Latvijas Republikas 11.Saeimas
ziemas sesijas pirmā sēde
2013.gada 10.janvārī

Sēdi vada Latvijas Republikas 11.Saeimas priekšsēdētāja
Solvita Āboltiņa.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Frakciju viedokļi

Sēdes vadītāja. Labrīt, cienījamie kolēģi! Ir pulksten 9.00. Lūdzu, ieņemiet vietas!

Laimīgu visiem Jauno gadu un veiksmīgu ne tikai šo sesiju, bet visu gadu! Darba mums ir daudz, tas ir grūts un atbildīgs, tā ka vēlu visiem izturību!

Pirms mēs sākam izskatīt mūsu ziemas sesijas pirmās sēdes darba kārtību, ir saņemts iesniegums par iespējamām izmaiņām sēdes darba kārtībā.

Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija lūdz izdarīt izmaiņas Saeimas šā gada 10.janvāra sēdes darba kārtībā un kā pirmo jautājumu iekļaut tajā Saeimas lēmuma projektu „Par Ilonas Jurševskas 11.Saeimas deputātes pilnvaru apstiprināšanu uz laiku”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Tātad sākam izskatīt mūsu apstiprināto grozīto darba kārtību.

Pirmais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par Ilonas Jurševskas 11.Saeimas deputātes pilnvaru apstiprināšanu uz laiku”.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā - deputāts Vitālijs Orlovs.

V.Orlovs (SC).

Cienījamie kolēģi! Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija ir saņēmusi 11.Saeimas deputātes Danas Reiznieces-Ozolas iesniegumu, ka viņa 11.Saeimas deputātes mandātu noliek uz dzemdību un bērna kopšanas atvaļinājuma laiku.

Nākamā deputāta amata kandidāte no Zaļo un Zemnieku savienības Kurzemes vēlēšanu apgabala saraksta ir Ilona Jurševska. Komisija lūdz atbalstīt Saeimas lēmuma projektu par Ilonas Jurševskas 11.Saeimas deputātes pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr no Zaļo un Zemnieku savienības Kurzemes vēlēšanu apgabala saraksta ievēlētā deputāte Dana Reizniece-Ozola ir nolikusi mandātu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Aicinu Ilonu Jurševsku dot svinīgo solījumu vai zvērestu.

I.Jurševska.

Labdien!

Es, Ilona Jurševska, uzņemoties Saeimas deputāta amata pienākumus, Latvijas tautas priekšā zvēru būt uzticīga Latvijai, stiprināt tās suverenitāti un latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu, aizstāvēt Latviju kā neatkarīgu un demokrātisku valsti, savus pienākumus pildīt godprātīgi un pēc labākās apziņas. Es apņemos ievērot Latvijas Satversmi un likumus.

Sēdes vadītāja. Paldies. Lūdzu, parakstiet zvērestu!

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Ilonas Jurševskas 11.Saeimas deputātes pilnvaru apstiprināšanu uz laiku”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Tātad Ilonas Jurševskas mandāts ir apstiprināts.

Lūdzu ieņemt vietu... deputāta vietu Saeimas Sēžu zālē! (Aplausi.)

Un, protams, es visu mūsu vārdā vēlos pateikt paldies Danai Reizniecei-Ozolai par to darbu, ko viņa ir veikusi līdz šim. Vēlam viņai veiksmīgi pildīt svarīgāko dzīves uzdevumu un ceram, ka viņa pēc tam atkal varēs pilnvērtīgi iekļauties mūsu vidū!

Turpinām 10.janvāra sēdi. Nākamā darba kārtības sadaļa - „Par iesniegtajiem likumprojektiem”.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums Zvejniecības likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par mērījumu vienotību”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Par Pamatnolīgumu par visaptverošu partnerību un sadarbību starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Vjetnamas Sociālistisko Republiku, no otras puses” nodot Ārlietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Par Pamatnolīgumu par partnerību un sadarbību starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Filipīnu Republiku, no otras puses” nodot Ārlietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Ārstniecības likumā” nodot Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par hidroelektrostaciju hidrotehnisko būvju drošumu”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Dziesmu un deju svētku likumā” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Par Latvijas Republikas valdības un Melnkalnes valdības nolīgumu par starptautiskajiem pārvadājumiem ar autotransportu” nodot Ārlietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijām nodots. Paldies.

Nākamā darba kārtības sadaļa - „Par atvaļinājuma piešķiršanu”.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Dzintara Ābiķa iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņam neapmaksātu atvaļinājumu no šā gada 8. līdz 10.janvārim. Saeimas Prezidijs to ir izdarījis, un par to jūs tagad tiekat informēti.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātes Inas Druvietes iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņai neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 10.janvārī. Arī šis atvaļinājums ir piešķirts, un par to jūs tiekat informēti.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Romāna Naudiņa iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņam neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 9. un 10.janvārī. Arī šis atvaļinājums ir piešķirts, un par to jūs tiekat informēti.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Ņikitas Ņikiforova iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņam neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 10.janvārī. Arī šis atvaļinājums ir piešķirts, un par to jūs tiekat informēti.

Nākamā darba kārtības sadaļa - „Likumprojektu izskatīšana”.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par Latvijas Banku””, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Romualds Ražuks.

R.Ražuks (RP).

Cienījamie Prezidija locekļi! Godājamie kolēģi! Skatām likumprojektu „Grozījumi likumā „Par Latvijas Banku”” otrajā lasījumā.

Otrajam lasījumam komisijai ir iesniegti 20 priekšlikumi.

Skatīsim priekšlikumus pēc kārtas.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Ražuks. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Ražuks. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Ražuks. 4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Ražuks. 5. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Ražuks. 6. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts daļēji, iekļauts komisijas priekšlikumā - 7.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R.Ražuks. 7. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Ražuks. 8. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Ražuks. 9. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Ražuks. 10. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Ražuks. 11. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Ražuks. 12. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Ražuks. 13. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Ražuks. 14. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Ražuks. 15. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Ražuks. 16. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Ražuks. 17. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Ražuks. 18. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Ražuks. 19. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Ražuks. 20. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Ražuks. Komisijā likumprojekts otrajam lasījumam ir atbalstīts. Aicinu Saeimas sēdē atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par Latvijas Banku”” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 46, pret - 30, atturas - 10. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Jūras kodeksā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Klāvs Olšteins.

K.Olšteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labrīt, cienījamā Saeimas priekšsēdētāja, godātie kolēģi un kolēģes!

Likumprojekts atzīts par steidzamu tāpēc, ka nepieciešams ieviest normas, kas attiecas uz cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Šis ir otrais lasījums, tātad galīgais.

1. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 3. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Redakcionāli precizēts, atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 5. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 6. - satiksmes ministra Aivja Roņa priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 7.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K.Olšteins. 7. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 8. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 9. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 10. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 11. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. Lūgums atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Jūras kodeksā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Par Latvijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības līgumu par bijušajā PSRS uzkrāto apdrošināšanas periodu ieskaitīšanu”, otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Jānis Junkurs.

J.Junkurs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Augsti godātā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu „Par Latvijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības līgumu par bijušajā PSRS uzkrāto apdrošināšanas periodu ieskaitīšanu”.

Tika saņemti divi redakcionāli priekšlikumi no Saeimas Juridiskā biroja.

Ārlietu komisija 1.priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Junkurs. Arī 2.priekšlikumu Ārlietu komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Junkurs. Aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Par Latvijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības līgumu par bijušajā PSRS uzkrāto apdrošināšanas periodu ieskaitīšanu” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījums Kriminālprocesa likumā”, trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Andrejs Judins.

A.Judins (VIENOTĪBA).

Cienījamie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu Nr.287/Lp11 - „Grozījumi Kriminālprocesa likumā”, kas paredz grozīt Kriminālprocesa likuma 455.pantu.

Ir saņemts viens priekšlikums, ko noformulēja Juridiskā komisija, ņemot vērā ekspertu viedokli. Lūdzu atbalstīt. (No zāles: „Ko? Ko atbalstīt?”)

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. Lūdzu atbalstīt... (No zāles: „Āā!”) Juridiskā komisija likumprojektu atbalstīja. Lūdzu Saeimu balsot.

Sēdes vadītāja. Labi, paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Kriminālprocesa likumā” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 47, pret - 35, atturas - 1. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Pacientu tiesību likumā”, trešais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāts Vitālijs Orlovs.

V.Orlovs (SC).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Strādājam ar likumprojektu „Grozījumi Pacientu tiesību likumā” (Nr.29/Lp11). Izskatām to trešajā lasījumā.

Saņemti četri priekšlikumi.

1. - veselības ministres Ingrīdas Circenes priekšlikums, kas komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Orlovs. Arī 2.priekšlikumu iesniedza veselības ministre Ingrīda Circene, un arī tas tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Orlovs. 3.priekšlikumu sagatavoja Sociālo un darba lietu komisija, un tas tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Orlovs. 4.priekšlikumu arī sagatavoja Sociālo un darba lietu komisija, un tas tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Orlovs. Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu „Grozījumi Pacientu tiesību likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Pacientu tiesību likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu!... Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījums likumā „Par Eiropas padomes konvenciju par notiesāto personu nodošanu soda izciešanai””, trešais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Jānis Junkurs.

J.Junkurs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Strādājam ar likumprojektu „Grozījums likumā „Par Eiropas padomes konvenciju par notiesāto personu nodošanu soda izciešanai””.

Ārlietu komisija ir sagatavojusi vienu priekšlikumu, un tas komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Junkurs. Lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums likumā „Par Eiropas padomes konvenciju par notiesāto personu nodošanu soda izciešanai”” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

Pirms mēs turpinām izskatīt mūsu apstiprināto šīsdienas sēdes darba kārtību, ir saņemti vēl divi priekšlikumi par iespējamām izmaiņām tajā.

Desmit deputāti - Jurševska, Grigule, Seržants, Līdaka, Bērziņš un citi deputāti - lūdz izdarīt izmaiņas Saeimas 10.janvāra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par Saeimas deputātes Ilonas Jurševskas ievēlēšanu Juridiskajā komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Desmit deputāti - Jurševska, Grigule, Seržants, Līdaka, Bērziņš un citi deputāti - ir lūguši izdarīt izmaiņas Saeimas 10.janvāra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par Saeimas deputātes Ilonas Jurševskas ievēlēšanu Eiropas lietu komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Tātad turpinām izskatīt apstiprināto grozīto darba kārtību.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām””, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Vjačeslavs Dombrovskis.

V.Dombrovskis (RP).

Cienījamie kolēģi! Es domāju, ka neviens neiebildīs pret to, ka... ja es pateiktu, ka valsts kapitālsabiedrībās jāmaksā konkurētspējīgs atalgojums. Nu kurš gan tam nepiekritīs? Taču, ja mēs sākam domāt par to, kāds ir šis konkurētspējīgais atalgojums, un par to, vai jums jākonkurē, piemēram, ar privāto sektoru, tad ir diezgan skaidrs, ka atalgojums vairākās valsts kapitālsabiedrībās Latvijā nav konkurētspējīgs.

Daži piemēri. Pirmais. „Latvenergo” vadītāja atalgojums ir kādas trīs reizes zemāks nekā Igaunijas elektroenerģijas ražotāja Eesti Energia vadītāja atalgojums. (No zāles dep. J.Ādamsons: „Igaunijā nebija krīzes!”)

Ja mēs salīdzināsim atalgojumu vairākās valsts kapitālsabiedrībās, mēs redzēsim, ka ir ļoti lielas atšķirības. Piemēram, tā paša „Latvenergo” vadītāja atalgojums ir drusciņ zemāks par 3 tūkstošiem latu mēnesī, bet tajā pašā laikā, piemēram, airBaltic vadītāja atalgojums ir gandrīz 20 tūkstoši latu mēnesī. Un paskatīsimies uz Rīgas brīvostas vadītāja atalgojumu! Tas ir 10 tūkstoši latu mēnesī.

Vai tas automātiski nozīmē, ka šo atalgojumu vajag palielināt?

Te es gribētu pievērst jūsu uzmanību tam, ka atalgojums kā tāds nav pašmērķis, bet līdzeklis. (Zālē troksnis.) Kolēģi, ja jūs varētu dot man iespēju runāt... (Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.) Mērķis tomēr ir panākt tādu situāciju, lai Latvijas valsts kapitālsabiedrības būtu labāk pārvaldītas. Skaidrs, ka viena svarīga šīs labākās pārvaldības sastāvdaļa ir to cilvēku kompetence, profesionalitāte, kuri vada šos uzņēmumus. Atalgojums ir tikai līdzeklis, lai piesaistītu vislabākos un visatbilstošākos cilvēkus. Bet tagad ir jautājums - vai šis atalgojums tiešām iet kopā ar tādu sistēmu, kura ļauj objektīvi brīvas un atklātas konkurences ceļā piesaistīt tieši šādus cilvēkus? Es negribu nevienam konkrētam vadītājam neko konkrēti pārmest. Man par to... Man, protams, nav ne zināšanu, ne... Bet mēs visi zinām, ka arī tiesiskuma koalīcijā ir diezgan daudz gadījumu, ka šādos amatos ir iecelti cilvēki, kuri ir vai nu bijušie politiķi, vai...

Sēdes vadītāja. Grigules kundze, jūs dzird pat šeit. Varbūt jūs... Grigules kundze un Klementjeva kungs!

V.Dombrovskis. ...vai tādi, kuri pirms tam atlaisti no kādiem citiem amatiem... Arī tādi cilvēki pēkšņi nonāk valsts kapitālsabiedrībās.

Ko es ar to gribu pateikt? To, ka jebkurām atalgojuma izmaiņām jānotiek kopā ar visaptverošu reformu valsts kapitālsabiedrību pārvaldīšanā. Un tieši tādu reformu jau diezgan ilgu laiku virza ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts. Mēs jau vairākas reizes, vismaz trīs reizes, arī Koalīcijas sadarbības padomē aicinājām paātrināt šā likumprojekta virzīšanas procesu caur Ministru kabinetu. Diemžēl mēs pieredzējām visādus šķēršļus, mēģinājumus šo procesu stiept garumā... un tā tālāk.

Tāpēc, kolēģi, runājot par šo konkrēto likumprojektu, es uzskatu, ka pirmais, pats labākais variants ir izdarīt visu iespējamo, lai mēs tomēr varētu konkrēti pievērsties visaptverošai un nopietnai valsts kapitālsabiedrību pārvaldīšanas reformai, un es aicinu gan frakcijas VIENOTĪBA, gan Nacionālās apvienības frakcijas deputātus mudināt savus izvirzītos ministrus izdarīt visu iespējamo Ministru kabinetā, lai nevilcinātu šo procesu. Ja tomēr kādu tiešām objektīvu iemeslu dēļ mums neizdodas pietiekami ātri to virzīt uz priekšu un ja tiešām pastāv riski, ka kompetenti cilvēki valsts kapitālsabiedrībās varētu pamest savas darba vietas, tad otrais jeb sekundārais labākais risinājums, uz ko mēs aicinām, ir diskutēt par šo konkrēto likumprojektu, taču diskutēt tieši Saeimā - atklātā veidā.

Komisijā notika diskusijas par šo likumprojektu. Es teiktu, ka neviens no Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputātiem nebija ne pilnīgi apmierināts, ne priecīgs par to, kā izskatās šis sākotnējais piedāvājums, taču vairākums piekrita tam, ka šī diskusija ir jāsāk un diskusijai jānotiek atklāti. Tātad es aicināšu jūs atbalstīt šo Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā izskatīto un atbalstīto likumprojektu, bet tomēr ar to jāsaprot, ka tas nozīmē, ka mēs atbalstām atklātas un caurskatāmas diskusijas uzsākšanu par šo jautājumu. Tas varbūt nemaz nenozīmē to, ka mēs atbalstām šo sākotnējo piedāvājumu - diezgan mehānisko piedāvājumu - kā tādu pēc būtības.

Līdz ar to, kolēģi, aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā, lai tomēr uzsāktu sabiedrībai atklātu un saprotamu diskusiju par šo jautājumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Uzsākam debates.

Vārds deputātam Andrejam Elksniņam.

A.Elksniņš (SC).

Godājamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Šobrīd faktiski ir divi normatīvie akti, kuri nosaka skaidru un nepārprotamu procedūru, kā tiek noteikta darba samaksa valdes locekļiem valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībās.

Pirmkārt, tas ir likums „Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām”.

Otrkārt, tie ir Ministru kabineta noteikumi par valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrību valdes locekļu skaitu, padomes un valdes locekļu, pašvaldības kapitāla daļu turētāju pārstāvju un atbildīgo darbinieku atlīdzību. Tas ir likumam pakārtots normatīvais akts. Šo Ministru kabineta noteikumu pielikumā ir iestrādāti konkrēti kritēriji attiecībā uz valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību gan valdes locekļu skaitu, gan atalgojuma apmēram piemērojamo koeficientu (atkarībā no apgrozījuma, no attiecīgās kapitālsabiedrības lieluma), gan arī tas, kādā veidā tie koeficienti būtu jāpiemēro un kā tā darba samaksa veidojas tām amatpersonām.

Kas uz šo brīdi ir redzams, pastāvot visiem šiem apstākļiem?

Pirmkārt, mēs neesam saņēmuši, neviens nav saņēmis un publiskajā apritē nav nekādu dokumentu attiecībā uz atskaitēm par 2012.gadu, lai lemtu, kā viena vai otra kapitālsabiedrība ir strādājusi 2012.gadā.

Otrkārt, algas valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību darbiniekiem, to skaitā valdes locekļiem, ir aprēķināmas, par pamatu ņemot koeficientu. Bet kas tas tāds ir - tas koeficients? Koeficients ir Centrālās statistikas pārvaldes paziņojums atbilstoši strādājošo iepriekšējā gada vidējās mēneša darba samaksas apmēram. Ko tas nozīmē? 2008.gadā koeficients tika samazināts no 10 uz 5, bet 2009.gadā tika palielināts no 5 uz 6, un tagad mēs mēģinām koeficientu palielināt no 6 uz 10.

Tiešām, pēc Centrālās statistikas pārvaldes sniegtajām atskaitēm par vidējo darba samaksu, vidējā darba samaksa nepalielinās tik ļoti, lai valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību valdes locekļi būtu apmierināti ar savu atalgojumu. Kāpēc viņi nav apmierināti? Tāpēc, ka valsts kopumā strādā slikti... nestrādā tā, lai vidējā darba samaksa valstī būtu tik liela, lai attiecībā pret to varētu piemērot noteikto koeficientu un no tā arī rēķināt šo algu.

Kolēģi, šo koeficientu piemēro arī attiecībā uz ikvienu no mums! Arī uz mums attiecas šis koeficients. Un apstākļos, kad vidējā darba samaksa valstī neaug, atgriezties pie trekno gadu politikas, piemērojot koeficientu 10 attiecībā uz noteiktām personām, kuras bez jebkāda veida konkursa procedūras ir ieceltas šajās politiskajās valdēs, - tas, mūsu skatījumā, nav pieņemami. Kāpēc? Pirmkārt, ja mēs runājam par šo koeficienta palielinājumu, tad jājautā - kur ir likumprojekts attiecībā uz valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām, kurš ir iestrēdzis Ministru kabinetā? Kur ir Ekonomikas ministrijas izstrādātā koncepcija attiecībā uz reformas īstenošanu šajā projektā?

Es tiešām varbūt oponēšu vairāk Dombrovska kungam attiecībā uz to, tāpēc ka sākumā būtu jārealizē šīs lietas un tikai tad būtu jālemj par amata algu palielināšanu, kura notiks, izmantojot šo pašu koeficientu.

Es tiešām... Ja Saeima atbalstīs minētā likumprojekta virzību uz otro lasījumu, tad, debatējot otrajā lasījumā, es iesniegšu to cilvēku vārdus un uzvārdus, kuri tika noteiktas politiskās varas iecelti šajās politiskajās valdēs, un tad mēs sāksim diskutēt par to, vai tie ir profesionāļi, kuri strādā attiecīgajās valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībās, vai vienkārši politiskie ielikteņi. Un man ir jautājums: vai finanšu ministrs, kurš ir iesniedzis šo likumprojektu, pārstāv šos ierēdņus vai pārstāv Latvijas valsti? Arī par to mēs varētu padiskutēt.

