Latvijas Republikas 11.Saeimas
rudens sesijas septītā sēde
2012.gada 18.oktobrī
Sēdi vada Latvijas Republikas 11.Saeimas priekšsēdētāja
Solvita Āboltiņa.
Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Frakciju viedokļi
Sēdes vadītāja. Labrīt, cienījamie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Sākam Saeimas 18.oktobra sēdi.
Pirms mēs sākam izskatīt apstiprināto darba kārtību, daru jums zināmu, ka ir saņemti vairāki priekšlikumi par iespējamām izmaiņām šīsdienas sēdes darba kārtībā.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija ir lūgusi izdarīt izmaiņas 18.oktobra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā Saeimas lēmuma projektu „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā” (Nr.12/Lp11) trešajam lasījumam”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.
Savukārt Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir lūgusi izdarīt izmaiņas 18.oktobra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām”” (Nr.398/Lp11) izslēgšanu no 2013.gada valsts budžeta likumprojektu paketes”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.
Tāpat Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir lūgusi izdarīt izmaiņas 18.oktobra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par atbildīgās komisijas maiņu likumprojektam „Grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām”” (Nr.398/Lp11)”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir lūgusi izdarīt izmaiņas Saeimas 18.oktobra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par likumprojekta „Grozījumi Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā” (Nr.401/Lp11) izslēgšanu no 2013.gada valsts budžeta likumprojektu paketes”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir lūgusi izdarīt izmaiņas Saeimas 18.oktobra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par atbildīgās komisijas maiņu likumprojektam „Grozījumi Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā” (Nr.401/Lp11)”. Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsauciens no zāles: „Nav!”) Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas iesniegumu ar lūgumu izdarīt izmaiņas Saeimas 18.oktobra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojektu „Grozījumi Negodīgas komercprakses aizlieguma likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.
Tāpat Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir lūgusi izdarīt izmaiņas Saeimas 18.oktobra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojektu „Grozījumi Reklāmas likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.
Savukārt deputāti Zaķis, Smiltēns, Reirs, Loskutovs un Čigāne ir lūguši izdarīt izmaiņas Saeimas 18.oktobra sēdes darba kārtībā un izslēgt no tās darba kārtības 20.jautājumu - lēmuma projektu „Par likumprojekta „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (Nr.392/Lp11) izslēgšanu no 2013.gada valsts budžeta likumprojektu paketes”.
Tāpat šie paši pieci deputāti ir lūguši izdarīt izmaiņas 18.oktobra sēdes darba kārtībā un izslēgt no darba kārtības 21.jautājumu - lēmuma projektu „Par atbildīgās komisijas maiņu likumprojektam „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (Nr.392/Lp11)”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Tātad arī šie dokumenti ir izslēgti no darba kārtības.
Savukārt deputāti Dombrovskis, Lībiņa-Egnere, Ozoliņš, Zatlers, Eņģelis un citi deputāti lūdz izdarīt izmaiņas 18.oktobra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Grozījumi likumā „Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās””(Nr.363/Lp11) otrajam lasījumam”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.
Pieci deputāti - Zaķis, Čaklais, Čigāne, Loskutovs un Rībena - ir lūguši izdarīt izmaiņas Saeimas 18.oktobra sēdes darba kārtībā un izslēgt no tās 12.jautājumu - lēmuma projektu „Par Jāņa Brazovska iecelšanu par Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētāja vietnieku”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta. Jautājums izslēgts no darba kārtības.
Sākam izskatīt apstiprināto grozīto sēdes darba kārtību. Tātad pirmā sadaļa ir „Par iesniegtajiem likumprojektiem”.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Reiznieces-Ozolas, Seržanta, Vucāna, Brigmaņa un Grigules iesniegto likumprojektu „Par eiro ieviešanas termiņu” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.
„Par” pieteikusies runāt deputāte Dana Reizniece-Ozola.
D.Reizniece-Ozola (ZZS).
Labrīt, kolēģi! ZZS likumprojekts „Par eiro ieviešanas termiņu” paredz, ka valdība piedāvā eiro ieviešanas datumu, par to lemj Saeima un galīgajai izlemšanai to nodod tautai.
Kolēģi! Lietuvas premjerministrs pirms mēneša sacīja, ka Lietuva ieviesīs eiro, kad Eiropa būs tam gatava, ka Lietuva grib redzēt skaidrāku un stabilāku situāciju eirozonā.
Čehija izvēlas neatbilst konverģences kritērijiem, attālinot eiro ieviešanas datumu, un tā vietā valsts nolēma investēt infrastruktūrā.
Pirms gada Ungārijas Ministru prezidents paziņoja, ka Ungārija eirozonā plāno iestāties tikai 2020.gadā.
Pagājušā gada beigās Polijas ārlietu ministrs paziņoja, ka arī Polija nesteigsies ar eiro ieviešanu un to darīs tikai tad, ja tas atbildīs Polijas interesēm.
Eirozonas krīzes situācijā absolūtais vairākums Eiropas Savienības valstu, kas šobrīd nav eirozonas valstis, atšķirībā no Latvijas, nesaskata nekādu vajadzību stāties eirozonā. Kādēļ? Iespējams, ka Latvijas premjerministrs Valdis Dombrovskis un finanšu ministrs Andris Vilks ir izrēķinājuši, ka Latvijas ekonomiskos rādītājus un situāciju noturēt konverģences kritēriju robežās nevarēs daudz ilgāk par 2014.gada 1.janvāri, ka ilgi vairs nevarēs nedz saviem iedzīvotājiem, nedz arī Eiropai iestāstīt, cik izcils ir šis Dombrovska valdības kultivētais Latvijas veiksmes stāsts ar faktisku demogrāfisko katastrofu, ar ikgadējiem 30 tūkstošu lieliem ekonomisko emigrantu plūdiem, rekordlielu privātpersonu parādu jūgu un katru piekto iedzīvotāju tuvu nabadzības slieksnim, ar izcili nesaimniecisku darbību, Latvijas Krājbankas likvidāciju, Hipotēku bankas pārdošanu, „izgāztu” vilcienu konkursu, nejēdzīgu radaru iepirkumu, naudas nepārtrauktu ieplūdināšanu airBaltic, padomju atjaunošanu un plānotu algu dubultošanu valsts kapitālsabiedrībās. Šīs valdības laikā radītā absolūtā krīze visās jomās ir acīm redzama, un, iespējams, šis ir iemesls, kādēļ valdība vēl mēģina ielēkt krīzes skartās eirozonas vilcienā, lai noņemtu no sevis šo politisko atbildību.
2003.gada 16.aprīlī Latvija parakstīja līgumu par pievienošanos Eiropas Savienībai. No šī līguma izriet, ka Latvija ir piekritusi pēc Eiropas Savienības noteiktu nosacījumu izpildes pievienoties Eiropas Savienības monetārajai savienībai un ieviest eiro. Taču no šā līguma neizriet ierobežojums Latvijai lemt par ieviešanas termiņiem.
Latvijas sabiedrībā, kā jūs zināt, eiro ieviešanai atbalsts ir kritiski zems - 59 procenti iedzīvotāju ir pret eiro ieviešanu šobrīd. Un tikai 3 procenti - 3 procenti! - ir pilnīgi pārliecināti, ka eiro būtu jāievieš jau 2014.gadā.
Kolēģi! ZZS likumprojekta mērķis ir nodrošināt efektīvu un caurskatāmu eiro ieviešanu, ņemot vērā arī sabiedrības intereses, ļaujot pašiem iedzīvotājiem lemt, vai valdība ir pietiekami skaidri pamatojusi, kādēļ šobrīd Latvijai ir izdevīgi iestāties eirozonā, kādi ir iepējamie ieguvumi pretēji jau ļoti skaidrajām finansiālajām saistībām, kas Latvijai - mūsu valstij - jāuzņemas, piemēram, ar 28,8 miljonu latu lielām ikgadējām iemaksām Eiropas stabilitātes mehānismā, ar daļēju suverenitātes un viena skaidra finanšu instrumenta zaudēšanu. Jūs nereti dzirdat un arī paši izmantojat viedokli, ka tauta nespēs kompetenti lemt par šādu svarīgu jautājumu. Tas tiesa! Nespēs, ja nepietiks informācijas, un tad ir jautājums, vai notiek kvalitatīvs skaidrojošais darbs par eiro ieviešanas plusiem un arī iespējamiem zaudējumiem. Jāteic, ka ne tik, cik melns aiz naga.
Eiro ieviešanas reklāmai ir paredzēti 1,4 miljoni latu, bet līdz šim nezin cik saturīgu, kvalitatīvu informāciju mēs neesam dzirdējuši, ja nu vienīgi dzirdam premjerministra personisko reklāmu, kāds viņš ir malacis, ka Latvija stūrē eiro virzienā. Tā vietā tiek darīts viss, lai īslaicīgi, uz svarīgo atskaites brīdi, mākslīgi noregulētu Latvijas tautsaimniecības rādītāju stīgu atbilstoši Māstrihtas kritērijiem. Lai samazinātu inflāciju, pretēji ekspertu viedoklim, ka Latvijas ražotāju konkurētspējas paaugstināšanai nepieciešams būtiski pazemināt darbaspēka nodokļus, mēs ar lielu pompu pamazinājām pievienotās vērtības nodokli par 1 procentu, lai samazinātu inflāciju.
Budžeta deficīta rāmju vārdā izglītības un zinātnes zirgam jau grib iemācīt ne tikai neēst, bet arī nedzert, pie reizes piebilstot, ka būs vien jāvelk arī ekonomiskā izrāviena vezums. (No zāles dep. Dz.Zaķis: „Demogrāfija!”)
Pensionāri un bērni vispār lai stāv pie ratiem...
Sēdes vadītāja. Reiznieces-Ozolas kundze, jūsu debašu laiks ir beidzies!
D.Reizniece-Ozola. ZZS uzskata, ka jāturpina darbs pie valsts makroekonomiskās situācijas uzlabošanas, virzība uz Māstrihtas kritēriju izpildi, taču lēmumu, kad Latvijai būtu jāpievienojas eirozonai, valdība nedrīkst pieņemt voluntāri - bez sabiedrības vairākuma atbalsta un neieklausoties pretrunīgajos ekonomikas ekspertu viedokļos.
Aicinu atbalstīt likumprojektu.
Paldies jums, kolēģi!
Sēdes vadītāja. Paldies.
„Pret” neviens nav pieteicies runāt, bet deputāti lūdz balsojumu.
Tātad lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai deputātu Reiznieces-Ozolas, Seržanta, Vucāna, Brigmaņa un Grigules iesniegto likumprojektu „Par eiro ieviešanas termiņu” nodotu Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 44, pret - 49, atturas - 1. Likumprojekts komisijai nav nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Civillikumā” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums likumā „Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību”” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Notariāta likumā” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Bāriņtiesu likumā” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Juridiskajai komisijai, nosakot, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijām nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par izdienas pensijām Iekšlietu ministrijas sistēmas darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm”” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka Sociālo un darba lietu komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijām nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Šengenas informācijas sistēmas darbības likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par zemes dzīlēm”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas iesniegto likumprojektu „Grozījumi Negodīgas komercprakses aizlieguma likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas iesniegto likumprojektu „Grozījumi Reklāmas likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Pirms mēs izskatām tālāk šīsdienas sēdes darba kārtību, daru jums zināmu, ka ir saņemts vēl viens iesniegums par iespējamām izmaiņām tajā.
