Latvijas Republikas 11.Saeimas
ziemas sesijas otrā sēde
2013.gada 17.janvārī
Sēdi vada Latvijas Republikas 11.Saeimas priekšsēdētāja
Solvita Āboltiņa.
Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Frakciju viedokļi
Sēdes vadītāja. Labrīt, cienījamie kolēģi! Pulkstenis ir 9.00.
Sākam Saeimas 17.janvāra sēdi. Pirms mēs sākam izskatīt apstiprināto sēdes darba kārtību, informēju jūs, ka ir saņemti pieci priekšlikumi par iespējamām izmaiņām šīsdienas sēdes darba kārtībā.
Deputāti Judins, Kārkliņa, Čigāne, Cilinskis un Kazāka ir lūguši izdarīt izmaiņas Saeimas 17.janvāra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojektu „Grozījums likumā „Par nelikumīgi represēto personu reabilitāciju””. Vai deputātiem ir iebildumi? (No zāles: „Nav!”) Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.
Savukārt Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir lūgusi izdarīt izmaiņas Saeimas 17.janvāra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā komisijas izstrādāto likumprojektu „Grozījums Pievienotās vērtības nodokļa likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? (No zāles: „Nav!”) Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.
Bet Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz izdarīt izmaiņas Saeimas 17.janvāra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Grozījumi Publisko iepirkumu likumā” (Nr.402/Lp11) otrajam lasījumam”. Vai deputātiem ir iebildumi? (No zāles: „Nav!”) Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.
Savukārt Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcija lūdz izdarīt izmaiņas Saeimas 17.janvāra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojektu „Grozījums Pievienotās vērtības nodokļa likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? (No zāles: „Nav!”) Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis arī Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas lūgumu izdarīt izmaiņas Saeimas 17.janvāra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā komisijas izstrādāto likumprojektu „Grozījumi Būvniecības likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.
Tātad sākam izskatīt apstiprināto grozīto darba kārtību.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Par Tirdzniecības nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Kolumbiju un Peru, no otras puses” nodot Ārlietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Par nolīgumu, ar ko izveido asociāciju starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Centrālameriku, no otras puses” nodot Ārlietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par Latvijas Republikas starptautiskajiem līgumiem”” nodot Ārlietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Civilām vajadzībām paredzētu sprāgstvielu aprites likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Vides aizsardzības likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Judina, Kārkliņas, Čigānes, Cilinska un Kazākas iesniegto likumprojektu „Grozījums likumā „Par nelikumīgi represēto personu reabilitāciju”” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.
„Par” pieteicies runāt deputāts Andrejs Judins.
A.Judins (VIENOTĪBA).
Cienījamie kolēģi! 1990.gadā Latvijas Republikas Augstākā padome pieņēma likumu „Par nelikumīgi represēto personu reabilitāciju”, taču reabilitācijas process vēl joprojām nav pabeigts, un tas ir arī tāpēc, ka likumdevējs neizpildīja savu darbu pilnā apjomā. Diemžēl tika aizmirsts par vienu cilvēku grupu - tiem, kuri tika represēti padomju laikā, - ar padomju psihiatrijas rokām. Proti, saskaņā ar likumu, kas tika pieņemts 1990.gadā, bija paredzēts izveidot speciālu komisiju, kas izvērtētu un reabilitētu tos cilvēkus, kuri tika represēti bez tiesas nolēmumiem, proti, viņiem bija uzstādīta diagnoze, ka viņi ir slimi, un viņus sūtīja uz slimnīcu ārstēšanai nevis tāpēc, ka viņi bija slimi, bet tieši tāpēc, ka viņu uzskati bija vērsti pret padomju varu, viņu darbības bija vērstas pret padomju varu.
Ļoti svarīgi atjaunot vēsturisko taisnīgumu. Ļoti svarīgi reabilitēt šos cilvēkus. Bet patlaban tas nav iespējams tieši tāpēc, ka likums neparedz, nepiemin attiecīgo cilvēku grupu. Mēs tiešām ilgi domājām par to, kā atrisināt problēmu. Protams, modeļi var būt visdažādākie. Bet ko, manuprāt, nedrīkst darīt? Ko nedrīkst darīt? Nedrīkst prasīt, lai šie cilvēki pierādītu, ka viņi ir psihiski veseli. Mēs nedrīkstam taisīt, organizēt kaut kādus konsīlijus, kas aicinās šos cilvēkus un kur šiem cilvēkiem būs jāskaidro, kāpēc viņi ir veseli.
Es nezinu, vai jūs arī, tāpat kā es, saņēmāt vēstuli, kur cilvēki prasa atzīt viņus par normāliem, un to viņi apliecina ar kaimiņu parakstiem. Man pagājušajā gadā bija tāda vēstule, kur cilvēks iesniedza tādu pierādījumu.
Attiecībā uz padomju laikā represētajiem mēs nedrīkstam pieļaut atkārtotu viktimizāciju, mēs nedrīkstam pazemot šos cilvēkus, tāpēc procedūru es redzu šādu: saskaņā ar Augstākās padomes lēmumu attiecīgo personu reabilitācija būtu jāveic prokuratūrai, un prokuratūrai ir speciāla nodaļa, kas ar attiecīgajām lietām nodarbojas.
Cilvēkiem, kuri uzskata, ka viņus represēja, būs jāiesniedz dokumenti, prokuratūra pārbaudīs un pieņems lēmumu. Tieši tāda procedūra ļaus pieņemt lēmumu ātri. Citādi, ja mēs sāksim veidot komisiju, ja mēs sāksim strādāt, teiksim, ļoti lēni, var pienākt brīdis, kad vispār vairs nebūs to cilvēku, kuri būs jāreabilitē.
Tātad, cienījamie kolēģi, es aicinu tiešām atjaunot vēsturisko taisnību un atbalstīt attiecīgā likumprojekta virzīšanu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
„Pret” neviens nav pieteicies runāt. Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka likumprojekts tiek nodots komisijai? Tātad likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas iesniegto likumprojektu „Grozījums Pievienotās vērtības nodokļa likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.
Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Zariņa, Urbanoviča, Agešina, Rubika un Dolgopolova iesniegto likumprojektu „Grozījums Pievienotās vērtības nodokļa likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.
Vai deputātiem ir iebildumi? (No frakcijas VIENOTĪBA: „Ir!”) Deputātiem ir iebildumi.
„Par” pieteicies runāt deputāts Ivars Zariņš.
I.Zariņš (SC).
Labdien, kolēģi! Vakar prezidents ciemojās Jēkabpilī, manā dzimtajā pilsētā, un tās iedzīvotāji pauda viņam savu sāpi un savu rūpi par to, ka siltums ir kļuvis būtiski dārgāks un grūti to ir apmaksāt. Šodien es ar gandarījumu varu teikt saviem novadniekiem un visai ziemas skavās ieskautajai Latvijai, ka mēs esam sagatavojuši priekšlikumu, kā atvieglot šo situāciju viņiem un arī visai Latvijai.
Mēs ierosinām samazināt pievienotās vērtības nodokļa likmi uz 5 procentiem mājsaimniecībām. Jā, es zinu, ko jūs teiksiet. Jūs teiksiet: jā, šāds priekšlikums būtu jāizveido... ja mēs vēlamies palīdzēt, tad vajadzētu izdarīt tā, lai palīdzētu mērķtiecīgi tiem, kam šī palīdzība ir visvairāk vajadzīga, - mazturīgajiem, pensionāriem. (No zāles dep. A.Loskutovs: „Protams!”) Jā, pilnīgi piekrītam, to jūs teicāt jau arī rudenī, bet neko neizdarījāt. Ziema jau ir atnākusi, reāls sals ir uz ielas, cilvēki salst, cilvēkiem ir problēmas samaksāt rēķinus. Gāzes cena ir būtiski cēlusies. Pagājušajā sezonā gāzes apkure sākās ar 175 latiem par tūkstoš kubikmetriem, turpretim šajā sezonā sākās jau ar 210 latiem, un cena turpina celties.
Kā mēs zinām, rēķini salīdzinājumā ar novembri decembrī ir pieauguši par 60 procentiem. Parādi turpina augt - sezonas sākumā bija 23 miljoni, bet tagad jau vairāki miljoni nākuši klāt. Kaut kas ir jādara. Būsim reālisti! Šos priekšlikumus jūs nespēsiet izstrādāt, nespēsiet tos sagatavot, bet ziema jau ir klāt. Tāpēc mūsu priekšlikums ir, ka šis būtu pagaidu risinājums.
Mēs ierosinām pievienotās vērtības nodokļa likmi iedzīvotājiem siltumam samazināt uz 5 procentiem līdz 2015.gadam. Es ceru, ka tas būs pietiekoši ilgs termiņš, lai šinī termiņā izstrādātu citus - labākus un efektīvākus - palīdzības mehānismus. Bet, kamēr to nav, šī ir vienīgā iespēja, kā mēs reāli varam palīdzēt savai tautai nesalt šinī ziemā.
Un otrs svarīgs aspekts. Ja jau mēs runājam par to, ka krīze ir beigusies, tad es jums atgādināšu, ka pirms krīzes siltumam arī bija tieši šāda likme. Tad ļaujiet arī tautai, ne tikai augstajos valdības koridoros, beidzot sajust, ka krīze ir beigusies... tātad arī tautai. Padarīsim šo likmi tieši tādu pašu, kāda tā bija pirms krīzes. Vismaz tajā laikā, kamēr mēs atrodam labāku risinājumu.
Paldies.
Es aicinu atbalstīt manu priekšlikumu. (SC frakcijas aplausi.)
Sēdes vadītāja. „Pret” pieteicies runāt deputāts Jānis Reirs.
J.Reirs (VIENOTĪBA).
Augsti godātā priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Gribu atgādināt, ka pievienotās vērtības likme apkurei jau tagad ir samazinātā likme. Tātad apkurei tā ir nevis 21, kā visiem pārējiem pakalpojumiem un precēm, bet tikai 12 procenti.
Ko tad mums šajā likumprojektā piedāvā „Saskaņas Centrs”?
„Saskaņas Centrs” piedāvā visvienkāršāko, bet diemžēl visneefektīvāko veidu, kā noņemt no sevis atbildību. (No SC frakcijas: „Atbilstoši Saeimas spējām!”) Tātad šī pievienotās vērtības likme, ja mēs paanalizēsim, piemēram, lata izteiksmē, cik mēs maksājam par apkuri, tad redzam, ka, ja maksa par apkuri ir viens lats, tad tas, ko piedāvā „Saskaņas Centrs”, samazina apkures rēķinu par pieciem santīmiem.
Kā jūs jau dzirdējāt, gāzes tarifi ir pieauguši. Tātad, pēc dažu siltuma pakalpojumu sniedzēju datiem, tie ir apmēram 83 procenti no tarifa: 80 santīmi ir gāzei, 5 santīmi - PVN (No zāles dep. I.Zariņš: „Nu tad nedarīsim neko?!”), 15 santīmi - saimniecībai, kas sniedz šo pakalpojumu. Un „Saskaņas Centrs”, skaidrs, piedāvā to vienkāršāko ceļu - 5 procentus nost, un viss. Bet paanalizēsim... Te bija arī tāds starpsauciens, ka nedarīsim neko. Nu tas jau ir tas, ko Rīgas domē dara „Saskaņas Centrs” tieši saistībā ar siltināšanas jautājumiem, - viņi nedara neko.
Paanalizēsim, kas notiek tajās pašvaldībās, kuras ir nopietni iesaistījušās siltināšanas procesā. Kā labāko piemēru gribu minēt Liepāju un Daugavpili, jo Liepājā veseliem mikrorajoniem būs siltinātas mājas. Maksimālais efekts, kas ir panākts, nosiltinot māju, ir 70 procentu liela ekonomija. Tātad rēķins samazinās par 70 procentiem.
Ko mēs iegūstam? Mēs iegūstam, ka gāzes piegādātājam samaksā 20 santīmus, mēs iegūstam, ka samazinās arī samaksa pakalpojuma sniedzējam, un līdz ar to viņam būs jāstrādā efektīvāk, un mēs atstājam arī līdzekļus budžetā. Turpretī šis piedāvājums paredz tikai samazināt budžeta līdzekļus, kas ir aptuveni 10 miljoni latu un kas ir nepieciešami, veidojot nākamā gada budžetu, lai paaugstinātu atalgojumu... plānojot paaugstināt atalgojumu skolotājiem, plānojot paaugstināt atalgojumu mediķiem, policijas darbiniekiem un kultūras darbiniekiem. Turklāt šis piedāvājums, ko iesniedzis „Saskaņas Centrs” šajā PVN likumā, paredz gāzes piegādātāju vispār neskart un tupināt maksāt viņam šo lielo samaksu, kā arī neskart ražotāju. Tātad nav jāmeklē efektivitāte, bet ir paredzēts vienkārši paņemt no budžeta 10 miljonus latu, kas būs nepieciešami algu paaugstinājumam 2014.gadā. (No zāles dep. I.Zariņa starpsaucieni.)
Es domāju, ka mēs nevaram piekrist šādam risinājumam. Mums ir jāveltī visi spēki, visa enerģija tam, lai tiešām iedzīvinātu to, kas jau ir iedzīvināts siltināšanas programmās, - nākošajā plānošanas periodā ir jāmeklē vēl papildu līdzekļi siltināšanai un jāmudina tās pašvaldības, kuras vēl nav iesaistījušās šajās programmās, piemēram, Rīga, tomēr tajās iesaistīties.
Paldies par uzmanību, kolēģi, un lūdzu noraidīt šo likumprojektu!
Sēdes vadītāja. Paldies.
Viens deputāts runājis „par”, viens - „pret”, tātad lēmums jāpieņem balsojot.
Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai deputātu Zariņa, Urbanoviča, Agešina, Rubika un Dolgopolova iesniegto likumprojektu „Grozījums Pievienotās vērtības nodokļa likumā” nodotu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu!... Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 40, pret - 51, atturas - 2. Likumprojekts komisijai nav nodots. Paldies.
Saeimas Prezidijs ierosina Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas iesniegto likumprojektu „Grozījumi Būvniecības likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Pirms mēs turpinām izskatīt šīsdienas sēdes darba kārtību, informēju jūs, ka ir saņemts vēl viens iesniegums par iespējamām izmaiņām tajā.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz izdarīt Saeimas 17.janvāra sēdes darba kārtībā izmaiņas - iekļaut komisijas izstrādāto likumprojektu „Grozījums Pievienotās vērtības nodokļa likumā” izskatīšanai pirmajā lasījumā darba kārtības trešajā sadaļā kā pirmo darba kārtības jautājumu. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.
Nākamais jautājums - „Par atvaļinājuma piešķiršanu”.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Ivana Ribakova iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņam neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 10.janvārī. Atvaļinājums tika piešķirts, un par to jūs tagad tiekat informēti.
Nākamā darba kārtības sadaļa - „Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.
Nākamais darba kārtības jautājums - „Valsts kontroliera vēlēšanas”.
Saskaņā ar Kārtības rulli ir iespējamas debates. Vai kāds vēlas debatēt?
Ja neviens debatēt nevēlas, tad vārds... Tā kā balsojums ir atklāts, bet ar vēlēšanu zīmēm, tad es lūdzu Balsu skaitīšanas komisijas vadītāju... Balsu skaitīšanas komisijas pārstāvi Ingmāru Līdaku informēt deputātus par to, kādā veidā notiks balsošana. Bet, lūdzu, uzmanīgi noklausieties, lai mums nav nederīgu balsojumu!
I.Līdaka (ZZS).
Cienījamie kolēģi! Laikam jums ir tāpat viss skaidrs: derīgi biļeteni ir tad, ja atzīmes ir par abiem kandidātiem, turklāt par katru - tikai vienā rūtiņā. Tātad nederīgs biļetens būs tad, ja būs balsots „par” - tātad atbalstoši attiecībā uz abiem vai būs atzīme tikai par vienu kandidātu.
Lūdzu jūs būt pacietīgiem, jo, kā prakse rāda, personālie balsojumi ir diezgan grūti un ilgstoši apstrādājami. Līdz ar to esiet pacietīgi! Diemžēl ātrāk, nekā mums tas parasti notiek, nekas šoreiz nebūs.
Paldies.
Balsu skaitītājus lūdzu uz zāli, ja atceraties, kuri tie esat!
Sēdes vadītāja. Tātad balsu skaitītāji gatavojas darbam, deputāti gatavojas balsošanai. Jūs tiksiet aicināti atpakaļ zālē ar zvanu.
Es atgādinu, ka šodien Saeimā oficiālā divpusējā vizītē viesojas Somijas parlamenta vadītājs. Viņš būs parlamentā pulksten 10.00. Lūdzu sveicināt, ja jūs viņu satiekat kopā ar pavadošo delegāciju.
Un atgādinu, ka šodien pulksten 12.30 ir barikāžu ugunskuri pie Saeimas nama, jo mēs pieminam tos notikumus, kuri norisinājās 1991.gadā. Ir uzaicināti pie šiem ugunskuriem arī Augstākās padomes deputāti, kuri balsoja par neatkarību. Ārā būs ugunskurs, putra, tēja. Tā ka esat laipni aicināti! Neatkarīgi no tā, cik tālu būs pavirzījusies mūsu sēde, un pat tad, ja mēs būsim jau to pabeiguši, - lūdzu! Visi tiek laipni aicināti piedalīties!
Un vēl es vēlos informēt, ka sakarā ar Somijas parlamenta priekšsēdētāja vizīti pārtraukums, lielais pusdienu pārtraukums, būs no pulksten 12.00 līdz 14.00, jo no parlamenta puses tiek organizētas pusdienas, kurās piedalās parlamenta deputāti. Un lai no atmiņu ugunskuriem nebūtu jāskrien ļoti ātri projām... Tātad, ja mums būs pārtraukums, tas būs no pulksten 12.00 līdz 14.00.
Ja mēs paspēsim nobalsot līdz pulksten 10.30, tad pulksten 10.30 būs kārtējais pārtraukums.
(Pārtraukums.)
I.Līdaka. Cienījamie kolēģi, kuri vēl nav nobalsojuši! Vēl 2-3 minūtes gaidīsim jūsu balsojumu.
Sēdi vada Latvijas Republikas 11.Saeimas priekšsēdētājas biedre
Inese Lībiņa-Egnere.
Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi, turpināsim Saeimas šodienas sēdi!
Vārds Balsu skaitīšanas komisijas priekšsēdētājam Ingmāram Līdakam rezultātu nolasīšanai.
I.Līdaka (ZZS).
Cienījamie kolēģi! Saeimas balsu skaitītāju sēdes protokols Nr.11 par balsošanas rezultātiem, ievēlot valsts kontrolieri.
2013.gada 17.janvārī Rīgā Saeimas namā, vēlēšanu zīme Nr.9.
Kopumā izgatavotas 105 vēlēšanu zīmes.
Deputātiem izsniegtas 94 vēlēšanu zīmes.
Sabojātas un nomainītas - nav.
Dzēstas atlikušās 11 vēlēšanu zīmes.
No vēlēšanu kastes izņemtas 94 vēlēšanu zīmes.
Par derīgām atzītas 85 vēlēšanu zīmes. (Zālē smiekli.)
Par nederīgām līdz ar to ir atzītas 9 vēlēšanu zīmes.
„Pret” visiem kandidātiem balsots vienā vēlēšanu zīmē.
Par kandidātiem nodotās balsis sadalījās šādi:
par Ivetu Rutkovsku: „par” - 18, „pret” - 67;
par Elitu Krūmiņu: „par” - 66, „pret” - 19.
Līdz ar to par valsts kontrolieri ievēlēta Elita Krūmiņa. Apsveicam! (Aplausi.)
Sēdes vadītāja. Paldies.
Apsveicam ievēlēto valsts kontrolieri! (Aplausi.)
Es, kolēģi, vēlos jūs arī informēt, ka valsts kontrolieris stāsies pie savu amata pienākumu pildīšanas pēc zvēresta nodošanas, kas ir plānota nākamajā Saeimas sēdē, tātad 24.janvārī, kā pirmais darba kārtības jautājums mūsu Saeimas sēdes darba kārtībā.
Tā kā esam nostrādājuši šo pusotru stundu, šobrīd pasludinu pārtraukumu līdz pulksten 11.00, kad turpināsim Saeimas šodienas sēdes darba kārtības izskatīšanu.
Lūdzu reģistrāciju! Lūdzu zvanu! Paldies.
Vārds Saeimas sekretāra biedram reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.
J.Vucāns (11.Saeimas sekretāra biedrs).
Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies: Jānis Ādamsons... nav, Inita Bišofa... nav, Inga Bite... nav, Gunārs Igaunis... (No zāles dep. J.Kursīte-Pakule: „Igaunis!”; dep. D.Kazāka: „Re, kur ir!”) Kur ir Igauņa kungs? Redzu, ir. Ojārs Ēriks Kalniņš... nav, Andrejs Klementjevs ir pie Somijas vēstnieka, Vitālijs Orlovs... nav, Imants Parādnieks... nav, Gunārs Rusiņš... nav, Igors Zujevs... arī nav.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Tātad pārtraukums līdz pulksten 11.00.