Es tiešām aicinu kolēģus pievērst uzmanību tam, ka minētā likumprojekta izskatīšana bija paredzēta vienotā budžeta paketē, iesniedzot 2013.gada budžetu oktobrī. Minētais likumprojekts jums visiem ļoti labi ir zināms, tas tikai ar nelielu - nelielu! - atbalstu izgāja cauri un tika nodots komisijām. Saeimā tam vienbalsīga atbalsta nebija, pat puse deputātu... pat vairāk par pusi deputātu pēc pēdējā balsojuma par šo likumprojektu savu atbalstu šim likumprojektam nav snieguši. Un kas notika šajās peripetijās? Minētā likumprojekta izskatīšana tika nozīmēta uz 15.novembra sēdi, taču tad mēs saņēmām VIENOTĪBAS pārstāvju iesniegumu, ka tas nebūtu jāizskata, un to pārcēla uz janvāri. Un kas tajā pašā laikā notika Ministru kabineta sēdēs? Tad Tieslietu ministrija un Ekonomikas ministrija saņēma lūgumu sniegt atzinumus, lai varētu apiet šo procedūru, nepiemērojot Ministru kabineta noteikto kārtību, kāda ir paredzēta attiecībā uz darba samaksas noteikšanu.

Ņemot vērā visus šos apstākļus, es tiešām, kolēģi, aicinu vispirms ķerties pie reālas reformas saistībā ar minēto projektu. Līdzīgas reformas ir īstenotas gan Igaunijā, gan Lietuvā. Ir ļoti daudz pētījumu... Ir, piemēram, Somijas pieredze, kā būtu jārealizē valstij darbība ar savu īpašumu, kā būtu jāstrādā ar to, pēc kādiem kritērijiem būtu jāvadās, lai būtu tiešām efektīvs atalgojums. Es tiešām jums piekritīšu, ka vienā vai otrā uzņēmumā algas ir par mazu, bet... Tagad mēs mēģinām radīt unificējošu normu attiecībā uz visiem, nevērtējot neko. Taču būs tikai loģiski, ja mēs izvērtēsim kārtību, kādā viens vai otrs kļūst par vienas vai otras kapitālsabiedrības valdes locekli (vai tas notiek, pateicoties kādai draudzībai vai kādai politiskai aizmugurei), un tikai tad pieņemsim likumu, saskaņā ar kuru palielināsim šos koeficientus, kuri tika tiešām samazināti kopš 2008.gada.

Es tiešām, kolēģi, aicinu jūs šo likumprojektu izvērtēt un neatbalstīt - vēl jo vairāk tāpēc, ka vēl līdz šai dienai nav zināma premjera pozīcija attiecībā uz veiktajiem grozījumiem, kuri pieļāva situāciju, ka Saeimas deleģējums Ministru kabinetam tiek pārkāpts. Un šādā situācijā es aicinu šo likumprojektu neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Elīnai Siliņai.

E.Siliņa (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamais Prezidij! Kolēģi! Es tomēr šeit esmu, lai uzrunātu koalīcijas deputātus. Koalīcijas deputātiem ir jāuzņemas atbildība arī par savu ministru lēmumiem, tiem lēmumiem, kas tiek pieņemti Ministru kabinetā.

Visi mēs zinām, cik šie Ministru kabineta noteikumi bija diskutabli. Un, ja opozīcija šodien runā, ka viņiem tas ir pēkšņs pārsteigums, tad es gribu atgādināt 13.decembra sēdi, kad es jums ziņoju par Latvijas Republikas 2011.gada finanšu pārskata rezultātiem, un šajā ziņojumā es... konkrēti varu pat nocitēt: „Tomēr, neskatoties uz kapitālsabiedrību pārraudzības reformas lēno virzību, es kategoriski neatbalstu atsevišķu jautājumu kapitālsabiedrību reformā izraušanu no kopējā darāmo darbu saraksta un ar sasteigtu risinājumu. Esmu pret tādiem sasteigtiem risinājumiem, to pieņemšanu Ministru kabinetā, apejot parlamentu, kā tas pavisam nesen ir noticis ar valsts lielāko kapitālsabiedrību darbinieku atlīdzības regulējumu.” Tātad pārsteigums jums tas nedrīkstētu būt.

Bet koalīcijas partnerus - visus! - es šodien aicinu turpināt skatīt šo likumu. Mums ir jāuzņemas atbildība par mūsu lēmumiem. Un iespējams, ka varbūt ne šādā redakcijā, bet... Ar mūsu priekšlikumiem redakcija vēl jāpilnveido, un šī situācija ir jāatrisina parlamentā, jo tieši šeit šie lēmumi ir jāpieņem.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Eināram Cilinskim.

E.Cilinskis (VL-TB/LNNK).

Godātā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godājamie deputāti! Vispirms par mērķi, proti, par konkurētspēju un ideju, ka privātajam sektoram un valsts kapitālsabiedrībām ir jābūt savstarpēji konkurētspējīgām algām.

Pašai par sevi šai idejai ir zināma loģika. Patiešām, es domāju, nebūtu pareizi, ja lielas valsts kapitālsabiedrības vadītu cilvēki, kas ir, nu, daudz mazāk spējīgi nekā privātā sektora cilvēki. Protams, privātajam sektoram vienmēr ir lielāki riski, tāpēc tas, ka šīs algas tomēr būtu mazākas par tām, kuras ir privātajā sektorā, nebūtu nekas traks, bet tām nebūtu, protams, jābūt nesamērīgi mazākām. Tiktāl tas būtu it kā skaidrs.

Bet tagad paskatīsimies tālāk!

Tātad mēs baidāmies, ka šie speciālisti aizies uz privāto sektoru. Un tad ir jautājums: cik daudz šādu speciālistu ir, kas aizgājuši uz privāto sektoru un veikuši tur... sekmīgi, teiksim, veidojuši karjeru privātajā sektorā? Ļoti daudz? Nu, laikam mums... Es uzdevu šo jautājumu arī sociālajos tīklos un saņēmu vienu - vismaz vienu! - piemēru, ka tā ir bijis. Bet vairāk arī nav šādu piemēru.

Un kāpēc tas tā nav? Tāpēc, ka šie cilvēki nav augsti atalgoti topmenedžeri, tāpēc, ka šie cilvēki lielā mērā patiešām ir politiski tur ielikti. Un līdz ar to viņiem nekāda sekmīga karjera privātajā sektorā... lielam daudzumam „nedraud”, un tas ir jāapzinās.

Elksniņa kungs solīja šeit uzrakstīt sarakstu par šiem politiskajiem... politiski ieliktajiem, un droši vien tas būs labi, ka viņš tādu sarakstu sagatavos. Es gribētu gan aicināt neaizmirst tur ielikt arī Rīgas domes kapitālsabiedrībās politiski ieliktās personas, lai tas saraksts būtu pavisam pilnīgs.

Bet ja mēs runājam par tālākiem soļiem... Protams, šobrīd šo likumprojektu, lai arī tas droši vien nevar tāds palikt tālākajos lasījumos, pirmajā lasījumā vajag pieņemt. Ja mēs to nepieņemam pirmajā lasījumā, tas vienkārši nozīmē, ka mēs nerisinām šo problēmu un viss paliek tā, kā tas ir šobrīd, un acīmredzot tā tas arī nebūtu pareizi. Tātad šajā likumprojektā noteikti vajadzēs sakārtot šīs lietas.

Un, iespējams, mums ir jāizvērtē šāds risinājums: ja reiz patiešām mēs gribam būtiski celt algas valsts kapitālsabiedrībās un dabūt augstākā līmeņa speciālistus, tad, iespējams, vienlaikus ar šo algu celšanu ir esošā valde jāatlaiž un jāizsludina konkurss uz vakantajām vietām, uz kurām, protams, varētu pieteikties arī esošās valdes locekļi. Un tad mēs patiešām redzētu, vai šīs lielās algas dod efektu un šajās kapitālsabiedrībās piesakās visaugstākā līmeņa speciālisti. Arī tāds sistēmu sakārtojošs risinājums varētu būt apsverams.

Bet, protams, ne jau tikai algas ir sistēmu sakārtojoša lieta, un tāpēc patiešām mums ir ļoti strauji jāvirza uz priekšu valsts kapitālsabiedrību reforma, un šī reforma, kā to Ekonomikas ministrija ir aprēķinājusi, varētu dot būtisku papildu ieguldījumu valsts budžetā.

Un visbeidzot. Ir postulēts, ka koalīcijas un, es domāju, kopumā arī viena no Saeimas prioritātēm šajā gadā ir nabadzības un sociālās nevienlīdzības mazināšana. Un es baidos, ka šādi lēmumi, kādi ir bijuši šeit, ir ļoti būtiski iedragājuši sabiedrības uzticību, kura jau tā nav bijusi augsta, šiem mērķiem. Un šis sabiedrības uzticības zaudējums ir daudz būtiskāks nekā tas ieguvums, ko mēs varbūt gribētu iegūt ar konkurētspējas palielināšanu atalgojuma ziņā šajā sektorā. Par to es aicinu visus padomāt arī tad, kad strādāsim pie citiem mūsu lēmumiem, ko mēs pieņemsim šajā gadā.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Andrim Buiķim.

A.Buiķis (VIENOTĪBA).

Cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Godātais Prezidij! Cienītie kolēģi! Mēs tiešām izskatām šodien pirmajā lasījumā likumprojektu, kas izsaucis ļoti lielu sabiedrības interesi.

Ņemot vērā to situāciju, kādā dzīvo tauta šajā pēckrīzes periodā, tik milzīga dažu lielo sabiedrību locekļu algu paaugstināšana, kāda notika, - tas vienkārši ir nesaprotami! Un tad ir loģiski, ka šis jautājums nonāk parlamentā. Mēs esam parlamentāra valsts, un parlaments ir augstākā institūcija, kura šo jautājumu skata. Un, tā kā tas ir tik būtisks jautājums, to šorīt atspoguļoja arī Latvijas Radio... Mūsu kolēģis Dzintars Zaķis tika uzaicināts, un, ziniet, bija tāds... es nezinu, vai jūs visi dzirdējāt, bet bija tāds ļoti neveikls komentārs. Tur runāja arī par simfonisko mūziku un klauniem, un pieteikums bija apmēram šāds: „Ziniet, te būs viens no...” Es neatceros precīzi... Es klausījos no rīta, ka apmēram tas pats, kas klaunāde, tas parlaments vien ir. Es par to runāju tādēļ, ka... Man nav aicinājuma sodīt to žurnālistu. Man nav aicinājuma presei pārmest, ka mūs lamā, ja ir, par ko. Bet, godīgi sakot, tad, kad es nācu pirms diviem gadiem uz Saeimu, es nenācu uz klaunu māju. Es nācu, lai kaut ko darītu. Valsts bija krīzes situācijā, un es esmu pārliecināts, ka praktiski visi mani kolēģi... Un es to runāju tādēļ, lai tas izskanētu sabiedrībā. Mums ir milzīga cieņa pret Latvijas karogu. Tas ir viens no valsts simboliem. Mums ir milzīga cieņa pret savu himnu. Bet pret parlamenta deputātiem... Parlamenta deputāti - tie ir cilvēki, kuriem tauta ir uzticējusies. Un, ziniet, ja parlamenta deputāti ir klauni, tad, godīgi sakot, mēs paši gremdējam savu valsti!

Kā vairāki mani kolēģi teica, es esmu šobrīd vecākais parlamenta deputāts, un es nolēmu sabiedrībai pateikt to, ko dzirdēju, lai sabiedrība padomā. Neārdiet savu valsti! Ja mēs gribam savu Latviju, tad mums par viņu ir jāstāv, tātad - arī par ievēlēto parlamentu. Ja mēs neesam... nu tad laidiet mūs vaļā! Bet nu nevar tā uzvesties!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Andrejam Judinam.

A.Judins (VIENOTĪBA).

Cienījamie kolēģi! Jautājums par valsts kapitālsabiedrību valdes locekļu atlīdzību parādījās mums pagājušajā gadā. Mēs tiešām uzskatījām, ka šis jautājums nebūtu skatāms budžeta kontekstā un ka tas prasa izpēti un analīzi.

Tas, kas notika tieši pagājušajā gadā... Proti, runa ir par algas palielinājumu līdz tādiem apmēriem, kā mēs zinām. Manuprāt, tas nav pieņemams! Vai mēs varam ignorēt šo jautājumu, nerunājot par to? Kolēģis Elksniņš aicināja darīt tieši tā - izvēlēties strausa politiku: balsot „pret” un nerunāt par šo jautājumu. Bet tomēr, ja mēs runājam par valsts kapitālsabiedrībām, kuras strādā tirgū, kuru apgrozījums pārsniedz, piemēram, 40 miljonus latu, vai mēs tiešām varam salīdzināt viņu algu... vienmēr salīdzināt viņu algu ar minimālo valstī noteikto algu vai vidējo algu un, ņemot vērā, ka tā summa ir maza, visu laiku uzskatīt, ka alga nedrīkst tikt palielināta? Es tiešām domāju, ka mums ir jārunā par to, kādai atlīdzībai ir jābūt attiecīgām personām. Bet jautājums - kā, kādā kontekstā mēs varam runāt? Ja mēs balsosim pret attiecīgo likumprojektu, tad jautājums paliks neatrisināts, jo - es lūdzu ņemt to vērā! - algu palielinājums, kas notika pagājušā gada decembrī atsevišķās kapitālsabiedrībās, notika, nepārkāpjot likumu.

Es domāju, ka visiem kolēģiem, kuri vēlas sakārtot attiecīgo jautājumu, ir nopietni jāpadomā par priekšlikumiem attiecīgajam likumam. Man, piemēram, šķiet dīvaini, ka viena persona ieņem divus amatus faktiski vienā sabiedrībā un līdz ar to var saņemt tādu naudu, kas, manuprāt, ir nesamērīgi liela. Varbūt mēs likumā varam paredzēt ierobežojumu, nosakot, ka ir saņemama vienota alga, varbūt mēs varam padomāt un paredzēt, ka alga ir atkarīga no rezultātiem, kādus parādījusi konkrētā kapitālsabiedrība.

Es domāju, ka mums rūpīgi jāstrādā pie šā jautājuma risināšanas, un tieši tādēļ ir svarīgi pirmajā lasījumā likumprojektu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Ilmai Čepānei.

I.Čepāne (VIENOTĪBA).

Labrīt, Prezidij! Labrīt, godātie kolēģi! Es ļoti labi atceros un arī tie, kas Saeimā bija 2009.gada pavasarī, ļoti labi atceras, kāda bija situācija ar valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām. Un lielā mērā es arī esmu pielikusi savu roku, lai šo situāciju normalizētu. Proti, tajā dienā, kad pašreizējais premjers Valdis Dombrovskis nāca pie varas, tika izdarīti grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām” un koeficients tika samazināts. Šis koeficienta samazinājums tika panākts ar lielām grūtībām, jo, neskatoties uz valstī esošo krīzi, kapitālsabiedrību valdes izturējās ārkārtīgi rezervēti pret jebkādiem grozījumiem, ja es, tā maigi izsakoties, varētu teikt.

Un jūsu ieskatam: runājot par šiem skandalozajiem Ministru kabineta noteikumiem, par to, kā tie tika piemēroti praksē, es varu minēt dažus piemērus, vadoties no attiecīgo valžu priekšsēdētāju deklarācijām, kāda bija viņu izpeļņa vienā vietā 2008.gadā, jo tajā laikā bija tāda situācija, ka liela daļa no viņiem varēja strādāt vēl daudzās citās vietās.

Proti, „Latvijas dzelzceļa” valdes priekšsēdētājam, pēc 2008.gada deklarācijas, gada ienākumi bija 95 tūkstoši 323 lati. Nu, jūs to varat izdalīt ar 12, tad jūs redzētu un varētu salīdzināt ar pašreiz noteikto.

„Latvijas valsts meži” valdes priekšsēdētājam - 92 tūkstoši 208 lati.

Trešais piemērs, ko es gribu minēt: „Latvenergo” valdes priekšsēdētājam - 102 tūkstoši 598 lati.

Tie vēl nebija visi rekordi! Es negribu par šiem rekordiem runāt, un patiešām būtu labi, ja tas aizmirstos un nekad nākotnē neatkārtotos.

Bet tagad par likumprojektu. Likumprojekta būtiskā atšķirība no pašreizējā tiesiskā regulējuma faktiski ir tikai viena: koeficients 6, kas tika noteikts krīzes situācijā, tiek aizstāts ar 10. Ko tas nozīmē? Tas nozīmē to, ka visu valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību valžu locekļu atalgojums tiks palielināts gandrīz divkārt... nu, mazlietiņ mazāk nekā divkārt. Proti, kā norādīts likumprojekta anotācijā, īpaši lielajās kapitālsabiedrībās (ja jūs nezināt, paskaidrošu, ka kapitālsabiedrības dalās četrās kategorijās - ir īpaši lielās, ir lielās, ir vidējās un ir mazās) maksimālā... īpaši lielajās mēnešalga varētu sasniegt 4 tūkstošus 780 latus, savukārt lielajās, vidējās un mazajās kapitālsabiedrībās mēnešalgas koeficients proporcionāli būtu zemāks, un tas droši vien tiktu noteikts ar Ministru kabineta noteikumu palīdzību.

Kā jūs zināt, pret šo likumprojektu, kas bija iekļauts budžeta paketē, es esmu izturējusies ļoti piesardzīgi, un tam ir divi iemesli.

Pirmais. Es pilnīgi piekrītu kolēģiem, kuri nupat runāja, ka šis likumprojekts nebija iekļaujams budžeta paketē, nebija pieņemams divos lasījumos steidzamības kārtībā, jo tam tiešas saistības ar valsts budžetu nav. Maldīgi ir domāt, ka algas tiek maksātas no valsts budžeta. Nē! Algas netiek maksātas no valsts budžeta. Protams, algu lielumam ir netieša ietekme uz valsts budžetu.

Otro piesardzības iemeslu es varētu sadalīt divos apakšpunktos.

Pirmais apakšpunkts. No ministru un citu augstu valsts pārvaldes amatpersonu puses, kā to arī šodien mēs dzirdējām, tiek apgalvots, ka valdes locekļu mēnešalga salīdzinājumā ar to, kas tika noteikta krīzes laikā 2009.gada pavasarī, šodien esot kļuvusi konkurētnespējīga un tāpēc atsevišķi ļoti lielo valsts akciju sabiedrību valdes locekļi pārejot vai grasoties pāriet uz privāto sektoru. Es domāju, ka tas varbūt, iespējams, domāts ir nākotnes formā, jo, vakar nedaudz papētot šo īpaši lielo valžu sastāvus, kļuva redzams, ka pēdējo triju gadu laikā, neskatoties uz samazināto atalgojumu, paši pēc savas vēlēšanās valdes locekļi no sava amata projām nav gājuši. Atsevišķu valdes locekļu maiņa notikusi, galvenokārt mainoties politiskajai varai attiecīgajās ministrijās. Un, kā jūs atceraties, īpaši Satiksmes ministrijā šīs vietas, neskatoties uz šo tā saukto zemo atalgojumu, joprojām bija ārkārtīgi iekārojamas un dēļ šiem amatiem notika ļoti liela cīņa.

Diemžēl joprojām, arī šodien, bez atklātiem konkursiem un profesionālu personāla atlases kompāniju palīdzības, varētu teikt, šīs personas tur nonāk. Mēs varam runāt, vai tās ir kompetentas vai nekompetentas. Ja Elksniņa kungam interesē, es viņam varētu aiztaupīt laiku: man ir savākta ārkārtīgi plaša informācija par visiem šiem valdes locekļiem. Tā ka jūs varat... es jums laipni izrādīšu visu to, tostarp arī par Rīgas pašvaldības figurantiem atsevišķās šajās valsts akciju... pašvaldības akciju sabiedrībās vai sabiedrībās ar ierobežotu atbildību.

Otrs apakšpunkts jeb otrs iemesls, kādēļ es piesardzīgi skatos uz šo lietu. Lai noregulētu valdes locekļu atalgojumu vai atgrieztos pie pirmskrīzes tiesiskā regulējuma, liela daļa deputātu šeit ir cerējuši pirms tam no valdības saņemt jau pagājušajā gadā izdaudzināto likumprojektu - publisko personu kapitālsabiedrību un kapitāla daļu pārvaldības likuma projektu, kas esot izstrādāts uz attiecīgas koncepcijas pamata - šo koncepciju mēs, tie, kas esam vēlējušies, esam visi redzējuši - un, protams, balstoties arī uz pašreiz spēkā esošo likumu „Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām”. Šis likums paredzētu patiešām radikāli jaunu pieeju pārvaldībai šajā jomā, proti, noteiktu valsts kapitāla daļu pārvaldības biroja statusu, uzdevumus, vadības kompetenci, finansēšanas un uzraudzības mehānismu (man liekas, tas ir viens no visstrīdīgākajiem jautājumiem, jo ministrijas nevēlas atteikties no savas ietekmes), noteiktu atbildības sadalījumu kapitāla daļu pārvaldības nodrošināšanai starp attiecīgajām nozares ministrijām un minēto biroju, noteiktu kārtību, kādā valdes locekļu statusā tiek iecelti kompetenti speciālisti, un galu galā noteiktu kārtību, kādā ir jārealizē šī atalgojuma politika. Ja jūs nevēlaties skatīties visu šo koncepciju, tad paskatieties 4.7.punktā, tur ir šī atalgojuma politika. Manuprāt, tā ir izsvērta, un tā būtu noteikti jāievieš.

