Atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem
2012.gada 8.martā
Sēdi vada Latvijas Republikas 11.Saeimas priekšsēdētājas biedre
Inga Bite.
Sēdes vadītāja. Labdien, godātie kolēģi! Tātad ir pienācis laiks atbilžu sniegšanai uz deputātu jautājumiem.
Ir izsludināts viens jautājums – deputātu Elksniņa, Cvetkovas, Urbanoviča, Ņikiforova, Klementjeva, Mirska, Zemļinska, Meļņikova, Potapkina un Rubika jautājums Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim „Par Viltošanas novēršanas tirdzniecības nolīguma starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, Austrāliju, Kanādu, Japānu, Korejas Republiku, Meksikas Savienotajām Valstīm, Marokas Karalisti, Jaunzēlandi, Singapūras Republiku, Šveices Konfederāciju un Amerikas Savienotajām Valstīm sagatavošanu un attiecīgā likumprojekta virzību”.
Uz šo jautājumu ir saņemta ekonomikas ministra Daniela Pavļuta rakstveida atbilde, bet jautājuma iesniedzēji nav apmierināti ar sniegto atbildi.
Pavļuta kungs ir ieradies. Atbilstoši Kārtības rullim viņam ir tiesības uz papildu atbildi, taču Pavļuta kungs uzskata, ka viss ir pateikts rakstveida atbildē.
Tāpēc... vai ir jautājumi? Acīmredzot ir.
Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu Zemļinska kungam... es atvainojos, Potapkina kungam!
S.Potapkins (SC).
Labvakar!
So... Dear minister! We are here to discuss the documents we received from the Ministry mostly in English and French...
Sēdes vadītāja. Potapkina kungs, lūdzu Saeimas zālē runāt valsts valodā.
S.Potapkins. Jā... Sākšu no sākuma.
Ministra kungs! Jums tika adresēts jautājums par tiesisko pamatu iesniegt Latvijas Republikas Saeimai materiālus angļu valodā bez atbilstoša tulkojuma. Un jūsu atbildē ir norādīts, ka Saeima var pieņemt un izskatīt dokumentus bez tulkojuma.
Tad man ir jautājums: vai mēs varam arī šo sēdi turpināt, savstarpēji sarunājoties angļu valodā, un vai mēs arī nākotnē turpināsim skatīt jautājumus svešvalodā arī komisijās un darba grupās? Un vai saziņa starp Saeimu un Ministru kabinetu svešvalodā ir pieļaujama?
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Attiecībā uz saziņas valodu Saeimas sēdē: jūs noteikti zināt Saeimas kārtības rulli. Bet ministra kungam ir divas minūtes atbildei pēc būtības.
D.Pavļuts (ekonomikas ministrs).
Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas biedres kundze! Godātie deputāti! Cienījamie radioklausītāji!
Atbildot uz deputātu uzdoto jautājumu, vēlos paskaidrot, ka saziņas veidu, to, kādā valodā notiek šī saziņa un kādus dokumentus ir nepieciešams nodrošināt valsts valodā, nosaka Valsts valodas likums. Valsts valodas likums skaidri nosaka to, ka nepieciešams nodrošināt tulkojumu valsts valodā tiem dokumentiem, kas ir galadokumenti, tiesību aktu projekti un tā tālāk.
Ņemot vērā, ka Saeimas deputāti šī jautājuma izskatīšanai pieprasīja iesniegt ļoti apjomīgus darba dokumentus, kas tiek izmantoti galalēmumu sagatavošanai un tiesību aktu projektu izstrādei, šie dokumenti tika iesniegti angļu valodā, un tas ir pilnībā atļauts, un to paredz Valsts valodas likums.
Sēdes vadītāja. Paldies, ministra kungs!
Vai iesniedzēji vēlas uzdot otru papildu jautājumu?
Ieslēdziet mikrofonu Elksniņa kungam!
A.Elksniņš (SC).
Saskaņā ar Valsts valodas likuma 8.pantu tik tiešām sarakste un cita veida saziņa ar ārvalstīm var notikt svešvalodā. Jūs norādījāt, ka arī Saeimai jūs varat nodot izskatīšanai materiālus svešvalodā un angļu valodas lietošana Saeimā ir pieļaujama. Šos materiālus jūs neesat tulkojuši, arī parakstot nolīgumu. Tad man ir jautājums: vai jūs zināt, ar ko angļu valodā atšķiras translate – „tulkot” un interpret – „interpretēt”? Un kāpēc nolīguma parakstīšanas laikā jūs, netulkojot dokumentus, tos vienīgi interpretējāt (interpret)? Un ko šis jēdziens nozīmē angļu valodā? Un vai šis interpretation ietekmēja nolīguma parakstīšanu un arī Latvijas Republikas pozīciju?
Sēdes vadītāja. Paldies.
Ministra kungs, divas minūtes atbildei.
D.Pavļuts. Paldies par uzdoto jautājumu.
Kā jau es iepriekš minēju, dokumentu tulkošana un iesniegšana lēmumu pieņemšanai tiek nodrošināta atbilstoši likumdošanai. Un tieši tā arī šoreiz ir Ekonomikas ministrija rīkojusies. Un es nedomāju, ka tas varēja kaut kādā veidā ietekmēt to, kā ir ticis apstiprināts šis dokuments un kāds ir bijis šī apstiprinātā dokumenta saturs latviešu valodā. Mēs esam pilnībā ievērojuši normatīvo aktu prasības.
Sēdes vadītāja. Paldies, ministra kungs!
Iesniedzēji ir uzdevuši divus papildu jautājumus. Vai citi klātesošie vēlas uzdot jautājumus?
Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu Zariņa kungam!
