks situācijās, kas ir konfliktā ar likumu. Un tad ļoti pārsteidzoši ir tas, ka daži deputāti cenšas pārliecināt pārējos, ka imunitāte ir nepieciešama un varbūt pat vēl lielāka nekā līdz šim. Es šeit konkrēti domāju Elksniņa kungu. (No zāles dep. A.Elksniņš: „Es tā neteicu.”) Un es piekrītu kolēģei, kas teica, ka galvenā motivācija viņam ir bailes. Tātad bailes... Viņš tik labi bija izpētījis visas tās situācijas, kurās potenciāli viņš varētu nonākt, ka sāka baidīties. Es piekrītu! Un, jo vairāk Elksniņa kungs zina, jo vairāk viņš baidās. Bet tad rodas arī tāds jautājums: kāpēc viņš baidās? Tāpēc, ka acīmredzot zina, kā strādā noziedzīgā pasaule. Tātad bijis pārāk tuvu tai. (Aplausi.)

Bet ir arī citi argumenti tomēr. Ja mēs esam zvērējuši un ar atklātu sirdi gājuši... ar godīgiem nodomiem gājuši uz vēlēšanām, tad, manuprāt, mums ir jāatstāj tik samērīga imunitāte, kā to paredz daudzās valstīs, lai mēs netiktu politiski vajāti, kas tādā demokrātiskā valstī kā Latvija ir ļoti maza varbūtība.

Par atklātiem balsojumiem. Vēl Elksniņa kungs pieminēja, ka par maz imunitātes esot Valsts prezidentam. Elksniņa kungs, es jums varu pateikt pilnīgi atbildīgi, ka esmu veicis Valsts prezidenta funkcijas četrus gadus, taču nekādu problēmu ar imunitāti - vai tās ir par daudz vai par maz - man nav bijis. Tā ir samērīga un ļoti saprātīgi noteikta mūsu Satversmē.

Otra tēma. Tātad tā ir tēma par atklātiem balsojumiem. Es izšķīros par to, ka būšu atklāto balsojumu piekritējs tajā brīdī, kad šajā zālē notika balsojums par ģenerālprokuroru. Un tas atgādina man tieši kāpēc. Tāpēc, ka tik daudz liekulības un tik daudz spiestu melu nebija pelnījis neviens Latvijas iedzīvotājs, kurš sekoja līdzi šim procesam. Un, panākot tieši atklātu balsojumu, mēs izvairāmies no šiem meliem, no šīs liekulības un panākam skaidru signālu, ka vēlētāji mums tic. Mūs ievēlēja, un viņi mums ir argumenti. Un, kā pierāda atklātie balsojumi par amatpersonām šajā Saeimā, redzat, skandālu ir mazāk, baumu ir mazāk, notiek politiskā cīņa. Amatos tiek ievēlēti cilvēki, bet nav šīs aizdomīguma ēnas, nav šīs šaubu ēnas.

Tagad es vēl gribētu atgriezties pie tās dienas, kad jūs... daži no jums nobalsoja par slaveno Šlesera neizdošanu speciālajām darbībām.

Redzat, šodien izskanēja, ka ir pat argumenti: ja tas nav devis nekādu praktisku ieguvumu tiesībsargājošajām iestādēm... To jūs zinājāt arī tajā dienā. Un ja jūs būtu domājuši (es runāju par tiem, kas balsoja, es negribu aizskart nevienu no tiem, kas nebalsoja), uzreiz pieņēmuši lēmumu un pateikuši no šīs tribīnes: „Jā, ja šādā veidā mēs šeit balsojam par kratīšanas atļaušanu vai neatļaušanu, tās jēga, tīri praktiskā jēga, izmeklēšanā ir nulle!”, un būtu uzreiz nākuši ar priekšlikumu: „Bet mēs esam par to, lai šādās situācijās nenonāktu ne tiesībsargājošās iestādes, ne konkrēts deputāts, ne pārējie deputāti, kas balso par šo jautājumu, un mēs esam nolēmuši atcelt šo imunitāti, kuru paredz mūsu Satversme un kura rada tādu situāciju, kādā daži no jums bija, balsojot par Šleseru...”

Tas, protams, bija pagrieziena punkts, vai mēs gribam to atzīt vai ne. Realitātē tas ir pagrieziena punkts mūsu domāšanā.

Un tagad es gribu pateikt paldies dažiem deputātiem. Vispirmām kārtām - deputātam Cilevičam, jo es sapratu no viņa skaistās un ļoti pamatotās, argumentētās runas, ka viņš ir „par”. „Par!” Un tāpēc es gribu teikt: Cileviča kungs, neesiet populists, balsojiet „par”, kā jūs pats teicāt!

Un vēl es gribu pateikties arī deputātam Dolgopolovam, kurš arī ar visu savu argumentāciju faktiski mani pārliecināja, ka viņš balsos „par”.

Ja mēs esam ļoti tieši un atklāti „par” šiem ļoti skaidrajiem, faktiski morālajiem jautājumiem, tad deputātam ir grūti aizrunāties tā, lai viņu nesaprot, ko viņš īsti grib un par ko viņš balsos.

Es aicinu visus balsot „par”. (No zāles: „Par ko?”, dep. J.Ādamsons: „Par kuru likumprojektu?”) Pabeigsim to, kas ir iesākts.

Par atklātiem balsojumiem... (Starpsaucieni no zāles.) Par atklātiem balsojumiem... Nesarunājieties ar deputātu! Tātad es aicinu balsot „par”.

Un vēl. Gribu piebilst: ja es esmu šajā zālē trīs reizes izgājis slēgtā balsojuma procedūru ar konkrētiem rezultātiem un ja šī procedūra, kurā es esmu piedalījies ne kā aktīvs, bet pasīvs dalībnieks, ir pārmainījusi domāšanu par labu atklātiem balsojumiem, es esmu savu darbu paveicis.

Paldies jums par uzmanību.

(Aplausi.)

 

Sēdes vadītāja. Paldies.

Ādamsona kungs, es atgādinu, ka mēs joprojām skatām likumprojektu „Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē”... Paldies.

Vārds deputātei Ivetai Grigulei, otro reizi.

I.Grigule (ZZS).

Godātie kolēģi! Lejiņa kungs mani uzrunāja tik personīgi, ka es nevarēju neatnākt un viņam nepaskaidrot.

Es saprotu, ka Lejiņa kungs ir uzaudzis vidē, kur dominējošā ir angļu un zviedru valoda, tāpēc viņam varbūt ir bišķiņ grūti saprast, ko mēs runājam latviski. (Izsaucieni zālē.)

Tātad mans aicinājums bija neatbalstīt šo likumprojektu attiecībā uz atklātiem balsojumiem, bet ķerties tiešām pie lietas būtības - pie tautas vēlēta Valsts prezidenta. Un par imunitātes palielināšanu... nu, piedodiet, Lejiņa kungs, tas pat starp rindām nebija lasāms.

Paldies jums! Aicinu neatbalstīt un domāt, strādāt pie jautājuma par tautas vēlētu Valsts prezidentu un pie (No zāles dep. J.Urbanovičs: „Kandidāts jāredz!”) atbilstošās likumdošanas sakārtošanas.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam, otro reizi.

S.Dolgopolovs (SC).

Es runāšu ļoti īsi.

Pirmām kārtām es gribu pateikties Zatlera kungam par siltajiem vārdiem, ko viņš ir izteicis man par manu gatavību atbalstīt jebkuru likumprojektu, kur ir kas iestrādāts arī ar viņa palīdzību.

Bet vienlaikus es ļoti pilnā nopietnībā gribu pateikt, ka ne jums, Zatlera kungs, kāds būtu piešķīris tiesības runāt par to, cik tālu vai tuvu stāv Elksniņa kungs pie noziedzīgās sabiedrības. Man šķiet, ka tā ir citu cilvēku un citu institūciju funkcija.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Ingmāram Līdakam.

I.Līdaka (ZZS).

Cienījamie kolēģi! Šī drīzāk varētu būt uzruna par balsojuma motivāciju. Raugiet, es varbūt domātu mazliet citādāk, ja manās rokās nebūtu nonācis tāds dokuments, kas skaitās Saeimas balsu skaitītāju sēdes protokols numur... un šī numura vieta nav aizpildīta.

Jūs apmēram zināt, kā līdz šim notika slēgtie balsojumi, - tātad procedūra ilga apmēram stundu, mazliet vairāk, kamēr balsu skaitītāji tika ar šo procedūru galā, un man šķiet, ka šis protokols ir mūsu muļķības apliecinājums. Procedūra - atklātais balsojums ar vēlēšanu biļeteniem - skan ļoti labi, tātad personalizēti biļeteni būs jāsagatavo, personalizēti biļeteni būs jāizsniedz. Šī protokola aizpildīšana vien prasīs - nu, es baidos sameloties - vismaz pirmās reizes, kamēr komisija pieradīs pie šādas jaunas metodes, apmēram, divarpus vai trīs stundas, un tas viss ir tajā laikā, kad mums tomēr ir jau elektroniskās balsošanas iekārtas. Atklātais balsojums ar vēlēšanu biļeteniem - tā ir tāda vienkārša ākstīšanās un muļķošanās. Ja mēs katru dienu šeit entās reizes spiežam pogas, viss ir redzams uz ekrāna, tad kāpēc mums muļķoties? Tas būtu tāpat kā ja Vilks skaitītu valsts budžetu ar skaitāmkauliņiem. Ja nu šodien tiek pieņemts šis grozījums Satversmē, tad man ir lūgums un aicinājums pieredzējušiem juristiem pastrādāt pie tā, lai vismaz šī balsošanas procedūra kā tāda būtu normāla, nevis ākstīšanās.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Vladimiram Reskājam.

V.Reskājs (SC).

Labdien! Tātad pirmais - par situāciju. Viens slavens zinātnieks kādreiz teica, ka, sasitot termometru, mums neizdosies nosist temperatūru. Tas ir pirmais.

Un otrais. Es esmu pārsteigts šajos trīs četros mēnešos, ko esmu Saeimā, par to, ka Saeimā var tik daudz laika veltīt jautājumiem, kuri pēc būtības neko nemaina, bet tajā pašā laikā es ziņās lasu, ka 87 procenti, teiksim, mājsaimniecību knapi savelk galus kopā, nevar samaksāt rēķinus un nevar tikt ārā no parādiem.

Es domāju: kāpēc tas nemainās pēc būtības? Tāpēc, ka sākumā ir jāmainās pašiem. Ja mēs nemainīsimies paši, tad nav jēgas mainīt arī sistēmu. Tas ir tas pats stāsts par termometru.

Paldies.

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 11.Saeimas priekšsēdētājas biedre

Inga Bite.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds debatēs deputātei Solvitai Āboltiņai.

S.Āboltiņa (VIENOTĪBA).

Jā, paldies pēdējam runātājam, jo man likās, ka es jau tik daudz runāju Juridiskajā komisijā par šo jautājumu... Bet man bija arī kaut kādas iebildes, ko es gribētu pateikt šajās debatēs un kas te izskanēja. Un pirmais ir tradicionālais jautājums par ļoti sasteigtu... ļoti sasteigtu likumprojekta virzīšanu, un tad seko jautājums, kas attiecas tiešām uz deputātu imunitāti. Kopš tā brīža, kad esmu politikā, kopš 8.Saeimas, mēs nemitīgi šo jautājumu esam mēģinājuši cilāt, mēs esam konsultējušies ar ekspertiem, mēs...

Runājot par jautājumu, kas šeit tika minēts, kāds ir deputātu sods, es gribu atgādināt tiem, kuri šeit ir ilgāk... Šeit viena liela daļa to ir redzējusi un pieredzējusi, un galvenokārt tie, kas te nāca tieši pret to iebilst, ka... Tas piedāvājums, kurš bija „Jaunajam laikam” 8.Saeimā, bija izstrādāts tādējādi, un vienlaikus bija arī likumprojekts, kur Kārtības rullī bija noteikts par pienākumu, ka katram šādam deputāta pārkāpumam ir jābūt publiskam un publiskojamam, jo tiešām uz mums skatās visa sabiedrība. Sabiedrība no mums to sagaida ne tikai tāpēc, ka mēs zvēram šeit, no šīs tribīnes, ievērot Latvijas likumus. Protams, katram var gadīties nenotīrīt pie savas mājas ielu vai varbūt pāriet pie sarkanās gaismas ielu, bet katrā ziņā tam tad ir jābūt arī zināmam.

Tālāk - par sasteigtību. Un, ja no 8.Saeimas līdz 11.Saeimai - tas ir sasteigts, tad droši vien tas ir tā, kā arī mēs strādājam.

Otrs jautājums, kas tikko arī izskanēja... kas izskanēja no „Saskaņas Centra” puses, ka tas ir sīks un nenozīmīgs jautājums, ar kuru mēs šeit tagad nodarbojamies. To mēģināja pateikt arī Grigules kundze, ka ir viena brīnumnūjiņa - tautas vēlēts Valsts prezidents, ka rīt uz pusdienas laiku iestāsies laime un ka te ar tādiem sīkumiem kā deputātu imunitāte un atklāti balsojumi nav ko krāmēties.

Jā, es varu arī atgādināt kaut vai savu šo politisko pieredzi. Kad „Jaunais laiks” atnāca Saeimā, visi teica: „Ko jūs ar kaut kādu korupciju tur krāmējaties? Tas nevienam neinteresē. Cilvēkiem interesē tikai viņu dienišķā maize.” Bet nesastāv jau dzīve tikai no dienišķās maizes, un valsts tomēr sastāv arī no kaut kādiem pamatiem, un to skaitā ir arī parlaments un sabiedrības uzticība, un šīs sabiedrības attiecības ir viens no šiem pamatiem. Tie ir tomēr šie tiesiskuma jautājumi, ko jūs te bieži ar tādu ironiju piesaucat. Bet, no otras puses, jūs visu laiku mēģināt stāstīt, ka te ir bīstami, te kāds politiski izrēķināsies, tas ir kādam interesanti. Tas, ko mēģinām darīt, - pieņemt šos likumus tādus, kas būtu pieņemami lielākajai daļai sabiedrības, kas būtu saprotami, kas neļautu tātad radīt kaut kādu dubultu vai trīskāršu morāli.

Protams, paldies Seržanta kungam par piemēriem, tādiem labiem un spilgtiem, sevišķi par Rīgas domes deputātiem, par rūpēm par KNAB darbību. Un, norādot uz Lolitas Čigānes profesionalitāti viņas iepriekšējā darbībā, es domāju, viņa to ļoti labi izmanto šeit, no šīs tribīnes.