Kā jau pareizi norādīja kolēģis Elksniņš, šis likumprojekts ir jāvērtē saistībā ar šiem nu jau skandalozajiem Ministru kabineta noteikumiem Nr.814. Šo noteikumu 6. un 7.punkts paredz atšķirību no vispārējās kārtības, ka valdes priekšsēdētājam un valdes loceklim par darbu valdē un kāda cita amata pienākumu izpildi šajā pašā kapitālsabiedrībā tika noteikta vienota mēnešalga, tātad tikai viena. Attiecībā uz īpaši lielo kapitālsabiedrību valžu locekļu mēnešalgām tika izdarīts izņēmums, un šajās lielajās kapitālsabiedrībās, kurām iepriekšējā gada neto apgrozījums pārsniedza 40 miljonus latu, valdes priekšsēdētājs un valdes locekļi ir tiesīgi saņemt atalgojumu gan par darbu valdē, gan arī par kādu citu pienākumu pildīšanu šajā kapitālsabiedrībā.

Atlīdzību par darbu valdē regulē likums, tur ir šis noteiktais koeficients - 6 (un šodien tas ir apmēram 2800 latu), taču attiecībā uz citu pienākumu izpildi kapitālsabiedrībā nekādu maksimālo robežu nav. Ministru kabinets robežu nenosaka. Iespējams, ka nebūtu izraisījies tik liels skandāls, ja šī norma, par kuras leģitimitāti mēs varam diskutēt, tiktu piemērota saprātīgi, taču mēs šodien redzam, ka šis nesamērīgi noteiktais atalgojums par šiem citiem pienākumiem ir izraisījis pamatotu sabiedrības sašutumu. Es domāju, kļūdaini būtu uzskatīt, ka cilvēku un mediju sašutumu ir izraisījusi skaudība. Nē! Tā tas nav! Es drīzāk domāju, ka tas ir sabiedrības sašutums par mantrausības un negausības akceptēšanu.

Un pēdējais. Protams, mēs varam diskutēt, vai šie strīdīgie Ministru kabineta noteikumi atbilst Satversmei, un opozīcija var vērsties Satversmes tiesā. Mēs varam diskutēt, vai tie ir izdoti atbilstoši likuma deleģējumam. Tas, protams, ir diezgan apšaubāmi. Mēs varam runāt, vai tie atbilst Satversmes tiesas 2012.gada 8.novembra lēmumam, vai tie saskan ar likumu „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”. Mēs varam plaši un ilgi diskutēt un nosodīt visu šo lietu, bet es piekrītu savai kolēģei Elīnai Siliņai, kura saka, ka mums ir kaut kas jādara šajā jomā. Mums ir jābūt arī atbildībai par valdības izdarīto, un arī pozīcijas deputātiem ir jāuzņemas bez kritizēšanas arī atbildība.

Un tāpēc šodien galvenais ir jautājums: kā Saeimai šādā situācijā būtu jārīkojas?

Opozīcija aicina likumprojektu noraidīt un gaidīt pieminēto Ekonomikas ministrijas izstrādāto likumprojektu, kas tagad klīstot pa valdības gaiteņiem. Bet man ir tāda nojauta, ka tas acīmredzot tik ātri neies, jo intereses ir dažādas un panākt kompromisu droši vien nebūs viegli. Iespējams, kā norāda kolēģi, šis likumprojekts varētu būt pagaidu līdzeklis - līdz brīdim, kad tiks pieņemts Ekonomikas ministrijas izstrādātais likums, un tāpēc to varētu atbalstīt. Taču ir viens „bet”: ja šis likumprojekts - tāds, kāds tas pašlaik izskatās, - tiktu pieņemts iesniegtajā redakcijā, tad saistībā ar minētajiem Ministru kabineta noteikumiem situācija neuzlabotos. Proti, ja noteikumi Nr.814 netiktu atcelti vai netiktu būtiski grozīti, tad to piemērošana, ko tagad ar savu rezolūciju Ministru prezidents ir uzdevis attiecīgajām amatpersonām... Un, ja šīs amatpersonas vai ministri nepienācīgi izpildītu šo rezolūciju par saprātīga atalgojuma noteikšanu īpaši lielo kapitālsabiedrību valžu locekļiem, tad viņu mēnešalga palielinātos vēl par apmēram 2000 latu.

Ja šis likumprojekts šodien tiks atbalstīts, tad uz otro lasījumu šajā likumprojektā ir jāiesniedz būtiski priekšlikumi, jo likumdevēja kompetencē ir noteikt - nevis Ministru kabineta kompetencē ir noteikt! - galvenos kritērijus valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību un to meitaskompāniju atalgojumam. Likumā ir noteikti tikai šie koeficienti un šī procesuālā kārtība, bet faktiski galveno kritēriju noteikšana tiek deleģēta Ministru kabinetam. Un es patiešām aicinu Vjačeslavu Dombrovska kungu un arī ministru Pavļuta kungu darīt visu iespējamo, lai arī šajā likumprojektā, kas varētu būt pagaidu līdzeklis līdz jaunā likuma pieņemšanai, iestrādātu galvenos kritērijus un pārbaudītu, kā šie kritēriji darbojas.

Kolēģi, paldies jums par uzmanību! Es ticu un esmu pārliecināta, ka, sākot no otrā lasījuma, mēs, saņemot priekšlikumus, tiksim ar godu kaut cik ārā no šīs situācijas.

Paldies. (Frakcijas VIENOTĪBA aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Borisam Cilevičam.

B.Cilevičs (SC).

Cienījamie kolēģi! Šī nav pirmā reize, kad mēs dzirdam argumentus, ka, redz, valsts kapitālsabiedrību vadība nestrādā profesionāli, jo algas ir konkurētnespējīgas, ka algas jāpaaugstina, un tā tālāk. Par to tika plaši runāts arī Aigara Kalvīša valdības laikā, un tas faktiski bija pamatojums „gāzi grīdā!” politikai, ko esošās koalīcijas partijas it kā kritizēja, bet pašas tagad dara kaut ko līdzīgu. Tikai atšķirība ir tajā faktā, ka Kalvīša laikā visas algas tika paaugstinātas - ne tikai augstākās vadības algas. Šoreiz jūs piedāvājat paaugstināt tikai valdes locekļu un tās augstākās vadības algas.

Tas, protams, ir ļoti pareizi, ka šī konkurētspēja jānodrošina. Bet vai nevajadzētu tomēr saistīt algas ar darba rezultātiem? Dombrovska kungs minēja airBaltic, ka, redz, nu mēs nevaram pieļaut, lai „Latvenergo” vadība saņemtu mazāk nekā airBaltic vadība. Bet, piedodiet, airBaltic šobrīd simtprocentīgi pieder valstij, cik es atceros. Un vai patiešām airBaltic vadības milzīgās algas ir pamatotas, ir nopelnītas? Es domāju, tas ir jautājums ekonomikas ministram, tas ir jautājums valdošajai koalīcijai. Kādu airBaltic vadību jūs domājat? Bijušo vai esošo? No šī viedokļa nekas daudz nav mainījies. Un varbūt būtu jāskatās no otras puses. Varbūt tomēr nevajadzētu pieļaut situāciju, ka kompānijās, kuras ļoti slikti darbojas un nedod peļņu valsts budžetam, bet - gluži otrādi! - strādā ar zaudējumiem, tiek saņemtas absolūti nesamērīgi lielas algas? Vai jūs tiešām domājat, ka vajadzētu paaugstināt algas to institūciju locekļiem, kuras saistītas ar bēdīgi slaveno iepirkumu - vilcienu iepirkumu? Vai jūs to varēsiet pamatot? Dombrovska kungs, es uzdodu jums konkrētus jautājumus. Piedodiet, ka pārtraucu. (Dep. V.Dombrovskis zālē sarunājas ar dep. I.Čepāni.) Es saprotu, ka jums daudz interesantāk runāt ar koalīcijas kolēģiem, bet es patiešām gribētu dzirdēt jūsu atbildes uz šiem jautājumiem. Vai jūs neuzskatāt, ka jābūt skaidriem kritērijiem? Ja šie valdes locekļi darbojas labi, tad viņi var arī saņemt labi, bet, ja notiek šādas lietas kā šis vilcienu iepirkums vai airBaltic situācija, tad principā drīzāk būtu jārunā par šo cilvēku personisko atbildību par tiem zaudējumiem, kurus faktiski valsts cietusi viņu dēļ. Un ar to ir saistīts jautājums, kas arī ir ļoti interesants, - pēc kādiem kritērijiem valsts kapitālsabiedrību darbība būtu vērtējama. Vai šiem kritērijiem būtu jābūt pilnīgi tādiem pašiem kā komercsabiedrību darbības vērtēšanas kritērijiem? Protams, nē. Pilnīgi piekrītu, jo valsts kapitālsabiedrības ieņem noteiktu tirgus daļu, darbojas tur, kur brīvā tirgus konkurence nav pieļaujama. Valsts kapitālsabiedrības pilda zināmas sociālās funkcijas. Un, ja mēs vērtējam, piemēram, to pašu „Latvenergo”, tad ne tikai „Latvenergo” peļņa ir kritērijs, bet arī, piemēram, elektrības tarifi iedzīvotājiem. Tas būtu jāņem vērā, nosakot, cik veiksmīgi „Latvenergo” vadība darbojusies. Un neaizmirsīsim, ka faktiski... Jā, Čepānes kundze teica, ka tā nav budžeta nauda. Tā nav budžeta nauda, bet tā ir „Latvenergo” nauda, un līdz ar to, jo vairāk mēs izmaksājam vadībai, jo lielāki būs tarifi. Neaizmirsīsim arī par to!

Tā ka šeit šis priekšlikums ir pilnīgi izrauts no visa tā konteksta. Jūs piedāvājat paaugstināt algas, vadoties tikai pēc amata, neatkarīgi no darba rezultātiem, neatkarīgi no profesionalitātes, un es domāju, ka ir ļoti grūti to paskaidrot sabiedrībai. Patiešām, pasakiet pensionāriem, ka cilvēki nevar normāli dzīvot, saņemot 3 tūkstošus! To būs diezgan grūti pierādīt. Mums jārīkojas ne tikai efektīvi, bet arī sociāli taisnīgi, un cilvēkiem jāredz, ka tas, ko dara Saeima, un tas, ko dara valdība, patiešām atbilst valsts interesēm. Jo tas tiks uztverts pilnīgi viennozīmīgi: valdošās koalīcijas partijas saviem ielikteņiem valdēs grib nodrošināt lielākas algas, lai viņi pēc tam tās varbūt daļēji ziedotu partiju kasēs un tā tālāk, tā, kā tas bija līdz šim. Un, ja jūs nevarat to skaidri pateikt, paskaidrot tā, lai cilvēki to saprastu, tad tā rīkoties vienkārši nedrīkst!

Cilinska kungs pateica daudzas pareizas lietas. Attiecībā uz Rīgas domi, ko jūs pieminējāt, es gribētu pievērst jūsu uzmanību tam, ka Rīgas dome pieņēma lēmumu paaugstināt algas sētniekiem, sociālajiem pedagogiem, sabiedriskā transporta vadītājiem, nevis pašvaldību kapitālsabiedrību vadībai. Tā ir pilnīgi cita pieeja. Un vēlreiz atgādināšu: šobrīd, atšķirībā no Kalvīša laikiem, runa ir tikai par vieniem, tāpat jau ļoti labi apmaksātiem speciālistiem.

Es aicinu jūs nesteigties un tomēr risināt šo problēmu kompleksi. Protams, es saprotu, ka jūs esat diezgan smagā situācijā. Jūs paši esat atzinuši, ka valdība pieņēma zināmus noteikumus. Jums, koalīcijai, jāuzņemas atbildība par valdības darbu, un līdz ar to, kā saka, jūs it kā esat iedzīti strupceļā, jums nav citas izejas, kā tikai atbalstīt šo valdības ačgārno rīcību. Bet es aicinu jūs domāt ne tikai par to, kā saglabāt valdības un koalīcijas seju, bet arī par valsts interesēm un sociālo taisnīgumu.

Aicinu noraidīt šo likumprojektu.

Paldies. (SC frakcijas aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Jānim Dombravam.

J.Dombrava (VL-TB/LNNK).

Godātā Saeima! Buiķa kungs savā uzrunā pieminēja sabiedrības un mediju negatīvo attieksmi pret Saeimu un valdību. Un jāatzīst, ka šī attieksme man ir nepatīkama, bet es uzskatu, ka tā ir pamatota.

Es dzirdu no politiķiem rūpes - ja nepalielinās algas kapitālsabiedrību vadībai, tad tā zaudēs vērtīgus cilvēkus, kas aizbrauks uz citām valstīm strādāt vai aizies uz privāto sektoru. Diemžēl no šiem pašiem politiķiem es nedzirdu tādas pašas rūpes par tiem mehāniķiem, inženieriem, policistiem, kvalificētiem mediķiem, kuri zemā atalgojuma dēļ nespēj nodrošināt savu ģimeni un ir spiesti aizbraukt projām. Es varu atgādināt, ka šobrīd minimālā alga valstī ir 200 latu, ko saņem tomēr gana liels iedzīvotāju skaits, un kopējā alga katram no šiem cilvēkiem gadā ir 2400 lati. Un kā viņiem tas izskatās, ja ir cilvēks, kas saņem vienā mēnesī trīsarpus gadu minimālo algu? To, ko viņi nopelnītu trīsarpus gados, viņš nopelna vienā mēnesī!

Protams, var runāt, ka viņiem nav tādas kvalifikācijas. Bet ļoti bieži ir redzams, ka šiem cilvēkiem ir tāda kvalifikācija, tomēr viņiem alga ir varbūt tikai nedaudz lielāka par minimālo algu vai tamlīdzīgi. Vienkārši viņi vai nu atrodas „nepareizajā” reģionā, vai strādā „nepareizajā” nozarē, pēc dažu domām.

Es aicinu saprast, ka kļūda nav šo kapitālsabiedrību algu celšana, bet gan nespēja vienlaikus celt atalgojumu citos sektoros strādājošajiem. Ir nepieciešams šobrīd pabeigt sakārtot šo kapitālsabiedrību vadības algu jautājumu un pēcāk uz vairākiem gadiem visus šos koeficientus iesaldēt. Un nākamā gada budžeta izskatīšanas gaitā mums ir nepieciešams turpināt palielināt atbalstu ģimenēm ar bērniem, celt neapliekamo minimumu, ieviest progresīvo nodokļu sistēmu, sakārtot sistēmu vairākās valsts pārvaldītās iestādēs un celt atalgojumu tiem jau pieminētajiem mediķiem, ugunsdzēsējiem, policistiem, skolotājiem. Tikai tad, ja mēs spēsim valsts attīstību vienoti virzīt un ja tā būs vērsta uz plaši pieminēto sociālās nevienlīdzības mazināšanu, sabiedrības uzticēšanās Saeimai pieaugs - un, es domāju, pamatoti pieaugs. Kamēr tas nenotiek, tikmēr arī nevar gaidīt, ka sabiedrība mums uzticēsies.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Dainai Kazākai.

D.Kazāka (RP).

Cienījamie kolēģi, labdien! Tātad runājam par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrību valžu atalgojumiem, un šajā sakarā es vēlos akcentēt to, ka iniciatīva ir apsveicama, jo beidzot tomēr mēs runājam par to visu kompleksi.

Ir nepieciešama kopīga, centralizēta valsts atalgojuma sistēma valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību valžu amatiem. Mums ir jāizveido viena caurskatāma, taisnīga, atbildīga atalgojumu sistēma publiskajā sektorā strādājošiem vadītājiem, un ir svarīgi, ka šī metodika būtu vienota, ar kritērijiem, kas ir atbilstoši vadītāja kompetencēm, kā arī uzņēmuma sarežģītībai. Mums ir jāizveido tāda sistēma, kurā tiktu ņemta vērā kapitālsabiedrību sarežģītība, un tajā varētu ietilpt sekojoši kritēriji: darbinieku skaits uzņēmumā, uzņēmuma apgrozījums, struktūras sarežģītība, vienā nozarē vai daudzās nozarēs strādājošā sabiedrība... Un tad - vai šī uzņēmuma ietekme uz šo nozari ir reģionāla, proti, attiecas uz Latviju, vai starptautiska. Tas viss būtu ņemams vērā. Tad, pēc tam, savukārt būtu svarīgi skatīties konkrēti jau uz amatu, un būtu ļoti svarīgi, ka mums būtu vienota amatu vērtēšanas sistēma.

Tātad darbs pie šīs sistēmas izveides būtu jāveic vienai konkrētai grupai, kas nāktu klajā ar kritērijiem un veiktu visu ranžējumu, uztaisītu skalu, kurā būtu iekļautas visas kapitālsabiedrības, kādas ir valstī un pašvaldībās, un pēc tam savukārt skatītos, kāda ir konkrētās kapitālsabiedrības vadītājam nepieciešamā izglītība un pieredze, kāda ir tā vadītāja atbildība un kādi ir pienākumi. Tas viss būtu saistīts. Līdz ar to ir ļoti svarīgi, ka atalgojums būtu saistīts ar šo skalu. Savukārt prēmēšana šiem valžu un padomju locekļiem būtu atkarīga no mērķu izpildes un apgrozījuma vai peļņas mērķu sasniegšanas, kas savukārt būtu centralizēti jāpārrauga uzraugošām iestādēm.

Tātad visnotaļ atbalstu šo likumprojektu un lūdzu to skatīt tālāk Saeimā, jo acīmredzot ir nepieciešama mūsu palīdzība, lai šo procesu veidotu kompleksi, un es esmu gatava iesaistīties arī ar priekšlikumiem.

Liels paldies par uzmanību. Lūdzu atbalstīt likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Lolitai Čigānei.

L.Čigāne (VIENOTĪBA).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Mūsu kolēģis Boriss Cilevičs sacīja, ka nesenais algu pieaugums kapitālsabiedrību vadītājiem ir kā treknajos gados, viņš esošo situāciju salīdzināja ar treknajiem gadiem.

Tomēr Cileviča kungam un citiem kolēģiem es gribu teikt, ka viena pamatatšķirība no treknajiem gadiem ir tā, ka šībrīža valdošā koalīcija spēj atzīt savas kļūdas un spēj tās labot. Mēs esam atzinuši, ka šie grozījumi Ministru kabineta noteikumos bija kļūda un ka necaurskatāmais un pēkšņais algu pieaugums ir bijis nesamērīgs un ir labojams.

Tā ka, lūk, šī ir ļoti uzskatāma atšķirība.

Kā jau arī Vjačeslavs Dombrovskis savā runā teica, Saeimai šobrīd sistemātiski ir jānodarbojas ar kapitālsabiedrību pārvaldības jautājumiem, un, Cileviča kungs, es gribētu jūs aicināt tad nestāties tam ceļā un atbalstīt šī likumprojekta turpmāku skatīšanu Saeimā.

Cienījamie kolēģi! Es gribu teikt, ka lielās valsts kapitālsabiedrības nebūt nav vienīgās, kurās ir ļoti nopietnas pārvaldības problēmas. Ļoti nopietnas pārvaldības problēmas ir arī pašvaldību kapitālsabiedrībās, piemēram, „Rīgas satiksmē”. Es tikai gribu atgādināt, ka Rīgas domes deputāti jau gadiem ilgi nevar saņemt informāciju - būtisku informāciju! - par „Rīgas satiksmes” finansēm, plāniem, finanšu atskaitēm un tā tālāk. (No zāles SC frakcijas deputātu starpsaucieni.) „Rīgas satiksmes” valdē šobrīd ir četri valdošās koalīcijas deputāti. Vai Saeima kaut ko šajā jautājumā jau ir darījusi? Jā, mēs otrajā lasījumā esam pieņēmuši grozījumus likumā „Par pašvaldībām”, kuri nosaka to, ka turpmāk, cerams, ja mēs pieņemsim galīgajā lasījumā šo likumu, pašvaldību deputāti vairs nevarēs būt kapitālsabiedrību... pašvaldību kapitālsabiedrību valdēs.

Tā ka pie šā jautājuma risināšanas mēs strādājam un turpināsim strādāt, un man ir prieks, ka mēs Saeimā esam gatavi šo atbildību uzņemties un tātad pieņemt arī nepatīkamus lēmumus par nepieciešamību pacelt algas, lai motivētu kapitālsabiedrību vadītājus strādāt labāk. Taču tam ir jānotiek caurskatāmi un pakāpeniski.

Paldies. (Frakcijas VIENOTĪBA aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Andrejam Elksniņam, otro reizi.

A.Elksniņš (SC).

