Latvijas Republikas 11.Saeimas
rudens sesijas sešpadsmitā sēde
2013.gada 21.novembrī

Sēdi vada Latvijas Republikas 11.Saeimas priekšsēdētāja
Solvita Āboltiņa.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Atbildes uz deputātu iesniegtajiem jautājumiem
Frakciju viedokļi

Sēdes vadītāja. Labrīt, cienījamie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Sākam Saeimas 21.novembra sēdi. Vai es varu palūgt tomēr klusumu un lūgt jūs apsēsties? „Saskaņas Centra” biedri, lūdzu, ieņemiet vietas un apsēdieties! Druvietes kundze! Paldies. Nacionālā apvienība! Paldies. Jā, Pimenova kungs! Dūklava kungs!

Pirms mēs sākam izskatīt mūsu apstiprināto sēdes darba kārtību un runāt arī par izmaiņām, es tomēr gribu sēdi sākt, manuprāt, ar ļoti priecīgu un jauku notikumu. 18.novembrī, mūsu valsts svētkos, mūsu valsts dzimšanas dienā, parasti tiek pasniegti valsts augstākie apbalvojumi. Un šoreiz šis valsts apbalvojums tika pasniegts kādam no mūsu vidus. Tātad Saeimas sekretāra biedrs Jānis Vucāns saņēma Triju Zvaigžņu ordeni ar ordeņa III šķiru un tika iecelts par Triju Zvaigžņu ordeņa komandieri. Es domāju, tas ir novērtējums gan tam darbam, ko Jānis ir darījis līdz tam, būdams pasniedzējs, gan arī tas ir novērtējums tam darbam, ko viņš dara šobrīd kā politiķis, un tā, protams, ir tāda cerība, ka viņš arī tālāk turpinās jebko, ko viņš dara, darīt ar Latvijas vārdu un pārliecību, kā viņš to ir darījis līdz šim. Tā ka es vēlos mūsu visu vārdā sveikt Jāni Vucānu ar Triju Zvaigžņu ordeņa saņemšanu! (Aplausi.)

J.Vucāns (11.Saeimas sekretāra biedrs).

Šoreiz es teikšu īsi: gods strādāt Latvijai! (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad turpinām Saeimas 21.novembra sēdi.

Ir saņemts viens priekšlikums par iespējamām izmaiņām šīsdienas sēdes darba kārtībā. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz izdarīt izmaiņas 21.novembra sēdes darba kārtībā un iekļaut sadaļā par likumprojektu nodošanu komisijām komisijas izstrādāto likumprojektu „Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsauciens no zāles: „Nav!”) Deputātiem iebildumu nav. Tātad darba kārtība grozīta.

Nākamā darba kārtības sadaļa - „Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem”.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Ivanovas-Jevsejevas, Klementjeva, Zariņa, Sakovska un Cvetkovas iesniegto likumprojektu „Grozījumi Jaunatnes likumā” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija ir atbildīgā komisija.

„Par” pieteikusies runāt deputāte Marjana Ivanova-Jevsejeva.

M.Ivanova-Jevsejeva (SC).

Labdien, cienījamie kolēģi! Priekšsēdētājas kundze!

Pirmām kārtām man gribētos izskaidrot, kāpēc iesniegtais likumprojekts ir aktuāls tieši šodien. Ir zināms, ka no nākamā gada Latvijā būs ieviesta jauna Eiropas Savienības programma - „Jauniešu garantija”, kuras mērķis ir veicināt jauniešu nodarbinātību valstī. Jo tieši jauniešu bezdarba mazināšana ir viens no būtiskākajiem ES darba kārtības jautājumiem. Klāt piedāvātajam pamatdizainam, tas ir, kā jāizskatās jauniešu garantijai, kas ar to ir domāts, Brisele aicina dalībvalstis izstrādāt savas jauniešu garantijas īstenošanas shēmas, lai tās atspoguļotu reālo situāciju darba tirgū un jauno cilvēku vajadzības. Respektīvi, ir runa par modernizētu jaunatnes nodarbinātības politiku nākamajam plānošanas periodam, kā arī par uzlabotu likumdošanas bāzi.

Kolēģi, ja mēs ieviešam jaunus aktīvas nodarbinātības pasākumus jauniešiem, ja mēs pastiprinām pašvaldības lomu nodarbinātības veicināšanā, ja mēs vienojamies par to, ka turpmāk jauniešiem, bezdarbniekiem, būs jānodrošina darba izvēle ne vēlāk kā četru mēnešu laikā pēc bezdarbnieka statusa iegūšanas, tad tas jāieraksta likumā. Taču, neskatoties uz to, ka Eiropas programmai „Jauniešu garantija” jābūt Latvijā uzsāktai jau no nākamā gada 1.janvāra, atbildīgā ministrija jeb atbildīgā institūcija, proti, Labklājības ministrija, līdz šim nav izvirzījusi nevienu likumdošanas iniciatīvu, kas sakārtotu jaunatnes nodarbinātības politiku. Līdz ar to tas jāizdara Saeimai, pretējā gadījumā programma „Jauniešu garantija” pārvērtīsies par kārtējo neveiksmes stāstu, kā tas jau bija ar mobilitātes programmu un reemigrācijas programmu.

Runājot par konkrētiem ierosinājumiem Jaunatnes likumā, jāteic, ka viens no svarīgākajiem ir tās vecuma robežas izmainīšana, no kuras cilvēks tiek uzskatīts par jaunieti. Es aicinu palielināt šo vecumu līdz 29 gadiem, un, kolēģi, tas nav izrauts no minētā konteksta. Paskaidrošu: „Jauniešu garantija” paredz atbalstu, kas ir saistīts ar darba, izglītības vai prakses piedāvājumiem jauniešiem 15-24 gadu vecumā...

Sēdes vadītāja. Demitera kungs un Klauža kungs, lūdzu, apsēdieties!

M.Ivanova-Jevsejeva. ...bet tā ir pamatprogramma. Taču vēl ir arī apakšprogramma, kas saucas Youth employment initiative jeb „Jaunatnes nodarbinātības iniciatīva”, un tā ir orientēta uz daudz plašāku mērķauditoriju, tas ir, uz jauniešiem līdz 29 gadiem (ieskaitot), un ir adresēta reģioniem ar augstu jauniešu bezdarba līmeni, tostarp arī...

Sēdes vadītāja. Zariņa kungs un Urbanoviča kungs...! Paldies.

M.Ivanova-Jevsejeva. ...arī Latvijai un Lietuvai. Par to var pārliecināties, izlasot Eiropas Komisijas šī gada 12.novembra memorandu.

Atzīmēšu, ka zem šīs apakšprogrammas stāv arī liela nauda, proti, 6 miljardi eiro ES valstīm, turklāt realizēšanas periods ir divi gadi. Ko tas nozīmē Latvijai? Lasām memorandu: klāt apsolītajam finansējumam „Jauniešu garantijas” ietvaros mums pienākas vēl 27 miljoni eiro. Un tāpēc man rodas jautājums: vai mēs gribam šo naudu mērķtiecīgi izmantot un izmantot visiem, kam tā ir adresēta, tas ir, jauniešiem līdz 29 gadiem? Man nav nekādu šaubu, ka mūsu kaimiņi lietuvieši to izlietos lietderīgi, jo jau tagad, Lietuvas likumdošanas izpratnē, jaunieši ir cilvēki līdz 29 gadiem, un viņu tiesības, iespējas un atbalsta instrumenti tur jau ir iestrādāti likumos. Un viens no efektīvākajiem ir atbalsts „Pirmā darba vieta”, kas paredz, ka visiem uzņēmējiem, kuri pieņem darbā jaunieti līdz 29 gadiem bez darba pieredzes, tiek kompensēti 23 procenti no viņam izmaksātās darba algas. Un, starp citu, šis instruments ir pilnīgi nodrošināts no Eiropas fondiem. Arī turpmāk viņi saņems šo naudu... to naudu, ko jau tagad saņem „Jauniešu garantijas” vai „Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvas” ietvaros. Tad kāpēc lietuvieši grib un var dabūt naudu jauniešiem līdz 29 gadiem, bet mēs to negribam? Turklāt, kā jūs ļoti labi zināt, pašlaik visur Eiropas Savienības uzskaitē, statistikā un stratēģijās figurē vecums 15-29 gadi, ar ko saprot jauniešu populāciju. Arī atsevišķās citās valstīs, piemēram, Polijā, Somijā...

Sēdes vadītāja. Ivanovas-Jevsejevas kundze, jūsu uzstāšanās laiks ir beidzies!

M.Ivanova-Jevsejeva. Es lūdzu vēl vienu minūti, lai pabeigtu!

Sēdes vadītāja. Vai deputāti neiebilst? Tātad deputāti neiebilst.

M.Ivanova-Jevsejeva. Paldies.

Arī atsevišķās citās valstīs, piemēram, Polijā, Somijā, Lietuvā, Bulgārijā, Portugālē, Horvātijā, ir nostiprināts tāds pats jauniešu vecums - līdz 29 gadiem.

Bet, atgriežoties pie citiem priekšlikumiem, jāteic, ka, bez šaubām, Jaunatnes likums ir novecojis. No vienas puses, šeit ir skaidri pateikts, ka likums ir jaunatnes politikas īstenošanas platforma, bet, no otras, - tur nav ne vārda par tās politikas daļu, kas skar atbalstu jauniešu nodarbinātībai, jauniešu karjeras plānošanu un tā tālāk. Galvenās prioritātes ir sekmēt jauniešu iniciatīvu, līdzdalību lēmumu pieņemšanā un sabiedriskajā dzīvē. Bet vai ar to pietiek, it īpaši ņemot vērā, ka turpmāko septiņu gadu laikā lielākie ieguldījumi tiks veikti tieši jauniešu integrēšanai darba tirgū?

Kolēģi, pārskatiet vēlreiz likuma esošo redakciju, it īpaši tā 5.pantu par pašvaldības kompetenci politikas nozarē! Jūs neatradīsiet nevienu rindkopu par to, ka pilsētas vai novada dome var iesaistīties jauniešu nodarbinātības programmās. Un tas ir, neskatoties uz to, ka reālajā dzīvē tas jau notiek.

Šajā vasarā darbā tika iekārtoti gandrīz 2 tūkstoši skolēnu, un to izdarīja pašvaldības par saviem līdzekļiem. Vai tā nav jaunatnes politika? Bet, kolēģi, šodien pašvaldības to dara gandrīz nelegāli, jo likums šādas funkcijas tām neparedz.

Un līdz ar to es lūdzu jūs, kolēģi, atbalstīt likumprojektu „Grozījumi Jaunatnes likumā” un noteikt Sociālo un darba lietu komisiju par atbildīgo komisiju, jo gan minētais likumprojekts, gan grozījumi Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā ir jāskata vienā paketē. Īstenībā izmaiņas Jaunatnes likumā būtu vietā tikai kopā ar attiecīgu Bezdarbnieku un darba meklētāju likuma uzlabošanu.

Paldies. (Daži SC frakcijas deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

„Pret” pieteicies runāt Arvils Ašeradens.

A.Ašeradens (VIENOTĪBA).

Labrīt, cienījamie kolēģi! Mēs patiesībā šobrīd diskutējam par diviem likumprojektiem, kas būtu skatāmi paketē, - par opozīcijas piedāvāto likumprojektu „Grozījumi Jaunatnes likumā” un opozīcijas piedāvāto likumprojektu „Grozījumi Bezdarbnieku un darba meklētāju likumā”.

Kā jau iepriekšējā runātāja teica, tas pamatā ir saistīts ar iniciatīvas „Jauniešu garantija” ieviešanu, kas ir saistīta ar Eiropas Savienības iniciatīvu. Un kolēģi jau minēja, ka, ja mēs to neieviesīsim likumdošanā, tad tā izgāzīsies tāpat kā citi līdzšinējie projekti.

Es arī gribētu apliecināt cieņu Ivanovas-Jevsejevas kundzei, ka viņa rūpīgi seko līdzi notikumiem, kas risinās Latvijas attiecībās ar Eiropas Savienību, un seko līdzi arī tam, kādā veidā šīs lietas attīstās, taču šis viņas izklāsts nav pilnīgs.

Ja mēs runājam par to, kādā veidā šādas aktivitātes tiek regulētas, tad jāteic, ka tas notiek sekojošā veidā. Tātad, pirmkārt, ir kopējais Eiropas Savienības un valsts līgums par fondu izlietojumu, un šajā fondā... šajā te līgumā ir paredzēta atsevišķa sadaļa par to, kādā veidā tiek realizēta iniciatīva „Jauniešu garantija” un kādā veidā tā tiek finansēta. Un, otrkārt, ir, protams, tas, ka tad, kad šis līgums tiek sagatavots, attiecīgi tiek akceptēti Ministru kabineta noteikumi, kādā veidā šī aktivitāte tiek realizēta.

Nu, lūk! Un, ja tiek minēti neveiksmīgi piemēri, tad es gribētu piebilst un teikt gluži pretējo. Kaut vai viens piemērs. Mēs zinām stipendiātu programmu, kas bija krīzes laikā un kas tika regulēta līdzīgi. Tā tika realizēta ļoti precīzi, un, pēc Pasaules Bankas atzinuma, tā bija viena no labākajām iedzīvotāju atbalsta programmām nodarbinātības jomā. Pārējās programmas, ko Ivanovas-Jevsejevas kundze pieminēja, teiksim, mobilitātes programma, tieši tāpat darbojas ļoti efektīvi, un arī pēc tās ir liels un augošs pieprasījums, taču ir jāskatās, kā šo programmu attīstīt tālāk.

Attiecībā uz reemigrācijas plānu es komentārus nesniegšu, jo tas nav Labklājības ministrijas kompetencē.

Tā ka, es gribētu teikt, ka šis, protams, ir brīnišķīgs laiks, lai mēs parunātu par jaunatni un par Jaunatnes likumu, tas varētu būt ļoti labi. Nodosim likumprojektus komisijām, diskutēsim, bet par to, kas attiecas uz „Jauniešu garantiju”, es gribu teikt, ka nav nekādas nepieciešamības šos likumus revidēt, jo, kā es jau teicu, vispirms būs līgums ar Eiropas Savienību, kurā tiks noteikts arī regulējums, kādā veidā šis 60 miljonu eiro finansējums nākamajos piecos gados tiks izlietots. Un tālāk to nodrošinās jau Ministru kabineta noteikumi. Es neredzu šinī brīdī nekādu nepieciešamību to pārcelt uz likumdošanu un iestrādāt atsevišķos likumos.

Tā ka aicinu noraidīt abus nākamos likumprojektus, kas tiks likti priekšā balsošanai.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad viens deputāts ir runājis „par” un viens - „pret”, bet deputāte Marjana Ivanova-Jevsejeva savā uzrunā aicināja mainīt atbildīgo komisiju, jo pašreiz, pēc Prezidija piedāvājuma, atbildīgā ir Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija. Deputāte savā runā aicināja mainīt arī atbildīgo komisiju, un līdz ar to šis jautājums ir izlemjams vispirms. Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka šis likumprojekts tiek nodots komisijām un ka atbildīgā komisija ir Sociālo un darba lietu komisija? Deputātiem nav iebildumu. Paldies.

Mums tālāk ir jābalso.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai deputātu Ivanovas-Jevsejevas, Klementjeva, Zariņa, Sakovska un Cvetkovas iesniegto likumprojektu „Grozījumi Jaunatnes likumā” nodotu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka Sociālo un darba lietu komisija ir atbildīgā komisija!

Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - 32, atturas - 2. Likumprojekts komisijai nodots. Paldies.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Ivanovas-Jevsejevas, Klementjeva, Zariņa, Sakovska un Cvetkovas iesniegto likumprojektu „Grozījumi Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā” nodot Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

„Par” pieteikusies runāt deputāte Marjana Ivanova-Jevsejeva.

M.Ivanova-Jevsejeva (SC).

Kolēģi! Jau pašlaik Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likums izvirza jauniešus kā personu grupu, kurai paredzēts īpašs atbalsts. Līdz ar to nav šaubu par to, ka jāveicina īpaši jauniešu bezdarba mazināšana. Un šai veicināšanai jābūt strukturētai, saprotamai un jābūt skaidri atrunātai minētajā likumā. Turklāt likumā esošā redakcija ir tikai izplūdis raksturojums: lūk, jaunatne ir prioritāra grupa, kurai jāpalīdz darba meklējumos. Taču nav minētas metodes, kuras jāpielieto valstij cīnoties... kuras jāpielieto, valstij cīnoties pret jauniešu bezdarbu.

Mēs gribam aizpildīt likumā šo robu un fiksēt likumā šīs metodes, to skaitā, piemēram, šādas: uzlikt valstij par pienākumu radīt subsidētas darba vietas, nodrošināt jauniešu nodarbinātības iespējas vasaras brīvlaikā, sniegt finansiālu atbalstu darba devējam jaunu darbinieku apmācībā un tā tālāk.

Labi, ka līdzekļus tam piešķirs ES programmu „Jauniešu garantija” un „Jaunatnes nodarbinātības iniciatīva” ietvaros, kā mums tikko apliecināja arī Ašeradena kungs, bet mums jābūt pilnīgam priekšstatam, ka tie līdzekļi būs iztērēti efektīvi.

Saeimas komisijā Labklājības ministrija prezentēja savu „Jauniešu garantijas” modeli tikai vienu reizi - aprīlī. Pēc tam viss notika aiz slēgtām ministrijas durvīm. Kā es jau minēju, nebija pat mēģinājuma harmonizēt likumdošanas bāzi un izvirzīt jaunas iniciatīvas, kas skar jauno cilvēku nodarbinātību. Turklāt Latvija ir viena no pēdējām tajā ziņā, ka vēl nav sniegusi Eiropas Komisijai un nav parakstījusi „Jauniešu garantijas” ieviešanas plānu. To izdarīja Čehija, Polija, Lietuva, Slovākija, bet ne Latvija. Par ko tas liecina? Par to, ka Saeimai jādod impulss atbildīgajai ministrijai, jāpalīdz viņiem paātrināt procesu un noteikt, kādiem no aktīvās nodarbinātības pasākumiem mērķauditorija ir jaunieši. Un, lai to sekmētu, iesniegtajā likumprojektā mēs definējam arī jauniešu mērķauditorijas apakšgrupas, ņemot vērā viņu vecumu, izglītības līmeni un nodarbinātības statusu.

Un kāpēc mēs ierosinām arī noteikt to jauniešu tiesības uz valsts atbalstu, kuri ir vecuma grupā no 25 līdz 29 gadiem?

Pirmkārt, augstskolu beidzēju vidējais vecums, pēc Eurostat datiem, ir 25,2 gadi, un tātad šie absolventi nokļūs darba tirgū pēc 25 gadu vecuma sasniegšanas. Par to liecina arī tas fakts, ka 2012.gadā Latvijā 20 procentiem no reģistrētajiem bezdarbniekiem, kuri bija 25-29 gadu vecumā, bija augstākā izglītība.

Otrkārt, bieži vien šīs vecuma grupas pārstāvjiem nav nekādas darba pieredzes. Eiropas Padome ne vienu vien reizi pasvītrojusi, ka gan jauniešiem līdz 25 gadiem, gan tiem, kuri tikko pabeiguši mācības un ir vecumā līdz 29 gadiem, ir jānodrošina labas kvalitātes darba piedāvājums, iespējas turpināt izglītību un iziet praksi. Tieši viņiem un tieši šiem mērķiem kalpo „Jauniešu garantija” un līdzīgi pasākumi, ko ieviesušas šīs nacionālās valstis, izstrādājot jauniešu nodarbinātības politiku un piemērotu likumdošanas platformu.

Pašreiz mums tāda fundamenta nav, cienījamie kolēģi! Pat vairāk! Tagad Nodarbinātības valsts aģentūra var atņemt jaunam cilvēkam bezdarbnieka statusu, ja viņš mācās un nevar strādāt pilnu slodzi. Mēs uzskatām, ka ir jāievieš kārtība, kas atļautu jaunam cilvēkam vienlaicīgi mācīties un strādāt uz daļējas nodarbinātības nosacījumiem, jo tieši tas ļauj praksē pielietot iegūtās zināšanas un tieši šādas pieredzes trūkst jauniem cilvēkiem.

Vienlaikus mēs esam pārliecināti, ka likumdošanas līmenī ir jānosaka ar NVA un pašvaldībām saistīto veicinošo darbību saskaņošana un sadarbība attiecībā uz nodarbinātību. Tāpat likumā ir jānosaka, ka jaunam cilvēkam, bezdarbniekam, ir jābūt iespējai piedalīties aktivitātēs, kas veicinātu viņa nodarbinātības atjaunošanos ne vēlāk kā četrus mēnešus pēc tam, kad viņš ieguvis bezdarbnieka statusu. Tā ir Eiropas Komisijas prasība, to atbalsta Labklājības ministrija, un tas ir jāieraksta arī likumā.

Un visbeidzot. Jāpārskata tie NVA pasākumi, kas paredz atbalstu uzņēmējdarbības uzsākšanai un tās veikšanai. Eiropas Komisija uzstāj uz to, ka gados jauniem...

Sēdes vadītāja. Ivanovas-Jevsejevas kundze, jūsu debašu laiks ir beidzies!

M.Ivanova-Jevsejeva. Es lūdzu vēl vienu minūti.

(No zāles dep. J.Reirs: „Jā, minūti, labi.”)

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M.Ivanova-Jevsejeva. Vienu minūti! Paldies.

Eiropas Komisija uzstāj uz to, ka gados jaunie uzņēmēji ir jāatbalsta. Tos finansēšanas avotus es jau nosaucu. Es varu piekrist tam, ka ir jāmāca paši jaunākie, tas ir, 15-25 gadu vecumā, organizēt savu dzīvi. Bet būsim reālisti! Tie, kuri pabeidz vidusskolu, neiegūst profesionālo izglītību. Diez vai viņi būs veiksmīgi kā pašnodarbinātās personas. Un par to liecina arī statistika. Tikai 2,7 procenti no jauniešiem līdz 25 gadiem šobrīd ir uzņēmēji. Savukārt vecuma grupā no 25 līdz 29 gadiem tādu ir daudz vairāk - gandrīz 8 procenti. Un viņiem ir krietni lielāks potenciāls. Viņiem ir darba un dzīves pieredze. Līdz ar to mēs ierosinām uzņēmējdarbības veicināšanas apakšprogrammu adresēt arī jauniešiem vecumā no 25 līdz 29 gadiem.

Lūdzu kolēģus atbalstīt likumprojektu „Grozījumi Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā” un noteikt Sociālo un darba lietu komisiju par atbildīgo komisiju.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Gozījumi Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā” nodošanu Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - 30, atturas - 3. Likumprojekts komisijai nodots. Paldies.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Par Liepājas Universitātes Satversmes grozījumiem” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Par Padomē sanākušo Eiropas Savienības dalībvalstu valdību pārstāvju Iekšējo nolīgumu par Eiropas Savienības palīdzības finansēšanu atbilstīgi daudzgadu finanšu shēmai laika posmam no 2014.gada līdz 2020.gadam saskaņā ar ĀKK un ES partnerattiecību nolīgumu un par finansiālas palīdzības piešķiršanu aizjūras zemēm un teritorijām, kurām piemēro Līguma par Eiropas Savienības darbību ceturto daļu” nodot Ārlietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas izstrādāto likumprojektu „Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Nākamā darba kārtības sadaļa - „Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par Vitas Puškundzes apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Valērijs Agešins.

V.Agešins (SC).

Labrīt, godātie kolēģi! Saeimas Juridiskās komisijas šā gada 12.novembra sēdē tika skatīts lēmuma projekts „Par Vitas Puškundzes apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”. Komisijas locekļi vienbalsīgi atbalstījuši minēto lēmuma projektu.

Saeimas Juridiskās komisijas vārdā aicinu apstiprināt Vitu Puškundzi par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi bez pilnvaru termiņa ierobežojuma.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Vitas Puškundzes apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par Sanitas Rūtenas-Laizānes apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Valērijs Agešins.

V.Agešins (SC).

Saeimas Juridiskās komisijas šā gada 12.novembra sēdē tika skatīts lēmuma projekts „Par Sanitas Rūtenas-Laizānes apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”. Komisijas locekļi vienbalsīgi atbalstījuši minēto lēmuma projektu.

Saeimas Juridiskās komisijas vārdā aicinu apstiprināt Sanitu Rūtenu-Laizāni par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi bez pilnvaru termiņa ierobežojuma.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Sanitas Rūtenas-Laizānes apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par Ineses Bērzkalnes apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Valērijs Agešins.

V.Agešins (CS).

Saeimas Juridiskās komisijas šā gada 12.novembra sēdē tika skatīts lēmuma projekts „Par Ineses Bērzkalnes apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”. Komisijas locekļi vienbalsīgi atbalstījuši minēto lēmuma projektu.

Saeimas Juridiskās komisijas vārdā aicinu apstiprināt Inesi Bērzkalni par rajona (pilsētas) tiesas zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi bez pilnvaru termiņa ierobežojuma.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Ineses Bērzkalnes apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par Anitas Rudzišas apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Valērijs Agešins.

V.Agešins (SC).

Saeimas Juridiskās komisijas šā gada 12.novembra sēdē tika skatīts lēmuma projekts „Par Anitas Rudzišas apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”. Komisijas locekļi vienbalsīgi atbalstījuši minēto lēmuma projektu.

Saeimas Juridiskās komisijas vārdā aicinu apstiprināt Anitu Rudzišu par rajona (pilsētas) tiesas zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi bez pilnvaru termiņa ierobežojuma.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Anitas Rudzišas apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Paldies.

Pirms mēs turpinām izskatīt tālāk darba kārtību, mums ir jālemj par vēl vienu no iespējamiem tās grozījumiem. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz izdarīt izmaiņas 21.novembra sēdes darba kārtībā un saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 86.pantu lūdz virzīt komisijas izstrādāto likumprojektu „Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā” izskatīšanai pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas komisijā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta. Paldies.

Nākamā darba kārtības sadaļa - „Likumprojektu izskatīšana”.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā - deputāte Ināra Mūrniece.

I.Mūrniece (VL-TB/LNNK).

Labrīt, kolēģi! Kopumā ir septiņi priekšlikumi. Tie visi ir komisijas izstrādāti, vispirms darba grupā... pēc tam komisijā, kā saprotu, vienbalsīgi ir pieņemti.

1.priekšlikums attiecas uz tā dēvēto obligātās retranslācijas jeb must carry principu. Mēs to esam modificējuši, respektējot katra televīzijas kanāla nākotnes plānus un arī esošo situāciju. Tātad tas notiks pēc katra televīzijas kanāla izvēles: kanāls varēs izvēlēties, vai nu darboties saskaņā ar must carry jeb obligātās retranslācijas principu, vai arī nesekot šim principam. Priekšlikums ir komisijā izdiskutēts un atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Dainai Kazākai.

D.Kazāka (RP).

Labdien, cienījamie kolēģi! Tātad strādājam ar likumprojektu „Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā”.

1.priekšlikums ir saistīts ar to, ka mēs tomēr definējam, kādi komerciālie kanāli varētu startēt no nākošā gada virszemes bezmaksas apraidē. Un es gribu teikt, ka komisija vienojās par to, ka mēs šādu redakciju virzām uz priekšu. Taču šeit es gribētu nedaudz komentēt, kāda bija šī priekšlikuma izstrādes gaita. Tātad atbilstošā iestāde, kas mums regulē šo nozari, ir Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome, un šeit es gribu teikt, ka diskusijas padomē bija karstas par šo jautājumu. Šīs nozares atbildīgais speciālists Nacionālajā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomē ir Ivars Zviedris, un viņš (līdzīgi kā es) iestājas par to, ka mums būtu jāregulē tas, ka šajos komerckanālos un platformā varētu startēt pieci kanāli. Un šobrīd, ierakstot tikai vārdus „nacionālais elektroniskais plašsaziņas līdzeklis”, mēs pasakām, ka tikai tie, kas pārraida visā Latvijas teritorijā, vienlaicīgi varētu startēt arī šajā konkursā, par ko tālāk jau stāstīs arī komisijas priekšsēdētāja.

Savukārt mēs ar Ivaru Zviedri aizstāvējām ideju, ka vienu kanālu varētu pārstāvēt arī astoņas vietējās un reģionālās televīzijas astoņās ID zonās pa visu Latviju. Tas nozīmētu, ka šādā veidā mēs varētu nodrošināt viedokļu daudzveidību un arī nodrošināt decentralizētu mediju kanālu, ko veidotu 12 vietējās un reģionālās televīzijas.

Šobrīd esošā situācija ar šo nozari ir tāda, ka šīs 12 televīzijas vidēji nedēļā raida 143 minūtes, un šeit es gribētu atsaukties uz to, ka tas uzstādījums, ka mums vajadzētu nodrošināt daudzveidīgu informāciju, nāk arī no diskusijām saistībā ar sabiedriskā medija koncepciju. Un Reformu partija bija vienīgā koalīcijas partija, kas atbalstīja šo koncepciju. Mēs virzījām arī pāris iebildumu, norādot, ka mums sabiedriskajam pasūtījumam vajadzētu dot vairāk procentu - ne tikai esošos 15 procentus, kas ir ierakstīti likumā, bet līdz pat 30 procentiem.

Kādi būtu ieguvumi no šādas decentralizācijas? Mums būtu viedokļu daudzveidība - tas ir viens. Un otrs - mums būtu labākie koncepti, kādi būtu sabiedriskajā pasūtījumā, un šis tieši saistās arī ar virszemes apraidi tādā ziņā, ka būtu konkursi par labāko saturu, labāko cenu, labāko ideju un arī kvalitatīvāko sniegumu. Šobrīd šī koncepcija ir NEPLP un vēl netiek virzīta, bet šis priekšlikums par nacionālo virszemes apraidi ir tieši par to, ka mēs varētu decentralizēt.

Diemžēl darba grupā ne mani, ne arī Ivara Zviedra priekšlikumi netika atbalstīti. Un šeit es gribētu priekš vēstures pateikt, ka ar šo mēs tomēr virzām tikai vienu reģionālo kanālu platformu, atbalstām šo nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekli, kas šobrīd ir. Izskatās, ka viens no reģionālajiem kanāliem paņem šo platformu, bet tādā veidā mēs atkal ļaujam vienam centralizēti lemt, ar ko tad tas sadarbosies, ar ko tas nesadarbosies, kam tas ļaus „logus” aizpildīt ar reģionālo un vietējo saturu un kam - ne.

Līdz ar to lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu, bet tajā pašā laikā arī priekš vēstures es varu teikt, ka mums aizvien ir jādomā, kā mēs varētu attīstīt vietējās un reģionālās televīzijas, kā arī atbalstīt neatkarīgos producentus, un, jo lielāka kapacitāte būs šai radošajai nozarei, jo vairāk mēs dosim priekšrocības tai startēt konkursos un veidot alternatīvus sižetus un saturu, jo lielāku ideju daudzveidību mēs Latvijā varētu saņemt. Un, jo vairāk mēs stabilizēsim šo radošo nozari tādā veidā, pēc tam šī nozare ilgtermiņā jau varētu izaugt un pretendēt uz Austrumeiropas un Eiropas mediju projektiem, un tādā veidā mēs papildus iegūtu vēl vienu radošo industriju, kas varētu veiksmīgi eksportēt mūsu radošās industrijas pakalpojumus.

Sēdes vadītāja. Kazākas kundze, jūsu debašu laiks ir beidzies!

D.Kazāka. Jā, paldies! Es jau beidzu šo uzrunu! Un mēs redzēsim, kā vēsturiski tas attīstīsies.

Sēdes vadītāja. Mēs runājam nevis vēsturiski, bet runājam otrajā lasījumā par konkrētiem priekšlikumiem. Un es jums tomēr ieteiktu vēlreiz izlasīt Kārtības rulli.

Paldies. Debates slēdzu, es saprotu, ka deputāti atbalsta...

I.Mūrniece. Nē, komisijas vārdā man jāpasaka, ka tas, ko kolēģe debatēs pauda, ir ļoti, ļoti, attālināti saistīts ar priekšlikuma būtību, lai neteiktu, ka faktiski nav saistīts. (Zālē smiekli.) Tomēr mēs respektējam katra deputāta vēlmi un tiesības diskutēt, un tas būtu atbalstāmi.