(Pārtraukums.)
Sēdi vada Latvijas Republikas 11.Saeimas priekšsēdētājas biedre
Inese Lībiņa-Egnere.
Sēdes vadītāja. Cienījamie deputāti! Atsākam Saeimas šodienas sēdi.
Nākamā darba kārtības sadaļa - „Likumprojektu izskatīšana”.
Pirmais ir likumprojekts „Grozījums Pievienotās vērtības nodokļa likumā” pirmajā lasījumā.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Reirs. (Starpsaucieni no zāles.)
Tā kā Reira kunga nav klāt, pārliekam šo likumprojektu šīs sadaļas turpinājumā.
Nākamais likumprojekts ir „Grozījums likumā „Par valsts noslēpumu””, trešais lasījums.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - Ainars Latkovskis.
A.Latkovskis (VIENOTĪBA).
Labdien, kolēģi! Ir iesniegti 11 priekšlikumi.
1. - deputāta Elksniņa priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.
Vārds deputātam Andrejam Elksniņam. Lūdzu!
A.Elksniņš (SC).
Labdien, godājamie kolēģi! Šajā likumprojektā tiešām ir iesniegti 11 priekšlikumi. Visi šie priekšlikumi ir saņemti no „Saskaņas Centra” pārstāvjiem - no manis personīgi un arī no Saeimas deputāta Ādamsona kunga.
Par visiem no tiem... par daļu no tiem mēs esam debatējuši iepriekšējā sēdē, kad likumprojektu skatījām otrajā lasījumā. Es nerunāšu par katru no šiem priekšlikumiem, bet vispārīgi norādīšu uz pamattēzēm, kurām, mūsu skatījumā, ir jābūt ietvertām minētajā likumā, un uz faktiem un apstākļiem, attiecībā uz kuriem likumdevējam būtu jānorāda skaidra pozīcija, kā arī uz virkni kritēriju, kuriem, mūsu skatījumā, ir jābūt ietvertiem likumā, lai attiecībā uz personu būtu iespējams pieņemt taisnīgu un objektīvu lēmumu par tās pielaidi darbam ar valsts noslēpumu.
Konkrētajā gadījumā, runājot par manu 1.priekšlikumu, redakcija, kuru es piedāvāju, ir sekojoša: aizliegts piešķirt valsts noslēpuma statusu un ierobežot pieejamību informācijai par faktiem, kas liedz pieeju konfidenciāliem, slepeniem un sevišķi slepeniem valsts noslēpuma objektiem šā likuma 12.panta trešajā daļā uzskaitītajām personām. Tas nozīmē, godājamie kolēģi, ka gadījumā, ja attiecībā uz Valsts prezidenta kandidātu, attiecībā uz Saeimas deputātu vai uz ministru tiek pieņemts lēmums par to, ka šai personai tiek liegta pieeja darbam ar valsts noslēpumu, tad šādas ziņas, šādus faktus, kuri kalpoja par pamatu šādu lēmumu pieņemšanai attiecībā uz valsts augstākajām amatpersonām, nevar atzīt par valsts noslēpumu.
Kāpēc ir tāda principiāla nostāja? Tāpēc, ka, mūsu skatījumā, veicinot atklātību no Saeimas puses, veicinot arī sabiedrības līdzdalību vairākos procesos, tajā skaitā arī politiskos, nav iespējams norobežoties no tās situācijas, kad par konkrēto lēmumu, kad, pēc tās vai citas drošības iestādes ieskata, personai tiek liegta piekļuve darbam ar valsts noslēpumu... ka par šiem faktiem netiek neviena persona informēta. Arī pati persona, par kuru šāds lēmums ir pieņemts, ne. Līdz ar to tas tikai vairo neuzticību parlamentam kopumā, kā arī tam vai citam deputātam un turpmāk publiskajā vidē pieļauj visādas - dažnedažādas manipulācijas ar iespējamiem apsvērumiem, kāpēc tai vai citai personai ir liegta pieeja darbam ar valsts noslēpumu.
Es vēlos norādīt jums, ka jau šajā brīdī par valsts noslēpumu nevar atzīt, piemēram, informāciju par stihiskām nelaimēm, par dabas vai citām katastrofām, par vides, veselības aizsardzības, izglītības un kultūras stāvokli, kā arī par demogrāfisko situāciju valstī, par cilvēktiesību pārkāpumiem, par noziedzības līmeni un tās statistiku, korupcijas gadījumiem, amatpersonu nelikumīgu rīcību, par ekonomisko stāvokli valstī, budžeta izpildi, iedzīvotāju dzīves līmeni, par valsts vadītāja veselības stāvokli.
Godājamie kolēģi! Ja mēs vērtējam kritēriju „amatpersonu nelikumīga rīcība”, tad jau šobrīd likumā ir norādīts, ka ziņas par jebkuras valsts amatpersonas nelikumīgu rīcību nevar tikt atzītas par valsts noslēpumu. Un tad man tiešām ir aicinājums, ka gadījumā, ja Saeimas deputāta, Valsts prezidenta amata kandidāta, ministra vai kādas citas amatpersonas, kurai ir nepieciešama pielaide darbam ar valsts noslēpumu, rīcība bijusi nelikumīga, tad saskaņā jau ar pašreizējo regulējumu šādas ziņas nevar atzīt par valsts noslēpumu.
Mēs piedāvājam paplašināt minēto jēdzienu un publiskot arī informāciju, kura patlaban ir noslepenota, par tiem atteikuma iemesliem, kuru dēļ parlamenta deputāts netiek pielaists darbam ar valsts noslēpumu gadījumā, ja rīcība no Saeimas deputātu vai citu valsts amatpersonu puses ir bijusi nelikumīga. Mēs uzskatām, ka tad, ja valsts amatpersonas ir izdarījušas jebkādas prettiesiskas darbības, kas liedz iespēju viņām izsniegt speciālās pielaides... lai šajā situācijā valsts ir atklāta pati pret sevi un arī pret saviem iedzīvotājiem.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Nākamais debatēs pieteicies deputāts Kārlis Eņģelis.
Lūdzu, jums vārds!
K.Eņģelis (RP).
Godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Šie „Saskaņas Centra” deputātu iesniegtie priekšlikumi, manā skatījumā, varētu tikt raksturoti ar vienu vārdu: grandiozi. Tiešām grandiozi! (No zāles dep. J.Urbanovičs: „Paldies tev!”) Tas vien jau man liek izvirzīt pirmos iebildumus, kuru dēļ šos priekšlikumus nekādā ziņā nedrīkst atbalstīt: šo priekšlikumu grandiozums ir pretrunā ar mūsu praktizēto likumu pieņemšanas procedūru, ka tik konceptuālus grozījumus piedāvāt trešajā lasījumā nav īsti pieņemts. Bet, neskatoties uz to, tie ir iesniegti, un tas mums ļauj nedaudz parunāt par tiem pēc būtības, lai arī es uzskatu, ka par šiem jautājumiem, kurus tie grozījumi aizskar, būtu jārunā visplašākajos formātos, to skaitā Valsts drošības iestāžu padomē, Nacionālās drošības padomē, vairākās Saeimas komisijās. Jo pēc būtības tās domas, kuras izteica Elksniņa kungs, nebūtu izslēdzamas no diskutējamo jautājumu loka, taču šīm diskusijām ir jānotiek daudz padziļinātāk un daudz plašāk, nekā to ir iespējams izdarīt uz trešo lasījumu.
Un pirmām kārtām runa ir par 1.priekšlikumu, ko ir iesniedzis Elksniņa kungs. Viņš lūdz... izsaka priekšlikumu liegt piešķirt valsts noslēpuma statusu faktiem, kas liedz personai pieeju valsts noslēpuma objektiem.
Iedziļinoties šinī priekšlikumā, mēs saprotam, ka fakti, kas kalpo par pamatu atteikumam, būtu balstīti uz dažāda veida informāciju, tātad tie var būt balstīti uz informāciju, kas ir iegūta no ārvalstu institūcijām, tāpat tie var būt balstīti uz informāciju, kas ir iegūta operatīvās darbības rezultātā. Un, pieņemot šos apsvērumus, mēs uzreiz redzam, ka šis priekšlikums nonāk pretrunā ar šī paša likuma 2.panta ceturto daļu, kas nosaka valsts noslēpuma statusu ārvalstu organizāciju sniegtajai informācijai, kā arī nonāk pretrunā ar Ministru kabineta noteikumiem par valsts noslēpuma objektu sarakstu, kur ir noteikts, ka izlūkošanā, pretizlūkošanā un operatīvajā darbībā iegūta informācija ir valsts noslēpuma objekts.
Līdz ar to, ja arī mēs gribētu izdarīt kaut kādu izņēmumu attiecībā uz informāciju, kura kalpo par pamatu pieejas piešķiršanai vai nepiešķiršanai, tad izņēmumi būtu jāveic manis tikko minētajās tiesību normās. Es uzskatu, ka tas faktiski nav iespējams, jo tas padarītu likumu pārāk statisku un ļoti grūti piemērojamu praksē.
Taču prakse citās valstīs attiecībā uz šo jautājumu regulēšanu ir tāda, ka tiek izstrādāta un likumā noteikta īpaša procedūra šiem... pieejas valsts noslēpumam apstrīdēšanai. Bet, kā jau es teicu, tā procedūra ir īpaša. Un, pieņemot piedāvāto priekšlikumu, mēs faktiski šo atteikumu piekļuvei valsts noslēpumam pielīdzinātu parastam administratīvajam aktam, kurš acīmredzot būtu apstrīdams parastajā kārtībā administratīvajā tiesā. Nu, es domāju, mēs visi saprotam, ka tas nav tāda līmeņa administratīvais akts, kurš būtu skatāms ierastajā kārtībā. Līdz ar to šī diskusija noteikti ir nepieciešama daudz plašāka...
Sēdes vadītāja. Eņģeļa kungs, 5 minūtes ir pagājušas!
K.Eņģelis. ...nekā to ir iespējams ...nekā tas ir darīts, gatavojot šo priekšlikumu.
Paldies. (RP frakcijas aplausi.)
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātam Andrejam Elksniņam, otro reizi.
A.Elksniņš (SC).
Jā, tiešām, kolēģi, bija ļoti īpatnēji noklausīties to, ko tikko mums Eņģeļa kungs teica. Bet, manuprāt, viņš nav piedalījies iepriekšējās sēdēs un nav arī diskutējis otrajā lasījumā par mūsu iesniegtajiem priekšlikumiem, par šo priekšlikumu attiecināmību un par diskusiju, kas bija otrajā lasījumā. Tas ir pirmkārt.
Otrkārt. Es ļoti labi atceros, ka tad, kad mēs strādājām Latvijas Krājbankas maksātnespējas izmeklēšanas komisijā, kurā arī Eņģeļa kungs ir darbojies, mūsu rīcībā bija gan tādi dokumenti, kuriem bija ierobežotas pieejamības statuss, gan arī tādi dokumenti, kuri saturēja informāciju par valsts noslēpumu. Šie materiāli Latvijas Krājbankas maksātnespējas izmeklēšanas komisijas locekļiem, kuriem nebija pielaides darbam ar valsts noslēpumu, tā arī netika izsniegti. Un uz tā pamata, piemēram, galaziņojumā netika ietvertas arī ziņas par Latvijas Krājbankas maksātnespējas izmeklēšanas rezultātiem. Pastāvot apstākļiem, ka šāda veida informācijas izmantošana ļoti bieži ir savtīga, valsts necenšas šo informāciju publiskot, lai tādā veidā, piemēram, attaisnotu savas bezdarbības sekas šajā situācijā.
Bet ko mēs runājam par šiem apstākļiem un par šo? Protams, šie Ministru kabineta grozījumi... Ministru kabineta noteikumi un valsts noslēpumu objektu saraksts, tie, Eņģeļa kungs, ir likumpakārtoti normatīvie akti, kuri izdoti saistībā ar likumu „Par valsts noslēpumu”. Un, ja jūs būsiet pietiekami precīzs, tad atzīstiet, ka mēs šodien runājam un debatējam par likumu, nevis par kaut kādu abstraktu veidojumu. Un mūsu konkrētais priekšlikums šajā situācijā ir šāds: ja jūs, piemēram, personīgi vēlaties saņemt pielaidi darbam ar valsts noslēpumu, tad valstij Satversmes aizsardzības biroja personā, pieņemot lēmumu, ka jums tiek liegta pieeja darbam ar valsts noslēpumu, ir jāpaziņo jums un arī sabiedrībai, kura ļoti lielā mērā seko līdzi tam, ko jūs un katrs no mums dara ikdienā, par tiem patiesajiem iemesliem, kāpēc jūs...
Sēdes vadītāja. Elksniņa kungs, 2 minūtes ir pagājušas!
A.Elksniņš. ...netiekat pielaists darbam ar valsts noslēpumu.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Nākamais debatēs deputāts Ivans Klementjevs. Lūdzu!
I.Klementjevs (SC).
Labdien, cienījamie kolēģi! Šie grozījumi, ko iesniedza „Saskaņas Centrs”, ir tādas kā pārdomas, lai jūs paši, visi klātesošie, padomātu par savu rīcību, par savu atbildību un par pienākumu pildīšanu arī. Kā tā var būt, ka, piemēram, vara pieder tautai, ka tauta deleģē jūs šeit piedalīties Saeimā, lai aizstāvētu savas tautas intereses, bet jūs nevarat pilnā apjomā pildīt savu pienākumu tāpēc, ka jums liedz kaut ko darīt? To es gribu zināt.
Par to pašu gadījumu ar divām bankām, to bankrotēšanu. Kā mēs atceramies, arī par Parex banku mums šeit bija izveidota speciāla izmeklēšanas komisija. Un kur tā aizgāja? Strupceļā! Tauta tik un tā neuzzināja, par ko mēs samaksājām vienu miljardu un joprojām vēl turpināsim maksāt. Tāpat bija ar Latvijas Krājbanku. Kas bija vainīgs pie tā, Zaķa kungs? (No zāles dep. Dz.Zaķa starpsaucieni.) Es domāju, ka arī jūs tā kā klausāties. Pastāstiet visiem, kas noticis ar Latvijas Krājbanku un ar Parex banku, kur mēs ieguldījām vienu miljardu un turpinām vilkt šo slogu? Priekš kā tad to vajag? Tautai vajag zināt, kuri ir tie iemesli un kādi ir tie vainīgie.
Tāpat arī kur jūs, piemēram, redzējāt valsts noslēpumu, ko jūs nevarat stāstīt un ko mēs nevaram izlasīt internetā? Pastāstiet, kāds tas ir! Varbūt ministri vai premjers zina kaut ko? Bet mums nav tādu valsts noslēpumu, ko deputāti nevarētu zināt! Jo, dodot šeit zvērestu, kas ir pats augstākais, ko mēs varam darīt, mēs arī atbildam par savu rīcību, par visu savu informāciju, ko mēs zinām. Ja zvērests jums neko nenozīmē, tad kāpēc mēs to dodam? Tad varbūt vajag noraidīt to un nevajag dot zvērestu katru reizi, kad ienākat šeit, Saeimā? Tad kāda jēga ir tam? Bet, runājot par to zvērestu, kā es saprotu, ja es vienu reizi esmu zvērējis savai valstij, jau saņemot pasi, tad otro reizi, kad es esmu šeit, es atbildu par visu to informāciju, ko es izpaužu par katru cilvēku vai par valsts noslēpumu. Un šeit nevajag nekādu pārbaudi. Lai mani tad Drošības policija pārbauda, ir tādas tiesības viņiem! Bet nevis to... Viņiem nav tiesību dot vai nedot Saeimas deputātam kādu atļauju. Par citām valsts iestādēm tā ir cita lieta, bet Saeimas deputātiem, es domāju, viņi nevar liegt.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātam Kārlim Eņģelim, otro reizi.
K.Eņģelis (RP).
Godātie kolēģi! Elksniņa kunga otrā uzstāšanās mums tiešām atklāja viņa patieso motivāciju iesniegt šo priekšlikumu. Un, klausoties, ko viņš teica, ir skaidrs, ka viņš vienkārši kolosāli neuzticas Latvijā spēkā esošajai pielaižu noformēšanas sistēmai. Un, kā jau es teicu, ja ir kaut kādi jautājumi un priekšlikumi par daudz plašākām iespējām šai personai aizstāvēt savu pozīciju gadījumā, ja ir saņemts atteikums, tad tā diskusija ir jāizvērš daudz plašākā formātā. Pretējā gadījumā Elksniņa kunga teiktais arī ignorē to apsvērumu, kuru es minēju, - ka šī pielaižu sistēma lielā mērā ir balstīta uz informāciju, kas operatīvā ceļā ir iegūta (No zāles dep. A.Elksniņa starpsaucieni.) vai nu no mūsu operatīvās darbības subjektiem, vai no ārvalstu partneru organizācijām. (No zāles dep. J.Urbanovičs: „Lai izdomā!”)
Un šāds priekšlikums un varbūt pat diskusija par šo priekšlikumu potenciāli var apgrūtināt mūsu dienestu sadarbību ar saviem ārvalstu partneriem, tāpēc es uzskatu, ka labākais veids ir šo priekšlikumu atsaukt, bet, ja tas nonāk līdz balsojumam, tad tas ir jānoraida. Tas ir vienīgais, ko ar to var izdarīt.
Paldies. (Aplausi.)
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātam Borisam Cilevičam.
B.Cilevičs (SC).
Cienījamie kolēģi! Eņģeļa kungs runāja diezgan ilgi, bet, godīgi sakot, bija ļoti grūti saprast, ko viņš domāja, jo viņa pozīcija izskatās diezgan pretrunīga. No vienas puses, viņš atzīst, ka it kā problēma esot un ka šī problēma jārisina, tiesa, ne uz trešo lasījumu, ne tādā veidā, bet kaut kā citādāk. No otras puses, viņš uzbrūk Elksniņa kungam ar visādiem personiskiem aizvainojumiem. Es neredzu nekādu pamatu, ka... ( No zāles dep. I.Čaklais: „Nu jau, nu jau!”)
Kur ir problēma, kolēģi? Nu runāsim taču skaidru valodu! Šobrīd esošā sistēma patiešām nevar... tai nevar pilnībā uzticēties, Eņģeļa kungs. Tāpēc arī problēma rodas, jo šobrīd ir visas iespējas atteikt pielaidi cilvēkiem uz pilnīgi politiska pamata, atteikt pielaidi opozīcijai, neko nepaskaidrojot! Atsaucoties uz kaut kādu operatīvo informāciju, nekādas iespējas to pārsūdzēt nav, jo šie cēloņi, kāpēc pielaide tiek atteikta, paši ir slepeni. Tur ir tā problēma!
Jo, ziniet, tomēr pastāv tāds jēdziens, kas angliski saucas democratic oversight. Proti, tas nozīmē, ka jābūt kaut kādai demokrātiskas pārraudzības procedūrai attiecībā uz to, kā darbojas specdienesti, tiesībsargājošie orgāni, ieskaitot arī tās institūcijas, kuras izsniedz vai atsaka pielaidi. Mums šādas sistēmas nav. Tāpēc arī rodas visādas problēmas, to skaitā arī problēmas opozīcijai. Visam parlamentam ir jābūt iespējai kontrolēt šo sistēmu, un tieši uz tā arī balstās Elksniņa kunga priekšlikums. Un tāpēc jūs, Eņģeļa kungs, vienkārši gribat saglabāt esošo sistēmu: kam gribam - dodam, kam negribam - nedodam un neko neskaidrojam. Un tas ir viss.
Ja jūs uzskatāt, ka tas ir taisnīgi un ka tas atbilst valsts interesēm, tad acīmredzot mums ir ļoti atšķirīgi priekšstati par to, kas ir demokrātija un kas ir demokrātiskas valsts intereses.
Aicinu atbalstīt Elksniņa kunga priekšlikumu!
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā Latkovska kungs vēlas kaut ko piebilst? Lūdzu!
A.Latkovskis. Es, kolēģi, saprotu, ka debates ievelkas par šo priekšlikumu, bet ir jāatceras viens, ka Elksniņa kungs jau ļoti labi noformulēja un aizstāvēja savu priekšlikumu, tāpēc nevajadzētu debates iznest ārpus šā priekšlikuma ietvariem.
Bet, jā! Arī par šo priekšlikumu komisijā bija ilgas debates, ilgākas par jebkuru citu priekšlikumu, un rezultātā komisija nolēma to neatbalstīt. (No zāles dep. Dz.Ābiķis: „Pareizi!”)
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Tātad balsosim par 1. - deputāta Elksniņa priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 26, pret - 53, atturas - 5. Priekšlikums nav atbalstīts.
