Latvijas Republikas 11.Saeimas
pavasara sesijas astotā sēde
2013.gada 16.maijā
Sēdi vada Latvijas Republikas 11.Saeimas priekšsēdētāja
Solvita Āboltiņa.
Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Frakciju viedokļi
Sēdes vadītāja. Labrīt, cienījamie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Pulkstenis ir 9.00. Sākam Saeimas 16.maija sēdi.
Pirms mēs sākam izskatīt apstiprināto sēdes darba kārtību, informēju, ka ir saņemti trīs priekšlikumi par iespējamām izmaiņām tajā.
Deputāti Bērziņš, Lībiņa-Egnere, Āboltiņa, Rasnačs un Cilinskis lūdz izdarīt izmaiņas 16.maija sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojektu „Grozījumi Civillikumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.
Deputāti Demiters, Bilsēns, Lībiņa-Egnere, Viļums, Bišofa un citi deputāti lūdz izdarīt izmaiņas 16.maija sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par Saeimas deputāta Guntara Bilsēna atsaukšanu no Saeimas Juridiskās komisijas”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.
Tāpat deputāti Demiters, Bilsēns, Lībiņa-Egnere, Viļums, Bišofa un citi deputāti lūdz izdarīt izmaiņas 16.maija sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par Saeimas deputāta Guntara Bilsēna ievēlēšanu Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsauciens: „Nav!”) Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.
Sākam izskatīt apstiprināto grozīto sēdes darba kārtību.
Pirmā darba kārtības sadaļa - „Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem”.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieku likums” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums Maksātnespējas likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par privātajiem pensiju fondiem”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots. (Zālē ir pieaudzis troksnis.)
Vai es jums netraucēju visiem sarunāties? (Zālē starpsaucieni: „Nē! Nē!”) Man ir aizdomas, ka es traucēju jūsu draudzīgās sarunas (No zāles: „Normāli!”; „Runājiet! Runājiet!”)... Es mēģināšu turpināt.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums likumā „Par zvērinātiem revidentiem”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Konsolidēto gada pārskatu likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijām nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Gada pārskatu likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots. (Zālē ir pieaudzis troksnis. Sēdes vadītāja ietur pauzi. No zāles dep. R.Ražuks: „Kolēģi no VIENOTĪBAS!” Viņam piebalso deputāti no SC frakcijas.)
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Rūpnieciskā īpašuma likums” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums likumā „Par nodokļiem un nodevām”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, nosakot, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijām nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Pusvadītāju izstrādājumu topogrāfiju aizsardzības likumā” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Patentu likumā” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Dizainparaugu likumā” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par preču zīmēm un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm”” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Civilprocesa likumā” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un Juridiskajai komisijai, nosakot, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijām nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Elksniņa, Agešina, Rodionova, Cvetkovas un Tutina iesniegto likumprojektu „Grozījumi Valsts kontroles likumā” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.
„Par” pieteicies runāt deputāts Andrejs Elksniņš.
A.Elksniņš (SC).
Augsti godājamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Pirms iesniegt minēto likumprojektu, mēs sastapāmies ar diezgan īpatnēju situāciju. Valsts, izlietojot līdzekļus, kuri paredzēti budžetā, ne vienmēr ir rūpīga, ne vienmēr ir atbildīga par to, kā jeb kādā veidā tā to veic.
Šajā laika posmā mēs Valsts kontrolei adresējām divus pieprasījumus ar lūgumu veikt revīzijas divos uzņēmumos: pirmkārt, revīziju uzņēmumā „Reverta” attiecībā uz līdzekļu izlietojumu un, otrkārt, revīziju „Liepājas metalurgā” attiecībā uz valsts galvojuma uzraudzību. Abās minētajās situācijās... Valsts kontrole abas minētās revīzijas veikt nespēj, jo saskaņā ar paredzēto kārtību ir nepieciešams no Saeimas saņemt papildu finansējumu un Valsts kontrole revīzijas veic saskaņā ar apstiprināto gada plānu. Tādējādi ir izveidojusies diezgan īpatnēja situācija, ka Valsts kontroles darbība ir vērsta tikai uz nākotni: šodien, šogad tā apstiprina plānotās revīzijas uz nākamo gadu, bet nākamajā gadā sniedz savus atzinumus par iepriekšējiem periodiem, un lielā mērā tiem vairs nav tik lielas nozīmes.
Godājamie kolēģi! Par pamatu minēto grozījumu iesniegšanai mēs ņēmām Saeimas deputātu tiesības, kuras viņiem ir paredzētas, - iesniegt konstitucionālo pieteikumu Satversmes tiesā. To var iesniegt 20 Saeimas deputāti, Ministru kabineta locekļi un arī Valsts kontroles padomes locekļi. Šajā kontekstā katrai no minētajām kategorijām būs tiesības vērsties pie Valsts kontroles ar lūgumu veikt revīziju neatliekamības kārtībā.
Nākamais mūsu priekšlikums ir saistīts ar to, ka likumprojekts paredz, ka Valsts kontrole, kas ir neatkarīga augstākā revīzijas vai audita iestāde un kas ir pakļauta vienīgi likumam, būs tiesīga veikt revīzijas Saeimā.
Šis izņēmums, kurš pašreiz ir paredzēts likumā par Valsts kontroli, mūsu skatījumā, nav samērīgs - vēl jo vairāk pie apstākļiem, ka Saeima apstiprina amatā tiesnešus un tiesneši ir tiesīgi tiesāt arī Saeimas deputātus; tad Valsts kontrole kā vienīgā autonomā valsts iestāde ir tiesīga arī revidēt parlamentu.
Manā skatījumā, izteiktais atbalsts gan valsts kontrolierei, gan arī Valsts kontroles padomes locekļiem ir pietiekams pamats, lai uzticētu šiem cilvēkiem revidēt arī parlamentu, un šajā kontekstā tas nav pieņemami... nav pieņemams, tas izslēdzošais apstāklis, ka parlaments faktiski netiek uzraudzīts. Valsts kontrole pašlaik ir tiesīga sniegt rekomendācijas revīzijā atklāto trūkumu novēršanai, taču šīs rekomendācijas attiecībā uz revidējamo iestādi tai nav saistošas, un mēs ikdienā redzam situācijas, ka revidējamās iestādes pieaicina papildu auditorus, un tad auditori savā starpā cīnās par to, kuram tad bija taisnība - vai nu Valsts kontrolei, vai privātajai auditorkompānijai, kuras secinājumi bieži vien nesakrīt ar Valsts kontroles atzinumiem.
Šajā kontekstā, ņemot vērā mūsu iepriekšējos apsvērumus par to, ka Valsts kontrole ir tā iestāde, kura kontrolē valsts līdzekļu izlietojuma lietderību, Valsts kontroles šādas rekomendācijas būtu izpildāmas obligāti. Tas lielā mērā sekmētu arī līdzekļu ietaupījumu, jo, piemēram, „Liepājas metalurga” gadījumā papildus tika izlietoti 100 tūkstoši latu, lai veiktu tos uzdevumus, kurus bija tiesīga veikt tā pati Valsts kontrole.
Ļoti milzīgi papildu līdzekļi tiek tērēti arī valsts un pašvaldību kapitāliestādēs... kapitālsabiedrībās attiecībā uz Valsts kontroles sniegto rekomendāciju un atzinumu apstrīdēšanu.
Nākamais. Mūsu priekšlikums ir saistīts arī ar to, ka revidējamā vienība vai iestāde, uz kuru attiecas atbilstošie Valsts kontroles revīzijas ziņojumā konstatētie fakti, lemj par to personu atbildību, kuras ir vainīgas revīzijā atklātajos trūkumos un nelikumībās. Godājamie kolēģi! Visu šo gadu garumā saistībā ar visiem Valsts kontroles sniegtajiem atzinumiem un rekomendācijām neviena revidējamā iestāde nav vērsusies pret tām amatpersonām un pret tiem darbiniekiem, kuri ir pieļāvuši šos pārkāpumus... pret šo līdzekļu nelietderīgo iztērējumu, ko Valsts kontrole savos atzinumos ir konstatējusi.
Minētais likumprojekts tika pārrunāts arī ar valsts kontrolieri, un par daudziem jautājumiem no viņiem esam saņēmuši sapratni un arī atbalstu. Es aicinu parlamentu atbalstīt šā likumprojekta nodošanu Juridiskajai komisijai.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
„Pret” neviens nav pieteicies runāt. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Elksniņa, Agešina, Rodionova, Cvetkovas un Tutina iesniegtā likumprojekta „Grozījumi Valsts kontroles likumā” nodošanu Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! (No zāles dep. J.Urbanovičs frakcijai VIENOTĪBA: „Baidāties? Āāā!”) Lūdzu rezultātu! Par - 46, pret - 24, atturas - 14. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Bērziņa, Lībiņas-Egneres, Āboltiņas, Rasnača un Cilinska iesniegto likumprojektu „Grozījumi Civillikumā” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.
„Par” pieteicies runāt deputāts Gaidis Bērziņš.
G.Bērziņš (VL-TB/LNNK).
Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Viena no aktuālajām problēmām, kas pastāv Latvijā, ir saistīta ar tā sauktā dalītā īpašuma jautājumu loku. Proti, līdzšinējais tiesiskais regulējums pieļauj dalītā īpašuma veidošanu gan brīvprātīgi, gan piespiedu kārtā. Tomēr attiecīgais regulējums nav pilnīgs un rada virkni problēmu un jautājumu. Piemēram, netiek risināts jautājums attiecībā uz zemes nomas līguma termiņiem, kas būtu obligāti nepieciešami, lai uz citai personai piederoša zemes gabala būvētu ēku kāda cita persona. Par visiem šiem jautājumiem ir bijušas arī plašas diskusijas, turklāt arī Valdības deklarācijā ir punkts par apņemšanos šo problēmu risināt.
Šobrīd Tieslietu ministrijā sadarbībā ar virkni ekspertu ir izstrādāti grozījumi Civillikumā, kas paredz ieviest apbūves tiesību institūtu, precīzāk nosakot gan apbūves tiesīgā pienākumus, gan definējot pašu apbūves tiesību jēdzienu, gan arī zemes īpašnieka pienākumus, tāpat paredzot arī apbūves tiesību izbeigšanas kārtību.
Protams, tas ir tikai pirmais solis, lai risinātu šo problēmjautājumu, taču tas ir ļoti nozīmīgs solis, mūsuprāt, un mēs aicinām šo iniciatīvu atbalstīt. Gribas uzsvērt to, ka apbūves tiesību regulējums ir arī citās valstīs atrunāts, piemēram, Lietuvā, Igaunijā un Vācijā, kur eksperti ir smēlušies idejas arī šim projektam.
Lūgums atbalstīt.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka likumprojekts tiek nodots Juridiskajai komisijai? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Nākamā darba kārtības sadaļa - „Par atvaļinājuma piešķiršanu”.
Saeimas Prezidijs bija saņēmis deputātes Marjanas Ivanovas-Jevsejevas iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņai neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 9.maijā. Atvaļinājums tika piešķirts, un par to jūs tiekat informēti.
Saeimas Prezidijs bija saņēmis deputāta Jāņa Urbanoviča iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņam neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 9.maijā. Arī šis atvaļinājums tika piešķirts, un par to jūs tiekat informēti.
Saeimas Prezidijs bija saņēmis deputāta Edvarda Smiltēna iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņam neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 16.maijā. Arī šis atvaļinājums ir piešķirts, un par to jūs tiekat informēti.
Ir saņemts arī deputāta Andra Buiķa iesniegums ar lūgumu piešķirt viņam neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 16.maijā. Arī šis atvaļinājums ir piešķirts, un par to jūs tiekat informēti.
Nākamā darba kārtības sadaļa - „Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.
Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par Alberta Kokina atbrīvošanu no rajona (pilsētas) tiesas tiesneša amata”.
Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Valērijs Agešins.
V.Agešins (SC).
Labrīt, godātie kolēģi! Saeimas Juridiskās komisijas šā gada 7.maija sēdē tika skatīts lēmuma projekts „Par Alberta Kokina atbrīvošanu no rajona (pilsētas) tiesas tiesneša amata”. Komisijas locekļi ir vienbalsīgi atbalstījuši minēto lēmuma projektu.
Saeimas Juridiskās komisijas vārdā aicinu ar 2013.gada 1.jūliju atbrīvot Albertu Kokinu no rajona (pilsētas) tiesas tiesneša amata pēc paša vēlēšanās.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Alberta Kokina atbrīvošanu no rajona (pilsētas) tiesas tiesneša amata”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par Ilzes Grīnhofas apstiprināšanu par Valsts kontroles padomes locekli”.
Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Valērijs Agešins.
V.Agešins (SC).
Saeimas Juridiskās komisijas šā gada 7.maija sēdē tika skatīts lēmuma projekts „Par Ilzes Grīnhofas apstiprināšanu par Valsts kontroles padomes locekli”. Komisijas locekļi ir vienbalsīgi atbalstījuši minēto lēmuma projektu.
Saeimas Juridiskās komisijas vārdā aicinu ar šā gada 20.maiju apstiprināt Ilzi Grīnhofu par Valsts kontroles padomes locekli.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Ilzes Grīnhofas apstiprināšanu par Valsts kontroles padomes locekli”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par Saeimas deputāta Guntara Bilsēna atsaukšanu no Saeimas Juridiskās komisijas”.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Saeimas deputāta Guntara Bilsēna atsaukšanu no Saeimas Juridiskās komisijas”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par Saeimas deputāta Guntara Bilsēna ievēlēšanu Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā”.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Saeimas deputāta Guntara Bilsēna ievēlēšanu Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Paldies.
Pirms mēs turpinām izskatīt darba kārtību, daru zināmu, ka ir saņemts vēl viens priekšlikums par iespējamām izmaiņām šīsdienas sēdes darba kārtībā.
Deputāti Zaķis, Bērziņš, Čepāne, Demiters un Olšteins lūdz izdarīt izmaiņas 16.maija sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojektu „Grozījums Latvijas Republikas Satversmē”. Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsaucieni: „Nav!”; „Ir!”) Viens var runāt „par”, viens - „pret”.
Deputāts Elksniņš ir pieteicies runāt „pret”. (No frakcijas VIENOTĪBA: „Par, Elksniņ, par!”)
A.Elksniņš (SC).
Cienījamie kolēģi! Mums tikko tika izdalīts likumprojekts, un es tagad to lasīšu laikam pirmo reizi, tātad: „Izdarīt Latvijas Republikas Satversmē šādu grozījumu...”. Varbūt mēs varētu šodien pārnest šo jautājumu vismaz uz vēlāku laiku, lai varētu iepazīties ar to, ko jūs tagad piedāvājat? Nevis tā, ka tagad jūs pēkšņi darba kārtībā iesniedzat jautājumu par būtisku pamatlikuma grozījumu, pirms visi deputāti ir iepazinušies ar šo likumprojektu un var izteikt viedokli.
Sēdes vadītāja. „Par” darba kārtības maiņu pieteikusies runāt deputāte Lolita Čigāne.
L.Čigāne (VIENOTĪBA).
Cienījamie kolēģi! Es domāju, ka nevienam nav pamata dusmoties uz kādu, jo jautājums par atklātiem balsojumiem Saeimā ir ļoti daudz diskutēts. Mēs būtiskas izmaiņas esam jau ieviesuši un esam redzējuši, ka tas ir būtiski palielinājis Saeimas deputātu atbildību savu vēlētāju priekšā. (No zāles dep. A.Elksniņa starpsaucieni. Dep. I.Zariņš: „Tieši otrādi - bezatbildību!”) Un es gribu pajautāt Elksniņa kungam: vai tiešām jūs negribat būt atbildīgāks vēlētāju priekšā? Atbalstot šīs izmaiņas, ir ļoti laba iespēja to darīt.
Paldies jums!
Sēdes vadītāja. Paldies.
Tātad viens deputāts ir runājis „par” iespējamo darba kārtības maiņu, viens - „pret”. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai izdarītu izmaiņas 16.maija sēdes darba kārtībā un iekļautu tajā likumprojektu „Grozījums Latvijas Republikas Satversmē” nodošanai komisijām! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 46, pret - 1, atturas - 36. Tātad darba kārtība ir grozīta. Paldies.
Nākamā darba kārtības sadaļa - „Likumprojektu izskatīšana”.
Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Finanšu konglomerātu likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Upenieks.
J.Upenieks (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Godātie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu „Grozījumi Finanšu konglomerātu likumā”. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir saņēmusi 20 priekšlikumus.
1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J.Upenieks. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J.Upenieks. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J.Upenieks. 4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J.Upenieks. 5. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J.Upenieks. 6. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J.Upenieks. 7. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J.Upenieks. 8. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J.Upenieks. 9. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J.Upenieks. 10. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts un iekļauts 12. un 14. - komisijas priekšlikumos.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
J.Upenieks. 11. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts un iekļauts 14. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
J.Upenieks. 12. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J.Upenieks. 13. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts un iekļauts 12. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
J.Upenieks. 14. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J.Upenieks. 15. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts un iekļauts 16. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
J.Upenieks. 16. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J.Upenieks. 17. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J.Upenieks. 18. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J.Upenieks. 19. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J.Upenieks. 20. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J.Upenieks. Līdz ar to esam izskatījuši visus priekšlikumus. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Finanšu konglomerātu likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.
Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Kredītiestāžu likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Upenieks.
Taču, pirms mēs sākam izskatīt likumprojektu, vēlos jūs informēt, ka deputāti Imants Parādnieks un Uldis Augulis ir atsaukuši savus priekšlikumus - 20. un 36.priekšlikumu - šim likumprojektam. Paldies.
Tātad, lūdzu, turpiniet!
J.Upenieks (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Likumprojekts „Grozījumi Kredītiestāžu likumā”.
Komisija ir saņēmusi kopumā 44 priekšlikumus.
1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J.Upenieks. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J.Upenieks. 3. - finanšu ministra Andra Vilka priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J.Upenieks. 4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J.Upenieks. 5. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts un iekļauts 6. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
J.Upenieks. 6. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J.Upenieks. 7. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J.Upenieks. 8. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J.Upenieks. 9. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J.Upenieks. 10. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J.Upenieks. 11. - deputāta Andreja Elksniņa priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.
Vārds deputātam Andrejam Elksniņam.
A.Elksniņš (SC).
Cienījamie kolēģi! Pirmām kārtām ir nepieciešams norādīt, ka, balsojot komisijā attiecībā uz minētā priekšlikuma vērtēšanu, balsis sadalījās līdzīgi. Tādēļ komisijas atzinums attiecībā uz šo Saeimas sēdi ir - minēto priekšlikumu neatbalstīt.