Bet katrā ziņā nav mazsvarīgu jautājumu. Jebkurš no jautājumiem, par kuriem mēs runājam šeit, sevišķi, ja tas ir jautājums par grozījumiem Satversmē, nav mazsvarīgs. Un ir jāpadomā par to, vai tiešām tā ir tikai pensija...

Otrs. Par prestižu un par mazsvarīgiem jautājumiem. Nu, tā bija, protams, jauna, apbrīnojama atklāsme par to, ka prestižs ir atkarīgs no tā, cik deputātam ir greznas jeb smalkas telpas un cik viņš ar likumu ir aizsargāts. Es piekrītu tiem runātājiem, kas teica, ka no katra darba... tikai no reāli padarītā darba var rasties prestižs kopumā. No katra mūsu atsevišķa darba, no katra mūsu atsevišķas uzmanības arī tas prestižs kopumā rodas. Protams, mēs darām ļoti daudzas labas lietas, bet tad, kad bija slavenais... līdz slavenajam Rīkojumam Nr.2 un „Šlesera balsojumam”... Es arī varu teikt, ka bija tik daudz cilvēku, kas man pienāca toreiz klāt un teica: „Nu, vairāk jau jūs nevarējāt sevi pretnostatīt sabiedrībai, vairāk jau nu jūs nevarējāt parādīt, ka uz jums attiecas kaut kas īpašs!” Un tas arī skanēja šeit no dažu runātāju argumentiem, ka mēs tā kā varam būt īpašāki. Pretēji! Mēs neesam... Pēc būtības, jā, mēs esam īpaši, jo mums darba devējs ir sabiedrība. Mums ir sabiedrībai jāatskaitās. Bet savukārt tad, ja kādu no mums vajag sodīt, īpaši tad - nekādu prestižu!

Mēs jau varam pieņemt šeit rītdien varbūt likumu par to, ka deputāts - tā ir ļoti prestiža profesija, un ar lielu balsu vairākumu nobalsot, ka šī Saeima ir ļoti laba. Bet vai tāpēc sabiedrība sāks domāt, ka mēs tiešām strādājam sabiedrības interesēs un risinām tos jautājumus citu pēc cita?

Un vēl ir arī jautājums par šīm telpām un par to, no kurienes tad mēs to ņemsim... Mēs tikko runājām par pensijām, par pensionēšanās vecumu, par līdzekļiem. Mēs runājam par referendumiem. Šobrīd Juridiskajā komisijā tiek runāts par to, kādā veidā tad... Vai mēs varam demokrātijā pretnostatīt vairākuma intereses mazākumam, likt vairākumam par to maksāt? Bet nu tad, kad tas attiektos varbūt uz mūsu telpām, - tad gan tie līdzekļi varētu tā kā no kaut kurienes, citurienes, nākt.

Tā ka man ir... jā, vēl brīnums arī par sasteigto...

Šis likumprojekts sastāv no divām daļām, kā es teicu. Par imunitāti - tas ir no 8.Saeimas. Un es gribu atgādināt, ka iepriekšējā, jau atlaistā Saeima, 10.Saeima, diezgan lielā vienprātībā... Juridiskajā komisijā šo likumprojektu atbalstīja. Tas tika atbalstīts. Saeimā tam bija ne tikai divu trešdaļu, bet pat gandrīz vai simtprocentīgs atbalsts, ieskaitot arī atbalstu no „Saskaņas Centra” un Zaļo un Zemnieku savienības puses. Vienkārši Valsts prezidents neiekļāva šo sagatavoto likumprojektu mūsu darba kārtībā, lai neļautu 10.Saeimai no šīs tribīnes izmantot to kā tādu priekšvēlēšanu solījumu.

Kas ir noticis šobrīd? Tobrīd, tajā brīdī, tad, kad tuvojās vēlēšanas un bija zināma sasaiste ar to, ka tas „Šlesera balsojums” ir bijis par pamatu... bijis tas pēdējais piliens, lai iniciētu Saeimas atlaišanu, - tad, tajā brīdī, bija tāda vienprātība. Šobrīd atkal ir atpakaļ tie paši argumenti, kuri skanēja 8.Saeimā un 9.Saeimā, - ka to nu gan nevajag, lai tikai kāds ar mums politiski neizrēķinās.

Par atklātiem balsojumiem. Jā, ir divējāds viedoklis, un arī juristi ir apstrīdējuši... ļoti kompetenti juristi, kuri ir daudz strādājuši ar Satversmi, ir apstrīdējuši, vai tas ir pareizi. Bet es tiešām gribu atgādināt, ka tas katrā konkrētā... ka katrs konkrētais grozījums ir konkrētā politiski vēsturiskā situācijā. Un, ja parlamenti, kas ievēlēti atjaunotajā neatkarīgajā Latvijas Republikā, soli pa solim ir uzskatījuši, ka tas ir normāli - teikt vienu un darīt citu, it sevišķi balsojumos, nu, tad ir acīmredzot tā politiski vēsturiskā situācija, kuru tādā veidā var grozīt. Ja mēs izaugsim līdz tam, ka neviens nešaubīsies, kā tas slēgtajā balsojumā ir, tad varbūt grozīsim atpakaļ.

Es šobrīd neredzu nekādu milzu kaitējumu ne tam, ka mēs ievēlam tiesnešus atklāti, ne arī tam, ka mēs kādas citas amatpersonas ievēlam atklāti.

Tā ka es tiešām aicinātu... šis likumprojekts, Čepānes kundze... var arī Grigules kundzei varbūt izstāstīt, kā notiks šis balsojums. Visi šie grozījumi, kas tika soli pa solim salikti, visi tika izdiskutēti, jo katram grozījumam vajag divas trešdaļas balsu. Mums ir daudz priekšlikumu par grozījumiem
Satversmē - gan par fiskālo disciplīnu, gan par 58.pantu, gan par Ministru kabineta pilnvarām un tamlīdzīgām lietām, gan par neatkarīgajām institūcijām, gan par tautas vēlētu Valsts prezidentu. Un, ja mēs to visu šeit saliksim kopā, tad droši vien diskutēsim trīs dienas un nevienu soli uz priekšu nepavirzīsimies. Šīs bija tās lietas, par kurām tika panākta konceptuāla vienošanās jau līdz tam. Tāpēc, protams, bija interesanti šie argumenti. Paldies par to! Bet katrs mūsu darbs rada prestižu, un šis tad varbūt ir tas mazais darbs, kuru mēs varam izdarīt un virzīties uz priekšu.

Tā ka es aicinātu atbalstīt šo likumprojektu. (No zāles: „Kuru?”)

Sēdes vadītāja. Paldies Āboltiņas kundzei!

Debates slēdzu.

Sēdi vada Latvijas Republikas 11.Saeimas priekšsēdētāja

Solvita Āboltiņa.

Sēdes vadītāja. Vai komisijas vārdā Čepānes kundze vēlas vēl ko piebilst? (No zāles: „Balsot!”)

I.Čepāne. Es komisijas vārdā gribu pateikt paldies visiem runātājiem, jo Satversme patiešām ir tas dokuments, par kuru ir jārunā.

Es esmu arī gandarīta, ka Juridiskās komisijas pēdējā sēdē, kad balsojām par šiem grozījumiem, mēs panācām arī ievērojamu pārsvaru... balsu pārsvaru.

Runājot par atbalstītājiem, es atzinīgi vērtēju kolēģes Danas Reiznieces-Ozolas kundzes viedokli, kura arī atbalstīja šo projektu, un es ceru, ka arī viņas kolēģi Zaļo un Zemnieku savienībā sniegs atbalstu šiem Satversmes grozījumu projektiem. (No zāles: „Kuriem?”)

Paldies, kolēģi!

Aicinu atbalstīt tātad šos Satversmes grozījumus pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Jā, es gribu vēl atgādināt, ka mums ir divi likumprojekti, par kuriem ir jābalso par katru atsevišķi.

Un pirmais ir deputātu Ineses Lībiņas-Egneres, Vjačeslava Dombrovska, Zandas Kalniņas-Lukaševicas un citu deputātu iesniegtais likumprojekts „Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē”, kuru komisija nav atbalstījusi, bet ir izstrādājusi alternatīvo likumprojektu.

Visupirms mums ir jābalso par to likumprojektu, kuru komisija nav atbalstījusi. Lūdzu zvanu! Balsosim par desmit deputātu iesniegtā likumprojekta „Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 25, pret - 51, atturas - 8. Likumprojekts nav atbalstīts.

Tātad mums ir jābalso par komisijas izstrādāto alternatīvo likumprojektu. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - 25, atturas - 7. Šim likumprojektam nav divu trešdaļu deputātu atbalsta. Tātad arī alternatīvais likumprojekts nav atbalstīts.

Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”, otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Inese Lībiņa-Egnere.

I.Lībiņa-Egnere (ZRP).

Godātie kolēģi! Lūdzu jūsu uzmanību šobrīd pievērst likumprojektam „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”, ko šodien izskatām otrajā lasījumā.

Komisijā ir saņemta virkne ļoti dažādu priekšlikumu, no kuriem daļa komisijā ir atbalstīta, bet daļa nav atbalstīta.

Došu jums arī īsu ieskatu tajos priekšlikumos, kas komisijā ir atbalstīti.

1.- tieslietu ministra Gaida Bērziņa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Lībiņa-Egnere. 2. - Juridiskās komisijas izstrādāts priekšlikums. Tas ir atbalstīts, un tas paredz precizēt administratīvā pārkāpuma lietas ierosināšanas noilguma termiņu, nosakot, ka lietu var ierosināt sešu mēnešu laikā no pārkāpuma izdarīšanas brīža, kā arī paredz noregulēt jautājumu par ilgstoša pārtraukta pārkāpuma noilgumu, kas līdz šim netika regulēts.

Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 3. - tieslietu ministra Gaida Bērziņa priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 4. - deputāta Ulda Auguļa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Uldim Augulim.

U.Augulis (ZZS).

Cienītie kolēģi! Visi šie manis iesniegtie priekšlikumi, šie manis iesniegtie Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa grozījumi, bija sagatavoti kopā ar pašvaldībām, lai uzlabotu gan pašvaldību darbu, gan mazinātu administratīvo slogu pašvaldībām, kā arī precizētu dažas normas, taču liela daļa šo priekšlikumu netika Juridiskajā komisijā atbalstīti. Juridiskajā komisijā mani pārstāvēja toreiz Ilona Jurševska, šobrīd - Dana Reizniece-Ozola, jo paralēli iznāk strādāt citās komisijās. Acīmredzot neizdevās mums īsti pārliecināt. Taču šie jautājumi paliek atvērti, un droši vien šodien katram ir jāizšķiras par to, vai atbalstīt šos priekšlikumus vai ne. Es aicinu... Nerunāšu vairāk par visiem šiem priekšlikumiem - tas, ko nupat teicu, ir kopumā par visiem šiem priekšlikumiem -, bet es aicinu balsot par visiem šiem priekšlikumiem.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā Inese Lībiņa-Egnere vēlas ko piebilst?

I.Lībiņa-Egnere. Es vēlos norādīt, ka komisijas sēdēs piedalījās Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvji, mēs uzklausījām viņus arī kontekstā ar visiem deputāta Auguļa priekšlikumiem un vienojāmies, ka visi šie jautājumi tiks risināti kopā ar Tieslietu ministriju un visi šie priekšlikumi tiks iesniegti atsevišķā likumprojektā, un komisija par to vēl atsevišķi lems.

Savukārt konkrētais deputāta Auguļa priekšlikums nav saistīts ar pašvaldību kompetenci. Visi tie, kas bija saistīti ar pašvaldību kompetenci, šobrīd no likumprojekta ir izslēgti. Un principā iepriekš atbalstītais 3.priekšlikums daļēji risina arī jautājumus, kas ir šajā Auguļa kunga priekšlikumā.

Komisija tātad 4.priekšlikumu nav atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. - deputāta Ulda Auguļa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 35, pret - 47, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Lībiņa-Egnere. 5. - Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāra Demitera kunga priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 6.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Vai deputāti piekrīt?

I.Lībiņa-Egnere. 6. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kas paredz saglabāt līdzšinējo kārtību attiecībā uz pašvaldību kompetenci piemērot administratīvo sodu par kodeksā un pašvaldību saistošajos noteikumos paredzētajiem pārkāpumiem. Komisijā ir atbalstīts.

I.Lībiņa-Egnere. 7. - deputāta Ulda Auguļa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 7. - deputāta Ulda Auguļa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 35, pret - 44, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Lībiņa-Egnere. 8. - tieslietu ministra Gaida Bērziņa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Lībiņa-Egnere. 9. - deputāta Ulda Auguļa priekšlikums. Arī nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst. Jā, deputāti neiebilst.