Pieci deputāti - Dombrovskis, Demiters, Kalniņa-Lukaševica, Igaunis... - lūdz izdarīt izmaiņas 18.oktobra sēdes darba kārtībā un izslēgt no tās 17.jautājumu - likumprojektu „Grozījums Personu apliecinošu dokumentu likumā”.
„Pret” pieteicies runāt deputāts Dzintars Rasnačs... „Par” pieteicies runāt deputāts Dzintars Rasnačs. Lūdzu!
Dz.Rasnačs (VL-TB/LNNK).
Godātie kolēģi! Nacionālās apvienības iesniegtais likumprojekts būtu jāizskata iespējami ātrāk, taču mēs respektējam Reformu partijas iesniegto priekšlikumu izskatīt to jaunnedēļ, jo, es domāju, Reformu partija nav informēta par daudzām lietām, ko Iekšlietu ministrijas ierēdņi ir noklusējuši. Un viens no faktiem... pirmais fakts ir tāds, ka Latvijas Republikā savulaik tautība tika pasē ierakstīta. Un te ir 1920.gadā izsniegtas pases kopija, tajā pasē ir ierakstīts: tautība - latvietis. Un mēs ar to lepojamies. Mēs nepieļausim, ka šī tautība tiek izņemta no pases, un cīnīsimies par šā ieraksta saglabāšanu.
Otrs. Ir mazākumtautību tiesības. Jūs neesat respektējuši to, ka Latvijā ir mazākumtautības, pirmām kārtām jau līvi, kuri stingri uzstāj uz tautības ieraksta atjaunošanu.
Lūdzu, ņemiet to vērā, un jums ir nedēļa laika padomāt par to!
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka likumprojekts tiek no darba kārtības izslēgts? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.
Ir saņemti vēl divi priekšlikumi par iespējamām sēdes darba kārtības izmaiņām.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz izskatīt pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas komisijā tās sagatavoto likumprojektu „Grozījumi Negodīgas komercprakses aizlieguma likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz izskatīt pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas komisijā tās sagatavoto likumprojektu „Grozījumi Reklāmas likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Tātad darba kārtība grozīta.
Nākamā darba kārtības sadaļa - „Par atvaļinājuma piešķiršanu”.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Igora Meļņikova iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņam neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 11.oktobrī. Atvaļinājums ir piešķirts, un par to jūs tagad tiekat informēti.
Nākamā darba kārtības sadaļa - „Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.
Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par Ernesta Joksta atcelšanu no Daugavpils tiesas tiesneša amata”.
Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Valērijs Agešins.
V.Agešins (SC).
Labdien, godātie kolēģi! Saeimas Juridiskās komisijas vārdā vēlos informēt par to, ka tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš 2012.gada 30.maijā ar savu rīkojumu ierosināja disciplinārlietu pret Daugavpils tiesas tiesnesi Ernestu Jokstu par tīšu likuma pārkāpumu tiesas lietas izskatīšanā. 2012.gada 29.jūnijā Tiesnešu disciplinārkolēģija izskatīja disciplinārlietu un pieņēma lēmumu ierosināt Daugavpils tiesas tiesnesi Ernestu Jokstu atcelt no amata. 2012.gada 13.jūlijā Ernests Joksts iesniedza Disciplinārtiesai sūdzību, ar kuru pārsūdzēja Tiesnešu disciplinārkolēģijas 2012.gada 29.jūnija lēmumu. 2012.gada 6.septembrī Disciplinārtiesa pieņēma lēmumu Tiesnešu disciplinārkolēģijas 2012.gada 29.jūnija lēmumu atstāt negrozītu, bet tiesneša Ernesta Joksta sūdzību noraidīt.
2012.gada 26.septembrī Tiesnešu disciplinārkolēģijas lēmuma noraksts un disciplinārlietas materiāli tika saņemti Saeimā. 2012.gada 10.oktobrī Saeimas Juridiskā komisija skatīja lēmuma projektu „Par Ernesta Joksta atcelšanu no Daugavpils tiesas tiesneša amata”. Pēc iepazīšanās ar disciplinārlietas materiāliem un pēc uzaicināto personu - Augstākās tiesas senatora Valerijana Jonikāna, Daugavpils tiesas priekšsēdētāja Ernesta Joksta, Daugavpils tiesas priekšsēdētāja vietnieka Jāņa Šaušas, Latgales apgabaltiesas priekšsēdētāja Andra Strauta, Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra Aigara Lūša, Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietnieces tiesu jautājumos Ineses Kalniņas - uzklausīšanas Juridiskā komisija nolēma atbalstīt lēmuma projektu par Ernesta Joksta atcelšanu no Daugavpils tiesas tiesneša amata un virzīt to izskatīšanai Saeimas sēdē.
Paldies par uzmanību!
Sēdes vadītāja. Paldies.
Uzsākam debates. Vārds deputātam Aleksandram Jakimovam.
A.Jakimovs (SC).
Cienījamie kolēģi! Es neesmu pārliecināts, ka šo cilvēku nepieciešams atbrīvot no amata. Jā, viņam ir bijuši pārkāpumi, bet tie nav tīši. Jā, viņam ir bijuši pārkāpumi, bet tiem nav seku. (No zāles dep. I.Čepāne: „Kam nav seku?”) Jā, viņam ir bijuši pārkāpumi, bet katrs no mums var kļūdīties. Bet galvenais, manuprāt, šajā lietā ir tas, ka ir diezgan daudz šaubu.
Pirmkārt, šis cilvēks jau ļoti ilgi strādā par tiesnesi, var teikt, ka viņš ir viens no vecākajiem tiesnešiem Latgalē, tātad nedrīkst uzskatīt viņu par sliktu speciālistu.
Otrkārt, šis cilvēks ļoti ilgi strādā par tiesas priekšsēdētāju, var teikt, ka viņš ir viens no vecākajiem tiesas priekšsēdētājiem Latgalē, tātad viņu nedrīkst uzskatīt par sliktu organizatoru.
Treškārt, pārāk ilgi tika gatavota lieta pret viņu. Ko tas nozīmē? To, ka vai nu ir daudz pārkāpumu, vai arī nebija vainas pierādījumu. Man personīgi tas nav skaidrs.
Ceturtkārt, lietā ir tiesnešu un tiesas darbinieku vēstule viņa atbalstam. Tātad viņu ciena profesionālajā vidē.
Pēdējais moments: kāpēc viņu uzreiz ir nepieciešams atbrīvot gan no tiesas priekšsēdētāja amata, gan no tiesneša amata? Vai nebija iespējas vai arī vēlmes viņu vienkārši pazemināt amatā? Atkārtošos, sacīdams, ka, manuprāt, šajā lietā ir diezgan daudz šaubu.
Aicinu, kolēģi, neuzņemties atbildību par šā cilvēka likteni.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātei Ilmai Čepānei.
I.Čepāne (VIENOTĪBA).
Labrīt, godātie kolēģi! Labrīt, Prezidij! Pēc Jakimova kunga uzstāšanās es uzskatu par savu pienākumu nedaudz sīkāk paraksturot jums šo situāciju. Protams, tā nav ikdienišķa parādība, kad Saeima ir spiesta atcelt no amata kādas tiesas tiesnesi, šajā gadījumā - tiesas priekšsēdētāju. Juridiskajā komisijā, kā jūs dzirdējāt un kā teica kolēģis Agešina kungs, mēs patiešām ļoti sīki izskatījām šo lietu, un visi kolēģi bija arī iepazinušies ar Sevišķajā lietvedībā esošajiem dokumentiem, un es arī aicināju kolēģus informēt frakcijas... attiecīgo frakciju kolēģus, ka viņiem arī ir šādas tiesības. Es nezinu, vai Jakimova kungs ir iepazinies ar šiem lietas materiāliem vai nav iepazinies, bet es gan gribētu noraidīt to, ka šeit šī lieta varētu tikt kaut kādā veidā speciāli vilcināta, tikai pret kādu šo personu vērsta, varbūt nepamatota. Katrā ziņā iespējams, ka jūs arī sakarā ar budžetu... aizņemtības dēļ neesat izlasījuši Tiesnešu disciplinārkolēģijas lēmumu. Manuprāt, šie iemesli šeit ir pietiekami argumentēti, un mēs nevaram teikt, ka šajā ziņā nav nodarīts kaitējums kādai personai, jo, kā liecina Tiesnešu disciplinārkolēģijas lēmumā norādītie fakti, situācija ir bijusi šāda: tiesnesis ir izskatījis krimināllietu un pasludinājis šajā lietā saīsinātu notiesājošu spriedumu, taču noteiktajā laikā nav sagatavojis pilnu šo spriedumu, un notiesātā persona, kas ir atradusies brīvības atņemšanas vietā, nevarēja sagatavot apelācijas sūdzību.
Šajā gadījumā, protams, ir arī šo darbinieku vēstule, kuru ir parakstījuši gandrīz visi tiesneši un arī visi darbinieki. Es esmu runājusi ar šiem cilvēkiem, tika uzaicināts arī priekšsēdētāja vietnieks... Joksta kungs ir tiešām ilggadējs tiesnesis, un viņš kā cilvēks tiek vērtēts ļoti atzinīgi, bet diemžēl... Arī Latgales apgabaltiesas priekšsēdētājs Strauta kungs atzina viņa pozitīvās īpašības, taču... Kā darba organizatoram viņam patiešām ir diezgan lielas problēmas. Un es domāju, ka, neskatoties uz to, ka... Šis nav pirmais gadījums, kad tiesnesis ir stājies Tiesnešu disciplinārkolēģijas priekšā. Lai gan šī sodāmība skaitās tikai gadu, es... Ņemot vērā pārmetumus, ka, iespējams, šeit nav objektīvi šī situācija izvērtēta, es tomēr gribu teikt, ka jau ir bijuši divi gadījumi, kuros šis tiesnesis ir saukts pie disciplināratbildības, un, manuprāt, arī šoreiz varētu būt problēmas... Arī šoreiz varētu būt runa par šādu lietu, jo netiek savlaicīgi sniegti paskaidrojumi ne Tiesnešu disciplinārkolēģijai, ne tieslietu ministram, ne apgabaltiesas priekšsēdētājam, ne prokuroram.
Ziniet, es ar smagu sirdi... Arī mēs frakcijā to izdiskutējām, it sevišķi ar tiem deputātiem, kas ir no Latgales puses. Es nevaru nostāties pret Tiesnešu discplinārkolēģijas lēmumu, kurš patiešām ir pamatots, un ar nožēlu man nākas secināt, ka es... Man ir jūs patiešām jāaicina atbalstīt šo lēmumu, jo tiesnesis ir pieļāvis rupjus pārkāpumus, kas var radīt mums sekas saistībā ar Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas pārkāpšanu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā vēlaties ko piebilst? Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Ernesta Joksta atcelšanu no Daugavpils tiesas tiesneša amata”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 62, pret - 9, atturas - 12. Lēmums pieņemts.
Paldies.
Nākamā darba kārtības sadaļa - „Likumprojektu izskatīšana”.
Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Dana Reizniece-Ozola.
D.Reizniece-Ozola (ZZS).
Kolēģi! Ir saņemti trīs Juridiskā biroja priekšlikumi. Visi ir tehniska rakstura un komisijā atbalstīti. Līdz ar to lūdzu likumprojektu atbalstīt arī kopumā.