Kāda ir konkrētā priekšlikuma būtība? Saskaņā ar Kredītiestāžu likuma 63.pantu „kredītiestādes rīcībā esošās neizpaužamās ziņas valsts institūcijai, valsts amatpersonai vai citai iestādei un amatpersonai sniedzamas šajā likumā noteiktajā kārtībā šādos gadījumos un šādā apjomā...”. Un tālāk 63.pantā ir uzskaitītas padsmit iestādes... precīzi sakot, 17 iestādes, kurām attiecīgos gadījumos kredītiestādes sniedz informāciju. Tās ir gan izmeklēšanas iestādes, gan Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienests, gan KNAB, prokuratūra, operatīvās darbības iestādes, tiesu izpildītāji, Valsts kase, Valsts kontrole, Valsts ieņēmumu dienests un tā tālāk.
Mūsu priekšlikuma mērķis ir papildināt minēto sarakstu ar vēl vienu izveidotu institūciju - ar parlamentārās izmeklēšanas komisiju. Konkrētā priekšlikuma nozīme un būtība tika apspriesta Latvijas Krājbankas sakarā izveidotajā izmeklēšanas komisijā, kad, redzot datus attiecībā uz to, cik lieli līdzekļi un kādā apjomā no Latvijas Krājbankas tika plūdināti gan ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas starpniecību, gan arī ar administratoru... mēs redzējām, ka mēs nevaram iepazīties ar konkrētiem datiem, ar konkrētiem apstākļiem, maksājuma uzdevumiem un citiem materiāliem, kuri dotu izmeklēšanas komisijai priekšstatu par to, cik lielā mērā tiesiski un pamatoti tas viss ir noticis. Diemžēl, kā izrādījās, to, ko nebija saņēmusi parlamentārās izmeklēšanas komisija, to, ar ko šai komisijai visu deviņus mēnešus ilgo izmeklēšanas laiku bija liegts iepazīties, prese... Prese vai nu ar savu rūpību, vai kā citādāk ir ieguvusi šādus materiālus, un mēs visi masu informācijas līdzekļos varam lasīt konkrētus vārdus, uzvārdus, uzņēmumu nosaukumus, pārskaitījuma summas un pamatojumus, kas kam un kādēļ visā šajā laika posmā tika pārskaitīts. Es uzskatu, ka šī situācija, ka parlamentārās izmeklēšanas komisijai nebija dota iespēja iepazīties ar minētajiem materiāliem, ar šāda veida informāciju, būtiski ietekmēja pašas izmeklēšanas komisijas darbu, būtiski ietekmēja parlamentārās izmeklēšanas komisijas galaziņojumu un tā saturu, kurš diemžēl vēl līdz pat šim brīdim nav Saeimas sēdē nolasīts, un būtiski ietekmēja arī vairāku... gan kreditoru, gan arī valsts secinājumus un atzinumus attiecībā uz to, kas tad patiesībā Latvijas Krājbankā ir noticis.
Godājamie kolēģi! Pie apstākļiem, kad valsts ir deleģējusi tiesības izprasīt no kredītiestādēm nepieciešamo informāciju padsmit iestādēm, kuru starpā ir gan ministrijas pārraudzībā, gan arī pakļautībā esošas iestādes, es uzskatu, ka ir nepieciešama... ir vitāla nepieciešamība attiecībā uz šāda veida ziņu... nepieciešamās informācijas sniegšanu arī parlamentārās izmeklēšanas komisijai tās uzdevumu veikšanai. Šāda norma tiks izmantota, lai izmeklēšanas komisijas darbotos efektīvi un mēs nenonāktu situācijā, kad parlaments, kurš pieņem lēmumus gan attiecībā uz Finanšu un kapitāla tirgus komisijas amatpersonu iecelšanu, gan arī attiecībā uz tiesību jaunradi, vētījot un pētot virkni jautājumus, faktiski ir nevarīgs un bezspēcīgs, lai kontrolētu un uzraudzītu to, kā izdotie normatīvie akti tiek pildīti. Šajā kontekstā, godājamie kolēģi, arī visā šo grozījumu un priekšlikumu spektrā, kuri ir iesniegti arī Kredītiestāžu likumā un kuri tika atbalstīti Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, ir cieša saikne ar vajadzību nodrošināt parlamentāro kontroli un uzraudzību pār šādās situācijās pieņemtajiem lēmumiem...
Sēdes vadītāja. Elksniņa kungs, jūsu debašu laiks ir beidzies!
A.Elksniņš. Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātam Ivaram Zariņam.
I.Zariņš (SC).
Labdien, kolēģi! Arī es piedalījos parlamentārās izmeklēšanas komisijā, kas izmeklēja notikumus saistībā ar Latvijas Krājbanku, tāpēc man ļoti lielu izbrīnu rada tas, ka atbildīgā komisija nav atbalstījusi šo priekšlikumu, jo es labi atceros, kā visi šīs parlamentārās izmeklēšanas komisijas dalībnieki nevarīgi plātīja rokas un ar nožēlu teica: „Nu, kā tad mēs? Mēs neko nevaram izdarīt, jo mums likumā jau nav tādu tiesību!” Tagad mums ir iespēja šādas tiesības likumā paredzēt, un es ļoti vēlos dzirdēt argumentāciju, kāpēc mēs tagad neesam gatavi atbalstīt šādu iniciatīvu. Tas ir ļoti dīvaini. Iedomājieties... Ja jūs skatāties likumā, kam tādas tiesības ir dotas, tad redzat, ka pat VID ierēdņi, Valsts kase, vēl vesela rinda institūciju... operatīvo subjektu var iepazīties ar šo informāciju, bet parlamentāriešiem, kuri izveidojuši komisiju demokrātiskā, parlamentārā valstī... tautas priekšstāvjiem šādas tiesības mēs liedzam. (No zāles dep. J.Reira starpsaucieni.) Vai jums tas neskan mazliet tā dīvaini, ka ir tiesiskuma koalīcija, atklātuma koalīcija? Nāciet un pasakiet savus iemeslus, kāpēc jūs nevēlaties to darīt, kāpēc jūs nevēlaties dot šādas iespējas arī parlamentārajai izmeklēšanas komisijai? Kāpēc?
Jūs tikko runājāt par to, ka mums ir vajadzīgi Satversmes grozījumi, lai palielinātu deputātu atbildību par viņu pieņemtajiem lēmumiem, par to, ko viņi dara. Te kā reiz ir šī iespēja, ka mēs varam krietni atbildīgāk izvērtēt to, kas notiek. Kāpēc jūs vairāties no tā? Es gribu dzirdēt argumentāciju! Ja šādas argumentācijas nav, tad ir ļoti žēl un ir pamats domāt, ka kaut kas nav kārtībā vai nu ar jūsu krietnumu, vai jūsu kompetenci.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā Upenieka kungs vēlas ko piebilst? Lūdzu zvanu! Balsosim par 11. - deputāta Andreja Elksniņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 41, pret - 31, atturas - 10. Vienādi!
Tātad mums ir jābalso vēl vienu reizi. (No zāles dep. I.Zariņš un citi SC frakcijas deputāti: „Zaļie! Zaļie!”) Lūdzu zvanu! Balsosim par 11. - deputāta Andreja Elksniņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 43, pret - 30, atturas - 11. Priekšlikums ir atbalstīts. (Aplausi.)
J.Upenieks. 12. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J.Upenieks. 13. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts un iekļauts 14. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
J.Upenieks. 14. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J.Upenieks. 15. - deputātu Imanta Parādnieka un Ulda Auguļa priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 16. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
J.Upenieks. 16. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J.Upenieks. 17. - deputātu Imanta Parādnieka un Ulda Auguļa priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J.Upenieks. 18. - finanšu ministra Andra Vilka priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 19. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
J.Upenieks. 19. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J.Upenieks. 20.priekšlikums ir atsaukts.
21. - finanšu ministra Andra Vilka priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J.Upenieks. 22. - deputātu Imanta Parādnieka un Ulda Auguļa priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J.Upenieks. 23. - deputātu Imanta Parādnieka un Ulda Auguļa priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
J.Upenieks. 24. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J.Upenieks. 25. - deputātu Imanta Parādnieka un Ulda Auguļa priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J.Upenieks. 26. - deputātu Parādnieka un Auguļa priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J.Upenieks. 27. - finanšu ministra priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 28. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
J.Upenieks. 28. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J.Upenieks. 29. - finanšu ministra priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 30. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
J.Upenieks. 30. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J.Upenieks. 31. - finanšu ministra priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 32. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
J.Upenieks. 32. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J.Upenieks. 33. - finanšu ministra priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 34. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
J.Upenieks. 34. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J.Upenieks. 35. - deputātu Imanta Parādnieka un Ulda Auguļa priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J.Upenieks. 36.priekšlikums ir atsaukts.
37. - deputāta Andreja Elksniņa priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.
Vārds deputātam Andrejam Elksniņam.
A.Elksniņš (SC).
Cienījamie kolēģi! Arī šim priekšlikumam ir ļoti būtiska nozīme attiecībā uz tiem apstākļiem, kurus mēs konstatējām Latvijas Krājbankas sakarā izveidotajā izmeklēšanas komisijā.
Tad, kad tiesa ir pieņēmusi lēmumu par Latvijas Krājbankas maksātnespēju un iecēlusi administratoru, tad administratoram patiesībā visā šajā situācijā ir divas iespējas: viena ir veikt sanāciju, otra ir veikt likvidāciju. Diemžēl laikam tam administratoram, kurš vada Latvijas Krājbankas administrēšanu, likumā nav iestrādāta prasība par to, ka lēmums attiecībā uz kredītiestādes sanāciju būtu jāpieņem Finanšu un kapitāla tirgus komisijai.
Mēs piedāvājam to, ka šajā situācijā būtu nevis pašam administratoram jāļauj lemt, ko viņš šajā situācijā konkrēti darīs, vadoties pēc kreditoru iesniegtiem dokumentiem, bet ka par to būtu jālemj Finanšu un kapitāla tirgus komisijai kā institūcijai, kura realizē uzraudzību pār kredītiestādēm. Ir ļoti saprotama pozīcija, ka vienam vai otram administratoram tiešām ļoti gribas iegūt... un likvidēt kādu kredītiestādi, vēl jo vairāk tādā veidā nodrošinot ne tikai sevi, bet acīmredzot arī visas... vairākas savas paaudzes nākotnē, ņemot vērā atlīdzības nosacījumus administratoriem.
Mūsu priekšlikuma pamatā ir piedāvāt regulējumu, ka par sanāciju, ja ir iesniegti sanācijas plāni no kreditoru puses, lemj Finanšu un kapitāla tirgus komisija, tas nozīmē - valsts. Tas nozīmē, ka valsts amatpersonām saistībā ar to pieņemtajiem lēmumiem jāuzņemas atbildība attiecībā uz kredītiestādes turpmāko nākotni.
Mēs uzskatām, ka situācijā, kad šādu lēmumu attiecībā uz sanācijas neiespējamību... tātad par likvidāciju, ja to pieņem vienīgi pats administrators, kurš administrē, tad viņš lielā mērā nav ne neatkarīgs, ne arī subjektīvi brīvs attiecībā uz tiem ieguvumiem, ko viņš sasniegs un iegūs, realizējot attiecīgi likvidējamās kredītiestādes mantu...
Es aicinu kolēģus šo priekšlikumu atbalstīt.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Debates slēdzu.
Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Lūdzu zvanu! Balsosim par 37. - deputāta Andreja Elksniņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 42, pret - 36, atturas - 8. Priekšlikums nav atbalstīts.
J.Upenieks. 38. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J.Upenieks. 39. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J.Upenieks. 40. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J.Upenieks. 41. - finanšu ministra Andra Vilka priekšlikums. Komisijā daļēji atbalstīts, iekļauts 42. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
J.Upenieks. 42. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J.Upenieks. 43. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J.Upenieks. 44. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J.Upenieks. Līdz ar to esam izskatījuši visus priekšlikumus. Lūdzu likumprojektu atbalstīt otrajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Kredītiestāžu likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Upenieks.
J.Upenieks (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Strādājam ar grozījumiem Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā. Komisija ir saņēmusi četrus priekšlikumus.
1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J.Upenieks. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J.Upenieks. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J.Upenieks. Un 4. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J.Upenieks. Līdz ar to aicinu likumprojektu atbalstīt otrajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Pārapdrošināšanas likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Upenieks.
J.Upenieks (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Komisija ir saņēmusi vienu priekšlikumu. Tas ir Juridiskā biroja priekšlikums, kurš komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J.Upenieks. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Pārapdrošināšanas likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Brīvas pakalpojumu sniegšanas likumā”, trešais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Jānis Ozoliņš.
J.Ozoliņš (RP).
Labdien, kolēģi! Strādājam ar likumprojektu „Grozījumi Brīvas pakalpojumu sniegšanas likumā” (Nr.442/Lp11). Esam saņēmuši divus priekšlikumus.
1.priekšlikums - labklājības ministres Ilzes Viņķeles priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 2.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
J.Ozoliņš. 2. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J.Ozoliņš. Kolēģi, esam izskatījuši visus priekšlikumus. Lūgums atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Brīvas pakalpojumu sniegšanas likumā” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret - 1, atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par zemes dzīlēm””, trešais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Jānis Tutins.
J.Tutins (SC).
Cienījamie kolēģi! Komisijā ir saņemti un izskatīti astoņi priekšlikumi minētajam likumprojektam.
1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J.Tutins. 2. - ekonomikas ministra Pavļuta priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
J.Tutins. 3. - ekonomikas ministra Pavļuta priekšlikums. Komisijā arī nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J.Tutins. 4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J.Tutins. 5. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J.Tutins. 6. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J.Tutins. 7. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J.Tutins. 8. - ekonomikas ministra Pavļuta priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
J.Tutins. Paldies.
Lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par zemes dzīlēm”” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.
J.Tutins. Paldies.
Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem””, pirmais lasījums.
Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā - deputāte Inese Laizāne.
I.Laizāne (VL-TB/LNNK).
Labrīt, cienījamā priekšsēdētājas kundze! Kolēģi! Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija izskatīja Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem””. Likumprojekta būtība ir mazināt birokrātisko slogu.
Likumprojekts paredz, ka reģistrācijas apliecības izsniegšana notiks pēc rakstveida pieprasījuma (jau tagad Uzņēmumu reģistra mājaslapa nodrošina iespēju aplūkot nosaukumu un reģistrācijas numuru), un šādi tiks nodrošināta regulējuma ieviešanas efektivitāte, samazināts administratīvais slogs Masu informācijas līdzekļu reģistrā reģistrētajiem tiesību subjektiem.
Atbildīgā komisija izskatīja šo likumprojektu un nolēma to atbalstīt pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
I.Laizāne. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 30.maijs.
Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 30.maijs. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Reliģisko organizāciju likumā”, pirmais lasījums.
Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā - deputāte Inese Laizāne.
I.Laizāne (VL-TB/LNNK).
Komisija izskatīja likumprojektu „Grozījumi Reliģisko organizāciju likumā”.
Līdzīgi kā iepriekšējais likumprojekts, arī šis likumprojekts paredz birokrātiskā sloga mazināšanu. Reģistrācijas apliecības vai to dublikātus izsniegs tikai pēc pieprasījuma, un reliģisko organizāciju dibinātāju sarakstā vairs nebūs jānorāda dibinātāju dzīvesvieta un jāiesniedz kvīts par valsts nodevas samaksu kopija.
Komisija izskatīja šo likumprojektu un aicina Saeimu atbalstīt to pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Reliģisko organizāciju likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
I.Laizāne. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 30.maijs.
Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšanas treniņš - šā gada 30.maijs. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”, pirmais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Inese Lībiņa-Egnere.
I.Lībiņa-Egnere (RP).
Godātie kolēģi! Juridiskā komisija savā 7.maija sēdē izskatīja likumprojektu „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” pirms pirmā lasījuma un atzina, ka likumprojekta mērķis (proti, Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa ietvaros paredzēt nedeklarētas skaidras naudas konfiskācijas iespēju, šķērsojot Latvijas Republikas robežu) pēc būtības būtu atbalstāms un leģitīms, taču komisijas locekļu un uzaicināto personu vidū nebija vienprātības. Visi atzina, ka ir nepieciešami uzlabojumi cīņā pret skaidras naudas nedeklarētājiem, šķērsojot Latvijas Republikas robežu, īpaši vēršoties pret tiem, kuri pārvieto noziedzīgi iegūtu skaidru naudu.
Tomēr vienlaikus komisijas sēdē bija tiešām viedokļu sadursme starp Valsts ieņēmumu dienesta pārstāvjiem un Tieslietu ministrijas pārstāvjiem un tika paustas bažas par likumprojekta redakciju arī no visu Juridiskās komisijas deputātu puses. Arī Tieslietu ministrijas pārstāvji komisijas sēdē norādīja, ka izvēlētais veids neesot samērīgs, un saskatīja tajā gan Satversmes, gan Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas iespējamus pārkāpumus. Viņi arī norādīja, ka jau Ministru kabineta sēdē, kad tika lemts par šī likumprojekta tālāku virzīšanu, tieslietu ministrs tika paudis atšķirīgu viedokli par šo likumprojektu. Un šis tieslietu ministra viedoklis ir tāds, ka piedāvātais regulējums neatbilst Latvijā izveidotajai sodu sistēmai, ka sīki pārkāpumi ir administratīvi sodāmi, bet būtiski pārkāpumi ir kriminālsodāmi. Noziedzīgi iegūtu līdzekļu aprites ierobežošanai Latvijā ir paredzētas kriminālprocesuālas metodes, kas noteiktas Kriminālprocesa likumā, bet atbildība par to ir noteikta Krimināllikuma 195.2 pantā. Savukārt administratīvo pārkāpumu lietas izskatīšanas ietvaros nav instrumentu, kā pierādīt naudas izcelsmi, kā arī nenotiek starptautiska sadarbība.
Līdz ar to pēc izvērstās viedokļu apmaiņas Juridiskās komisijas sēdē tās locekļi neguva pārliecību, ka likumprojekts šādā redakcijā būtu atbalstāms, un aicināja Finanšu ministriju un Tieslietu ministriju turpmāk sadarboties, meklējot iespējamos problēmas risinājumus. Un tāpēc Juridiskās komisijas vārdā (tāpat kā Juridiskajā komisijā) aicinu jūs šodien neatbalstīt Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 1, pret - 82, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā nav atbalstīts. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Ģeotelpiskās informācijas likumā”, pirmais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāte Zanda Kalniņa-Lukaševica.
Z.Kalniņa-Lukaševica (RP).
Godātā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir izskatījusi likumprojektu „Grozījumi Ģeotelpiskās informācijas likumā”.
Šī likumprojekta mērķis ir, pirmkārt, grozīt ģeotelpiskās informācijas likumu, paredzot valsts aģentūras „Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra” darbības turpināšanu tiešās pārvaldes iestādes „Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra” statusā, attiecīgi mainot nosaukumu no „valsts aģentūra „Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra”” uz „Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra”.
Un, otrkārt, šī likuma mērķis ir noteikt Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūrai padotības realizāciju pārraudzības formā.
Kā arī, treškārt, iekļaut deleģējumu Ministru kabinetam izdot Ministru kabineta noteikumus par ģeotelpisko pamatdatu informācijas sistēmas uzturēšanu un informācijas sniegšanu.
