Latvijas Republikas 11.Saeimas
rudens sesijas divdesmit pirmā sēde
2013.gada 19.decembrī

Sēdi vada Latvijas Republikas 11.Saeimas priekšsēdētāja
Solvita Āboltiņa.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Atbildes uz deputātu iesniegtajiem jautājumiem
Frakciju viedokļi

Sēdes vadītāja. Labrīt, cienījamie kolēģi! Sākam Saeimas 19.decembra sēdi.

Pirms mēs sākam izskatīt apstiprināto sēdes darba kārtību, informēju jūs, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis 12 priekšlikumus par iespējamām izmaiņām šīsdienas sēdes darba kārtībā.

Juridiskā komisija lūdz izdarīt izmaiņas Saeimas 19.decembra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Mediācijas likums” (Nr.477/Lp11) trešajam lasījumam”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Juridiskā komisija lūdz izdarīt izmaiņas 19.decembra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par Maijas Bogdanes apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Juridiskā komisija lūdz izdarīt izmaiņas 19.decembra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par tiesnešu skaita noteikšanu Latvijas Republikas rajonu (pilsētu) tiesās”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz izdarīt izmaiņas 19.decembra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojektu „Par Līgumu par Eiropas Stabilitātes mehānisma dibināšanu” izskatīšanai pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija... Es jums netraucēju? (No zāles: „Nē! Nē!” Zālē smiekli.) Nē, nu man šķiet, ka jūs gribat parunāties. Mēs varētu pārcelt sēdi.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz izdarīt izmaiņas 19.decembra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojektu „Grozījums Likumā par budžetu un finanšu vadību” izskatīšanai pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz izdarīt izmaiņas 19.decembra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par Ineša Feifera apstiprināšanu par Fiskālās disciplīnas padomes locekli”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz izdarīt izmaiņas 19.decembra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par Mārtiņa Kazāka apstiprināšanu par Fiskālās disciplīnas padomes locekli”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz izdarīt izmaiņas 19.decembra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par Mortena Hansena (Morten Hansen) apstiprināšanu par Fiskālās disciplīnas padomes locekli”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz izdarīt izmaiņas 19.decembra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par Jāņa Platā apstiprināšanu par Fiskālās disciplīnas padomes locekli”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz izdarīt izmaiņas 19.decembra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par Ingara Eriņa apstiprināšanu par Fiskālās disciplīnas padomes locekli”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz izdarīt izmaiņas 19.decembra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par Ilo Kāzika (Ülo Kaasik) apstiprināšanu par Fiskālās disciplīnas padomes locekli”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Deputāti Naudiņš, Reizniece-Ozola, Zariņš, Dūklavs un Bērziņš lūdz izdarīt izmaiņas 19.decembra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojektu „Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta. Paldies.

Rībenas kundze!... Paldies.

Tātad pirmā darba kārtības sadaļa – „Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem”.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums Latvijas Republikas Zemessardzes likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Vanagas, Bites, Bilsēna, Reskāja, Stalta un Siliņas iesniegto likumprojektu „Grozījumi Vispārējās izglītības likumā” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

„Par” pieteikusies runāt deputāte Inga Vanaga. (No SC frakcijas: „Atbalstām!”)

I.Vanaga (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Augsti godātais Saeimas Prezidij! Kolēģi! Visi, kuri seko līdzi sēdei!

Par šo priekšlikumu būtību jāteic, ka tie ir iesniegti tādēļ, lai mēs likumā iestrādātu normas, kuras paredz atzīt starptautiski atzītu testēšanas institūciju organizētos pārbaudījumus arī Latvijā.

Jāteic, ka šie priekšlikumi tika izskatīti jau šā gada vasarā, jūlijā, Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē, un toreiz komisijas sēdē, izskatot šos priekšlikumus, tika nolemts, ka rudenī tos varētu izskatīt atkārtoti, jo, iesniedzot sākotnēji šos priekšlikumus, diemžēl nebija sniegta definīcija terminam „starptautiski atzīta testēšanas institūcija”. Šoreiz šajos priekšlikumos šī definīcija ir noteikta. Un jāteic, ka toreiz, kad komisija izskatīja šos priekšlikumus, mēs diemžēl nevarējām uzklausīt atbildīgo ierēdņu viedokli attiecībā uz detalizētākiem komisijas pārstāvju jautājumiem.

