Latvijas Republikas 11.Saeimas
pavasara sesijas sestā sēde
2012.gada 17.maijā

Sēdi vada Latvijas Republikas 11.Saeimas priekšsēdētāja
Solvita Āboltiņa.

 

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Atbildes uz deputātu iesniegtajiem jautājumiem
Frakciju viedokļi

Sēdes vadītāja. Labrīt, cienījamie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas, lai mēs varam sākt Saeimas 17.maija sēdi!

Pirms mēs sākam izskatīt apstiprināto šīsdienas sēdes darba kārtību, ir saņemti vairāki priekšlikumi par iespējamām izmaiņām tajā.

Deputāti Naudiņš, Cilinskis, Kudums, Rasnačs, Krēsliņš un citi lūdz izdarīt izmaiņas Saeimas 17.maija sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā izskatīšanai lēmuma projektu „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Grozījums Dzelzceļa likumā” (Nr.235/Lp11) otrajam lasījumam”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Savukārt deputāti Augulis, Reizniece-Ozola, Seržants, Vējonis un Līdaka lūdz izdarīt izmaiņas Saeimas 17.maija sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojektu „Grozījums likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem ir iebildumi. Tātad mums ir jābalso par iespējamām izmaiņām. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai izdarītu izmaiņas Saeimas 17.maija sēdes darba kārtībā un iekļautu tajā likumprojektu „Grozījums likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 49, pret - 30, atturas - 1. Darba kārtība grozīta. Tātad likumprojekts darba kārtībā iekļauts.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Vucāna, Vējoņa, Seržanta, Auguļa, Līdakas, Dūklava, Klauža, Reiznieces-Ozolas, Barčas un Bērziņa iesniegumu ar lūgumu izdarīt izmaiņas Saeimas 17.maija sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par Saeimas deputāta Jāņa Vucāna ievēlēšanu Pieprasījumu komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Tāpat ir saņemts deputātu Olšteina, Zaķa, Cilinska, Lībiņas-Egneres un Upenieka iesniegums ar lūgumu izdarīt izmaiņas Saeimas 17.maija sēdes darba kārtībā un izslēgt no tās 9.punktu - likumprojektu „Grozījums Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā” un alternatīvo likumprojektu „Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā”.

Runāt „par” pieteicies deputāts Boriss Cilevičs... Par darba kārtības izmaiņām, jā?

B.Cilevičs (SC).

Cienījamie kolēģi! Diemžēl tā jau kļūst par sliktu tradīciju, ka katrā sēdē izrādās, ka koalīcija nakts laikā paspēj mainīt savu viedokli un ierosina izslēgt no darba kārtības kādu likumprojektu, par ko dienu iepriekš it kā jau bija pilnīga vienprātība un skaidrība.

Nu, kā organizēts koalīcijas darbs, tā ir koalīcijas iekšējā lieta, bet šajā gadījumā es noteikti gribu atbalstīt šo priekšlikumu, jo, protams, šis likumprojekts ir „jēls”, un man ir prieks, ka koalīcija to tik ātri saprata, jo, lai noraidītu iepriekšējo priekšlikumu, vajadzēja sešus mēnešus. Kā mēs redzam, tagad ir komisijas izstrādātais alternatīvais priekšlikums, un es ļoti ceru, ka pa šo laiku tomēr vai nu Satiksmes ministrija, kas acīmredzot ierosināja šo izslēgšanu, vai arī citi, vienkārši Saeimas deputāti, tomēr iesniegs kaut kādus lietišķus priekšlikumus komisijā, lai komisija varētu uzlabot šo alternatīvo priekšlikumu un novērstu to acīmredzamo neatbilstību Komerclikumam, kas šobrīd ir tajā likumprojektā, kuru šodien ierosināja izslēgt no darba kārtības.

Tā ka es aicinu jūs atbalstīt šo priekšlikumu, bet padomāt ļoti nopietni, lai nākamajā reizē mēs tomēr varētu izskatīt kvalitatīvu alternatīvo likumprojektu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vai deputātiem ir iebildumi pret darba kārtības grozīšanu? Deputātiem iebildumu nav. Tātad likumprojekti no darba kārtības izslēgti.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Ministru kabineta iesniegumu un deputātu Zaķa, Lībiņas-Egneres, Reira un citu deputātu iesniegumu ar lūgumu izdarīt izmaiņas 17.maija sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā Ministru kabineta izstrādāto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” kā pirmo darba kārtības jautājumu. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Ir saņemts arī Ministru kabineta un piecu deputātu - Zaķa, Upenieka, Lībiņas-Egneres, Reira un Cilinska - iesniegums ar lūgumu izdarīt izmaiņas 17.maija sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā Ministru kabineta izstrādāto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par pievienotās vērtības nodokli”” kā pirmo jautājumu. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Tātad darba kārtība grozīta.

Sākam izskatīt apstiprināto grozīto darba kārtību.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par pievienotās vērtības nodokli”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - Ministru prezidenta Valda Dombrovska ikgadējais ziņojums Saeimai par Ministru kabineta paveikto un iecerēto darbību.

Vārds Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim.

V.Dombrovskis (Ministru prezidents).

Ļoti cienījamā priekšsēdētājas kundze! Godātie deputāti, ministri, dāmas un kungi!

2011.gada 25.oktobrī man tika uzticēts tas gods vadīt jau trešo valdību pēc kārtas. Šī uzticība bija svarīga vairāku iemeslu dēļ. Pirmkārt, atkārtota valdības uzticēšana vienam vadītājam bija apliecinājums iepriekšējo valdību nospraustā kursa un izvēlēto darba virzienu pamatotībai. Otrkārt, šī atkārtotā iespēja vadīt valdību ļauj turpināt darbu pie iesāktā, vienlaikus ieviešot korekcijas tajās jomās, kurās bijām konstatējuši nepilnības. Visbeidzot, treškārt, neskatoties uz samērā biežajām valdības maiņām, valdības veidošanas uzticēšana vienam politiskajam spēkam radīja tik nepieciešamo politikas veidošanas pārmantojamību un stabilitāti, kurai īpaša nozīme bija tieši krīzes pārvarēšanas laikā.

Atskatoties uz aizvadīto pusgadu, nāk prātā sena gudrība: „Visas grūtās lietas sākas no šķietami vieglajām, visas lielās lietas - no šķietami mazajām.” Pēdējo trīs gadu laikā mēs esam izgājuši pilnu ciklu no dziļas krīzes līdz dinamiskai izaugsmei. Šobrīd, atgriežoties IKP pieaugumam un uzlabojoties nodokļu iekasēšanai, ir svarīgi neatkārtot tās kļūdas, kas noveda Latviju pie dziļākās krīzes Eiropā. Ir svarīgi sekot šai senajai gudrībai un nepadoties kārdinājumam doties pa šķietami vieglāko ceļu, kā arī nepaiet garām mazajām lietām, kas svarīgas valsts izaugsmei.

Atskatoties uz aizvadīto pusgadu šīs valdības darbā, ir pamats teikt, ka tas kopumā ir bijis sekmīgs. Iekšpolitiski mums ir izdevies atjaunot valsts finanšu stabilitāti un ekonomikas izaugsmi, bet starptautiski - atjaunot valsts reputāciju starptautiskajos finanšu tirgos, sekmīgi noslēdzot starptautiskā aizdevuma programmu, kā arī uzlabojot valsts kredītreitingu. Šeit gribētu uzsvērt, ka tas, kā mūsu valsts pārvarēja krīzi, šobrīd tiek minēts kā piemērs tām krīzes skartajām eirozonas valstīm, kurām vēl tikai priekšā fiskālās konsolidācijas pasākumi. No šī viedokļa es ar pilnu atbildību varu teikt, ka Latvija ir izmantojusi savu krīzes sniegto iespēju pārkārtoties un veikt reformas, mūsu valsts šobrīd ir stabilāka un stiprāka, nekā tā bija. Lūk, tikai daži piemēri, kas liecina par tikko minēto.

Valdība ir sagatavojusi un Saeima pieņēmusi 2012.gada budžetu ar vispārējās valdības budžeta deficīta mērķi zem 2,5 procentiem no iekšzemes kopprodukta, tādējādi iekļaujoties Māstrihtas kritēriju noteiktajos griestos. Nodrošinot valsts finansiālo stabilitāti, esam atjaunojuši ekonomikas izaugsmi - 2011.gadā IKP ir pieaudzis par 5,5 procentiem, kas ir trešais labākais rādītājs Eiropas Savienībā. Īpašs prieks bija uzzināt jaunākos IKP datus par šī gada pirmo ceturksni - IKP ir pieaudzis par 6,8 procentiem, kas ir visstraujākais pieauguma temps Eiropas Savienībā. Tomēr svarīgi atzīmēt, ka pašreizējai ekonomikas izaugsmei ir maz kopēja ar tā saucamo trekno gadu pārkarsētās un spekulatīvās ekonomikas burbuli. Valstī ir veiktas nozīmīgas strukturālās reformas, un šī brīža ekonomikas attīstība ir lielā mērā balstīta uz ražošanas un eksporta pieaugumu. Eksporta apjomi jau otro gadu pēc kārtas ir pieauguši par 30 procentiem, tādējādi pārsniedzot pirmskrīzes līmeni. Tomēr noturēt strauju, bet vienlaikus ilgtspējīgu attīstību mēs varēsim, tikai rūpējoties par valsts konkurētspējas uzlabošanu. Tādēļ pēc valdības pasūtījuma ir izstrādāts un publicēts pirmais Latvijas konkurētspējas ziņojums, kas ne tikai uzrāda lielākos izaicinājumus valsts ekonomiskajai attīstībai, bet arī piedāvā institucionālos modeļus, kas ļaus pastāvīgi uzraudzīt Latvijas ekonomikas spēju konkurēt pasaules tirgos.

Viens no steidzamākajiem pirmās manis vadītās valdības darbiem 2009.gada pavasarī bija nekavējoša valsts maksātspējas nodrošināšana un starptautisko finanšu tirgu uzticības atjaunošana Latvijas ekonomikai. Šobrīd Latvija ir sekmīgi atgriezusies starptautiskajos finanšu tirgos, 2011.gada jūnijā veicot 10 gadu obligāciju emisiju 500 miljonu ASV dolāru apmērā, bet šī gada februārī Latvija emitēja piecu gadu obligācijas 1 miljarda ASV dolāru apmērā ar vidējo ienesīgumu 5,3 procenti. Zīmīgi, ka pieprasījums pēc šīm obligācijām vairāk nekā piecas reizes pārsniedza piedāvājumu. Lielais pieprasījums pēc Latvijas vērtspapīriem, kā arī fakts, ka visas lielās kredītreitingu aģentūras ir atjaunojušas Latvijas kredītreitingu investīciju līmenī, ir neapšaubāmi apliecinājumi tam, ka Latvija atkal bauda starptautisko investoru uzticību. Šo uzticību vēl vairāk stiprina starptautiskās aizdevuma programmas sekmīgā noslēgšana 2011.gada 22.decembrī. Līdzekļi starptautiskā aizdevuma programmas ietvaros ir izmantoti tikai daļēji - no piešķirtajiem 7,5 miljardiem eiro Latvija ir izmantojusi tikai 4,5 miljardus eiro. Starptautiskā aizdevuma programmas īstenošanas laikā no 2008.gada decembra līdz 2011.gada decembrim tika veikta apjomīga konsolidācija ar kopējo fiskālo ietekmi 17 procentu apmērā no IKP, kā arī veikta virkne strukturālo reformu veselības, izglītības, valsts pārvaldes un citās jomās, atjaunojot valsts konkurētspēju un nodrošinot Latvijas virzību uz ilgtspējīgu ekonomikas izaugsmi. Viens no Latvijas veiksmes faktoriem šobrīd ir tieši starptautiskās sabiedrības un finanšu tirgu uzticība mūsu spējām tikt galā ar savām problēmām, kas jāizmanto, aktivizējot investīciju piesaisti un veidojot jaunas darba vietas.

Stingra fiskālā disciplīna ir valsts finansiālās stabilitātes un attiecīgi arī ekonomiskās izaugsmes pamats, tādēļ 2012.gada 2.martā Latvija kopā ar vēl 24 ES dalībvalstīm parakstīja Līgumu par stabilitāti, koordināciju un pārvaldību ekonomiskajā un monetārajā savienībā jeb fiskālās disciplīnas līgumu. Līgums nostiprina fiskālās disciplīnas principus, nosakot konkrētus budžeta deficīta mērķus, ko līgumu parakstījušās valstis apņemas iestrādāt nacionālajos normatīvajos aktos. Ikgadējo valsts budžetu izstrāde būs jāveic rūpīgi un atbildīgi, sabalansējot vēlmes ar iespējām, kā arī nodrošinot pretciklisku fiskālo politiku. Valdība ir sagatavojusi arī grozījumus vēl 10.Saeimā iesniegtajam Fiskālās disciplīnas likuma projektam, nodrošinot likuma normu atbilstību fiskālās disciplīnas līgumam. Ņemot vērā, ka minētā līguma ratifikācija arī ir Saeimas šodienas darba kārtībā, aicinu deputātus šo līgumu atbalstīt.

Tomēr vienlaikus gribētu atgādināt, ka valsts finanšu sistēmas stabilizācija un strukturālās reformas nekad nav bijis pašmērķis, bet gan tikai iespēja radīt stabilus pamatus ekonomikas izaugsmei vidējā termiņā un ilgtermiņā. Valdības ekonomiskās politikas trīs prioritārie virzieni ir ekonomikas konkurētspējas celšana, investīciju piesaiste un eksporta veicināšana.

Minēto prioritāšu īstenošanai pirmām kārtām ir nepieciešama sakārtota, prognozējama, uzņēmējiem un investoriem draudzīga uzņēmējdarbības vide. Uzņēmējdarbības vides uzlabošanā Latvijā ir sasniegts ievērojams progress - Pasaules Bankas Doing Business 2012.gada pētījumā Latvija ierindota 21.vietā starp 183 pasaules valstīm, par 10 pozīcijām augstāk nekā pirms gada. Savukārt uzņēmējiem labvēlīgas vides novērtējumā starp visām Eiropas Savienības dalībvalstīm Latvija atrodas septītajā vietā - par divām vietām augstāk nekā pirms gada. Šajā sakarā es gribētu atzīmēt, ka Latvija pirmo reizi ir apsteigusi savas kaimiņvalstis, kas vienlaikus ir arī mūsu galvenās konkurentes investīciju piesaistē, - Igauniju un Lietuvu. Tomēr valdība negatavojas apstāties pie sasniegtā, un mērķis nākamajam gadam ir iekļūšana Doing Business reitinga labāko 20 valstu sarakstā.

Runājot par valsts konkurētspējas celšanu, jāatzīmē jau pieminētais pirmais Latvijas konkurētspējas novērtējums, kas veikts pēc manas iniciatīvas un ko veica Rīgas Ekonomikas augstskolas pētnieki, piesaistot Hārvarda Biznesa skolas profesoru, vienu no pasaules vadošajiem ekspertiem konkurētspējas jautājumos Kristianu Ketelu. Pētījumā kā viens no galvenajiem valsts konkurētspēju kavējošajiem faktoriem minēta ēnu ekonomika, ka, kropļojot caur konkurences apstākļus mazina atdevi no potenciāli augstāka darba ražīguma. Jāpiezīmē, ka galvenie konkurētspējas ziņojumā minētie darbības virzieni lielā mērā sakrīt ar to, ko valdība jau dara šobrīd.

Kā būtisku jautājumu šeit varētu minēt cīņu ar ēnu ekonomiku. Valdība turpina īstenot ēnu ekonomikas apkarošanas plānu 2010.-2013.gadam. Šīs valdības laikā kā būtiskākos var minēt šādus veiktos pasākumus. Ir pieņemts Fizisko personu mantiskā stāvokļa un nedeklarēto ienākumu deklarēšanas likums, kas paredz no šī gada 1.marta līdz 1.jūnijam fiziskām personām, kuras atbilst likumā noteiktiem kritērijiem, iesniegt mantiskā stāvokļa deklarāciju un dod iespēju fiziskām personām deklarēt iepriekš nedeklarētos ienākumus. Vienlaikus ir pieņemti noteikumi, ka personām skaidras naudas uzkrājumi, kas pārsniedz likumā noteikto slieksni, ir jāieskaita kontā kredītiestādē, lai valsts institūcijām būtu iespēja pārliecināties par deklarēto skaidras naudas līdzekļu esamību. Šogad ir stājušās spēkā normas, kas novērš mikrouzņēmumu nodokļa režīma izmantošanu nodokļu plānošanai. Kopš pagājušā gada novembra nodokļu maksātājiem, kas pārdod preces vai piedāvā pakalpojumus internetā, savas tīmekļa vietnes ir jāreģistrē kā nodokļu maksātāja struktūrvienības. Kā vēl viens būtisks pasākums jāmin ar šī gada 1.janvāri ieviestā „reversā” pievienotās vērtības nodokļa piemērošanas kārtība būvniecībai. Tāpat Ministru kabinets šī gada februārī pieņēma stingrākus noteikumus attiecībā uz darbnespējas lapu izsniegšanu, paredzot prasību dokumentācijā norādīt pacientam noteikto ārstēšanas režīmu.

Straujas ekonomiskās attīstības un ēnu ekonomikas apkarošanas rezultātā nodokļu ieņēmumu plāns pildās ar uzviju, un tas ir ļāvis mums sākt īstenot vienu no valdības būtiskākajiem priekšvēlēšanu solījumiem - samazināt nodokļus, uzsvaru liekot uz darbaspēka nodokļu samazināšanu. Reformu vadības grupas 27.aprīļa sēdē tika panākta konceptuāla vienošanās par nodokļu samazināšanu, izskatot iespējas samazināt gan pievienotās vērtības nodokli, gan iedzīvotāju ienākuma nodokli. Tiesa, jāatzīst, ka diskusija bija ļoti spraiga un tika apspriesti dažādi nodokļu samazināšanas varianti. Aizvakar valdība izšķīrās par konkrētu risinājumu - samazināt pievienotās vērtības nodokli līdz 21 procentam jau ar šī gada 1.jūliju, savukārt iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme trīs gadu laikā tiks samazināta līdz 20 procentu līmenim. Pakāpeniski tiks paaugstināts arī neapliekamais minimums un atvieglojums par apgādībā esošu personu, uzsvaru liekot tieši uz atvieglojuma par apgādībā esošu personu paaugstināšanu. Šie pasākumi ļaus uzlabot uzņēmumu konkurētspēju, kā arī piebremzēs inflāciju. Tie gan paaugstinās iedzīvotāju pirktspēju, gan samazinās darbaspēka izmaksas uzņēmējiem. Strādājot pie 2013.gada valsts budžeta, paredzēsim arī kompensācijas mehānismus pašvaldībām, kas iedzīvotāju ienākuma nodokļa samazināšanas rezultātā īstermiņā cietīs no budžeta ieņēmumu samazināšanās. Tomēr jāatzīmē, ka, samazinot nodokļus un attiecīgi veicinot ekonomikas izaugsmi, vidējā termiņā pašvaldību ieņēmumi tikai palielināsies.

Viena no valsts konkurētspējas neatņemamām sastāvdaļām ir efektīva un reformām atvērta valsts pārvalde, kas koordinēti darbojas valsts attīstības mērķu sasniegšanai. Lai uzlabotu dažādu politiku koordināciju starpministriju līmenī un atbilstoši 10.Saeimas dotajam uzdevumam 2011.gada 1.decembrī darbu uzsāka Pārresoru koordinācijas centrs, sakoncentrējot valsts attīstības plānošanas jautājumus vienā nelielā iestādē, kā arī nodrošinot operatīvu Ministru prezidenta uzdevumu veikšanu. Šogad Pārresoru koordinācijas centra nozīmīgākā darba prioritāte ir Nacionālā attīstības plāna 2014.-2020.gadam izstrāde. Nacionālais attīstības plāns noteiks valsts attīstības prioritātes un svarīgākos darāmos darbus vidējā termiņā. Par Nacionālā attīstības plāna 2014.-2020.gadam vadmotīvu ir noteikts „ekonomikas izrāviens”. Liela uzmanība plāna izstrādē tiks pievērsta tā sasaistei ar reāli pieejamiem valsts budžeta un ES fondu līdzekļiem. Nacionālo attīstības plānu esam plānojuši iesniegt Saeimā šī gada septembrī.

Tomēr valsts pārvaldes darba efektivitāti nebūs iespējams nodrošināt, nerūpējoties par profesionālāko ierēdņu un labāko darbinieku motivēšanu turpināt darbu valsts pārvaldē. Cilvēkresursu vadības jomā plānots ieviest uz rezultātu orientētu darba izpildes novērtēšanas sistēmu. Tā atbalstīs vienotu stratēģisko plānošanu iestādē, novērtējot individuālo mērķu izpildi, iekļaus amatam specifisku kompetenču novērtēšanu, kā arī kalpos nodarbinātā profesionālās attīstības plānošanai. Šī gada laikā plānots pieņemt Cilvēkresursu attīstības koncepciju.

Cilvēkkapitāls mūsdienu pasaulē spēlē aizvien pieaugošu lomu un ir izšķirīgs faktors valstu konkurētspējas nodrošināšanā. Šeit svarīga ir gan cilvēkresursu attīstīšana, veicot reformas izglītības jomā, gan arī talantu piesaiste Latvijas ekonomikai.

Tomēr neatliekamākie pasākumi šobrīd ir bezdarba mazināšana un bezdarbnieku iesaistīšana darba tirgū. Situācija tautsaimniecībā uzlabojas, par ko liecina arī darba tirgus atdzīvošanās - reģistrētā bezdarba līmenis kopš 2010.gada marta pakāpeniski samazinās, un šī gada martā tas bija 11,7 procenti. Jāatzīst, ka tas vēl joprojām ir augsts līmenis, tāpēc valdība veic virkni pasākumu bezdarba jomā.

Pārskata periodā tika turpināti un pilnveidoti aktīvās darba tirgus politikas pasākumi darbaspēka prasmju un kvalifikācijas pilnveidošanai. 2011.gadā ieviestajā apmācību kuponu sistēmā - princips „nauda seko bezdarbniekam”, kas dod iespēju bezdarbniekam vai darba meklētajam pašam izvēlēties mācību iestādi un saņemt mācību maksas segšanu noteiktā vērtībā, - piedalījās gandrīz 36 tūkstoši bezdarbnieku. Attiecībā uz bezdarbu valdības mērķis ir jau šogad panākt, ka bezdarbs valstī samazinās līdz viencipara skaitlim. Līdzīgi kā daudzās citās ES dalībvalstīs, arī Latvijā ir aktuāls jautājums par jauniešu bezdarba problēmu risināšanu. Izstrādāti jauni pasākumi - „Darba vieta jaunietim” un „Atbalsts jauniešu brīvprātīgajam darbam”, kuru mērķis ir attīstīt jauniešu praktiskās darba iemaņas, tādējādi stiprinot viņu konkurētspēju darba tirgū. Pasākuma „Darba praktizēšana ar stipendiju pašvaldībās” ietvaros pašvaldībām dota iespēja pašām noteikt, kuras nelabvēlīgā sociālajā situācijā esošās bezdarbnieku grupas pasākumā iesaistāmas prioritāri (vientuļi vecāki, cilvēki ar invaliditāti, jaunieši vai arī citas iedzīvotāju grupas).

Manis jau minētajā Latvijas konkurētspējas novērtējumā kā konkurētspēju pazeminošs faktors norādīta lielā sociālā nevienlīdzība. Latvija atzīta par vienu no nevienlīdzīgākajām sabiedrībām ES valstu starpā. Līdz ar to pārskata periodā savu aktualitāti nezaudēja sociālie jautājumi, ko pierāda arī sociālās drošības tīkla stratēģijas pasākumu turpināšana sociālās aizsardzības, nodarbinātības, veselības, izglītības un transporta jomā. Šiem pasākumiem šogad ir plānots atvēlēt 44,6 miljonus latu.

Iekļaujoša un sociāli atbildīga valsts nav iedomājama bez ilgtspējīgas sociālās sistēmas. Tieši sociālās sistēmas ilgtspēja ir sociālo reformu stūrakmens, kam nepieciešams pievērst gan valdības, gan Saeimas uzmanību turpmākajos gados. Sociālās apdrošināšanas sistēmas uzņemtās saistības pret iemaksu lielumu sociālajā budžetā, kā arī esošā demogrāfiskā situācija Latvijā rada pamatotas bažas par sociālā budžeta ilgtermiņa stabilitāti. Lai nodrošinātu sociālās apdrošināšanas sistēmas stabilitāti ilgtermiņā, valdība šī gada martā atbalstīja grozījumus likumā „Par valsts pensijām”, kuri paredz pakāpeniski paaugstināt pensionēšanās vecumu līdz 65 gadiem. Likuma grozījumi paredz arī noteikt priekšlaicīgās pensionēšanās iespēju kā pastāvīgu, nevis terminētu normu un palielināt minimālo sociālās apdrošināšanas stāžu, kas dod tiesības kvalificēties vecuma pensijas saņemšanai. Tāpat tiek paredzēts finanšu avotu, no kura maksā piemaksas pie vecuma un invaliditātes pensijām, mainīt no sociālā budžeta uz valsts pamatbudžetu.

Latvijai ļoti būtisks jautājums ir saistīts ar demogrāfisko situāciju un tautas ataudzes sekmēšanu, jo demogrāfijas rādītāji norāda uz Latvijas iedzīvotāju skaita un dzimstības samazināšanos, kā arī vidējā vecuma pieaugumu. Saskaņā ar tautas skaitīšanas rezultātiem Latvijā pērnā gada sākumā bija nedaudz virs 2 miljoniem iedzīvotāju - par 155 tūkstošiem mazāk, nekā tika uzskatīts līdz šim. Visvairāk bažas raisa fakts, ka lielākais iedzīvotāju skaita samazinājums ir bijis vecuma grupā no 23 līdz 31 gadam, kas ir skaidrojams ar jaunu cilvēku došanos darba meklējumos ārpus valsts. Iedzīvotāju vidējais vecums 2011.gada 1.janvārī bija 41,6 gadi.

Demogrāfiskās situācijas uzlabošanās ir tieši saistīta ar ekonomikas atveseļošanos, sniedzot iedzīvotājiem stabilitātes un perspektīvas sajūtu. Vienlaikus valstij jāpiedāvā noteikti problēmu risinoši instrumenti, sniedzot papildu atbalstu ģimenēm ar bērniem, nodrošinot bērnudārzu pieejamību, kā arī uzlabojot sabiedrības reproduktīvo veselību, lai tādējādi sekmētu dzimstības pieaugumu. Pagājušajā gadā izveidotā Demogrāfisko lietu padome risina starpnozaru problēmas, kas ietekmē valsts demogrāfisko situāciju, un par vienu no būtiskākajiem darba kārtības jautājumiem ir izvirzījusi pirmsskolas izglītības iestāžu pieejamību pašvaldībās. Nākamgad no valsts budžeta plānots novirzīt 23 miljonus latu mērķdotācijām pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogu algām. Savukārt pašvaldības apņemsies nodrošināt bērnudārzu pieejamību visiem bērniem. Ar nākamo gadu tiek plānots dubultot no valsts pamatbudžeta veiktās pensiju apdrošināšanas iemaksas par vecākiem, kas kopj bērnu līdz pusotra gada vecumam, - no 50 uz 100 latiem mēnesī. Tādējādi dubultā palielināsies arī vecāku pensijas kapitāls par laiku, kad tiek kopts bērns. Rosinātās izmaiņas skars vismaz 12 tūkstošus vecāku ik mēnesi. Reproduktīvās veselības jautājumu risināšanā Demogrāfisko lietu padome konceptuāli atbalstījusi konkrētus pasākumus grūtnieču un jaundzimušo aprūpes uzlabošanā, neauglības ārstēšanā un starpnozaru sadarbībā reproduktīvās veselības jomā 7 miljonu latu apmērā, iekļaujot tos Veselības ministrijas izstrādātajā „Mātes un bērna veselības uzlabošanas plānā 2012.-2014.gadam”.

Valsts kopējo mērķu īstenošana nav iespējama bez līdzdarbīgas un iekļaujošas sabiedrības, kuru vieno apziņa par piederību Latvijai un gatavība uzņemties atbildību gan par savu, gan tuvinieku, gan valsts nākotni. Ir izveidota darba grupa, kas apkopojusi sadarbībā ar nevalstiskajiem partneriem ministrijas iesniegtos neatliekamos pasākumus saliedētas sabiedrības veicināšanai. Latviešu valodas mācīšana cittautiešiem, atbalsts dažādu tautību jauniešu kopīgiem pasākumiem, vēstures un Latvijas valsts konstitucionālo pamatu zināšanu un kvalitatīvas, vienotas informācijas telpas sekmēšana, kultūras programma Latgalei, grāmatu iepirkums bibliotēkām - visi šie pasākumi ir svarīgi, lai stiprinātu apziņu par piederību Latvijai. Būtisks rīcībpolitikas virziens ir saites nostiprināšana ar ārzemēs dzīvojošiem latviešiem, gan veicinot viņu atgriešanos, gan palīdzot saglabāt latvisko identitāti un informatīvo saiti ar Latviju, iespēju strādāt Latvijas labā, atrodoties ārzemēs. Arī turpmāk būs nepieciešams koordinēts un mērķtiecīgs ministriju un nevalstisko partneru darbs, lai Latvijas valsts sekmīgi pildītu šo savu svarīgo uzdevumu - nostiprināt latviešu valodu un kultūras telpu, eiropeiskās vērtības, cieņu pret daudzveidību. Šīs vērtības ir pamats saliedētai sabiedrībai Latvijā.

Mūsu valstī notiekošās reformas skar katru Latvijas iedzīvotāju, tomēr reformas nevar būt sekmīgas, ja netiek reformēts arī galvenais valsts un tās iedzīvotāju saskarsmes punkts - pašvaldības. Tieši pašvaldības bieži vien ir iedzīvotājam tuvākā valsts vara, un no tā, kādā mērā ar pašvaldību darbu ir apmierināts iedzīvotājs, bieži vien ir atkarīga arī Latvijas iedzīvotāju attieksme pret valsti kopumā. Īpaši svarīga ir pašvaldību aktīva iesaiste valsts ekonomiskajā attīstībā, investīciju piesaistīšanā un darbavietu radīšanā.

Lai veicinātu pašvaldību iesaisti reformās un ekonomiskās izaugsmes veicināšanā, ir radīti stimuli pašvaldībām veidot pievilcīgu uzņēmējdarbības vidi savā teritorijā un piesaistīt investīcijas, tai skaitā ārvalstu investīcijas. Lai pilnvērtīgi sagatavotos 2014.-2020.gada Eiropas Savienības fondu plānošanas periodam, šī gada sākumā VARAM ir apzinājusi pašvaldību un plānošanas reģionu pieprasījumus pēc investīcijām. Ministru kabinetā apstiprināta valsts nostāja par Eiropas Komisijas regulu priekšlikumiem teritoriālās attīstības kontekstā nākamajam programmēšanas periodam. Nodrošināta pašvaldību un plānošanas reģionu metodiskā vadība teritorijas attīstības plānošanas dokumentu izstrādē, organizējot apmācību seminārus un izstrādājot metodiskos materiālus. Uz šī gada 1.martu 49 pašvaldībām ir spēkā attīstības programmas. Savukārt 30 pašvaldībām ir apstiprinātas attīstības programmu pirmās redakcijas.

Cienījamie klātesošie!

