Latvijas Republikas 11.Saeimas
rudens sesijas trīspadsmitā sēde
2013.gada 7.novembrī

Sēdi vada Latvijas Republikas 11.Saeimas priekšsēdētāja
Solvita Āboltiņa.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Frakciju viedokļi

Sēdes vadītāja. Labrīt, cienījamie kolēģi! Sākam Saeimas 7.novembra sēdi.

Šodien Saeimai 91. dzimšanas diena, ar ko visus arī sirsnīgi sveicu! Droši vien mums ir jāsāk ar kvoruma reģistrāciju, lai mēs varētu būt pārliecināti, vai šodien likumus varam pieņemt.

Tātad lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Lūdzu_rezultātu! 70! Paldies. Tātad varam sākt jubilejas sēdi.

Pirms mēs sākam izskatīt apstiprināto sēdes darba kārtību, informēju jūs, ka ir saņemts viens priekšlikums par iespējamām izmaiņām šīsdienas sēdes darba kārtībā. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija lūdz izdarīt izmaiņas 7.novembra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā komisijas izstrādāto likumprojektu „Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi?

Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Pirmā darba kārtības sadaļa – „Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem”.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Par Pagaidu nolīgumu ceļā uz Ekonomisko partnerattiecību nolīgumu starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Centrālāfrikas Līgumslēdzēju pusi, no otras puses” nodot Ārlietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas izstrādāto likumprojektu „Grozījumi Elektronisko plašsaziņas likumā” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, nosakot, ka Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Nākamais darba kārtības jautājums - „Par iesniegto patstāvīgo priekšlikumu”.

Lēmuma projekts „Par 10 247 Latvijas pilsoņu iesniegtās kolektīvās iniciatīvas „Saglabāt latu kā Latvijas valūtu” noraidīšanu”.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā... Vai kādam ir iebildumi pret to, ka mēs šo jautājumu skatām? Nevienam iebildumu nav. Tātad šis jautājums tiks skatīts darba kārtības beigās kā pēdējais jautājums. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums ir ziņojums par piešķirto atvaļinājumu.

Tātad Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Raimonda Rubika iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņam neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 7.novembrī. Atvaļinājums ir piešķirts, un par to jūs tiekat informēti.

Nākamā darba kārtības sadaļa - „Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par Ievas Čudinas apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Valērijs Agešins.

V.Agešins (SC).

Labrīt, godātie kolēģi! Saeimas Juridiskās komisijas šā gada 29.oktobra sēdē tika skatīts lēmuma projekts „Par Ievas Čudinas apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”. Komisijas locekļi vienbalsīgi atbalstījuši minēto lēmuma projektu.

Saeimas Juridiskās komisijas vārdā aicinu apstiprināt Ievu Čudinu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi bez pilnvaru termiņa ierobežojuma.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Ievas Čudinas apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret - 2, atturas - nav. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par Kristīnes Maikes apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Valērijs Agešins.

V.Agešins (SC).

Saeimas Juridiskās komisijas šā gada 29.oktobra sēdē tika skatīts lēmuma projekts „Par Kristīnes Maikes apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”. Komisijas locekļi vienbalsīgi atbalstījuši minēto lēmuma projektu.

Saeimas Juridiskās komisijas vārdā aicinu apstiprināt Kristīni Maiki par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi bez pilnvaru termiņa ierobežojuma.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Kristīnes Maikes apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Paldies.

Pirms mēs sākam izskatīt nākamo sadaļu, daru zināmu, ka ir vēl viens priekšlikums par iespējamām izmaiņām šīsdienas sēdes darba kārtībā. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija lūdz izdarīt izmaiņas 7.novembra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā bez atkārtotas izskatīšanas komisijā komisijas izstrādāto likumprojektu „Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā” izskatīšanai pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Nākamā darba kārtības sadaļa - „Likumprojektu izskatīšana”.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par privatizācijas sertifikātiem””, trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Edvards Smiltēns.

E.Smiltēns (VIENOTĪBA).

Labrīt, kolēģi! Strādājam ar likumprojektu „Grozījumi likumā „Par privatizācijas sertifikātiem”” trešajā lasījumā.

Kopumā mūsu komisijā tika saņemti 11 priekšlikumi.

1. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums, kurš ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums, kurš komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 3. - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Viļņa Ķirša priekšlikums, kurš ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 4. - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Viļņa Ķirša priekšlikums, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 5. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 6. - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Viļņa Ķirša priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 7. - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Viļņa Ķirša priekšlikums, kurš ir atbalstīts, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 8. - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Viļņa Ķirša priekšlikums, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 9. - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Viļņa Ķirša priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta

E.Smiltēns. 10. - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Viļņa Ķirša priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. Un pēdējais, 11., arī ir Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Viļņa Ķirša priekšlikums, kurš komisijā ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Aicinu balsot par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par privatizācijas sertifikātiem”” trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par privatizācijas sertifikātiem”” apstiprināšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret - 1, atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Ķemeru nacionālā parka likumā”, trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Ingmārs Līdaka.

I.Līdaka (ZZS).

Labrīt, cienījamie kolēģi! Tā kā atbildīgā komisija uz trešo lasījumu nevienu priekšlikumu nav saņēmusi, aicinu balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Ķemeru nacionālā parka likumā” apstiprināšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Reklāmas likumā”, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Jānis Ozoliņš.

J.Ozoliņš (RP).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Strādājam ar likumprojektu „Grozījumi Reklāmas likumā”. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija šā gada 30.oktobrī izskatīja likumprojektu „Grozījumi Reklāmas likumā” un atbalstīja tā virzīšanu izskatīšanai pirmajā lasījumā.

Lūgums atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Reklāmas likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

J.Ozoliņš. 21.novembris.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 21.novembris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Negodīgas komercprakses aizlieguma likumā”, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Jānis Ozoliņš.

J.Ozoliņš (RP).

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija šā gada 30.oktobrī izskatīja šo likumprojektu pirmajam lasījumam un lūdz atbalstīt likumprojektu „Grozījumi Negodīgas komercprakses aizlieguma likumā” pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Negodīgas komercprakses aizlieguma likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

J.Ozoliņš. 21.novembris.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 21.novembris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Par nekustamā īpašuma „Ceļmaļi” Vārves pagastā, Ventspils novadā, atsavināšanu sabiedrības vajadzībām - valsts nozīmes civilās aviācijas lidlauka infrastruktūras attīstības projekta īstenošanai”, otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Dana Reizniece-Ozola.

D.Reizniece-Ozola (ZZS).

Labrīt, kolēģi! Likumprojekta otrajam lasījumam ir saņemti pieci Juridiskā biroja priekšlikumi.

1. ir redakcionāls Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

D.Reizniece-Ozola. Arī 2. ir redakcionāls priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

D.Reizniece-Ozola. Arī 3. ir redakcionāls priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

D.Reizniece-Ozola. 4. ir Juridiskā biroja redakcionāls priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

D.Reizniece-Ozola. 5. ir Juridiskā biroja priekšlikums, kas paredz izslēgt no likumprojekta pantu par hipotēkas dzēšanu. Par šo priekšlikumu komisijā bija diskusija, jo ir saprotama likumprojekta autoru vēlme nostiprināt šajā speciālajā likumā hipotēkas dzēšanu, ņemot vērā to, ka šim nekustamajam īpašumam ir noteikta hipotēka par labu Modrim Cīrulim uz Inetai Laus piederošo pusi, domājamo daļu no nekustamā īpašuma.

Tomēr jāņem vērā, ka šis nav vienīgais apgrūtinājums nekustamajam īpašumam, bez tā ir arī citi. Visa teritorija atrodas Baltijas jūras piekrastes joslā, ir aizliegums bez Modra Cīruļa rakstiskas piekrišanas Inetai Laus piederošo domājamo daļu no nekustamā īpašuma atsavināt, ieķīlāt, iznomāt, nodot patapinājumā, sadalīt, ieguldīt pamatkapitālā un apgrūtināt ar lietu tiesībām, reālnastām un jebkurām citām saistībām, kā arī noteikts aizliegums bez Ventspils pilsētas domes rakstiskas piekrišanas nekustamo īpašumu atsavināt, dāvināt, sadalīt un apgrūtināt ar lietu tiesībām.

Kolēģi! Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likuma 16.pants noteic, ka, nostiprinot zemesgrāmatā īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu, kas atsavināts, pamatojoties uz likumu par konkrētā nekustamā īpašuma atsavināšanu, attiecīgais nekustamais īpašums pāriet valsts vai pašvaldības īpašumā, ir brīvs no visiem apgrūtinājumiem un nastām, kuras nekustamajam īpašumam bija uzliktas saistību rezultātā un par kurām institūcija nav tieši paziņojusi, ka tā uzņemas attiecīgos apgrūtinājumus un nastas. Šajā gadījumā Ventspils pilsētas pašvaldība nav paziņojusi, ka tā uzņemtos kādu no šiem apgrūtinājumiem, tāpēc komisija uzskata, ka šādā gadījumā pietiek ar vispārējā likuma regulējumu un ka atsevišķas šāda panta nepieciešamības nav.

Līdz ar to lūdzu atbalstīt likumprojekta 3.panta izslēgšanu.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. - Juridiskā biroja iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 64, pret - 27, atturas - nav. Priekšlikums atbalstīts.

D.Reizniece-Ozola. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam ir...

Sēdes vadītāja. Mums vispirms jānobalso par otro lasījumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Par nekustamā īpašuma „Ceļmaļi” Vārves pagastā, Ventspils novadā, atsavināšanu sabiedrības vajadzībām - valsts nozīmes civilās aviācijas lidlauka infrastruktūras attīstības projekta īstenošanai” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 63, pret - nav, atturas - 26. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

D.Reizniece-Ozola. Pateicos.

Sēdes vadītāja. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

D.Reizniece-Ozola. Pateicos kolēģiem par atbalstu otrajā lasījumā. Un priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam ir šā gada 21.novembris.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 21.novembris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Par nekustamā īpašuma „Novadnieki” Vārves pagastā, Ventspils novadā, atsavināšanu sabiedrības vajadzībām - valsts nozīmes civilās aviācijas lidlauka infrastruktūras attīstības projekta īstenošanai”, otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Dana Reizniece-Ozola.

D.Reizniece-Ozola (ZZS).

Arī par šo likumprojektu ir saņemti pieci Juridiskā biroja priekšlikumi.

1. - redakcionāls priekšlikums, kuru komisija atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

D.Reizniece-Ozola. Arī 2. ir Juridiskā biroja redakcionāls priekšlikums. Atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

D.Reizniece-Ozola. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

D.Reizniece-Ozola. 4. - redakcionāls priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

D.Reizniece-Ozola. Un 5. ir līdzīgs priekšlikums kā iepriekšējā likumprojektā - izslēgt pantu par hipotēkas dzēšanu, nostiprinot nekustamo īpašumu Ventspils tiesas zemesgrāmatu nodaļā.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu arī par šo priekšlikumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. - Juridiskā biroja iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 62, pret - 26, atturas - nav. Priekšlikums atbalstīts.

Tātad visi priekšlikumi izskatīti.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Par nekustamā īpašuma „Novadnieki” Vārves pagastā, Ventspils novadā, atsavināšanu sabiedrības vajadzībām - valsts nozīmes civilās aviācijas lidlauka infrastruktūras attīstības projekta īstenošanai” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 65, pret - nav, atturas - 27. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

D.Reizniece-Ozola. Šā gada 21.novembris.

Sēdes vadītāja. Arī šim likumprojektam priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 21.novembris. Paldies.

D.Reizniece-Ozola. Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Valsts pārvaldes iekārtas likumā”, pirmais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Dāvis Stalts.

D.Stalts (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu „Grozījumi Valsts pārvaldes iekārtas likumā”, kuru sagatavojusi Tieslietu ministrija un izskatījusi Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija. Grozījumu būtība ir izveidot publisko personu un iestāžu vienotu sarakstu, kuru pārraudzītu Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrs.

Lūdzu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Valsts pārvaldes iekārtas likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 91, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

D.Stalts. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 21.novembris.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 21.novembris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Administratīvā procesa likumā”, pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Inese Lībiņa-Egnere.

I.Lībiņa-Egnere (RP).

Godātie kolēģi! Juridiskā komisija savā šā gada 30.oktobra sēdē ir izskatījusi un vienbalsīgi nav atbalstījusi Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Administratīvā procesa likumā” pirmajam lasījumam.

Šobrīd spēkā esošā redakcija Administratīvā procesa likuma 185.panta pirmajai daļai noteic, ka pieteikuma iesniegšana tiesā par administratīva akta atcelšanu, atzīšanu par spēku zaudējošu vai spēkā neesošu aptur administratīvā akta darbību no dienas, kad pieteikums saņemts tiesā. Un šā panta otrā daļa paredz: ja pieteicējs nav administratīvā akta adresāts, tikmēr, kamēr lietas izskatīšana pēc būtības nav pabeigta, administratīvā akta adresāts var lūgt tiesu pilnībā vai daļēji atjaunot administratīvā akta darbību, kas apturēta. Tiesa šādu blakussūdzību izskata saprātīgā termiņā, kas ir samērots ar citiem Administratīvā procesa likumā noteiktiem termiņiem, proti, ne vēlāk kā viena mēneša laikā.

Savukārt likumprojekta iesniedzējs rosinājis noteikt, ka šāda blakussūdzība tiesai būtu jāizskata piecu darba dienu laikā, kaut arī paredz, ka šie grozījumi nav attiecināmi uz jau uzsāktajiem administratīvajiem procesiem tiesā.

Juridiskās komisijas sēdē mēs uzklausījām gan praktiķus, proti, Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta senatori Jautrīti Briedi, gan arī tiesībzinātniekus no Latvijas Universitātes, Juridisko biroju, Tieslietu ministriju... Un diemžēl visi uzaicinātie norādīja, ka likumprojekts ir nekvalitatīvs pirmām kārtām jau tāpēc, ka likumprojekta ietvaros tiek jaukta administratīvā akta darbības apturēšana ar pagaidu noregulējumu. Un šie praktiķi arī norādīja, ka, uzliekot tiesai pienākumu šādas blakussūdzības izskatīt piecu darba dienu laikā, nebūtu iespējams izpildīt virkni citu procesuālo prasību, piemēram, uzklausīt lietas dalībniekus, pieprasīt nepieciešamo informāciju un vēl citas.

Tāpat arī Saeimas Juridiskais birojs norādīja, ka šāds priekšlikums nonāk pretrunā ar visu Administratīvā procesa likumā ielikto sistēmu, arī attiecībā uz citiem procesuālajiem termiņiem.

Un senatori arī norādīja, ka tiešām steidzamiem gadījumiem Administratīvā procesa likums dod risinājumu, un pat iepazīstināja gan mūsu komisijas locekļus, gan klātesošos ar nule kā iznākušajiem Administratīvā procesa likuma apjomīgajiem komentāriem.

Komisijas sēdē, protams, deputāti atzina, ka, iespējams, likumprojekta mērķis ir labs, tomēr izpildījums nav pieņemams. Līdz ar to visi Juridiskās komisijas locekļi nebija gatavi atbalstīt šādu likumprojektu, kas nav saskaņots nedz ar Tieslietu ministriju, nedz arī ar Augstākās tiesas Senātu.

Tāpēc, ņemot vērā iepriekš izklāstīto, Juridiskās komisijas vārdā aicinu deputātus neatbalstīt šo Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Administratīvā procesa likumā” pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Administratīvā procesa likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 7, pret - 81, atturas - 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā nav atbalstīts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījums Nolietotu transportlīdzekļu apsaimniekošanas likumā”, otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Jānis Ozoliņš.

J.Ozoliņš (RP).

Strādājam ar likumprojektu „Grozījums Nolietotu transportlīdzekļu apsaimniekošanas likumā”. Esam saņēmuši vienu priekšlikumu - deputāta Tutina kunga priekšlikumu. Neesam to atbalstījuši. Praktiski galvenais iemesls tam ir tāds, ka Tutina kunga jautājums jau tiek risināts Ceļu satiksmes likumā un, arī pēc Juridiskā biroja ieskata, mums faktiski nebūtu jāatbalsta šis papildinājums šajā likumā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - deputāta Jāņa Tutina iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 44, pret - 40, atturas - 2. Priekšlikums ir atbalstīts.

Tātad mums ir jābalso par likumprojekta atbalstīšanu otrajā lasījumā.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Nolietotu transportlīdzekļu apsaimniekošanas likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

J.Ozoliņš. 14.novembris.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 14.novembris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par autoceļiem””, otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Dzintars Zaķis.

Dz.Zaķis (VIENOTĪBA).

Labrīt, dāmas un kungi! Skatām likumprojektu „Grozījumi likumā „Par autoceļiem””.

Likumprojekta jēga ir tāda, ka mēs ļaujam „Latvijas Valsts ceļiem” turpmāk iznomāt uzņēmējiem to infrastruktūru, kas ir derīga autostāvvietu izveidošanai, respektīvi, lai uzņēmēji risina to akūto problēmu, kas šobrīd ir ar kravas auto novietošanu ceļa malās.

Uz otro lasījumu esam saņēmuši divus priekšlikumus.

Pirmais ir čaklā deputāta Tutina priekšlikums. Viņš piedāvā, ka uzņēmējiem būtu jābūt arīdzan pienākumam nodrošināt stāvlaukumā iespēju glabāt kravas atbilstošā temperatūras režīmā, bet komisija izdarīja secinājumu, ka šāda veida investīcijas šo pasākumu automātiski sadārdzinās. Pienākums veikt šādas investīcijas sadārdzinās arī visu procesu kopumā.

Līdz ar to 1. - deputāta Tutina priekšlikums - atbalstu neguva. (No zāles dep. J.Reirs: „Pareizi!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis. 2. - arīdzan strādīgā deputāta Tutina priekšlikums, kas nosaka Ministru kabinetam pienākumu izdot Ministru kabineta noteikumus līdz atbilstošam laikam. Bet arī šis priekšlikums atbalstu neguva. (No zāles dep. A.Bērziņš: „Nu kā tā?”)

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis. Līdz ar to abi priekšlikumi ir izskatīti. Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par autoceļiem”” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

Dz.Zaķis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 14.novembris.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 14.novembris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā”, otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāte Zanda Kalniņa-Lukaševica.

Z.Kalniņa-Lukaševica (RP).

Cienītā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir izskatījusi un sagatavojusi skatīšanai Saeimas sēdē otrajā lasījumā likumprojektu „Grozījumi Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā”.

Likumprojekta otrajam lasījumam tika saņemti un izskatīti komisijā 14 priekšlikumi.

1. - deputāta Agešina priekšlikums, kas piedāvā alternatīvu regulāro pasažieru pārvadājumu definīciju. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Valērijam Agešinam.

V.Agešins (SC).

Es vēlos precizēt teikto. Es nepiedāvāju neko precizēt, es ierosinu izslēgt piedāvāto redakciju. Grozījumi Sabiedriskā transporta pakalpojumu likuma 1.pantā, manuprāt, ir diezgan strīdīgi un ļoti plaši interpretējami, jo tie atstāj pasažieriem Latvijā iespēju pārvietoties tikai un vienīgi ar regulāro pārvadātāju, proti, ar sabiedrisko transportu. Un tikai ar lielo autobusu parku autobusiem. Nu, tas taču nav pieņemams! Tieši tāpēc es aicinu izslēgt likumprojekta 1.pantu un saglabāt līdzšinējo likumā ietverto jēdzienu „regulārie pasažieru pārvadājumi”, jo pirmajā lasījumā atbalstītā redakcija šo jēdzienu nepamatoti un neadekvāti paplašina. Ja mēs to nedarīsim, tad tuvākajā laikā Latvijā tiks nodrošināts monopolstāvoklis sabiedriskajam transportam un pilnībā iznīcināta nelielā neregulāro pārvadātāju nozare, proti, tiks iznīcināti konkurenti. Turklāt šinī gadījumā es nevaru, tā teikt, izslēgt arī to, ka tuvākajā laikā tiks samazināts reģionālās nozīmes maršrutu skaits.

Likumprojekta autori piedāvā izteikt 1.panta 7.punktu šādā redakcijā: „regulārie pasažieru pārvadājumi - pasažieru pārvadāšana pa iepriekš noteiktu maršrutu, ar iepriekš noteiktu intensitāti un regularitāti, par noteiktu braukšanas maksu, kā arī pasažieru pārvadājumi, kas tiek sniegti ar noteiktu regularitāti, pa to pašu vai līdzīgu pasažieru regulārā pārvadājuma maršrutu un kas funkcionāli apkalpo tos pašus pasažierus, kas tiek vai varētu tikt apkalpoti pasažieru regulāro pārvadājumu ietvaros, tai skaitā, ja pasažieri tiek uzņemti vai izlaisti sabiedriskā transporta pieturvietās;”. Citāta beigas.

Šajā sakarā man ir divi būtiski iebildumi.

Vispirmām kārtām nav saprotams, kas tiek domāts ar jēdzienu „līdzīgu pasažieru regulārā pārvadājuma maršrutu”. Pēc kādām pazīmēm kāds varēs konstatēt, ka maršruts ir līdzīgs vai nav? Šinī gadījumā ir jābūt paskaidrojumam, manuprāt.

Un otrām kārtām nav saprotams, kas ir domāts ar frāzi „funkcionāli apkalpo tos pašus pasažierus, kas tiek vai varētu tikt apkalpoti pasažieru regulāro pārvadājumu ietvaros.” Šīs definīcijas redakcija ir tik plaši interpretējama, ka ļauj automātiski uzskatīt par lielo autobusu parku klientu absolūti jebkuru personu.

Es uzskatu, ka definīciju „tie paši pasažieri, kas tiek pārvadāti pa to pašu vai līdzīgu maršrutu un kas tiek vai varētu tikt apkalpoti pasažieru regulāro pārvadājumu ietvaros” var attiecināt tikai uz tiem pasažieriem, uz tiem cilvēkiem, kuri gaida autobusu autoostā vai arī sabiedriskā transporta pieturā, un funkcionāli saskaņā ar šo dīvaino definīciju var apkalpot jebkuru fizisko vai juridisko personu.

Kā neregulārie pārvadātāji, piemēram, uzzinās, vai viņi apkalpo pasažierus, kas varētu tikt apkalpoti regulāro pārvadājumu ietvaros? Nu tad arī šinī gadījumā ir jābūt sīkākam skaidrojumam.

Es uzskatu, ka šāda, teiksim, uzņēmējdarbības apjoma kurioza ierobežošana ir nelikumīga, un domāju, ka teorētiski un arī praktiski vispār nebūs iespējams konstatēt, vai neregulārie pārvadātāji apkalpo tos pašus pasažierus, kurus apkalpo regulāro pārvadājumu ietvaros. To nebūs iespējams konstatēt!

Es uzskatu, ka piedāvātie grozījumi Sabiedriskā transporta pakalpojumu likuma 1.pantā ir ne tikai juridiski nekorekti, bet arī absolūti neatbilst pasažieru interesēm.

Es aicinu izslēgt no likumprojekta šo nejēdzīgo kalambūru un atbalstīt Saeimas deputāta Valērija Agešina 1.priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

Z.Kalniņa-Lukaševica. Jā, godātie kolēģi, šim jautājumam Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija veltīja būtībā divas sēdes, to konceptuāli un padziļināti izdiskutējot. Jāatzīst, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija jautājumu skatīja kontekstā ar Autopārvadājumu likumu, kas arī tātad ir ar šo jautājumu saistīts otrs likums. Un tika panākts labs kompromiss - Autopārvadājumu likumā vairs netiek lietots šis formulējums par līdzīgu pasažieru pārvadājumiem, kā arī ir precizējums par to, ka neregulārais pārvadātājs nevarēs uzņemt pasažierus autoostās un autobusu pieturās.

Un komisija attiecīgi arī uzskatīja, ka šobrīd otrajā lasījumā ir noraidāms Agešina kunga priekšlikums, bet pati komisija ir apņēmusies uz trešo lasījumu vēlreiz rūpīgi pārskatīt normas un tās saskaņot ar Autopārvadājumu likumu.

Līdz ar to komisijas vārdā, ņemot vērā šo argumentāciju, aicinu neatbalstīt deputāta Agešina kunga priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - deputāta Valērija Agešina iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 29, pret - 51, atturas - 5. Priekšlikums nav atbalstīts.

Z.Kalniņa-Lukaševica. 2. - deputāta Tutina kunga priekšlikums attiecībā uz Sabiedriskā transporta padomes kompetenci. Komisijā tika daļēji atbalstīts un iekļauts 3.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Z.Kalniņa-Lukaševica. Attiecīgi atbildīgās komisijas 3.priekšlikums, kas precizē Sabiedriskā transporta padomes kompetenci. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Z.Kalniņa-Lukaševica. 4. - deputāta Tutina kunga priekšlikums, kas regulē veidu, kā izskatīt juridisko un fizisko personu iesniegumus par maršrutu atklāšanu. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. - deputāta Jāņa Tutina iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 29, pret - 54, atturas - 6. Priekšlikums nav atbalstīts.

Z.Kalniņa-Lukaševica. 5. - deputāta Tutina priekšlikums, kas arī ir saistīts ar priekšlikumu par maršrutu vai reisu atklāšanu un to, kā šādu priekšlikumu var iesniegt un kas to izskata. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. - deputāta Jāņa Tutina iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 29, pret - 52, atturas - 4. Priekšlikums nav atbalstīts.

Z.Kalniņa-Lukaševica. Paldies.

Un 6. - deputāta Tutina priekšlikums, kas aicina papildināt 6.pantu ar 8.¹ daļu attiecībā uz reģionālās nozīmes maršrutu tīkla autobusu maršrutu plānošanu, vienojoties ar republikas attiecīgās pilsētas pašvaldību. Šajā redakcijā komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Jānim Tutinam.

J.Tutins (SC).

Labrīt! Mans priekšlikums, kā jau ziņotāja teica, ir saistīts ar saskaņošanas procedūru.

Pamatojums manam priekšlikumam būtu sekojošs. Tas ir sagatavots pēc līdzīgiem apsvērumiem kā likumprojektā paredzētā norma par to, ka republikas pilsētas pašvaldība slēdz vienošanos ar Autotransporta direkciju pēc saskaņošanas ar Sabiedriskā transporta padomi par pilsētas nozīmes maršrutiem, kas iziet ārpus pilsētas administratīvajām robežām. Ir runa par grozījumiem likuma 7.pantā. Reģionālās nozīmes maršrutu tīkla autobusu maršruti republikas pilsētas teritorijā vienlīdz ietekmē pilsētas nozīmes maršrutu plānošanu arī... tāpat kā pilsētas nozīmes maršruti ārpus tās administratīvajām robežām. Vienīgā atšķirība, ka par daļu no pilsētas nozīmes maršrutiem, kas iziet ārpus pilsētas teritorijas, ar Ministru kabineta noteikumiem ir paredzēts valsts līdzfinansējums. Piemēram, Rīgas gadījumā valsts līdzfinansējums ir paredzēts septiņiem maršrutiem no astoņpadsmit, kuru daļa ārpus pilsētas sasniedz 30 procentus no maršrutu kopējā garuma.