I.Zariņš (SC).
Paldies.
Es vēlos pajautāt ministra kungam par to, kāda ir Latvijas Republikas pozīcija jeb nostāja attiecībā uz to, ka varētu iesniegt lūgumu Eiropas Savienības institūcijām noņemt šo limited vai restricted jeb, latviski sakot, slepenības statusu un ļaut nolīguma tekstam būt pieejamam sabiedrībai, lai sabiedrība varētu ar to iepazīties un izanalizēt to. Šo limited vai restricted, kā jūs te esat pateikuši...
Sēdes vadītāja. Paldies.
Divas minūtes atbildei.
D.Pavļuts. Paldies.
Vēlos precizēt: acīmredzot šeit ir kāda neizpratne, jo nolīguma teksts ir pēc tā saskaņošanas un sagatavošanas lēmuma pieņemšanai kļuvis par pilnīgi pieejamu dokumentu. Tas ir pieejams, tas ir tulkots latviešu valodā, tas ir bijis pieejams iepriekš arī publiski angļu valodā, un, vienalga, no šīs valodas, kurā, teiksim, to ir ērtāk lietot... tas ir bijis publisks jeb pieejams.
Savukārt attiecībā uz šo limited vai restricted statusu, tātad ierobežotas pieejamības vai nepieejama dokumenta statusu, jāteic, ka šie dokumenti ir bijuši darba dokumenti, šo statusu tiem piešķir atbilstoši Eiropas Savienības un Latvijas attiecīgajiem normatīvajiem aktiem, un šādu sagatavošanas dokumentu publiskošanu neparedz mūsu normatīvie akti.
Sēdes vadītāja. Paldies, ministra kungs!
Vai ir vēl kāds papildu jautājums? Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu Zariņa kungam! Jūs izslēdzāt laikam pats... Ieslēdziet vēlreiz mikrofonu Zariņa kungam! Jā, mēs... Ir. Lūdzu, uzdodiet jautājumu!
I.Zariņš. Tiklīdz sākām runāt par limited un restricted, tā man mikrofons vairs neslēdzas iekšā. (Smejas.)... Jā.
Nu, pēc būtības atbildi uz jautājumu mēs nesaņēmām.
Otrs jautājums būtu šāds: vai šīm aptuveni 1500 lappusēm, šiem dokumentiem, uz kuru pamata tika veidots un parakstīts šis nolīgums, – vai šiem dokumentiem bija nozīme? Vai šie dokumenti bija tie, kas ietekmēja nolīguma saturu tā pašreizējā veidā? Respektīvi, vai nolīguma saturu noteica diskusijas protokoli, visi šie materiāli, kurus jūs iesniedzāt angliski un uz kuru pamata jūs pieņēmāt lēmumu?
Sēdes vadītāja. Paldies.
Ministra kungs, divas minūtes atbildei.
D.Pavļuts. Viltošanas novēršanas tirdzniecības nolīguma sagatavošana starpvalstu sarunās ir notikusi vairāku gadu garumā. Šajā procesā ir piedalījušies Latvijas valsts pārstāvji, ierēdņi. Šie cilvēki pārvalda svešvalodas, tāpēc arī ikdienā šī saziņa ar citu valstu pārstāvjiem notiek nevis latviešu, bet lielākoties angļu valodā. Darba dokumentācija, dokumentu aprite šī nolīguma sagatavošanā starp dažādajām nolīguma sagatavošanā iesaistītajām valstīm notika angliski, tāpēc arī dokumenti un materiāli, protokoli, kurus Saeimas deputāti ir pieprasījuši, ir angļu valodā. Tie ir iesniegti angļu valodā atbilstoši Valsts valodas likuma normām. Varu vēlreiz atkārtot, ka tie galadokumenti lēmuma pieņemšanai, kuru tulkojums jānodrošina latviešu valodā, protams, ir pieejami latviešu valodā un attiecīgi arī ir iesniegti Saeimas deputātiem.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vai būs trešais papildu jautājums? Dodiet kaut kādā veidā ziņu, vai būs!... Nebūs papildu jautājuma. Paldies.
Tātad atbildes uz jautājumu ir sniegtas. Vai tās apmierina vai neapmierina iesniedzējus – to tad iesniedzēji izlemj paši.
Paldies, ministra kungs! Jautājums ir izskatīts.
Paldies.
SATURA RĀDĪTĀJS
Atbilde uz deputātu iesniegto jautājumu
2012. gada 8. martā
| Ekonomikas ministra Daniela Pavļuta atbilde uz deputātu jautājumu Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim „Par Viltošanas novēršanas tirdzniecības nolīguma starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, Austrāliju, Kanādu, Japānu, Korejas Republiku, Meksikas Savienotajām Valstīm, Marokas Karalisti, Jaunzēlandi, Singapūras Republiku, Šveices Konfederāciju un Amerikas Savienotajām Valstīm sagatavošanu un attiecīgā likumprojekta virzību” (Nr. 4/J11) (Atbildes dok. Nr. 675) (Atbildes dok. - Vēstule par jautājuma pāradresāciju: ekonomikas ministram D.Pavļutam un ārlietu ministram E.Rinkēvičam) |
|
| Papildjautājums | - dep. S.Potapkins |
| Atbilde | - ekonomikas ministrs D.Pavļuts |
| Papildjautājums | - dep. A.Elksniņš |
| Atbilde | - ekonomikas ministrs D.Pavļuts |
| Papildjautājums | - dep. I.Zariņš |
| Atbilde | - ekonomikas ministrs D.Pavļuts |
| Papildjautājums | - dep. I.Zariņš |
| Atbilde | - ekonomikas ministrs D.Pavļuts |