Kolēģi, cik cēlas frāzes mēs šeit tagad dzirdam! Man pat... gribējās pat apraudāties, īpaši pēc Čigānes kundzes uzsaukumiem (No zāles dep. Dz.Zaķis: „Tā arī dari!”) attiecībā uz to, kas kurā vietā būtu jādara.

Mani tiešām izbrīna, ka šajā situācijā viens otrs atnāk un, diskutējot par algām, sāk jūsmot par karogu, un viņam ir svarīgi, ko par viņu domā citi. Viņam nav svarīgi, ko viņš domā par sabiedrību, bet viņam ir svarīgi, ko sabiedrība domā par viņu. (No zāles dep. R.Kārkliņa: „Par Saeimu!”) Jūs patiesībā uzspļaujat tiem cilvēkiem, kuri lielā mērā strādā tiešām to patieso darbu. Jūs tagad diskutējat par tiem apstākļiem, lai palielinātu algu tiem vadītājiem.

Man jums ir jautājums. Vai jūs privātajā sektorā esat kādreiz strādājuši? Kā, piemēram, ministrs Sprūdžs izvēlas sava uzņēmuma darbiniekus? Nu, laikam viņš sākumā izvērtē, kas tas ir par darbinieku, izvērtē alternatīvas, izvērtē viņa iepriekšējā darba rezultātus un tikai tad lemj, kādu algu viņš šim darbiniekam maksās.

Zaķa kungs izvēlējās automašīnu: viņš taču sākumā nesamaksāja par to automašīnu, bet izpētīja, kas tas būs par autiņu, izdomāja, kā viņš ar to izrīkosies, un tā tālāk... (Starpsaucieni no frakcijas VIENOTĪBA.)

Es vēlos VIENOTĪBAI atgādināt vēlreiz: Kampars, jūsu kolēģis, solīja reformu. Tas bija 2009.gadā. Kur ir tā reforma attiecībā uz pašvaldību kapitālsabiedrībām? Nav tās reformas! Pagājuši ir trīs gadi, un tagad ap to reformu staigā apkārt Zatlera Reformu partija [Partijas tagadējais nosaukums ir „Reformu partija”. - Red. piez.], un nu arī viņa ir apstājusies, tāpēc ka Zatlera Reformu partija ir opozīcija pozīcijā. Tiešām, kolēģi, par ko jūs runājat?! Judina kunga un vispār VIENOTĪBAS retorika par šo jautājumu, ka nu tagad viņi uzņemsies atbildību un mēģinās šo jautājumu sakārtot un ka „Saskaņas Centrs” ir tie sliktie un - nedod, Dievs! - Rīgas dome...

Es ļoti atvainojos! Rīgas dome likumus nepieņem, likumus pieņem parlaments. Parlamentam ir visas iespējas normatīvo aktu pieņemt un sakārtot. Bet jautājums: kādā veidā jūs to darāt? Jūs sākotnēji cenšaties izvērtēt, kādas viņiem būs algas, un tikai pēc tam - kādi politiskie ielikteņi, kādi cilvēki tur strādās. Jūs šīs problēmas risinājumam pieejat demagoģiski, no pavisam cita gala. Un tiešām šajā gadījumā, šajos apstākļos tie Ministru kabineta noteikumi... un tā asā sabiedrības reakcija ir tikai apliecinājums tam, ka tai pacietības skalai patiesībā ir pienācis gals. Mērs ir pilns! Un nepietiek vien ar vienām šīm diskusijām! Es tiešām ierosinu, lai šajā situācijā tiktu iesniegts un izvērtēts likumprojekts, kurš skars tiešām reformu attiecībā uz valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām.

Saeimai šis likumprojekts ir jānoraida, jo šie algas koeficientu palielinājumi ir... skar to pašu likumu par kapitālsabiedrībām. Ekonomikas ministrijā esošajā koncepcijā par reformu... Tas arī skar algu jautājumus, ir tas pats likums... Vienlaicīgi lai tiešām Ministru kabinets uzņemas atbildību, nevis... Tajā skaitā arī Čigānes kundze... Jūs esat parakstījusi arī šo dokumentu, atsaucoties... atsacījāties izvērtēt novembra sēdē šos grozījumus, lai aizmuguriski tiktu pieņemti Ministru kabineta noteikumi... Jūsu rīcība šajā situācijā ļoti neētiska. Un saskaņot VIENOTĪBAS frakcijas pozīcijas ar valdības pozīciju (No zāles dep. A.Loskutovs: „Demagogs!”)... Un jūs zinājāt par šo situāciju un par šo risinājumu, kurš tiks pieņemts. Un tikai tagad, kad jūs uzkāpāt uz grābekļiem un dabūjāt pa pieri, jūs norādāt, ka nu tagad beidzot viņi atzīst savas kļūdas un izmainīs Ministru kabineta noteikumus... Nu, bet tomēr tas aldziņas jautājums lai iet tur savu ceļu un savu gaitu! (No zāles dep. A.Lejiņš: „Demagogs!”)

Ja nespēj Zatlera Reformu partija iesniegt priekšlikumus un konkrētu likumprojektu attiecībā uz reformu, tad mēs to izdarīsim, ja jūs nespējat! Ja jūs nesaprotat, ka tiešām šis jautājums ir samilzis un ka tam ir vajadzīgs risinājums, tad mēs atbalstīsim šo risinājumu. Kur ir problēmas?! Kāpēc jūs skatāties viņiem mutē un baidāties? Kāpēc jūs pieļaujat, ka jūs šajā pozīcijā esat iznīcinājuši patiesībā sevi attiecībā uz visu, ko jūs tur darāt? Jums ir uzkāpts uz kakla. Kāda jūs koalīcijas polit... pārstāvētā partija?! (SC frakcijas aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Ivaram Zariņam.

I.Zariņš (SC).

Labdien, kolēģi! Nav noliedzams, ka konkurētspējīgs atalgojums ir svarīgs faktors, lai varētu piesaistīt pēc iespējas profesionālākus vadītājus. Nav noliedzams, ka arī valsts uzņēmumus ir jācenšas pārvaldīt pēc iespējas profesionālāk un efektīvāk.

Bet man atbildiet uz vienu jautājumu: nu kāda jēga maksāt tūkstoti, trīs tūkstošus, 10 tūkstošus tautā jau folklorizētam tēlam - „šofera dēlam” -, ja no tā nekas nemainīsies? Ja mēs nenodrošinām iespēju, lai šeit reāli varētu ienākt šie profesionāļi, ja paliek esošā sistēma, ka uz šiem amatiem pretendēs nevis profesionālākie, bet politiskajai varai pietuvinātākie, tad visi šie grozījumi ir vērsti nevis uz efektīvāku valsts kapitāla, valsts uzņēmumu pārvaldīšanu, bet gan uz treknāku silīšu veidošanu, pie kurām pielikt savus cilvēkus, kuri, protams, pēc tam pateicībā par to maksās politiskajām partijām ziedojumus un arī citādāk būs pateicīgi.

Tā ka, ja jūs tik tiešām domājat par to, kā šo sistēmu padarīt efektīvāku, tad pirmais darbs ir radīt šo mehānismu, kas nodrošinās šo profesionāļu ienākšanu valsts pārvaldē.

Otra svarīga lieta, par ko netiek runāts. Kāpēc? Saprotamu iemeslu dēļ. Svarīga ir ne tikai motivācija, bet arī atbildība, lai nodrošinātu efektivitāti valsts pārvaldē. Un šeit ir lielas problēmas. Kāpēc mēs par to nerunājam? Tāpēc, ka, lai prasītu atbildību no šiem cilvēkiem, vispirms viņiem jāpasaka, par ko viņiem būs jāatbild. Un te ir atkal neizdarītie mājasdarbi: ministriem, pirms viņi steidzās noteikt lielās algas, vajadzēja sākt ar to - pateikt, kas tad šiem cilvēkiem būs jāizdara, kādi būs tie izpildāmie uzdevumi, par kuriem viņiem tiks tik brangi maksāts. Un tad sabiedrība, iespējams, saprastu šo soli. Bet tas nav izdarīts.

Es desmit gadus esmu arī strādājis ar šiem lielajiem uzņēmumiem un vienu praktisku piemēru varu pateikt. Šo desmit gadu laikā ekonomikas ministrs man tā arī nav spējis atbildēt, kas tad ir „Latvenergo” prioritāte. Pēc iespējas vairāk nopelnīt vai nodrošināt sabiedrību ar pēc iespējas lētākiem elektrības tarifiem? (No zāles dep. R.Kārkliņa: „Abi!”)

Par ko mēs runājam? Kādus uzdevumus mēs stādīsim tagad?

Tā ka, ja mēs tiešām vēlamies to izdarīt, tad sakārtosim sistēmu! Citādi sanāks kā tanī reklāmā: kāda starpība, ja maksā tūkstoti vai 10 tūkstošus, ja bardaks paliek tas pats? Tad kāda jēga maksāt vairāk?

Paldies. (No zāles dep. Dz.Zaķis: „Paldies par atbalstu!”)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Kārlim Seržantam.

K.Seržants (ZZS).

Labdien, kolēģi! Nebiju īpaši gatavojies runāt, jo es tā biju nopratis, ka valstī mums šobrīd ir pamatīga krīze ar vadošajiem menedžeriem un šeit pie mums nāks Vilka kungs un stāstīs, cik daudz atlūgumu jau sagūlis uz viņa galda.

Bet paldies Čepānes kundzei, kura šo jautājumu bija papētījusi. Un arī es to drusku izdarīju, un man arī bija jāsecina, ka diemžēl pēdējo gadu laikā es nezinu nevienu gadījumu, ka kāds no šīm uzņēmumu valdēm būtu aizgājis prom ar domu: „Man ir maza alga.” (Viens šāds cilvēks ir bijis, un tas bija viens no Šlesera cilvēkiem - Lauris Dripe, kurš aizgāja no valsts akciju sabiedrības „Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs” ar šādu paziņojumu, bet, ja mēs pareizi atceramies, viņam tomēr bija cita veida problēmas.) Tā ka es teikšu tā: šis arguments neiztur nekādu kritiku! Tāpat es arī nezinu pārskatāmā pagātnē nevienu gadījumu, ka kāds no valsts uzņēmuma būtu aizgājis ar paceltu galvu un kļuvis par Latvijā redzamu un atzītu topmenedžeri kādā privātā uzņēmumā. Nevienu! (No zāles dep. A.Bērziņš: „Fliks aizgāja!”) Fliks, man liekas, aizgāja, un šobrīd bankrotē tā sabiedrība, kur viņš strādā.

Un arī Dombravas kungu es aicinu, pirms kāpt šeit tribīnē un kaismīgi runāt, vispirms šo runu nolasīt Gerharda kungam, kurš satiksmes ministra postenī sataisīja diezgan daudz ziepju un šobrīd spītīgi turas pie ļoti labiem diviem valdes locekļa amatiem... labi apmaksātiem.

Vakar mēs, Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija, bijām Ekonomikas policijas Kibernoziegumu apkarošanas nodaļā, kur strādā 14 darbinieki, kuri tiešām ir augsti kvalificēti un kuri cīnās pret noziedzību internetā. Vai zināt, cik viņi saņem? Visi 14 kopā saņem 7 tūkstošus latu. (No zāles dep. I.Grigule: „Gadā?”) Nu... nē, mēnesī. Toties „Latvijas dzelzceļā” Magones kungs, cik es saprotu, tagad pretendē uz 10 tūkstošiem latu. Un nu vakar paklausījos Olšteina kunga teikto televīzijā, ka „Latvijas dzelzceļš” esot tāda savdabīga organizācija, kur valda padomju laika tradīcijas, un no tā saprotu, ka „Latvijas dzelzceļa” vadības galvenais talants ir dzert šņabi ar „pareizajiem” cilvēkiem, jo tieši tā biznesu taisa lielākajā daļā bijušās Padomju Savienības teritorijas. Nu, es nezinu, vai tas ir kaut kas tāds, kas liecina, ka šis cilvēks ir ārprātīgi labs topmenedžeris. (No zāles dep. J.Ādamsons: „Viņam šņabim nepietiks!”) Nu, varbūt...

Tā ka, vērtējot šo likumprojektu, es aicinu tomēr vispirms domāt par samērību algu jautājumā un tikai pēc tam par to, kā šīs algas palielināt. Un varu frakcijas vārdā arī pievienoties Elksniņa kunga aicinājumam. Dombrovska kungs, ja jums ir problēmas, pārkāpiet pāri tai sarkanajai līnijai un nāciet pie mums! Mēs atbalstīsim! (SC frakcijas un ZZS frakcijas aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Dainai Kazākai.

D.Kazāka (RP).

Jā, man katrā ziņā gribas tomēr oponēt tiem, kas iebilst pret likumprojekta tālāku virzīšanu. Un šajā sakarā es gribu teikt, ka Reformu partija kopā ar koalīciju un tātad arī ar valdību ir apņēmusies risināt šo komplicēto problēmu. Tātad mums ir jāizveido caurskatāma, taisnīga un atbildīga sistēma atalgojumam visām valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām. Tādā veidā īstenībā mēs iegūsim sabiedrības uzticēšanos šim apstāklim...

Un amatu aprakstu vērtēšanas sistēma jāizveido ar skalām un visnotaļ izprotama, atbilstoša kapitālsabiedrību komplicētības pakāpei, tātad to ietekmei uz reģionu un uz nozares attīstību gan Latvijas, gan starptautiskā mērogā. Jāsabalansē atalgojuma līmenis publiskajā sektorā strādājošajiem, valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību vadības atalgojuma līmenis jāsabalansē ar privāto sektoru; tam ir jābūt kaut kādā diapazonā - plus vai mīnus - tam atalgojumam, kāds ir privātajā sektorā.

Līdz ar to es tomēr uzskatu: ja mēs sakārtosim sistēmu un tauta sapratīs, kādā veidā šie vadītāji ir atalgoti un kāds ir viņu pienesums Latvijas tautsaimniecības veicināšanā, kā arī darba vietu nodrošināšanā Latvijai, mēs tikai iegūsim sabiedrības atbalstu šā likumprojekta virzīšanai tālāk un arī sistēmas sakārtošanai.

Liels paldies. (Aplausi.)

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 11.Saeimas priekšsēdētājas biedrs
Andrejs Klementjevs.

Sēdes vadītājs. Paldies Dainai Kazākai.

Nākamā runās Solvita Āboltiņa. Jums pietiks ar piecām minūtēm? (Zālē smiekli.) Paldies.

Debates turpina Solvita Āboltiņa.

S.Āboltiņa (VIENOTĪBA).

Jā, protams, tā ir ļoti sensitīva situācija, kad ir piecas minūtes. Es mēģināšu tajās iekļauties.

Un, protams, paldies. Mani tiešām priecē, ka tajā brīdī, kad kāds jautājums ir ļoti aktuāls, mēs uz to reaģējam. Jo šī situācija tiešām attiecas uz ikvienu valsts iedzīvotāju un zināmā mērā arī parāda to, kā mēs parlamentārā valstī pieņemam lēmumus.

Un, manuprāt, ja mēs runājam par šo Ministru kabineta lēmumu... Lai arī, protams, Valsts kancelejas juristi ir atzinuši, ka tas ir likumīgs, katrā ziņā es gribu teikt: pēc likuma gara šis lēmums nav likumīgs, jo parlaments, diskutējot par budžetu... Un to arī ļoti labi zina opozīcija... Pirmo reizi budžets bija šeit tik ļoti ilgi, un mēs izņēmām šo likumprojektu ārā no budžeta paketes tieši tāpēc, ka uzskatījām, ka šis jautājums ir sakārtojams. Tas ir sakārtojams sistēmiski un nav sakārtojams steidzamības kārtībā. Argumenti, kuri tika minēti tādēļ, lai izņemtu, ir tieši tie paši, kurus nosauca Čepānes kundze, - ka šajā likumprojektā ir piedāvāts divreiz palielināt šīs algas un ka tajā brīdī tas mums likās nesamērīgi - visiem palielināt divkārt šīs algas. Šobrīd šie Ministru kabineta noteikumi, kuri attiecas tikai uz lielajām... lielajiem valsts uzņēmumiem, savukārt tiek īstenoti absolūti nesaprātīgā veidā, manuprāt.

Es gribu atgādināt to, ka likumdevējs pieņem likumus ar domu, ka mēs tos pieņemam likumpaklausīgiem cilvēkiem, un arī ar domu un pārliecību... pieņem labā ticībā, ka likumu piemērotāji tos piemēros saprātīgi, pēc labas pārvaldības principiem. Tas, kas šobrīd notika attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem, pierāda to, ka ne vienmēr tas tā notiek. Un šajā brīdī mums parlamentā ir jāatgriežas pie šā jautājuma un jāveic... Tā ir pilnīgi slikta un nepareiza likumdošanas prakse, ka viss ir jāizlemj parlamentā un ka katrs sīkums reglamentējams ar likumu, jo tie, kas piemēro likumu... Un šobrīd diemžēl... Man ir jāsaka: tas, ka šie Ministru kabineta noteikumi to ļāva tik plaši deleģēt, ir pilnīgi normāli vienā normālā demokrātiskā, tiesiskā valstī. Diemžēl tas nav normāli Latvijā, jo mums parlamentā ir jāatgriežas pie tā un katra no šīm lietām ir precīzi un sīki jāreglamentē.

Otra lieta, ko es gribu pateikt. Jā, protams, arī par to, kā piemēroja... Ir dažādi piemēri, kādā veidā ministri, kuru pakļautībā ir lielās valsts kapitālsabiedrības, to piemēroja. Ir Satiksmes ministrijas šis visnegatīvākais piemērs, ir Ekonomikas ministrijas piemērs, kurš arī nav ļoti skaists, un ir Zemkopības ministrijas piemērs: tur vismaz ir sakārtotas šīs valdes, tajās nav neviena politizēta darbinieka, tajās jau ir tikai profesionāļi. Bet arī šeit... Manuprāt, vajadzēja klausīties Čepānes kundzes runā, kurā bija precīzi izstāstīts gan vēsturiskais aspekts, gan arī šie konkrētie piedāvājumi. Tie ir tie piedāvājumi, ar kuriem mums ir jāiet un jānāk.

Ir, piemēram, arī Veselības ministrijas pakļautībā šādas lielas kapitālsabiedrības, un ministre Circenes kundze saka: „Ja ārsts par vienu slodzi saņem vidēji 500 latus pirms nodokļu nomaksas un ja medmāsa saņem 250 latus pirms nodokļu nomaksas, un valdes priekšsēdētājs saņem 2500 latus, tad laikam taču tas ir samērīgi, un es neuzskatu, ka šādā situācijā, kamēr ārstam un medmāsai nav celtas šīs algas, es varētu risināt jautājumu par to, lai šiem kapitāla daļu turētājiem šīs algas būtu lielākas un šī nesamērība starp reāliem darba darītājiem un tiem, kas pārvalda, būtu vēl lielāka.” Tas ir piemērs, kā tam būtu jānotiek. To nevar noteikt ar likumu! Mums tagad būs jāizdomā, kā to noteikt... kā saprātīgumu un samērīgumu noteikt ar likumu.

Tā bija viena tēma.

Otra tēma. Atkal par to, kurš ko dara, kurš ko var un kurš ko nevar darīt.

Jā, Elksniņa kungs, tas projekts par valsts kapitāla daļu pārvaldību, kurš tika izstrādāts Kampara kunga vadībā, joprojām ir tas pats projekts, kuru diemžēl mēs kā koalīcija muļļājam un tālāk nevaram aizvirzīt.

Un tas savukārt Dombrovska kungam. Es neredzu... Atnāca Pavļuta kungs uz koalīciju un prezentēja šo projektu, manuprāt, pirms vairāk nekā gada. Kur ir problēmas ar virzību? Kāpēc jūs neejat pie opozīcijas šajā brīdī, ja opozīcija ir tik gatava sadarboties šādos prātīgos jautājumos? Nākat, ejat pie... Jūs atradāt kopīgu valodu jautājumā par svētku un atceres dienām. Jums bija pilnīga vienprātība, pilnīga harmonija... harmonija un saskaņa. (Starpsaucieni. Dep. I.Grigule rāda uz dep. V.Zatleru: „Uz viņu jāskatās!”)

Šis ir jautājums, kas tiešām attiecas uz visu sabiedrību. Tas nav pozīcijas - opozīcijas jautājums. Tas ir parlamenta un visas sabiedrības jautājums. Tad nu, lūdzu, nāciet ar saviem konkrētiem priekšlikumiem! Tas, ko savukārt jūs piedāvājāt šodien: „Nu lai tad viņi tur izstrādā! Ja viņi pie mums atnāks, mēs palīdzēsim, un tad jau varbūt kaut kas radīsies.”