Ņemot vērā to, ka reģionālās nozīmes maršrutu tīkla autobusu maršruti nav tieši saistīti ar republikas pilsētas pašvaldības budžeta līdzekļiem, vienošanās slēgšana par katru reģionālās nozīmes maršrutu tīkla autobusu maršrutu pilsētas teritorijā nebūtu lietderīga, kā arī būtu administratīvi sarežģīta. Tomēr, ņemot vērā to, ka pilsētas pašvaldība ir atbildīga par satiksmes organizāciju savā teritorijā un ielu uzturēšanu (sniega tīrīšanu ziemas periodā un lapu savākšanu rudens periodā, un tā tālāk, un tā tālāk), kā arī par sabiedriskā transporta pieturu izveidi un uzturēšanu, būtu objektīvi nepieciešama pilsētas pašvaldības līdzdalība, izstrādājot reģionālas nozīmes maršrutu tīklu. Tas var būt saistīts, piemēram, ar pilsētas pašvaldības plāniem iespējami mainīt satiksmes organizāciju kādā ielas posmā (piemēram, paredzēt, ka varbūt kaut kur nepieciešams kreisā pagrieziena aizliegums, kas nodrošinātu tranzīta transporta plūsmas) vai ar nepieciešamību novirzīt transportu no ielu posmiem, kuros veidojas sastrēgumi, un novērst situācijas, ka reģionālās nozīmes maršruta autobusi pieturvietā praktiski varētu uzturēties relatīvi ilgu laiku (tas varētu būt saistīts, piemēram, ar papīra biļetes pārdošanu iekāpušajiem vai kaut ko citu) un nedot iespēju pieturvietā piestāt pilsētas nozīmes maršrutu sabiedriskajiem transportlīdzekļiem, tādējādi apgrūtinot šo transportlīdzekļu pasažieriem iekāpšanu tajos vai izkāpšanu no tiem (var teikt, ka tas būtu īpaši saistīts ar pasažieriem, kuriem ir kustību traucējumi, vai ar pasažieriem, kuriem ir bērnu ratiņi, un tamlīdzīgi).

Jau šobrīd Ministru kabineta noteikumu Nr.634 „Sabiedriskā transporta pakalpojumu organizēšanas kārtība maršrutu tīklā” 9.punktā ir paredzēts pienākums reģionālās nozīmes maršrutu tīkla autobusu maršrutu pieturvietu izvietojumu noteikt, saskaņojot ar attiecīgo pašvaldību. Tomēr dzīvē jeb praksē pastāv problēma, ka šie saskaņojumi attiecībā uz pieturvietām ir veikti pirms vairākiem gadiem un ir veikti uz nenoteiktu laiku. Un tāpēc tagad, izstrādājot un plānojot maršrutus, maršrutu pieturvietas būtu jāsaskaņo ar pilsētas pašvaldību, un Ministru kabineta noteikumos mēs varētu paredzēt, kā tiek veidots šis maršruta shēmas saskaņojums. Es uzskatu, ka, izstrādājot reģionālās nozīmes maršrutu tīkla autobusu maršrutus, ir nepieciešams ar attiecīgās pilsētas, republikas pilsētas, pašvaldību vienoties par maršruta shēmu un pieturvietu izvietojumu maršrutu posmos republikas pilsētas administratīvās teritorijas robežās. Un to būtu nepieciešams nostiprināt likumā. Savukārt kārtība, kādā tiek panākta šī vienošanās, kā es jau teicu, būtu atrunājama Ministru kabineta noteikumos.

Tā ka es aicinu atbalstīt manu priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā kas piebilstams? (No zāles dep. D.Reizniece-Ozola: „Atbalstām!”)

Z.Kalniņa-Lukaševica. Godātie kolēģi, komisijā, uzklausot deputāta Tutina kunga viedokli, tomēr priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. - deputāta Jāņa Tutina iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 32, pret - 48, atturas - 4. Priekšlikums nav atbalstīts.

Z.Kalniņa-Lukaševica. 7. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Valaiņa kunga priekšlikums par to, ka īslaicīgi var noteikt izņēmumu no šajā likumā paredzētās sabiedriskā transporta pakalpojumu izmantošanas kārtības, ņemot vērā kādus īpašus apstākļus, piemēram, svētku un svinamās dienas. Komisijā tika daļēji atbalstīts un ir iekļauts 8.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Z.Kalniņa-Lukaševica. Attiecīgi 8. - atbildīgās komisijas priekšlikums par šo pašu jautājumu - par īslaicīgiem izņēmumiem kādu īpašu apstākļu dēļ. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Z.Kalniņa-Lukaševica. 9. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Valaiņa kunga priekšlikums par kārtību, kādā tiek veikta pasažieru uzskaite un aprēķināti radušies zaudējumi. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst... (No zāles dep. D.Reizniece-Ozola: „Balsot!”) Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 9. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Viktora Valaiņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 2, pret - 68, atturas - 11. Priekšlikums nav atbalstīts.

Z.Kalniņa-Lukaševica. 10. - frakcijas VIENOTĪBA priekšlikums par to, ka, nosakot braukšanas maksas atvieglojumus, kā vienīgo kritēriju nevar izmantot personas deklarēto dzīvesvietu. Diskusiju rezultātā priekšlikums komisijā tika atbalstīts. Uzklausījusi viedokļus, komisija vienojās šo priekšlikumu virzīt atbalstīšanai otrajā lasījumā, vienlaikus apņemoties turpināt debates un uz trešo lasījumu, iespējams, precizēt redakciju. Līdz ar to komisija aicina atbalstīt frakcijas VIENOTĪBA priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Lolitai Čigānei.

L.Čigāne (VIENOTĪBA).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Sen neesam tikušies.

Jā, cienījamie kolēģi, es gribu pateikt VIENOTĪBAS frakcijas vārdā paldies Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai par atbalstu šim grozījumam. Kā referente jau izskaidroja, šis grozījums paredz to, ka pašvaldības turpmāk vairs nevarēs noteikt braukšanas maksas atvieglojumus, ņemot vērā tikai personas deklarēto dzīvesvietu. Tātad, ja cilvēks būs kādā pašvaldībā deklarēts pensionārs vai skolēns, viņš joprojām no pašvaldības varēs saņemt braukšanas maksas atvieglojumus, tomēr, ja šis cilvēks būs parasts pilsonis, kas nav nevienai no šīm kategorijām piederošs, un būs tikai deklarēts pašvaldībā, tad viņš nevarēs kvalificēties šiem atvieglojumiem.

Kā jau es sacīju, šis grozījums attiecas uz visām pašvaldībām kopumā. Tomēr, cienījamie kolēģi, mēs savā VIENOTĪBAS frakcijā daudz par to diskutējām, jo, protams, tas nav noslēpums, ka šis grozījums pamatā ir saistīts ar Rīgu. Un kādēļ tad nepieciešams šis grozījums pamatā saistībā ar Rīgas pašvaldību, ar Rīgas pilsētu? (Zālē pakāpeniski ir pieaudzis troksnis.)

Es atvainojos, priekšsēdētājas kundze, es pati nedzirdu, ko es runāju... Tātad - kādēļ ir nepieciešams šis atvieglojums? Es saprotu, ka visiem ir nogurums, bet varbūt es tomēr turpināšu...

Sēdes vadītāja. No rīta pulksten 9.00...

L.Čigāne. Cienījamie kolēģi, pēc tam, kad Rīgas dome lēma par to, ka atlaides par braukšanu sabiedriskajā transportā Rīgā pienāksies tikai tiem cilvēkiem, kuri ir deklarēti Rīgā, mums bija ļoti konkrētas pazīmes, ka Rīga ir aizmirsusi... Rīgas pašvaldības vairākums ir aizmirsis, ka Rīga ir valsts galvaspilsēta.

Kolēģi, Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs, skaidrojot šo lēmumu, ir uzrakstījis rakstu „Par biļetēm bez politikas”. Un šajā rakstā Nils Ušakovs salīdzina visu Latviju ar daudzdzīvokļu māju. Viņš saka, ka katra pašvaldība ir tāds viens dzīvoklītis šajā daudzdzīvokļu mājā - katrai pašvaldībai pieder savs televizors, savs ledusskapis, un nevar taču prasīt, lai viena pašvaldība savu ledusskapi pēkšņi iznestu gaitenī, lai visi citi varētu no tā baroties.

Cienījamie kolēģi! Nils Ušakovs ir aizmirsis, ka viņš ir Latvijas valsts galvaspilsētas mērs, ka Latvijas valsts galvaspilsētā ir tādas lietas kā muzeji, slimnīcas; šeit ir zoodārzs, uz kuru grib atbraukt daudzbērnu ģimenes no laukiem. Kāpēc šīm daudzbērnu ģimenēm no laukiem, lai apmeklētu zoodārzu, būtu jāmaksā dubulti tikai tāpēc, ka tās, lūk, ir deklarējušās kādā Latgales pašvaldībā?! Kāda nekaunība!

Cienījamie kolēģi! Vakar mēs pieņēmām valsts budžetu nākošajam gadam, šajā valsts budžetā ir paredzēts budžeta deficīts, kas ir zemāks par 1 procentu. Šobrīd mūsu, VIENOTĪBAS, kolēģi, kas ir Rīgas domē, stāsta, ka Rīgas domē tiek virzīti 2013.gada budžeta grozījumi, kas paredz 50 miljonu deficītu. Tātad 10 procentus! Vakar mēs lēmām par budžetu, kurā deficīts būs zemāks nekā 1 procents. Rīgas domē ir paredzēts 10 procentu deficīts! Turklāt šajos grozījumos ir paredzēti vēl papildus 7 miljoni kā dotācija „Rīgas satiksmei”. Pat Rīgas domes deputātiem nav iespējams uzzināt, kādā veidā „Rīgas satiksme” šo dotāciju izmantos.

Rīgai vajag naudu, vajag vairāk naudas. Un ko Rīga ir nolēmusi darīt, lai papildinātu savu budžetu? Rīgas dome ir nolēmusi piespiest cilvēkus no attāliem lauku novadiem deklarēties Rīgā, aizmirsdama un ignorēdama to, ka ļoti daudzi cilvēki ar saviem Rīgā nopelnītajiem nodokļiem uztur savas pašvaldības, atbalsta savas pašvaldības un saglabā saikni ar savām pašvaldībām.

Cienījamie kolēģi! VIENOTĪBAS vārdā vēlreiz saku jums paldies par atbalstu šim grozījumam. Ceru, ka tas atbalsts arī vainagosies ar šāda grozījuma pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Paldies. (No zāles dep. Dz.Ābiķis: „Pareizi!”)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Andrejam Elksniņam.

A.Elksniņš (SC).

Godājamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Kā izrādās, Finanšu ministrijas parlamentārajai sekretārei ir problēmas ne tikai finansējuma, bet arī ģeogrāfijas jautājumos. (No zāles dep. A.Sakovskis: „Bez personām!”)

Attiecībā uz Rīgu. Līdz pat šim brīdim nav pieņemts likums par galvaspilsētu. Līdz pat šim brīdim! 2012.gada nogalē izveidotā darba grupa nav nonākusi pie vienprātības starp Rīgas pašvaldību un tā dēvēto Pašvaldību lietu ministriju [Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija. - Red. piez.], lai šādu likumprojektu pieņemtu. Atgādināšu: šāds likums par Rīgu bija iepriekš, 1992.-1994.gadā; tad tas faktiski zaudēja spēku. (No zāles dep. A.Loskutovs: „Par tēmu!”)

Godājamie kolēģi! Rīdzinieki ar 1.janvāri varēs braukt pilsētas sabiedriskajā transportā lētāk. Viens brauciens Rīgas pašvaldības uzņēmuma „Rīgas satiksme” autobusos, trolejbusos un tramvajos rīdziniekiem izmaksās 0,60 eiro, tas ir, par 0,11 eiro mazāk nekā tagad, bet pasažieri, kuri nav deklarēti galvaspilsētā, maksās vairāk par vienu braucienu - faktiski divas reizes vairāk. Atlaides studentiem un skolotājiem, kā arī brīvbiļetes skolēniem, arodskolu un mūzikas skolu studentiem saglabāsies kā līdz šim - neatkarīgi no iedzīvotāja deklarētās dzīvesvietas.

Sabiedriskā transporta pakalpojumu likuma 14.panta 33.daļā ir noteikts, ka pašvaldībām ir tiesības noteikt braukšanas maksas atvieglojumus savā administratīvajā teritorijā, ja ar šo braukšanas maksas atvieglojumu noteikšanu pārvadātājam radītos zaudējumus pilnībā kompensē no pašvaldības budžeta. Rīgas pašvaldība attiecībā uz savā teritorijā deklarētiem iedzīvotājiem šādu pienākumu uzņemas un to arī pildīs. Atgādināšu, ka frakcija VIENOTĪBA ierosina veikt grozījumu: nosakot braukšanas maksas atvieglojumus, par vienīgo kritēriju nedrīkst izmantot personas deklarēto dzīvesvietu.

Un tagad ne par priekšlikumu, bet par politiku.

2013.gada 8.maijs. Latvijas Zemnieku savienības izvirzītais mēra amata kandidāts Armands Krauze: „Jānodrošina bezmaksas sabiedriskais transports Rīgā deklarētiem iedzīvotājiem.”

2013.gada 8.maijs. Reformu partijas izvirzītā mēra amata kandidāte no Reformu partijas: „Tas būtu papildu stimuls, lai cilvēki deklarētos galvaspilsētā, kas noteikti ir aktuāli Rīgai, jo deklarēto iedzīvotāju nomaksātie nodokļi nonāk pilsētas budžetā.” Un tam pat gatavoja atsevišķu likumprojektu ar nepieciešamo finansējumu.

Rīgas domes deputāta Viņķeļa (VIENOTĪBA, jums ir arī pat ministre Viņķele!) 2013.gada 19.februāra paziņojums: „VIENOTĪBA uzsver, ka rosinātās atlaides primāri ir jāpiešķir Rīgas iedzīvotājiem, tādēļ atlaižu saņemšanai jebkuras kategorijas cilvēkam sava dzīvesvieta jāreģistrē Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā.”

Godājamie kolēģi, jūs visu to deklarējāt pirms Rīgas pašvaldības vēlēšanām un nevajag pašreiz melot vēlētājiem! Ēlerte 2013.gada februārī arī aicināja visus galvaspilsētā dzīvojošos deklarēt savu dzīvesvietu Rīgā.

Tagad parunāsim nevis par Rīgu. Runāsim par Siguldu. Siguldas novadā deklarētā iedzīvotāja identifikācijas karte tika ieviesta 2011.gada 30.maijā. Līdz šim brīdim to ir saņēmuši vairāk nekā 10 tūkstoši Siguldas novada iedzīvotāju. Novadā deklarēto iedzīvotāju kartes ir iespēja pašvaldībai pateikties saviem novada iedzīvotājiem par samaksātajiem nodokļiem un ir labs veids, kā rosināt deklarēties tos, kuri faktiski dzīvo šeit, bet nodokļus maksā citai pašvaldībai.

Novada mērķis ir izpratne, kur paliek iedzīvotāju samaksātie nodokļi, un priekšrocības, kādas tiek piešķirtas Siguldas novada iedzīvotājiem, ir kultūras un sporta pasākumi, pašvaldības iestāžu pakalpojumi, bezmaksas autobusi. Un tas viss - tikai vadoties pēc deklarētās dzīvesvietas! Domes priekšsēdētājs un viņa vietnieks ir „Reģionu alianses” pārstāvji, savukārt domes priekšsēdētāja vietnieks sociālajos jautājumos ir Zaļo un Zemnieku savienības... Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!”-„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” pārstāvis Jānis Zilvers.

Godājamie kolēģi, par ko mēs runājam? Visas politiskās partijas, kuras tagad darbojas parlamentā, šo ideju ir veicinājušas un izplatījušas citās pašvaldībās. Vēl jo vairāk - to ir solījušas jau iepriekš.

Es lūdzu vēl 2 minūtes! (No zāles: „Lai runā!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst, ka Elksniņa kungs runās vēl 2 minūtes. Jā, lūdzu!

A.Elksniņš. Pēc tam, kad jūs zaudējat Rīgas pašvaldības vēlēšanās, jūs piedāvājat faktiski pašvaldībai, Rīgas pašvaldībai, liegt rūpēties par saviem iedzīvotājiem, bet tajā pašā laikā jūs nekādā veidā neveicināt iedzīvotāju pirmskrīzes ienākuma nodokļa pārdali starp valsti un pašvaldībām. Pašvaldības turpina iznest krīzes slogu. Jūs neveicināt likuma par galvaspilsētu pieņemšanu un arī par muzejiem, teātriem un daudz ko citu.

Man viens no priekšlikumiem bija kādu no ministrijām aizsūtīt uz reģionu, lai tur tā administratīvā infrastruktūra tiktu izveidota. Kāpēc nevarēja to izdarīt?

Uz doto brīdi piedāvātais likumprojekts ir pretrunā ar likumu „Par pašvaldībām”, ar pašvaldības jēdzienā minēto pašvaldības mērķi - rūpēties primāri par pašvaldības iedzīvotājiem. Vai šādā veidā Rīgai tiek noteikts ierobežojums rūpēties par saviem iedzīvotājiem un tas pat tiek aizliegts?

Pareizi šo problēmu būtu risināt citādāk: kā es jau minēju iepriekš, ar atsevišķu likumu par galvaspilsētu, kas ir iestrēdzis Reformu partijas vadītajā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā.

Jautājums ir arī vēl cits: vai ir ievērotas Eiropas vietējo pašvaldību hartas prasības, kas paredz, ka vietējām varām piešķirtās pilnvaras parasti ir pilnīgas un ekskluzīvas. Vai likumprojektā minētais ierobežojums ir šāds veids? Pašvaldību iedzīvotājiem, manā skatījumā, Saeimas vēlēšanās ir jāizdara izvēle, lai izbeigtu valdošo politiķu mūžīgo vēlmi ieriebt rīdziniekiem, jo viņu pašvaldība pārāk labi strādā. (No zāles dep. J.Urbanovičs: „Skaudība!”) Šos grozījumus... priekšlikumus nevar pieņemt, jo tikpat labi ir ļoti daudzi rīki, lai tos varētu arī apiet.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Vladimiram Reskājam.

V.Reskājs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labrīt, augsti godātie kolēģi! (No zāles dep. R.Vējonis: „Patīkami redzēt!”) Patīkami arī jūs redzēt. Vēlos paust savas nelielās vienpersonīgās frakcijas viedokli par šo jautājumu.

Pirmkārt, man ir saprotams Rīgas domes lēmums, bet tikai no pašas Rīgas domes puses. Bet ir arī otra puse, jo, manā skatījumā, tik tiešām nav iespējams salīdzināt Rīgu ar nevienu citu pašvaldību Latvijā. Rīga ir galvaspilsēta ar visām no tā izejošajām sekām - vairāk iespēju, kā piesaistīt investīcijas un cilvēkus. Un, lai gan tik tiešām šis statuss nav nostiprināts juridiski, tas neatceļ Rīgas kā galvaspilsētas faktisko statusu.

Atgādināšu: praktiski katras pašvaldības budžets par 80-90 procentiem sastāv no ieņēmumiem, kas tiek gūti no iedzīvotāju ienākuma nodokļa. Līdz ar to salīdzinoši bagātās Rīgas mēģinājums tādā veidā palielināt sava budžeta ieņēmumus noteikti nesekmē Latvijas kopējo attīstību - veicina viena valsts centra stiprināšanu un turpina vājināt reģionus, kur dzīve šobrīd nav nemaz tik salda.

Tomēr, lai gan no reģionālās attīstības viedokļa es neatbalstu šādu Rīgas domes soli, es arī neesmu pārliecināts, ka frakcijas VIENOTĪBA piedāvātais risinājums ir labākais, jo, pirmkārt, tā ir iejaukšanās pašvaldības iekšējās lietās, un, ja pašvaldība rīkojas pretlikumīgi, tad uz to vajadzētu reaģēt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM). Otrkārt, piedāvātā grozījumu redakcija ir viegli apejama. Līdz ar to, manā skatījumā, mērķis, visticamāk, netiks sasniegts.

Jebkurā gadījumā vēlos uzsvērt, ka skatīties uz visu Latvijas teritoriju tikai caur Rīgas prizmu ir nepieņemami. Bet diemžēl mēs arī parlamentā šad un tad grēkojam šādi.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Edvardam Smiltēnam.

E.Smiltēns (VIENOTĪBA).

Redziet, kolēģi, ir tāds naudas nezūdamības likums (kādreiz mums skolā tika mācīts enerģijas nezūdamības likums) - proti, nauda ne no kā nerodas un nekur nepazūd, tikai pāriet no viena pie otra.

Es domāju, šis ir klasisks gadījums, kad Rīgas domei akūti nepieciešams ir tas, lai ienāktu vairāk naudas Rīgas domes kasē.

Un, ja mēs paskatāmies to lēmumu secību, tad redzam, ka patiesībā jau ir tā, ja mēs runājam konkrēti par šo gadījumu ar cenām sabiedriskajā transportā Rīgā. Tad pirmais, ko viņi izdara, - viņi ir spiesti pacelt cenu līdz eiro 20, un tad viņi ievieš šo kompensējošo mehānismu, lai vietējiem iedzīvotājiem tā biļete sanāk uz pusi lētāka. Bet, ja mēs skatāmies reāli (un piemēri ir daudzi), - vai patiesībā nav tā, kā jau iepriekšējie minēja, - ka Rīga tomēr ir galvaspilsēta un ka lauki, Latvijas lauki, kuri... ka laukos vai ārpus Rīgas dzīvojošajiem cilvēkiem, kuri objektīvu iemeslu dēļ saņem, iespējams, mazākas algas (turklāt arī nodarbinātības problēmas laukos ir lielākas nekā Rīgā)... ka viņiem faktiski Rīga ir jāuztur? Ja mēs paskatāmies kaut vai uz to, ko maksā visa Latvija par elektrību, tad sanāk, ka mēs visā Latvijā samaksājam elektrības tarifā par to, lai Rīgā būtu lētāks siltums. Ir arī daudzi citi piemēri.

Līdz ar to es domāju, ka nevajadzētu ieslīgt galējībās. Bija arī tādi piemēri - bija runa par to, ka, teiksim, Saulkrastos Tallinas šosejai vajadzētu uzlikt „šlagbaumi” un iekasēt naudu no Ušakova, ja viņš brauc uz turieni atpūsties, un tamlīdzīgi. Nevajag ieslīgt galējībās, ir mums viena valsts! Un nevajadzētu pieļaut to, ka Ušakovs un Rīgas dome mēģina izveidot pašiem savu valsti un kaut kādā veidā sadalīt un sašķelt cilvēkus Latvijā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Jurim Viļumam.

J.Viļums (RP).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Dāmas un kungi! Par šo jautājumu, protams, jau ir daudz kas runāts sabiedriskajos medijos un arī šodien daudz kas izskanēja, bet faktiski to ideju - dalīt vienas pilsētas iedzīvotājus deklarētajos un nedeklarētajos - var raksturot ar vienu vārdu: diskriminācija. Tā ir diskriminācija, jo mēs visi dzīvojam vienā valstī, mums visiem ir viena galvaspilsēta, un visiem Latvijas iedzīvotājiem savas valsts galvaspilsētā jābūt vienādām vai vienlīdzīgām tiesībām... galu galā vismaz attiecībā uz sabiedrisko transportu. Un tas, ko šajā gadījumā Rīgā „Saskaņas Centra” vadība mēģina panākt, katrā ziņā nevelk uz saskaņu (No zāles: „Uz vienotību!”), jo grozi kā gribi, saskaņa nesanāk pat tādā gadījumā, ja paskatāmies vienas partijas ietvaros. Kas notiek ar to šīs partijas atbalstītāju, kurš tomēr ir deklarēts, piemēram, Daugavpilī vai Rēzeknē? Ja viņš atbrauc uz Rīgu, tad arī viņš tiek diskriminēts, pat būdams vienas partijas ietvaros.

Bet trakākais ir tas, ka faktiski šādā veidā mēs cenšamies nevis kaut kādu labu praksi pārņemt no Rietumiem, kā mūžīgi jau ir folklorizējies šis jēdziens, bet skatāmies varbūt pat daļēji uz Maskavu, kur šobrīd, ja cilvēkam nav pieraksta, viņu praktiski vietējā policija... milicija pat vajā. Ja nav pieraksta Maskavā, tad tur faktiski jāslēpjas. (No SC frakcijas: „Kas tev par daļu?”) Vai arī mēs gribam to panākt šeit pat, Latvijā?

Ja runājam par Siguldu, Jūrmalu vai kādām citām pilsētām, kur tiek izmantotas kādas atlaižu sistēmas, tad, protams, cilvēks var izvēlēties - braukt vai nebraukt uz vienu vai otru piejūrā esošu pilsētu, bet uz Rīgu ir jābrauc, jo, kā mēs zinām, šeit ir daudzas valsts iestādes, ministrijas, galu galā arī Saeima... galu galā var atbraukt un arī piketu uztaisīt... Cilvēkiem ir tādas tiesības, un viņiem ir jānāk pretim, ja viņi grib tādu piketu sarīkot.

Es nedomāju, ka mums būtu jāpāriet uz kaut kādu viduslaiku sistēmu, kad Latvija bija sadalīta pilsētvalstīs. Citus piemērus nesaukšu, gan jau katram ir savas idejas, kādas varētu būt pilsētvalstis Latvijā. (No zāles dep. J.Ādamsons: „Galvaspilsēta...!”)

Un vēl es gribu minēt to, kāpēc faktiski radās vajadzība meklēt kaut kādus papildu līdzekļus Rīgas transporta izmaksu segšanai. Manuprāt, te lielākā problēma ir nevis biļetes dārdzība vai atlaides, bet tieši tās problēmas, kas nav sakārtotas pašā pašvaldības uzņēmumā, un šie zaudējumi, kas parādās „Rīgas satiksmē” katru gadu, man nešķiet, ka tas tā ir, kā jau teicu, atlaižu vai kā cita dēļ. Drīzāk tas vairāk izskatās pēc problēmas ar neatrisinātiem korupcijas jautājumiem šajā uzņēmumā.

Latviju vēl pavisam nesen gribēja sadalīt viens kungs, kura uzvārdu varētu tulkot kā „liepuvīrs”. Viņam tas neizdevās. Tad nu šobrīd viens cits vīrs ar uzvārdu, kuru es netulkošu latviski, cenšas tomēr patiešām sadalīt Latviju, un es aicinu tomēr to nepieļaut.

Es aicinu šo priekšlikumu atbalstīt un skatīties, kā mēs varam tālāk virzīties uz priekšu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Jānim Dombravam.

J.Dombrava (VL-TB/LNNK).

Godātā Saeima! Es konceptuāli piekrītu tam, ko teica Reskāja kungs, ka ir jāskatās uz valsti kopumā, ne tikai šauri - kā šī sistēma ietekmēs Rīgas pašvaldības budžetu. Šobrīd es vairāk saskatu mēģinājumu kaut kā kompensēt tās vairāk nekā 50 miljonu lielās dotācijas, ko Rīgas pašvaldība maksā „Rīgas satiksmei”, un nu šīs dotācijas nepieciešamība ar katru gadu pieaug.

Pastāv daudzi trūkumi, ja ievieš šo sistēmu ar rīdzinieka atlaidēm, bet es nosaukšu tikai dažus.

Pirmkārt, „Saskaņas Centrs” uzstāj, ka viņi ir sociāldemokrāti, bet pamatā šis lēmums skars trūcīgākos un vidēji turīgos Pierīgas iedzīvotājus. Tiem, kuri ikdienā brauc uz darbu Rīgā un kuriem atalgojums ir minimālās algas lielumā vai līdz vidējai algai, šis lēmums visai būtiski padarīs maciņu plānāku un, iespējams, pat padarīs braukšanu uz darbu neizdevīgu. Tad viņiem vai nu būs pavisam jāpārceļas uz Rīgu, ko viņiem, visticamāk, būs neiespējami izdarīt augsto īres maksu dēļ, vai arī būs jāmeklē darbs tuvāk savai dzīvesvietai. Palielināsies sastrēgumi, jo, protams, ne visi sāks braukt par dārgāku tarifu, tā vietā izvēlēsies braukt ar savu mašīnu. „Rīgas satiksmei” tā rezultātā kritīsies pārvadāto pasažieru skaits. Jau iepriekšējos gados tas ir krities, bet nu kritīsies vēl vairāk. Tātad vajadzēs vēl papildu dotācijas meklēt nākamajos gados.