I.Lībiņa-Egnere. 10. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kas paredz saglabāt līdzšinējo kārtību attiecībā uz pašvaldību kompetenci noteikt personas, kuras var piemērot administratīvo sodu gan par Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, gan par pašvaldību saistošajos noteikumos paredzētajiem pārkāpumiem. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 11. - deputāta Ulda Auguļa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Lībiņa-Egnere. 12. - arī deputāta Auguļa priekšlikums, kas ir saistīts ar iepriekšējo priekšlikumu un paredz saglabāt līdzšinējo kārtību attiecībā uz pašvaldību kompetenci. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 13. - deputāta Auguļa priekšlikums, kas arī ir saistīts ar iepriekšējo priekšlikumu. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 14.priekšlikums ir no Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāra Demitera kunga. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Lībiņa-Egnere. 15. - tieslietu ministra priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Lībiņa-Egnere. 16. - deputāta Auguļa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 16. - deputāta Ulda Auguļa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 33, pret - 48, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Lībiņa-Egnere. 17. - deputāta Ulda Auguļa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 17. - deputāta Ulda Auguļa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 31, pret - 48, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Lībiņa-Egnere. 18. - tieslietu ministra Gaida Bērziņa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Lībiņa-Egnere. 19. - deputāta Ulda Auguļa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Lībiņa-Egnere. 20. - deputāta Ulda Auguļa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Lībiņa-Egnere. 21. - tieslietu ministra Gaida Bērziņa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Lībiņa-Egnere. 22. - deputāta Ulda Auguļa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Lībiņa-Egnere. 23. - arī deputāta Ulda Auguļa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Lībiņa-Egnere. 24. - arīdzan deputāta Ulda Auguļa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 24. - deputāta Ulda Auguļa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 32, pret - 49, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Lībiņa-Egnere. 25. - deputāta Ulda Auguļa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 25. - deputāta Ulda Auguļa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 29, pret - 48, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Lībiņa-Egnere. 26. - deputāta Ulda Auguļa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 26. - deputāta Ulda Auguļa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 29, pret - 48, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Lībiņa-Egnere. 27. - Juridiskās komisijas izstrādātais priekšlikums, kas paredz izslēgt likumprojekta 9.pantu, tātad paredz saglabāt šobrīd spēkā esošo kārtību, ka administratīvo pārkāpumu procesu var noteikt neierobežots normatīvo aktu skaits, tajā skaitā pašvaldību saistošie noteikumi. Atbildīgajā komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 28. - deputāta Ulda Auguļa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 28. - deputāta Ulda Auguļa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 33, pret - 49, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Lībiņa-Egnere. 29. - tieslietu ministra Gaida Bērziņa priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Lībiņa-Egnere. 30. - Juridiskās komisijas izstrādāts priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 31. - tieslietu ministra Gaida Bērziņa priekšlikums, kas paredz noteiktu pienākumu iestādei veikt ekspertīzi, ja iestādei rodas pamatotas šaubas par personas, kuru sauc pie administratīvās atbildības, psihisko stāvokli, jo iepriekš Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss šādu pienākumu neparedzēja. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 32. - deputāta Ulda Auguļa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Lībiņa-Egnere. 33. - deputāta Ulda Auguļa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Lībiņa-Egnere. 34. - deputāta Ulda Auguļa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Lībiņa-Egnere. 35. - atbildīgās komisijas priekšlikums, kas paredz saglabāt līdzšinējo kompetenci attiecībā uz personām, kuras ir tiesīgas sastādīt administratīvā pārkāpuma protokolu. Atbildīgajā komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 36. - deputāta Ulda Auguļa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Lībiņa-Egnere. 37. - deputāta Ulda Auguļa priekšlikums, kas paredz saglabāt līdzšinējo kārtību, ka nesastāda administratīvā pārkāpuma protokolu, bet izraksta soda kvīti, kas ir maksājuma dokuments. Atbildīgajā komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 38. - deputāta Ulda Auguļa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 38. - deputāta Ulda Auguļa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 31, pret - 48, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Lībiņa-Egnere. 39. - deputāta Ulda Auguļa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Lībiņa-Egnere. 40. - tieslietu ministra Gaida Bērziņa priekšlikums, kas paredz precizēt gadījumus, kādos tiesnesis pieņem lēmumu par atteikumu ierosināt administratīvā pārkāpuma tiesvedību. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 41. - tieslietu ministra Gaida Bērziņa priekšlikums, kas ir redakcionāls precizējums, jo tiesā netiek vairs paziņots par administratīvā pārkāpuma protokola saturu, bet gan tiek paziņots sūdzības vai protesta saturs. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 42. - tieslietu ministra priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 43.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 43. - Juridiskās komisijas izstrādāts priekšlikums, kas paredz ieviest administratīvo pārkāpumu procesā līdz šim neesošu procesuālo piespiedu līdzekli - piespiedu naudu. Tas nepieciešams, lai veicinātu lietas dalībnieku ierašanos uz tiesas sēdi. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 44. - tieslietu ministra Gaida Bērziņa priekšlikums, kas arī ir redakcionāla rakstura, jo tiek precizēta atsauce uz to panta daļas punktu, kurš nosaka gadījumus, kādos tiesa var taisīt nelabvēlīgāku spriedumu. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 45. - tieslietu ministra Gaida Bērziņa priekšlikums, kas arī ir redakcionāls precizējums, lai veidotu korektu atsauci uz pantu, kurš nosaka apelācijas sūdzības prasības. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 46. - tieslietu ministra Gaida Bērziņa priekšlikums, kas precizē likumprojektu, lai novērstu regulējuma dublēšanos ar citu pantu regulējumu. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 47. - tieslietu ministra Bērziņa priekšlikums, kas paredz izslēgt likumprojekta pantu par piespiedu izpildi, jo jau spēkā esošā kodeksa redakcija šādu, identisku, regulējumu paredz. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. Un 48. - tieslietu ministra priekšlikums, kas paredz izslēgt likumprojekta pantu par piespiedu izpildi, jo arī šajā gadījumā spēkā esošā kodeksa redakcija šādu, identisku, regulējumu paredz. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. Un visbeidzot 49. - tieslietu ministra Bērziņa priekšlikums, kas paredz regulēt naudas sodu piespiedu izpildes noilgumu. Arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. Līdz ar to, godātie kolēģi, visi priekšlikumi ir izskatīti.

Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

I.Lībiņa-Egnere. Par priekšlikumu iesniegšanas termiņu komisijas vārdā lūdzu noteikt 19.aprīli.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 19.aprīlis.

Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Publisko iepirkumu likumā”, otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Klāvs Olšteins.

K.Olšteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu „Grozījumi Publisko iepirkumu likumā”.

1.priekšlikumu finanšu ministra vietā iesniegusi labklājības ministre Ilze Viņķele. Komisijā ir atbalstīts.

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 11.Saeimas priekšsēdētājas biedre

Inga Bite.

 

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 2.priekšlikumu finanšu ministra vietā iesniegusi labklājības ministre Ilze Viņķele. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 3.priekšlikumu finanšu ministra vietā iesniegusi labklājības ministre Ilze Viņķele. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 4 - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 5. - izglītības un zinātnes ministra Roberta Ķīļa priekšlikums. Ir atsaukts.

Sēdes vadītāja. Jā.

K.Olšteins. 6. - deputātes Inas Druvietes priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 7.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

K.Olšteins. 7. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 8. - deputātes Inas Druvietes priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 17.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

K.Olšteins. 9. - arī deputātes Inas Druvietes priekšlikums. Komisijā daļēji atbalstīts, iekļauts 17.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

K.Olšteins. 10. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds debatēs deputātei Elīnai Siliņai.

E.Siliņa (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Paldies, kolēģi! Gribu minēt to, ka par šī 3.panta pirmās daļas 7.punktu biju iesniegusi arī savu priekšlikumu, kuru, uzklausījusi komisijas locekļus un arī pārējos, kas piedalījās Publisko iepirkumu likuma izstrādāšanas darba grupā, es atsaucu. Tomēr es vēršu uzmanību uz to, ka šajā septītajā daļā, par kuru atbildīgā komisija ir izstrādājusi savu alternatīvo - 10.priekšlikumu, runa ir par to, ka šo likumu nepiemēro, ja pasūtītājs slēdz līgumu par tādas institūcijas veiktajiem būvdarbiem vai piegādēm, vai sniegtajiem pakalpojumiem, kura atrodas pilnīgā pasūtītāja kontrolē. Tātad šie ir tie gadījumi, kad mūsu valsts vai pašvaldību iestādes ir izveidojušas vēl savas kapitālsabiedrības un šos darbus ārpus konkursiem, ārpus publiskā iepirkuma procedūras deleģē veikt šīm kapitālsabiedrībām vai pašvaldību kapitālsabiedrībām.

Es gribu akcentēt divas problēmas šajā sakarā. Man likās, ka šādu punktu vajadzētu izslēgt vispār, jo beidzot ir jāievieš normāli principi, kā mēs tērējam valsts un pašvaldību naudu, - ka mēs katrs katru pakalpojumu, kas valstī un pašvaldībā ir nepieciešams, tomēr reāli apskatāmies, vai mēs to gribam realizēt par tirgus cenu un vai tas vienmēr ir tiešām lētākais vai optimālākais veids, ja to dara mūsu pašu izveidoti pašvaldību uzņēmumi.

Tātad es akcentēju to, ka pirmais risks, iepērkot pakalpojumu no valsts vai pašvaldību izveidotajām kapitālsabiedrībām, apejot publiskā iepirkuma procedūru, ir tāds, ka visbiežāk netiek veikti aprēķini un reālās situācijas izvērtējums, vai mēs iegūsim šo pakalpojumu par vislētāko cenu un vai mēs to iegūsim ar kopējai tautsaimniecībai visizdevīgākajiem nosacījumiem.

Otra būtiska problēma saistībā ar šo likuma pantu ir tāda, ka, uzticot šos darbus veikt bez konkursa pašu izveidotajām kapitālsabiedrībām, mēs tomēr līdz šim esam ļāvuši šīm pašām kapitālsabiedrībām darboties arī privātajā sektorā. Es gribu atgādināt, ka šie uzņēmumi, kuri saņēmuši tiesības uz monopollīgumiem, bez konkursiem pildīt šādus pakalpojumus, - ka tie ir tādā... kā lai saka, privileģētākā stāvoklī, jo tiem ir nodrošināti šie monopollīgumi, tiem nav ar vienādiem nosacījumiem jāstartē privātajā sektorā un tādējādi tie rada negodīgu konkurenci privātajā sektorā.

Atbildīgā komisija solīja... ir izdarījusi vienu lietu - tā ir ar saviem izstrādātajiem priekšlikumiem vismaz reglamentējusi šo valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību darbošanos privātajā sektorā, nosacīdama, ka vismaz 80 procentiem no šo uzņēmumu finanšu apgrozījuma ir jābūt šo konkrēto uzdevumu izpildei. Bet šī problēma nav līdz galam atrisināta.

Tādēļ es, protams, šobrīd par komisijas izstrādāto variantu balsoju „par”. Bet šī problēma nav atrisināta. Mums ir vēl priekšā trešais lasījums. Uz trešo lasījumu var iesniegt priekšlikumus. Pie šīs problēmas vēl ir jāstrādā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies Siliņas kundzei.

Debates slēdzu.

Vai deputāti vēlas balsojumu par šo priekšlikumu? Nē. Tātad deputāti atbalsta priekšlikumu.

K.Olšteins. Nākamais ir 11. - priekšlikums, ko finanšu ministra vietā iesniegusi labklājības ministre Ilze Viņķele. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 12. - finanšu ministra vietā labklājības ministres Ilzes Viņķeles kundzes iesniegtais priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 13. - ekonomikas ministra Daniela Pavļuta priekšlikums. Atsaukts.

14. - finanšu ministra vietā labklājības ministres Ilzes Viņķeles kundzes iesniegtais priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 15. - deputātes Inas Druvietes priekšlikums. Komisijā daļēji atbalstīts un iekļauts 16.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

K.Olšteins. 16. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 17. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 18. - finanšu ministra vietā labklājības ministres Ilzes Viņķeles kundzes iesniegtais priekšlikums. Komisijā atbalstīts, redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K.Olšteins. 19. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 20. - finanšu ministra vietā labklājības ministres Ilzes Viņķeles kundzes iesniegtais priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 21. - finanšu ministra vietā labklājības ministres Ilzes Viņķeles kundzes iesniegtais priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 22. - vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Edmunda Sprūdža priekšlikums. Komisijā atbalstīts, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Uzsākam debates.

Vārds deputātam Klāvam Olšteinam.

K.Olšteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Par šo priekšlikumu mums komisijā bija ļoti plašas diskusijas.

Pēc būtības tas nozīmē vienu vienīgu lietu - ka valsts kā pasūtītājs nevar prasīt no uzņēmējiem to informāciju, kas jau ir tās rīcībā. Jau pirms pāris gadiem Valsts pārvaldes iekārtas likumā tika izdarīti grozījumi, kas paredzēja šādas normas ieviešanu dzīvē. Diemžēl vēl aizvien šī norma nestrādā. Mēs redzam, ka uzņēmēji, piedaloties dažāda veida konkursos, ir spiesti iet pēc izziņām uz Valsts ieņēmumu dienestu un citām iestādēm, lai apliecinātu to informāciju, kas jau pēc būtības ir valsts rīcībā. Tādēļ es biju viens no tiem, kurš komisijā aizstāvēja Edmunda Sprūdža priekšlikumu ar nelielu redakcionālu precizējumu, ko piedāvājām mēs komisijā, nosakot, ka šim procesam ir jābūt pakāpeniskam, jo saprotam, ka to nav iespējams ieviest rītdien, bet ka jānosaka pārejas periods, un tas varētu būt no 2013.gada 1.jūnija. Šis priekšlikums gan konkrēti attiecas tikai uz tā sauktajiem mazajiem iepirkumiem.

52.priekšlikums - es pie reizes izteikšos arī par to - attiecas uz lielajiem konkursiem. Diemžēl netika komisijā atbalstīts Sprūdža kunga priekšlikums. Tomēr šobrīd to arī nevar atbalstīt tāpēc, ka tam nav noteikts pārejas periods. Es ceru, ka komisijā mums izdosies vienoties par saprātīgu risinājumu, lai arī attiecībā uz lieliem konkursiem mēs varētu noteikt to, ka uzņēmējiem nav jānēsā šīs izziņas ar to informāciju, kura pēc būtības ir valsts rīcībā.

Tādēļ lūdzu deputātus atbalstīt šo priekšlikumu, un es ar lielu cerību skatos uz priekšlikumu iesniegšanu uz trešo lasījumu, kur arī es pats noteikti iesniegšu priekšlikumu, kas noteiks tādu pašu pārejas periodu - 2013.gada 1.jūnijs - , lai mēs šīs normas varētu reāli iedzīvināt un neliktu uzņēmējiem skraidīt no vienas iestādes uz otru entās reizes, pierādot to, ka viņiem nav nodokļu parādu vai kādas citas lietas, kuras pēc būtības valstij ir jau diezgan skaidri redzamas.

Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītāja. Paldies Olšteina kungam!

Debates slēdzu.

Vai deputāti vēlas balsojumu par 22.priekšlikumu, kas ir komisijā atbalstīts? Nē.

Tātad deputāti atbalsta 22.priekšlikumu, redakcionāli precizējot.