Komisija ir pieņēmusi lēmumu atbalstīt minēto likumprojektu pirmajā lasījumā, kā arī ierosina atzīt minēto likumprojektu par steidzamu.
Sēdes vadītāja. Tātad vispirms mums ir jābalso par likumprojekta steidzamību. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Ģeotelpiskās informācijas likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.
Z.Kalniņa-Lukaševica. Paldies. Komisija par priekšlikumu iesniegšanas termiņu...
Sēdes vadītāja. Mums vēl ir jānobalso par likumprojekta pirmo lasījumu. Lūdzu vēlreiz zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Ģeotelpiskās informācijas likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un otrā lasījuma izskatīšanas laiku.
Z.Kalniņa-Lukaševica. Komisija par priekšlikumu iesniegšanas termiņu ierosina noteikt 20.maiju, un izskatīšana - Saeimas 23.maija sēdē.
Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 20.maijs, izskatīšana - Saeimas 23.maija sēdē. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Aizsargjoslu likumā”, pirmais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāte Zanda Kalniņa-Lukaševica.
Z.Kalniņa-Lukaševica (RP).
Godātie kolēģi! Komisija ir izskatījusi savā sēdē likumprojektu „Grozījumi Aizsargjoslu likumā”.
Likumprojektā paredzētais tiesiskais regulējums ietver šādus grozījumus Aizsargjoslu likumā: pirmkārt, nosaka Ģeotelpiskās informācijas likumam atbilstošu kompetenču sadalījumu būvniecības projektu un saimnieciskās darbības saskaņošanai ģeodēziskā tīkla punktu aizsargjoslās un, otrkārt, precizē nosacījumus aizsargjoslu noteikšanai konkrētu ģeodēzisko tīklu klašu punktiem.
Ar šajā likumprojektā paredzēto tiesisko regulējumu netiek ietekmēta vai ierobežota valsts un pašvaldību iestāžu un sabiedrības kompetence, tiesību un pienākumu apjoms, netiek mainītas jau šobrīd Aizsargjoslu likumā noteiktās aizsargjoslas un to raksturlielumi, kā arī pēc būtības netiek mainīti aprobežojumi aizsargjoslās un ap ģeodēziskā tīkla punktiem.
Komisija ir izskatījusi šo likumprojektu un pieņēmusi lēmumu atbalstīt to pirmajā lasījumā, kā arī ierosina atzīt likumprojektu par steidzamu.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Aizsargjoslu likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
Lūdzu vēlreiz zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Aizsargjoslu likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un otrā lasījuma laiku.
Z.Kalniņa-Lukaševica. Komisija ierosina par priekšlikumu iesniegšanas termiņu noteikt 17.maiju un izskatīšanu otrajā lasījumā veikt Saeimas 23.maija sēdē.
Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 17.maijs, izskatīšana - Saeimas 23.maija sēdē. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījums Kriminālprocesa likumā”, pirmais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Andrejs Judins.
A.Judins (VIENOTĪBA).
Godātie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu Nr.618/Lp11 - „Grozījums Kriminālprocesa likumā”.
Likumprojekts paredz izveidot tiesu informācijas sistēmu, kas fiksēs informāciju par tiesiskās palīdzības lūgumiem. Patlaban katra institūcija, kas strādā konkrētajā jomā, veic attiecīgo fiksāciju pēc saviem ieskatiem - pieraksta žurnālos, izmanto datorus. Katra dara to patstāvīgi.
Tieslietu ministrija kāda starptautiska projekta ietvaros ierosināja izstrādāt tiesu informācijas sistēmu, un attiecīgā sistēma būs gatava 28.jūnijā. Bet, lai būtu iespēja izmantot attiecīgo instrumentu, ir svarīgi, lai Kriminālprocesa likumā būtu paredzēta attiecīga iespēja.
Juridiskā komisija ir izskatījusi šo likumprojektu un uzskata, ka to var pieņemt steidzamības kārtībā.
Aicinu atbalstīt likumprojekta steidzamību un atbalstīt to pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Kriminālprocesa likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret - 2, atturas - 1. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
Lūdzu vēlreiz zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Kriminālprocesa likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret - 2, atturas - 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un otrā lasījuma laiku.
A.Judins. Priekšlikumu iesniegšanas laiks - 27.maijs, un likumprojekta izskatīšana otrajā lasījumā - 6.jūnijā.
Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 27.maijs, izskatīšana - Saeimas 6.jūnija sēdē. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Publisko iepirkumu likumā”, otrais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Jānis Ozoliņš.
J.Ozoliņš (RP).
Kolēģi! Strādājam ar likumprojektu „Grozījumi Publisko iepirkumu likumā” (Nr.402/Lp11).
Esam saņēmuši 74 priekšlikumus.
1. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdi vada Latvijas Republikas 11.Saeimas priekšsēdētājas biedre
Inese Lībiņa-Egnere.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
J.Ozoliņš. 2. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
J.Ozoliņš. 3. - Ministru prezidenta Valda Dombrovska priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 4. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
J.Ozoliņš. 4. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
J.Ozoliņš. 5. - Ministru prezidenta Valda Dombrovska priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 6.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
J.Ozoliņš. 6. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
J.Ozoliņš. 7. - Ministru prezidenta Valda Dombrovska priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J.Ozoliņš. 8. - finanšu ministra Andra Vilka priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 9.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
J.Ozoliņš. 9. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts. (Starpsauciens: „Balsot!”)
Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 9.priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - 23, atturas - nav. Priekšlikums atbalstīts.
J.Ozoliņš. 10. - Ministru prezidenta Valda Dombrovska priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdi vada Latvijas Republikas 11.Saeimas priekšsēdētāja
Solvita Āboltiņa.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J.Ozoliņš. 11. - deputātu Reskāja, Pimenova, Ņikiforova, Rodionova un Potapkina priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 14. un 16.priekšlikumā. (Starpsauciens: Balsot!”)
Sēdes vadītāja. Vai deputāti lūdz balsojumu par 11.priekšlikumu?
J.Ozoliņš. 11.priekšlikums ir daļēji atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 11. - deputātu Reskāja, Pimenova, Ņikiforova, Rodionova un Potapkina iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! (Zālē smiekli.) Lūdzu rezultātu! Par - 31, pret - 45, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.
J.Ozoliņš. 12. - deputāta Dzintara Zaķa priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 14.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
J.Ozoliņš. 13. - Ministru prezidenta Valda Dombrovska priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 14.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
J.Ozoliņš. 14. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J.Ozoliņš. 15. - Ministru prezidenta Valda Dombrovska priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 16.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
J.Ozoliņš. 16. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J.Ozoliņš. 17. - deputātu Reskāja, Pimenova, Ņikiforova, Rodionova un Potapkina priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 20.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu par 17.priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 17. - deputātu Reskāja, Pimenova, Ņikiforova, Rodionova un Potapkina iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 22, pret - 56, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.
J.Ozoliņš. 18. - deputāta Dzintara Zaķa priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 20.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
J.Ozoliņš. 19. - Ministru prezidenta Valda Dombrovska priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 20.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
J.Ozoliņš. 20. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J.Ozoliņš. 21. - Ministru prezidenta Valda Dombrovska priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizējot.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J.Ozoliņš. 22. - Ministru prezidenta Valda Dombrovska priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J.Ozoliņš. 23. - deputātu Tutina un Rodionova priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts, iekļauts 25. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
J.Ozoliņš. 24. - deputāta Rubika priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 25. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.
Vārds deputātam Artūram Rubikam.
A.Rubiks (SC).
Labrīt, kolēģi! Otrajam lasījumam es iesniedzu priekšlikumu par likuma 16.panta 2.1 daļu, kas regulē jautājumu par centralizēto iepirkumu institūciju veiktiem iepirkumiem. Pirmā lasījuma redakcija paredz, ka pašvaldībām, pašvaldību iestādēm un tiesas pārvaldes iestādēm ir obligāti jāiegādājas preces un pakalpojumi no Ministru kabinetā noteiktajām centralizēto iepirkumu institūcijām vai arī ar to starpniecību.
Savā priekšlikumā es piedāvāju izvēlēties vārdus „var iegādāties” asā formulējuma „obligāti jāiegādājas” vietā.
Mans priekšlikums komisijā daļēji ir atbalstīts, bet tomēr es tam nevaru piekrist un prasu balsojumu par to. No komisijā atbalstītās redakcijas izriet, ka pašvaldībām un pašvaldību iestādēm ir pienākums pirkt preces un pakalpojumus centralizēti. Lai tam nepiekristu, ir vairāki argumenti. Viens no tiem: minētajos Ministru kabineta noteikumos Nr.1241 preču un pakalpojumu grupu saraksts ir tik īss! Un, protams, tas nevar būt par pamatu jautājuma regulējumam. Biroja tehnika, programmatūra, biroja papīrs, zāles, datortehnika, drukas iekārtu piederumi - tas šobrīd ir viss. Jaunais regulējums paredz deleģējumu Ministru kabinetam, bet šis deleģējums ir neskaidrs, jo nav zināms, kā tiks veikta iekļaujamo preču un pakalpojumu atlase. Lai piedāvājums būtu pilnīgs, tas prasa visu pašvaldības iepirkumu izvērtējumu, kas nepadara procesu efektīvu.
Runājot par to, ka izvēles opcijas pašvaldībām nepastāvēs, kā būs ar zemākās cenas kritēriju, kurš, pēc piedāvātās redakcijas loģikas (25.priekšlikums), nebūs vairs viens no noteicošajiem, kā tas ir prasīts likuma 46.pantā? Situācijā, kad pašvaldība un pašvaldības iestādes varēs pirkt preces vai pakalpojumus tirgū par zemāku cenu, tās būs spiestas izvēlēties no sistēmas esošā piedāvājuma. Jautājums par pašvaldības budžeta taupīšanu šajā gadījumā paliek atklāts.
Aicinu balsot par manis iesniegto 24.priekšlikumu, kas neierobežo pašvaldības darbību.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā Ozoliņa kungs ko vēlas piebilst?
J.Ozoliņš. Jā. Kolēģi, deputāta Rubika priekšlikums ir iekļauts 25.priekšlikumā. Šis ir noraidāms. Ja mēs gribam... 25.priekšlikums tiek saprātīgi... lai tie nav pretrunā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 24. - deputāta Rubika iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 36, pret - 49, atturas - 2. Priekšlikums nav atbalstīts.
J.Ozoliņš. 25. - atbildīgās komisijas priekšlikums, kas ietver gan deputātu Tutina un Rodionova priekšlikumu, gan deputāta Rubika priekšlikumu. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.
Vārds deputātam Jānim Tutinam.
J.Tutins (SC).
Cienījamie kolēģi! Tā kā šis priekšlikums ir saistīts arī ar iepriekšējiem priekšlikumiem - 23. un 24.priekšlikumu -, nedaudz pieskaršos arī tiem.
Manis un deputāta Rodionova iesniegtais 23.priekšlikums attiecas uz jautājumu par centralizēto iepirkumu institūciju veiktajiem iepirkumiem un to regulēšanu. Rakstīts, ka komisijā 23.priekšlikums daļēji atbalstīts, bet pēc būtības tā nesanāk.
Līdzīgi kā deputāta Rubika priekšlikumā arī es ietvēru izvēles iespējas pašvaldībām un pašvaldību iestādēm; tas paredz nevis pienākumu iegādāties, bet iespēju pēc pašu izvēles iegādāties preces un pakalpojumus no centralizēto iepirkumu institūcijām vai ar to starpniecību.
Priekšlikumā piedāvāts arī mainīt slieksni, kas attiecas uz cenām konkrētām preču un pakalpojumu grupām, to līgumcenu 12 mēnešu laikā. Ja preces vai pakalpojuma cena pārsniedz šo slieksni, kas ir pašreiz... Likumā ir noteikts, ka tas ir 100 lati. Mēs ierosinām paaugstināt to līdz 1000 latiem. Komisijas redakcijā 25.priekšlikumā šis slieksnis ir paaugstināts līdz 3000 latiem, un tā ir vienīgā lieta, kas ir atbalstāma šajā priekšlikumā - 25.priekšlikumā - attiecībā uz pašvaldībām un pašvaldību iestādēm.
Manā skatījumā, nav pieļaujams, ka pašvaldībām un pašvaldību iestādēm uzliek par pienākumu preces un pakalpojumus iegādāties tikai Ministru kabineta norādītajā kārtībā.
Šajā sakarā rodas jautājums: kāpēc tā sanāk, ka tiešās pārvaldes iestādēm, teiksim, ir daudz maigāki nosacījumi nekā pašvaldībām?
16.panta septītā un astotā daļa komisijas redakcijā nosaka prasības pašvaldību un pašvaldību iestāžu iepirkumu procedūrai. Tām ir pienākums iepirkt preces un pakalpojumus vai nu no Ministru kabineta noteiktās institūcijas, vai no vienas vai vairāku pašvaldību izveidotas centralizēto iepirkumu institūcijas.
16.pants arī pieļauj, ka pašvaldība var iegādāties preces un pakalpojumus citur, ja centralizēto iepirkumu institūcijas nenodrošina šāda veida pakalpojumu. Bet nekā nav atrunāts jautājums par to, kāds būs mehānisms šai procedūrai, kā tiks veikta salīdzināšana ar esošo piedāvājumu, lai konstatētu faktu, ka drīkst iepirkt citur. Tas ir pamats arī turpmākajiem strīdiem un vēl tālākai domāšanai un argumentēšanai šajos iepirkumu procedūras apstrīdēšanas jautājumos. Turpretim attiecībā uz tiešās pārvaldes iestādēm izvērtēšanas un salīdzināšanas kārtība šajā likumā ir atrunāta un procedūra ir noteikta. Gadījumā, ja ir vajadzīgs pakalpojums, kas nav pieejams centralizēti, tiešās pārvaldes iestādei ir jāprasa atļauja centralizēto iepirkumu institūcijai iepirkt pakalpojumu citur saskaņā ar sestās daļas 1.punktu. Bet arī šeit pastāv būtisks risks, cik objektīvi vai precīzi minētās institūcijas amatpersona varēs novērtēt iestādei vajadzīgo pakalpojumu un veikt šo salīdzināšanu. Tā vienlaikus ir administratīvā sloga palielināšana ar papildu cilvēkresursu ieguldīšanu, novērtēšanas procedūru un termiņu pagarināšanu iestādēm, jo tām būs jāgaida, kamēr notiks vienas vai vairāku amatpersonu izvērtēšana, tas, vai kopīgajā sarakstā ir identisks vai līdzīgs pakalpojums.
Vēlos akcentēt arī to, ka tiek noteikts risks tieši zemākās cenas kritēriju un principu pārkāpšanai. 25.priekšlikuma sestās daļas 2.punkts piedāvā tiešās pārvaldes iestādēm iespēju nodrošināt preču vai pakalpojumu iegādi par zemāku cenu, nekā to piedāvā centralizēto iepirkumu institūcija, veicot cenu salīdzināšanu. Kāpēc tas nav iespējams pašvaldībām un pašvaldību iestādēm? Kāpēc nav pieļaujama atkāpe no centralizēto iepirkumu nosacījumiem gadījumā, ja pašvaldība atrod līdzvērtīgu preci vai pakalpojumu par zemāku cenu kaut vai pašas pašvaldības teritorijā?
Tāpēc, manā skatījumā, šis 25.priekšlikums šodien nav atbalstāms. Tas ir vēl diskutējams un skatāms. Līdz ar to es piedāvāju neatbalstīt šo priekšlikumu un balsot „pret”.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā Ozoliņa kungs vēlas ko piebilst?
J.Ozoliņš. Komisija ir izskatījusi 25.priekšlikumu un to atbalstījusi.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 25. - atbildīgās komisijas izstrādāto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - 25, atturas - nav. Priekšlikums ir atbalstīts.
J.Ozoliņš. 26. - deputāta Raimonda Vējoņa priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
J.Ozoliņš. 27. - Ministru prezidenta Valda Dombrovska priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizējot.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J.Ozoliņš. 28. - Ministru prezidenta Valda Dombrovska priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J.Ozoliņš. 29. - deputāta Meļņikova priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 29. - deputāta Igora Meļņikova iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 23, pret - 49, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.
J.Ozoliņš. 30. - deputāta Meļņikova priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 30. - deputāta Igora Meļņikova iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 26, pret - 55, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.
J.Ozoliņš. 31. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J.Ozoliņš. 32. - deputātu Reskāja, Pimenova, Ņikiforova, Rodionova un Potapkina priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 45.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 32. - deputātu Reskāja, Pimenova, Ņikiforova, Rodionova un Potapkina iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 27, pret - 53, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.
J.Ozoliņš. 33. - deputāta Dzintara Zaķa priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts, iekļauts 45.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
J.Ozoliņš. 34. - deputāta Vjačeslava Dombrovska priekšlikums. (No SC frakcijas: „Kur viņš ir?”) Daļēji atbalstīts, iekļauts 45.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
J.Ozoliņš. 35. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J.Ozoliņš. 36. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J.Ozoliņš. 37. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J.Ozoliņš. 38. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J.Ozoliņš. 39. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J.Ozoliņš. 40. - Ministru prezidenta Valda Dombrovska priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 45.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
J.Ozoliņš. 41. - deputāta Dzintara Zaķa priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 45.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
J.Ozoliņš. 42. - deputātu Reskāja, Pimenova, Ņikiforova, Rodionova un Potapkina priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 45.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 42. - deputātu Reskāja, Pimenova, Ņikiforova, Rodionova un Potapkina iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 25, pret - 54, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.
J.Ozoliņš. 43. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J.Ozoliņš. 44. - Ministru prezidenta Valda Dombrovska priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 45.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
J.Ozoliņš. 45. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J.Ozoliņš. 46. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J.Ozoliņš. 47. - Ministru prezidenta Valda Dombrovska priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 45.priekšlikumā, ko mēs jau tikko atbalstījām.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
J.Ozoliņš. 48. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J.Ozoliņš. 49. - Ministru prezidenta Valda Dombrovska priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 50.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
J.Ozoliņš. 50. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J.Ozoliņš. 51. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J.Ozoliņš. 52. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J.Ozoliņš. 53. - deputāta Meļņikova priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 53. - deputāta Igora Meļņikova iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 27, pret - 59, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.
J.Ozoliņš. 54. - deputāta Tutina priekšlikums. Arī nav atbalstīts. (No zāles: „Balsot!”)
Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 54. - deputāta Jāņa Tutina iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 26, pret - 57, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.
J.Ozoliņš. 55. - deputāta Vējoņa priekšlikums. Nav atbalstīts. (No zāles: „Balsot!”)
Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 55. - deputāta Raimonda Vējoņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 38, pret - 45, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.
J.Ozoliņš. 56. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J.Ozoliņš. 57. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J.Ozoliņš. 58. - deputāta Dzintara Zaķa priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.