Un ceturtā lieta, ko es gribu pieminēt. Pat tad, ja vairāki cilvēki no citām Latvijas pašvaldībām pārdeklarēsies uz Rīgu, tas radīs to, ka tās pašvaldības, kuras šobrīd noturēja neitrālu budžetu... nevajadzēja neko iemaksāt pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā... tās kļūs par saņēmējpašvaldībām, bet Rīgai būs jāmaksā vairāk šajā izlīdzināšanas fondā. Rezultātā Rīgas pašvaldība neko būtisku neiegūs.

Un Elksniņa kungam es gribu pateikt, ka nevar salīdzināt Siguldu ar Rīgu nevis tāpēc, ka viena ir piejūras pašvaldība un otra ir galvaspilsēta, bet... kaut vai paskatīties, kas pārvietojas ar šo sabiedrisko transportu... (No zāles dep. I.Grigules un dep. V.Orlova starpsaucieni: „Sigulda ir pie jūras?!”; „Cilvēks ar augstāko izglītību!”) Nē! To pieminēja Viļuma kungs, piedošanu! Piedošanu! (Zālē troksnis.)

Sēdes vadītāja. (Noklaudzina ar āmuru.) Kolēģi, lūdzu, cieniet runātāju!

J.Dombrava. Siguldu vai Rīgu, vai kādu citu pašvaldību nevar salīdzināt tā iemesla dēļ, ka tie, kas pārvietojas ar šo sabiedrisko transportu... un Siguldas gadījumā liels ir tieši vietējo iedzīvotāju īpatsvars - atšķirībā no Rīgas pašvaldības, kur ļoti lielu īpatsvaru veido Rīgā nedeklarēti iedzīvotāji. Siguldas pašvaldība, es domāju, var arī atļauties nofinansēt visiem - visiem pašvaldības iedzīvotājiem un arī ne pašvaldībā deklarētiem iedzīvotājiem - pārvietošanos sabiedriskajā transportā bez maksas. Rīga to nevar atļauties. Bet kopumā sistēma šobrīd ir izveidojusies nepareiza tieši ar nodokļu sadalījumu mūsu pašvaldībām.

Ja mēs vienkārši katru reizi labosim likumu... Nu, piemēram, jau tagad ir izskanējis, ka Rīga gribēs sniegt papildu atlaides Rīgā deklarētajiem iedzīvotājiem, lai viņi saņemtu veselības aprūpes pakalpojumus. Nu, es varu pamest vēl vienu ideju - piemēram, bezmaksas stāvvietas rīdziniekiem. Un tā šo sarakstu var turpināt un turpināt. Un katru reizi nevajadzētu grozīt likumu. Tā vietā būtu jāizvērtē, vai nevajag mainīt pašvaldībām līdzekļus, kas nāk no nodokļiem, respektīvi, samazināt to iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu daļu, kura aiziet pašvaldībai, bet palielināt ar uzņēmējdarbību saistītos nodokļus, kas aiziet pašvaldībai. Iemesls tam ir sekojošs: lai pašvaldības būtu ieinteresētas veidot darba vietas, nevis mēģinātu piesaistīt cilvēkus, lai viņi deklarējas un dzīvo konkrētajā pašvaldībā.

Bet par šo priekšlikumu saku: atbalstām!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V.Valainis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labrīt, kolēģi! Pirmais, ko gribu pateikt. Par to, ka šis priekšlikums jau būtībā ir kaut kāda veida risinājums pašai Rīgas pilsētai, kādā veidā dabūt papildu ienākumus. Un, ja to mēģina darīt caur sabiedrisko transportu, tad - jā, tas ir variants. Bet Rīga jau nav vienīgā pilsēta. Ir tādas pilsētas kā Jelgava, Valmiera, kurām ir līdzīga veida problēmas un... Problēma jau ir tajā nesamērīgajā pašvaldību finansējuma izlīdzināšanas fondā, kur šīs pilsētas pēc būtības dotē apkārtējās pilsētas, kuras pēc tam atkal izmanto šo viņu infrastruktūru, šos labumus, kas šajās pilsētās ir. Un šodien mēs risinām šo sabiedriskā transporta problēmu, jo pēc būtības tā būs pēc tam problēma arī valstij, jo valstij arī tas tomēr maksās naudu, ja šāda sistēma tiks ieviesta Rīgā. Tas risinājums, uz kādu šodien aicina, - tas neatrisina to, ka rīt nebūs jauna sistēma. Šodien tā ir Rīga, pēc tam tā var būt Valmiera, Jelgava, kurām arī ir tādas būtiskas problēmas. Viena pilsēta domā, kā izdzīvot, bet blakus otra pilsēta nespēj iztērēt naudu brīvpusdienām līdz 9.klasei un domā jaunas, kreatīvas lietas.

Tā ka es aicinu kolēģus domāt par pašvaldību izlīdzināšanas fondu un par šīs proporcijas izlīdzināšanu 50 pret 50. Un tas tiešām reāli kaut ko mainīs šajā situācijā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Turpinām debates. Vārds deputātam Vilnim Ķirsim.

V.Ķirsis (RP).

Labrīt, augsti godājamā priekšsēdētājas kundze! Cienījamie kolēģi! Latvijā ir tikai viena pilsēta - tā ir Rīga, pārējie ir lauki. Atceros, ka studiju laikā bija šāds teiciens, ko vērsa pret kursabiedriem, kuri nebija no Rīgas, bet tajā brīdī es vēl īsti līdz galam neapzinājos šī teiciena jēgu. Taču, pateicoties Ušakova kungam un „Saskaņas Centram”, tagad es pilnībā izprotu, kas ar to bija domāts.

Manuprāt, šāda dalīšana absolūti nav pieņemama. Taču, būsim godīgi, šis jautājums tomēr ir iezīmējis problēmas, kurām vajadzētu izdomāt risinājumu. Manuprāt, šī galvenā problēma ir nodokļu politika, proti, pašvaldību... šī nodokļu politika ir tāda, kas pašvaldībām acīm redzami neliek veidot darba vietas, bet guļamrajonus. Proti, ja jums ir... pie jums atrodas... jums ir guļamrajons, tad jums nāk iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Ja jums ir darba vietas, varbūt pie jums no blakus pašvaldības cilvēki tikai atbrauc, pastrādā un atkal aizbrauc projām, savukārt viss, teiksim, rūpniecības vides piesārņojums vai tamlīdzīgi, paliek pie jums.

Paņemsim kā piemēru kaut vai Valmieras pilsētu. Valmiera ir ļoti progresīva pilsēta, ļoti labi attīstās (Starpsaucieni.)... nu, lauku pilsēta, ņemot iepriekšējo salīdzinājumu, bet tā ļoti labi attīstās, veido darba vietas, dome domā, kā uzlabot infrastruktūru, kā piesaistīt jaunus uzņēmumus, veidot jaunas darba vietas, bet kur tad beigu beigās aiziet nodokļi? Visi nodokļi aiziet no Valmieras aiz robežas, kur ir tātad šie te, nu sauksim tos par guļamrajoniem, - uz Burkānciemu, kā tas ir Valmieras gadījumā, vai tamlīdzīgi, kas tomēr nav līdz galam pareizi un nedod pareizo motivācijas signālu.

Tāpēc noteikti būtu vērts domāt par kaut kāda veida vai nu iedzīvotāju ienākuma nodokļa pārdali, vai par uzņēmumu ienākuma nodokļa pārdali par labu tām pašvaldībām, kuras tātad veido šīs darba vietas.

Un es tātad aicinu, protams, atbalstīt VIENOTĪBAS priekšlikumu, bet jebkurā gadījumā uztvert to kā sākumu dialogam, jo problēma īstenībā jau ir citur.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Andrejam Judinam.

A.Judins (VIENOTĪBA).

Godātie kolēģi! Mēs runājam par to, vai pašvaldība drīkst vai nedrīkst piešķirt atlaides. Vismaz saistībā ar šo problēmu jautājums ir pieteikts, bet faktiski diskusiju iemesls ir pilnīgi cits. Ja Rīgas dome, būdama godīga eiro ieviesēja, pieņemtu lēmumu, ka turpmāk rīdzinieki maksās 20 santīmus, bet citiem būs jāmaksā joprojām 45 santīmi, tad mums būtu pilnīgi cita diskusija. Bet Rīgas dome, izmatojot juridiskus instrumentus, faktiski nolēma sašķirot Latvijas sabiedrību (No zāles dep. I.Cvetkovas starpsaucieni: „Tu jau šķiro...!”), proti, noteikt, ka rīdziniekiem cenu mēs saglabāsim, bet nerīdzinieki lai maksā dubulti. Tā ir diskriminācija! Tā ir diskriminācija, un mērķis ir tieši šķelt sabiedrību un diskriminēt. Tā ir!

Vai ir ekonomiskie fakti, argumenti, kas pierāda, ka cenai ir jābūt tieši tādai, kā ir piedāvāts? Es neredzu tādus argumentus!

Kā jūs atceraties, tieši tad, dažas dienas pirms pieņemšanas, izskanēja... bija publicēta informācija, ka pašizmaksa ir 70 santīmi. Tagad ir jau 84 santīmi. Tad cik īsti izmaksā biļete Rīgai (No zāles dep. I.Cvetkova: „Kāda? Jūs nebraukājat!”) - to neviens nezina. Mēs jautājām, mēs gribējām to noskaidrot, bet kāda ir atbilde? Lūk, Rīgas domes skaidrojums: „Rīgas dome tērē tik daudz, un līdz ar to cena ir tāda. Tad paņēma divus ciparus un pateica: „Pasažieru tik daudz, iztērēts tik daudz, pašizmaksa attiecīga.” Bet tā nedrīkst rēķināt! Un man ir nopietnas aizdomas, ka šajā gadījumā mums ir piedāvāta sistēma, ka dažiem cilvēkiem būs atlaides, tas ir, rīdziniekiem būs atlaides, savukārt cilvēki no Valmieras maksās par tiem, kam ir atlaide. Tad no kādām kabatām mēs gribam ņemt naudu?! To nedrīkst pieļaut!

Man gribētos atgādināt, ka dzīvesvietas deklarēšana ir domāta pirmām kārtām tādēļ, lai valsts institūcijas varētu sazināties ar cilvēku (tas ir mērķis!), nevis, lai piešķirtu pabalstus.

Manuprāt, atlaides un pabalsti var tikt piešķirti, un par to var diskutēt, bet nevar būt tā, ka deklarēšanās ir tiešām vienīgais kritērijs, kura dēļ piešķir atlaidi. Un man gribas uzsvērt, ka atlaides ir jādod tiem, kam atlaides vai pabalsti ir nepieciešami. Nedrīkst dalīt pēc kāda patvaļīgi izdomāta kritērija.

Cienījamie kolēģi, es ļoti lūdzu atbalstīt frakcijas VIENOTĪBA priekšlikumu, jo tas ir pareizs. (Frakcijas VIENOTĪBA aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Jānim Ādamsonam.

J.Ādamsons (SC).

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es šodien klausos un brīnos, un domāju. Divdesmit gadus mēs dzīvojam neatkarīgā valstī, kas iet pa tiesisku ceļu. Šī it kā ir „tiesiskuma koalīcija” (tā vismaz viņa sevi dēvē), kura iestājas par tirgus ekonomikas attīstību, bet, šodien klausoties šīs debates, man ir absolūti tāda sajūta kā vecajos boļševiku laikos: „Visiem visā valstī jābūt vienlīdzīgiem!” Nu tad, kolēģi, sāksim ar to, ka Rīgas teritorijā arī nodokļiem par nekustamo īpašumu ir jābūt vienādiem, ka nevar dažādi nodokļi būt nekustamajam īpašumam. Vecrīgā vai Rīgas piepilsētā, Jūrmalā vai Zilupē - visur viss ir vienādi. (No zāles dep. A.Elksniņš: „Pareizi!”) Tas ir vecs boļševiku princips.

Par to, no kurienes problēma sākās. Cienījamā VIENOTĪBA, kurš tad to radīja? 2000... 2009.gadā, tikko mainījās vara Rīgā, viens no pirmajiem lēmumiem, kuru pieņēma VIENOTĪBAS valdības vadītājs, bija noņemt dotācijas sabiedriskajam transportam - apmēram 11 miljonus. Palikuši ir trīs miljoni no 15 miljoniem... trīsarpus, varu kļūdīties. Tad varbūt sāksim ar šīs problēmas risināšanu! Vakar es nedzirdēju, ka ir atbalsts, lai pārdalītu par labu galvaspilsētai. Tad varbūt beidzot tiks virzīts likumprojekts par Rīgu kā par galvaspilsētu, kurš Saeimā atrodas vēl no 2000.gada, un beidzot nesāksim dalīt cilvēkus un naudas līdzekļus tikai atkarībā no tā, vai tur ir vienas vai otras partijas pārstāvis?

Par deficītu. Čigānes kundze, pirms runāt par Rīgu un aprēķināt reālo deficītu, nevis uz papīra deficītu, painteresējieties, kā saimniekoja jūsu partijas pārstāvji vēl nesenā pagātnē tanī pašā Mārupē un cik liels tur bija reālais deficīts, un ko ir saņēmusi Mārupes pašvaldība. Tas arī būtu godīgi. Es aicinu visus kolēģus būt godīgiem pašiem pret sevi.

Šeit arī no Ķirša kunga izskanēja, ka mēs sāksim mainīt attieksmi. Bet kas liedza mainīt vakar? Kāpēc vakar nedzirdēja šīs sarunas par to, ka sāksim domāt par problēmas risinājumu? Un nevajag pašiem radīt šīs problēmas, lai pēc tam varonīgi mēģinātu tās pārvarēt. Problēma laikam ir mūsos, ka mēs mazliet nepareizi un ne visai stratēģiski izlietojam valsts līdzekļus. Paskatīsimies, kā tas viss notiek, un tad arī atbilde būs cita.

Par konkrēto priekšlikumu. Ziniet, tādā gadījumā, ja pieņem VIENOTĪBAS piedāvāto priekšlikumu, tad nākošais kritērijs, ko pieņems Rīgas dome, būs tāds, ka visām sievietēm, kas ir deklarētas Rīgas pilsētas teritorijā, būs atvieglojumi, arī visiem vīriešiem, visiem precētiem pāriem un tamlīdzīgi.

Bet VIENOTĪBU es aicinu paskatīties uz sevi, Zaķa kungs! Tad, kad tika noņemta šī dotācija Rīgas pašvaldībai, tad tika arī plānots pārlikt uz Rīgu visas tās problēmas, kas arī parādījās, tāpēc ka, noņemot dotāciju, tika plānots noņemt atvieglojumus studentiem, skolēniem, un tamlīdzīgi.

Tā ka sāksim katrs ar sevi un nemeklēsim vainu tur, kur tās nav.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies, Ādamsona kungs, bet es tomēr jūs aicinu iepazīties ar Kārtības rulli: ja ir 2000.gadā iesniegts likumprojekts, tad 11.Saeima nevar to skatīt vienkārši automātiski, bet gan jāskata citādi. (No zāles dep. J.Ādamsons: „Atjaunojiet! Kas jums maisa?”)

Paldies par debatēm.

Es jūs aicinu iepazīties ar Kārtības rulli un nemaldināt sabiedrību no tribīnes!

Turpinām debates. Vārds deputātam Arvilam Ašeradenam.

A.Ašeradens (VIENOTĪBA).

Labdien, cienījamie kolēģi! Es pateicos jums, kā Kazākas kundze saka, par šīm debatēm, un, manuprāt, tās iezīmē trīs fundamentālas problēmas Latvijas attīstībā. Un mēs jau tās... arī šajās debatēs tās tika skartas.

Pirmā problēma ir tā, ka ilgstoši nerisināti reģionālās attīstības jautājumi noved pie diezgan problemātiskiem risinājumiem, lai pat neteiktu, gandrīz mežonīgiem. Un šodien tika minēti daudzi piemēri, kā tie pašvaldību vadītāji... Un tiešām nav ko viņus pelt! Tie ir tie vadītāji, kuri ir sapratuši, ka nākotne būs tieši tām pašvaldībām, kur būs iedzīvotāji, kuri aktīvi kaut ko darīs.

Kā viņi mēģina cīnīties par iedzīvotāju? Protams, mēs dzirdējām šeit par atlaidēm Siguldā, tāpat mēs... Šeit gan netika skarts cits jautājums, jo mēs zinām, ka bagātās Pierīgas pašvaldības, cīnoties par skolēnu, maksā stipendijas un dara daudzas, daudzas citas varbūt pat, raugoties, teiksim, no kopējā valsts attīstības viedokļa, diezgan apšaubāmas lietas. Un es gribu teikt, ka šis ir tiešām izaicinājums pašvaldību jeb reģionālās attīstības politikas veidotājiem... Šis ir pēdējais zvans, lai patiesībā nopietni ķertos klāt šim jautājumam, jo nākotnē mēs piedzīvosim ļoti nopietnas deformācijas valsts attīstībā, ja mēs šo jautājumu nerisināsim.

Bet attiecībā uz Rīgas pašvaldību es gribētu teikt, ka arī „ledusskapja demokrātijas” jautājums nav veids, kā šo lietu risināt.

Tā otrā problēma, kas, man liekas, ir daudz svarīgāka, ir ienākumu nevienlīdzības un sociālās nevienlīdzības problēma, kas izriet no šīs diskusijas. Un, ja mēs runājam par Latviju, kāda tā izskatās šobrīd, tad, ja mēs skatāmies pēc nabadzības riska indeksa, tad Latgalē tas ir... Latgalē nabadzības riskam ir pakļauti gandrīz 30 procenti iedzīvotāju. Tāpat ir arī Vidzemē. Kurzemē tas ir nedaudz labāk - tur tie ir 20 procenti, bet Zemgalē tie ir 23 procenti.

Savukārt Rīgā tam ir pakļauti tikai 13 procenti iedzīvotāju. 13 procenti iedzīvotāju - tātad uz pusi labāka situācija! Nu, lūk! Un, ja mēs runājam par šo lietu, tad mums jāskatās uz Rīgu divos aspektos.

Pirmkārt, Rīgā ir koncentrēta ārkārtīgi svarīga infrastruktūra - tā ir valsts pārvaldes infrastruktūra. Es nerunāšu par tiesām, ministrijām vai kādām citām lietām, bet es pieminēšu kaut vai ļoti svarīgu infrastruktūru katram iedzīvotājam - slimnīcas. Rīgā ir vienīgā bērnu slimnīca, vienīgais vēža ārstēšanas klīnikas centrs un daudzas, daudzas citas lietas. Un daudzu jautājumu - ne tikai izpriecu, bet arī sociāli ārkārtīgi nozīmīgu jautājumu - dēļ iedzīvotājiem, kas ceļo no nabadzīgiem reģioniem, ir jāapmeklē Rīga.

Otrs ārkārtīgi svarīgs aspekts, kas nav tikai, teiksim, veiksmīgs Rīgas pašvaldības jautājums, ir tas, ka Rīgā un Rīgas reģionā ir koncentrēti apmēram 70 procenti darba vietu. 70 procenti! Un tas nozīmē, ka milzīgs valsts iedzīvotāju skaits uz šejieni kustas noteiktā svārstveida migrācijā un dodas atpakaļ. Un šī situācija, kas te ir, dod iespēju, ka Rīga ar savu lēmumu var vairot šo sociālo nevienlīdzību valstī, jo mums ir jāsaprot, ja šie cilvēki, kuri ierodas Rīgā (No SC frakcijas: „Tad mainām valdību!”), maksās, es atvainojos, divreiz vairāk par šo satiksmes pakalpojumu, un es gribu teikt, ka 1 eiro un 20 centu jau par vienu braucienu Rīgā ir ļoti daudz. Ļoti daudz, jā! Un jums ir jāsaprot, ka cilvēkiem bieži vien jāveic divi braucieni dienā, tātad tie būs 2 eiro un 40 centu. Es... Mēs vienkārši vairojam gan ienākumu nevienlīdzību, gan arī sociālo nevienlīdzību. Tas nozīmē, ka, ņemot vērā to, ka jums Rīgā ir pieejami visi šie ārkārtīgi svarīgie resursi, jūs segregēsiet Latvijas valsts iedzīvotājus šādā veidā.

Un pats pēdējais - par ekonomisko pamatojumu šim lēmumam. Vispirms par veidu, kādā tiek pārvaldīts šis uzņēmums. Šis uzņēmums nekādā veidā neatskaitās Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komitejai. Tas „pa tiešo” atskaitās Rīgas mēram, un nevienam nav zināms, vai tā ir patiesā cena. Nevienam.

Pārskats nav pieejams, un neviens nevar pateikt to, kādā veidā tas notiek. Vienīgais skaitlis, kas ir zināms: Rīgas domei... „Rīgas satiksmei” viens kilometrs izmaksā... braukšana ar šiem transportlīdzekļiem izmaksā 3 eiro un 60 santīmus. Pavaicāju Satiksmes ministrijā tiem, kuri nodarbojas ar jautājumiem par šādu transporta pakalpojumu sniegšanu jeb šādiem pārvadājumiem. Viņi teica, ka šis tarifs ir divas reizes lielāks par viņiem zināmajiem jeb ka šīs izmaksas ir divas reizes lielākas par viņiem zināmajām izmaksām, kādas būtu attiecināmas uz sabiedriskā transporta pakalpojumiem.

Un pats pēdējais...

Sēdes vadītāja. Ašeradena kungs, cik laika jums vēl vajag?

A.Ašeradens. Vēl vienu minūti.

Sēdes vadītāja. Vēl vienu... Jā, jā, vienu minūti, bet man ir jālūdz atļauja... Protams, deputāti atļauj.

A.Ašeradens. Jā, paldies.

Es gribu pateikt vēl vienu ļoti svarīgu lietu. Mēs nevienu brīdi neesam redzējuši nekādus aprēķinus par to, ka šī ir optimāla... ka šis ir optimāls cenu risinājums.

Un mēs neesam redzējuši aprēķinus par vēl vienu ārkārtīgi svarīgu lietu, par ko es jūs aicinu padomāt. Ja mēs kaut uz vienu brīdi hipotētiski iedomātos, ka Rīgu pamestu un Rīgā neierastos visi tie iedzīvotāji, kas tur nav pierakstīti, tad... Cik tad Rīgas iedzīvotājiem maksātu šis transports? Mums ir jāsaprot, ka šie cilvēki lieto šo transportu un maksā par šo transportu. Un nekādā ziņā mēs nevaram teikt, ka Rīgas iedzīvotājiem tas sadārdzina... Gluži otrādi, tas padara šo transportu efektīvāku! Šīs izmaksas ir daudz mazākas tikai tāpēc, ka uz šo transporta vienību... tur, kur ir tramvaja sliedes un tramvajs... tas transports ir lētāks vienkārši tāpēc, ka tur brauc iedzīvotāji.

Šinī brīdī, bez šiem aprēķiniem, es to redzu tikai un vienīgi kā politisku aktivitāti, lai nopirktu sev nākamo vēlēšanu ciklu, ne kā domu par rīdziniekiem, ne arī kā domu par pārējiem Latvijas iedzīvotājiem.

Es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu, īpaši tādēļ, ka tas paredz tikai un vienīgi to - nesegregēt cilvēkus pēc pieraksta. Tas atļauj dot atlaides sociāli ievainojamām iedzīvotāju grupām, un, manuprāt, tas ir sociāli taisnīgi un atbildīgi.

Es aicinu balsot par šo priekšlikumu. (Frakcijas VIENOTĪBA aplausi.)

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates turpināsim pēc pārtraukuma.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Paldies.

Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, informācija jums: pulksten 10.35 Saeimas Lielajā foajē tiks atklāta fotogrāfiju konkursa „Mana Lāčplēša diena” izstāde. Konkursu tradicionāli rīko Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija, atzīmējot Lāčplēša dienu.

Un es aicinu arī frakciju pārstāvjus tūlīt Sarkanajā zālē uz Frakciju padomes sēdi, lai lemtu par rudens sesijas beigām un pavasara sesijas sākšanos.

Vārds paziņojumam deputātam Sergejam Dolgopolovam.

S.Dolgopolovs (SC).

Cienījamie kolēģi! Es atgādinu: kā mēs jau vienojāmies, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēde notiks komisijas telpās pēc piecām minūtēm.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Vucānam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

J.Vucāns (11.Saeimas sekretāra biedrs).

Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies: Gaidis Bērziņš... nav, Boriss Cilevičs... nav, Edmunds Demiters... ir, Raivis Dzintars... nav, Rasma Kārkliņa... nav, Jānis Reirs... ir, Raimonds Rubiks... nav, Inga Vanaga... nav.

Paldies.

Ā, Gaidis Bērziņš... ir, es atvainojos, redzu.

Sēdes vadītāja. Pārtraukums līdz pulksten 11.00

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 11.Saeimas priekšsēdētāja
Solvita Āboltiņa.

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Ir pulksten 11.00. Turpinām Saeimas 7.novembra sēdi! Tātad pirms pārtraukuma mēs sākām skatīt likumprojektu „Grozījumi Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā” un sākām debates par 10. - frakcijas VIENOTĪBA iesniegto priekšlikumu.

Šobrīd mēs turpinām debates.

Vārds deputātam Kārlim Krēsliņam.

K.Krēsliņš (VL-TB/LNNK).

Augsti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Es daudz jums nepateikšu priekšā, bet es uzdošu dažus jautājumus. (No zāles: „Kam?”) Visiem mums un arī pats sev.

Mēs bieži atsaucamies uz Igauniju. Ir skaidrs, ka, ja mēs ieviešam kaut kādus jauninājumus, tad jāpaskatās, vai mēs no jauna neizgudrojam velosipēdu. Es domāju, ka Tallinā ir veiktas tādas darbības.

Ja runā par izmaksām, arī tad var paskatīties. Es saprotu, ka tās nevajag skatīties Norvēģijā, Dānijā vai, teiksim, Grieķijā, kur cilvēki ir savilkuši jostu, bet skolotāji, „nabadziņi”, saņem tik, par ko mūsu skolotāji varētu tikai sapņot, - vairāk nekā 2 tūkstošus eiro mēnesī. Bet nu ņemsim mūsu kaimiņus - Igauniju. Cik viņiem maksā tas transports? Tas ir pirmais, un tad lai katrs sev atbild.

Otra lieta ir tāda, ka mēs solām, bet vai tas ir jāpilda? Ir spārnots teiciens: „Kā var nesolīt?” Bet es domāju, ka šeit cilvēki ir nopietni un tomēr plāno, ka, ja viņi kaut ko sola, tad arī jārēķinās, kā to izpildīt.

Un visbeidzot: vai mēs nesašaurinām pašvaldību tiesības, pieņemot to vai citu likumu? Ja mēs ietekmējam viņu tiesības lemt, tad vai tas ir saskaņots ar Latvijas Pašvaldību savienību?

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Dzintaram Zaķim. (No zāles dep. J.Tutins: „Čaklais zaķītis!”)

Dz.Zaķis (VIENOTĪBA).

Kolēģi! Atbildēšu daļēji uz Ādamsona kunga teikto, bet arī paskaidrošu divas būtiskas lietas. Viena ir tāda, ka mūsu valstī vispār pakalpojumu sfērā veidojas līdzīga attieksme pret visiem visā teritorijā vienādi, bet otra lieta - kādi būtu iespējamie risinājumi, kā varētu taisnīgi atrisināt šo situāciju.

Ādamsona kungs apgalvoja, ka, ja cena visiem ir vienāda, tad tas ir komunisms vai kaut kas tamlīdzīgs. Palabojiet, ja es nepareizi teicu! (No zāles dep. J.Ādamsons: „Nepareizi!”) Nu varbūt arī nepareizi, bet jebkurā gadījumā līdzīgs apgalvojums sekoja.