K.Olšteins. 23. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 24. - finanšu ministra vietā labklājības ministres Ilzes Viņķeles iesniegtais priekšlikums. Komisijā atbalstīts, daļa no tā izteikta jaunā redakcijā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K.Olšteins. 25. - finanšu ministra vietā labklājības ministres Ilzes Viņķeles iesniegtais priekšlikums. Komisijā daļēji atbalstīts, iekļauts 26.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K.Olšteins. 26. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 27. - finanšu ministra vietā labklājības ministres Ilzes Viņķeles iesniegtais priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 28. - finanšu ministra vietā labklājības ministres Ilzes Viņķeles iesniegtais priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 29. - finanšu ministra vietā labklājības ministres Ilzes Viņķeles iesniegtais priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 30. - finanšu ministra vietā labklājības ministres Ilzes Viņķeles iesniegtais priekšlikums. Komisijā daļēji atbalstīts un iekļauts 31.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K.Olšteins. 31. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 32. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 33. - finanšu ministra vietā labklājības ministres Ilzes Viņķeles iesniegtais priekšlikums. Komisijā atbalstīts, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K.Olšteins. 34. - finanšu ministra vietā labklājības ministres Ilzes Viņķeles iesniegtais priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 35.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K.Olšteins. 35. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 36. - finanšu ministra vietā labklājības ministres Ilzes Viņķeles iesniegtais priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K.Olšteins. 37. - finanšu ministra vietā labklājības ministres Ilzes Viņķeles iesniegtais priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 38. - finanšu ministra vietā labklājības ministres Ilzes Viņķeles iesniegtais priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 39. - finanšu ministra vietā labklājības ministres Ilzes Viņķeles iesniegtais priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 40. - finanšu ministra vietā labklājības ministres Ilzes Viņķeles iesniegtais priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 41. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 42. - finanšu ministra vietā labklājības ministres Ilzes Viņķeles iesniegtais priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 43. - finanšu ministra vietā labklājības ministres Ilzes Viņķeles iesniegtais priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 44. - finanšu ministra vietā labklājības ministres Ilzes Viņķeles iesniegtais priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 45. - finanšu ministra vietā labklājības ministres Ilzes Viņķeles iesniegtais priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 46. - finanšu ministra vietā labklājības ministres Ilzes Viņķeles iesniegtais priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 47.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K.Olšteins. 47. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 48. - finanšu ministra vietā labklājības ministres Ilzes Viņķeles iesniegtais priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 49. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 50. - frakcijas VIENOTĪBA priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 51.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K.Olšteins. 51. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 52. - vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Edmunda Sprūdža priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 53.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K.Olšteins. 53. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 54. - deputātes Elīnas Siliņas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Sākam debates.

Vārds debatēs deputātei Elīnai Siliņai.

E.Siliņa (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Atvainojiet, kolēģi, ka tik ļoti tērēju jūsu laiku šodien. Apsolos citās reizēs tā nedarīt.

Vienkārši tiek skatīti tādi aktuāli likumprojekti, par kuriem biju ļoti daudz domājusi iepriekš, un tādēļ arī gribu pateikt savu viedokli.

Kas attiecas uz publisko iepirkumu, tad es esmu pārsteigta par to, cik mierīgi viss šis pasākums mums šeit iet cauri Saeimai. Ir tāda sajūta, ka mums ar publiskajiem iepirkumiem viss ir kārtībā. Man tomēr liekas, ka tā īsti nav. Un arī sabiedrībā ne velti tieši publiskie iepirkumi rada pašu negatīvāko sajūtu... viedokli par valsts pārvaldi. Tā ka šeit mums ir nopietni ko darīt.

Biju iesniegusi 54.priekšlikumu, un tas skanēja šādi: „Ja kandidāts vai pretendents ir iesniedzis nepilnīgu informāciju par savas kvalifikācijas novērtēšanu, konkursa komisijai ir pienākums vienu reizi pieprasīt kandidātam jeb pretendentam trīs darba dienu laikā iesniegt trūkstošo informāciju kandidāta kvalifikācijas novērtēšanai.” Nav runa par tendera piedāvājumu, ir runa tikai par kvalifikāciju, kas ir jau esošs fakts, - par to, ko nu tas kandidāts ir izdarījis vai nav izdarījis, kādi nu tie viņa kvalitātes rādītāji ir vai nav jau uz to brīdi.

Kādēļ šāds priekšlikums? Nav noslēpums, ka bieži iepirkumu konkursos tiek meklēti visnenozīmīgākie iemesli, lai nevēlamos konkursa kandidātus izslēgtu no pretendentu loka.

Ir bijuši gadījumi, ka, piemēram, kāda darbinieka sertifikāta termiņa notecēšanas dēļ ir izslēgti no konkursa; ir bijuši gadījumi, ka ir vienkārši trūkusi kāda izziņa par kādu lietu; ir bijuši gadījumi, ka ir bijusi kļūda vai iesniegti nepilnīgi dokumenti par iepriekšējās pieredzes pierādījumiem. Skaidrs, ka uzņēmējam ir tiesības šādus nepamatotus izslēgšanas lēmumus pārsūdzēt Iepirkumu uzraudzības birojā, un Iepirkumu uzraudzības birojs visbiežāk ir nostājies uzņēmēju pusē un teicis, ka šie kandidāti ir jāiekļauj atpakaļ kandidātu sarakstā. Bet vai tiešām mums vienmēr visus šos te konkursu... iepirkumu komisiju bezatbildīgos lēmumus ir jāļauj risināt Iepirkumu uzraudzības birojam? Mūsu problēma publiskajos iepirkumos ir iepirkumu komisiju locekļu kompetences un atbildības trūkums. Un es pieņemu, ka šitik smalki aprakstīt iepirkuma procedūru, ļaut tur trīs dienu laikā kaut ko precizēt... ka tas nebūtu īsti jāiekļauj likumā, bet, kamēr mēs neesam nodrošinājuši to, ka mūsu iepirkumu komisijas būs kompetentas un atbildīgas par saviem lēmumiem un arī ieinteresētas tajā, ka konkursā izvēlētais pretendents tiešām piedāvās vislabāko cenu un ekonomiski visizdevīgāko piedāvājumu, nevis tur dominēs kādi citi vēlami vai nevēlami faktori vai draudzības saites, tikmēr, manuprāt, citas izejas nav kā vien šī - likumā atrunāt pēc iespējas lielāku un konkrētāku to kārtību, pēc kuras šīm iepirkumu komisijām ir jāvadās.

Mani priekšlikumi - gan 54., gan 59.priekšlikums - runā vienu un to pašu, tikai papildina.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies Siliņas kundzei.

Es aicinu deputātus tomēr pievērst uzmanību tribīnei.

Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim.

V.Dombrovskis (ZRP).

Kolēģi! Mums par šo jautājumu tiešām bija ļoti lielas debates gan pirmajā reizē darba grupā, gan pēc tam arī komisijā, un vēl es te drusciņ parunāšu par jautājuma būtību.

Esošais regulējums paredz, ka acīmredzot kandidātam jāiesniedz pilnīga informācija savas kvalifikācijas novērtēšanai. Nu te ir priekšlikums vēlreiz no deputātes Siliņas, ka, ja šī informācija ir kaut kādā veidā nepilnīga, tad pretendentam it kā tiek dota vēl viena iespēja iesniegt pilnīgu informāciju.

Šāda pieeja nav pareiza, manuprāt. Kāpēc? Es ilustrēšu ar piemēru no manas iepriekšējās pieredzes, manas akadēmiskās dzīves. Nu, pieņemsim, notiek kaut kāds eksāmens. Skaidrs, ka eksāmenā studentam vajag iesniegt pilnu informāciju savu zināšanu novērtēšanai. Pieņemsim, ka tagad ir jaunie noteikumi, kuri nosaka, ka tajā gadījumā, ja students iesniedzis informāciju, kura, pēc studenta viedokļa, nav pilnīga, tad studentam tiks dota vēl viena iespēja - varbūt tad personīgi pie pasniedzēja - vēlreiz apliecināt savas zināšanas. Nu tad nu, es domāju, diezgan skaidrs, kas tad notiks: katrs students, kurš nav apmierināts ar savu atzīmi (proti, paralēle ar iepirkumu - nav apmierināts ar to, ka viņš nav uzvarējis iepirkuma konkursā), atnāks vēlreiz un pamēģinās kaut kā labāk apliecināt savu kvalifikāciju un savas zināšanas. Tātad nu diemžēl, ja mēs sakām, ka mums ir kaut kādi standarti, kaut kādi nosacījumi, tad vai nu students, pretendents, tiem atbilst, vai arī neatbilst. Ja mēs sāksim ierakstīt likumos tādas detaļas, ka, piemēram, ir atļauts tik daudz nepareizu punktu vai nepareizu komatu, vai vēl kaut kā nepareiza, nu tad nekas labs mums no tā visa nesanāks. Un rezultāts būs diemžēl tāds, ka pieteikumu kvalitāte pakāpeniski, bet neizbēgami pasliktināsies, jo visi šādi pretendenti sapratīs, ka viņiem tiks dota vēl viena iespēja iesniegt dokumentus vēlreiz un vēlreiz apliecināt savu kvalifikāciju.

Tātad ir lūgums piedāvāto priekšlikumu tomēr neatbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies Dombrovska kungam.

Vārds debatēs deputātam Kārlim Olšteinam.

K.Olšteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Es centīšos runāt īsi. Vjačeslavam Dombrovskim kā ļoti atzītam pasniedzējam noteikti no savas dzīves vajadzētu zināt tādus piemērus, ka studenti noteikti iesniedz virkni savu darbu, kuros ne vienmēr varbūt ir skaidri, precīzi izlasāms vārds vai uzvārds, bet šie darbi noteikti ir ļoti kvalitatīvi. Un šeit ir runa tieši par to. Mēs runājam par kvalificējošiem kritērijiem, nevis par to, kas ir šā darba saturā, par to, vai mēs zinām, ka šis konkrētais students spēj kvalificēties šim eksāmenam, un vai jūs vispār sākat vērtēt viņa darbu. Un tāpēc, manuprāt, šis priekšlikums būtu atbalstāms, jo, ja reiz tas darbs ir tik izcils, tad noteikti nav grūti saprast, vai tas ir Jānis Bērziņš vai Jānis Kārkliņš, un to varbūt arī noprecizēt. Tas arī viss.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies Olšteina kungam.

Vārds debatēs deputātam Ivaram Zariņam.

I.Zariņš (SC).

Zināmā mērā Olšteina kungs jau pateica to, uz ko arī es vēlējos norādīt. (No zāles dep. R.Kārkliņa: „Tad nav jāatkārto!”) Kad mēs runājam par studentu, kurš nav kaut ko savās zināšanās izdarījis, tad mēs runājam tieši par šo konkursa priekšmetu. Tas ir tas, ar ko viņš ir atnācis konkurēt un dabūt šo atzīmi.

Ja mēs tagad runājam par kvalifikāciju, tad šis nav tas priekšmets, par kuru viņš nāks saņemt atzīmi, tas ir, lai viņš vispār tiktu pie tā klāt. Un tās ir principiālas atšķirības! Mēs ļoti labi zinām, ka bieži vien tieši šī it kā nekvalificēšanās, kad tiek atrasts kaut kāds formāls iegansts, ka, ziniet, jūs kaut kādu izziņu neesat iesnieguši vai neesat tur pareizā formā uzrakstījuši par sevi, kalpo par iemeslu, lai tālāk vispār būtībā šo priekšlikumu neizskatītu.

Un, es domāju, tas ir pareizi, ka tāda iespēja tiek dota, jo šeit ir runa par formālām lietām. Par formālām lietām, nevis par būtību... par konkursa būtību, kur sacentīsies pēc tam uzņēmēji. Un pēc tam var kaut ko izmainīt, noteikt, kā jūs teicāt, šīs zināšanas. Nošpikot no burtnīciņas un pēc tam uzrakstīt to, ko vajag. Šeit nav runa par to! Šeit ir runa par formālu kvalificēšanos. Un, ja cilvēks nav iesniedzis kaut kādu papīru normāli, tad dosim viņam tās trīs dienas, lai to iesniegtu. Tas būs tikai pareizi un veicinās konkurenci, par kuru jūs tik ļoti iestājaties.

Sēdes vadītāja. Paldies Zariņa kungam.

Debates slēdzu.

No uzstāšanās runām izrietēja, ka deputāti vēlētos balsojumu par šo priekšlikumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 54.priekšlikumu likumprojektam „Grozījumi Publisko iepirkumu likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 47, pret - 33, atturas - 2. Priekšlikums ir atbalstīts.

Komisijas vārdā - deputāts Klāvs Olšteins. Lūdzu!

K.Olšteins. 55. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 56. - deputātu Tutina un Meļņikova priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Uzsākam debates.

Vārds debatēs deputātam Jānim Tutinam.

J.Tutins (SC).

Cienījamie kolēģi! Šā likuma vispārējā kontekstā nav atrunātas iespējas, kā darīt un ko darīt un kādā termiņā starp vienu un otru konkursu vispār izsludināt nākamo konkursu.

38.pants - „Iepirkuma procedūras izbeigšana un pārtraukšana”. Priekšlikums piedāvā, ka pēc iepirkuma procedūras pārtraukšanas iepirkuma pasūtītājam trīs mēnešu laikā ir jārīko jauns iepirkums. Diemžēl šajā likumā nav noteikts, kā es jau teicu, cik ilgā termiņā būtu jārīko jauns iepirkums, jauns konkurss. Tāpēc ir ļoti vienkāršs priekšlikums - noteikt šo termiņu, lai process turpinātos ātrāk, raitāk un trīs mēnešu laikā jau būtu nepieciešams veidot nākamo konkursu.

Lūdzu atbalstīt. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies Tutina kungam.

Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 56.priekšlikumu, kas iesniegts likumprojekta „Grozījumi Publisko iepirkumu likumā” otrajam lasījumam! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 34, pret - 51, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

Komisijas vārdā - deputāts Klāvs Olšteins.

K.Olšteins. 57. - finanšu ministra vietā labklājības ministres Ilzes Viņķeles iesniegtais priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 58.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K.Olšteins. 58. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 59. - deputātes Elīnas Siliņas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Uzsākam debates.

Vārds deputātei Elīnai Siliņai.

E.Siliņa (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Pavisam īsi. (No zāles dep. A.Klementjevs: „Tu solīji nenākt!”)

Paldies, ka atbalstījāt 54.priekšlikumu. Šis, 59., tad ir par to, ka, ja šis uzņēmējs tomēr šo trīs dienu laikā neiesniedz šo papildinošo informāciju, tad viņu ir tiesības izslēgt no pretendentu loka.

Tā ka... nu, principā loģiski būtu, ja jūs atbalstītu arī šo.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Acīmredzot jāveic balsojums par 59.priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 59.priekšlikumu, kas iesniegts likumprojekta „Grozījumi Publisko iepirkumu likumā” otrajam lasījumam! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - 24, atturas - 2. Priekšlikums ir atbalstīts.

Komisijas vārdā - deputāts Klāvs Olšteins.

K.Olšteins. Paldies.

60. - finanšu ministra vietā labklājības ministres Ilzes Viņķeles iesniegtais priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 61. - ministra Edmunda Sprūdža priekšlikums. Atsaukts.