Vārds Ekonomikas ministrijas parlamentārajam sekretāram Vilnim Ķirsim.
V.Ķirsis (Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs).
Augsti godātā priekšsēdētājas kundze! Cienījamie deputāti! Godātās deputātes!
Konkurence ir galvenais virzītājspēks ne tikai ekonomikā, bet arī visās dzīves jomās, un ekonomikā to pat mēdz saukt par neredzamo tirgus roku, kas noliek visu savās vietās. Pašvaldības un valsts iestādes savos iepirkumos var noteikt drošības maksu, lai nodrošinātu piedāvājuma iesniedzēju, tā teikt, disciplīnu. Pirms vairākiem gadiem šai drošības maksai nebija nekādu griestu, proti, iestāde varēja to brīvi noteikt gan mazu, gan neadekvāti lielu. Un nereti bija gadījumi, kad uzņēmēji vienkārši nespēja... nespēja nodrošināt šo lielo samaksu, un tādēļ ļoti daudz piedāvājumu atkrita, konkurence samazinājās, bet cenas gāja uz augšu.
Tādēļ nesen tika ieviests nosacījums, ka šī drošības maksa nevar pārsniegt 2 procentus, vai arī, ja šī summa absolūtajos skaitļos ir lielāka, tad nevar pārsniegt 10 tūkstošus. Pēc uzņēmēju domām, situācija uzlabojās, konkurence palielinājās un cenas tika spiestas uz leju.
Šī priekšlikuma būtība ir atcelt šos 10 tūkstošu latu griestus, kas, mūsuprāt, var novest... atsevišķos gadījumos tas varētu palīdzēt atbrīvoties no negodprātīgiem uzņēmējiem, taču ļoti lielā daļā iepirkumu tas varētu izraisīt pretēju efektu, proti, samazināt konkurenci un cenas tikai celt uz augšu.
Tāpēc Konkurences padomes un Ekonomikas ministrijas vārdā lūdzu neatbalstīt šo priekšlikumu, bet aicinu atgriezties pie sarunu galda. Iespējams, šo slieksni vajag pacelt, bet to nevajadzētu vispār atcelt.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātam Dzintaram Zaķim.
Dz.Zaķis (VIENOTĪBA).
Labdien, dāmas un kungi! Paskaidrošu, ka šo priekšlikumu es neizdomāju pats, bet to man ieteica iesniegt uzņēmēji, tieši būvnieki. Un interesanti ir tas, ka šo priekšlikumu ieteica iesniegt nevis kaut kādi lielie būvnieki, megabūvnieki, bet tieši mazie būvnieki pēc diskusijām Jēkabpilī, kur, ticiet man, neviens no Jēkabpils būvuzņēmējiem nav tik jaudīgs, lai varētu konkurēt ar visu Rīgu.
Bet nu paskaidrošu, kāda šobrīd ir izveidojusies situācija. Tikmēr, kamēr iepirkuma komisija varēja brīvi noteikt summu, kas ir jānosaka par pieprasījuma nodrošinājumu, bet ne lielāku kā tie 2 procenti, kas šobrīd kļūst norma, tikmēr uzņēmēji ļoti labi varēja saplānot savus resursus un apmēram bija skaidrs, kuri uzņēmēji uz kuriem konkursiem ies. Un veidojās situācija, ka vidēji uz katru konkursu iet pieci vai seši uzņēmēji, kas ir normāla konkurence. Tik tiešām ir tā, ka tas ir plus mīnus civilizēti. Turpretī tanī brīdī, kad mēs uzlikām 10 tūkstošu latu slieksni, uz katru konkursu šobrīd iet nevis pieci vai seši, bet 25 vai 26 uzņēmēji. It kā jau nebūtu nekas slikts, bet praksē, kolēģi, ir izveidojusies tāda situācija, ka lielākā daļa šo uzņēmēju, kuri iet un piesakās konkursos, pēc tam sūdzas, apstrīd - un kas ir vistrakākais! - pēc apstrīdēšanas dodas pie iespējamā uzvarētāja un saka: „Es esmu gatavs savu priekšlikumu atsaukt, bet man tādā gadījumā ir jābūt iekšā par apakšuzņēmēju!” Vai kā tamlīdzīgi.
Respektīvi, šāda sliekšņa parādīšanās nepārprotami veido situāciju, kas ir daudz vairāk pakļauta dažādiem korupcijas riskiem. Es saku, ka vajag uzticēties iepirkuma komisijām vai arī komisijām ļaut pašām plānot un noteikt to slieksni, kādu tās uzskata par pareizu, bet kurš nepārsniedz 2 procentus. Varbūt uz trešo lasījumu mēs varam noteikt arī 1 procentu no prognozējamās līguma summas. Taču noteikt šos 10 tūkstošus... nosakot šos 10 tūkstošus jau iepriekš, mēs esam panākuši drīzāk sliktu nekā labu efektu, jo šobrīd konkursi atkal velkas garumā, ir strīdi, un, kā jau es teicu, ir pamatīgs risks korupcijai.
Aicinu manu priekšlikumu atbalstīt. (No zāles dep. I.Zariņš: „10 tūkstoši ar vai bez PVN?”)
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?
J.Ozoliņš. Komisijas vārdā nekas nav piebilstams. Komisija priekšlikumu ir atbalstījusi. Aicinu balsot.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 58. - deputāta Dzintara Zaķa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 43, pret - 39, atturas - nav. Priekšlikums ir atbalstīts.
J.Ozoliņš. 59. - Ministru prezidenta Valda Dombrovska priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J.Ozoliņš. 60. - Ministru prezidenta Valda Dombrovska priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J.Ozoliņš. 61. - Ministru prezidenta Valda Dombrovska priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J.Ozoliņš. 62. - Ministru prezidenta Valda Dombrovska priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J.Ozoliņš. 63. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J.Ozoliņš. 64. - Ministru prezidenta Valda Dombrovska priekšlikums. Ir atbalstīts, redakcionāli precizējot.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J.Ozoliņš. 65. - deputāta Dzintara Zaķa priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
J.Ozoliņš. 66. - Ministru prezidenta Valda Dombrovska priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 67. un 68.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
J.Ozoliņš. 67. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J.Ozoliņš. 68. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J.Ozoliņš. 69. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J.Ozoliņš. 70. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J.Ozoliņš. 71. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J.Ozoliņš. 72. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J.Ozoliņš. 73. - deputāta Dzintara Zaķa priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
J.Ozoliņš. 74. - deputātu Reskāja, Pimenova, Ņikiforova, Rodionova un Potapkina priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
J.Ozoliņš. Kolēģi, visus priekšlikumus esam izskatījuši. Lūgums atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Publisko iepirkumu likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 62, pret - nav, atturas - 24. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.
J.Ozoliņš. 30.maijs.
Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 30.maijs. Paldies.
J.Ozoliņš. Paldies.
Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā”, otrais lasījums.
Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā - deputāte Inese Laizāne.
I.Laizāne (VL-TB/LNNK).
Komisija ir saņēmusi 10 priekšlikumus.
1. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums, kas saskaņā ar Civillikuma definīciju paredz aizstāt vārdus „rīcībspējīga fiziskā persona” ar vārdiem „pilngadīga fiziskā persona, kurai nav nodibināta aizgādnība”. Priekšlikums ir atbalstīts. Lūdzu atbalstīt.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I.Laizāne. 2. - atbildīgās komisijas priekšlikums, kas pirmajā redakcijā atbalstītos priekšlikumus, kas bija 14.pantā, iestrādā 4.1 pantā „Vispārīgie ar publiska pasākuma norisi saistītie ierobežojumi” un precizē šo redakciju ar konkrētiem ierobežojumiem un izņēmuma gadījumiem.
Konkrētie ierobežojumi ir: izmantot, arī stilizētā veidā, bijušās PSRS, bijušo PSRS republiku un nacistiskās Vācijas karogus, ģerboņus un himnas, to armiju uniformas, nacistisko svastiku, SS zīmes un padomju simbolus - sirpi un āmuru līdz ar piecstaru zvaigzni, izņemot gadījumus, kad to izmantošanas mērķis nav saistīts ar totalitāro režīmu slavināšanu vai izdarīto noziedzīgo nodarījumu attaisnošanu.
Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.
Sēdes vadītāja. Vai Cvetkovas kundzei pietiks ar četrām minūtēm? Tad debates mēs uzsāksim pēc pārtraukuma. Šobrīd lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Paldies.
Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, es vēlos jūs informēt, ka mums pulksten 17.00 bija paredzēta atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem. Mums ir iesniegti seši jautājumi, uz visiem ir saņemtas atbildes, bet lielākā daļa no ministriem darba pienākumu dēļ nevar ierasties, un pēc vienošanās ar jautājumu iesniedzējiem jautājumu un atbilžu sēde tiek pārnesta uz nākamo nedēļu.
Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Vucānam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.
J.Vucāns (11.Saeimas sekretāra biedrs).
Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies: Andris Buiķis... nav zālē, Boriss Cilevičs... nav, Vjačeslavs Dombrovskis... nav, Daina Kazāka... nav, Janīna Kursīte-Pakule... nav, Jānis Lāčplēsis... nav, Igors Meļņikovs... nav, Romāns Naudiņš... nav, Aleksandrs Sakovskis... nav, Edvards Smiltēns.... nav, Raimonds Vējonis... nav, Mihails Zemļinskis... nav.
Sēdes vadītāja. Paldies. Pārtraukums līdz pulksten 11.00.
(Pārtraukums.)
Sēdi vada Latvijas Republikas 11.Saeimas priekšsēdētāja
Solvita Āboltiņa.
Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Ir pulksten 11.00. Turpinām 16.maija sēdi.
Pirms pārtraukuma mēs uzsākām izskatīt likumprojektu „Grozījumi Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā” otrajā lasījumā. Mums ir jāuzsāk debates par 2. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumu.
Vārds deputātei Inārai Mūrniecei.
I.Mūrniece (VL-TB/LNNK).
Labdien, godātie kolēģi! Šis priekšlikums tika izstrādāts Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas izveidotajā darba grupā, kurā piedalījās gan Iekšlietu ministrijas pārstāvji, gan Valsts policijas, gan Drošības policijas pārstāvji, un ar viņiem šis priekšlikums tika gan saskaņots, gan arī ļoti rūpīgi izdiskutēts. Pēc tam diskusijas turpinājās Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā. Šīs normas mērķis ir ļoti skaidrs - novērst iespējas izmantot publiskus izklaides un svētku pasākumus, lai sludinātu divu totalitāru, noziedzīgu režīmu ideoloģiju. Ir pilnīgi skaidrs, ka cilvēki, kuri dodas uz šādiem pasākumiem, apzināti izvēlas vai neizvēlas ņemt līdzi priekšmetus vai šo divu noziedzīgo režīmu simboliku. Tātad šis mērķis, ar kādu viņi dodas uz publisku pasākumu, ir acīm redzams un ļoti skaidrs.
Faktiski jautājums ir par to, vai Latvijā ir bijuši divi noziedzīgi režīmi, vai Latvijā ir bijusi padomju okupācija un vai padomju totalitārais režīms ir bijis noziedzīgs. Latvija to ir atzinusi, to ir atzinušas arī... Tas ir atzīts arī starptautiski, un pie šīs koncepcijas aicinu arī turēties.
Šī norma ir samērīga... mēs vērtējām arī šo samērīgumu šajā gadījumā, un, tā kā šādus gadījumus saistībā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu izvērtē tiesa, tad Valsts policija konstatēs lietas apstākļus un tiesa pēc tam vispusīgi, ņemot vērā kontekstu un to, kā šajā situācijā ir izmantota simbolika, lems vai nu par soda mēra piemērošanu, vai arī par šīs personas attaisnošanu. Savukārt personai ir tiesības pārsūdzēt tiesas nolēmumu.
Otrkārt. Šajā sakarā es vēlos akcentēt arī Augstākās tiesas Senāta spriedumu par atteikumu reģistrēt biedrību „Komunisma atbalsta kustība Latvijā”. Arī šajā spriedumā ir vērtēts samērīgums atteikumam reģistrēt šo biedrību. Tā nav reģistrēta, jo nereģistrēšanas mērķis ir aizsargāt demokrātiju kā valsts pamatvērtību, un demokrātija pieder pie valsts konstitucionālās identitātes. Tāpat tiek ņemts vērā... (Zālē pamazām pieaug troksnis.)
Sēdes vadītāja. Reira kungs!
I.Mūrniece. ...katras valsts specifiskie politiskie un vēsturiskie... politiski vēsturiskais konteksts, un šis konteksts, šī situācija Eiropas valstīs ir atšķirīga. Latvijā šie apstākļi ir bijuši atšķirīgi no tiem, kādi tie bija Rietumeiropā.
Tātad Latvijā - un tas arī šajā spriedumā ir uzsvērts - ir pastāvējusi antidemokrātiska, noziedzīga ideoloģija un tās īstenošana tikai Latvijā vien ir prasījusi desmitiem tūkstošu dzīvību. Tā ka šādu noziedzīgu režīmu slavināšana, izmantojot to simbolus, ir apdraudējums demokrātijai. Turklāt, kā tas tiek uzsvērts arī spriedumā, šādu simbolu izmantošana var ne tikai samazināt demokrātijas vērtību sabiedrībā, bet arī samazināt psiholoģisko slieksni ekstrēmistiski tendētām personām.
Kolēģi, ikvienam likumam ir arī preventīva nozīme, un mēs redzējām, ka 9.maijā pasākuma rīkotāji pie tā sauktā Uzvaras pieminekļa jau aicināja uz pasākumu neņemt līdzi nekādus karogus. Es uzskatu, ka šo situāciju... šo pozitīvo situāciju, ka vismaz neņem līdzi nekādus karogus, ir raisījušas arī diskusijas šodien izskatāmā likumprojekta kontekstā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātei Irinai Cvetkovai.
I.Cvetkova (SC).
Augsti cienījamā priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Pašam likumprojektam un arī priekšlikumam ir cita patiesā jēga un paslēpta nozīme. Un tā ir - pielīdzināt staļinismu hitlerismam un PSRS valstiskumu - nacisma režīmam. Taču nacisma režīms jau sen tika nosodīts, šīs simbolikas izmantošana aizliegta, un tas tika attiecīgi nostiprināts daudzos, pat starptautiskajos, normatīvajos aktos. Es atļaušos atgādināt, ka staļinisms kā režīms jau vairākkārt tika nosodīts un pat nolādēts vēl padomju laikā kopš 1956.gada. (No zāles dep. R.Kārkliņa: „Paldies Dievam!”)
Bet padomju režīms un nacisms nav viens un tas pats! Padomju režīms, Mūrnieces kundze, nekad netika atzīts par noziedzīgu, un to pielīdzināšanai priekšlikuma izpratnē nav nekāda pamata.
Latvijā rodas unikāla situācija: PSRS valstiskums kā paša ienaida priekšmets nepastāv jau vairāk nekā 20 gadus, bet ienaids pret to sen jau pārvērties antipadomisma ideoloģijā. Vēlos atgādināt, ka tieši zem padomju simbolikas tika panākta uzvara pār nacismu, tika sagrauts japāņu militārisms; zem tās tika dibināta progresīva apvienotu valstu organizācija.
Nacionālā apvienība! Turpinot atbalstīt šādas iniciatīvas, esiet konsekventi! Ja jūs piedāvājat nojaukt šodien pieminēto padomju simbolu - tā saukto, kā pateica Mūrnieces kundze, Uzvaras pieminekli -, nu tad iniciējiet nojaukt arī pieminekli latviešu sarkanajiem strēlniekiem! Tiem pie cepurēm ir sarkanā zvaigzne - īstais padomju režīma simbols. Tieši sarkanie strēlnieki ir palīdzējuši ar savu nenoliedzamo atbalstu uzvarēt komunistiem 20.gadsimta sākumā un ar savu sastāvu piepildīja padomju varas soda iestādes - tādas kā, piemēram, Viskrievijas ārkārtas komisija. Viņi ir tiešais padomju terora simbols!
Ziniet, padomju simbolika kļuva par antipadomisma pamatu, ar kuru raksturo visu slikto, kas bija iepriekš - tajā mitoloģizētajā padomju laikā. Bet tā vietā, lai mērķtiecīgi īstenotu fundamentālas reformas sociāli ekonomiskajā sfērā, lai nodrošinātu mūsu iedzīvotājiem pienācīgu dzīves līmeni, tā vietā lielākajai sabiedrības daļai ir ierosināms nogurdinošs karš ar sen pagājušo pagātni - ar padomju pagātni kā antipadomisma ideoloģisko pamatu, kam ir mērķis pastiprināt ķildu sabiedrībā.
Neapšaubāmi, jebkādas mūsdienu nelietības ir uztveramas vieglāk, ja sabiedrībai uzbāž manipulatīvus mītus par pagātni. Acīm redzams, ka veiksmes stāsts labāk uztverams, kultivējot masveida neapmierinātību par padomju režīmu, ieviešot antipadomismu un iestāstot... pat padarot to par valsts ideoloģiju.
Šis uzmāktais likumprojekts un izvirzītais priekšlikums mūsdienu apstākļos ir pilnīgi neaktuāls un atrauts no reālās dzīves, no 21.gadsimta reālijām.
Es aicinu tā vietā aizsargāt mūsu tautu no īstiem draudiem - no neonacisma, no terorisma -, nevis iedzīvināt antipadomismu, kas ir pēc būtības bēgšana no realitātes. Šis ienaids un antipadomisms ir to personu hiperkompensācija, kuras labi iekārtojās padomju laikā un bija lojāli komunistiskās partijas biedri. Komunistiem ir ģenētiska slieksme tautu ienaidnieku meklēšanā. Tik tiešām, komunisti nevar būt bijušie!
Es aicinu neatbalstīt šo muļķīgo priekšlikumu.
Paldies. (Dep. R.Rubiks aplaudē.)
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātam Igoram Pimenovam.
I.Pimenovs (SC).
Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi deputāti! Es uzturu spēkā savas kolēģes Irinas Cvetkovas pozīciju un apsvērumu par to, ka šis priekšlikums pielīdzina nacistisko režīmu padomju režīmam, kas ir pretrunā ar vēsturi, ar vēstures dokumentiem.