Kolēģi, ja mēs šajā valstī parautu vaļā tādu riktīgu kapitālismu tā vislabākajās tradīcijās, tad vislētāk gāze Latvijā maksātu Inčukalnā, bet par tās piegādi uz Rīgu, protams, būtu papildu samaksa, un līdz ar to Rīgā, protams, gāze maksātu dārgāk. (No zāles dep. I.Zariņš: „Tā ir!”) Tarifs, saistot to ar lietotājiem... elektrības tarifs, saistot to ar lietotājiem, visiem Latvijā ir vienāds. (No zāles dep. I.Zariņš: „Tāpēc, ka likums tā nosaka!”) Un tas ir pareizi, tāpēc ka pretējā gadījumā Ķegumā būtu vislētākā elektrība, nevis Rīgā, jo Rīgā TEC-1 un TEC-2 ir tikko atjaunotas iekārtas, kuras - Zariņa kungs to paskaidros - apmēram sešas reizes dārgāk ražo elektrību nekā ražo Ķegums. Bet tas taču nebūtu pareizi, ja valstī, piemēram... Starp citu, vēl joprojām, teiksim, pastmarkas visā Latvijā maksā vienādi par vienādu pakalpojumu. Nu, bet maksā vienādi! Nu, nav pareizi, ka divām mazām pilsētām būtu noteikts viens apmaiņas tarifs, bet lielajām pilsētām - cits vai kas tamlīdzīgi. (Dep. I.Zariņa starpsaucieni.) Piemēram, visu laiku... Starp citu, kolēģi, jau vairākus gadus atpakaļ „Latvijas Dzelzceļš” ir pamainījis savu attieksmi pret tarifu politiku, un tagad vilciena kilometrs (iepriekš tas bija vagona kilometrs, tagad - vilciena kilometrs) pa visām sliedēm visā Latvijas teritorijā, raugoties no tarifa viedokļa, maksā vienādi. Agrāk bija tā, ka vagona kilometrs posmā uz Rīgu maksāja dārgāk nekā, piemēram, uz Ventspili. (No zāles dep. J.Ādamsona starpsaucieni.) Un, ja šāda veida pasākumus sāktu ieviest, kad izdomā, kā vien panākt... lai tagad mums ir dažādi tarifi dažādām vairāk vai mazāk maksātspējīgām teritorijām vai reģioniem, tad mēs beigās nodzīvotos līdz tam, ka Rīga noteikti nebūtu tā lētākā vieta. Tieši otrādi!

Tā ka, kolēģi, es aicinu tomēr turēties pie principa, ka visa valsts ir viena valsts un ka pēc iespējas mums ir jāturas pie vienādām cenām, pie vienādiem tarifiem visā valstī.

Savukārt, ja mēs runājam par to, ka cilvēks, kurš dzīvo, piemēram, Pierīgā, visu iedzīvotāju ienākuma nodokli samaksā tur, kur dzīvo, nevis tur, kur strādā, tad nu gan, es domāju, nākotnē ir jāskatās pēc kāda taisnīgāka risinājuma, nevis tā, ko šobrīd ir izdomājusi Rīgas vadība, - vienkārši divreiz dārgāku noteikt iebraucējiem biļešu cenu un pateikt, ka pārējiem... ka rīdziniekiem maksā lētāk.

Nē! Bet es uzskatu, ka ir vieta risinājumam - domāt, kā mums izsvērti, pareizi veikt iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu sadali tā, lai proporcionāli sadalītos gan daļa tur, kur tu dzīvo, gan daļa tur, kur tu strādā.

Otra lieta. Ja Rīgas dome domātu nevis tādās ļoti tuvredzīgās politiskās kategorijās, bet tādās nopietnākās - ilgtermiņa un tādās stratēģiskās - kategorijās, tad, protams, Rīgas dome ķertos pie park and ride sistēmas ieviešanas, pie tā, ka visi tie iedzīvotāji, kas brauc uz Rīgu savās mašīnās, novietotu tās kaut kur Pierīgā un tālāk uz centru brauktu ar lētu un kvalitatīvu sabiedrisko transportu. Bet „masu cilvēku” cenšas pārsēdināt uz sabiedrisko transportu, nevis... nevis tā, kā šobrīd. Paši redzat, kas notiek, - sastrēgumu netrūkst, un arī pilsētas centrā mašīnu netrūkst. (No zāles dep. J.Ādamsona starpsaucieni.) Tas nozīmē to, ka, normāli domājot, ilgtermiņā un stratēģiski šāda sistēma noteikti atmaksātos daudz labāk... nekā mēģināt vienkārši nerīdziniekiem pateikt: „Jūs te neesat gaidīti un nedomājiet nemaz te nākt!”

Citu valstu galvaspilsētās, starp citu, lai atrisinātu līdzīga rakstura problēmas, ir arī atsevišķi municipālie nodokļi, bet tos cenšas iekasēt, apliekot ar tiem nevis nabagos, bet tādus, no kuriem ir loģiski līdzekļus saņemt, piemēram, kad tu izmanto viesnīcas pakalpojumus, vai kā tamlīdzīgi.

Ar to es gribu apgalvot, ka noteikti sistēmai ir jābūt taisnīgai. Es apgalvoju, ka ir jāmēģina atrast risinājumu, lai tie līdzekļi, ko par infrastruktūru cilvēks maksā nodokļu veidā, sadalās godīgi. Taču šī metode, ko piedāvā Rīgas dome, ne tuvu nav nedz godīga, nedz arī ir piemērojama visai Latvijai kopumā. Tāpēc es aicinu atbalstīt VIENOTĪBAS priekšlikumu un ķerties pie citu, daudz efektīvāku, risinājumu meklēšanas.

Paldies. (Frakcijas VIENOTĪBA aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Sergejam Mirskim.

S.Mirskis (SC).

Augsti godātā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Frakcijas VIENOTĪBA iesniegtais priekšlikums ir pretrunā ar Eiropas Padomes Eiropas vietējo pašvaldību hartu un likumu „Par pašvaldībām”.

Eiropas Padomes Eiropas vietējo pašvaldību harta nosaka, ka vietējā pašvaldība nozīmē vietējās varas tiesības un spēju likumā noteiktajās robežās regulēt un vadīt nozīmīgu valsts lietu daļu uz savu atbildību un vietējo iedzīvotāju interesēs.

Tāpat harta nosaka, ka gadījumos, kad centrālā vai reģionālā vara deleģē savas pilnvaras vietējām varām, tām, cik iespējams, jāļauj šo pilnvaru realizēšanu brīvi pielāgot vietējiem apstākļiem, kā arī paredz, ka administratīvā pārraudzība pār vietējām varām tiek realizēta tādā veidā, lai nodrošinātu, ka kontrolējošās varas iejaukšanās ir proporcionāla to interešu svarīgumam, kuras ir paredzēts aizsargāt.

Līdz ar to likumprojektā paredzētais ierobežojums pašvaldībai noteikt braukšanas maksas atvieglojumu savas administratīvās teritorijas iedzīvotāju interesēs ir tiešā pretrunā minētajiem hartas nosacījumiem.

Turklāt, ņemot vērā to, ka harta ir starptautisks dokuments, uzskatu, ka Saeimai nebūtu tiesību pieņemt piedāvāto Sabiedriskā transporta pakalpojumu likuma normu, kas ir pretrunā ar hartu.

Administratīvā procesa likuma 15.pants nosaka: ja konstatē pretrunu starp starptautisko tiesību normu un tāda paša juridiskā spēka Latvijas tiesību normu, tad piemēro starptautisko tiesību normu.

Godātie kolēģi! Beigsim nodarboties ar populismu! Mēs vairākas reizes esam dzirdējuši šodien, ka Rīga ir galvaspilsēta. „Rīga ir galvaspilsēta!” - ikviens, kas uzstājās šodien, to ir teicis.

Cik reižu ir izskanējis „Saskaņas Centra” un Nila Ušakova aicinājums tomēr pieņemt un sagatavot likumu par galvaspilsētu? (No zāles dep. A.Ašeradens: „Cik reizes?”) Vairākas reizes! Bet diemžēl... bet diemžēl... jūs to negribat darīt. Ja būtu pieņemts tāds likums par galvaspilsētu, tad būtu pavisam cita runa. Tāda situācija, kāda ir tagad, ir realitāte, tāpēc nevajag... Sāksim strādāt normāli! (No zāles dep. A.Ašeradens: „Nu sāciet strādāt!”)

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Turpinām debates. Vārds deputātam Gunāram Igaunim.

G.Igaunis (RP).

„Rīga, mana Rīga, tevi mīlu es! // Zelta bezdelīga, laimes šūpoles.” Tāda bija... (Aplausi.) Tāda Imantam Kalniņam ir kantāte, kuru dabūju savulaik gan dziedāt, gan diriģēt tepat, Rīgā, un Rēzeknē. Tad domāju: kas tā par laimes zemi - laimes zeme Rīga? Bet kā lai tagad šo Rīgu es saucu par laimes zemi, ja tā Rīga nesaprot, kas tai piepilda operu ar skatītājiem?

Nu labi, tajās dienās, kad biļete maksā 300 latu, es saprotu, ka tur neviena laucinieka nav. Bet pārējā laikā... kas tad uz to „Latgolu” iet... uz šo izrādi Nacionālajā teātrī? Gribat teikt, ka tur Rīga sēž? Tur visa Latvija sabrauc paklausīties, kā Dumpis runā latgaliski!

Tāpat ņemsim kaut vai satelīta „Skatienu” svētdienas vakarā. Ir vakars vēls, un milzīgs zirneklis savāc uguņojošas straumes, kas smird vai smaržo pēc desiņām, pēc piena burkām, un kā tik vēl tur nav, un pēc sarunām: „Biju pie vecmammas, pie omas, pie tētuka, pie mammas” viņi visi saplūst - kur? Tajā laimes salā Rīgā, kura mūs nemaz negrib, mēs viņai vajadzīgi tikai priekš tam, lai mēs viņai samestu naudiņu.

Salīdzinājumam. Man bija tas gods 2000.gadā piedalīties ar savu muzikantu grupu koncertā Maskavā. Toreiz mēs 18.novembrī spēlējām Latviešu kultūras biedrībā Maskavā un dzīvojām latviešu ģimenēs. Viss bija ļoti jauki, un brīvajā laikā ar sievu izdomājām aiziet uz „Oružejnaja palata” (No zāles dep. A.Klementjevs: „Uz Ētikas komisiju!”), kas ir visā pasaulē slavens muzejs. Un tur bija trīs cenas: „dļa moskvičei”, „dļa rossijan” (No zāles: „Valsts valodā!”) un priekš ārzemniekiem - tātad vietējiem, maskaviešiem, priekš visiem Krievijas iedzīvotājiem atsevišķi biļete un priekš ārzemniekiem. Tā kā mēs ar sievu krievu valodu labi pārvaldām, mēs ar tādu riktīgu maskavieša akcentu, pavilkdami garākus tos patskaņus, dabūjām biļeti kā vietējie „moskviči”. Iegājām tajā Ieroču palātā un pirmo reizi sajutāmies... pirmo reizi es sajutos tā, ka esmu it kā zem lupas. Pēc trešās zāles apmeklējuma viena dāma, sirma kundze, kas pieskatīja to zāli, saka: „A vi što? Vi ņe govorite po russki?” Es ar sievu tā... nu pieredze mums ir... mēs norūcām tā, kā vajag, un aizgājām kā vietējie maskavieši, bet padomāt gan sanāca: kādā bedrē ir jādzīvo, lai varētu šitā cilvēkus dalīt? (RP frakcijas un frakcijas VIENOTĪBA aplausi.)

Un piemēra pēc ir atkal Petrozavodska... arī tur tāds koncerts bija, bet tas bija savus 12 gadus atpakaļ. Tur bija, kā visi zina, slavenais Kiži muzejs zem atklātas debess, bez nevienas naglas uzceltais muzejs. Biļete vietējiem, biļete krieviem, kas tur dzīvo, Krievijas iedzīvotājiem, un biļete ārzemniekiem. Nu velk uz šo... tā velk, ka mani pārņēma vienkārši nožēla par to „laimes bezdelīgas” domāšanu.

Un pēdējais. Nu var būt, ka viss, kas notiek, ir uz labu. Nu tik tiešām! Nu labi! Dzīvojiet jūs tajā Rīgā, bet tad negaidiet, ka mēs atbalstīsim šeit gan ministrijas, gan iestādes, gan visu infrastruktūru! Pārcelsim, pieņemsim, Veselības ministriju uz Valmieru, izglītību - uz Liepāju, labklājību - uz Rēzekni, bet Zilupē ceļu ministriju ieliksim! (Aplausi. No zāles dep. A.Lejiņš: „Pareizi!”) Lai viņi saprot beidzot, kas ir labs ceļš un kas ir slikts ceļš! Ja mēs gribam Eiropas malā dzīvot, tad arī mums būtu attiecīgi jāsaliek viss! (No zāles dep. I.Zariņš: „Taisiet priekšlikumu - atbalstīsim!”) Jā, un tad Zariņa kungs atbrauks pie manis uz „Goru” noskatīties jaunāko teātra izrādi, apmeklēt Baltijā jaunāko koncertzāli, taču būs rakstīts: Rēzeknei - 2 lati, Latvijai - 5 lati, a Zariņa kungam, reidzinīkam, - 10 lati.

Atbalstiet, lūdzu, priekšlikumu! (Vētraini frakcijas VIENOTĪBA un RP frakcijas aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Līvijai Plavinskai.

L.Plavinska (VIENOTĪBA).

Cienījamie kolēģi! Redziet, kā mēs, latgalieši, te izpaužamies.

Es domāju, ka katrai pašvaldībai Latvijā ir daudz problēmu. Tāpat kā šī valsts, arī pašvaldības nav bagātas, un tiešām mēs katrs tos jautājumus risinām, kā protam.

Mēs ļoti daudz argumentu šodien dzirdējām. Man ļoti patika Arvila Ašeradena arguments par sociālo taisnīgumu, par kuru mēs vakar ļoti daudz runājām. Galu galā iedomājieties, kā mana pagasta iedzīvotājs, kuram vajag ārstēties Rīgā, nokļūst līdz Rīgai! Viņš brauc līdz Rēzeknei, maksā par biļeti, brauc līdz Rīgai un vēl Rīgā „pa dārgo” samaksā. Vai šādā veidā mēs varam iedibināt sociālo taisnīgumu? Protams, nē. Te tik daudz reižu mēs visu to izrunājām, ka man pat negribas atkārtot, es vienkārši teikšu to, ko es gribētu pateikt.

Es esmu te jauna deputāte. Es gribu pajautāt „Saskaņas Centram”: cik bieži, cik reižu, jūs vai Rīgas mērs esat virzījuši šo likumu par Rīgu kā galvaspilsētu? Cik reižu jūs esat iesnieguši šo likumu? Es, pieņemsim, nezinu... Jūs atgādinājāt 2000.gadu... ka kādreiz kaut kas bijis iesniegts.

Un vēl viena lieta. Mīļais „Saskaņas Centr”, es nezinu, varbūt tas bija nakts iespaidā vai kā, bet vakar jums bija tāds sirds dāsnums, tāds sirds siltums, ka jūs visai Latvijai dalījāt miljonus. (No zāles dep. V.Agešins: „Jūs neatbalstījāt!”) Taču šeit tās naudas summas ir pavisam... daudz mazākas nekā tie miljoni, ko jūs gribējāt gan veselībai, gan izglītībai, gan tamlīdzīgi... Kur tagad palicis tas jūsu sirds dāsnums? (No zāles dep. V.Agešins: „Bija, ir un būs!”) Arī skolotāji brauc ar tramvajiem, trolejbusiem un autobusiem. Jūs esat ļoti nekorekti! Ja jau mēs mīlam Latvijas tautu un viņiem solām zelta kalnus, nu tad, lūdzu, esiet objektīvi līdz galam, ne tikai tādās reizēs, kad jums ir patīkami un kad jums nav patīkami. Lūdzu! Un es visus aicinu... Tomēr šādā veidā sociālo taisnīgumu Latvijā mēs nepanāksim. (No zāles dep. I.Cvetkovas starpsaucieni.) Atbalstīsim frakcijas VIENOTĪBA iesniegto priekšlikumu! Būsim korekti, kolēģi! (Frakcijas VIENOTĪBA aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ilmai Čepānei.

I.Čepāne (VIENOTĪBA).

Godātie kolēģi! Preventīvi šis priekšlikums ir ārkārtīgi nepieciešams, lai novērstu ne tikai iespējamās kroplības, ko gatavo Rīgas dome, bet arī pamattiesību ierobežojumus. Es ieteiktu Ušakova kungam nerakstīt un nemuļķot cilvēkus par ledusskapjiem un tādām lietām, bet... Vakar šeit rādīja zeķītes, es jums parādīšu šādu grāmatu, kurai jābūt katra deputāta grāmatu plauktā. Proti, tā grāmata ir „Latvijas Republikas Satversmes komentāri”. Es nevaru uzdāvināt, tas ir Juridiskās komisijas īpašums, Saeimas īpašums. Jums es to nevaru arī uz pusēm pārplēst, kā Naudiņa kungs te dalīja tās zeķītes: vienam - vienu, otram - otru. Bet katrā ziņā es savu profesores algu varētu nežēlot un Ušakova kungam, ja viņam nav, es varētu uzdāvināt šo grāmatu.

Un tātad - kādas pamattiesības, manuprāt, šeit ir pārkāptas? Visupirms Satversmes 91.pants. Satversmes 91.panta otrais teikums skan tā: „Cilvēka tiesības tiek īstenotas bez jebkādas diskriminācijas.” Par to runāja Viļuma kungs, par to runāja Judina kungs. Par to runāja arī Ašeradena kungs un ļoti tēlaini - Igauņa kungs. Tātad šeit ir jārunā par vienlīdzības principu. Es jums uzdošu jautājumu: vai jūs saprotat, ko nozīmē vienlīdzības princips? Proti, vienlīdzības princips liedz... kā saka Satversmes tiesa, vienlīdzības princips liedz valsts un pašvaldību institūcijām izdot tiesību normas, kas bez saprātīga pamata pieļauj atšķirīgu attieksmi pret personām, kuras atrodas vienādos un pēc noteiktiem kritērijiem salīdzināmos apstākļos. Atšķirīga attieksme ir pieļaujama tikai tad, ja tam ir objektīvs un saprātīgs pamats.

Un tagad par šo samērīgumu jeb par šo objektīvo un saprātīgo pamatu. Paskatīsimies, kas tad būs tās personas jeb tie cilvēki, kuriem tiek būtiski ierobežota pārvietošanās un dzīvesvietas izvēles brīvība. Tās ir personas, kas nav deklarējušās galvaspilsētā, taču tām var piederēt nekustamais īpašums, tās noteikti saskaņā ar likumu maksā nekustamā īpašuma nodokli, un tās līdz ar šī nodokļa maksāšanu noteikti veic arī finansiālu ieguldījumu tieši pilsētas infrastruktūras attīstībā.

Tālāk. Es domāju, ka tas ir Ušakova un Amerika kunga boļševisma princips. Atcerēsimies, ka Rīgas dome rīkojas līdzīgi kā savulaik Krievijas Padomju Sociālistiskās Federatīvās Republikas Tautas komisāru padome, kad aktā bija noteikts par pilsoņu pierakstu pilsētās. Ar šo „propisku” mēs esam dzīvojuši 50 okupācijas gadus, taču tagad mēs tomēr esam civilizēta Eiropas Savienības valsts... dalībvalsts, kur mēs šādu „propisku” esam atmetuši. Tātad jūs piedāvājat visus Latvijas iedzīvotājus dalīt, es krievu valodā teikšu, tā: „naši”, tātad mūsējie, „i ģerevņa”, tātad laucinieki. (No zāles dep. I.Zariņš: „Jūs to darāt!”) Līdzīgi tas ir... apmēram tāpat kā Ķīnā, kad es tur biju. Igauņa kungs stāstīja par Maskavu. Es pirms vairāk nekā 10 gadiem biju Ķīnā, un tur bija līdzīgi, tikai tur bija grūti notēlot vietējo, un jūs jau saprotat, kādu iemeslu dēļ. (Zālē smiekli un aplausi.) Līdz ar to mēs visos muzejos, visur... Mēs plastiskās operācijas taisīt nevarējām, tāpēc bijām spiesti (tāpat kā Krievijā) maksāt šo dubulto vai pat vēl lielāku maksu par attiecīgo kultūras pieminekļu apmeklēšanu.

Nākošais. Kolēģi, šī ir vēlēšanu sistēmas kropļošana! Un es neattaisnoju arī savus kolēģus, kuri pirms pašvaldību vēlēšanām aicināja deklarēties tajā vai citā vietā. Tā ir vēlēšanu sistēmas kropļošana, un tas ir arī Satversmes pārkāpums, jo mēs arī zinām, ka persona pašvaldību vēlēšanās var balsot arī pēc nekustamā īpašuma atrašanās vietas.

Šeit kolēģis Mirskis runāja par starptautiskajām normām. Es jums gribu iebilst. Ir bijuši Eiropas Savienības Tiesas nolēmumi, atbildot uz prejudiciāliem nolēmumiem... prejudiciāliem jautājumiem. Un tur ir Austrijas lieta bijusi, proti, - es citēju! - tur ir pateikts, ka „mērķis, kas pamatots ar ekonomisko izdevīgumu vietējiem iedzīvotājiem, ir neattaisnojams”. Šeit viņi analizē arī hartu, par kuru jūs runājāt. Mums šeit, iespējams, ir jārunā par to, ka šeit ir pretruna ar Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām, ar Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 4.protokola...

Sēdes vadītāja. Čepānes kundze, cik laika jums vēl vajag?

I.Čepāne. ...attiecīgajām normām. Un, ja jūs man to atļausiet, tad vēl arī par pašu pēdējo! (No zāles dep. J.Reirs: „Divas minūtes!”)

Sēdes vadītāja. Čepānes kundzei mēs atļaujam runāt vēl divas minūtes.

I.Čepāne. Divas. Paldies.

Kolēģi, es domāju, ka, lai varētu šādi būtiski ierobežot pamattiesības, mums ir jāievēro pamattiesību izvērtēšanas tests, proti, pirmkārt, vai tas ir noteikts ar likumu un vai tas ir skaidri saprotams; otrkārt, vai tam ir leģitīmais mērķis un vai tas ir samērīgs. Manuprāt, šeit šā mērķa trūkst. Iespējams, ka pašvaldība formāli ar saistošiem noteikumiem, ko varētu vērtēt kā likumu, to arī ievēros, bet absolūti leģitīmā mērķa trūkst. Un es gribu teikt, ka vakar, man liekas, par to kāds jau runāja, ka mēs varējām medijos izlasīt, ka pašvaldības budžets Rīgā ir palielināts, vēl 7 miljoni ir klāt „Rīgas satiksmei”. 51,1 miljons, ko viņiem iedeva vēl pavasarī... vasaras sākumā, pie 4,79 miljoniem latu ir nācis klāt. Jūs saprotiet, ka tas ir tā kā tādā caurā mucā, un man liekas vienkārši nožēlojami... man ir žēl, ka es esmu spiesta maksāt nodokļus šādai pašvaldībai.

Es aicinu atbalstīt pašvaldības šo te... Es aicinu atbalstīt VIENOTĪBAS priekšlikumu. (Frakcijas VIENOTĪBA aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Kārlim Seržantam.

K.Seržants (ZZS).

Labdien, kolēģi! Pēc Čepānes kundzes vienmēr ir ļoti grūti uzstāties (No zāles dep. A.Loskutovs un dep. A.Judins: „Tad nedari to!”)... pēc viņas juridiskās argumentācijas. Bet, ja jau par vēsturi, tad par vēsturi. Es arī varu atcerēties laikus. Tas bija, šķiet, 1995.gads, kad mēs, seši cilvēki no Latvijas, bijām Tadžikistānā un ar lidmašīnu pārlidojām no Dušanbe uz Kirgīzijas galvaspilsētu. Un pēc tam sarēķinājām, cik mēs samaksājām par biļetēm. Un, uzzinot, cik maksāja par biļetēm blakus man sēdošais aitu gans, mēs sapratām, ka mēs, seši cilvēki, esam viņiem visiem „uzsaukuši” biļetes. Bet tas nu tā...

Es esmu, protams, rīdzinieks. Līdz ar to, balsojot tā vai šā, es gribot negribot nonākšu interešu konfliktā, jo, no vienas puses, protams, „Rīgas satiksme” ir absolūts „melnais caurums”, kurā jebkura izmēra naudas līdzekļi pazūd kā sniega pikas ellē. Un tas ir viennozīmīgi! Bet, no otras puses, mana meita skolniece un mana sievasmāte pensionāre brauc par velti. No vienas puses, es, protams, redzu, ka Rīgas namu pārvalde manu māju „čakarē” tā, ka maz neliekas, - izdomā visādus remontdarbus, teritorijas apkopšanas darbus un ko tik vēl ne. Bet no otras puses... (No zāles: „Biedrība!”) Ir biedrība... Bet, no otras puses, tanī pašā laikā es saprotu, ka mana māja, kurai ir 20 tūkstošu latu liels parāds, bez šīs Rīgas namu pārvaldes nebūtu apkures sezonu uzsākusi vēl šodien. Tā ka varbūt padomāsim par to, kāpēc tā ir noticis, ka mēs esam Rīgai un citām pašvaldībām atdevuši sociālās funkcijas, kas īstenībā būtu jāuzņemas valstij.

Un varbūt es pat nebūtu nācis nemaz runāt, bet Ašeradena kunga uzstāšanās laikā es tomēr saklausīju arī to vēl vienu, it kā mazo, iemesliņu visam šim troksnim, un tā bija tāda... drusku greizsirdība par to, ka Ušakova kungs šo visu izmanto, lai gatavotos nākošajām vēlēšanām. Protams, tas arī nav noliedzams! Bet, ja mēs viņam atņemsim šo iespēju... Ziniet, Rīgā ir tik daudz iespēju atrast veidus, kā izpausties, - sākot ar to, ka var, pieņemsim, nokrāsot vienā krāsā visās guļamrajonu mājās pastkastītes... un sazin ko... Tā ka varbūt arī padomāsim par to, kā pārdalīt valsts un pašvaldību starpā tomēr tos budžetus, lai pašvaldības nebūtu visu laiku kā kaut kādi, es nezinu, varoņi un, teiksim, sociālās palīdzības sniedzēji un lai tie cilvēki tur varētu dzīvot drusku cienīgāku dzīvi.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Inesei Lībiņai-Egnerei.

I.Lībiņa-Egnere (RP).

Godātie kolēģi! Mēs visi šeit aktīvi debatējam, klausāmies. Ir ļoti daudz simbolu un asociāciju, jautrības un juridisku argumentu. Bet šķiet, ka tie galvenie šo debašu izraisītāji negrib klausīties šajos argumentos un noskatās šajā visā kā tādā teātra izrādē. Un man arī tāpēc gribas mazliet simboliski paskatīties... Klasiķim Tenesijam Viljamsam ir tāda luga „Ilgu tramvajs”. Tie, kas nav redzējuši, var to noskatīties Jaunajā Rīgas teātrī; tas ir jaunuzvedums, un pirms stundas pusotras sāka tirgot biļetes uz decembra izrādēm.

Luga „Ilgu tramvajs” ir par kādu sievieti, kas nespēj vairs dzīvot šodienā, jo viņa atceras to labo pagātni, tos labos laikus, to visu, kas bija, - to pārpilnību, to pārbagātību... Tā realitāte, tā skaudrā realitāte, kas ir šodien, nepatīk, un visi pārējie tā kā vainīgi pie tā. Visi pārējie tā kā mēģina teikt: „Nu, mosties, mīļā Blanša Dibuā, un stāvi ar kājām uz zemes!” Nu, nepatīk!... Nu, redziet.