A.Latkovskis. 2. - Saeimas deputāta Ādamsona priekšlikums. Komisijā neguva atbalstu.
Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. - deputāta Ādamsona priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 26, pret - 58, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.
A.Latkovskis. 3. - Saeimas deputāta Ādamsona priekšlikums. Komisijā atbalstu neguva.
Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. - deputāta Ādamsona priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 26, pret - 54, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.
A.Latkovskis. 4. - Saeimas deputāta Ādamsona priekšlikums. Komisijā atbalstu neguva.
Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.
Lūdzu zvanu! Tātad balsosim par 4. - deputāta Jāņa Ādamsona priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 26, pret - 52, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.
A.Latkovskis. Arī 5. - Saeimas deputāta Ādamsona priekšlikums. Komisijā neguva atbalstu.
Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. - deputāta Jāņa Ādamsona priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 24, pret - 50, atturas - 2. Priekšlikums nav atbalstīts.
A.Latkovskis. 6. - Saeimas deputāta Elksniņa priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. - deputāta Elksniņa priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 26, pret - 53, atturas - 2. Priekšlikums nav atbalstīts.
A.Latkovskis. 7. - Saeimas deputāta Klementjeva priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 7. - deputāta Klementjeva priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 25, pret - 53, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.
A.Latkovskis. 8. - Saeimas deputāta Ivana Klementjeva priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 8. - deputāta Klementjeva priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 25, pret - 52, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.
A.Latkovskis. 9. - Saeimas deputāta Elksniņa priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 9. - deputāta Elksniņa priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 24, pret - 52, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.
A.Latkovskis. 10. - Saeimas deputāta Elksniņa priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.
Vārds deputātam Andrejam Elksniņam.
A.Elksniņš (SC).
Kolēģi! Es atkārtošu to (No zāles dep. J.Kursīte-Pakule: „Atkārtot nevajag!”), ko esmu norādījis arī komisijas sēdē, kad mēs izvērtējām šos priekšlikumus. Automātiska pielaide darbam ar valsts noslēpumu Nacionālās drošības komisijas locekļiem bez jebkāda veida pārbaudes, bez jebkāda veida atteikumiem, bez jebkāda veida drošības iestāžu ietekmes pār parlamenta komisiju ir šādās valstīs: Lielbritānijā, Spānijā, Vācijā, Austrijā (No zāles dep. I.Čepāne: „Izbeidz!”), Zviedrijā, Polijā, Čehijā un Rumānijā. (No frakcijas VIENOTĪBA: „Ģeogrāfs!”)
Godājamie kolēģi! Es tiešām aicinu jūs ievērot to, ka ir... kaut kas nav kārtībā mūsu sistēmā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Debates slēdzu.
Vai komisijas vārdā...? Komisijas vārdā nevēlas neko piebilst.
Tātad lūdzu zvanu! Balsosim par 10. - deputāta Elksniņa priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 26, pret - 54, atturas - 1.
A.Latkovskis. Un visbeidzot 11. - deputāta Ādamsona priekšlikums. Nav atbalstīts. (No zāles: „Balsot!”)
Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 11. - deputāta Jāņa Ādamsona priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 25, pret - 53, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.
A.Latkovskis. Aicinu atbalstīt likumprojektu „Grozījums likumā „Par valsts noslēpumu”” trešajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījums likumā „Par valsts noslēpumu”” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - 25, atturas - nav. Likums pieņemts.
Sēdi vada Latvijas Republikas 11.Saeimas priekšsēdētājas biedrs
Andrejs Klementjevs.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Turpinām sēdi.
Nākošais likumprojekts - „Grozījumi Civillikumā”.
Juridiskās komisijas vārdā referēs Inese Lībiņa-Egnere. Lūdzu!
I.Lībiņa-Egnere (RP).
Godātie kolēģi! Juridiskā komisija pirms trešā, galīgā, lasījuma ir izskatījusi likumprojektu „Grozījumi Civillikumā”, kur galvenais jautājums ir ar bezmantinieka mantu saistīto jautājumu regulēšana (proti, kāda ir valsts atbildība un valsts procedūra, kā ar bezmantinieka mantu rīkoties).
Ir trīs savstarpēji saistīti likumprojekti, un es jums par visiem trijiem šeit ziņošu, - gan „Grozījumi Tiesu izpildītāju likuma”, gan „Grozījumi Notariāta likumā”, gan arī „Grozījumi Civillikumā”.
Bet tātad sākam ar Civillikumu, un es ziņošu par katru priekšlikumu pēc kārtas.
1. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kas paredz, ka pēc ārzemnieka, kuram nav pastāvīgās uzturēšanās atļaujas, Latvijā vai ārvalstīs dzīvojošas personas lūguma bērnu var adoptēt ar atbildīgā ministra atļauju tikai tad, ja Latvijā nav iespējams nodrošināt bērna audzināšanu ģimenē un pienācīgu aprūpi. Tas komisijā ir atbalstīts.
Šis priekšlikums gan nav saistīts ar bezmantinieka mantu, tas ir saistīts ar mūsu jau iepriekš pieņemtajiem grozījumiem Civillikumā, taču, komisijasprāt, šis priekšlikums uz trešo lasījumu ir atbalstāms. Lūdzu atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta jūsu priekšlikumu.
I.Lībiņa-Egnere. 2. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kas ir tehniska rakstura. Komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Paldies. Deputāti atbalsta komisijas viedokli.
I.Lībiņa-Egnere. 3. - Finanšu ministrijas parlamentārās sekretāres Karīnas Kornas priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 5.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
I.Lībiņa-Egnere. 4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 5.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta jūsu priekšlikumu.
I.Lībiņa-Egnere. 5. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta komisijas viedokli.
I.Lībiņa-Egnere. 6. - Finanšu ministrijas parlamentārās sekretāres Karīnas Kornas priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
I.Lībiņa-Egnere. 7. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Paldies. Deputāti atbalsta komisijas viedokli.
I.Lībiņa-Egnere. 8. - atbildīgās komisijas, tas ir, Juridiskās komisijas, priekšlikums, kas paredz, ka uzaicinājumā norādītajā termiņā nepieteiktās kreditoru pretenzijas dzēš, izdodot mantojuma apliecību vai taisot aktu par mantojuma lietas izbeigšanu. Komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
I.Lībiņa-Egnere. 9. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Paldies. Deputāti arī atbalsta.
I.Lībiņa-Egnere. 10. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Paldies. Deputāti arī atbalsta.
I.Lībiņa-Egnere. Līdz ar to visi komisijā izskatītie priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu jūs atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Paldies. Par - 88, pret un atturas - nav. Paldies. Likums pieņemts.
Nākošais likumprojekts - „Grozījumi Tiesu izpildītāju likumā”.
Juridiskās komisijas referente - Inese Lībiņa-Egnere. Lūdzu!
I.Lībiņa-Egnere (RP).
Šis likumprojekts ir saistīts ar iepriekš izskatīto.
Ir saņemta un izskatīta komisijā virkne priekšlikumu.
1. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kurš ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Paldies. Deputāti arī atbalsta.
I.Lībiņa-Egnere. 2. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kurš paredz, ka zvērināts notārs sludinājumā norāda informāciju par to, ka termiņā nepieteiktās kreditoru pretenzijas tiks dzēstas. Komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Paldies. Deputāti atbalsta komisijas priekšlikumu.
I.Lībiņa-Egnere. 3. - Finanšu ministrijas parlamentārās sekretāres Kornas priekšlikums, kurš paredz, ka sludinājums par mantojuma atklāšanos publicējams oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis”. Komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Paldies. Deputāti neprotestē.
I.Lībiņa-Egnere. 4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts, iekļauts 6.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Paldies. Deputāti atbalsta jūsu priekšlikumu.
I.Lībiņa-Egnere. 5. - Finanšu ministrijas parlamentārās sekretāres Kornas priekšlikums. Atbalstīts, iekļauts 6.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Paldies. Deputāti atbalsta jūsu priekšlikumu.
I.Lībiņa-Egnere. 6. - Juridiskās komisijas priekšlikums, ar kuru precizētas zvērināta notāra darbības, taisot notariālo aktu par mantojuma lietas izbeigšanu. Komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Paldies. Deputāti arī atbalsta.
I.Lībiņa-Egnere. 7. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Paldies. Deputāti neprotestē un atbalsta, bet... Jūs atvainojiet referentu, bet mēs pašlaik skatām likumprojektu „Grozījumi Tiesu izpildītāju likumā”. Un tur bija tikai četri priekšlikumu.
I.Lībiņa-Egnere. Es ļoti atvainojos, godātie kolēģi!
Sēdes vadītājs. Es piedāvāju referentei sākt likumprojekta „Grozījumi Tiesu izpildītāju likumā” (Nr.1737) izskatīšanu vēl vienu reizi no jauna.
I.Lībiņa-Egnere (RP).
Jā, godātie kolēģi, es atvainojos! Es sapratu savu vainu. Arī šis likumprojekts ir kopējās paketes likumprojekts saistībā ar bezmantinieka mantu. Tiesu izpildītāju likumam ir saņemti tik tiešām četri priekšlikumi.
1. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Paldies. Deputāti atbalsta jūsu priekšlikumu.
I.Lībiņa-Egnere. 2. - Finanšu ministrijas parlamentārās sekretāres Kornas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Paldies. Deputāti neprotestē.
I.Lībiņa-Egnere. 3. - Finanšu ministrijas parlamentārās sekretāres Kornas priekšlikums, kurš precizē Ministru kabineta izdodamo noteikumu deleģējumu. Ir atbalstīts.
Sēdi vada Latvijas Republikas 11.Saeimas priekšsēdētāja
Solvita Āboltiņa.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I.Lībiņa-Egnere. Un 4. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kurš paredz likuma spēkā stāšanos no 2013.gada 1.jūlija. Komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I.Lībiņa-Egnere. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu atbalstīt šo likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Tiesu izpildītāju likumā” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Notariāta likumā”, trešais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Inese Lībiņa-Egnere.
I.Lībiņa-Egnere (RP).
Kolēģi, kā jau es iepriekš atvainojos, es tātad jums jau referēju par šiem priekšlikumiem detalizētāk. Otrreiz to nedarīšu.
1. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I.Lībiņa-Egnere. 2. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I.Lībiņa-Egnere. 3. - Finanšu ministrijas parlamentārās sekretāres Kornas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I.Lībiņa-Egnere. 4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts, iekļauts 6.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
I.Lībiņa-Egnere. 5. - Finanšu ministrijas parlamentārās sekretāres Kornas priekšlikums. Ir atbalstīts, iekļauts 6.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
I.Lībiņa-Egnere. Savukārt 6. ir Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I.Lībiņa-Egnere. 7. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kurš paredz pārejas noteikumus. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I.Lībiņa-Egnere. 8. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I.Lībiņa-Egnere. 9. - Juridiskās komisijas priekšlikums par likuma spēkā stāšanos 2013.gada 1.jūlijā. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I.Lībiņa-Egnere. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu atbalstīt šo likumprojektu arī trešajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Notariāta likumā” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.
I.Lībiņa-Egnere. Paldies.
Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par 1972.gada Konvenciju par bakterioloģisko (bioloģisko) un toksisko ieroču izstrādāšanas, ražošanas un uzglabāšanas aizliegšanu un to iznīcināšanu””, trešais lasījums.
Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Ojārs Ēriks Kalniņš.
O.Ē.Kalniņš (VIENOTĪBA).
Cienījamais Prezidij! Godātie deputāti! Ārlietu komisija izskatīja šo likumprojektu par bioloģiskajiem un toksiskajiem ieročiem. Nav saņemts neviens priekšlikums, un es aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par 1972.gada Konvenciju par bakterioloģisko (bioloģisko) un toksisko ieroču izstrādāšanas, ražošanas un uzglabāšanas aizliegšanu un to iznīcināšanu”” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.
Pirms mēs izskatām nākamo darba kārtības jautājumu, informēju, ka vēl ir saņemts priekšlikums par iespējamām izmaiņām šīsdienas sēdes darba kārtībā.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz izdarīt izmaiņas Saeimas 17.janvāra sēdes darba kārtībā un izskatīt pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā komisijas izstrādāto un iesniegto likumprojektu „Grozījumi Būvniecības likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Tātad darba kārtība grozīta. Turpinām izskatīt apstiprināto grozīto darba kārtību.
Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Mediācijas likums”, pirmais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Gaidis Bērziņš.
G.Bērziņš (VL-TB/LNNK).
Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu „Mediācijas likums” (Nr.477/Lp11).
Ievadam vēlos komisijas vārdā atgādināt, ka darbs pie mediācijas tiesiskā regulējuma Latvijā sākās jau 2008.gadā, kad Tieslietu ministrijā strādāja darba grupa un izstrādāja koncepciju par mediācijas ieviešanu civiltiesisku strīdu risināšanā. 2009.gada 17.februārī valdība šo koncepciju atbalstīja, un tas, neapšaubāmi, bija pirmais solis mediācijas kā alternatīva strīdu risināšanas veida ieviešanai praksē.
Likumprojekts, ko šobrīd skatām, faktiski paredz vairākus mediācijas modeļus, proti, tīro mediāciju, tiesas atvasināto mediāciju, tiesas mediāciju un integrēto mediāciju. Vērtējot visus šos modeļus, Tieslietu ministrijā ir pieņemts lēmums ekspertu vidū piedāvāt savstarpēji atkarīgus un saskaņotus risinājumus, kas ir ietverts arī likumprojekta šībrīža redakcijā.
Juridiskā komisija uzklausīja arī pieaicinātos Tieslietu ministrijas ekspertus un Mediācijas padomes ekspertus, kā arī Juridiskā biroja redzējumu par iespējamiem precizējumiem likumprojektā „Mediācijas likums” un atbalstīja likumprojektu „Mediācijas likums” izskatīšanai un atbalstīšanai pirmajā lasījumā.
Vēlos noslēgumā teikt to, ka Mediācijas likuma pieņemšana tiesu varai varētu būt nozīmīgs solis, kā risināt jautājumu, samilzušo jautājumu, par lietu izskatīšanas termiņiem. Mediācija - tā ir sava veida domāšanas maiņa, alternatīvs strīdu risināšanas veids.
Juridiskās komisijas vārdā lūgums atbalstīt likumprojektu „Mediācijas likums” pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Mediācijas likums” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
G.Bērziņš. Paldies.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2013.gada 1.marts.
Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2013.gada 1.marts. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Civilprocesa likumā”, pirmais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Gaidis Bērziņš.
G.Bērziņš (VL-TB/LNNK).
Godātie kolēģi! Likumprojekts „Grozījumi Civilprocesa likumā” ir saistīts ar likumprojektu „Mediācijas likums” un izskatīts Juridiskajā komisijā, un Juridiskās komisijas vārdā lūgums atbalstīt likumprojektu „Grozījumi Civilprocesa likumā” pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Civilprocesa likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
G.Bērziņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2013.gada 1.marts.
Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2013.gada 1.marts. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Par Starptautiskās mobilo satelītsakaru organizācijas konvencijas grozījumiem”, pirmais lasījums.
Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Ojārs Ēriks Kalniņš.
O.Ē.Kalniņš (VIENOTĪBA).
Labdien vēlreiz! Strādājam ar dokumentu Nr.1589.
2008.gadā Starptautiskā mobilo satelītsakaru organizācija veica grozījumus konvencijā, lai paplašinātu organizācijas mandātu. Šajos grozījumos Latvijai nav jāuzņemas papildu materiālās saistības, un grozījumi paredz, ka Satiksmes ministrija koordinē saistību izpildi.
Ārlietu komisija izskatīja šo likumprojektu pirmajā lasījumā un aicina to atbalstīt.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Par Starptautiskās mobilo satelītsakaru organizācijas konvencijas grozījumiem” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
O.Ē.Kalniņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 25.janvāris.
Sēdes vadītāja. Tātad citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 25.janvāris. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Par 1966.gada 16.decembra Starptautiskā pakta par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām 2.fakultatīvo protokolu par nāves soda atcelšanu”, pirmais lasījums.
Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Ojārs Ēriks Kalniņš.
O.Ē.Kalniņš (VIENOTĪBA).
Strādājam ar dokumentu Nr.1590. Kopš 1996.gada septembra Latvijas Republikā ir noteikts nāves soda moratorijs un nevienam tiesājamam nāves sods netiek piespriests un izpildīts.
1999.gadā Latvija ratificēja 1950.gada Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6.protokolu, kas nosaka, ka nāves sods tiks atcelts un nevienam cilvēkam nedrīkst piespriest šo sodu vai to izpildīt.
2012.gada 1.janvārī stājās spēkā grozījumi Latvijas Republikas Krimināllikumā, izslēdzot no likuma soda veidu - nāves sods.
2012.gada 26.janvārī Latvija ratificēja Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 13.protokolu par nāves soda pilnīgu atcelšanu, kas Latvijā stājās spēkā pagājušā gada 1.maijā.
Ārlietu ministrija jau 2001.gadā virzīja likumprojektu par pievienošanos protokolam, bet likumprojekts netika atbalstīts, līdz attiecīgi būs sakārtoti tiesību akti krimināltiesību jomā.
Ņemot vērā Latvijas Republikas tiesību aktu atbilstību starptautiskajiem standartiem attiecīgajā jomā, šī pievienošanās protokolam ir formāls, bet nepieciešams solis.
Ārlietu komisija izskatīja šo likumprojektu un atbalstīja to pirmajā lasījumā.
Aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.
Vārds deputātei Dainai Kazākai.
D.Kazāka (RP).
Labdien, godājamais Prezidij! Kolēģi! Cienījamie klātesošie un klausītāji! Sakarā ar to, ka no kolēģiem dzirdēju, ka tomēr esot bijušas debates par šī likumprojekta pieņemšanu, es vēlos uzskaitīt to argumentāciju, kāpēc Latvijai būtu ļoti svarīgi (Zālē smiekli.) ratificēt šo protokolu.
Vēlos atgādināt, ka jau 2011.gada decembrī mēs, 11.Saeimas deputāti, nobalsojām par grozījumiem likumos, kas paredz nāves soda pilnīgu atcelšanu Latvijā. Tātad mēs atbalstījām grozījumus Apžēlošanas likumā, Krimināllikumā, Latvijas sodu izpildes kodeksā, kā arī likumā „Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību”. Pirms šo grozījumu pieņemšanas Tieslietu ministrija norādīja, ka Latvija vēl aizvien nav ratificējusi Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 13.protokolu par pilnīgu nāves soda atcelšanu, uz ko bieži ir izskanējuši starptautisko organizāciju aicinājumi.
Latvija, būdama ANO un ES dalībvalsts, ir apņēmusies ievērot šo organizāciju paustās vērtības - gan ANO, gan Eiropas Savienība iestājas par nāves soda atcelšanu. Eiropas Savienība noraida nāves soda piemērošanu visās lietās un jebkuros apstākļos. Nāves soda vispārēja atcelšana ir viens no galvenajiem Eiropas Savienības cilvēktiesību mērķiem. (Zālē troksnis, sarunas.)
Lūdzu klusumu!
Savukārt 2012.gada 20.novembrī ANO Ģenerālā...
Sēdes vadītāja. Kolēģi! Lūdzu, izejiet ar savām divpusējām sarunām ārpus šīs zāles un ievērojiet cieņu pret runātāju!
D.Kazāka. Savukārt 2012.gada...
Sēdes vadītāja. Jā, Urbanoviča kungs, lūdzu, atstājiet šo zāli, ja jums ir neinteresanti vai arī jūs uzskatāt, ka šis jautājums neattiecas uz jūsu vēlētāju!
D.Kazāka. Savukārt 2012.gada 20.novembra ANO Ģenerālās Asamblejas Cilvēktiesību komisijā 110 valstis atbalstīja juridiski nesaistošu rezolūciju, aicinot aizliegt nāves soda izpildi. To starpā bija visas Eiropas Savienības dalībvalstis, tajā skaitā arī Latvija.
Savukārt mēs esam šo protokolu parakstījuši 2002.gada 3.maijā, paužot politisko gribu atzīt protokolā paredzētos noteikumus par juridiski saistošiem, taču ratificējuši mēs to vēl aizvien neesam...
Sēdes vadītāja. Latkovska kungs!... Čigānes kundze!... Čaklā kungs!...
D.Kazāka. Ratificējuši mēs, mūsu valsts, to neesam jau desmit gadus. Ar šo protokolu mēs atbalstītu to, ka tas stātos spēkā...
Sēdes vadītāja. Rībenas kundze!... Dzintara kungs!...
D.Kazāka. Es aicinu kolēģus būt koleģiāliem (No zāles: „Visiem!”) un tomēr ieklausīties runātājos.
Aicinu būt konsekventiem un atbalstīt likumprojektu „Par 1966.gada 16.decembra Starptautiskā pakta par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām 2.fakultatīvo protokolu par nāves soda atcelšanu”. Aicinu balsot „par”!