Es gribētu nocitēt Vācijas prezidenta Riharda fon Vaiczekera runu, kuru viņš izdarīja... ar kuru viņš uzrunāja Bundestāgu 1985.gada 8.maijā saistībā ar 40.gadadienu kopš Otrā pasaules kara beigām un nacionālsociālistu tirānijas beigām Eiropā. Tātad viņš sacīja: „1939.gada 23.augustā Vācija un Padomju Savienība parakstīja neuzbrukšanas paktu. Slepenais papildu protokols paredzēja gaidāmo Polijas dalīšanu. Šis pakts tika parakstīts, lai dotu Hitleram iespēju iebrukt Polijā. Padomju Savienības vadītāji to pilnībā apzinājās, un visi, kas izprata politiku, apzinājās, ka Vācijas un Padomju Savienības pakta sekas būs Hitlera invāzija Polijā un līdz ar to arī Otrais pasaules karš. Bet tas nemazina Vācijas atbildību par Otrā pasaules kara sākšanos. Padomju Savienība bija gatava ļaut valstīm karot vienai ar otru, lai pati varētu piedalīties teritoriju dalīšanā. Taču kara iniciatīva nāca no Vācijas, nevis no Padomju Savienības. Tas bija Hitlers, kurš nolēma pielietot spēku. Otrā pasaules kara sākšanās vienmēr paliks saistīta ar Vācijas vārdu, nevis ar Padomju Savienību.” Tāpēc starptautiskā tiesa Nirnbergā atzina nacisma režīmu par noziedzīgu. Un nevis tāpēc, ka Padomju Savienība kopā ar sabiedrotajiem uzvarēja karu un kļuva par Apvienoto Nāciju Organizācijas dibinātāju un ANO Drošības padomes locekli.
Ar skatāmo priekšlikumu tā autori piedāvā Saeimai pārskatīt Otrā pasaules kara rezultātus, kas aizvainos Latvijas sabiedrību un var kļūt par starptautisku skandālu. Es gribu arī atgādināt priekšlikuma autoriem un priekšlikuma atbalstītājiem, ka jums ir iespēja šodien runāt par nacistiskās Vācijas karoga aizliegšanu, tāpat arī par ģerboņiem, himnu, Vācijas armijas uniformu un nacistisko svastiku, par SS zīmju aizliegšanu tieši tāpēc, ka 1945.gadā virs Reihstāga tika pacelts sarkanais karogs ar sirpi un āmuru. Ja nebūtu tāda fakta, tad šodien pat nebūtu iespējas runāt par to, ka nacisms ir noziedzīgs režīms.
Es lūdzu tomēr nekropļot to faktu, kuru mēs šodien visi labi saprotam un ārpus Saeimas to arī apzināmies, bet šeit, no tribīnes un no savas vietas, tomēr neļaut mums iekļūt kādos skandalozos apstākļos, kuri pēc tam... sakarā ar kuriem visai Saeimai būs tikai kauns.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātam Andrejam Judinam.
A.Judins (VIENOTĪBA).
Godātie kolēģi! Jau ilgu laiku mēs klausāmies un dzirdam viedokli, ka nedrīkst pielīdzināt vienu totalitāro režīmu otram. Mēs neko neplānojam pielīdzināt. Mēs uzskatām, ka ir divi ļaunumi. Un neatkarīgi no tā, vai tā ir nacistiskā simbolika (No zāles dep. I.Cvetkovas un dep. I.Pimenova starpsaucieni.) vai tā ir padomju totalitārā simbolika - tas ir ļaunums. Jūs varat salīdzināt, kurš ļaunums ir ļaunāks, ja jums tas patīk, bet Latvijai tie ir divi posti, tie ir divi ļaunumi. Un mēs neaicinām un nepiedāvājam jums salīdzināt un vērtēt, kas ir labāk un kas ir sliktāk. Mēs runājam par būtību! Attiecīgie simboli ir sveši un tiek saistīti ar totalitārajiem režīmiem. Līdz ar to mēs piedāvājam aizliegt attiecīgās simbolikas izmantošanu publiskos pasākumos. Ja jums ļoti patīk attiecīgie simboli, tad savā privātajā dzīvē jūs varat saglabāt un baudīt tos, bet publiskajā telpā attiecīgajiem priekšmetiem nav vietas Latvijā.
Es piedāvāju citu risinājumu attiecīgajai problēmai. Mans priekšlikums ir atbalstīts daļēji. Es piedāvāju nosaukt konkrētus priekšmetus: „ģerbonis”, „karogs”, „himna”, un ir skaidri atrisināta problēma.
Darba grupa izstrādāja komplicētāku risinājumu, kas varbūt ir sarežģītāk piemērojams, bet ir labāks pēc būtības, jo izslēdz mehānisku piemērošanu. Saskaņā ar 2.priekšlikumu būs jāskatās ne tikai uz priekšmetiem, bet arī uz personas attieksmi, kāpēc viņa lieto attiecīgos karogus vai ģerboņus, vai citus simbolus. Un, ja viņa izmantos attiecīgos priekšmetus, lai slavinātu to ļaunumu, kas jums ļoti svarīgs... ja viņa tos izmantos, lai attaisnotu to ļaunumu, tad mēs to nepieļausim. Nebūs tādu iespēju!
Lūdzu atbalstīt 2.priekšlikumu. (Frakcijas VIENOTĪBA aplausi.)
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātam Jānim Dombravam.
J.Dombrava (VL-TB/LNNK).
Es patiešām brīnos par dažu Saeimas deputātu ieslīgšanu kaut kādā Padomju Savienības historiogrāfijas marasmā, kur saka, ka Padomju Savienība bija nevainīga, ka tā tikai reaģēja uz apstākļiem un ka, protams, tā nebija Padomju Savienība, kas 1939.gada 23.augustā noslēdza Molotova-Ribentropa paktu; ka tā nebija Padomju Savienība, kas 17.septembrī iebruka vēl tajā laikā neatkarīgajā Polijas valstī, kas atradās jau kara situācijā ar Vāciju (No SC frakcijas: „Par priekšlikumu!”); ka tā nebija Padomju Savienība, kas izvirzīja ultimātus Baltijas valstīm un Somijai un kas pēc Somijas atteikuma pieņemt „draudzīgās” Padomju Savienības prasības uzsāka karu pret šo valsti; ka tā nebija Padomju Savienība, kas veica represijas (un kopumā šis skaits... daudzi vēsturnieki strīdas, bet pat krievu vēsturnieki atzīst, ka šis skaitlis varēja sasniegt 60 miljonus nogalināto civiliedzīvotāju!); ka tā nebija Padomju Savienība, kas pieprasīja Besarābiju un okupēja to, vēl pirms sākās jūsu tā sauktais Lielais Tēvijas karš; ka tā nebija Padomju Savienība, kas vēl pēc atkārtotā Somijas-PSRS kara pieprasīja vēl papildu teritorijas kā kompensāciju no Somijas. „Protams, tā visa nebija, viss bija kārtībā, šis režīms nebija noziedzīgs!” - man liekas, ka tas tiešām ir marasms. Abi režīmi bija noziedzīgi, abi pastrādāja noziegumus pret cilvēci.
Un, protams, jums patīk atsaukties uz Nirnbergas procesu un to, ka padomju režīms netika nosodīts, jo viena no šī procesa īstenotājām bija pati Padomju Savienība, kura, protams, nesāks procesu pret sevi. Der atgādināt, ka uzreiz pēc Otrā pasaules kara sabiedrotās valstis jau bija izstrādājušas plānu gadījumam, ja Padomju Savienība turpinās agresiju Rietumeiropas virzienā; tās gatavojās veikt prettriecienu Sarkanajai armijai. Tāda ir tā... Ja būtu bijis šis prettrieciens, tad, iespējams, daudzi nacionālie partizāni, kas cīnījās visā Latvijas teritorijā līdz 1956.gadam, kā arī Lietuvā un citās valstīs, būtu izdzīvojuši un piedzīvojuši, ka mūsu valsts atjaunotos krietni ātrāk, nekā tas notika.
Aicinu atbalstīt šo priekšlikumu, jo abi režīmi ir vienlīdz noziedzīgi. Un man tiešām ir pretīgi, ka mūsu neatkarīgajā Latvijā daži atļaujas ar tām pašām formām, kurās deportēja Latvijas iedzīvotājus, staigāt publiskos pasākumos.
Paldies. (VL-TB/LNNK frakcijas aplausi.)
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātam Jānim Reiram.
J.Reirs (VIENOTĪBA).
Augsti godātā priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Gribu šajā sakarā pateikt to, ka Pimenova apgalvojums, ka ārpus Sēžu zāles visi deputāti piekrīt šim viņa viedoklim, nav patiess, un lūdzu Pimenova kungu turpmāk nevispārināt, neattiecināt uz visiem deputātiem savu viedokli. Es pasaku, ka es nepiekrītu šim Pimenova viedoklim!
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātam Eināram Cilinskim.
E.Cilinskis (VL-TB/LNNK).
Godātā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godājamie deputāti! Ja kādam ir šaubas par to, kurš no asiņainajiem režīmiem ir bijis labāks vai kurš ir bijis sliktāks, tad es aicinu izlasīt nesen latviski izdoto Timotija Snaidera grāmatu „Asinszemes”, kur viņš raksturo hitlerisko Vāciju un staļinisko Padomju Savienību šādi: „Divu psihopātu armijas un policijas spēki maršēja pa šīm zemēm šurpu turpu, ikreiz atstājot aiz sevis pilnīgi izmainītu pasauli.” Un šī pasaule ir izmainīta ne tikai fiziskā veidā, tā ir izmainīta arī garīgi, un šīs izmaiņas diemžēl ir atnākušas pat līdz mūsu dienām un sēž viena otra cilvēka galvā šeit. Un tikai tad, ja mēs spēsim šo pagātni nosodīt visā tās pilnībā, tad mēs turpmāk varam arī veidot nākotni.
Tāpēc aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātam Igoram Pimenovam, otro reizi.
I.Pimenovs (SC).
Kolēģi oponenti! Jūs tomēr uzdodat vēlamo par esošo. Jums būtu ļoti vienkārši runāt par to, un tagad ir vienkārši, viegli runāt par to, ka nacisms un komunisms, nacistiskais režīms un Padomju Savienības režīms bija viens un tas pats. Tas uzreiz dod jums iespēju pat neiedziļināties vēstures notikumu sarežģītībā, tas uzreiz jums dod iespēju atkal pat aizvērt šīs sarunas un šīs debates un pielikt punktu garai diskusijai, kas notiek ne tikai Latvijā, ne tikai Austrumeiropā, bet visā pasaulē. Taču ir vēsturiski fakti, kurus jau var, bet kurus jau nedrīkst... vispār nav iespējams mainīt. Vēsture nerunā, kas būtu bijis, ja būtu bijis. Fakts ir tāds, kas ir bijis, - karu tika uzsācis nacistiskais režīms, un galveno slogu karā uz saviem pleciem nesusi Padomju Savienība, pēc tam pievienojušies arī sabiedrotie un kopā apvienotās nācijas guva uzvaru, kuru mēs... kuras rezultātus mēs baudām līdz šim un arī šobrīd, kad skaļi spriežam par to, kurš no režīmiem bija sliktāks vai labāks.
Es tomēr šeit saskatu klaju mēģinājumu izvairīties no to politisko spēku atbildības, kas tiešām bija vainīgi noziegumos kara laikā, nevis atrast pareizo atrisinājumu un godīgu atbildi uz tiem sarežģītajiem jautājumiem, kurus vēsture uzdod. Būtu ļoti interesanti un viegli pēc tam rīkoties, ja tagad mēs pa plauktiem ļoti konkrēti, precīzi melno un balto - divus režīmus - saliktu. Es nedomāju, ka tas būtu vēsturiski un zinātniski pareizi, politiski precīzi un korekti.
Es tomēr aicinu nesarežģīt mūsu vēsturi...
Sēdes vadītāja. Pimenova kungs, jūsu debašu laiks ir beidzies!
I.Pimenovs. ...un nesarežģīt mūsu politiku (No zāles dep. R.Ražuks: „Tavs laiks ir beidzies!”), bet rīkoties tā, lai nepieļautu jaunas kļūdas.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātam Sergejam Mirskim.
S.Mirskis (SC).
Augsti godātā Saeima! Aprīļa beigās es piedalījos karavīru mirstīgo atlieku pārapbedīšanā Ropažos. Pārapbedīja 286 karavīrus... viņu mirstīgās atliekas. Cilvēki aizgāja bojā, tie bija jauni cilvēki, 20-22 gadu vecumā. Daži no viņiem tika identificēti, bija atrastas medaļas, pēc kurām varēja identificēt šos cilvēkus. Un es gribu pateikt: ziniet, jābūt kaut kādai augstākai morālei, lai vērtētu vēsturi, lai vērtētu šodienas notikumus un lai nedarītu vairs kļūdas nākotnē. Man liekas, ka šitā diskusija kā tāda ir amorāla tāpēc, ka šie jautājumi tādā formā, kādā tie tiek izvirzīti, nekad mūžā nenovedīs mūs pie kaut kāda konsensa. (No zāles dep. J.Reirs: „Pareizi!”) Tas nevar būt tāpēc, ka Latvijas zemē aizgāja bojā 450 tūkstoši - 450 tūkstoši Padomju armijas karavīru, atbrīvojot Latviju no vāciešiem, atbrīvojot Latviju no fašistiskā režīma. (No zāles dep. J.Reirs: „Okupēja!”) Un tie 450 tūkstoši cilvēku... pateicoties tam, ka viņi aizgāja bojā, mēs dzīvojam šodien. Mēs varam attīstīties un varam būt neatkarīgi tagad, pateicoties tam, nevis pateicoties tiem sarkanajiem strēlniekiem, kuri revolūcijā atbalstīja boļševismu, uz kuru rokām ir krievu cilvēku asinis.
Skatieties tiešām vēsturiski! Ja jūs gribat vēsturiski runāt, tad runājiet pilnu patiesību! Tieši sarkanie strēlnieki atbalstīja Ļeņinu, boļševismu un staļinismu kā tādu, un krievu cilvēki, simtiem tūkstošu, tika nogalināti ar viņu rokām!
Tāpēc nevērtēsim vēsturi no šitāda redzējuma, bet būsim tiešām pateicīgi tiem cilvēkiem, kas izglāba visu Eiropu: kopā ar amerikāņiem, kopā ar frančiem, kopā ar Lielbritāniju atbrīvoja Eiropu no fašisma! (No zāles dep. J.Reirs: „Un izsūtīja tūkstošiem latviešu!”)
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātam Valdim Liepiņam.
V.Liepiņš (RP).
Cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Es gribu sākt ar to: es vienkārši esmu pārsteigts, ka var teikt, ka kāda diskusija ir amorāla!
Tur kaut kāds jēdziens... vairāki jēdzieni ir galīgi saputroti, un tad jau nav brīnums, ka pēc tam parādās daždažādi absurdi, totāli absurdi.
Es domāju, ir ļoti skaidri un gaiši redzams, ka ļaunums ir absolūts. Tur nav lielāka vai mazāka ļaunuma, tas ļaunums ir absolūts! Tas, kas nav absolūts, - tas ir upuru skaits. Upuru skaits dēļ Padomju Savienības veiktajiem darbiem (es runāju tikai par civilistiem, nevis par armijā iesauktiem cilvēkiem)... Salīdzinājums. Padomju Savienības izdarītajām slepkavībām un hitleriskās Vācijas izdarītajām slepkavībām rezultāts, tā teikt, ir apmēram neizšķirts: abas puses iznīcināja apmēram tikpat daudz cilvēku. Es ieteiktu katram „Saskaņas Centra” deputātam izlasīt divreiz vai varbūt pat trīsreiz jau pieminēto grāmatu „Asinszemes”, un tad jums būs skaidrs, par ko te ir runa.
Jūs esat Latvijas pilsoņi, bet es neredzu, ka jūs aizstāvat Latvijas pilsoņu intereses. Tas ir ļoti būtiski. Padomājiet, kas jūs esat, un padomājiet, kā jūs te tikāt!
Paldies. (RP frakcijas aplausi.)
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātam Raivim Dzintaram.
R.Dzintars (VL-TB/LNNK).
Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Man šķiet, ka šeit, Saeimā, pašlaik divas grupas runā katra savā valodā. Viena saka: „Mēs runājam par abiem ļaunumiem un šos ļaunumus negrasāmies salīdzināt.” Otra puse izmisīgi un spītīgi kāpj tribīnē un visu laiku cenšas salīdzināt. Kāpēc?
Ja jau likumprojektā, likuma grozījumos nav runa par salīdzināšanu, bet par diviem ļaunumiem un attieksmi pret to, kāpēc jūs salīdzināt? Tāpēc, ka īstos argumentus un īsto pamatojumu jūsu negatīvajai nostājai pret to jums nav politiski ērti atzīt. Tā nav salīdzināšana, tā ir šī režīma attaisnošana, ar ko jūs nodarbojaties un ko jūs politiski baidāties atklāti pateikt! Jūs attaisnojat Padomju Savienību, jūs to vispār neuzskatāt par ļaunumu. Vladimirs Putins, Krievijas prezidents, pavisam nesen teica, ka Padomju Savienības sabrukums esot bijis pagājušā gadsimta lielākā ģeopolitiskā katastrofa. Diemžēl šādi uzskati ir dzīvi arī Latvijas Saeimā. Tie ir dzīvi „Saskaņas Centrā”.
Un tieši tāpēc es uzskatu, ka „Saskaņas Centrs” - tas ir Latvijas Saeimas kauna traips. „Saskaņas Centrs” ir Latvijas galvaspilsētas kauna traips! Un mēs rūpēsimies par to, lai nekad šāds kauna traips nebūtu jāpiedzīvo Latvijas valdībai.
Paldies. (VL-TB/LNNK frakcijas aplausi.)
Sēdes vadītāja. Paldies. (No SC frakcijas: „Apkauno frakciju, bet priekšsēdētāja klusē!”)
Vārds deputātam Ingmāram Čaklajam.
I.Čaklais (VIENOTĪBA).
Godātie kolēģi! Aicinu vēlreiz izlasīt piedāvāto priekšlikumu. Šajā priekšlikumā ir... Šis priekšlikums ir izstrādāts darba grupā, piedāvāts komisijai. Komisija to izvērtēja un atbalstīja. Un es aicinu jūs darīt to pašu.
Savukārt Agešina kungam, Ādamsona kungam, Cileviča kungam, Dolgopolova kungam, Elksniņa kungam, Jakimova kungam, Jakovļeva kungam, Kabanova kungam, Klementjeva kungam, Lazarevas kundzei, Meļņikova kungam, Nikonova kungam, Ņikiforova kungam, Orlova kungam, Pimenova kungam, Potapkina kungam, Ribakova kungam, Rodionova kungam, Rubika kungam, Sakovska kungam un Tutina kungam es gribu atgādināt, ko jūs izdarījāt pirms nedēļas. (Starpsaucieni no SC frakcijas.) Pirms nedēļas bija balsojums par Pilsonības likumu. Pilsonības likuma 28.priekšlikums ietvēra balsojumu par 8.pantu. Vai nu jūs nelasījāt, kā parasti, vai arī jūs nesapratāt, par ko jūs balsojat. Un jūs nobalsojāt par PSRS okupācijas režīma atzīšanu. Šajā pantā ir runa par šo pašu PSRS okupācijas režīmu.
Lūdzu atbalstīt priekšlikumu.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātei Rasmai Kārkliņai.
R.Kārkliņa (VIENOTĪBA).
Cienījamie kolēģi! Mēs šajā brīdī nebalsojam par vēstures interpretāciju. Lūdzu, apskatieties, par ko mēs balsojam! Mūsu priekšā ir šī likuma 4.1 pants, kurā teikts, ka ir aizliegts sludināt vardarbību, naidu, klaju nacisma, fašisma vai komunisma ideoloģiju. Vai tad tie, kuri balsos pret to, domā, ka vajadzētu atbalstīt šādu klaju vardarbības, naida un tā tālāk sludināšanu?