Es tomēr aicinu šādos jautājumos, kuri ir svarīgi, kuri attiecas arī uz jums... Jums ir vadība lielākajā Rīgas pašvaldībā. Likums ir par valsts un pašvaldību kapitāla daļu turētājiem, tātad tas attiecas arī uz jums. Arī jums ir vajadzīgs, lai jūsu Nils Ušakovs var paskaidrot par savu kapitālsabiedrību kapitāla daļu turētāju algām un atalgojumiem. Arī jums tas ir vajadzīgs! Tas nav vajadzīgs pozīcijai, šis jautājums. Tā ka vienkārši aicinu izvērtēt, pirms teikt: „Mani kāds kavē!” vai vēl kaut ko... Es aicinu katru izvērtēt, cik ir izdarīts un kādā veidā iet uz priekšu, un nav cita risinājuma, kā vien atbalstīt šo un visiem kopā ātri parādīt, ka mēs varam to izdarīt - parādīt saprātīgus kritērijus, kuri ir saprotami ikvienam, un parādīt, ka šīs algas ir samērīgas, saprotamas un iekļaujas šajā sistēmā.

Tā ka es tomēr aicinu atbalstīt un aicinu strādāt visiem kopā.

Sēdes vadītājs. Paldies. (Aplausi.)

Paldies Solvitai Āboltiņai.

Debates beidzam.

Komisijas vārdā - Vjačeslavs Dombrovskis. (Starpsaucieni: „Pārtraukumu! Pārtraukumu!” Troksnis.)

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 11.Saeimas priekšsēdētāja
Solvita Āboltiņa.

Sēdes vadītāja. Jautājums tiks pabeigts izskatīt, un tad mēs iesim pārtraukumā.

Lūdzu, Dombrovska kungs. Vai komisijas vārdā kas piebilstams?... Tad lūdzu zvanu!

V.Dombrovskis. Nē... Piedodiet, kolēģi. Es varu piekrist daudz kam no tā, kas tika pateikts (Troksnis. Starpsaucieni.)... Nu, es atvainojos, kolēģi, man bija... tehnisku iemeslu dēļ es nevarēju ielikt kartīti, tāpēc es tagad lūdzu iespēju pateikt...

Sēdes vadītāja. Labi. Tad, lūdzu, runājiet.

V.Dombrovskis (RP).

Es varu piekrist daudz kam no tā, ko pateica gan Elksniņa kungs, gan Cileviča kungs, gan Zariņa kungs.

Atbildu uz Cileviča kunga jautājumu. Nu jā, protams, būtu loģiski piesaistīt atalgojumu pie valsts kapitālsabiedrību darbības rezultāta, bet problēma ir tāda, ka mums būtu ļoti grūti vienoties par to, kādi ir tie darbības rezultāti. Nu, palūkosimies uz to pašu „Latvenergo”: monopols. Turklāt tas ir dabiskais monopols. Vai tad mēs piesaistīsim valdes priekšsēdētāja algu pie peļņas? Nu tad sanāks tā: jo lielāki, augstāki tarifi iedzīvotājiem, jo lielāka peļņa, un jo lielāka motivācija būs valdes priekšsēdētājam saņemt vislielāko peļņu. Vai mēs izdarīsim to pašu arī attiecībā uz slimnīcām, pēc būtības ieviešot motivāciju maksimizēt peļņu? Arī tas nebūtu pareizi. Tieši tāpēc, kolēģi, tieši tāpēc šie uzņēmumi ir valsts kapitālsabiedrības - valsts, nevis privātā sektora kapitālsabiedrības! -, jo vienoties un noteikt kādus nepārprotamus darbības rezultātus ir ļoti grūti. (Starpsaucieni no SC frakcijas: „Komisijas vārdā!”) Un tieši tāpēc tas nevarētu būt pilnīgs risinājums. Tā ir tikai daļa no risinājuma, un pilnīgs risinājums ir nodrošināt atklātu konkurenci attiecībā uz to, kuri cilvēki, kādi profesionāļi nāk uz šiem amatiem, un tāpēc tikai šī visaptverošā reforma varētu ja ne pilnībā, tad vismaz maksimāli atrisināt šo jautājumu.

Tālāk. Kolēģi, šodien neatbalstīt šo likumprojektu nozīmētu pavisam aizvērt acis attiecībā uz šo problēmu. Jā! Un mums - kolēģi, es tagad runāju par koalīcijas deputātiem! - ir jāuzņemas atbildība par to, kas notika, par to, ka pēc būtības (No zāles dep. J.Urbanovičs: „Turpināsim debates pēc pārtraukuma! Tās ir debates!”) esam izvairījušies no diskusijas, vairākas reizes izņemot šo likumprojektu no darba kārtības. Un līdz ar to mums rezultāts: tagad tas viss tika klusi izbīdīts caur Ministru kabinetu. Un tāpēc tagad ir diezgan saprotams viss šis sabiedrības sašutums. (No zāles dep. A.Elksniņš: „Vai tiešām tas ir komisijas vārdā?”)

Es vēlreiz... Es neaicinu jūs atbalstīt mehānisku atalgojuma palielināšanu esošajiem valdes locekļiem un vadībai. Te Zariņa kungam arī ir taisnība: ja tur ir kāds „šofera dēls” (No zāles dep. A.Elksniņš: „Komisijas vārdā!”), tad neatkarīgi no tā, vai viņš saņems divas vai trīs, vai desmit reizes vairāk, viņš no tā nekļūs, visticamāk, nekad par ko lielāku, viņš būs un paliks tikai „šofera dēls”.

Bet, kolēģi, es jūs aicinu atklāti Saeimā diskutēt par šo jautājumu. Un man arī nav skaidrs, kāpēc opozīcija grib izvairīties no šīs diskusijas. (No zāles dep. I.Parādnieks: „Tas nav komisijas vārdā!”) Ja tas notiktu tā, jūsu tur nebūtu klāt...

Sēdes vadītāja. Komisijas vārdā... Tiešām, Dombrovska kungs, jums ir tiesības runāt komisijas vārdā. Debates ir jau slēgtas.

V.Dombrovskis. Es lūdzu atbalstīt šo likumprojektu, lai tādējādi atklāti diskutētu par šo sabiedrībai svarīgo, lai gan neērto jautājumu. Lūdzu atbalstīt!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu vēlreiz zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 49, pret - 35, atturas - 7. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

V.Dombrovskis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 8.februāris.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 8.februāris. Paldies.

Urbanoviča kungs! Lūgums runāt par balsošanas motīviem ir jāiesniedz rakstiski.

Pirms mēs reģistrējamies, es vēlos visu mūsu vārdā sveikt tos deputātus, kuriem gada nogalē bija apaļa vai pusapaļa jubileja.

23.decembrī 45 gadu jubileju svinēja deputāts Ainars Latkovskis. (Aplausi.)

27.decembrī 35 gadu jubileju svinēja deputāts Vjačeslavs Dombrovskis. (Aplausi.)

Savukārt 30.decembrī 50 gadu jubileju svinēja Arvils Ašeradens. (Aplausi.)

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Paldies.

Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Vucānam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

J.Vucāns (11.Saeimas sekretāra biedrs).

Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies: Dzintars Ābiķis... nav zālē, Inga Bite... nav, Ina Druviete... nav, Raivis Dzintars... nav, Inese Lībiņa-Egnere... nav, Romāns Naudiņš... nav, Ņikita Ņikiforovs... nav, Jānis Ozoliņš... nav, Ivans Ribakovs... arī nav.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Pārtraukums līdz pulksten 11.10.

(Pārtraukums.)

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 11.Saeimas priekšsēdētāja
Solvita Āboltiņa.

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Ir pulksten 11.10. Tātad turpinām Saeimas 10.janvāra sēdi. Turpinām izskatīt sadaļu „Likumprojektu izskatīšana”.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījums likumā „Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās””, otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Jānis Tutins.

J.Tutins (SC).

Cienījamie kolēģi! Komisija otrajam lasījumam ir saņēmusi vienu priekšlikumu no tieslietu ministra Gaida Bērziņa, un tas komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Ilmai Čepānei.

I.Čepāne (VIENOTĪBA).

Godātie kolēģi! Kā jūs atceraties, šo likumprojekta grozījumu es neatbalstīju jau arī pirmajā lasījumā, jo šis viens priekšlikums... 1.priekšlikums pirmajā lasījumā paredzēja - pretēji vairāku, aptuveni četru, ministriju viedoklim! - pašvaldībām atdot bijušo zemes īpašnieku vai viņu mantiniekiem kādreiz piederējušās zemes. Bet, kā mēdz teikt, apetīte acīmredzot rodas ēdot, un šodien ir atkal pavisam jauns priekšlikums.

Ko paredz šis priekšlikums, kuru ir iesniedzis bijušais tieslietu ministrs Bērziņa kungs? Kāda ir šā priekšlikuma būtība?

Bērziņa kunga priekšlikums paredz vienpusējā ceļā nodot pašvaldībām uz 1940.gada 21.jūliju piederošo valsts mežu zemi. Proti, priekšlikums noteic, ka pašvaldība saņem īpašumā valsts meža zemi, kuru savulaik tā ir pati pieprasījusi pastāvīgā lietošanā un, otrkārt, uzskatījusi, ka šī zeme pašvaldībai piekrīt. Un līdz ar to trešais solis - pašvaldība vēlas šo zemi nostiprināt zemesgrāmatā. Likuma pašreizējā redakcija paredz, ka tomēr jābūt arī valsts gribai, ja šī valsts meža zeme tiek nodota pašvaldības īpašumā. Proti, attiecīgās platības tātad jānodod ar pieņemšanas un nodošanas aktu.

Es ar šo jautājumu iepazinos sīkāk. Kā liecina Tieslietu ministrijas vēstule Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājam Dombrovska kungam, atbilstoši pašreizējai kārtībai pašvaldību lūgumi nostiprināt (bez valsts gribas) zemesgrāmatās īpašuma tiesības uz šīm zemēm, kuras pašvaldības savulaik ir pieprasījušas (un tagad uzskata, ka tās viņām piekritīgas un ka šīs īpašuma tiesības būtu nostiprināmas zemesgrāmatā), ir atstāti bez ievērības.

Es esmu iepazinusies arī ar vairākiem Augstākās tiesas Civillietu tiesu palātas nolēmumiem, un tur ir redzams, ka tiesa pamatoti uzskata... Proti, tātad tās neapmierinātās pašvaldības ir gājušas uz tiesu un sūdzējušās, ka nostiprinājuma uzraksti tiek atstāti bez ievērības, un tiesa tātad uzskata, ka tas ir vispār izņēmums, kas paredz īpašu kārtību. Es varbūt arī pat citēšu Augstākās tiesas Civillietu tiesu palātas 2012.gada 15.februāra lēmumu, kur ir norādīts, ka zemesgrāmatu nodaļas tiesnesis pārsūdzētā lēmumā ir pamatoti secinājis, ka pašvaldības tiesības zemes reformas laikā iegūt īpašumā meža zemi regulē minētā likuma norma, izņēmuma veidā paredzot īpašu kārtību un priekšnoteikumus. Apstāklim, ka pašvaldības lēmums par tai piekritīgās zemes noteikšanu autonomo funkciju veikšanai pieņemts 2008.gada 25.septembrī, nav nozīmes. Tā kā pašvaldība nav privāta, bet gan publiska persona, Administratīvā procesa likuma 10.pantā ietvertais tiesiskās paļāvības princips uz pašvaldību tādējādi nav attiecināms. Proti, tiesa pasaka, ka būtu nepieciešams valsts gribas izpaudums. Bez tam ir bijusi arī pretrunīga informācija par īpašuma sastāvu. Šajās lietās mēs varam redzēt... Protams, var piekrist, ka šis jautājums nav īsti sakārtots valsts ierēdņu neizdarības dēļ, jo nav pietiekami skaidri noteikts, ar kuru institūciju šie jautājumi būtu jāsaskaņo. Es noskaidroju, ka komisijā, izskatot priekšlikumu, pret to ir iebilduši Ekonomikas ministrijas eksperti, Finanšu ministrijas eksperti, galvenokārt tieši viņu deleģēti juristi.

Deputātiem nav bijusi informācija, par cik lielu valsts mežu platību mēs runājam, cik liela valsts mežu platība tiek nodota, kas pašvaldībām piederēja uz 1940.gada jūliju, jo tā bija tāda specifika, ka pašvaldības... ka valsts meža zemes netika ierakstītas zemesgrāmatā - īpašuma tiesības pastāvēja uz likuma pamata tajā laikā. Un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai arī nav zināms, kādām vajadzībām šie meži ir nepieciešami. Parasti tiek minēti ļoti nevainīgi mērķi, piemēram, autonomo funkciju veikšanai - malkas iegādei. Bet man ir zināma informācija, ka, piemēram, viena no funkcijām, kam tad būtu domāta tā meža zeme apmēram 100 hektāru platībā, kur apakšā ir ļoti vērtīgas kūdras atradnes... Viena no Vidzemes pašvaldībām ir ļoti ieinteresēta saņemt šo zemi īpašumā bez valsts akcepta.

Pagājušajā reizē es redzēju, ka gan kreisais flangs (pa kreisi no manis), gan labais flangs (pa labi no manis) atbalsta šos grozījumus. Es...

Sēdes vadītāja. Čepānes kundze, jūsu uzstāšanās laiks ir beidzies.

I.Čepāne. Es tūlīt beigšu.

Es nezinu, kurš to ir teicis, bet tā nu tas ir: ja kaķis un suns pēkšņi kļūst draugi, šī viņu draudzība nav nekas cits kā kopīga savienība pret pavāru. Es nezinu, pret ko ir šī kopīgā savienība, atbalstot šādu ierosinājumu, bet, manuprāt, tā ir savienība pret valsts īpašuma tiesībām.

Es aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Klāvam Olšteinam.

K.Olšteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Es nezinu, kā šajā reizē ar tiem pavāriem, bet izstāstīšu konkrētu gadījumu.

Pie manis jau pirms vairākiem gadiem vērsās Saldus novada domes deputāti ar lūgumu risināt konkrētu situāciju. Saldus novadā bija izveidojusies tāda situācija: novada teritorijā esošais kūdras purvs no valsts tika nodots pašvaldībai, un valsts ar šiem dokumentiem bija apliecinājusi to, ka viņa uzskata, ka šis kūdras purvs būtu nododams pašvaldībai, bet bija viena problēma - likumdošana nosaka to, ka konkrētajā gadījumā, lai reģistrētu īpašuma tiesības uz pašvaldības vārda, ir vajadzīgs pieņemšanas un nodošanas akts. Šāda akta nebija, un šādu aktu nevarēja vairs radīt, un tāpēc šī zeme vēl aizvien netiek izmantota, šis kūdras purvs stāv, un nav īsti zināms, kas ir tā īpašnieks, jo valsts ir atteikusies par labu pašvaldībai, bet savukārt pašvaldība sakarā ar to, ka nav pieņemšanas un nodošanas akta, nevar uz sava vārda to reģistrēt zemesgrāmatā.

Gaida Bērziņa priekšlikums, manuprāt, šo konkrēto situāciju atrisina, un tāpēc es domāju, ka šeit apakšā, vismaz runājot par šo konkrēto lietu, nestāv nekādi apvērsumi vai kādi citi nodomi. Arī Latvijas Pašvaldību savienība ir norādījusi apmēram padsmit gadījumus, kuri liecina par to, ka visā Latvijas teritorijā nākas saskarties ar šādām problēmām, ka šādu iepriekšēji noteiktu regulējumu izpildīšana ir vienkārši neiespējama. Un tāpēc es aicinu atbalstīt konkrēto priekšlikumu.

Un, protams, aicinu uz nākamo lasījumu skatīt tās pārējās normas, par kurām var būt diskusijas un kuras ir jāprecizē.

Konkrēto gadījumu, manuprāt, šis priekšlikums diezgan skaidri atrisina.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Gaidim Bērziņam.

G.Bērziņš (VL-TB/LNNK).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Sākšu ar procedūras jautājumiem.

Šeit vietā laikam ir citēt saistībā ar iepriekšējo jautājumu Āboltiņas kundzes teikto. Proti, Āboltiņas kundze aicināja izvērtēt, cik katrs ir darījis, lai problēmas risinātu. Un, ka šeit pastāv problēma, tas, manuprāt, ir visiem skaidrs. Olšteina kungs minēja, ka runa ir par padsmit pašvaldībām, kurās šāda problēma pastāv.

Taču, nedaudz atgriežoties pie vēstures, es atgādinu, ka mēs nolēmām 13.decembra sēdē šo jautājumu izslēgt no darba kārtības, tātad dot laiku gan Ekonomikas ministrijai, gan Finanšu ministrijai, kurām tiešām bija iebildumi, gan arī Zemkopības ministrijai un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai, kurām... kuras atbalsta šo likumprojektu. Tātad devām laiku, lai saskaņotu redakciju un izskatītu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā šo jautājumu. Nu jāatzīst, ka šis laiks ir varbūt nelietderīgi izšķiests, jo, cik es zinu, Tieslietu ministrijas ierosme jeb, precīzāk sakot, uzaicinājums nebija guvis atsaucību, un līdz ar to nekas netika izdarīts šajā jautājumā.

Ja mēs runājam par pašu būtību, es piekrītu, ka, iespējams, šī redakcija ir precizējama, un, iespējams, šeit varētu iesaistīt vai nu Zemkopības ministriju, vai Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, vai varbūt arī Ministru kabinetu, kas varētu šāda veida jautājumus katrā konkrētā gadījumā risināt un lemt, bet šobrīd, lai mēs virzītos tālāk uz priekšu, es aicinu tomēr atbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim.

V.Dombrovskis (RP).

Godātie kolēģi! Šim likumprojektam patiešām ir ļoti sarežģīta vēsture, un tas tiešām ļoti daudz laika pavadījis Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā tieši šīs vēstures dēļ.

Nu man laikam nav šaubu, ka attiecībā uz šo likumprojektu visiem, sākot ar Tutina kungu, un arī Tieslietu ministrijai ir cēli un labi nodomi, bet izpildījums, manuprāt, joprojām būtiski klibo. Nav šaubu, ka pastāv diezgan lieli tiesiskie riski.

Uz pirmo lasījumu mums bija piecu ministru iebildumi pret piedāvātajiem risinājumiem. Mēs vienojāmies par to, ka mēs konceptuāli atbalstām to, ka mēs ejam uz priekšu, bet cenšamies minimizēt tos riskus.

Pārsteidzoši, ka uz otro lasījumu neviens no tiem pieciem ministriem nav iesniedzis nevienu priekšlikumu par to, kā tos riskus minimizēt vai novērst. Un tieši tāpēc šis likumprojekts pavadījis diezgan daudz laika komisijā pirms otrā lasījuma.

Vienīgais priekšlikums, kas tika iesniegts uz otro lasījumu, ir vēl viens strīdīgs priekšlikums no citas operas. Tas ir no Tieslietu ministrijas. Nu, jautājums ir diezgan sarežģīts. Es negribētu runāt par detaļām. Tās detaļas skar attiecības starp valsti un pašvaldībām, un es pat uzdrošināšos teikt, ka šis konflikts ir tikpat sarežģīts kā... es nezinu... kā izraēliešu un palestīniešu konflikta vēsture.

Es pateikšu vienu: es nevaru piekrist tam argumentam, ka, lūk, nedrīkstot nodot kaut ko pašvaldībām, jo izzagšanas risks pašvaldībās esot lielāks, nekā tas ir valsts līmenī. Tomēr, piedodiet, gan mūs, gan arī pašvaldību līmeņa deputātus ievēlē vieni un tie paši vēlētāji, tātad teikt, ka, lūk, valsts izzagšanas risks esot lielāks pašvaldību līmenī, nekā tas ir valsts līmenī, - tā, manuprāt, būtu nu vismaz tāda... zināmā mērā divkosība.

Par šo konkrēto priekšlikumu, kas ir no Tieslietu ministrijas. Notika diemžēl tā, ka bija ļoti būtiski iebildumi no Ekonomikas ministrijas un Finanšu ministrijas. Nebija skaidri visi apstākļi, nebija skaidrs, par kādām mežu platībām mēs vispār runājam, un tā tālāk. Nu, šādā gadījumā normāla prakse būtu atlikt jautājuma izskatīšanu un turpināt diskusiju tad, kad mēs varētu noskaidrot visus tos apstākļus, saprast visus „par” un „pret”, visas iespējamās sekas. Diemžēl Nacionālās apvienības pārstāvji ir nolēmuši iet kopā ar opozīciju, nolēmuši forsēt šā jautājuma virzīšanu uz Saeimu un iebalsojuši šo priekšlikumu, kā arī atbalstījuši likumprojekta virzīšanu uz otro lasījumu. Nu, tas, kolēģi, manuprāt, nebija koleģiāli, un es ceru, ka kaut kas tāds nākotnē neatkārtosies.