Tātad komisijas vārdā es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Mūrniece. 2.priekšlikums ir saistīts ar 1.priekšlikumu. Faktiski te vēl papildu jaunums ir tas, ka novērsta situācija, ka teorētiski viens televīzijas kanāls vienam kabeļtelevīzijas operatoram varētu pieprasīt maksu par saturu, bet citam - ne. Tātad ir novērsta šī potenciālā iespēja diskriminēt kabeļtelevīzijas operatorus.

Lūdzu atbalstīt priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Mūrniece. 3.priekšlikums ir saistīts ar Eiropas Komisijas prasībām saistībā ar valsts atbalsta piešķiršanu, jo šādā izpratnē sabiedriskais pasūtījums - tas ir valsts atbalsts, un līdz ar to ir iekļautas prasības televīzijas kanālam veidot atsevišķu raidlaiku un finanšu uzskaiti tai programmas daļai, par kuru tiek saņemts sabiedriskais pasūtījums.

Komisijā priekšlikums ir izdiskutēts, un es patiešām lūdzu atbalstīt to.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Uzsākam debates.

Vārds deputātei Dainai Kazākai.

D.Kazāka (RP).

Saistībā ar 1.priekšlikumu es stāstīju, kāda ir atšķirība starp nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekli un... kāda būtu vietējo un reģionālo plašsaziņas līdzekļu platforma, savukārt šeit es gribu vēl precizēt, ka tie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi, kuri nodrošinās sabiedrisko pasūtījumu... likumā jau ir noteikts, ka tie varēs šajā raidlaikā, kas ir sabiedriskā pasūtījuma daļa, izvietot reklāmu samazinātā apjomā, tātad nevis 12 minūšu garumā, bet gan 6 minūšu garumā.

Lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

I.Mūrniece. Tātad es aicinu patiešām atbalstīt priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Mūrniece. 5.priekšlikums. Precizēts...

Sēdes vadītāja. 4.priekšlikums... 4.priekšlikums...

I.Mūrniece. 4., atvainojos! 4.priekšlikums nosaka to, ka priekšroka konkursā dodama tiem pretendentiem, kuri jau sākotnēji veidos savu saturu oriģinālvalodā, un tas ir saskaņots arī ar Eiropas prasībām.

Lūdzu atbalstīt priekšlikumu, kas komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Mūrniece. 5.priekšlikums. Tajā ir precizēts, kādā veidā Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome ik pēc gada pārskata to, cik efektīvi televīzijas kanāls ir pildījis sabiedrisko pasūtījumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Mūrniece. 6.priekšlikums paredz: ja nu gadījumā konkursa rezultāti tiek pārsūdzēti, tad skatītāji necietīs, jo televīzijas kanāli, kurus Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome būs noteikusi par konkursa uzvarētājiem, varēs pārraidīt savu saturu līdz atbildīgās institūcijas galalēmuma pieņemšanai.

Komisijā atbalstīts, un lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Mūrniece. 7.priekšlikums ir vairāk tehnisks, tas skar likuma pārejas noteikumus un saskaņo atsevišķu normu stāšanos spēkā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Uzsākam debates.

Vārds deputātei Dainai Kazākai.

D.Kazāka (RP).

Cienījamie kolēģi! Runājot par pārejas noteikumiem, gribu vērst sabiedrības uzmanību uz to, ka no 1.janvāra divi esošie nacionālie komerckanāli, tas ir, LNT un TV3, aizies no šīs virszemes bezmaksas apraides, līdz ar to būs jauns konkurss, kā mēs to redzējām priekšlikumos.

Un šeit es gribu vērst sabiedrības uzmanību uz to, ka diemžēl NEPLP nav laikus veikusi šos likuma grozījumus, kā arī strādājusi ar nozari jautājumā par to, ka būtu jārīko šis konkurss. Konkurss ir jau izsludināts, pieteikšanās laiks ir līdz 15.decembrim. Tas, uz ko es gribu vērst uzmanību, ir tas, ka pēc rezultātu pasludināšanas, kas notiks, pēc NEPLP teiktā, pēc Ziemassvētkiem, būs desmit dienu ilgs testa režīms jaunai virszemes apraidei. Līdz ar to šeit varētu būt arī tehniskas problēmas jaunajiem plašsaziņas līdzekļiem, kuri būs vinnējuši šajā konkursā. Tādējādi es lūdzu sabiedrību vērst uzmanību uz to, ka gan komisija, gan arī NEPLP strādā pie tā, lai paplašinātu virszemes apraides kanālu daudzumu no diviem sabiedriskajiem medijiem - tātad televīzijas kanāliem TV1 un TV7 - uz lielāku kanālu skaitu. Kā maksimālo kanālu skaitu mēs šeit varam norādīt piecus kanālus, un tad redzēsim, cik veiksmīgi NEPLP risinās šo konkursu jautājumu un šī virszemes apraides nacionālā resursa maksimālu izmantošanu, lai informētu mūsu sabiedrību, kas skatās virszemes bezmaksas apraidi.

Līdz ar to lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu un lūdzu arī sabiedrību nesamulst par to, ka, piemēram, daži elektronisko plašsaziņas līdzekļu retranslētāji publiski paziņo, ka mums no 1.janvāra būs tikai divi sabiedriskās televīzijas kanāli šajā virszemes apraidē, un mēģina pārvilināt klientus pie sevis. Mēs iestājamies par to, ka cilvēkiem, kas diemžēl nevar vai nevēlas maksāt par televīzijas apraidi... ka viņiem būs... mēs cīnāmies par to, lai viņiem būtu iespēja skatīties vairāk kanālu, nevis tikai šīs divas sabiedriskās televīzijas. Es ceru, ka NEPLP veiksmīgi veidos šo konkursu un ka mēs maksimāli atbalstīsim vietējā satura ražotājus.

Lūdzu, atbalstiet šo priekšlikumu!

Sēdes vadītāja. Paldies. Debates slēdzu.

Es saprotu, ka deputātiem nav iebildumu pret 7. - komisijas izstrādāto priekšlikumu.

I.Mūrniece. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti un atbalstīti. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 92, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

I.Mūrniece. Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Par Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas Satversmes grozījumiem”, trešais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāts Jānis Vucāns.

J.Vucāns (ZZS).

Cienītās deputātes! Godātie deputāti! Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ir izskatījusi trešajam lasījumam sagatavoto likumprojektu „Par Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas Satversmes grozījumiem”. Priekšlikumi vai iebildumi komisijā netika saņemti. Komisijas vārdā aicinu Saeimu pieņemt šo likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Par Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas Satversmes grozījumiem” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 95, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Par Latvijas Lauksaimniecības universitātes Satversmes grozījumiem”, trešais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāts Jānis Vucāns.

J.Vucāns (ZZS).

Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ir izskatījusi trešajam lasījumam sagatavoto likumprojektu „Par Latvijas Lauksaimniecības universitātes Satversmes grozījumiem”. Arī par šo likumprojektu priekšlikumi vai iebildumi netika saņemti. Komisijas vārdā aicinu Saeimu pieņemt šo likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Par Latvijas Lauksaimniecības universitātes Satversmes grozījumiem” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 96, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Ceļu satiksmes likumā”, trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Artūrs Rubiks.

A.Rubiks (SC).

Labrīt, kolēģi! Strādājam ar dokumentu Nr.3103 - likumprojektu „Grozījumi Ceļu satiksmes likumā”. Uz trešo lasījumu atbildīgā komisija ir saņēmusi 13 priekšlikumus.

1. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Valaiņa kunga priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 2.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Rubiks. 2. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Rubiks. 3. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Valaiņa kunga priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Rubiks. 4. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Valaiņa kunga priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 5. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Rubiks. 5. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Rubiks. 6. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Valaiņa kunga priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Rubiks. 7. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Valaiņa kunga priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Rubiks. 8. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Rubiks. 9. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Valaiņa kunga priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 10.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Rubiks. 10. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Rubiks. 11. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Rubiks. 12. - Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāra Siliņa kunga priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 13.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Rubiks. Un 13. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Valaiņa kunga priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Rubiks. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Ceļu satiksmes likumā” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 96, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā”, trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāte Zanda Kalniņa-Lukaševica.

Z.Kalniņa-Lukaševica (RP).

Cienītā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Šodien trešajā, galīgajā, lasījumā skatām likumprojektu „Grozījumi Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā”.

Ir saņemti trīs priekšlikumi, un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija tos ir izskatījusi.

1. - deputāta Agešina kunga priekšlikums, kas rosina precizēt termina „regulārie pasažieru pārvadājumi” definīciju. Komisijā ir ticis daļēji atbalstīts un iekļauts 2.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Z.Kalniņa-Lukaševica. 2. - atbildīgās komisijas priekšlikums par precizētu termina „regulārie pasažieru pārvadājumi” definīciju. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Z.Kalniņa-Lukaševica. Savukārt 3. - deputāta Ādamsona kunga priekšlikums par 14.panta trešās daļas papildinājuma izslēgšanu - komisijā nav ticis atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Jānim Ādamsonam.

J.Ādamsons (SC).

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Gebelss savā laikā teica: „Jo lielāki meli, jo vieglāk manipulēt ar sabiedrisko viedokli.” Un viņam tas ļoti lieliski arī izdevās.

Ja mēs runājam par šo konkrēto priekšlikumu, par to, ka deklarētā dzīvesvieta nevar būt par vienīgo nosacījumu, lai piešķirtu atvieglojumus braukšanai sabiedriskajā transportā, tad, godīgi sakot, jāteic, ka šis priekšlikums, ko ir iesniegusi frakcija VIENOTĪBA, ir miris jau tā iesniegšanas brīdī. Par to mēs diskutējām jau iepriekšējā Saeimas sēdē, kad skatījām šo jautājumu.

Kur ir tā problēmas būtība? Problēmas būtība ir tā, ka neviens no Saeimas deputātiem un neviens no Ministru kabineta locekļiem neapstrīd cenas tarifu veidošanas principus, kuri ir apstiprināti Rīgas domē. Visi piekrīt, ka aprēķini ir korekti. No nākošā gada 1.janvāra cena būs viens eiro un 20 centu. Kur ir tā problēma? Problēma rodas tad, kad kāda pašvaldība pieņem lēmumu, ka attiecīgajā teritorijā dzīvojošie iedzīvotāji var saņemt kaut kādus atvieglojumus. Un kur ir pamatojums tam, ka nevar piešķirt tos atvieglojumus? Es ļoti labi saprastu VIENOTĪBAS pārstāvjus, tā sauktās tiesiskuma koalīcijas pārstāvjus, ja viņi pateiktu: jā, jūs zināt, principā, ja rīdziniekiem ir atvieglojumi - braukt uz pusi lētāk, tad mums kaut kas būtu jādara, lai arī citiem Latvijas iedzīvotājiem būtu tādas pašas iespējas.

Kādi tad ir tie risinājuma varianti? Risinājumi ir ļoti vienkārši.

Pirmais variants - piešķirt dotācijas Rīgas sabiedriskajam transportam, kādas tās bija līdz 2009.gadam, kad šī pati VIENOTĪBAS vadītā valdība pēc varas maiņas Rīgas domē noņēma no dotācijām 11 miljonus latu.

Otrais variants, kā risināt šo problēmu, būtu ļoti loģisks - vienkārši beidzot izstrādāt un pieņemt likumu par galvaspilsētu. Mēs varam daudz runāt par to, ka Rīga ir Latvijas galvaspilsēta. Jā, faktiski tā arī ir, un vienmēr tā ir bijis. Taču ir jautājums: vai juridiski tas ir kaut kur nofiksēts un noformēts, ar ko Rīgas dome atšķiras no jebkuras citas pašvaldības? Tieši juridiski! Teiksim, no Mērsraga, Zilupes vai Liepājas. Ta ne ar ko! Tām ir absolūti tādas pašas tiesības un pienākumi. Un, ja šajā likumā būtu paredzēta arī norēķinu kārtība, kādā veidā valsts kompensē šos līdzekļus, tad nebūtu nekādu problēmu, bet tā vietā tagad tiek pasniegts vistīrākais populisms, kad mēģina pretnostatīt vienas pašvaldības iedzīvotājus citas pašvaldības iedzīvotājiem.

Katras pašvaldības pienākums ir galvenokārt rūpēties par attiecīgajā novadā vai pilsētas teritorijā dzīvojošiem iedzīvotājiem, par to, kas faktiski saistīts ar deklarēto dzīvesvietu. Tie ir pamatienākumi, kurus saņem attiecīgā pašvaldība un tās iedzīvotāji un kuri izriet no iedzīvotāju ienākuma nodokļa. Ja VIENOTĪBAS frakcija paziņo, ka deklarētā dzīvesvieta nevar būt par pamatu, lai saņemtu kaut kādus atvieglojumus, tajā skaitā arī braukšanas atvieglojumus, tad tas nozīmē, ka varbūt arī pensionāri attiecīgās pašvaldības teritorijā drīz vien nevarēs saņemt atvieglojumus - nevarēs saņemt atvieglojumus par apkuri, nevarēs saņemt atvieglojumus vai kompensācijas par elektrību, nevarēs saņemt attiecīgos atvieglojumus mazturīgie iedzīvotāji un tā tālāk, nemaz nerunājot par studentiem, skolotājiem un citiem sabiedrības pārstāvjiem. Varbūt tomēr apdomāsimies? Un, ja mēs pieņemam kādus likumus, tad tiem jābūt ļoti konkrētiem, kurus arī dzīvē ir iespējams realizēt. Var jau pieņemt vēl kaut kādus ierobežojumus - un mēs arī par to spriedām Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā -, mēs varam par daudz ko pasmaidīt... par daudzām lietām, bet, ja mēs pieņemam kaut kādus likumus, tad šiem likumiem un citiem normatīvajiem aktiem ir jābūt tādiem, kuri darbojas, nevis jābūt...

Sēdes vadītāja. Ādamsona kungs, jūsu debašu laiks ir beidzies!

J.Ādamsons. Pusminūti!

...jābūt mirušiem, nemaz nepiedzimstot.

Un vēl pats pēdējais. Pēc Saeimas iepriekšējās sēdes man bija tikšanās arī ar studentiem, juristiem, un viņi man uzdeva jautājumu. Šā jautājuma būtība bija ļoti vienkārša: „Ādamsona kungs, kāpēc jūsu Saeimas deputāti aicina valsts iedzīvotājus krāpties?” Un tas diemžēl skar Igauņa kungu, kad viņš šeit ar lielu patosu stāstīja, kā viņš ir krāpies, atrodoties kaut kur komandējumā ārzemēs.

Es tomēr aicinu kolēģus domāt par to, ko mēs katrs paužam no šīs tribīnes.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Jānim Reiram.

J.Reirs (VIENOTĪBA).

Augsti godātā priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Kā jau bieži tas notiek, cilvēki, uzkāpuši tribīnē, saka: „Es jau nemaz negribēju runāt šajā jautājumā, bet mani uzrunāja viena Ādamsona kunga frāze, runājot par šo priekšlikumu!” Tātad Ādamsona kungs teica: „Cenas ir korektas, un visi ir piekrituši.” Kolēģi, tā ir pilnīgi, pilnīgi nepatiesa informācija (No zāles dep. J.Ādamsona starpsauciens: „Kurš var apstrīdēt?!”), kas mums tiek sniegta, jo praktiski cenas nav pamatotas! (No zāles dep. J.Ādamsona starpsauciens: „Dombrovskim...!”) Un es tūlīt mēģināšu pastāstīt, kāpēc tās nav pamatotas.

Par šo priekšlikumu, kuru otrajā lasījumā atbalstīja VIENOTĪBA (un pareizi, ka atbalstīja!), jāteic, ka šis ir ļoti labs priekšlikums, bet tas nav vienīgais, kas skar atlaižu piešķiršanu. Lai piešķirtu atlaides, ir vajadzīgs tarifs, kas ir izmaksu apjomā, ko nosaka arī normatīvie akti.

Bet kas tad veido šo tarifu? Kas tad veido šo tarifu?

Mēs skatāmies, piemēram, šādu amatpersonas deklarāciju. Sociāldemokrāts Aleksandrs Brandavs: „Rīgas kartē” alga - 76 tūkstoši, „Rīgas satiksmē” alga - 20 tūkstoši. (No zāles: „Tik vien?”) Un cik tad lielu vajadzēs, piemēram, Pierīgas skolotāju gada algu, kuri brauks uz Rīgas skolām, vai medmāsu gada algu, kuras brauks uz Rīgas medicīnas iestādēm apkalpot smalkos kungus? Cik tad vajadzēs? Vajadzēs 243 medmāsu gada braucienu biļešu izmaksu, lai nosegtu izmaksas tikai vienam sociāldemokrātam Brandavam! Bet viņš nav pašā augstākajā amatā, kolēģi! Viņš ir viens no daudziem valdes locekļiem. Ir vēl arī izpilddirektori, ir vēl arī visas pārējās amatpersonas šajā... Tātad padomāsim! Un te es pilnībā piekrītu Rasnača kunga teiktajam iepriekšējā Saeimas sēdē, ka šīs normas ir vēršanās pret latviešiem, kas dzīvo ārpus Rīgas, (No zāles dep. Dz.Rasnačs: „Paldies, Jāni!”) un pret maznodrošinātiem cilvēkiem, pret tiem cilvēkiem, kuri ir atraduši darbu šeit, Rīgā, un apkalpo Rīgas iedzīvotājus. Un mēs tagad viņiem vēl liksim maksāt paaugstinātu samaksu, lai nodrošinātu Brandava kunga brango algu - 90 tūkstošu latu apmērā gadā! Nu, tas nu nebūtu pareizi.

Un, piemēram, tātad Rīga... Rīgas tarifs, noteiktais „godīgais”, „pareizais” tarifs, - 3,60 eiro par kilometru. Nākamais Latvijā lielākais pārvadātāju tarifs, kas ir regulēts un ko nosaka Satiksmes ministrija, ir 1,80 eiro. Divos reģionos - Zemgalē un Kurzemē - ir 1,20 eiro. Salīdziniet: 1,20 eiro un 3,60 eiro! Skaidrs, ka tāpēc, ka nav Brandava kungs pārvadātāju uzņēmumā Zemgales plānošanas reģionā, tur nevajag šādus lielus tarifus (kā Ādamsona kungs saka, pamatotus, un visi piekrīt). Nē, šie... Viena lieta ir tā, ka nedrīkst vērsties... vadīties pēc vienas pazīmes, un otra - ir jābūt pamatotam tarifam. Pamatotam tarifam ar pamatotiem aprēķiniem! Un, es domāju, šīs Saeimas laikā „Rīgas satiksme” ir jānodod regulatora pārziņā, lai mēs, visa sabiedrība, varētu redzēt, kā veidojas tarifs un cik tas ir pamatots.

Lūdzu neatbalstīt šo priekšlikumu. (Frakcijas VIENOTĪBA aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Lolitai Čigānei.

L.Čigāne (VIENOTĪBA).

Cienījamais Ādamsona kungs! Varbūt jūs neesat pamanījis, ka Zilupe nav Rīga. Zilupē nav Brīvības pieminekļa. Zilupē nav Rīgas Stradiņa slimnīcas. Zilupē nav Latvijas Universitātes. Zilupe vienkārši nav Rīga.

Cienījamie kolēģi! Tas, ka Ādamsona kungs tik ļoti aizstāv savu priekšlikumu par to, ka vajadzētu svītrot no šī likuma normu, kas nosaka, ka deklarētā dzīvesvieta nevar būt vienīgais kritērijs, nozīmē to, ka otrajā lasījumā Saeimas vairākuma pieņemtā norma ir jēdzīga, pamatota un vajadzīga. Un tā ir jēdzīga, pamatota un vajadzīga, īpaši ņemot vērā to, ka šajā otrdienā Rīgas domes vairākums lēma par to, ka šai sākotnējai iecerei, ka tikai Rīgā deklarētie cilvēki varēs saņemt braukšanas atlaidi, pievienos vienu kritēriju, un tas kritērijs ir, ka... pievienos tos cilvēkus, kuri ir vecumā no nulles līdz 75 gadiem, - gan bagātos, gan nabadzīgos, gan tos, kas dzīvo savrupmājās, gan tos, kas dzīvo daudzdzīvokļu mājās, - visus cilvēkus.

Cienījamais Ādamsona kungs! Jūsu partijas biedrs Ušakovs 8.novembrī teica: „Arī tad, ja Saeima drīzumā pieņems izstrādātos grozījumus Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā, dome atradīs juridiskus ceļus, lai tik un tā nodrošinātu rīdziniekiem atlaides, jo pašvaldībām nevar aizliegt saviem iedzīvotājiem piemērot atlaides.”

Ādamsona kungs! Tas, ka jūs uzturat spēkā šo priekšlikumu par otrajā lasījumā pieņemtās normas svītrošanu, nozīmē to, ka jūs faktiski nepiekrītat Ušakova kungam, jo nekādus juridiski pareizus risinājumus Rīgas dome nav atradusi. Rīgas dome ir atradusi risinājumu, ka cilvēki līdz 75 gadiem varēs saņemt atlaides.

Cienījamie kolēģi! Gatavojoties šai diskusijai, es papētīju „Letonikas” skaidrojošo vārdnīcu, un tur ir rakstīta tāda lieta, ka kritērijs ir noteicošs, būtisks rādītājs, pēc kura vērtē, definē, klasificē. Kritērija noteikšana sekmē parādības izpēti. Tātad ir secināms, ka kritērijs atdala atsevišķo no vispārīgā, taču šinī gadījumā tas tā nav noticis, jo šinī gadījumā Rīgas dome ir nolēmusi, ka visiem rīdziniekiem, kas ir deklarēti Rīgā, pienākas braukšanas atlaides. Tātad principā nekas no tā, kas tika izteikts VARAM atzinumā par Rīgas domei saistošajiem noteikumiem, nav novērsts. Tāpēc es gribu citēt vienu faktu, kas šajā atzinumā bija minēts; proti, Eiropas Savienības Tiesa 2003.gada 16.janvārī spriedumā, kas attiecās uz Itālijas valsti, bija norādījusi, ka vienīgi ekonomiski apsvērumi nevar būt par pamatu, lai nostādītu labvēlīgākā situācijā kādas teritorijas iedzīvotājus.

Cienījamie kolēģi! Šobrīd Rīgas domes pieņemtās izmaiņas saistošajos noteikumos joprojām nelabvēlīgā situācijā nostāda pārējos Latvijas iedzīvotājus, bet labvēlīgā situācijā nostāda visus Rīgas iedzīvotājus neatkarīgi no tā, cik turīgi viņi ir.

Cienījamie kolēģi! „Saskaņas Centram”, kas uzskata, ka viņi ir sociāli demokrātiska partija, šāda politika patiešām nepiestāv.

Paldies. (Frakcijas VIENOTĪBA aplausi. Dep. A.Loskutovs: „Bravo!”)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Ingmāram Līdakam.

I.Līdaka (ZZS).

Labrīt, cienījamie kolēģi! Ir diezgan dabiski, ka Rīgas attieksme pret galvaspilsētas apkaimes iedzīvotājiem un galvaspilsētas viesiem nav draudzīga attiecībā uz sabiedrisko transportu, bet te drīzāk ir jautājums, vai otrajā lasījumā iebalsotā norma tiešām palīdzēs sasniegt mērķi, ja mēs par mērķi tomēr esam tā kā uzstādījuši to, lai Rīgā visi ļaudis baudītu praktiski vienas cenas. Un te nu ir redzams, ka Rīga tomēr zināmā mērā ir atradusi šo izeju... tātad veidu, kā šo normu vienkārši izņirgāt. Un tas nozīmē, ka normāli būtu tiešām domāt par citu veidu, citu risinājumu, un, cik es zinu, tad tas arī tiek meklēts un principā jau ir atrasts. Taču tas nebūs ieviešams varbūt ļoti straujā tempā, bet es pieļauju, ka 1.janvārī rīdzinieki tomēr saņems savu rīdzinieka karti un brauks divreiz lētāk nekā Rīgas viesi. Un tāpēc man drīzāk tā galvenā raize ir tāda: vai, pateicoties šai otrajā lasījumā iebalsotajai normai, mēs atkal neesam radījuši vienu likumu ar invaliditāti jau pašā tā saknē, jo, ja jau šī iebalsotā norma tiešām nepārprotami neļaus sasniegt mērķi, tad rodas jautājums: vai šī norma vispār ir vajadzīga?

Tā ka es patiesībā droši vien atturēšos balsojumā, jo man nav pārliecības, vai mēs atkal neizraisām kaut kādu bezgalīgu tiesvedības procesu virkni, kuru rezultāts varbūt būs redzams tikai pēc diviem gadiem, kad visās tiesu instancēs būs panākts vai nu, teiksim, tas, ko teica Čigānes kundze, ka šis gadu skaits tomēr nav kritērijs, vai tomēr tiesa atkal nezin kurā instancē pateiks, ka tā nav... ka arī šis vecums ir kā otrs kritērijs, un līdz ar to šī norma būs nedzīva.

Tā ka paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Jānim Urbanovičam.

J.Urbanovičs (SC).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Gaužām mazas divas domas.

Pirmā. Tā ir pirmā reize pēc 20 neatkarības gadiem atjaunotajā Latvijā, kad Saeimas vairākums tik atklāti cīnās ar galvaspilsētas municipalitāti. Un tā nav pirmā reize, kad tas bija jau, teiksim, retorikā un komentāros, sākot ar valdības galvu, ar ministriem, bet pirmā reize, kad tiek izmantots jau likumdošanas ceļš.

Vispirms es gribu atgādināt - kāpēc. Ne jau tāpēc, ka tās lielās algas ir, teiksim, dažādiem satiksmes organizētājiem, kuras droši vien ir lielākas nekā, teiksim, mums, Saeimas deputātiem, gribētos, bet tieši tāpēc, ka to īpatsvars satiksmes izmaksās ir gaužām niecīgs un nekādā gadījumā neietekmē tarifu.

Speciāli deputātam Jānim Reiram es gribu pateikt, ka es zinu visus, kas ir sociāldemokrātos iestājušies, un tur jūsu drauga Brandava nav, viņš ir cita jūsu paziņas - Andra Amerika - partijā. (No zāles dep. A.Bērziņš: „Āāā!”) Bet, ja jums ir tāda liela interese par mums, nāciet, es jums izstāstīšu; iespējams, ka tas palīdzēs arī Čigānes kundzei ar pašidentifikāciju. Mēs zinām, kas mēs esam, atšķirībā no jums.

Tālāk. Es gribu teikt: ko bija darīt Rīgas domei situācijā, kad vairākus gadus no vietas centrālā vara ņem nost to, ko neņem nost sev draudzīgajām pašvaldībām? Jūs runājat par galvaspilsētu, bet tajā pašā laikā jūs visas šīs lietas, par kurām iepriekš stāstīja Ašeradena kungs... Ceru, ka viņš arī atgādinās mums vēlreiz, ka, lūk, uz galvaspilsētu cilvēki brauc gan tikties ar valdošās koalīcijas deputātiem, gan uz slimnīcām, gan uz saviesīgiem pasākumiem. Tas tiesa! Bet Rīgas domei tas ir jādara, sašaurinot savas sociālās programmas, lai palīdzētu visu citu pašvaldību teritorijās deklarētiem iedzīvotājiem.

Nu, lūk, un tagad skatieties! Vai tā ir unikāla situācija, ka Rīgas dome ir atradusi iespēju palīdzēt veciem ļaudīm... un tagad jau ne tikai viņiem, bet arī visiem pārējiem rīdziniekiem iespēju palīdzēt pārvietoties, tikt pie informācijas, tikt pie lētākām precēm, migrējot pa Rīgas teritoriju, lai atrastu lētākas cenas? It īpaši vecāki cilvēki to dara nemitīgi - meklē un interesējas, kur var nopirkt maizīti kaut vai par santīmu lētāk. Un „Rīgas satiksme” ir tā, kas nodrošina šādu iespēju. Skatieties! Ko jūs darāt? Vai nav tas pats un vēl trakāk ar veselības aprūpi, ka, ja neesi nomaksājis nodokļus, tad maksā pilnu cenu? Nu, lūk! Rīgas domei tas pats notiek, ja viņi nemaksā... Ja šie „Rīgas satiksmes” pakalpojumu patērētāji nemaksā nodokļus Rīgā, tad viņiem, atšķirībā no pārējiem... atšķirībā no rīdziniekiem, kas maksā šo nodokli, viņiem tad jau jāmaksā pilna pašizmaksa. Par to, vai tarifs ir attaisnots jeb pamatots vai neattaisnots, acīmredzot ne mums šeit jālemj. Tas ir rūpīgi jāizskata, jāveic ekspertīze, un mierīgā garā to var darīt valdība, piesauktais regulators un citi. Šoreiz mēs izšķiramies par vienu - vai ir speciāli apkarojama Rīgas domes vēlme palīdzēt saviem iedzīvotājiem, kā to dara visas, absolūti visas, pašvaldības?

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Turpinām debates. Vārds deputātam Arvilam Ašeradenam.

A.Ašeradens (VIENOTĪBA).

Cienījamie kolēģi! Patiesībā ļoti labi, ka mēs rūpīgi diskutējam šos jautājumus, un arī paldies Ādamsona kungam, ka viņš šīs debates vēlreiz pacēla augšā. Un ir pilnīgi skaidrs, ka šim priekšlikumam bija divi svarīgi aspekti.

Pirmais aspekts - pats svarīgākais -, kā dēļ mēs virzījām šādu normu, -tas ir sociālās nevienlīdzības aspekts. Ir skaidrs, ka šādas likuma normas jeb, teiksim, šāda lietu virzība, kādu to rosina „Saskaņas Centrs”, vairo sabiedrībā sociālo nevienlīdzību, pret ko ir ļoti asa sabiedrības reakcija.

Otrs jautājums ir ekonomisks - šī uzņēmuma pārvalde. Ir pilnīgi skaidrs, ka šis uzņēmums ir ļoti slikti pārvaldīts, tas atskaitās tikai vienam cilvēkam, tas ir, domes priekšsēdētājam, un šeit, debatēs, minētie argumenti jau parādīja, ka tās izmaksas ir pārmērīgas. Ir pārmērīgas! Protams, tās ir apstiprinātas, visticamāk, tajā zināmajā kārtībā, kādu ir paredzējis Ministru kabinets; droši vien iebildumu nebūs.

Bet, ja mēs runājam par vēl vienu sliktas pārvaldības aspektu, tad, protams, jāteic, ka tā cena ir sasniegusi maksimumu, kas ir 1 eiro un 20 centi. Un, ja mēs salīdzinām to ar citām Eiropas pilsētām, tad redzam, ka tur ir līdzīgi, bet... Es atgādināšu kaut vai to, ka Stokholmā tādas vienas biļetes nopirkšana nozīmē, ka jūs veselu stundu varat... patiesībā pusotru stundu varat lietot transportu - visu publisko transportu. Katrā ziņā tas veids, kādā virzās Rīgas dome uz priekšu... Tiešām ir milzīgs šis sadārdzinājums. Bet ko es gribu teikt? Es domāju, ka tā situācija veidojas ļoti bīstama tādā ziņā... ka tas jau ir tāds politiķu alter ego - katrā ziņā virzīt to uz priekšu.

Kas ir noticis? Mēs zinām Igaunijas piemēru. Šobrīd Igaunijas sabiedrība ir sašķēlusies divās daļās - tā sauktajos talliniešos un netalliniešos. Un Igaunijā ir milzīgs strīds par šo te, lai atceltu Rīgikogu... un tas ir nonācis līdz... Katrā ziņā es gribu teikt, ka šāda te norma agri vai vēlu tiks atcelta. Tā ir nevajadzīga nevis tādēļ, ko mēs jau minējām... šīs te pārvaldes dēļ, bet gan šī sociālā taisnīguma aspekta dēļ. Un sabiedrība to nepieļaus.