Paldies. (Aplausi.)
Sēdes vadītāja. Paldies.
Debates slēdzu.
Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?
O.Ē.Kalniņš. Ārlietu komisijas vārdā aicinu atbalstīt pirmajā lasījumā. (Aplausi.)
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Par 1966.gada 16.decembra Starptautiskā pakta par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām 2.fakultatīvo protokolu par nāves soda atcelšanu” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret - 4, atturas - 2. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
O.Ē.Kalniņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 25.janvāris.
Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 25.janvāris. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Par Kopējās aviācijas telpas nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm un Moldovas Republiku”, pirmais lasījums.
Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Ojārs Ēriks Kalniņš.
O.Ē.Kalniņš (VIENOTĪBA).
Strādājam ar dokumentu Nr.1591.
Šis nolīgums starp Eiropas Savienību un Moldovu tika parakstīts 2012.gada 26.jūnijā Briselē Eiropas Savienības un Moldovas Sadarbības padomes ietvaros.
Likumprojekts ir sagatavots, lai pieņemtu un apstiprinātu nolīgumu. Ārlietu komisija likumprojektu izskatīja un atbalstīja, un aicinu jūs to atbalstīt pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Par Kopējās aviācijas telpas nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm un Moldovas Republiku” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
O.Ē.Kalniņš. 25.janvāris.
Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 25.janvāris. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Par Latvijas Republikas valdības un Gērnsi Valstu līgumu par informācijas apmaiņu attiecībā uz nodokļiem”, pirmais lasījums.
Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Ojārs Ēriks Kalniņš.
Zariņa kungs un Tutina kungs!... Paldies.
O.Ē.Kalniņš (VIENOTĪBA).
Strādājam ar dokumentu Nr.1592.
Šis ļoti svarīgais likumprojekts tika izstrādāts saskaņā ar Deklarācijas par Valda Dombrovska vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību sadaļā „Nodokļi un ēnu ekonomikas apkarošana” noteikto par labākas nodokļu iekasēšanas nodrošināšanu, godīgas konkurences veicināšanu un aktīvu cīņu pret nodokļu nemaksāšanu.
Ar šo likumprojektu tiek pieņemts un apstiprināts Latvijas un Gērnsi Valstu līgums par informācijas apmaiņu attiecībā uz nodokļiem. Mums beidzot būs likumīgs pamats sadarboties ar Gērnsi Valstu iestādēm, lai novērstu iespējas izvairīties no nodokļu maksāšanas, veicot starptautiskajiem standartiem atbilstošu informācijas apmaiņu.
Ārlietu komisija izskatīja šo likumprojektu un vienbalsīgi atbalstīja pirmajam lasījumam. Aicinu Saeimai arī to atbalstīt.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Par Latvijas Republikas valdības un Gērnsi Valstu līgumu par informācijas apmaiņu attiecībā uz nodokļiem” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
O.Ē.Kalniņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 25.janvāris.
Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 25.janvāris. Paldies.
O.Ē.Kalniņš. Paldies.
Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par tiesu varu””, otrais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Irina Cvetkova.
I.Cvetkova (SC).
Augsti cienījamā priekšsēdētājas kundze! Prezidij! Kolēģi!
Strādājam ar dokumentu Nr.1744. Juridiskās komisijas Tiesu politikas apakškomisija un arī Juridiskā komisija ir sagatavojusi likumprojektu otrajam lasījumam, izskatījusi un atbalstījusi 30 priekšlikumus. Likumprojekts tika papildināts ar būtiskiem grozījumiem attiecībā uz Latvijas Republikas tiesu iekārtas saturu un uzbūvi. Ar grozījumiem paredzēts reformēt Augstākās tiesas struktūru, Senāta un tiesu palātu vietā izveidojot trīs departamentus - Administratīvo lietu departamentu, Civillietu departamentu un Krimināllietu departamentu. Strukturālo reformu rezultātā tiks paredzētas izmaiņas arī Augstākās tiesas vadībā, atsakoties no Augstākās tiesas priekšsēdētāja vietniekiem un paredzot, ka Augstākās tiesas priekšsēdētāju var aizstāt viens no Augstākās tiesas departamentu priekšsēdētājiem. Turklāt pēdējo notikumu gaisotnē, kad kārtējo reizi bija ierosināts kriminālprocess pret vienu no tiesnešiem, Tieslietu ministrija sagatavoja un Juridiskā komisija atbalstīja grozījumus attiecībā uz tiesneša atstādināšanu no amata, paredzot, ka no amata atstādināts tiesnesis saņems valstī noteikto minimālo mēnešalgu, nevis amata mēnešalgu. Šāda pieeja būtu attiecināma arī uz Satversmes tiesas tiesnešiem un prokuroriem.
Un tagad pārejam pie priekšlikumu izskatīšanas.
1. - Juridiskās komisijas priekšlikums, ar kuru tiks paredzēta panta piektā daļa par mājaslapā publicējamiem spriedumiem. Komisija atbalstīja.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I.Cvetkova. 2. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kurš ir atbalstīts un ar kuru tika paredzēts nodot tiesu informatīvās sistēmas pārzines un turētājas funkcijas Tiesu administrācijai.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I.Cvetkova. 3. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kas 28.6 pantu papildina ar jaunu - 5.1 daļu, ar kuru paredzēts tiesas sēžu kalendārā atzīmēt sēžu datumus un laikus, kā arī informāciju par zvērinātu advokātu un prokuroru aizņemtību. Šīs atzīmes būs saistošas, plānojot lietu izskatīšanu tiesas sēdē ar zvērināta advokāta vai prokurora piedalīšanos, kas efektivizēs lietas izskatīšanas ātrumu. Komisija atbalstījusi.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I.Cvetkova. 4.priekšlikums, ar kuru ir izmainīts 30.panta nosaukums, kā arī tiek papildināta panta pirmā daļa ar attiecīgiem vārdiem. Komisija atbalstījusi.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I.Cvetkova. 5. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kas paredz saīsināt 32.panta ceturto daļu, izslēdzot pirmo un trešo teikumu. Atbalstījām.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I.Cvetkova. 6. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kas paredz papildināt 33.panta trešo daļu ar 9.punktu, ar kuru apgabaltiesas priekšsēdētājam tiks piešķirtas pilnvaras lemt un norīkot tiesnesi veikt izmeklēšanas tiesneša pienākumus uz laiku līdz trim gadiem. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I.Cvetkova. 7. - Juridiskās komisijas priekšlikums, ar kuru grozīts 36.panta nosaukums un precizēta apgabaltiesas kompetence. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I.Cvetkova. 8. - Juridiskās komisijas priekšlikums, ar kuru paredzēts izslēgt likuma 37.pantu. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I.Cvetkova. 9. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Pants papildināts ar ceturto daļu, ar kuru apgabaltiesas priekšsēdētājs nosaka rajona (pilsētas) tiesas attiecīgās apgabaltiesas darbības teritoriju, kurā norīkojams izmeklēšanas tiesnesis. Priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I.Cvetkova. 10. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kas paredz Augstākās tiesas strukturālo reformu, nosakot Augstākās tiesas struktūru kompetenci. Turpmāk Augstākās tiesas sastāvā būs Administratīvo lietu departaments, Civillietu departaments un Krimināllietu departaments. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I.Cvetkova. 11. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Tas ir precizējoša rakstura grozījums sakarā ar Augstākās tiesas strukturālo reformu. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I.Cvetkova. 12. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kas paredz izslēgt 45.pantu par Tiesu palātu, un tas ir saistīts ar Augstākās tiesas strukturālo reformu. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I.Cvetkova. 13. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kas paredz izslēgt 46.pantu. Saistīts ar Augstākās tiesas strukturālo reformu. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I.Cvetkova. 14. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kas paredz izslēgt 47.pantu par Senātu. Saistīts ar Augstākās tiesas strukturālo reformu. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I.Cvetkova. 15. - Juridiskās komisijas priekšlikums, ar kuru grozāms 48.pants, nosakot Augstākās tiesas sastāvu, un tas ir saistīts ar Augstākās tiesas strukturālo reformu. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I.Cvetkova. 16. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kas paredz izteikt 49.1 pantu jaunā redakcijā un saistāms ar Augstākās tiesas strukturālo reformu. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I.Cvetkova. 17. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kas paredz izteikt jaunā redakcijā 50.pantu „Augstākās tiesas priekšsēdētājs”. Tas arī ir saistīts ar Augstākās tiesas strukturālo reformu. Augstākās tiesas priekšsēdētāja pilnvaru termiņš ir samazināts no 7 gadiem uz 5 gadiem. Priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I.Cvetkova. 18. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kas paredz papildināt 73.1 pantu ar 2.1 daļu, nosakot, ka Saeima pēc Tieslietu padomes priekšlikuma var lemt par tiesneša pārcelšanu amatā zemāka līmeņa tiesā ar viņa rakstisku piekrišanu. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I.Cvetkova. 19. - Juridiskās komisijas priekšlikums, ar kuru paredzēta Augstākās tiesas priekšsēdētāja un departamentu priekšsēdētāju aizstāšanas kārtība. Ir saistīts ar Augstākās tiesas strukturālo reformu. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I.Cvetkova. 20. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kas paredz, ka 79.pants „Augstākās tiesas tiesneša aizstāšana” izteicams jaunā redakcijā. Ir saistīts ar Augstākās tiesas strukturālo reformu. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I.Cvetkova. 21. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Tas ir būtisks priekšlikums, jo paredz noteikt jaunu kārtību tiesneša atstādināšanai no amata, attiecīgā panta trešajā daļā nosakot, ka atstādinātajam tiesnesim izmaksā valstī noteikto minimālo mēnešalgu, nevis amatalgu. Atstādinātajam tiesnesim papildus tiks dota iespēja uz atstādināšanas laiku strādāt Tieslietu ministrijā vai Tiesu administrācijā. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I.Cvetkova. 22. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Tas ir precizējoša rakstura un ir saistīts ar Augstākās tiesas strukturālo reformu. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I.Cvetkova. 23. - Juridiskās komisijas iesniegts precizējoša rakstura priekšlikums, ar kuru 93.panta otrā daļa tiek izteikta jaunā redakcijā. Priekšlikums ir saistīts ar Augstākās tiesas strukturālo reformu. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I.Cvetkova. 24. - Juridiskās komisijas priekšlikums, ar kuru izslēdzams 107.panta otrās daļas 4.punkts, jo Tiesu informatīvās sistēmas un valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas pārziņa funkcijas no Tieslietu ministrijas ir nodotas Tiesu administrācijai. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I.Cvetkova. 25. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kas ir precizējoša rakstura un paredz valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas pārziņa un turētāja pienākumu nodošanu Tiesu administrācijai. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I.Cvetkova. 26. - deputātes Ingas Bites priekšlikums, kas paredz papildināt pārejas noteikumus ar 56.punktu. Ir atbalstīts un iekļauts 27.priekšlikumā.
27. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kas paredz pārejas noteikumus, ar kuriem noteikts pārejas periods tāda tiesneša pienākumu pildīšanai, kurš ir sasniedzis 70 gadu vecumu. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
I.Cvetkova. 28. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Pārejas noteikumu 56.punkts nosaka termiņu apgabaltiesu priekšsēdētājiem izmeklēšanas tiesnešu norīkošanai. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I.Cvetkova. 29. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Pārejas noteikumu papildinājums ar 57.-69.punktu. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I.Cvetkova. 30. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kas nosaka, ka 28.2 panta piektā daļa stājas spēkā šī gada 1.jūlijā. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I.Cvetkova. Juridiskās komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par tiesu varu”” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 91, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.
I.Cvetkova. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 10 dienas, proti, šī gada 28.janvāris.
Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šī gada 28.janvāris. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Pasta likumā”, otrais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Klāvs Olšteins.
K.Olšteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu „Grozījumi Pasta likumā” otrajā lasījumā.
1. - deputāta Dzintara Zaķa priekšlikums. Atbalstīts, iekļauts 2.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
K.Olšteins. 2. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
K.Olšteins. 3. - deputāta Zaķa un Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
K.Olšteins. 4. - deputāta Ingmāra Līdakas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
K.Olšteins. 5. - deputāta Ingmāra Līdakas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
K.Olšteins. 6. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
K.Olšteins. 7. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
K.Olšteins. 8. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts, iekļauts 9.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
K.Olšteins. 9. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
K.Olšteins. 10. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
K.Olšteins. 11. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
K.Olšteins. 12. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
K.Olšteins. 13. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
K.Olšteins. 14. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
K.Olšteins. 15. - deputāta Ingmāra Līdakas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
K.Olšteins. 16. - deputāta Ingmāra Līdakas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
K.Olšteins. 17. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
K.Olšteins. 18. - deputāta Dzintara Zaķa priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
K.Olšteins. 19. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 21.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
K.Olšteins. 20. - deputāta Līdakas priekšlikums. Atbalstīts, iekļauts 21.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
K.Olšteins. 21. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
K.Olšteins. 22. - deputāta Dzintara Zaķa priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
K.Olšteins. 23. - deputāta Olšteina priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 25.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
K.Olšteins. 24. - deputāta Zaķa priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 25.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
K.Olšteins. 25. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
K.Olšteins. 26. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
K.Olšteins. 27. - deputāta Dzintara Zaķa priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
K.Olšteins. 28. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
K.Olšteins. 29. - deputāta Dzintara Zaķa priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
K.Olšteins. 30. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
K.Olšteins. 31. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
K.Olšteins. 32. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
K.Olšteins. 33. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
K.Olšteins. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Pasta likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.
K.Olšteins. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - šā gada 31.janvāris.
Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 31.janvāris. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījums Pievienotās vērtības nodokļa likumā”, pirmais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Reirs.
J.Reirs (VIENOTĪBA).
Augsti godātā priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija 10.janvārī ir saņēmusi Zvērinātu revidentu asociācijas iesniegumu ar lūgumu papildināt Pievienotās vērtības nodokļa likumu ar pārejas noteikumiem.
Situācija ir tāda, ka mēs, pieņemot likumu par PVN, esam iepriekšējā likuma versijā iestrādājuši variantu par pievienotās vērtības atgriezto maksājumu kārtību jeb, kā tautā to dēvē, reverso kārtību, pašvaldībām un valsts institūcijām dodot gadu laika - līdz 2013.gadam - sagatavoties šai PVN piemērošanas kārtībai un jaunajiem līgumiem.
Iepriekšējā likumā bija pārejas norma, kas to skaidri noteica, bet jaunajā likumā šīs pārejas normas nav.
Praktiski to varētu interpretēt arī pēc likuma teksta, bet ir lūgums atstāt veco... iekļaut jaunajā likumprojektā veco pārejas normu pašvaldībām un valsts institūcijām.
Komisija izskatīja šo priekšlikumu un lūdz izdarīt šīs izmaiņas, kā arī lūdz atzīt šo likumprojektu par steidzamu.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Tātad vispirms mums ir jābalso par likumprojekta steidzamību.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Pievienotās vērtības nodokļa likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 62, pret - 27, atturas - nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
Lūdzu vēlreiz zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Pievienotās vērtības nodokļa likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 92, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un otrā lasījuma laiku.
J.Reirs. Kolēģi, tā kā mērķis bija ieviest izmaiņas tikai šajā vienā noteikumā, kas ir pārņemts no vecā likuma vārds vārdā, lūgums būtu atbalstīt šo likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ivaram Zariņam... Ieslēdziet mikrofonu deputātam Ivaram Zariņam!
I.Zariņš (SC).
Ir ieslēgts? Jā.
Es iebilstu un aicinu tomēr dot laiku, lai arī pārējie deputāti varētu iepazīties ar šo priekšlikumu, jo šis priekšlikums ir izskatīts tikai Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, pārējās komisijas ar to nav strādājušas, pārējie deputāti to nav redzējuši. Mēs gribētu iepazīties ar to, un tāpēc aicinu dot priekšlikumu iesniegšanas laiku - vismaz vienu nedēļu.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Ir... Nav pat jāpamato iebildums, jo... Iebildums ir, tātad nav iespējams pieņemt likumprojektu uzreiz divos lasījumos.
Tātad, lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un otrā lasījuma laiku!
J.Reirs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir šodien pulksten 12.10, un izskatīšana - nākamajā Saeimas sēdē.
Sēdes vadītāja. Un izskatīšana kad?
J.Reirs. Nākamajā Saeimas sēdē.
Sēdes vadītāja. Izskatīšana nākamajā sēdē.
Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Zariņam!
I.Zariņš (SC).
Es aicinu tomēr nepadarīt likumdošanu par cirku. Nu, trijās minūtēs iepazīties ar likumprojektu un sagatavot savus priekšlikumus - tas nav nopietni! Termiņam vajadzētu būt reālam - tādam, lai šos priekšlikumus varētu sagatavot. Dodiet laiku vismaz līdz rītdienas vakaram...
Sēdes vadītāja. Cik, lūdzu? Jums nav jāsniedz pamatojums, bet jānosaka termiņš.
I.Zariņš. Cits termiņš - līdz rītdienas pulksten 17.00.
Sēdes vadītāja. Tātad mums ir divi priekšlikumu iesniegšanas termiņi -18.janvāra pulksten 17.00 un 17.janvāra pulksten 12.10. Jābalso vispirms ir par tālāko termiņu.
Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai par priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojektam „Grozījums Pievienotās vērtības nodokļa likumā” noteiktu 18.janvāra pulksten 17.00! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - 30, atturas - 2. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 18.janvāra pulksten 17.00. Izskatīšana? Izskatīšana paliek Saeimas 24.janvāra sēdē. Paldies.
Jā, es jūs pirms balsošanas par valsts kontrolieri informēju, ka mēs pārtraukumu izsludināsim pulksten 12.00. Tā kā pusdienas ar Somijas parlamenta priekšsēdētāju ir nedaudz pārceltas, mēs varam strādāt līdz visu jautājumu izskatīšanai.
Tātad nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Būvniecības likumā”, pirmais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Vjačeslavs Dombrovskis.
V.Dombrovskis (RP).
Godātie kolēģi! Šodien mums ir iespēja parādīt, ka mēs varam ne tikai priekšvēlēšanu laikā skaisti runāt par ekonomisko attīstību un par to, ka jāpiesaista ārvalstu investori, bet arī tad, kad mēs redzam, ka ir situācija, ka gan nozare, gan investori... tie paši ārvalstu investori norāda uz ļoti konkrētām problēmām. Šodien mums ir iespēja parādīt, ka mēs spējam arī operatīvi rīkoties un risināt problēmas.
Tā problēmas būtība ir tāda, ka pastāv, es teiktu, pārmērīgas tiesības apturēt būvniecību vienkārši ar pieteikuma iesniegšanu tiesā. Diemžēl pārāk bieži izveidojas situācijas, ka šādas tiesības tiek izmantotas, lai faktiski šantažētu investorus un būvniekus, no tiem pieprasot noteiktas naudas summas vienkārši par to, lai šādi iesniegumi netiktu iesniegti tiesā.
Uz šo anomāliju jau diezgan ilgu laiku norāda gan nozare, gan arī investori. Acīmredzot ir nepieciešams veidot regulējumu, kurš līdzsvarotu būvnieku, investoru un iedzīvotāju tiesības. Tātad pēc ārvalstu investoru... pēc tam, kad Ārvalstu investoru padome pievērsa uzmanību šim jautājumam, premjers Valdis Dombrovskis izdeva rezolūciju, pēc kuras Ekonomikas ministrija un Tieslietu ministrija izveidoja darba grupu. Un nu jūs redzat šīs darba grupas piedāvāto sākotnējo risinājumu.
Tātad, kolēģi, par to, kāpēc tas tiek virzīts atsevišķi un kāpēc es lūgšu arī steidzamību. Iemesls ir tāds, ka Būvniecības likums, kā daudzi no jums jau zina, ir ļoti apjomīgs, ar ilgu vēsturi, un to mēs esam pārmantojuši no iepriekšējās Saeimas. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā tika izveidota darba grupa, kura sāka strādāt jau februārī, un tā regulāri sanāca katru nedēļu uz sēdēm. Bija 20 sēdes, bet, neskatoties uz to, tikai iepriekšējā nedēļā šis likumprojekts tika nodots komisijai. Ņemot vērā to, ka likums pēc būtības ir jauns, var teikt, ka tur palika arī daži konceptuāli neatrisināti jautājumi, piemēram, jautājums par sertificēšanu, kurš šai nozarei ir ļoti jutīgs. Var prognozēt, ka visa likumprojekta izskatīšana varētu prasīt vēl vairākus mēnešus.
Tāpēc no Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas puses man ir lūgums: es lūdzu jūs atbalstīt šā atdalītā likumprojekta virzīšanu steidzamības kārtībā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Jūs runāsiet par steidzamību?
Deputāte Ilma Čepāne grib runāt pret steidzamību. Lūdzu! Vārds deputātei Ilmai Čepānei.
I.Čepāne (VIENOTĪBA).