Valsts attīstība nesasniedz savus mērķus, ja ekonomiskās izaugsmes rezultātā palielinās plaisa starp Latvijas bagātākajiem un nabadzīgākajiem reģioniem. Atbildība par līdzsvarotu valsts attīstību ir pamats tam, ka valdība īpaši pievērsusies Latgales attīstības jautājumiem. Lai pārvarētu ilglaicīgo negatīvo ekonomisko, sociālo un demogrāfisko tendenču kopumu Latgales reģionā, nodrošinot ekonomikas attīstību un investīciju piesaisti, ir sagatavots Latgales rīcības plāns. Rīcības plāna pasākumi paredz atbalstīt jaunu uzņēmumu izveidi un uzņēmējdarbības vides uzlabošanu sekmīgākai ārvalstu un vietējo investīciju piesaistei. Kopumā no iedzīvotājiem, uzņēmējiem, pašvaldībām, NVO un ministrijām saņemti vairāk nekā 400 ierosinājumu reģionā veicamajiem pasākumiem uzņēmējdarbībā, izglītībā, infrastruktūras uzlabošanā un citās jomās. No tiem jau šobrīd tiek īstenoti iedrošinoši pasākumi uzņēmējdarbības uzsākšanas motivēšanai, sniedzot informāciju par dažādiem pieejamiem atbalsta instrumentiem uzņēmējdarbības uzsācējiem, organizējot jauniešu mācības biznesa ideju formulēšanā, biznesa aprēķinu veikšanā, idejas īstenošanā Balvu, Rēzeknes, Krāslavas un Alūksnes reģionā, lai veidotu jaunus uzņēmumus laukos. Esam piešķīruši papildu līdzekļus ceļu infrastruktūrai, profesionālās izglītības attīstībai, kā arī īstenosim virkni citu pasākumu.

Bieži publiskajā telpā dzirdam piesaucam Latvijas intereses Eiropas Savienībā. Šo interešu smaguma centrs un realizācijas mehānisms lielā mērā ir Eiropas Savienības daudzgadu budžets 2014.-2020.gadam. Valdība strādā, lai vienošanās par Eiropas Savienības daudzgadu budžetu atspoguļotu Latvijas intereses: būtu Latvijas sociāli ekonomiskai attīstībai atbilstoša kohēzijas politika, tai skaitā kohēzijas finansējuma nodrošināšana vismaz esošajā līmenī, kā arī Latvijas interesēm atbilstoša kopējā lauksaimniecības politika, tai skaitā Latvijas lauksaimniekus nediskriminējoši tiešie maksājumi. Balstoties uz izstrādāto un apstiprināto nacionālo pozīciju, Latvijas intereses tiek pārstāvētas politiskā un ekspertu līmeņa diskusijās gan Briseles, gan divpusējos formātos. Noticis aktīvs darbs, lai Eiropas Komisijai un ES dalībvalstīm skaidrotu Latvijas intereses. Rezultātu panākšanai īpaši svarīga ir saskaņota valsts augstāko amatpersonu, likumdevēja un izpildvaras, kā arī valdības sociālo partneru un nevalstisko organizāciju darbība vienotas, izsvērtas un spēcīgas argumentācijas nodrošināšanā komunikācijai ar Eiropas Komisiju, Eiropas Parlamentu un ES dalībvalstīm.

Latvija aktīvi piedalās Eiropas Savienības nākotnes veidošanā, atbalstot ciešāku ES integrāciju un uzskatot, ka Latvijas vieta ir ES uz priekšu virzošajā kodolā. Ņemot vērā Latvijas mērķi ieviest eiro 2014.gadā, valdības uzdevums ir nodrošināt Latvijas iesaisti jaunajā ekonomiskās politikas integrācijas procesā, kas iekļauj eirozonas dalībvalstis un tās eirozonā neietilpstošās valstis, kas vēlas pievienoties padziļinātajai sadarbībai. Mēs esam gatavi kopā ar citām valstīm atjaunot Eiropas konkurētspēju un strādāt tās drošas nākotnes labā. Latvijai ir jāatbalsta aizvien ciešāka Eiropas valstu sadarbība, vienlaikus nodrošinot Latvijas valsts interešu aizstāvību ES kopējās politikas veidošanā un īstenošanā. Valdība ir aizstāvējusi Latvijas intereses Eiro+ pakta un fiskālās disciplīnas līguma izstrādes procesā, panākot vairāku Latvijai nepieņemamu nosacījumu izslēgšanu no šiem dokumentiem.

2015.gads būs nopietns pārbaudījums mūsu valsts pārvaldei, kurai vajadzēs vadīt Latvijas prezidentūru Eiropas Savienībā. Tā būs liela slodze mūsu administrācijai, tādēļ ārlietu ministra pakļautībā izveidotais sekretariāts Latvijas prezidentūrai Eiropas Savienības Padomē ir sācis gatavošanos prezidentūrai, pievēršot uzmanību visiem ar plānoto prezidentūru saistītajiem aspektiem, tai skaitā personāla plānošanai un apmācībai, prezidentūrai nepieciešamā finansējuma apzināšanai, prezidentūras kultūras programmas sagatavošanai, kā arī valsts informācijas sistēmas un vienota datortīkla izveidošanai ātras un drošas Eiropas Savienības dokumentu aprites nodrošināšanai. Tiek iegūta papildu informācija par iepriekšējo prezidentūru norisi citās ES dalībvalstīs, tai skaitā paredzot Latvijas valsts pārvaldes darbinieku stažēšanos šajās valstīs. Tiek izvērtētas sociālo partneru un nevalstisko organizāciju efektīvākās sadarbības formas ar sekretariātu prezidentūras sagatavošanā.

Balstoties uz Saeimas un Ministru kabineta lēmumiem, Latvija turpina dalību NATO operācijā un ES policijas misijā Afganistānā. ES kopējās drošības un aizsardzības politikā paralēli Austrumu partnerības jautājumiem Latvija turpina atbalstīt civilo un militāro spēju attīstību, kā arī ES gatavību īstenot operācijas. Latvijas eksperti turpinās dalību arī ES civilajās misijās Kosovā un Gruzijā, kā arī ES jūras operācijā pirātisma novēršanai Somālijas piekrastē. Tāpat Latvija turpina sniegt finansiālu ieguldījumu ES militāro operāciju kopējā budžetā ES militārajām un jūras operācijām un arī militārajai operācijai Bosnijā un Hercegovinā. Latvija piedāvā savas ostas un transporta infrastruktūru ISAF valstu tranzīta nodrošināšanai uz Afganistānu, tagad notiek darbs arī pie tranzīta nodrošināšanas reversajā virzienā, tas ir, no Afganistānas.

Svarīgs notikums drošības politikā šogad būs NATO Čikāgas samits, kur Latvijas prioritāte ir panākt lēmumu par pastāvīgas NATO gaisa telpas patrulēšanas risinājumu Baltijas valstīm, kā arī kopā ar sabiedrotajiem turpināt NATO stratēģiskajā koncepcijā noteikto uzdevumu īstenošanu.

Attiecībā uz Latvijai šobrīd pieejamo ES fondu apguvi pārskata periods ir bijis pilns izaicinājumu un jaunu uzdevumu valdībai. Šobrīd valdība strādā pie būtiskas ES fondu vadības sistēmas uzlabošanas, kuras pamatā būs plaša jaunu, progresīvu kontroļu sistēmas izveide, kur akcents tiks likts ne tik daudz uz programmu ieviešanas procedūru uzraudzību, kas rada lieku birokrātiju, bet gan uz risku novērtējumu balstītām kontrolēm. Tas ļaus atslogot gan projektu ieviesējus, gan kontrolējošo iestāžu cilvēkresursus un padarīs kontroles efektīvākas un projektu ieviesējam draudzīgākas.

Valdība konsekventi turpina strādāt pie jau pirms vairākiem gadiem nospraustā mērķa ieviest eiro 2014.gadā. Smagākajos krīzes brīžos pievienošanās eiro ir bijis stabils orientieris, kas iezīmējis ceļu šīs krīzes pārvarēšanai.

Protams, eirozona šobrīd ir grūtu izvēļu priekšā, Dienvideiropas eirozonas valstu parādu krīze arī ir nepārprotams pierādījums tam, ka reformas nepieciešamas arī vecajās ES dalībvalstīs. Latvija ir cīnījusies un cīnās par vienlīdzīgu attieksmi pret visām valstīm, kas nozīmē, ka tad, ja Latvija izpildīs visus noteiktos kritērijus, lai iekļautos eirozonā, lēmumam par to ir jābūt balstītam tikai uz Māstrihtas kritēriju izpildi.

Tomēr, bieži dzirdot kritiku, ka mēs gatavojamies pievienoties eirozonai, kurā ir vērojamas problēmas, gribu teikt sekojošo. Pievienošanās eiro ir bijusi mūsu stratēģija izejai no krīzes nevis tādēļ, ka eiro ir labākā valūta pasaulē, bet gan tādēļ, ka, iekļaujoties eirozonā, ir jāievēro virkne principu, bez kuriem nav iespējama arī ekonomiskā izaugsme. Šo principu ievērošana ir svarīga pat tādā gadījumā, ja mēs nepievienotos eiro.

Attiecībā uz pievienošanos eirozonai esam rūpīgi izvērtējuši Igaunijas pieredzi, kur pievienošanās eirozonai ir kalpojusi kā pozitīvs signāls par valsts finanšu un ekonomisko stabilitāti un veicinājusi investīciju piesaisti. Līdzīgu rezultātu sagaidām Latvijā. Arī uzņēmēju organizācijas uzsver, ka pievienošanās eirozonai ir nozīmīga valsts ekonomiskās attīstības veicināšanai.

Eiro ieviešana ievērojami mazinās gan valsts izmaksas valsts parāda apkalpošanai, gan uzņēmēju un iedzīvotāju izmaksas valūtas konvertācijai.

Godātie deputāti! Šajā uzrunā nav iespējams detalizēti izanalizēt visas valdības darba jomas, tādēļ attiecībā uz jomām, kas netika skartas šajā uzrunā, aicinu iepazīties ar pilno ziņojuma tekstu.

Pēdējo gadu laikā esam atjaunojuši Latvijas starptautisko reputāciju un tautsaimniecības izaugsmi, kas būs pamats Latvijas iedzīvotāju labklājības un dzīves kvalitātes pieaugumam. Taču pie sasniegtā nedrīkst apstāties, darbs pie valsts labklājības un ekonomikas izaugsmes ir jāturpina, atbildīgi strādājot visiem kopā - Saeimai, valdībai, valdības sociālajiem un sadarbības partneriem, kā arī nevalstiskajam sektoram un visai Latvijas tautai.

Paldies par uzmanību! (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies Ministru prezidentam.

Uzsākam debates.

Vārds deputātam Valērijam Agešinam. Es atgādinu, ka debašu laiks ir piecas minūtes.

V.Agešins (SC).

Godātie kolēģi! Staņislavs Ježijs Lecs kādreiz ir teicis, ka optimismu vajag tērēt prātīgi, lai pietiktu vismaz līdz gada beigām.

Pētot Ministru prezidenta Dombrovska kunga ikgadējos ziņojumus Saeimai par Ministru kabinetā paveikto un iecerēto darbību, rodas iespaids, ka valdība strādā vienkārši izcili, mūsu valstī nekādu problēmu nav, viss ir jauki un rožaini un viss būs labi. Tomēr kādā populārā latviešu dziesmiņā ir teikts, ka ar cenām mēs Latvijā jau sen esam Eiropā, bet ar algām - joprojām Āfrikā. Laika trūkuma dēļ, izmantojot šo līdzību, vēlos pievērst valdības uzmanību tikai vienam problēmu blokam - problēmām izglītības jomā, problēmām, kuras, manuprāt, ziņojumā ir atspoguļotas ļoti pavirši.

Uzskatu, ka izglītība ir viena no valsts ekonomiskās izaugsmes prioritātēm, bet Latvijas pedagogu darba samaksa diemžēl ir viena no viszemākajām Eiropā. Pašlaik vidējā alga skolotājiem par vienu slodzi ir 250 latu mēnesī. (Tajā pašā laikā vidējā alga sabiedriskajā sektorā strādājošajiem ir 493 lati, tautsaimniecībā kopumā - 464 lati.) No pirmskrīzes laiku samaksas par skolotāju slodzi - 344 latiem - tā samazinājās līdz 250 latiem 2009.gadā. Tad, pašā grūtākajā laikā, faktiski tika atcelts kopš 2008.gada pastāvošais grafiks par algas paaugstināšanu skolotājiem. Kopš tā laika pagājuši jau trīs gadi. Algas daudzās citās nozarēs, kā apgalvo valdība, pamazām sāk palielināties, taču skolotājiem nekas nav mainījies. Uzskatu, ka šāda darba samaksa pašlaik absolūti neatbilst sagatavotības līmenim, zināšanām un prasmēm, kādas tiek pieprasītas no profesionāla pedagoga, un tas liecina, ka valsts nepietiekami novērtē viņu darbu.

„Saskaņas Centrs” ir noskaņots aktīvi virzīt prasību valdībai - paaugstināt likmes samaksu par 10 procentiem, un mēs uzskatām, ka ir jāpalielina atalgojums visiem skolotājiem, bet ne kādas atsevišķas kategorijas pedagogiem, jo viņu darba novērtēšanas kritēriji bieži vien ir vispārīgi un subjektīvi. Un te mūsu un arodbiedrības viedoklis saskan.

Mēs iestājamies arī par to, lai atkal tiktu izstrādāts grafiks pedagogu algu pakāpeniskai paaugstināšanai. Tas veicinātu jaunu skolotāju piesaisti skolām, pašlaik viņi vienkārši neizvēlas tur strādāt.

Vēlos pievērst valdības uzmanību vēl kādai aktuālai problēmai. Es iebilstu arī pret pensijas vecuma paaugstināšanu skolotājiem, jo pedagoga darbs saistīts ar stresu un daudzi skolotāji un bērnudārzu audzinātāji vienkārši nespēj strādāt ilgāk par 62 gadiem veselības stāvokļa dēļ.

Varu apliecināt, ka mūsu frakcijas deputāti darīs visu iespējamo, lai visiem pedagogiem pēc iespējas ātrāk tiktu paaugstināta darba samaksa, kā arī tiktu risināts jautājums par finansējuma pieaugumu zinātnei.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Jānim Upeniekam.

J.Upenieks (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātie kolēģi! Lielākais un galvenais koalīcijas panākums ir politiskā stabilitāte, kas ir viens no priekšnosacījumiem veiksmīgai valsts attīstībai. Par to liels paldies premjeram - par spēju saliedēt koalīcijas partnerus kopējam darbam un spēju rast kompromisu arī ar opozīcijas spēkiem.

Šoreiz neuzskaitīšu lietas, kas ir padarītas (to lieliski pastāstīja pats premjers), bet gan pievērsīšu uzmanību pāris lietām - pāris ļoti svarīgām lietām! -, kas vēl ir jāizdara.

Latvija ir pamazām atgriezusies uz ekonomiskās izaugsmes ceļa. Tomēr Saeimai un valdībai ir būtiski nepazaudēt uzņemto attīstības kursu. Pie būtiskākajiem veicamajiem uzdevumiem vēlos pieskaitīt demogrāfiskās situācijas uzlabošanu, emigrējušo latviešu atgriešanos Latvijā un parādos iestigušo cilvēku atgriešanos ekonomiskajā dzīvē; tādējādi tiktu restartēta visa ekonomika.

Mēs nedrīkstam aizmirst par Latvijas ģimeņu un iedzīvotāju tūkstošiem, kas šobrīd ir ierauti kredītu jūgā. Tāpēc ir būtiski strādāt pie risinājumiem, lai ļautu šiem cilvēkiem atgriezties ekonomiskajā apritē. „Brīvie demokrāti” jau ir sākuši un turpinās strādāt pie šo problēmu risināšanas, un ceram uz koalīcijas partneru un arī premjera turpmāku atbalstu šajos jautājumos.

Paldies. (Starpsaucieni no SC frakcijas: „Bet par budžetu?!”)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Aleksandram Sakovskim.

A.Sakovskis (SC).

Augsti godātais Prezidij! Godātie ministri! Ministru prezident! Kolēģi!

Ja godīgi, es gaidīju lielāku aktivitāti. Skatos, ka neviens īsti negrib runāt. Es negatavojos, bet nu pateikšu, vadoties no situācijas.

Kolēģi! Bez šaubām, man jāatzīst, ka valdība ir daudz ko izdarījusi. Tik tiešām tā stabilitāte, kas panākta, - tas ir viens no lielākajiem darbiem, ko valdība ir izdarījusi, un par to valdībai paldies. Arī citi labi darbi ir izdarīti.

Bet es runāšu vairāk par globālām lietām. Manuprāt, viena no galvenajām problēmām, ko es nesadzirdēju, ir tas, kas Latviju sagaida nākotnē... tas, kāda mums ir Latvijā nākotne, jo visa Eiropa tagad runā par fiskālās disciplīnas likumu paketi. Un es daudz tagad klausos un lasu par to, kādi viedokļi ir Eiropas ekonomistiem par... vispār par Eiropas nākotni, un tik tiešām man rodas bažas par to, kādā veidā mēs panāksim to izaugsmi, par kuru tagad mēs visi runājam. Jo fiskālā pakete tomēr nerada priekšnosacījumus tam, lai Latvijas ekonomika izaugtu, jo stabilitāte... Ir jāsaprot, ka finansiālā stabilitāte... valsts finansiālā stabilitāte - tā nav valsts sabiedrības stabilitāte. Jo sabiedrībai būs jācieš no visa tā pasākuma! Ekonomisti atzīst, ka visi tie fiskālie pasākumi kopumā ir balstīti uz sabiedrības nabadzības paaugstināšanos. Un, veidojot mūsu ekonomisko nākotni, mums tas ir jāsaprot.

Bez tā mēs nevarēsim attīstīt normāli savu ekonomiku, un mums Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā par to notiek strīdi.

Ir no „Saskaņas Centra” puses sagatavoti grozījumi, un es ceru, ka mums izdosies tomēr panākt kaut kādu saprātīgu risinājumu.

Un es novēlu Ministru kabinetam padomāt arī par to, kāda nākotne mūs sagaida ar eiro ieviešanu 2014.gadā. Nav noslēpums, ka Eiropa tagad dalās dienvidu pusē un ziemeļu pusē, un arī par to notiek strīdi tagad: vai tik tiešām ir vērts atstāt Eiropas Savienības, eirozonas sastāvā Grieķiju un varbūt arī citas valstis? Tajā pašā laikā mēs cenšamies tikt eirozonā un atteikties no lata. Bez šaubām, ir daudz priekšrocību eiro ieviešanā, bet mums jāapsver, vai mums jācenšas jebkurā gadījumā tur tikt tieši 2014.gadā. Varbūt ir jādomā arī par citiem variantiem.

Un kopumā mans mesidžs ir tāds: mēs tomēr nevaram pieļaut to, ka pazeminātos sabiedrības dzīves līmenis, ieviešot fiskālo paketi. Eiropai ir kur krist, jo tur tas dzīves līmenis ir augsts, turpretim Latvijas sabiedrībai... nu, nav kur pazemināt savu dzīves līmeni. Tātad mums jādomā - tieši otrādi! - par to, kā to paaugstināt.

Es neredzu Latvijas ekonomikā darba vietu pieaugumu. Mums tiešām ir stabilitāte, bet tā stabilitāte ir tāda, ka... kas ir, tas ir, un nekāda pieauguma nav.

Darba vietu pieaugums - tas ir viens no galvenajiem rādītājiem, uz ko jāiet un ko jācenšas panākt. Mūsu investīciju pakete, kas mums ir, tie pasākumi... mēs redzam, ka tie neveicina jaunu darba vietu radīšanu, un tā fiskālā pakete arī neveicinās jaunu darba vietu radīšanu. Tātad jādomā šinī virzienā arī.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Par šo jautājumu saskaņā ar Kārtības rulli nav paredzēts balsojums. Tātad jautājums ir izskatīts. Paldies.

Pirms mēs turpinām izskatīt šīsdienas sēdes darba kārtību, ir saņemts vēl viens priekšlikums par iespējamām izmaiņām tajā. Pieci deputāti - Zaķis, Čigāne, Kalniņš, Reirs... - ir lūguši izdarīt izmaiņas 17.maija sēdes darba kārtībā un kā darba kārtības 4.jautājumu skatīt likumprojektu „Par Līgumu par stabilitāti, koordināciju un pārvaldību ekonomiskajā un monetārajā savienībā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav.

Tātad turpinām izskatīt apstiprināto grozīto darba kārtību.

Tātad nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Par Līgumu par stabilitāti, koordināciju un pārvaldību ekonomiskajā un monetārajā savienībā”, pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Ojārs Ēriks Kalniņš.

O.Ē.Kalniņš (VIENOTĪBA).

Cienījamais Prezidij! Godātie deputāti! Strādājam ar dokumentu Nr.786. Likumprojekts „Par Līgumu par stabilitāti, koordināciju un pārvaldību ekonomiskajā un monetārajā savienībā”.

Ārlietu komisija izskatīja šo līgumu 9.maijā un vispirms sprieda par līguma apstiprināšanas procedūru. Mēs uzklausījām ārlietu ministru Rinkēviču un Saeimas Juridiskā biroja vadītāju Gunāru Kusiņu un iepazināmies ar Ārlietu ministrijas atzinumu, un piekritām, ka šis līgums varētu daļu no valsts institūciju kompetences deleģēt Eiropas Savienības institūcijām. Un, lai šo līgumu apstiprinātu Saeimas sēdē, tam ir nepieciešams konstitucionālais vairākums.

Kā jau Ministru prezidents teica, šā fiskālā pakta jeb līguma mērķis ir nodrošināt eirozonas stabilitāti. Līguma puses apņemas ieviest stingrākas nacionālo budžetu uzraudzības un korekcijas procedūras, lai novērstu pārmērīga budžeta deficīta veidošanos. Tādējādi tiks veicināta Eiropas Savienības ilgtspējīgas izaugsmes, nodarbinātības, konkurētspējas un sociālās kohēzijas mērķu sasniegšana.

Pēc diskusijas ar ārlietu ministru Ārlietu komisija nolēma apstiprināt šo līgumu... šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Es aicinu Saeimu atbalstīt to pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Uzsākam debates.

Vārds deputātam Igoram Pimenovam.

I.Pimenovs (SC).

Labdien, cienījamās deputātes un godātie deputāti!

Godātais ziņotāj!

Es gribu pievērst jūsu uzmanību tam apstāklim, ka skatāmais līgums ir viens no svarīgākajiem dokumentiem, kurus mūsu Saeima pieņem šajā politiskajā sezonā, un aicinu iedziļināties šī līguma būtībā, lai nostiprinātu savu viedokli, lai saprastu, kas notiek, kādas konkrētas saistības Latvija uzņemas, to ratificēdama.

Neskatoties uz to, ka jautājums par fiskālo disciplīnu šodien ir modē... ka fiskālā disciplīna šodien ir Eiropas ekonomiskās politikas pašā epicentrā, katrai atsevišķai valstij tomēr ir jābūt savām interesēm. Un Latvijas nacionālās intereses šajā ļoti grūtajā laikmetā ir nodrošināt mūsu ekonomikas ātru, strauju izaugsmi. Es gribētu uzsvērt - tieši ātru attīstību, jo Latvija nevar rīkoties vieglprātīgi, samierināties ar mērenu izaugsmi katru gadu par 2 vai 3 procentiem. Problēma ir tā, ka mūsu valsts ir maza un daudz jauno cilvēku brauc projām, lai meklētu darbu ārpus Latvijas. Šeit ir pavisam cits izaicinājums nekā tas, kas ir kādām vecām demokrātijām, kurām bija galvenā iniciatīva šo likumprojektu izstrādāt.

Mēs vienkārši nevaram gaidīt, kamēr mums būs... kamēr mēs izkļūsim no šīm problēmām. Ir jānodrošina tieši tādi apstākļi, tieši tāda attīstība, kas izveidos mūsu valstī jaunas darba vietas, lai sparīgi, uzņēmīgi jaunie cilvēki rastu ātri - jau šogad, jau nākamajā gadā! - darba vietas.

Mēs daudz runājam par demogrāfiskām problēmām, bet esam pavisam aizmirsuši to, ka galvenais līdzeklis šo demogrāfisko problēmu atrisināšanai ir jaunas darba vietas. Nebūs darba vietu Latvijā - nebūs arī demogrāfiskās problēmas atrisinājuma, nebūs bērnu!

Es gribu pievērsties konkrētam apstāklim, kura dēļ šis līgums ir tomēr izveidots un piedāvāts skatīšanai visām Eiropas valstīm.

Pirmkārt, tas tiek darīts tādēļ, lai nepieļautu iespēju turpmāk bezatbildīgi aizņemties finanšu tirgos tām valstīm, kas to darīja līdz šim. Bet uz Latviju šī prasība nemaz neattiecas! Latvija uzvedās ļoti kārtīgi un precīzi, sekojot visiem Māstrihtas kritērijiem. Mūsu neapmierinātība ar to, kā rīkojās iepriekš Kalvīša valdība, bija tikai tāpēc, ka tā patiesībā izmantoja cenu burbuļa sekas, mēģināja un tiešām panāca krietnu valsts pārvaldes aparāta palielinājumu. Bet tas nemaz neietekmēja mūsu starptautisko saistību izpildi.

Otrkārt, tiek uzsvērts, ka šis līgums paglābšot valstis no nākamām krīzēm. Tā nav patiesība! Krīze, kas ir radusies Eiropas Savienībā, radās tikai tāpēc, ka nebija nemaz pārvaldāma valsts kapitāla plūsma. Arī Latvijā krīzi veidoja privātais patēriņš, kurš izkonkurēja ražīgo rūpniecību un līdz ar to padarīja ekonomikas attīstību - reālo ekonomikas attīstību! - neizdevīgu.

Ja mēs atteiksimies no attīstības politikas, ja mēs paši mazināsim mūsu iespējas izmantot fiskālo stimulāciju turpmākai attīstībai, mums nebūs nekādas iespējas turpmāk mēģināt ātri attīstīties. Un tātad Latvija, parakstīdama šo līgumu, drīzāk izskatīsies kā tāds brašs karaskolas beidzējs, kurš sagatavoja savu mundieri, nospodrināja pogas, notīrīja zābakus un tagad stāv kaujas lauka vidū un nevar saprast, kāpēc viņš, kurš iemācījies ļoti labi dejot valsi prezidenta ballēs, cieš sakāvi. Viss būs sagatavots, bet attīstības nebūs!

Šajos apstākļos mēs vienkārši nevaram atbalstīt šo līgumu. Un es līdz ar to aicinu deputātus balsot „pret” vai atturēties.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Debates slēdzu! (Dep. K.Seržants ir nokavējis pieteikšanos debatēt.) Ir jau slēgtas.

Kalniņa kungs, vai komisijas vārdā kaut ko vēlaties piebilst?

O.Ē.Kalniņš. Nē. Vienkārši aicinu vēlreiz Saeimu atbalstīt šo svarīgo līgumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Kā jau Kalniņa kungs minēja, lai nobalsotu par šo līgumu, ir nepieciešamas divas trešdaļas. Tātad zālē ir jābūt divām trešdaļām. Vizuāli tas tā ir, tas ir redzams, bet, lai mēs pārliecinātos precīzi, pirms balsojuma vēl jāreģistrējas. Lūdzu zvanu un kvoruma reģistrācijas režīmu! Lūdzu kvoruma reģistrācijas režīmu! Paldies. Lūdzu rezultātu! Ir reģistrējušies 97 deputāti, un tas ir ievērojami vairāk par divām trešdaļām.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Par Līgumu par stabilitāti, koordināciju un pārvaldību ekonomiskajā un monetārajā savienībā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 68, pret - 26, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts. (Aplausi.)

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

O.Ē.Kalniņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam ir 22.maijs.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 22.maijs. Paldies.

O.Ē.Kalniņš. Sirsnīgs paldies.

Sēdes vadītāja. Turpinām izskatīt Saeimas 17.maija sēdes darba kārtību.

Nākamā darba kārtības sadaļa - Saeimas Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Ādamsona, Potapkina, Klementjeva, Tutina, Rubika un citu deputātu iesniegto likumprojektu „Grozījums Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

Runāt „par” pieteicies deputāts Jānis Ādamsons.

J.Ādamsons (SC).

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Pirms mēneša Baltijas Asamblejas ietvaros Tallinā notika konference, kura bija veltīta Baltijas valstu iespējām cīnīties pret narkotisko vielu apriti. Šīs konferences laikā tika konstatēts, ka diemžēl atsevišķos posmos mēs izkrītam no Baltijas Asamblejas ietvariem un mums ir atšķirīgi viedokļi par to, kādā veidā tiek noteikti šie kritēriji un apjomi Latvijā. Līdz 2002.gadam to, kas skar apjomus... Šī kompetence piederēja Ministru kabinetam 2002.gadā... Un pēc tam, 2009.gadā, attiecīgie likumi tika mainīti.

Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 46.panta otrās daļas nosacījumiem persona, kura labprātīgi nodevusi tās rīcībā nelielā apmērā esošās narkotiskās un psihotropās vielas un zāles, kā arī vielas, kas var tikt izmantotas narkotisko vai psihotropo vielu nelikumīgai izgatavošanai, ko tā bija iegādājusies vai glabājusi bez nolūka realizēt... Un tālāk jūs varat lasīt, kā tas ir anotācijā teikts.

Mēs aicinām tomēr šo deleģējumu atdot atpakaļ Ministru kabinetam, lai varētu ātrāk un efektīvāk pieņemt attiecīgos lēmumus.

Es aicinu par atbildīgo komisiju nozīmēt Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisiju. Manuprāt, Juridiskā komisija ir pārslogota un netiek galā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Runāt „pret” pieteikusies deputāte Ilma Čepāne.

I.Čepāne (VIENOTĪBA).

Godātie kolēģi! Gan šis likumprojekts, gan nākamais likumprojekts ir jāvērtē kopsakarā, jo tie paredz deleģēt Ministru kabinetam uzdevumu noteikt narkotiku apmērus, kas atzīstami par nelieliem vai lieliem. Un no tā, protams, kā jūs saprotat, ir atkarīga arī personai piemērojamā soda bardzība.

Anotācijā ir norādīts, kā jau teica kolēģis Ādamsons, ka pašreizējā kārtība, ka par to lemj Saeima, neesot efektīva.

Es gribu pievērst jūsu uzmanību tam, ka šiem piedāvātajiem likuma grozījumiem ir sena vēsture.

Pirmkārt, 2011.gada 18.janvārī un 22.martā Saeimas Juridiskā komisija izskatīja gandrīz analogus priekšlikumus, kurus tolaik bija iniciējusi Iekšlietu ministrija. Komisijas sēdē pieaicinātie Tieslietu ministrijas pārstāvji, tiesību zinātņu eksperti un Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamenta tiesneši neatbalstīja šos projektus, norādot, ka šie grozījumi mēģina ietiekties Saeimas kompetencē, ka tie ir pretrunā ar Satversmi. Piemēram, Augstākās tiesas senators Dzalbes kungs komisijas sēdē uzsvēra, ka juridiskā atbildība šajā gadījumā jānoteic ar likumu, nevis ar likumam pakārtotu aktu, proti, Ministru kabineta noteikumiem.

Otrkārt, savukārt 10.Saeimas 2011.gada 31.marta sēdē šie Juridiskās komisijas neatbalstītie priekšlikumi arī netika atbalstīti, un par šiem priekšlikumiem nobalsoja tikai 2 deputāti, pret bija 75, bet atturējās 13 deputāti.

Treškārt. Savulaik, pirms vairāk nekā desmit gadiem, kā teica kolēģis Ādamsona kungs, proti, vēl pirms 2002.gada, 2001.gada 8.novembrī, 7.Saeimas sēdē arī tika runāts par Saeimas un valdības kompetences norobežošanu. Proti, Ministru kabinetam netika nodotas tiesības noteikt būtiska kaitējuma apmērus saistībā ar nelikumīgu mežu ciršanu, jo atsevišķas ministrijas to gribēja nodot Ministru kabinetam. Tālaika deputāts Linards Muciņš teica, manuprāt, pamatotus vārdus (citēju): „Cilvēkus tiesāt, apsūdzēt, sodīt, notiesāt ar notiesājošu spriedumu, atzīt par vainīgiem noziedzīgā nodarījumā var pirmām kārtām tikai tiesa. Un otrām kārtām jāuzsver, ka to var darīt, pamatojoties tikai uz likumu.” Citāta beigas.