Šodien, protams, varbūt parlamentam nebūtu jādebatē par to, kādas atlaides vajag vai nevajag sabiedriskā transporta sniedzējam, pašvaldības uzņēmumam, savos normatīvajos aktos noteikt. Iespējams. Taču es domāju, ka, ja mēs to nesakārtosim ar likumu visā Latvijas Republikas teritorijā, tad tas tiešām ir bīstami. Un šie juridiskie argumenti, kurus minēja Čepānes kundze, šie saimnieciskie argumenti, kurus minēja Ašeradena kungs, - tie ir ļoti, ļoti nopietni. Šī nav teātra izrāde, godātie kolēģi! Mums tiešām ir jādomā par to tiesību sistēmu, kurā mēs esam, un es lūdzu: attieksimies saprātīgi pret sabiedrisko pakalpojumu, pret tām personām, kurām ir vajadzīgi atvieglojumi, iestāsimies par to, ka pašvaldību uzņēmumi ir jāvada pēc saimnieciskiem kritērijiem. Ir peļņas rādītāji, būtu labi arī finanšu audits. Starp citu, manabalss.lv iniciatori ir nākuši pie Saeimas ne tikai apturēt šo konkrēto atlaižu iespējamo piešķiršanu, bet arī lūguši Saeimu nākt talkā, lai „Rīgas satiksmē” būtu finanšu audits, lai mēs, rīdzinieki, es tajā skaitā, beidzot saprastu un noskaidrotu, kā tad īsti ir ar tiem cipariem „Rīgas satiksmē” un vai „Rīgas satiksme” vispār var atļauties jebkādas atlaides.

Tāpēc, kolēģi, lūdzu, atbalstīsim šo priekšlikumu un atgriezīsimies pie racionāliem kritērijiem, argumentiem! Skatuve un teātris Latvijā ir lieliski, mēs to varam baudīt, bet ne jau Saeimas namā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Valdim Liepiņam.

V.Liepiņš (RP).

Cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Cienītās deputātes! Es gribētu minēt vienu lietu, kas jau izskanēja agrāk. Man liekas, varētu teikt tā: „tas suns ir aprakts” Dzīvesvietas deklarēšanas likumā un tā galīgi nepiemērotā pielietošanā, lai noteiktu, kur nonāk nodokļi. Ja jūs paskatītos šo pašu Dzīvesvietas deklarēšanas likumu, man liekas, jūs varbūt raudātu, varbūt jūs smietos, bet tas ir viens absurds, ar ko mēs tagad vēl joprojām dzīvojam.

Nākamais absurds ir tas, ka to piekabina klāt pie nodokļiem.

Un trešais absurds ir tas, kā to tagad pielieto Rīgas dome. Bet, man liekas, te jautājums faktiski ir par principu, nevis par naudu, par finansēm, par to, vai tur vajag kaut kādas subsīdijas vai nevajag. Te ir, man liekas, skaidri un gaiši pateikts princips. Un, tā kā es esmu Sabiedrības saliedētības komisijas loceklis, es gribu atgādināt, ka ļoti daudzi „Saskaņas Centra” deputāti tur ir pārstāvēti. Te runa, manā uztverē, ir par sabiedrības saliedēšanu. Mūsu komisija mēģina darīt to, ko mēs varam darīt, lai palīdzētu sabiedrības saliedēšanas procesā. Šis „gājiens” dara tieši pretējo. Jūs skaldāt latviešu sabiedrību, Latvijā dzīvojošos cilvēkus divās daļās! (Starpsaucieni no SC frakcijas.) Un kas varētu būt nākamais solis? Pilnīgi loģiski, varbūt Liepājā vajadzēs to pašu, arī Valmierā vai Daugavpilī! Man liekas, kāds jau ieteica, ka varbūt arī Latgale varētu ieviest tādu pašu vīzu režīmu mums, rīdziniekiem, un tā tālāk. Īstenībā tas solis... tas pirmais solis ir sperts, un es nezinu, vai jūs to apzināties, bet es lūdzu apzināties to, ko jūs darāt, ko jūsu partija dara Rīgā! Tā skalda Latvijas sabiedrību! Un jums būtu jādara viss, jo jūs esat... jūsu nosaukumā ir vārds „saskaņa”, tāpēc jums vajadzētu to saskaņu, to principu pielietot arī politiskajā dzīvē.

Tā ka es uzsveru vēlreiz: te ir runa par principu, te nav runa par naudu vai par kaut kādām likmēm vai subsīdijām! Tā ka domāsim par to, kā mēs varam saliedēt mūsu sabiedrību Latvijā, un sāksim ar Rīgu un ar Pierīgas iedzīvotājiem.

Paldies par uzmanību. (RP frakcijas aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam.

S.Dolgopolovs (SC).

Augstā Saeima! Godīgi sakot, šodien virmo emocijas, bet man liekas, ka vajadzētu vairāk padomāt par saknēm, saiknēm un sekām.

Pirmais. Vakar, runājot par budžeta lietām, es, ja jūs atceraties, teicu, ka mums ir liela, traģiska problēma ar pašvaldību budžetu veidošanu. Arī šodien runātāji atzīmēja šo lietu. Frančiem ir tāds labs teiciens: „Kas maksā naudu, tas pasūta mūziku.” Ja valsts maksā naudu par sabiedriskajiem pārvadājumiem, tad mēs varam izvirzīt jebkuras prasības, varam izvirzīt jebkurus nosacījumus. Kāpēc ne?

Šodien šī funkcija ir atvēlēta pašvaldībām. Jo vairāk - likumā „Par pašvaldībām” ir melns uz balta ierakstīts, ka pašvaldības galvenais uzdevums ir rūpēties par tiem iedzīvotājiem, kuri dzīvo pašvaldības teritorijā. Tā ir likuma prasība, kura pašvaldībām jāievēro. Punkts 1.

Punkts 2. Pašvaldības, realizējot šo funkciju, ir autonomas, pieņemot lēmumus. Piedāvātā redakcija... Es, godīgi sakot, biju ļoti pārsteigts par Čepānes kundzi, kuru es ļoti respektēju kā ļoti kvalificētu juristi... Jau pašā redakcijā ir ieliktas vairākas „spraugas”, kas dod iespēju manipulēt ar šo normu un kas nerisina šo lietu pēc būtības.

Otrs moments. Ja mēs runājam par nevienlīdzību un sociālo netaisnīgumu, tad jāteic, ka to nav veidojis ne „Saskaņas Centrs”, ne Rīgas dome. Tas ir tas, pie kā mēs esam nonākuši šo gadu laikā, un tas ir fakts, kurš jākonstatē. Un jādomā nevis par to, kurš ir vairāk vainīgs pie tā, bet - ko darīt, lai šo nevienlīdzību mazinātu. Ne Latgales cilvēki ir vainīgi pie tā, ka Latgalē nav darba vietu un viņi ir spiesti braukt strādāt uz Rīgu. Starp citu, iebraucēju skaits Rīgas darba tirgū bijis ļoti liels vienmēr - i padomju laikos, i pēc padomju laikiem. Tā situācija izveidojusies ne vakar un ne šodien un turpināsies arī rīt. Tā ir valsts plānošanas sistēmas vaina, ka Rīgā ir koncentrēts viss. Lai atrisinātu šīs lietas, mēs varam grozīt likumus, kā mēs gribam, bet, ja netiks mainīta situācija, ka šodien finanšu izlīdzināšanas fondu veido par divām trešdaļām nevis valsts, bet Rīgas pašvaldība ar saviem nodokļu ieņēmumiem, nekas nemainīsies. Ja šinī izlīdzināšanas procesā Rīgai tiks no tā paša izlīdzināšanas fonda doti atskaitījumi, lai uzturētu sabiedrisko transportu, tad var tikt uzstādīta prasība, lai tiktu piešķirtas vienādas atlaides, vienādi spēles noteikumi visiem Latvijas iedzīvotājiem.

Trešais moments. Laikam tomēr ir jādomā arī par to... Šodien te izskanēja, ka, lūk, nav „caurspīdīga” „Rīgas satiksme” un visas pārējās lietas. „Rīgas satiksme” ir pašvaldības kapitālsabiedrība. Valsts kontrolei ir visas tiesības un visas pilnvaras, lai pārbaudītu tās darbību, tātad arī piedāvāto tarifu pamatotību. Kāda problēma šeit izmantot vienkārši administratīvās sviras un pasūtīt Valsts kontrolei šādu pārbaudi, ja Valsts kontrole to nav ieplānojusi pati?

Un pēdējais, ko gribu teikt. Beigu beigās mēs esam par demokrātiju. Paātrināsim Pašvaldību referendumu likuma pieņemšanu! Varbūt atļausim, lai pašvaldību iedzīvotāji šīs lietas izskata savos referendumos! Es gribētu paskatīties, kāds rezultāts būtu Rīgā, ja mēs tādu jautājumu uzstādītu referendumā. Vai tas būs risinājums vai ne? Es stipri šaubos. Saeimā ir jādomā nevis par to, cik labs vai slikts ir „Saskaņas Centrs”, cik laba vai slikta ir Rīgas domes vadība, bet par to, ka šī problēma pastāv, un jāmeklē risinājumi - nevis tādi, kādus piedāvā VIENOTĪBA, bet fundamentāli risinājumi, lai šo problēmu novērstu.

Paldies. (SC frakcijas aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Dzintaram Ābiķim.

Dz.Ābiķis (VIENOTĪBA).

Cienījamā sēdes vadītāja! Kolēģi! Saeimai, protams, galvenais uzdevums nav domāt par to, kā izskatās „Saskaņas Centrs” vai kāda cita partija. Nepārprotami, viens no galvenajiem politikas uzdevumiem ir stabilitāte valstī. Tas ir mūsu, visu politiķu, virsuzdevums. Stabilitāte valstī ir iespējama tikai tad, ja ir pietiekama iedzīvotāju labklājība un sociālā vienlīdzība. Un diemžēl Saeimai ir jāreaģē uz šādu iespējamu Rīgas lēmumu, jo šis Rīgas iecerētais lēmums mazina sociālo vienlīdzību valstī un līdz ar to vairo nestabilitāti valstī. Par to jau šeit runāja daudzi iepriekšējie runātāji. Varbūt šis lēmums atbilst likuma burtam, bet tas neatbilst likuma garam. Tas neatbilst tam likuma garam, kas ir ierakstīts mūsu Satversmē un par ko mums šeit jau runāja deputāte Čepāne; proti, par to, ka mēs visi esam vienlīdzīgi šajā valstī. Neapšaubāmi, Rīga vēsturiski dažādu objektīvu iemeslu dēļ ir tāda, kāda tā ir šobrīd. Nav Eiropā nevienas citas - es atkārtoju! - nevienas citas tādas valsts, kur galvaspilsētā un tās apkaimē būtu koncentrēta gandrīz puse valsts iedzīvotāju. Kaut kas līdzīgs ir Austrijā, jo Vīne kādreiz bija Austroungārijas galvaspilsēta, bet tur tās proporcijas ne tuvu nav tādas, kādas ir Latvijā. Arī mūsu kaimiņos - gan Lietuvā, gan Igaunijā - situācija ir stipri atšķirīga. Jāatceras ir tas, ka valsts vienmērīga apdzīvotība ir arī valsts drošības jautājums, jo Rīga, neapšaubāmi, ir kā sūklis dažādu objektīvu iemeslu dēļ, kāpēc iedzīvotāji uz šejieni tiecas. Un mums ir jādara viss iespējamais, lai šo efektu mazinātu. Lai attīstītos ne tikai Rīga, Pierīga un varbūt vēl viena otra liela pilsēta, bet attīstītos visa Latvija.

Un te jau kolēģi pareizi runāja, ka ne jau tikai šis viens piedāvātais lēmums kaut ko fundamentāli atrisinās visas valsts mērogā. Blakus finanšu izlīdzināšanas fondam ir jābūt arī citiem pasākumiem. Vakar šeit runāja par to, ka princips „nauda seko skolēnam” īsti nedarbojas. „Nauda seko skolēnam” - tas ir pareizs princips tikai valstīs, kur ir daudzmaz līdzīgas apdzīvotības problēmas, proti, iedzīvotāji vairāk ir koncentrēti kādā valsts teritorijas daļā, savukārt citas daļas ir stipri mazāk apdzīvotas. Piemēram, Somijā ir nevis divi koeficienti, kā tas ir mums Latvijā, - tātad pilsētām un lauku apvidiem -, bet ir aptuveni 10 koeficienti, kas ir atkarīgi no tā, kāds ir iedzīvotāju blīvums, kādas ir hidro un citas ģeogrāfiskās īpatnības. Un līdz ar to arī šis princips... ja mēs ieviestu taisnīgu koeficientu sistēmu, princips „nauda seko skolēnam” būtu nesalīdzināmi taisnīgāks un pareizāks. Tā ka mums par visām šīm lietām ir jādomā.

Tāpēc arī noslēgumā es gribu teikt, ka šis VIENOTĪBAS... ka šī VIENOTĪBAS reakcija uz iespējamo Rīgas domes lēmumu ir visnotaļ pareiza, jo nereaģēt nedrīkst! Nedrīkst nereaģēt uz lēmumu, kas mazina iedzīvotāju sociālo vienlīdzību un līdz ar to grauj stabilitāti valstī. Mums ir jāreaģē, bet mums, protams, ir jādomā arī par citiem kompleksiem pasākumiem, lai Latvija attīstītos visur un lai Latvijas attīstība būtu iespējama vienmērīgi visā tās teritorijā.

Paldies. (Frakcijas VIENOTĪBA aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Jeļenai Lazarevai.

J.Lazareva (SC).

Godājamie kolēģi! Visiem ir zināma iedzīvotāju ienākuma nodokļa sadalīšanas sistēma, ka nauda seko līdzi cilvēka deklarētajai dzīvesvietai, nevis līdzi darba vietai. Vēsturiski bija pieņemts, ka šie divi kritēriji būs atbilstoši vienai un tai pašai teritorijai.

Sabiedriskā transporta problēma ir tikai daļa no pašvaldības budžetu veidošanas problēmām. VIENOTĪBAS priekšlikums demonstrē pilnīgu nevēlēšanos iedziļināties šajās problēmās. Nepieciešamība uzlabot finansējuma pārdalīšanas sistēmu starp pašvaldībām ir jau acīm redzama. Visi izlīdzināšanas fondi, kuri strādā pēc principa „viens ar bļodu un septiņi ar karoti”, rada pilnīgu pašvaldību vienlīdzību jaunu darba vietu izveidošanā. Naudai jāseko līdzi darba vietām, nodrošinot konkrētās teritorijas iedzīvotājus ar nepieciešamo infrastruktūru. Izlīdzināšanas sistēmai un dotāciju pārdalīšanas sistēmai pašvaldībās nav nekādu mehānismu, kas veicinātu jaunu darba vietu radīšanu. Tāpēc problēmas paliek. Visas problēmas turpināsies līdz brīdim, kad pašvaldību budžetos ienāks nauda. Tās turpināsies tikmēr, kamēr pēc būtības nebūs īstenots princips „nauda seko līdzi darbiniekam”.

VIENOTĪBAS priekšlikums ne tikai nerisina problēmu, bet to tikai padziļina.

Lūdzu neatbalstīt 10.priekšlikumu un balsot „pret”.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Ivanam Klementjevam.

I.Klementjevs (SC).

Labdien, cienījamie kolēģi! It kā tāds ļoti īss priekšlikums, bet pastāv lielas problēmas. Es uzmanīgi klausījos visos deputātos, un mani arī izbrīnīja, piemēram, tas, ko bijusī Satversmes tiesas tiesnese Čepānes kundze šeit teica par pārkāpumiem pret Satversmi. Es gribu atgādināt: jūs, Čepānes kundze, laikam jau bijāt Satversmes tiesas tiesnese tajā laikā, kad... Jūs laikam neko nedarījāt, kad Saeima pieņēma likumu, lai strādājošiem pensionāriem nemaksātu algu pilnā apjomā. Un to valsts izdarīja pret Satversmi vairākas reizes, vismaz trīs!

Un mums nav diemžēl iespējas, Reira kungs, kad piešķiram bijušajam „Jaunā laika” biedram Aivaram Aksenokam 170 tūkstošus, lai sarīkotu spīdveja sacensības, vai... kā es jau vakar norādīju Ministru kabinetam, 60 tūkstošus latu vienkārši izmetam miskastē, un mums nav naudas, lai samaksātu... Kāpēc citiem Latvijas iedzīvotājiem nevar samaksāt par braukšanu? Vai tas ir tas līmenis, ko jūs gribat panākt, - ka latviešiem vajag būt nabadzīgiem?! Tā ka vajag rūpēties par saviem iedzīvotājiem. Un tas ir arī Saeimas deputāta pienākums - rūpēties par savas pašvaldības iedzīvotājiem tā, kā to dara Rīgā.

Arī mani izbrīna tas, ka vienotība, Rīgas domē izskatot šo jautājumu, balsoja „pret”. Bet, atvainojiet mani, viņus taču ievēlēja rīdzinieki - rīdzinieki, kuri arī grib labāk dzīvot Rīgā, nevis, piemēram, Garkalnē, kura ir pati bagātākā pašvaldība!

Par saliedētību. Par to mēs ļoti daudz runājām. Vakar es prasīju 73 tūkstošus priekš jumta remonta Itas Kozakēvičas Latvijas Nacionālo kultūras biedrību asociācijas namam. Šī asociācija pulcē 22 nevalstiskās organizācijas, bet diemžēl, Liepiņa kungs, jūs balsojāt „pret” šo līdzekļu piešķiršanu, kurus saliedētības labad vakar es prasīju. Kazākas kundze, kura vienmēr rūpējas par NVO, arī... nebalsoja pat. Nu, tad iznāk, ka mēs balsojam par savējiem, bet par citiem mēs nebalsojam. Par sociālo taisnīgumu arī... Jūs teicāt, ka Maskavā cenas uz teātri... O! O! Ir tādas. Bet, lai lidotu uz Maskavu ar kompāniju airBaltic, biļetes maksā dārgāk nekā tad, ja mēs lidojam uz Briseli. Līdz Briselei ceļš 2000 kilometru. Mēs varam par 200 latiem aizlidot uz Maskavu 1000 kilometrus. Un arī par 170 vai 150 latiem varam aizlidot... Kāpēc tā? A lidojumi Eiropas iekšienē... Tur vispār tās cenas šausmīgi smieklīgas, salīdzinot ar mūsu aviokompānijām.

Kāpēc tā arī nav taisnīguma? Mums vajag sūdzēties Eiropas Savienībai, ka tā tas nevar būt. Kur bija tas sociālais taisnīgums, kad deviņdesmitajos gados 20 tūkstoši rīdzinieku tika izlikti no savām dzīvojamām mājām? Latvijas Satversme garantē katram iedzīvotājam tiesības uz dzīvokli. Tā ka vajag būt konsekventiem un skatīties arī uz to, ko jūs darāt ar savu tautu.

Es aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Dzintaram Rasnačam.

Dz.Rasnačs (VL-TB/LNNK).

Godātie kolēģi! Debatēs izskanēja spilgti piemēri gan par Maskavu, gan par Ķīnu, un pirmais, kas uzreiz nāk prātā, ir „Saskaņas Centra” sadarbības līgums gan ar vadošo partiju Ķīnā, gan ar vadošo partiju Maskavā. (No zāles dep. I.Cvetkovas un I.Zariņa starpsaucieni.) Tad, lūk, no kurienes nāk šī ideja!

Runājot par Ušakova un „Saskaņas Centra”, teiksim, selektīvo netaisnīgo pieeju Rīgā, sadalot cilvēkus rīdziniekos un nerīdziniekos sabiedriskā transporta jautājumos, pirmais, kas man prātā ienāca, bija tas, ka „Saskaņas Centrs” sevi visu laiku mēģina pozicionēt kā sociāldemokrātisku, taisnīgu partiju, kura iestājas par līdztiesību, un tā tālāk. Un te, lūk, parādās tā „āža kāja”, ka, izrādās, viņi necīnās nedz par taisnīgumu, nedz par līdztiesību. Viņi dala Latvijas iedzīvotājus rīdziniekos un nerīdziniekos. Tādējādi viņi apgāž pašu proponēto viedokli, ka viņi vēlas būt sociāldemokrātiski. Kādu orientāciju definēt, raugoties no politologa viedokļa, šādai partijai - to man šobrīd ir grūti pateikt. Tas, ka tā ir prokremliska (No zāles dep. S.Mirska starpsaucieni.), tas ir skaidrs, bet no politoloģijas zinātnes viedokļa acīmredzot te būtu vajadzīga īpaši precīza definīcija.

Un visbeidzot. Nacionālā apvienība, katrā ziņā mūsu cilvēku vairākums, uzskata, ka šī diskriminējošā attieksme pret pārējiem Latvijas iedzīvotājiem savā ziņā arī ir mērķēta un vērsta tieši pret latviešiem, jo absolūtais latviešu vairākums dzīvo ārpus Rīgas. Un te mēs saskatām diezgan nepatīkamu tendenci, no kuras vajadzētu izvairīties. Līdz ar to „Saskaņas Centram”, ja viņi sevi uzskata par sociāldemokrātiem, vajadzētu, pirmkārt, pašiem aizrādīt Ušakovam un, otrkārt, nekavējoties novērst šīs diskriminējošās rīcības pasākumus, kurus ir uzsācis Ušakovs.

Tā ka es aicinu darīt visu, lai tas nestātos spēkā 1.janvārī.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam, otro reizi.

S.Dolgopolovs (SC).

Es runāšu ļoti īsi. Godīgi sakot, es negribētu, lai šī diskusija pārvēršas par tiesu „Saskaņas Centram”.

Šie grozījumi nav domāti Rīgai, tie ir domāti visām 119 pašvaldībām. (No zāles dep. J.Reirs: „Pret latviešiem!”) Punkts 1. Es atkārtoju vēlreiz: šie grozījumi skar visu 119 pašvaldību darbu!

Otrkārt (No zāles dep. J.Reirs: „Pret latviešiem!”)... Jūs traucējat man runāt! (No zāles dep. Dz.Rasnačs: „Nesarunāties ar zāli!”) Paldies.

Otrkārt. Šodien jau izskanēja vairāki priekšlikumi par trūkumiem dzīvesvietas deklarēšanas sistēmā, arī par budžeta plānošanas lietām. Man liekas, tā ir viela diskusijām, nevis saruna par to, ko dara vai ko nedara „Saskaņas Centrs”. Bija runa par to, ka ir jābūt likumam par galvaspilsētu, tam ir jābūt diezgan ātrā tempā izstrādātam, lai tur būtu paredzētas visas šīs iespējas, lai mazinātu arī tā saukto diskrimināciju jeb nevienlīdzību.

Un visbeidzot. Likums un likuma grozījumi, ja tie ir nepilnīgi un varbūt varētu būt apejami ar līkločiem un visādiem aplamiem ceļiem... tad šie grozījumi nedrīkst tikt pieņemti. Es aicinu neatbalstīt VIENOTĪBAS izstrādāto priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Ivaram Zariņam.

Vai ir jauns anekdošu krājums? (Smejas.)

I.Zariņš (SC).

Labdien, kolēģi! Vispirms es vēlētos aicināt kolēģus beigt maldināt sabiedrību un aicinātu medijus neizplatīt nepatiesu informāciju, ka Rīgas dome piedāvā dažādu - un kur nu vēl diskriminējošu! - maksu par sabiedrisko transportu. Nekā tamlīdzīga! Visiem ir noteikta vienāda maksa - 1 eiro un 20 centi. (No zāles dep. J.Reira starpsaucieni.) Un vēlos atzīmēt, ka šī maksa... jā, speciāli priekš jums, Reira kungs, vēlos atzīmēt, ka šī maksa ir noteikta saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem Nr.341, kurus ir pieņēmusi Valda Dombrovska valdība. Savukārt tas, ko piedāvā Rīga, ir parūpēties par saviem nodokļa maksātājiem rīdziniekiem un no pašu rīdzinieku sarūpētiem nodokļa līdzekļiem segt viņiem daļu no šīs maksas. Šādas tiesības pašvaldībai deleģē likums. Cik lielu daļu? Atvainojiet, tā jau ir Rīgas domes un rīdzinieku darīšana, nevis kādas politiskās partijas vai finanšu ministra viedoklis, kurā būtu jāklausās.

Taču VIENOTĪBA tā vietā, lai sekotu Rīgas piemēram un kā varas partija visā valstī izrādītu tādas pašas rūpes par cilvēkiem, nodarbojas ar politisko greizsirdību un demonstrē ļoti savdabīgu savas varas, tiesiskuma un vienlīdzības izpratni. Tā vietā, lai rūpētos par cilvēkiem, tā ar šo savu priekšlikumu mēģina rupji iejaukties pašvaldībām deleģētajā kompetences jomā. VIENOTĪBA tā arī nav spējusi paskaidrot, kāds ir tiesiskais un loģiskais pamatojums, lai attiecībā uz tieši šo sabiedrībai sniegto pakalpojumu liegtu pašvaldībai sniegt atbalstu saviem iedzīvotājiem. Ja atrunas ir par līdztiesību, vienlīdzību un tā nav liekulība, tad, sekojot šim priekšlikumam, es saprotu, VIENOTĪBA iesniegs arī attiecībā uz citiem pakalpojumiem tādus pašus priekšlikumus - liegt pašvaldībai sniegt saviem iedzīvotājiem atbalstu arī attiecībā uz siltumu, komunālajiem pakalpojumiem, sociālo palīdzību.

Ir jāatzīst, ka VIENOTĪBAS priekšlikums ir nepārdomāts un neveiksmīgs mēģinājums cīnīties ar sekām, kuras tā pati ir pieļāvusi. Jo, raugi, kāda ir situācija: katras pašvaldības pienākums ir rūpēties par saviem iedzīvotājiem, savukārt likums nosaka konkrētus ienākumu avotus pašvaldībai savu funkciju veikšanai, un, kā jūs jau zināt, galvenais ienākumu avots pašvaldībai ir iedzīvotāju ienākuma nodoklis. No nodokļiem, kas ir tieši saistīti ar saimniecisko aktivitāti (piemēram, uzņēmumu ienākuma nodoklis un pievienotās vērtības nodoklis), pašvaldības nesaņem neko. Līdz ar to rodas šī savdabīgā situācija priekš pašvaldībām, it sevišķi priekš Rīgas. Rīga dod darbu arī simtiem tūkstošu iedzīvotāju, kuri nav rīdzinieki, palīdz attīstīties biznesam, pelnīt. Taču Rīga no tā nesaņem neko, viss aiziet valsts budžetā. Un, lai gan Rīga attīstās kā darījumu centrs, tās iedzīvotāju skaits patiesībā samazinās, tātad samazinās arī tās ienākumu bāzes. Savukārt apkārtējo pašvaldību iedzīvotāju skaits pieaug. Tāpēc ir tikai loģiski, ka Rīga meklē instrumentus, kā izlīdzsvarot šo situāciju tajā ietvarā, kādu jūs, valdošās partijas, esat izveidojušas. Tāpēc, VIENOTĪBA, ja gribat mainīt šo situāciju un pārtraukt pašvaldību „cīkstēšanos” pēc iedzīvotājiem, tas ir jūsu rokās, jo jūs esat varas partija. Mainiet likumā paredzētos pašvaldības budžeta veidošanas avotus! Ja pašvaldību budžeti veidotos (No zāles dep. I.Čepāne: „Un kas maksā īpašuma nodokli?!”) no citiem nodokļiem, pieņemsim, PVN vai uzņēmumu ienākuma nodokļa, tad pašvaldības būtu motivētas pirmām kārtām domāt par to, kā veicināt saimniecisko aktivitāti savā teritorijā, nevis veidot to kā ērtu guļamrajonu, cerot, ka to fabriku vai rūpnīcu uzbūvēs kaut kur blakus, citā pašvaldībā, kā tas pašreiz arī notiek. Tas viss, kas te tagad notiek, lielā mērā ir jūsu rīcības vai jūsu bezdarbības sekas.