Godātie deputāti! Es uzskatu par savu pienākumu izteikt savu viedokli. Ņemot vērā to, ka šis likumprojekts tikai šorīt nonāca uz mūsu galdiem, es uzskatu, ka nebūtu prāta darbs šim likumprojektam piešķirt steidzamību. Īpaši tāpēc - un par to es tālāk runāšu pirmajā lasījumā -, ka tas aizskar divas būtiskas lietas, kas ir nostiprinātas Satversmē, un proti, visupirms tiek izslēgtas sabiedrības tiesības uz līdzdalību ikviena šāda projekta apspriešanā.
Otrkārt, faktiski sabiedrībai tiek liegtas tiesības uz taisnīgu tiesu, kas varētu būt pretrunā ar Satversmes 105., 115. un 92.pantu. Pastāvot šādām bažām un šādiem riskiem, es uzskatu, ka šo likumprojektu nevar virzīt steidzamības kārtībā, bet tam ir jāvirzās vispārējā kārtībā.
Es tagad gribu arī pajautāt: cik no klātesošajiem vispār orientējas šajā likumprojektā un cik no jums pārzina šo likumprojektu? Mēs ikviens varam atrasties tādā situācijā, ka pašvaldības, iespējams, nelikumīgas būvatļaujas izsniegšanas dēļ pāris desmitu metru attālumā no jums atrodas kāda būve, kas ārkārtīgi ietekmē jūsu īpašuma vērtību un aizskar arī tiesības uz privāto dzīvi.
Paldies. (No zāles: „Pareizi! Pareizi! Malacis!”)
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai likumprojektam „Grozījumi Būvniecības likumā” piešķirtu steidzamību! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 27, pret - 50, atturas - 4. Likumprojekts par steidzamu nav atzīts.
Uzsākam debates par likumprojekta pirmo lasījumu.
Vārds deputātei Ilmai Čepānei.
I.Čepāne (VIENOTĪBA).
Godātie kolēģi! Es esmu pārliecināta, ka daļa no jums nav paspējusi, nepārzinādama šo detalizēto būvniecības procesa un teritorijas plānošanas tiesisko regulējumu, pietiekami labi iepazīties ar šo grozījumu būtību. Šo grozījumu būtība sastāv no divām daļām. Pirmām kārtām būvniecības procesā tiek liegtas, kā es jau teicu, sabiedrības līdzdalības tiesības, jo tiek izslēgts 12.pants, tā vietā paredzot pasūtītāja pienākumu informēt blakus esošo nekustamo īpašumu īpašniekus par attiecīgo būvniecību kā tādu. Protams, šis priekšlikums ir jāskata sistēmiski - kopā ar teritorijas attīstības plānošanas tiesisko regulējumu šajā jomā, taču, manuprāt, tas pietiekamā mērā nedod tiesības sabiedrībai gan uz informāciju, gan arī uz līdzdalību šajā jomā.
Grozījumu 5.pants rada pamatotas bažas, ka tas varētu nonākt pretrunā ar, kā es jau teicu, Satversmes 92.pantu, kas paredz tiesības uz taisnīgu tiesu, 105.pantu, kas paredz tiesības uz īpašumu, un 115.pantu, kas paredz tiesības uz labvēlīgu vidi.
Un, proti, neskatoties uz to, ka būvatļauja tiek apstrīdēta... Šie grozījumi paredz, ka tikmēr, kamēr lieta atrodas tiesvedībā, būvniecība tiek ne tikai turpināta, bet būvprojekts... uzbūvētais būvobjekts pat tiek nodots ekspluatācijā.
Vienkāršiem vārdiem jums to raksturošu. Piemēram, ja tiesa uzskata, ka varbūt patiešām nav īpaša pamata šai sūdzībai, tad tiesa piemēro tā saukto pagaidu noregulējumu, atļauj būvniekam būvēt. Būvnieks būvē, bet šodien pastāv šķērslis, ka tomēr būvnieks šo ēku, kamēr notiek tiesvedība, nevar nodot ekspluatācijā.
Projektā tiek paredzēts, ka šo ēku var nodot ekspluatācijā, proti, tur var ielikt gan, ja tas ir kāds cūku nobarošanas komplekss, cūciņas, gan arī, ja tā ir dzīvojamā māja, tur var ievākties iedzīvotāji, un, ja tas ir biznesa projekts, tad tur var izīrēt visiem potenciālajiem īrniekiem biznesa telpas. Nu, un pēc tam, ja pēc gada ir tiesas spriedums, kas pasaka, ka šī būvniecība ir nelikumīga, tad varat iedomāties, kādas sekas šeit varētu iestāties! Un, manuprāt, līdz ar to tiesvedībai nav absolūti nekādas jēgas.
Es domāju, ka šajā ziņā mēs nonākam zināmā pretrunā ne tikai ar mūsu nacionālajiem tiesību aktiem, proti, ar pamatlikumu, bet arī ar 1998.gada 25.jūnija Orhūsas konvenciju.
Kādēļ šāda steidzamība? Es diezgan ilgi esmu šajā procesā iesaistīta un zinu arī visus šos „apakšzemes ūdeņus”, par kuriem mēs neesam runājuši. Un, proti, es nenoliedzu trūkumus Būvniecības likumā. Tur patiešām ir īpaša birokrātiska kārtība, atsevišķos gadījumos tiesvedības procesi velkas ļoti ilgi. Tur katrā ziņā kaut kas būtu jādara. Taču, manuprāt, uz šiem grozījumiem uzstāja atsevišķi investori, proti, arī ārvalstu investori, kuri, manuprāt, ir saņēmuši nepatiesu informāciju par patieso situāciju šajā jomā.
Es šajā pirmdienā piedalījos preses konferencē, un tur tika apgalvotas arī no ārvalstu investoru puses puspatiesības, proti, ka šodien būvatļauju apstrīdēt esot ļoti vienkārši, ka to varot darīt ikviena persona, kurai nepatīkot kāda būvobjekta krāsa vai nepatīkot, piemēram, ka tur braukājot buldozers pa to būvlaukumu, un kura atrodoties, piemēram, trīs kilometrus no būvlaukuma. Tā ir pilnīga dezinformācija! Šodien būvatļauju var apstrīdēt tikai tā persona, kurai - tiesa to vērtē! - ir interese un kuru varētu potenciāli aizskart šis esošais būvprojekts. Un šie investori ārkārtīgi slavēja Rīgas pašvaldību, kas esot tik ļoti labvēlīga pret viņu iecerēm... Nu, mēs... Kolēģi, mums ir jābūt ārkārtīgi uzmanīgiem! Es negribu teikt nevienu sliktu vārdu arī par visām pašvaldībām kopumā, bet... Kā jūs zināt, visā pasaulē būvniecības jomā ir viens no lielākajiem korupcijas riskiem, un tā tas ir pat visās attīstītajās Eiropas valstīs. Un šeit tiek nepamatoti apgalvots, ka nekur neesot tāda kārtība, ka var apstrīdēt būvprojektu. Ļoti stingra kārtība ir Skandināvijas valstīs, ļoti stingra kārtība ir Igaunijā.
Proti, piemēram, salīdzinot ar Igauniju, redzam, ka Igaunijas likumā ir paredzēts, ka ir jāizstrādā detālplānojums, nevis ka nav jāizstrādā detālplānojums. (Nav vis tā, kā ir pie mums - ka ir uzskaitīti tikai tie gadījumi, kādos ir jāizstrādā detālplānojums.) Jo detālplānojums ir galvenais rīks, ar kuru informēt sabiedrību un sabalansēt sabiedrības un attīstītāju intereses.
Un pamatā visiem šiem grozījumiem ir viens strīds. Vienā no... Es nesaukšu vārdā nevienu attīstītāju un nevienu projektu... Vienā no jaunajiem Rīgas rajoniem, kur ir uzbūvēts ārkārtīgi skaists ciemats, kur iedzīvotāji ir iegādājušies dzīvokļus, ir iecerēts būvēt lielveikalu pārdesmit metru attālumā no viņu dzīvokļiem, no viņu mājām. Iedzīvotājiem nav notikusi sabiedriskā apspriešana, Rīgas dome, pretēji spēkā esošajam tiesiskajam regulējumam, manuprāt, nav arī izstrādājusi detālplānojumu, un šie iedzīvotāji ir vērsušies tiesā pēc palīdzības šajā sakarā, jo netiek ievērotas viņu intereses. Dombrovska kungs apgalvoja, ka šeit tiek izmantotas tādas lietas kā uzpirkšana, kā šantāža. Protams, tas varētu būt, jo turpat blakus atrodas divas citas tāda paša tipa, veida, iespējams, būves, kuru īpašnieki varbūt negribētu redzēt sev konkurentu blakus. Viņi atrod kādu personu, kuru sakūdīt, un šī persona vēršas tiesā, lai varētu apstrīdēt šo būvatļauju. Taču šajā gadījumā, cik man ir zināms, šis investors vai viņu pārstāvis pat nav izmantojuši Latvijas Administratīvā procesa likumā noteikto kārtību, ka varētu prasīt šo pagaidu noregulējumu, proti, prasīt tiesai, lai tiesa atļauj būvēt, ja jau tur nekā slikta nav. Un es domāju, ka šeit, runājot par šiem grozījumiem, mums ir jāskatās arī uz principiem, kas nosaka būvniecību un teritorijas attīstības plānošanu; proti, mums, Dombrovska kungs, ir jārunā ne tikai par ekonomisko izrāvienu, bet mums ir jāsabalansē ilgtspējīgas attīstības princips, kas ir jebkuras civilizētas valsts attīstības pamatā un kas sastāv no četriem elementiem, - proti, tā ir gan ekonomiskā attīstība, gan vides aizsardzība, gan sociālo problēmu risināšana, gan kultūras objektu aizsardzība. Mēs nevaram atdalīt šo vienu elementu - ekonomisko izrāvienu - un virzīt šeit steidzamības kārtībā. Paldies, ka jūs neatbalstījāt šo steidzamību šādiem būtiskiem grozījumiem!
Un līdz ar to, manuprāt, mēs neesam nekāda trešās pasaules valsts, kur ārkārtīgi lielu spiedienu var izdarīt gan uz valdības vadītāju, gan uz ministriem, gan arī uz parlamenta deputātiem.
Es katrā ziņā neatbalstīšu šo likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Debates turpināsim pēc pārtraukuma.
Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumam deputātam Jānim Reiram.
J.Reirs (VIENOTĪBA).
Kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde 106.kabinetā pulksten 12.40.
Sēdes vadītāja. Un tagad vārds paziņojumam deputātam Arvilam Ašeradenam.
A.Ašeradens (VIENOTĪBA).
Cienījamie kolēģi! Pēc 10 minūtēm tiek sasaukta Sociālo un darba lietu komisijas sēde.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Bet es atgādinu, ka pulksten 12.30 tie Augstākās padomes deputāti, kuri nobalsoja par neatkarību, tiek aicināti kopā ar 11.Saeimas deputātiem atcerēties barikāžu laika notikumus, un es tomēr ceru, ka jūs esat 11.Saeimas deputāti, kam ir svarīgi tie notikumi, kuri risinājās pirms 22 gadiem pie šīs mājas.
Tagad vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Vucānam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.
J.Vucāns (11.Saeimas sekretāra biedrs).
Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies: Jānis Ādamsons... nav, Inita Bišofa... nav, Inga Bite... nav, Jānis Dombrava... nav, Vjačeslavs Dombrovskis... ir, Vitālijs Orlovs... nav, Gunārs Rusiņš... nav, Elīna Siliņa... ir, Igors Zujevs... nav.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Pārtraukums līdz pulksten 14.00.
(Pārtraukums.)
Sēdi vada Latvijas Republikas 11.Saeimas priekšsēdētāja
Solvita Āboltiņa.
Sēdes vadītāja. Tā... Cienījamie kolēģi, ir pulksten 14.00. Lūdzu, ieņemiet vietas! Turpinām Saeimas 17.janvāra sēdi.
Pirms pārtraukuma mēs uzsākām izskatīt likumprojektu „Grozījumi Būvniecības likumā”, kuru komisija lūdza atzīt par steidzamu. Tās lūgumu mēs ar balsu vairākumu noraidījām. Un mēs uzsākām debates par pirmo lasījumu.
Tātad turpinām debates.
Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim.
V.Dombrovskis (RP).
Godātie kolēģi! Es neesmu jurists, es nevaru savā runā atsaukties uz konvencijām, satversmēm un tā tālāk, bet... Nu mēģināsim par to padomāt tādā pavisam vienkāršā, fundamentālā līmenī!
Notiek kaut kāda celtniecība. Ja šī celtniecība, būvniecība nenotiek kaut kādā tuksnesī, tad vienmēr apkārt būs cilvēki, kuru intereses kaut kādā veidā tiks aizskartas. Kāds cilvēks domās, ka viņš vairs neredzēs sauli tik daudz, cik viņš to bija redzējis pirms tam, kādam nepatiks - es nezinu - buldozera krāsa šīs būvniecības laukumā un tā tālāk. Būs kaut kādi strīdi.
Tātad jautājums ir par to, ko mēs saprotam ar tiesiskumu.
Kas notiek pēc tam?
Ja pēc kaut kāda perioda šis cilvēks apstrīd būvniecību kā tādu un iesniedz pieteikumu tiesā, tad... Kas tad notiek? Vai nu mēs tad gaidām tiesas lēmumu par to, vai šī būvniecība būtu apturama vai ne, vai kādas citas iestādes lēmumu? Nē! Tas pašreizējais regulējums ir tāds, ka ļoti būtisks lēmums par būvniecības apturēšanu tiek pieņemts automātiski - uzreiz līdz ar pieteikuma iesniegšanu tiesā.
Varbūt padomājiet par kādiem citiem piemēriem no reālās dzīves! Ja, teiksim, kāds nozags somiņu un ja kāds norādīs: „Lūk, te ir šis aizdomās turamais!”, - vai mēs tad uzreiz apcietināsim šo cilvēku automātiski, līdz ar pieteikuma iesniegšanu tiesā? Nu nē, tā tas nenotiek!
Tātad reālajā dzīvē, kad ir kaut kāda liela mēroga celtniecība, tad... Padomājiet - kas notiek? Tas nozīmē, ka praktiski visi tie cilvēki, iedzīvotāji, apkārt dzīvojošie, kuru intereses kaut kādā veidā varētu būt aizskartas (nu, viņi vai nu ieraudzīs mazāk saules, vai kaut kā citādāk cietīs), saprot, ka viņi var apturēt šā lielā objekta celtniecību vismaz uz mēnesi, parasti arī uz daudz ilgāku laiku, vienkārši iesniedzot pieteikumu tiesā. Nu kāda veida motivāciju tas dod cilvēkiem? Protams, es ne jau velti pateicu to vārdu... Nu, tas vismaz dod motivāciju pēc būtības šantažēt gan investorus, gan celtniekus, un, pēc pašu celtnieku un investoru, teiksim tā, neformālas informācijas, tieši tā tas bieži arī notiek.
Tālāk. Par ārvalstu investoriem. Tie nav nekādi abstrakti cilvēki. Mēs runājam par konkrētiem gadījumiem, kuriem pievērš uzmanību Ārvalstu investoru padome.
Nu, kā jūs domājat: no kurienes veidojas mūsu valsts reputācija ārvalstu investoru vidū? Vai tā veidojas tikai no tā, ka mēs priekšvēlēšanu kampaņu laikā uzstājamies un sakām, ka mūsu mērķis ir veicināt mūsu valsts pievilcību ārvalstu investoru acīs? Nē! Tā veidojas no konkrētiem gadījumiem, no tā, kā mēs rīkojamies tad, kad ir konstatētas problēmas: vai mēs speram konkrētus soļus, lai risinātu šīs problēmas, vai mēs sākam runāt par konvencijām, satversmēm un tā tālāk.
Kolēģi! Ja mēs nespersim reālus soļus, tad ir ļoti ticami, ka viens otrs ārvalstu investors pieņems lēmumu neieguldīt vairākus miljonus latu mūsu valsts ekonomikā un izvēlēsies kādu citu valsti. Es domāju, ka ir ļoti ticami, ka šie ārvalstu investori komunicēs ar citiem potenciālajiem investoriem un pastāstīs viņiem par to, cik veiksmīgi mēs te esam orientēti uz tautsaimniecības attīstību un tā tālāk.
Tagad lēmums, kolēģi, ir jūsu rokās. Šodien mums ir iespēja tomēr parādīt, vai mēs vēlamies piesaistīt ārvalstu investorus un viņus noturēt tikai vārdu līmenī vai arī ar konkrētiem darbiem.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātam Eināram Cilinskim.
E.Cilinskis (VL-TB/LNNK).
Godātā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godājamie deputāti! Jūs atceraties, ka pirms kāda laika bija pietiekami liels skandāls sakarā ar korupciju Rīgas domes Pilsētas attīstības departamentā. Un kāds bija viens no tiem mehānismiem, kāpēc šī korupcija varēja notikt? Proti, jautājums par būvniecības sabiedrisko apspriešanu... faktiski tas lēmums - vai vispār būs vai nebūs sabiedriskā apspriešana - tika noteikts ierēdņa līmenī pēc relatīvi neskaidriem kritērijiem. Tātad šie korumpētie ierēdņi, teiksim, par zināmu taisnīgu atlīdzību varēja izlemt, vai konkrētajai būvei būs vai nebūs sabiedriskā apspriešana. Un ko tas nozīmē? Ja, teiksim, šī sabiedriskā apspriešana ir, tad pirmām kārtām tas uzreiz ir process, un tad tas rezultāts beigās rezultējas ar domes balsojumu. Un balsojums faktiski ir politisks balsojums. Līdz ar to būvniekiem bija ļoti liels risks, ka beigu procedūrā būs negatīvs balsojums. Savukārt gadījumā, ja šī sabiedriskā apspriešana nenotiek, šis risks, protams, izpaliek. Līdz ar to droši vien šie būvnieki manījās tikt vaļā no šīs sabiedriskās apspriešanas. Tas ir, teiksim, tāds viens piemērs.
Otra lieta. Ja mēs šeit runājam par dažādiem, teiksim, indeksiem, kas norāda, tieši kādā būvniecības jomā kādas ir mūsu procedūras, tad faktiski īstenībā tieši būvniecības jomā Latvijas procedūras ir tik smagnējas, ka Latvija šajā ziņā atrodas ļoti tālā vietā. Un tas, protams, neveicina investīciju piesaisti valstī. Tas liecina, ka dažas šīs lietas varbūt vēl ir pārdomājamas un tālākajos lasījumos vēl precizējamas.
Tas tā varētu būt, un droši vien arī Čepānes kundzei ir zināma taisnība, bet tas, ko gribētos tomēr novērst, ir parādība, ka atkal šī procedūra aizvirzās kaut kādā milzīgi garā diskusijā, kā tas ir noticis ar šo jauno Būvniecības likumu, kuru mēs nezin kad galarezultātā dabūsim. Un faktiski šīs procedūras paliek tikpat lēnas un necaurskatāmas, kādas bija līdz šim.
Tāpēc aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātei Dainai Kazākai.
D.Kazāka (RP).
Cienījamie kolēģi! Liels paldies Čepānes kundzei par aktualitāšu norādīšanu un paldies arī Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai par šī jautājuma risināšanu. Īstenībā šeit ir diezgan problemātiska situācija ar Būvniecības likumu. Un, kā jau Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vadītājs Dombrovska kungs minēja, šobrīd komisijā izskatīšanā otrajā lasījumā ir jaunais Būvniecības likums, un tā izskatīšanai vēl jāvelta vismaz sešas sēdes, kurās piedalās visas ieinteresētās puses.
Principā, lai regulētu iedzīvotāju, investoru un būvnieku intereses, šis jaunais Būvniecības likums būtu atbalstāms un pēc iespējas ātrāk arī ieviešams, bet, ja mēs runājam par tā ieviešanas termiņiem, tad tuvākais laiks, kad ļoti optimistiski varētu vispār realizēt, ka tas stājas spēkā, ir 2014.gada 1.janvāris. Reāli tas būtu, ja viss ietu salīdzinoši gludi ar visiem normatīvajiem aktiem un pārējiem regulējumiem, 2014.gada jūlijs. Taču sakarā ar to, ka esošais Būvniecības likums nepilda savas funkcijas un ir pārāk lieli interešu konflikti esošajā situācijā, kā tie tiek risināti, ir vajadzīgs pagaidu risinājums.