Sēdes vadītāja. Ir jāziņo par katru no priekšlikumiem atsevišķi, deputāte!
D.Reizniece-Ozola. Es ļoti atvainojos!
1. ir Juridiskā biroja priekšlikums, kas paredz pārejas noteikumos izslēgt vārdus un skaitļus „no 2012.gada 1.novembra”. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
D.Reizniece-Ozola. 2. ir Juridiskās komisijas priekšlikums, kas paredz, ka Ministru kabinets līdz 2013.gada 31.decembrim izstrādā un iesniedz Saeimai nepieciešamos likumprojektus, lai pilnveidotu valsts nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu amatpersonām. Komisija šo priekšlikumu, protams, pati ir atbalstījusi.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
D.Reizniece-Ozola. Un 3. ir Juridiskā biroja priekšlikums, kas paredz, ka likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas. Komisijas atbalstīts priekšlikums.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
D.Reizniece-Ozola. Paldies jums, kolēģi! Vēlreiz lūdzu jūs atbalstīt arī likumprojektu kopumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 94, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Par Latvijas Republikas un Gruzijas protokolu, ar ko groza 2004.gada 13.oktobra konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem”, otrais lasījums.
Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Sergejs Mirskis.
S.Mirskis (SC).
Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu „Par Latvijas Republikas un Gruzijas protokolu, ar ko groza 2004.gada 13.oktobra konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem”. Tātad, godātie kolēģi, no Juridiskā biroja puses tika iesniegts viens tehniska rakstura priekšlikums. Komisija atbalstīja šo priekšlikumu.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
S.Mirskis. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Par Latvijas Republikas un Gruzijas protokolu, ar ko groza 2004.gada 13.oktobra konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 91, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Par Latvijas Republikas valdības un Meksikas Savienoto Valstu valdības konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma nodokļiem un tās Protokolu”, otrais lasījums.
Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Sergejs Mirskis.
S.Mirskis (SC).
Arī likumprojektam „Par Latvijas Republikas valdības un Meksikas Savienoto Valstu valdības konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma nodokļiem un tās Protokolu” tika iesniegts no Juridiskā biroja puses viens tehniska rakstura priekšlikums. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
S.Mirskis. Lūdzu atbalstīt šo likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Par Latvijas Republikas valdības un Meksikas Savienoto Valstu valdības konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma nodokļiem un tās Protokolu” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā”, pirmais lasījums.
Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā - deputāte Ināra Mūrniece.
I.Mūrniece (VL-TB/LNNK).
Cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Strādājam ar dokumentu, kura reģistrācijas numurs ir 304/Lp11, - „Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā”, kas skar virszemes televīzijas apraidi pēc 2014.gada 1.janvāra. Šobrīd zemes televīzijas apraidi ciparu formātā nodrošina SIA „Lattelecom”, un tas notiks līdz 2013.gada 31.decembrim.
Šopavasar valdība izskatīja Satiksmes ministrijas virzīto koncepciju „Par zemes ciparu televīzijas programmu izplatīšanu no 2014.gada” un izšķīrās atbalstīt koncepcijas otro variantu. Tas nosaka, ka turpmāk Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs būs tas, kas nodrošinās galalietotājiem bez maksas pieejamo programmu izplatīšanu, tātad tā dēvēto bezmaksas televīzijas apraidi. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija atbalsta šo risinājumu, jo tas ļaus būtiski samazināt apraides maksu, ko komersantiem... kas televīzijas kanāliem būs jāmaksā tātad šim attiecīgajam komersantam.
Ir izskanējuši atbildīgo amatpersonu solījumi, ka apraides maksa no 650 tūkstošiem latu, kāda tā ir šobrīd, saruks līdz 200 tūkstošiem latu. To atzinīgi novērtējuši arī televīzijas kanāli. Līdz ar to paveras lieliska iespēja no 2014.gada paplašināt skatītājiem bez maksas uztveramo programmu klāstu. Komisija uz to mudina un sekos līdzi, lai tā arī tiktu darīts.
Attiecībā uz to, kā notiks maksas televīzijas programmu apraide, jāteic, ka atbilstoši Satiksmes ministrijas iesniegtajai koncepcijai ir divi apakšvarianti: 2.1.apakšvariants nosaka, ka maksas televīzijas programmu apraidi nodrošinās viens komersants, bet 2.2.apakšvariants - ka to veiks vairāki, tātad vismaz divi komersanti.
Likumprojekta teksts, kāds tas ir šobrīd, neparedz neviena no minētajiem variantiem ieviešanu, un deputātu uzdevums vēl ir izšķirties par konkrētu apakšvariantu. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija saņēma līdzatbildīgās komisijas - Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas - atzinumu. Šī komisija atbalstīja attiecīgo likuma grozījumu izskatīšanu Saeimas sēdē pirmajā lasījumā, bet tikai trīs no komisijas deputātiem spēja formulēt savu viedokli attiecībā uz to, kā nodrošināt maksas programmu ieviešanu. Tas ir saprotami, jo apraides lietas ir sarežģītas, un deputātiem ir nepieciešams laiks, lai izprastu un iedziļinātos. Saprotams, ka ar divām komisijas sēdēm, kā tas bija Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā, izrādījās, iespējams, nepietiek.
Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija ir regulāri sekojusi līdzi apraides jautājumiem, deputāti jau pirms likumprojekta izskatīšanas bija iepazinušies ar koncepciju. Bet tas nenozīmē, ka diskusijas būtu bijušas mazāk karstas. Uzklausījusi Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes, Satiksmes ministrijas, Konkurences padomes, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas, kā arī nozares pārstāvju viedokļus, komisija izšķīrās atbalstīt likuma grozījumus pirmajā lasījumā. Komisijas vairākums - pieci deputāti no deviņiem - izšķīrās par atbalstu Satiksmes ministrijas virzītās koncepcijas 2.2.apakšvariantam, iestādamies par konkurences principu un tātad par vairāku komersantu iesaisti.
Komisijas sēdē deputāti pauda pārliecību, ka diskusijas par šiem apakšvariantiem ir jāturpina. Būtiski ir sasniegt divus mērķus - nodrošināt televīzijas skatītāju intereses un valsts intereses. Līdz ar to ir jāstiprina Latvijas piederība Eiropas kultūrtelpai un jāveicina sabiedrības vienotība uz valsts valodas pamata.
Šobrīd neregulēta brīva tirgus... brīvā tirgus ietekmē ir izveidojusies situācija, ka pastāv divas lingvistiski, ģeopolitiski, demokrātijas tradīciju un kultūras ziņā atšķirīgas informatīvās telpas, ko mērķtiecīgi cenšas izmantot trešā valsts - Krievija.
Likumprojekts paredz, ka nepieciešams noteikt kritērijus, kuriem jāatbilst maksas programmu sarakstam.
Nobeigumā, pirmkārt, vēlos uzsvērt, ka Satiksmes ministrijas virzītās koncepcijas abi minētie apakšvarianti vēl nesniedz atbildes uz visiem jautājumiem un Satiksmes ministrijai acīmredzot vēl ir jāizdara neizdarītie darbi un jānovērš virkne neskaidrību.
Otrkārt, tā kā šis likumprojekts attiecībā uz televīzijas apraidi skars plaša iedzīvotāju loka intereses, tas prasa vienlaikus arī ļoti rūpīgu iedziļināšanos, tāpēc es šodien no šīs tribīnes aicinu deputātus sekot līdzi diskusijām par šo likumprojektu, pārrunāt šo jautājumu frakcijās, uzaicināt un tikties ar Konkurences padomi, Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisiju un arī ar nozares pārstāvjiem. Katrā ziņā Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā diskusijas turpināsies.
Šodien komisijas vārdā es aicinu jūs atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Uzsākam debates. Vārds deputātam Klāvam Olšteinam.
K.Olšteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Mūrnieces kundze jau diezgan precīzi paskaidroja situāciju, kāda tā ir šodien. Runājot par šo likumprojektu, par kuru šodien tiek piedāvāts balsot pirmajā lasījumā, būtiskā lieta ir tāda, ka šis likumprojekts tiešām paredz nākotnē... ka otrajā lasījumā mums vajadzēs balsot par abiem variantiem, jo savu variantu piedāvās arī Satiksmes ministrija. Satiksmes ministrija piedāvās ar saviem priekšlikumiem noteikt... iekļaut likumprojektā abas iespējas, lai deputātiem būtu iespējams izvēlēties un atbalstīt vienu vai vairākus... divus vai vairākus uzvarētājus konkursā.
Tas, ko es gribētu norādīt: ja mēs gribam laikus paspēt šo likumprojektu ieviest dzīvē un arī izsludināt konkursu, tad mēs nevaram ilgi kavēties ar šā likumprojekta virzīšanu tālāk - otrajā un trešajā lasījumā, jo šie termiņi šobrīd ir noteikti, var teikt, maksimāli īsi, lai mēs pagūtu jau no 2014.gada ieviest gan jaunu apraidi, gan izsludināt konkursu, gan arī pasludināt tā uzvarētājus.
Jāatzīst gan ir tas, ka tiešām mūsu vidū šeit domas dalās un ka diskusijas ir sākušās diezgan plašā spektrā par to, kurš ir labākais no variantiem. Kā jau Mūrnieces kundze minēja, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā tikai trim deputātiem bija tāds viedoklis šajā jautājumā, kas parādīja, ka parlamenta deputātiem diemžēl nav iespēju tik ātri iedziļināties tik specifiskā jautājumā, un es vēl aizvien uzskatu, ka pēc būtības šis ir valdības izšķiršanās jautājums. Tas bija jāizšķir valdībai, ko mēs izvēlamies, - to, kādu ceļu iet, un noteikti arī pareizāk būtu tomēr izvēlēties, ka konkursā uzvar viens pretendents, nevis vairāki, jo pēc tam, kā jau norādīja arī Konkurences padome, mēs nevarētu pateikt... nevarētu no konkurences aspekta izvērtēt to, vai tiek vai netiek ievērota šī konkurence, kā arī nevarētu konkrēti sadalīt šos tirgus: kurā tad strādās viens vai otrs pretendents, kas būs uzvarējis konkursā.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātam Borisam Cilevičam.
B.Cilevičs (SC).
Cienījamie kolēģi! Cienījamā kolēģe Mūrniece izsmeļoši izklāstīja situāciju, un es nevaru viņai nepiekrist. Patiešām šis likumprojekts ir vajadzīgs, lai labotu tās kļūdas, kas tika pieļautas, pārejot uz apraidi ciparu formātā, un šie kļūdainie lēmumi noveda pie situācijas, ka maksa ir nesamērīgi augsta, un tas rada lielas problēmas gan sabiedriskajai televīzijai, gan komerctelevīzijām. Tātad kopumā „Saskaņas Centrs” atbalsta piedāvāto regulējumu.
Es šobrīd nerunāšu par izvēli no šiem diviem variantiem, jo principā katrs no šiem variantiem... katram no šiem variantiem ir gan priekšrocības, gan trūkumi, un mums visiem būtu ļoti rūpīgi jāpadomā par to, kuru no variantiem izvēlēties. Tomēr mums ļoti lielas bažas izraisa viens no likumprojekta pantiem, proti, 7.pants, par grozījumiem likuma 60.pantā.