Katrā ziņā es aicinu pārtraukt šo rīcību arī Rīgas domē un risināt... domāt par efektīviem risinājumiem, domāt par galvaspilsētas likumu, bet nedarīt šo te, jo tas nevairos saskaņu sabiedrībā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Jānim Dombravam.

J.Dombrava (VL-TB/LNNK).

Jau aizvadītajā reizē, kad tika skatīts šis jautājums, tika minēta virkne negatīvo aspektu, kas radīsies no šī Rīgas domes lēmuma, kas vienkārši radīs nevienlīdzīgāku nodokļu pārdali starp dažādām pašvaldībām, lielākas Rīgas iemaksas pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā un samazinātu Rīgas satiksmes braucēju skaitu. Es visus šos argumentus neatkārtošu, bet es vēlos atgādināt arī to, ko teicu jau pagājušajā reizē, - ka tā ir neveiksmīga prakse - grozīt likumu, lai cīnītos pret pašvaldības lēmumu. Tā vietā būtu jāmeklē citi risinājumi, un es varētu nosaukt vien dažus, kuri ir daļēji jau izskanējuši, bet nu...

Pirmais - cita veida nodokļa pārdale, kas paredz samazināt to iedzīvotāju ienākuma nodokļa daļu, kura nonāk pašvaldībā, un palielināt uzņēmējdarbības nodokļa daļu, kura nonāk pašvaldības rīcībā, lai pašvaldības nebūtu ieinteresētas veidot guļamrajonus, bet domātu arī par darba vietām savā administratīvajā teritorijā.

Otrais - aicinājums Rīgas domes „Saskaņas Centra” frakcijai tomēr nākt pie prāta un mainīt savu nostāju šajā jautājumā, ieviešot vienādu braukšanas cenu visiem Latvijas iedzīvotājiem un paredzot... vai nu tie ir 50 santīmi, vai kāda cita summa, bet paredzot visiem vienlīdzīgu braukšanas maksu pašiem... pēc savas brīvas gribas. (No zāles dep. I.Klementjeva starpsaucieni.)

Trešais - protams, ja dome to neizdara, tad VARAM ministram vienmēr ir tiesības atteikt un nepieņemt šos domes izdotos lēmumus. Un visbeidzot - ja ministrs redz, ka šis pašvaldības vadītājs visu laiku piedāvā neatbilstošus grozījumus, tad VARAM ministrs var lemt par pašvaldības vadītāja atcelšanu no amata.

Un ceturtais, protams, ir pieņemt galvaspilsētas likumu, taču šajā gadījumā būtu jāizvērtē arī iespēja, ka visi Latvijas iedzīvotāji varētu balsot par galvaspilsētas domes sastāvu. Jo katram iedzīvotājam tad būtu tomēr jādod iespēja lemt par Latvijas galvaspilsētas pārvaldi. (SC frakcijā smiekli.) Manuprāt, tas būtu tikai korekti. Un it īpaši, es domāju, šo lietu atbalstītu visi Pierīgas iedzīvotāji, kas paralēli savas administratīvās teritorijas vietējai pašvaldībai balsotu arī par Latvijas galvaspilsētas domes sastāvu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Andrejam Elksniņam.

A.Elksniņš (SC).

Augsti godātā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Jautājums ļoti vienkāršs. Patiesībā „Saskaņas Centrs” Rīgas domē dara to, ko solīja visas politiskās partijas Rīgas pašvaldības domes vēlēšanās.

Pašreizējais priekšlikums, ko ir iesniedzis Ādamsona kungs, faktiski ir ne tikai par sabiedrisko transportu, tas ir arī par godīgumu, par atklātumu un par politiķu solījumiem. (No zāles dep. I.Čepāne: „Ārprāts!”) Es vēlreiz atgādināšu to, ko 8.maijā šogad teicis Latvijas Zemnieku savienības izvirzītais mēra amata kandidāts Armands Krauze: „Jānodrošina bezmaksas sabiedriskais transports Rīgā deklarētiem iedzīvotājiem.” Mēra amata kandidāti no Reformu partijas: „Tas būtu papildu stimuls, lai cilvēki deklarētos galvaspilsētā, kas noteikti ir aktuāli Rīgai, jo deklarēto iedzīvotāju nomaksātie nodokļi nonāk pilsētas budžetā.

VIENOTĪBAS pārstāvis Viņķelis (šā gada 19.februāris): „VIENOTĪBA uzsver, ka rosinātās atlaides primāri ir jāpiešķir Rīgas iedzīvotājiem, tādēļ atlaižu saņemšanai jebkurā kategorijā cilvēkam sava dzīvesvieta jāreģistrē Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā.” (No zāles dep. J.Reirs: „Mēs nosodījām Viņķeli!” Zālē smiekli.)

Lūk, godājamie kolēģi un politiķi! Kad mēs nākam pie varas, tad mēs pildām tās priekšvēlēšanu programmas un priekšvēlēšanu solījumus, jūs - nepildāt, krāpjaties un mānāt!

Šajā situācijā mani visvairāk izbrīna tas, ka faktiski „tiesiskuma koalīcija” ir orientēta nevis, piemēram, uz to, lai izvērtētu „Saskaņas Centra” priekšlikumu par iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu pārdales atjaunošanu pirmskrīzes līmenī... lai neveicinātu ātrāku jautājumu apspriešanu par Rīgu kā galvaspilsētu, lai to skaitā tiktu apspriesti finansiāli jautājumi un visas tās slimnīcu, muzeju un citu kultūras objektu lietas...

Mani izbrīna tas, ka mērķis ir ieriebt faktiski tiem cilvēkiem, kurus jūs aicinājāt balsot par jums Rīgas domes... pašvaldību vēlēšanās. Jūs nekādā veidā neveicināt Rīgas domes iniciētās debates par to, lai pašvaldības, kuras atrodas blakus Rīgai, Pierīgas pašvaldības - Mārupe, Babīte un citas pašvaldības - , nāktu un sāktu diskutēt, kā būtu iespējams piešķirt atlaides Pierīgas iedzīvotājiem.

Jūs ignorējat arī Rīgas domes nesenos paziņojumus, ka šādu diskusiju uzsāka pati Rīgas dome un ka arī Pierīgas iedzīvotājiem būtu atlaides. Jūs darāt visu tikai tā, lai nebūtu nekā tiem, kuri dzīvo Rīgā; jūs vienlaicīgi arī nevērtējat principā ienākuma pārdali akcīzes nodokļa jautājumā.

Rīga remontē ceļus un tiltus par to naudu, kas tiek piešķirta valdībā vai noteikto Eiropas struktūrfondu ietvaros vai ko Rīga iekasē no iedzīvotāju ienākuma nodokļa tādā proporcijā, kādu jūs paši atbalstījāt, iestājoties krīzei, tā panākot lielāku nodokļa sadalījumu par labu valstij.

Es aicinu jūs būt godīgiem pirmām kārtām pašiem pret sevi un pret saviem solījumiem, kurus devāt iepriekš, ja jau jūs esat tā „tiesiskuma koalīcija”, kā jūs deklarējat.

Otrs jautājums ir juridisks jautājums par šāda veida kārtību, kāda ir darbojusies iepriekš. Ņemsim kaut vai Siguldu! Siguldā iedzīvotāju, pilsētas iedzīvotāju, karte tika ieviesta 2011.gadā. Lielākā daļa no tām tika nopirkta par 2 latiem gabalā, cilvēkiem par tām samaksājot.

Kāpēc jūsu valdības ministrs necīnās par maksas iebraukšanu Jūrmalā? Ir arī nevienlīdzība attiecībā uz Jūrmalā dzīvojošiem iedzīvotājiem un Rīgā dzīvojošiem iedzīvotājiem. Kāpēc jūs gribat ieriebt arī Valmierai par tur piešķirtajām atlaidēm, ņemot vērā pilsētā deklarētos iedzīvotājus? Jūs nerisināt problēmu saknē, jūs cenšaties vienkārši ieriebt!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Ivaram Zariņam.

I.Zariņš (SC).

Labdien! Desmit gadus esmu strādājis ar tarifiem. Esmu gatavs saviem koalīcijas kolēģiem uz pro bono principiem sniegt konsultācijas par to, kas un kā izskatās šinī lietā, lai nevajadzētu klausīties šīs, nu, nejēdzības un demagoģiju attiecībā uz tarifiem, ko jūs pašlaik stāstāt.

Un, ja kādam ir šaubas tik tiešām un kāds vēlas apstrīdēt tarifu pamatotību, tad, lūdzu, no tukšiem vārdiem pārejiet uz konkrētiem darbiem! Jūs taču zināt, ka jūs esat „tiesiskuma koalīcija”, dzīvojat tiesiskā valstī. Uz tiesu dodieties un pierādiet to visu! Nekādu problēmu! Pretējā gadījumā tā visa ir tukša vāvuļošana.

Par šo priekšlikumu, ko Ādamsona kungs piedāvā atcelt ar savu esošo priekšlikumu. (No zāles dep. J.Reirs: „Kāpēc tad jāatceļ?”) Es jūs jau pagājušajās debatēs brīdināju, ar ko tas viss beigsies. Šis VIENOTĪBAS frakcijas iesniegtais priekšlikums nesasniegs savu mērķi! Tas ir bezjēdzīgs! Un tas ir noticis. Kas tā rezultātā ir noticis? Es jums paskaidrošu, Reira kungs! Tagad šī jūsu grozījuma dēļ cietīs citas pašvaldības, piemēram, Sigulda, tāpēc mans aicinājums ir šāds: atceļam šo priekšlikumu! Un, ja jūs gribat kādu citu, tad apsēdieties un pārdomāti to izstrādājiet! Nevis tie mēģinājumi, kas, teiksim, bija Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē vakar, kad jūs burtiski mēģinājāt dzīt cauri antikonstitucionālu priekšlikumu, kuru, paldies Dievam, kolēģiem tomēr pietika saprāta tālāk nevirzīt. Tāpēc mans aicinājums ir šāds: ja jūs tik tiešām kaut ko gribat mainīt, tad labāk ķerieties klāt problēmas cēlonim, nevis cīnāties ar sekām! Nenodarbojieties ar politisko greizsirdību! Jo, ja jūs nespējat parūpēties par saviem iedzīvotājiem tā, kā to dara Rīgas dome, tad vismaz paskatieties uz šo ietvaru, kas pašlaik būtu maināms. Un šeit runa ir par nodokļu politiku. Tieši par to, ko jau teica kolēģi no Nacionālās apvienības.

Problēma ir kur? Jūs paši esat radījuši šo sabiedrības sašķeltību, un paši to intensīvi ekspluatējat tagad, jo, ja būtu citādāka nodokļu politika, ja nebūtu tā, ka Rīgai tās ienākumi neveidojas pamatā, tāpat kā visām pārējām pašvaldībām, - tikai no iedzīvotāju ienākuma nodokļa, bet ienākumi būtu arī no citiem nodokļiem, tad viss tas, ko jūs stāstāt, sāktu normāli darboties. Tas nozīmē, ka Rīga būtu motivēta domāt vairāk (tāpat kā citas pašvaldības) par saimnieciskās darbības attīstību šeit - savā pašvaldības teritorijā.

Pretējā gadījumā, ko tas nozīmē? Jā, jūs sakāt, šeit atrodas slimnīcas, šeit atrodas teātri, muzeji... Rīgai tas viss ir jāuztur, bet tā par to neko nesaņem. Pamainīsim situāciju! Un tad es vēlētos vērsties pie Nacionālās apvienības. Es saprotu, ka, atšķirībā no pārējiem koalīcijas partneriem, jūs esat tie, kuri ir gatavi atbildēt par saviem vārdiem un par saviem solījumiem. Tad izstrādāsim tādus likuma grozījumus, ka pašvaldību budžeti veidojas arī no uzņēmumu ienākuma nodokļa, iespējams, arī kādas daļas no PVN. Lūk, tas tiešām būs šis konstruktīvais risinājums, kas beidzot ļaus pašvaldībām beigt cīkstēties savā starpā, lai cīnītos par iedzīvotājiem! Tā vietā pašvaldības sāks domāt par to, kā tiešām veicināt šo saimniecisko attīstību, un no tā ieguvēji būs visi - gan pašvaldību, gan valsts līmenī.

Savukārt, ja kādam ir šaubas par to, ka pašlaik tas, ka Rīgas dome cenšas risināt savu situāciju, izejot no tā likuma ietvara, kāds tai ir radīts, tad, atvainojiet, VIENOTĪBA, jūs tagad nodarbojaties tieši ar to pašu! Jūsu veselības reformai ir tieši tas pats princips, ka tie, kuri ir samaksājuši nodokli, saņems pakalpojumu par vienu cenu, bet savukārt tie, kuri nebūs nomaksājuši, to nesaņems. Tas ir tieši tas pats, ko tagad piedāvā Rīga! Tā ka neesiet liekuļi! Jūs paši tagad vēršaties pret to principu, ko jūs domājat ekspluatēt visas valsts līmenī.

Tā ka mans aicinājums ir šāds: būsim konstruktīvi, strādāsim uz priekšu un tiešām veidosim ietvaru, no kura visi būs gandarīti, nevis izmantosim to vienkārši neauglīgām debatēm!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Kārlim Seržantam.

K.Seržants (ZZS).

Labrīt, kolēģi! Arī es gluži tāpat kā mans kolēģis Līdakas kungs, visticamāk, šajā balsojumā atturēšos, jo īsti neredzu jēgu balsot par likumu, kuru tāpat likuma subjekts, uz ko tas ir tā kā mērķēts un orientēts, apies un varbūt izdomās pat apiet kā citādāk.

Bet vienu gan es gribu pateikt: es gribu pateikt Reira kungam lielu paldies, jo es tagad zinu, kāpēc elektrovilcienu biļetes ir tik dārgas. (Zālē smiekli. SC frakcijas aplausi.) Ja paskaita, cik daudz Satiksmes ministrijas dažādos uzņēmumos ir VIENOTĪBAS cilvēku, sākot ar Olafu Pulku, Škaparu, Štokenbergu, Gresti un „galveno Zasulauka depo speciālistu”, Jaunupa tēvu, tad man vairs nav jautājumu, kāpēc tur šīs cenas ir tik augstas. Un es atbalstu, Reira kungs, domu, ka tiešām vajadzētu arī šīs biļešu cenas noteikt caur regulatoru, visu vajadzētu regulēt, nevis likt savus caurkritušos biedrus amatos, kur, es domāju, viņu aldziņas nemaz nav tik mazas. Paldies. (Dep. J.Reira starpsauciens no zāles: „Viņi kopā nenopelna tik daudz, cik Brandavs!” ) Turklāt pie visa tā viņi slikti strādā. (Zālē smiekli, aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies. Nesarunājieties ar zāli, lūdzu!

Turpinām debates.

Vārds deputātam Edvardam Smiltēnam.

E.Smiltēns (VIENOTĪBA).

Kolēģi! Es apbrīnoju šo diskusiju, jo, skatoties televīzijā sižetus, ziņās dominē cīņa... episka cīņa par atlaidēm rīdziniekiem. (No SC frakcijas: „Un par ko jūs cīnāties?”) Tur koalīcijas partijas mēģina šīs atlaides nepieļaut un tā tālāk... Ziniet, tā kā tādās veikalnieku reklāmās: „Atlaides! Nāciet uz Rīgu!” Un tā tālāk. Patiesībā jau stāsts ir par kaut ko pilnīgi citu. Ir Ušakova lēmums, Rīgas domes lēmums, ar kuru pilnīgi bez jebkāda nopietna finansiāla pamatojuma ir paceltas - dramatiski paceltas! - cenas par sabiedrisko transportu Rīgā. (No zāles dep. I.Zariņa starpsaucieni.) Un, ja mēs skatām izdevumu pozīcijas, tad redzam, ka, piemēram, viena no izdevumu pozīcijām ir šāda: 33 procenti - personāla izmaksas, kuras, es paskatījos arī šajā pamatojumā, tālāk nav atšifrētas. Tā ir tāda Rīgas „zelta bedre”, kuru kontrolē viens cilvēks un kurā nevar izsekot līdzi izmaksām. Un runa nav par atlaidēm, runa ir par nesamērīgi augstām sabiedriskā transporta cenām, kuras šobrīd būs spiesti maksāt visi tie, kuri dzīvo ārpus Rīgas. Un man nāk prātā salīdzinājums ar tādiem negodīgiem komersantiem. Proti, veikaliņš nopērk preci par 10 latiem, izdomā: uzliksim tai uzcenojumu - 50 latus, uztaisa atlaidi un tad iegāž naudu lielā reklāmas kampaņā un sludina: „Mums ir 50-70 procentu atlaides, nāciet un pērciet mūsu preces!” Bet tie, kam nav šīs Ušakova „lojalitātes kartiņas”, maksās gan preces pašizmaksu, gan vēl to mūsu milzīgo uzcenojumu.

Kolēģi! Mēs vienkārši esam par to, lai būtu godīgi tarifi, lai būtu godīgi izmaksas atspoguļotas un cilvēki maksātu sakarīgu cenu par sabiedrisko transportu Rīgā. Un nedrīkst šķelt Rīgu un Latviju! Tiem, kuri dzīvo ārpus Rīgas, ir tiesības maksāt adekvātu cenu par sabiedrisko transportu Rīgā.

Paldies. (Daži frakcijas VIENOTĪBA deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Atim Lejiņam.

A.Lejiņš (VIENOTĪBA).

Jā. Kolēģi, mani intriģē Sigulda. Kāpēc piesauc Siguldu? Cik iedzīvotāju ir Siguldā? 10 tūkstoši? 15 tūkstoši?

Es nezinu, kā ir ar jums, bet, ja es braucu uz Turaidu, ja es neizkāpju no mašīnas un tad neiekāpju autobusā, es braucu ar mašīnu caur... pa visu Turaidu... pa visu Siguldu. Tā ka lāgā... Tāpēc es īsti nesaprotu to salīdzinājumu. Sigulda ir tik maza... un tā ir skaista, un mēs aizbraucam tur, uzkāpjam uz... aizejam uz Turaidas pili, un tas arī viss. Mēs taču nebraucam ar sabiedrisko transportu! Tā ka nav ko īsti salīdzināt ar Rīgu. Tas mani interesē. Un, starp citu, es arī nedomāju, ka Gaujā pie Siguldas ir liela brīvosta. Tur kaut kā tie samēri nav pareizi. Tā ka nevajadzētu... Es tiešām lūdzu: nevajadzētu piesaukt Siguldu. Un pat Jūrmalu nevajadzētu piesaukt. Latvija tomēr... Rīga tomēr ir Latvijas galvaspilsēta.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Ivaram Zariņam, otro reizi.

I.Zariņš (SC).

(No zāles dep. A.Bērziņš: „Par Siguldu pastāsti!”) Kolēģi, beigsim šīs bezjēdzīgās, tukšās sarunas par tarifu pamatotību! (Frakcijas VIENOTĪBA deputāti ilgi un vētraini aplaudē.)

Man jums ir... (Aplausi turpinās. Zālē smiekli.) Man ir vēl labāks priekšlikums. Es piedāvāju: ja jums ir šaubas, pieaicināsim Prudentia, lai tā izvērtē un lai jums dod atbildi, vai ir pamatots šis priekšlikums vai nav!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates turpināsim pēc pārtraukuma. Bet tagad lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, informēju, ka mums šodien ir jubilārs: tieši šodien ļoti skaista, 25 gadu, jubileja ir mūsu kolēģim Jānim Upeniekam. (Aplausi.)

Tā... Un vēl paziņojums par jautājumu un atbilžu sēdi. Mums ir veseli astoņi jautājumi. Tātad uz tiem atbildes... šodien tiks sniegtas papildu atbildes no ekonomikas ministra Pavļuta par deputātu jautājumu „Par elektroenerģijas iegādi no akciju sabiedrības „Latvenergo””, „Par uzņēmumu ienākuma nodokļu atlaidēm investīciju projekta ietvaros veiktajiem sākotnējiem ilgtermiņa ieguldījumiem” un „Par Prudentia iesaistīšanu „Liepājas metalurga” problēmu risināšanā”. Savukārt uz jautājumu „Par stratēģiskā investora meklējumiem aviosabiedrībai airBaltic ir sniegta rakstveida atbilde, kas deputātus apmierina. Bet tiek pārcelta uz nākamo reizi sakarā ar to, ka ministrs nevar ierasties, atbilžu sniegšana uz jautājumiem „Par Prudentia iesaistīšanu konsultāciju sniegšanā”, „Par rīcību ar a/s „Liepājas metalurgs”” un „Par uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaidēm investīciju projektu ietvaros veiktajiem sākotnējiem ilgtermiņa ieguldījumiem”.

Vēl vārds paziņojumam deputātam Dāvim Staltam.

J.Reirs (VIENOTĪBA).

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde pēc 5 minūtēm... Es atvainojos...

Sēdes vadītāja. (Smejas.) Labi, arī Reiram vārds!

D.Stalts (pie frakcijas nepiederošs deputāts).

Pulksten 12.30 parlamentārās izmeklēšanas komisijas sēde.

Sēdes vadītāja. Reira kungs gan tā kā jau paziņoja savu sakāmo, bet... Jā, lūdzu, vārds deputātam Jānim Reiram! (Smejas.)

J.Reirs (VIENOTĪBA).

Kolēģi, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde pēc 5 minūtēm Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas telpās.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Vucānam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

J.Vucāns (11.Saeimas sekretāra biedrs).

Godātie kolēģi. Nav reģistrējušies: Rihards Eigims un Inga Vanaga. Abu nav klāt. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 11.Saeimas priekšsēdētājas biedre
Inese Lībiņa-Egnere.

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Ir pulksten 11.00. Lūdzu, ieņemiet vietas! Turpināsim Saeimas 21.novembra sēdi.

Pirms pārtraukuma mums risinājās debates par deputāta Jāņa Ādamsona priekšlikumu, un nākamais debatēs ir pieteicies deputāts Boriss Cilevičs. Lūdzu!

B.Cilevičs (SC).

Cienījamie kolēģi! Pirmkārt, mani ļoti iepriecina tas, ka VIENOTĪBA tagad runā par sociālo nevienlīdzību, par nepieciešamību to likvidēt. Vai tad patiešām šie atšķirīgie tarifi ir galvenais sociālās nevienlīdzības trūkums, galvenā problēma un galvenā pazīme? Piedodiet, jūs esat pie varas vairākus gadus, un tieši jūsu partija izveidoja situāciju, ka Latvijā Džini koeficients ir visaugstākais Eiropas Savienībā! Jums ir ko darīt, piedodiet! Jums ir ļoti plašs darbības lauks, ja jūs gribat mazināt sociālo nevienlīdzību, arī bez tā, lai jauktos pašvaldību jautājumos. Tas ir pirmais.

Otrkārt, ļaujiet jums atgādināt, ka, tieši pateicoties jūsu balsojumiem, 2009.gada jūnijā tika likvidētas budžeta dotācijas - valsts budžeta dotācijas sabiedriskajam transportam, jo līdz tam brīdim valsts budžets tikpat daudz, tādā pašā apjomā subsidēja sabiedrisko transportu kā pašvaldība... Jūs to atcēlāt krīzes apstākļos un atjaunot, protams, netaisāties. Un tātad faktiski pašvaldībām pašām ir jānes šis slogs - jādotē sabiedriskais transports, taču jūs tagad uzskatāt, ka, redziet, pašvaldība to dara nepareizi, rūpējoties par saviem nodokļu maksātājiem.

Es neatkārtošu to argumentu, kas vairākkārt jau skanējis no šīs tribīnes, bet uz ko, starp citu, neviens no jums tā arī neko neatbildēja, - ka nacionālajā līmenī jūs darāt to pašu - jūs paredzat atvieglojumus un labākus apstākļus nodokļu maksātājiem. Tad kāpēc pašvaldības pašas nevar to darīt? Jo pastāvīgi, vairāku gadu garumā, jūs īstenojat ļoti skaidru politiku - jūs visu laiku kaut ko atņemat pašvaldībām un uzliekat tām papildu slogu, jo pašvaldībām jāpilda sociālā funkcija. Pašvaldības, tajā skaitā Rīgas pašvaldība, atšķirībā no jūsu valdības, no jūsu koalīcijas, nemazināja sociālās izmaksas. Visas sociālās izmaksas tika nodrošinātas pilnā apjomā, neskatoties uz to, ka maznodrošināto skaits krīzes laikā pieauga vairākkārtīgi. Neskatoties uz to, Rīga visiem visu samaksāja, atšķirībā no valdības, „negrieza” pensijas, „negrieza” sociālos pabalstus, „negrieza” algas un tā tālāk. Jūs to darījāt, bet tagad jūs runājat par sociālo nevienlīdzību. Piedodiet, tā ir divkosība! Un patiešām daudz tika runāts par to, ka ir tomēr zināma kompetenču sadale starp valsts budžetu un pašvaldību. Jūs tagad tīri politisku apsvērumu dēļ gribat iejaukties vistīrākajā veidā pašvaldību kompetencē. Tā ir slikta prakse! Varbūt patiešām, ja jūs kaut kas neapmierina, nu tad jādomā nopietni par to, kā tiek sadalīti nodokļa ieņēmumi starp pašvaldībām un valsts budžetu un kā tiek sadalītas funkcijas. Jo jūs visu laiku atņemat naudu, bet pieliekat klāt arvien jaunas funkcijas.

Jūs zināt, ka pastāv tāda Eiropas vietējo pašvaldību harta. Ļoti rūpīgi jāpaskatās, vai jūsu valdības rīcība atbilst šīs hartas nosacījumiem.

Tātad varbūt... es vēlreiz neatkārtošu to, kas jau tika vairākkārt runāts no šīs tribīnes, bet es aicinu jūs samierināties ar savu zaudējumu Rīgas domes vēlēšanās. Tas, ko jūs tagad darāt, - jūs mēģināt šo zaudējumu kompensēt un neļaut strādāt domes vadībai tā, kā to vēlas vadība un kā to vēlas vairākums rīdzinieku. Samierinieties ar to! Jums pagaidām vēl ir vairākums nacionālajā līmenī, un pamēģiniet strādāt tā, lai nākamajās vēlēšanās saglabātu šo vairākumu. Jo tieši to izdarīja Rīgas domes vadība.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamā debatēs deputāte Līvija Plavinska.

L.Plavinska (VIENOTĪBA).

Cienījamie kolēģi! Es tiešām zinu, ka Latvijā pašvaldības ir diezgan nabagas, bet es nedomāju, ka Rīgas pilsēta ir tā nabagākā pašvaldība Latvijā. Un visas pašvaldības, neatkarīgi no savas atrašanās vietas, cīnās par saviem iedzīvotājiem, palīdz iedzīvotājiem, palīdz izdzīvot šajos smagajos apstākļos, kuri tiešām šobrīd tādi ir.

Bet, ja mēs runājam par dzīvesvietas deklarēšanu kā tādu, man uzreiz rodas tāds jautājums: vai jūs domājat, ka visi tie, kas izīrē dzīvokļus Rīgā, ir gatavi dot arī dzīvesvietas... atļaut tur deklarēt dzīvesvietu? Tā nemaz nav! Jo patiesībā tā ir slēptā zona, kur rīdzinieki gūst ienākumus, tos nekur nedeklarējot un neuzrādot. Un es nezinu, vai rīdzinieki būs par to sajūsmā, ja katrs no tiem, kuri dzīvo šeit, Rīgā, pieprasīs, lai viņam tiktu dzīvesvieta tur deklarēta.

Protams, it kā pēc likuma cilvēks var aiziet un nodeklarēties. Bet kā uz to reaģēs saimnieks? Es gribu redzēt, vai viņš to cilvēku momentā neizmetīs no tā dzīvokļa ārā.

Otra lieta. Vai tiešām jūs domājat, ka dzīvesvietas deklarācija būs tā lieta, kas būs pārbaudāma? Tā ir absolūti nekontrolējama lieta, jo patiesībā es varu nodeklarēties un pēc mēneša no turienes izdeklarēties. (No zāles dep. I.Čepāne: „Pēc dienas!”) Patiesībā jau pēc dienas, jā, - nevajag nemaz mēnesi. Nu, es ar tādu godaprātu domāju, ka, nu, teiksim, pēc mēneša... Un tad jau būs saņemta rīdzinieka karte, un tādā gadījumā - kā jūs to atņemsiet? Protams, jūs to neatņemsiet! Vai tādā veidā to var izdarīt?

Šeit bija runa, cik grūti Rīgai ir uzturēt teātrus, mācību iestādes, daudzas citas lietas. Es teikšu tā: jebkura pašvaldība Latvijā būtu laimīga, ja tās teritorijā būtu teātris. Šobrīd Rēzeknē ir „Gors”, mēs par to priecājamies. Priecājamies, ka atbrauc cilvēki, jo tādā veidā tiek radīts vairāk darba vietu. Piedodiet, Rēzeknē nav arī brīvostas, no kurienes, es domāju, smeļ riktīgi Rīgas dome. Un par to mēs neviens neesam domājuši.

Bez tam vēl viena lieta. Eiropas Komisija ir vērsusi uzmanību uz to, ka Rīga ir ļoti piesārņota pilsēta. Šajā gadījumā, ja nebūs rīdzinieka kartes, tad, protams, mēs ar tām automašīnām brauksim līdz Rīgas centram, līdz Saeimai un liksim tās šeit, jo galu galā mums tas būs izdevīgāk nekā atstāt tās kaut kur pievārtē. Bez tam es esmu dzirdējusi, ka varbūt arī būšot stāvlaukumi, kuri tikšot veidoti pie Rīgas, un tad piespiedu kārtā atbraucējiem būs jāpērk tās dārgās biļetes. Tas absolūti ir nepareizi.

Un man arī ir ļoti kauns par Latgales deputātiem, kas šajā gadījumā kāpj tribīnē un aizstāv Rīgu. Arī Latgalē „Saskaņa” ir vinnējusi. Bet, mīļie cilvēki, kāpēc neviens nerunā par to, ka tas zemnieks, kas Latgalē ir izaudzējis to burkānu vai kartupeli... cik daudz dārgāk viņam ir atvest to šurp, nevis aizvest turpat tuvumā esošajiem? Un kāpēc tad viņš nedrīkst uzlikt uzcenojumu katram savas produkcijas veidam, kas arī būtu absolūti pareizi? Tikai tāpēc, ka attālums līdz tirgum viņam ir daudz lielāks. Taču par to mēs nerunājam. Un tādā gadījumā es mudināšu visus tos, kuri tirgo Rīgas tirgū, prasīt no visiem pircējiem, lai nāk ar pasēm. Un tie, kuri būs rīdzinieki, lai maksā 50 santīmus vairāk nekā visi pārējie. Un tas būtu absolūti godīgi šādā gadījumā.

Lūdzu, būsim objektīvi! Galu galā neviens jums neliedz arī runāt par Rīgas kā valsts galvaspilsētas likumu. Darīsim to! Lai Rīga izsaka savu priekšlikumu vai arī „Saskaņas Centrs”, kas ir uzvarējis pašvaldību vēlēšanās Rīgā. Tāds priekšlikums vēl nav bijis. Mēs par to debatēsim, un es domāju, ka tas ir pareizi un iespējams. Bet šobrīd nerīkosimies tādā veidā, kā mēs to jautājumu risinām. Ir daudzas lietas, kas nav sakārtotas, bet dzīvesvietas deklarācija nav tā lieta, pēc kuras varētu objektīvi izvērtēt, kam tad Rīgā pienākas tās biļetes.

Paldies. (Frakcijas VIENOTĪBA aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Vilnim Ķirsim.

V.Ķirsis (RP).

Augsti godātā priekšsēdētājas biedres kundze! Kolēģi! Manuprāt, ir pilnīgi normāla „saskaņiešu” vēlme kaut ko darīt lietas labā, jo nesen tomēr ir bijušas vēlēšanas, solījumi ir bijuši tādi brangi un izšķērdīgi, un kaut kā jau tas viss ir jānofinansē. (No zāles dep. A.Elksniņš: „Un ko tu apsolīji?”) Un ar 10 procentu lielu budžeta deficītu Rīga tomēr ilgi neizvilks. Kaut kādā brīdī Rīga būs nepatikšanās. Tāpēc risināt šo problēmu uz Pierīgas iedzīvotāju rēķina, no rīdzinieku... (No zāles dep. I.Zariņš: „Beidz muldēt!”) no rīdzinieku puses ir pilnīgi pašsaprotami. Bet tā jau arī pasaulē notiek, kad kaut kādu ciklu valda „kreisie”. Viņi noved valsti vai pilsētu gandrīz līdz bankrotam, tad nāk „labējie”, kas atceļ visus labumus, visu sakārto, un tad atkal nāk tie otrie, atkal noved līdz bankrotam, nu, tādā ciklā, tā teikt, tas notiek.