Ceturtkārt. Iekšlietu ministrijas pārstāvji uzskata, manuprāt, arī šodien, tāpat kā Juridiskās komisijas sēdē... Viņiem pievienojās Veselības ministrijas ierēdņi, ka pašreizējā kārtība apgrūtinot spēju operatīvi reaģēt uz jaunu narkotisko vielu izplatību sabiedrībā.

Anotācijā viņi pat min, ka Latvijā viss likumdošanas process aizņemot gandrīz vienu gadu, bet Lietuvā tas esot 2-3 mēneši.

Ministru kabineta noteikumos grozījumus varot izdarīt operatīvāk nekā likumā. Es tam tomēr nevaru piekrist, jo Iekšlietu ministrijas un Veselības ministrijas ierēdņi, ja nepieciešams steidzamības kārtībā grozīt likumu, proti, šo pielikumu, varētu vērsties Saeimā, un komisija, frakcija vai pat pieci deputāti varētu šādus grozījumus iniciēt. Es pēdējā laikā gada laikā neesmu sastapusies ar to, ka viņi būtu ar šādiem priekšlikumiem vērsušies, piemēram, pie Juridiskās komisijas.

Bez tam es teicu, ka par šiem projektiem jārunā kopumā. Anotācijā ir minēts, ka apmēru izvēle esot balstīta tikai un vienīgi uz atbildīgo institūciju ekspertu zinātniski, bioķīmiski pamatotiem slēdzieniem par konkrētās vielas ietekmi uz cilvēka organismu un veselību. Un likumdevēja kompetence mainīt vai apstiprināt šī slēdziena rezultātus, ciparus, tātad esot tikai formāla, jo bez iepriekšminētās riska novērtēšanas procedūras ietvaros izdarītiem šo ekspertu atzinumiem likumdevējs pats neesot spējīgs pietiekami efektīvi regulēt šo jautājumu. Es jautāju, vai visi Ministru kabineta ministri ir tiesīgi... ir spējīgi bez ekspertu atzinumiem noteikt šos jautājumus un vai Ministru kabinetā šī lieta kustētos, ja tā varētu izteikties, ātrāk uz priekšu.

Katrā ziņā Juridiskā komisija noteikti uzklausītu gan ierēdņu, gan ekspertu viedokļus, un, ja būtu nepieciešams, mēs to jautājumu virzītu steidzamības kārtībā. To ir iespējams izdarīt pat vienā Saeimas sēdē... vienas sēdes laikā. Un līdz ar to es aicinu ar šiem priekšlikumiem nepārkāpt Satversmi un gan šo likumprojektu, gan nākamo likumprojektu nenodot komisijām.

Paldies.

Es ceru, ka jūs man piekritīsiet.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Viens deputāts runājis „par”, viens - „pret”, tātad ir jāpieņem lēmums balsojot, bet saskaņā ar Kārtības rulli tika izteikts arī priekšlikums papildināt jau esošo priekšlikumu par komisijas maiņu. Tātad vispirms ir jālemj par komisijas maiņu un pēc tam par to, vai likumprojektu nodot komisijai.

Tātad vispirms mēs balsosim par to, lai likumprojektu nodotu Juridiskajai komisijai un Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija ir atbildīgā.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai mainītu atbildīgo komisiju likumprojektam „Grozījums Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”, nosakot par atbildīgo komisiju Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisiju! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 41, pret - 47, atturas - 3. Priekšlikums nav atbalstīts. Komisija netiek mainīta.

Lūdzu vēlreiz zvanu! Balsosim par to, lai deputātu Ādamsona, Potapkina, Klementjeva, Tutina, Rubika un citu deputātu iesniegto likumprojektu „Grozījums Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” nodotu Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 46, pret - 45, atturas - 2. Likumprojekts komisijai nav nodots. (Zālē starpsaucieni.)

Nav nodots! Nav nodots!

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Ādamsona, Potapkina, Klementjeva, Tutina, Rubika, Cileviča, Mirska un citu deputātu iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību”” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

„Par” pieteicies runāt deputāts Jānis Ādamsons.

J.Ādamsons (SC).

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Ļoti žēl, ka mēs neatbalstījām šīs izmaiņas, lai ātrāk un efektīvāk varētu cīnīties ar narkotiku izplatītājiem. Tiešām, man ļoti žēl. Kas skar argumentāciju, te daudzējādā ziņā es it kā varētu piekrist Ilmai Čepānei. Tam, ko viņa pamatoja, izņemot tikai vienu, - ka balsojot mēs nekādā veidā nepārkāpjam Satversmi. Šis balsojums tāpat kā arī iepriekšējais absolūti nav saistīts ar politiku, bet ir saistīts ar to, lai ātri un efektīvi varētu cīnīties ar narkotiku izplatīšanu.

Arguments, ka pieci deputāti var iesniegt kaut kādus grozījumus un attiecīgi izskatīt, neiztur nekādu kritiku. Tas, ka ierēdņi var nākt uz parlamentu un iesniegt kaut kādus grozījumus, arī neiztur nekādu kritiku, tāpēc ka ir vesela virkne procedūru, atbilstoši kurām šie grozījumi vienā vai otrā likumā nonāk līdz parlamentam.

Un es nesaprotu, kāpēc jūs baidāties, pozīcijas deputāti, ka šīs tiesības noteikt apjomus tiek deleģētas Ministru kabinetam. Opozīcija atšķirībā no jums uzticas Ministru kabinetam vismaz šajā jomā. Ja jūs neuzticaties Ministru kabinetam, mainiet Ministru kabineta vadītāju un sastāvu!

Kāpēc tos pašus lēmumus par narkotiku kaitīgumu un apjomiem Lietuvā pieņem veselības ministrs, bet mēs baidāmies deleģēt šīs tiesības Ministru kabinetam? Tas man absolūti nav saprotams. Es vēlreiz aicinātu deputātus pārdomāt un atbalstīt šā likumprojekta nodošanu komisijām, un par atbildīgo noteikt Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisiju.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

„Pret” pieteicies runāt deputāts Andrejs Judins.

A.Judins (VIENOTĪBA).

Cienījamie kolēģi! Latvijā jautājumā par to, vai darbība ir noziedzīga vai ne, lēmumu pieņem Saeima. Tā ir Saeimas kompetence. Mums ir Krimināllikums, ko pieņem Saeima, un tieši Saeima var noteikt un uzskaitīt pazīmes, kas padara pārkāpumu par noziedzīgu. Tā ir vispārējā kārtība. Mums ir divi likumi, kas saistīti ar krimināltiesībām, proti, pats Krimināllikums un likums „Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību”, un šim likumam ir pielikums, kurā uzskaitītas narkotiskās vielas un norādīts, kādiem apmēriem ir jābūt, lai būtu pamats saukt cilvēku pie kriminālatbildības.

Ko piedāvā attiecīgā priekšlikuma autori? Viņi piedāvā deleģēt valdībai lēmuma pieņemšanu par to, kādi apmēri padara pārkāpumu noziedzīgu. Proti, ja mēs pieņemsim attiecīgos grozījumus, turpmāk nevis Saeima, likumdevējs, noteiks, kāda darbība ir noziedzīga un kāda - nav, bet to darīs Saeima kopā ar valdību.

Vai ir pamats attiecīgiem grozījumiem? Ir jāatzīst, ka problēma pastāv. Mums tiešām ir attaisnojoši spriedumi, kad mēs redzam, ka darbība bija kaitīga, bet, ņemot vērā to, ka speciālajā likumā nav norādīti attiecīgi apmēri, tiesa attaisno cilvēkus.

Bet kā risināt problēmu? Ir iespēja risināt, un process, kas vērsts uz problēmas risināšanu, ir uzsākts. Ļoti grūti, pat nav iespējams uzskaitīt visas vielas, kas būtībā ir narkotiskas. Kāpēc? Tāpēc, ka tie, kas ražo narkotikas, ir gudri cilvēki - viņi izdomā un piedāvā jaunas vielas, viņi ražo jaunas vielas, kurām ir citi nosaukumi, cita, nedaudz atšķirīga formula, un par attiecīgiem atvasinājumiem atbildības nav.

Bet tas nenozīmē, ka mums ir jāatsakās no pamatprincipa un jāparedz, ka valdība noteiks, kad ir noziedzīgs nodarījums un kad noziedzīga nodarījuma nav. Veselības ministrijai patlaban ir uzdots gatavot grozījumus un izstrādāt jaunu pieeju narkotisko vielu saraksta noteikšanai. Ja patlaban mēs mēģinājām uzskaitīt visas vielas un būtībā sekojām līdzi tiem, kas izgudro jaunas vielas, tad turpmāk ir paredzēts, ka būs saraksts ar ģeneriskiem nosaukumiem, proti, būs formula. Un vienalga, kādi atvasinājumi parādīsies, cilvēku būs iespējams saukt pie kriminālatbildības.

Tātad risinājums ir iezīmēts, un jau tuvākajā laikā, es sapratu, tas tiks izstrādāts un iesniegts apstiprināšanai. Es domāju, tieši attiecīgu ceļu mums ir svarīgi iet, un tieši te ir risinājums. Bet, ja mēs gribam atteikties no principa, ka Saeima lemj, kas ir un kas nav noziedzīgs nodarījums, mēs ļoti, ļoti riskējam, jo tāda kārtība eksistēja, pastāvēja agrāk: 1935.gadā, piemēram, tieši valdība varēja lemt par to, kāda darbība ir noziedzīga. Es nedomāju, ka mums ir jāatgriežas un jāiet attiecīgs ceļš.

Es aicinu balsot „pret” un noraidīt attiecīgos priekšlikumus.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Kārtība tāpat kā iepriekšējam likumprojektam ir šāda: mums ir divi priekšlikumi, tātad vispirms mums ir jābalso par atbildīgās komisijas maiņu, un pēc tam mums ir jābalso par likumprojekta nodošanu atbildīgajai komisijai.

Lūdzu zvanu! Balsosim par priekšlikumu mainīt atbildīgo komisiju likumprojektam „Grozījumi likumā „Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību”” un par to noteikt Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisiju! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 44, pret - 49, atturas - 2. Priekšlikums nav atbalstīts. Tātad atbildīgā komisija ir Juridiskā komisija.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību”” nodošanu Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 44, pret - 47, atturas - 2. Likumprojekts komisijai nav nodots. Paldies.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Auguļa, Reiznieces-Ozolas, Seržanta, Vējoņa un Līdakas iesniegto likumprojektu „Grozījums likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

„Par” pieteicies runāt deputāts Uldis Augulis.

U.Augulis (ZZS).

Augsti godātā Saeimas priekšsēdētāja! Cienītie kolēģi! 2011.gada 15.februārī Ministru kabinetā tika apstiprinātas Ģimenes valsts politikas pamatnostādnes 2011.-2017.gadam, kurās ir konstatēts, ka viena no problēmām, kas kavē ģimeņu labklājību, ir nepietiekamā līmenī esošā ģimenēm paredzētā netiešā atbalsta sistēma. Arī daudzi pētījumi un iedzīvotāju aptaujas rāda, ka ģimenes vēlētos radīt pirmo vai nākamos bērnus, ja valstī būtu pietiekami droša sociālo atbalstu sistēma un droša vide ģimenei. Ņemot vērā neapmierinošo valsts demogrāfisko situāciju, Latvija ir pēdējā vietā Eiropā pēc bērnu skaita uz vienu sievieti, un dzimstības līmenis sasniedzis zemākos rādītājus pēdējo 25 gadu laikā.

Mūsuprāt, šobrīd svarīgāka par simbolisku inflācijas mazināšanu ir sociālā klimata uzlabošana valstī. Lai veicinātu dzimstību un atbalstītu ekonomiski aktīvas ģimenes, nepieciešams paaugstināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojuma likmi par apgādībā esošām personām. Šāds uzdevums ir paredzēts manis minētajās Ģimenes valsts politikas pamatnostādnēs, kuras apstiprinātas Ministru kabinetā un kuras paredz paaugstināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumu par apgādībā esošu personu līdz 50 procentiem no minimālās mēneša darba algas. Arī šodien Ministru prezidenta Valda Dombrovska ikgadējā ziņojumā Saeimai, kurš jums arī ir pieejams, jūs varat izlasīt 22.lapaspusē 2.3.punktā to, kas teikts par demogrāfiju, un 67.lapaspusē 2.9.punktā „Nodokļi un ēnu ekonomika” uzsvars ir likts tieši uz šādu priekšlikumu, kāds šobrīd ir sagatavots un iesniegts no Zaļo un Zemnieku savienības Saeimai. Šie grozījumi sniegs reālu atbalstu ģimeņu ar bērniem ienākumu palielināšanai. Likumprojekts pozitīvi ietekmēs tautsaimniecības attīstību, jo veicinās aptuveni 500 tūkstošu personu, kuru apgādībā ir bērni, labklājību un uzlabos kopējo demogrāfisko situāciju valstī. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu samazinājums nenozīmē, ka valsts un pašvaldību budžetos samazināsies šie ieņēmumi par attiecīgo summu, jo ir jāņem vērā, ka šie grozījumi veicinās darba ņēmēju vēlmi pamest pelēko zonu un faktiski dos iedzīvotāju ienākuma nodokļa paaugstinājumu, kā arī citu nodokļu paaugstinājumu. Jo, ja mēs paskatāmies statistiku, tad šobrīd dramatiski pieaug to nodokļu maksātāju skaits, kuri veic savas iemaksas no minimālās algas. Bet šie grozījumi varētu dot stimulu cilvēkiem tomēr atgriezties no ēnu ekonomikas vai no pelēkās zonas un sagādāt kopējā tautsaimniecībā lielākus ieņēmumus.

Tā ka es aicinu, cienītie kolēģi, atbalstīt šos priekšlikumus un diskutēt par iespējamo laiku un par šo priekšlikumu tālāko virzību Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

„Pret” pieteicies runāt deputāts Jānis Reirs.

J.Reirs (VIENOTĪBA).

Kolēģi! Lūdzu noraidīt šo likumprojektu! Faktiski tas ļoti nopietni skar budžeta ieņēmumus... budžeta daļu, jo samazināsies ieņēmumi no iedzīvotāju ienākuma nodokļa. Kā mēs atceramies, mums budžetu sagatavo un iesniedz Saeimā valdība. Pārējiem likumprojektiem, kas skar budžetu, ir nepieciešams Finanšu ministrijas atzinums. Es arī uzskatu, ka tie skaitļi, kas ir norādīti - ka samazinājums būs tikai par 30 miljoniem -, ir nepareizi, un līdz ar to varētu lūgt Saeimu noraidīt šo likumprojektu. (No zāles dep. D.Reizniece-Ozola: „Kāds pamats?”) Un mēs tādu pašu likumprojektu konkrēti sagatavotu, korekti sagatavotu šodien. Tad arī izskatīsim Saeimā un atvērsim.

Paldies. (No zāles: „Liekuļi!”)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Viens deputāts ir runājis „par”, viens - „pret”. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai deputātu iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” nodotu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 49, pret - 37, atturas - 3. Likumprojekts komisijai nodots. Paldies.

Nākamā darba kārtības sadaļa - „Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par Sigitas Dolnieces iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Valērijs Agešins.

V.Agešins (SC).

Godātie kolēģi! Saeimas Juridiskās komisijas 2012.gada 10.maija sēdē tika skatīts lēmuma projekts „Par Sigitas Dolnieces iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”. Saeimas Juridiskās komisijas locekļu lielākā daļa atbalstījusi minēto lēmuma projektu.

Saeimas Juridiskās komisijas vārdā aicinu iecelt Sigitu Dolnieci par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Sigitas Dolnieces iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par Ievas Bāliņas iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Valērijs Agešins.

V.Agešins (SC).

Saeimas Juridiskās komisijas 2012.gada 10.maija sēdē tika skatīts lēmuma projekts „Par Ievas Bāliņas iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”.

Komisijas locekļi vienbalsīgi atbalstījuši minēto lēmuma projektu.

Saeimas Juridiskās komisijas vārdā aicinu iecelt Ievu Bāliņu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Ievas Bāliņas iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret - nav, atturas - 2. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par Saeimas deputāta Jāņa Vucāna ievēlēšanu Pieprasījumu komisijā”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Saeimas deputāta Jāņa Vucāna ievēlēšanu Pieprasījumu komisijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamā darba kārtības sadaļa - „Likumprojektu izskatīšana”.

Likumprojekts „Grozījumi Darba likumā”, otrais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāts Ilmārs Latkovskis.

I.Latkovskis (VL-TB/LNNK).

Augsti godātā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi deputāti! Uzmanību dokumentam Nr.884 „Grozījumi Darba likumā”! Likumprojekts otrajam lasījumam.

Sociālo un darba lietu komisija saņēmusi un izskatījusi 11 priekšlikumus.

1.priekšlikums - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Ievaddaļas redakcija. Priekšlikumu atbalsta komisija.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Latkovskis. 2.priekšlikums - tieslietu ministra Gaida Bērziņa priekšlikums izslēgt likumprojekta 1.pantu. Tas tika pārstrādāts 10.priekšlikumā. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Latkovskis. 3.priekšlikums - tieslietu ministra Gaida Bērziņa priekšlikums izslēgt likumprojekta 2.pantu. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Latkovskis. 4.priekšlikums - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums izslēgt 2.pantu. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Latkovskis. 5.priekšlikums. Iesniedzis Saeimas Juridiskais birojs. Redakcionāli labojumi. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Latkovskis. 6.priekšlikums. Saeimas Juridiskais birojs. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Latkovskis. 7.priekšlikums. Saeimas Juridiskais birojs. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Latkovskis. 8.priekšlikums. Saeimas Juridiskais birojs. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Latkovskis. 9.priekšlikums - tieslietu ministra Gaida Bērziņa priekšlikums darba sludinājumos aizliegt norādīt konkrētas svešvalodas prasmi, izņemot gadījumus, kad tā ir nepieciešama. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu par 9. - tieslietu ministra priekšlikumu. Balsosim par 9. - tieslietu ministra Gaida Bērziņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - 29, atturas - 4. Priekšlikums atbalstīts.

I.Latkovskis. 10.priekšlikums - tieslietu ministra Gaida Bērziņa priekšlikums darba līgumā neietvert prasību pārvaldīt svešvalodu, ja tā nav nepieciešama darba pienākumu veikšanai. Komisija neatbalsta.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Inesei Laizānei.

I.Laizāne (VL-TB/LNNK).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Grozījumi Darba likumā ir valstiskas nozīmes jautājums. Tie paredz precizēt darba līguma regulējumu un noteikt, ka līgumā neietver darbinieka pienākumu pārvaldīt konkrētu svešvalodu, ja tā nav nepieciešama darba pienākumu veikšanai.

Tikko mēs nobalsojām par normu, kas aizliedz norādīt konkrētas svešvalodas prasmi darba sludinājumā, izņemot gadījumus, kad tā ir pamatoti nepieciešama darba pienākumu veikšanai.

Cienījamie kolēģi! Es domāju, ka šajā situācijā, nenobalsojot par nākamo priekšlikumu, mēs rīkojamies liekulīgi: ja problēmu neredzam, tad tās nav. Sludinājumā nebūs, un mēs varam mierīgu sirdi dzīvot, jo nevienai apkopējai, nevienam kurinātājam un pirtniekam valodas zināšanas nepamatoti netiek prasītas.

Es domāju, mēs šeit parādām, ka dzīvojam tādā Potjomkina sādžā, kur ar fasādi viss ir kārtībā, bet aiz fasādes ir pilnīgi vienalga, kā jutīsies mūsu cilvēks, paļaujoties, tiesiski paļaujoties uz to, ka sludinājumā nav prasītas konkrētas svešvalodas zināšanas. Bet, tiekoties ar darba devēju, viņam tās prasīs darba līgumā, nepamatojot, kāpēc, un viņa darbs arī neprasīs tās.

Mani pārsteidz darba devēju vienotā fronte šajā jautājumā, vēršanās pret valsts valodas nostiprināšanu. Ir jāsāk apzināties, ka latviska vide darbavietās ir normāla prasība Latvijā, un nav svarīgi, prot vai neprot svešvalodu. Diskriminācija ir tā, ka svešvaloda vispār tiek prasīta, ka nepietiek ar valsts valodu. Valsts pienākums ir rast risinājumu visās jomās un it sevišķi darba tirgū, lai nepieļautu faktiskus kādas citas valodas izplatīšanos veicinošus apstākļus. Un es gribu domāt, ka mūsu darba devējiem ir pietiekoša kapacitāte, lai atšķirtu, kuras ir pamatotas prasības un kuras ne. Un gadījumā, ja ir nepieciešama saskarsme ar ārzemēm un materiāliem citās valodās, es domāju, jebkurš darba devējs, grozot pienākumus amata aprakstā, var jebkuru adītāju nosūtīt uz Vāciju vai Krieviju pieredzes apmaiņā.

Iedomāsimies tādu situāciju, ka Francijā kāds bruģa licējs - pilnīgi pamatoti, Francija ir tūrisma zeme -, pie kura pienāks tūristi un prasīs parādīt ceļu uz Luvru, spēs angliski, spāniski, vāciski, krieviski un varbūt pat latviski norādīt virzienu. Es domāju... Francijā ir gadījumi - es pati esmu saskārusies -, kad apkalpojošais personāls smaidot atbild franču valodā, un zināt, nav svarīgi, cik liela ir valsts un vai tā ir Francija vai Latvija, bet ir svarīgs saimnieka statuss un pašapziņa, tas, kā mēs jūtamies mūsu valstī, un es ļoti ceru, ka darbiniekiem un darba devējiem ir vienotas vērtības.

Un es ļoti aicinu atbalstīt 10. un 11. - tieslietu ministra Gaida Bērziņa priekšlikumu. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tā kā ir pienācis laiks pārtraukumam, tad debates turpināsim pēc pārtraukuma.

Pirms mēs ejam pārtraukumā, vēl ir pieteikušies cilvēki paziņojumam.

Vārds deputātei Initai Bišofai.

I.Bišofa (ZRP).

Godājamie Sociālo un darba lietu komisijas deputāti! Aicinām jūs uz sēdi tūlīt, starpbrīdī, šeit pat, Dzeltenajā zālē.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds paziņojumam deputātei Ilmai Čepānei.

I.Čepāne (VIENOTĪBA).

Es atgādinu Juridiskās komisijas locekļiem, ka sēde būs tūlīt Juridiskās komisijas telpās.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds paziņojumam deputātam Jānim Reiram.

J.Reirs (VIENOTĪBA).

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde pulksten 10.35 Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas telpās.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Paldies.

Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Vucānam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

J.Vucāns (11.Saeimas sekretāra biedrs).

Godātie kolēģi! Elektroniski nav reģistrējušies: Inga Bite... nav zālē, Irina Cvetkova... nav, Iveta Grigule... nav, Sergejs Potapkins... arī nav.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(Pārtraukums.)

 

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 11.Saeimas priekšsēdētāja

Solvita Āboltiņa.

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi, lūdzu, ieņemiet vietas! Turpinām Saeimas 17.maija sēdi.

Pirms pārtraukuma mēs skatījām likumprojektu „Grozījumi Darba likumā”, otrais lasījums. Skatījām priekšlikumus un bijām tikuši līdz 10. - tieslietu ministra Gaida Bērziņa priekšlikumam, par kuru bijām uzsākuši debates.

Tātad turpinām debates.

Vārds deputātei Vinetai Poriņai.

V.Poriņa (VL-TB/LNNK).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Es gribu izteikt atzinību, ka Saeima nobalsoja jau par 9.priekšlikumu Darba likumā, un uzskatu, ka tas jau ir pozitīvs solis diskriminācijas novēršanā. Un, runājot par 10. un 11.priekšlikumu, es gribu ar jums padalīties piedzīvotajā pirms 18.februāra referenduma.

Pirms šī referenduma par otro valsts valodu tikos ar Talsu iedzīvotājiem, to skaitā ar Talsu ģimnāzijas vidusskolēniem un skolotājiem, lai aktivizētu viņus kā ļoti latviskas pilsētas iedzīvotājus un viņu tuviniekus piedalīties referendumā.

Kad stāstīju par Saeimas darba novitātēm, minēju, ka ir plānots veikt grozījumus Darba likumā, kas paredzētu, ka darba ņēmējiem nedrīkstēs ne tikai līgumā, bet arī faktiski darba vietās pieprasīt krievu valodas un citu svešvalodu prasmi, ja vien darba pienākumu veikšanā neietilpst kontakti, piemēram, ar Krieviju. Ģimnāzijas zālē pēc šīs informācijas atskanēja skolēnu un skolotāju aplausi. Tie bija arī simboliski aplausi gan no latviski runājošās jaunākās paaudzes, kura skolā neapgūst obligātā kārtā tieši krievu valodu, bet apgūst citas, Eiropas Savienības valstu, valodas, jo galu galā mūsu mērķis taču ir reintegrācija Rietumeiropā, nevis reintegrācija Krievijā, gan arī tie bija aplausi no emigrācijas latviešiem, kuri paši un kuru bērni atgriežas Latvijā un nevar iegūt darbu vien tāpēc, ka pašreizējās likuma normas pieļauj darba devējam nepamatoti pieprasīt krievu un citas svešvalodas prasmi.

Es aicinu Saeimu šodien atbalstīt 10. un 11.priekšlikumu, lai aplausi par Saeimas rīcību - līdzīgi, kā tas bija Talsu ģimnāzijas zālē, - atskanētu visā valstī kopumā.

Paldies par jūsu uzmanību. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Turpinām debates.

Vārds deputātam Vitālijam Orlovam.

V.Orlovs (SC).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Par visiem Darba likuma grozījumiem bija karstas debates Sociālo un darba lietu komisijā, un tieši šis priekšlikums nav atbalstīts tāpēc, ka komisijas locekļi uzskata, ka darba devējs nav muļķis un nevar prasīt no darbinieka to, kas viņam nebūs vajadzīgs darba pienākumu izpildei. Un viens no argumentiem bija tas, ka, ja mēs tagad likumā ierakstīsim to, ka nevar prasīt konkrētas svešvalodas, nākamais solis būs, ka nevar prasīt datorzināšanas, un tā tālāk.

Līdz ar to uzskatām, ka šis priekšlikums nav atbalstāms, un lūdzu balsot tā, kā balsoja Sociālo un darba lietu komisija.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Inārai Mūrniecei.

I.Mūrniece (VL-TB/LNNK).

Labdien, godātie kolēģi! Saeimas tribīnē esmu kāpusi, lai aicinātu jūs balsot „par” 10. un 11.priekšlikumu. Un, kolēģi, lūdzu, neizliecieties, ka nesaprotat, par ko šeit ir runa! Te ir runa par latviešu valodas aizsardzību praksē un latviešu aizsardzību darba tirgū. Par to, lai tiktu novērsta nepamatoti lielā krievu valodas dominēšana, tajā skaitā arī darba tirgū. Te ir runa par to, vai mums kā sabiedrībai kopumā ir apziņa, ka dzīvojam nacionālā valstī un uz Eiropas Savienības vērtībām orientētā valstī; vai mēs esam gatavi arī praksē - ne tikai skaistos vārdos - par šo principu iestāties.

Šie grozījumi novērstu divvalodību lielākajās pilsētās un neliktu jauniešiem, kuri skolās krievu valodu nav apguvuši, izbraukt no valsts. Ir tiesa tas, ka Latvijā pastāv diskriminācija un šī diskriminācija darba tirgū izpaužas kā latviešu jaunās paaudzes diskriminācija. Viņi meklē darbu savās pilsētās, taču priekšā ir barjera - nepamatotas prasības zināt krievu valodu. Tad viņi dodas uz Rīgu meklēt darbu, bet šī barjera joprojām ir priekšā. Un tad tie jaunieši, kuri skolās ir mācījušies angļu, vācu, dāņu, norvēģu, franču un citas valodas, balso, tā teikt, ar kājām: sakravā koferus un izbrauc no valsts.

Godātie kolēģi! Vai jūs, ja balsosiet „pret”, pēc tam spēsiet atklāti un godīgi paskatīties acīs šiem jauniešiem un teikt viņiem, ka esat izdarījuši visu iespējamo, lai viņi sekmīgi būtu varējuši strādāt Latvijā un stiprināt un celt savu valsti?

Godātie kolēģi! Ja jūs balsosiet pret 10. un 11.priekšlikumu, vai jūs spēsiet godīgi paskatīties acīs saviem vēlētājiem un turpināsiet teikt, ka esat latviskas un uz Eiropas Savienības vērtībām orientētas partijas?

Godātie kolēģi, vēlētāji tam neticēs! Viņus nav iespējams piemuļķot. Lūdzu, ieklausieties! Vēl pirms neilga laika es biju žurnāliste un politikā gāju ar vēlmi aizstāvēt latviešu valodas tiesības un arī to latviešu tiesības, kuri nepamatoti tiek diskriminēti. Es gribu ļoti skaidri šodien šeit, no Saeimas tribīnes, pateikt arī to, ka mēs darīsim visu iespējamo, lai cilvēki pēc šī balsojuma uzzinātu, kā kurš deputāts ir balsojis. Lūdzu, rēķinieties ar to, ka šī balsojuma rezultāti pēc tam būs skaidri zināmi!

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Dzintaram Rasnačam.

Dz.Rasnačs (VL-TB/LNNK).

Godātie kolēģi! Mēs pie šī jautājuma atgriežamies 9., 10., 11.Saeimā.

Šī tendence - nepamatoti prasīt svešvalodu zināšanas un šo prasību ierakstīt darba līgumā - parādījās pirms gadiem pieciem, sešiem, septiņiem, un tagad tā ir jau izvērsusies (mēs daudzkārt esam arī šeit citējuši šos darba sludinājumus), bet liela daļa deputātu tomēr līdz šim nebija īsti sapratuši, ka tā tiešām ir diskriminācija. Tā ir diskriminācija vistiešākajā veidā!

Tas, ko piedāvā tieslietu ministrs, man liekas, ir pilnīgi loģisks priekšlikums, ka darba līgumā nevar būt nepamatota prasība zināt svešvalodas. Pamatota prasība var būt. Nepamatota nevar būt.

Es „Saskaņas Centra” deputātiem gribētu uzzīmēt vienu ainu, varbūt tad viņi labāk sapratīs, kad es pastāstīšu kādu viņiem varbūt tuvāku, redzamāku piemēru. Pieņemsim, ka jūs esat Tālajos Austrumos Krievijā, Krievzemē, kur ir apdzīvotas vietas, kurās jau vairāk nekā 50 procenti iedzīvotāju šodien ir ķīnieši (tas ir oficiāli atzīts, un par to neviens nestrīdas!), un ka šajā Tālo Austrumu apdzīvotajā vietā tagad jums darba līgumā prasa ķīniešu valodas zināšanas, tāpēc ka darba devējs ir sliņķis un negrib iemācīties Krievijā valsts valodu, krievu valodu, bet runā tās valsts valodā, no kuras viņš ir iebraucis. Protams, jūs būsiet diskriminēti un protestēsiet. Un likumdevējs tādu lietu nepieļaus. Tad nu ir jautājums: kāpēc mēs Latvijā pieļaujam nepamatotu svešvalodas prasīšanu?

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Imantam Parādniekam.

I.Parādnieks (VL-TB/LNNK).

Labdien, cienījamie kolēģi! Es īpaši vēršos pie kolēģiem no VIENOTĪBAS frakcijas, Reformu partijas frakcijas un Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas.

Es saprotu, ka var varbūt šķist, ka Nacionālās apvienības politiķi kaut kādu iemeslu dēļ ir ieinteresēti paust tādu vai citādu viedokli un ka viņiem personīgi tas šķiet saistoši. Varbūt. Lai tas tā paliek! Šeit es gribētu citēt tikai un vienīgi cilvēku, kas - neatkarīgi no politiskās pārliecības - ikdienā sastopas ar šādu diskriminācijas problēmu. Tas ir Valsts valodas centra vadītājs Antons Kursītis, kurš ir teicis sekojošo: „Man pašam personīgi sāp, ka pamatnācijas pārstāvji, kuri neprot krieviski, spiesti doties meklēt darbu citur Eiropā. Diemžēl ļoti daudzi latviskie politiķi to nespēj un negrib saprast, ka jāaizsargā šī krieviski nerunājošā pamatnācijas daļa, kas šobrīd tiek diskriminēta daudz vairāk nekā okupācijas gados.” Vēl viņš saka: „Ja uzņēmumā strādās gan latvieši, gan krievi, arī darba sapulces vismaz daļēji notiks abās valodās. Pagaidām šādos uzņēmumos viss, izņemot lietvedību un dokumentus, notiek krievu valodā. No ārpuses nekāda integrācija nevar notikt, jo latviskā minoritāte ne Rīgā, ne Daugavpilī nevar integrēt krievisko majoritāti.” Un viņš uzskata, ka šādi grozījumi būtu lietderīgāki nekā miljonu latu iegrūšana dažādās mistiskās integrācijas programmās.