Faktiski šis grozījums tieši nav saistīts ar piedāvāto regulējumu, un man šķiet, ka vienkārši tiek izmantota iespēja, lai mainītu diezgan principiālas nostājas mūsu televīzijas apraides organizācijā. Proti, runa ir par to, ka Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei tiek piešķirtas tiesības saskaņot un apstiprināt to maksas televīzijas programmu sarakstu, kura izplatīšana ciparu formātā... zemes apraide notiks, izmantojot LVRTC pakalpojumus. Tātad faktiski runa ir par visu nacionālo apraidi.
Tātad likumprojekts paredz situāciju, ka programmas īpašnieks vai veidotājs vienojas ar programmas izplatītāju, tātad elektronisko sakaru komersantu, par programmas izplatīšanu. Programma ir pieprasīta, skatītāji grib to redzēt, bet padome var to neatļaut un aizliegt. Protams, valstij ir tiesības regulēt šo jautājumu. Šeit nav pilnīgi brīvs tirgus, un Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīva paredz situācijas, kad šāds regulējums ir iespējams. Bet, nosakot šo regulējumu, būtu jāņem vērā divi fundamentāli principi.
Pirmais princips ir vārda brīvība. Attiecībā uz jautājumu, cik tālu valsts var iejaukties komerciālu programmu izplatīšanā, pastāv virkne Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumu. Es gribu minēt dažus no tiem.
Jau 1990.gadā lietā „Autronic AG pret Šveici” tiesa konstatēja, ka konvencijas 10.pants - tātad brīvība paust savus uzskatus - attiecas ne tikai uz informācijas saturu, bet arī uz tās sniegšanas vai saņemšanas veidu. Tāpēc jebkurš ierobežojums, kas attiecas uz informācijas izplatīšanas līdzekļiem, veidiem un formām, noteikti ir informācijas iegūšanas un izplatīšanas brīvības ierobežošana.
Lietā „Informationsverein Lentia pret Austriju” 1993.gadā tiesa novērtēja atteikumu izsniegt licenci privātas radiostacijas dibināšanai kā Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 10.panta pārkāpumu, un savā lēmumā tiesa atzīmēja (tiesa vairākkārt ir to uzsvērusi!) vārda brīvības fundamentālo lomu demokrātiskā sabiedrībā - īpaši, ja ar preses palīdzību tā kalpo tādas informācijas un ideju izplatīšanai, kuras sabiedrība ir tiesīga saņemt. Šī loma nevar tikt veiksmīgi īstenota bez plurālisma, kuram valsts ir augstākais garants.
Lietā „Radio ABC pret Austriju” 1997.gadā tiesa arī konstatēja 10.panta pārkāpumu un norādīja, ka licences izsniegšanas vai tās atteikuma nosacījumi varētu tikt izskatīti, vadoties pēc piedāvātās stacijas mērķiem un būtības, tās potenciālās auditorijas nacionālajā, reģionālajā un vietējā līmenī, specifiskās auditorijas tiesībām un vajadzībām un starptautisko tiesību aktu noteiktām saistībām.
2003.gadā lieta „Murphy pret Īriju” tiesa izvērtēja reliģiskas dabas reklāmas aizliegšanas pamatotību un vēlreiz uzsvēra, ka vārda brīvības garantijas pilnībā attiecas uz medijiem.
2008.gadā lietā „Glas Nadezhda EOOD and Elenkov pret Bulgāriju” tiesa izvērtēja atteikumu izsniegt licenci minoritāšu konferences reliģiskās radiostacijas darbībai un konstatēja konvencijas 10.panta pārkāpumu.
Piedāvātajos grozījumos nekāda analīze netika veikta. Ne konvencijas piemērotība, ne arī Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūra netika izvērtēta.
Otrs fundamentālais princips, kas būtu jāņem vērā, nosakot šādu regulējumu, ir brīvā tirgus princips Eiropas Savienības tiesību kontekstā.
Es necitēšu Luksemburgas tiesas judikatūru, kaut gan tur arī ir vesela virkne piemērojamu spriedumu. Atzīmēšu tikai to, ka padome acīmredzot ļoti labi apzinās, ka jānodrošina brīva konkurence ne tikai vienas platformas ietvaros, bet arī starp tehnoloģiskām platformām, un padome pauda savu pārliecību, ka jānosaka regulējums ne tikai attiecībā uz zemes apraidi, bet arī attiecībā uz citām platformām - gan uz kabeļtelevīziju, gan uz satelīttelevīziju, gan arī uz interneta televīziju.
Ļoti interesanti, kā padome domā to panākt, jo faktiski visi satelīttelevīzijas operatori vienkārši neatrodas Latvijas jurisdikcijā. Mēs nevaram tos regulēt vispār. Attiecībā uz internetu, uz IP televīziju, nekāds regulējums vispār nepastāv. Tagad, nosakot šo regulējumu, šos ierobežojumus zemes apraidei, mēs radām nevienlīdzīgus nosacījumus dažādām platformām. Līdz ar to tie skatītāji, kas grib redzēt tās programmas, ko padome neatļaus izplatīt, vienkārši pāries uz citām platformām, zemes apraide zaudēs skatītājus, un vairāk cilvēku izmantos satelītus vai IP televīziju, kas ļoti ātri attīstās, un šis regulējums ir ļoti apšaubāms tieši no Eiropas Savienības tiesību viedokļa.
Jā, Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīva pieļauj valsts regulējumu, pieļauj izņēmumus no brīvā tirgus principiem, bet direktīva skaidri pasaka, ka jābūt ļoti nopietnam pamatojumam un ka kritērijiem jābūt ļoti skaidri noformulētiem likumā. Šobrīd mums tiek piedāvāts noteikt šos kritērijus politikas plānošanas dokumentā - stratēģijā, ko izstrādā Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome, nevis tas tiek ierakstīts likumā. Un faktiski tas dod zināmu pamatu šaubām, vai šis regulējums atbilst Eiropas Savienības direktīvai.
Un vēl pats pēdējais. Es vairs neesmu jauns cilvēks, un lielāko daļu sava mūža es nodzīvoju tieši valstī, kurā ļoti stingri regulēja to, ko es varu skatīties un klausīties un ko - nevaru. Līdz šim man šķita, ka tagad es dzīvoju demokrātiskā valstī un ka es pats varu izvēlēties, ko man skatīties, kādas televīzijas programmas, it īpaši tad, ja es maksāju par tām programmām.
Faktiski - kas tiek piedāvāts? Nu, runāsim skaidru valodu! Tiek piedāvāts atjaunot cenzūru, jo faktiski cenzūra ir tā programmu izvērtēšana un atļauja izplatīt vai aizliegums izplatīt pirms izplatīšanas.
Šobrīd mums darbojas cits princips. Protams, atbildība par programmu saturu ir paredzēta likumā, un arī praksē tā tiek īstenota, bet tikai pēc tam. Tātad es nevaru atbalstīt šādu normu.
Un es vēlreiz uzsveru, ka patiešām pirmajā lasījumā piedāvātā projekta lielākā daļa mums ir pilnīgi pieņemama, tā ir racionāla, un mēs to atbalstām. Bet es vēlreiz gribu ļoti nopietni brīdināt, ka mēs tagad sākam iet ļoti bīstamu ceļu.
Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīva paredz regulējumu un ierobežojumus kā pagaidu pasākumus, pie kuriem regulāri jāatgriežas un kuri jāpārskata. Šajā regulējumā šie ierobežojumi tiek paredzēti kā pastāvīgi, tāpēc „Saskaņas Centrs” šobrīd balsojumā atturēsies, un es aicinu jūs ļoti nopietni visu pārdomāt un nevadīties pēc tīri emocionāliem argumentiem, ka, redziet, mums ir pārāk daudz programmu krievu valodā un pārāk maz - latviešu valodā.
Nu, piedodiet! Latvija ir maza valsts, un cik tad to programmu mums var būt? Jo proporcijas, protams, vienmēr nebūs par labu programmām latviešu valodā. Vienmēr krievu, angļu vai vācu valodā tiks veidots daudz vairāk programmu nekā latviešu valodā.
Un ne jau tas ir pats būtiskākais, cik programmu ir iekļauts vienā vai otrā paketē. Būtiskākais ir tas, ko cilvēki reāli izvēlas, ko cilvēki skatās. Un šeit vienīgā iespēja, kā nodrošināt konkurētspēju, tieši latviešu programmu konkurētspēju, ir palīdzēt programmu veidotājiem - ieguldīt vairāk līdzekļu sabiedriskajā televīzijā, paredzēt režīmu, nepārkāpjot brīvās konkurences principus, sekmēt nacionālā satura attīstību. Bet tas, kas tiek piedāvāts, ir kaut kas pilnīgi cits - tas paredz ierobežot konkurentu programmas. Es nedomāju, ka no tā kaut kas prātīgs var iznākt. Es atceros, ka arī padomju laikā, neskatoties uz daudz bargākiem aizliegumiem, mēs tik un tā klausījāmies BBC un „Amerikas balsi”. Un nekādi aizliegumi šeit nepalīdzēs!
Es aicinu tomēr pieturēties pie demokrātiskas valsts principiem un vēlreiz ļoti rūpīgi pārdomāt, kādu regulējumu mēs šeit varam noteikt.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātei Dainai Kazākai.
D.Kazāka (RP).
Labdien, cienījamie kolēģi! Godājamais Prezidij! Liels paldies Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vadītājai par izsvērto argumentāciju, kā arī paldies kolēģim Cileviča kungam par viņa argumentiem. Savukārt es vēlētos precizēt, ka mēs nevēlamies neko aizliegt vai ierobežot vārda brīvību, bet gan nodrošināt konkrētas lietas, kas mums kā valstij būtu svarīgas. Un runa ir par Latvijas nacionālās drošības un Latvijas informatīvās telpas aizsargātību. Svarīgi ir nodrošināt, lai mūsu valsts vietējā - reģionālā, nacionālā - un arī Eiropas satura informācija būtu iekļauta Latvijas televīzijas programmās un lai iedzīvotāji tad var izvēlēties, ko skatīties, un tas viss notiks atbilstoši Eiropas regulām.
Lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.
Liels paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā Mūrnieces kundze ko vēlas piebilst?
I.Mūrniece (VL-TB/LNNK).
Komisijas vārdā vēlos piebilst, ka, protams, viss notiks atbilstoši demokrātiskas valsts principiem un atbilstoši arī regulācijai.
Otrkārt. Par termiņiem. Komisija nevilcināsies un ies uz priekšu strauji.
Par likuma 60.pantu. Protams, tas tiks detalizēti apspriests.
Tātad komisijas vārdā aicinu atbalstīt pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 60, pret - nav, atturas - 29. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
I.Mūrniece. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 1.novembris. Tātad divas nedēļas.
Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 1.novembris.
Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājumus - likumprojekts „Grozījumi Arhīvu likumā”, otrais lasījums.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Juris Viļums.
J.Viļums (RP).
Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamās dāmas un godātie kungi! Skatām likumprojektu „Grozījumi Arhīvu likumā” otrajā lasījumā (likumprojekta reģistrācijas numurs 242/Lp11).
Visi pieci priekšlikumi komisijā izskatīti un atbalstīti vai daļēji atbalstīti.
1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J.Viļums. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts
3. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
J.Viļums. 3.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J.Viļums. 4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J.Viļums. 5. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J.Viļums. Visi priekšlikumi izskatīti. Komisijas vārdā aicinu likumprojektu apstiprināt otrajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Arhīvu likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.