Nākamais - runa ir par simboliem. Atkal nav runa par vispārējo vēsturi. Ir runa par to (ceturtā daļa): „Izmantot, arī stilizētā veidā, bijušās PSRS, bijušo PSRS republiku, nacistiskās Vācijas karogus, ģerboņus un himnas, to armiju uniformas, nacistisko svastiku, SS zīmes un padomju simbolus - sirpi un āmuru līdz ar piecstaru zvaigzni, izņemot gadījumus, kad to izmantošanas mērķis nav saistīts ar totalitāro režīmu slavināšanu vai izdarīto noziedzīgo nodarījumu attaisnošanu.” Šis pēdējais teikums ir būtisks. Vai tad jūs, kuri balsosiet „pret” šo pantu, gribat pieļaut, ka mūsu zemē slavina totalitāro režīmu izdarītos noziegumus un mēģināt tos attaisnot? Es domāju, tāda nav jūsu jēga.
Tā ka, lūdzu, skatieties to, par ko jūs īsti balsojat.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam.
S.Dolgopolovs (SC).
Cienījamā priekšsēdētāja! Kolēģi! Pirmkārt, es gribu teikt, ka es lūdzu sēdes vadītāju nepieļaut, lai Saeimas lielākā frakcija tiktu apsaukāta kā kauna traips Latvijas vēsturē un Latvijā kā tādā. Mēs esam deputāti, kurus ievēlēja cilvēki, Latvijas pilsoņi, Latvijas iedzīvotāji. Mētāties ar šāda veida apzīmējumiem, man liekas, ir lielāks kauns un nedara godu nevienam Saeimas deputātam.
Punkts divi. Es negribu pievērsties vēsturei. Es gribu pievērsties likumam un likuma nosaukumam. Likuma nosaukums ir „Grozījumi Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā”. Ja kāds man varētu paskaidrot, kā šī novitāte par simbolikas aizliegumu, vienalga, kādas simbolikas aizliegumu, nodrošina drošību vai nostiprina drošību, es būtu ļoti pateicīgs. Jo ir tieši otrādi! Visa šī diskusija liecina par to, ka šeit ne tuvu nav drošības pasākumiem, kas varētu pastiprināt sabiedrības saliedētību un meklējumus, kā to sabiedrību saliedēt.
Punkts trīs. Tur, kur ir runa par himnām un par visu pārējo, mēs pieskaramies simbolikai. Ko mēs darīsim ar Vācijas himnu? Ko mēs darīsim ar Krievijas himnu? Tās viens pret vienu ir tās pašas himnas, kas bija nacistiskās Vācijas himna un PSRS himna. Ko mēs darīsim ar Japānas militāro režīmu un tā simboliku? Japāna bija aktīva hitleriskās koalīcijas dalībniece. Ko mēs darīsim ar Itālijas simboliku un karogiem, zem kuriem itāļu karavīri karoja Otrā pasaules kara laikā? Un tā tālāk, un tā joprojām. (No zāles dep. J.Reirs: „Itālija mūs neokupēja!”) Nu taču jādomā arī par to, ko un kā mēs darām!
Atbildot uz galveno jautājumu, kas izriet no likuma nosaukuma, man šķiet, ka šis priekšlikums nav pārdomāts un līdz ar to nav atbalstāms.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātam Andrejam Elksniņam.
A.Elksniņš (SC).
Augsti godājamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Man tiešām par visu, kas nāca ārā no viena otra kolēģa mutes, patiesībā ir gandarījums. Kāpēc? Tāpēc, ka tā ir vājuma pazīme, ko minētie cilvēki šodien parādīja: viņi apliecināja to, ka parlamentārā ceļā, diskusijā ar sabiedrību viņi panākt neko nespēj. Un vienīgais, kā viņi pašreiz, šodien spēj attaisnot savu eksistenci šajā Sēžu zālē, ir turpināt konfrontēt sabiedrībā dzīvojošās vairākas etniskās grupas.
Runājot par attieksmi, kas šodien tiek pausta, tā tiešām ir glaimojoša mums, paldies par to! Tas tiešām liecina par to, ka vēsturiskos notikumos, attiecībā uz kuriem viens otrs vēlas uzkundzēties, arī ir sava izpratne; tas tiešām lielā mērā mani izbrīna.
Nirnbergas procesa rezultāts... Vai jūs, vismaz kāds, esat lasījuši advokātu runas, prokuroru, apsūdzēto runas, kas aprakstīja to situāciju, kā dēļ Hitlers nāca pie varas? Vai jūs spējat atšķirt divus totalitāros režīmus - nacismu atšķirt no fašisma? Vai jūs spējat atšķirt un nosodīt ne tikai komunistisko PSRS režīmu, bet zināt atšķirības starp komunismu un staļinismu? Tas ir cits jautājums.
Man jums ir arī šāds jautājums: vai jūs vispār pārzināt, cik atmodu mūsu valstī ir bijis? Trīs vai četras? Un vai jūsu kvēli pieminētā un godinātā Ulmaņa laika runas netika sastādītas, par pamatu ņemot Musolīni runas? (No frakcijas VIENOTĪBA: „Netika gan!”)
Godājamie kolēģi, man tiešām ir kauns par to, ka mēs turpinām akcentēt uzmanību uz tiem apstākļiem un tiem faktiem, par kuriem vienam vai otram tiešām ir dažāda izpratne. Bet, lūdzu, esiet rāmāki! Vienīgais, ko jūs varat atļauties, - brukt virsū policistiem uz ielas. Es aicinu jūs pamēģināt atļauties to šeit, nevis vienkārši plātīt savu muti! (Zālē daži aplaudē.)
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātei Inārai Mūrniecei, otro reizi.
I.Mūrniece (VL-TB/LNNK).
Mēs dzirdējām virkni runu gluži kā no padomju pagātnes. (No zāles dep. I.Cvetkovas starpsaucieni.) Man patiešām ir kauns šādas runas dzirdēt neatkarīgās Latvijas parlamentā.
Es vispirms gribu atgādināt, ka 1996.gadā Latvijas parlaments pieņēma deklarāciju, un tā ir nosaukta ļoti skaidri - „Deklarācija par Latvijas okupāciju”. Šajā deklarācijā (es to varu arī nolasīt, ja kādam ir piemirsies vai kāds tīši izliekas šādu deklarāciju nezinām) melns uz balta ir pateikts, ka PSRS režīms „īstenoja genocīdu pret Latvijas tautu, tā pārkāpjot 1948.gada 9.decembra Konvenciju par genocīda nepieļaujamību un sodīšanu par to. Okupācijas režīms iznīcināja nevainīgus cilvēkus, vairākkārt veica iedzīvotāju masveida deportācijas.” Viens fakts: 1944.-1945.gads, ņemot vērā šo represiju masveidīgumu pret Latvijas iedzīvotājiem vien, bija viens no asiņainākajiem gadiem. Ņemot vērā padomju režīma veiktās represijas tajā gadā vien, par upuri šim režīmam kļuva 78 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju, tas ir, 5,7 procenti Latvijas iedzīvotāju, tātad gandrīz katrs sestais iedzīvotājs. Un, lai jūs saprastu... kaut nedaudz saprastu šo deportāciju apjomu, varu teikt, ka tas divkārt pārspēja 1949.gadā veiktās deportācijas.
Sēdes vadītāja. Mūrnieces kundze, jūsu debašu laiks ir beidzies!
I.Mūrniece. Lūdzu vēl minūti!
Runājot par šo priekšlikumu, vēlos vēl...
Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu par atļauju jums runāt minūti. (No zāles dep. J.Reirs: „Demokrātijas apspiešana!”) Lūdzu zvanu! Balsosim par to, vai atļaut deputātei Inārai Mūrniecei turpināt uzstāšanos vēl vienu minūti! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 22, atturas - 2. Tātad, lūdzu, runājiet vēl vienu minūti!
I.Mūrniece. Paldies. Tātad tik daudz demagoģijas, cik ir par šo priekšlikumu, es Latvijas parlamentā ļoti sen neesmu dzirdējusi. (No SC frakcijas: „Ko tad jūs turpināt?!”) Te izskanēja jautājumi: ko tad darīsim ar vairāku autoritāru režīmu himnām un ko mēs darīsim ar vairāku demokrātisku valstu himnām? Es gribu atgādināt, un arī komisijā tas tika pateikts ļoti skaidri, ka himna ir vārdi plus mūzika. Tā ka šis jautājums ir ļoti skaidrs.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātei Inesei Laizānei.
I.Laizāne (VL-TB/LNNK).
Vēsture nav privatizējams objekts, un tajā pašā laikā tā mums katram pieder, un pieder ļoti ilgi, sen un dziļi. Tik dziļi, cik dziļa atmiņa ir mūsu asinsritei. Un zem padomju simbolikas tika okupēta Latvija un zem padomju simbolikas konkrēti manu tēti, vēl skolēnu, 1949.gadā izveda no Latvijas. Un tajā pašā laikā man kaimiņos dzīvoja ebreju ģimene, kura zem nacistiskās Vācijas simbolikas... kuras radinieki tika nogalināti, un tāpēc šis priekšlikums paredz vērsties pret abiem režīmiem.
Un, ja mēs bieži pieminam, ka mums nevajag skatīties pagātnē, bet iet uz priekšu, tad šis nu ir tas gadījums, kad patiešām nākotnē turpināsim dzīvot bez šīs simbolikas, bez šīs atribūtikas, kas aizvaino vienus vai otrus cilvēkus.
Es aicinu atbalstīt vēl jo vairāk tāpēc, ka arī darba grupā visi šie jautājumi tika pārrunāti.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātam Kārlim Krēsliņam.
K.Krēsliņš (VL-TB/LNNK).
Cienījamie deputāti, arī es nenocietos tomēr izteikt savu viedokli. Es kā karavīrs... visu cieņu, jā, sarkanais pulkvedis... Visu cieņu karavīriem, kuri cīnījās ierakumos. Man nav svarīgi - kādos ierakumos, vienā vai otrā pusē. Dažreiz tēvs ar dēlu atradās dažādās ierakumu pusēs. Tas bija fakts, un visu cieņu tiem cilvēkiem!
Bet, kad uzstājās Andrejs Elksniņš - es ļoti cienu viņa viedokli, jo viņš ir profesionālis savā lietā -, viņš pielaida vienu... vienu tādu būtisku kļūdu. Kad ir runa par tiesām, tad mēs varam palasīt, ka bija Nirnbergas process, kur nosodīja fašismu un tamlīdzīgi. Divas dienas tur diskutēja par Katiņas notikumiem. Vai domājat, ka tie, kas sēdēja tur un diskutēja, nezināja, kas ir vainīgs? Tur piedalījās PSRS juristi. Vai viņi nezināja, ka to izdarīja - kas? NKVD! Vai amerikāņi, angļi, franči un citi nezināja, kas to izdarīja?!
Bet ir tāda reālpolitika, ka ne vienmēr runā par to, ko zina, un ne vienmēr oficiāli paziņo. Tas ir vienkārši fakts pārdomām.
Nākamais jautājums. Mēs visi nesen varējām apskatīt laikrakstā „Latvijas Avīze” publicēto fotogrāfiju, kurā bija redzams, ka tad, kad Polija tika okupēta, parādē piedalījās PSRS karaspēks un vācu karaspēks. Un man palika atmiņā vārti, uz kuriem bija svastika un sirpis ar āmuru. Tas bija uz tiem vārtiem... tur, kur atzīmēja, kopā svinēja Polijas ieņemšanu. Nu tad sakiet: vai tie simboli nav daudz kur līdzīgi?
Es vienkārši aicinu pārdomāt arī par tām lietām un...
Jā, paldies. (Aplausi. No zāles: „Šitais bija labs!”)
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātam Ivanam Klementjevam.
I.Klementjevs (SC).
Cienījamie kolēģi! Es arī atļaušos nocitēt, ko nozīmē okupācija. Bērni jau skolā mācās, ar ko atšķiras aneksija no okupācijas, un tādu vārdu jau vairs neizmanto.
Hāgas konvencija tika pieņemta 1907.gadā - vairāk nekā simts gadu atpakaļ.
Citēju no „Vikipēdijas”: „Okupācija (latīņu: occupatio) nozīmē citas valsts sagrābšanu ar bruņotu (vardarbīgu, militāru) spēku un savas pārvaldības ieviešanu tajā. Okupācijas juridiskais skaidrojums tika noformulēts 1907.gada Hāgas konvencijā. Saskaņā ar konvencijas 42.pantu teritorija ir okupēta, kad tā ir pakļauta naidīgas armijas faktiskai pārvaldei. Okupācija aptver tikai to teritoriju, kur šāda pārvalde ir noteikta un var tikt īstenota.”
Bet gribu atgādināt, par ko, liekas, šeit daži mūsu kandidāti uz pašvaldību vēlēšanām... un fotografē savu diplomu, ka viņi ļoti labi, uz „teicami”, mācījās Latvijas... Maskavas Universitātē, aizstāvēja marksistiski ļeņinisko filozofiju un tā tālāk, un tā tālāk. Un ar to lepojas! Tad par kādu okupācijas laiku jūs runājat?!
Bet gribu atgādināt arī, ka tieši Latvijā... Salaspilī no 1941. līdz 1944.gadam bija Salaspils nometne, kur gāja bojā... Tikai bērnu vien bija vairāk nekā 130 tūkstoši. Tas bija šeit. Tad jūs uzskatāt, ka tā ir atbrīvošanas armija, kas ienāca šeit 1941.gadā? Padomājiet paši!
Bet par to simboliku... Jūs domājat, ka kāds tur slavē vai kāds brauks ar mašīnu iekšā ar Krievijas karogiem... Bet jautājums tad: a kāpēc mēs nebraucam ar Latvijas karogiem? Kāpēc jūs nepanācāt to, ka mēs nēsājam savu, Latvijas, simboliku? Kāpēc tā ir? Vai jums pašiem ir Latvijas karogs mašīnā? Nav! A kāpēc nav? Pat uz svētkiem jūs kautrējaties to uzvilkt arī...
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātam Jānim Dombravam, otro reizi.
J.Dombrava (VL-TB/LNNK).
Ar Latvijas karogiem braucam - neuztraucieties, Klementjeva kungs!
Par visu šo vēstures atkal tālāko, nu, dīvaino interpretāciju... Nu, vispār, ja tā tīri tehniski skatās, Padomju Savienība... nu, vismaz to veidojošā daļa... kopumā Latvijā... Latvijas teritoriju ir okupējusi pat trīs reizes. Neaizmirsīsim: 1919.gads un 1920.gads, kad pēc tam, kad latvieši izcīnīja uzvaras, tika noslēgts šis miera līgums.
Bet man šķiet dīvaini: jūs noliedzat pamatu pamatos Saeimas deklarāciju. Es nezinu... Tā definīcija, kuru jūs lasījāt, arī pilnībā atbilst tam, kas notika Latvijas teritorijā 1940.gada 17.jūnijā. Atgādināsim, ka Masļenkos Padomju Savienība veica uzbrukumu, nogalinot vairākus robežsargus, un arī citās vietās Latvijas teritorijā notika militāras sadursmes - nelielas, bet militāras sadursmes. Latvijas teritorijā atradās svešas valsts karaspēks, kurš galarezultātā izveidoja sev pakļautu pārvaldi, likvidējot iepriekšējo valdīšanu. Un arī pēc 1945.gada, kad Padomju Savienība it kā atbrīvoja visu Austrumeiropu, viņiem kaut kā... viņi neiedomājās, ka varētu atjaunot Latvijas valstiskumu un izvest šīs svešās valsts karaspēku ārā no Baltijas valstīm. Tikai 1994.gadā Sarkanajai armijai... vismaz Sarkanās armijas paliekām bija jāiet projām.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātam Kārlim Seržantam. (No frakcijas VIENOTĪBA: „Kurā pusē tu esi?”)
K.Seržants (ZZS).
Labdien, kolēģi! Man liekas, ka mēs esam iegājuši stipri par dziļu šajā diskusijā, un es nekādā gadījumā neesmu rusofobs, bet es esmu vēsturnieks. Ja mēs šeit sāksim skaitīt, kurā pusē kurš un cik līķus saorganizēja, tad es atļaušos atgādināt, ka arī vēsturnieki joprojām strīdas par to, kurš tad sagādāja vairāk upuru - vai Hitlers Eiropai vai Staļins savai tautai. Tā ka beigsim šīs diskusijas šeit pieminēt!
Tomēr es gribu pateikt tikai vienu: kad es redzu šeit uz ielām Staļina seju, tad nu gan man ir pretīgi, un tikpat labi kāds var izdomāt aiziet uz 9.maija mītiņu ar Hitlera portretu rokā, jo tas cilvēks jau arī gribēja labu savai tautai, neko citu. Tā ka, es domāju, ir jābūt līdzīgām proporcijām attieksmē pret šiem totalitāro režīmu simboliem. Un beigsim vienreiz muldēt te! (No zāles: „Pareizi!”)
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātei Irinai Cvetkovai, otro reizi.
I.Cvetkova (SC).
Ziniet, bija tāds rakstnieks Sergejs Dolatovs, kurš dzīvoja Igaunijā un emigrēja uz Ameriku. Un viņš savā laikā teica: „Jā, staļinisms, nepārprotami, ir ļaunums. Bet man ir jautājums: kurš ir uzrakstījis 4 miljonus ziņojumu?” Tad man ir jautājums: kurš tad īstenoja tās represijas un deportācijas? Citplanētieši? Un beidziet reiz dalīt cilvēkus „savējos” un „svešos”! Paskatieties uz saviem tuvajiem! Pajautājiet saviem senčiem, saviem vectēviem! Beidziet!
Un es aicinu beigt mūsu sabiedrības šķelšanu.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātam Dzintaram Ābiķim.
Dz.Ābiķis (VIENOTĪBA).
Cienījamā priekšsēdētāja! Kolēģi! Es aicinu atgriezties pie izskatāmā jautājuma būtības, par ko jau šeit runāja Dolgopolova kungs. Un ir vairāk nekā skaidrs, ka okupācija ir okupācija, vienalga, kura valsts ir bijusi okupētājvalsts. Noziegumi pret cilvēci ir noziegumi pret cilvēci, vienalga, kāds režīms tos ir veicis. Un tas ir skaidrs, es domāju, katram šeit, zālē, klātesošajam.