Pusgadu, kā jau Dombrovska kungs minēja, darba grupa ir cītīgi strādājusi pie šī jautājuma risināšanas, kurā ir iesaistītas visas ieinteresētās puses: no iedzīvotāju puses aizstāvji - gan „Providus”, gan „Delna”, no profesionāļu puses - Latvijas Būvnieku asociācija, Inženierkomunikāciju turētāju sadarbības padome, sertifikācijas speciālisti un tā tālāk, no valsts pārvaldes puses - Tieslietu ministrija un Ekonomikas ministrija. Un šeit ir teikti ļoti atzinīgi vārdi no „Providus” un „Delnas” puses, ka Ekonomikas ministrija ļoti labi apzinās iedzīvotāju intereses un arī aizstāv tās, un mēģina izbalansēt to vidusceļu starp iedzīvotāju un investoru interesēm. Vēl šajā darba grupā ir cītīgi piedalījušies gan investoru pārstāvji, gan arī, protams, pašvaldību būvvalžu pārstāvji. Un šī darba grupa ir veiksmīgi strādājusi un nonākusi līdz konsensam komisijā, un virza tālāk šo likumprojektu. Protams, mums vēl vajag par to debatēt, līdz ar to jau iepriekš... mēs jau nobalsojām par steidzamības nepiešķiršanu šim likumprojektam.
Ir ļoti svarīgi, ka mēs turpinām šo jautājumu izdiskutēt un novēršam visas tās raizes, ko Čepānes kundze savukārt izteica par sabiedrības līdzdalību un sabiedrības tiesībām izteikt savu viedokli attiecīgajos gadījumos. Vēl ir jāakcentē arī būvvalžu loma, lai tās piešķir būvatļaujas pēc reāliem, pareiziem noteikumiem, plānojumiem, vērtējumiem attiecībā uz vidi un tā tālāk un nepasliktina sabiedrības intereses. Ja būvvaldes godprātīgi izskata visus normatīvus un būvatļaujas piešķir bez slēptiem nodomiem, tad teorētiski tur nevajadzētu būt problēmām. Bet, protams, gadījumā, ja ir strīdīgs moments... Kas uzņemas atbildību tiesas gadījumā - pašvaldība vai investors? Un tad tur ir vēl nepieciešama neliela diskusija, ko, es domāju, komisija turpinās savās sarunās, jo vēl ir jānoskaidro tāds jautājums: ja sakarā ar objektu ir strīdīga situācija, vai tomēr objektu var nodot ekspluatācijā? To vēl būtu vēlams izdiskutēt.
Savukārt saistībā ar tām bažām, ka sabiedrības intereses šeit nav aizstāvētas, es gribētu tomēr atsaukties uz „Providus” un „Delnas” ekspertiem. Viņi atzinīgi vērtē šo procesu un uzskata, ka šis ir konsenss un ka šis likumprojekts ir tajā labākajā formā, kāda ir iespējama, un viņi lūdz tomēr dot iespēju izskatīt šo risinājumu. Jo, ja mēs šo likumprojektu šobrīd nenododam izskatīšanai komisijā, tad šī samilzusī problēma turpināsies un būs neapmierināti gan iedzīvotāji, gan investori.
Līdz ar to lūgums atbalstīt šo likumprojektu un nodot to komisijai.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātei Ilmai Čepānei, otro reizi.
I.Čepāne (VIENOTĪBA).
Godātais Vjačeslav Dombrovska kungs! Es esmu ārkārtīgi pārsteigta, ka jūs uzskatāt, ka jāatbalsta tikai ekonomika un nav jārunā par kaut kādām satversmēm un par kaut kādām konvencijām.
Tas, es domāju, šādas komisijas vadītājam nav pieļaujams. Kā mēs zinām, Satversme ir augstākais likums, kas mums ir jāievēro. Un Satversmē ir 115.pants, ir 92.pants; mums ir jāsaskaņo šīs investoru intereses ar sabiedrības interesēm, šīm interesēm ir jābūt līdzsvarā.
Es jums, kolēģi, tagad uzdošu jautājumu: kā jūs domājat, cik procentu no visām izsniegtajām būvatļaujām Rīgā tiek apstrīdēts, ja ir izsniegts, ja es nekļūdos, vairāk par tūkstoti būvatļauju (tūkstotis simts vai tūkstotis četrsimts, es vairs precīzi neatceros)? Kā jūs domājat? (No zāles: „1,3 procenti!”) 1,3 procenti šo būvatļauju tiek apstrīdēti. Vai tas ir briesmīgs skaitlis?
Un nevajadzētu izplatīt šādu melīgu informāciju, ka, piemēram, Igaunijā un Lietuvā nekas tāds nenotiekot. Jūs visi, kas interesējaties par sportu, noteikti zināt vienu tādu ļoti slavenu basketbolistu, kurš bija iedomājies, ka viņam ir atļauts viss, un kurš Lietuvā nelikumīgi bija apbūvējis Kuršu kāpas ar vairākiem būvobjektiem. Pēc Lietuvas ģenerālprokurora iniciatīvas visas šīs ēkas tika paredzētas nojaukšanai.
Tas pats ir bijis Igaunijā. Igaunijā investori gribēja uzbūvēt vienas skolotājas dzīvoklim priekšā ļoti augstu būvi. Igaunijas skolotāja dabūja advokātu, kas par velti viņu aizstāvēja tiesas procesā, un vairāki stāvi tika nojaukti.
Šādas lietas mēs varam atrast visās valstīs, kur vienkārši nekaunīgi dažkārt pašvaldības, izpildot investoru vēlmes, izsniedz nelikumīgas būvatļaujas, kas aizskar gan pašu iedzīvotāju, gan arī viņiem piederošo nekustamo īpašumu intereses.
Vai jūs esat dzirdējuši kādu gadījumu, kad pašvaldība ir izsniegusi nelikumīgu būvatļauju? Tie nelikumīgo būvatļauju izsniedzēji, kas to darīja pirms dažiem gadiem, kā teica Cilinska kungs, sēž vietā, kur saulīte spīd rūtaina. Vai šie investori kādreiz ir vērsušies pret Rīgas pašvaldību, ja viņiem radās zaudējumi sakarā ar nelikumīgas būvatļaujas izsniegšanu? Es neesmu dzirdējusi, ka kāds mēģinātu piedzīt zaudējumus. Un šeit, Kazākas kundze, ir šis risinājums, ka viņiem būtu pienākums vērsties pret to, nevis sūroties, ka viņi naudu zaudē šajā gadījumā. Tātad pašvaldībai ir jāuzņemas atbildība par to, ka viņi izsniedz... Taču šis risinājums nav paredzēts Būvniecības likumā.
Turklāt es gribētu jums teikt, ka jau ir izveidojusies Augstākās tiesas prakse, ir izveidojusies Satversmes tiesas prakse, kur ir ārkārtīgi precīzi izanalizēts Satversmes 115.panta saturs, ir izanalizēts 92.panta saturs saistībā ar teritorijas plānošanu un būvniecību. Un man likās, ka līdz šim šis jautājums ir bijis atrisināts.
Protams, es varu piekrist, ka ir arī atsevišķas labas lietas šajā likumprojektā, proti, ir saīsināti termiņi, kad var apstrīdēt būvatļauju, jo nav pareizi, ka gada laikā to var darīt... Tagad tiek piedāvāts, ka tas būtu jādara mēneša laikā. Es tam pilnībā varu piekrist, bet šeit ir arī dažas tādas lietas, kurām es nevaru piekrist. Īpaši pilsētās tas varbūt arī nebūs tik aktuāli, bet tagad iedomāsimies ikviens no jums, ka jūs varat nonākt tādā situācijā: jums nekustamais īpašums atrodas vietā, kur ir pašvaldības noteikts zonējums. Piemēram, tā ir dabas pamatnes teritorija, kur jums atrodas dzīvojamā māja, un pēkšņi, nākot pretī investoriem, tiek grozīts teritorijas plānojums, turklāt ļoti bieži arī negodīgā ceļā. Es esmu pētījusi pēdējo desmit gadu praksi, pati strādādama tiesā. Tā tas notiek, un ir bijuši arī vairāki Satversmes tiesas spriedumi, kas ir pateikuši, ka tas ir noticis neatbilstoši procesuālajai kārtībai. Iedomājieties, ka netālu no jūsu mājām, teiksim, simts, piecdesmit vai, sliktākajā gadījumā, trīsdesmit metru attālumā, atrodas kāds objekts, kas ārkārtīgi samazina jūsu nekustamā īpašuma vērtību un arī aizskar jūsu tiesības uz privāto dzīvi. Visas šīs investīcijas, protams, ir slavējamas, bet šajā gadījumā, manuprāt, mēs nevaram runāt par to, ka investīcijas ir par katru cenu. Mēs nevaram teikt: investīcijas par katru cenu!
Es saprotu, ka jūsu noskaņojums ir tāds, ka jūs noteikti atbalstīsiet šo likumprojektu pirmajā lasījumā.
To arī varētu darīt, taču pēc tam ir jābūt tiešām ļoti būtiskiem uzlabojumiem, lai varētu mēģināt šo situāciju līdzsvarot, it īpaši tāpēc, ka mūsu valstī ir likvidēta būvinspekcija, ka mums nav neviena starpposma starp pašvaldību un starp šo pēc tam izsniegto būvatļauju kā vienību, - ir tikai tiesa.
Es esmu ārkārtīgi rezervēta pret šā likumprojekta atbalstīšanu.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātei Rasmai Kārkliņai.
R.Kārkliņa (VIENOTĪBA).
Cienījamie kolēģi! Es domāju, ir ļoti svarīgi, ka mēs šo jautājumu skatāmies ļoti uzmanīgi, jo tur patiešām ir daudzi punkti, kurus nevar atbalstīt.
Runājot sakarā ar referendumiem un citām lietām, mēs bieži uzsveram, cik svarīgi ir, ka tauta piedalās, ka tai ir teikšana. Šis ir viens no jautājumiem, kas attiecas tieši uz atsevišķām tautiešu grupām. Viņi kaut kur dzīvo, un viņiem pēkšņi deguna priekšā varbūt būvē kādu jaunu projektu, kas viņus apdraud. Apdraud viņu, kā jau te minēja, vides labo kvalitāti vai arī saimnieciskās intereses, un tā tālāk.
Cilvēkiem, kaimiņiem, ir tiesības sabiedriskā apspriedē iebilst pret šādiem projektiem, bet šis likums pašreizējā veidā to mēģina ierobežot. Un arī „Delna” to nav atbalstījusi, ir iebildusi pret to. To skaitā arī „Delnas” darbinieki, tādi kā Aija Grišāne, juriste, gadiem ilgi ir cīnījusies pret to, ka šīs sabiedriskās apspriedes ierobežo un neņem vērā to lēmumus.
Tā ka arī es atbalstu to, ko jau teica daži kolēģi, - mums ir ļoti uzmanīgi jāskatās, kas īsti šajā likumā ir ietverts.
Zināms, investīcijas ir ļoti svarīgas, bet tikpat svarīgas ir pašu cilvēku tiesības aizsargāt savu vidi, aizsargāt savas personīgās saimnieciskās intereses.
Es šajā ziņā pat vēl nezinu, kā balsošu, bet es domāju, ka katrā ziņā ir ļoti uzmanīgi jāskatās tās izmaiņas, kas šeit ir paredzētas.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātam Ingmāram Līdakam.
I.Līdaka (ZZS).
Cienījamie kolēģi! Cienījamā Kazākas kundze! Jūsu vārdiem runājot, šī tiešām nav (pretēji jūsu teiktajam - nav!) nekāda vislabākā redakcija. Šis var būt tikai un vienīgi pamats tālākai diskusijai par šo problēmu. Problēma tur, protams, ir. Bet, cienījamā Kazākas kundze, šo Ekonomikas ministrijas priekšlikumu, šo redakciju, Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvji Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē ieraudzīja pirmo reizi.
Jūs runājāt tik kvēli, it kā būtu sēdējusi tajā sēdē. Jūs tur nebijāt!
Tālāk. Es domāju, ka tiešām jebkuru būvi nebūvē tuksnesī, tur nu taisnība ir Dombrovska kungam. Taču stāsts, manuprāt, ir par ko mazliet citu: stāsts ir par to, kas notiek, ja tiešām tiesa būvniecību atzīst par nelegālu. Kas tad notiek?
Šeit bija runa par konkrētiem gadījumiem. Bet nosauciet, lūdzu, kādu konkrētu gadījumu, ka nelegāla būve pēc šāda tiesas sprieduma patiešām būtu tikusi nojaukta! Es ļoti gribētu redzēt, kad tiks nojaukta, teiksim, Karvas HES, kura ir pilnīgi, absolūti reāls piemērs tam, ka bija nelikumīgi pagarināta būvatļauja! Šī HES tur stāv un acīmredzot stāvēs, jo... Ir jau tā problēma, ka varbūt mūsu latviskā mentalitāte liek būt taupīgiem un saimnieciskiem, un līdz ar to ir pamats domāt: jo tālāk šis būvniecības process būs pavirzījies, jo nereālāk, ka mūsu taupīgā un saimnieciskā Latvijas valsts centīsies panākt būves nojaukšanu.
Patiesībā es aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā, bet rēķināties ar to, ka tomēr Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā diskusija par šo problēmu būs visai gara, un es pieļauju, ka lielā mērā stāsts būs par lēmuma pieņemšanas termiņa samazināšanu kā visefektīvāko risinājumu, nevis par absolūti, teiksim, liegumu... Tātad atļauju būvēt neierobežotu arī tad, ja pastāv kaut kādas aizdomas par būvatļaujas nelikumīgu izsniegšanu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātam Jānim Ozoliņam. (No zāles: „Beidzam! Beidzam!”)
J.Ozoliņš (RP).
No vienas puses, man ir daudz atbalstītāju, kuri saka, ka amonjaka rūpnīcu pie mājas nevajag, bet, no otras puses, ir arī daudz tādas domas atbalstītāju, kuri saka, ka vajag radīt jaunas darba vietas.
Redziet, kolēģi, tā lieta ir tāda: mēs ļoti ilgi risinām šo, nu, teiksim, būvniecības jautājumu, un veids, kā to atrisināt ātrāk, protams, ir paredzēt atvieglotus nosacījumus attiecībā uz procesu investoriem, kas ir ar zināmu, teiksim tā, izmēru jeb lielumu. Šeit šodien mēs nenoteiksim precīzi šo summu, tas ir jāskatās... Tas ir Ekonomikas ministrijas, valdības kompetencē... Ir jāskatās, kādiem jābūt projekta izmēriem, lai šī paātrinātā procedūra jeb šis, teiksim tā, apstrīdēšanas apgrūtinājums būtu iespējams.
Līdz ar to es domāju, ka baidīties no tā nevajag. To, ka kāds cels mazu būdu priekšā, teiksim, otrai mazai būdai un tad finālā viņi sāks strīdēties, - to mēs noteikti ar šo normu neesam domājuši.
Tā ka iesim uz priekšu, atbalstīsim un nebaidīsimies no lēmumiem!
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Dainai Kazākai, otro reizi.
D.Kazāka (RP).
Jā, atsaucoties uz kolēģu replikām, es vēlos pateikt, ka pagājušās stundas laikā es aptaujāju gan „Delnu”, gan „Providus” un saņēmu no viņiem atzinumu par šo. (No zāles dep. J.Urbanovičs: „Ko iesaka?”) Līdz ar to nav tā, ka es, neatsaucoties uz viņiem, pieminu viņu vārdus.
Tas būtu viens.
Otrs. Līdakas kungam atbildot, es varu teikt, ka es pieminēju arī to, ka tā ir pašvaldības deputātu atbildība, ja viņi maina teritoriālo plānojumu, un ka ir arī pašvaldību būvvalžu atbildība par to, kādas atļaujas tās izsniedz.
Līdz ar to es lūdzu tomēr šo diskusiju turpināt un balsot par šī likumprojekta nodošanu komisijām.
Paldies. (No zāles: „Balsot!”; dep. J.Urbanovičs: „Paldies tev!”)
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātam Raimondam Vējonim.
R.Vējonis (ZZS).
Cienījamie kolēģi! Es īstenībā pilnībā piekrītu Ilmai Čepānes kundzei. (No zāles: „Beidzot!”) Jā, es beidzot piekrītu! (Aplausi.) Taču es Ilmai esmu piekritis ļoti bieži dažādos jautājumos.
Bet nav apšaubāms, ka valstī šī nav tāda pamatproblēma, kas būtu jārisina, mainot Būvniecības likumu, jo tas, par ko arī Čepānes kundze runāja... to gadījumu, kad tiek apstrīdēta būvatļauja, ir ļoti maz. Un, ja pašvaldībā ir normāli sakārtots plānošanas jautājums un ja plānojums ir noticis atbilstoši visām procedūrām, tad būvatļauju izsniegšanas gaitā nav problēmu ar būvatļauju apstrīdēšanām. Tā ka šīs normas ieviešana varbūt vairāk ir vērsta uz to, lai atsevišķi ārvalstu investori varētu šeit, Latvijā, apiet kaut kādas normas (No zāles dep. I.Čepāne: „Tieši tā!”), virzīties uz priekšu straujāk ar savu investīciju apguvi, lai viņiem pilnībā nebūtu jāievēro šīs procedūras, kas ir noteiktas valstī, un tādējādi viņi ātrāk tiktu uz priekšu.
Tādi gadījumi diemžēl ir, kaut vai runājot par tādām lietām, kas... kaut vai runājot par tām pašām nelaimīgajām cūku fermām, kā tas notiek Latvijā. Tās ir konkrētu cilvēku intereses, tie ir mēģinājumi neatbilstošās plānojuma vietās izdot būvatļaujas, kas noved pie nevajadzīgiem konfliktiem.
Tā ka iesāksim ar plānošanas procesiem, un tad līdz būvatļauju apstrīdēšanai nebūs jānonāk. Līdz ar to es katrā ziņā nebalsošu „par” šo likumprojektu.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātam Andrejam... Debates slēdzu. (Aplausi. No zāles dep. A.Bērziņš: „Paldies Dievam!”)
Vai komisijas vārdā Dombrovska kungs ko vēlas piebilst?
V.Dombrovskis. Es kolēģiem no VIENOTĪBAS vienīgi atgādināšu, ka Ekonomikas ministrija tikai pildīja premjera rezolūciju. Līdz ar to es aicinu jūs nenostādīt premjeru neveiklā situācijā, ja jūs neatbalstīsiet šo likumprojektu.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Būvniecības likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 42, pret - 10, atturas - 36. Likumprojekts pirmajā lasījumā nav atbalstīts. Paldies.
Un nu ir pēdējais mūsu šīsdienas sēdes darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Grozījumi Publisko iepirkumu likumā” (Nr.402/LP11) otrajam lasījumam”. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Grozījumi Publisko iepirkumu likumā” (Nr.402/Lp11) otrajam lasījumam”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam tiek pagarināts līdz šā gada 17.janvārim, pulksten 17.00. Paldies.
Līdz ar to visi 17.janvāra sēdes darba kārtības jautājumi ir izskatīti.
Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Paldies.
Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, man jums ir jāsniedz informācija. Pagājušajā nedēļā tika iesniegts deputātu Elksniņa, Agešina, Cvetkovas, Tutina un Rubika jautājums Ministru prezidentam Dombrovskim „Par atalgojuma paaugstināšanu valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību valdes locekļiem”, uz kuru no premjera puses tika deleģēts atbildi sniegt ekonomikas ministrs Pavļuts, satiksmes ministrs Ronis, veselības ministre Circene un zemkopības ministre Straujuma. Šī kopīgi sagatavotā atbilde, kuru ir sagatavojis ekonomikas ministrs Pavļuts, iesniedzējiem ir nodota. Iesniedzējus atbilde neapmierina, bet ekonomikas ministrs ir informējis, ka viņš šodien nevar ierasties uz jautājumu un atbilžu sēdi. Tātad jautājumu un atbilžu sēde šodien nenotiks.
Savukārt Prezidijs ir saņēmis vēl divus jaunus deputātu jautājumus. Tātad ir saņemts deputātu Zariņa, Urbanoviča, Cvetkovas, Tutina un Rubika jautājums finanšu ministram Vilkam „Par euro valūtas kursa noteikšanu”.
Un tāds pats deputātu Zariņa, Urbanoviča, Cvetkovas, Tutina un Rubika jautājums „Par euro valūtas kursa noteikšanu” ir uzdots Latvijas Bankas prezidentam Ilmāram Rimšēvičam. Tātad šie jautājumi tiks nodoti finanšu ministram un Latvijas Bankas prezidentam.
Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Vucānam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.
J.Vucāns (11.Saeimas sekretāra biedrs).
Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies: Jānis Ādamsons... nav, Inita Bišofa... nav, Inga Bite... nav, Vitālijs Orlovs... nav, Gunārs Rusiņš... nav, Igors Zujevs... arī nav.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vēl vārds paziņojumam deputātei Zandai Kalniņai-Lukaševicai.
Z.Kalniņa-Lukaševica (RP).
Cienītie kolēģi, ļaujiet man jums atgādināt, ka šodien pulksten 15.00 Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas zālē Inovāciju un zinātnes apakškomisijas sēde! Pulksten 15.00 Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Līdz ar to Saeimas 17.janvāra sēdi pasludinu par slēgtu.