Jūsu kaismīgā darbošanās pašlaik atgādina Vinnija Pūka medības uz milzu lempjiem. Zināt, kā tās beidzās? Es jums nolasīšu. (Zālē troksnis, starpsaucieni.) „Tad viņš ielika ķepu vienā no šīm pēdām, divreiz pakasīja degunu un piecēlās. „Jā,” Vinnijs Pūks noteica. „Nu es saprotu,” Vinnijs Pūks sacīja. „Es biju muļķis un piekrāpos,” viņš bēdājās.”

Godātā VIENOTĪBA, varbūt atlieciet malā savu politisko greizsirdību un apdomājieties, lai jums ar savu iniciatīvu nesanāk tāpat kā Vinnijam Pūkam, kad beigās tomēr būs jāatzīst, ka jūs paši esat nomaldījušies savā sapēdotajā normatīvo aktu mežā. Jo Rīga visu ir izdarījusi saskaņā ar to normatīvo vidi, kāda ir izveidota. Tā noteikusi dažādus tarifus rīdziniekiem un lauciniekiem nevis tādēļ, lai šķeltu sabiedrību (kā jums to labpatīk pasniegt), bet gan tādēļ, lai pildītu savas, pašvaldības, funkcijas - rūpētos par saviem iedzīvotājiem, saviem nodokļu maksātājiem. Tieši tāpat, kā to dara citas pašvaldības. Un jūsu piedāvātais likuma grozījums, kas ir vērsts pret Rīgas domes lēmumu, pret rīdziniekiem, nesasniegs šo mērķi, jo es redzu vismaz trīs veidus, kā to padarīt bezjēdzīgu. Bet vai jūs esat padomājuši par citām pašvaldībām, kuras būs spiestas liegt iedzīvotājiem atvieglojumus sabiedriskajā transportā? Piemēram, Sigulda un citas.

Atļaujiet man pabeigt! Es tūlīt pabeigšu. Es saprotu...

Sēdes vadītāja. Vai atļausim pabeigt? (No frakcijas VIENOTĪBA: „Balsojam!”)

Deputāti lūdz balsojumu par to, vai atļaut deputātam Zariņam pabeigt.

I.Zariņš. Jā.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz... Lūdzu zvanu! Balsosim par to, vai atļaut deputātam Ivaram Zariņam turpināt debates vēl divas minūtes! Lūdzu balsošanas režīmu!

I.Zariņš. Paskatīsimies, kāda ir mums atklātība...

Sēdes vadītāja. Lūdzu balsošanas režīmu!

I.Zariņš. Mhm. Jā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu rezultātu! Par - 71, pret - 6, atturas - 9. (No zāles dep. A.Klementjevs: „Lai dzīvo demokrātija!”)

I.Zariņš. Paldies. Es jums nelikšu vilties.

Sēdes vadītāja. Tātad, lūdzu, turpiniet!

I.Zariņš. Es saprotu, ka VIENOTĪBAI būs grūti apstāties, viņi turpinās šo... Tāpēc es esmu sagatavojis grāmatiņu un, atšķirībā no Čepānes kundzes, neesmu paslinkojis un esmu to jau nopircis. Tā ir grāmatiņa par Vinniju Pūku un viņa draugiem, un tur ir nodaļa par to, kas notiek tālāk ar Vinniju Pūku, kad viņš kopā ar sivēntiņu tomēr izdomā taisīt lamatas lempjiem. (No zāles dep. A.Loskutovs: „Par tēmu!”) Un šinī grāmatā esmu ielicis kā grāmatzīmi... kā grāmatzīmi esmu ielicis, lai jums būtu vieglāk atrast, jūsu valdības izdotos Ministru kabineta noteikumus, saskaņā ar kuriem sanāk šī braukšanas maksa. Tā pēc jūsu noteikumiem sanāk vēl augstāka. Tā ka es jūs lūdzu: iepazīstieties un varbūt tomēr izdariet secinājumus! Savukārt jūsu atbalstītājiem, jūsu draugiem - Reformu partijai - es ieteiktu padomāt, kādas konsekvences radīsies, ja jūs atbalstīsiet šo VIENOTĪBAS piedāvāto normu, jo, raugiet, tieši jūsu jaunajam vides un reģionālās attīstības ministram vajadzēs būt tam, kuram vajadzēs skatīties (No zāles dep. I.Čepāne: „Viņš apturēs!”), kā pašvaldības ir ievērojušas šo normu, un cīnīties par to, lai pašvaldības liegtu atbalstu saviem iedzīvotājiem.

Savukārt mēs, protams, parlamentāri palūgsim pārliecināties, kā strādā šis ministrs, un šeit palūgsim VIENOTĪBAI nobalsot par to, kā šis ministrs būs ievērojis, izpildījis vai neizpildījis šo normu.

Paldies. (SC frakcijas aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā Kalniņa-Lukaševica ko vēlas piebilst?

Z.Kalniņa-Lukaševica. Kolēģi, paldies par debatēm! Atļaujiet teikt lielu paldies Ašeradena kungam, kas detalizēti izklāstīja tos argumentus, kas tika minēti tieši Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē no priekšlikumu iesniedzēju puses. Un, balstoties uz šiem argumentiem, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē arī tika nolemts atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 10. - frakcijas VIENOTĪBA iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - 28, atturas - 1. Priekšlikums ir atbalstīts. (Frakcijas VIENOTĪBA aplausi.)

Z.Kalniņa-Lukaševica. Turpinām skatīt likumprojektu, kurā ir vēl vairāki priekšlikumi. Ļaujiet, kolēģi, pievērst jūsu uzmanību 11. - vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Sprūdža kunga priekšlikumam, kas saistīts ar pārejas noteikumiem un paredz, ka arī par 2013.gadu ar sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu saistītie zaudējumi varēs tikt kompensēti. Komisijā šis priekšlikums ir atbalstīts, un tas ir būtisks, lai tiešām varētu turpināties sabiedriskā transporta pakalpojumi reģionos.

Lūdzu!

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Z.Kalniņa-Lukaševica. 12. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Valaiņa kunga priekšlikums, kas saistīts ar Autotransporta direkcijas un plānošanas reģiona tiesību un saistību pārņemšanas jautājumiem. Komisijā tika daļēji atbalstīts un ir iekļauts 13. un 14.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Z.Kalniņa-Lukaševica. 13. - atbildīgās komisijas priekšlikums, kas pārejas noteikumos nosaka, kā tiek veikta funkciju pieņemšana un nodošana starp plānošanas reģioniem un Autotransporta direkciju. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Z.Kalniņa-Lukaševica. Tāpat arī 14. - atbildīgās komisijas priekšlikums - ir par pārejas noteikumiem un ir saistīts ar funkciju pieņemšanu un nodošanu. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Z.Kalniņa-Lukaševica. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 60, pret - 27, atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

Z.Kalniņa-Lukaševica. Komisija ierosina noteikt, ka priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir piecas dienas.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 12.novembris. Paldies.

Z.Kalniņa-Lukaševica. Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Jūras vides aizsardzības un pārvaldības likumā”, otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Ingmārs Līdaka.

I.Līdaka (ZZS).

Cienījamie kolēģi! Jūsu uzmanībai likumprojekts „Grozījumi Jūras vides aizsardzības un pārvaldības likumā”, otrais lasījums.

Atbildīgā komisija saņēmusi piecus priekšlikumus.

1. - deputāta Tutina priekšlikums. Komisija to atbalstījusi un iekļāvusi 4. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Līdaka. Līdzīgi 4.priekšlikumā iekļauts Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Valaiņa priekšlikums.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Līdaka. Tāpat arī vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Sprūdža priekšlikums ieļauts 4.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Līdaka. Un atbildīgās komisijas izstrādāto 4.priekšlikumu tad nu lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Līdaka. 5. - vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Sprūdža priekšlikums. Komisijā guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Līdaka. Tas arī viss. Lūdzu balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Jūras vides aizsardzības un pārvaldības likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

I.Līdaka. 14.novembris.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - 14.novembris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījums Latvijas vides aizsardzības fonda likumā”, otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Ingmārs Līdaka.

I.Līdaka (ZZS).

Acīmredzot respektējot vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra vēlmi nevadīt Latvijas vides aizsardzības fonda padomi, neviens priekšlikumus tā arī nav iesniedzis. Līdz ar to aicinu otrajā lasījumā apstiprināt šo likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Latvijas vides aizsardzības fonda likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

I.Līdaka. Nu, uz priekšlikumiem neceram, tomēr tos gaidīsim līdz 14.novembrim. Paldies.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 14.novembris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Diplomātiskā un konsulārā dienesta likumā”, otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Ojārs Ēriks Kalniņš.

O.Ē.Kalniņš (VIENOTĪBA).

Cienījamais Prezidij! Godātie deputāti! Strādājam ar dokumentu Nr.3049.

Likumprojekts „Grozījumi Diplomātiskā un konsulārā dienesta likumā” saistīts ar dubultpilsonību.

Ārlietu komisijā saņēmām un izskatījām piecus priekšlikumus no Ārlietu ministrijas.

1. - Ārlietu ministrijas priekšlikums. Atbalstījām.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

O.Ē.Kalniņš. 2. - Ārlietu ministrijas priekšlikums. Atbalstījām.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

O.Ē.Kalniņš. 3. - Ārlietu ministrijas priekšlikums. Atbalstījām.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

O.Ē.Kalniņš. 4. - Ārlietu ministrijas priekšlikums. Atbalstījām.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

O.Ē.Kalniņš. Un 5. - Ārlietu ministrijas priekšlikums. Atbalstījām.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

O.Ē.Kalniņš. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Diplomātiskā un konsulārā dienesta likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav.

O.Ē.Kalniņš. Paldies.

Sēdes vadītāja. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

O.Ē.Kalniņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 15.novembris.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 15.novembris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Mediācijas likums”, otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Gaidis Bērziņš.

G.Bērziņš (VL-TB/LNNK).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu „Mediācijas likums”.

Vēlos atgādināt, ka minētais likumprojekts ir tapis, pamatojoties uz Ministru kabinetā 2009.gada 17.februārī atbalstīto Tieslietu ministrijas izstrādāto koncepciju „Mediācijas ieviešana civiltiesisku strīdu risināšanā”. Arī man ir bijusi tā iespēja vēl 2008.gadā piedalīties šīs koncepcijas izstrādē, tajā laikā pildot tieslietu ministra pienākumus.

Godātie kolēģi, izmantojot iespēju, Juridiskās komisijas vārdā sākotnēji gribu pateikt lielu paldies arī Tiesu politikas apakškomisijai, kas veica lielu darbu, sagatavojot priekšlikumus tieši likumprojekta izskatīšanai otrajā lasījumā.

Tāpat gribu teikt paldies Tieslietu ministrijas ekspertiem, Juridiskajam birojam un jo īpaši arī Augstākās tiesas tiesnesei Zanei Pētersonei, kas arī ir devusi lielu ieguldījumu šī likumprojekta gan izstrādē, gan arī sagatavošanā otrajam lasījumam.

Vēlos norādīt, ka mediācija ir alternatīvs strīdu risināšanas veids, kas visnotaļ noteikti dotu iespēju atslogot tiesu darbu. Un tāpēc tiešām ir ļoti būtiski, lai mēs, ļoti rūpīgi strādājot, nonāktu līdz rezultātam - šī likumprojekta pieņemšanai un lai tas stātos spēkā pēc iespējas drīzākā laikā.

Paralēli vēlos arī norādīt, ka notiek darbs pie grozījumiem Civilprocesa likumā. Un vēl ir obligāti jānorāda tas, ka likumprojektā izmantoti abi mediācijas modeļi, tas ir, tīrā mediācija, ko veic mediators ārpus tiesas procesa, un tiesas atvasinātā mediācija (šādu mediāciju veic sertificēts mediators pēc tiesas vai tiesneša ierosinājuma, un šajā laikā tiesvedība uz laiku, uz mediācijas laiku, tiek apturēta).

Godātie kolēģi, kopumā ir saņemti 70 priekšlikumi.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir daļēji atbalstīts un iekļauts 4.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 2. - tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums, kas arī ir daļēji atbalstīts un iekļauts 4.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 3. - tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums, kas arī ir daļēji atbalstīts un iekļauts 4.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. Savukārt 4. ir Juridiskās komisijas priekšlikums, kurā tātad ir apkopoti visi likumā lietotie termini. Šīs priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 5. - tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums, kas ir daļēji atbalstīts un iekļauts 8.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 6. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir daļēji atbalstīts un iekļauts 8.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 7. - deputātes Irinas Cvetkovas priekšlikums, kas ir daļēji atbalstīts un iekļauts 8.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. Savukārt 8. ir Juridiskās komisijas priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 9. - tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 10. - tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 11. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir daļēji atbalstīts un iekļauts 12.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. Savukārt 12. ir Juridiskās komisijas priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 13. ir Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir daļēji atbalstīts un iekļauts 14.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 14. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 15. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir atbalstīts un iekļauts 18.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 16. - tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums, kas ir atbalstīts un iekļauts 18.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 17. - tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums, kas ir atbalstīts un iekļauts 18.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. Un attiecīgi no visiem šiem iepriekš minētajiem priekšlikumiem ir izveidots viens likumprojekta pants. To ir izveidojusi Juridiskā komisija, un šeit tiek tātad regulēts mediācijas līgums. Šis priekšlikums Juridiskajā komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 19. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir atbalstīts un iekļauts 20.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 20. - tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 21. - tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums, kas ir daļēji atbalstīts un iekļauts 23.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 22. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir atbalstīts un iekļauts 23.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. Savukārt Juridiskā komisija ir izstrādājusi 23.priekšlikumu, balstoties arī uz iepriekšējiem priekšlikumiem. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 24. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 25. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 26. - tieslietu ministra Bordāna priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 27. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 28. - tieslietu ministra priekšlikums, kas ir daļēji atbalstīts un iekļauts 14.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 29. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 30.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 30. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 31. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir daļēji atbalstīts un iekļauts 32.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 32. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 33. - tieslietu ministra priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 34. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 35. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 36. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 37. - tieslietu ministra priekšlikums. Arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 38. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 39. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir daļēji atbalstīts un iekļauts 44.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Irinai Cvetkovai.

I.Cvetkova (SC).

Augsti cienījamā priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Esmu spiesta aicināt neatbalstīt 39.priekšlikumu, bet atbalstīt manu priekšlikumu, nākamo, - 40.priekšlikumu. Un tātad arī 42. un 46.priekšlikumu.

Tiek paredzēts, ka mediācija būs iespējama tikai civiltiesiskajos strīdos. Tomēr ar savu priekšlikumu - 40.priekšlikumu - es ierosinu piemērot mediāciju arī administratīvajos procesos (efektīvā strīdu risināšanā starp privātpersonām un valsts pārvaldes iestādēm). Par piemēru var minēt Vāciju, kurā mediācija darbojas arī administratīvajā procesā. Arī ar Eiropas Padomes Ministru komitejas rekomendāciju, kas saucas „Par alternatīvām strīdu risināšanas metodēm strīdos starp iestādi un privātpersonu”, dalībvalstīm tiek piedāvāts piemērot mediāciju administratīvajos procesos.

Ieviešot mediāciju administratīvajos procesos, mēs līdz ar to atrisinātu administratīvo tiesu noslogotības jautājumu. Latvijas Nodokļu konsultantu asociācija ar savu vēstuli atbalstīja šo manu priekšlikumu, lūdzot komisiju paredzēt mediāciju arī nodokļu strīdos.

Es domāju, ka nav tālredzīgi veidot mediācijas sistēmu nošķirti no administratīvā procesa lietām, tāpēc es lūdzu neatbalstīt Juridiskā biroja priekšlikumu, kurā ir paredzēts, ka mediācija ir pieļaujama tikai civiltiesiskajos strīdos, bet atbalstīt manus nākamos priekšlikumus - 40., 42. un 46.priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Andrejam Judinam.

A.Judins (VIENOTĪBA).

Cienījamie kolēģi! Jautājums, par kuru kolēģe Cvetkova tikko runāja, ir nopietni izdiskutēts mūsu komisijā. Un mums nav iebildumu, mēs uzskatām, ka ir svarīgi piemērot mediāciju gan civilprocesā, gan krimināltiesībās, gan administratīvajā procesā. Bet runa ir par konkrētu likumu, šis likums Saeimā ir jau veselu gadu, par šo likumu runā jau desmit gadus, un mēs nevaram to pieņemt. Kāpēc? Tāpēc, ka tas ir ļoti komplicēts normatīvais akts. Ņemot to vērā, Tieslietu ministrija, izstrādājot normas, fokusējas uz civillietām, civilprocesu, un doma ir tāda: kad mēs varēsim pieņemt attiecīgo likumu, šis likums palīdzēs risināt problēmas arī administratīvajā procesā un arī citos strīdos. Bet patlaban, ja mēs sāksim grozīt attiecīgo normu, būs nepieciešamība pilnveidot... un paredzēt visas īpatnības, kas saistītas ar administratīvo procesu, piemēram, un citām tiesību nozarēm. Un līdz ar to mums netiks pieņemts šis likums ne šogad, ne arī nākamgad. Vai mēs to gribam? Lūdzu sekot līdzi mūsu komisijā nolemtajam, jo tieši tas var palīdzēt pēc iespējas ātrāk pieņemt likumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā Bērziņa kungs vēlas ko piebilst?

G.Bērziņš. Jā. Paldies.

Komisijas vārdā, pievienojoties Judina kunga teiktajam, vēlos atkārtoti norādīt uz to, ka šis likumprojekts ir tapis, pamatojoties uz koncepciju „Mediācijas ieviešana civiltiesisku strīdu risināšanā”. Katrā ziņā viens priekšlikums, atsaucoties uz administratīvo procesu, šo jautājumu varbūt arī neatrisinās. Juridiskā komisija piekrita tam, ka diskusija par izlīgumu un arī par mediāciju administratīvajā procesā ir iespējama. Turklāt mediācija administratīvajā procesā arī šobrīd nav aizliegta, faktiski to var arī darīt.

Līdz ar to šobrīd aicinu 39. - Juridiskā biroja priekšlikumu, kas ir daļēji atbalstīts un iekļauts 44.priekšlikumā, atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 39. - Juridiskā biroja priekšlikumu, kas ir atbalstīts daļēji un iekļauts 44.priekšlikumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 8, pret - 41, atturas - 33. Priekšlikums nav atbalstīts.

G.Bērziņš. Nākamais ir 40. - deputātes Irinas Cvetkovas priekšlikums, kas komisijā nav atbalstīts, un par to arī deputāte runāja.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 40. - deputātes Irinas Cvetkovas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 24, pret - 48, atturas - 9. Priekšlikums nav atbalstīts.

G.Bērziņš. Paldies.

Nākamais ir 41. - tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums, kas ir daļēji atbalstīts un iekļauts 44.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 42. - deputātes Irinas Cvetkovas priekšlikums, kas ir saistīts ar iepriekšējo un nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 42. - deputātes Irinas Cvetkovas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 25, pret - 48, atturas - 8. Priekšlikums nav atbalstīts.

G.Bērziņš. 43. - tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums, kas ir atbalstīts un iekļauts 44.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. Savukārt 44. - Juridiskās komisijas izstrādāts priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Tātad deputāti piekrīt vērtējumam par 43.priekšlikumu, bet par 44.priekšlikumu lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 44. - Juridiskās komisijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - 23, atturas - nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

G.Bērziņš. Paldies.

45. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir daļēji atbalstīts un iekļauts 48.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 46. - deputātes Cvetkovas priekšlikums, kas ir saistīts ar viņas iepriekšējiem priekšlikumiem un nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 46. - deputātes Irinas Cvetkovas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 25, pret - 50, atturas - 6. Priekšlikums nav atbalstīts.

G.Bērziņš. Paldies.

47. - tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums, kas ir atbalstīts un iekļauts 48.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. Savukārt 48. ir Juridiskās komisijas priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 49. - tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums, kurš, cita starpā, nosaka arī vēl papildu prasības attiecībā uz sertificētu mediatoru, proti, šai personai ir jābūt ar nevainojamu reputāciju, kas ir, protams, ļoti būtiski šādos gadījumos. Komisija ir atbalstījusi šādu priekšlikumu. Lūgums atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. Paldies.

50. - tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 51. - deputātes Irinas Cvetkovas priekšlikums, kas nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 51. - deputātes Irinas Cvetkovas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 27, pret - 49, atturas - 6. Priekšlikums nav atbalstīts.

G.Bērziņš. 52. - tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 53. - tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 54. - tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Tas pēc būtības paredz to, ka Mediatoru sertifikācijas komisiju izveido Mediācijas padome uz noteiktu laiku (tie ir trīs gadi), un tiek arī noteikts, kāds ir šīs komisijas sastāvs. Komisijas sastāvā ir gan Tieslietu ministrijas, gan augstskolu akadēmiskā personāla, gan Mediācijas padomes, gan tiesnešu pārstāvji. Lūgums atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 55. - tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums, kas ir daļēji atbalstīts, iekļauts 56.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 56. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 57. - deputātes Irinas Cvetkovas priekšlikums, kas nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

G.Bērziņš. 58. - tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 59. - tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 60. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 61. - tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 62. - tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums, kas arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 63. - mūsuprāt, ļoti būtisks priekšlikums, ko ir izstrādājusi Juridiskā komisija. Proti, tas paredz mediatora sertifikāta darbības apturēšanu gadījumā, ja sertificēts mediators kriminālprocesā ir ieguvis procesuālo statusu - apsūdzētais. Tātad tas ir ļoti būtisks šķērslis turpmākai mediatora funkciju jeb pienākumu pildīšanai. Komisija ir atbalstījusi. Lūgums atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 64. - tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums, kas ir daļēji atbalstīts, iekļauts 65.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 65. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kas faktiski, kā jau mēs konstatējām, ir izveidots, daļēji pamatojoties arī uz tieslietu ministra priekšlikumu. Ar šo priekšlikumu tiek deleģētas sertificētu mediatoru profesionālās organizācijas funkcijas konkrētai organizācijai - Mediācijas padomei. Juridiskā komisija ir atbalstījusi šādu priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. Paldies.

66. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir atbalstīts, iekļauts 67.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 67. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Šeit jautājums ir par likuma spēkā stāšanos. Es ļoti ceru, ka šis norādītais datums būs tas, kurā šis likums stāsies spēkā. Šis priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 68. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts, iekļauts 70.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. Un beidzamais... nē, priekšpēdējais ir 69. - tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums, kas ir daļēji atbalstīts, iekļauts 70.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. Un visbeidzot 70. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Tas ir par pārejas noteikumiem. Priekšlikums paredz Ministru kabinetam uzdevumu - izstrādāt attiecīgos Ministru kabineta noteikumus. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. Paldies. Esam izskatījuši visus priekšlikumus. Lūgums atbalstīt likumprojektu „Mediācijas likums” otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Mediācijas likums” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 64, pret - nav, atturas - 27. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

G.Bērziņš. Paldies, kolēģi! Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - šā gada 21.novembris.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 21.novembris. Paldies.

Mums ir atlikuši vēl divi darba kārtības jautājumi, un tuvojas pārtraukums, bet ir saņemts piecu deputātu - Smiltēna, Zaķa, Čigānes, Kalniņa un Ašeradena - iesniegums ar lūgumu turpināt Saeimas 7.novembra sēdi bez pārtraukuma līdz visu darba kārtības jautājumu izskatīšanai. Vai deputātiem ir iebildumi? (No zāles dep. I.Zariņš: „Nevajag apspriesties?”) Bet ne vēlāk kā pulksten 12.00... Zariņa kungs, es jums iesaku iepazīties ne tikai ar Vinniju Pūku, bet arī ar Kārtības rulli (Zālē smiekli un aplausi.)... ar to, kas ir darāms ar 34 deputātu iesniegumu, kad viņi lūdz sasaukt sēdi. Tā kā deputātiem nav iebildumu, mēs turpinām sēdi līdz visu jautājumu izskatīšanai.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā”, pirmais lasījums.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā - deputāte Ināra Mūrniece.

I.Mūrniece (VL-TB/LNNK).

Cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Jūsu uzmanībai likumprojekts „Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā”. Un tas ir nepieciešams, lai izveidotu bezmaksas televīzijas apraides modeli, kas ir pievilcīgs televīzijas skatītājiem, lai tie 200 tūkstoši televīzijas skatītāju, kuri televīziju skatās bez maksas, izmantojot dekoderu, un kuri ir noticējuši valsts solījumiem iegādāties šos dekoderus, būtu ieinteresēti šīs televīzijas programmas skatīties arī turpmāk. Lai viņi pēc 2014.gada 1.janvāra redzētu nevis tikai divus sabiedriskās televīzijas kanālus, bet kopā vismaz piecus televīzijas kanālus.

Tātad atbildīgā komisija pie šī jautājuma strādāja, bet, strādājot ar šo jautājumu, ir saskārusies ar satraucošu NEPLP bezatbildību un nespēju pusgada laikā izstrādāt atbilstošu bezmaksas apraides modeli. (No zāles dep. J.Ādamsons un dep. A.Bērziņš: „Kas ievēlēja padomi?” Troksnis. Starpsaucieni.)

Komisija regulāri ir aicinājusi NEPLP to darīt, bet juridiski izsvērtu, izlīdzsvarotu un korektu bezmaksas televīzijas apraides modeli komisija no NEPLP lūgtajā termiņā, kas ir saprātīgi pamatots, jo grozījumiem un jaunajam modelim jāstājas spēkā 1.janvārī, netika saņēmusi. Līdz ar to komisija nolēma pati ķerties pie darba, izveidoja darba grupu un ir izstrādājusi šos grozījumus. (No SC frakcijas un ZZS frakcijas: „Mainīt padomi!”; „Ko viņi dara?”)

Piebildīšu, ka NEPLP arī solīja izstrādāt nepieciešamos grozījumus, tomēr šo darbu vai nu nespēja paveikt, vai arī bija kādi citi iemesli, kāpēc padome savu solījumu nespēja pildīt.

Tātad - par likumprojektu. Kādas ir ieceres un ko varēs redzēt bezmaksas televīzijas apraidē? Tāpat kā joprojām - divus sabiedriskās televīzijas kanālus, un vēl ir arī iespēja iekļaut trīs papildu kanālus. Attiecībā uz papildu kanālu piesaisti ir paredzēts, ka padome rīkos konkursu par kanālu iekļaušanu bezmaksas apraidē, paredzot, ka šie kanāli varēs saņemt sabiedrisko pasūtījumu. Likums jau tagad pieļauj līdz 15 procentiem no summas, kas paredzēta sabiedriskā pasūtījuma izpildei, deleģēt arī komercatkarīgajiem kanāliem, tā ka beidzot šī likuma norma tiks arī īstenota praksē. Turklāt budžetā papildu nauda šim nolūkam nav nepieciešama, jo tā jau ir iebudžetēta atbilstoši vecajiem apraides tarifiem, piešķirot 1,3 miljonus latu sabiedriskās televīzijas apraidei. Šīs summas atlikums tātad tiks novirzīts sabiedriskajam pasūtījumam. Gribu arī piebilst, ka sabiedriskajiem medijiem nav jāuztraucas par to, ka varētu tikt samazināta summa raidījumu veidošanai, jo vakar, kolēģi, mēs atbalstījām papildu 3 miljonu latu piešķiršanu sabiedriskajiem medijiem tieši satura veidošanai. Un tas ir ļoti ievērojams pieaugums!