62. - ministra Sprūdža priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 63. - finanšu ministra vietā labklājības ministres Ilzes Viņķeles iesniegtais priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 64. - tieslietu ministra Gaida Bērziņa priekšlikums. Komisijā atbalstīts, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K.Olšteins. 65. - finanšu ministra vietā labklājības ministres Ilzes Viņķeles iesniegtais priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 66. - finanšu ministra vietā labklājības ministres Ilzes Viņķeles iesniegtais priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 67. - finanšu ministra vietā labklājības ministres Ilzes Viņķeles iesniegtais priekšlikums. Komisijā daļēji atbalstīts, iekļauts 68.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K.Olšteins. 68. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 69. - finanšu ministra vietā labklājības ministres Ilzes Viņķeles iesniegtais priekšlikums. Komisijā daļēji atbalstīts, iekļauts 70.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K.Olšteins. 70. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 71. - frakcijas VIENOTĪBA priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 72.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K.Olšteins. 72. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 73. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 74. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 75. - frakcijas VIENOTĪBA priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 76.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K.Olšteins. 76. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

.

K.Olšteins. 77. - ministra Edmunda Sprūdža priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 78.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K.Olšteins. 78. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 79. - deputātu Jāņa Tutina un Igora Meļņikova priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts. (Starpsauciens: „Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 79.priekšlikumu, kas iesniegts likumprojekta „Grozījumi Publisko iepirkumu likumā” otrajam lasījumam! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 35, pret - 47, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Olšteins. 80. - deputāta Jāņa Tutina priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts. (Starpsauciens: „Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 80.priekšlikumu, kas iesniegts likumprojekta „Grozījumi Publisko iepirkumu likumā” otrajam lasījumam! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 36, pret - 49, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Olšteins. 81. - finanšu ministra vietā labklājības ministres Ilzes Viņķeles iesniegtais priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 82. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 83. - vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Edmunda Sprūdža priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 82.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K.Olšteins. 84. - finanšu ministra vietā labklājības ministres Ilzes Viņķeles iesniegtais priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 85.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K.Olšteins. 85. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 86. - finanšu ministra vietā labklājības ministres Ilzes Viņķeles iesniegtais priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 87. - finanšu ministra vietā labklājības ministres Ilzes Viņķeles iesniegtais priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Redakcionāli precizējot, deputāti piekrīt.

K.Olšteins. Atvainojos! Jā, redakcionāli precizējot.

88. - deputātu Jāņa Tutina un Igora Meļņikova priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Uzsākam debates.

Vārds debatēs deputātam Jānim Tutinam.

(No zāles dep. A.Latkovskis: „Jāni, trijos ir pārtraukums!”)

 

J.Tutins (SC).

Paldies par atgādinājumu. Es runāšu pavisam īsi. 80.pants nosaka Iepirkumu uzraudzības biroja funkcijas. Starp visām funkcijām ir septītā daļa, kas saka, ka Iepirkumu uzraudzības birojs izskata iesniegumus par iepirkuma procedūras pārkāpumiem. Mans priekšlikums paredz papildināt šo daļu ar vārdiem, ka tajā skaitā arī iesniegumus, ja pakalpojumu līgumā paredzētā līgumcena ir vienāda ar 3000 latu vai lielāka, bet mazāka par 20 tūkstošiem latu - tātad šie ir mazie iepirkumi.

Kāpēc? Tāpēc, ka iespējamo strīdu gadījumos uzņēmējiem, kas piedalās šajos konkursos, savu taisnību ir nepieciešams pierādīt caur tiesu, caur tiesvedību, bet mēs ļoti labi visi zinām, cik tiesas ir noslogotas un ka šie lēmumi... šīs izskatīšanas vienmēr notiek ļoti, ļoti ilgā laikā, kā ļoti garas procedūras.

Kāpēc tas varbūt nav piemērots arī lielākiem iepirkumiem? Tāpēc, ka tieši šie mazākie iepirkumi sastāda lielāko daļu no visām iepirkumu procedūrām, un priekšlikums ir tāpēc tā izveidots, lai Iepirkumu uzraudzības birojs ar saviem lēmumiem atrisinātu šīs iespējamās domstarpības.

Varētu teikt, ka Iepirkumu uzraudzības birojam šajā brīdī būs lielāki izdevumi par savu darbību, bet tajā pašā laikā tiesās būs mazāki izdevumi, un šajā ziņā budžets no tā absolūti necietīs.

Tāpēc es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu un virzīties tālāk.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies Tutina kungam.

Vārds debatēs deputātam Vjačeslavam Dombrovskim.

(No zāles: „Īsi runā!”)

 

V.Dombrovskis (ZRP).

Jā, kolēģi, es centīšos runāt ļoti īsi. Tad nu, Tutina kungs, manuprāt, jūsu arguments ir drusciņ dīvains, ka vajag to visu pārlikt uz Iepirkumu uzraudzības biroja pleciem, jo, lūk, tiesas ir noslogotas, bet, ja tas tiks pārlikts uz biroju, tad acīmredzot tiks noslogots birojs, un tātad es baidos, ka nekāda īpaša ieguvuma nebūs. Un nav gluži korekti uzlikt Iepirkumu uzraudzības birojam papildu pienākumus, neparedzot tam nekādu papildu finansējumu.

Līdz ar to komisijas vārdā tomēr aicinu šo priekšlikumu neatbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies Dombrovska kungam. Debates slēdzu.

Vai ir nepieciešams balsojums?

Tātad lūdzu zvanu! Balsosim par 88.priekšlikumu likumprojektā „Grozījumi Publisko iepirkumu likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 34, pret - 45, atturas - 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Olšteins. 89. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 90. - frakcijas VIENOTĪBA priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 91. - finanšu ministra vietā labklājības ministres Ilzes Viņķeles iesniegtais priekšlikums. Komisijā atbalstīts, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K.Olšteins. 92. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 93. - finanšu ministra vietā labklājības ministres Ilzes Viņķeles iesniegtais priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 92.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K.Olšteins. 94. - frakcijas VIENOTĪBA priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 74.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K.Olšteins. 95. - frakcijas VIENOTĪBA priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 96.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K.Olšteins. 96. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 97. - finanšu ministra vietā labklājības ministres Ilzes Viņķeles iesniegtais priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 98. - frakcijas VIENOTĪBA priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 74.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta. Deputāti piekrīt.

K.Olšteins. 99. - finanšu ministra vietā labklājības ministres Ilzes Viņķeles iesniegtais priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 100. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 101. - finanšu ministra vietā labklājības ministres Ilzes Viņķeles iesniegtais priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 102. - finanšu ministra vietā labklājības ministres Ilzes Viņķeles iesniegtais priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 103.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K.Olšteins. 103. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 104. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 105. - finanšu ministra vietā labklājības ministres Ilzes Viņķeles iesniegtais priekšlikums. Nav atbalstīts. Redakcionāli precizēta versija tā ir laikam. Bet nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

K.Olšteins. 106. - finanšu ministra vietā labklājības ministres Ilzes Viņķeles iesniegtais priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 107.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K.Olšteins. 107. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 108. - finanšu ministra vietā labklājības ministres Ilzes Viņķeles iesniegtais priekšlikums. Komisijā atbalstīts, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K.Olšteins. 109. - finanšu ministra vietā labklājības ministres Ilzes Viņķeles iesniegtais priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 110. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 111. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 112. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 113. - priekšlikums, ko finanšu ministra vietā iesniegusi labklājības ministre Ilze Viņķele. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. Lūgums atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Publisko iepirkumu likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

K.Olšteins. Paldies, kolēģi.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - 10.aprīlis.

Sēdes vadītāja. Paldies. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 10.aprīlis.

Nākamais jautājums - likumprojekts „Kredītu reģistra likums”.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Reirs.

J.Reirs (VIENOTĪBA).

Godātie kolēģi! Komisija saņēmusi 52 priekšlikumus.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 11.Saeimas priekšsēdētāja

Solvita Āboltiņa.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 5. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 6. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 7. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 8. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 9. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 10. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 11. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 12. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 13. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 14. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 15. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 16. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 17. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 18. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. Arī 19. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 20. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 21. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 22. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 23. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 24. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 25. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 26. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 27. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 28. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 29. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 30. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 31. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 32. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 33. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 34. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 35. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 36. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 37. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts un iekļauts 38. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 38. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 39. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 40. - Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 41. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 41. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 42. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 43. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 44. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 45. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 46. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 47. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 48. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 49. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts. (Zālē pieaug troksnis.)

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Kolēģi! Mums šis likumprojekts būtu jāizskata tomēr līdz galam, bet jūsu draudzīgās sarunas...

J.Reirs. 50. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 51. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 52. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. Kolēģi! Visi priekšlikumi ir izskatīti.

Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Kredītu reģistra likums” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

J.Reirs. Šī gada 19.aprīlis.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šī gada 19.aprīlis.

Šis bija pēdējais šīsdienas sēdes darba kārtības jautājums, un šī bija pēdējā ziemas sesijas sēde.

Pirms mēs reģistrējamies, es vēlos arī jūs informēt, ka Saeima šogad piedalīsies akcijā „Zemes stunda” un 31.marta vakarā uz stundu izslēgs Saeimas nama apgaismojumu. Tā ka aicinu arī katru, kam ir mājas, piedalīties šajā pasākumā, saudzējot mūsu zemi, domājot par nākotni un zinot, ka arī mēs to darām.

Tā kā sesija šodien netiek slēgta, tad mēs strādāsim vēl arī nākamnedēļ. Es arī gribu atgādināt, ka Lieldienas - tie ir saules svētki, tas ir laiks, kad gaisma ir uzvarējusi tumsu un atdod zemei un dabai dzīvību. Turklāt Lieldienas latviešiem ir arī saimes un ģimenes svētki. Tā ir viena no svarīgākajām svētku tradīcijām - olu krāsošana un ēšana, lai viss nākamais gads būtu auglīgs un bagātīgs un lai mājās valdītu saticība.

Tā kā varbūt arī mums ir nepieciešams, lai arī mūsu mājā valdītu saticība, es aicinu visus draudzīgā atmosfērā otrdien, 3.aprīlī, kas ir pēdējā šīs sesijas darba diena, pulksten 15.00 Saeimas nama Lielajā vestibilā kopā ar bērniem un jauniešiem apgleznot Lieldienu olas. Pēc tam šīs olas tiks nogādātas Latvijas sirmgalvjiem, kuri ir vientuļi un kuriem varbūt tā ir vienīgā iespēja kaut kādā veidā šos svētkus sagaidīt.

Bet jebkurā situācijā es vēlu arī mums pašiem ievērot šīs tradīcijas un atcerēties, ka gaisma ir uzvarējusi tumsu vismaz dabā, un izbaudīt šos svētkus kopā ar ģimeni.

Bet vēl es dodu vārdu paziņojumiem.

Vārds deputātam Valdim Liepiņam.

V.Liepiņš (ZRP).

Īss paziņojums. Vēlētāju reģistra darba grupas sēde šodien nenotiks. Mēs vienosimies par nākamo sēdi.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ilmai Čepānei.

I.Čepāne (VIENOTĪBA).

Godātie... Juridiskās komisijas sēde notiks pēc piecām minūtēm... Es jūs aicinu uz nelielu, piecu minūšu ilgu, organizatoriska rakstura sēdi.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Paldies.

Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Vucānam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

J.Vucāns (11.Saeimas sekretāra biedrs).

Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies: Jānis Dombrava... nav zālē, Daina Kazāka... nav, Jeļena Lazareva... nav, Sergejs Mirskis... arī nav, Vladimirs Nikonovs... nav, Klāvs Olšteins... ir klāt, Jānis Ozoliņš... nav, Sergejs Potapkins... nav, Inguna Rībena... nav, Aleksandrs Sakovskis... arī nav.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Līdz ar to Saeimas ziemas sesijas pēdējo sēdi, 29.marta sēdi, pasludinu par slēgtu.

Gaidu jūs atkal atpakaļ pēc brīvdienām!

SATURA RĀDĪTĀJS
11. Saeimas ziemas sesijas 13. sēde
2012. gada 29. martā

 