Taču, ja jūs esat gatavi iet pret ciklu un, pirms novest Rīgu līdz bankrotam, tomēr kaut ko darīt lietas labā, rīkoties citādi nekā parasti, tad es aicinu jūs tomēr padomāt, kur jūs varat samazināt izdevumus, pirms vēršaties pret Pierīgas iedzīvotājiem, lai palielinātu ienākumus.

Uzreiz prātā nāk Rīgas divi lielie „melnie caurumi”, kuros iesūc naudu. Pirmkārt, tā ir Rīgas brīvosta un, otrkārt - tā pati „Rīgas satiksme”. Kā jau šeit minēja, ja nemaldos, Brandavam bija alga 70 tūkstoši gadā (No zāles dep. I.Zariņa starpsaucieni.)... un arī Rīgas brīvostas pārvaldnieks par gada pārskata apstiprināšanu vien saņem šādu summu, nerunājot nemaz par pārējām „ekstrām”... Tā ka, kolēģi no „Saskaņas Centra”, vispirms padomājiet, kur jūs varētu ietaupīt, uztaisiet revīziju „Rīgas satiksmē”, arī Rīgas brīvostā varbūt, un tad jau nauda atradīsies visam.

Paldies. (RP frakcijas aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Vladimiram Reskājam.

V.Reskājs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labdien, augsti godātais Prezidij! Deputāti! Kolēģi, man kārtējo reizi ir liels kauns par to, kas šobrīd notiek Saeimā. Mēs vairāk nekā stundu debatējam par priekšlikumu, kura noraidīšana vai apstiprināšana pēc būtības neko nemaina. Labāk jūs šo laiku būtu veltījuši tam, lai tiešām risinātu tās problēmas, par kurām jūs tik smuki runājat no šīs tribīnes.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais - deputāts Jānis Ādamsons.

J.Ādamsons (SC).

Cienījamie kolēģi! Godīgi sakot, uzstājoties no šīs Saeimas tribīnes, es vairāk aizstāvu nevis Rīgas pašvaldības pieņemtos noteikumus, bet pašvaldības kā tādas. Taču, ja reiz tik daudz diskutē par Rīgu un par tām problēmām, kuras ir Rīgā, tad, Reira kungs, jūsu rokās ir viss represīvais aparāts, kāds vien valstī atrodas... valdības rokās. Kādas jums problēmas? Ja „Rīgas satiksmei” ir problēmas, sūtiet KNAB uz turieni vai Ekonomikas policiju, vai Finanšu policiju, lai tās pārbauda, kas tur notiek, kādas ir algas... Jūs gan, runājot par algām, aizmirsāt AirBaltic, kur prezidents saņem pāri par 10 tūkstošiem latu mēnesī, un tad tā summa ir pieaugusi vairākkārt. Bet, klausoties šīs debates, es nonācu pie secinājuma, ka varbūt ir jāgroza Saeimas vēlēšanu likums, kur jāiestrādā norma, ka par Saeimas deputātu nevar būt cilvēks, kurš nav strādājis pašvaldībā (No zāles dep. A.Loskutovs: „„Rīgas satiksmē”!”), tāpēc ka pašvaldības kompetence lielākajai daļai - lielākajai daļai! - ir ļoti sveša. Pašvaldības kompetence vismaz tikmēr, kamēr ir spēkā likuma „Par pašvaldībām” 15.panta 19.punkts... Minētais punkts nosaka, ka pašvaldības autonomā funkcija ir organizēt sabiedriskā transporta pakalpojumus. Vienīgi pašvaldības dome ir tiesīga pieņemt lēmumus par pasažieru kategorijām, kurām tiek piešķirti atvieglojumi, un tā tālāk. Par ko tad ir strīds?

Runājot par to, kā iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi sadalās Rīgā un Pierīgas reģionos, jāteic, ka ļoti elementāri: pēc pārdales uz vienu Rīgas iedzīvotāju tie ir 665 lati, Carnikavā (Pierīgā) - 1001 lats, Jūrmalā - 1049 lati, Stopiņos - 1052 lati.

Mēs daudz varam diskutēt par visādām problēmām, bet nevajag problēmas no...

Sēdes vadītāja. Ādamsona kungs, jūsu uzstāšanās laiks ir beidzies!

J.Ādamsons. ...no slimās galvas pārlikt uz veselo.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Valdim Liepiņam.

V.Liepiņš (RP).

Cienītā Saeimas priekšsēdētājas biedre! Godātie kolēģi! Es gribu vēlreiz uzsvērt, ka faktiski te runa nav par naudu. Te ir runa par kaut ko galīgi citu. Te runa ir par to, ka mēs dalām Latvijas iedzīvotājus divās daļās. (Starpsaucieni no SC frakcijas: „Jūs dalāt!”, dep. I.Zariņš: „Tieši tā!”) Un es labprāt ļautu Rīgas domes vadībai darboties, ja tā darbība būtu tāda, kas nešķeļ Latvijas tautu. (No SC frakcijas: „Jūs šķeļat!”, „Atcerējās par Latvijas tautu!”) Tādā gadījumā atcerieties, ko jūs īstenībā... ka jūs mēģināt šo argumentu nosegt ar ļoti negodīgiem, falšiem argumentiem par kaut kādiem ienākumiem, par kaut kādām subsīdijām. Jūs neņemat vērā to, cik Rīgai ir svarīgi tie cilvēki, kas brauc uz Rīgu strādāt. Tas jau ir minēts, es negribu visu to atkārtot. Taču jautājums nav par naudu, jautājums ir par galvaspilsētu un par vienotu Latvijas sabiedrību, nevis par šķeltu.

Man liekas, ka „Saskaņas Centra” mērķis ir šķelt Latvijas sabiedrību, jo jūs varbūt domājat, ka jūs dabūsiet kaut kādu labumu no tā. (No zāles dep. I.Cvetkova: „Saliedētājs tautas!”) Es domāju, ka jūs ļoti maldāties. Latvijai tas nāks par sliktu. (No zāles dep. V.Agešins: „Par priekšlikumu!”) Tāpēc es domāju, ka varbūt šis nav tas perfektais risinājums.

Mēs daudz runājam par galvaspilsētas likumu, nu beidzot pie tā būtu jāķeras klāt un tādā veidā jārisina. Mēs ļoti daudzas lietas risinām tādā veidā, ka vienkārši uzliekam kaut kādu plāksterīti, un, kad tas plāksterītis nāk nost, tad liekam vēl vienu plāksterīti. Taču mums vajadzētu ķerties tai problēmai klāt pie pašām saknēm.

Tā ka, es domāju, šinī brīdī atbalstīsim to, ka mēģinām likvidēt šo negodīgumu, šo nekārtību, šo šķelšanas metodi, un tad domāsim tālāk par vienu dziļāku un labāku risinājumu!

Paldies par uzmanību. (RP frakcijas un frakcijas VIENOTĪBA aplausi.)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā vēlaties vēl kaut ko piebilst?

Tātad balsosim par 3. - deputāta Jāņa Ādamsona priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 30, pret - 53, atturas - 8. Priekšlikums nav atbalstīts.

Z.Kalniņa-Lukaševica. Godātie kolēģi! Līdz ar to mēs esam izskatījuši visus likumprojektā iesniegtos priekšlikumus.

Un atļaujiet man pēc šīm karstajām debatēm atgādināt, par ko bija likumprojekts kopumā, jo šis pēdējais priekšlikums nebūt nebija sākotnējā likumprojekta esence. Atcerēsimies, ka ar šo likumprojektu mēs precizējam regulāro pasažieru pārvadājumu un neregulāro pasažieru pārvadājumu sadalījumu, kas nodrošinās godīgāku konkurenci un, cerams, arī samazinās zaudējumus pasažieru pārvadājumos!

Otrkārt, un pats galvenais - mēs izveidojām Sabiedriskā transporta padomi, kur turpmāk tiks veikta vienota sabiedriskā transporta un reģionālās nozīmes maršrutu tīklu plānošana, kur pašvaldībām, plānošanas reģioniem, Satiksmes ministrijai, kopīgi strādājot, tiks plānoti... notiks vienošanās par sabiedriskā transporta maršrutiem, - tajā skaitā pirmo reizi! - un beidzot tiks arī kopīgi plānoti autobusu un vilcienu maršruti, lūkojoties uz to papildinošajām iespējām, nevis uz savstarpējo konkurenci, braucot vienam pēc otra, un pēc tam atkal stundām nav neviena. Tādējādi līdz ar šiem likuma grozījumiem tiks nodrošināts jauns veids, kā daudz labāk un efektīvāk plānot sabiedriskā transporta pakalpojumus mūsu iedzīvotājiem.

Un visbeidzot. Trešais nozīmīgais grozījums ļaus kompensēt radušos sabiedriskā transporta pakalpojuma zaudējumus par 2012. un par 2013.gadu, kas ir ļoti būtiski, jo jau šobrīd vairāki reģioni, it īpaši Vidzemē, ir uz riska robežas, kad zaudējumi jau ir sasnieguši tik lielus apmērus, ka, tos nekompensējot, varētu rasties problēmas ar pasažieru pārvadājumiem. Un šis likums valdībai ļaus to izdarīt.

Līdz ar to, ņemot vērā šos būtiskos grozījumus, aicinu kolēģus apstiprināt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdi vada Latvijas Republikas 11.Saeimas priekšsēdētāja
Solvita Āboltiņa

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā” apstiprināšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 66, pret - 29, atturas - 1. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Autortiesību likumā”, pirmais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāts Raivis Dzintars.

R.Dzintars (VL-TB/LNNK).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja, godātie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu „Grozījumi Autortiesību likumā” pirmajā lasījumā. Izglītības, kultūras un zinātnes komisija šā gada 13.novembrī izskatīja Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Autortiesību likumā” un atbalstīja tā virzīšanu izskatīšanai pirmajā lasījumā.

Likumprojekta pamatojums ir Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas grozījumi, kas paredz pagarināt izpildītāju un fonogrammu producentu tiesību aizsardzības termiņu. Tāpat šie grozījumi paredz papildpasākumus, kas sekmētu izpildītāju tiesības gūt atlīdzību par viņu izpildījuma izmantošanu.

Komisija ir pieņēmusi lēmumu atbalstīt grozījumus Autortiesību likumā pirmajā lasījumā, un, ņemot vērā to, ka šie grozījumi paredz Eiropas Savienības direktīvas pārņemšanu, komisija ierosina atzīt minēto likumprojektu par steidzamu.

Sēdes vadītāja. Tātad vispirms mums ir jābalso par steidzamību.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Autortiesību likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 95, pret un atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

R.Dzintars. Paldies.

Sēdes vadītāja. Un nu ir jābalso arī par pirmo lasījumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Autortiesību likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 95, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un otrā lasījuma laiku.

R.Dzintars. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 22.novembris, un lūgums to izskatīt 28.novembra sēdē.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 22.novembris, izskatīšana - Saeimas 28.novembra sēdē. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem””, otrais lasījums.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā - deputāts Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (VIENOTĪBA).

Cienījamā priekšsēdētāja, kolēģi! Šis grozījums ir saistīts ar Eiropas direktīvu par seksuālās vardarbības pret bērniem, bērnu seksuālās izmantošanas un bērnu pornogrāfijas apkarošanu. Šīs direktīvas ieviešanas termiņš ir šī gada 18.decembris, tāpēc komisija lūdz izskatīt šo jautājumu paātrinātā tempā. Es arī gribu atgādināt, ka komisijā šim mūsu komisijas vienīgajam priekšlikumam bija vienprātīgs atbalsts.

Tātad 1. un vienīgais Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Dainai Kazākai.

D.Kazāka (RP).

Godājamie kolēģi, par šo te priekšlikumu, par kuru mēs diskutējām arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā! Tas būtu jaunieviešams, ka nevajadzētu mediju telpā attēlot cietušā bērna attēlu. Un tas ir būtisks papildinājums, jo pirms tam mēs esam regulējumā noteikuši, ka nevajadzētu būt tikai šai informācijai. Papildus, par šo informāciju runājot, mēs izskatām tomēr arī varbūtību, ka cietušā bērna interešu apdraudējums varētu būt saistīts ar privātumu, identitāti un bērna reputāciju.

Līdz ar to lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu. Svarīgākais ir tas, ka mums būtu tomēr bērnu tiesību aizsardzības vārdā jānosargā arī tā informācija, lai nevarētu identificēt nepilngadīgus likumpārkāpējus un nepilngadīgus lieciniekus. Līdz ar to vēl būs diskusija uz trešo lasījumu, un mēs vēl lūdzām Tieslietu ministrijas un arī Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas atzinumus.

Lūdzu atbalstīt šo likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad deputāti atbalsta 1. un vienīgo priekšlikumu - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas izstrādāto priekšlikumu.

Debates slēdzu.

Lūdzu, Ābiķa kungs!

Dz.Ābiķis (VIENOTĪBA).

Es saprotu, ka nevienam nav iebildumu. (No zāles dep. A.Bērziņš: „Absolūti nav!”) Var balsot par likumprojektu kopumā.

Sēdes vadītāja. Jā. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem”” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 95, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

Dz.Ābiķis. Paldies, kolēģi, par vienprātīgo atbalstu. Un lūdzu iesniegt priekšlikumus līdz šā gada 26.novembrim.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 26.novembris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Tiesu ekspertu likums”, pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Andrejs Judins.

A.Judins (VIENOTĪBA).

Cienījamie kolēģi! Pirmajā lasījumā izskatām likumprojektu Nr.739/Lp11 - „Tiesu ekspertu likums”.

Likumprojekts izstrādāts, ņemot vērā spēkā esošo Tiesu ekspertu likumu, un lai, to pilnveidojot, atrisinātu problēmas, kas pastāv spēkā esošajā reglamentācijā.

Proti, ir paredzēts papildināt normas, kas saistītas ar tiesu ekspertu sertificēšanu, precizēt un papildināt normas, kas saistītas ar tiesu ekspertu atbildību, un veikt citus papildinājumus.

Juridiskajā komisijā likumprojekts ir izskatīts un atbalstīts. Lūdzu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Tiesu ekspertu likums” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 92, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

A.Judins. 5.decembris.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 5.decembris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Autopārvadājumu likumā”, otrais lasījums.

Vēršu jūsu uzmanību uz to, ka likumprojekta 5. un 6.lapaspuse ir nomainīta pret jaunu - 5.A un 6.A lapaspusi. Un vēlos jūs informēt, ka saskaņā ar Kārtības ruļļa 95.1 panta pirmo daļu deputāte Inita Bišofa ir atsaukusi savu priekšlikumu - 8.priekšlikumu.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāte Zanda Kalniņa-Lukaševica.

Z.Kalniņa-Lukaševica (RP).

Godātie kolēģi! Skatām tātad likumprojektu „Grozījumi Autopārvadājumu likumā”, kas ir sagatavots izskatīšanai otrajā lasījumā.

Tika saņemti un komisijā izskatīti 13 priekšlikumi.

1. - deputāta Agešina kunga priekšlikums par termina „pasažieru neregulārie pārvadājumi” definīciju. Komisijā ir daļēji atbalstīts un iekļauts 5.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Z.Kalniņa-Lukaševica. 2. - deputātes Bišofas kundzes priekšlikums. Arī tas ir par termina „pasažieru neregulārie pārvadājumi” definīciju. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 5.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Z.Kalniņa-Lukaševica. 3. - deputātes Barčas kundzes priekšlikums par termina „pasažieru neregulārie pārvadājumi” definīciju. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 5.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Z.Kalniņa-Lukaševica. 4. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Valaiņa kunga priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 5.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Z.Kalniņa-Lukaševica. 5. - atbildīgās komisijas priekšlikums par to, kādā redakcijā izsakāma termina „pasažieru neregulārie pārvadājumi” definīcija. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Vladimiram Reskājam.

V.Reskājs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labdien vēlreiz! Kolēģi, es lūdzu jūs rūpīgi izvērtēt šo priekšlikumu.

Pirmkārt, vēlos vērst jūsu uzmanību uz to, ka gan sabiedrība, gan arī ierēdņi neizprot definīciju - neregulārie pasažieru pārvadājumi - un bieži vien neregulāros pārvadātājus asociē ar nelegālajiem pārvadātājiem.

Kas ir nelegālie pārvadātāji? Nelegālie pārvadātāji strādā nelegāli, bez licences, un bieži arī nemaksā nodokļus. Savukārt neregulārie pārvadātāji ir tādi pārvadātāji, kas uz likumīgiem pamatiem veic neregulārus pasažieru pārvadājumus, pamatojoties uz izsniegto licenci komercpārvadājumu veikšanai, rada darba vietas un maksā nodokļus.

Kolēģi, gribu vērst jūsu uzmanību uz piedāvāto priekšlikumu neatbilstību realitātei pasažieru neregulāro pārvadājumu veikšanā. Pirmais, uz ko es vēlos vērst uzmanību, ir aizliegums uzņemt un izlaist pasažierus pieturvietās, it īpaši ziemas periodā un diennakts tumšajā laikā, kas var apdraudēt pasažiera dzīvību, it īpaši ārpus pilsētas, jo pasažieri tiks izlaisti pirms vai aiz pieturvietām sniega kupenās, dubļos un uz brauktuves.

Otrkārt, aizliegums izmantot sabiedriskā transporta pieturvietas ir atrunāts ceļu satiksmes noteikumos, un tas skan šādi: „Aizliegts apstāties un stāvēt tuvāk par 25 metriem pirms un 10 metriem aiz pieturvietas. Atļauts apstāties, ja tas nepieciešams pasažieru iekāpšanai transportlīdzeklī vai izkāpšanai no tā un ja tas netraucē pasažieru sabiedrisko transportlīdzekļu vai taksometru satiksmi.” Kolēģi, rodas pamatots jautājums: kāpēc visi citi transportlīdzekļi drīkst izmantot pieturvietas, bet neregulārie pārvadātāji nedrīkst?

Treškārt, definīcijā ir jēdziens „maršrutu zīmes”. Kolēģi, kas ir maršrutu zīmes? Šajā likumā nav tāda termina skaidrojuma! Var nonākt pat līdz absurdam. Piemēram, komercpārvadātājs, vedot pasažieru grupu uz dievkalpojumu, lai pasažieri varētu atpazīt autobusu, ar kuru viņi brauks vai brauca, autobusa logā ievieto zīmi ar maršruta galapunktu, piemēram, Ģertrūdes baznīca. Tātad jau ir pārkāpts likums!

Un, ceturtkārt, likumā ir teksts: „Funkcionāli apkalpo tos pašus pasažierus, kas tiek vai varētu tikt apkalpoti pasažieru regulāro pārvadājumu ietvaros.” Kolēģi, jebkurš brauciens, piemēram, no Ventspils uz Rīgu vai no Liepājas uz Rīgu, funkcionāli apkalpo tos pašus pasažierus, kuri varētu braukt arī ar sabiedrisko transportu, jo gan regulārā, gan neregulārā pārvadājuma funkcija ir vienāda - nokļūt no punkta A uz punktu B.

Kolēģi, pieņemot neapdomātas izmaiņas likumā, jūs nevis cīnīsieties ar nelegālajiem pārvadātājiem, kuri ir braukuši un brauc bieži vien bez licences, bet gan pilnībā izslēgsiet neregulāros pārvadātājus no pārvadājumu tirgus, ko viennozīmīgi var vērtēt kā kārtējo iniciatīvu, kad ar deputātu rokām, slēpjoties aiz laba mērķa, tiks turpināta nu jau valdošā tendence, kura ir vērsta uz mazā un vidējā biznesa iznīcināšanu.

Kolēģi! Uzskatu, ka ir nepieļaujami veikt sasteigtas, ekonomiski nepamatotas izmaiņas likumā, bet ir jāizstrādā jauna regulāro pārvadājumu koncepcija, jo problēmas šajā jomā ir acīm redzamas. Aicinu neatbalstīt!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Valērijam Agešinam.

V.Agešins (SC).

Godātie kolēģi! Es vēlos pievērst jūsu uzmanību diviem principiāliem jautājumiem kontekstā ar pasažieru neregulāro pārvadājumu jauno definīciju. Ir divas problēmas. Un pirmā problēma ir tā, ka darba grupas izstrādāto un atbildīgās komisijas atbalstīto variantu ir nepieciešams papildināt ar otro teikumu šādā redakcijā: „Šie pārvadājumi nezaudē neregulāro pārvadājumu statusu tikai tāpēc, ka tiek veikti noteiktos laika intervālos.” Šis teikums ir spēkā esošā Autopārvadājumu likuma redakcijā. Tas ir 1.panta 23.punkta otrais teikums un pilnībā atbilst Eiropas Savienības likumdošanai. Šo teikumu mēs vienkārši nevaram izslēgt no likumprojekta, jo tad tas būtu pretrunā ar Eiropas Parlamenta un Eiropas Padomes regulu Nr.1073/2009 par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz piekļuvi starptautiskajam autobusu pārvadājumu tirgum. Regulas 5.panta 3.punkta trešais teikums precīzi nosaka, ka neregulārie pārvadājumi nepārstāj būt neregulārie pārvadājumi tikai un vienīgi tāpēc, ka tos veic ar zināmiem intervāliem. Turklāt saskaņā ar regulas 2.pielikumu dalībvalsts pasažieru komercpārvadājumu veicējam izsniedz Kopienas atļauju. Atļaujai tiek pievienoti vispārīgie noteikumi. Vispārīgo noteikumu 9.punktā ir norādītas definīcijas, tostarp ir noteikts, ka neregulārie pārvadājumi nezaudē neregulāro pārvadājumu statusu tikai tāpēc, ka tiek veikti noteiktos laika intervālos.

Atļaujas vispārīgo noteikumu 2.punkts nosaka, ka pārvadātājs atbilst nosacījumiem, kas ietverti Kopienas noteikumos par atļauju pasažieru autopārvadātāju profesionālās darbības veikšanai iekšzemes un starptautiskajos pārvadājumos. Tas nozīmē, ka attiecībā uz dažāda veida pārvadājumiem ar autobusiem definīcijām būtu jābūt tādām pašām kā tām, ko izmanto attiecībā uz starptautiskajiem pārvadājumiem. Visas šīs normas ir burtiski ietvertas Kopienas atļaujas tekstā. Atļauju izsniedz pasažieru komercpārvadājumiem ar autobusu visās Eiropas Savienības valstīs, arī Latvijā. Tas nozīmē, ka šo regulu piemēro gan starptautiskajiem pasažieru pārvadājumiem, gan pasažieru iekšzemes komercpārvadājumiem. Šī regula, kuru piemēro no 2011.gada 4.decembra, Latvijai kā Eiropas Savienības dalībvalstij jāievēro obligāti un jāpilda burtiski.

Un, kas attiecas uz otro problēmu, es aicinu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisiju un Saeimu pirms trešā lasījuma izslēgt no darba grupas piedāvātās redakcijas vārdus „vai varētu tikt”, - līdzīgi, kā tas tika izdarīts Sabiedriskā transporta pakalpojumu likuma grozījumos. Nav saprotams, kas ir domāts ar teikumu: „funkcionāli apkalpo tos pašus pasažierus, kas tiek vai varētu tikt apkalpoti pasažieru neregulāro pārvadājumu ietvaros”. Šī juridiski nekorektās definīcijas redakcija ir tik plaši interpretējama, ka ļauj funkcionāli apkalpot un automātiski uzskatīt par liela autobusu parka klientu absolūti jebkuru cilvēku. Nav skaidrs, kādā veidā neregulārie pārvadātāji uzzinās, vai viņi apkalpo pasažierus, kas varētu tikt apkalpoti regulāro pārvadājumu ietvaros. Es domāju, ka nedz teorētiski, nedz arī praktiski vispār nebūs iespējams konstatēt, vai neregulārie pārvadātāji apkalpo tos pašus pasažierus, kuri tiek apkalpoti regulāro pārvadājumu ietvaros. Es uzskatu, ka jēdzienu „regulāro pārvadātāju klienti” var attiecināt tikai uz tiem pasažieriem, kuri gaida autobusu autoostā vai arī sabiedriskā transporta pieturā.

Esmu pārliecināts, ka Saeimai nevajadzētu radīt mirušas normas, kuras nekad nedarbosies. Tieši tāpēc piedāvāto redakciju pašlaik es atbalstīt nevaru. Es aicinu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisiju pirms trešā lasījuma precizēt termina „pasažieru neregulārie pārvadājumi” definīciju un novērst šos divus būtiskos trūkumus. Es esmu gatavs iekļauties darba grupas darbībā un radoši papildināt šo redakciju.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

Z.Kalniņa-Lukaševica.

Kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā, izvērtējot visus argumentus, visumā garās diskusijās ir tātad izstrādāts šis komisijas priekšlikums, ko arī aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. - atbildīgās komisijas izstrādāto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 60, pret - 31, atturas - 1. Priekšlikums atbalstīts.

Z.Kalniņa-Lukaševica. Paldies.

6. - deputātes Barčas kundzes priekšlikums par termina „pasažieru regulārie pārvadājumi” definīciju. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 7.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Z.Kalniņa-Lukaševica. 7. - atbildīgās komisijas priekšlikums par pasažieru regulāro pārvadājumu definīciju. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Z.Kalniņa-Lukaševica. 8. - deputātes Bišofas kundzes priekšlikums. Ir atsaukts.

9. - deputāta Agešina kunga un deputātes Barčas kundzes priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 9. - deputātu Valērija Agešina un Aijas Barčas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 39, pret - 46, atturas - 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

Z.Kalniņa-Lukaševica. Paldies. 10. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Valaiņa kunga priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Z.Kalniņa-Lukaševica. 11. - deputātes Bišofas kundzes priekšlikums. Komisijā ir daļēji atbalstīts, iekļaujot 5.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Z.Kalniņa-Lukaševica. 12. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Valaiņa kunga priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Z.Kalniņa-Lukaševica. 13. - deputāta Agešina kunga un deputātes Barčas kundzes priekšlikums par likumprojekta pārejas noteikumiem. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Z.Kalniņa-Lukaševica. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti, un es aicinu deputātus atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Autopārvadājumu likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 65, pret - nav, atturas - 30. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

Z.Kalniņa-Lukaševica. Komisija par priekšlikumu iesniegšanas termiņu rosina noteikt 26.novembri.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 26.novembris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Saeimas kārtības rullī”, pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Inese Lībiņa-Egnere.

I.Lībiņa-Egnere (RP).

Godātie kolēģi! Saeimas Juridiskā komisija ir izskatījusi un izvērtējusi Saeimas deputātu iesniegto likumprojektu „Grozījumi Saeimas kārtības rullī”, kura jēga, mērķis un būtība ir Kārtības rullī noteikt procedūru, kādā Saeima lemj par Eiropas Savienības komisāra, tātad komisijas locekļa, ieteicamo kandidātu. Un komisijā tiešām bija plašas debates, uzklausot Juridisko biroju tieši jautājumā par iespējamajiem juridiskajiem risinājumiem. Komisija bija arī vienisprātis, ka šāda debate šajā laikā un telpā šobrīd ir ļoti aktuāla, jo tiešām, tuvojoties Eiropas Parlamenta jaunajām vēlēšanām, mēs labi saprotam, ka arī Latvijai kā Eiropas Savienības dalībvalstij būs jāvirza savs Eiropas Savienības komisijas komisāra kandidāts, un līdz ar to arī likumdevēja iesaiste, tāpat kā visos citos politiskajos procesos, būs aktuāla. Saeimas Juridiskā komisija tiešām arī debatēja par šo veidu, kā komisijai būtu jāiesaistās. Taču komisija nevarēja to atbalstīt un balsojumā neatbalstīja minēto likumprojektu šādu apsvērumu dēļ.

Pirmkārt, iesniegtais likumprojekts pielīdzina procedūru, kāda šobrīd ir noteikta Saeimas un Latvijas valsts amatpersonu ievēlēšanai, tādas amatpersonas ievēlēšanai, kas nav Latvijas valsts amatpersona. Tā ka par to būtu pirmā debate.

Otrkārt, mēs šeit... šādā apspriedē, kā to deputāti ir ierosinājuši, nevis apstiprinātu, ieceltu vai ievēlētu amatpersonu, bet tikai izteiktu atbalstu iespējamam amatpersonas kandidātam, taču tā vieta, kur pati amatpersona tiktu iecelta vai apstiprināta, nebūtu nedz Latvija, nedz Latvijas parlaments. Līdz ar to Latvijas parlaments tiktu, iespējams, nostādīts ļoti nepatīkamā situācijā, ja Latvijas parlamenta vairākuma atbalstīts un virzīts kandidāts vēlāk negūtu atbalstu Eiropas Parlamentā, kas īsteno arī Latvijas vēlētāju gribu, jo tajā piedalās Latvijā vēlēti Eiropas Parlamenta deputāti. Šī iespējamā nesaskaņa neliecinātu par labu iekšējo politisko procesu. Komisijas deputāti izteica lielas bažas par to un uzskatīja, ka šādā veidā tas nebūtu risināms.

Tāpat komisijā tika piekrists Saeimas Juridiskā biroja izteiktajam ļoti nozīmīgajam argumentam par to, ka iesniegtais likumprojekts ir pretrunā ar Satversmes 24.pantu. Proti, Satversmes 24.pants noteic: „Saeima, izņemot Satversmē sevišķi paredzētos gadījumus, taisa savus lēmumus ar klātesošo deputātu absolūto balsu vairākumu.” Savukārt iesniegtais likumprojekts paredz, ka būtu nepieciešama šī kandidāta izvirzīšana ar 51 balsi, un šāds regulējums tiktu noteikts Saeimas kārtības rullī.

51 balss - tāda prasība šobrīd ir attiecībā uz Valsts prezidentu, un saskaņā ar Satversmes 24.pantu šis īpašais izņēmums arī Satversmē ir atrunāts. Tā ka, iespējams, ja deputāti ir vēlējušies paredzēt šādu ļoti augstu balsu skaitu, tad būtu bijis jāsniedz grozījums Latvijas Republikas Satversmē, nevis likumā „Saeimas kārtības rullis”.

Mēs tiešām debatējām šos jautājumus un nobalsojām pret šo likumprojektu, to neatbalstot. Taču, saprotot, ka debatēm ir jābūt nevis tikai un vienīgi vārdos, bet arī darbos, Saeimas Juridiskā komisija ir arī rakstveidā lūgusi Eiropas lietu komisiju iesaistīties šī jautājuma risināšanā. Šī vēstule no Saeimas Juridiskās komisijas ir nosūtīta Eiropas lietu komisijai, un Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja man sarunā ir apliecinājusi, ka tuvākajās komisijas sēdēs varētu notikt šādas debates par to, vai ir vai nav nepieciešami grozījumi Saeimas kārtības rullī, lai Eiropas lietu komisijā varētu pienācīgi izvērtēt iespējamos eirokomisāra amata kandidātus. Un, visticamāk, mēs vēl varētu vai nu Eiropas lietu komisijā īpaši, vai arī Saeimas sēdē atgriezties pie šī jautājuma.

Taču Juridiskās komisijas vārdā man ir pienākums tātad ziņot, ka likumprojekts Juridiskajā komisijā nav atbalstīts, un līdz ar to arī aicinu to neatbalstīt Saeimas sēdē.

Sēdi vada Latvijas Republikas 11.Saeimas priekšsēdētājas biedrs
Andrejs Klementjevs.

Sēdes vadītājs. Paldies Juridiskās komisijas pārstāvei par ziņojumu.

Sākam debates.

Pirmais pieteicies runāt deputāts Kārlis Seržants. Lūdzu!

K.Seržants (ZZS).