Kā mēs varam iziet no šīs situācijas? Es aicinu nu vismaz principa dēļ neatbalstīt šo konkrēto priekšlikumu, bet atbalstīt likumprojektu kā tādu, šādi tomēr paužot viedokli, ka mēs varam atrisināt tās problēmas un atrast veidu, kā sasniegt tos, nu, es nešaubos, cēlos mērķus un minimizēt tiesiskos riskus. Nu, ja mēs tomēr secināsim, ka mēs nevarēsim to izdarīt, tad nu vienmēr, protams, ir opcija to neatbalstīt trešajā lasījumā.

Tātad vēlreiz aicinu neatbalstīt šo konkrēto priekšlikumu, bet atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā... otrajā lasījumā, piedodiet.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Ilmai Čepānei, otro reizi.

I.Čepāne (VIENOTĪBA).

Kolēģi! Visupirms par procesuālo kārtību.

Bērziņa kungs teica, ka ministrijas esot varējušas iesniegt priekšlikumus. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš netika pagarināts - vienkārši šis likumprojekts pirms Jaunā gada tika izņemts no darba kārtības. Arī es tur neko nevarēju iesniegt. Un, ņemot vērā, ka bija šis brīvlaiks, es domāju, ka varbūt ministrijas arī nav sapratušas, kā viņām īsti jārīkojas.

Es nevaru piekrist savam kolēģim Olšteina kungam, kurš saka, ka valsts no šīm zemēm esot atteikusies. Olšteina kungs, zemes reforma un zemes privatizācijas tiesiskais regulējums ir ārkārtīgi sarežģīts, un deviņdesmito gadu sākumā bija viens tāds Augstākās padomes Prezidija nolikums, ka pašvaldības varēja pieprasīt faktiski gandrīz jebkuru zemi, pat nenorādot vajadzības. Es esmu runājusi, ka pašvaldības varēja zemi dabūt, piemēram, citām vajadzībām.

Šeit, iespējams, ir bijusi nolaidība no valsts puses. Tādi gadījumi ir bijuši vairākkārt. Tā, piemēram, es Satversmes tiesā skatīju tā saukto kinostudijas lietu, kas bija saistīta ar to, ka valsts institūcijas un šo institūciju amatpersonas nebija veikušas nepieciešamās darbības, lai rūpētos par valsts īpašumu.

Šajā gadījumā tas notika šādā veidā - neskatoties uz tiesu praksi, neskatoties uz ministriju iebildumiem. Un, manuprāt, visvairāk vajadzēja... šeit es vēršos pie sava kolēģa Smiltēna kunga, kuram patiešām būtu jāizdomā, ja šis likumprojekts šodien tiks pieņemts... Bet kādā veidā atrisināt šo zemju nodošanu?

Kādā veidā atrisināt?

Es domāju, ka tas nav tik sarežģīti. Taču vienpusējā kārtā, bez valsts akcepta, nezinot, par cik lielām teritorijām mēs runājam, manuprāt, mēs nedrīkstam to darīt. Vēl jo vairāk tādēļ, ka... Es esmu konsultējusies ar Juridiskā biroja vadītāju, es esmu konsultējusies arī ar konsultantiem, un es gandrīz esmu pārliecināta, ka uz trešo... pirms trešā lasījuma būs Juridiskā biroja atzinums, ka šis likumprojekts ir pretrunā ar Satversmi.

Es aicinu neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Ingmāram Līdakam.

I.Līdaka (ZZS).

Labdien, cienījamie kolēģi! Raugiet, patiešām, šis likumprojekts tika pirms Jaunā gada izņemts no Saeimas sēdes darba kārtības, jo tika apsolīts, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā šis jautājums tiks atkārtoti skatīts un, iespējams, tiks pieņemts kāds kompromisa variants, kurš varbūt atšķirsies no Bērziņa kunga iesniegtā.

Nu ir pienācis... Tagad pagājuši šie svētki. Diemžēl šīs nedēļas otrdienā Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vadībai nebija laika sasaukt sēdi - nezin kādu iemeslu pēc, neskatoties uz to, ka varbūt 40 jautājumi... likumprojekti tur ir iestrēguši... Nu, ko darīt! Līdz ar to jāpieņem tāds... likumprojekta tāda versija, kāda nu tā no Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas ir šeit nonākusi.

Raugiet, valsts tagad pēdējā laikā ir gatava vērsties pret lauksaimniecības zemju īpašniekiem, kuri pareizi neapsaimnieko lauksaimniecības zemes. Jā, valsts to ir gatava darīt! Formāla papīrīša dēļ arī meža zemes daudzviet ir palikušas bez praktiska, reāla apsaimniekotāja. Tas nav pareizi! Un, ja šis likumprojekts un šis Bērziņa kunga priekšlikums šo situāciju risina, tad - uz priekšu! Mums jāatbalsta un jāpieņem šis lēmums.

Es nedomāju, ka šo zemi, kura tagad tiks nodota pašvaldības īpašumā un kuru pašvaldība patiesībā visu šo laiku ir pieskatījusi - un godam pieskatījusi! -, kāds pagastvecis ieliks kabatā un pēc tam noslēps savā seifā. Un arī zviedriem to nepārdos! Šī zeme tiks izmantota sabiedrības labā. Gan valsts, gan pašvaldība strādā sabiedrības labā, un es neredzu šeit nekādus ārkārtējus riskus.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Klāvam Olšteinam, otro reizi.

K.Olšteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Redziet, ir otrs risinājums šim konkrētajam gadījumam, ko es minēju, un tāds tika arī pielietots jau iepriekšējo Saeimu vēsturē, - ka šādiem gadījumiem tiek radīts atsevišķs likums, ar kuru šāds īpašums tiek nodots pašvaldībai.

Nu, te ir izvēle: vai nu mēs pielietojam šādu veidu, proti, ar šāda priekšlikuma atbalstīšanu atrisinām to problēmu tā, vai, no otras puses, rīkojamies tā, kā Saeimas ir jau iepriekš darījušas. Ja nemaldos, tas tā ir bijis arī kaut kur Kurzemē - vai nu Liepājas, vai Ventspils pašvaldībā -, kur ar atsevišķu Saeimas pieņemtu likumu ir nodoti šādi īpašumi pašvaldībai tieši tāpēc, ka ir trūkuši šie dokumenti, kuri nepieciešami, lai zemi pienācīgā kārtā reģistrētu zemesgrāmatā.

Tā ir izvēle mums.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā Tutina kungs ko vēlas piebilst?

J.Tutins. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - tieslietu ministra Gaida Bērziņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - 29, atturas - 2. Priekšlikums ir atbalstīts.

J.Tutins. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums likumā „Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās”” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret - 3, atturas - 2. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

J.Tutins. Komisija priekšlikumus trešajam lasījumam gaidīs līdz šā gada 25.janvārim.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu attiecībā uz termiņu nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 25.janvāris. Paldies.

J.Tutins. Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījums likumā „Par nodokļiem un nodevām””, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Romualds Ražuks.

R.Ražuks (RP).

Godājamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Skatām likumprojektu „Grozījums likumā „Par nodokļiem un nodevām”” (likumprojekts Nr.480/Lp11).

Likumprojekta būtība ir izslēgt no likuma „Par nodokļiem un nodevām” 11.panta otrās daļas 56.punktu, kurā ir noteikts, ka ikgadēja valsts nodeva ir maksājama par Elektronisko sakaru likumā noteiktajām radiofrekvenču spektra lietošanas tiesībām. Tātad šīs ikgadējās nodevas vairs nebūs, tāda vairs netiks iekasēta.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums likumā „Par nodokļiem un nodevām”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret - nav, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

R.Ražuks. 17.janvāris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu attiecībā uz termiņu nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 17.janvāris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībnieku un Černobiļas atomelektrostacijas avārijas rezultātā cietušo personu sociālās aizsardzības likumā”, pirmais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāte Inita Bišofa.

I.Bišofa (RP).

Augsti godājamie deputāti! Saeimas Sociālo un darba lietu komisija ir izskatījusi likumprojektu „Grozījumi Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībnieku un Černobiļas atomelektrostacijas avārijas rezultātā cietušo personu sociālās aizsardzības likumā”.

Likumprojekta mērķis bija izveidot piemiņas zīmi, ko Iekšlietu ministrijas pārstāvji pasniegtu Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidētājiem. Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā bija diskusijas par šo jautājumu - vai šis likums, kas tomēr ir vērsts uz sociālo aizsardzību, būtu piemērots piemiņas zīmes... šāda regulējuma ietveršanai. Sociālo un darba lietu komisija nolēma izveidot darba grupu, kura izskatītu šo jautājumu plašāk.

Uzsākot darba grupas darbu, tika izsūtītas vēstules pilnīgi visām Saeimas frakcijām ar lūgumu izvirzīt savu pārstāvi šajā darba grupā, kā arī izteikt priekšlikumus un redzējumu par šiem iesniegtajiem grozījumiem. No piecām Saeimas frakcijām trīs frakcijas izvirzīja savus pārstāvjus.

Uzsākot darbu, darba grupa konstatēja to, ka šie iesniegtie grozījumi par piemiņas zīmi tomēr neatbilst sociālās aizsardzības likuma mērķim un būtībai. Toties secinājām, ka ir ļoti daudzi svarīgi jautājumi, kas ir saistīti ar avārijas seku likvidatoru veselības stāvokli, ar medicīnisko pakalpojumu pieejamību. Notika tikšanās ar Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas pārstāvjiem - gan ar mediķiem, gan arī ar vadību -, kuri izstāstīja, kāda ir situācija.

Un tagad mazliet arī jums informācijai: apmēram 6 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju 1986.gadā pēc šīs avārijas tika nosūtīti no Latvijas sniegt atbalstu avārijas seku likvidēšanai.

Darba grupai notika tikšanās ar savienības, kas ir izveidota... Latvijas savienības „Černobiļa” pārstāvjiem, kuri sniedza savu redzējumu par to. Un viņi arī izteica savu vēlēšanos, lai šāda piemiņas zīme tiktu pasniegta no Saeimas puses.

Jāteic, ka darba procesā tika izvērtēts arī likumprojekts... likums par valsts apbalvojumiem, un bija jāsecina, ka arī šajā likumā šobrīd nebūtu iespējams iestrādāt šādu normu.

Un vēl mazliet informācijas par to, kāds ir šo cilvēku, šīs avārijas seku likvidatoru, veselības stāvoklis. Kā atzina profesore Maija Eglīte, vidēji katram avārijas seku likvidatoram ir apmēram 11 hroniskas slimības, un viņu veselības stāvoklis būtiski atšķiras no citu tieši tāda paša vecuma cilvēku veselības stāvokļa: vidēji cilvēkam tajā vecumposmā varētu būt apmēram 3 slimības. Un, protams, kā izcilu viņa minēja Japānas piemēru: tur šādus apstarotos cilvēkus regulāri pārbauda divas reizes gadā! Mums, protams, līdz tam vēl ir diezgan daudz ko darīt. Mani priecēja, protams, ka darba procesā Veselības ministrija atzina, ka tieši šobrīd, izstrādājot ģimenes ārstu kvalitātes kritērijus, viņi varētu iekļaut šādu normu, kā arī varētu ģimenes ārstiem likt vēlreiz pārdomāt, ja viņu klientu skaitā ir Černobiļas atomelektrostacijas seku likvidatori.

Un līdz ar to, izvērtējot arī katras Saeimas frakcijas iesniegto atzinumu par šo likumprojektu un darbu kopumā, mūsu redzējums bija, ka šis likumprojekts ir jāatbalsta šobrīd pirmajā lasījumā, lai virzītu tālāk un pieņemtu Saeimas lēmumu par virzīšanu uz Ministru kabinetu, kur izstrādātu konkrētu regulējumu šajā jautājumā. Un, protams, mums visiem kopā ir jāpārdomā par šo cilvēku iespējām un par tieši tāda atbalsta sniegšanu viņiem, kas saistīts ar viņu veselības stāvokli.

Aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībnieku un Černobiļas atomelektrostacijas avārijas rezultātā cietušo personu sociālās aizsardzības likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

I.Bišofa. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir šā gada 31.janvāris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu attiecībā uz termiņu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 31.janvāris. Paldies.

I.Bišofa. Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”, pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Ilma Čepāne.

I.Čepāne (VIENOTĪBA).

Kolēģi! Komisijas sēdē 19.decembrī tika izskatīts Ministru kabineta priekšlikums izdarīt grozījumus Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā sakarā ar to, ka ir pieņemta īpaša regula, kura vērsta uz kuģu pasažieru tiesību aizsardzību, to skaitā kuģu pasažieru ar invaliditāti un ar ierobežotām pārvietošanās spējām tiesību aizsardzību. Un, tā kā regula paredz pārvadātāju un ostu termināļu pienākumu ievērot pasažieru tiesības, tad ir arī jāparedz dalībvalstīm sankcijas par šo prasību neievērošanu.

Juridiskās komisijas sēdē tika atbalstīts priekšlikums papildināt šo kodeksu ar 155.¹⁷ pantu - „Jūras kuģu pasažieru tiesību pārkāpumi”. Taču Juridiskā komisija savā sēdē neatbalstīja valdības pārstāvju lūgumu šo likumprojektu skatīt kā steidzamu. Komisija to neatbalstīja viena iemesla dēļ... iespējams, pat zināmas profilakses dēļ. Jūs šodien redzējāt, ka no valdības atkal tika saņemti divi grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, neskatoties uz Valsts prezidenta un tieslietu ministra rīkojumu, ka ir... ka nedrīkst sadrumstalot šos likumprojektus. Ja nu reiz valdībai ir vēlme grozīt kādu likumprojektu, tad, lūdzu, skatieties, lai būtu kāda vienota... tāda koordinācija, un tad visus šos grozījumus reiz salieciet vienā likumprojektā, un tad nāciet uz Saeimu! Jo pretējā gadījumā pat Juridiskā komisija - un kur nu vēl runāt par jums visiem! - var apmaldīties visos šajos likumprojektos, kas nāk nepārtraukti kā no pilnības raga, īpaši saistībā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu, kas joprojām darbojas no padomju laikiem. (No SC frakcijas: „Tas ir valdības uzdevums!”)

Es ļoti objektīvi runāju, un tas, ka es pārstāvu pozīciju, man neliedz arī izteikt aizrādījumu valdībai.

Tālāk. Šeit, protams, es redzēju, ka šodien likumprojekts „Grozījumi Jūras kodeksā” tika pieņemts steidzamības kārtībā.

No tehnikas viedokļa, protams, pastāv iespējas... Arī ministram, kurš vēlējās šo steidzamību, pastāvēja iespēja šo projektu, likumprojektu „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”, pielikt pie kāda no jau esošajiem... vienmēr esošajiem Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa grozījumu likumprojektiem, jo Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss mūžīgi ir vaļā.

Nē! Acīmredzot viņi Satiksmes ministrijā ir daudz gudrāki, un viņi ir izdomājuši... bija sākotnēji izdomājuši, kā arī darbinieki stāstīja, ka šis likumprojekts... ka šie grozījumi būtu jāieliek Jūras kodeksā - speciālajā likumā. Nu, tādas prakses mums nav.

Un līdz ar to... es tiešām aicinu šoreiz likumprojektu atbalstīt pirmajā lasījumā, bet aicinu parlamentāros sekretārus, kas ir šeit, zālē, tiešām apsvērt un mēģināt valdības līmenī koordinēt šos grozījumus, lai šie grozījumi nebūtu tik ļoti sadrumstaloti.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

I.Čepāne. Paldies, kolēģi! Termiņš varētu būt piecas dienas.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu attiecībā uz termiņu nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 15.janvāris.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Piespiedu ietekmēšanas līdzekļu izpildes likumā”, pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Gaidis Bērziņš.

G.Bērziņš (VL-TB/LNNK).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Saeimas Juridiskā komisija ir izskatījusi Ministru kabineta iesniegto un virzīto likumprojektu „Grozījumi Piespiedu ietekmēšanas līdzekļu izpildes likumā” un ir nolēmusi atbalstīt likumprojektu un virzīt to izskatīšanai Saeimas sēdē pirmajā lasījumā.

Likumprojekta mērķis ir vienveidot normatīvo regulējumu, un pamatā šeit runa ir par terminoloģiska rakstura precizējumiem.

Komisija, kā jau es teicu, likumprojektu ir atbalstījusi izskatīšanai pirmajā lasījumā, un Juridiskās komisijas vārdā lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Piespiedu ietekmēšanas līdzekļu izpildes likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

G.Bērziņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 15.janvāris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu attiecībā uz termiņu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 15.janvāris.

Pirms mēs turpinām izskatīt darba kārtību, ir saņemts vēl viens iesniegums par iespējamām tās izmaiņām.

Desmit deputāti - Zaķis, Dombrovskis, Demiters, Kalniņa-Lukaševica, Čigāne un citi - ir lūguši izdarīt izmaiņas Saeimas 10.janvāra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Grozījumi Maksātnespējas likumā” (Nr.367/Lp11) otrajam lasījumam”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Par kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem aizsargājamās teritorijās”, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāte Zanda Kalniņa-Lukaševica.

Z.Kalniņa-Lukaševica (RP).

Cienītā priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija savā šī gada 18.decembra sēdē izskatīja un sagatavoja izskatīšanai Saeimas sēdē likumprojektu „Par kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem aizsargājamās teritorijās”.

Likums paredz nosacījumus, ar kādiem piešķirama kompensācija par saimnieciskās darbības ierobežojumiem valsts un pašvaldību izveidotajās īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos; tas izriet no aizsargājamo teritoriju aizsardzības prasībām un kompensāciju piešķiršanas kārtības.

Ir paredzēts, ka ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudēs likums „Par zemes īpašnieku tiesībām uz kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos”.

Sākotnēji Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai tika uzdots sagatavot grozījumus jau esošajā likumā, bet, ņemot vērā, ka šo likuma grozījumu apjomi pārsniedza pat pusi no esošā likuma apjoma, tika pieņemts lēmums izstrādāt jauna likuma projektu.

Iepriekšējā likuma daļēja ieviešana bija uzsākta jau no 2006.gada janvāra, bet, tā kā tā ir saistīta ar papildu finanšu līdzekļu nepieciešamību no valsts budžeta, tas nevarēja tikt ieviests pilnībā, un izpilde tika vairākkārt atlikta.

Līdz ar to ir izstrādāts šis likumprojekts - jauna likuma projekts. Tas paredz samazināt kopējo nepieciešamo finanšu apjomu un ietekmi uz valsts budžetu, nosakot, ka kompensācijas... atbalsta maksājumi tiek maksāti no Eiropas Savienības fondu līdzekļiem. Likumprojektā tiek paredzēts kompensāciju veids - atbalsta maksājumi par lauksaimnieciskās un mežsaimnieciskās darbības ierobežojumiem aizsargājamās teritorijās, Eiropas nozīmes aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos. Šos maksājumus ir paredzēts segt no Eiropas Savienības fondu līdzekļiem, nevis no valsts budžeta... pamatbudžeta. Plānots, ka atbalsta maksājumus attiecībā uz mikroliegumiem var izmaksāt, tiklīdz ir pieejams attiecīgs finansējums no Eiropas Savienības fondu līdzekļiem, un šos maksājumus, tāpat kā maksājumus attiecībā uz Eiropas nozīmes aizsargājamām dabas teritorijām, administrētu atbilstoši normatīvajiem aktiem par Eiropas Savienības atbalsta maksājumiem.

Savukārt, ja atbalsta maksājumus nebūs iespējams saņemt no Eiropas Savienības fondu līdzekļiem, tad tos paredzēts izmaksāt no valsts budžeta - atbilstoši šim mērķim valsts budžetā piešķirto līdzekļu apmēram.

Likumprojektā tiek saglabāts regulējums, kāds šobrīd spēkā esošajā likumā ir attiecībā uz pārkāpumiem vides jomā, kā arī videi vai mežam nodarītajiem zaudējumiem un naudas soda nomaksu vai zaudējumu atlīdzināšanu.

Tiek saglabāts arī regulējums par kopīpašumu: ja zemes īpašums pieder vairākiem īpašniekiem, tad kompensāciju tie prasa, savstarpēji vienojoties.

Likumprojektā netiek iekļauts pašreizējais kompensāciju veids - atlīdzība -, nosakot, ka zemes īpašniekam attiecībā uz konkrētu zemes gabalu, kuram noteikti saimnieciskās darbības ierobežojumi, vienā gadā var piešķirt atbalsta maksājumus no Eiropas Savienības fondu līdzekļiem vai no valsts budžeta. Un likuma pārejas noteikumu 2.punkts nosaka: ja par kādu zemes gabalā esošu mežaudzi ir saņemta atlīdzība, tad atbalsta maksājumu par attiecīgo mežaudzes platību nepiešķir, ja vien attiecībā uz konkrēto mežaudzi nav uzlikti jauni papildu ierobežojumi. Un zemes atpirkšana tiek saglabāta dabas rezervātos un citu aizsargājamo teritoriju... rezervātu, stingrā režīma un regulējamā režīma zonās tāpat, kā tas bija līdz šim regulēts.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija likumprojektu ir izskatījusi un atbalstījusi tā pieņemšanu pirmajā lasījumā. Komisijas vārdā aicinu jūs atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Uzsākam debates.