J.Viļums. 15.novembris.
Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 15.novembris.
Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā”, otrais lasījums.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāte Lolita Čigāne.
L.Čigāne (VIENOTĪBA).
Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Strādājam ar dokumentu Nr.1343 - likumprojektu „Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā” otrajā lasījumā.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija šā likumprojekta otrajam lasījumam saņēma trīs priekšlikumus.
1. - finanšu ministra Andra Vilka priekšlikums. Komisija atbalstīja.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
L.Čigāne. 2. - finanšu ministra Andra Vilka priekšlikums. Arī atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
L.Čigāne. Un 3. - aizsardzības ministra Arta Pabrika priekšlikums. Komisija atbalstīja.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
L.Čigāne. Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.
L.Čigāne. Paldies, kolēģi, par atbalstu! Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - 1.novembris.
Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 1.novembris.
Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Negodīgas komercprakses aizlieguma likumā”, pirmais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Vjačeslavs Dombrovskis.
V.Dombrovskis (RP).
Cienījamie kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir saņēmusi divus likumprojektus - „Grozījumi Reklāmas likumā” un „Grozījumi Negodīgas komercprakses aizlieguma likumā”. Izskatot abus šos likumprojektus, komisija ir pieņēmusi lēmumu tos sadalīt un izņemt ārā to daļu, kas ir saistīta ar Eiropas Savienības direktīvas pārņemšanu. Tātad šie ir tie divi likumprojekti, kurus komisija ir iesniegusi Saeimā. Komisija lūdz, pirmkārt, piešķirt tiem steidzamības statusu un, otrkārt, izskatīt tos šodien abos lasījumos.
Sēdes vadītāja. Saskaņā ar Kārtības rulli vispirms ir jābalso par steidzamību.
Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai likumprojektu „Grozījumi Negodīgas komercprakses aizlieguma likumā” atzītu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.
Lūdzu vēlreiz zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Negodīgas komercprakses aizlieguma likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 92, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.
Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka mēs pēc komisijas lūguma izskatām likumprojektu arī otrajā lasījumā? Deputātiem iebildumu nav.
Tātad lūdzu vēlreiz zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Negodīgas komercprakses aizlieguma likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 90, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Reklāmas likumā”, pirmais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Vjačeslavs Dombrovskis.
V.Dombrovskis (RP).
Kolēģi! Situācija ir identiska tai, kāda bija ar iepriekšējo likumprojektu. Arī šeit runa ir par direktīvas pārņemšanu - burtiski tas pats teksts. Lūdzu piešķirt arī šim likumprojektam steidzamības statusu un atbalstīt to šodien abos lasījumos.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Reklāmas likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret un atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.
Lūdzu vēlreiz zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Reklāmas likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 93, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.
Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka mēs atbalstām likumprojektu arī otrajā lasījumā? Deputātiem iebildumu nav.
Lūdzu vēlreiz zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Reklāmas likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.
V.Dombrovskis. Paldies, kolēģi!
Sēdes vadītāja. Nākamā darba kārtības sadaļa - „Lēmumu projektu izskatīšana”.
Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā” (Nr.12/Lp11) trešajam lasījumam”.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Ainars Latkovskis.
A.Latkovskis (VIENOTĪBA).
Sveiki! Komisija aicina Saeimu pagarināt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam un noteikt, ka tas būs šī gada 25.oktobris.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā” (Nr.12/Lp11) trešajam lasījumam”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 91, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir pagarināts līdz 25.oktobrim.
Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām”” (Nr.398/Lp11) izslēgšanu no 2013.gada valsts budžeta likumprojektu paketes”.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Reirs.
J.Reirs (VIENOTĪBA).
Augsti godātā priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija izskatīja budžeta likumprojektu paketi. Esam nobalsojuši par visiem likumprojektiem, arī par 2013.gada budžeta likumprojektu un par budžeta ietvara likumu. Lūdzam Prezidiju sasaukt sēdi nākampirmdien pulksten 11.00.
Bet divi likumprojekti tiek izņemti no budžeta likumprojektu paketes.
Un pirmais ir likumprojekts „Grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām””. Komisija to izskatīja un konstatēja, ka piedāvātais atalgojuma regulējums varētu būt nesamērīgs, un, ņemot vērā to, ka tiek gatavotas izmaiņas kapitāla daļu pārvaldībā, šo likumprojektu būtu loģiskāk izskatīt Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā kopā ar jauno likumprojektu par izmaiņām kapitālsabiedrību pārvaldībā. Un tāpēc komisija lūdz izslēgt šo likumprojektu no 2013.gada valsts budžeta likumprojektu paketes.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām”” (Nr.398/Lp11) izslēgšanu no 2013.gada valsts budžeta likumprojektu paketes”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 93, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Tātad likumprojekts izslēgts no valsts budžeta likumprojektu paketes.
Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par atbildīgās komisijas maiņu likumprojektam „Grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām”” (Nr.398/Lp11)”.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Reirs.
J.Reirs (VIENOTĪBA).
Komisija lūdz mainīt atbildīgo komisiju un ir sagatavojusi lēmuma projektu - noteikt, ka atbildīgā komisija būs Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija. Komisija vienbalsīgi atbalstīja šo lēmuma projektu, un lūdzu arī Saeimu atbalstīt šo lēmuma projektu.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par atbildīgās komisijas maiņu likumprojektam „Grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām”” (Nr.398/Lp11)”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 90, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Tātad atbildīgā par šo likumprojektu ir Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija.
Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par likumprojekta „Grozījumi Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā” (Nr.401/Lp11) izslēgšanu no 2013.gada valsts budžeta likumprojektu paketes”.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Reirs.
J.Reirs (VIENOTĪBA).
Komisija ar balsu vairākumu izslēdza likumprojektu... atbalstīja lēmuma projektu „Par likumprojekta „Grozījumi Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā” (Nr.401/Lp11) izslēgšanu no 2013.gada valsts budžeta likumprojektu paketes”. Kā pamatojums bija gan Latvijas Pašvaldību savienības, gan plānošanas reģionu pārstāvju iebildumi, gan arī VARAM iebildumi. Šis likumprojekts komisijā ir jau otro reizi - jau 2012.gada budžeta grozījumos tas tika iesniegts -, bet netika atrasts kompromiss starp transporta pakalpojumu pieejamību un ekonomisko pamatojumu. Līdz ar to komisija uzskatīja, ka loģiskāk būtu šo likumprojektu izskatīt trijos lasījumos un skatīt Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā.
Lūdzu Saeimu izslēgt likumprojektu „Grozījumi Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā” no 2013.gada valsts budžeta likumprojektu paketes. (Starpsauciens no SC frakcijas: „Izslēdzam budžetu arī!”)
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par likumprojekta „Grozījumi Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā” (Nr.401/Lp11) izslēgšanu no 2013.gada valsts budžeta likumprojektu paketes”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret - nav, atturas - 1. Lēmums pieņemts. Tātad likumprojekts izslēgts no valsts budžeta likumprojektu paketes.
Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par atbildīgās komisijas maiņu likumprojektam „Grozījumi Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā” (Nr.401/Lp11)”.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Reirs.
J.Reirs (VIENOTĪBA).
Komisija ir sagatavojusi lēmuma projektu, kurš nosaka, ka atbildīgā par likumprojektu „Grozījumi Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā” ir Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija. Komisija balsoja un atbalstīja šo lēmuma projektu, un es lūdzu arī Saeimu atbalstīt šo lēmuma projektu.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par atbildīgās komisijas maiņu likumprojektam „Grozījumi Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā” (Nr.401/Lp11)”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 93, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Tātad atbildīgā par likumprojektu ir Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija.
Un pēdējais šīsdienas sēdes darba kārtības jautājums ir lēmuma projekts „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Grozījumi likumā „Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās””(Nr.363/Lp11) otrajam lasījumam”.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Grozījumi likumā „Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās”” (Nr.363/Lp11) otrajam lasījumam”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 93, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam pagarināts.
Līdz ar to visi šīsdienas sēdes darba kārtības jautājumi ir izskatīti, bet, pirms mēs reģistrējamies, atgādinu, ka šodien bija paredzēta atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem. Deputāti bija iesnieguši piecus jautājumus ekonomikas ministram Danielam Pavļutam par enerģētikas tirgus liberalizāciju, par energostandartu apstiprināšanu, par enerģētikas stratēģijas dokumentu, par Visaginas atomelektrostaciju un par enerģiju, kas ražota no atjaunojamiem energoresursiem. Ministrs ir sniedzis rakstveida atbildes, kā arī informāciju, ka diemžēl viņš nevar ierasties uz jautājumu un atbilžu sesiju ne šodien - 18.oktobrī -, ne arī nākamajā ceturtdienā - 25.oktobrī - darba pienākumu veikšanas dēļ. Tātad šī atbilžu sniegšanas sesija tiek pārcelta uz 1.novembri.
Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu!
Paldies.
Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumam deputātei Inesei Laizānei.
I.Laizāne (VL-TB/LNNK).
Labdien, kolēģi! Vēlos paziņot, ka tūlīt pēc sēdes Dzeltenajā zālē tiek dibināta deputātu grupa Latvijas Okupācijas muzeja atbalstam. (No SC frakcijas: „Kas tas tāds?”)
Tā ka visi laipni tiek aicināti.
Sēdes vadītāja. Vārds paziņojumam deputātei Initai Bišofai.
I.Bišofa (RP).
Godātie Sociālo un darba lietu komisijas deputāti! Aicinām jūs uz sēdi pulksten 10.45 komisijas telpās.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds paziņojumam deputātam Jānim Reiram.
J.Reirs (VIENOTĪBA).
Kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde pulksten 10.30 Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas telpās.
Sēdes vadītāja. Vārds paziņojumam deputātei Inai Druvietei.
I.Druviete (VIENOTĪBA).
Kolēģi! Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēde pulksten 10.15. Visi laipni gaidīti!
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Vucānam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.
J.Vucāns (11.Saeimas sekretāra biedrs).
Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies: Dzintars Ābiķis... nav klāt, Raivis Dzintars... nav, Kārlis Krēsliņš... nav, Raimonds Vējonis... arī nav.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Līdz ar to Saeimas 18.oktobra sēdi pasludinu par slēgtu.