Labdien, cienījamie kolēģi, vēlreiz! Uzreiz pateikšu: šis mūsu likumprojekts nav vērsts pret kādu konkrētu cilvēku vai kādu, kas varbūt potenciāli uz šo amatu tēmē. Šis likumprojekts ir vērsts uz to, lai... Atcerieties Ingus Pētersona dziedāto dziesmu par nesatikšanos! Lūk, šis likumprojekts ir domāts, lai maksimāli novērstu tādu situāciju, ka Latvijas tautai neizdotos satikties ar to labāko kandidātu uz šo amatu.

Diemžēl mēs esam redzējuši, ka, vienpersoniski premjeram uzņemoties šā kandidāta izvirzīšanu, ir bijis tā, kā bijis iepriekšējās reizēs. Un, es atvainojos, arī šībrīža eirokomisārs, es domāju, nav tas labākais, ko mēs būtu varējuši atrast, jo, ja viņš tiešām enerģētikas komisāra amatā būtu bijis tik ekselents, tad viņš tagad nemeklētu Āfrikā ūdeni un neapmaksātu Latvijas žurnālistu braucienus savu reportāžu veidošanai, lai par viņu šeit, Latvijā, mēs neaizmirstam pavisam. Jā.

Tā ka šis likumprojekts ir domāts tam, lai vismaz kaut kādā veidā... lai šī eirokomisāra izraudzīšana notiktu ar kaut vismaz formālu nelielu diskusiju. Jo arī premjers Valdis Dombrovskis ir tikai cilvēks, un arī viņš ir kļūdījies, vadot valdību, un turklāt daudzas reizes kļūdījies (No zāles: „Piemēru!”), un mums nav nekādas garantijas, ka viņš arī šajā reizē nekļūdīsies.

Tāpēc es domāju, ka šāds mūsu likumprojekts paredz atvieglot viņa dzīvi, jo tad par sliktu komisāru jāatbild būs nevis viņam vienam, bet atbildību uzņemsimies mēs visi: būsim vai nu līdzvainīgi, vai varēsim sevi paslavēt. (Starpsaucieni no zāles.) Jo arī Saeimas kārtības rullis nosaka, ka tomēr augstākās amatpersonas Latvijā... (No zāles dep. J.Reira starpsaucieni.) ne Latvijas... Latvijā! (No zāles dep. I.Čepāne: „Tu redzi šito?” - rāda LR Satversmi un Saeimas kārtības rulli.) Es neielaidīšos diskusijā ar Čepānes kundzi, jo es jebkurā gadījumā zaudēšu, bet... es nezinu... Mēs Saeimā esam gatavi ar putām uz lūpām diskutēt par to, vai ir jāpalielina, pieņemsim, purvā augošas priedes ciršanas diametrs par 2 centimetriem, bet tajā pašā laikā eirokomisāru mēs palaižam ar viena paša premjera svētību. Tas nebūtu labi!

Tā ka es nesaku, ka tas, ko mēs šeit piedāvājam, ir vislabākais no iespējamiem variantiem. Protams, ka tā nav! Bet mūsu mērķis ir tieši raisīt diskusijas par šo tematu. Un es neredzu nevienu iemeslu, lai šobrīd šo likumprojektu noraidītu, jo arī Lībiņas-Egneres kundze stāstīja mums par to, cik nopietni ir runāts un kādas diskusijas ir bijušas, un kas nu tiks darīts. Tad nu nobalsosim par šo likumprojektu un sāksim šīs diskusijas, sāksim šīs darbības jau ar rītdienu, un lai arī Eiropas lietu komisija nāk ar saviem priekšlikumiem uz Juridisko komisiju. Un lai viss notiek! Pretējā gadījumā mēs labi zinām, kāds būs visa šī pasākuma liktenis. Es nedomāju, ka līdz jaunajam gadam šī likumprojekta sakarā kāds pat taisās noklepoties, jo nekas jau nenotiks...

Tā ka lūdzu, atbalstīt šo likumprojektu! Un sāksim strādāt pie tā jau ar rītdienu!

Paldies. (No zāles dep. A.Bērziņš: „Bravo!”)

Sēdes vadītājs. Paldies par jūsu viedokli. Turpināsim debates.

Andrejs Elksniņš pieteicies. Lūdzu!

A.Elksniņš (SC).

Pirmkārt, godājamie kolēģi, „Saskaņas Centra” pārstāvis Klementjeva kungs jau desmit minūtes vada Prezidiju, un, kā redzat, valstī nekas nav noticis vai arī būtu mainījies uz slikto pusi. Nekas nemainīsies uz sliktāko pusi arī pēc vēlēšanām. (No zāles dep. A.Latkovskis: „Jums sarunāts! He-hē!”)

Otrkārt, ja Seržanta kungs ir atzinies, ka viņš diskusijā visnotaļ zaudēs Čepānes kundzei, tad es nesaprotu, kāpēc Čepānes kundze baidās iet debatēt pirms manis par šo jautājumu. (Zālē smiekli.) (Starpsauciens no zāles: „Par jautājumu!”; dep. Dz. Ābiķis: „Ilma! Neļaujies provokācijām!”)

Par jautājumu. Latvijas Republika ir parlamentāra republika, un to nosaka Satversme. Šo grāmatiņu Čepānes kundze bieži vien nēsā līdzi, diemžēl man nav skaidrības, vai viņa pilnā mērā saprot to, kas tur ir ierakstīts. (Zālē smiekli.) Ikdienā visas procedūras, kuras ir noteiktas attiecībā uz valsts amatpersonu ievēlēšanu, ir noteiktas Satversmē, likumdošanas aktos un likumam pakārtotos aktos. Ikviena no jums atrašanos šodien šeit Saeimas deputāta statusā nosaka likums. Valsts Prezidenta atrašanos amatā nosaka Satversme. Tiesnešu ievēlēšanu un atrašanos noteiktā amatā nosaka... tajā skaitā noteikta normatīvā bāze. Tas pats attiecas uz prokuroriem, Valsts policijas darbiniekiem, Drošības policijas darbiniekiem, SAB darbiniekiem, ministriem... (No zāles dep. J.Reirs: „Vācijas kancleru!”) patiesībā uz visiem.

Diemžēl līdz pat šim brīdim kārtības, kādā būtu izvirzāms un apstiprināms amatā eirokomisārs darbībai Eiropas Komisijā, nav. Nav neviena normatīvā akta, kurš paredzētu, kas tas būs par cilvēku, kāda būs procedūra, kāpēc - galvenais, par ko - viņš šajā izpildinstitūcijā - Eiropas Parlamentā - tiek deleģēts.

Līdz ar to primārs ir jautājums, ko es mēģināju arī izvērtēt: cik lielā mērā noteiktajā kārtībā ir jāpieņem regulējums, lai sabiedrībai būtu skaidra un saprotama regulējuma esamība par tā vai cita cilvēka izvēli šim tiešām augstajam amatam Eiropas izpildinstitūcijā, kurā cilvēks varētu strādāt turpmākos piecus gadus un attiecīgi arī saņemt atalgojumu, kurš tiešām ir nozīmīgs, pārstāvot visas valsts intereses - ne tikai pozīcijas vai opozīcijas intereses.

Šo jautājumu es sāku pētīt dziļāk, un tad to negatīvo nostāju, kura principāli ir no VIENOTĪBAS, es sapratu vai arī mēģināju saprast, pētot Valda Dombrovska deklarācijas uzstādījumus par to, kādā veidā tad minētā valdība darbosies. Esošā koalīcija vārdos sevi dēvē par tiesiskuma koalīciju, taču ar tiem darbiem, cik zināms, viņai tā īsti neiet.

Deklarācijā par Valda Dombrovska vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību ir 4095 vārdi. Diemžēl starp šiem nav neviena vārda par atklātumu. Tikai vienu reizi un tikai attiecībā uz izglītību un zinātni ir minēts taisnīgums. Vairāk - pat veselas divas reizes - ir pieminēts godīgums. Kā jau „tiesiskuma koalīcijai” pienāktos, vārdam „tiesiskums” ir veltīta pat vesela nodaļa, bet tikai attiecībā uz investoru tiesiskās aizsardzības stiprināšanu, strīdu alternatīvu risināšanu, dalītajiem īpašumiem un hipotekāro kreditēšanu. Ne vārda attiecībā uz valsts varu, attiecībām ar sabiedrību, amatpersonām, to iecelšanas kārtību. Tajā pašā laikā viena no valdības prioritātēm šiem trim gadiem ir tiesiskuma nostiprināšana un sabiedrības uzticēšanās valsts varai, sabiedrības līdzdalības un iniciatīvas veicināšana dalībai valsts pārvaldes procesos. Premjers, cik mums ir zināms, tagad nu jau ir tiesiskuma garants mūsu valstī, vienlaicīgi uzņemoties atbildību par tieslietu jomu.

Acīmredzot šie vārdi, kas ir „iekalti” premjera vadītās valdības deklarācijā, un tie reālie darbi būtiski atšķiras, jo tiesiskā kārtība, kura normālā demokrātiskā valstī un normālā demokrātiskā iekārtā būtu nepieciešama, tiek vienkārši ignorēta (No zāles dep. J.Reirs: „Kurā valstī?”), un par tās vajadzību diemžēl VIENOTĪBAS politiķi runā tikai tad, kad viņiem ir izdevīgi apstiprināt vienu vai otru savas partijas biedru kādā... piemēram, „Pasažieru vilciena” vai „Latvijas dzelzceļa” valdē bez jebkāda konkursa. (No zāles dep. A.Loskutovs: „Par tēmu!”)

Pirms vēlēšanām VIENOTĪBA mums visiem solīja godīgāku un profesionālāku valsts pārvaldi, bet uzreiz pēc vēlēšanām valsts amati tika dalīti, kā bija ierasts iepriekš, - paslepus, savtīgi, izpatīkot un izdabājot atsevišķām personām; vērtējot nevis kandidātu profesionalitāti, bet partejisko piederību un koalīcijas aritmētiku.

Godājamie kolēģi! Mēs vēlējāmies jums norādīt, ka tas pats ir attiecināms arī uz eirokomisāra amata kandidāta izvirzīšanas procedūru, kārtību un iespējamo amata kandidātu, par kuru acīmredzot - mums ir bažas! - gribētu būt varbūt katrs no jums vai arī tie cilvēki, kurus jūs gribat aizsūtīt uz Eiropu, lai viņi turpmāk, nākošajās Saeimas vēlēšanās, neradītu jums pašiem konkurenci.

Īpatnēji, bet Saeimas ārkārtas vēlēšanās sevi bija pieteikusi arī Zatlera Reformu partija, kura deklarēja atklātumu un godīgumu. Es atkārtošu - atklātumu un godīgumu!

Arī Nacionālā apvienība, kurai, zināms, arī piemīt spēks un teikšana, līdz pat pagājušajai nedēļai bija atbildīga par tiesiskuma nostiprināšanu valstī. Mums ir cerība, ka tagad viņu viedoklis šajā jautājumā attiecībā uz nepieciešamību ieviest procedūru eirokomisāra amata deleģēšanas kārtībai mainīsies.

Un sanāk tā, ka, jau 10 gadus esot Eiropas Savienībā, nevienai valdošajai koalīcijai nebija pat ienācis prātā, ka Latvijas Republikas eirokomisāra amata kandidāta izvirzīšanai būtu jāizstrādā un jānostiprina saprotama, godīga un atklāta procedūra. Diemžēl divu gadu laikā šāda doma neapgaismoja arī tā saukto tiesiskuma koalīciju, kurai, spriežot pēc bieži pielietotās definīcijas, bija jārūpējas tieši par atklātumu un godīgumu savā darbā.

Tiesību sistēma bez tiesību normu skaidrības, saprotamības un prognozējamības ir absurds, kas noved pie mānīšanās un manipulācijām. Un vai ne jūs, Čepānes kundze, Satversmes tiesas spriedumos nonācāt pie šāda veida secinājumiem? Tas ir tāpat kā tad, ja valstī nebūtu pamatlikuma - Satversmes vai zoles spēlē nebūtu nekādu noteikumu. Šādas kārtības neesamība rada jautājumus, kam, kas un par ko pienākas. Un, ja procedūra būtu taisnīga, tad nevienam no mums šodien šādi jautājumi nerastos.

Pēc būtības mēs šodien debatējām par vienlīdzīgām tiesībām. Jūs norādījāt uz sabiedrības šķelšanu, bet katram Latvijas cilvēkam ir tiesības pretendēt uz šo augsto amatu un tikt deleģētam darbam eirokomisāra amatā. Premjers Dombrovskis, nevēloties noteikt skaidru procedūru eirokomisāra apstiprināšanā, nonāk pretrunā ar paša vadītās valdības deklarāciju, kurā tiek solīts nostiprināt tiesiskumu un veicināt sabiedrības uzticēšanos valsts varai, tās līdzdalību. Acīmredzot tagad sajaucās personīgās, koalīcijas un sabiedrības intereses. Koalīcijas deputātu rīcība līdz šim brīdim faktiski ir pierādījusi vēlmi deklarēt savu darbību atklātuma un tiesiskuma interesēs, bet reāli rīkoties pretēji šīm vērtībām. Šāda rīcība ir amorāla un, protams, neveicina sabiedrības uzticēšanos valsts varai un tiesiskuma stiprināšanu. Eiropas Savienības komisāra amata pretendenta kandidatūra ir jāapstiprina Saeimā, kandidatūras izvirzīšanai jānotiek saskaņā ar saprotamu, atklātu un godīgu procedūru, nevis saskaņā ar kāda izdomātām paražu tiesībām.

Latvijas valsts ir parlamentāra republika, un premjeram līdzi nenāk tiesības vienpersoniski deleģēt pārstāvi darbam Eiropas Komisijā. Procedūras eirokomisāra virzīšanai ir arī mūsu kaimiņiem - gan lietuviešiem, gan arī igauņiem. Piemēram, Lietuvā valdība nominē eirokomisara kandidātu un parlaments par viņu balso. Spānijā valdība nominē kandidātu, bet viņš tiek saskaņots ar opozīciju. Jūs tikai iedomājieties! Tās taču vispār ir kaut kādas jums pat neiedomājamas lietas! Polijā valdība viņu nominē, kandidatūru izvērtē parlamenta Eiropas Savienības lietu komiteja un dod viņam savu akceptu.

Tiešām ir iebildes pret formālām lietām, aiz kura vārda likt komatu Zaļo un Zemnieku frakcijas piedāvājumā. Un par to mēs sniegsim papildu priekšlikumus, ja šis likumprojekts tiks apstiprināts pirmajā lasījumā.

Es aicinu kolēģus būt atbildīgiem, stiprināt tiesiskumu un veicināt valsts līdzdalību valsts pārvaldes procesos.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies par jūsu viedokli.

Nākošā runāt pieteicās Inese Lībiņa-Egnere.

I.Lībiņa-Egnere (RP).

Godātie kolēģi, es jūs ļoti augstu vērtēju un cienu, tāpēc nevaru pieļaut šādu situāciju, ka no Saeimas tribīnes tiek izplatīti nevien maldinājumi, bet arī nepatiesība (No zāles dep. I.Zariņš: „Kuri?”) par to, ka eirokomisāra iecelšanas procedūra nav noteikta nevienā normatīvajā aktā. Eiropas komisāru iecelšanas procedūra ir noteikta Eiropas Savienības dibināšanas līgumos, virkne izmaiņu ir veikta Lisabonas līgumā, un Eiropas Savienības dalībvalstij - Latvijas Republikai - šie normatīvie akti ir saistoši ar likuma spēku. Līdz ar to eirokomisāra iecelšanas procedūra ir noteikta šajos Eiropas Savienības noteiktajos aktos un mums ir ne vien tiesības, bet arī pienākums tos ievērot.

Un, lūk, šajos saistošajos normatīvajos aktos ir arī skaidri noteikts, ka katra dalībvalsts nevis ieceļ kandidātu un virza kandidātu, bet katrai dalībvalstij noteiktajā laika periodā ir tiesības virzīt pretendentu kādam no komisāra amatiem... nevis saistoši no dalībvalsts puses, bet tikai un vienīgi konsultatīvi, lai šajā laika periodā, kad virzītais iespējamais komisijas vadītājs, veidojot jauno komisiju, saskaņojot minēto kandidātu kompetences un dalībvalstu iespējamo kompetenču sadalījumu, sastādītu tādu komisiju, kas atspoguļotu pēc iespējas plašāku visu Eiropas Savienības dalībvalstu izteikto gribu, un šī kārtība ir stingri reglamentēta ar Eiropas Savienības normatīvajiem aktiem,

Un es lūdzu tik tiešām šeit no Saeimas tribīnes nerunāt tā, it kā mēs nebūtu nu jau tiešām gandrīz 10 gadus Eiropas Savienības dalībvalsts. Un studentiem, īpaši tiem, kas ir ieguvuši juridisko izglītību, tas tiek mācīts kā reizrēķins.

Tāpēc līdz ar to es gribu teikt, ka tas, par ko mēs šeit runājam - mēs runājam, kādā veidā mēs šeit, Latvijā, veidojam šīs politiskās konsultācijas, lai tajā posmā, kad Latvija piedāvā savu iespējamo kandidātu vai vienu no iespējamiem kandidātiem, tas kandidāts būtu ar vislielākajām izredzēm tikt apstiprinātam un ar vislielākajām izredzēm arī pārstāvēt Latviju kā Eiropas Savienības dalībvalsti. Un tādēļ... Lūkojoties, kā citas Eiropas Savienības dalībvalstis šo procesu ir noteikušas, mēs redzam, ka Saeimas debates vienmēr ir svarīgas.

Un es šeit no šīs tribīnes nevaru atbildēt, kādēļ Latvijā ir ieviesusies šāda ačgārna tradīcija, ko Zaļo un Zemnieku savienības izvirzītais premjers Emsis ir iedibinājis, virzot savas partijas biedri Ūdri tajā brīdī, kad parlaments nav bijis iesaistīts šajā apstiprināšanā. (Starpsaucieni no zāles.) Iespējams, ka šī tradīcija ir ačgārna.

Es redzu, ka Eiropas lietu komisija ir tā vieta, kur mums ir ne vien tiesības, bet pienākums to darīt un Saeimas kārtības rullis jau šobrīd to paredz. Es citēju Saeimas kārtības ruļļa 185.1 pirmo daļu: „Saeima savu līdzdalību Eiropas Savienības jautājumos realizē ar Eiropas lietu komisijas starpniecību, ja Saeima nav lēmusi citādi.” (No zāles dep. I.Grigule: „Lems!”)

Līdz ar to jau šobrīd mums ir Eiropas lietu komisijā jāapspriež jautājumi, kas ir aktuāli Latvijas politiskajā un ekonomiskajā darba kārtībā un saistīti ar Latvijas dalību Eiropas Savienībā. Un es zinu un redzu - kamēr vien es un manas frakcijas pārstāvji un, es ticu un ceru, arī citi... Šo, iespējams, ačgārno kārtību, kas ir iedibināta diemžēl toreiz šī manis minētā Ministru prezidenta darbības laukā, lauzīs un šīs debates notiks. Taču tās notiks Eiropas lietu komisijā atbilstoši Eiropas Savienības pamatdokumentiem un atbilstoši Saeimas kārtības rullim.

Un otrs retoriskais jautājums, ko es gribu uzdot iesniedzējiem un kvēliem iesniedzēju pārstāvju aizstāvjiem: vai tas 51 deputāts, kurš balsos par kandidātu, balsos atklātā vai aizslēgtā balsojumā? (Starpsaucieni no zāles: „Pilnīgi vienalga!” Dep. I.Grigule: „Slēgtā!”) Atklātā! Jo šobrīd 51 balsi, ar kuru Satversme noteic Valsts prezidenta ievēlēšanu... es saprotu, ka šis sirdsapziņas balsojums jums neļauj balsot atklātā balsojumā, un kārtējo reizi šeit, Saeimā, tiek noraidītas vēlmes un solījumi atklātā balsošanā vēlēt augstāko valsts amatpersonu. Jūs vēlaties šo latiņu pacelt arī iespējamajam pretendentam.

Šeit es dzirdēju kvēlas runas par tiesiskumu un atklātību, par debatēm. Es tiešām izmantošu stenogrammu no Elksniņa kunga kvēlajām debatēm, lai vēlreiz pievērstos tik tiešām ļoti nozīmīgam jautājumam - augstākās valsts amatpersonas ievēlēšanai ar 51 deputāta balsi caurskatāmā, skaidrā, atklātā balsošanā Saeimas sēdē, kā tas pienākas Latvijas tautas priekšstāvjiem.

Tā ka, lūdzu, godātie kolēģi, vēlreiz, balstoties uz to... Kā jau es minēju, Saeimas Juridiskā komisija nevis runāja dzejnieku vārdiem vai mūzikas valodā, bet tiešām lēma par jautājumiem, kas ir ļoti svarīgi, par to, ko Saeimas kārtības rullis jau noteic, un, lai šis likumprojekts tomēr ievērotu Satversmi (tas tomēr ir klajā pretrunā ar Satversmi!), ir noraidījusi šī likumprojekta virzību pirmajā lasījumā.

Mēs šeit šo likumprojektu skatām tāpēc, ka iesniedzēji ir izmantojuši savas tiesības - Saeimas kārtības ruļļa dotās tiesības - tomēr prasīt to izskatīšanu pirmajā lasījumā Saeimas sēdē, un tāpēc arī ir šīs debates. Bet, ja jums ir nepieciešamība vai vēlme uzklausīt visus argumentus, kuri tika izteikti Saeimas Juridiskās komitejas sēdē, - tās ir atklātas, tās tiek ierakstītas, un, es domāju, arī audioierakstu jūs visi varat iegūt.

Manuprāt, šīs debates šeit ir laikā un vietā un Eiropas lietu komisijā tām būtu jāturpinās.

Es arī savā vārdā, ne vien Juridiskās komisijas vārdā, lūdzu neatbalstīt šo likumprojektu.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Otro reizi pieteicies runāt Andrejs Elksniņš. Jums ir piecas minūtes.

A.Elksniņš (SC).

Visu cieņu Lībiņas-Egneres kundzei par viņas viedokli, bet laikam diemžēl mūsu viedokļiem nav jāsaskan.

Pirmkārt, atšķirībā no jūsu deleģētā ministra Pavļuta kunga, kurš vakar „Sastrēgumstundā” saņēma norādījumus (No zāles dep. A.Loskutovs: „Par tēmu!”) no labklājības ministries Viņķeles par žurnālista pārmetumiem par to, ka patiesībā „Liepājas metalurga” krahs bija paredzēts jau iepriekš, viņa vienkārši pateica: „Neiesaisties, Daniel!” Mēs esam dažādi! Mēs iesaistīsimies un arī atbildēsim uz jūsu pārmetumiem, patiesībā klajiem meliem, ko jūs tikko pateicāt vai nu vienkārši jūsu nezināšanas, vai arī nekompetences dēļ.

Lisabonas līgums un vienošanās par Eiropas Savienības dibināšanu paredz, ka eirokomisāra kandidāta virzīšana ir katras valsts iekšējā lieta. Tāpēc katra Eiropas Savienības valsts ir paredzējusi noteiktu kārtību, procedūru, kādā eirokomisāra amata kandidāts ir virzāms un apstiprināms. Viņu, kā, piemēram, Francijā, virza prezidents, vai, piemēram, kā Vācijā, virza kanclers, vai, piemēram, kā Spānijā, virza valdība, vai, kā, piemēram, Lietuvā, virza prezidents un apstiprina parlaments, vai, līdzīgi kā Igaunijā...

Runa ir par to, ka ir šis deleģējums - Eiropas Komisijas komisāru deleģēt ar tādu procedūru, kādu mēs, Latvijā dzīvojošie un Latvijas tautu pārstāvošie deputāti, gribam, negribam, vēlamies vai nevēlamies iedibināt.

Tās atrunas, kuras ir paredzētas Eiropas Savienības normatīvajos aktos, tas ir deleģējums mums: „Izlemiet!” Un tagad, Lībiņas-Egneres kundze, mēs arī lemjam par to, vai mums ir jānosaka procedūra vai nav jānosaka procedūra, vai arī vienkārši ir jāparunā par šo jautājumu un jāpievēršas nezin kam, par ko jūs tagad runājat. Tāpēc nevajag maldināt! Un mums tiešām Latvijā nacionālajā līmenī neviena normatīvā akta par šāda veida tiesībām - viņu deleģēt premjeram - nav.

Otrkārt, jūs ļoti cītīgi kritizējāt... tikko nosaucāt kādreizējo premjeru Emsi un viņa iedibināto tradīciju. Es ļoti atvainojos, jūs personīgi politikā ienācāt ar cīņu pret oligarhiem vai jums tas baigi iepatikās? Tas, ko viņi ir sastrādājuši iepriekš? Viņi pat ir nākuši klajā ar šo iniciatīvu, ka tas būtu jālabo un jāievieš tiešām skaidrība. Jūs iekodāties tajā saldajā auglī, un tagad jūs baudāt, tā teikt, garšu. Vai jūs gribat pie tā pieturēties? Mēs negribam!

Un mēs tiešām apsveicam, ka viņi nolēma, tā teikt, pašattīrīties un šāda veida regulējumu tomēr ieviest. (Zālē smiekli.) Tas ir apsveicami! Jūs iekšienē pat apspriežat, ka varbūt rītdien izveidosies koalīcija un jūs izmetīsiet ārā tos nacionāļus beidzot no valdības.

Treškārt. Cienījamie kolēģi! Jautājums tiešām ir ļoti vienkāršs: būt vai nebūt procedūrai?

Šodien mēs debatējam likumprojektu pirmajā lasījumā, kad nevienam no Saeimas deputātiem vēl nav tiesību iesniegt priekšlikumus, precizējumus, vai grozījumus šai patiesībā fundamentālajai idejai, ko viņi tagad piedāvā. Un mēs tos iesniegsim. Es personīgi iesniegšu priekšlikumu par to, ka ir jābūt tāpat kā Satversmē noteiktajā un jūsu citētajā pantā, ka Saeima ir lēmusi viņu pieņemt ar balsu vairākumu un ka ir jābūt tiešām atklātiem balsojumiem. Par to nav runas! Par ko jūs tagad runājat? Nu tad atbalstiet un pati personīgi šos priekšlikumus iesniedziet, nevis atbalstiet situācijas nerisināšanu pēc būtības, stāstot mums kaut kādas muļķības!

Sēdes vadītājs. Paldies deputātam Andrejam Elksniņam par emocionālo runu!

Nākošā debatēs pieteikusies Dana Reizniece-Ozola.

D.Reizniece-Ozola (ZZS).

Gribu teikt, ka mēs mācāmies no esošā premjera Valda Dombrovska, kurš arī nupat sacīja, ka... neatceros, kāds bija jautājums, bet viņš sacīja, ka kļūdas ir jāatzīst un jālabo.

Par kļūdām runājot, Elksniņa kungs jau ļoti precīzi stāstīja par to, ka galvenā kļūda ir tā, ka mums nav sava skaidra nacionālā regulējuma, kā šāds amata kandidāts būtu jāizvirza. Ir tradīcija, un pat šī tradīcija nav konsekventa! Juridiskās komisijas sēdē bija premjera biroja pārstāvji, kuri atzina, ka tajos dažos gadījumos, kad šāds kandidāts ir izvirzīts, atsevišķos gadījumos tas ir bijis ar Ministru kabineta lēmumu, bet citos - ar rīkojuma projektu. Tā ka pašiem nav skaidrs, kā tad īsti būtu pareizāk un labāk šo tradīciju realizēt.

Kādēļ es tomēr aicinu atbalstīt šodien šo priekšlikumu?

Pirmkārt. Jā, likumprojekta autori izmantoja savas tiesības lūgt to skatīt Saeimas sēdē, lai diskusija nenotiktu pa kaktiem; lai tā nenotiktu vēstuļu vai vēl kādās citās formās, kur neviens neredz un nedzird un nevar ietekmēt, bet lai tā notiktu šeit, Saeimas sēdes tribīnē, lai par to dzirdētu un atgādinātu, ka šis jautājums ir svarīgs un nevar tikt atstāts bez turpinājuma.

Otrkārt. Ir bažas, ka, ja šodien šo likumprojektu nevirzīsim tālāk, jautājums tiks ielikts dziļi, dziļi atvilktnē, neskatoties uz tā milzīgo aktualitāti.

Kāpēc es tā saku? Viens konkrēts piemērs: 2012.gada 17.janvārī Zaļo un Zemnieku savienība iesniedza priekšlikumu Latvijas Republikas Satversmes grozījumiem, paredzot Latvijas Republikas Satversmē nostiprināt negrozāmos pantus, respektīvi, nostiprināt valsts pamatvērtības. Kādēļ? Tāpēc, ka tajā laikā bija ļoti liela aktualitāte - valodas referendums. Visi runāja: „Jā, svarīgi par to runāt, diskutēt”, bet šis ZZS priekšlikums joprojām guļ kaut kur kādā Juridiskās komisijas atvilktnē, neskatoties uz to, ka jautājums tiešām svarīgs. Šobrīd Lībiņas-Egneres kundze karsti aizstāv to, ka jautājums ir svarīgs un ka Eiropas lietu komisija to risinās. Es arī šodien Saeimas sēdē neredzu, ka Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Zanda Kalniņa-Lukaševica uzkāptu šeit tribīnē un apliecinātu mums visiem, ka tas tiks risināts, kā tas tiks risināts un kad tas tiks risināts. Nav neviena termiņa, līdz kuram laikam tas būtu jāizdara.

Es esmu dzirdējusi, ka koalīcija esot vienojusies, ka līdz šī gada beigām kāds risinājums ir jāizstrādā. Bet nu tad ir jautājums - kas tad ir galvenā lēmējinstitūcija Latvijas valstī? Koalīcija? Jā, dažkārt saka, ka no bērna mutes runā patiesība. Taču jāatzīst, ka šodien no prezidenta mutes ir runājusi patiesība, kad viņš sacīja, ka koalīcijas līgums ir tāds īpatnējs veidojums un partijas to nereti uztver kā augstāku par valsts Satversmi.

Tieši šinī situācijā, kad mūsu valsts diemžēl ir tāda, ka dažkārt augstāk par Satversmi turam koalīcijas līgumu, ir jābūt ļoti skaidram regulējumam, kā šāda augsta amata kandidātus mēs izvirzām. Tādēļ es lūdzu šo likumprojektu, šo iniciatīvu, atbalstīt un virzīt tālāk diskusijai.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Turpinām debates.

Runās deputāte Inese Lībiņa-Egnere, otro reizi. Piecas minūtes jums!

I.Lībiņa-Egnere (RP).

Man vienmēr patīk skaidrība, tādēļ es vēlos arī atbildēt Elksniņa kungam, ka viņš ir mani pārpratis vai, iespējams, es esmu pārpratusi viņu. Man būs jāpaņem Saeimas sēdes stenogramma... Tas, ko viņš teica... Viņš teica, ka nekur neesot noteikta procedūra Eiropas komisāra amata kandidātu izvirzīšanai, bet es teicu, ka procedūra ir noteikta Eiropas Savienības pamatlīgumos. Pēc tam, jā, seko nākamais raunds: mēs sākam runāt par kandidātiem. Un kandidāti, protams, tiek apspriesti, par kandidātiem, protams, tiek debatēts.

Juridiskajā komisijā tik tiešām mēs salīdzinājām daudzas valstis; bez Lietuvas mēs salīdzinājām vairumu to valstu, kurās ir izmantota Eiropas lietu komisija.

Un es aicinu tik tiešām... Īpaši vēršos pie Juridiskās komisijas locekļiem, jo mēs, Juridiskās komisijas locekļi, šeit debatējam, un pārējiem, jā, tā mūsu biežā uzstāšanās šeit, Saeimas tribīnē, varbūt ir tā kā mazliet par daudz... Es aicinu: vajag pašiem pieturēties pie tiem argumentiem, kurus mēs zinām, un nepārmest viens otram.

Un, ja reiz ir jautājumi Ministru prezidentam, tad jautājumus Ministru prezidentam var uzdot gan rakstveidā, gan arī īpašās jautājumu un atbilžu sēdēs, kuras tiek rīkotas ceturtdienu vakaros. Tad, lūdzu, dariet to! Bet Saeimas kārtības rullis ir tas mūsu procedurālais likums, kurā ir atrunāta procedūra, kā mēs paši sev noteicam darbu.