Mīļie kolēģi! Es aicinu aizdomāties un atbildīgi nobalsot par šiem priekšlikumiem.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Inai Druvietei.

I.Druviete (VIENOTĪBA).

Cienījamie kolēģi! Šajā brīdī, protams, atkal būtu vietā izsauciens „Cik var!”. Bet laikam varēs un vajadzēs tik ilgi, kamēr tie, kas nesaprot, sapratīs, tie, kas negribēs saprast, atkāpsies no savām pozīcijām un tie, kas nespēs saprast, nesēdēs parlamentā.

Iepriekšējās sarunās mēs esam minējuši ļoti daudzus argumentus, kādēļ šāda likuma norma ir nepieciešama, kādēļ tā aizpilda „baltos plankumus” mūsu valodas politikā un kādēļ tā ir pilnīgā saskaņā ar mūsu Satversmē noteikto valsts valodas statusu. Būtībā ar Satversmes 4.pantu pietiktu, lai būtu pilnīgi skaidrs, ka šajā likumā šādi tiek noteikta dabiskā lietu kārtība. Latvijā valsts valoda ir latviešu valoda, ar to viss ir izteikts, jo šī norma ietver arī nostādni, ka citu valodu prasme ir vēlama, nenoliedzami vēlama (es ceru, ka neizskanēs absurdie argumenti par monolingvāla latvieša ideālu), bet tā nav obligāta, it īpaši tad, ja darba pienākumi neprasa saziņu ar citās valodās runājošiem cilvēkiem. To mēs esam pierādījuši ne vienu reizi vien.

Bet šoreiz tikai par vienu konkrētu jautājumu, kas tik tiešām varētu likt aizdomāties arī tiem, kuri visās lietās prasa juridisku precizitāti. Kā zināms, Latvijas likumdošanā ir ļoti precīzi noteikta tā valodas prasmes pakāpe, kas ir nepieciešama tiem, kuri vēlas strādāt vai nu valsts un pašvaldību iestādēs, vai arī pakalpojumu sektorā. Latviešu valodas prasmes prasības ir ļoti stingri reglamentētas (no A1 līdz C2), un nevienam darba devējam nav tiesību prasīt darbiniekam augstāku valsts valodas prasmes pakāpi, nekā tas ir noteikts Ministru kabineta noteikumos.

Bet ko mēs redzam šajā gadījumā? Bieži vien pēc inerces darba sludinājumos, kā arī darba līgumos tiek noteikta visbiežāk angļu un krievu valodas papildprasme, bet nav noteikts līmenis. Tātad darba devēja voluntārismam ir pilnas tiesības izpausties. Viņš var prasīt neadekvāti augstu krievu valodas prasmes līmeni, jo likumdošana tam šķēršļus neliek.

Jautājums nav par to, ka šāda norma it kā būtu ietverta ar domu veicināt latviešu valodas nostiprināšanos. Jā, protams, nenoliedzami, bet šeit ir jautājums pirmām kārtām par valsts valodas statusu kā tādu, tātad par vienīgo obligāto valodu, kas Latvijā jāprot, ja vēlas būt sociāli un ekonomiski aktīvs.

Bet šeit ir jautājums tieši par darba ņēmēju aizsardzību. Es pieļauju, ka Latvijas Darba devēju konfederācija, LIKTA un arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera gluži vienkārši nav iedziļinājusies, par ko tad ir runa. Gluži vienkārši, neiedziļinoties Latvijas Valsts valodas likumā, Ministru kabineta noteikumos, kaut vai valsts valodas politikas stratēģijā, gluži vienkārši jebkurā jautājumā tiek saskatīta darba devēja apdraudētība, nepadomājot, ka šī norma ir darba ņēmēja aizsardzībai. Un šādu darba ņēmēju nemaz nav tik maz. Tie jau tika minēti iepriekšējās runās. Un tieši tādēļ šeit mums ir jāskatās gan no konstitucionālā viedokļa, gan arī no individuālā darba ņēmēja tiesību viedokļa, un tas viss jādara uz Latvijas valsts valodas politikas fona.

Tātad saskatīsim šajā normā to, kas tur tik tiešām ir pateikts, nevis to, kā tur nav un kas ir ietverts citos likumos, pret ko nez kāpēc šīs organizācijas neprotestē, un apzināsimies, ka gluži vienkārši šādi tiek noteikta normāla lietu kārtība! Un tiks novērstas šīs nepamatotās prasības, kas tik tiešām reāli apdraud latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas statusu, jo citādi, piedodiet, konstitūcijas un Valsts valodas likuma norma varētu būt pretrunā ar to, ko mēs reāli redzam savā ikdienā. Novērsīsim šo pretrunu un atbalstīsim priekšlikumu!

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Borisam Cilevičam.

B.Cilevičs (SC).

Cienījamie kolēģi! Mēs jau vairākkārt par šo priekšlikumu runājām, un vairākkārt eksperti atzīmēja, ka jau šobrīd Darba likuma normās ir ietvertas visas nepieciešamās klauzulas, lai īstenotu diskriminācijas aizliegumu. Es gribu vēlreiz atkārtot to, ko es jau runāju no šīs tribīnes. Jau šobrīd Latvijas likumdošana piešķir visas iespējas apstrīdēt gan administratīvi, gan tiesas ceļā jebkura veida diskrimināciju, tātad arī nepamatotas prasības attiecībā uz svešvalodu prasmi. Joprojām nevienas konkrētas sūdzības tiesās nav.

Es, protams, lasīju „Delfos” tos skaidrojumus, ka... ziniet, man neērti... visādus izgudrojumus... Kāpēc cilvēki, kas uzskata, ka viņi tiek diskriminēti, nevēršas tiesā? Domāju, ka patiesība ir pilnīgi cita: viņi ļoti skaidri apzinās, ka vienkārši zaudēs šo lietu.

No juridiskā viedokļa, protams, tas ir pilnīgi analfabētiski.

Tas, kas tiek darīts... tas ir pilnībā politisks priekšlikums.

Es nekomentēšu tos izteikumus un tos argumentus, tādus kā šantāža... „Redzat, to vārdus, kuri balsos „pret”, mēs publicēsim!”... Piedodiet, tas nav nopietni! Cienījamā Mūrnieces kundze, protams, ja jums nav citu argumentu, jūs varat mēģināt šantažēt savus kolēģus. Bet es gribētu runāt par ko citu.

Kolēģi! Šeit mēs runājam par tirgus attiecībām. Jebkurš darba devējs ir uzņēmējs, kas apkalpo klientus. Un ir veca tirgus patiesība: „Klientam vienmēr ir taisnība.” Ja klientu vidū ir ievērojama daļa cilvēku, kam ir ērtāk sazināties viņu dzimtajā valodā - vai nu krievu, vai angļu - nav svarīgi! -, tad jautājums ir ļoti vienkāršs. Ja darba devējs ir ieinteresēts sava biznesa panākumos, vai viņam tas jāņem vērā? Vai viņam jārūpējas par to, lai viņa personāls būtu spējīgs sazināties ar klientiem tajā valodā, kura ir ērtāka klientiem? Vai šo situāciju jūs uzskatāt par pamatotu? Vai šādā situācijā, kad klientu vidū ir pietiekoši daudz cilvēku, kam ir ērtāk sazināties kādā citā valodā - svešvalodā vai mazākumtautības valodā -, prasības zināt šo svešvalodu vai mazākumtautības valodu ir pamatotas vai nav? Spriežot pēc jūsu argumentācijas, tieši šo situāciju jūs gribat novērst. Jūs gribat piespiest klientus sazināties ar uzņēmēju valsts valodā, nevis klientu valodā. Un šī ir fundamentāla prasība, un šis ir fundamentāls jautājums, cik daudz valsts var iejaukties privātajā jomā, jo tā ir privātā joma. Protams, es pilnībā piekrītu Druvietes kundzei, bet... Cik es zinu, līdz šim mums likums vēl neprasa valsts valodas zināšanas, lai cilvēks, piemēram, varētu pirkt maizi. Protams, jūs varat plānot to ierosināt, bet es ceru, ka es to tomēr nepiedzīvošu...

Tātad klientam vienmēr ir taisnība, un jebkurš uzņēmējs rūpējas par to, lai arī tie klienti, kas nerunā valsts valodā, tomēr nāktu pie viņa un atstātu savu naudu viņa veikalā vai viņa frizētavā, un tā tālāk. Tas ir pilnīgi likumsakarīgi! It’s just business, piedodiet! „Tā ir tikai uzņēmējdarbība!” (Es pārtulkoju, lai nebūtu pārmetumu.) Nekādas politikas! Kāpēc jūs gribat politizēt šo lietu?

Es gribu vēlreiz atkārtot savu priekšlikumu Dzintara kungam: dodiet man konkrētu situāciju, ka cilvēks tiek diskriminēts (No zāles: „Televīzijā ir!”), un es iejaukšos, jo man, paldies Dievam, ir tāda pieredze. Es diezgan daudz nodarbojos ar konkrētām tiesvedībām un diezgan daudzas lietas arī vinnēju neatkarīgi no tā, uz kāda pamata bija tā diskriminācija.

Tas nav politisks jautājums. Nevajag to politizēt!

Latvijas likumdošana pretdiskriminācijas jomā ir diezgan labi izstrādāta. Piemērosim to, bet neuzrīdīsim kārtējo reizi latviešus uz krieviem un krievus uz latviešiem! Tas neveicina integrāciju. Gluži otrādi! Ja jūs tagad patiešām atklāti pateiktu, ka jūsu ierosinājuma būtība ir piespiest klientu runāt valsts valodā - nevis stājoties darba attiecībās, nevis pretendējot uz valsts dienestu, bet pērkot maizi... Nu, piedodiet, tas jebkurā gadījumā ir vērsts uz sabiedrības šķelšanu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Lolitai Čigānei.

L.Čigāne (VIENOTĪBA).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Es šeit gribētu izteikt patiesu apbrīnu mūsu kolēģim Borisam Cilevičam, kas dažādās auditorijās spēj runāt pilnīgi, kardināli pretējas lietas. (Aplausi.)

Šodien mēs no Cileviča kunga tikko dzirdējām... tikko mēs no Cileviča kunga dzirdējām, ka viņš sevi uzskata par starptautisku pretdiskriminācijas ekspertu. Viņš mums sacīja, ka viņš pats nav juties diskriminēts uz krievu valodas nezināšanas pamata, tātad arī citiem nav iemesla justies diskriminētiem uz krievu valodas nezināšanas pamata un tātad šādas problēmas Latvijā nav. Tas, protams, ir tāpēc, ka Boriss Cilevičs zina krievu valodu. Viņš šādā situācijā nekad agrāk nav bijis. Tātad tas ir saprotams, ka viņš runā par savu personisko pieredzi.

Tomēr, kad pavisam citā auditorijā pirms diviem mēnešiem publiskā diskusijā kāds cilvēks, kuram krievu valoda ir dzimtā valoda, uzstājās ar runu un sacīja, ka viņš Latvijas valstī jūtas ļoti labi, viņš nekad nav pazemots, nekad nav apspiests, viņa iespējas realizēt sevi profesionāli un personiski sakarā ar to, ka krievu valoda ir viņa dzimtā valoda, nekad nav bijušas ierobežotas, tajā diskusijā Cileviča kungs piecēlās kājās un teica šādu frāzi (es atļaušos citēt precīzi): „Man ir liels prieks par jums, ka jūs jūtaties komfortabli. Jūs nejūtaties diskriminēti. Bet kāpēc jūs domājat, ka citiem ir pilnīgi tāda pati pieredze? Ir problēmas, un cilvēki jūtas tā, kā viņi jūtas, un ne jau tāpēc, ka viņiem kāds ir izskalojis smadzenes, bet tāpēc, ka viņi vadās pēc savas dzīves pieredzes, un tā ir tā problēma.” Cileviča kungs, lūdzu, lietojiet vismaz tikpat tolerantu attieksmi arī šajā situācijā!

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Ingmāram Čaklajam.

I.Čaklais (VIENOTĪBA).

Augsti godātā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Brīžos, kad gribu izšķirties par kādu lietu, kā rīkoties, es cenšos paskatīties uz to, it kā justos pietiekami nezinošs, pat ja es jūtos zinošs. Un tad es jautāju kādam tādam, kas ir gudrāks par mani. Pēdējā laikā man liekas, ka kļūstu arvien dumjāks, līdz ar to man ir arvien vairāk kam jautāt. Un no šī viedokļa es tiešām nebaidos jautāt par jebkuru lietu. Un, ja es cenšos dzirdēt, tad es cenšos dzirdēt arī tos, kas mani uzrunā. Pirms dažām dienām visi mēs, deputāti, saņēmām šādu vēstulīti uz divām lappusēm no 4.maija Deklarācijas kluba. Tātad, ja mēs tomēr saprotam, ka esam 11.Saeima un neesam visa sākums un beigas, tad mums jāsaprot, ka arī pirms mums ir bijuši cilvēki, un 4.maija Deklarācijas kluba cilvēki man ir autoritātes kaut vai tāpēc vien, ka viņi ir tie, kas pieņēma 4.maija Deklarāciju. Un šajā sakarā, ja nu kāds nav izlasījis, es atļaušos nolasīt, ko viņi raksta jums, mums un visiem: „4.maija Deklarācijas kluba valde ar gandarījumu secina, ka 18.februāra referendumā par valsts valodas statusa noteikšanu krievu valodai Latvijas pilsoņi ir skaidri un nepārprotami pateikuši „nē” mēģinājumam uzbrukt mūsu valodai, mūsu pamatvērtībām un mūsu valsts neatkarībai. Tas ir tautas mandāts valsts augstākajam likumdevējam īstenot pilsoņu pausto gribu konkrētos likumdošanas aktos, kas nostiprinātu Latvijas valsts pamatus un novērstu līdzīgu mērķtiecīgi sagatavotu uzbrukumu mēģinājumu nākotnē. Ir politiski tuvredzīgi un naivi cerēt, ka situācijas normalizēšanu varētu panākt ar piekāpšanos Latvijas pārkrievošanas iniciatoru izvirzītajām prasībām. Gluži pretēji - pēc katras piekāpšanās sekos jaunas valsts neatkarību apdraudošas prasības. Mūsuprāt, Latvijas kā nacionālas valsts nostiprināšanai stingri un nepārprotami jāvirzās, pirmkārt, uz latviešu valodas statusa nostiprināšanu un lietojuma paplašināšanu. Otrkārt, uz valstij uzticamu pilsoņu kopuma nostiprināšanu. Treškārt, uz skaidra tiesiskā regulējuma izstrādāšanu pilsoņu demokrātiskai līdzdalībai valstij būtisko jautājumu izlemšanā. Šajā nolūkā steidzami jārisina jautājumi, kuros kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas pietrūcis skaidras un nepārprotamas rīcības vai kuri nav risināti vispār.” Visu uzskaitījumu es jums nelasīšu, tikai 5.punktu. „Ar likumu jāaizliedz krievu valodas prasmes pieprasīšana amata pretendentiem, ja tā nav nepieciešama tiešo darba pienākumu veikšanai, arī privātajās iestādēs un uzņēmumos.” Es domāju tāpat. Un nobeigumā viņi raksta: „Ceram uz Saeimas un valdības drosmīgu un izlēmīgu rīcību šo jautājumu risināšanā.” Es arī ceru.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam.

S.Dolgopolovs (SC).

Cienījamie kolēģi! Šajā likuma tekstā un priekšlikumā nav neviena vārda par krievu valodu. Ir runa par svešvalodām. Bet es nevaru saprast, kāpēc debatētāji uzliek lielu akcentu tieši uz krievu valodu. Nevienu nesatrauc, teiksim, tas, ka Blaumaņa ielā Rīgā ir zvērinātu notāru birojs, kura izkārtnē vienīgie vārdi latviešu valodā ir tie, ka šis birojs atrodas 3.stāvā. Viss. Tur nav nekādas zīmes... nekādi sodi, nekā cita... Nu, normāla parādība. Mēs runājam par svešvalodām.

Runājot tomēr par juridiskām lietām, jo mēs runājam par likumu, redzat, šeit parādās viens punkts, kuru vajadzēs izvērtēt tiesām gadījumā, ja tādi jautājumi kā darba strīdi tiks skatīti tur. Un šeit ir rakstīts: „Izņemot gadījumus, ka tā pamatoti nepieciešama darba pienākumu veikšanai.” Nav runa par to, kāda valoda tā ir. Bet ir runa par to, ko nozīmē „pamatoti”. Pamatotība. Druvietes kundze diezgan pareizi ieminējās, runājot par šo te problēmu. Kad mēs runājam par valsts valodu, prasības šeit ir definētas pietiekami stingri. Tās var patikt vai nepatikt, bet tās ir formulētas likumā un Ministru kabineta noteikumos. Ir pakāpes, ir tās pakāpes saistītas ar darbu veikšanu un tā tālāk, un tā joprojām. Kas vērtēs šo lietu, ja mēs runājam nevis par kaut kādām teorijām vai par ideoloģiskajām lietām, par pretstatījumu - latvieši un krievi - un tā tālāk, bet gan par konkrētu tiesu praksi? Tieslietu ministrs, ja viņš būtu par to domājis, tad būtu to minējis arī savā anotācijā. Es domāju, ka tas jautājums vienkārši nav atrisināms ne juridiski, ne teorētiski, ne no baltā saprāta viedokļa.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Rasmai Kārkliņai.

R.Kārkliņa (VIENOTĪBA).

Cienījamie kolēģi! Kā mēs visi zinām, likuma mērķis nav tikai sodīt, tā mērķis ir arī ieviest kārtību un veikt profilakses pasākumus. Proti, ar šiem likuma pantiem, kas parādīs, ka nevajag pieprasīt nevajadzīgu svešvalodas zināšanu, mēs novērsīsim to, ka Latvijā vēl arvien ļoti bieži pēc inerces dažādos... ne tikai sludinājumos, bet arī darba līgumos parādās nepamatotas prasības attiecībā uz valodu.

Es varu jums minēt konkrētu, savu piemēru. Es esmu iesaistījusies vienā Latvijas Universitātes projektā par cilvēkresursu piesaisti, starp citu, tā doma bija tieši piesaistīt no ārzemēm atpakaļ mūsu zinātniekus, un šis projekts ir ļoti plašs, tur arī ir literatūrzinātnieces un es kā politoloģe. Un gan literatūrzinātniecei, kura ir studējusi un pēta Latvijas... latviešu literatūru, gan arī manā darba līgumā bija ierakstīts, ka mums ir jāprot krievu valoda. Mēs teicām, ka mēs to neparakstām, mūsu pētījumiem nav vajadzīga krievu valodas prasme. Latvijas Universitāte izņēma ārā. Ko es te gribu uzsvērt? Viņiem tā ir tāda standarta veidlapa - darba līgumu formulārs. Ko es te gribu vēlreiz uzsvērt? Ka šādiem jauniem likuma pantiem ir arī šis novēršanas elements, ka darba devēji pārskatīs savus standarta līgumus un tad attiecīgi rīkosies.

Vēl te minēja, ka it kā neesot daudz tādu gadījumu, kad cilvēks Latvijā ir diskriminēts savas svešvalodu jeb konkrēti krievu valodas nezināšanas dēļ. Es jums varu teikt, ka savu draugu un paziņu vidū - tostarp daudzi ir atgriezušies Latvijā no trimdas - esmu dzirdējusi ļoti daudz piemēru. Viņi varbūt neiesniedz sūdzības, es viņus mudinu rakstīt sūdzības. Tā ir ļoti nopietna problēma, ka atnāk atpakaļ vesela ģimene - piemēram, mana paziņa, māte, viņas bērni un mazbērni, kas visi grib dzīvot un strādāt Latvijā -, bet viņi neprot krievu valodu un viņiem ļoti grūti atrast darbu un ļoti grūti arī iesaistīties konkrētās darba attiecībās.

Tā ka es aicinu atbalstīt tomēr gan 10., gan 11.priekšlikumu. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Inesei Lībiņai-Egnerei.

I.Lībiņa-Egnere (ZRP).

Godātie kolēģi! Mani šeit, klausoties šīs debates, arvien vairāk pārņem tāda ļoti nepatīkama sajūta, jo es konstatēju, ka man ir ļoti liela problēma, un tādēļ vēlos ar jums padalīties - varbūt tāpēc, lai saprastu, vai esmu vai neesmu viena šādā situācijā.

Proti, mēs šeit dzirdam ļoti daudz labu politisku argumentu par valsts valodas nostiprināšanu, par mūsu latvietības, mūsu etniskās izcelsmes svarīgumu (No zāles dep. I.Druviete: „Nav par to neviena vārda!”), par paaudžu problēmu arī attiecībā uz svešvalodām. Es tam visam piekrītu, bet mēs šeit runājam par Darba likumu. Un es nespēju sadalīties divās personās - politiķī un juristā, un es ceru, ka to nekad arī nespēšu. Tādēļ šobrīd, domājot par to, ka mēs lemjam par grozījumiem attiecībā uz obligātajām prasībām jeb noteikumiem darba līgumā, es neredzu, kā juridiski ir iespējams šo visādi citādi ļoti labo domu un vēlmi tik tiešām īstenot un realizēt. Ja otrajā lasījumā šo tiesību normu tik tiešām atbalstāt, tad es lūgtu atbildīgo komisiju pirms trešā lasījuma pārliecināties par to, ka juridiski tie cilvēki tik tiešām būs aizsargāti, ka viņi nevis vienkārši varēs neparakstīt darba līgumu un tādējādi pievienoties bezdarbnieku rindām, bet viņiem tiešām būs iespēja panākt šo jūsu apsolīto labo darba vietu bez svešvalodu zināšanām un viņi tik tiešām darba kolektīvā būs aizsargāti, saņems konkurētspējīgu atalgojumu, visas viņu kā darba ņēmēju tiesības tiks ievērotas un mēs, Saeimas deputāti, tik tiešām varēsim ar gandarījumu pateikt, ka esam stājušies darba ņēmēju aizsardzības pusē. Es šobrīd to neredzu. Šis priekšlikums to nenodrošina. Šis priekšlikums ir izkārtne, šis priekšlikums Darba likumam situāciju nerisina, un es nevaru to atbalstīt. Varat to publicēt un, godātie priekšlikuma iesniedzēji, varat mani kaunināt, bet es nevaru atbalstīt neprofesionālus priekšlikumus.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Atim Lejiņam.

A.Lejiņš (VIENOTĪBA).

Cienījamais Prezidij! Dāmas un kungi! Mazliet pie reālās dzīves, nevis pie teorētiskās.

Es pazīstu vienu jaunieti. Dzimis un audzis Latvijā un, kā daudzi jaunieši, iemācījies angļu un vācu valodu. Es gribētu sākt ar to, ka pateikšu: viņam diezgan grūti bija Latvijā atrast darbu, jo vienmēr visur priekšā bija krievu valoda, arī tur, kur nemaz nevajadzēja krievu valodu. Un tā viņš bija bezdarbnieks divus gadus. Bet tagad, ieklausieties, tās debates, kas te Saeimā notikušas, acīmredzot ir atstājušas savu iespaidu sabiedrībā, īpaši uz darba devējiem, jo tagad, pirms diviem mēnešiem, kad šis jaunais cilvēks, 25 gadus vecs, divus gadus bijis bez darba, iet pie viena liela darba devēja, viņam prasa formāli, vai viņš prot krievu valodu, un viņš parausta plecus un tiek pieņemts darbā. Nu, kas notiek tālāk? Izrādās, ka to krievu valodu vajadzēja tikai tāpēc, ka vienas maiņas priekšnieks ir, nu, krieviski runājošais. Bet viss kolektīvs principā ir latvieši. Agrāk visi runāja ar viņu krieviski, tagad visi runā ar viņu latviski. Piedodiet, tas ir vislabākais integrācijas piemērs, un tā tam mūsu Latvijā ir jānotiek.

Reāli, ka tiešām tu netiec pieņemts darbā tāpēc vien, ka nezini krievu valodu, un tajā ziņā ar šīm debatēm mēs jau esam atstājuši pozitīvu ietekmi: cilvēki tagad var dabūt darbu, un ne vienmēr viņiem tagad... Nu, prasīs varbūt, bet ne vienmēr jāatbild: “Jā, es, protams, zinu krievu valodu.” Lietām jānotiek dabiskā kārtā. Tomēr mēs dzīvojam Latvijā, un pirmajā vietā mums Latvijā ir mūsu latviešu valoda. Dabīgi, ka tam tā jābūt.

Lūdzu, atbalstiet šo priekšlikumu! (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds Vjačeslavam Dombrovskim.

V.Dombrovskis (ZRP).

Cienījamie kolēģi! Es kādreiz rakstīju blogu portālā politika.lv. Bija diezgan interesanti skatīties, no kā ir atkarīgs komentāru skaits, tas ir, cik aktīvi cilvēki komentē. Esmu jau sen, kādu divu gadu laikā novērojis: ja sākšu rakstīt par kaut ko tādu, kas skars starpetniskās attiecības, tad tā ir garantija tam, ka komentāru skaits būs mērāms simtos, nevis būs kādi 10-20, kā tas ir tad, ja ir runa par kaut kādām tīri ekonomiskām problēmām.

Arī šodien, kad mēs esam nupat pieņēmuši to fiskālo paktu jeb līgumu... Nu, padomājiet, cik daudz mēs debatējām par šo patiesībā diezgan kontroversiālo un komplicēto lietu un cik daudz mēs tagad debatējam par šo konkrēto likumprojektu!

Es aicināšu uzmanīgi vēlreiz izlasīt, kur sākas šis konkrētais priekšlikums. Tātad darba līgumā neietver pienākumu darbiniekam pārvaldīt konkrētu svešvalodu, ja tā nav nepieciešama - es uzsvēršu vārdu „nepieciešama” - darba pienākumu veikšanai. Pats par sevi tāds formulējums ir diezgan dīvains: kuram cilvēkam tad varētu ienākt prātā pieprasīt kaut ko tādu, kas nav nepieciešams?! Nu, acīmredzot domstarpības ir par to, kāda svešvaloda ir nepieciešama vai nav.

Nu, skaidrs, ka mēs te runājam par svešvalodām, bet liela daļa no klātesošajiem domā par vienu ļoti konkrētu svešvalodu. Tad no kā darba devējs varētu pieprasīt šīs konkrētās svešvalodas zināšanas? Skaidrs, ka tās varētu būt nepieciešamas tikai tad, ja to vēlas kāds klients, jo, ja mēs runājam par kādu restorānu, piemēram, vai veikalu, tad nu jārēķinās ar to, ka šajā valstī dzīvo diezgan daudz cilvēku, kuriem šī konkrētā svešvaloda ir dzimtā. Līdz ar to ir diezgan liela varbūtība, ka kādu dienu jebkurā stundā šīs konkrētās nacionalitātes cilvēks ienāks veikalā vai restorānā un gribēs runāt savā dzimtajā valodā. Nu, tad rodas šāds jautājums: vai oficiantei vai pārdevējam ir nepieciešams zināt klienta valodu? Acīmredzot tā ir tā mūsu problēmas būtība, ka ievērojama sabiedrības daļa un tie deputāti, kurus ievēlē šī sabiedrības daļa, uzskata, ka šiem cilvēkiem vispār nevajadzētu runāt savā dzimtajā valodā un vajadzētu runāt tikai valsts valodā.

Es te ilustrācijai minēšu vienu piemēru, kuru dažreiz izmantoju savā iepriekšējā dzīvē. Iedomājieties, ka ir tāda sala, uz kuras dzīvo divi cilvēki. Viņi abi grib uzcelt māju. Viens cilvēks ir konformists, viņš grib, lai viņa māja izskatītos tieši tāpat kā citu cilvēku mājas. Bet otrs cilvēks ir neatkarīgs mākslinieks, viņš grib, lai viņa māja izskatītos pavisam savādāk nekā kāda cita māja. Acīmredzot šie divi cilvēki nevar sadzīvot. Te ir viena sala, un viņi nevar vienlaicīgi apmierināt savas vajadzības. Nu, un te arī, kolēģi, problēmas būtība tomēr ir tāda, ka viena sabiedrības daļa vēlas runāt savā dzimtajā valodā, bet otra sabiedrības daļa nevēlas, lai pirmā to darītu.

Es jūs tikai aicinu padomāt par to, ka tas ir ceļš uz nekurieni, tas ir strupceļš - tas, ka divas sabiedrības daļas šādi cīnās savā starpā. Tomēr kaut kādā veidā mums tas jāsaprot un jārod kāds kompromiss.

Līdz ar to es šo priekšlikumu tomēr interpretēšu kā vēl vienu soli šajā, nu, tomēr starpetniskās spriedzes uzkurināšanā.

Es aicinu to neatbalstīt.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Ivanam Klementjevam.

I.Klementjevs (SC).

Cienījamie kolēģi! Vēl tikai pirms pusotras stundas mēs negribējām pat apspriest pirmajā lasījumā to līgumu par stabilitāti, kuru pieņemot, es uzskatu, mēs tieši zaudējam savu identitāti un neatkarību, tāpēc ka tagad mēs pieļaujam, ka mūs no Briseles komandē, kā mums vajag dzīvot un kādiem mērķiem tērēt līdzekļus.

Tagad par valodu, par ko mēs jau runājam 22 gadus, bet process kaut kā neiet uz priekšu, kā vajadzēja būt, un iztērēti, es domāju, vairāk nekā... simti miljonu. Bet mums... mēs esam Eiropas Savienības valsts. Tas nozīmē, ka mēs esam gudri cilvēki, mēs visi esam homo sapiens. Tas nozīmē, ka vajag saprast arī, kad vajag un kad nevajag par to runāt. Latvija vienmēr bija un ir multikulturāla valsts. Gribu atgādināt, ka šeit, šinī ēkā, šinī zālē, līdz Otrā pasaules kara laikam bija oficiāli atļauts runāt četrās valodās un bez nekāda tulkojuma cits citu saprata. Bet, kā teica Dolgopolova kungs, jā, jūs varat pastaigāt pa Rīgas pilsētu un redzēt daudz to uzrakstu, kas ir tikai vienā valodā, un nekā cita. Jūs par to nerunājat. Būsim konsekventi līdz galam. Ja darba devējs pieprasa kādu valodu, nu, viņam tas vajadzīgs. Bet mēs taču nerunājam kopumā šeit tā kā savās valodās. Mēs, pat krieviski runājošie, šeit, Saeimā, arī runājam latviešu valodā. Nerunājam šeit no tribīnes krievu valodā. Tā ka ejam tālāk varbūt! Labāk padomāsim par mūsu ekonomisko attīstību.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Raivim Dzintaram.

R.Dzintars (VL-TB/LNNK).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Es ar lielu baudu ieklausījos Vjačeslava Dombrovska argumentos, krāšņos salīdzinājumos, un neviļus atmiņā atausa tā diena 10.Saeimā, kad mēs diskutējām par Aināra Šlesera izdošanu kratīšanai. Toreiz arī argumenti, kāpēc nevajadzētu izdot, bija ļoti krāšņi, šķietami pat pārliecinoši, un viens pēc otra no vairākām frakcijām kāpa tribīnē runātāji. Taču, lai arī diskusija šķita nozīmīga, diez vai kāds varēja paredzēt tās sekas. Bieži ir tā, ka konkrēta notikuma sekas mēs redzam tikai pēc kāda laika posma, no zināma attāluma.