SATURA RĀDĪTĀJS
11. Saeimas rudens sesijas 7. sēde
2012. gada 18. oktobrī
Datums: 18.10.2012 09:11:54 bal001
Par - 44, pret - 49, atturas - 1. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Par eiro ieviešanas termiņu (409/Lp11), nodošana komisijām
Datums: 18.10.2012 09:27:39 bal002
Par - 62, pret - 9, atturas - 12. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Par Ernesta Joksta atcelšanu no Daugavpils tiesas tiesneša amata (291/Lm11)
Datums: 18.10.2012 09:29:55 bal003
Par - 94, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likumā (368/Lp11), 2.lasījums, steidzams
Datums: 18.10.2012 09:31:17 bal004
Par - 91, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Par Latvijas Republikas un Gruzijas protokolu, ar ko groza 2004.gada 13.oktobra konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem (357/Lp11), 2.lasījums, steidzams
Datums: 18.10.2012 09:32:26 bal005
Par - 89, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Par Latvijas Republikas valdības un Meksikas Savienoto Valstu valdības konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma nodokļiem un tās Protokolu (317/Lp11), 2.lasījums, steidzams
Datums: 18.10.2012 09:54:20 bal006
Par - 60, pret - 0, atturas - 29. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā (304/Lp11), 1.lasījums
Datums: 18.10.2012 09:56:04 bal007
Par - 85, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Arhīvu likumā (242/Lp11), 2.lasījums
Datums: 18.10.2012 09:57:27 bal008
Par - 89, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā (312/Lp11), 2.lasījums
Datums: 18.10.2012 09:59:01 bal009
Par - 88, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Negodīgas komercprakses aizlieguma likumā (419/Lp11), 1.lasījums
Datums: 18.10.2012 09:59:20 bal010
Par - 92, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Negodīgas komercprakses aizlieguma likumā (419/Lp11), 1.lasījums
Datums: 18.10.2012 09:59:47 bal011
Par - 90, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Negodīgas komercprakses aizlieguma likumā (419/Lp11), 2.lasījums, steidzams
Datums: 18.10.2012 10:00:28 bal012
Par - 89, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Reklāmas likumā (420/Lp11), 1.lasījums
Datums: 18.10.2012 10:00:46 bal013
Par - 93, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Reklāmas likumā (420/Lp11), 1.lasījums
Datums: 18.10.2012 10:01:09 bal014
Par - 89, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Reklāmas likumā (420/Lp11), 2.lasījums, steidzams
Datums: 18.10.2012 10:01:59 bal015
Par - 91, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā” (Nr. 12/Lp11) trešajam lasījumam (295/Lm11)
Datums: 18.10.2012 10:03:44 bal016
Par - 93, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta “Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām"”(Nr.398/Lp11) izslēgšanu no 2013.gada valsts budžeta likumprojektu paketes (296/Lm11)
Datums: 18.10.2012 10:04:34 bal017
Par - 90, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Par atbildīgās komisijas maiņu likumprojektam “Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām"” (Nr.398/Lp11) (297/Lm11)
Datums: 18.10.2012 10:06:08 bal018
Par - 87, pret - 0, atturas - 1. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta “Grozījumi Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā” (Nr.401/Lp11) izslēgšanu no 2013.gada valsts budžeta likumprojektu paketes (298/Lm11)
Datums: 18.10.2012 10:07:02 bal019
Par - 93, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Par atbildīgās komisijas maiņu likumprojektam “Grozījumi Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā” (Nr.401/Lp11) (299/Lm11)
Datums: 18.10.2012 10:07:42 bal020
Par - 93, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Grozījumi likumā „Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās”” (Nr.363/Lp11) otrajam lasījumam (301/Lm11)
Frakciju viedokļi
2012.gada 18.oktobrī
Vadītāja. Labdien, cienījamie radioklausītāji! Skan „Frakciju viedokļi”, un par Saeimas šīsdienas sēdē skatītajiem jautājumiem, pieņemtajiem lēmumiem, kā arī citām aktualitātēm jums pastāstīs Saeimas deputāti.
Pirmajam šodien vārds frakcijas VIENOTĪBA deputātam Arvilam Ašeradenam. Lūdzu!
A.Ašeradens (VIENOTĪBA).
Labdien, cienījamie radioklausītāji! Jāsaka, ka šodien bija ļoti īsa Saeimas sēde, kaut gan tika izskatīti vairāk nekā 22 dažādi priekšlikumi un likumprojekti.
Kā pirmo es labprāt pieminēšu Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas virzīto likumprojektu „Par eiro ieviešanas termiņu”, kas paredz, ka eiro ieviešanas termiņš izlemjams tautas nobalsošanā, kuru ierosina Saeima. Šodien Saeima nolēma noraidīt šo likumprojektu, un, manuprāt, tas ir būtisks solis, kas tuvina mūs eiro ieviešanai Latvijā.
Saeimai tika nodots likumprojekts „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”, kura mērķis ir papildināt regulējumu ar administratīvajām sankcijām par pārkāpumiem, kas saistīti ar patērētāju kreditēšanu, ko veic nebanku kredītu devēji, kā arī stiprināt e-banku kreditēšanas pakalpojumu sniedzēju uzraudzību. Mūsuprāt, šī ir ļoti laba iniciatīva, kas tiešām palīdzēs cilvēkiem, kuri cieš no ārpusbanku kredītu sniedzēju bieži vien negodīgās rīcības.
Tika nodoti izskatīšanai Saeimā arī vairāki citi likumprojekti, tādi kā „Grozījumi Civillikumā”, kas grozīs mantojuma tiesību regulējumu, „Grozījums likumā „Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību””, „Grozījumi Notariāta likumā” un „Grozījumi Bāriņtiesu likumā”, kas uzlabos likumu... novērsīs Bāriņtiesu likuma normu neatbilstību Civillikumam, un virkne citu likumprojektu.
Sēdes darba kārtībā bija arī sadaļa par amatpersonu ievēlēšanu un apstiprināšanu. Es gribu noteikti pieminēt lēmuma projektu par Daugavpils tiesas tiesneša Ernesta Joksta atcelšanu no tiesneša amata. Jāsaka, ka šāda veida lēmumi nav bieži lēmumi Saeimai, bet, protams, ministra viedoklis par to, ka šis te... ministra virzītais priekšlikums par to, ka tiesnesis ir jāatceļ, un viņa pamatojums bija pietiekams, lai Saeima šodien lemtu par tiesneša atcelšanu.
Es gribu pieminēt arī to, ka šodien tika izskatīts likumprojekts „Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā” un mēs varējām pārliecināties, ka Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā beidzot ir atrasts regulējums tam, lai Latvijā būtu ekonomiski saprotama bezmaksas virszemes apraide. Tas priecē. Taču komisija vēl nav atradusi īsti kvalitatīvu jeb tādu konsensa risinājumu jautājumā par to, kādā veidā paketēt televīzijas programmas, jeb par to, kāds varētu būt programmu saraksts, kāds mums būtu pieejams dažādās, teiksim, televīzijas pieejas sistēmās gan virs zemes, gan kabeļos, gan, visticamāk, arī interneta apraidē. Bet es domāju, ka šeit tiks atrasts labs risinājums. Liekas, ka lietas virzās labā virzienā. Un, protams, būs liela diskusija, kādā veidā rīkoties ar komerciālo virszemes apraidi, – vai atstāt vienu „spēlētāju”, kā šobrīd uz to pretendē „Lattelecom”, vai skatīties, lai tur būtu vairāki „spēlētāji” un konkurence. Tā ka šīs diskusijas vēl būs. Tās stāv likumdevējiem priekšā, un es domāju, ka mēs sagaidīsim labu rezultātu.
Lielu sabiedrības interesi izraisīja jautājums par banku uzrauga vēlēšanām. Šobrīd koalīcija virzīja lēmumu par šī lēmuma pieņemšanas atlikšanu, jo koalīcija uzskatīja, ka Brazovska kungam tiešām būtu svarīgi... svarīgi sniegt paskaidrojumu sabiedrībai par to, kur tad ir palikuši Krājbankas līdzekļi. Es domāju, ka Brazovska kungs nākamās nedēļas laikā ļoti labā veidā tiks ar to galā.
Vēl par tādiem procesiem Saeimā, kuri varbūt neattiecas uz Saeimas šodienas sēdi. Es gribu pateikt arī to, ka vakar frakcija VIENOTĪBA izskatīja Labklājības ministrijas virzīto un sabiedrībā daudz diskutēto reģionālās mobilitātes pasākumu programmu un kopumā frakcija to atzina par labu esam.
Izmantojot iespēju, es gribu īsumā izklāstīt mobilitātes pasākumu programmas būtību. Nākamā gada budžetā Labklājības ministrija virza programmu 84 tūkstošu latu apmērā, kura paredz atbalstu iedzīvotāju – 300 iedzīvotāju – mobilitātes pabalstam. Šī pabalsta jēga ir tāda, ka ilgstoši bezdarbnieki, kas ir bez darba ilgāk nekā 6 mēnešus, varētu saņemt katru mēnesi 70 latu atbalstu transporta biļetēm vai arī dzīvošanai, ja viņi atrastu darbavietu, kas ir par 20 kilometriem tālāk nekā viņu dzīvesvieta.
Šī ideja ir atbalsts darba ņēmējiem, kuri uzsāk darbu. Uzsākot darbu, 4 mēnešus šāds darba ņēmējs var dalīt savas darba uzsākšanas izmaksas ar valsts atbalsta programmu, un mūsu pārliecība... Labklājības ministrijas pārliecība ir tāda: tas ļautu tiešām uzsākt darba attiecības tiem cilvēkiem, kuri ir ilgstoši bezdarbnieki – bez darba ilgāk nekā divus trīs gadus – un kuri ir diezgan piesardzīgi attiecībā uz to, vai atstāt sociālo drošības tīklu.
Katrā ziņā ar šīs programmas prezentāciju Labklājības ministrija ir novērsusi bažas, ka reģioni varētu tikt iztukšoti, jo šī mobilitātes pasākumu programma neatbalsta darbinieku virzību Rīgas virzienā. Šeit ir tikai divi pilotprojekti: viens ir Latgales reģionā, otrs – Kurzemes reģionā. Programma ir mērķēta, protams, uz novadiem ar visaugstāko bezdarba līmeni.
Attiecībā uz reģionālo nodarbinātību jāteic, ka tas ir atbalsts ne tikai virzienā no novadiem uz centru; ja novados tiek atvērtas kādas ražotnes, kurās, kā mēs bieži redzam, trūkst darbaspēka, tas dod iespēju cilvēkiem uzsākt darba attiecības, teiksim, ārpus pilsētas un doties uz novadu. Tiek minēti daudzi šādi piemēri.
Tas īsumā arī viss. Paldies par uzmanību!
Vadītāja. Paldies frakcijas VIENOTĪBA deputātam Arvilam Ašeradenam.
Nākamais runās Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas deputāts Valērijs Agešins. Lūdzu!
V.Agešins (SC).
Paldies.
Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien es vēlos informēt par to, ka Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcija iesniegusi savus priekšlikumus likumam „Par pievienotās vērtības nodokli”, paredzot neaplikt kompensējamos medikamentus ar pievienotās vērtības nodokli (PVN), līdzīgi kā tas pašlaik ir noteikts ārstniecības pakalpojumiem. Problēma ir tajā, ka 10 gadu laikā PVN likme zālēm ir palielinājusies no nulles līdz 12 procentiem un ir viena no visaugstākajām likmēm Eiropas Savienības valstīs. Neskaitāmās iniciatīvas samazināt PVN likmi visām zālēm līdz šim ir cietušas neveiksmi, tāpēc par absolūti nepieciešamu uzskatām vismaz valsts kompensēto medikamentu neaplikšanu ar PVN.
Vairākus gadus kompensējamo zāļu budžets veidots ar deficītu. 2012.gadā, pēc Veselības ministrijas aprēķiniem, kompensējamo zāļu izmaksas būs 83 miljoni latu, no kuriem valsts budžetā sākotnēji bija ieplānoti tikai 76,3 miljoni latu. Daļu no trūkstošajiem līdzekļiem – 4 miljonus latu – bija plānots iekasēt no zāļu ražotājiem proporcionāli viņu tirgus daļai Latvijā, taču šogad tie atteikušies maksāt. Ņemot vērā faktiskos un nepieciešamos izdevumus medikamentu izmaksu kompensācijai, kompensējamo medikamentu budžets arī 2013.gadam ir plānots ar jau iepriekš zināmu deficītu. Pašlaik tas ir 78,4 miljoni latu, un tas ir par 4,6 miljoniem latu mazāk nekā 2012.gadam prognozētie faktiskie izdevumi.