Un manis minētajā 185.1 panta pirmajā daļā noteikts, ka Eiropas lietu komisija ir tā vieta, kur mēs debatējam un izlemjam jautājumus (No zāles dep. I.Zariņš: „Par ko debatēt?! Nebūs jau par ko debatēt!”), kas ir saistīti ar Latvijas Republikas dalību Eiropas Savienībā, Zariņa kungs. To skaitā ir arī iespējamo pretendentu izvirzīšana, kas, manuprāt, nav īpaši vēl jāieraksta atsevišķā likuma pantā.

Un tad es no savas puses kā Eiropas lietu komisijas locekle arīdzan, Reiznieces-Ozolas kundze arīdzan... nu tad mēs arī varam rosināt vienā no tuvākajām sēdēm to jautājumu izskatīt (No zāles dep. D.Reizniece-Ozola: „Es jau rosināju sen!”), un darām to! Bet šeit, Saeimas

sēdē, mēs runājam par iespējamu likumprojekta apstiprināšanu, lai gan ir skaidrs arī tas, ka tas šobrīd neatbilst Satversmei, bet likumprojekts, kurš neatbilst Satversmei, nevar tikt apstiprināts nedz pirmajā, nedz otrajā, nedz arī galīgajā lasījumā. Tas gluži vienkārši... Iesniegtais likumprojekts ir antikonstitucionāls.

Sēdes vadītājs. Paldies par debatēm! Debates slēdzu.

Juridiskās komisijas vārdā - Inese Lībiņa-Egnere. Nē, nebūs! Tad lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi Saeimas kārtības rullī”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 39, atturas - 1.

Lūdzu noteikt termiņu otrajam lasījumam.

I.Lībiņa-Egnere. Tā kā komisija šo likumprojektu neatbalstīja, komisijai priekšlikumu nav.

Sēdes vadītājs. Ieslēdziet, lūdzu, mikrofonu deputātei Danai Reizniecei-Ozolai!

D.Reizniece-Ozola (ZZS).

Piedāvājam šā gada 5.decembri noteikt par priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

Sēdes vadītājs. Vai ir citi ir priekšlikumi? Labi! Šķiet pieņemts 5.decembris. Paldies.

Pēdējais darba kārtības jautājums ir likumprojekts „Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā”.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - Jānis Reirs.

J.Reirs (VIENOTĪBA).

Augsti godātais sēdes vadītāj, godātie kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir sagatavojusi grozījumus „Pievienotās vērtības nodokļa likumā”. Šie grozījumi radušies saistībā ar vienu neprecizitāti, kas ir radusies budžeta izskatīšanas un budžeta paketes pieņemšanas laikā, tātad „Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā” otrajā lasījumā Finanšu ministrija Ministru kabinetam iesniedza 115.panta grozījumus, kur norādīja summas latos. Ministru kabinets veidoja jaunu priekšlikumu, saglabājot šīs summas latos. Arī Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija, izskatot šo likumprojektu, saglabāja summas latos, un pēdīgi arī Saeima, balsojot par šo likumprojektu, saglabāja summas latos. Taču šis bēdīgais stāsts par šo likumprojektu tomēr noslēdzās veiksmīgi un priecīgi, un te nu man gribētos pateikt lielu paldies Juridiskajam birojam, kurš, neskatoties uz to, ka varbūt viss politiskais zobrats nojuka, pieņemot šo likumprojektu, tomēr kā kvalitātes uzraudzības pārstāvis atrada šo neatbilstību, mēs kopējiem spēkiem sagatavojām šo likumprojektu, lūdzam Saeimu piešķirt šim likumprojektam steidzamību un atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā, mainot 115.panta pirmās daļas, trešās daļas un piektās daļas latus uz eiro.

Sēdi vada Latvijas Republikas 11.Saeimas priekšsēdētājas biedre Inese Lībiņa-Egnere.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tā kā komisija ierosina atzīt likumprojektu par steidzamu, tad vispirms mums ir jābalso par steidzamību. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 94, pret un atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

Tagad balsosim par likumprojektu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 93, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, sakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un arī izskatīšanas dienu Saeimas sēdē!

J.Reirs. Kolēģi, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lēma lūgt Saeimu atbalstīt šo likumprojektu arī otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Tātad, ja citu priekšlikumu vai iebildumu nav, lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 94, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Līdz ar to visi šodienas darba kārtības jautājumi ir izskatīti.

Lūdzu, reģistrēsimies klātbūtnes reģistrācijai! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Un, kamēr tiek gatavoti rezultāti, kurus jums nolasīs Saeimas sekretāra biedrs Vucāna kungs, es vēlos jūs informēt, ka ir saņemts jauns jautājums - deputātu Reiznieces-Ozolas, Zariņa, Naudiņa, Krēsliņa un Dūklava jautājums finanšu ministram Andrim Vilkam „Par uzņēmumu statistikas datiem”. Tātad šis jautājums tiks nodots finanšu ministram.

Par jautājumiem, kuri ir uzdoti iepriekš un uz kuriem ir saņemtas rakstveida atbildes, un par to, par kuriem vēl ir nepieciešami papildjautājumi, Saeimas priekšsēdētāja jūs jau arī iepriekš informēja, tā ka atgādinu ka šodien pulksten 17.00 tiek rīkota jautājumu un atbilžu sēde.

Lūdzu! Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Vucānam reģistrācijas rezultātu paziņošanai.

J.Vucāns (11.Saeimas sekretāra biedrs).

Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies: Rihards Eigims... nav, Inga Vanaga... nav.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Saeimas sēdi slēdzu. Jauku jums dienu!

SATURA RĀDĪTĀJS
11. Saeimas rudens sesijas 16. sēde
2013. gada 21. novembrī

Paziņojums
  - Saeimas priekšsēdētāja S.Āboltiņa
   
Par darba kārtību
   
Par likumprojektu „Grozījumi Jaunatnes likumā” (Nr. 984/Lp11)
(Dok. Nr. 3100, 3100A)
   
Priekšlikumi - dep. M.Ivanova-Jevsejeva (par)
  - dep. A.Ašeradens (pret)
   
Par likumprojektu „Grozījumi Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā” (Nr. 985/Lp11)
(Dok. Nr. 3101, 3101A)
   
Priekšlikums - dep. M.Ivanova-Jevsejeva (par)
   
Par likumprojektu „Par Liepājas Universitātes Satversmes grozījumiem” (Nr. 986/Lp11)
(Dok. Nr. 3105, 3105A)
   
Par likumprojektu „Par Padomē sanākušo Eiropas Savienības dalībvalstu valdību pārstāvju Iekšējo nolīgumu par Eiropas Savienības palīdzības finansēšanu atbilstīgi daudzgadu finanšu shēmai laika posmam no 2014.gada līdz 2020.gadam saskaņā ar ĀKK un ES partnerattiecību nolīgumu un par finansiālas palīdzības piešķiršanu aizjūras zemēm un teritorijām, kurām piemēro Līguma par Eiropas Savienības darbību ceturto daļu” (Nr. 987/Lp11)
(Dok. Nr. 3106, 3106A)
   
Par likumprojektu „Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā” (Nr. 988/Lp11)
(Dok. Nr. 3116)
   
Lēmuma projekts „Par Vitas Puškundzes apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi” (Nr. 510/Lm11)
(Dok. Nr. 3095)
   
Ziņo - dep. V.Agešins
   
Lēmuma projekts „Par Sanitas Rūtenas-Laizānes apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi” (Nr. 511/Lm11)
(Dok. Nr. 3096)
   
Ziņo - dep. V.Agešins
   
Lēmuma projekts „Par Ineses Bērzkalnes apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi” (Nr. 512/Lm11)
(Dok. Nr. 3097)
   
Ziņo - dep. V.Agešins
   
Lēmuma projekts „Par Anitas Rudzišas apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi” (Nr. 513/Lm11)
(Dok. Nr. 3098)
   
Ziņo - dep. V.Agešins
   
Par darba kārtību
   
Likumprojekts „Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā” (Nr. 977/Lp11) (2.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 3063B)
   
Ziņo - dep. I.Mūrniece
   
Debates - dep. D.Kazāka
  - dep. D.Kazāka
  - dep. D.Kazāka
   
Likumprojekts „Par Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas Satversmes grozījumiem” (Nr. 894/Lp11) (3.lasījums)
(Dok. Nr. 3093)
   
Ziņo - dep. J.Vucāns
   
Likumprojekts „Par Latvijas Lauksaimniecības universitātes Satversmes grozījumiem” (Nr. 951/Lp11) (3.lasījums)
(Dok. Nr. 3094)
   
Ziņo - dep. J.Vucāns
   
Likumprojekts „Grozījumi Ceļu satiksmes likumā” (Nr. 630/Lp11) (3.lasījums)
(Dok. Nr. 3103)
   
Ziņo - dep. A.Rubiks
   
Likumprojekts „Grozījumi Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā” (Nr. 905/Lp11) (3.lasījums)
(Dok. Nr. 3104)
   
Ziņo - dep. Z.Kalniņa-Lukaševica
   
Debates - dep. J.Ādamsons
  - dep. J.Reirs
  - dep. L.Čigāne
  - dep. I.Līdaka
  - dep. J.Urbanovičs
  - dep. A.Ašeradens
  - dep. J.Dombrava
  - dep. A.Elksniņš
  - dep. I.Zariņš
  - dep. K.Seržants
  - dep. E.Smiltēns
  - dep. A.Lejiņš
  - dep. I.Zariņš
   
Informācija par atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem
   
Paziņojumi
  - dep. D.Stalts
  - dep. J.Reirs
   
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa - Saeimas sekretāra biedrs J.Vucāns
   
Debašu turpinājums - dep. B.Cilevičs
  - dep. L.Plavinska
  - dep. V.Ķirsis
  - dep. V.Reskājs
  - dep. J.Ādamsons
  - dep. V.Liepiņš
   
Likumprojekts „Grozījumi Autortiesību likumā” (Nr. 969/Lp11) (1.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 3017, 3087)
   
Ziņo - dep. R.Dzintars
   
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem”” (Nr. 748/Lp11) (2.lasījums)
(Dok. Nr. 3092)
   
Ziņo - dep. Dz.Ābiķis
   
Debates - dep. D.Kazāka
   
Likumprojekts „Tiesu ekspertu likums” (Nr. 739/Lp11) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 2531, 3099)
   
Ziņo - dep. A.Judins
   
Likumprojekts „Grozījumi Autopārvadājumu likumā” (Nr. 130/Lp11) (2.lasījums)
(Dok. Nr. 3102)
   
Ziņo - dep. Z.Kalniņa-Lukaševica
   
Debates - dep. V.Reskājs
  - dep. V.Agešins
   
Likumprojekts „Grozījumi Saeimas kārtības rullī” (Nr. 892/Lp11) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 2696, 3059, 3059A)
   
Ziņo - dep. I.Lībiņa-Egnere
   
Debates - dep. K.Seržants
  - dep. A.Elksniņš
  - dep. I.Lībiņa-Egnere
  - dep. A.Elksniņš
  - dep. D.Reizniece-Ozola
  - dep. I.Lībiņa-Egnere
   
Priekšlikums - dep. D.Reizniece-Ozola
   
Likumprojekts „Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā” (Nr. 988/Lp11) (1.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 3116)
   
Ziņo - dep. J.Reirs
   
Likumprojekts „Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā” (Nr. 988/Lp11) (2.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 3116)
   
Ziņo - dep. J.Reirs
   
Informācija par deputātu D.Reiznieces-Ozolas, I.Zariņa, R.Naudiņa, K.Krēsliņa un J.Dūklava jautājumu finanšu ministram Andrim Vilkam „Par uzņēmumu statistikas datiem” (Nr. 94/J11)
   
Informācija par atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem
   
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa - Saeimas sekretāra biedrs J.Vucāns

Balsojumi

Datums: 21.11.2013 09:15:07 bal001
Par - 59, pret - 32, atturas - 2. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Jaunatnes likumā (984/Lp11), nodošana komisijām

Datums: 21.11.2013 09:22:12 bal002
Par - 61, pret - 30, atturas - 3. (Reģistr. - 98)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā (985/Lp11), nodošana komisijām

Datums: 21.11.2013 09:24:28 bal003
Par - 87, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 98)
Balsošanas motīvs: Par Vitas Puškundzes apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi (510/Lm11)

Datums: 21.11.2013 09:25:24 bal004
Par - 83, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 98)
Balsošanas motīvs: Par Sanitas Rūtenas-Laizānes apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi (511/Lm11)

Datums: 21.11.2013 09:26:22 bal005
Par - 85, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 98)
Balsošanas motīvs: Par Ineses Bērzkalnes apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi (512/Lm11)

Datums: 21.11.2013 09:27:17 bal006
Par - 86, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 98)
Balsošanas motīvs: Par Anitas Rudzišas apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi (513/Lm11)

Datums: 21.11.2013 09:41:58 bal007
Par - 92, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 98)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā (977/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 21.11.2013 09:42:53 bal008
Par - 95, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 98)
Balsošanas motīvs: Par Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas Satversmes grozījumiem (894/Lp11), 3.lasījums

Datums: 21.11.2013 09:43:46 bal009
Par - 96, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 98)
Balsošanas motīvs: Par Latvijas Lauksaimniecības universitātes Satversmes grozījumiem (951/Lp11), 3.lasījums

Datums: 21.11.2013 09:46:09 bal010
Par - 96, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 98)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Ceļu satiksmes likumā (630/Lp11), 3.lasījums

Datums: 21.11.2013 11:16:54 bal011
Par - 30, pret - 53, atturas - 8. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.3. Grozījumi Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā (905/Lp11), 3.lasījums

Datums: 21.11.2013 11:19:17 bal012
Par - 66, pret - 29, atturas - 1. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā (905/Lp11), 3.lasījums

Datums: 21.11.2013 11:20:42 bal013
Par - 95, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Autortiesību likumā (969/Lp11), 1.lasījums

Datums: 21.11.2013 11:21:06 bal014
Par - 95, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Autortiesību likumā (969/Lp11), 1.lasījums

Datums: 21.11.2013 11:24:18 bal015
Par - 95, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem” (748/Lp11), 2.lasījums

Datums: 21.11.2013 11:25:40 bal016
Par - 92, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Tiesu ekspertu likums (739/Lp11), 1.lasījums

Datums: 21.11.2013 11:37:15 bal017
Par - 60, pret - 31, atturas - 1. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.5. Grozījumi Autopārvadājumu likumā (130/Lp11), 2.lasījums

Datums: 21.11.2013 11:38:10 bal018
Par - 39, pret - 46, atturas - 3. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.9. Grozījumi Autopārvadājumu likumā (130/Lp11), 2.lasījums

Datums: 21.11.2013 11:39:14 bal019
Par - 65, pret - 0, atturas - 30. (Reģistr. - 98)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Autopārvadājumu likumā (130/Lp11), 2.lasījums

Datums: 21.11.2013 12:17:33 bal020
Par - 54, pret - 39, atturas - 1. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Saeimas kārtības rullī (892/Lp11), 1.lasījums

Datums: 21.11.2013 12:20:33 bal021
Par - 94, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā (988/Lp11), 1.lasījums

Datums: 21.11.2013 12:20:55 bal022
Par - 93, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā (988/Lp11), 1.lasījums

Datums: 21.11.2013 12:21:34 bal023
Par - 94, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā (988/Lp11), 2.lasījums, steidzams




 

Frakciju viedokļi
2013.gada 21.novembrī

Vadītāja. Labdien, cienījamie radioklausītāji! Jūsu uzmanībai skan „Frakciju viedokļi”, un turpmākajās minūtēs par Saeimas šīsdienas sēdē skatītajiem jautājumiem jums pastāstīs Saeimas frakciju deputāti.

Pirmā šodienas tiešraidē no Saeimas nama Sēžu zāles runās Reformu partijas frakcijas deputāte Daina Kazāka. Lūdzu!

D.Kazāka (RP).

Labdien, cienījamie klausītāji. Šodien mums bija diezgan spraiga Saeimas sēde. Jāatzīst, ka pāris balsojumu bija ļoti pārsteidzoši, jo Nacionālā apvienība atbalstīja „Saskaņas Centru” un ZZS, un tādā veidā pāris koalīcijas jautājumu tika pārbalsoti. Un tas visnotaļ ir interesanti, runājot par šādām politiskajām niansēm, kādas mums šobrīd ir mūsu politiskajā vidē.

Bet nu pievērsīšos Saeimas sēdes darba kārtībai un konkrēti runāšu par diviem likumprojektiem.

Viens no tiem ir likumprojekts „Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā”. Šis likums konkrēti regulē mūsu bezmaksas virszemes apraidi. Precizēšu – apmēram 200 tūkstoši iedzīvotāju skatās virszemes bezmaksas televīziju ar tiem dekoderiem, ko viņi ir iegādājušies. Viņi nemaksā par papildu televīzijas programmām, un mums, valstij, ir jārūpējas, lai nodrošinātu šo iedzīvotāju informēšanu. Sakarā ar to, ka atbildīgā padome, tātad Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP), ir novilkusi laiku līdz pēdējam brīdim, tikai nupat tika izsludināts konkurss uz atlikušajām trim vietām šajā bezmaksas apraidē. Kā jau iedzīvotāji zina, no nākošā gada 1.janvāra no šīs bezmaksas apraides izstājas divi nacionālie komerckanāli – LNT un TV3. Līdz ar to paliek divi sabiedriskie kanāli – Latvijas 1.kanāls un Latvijas 7.kanāls – Latvijas Televīzija. Līdz ar to mēs nonākam situācijā, ka mums atbrīvojas trīs kanālu vietas šajā bezmaksas apraidē, un NEPLP šobrīd izsludinājusi konkursu par apraidi šajos trīs kanālos. Iedzīvotājiem jāvērš uzmanība uz to, ka principā gan Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija (ar Saeimas sēdes atbalstu šodien), gan arī NEPLP cītīgi strādā tomēr, lai aizpildītu šos brīvos trīs kanālus, un ir izsludināts konkurss, un mēs ļoti ceram, ka būs maksimāli daudz pretendentu uz šīm trim vietām, lai tomēr mēs nodrošinātu šo bezmaksas apraidi.

Jāsaka, ka gan Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā, gan arī šeit, Saeimas sēdē, aizstāvēju ideju, ka mums būtu maksimāli jāstiprina vietējais un reģionālais saturs. Diemžēl nedz komisijas darba grupā, nedz arī NEPLP šī ideja nav apstiprināta. Tātad mēs runājam tikai par vienu kanālu, kas varētu pretendēt uz nacionālo platformu, lai ziņotu par reģionālo saturu. Līdz ar to mēs nevaram runāt par to, ka būs tik laba viedokļu daudzveidība, kāda būtu nodrošināta, ja būtu divi kanāli, kas apraidītu šo reģionālo un vietējo saturu, tātad gan nacionālā līmeņa kanāls, gan arī paralēli tam viens kanāls, kur būtu iespējams apraidīt astoņos Latvijas reģionos šo vietējo un reģionālo saturu. Jāsaka, ka ar to mēs tad būtu veicinājuši viedokļu daudzveidību, kā arī vietējo un reģionālo televīziju attīstību. Diemžēl tas netika atbalstīts, un skatīsimies, kā šis konkurss notiek.

Taču es gribētu vēl vienu reizi vērst iedzīvotāju uzmanību uz to, ka mēs strādājam, lai tomēr būtu vairāk kanālu bezmaksas apraidē, nekā tikai šie divi sabiedriskie kanāli.

Tas būtu viens jautājums, ko es gribēju šodien skaidrot iedzīvotājiem.

Un otrs jautājums, kas ir ne mazāk būtisks un ko šodien mēs skatījām. Ir runa par likumu kopu saistībā ar seksuālās vardarbības pret bērniem un bērnu seksuālās izmantošanas un bērnu pornogrāfijas apkarošanu. Tātad mēs šobrīd stiprinām normas par to, ka ir jāpastiprina mediju atbildība, lai neizpaustu ar cietušo bērnu saistīto informāciju, cietušā bērna attēlu, kā arī lai neizpaustu informāciju, kas saistīta ar nepilngadīgām personām un kas sniegta, lai varētu identificēt likumpārkāpēju un nepilngadīgu liecinieku. Šīs ir visnotaļ nozīmīgas normas, ko mēs stiprinām, jo, kā mēs zinām, nesen, pirms pusgada, izskanējušajā Jaunjelgavas gadījumā medijos publicētā informācija ļāva ļoti viegli atšifrēt gan cietušo, gan viņa ģimeni. Teiksim paldies Dievam un visām tām pūlēm, ko gan deputāti, gan arī sabiedrība... vērsa uzmanību un palīdzēja konkrētajai ģimenei. Un arī šis negadījums tika ļoti izanalizēts, un skatīsimies, kā uzlabot esošās normas, jo tomēr netika nodrošināta bērna tiesību aizsardzība pašā augstākajā līmenī, jo tomēr varēja viegli identificēt, kas ir šis cietušais bērns, un varēja arī viegli identificēt gan šo nepilngadīgo likumpārkāpēju, gan arī lieciniekus, kas tur bija.

Mums tiešām jāstiprina šīs bērnu tiesību aizsardzības normas, un man prieks, ka šī direktīva Eiropas Savienībā tiek virzīta, un mēs Saeimā skatām visu, lai varētu maksimāli ātri, līdz šī gada 18.decembrim, pieņemt šo likumu kopu, lai stingrāk vērstos pret tiem, kas ir šo likumu subjekti.

Līdz ar to paldies jums par uzmanību, un līdz nākošajai reizei!

Vadītāja. Paldies deputātei Dainai Kazākai.

Nākamais runās Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputāts Kārlis Seržants. Lūdzu!

K.Seržants (ZZS).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Es parunāšu par divām lietām. Un viena no tām ir likumprojekts par kārtību, kādā mēs nākotnē tiksim pie eirokomisāra.

No Latvijas Republikas Satversmes un Saeimas kārtības ruļļa izriet, ka augstākās valsts amatpersonas apstiprina Saeima. Šobrīd Latvijas valstī nav noteikta vispār nekāda kārtība, kā Eiropas Savienības komisāra amata pretendentus izvirza, bet šobrīd pastāv tāda juridiski apšaubāma procedūra jeb, varētu pat teikt, tradīcija, ka minētā amata kandidātus izvirza Ministru prezidents. Nu, Eiropas likumdošanā šī kārtība nav noteikta, un katra valsts ir tiesīga pieņemt savu procedūru, kā to darīt. Ir valstis, kur, līdzīgi kā šobrīd Latvijā, to dara tiešām Ministru prezidents. Ir valstis, kur to dara prezidents. Un ir arī valstis, kur to dara parlaments balsojot. Tā ka vienotas receptes nav. Bet, ņemot vērā, ka dažu iepriekšējo premjeru izvirzītie kandidāti nav izturējuši, teiksim, tādu pārbaudi, mums likās, ka tomēr eirokomisāra amata kandidatūrai ir jābūt izdiskutētai. Iespējams, ka šādām kandidatūrām ir jābūt sākotnējā fāzē vairākām, lai varētu patiešām izvēlēties labāko. Aptaujājot, tā teikt, tādā ekspresaptaujā savus kolēģus Saeimā un viņiem uzdodot jautājumu: „Nu, kāds jums šķiet šībrīža eirokomisārs Piebalgs?” – visbiežāk atbilde bija: „Nu tāds – nekāds.” Un jāpiekrīt arī ir, jo no svarīgā enerģētikas komisāra amata viņš ir šobrīd nonācis attīstības komisāra amatā, kas ir faktiski trimda Āfrikā, un par viņu jau praktiski... ja viņš neapmaksātu žurnālistiem braucienus reportāžu taisīšanai par sevi, tad, man liekas, vispār būtu aizmirsuši, ka tāds ir.

Nu, lai šāda situācija neatkārtotos, mēs iesniedzām likumprojektu, lai šādu diskusiju veicinātu. Protams, iesniegtais likumprojekts nav perfekts, bet tieši tāpēc ir iespēja tagad deputātiem sniegt savus priekšlikumus. Un, teiksim, tas galamērķis būtu tāds (arī likumā tas ir pateikts), ka eirokomisāru tomēr ar savu balsojumu – ar 51 deputāta balsi – apstiprina Saeima un ka balsojums ir atklāts.

Tā kā par šo priekšlikumu nobalsoja ZZS, „Saskaņas Centrs” un Nacionālā apvienība, likumprojekts savu ceļu ir sācis, un līdz 5.decembrim deputāti varēs iesniegt priekšlikumus.

Un otra lieta, par ko es gribu pateikt un kas šobrīd īpaši satrauc sabiedrību: ir atkal kārtējie... kārtējās situācijas ar nepilngadīgo seksuālu izmantošanu. Un diemžēl prakse rāda, ka katru reizi, kad valstī notiek kāds skaļāks ar to saistīts gadījums, tad politiķi un dažādas amatpersonas vienmēr sāk atkal sacensties, kurš nu skarbāk atkal par šo problēmu izteiksies un kā, teiksim, tos cilvēkus novēros un ierobežos, bet paiet parasti, nu, kāda nedēļa, un visas tās runas beidzas.

Tagad varu teikt, ka ir pirmā mazā uzvara: ir speciāli izveidota Krimināltiesību politikas apakškomisija pie Juridiskās komisijas, un šonedēļ mēs tur skatījām jautājumu par to, vai dzimumnoziegumos apsūdzēti cilvēki ir atbrīvojami pirms termiņa. Un tie bija deputāta Rusiņa priekšlikumi, un komisijas locekļi – trīs no četriem – nobalsoja par to, ka dzimumnoziedznieki tomēr pirms termiņa nav atbrīvojami. Paskaidrošu, kāpēc tā: tāpēc, ka valstī diemžēl šobrīd nav pietiekama finansējuma Valsts probācijas dienestam. Un šobrīd brīvībā atrodas apmēram 90 šādu cilvēku, dzimumnoziedznieku, no kuriem 60 ir noziegumu izdarījuši attiecībā pret bērniem. Tā kā nav attiecīgajam dienestam pietiekamu līdzekļu, lai viņus kontrolētu, ir jāpārdomā... jāpadomā par atgriešanos pie diskusijas par vai nu ķīmiskajām metodēm, vai aprocēm, kuru uzlikšana ļauj izsekot, kur cilvēks atrodas jebkurā brīdī, vai jāievieš pedofilu reģistrs. Kaut kāda stingrāka kontrole šim noziegumu veidam ir vajadzīga, jo, cik es no savas prakses atceros, visas nežēlīgās slepkavības, kas ir bijušas saistībā ar nepilngadīgo izmantošanu, vienmēr ir pastrādājuši cilvēki, kas jau agrāk divas vai trīs reizes par šīm pašām lietām ir tiesāti.

Paldies.

Vadītāja. Paldies deputātam Kārlim Seržantam no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas.

Nākamajai vārds frakcijas VIENOTĪBA deputātei Lolitai Čigānei. Lūdzu!

L.Čigāne (VIENOTĪBA).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Apsveicu jūs šajā pēcsvētku nedēļā!

Es gribu pastāstīt par frakcijai VIENOTĪBA ļoti būtisku likumprojektu, kurš šodien tika pieņemts trešajā, galīgajā, lasījumā un kurā tika iestrādāti frakcijas VIENOTĪBA uz otro lasījumu iesniegtie grozījumi. Tas bija likumprojekts „Grozījumi Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā”. Frakcija VIENOTĪBA ierosinājusi likuma normu, kas noteiktu, ka nedrīkst izmantot deklarēto dzīvesvietu kā vienīgo kritēriju, nosakot atlaides sabiedriskajā transportā, un, lai gan šis grozījums attieksies uz visām Latvijas 119 pašvaldībām, tas diemžēl ir vislielākajā mērā saistīts tieši ar pašreizējo Rīgas domes vairākuma rīcību. Frakcija VIENOTĪBA ir pārliecināta, ka šobrīd Rīgas domē valdošais „Saskaņas Centra” vairākums diemžēl nerīkojas pēc sociāldemokrātiskajiem principiem, ko tie šobrīd un visu laiku ir sludinājuši, respektīvi, neņem vērā sabiedrības solidaritātes un sabiedrības vienlīdzības vērtības. Un tas visspilgtāk ir izpaudies darbībās, ko Rīgas dome ir veikusi, lai Rīgā deklarētajiem cilvēkiem noteiktu būtiskus atvieglojumus braukšanai sabiedriskajā transportā, bet noteiktu ļoti augstu tarifu cilvēkiem, kuri nav deklarēti Rīgā, bet brauc uz Rīgu strādāt, ārstēties, apmeklēt vēstures un kultūras pieminekļus un institūcijas. Frakcija VIENOTĪBA uzskata, ka šādā veidā... ja Rīgas domei būtu iespējams šādā veidā šķirot Rīgā cilvēkus atkarībā no tā, vai viņi ir deklarējuši dzīvesvietu Rīgā vai nav, tas nozīmētu, ka Rīgas iedzīvotāji lielā mērā tiktu nostādīti pret... pretnostatīti pārējiem Latvijas iedzīvotājiem. Un diemžēl šinī gadījumā saņemtu šīs atlaides gan bagāti, gan varbūt nabadzīgi, ne tik nodrošināti rīdzinieki; gan rīdzinieki, kas dzīvo bagātās savrupmājās, gan arī rīdzinieki, kas mīt nelielos daudzdzīvokļu māju dzīvokļos. Savukārt visi ārpus Rīgas deklarētie un dzīvojošie cilvēki, kas ar savu darbu atbalsta savu pašvaldību budžetus un savu pašvaldību ekonomisko dzīvi, šinī gadījumā tiktu iedalīti tajā kategorijā, kurai nāktos par šo sabiedrisko pakalpojumu maksāt dubulti.

Šobrīd Rīga it kā mēģina veicināt tā saukto park and ride sistēmu: cilvēki no novadiem, kas ir ārpus Rīgas, atbrauc ar savu personīgo transportu līdz Rīgas robežai, šo transportu tur atstāj un tad iekāpj sabiedriskajā transportā. Tāpēc ir ļoti žēl, ka Rīgas dome šobrīd tādā diezgan... triecientempā iet uz priekšu ar projektu, kas patiesībā paredzēs šo ar park and ride sistēmu saistīto cilvēku dubultu taksēšanu par katru braucienu sabiedriskajā transportā.

Diemžēl šodien mēs, arī frakcija VIENOTĪBA, debatēs runājām par to, ka Rīgas dome šajā otrdienā ir pieņēmusi lēmumu noteikt, ka papildu kritērijs varētu būt tas, ka visi tie cilvēki, kas ir vecumā, tā teikt, no nulles līdz 75 gadu vecumam, varētu saņemt šīs sabiedriskā transporta atlaides, ja viņi ir deklarēti Rīgā. Nu, tā ir savā ziņā tāda... mēs to vērtējam kā savā ziņā tiešām tādu prastu šmaukšanos; šādā veidā Rīgas dome mēģina apiet Sabiedriskā transporta pakalpojumu likuma normas, ka vienīgais kritērijs, nosakot atlaides, nedrīkst būt deklarētā dzīvesvieta.

Tāpēc frakcija VIENOTĪBA ļoti cer, ka par pašvaldību darbu atbildīgā ministrija, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM), vēlreiz izteiks iebildumus pret šiem Rīgas domes lēmumiem, jo tādi iebildumi jau ir vienreiz izteikti, gan citējot Satversmē noteiktos līdzvērtības un vienlīdzības principus, gan arī citējot Eiropas Savienības Tiesas spriedumu, kur ir noteikts, ka ekonomiskie kritēriji vai ekonomiskie apsvērumi nedrīkst būt vienīgie, uz kuru pamata tiek diferencētas sabiedriskā transporta pakalpojumu cenas. Tātad šis princips, ka tie, kas dzīvo Rīgā, ir privileģētā stāvoklī attiecībā uz piekļūšanu slimnīcām, universitātēm, muzejiem, bet tie, kuri nedzīvo un nav deklarēti Rīgā, savukārt ir daudz sliktākā stāvoklī, – šis princips nav atbalstāms ne no Satversmes viedokļa, ne no Eiropas Savienības Tiesas prakses.