Par darba kārtību
Par likumprojektu „Par grozījumiem Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas dibināšanas līgumā” (Nr. 233/Lp11) (Dok. Nr. 749, 749A)
Par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par aviāciju”” (Nr. 234/Lp11) (Dok. Nr. 753, 753A)
Par likumprojektu „Grozījums Dzelzceļa likumā” (Nr. 235/Lp11) (Dok. Nr. 754, 754A)
Par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par valsts pensijām”” (Nr. 237/Lp11) (Dok. Nr. 774)
Priekšlikumi	- dep. V.Agešins (pret)
	- dep. A.Ašeradens (par)
Par balsošanas motīviem	- dep. E.Siliņa
Informācija par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātei Dainai Kazākai šā gada 29. martā (Dok. Nr. 771)
Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātei Rasmai Kārkliņai no šā gada 17. aprīļa līdz 20. aprīlim (Dok. Nr. 770)
Lēmuma projekts „Par Selgas Lapejevas apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi” (Nr. 201/Lm11) (Dok. Nr. 779)
Ziņo	- dep. V.Agešins
Lēmuma projekts „Par Irīnas Makovskas apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi” (Nr. 202/Lm11) (Dok. Nr. 780)
Ziņo	- dep. V.Agešins
Lēmuma projekts „Par Tatjanas Ivanovas apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi” (Nr. 203/Lm11) (Dok. Nr. 781)
Ziņo	- dep. V.Agešins
Lēmuma projekts „Par Ligitas Multiņas apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi” (Nr. 204/Lm11) (Dok. Nr. 782)
Ziņo	- dep. V.Agešins
Likumprojekts „Grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā” (Nr. 225/Lp11) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 719)
Ziņo	- dep. V.Dombrovskis
Debates	- Vides un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārais sekretārs E.Cilinskis
	- dep. J.Tutins
	- dep. J.Tutins
Likumprojekts „Par Ventspils Augstskolas Satversmes grozījumu” (Nr. 184/Lp11) (3.lasījums) (Dok. Nr. 759)
Ziņo	- dep. Ņ.Ņikiforovs
Likumprojekts „Grozījumi Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā” (Nr. 180/Lp11) (3.lasījums) (Dok. Nr. 765)
Ziņo	- dep. D.Rodionovs
Likumprojekts „Grozījumi Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā” (Nr. 55/Lp11) (3.lasījums) (Dok. Nr. 769)
Ziņo	- dep. U.Augulis
Debates	- dep. U.Augulis
	- dep. V.Agešins
	- dep. J.Reirs
	- dep. K.Olšteins
	- dep. S.Dolgopolovs
	- dep. U.Augulis
	- dep. I.Parādnieks
	- dep. I.Līdaka
	- dep. U.Augulis
	- dep. J.Reirs
	- dep. I.Parādnieks
	- dep. E.Siliņa
	- dep. U.Augulis
Likumprojekts „Grozījumi Krājaizdevu sabiedrību likumā” (Nr. 157/Lp11) (2.lasījums) (Dok. Nr. 760)
Ziņo	- dep. J.Reirs
Likumprojekts „Grozījumi Kredītiestāžu likumā” (Nr. 158/Lp11) (2.lasījums) (Dok. Nr. 761)
Ziņo	- dep. J.Reirs
Likumprojekts „Grozījumi Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā” (Nr. 159/Lp11) (2.lasījums) (Dok. Nr. 762)
Ziņo	- dep. J.Reirs
Likumprojekts „Grozījums Paziņošanas likumā” (Nr. 14/Lp11) (2.lasījums) (Dok. Nr. 763)
Ziņo	- dep. I.Lībiņa-Egnere
Likumprojekts „Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē” (Nr. 91/Lp11) (1.lasījums) (Noraidīts) (Dok. Nr. 231, 764) un   alternatīvais likumprojekts „Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē” (Nr. 236/Lp11) (1.lasījums) (Noraidīts) (Dok. Nr. 764)
Ziņo	- dep. I.Čepāne
Paziņojumi
	- dep. I.Latkovskis
	- dep. Dz.Kudums
	- dep. E.Siliņa
	- dep. V.Orlovs
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa	- Saeimas sekretāra biedrs J.Vucāns
Debates	- dep. A.Elksniņš
	- dep. A.Judins
	- dep. V.Liepiņš
	- dep. L.Čigāne
	- dep. A.Latkovskis
	- dep. J.Ādamsons
	- dep. A.Elksniņš
	- dep. I.Pimenovs
	- dep. V.Liepiņš
	- dep. K.Seržants
	- dep. I.Lībiņa-Egnere
	- dep. B.Cilevičs
	- dep. S.Dolgopolovs
	- dep. I.Grigule
	- dep. I.Parādnieks
	- dep. I.Čepāne
Paziņojumi
	- dep. I.Bišofa
	- Saeimas priekšsēdētāja S.Āboltiņa
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa	- Saeimas sekretāra biedrs J.Vucāns
Debašu turpinājums	- dep. K.Seržants
	- dep. A.Lejiņš
	- dep. V.Zatlers
	- dep. I.Grigule
	- dep. S.Dolgopolovs
	- dep. I.Līdaka
	- dep. V.Reskājs
	- dep. S.Āboltiņa
Likumprojekts „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (Nr. 13/Lp11) (2.lasījums) (Dok. Nr. 766)
Ziņo	- dep. I.Lībiņa-Egnere
Debates	- dep. U.Augulis
Likumprojekts „Grozījumi Publisko iepirkumu likumā” (Nr. 32/Lp11) (2.lasījums) (Dok. Nr. 767)
Ziņo	- dep. K.Olšteins
Debates	- dep. E.Siliņa
	- dep. K.Olšteins
	- dep. E.Siliņa
	- dep. V.Dombrovskis
	- dep. K.Olšteins
	- dep. I.Zariņš
	- dep. J.Tutins
	- dep. E.Siliņa
	- dep. J.Tutins
	- dep. V.Dombrovskis
Likumprojekts „Kredītu reģistra likums” (Nr. 160/Lp11) (2.lasījums) (Dok. Nr. 768)
Ziņo	- dep. J.Reirs
Paziņojumi
	- Saeimas priekšsēdētāja S.Āboltiņa
	- dep. V.Liepiņš
	- dep. I.Čepāne
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa	- Saeimas sekretāra biedrs J.Vucāns

Balsojumi

Datums: 29.03.2012 09:01:25 bal001
Par - 41, pret - 30, atturas - 0. (Reģistr. - 73)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta Grozījumi likumā “Par valsts pensijām” (237/Lp11), nodošana komisijām, iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā

Datums: 29.03.2012 09:03:17 bal002
Par - 30, pret - 32, atturas - 10. (Reģistr. - 77)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta Grozījumi Krimināllikumā (241/Lp11), nodošana komisijām, iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā

Datums: 29.03.2012 09:16:23 bal003
Par - 51, pret - 38, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par valsts pensijām” (237/Lp11), nodošana komisijām

Datums: 29.03.2012 09:23:44 bal004
Par - 80, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātei Rasmai Kārkliņai no šā gada 17.aprīļa līdz 20.aprīlim

Datums: 29.03.2012 09:24:57 bal005
Par - 84, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par Selgas Lapejevas apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi (201/Lm11)

Datums: 29.03.2012 09:25:53 bal006
Par - 86, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par Irīnas Makovskas apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi (202/Lm11)

Datums: 29.03.2012 09:26:51 bal007
Par - 86, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par Tatjanas Ivanovas apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi (203/Lm11)

Datums: 29.03.2012 09:27:49 bal008
Par - 86, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par Ligitas Multiņas apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi (204/Lm11)

Datums: 29.03.2012 09:32:33 bal009
Par - 35, pret - 51, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.2. Grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā (225/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 29.03.2012 09:33:03 bal010
Par - 36, pret - 49, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.3. Grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā (225/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 29.03.2012 09:35:47 bal011
Par - 37, pret - 50, atturas - 1. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.4. Grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā (225/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 29.03.2012 09:37:58 bal012
Par - 38, pret - 49, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.8. Grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā (225/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 29.03.2012 09:39:48 bal013
Par - 37, pret - 49, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.24. Grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā (225/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 29.03.2012 09:40:13 bal014
Par - 38, pret - 49, atturas - 1. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.25. Grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā (225/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 29.03.2012 09:40:41 bal015
Par - 37, pret - 50, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.26. Grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā (225/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 29.03.2012 09:41:04 bal016
Par - 36, pret - 50, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.27. Grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā (225/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 29.03.2012 09:42:22 bal017
Par - 84, pret - 0, atturas - 1. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā (225/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 29.03.2012 09:43:20 bal018
Par - 86, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par Ventspils Augstskolas Satversmes grozījumu (184/Lp11), 3.lasījums

Datums: 29.03.2012 09:45:41 bal019
Par - 87, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā (180/Lp11), 3.lasījums

Datums: 29.03.2012 09:57:04 bal020
Par - 38, pret - 49, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.1. Grozījumi Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā (55/Lp11), 3.lasījums

Datums: 29.03.2012 10:09:16 bal021
Par - 34, pret - 43, atturas - 9. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.2. Grozījumi Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā (55/Lp11), 3.lasījums

Datums: 29.03.2012 10:11:23 bal022
Par - 33, pret - 51, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.5. Grozījumi Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā (55/Lp11), 3.lasījums

Datums: 29.03.2012 10:14:16 bal023
Par - 47, pret - 29, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā (55/Lp11), 3.lasījums

Datums: 29.03.2012 10:16:12 bal024
Par - 42, pret - 19, atturas - 25. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.8. Grozījumi Krājaizdevu sabiedrību likumā (157/Lp11), 2.lasījums

Datums: 29.03.2012 10:16:49 bal025
Par - 51, pret - 30, atturas - 2. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.9. Grozījumi Krājaizdevu sabiedrību likumā (157/Lp11), 2.lasījums

Datums: 29.03.2012 10:17:32 bal026
Par - 62, pret - 0, atturas - 21. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Krājaizdevu sabiedrību likumā (157/Lp11), 2.lasījums

Datums: 29.03.2012 10:18:25 bal027
Par - 82, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Kredītiestāžu likumā (158/Lp11), 2.lasījums

Datums: 29.03.2012 10:19:20 bal028
Par - 86, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā (159/Lp11), 2.lasījums

Datums: 29.03.2012 10:20:27 bal029
Par - 87, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījums Paziņošanas likumā (14/Lp11), 2.lasījums

Datums: 29.03.2012 11:17:55 bal030
Par - 44, pret - 27, atturas - 5. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Par runas laika pagarināšanu

Datums: 29.03.2012 13:59:06 bal031
Par - 25, pret - 51, atturas - 8. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē (91/Lp11), 1.lasījums

Datums: 29.03.2012 13:59:34 bal032
Par - 53, pret - 25, atturas - 7. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē (236/Lp11), 1.lasījums

Datums: 29.03.2012 14:04:07 bal033
Par - 35, pret - 47, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.4. Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (13/Lp11), 2.lasījums

Datums: 29.03.2012 14:05:01 bal034
Par - 35, pret - 44, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.7. Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (13/Lp11), 2.lasījums

Datums: 29.03.2012 14:06:43 bal035
Par - 33, pret - 48, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.16. Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (13/Lp11), 2.lasījums

Datums: 29.03.2012 14:07:09 bal036
Par - 31, pret - 48, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.17. Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (13/Lp11), 2.lasījums

Datums: 29.03.2012 14:08:05 bal037
Par - 32, pret - 49, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.24. Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (13/Lp11), 2.lasījums

Datums: 29.03.2012 14:08:30 bal038
Par - 29, pret - 48, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.25. Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (13/Lp11), 2.lasījums

Datums: 29.03.2012 14:08:55 bal039
Par - 29, pret - 48, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.26. Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (13/Lp11), 2.lasījums

Datums: 29.03.2012 14:09:40 bal040
Par - 33, pret - 49, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.28. Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (13/Lp11), 2.lasījums

Datums: 29.03.2012 14:11:56 bal041
Par - 31, pret - 48, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.38. Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (13/Lp11), 2.lasījums

Datums: 29.03.2012 14:15:41 bal042
Par - 85, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (13/Lp11), 2.lasījums

Datums: 29.03.2012 14:39:01 bal043
Par - 47, pret - 33, atturas - 2. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.54. Grozījumi Publisko iepirkumu likumā (32/Lp11), 2.lasījums

Datums: 29.03.2012 14:40:53 bal044
Par - 34, pret - 51, atturas - 1. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.56. Grozījumi Publisko iepirkumu likumā (32/Lp11), 2.lasījums

Datums: 29.03.2012 14:42:06 bal045
Par - 51, pret - 24, atturas - 2. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.59. Grozījumi Publisko iepirkumu likumā (32/Lp11), 2.lasījums

Datums: 29.03.2012 14:44:37 bal046
Par - 35, pret - 47, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.79. Grozījumi Publisko iepirkumu likumā (32/Lp11), 2.lasījums

Datums: 29.03.2012 14:45:05 bal047
Par - 36, pret - 49, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.80. Grozījumi Publisko iepirkumu likumā (32/Lp11), 2.lasījums

Datums: 29.03.2012 14:48:59 bal048
Par - 34, pret - 45, atturas - 2. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.88. Grozījumi Publisko iepirkumu likumā (32/Lp11), 2.lasījums

Datums: 29.03.2012 14:52:04 bal049
Par - 87, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Publisko iepirkumu likumā (32/Lp11), 2.lasījums

Datums: 29.03.2012 14:57:19 bal050
Par - 87, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Kredītu reģistra likums (160/Lp11), 2.lasījums

 

Frakciju viedokļi
2012.gada 29.martā

 

Vadītājs. Labdien, cienījamie radioklausītāji! Kā ik ceturtdienu pēc Saeimas kārtējās sēdes no Saeimas nama Rīgā skan raidījums „Frakciju viedokļi”.

Turpmākajās minūtēs Saeimas frakciju pārstāvji pastāstīs jums par Saeimas šodienas sēdes aktualitātēm.

Pirmā runās Zatlera Reformu partijas frakcijas deputāte Inese Lībiņa-Egnere.

I.Lībiņa-Egnere (ZRP).

 

Labdien, godātie radioklausītāji! Šodien bija pēdējā Saeimas sēde pirms Saeimas brīvlaika un pirms Klusās nedēļas. Un man ar ļoti lielu rūgtumu un nožēlu jāsecina, ka mēs šajā sēdē redzējām, ka vēl aizvien Zaļo un Zemnieku savienība dara visu, lai taranētu mūsu ceļu uz sabiedrības uzticības atgūšanu parlamentam.

Un es vēlos teikt, ka šodienas balsojums par likumprojektu „Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē”, kurš tika izstrādāts, visus viedokļus „par” un „pret” tiešām plaši debatējot gan ar tiesībzinātņu ekspertiem, gan pašu deputātu starpā... Arī visu Saeimas frakciju izvirzītie pārstāvji darba grupā, kura strādāja pie šiem Satversmes grozījumiem, tajā skaitā Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas izvirzītie pārstāvji (īpaši vēlos uzsvērt Jurševskas kundzi, kura piedalījās visās šajās darba grupās!), atbalstīja to, ka Satversmē ir izdarāmi grozījumi, kas paredz Valsts prezidenta un Satversmes tiesas tiesnešu ievēlēšanu atklātā balsojumā.

Šodien, kad mums pēc darba grupas darba un pēc šī izstrādātā likumprojekta izskatīšanas Juridiskajā komisijā, kur Zaļo un Zemnieku savienības frakciju pārstāv Dana Reizniece-Ozola, tika panākta divu trešdaļu vienošanās, ka mēs virzām šo likumprojektu izskatīšanai šajā Saeimas sēdē, pirms Lieldienām, tādējādi apliecinot, ka Saeima pilda saviem vēlētājiem doto solījumu, ka mēs esam par atklātiem balsojumiem, nevis par „plīvuriem” un meliem saviem vēlētājiem... un slēpjoties aiz balsošanas pogām... Tik tiešām!... Manuprāt, man kā kolēģei tas ir spļāviens sejā, un es domāju, ka tas ir spļāviens sejā, iespējams, arī daudziem no jums.

Otrs jautājums, kas bija šajos Satversmes grozījumos, bija jautājums par deputātu imunitātes pilnveidošanu. Šobrīd deputātu imunitāte ir ļoti plaša nevis tādēļ, ka tā būtu plaša pēc būtības un nepieciešami plaša, bet gluži vienkārši tāpēc, ka tad, kad par deputātu imunitāti lēma Satversmes autori, tobrīd gan kriminālprocesuālais regulējums bija cits, gan administratīvi procesuālais regulējums bija cits, gan arī tas konteksts, kādā deputātu imunitāte tika uztverta Eiropas demokrātiskajās valstīs, bija cits.