Elastīgākas normas tiks attiecinātas arī uz tā saukto obligātās retranslācijas jeb must carry principu. Protams, šis princips attiecībā uz sabiedriskajiem kanāliem paliks spēkā, tomēr attiecībā uz komercatkarīgajiem kanāliem šis princips būs elastīgāks. Un ņemsim vērā arī to, vai šie kanāli vēlas palikt bezmaksas apraidē, nepieprasot līdzekļus par to saturu... tātad retranslācijā kabeļtelevīzijā nepieprasot līdzekļus par to saturu jeb... Kā izteikušies potenciālie konkursa dalībnieki, jaunie kanāli, tad ir arī kanāli, kas vēlēsies palikt obligātajā retranslācijā. Un jaunajiem projektiem, kas ienāk apraidē, tas ir nozīmīgi, un arī tā tie var iemantot papildu auditoriju.

Tāpat likumprojektu vērtējām no valsts atbalsta viedokļa, ņemot vērā Eiropas Komisijas prasības. Līdz ar to attiecībā uz sabiedrisko pasūtījumu būs spēkā tādi paši reklāmas ierobežojumi, kādi tie ir sabiedriskajai televīzijai, - ne vairs 12, bet 6 minūtes. Un arī par sabiedriskā pasūtījuma daļu, ko pildīs šie komerckanāli, būs jāveic atsevišķa raidlaika un finanšu uzskaite. Tieši tāpat kā sabiedriskā pasūtījuma raidījumiem!

Tātad, ņemot vērā to, ka padome ir bezatbildīgi vilcinājusi šī jautājuma risināšanu (No SC frakcijas un ZZS frakcijas: „Ooo!”), un ņemot vērā to, ka jaunajai sistēmai ir jāstājas spēkā 2014.gada janvārī un padomei vēl ir jārīko konkurss (jāparedz saprātīgs termiņš, kurā šie kanāli varētu pieteikties, jāapkopo rezultāti) un līdz šā gada beigām jāpublisko to televīzijas kanālu saraksts, kuri būs bezmaksas televīzijas apraidē, komisija lūdz piešķirt šim likumprojektam steidzamību.

Sēdes vadītāja. Vai deputāts Kārlis Seržants un deputāte Daina Kazāka vēlas runāt par steidzamību? Nē.

Vispirms mums ir jābalso par steidzamību.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - 28, atturas - nav. Tātad likumprojekts par steidzamu atzīts.

Un tagad, pirms balsojuma par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā, mēs uzsākam debates par tā redakciju, kas sagatavota pirmajam lasījumam.

Vārds deputātam Kārlim Seržantam.

K.Seržants (ZZS).

Ņemot vērā, ka mēs te pēdējās divās dienās esam dzirdējuši daudzus grāmatu citātus, es savukārt varbūt atgādināšu vienas tautā populāras dziesmas rindas: „Vai jūs zināt, kas ir dimants? Saulīt’ lielā gabalā!” Nu, apmēram tā (Smiekli zālē.)... šobrīd izskatās šīs padomes darbs. Tās sastāvu, kā mēs atceramies, koalīcija izvēlējās no viskrutākajiem Latvijas profesionāļiem no pagaldē sačubināta Ēlertes saraksta, un te nu mēs redzam, es atvainojos, kāds ir rezultāts. Un galu galā, ja mēs, Saeima, esam šīs padomes darba devēji, kuri, vēl neko neizdarījuši, izkauca sev algas palielinājumu, es atvainojos, tad varbūt atbalstīsim patiešām Mūrnieces kundzi un ne tikai izskatīsim likumu šīs padomes vietā, bet varbūt arī padomāsim par to, ka mums vēl ar šo padomi var sanākt pāris gadus te mocīties tādā pašā stiliņā! Un varbūt tad to padomi vajadzētu nomainīt, lai būtu normāla, strādājoša padome, nevis kaut kādi blatņiki, kas kaut kur aizkulisēs ir sarunāti.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Dainai Kazākai. (No zāles: „Paldies!”)

D.Kazāka (RP).

Labdien, cienījamie kolēģi! Paldies Mūrnieces kundzei par ļoti labo izklāstu. Es gribētu vēl papildināt, jo debatēs komisijas sēdē parādījās vēl viena lieta.

Mēs vakar budžeta ietvaros paredzējām Latvijas Televīzijai finansējumu 1,3 miljonu latu apmērā bezmaksas platformas apmaksai, tātad par līdzdalību... sakarā ar to, ka šobrīd spēles noteikumi nav skaidri. Tehniski bezmaksas platforma izmaksā 1,2 miljonus latu, un tās apkalpošanas izmaksas konkrēti ir atkarīgas no konkrēto kanālu skaita, no tā, cik to būs šajā bezmaksas apraidē. Mēs varam garantēt divus sabiedriskā medija kanālus, bet tad būs atvērts konkurss un tad mēs redzēsim, cik vēl būs komerckanālu, kas pārraidīs savas programmas šajā platformā. Tātad tā matemātika būtu konkrēta, ja šie 1,2 miljoni būtu jādala ar kanālu skaitu.

Interesanti ir tas - un šo niansi arī nevajadzētu aizmirst -, ka mēs Latvijas televīzijai jau esam piešķīruši 1,3 miljonus, tātad par 100 tūkstošiem vairāk, un tad atkarībā no kanālu skaita mums būtu jālūko, lai visa tā atlikusī nauda, kas ir piešķirta Latvijas Televīzijai, kas būs atkarīga no kanālu skaita, aizietu sabiedriskā pasūtījuma veikšanai, nevis citiem mērķiem.

Šobrīd tā starpība, ja šajā platformā paliek tikai divi kanāli... tā starpība ir 83 tūkstoši, un tad mēs varētu attiecīgi lūkot, kāda tā būtu, ja būs vairāk kanālu. Tā ir viena tāda finansiāla lieta, ko mēs lūkosim komisijā darīt, lai šis finansējums būtu caurspīdīgs un nonāktu līdz savam mērķim.

Paldies. Lūdzu, atbalstiet šo likumprojektu pirmajā lasījumā. (No zāles dep. I.Zariņš: „Atbalstīsim!”)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā Mūrnieces kundze vēl vēlas ko piebilst? Vai Mūrnieces kundze neko nevēlas piebilst?

I.Mūrniece. Nē, es vēlos gan piebilst, ka piektdien pulksten 15.00 notiks darba grupas kārtējā sēde. Nevienu deputātu ne no komisijas, ne no frakcijām tajā neesmu redzējusi, kaut gan visi ir laipni aicināti. Taču, ja ir jārisina vēl kādi papildu jautājumi, lūdzu, nāciet uz darba grupu un tur tos tad arī risināsim.

Tātad attiecība uz termiņu...

Sēdes vadītāja. Vispirms, Mūrnieces kundze, mums ir balsojums.

I.Mūrniece. Labi.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 91, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un otrā lasījuma laiku.

I.Mūrniece. Tātad komisijā mēs lēmām, ka priekšlikumu iesniegšanas termiņš būs 8.novembris pulksten 12.00, un izskatīšana - 14.novembrī, tomēr, pārrunājot šo jautājumu ar kolēģiem vēlreiz pēc tam, mēs sapratām, ka ir vēlme redzēt mazliet... es tiešām lūdzu mazliet ilgāku šo termiņu, jo mūs saista laika limiti. Tā ka, es domāju, arī komisijas deputātiem nebūs iebildumu, ja būs pavisam nedaudz ilgāks šis termiņš.

Sēdes vadītāja. Man vajag zināt konkrētu datumu!

I.Mūrniece. Varbūt deputātiem ir priekšlikumi, jo mūs saista komisijas balsojums...

Sēdes vadītāja. Deputāti... Ieslēdziet mikrofonu deputātam Vilnim Ķirsim!

V.Ķirsis (RP).

Piedāvājums: priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 14.novembris, un izskatīšana - 21.novembra sēdē.

Sēdes vadītāja. Vai deputāti un komisija...

I.Mūrniece. Atbalsta, atbalsta!

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 14.novembris, izskatīšana - Saeimas 21.novembra sēdē. Paldies.

Un pēdējais mūsu šīsdienas sēdes darba kārtības jautājums - patstāvīgais priekšlikums - lēmuma projekts „Par 10 247 Latvijas pilsoņu iesniegtās kolektīvās iniciatīvas „Saglabāt latu kā Latvijas valūtu” noraidīšanu”.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā - deputāts Gunārs Rusiņš.

G.Rusiņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Augsti godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Latvijas Republikas Saeima 2013.gada 19.aprīlī saņēma 10 247 Latvijas pilsoņu parakstītu kolektīvo iesniegumu „Saglabāt latu kā Latvijas valūtu”, kurā Latvijas Republikas Saeima tika aicināta atlikt eiro ieviešanu Latvijā līdz brīdim, kad tas būs tautas atbalstīts un ekonomiski pamatots.

Saeimas Prezidijs 2013.gada 13.maijā nolēma nodot 10 247 Latvijas pilsoņu parakstīto kolektīvo iesniegumu Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijai.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija pauda atzinību kolektīvā iesnieguma autoriem par aktīvo pilsoniskā viedokļa paušanu Latvijas valsts attīstībai būtiskos jautājumos. Komisijas deputāti konstatēja, ka eiro ieviešanas Latvijā atbalstītāju un pretinieku vidū pastāv dažāda interpretācija kolektīvā iesnieguma autoru piedāvātajiem nosacījumiem - tautas atbalstīts un ekonomiski pamatots.

Vienlaikus Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija konstatēja, ka atšķiras aptaujāto tiesību ekspertu un iesnieguma autoru pārstāvju viedoklis par to, vai eiro ieviešanas pašreizējā stadijā Latvijas Republikas Saeimai vēl pastāv tiesiskas iespējas mainīt eiro ieviešanas datumu Latvijā.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija 2013.gada 24.jūlijā lūdza Saeimas Juridiskajai komisijai nodrošināt tiesību ekspertu diskusiju par Saeimas pilnvarām ar eiro ieviešanu saistītajos jautājumos, to skaitā - par tās iespējām mainīt eiro ieviešanas datumu Latvijā.

2013.gada 12.septembrī Saeimas kārtējā sēdē Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas izstrādātais Saeimas lēmuma projekts „Par uzdevumu Saeimas Juridiskajai komisijai nodrošināt ekspertu diskusiju par Latvijas Republikas Saeimas pilnvarām eiro ieviešanas jautājumos un kolektīvā iesnieguma iniciatīvas izvērtēšanu” ar balsu vairākumu tika noraidīts. Līdz ar to Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija izstrādāja jaunu Saeimas lēmuma projektu.

Pamatojoties uz jau esošajiem tiesību ekspertu viedokļiem, kā arī uz Ārlietu ministrijas, Tieslietu ministrijas, tiesībsarga, Saeimas Juridiskā biroja, Latvijas Universitātes, Rīgas Stradiņa universitātes un Biznesa augstskolas „Turība” atzinumiem par likumprojektu „Par tautas līdzdalību eiro ieviešanas termiņa izlemšanā”, Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija 2013.gada 23.oktobrī ir sagatavojusi un atbalstījusi Saeimas lēmuma projektu „Par 10 247 Latvijas pilsoņu iesniegtās kolektīvās iniciatīvas „Saglabāt latu kā Latvijas valūtu” noraidīšanu”.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par 10 247 Latvijas pilsoņu iesniegtās kolektīvās iniciatīvas „Saglabāt latu kā Latvijas valūtu” noraidīšanu”! (Dep. I.Pimenovs piesakās debatēs.) Jūs pieteicāties debatēs tajā brīdī, kad jau skanēja zvans. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 49, pret - 41, atturas - 2. Lēmums pieņemts. Paldies.

Līdz ar to visi mūsu šīsdienas sēdes darba kārtības jautājumi izskatīti.

Pirms mēs reģistrējamies, atgādinu, ka šodien bija iesniegti četri deputātu jautājumi - trīs deputātu jautājumi finanšu ministram Andrim Vilkam, uz kuriem ir saņemta rakstiska atbilde, kas iesniedzējus apmierina, un viens jautājums Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim, kas ir pāradresēts finanšu ministram Vilkam. Rakstiskā atbilde iesniedzējus neapmierina, bet, tā kā finanšu ministrs nevar ierasties, jautājumu un atbilžu sēde šodien nenotiks.

Ir saņemti arī trīs jauni jautājumi.

Deputāti Elksniņš, Urbanovičs, Rubiks, Klementjevs un Zemļinskis ir iesnieguši jautājumu ekonomikas ministram Pavļutam „Par elektroenerģijas iegādi no akciju sabiedrības „Latvenergo””. Jautājums tiks nodots ekonomikas ministram.

Tāpat deputāti Elksniņš, Urbanovičs, Agešins, Rubiks un Ribakovs ir sagatavojuši jautājumu Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim „Par Prudentia piesaistīšanu „Liepājas metalurga” problēmu risināšanā”. Jautājums tiks nodots Ministru prezidentam.

Deputāti Elksniņš, Urbanovičs, Agešins, Rubiks un Ribakovs ir sagatavojuši jautājumu Ministru prezidentam Dombrovskim „Par stratēģiskā investora meklējumiem aviosabiedrībai airBaltic”. Arī šis jautājums tiks nodots Ministru prezidentam.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Paldies.

Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Vucānam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

J.Vucāns (11.Saeimas sekretāra biedrs).

Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies: Boriss Cilevičs... nav, Raivis Dzintars... nav, Rasma Kārkliņa... nav, Raimonds Rubiks... nav, Inga Vanaga... nav, Valdis Zatlers... arī nav. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Līdz ar to Saeimas 7.novembra sēdi pasludinu par slēgtu.

SATURA RĀDĪTĀJS
11. Saeimas rudens sesijas 13. sēde
2013. gada 7. novembrī

Par darba kārtību
Par likumprojektu „Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā” (Nr. 971/Lp11) (Dok. Nr. 3025, 3025A)
Par likumprojektu „Grozījums Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā” (Nr5. 972/Lp11) (Dok. Nr. 3026, 3026A)
Par likumprojektu „Par Pagaidu nolīgumu ceļā uz Ekonomisko partnerattiecību nolīgumu starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Centrālāfrikas Līgumslēdzēju pusi, no otras puses” (Nr. 973/Lp11) (Dok. Nr. 3027, 3027A)
Par likumprojektu „Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā” (Nr. 977/Lp11) (Dok. Nr. 3063)
Par lēmuma projektu „Par 10 247 Latvijas pilsoņu iesniegtās kolektīvās iniciatīvas „Saglabāt latu kā Latvijas valūtu” noraidīšanu” (Nr. 500/Lm11) (Dok. Nr. 3014)
Par darba kārtību
Informācija par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Raimondam Rubikam šā gada 7. novembrī (Dok. Nr. 3053)
Lēmuma projekts „Par Ievas Čudinas apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi” (Nr. 505/Lm11) (Dok. Nr. 3044)
Ziņo	- dep. V.Agešins
Lēmuma projekts „Par Kristīnes Maikes apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi” (Nr. 506/Lm11) (Dok. Nr. 3045)
Ziņo	- dep. V.Agešins
Par darba kārtību
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par privatizācijas sertifikātiem”” (Nr. 545/Lp11) (3.lasījums) (Dok. Nr. 3041)
Ziņo	- dep. E.Smiltēns
Likumprojekts „Grozījumi Ķemeru nacionālā parka likumā” (Nr. 753/Lp11) (3.lasījums) (Dok. Nr. 3048)
Ziņo	- dep. I.Līdaka
Likumprojekts „Grozījumi Reklāmas likumā” (Nr. 321/Lp11) (1.lasījums) (Dok. Nr. 1119, 3029)
Ziņo	- dep. J.Ozoliņš
Likumprojekts „Grozījumi Negodīgas komercprakses aizlieguma likumā” (Nr. 323/Lp11) (1.lasījums) (Dok. Nr. 1121, 3030)
Ziņo	- dep. J.Ozoliņš
Likumprojekts „Par nekustamā īpašuma „Ceļmaļi” Vārves pagastā, Ventspils novadā, atsavināšanu sabiedrības vajadzībām - valsts nozīmes civilās aviācijas lidlauka infrastruktūras attīstības projekta īstenošanai” (Nr. 718/Lp11) (2.lasījums) (Dok. Nr. 3031)
Ziņo	- dep. D.Reizniece-Ozola
Likumprojekts „Par nekustamā īpašuma „Novadnieki” Vārves pagastā, Ventspils novadā, atsavināšanu sabiedrības vajadzībām - valsts nozīmes civilās aviācijas lidlauka infrastruktūras attīstības projekta īstenošanai” (Nr. 719/Lp11) (2.lasījums) (Dok. Nr. 3032)
Ziņo	- dep. D.Reizniece-Ozola
Likumprojekts „Grozījumi Valsts pārvaldes iekārtas likumā” (Nr. 758/Lp11) (1.lasījums) (Dok. Nr. 2553, 3038)
Ziņo	- dep. D.Stalts
Likumprojekts „Grozījumi Administratīvā procesa likumā” (Nr. 738/Lp11) (1.lasījums) (Dok. Nr. 2530, 3039)
Ziņo	- dep. I.Lībiņa-Egnere
Likumprojekts „Grozījums Nolietotu transportlīdzekļu apsaimniekošanas likumā” (Nr. 722/Lp11) (2.lasījums) (Dok. Nr. 3040)
Ziņo	- dep. J.Ozoliņš
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par autoceļiem”” (Nr. 767/Lp11) (2.lasījums) (Dok. Nr. 3042)
Ziņo	- dep. Dz.Zaķis
Likumprojekts „Grozījumi Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā” (Nr. 905/Lp11) (2.lasījums) (Dok. Nr. 3043)
Ziņo	- dep. Z.Kalniņa-Lukaševica
Debates	- dep. V.Agešins
	- dep. J.Tutins
	- dep. L.Čigāne
	- dep. A.Elksniņš
	- dep. V.Reskājs
	- dep. E.Smiltēns
	- dep. J.Viļums
	- dep. J.Dombrava
	- dep. V.Valainis
	- dep. V.Ķirsis
	- dep. A.Judins
	- dep. J.Ādamsons
	- dep. A.Ašeradens
Paziņojumi
	- Saeimas priekšsēdētāja S.Āboltiņa
	- dep. S.Dolgopolovs
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa	- Saeimas sekretāra biedrs J.Vucāns
Debašu turpinājums	- dep. K.Krēsliņš
	- dep. Dz.Zaķis
	- dep. S.Mirskis
	- dep. G.Igaunis
	- dep. L.Plavinska
	- dep. I.Čepāne
	- dep. K.Seržants
	- dep. I.Lībiņa-Egnere
	- dep. V.Liepiņš
	- dep. S.Dolgopolovs
	- dep. Dz.Ābiķis
	- dep. J.Lazareva
	- dep. I.Klementjevs
	- dep. Dz.Rasnačs
	- dep. S.Dolgopolovs
	- dep. I.Zariņš
Likumprojekts „Grozījumi Jūras vides aizsardzības un pārvaldības likumā” (Nr. 721/Lp11) (2.lasījums) (Dok. Nr. 3046)
Ziņo	- dep. I.Līdaka
Likumprojekts „Grozījums Latvijas vides aizsardzības fonda likumā” (Nr. 725/Lp11) (2.lasījums) (Dok. Nr. 3047)
Ziņo	- dep. I.Līdaka
Likumprojekts „Grozījumi Diplomātiskā un konsulārā dienesta likumā” (Nr. 902/Lp11) (2.lasījums) (Dok. Nr. 3049)
Ziņo	- dep. O.Ē.Kalniņš
Likumprojekts „Mediācijas likums” (Nr. 477/Lp11) (2.lasījums) (Dok. Nr. 3050)
Ziņo	- dep. G.Bērziņš
Debates	- dep. I.Cvetkova
	- dep. A.Judins
Likumprojekts „Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā” (Nr. 977/Lp11) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 3063)
Ziņo	- dep. I.Mūrniece
Debates	- dep. K.Seržants
	- dep. D.Kazāka
Priekšlikums	- dep. V.Ķirsis
Lēmuma projekts „Par 10 247 Latvijas pilsoņu iesniegtās kolektīvās iniciatīvas „Saglabāt latu kā Latvijas valūtu” noraidīšanu” (Nr. 500/Lm11) (Dok. Nr. 3014)
Ziņo	- dep. G.Rusiņš
Informācija par atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem
Informācija par deputātu A.Elksniņa, J.Urbanoviča, A.Rubika, I.Klementjeva un M.Zemļinska jautājumu ekonomikas ministram Danielam Pavļutam „Par elektroenerģijas iegādi no akciju sabiedrības „Latvenergo”” (Nr. 89/J11)
Informācija par deputātu A.Elksniņa, J.Urbanoviča, V.Agešina, A.Rubika un I.Ribakova jautājumu Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim „Par „Prudentia” piesaistīšanu „Liepājas metalurga” problēmu risināšanā” (Nr. 88/J11)
Informācija par deputātu A.Elksniņa, J.Urbanoviča, V.Agešina, A.Rubika un I.Ribakova jautājumu Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim „Par stratēģiskā investora meklējumiem aviosabiedrībai „AirBaltic”” (Nr. 87/J11)
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa	- Saeimas sekretāra biedrs J.Vucāns

 

Balsojumi

Datums: 07.11.2013 09:05:10 bal001
Par - 80, pret - 2, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Par Ievas Čudinas apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi (505/Lm11)

Datums: 07.11.2013 09:06:02 bal002
Par - 85, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Par Kristīnes Maikes apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi (506/Lm11)

Datums: 07.11.2013 09:08:48 bal003
Par - 86, pret - 1, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par privatizācijas sertifikātiem” (545/Lp11), 3.lasījums

Datums: 07.11.2013 09:09:30 bal004
Par - 86, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Ķemeru nacionālā parka likumā (753/Lp11), 3.lasījums

Datums: 07.11.2013 09:10:20 bal005
Par - 89, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Reklāmas likumā (321/Lp11), 1.lasījums

Datums: 07.11.2013 09:11:13 bal006
Par - 88, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Negodīgas komercprakses aizlieguma likumā (323/Lp11), 1.lasījums

Datums: 07.11.2013 09:14:14 bal007
Par - 64, pret - 27, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.5. Par nekustamā īpašuma “Ceļmaļi” Vārves pagastā, Ventspils novadā, atsavināšanu sabiedrības vajadzībām – valsts nozīmes civilās aviācijas lidlauka infrastruktūras attīstības projekta īstenošanai (718/Lp11), 2.lasījums

Datums: 07.11.2013 09:14:48 bal008
Par - 63, pret - 0, atturas - 26. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par nekustamā īpašuma “Ceļmaļi” Vārves pagastā, Ventspils novadā, atsavināšanu sabiedrības vajadzībām – valsts nozīmes civilās aviācijas lidlauka infrastruktūras attīstības projekta īstenošanai (718/Lp11), 2.lasījums

Datums: 07.11.2013 09:16:12 bal009
Par - 62, pret - 26, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.5. Par nekustamā īpašuma “Novadnieki” Vārves pagastā, Ventspils novadā, atsavināšanu sabiedrības vajadzībām - valsts nozīmes civilās aviācijas lidlauka infrastruktūras attīstības projekta īstenošanai (719/Lp11), 2.lasījums

Datums: 07.11.2013 09:16:40 bal010
Par - 65, pret - 0, atturas - 27. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par nekustamā īpašuma “Novadnieki” Vārves pagastā, Ventspils novadā, atsavināšanu sabiedrības vajadzībām - valsts nozīmes civilās aviācijas lidlauka infrastruktūras attīstības projekta īstenošanai (719/Lp11), 2.lasījums

Datums: 07.11.2013 09:17:42 bal011
Par - 91, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Valsts pārvaldes iekārtas likumā (758/Lp11), 1.lasījums

Datums: 07.11.2013 09:21:26 bal012
Par - 7, pret - 81, atturas - 1. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Administratīvā procesa likumā (738/Lp11), 1.lasījums

Datums: 07.11.2013 09:22:36 bal013
Par - 44, pret - 40, atturas - 2. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.1. Grozījums Nolietotu transportlīdzekļu apsaimniekošanas likumā (722/Lp11), 2.lasījums

Datums: 07.11.2013 09:23:03 bal014
Par - 87, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījums Nolietotu transportlīdzekļu apsaimniekošanas likumā (722/Lp11), 2.lasījums

Datums: 07.11.2013 09:24:51 bal015
Par - 87, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par autoceļiem” (767/Lp11), 2.lasījums

Datums: 07.11.2013 09:32:24 bal016
Par - 29, pret - 51, atturas - 5. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.1. Grozījumi Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā (905/Lp11), 2.lasījums

Datums: 07.11.2013 09:33:30 bal017
Par - 29, pret - 54, atturas - 6. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.4. Grozījumi Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā (905/Lp11), 2.lasījums

Datums: 07.11.2013 09:34:04 bal018
Par - 29, pret - 52, atturas - 4. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.5. Grozījumi Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā (905/Lp11), 2.lasījums

Datums: 07.11.2013 09:39:51 bal019
Par - 32, pret - 48, atturas - 4. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.6. Grozījumi Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā (905/Lp11), 2.lasījums

Datums: 07.11.2013 09:41:02 bal020
Par - 2, pret - 68, atturas - 11. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.9. Grozījumi Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā (905/Lp11), 2.lasījums

Datums: 07.11.2013 11:59:46 bal021
Par - 71, pret - 6, atturas - 9. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par runas laika pagarināšanu. Grozījumi Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā (905/Lp11), 2.lasījums

Datums: 07.11.2013 12:02:13 bal022
Par - 55, pret - 28, atturas - 1. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.10. Grozījumi Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā (905/Lp11), 2.lasījums

Datums: 07.11.2013 12:04:10 bal023
Par - 60, pret - 27, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā (905/Lp11), 2.lasījums

Datums: 07.11.2013 12:05:46 bal024
Par - 87, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Jūras vides aizsardzības un pārvaldības likumā (721/Lp11), 2.lasījums

Datums: 07.11.2013 12:06:44 bal025
Par - 86, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījums Latvijas vides aizsardzības fonda likumā (725/Lp11), 2.lasījums

Datums: 07.11.2013 12:08:08 bal026
Par - 86, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Diplomātiskā un konsulārā dienesta likumā (902/Lp11), 2.lasījums

Datums: 07.11.2013 12:20:23 bal027
Par - 8, pret - 41, atturas - 33. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.39. Mediācijas likums (477/Lp11), 2.lasījums

Datums: 07.11.2013 12:20:50 bal028
Par - 24, pret - 48, atturas - 9. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.40. Mediācijas likums (477/Lp11), 2.lasījums

Datums: 07.11.2013 12:21:26 bal029
Par - 25, pret - 48, atturas - 8. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.42. Mediācijas likums (477/Lp11), 2.lasījums

Datums: 07.11.2013 12:22:01 bal030
Par - 59, pret - 23, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.44. Mediācijas likums (477/Lp11), 2.lasījums

Datums: 07.11.2013 12:22:34 bal031
Par - 25, pret - 50, atturas - 6. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.46. Mediācijas likums (477/Lp11), 2.lasījums

Datums: 07.11.2013 12:23:40 bal032
Par - 27, pret - 49, atturas - 6. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.51. Mediācijas likums (477/Lp11), 2.lasījums

Datums: 07.11.2013 12:27:39 bal033
Par - 64, pret - 0, atturas - 27. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Mediācijas likums (477/Lp11), 2.lasījums

Datums: 07.11.2013 12:35:22 bal034
Par - 61, pret - 28, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā (977/Lp11), 1.lasījums

Datums: 07.11.2013 12:40:25 bal035
Par - 91, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā (977/Lp11), 1.lasījums

Datums: 07.11.2013 12:45:58 bal036
Par - 49, pret - 41, atturas - 2. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par 10 247 Latvijas pilsoņu iesniegtās kolektīvās iniciatīvas “Saglabāt latu kā Latvijas valūtu” noraidīšanu (500/Lm11)

 

Frakciju viedokļi
2013.gada 7.novembrī

Vadītāja. Esiet sveicināti, cienījamie radioklausītāji!

No Saeimas nama Sēžu zāles skan „Frakciju viedokļi”, un turpmākajās minūtēs Saeimas deputāti pastāstīs par šīs nedēļas aktualitātēm parlamentā.