Tā ka frakcija VIENOTĪBA ir ļoti gandarīta, ka Saeima nolēma pieņemt trešajā lasījumā šo likumprojektu, kas nosaka, ka deklarētā dzīvesvieta nedrīkst būt vienīgais kritērijs, nosakot atlaides.

Paldies.

Vadītāja. Paldies deputātei Lolitai Čigānei.

Nākamajai vārds Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!”–„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas deputātei Inārai Mūrniecei. Lūdzu!

I.Mūrniece (VL–TB/LNNK).

Labdien, godātie radioklausītāji! No Saeimas šīsdienas sēdes diskusijām es vēlētos izcelt trīs lietas.

Pirmā no tām ir eirokomisāra izraudzīšanas kārtība. Nacionālā apvienība iestājas par to, ka jābūt šeit ir plašām diskusijām, ir jānodrošina, lai iedzīvotāji dzirdētu, ko katrs no šiem kandidātiem uz augsto amatu sola. Mēs iestājamies par demokrātiju, atklātību un caurspīdīgumu eirokomisāra izraudzīšanās procesā.

Protams, vēlos uzsvērt, ka ir jābūt arī atklātam balsojumam. Tā ir viena no tām lietām, par kurām šajā sakarā iestājas Nacionālā apvienība. Tā ka jānodrošina sabiedrības iesaiste un nedrīkst būt tā, ka pretendenti uz augsto amatu tiek izraudzīti bez tādām plašākām diskusijām. Un jautājums: vai ar vienas Eiropas lietu komisijas iesaisti ir pietiekami? Mūsuprāt, ne.

Otra lieta, par ko vēlos stāstīt, ir Saeimas atbalstītie un pieņemtie grozījumi Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā. Nacionālā apvienība vienmēr ir uzskatījusi, ka nedrīkst diskriminēt iedzīvotājus pēc viņu dzīvesvietas un – tas ir vēl svarīgāk! – nedrīkst uzlikt tādus tarifus, kas iedzīvotājiem ir izteikti nedraudzīgi. Un šeit vēlos uzvērt, ka Nacionālā apvienība Rīgas domē balso pret šo tarifu: 1,20 eiro par vienu braucienu sabiedriskajā transportā. Tas ir ļoti augsts tarifs. Ņemot vērā iedzīvotāju rocību, ir pilnībā nesaprotami, kādēļ šādi tarifi tiek virzīti. Šobrīd var secināt, ka Rīgas dome attīstās vienā virzienā un valsts tomēr attīstās citā virzienā. Šeit ir disbalanss, kas jau kļūst izteiktāks ar katru dienu un katru mēnesi.

Trešā lieta, par ko vēlos runāt, ir Saeimas vienbalsīgi pieņemtie grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā. Es cienu radioklausītājus un tādēļ labošu manas kolēģes Dainas Kazākas teikto, ka netiktu... vai tikti likti šķēršļi reģionālā satura nonākšanai pie iedzīvotajiem. Tas vienkārši neatbilst patiesībai. Un konkursā var piedalīties arī reģionālās televīzijas. Tā ka ir darīts viss iespējamais, lai šis saturs, ko cilvēki skatīsies televīzijas bezmaksas apraidē (nu, vienkāršāk sakot, ar dekoderiem un antenām, bez maksas), būtu maksimāli plašs. Līdz ar to Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija šeit ir rīkojusies enerģiski. Tā kā Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome ir vilcinājusies un šo jautājumu atlikusi un pusgada laikā netika piedāvājusi modeli, kas būtu efektīvs un juridiski arī iespējams, tad komisija izveidoja darba grupu, izstrādāja likumprojektu, lai nodrošinātu to, ka tiek piešķirts sabiedriskais pasūtījums televīzijas kanāliem, kas vēlētos ieiet šajā bezmaksas apraidē. Un tā ir tāda jauna likuma norma. Faktiski likums šādu situāciju bija atļāvis jau iepriekš, bet šobrīd mēs darām visu, lai tā tiktu īstenota.

Es gribu uzsvērt, ka tieši mediji latviešu valodā ir latviskās kultūras un identitātes nesēji. Tā ir mūsu valsts nacionālā bagātība, un ir jācenšas nostiprināt vietējo mediju telpu, it sevišķi valsts valodā. Citas Eiropas Savienības valstis to dara, turklāt dara ar labiem panākumiem. Latvija ir pamodusies tikai nesen. Un labi, ka kolēģi no citām frakcijām arī ir nonākuši pie šāda secinājuma, ka Latvijai te vēl darāmā ir daudz un darbs ir pašā sākumā.

Par to, kas būs redzams bezmaksas apraidē, tātad ar dekoderiem, no 1.janvāra. Es gribu uzsvērt, ka Saeima savu darbu ir izdarījusi. Ir izveidoti ļoti labvēlīgi nosacījumi, lai būtu pietiekami plašs saturs pieejams. Pie darba ir enerģiski jāķeras Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei. Padome ir izsludinājusi konkursu, un tagad padomei ir arī jāraugās, lai tiešām tiktu uzrunāts, piesaistīts iespējami plašs pretendentu loks, un jāraugās arī, lai šajā apraidē nonāktu tie televīzijas kanāli, ko mūsu skatītāji vēlas skatīties. Protams, jādomā arī par reģionālā satura nostiprināšanu, un, cik zinu, te ir arī ļoti labas iestrādes. Tā ka gribu teikt, ka šobrīd visa atbildība ir Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei, bet mēs, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija, sekosim līdzi, kā padome strādā un pilda šo savu pienākumu – stiprināt vietējo mediju telpu.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies deputātei Inārai Mūrniecei.

„Frakciju viedokļos” pēdējais šodien runās Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas deputāts Valērijs Agešins. Lūdzu!

V.Agešins (SC).

Paldies.

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien es vēlos paust „Saskaņas Centra” frakcijas viedokli par diviem Saeimas sēdes darba kārtībā iekļautiem mūsu likumprojektiem – „Grozījumi Jaunatnes likumā” un „Grozījumi Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā”.

Viena no problēmām ir tā, ka arī gados jauni cilvēki ir samaksājuši augstu cenu par ekonomisko krīzi Latvijā. Ar nožēlu var atzīmēt, ka varas partijas mums nezināmu iemeslu dēļ savlaicīgi nepievērsās jaunatnes nodarbinātības problēmai, tāpēc „Saskaņas Centrs”, strādājot opozīcijā valdībai, bet ne Latvijas tautai, ir spiests meklēt un piedāvāt savus risinājumus šim jautājumam. Šajā situācijā mēs nevaram vienkārši sēdēt saliktām rokām. Pēc „Saskaņas Centra” frakcijas deputātu domām, Labklājības ministrijas redzējums par to, kādi ir prioritārie pasākumi cīņā pret jaunatnes bezdarbu un kā tiks tērēti Eiropas fondu līdzekļi, kas paredzēti šiem mērķiem, neiztur nekādu kritiku. Valdība pilnīgi ignorē problēmas, kas saistītas ar jauniešu migrāciju uz ārzemēm un viņu nelegālo nodarbinātību Latvijā. Piemēram, šī tēma nekādi nav atspoguļota Labklājības ministrijas sagatavotajā jaunatnes garantiju plānā.

Tāpēc šodien Saeimā tika izskatīti divi „Saskaņas Centra” sagatavoti likumprojekti – „Grozījumi Jaunatnes likumā” un „Grozījumi Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā”. „Saskaņas Centrs” uzskata, ka jaunatnes garantijām jābūt attiecinātām uz visiem jauniem cilvēkiem, kuriem tās ir nepieciešamas, ne tikai uz tiem, kam ir oficiāls bezdarbnieka statuss.

Tomēr Labklājības ministrijas pozīcija šajā jautājumā ir viennozīmīga: studenti nav jaunatnes garantiju plāna mērķauditorija. Viņiem nebūs paredzētas nekādas papildu iespējas praksei vai darbā iekārtošanai, kaut gan, pēc Latvijas nozaru ekspertu domām, tieši šī grupa būtu pelnījusi īpašu attieksmi, ņemot vērā to, ka tas, ka jauniešiem ir nodarbinātība mācību laikā, ļauj viņiem ātrāk integrēties darba tirgū pēc augstskolas beigšanas. Tādā veidā 100 tūkstošiem Latvijas augstskolu, koledžu un profesionālo skolu audzēkņu būs liegta pieeja jaunatnes garantijām.

Bez tam gribētos pievērst uzmanību ļoti formālai Latvijas valdības pieejai jaunatnes garantiju paketes veidošanā. Atgādināšu, ka no 2014.gada Eiropas programmas „Jauniešu garantija” ietvaros tuvāko gadu laikā Latvija saņems 59 miljonus eiro cīņai pret jaunatnes bezdarbu. Un ir acīm redzami, ka jaunie naudas piešķīrumi aizies veco, neefektīvo pasākumu nodrošināšanai, tādu kā karjeras konsultācijas, mācību programmas Latvijā maz pieprasītām profesijām un palīdzība CV sagatavošanā. Taču Eiropas Komisija ne reizi vien ir uzsvērusi, ka Eiropas Savienības dalībvalstis var ierosināt arī savus darbības mehānismus jaunatnes garantiju plāna sekmīgai īstenošanai, ja tas atspoguļo reālo situāciju darba tirgū un jauno cilvēku vajadzības. Tāpēc „Saskaņas Centrs” vairākkārt iniciēja, piemēram, jautājumu par atvieglotiem nosacījumiem nodokļu piemērošanā darba devējam, kas pieņem darbā pirmajā darba vietā jaunus cilvēkus vecumā no 15 līdz 29 gadiem. Un šodien, par laimi, mūsu divi likumprojekti ar „Saskaņas Centra”, ZZS un Nacionālās apvienības balsīm tika nodoti tālākajam darbam Saeimas Sociālo un darba lietu komisijai.

Līdz ar to mēs esam apņēmības pilni radoši papildināt likumdošanu šajā jomā.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies deputātam Valērijam Agešinam no Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas.

Līdz ar to šodien raidījums „Frakciju viedokļi” ir izskanējis. Paldies, ka klausījāties, un vēlu visiem jauku nedēļas nogali!




Atbildes uz deputātu iesniegtajiem jautājumiem
2013.gada 21.novembrī

Sēdi vada Latvijas Republikas 11.Saeimas priekšsēdētājas biedrs
Andrejs Klementjevs.


Sēdes darba kārtība

Satura rādītājs

 

Sēdes vadītājs. Labdien! Sākam atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem. Šodien darba kārtībā mums ir trīs jautājumi.

Pirmais ir deputātu Elksniņa, Urbanoviča, Rubika, Ivana Klementjeva un Zemļinska jautājums ekonomikas ministram Danielam Pavļutam „Par elektroenerģijas iegādi no akciju sabiedrības „Latvenergo””. Paldies ministram. Mēs saņēmām rakstisko atbildi, bet deputātiem šī atbilde nav pilnīgi skaidra, un viņi nedabūja visas atbildes uz saviem jautājumiem, tāpēc mēs sāksim uzdot papildjautājumus.

Ja jums ir papildinformācija, jūs varat to sniegt. Saprotu, ka tās nav. Lūdzu uz tribīni! Jums būs divas minūtes atbildei.

Pirmais pieteicās uzdot papildjautājumu Andrejs Elksniņš. Lūdzu!

Jums viena minūte, lai uzdotu jautājumu, un ministram divas minūtes atbildei.

A.Elksniņš (SC).

Jā.

Paldies, ministra kungs, ka pagodinājāt mūs ar savu klātbūtni.

Ņemot vērā to, ka jautājumi skar „Latvenergo” laikā no 2010.gada (arī iepriekš) līdz šim brīdim piegādāto elektroenerģiju veselai virknei valsts iestāžu un valsts kapitālsabiedrību, jautājums ir sekojošs: vai valsts akciju sabiedrība „Latvenergo”, piegādājot elektroenerģiju valsts iestādēm un valsts kapitālsabiedrībām, attiecībā uz šo elektroenerģijas iepirkumu vadījās, tā teikt, pēc kritērija „piederība valstij” un piemēroja kādas īpašas atlaides? Un vai šīs apmēram simts valsts iestādes un kapitālsabiedrības šo elektroenerģijas iepirkumu veica centralizēti?

Sēdes vadītājs. Paldies par jautājumu.

Lūdzu atbildi!

D.Pavļuts (ekonomikas ministrs).

Nu, šajā mirklī mēs esam snieguši informāciju uz tiem jautājumiem, kas ir tikuši uzdoti, proti, informāciju par to, kurām valsts kapitālsabiedrībām un valsts iestādēm šī piegāde ir veikta. Šādu kapitālsabiedrību un šādu iestāžu tiešām ir vairāki desmiti, manuprāt. Es neesmu skaitījis, bet ir vairāk par simtu. Katrā ziņā valsts iestādes un valsts kapitālsabiedrības šādus iepirkumus veic atbilstoši Publisko iepirkumu likumam. Atkarībā no summas var tikt piemēroti dažādi panti un izņēmumi. Kā es noprotu, gadījumos, ja komunālo pakalpojumu (šajā gadījumā ir runa par elektroenerģiju) iepirkums ir gadā mazāks par 70 000 latu, tad var arī neveikt iepirkumu procedūras. Es pieņemu, ka virkne iestāžu rīkojušās tieši šādi. Es gan nevaru precīzi jums šobrīd atbildēt, kuras iestādes tās ir; tiešām nemācēšu pateikt par viņu iepirkumu politiku. To droši vien Iepirkumu uzraudzības biroja datubāzē var visnotaļ detalizēti redzēt (pēc pakalpojumu sniedzēja), kur ir šie iepirkumi bijuši un kuras iestādes ir slēgušas šos līgumus. Bet varu atbildēt, ka jebkurā gadījumā visas valsts iestādes un valsts kapitālsabiedrības, kas elektroenerģiju pirkušas, to ir darījušas atbilstoši Publisko iepirkumu likumam – neatkarīgi no tā, vai pirkušas to no „Latvenergo” vai no kāda cita piegādātāja.

Sēdes vadītājs. Paldies par atbildi.

Otrais jautājums arī ir no deputāta Andreja Elksniņa.

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu!

A.Elksniņš.

Es paskaidrošu problēmu.

Jautājums ir sekojošs. Valstī ir ļoti daudz valsts iestāžu un valstij piederošu kapitālsabiedrību – valsts kapitālsabiedrību. Minētās iestādes un kapitālsabiedrības elektroenerģijas iepirkumu neveic centralizēti. Tajā pašā laikā „Latvijas autoceļu uzturētājs”, Rīgas Stradiņa universitāte, „Latvijas valsts meži” un lidosta „Rīga” pieaicina papildu konsultantu, kuram maksā par to, lai iegādātos elektroenerģiju no pašai valstij piederoša elektroenerģijas uzņēmuma, faktiski elektroenerģijas tirgotāja „Latvenergo”. Un šajā situācijā jautājums ir vērsts uz to, vai jūs tajā pašā laikā arī iniciējāt valsts uzņēmumu pārvaldības reformu (tas tiešām ir apsveicami). Un jūs minat arī to, ka „Latvenergo”, piemēram, konsultantus papildus nepieaicina, lai šo elektroenerģiju realizētu.

Lūk, jautājums: vai tā nav valsts līdzekļu izšķērdēšana, kad no vienas puses ir valsts, no otras puses ir valsts, bet pa vidu atnāk konsultants, kurš faktiski saņem naudu ne par ko, lai sniegtu kaut kādu neskaidru pakalpojumu par elektroenerģijas iegādi no pašas valsts?

Sēdes vadītājs. Paldies par jautājumu.

Lūdzu atbildi, ministra kungs!

D.Pavļuts. Nu te bija vairāki jautājumi. Vispirms paldies par pausto atzinību jeb atbalstu valsts kapitālsabiedrību pārvaldības reformai. Ceru uz jūsu atbalstu šim likumprojektam un šai likumprojektu paketei arī Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā un Saeimā kopumā...

Par uzdoto jautājumu.

Kā jau es norādīju, šie iepirkumi ir veikti atbilstoši Publisko iepirkumu likumam. Iepērkot pakalpojumus, tā ir, manuprāt, normāla prakse, tā ir diezgan plaši izplatīta: ja iepirkumi pietiekami apjomīgi, tad, teiksim, gan specifikāciju izstrādē, gan, teiksim, vispār iepirkumu organizēšanā pieaicina speciālistus, ekspertus, konsultantus. Tā ir normāla prakse ne tikai valsts jeb publiskajā sektorā, bet arī privātajā sektorā. Tas, kas ir jāsaprot – ka elektroenerģijas iepirkšana nav vairs gluži tāds automātisks un vienkāršs notikums, kā jūs savā jautājumā likāt to saprast, jo iepirkt elektroenerģiju var nevis tikai no viena valstij piederoša uzņēmuma... Tā nav valsts, tā ir valstij piederoša kapitālsabiedrība, kuru, kā jūs zināt, regulē arī Komerclikums. Tā ir kapitālsabiedrība, nevis valsts kā publiska persona. Līdz ar to tas ir komersants. Tātad var iepirkt elektroenerģiju no dažādiem komersantiem, un es šajā gadījumā uzskatu, ka tas ir pakalpojums, kurā reizēm var būt nepieciešams ekspertu viedoklis. Jo situācijā, kad elektroenerģijas piegādē funkcionē brīvs tirgus, kurā parādās jau daudz vairāk izvēļu un nosacījumu gan attiecībā uz apmaksas... teiksim, gan uz cenu līmeņiem, gan attiecībā uz patēriņa profilu un, teiksim, arī dažādiem... brīžiem pat finanšu pakalpojumiem, tādiem kā nākotnes darījumi un tā tālāk, tiešām ir vietā ekspertīzes iepirkšana. Tā kā nevienā no jūsu pieminētajām kapitālsabiedrībām, kuras es, tā teikt, ar savu ausi sadzirdēju, manuprāt, nav Ekonomikas ministrijas kapitāla daļu, es, protams, nevaru šobrīd atbildēt par to, kāda ir bijusi loģika citu ministriju pārvaldītās kapitālsabiedrībās, bet vēlreiz atkārtošu, ka tur ir zināma loģika – izmantot ekspertu pakalpojumus elektroenerģijas iepirkšanā, kas ir šobrīd stipri evolucionējoša joma.

Sēdes vadītājs. Paldies par atbildi. Viss, jā?

Tad mēs ķeramies pie otrā jautājuma, ja? Ā... Tātad trešais papildjautājums. To uzdos deputāte Dana Reizniece-Ozola. Lūdzu!

D.Reizniece-Ozola (ZZS).

(Runā no vietas, teiktais nav dzirdams mikrofonā.)

Sēdes vadītājs. Atkal jums nav... Var ieslēgt mikrofonu Danai?

Ā, ir. Paldies.

D.Reizniece-Ozola. Paldies, jā.

Jautājums ir šāds: vai ir apsvērta iespēja šīm valsts kapitālsabiedrībām elektroenerģijas iegādi veikt centralizēti? Jo tas, ka paplašinās pakalpojumu sniedzēju klāsts, nekādā veidā šo faktoru gan nevarētu ietekmēt. Un, ja tas ir apsvērts, tad kādi ir šķēršļi, kādēļ līdz šim tas netiek darīts, un vai ir kādi pasākumi veikti, lai šādu centralizētu iepirkumu veiktu?

Sēdes vadītājs. Paldies par jautājumu.

Ministra kungs.

D.Pavļuts (ekonomikas ministrs).

Es šobrīd nevarēšu jums atbildēt uz jautājumu, vai ir bijuši mēģinājumi iepirkt elektroenerģiju centralizēti. Man šādas informācijas šobrīd nav. Tāds jautājums arī iepriekš nav ticis uzdots. Ja ir runa par, teiksim, pakalpojumu centralizētu iepirkšanu valsts pārvaldē, tad jāteic, ka līdz šim ir bijusi prakse, ka tajās jomās, kur šie iepirkumi tiek veikti, tie parasti tiek veikti vienas sistēmas ietvaros, piemēram, vienas ministrijas padotībā esošās iestādēs. Nu, es nezinu... Piemēram, kultūras vai veselības, vai ekonomikas nozares iestādes kaut kādus zināmus pakalpojumus iepērk vienoti. Šāda prakse ir bijusi. Prakse iepirkt pakalpojumus vienoti visā valsts pārvaldē ir samērā reti izmantota; tādi piemēri ir, bet to ir ļoti maz. Manuprāt (vismaz, cik es no atmiņas tā uzreiz varu pateikt, nebūdams atbildīgs par iepirkumu politiku valstī), par to atbild Finanšu ministrija. Droši vien Iepirkumu uzraudzības birojs varētu sniegt ļoti izvērstu informāciju par šo jautājumu, bet, manuprāt, tāda pārnozaru iepirkumu organizēšana ir samērā reta parādība. Un, ja jautājums ir konkrēti par kapitālsabiedrībām, tad jāteic, ka tā situācija varētu būt vēl nedaudz sarežģītāka, jo tie tomēr ir komersanti; kapitālsabiedrības ir komersantes, kurām, tā juridiski raugoties, ir dažādi īpašnieki; atsevišķas šīs komercsabiedrības darbojas arī konkurences apstākļos. Tā ka vienota pakalpojumu iepirkšana varētu, manuprāt... un es tagad minu, ka tā varētu arī tikt uzskatīta – vai ka varētu būt zināms risks, ka to varētu uzskatīt, – par konkurenci ierobežojošu pasākumu. Es neņemos spriest par sīkākām detaļām, bet katrā ziņā esam gatavi no Ekonomikas ministrijas puses arī sagatavot precīzāku informāciju par šo jautājumu, ciktāl tas ir mūsu spēkos.

Sēdes vadītājs. Paldies par atbildi.

Dana, vai būs vēl jautājums? Nē? Paldies.

Tad mēs ķeramies pie otra jautājuma.

Deputātu Reiznieces-Ozolas, Grigules, Auguļa, Seržanta un Līdakas jautājums ekonomikas ministram Danielam Pavļutam „Par uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaidēm investīciju projektu ietvaros veiktajiem sākotnējiem ilgtermiņa ieguldījumiem”.

Cik es saprotu, būs papildjautājums no deputātes Danas Reiznieces-Ozolas. Jā, lūdzu!

D.Reizniece-Ozola (ZZS).

Jā. Paldies ministram par diezgan izvērstajām atbildēm uz jautājumiem, tomēr ir papildjautājums par investīciju projektu kontroles mehānismu.

Atbildē ir sniegta informācija, ka Ekonomikas ministrija plāno informēt „Valsts ieņēmumu dienestu par investīciju projekta attiecināmajām izmaksām, veikto ieguldījumu atbilstību normatīvo aktu prasībām un Ministru kabineta lēmumā ietvertajiem nosacījumiem, kā arī doties vizītēs uz uzņēmumiem, lai pārliecinātos par investīciju projekta īstenošanu atbilstoši mērķim.” Papildus ir sniegta arī informācija, ka Valsts ieņēmumu dienests jau šobrīd veic (diezgan formāli gan veic) pārbaudi... uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaides piemērošanas atbilstības pārbaudi. Taču man ir jautājums par normatīvo regulējumu. Vai ir kāds normatīvais regulējums, kurš nosaka, ka Ekonomikas ministrijai būtu jāveic šī... nu, pēcinvestīciju pārbaude uz vietām (respektīvi, ka Ekonomikas ministrijas pārstāvjiem jābrauc un jāpārbauda, vai projekta mērķi ir sasniegti)? Ja tāds regulējums ir, tad kas to nosaka? Jo man ir bažas par to, ka varbūt šis ministrs grasās kaut kur braukt, bet valdība mainīsies, būs cits ministrs, un, ja nav normatīvā regulējuma, tad nekādas faktiskās pārbaudes projektiem varētu arī nebūt. Un, ja šāda regulējuma nav, vai ir paredzēts tādu ieviest?

Sēdes vadītājs. Paldies par jautājumu. Es domāju, ka ministra kungs nezina, kas būs nākošais ministrs. To aspektu mēs varam noņemt.

Lūdzu atbildi!

D.Pavļuts (ekonomikas ministrs).

Nu, ja vispirms nedaudz nenopietni, tad... domāju, ka Saeimas kārtības rullis tuvākajā laikā, visticamāk, būtiski nemainīsies, vismaz ļoti būtiski ne, līdz ar to jums būs visas iespējas reizi nedēļā izsaukt arī jebkuru no nākamajiem ministriem, kuri varētu ieņemt šo posteni pēc manis.

Bet tagad par jautājuma būtību. Mēs jau esam atbildēs norādījuši, ka uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaižu, teiksim, administrēšana notiek, balstoties uz Ministru kabineta noteikumiem. Es, protams, no galvas nemācēšu izklāstīt to pilnu tekstu, bet, teiksim, būtība ir tāda, ka pamatatbildība par šo atlaižu, uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) atlaižu, administrēšanu un piemērošanu pēc projekta realizācijas, protams, ir Valsts ieņēmumu dienestam. Un, teiksim, starpdienestu, starpresoru sadarbības ietvaros vienmēr, protams, Ekonomikas ministrija nodrošinās (nākotnes formā – es pasvītroju! – nodrošinās) šo informācijas apmaiņu un atbalstu. Jāpasvītro gan, ka neviens no šiem projektiem, kuri uz šo brīdi iesniegti atbilstoši spēkā esošajiem regulējumiem, kas kopš 2011.gada ir spēkā... no šiem projektiem, kuri ir atbilstoši iesniegti – 12 gabali –, kuri ir izskatīti un apstiprināti valdībā un no kuriem viens... viens ir atteicies, tātad ir 11 projekti, kas šobrīd ir apstiprināti, neviens no tiem vēl nav pabeigts. Līdz ar to jūsu uzdotais jautājums, tā teikt, vēl nav iestājies dabā. Respektīvi, nepieciešamība veikt pēcprojekta pārbaudes nav vēl bijusi. Tā ka es varu apliecināt mūsu apņemšanos to darīt, ja šāda nepieciešamība būtu.

Jāatzīmē arī, ka šādu atlaižu piemērošana nav jauna lieta. Ir bijis arī iepriekš līdzīgs regulējums, kopš 2002.gada, līdz ar to šī prakse patiesībā ir jau iedibināta.

Sēdes vadītājs. Paldies par atbildi.

Otro jautājumu uzdos Andrejs Elksniņš.

Bet es gribu atgādināt, ka finanšu ministram Vilkam ir uzdots tāds pats jautājums. Un ministrs būs nākošnedēļ, cik es saprotu, jā? Mums arī tad būs iespēja parunāt par to.

Tagad nākošais jautājums. Lūdzu! Andrejs Elksniņš.

A.Elksniņš (SC).

Jā, paldies!

No jūsu atbildes ir redzams, ka instrumenta par atlaidēm reklāma ir pasīva ne tikai attiecībā uz ārvalstu investoriem, bet arī attiecībā uz vietējiem. Vai jūs varētu pateikt, cik un kādi semināri, apmācības un konsultācijas par uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaidi ir organizēti un plānoti organizēt potenciālajiem atlaides saņēmējiem tuvākajā laikā, piemēram, šogad vai nākošgad? Jo to atlaižu saņēmēju skaits principā ir, tā teikt, līdz desmit. Un vai aktīvāka Ekonomikas ministrijas rīcība šajā jomā neveicinātu investīciju projektu efektīvāku realizāciju?

Sēdes vadītājs. Paldies par jautājumu.

Ministra kungs, atbildi.

D.Pavļuts (ekonomikas ministrs).

Vispirms vēlos palabot jūsu jautājumā ietverto apgalvojumu par investīciju projektu skaitu. Jau uz šo brīdi ir apstiprināti 12, tātad vairāk nekā tas skaitlis, ko jūs minējāt. Bez tam jāpiezīmē, ka viens ir atteicies, kā jau es minēju. Proti, Metalex ir informējis mūs, ka nerealizēs šo projektu, atbilstoši kuram bija piešķirta atlaide. Papildus pieminētajiem šobrīd mums lietvedībā ir iesniegti līdz likumā noteiktajam termiņam vēl, manuprāt, 14 citi projekti. Tātad kopskaitā tie jau būtu 25, pieņemot, protams, ka tie 14 iesniegtie visi tiks atbalstīti. Nu, iespējams, ka netiks visi atbalstīti, bet katrā ziņā šis projektu skaits ir samērā pieņemams.

Par to, vai, plašāk reklamējot, būtu kāds lielāks pieteikumu skaits... Es apšaubu šo pieņēmumu, jo uzskatu, ka tās komercsabiedrības, kuras ir apņēmušās tuvākajā laikā veikt ievērojamus investīciju projektus, kas ir tomēr mērāmi miljonos latu vai eiro, ir pietiekami labi informētas par valstī spēkā esošo nodokļu likumdošanu. Šis regulējums ir bijis spēkā pietiekami ilgu laiku, par šo regulējumu un par šīm UIN izmaksu samazināšanas iespējām ir informēts pilnīgi noteikti jebkurš pietiekami kvalificēts grāmatvedis vai auditors, kurš strādā ar liela mēroga uzņēmumiem. LIAA jebkurā Latvijas, teiksim, investīciju vides pārdošanas prezentācijā ietver šo informāciju par UIN atlaidēm, arī es personīgi vairākus desmitus reižu gadā semināros, konferencēs un uzrunās pieminu šo apstākli par UIN atlaižu un citu nodokļu stimulu iespējamību Latvijā. Tā ka es uzskatu, ka šī informācija, visticamāk, ir pietiekama. Tas, kas šobrīd būtu darāms, – protams, ir papildus, pastiprināti, komunicējama informācija par jaunajām nodokļu atlaidēm, jo zināmas korekcijas tur ir ieviestas.

Nākamajam plānošanas periodam UIN atlaižu jomā ir izdarītas zināmas izmaiņas. Lielākā daļa no tām apsveicamas. Pirmkārt, ir ieviesti jauni stimuli, kas bija iekļauti budžeta paketē par pētniecības un attīstības stimula izmaiņām. Otrkārt, šīm lielo investīciju projektu atlaidēm ir noteikts jauns slieksnis, augstāks, tie ir 10 miljoni eiro, nevis tā, kā bija iepriekš. Un attiecīgi, protams, ir... tiks komunicēts, es nevaru pateikt precīzu skaitu, bet zinu, ka ļoti daudzos pasākumos – semināros, pārdošanas prezentācijās un tā tālāk – no LIAA, Ekonomikas ministrijas un citu institūciju puses ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, LDDK un citu organizāciju, kā arī ar grāmatvežu organizāciju starpniecību šī informācija noteikti sasniegs adresātus.

Sēdes vadītājs. Paldies par atbildi.

Otro jautājumu uzdod Dana Reizniece-Ozola.

D.Reizniece-Ozola (ZZS).

Es vēlētos pirms jautājuma uzdošanas teikt īsu komentāru par ministra atbildi par instrumenta reklamēšanu. Es vēlos vilkt paralēles... norādīt uz analoģiju ar struktūrfondu programmām. Ja mēs uzskatītu, ka uzņēmumi paši var atrast informāciju par labām un ilgstoši pieejamām programmām, tad arī struktūrfondu programmas nebūtu jāreklamē. Bet jāizsaka atzinība, ka vismaz tas tiek darīts intensīvi un rezultāts ir labs. Mans viedoklis ir, ka arī uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaides būtu tikpat intensīvi jāreklamē, lai to potenciālo investoru, kuri saņem šo atlaidi, skaits būtiski pieaugtu.

Bet jautājums ir šāds. Atbildē ir minēts, ka nākamajā gadā ir paredzētas izmaiņas Ministru kabineta noteikumos, kas regulē projektu gatavošanas, īstenošanas un uzraudzības kārtību. Komentārā par galvenajām, būtiskākajām izmaiņām, kādas ir paredzētas šajā programmā, vienu lietu es arī dzirdēju, kas gan laikam ir likuma jautājums, – ka šo investīciju apjoms pieaugs līdz 10 miljoniem eiro. Vai tas savukārt atkal nesašaurinās potenciālo investoru loku, uz kuru... uz kuriem attieksies šīs atlaides, ja mēs redzam, ka programma ir efektīva un ieguvums ir labs? Līdzšinējiem projektiem to vajadzētu tā kā... vismaz prognožu līmenī rādīt. Tad kāda ir motivācija šīs summas palielināšanai?