Taču, kas attiecas pavisam konkrēti uz 2.priekšlikumu, tad es domāju, ka mums komisijā vēl vajadzēs pārdomāt atsevišķas normas, kas šobrīd ir otrajā lasījumā piedāvātas. Piemēram, 4.pantā ir uzskaitīts, ko būs aizliegts izmantot. Tas papildteikums: „izņemot gadījumus, kad to izmantošanas mērķis nav saistīts ar totalitāro režīmu slavināšanu vai izdarīto noziedzīgo nodarījumu attaisnošanu” neļaus pietiekami, es domāju, skaidri interpretēt šī likuma normas. Un tāpēc katrā ziņā mūsu tiesībsargājošajām institūcijām būs ārkārtīgi grūti interpretēt, vai tas cilvēks ir atnācis uz mītiņu ar šo formu, lai pieminētu kritušos kareivjus vai lai slavinātu okupētājvalsts režīmu. Tā ka, es domāju, komisijai uz trešo lasījumu būs vēl jāpiestrādā pie šī priekšlikuma.
Taču principā es aicinu kolēģus atbalstīt šo priekšlikumu tādu, kāds tas ir uzrakstīts.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies. Debates slēdzu.
Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?
Lūdzu, Laizānes kundze!
I.Laizāne. Vēlos atgādināt, ka komisijā bija darba grupa, kur bija ministriju pārstāvji, un visi šie riski tika izskatīti, un ļoti iespējams, ka šo likumprojektu vēl var pilnveidot, bet pašlaik aicinu atbalstīt 2.priekšlikumu.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu Lūdzu rezultātu! Par - 60, pret - 27, atturas - nav. Priekšlikums ir atbalstīts.
I.Laizāne. 3. - deputātu Elksniņa, Cvetkovas, Agešina un Ivanovas-Jevsejevas priekšlikums. Tas paredz aizlieguma definīciju, bet, tā kā tā ir iestrādāta atbildīgās komisijas iesniegtajā 2.priekšlikumā, šis priekšlikums nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. - deputātu Elksniņa, Cvetkovas, Agešina un Ivanovas-Jevsejevas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 28, pret - 58, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.
I.Laizāne. 4. - deputātu Elksniņa, Cvetkovas, Agešina un Ivanovas-Jevsejevas priekšlikums. Tas, līdzīgi kā iepriekšējais, nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. - deputātu Elksniņa, Cvetkovas, Agešina un Ivanovas-Jevsejevas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 27, pret - 55, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.
I.Laizāne. 5. - deputātu Pimenova un Cvetkovas priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. - deputātu Pimenova un Cvetkovas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 27, pret - 58, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.
I.Laizāne. 6. - deputātes Mūrnieces priekšlikums. Daļēji atbalstīts. Iekļauts 2. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. - deputātes Ināras Mūrnieces iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 1, pret - 52, atturas - 27. Priekšlikums nav atbalstīts.
I.Laizāne. 7. - deputāta Judina priekšlikums. Tas, līdzīgi kā iepriekšējais, ir daļēji atbalstīts, iekļauts 2. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 7. - deputāta Andreja Judina iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - nav, pret - 50, atturas - 34. Priekšlikums nav atbalstīts.
I.Laizāne. 8. - deputātu Cvetkovas un Agešina priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 8. - deputātu Irinas Cvetkovas un Valērija Agešina iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 27, pret - 56, atturas - 2. Priekšlikums nav atbalstīts.
I.Laizāne. 9. - deputātu Elksniņa, Cvetkovas, Agešina un Ivanovas-Jevsejevas priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 2. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 9. - deputātu Elksniņa, Cvetkovas, Agešina un Ivanovas-Jevsejevas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 27, pret - 53, atturas - 2. Priekšlikums nav atbalstīts.
I.Laizāne. Un 10. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I.Laizāne. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - 27, atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.
I.Laizāne. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 30.maijs.
Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 30.maijs. Paldies.
I.Laizāne. Paldies.
Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Grozījumi Teritorijas attīstības plānošanas likumā” (Nr.606/Lp11) otrajam lasījumam”. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Grozījumi Teritorijas attīstības plānošanas likumā” (Nr.606/Lp11) otrajam lasījumam”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret - nav, atturas - 2. Lēmums pieņemts. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš tiek pagarināts līdz šā gada 30.maijam. Paldies.
Un pēdējais mūsu šīsdienas sēdes darba kārtības jautājums ir ziņojums par papildus iesniegto likumprojektu. Tātad Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Zaķa, Bērziņa, Čepānes, Demitera un Olšteina iesniegto likumprojektu „Grozījums Latvijas Republikas Satversmē” nodot visām komisijām, nosakot, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija.
„Par” pieteikusies runāt deputāte Ilma Čepāne.
I.Čepāne (VIENOTĪBA).
Godātie kolēģi! Vispirms es atvainojos par savu balsi, bet dažus teikumus tomēr gribu pateikt.
Pirmām kārtām es atgādinu jums, ka, ievērojot lielas sabiedrības daļas atbalstu, visas augstākās valsts amatpersonas, izņemot Valsts prezidentu un Satversmes tiesas tiesnešus, tiek ievēlētas, balsojot atklāti. 2012.gada 13.jūnijā, gandrīz pirms gada, Saeimai tika piedāvāts izdarīt grozījumus šajā sakarā Satversmes 36.pantā attiecībā uz Valsts prezidentu un Satversmes 85.pantā attiecībā uz Satversmes tiesas tiesnešiem. Taču gan no kreisās puses, gan no labās puses bija iebildumi, ka šis grozījums, kuru tēlaini varētu nosaukt „divi vienā”, nav pieņemams.
Kāpēc? Tāpēc, ka daļa no deputātiem uzskatīja, ka Valsts prezidents ir jāievēlē tautai. Un līdz ar to izpalika arī Satversmes tiesas tiesnešu atklāta ievēlēšana. Es jums gribu atgādināt, ka nākošajā gadā vairākiem Satversmes tiesas tiesnešiem beidzas darbības termiņš, un es domāju: ja mēs ievēlam atklāti ģenerālprokuroru, ja mēs atklāti ievēlam tiesnešus un citas ļoti augstas amatpersonas, tad vai tiešām Satversmes tiesas tiesnešu kandidātus un viņu ievēlēšanu mēs atstāsim politiskai andelei?
Es aicinu nodot komisijām šo likumprojektu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vai deputātiem ir iebildumi, ka likumprojekts tiek nodots komisijām? Tātad likumprojekts komisijām nodots.
Tas bija pēdējais mūsu šīsdienas sēdes darba kārtības jautājums.
Pirms mēs reģistrējamies, man jums ir trīs paziņojumi.
Pirmais attiecas uz to, ka rīt, 17.maijā, notiks ikgadējā Saeimas deputātu un darbinieku talka. Tradicionāli mūs uzņems Jāņa Čakstes dzimto māju „Auči” saimnieki. Tātad, ja deputātiem ir vēlme piedalīties un sakopt mūsu pirmā Valsts prezidenta, Satversmes sapulces priekšsēdētāja un demokrātijas tēva Čakstes dzimtās mājas, tad aicinu līdz pulksten 12.00... Rītdien pulksten 12.00 ir izbraukšana no Saeimas pagalma.
Savukārt 18.maijā Latvijā tradicionāli ir Muzeju nakts, kurā piedalās arī Saeima. Saeimas nams būs atvērts, un Muzeju naktī kopā ar Līgatnes papīrfabriku mēs rādīsim, ka ikviens var saudzēt mežu, nododot papīrus otrreizējai pārstrādei. Tātad, ja jums, jūsu draugiem vai tuviniekiem ir interese, daru jums zināmu, ka Saeimas nams 18.maijā būs atvērts visu nakti.
Bet 20.maijā norisināsies ikgadējais Saeimas un nevalstisko organizāciju forums „Stabilitāte. Partnerība. Attīstība”. Foruma sākums ir pulksten 10.00 Saeimas Sarkanajā zālē. Un tāpat kā parasti darbs tiek organizēts trīs paralēlās darba sesijās. Šis ir ļoti tradicionāls pasākums, uz kuru ierodas nevalstisko organizāciju pārstāvji no visas Latvijas, un es tiešām ceru arī uz līdzvērtīgu Saeimas deputātu līdzdalību, jo nevalstisko organizāciju pārstāvji parasti ir ļoti plaši pārstāvēti šajā pasākumā.
Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Paldies.
Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumam deputātei Initai Bišofai.
I.Bišofa (RP).
Augsti godātie Sociālo un darba lietu komisijas deputāti! Aicinām jūs uz sēdi pulksten 12.30 komisijas telpās. Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Vucānam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.
J.Vucāns (11.Saeimas sekretāra biedrs).
Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies: Andris Buiķis... nav zālē, Boriss Cilevičs... nav, Vjačeslavs Dombrovskis... nav, Daina Kazāka... nav, Janīna Kursīte-Pakule... nav, Jānis Lāčplēsis... nav, Igors Meļņikovs... nav, Romāns Naudiņš... nav, Aleksandrs Sakovskis... nav, Edvards Smiltēns... nav, Raimonds Vējonis... nav, Mihails Zemļinskis... nav.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Līdz ar to Saeimas 16.maija sēdi pasludinu par slēgtu.
SATURA RĀDĪTĀJS
11. Saeimas pavasara sesijas 8. sēde
2013. gada 16. maijā
Datums: 16.05.2013 09:12:32 bal001
Par - 46, pret - 24, atturas - 14. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Valsts kontroles likumā (663/Lp11), nodošana komisijām
Datums: 16.05.2013 09:17:23 bal002
Par - 81, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Par Alberta Kokina atbrīvošanu no rajona (pilsētas) tiesas tiesneša amata (383/Lm11)
Datums: 16.05.2013 09:18:17 bal003
Par - 78, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Par Ilzes Grīnhofas apstiprināšanu par Valsts kontroles padomes locekli (384/Lm11)
Datums: 16.05.2013 09:18:46 bal004
Par - 77, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Par Saeimas deputāta Guntara Bilsēna atsaukšanu no Saeimas Juridiskās komisijas (390/Lm11)
Datums: 16.05.2013 09:19:13 bal005
Par - 77, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Par Saeimas deputāta Guntara Bilsēna ievēlēšanu Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā (391/Lm11)
Datums: 16.05.2013 09:21:38 bal006
Par - 46, pret - 1, atturas - 36. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta Grozījums Latvijas Republikas Satversmē (666/Lp11), nodošana komisijām, iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā
Datums: 16.05.2013 09:24:13 bal007
Par - 81, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Finanšu konglomerātu likumā (602/Lp11), 2.lasījums, steidzams
Datums: 16.05.2013 09:33:08 bal008
(atkartots balsojums).
Par - 41, pret - 31, atturas - 10. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.11. Grozījumi Kredītiestāžu likumā (603/Lp11), 2.lasījums, steidzams
Datums: 16.05.2013 09:33:36 bal009
Par - 43, pret - 30, atturas - 11. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.11. Grozījumi Kredītiestāžu likumā (603/Lp11), 2.lasījums, steidzams
Datums: 16.05.2013 09:40:01 bal010
Par - 42, pret - 36, atturas - 8. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.37. Grozījumi Kredītiestāžu likumā (603/Lp11), 2.lasījums, steidzams
Datums: 16.05.2013 09:41:15 bal011
Par - 85, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Kredītiestāžu likumā (603/Lp11), 2.lasījums, steidzams
Datums: 16.05.2013 09:42:13 bal012
Par - 84, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā (604/Lp11), 2.lasījums, steidzams
Datums: 16.05.2013 09:42:53 bal013
Par - 86, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Pārapdrošināšanas likumā (605/Lp11), 2.lasījums, steidzams
Datums: 16.05.2013 09:43:54 bal014
Par - 83, pret - 1, atturas - 0. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Brīvas pakalpojumu sniegšanas likumā (442/Lp11), 3.lasījums
Datums: 16.05.2013 09:45:39 bal015
Par - 85, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par zemes dzīlēm” (418/Lp11), 3.lasījums
Datums: 16.05.2013 09:46:58 bal016
Par - 82, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem” (638/Lp11), 1.lasījums
Datums: 16.05.2013 09:48:08 bal017
Par - 83, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Reliģisko organizāciju likumā (632/Lp11), 1.lasījums
Datums: 16.05.2013 09:51:19 bal018
Par - 1, pret - 82, atturas - 0. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (621/Lp11), 1.lasījums
Datums: 16.05.2013 09:53:12 bal019
Par - 78, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Ģeotelpiskās informācijas likumā (626/Lp11), 1.lasījums
Datums: 16.05.2013 09:53:37 bal020
Par - 80, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Ģeotelpiskās informācijas likumā (626/Lp11), 1.lasījums
Datums: 16.05.2013 09:55:31 bal021
Par - 82, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Aizsargjoslu likumā (628/Lp11), 1.lasījums
Datums: 16.05.2013 09:55:49 bal022
Par - 82, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Aizsargjoslu likumā (628/Lp11), 1.lasījums
Datums: 16.05.2013 09:57:49 bal023
Par - 74, pret - 2, atturas - 1. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījums Kriminālprocesa likumā (618/Lp11), 1.lasījums
Datums: 16.05.2013 09:58:07 bal024
Par - 76, pret - 2, atturas - 1. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Grozījums Kriminālprocesa likumā (618/Lp11), 1.lasījums
Datums: 16.05.2013 10:00:02 bal025
Par - 53, pret - 23, atturas - 0. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.9. Grozījumi Publisko iepirkumu likumā (402/Lp11), 2.lasījums
Datums: 16.05.2013 10:00:52 bal026
Par - 31, pret - 45, atturas - 1. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.11. Grozījumi Publisko iepirkumu likumā (402/Lp11), 2.lasījums
Datums: 16.05.2013 10:01:55 bal027
Par - 22, pret - 56, atturas - 1. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.17. Grozījumi Publisko iepirkumu likumā (402/Lp11), 2.lasījums
Datums: 16.05.2013 10:06:03 bal028
Par - 36, pret - 49, atturas - 2. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.24. Grozījumi Publisko iepirkumu likumā (402/Lp11), 2.lasījums
Datums: 16.05.2013 10:11:32 bal029
Par - 51, pret - 25, atturas - 0. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.25. Grozījumi Publisko iepirkumu likumā (402/Lp11), 2.lasījums
Datums: 16.05.2013 10:12:17 bal030
Par - 23, pret - 49, atturas - 1. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.29. Grozījumi Publisko iepirkumu likumā (402/Lp11), 2.lasījums
Datums: 16.05.2013 10:12:41 bal031
Par - 26, pret - 55, atturas - 1. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.30. Grozījumi Publisko iepirkumu likumā (402/Lp11), 2.lasījums
Datums: 16.05.2013 10:13:17 bal032
Par - 27, pret - 53, atturas - 1. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.32. Grozījumi Publisko iepirkumu likumā (402/Lp11), 2.lasījums
Datums: 16.05.2013 10:14:41 bal033
Par - 25, pret - 54, atturas - 1. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.42. Grozījumi Publisko iepirkumu likumā (402/Lp11), 2.lasījums
Datums: 16.05.2013 10:16:05 bal034
Par - 27, pret - 59, atturas - 0. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.53. Grozījumi Publisko iepirkumu likumā (402/Lp11), 2.lasījums
Datums: 16.05.2013 10:16:29 bal035
Par - 26, pret - 57, atturas - 0. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.54. Grozījumi Publisko iepirkumu likumā (402/Lp11), 2.lasījums
Datums: 16.05.2013 10:16:50 bal036
Par - 38, pret - 45, atturas - 1. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.55. Grozījumi Publisko iepirkumu likumā (402/Lp11), 2.lasījums
Datums: 16.05.2013 10:22:14 bal037
Par - 43, pret - 39, atturas - 0. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.58. Grozījumi Publisko iepirkumu likumā (402/Lp11), 2.lasījums
Datums: 16.05.2013 10:24:05 bal038
Par - 62, pret - 0, atturas - 24. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Publisko iepirkumu likumā (402/Lp11), 2.lasījums
Datums: 16.05.2013 11:42:03 bal039
Par - 54, pret - 22, atturas - 2. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Par runas laika pagarināšanu
Datums: 16.05.2013 11:55:48 bal040
Par - 60, pret - 27, atturas - 0. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.2. Grozījumi Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā (619/Lp11), 2.lasījums
Datums: 16.05.2013 11:56:25 bal041
Par - 28, pret - 58, atturas - 0. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.3. Grozījumi Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā (619/Lp11), 2.lasījums
Datums: 16.05.2013 11:56:53 bal042
Par - 27, pret - 55, atturas - 1. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.4. Grozījumi Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā (619/Lp11), 2.lasījums
Datums: 16.05.2013 11:57:16 bal043
Par - 27, pret - 58, atturas - 0. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.5. Grozījumi Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā (619/Lp11), 2.lasījums
Datums: 16.05.2013 11:57:44 bal044
Par - 1, pret - 52, atturas - 27. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.6. Grozījumi Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā (619/Lp11), 2.lasījums
Datums: 16.05.2013 11:58:11 bal045
Par - 0, pret - 50, atturas - 34. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.7. Grozījumi Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā (619/Lp11), 2.lasījums
Datums: 16.05.2013 11:58:38 bal046
Par - 27, pret - 56, atturas - 2. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.8. Grozījumi Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā (619/Lp11), 2.lasījums
Datums: 16.05.2013 11:59:08 bal047
Par - 27, pret - 53, atturas - 2. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.9. Grozījumi Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā (619/Lp11), 2.lasījums
Datums: 16.05.2013 11:59:41 bal048
Par - 57, pret - 27, atturas - 0. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā (619/Lp11), 2.lasījums, steidzams
Datums: 16.05.2013 12:00:27 bal049
Par - 83, pret - 0, atturas - 2. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi Teritorijas attīstības plānošanas likumā” (Nr.606/Lp11) otrajam lasījumam (382/Lm11)
Frakciju viedokļi
2013.gada 16.maijā
Vadītāja. Esiet sveicināti, cienījamie radioklausītāji! Pirms brīža noslēgusies Saeimas sēde, un jūsu uzmanībai tiešraidē no Saeimas nama Rīgā skan „Frakciju viedokļi”. Kā ierasts pēc Saeimas sēdes, deputāti jums tūlīt pastāstīs, kādi jautājumi šodien Saeimā tika skatīti un kādi lēmumi pieņemti.
Pirmajam šodien vārds frakcijas VIENOTĪBA deputātam Andrejam Judinam. Lūdzu!
A.Judins (VIENOTĪBA).
Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien Saeima izskatīja vairāk nekā 40 jautājumus. Mēs uzsākām darbu ar grozījumiem Maksātnespējas likumā, likumā „Par privātajiem pensiju fondiem”, likumā „Par nodokļiem un nodevām” un vairākiem citiem normatīvajiem aktiem.
Man gribētos pievērst uzmanību diviem normatīvajiem aktiem, par kuriem mēs šodien diskutējām. Viens no tiem ir likumprojekts „Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē”. Šodien mēs sākām strādāt ar mūsu valsts konstitūcijas grozījumiem, kuri paredz, ka turpmāk Satversmes tiesas tiesneša ievēlēšana notiks atklāti. Kā zināms, mēs ievēlam amatpersonas atklāti. Kādreiz tie bija aizklāti balsojumi. Mēs uzskatām, ka ir ļoti svarīgi vēlētāju priekšā balsot atklāti, lai vēlētāji redzētu, kā rīkojas deputāti. Bet patlaban saskaņā ar Satversmi Satversmes tiesas tiesnešu ievēlēšana joprojām notiek, aizklāti balsojot. Juridiskajā komisijā, kā arī Saeimas sēdēs mēs diskutēsim par šo jautājumu, un es ļoti ceru, ka šodien uzsāktais darbs tiks pabeigts sekmīgi un turpmāk arī Satversmes tiesas tiesnešus mēs ievēlēsim atklāti.