Šogad PVN daļā kompensējamo zāļu budžetā valsts izdevumos par kompensējamiem medikamentiem ir aptuveni 9 miljoni latu. Tā ir summa, kas tiek pārskaitīta starp iestādēm, un par šādu summu mazāka ir nauda, kas reāli tiek izmantota medikamentu apmaksai. Līdz ar to mēs uzskatām, ka kompensējamo zāļu aplikšana ar PVN vispār ir neloģiska, jo tas ir valsts atbalsts veselībai – atbalsts, ko pati valsts sniedz hroniski slimiem cilvēkiem.
Vēlos informēt par to, ka tuvākajā laikā šis „Saskaņas Centra” priekšlikums tiks izskatīts Saeimā.
Paldies par uzmanību.
Vadītāja. Paldies Valērijam Agešinam no Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas.
Nākamais runās Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!”–„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas deputāts Dzintars Rasnačs.
Lūdzu!
Dz.Rasnačs (VL–TB/LNNK).
Labdien, cienījamie radioklausītāji! Nacionālā apvienība šajā laikā ir aktualizējusi, protams, vairākus jautājumus. Pamatu pamats ir budžets, taču šīsdienas sēdes darba kārtībā bija viens, mūsuprāt, ideoloģiski Latvijas valsts nācijai ļoti, ļoti svarīgs un nozīmīgs jautājums – jautājums par to, ka jāatjauno tiesības ikvienam no mums pasē saņemt savas tautības ierakstu. Diemžēl Ministru kabinets šīs tiesības mums ir atņēmis – un atņēmis, praktiski mūsu viedokli neprasot. Tā ir milzīga kļūda, kura ir jālabo, un mēs uzskatām, ka ar grozījumiem likumā mēs to varam izdarīt.
Arī Latvijas brīvvalsts laikā, pirms okupācijas, šāds tautības ieraksts pastāvēja, un to mēs varam redzēt arī Centrālās vēlēšanu komisijas mājaslapā, kur ir redzamas pasu kopijas gan no Satversmes sapulces vēlēšanu laikiem, gan no pirmo Saeimu vēlēšanu laikiem.
Tautības ieraksta aizliegums principā visvairāk ir diskriminējis pamatnāciju – latviešus –, bet, ja runājam par mazākumtautībām, tad jāteic, ka te redzama arī īpaša viņu diskriminācija, jo Līvu savienība ir šodien vērsusies Saeimā ar lūgumu deputātiem grozīt likumu un atjaunot šīs tiesības. Jāteic, ka Reformu partija, kura bija šī aizlieguma galvenā iniciatore valdības līmenī, šodien lūdz šo jautājumu izņemt no darba kārtības. Mēs respektējam viņu lūgumu, jo, mūsuprāt, vajadzētu iespējami plašāk visus 100 deputātus informēt par to, kas ir noticis un kādas tam nākotnē varētu būt sekas, ja mēs šo kļūdu neizlabosim.
Otrs jautājums, protams, ir saistīts ar budžetu. Pirmdien būs Saeimas ārkārtas sēde pulksten 11.00, un šajā ārkārtas sēdē deputāti izskatīs valdības sagatavotos likumprojektus, kas ir saistīti ar 2013.gada budžetu.
Mēs paredzam, ka būs ļoti nopietnas un asas debates par prioritātēm. Nacionālā apvienība uzskata, ka visu prioritāšu prioritāte jeb prioritāte numur viens šobrīd ir mūsu demogrāfiskās situācijas glābšana (teiksim tā – glābšana!), un, ja mēs to nedarīsim ar nākamā gada budžeta palīdzību, tad mēs varam nokļūt visai neapskaužamā situācijā, kurā varētu jau teikt, ka tauta ir bez nākotnes. Līdz ar to mēs uzskatām, ka tagad ir pēdējais brīdis, kad tas ir jādara. Tātad jānostiprina ir atbalsts jaunajām māmiņām, jānostiprina atbalsts ir ģimenēm, jānostiprina atbalsts ir bērniem.
Savu uzstāšanos es vēlos noslēgt ar atgādinājumu, ka šī nedēļa paiet mūsu izcilā latviešu dzejnieka Andreja Eglīša zīmē. Informēju, ka svētdien pulksten 14.00, tātad dienas vidū, būs īpašs piemiņas pasākums Tērbatas ielā 46 (tas ir netālu no Martas ielas, principā tas ir Martas ielas un Tērbatas ielas krustojums): tur notiks Andrejam Eglītim veltītas piemiņas plāksnes atklāšana. Ir paredzēts, ka tas būs visai vērienīgs pasākums gan ar kora piedalīšanos, gan ar Andreja Eglīša vārda pieminēšanu gan saistībā ar viņa izcilo dzeju, gan saistībā ar viņa dižo mūža gājumu.
Paldies par uzmanību. Uz tikšanos jaunnedēļ!
Vadītāja. Paldies Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!”–„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas deputātam Dzintaram Rasnačam.
Nākamā runās Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputāte Dana Reizniece-Ozola. Lūdzu!
D.Reizniece-Ozola (ZZS).
Labrīt, godātie radioklausītāji! Šodien Saeimas sēde sākās ar Zaļo un Zemnieku savienības sagatavotā likumprojekta „Par eiro ieviešanas termiņu” izskatīšanu. Likumprojekts, ko Zaļo un Zemnieku savienība sagatavoja, paredzēja, ka valdība piedāvā eiro ieviešanas datumu, par to lemj Saeima un galīgajam apstiprinājumam šo datumu nodod tautas nobalsošanai.
Kādēļ Zaļo un Zemnieku savienība šādu likumprojektu sagatavoja?
Mēs ļoti rūpīgi iepazināmies ar kaimiņvalstu pieredzi, ar to valstu pieredzi, kuras, līdzīgi kā Latvija, ir parakstījušas līgumu par iestāšanos Eiropas Savienībā un virzīšanos eirozonas virzienā, un redzam, ka nedz Čehija, nedz Ungārija, nedz Polija, nedz arī kaimiņvalsts Lietuva šobrīd nesteidzas ar iestāšanos eirozonā. Šīs valstis uzsver, ka darīs to tikai tad, ja tām tas būs finansiāli izdevīgi. Atšķirīgs ir Latvijas viedoklis, Latvijas valdības viedoklis, kura jau šī gada sākumā ir sagatavojuši likumprojektu par eiro ieviešanu Latvijā, kura ir spērusi arī ļoti skaidrus soļus, kā tas ir redzams Ministru kabineta rīkojumā, kurš paredz, ka eiro tiks ieviests Latvijā jau 2014.gada 1.janvārī, neskatoties uz to, ka šobrīd Latvijā ir kritiski zems sabiedrības atbalsts eiro ieviešanai. Pēdējie statistikas dati rāda, ka vairāk nekā 59 procenti Latvijas iedzīvotāju ir pret eiro ieviešanu Latvijā un tikai 3 procenti atbalsta to pilnībā. Mums ir pamatotas aizdomas, ka šobrīd tas tiek darīts tādā steigā, nedodot iespēju tautai pašai par to izteikt viedokli, tāpēc, ka ir ļoti grūti ilglaicīgi noturēt leģendu par veiksmīgo Dombrovska valdības veiksmes stāstu, kaut gan patiesība ir pavisam cita. Mēs ļoti labi zinām, ka Latvija piedzīvo demogrāfisko katastrofu. Pagājušajā gadā no Latvijas aizbrauca vairāk nekā 30 tūkstoši iedzīvotāju peļņā uz ārzemēm. Mums ir ceturtā vieta pasaulē privātpersonu parādu apjoma ziņā, un katrs piektais iedzīvotājs Latvijā dzīvo tuvu nabadzības riskam. Skaidrs, ka agri vai vēlu gan iedzīvotāji, gan Eiropa šos faktus ievēros, sapratīs, un tad būtu daudz grūtāk pārliecināt eirobirokrātus par to, ka Latvijai eirozonā ir jāiestājas.
Zaļo un Zemnieku savienība ar šo likumprojektu uzsver, ka mēs neesam pret iestāšanos eirozonā. Mums, protams, ir jāievēro saprātīga finanšu disciplīna, jāseko arī Māstrihtas kritērijiem, bet ir svarīgi pašiem pieņemt lēmumu par to, kad būtu izdevīgi to darīt. Ir šaubas par to, vai šobrīd, kad eirozonā pašā nav stabilitātes un ir finanšu krīze, ir īstais brīdis, lai Latvija iestātos šajā savienībā.
Ir paredzēts 1,4 miljonu latu liels finansējums eiro ieviešanas reklāmai, un jāteic, ka viens no šī likumprojekta mērķiem bija nodrošināt, lai valdība būtu spiesta kvalitatīvi iedzīvotājiem skaidrot, kādas ir iespējamās sekas eiro ieviešanai – gan pozitīvās, gan, iespējams, arī negatīvās. Mūsuprāt, līdz šim valdība nav darījusi ne tik, cik melns aiz naga, lai to pietiekami skaidrotu sabiedrībai. Mēs dzirdam no premjerministra tikai slavinošus, tādus uzslavas pilnus vārdus par to, cik labi Latvijai ir virzīties šajā virzienā. Bet, ja uzdod jautājumu iedzīvotājiem: kāds tad mums no tā būs labums? –, tad atbildes īsti nav. Ja uzdod jautājumu: kas kompensēs mazajiem uzņēmējiem eiro ieviešanas izmaksas? –, tad arī uz šo jautājumu atbildes īsti nav.
Uzskatām, ka tas nav pieņemami un šis skaidrojošais darbs ir jāveic daudz kvalitatīvāk... pretstatā tādiem, nu, kā lai saka, mākslīgiem instrumentiem – panākt mazāku inflāciju Latvijā, lai mēs atbilstu Māstrihtas kritērijiem.
Mēs ļoti labi atceramies, ka pagājušajā gadā, kad eksperti sacīja, ka, lai Latvijas uzņēmēji, Latvijas ražotāji būtu konkurētspējīgi, ir būtiski jāsamazina darbaspēka nodokļi, tā vietā valdība pieņēma populistisku lēmumu – par vienu procentu samazināt pievienotās vērtības nodokli.
Ar pamatojumu, ka mums ir jāievēro ļoti stingrs budžeta „rāmis”, mēs jau kuro gadu liedzam iespēju palielināt finansējumu izglītībai un zinātnei, lai gan finansējuma piešķiršana izglītībai un zinātnei – tas pēc būtības ir Latvijas konkurētspējas priekšnosacījums. Mēs aizbildināmies ar to, ka mums nedrīkst būt pārāk liels budžeta deficīts, un tādēļ neindeksējam pensijas un tādēļ sakām, ka demogrāfijas problēmas – tas tāds nieks vien esot. Un ka jāpagaida, līdz 2014.gadā iestāsimies eirozonā, un tad visas problēmas kā ar burvju nūjiņu tikšot atrisinātas.
Mums, Zaļo un Zemnieku savienībai, šāda pieeja nav pieņemama. Uzskatām, ka ir jābūt saprātīgam šim lēmumam par to, kad iestāties eirozonā. Nav jāsteidzas un katrā ziņā ir jāprasa viedoklis tautai.