Pirmajai šodien vārds frakcijas VIENOTĪBA deputātei Lolitai Čigānei. Lūdzu!

L.Čigāne (VIENOTĪBA).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Vakar Saeimas sēde bija ļoti gara, ievilkās dziļi naktī, jo Saeima vakar nobalsoja un galīgajā lasījumā pieņēma 2014.gada budžetu. Šo budžetu pieņemt nebija viegli, jo, atšķirībā no citiem smagiem gadiem, mēs šoreiz lēmām par budžetu, kas ir par 5,1 procentu ieņēmumu daļā lielāks nekā iepriekšējā gada budžets.

Ministru prezidents Valdis Dombrovskis, kad mēs sākām budžeta diskusijas Saeimā, teica: „Esi piesardzīgs nelaimē! Bet tev jābūt vēl piesardzīgākam laimē!” Un tieši tas bija tas virsuzdevums Saeimai – atrast veidu, kā savā laimē, respektīvi, tajā situācijā, kad mūsu ieņēmumi ir lielāki un kad tēriņi tad attiecīgi arī var būt lielāki, nepazaudēt prātu, bet saglabāt veselo saprātu. Tādēļ frakcijai VIENOTĪBA ir liels gandarījums, ka budžeta izstrādes gaitā un rezultātā mēs tomēr nepalielinājām budžeta deficītu. Tas joprojām ir palicis zem viena procenta. Un tas ir ļoti labs rādītājs.

Tieši tādā pašā veidā tagad ir paaugstināta minimālā alga – uz 225 latiem. Mēs esam pacēluši atvieglojumu par apgādājamiem, pacēluši neapliekamo minimumu, un vienai ģimenei ar trīs bērniem, kurai bruto izpeļņa abiem vecākiem mēnesī ir 250 latu, tas nozīmē papildus 246 latus gadā. Iespējams, ka šī summa nav ļoti liela, bet cerams, ka ģimenes to tiešām jutīs kā pienesumu savā ģimenes budžetā.

Līdzīgā veidā mēs esam lēmuši par to, ka būs valsts finansētas brīvpusdienas arī 3.klases bērniem. Liels gandarījums ir par to, ka mēs esam paaugstinājuši uzturlīdzekļus, ko saņems bērni, kuri dzīvo tā sauktajās nepilnajās ģimenēs, kur kāds no vecākiem nepilda savas finansiālās saistības un nepiedalās bērna audzināšanā. Šie uzturlīdzekļi tagad vienam bērnam ir paaugstināti par 15 latiem mēnesī. Atkal varbūt nav ļoti būtisks pieaugums, pilnībā varbūt visas vajadzības neapmierinās, bet katrā ziņā nopietns progress ir vērojams.

Tāpat šajā budžetā ir pacelta skolotāju algu pamatlikme līdz 295 latiem. Un, ja mēs ņemam vērā arī piemaksas, ko skolotāji saņem par savu darbu – 40 procentu apjomā –, tad principā šobrīd vidējā skolotāju alga jau ir pārsniegusi to algu, kuru Latvijas valsts maksāja saviem skolotājiem tā sauktajos treknajos gados. Joprojām mums paliek problēma ar mazajām algām. Tas algu līmenis ir ļoti dažāds, un mums būs jāmeklē ceļi, kā izlīdzināt arī šīs ļoti mazās algas tur, kur skolotāji nevar strādāt pilnu slodzi, kur ir maz bērnu.

Tāpat arī personas ar invaliditāti ir teikušas labklājības ministrei, ka beidzot ir pieņemts budžets, kurā viņi sevi redz, un ka beidzot Latvijas valsts ir ieraudzījusi personas ar invaliditāti un lēmusi par atbalsta pasākumiem.

Mediķu algas arī šajā budžetā ir paredzēts celt par 10 procentiem. Piemēram, māsiņa, kura nav redzējusi algas pieaugumu kopš 2009.gada, saņems no 2014.gada – pateicoties pieņemtajam budžetam, saņems! – par 42 latiem vairāk.

Saeima ir pieņēmusi lēmumu, ka arī vidējā pensija pieaugs par 80 latiem gadā. Tā ka ir liels gandarījums par šo budžeta procesu. Tas nebija viegls. Daudzi jautājumi un risinājumi nāca strīdu un... nu, konfliktu, diskusiju rezultātā. Bet nu tomēr VIENOTĪBA ir ļoti pateicīga arī koalīcijas partneriem, kas konstruktīvā veidā budžetu atbalstīja, un mums izdevās šo budžetu pieņemt.

Pēdējā lieta, par ko frakcija VIENOTĪBA vēlētos pavēstīt radioklausītājiem, ir, ka, atšķirībā no tā mērķa, kas ir noteikts 2014.gada budžetā, – mazināt nevienlīdzību –, diemžēl mums ir pilnīgi pretēja attīstība Rīgas pašvaldībā. Rīgas pilsēta šobrīd vēlas noteikt atšķirīgas braukšanas maksas sabiedriskajā transportā: cilvēkiem, kas ir deklarēti Rīgā, būtu 50 procentu atlaide, bet tiem, kuri nav, šāda atlaide nepienāktos. Šodien mēs plašās debatēs diskutējām par grozījumiem likumā par sabiedrisko transportu, kuri pašvaldībām šādu rīcību nepieļautu, lai nebūtu tādu situāciju, ka trūcīgai ģimenei ar vairākiem bērniem, kura no kāda lauku reģiona atbraukusi uz Rīgu un vēlas aizbraukt, piemēram, uz zooloģisko dārzu, būtu jāmaksā dubulti.

Paldies, cienījamie radioklausītāji! Frakcijas VIENOTĪBA vārdā es vēlu jums skaistu, svinīgu, patriotisku nākošo svētku nedēļu! Un vēlu jums visu labāko!

Paldies.

Vadītāja. Paldies deputātei Lolitai Čigānei.

Nākamajam vārds Reformu partijas frakcijas deputātam Vilnim Ķirsim.

V.Ķirsis (RP).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Saeimā pavisam noteikti šīs nedēļas notikums numur viens bija budžeta pieņemšana. Budžets noteikti ir pats politiskākais dokuments, un budžeta pieņemšana ir pats politiskākais brīdis visā, teiksim, Saeimas darbības cikla laikā: jūs varat izstrādāt stratēģijas, kādas vien gribat, bet, ja jūs tam nepiešķirat naudu, tad tam visam zūd jēga.

Papildus visam, ko jau minēja mana kolēģe un kas ir budžetā iekļauts, es uzsvēršu tieši tās lietas, par kurām mēs, Reformu partijas frakcija, iestājāmies un kuras tagad esam arī panākuši budžetā. Proti, mēs panācām darbaspēka nodokļu sloga samazinājumu; tā bija principiāla mūsu pozīcija jau no paša sākuma, jo mūsu valstī nodokļu slogs, lai arī kopumā tas nemaz nav pārāk liels, tieši attiecībā uz darbaspēka nodokļiem ir lielāks nekā citās valstīs. Tas rada disproporciju un traucē vai samazina motivāciju nodarboties tieši Latvijā ar uzņēmējdarbību, kurā ir nepieciešams, teiksim, vairāk darbaspēka. Ir izdevīgi šeit varbūt veikt kādus spekulatīvus darījumus, bet veidot ražošanu un reālas darba vietas neatmaksājas, tādēļ virzība uz darbaspēka nodokļu samazināšanu ir ļoti pareiza, un turpmāk nākotnē, nākošajos gados, būtu lēnām jāvirzās uz vēl būtiskāku samazinājumu.

Otrā lieta, kas ir ļoti svarīga. Iepriekšējos gados dēļ savas, teiksim tā, ļoti nepārdomātās politikas attiecībā uz subsidēto enerģiju mēs esam iedzīvojušies lielās problēmās, proti, mēs... mūsu elektrības lietotāji katru gadu arvien vairāk maksā gan par tā dēvēto zaļo enerģiju, gan arī par koģenerācijas procesā radīto enerģiju. Tas, teiksim tā, ir ļoti slikts moments, jo, augot elektrības cenai, uz Latviju nākt kaut kādiem jauniem ražotājiem absolūti trūkst motivācijas, jo viņu ražoto produktu pašizmaksa pieaug. Un arī jau esošie ražotāji Latvijā, kuru ražoto produktu pašizmaksā elektrība un vispār enerģija sastāda ļoti lielu īpatsvaru, ir teikuši: ja turpināsies šāds elektrības cenas pieaugums, tad viņi nopietni apsvērs iespēju iet prom no Latvijas. Tādēļ Ekonomikas ministrija nāca klajā ar piedāvājumu, kā apstādināt šo elektrības cenas pieaugumu, – proti, aplikt ar nodokli šos subsidētās enerģijas ražotājus, to skaitā arī, protams, zaļās enerģijas ražotājus. Bet, ja mēs neko šajā jomā nedarīsim, tad mēs iedzīvosimies vēl nopietnākās problēmās. Un šis ir labs, samērīgs risinājums, kas vismaz tuvākajos gados ierobežos elektrības cenas pieaugumu.

Vēl viens moments. Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā ir ieviests papildu stimuls veikt pētniecības un attīstības darbības, proti, ieguldīt līdzekļus produkta attīstībā. Kādēļ tas ir ļoti svarīgi? Tādēļ, ka valsts labklājība ir atkarīga no produktiem, kas tiek ražoti tajā. Proti, jo sarežģītāki produkti valstī tiek ražoti, jo augstākā līmenī būs valsts labklājība. Proti, Indijā, kur kaut kādas vienkāršas darbības veic, piemēram, liek gurķus burciņās vai dara kaut ko tamlīdzīgu, cilvēki nekad nebūs tik bagāti kā varbūt japāņi, kas ražo sarežģītas iekārtas, un tā tālāk. Taču, lai jūs nonāktu... lai jūs kāptu pa šīm tā sauktajām produktu kāpnēm un sāktu ražot arvien sarežģītākus produktus ar augstāku pievienoto vērtību, jums pirms tam ir zināma līdzekļu daļa jāiegulda šo produktu attīstībā. Un tātad šis ir solis uz to – uzņēmumu ienākuma nodokļa maksājamo apjomu valsts jums samazinās par šo izmaksu daļu, vēl papildus reizinātu ar koeficientu, ja jūs veiksiet šādas darbības.

Un pēdējais, ko Reformu partija šajā budžetā ir panākusi, – ka beidzot ostas... brīvostas, trīs lielās brīvostas, ne tikai izmantos mūsu valsts infrastruktūru, bet beidzot arī maksās ostu nodevu, kura tagad tiks iekasēta no trijām lielajām ostām un varēs tikt izmantota valsts infrastruktūras sakārtošanai. Šeit bija, protams, lielas diskusijas: vai tas nesamazinās šo ostu konkurētspēju? Taču, ja mēs paskatāmies kaut vai uz šo pašu Rīgas brīvostu, tad redzam, ka tās maksājums būtu apmēram 350 tūkstoši latu. Paskatieties kaut vai uz prēmijām, ko brīvostas vadošie ierēdņi, pārvaldnieks ir sev samaksājuši! Tad noteikti viņiem nāksies atteikties no dažādām pārmērībām un luksusa precēm, bet noteikti tas viņu konkurētspēju nesamazinās. Proti, viņi varbūt vairs neēdīs melnos ikrus un nedzers šampanieti, bet badā pavisam noteikti nemirs.

Paldies. Un gribu jums novēlēt nākošo svētku nedēļu jauku. Tātad – jauku Lāčplēša dienu un valsts svētkus! Paldies.

Vadītāja. Paldies Vilnim Ķirsim no Reformu partijas frakcijas.

Nākamais „Frakciju viedokļos” runās Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!”–„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas deputāts Imants Parādnieks.

I.Parādnieks (VL–TB/LNNK).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Jā, vakar vēlu naktī tika pieņemts 2014.gada un vidēja termiņa budžets. Un gribētos teikt pēc tā, ka nu miers mājās iestājies. Bet nē! Diez vai tā varētu teikt, jo gan jau mums pie atsevišķiem likumprojektiem un lēmumiem, kas tika vakar pieņemti saistībā ar budžetu, būs vēl jāatgriežas saistībā vai nu ar subsidētās elektroenerģijas nodokli, vai tā saukto valdes locekļa nodokli, vai mikrouzņēmumu nodokli. Tā ka gan jau vēl atgriezīsimies pie atsevišķiem jautājumiem.

Bet, pirms runāt par daudzajām labajām, pozitīvajām lietām, par kurām jau runāja mani kolēģi, es paudīšu Nacionālās apvienības neizpratni un nostāju: nepieņemami, ka no budžeta paketes tika izņemts ārā likumprojekts, kurš paredzēja azartspēļu nodokļa palielinājumu, kas budžetā būtu ienesis 2,4 miljonus eiro! Mūsuprāt, šo no azartspēlēm ieņemto naudu mēs būtu varējuši izlietot daudzām vajadzīgām lietām, kaut vai tam, lai sniegtu papildu atbalstu demogrāfijai.

Kas ir, jāsaka, galvenais nopelns? Kas šī gada budžetā papildus tika iekļauts un ar ko mēs varam patiesi lepoties un būt apmierināti? Tas, ka vairāk nekā 15 miljonu eiro apmērā 2014.gadā ir paredzēts papildu atbalsts tieši demogrāfijas jomai, tas ir, māmiņām, vecākiem, kuriem bērni ir vecuma periodā no piedzimšanas brīža līdz pusotram gadam.

Man gan jāteic, ka jaunā sistēma, kas nosaka vecāku pabalsta perioda pagarinājumu līdz bērna pusotra gada vecumam, stāsies spēkā ar 1.oktobri un ka sociāli apdrošinātās personas šo atbalstu izjutīs tikai ar šo noteikto datumu – 2014.gada 1.oktobri –, bet tās personas, kuras ir sociāli neapdrošinātas vai kuras līdz šim saņēma minimālo vecāku pabalstu 100 latu apmērā, no 1.janvāra to saņems 120 latu apmērā.

Tas, ko vēl izdevās panākt. Trīs gadu garumā bija cīņa, lai... Nekustamā īpašuma nodokļa likumā tika iekļauta norma, ka komersanti, kuri nav izīrējuši telpas, kas ir kā dzīvojamās platības, tiek aplikti ar pamatlikmi pusotra procenta apmērā. Tādējādi mums izdosies sakārtot vai nu īres tirgu, vai arī nekustamā īpašuma tirgu, jo tagad šie īpašumi varētu nonākt brīvā tirdzniecībā, nevis tiktu turēti spekulatīviem darījumiem, un, protams, tas pašvaldībām papildus ienesīs finanšu resursus, kurus varēs novirzīt sociālajai jomai, tieši tām iedzīvotāju grupām, kurām šie līdzekļi visvairāk ir vajadzīgi. Tas kopumā arī būtu viss. Galvenais aicinājums ir piedalīties Lāčplēša dienas pasākumos. Leposimies ar mūsu brīvības cīnītājiem! Ņemsim līdzi bērnus, mazbērnus! Kā nekā – 11.novembris ir mūsu uzvaras diena!

Paldies.

Vadītāja. Paldies Imantam Parādniekam!

Nākamā runās Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputāte Dana Reizniece-Ozola. Lūdzu!

D.Reizniece-Ozola (ZZS).

Labdien, godātie radioklausītāji! Budžeta kontekstā prātā nāk doma, ka ir valstis, kurām nekā nav, bet viss ir, bet ir valstis, kurām viss ir, bet nekā nav.

To, cik stipra un bagāta ir valsts, mazāk nosaka pieejamie dabas resursi vai ģeogrāfiskais stāvoklis, bet gan cilvēki, kuri dzīvo šajā valstī, faktiski viņu motivācija darīt valsti labklājīgu, radīt bērnus un idejas, strādāt un maksāt nodokļus, rūpēties par vidi, attīstīt prātu un sirds gudrību.

Visi atceramies tādu klasisku citātu: „Nejautājiet, ko jums dos valsts, jautājiet, ko jūs varat dot valstij!” Tajā izteikts aicinājums nesēdēt, rokas klēpī salikušam, gaidot, ka valsts visu pienesīs uz paplātes.

Tomēr vēlos atgādināt, ka cilvēkam ir svarīgi, lai viņu nepamestu sajūta, ka arī valsts par viņu rūpējas, ka tā nav kā caurs maiss, no kura pats maisa nesējs var salasīt tikai pārpalikumus. Tāpēc es vēlos uz nākamā gada budžetu palūkoties šādā griezumā: vai tas ir budžets cilvēkiem? Vai tas dod iespēju izmantot spējas, motivē būt saimniekiem savā sētā, pilsētā un valstī?

Premjers, cienījamie radioklausītāji, bieži uzsver, ka budžetā iezīmējis trīs būtiskas prioritātes: nabadzības un ienākumu nevienlīdzības mazināšana, demogrāfiskās situācijas uzlabošana un valsts konkurētspējas celšana.

Jā, ir jāpiekrīt, ka daudz ir darīts un ka ir palielinājies atbalsts ģimenēm ar bērniem. Tomēr pats svarīgākais faktors ģimenes radīšanai un demogrāfijas uzlabošanai ir drošības sajūta par to, ka ir pieejams stabils darbs, mājoklis, izglītības iespējas bērniem un veselības aprūpe vecākiem. Taču jāteic, ka drošības sajūtas, arī iepazīstoties ar nākamā gada budžetu un redzot, kādus lēmumus Saeima pieņēma vakarnakt, nav. Un tāpēc nav arī brīnums, ka vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju kritiski vērtē ekonomisko situāciju valstī, ar ģimenes ienākumiem nav apmierināti gandrīz visi, un trešdaļa neredz iespēju atrast cienīgu darbu. Cilvēki joprojām emigrē no Latvijas: pērn tie bija 25 tūkstoši, šogad jau atkal 15 tūkstoši (līdz gada beigām gan vēl daži mēneši atlikuši), bet vairāk nekā 100 tūkstoši mājsaimniecību ir izmantojušas ātros kredītus. Ir skaidrs, ka tas parasti nenotiek luksusa preču iegādei, bet tādēļ, lai varētu izdzīvot līdz nākamajai algai.

Nu politiķi mēģina situāciju labot, piedāvājot preambulu, domājot par patriotisma audzināšanu, bet no budžeta trūkumiem novērš uzmanību, dedzīgi diskutējot par margināliem jautājumiem – uzturēšanās atļaujām, pieminekļiem un tamlīdzīgām lietām, lai, kā saka... kā es iepriekš jau sacīju, novērstu uzmanību no nepatīkamiem tematiem.

Piemērs. Attīstītās valstīs ārsti un skolotāji ir prestiža profesija. Ārsti un skolotāji Latvijā ir pieprasīta profesija. Kāda ir atšķirība? Prestiža ir labi atalgota, cienījama profesija. Savukārt pieprasīta ir zemu atalgota profesija, no kuras jaunā paaudze cenšas izvairīties, kurā trūkst darbinieku.

Vēl viens piemērs. Vakardien mēs uzstājāmies un runājām par to, lai palielinātu atalgojumu mūsu pedagogiem līdz prasītajiem 310 latiem par likmi, bet šis aicinājums kārtējo reizi palika nesadzirdēts, tāpēc šodien skolotājiem atkal ir jāņem vara savās rokās un jādomā, ko darīt tālāk. Tāpēc ir diezgan skumīgi skatīties, ka ne tikai skolotāju, bet arī mediķu, policistu un sporta treneru darbs Latvijā no aicinājuma jau kļuvis par izaicinājumu.

Par darba vietām. Mēs runājām par dažu nodokļu atlaidēm, kas uzņēmumiem ir nākuši klāt. Bet, ja mēs paskatāmies kopumā uz darba vietu radīšanu, tad es teiktu, ka šis ir viens no neveiksmīgākajiem budžetiem uzņēmēju attīstībai: ir samazinātas vairākas uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaides, ir ieviests jauns valdes locekļa nodoklis, ir paredzēts palielināt mikrouzņēmumu nodokļa īpatsvaru, ir ieviests ostu nodoklis jeb ostu maksājums, subsidētās elektroenerģijas nodoklis... Es neredzu gandrīz nevienu no uzņēmēju grupām, kuru nākamajā gadā neskars kāds no jaunieviestajiem nodokļiem. Un tas ir bēdīgs stāsts!

Vakar Latvijā beidza strādāt „Aldaris”, šodien uz bankrota robežas ir „Liepājas metalurgs” un arī citi lielie ražotāji – Cemex, arī Valmieras stikla šķiedras rūpnīca jau rada bažas par rītdienu. Tas nozīmē, ka šīs valdības rokām cauri slīd arī tāda... nu, kā lai saka... ekonomiskā vadība. Un mēs runājam ne tikai par lielajiem uzņēmējiem, bet arī par mazajiem un vidējiem uzņēmējiem, kas lielā mērā ir bijusi alternatīva tiem cilvēkiem, kuri krīzes laikā ir palikuši bez darba. Līdz ar to jāsaka, ka kopumā šis ir tāds sakrustoto pirkstu budžets. Daudzi solījumi nav pildīti.

Tomēr jāsaka, ka ir arī labas lietas, par ko Zaļo un Zemnieku savienība īpaši priecājas, jo, piemēram, vecākā gadagājuma cilvēki vienmēr ir bijuši mūsu prioritāte, un tāpēc ir prieks, ka vairākus gadus, uzstājoties no tribīnes un atgādinot, cik svarīgi ir palielināt ieņēmumus tieši šai sabiedrības daļai, beidzot ir pienācis gads, kad arī pensionāri jutīs pieaugumu savos maciņos. Tā ka nav labuma bez ļaunuma... ļaunuma bez labuma.

Bet es šobrīd tiešām jums vēlu arī jaukus svētkus – 11.novembri un saticību ģimenē!

Vadītāja. Paldies Danai Reizniecei-Ozolai.

Un frakciju viedokļus šodien noslēdz Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas deputāts Valērijs Agešins. Lūdzu!

V.Agešins (SC).

Paldies.

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien vēlos paust frakcijas „Saskaņas Centrs” viedokli par diviem jautājumiem kontekstā ar valsts budžetu.

Vispirmām kārtām par grozījumiem Mikrouzņēmumu nodokļa likumā un otrām kārtām – par pedagogu darba samaksu.

„Saskaņas Centra” Saeimas frakcija vērsās pie Valsts prezidenta ar lūgumu – atgriezt Saeimai otrreizējai caurlūkošanai grozījumus Mikrouzņēmumu nodokļa likumā. Saeima šī gada 6.novembrī otrajā, galīgajā, lasījumā pieņēma grozījumus Mikrouzņēmumu nodokļa likumā, ieviešot izmaiņas kārtībā, kādā tiek aprēķināta mikrouzņēmumu nodokļa likme. „Saskaņas Centrs” uzskata, ka likums tika pieņemts pretēji ekspertu un uzņēmēju organizāciju paustajam, ka piedāvātie grozījumi radīs nelabvēlīgu ietekmi gan uz budžetu, gan uz tautsaimniecības attīstību, jo bremzēs uzņēmējdarbības izaugsmi un spiedīs uzņēmējus izmantot ēnu ekonomikas iespējas. Tāpēc grozījumi būtu vērtējami atkārtoti, ņemot vērā uzņēmēju pārstāvju viedokļus.

Otrām kārtām – par pedagogu darba samaksu. 17.gadsimtā Džordžs Halifakss ir teicis, ka izglītība ir tas, kas paliek pāri tad, kad esam jau aizmirsuši visu, kas mums mācīts. Un tieši tāpēc mēs uzskatām, ka pedagogu darbs nodrošina valstij veiksmīgu nākotni. Līdz ar to es gribētu paust mūsu frakcijas viedokli par pedagogu atalgojumu kontekstā ar mūsu priekšlikumiem, kas saskaņoti ar Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrību.

Kā zināms, līdzšinējās sarunās ar arodbiedrību Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvji nepiekāpīgi piedāvā niecīgu pamatlikmes paaugstināšanu no bruto 280 līdz vien 295 latiem mēnesī. Uzskatu, ka šis piedāvājums nav atbilstošs pedagogu profesionālajai kvalifikācijai izvirzītajām prasībām. Turklāt ir zināms, ka trīs pedagogu organizācijas – LIZDA, LIVA un Latvijas Pedagogu dome jau pirms pusotra gada pieprasīja valdībai no 2012.gada 1.septembra par 10 procentiem palielināt pedagogu zemākās mēneša darba algas likmi. Toreiz pēc vairākām sarunām ar ministriju 2012.gada jūlija sākumā tika parakstīts memorands par to, ka no 2012.gada 1.septembra pedagogu zemākās mēneša darba algas likmi paaugstinās par 10 procentiem. Mēs uzskatām, ka arī toreiz šādu darba algas pielikumu nu nekādi nevarēja uzskatīt par algas paaugstināšanu. Šie pielikumi skolotājiem ir fikcija un acu aizmālēšana vismaz triju iemeslu dēļ.

Pirmkārt, šāda darba samaksa absolūti neatbilst tam sagatavotības līmenim, zināšanām, iemaņām un prasmēm, kādas tiek pieprasītas no profesionāla pedagoga, un tas liecina, ka valdība nepietiekami novērtē viņu darbu.

Otrkārt, pēdējos mēnešos vidējā alga sabiedriskajā sektorā strādājošajiem un tautsaimniecībā kopumā pieaug, savukārt skolotājiem no pirmskrīzes laika samaksas par darba slodzi – 344 latiem – tā 2009.gadā samazinājās līdz 250 latiem (uz papīra). Jau tad faktiski tika atcelts kopš 2008.gada pastāvošais grafiks par algas paaugstināšanu skolotājiem. Kopš tā laika ir pagājuši 4 gadi, taču skolotājiem jautājumā par atalgojumu nekas principiāli nav mainījies. Tieši otrādi! Pateicoties valdības „titāniskām” pūlēm, skolotājam būs jāstrādā par 295 latiem mēnesī (uz papīra) līdz 65 gadiem. Un tad darba stāžs sanāk ne mazāks par 40 gadiem.

Treškārt, valdības ieplānotais pielikums nesedz pat komunālo maksājumu pieaugumu, nemaz nerunājot par pārtikas, apģērba un pakalpojumu izmaksu pieaugumu saistībā ar eiro ieviešanu. Vēl vairāk! Šobrīd Izglītības un zinātnes ministrija pat nav iezīmējusi pedagogu zemākās mēneša darba algas likmes paaugstināšanu nedz 2015., nedz 2016.gadā.

Tāpat nav paredzēts nepieciešamais valsts papildu finansējums pilnīgai normatīvu izpildei zinātnē un augstākajā izglītībā. Līdz ar to mēs aicinājām kolēģus, Saeimas deputātus, atbalstīt „Saskaņas Centra” iesniegtos priekšlikumus likumprojektam „Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2014., 2015. un 2016.gadam” par papildu finansējumu pedagogu zemākās mēneša darba algas likmes paaugstināšanai no 2014.gada 1.septembra vismaz līdz 310 latiem un paredzēt finansējumu pamatlikmes paaugstināšanai 2015. un 2016.gadā.

Pēc būtības mēs iestājamies par to, lai atkal tiktu izstrādāts grafiks pedagogu algu pakāpeniskai paaugstināšanai. Tas varētu radīt pedagogiem sociālās drošības pārliecību par cienīgas darba samaksas nodrošinājumu un liecinātu par Saeimas deputātu ieinteresētību šī jautājuma risināšanā nevis vārdos, bet darbos. Tātad atbalsts šiem priekšlikumiem liecinātu par pedagogu darba dziļu izpratni un patiesu atbalstu. Es domāju, ka pasniedzēji to augstu novērtētu. Diemžēl koalīcija Saeimā noraidīja „Saskaņas Centra” attiecīgos priekšlikumus, acīmredzot nerespektējot pedagogu viedokli.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies Valērijam Agešinam no Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas. Līdz ar to šodienas „Frakciju viedokļi” ir izskanējuši.

Paldies, ka klausījāties, un visu labu!