SATURA RĀDĪTĀJS
11. Saeimas ziemas sesijas 2. sēde
2013. gada 17. janvārī
| Par darba kārtību | |
| Par likumprojektu „Par Tirdzniecības nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Kolumbiju un Peru, no otras puses” (Nr. 519/Lp11) (Dok. Nr. 1725, 1725A) |
|
| Par likumprojektu „Par nolīgumu, ar ko izveido asociāciju starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Centrālameriku, no otras puses” (Nr. 520/Lp11) (Dok. Nr. 1729, 1729A) |
|
| Par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par Latvijas Republikas starptautiskajiem līgumiem”” (Nr. 521/Lp11) (Dok. Nr. 1730, 1730A) |
|
| Par likumprojektu „Grozījumi Civilām vajadzībām paredzētu sprāgstvielu aprites likumā” (Nr. 522/Lp11) (Dok. Nr. 1731, 1731A) |
|
| Par likumprojektu „Grozījumi Vides aizsardzības likumā” (Nr. 523/Lp11) (Dok. Nr. 1746, 1746A) |
|
| Par likumprojektu „Grozījums likumā „Par nelikumīgi represēto personu reabilitāciju”” (Nr. 526/Lp11) (Dok. Nr. 1756) |
|
| Priekšlikums | - dep. A.Judins (par) |
| Par likumprojektu „Grozījums Pievienotās vērtības nodokļa likumā” (Nr. 527/Lp11) (Dok. Nr. 1757) |
|
| Par likumprojektu „Grozījums Pievienotās vērtības nodokļa likumā” (Nr. 528/Lp11) (Noraidīts) (Dok. Nr. 1762, 1749A) |
|
| Priekšlikumi | - dep. I.Zariņš (par) |
| - dep. J.Reirs (pret) | |
| Par likumprojektu „Grozījumi Būvniecības likumā” (Nr. 529/Lp11) (Dok. Nr. 1768) |
|
| Par darba kārtību | |
| Informācija par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Ivanam Ribakovam šā gada 10. janvārī (Dok. Nr. 1747) |
|
| Valsts kontroliera vēlēšanas (Dok. Nr. 1726, 1726A) |
|
| Ziņo | - dep. I.Līdaka |
| Paziņojums | |
| - Saeimas priekšsēdētāja S.Āboltiņa | |
| Balsu skaitītāju komisijas ziņojums (protokols Nr. 11) | |
| Ziņo | - dep. I.Līdaka |
| Reģistrācijas rezultāti | |
| Nolasa | - Saeimas sekretāra biedrs J.Vucāns |
| Likumprojekts „Grozījums likumā „Par valsts noslēpumu”” (Nr. 403/Lp11) (3.lasījums) (Dok. Nr. 1727) |
|
| Ziņo | - dep. A.Latkovskis |
| Debates | - dep. A.Elksniņš |
| - dep. K.Eņģelis | |
| - dep. A.Elksniņš | |
| - dep. I.Klementjevs | |
| - dep. K.Eņģelis | |
| - dep. B.Cilevičs | |
| - dep. A.Elksniņš | |
| Likumprojekts „Grozījumi Civillikumā” (Nr. 147/Lp11) (3.lasījums) (Dok. Nr. 1736) |
|
| Ziņo | - dep. I.Lībiņa-Egnere |
| Likumprojekts „Grozījumi Tiesu izpildītāju likumā” (Nr. 149/Lp11) (3.lasījums) (Dok. Nr. 1737)
(faktiski tiek ziņots par likumprojektu „Grozījumi Notariāta likumā” (Nr. 150/Lp11) (3.lasījums) (Dok. Nr. 1738)) |
|
| Ziņo | - dep. I.Lībiņa-Egnere |
| Likumprojekts „Grozījumi Tiesu izpildītāju likumā” (Nr. 149/Lp11) (3.lasījums) (Dok. Nr. 1737) |
|
| Ziņo | - dep. I.Lībiņa-Egnere |
| Likumprojekts „Grozījumi Notariāta likumā” (Nr. 150/Lp11) (3.lasījums) (Dok. Nr. 1738) |
|
| Ziņo | - dep. I.Lībiņa-Egnere |
| Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par 1972. gada Konvenciju par bakterioloģisko (bioloģisko) un toksisko ieroču izstrādāšanas, ražošanas un uzglabāšanas aizliegšanu un to iznīcināšanu”” (Nr. 316/Lp11) (3.lasījums) (Dok. Nr. 1743) |
|
| Ziņo | - dep. O.Ē.Kalniņš |
| Par darba kārtību | |
| Likumprojekts „Mediācijas likums” (Nr. 477/Lp11) (1.lasījums) (Dok. Nr. 1561, 1723) |
|
| Ziņo | - dep. G.Bērziņš |
| Likumprojekts „Grozījumi Civilprocesa likumā” (Nr. 478/Lp11) (1.lasījums) (Dok. Nr. 1562, 1724) |
|
| Ziņo | - dep. G.Bērziņš |
| Likumprojekts „Par Starptautiskās mobilo satelītsakaru organizācijas konvencijas grozījumiem” (Nr. 482/Lp11) (1.lasījums) (Dok. Nr. 1589, 1739) |
|
| Ziņo | - dep. O.Ē.Kalniņš |
| Likumprojekts „Par 1966. gada 16. decembra Starptautiskā pakta par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām 2. fakultatīvo protokolu par nāves soda atcelšanu” (Nr. 483/Lp11) (1.lasījums) (Dok. Nr. 1590, 1740) |
|
| Ziņo | - dep. O.Ē.Kalniņš |
| Debates | - dep. D.Kazāka |
| Likumprojekts „Par Kopējās aviācijas telpas nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm un Moldovas Republiku” (Nr. 484/Lp11) (1.lasījums) (Dok. Nr. 1591, 1741) |
|
| Ziņo | - dep. O.Ē.Kalniņš |
| Likumprojekts „Par Latvijas Republikas valdības un Gērnsi Valstu līgumu par informācijas apmaiņu attiecībā uz nodokļiem” (Nr. 485/Lp11) (1.lasījums) (Dok. Nr. 1592, 1742) |
|
| Ziņo | - dep. O.Ē.Kalniņš |
| Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par tiesu varu”” Nr. (223/Lp11) (2.lasījums) (Dok. Nr. 1744) |
|
| Ziņo | - dep. I.Cvetkova |
| Likumprojekts „Grozījumi Pasta likumā” (Nr. 460/Lp11) (2.lasījums) (Dok. Nr. 1745) |
|
| Ziņo | - dep. K.Olšteins |
| Likumprojekts „Grozījums Pievienotās vērtības nodokļa likumā” (Nr. 527/Lp11) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 1757, 1749B) |
|
| Ziņo | - dep. J.Reirs |
| Par procedūru | - dep. I.Zariņš |
| Par procedūru | - dep. I.Zariņš |
| Likumprojekts „Grozījumi Būvniecības likumā” (Nr. 529/Lp11) (1.lasījums) (Dok. Nr. 1768) |
|
| Ziņo | - dep. V.Dombrovskis |
| Par steidzamību | - dep. I.Čepāne |
| Debates | - dep. I.Čepāne |
| Paziņojumi | |
| - dep. J.Reirs | |
| - dep. A.Ašeradens | |
| - Saeimas priekšsēdētāja S.Āboltiņa | |
| Reģistrācijas rezultāti | |
| Nolasa | - Saeimas sekretāra biedrs J.Vucāns |
| Debašu turpinājums | - dep. V.Dombrovskis |
| - dep. E.Cilinskis | |
| - dep. D.Kazāka | |
| - dep. I.Čepāne | |
| - dep. R.Kārkliņa | |
| - dep. I.Līdaka | |
| - dep. J.Ozoliņš | |
| - dep. D.Kazāka | |
| - dep. R.Vējonis | |
| Lēmuma projekts „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Grozījumi Publisko iepirkumu likumā” (Nr. 402/Lp11) otrajam lasījumam” (Nr. 338/Lm11) (Dok. Nr. 1760) |
|
| Informācija par atbildes sniegšanu uz deputātu jautājumu | |
| Informācija par deputātu I.Zariņa, J.Urbanoviča, I.Cvetkovas, J.Tutina un A.Rubika jautājumu finanšu ministram Andrim Vilkam „Par euro valūtas kursa noteikšanu” (Nr. 28/J11) | |
| Informācija par deputātu I.Zariņa, J.Urbanoviča, I.Cvetkovas, J.Tutina un A.Rubika jautājumu Latvijas Bankas prezidentam Ilmāram Rimšēvičam „Par euro valūtas kursa noteikšanu” (Nr. 29/J11) | |
| Reģistrācijas rezultāti | |
| Nolasa | - Saeimas sekretāra biedrs J.Vucāns |
| Paziņojums | |
| - dep. Z.Kalniņa-Lukaševica | |
Datums: 17.01.2013 09:15:02 bal001
Par - 40, pret - 51, atturas - 2. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījums Pievienotās vērtības nodokļa likumā (528/Lp11), nodošana komisijām
Datums: 17.01.2013 10:32:44 bal002
Balsošana ar vēlēšanu zīmēm
Balsošanas motīvs: Valsts kontroliera vēlēšanas
Datums: 17.01.2013 11:21:51 bal003
Par - 26, pret - 53, atturas - 5. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.1. Grozījums likumā “Par valsts noslēpumu” (403/Lp11), 3.lasījums
Datums: 17.01.2013 11:22:16 bal004
Par - 26, pret - 58, atturas - 1. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.2. Grozījums likumā “Par valsts noslēpumu” (403/Lp11), 3.lasījums
Datums: 17.01.2013 11:22:43 bal005
Par - 26, pret - 54, atturas - 1. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.3. Grozījums likumā “Par valsts noslēpumu” (403/Lp11), 3.lasījums
Datums: 17.01.2013 11:23:09 bal006
Par - 26, pret - 52, atturas - 1. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.4. Grozījums likumā “Par valsts noslēpumu” (403/Lp11), 3.lasījums
Datums: 17.01.2013 11:23:32 bal007
Par - 24, pret - 50, atturas - 2. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.5. Grozījums likumā “Par valsts noslēpumu” (403/Lp11), 3.lasījums
Datums: 17.01.2013 11:23:54 bal008
Par - 26, pret - 53, atturas - 2. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.6. Grozījums likumā “Par valsts noslēpumu” (403/Lp11), 3.lasījums
Datums: 17.01.2013 11:24:17 bal009
Par - 25, pret - 53, atturas - 1. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.7. Grozījums likumā “Par valsts noslēpumu” (403/Lp11), 3.lasījums
Datums: 17.01.2013 11:24:42 bal010
Par - 25, pret - 52, atturas - 1. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.8. Grozījums likumā “Par valsts noslēpumu” (403/Lp11), 3.lasījums
Datums: 17.01.2013 11:25:03 bal011
Par - 24, pret - 52, atturas - 1. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.9. Grozījums likumā “Par valsts noslēpumu” (403/Lp11), 3.lasījums
Datums: 17.01.2013 11:26:32 bal012
Par - 26, pret - 54, atturas - 1. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.10. Grozījums likumā “Par valsts noslēpumu” (403/Lp11), 3.lasījums
Datums: 17.01.2013 11:26:55 bal013
Par - 25, pret - 53, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.11. Grozījums likumā “Par valsts noslēpumu” (403/Lp11), 3.lasījums
Datums: 17.01.2013 11:27:18 bal014
Par - 56, pret - 25, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par valsts noslēpumu” (403/Lp11), 3.lasījums
Datums: 17.01.2013 11:30:20 bal015
Par - 88, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Civillikumā (147/Lp11), 3.lasījums
Datums: 17.01.2013 11:33:11 bal016
Par - 88, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Tiesu izpildītāju likumā (149/Lp11), 3.lasījums
Datums: 17.01.2013 11:34:33 bal017
Par - 88, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Notariāta likumā (150/Lp11), 3.lasījums
Datums: 17.01.2013 11:35:32 bal018
Par - 87, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par 1972.gada Konvenciju par bakterioloģisko (bioloģisko) un toksisko ieroču izstrādāšanas, ražošanas un uzglabāšanas aizliegšanu un to iznīcināšanu” (316/Lp11), 3.lasījums
Datums: 17.01.2013 11:39:10 bal019
Par - 86, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Mediācijas likums (477/Lp11), 1.lasījums
Datums: 17.01.2013 11:40:04 bal020
Par - 88, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Civilprocesa likumā (478/Lp11), 1.lasījums
Datums: 17.01.2013 11:41:20 bal021
Par - 86, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par Starptautiskās mobilo satelītsakaru organizācijas konvencijas grozījumiem (482/Lp11), 1.lasījums
Datums: 17.01.2013 11:47:22 bal022
Par - 81, pret - 4, atturas - 2. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par 1966.gada 16.decembra Starptautiskā pakta par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām 2.fakultatīvo protokolu par nāves soda atcelšanu (483/Lp11), 1.lasījums
Datums: 17.01.2013 11:48:42 bal023
Par - 87, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par Kopējās aviācijas telpas nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm un Moldovas Republiku (484/Lp11), 1.lasījums
Datums: 17.01.2013 11:50:27 bal024
Par - 88, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par Latvijas Republikas valdības un Gērnsi Valstu līgumu par informācijas apmaiņu attiecībā uz nodokļiem (485/Lp11), 1.lasījums
Datums: 17.01.2013 11:59:42 bal025
Par - 91, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par tiesu varu” (223/Lp11), 2.lasījums
Datums: 17.01.2013 12:03:21 bal026
Par - 89, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Pasta likumā (460/Lp11), 2.lasījums
Datums: 17.01.2013 12:05:29 bal027
Par - 62, pret - 27, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījums Pievienotās vērtības nodokļa likumā (527/Lp11), 1.lasījums
Datums: 17.01.2013 12:05:51 bal028
Par - 92, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Grozījums Pievienotās vērtības nodokļa likumā (527/Lp11), 1.lasījums
Datums: 17.01.2013 12:08:15 bal029
Par - 57, pret - 30, atturas - 2. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu iesniegšanas termiņu 18012013. Grozījums Pievienotās vērtības nodokļa likumā (527/Lp11), 1.lasījums, steidzams
Datums: 17.01.2013 12:13:46 bal030
Par - 27, pret - 50, atturas - 4. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Būvniecības likumā (529/Lp11), 1.lasījums
Datums: 17.01.2013 14:26:40 bal031
Par - 42, pret - 10, atturas - 36. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Būvniecības likumā (529/Lp11), 1.lasījums
Datums: 17.01.2013 14:27:18 bal032
Par - 88, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi Publisko iepirkumu likumā” (Nr.402/Lp11) otrajam lasījumam (338/Lm11)
Frakciju viedokļi
2013.gada 17.janvārī
Vadītāja. Labdien, cienījamie radioklausītāji! Ir noslēgusies Saeimas šīsdienas sēde, un tuvākajās „Frakciju viedokļu” minūtēs Saeimas deputāti jums pastāstīs, kādi jautājumi šodien Saeimā tika izskatīti un kādi lēmumi pieņemti.
Pirmajam šodien vārds Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!”–„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas deputātam Gaidim Bērziņam. Lūdzu!
G.Bērziņš (VL–TB/LNNK).
Labdien, godājamie radioklausītāji! Neapšaubāmi, svarīgākais Saeimas šīsdienas sēdes darba kārtības jautājums bija valsts kontrolieres ievēlēšana. Šodien par valsts kontrolieri tika ievēlēta Elita Krūmiņa. Jāsaka, bija plašas diskusijas par divām kandidātēm. Arī Nacionālās apvienības frakcija iepazinās ar abām kandidātēm, izvērtēja viņu redzējumu un atzina, ka tieši Elita Krūmiņa varētu būt tā, kas pretendētu uz valsts kontroliera amatu, ņemot vērā šo pēctecības principu, un turpināt to, kas Valsts kontrolē ir uzsākts.
Ņemot vērā arī to, ka netika konstatēti likumā „Par Valsts kontroli” noteiktie ierobežojumi, šodien Saeima tātad lēma par valsts kontrolieres apstiprināšanu. Novēlam viņai izturību un sekmes jaunajā amatā!
Vēl viens būtisks jautājums, kam es vēlos pieskarties, ir tas, ka šodien Saeima apstiprināja pirmajā lasījumā likumprojektu „Mediācijas likums” un ar to saistītos grozījumus Civilprocesa likumā.
Nelielam skaidrojumam. Mediācija ir brīvprātīgs sadarbības process, kurā puses cenšas panākt savstarpēji pieņemamu vienošanos savu domstarpību atrisināšanai ar mediatora starpniecību. Tas ir jauns tiesību institūts, kas Latvijā ir sācis darboties tikai nesen, bet mēs ļoti ceram, ka tas būs labs līdzeklis, lai atvieglotu tiesu darbu un padarītu tiesu pieejamāku cilvēkiem, kuri vēršas tiesā, lai aizstāvētu savas tiesības. Šis gan ir procesa sākums, bet mēs ļoti ceram, ka Saeima aktīvi strādās pie šī jautājuma un šī gada vasarā šis likums stāsies spēkā.
Paldies.
Vadītāja. Paldies Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!”–„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas deputātam Gaidim Bērziņam.
Nākamā runās Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputāte Ilona Jurševska. Lūdzu!
I.Jurševska (ZZS).
Labdien, cienījamie radioklausītāji! Arī es gribu sākt ar ļoti būtisko jautājumu par atklātajām valsts kontrolieres vēlēšanām. Līdzīgi, kā nupat mans kolēģis no Nacionālās apvienības Gaidis Bērziņš minēja, arī Zaļo un Zemnieku savienība vakar tikās ar abām šī amata pretendentēm un uzklausīja gan abas kandidātes, gan arī iepazinās ar pieejamo informāciju internetā un citās iespējamās vietās. Arī Zaļo un Zemnieku savienība ir šodien gandarīta par balsojumu, jo jau vakardien pēc šīm sarunām frakcijas deputāti lielākoties pauda atbalstu Elitai Krūmiņai.
Vēl viens ļoti būtisks jautājums, kam es gribu pieskarties, bija jautājums par pievienotās vērtības nodokļa samazināšanu apkurei. Likumprojekts diemžēl tika noraidīts un netika nodots komisijai. Arī Zaļo un Zemnieku savienība savulaik bija sagatavojusi šādus priekšlikumus, un arī tie savulaik tika noraidīti. Taču, redzot situāciju un ņemot vērā to, kādus komunālo pakalpojumu rēķinus par decembri ir saņēmusi lielākā Latvijas iedzīvotāju daļa, šis jautājums, protams, ir aktualizējies. Tie rēķini ir ļoti būtiski pieauguši sakarā ar augsto gāzes cenu. Ja mēs salīdzinām ar pagājušo gadu, tie ir pieauguši par 60–70 procentiem.
Kā mēs atceramies, savulaik, pirms krīzes, samazinātā pievienotās vērtības nodokļa likme jau bija 5 procenti. Bet faktiski uz šo krīzes laiku likme tika paaugstināta, un ar 2013.gada 1.janvāri tā ir 12 procenti. Zaļo un Zemnieku savienība uzskata, ka tā ir nesamērīgi augsta likme, ņemot vērā vidējo atalgojumu valstī, ņemot vērā mūsu valsts iedzīvotāju iespējas maksāt par komunālajiem pakalpojumiem. Ja mēs šodien aptaujājam iedzīvotājus ne tikai perifērijā, arī pilsētās, tad redzam, ka cilvēkiem faktiski trīs ceturtdaļas no ienākumiem ir jāsamaksā par komunālajiem pakalpojumiem. Tātad šeit kaut kas nav kārtībā! Un tādēļ, neskatoties uz to, ka šodien šis likumprojekts tika noraidīts, arī Zaļo un Zemnieku savienība gatavo priekšlikumu un vēlreiz šo jautājumu aktualizēs no Saeimas tribīnes. Mēs turpināsim runāt par to, ka PVN apkurei būtu jāsamazina. Bez tam mēs runāsim arī par to, ka būtu samazināms PVN arī pārtikai.
Mēs ļoti labi zinām šīsdienas aktualitāti – valdošās koalīcijas centienus pievienoties eirozonai jau 2014.gada 1.janvārī. Un mēs varam faktiski arī diezgan labi prognozēt, ar ko tas viss saistīsies. Iespējams, ka tas saistīsies arī ar cenu pieaugumu, līdz ar to radīsies arī pārtikas iegādes jautājums, un PVN pārtikai ir īpaši būtisks.
Ja valdošā koalīcija mums saka, ka mums ir ļoti strauji attīstības tempi, tam es varētu piekrist, skatoties uz makroekonomiskajiem rādītājiem, bet Latvija joprojām, pēc Eurostat datiem, ir trešā nabadzīgākā valsts pasaulē, aiz Bulgārijas un Rumānijas. Šeit 40 procenti dzīvo zem nabadzības riska sliekšņa! Līdz ar to mums ir jāredz visa teritorija, ne tikai Rīga.