Mums ir virkne lēmumu šeit, Saeimā... Gandrīz katrā Saeimas sēdē tiek lemts par kāda deputāta saukšanu pie administratīvās atbildības vai nu par ātruma pārkāpšanu ceļu satiksmes noteikumu pārkāpuma gadījumā, vai arī par kādu ziņu nesniegšanu kādai no institūcijām, kaut gan ir noteikts pienākums šīs ziņas sniegt, un visos šajos gadījumos Saeima tā kā lemj, vai šī persona būtu sodāma vai nebūtu sodāma, un visos šajos gadījumos deputātiem ir pienākums tā kā vēlreiz apliecināt, ka mēs, deputāti, esam pakļauti likumam tieši tāpat kā visi pārējie, ka mēs, deputāti, nebaidāmies no soda, ko mēs paši, likumdevēji, esam noteikuši: tas ir kāds maksājums vai kā citādi izciešams administratīvā pārkāpuma gadījumā. Un arī attiecībā uz šiem grozījumiem manis minētie pārstāvji, kuri tik tiešām gan darba grupā pie Satversmes grozījumu izstrādes, gan arī Juridiskajā komisijā bija apliecinājuši savu atbalstu, šodien vai nu atturējās, tādējādi aizplīvurojot savu balsojumu „pret”, pat ļoti labi apzinoties, ka atturēšanās sekas ir grozījumu neatbalstīšana, vai bija par slinku nospiest balsojuma pogu, kaut arī sēdēja savā darba vietā, jo deputātam ir jāatrodas darba vietā Saeimas sēdes laikā. Un tas ir nepiedodami, ka viņš nespēj sekot darba kārtībai un nobalsot. Tas ir vienīgais deputāta darba instruments, un tas ir vienīgais darba pienākums, par ko mēs atbildam jūsu, tas ir, vēlētāju, priekšā.

Tāpēc man diemžēl šodien, šajā laikā pirms Klusās nedēļas un šajā pēdējā Saeimas sēdē pirms brīvdienām, pat ir grūti runāt par tām labajām lietām, ko šodien Saeima lēma, jo bija virkne likumprojektu, kas tika pieņemti gan galīgajā lasījumā, gan otrajā lasījumā. Bet tas, ka mēs nespējām izdarīt apsolīto un nodrošināt, ka Satversmē tiktu noteikts, ka Valsts prezidentu un Satversmes tiesas tiesnešus mēs ievēlam atklāti (mēs atbildam, mēs spējam argumentēt, mēs kāpjam tribīnē, ja kāds ir „pret”, un sakām: „Argumentus!”, un pārliecinām pārējos), un tas, ka imunitātes jautājumā mēs vēl joprojām slēpsimies aiz tā, ka deputāti ir neaizskaramāki par citiem... Un mēs atceramies šo nu jau slaveno balsojumu par Šlesera kunga neizdošanu kratīšanai viņa īpašumā, un arī šāds regulējums Satversmē turpmāk pastāvēs, un man ir tiešām bažas par to, kā tas varētu nākotnē tikt izmantots, jo citu argumentu par balsošanas motīviem no kolēģiem no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas man gluži vienkārši nav. Šodien debatēs tie neizskanēja. Un tas ir, manuprāt, pliķis sejā daudziem no tiem, kuri tomēr pamatojās uz iepriekš Juridiskajā komisijā pausto atbalstu.

Paldies.

Vadītājs. Paldies Inesei Lībiņai-Egnerei.

Nākamajam vārds frakcijas VIENOTĪBA deputātam Arvilam Ašeradenam.

A.Ašeradens (VIENOTĪBA).

 

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien tiešām Saeimā bija ražīga diena, taču ražīga tā bija tikai tāpēc, ka bija daudz jautājumu. Deputāti izskatīja daudz dažādu jautājumu, arī gari debatēja, bet jāsaka, ka īpaši auglīgi tas nebija. Un, protams, pats svarīgākais bija Satversmes grozījumu nepieņemšana. Tas, jāsaka, šokēja, un mēs, protams, esam... nu, maigi sakot, pārsteigti par Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas, teiksim, rīcību, kas tomēr ir zināmā mērā tāda bezatbildīga rīcība: jautājumā par Satversmes grozījumiem viņi vai nu nebalsoja, vai arī atturējās no balsojuma, vai balsoja „pret”.

Mēs arī pievienojamies domai, ka... Bija sen vēlētājiem apsolīts izdarīt izmaiņas Satversmē, un es domāju, ka tie... īpaši tie grozījumi, kas paredz būtiski samazināt deputātu imunitāti pret administratīvo sodīšanu, vienkārši noliek deputātu tādā pašā statusā kā ikvienu iedzīvotāju, un es domāju, ka šeit ir vairāki tādi aspekti, kas ir svarīgi. Šis īpašais deputātu imunitātes statuss vairāk ir attiecināms uz 18.gadsimtu, kad deputātus vajāja monarhi. Mūsdienu modernajā sabiedrībā deputāts ir tāds pats kā jebkurš valsts iedzīvotājs.

Protams, otra lieta, kas ir jau sen diskutēta politiskajos kuluāros, ir atklātie balsojumi, un man liekas, ka arī šajā sakarā vairs īpaši nav ko atzīmēt. Tas ir ļoti svarīgs balsojums, tas ir balsojums gan par Satversmes tiesas tiesnešiem, gan par Valsts prezidentu. Sabiedrībai ir jāzina, kā vēlē deputāti... sabiedrības ievēlētie deputāti, un tiem jāspēj ļoti labi paskaidrot savu viedokli.

Tā ka ļoti žēl, ka tas šodien nenotika, īpaši tādēļ, ka, reaģējot uz pirmajiem iesniegtajiem labojumiem, Saeima, arī Juridiskā komisija rīkojās ļoti atbildīgi, savācot dažādu frakciju pārstāvju darba grupu, kura tiešām ļoti rūpīgi iedziļinājās šajā jautājumā, un, manuprāt, gan visa anotācija, gan visi dokumenti rādīja, ka šis likumprojekts ir perfekti izstrādāts.

Tā ka ļoti žēl, ka tas šodien nenotika. Es domāju, ka tas ir diezgan nenovērtējams zaudējums – nenobalsot šodien par konstitūcijas labojumiem.

Otra lieta, kas man kā parlamentārajam sekretāram liekas ļoti svarīga, ir tā, ka šodien Saeima atbalstīja valdības virzīto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par valsts pensijām””, proti, atbalstīja tā nodošanu komisijām, un īpaši labi ir tas, ka, ņemot vērā to, ka plānots ir to pieņemt līdz šā gada Jāņiem, tas dod iespēju... dos iespēju izskatīt rūpīgi visos trijos lasījumos šo likumprojektu. Protams, šis likumprojekts ir svarīgs, īpaši tādēļ, ka agri vai vēlu tas skars jebkuru Latvijas iedzīvotāju, viņam sasniedzot pensionēšanās vecumu. Šie jaunie likuma grozījumi paredz to, ka pensionēšanās vecums tiks pagarināts, sākot jau ar 2014.gada 1.janvāri, katru gadu par trim mēnešiem, bet, sākot ar 2016.gadu, – ik gadu par sešiem mēnešiem, līdz 2020.gadā būs sasniegts 65 gadu vecums.

Ņemot vērā to, ka šobrīd ir diezgan augsts bezdarba līmenis, un ņemot vērā to, ka cilvēki ir rēķinājušies ar... Mēs esam rēķinājušies ar to, valdība ir rēķinājusies ar iespējamu iedzīvotāju nevēlēšanos, teiksim, strādāt ilgāk, tad līdz ar to tiek saglabāta priekšlaicīgas pensionēšanās iespēja, kas, teiksim, līdzsvaro šo likuma normu.

Un vēl jāsaka tādas varbūt vairāk tehniskas lietas: lai, teiksim, stabilizētu sociālo budžetu, paredzēts no 2014.gada palielināt minimālo apdrošināšanas stāžu no 10 uz 15 gadiem, bet no 2020.gada – uz 20 gadiem.

Ja mēs runājam par to, kādēļ šis likumprojekts nepieciešams, tad, protams, mums jārunā par to, ka šobrīd, pēckrīzes situācijā, sociālais budžets strādā ar mīnusa zīmi un jau kopš 2009.gada tas strādā ar deficītu, un uzkrājums, kas bija līdz šim veidojies sociālajā budžetā, beigsies jau 2013.gadā, un tad sociālajam budžetam būs jāaizņemas no pamatbudžeta.

Protams, īpašu situāciju radīja jaunā tautskaite: mēs dabūjām zināt demogrāfisko situāciju. Protams, tas lika mainīt valdības plānus, kas paredzēja šo pensionēšanās vecuma pagarināšanu uzsākt no 2016.gada.

Tie šodien būtu varbūt tie svarīgākie notikumi Saeimā. Protams, es vēl labprāt pieminētu Publisko iepirkumu likumu, kurā šodien tika veikti daudzi uzlabojumi. Es domāju, ka tas ir ārkārtīgi svarīgs likums, raugoties no tautsaimniecības viedokļa, jo, protams, valsts ir lielākais iepircējs valstī un tirgus dalībniekiem ir ārkārtīgi svarīgi, ka šeit ir skaidri saprotamas normas, kuras vienkārši uzlabo konkurences situāciju valstī.

Paldies.

Vadītājs. Paldies frakcijas VIENOTĪBA pārstāvim Arvilam Ašeradenam.

Nākamais runās Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!”–„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas deputāts Imants Parādnieks.

I.Parādnieks (VL–TB/LNNK).

 

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Jāpiekrīt kolēģim, ka tiešām pēc ilgāka laika bija beidzot tāda darbīga atmosfēra Saeimā. Bet tās sajūtas ir divējādas, jo ir gan mieles, gan arī patīkami, ka ir labi lēmumi pieņemti.

Tomēr, paturpinot kolēģa teikto par valdības iesniegto likumprojektu, kas paredz pensionēšanās vecumu palielināt jau no 2014.gada, jāteic, ka Nacionālās apvienības pozīcija ir tāda: mēs principiāli atbalstām un uzskatām, ka tas ir labi! Ir nepieciešams, lai cilvēki darbspējīgā vecumā būtu pēc iespējas ilgāk un, galvenais, lai viņi būtu nodarbināti. Kurā brīdī iestājas pensijas vecums? Tā tas ir visā pasaulē: mēs ejam uz to, ka mūža ilgums palielinās, un attiecīgi arī pensionēšanās vecums palielinās. Jautājums ir tikai par to, kad tas notiek un kā tas notiek. Un šeit tas galvenais uzsvars ir tieši uz nodarbinātību. Šobrīd mums tieši starp pirmspensijas vecuma cilvēkiem ir ap 16 procentiem tādu, kas ir bezdarbnieki, bet Lielbritānijā, kur darbojas īpaša programma šai vecuma grupai, bezdarbnieku starp šā vecuma cilvēkiem ir tikai 3 procenti. Šādi salīdzinot, redzam, ka mums ne tikai ir vērts, bet noteikti vajag aizdomāties! Bet es gribu uzsvērt, ka Nacionālā apvienība šo jautājumu skatīs kompleksi un panāks, ka tikai tad, ja nodarbinātības jautājuma risinājums tiek atrasts un pieņemts kopā, tas ir, vienlaicīgi, ar likumu par pensionēšanās vecuma palielināšanu no 2014.gada... ka tikai tādā gadījumā tā palielināšana ir atbalstāma. Jo nav jau jēgas mēģināt it kā taupīt sociālajā budžetā, tajā pat laikā par pusgadu palielinot šo vecuma cenzu un palielinot tādējādi arī bezdarbnieku armiju. Tas tāpat būs slogs sociālajam budžetam. Nu nekādi nevar būt galvenais mērķis šī cenza palielināšanai tikai sociālā budžeta taupīšana! Tas ir pilnīgi viennozīmīgi!

Arī tas, ko teica kolēģis Ašeradena kungs par to, ka drīz būs jāaizņemas no pamatbudžeta, laikam tikai daļēji atbilst patiesībai, jo... Kamēr sociālajā budžetā būs māmiņu algas, no kurienes tiek maksāta šī pozīcija, vai pensiju piemaksas, tikmēr, protams, var runāt par to, ka drīz sociālais budžets būs iztērēts. Bet cik tad no tā pirms tam ir paņemts? Tas finansējums, kas nebija paredzēts šinī budžetā... Tā ka šeit vēl nebūs vis tik vienkārši. Jautājums, kā es jau teicu, ir jārisina kompleksi. Pensionēšanās vecuma paaugstināšana būs atkarīga arī no tā, kāda būs iespēja priekšlaicīgi pensionēties, piemēram, atkarībā no bērnu skaita. Tā arī ir Nacionālās apvienības stingra pozīcija, ka tam risinājumam būtu jābūt iekļautam likumā.

Otra lieta, kas šodien tika pieņemta... pareizāk sakot, netika pieņemta. Tiešām rada dziļu neizpratni tas, ka deputātu imunitāte tika atstāta esošajā apjomā, kaut arī, šķiet, visnotaļ saprotam un atbalstām visas sabiedrības viedokli, ka deputātiem nevajadzētu īpaši atšķirties no citiem cilvēkiem. Tā kā šo balsojumu, izgāza opozīcija – Zaļo un Zemnieko savienība un „Saskaņas Centrs” –, es ceru, ka viņu pārstāvji, kolēģi no abām šīm frakcijām, tūlīt paskaidros savu motivāciju.

Atklātie balsojumi, manuprāt, ir visnotaļ pamatoti...

Bet noslēdzu ar divām pozitīvām lietām.

Pateicoties Nacionālās apvienības iniciatīvai, šodien Krājaizdevu sabiedrību likumā tika pieņemti grozījumi, kas dod iespēju krājaizdevu sabiedrībām attīstīties novados. Tās ir kā laba alternatīva bankām, īpaši tām, kuras varbūt pat nestrādā tik daudz lauku novados. Un, ja, pieņemsim, lauksaimniekiem sējas laikā nav iespējas aizņemties no bankām, tad krājaizdevu sabiedrības būtu ļoti laba alternatīva. Un, jā, arī jaunajiem uzņēmējiem... Tagad šis likumprojekts otrajā lasījumā tika pieņemts jeb apstiprināts. Tur gan, jāsaka, ir vēl gana daudz darba, un izveidota ir atsevišķa darba grupa, lai vēl pilnveidotu šo likumprojektu.