Tas, par ko es noslēgumā, kā redzams, gribētu aicināt padomāt, ir tas, ka šim balsojumam noteikti būs sekas. Šis balsojums būs vēsturisks. Un, kā šeit izskanēja, šajā balsojumā nav iespējams dalīties, ir jāizšķiras, kurā pusē tu esi. Vai tu esi par divkopienu sabiedrību, vai tu esi par latvisku Latviju. Šis balsojums to arī precīzi parādīs.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Borisam Cilevičam. (No zāles dep. A.Latkovskis: „Tagad citēs Čigāni!” Zālē smiekli.)

B.Cilevičs (SC).

Cienījamie kolēģi! Dzintara kungs ļoti skaidri parādīja: ja nav nopietnu juridisku argumentu, tad jārunā ļoti patētiski. Varbūt jūs vēl ko teiktu par latviešu tautas izdzīvošanu un tā tālāk, jo tie ir parastie argumenti, ko jūs lietojat, kad nav ko teikt pēc būtības.

Cienījamā Čigānes kundze! Es jūtos patiešām pagodināts, ka jūs tik rūpīgi pētāt manis teikto, bet es absolūti nevaru saprast, kāpēc jūs mani aizvainojat. Es vienmēr turos pie tās pašas pozīcijas un neredzu absolūti nekādu pretrunu starp to, ko jūs citējāt, un to, ko es šodien teicu no šīs tribīnes. Man tiešām ir grūti saprast, kur jūs šīs pretrunas varējāt saskatīt. Es nekad neapgalvoju, ka nav cilvēku, kas jūt diskomfortu tāpēc, ka viņi nezina krievu valodu. Tas ir pilnīgi normāli un pilnīgi dabiski, ja cilvēks dzīvo valstī ar lielu krieviski runājošo minoritāti, kura, protams, ir arī koncentrēta zināmās vietās, un tā notiek visās valstīs. Un tieši tāpēc gan Eiropas Padome, gan Eiropas Savienība rekomendē arī vairākumam piederošām personām mācīties mazākumtautības valodu. Tas nav tas, ko būtu izdomājis es vai kāds Maskavā. Tās ir Eiropas Padomes rekomendācijas, ko jūs ļoti labi zināt.

Es runāju par ko citu. Ka šī nav diskriminācijas situācija juridiskā izpratnē. Es arī varbūt gribu būt ārsts vai lidotājs, bet es nevaru, man nav kvalifikācijas. Un cilvēkam, kas, piemēram, pārdod maizi Daugavpilī, arī ir izvirzītas zināmas profesionālās prasības, to skaitā prasība saprast to valodu, kurā runā absolūts vairākums vietējo iedzīvotāju. Es nezinu, kā jūs to varat pārprast, bet stingri iebilstu pret jūsu teikto un vēlreiz apgalvoju, ka jūs varat citēt un lasīt visu ko, es vienmēr visās auditorijās runāju vienu un to pašu. (Starpsaucieni no VL-TB/LNNK frakcijas: „Laiks! Laiks!”)

Sēdes vadītāja. Cileviča kungs, jūsu uzstāšanās laiks ir beidzies.

B.Cilevičs. Atšķirībā no dažiem citiem kolēģiem es ne... (Izsaucieni no zāles.)

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Dzintaram Rasnačam, otro reizi.

Dz.Rasnačs (VL-TB/LNNK).

Godātie kolēģi! Tikko bija referendums. 18.februārī. Vienoti balsojām: 820 tūkstoši nobalsoja pret krievu valodu kā otru valsts valodu. Zatlera Reformu partija, tagad jūs esat to 280 tūkstošu pusē. Jūs teiksiet: bizness ir privātā sektora jautājums. Es teikšu: kam tad ir tāda institūcija kā Valsts darba inspekcija? Valsts darba inspekcija nepārbauda tikai valsts sektorā strādājošos; Valsts darba inspekcijas uzdevumi pamatā ir saistīti tieši ar Darba likuma pārkāpumiem privātajā sektorā! Jūs apzināti jaucat pakalpojumu sektoru, Dombrovska kungs, ar tām nozarēm, par kurām runājam mēs. Kur nav vajadzīga pakalpojumu sniegšana. Mēs nerunājam par pakalpojumu sektoru. Mēs runājam par daudz plašāku profesiju loku. Es piekrītu - jo augstāka kvalifikācija nepieciešama, jo augstākas ir prasības. Bet jūs, Zatlera Reformu partija, balsojot pret šo priekšlikumu, šobrīd aizstāvat nepamatotas svešvalodas prasības visiem, pilnīgi visiem. Jūs aizstāvat slinku darba devēju (No zāles starpsaucieni: „Beidzam runāt! Nu beidzam!”), kurš nevar mūsu valstī - nevis šajā valstī, bet mūsu valstī - iemācīties mūsu valsts valodu, kuru atbalstīja 820 tūkstoši vēlētāju 18.februāra referendumā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Jurim Viļumam. (No zāles starpsauciens: „Par latgalīšu volūdu!”)

J.Viļums (ZRP).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Dāmas un kungi! Mana uzruna šoreiz būs pavisam īsa un, kā dzirdat, otrajā latviešu valodas paveidā. Bet, jo vairāk es dzirdu šīs debates no abām pusēm, jo vairāk nostiprinās mana pārliecība, ka ne tikai Latgales reģionā, bet arī visas Latvijas sabiedrības saliedētībai mums ļoti derētu stiprināt arī pirmo latviešu valodas paveidu jeb Latgales latviešu valodu - tā saukto latgaliešu valodu.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Elīnai Siliņai.

E.Siliņa (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Labdien, Saeimas priekšsēdētāj, labdien, kolēģi! Neatkarīgo deputātu grupai būs brīvais balsojums, jo mums tiešām viedokļi dalās.

Es pamatošu savu balsojumu. Es tiešām balsošu „pret”, jo es uzskatu, ka Darba likumā ļoti retos gadījumos vispār mēs liekam iekšā kvalifikācijas prasības, bet mums īsti nav izstrādāti instrumenti, kā tām izsekot līdzi.

Otra lieta. Mēs visu laiku runājam par to, ka mēs diskriminēsim tos darba ņēmējus, kas nezina krievu valodu. Bet runa jau ir arī par konkurenci... par konkurētspēju. Tātad mēs savā ziņā šādā veidā diskriminējam tos, kas zina vairāk valodu. Kāpēc jūs nepaskatāties no tā viedokļa? Un es ļoti ceru, ka darba devējam, mēs, parlaments, tomēr saglabāsim iespēju izvēlēties darbiniekus.

Es gribu vēl vienu piebildi - par to, ka latviešu valodu mēs saglabāsim sirdī un galvā un par to jācīnās... (Zālē dep. J.Kursīte-Pakule u.c. frakcijas VIENOTĪBA deputāti aplaudē un smejas.) Par to mums ir jācīnās katram pašam ar savu pārliecību. Ar likumu vien un uzrakstītu burtu mēs to neaizstāvēsim tad, ja paši no sirds neticēsim un nedarīsim, un nerunāsim, un neintegrēsim...

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā kas piebilstams?

Lūdzu zvanu! Balsosim par 10. - tieslietu ministra Gaida Bērziņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 41, pret - 44, atturas - 4. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Latkovskis. 11. - tieslietu ministra Gaida Bērziņa priekšlikums. Komisijas balsojumā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Jānim Dombravam.

J.Dombrava (VL-TB/LNNK).

Sveicināti! Tikai pavisam īsi. Liels paldies visiem tiem deputātiem, kuri tomēr iestājas par latvisku Latviju un iepriekšējā balsojumā atbalstīja 10.priekšlikumu. Es ceru, ka attiecībā uz šo priekšlikumu šis skaits pieaugs, nevis saruks un ka to divvalodības atbalstītāju skaits, kuri dažreiz piesedzas, saruks varbūt līdz vienai frakcijai tur pa kreisi.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Turpinām debates.

Vārds deputātam Edvardam Smiltēnam.

E.Smiltēns (VIENOTĪBA).

Jā, kolēģi! Es nedaudz arī pievienotos tam, ko teica Vjačeslavs Dombrovskis. Vienkārši vērojot to kopējo diskusiju, to, ka emocijas sakarā ar šo jautājumu, es domāju, ir pārāk sakāpinātas un... taču sliecos vairāk atbalstīt un arī atbalstīju iepriekšējo balsojumu. Man ir bažas vienīgi par to, ka šis ir vairāk tāds formāls un simbolisks balsojums, jo... Es minēšu citu piemēru. Ir noteikts likumā, ka ārvalstnieki nevar iegūt savā īpašumā zemi un mežu līdz 2014.gada 1.maijam, savukārt pirms mēneša es biju konferencē, kur ārvalstu investori lielījās ar ļoti lielām platībām, ko viņi jau nopirkuši.

Līdz ar to mans ierosinājums būtu iet vēl tālāk un papildināt, un varbūt noteikt arī to, ka nedrīkst prasīt nepamatoti... izvirzīt nepamatotas prasības, piemēram, attiecībā uz izglītības līmeni, jo no vairākiem paziņām es esmu dzirdējis par tieši šādu diskrimināciju.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā kas piebilstams?

Lūdzu zvanu! Balsosim par 11. - tieslietu ministra Gaida Bērziņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 41, pret - 46, atturas - 4. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Latkovskis. Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Darba likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - 1, atturas - 23. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

I.Latkovskis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - 25.maijs.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 25.maijs. Paldies.

Pirms mēs turpinām izskatīt apstiprināto darba kārtību, ir saņemts priekšlikums par iespējamām izmaiņām tajā. Saeimas Prezidijs ir saņēmis Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas iesniegumu ar lūgumu izdarīt izmaiņas Saeimas 17.maija sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojektus „Grozījumi likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” un „Grozījumi likumā „Par pievienotās vērtības nodokli”” izskatīšanai pirmajā lasījumā.

Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Vides aizsardzības likumā ”, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Ingmārs Līdaka.

I.Līdaka (ZZS).

Labdien, cienījamie kolēģi! Tātad jūsu uzmanībai - grozījumi Vides aizsardzības likumā. Ar šiem grozījumiem Vides pārvaldības valsts birojam tiek deleģēta atbildība par Eiropas Savienības ekomarķējuma piešķiršanu Latvijas uzņēmumu ražotajiem produktiem.

Atbildīgā komisija izskatīja šo jautājumu un, ņemot vērā, ka tas saistīts arī ar kārtējo Eiropas Komisijas regulu ieviešanu, lūdz (No zāles: „Balsot!”) šo likumprojektu izsludināt par steidzamu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Vides aizsardzības likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

I.Līdaka. Lūdzu arī atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Vides aizsardzības likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un otrā lasījuma laiku.

I.Līdaka. Lūdzu iesniegt priekšlikumus līdz 24.maijam un skatīt Saeimas 31.maija sēdē.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 24.maijs, izskatīšana - Saeimas 31.maija sēdē. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Ārstniecības likumā”, otrais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāts Vitālijs Orlovs.

V.Orlovs (SC).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Strādājam ar likumprojektu „Grozījumi Ārstniecības likumā” (dokuments Nr.895).

Uz otro lasījumu tika iesniegti astoņi priekšlikumi.

1. - priekšlikums, ko veselības ministres vietā iesniegusi zemkopības ministre Straujumas kundze. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Orlovs. 2. - priekšlikums, ko veselības ministres vietā iesniegusi zemkopības ministre Straujumas kundze. Daļēji atbalstīts un iekļauts 3. - atbildīgās komisijas priekšlikumā, kurš tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.Orlovs. 4. - veselības ministres Circenes kundzes priekšlikums. Tiek atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Orlovs. 5. - priekšlikums, ko veselības ministres vietā iesniegusi zemkopības ministre Straujumas kundze. Atbalstīts un redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Orlovs. 6. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Tiek atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Orlovs. 7. - veselības ministres Ingrīdas Circenes priekšlikums. Tiek atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Orlovs. Ir atbalstīts arī 8. - veselības ministres Ingrīdas Circenes priekšlikums.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret komisijas viedokli par 8.priekšlikumu.

V.Orlovs. Līdz ar to komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Ārstniecības likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

V.Orlovs. 25.maijs.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 25.maijs.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par Valsts ieņēmumu dienestu””, otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Ozoliņš.

J.Ozoliņš (ZRP).

Labdien, kolēģi! Izskatām likumprojektu „Grozījumi likumā „Par Valsts ieņēmumu dienestu””. Nav saņemts neviens priekšlikums. Lūdzu atbalstīt otrajā lasījumā.

Atgādināšu, ar ko šie grozījumi ir saistīti.

Valsts ieņēmumu dienestam tiek deleģēta funkcija - noteiktā kārtībā slēgt vienošanos ar nodokļu maksātājiem par tirgus vērtības vai cenas noteikšanu konkrētajam gadījumam saistībā ar nodokļu aprēķināšanu.

Un otrs galvenais grozījums ir par to, kādā veidā Valsts ieņēmumu dienests pieņems lēmumu par kapitālsabiedrības darbības izbeigšanu.

Lielākoties man rada izbrīnu tas, ka Latvijā vēl joprojām var reģistrēt uzņēmumus, teiksim, patversmēs, cietumos un tā tālāk. Un tad Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā mums ir jānodarbojas ar to, lai atrastu veidu, kādā šos uzņēmumus, teiksim tā, slēgt.

Skatoties uz Juridiskās komisijas pusi, man būtu aicinājums paskatīties, vai mēs varam kaut ko lietas labā darīt, lai tādi uzņēmumi vairs nevarētu tikt reģistrēti.

Sēdes vadītāja. Čepānes kundze, tiek uzrunāta Juridiskā komisija. Vai jūs dzirdējāt?

J.Ozoliņš. Mēs vēl joprojām atļaujam reģistrēt, teiksim, patversmēs uzņēmumus. Vajadzētu izdarīt kaut kā tā, lai mums tie nav visu laiku jāslēdz ciet un lai tos nevarētu reģistrēt.

Lūdzu atbalstīt. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par Valsts ieņēmumu dienestu”” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

J.Ozoliņš. 24.maijs.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 24.maijs. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām””, otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Ozoliņš.

J.Ozoliņš (ZRP).

Esam saņēmuši 19 priekšlikumus. Daļu esam atbalstījuši, daļu - ne.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Ozoliņš. 2. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums par tā sauktajām riska adresēm jeb definīcija, kur tad ir tā patversme. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Ozoliņš. 5. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 6. - Juridiskā biroja priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Ozoliņš. 7. - finanšu ministra Vilka priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 8. - finanšu ministra Vilka priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 9. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 10. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 11. - Juridiskā biroja priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsaucieni no zāles: „Balsot! Labs priekšlikums!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu par 11.priekšlikumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 11. - Juridiskā biroja iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 46, pret - 32, atturas - 4. Priekšlikums atbalstīts. Tas ir rezultāts tam, ka deputāti sarunājas un neseko līdzi tam, kas notiek sēdē. (No zāles dep. V.Agešins: „Jāseko līdzi tam, kas notiek!”) Paldies jums.

J.Ozoliņš. 12. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts. (Starpsauciens no zāles: „Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 12. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 60, pret - 28, atturas - 3. Priekšlikums ir atbalstīts.

J.Ozoliņš. 13. - finanšu ministra Andra Vilka priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 14. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 15. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 16. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 17. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 18. - Juridiskā biroja priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens no zāles: „Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 18. - Juridiskā biroja iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 37, pret - 53, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Ozoliņš. 19. - finanšu ministra Andra Vilka priekšlikums par spēkā stāšanos. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. Kolēģi, lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām”” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 64, pret - 1, atturas - 26. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

J.Ozoliņš. 24.maijs.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 24.maijs. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Komerclikumā”, otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Jānis Tutins.

J.Tutins (SC).

Cienījamie kolēģi! Komisija ir saņēmusi un izskatījusi 11 priekšlikumus otrajam lasījumam.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Tutins. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Tutins. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Tutins. 4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Tutins. 5. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Tutins. 6. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Tutins. 7. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Tutins. 8. - Juridiskā biroja priekšlikums. Arī ir komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Tutins. 9. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Tutins. 10. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Tutins. Un beidzot 11. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā vienbalsīgi tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Tutins. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Komerclikumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

J.Tutins. Paldies par vienbalsīgo atbalstu.

Komisija piedāvā šādu termiņu: 24.maijs.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 24.maijs. Paldies.

J.Tutins. Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Reirs.

J.Reirs (VIENOTĪBA).

Augsti godātā priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija saņēma un izskatīja valdības iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” un konstatēja, ka projekts paredz, ka laika posmā no 2013.gada 1.janvāra līdz 2015.gada 31.decembrim tiks pakāpeniski samazināta iedzīvotāju ienākuma nodokļa pamatlikme. Darbaspēka nodokļa reformas mērķis būtu Baltijas valstu konkurencē par investīcijām un darba vietām izlīdzināt darbaspēka nodokli. Es atgādināšu, mēs atpaliekam no Igaunijas un Lietuvas attiecīgi par 5 un 2 procentiem attiecībā uz darbaspēka nodokli. Es gribētu atgādināt kolēģiem, ka darbaspēka nodoklis ir ne tikai iedzīvotāju ienākuma nodoklis, bet arī sociālais nodoklis.

Un praktiski ar šo soli mēs varētu paaugstināt mūsu uzņēmējdarbības konkurētspēju un samazināt izmaksas uzņēmumiem.

Komisija šo likumprojektu izskatīja, atbalstīja pirmajā lasījumā un lūdz atzīt par steidzamu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Uzsākam debates.

Vārds deputātam Jānim Ozoliņam. Vai jūs runāsiet par steidzamību? Nē.

Vispirms mums ir jābalso par steidzamību. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret - 6, atturas - nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Un tātad tagad par pirmo lasījumu mēs uzsākam debates.

Vārds deputātam Jānim Ozoliņam.

J.Ozoliņš (ZRP).

Godātie kolēģi! Latviju un tās iedzīvotājus pasaules ekonomiskā krīze ir ietekmējusi ļoti smagi. Gan valsts, gan privātajā sektorā strādājošie cilvēki ir piedzīvojuši ienākumu līmeņa dramatisku samazināšanos un ievērojamu darbaspēka nodokļu kāpumu. Un tādēļ šie koalīcijas piedāvātie grozījumi likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” ir būtisks solis, kas skaidri pasaka Latvijas iedzīvotājiem, ka no šī brīža pozitīvi ekonomikas rādītāji atspoguļosies ne tikai statistikas datos, bet arī katra iedzīvotāja maciņā. Esmu gandarīts, ka Reformu partija kopā ar kolēģiem no valdības koalīcijas ir panākusi ievērojamu darbaspēka nodokļa samazinājumu turpmākajos trīs gados un tas ir neapšaubāmi. Šis nodokļa samazinājums varēja, protams, būt arī lielāks, bet ar kaut ko ir jāsāk.

Šis projekts, kā jau Reira kungs minēja, paredz, ka laika posmā no 2013.gada 1.janvāra līdz 2015.gada 31.decembrim iedzīvotāju ienākuma nodokļa pamatlikme tiks pakāpeniski samazināta par 5 procentpunktiem.

Visi tie skeptiķi, kas saka, ka Latvijā neesot iespējama ekonomiskā attīstība vai neesot iespējams kaut kādā veidā paaugstināt iedzīvotājiem atalgojumu vai nodrošināt labākus darba apstākļus, nekādā veidā neiztur kritiku! Šis ir precīzs piemērs, ka mēs jau likumdošanas līmenī parādām, kādā veidā šie nodokļi tiks samazināti.

Augsti godātie kolēģi! Aicinu atbalstīt valdības piedāvātos grozījumus likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” un vienlaicīgi arī, teiksim, apsveikt sevi ar tādu produktīvu darbu, jo vismaz, cik es zinu, iepriekšējos sasaukumos nav bijis tā, ka pusgadu nostrādā un jau ir tik būtiskas izmaiņas nodokļu struktūrā vispār tikušas ierosinātas... un kur nu vēl runāt par to, vai tās vispār ir bijušas pieņemtas!

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai.

D.Reizniece-Ozola (ZZS).

Cienījamie kolēģi! Tiešām apsveicama ir šī iniciatīva samazināt nodokļus, samazināt arī darbaspēka nodokļus, bet es gribu atgādināt, kādēļ zaļie zemnieki šodien balsoja „pret” likumprojekta steidzamību. Mēs uzskatām, ka ir jāturpina diskusija par kopējo nodokļu politikas samazināšanas principu.

Ja mēs paskatāmies gan Reformu partijas (iepriekš saukta par Zatlera Reformu partiju) programmu, gan arī VIENOTĪBAS programmu, tad redzam, ka plānotais darbaspēka nodokļu samazinājums jeb solītais darbaspēka nodokļu samazinājums ir 9 procenti trīs gadu laikā. Ja mēs skatāmies šo priekšlikumu - tie ir tikai 5 procenti trīs gadu laikā. Tā ka es atgādinu solījumus, kas tika doti vēlētājiem, un ceru, ka nopietni padomāsim arī par iespēju tos pildīt. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim. (No zāles dep. A.Latkovskis: „Kodolīgi un īsi!”)

V.Dombrovskis (ZRP).

Es arī runāšu īsi, lai man arī aplaudētu. Tā... Liels paldies Danai par to, ka esat izlasījusi mūsu programmu. Es papildināšu par to, kas tur bija rakstīts.

Mūsu sākotnējais plāns ir bijis tāds - tieši 9 procentpunkti. Arī izlasīts... 9 procentpunkti, no kuriem aptuveni 5 vai 6 procentpunktus bija plānots dabūt uz ēnu ekonomikas mazināšanas rēķina, un pārējie - apmēram 2 procentpunkti - tiktu iegūti, pārliekot nodokļu slogu no nekustamā īpašuma nodokļa... piedodiet, no darbaspēka nodokļiem uz nekustamā īpašuma nodokli.

Un beidzot vēl viens procentpunkts, kas ir diezgan kontroversiāls, bet tomēr paredzēts, - samazināto PVN likmju aizvietošana ar tiešiem kompensācijas mehānismiem.

Tātad līdz šim, manuprāt, mēs esam diezgan precīzi izpildījuši savus vēlētājiem dotos solījumus.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Raimondam Vējonim.

R.Vējonis (ZZS).

Labdien, cienījamie kolēģi! ZZS kopumā, protams, atbalsta šo priekšlikumu attiecībā uz iedzīvotāju ienākuma nodokli, bet tajā pašā laikā tomēr mums ir jāpaskatās uz to, kā notiek nodokļu pārdale starp valsti un pašvaldībām. Kā mēs zinām, šajā gadā 80 procenti no iedzīvotāju ienākuma nodokļa paliek pašvaldībām, 20 procenti paliek valstij.

Samazinot nodokli - nodokļa samazināšana, protams, ir solis pretī iedzīvotājiem! -, tajā pašā laikā samazinās arī ieņēmumi pašvaldībām, jo valdība nav konkrēti nodefinējusi, kādā veidā šis nodokļa samazinājums sadalīsies starp valsti un pašvaldībām. Tāpēc, protams, ļoti būtiski ir meklēt kompensējošos mehānismus... mehānismus, kā kompensēt pašvaldībām, jo... Par piemēru var ņemt kaut vai Līvānu novadu, kur, teiksim, sociālā budžeta vajadzībām... Piecu gadu laikā tur ir piecas reizes pieaugusi tā summa, kas ir nepieciešama, lai palīdzētu trūcīgām ģimenēm. Piemēram, 2009.gadā novadā bija tikai 105 trūcīgas ģimenes, turpretim 2011.gadā - jau 768 trūcīgas ģimenes.

Tas nozīmē to: ja mēs pašvaldībām samazinām naudu, tad, protams, ir jābūt kompensējošiem mehānismiem, jo nav pretī sarēķināts tas, cik šis iedzīvotāju ienākuma nodokļa samazinājums sekmēs trūcīgo ģimeņu skaita samazināšanos.

Tā ka mēs kopumā atbalstām, bet ir jāmeklē risinājumi, kā kompensēt pašvaldībām.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Dzintaram Zaķim.

Dz.Zaķis (VIENOTĪBA).

Labdien, dāmas un kungi! Ļoti īsi. Šodien mums ir diena, kurā ir vesela virkne ar kurioziem: Cileviča kungam te tika pieminēts... un tamlīdzīgi...

Zaļie zemnieki! Pirms apmēram nieka stundas jūs bijāt tribīnē un stāstījāt par to, kā vajag palielināt neapliekamo minimumu, respektīvi, samazināt pašvaldībām ienākumus, un nevienu vārdu neminējāt par to, kā vajadzētu pašvaldībām kompensēt... un tā tālāk, un tā tālāk. (No zāles dep. J.Ādamsons: „Tas bija stundu atpakaļ! Tas bija tik sen!”) Paiet stunda - un tagad jūs esat tribīnē un stāstāt to, ka pašvaldībām nebūs naudas. (Aplausi, smiekli.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Ivaram Zariņam.

I.Zariņš (SC).

Protams, mēs arī atbalstīsim to, ka beidzot valdība ir saņēmusies samazināt nodokļus. Tomēr veids, kā valdība to piedāvā darīt, ir viens no tādiem... nu, neveiksmīgākajiem piemēriem.

Sekojot šai diskusijai, kas bija par to, kā varētu sadalīt šos samazinājumus, ir redzams, ka, protams, valdība iet savu klasisko ceļu: ja tā kaut ko izdomā izdarīt, tad domā, kā to izdarīt uz citu pleciem. Jo dotajā gadījumā tā jau nav problēma - visu šo samazinājumu... tomēr, ņemot vērā, ka pašvaldībām šie ienākumi ir ļoti nozīmīgi, pārcelt šo samazinājumu uz valdības budžetu, jo šis samazinājums vismaz šajos pirmajos gados ir mazāks nekā tas ienākumu apmērs, ko valdība saņems no šī nodokļa. Tātad tā jau nav problēma - atrisināt šo jautājumu tā, lai pašvaldības neciestu. Un, ja to atrisina, tad nav problēmas arī pacelt šo neapliekamo minimumu, jo tas būtu principā visefektīvākais un vispareizākais veids, kā sākt darbaspēka nodokļa samazināšanu. Jo pretēji visiem šiem skaistajiem apgalvojumiem, ka šis 1 procents kaut ko mainīšot, ka tas nu, lūk, likšot uzņēmējiem iziet laukā no ēnu ekonomikas... Tas ir vienkārši smieklīgi, un es domāju, ka paši šīs idejas autori tam netic. Ja mēs tiešām gribam radīt kaut kādu motivāciju, tad, koncentrējot šīs nodokļa izmaiņas tieši uz neapliekamā minimuma pacelšanu, mēs varētu panākt šo efektu, ka mazajām algām šie nodokļa samazinājumi jau būtu jūtami. Piemēram, ja mēs paceltu neapliekamo minimumu... Principā, ja mēs visu fiskālo efektu vērstu tieši uz neapliekamā minimuma pacelšanu, mēs to varētu pacelt gandrīz līdz 100 latiem, un tas jau būtu nopietni, tas jau būtu jūtami priekš mazajām algām. Tad mazajai algai, teiksim, šiem 200 latiem, reālā ienākuma nodokļa likme būtu 12,5 procenti, un tas jau būtu kaut kas jūtams, tad tas reāli strādātu.

Tagad atkal tā vietā, lai mēs radītu reālus efektus, lai tiešām reāli dotu kaut kādu motivāciju ekonomikai, mēs atkal taisām kaut kādus bezjēdzīgus priekšlikumus un sauksim tos par reformām. Tās nav nekādas reformas!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai, otro reizi.

D.Reizniece-Ozola (ZZS).

Zaķa kungs! ZZS ir ļoti konstruktīva opozīcija: mēs palīdzam pildīt valdības rīcības plānu, kura 12.punktā ir teikts, ka prioritāte ir... noteikt demogrāfiskās situācijas uzlabošanu par prioritāti, veicināt bērna piedzimšanu ģimenē. Un atsauce ir uz Ģimenes valsts politikas pamatnostādnēs paredzētajiem pasākumiem.

ZZS priekšlikums ir tieši saistīts ar šiem paredzētajiem pasākumiem - atbalstīt ģimenes, kurās dzimst bērni, ar lielākiem nodokļu atvieglojumiem.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Dainai Kazākai.

D.Kazāka (ZRP).

Sveicināti, Prezidij! Sveicināti, kolēģi! Gribu teikt, ka ar šā likumprojekta virzību mēs norādām, ka valsts strādā gan ēnu ekonomikas apkarošanas virzienā, gan arī atbalsta tos, kas nodokļus maksā. Un man ir prieks atzīt to, ka koalīcija ir savstarpēji vienojusies un ZRP ir panākusi darbaspēka nodokļu samazināšanu: 2013.gadā - par 1 procentu, 2014. - par 2 procentiem un 2015.gadā - par 2 procentiem.

Paldies par uzmanību. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Jānim Reiram.

 

J.Reirs (VIENOTĪBA).

Kolēģi! Es gribu pateikt, ka kompensācija pašvaldībām būs un to risinās Ministru kabinets likumos noteiktā kārtībā, veidojot nākamā gada budžetu, kas iesniedzams Saeimā līdz 1.oktobrim, kā ir noteikts.

Tālāk. Es gribu pateikt, ka neapliekamo minimumu nosaka Ministru kabinets, izvērtējot - nopietni izvērtējot! - budžetu. Un, tā kā esmu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vadītājs, es gribētu kolēģus arī nedaudz brīdināt par eiforiju attiecībā uz tiem 9 procentiem.

Man ļoti patīk, ka zaļie zemnieki mūsu programmu vienmēr piemin. Viņiem laikam nav savas programmas uz vēlēšanām, bet mūsējā vienmēr ieskatās... (Aplausi.) Tur tiešām bija konkrētas apņemšanās. Arī Valdības deklarācijā ir konkrēta apņemšanās, izvērtējot reformas.

Un es gribu atgādināt, kolēģi, ka mūsu darbā jāņem vērā tas, ka budžets sastāv no divām daļām. Budžets sastāv gan no ieņēmumiem, gan no izdevumiem. Ir divas daļas, kolēģi! Demonstrēšu. 2008.gada krīze bija saistīta ar to, ka izdevumu daļā izveidoja nepamatoti augstus izdevumus, turpretim tagad mēs, kolēģi, nonākam pie tā, ka mēs veidojam krīzi, nepamatoti daudz samazinot budžeta ieņēmumu daļu. Kolēģi, es domāju, ka tas nu gan nebūtu pieļaujams! Jebkurš nepamatots samazinājums... Mēs varam mazināt nodokļus ļoti labi, bet varam to darīt tikai tādos apstākļos, kad mūsu skolotāju algas ir konkurētspējīgas, kad mūsu policistu algas ir konkurētspējīgas, kad mūsu mediķu algas ir konkurētspējīgas. Diemžēl pie mums tas tā nav. Mēs izlīdzinām nodokļus ar Baltijas valstīm, bet mums ir arī jādomā par to, lai mēs izlīdzinātu algas pedagogiem, algas policistiem, algas medicīnā strādājošajiem. Un tad mēs varēsim nozīmīgāk samazināt. Līdz ar to mans pienākums ir brīdināt par to... par pārlieku lielo optimismu. Tāpat arī 2007., 2008.gadā bija optimisms, palielinot izdevumus. Es gribētu brīdināt kolēģus no optimisma, samazinot izdevumus.

Šie ir izsvērti priekšlikumi - izsvērti! -, cipariski, aprēķināti, lai mēs varētu virzīties gan uz konkurētspējas uzlabošanu, no vienas puses, gan, no otras puses, arī celt algas tiem cilvēkiem, kuriem tās ir mazākas un kuriem tas ir nepieciešams. Mūsu pienākums ir strādāt ar šīm abām pusēm, kolēģi! Kā jau es teicu, ir jāņem vērā gan ieņēmumu puse, gan izdevumu puse.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Raimondam Vējonim, otro reizi.

R.Vējonis (ZZS).

Es domāju, ka šeit jau nav runa par to, kuram labāka programma. Ir runa par to, kas tiek piedāvāts.