Un nu atgriežos pie PVN. Kā Reira kungs, kolēģis no frakcijas VIENOTĪBA, atzīmēja, Rīgas domei ir jāsāk siltināt mājas. Protams, tas ir ļoti būtiski – elektroenerģija ir jātaupa. Taču tas nav tikai Rīgas domes problēmjautājums, jo iedzīvotāju parādi par apkuri ir būtiski visām Latvijas Republikas pilsētām. Faktiski no gandrīz 24 miljoniem parādu 19,5 miljonus veido Latvijas Republikas pilsētas, un faktiski šie parādi ir redzami visos pašvaldību segmentos – gan mazākās, gan lielākās pašvaldībās.
Un visbeidzot vēl viena no aktualitāte: līdz ar šiem manis nupat minētajiem priekšlikumiem, ko Zaļo un Zemnieku savienība gatavos attiecībā uz PVN samazināšanu, mēs gatavojam arī priekšlikumus attiecībā uz izmaiņām jeb grozījumiem pensiju likumā. Mēs atkal atgriežamies pie jautājuma par pensiju indeksāciju.
Kā mēs zinām, netika akceptēts, ka indeksācija tiktu sākta 2013.gada 1.aprīlī. Taču mēs gatavojam priekšlikumus, lai no 1.oktobra indeksācija attiektos uz visām pensijām, ne tikai uz nosacīti mazajām, kas ir četrkārtīgs sociālās apdrošināšanas iemaksu apmērs – tātad līdz 180 latiem. Būtībā viens no jautājumiem, kurš attiecas uz pensijām, būs pensiju indeksācijas aktualizācija.
Un otrs jautājums (tas gan nebūs šī likuma ietvaros, bet skars likumu par fondētajām pensijām): mēs aktualizēsim arī jautājumu par pensiju 2.līmeni un par pensiju fondu ienesīgumu. Tas nozīmē, ka mēs mēģināsim saistīt kopā pensiju fondu administrētāja izdevumus ar pensiju fondu ienesīgumu. Ko tas nozīmē? Līdz šim pensiju 2.līmeņa apsaimniekotāji varēja noteikt nemainīgas izmaksas par šo fondu administrēšanu, taču mēs rosināsim, ka administrēšanas izmaksām ir jābūt saistītām ar to, kā ir strādājis konkrētā pensiju fonda apsaimniekotājs. Ņemsim vērā situāciju, ka pensiju fondi ir strādājuši sekmīgi pagājušajā gadā un pensiju 2.līmenī ir iemaksāts turpat miljards latu.
Paldies.
Vadītāja. Paldies Ilonai Jurševskai no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas.
Nākamajam vārds Reformu partijas frakcijas priekšsēdētājam Valdim Zatleram. Lūdzu!
V.Zatlers (RP).
Labdien, cienījamie radioklausītāji! Protams, šīsdienas sēdes galvenais notikums bija valsts kontroliera vēlēšanas. Man ir gandarījums, ka deputāti rīkojās valstiski un Elita Krūmiņa ieguva praktiski 66 deputātu atbalstu, kas ir konstitucionālais vairākums, ne tikai vienkārši vairākums. Deputāti rīkojās valstiski!
Arī mēs Reformu partijā ļoti rūpīgi vērtējām abas kandidātes, viņu profesionalitāti, jo šis ir profesionāls valsts amats, kuram jāstāv tālu no politikas, bet ir jābūt apveltītam ar lielu sabiedrības uzticību. Valsts kontrolierim neitrāli jāvērtē pati valsts pārvalde.
Mēs vērtējām pēc tādiem kritērijiem kā līdzšinējā darba pieredze, tātad pieredze gan valsts pārvaldē, gan kontroles iestādēs, un, sakot pavisam vienkārši, izpratne par likumības revīziju, tātad izpratne par to, kā veikt likumības revīziju, kā to labāk veikt, un, vēl jo vairāk, izpratne par to, kā veikt efektivitātes revīziju jeb noteikt, vai valsts iestāde vai valsts uzņēmums strādā efektīvi. Protams, šī izpratne Elitai Krūmiņai bija daudz, daudz labāka nekā otram kandidātam. Tas arī noteica mūsu izvēli.
Taču gribu piebilst, ka jānāk pretī noteikti arī pašām valsts pārvaldes iestādēm, jo, lai vērtētu efektivitāti, pašām iestādēm būtu jānosaka kritēriji vai etaloni, kas būtu tas, kas ir efektīvi, un Valsts kontrole pēc šiem pašu iestāžu noteiktajiem kritērijiem varētu tās vērtēt: mērķi ir sasniegti vai nav.
Protams, mūs visus nedaudz sarūgtināja pati šī procedūra, jo divas dienas pirms pašu vēlēšanu procesa parādījās šie juridiskie... tādi zaķa loki. Nevarēja saprast, kur tie noved, kāpēc tie ir vajadzīgi. Juristu vidū pēkšņi parādījās spriedumi, ka likums ir neskaidrs un to var traktēt dažādi. Es domāju, ka šodien deputāti parādīja savu stāju. Deputāti, tautas vēlēti deputāti, ir likumdevēji, un, ja reiz eksperti norāda uz kādiem trūkumiem Valsts kontroles likumā vai Satversmē, tad, protams, deputātiem jāķeras pie šī darba klāt, jānovērš divdomīgās situācijas likuma pantos, un tiem jāstājas spēkā attiecībā uz nākamajām vēlēšanām pēc četriem gadiem.
Vēl gribu noteikti atgādināt, ka jau kuro reizi, kad mums jāievēlē profesionālas valsts augstākās amatpersonas, mēs satopamies ar procesu, kas ir, nu, tāds ne pārāk patīkams ne pašiem politiķiem (viņiem tomēr ir grūti vērtēt šo profesionalitāti), ne vēl jo vairāk sabiedrībai. Izskatās pēc politiska tirgus. Būtībā tā tas nedrīkst būt, tāpēc vēlos visiem atgādināt, ka, gan esot Valsts prezidenta amatā, no vienas puses, gan šobrīd esot deputāta amatā, no otras puses, esmu pārliecinājies, ka Satversmē ir jāizdara grozījumi: šādi profesionāli amata kandidāti ir jāmeklē Valsts prezidentam. Mums ir jāuztic Valsts prezidentam šādu kandidātu meklēšana, viņš var pieaicināt profesionālus padomniekus, un arī viņam pašam ir profesionāli padomnieki. Tas var notikt ļoti savlaicīgi, lai nebūtu tā kā šobrīd, kad mēs par amata kandidātiem runājam tikai nedēļu. Tiem, kas ir kompetenti vērtēt, protams, ar nedēļu pietiek, bet sabiedrība grib vērtēt ilgāk, saprast, kura tad ir labākā izvēle. Es domāju, ka Saeimai pie šī jautājuma būtu jāatgriežas, jo gan tiesībsarga vēlēšanas, gan SAB direktora vēlēšanas, gan valsts kontroliera vēlēšanas, gan arī KNAB vadītāja vēlēšanas ik pa brīdim Saeimā notiek un katrreiz šo kandidātu meklēšanai un ievēlēšanai ir drusku tāda necaurspīdības vai arī aizdomu piegarša. Es domāju, ka to mēs varam novērst jau šajā Saeimā, vajadzīga tikai politiskā griba.
Paldies par izpratni.
Vadītāja. Paldies Reformu partijas frakcijas priekšsēdētājam Valdim Zatleram.
Nākamais runās frakcijas VIENOTĪBA deputāts Arvils Ašeradens. Lūdzu!
A.Ašeradens (VIENOTĪBA).
Labdien, cienījamie klausītāji! Šodien Saeimā bija ražīga darba diena, un es noteikti negribētu piekrist, ka vienīgais nozīmīgais jautājums bija valsts kontroliera ievēlēšana. Bija gara darba diena, un deputāti diskutēja par visdažādākajiem likumprojektiem, kopumā gandrīz 30.
Vēl es gribu teikt, ka šodien Saeimas sēde notika tādā drusku arī svētku atmosfērā.
Šodien notika barikāžu laika piemiņas pasākums – Saeimas nama ārpusē deputāti, tā teikt, pulcējās pie ugunskura un ēda arī simbolisko maltīti.
Šodien Saeimā viesojās Somijas spīkers (šādas spīkeru vizītes, protams, ir ļoti nozīmīgi notikumi valstu attiecībās). Droši vien arī klausītāji zina, ka attiecības starp Latviju un Somiju raksturo tiešām aktīvs politiskais dialogs un lieliska sadarbība.
Pirms es, runājot par Saeimas šodienas sēdi, pieskaršos visvairāk diskutētajam notikumam, gribu pieminēt vairākus likumprojektus no daudziem, kas šodien tika skatīti.
Vispirms jāpiemin diskusija par PVN likumu un PVN samazināšanu. Es gribētu piebilst no frakcijas VIENOTĪBA puses divas lietas.
PVN samazināšana viennozīmīgi būtu jāskata budžeta kontekstā, jo, protams, PVN samazināšana prasītu diezgan iespaidīgas korekcijas pašā budžeta likumā.
Savukārt otra lieta, kas arī debatēs šeit izskanēja vairākkārt, ir šāda: valsts ir, teiksim tā, atradusi ievērojamus līdzekļus, lai atbalstītu ēku siltināšanu, un mēs redzam to, ka tās pašvaldības (teiksim, Valmieras pašvaldība un Liepājas pašvaldība), kas ļoti intensīvi ar to nodarbojas, spēj samazināt savu iedzīvotāju rēķinus līdz pat... pat par 70 procentiem.
Un šinī gadījumā mēs vienkārši gribam vienkāršot šo situāciju – gribam samazināt visiem rēķiniem nodokli un domājam, ka tā mēs šo situāciju atrisināsim. Nē, tā mēs tikai iesaldēsim neefektīvo ēku stāvokli Latvijā! Es domāju, ka daudz pareizāk ir tiešām koncentrēties uz ēku siltināšanu.
Vēl viens ārkārtīgi svarīgs likums, kas tika diskutēts. Šodien tika konceptuāli apstiprināts likumprojekts „Mediācijas likums”.
Šajā sakarā es gribu klausītājiem atgādināt to, ka Latvijas tiesu sistēmas efektivitāte ir novērtēta kā viena no sliktākajām Eiropas Savienībā, un tiesu sistēmas efektivitāte arī ir tā, kas bieži vien traucē investoriem pieņemt lēmumus par labu investīcijām Latvijā.
Pieņemot Mediācijas likumu, mēs, tā vienkāršoti sakot, radīsim iespēju abiem oponentiem pirms tiesas savu problēmu izskatīt ar kādas citas personas, tas ir, mediatora, starpniecību – tā teikt, strīdu nokārtot citā veidā un panākt ātrāku risinājumu – izlīgumu. Es domāju, ka šāda likuma tapšana vērtējama kā milzīgs progress mūsu tiesu sistēmas attīstībā.
Es gribu pieminēt, protams, arī to, ka deputāti, kā parasti, ņēmās ar likumu „Par valsts noslēpumu” un tā interpretāciju.
Šodien tika akceptēta arī virkne citu likumu, ko es gribētu pieminēt.
Latvija ir beidzot panākusi vienošanos ar slaveno Gērnsi – valsti, kas ir slavena ofšoru valsts. Proti, Latvija ir panākusi vienošanos par informācijas apmaiņu. Es domāju, ka tas ievērojami samazinās attiecībā uz ofšoriem komforta sajūtu šeit, Latvijā, un ļoti nāks par labu nodokļu iekasēšanai Latvijā.
Un, protams, es gribu pieminēt likumprojektu „Grozījumi Būvniecības likumā”. Saeima šodien neatbalstīja ierosinājumu Būvniecības likuma grozījumus izskatīt steidzamības kārtā, un es pilnīgi noteikti pievienojos tiem deputātiem, kuri to neatbalstīja, jo es uzskatu, ka likumprojektam „Grozījumi Būvniecības likumā” ir jāiet sava gaita.
Arvien biežāk mēs redzam to, ka investori vai būvnieki sāk gūt virsroku, bieži vien... arvien vairāk mēs redzam, ka tiek veikta neatļauta būvniecība.
Un otrs. Mēs redzam to, ka bieži vien tiek... arvien vairāk tiek apdraudētas blakus esošo būvju īpašnieku tiesības uz... teiksim, uz vides kvalitāti vai arī uz netraucētu dzīves telpu.
Es domāju, ka šeit steiga nav nekādā veidā akceptējama – nedz tad, ja to pieprasa ārvalstu investori, nedz arī tad, ja kaut kā citādāk... Mums ir jābūt pašcieņai: tomēr mums šīs jaunās Būvniecības likuma normas ir tiešām prātīgi jāizstudē un ir jāturpina šīs diskusijas un jāatrod paši labākie risinājumi, kas līdzsvarotu investoru, būvnieku un sabiedrības intereses.
Pašā nobeigumā – par valsts kontroliera vēlēšanām. Atšķirībā no kolēģiem es uzskatu, ka valsts kontroliera vēlēšanām bija ļoti labs process. Saeima bija noteikusi termiņu, kādā bija jāiesniedz kritēriji valsts kontroliera izvēlei. Diemžēl frakcijas šādus kritērijus neiesniedza. Savukārt frakcijas izvirzīja vairākus kandidātus, pareizāk sakot, divus, un Saeimā notika izcilas diskusijas par to, kurš būtu labāks kandidāts. Es domāju, ka abi kandidāti bija lieliski, abi bija cienīgi ieņemt šo amatu. VIENOTĪBA nolēma atbalstīt Rutkovskas kandidatūru, jo mums bija pārliecība, ka pieredze, kuru viņa ir guvusi ne tikai Valsts kontrolē, bet arī strādājot dažāda līmeņa starptautiskās auditorfirmās, noteikti palīdzētu Valsts kontroles attīstībai. Turklāt mūs pārliecināja viņas īpašā vēlme strādāt, teiksim, tieši likumības izvērtējumu attīstībā un viņas vēlme tiešām novest šos likumības izvērtējumus līdz galam, jo mēs bieži vien redzam, ka Valsts kontroles atklātās ļoti... it kā ļoti skaļās lietas, tādas kā, piemēram, Dienvidu tilta lieta, valsts aģentūras „Jaunie Trīs brāļi” lieta un Ventspils brīvostas lieta, bieži vien beidzas ar to, ka Valsts kontrole ir sarīkojusi milzīgu publisku troksni. Tajā pašā laikā prokuratūrai nav materiāla, lai līdz galam tiktu galā ar šo lietu. Un, redzot, teiksim, Rutkovskas kundzes apņēmību un arī idejas, kādā veidā varētu šīs lietas novest līdz galam, kā arī to, kā viņa apliecināja... redzot viņas, teiksim, priekšstatus par efektivitāti... darbības efektivitāti, mums likās, ka ir jāatbalsta Rutkovskas kundze.
Vienu lietu gan mēs šodien pilnīgi noteikti neatbalstām – to, ka šodien Saeima pretēji juristu viedoklim... Lai gan tika lūgts balsojumu atlikt līdz pilnīgai skaidrībai par to, vai kandidātei Krūmiņai ir tiesības kandidēt uz šo amatu, un tika lūgts izvērtēt to nākamās nedēļas laikā, Saeima diemžēl šo lūgumu nesadzirdēja, nolēma balsot šodien. Mūsuprāt, ir ievēlēts valsts kontrolieris uz ļoti nedrošiem pamatiem, un mums ir tiešām jāsagaida konstitucionālo ekspertu viedoklis par šo jautājumu. Un kādēļ mēs par to uztraucamies? Uztraucamies ne tik daudz, ka VIENOTĪBA varētu būt tas politiskais spēks, kas iesniegtu šo jautājumu Satversmes tiesā, bet drīzāk domājam, ka gadījumā, ja veidosies konflikts starp Valsts kontroli un kādu no pārbaudāmām vienībām... Tieši šāds risks pastāv ļoti augstā līmenī, it sevišķi dzirdot konstitucionālo tiesību ekspertu viedokli par to, ka ieņemt amatu uz trim termiņiem Valsts kontroles padomē nav iespējams.
Tā ka es domāju, ka šodien Saeima rīkojās neprofesionāli. Taču tas ir Saeimas lēmums, un tās ir, tā teikt, Saeimas vairākuma tiesības – šādā veidā rīkoties. Es ceru, ka tas neradīs nestabilitāti jaunajam valsts kontroliera amata pienākumu pildītājam.
Paldies.
Vadītāja. Paldies Arvilam Ašeradenam no frakcijas VIENOTĪBA.
Un šodien „Frakciju viedokļus” noslēdz Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas deputāts Valērijs Agešins. Lūdzu!
V.Agešins (SC).
Paldies.
Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien es vēlos paust „Saskaņas Centra” viedokli par diviem šīsdienas sēdes darba kārtības jautājumiem – par valsts kontroliera iecelšanu un par apkuri.
Runājot par valsts kontroliera iecelšanu, uzreiz jāteic, ka abas kandidātes, mūsu skatījumā, ir spēcīgas un labi sagatavotas darbam valsts kontroliera amatā. Tomēr „Saskaņas Centrs” atbalstīja Elitas Krūmiņas kandidatūru, jo tā ir pašreizējās valsts kontrolieres Ingunas Sudrabas atbalstīta kandidāte. Sudrabas kundze nosauca konkrētus kritērijus, kādiem ir jāatbilst kandidātiem, lai darbotos Valsts kontrolē, un mēs uzskatām, ka Elita Krūmiņa atbilst šiem kritērijiem. Saeimas deputātu vairākums ievēlēja Ingunas Sudrabas virzīto kandidāti – pašreizējo Valsts kontroles padomes locekli Elitu Krūmiņu. Par Krūmiņu nobalsoja 66 deputāti, pret bija 19.
Turklāt Elitai Krūmiņai nav ierobežojumu ieņemt valsts kontroliera amatu, jo Valsts kontroles likums neparedz aizliegumu Saeimai iecelt par valsts kontrolieri personu, kura apstiprināta Valsts kontroles padomes locekļa amatā. Valsts kontroles likumā noteikts: „Valsts kontroles padomes sastāvā ietilpst valsts kontrolieris un seši Valsts kontroles padomes locekļi.” Un atbilstoši likumā noteiktajam valsts kontrolieris ir Valsts kontroles padomes priekšsēdētājs, nevis padomes loceklis. Tādējādi valsts kontrolierim likumā ir noteikts īpašs statuss; valsts kontroliera un padomes locekļa amata pienākumi un atbildība ir atšķirīgi.
Līdz ar to vēlam veiksmi un panākumus darbā Krūmiņas kundzei!
Tagad par apkuri. Lielākā daļa iedzīvotāju saņem nenormālus, neadekvātus un šokējošus rēķinus par siltumu: salīdzinājumā ar pagājušo gadu tie būtiski palielinājušies. Izmaksu pieaugums saistīts ar lielo aukstumu, zemo gaisa temperatūru, kā arī ar gāzes cenu nemitīgu palielināšanos. Šos divus apstākļus mēs Latvijā nevaram mainīt, taču jūtami uzlabot situāciju ir iespējams, tāpēc šodien mēs atkārtoti iesniedzām likumprojektu par pievienotās vērtības nodokļa likmes samazināšanu apkurei. Likumprojekta mērķis bija samazināt pievienotās vērtības nodokli siltumenerģijai – no pašreizējiem 12 procentiem uz 5 procentiem. Es uzskatu, ka Saeimai un valdībai ir jāpieņem tādi risinājumi, kas jau pašlaik var reāli palīdzēt cilvēkiem. Diemžēl Saeimas vairākums, proti, VIENOTĪBA, Reformu partija un Nacionālā apvienība „Visu Latvijai!”–„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” noraidīja Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” priekšlikumu – „Saskaņas Centra” deputātu rosinātos PVN likuma grozījumus, kas paredzēja samazināt nodokļa likmi faktiskajam patērētājam, proti, iedzīvotājiem, kuri pērk un patērē siltumenerģiju mājsaimniecības vajadzībām.
Jāatzīmē, ka šī nav pirmā reize, kad Saeima noraida „Saskaņas Centra” priekšlikumu par PVN samazināšanu apkurei. Jau pērnā gada novembrī Saeima, atbalstot jauno PVN likumprojektu, noraidīja šādu pašu, identisku „Saskaņas Centra” ideju – priekšlikumu ieviest samazinātu nodokļa likmi, kas būtu 5 procentu apmērā, par siltumenerģiju mājsaimniecībās. Proti, par šo problēmu mēs savlaicīgi brīdinājām gan Saeimu, gan sabiedrību.
Taču pie šī jautājuma mēs noteikti atgriezīsimies tuvākajā laikā.
Varu apliecināt, ka mēs arī turpmāk domāsim labas domas un darīsim labus darbus, jo labie darbi vienmēr uzvar.
Paldies par uzmanību.
Vadītāja. Paldies Valērijam Agešinam no Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas.
Līdz ar to šodien raidījums „Frakciju viedokļi” ir izskanējis. Paldies, ka klausījāties, un visu labu!