Nākamais jautājums, par kuru es gribu runāt, ir jautājums par grozījumiem likumā, kas regulē simbolikas lietošanu publiskos pasākumos. Kā ir labi zināms, mums ir divi normatīvie akti, kas regulē šo jautājumu. Viens likums paredz aizliegumu lietot totalitāro režīmu, nacistisko un padomju, simbolus piketos, demonstrācijās, gājienos. Bet publiskajos pasākumos tas nav aizliegts. Un šodien mums bija ļoti karsta diskusija saistībā ar šo jautājumu. Mēs uzskatām, ka simboli, kas saistīti ar totalitāriem režīmiem... šos simbolus nedrīkst izmantot. Un mēs uzskatām, ka ir jāaizliedz attiecīgās simbolikas lietošana. Diemžēl mums ir oponenti, kas uzskata, ka joprojām Latvijā ir vieta gan sirpim ar āmuru, gan arī citiem simboliem, gan svastikai un citiem priekšmetiem. Mēs asi diskutējām. Saeimas vairākums atbalstīja priekšlikumu, kas turpmāk neļaus izmantot attiecīgos priekšmetus publiskos pasākumos.
Grozījumi ir pārstrādāti, ir iesniegti vairāki priekšlikumi, un patlaban ir paredzēts, ka tad, ja attiecīgos simbolus lietos, lai slavinātu minētos režīmus vai noliegtu tos noziegumus, kas tika izdarīti, attiecīgo priekšmetu lietošana būs aizliegta. Mēs pieņēmām likumprojektu šodien otrajā lasījumā. Ir skaidrs, ka arī pirms trešā lasījuma būs iesniegti jauni priekšlikumi, bet, es domāju, ir pilnīgi skaidrs, ka Latvija nav tā valsts, nav tā zeme, kur attiecīgos simbolus ir iespēja lietot. Un es ļoti ceru, ka Saeimas deputāti, konstruktīvi strādājot gan komisijā, gan darba grupā, gan arī Saeimas sēdē, arī trešajā lasījumā pieņems attiecīgu normu un aizliegs attiecīgo simbolu lietošanu.
Paldies.
Vadītāja. Paldies deputātam Andrejam Judinam no frakcijas VIENOTĪBA.
Nākamā runās Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!”–„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas deputāte Inese Laizāne. Lūdzu!
I.Laizāne (VL–TB/LNNK).
Labdien! Turpināšu kolēģa Judina kunga teikto. Es arī uzskatu, ka šodienas sēdē ļoti svarīgs jautājums bija likumprojekts „Grozījumi Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā”. Par šo likumprojektu bija visasākās debates, visilgākās debates, un tas liecina, cik ļoti svarīgi tas ir mūsu sabiedrībai, cik mūsu sabiedrībai ir dažāda vēsturiskā atmiņa.
Vēlos jums citēt, ko šis likumprojekts paredz, par ko bija visasākās debates. Ir runa par aizliegumu... Ko publiskos pasākumos ir aizliegts izmantot? Tātad ir aizliegts „izmantot, arī stilizētā veidā, bijušās PSRS, bijušo PSRS republiku un nacistiskās Vācijas karogus, ģerboņus un himnas, to armiju uniformas, nacistisko svastiku, SS zīmes un padomju simbolus – sirpi un āmuru līdz ar piecstaru zvaigzni...” Šajā punktā ir norādīti arī izņēmuma gadījumi: „...izņemot gadījumus, kad to izmantošanas mērķis nav saistīts ar totalitāro režīmu slavināšanu vai izdarīto noziedzīgo nodarījumu attaisnošanu.”
Gribu piebilst, ka komisijas darba grupā piedalījās profesionāļi no Iekšlietu ministrijas, Tieslietu ministrijas, Kultūras ministrijas un darba grupa ļoti rūpīgi izvērtēja katru teikumu, katru priekšlikumu šajā likumprojektā.
Nenoliedzami, šis ir ļoti sarežģīts likumprojekts, un likuma piemērošana arī, visticamāk, būs ļoti sarežģīta. Un svarīga būs tiesu prakse, svarīgs būs samērīguma princips.
Tas ir pirmais solis, lai nevis šķeltu sabiedrību, bet – tieši otrādi! – saliedētu. Lai neapvainotu tos cilvēkus, kuriem sāp viena vai otra vēstures daļa.
Šis likumprojekts Saeimā šodien tika pieņemts otrajā lasījumā, un patiešām darbs turpināsies, un ceru, ka veiksmīgi izdosies šo likumprojektu arī īstenot.
Vēlos vēl piebilst, ka svētdien ir Vasarsvētki. Pēc latviešu tautas ticējumiem, ja pērkons rūc pirms Vasarsvētkiem, būs auglīga vasara. Saposīsim mājas ar meijām, aiziesim uz baznīcu! Lai mums un jums visiem priecīgi Vasarsvētki!
Paldies.
Vadītāja. Paldies Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!”–„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas deputātei Inesei Laizānei.
Nākamajai vārds Reformu partijas frakcijas deputātei Initai Bišofai. Lūdzu!
I.Bišofa (RP).
Labdien, augsti godājamie radioklausītāji! Ja skatāmies statistiku attiecībā uz to, kā šodien Saeima strādāja, tad jāteic, ka kopumā tika izskatīti 45 jautājumi, no tiem 22 bija iesniegtie likumprojekti.
Jāteic, ka liels darbs tagad sāksies Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, jo tieši šī komisija saņēma visvairāk likumprojektu izskatīšanai – 10 likumprojektus. Tālāk seko Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ar sešiem likumprojektiem, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija – ar diviem. Arī Juridiskā komisija saņēma divus likumprojektus, no kuriem viens būs ļoti rūpīgi visiem deputātiem jāvērtē, jo tas attiecas uz likumprojektu, kas paredz grozījumus Valsts kontroles likumā. Sabiedrībā jau bieži izskan jautājums par to, vai Saeima lietderīgi izmanto tai piešķirtos līdzekļus, un tādēļ arī viens no likumprojekta jautājumiem būs par to, vai ļaut Valsts kontrolei turpmāk veikt revīziju arī Saeimā.
Un, kā jau kolēģi minēja, viens no ļoti būtiskiem jautājumiem ir par grozījumiem Latvijas Republikas Satversmes 85.pantā, turpinot iesākto darbu saistībā ar aizklātās balsošanas izslēgšanu no Saeimas dienaskārtības un tādējādi stiprinot gan sabiedrības uzticēšanos Saeimai, gan arī katra deputāta pienākumus un atbildību.
Es vēlos pastāstīt vēl par divām aktualitātēm, kas ļoti attiecas uz nevalstisko sektoru un kas tika skatītas šajā nedēļā Saeimas komisijās.
20.maijā notiks kārtējais Saeimas un nevalstisko organizāciju forums „Stabilitāte. Partnerība. Attīstība”. Sociālo un darba lietu komisija skatīja šo jautājumu, pārrunāja ar saviem sadarbības partneriem, kā labāk šo jautājumu organizēt, un tēma pirmdien būs „Sociālā labklājība jaunietim, ģimenēm, iedzīvotājiem”, kurā kā centrālo tomēr skatīsim jautājumu par jauniešu iespējām dzīvot labklājībā savā valstī. Tādēļ varam tikai aicināt katras nevalstiskās organizācijas pārstāvjus, kuriem šis jautājums ir aktuāls, piedalīties pirmdien kopīgajā forumā.
15.maijs ir Starptautiskā ģimenes diena, un bija tāda sakritība, ka tieši vakar Pieprasījumu komisija noklausījās Latvijas valdības sagatavoto ziņojumu iesniegšanai ANO Bērnu tiesību komitejai. Jāteic gan, ka pēdējais šāds ziņojums tika iesniegts 2004.gadā un divi ziņojumi no valdības visā šajā laika posmā netika iesniegti. Šajā sakarā jāteic, ka ļoti svarīgi ir arī nevalstiskajām organizācijām, kuru darbība ir vērsta uz bērnu interešu aizstāvību, pievērst tam uzmanību un sniegt savus atzinumus, jo tieši tā mēs varam visi kopā rūpēties par mūsu bērniem.
Un jāteic, ka šajā komisijā mēs saņēmām ļoti patīkamu informāciju, jo Reformu partija jau pagājušajā gadā vērsa uzmanību uz to, ka mums ir jāsamazina bērnu skaits Latvijas bērnunamos. Labklājības ministrijas valsts sekretāra vietnieks Allika kungs apstiprināja, ka Labklājības ministrija ir uzsākusi darbu pie pakāpeniska bērnunamu skaita samazinājuma programmas izstrādes. Un Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Reira kungs atzina, ka mūsu valstī ir vajadzīgs attiecīgs pilotprojekts un visiem kopā jādomā, kā to iekļaut 2014.gada budžetā, un kāda no pašvaldībām varētu izmēģināt to. Sniedzot lielāku atbalstu sociālajiem darbiniekiem un palielinot to darbinieku skaitu, kuri preventīvi strādā ar šīm ģimenēm, mēs varētu nonākt pie situācijas, ka mums no ģimenēm bērni nebūtu jāņem ārā.
Zīmīgi, ka tieši vakar katrs no simts Saeimas deputātiem no rīta varēja saņemt lācīti, ko bija sagatavojusi SOS Bērnu ciemata asociācija kopā ar Latvijas Audžuģimeņu biedrību, un lācītim klāt bija pievienota zīmīte ar aicinājumu katram no deputātiem, balsojot par 2014.gada budžetu, atcerēties par tiem bērniem, kuri atrodas bērnunamos.
Un es gribu uzrunāt katru no Latvijas ģimenēm šajā nedēļā, kad mēs atzīmējām Starptautisko ģimenes dienu. Aicinu padomāt. Mēs esam stipri ļaudis, mēs esam sirsnīgi, un mūsu sirdis ir mīlestības pilnas. Varbūt arī katrā no mūsu ģimenēm mēs varam kādam bērnam, kurš ir palicis bez savas ģimenes, dot iespēju izaugt ģimenē. Un paldies visiem, kuri to jau ir izdarījuši.
Paldies.
Vadītāja. Paldies deputātei Initai Bišofai no Reformu partijas frakcijas.
Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas vārdā šodien runās deputāte Ilona Jurševska. Lūdzu!
I.Jurševska (ZZS).
Labdien, cienījamie radioklausītāji! Kā jau mana kolēģe pieminēja, šodien Saeimas debates bija diezgan aktīvas, bet jāsaka, ka, protams, atkal visaktīvākās un karstākās debates notika tieši sēdes noslēgumā. Un tās bija debates, kas notika atkal par mūsu ideoloģijām, par mūsu vēstures dažādām interpretācijām, un tās bija saistībā ar likumprojektu „Grozījumi Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā”. Patiesību sakot, šis likumprojekts tiek virzīts un pie tā tiek strādāts ar vienu mērķi – lai tas reglamentētu padomju un nacistiskās simbolikas izmantošanu, jo Saeima, proti, likumdevējs, vēlas novērst kara ideoloģijas slavināšanu un propagandu.
Lai arī atsevišķi politiskie spēki nenoliedzami saskata šajā likumdošanas iniciatīvā iespēju vairot savu politisko kapitālu, es tomēr esmu pārliecināta, ka likumdevējam pirmām kārtām ir jādomā par šī ieviestā regulējuma kvalitāti un arī sekām; iespējams, varbūt ne tik daudz šobrīd jādomā par saviem politiskajiem ieguvumiem, it īpaši tādā gaisotnē, kad, kā mēs zinām, tuvojas pašvaldību vēlēšanas. Patiesību sakot, tā būs tieši Valsts policija, tas būs tas drošības dienests, kuram būs jākontrolē šī likuma izpilde tad, kad šie minētie likuma grozījumi būs stājušies spēkā. Savukārt iedzīvotāji būs tie, kam būs jāzina šī normatīvā bāze un tā būs arī jāievēro. Iedomājieties, piemēram, situāciju, ka pasākuma laikā (var pat pieminēt šo 9.maija pasākumu) uz Uzvaras parku atnāk uzvalkā tērpies vīrs, kuram pie krūtīm ir piesprausta šī godazīme! Sakiet, lūdzu, kādā veidā lai Iekšlietu ministrijas darbinieks interpretē šīs simbolikas parādīšanos publiskā pasākuma laikā? Vai tas tiks interpretēts kā tāds piemiņas... kā fakts, ka cilvēks ir atnācis godināt kritušo karavīru piemiņu, vai tiks interpretēts kā totalitārā režīma slavināšana? Tātad jautājums ir ļoti nopietns. Es domāju, ka sasteigta lēmuma pieņemšana šajā gadījumā noteikti nav pieņemama, un darba grupai ir jāturpina strādāt, lai precīzi noteiktu, kas tiek domāts ar šo nacionālo... šo ideoloģisko simboliku, kas būtu jāaizliedz, un kādā veidā tas tiks ieviests dzīvē. Līdz ar to ceram, ka likumprojekts, kamēr tas savu ceļu mēros līdz trešajam lasījumam, tiks papildināts ar patiešām vērā ņemamiem un nepieciešamiem papildinājumiem, kā arī grozījumiem, lai cilvēkiem un arī tiem dienestiem, kam būs jāseko līdzi šī likuma izpildei dzīvē, būtu skaidrs, simtprocentīgi skaidrs, ar kādām sekām ir jārēķinās, ja kāds pasākuma apmeklētājs vēlēsies slavināt un propagandēt vienu vai otru totalitāro režīmu.
Tālāk. Šodien izskanēja ļoti būtisks jautājums par turpmāku caurskatāmības un atklātības veicināšanu tieši lēmumu pieņemšanas procesā Saeimā. Runa bija par amatpersonu ievēlēšanu, šajā gadījumā – par Satversmes tiesas tiesnešu ievēlēšanu atklātā balsojumā. Jāteic, ka pērn Saeima jau pieņēma likumu, kas paredz gan Valsts prezidenta, gan Satversmes tiesas tiesnešu, valsts kontroliera, tiesnešu, ģenerālprokurora, Satversmes aizsardzības biroja direktora, kā arī citu, Saeimas kārtības rullī neminētu, amatpersonu ievēlēšanu, apstiprināšanu, iecelšanu amatā, atbrīvošanu, atlaišanu no amata, atklāti balsojot par katru atsevišķi. Būtībā bija dažāda argumentācija, un jau toreiz kā viens no galvenajiem argumentiem par labu aizklātai balsošanai izskanēja tas, ka tādējādi tiek nodrošināta, iespējams, objektīvāka un neatkarīgāka lēmumu pieņemšana, jo tādējādi tiek pieļauts deputātu sirdsapziņas balsojums.
Taču, no otras puses, šie aizklātie balsojumi nonivelē, varētu teikt, vēlētāja uzticēšanos, jo vēlētājs tādā gadījumā nevar pārliecināties par sava izvirzītā deputāta vārdu atbilstību viņa rīcībai. Jo, ja mēs zinām, ka atsevišķos gadījumos ir bijusi tāda pieredze, ka deputāta patieso nostāju atklāj tikai viņa balsojumi, kas dažubrīd ir bijuši arī aizklāti. Un līdz ar to ierosinātie un šodien komisijai nodotie grozījumi paredz, ka arī Satversmes tiesas tiesnesis tiks ievēlēts atklātā balsojumā.
Tas arī īsumā bija viss, ko es jums vēlējos šodien pateikt saistībā ar Saeimas sēdi.
Es gribu novēlēt visām Latvijas ģimenēm priecīgu šo nedēļu, kā arī tuvojošos Vasarsvētkus, it īpaši tāpēc, ka vakar mēs atzīmējām Starptautisko ģimenes dienu ne tikai Eiropā, bet arī šeit, Latvijā. Un mēs ļoti labi zinām, cik grūti šobrīd ir ģimenēm ar bērniem dzīvot, izdzīvot šajā ekonomiski sarežģītajā laika posmā. Bet es aicinu: skatīsimies ar gaišāku skatu nākotnē, un gan jau viss būs labi!
Priecīgus jums Vasarsvētkus! Paldies.
Vadītāja. Paldies Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputātei Ilonai Jurševskai.
„Frakciju viedokļus” noslēdz Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas deputāts Valērijs Agešins. Lūdzu!
V.Agešins (SC).
Paldies.
Labdien, cienījamie radioklausītāji! Es vēlos informēt par to, ka Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas deputāti šonedēļ vērsās pie Valsts prezidenta Andra Bērziņa ar lūgumu neizsludināt grozījumus Pilsonības likumā un nodot tos Saeimai otrreizējai caurskatīšanai.
Valsts vadītājam adresētajā vēstulē „Saskaņas Centra” deputāti norāda, ka tiesības uz dubulto pilsonību iegūst tikai Latvijas Republikas pilsoņu atsevišķas grupas. To valstu sarakstā, kuru pilsonība var pastāvēt kopā ar Latvijas pilsonību, iekļautas tikai Eiropas Savienības dalībvalstis, Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas valstis, NATO, kā arī Austrālija, Jaunzēlande un Brazīlija, un valstis, ar kurām Latvija noslēgusi līgumu par dubulto pilsonību. Sarakstā nav iekļauta, piemēram, Krievijas Federācija un Baltkrievija, un citas NVS valstis, kā arī Izraēla un vēl vairākas citas pasaules valstis.
Mēs esam pārliecināti, ka Latvijas Saeimas vairākums, sadalot pasaules valstis „pareizajās” un „nepareizajās”, sašķiro un diskriminē arī savus pilsoņus. Šāda selektīva pieeja neved uz likumprojektam izvirzīto mērķi – nodrošināt Latvijas pilsoņu kopuma saglabāšanu. Gluži pretēji! Likumprojekts neļauj tūkstošiem Latvijas pilsoņu un viņu pēctečiem saglabāt saikni ar valsti, faktiski atgrūž viņus no valsts. Mēs uzskatām, ka grozījumi nonāk pretrunā ar spēkā esošā Pilsonības likuma 4.pantu, kur teikts, ka Latvijas pilsoņi ir vienlīdzīgi savās tiesībās un pienākumos. Tāpēc mēs lūdzām Valsts prezidentu neizsludināt likumu, nodot to Saeimai otrreizējai caurskatīšanai, jo parlamentam ir jāstrādā pie kļūdu un brāķa novēršanas, lai visi Latvijas pilsoņi savās tiesībās un pienākumos būtu patiešām vienlīdzīgi.
Paldies par uzmanību.
Vadītāja. Paldies deputātam Valērijam Agešinam no Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas.
Līdz ar to šodienas tiešraide „Frakciju viedokļi” ir izskanējusi.
Paldies, ka klausījāties, un visu labu!