Protams, ir ļoti labi aizbildināties un virzīt priekšlikumus, sakot, ka tās ir rūpes par iedzīvotājiem un tā tālāk. Bet patiesībā... Mēs to publiski nepasakām, bet īstenībā tas ir izmisuma solis, kas tiek sperts, lai mēs 2014.gadā sasniegtu eirozonu. Un ja šie pasākumi, kas pašlaik tiek virzīti... gan iedzīvotāju ienākuma nodokļa izmaiņas, gan PVN samazināšana... Ja tā netiek veikta, tad īstenībā tā eirozona mums „nespīd”. Un īstenībā tas ir valdības izmisuma solis - tagad nākt ar šiem steidzamajiem priekšlikumiem, ka jāmaina nodokļi, jo citādi mums „nespīd” eirozona. Būsim atklāti! Virzot šo priekšlikumu, ne tik daudz mums rūp tie iedzīvotāji, cik tas, ka mēs gribam par katru cenu būt eirozonā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Pirms mēs turpinām mūsu plaši pieteiktās debates, es esmu saņēmusi piecu deputātu - Smiltēna, Zaķa, Zatlera, Ozoliņa un Bišofas - iesniegumu ar lūgumu turpināt 17.maija sēdi bez pārtraukuma, līdz visi darba kārtības jautājumi tiks izskatīti. Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsaucieni no zāles: „Nav!” Dep. J.Urbanovičs: „Ir!”) Deputātam Urbanovičam ir iebildumi. Pēc viņa priekšlikuma veiksim balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai turpinātu Saeimas 17.maija sēdi bez pārtraukuma, līdz būs izskatīti visi darba kārtības jautājumi! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - 26. Tātad piecu deputātu priekšlikums atbalstīts. Sēde tiek turpināta bez pārtraukuma - līdz visu jautājumu izskatīšanai.

Turpinām debates.

Vārds deputātam Igoram Pimenovam.

I.Pimenovs (SC). (No zāles dep. J.Urbanovičs: „Nesteidzies, Igor!”)

Labdien vēlreiz! Pirmais lasījums vienmēr dod iespēju parunāt garāk, bet diez vai es izmantošu šo iespēju tagad. Bet es vēroju, ka tagad visi tik ļoti noskaņoti līdz vēlam vakaram šeit sēdēt, vēl jo vairāk tāpēc, ka temats, kas ir skarts šajā likumprojektā, ir ļoti svarīgs.

Es ceru, ka mēs visi esam uz laba ceļa tagad un sasniegsim labus rezultātus. Bet es vienīgi gribētu brīdināt un pateikt vēlreiz... par to arī netieši teica arī Reira kungs. Samazinot vienā vietā, vajag kaut kur palielināt, lai tomēr būtu fiskālais efekts mūsu budžetam. Un šeit ir nepieciešama nopietna reforma. Ar vienu likumprojektu mēs nevaram to atrisināt.

Arī „Saskaņas Centrs”, es gribētu pateikt, jau trešo programmu pēc kārtas piedāvāja - pārnest nodokļu slogu no darbaspēka uz nekustamā īpašuma nodokli, bet vēl precīzāk - uz zemi.

Un līdz ar to, mēģinot grozīt darbaspēka nodokļus (šeit es ietvertu arī PVN), ir nopietni jāpēta, kādā virzienā mēs grozīsim un reformēsim nodokli uz zemi. Tas ir ceļš, kurš prasa papildu laiku un spēkus.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā Reira kungs vēlas ko piebilst? (No zāles dep. A.Bērziņš: „Nevajag! Tik labi jau pateica!”) Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 94, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un otrā lasījuma laiku.

J.Reirs. Es domāju, ka Auguļa kungs laikam ir kļūdījies, jo komisijā viņš atbalstīja šo likumprojektu...

Termiņš - 18.maijs, pulksten 17.00.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 18.maijs, pulksten 17.00... Un izskatīšana...?

J.Reirs. Nākamajā Saeimas sēdē.

Sēdes vadītāja. 24.maija sēdē?

J.Reirs. Jā.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 18.maijs, 17.00, izskatīšana - Saeimas 24.maija sēdē. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par pievienotās vērtības nodokli””, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Reirs.

J.Reirs (VIENOTĪBA).

Komisija ir izskatījusi valdības iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par pievienotās vērtības nodokli”” un ir atbalstījusi to.

Likumprojekta mērķis ir samazināt pievienotās vērtības nodokļa standartlikmi, kā arī celt konkurētspēju, izlīdzināt šo likmi ar kaimiņvalstīm, jo Igaunijā un Lietuvā PVN ir attiecīgi 20 un 21 procents.

Komisija likumprojektu izskatīja un atbalstīja un lūdz Saeimu atbalstīt tā steidzamību.

Sēdes vadītāja. Saskaņā ar Kārtības rulli vispirms mums ir jābalso par steidzamību. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par pievienotās vērtības nodokli”” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret - 1, atturas - 1. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Tātad tagad par pirmo lasījumu mēs varam uzsākt debates.

Vārds deputātam Kārlim Seržantam.

K.Seržants (ZZS).

Labdien, cienījamie kolēģi! Neiet man kaut kā šodien. Vienreiz vārdu neiedod, un tagad likumprojekts parādās... tāds, kuram tā kā nebija jāparādās... Jo es biju tā kā nolēmis... pat parakājos internetā un atradu, ko par šiem likuma grozījumiem bija teikuši, piemēram, Jānis Ozoliņš, Vjačeslavs Dombrovskis - VIENOTĪBAS izcilākais ekonomists! -, Krišjānis Kariņš... Bet nu diemžēl tas man jāatliek uz otro lasījumu, bet nu tad... es apsolos... apsolos, ka... Nu nekas, gan jau es atradīšu, kā parunāt.

Ko es gribu teikt? Šis 1 procents PVN... Vai tas tiešām kaut ko dos vai tomēr īsti neko nedos?

Man ir viena laba paziņa, kura vada nelielu kafejnīcu, kas baro vienas iestādes darbiniekus un kas ir apmēram tikpat liela kā Saeimas kafejnīca. Un viņa man teica tā: „Nu, ja tu satiec Dombrovski, tad pasaki viņam, ka nevajag man to 1 procentu tā PVN.” Viņa sacīja: „Lai pārprogrammētu kases aparātu, man vismaz 40, 50 latus vajadzēs un vēl kādu nedēļu vajadzēs rindā stāvēt. Tad nu padomā, kā man šo iztērēto naudu un nervus atpelnīt ar šo te 1 nabaga procentiņu!” Un viņa teica: „Labāk nevajag! Labāk vēlāk, bet drusku vairāk.”

Otra lieta, par ko mēs it kā runājam, - ka samazinās cenas veikalos. Nu, nesamazinās! Jāņem vērā, ka paši veikalnieki ir pateikuši, ka cenu samazinājumu varēs varbūt sajust tikai tad, ja preces cena ir virs lata. Tanī pašā laikā viņi paziņoja: „Jā, jā, jā, mūsu veikalā jau 70 procenti preču maksā virs lata.” Diemžēl veikalnieki mēra kilogramos, bet cilvēki, kas iepērkas, savus pirkumus mēra gramos - 100 vai 200 gramos (Zālē smiekli un starpsaucieni.), es domāju, un šie viņu pirkumi ļoti reti... Ja kāds nezina, varu pateikt, ka jau gadus padsmit nelietoju vispār, jā... Tā ka es domāju, tas trūcīgais cilvēks diemžēl nekā no šī 1 procenta neizjutīs.

Un trešā lieta, ko es gribu pateikt, - ka tomēr mums joprojām ir milzum daudz iespēju, kā ietaupīt valsts līdzekļus, un varbūt mēs varētu pagaidīt līdz rudenim, pārliecināties, ka tomēr premjers nav „nogulējis” vilcienu iepirkumu un ka mums te nenāksies pēkšņi izvilkt, atrast kaut kur kādus 500 miljonus. Un varbūt tad rudenī mēs šiem cilvēkiem varētu tos procentus tā kā lielākus iedot un iepriecināt viņus vairāk.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā Reira kungs ko vēlas piebilst?

J.Reirs. Jā, kolēģi! Tas ir mīts. Anotācijā ir teikts, ka šis solis samazinās inflāciju par 0,4 procentiem, pēc aprēķiniem. Un praktiski... Jā, ir daudzas tādas preces, kas... kur nesamazināsies inflācija, bet inflācijas noteikšanas grozā ir ļoti liels īpatsvars tām precēm, kas ir regulējamās preces, kas ir energopreces, un visām šīm precēm PVN noteikti samazināsies par 1 procentu.

Līdz ar to lūdzu atbalstīt, nerunājot jau par citām izskanējušām monitoringa lietām un iespējamām citām lietām. Līdz ar to lūdzu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par pievienotās vērtības nodokli”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 93, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un otrā lasījuma laiku.

J.Reirs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 18.maijs, pulksten 17.00, izskatīšana - 24.maijā.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 18.maijs, pulksten 17.00, izskatīšana - Saeimas 24.maija sēdē. Paldies.

Un pēdējais mūsu šīsdienas sēdes darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Grozījums Dzelzceļa likumā” (Nr.235/Lp11) otrajam lasījumam”. Termiņš tiek pagarināts līdz šā gada 21.maijam.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Grozījums Dzelzceļa likumā” (Nr.235/Lp11) otrajam lasījumam”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 91, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš pagarināts līdz 21.maijam.

Līdz ar to visi mūsu šīsdienas sēdes darba kārtības jautājumi ir izskatīti.

Pirms mēs reģistrējamies, paziņojumam vārds deputātam Imantam Parādniekam.

I.Parādnieks (VL-TB/LNNK).

Cienījamie kolēģi! Es vēlos informēt, ka šodien pulksten 14.00 notiks Demogrāfijas lietu apakškomisijas sēde, ko apmeklēs Ungārijas delegācija, kuras sastāvā ir ģimenes lietu ministrs, Ungārijas vēstnieks... Kopumā piecu cilvēku sastāvā būs šī delegācija, un būs iespēja iepazīties ar Ungārijas pieredzi ģimenes valsts politikā un demogrāfijas lietu risināšanā.

Tā ka es laipni aicinu pirmām kārtām, protams, Demogrāfijas lietu apakškomisijas deputātus piedalīties, un arī pārējie kolēģi laipni aicināti! Mūsu telpās, 221.telpā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Pirms mēs reģistrējamies, daru zināmu, ka šodien pulksten 17.00 notiks jautājumu un atbilžu sēde, jo, kā jūs atceraties, ir jautājumi no iepriekšējās nedēļas. Bija saņemtas rakstiskas atbildes... Uz jautājumu Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim „Par tehnoloģiskās naftas piederības jautājuma virzību”, kurš tika pāradresēts ekonomikas ministram Danielam Pavļutam, tika saņemta rakstiska atbilde, kas neapmierināja iesniedzējus. Tātad ministrs šodien pulksten 17.00 ieradīsies.

Otrs jautājums no iepriekšējās nedēļas ir jautājums labklājības ministrei Ilzei Viņķelei „Par informāciju saistībā ar likumprojektu „Grozījumi likumā „Par valsts pensijām””. Ir labklājības ministres rakstiska atbilde, bet... Ir informācija, ka ministre diemžēl nevar piedalīties. Tātad šī atbilde tiks pārnesta uz 24.maiju.

Par vēl diviem pagājušās nedēļas jautājumiem. Atbildes sniegšana uz jautājumu Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim „Par Sašķidrinātās gāzes termināļa projekta virzību” ir deleģēta ekonomikas ministram Pavļutam. Ir saņemta rakstiska atbilde, kas neapmierina. Ministrs ieradīsies, tātad būs iespējams uzdot papildu jautājumus.

Savukārt ceturtais jautājums ir adresēts iekšlietu ministram Rihardam Kozlovskim - „Par Drošības policijas darbību”. Arī uz šo jautājumu saņemtā rakstiskā atbilde iesniedzējus neapmierina. Ministrs pulksten 17.00 ieradīsies uz atbildes sniegšanu.

Tā. Paldies.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Paldies.

Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Vucānam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

J.Vucāns (11.Saeimas sekretāra biedrs).

Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies: Aija Barča... nav zālē, Irina Cvetkova... nav, Iveta Grigule... nav, Sergejs Potapkins... nav.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Līdz ar to Saeimas 17.maija sēdi pasludinu par slēgtu.

SATURA RĀDĪTĀJS
11. Saeimas pavasara sesijas 6. sēde
2012. gada 17. maijā

 

Par darba kārtību
Priekšlikums	- dep. B.Cilevičs (par)
Par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” (Nr. 268/Lp11) (Dok. Nr. 906, 899C)
Par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par pievienotās vērtības nodokli”” (Nr. 269/Lp11) (Dok. Nr. 907, 899C)
Ministru prezidenta Valda Dombrovska ikgadējais ziņojums Saeimai par Ministru kabineta paveikto un iecerēto darbību (Dok. Nr. 874)
Ziņo	- Ministru prezidents V.Dombrovskis
Debates	- dep. V.Agešins
	- dep. J.Upenieks
	- dep. A.Sakovskis
Par darba kārtību
Likumprojekts „Par Līgumu par stabilitāti, koordināciju un pārvaldību ekonomiskajā un monetārajā savienībā” (Nr. 243/Lp11) (1.lasījums) (Dok. Nr. 786, 891)
Ziņo	- dep. O.Ē.Kalniņš
Debates	- dep. I.Pimenovs
Par likumprojektu „Grozījumi Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likumā” (Nr. 264/Lp11) (Dok. Nr. 881, 881A)
Par likumprojektu „Grozījums Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (Nr. 265/Lp11) (Noraidīts) (Dok. Nr. 885, 885A)
Priekšlikumi	- dep. J.Ādamsons (par)
	- dep. I.Čepāne (pret)
Par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību”” (Nr. 266/Lp11) (Noraidīts) (Dok. Nr. 886, 886A)
Priekšlikumi	- dep. J.Ādamsons (par)
	- dep. A.Judins (pret)
Par likumprojektu „Grozījums likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” (Nr. 270/Lp11) (Dok. Nr. 911, 899A)
Priekšlikumi	- dep. U.Augulis (par)
	- dep. J.Reirs (pret)
Lēmuma projekts „Par Sigitas Dolnieces iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi” (Nr. 226/Lm11) (Dok. Nr. 893)
Ziņo	- dep. V.Agešins
Lēmuma projekts „Par Ievas Bāliņas iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi” (Nr. 227/Lm11) (Dok. Nr. 894)
Ziņo	- dep. V.Agešins
Lēmuma projekts „Par Saeimas deputāta Jāņa Vucāna ievēlēšanu Pieprasījumu komisijā” (Nr. 229/Lm11) (Dok. Nr. 913)
Likumprojekts „Grozījumi Darba likumā” (Nr. 73/Lp11) (2.lasījums) (Dok. Nr. 884)
Ziņo	- dep. I.Latkovskis
Debates	- dep. I.Laizāne
Paziņojumi
	- dep. I.Bišofa
	- dep. I.Čepāne
	- dep. J.Reirs
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa	- Saeimas sekretāra biedrs J.Vucāns
Debašu turpinājums	- dep. V.Poriņa
	- dep. V.Orlovs
	- dep. I.Mūrniece
	- dep. Dz.Rasnačs
	- dep. I.Parādnieks
	- dep. I.Druviete
	- dep. B.Cilevičs
	- dep. L.Čigāne
	- dep. I.Čaklais
	- dep. S.Dolgopolovs
	- dep. R.Kārkliņa
	- dep. I.Lībiņa-Egnere
	- dep. A.Lejiņš
	- dep. V.Dombrovskis
	- dep. I.Klementjevs
	- dep. R.Dzintars
	- dep. B.Cilevičs
	- dep. Dz.Rasnačs
	- dep. J.Viļums
	- dep. E.Siliņa
	- dep. J.Dombrava
	- dep. E.Smiltēns
Par darba kārtību
Likumprojekts „Grozījumi Vides aizsardzības likumā” (Nr. 257/Lp11) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 839, 889)
Ziņo	- dep. I.Līdaka
Likumprojekts „Grozījumi Ārstniecības likumā” (Nr. 30/Lp11) (2.lasījums) (Dok. Nr. 895)
Ziņo	- dep. V.Orlovs
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par Valsts ieņēmumu dienestu”” (Nr. 171/Lp11) (2.lasījums) (Dok. Nr. 896)
Ziņo	- dep. J.Ozoliņš
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām”” (Nr. 172/Lp11) (2.lasījums) (Dok. Nr. 897)
Ziņo	- dep. J.Ozoliņš
Likumprojekts „Grozījumi Komerclikumā” (Nr. 211/Lp11) (2.lasījums) (Dok. Nr. 898)
Ziņo	- dep. J.Tutins
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” (Nr. 268/Lp11) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 906, 915)
Ziņo	- dep. J.Reirs
Debates	- dep. J.Ozoliņš
	- dep. D.Reizniece-Ozola
	- dep. V.Dombrovskis
	- dep. R.Vējonis
	- dep. Dz.Zaķis
	- dep. I.Zariņš
	- dep. D.Reizniece-Ozola
	- dep. D.Kazāka
	- dep. J.Reirs
	- dep. R.Vējonis
	- dep. I.Pimenovs
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par pievienotās vērtības nodokli”” (Nr. 269/Lp11) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 907, 915)
Ziņo	- dep. J.Reirs
Debates	- dep. K.Seržants
Lēmuma projekts „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Grozījums Dzelzceļa likumā” (Nr. 235/Lp11) otrajam lasījumam” (Nr. 228/Lm11) (Dok. Nr. 912)
Paziņojums
	- dep. I.Parādnieks
Par atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa	- Saeimas sekretāra biedrs J.Vucāns

Balsojumi

Datums: 17.05.2012 09:02:41 bal001
Par - 49, pret - 30, atturas - 1. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta Grozījums likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (270/Lp11), nodošana komisijām, iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā

Datums: 17.05.2012 09:56:04 bal002
Par - 68, pret - 26, atturas - 0. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Par Līgumu par stabilitāti, koordināciju un pārvaldību ekonomiskajā un monetārajā savienībā (243/Lp11), 1.lasījums

Datums: 17.05.2012 10:05:32 bal003
Par - 41, pret - 47, atturas - 3. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Par atbildīgās komisijas maiņu. Grozījums Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (265/Lp11), nodošana komisijām

Datums: 17.05.2012 10:06:07 bal004
Par - 46, pret - 45, atturas - 2. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Grozījums Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (265/Lp11), nodošana komisijām

Datums: 17.05.2012 10:12:48 bal005
Par - 44, pret - 49, atturas - 2. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Par atbildīgās komisijas maiņu. Grozījumi likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību” (266/Lp11), nodošana komisijām

Datums: 17.05.2012 10:13:15 bal006
Par - 44, pret - 47, atturas - 2. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību” (266/Lp11), nodošana komisijām

Datums: 17.05.2012 10:18:25 bal007
Par - 49, pret - 37, atturas - 3. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (270/Lp11), nodošana komisijām

Datums: 17.05.2012 10:19:40 bal008
Par - 87, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Par Sigitas Dolnieces iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi (226/Lm11)

Datums: 17.05.2012 10:20:34 bal009
Par - 82, pret - 0, atturas - 2. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Par Ievas Bāliņas iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi (227/Lm11)

Datums: 17.05.2012 10:20:59 bal010
Par - 82, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Par Saeimas deputāta Jāņa Vucāna ievēlēšanu Pieprasījumu komisijā (229/Lm11)

Datums: 17.05.2012 10:23:48 bal011
Par - 57, pret - 29, atturas - 4. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.9. Grozījumi Darba likumā (73/Lp11), 2.lasījums

Datums: 17.05.2012 11:54:15 bal012
Par - 41, pret - 44, atturas - 4. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.10. Grozījumi Darba likumā (73/Lp11), 2.lasījums

Datums: 17.05.2012 11:56:50 bal013
Par - 41, pret - 46, atturas - 4. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.11. Grozījumi Darba likumā (73/Lp11), 2.lasījums

Datums: 17.05.2012 11:57:16 bal014
Par - 61, pret - 1, atturas - 23. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Darba likumā (73/Lp11), 2.lasījums

Datums: 17.05.2012 11:59:15 bal015
Par - 85, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Vides aizsardzības likumā (257/Lp11), 1.lasījums

Datums: 17.05.2012 11:59:35 bal016
Par - 87, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Vides aizsardzības likumā (257/Lp11), 1.lasījums

Datums: 17.05.2012 12:01:47 bal017
Par - 80, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Ārstniecības likumā (30/Lp11), 2.lasījums

Datums: 17.05.2012 12:04:04 bal018
Par - 85, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu” (171/Lp11), 2.lasījums

Datums: 17.05.2012 12:05:51 bal019
Par - 46, pret - 32, atturas - 4. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.11. Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām” (172/Lp11), 2.lasījums

Datums: 17.05.2012 12:06:30 bal020
Par - 60, pret - 28, atturas - 3. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.12. Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām” (172/Lp11), 2.lasījums

Datums: 17.05.2012 12:07:26 bal021
Par - 37, pret - 53, atturas - 1. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.18. Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām” (172/Lp11), 2.lasījums

Datums: 17.05.2012 12:08:01 bal022
Par - 64, pret - 1, atturas - 26. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām” (172/Lp11), 2.lasījums

Datums: 17.05.2012 12:09:42 bal023
Par - 89, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Komerclikumā (211/Lp11), 2.lasījums

Datums: 17.05.2012 12:12:00 bal024
Par - 85, pret - 6, atturas - 0. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (268/Lp11), 1.lasījums

Datums: 17.05.2012 12:27:35 bal025
Par - 61, pret - 26, atturas - 0. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Par sēdes turpināšanu bez pārtraukuma

Datums: 17.05.2012 12:29:39 bal026
Par - 94, pret - 0, atturas - 1. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (268/Lp11), 1.lasījums

Datums: 17.05.2012 12:31:40 bal027
Par - 88, pret - 1, atturas - 1. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli” (269/Lp11), 1.lasījums

Datums: 17.05.2012 12:36:10 bal028
Par - 93, pret - 0, atturas - 1. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli” (269/Lp11), 1.lasījums

Datums: 17.05.2012 12:37:03 bal029
Par - 91, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Grozījums Dzelzceļa likumā” (nr.235/Lp11) otrajam lasījumam (228/Lm11)

Frakciju viedokļi
2012.gada 17.maijā

 

Vadītāja. Esiet sveicināti, cienījamie radioklausītāji! Saeimas namā Rīgā ir noslēgusies kārtējā Saeimas sēde, un klāt raidījums „Frakciju viedokļi”. Turpmākajās minūtēs Saeimas frakciju pārstāvji jums pastāstīs par šodienas sēdes aktualitātēm.

Pirmajam šodien vārds partijas VIENOTĪBA frakcijas deputātam Ojāram Ērikam Kalniņam.

O.Ē.Kalniņš (VIENOTĪBA).

 

Paldies.

Sveicināti, cienījamie radioklausītāji! Šodien Saeimā izskatījām vairākus jautājumus, bet trīs no tiem bija savstarpēji saistīti.

Pirmais ir tas, ka Ministru prezidents Valdis Dombrovskis sniedza Saeimai savu ikgadējo ziņojumu par valdības paveikto un iecerēto darbību. Ministru prezidents uzsvēra, ka kopš 2011.gada oktobra valdības politika bijusi balstīta uz ekonomisko izaugsmi, fiskālo atbildību, ilgtspēju, sociālo solidaritāti un nozaru savstarpējo koordināciju.

Ministru prezidents labi pamatoja, kāpēc šie mērķi ir sasniegti daļēji, jo mēs esam nodrošinājuši valsts finansiālo stabilitāti un esam labā pozīcijā, lai gatavotos iestājai eirozonā 2014.gadā un Eiropas Savienības prezidentūrai 2015.gadā.

Kā liecību Ministru prezidenta sacītajam šodien Saeimā pieņēmām divus ļoti svarīgus lēmumus, kas, manuprāt, apstiprina mērķu sasniegšanu. Pirmais ir tas, ka šodien pirmajā lasījumā Saeima apstiprināja grozījumus likumos par iedzīvotāju ienākuma nodokli un pievienotās vērtības nodokli. Un līdz ar to, sākot no 1.jūlija, PVN tiks samazināts no 22 līdz 21 procentam.

Arī iedzīvotāju ienākuma nodoklis trijos gados tiks samazināts no 25 līdz 20 procentiem, vienlaicīgi palielinot neapliekamo minimumu līdz 90 latiem.

Tātad pēc triju gadu veiksmīga taupības režīma valdība ir sākusi samazināt nodokļus, lai radītu priekšnoteikumus tālākai izaugsmei.

Un pēdējais lēmums, manuprāt, diezgan vēsturisks lēmums, ir tas, ka Saeima pirmajā lasījumā apstiprināja likumprojektu par Līgumu par stabilitāti, koordināciju un pārvaldību ekonomiskajā un monetārajā savienībā. Tas ir tā saucamais Eiropas Savienības fiskālais kompakts, un tā mērķis ir nodrošināt eirozonas stabilitāti. Līguma puses apņēmās ieviest stingrākas nacionālo budžetu uzraudzības un korekcijas procedūras, lai novērstu pārmērīgu budžetu deficītu veidošanos. Tādējādi tiks veicināta Eiropas Savienības ilgtspējas, izaugsmes, nodarbinātības, konkurētspējas un sociālās kohēzijas mērķu sasniegšana. Man liekas, ka attiecībā uz šo fiskālo kompaktu ir vērts atzīmēt: apstiprinot šo līgumu – un mums vēl būs otrais lasījums pēc dažām nedēļām –, Latvija principā nemaina savu politiku, jo mēs jau esam ievērojuši fiskālo disciplīnu trīs gadus, un ar šo līgumu mēs prasām, lai pārējās Eiropas Savienības valstis rīkojas tikpat prātīgi un atbildīgi kā Latvija. Tā ka tas kalpo ne tikai Latvijas iekšējām interesēm, bet arī visas Eiropas Savienības stabilitātei un solidaritātei.

Liels paldies.

Vadītāja. Paldies Kalniņa kungam.

Nākamais runās Zaļo un Zemnieku savienības deputāts Kārlis Seržants.

K.Seržants (ZZS).

 

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Nu, acīmredzot es sākšu ar to, ar ko Kalniņa kungs beidza, un proti, ar šo te tā saucamo fiskālās disciplīnas līgumu, ko arī mēs pirmajā lasījumā atbalstījām.

Tiesa gan, mums bija diezgan grūti izšķirties par šo soli. Ne velti mums frakcijā vakar bija tikšanās ar pašu premjeru Valdi Dombrovski, šī tikšanās izvērsās pusotru stundu ilgā spraigā diskusijā. Jāsaka tā, ka pats premjers arī atzina, ka neko kardināli jau šis balsojums nemainīs un nekāda steiga arī it kā neesot vajadzīga. Un šobrīd tas esot vajadzīgs vien kā tāds labs signāls. Nu, mēs gan tā īsti nesaprotam, kam tieši signalizēsim, jo pagaidām šo līgumu Eiropā ir ratificējušas tikai trīs valstis. Tās ir Grieķija, Portugāle un Slovākija – valstis, kurām šobrīd pašām ir ļoti, ļoti nepieciešams Eiropas finansiālais atbalsts. Tāpēc mūsu doma bija tāda, ka varbūt šā līguma ratificēšanu tomēr atlikt līdz rudenim un pagaidīt, kad to izdarīs arī kāda no lielvalstīm, kas mūs it kā aicina uz taupību, bet pašas šo taupību absolūti neievēro.

Mūsuprāt, šim fiskālās disciplīnas līgumam, pirmkārt vajadzētu disciplinēt arī pašus tās realizētājus tepat mūsmājās, bet mēs redzam, kas notiek Finanšu ministrijā, kur, aicinot visus taupīt, paši sev raduši iespēju palielināt algas. Mēs redzam, kas notiek ar vilcienu iepirkuma līgumu, kas Latvijai var maksāt 500 miljonus. Mēs dzirdam aicinājumus atkal atjaunot uzņēmumu padomes, kuras savulaik tika nosauktas par partiju barotavām. Mēs runājam par to, ka Lietuvas ekonomikā ieguldīsim 1 miljardu latu, pretī saņemot kaut kādu iespēju iepirkt no krieviem brīvu elektrību. Tā ka ir daudz jautājumu un acīmredzot otrajā lasījumā šī līguma ratificēšana neies tik viegli kā pirmajā lasījumā. Tas tikai nozīmē, ka šī diskusija ir sākusies.

Tieši tas pats sakāms arī par likumiem gan par PVN, gan par darbaspēka nodokļa izmaiņām, jo mēs uzskatām, ka 1 procents – tas ir par maz un neko nemainīs. Ja reiz mēs runājam par to, ka mūsu ekonomika iet uz augšu un ka mēs šobrīd esam labākie Eiropā, tad acīmredzot valdībai tomēr vajadzēja būt drosmīgākai un izšķirties par lielāku nodokļu samazinājumu, tieši darbaspēka nodokļa samazinājumu, par ko arī ir runājuši tie paši Zatlera, es atvainojos, Reformu partijas cilvēki un visai pārliecinoši savu viedokli pierādījuši presei.

Pēdējais, ko es gribētu pieminēt, ir tas, ko mums izdevās šodien ar Nacionālās apvienības atbalstu izdarīt. Mēs esam nodevuši komisijai izskatīšanai grozījumus likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, kuri paredz nodokļa atvieglojumu cilvēkiem, kuru apgādībā un audzināšanā ir nepilngadīgi bērni, – no 2012.gada 11.jūlija viņiem pienāktos nevis 25 procentu kā šobrīd, bet 50 procentu atlaide no noteiktās minimālās algas.

Nu, finansiālajā ziņā tas varbūt nebūtu ļoti daudz, tie būtu varbūt desmiti latu, bet tas tomēr būtu kaut kāds solis uz demogrāfiskās situācijas risināšanu.

Tā ka paldies.

Vadītāja. Paldies Seržanta kungam.

Tagad pie mikrofona Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!”–„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas deputāte Inese Laizāne.

I.Laizāne (VL–TB/LNNK).

 

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Vēlos jūs informēt, ka šodien Saeimā tika pieņemti grozījumi Darba likumā, un mēs patiešām uzskatām, ka tiem ir valstiska nozīme.

Šodien tika pieņemts viens priekšlikums Darba likumam – tieslietu ministra Gaida Bērziņa priekšlikums, kas paredz ieviest normu, kura aizliedz sludinājumos pieprasīt konkrētas svešvalodas prasmi, izņemot gadījumus, kad tā pamatoti nepieciešama darba pienākumu veikšanai. Diemžēl nākamie soļi uz šīs normas īstenošanu darba līgumos Saeimā netika atbalstīti. Tātad netika atbalstīts darba līguma regulējuma precizējums un noteikts, ka līgumā neietver pienākumu darbiniekam pārvaldīt konkrētu svešvalodu, ja tā nav nepieciešama darba pienākumu veikšanai.

Vēlos citēt valsts valodas inspektora Antona Kursīša teikto: „Latvieši ir ļoti izcili kalpi un vagari jebkuru kungu priekšā, bet vāji saimnieki savā zemē.” Diemžēl arī šodienas balsojums parādīja, ka no Saeimas deputātiem 41 deputāts uzskatīja par nepieciešamu iestāties par latvisku Latviju, atbalstīt latviešu valodas stiprināšanu, bet diemžēl 44 nobalsoja „pret”, četri atturējās un daži pat uzskatīja, ka vispār šajā jautājumā var nebalsot. Mūsuprāt, tas bija ļoti valstiski svarīgs likuma grozījums, bet Nacionālā apvienība noteikti turpinās meklēt iespējas, kā stiprināt latviešu valodu.

Kā jau mans kolēģis Seržanta kungs minēja, Nacionālā apvienība tiešām šodien atbalstīja komisijai nodotos grozījumus likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, jo mēs uzskatām, ka komisijai ir jāizvērtē šie ģimeni atbalstošie pasākumi, lai veicinātu demogrāfijas attīstību un latviešu nācijas stiprumu.