Vārds deputātam Eināram Cilinskim.

E.Cilinskis (VL-TB/LNNK).

Godātā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godājamie deputāti! Es runāšu šoreiz kā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārais sekretārs.

Es domāju, ka šis ir diezgan nozīmīgs likums.

2005.gadā tika pieņemts un daļēji stājās spēkā nākamajos gados likums par kompensācijām par saimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, un tātad privātajiem īpašniekiem tika kompensēti tie neiegūtie ienākumi... tie ienākumi, kurus viņi neieguva dēļ tā, ka mums ir jāsaudzē daba, jo daba ir visas sabiedrības vērtība. Diemžēl, sākoties finanšu krīzei, nācās šā likuma darbību apturēt, un īstenībā tas bija slikts risinājums, jo tas bija pretrunā ar tiesiskās paļāvības principu. Bet tā nu tas bija. Šobrīd ir iespēja šo kārtību atjaunot, turklāt atjaunot precizētā veidā - ar jaunu risinājumu. Proti, atsakoties no vienreizēja maksājuma par neiegūtajiem ienākumiem, notiek pāreja uz ikgadējiem maksājumiem, kuri turklāt tiks veikti, kombinējot valsts budžeta un Eiropas Savienības fondu līdzekļus. Šī jaunā pieeja ir ne tikai taisnīga, bet arī vairāk dabu saudzējoša, jo īpašnieks varēs saņemt šo kompensāciju tad, ja viņš savu īpašumu uzturēs atbilstoši prasībām (un tas ir pareizi!), nevis vienkārši saņems vienreizēju kompensāciju, pēc kuras saņemšanas tur var notikt viskautkas un šīs dabas vērtības var pazust.

Faktiski tā ir diezgan būtiska reforma šajā kompensāciju sistēmā. Un faktiski jau šī gada budžetā ir tam paredzēts finansējums - 462 tūkstoši. Un zemes atpirkšana, kas, kā jau ziņotāji minēja, ir saglabāta daļēji, būs iespējama no 2014.gada.

Tāpēc es patiešām aicinu deputātus atbalstīt šo likumprojektu un nekavēties ar tā pieņemšanu nākošajos lasījumos. Es domāju, ka tas ir arī viens būtisks solis Latvijas valsts izejai no krīzes un zināma taisnīguma atjaunošana attiecībā uz šiem īpašniekiem.

Paldies.

Aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā kas piebilstams? Acīmredzot nē.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Par kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem aizsargājamās teritorijās” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

Z.Kalniņa-Lukaševica. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 30.janvāris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu attiecībā uz termiņu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 30.janvāris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījums likumā „Par Eiropas Padomes Krimināltiesību pretkorupcijas konvenciju””, otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Jānis Junkurs.

J.Junkurs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Priekšlikumi netika saņemti. Ārlietu komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums likumā „Par Eiropas Padomes Krimināltiesību pretkorupcijas konvenciju”” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

J.Junkurs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 18.janvāris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu attiecībā uz termiņu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 18.janvāris.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par 1999.gada 3.jūnija Protokolu par grozījumiem 1980.gada 9.maija Konvencijā par starptautiskajiem dzelzceļa pārvadājumiem (COTIF)””, otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Jānis Junkurs.

J.Junkurs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Arī šim likumprojektam priekšlikumi netika saņemti. Ārlietu komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par 1999.gada 3.jūnija Protokolu par grozījumiem 1980.gada 9.maija Konvencijā par starptautiskajiem dzelzceļa pārvadājumiem (COTIF)”” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

J.Junkurs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 18.janvāris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu attiecībā uz termiņu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 18.janvāris.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Aizsargjoslu likumā”, otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāte Zanda Kalniņa-Lukaševica.

Z.Kalniņa-Lukaševica (RP).

Kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir izskatījusi un sagatavojusi izskatīšanai Saeimas sēdē otrajā lasījumā likumprojektu „Grozījumi Aizsargjoslu likumā”.

Likumprojektam tika saņemti un komisijā izskatīti 11 priekšlikumi.

1. - Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāra Smiltēna kunga priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Z.Kalniņa-Lukaševica. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Z.Kalniņa-Lukaševica. 3. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Z.Kalniņa-Lukaševica. 4. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Z.Kalniņa-Lukaševica. 5. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā ir noraidīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Z.Kalniņa-Lukaševica. 6. - Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāra Smiltēna kunga priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Z.Kalniņa-Lukaševica. 7. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Z.Kalniņa-Lukaševica. 8. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Z.Kalniņa-Lukaševica. 9. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Olšteina kunga priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Z.Kalniņa-Lukaševica. 10. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Z.Kalniņa-Lukaševica. 11. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Z.Kalniņa-Lukaševica. Līdz ar to ir izskatīti visi 11 priekšlikumi, un komisijas vārdā aicinu kolēģus atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Aizsargjoslu likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

Z.Kalniņa-Lukaševica. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - 24.janvāris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu attiecībā uz termiņu nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 24.janvāris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Autopārvadājumu likumā”, otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Klāvs Olšteins.

K.Olšteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu „Grozījumi Autopārvadājumu likumā”.

Otrajam lasījumam nav saņemts neviens priekšlikums. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Autopārvadājumu likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

K.Olšteins. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam -17.janvāris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu attiecībā uz termiņu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 17.janvāris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījums likumā „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju””, otrais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Viktors Valainis.

V.Valainis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labdien, augsti godātā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu „Grozījums likumā „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju””.

Ir saņemti vairāki priekšlikumi, un komisijā tie ir izvērtēti.

1. - ekonomikas ministra Daniela Pavļuta priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Valainis. 2. - ekonomikas ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Valainis. 3. - ekonomikas ministra priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts komisijas priekšlikumā - 4.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.Valainis. 4. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Valainis. 5. - ekonomikas ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Valainis. 6. - ekonomikas ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Valainis. 7. priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Valainis. 8.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Valainis. Un 9.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Valainis. Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums likumā „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju”” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

V.Valainis. 17.janvāris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu attiecībā uz termiņu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 17.janvāris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par Saeimas deputātes Ilonas Jurševskas ievēlēšanu Juridiskajā komisijā”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Saeimas deputātes Ilonas Jurševskas ievēlēšanu Juridiskajā komisijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par Saeimas deputātes Ilonas Jurševskas ievēlēšanu Eiropas lietu komisijā”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Saeimas deputātes Ilonas Jurševskas ievēlēšanu Eiropas lietu komisijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Paldies.

Un pēdējais mūsu šīsdienas sēdes darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Grozījumi Maksātnespējas likumā” (Nr.367/Lp11) otrajam lasījumam”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Grozījumi Maksātnespējas likumā” (Nr.367/Lp11) otrajam lasījumam”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš pagarināts līdz šā gada 24.janvārim. Paldies.

Līdz ar to visi mūsu šīsdienas sēdes darba kārtības jautājumi ir izskatīti, bet, pirms mēs reģistrējamies, vēlos jūs informēt, ka ir saņemts deputātu Elksniņa, Agešina, Cvetkovas, Tutina un Rubika jautājums Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim „Par atalgojuma paaugstināšanu valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību valdes locekļiem”. Jautājums tiks nodots Ministru prezidentam.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Paldies.

Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Vucānam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

J.Vucāns (11.Saeimas sekretāra biedrs).

Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies: Dzintars Ābiķis... nav zālē, Inga Bite... nav, Ina Druviete... nav, Raivis Dzintars... nav, Inese Lībiņa-Egnere... nav, Romāns Naudiņš... nav, Jānis Ņikiforovs... atvainojos, Ņikita Ņikiforovs... nav, Jānis Ozoliņš... nav, Ivans Ribakovs... nav, Dāvis Stalts... arī nav.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Līdz ar to Saeimas 10.janvāra sēdi pasludinu par slēgtu.

 

SATURA RĀDĪTĀJS
11. Saeimas ziemas sesijas 1.  sēde
2013. gada 10. janvārī

Par darba kārtību
Lēmuma projekts „Par Ilonas Jurševskas 11. Saeimas deputātes pilnvaru apstiprināšanu uz laiku” (Nr. 334/Lm11) (Dok. Nr. 1732)
Ziņo	- dep. V.Orlovs
Svinīgais solījums
	- I.Jurševska
Par likumprojektu „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (Nr. 505/Lp11) (Dok. Nr. 1685, 1685A)
Par likumprojektu „Grozījums Zvejniecības likumā” (Nr. 506/Lp11) (Dok. Nr. 1686, 1686A)
Par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par mērījumu vienotību”” (Nr. 507/Lp11) (Dok. Nr. 1687, 1687A)
Par likumprojektu „Par Pamatnolīgumu par visaptverošu partnerību un sadarbību starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Vjetnamas Sociālistisko Republiku, no otras puses” (Nr. 510/Lp11) (Dok. Nr. 1697, 1697A)
Par likumprojektu „Par Pamatnolīgumu par partnerību un sadarbību starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Filipīnu Republiku, no otras puses” (Nr. 511/Lp11) (Dok. Nr. 1698, 1698A)
Par likumprojektu „Grozījumi Ārstniecības likumā” (Nr. 512/Lp11) (Dok. Nr. 1707, 1707A)
Par likumprojektu „Grozījumi Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā” (Nr. 513/Lp11) (Dok. Nr. 1708, 1708A)
Par likumprojektu „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (Nr. 514/Lp11) (Dok. Nr. 1709, 1709A)
Par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par hidroelektrostaciju hidrotehnisko būvju drošumu”” (Nr. 515/Lp11) (Dok. Nr. 1710, 1710A)
Par likumprojektu „Grozījumi Dziesmu un deju svētku likumā” (Nr. 516/Lp11) (Dok. Nr. 1711, 1711A)
Par likumprojektu „Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā” (Nr. 517/Lp11) (Dok. Nr. 1712, 1712A)
Par likumprojektu „Par Latvijas Republikas valdības un Melnkalnes valdības nolīgumu par starptautiskajiem pārvadājumiem ar autotransportu” (Nr. 518/Lp11) (Dok. Nr. 1719, 1719A)
Informācija par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Dzintaram Ābiķim no šā gada 8. janvāra līdz 10. janvārim (Dok. Nr. 1715)
Informācija par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātei Inai Druvietei šā gada 10. janvārī (Dok. Nr. 1716)
Informācija par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Romānam Naudiņam šā gada 9. un 10. janvārī (Dok. Nr. 1717)
Informācija par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Ņikitam Ņikiforovam šā gada 10. janvārī (Dok. Nr. 1718)
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par Latvijas Banku”” (Nr. 461/Lp11) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 1515B)
Ziņo	- dep. R.Ražuks
Likumprojekts „Grozījumi Jūras kodeksā” (Nr. 488/Lp11) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 1628)
Ziņo	- dep. K.Olšteins
Likumprojekts „Par Latvijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības līgumu par bijušajā PSRS uzkrāto apdrošināšanas periodu ieskaitīšanu” (Nr. 320/Lp11) (2.lasījums) (Dok. Nr. 1701)
Ziņo	- dep. J.Junkurs
Likumprojekts „Grozījums Kriminālprocesa likumā” (Nr. 287/Lp11) (3.lasījums) (Dok. Nr. 1688)
Ziņo	- dep. A.Judins
Likumprojekts „Grozījumi Pacientu tiesību likumā” (Nr. 29/Lp11) (3.lasījums) (Dok. Nr. 1700)
Ziņo	- dep. V.Orlovs
Likumprojekts „Grozījums likumā „Par Eiropas padomes konvenciju par notiesāto personu nodošanu soda izciešanai”” (Nr. 57/Lp11) (3.lasījums) (Dok. Nr. 1704)
Ziņo	- dep. J.Junkurs
Par darba kārtību
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām”” (Nr. 398/Lp11) (1.lasījums) (Dok. Nr. 1279, 1479)
Ziņo	- dep. V.Dombrovskis
Debates	- dep. A.Elksniņš
	- dep. E.Siliņa
	- dep. E.Cilinskis
	- dep. A.Buiķis
	- dep. A.Judins
	- dep. I.Čepāne
	- dep. B.Cilevičs
	- dep. J.Dombrava
	- dep. D.Kazāka
	- dep. L.Čigāne
	- dep. A.Elksniņš
	- dep. I.Zariņš
	- dep. K.Seržants
	- dep. D.Kazāka
	- dep. S.Āboltiņa
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa	- Saeimas sekretāra biedrs J.Vucāns
Likumprojekts „Grozījums likumā „Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās”” (Nr. 212/Lp11) (2.lasījums) (Dok. Nr. 1616)
Ziņo	- dep. J.Tutins
Debates	- dep. I.Čepāne
	- dep. K.Olšteins
	- dep. G.Bērziņš
	- dep. V.Dombrovskis
	- dep. I.Čepāne
	- dep. I.Līdaka
	- dep. K.Olšteins
Likumprojekts „Grozījums likumā „Par nodokļiem un nodevām”” (Nr. 480/Lp11) (1.lasījums) (Dok. Nr. 1564, 1683)
Ziņo	- dep. R.Ražuks
Likumprojekts „Grozījumi Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībnieku un Černobiļas atomelektrostacijas avārijas rezultātā cietušo personu sociālās aizsardzības likumā” (Nr. 292/Lp11) (1.lasījums) (Dok. Nr. 988, 1684)
Ziņo	- dep. I.Bišofa
Likumprojekts „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (Nr. 487/Lp11) (1.lasījums) (Dok. Nr. 1627, 1689)
Ziņo	- dep. I.Čepāne
Likumprojekts „Grozījumi Piespiedu ietekmēšanas līdzekļu izpildes likumā” (Nr. 452/Lp11) (1.lasījums) (Dok. Nr. 1488, 1690)
Ziņo	- dep. G.Bērziņš
Par darba kārtību
Likumprojekts „Par kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem aizsargājamās teritorijās” (Nr. 489/Lp11) (1.lasījums) (Dok. Nr. 1629, 1694)
Ziņo	- dep. Z.Kalniņa-Lukaševica
Debates	- dep. E.Cilinskis
Likumprojekts „Grozījums likumā „Par Eiropas Padomes Krimināltiesību pretkorupcijas konvenciju”” (Nr. 314/Lp11) (2.lasījums) (Dok. Nr. 1702)
Ziņo	- dep. J.Junkurs
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par 1999. gada 3. jūnija Protokolu par grozījumiem 1980. gada 9. maija Konvencijā par starptautiskajiem dzelzceļa pārvadājumiem (COTIF)”” (Nr. 364/Lp11) (2.lasījums) (Dok. Nr. 1703)
Ziņo	- dep. J.Junkurs
Likumprojekts „Grozījumi Aizsargjoslu likumā” (Nr. 255/Lp11) (2.lasījums) (Dok. Nr. 1705)
Ziņo	- dep. Z.Kalniņa-Lukaševica
Likumprojekts „Grozījumi Autopārvadājumu likumā” (Nr. 449/Lp11) (2.lasījums) (Dok. Nr. 1706)
Ziņo	- dep. K.Olšteins
Likumprojekts „Grozījums likumā „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju”” (Nr. 216/Lp11) (2.lasījums) (Dok. Nr. 1714)
Ziņo	- dep. V.Valainis
Lēmuma projekts „Par Saeimas deputātes Ilonas Jurševskas ievēlēšanu Juridiskajā komisijā” (Nr. 335/Lm11) (Dok. Nr. 1733)
Lēmuma projekts „Par Saeimas deputātes Ilonas Jurševskas ievēlēšanu Eiropas lietu komisijā” (Nr. 336/Lm11) (Dok. Nr. 1734)
Lēmuma projekts „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Grozījumi Maksātnespējas likumā”” (Nr. 367/Lp11) otrajam lasījumam” (Nr. 337/Lm11) (Dok. Nr. 1735)
Informācija par deputātu A.Elksniņa, V.Agešina, I.Cvetkovas, J.Tutina un A.Rubika jautājumu Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim „Par atalgojuma paaugstināšanu valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību valdes locekļiem” (Nr. 27/J11)
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa	- Saeimas sekretāra biedrs J.Vucāns

 

Balsojumi

Datums: 10.01.2013 09:03:14 bal001
Par - 74, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 77)
Balsošanas motīvs: Par Ilonas Jurševskas 11.Saeimas deputātes pilnvaru apstiprināšanu uz laiku (334/Lm11)

Datums: 10.01.2013 09:11:46 bal002
Par - 46, pret - 30, atturas - 10. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par Latvijas Banku” (461/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 10.01.2013 09:13:43 bal003
Par - 85, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Jūras kodeksā (488/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 10.01.2013 09:14:58 bal004
Par - 87, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Par Latvijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības līgumu par bijušajā PSRS uzkrāto apdrošināšanas periodu ieskaitīšanu (320/Lp11), 2.lasījums

Datums: 10.01.2013 09:16:05 bal005
Par - 47, pret - 35, atturas - 1. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Grozījums Kriminālprocesa likumā (287/Lp11), 3.lasījums

Datums: 10.01.2013 09:17:29 bal006
Par - 85, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Pacientu tiesību likumā (29/Lp11), 3.lasījums

Datums: 10.01.2013 09:18:23 bal007
Par - 83, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par Eiropas padomes konvenciju par notiesāto personu nodošanu soda izciešanai” (57/Lp11), 3.lasījums

Datums: 10.01.2013 10:35:21 bal008
Par - 49, pret - 35, atturas - 7. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām” (398/Lp11), 1.lasījums

Datums: 10.01.2013 11:29:57 bal009
Par - 57, pret - 29, atturas - 2. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.1. Grozījums likumā “Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās” (212/Lp11), 2.lasījums

Datums: 10.01.2013 11:30:24 bal010
Par - 80, pret - 3, atturas - 2. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās” (212/Lp11), 2.lasījums

Datums: 10.01.2013 11:31:49 bal011
Par - 87, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par nodokļiem un nodevām” (480/Lp11), 1.lasījums

Datums: 10.01.2013 11:38:32 bal012
Par - 87, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībnieku un Černobiļas atomelektrostacijas avārijas rezultātā cietušo personu sociālās aizsardzības likumā (292/Lp11), 1.lasījums

Datums: 10.01.2013 11:42:33 bal013
Par - 85, pret - 0, atturas - 1. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (487/Lp11), 1.lasījums

Datums: 10.01.2013 11:43:51 bal014
Par - 86, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Piespiedu ietekmēšanas līdzekļu izpildes likumā (452/Lp11), 1.lasījums

Datums: 10.01.2013 11:52:23 bal015
Par - 85, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem aizsargājamās teritorijās (489/Lp11), 1.lasījums

Datums: 10.01.2013 11:53:19 bal016
Par - 85, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par Eiropas Padomes Krimināltiesību pretkorupcijas konvenciju” (314/Lp11), 2.lasījums

Datums: 10.01.2013 11:54:18 bal017
Par - 83, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par 1999.gada 3.jūnija Protokolu par grozījumiem 1980.gada 9.maija Konvencijā par starptautiskajiem dzelzceļa pārvadājumiem (COTIF)” (364/Lp11), 2.lasījums

Datums: 10.01.2013 11:56:27 bal018
Par - 85, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Aizsargjoslu likumā (255/Lp11), 2.lasījums

Datums: 10.01.2013 11:57:29 bal019
Par - 83, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Autopārvadājumu likumā (449/Lp11), 2.lasījums

Datums: 10.01.2013 11:59:08 bal020
Par - 83, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” (216/Lp11), 2.lasījums

Datums: 10.01.2013 11:59:41 bal021
Par - 86, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par Saeimas deputātes Ilonas Jurševskas ievēlēšanu Juridiskajā komisijā (335/Lm11)

Datums: 10.01.2013 12:00:06 bal022
Par - 85, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par Saeimas deputātes Ilonas Jurševskas ievēlēšanu Eiropas lietu komisijā (336/Lm11)

Datums: 10.01.2013 12:00:36 bal023
Par - 87, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi Maksātnespējas likumā” (Nr. 367/Lp11) otrajam lasījumam (337/Lm11)

Frakciju viedokļi
2013.gada 10.janvārī

Vadītāja. Sveiciens radioklausītājiem jaunajā gadā! Ir noslēgusies šīs sesijas pirmā Saeimas sēde, un no Saeimas nama Rīgā skan raidījums „Frakciju viedokļi”. Turpmākajās minūtēs Saeimas frakciju pārstāvji pastāstīs par šodien pieņemtajiem lēmumiem.