Diemžēl tad, kad tika veikts balsojums par šī likumprojekta nodošanu Saeimas Juridiskajai komisijai, lai turpinātu diskusiju, lai turpinātu argumentāciju, vairākums deputātu nobalsoja „pret”; vien Gaidis Bērziņš no Nacionālās apvienības pievienojās Zaļo un Zemnieku savienības priekšlikumam šo likumprojektu nodot komisijai un nobalsoja „par”. Skumīgi, jo Saeimas šodienas sēdē neviens no koalīcijas deputātiem neuzskatīja par pienākumu argumentēt šādu lēmumu un nebija diskusijas, kādēļ būtu jābalso pret šo likumprojektu.
Papildus jāteic, ka šodien, kā zināms no plašsaziņas līdzekļiem, bija plānots lemt par Jāni Brazovski kā iespējamo Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētāja vietnieku. Interesanti, ka arī šinī gadījumā koalīcija izvēlējās tādu strausa taktiku – izņēma šo jautājumu no darba kārtības, jo saprata, ka, iespējams, Saeimā nav pietiekama atbalsta šai kandidatūrai. Saprata, ka vieglāk ir izņemt šo jautājumu no darba kārtības, lai nebūtu jādiskutē par jutīgiem jautājumiem: kur palika un kādēļ vēl pēc Krājbankas darbības slēgšanas tika pārskaitīti vairāki desmiti miljonu latu, kas faktiski ir mūsu, iedzīvotāju, nodokļu maksātāju, nauda?
Mēs runājam par nieka 3 miljoniem latu, kas ir nepieciešami nākamā gada budžetā, lai indeksētu pensijas, un sakām, ka tādu naudu mums nav iespējams atrast budžetā. Tad rodas jautājums: nu, vai tas ir samērīgi, ja 86 miljonus un vēl vairāk miljonus latu mēs ieguldām banku reorganizēšanā un pēc tam faktiski pazaudējam?
Protams, viens no svarīgākajiem jautājumiem – papildus tiem, kas tika skatīti šajā Saeimas sēdē, – joprojām ir darbs pie valsts nākamā gada budžeta. Papildus pensiju indeksācijai, kas Zaļo un Zemnieku savienības prioritāšu vidū ir viena no svarīgākajām aktualitātēm, mēs nāksim ar saviem priekšlikumiem arī demogrāfijas jautājumu risināšanai.
Viens no būtiskākajiem priekšlikumiem būs palielināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa atlaides līdz 100 latiem ģimenei par katru apgādībā esošu bērnu, un mēnesī tas dotu ģimenes maciņā 7,5 latus par katru bērnu. Uzskatām, ka šāds priekšlikums attiektos uz visu sabiedrības daļu un būtu daudz saprātīgāks nekā, piemēram, māmiņu algu griestu atcelšana, kas ietekmēs tikai 15 procentus no ģimenēm... nu, faktiski turīgākajām ģimenēm.
Piedāvāsim arī priekšlikumu samazināt apkurei pievienotās vērtības nodokli. Uz to ir norādījušas arī pašvaldības: tajā brīdī, kad Latvijai bija dziļa krīze un bija jāsolidarizējas, tad šis pievienotās vērtības nodoklis tika pacelts, un tātad šinī brīdī, kad valdība skaļi paziņo, ka krīze ir beigusies, būtu jābūt tādai pašai solidaritātei pret pašvaldībām, pret iedzīvotājiem un būtu jānāk pretim ar pievienotās vērtības nodokļa samazināšanu šai izdevumu daļai, kuru mēs īpaši ziemas periodos jūtam savos maciņos visvairāk.
Līdzīgi priekšlikumi būs par veselības nozari. Piedāvāsim priekšlikumu samazināt uz pusi pacientu līdzmaksājumus, lai mazāk turīgie iedzīvotāji būtu spējīgi rūpēties par savu veselību un neatliktu jautājumu par aiziešanu pie ģimenes ārsta. Būs arī vairāki citi priekšlikumi.
Pateicos jums par uzmanību. Vēlu jums veiksmīgu šo dienu! Un uz sadzirdēšanos!
Vadītāja. Paldies Danai Reizniecei-Ozolai no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas.
Raidījumā „Frakciju viedokļi” šodien pēdējais runās Reformu partijas frakcijas deputāts Juris Viļums. Lūdzu!
J.Viļums (RP).
Labdien, cienījamie klausītāji! Man prieks, ka mani kolēģi jau pirms manis ir daudz ko izstāstījuši par Saeimas šīsdienas sēdes darba kārtību un arī daudziem citiem aktuāliem, plašākiem jautājumiem.
Es atļaušos jums atgādināt, ka ir pagājis tieši gads, kopš Latvijas Republikas 11.Saeima ir uzsākusi savu darbu, un gan apsveikšu savus kolēģus, gan arī novēlēšu veiksmi turpmākajā darbā. Un man, protams, jāatgādina arī tas, ka ir pagājis tieši gads, kopš Saeimā pirmo reizi skanēja deputāta zvērests latgaliski – Latgales latviešu valodā, kas ir Latvijas valsts valodas neatņemama sastāvdaļa. Un pavisam nesen, pirms nedēļas, Latvijas plašsaziņas līdzekļus pāršalca tāda jauna, bet būtībā veca ideja – ideja par Latgales autonomiju. Juristi un drošības dienesti atkal sāka pētīt Satversmi un likumus, vai tik nav pārkāpts valsts nedalāmības princips un vai tik beidzot nebūs iespēja kaut kā sodīt šādu izteikumu autorus.
Bet cik jauna vai sena ir šī piesauktā autonomijas ideja?
Te nedaudz jāpaskaidro termini. „Autonomija” vai tomēr „valstiski sakārtota reģionālā attīstība”?
Tiem, kas mazāk pētījuši Latvijas vēsturi, nedaudz atgādināšu, ka Latgales latvieši 1917.gadā – toreiz Latgale vēl ietilpa Vitebskas guberņā – vairākkārt uzsvēra, ka, apvienodamies ar Kurzemes un Vidzemes latviešiem, patur savu pašvaldību, pilnas tiesības pašiem lemt valodas, ticības, skolu, zemes, saimnieciskos un citus jautājumus.
Par šiem lēmumiem neskaitāmas reizes atgādināja politiķi – Francis Trasuns, Francis Kemps un daudzi citi toreizējie sabiedriskie darboņi. Diemžēl Satversmes sapulcē Latgales delegātu viedoklis tika ignorēts, tāpēc viņi par Latvijas valsts pamatlikumu atteicās arī toreiz balsot. Un arī pēc tam par Latgali arvien skaļāki parādījās saucieni un tika kaunināti dažādi viedokļi, kas attiecas uz Latgali. Es pat teiktu, tika apsaukāti par separātiskiem.
Bet nu jau esam atjaunojuši Latvijas neatkarību. Satversmē joprojām norādīts: „Latvijas valsts teritoriju starptautiskos līgumos noteiktās robežās sastāda Vidzeme, Latgale, Kurzeme un Zemgale.” Vairāk nekā pirms desmit gadiem izveidotas reģionu attīstības aģentūras, plānošanas reģioni.
Eiropas Savienība šobrīd aicina turpmāk veidot reģionāli integrētas investīciju programmas. Latvijas Republikas Saeimā vienlaicīgi pastāv pat divas komisijas, kas ir līdzatbildīgas par reģionu attīstības jautājumiem.
Latgaliešu nevalstiskās organizācijas vairākkārt ir paudušas savu lojalitāti Latvijas valstij un pacietīgi skaidro valsts institūcijām nepieciešamību nosargāt Latgales latviskumu, latgaliskumu likumu dažādu normatīvo aktu un, protams, valsts budžeta līdzekļu ietvaros.
Latgaliešu nevalstiskās organizācijas popularizē Latgales latviskuma ideju, raksta projektus un organizē dažādus pasākumus. Galu galā jau notikuši trīs pasaules latgaliešu saieti – 1992., 2002. un 2012.gadā, tātad šovasar. Tajos ne par autonomiju, ne par kaut kādām separātiskām idejām netiek spriests. Par to var pārliecināties šo saietu rezolūcijās.
Kopš ievēlēta 11.Saeima, valdība – un šeit man jāuzsver it sevišķi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija – ir pievērsusi līdz šim nepieredzētu uzmanību Latgalei. Lai gan kvalitatīvu rezultātu vienmēr gribētos sagaidīt ātrāk, tomēr panākts būtiskākais – Rīgas nu jau šobrīd faktiskās autonomijas pārstāvju uzmanības pievēršana nomaļākā Latvijas reģiona un līdz ar to arī visu citu valsts lauku teritoriju problēmām. Ļoti žēl, ka visi iepriekš minētie un vēl daudzi citi centieni, kas vērsti uz līdzsvarotu sava reģiona un visas Latvijas attīstību, tiek ar vieglu roku iemesti tādā primitīvā populistiskā, sev nekur īstas mājas nerodošu labvēļu autonomijas idejas miskastē. Un atkal mums jāsāk no sākuma skaidrojošais darbs par to: kas tad īsti ir latgalieši? Latvieši. Kas ir latgaliešu valoda? Latviešu valodas, tātad valsts valodas, pilnvērtīga daļa. Un kas patiesībā ir mūsu izpratnē reģionālā attīstība?
Domāju, ka mums pašiem ir savi Latvijas un Latgales plāni realizējami, tie ir pieejami gan ministriju mājaslapās, gan Latgales plānošanas reģiona mājaslapā. Tos es tagad neuzskaitīšu, tikai atgādināšu, ka tie ir pieejami. Un tas, ko es minēju arī sākumā, – ka ne jau Lindermana kunga, bet tieši daudzu, daudzu, daudzu citu Latgales sabiedrisko darbinieku un arī politiķu kādreizējo darbs bija par pamatu tam, ka no Saeimas tribīnes izskanēja līdz tam nedzirdēts teksts Latgales latviešu – latgaliešu – valodā: „Es, apsajamūt Saeimys deputata omota pīnuokumus, Latvejis tautys prīškā svineigi sūlu byut uzticeigs Latvejai, styprynuot juos suverenitati i latvīšu volūdu kai vīneigū vaļsts volūdu, aizstuovēt Latveju kai naatkareigu i demokratisku vaļsti, sovus pīnuokumus piļdeit gūdpruoteigi i piec lobuokuos apzinis. Es apsajamu īvāruot Latvejis Satversmi i lykumus.”
Būtu labi, ja Kurzemes, Vidzemes un Zemgales latvieši zinātu par Latgales latviešiem kaut vai pusi no tā, ko mēs zinām par jums. Tad dažādi ekstrēmisti un svešvalodu aizstāvji nejauktu mums visiem galvas un ar viņiem netiktu kopā likti arī tie it kā joprojām nezināmie un nesaprotamie latgalieši.
Reformu partija ir jau no savas izveidošanas pirmsākumiem iestājusies par reģionu attīstību, un domāju, ka tā būs arī turpmāk.
Paldies kolēģiem par atbalstu. Paldies arī jums par uzmanību. Visu labu!
Vadītāja. Paldies Reformu partijas frakcijas deputātam Jurim Viļumam.
Līdz ar to šodienas tiešraide „Frakciju viedokļi” ir izskanējusi.
Paldies, ka klausījāties. Visu labu!