Šodien Saeimas deputāti noklausījās Ministru prezidenta Dombrovska ikgadējo ziņojumu par kabineta paveikto un iecerēto darbību. Vēlos vērst uzmanību uz to, ka tika minēts īpašs atbalsts Latgales reģionam un esot izstrādāts Latgales rīcības plāns. Ļoti vēlos redzēt, kā iecerētā darbība īstenosies.

Un, protams, ļoti svarīgs jautājums ir par lauksaimniekiem – no Eiropas līdzekļiem piešķiramo tiešo maksājumu palielināšanu.

Šajā nedēļā Nacionālās apvienības pārstāve kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende tikās ar kultūras darbiniekiem. Vēlos teikt, ka ir panākta vienošanās, tiks parakstīts sadarbības memorands un kultūras ministre kopā ar kultūras nozares profesionāļiem varēs veiksmīgi strādāt, cīnīties par finansējuma palielināšanu kultūrai un veiksmīgām kultūras procesu norisēm.

Vēlos visus radioklausītājus aicināt rītnakt uz Muzeju nakti un piedalīties visās šajās akcijās, ko piedāvā muzeji gan Rīgā, gan visā Latvijā bez maksas, visu nakti apmeklēt mūsu nacionālās vērtības.

Paldies.

Vadītāja. Paldies Laizānes kundzei.

Jūs klausāties raidījumu „Frakciju viedokļi” no Saeimas nama Rīgā.

Un tagad vārds Zatlera Reformu partijas frakcijas deputātei Ingai Vanagai.

I.Vanaga (ZRP).

 

Sveicināti, visi radioklausītāji! Mana šīsdienas runa būs saistīta ar Ministru prezidenta ikgadējo ziņojumu par paveikto darbu, tātad Ministru kabineta paveiktajiem darbiem un turpmākajām iecerēm.

Pirms detalizēti runāšu par vienu no ziņojuma aspektiem, kas vairāk saistīts ar izglītības jautājumiem, es vēlos pateikt to, ka paralēli pienākumu pildīšanai Saeimā, tātad Saeimas deputāta pienākumu pildīšanai, es pildu arī parlamentārās sekretāres pienākumus Izglītības un zinātnes ministrijā. Un tas ir vēl viens iemesls, kādēļ vēlētos savā šīsdienas ziņojumā pastiprināti akcentēt ar izglītību saistītos jautājumus, kurus arī premjers minēja. Mēs ļoti labi saprotam, ka šis ziņojums aptver pilnīgi visu ministriju paveikto, un jāatzīmē tas, ka šajā periodā paveikts ir ļoti daudz, bet gana daudz darba mums vēl ir arī priekšā. Es vēlētos radioklausītājus īsumā informēt par katru no izglītības līmeņiem, tātad ieskicēt aktuālāko katrā no šiem līmeņiem.

Arī šonedēļ Demogrāfijas lietu apakškomisijā mēs uzklausījām Demogrāfijas lietu darba grupas sagatavoto materiālu pirmsskolas izglītības jautājumos. Vēlos pateikt, ka jau ir nopietnas iestrādes tam, lai princips „nauda seko bērnam” darbotos no pusotra gada vecuma. Mēs zinām, ka virkne pašvaldību jau nodrošina šā pakalpojuma pieejamību bērniem pirms piecu gadu vecuma, bet ir apzinātas iespējas... 23 miljonu apmērā... Tātad ir vienošanās, ka tiks nodrošināta naudiņa, lai varētu nodrošināt arī pedagogiem darba algas samaksu no bērnu pusotra gada vecuma. Un tas, protams, nozīmē, ka mums būs nepieciešamas izmaiņas gan Izglītības likumā, gan Vispārējās izglītības likumā, un tas darbs mums vēl ir priekšā.

Saistībā ar pirmsskolas jautājumiem es arī vēlētos akcentēt, uzteikt vecāku organizāciju aktīvu līdzdalību šo jautājumu virzīšanā. Šīs organizācijas tiešām ir ļoti nopietni un aktīvi sociālie partneri, lai šis jautājums tiktu nostiprināts normatīvajos dokumentos – gan likumos, gan Ministru kabineta noteikumos.

Nākamais, par ko gribētos informēt, ir vispārējās izglītības, tai skaitā pamatizglītības jautājumi. Ministrijā ir vairākas darba grupas, un viena darba grupa strādā pie jautājuma, kas saistīts gan ar mācību saturu, gan ar mācību procesa organizēšanu, tātad arī ar mazo skolu attīstības plāna izstrādi un finansējuma principu „nauda seko”. Tātad tiek domāts par to, kam ir jābūt obligāti, kādi izdevumi jāiekļauj šajā principā un arī, protams, par iekļaujošo izglītības atbalsta sistēmu. Tātad darbs tiek veikts intensīvs, un darba grupas jau prezentē pirmos rezultātus. Par iestrādēm ir runa arī šajā Ministru prezidenta ikgadējā ziņojumā. Bet tas nozīmē, ka Saeimai atkal būs darbs ar likumu grozījumiem, lai šos jautājumus sakārtotu normatīvo aktu līmenī.

Nākamais jautājums ir par profesionālo izglītību. Šeit ir jāuzteic tiešām ļoti lielais valdības atbalsts – saņemtie aptuveni 100 miljoni, lai mēs gan sakārtotu profesionālo izglītības iestāžu infrastruktūru, gan modernizētu mācību procesu un veicinātu sadarbību ar darba devēju organizācijām, kas arī ir uzteicama. Tātad arī šeit ir gana daudz jau padarīts.

Arī attiecībā uz profesionālās izglītības jautājumiem es vēlētos akcentēt, ka ir izveidota darba grupa, kas rūpējas par profesionālās izglītības kompetences centra kritēriju paaugstināšanu, lai profesionālās izglītības iestādes varētu šādu statusu iegūt. Būtisks ir arī jautājums par šo izglītības iestāžu nodošanu pašvaldību pārziņā, kas atkal no Saeimas, no lēmējvaras prasīs darbu Profesionālās izglītības likuma sakārtošanā.

Jāsaka tā, ka arī augstākās izglītības jomā un zinātnes jomā lieli darbi vēl ir priekšā. Ministrijā šajā virzienā tiek strādāts. Jūnijā mēs sagaidīsim Eiropas sociālā fonda projekta ietvaros īstenojamās studiju virzienu kvalitātes izvērtēšanas rezultātus, un līdz 30.novembrim ir iecerēts izvērtēt arī zinātniskās institūcijas. Tas ir darbs, kas pašlaik tiek aktīvi veikts, un tas nozīmē, ka Augstskolu likumā un Zinātniskās darbības likumā arī ir gaidāmi papildinājumi. Es vēlētos uzsvērt arī to, ka Latvijā ir vairāk nekā 50 augstākās izglītības iestāžu, kuras īsteno vairāk nekā 900 studiju programmu, un šī projekta ietvaros tiks izvērtēti studiju virzieni, lai tālāk tas būtu kā bāzes materiāls, kas palīdzēs saprast, kuras augstskolas, kuras programmas tiks slēgtas un kurām augstskolām būs iespēja turpināt studiju programmu īstenošanu.

Protams, tiek izstrādāta augstskolu finansēšanas sistēma un šo jautājumu risināšanā tiek piesaistīti eksperti. Un vēl es vēlētos arī uzteikt to, ka darbojas, ir spēkā Ministru kabineta noteikumi, kas nosaka principus, pēc kādiem tiek veikta iepriekšējā izglītībā sasniegto rezultātu akceptēšana, kā tiek akceptētas iepriekš iegūtās zināšanas, kompetences un prasmes. Tas tātad tiek jau aktīvi izmantots, bet arī iedzīvotāji tiek aicināti sekot un šo iespēju izmantot. Tātad tas būtu par augstākās izglītības aktualitātēm.

Mēs nesen Saeimā izskatījām Izglītības likumu, kuram es sadarbībā ar kolēģi Initu Bišofu iesniedzu priekšlikumus, kas saistīti ar karjeras izglītības jautājumiem, un jāsaka, ka šajā jomā ir panākts ļoti liels progress. Šo jautājumu sakārtošanai ir atvēlēti 2 miljoni. Par to, ka ir iespējams saņemt konsultācijas par karjeras izglītību, ir jāsaka paldies tām pašvaldībām, kas nodrošina jauniešiem šo pakalpojumu par saviem līdzekļiem. Taču mērķis ir panākt, lai ikvienā skolā, ikvienā izglītības iestādē jaunieši var saņemt šo pakalpojumu un lai tas būtu preventīvs darbs, jo mēs saprotam arī, ka šāds pakalpojums ir jānodrošina Nodarbinātības valsts aģentūrai, lai karjeras izglītības konsultācijas tiek savlaicīgāk saņemtas un lai jaunieši, pateicoties tām, var savlaicīgāk orientēties, kādu izglītības ceļu vai darba ceļu tālāk izvēlēties.

Un tad es vēlētos īsumā trīs lietas akcentēt par brīvprātīgo darbu, uz ko arī premjers jau savā runā norādīja. Mēs ministrijā un arī Saeimas deputāti no Reformu partijas esam iesaistījušies priekšlikumu izstrādē par to, kas nepieciešams, lai nopietnāk, valstiskā līmenī reglamentētu šos jautājumus, jo pašlaik ir iestrādes Civillikumā, Darba likumā, Jaunatnes likumā, Biedrību un nodibinājumu likumā. Bet doma ir tāda, ka brīvprātīgā darba statuss būtu jāatzīst valsts līmenī. Īpaši es vēlētos uzsvērt, ka brīvprātīgajam darbam jābūt pieejamam visām vecuma grupām, akcentējot jauniešu grupu, lai jaunieši šīs neformālās izglītības ietvaros varētu sevi pilnveidot ar dažādām zināšanām, prasmēm un kompetencēm. Un lai arī darba devējs un sabiedrība kopumā to akcentētu.

Arī par pieaugušo izglītību gribētos bilst kādu vārdu, jo mēs vēlētos stiprināt valsts izglītības iestāžu lomu un veicināt to aktivitāti. Un izglītības iestādēm ir vairākas priekšrocības – sakārtota infrastruktūra un kvalificēti un atzīti mācībspēki, tāpēc mēs vēlētos vairāk strādāt pie tā, lai izglītības iestādes būtu aktīvākas pieaugušo izglītības pakalpojumu nodrošināšanā. Un ļoti nopietnas iestrādes jau ir arī neformālās izglītības atzīšanā, ko reglamentē spēkā esošie Ministru kabineta noteikumi.

Un vēl par tādiem, var teikt, aktuāliem jautājumiem, kas pēdējā laikā masu medijos ļoti aktualizējušies, tas ir, par atalgojumu pedagogiem. Arī man blakus sēdošais kolēģis Agešina kungs šodien savā runā uzsvēra pedagogu atalgojumu, un es vēlētos informēt, ka pašlaik notiek ļoti aktīvas diskusijas gan ar arodbiedrībām, gan reģionālo vizīšu ietvaros, arī ministrs pats tajās piedalās un diskutē gan ar skolotājiem, gan ar skolu direktoriem, gan ar izglītības pārvalžu vadītājiem, gan ar sociālajiem partneriem. Mēs strādājam pie tā, lai tiktu izstrādāta ilgtermiņa atalgojuma politika, kas balstītos tātad... būtu sasaistīta ar 40 darba stundām, un vēlos akcentēt to, ka tiek strādāts pie tā, lai zemākā likme par slodzi, tātad par 40 darba stundām, būtu 500 lati. Bet zemākā likme, nevis galējā. Tātad pie tā strādājam, bet jūnijā būs precīzi rezultāti, precīzi aprēķini par pedagogu atalgojuma politiku, atalgojuma sistēmu.

Un ļoti aktuāls ir arī jautājums par mācību gada pagarināšanu. Tātad kolēģi lūdza pateikt, ka no septembra nekas nemainās. Lai mums visiem sekmīgas gaitas izglītības procesā. Un paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies Vanagas kundzei.

Raidījumu šodien noslēdz Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas priekšsēdētāja biedrs Valērijs Agešins.

V.Agešins (SC).

 

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Pēdējo nedēļu laikā visaugstākajā līmenī notiek asas diskusijas par iespējamām izmaiņām nodokļu jomā. Mēs Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” 11.Saeimas frakcijā esam pārliecināti, ka pašreizējā situācijā nodokļu sloga samazināšana ir absolūti nepieciešama un tai jāstimulē valsts ekonomiskā attīstība. Tomēr uzskatu, ka optimismu valdībai vajag tērēt prātīgi, lai pietiktu vismaz līdz gada beigām.

„Saskaņas Centrs” uzskata, ka šobrīd visefektīvākā nodokļu politikas metode valsts ekonomikas konkurētspējas palielināšanai ir darbaspēka nodokļu samazināšana. Tieši iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes samazināšana, kā arī ar nodokļiem neapliekamā minimuma palielināšana nodrošinās reālu iedzīvotāju ienākumu pieaugumu. Īpaši nozīmīgs tas būs cilvēkiem, kuri saņem minimālus ienākumus. Samazinot nodokļu slogu uz darbaspēku, tiks veicināta Latvijas uzņēmumu attīstība, Latvijas uzņēmēju konkurētspējas paaugstināšanās kā vietējā, tā ārējos tirgos. Visiedarbīgākais uzņēmējdarbības attīstības stimuls ir jaunu darba vietu radīšana. Ar darbaspēku saistīto izdevumu samazinājums kļūs par pozitīvu signālu investoriem, bet papildu kapitāla pieplūdums arī veicinās jaunu darba vietu izveidi. Turpretī PVN samazināšanas pozitīvais efekts attieksies kā uz Latvijas ražotāju precēm, tā arī uz importa precēm un PVN samazināšana par 1 procentu var vien kāpināt pieprasījumu pēc importa precēm, tā ka vietējo uzņēmēju iespējas iegūt konkurences priekšrocības ir ļoti apšaubāmas.

Valdība uzstāj, ka jāsamazina tieši PVN, mūsuprāt, tikai viena mērķa dēļ – lai iekļautos Māstrihtas kritērijos, lai Latvijā ieviestu eiro. Lai sasniegtu šo mērķi, valdība bez žēlastības uz sociāli vismazāk aizsargātās iedzīvotāju daļas rēķina, piemēram, uz skolotāju rēķina, uz pensionāru rēķina, samazināja valsts budžeta izdevumus, bet tagad ir gatava samazināt PVN par 1 procentu, lai gan tas no valsts ilgtermiņa attīstības viedokļa dod mazāku labumu nekā tas, ko varētu dot darbaspēka nodokļu sloga samazinājums.

Varu atgādināt, ka apņemšanās būtiski samazināt darbaspēka nodokļus fiksēta Valda Dombrovska Ministru kabineta deklarācijā, un „Saskaņas Centrs” aicina valdošo koalīciju gluži vienkārši pildīt savus priekšvēlēšanu solījumus.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies Agešina kungam.

Līdz ar to šodienas frakciju viedokļi ir izskanējuši.

Paldies, ka klausījāties. Veiksmīgu jums šo dienu un uz sadzirdēšanos!

Atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem
2012.gada 17.maijā

Sēdi vada Latvijas Republikas 11.Saeimas priekšsēdētājas biedrs
Andrejs Klementjevs.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs

Sēdes vadītājs. Labdien! Sākam atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem.

Šodien darba kārtībā ir trīs deputātu jautājumi. Pirmais ir deputātu Auguļa, Vējoņa, Bērziņa, Grigules un Reiznieces-Ozolas jautājums Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim „Par tehnoloģiskās naftas piederības jautājuma virzību”.

Vēstule ir adresēta ekonomikas ministram Pavļuta kungam. Lūdzu, ministra kungs, uz tribīni! Es tikai saprotu, ka uz šo jautājumu ir saņemta rakstiska atbilde, taču jautājuma uzdevēji nav apmierināti ar to un vēlas uzdot papildu jautājumus.

Es gribu atgādināt, ka ministram ir tiesības atbildēt divas minūtes. Tiem, kas uzdos jautājumu, – viena minūte.

Lūdzu! Pirmais jautājums... Lūdzu pieteikties. Dana Reizniece-Ozola – pirmais jautājums. Lūdzu ieslēgt mikrofonu!

D.Reizniece-Ozola (ZZS).

Labdien, ministra kungs! Pavļuka kungs... droši vien nepareizi rakstīts.

Jā, jautājums ir tāds. 2011.gada 9.decembrī ir pasludināts Latgales apgabaltiesas spriedums starp „LatRosTrans” un „Polocktransņeft Družba” lietā. Pirms šīs lietas nodošanas tiesai valdības vadītājs un valdības pārstāvji, tajā skaitā Satiksmes ministrija un Tieslietu ministrija, izvērtēja iespēju valstij iesaistīties tiesvedībā kā trešajai personai bez tiesībām.... respektīvi, bez prasījuma tiesībām, bet vienlaikus arī bez papildu izdevumiem. Acīmredzot šīs tiesības netika izmantotas, un šobrīd, atkārtoti izvērtējot, lieta ir zaudēta. Līdz ar to ir zaudēta arī iespēja cīnīties par valsts finansējuma atgūšanu. Jautājums ir: vai ir noskaidrots, kuras ir atbildīgās personas par šādu lēmumu, kas gatavoja atzinumu par šādu lēmumu – valstij neiesaistīties tiesvedībā, kad tas bija izdarāms bez maksas, un kādi soļi ir paredzēti turpmāk, lai šīs personas noskaidrotu un, iespējams, prasītu no tām atbildību?

Sēdes vadītājs. Paldies par jautājumu.

Nākamais – lūdzu laikā... Mums ir paredzēta tikai viena minūte jautājuma uzdošanai. Paldies jums, ka ievērojat disciplīnu.

Ministra kungs, jums ir divas minūtes atbildei.

D.Pavļuts (ekonomikas ministrs).

Jā. Labdien, cienījamais Saeimas priekšsēdētājas biedra kungs! Godātās dāmas, kungi! Deputāti!

Attiecībā uz uzdoto jautājumu varu paskaidrot, ka jautājums par Latvijas Republikas valsts iesaistīšanos šajā tiesvedībā, tāpat kā virkne citu jautājumu, kas ir saistīti ar tehnoloģiskās naftas piederību maģistrālajā cauruļvadā Polocka-Ventspils, ir vairākkārt skatīti Ministru kabinetā. Jāsaka gan, ka iepriekšējās valdības laikā. Tātad tās valdības laikā, kurā piedalījās arī jūsu partijas biedri. Tātad tas ir jautājums, kuru izlemšanā kaut kādā mērā ir piedalījušies arī jūsu kolēģi. Šīs valdības laikā šis jautājums kabineta sēdēs nav skatīts, un visi lēmumi, kas ir pieņemti, konceptuāli izriet no analīzes un secinājumiem, ko izdarījuši speciālisti iepriekšējās valdības darba laikā.

Šie secinājumi kopumā bijuši tādi, ka Latvijas Republikai nav lietderīgi iesaistīties šajā tiesvedībā starp „LatRosTrans” un Baltkrievijas pusi par šīs naftas piederību, un šobrīd ir noticis... pieņemts spriedums pirmajā instancē, kurš gan vēl nav stājies spēkā, jo ir pārsūdzēts. Tāpēc līdz šīs tiesvedības beigām Latvijas Republikai nav lietderīgi iesaistīties šajā tiesvedībā.

Attiecībā uz citas, alternatīvas tiesvedības uzsākšanu, kurā kā varbūtējā prasītāja puse varētu būt Latvijas valsts, jāteic, ka tas ir saistīts ar būtiskiem valsts budžeta izdevumiem. Ņemot vērā to, ka analīze nav parādījusi, ka Latvijas Republikai būtu pieejami pierādījumi par pretenzijām uz īpašumtiesībām, šādu lēmumu valdība ir atturējusies pieņemt.

Sēdes vadītājs. Paldies ministram.

Vai ir vēl papildu jautājumi par šo jautājumu? Lūdzu pieteikties laikus.

Jā, lūdzu, ieslēdziet mikrofonu Andrejam Elksniņam jautājumam. Jums ir minūte laika uzdot jautājumu.

A.Elksniņš (SC).

Nu ja, jūs tik tiešām aizskārāt ļoti interesantu jautājumu attiecībā uz to, ka Latvijas valsts rīcībā nav materiālu un dokumentu, lai iesniegtu prasību. Ir palaista garām arī iespēja iesaistīties tiesvedībā kā trešajai personai, un arī šajā gadījumā mums ir visas tiesības uzskatīt, ka būtu jāmeklē tās atbildīgās personas, kuras neveicināja ātrāku lēmuma pieņemšanu valdībā.

Bet jautājums ir šāds. Šobrīd nav to pierādījumu, dokumenti no arhīva ir pazuduši nenoskaidrotu apstākļu dēļ. Sabiedrībai nav zināms neviens cilvēks, kurš ir atbildīgs par īpašuma dokumentu pazušanu – valsts īpašuma dokumentu pazušanu. Un tad man ir jautājums: vai šajā gadījumā ir kaut kādi vainīgie, kādi ir valdības spertie soļi attiecībā uz personām, kuras ir atbildīgas par dokumentu pazušanu, un kādēļ valdība un atbildīgie, piemēram, ministri vai personas, nerīkojas, lai izprasītu dokumentus, teiksim, no Krievijas, kuras rīcībā ir īpašumu apliecinoši dokumenti? Un kādēļ ir tāda bezdarbība, kāpēc mēs attaisnojamies vienīgi ar to, ka mūsu rīcībā nav nekā?

Sēdes vadītājs. Paldies deputātam.

Lūdzu, ministra kungs, atbildi.

D.Pavļuts. Jā, paldies par uzdoto jautājumu. Es vēlreiz atkārtošu, ka šī analīze, uz kuru mēs balstāmies šobrīd, šajā stadijā, ir pieņemta vēl iepriekšējās valdības laikā, tātad šī valdība šo jautājumu kabineta sēdēs nav skatījusi. Ja rastos lietā jauni apstākļi, kas liktu šo jautājumu atkārtoti izskatīt, mēs pilnīgi noteikti to darītu.

Kas attiecas uz šo dokumentu pazušanu, ko ir konstatējusi speciālistu komisija, kas strādāja iepriekšējo gadu un divus, tad šie secinājumi bijuši tādi, ka, visticamāk, dokumenti no arhīviem pazuduši vēl deviņdesmito gadu sākumā. Tas ir bijis, kā var noprast, diezgan juceklīgs laiks, kad notikušas daudzas šobrīd diezgan grūti izskaidrojamas lietas. Personas, kas tobrīd ar šiem jautājumiem strādāja, kā liecina manā rīcībā esošā informācija, vairs nestrādā valsts pārvaldē, tātad to saukšana pie atbildības šobrīd faktiski ir neiespējama. Un lielā daļā gadījumu ir iestājušies visādu veidu noilgumi.

Tagad ir pagājis ļoti ilgs laiks kopš šiem notikumiem, un attiecībā uz šo vainīgo konstatāciju var teikt, ka droši vien ir iespējams identificēt cilvēkus, kas strādāja ar šiem jautājumiem, bet sodīt viņus faktiski ir neiespējami.

Tas ir tas, ko es šobrīd varu teikt jautājumā par atbildību.

Attiecībā uz dokumentu izprasīšanu no kaimiņvalstīm jāteic, ka šāda iespēja man papildus jāizanalizē, jo neesmu detalizēti iepazinies ar speciālistu secinājumiem.

Sēdes vadītājs. Paldies par atbildi.

Deputātam Andrejam Elksniņam ir tiesības uzdot vēl vienu jautājumu. Paldies.

A.Elksniņš. Es saprotu, tomēr precizēšana... Varbūt vēlētos arī skaidru atbildi, kura interesē gan mūs, gan sabiedrību. Kādi varētu būt konkrēti valdības soļi, lai vērstos pie Krievijas Federācijas ar lūgumu noskaidrot pazudušo dokumentu atrašanās vietu? Krievijai ir kopijas, tām ir jābūt. Kādi būtu konkrēti soļi un, teiksim tā, jūsu vīzija un plāns? Tas ir viens.

Un otrs. Neviens vēl nav izslēdzis civiltiesisko atbildību tām amatpersonām, tiem ierēdņiem, kuri kādreiz bijuši. Un šajā gadījumā mēs varam runāt par 10 gadu noilguma termiņu, bet, ja ir noticis noziedzīgs nodarījums, – par 15 gadu noilguma termiņu. Kādēļ, pastāvot šiem apstākļiem, valsts necenšas nekādā veidā ietekmēt un pat izanalizēt šo situāciju, lai reaģētu atbilstoši tām tiesību normām, kuras šobrīd ir spēkā?

Sēdes vadītājs. Paldies par jautājumu.

Lūdzu, ministra kungs!

D.Pavļuts. Es, jāsaka, būšu spiests jau trešo reizi atkārtoties, sakot, ka šo jautājumu valdība pastiprināti un padziļināti ir skatījusi sešas reizes Ministru kabineta sēdēs vēl iepriekšējās valdības laikā. Un man šobrīd ir grūti komentēt, kāpēc uz jūsu uzdotajiem jautājumiem šī reakcija bijusi tieši tāda.

Šobrīd, jautājumam nonākot valdības dienas kārtībā atkārtoti, mēs pilnīgi noteikti pievērstos arī šim jūsu uzdotajam jautājumam, bet tagad man nav nekā jauna, ko piebilst.

Kas attiecas uz jautājumu par dokumentu izprasīšanu Krievijai, jāteic, ka manā rīcībā nav tādas pārliecinošas informācijas, ka šādi dokumenti Krievijas pusei tiešām būtu un Latvija varētu tos iegūt. Ja tā izrādītos, tas pilnīgi noteikti būtu uzskatāms par jauniem apstākļiem, proti, ja šie pierādījumi būtu iegūstami, kā es jau iepriekš minēju, Latvijas puse pilnīgi noteikti varētu apsvērt iespēju kļūt par prasītāju šādā lietā.

Te gan ir daži priekšnoteikumi. Tātad pirmām kārtām būtu svarīgi, lai tiktu pabeigta spēkā esošā tiesvedība, kurā ir bijusi tikai pirmās instances tiesvedība starp „LatRosTrans” un Baltkrievijas uzņēmumu. Tas tātad pirmais priekšnoteikums.

Un otrais – mums ir jābūt pietiekami dziļai pārliecībai, ka valsts rīcībā iegūstamie pierādījumi par šīs tehnoloģiskās naftas piederību būs pietiekami, lai valdībai būtu vērts uzņemties finanšu risku, visas izmaksas, iesaistoties tiesvedībā. Te ir jābūt zināmai pārliecībai, ka mēs valsts līdzekļus šādā tiesvedībā tērējam pamatoti.

Sēdes vadītājs. Paldies par atbildi.

Saeimas kārtības rullis paredz vēl vienu jautājumu, ja deputāts nav parakstījis vēstuli, par ko mēs jau runājām. Cik es saprotu, Ivars Zariņš nepiedalījās parakstīšanā. Sakarā ar to, lūdzu, jums pēdējais jautājums.

I.Zariņš (SC).

Pavļuta kungs, man ir jautājums jums kā ministram, kura rīcība manī izraisa cieņu, redzot, ka jūs tiešām cīnāties par valsts interesēm. Varbūt kā jautājums un arī kā viela pārdomām.

Tas viss, ko jūs minējāt, kā es saprotu, ir jūsu ierēdņu dotā interpretācija par pašreizējo situāciju. Es vēlētos jums piedāvāt paskatīties uz šo jautājumu mazliet citādi un atbildēt: vai jūs būtu gatavs cīnīties par valsts interesēm, zinot, ka 1991.gadā Latvijas Augstākā padome pieņēma lēmumu, ka šī manta pieder Latvijas valstij. Neviens šo lēmumu līdz šim nav apstrīdējis. Tālāk. Kā jūs pareizi minējāt, nav neviena dokumenta, kas apliecinātu to, ka Latvija būtu kādam šo bufernaftu atdevusi vai kaut kur ieguldījusi. Nav tādu dokumentu. Tātad, ja vien jūs neapstrīdat Latvijas Augstākās padomes 1991.gadā pieņemto lēmumu par to, ka šī manta pieder Latvijas valstij, un zināt, ka nav neviena dokumenta, kas to apstrīdētu, vai jūs būtu gatavs, ņemot vērā šos jaunos apstākļus, par kuriem tagad uzzinājāt, sākt vismaz apsvērt un aizstāvēt Latvijas valsts intereses šajā jautājumā un pieprasīt, lai kāds cits tomēr pierāda, ja viņam pieder šī nafta, lai viņš nāk un pierāda, ka šī nafta kādam ir atdota.

Sēdes vadītājs. Paldies deputātam Zariņam par jautājumu. Lūdzu, ministra kungs, divas minūtes.

D.Pavļuts. Paldies.

Jā, nu jāsaka, ka valsts interešu sardzē es tiešām cenšos būt katru mirkli, ko es aizvadu šajā darbā, un dažādos jautājumos. Un no tā viennozīmīgi izriet arī atbilde: ja būtu šādi apstākļi, kas liktu domāt, ka Latvijas valstij ir pamats un izredzes panākt, teiksim, pozitīvu risinājumu, tas būtu pilnīgi noteikti darāms.

Tā kā neesmu jurists, un to vēlos uzsvērt, jo juridiskajā ziņā šis ir ārkārtīgi komplicēts jautājums, manā izpratnē situācija ir tāda, ka, izveidojot uzņēmumu un ieguldot tā pamatkapitālā, proti, nododot tam cauruļvadu, vienlaikus nav tikusi nodota arī šī tehnoloģiskā nafta, kas ir bijusi šajā cauruļvadā. Tātad šis ir tas galvenais jautājums un esence. Tātad tie pierādījumi, ko mēs šobrīd nespējam iegūt, ir par to, vai tas ir kaut kur īpaši atrunāts. Ja nav, tad ir visi iemesli uzskatīt, ka naftas vads ir nodots kopā ar šo tehnoloģisko naftu.

Tātad šeit ir būtiski, ka tad, ja Latvija šobrīd šajā situācijā celtu prasību un apstrīdētu, teiksim, interpretāciju par to, ka 18 gadu garumā šī nafta ir bijusi konkrēti „LatRosTrans” valdījumā, tā varētu, es uzsveru, varētu uzsākt investīciju aizsardzības procesu, kas Latvijai varētu radīt pietiekami lielus zaudējumus, kuri galarezultātā varētu būt kā minimums ekvivalenti tam ieguvumam, kāds varētu būt, piesakot savas pretenzijas uz naftu.

Tātad vēlreiz uzsveru, ka juridiskajā ziņā šis ir ārkārtīgi sarežģīts jautājums, bet, ja manā rīcībā būtu šādi apsvērumi, kas liktu domāt, ka mums ir izredzes, es pilnīgi noteikti būtu gatavs atbildēt uz jautājumu un šo jautājumu skatīt.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Ar to mēs beidzam pirmā jautājuma izskatīšanu.

Otrais ir deputātu Reiznieces-Ozolas, Vējoņa, Līdakas, Seržanta un Auguļa jautājums Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim un ekonomikas ministram Danielam Pavļutam „Par Sašķidrinātās gāzes termināļa projekta virzību”.

Es piedāvāju ministram divas minūtes, ja ir papildu informācija. Cik es saprotu, deputāti saņēma atbildi rakstiski, bet nav apmierināti ar to. Viņiem ir tiesības uzdot jautājumus. Bet, ja jums ir papildu informācija... Nav... Paldies, tad mēs pārejam pie jautājumiem. Lūdzu!

Dana Reizniece-Ozola, jums ir minūte jautājuma uzdošanai, un ministram ir divas minūtes atbildei. Paldies.

D.Reizniece-Ozola (ZZS).

Pavļuta kungs! Eiropas Komisija ir piesaistījusi ekspertus, lai tie izvērtē, kurā no trim Baltijas valstīm būtu visizdevīgākā termināļa atrašanās vieta, vienlaikus pasakot, ka tā pati nenorādīs uz ekonomiski izdevīgāko atrašanās vietu valsts ietvaros. Līdz ar to joprojām aktuāls ir jautājums: kad, kādā formā Latvija lems par ekonomiski izdevīgāko termināļa atrašanās vietu, salīdzinot šobrīd pieejamos variantus un to izdevīgumu, lai savukārt brīdī, kad tiks pieņemts lēmums un piedāvājums par Latviju kā iespējamo termināļa būvniecības vietu, mums jau būtu skaidrs viedoklis par to, kura konkrētā projekta atrašanās vieta mums ir izdevīgāka?