Pirmais šodien pie mikrofona – Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas priekšsēdētāja biedrs Valērijs Agešins. Lūdzu!

V.Agešins (SC).

Paldies.

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Saeimas 10.janvāra sēdē pirmajā lasījumā tika izskatīti Finanšu ministrijas iesniegti, mūsu skatījumā, kaunpilni un neadekvāti grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām”. To mērķis ir paaugstināt valsts uzņēmumu vadītāju algām piemērojamo koeficientu. Līdz ar to 2013.gadā īpaši lielā kapitālsabiedrībā maksimālā mēnešalga varēs sasniegt 4780 latu. Mums tas nav pieņemams uz skolotāju, policistu, ugunsdzēsēju atalgojuma fona. Savukārt tad, ja spēkā paliks grozījumi Ministru kabineta noteikumos un galīgajā lasījumā tiks apstiprināti Finanšu ministrijas piedāvātie grozījumi likumā, valsts uzņēmumu vadītāji algās varēs saņemt līdz pat 20 tūkstošiem latu. Starp citu, šiem grozījumiem bija jāstājas spēkā jau 2013.gada 1.janvārī, taču pēc asās kritikas, ko pauda gan sabiedrība, gan opozīcija, likumprojekta virzība tika uz laiku iekonservēta. Diemžēl pati ideja netika atlikta, un 2012.gada 27.novembrī Ministru kabinets izdarīja grozījumus Ministru kabineta noteikumos Nr.814 – to rezultātā tādas kapitālsabiedrības valdes priekšsēdētājs, kuras iepriekšējā gada neto apgrozījums pārsniedz 40 miljonus latu, faktiski var saņemt divas algas – par darbu valdē un amata pienākumu izpildi kapitālsabiedrībā. Grozījumi vienlaicīgi paredz, ka valdes priekšsēdētājam un valdes loceklim nepieciešama akcionāru sapulces vai dalībnieku sapulces piekrišana, lai saņemtu vēl vienu mēnešalgu par citu pienākumu pildīšanu uzņēmumā. Tas vēlreiz apliecina Ministru prezidenta Dombrovska kunga politisko atbalstu savējiem kapitālsabiedrību amatos. Grozījumu tapšanas gaitā ir notikušas arī interesantas manipulācijas. Tā tika pieslīpēts projekta sākotnējā redakcijā paredzētais uzņēmuma iepriekšējā gada neto apgrozījuma apjoms – no 100 miljoniem latu līdz 40 miljoniem. Tādējādi vēl vairāk palielinājās to personu skaits, kuras pretendē uz lielākām algām. Ne jau visas valsts un pašvaldību kapitālsabiedrības var pārsniegt 100 miljonu latu apgrozījuma robežu, taču nokārtot sava pamatamata savienošanu ar kādu citu amatu tajā pašā uzņēmumā – tas gan vadībai nesagādā nekādas grūtības.

Jāatzīmē, ka šodien esam nosūtījuši vēstuli, kā arī „Saskaņas Centra” deputātu jautājumus Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim, lai noskaidrotu, uz kāda pamata tika grozīti Ministru kabineta noteikumi Nr.814, tādējādi pārkāpjot Latvijas Republikas Satversmes 64.pantu. Lieta tāda, ka Satversmes tiesa savos nolēmumos vairākkārt norādījusi, ka tiesības kādu jautājumu noregulēt ar likumu pieder Saeimai, kā arī tautai Satversmē paredzētajā kārtībā un apjomā, savukārt Ministru kabinets vai cita institūcija tikai detalizē likumos ietverto politisko gribu un nosaka likumu īstenošanas kārtību. Bet Ministru kabinets ar 2012.gada 27.novembra grozījumiem Ministru kabineta noteikumos ir pārsniedzis tam likumdevēja piešķirto pilnvaru apjomu, ignorējot deleģējumu, kas noteikts likumā „Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām”, un negādājot par to, lai tiktu ievērotas likumdevēja noteiktā pilnvarojuma robežas un pienācīgā kārtībā radīts taisnīgs rezultāts. Līdz ar to ir pārkāpta Satversme. Diemžēl koalīcijā esošās partijas šodien Aigara Kalvīša valdības stilā atbalstīja šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies deputātam Valērijam Agešinam.

Tagad vārds Reformu partijas frakcijas priekšsēdētājam Vjačeslavam Dombrovskim.

V.Dombrovskis (RP).

Cienījamie klausītāji! Es domāju, ir diezgan skaidrs, ka valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojumam jābūt konkurētspējīgam, citādi ir pārāk liels risks, ka tiks piesaistīti tādi vadītāji, kuri šo atalgojumu saņems kaut kādā citā veidā, nu, pēc būtības radot apstākļus valsts kapitālsabiedrību izzagšanai.

Tāpat nav nekādu šaubu, ka šis atalgojums, vismaz salīdzinājumā gan ar privāto sektoru, gan ar citām valstīm, šobrīd ir samērā zems. Viens piemērs: „Latvenergo” vadītāja atalgojums ir kādas trīs reizes zemāks nekā Eesti Energia – līdzīga Igaunijas uzņēmuma vadītāja atalgojums. Tajā pašā laikā ir diezgan interesanti, ka starp visām valsts kapitālsabiedrībām pastāv diezgan lielas atšķirības atalgojuma ziņā. Nu, vēlreiz runājot par to pašu „Latvenergo” vadītāju, – viņa alga ir drusciņ zemāka nekā 3 tūkstoši latu mēnesī, bet tajā pašā laikā airBaltic direktora alga – gandrīz 20 tūkstoši latu mēnesī. Rīgas Brīvostas vadītāja alga ir vairāk nekā 10 tūkstoši latu mēnesī.

Te mums arī jāuzdod jautājums: vai atalgojums kā tāds ir pašmērķis? Domāju, diezgan skaidrs, ka ne, tas nav pašmērķis, tas ir līdzeklis. Līdzeklis tam, lai mēs varētu panākt valsts kapitālsabiedrību efektīvāku pārvaldīšanu.

Nu, piemēram, pagājušajā gadā valsts kapitālsabiedrības valsts budžetā iemaksājušas vairāk nekā 100 miljonus latu dividenžu. Ja, piemēram, mēs varētu ieviest labāku valsts kapitālsabiedrību pārvaldības modeli, kas, ieskaitot atalgojumu, izmaksātu, piemēram, vienu miljonu latu gadā, bet no valsts kapitālsabiedrībām to labākas pārvaldības rezultātā papildus saņemtu 10 miljonus latu dividendēs katru gadu, tad skaidrs, ka Latvijas iedzīvotājiem tas būtu izdevīgi – samaksājot vienu miljonu, dabūt 10 miljonus latu katru gadu. Bet kas tas ir – labākais pārvaldības modelis? Manuprāt, ir diezgan skaidrs, ka atalgojums ir, nu, varbūt labākajā gadījumā kāda desmitā daļa no šīs labākās pārvaldības. Jo mērķis ir skaidrs – piesaistīt tos vadītājus, kuri ir viskompetentākie, visprofesionālākie un spēj nodrošināt labākus uzņēmuma darbības rezultātus.

Bet tad ir jautājums: kādā veidā šie vadītāji tiek pie saviem amatiem tieši valsts kapitālsabiedrībās, jo ir viena lieta, ja tiek godīga un atklāta konkursa rezultātā un tiek izvēlēti tiešām viskompetentākie, vislabākie, un pavisam cita lieta, ja pie amatiem tiek, tēlaini izsakoties, šoferu dēli. Nu, protams, ja šajos amatos, ja tie vadītāji ir pārsvarā šoferu dēli vai kādi radinieki, vai politiski saistīti cilvēki, tad atalgojumu var palielināt divas reizes, trīs reizes, desmit reizes, bet, nu, visticamāk, valsts kapitālsabiedrības labāk netiks pārvaldītas. Tāpēc Reformu partija uzskata, ka mums jāiet, mums jāpaātrina jauna valsts kapitālsabiedrību pārvaldības modeļa ieviešana. Reformu partija šo jautājumu virza caur Ministru kabinetu jau diezgan ilgu laiku un jau vairākas reizes aicinājusi Koalīcijas sadarbības padomi virzīt šo jautājumu ātrāk uz priekšu, bet diemžēl no koalīcijas partneriem pietiekamu pretimnākšanu mēs neesam sagaidījuši. Un pagaidām šis process diemžēl ir diezgan garš.

Ja mēs runājam par šo konkrēto likumprojektu, kurš šodien tika atbalstīts Saeimā, tad, manuprāt, Saeimas deputātiem, pirmām kārtām, protams, koalīcijas deputātiem, tomēr jāuzņemas atbildība par to, ka šis skandāls ir noticis, par šo sabiedrības sašutumu. Jo diemžēl tieši mēs esam izņēmuši šo likumprojektu vairākas reizes no Saeimas darba kārtības, un rezultātā šis jautājums tika atrisināts tā, pa kluso Ministru kabineta ietvaros. Manuprāt, tas arī ir tāpēc, kāpēc mēs atbalstījām šo likumprojektu pirmajā lasījumā. Mūsu pienākums ir piedāvāt sabiedrībai atklātu diskusiju par šo jautājumu, par to, pēc kādiem kritērijiem mums kāds jāizvēlas, cik lielam vajadzētu būt valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojumam. Tāpēc mūsu lēmums šodien atbalstīt šo likumprojektu nebūt nenozīmē, ka mēs mehāniski atbalstām kaut kādu mehānisku algu palielināšanu. Nē, mēs atbalstām lēmumu par to, ka Saeima uzņemas atbildību un nodrošina šā jautājuma atklātu izskatīšanu vēlētājiem redzamā veidā.

Paldies.

Vadītāja. Paldies deputātam Vjačeslavam Dombrovskim.

Nākamais runās partijas VIENOTĪBA frakcijas priekšsēdētājs Dzintars Zaķis.

 

Dz.Zaķis (VIENOTĪBA).

Labdien, godājamie radioklausītāji! Ir iestājies jauns gads, tāpēc vēlos jūs visus apsveikt ar šo faktu un novēlēt, lai jums visiem šogad būtu viss, ko vēlaties, un tādā daudzumā, kādā jūs gribētu, un lai prieks par to būtu patiess.

Pirmā darba nedēļa mums bija salīdzinoši vētraina un bija vesela virkne jautājumu, kas kļuva aktuāli, un tas bija arī iepriekš prognozējams. Proti, vispirms bija mūsu diskusijas par valsts kontroliera kandidāta izvirzīšanu, un šobrīd jūsu uzmanībai vai sabiedrības apspriešanai ir izvirzītas divas kandidātes, abas – vienlīdz spēcīgas.

Viena kandidāte ir Rutkovskas kundze, kas ir vairāk no uzņēmējdarbības vides, ar lielu pieredzi gan Latvijā, gan ārzemēs, ar lielu stāžu darbā gan privātajā sektorā, gan par pasniedzēju augstskolā.

Un otra kandidāte ir Krūmiņas kundze, kas ilgus gadus strādājusi Valsts kontrolē. Arīdzan cilvēks ar lielu pieredzi. Audits viņai ir teju jau astoņus gadus ilga darba ikdiena. Esam tagad stadijā, kad mums būs pietiekami plašas diskusijas. Nākamotrdien Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijā būs diskusiju pirmā kārta, un šīs diskusijas, es ceru, noslēgsies ar to, ka mēs atradīsim spēcīgāko no šiem diviem kandidātiem.

Otrs jautājums, uz ko noteikti saasinājās uzmanība, bija nupat kā divu iepriekšējo runātāju pieminētais jautājums par atalgojumu valsts kapitālsabiedrībās.

Jautājums tik tiešām ir sens, un man ir atmiņā, ka gan 8.Saeimā, gan 9.Saeimā par to ir runāts. Arī šajā Saeimā pie tā vairākkārt esam atgriezušies. Likums nosaka, kāds var būt valdes locekļa atalgojums, un šis atalgojums krīzes gadu gaitā tika samazināts līdz iespējami mazam. Krīze ir garām, ekonomika sāk atjaunoties, un arī šajos jautājumos mums ir jāsāk meklēt risinājumus, bet sakarā ar to, ka piedāvājums šo likumu skatīt budžeta paketē nebija īsti korekts, jo, raugi, budžeta paketē jāskata lietas, kas attiecas tikai uz budžetu, no budžeta paketes to izņēmām un atlikām uz janvāri. Tanī laikā Ministru kabinets nolēma atļaut tiem lielo kapitālsabiedrību vadītājiem, kuri vienlaicīgi apvieno amatus, vairākus amatus savā firmā vai holdingā, vai kā tamlīdzīgi, saņemt atalgojumu par šo amatu apvienošanu.

Protams, atalgojums tika noteikts, mūsuprāt, arī VIENOTĪBAS frakcijas deputātuprāt, nesamērīgi liels. Tātad, ko mēs darīsim – mēs neapšaubāmi ķersimies klāt pie kapitāla daļu un kapitālsabiedrību likuma un ieviesīsim precīzu regulējumu attiecībā uz to, ko tad īsti par kādu paveikto darbu valdes priekšsēdētājs un valdes locekļi drīkst saņemt un ko drīkst saņemt par apvienošanu.

Mēs uzskatām, ka algai ir jābūt taisnīgai, tai jāsastāv no divām daļām – no bāzes un no motivējošas komponentes, jo, proti, uzņēmuma vadītājam, kurš ir spējis gada laikā attīstīt uzņēmumu, vairot tā vērtību vai iegūt lielāku peļņu, vai apgūt jaunus tirgus vai jaunus biznesa segmentus, ir jābūt motivētam. Nu, nedrīkst būt tā, ka uzņēmuma vadītājs nāk uz darbu tikai un vienīgi, lai atsēdētu savas stundas un par attīstību nedomātu. Alga ir lētākais veids, kā motivēt. Mēs uzskatām, ka ir iespējams izveidot taisnīgu sistēmu un godīgu sistēmu gan attiecībā pret sabiedrību, bet arī attiecībā pret uzņēmuma izaugsmi, un ar šo likumu tas būtu darāms. Es esmu pārliecināts, ka mēs spēsim iespējami īsā laikā to izdarīt.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies deputātam Dzintaram Zaķim.

Atgādināšu, ka pašlaik skan raidījums „Frakciju viedokļi” no Saeimas nama Rīgā.

Tālāk vārds Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!”–„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas deputātam Gaidim Bērziņam.

G.Bērziņš (VL–TB/LNNK).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Laimīgu visiem Jauno gadu!

Šodien tiešām jāteic, ka pirmā Saeimas darba nedēļa ir aizritējusi ļoti ražīgi un bijusi pilna ar diskusijām. Es gribētu minēt divus diskusiju blokus.

Un viens ir tas, ar ko beidza Zaķa kungs, proti, kapitālsabiedrību valžu locekļu atalgojuma jautājums, kas sabiedrībā pilnīgi pamatoti ir radījis neizpratni un lielu rezonansi. Es gribētu teikt, ka nav pieļaujamas šādas situācijas, ka Ministru kabinets, faktiski apejot likumdevēja gribu, ir jautājumu interpretējis šādā veidā un radījis šādu iespēju palielināt kapitālsabiedrību valžu locekļu atalgojumu. Vēlētos vērst uzmanību arī uz to, ka Tieslietu ministrija norādījusi uz iespējamām problēmām, kas radīsies, apskatot šos Ministru kabineta noteikumus valdībā. Zaķa kungs jau minēja par kritērijiem. Jā, kritēriji, protams, ir apspriešanas vērti. Tikai, mūsuprāt, nav pieļaujamas tādas situācijas, ka kapitālsabiedrības, piemēram, tādas, kas sniedz medicīnas pakalpojumus, proti, slimnīcas, tiek papildus finansētas no valsts un šādu kapitālsabiedrību valžu locekļi saņem vēl papildu piemaksas. Tātad tādas situācijas, mūsuprāt, nav pieļaujamas. Tas, ka problēma jārisina, ir pilnīgi saprotams, un tāpēc šobrīd šis likumprojekts Saeimā ir ieguvis virzību.

Gribētu arī izteikt nelielu repliku Agešina kunga teiktajam. Interesanti, es domāju, visai sabiedrībai būtu zināt, kāda atalgojuma sistēma pastāv Rīgas pašvaldībā attiecībā uz Rīgas domes kapitālsabiedrībām. Tātad šādas informācijas sabiedrībai diemžēl nav.

Vēl viens jautājumu bloks, par ko šobrīd Saeimā tiek diskutēts, ir saistīts ar valsts kontroliera amata kandidātiem. Nacionālā apvienība kopā ar Reformu partiju par potenciālo valsts kontroliera amata kandidāti ir izvirzījusi Elitu Krūmiņu. Viņa ir Valsts kontroles padomes locekle. Kāpēc šāda izvēle?

Šāda izvēle galvenokārt ir pamatota ar vienu būtisku argumentu, proti, mēs uzskatām, ka Valsts kontroles prestižs sabiedrībā šobrīd ir pietiekami augsts, un, lai turpinātu šos Valsts kontroles iesāktos darbus, valsts kontrolierim jānāk no Valsts kontroles vides. Mēs redzam, ka Krūmiņas kundze ir tiešām ar pieredzi un tātad būtu spējīga turpināt šos uzsāktos darbus.

Neapšaubāmi, ka arī otrs kandidāts ir spējīgs un ar labu dzīvesgājuma pieredzi. Tomēr tas aspekts, ka šis kandidāts nāk no privātā sektora, mūsos raisa zināmas bažas par to, vai šī iestāde varētu nodrošināt darba pēctecību, jo tomēr, ja mēs vērtējam tādu tīri cilvēcisko faktoru, cilvēkam, kas nokļūst šādā amatā, ir nepieciešams laiks un arī redzējums par to, kā šo iestādi vadīt.

Paldies.

Vadītāja. Paldies deputātam Gaidim Bērziņam.

Raidījumu šodien noslēdz Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputāte Iveta Grigule.

I.Grigule (ZZS).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Arī Zaļo un Zemnieku savienībai ir ļoti stingrs un noteikts viedoklis par algu celšanu valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībās. Mēs simtprocentīgi neatbalstām šo lēmumu, jo uzskatām, ka šajā brīdī, kad valsts tikko, tikko sāk atgūties no krīzes, tas ir pilnīgi nepamatots.

Ja jau, kā saka koalīcijas partneri, krīze ir beigusies un jāsāk palielināt algas, jo tas ir taisnīgi, tad ir jāsāk no lejas, nevis no augšas, tāpēc ka kārtīgs saimnieks vienmēr vispirms parūpējas par savu saimi, kas viņu uztur un kas viņu baro, un tikai tad viņš padomās par sevi. Nevar būt, ka vadītājs saņem 10 000, bet skolotājs – knapi 250 latus, ka pensionāram nepietiek naudas zālēm un apkurei. Mēs esam kategoriski pret jebkuru algas palielināšanu šajā brīdī valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību vadītājiem.

Otrs jautājums, kurš ir aktuāls Zaļo un Zemnieku savienības frakcijā un kurā mums ir ļoti stingrs un noteikts viedoklis. Tas ir viedoklis un jautājums par eiro ieviešanu Latvijā no 2014.gada 1.janvāra. Mēs neuzskatām, ka Latvija šajā brīdī ir gatava pievienoties eirozonai. Tādai, kāda eirozona ir šobrīd. Eirozonā krīze būs vēl vismaz piecus gadus, un stāsti par to, ka eiro ir brīnumlīdzeklis, kas mums palielinās algas, kas piesaistīs investīcijas, ir absolūtas muļķības. Mēs redzam: Šveice nav ne Eiropas Savienības dalībvalsts, ne savu valūtu ir nomainījusi uz eiro; Zviedrija nav nomainījusi savu valūtu; Anglija nav nomainījusi savu valūtu. Kāpēc mums, mūsu pensionāriem un mūsu skolotājiem būtu jāmaksā Eiropai nauda, par ko glābt Grieķijas ekonomiku? Grieķijā vidējā alga ir 800 lati mēnesī. Mums – 400. Tad, kad mūsu algas būs līdzīgas un mūsu bezdarba līmenis samazināsies līdz viencipara skaitlim – līdz pieciem procentiem, tad mēs varēsim atgriezties pie šīs diskusijas. Nav svarīgi, kā saucas valūta. Svarīgi ir – kā valsts strādā, kā attīstās ekonomika, kā notiek ražošana un racionāla līdzekļu izmantošana. Tā ka mēs neesam gatavi šajā brīdī atbalstīt šo projektu.

Ko es varētu teikt noslēgumā? Noslēgumā es jums noteikti visiem novēlu veselību. Viss pārējais atnāks. Bet lai jums šogad laba veselība. Laimīgu Jauno gadu!

Vadītāja. Paldies deputātei Ivetai Grigulei.

Līdz ar to šodienas „Frakciju viedokļi” ir izskanējuši.

Paldies, ka klausījāties. Lai jums jauka diena, un uz sadzirdēšanos!