Sēdes vadītājs. Paldies par jautājumu.

Lūdzu atbildi!

D.Pavļuts.

Vispirmām kārtām, par komentāru runājot, jāteic, ka ir būtiska atšķirība starp fondu projektiem jeb fondu īstenotajiem konkursiem un pastāvīgām nodokļu atlaidēm. Tie ir fundamentāli atšķirīgi instrumenti no tā viedokļa, ka projektu konkursi ir īpaši jāreklamē, tāpēc ka ir laikus jāpabrīdina projektu sagatavotāji par to, ka ir zināms termiņš, kad projekts būs jāiesniedz, ir jāpagūst tam sagatavoties un tā tālāk. Pretstatā tam nodokļu atlaides ir daudz labāks mehānisms, jo tās ir pastāvīgi spēkā un tās neprasa varbūt tādu kampaņveidīgu attieksmi, kā to brīžiem prasa šie projektu grantu konkursi.

Piekrītu jums, ka kopumā noteikti varētu komunicēt aktīvāk – vēl aktīvāk, nekā tas tiek darīts. Nu, iespēju robežās to arī darīsim.

Par izmaiņām regulējumā. Pirmām kārtām jāteic, ka galvenās izmaiņas, kas būtu nepieciešamas, ir saistītas ar to, ka esošie atvieglojumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā vienkārši zaudē spēku. Respektīvi, likuma deleģējums mainās. Ir jauns deleģējums, ir vajadzīgi jauni noteikumi. Būtībā jāpārizdod ir noteikumi. Pēc būtības šo mehānismu, kas ir pastāvējis līdz šim, ir iecerēts visās galvenajās līnijās turpināt.

Būtiskākā izmaiņa tiešām ir šie 10 miljoni eiro kā slieksnis, un tas pamatojums, kādēļ tas ir darāms, tika izklāstīts valsts budžeta sagatavošanas procesā. Esmu drošs, ka deputāti arī ar to tajā laikā ir iepazinušies.

Un argumentācija, pavisam īsi paskaidrošu, ir sekojoša. Ja analizē šo efektu, ko uzņēmumi, kuri veic investīcijas, gūst no dažādām uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaidēm, tad redzams, ka tas efekts un tie saņēmēji, tie klienti... un īstenotie projekti ar divām atlaidēm ir ļoti līdzīgi. Proti, atlaides par ieguldījumiem uzņēmuma pamatlīdzekļos, kuriem tiek piemērots paaugstināts amortizācijas koeficients – 1,5 –, ļoti tuvas ir tiem projektiem, kurus īsteno par šo uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaidi virs... attiecīgi no šīs summas. Tātad šīs atlaides sava efekta ziņā bija stipri līdzīgas. Un, lai diversificētu šo saņēmēju loku, ilgstošās diskusijās ar Finanšu ministriju, kuras ilga līdz budžeta sagatavošanai – ilgāk nekā pusgadu –, iesaistot lielās uzņēmēju organizācijas un tā tālāk, un tā tālāk, tika panākta vienošanās, ka tas optimālais ceļš būtu diferencēt šo slieksni un šīm investīciju sakarā piešķirtajām atlaidēm noteikt augstāku slieksni, vienlaikus atstājot spēkā līdzšinējo regulējumu, to pārjaunojot attiecībā uz amortizācijas koeficientu... attiecībā uz ieguldījumiem pamatlīdzekļos.

Atvainojiet par garo atbildi!

Sēdes vadītājs. Nē, es saprotu. Paldies par atbildi.

Es gribu pateikt Danai, ka deputāts, kurš iesniedza šo jautājumu, var jautāt divas reizes, bet trīs jautājumus varēs uzdot tas kolēģis, kurš man blakus, – Andrejs Elksniņš –, kurš izmantoja tikai otro reizi iespēju uzdot jautājumu. Bet, ja jautājums interesants, tu vari viņu nočukstēt, viņš tad to iesniegs publiski.

Paldies.

Tagad Andrejam Elksniņam var ieslēgt mikrofonu.

A.Elksniņš. Jā. Paldies par citātiem no Saeimas kārtības ruļļa attiecībā uz to, cik un ko mēs šeit drīkstam darīt.

Es pateikšu sekojošo: to uzņēmumu skaits, ko tiešām jūs precīzi
minējāt – 11 –, kuri ir pieteikušies uzņēmumu ienākuma nodokļa...

D.Pavļuts. Saņēmuši.

A.Elksniņš. ...saņēmuši, jā... saņēmuši uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaidi investīciju projektu ietvaros, mūsu valstī, manā skatījumā, vērtējot to kā atskaites punktu, ir par mazu. Kāpēc? Tāpēc, ka starp tiem... Analizējot principā, piemēram, „Dobeles dzirnavnieku”, „Tērvetes alu” vai „Latvijas ekspresi”, tas, protams, viss ir apsveicami, bet mēs neredzam to starpā... Piemēram, kosmosā mēs nelidojam, nanotehnoloģijas neattīstām, inovāciju šajos uzņēmumos, kuri saņem uzņēmumu ienākuma nodokļu atlaidi, nav.

Tāpēc jautājums ir šāds: kad ir paredzēts veikt Ekonomikas ministrijā nodokļu atlaides programmas efektivitātes analīzi, lai tuvāko gadu laikā šo uzņēmumu skaits, manā skatījumā, palielinātos divtik vai trīsreiz, lai uzņēmēji tiešām būtu ieinteresēti saņemt no valsts šāda veida atlaides par inovācijām un lai, kā jau jūs iepriekš minējāt ne vienā vien savas uzstāšanās reizē, šis produkts būtu ar augstu pievienoto vērtību, nevis vienkārši mēs te Rīgas ostā, tā teikt, konteinerus pārkrautu?

Sēdes vadītājs. Paldies par jautājumu.

Lūdzu, ministra kungs, atbildi.

D.Pavļuts (ekonomikas ministrs).

Baidos, ka divās minūtēs man neizdosies atbildēt, te būtu jānolasa droši vien samērā pagara lekcija par veidu, kā darbojas valsts atbalsta mehānismi dažādiem komersantiem, kādi ekonomiskās politikas mērķi mums ir un kas faktiski tiek īstenots ar šo atlaižu palīdzību... konkrēti ar šo atlaižu palīdzību, kuras tiek piešķirtas par lielajām investīcijām. Nu, īsākā atbilde uz uzdoto jautājumu droši vien būtu, ka mums pirmām kārtām jāsaprot, ko saprotam ar efektivitāti. Ja efektivitāte, kā jūs to noformulējāt, būtu izsniegt pēc iespējas vairāk atlaižu, tad, es baidos, šādu pieeju mēs ar Finanšu ministriju nekad nesaskaņotu. Es domāju, ka tas, uz ko mums tiešām ir jāskatās, ir, kā maksimāli palielināt veikto investīciju apjomu valstī un līdz ar to – šo atdevi, ko tautsaimniecība gūtu no šāda stimulējoša instrumenta. Šāda analīze mums ir veikta; šobrīd es sīkāk nestāstīšu, bet šī informācija ir pieejama. Tā tika veikta, gatavojoties šī gada budžeta izskatīšanas procesam, jo tā bija par pamatu tam, kāpēc šis atlaižu mehānisms nākamajā plānošanas periodā tiek turpināts. Tātad šis efektivitātes novērtējums tika veikts.

Par to, ka vajadzētu vairāk... Nu, droši vien mēs varētu gribēt vairāk, taču šīs atlaides jau nav tādas, kas der visiem, un tādas tās arī nav domātas, jo ne visi komersanti piekritīs tiem nosacījumiem, kurus šis atlaižu mehānisms paredz. Proti, atlaižu mehānisms pirmām kārtām paredz finansēt tikai tās daļas investīciju projektos, kuras tiešām ir vērstas uz jaunu ražošanas veidu uzsākšanu, uz ienesīguma veicināšanu, uz jaunu darba vietu radīšanu. Un ļoti svarīgi, ka tas šo investētāju arī piespiež investīciju projektu uzsākt un pabeigt samērā saspringtos termiņos. Respektīvi, tiek izvirzītas tādas diezgan nopietnas prasības, lai nebūtu gluži tā, ka, teiksim, kurš katrs, kas vispār jebko investē savā uzņēmējdarbībā, tā vienkārši kvalificētos šādam atbalstam. Tad jau tas nozīmētu: „Tad labāk vienkārši automātiski piešķiram visiem atlaides vai samazinām UIN likmi, bez izšķirības!” Tādējādi mēs zaudētu iespēju sekmēt vēlamo uzņēmējdarbības attīstības veidu.

Attiecībā uz kosmosu un tamlīdzīgām lietām jāteic, ka man personīgi nav zināmi uzņēmumi, kas Latvijā nodarbotos ar to... vismaz nav zināmi daudzi uzņēmumi... dažus vēl varētu izdomāt... kuri darbojas, teiksim, materiālzinātnēs, nanotehnoloģiju vai, teiksim, arī kosmosa tehnoloģiju jomā un kuru finansiālais apjoms būtu tāds, ka viņu investīciju projekti būtu pietiekami lieli, lai kvalificētos tieši šim mehānismam.

Tajā pašā laikā mums, ja raugās uz visu to, nu, paleti ar dažādiem atbalsta mehānismiem, kādi Ekonomikas ministrijas un tās padotībā esošo iestāžu rīcībā ir, sākot no Eiropas Savienības fondu programmām un beidzot ar tām pašām UIN atlaidēm... cita veida... Ir pietiekami daudzi mehānismi, kurus var izmantot arī zinātņietilpīgi uzņēmumi, kuri ir varbūt pilnīgi citā savas uzņēmējdarbības cikla stadijā un kuriem ir citas vajadzības. Šajā jomā mums tas ir daudz būtiskāk – nodrošināt sasaistes starp komersantiem un pētniecību. Mums ir programmas, kas nodrošina to, ka no šādiem, teiksim, augsti tehnoloģiskiem uzņēmumiem savukārt pakalpojumus iepērk citi, masu produkciju ražojoši uzņēmumi. Ir paredzētas nākamajam periodam... galu galā ir paredzētas šīs uzlabotās nodokļa atlaides, UIN atlaides, arī par veiktajiem ieguldījumiem pētniecībā un attīstībā. Un tie uzņēmumi, kas varētu vislabāk pretendēt uz šīm atlaidēm, kuras ir paredzētas nākamajam plānošanas periodam un kuras ir ar daudz pievilcīgākiem nosacījumiem nekā līdz šim, ir tieši šie zinātņietilpīgie uzņēmumi, kurus jūs savā jautājumā minējāt.

Sēdes vadītājs. Paldies par atbildi.

Trešais jautājums, jo ir tiesības to uzdot deputātam, kurš neparakstīja šo iesniegumu. Tas ir Andrejs Elksniņš.

Lūdzu, uzdodiet jautājumu!

A.Elksniņš. Jā, paldies.

Laikam tas nāk arī par labu, ka diemžēl mums vienlaicīgi ir jārunā par vairākām nozarēm.

Spriežot par šo situāciju attiecībā uz uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaidi par inovācijām, jāteic, ka, piemēram, uzņēmumiem, kuri Latvijā nedarbojas kosmosa jomā, valsts atbalsts varētu būt divos veidos – gan, tā teikt, caur uzņēmumu ienākuma nodokli, gan, piemēram, arī budžetā. Budžeta izskatīšanas laikā mēs vērtējām, piemēram, kolēģes priekšlikumu attiecībā uz papildu finansējuma piešķiršanu Ventspils augstskolai attiecībā uz realizēto kosmosa programmu. Valsts pozīcija kā tāda attiecībā uz tādām inovācijām ir lielā mērā pasīva – gan attiecībā uz atlaidēm, gan arī attiecībā uz papildu līdzekļu piešķiršanu. Lūk!

Bet man ir cits jautājums šajā aspektā. Kā budžeta grozījumi, ko mēs pieņēmām attiecībā uz liegumu pārnest zaudējumus uzņēmumu grupā (ir runa par holdinguzņēmumiem)... kā šāda veida aizliegums ietekmēs, piemēram, uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaižu izmantošanas intensitāti saistībā ar tiem jautājumiem, ko mēs jums adresējām šodien?

Sēdes vadītājs. Paldies par jautājumu.

Lūdzu atbildi!

D.Pavļuts. Es tiešām atminos gan līdzīgus viedokļus, gan līdzīgu jautājumu paužam Ozolas... Kāds bija otrs uzvārds? Es atvainojos!

Sēdes vadītājs. Dana Reizniece-Ozola.

D.Pavļuts. ...Atminos Reiznieces-Ozolas kundzes jautājumu, kuru no tribīnes viņa uzdeva, runājot budžeta izskatīšanas laikā. Acīmredzot jūs, Elksniņa kungs, esat klausījies vēl rūpīgāk nekā es toreiz, jo tiešām atstāstāt tuvu oriģinālam.

Par šo jautājumu. Par komentāru daļu runājot, vispirmām kārtām jāteic, ka nevaru piekrist attiecībā uz to, ka mūsu inovāciju politikas sniegtais atbalsts būtu pārsvarā pasīvs. Nu galīgi nevaru piekrist, jo arī šeit ir vesela virkne instrumentu, sākot no aktīvām programmām, kas ir saistītas ar zinātnes finansēšanu dažādās formās; arī Ekonomikas ministrijai ir programmas, piemēram, kompetenču centru programma un citas, kuru ietvaros tiek aktīvi veicināta – ar grantu atbalstu – inovāciju darbības veikšana. Un, protams, ir arī ļoti daudz pasīvo instrumentu.

Attiecībā uz šo konkrēto ierobežojumu jāteic, ka uz to uzstāja Finanšu ministrija, kura uzskatīja, ka ir nepieciešams saistībā ar šīm UIN atlaidēm, kuras tiek piešķirtas par pētniecības un attīstības darbību, noteikt zināmu laika posmu, kurā nevar šo intelektuālā īpašuma objektu atsavināt. Sākotnēji mēs iebildām, bet pēcāk, izdiskutējot visus aspektus un iepazīstoties ar citu valstu praksi, pārliecinājāmies par to, ka tur ir zināma loģika: tas šo valsts piešķirto atlaidi aizsargā no varbūtējas nelietderīgas izmantošanas, taču vienlaikus neliedz tiem Latvijas komersantiem, kuri būtu ieinteresēti, veikt šo pētniecības attīstības darbību, veikt it īpaši kā pakalpojumu, kas tiek sniegts, piemēram, ražojošiem uzņēmumiem, proti, uzņēmumiem, kuri rada, teiksim, kaut kādas komercializējamas izstrādes dažādās pētniecības jomās; tas neliedz viņiem veiksmīgi veikt šo savu komerciālo darbību un šīs savas zinātniskās izstrādes komerciāli izmantot, piemēram, franšizējot, nododot kaut kādas izmantošanas tiesības un tā tālāk.

Runa ir par atsavināšanu. Aizliegums attiecas uz atsavināšanu, un tas nenozīmē... un tas tiešām ir būtiski: tas nenozīmē automātisku saimnieciskas izmantošanas aizliegumu.

Ir pieejami dažādi saimnieciskās izmantošanas veidi, un līdz ar to šis Finanšu ministrijas piedāvātais ierobežojums pēc šīm diskusijām bija pieņemams arī industrijas lielākajai daļai. Mēs parūpējāmies par to, ka šis jautājums tika izdiskutēts, un katrā ziņā industrijas vairums piekrita, ka tas ir pieņemams risinājums.

Sēdes vadītājs. Paldies par atbildi.

Trešais jautājums, kas šodien jāizskata. Deputātu Elksniņa, Agešina, Rubika, Tutina un Orlova jautājums ekonomikas ministram Danielam Pavļutam „Par Prudentia piesaistīšanu „Liepājas metalurga” problēmu risināšanā”.

Pirmais, kas pieteicās uzdot jautājumu, ir Andrejs Elksniņš. Lūdzu!

A.Elksniņš (SC).

Jā, paldies, ministra kungs! Turpinot mūsu šīsdienas jautājumu un atbilžu sēdi, mēs vēlētos papildus noskaidrot apstākļus, kādos 2013.gada martā Ministru kabineta sēdē tika pieņemts lēmums par Prudentia pieaicināšanu konsultāciju sniegšanai saistībā ar situāciju „Liepājas metalurgā”.

Jautājums ir sekojošs. Kāpēc Prudentia pieaicināšanai, pastāvot apstākļiem, ka valsts tai ir tērējusi (gan Valsts kases, gan „Latvenergo”, gan arī „Citadeles Bankas” personā), manā skatījumā, pietiekami būtiskus līdzekļus, kas ir mērāmi simtiem tūkstošos latu, netika izsludināts publisks pakalpojumu iepirkums?

Sēdes vadītājs. Paldies par jautājumu.

Lūdzu, ministra kungs, atbildi.

D.Pavļuts (ekonomikas ministrs).

Nu, cik man ir zināms, uz šo jūsu uzdoto jautājumu pēc būtības ir atbildējusi Finanšu ministrija savā vēstulē (nepateikšu tagad nosūtīšanas datumu), kurā ir izklāstīti vairāki apstākļi, kas maina jūsu jautājumā izklāstīto faktu izpratni.

Pirmām kārtām tas, ka valdība principiāli nav lēmusi par konkrēta konsultanta piesaisti. Valdība ir devusi attiecīgu mandātu Finanšu ministrijai, tās pakļautībā esošajai Valsts kasei, kura ir viens no kreditoriem... precīzāk sakot, lielākais kreditors... tobrīd vēl ne, tobrīd vēl nebija, jo nebija veikta atmaksa Itālijas bankai UniCredit... tātad viens no nodrošinātajiem kreditoriem, un tika dotas šīs pilnvaras – ar citiem kreditoriem panākot attiecīgu vienošanos, izmantot konsultanta pakalpojumus un šos pakalpojumus iepirkt, piemērojot Publisko iepirkumu likuma paredzēto izņēmumu, kuru Ministru kabinetam ir tiesības piešķirt īpašos apstākļos, lai, teiksim, nodrošinātu tāda vai cita jautājuma steidzamu risināšanu vai atbilstību valsts drošības un tamlīdzīgām interesēm. Tika dotas šīs pilnvaras – veikt šo te iepirkumu izņēmuma kārtā, bez konkursa procedūras piemērošanas. Nevar teikt... Tas nav juridiski korekti. Elksniņa kungs. Jūs kā jurists mācēsiet to novērtēt, ka šī nav atļauja nepiemērot iepirkumu likumdošanu. Tika piemērota iepirkumu likumdošana, neizmantojot konkursa procedūru.

Attiecībā uz šo pakalpojumu, konsultanta pakalpojumu, izmantošanu vēlos vērst jūsu uzmanību uz to, ka par konkrētā konsultanta izvēli, cik man zināms, ir vienojušies visi Kreditoru kluba locekļi, tātad kopumā, manuprāt, ir vienojušās organizācijas, no kurām ne tuvu ne visas nav valsts institūcijas vai valsts īpašumā; tur ir arī privātas organizācijas, kuras tieši tāpat ir piekritušas izmantot konkrēto konsultantu, ir maksājušas šim konsultantam un tātad acīmredzot ir saskatījušas iespēju gūt pievienoto vērtību no šādu pakalpojumu izmantošanas.

Sēdes vadītājs. Paldies par atbildi.

Otro jautājumu, lūdzu! Ieslēdziet mikrofonu Andrejam Elksniņam!

A.Elksniņš (SC).

Jā, ļoti labi jūs, ministra kungs, ieskicējāt virkni problēmu savā atbildē, bet varbūt sāksim ar to, ka Kreditoru kluba izveides iniciatore principā ir bijusi valsts un ka tātad arī jūs ņēmāt dalību Kreditoru kluba organizēšanā. Tas ir pirmkārt.

Otrkārt. Izdevumi par konsultanta sniegtajiem pakalpojumiem. Lielāko daļu, tie varētu būt kādi 80–90 procenti, ir segusi valsts. Valsts ir maksājusi par konsultantu! Līdz ar to tagad, manuprāt, nav vietā runāt par kaut kādu abstraktu veidojumu, sakot, ka patiesībā Ministru kabinets ir devis mandātu Kreditoru klubam, kurā darbojas Valsts kase (Finanšu ministrijas personā), kurā ir darbojusies „Citadele”, kas pieder valstij, un kurā ir darbojies „Latvenergo”, kas pieder valstij, un ka valsts lielā mērā neuzņemas tās saistības, kuras tas klubs ir uzņēmies. Papildus tam tur ir bijušas tiešām arī privātas kapitālsabiedrības (piemēram, „Unibanka”; ja es nemaldos, arī Stemcor), kuras līdzvērtīgi (ņemot vērā savu prasību apjomu pret „Liepājas metalurgu”) maksājušas Prudentia par pakalpojumu saņemšanu. Bet tās nebija noteicējas, ka šāda veida pakalpojumu veica... Tad, lūk, runājot par šāda veida iepirkumu, tika piemērota norma, kas, kā jūs pareizi minējāt, nosaka, ka valstij ir izņēmuma tiesības nepiemērot publisko iepirkumu procedūru (piemēram, tad, ja tās piemērošana varētu nodarīt būtisku kaitējumu valsts interesēm). Šāds ir 2013.gada 26.marta lēmums.

Par problēmām „Citadelē” jūs zinājāt vismaz pusgadu iepriekš.

Kur ir tā neatliekamība, kas pēkšņi, principā pusgadu pēc apspriestajām problēmām... pirms apspriestajām problēmām „Liepājas metalurga” sakarā... radīja Ministru kabinetam tādu iespēju pēkšņi izvēlēties pakalpojuma sniedzēju, kurš tajā pašā laikā sniedz pakalpojumus virknei citu valsts kapitālsabiedrību, kuras principā ir līdzīgi novestas līdz maksātnespējai? Piemēram, airBaltic problēmas, kas ir saistītas... Līdzīgi ir ar citām kapitālsabiedrībām... Un vai šajā situācijā tas tiešām bija pamatots kritērijs iepirkuma procedūras neievērošanai, lai pieaicinātu tieši Prudentia?

Sēdes vadītājs. Paldies par jautājumu.

Ministra kungs, lūdzu atbildi!

D.Pavļuts (ekonomikas ministrs).

Vispirms jāteic, ka runa laikam bija par problēmām nevis „Citadelē”, bet „Liepājas metalurgā”. Tas jūsu jautājuma precizēšanai.

Otrkārt. Jūs, iespējams, neklausījāties manu pirmo atbildi, bet es diezgan skaidri norādīju, ka valdības mandāts tika dots nevis Kreditoru klubam, kas tiešām ir privātu pušu līgumisks veidojums, bet... nu arī Valsts kase šajā gadījumā kā publiska iestāde... Mandāts tika dots primāri jau Finanšu ministrijai un Valsts kasei, un citām publiskām personām, ciktāl tas ir nepieciešams, bet ne jau Kreditoru klubam!

Par to, kurš bija šāda Kreditoru kluba izveides iniciators. Es domāju, ka tas ir tikai pareizs un atbildīgs solis, ka valsts... valsts garantiju izsniegusī, nu, teiksim, Valsts kase vai Finanšu ministrija iniciēja šāda kluba izveidi, jo šādā sarežģītā situācijā tiešām ir nepieciešama darbību koordinācija starp kreditoriem. Un šajā gadījumā līdera lomu, cik man zināms, uzņēmās tiešām Valsts kase, un es domāju, ka tā ir pareiza un apsveicama rīcība.

Sēdes vadītājs. Paldies par atbildi.

D.Pavļuts. Laikam tur vēl būtu ko piebilst par šo pakalpojumu apmaksu. Nevaru piekrist apgalvojumiem par to, ka, teiksim, šīs privātās puses būtu kaut kādā veidā... nu, sekojušas citiem automātiski. Es domāju, ka gan SEB banka, gan Stemcor... piemēram, Stemcor pievienojās Kreditoru klubam jau vēlāk, pilnīgi noteikti ļoti rūpīgi izsvēra lietderību gan tam, lai piedalītos Kreditoru klubā, gan tam, lai veiktu šo konsultantu darba apmaksu. Jo galu galā būtu taču varējuši arī atteikties.

Par Publisko iepirkumu likuma izņēmuma piemērošanu. Es, protams, neesmu jurists, bet uzskatu, ka acīmredzot, ja jau Valsts kanceleja un Tieslietu ministrija, un pārējās institūcijas ir pieļāvušas šāda lēmuma pieņemšanu, tad tam ir bijis absolūti korekts juridisks pamatojums.

Un visbeidzot. Attiecībā uz šo pārmetumu par steidzamību un nezināšanu vēlos atgādināt, ka oficiāla Valsts kases informācija par šīm maksājumu grūtībām jeb likviditātes grūtībām, kādas bija „Liepājas metalurgam”, tiešām aktualizējās tikai, ja tagad nekļūdos, janvāra beigās vai februārī. Līdz ar to tās darbības, kas, reaģējot uz šo oficiālo informāciju, tika veiktas, tiešām būtu uzskatāmas par tādām, kas tika veiktas ātri un steidzamības kārtībā, jo tobrīd tiešām bija iemesls uzskatīt, vadoties no sākotnējā audita rezultātiem, kas tika veikts, ka uzņēmumam ir būtiskas maksātspējas problēmas un būtiskas naudas grūtības, kuras patiesībā, kā es noprotu, nebija nosakāmas no gada pārskatiem Valsts kases kārtējā... teiksim, uzraudzības ietvaros.

Sēdes vadītājs. Paldies par atbildi.

Dana Reizniece-Ozola, jums tiesības uz trim jautājumiem. Sāksim ar pirmo.

Jā, lūdzu!

D.Reizniece-Ozola. Jā, pateicos.

Ministra kungs, jūs sacījāt, ka atbildīgās institūcijas ir saskatījušas pievienoto vērtību šādam faktam... nu, izvēloties Prudentia kā pakalpojuma sniedzēju „Liepājas metalurga” kontekstā.

Man ir jautājums jums kā ministram. Kāds ir jūsu vērtējums Prudentia darba kvalitātei? Nu viņi ir savas konsultācijas jau noteiktu periodu snieguši. Kāds ir jūsu vērtējums par to, cik lietderīga ir izrādījusies šāda steidzamības kārtība, izvairoties no iepirkuma procedūrām un izvēloties šo konkrēto pakalpojumu sniedzēju?

Sēdes vadītājs. Paldies par jautājumu.

Lūdzu!

D.Pavļuts. Runājot par steidzamības kārtību un tās lietderību, man liekas, ka es jau atbildēju iepriekšējā jautājumā. Tātad lietderību šajā gadījumā nosaka šis pamatojums, kurš ir iztulkojams kā tiešām steidzama situācija un apdraudējums būtiskām valsts interesēm, un, ja „Liepājas metalurga” gadījumā jūs nesaskatāt būtisku valsts interešu apdraudējumu, tad, man liekas, mums būs ļoti grūti saprasties par jebkuru jautājumu. Es uzskatu, ka šajā gadījumā viennozīmīgi ir vērojams būtisks apdraudējums valsts interesēm.

Attiecībā uz Prudentia darba novērtējumu jāteic, ka vislabāk uz šo jautājumu, protams, varētu atbildēt Kreditoru kluba locekļi, bet es tas neesmu. Nekad neesmu bijis iesaistīts nevienā Kreditoru kluba sanāksmē. Es esmu piedalījies daudzos dažādos citos formātos, kur ir piedalījušies dažādi procesu dalībnieki, to skaitā Valsts kase un „Latvenergo”, atsevišķos gadījumos arī „Citadeles Banka”. Praktiski visās šajās sanāksmēs, kur tika runāts par Kreditoru kluba rīcību, par valsts darbībām „Liepājas metalurga” sakarā, kā arī darba grupas sēdēs, kuras pats esmu arī vadījis (ar citu ministru klātbūtni), vienmēr ir bijuši arī Prudentia pārstāvji. Varu apliecināt, ka viņu darbība ir bijusi augsti profesionāla un ka Prudentia speciālisti ir pievienojuši, manā skatījumā, ļoti daudz vērtības tām darbībām, ko ir veikušas valsts institūcijas un valsts kapitālsabiedrības saistībā ar „Liepājas metalurga” jautājumu risināšanu.

Vienlaikus vēlos norādīt, ka šī uzmanība, kas tiek pievērsta vienam konkrētam konsultantam, man liekas mazliet jocīga un pārmērīga, ņemot vērā, ka procesā ir bijusi iesaistīta vēl vesela virkne citu konsultantu, tostarp arī starptautisku; ir bijušas iesaistītas auditorfirmas auditu veikšanai, ir bijušas iesaistītas auditoru firmas ķīlu vērtēšanai, ir bijuši iesaistīti specializēti metalurģijas nozares konsultanti no ārvalstīm. Un tā tālāk, un tā joprojām. Un ir bijuši iesaistīti arī juridisko pakalpojumu sniedzēji.

Mēs šeit runājam par faktiski lielāko valsts ražotāju un milzīgiem līdzekļiem, un ārkārtīgi sarežģītu tehnoloģisku jomu, kurā neviena no valsts iestādēm vai organizācijām, kuras ir kreditores, nav speciālista. Līdz ar to šādā situācijā konsultantu pakalpojumu izmantošana optimāla rezultāta sasniegšanai ir pilnīgi racionāla rīcība.

Sēdes vadītājs. Paldies par atbildi.

Paldies, ministra kungs! Paldies, deputāti! Līdz ar to mēs šodien esam izskatījuši visus jautājumus. Cik es saprotu, tiksimies pēc nedēļas, tāpēc ka mums ir atlicis ļoti daudz jautājumu.

Paldies par uzmanību. Uz redzēšanos!

D.Pavļuts. Visu labu!

SATURA RĀDĪTĀJS
Atbildes uz deputātu iesniegtajiem jautājumiem
2013. gada 21. novembrī

Ekonomikas ministra Daniela Pavļuta atbilde uz deputātu jautājumu „Par elektroenerģijas iegādi no akciju sabiedrības „Latvenergo”” (Nr. 89/J11) (pilns jautājuma teksts pielikumā)
(Atbildes dok. Nr. 3088)
   
Papildjautājums - dep. A.Elksniņš
   
Atbilde - ekonomikas ministrs D.Pavļuts
   
Papildjautājums - dep. A.Elksniņš
   
Atbilde - ekonomikas ministrs D.Pavļuts
   
Papildjautājums - dep. D.Reizniece-Ozola
   
Atbilde - ekonomikas ministrs D.Pavļuts
   

Ekonomikas ministra Daniela Pavļuta atbilde uz deputātu jautājumu „Par uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaidēm investīciju projektu ietvaros veiktajiem sākotnējiem ilgtermiņa ieguldījumiem” (Nr. 91/J11) (pilns jautājuma teksts pielikumā)
(Atbildes dok. Nr. 3090A)
   
Papildjautājums - dep. D.Reizniece-Ozola
   
Atbilde - ekonomikas ministrs D.Pavļuts
   
Papildjautājums - dep. A.Elksniņš
   
Atbilde - ekonomikas ministrs D.Pavļuts
   
Papildjautājums - dep. D.Reizniece-Ozola
   
Atbilde - ekonomikas ministrs D.Pavļuts
   
Papildjautājums - dep. A.Elksniņš
   
Atbilde - ekonomikas ministrs D.Pavļuts
   
Papildjautājums - dep. A.Elksniņš
   
Atbilde - ekonomikas ministrs D.Pavļuts
   

Ekonomikas ministra Daniela Pavļuta atbilde uz deputātu jautājumu „Par „Prudentia” piesaistīšanu „Liepājas metalurga” problēmu risināšanā” (Nr. 93/J11) (pilns jautājuma teksts pielikumā)
(Atbildes dok. Nr. 3119)
   
Papildjautājums - dep. A.Elksniņš
   
Atbilde - ekonomikas ministrs D.Pavļuts
   
Papildjautājums - dep. A.Elksniņš
   
Atbilde - ekonomikas ministrs D.Pavļuts
   
Papildjautājums - dep. D.Reizniece-Ozola
   
Atbilde - ekonomikas ministrs D.Pavļuts
Otrdien, 24.decembrī