Sēdes vadītājs. Paldies par jautājumu.

Lūdzu, ministra kungs!

D.Pavļuts. Paldies par uzdoto jautājumu.

Jāsaka, ka atbilde uz šo jautājumu jau ir ietverta mūsu rakstveidā sniegtajās atbildēs, tātad būtībā... manuprāt, ir gan... Bet, ja tas nav bijis nepārprotami, tad šī pamatpieeja šobrīd ir tāda, ka centrālais un būtiskākais jautājums, protams, ir gūt pārliecību par ekonomisko pamatojumu un ģeogrāfiskā novietojuma priekšrocībām, gāzes sistēmas īpatnībām, kas padarītu to vai citu valsti par pievilcīgāku sašķidrinātās gāzes termināļa izvietošanai.

Latvija šobrīd notikumu secību plānojusi tādu, ka lēmums par to, tieši kur būtu jāatrodas sašķidrinātās gāzes terminālim, tiks pieņemts, vadoties no rekomendācijām, no pētījumu secinājumiem, ko sniegs Eiropas Komisijas nolīgtā konsultāciju kompānija. Starpziņojums būs pieejams jau šā gada jūnijā un galaziņojums tiks saņemts, cerams... tātad rudenī ir solīts. Kaut arī, kā jūs minējāt, mums ir pateikts, ka konsultanti neminēs konkrētu vietu, tai pašā laikā mums ir pilnīga pārliecība, ka no šīs analīzes, metodoloģiskās pieejas, kuru izmantos Eiropas Komisijas nolīgtie konsultanti, būs nepārprotami skaidrs, kuras priekšrocības, kas vedina domāt par termināļa novietojumu, viņi uzskata par izšķirošām. Mūsuprāt, šā pētījuma secinājumi sniegs pietiekami skaidras norādes arī par to, kurš novietojums jeb kuras priekšrocības varētu būt izšķirošās.

Sēdes vadītājs. Paldies par atbildi.

Vēl papildjautājums? Jums ir tiesības uzdot vēl vienu. Es neredzu...

Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātei Danai!

D.Reizniece-Ozola. Otrs jautājums ir šāds. Atbildē par iespējamo finansējuma modeli projekta realizācijai minēts, ka galvenais mērķis ir nepalielināt finansiālo slogu, kas tiek uzlikts patērētājiem. Vienlaikus tajā pašā atbildē ir teikts, ka Latvijas valsts neparedz valsts atbalstu projekta realizācijai.

Ņemot vērā to, ka kopējais projekta finansējums būs apmēram 350 miljonu eiro apmērā un tikai daļu no šā finansējuma būs iespējams piesaistīt no Eiropas Savienības, jautājums ir: kā plānots piesaistīt atlikušo finansējumu? Un, ja tas ir, es pieņemu, privātais investors, tad uz kā rēķina mēs radīsim interesi šādam privātajam investoram iesaistīties, ja vienlaikus netiek paredzēts finansiālais slogs patērētājiem un valsts atbalsts?

Sēdes vadītājs. Paldies deputātei.

Lūdzu, ministra kungs!

D.Pavļuts. Paldies.

Tas ir tiešām būtisks jautājums, un es esmu priecīgs par iespēju to izskaidrot.

Jāsaka, ka šobrīd ir mazliet pāragri ļoti stingri noteikt, kāds šis izraudzītais finansēšanas modelis varētu būt. Bet, ņemot vērā pausto vēlēšanos neapgrūtināt mūsu nodokļu maksātājus, dabasgāzes patērētājus ar kādiem papildu maksājumiem, tā tiešām ir ļoti būtiska nostādne, kuru, mūsuprāt, šobrīd mēs nevaram īsti novērot pie mūsu kaimiņiem, kuri tā kā ir iecerējuši citu – suverēnu, nacionālu – projektu, kurā mēs redzam lielu potenciālu, ka tieši šādas sekas varētu būt, proti, papildu slogs patērētājiem. Tā, piemēram, likumprojekts, kas ir iesniegts Lietuvas Seimā par to, ka gadījumā, ja šis Klaipēdas projekts tiktu realizēts, katrs rūpnieciskais gāzes patērētājs būtu spiests ceturtdaļu savas gāzes pirkt no šā termināļa. Šī ir tipiska tāda valsts atbalsta forma, kas potenciāli sadārdzina gāzes lietojumu, un mēs Latvijā nekādā gadījumā negribētu to pieļaut.

Tieši tāpēc ir tik svarīgi, lai šim projektam, kurš tiktu īstenots, reģionālajam projektam, būtu pieejams, pirmkārt, Eiropas finansējums, otrkārt, kā jūs minējāt, tiktu piesaistīti stratēģiskie investori, kuru daļu projektā var attiecīgi variēt – tā var būt arī pietiekami būtiska, lai galarezultātā nevajadzētu iesaistīties valsts energokompānijām.

Trešā iespēja ir tāda, ka projekta īstenošanā iesaistās, un, cerams, ka tas tā arī būs, kaimiņvalstis ar savām energokompānijām. Un, visbeidzot, pats svarīgākais ir, ka projekta kopējam finansējumam jātiek organizētam tādā veidā, lai iegūtās gāzes cena ir konkurētspējīga konkrētajā situācijā un lai mēs nebūtu spiesti papildus radīt kaut kādus valsts atbalsta instrumentus, kas šo gāzes cenu attiecīgi caur sadales tarifiem vai kā citādi sadārdzinātu patērētājiem. Tas ir nepieļaujami, un finansējums ir jāorganizē tādā veidā, lai tā nenotiktu.

Sēdes vadītājs. Paldies par atbildi.

Vēl papildjautājumi ir? Ivars Zariņš. Lūdzu ieslēgt mikrofonu. Jūsu jautājums.

I.Zariņš (SC).

Paldies. Un tomēr, noklausoties jūsu atbildi, man ir jautājums. Kādā veidā tad tiks nodrošināta šā investora piesaiste, kā viņš tiks motivēts šajā projektā ieguldīt, jo viņš ieguldīs tikai tad, ja redzēs, ka var nopelnīt? Es saprotu tā, ka valsts no savas puses neko neieguldīs un arī mūsu energokompānijas neko neieguldīs. Tā es sapratu no jūsu apgalvojuma, kā jūs tikko minējāt. Un arī ka papildus tās tarifā kā infrastruktūras izmaksas lietotājiem netiks ieliktas iekšā. Tad kādā veidā jūs to domājat izdarīt, ja paši šajā atzinumā rakstāt, ka jaudai ir jābūt... tam patēriņam jābūt ne mazākam par 2,5 miljardiem kubikmetru. Mēs zinām, ka Latvijas kopējais patēriņš vispār ir aptuveni pusotra miljona kubikmetru... pusotra miljarda, es atvainojos, un Lietuva ceļ savu termināli, Igaunija arī domā par savu termināli. Tad kādā veidā mēs domājam realizēt šo projektu un piesaistīt tam investoru? Ar ko jūs viņu dabūsit šeit?

Sēdes vadītājs. Paldies par jautājumu deputātam Ivaram Zariņam. Lūdzu, ministra kungs!

D.Pavļuts. Paldies.

Tātad, vispirms precizējot par to, ko es teicu, atbildot uz iepriekšējo jautājumu. Mans nolūks bija pateikt, ka mēs centīsimies par katru cenu izvairīties no situācijas, kurā mums būtu kaut kas jādara, piemēram, ar sadales tarifu vai kā tamlīdzīgi, radot gāzes patērētājam, kas pērk šo gāzi, kaut kādas papildu izmaksas. Tas ir mērķis. Es neapgalvoju, ka valsts kaut kādā formā ar atbalsta instrumentiem, fondu līdzekļiem ar kohēzijas fonda līdzekļiem vai ar energokompānijas līdzdalību vispār nepiedalītos projektā. To nu gan es negribētu teikt. Tādā vai citādā formā valsts, visticamāk, piedalīsies, tāpat mēs aicināsim arī kaimiņvalstis piedalīties.

Kāpēc tas varētu būt investoriem pievilcīgi? Tāpēc jau mēs runājam par to, ka ir tik svarīgi, lai šis projekts būtu reģionāls, tātad – lai šim terminālim būtu reģionālas apgādes iespējas.

Par Lietuvu runājot, jāteic, ka Lietuva savu termināli, piedodiet, vēl nav uzcēlusi. Un pastāv pietiekami daudz iemeslu uzskatīt, ka arī neuzcels.

Savukārt, kas attiecas uz Igauniju, tad Latvija šajā stadijā ir tikusi krietni tālāk ar savām priekšizpētēm un analīzi nekā Igaunija. Igaunijas plašsaziņas līdzekļos ir pausti vēstījumi par to, ka ir uzsākts vai plānots uzsākt šo priekšizpēti, bet mēs esam tikuši krietni tālāk. Tā ka atkal uzskatīt, ka Igaunija kaut ko uzcels ļoti, ļoti ātrā laikā, ir absolūti nepamatoti. Tātad šobrīd mūsu galvenais uzdevums, pie kura mēs strādājam, ir panākt, lai šis ir tik tiešām reģionāls terminālis, lai tam ir potenciāls apgādāt visu reģionu, kur ir pietiekams tirgus, bet Baltijas gadījumā tie ir pieci miljardi kubikmetru, tā, lai ieguldījumi būtu pietiekami pamatoti un attaisnoti, lai galarezultātā gāzei būtu konkurētspējīga cena. Ja gāzei būs konkurētspējīga cena, tad investīcijas atmaksāsies un stratēģiskajam investoram būs interese šajā projektā piedalīties.

Sēdes vadītājs. Paldies par atbildi.

Nākamais jautājums. Ivars Zariņš. Lūdzu!

I.Zariņš (SC).

Paldies par godīgo atbildi. Par to, ka mums ir tomēr jārēķinās ar to, ka var būt papildu izmaksas gan mūsu lietotājiem, gan valstij. Un šajā aspektā man ir jautājums, ņemot vērā to, ka Lietuva jau reāli ir izsludinājusi tenderi par šo termināļa iepirkšanu... par kuģi, kā mēs zinām. Ja nu pēkšņi iznāk... nu, tā var gadīties... ņemot vērā to, cik mēs esam „sekmīgi” savu nacionālo interešu aizstāvībā. Ja runa ir par trim Baltijas valstīm, – Latvija vienmēr ir bijusi zaudētāja. Ja tomēr sanāks tā un pieņems variantu, ka Latvija nebūs tā valsts, kurā jāceļ šis reģionālais terminālis, bet mēs rēķināmies, ka tie varētu būt aptuveni 100 miljoni eiro, kas mums būs jāiegulda, vai šajā gadījumā Latvija būs gatava tad šos 100 miljonus ieguldīt citā valstī, atdot šīs investīcijas tā vietā, lai tomēr padomātu, kā tos izmantot efektīvāk un risināt savus energoapgādes jautājumus citādāk.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu atbildi.

D.Pavļuts. Vispirmām kārtām es vēlreiz atkārtošu savu faktos balstītu pārliecību, analīzē balstītu pārliecību, ka Latvijas priekšrocības ir acīmredzamas, lai tā tiktu izraudzīta par labāko vietu terminālim.

Kas attiecas uz lietuviešu projekta virzību... Nu, par to ir runāts, tas ir vispārzināms fakts, ka šā projekta virzība ir klajā pretrunā ar triju Baltijas valstu ministru prezidentu noslēgto vienošanos. Par to mēs nebeidzam kaimiņiem pārmest un uzdot jautājumus. Es uzskatu, ka, lai arī šobrīd ir veikti atsevišķi projekta sagatavošanas stadijas darbi, tomēr šis Klaipēdas terminālis ir vēl tālu no realizēta. Tā ka šobrīd jāsaka: mēs neesam sasnieguši tādu punktu, no kura, manuprāt, kaimiņiem nebūtu atpakaļceļa.

Kas attiecas uz to, vai mēs būtu gatavi ieguldīt citā valstī. Pirmkārt, mēs šobrīd esam solidāras Baltijas valstu pozīcijas aizstāvji enerģētikas politikā. Jāteic, ka, vedot pārrunas Eiropas Komisijas līmenī, šobrīd man ir lepnums, redzot, ka Latvija faktiski ir tā valsts, kas ir gatava pildīt solījumus un īstenot savas intereses, ņemot vērā arī Baltijas un Eiropas enerģētikas politikas kopējās intereses. Un mēs esam apņēmušies ievērot šos Eiropas Komisijas ekspertu secinājumus tad, kad tie būs saņemti. Tas varētu nozīmēt – ar ļoti nelielu varbūtību, bet varētu nozīmēt, ka tad, ja projekts tiks īstenots citur, Latvija tajā piedalīsies. Es domāju, ka tas būtu principā pieņemami, vienīgi izmaksas, manuprāt, būtu stipri mazākas, nekā jūs nosaucāt, jo sadalīt mūsu nosauktās projekta izmaksas uz trijiem šajā gadījumā nav adekvāti. Pirmkārt, reģionālā projektā būs Eiropas finansējums. Otrkārt, tur, visticamāk, būs stratēģiskais investors ar finansējuma daļu. Es noteikti nedomāju, ka tas būtu tik liels skaitlis, kā jūs nosaucāt.

Sēdes vadītājs. Paldies ministra kungam par atbildi.

Lūdzu, vēl jautājumi! Jā, pēdējais, trešais, būs Andreja Elksniņa jautājums. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu!

A.Elksniņš (SC).

Jā. Vienā no savām atbildēm jūs norādāt, ka pētījums par termināļa iespējamo būvniecību Latvijā ir veikts – lai gan ministrijas uzdevumā – tomēr pēc „Latvenergo” pasūtījuma, bet „Latvenergo” ir klasificējusi šo pētījumu kā konfidenciālu, tas satur komerciāli jutīgu informāciju, un deputātiem uz jautājumiem nav atbildēts arī minēto apstākļu dēļ. Bet tad man ir tāds jautājums: vai Ekonomikas ministrijai ir pieejams šis „Latvenergo” pētījums? Kādēļ tas parlamentārā republikā nav pieejams Saeimas deputātiem, un vai šādos apstākļos, kad tas nav pieejams, piemēram, parlamenta locekļiem, tas ir pieejams ministrijai? Un vai, pastāvot šādai pieejamībai vai nepieejamībai (bet mums nav skaidrs, vai tas pat jums ir pieejams), jūs varat veiksmīgi aizstāvēt Latvijas Republikas intereses?

Sēdes vadītājs. Paldies par jautājumu deputātam Elksniņam.

Lūdzu, ministra kungs, atbildiet!

D.Pavļuts. Jā. Jāsaka, ka iemesls, kāpēc parlamentārā republikā jums nav pieejams šis konkrētais pētījums, ir tieši tāds pats, kāds būtu jūsu jautājumam: kāpēc mums nav pieejama komercinformācija no jebkura uzņēmuma, kas darbojas Latvijā? Kāpēc jūs nevarat aiziet, piemēram, uz... nezinu... Stendera ziepju fabriku vai vēl kādu citu uzņēmumu – es nezinu, kas vēl varētu ienākt prātā... teiksim, kaut vai uz „Rīgas siltumu” – un pieprasīt viņu konfidenciālo informāciju?

Šie uzņēmumi, būdami valsts uzņēmumi, darbojas pēc Komerclikuma, tātad tās ir komercsabiedrības ar visu, kas no tā izriet. Tām mēdz būt komerciāli aizsargāta informācija. Tā nav valsts pārvalde. Un šajā gadījumā ir būtiski saprast, ka šie dati, kas ir komercdati, attiecīgi tiek arī paturēti noslēpumā.

Tagad par to, vai ministrijai ir pieejams šis pētījums. Jā, „Latvenergo” atbilstoši tam apjomam, kas ir šim regulējumam pieņemams, ir iepazīstinājusi ministriju ar pētījuma secinājumiem.

Tas, ko mēs varbūt detalizēti neredzam, ir sīkāki finanšu aprēķini, kas skar tieši „Latvenergo” situāciju, kas skar finanšu jomu, kur ir „Latvenergo” atbildība, teiksim, informēt mūs par šiem apstākļiem, kas ir vai nav attiecīgi iespējams, pieņemams, un tā tālāk. „Latvenergo” ir valsts nacionālā energokompānija, ne tikai elektrības piegādātāja vai ražotāja. Tātad „Latvenergo” kā nacionālā energokompānija ir deleģēta piedalīties... nu, teiksim, īstenot šo projektu, īstenot priekšizpētes stadiju, kurā mēs šobrīd atrodamies, un attiecīgi sadarbībā ar ministriju, kuru pārstāv attiecīgi tās darbinieki un arī es, veikt nacionālās nostājas vai sarunu platformas izstrādi.

Tā ka mūsu sadarbība ir absolūti pietiekama, lai, neredzot katru pēdējo skaitli tur daudzu simtu lappušu garā dokumentā, mēs spētu adekvāti pārstāvēt Latvijas intereses šajā nozīmīgajā projektā.

Sēdes vadītājs. Paldies ministra kungam par atbildēm. Paldies deputātiem par jautājumiem.

Mēs izskatījām otro jautājumu.

Trešais ir deputātu Cileviča, Kabanova, Rubika, Ņikiforova, Ādamsona, Nikonova, Meļņikova, Lazarevas, Tutina, Potapkina un citu deputātu jautājums iekšlietu ministram Rihardam Kozlovskim „Par Drošības policijas darbību”.

Lūdzu, ministra kungs! Vai jums ir vēl kaut kāda informācija, kuru jūs gribat sniegt? Es saprotu, ka deputāti nav apmierināti ar rakstīto atbildi. Sakarā ar to ir papildu jautājumi.

Gribu atgādināt, ka jautājums var būt tikai vienu minūti garš. Iesniedzējiem ir tiesības uzdot divus jautājumus. Tie, kas neparakstīja, var uzdot vēl trīs papildjautājumus.

Lūdzu, ministra kungs! Deputāti! Var pieteikties, ja... Pirmais jautājums. Boriss Cilevičs. Lūdzu, viena minūte!

B.Cilevičs (SC).

Paldies. Ministra kungs, jūs savā atbildē rakstāt, ka pārskata mērķis ir identificēt tos indivīdus un organizācijas, kuras īsteno mērķtiecīgu rīcību savas popularitātes celšanai, kas ir pretrunā ar Latvijas interesēm un rada konkrētus riskus nacionālajai drošībai. Pārskatā šie indivīdi un organizācijas ir minētas, tajā skaitā Saeimas deputāti Jānis Urbanovičs un Nikolajs Kabanovs un apvienība „Saskaņas Centrs”. Sakiet, lūdzu, kādā veidā šie konkrētie deputāti un apvienība „Saskaņas Centrs” rada konkrētus riskus nacionālajai drošībai? Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies Borisam Cilevičam par jautājumu. Ministra kungs, jums ir divas minūtes atbildei.

R.Kozlovskis (iekšlietu ministrs).

Labdien, godājamie deputāti! Paldies par jautājumu. Drošības policija saskaņā ar tās kompetencē esošajiem jautājumiem ir uzskatījusi par vajadzīgu norādīt šīs atsevišķās personas savā publiskajā pārskatā. No savas puses es varētu teikt to, ka šīs atsevišķās personas, kas minētas, un organizācijas, kuru darbības rezultāts, kā jūs teicāt, ir apdraudējums nacionālajai drošībai... Manā skatījumā viena no nacionālās drošības sastāvdaļām ir stabilitāte valstī. Un tas rezultāts, kas bija šis referendums par latviešu valodu, par latviešu valodas statusu, principā ieviešot otru valsts valodu, rada nestabilitāti valstī. Un ilgtermiņā var radīt nestabilitāti valstī. Tāpat šajā gadījumā es negribētu uzsvērt, ka „Saskaņas Centrs” kā politiska partija kopumā rada apdraudējumu nacionālajai drošībai. Pilnīgi noteikti ne.

Sēdes vadītājs. Paldies par atbildi. Boriss Cilevičs. Jums kā iesniedzējam ir tiesības uzdot otro jautājumu. Lūdzu!

B.Cilevičs. Paldies.

Tajā pārskata sadaļā, kurā ir aprakstītas Krievijas aktivitātes Latvijā, ir minētas Krievu kultūras dienas. Vai jums ir zināms, ka Krievu kultūras dienu tradīcija radās 1925.gadā un ka visās aktivitātēs piedalās tikai Latvijas krievu organizācijas un vienīgā Krievijas iesaistīšana bija Krievijas vēstnieka apsveikums atklāšanā? Un vai jūs neuzskatāt, ka tā ir klaja sabiedrības maldināšana, un vai jūs neuzskatāt, ka vajadzētu minēt arī citas personas, kas piedalījās šajā apdraudošajā pasākumā, piemēram, toreizējo Valsts prezidentu Valdi Zatleru, kas līdzās Krievijas vēstniekam arī apsveica Krievu kultūras dienu dalībniekus atklāšanas ceremonijā? Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies par jautājumu.

Lūdzu, ministra kungs, jums divas minūte atbildei.

R.Kozlovskis. Paldies par jautājumu un ieskatu vēsturē.

Tātad es gribētu teikt, ka kopumā Krievijas kultūras veicināšana un krievu valodas stiprināšana nevar tikt uzskatītas par draudu Latvijas nacionālajai drošībai. Šajā gadījumā mēs varētu tikai uzsvērt un atkārtot vēlreiz, ka Drošības policija, norādot šīs aktivitātes, ir gribējusi vērst uzmanību uz to, ka šo aktivitāšu, pozitīvo aktivitāšu ietvaros šīs atsevišķās personas un organizācijas to izmanto, lai iegūtu sev politiskās dividendes, un rezultātā šī aktivitāte arī rada nestabilitāti. Tāpēc es gribētu uzsvērt, ka šajā gadījumā runa ir par sabiedrības radikalizāciju un man kā iekšlietu ministram ir ļoti svarīgi, lai mūsu valstī būtu stabilitāte un un nebūtu dalījuma latviešos un krievos, kas ilgtermiņā varētu novest pie lielām problēmām.

Sēdes vadītājs. Paldies par atbildi.

Andrejs Elksniņš kā deputāts neparakstīja šo iesniegumu. Sakarā ar to viņam ir tiesības uzdot vēl trīs jautājumus kā neiesniedzējam.

Lūdzu, Elksniņa kungs, jautājumi!

A.Elksniņš (SC).

Jā, paldies.

Visu cieņu ministra kungam, bet es nedaudz arī pakomentēšu. Būtība ir šāda. Neskatoties uz to, ka Drošības policija sagatavo sava veida pārskatu, politisko atbildību Drošības policijas vadītājs, kurš ir iecelts, neuzņemas... politiski atbildīgs par jebkāda veida šādiem iznācieniem ir iekšlietu ministrs. Un kādēļ iekšlietu ministram, piemēram, būtu jāskaidro Drošības policijas gada darbības pārskatā ietvertā informācija attiecībā uz valsts nacionālās drošības apdraudējumu sakarā ar to, ka, piemēram, Krievu valodas centrs ir Daugavpils Universitātē? Vai tas apdraud Latvijas neatkarību? Taču jūs neņemat vērā to, ka, piemēram, arī Latvijas Universitātē ir tāds pats centrs, kas izveidots ar Krievijas vēstniecības atbalstu. Un kādēļ Drošības policija pieļauj tik nevienlīdzīgu attieksmi pret vienveidīgiem centriem un to darbību? Un kā ieceltās amatpersonas atļāvās cenzēt un mērīt lojalitātes līmeni atsevišķiem centriem Daugavpilī un, piemēram, ignorēt Latvijas Universitāti? Kādēļ...

Sēdes vadītājs. Paldies par jautājumu. Lūdzu ievērot disciplīnu. Jums būs iespēja vēl uzdot papildjautājumu.

A.Elksniņš. Jā, paldies.

Sēdes vadītājs. Ministra kungs, lūdzu!

R.Kozlovskis. Paldies par jautājumu.

Protams, es gribētu norādīt, ka to informāciju, ko Drošības policija savas kompetences ietvaros ir nolēmusi publiskot, tā ir publiskojusi. Jautājumā par to, kāpēc ir pieminētas konkrētas organizācijas un personas vai procesi, es, protams, nevaru iejaukties, tā ir Drošības policijas kompetence. Šajā gadījumā argumenti un pamatojums tam ir parlamentārā kontrole... parlamenta kontroli pār drošības iestādēm realizē Nacionālās drošības komisija. Šajā gadījumā ir iespēja... šajā komisijā ir pārstāvētas visas Saeimas frakcijas, tās var izsaukt uz Saeimu Drošības policijas priekšnieku un iegūt pamatojumu tam, kāpēc ir šādi vai tādi argumenti, lai kādus procesus pieminētu vai nepieminētu.

Sēdes vadītājs. Paldies par atbildi.

Otrais deputāta Andreja Elksniņa jautājums.

A.Elksniņš. Es paturpināšu visu šo tēmu. Vai tik tiešām mūsu valstī mēs esam tik tālu aizgājuši, ka nacionālās drošības apdraudējums, kas ir ietverts tai pašā pārskatā – nejēdzīgā – atvainojos! – ir Latvijas jauniešu organizāciju pārstāvju un Krievijas jauniešu organizāciju sadarbība, apmaiņas braucieni un tikšanās? Vai saistībā ar šiem pasākumiem būtu jātērē līdzekļi un jāveic pretizlūkošanas pasākumi? Un kādēļ Drošības policijas pārskatā tas ir minēts kā apdraudējums konstitucionālās iekārtas aizsardzībai? Bērni?!

Sēdes vadītājs. Paldies par jautājumu.

Ministra kungs, divas minūtes atbildei!

R.Kozlovskis. Jā. Tātad es gribu vēlreiz uzsvērt, ka jaunatnes pieredzes apmaiņa, kas balstās uz kultūras sadarbību, krievu valodas stiprināšanu, nekādā ziņā nav uzskatāma par nacionālās drošības apdraudējumu. Par iemeslu, kāpēc Drošības policija ir minējusi tieši šo gadījumu... Es vēlreiz gribētu atkārtot: tas jājautā Drošības policijai. Bet es gribu uzsvērt to, ka šā pozitīvā un, teiksim, veicināmā procesa ietvaros diemžēl darbojas atsevišķas personas, varbūt organizācijas, kuru aktivitāšu rezultātā mēs nonācām līdz situācijai, ka Latvijā bija referendums, kas zināmā mērā nostādīja Latviju, Latvijas iedzīvotājus un dalīja viņus... padziļināja dalījumu starp latviešiem un krieviem, proti, pēc etniskā un lingvistiskā principa. Kā es vēlreiz teikšu, tas ir kopējais atspoguļojums. Un par konkrētu personu piesaukšanu vai procesu piesaukšanu es šajā gadījumā, protams, nevaru jums sniegt pamatojumu. Un precizēt to, vai tās bija pretizlūkošanas darbības vai kādas citas darbības, tas, protams, arī nav manas kompetences līmenis.

Sēdes vadītājs. Paldies par atbildi.

Trešo papildjautājumu uzdos deputāte Marjana Ivanova-Jevsejeva. Lūdzu, jums ir viena minūte jautājumam!

M.Ivanova-Jevsejeva (SC).

Jā. Ministra kungs, vai jūs patiešām uzskatāt, ka jau minētais Drošības policijas pārskats veicina izpratni, saskaņu un vienotību starp Latvijas Republikas teritorijā dzīvojošām etniskajām grupām – dažādām etniskajām grupām?

Sēdes vadītājs. Paldies par jautājumu.

Ministra kungs, jums ir divas minūtes atbildes sniegšanai!

R.Kozlovskis. Tātad... Jā, protams, šogad šis pārskats ir... atšķiras no iepriekšējo gadu pārskatiem. Tāpēc es tiešām to gribētu atstāt Drošības policijas kompetencē, kāpēc tieši šogad ir minēti konkrēti uzvārdi, minētas konkrētas organizācijas. Acīmredzot tam ir pamats. Savukārt savā... to, ko es redzu kā iekšlietu ministrs... tas, ka šie procesi ir minēti... zināmā mērā varētu likt aizdomāties kopā visiem – gan pozīcijai, gan opozīcijai. Tas rezultāts ir tāds, ka es kā iekšlietu ministrs tiešām šajā situācijā uzskatu, ka mums ir jāveic nopietni soļi, lai katrā ziņā nenotiktu turpmāk sabiedrības dalījums... dalīšanās un vēl jo vairāk, lai nepieļautu kaut kādu radikalizāciju. Nekādā ziņā es negribu pieļaut tādu situāciju, ka Iekšlietu ministrijai būtu jāpielieto kaut kādas spēka metodes, lai ieviestu kārtību valstī. Tātad vēlreiz gribētu pateikt, ka šis pārskats atšķiras, bet komentēt konkrēta procesa iekļaušanu pārskatā, pamatojumu tam... es aicinātu tiešām uzdot Drošības policijas priekšniekam rīkoties atbilstoši tam, kā nosaka Valsts drošības iestāžu likums.

Sēdes vadītājs. Paldies ministram par atbildi.

Es gribu pateikt lielu paldies deputātiem, iekšlietu ministram par ļoti interesanto diskusiju un daudzajiem jautājumiem. Paldies jums!

Sēdi slēdzu.

Uz redzēšanos!

SATURA RĀDĪTĀJS
Atbildes uz deputātu iesniegtajiem jautājumiem
2012. gada 17. maijā

Ekonomikas ministra Daniela Pavļuta atbilde uz deputātu jautājumu Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim „Par tehnoloģiskās naftas piederības jautājuma virzību”  (Nr. 8/J11) (Atbildes dok. Nr. 887) (Atbildes dok. – vēstule par jautājuma pāradresāciju ekonomikas ministram D.Pavļutam un tieslietu ministram G.Bērziņam)
Papildjautājums	- dep. D.Reizniece-Ozola
Atbilde	- ekonomikas ministrs D.Pavļuts
Papildjautājums	- dep. A.Elksniņš
Atbilde	- ekonomikas ministrs D.Pavļuts
Papildjautājums	- dep. A.Elksniņš
Atbilde	- ekonomikas ministrs D.Pavļuts
Papildjautājums	- dep. I.Zariņš
Atbilde	- ekonomikas ministrs D.Pavļuts
Ekonomikas ministra Daniela Pavļuta atbilde uz deputātu jautājumu Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim un ekonomikas ministram Danielam Pavļutam „Par Sašķidrinātās gāzes termināļa projekta virzību” (Nr. 10/J11) (Atbildes dok. Nr. 910) (Atbildes dok. – vēstule par jautājuma pāradresāciju ekonomikas ministram D.Pavļutam)
Papildjautājums	- dep. D.Reizniece-Ozola
Atbilde	- ekonomikas ministrs D.Pavļuts
Papildjautājums	- dep. D.Reizniece-Ozola
Atbilde	- ekonomikas ministrs D.Pavļuts
Papildjautājums	- dep. I.Zariņš
Atbilde	- ekonomikas ministrs D.Pavļuts
Papildjautājums	- dep. I.Zariņš
Atbilde	- ekonomikas ministrs D.Pavļuts
Papildjautājums	- dep. A.Elksniņš
Atbilde	- ekonomikas ministrs D.Pavļuts
Iekšlietu ministra Riharda Kozlovska atbilde uz deputātu jautājumu „Par Drošības policijas darbību” (Nr. 11/J11) (Atbildes dok. Nr. 914)
Papildjautājums	- dep. B.Cilevičs
Atbilde	- iekšlietu ministrs R.Kozlovskis
Papildjautājums	- dep. B.Cilevičs
Atbilde	- iekšlietu ministrs R.Kozlovskis
Papildjautājums	- dep. A.Elksniņš
Atbilde	- iekšlietu ministrs R.Kozlovskis
Papildjautājums	- dep. A.Elksniņš
Atbilde	- iekšlietu ministrs R.Kozlovskis
Papildjautājums	- dep. M.Ivanova-Jevsejeva
Atbilde	- iekšlietu ministrs R.Kozlovskis