Un otra pozitīvā lieta. Saimnieciskā komisija savā pēdējā sēdē (ar Saeimas lēmumu šī komisija tiek likvidēta un daļēji tās funkcijas tiek nodotas Publisko izdevumu un revīzijas komisijai) ir pieņēmusi (arī pēc Nacionālās apvienības iniciatīvas) ļoti labu lēmumu – izveidot pie Saeimas nama velosipēdu novietni, tā ka turpmāk visi, kas dosies, sevišķi jau tagad, nupat atklātajā velosipēdu sezonā, uz Saeimas namu tikties ar deputātiem un kādos citos darba jautājumos, varēs novietot savus velosipēdus un doties darba darīšanās. Es ceru, ka visai drīz arī šo pieņemto lēmumu realizēsim dzīvē.

Paldies.

Vadītājs. Paldies Imantam Parādniekam no Nacionālās apvienības frakcijas.

Un nākamais runās Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputāts Uldis Augulis.

U.Augulis (ZZS).

 

Labdien, cienītie radioklausītāji! Šodien Saeima izskatīja vairākus likumprojektus. Es pieskaršos, manuprāt, trim svarīgākajiem likumprojektiem.

Vispirms jāpiemin divi likumprojekti „Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē”. Vienu ir iesnieguši deputāti, otrs ir alternatīvais Juridiskās komisijas sagatavotais likumprojekts.

Par pirmo. Tur bija piedāvāti atklātie balsojumi. Pati koalīcija un Juridiskās komisijas vadība aicināja šo likumprojektu neatbalstīt. Protams, mēs pievienojāmies koalīcijai un šo likumprojektu neatbalstījām.

Otrais bija sagatavotais alternatīvais likumprojekts, kur faktiski šinī brīdī bija sajaukti kāļi ar burkāniem kopā, faktiski lemjot par divām dažādām lietām, kas Satversmē ir ļoti svarīgas, un, protams, bez tām diskusijām, kas... jau šobrīd bija Juridiskajā komisijā, bet mēs uzskatījām, ka to vēl joprojām ir bijis par maz, neesam sagaidījuši Valsts prezidenta Konstitucionālo tiesību komisijas viedokli par visiem Satversmes grozījumiem kopumā.

Tāpat mēs uzskatījām, ka ir nepieciešams atrisināt vēl citus jautājumus, tādus kā atbalsts... un jautājums par pašvaldībām, kas šobrīd nav regulēts Satversmē. Tad droši vien visi iesniegtie priekšlikumi, kas paredz grozījumus Satversmē, būtu skatāmi katrs atsevišķi, nevis mēģinot ielikt dažādas lietas un sabiedrībai mēģinot pierādīt, cik kurš ir labāks.

Nu, mēs šinī brīdī uz dažādiem Zatlera Reformu partijas populismiem un kopumā tiesiskuma koalīcijas populismiem neesam gatavi. Mēs esam gatavi strādāt, diskutēt, lai mēs pieņemtu tiešām atbildīgus lēmumus, jo Satversme nav vienkāršs papīrītis. Satversme ir mūsu pamatlikums, kur... Visiem deputātiem ir jāpieņem svarīgi lēmumi, kas skars, protams, visu sabiedrību, sabiedrības attieksmi. Un vienkārši pieņemt lēmumus, ja it kā liekas, ka uz šo brīdi tie ir ļoti labi... Nu, diemžēl mēs, kā to rāda pieredze, nonākam pie tā, ka vēlāk izrādās, ka šie lēmumi bijuši kļūdaini. Tāpēc mēs esam par to, ka ir jādiskutē un jāpieņem šis likums tāds, kāds visiem, sabiedrībai un mums pašiem, būtu pieņemams.

Vēl viens likumprojekts, par ko es šodien gribu runāt, ir „Grozījumi likumā „Par valsts pensijām””. Zaļo un Zemnieku savienība arī to neatbalstīja. Neatbalstījām pirmām kārtām tikai tāpēc, ka mēs neredzam iemeslu, lai šobrīd tādā steigā nolemtu, ka ir nepieciešams pensionēšanās vecumu palielināt jau no 2014.gada.

Mana savulaik izstrādātā ilgtermiņa vīzija par sociālā budžeta ilgtspēju, kas tika virzīta kā informatīvais ziņojums arī uz valdību, līdz galam neguva atbalstu attiecībā uz priekšlikumiem, kas bija paredzēti. Labāk izvēlējās palielināt sociālās apdrošināšanas iemaksas, nevis sakārtot budžetu, izņemot no budžeta ārā tās lietas, kas tur nekad sākotnēji nav bijušas paredzētas, tādas kā piemaksas pie pensijām, kas ir jāfinansē no pamatbudžeta, un vecāku pabalsti, kas ir jāfinansē no pamatbudžeta; tad mēs redzētu, ka sociālais budžets ir pašpietiekams un spējīgs arī strādāt ilgtermiņā, ja, protams, visas tās lietas izdarītu.

Bija vienošanās ar sociālajiem partneriem, ka no 2016.gada pakāpeniski mēs varētu palielināt pensionēšanās vecumu, taču vienlaicīgi jābūt skaidram valdības un valsts redzējumam par to, kā mēs palīdzēsim un kā mēs nodarbināsim tos cilvēkus, kas ir pirmspensijas vecumā, lai šie cilvēki nenonāktu pabalstu saņēmēju lokā, jo, ja šie cilvēki kļūst par pabalstu saņēmējiem – vienalga, vai tas ir bezdarbnieka pabalsts vai kādi sociālie pabalsti no pašvaldībām –, tad kopumā valsts publiskās finanses neko neiegūst. Līdz ar to, ja pieņem šādus grozījumus, tad – vienalga, vai pensionēšanās vecuma palielināšanas sākuma gads ir 2016.gads vai kāds cits gads, – ir jābūt arī nodarbinātības programmai, lai cilvēkiem, sabiedrībai būtu pilnīgi skaidrs, ko viņi darīs tanī periodā pirms pensijas.

Un kā pēdējo es gribu pieminēt Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumu, kurā tika veikti grozījumi, lai varētu tās ģimenes, kam ir bērni invalīdi, atviegloti maksāt transportlīdzekļa gadskārtējo nodokli. Papildus tam bija manis iesniegtais priekšlikums, ka ieņēmumi no šā nodokļa... ka šis samaksātais nodoklis novirzāms valsts un pašvaldību autoceļu uzturēšanai, jo uzturēšana ir tas svarīgākais, kas uz šo brīdi mums ir vajadzīgs, – periodiska uzturēšana. Laicīgi ir jāatjauno visas virskārtas, nevis jāgaida, līdz ceļš būs sabrucis! Nu, diemžēl šo priekšlikumu Saeima kopumā neatbalstīja, un turpināsim tādā pašā apmērā, kā līdz šim tas ir bijis, bojāt tos ceļus un nevarēsim tos sakopt savlaicīgi.

Otrs priekšlikums paredzēja samazināt gadskārtējo nodokli motociklistiem. Motociklisti krīzes laikā solidarizējās ar visu sabiedrību un piekrita, ka palielina šo nodokli, bet nu nav šis nodoklis samērīgs, jo motociklus, kvadriciklus lieto faktiski tikai pusgadu, ja klimatiskie apstākļi to atļauj (ir arī gadi, kad ir īsāki šie periodi!), un maksāt par pilnu gadu nodokli – nu, tas nav samērīgi. Līdz ar to bija mans priekšlikums, ka šie nodokļi ir jāsamazina un, kā es jau teicu, protams, ieņēmumi no šā nodokļa jānovirza valsts un pašvaldību autoceļu uzturēšanai.

Es savos priekšlikumos ierosināju samazināt arī automašīnām šo nodokli, jo, ja mēs paskatāmies – katrs braucējs, katrs gājējs var redzēt, cik daudz automašīnu ar latviskām numura plāksnītēm... Brauc ar igauņu numuriem, brauc ar lietuviešu numuriem... Nu šeit mēs redzam, ko nozīmē, ka mums nav samērīgi ar pārējām Baltijas valstīm: lielā starpība tomēr veicina to, ka autotransporta reģistrācija notiek mūsu kaimiņvalstīs.

Paldies.

Vadītājs. Paldies Auguļa kungam no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas.

Un pēdējais šodien runās politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas priekšsēdētāja biedrs Valērijs Agešins.

V.Agešins (SC).

 

Paldies.

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Vēlos paust frakcijas „Saskaņas Centrs” viedokli par pensionēšanās vecuma paaugstināšanu.

Varas partiju – VIENOTĪBAS, ZRP un Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!”–„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” – pārstāvji šodien „nulles” lasījumā ir atbalstījuši pensionēšanās vecuma pakāpenisku paaugstināšanu jau no 2014.gada. To paredz Labklājības ministrijas virzītie grozījumi likumā „Par valsts pensijām” un koncepcija par sociālās apdrošināšanas sistēmas stabilitāti ilgtermiņā. Interesanti, ka valdības līmenī, spriežot par koncepciju, lēmums tika pieņemts pat bez ministru debatēm. Acīmredzot ministrus no varas partijām kaut kā mazāk šis jautājums interesē. Tomēr galīgais lēmums ir jāpieņem Saeimai trijos lasījumos. Jāsaka, ka iepriekšējās valdības atbalstītie grozījumi likumā „Par valsts pensijām” paredzēja pakāpeniski paaugstināt pensionēšanās vecumu, sākot ar 2016.gadu. Tomēr reforma mums nezināmu iemeslu dēļ tiks paātrināta. Pakāpeniska pensionēšanās vecuma paaugstināšana skars cilvēkus, kuri dzimuši, sākot ar 1952.gada 1.janvāri. Šī reforma vistiešāk attieksies uz iedzīvotājiem, kuri dzimuši laika periodā no 1952.gada līdz 1957.gadam, tas ir, apmēram uz 50 tūkstošiem cilvēku. Valdības lēmums paredz, ka pašreizējais pensionēšanās vecums – 62 gadi – 2014.gadā un 2015.gadā tiks palielināts par trim mēnešiem, savukārt no 2016.gada ik gadu to palielinās par pusgadu, līdz 2020.gadā tiks sasniegts 65 gadu vecums.

„Saskaņas Centru” satrauc fakts, ka Labklājības ministrija nav ņēmusi vērā desmitiem tūkstošu anketu, kuras Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības vēstuļu akcijā cilvēki aizpildīja, pauzdami nepārprotamu „pret” attiecībā uz valdības ieceri uzsākt pensionēšanās vecuma paaugstināšanu no 2014.gada.

Lasot dažādus preses izdevumus, es redzu, kādi labi aprobēti un emocionāli ietekmīgi paņēmieni tagad tiek izmantoti, lai vienkāršu cilvēku pārliecinātu par to, ka „Saskaņas Centra”, arodbiedrību un citu oponentu pretargumenti nav nekas cits kā tikai atsevišķu personu neizpratne par problēmu būtību. Turklāt konteksts un veids, kā tiek plānota pensionēšanās vecuma paaugstināšana, pilnīgi noteikti ir pretrunā ar cilvēktiesībām.

Nav pagājis pat pusgads kopš varas partiju iepriekšējā solījuma, ka pensiju jomā nekas netiks pasliktināts! Patlaban jau ir nākamie signāli, kas, manuprāt, no tiesiskās paļāvības viedokļa, ir pilnīgi nepareizi. Sabiedrībai ir jātic vīzijai un konkrētam politiķu solījumam, it īpaši par sociāli ekonomisko jautājumu loku. Ja politiķi nolēma paaugstināt pensionēšanās vecumu, iedzīvotāji tam būtu laicīgi jāsagatavo. Bet tagad mēs dzirdam pilnīgi citu retoriku. Manuprāt, ar sabiedrību tā nedrīkst manipulēt un spēlēties. Tas ir pazemojoši un prettiesiski! Latvijas Republikas Satversmē ir pants, ka ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības. Pensionēšanās vecuma paaugstināšana – tas pilnīgi noteikti ir jautājums par ilgtermiņa programmu.

„Saskaņas Centrs” iebilst pret pensionēšanās vecuma paaugstināšanu – un iebilst vairāku iemeslu dēļ. Minēšu tikai divus iemeslus šoreiz.

Pirmkārt. Latvijā dzīves ilgums ir pārāk mazs. Pēc 2010.gada datiem, vīrieši vidēji dzīvo tikai 67 gadus, bet sievietes – 77 gadus. Ja pensijas vecums tiks paaugstināts līdz 65 gadiem, daudzi vīrieši līdz pensijai gluži vienkārši nenodzīvos, un turklāt tas var atsaukties uz motivāciju maksāt nodokļus. Kāda jēga, ja normālu pensiju tik un tā nesaņemsi? Faktiski pensionēšanās vecuma paaugstināšana – tas ir valsts saistību pret nodokļu maksātājiem pārkāpums.

Otrkārt. Ja vecāka gadagājuma cilvēkiem nebūs iespēju doties pensijā, viņiem būs kaut kā jānopelna sev iztika. Bet tieši pirmspensijas vecuma ļaudīm atrast darbu ir īpaši grūti, un tas ir galvenais iemesls, kāpēc daudzi izmanto iespēju doties priekšlaicīgā pensijā. Cilvēks vecumā pēc 60 gadiem, kuram ir daudz dažādu hronisku kaišu, jau nu vairs nevar kraut vagonus! Daudzi cilvēki paliks bez iztikas līdzekļiem, un tas nozīmē, ka valstij kādu laiku nāksies viņiem maksāt bezdarbnieka pabalstu, bet pēc tam viņi vērsīsies vietējā pašvaldībā ar lūgumiem pēc sociālās palīdzības un maznodrošinātās personas statusa piešķiršanas.

Tāpēc ekonomiskais ieguvums no pensionēšanās vecuma paaugstināšanas ir vairāk nekā apšaubāms. Nav jēgas paaugstināt pensionēšanās vecumu, ja netiek radītas jaunas darba vietas un speciāla programma pirmspensijas vecuma cilvēkiem. Līdz ar to šodien, atšķirībā no VIENOTĪBAS, atšķirībā no ZRP un atšķirībā no Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!”–„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK”, mēs balsojām „pret” pensionēšanās vecuma paaugstināšanu.

Nobeigumā vēlos pateikt, ka mēs pilnīgi noteikti turpināsim prasīt no amatpersonām atbildību par valstī notiekošajiem procesiem, darbībām un bezdarbību.

Paldies par uzmanību.

Vadītājs. Paldies Agešina kungam no politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas.

Līdz ar to šodienas tiešraide „Frakciju viedokļi” ir izskanējusi. Paldies, ka klausījāties. Un visu labu!