Jāteic, ka šie starptautiski atzīto testēšanas institūciju nodrošinātie pārbaudījumi skar lielākoties svešvalodas (vispopulārākā, protams, ir angļu valoda), kā arī informātiku. Pasaulē ir atzīti šo starptautiski atzīto testēšanas institūciju rīkotie eksāmeni jeb pārbaudījumi arī finanšu vadībā un projektu vadībā, bet šoreiz mēs runājam tikai par... vairāk par svešvalodām un par informātiku.

Es aicinu atbalstīt šī likumprojekta nodošanu komisijai, lai mēs vēl, visticamāk, varētu paspēt panākt to, lai šīs normas jau būtu stājušās spēkā līdz plānotajiem eksāmeniem, kuri stāv priekšā vidusskolēniem, kā arī laikus varētu informēt par šo iespēju, par to, ka arī mēs atzīstam šos starptautiski atzīto testēšanas institūciju nodrošinātos pārbaudījumus, jo jāteic, ka tos akceptē gan darba devēji, gan nevalstiskās organizācijas, gan arī augstskolas, gan arī zinātniskā vide, un kā piemēru varu minēt svešvalodas prasmes pārbaudījumus TOEFL un IELTS, kas ir atzīti vairāk nekā sešos tūkstošos dažādu valstu universitāšu, kā arī valsts un privātajās institūcijās vairāk nekā 120 pasaules valstīs. Un līdz ar to ir aicinājums spert šo soli arī no Latvijas puses.

Es domāju, ka arī mēs, daudzi klātesošie, esam saskārušies ar to, ka, piesakoties kaut vai, piemēram, zinātniskajās konferencēs vai apmaiņas programmās, īpaši studentiem tiek prasīti un ņemti vērā šie apliecinājumi, un it sevišķi tas attiecas uz svešvalodu jomu.

Es gribu teikt, ka Latvijā jau pašlaik vairākas augstskolas izstrādā attiecīgus uzņemšanas noteikumus, un, ja mēs šo likumprojektu atbalstītu, tas būtu signāls, ka tās var drošāk savos uzņemšanas noteikumos iestrādāt to, ka tās ņem vērā šos sertifikātus, kas apliecina iedzīvotāju zināšanas, it īpaši – atkal jāuzsver! – zināšanas svešvalodās. Jau pašlaik vairākas augstskolas tos akceptē un ņem vērā, piemēram, Rīgas Juridiskā augstskola, Ventspils Augstskola, Latvijas Universitāte, kā arī Rekrutēšanas un jaunsardzes centrs.

Šie pārbaudījumi ir salāgoti, tie ir savstarpēji salīdzināmi arī ar Latvijā organizētajiem centralizētajiem eksāmeniem, ko kārto 12.klašu audzēkņi, bet es gribu teikt, ka tas varētu attiekties ne tikai uz 12.klašu audzēkņiem, bet arī... Piemēram, gadījumā, ja cilvēks ir beidzis vidusskolu, ir varbūt pagājis gads, viņš, vidusskolas eksāmenu kārtojot, ir ieguvis... nokārtojis šo centralizēto eksāmenu, kas apliecina viņa zināšanas... bet, ja viņš varbūt gada laikā ir nokārtojis šo IELTS vai TOEFL un uzlabojis savas zināšanas, tad viņš varētu tātad, nu, pretendējot... iestājoties augstskolā, uzrādīt, lūk, šo zināšanas apliecinošo dokumentu.

Tātad es aicinu nodrošināt vienādas iespējas... Mēs, priekšlikumu iesniedzēji, aicinām nodrošināt Latvijas Republikas iedzīvotājiem vienādas iespējas ar ārvalstniekiem, jo viņi... stājoties augstskolā, kā jau es teicu, viņiem tiek ņemti vērā šie starptautiski atzītie sertifikāti. Tātad mēs aicinām nodrošināt, lai arī mūsu valsts iedzīvotājiem tāda priekšrocība būtu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka likumprojekts tiek nodots komisijai? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Vanagas, Bites, Bilsēna, Reskāja, Stalta un Siliņas iesniegto likumprojektu „Grozījumi Augstskolu likumā” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

„Par” pieteikusies runāt deputāte Inga Vanaga.

I.Vanaga (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Kolēģi, šis likumprojekts... tātad galvenā doma ir tāda, ka mēs darba gaitā gribam iestrādāt Augstskolu likumā normu, kas noteiktu, ka Augstākās izglītības padomei būtu jāatskaitās par savu darbu. Atgādināšu, ka pagājušā gada, 2012.gada, 20.decembrī, būtībā gandrīz pirms gada, Saeimas sēdē mēs apstiprinājām Augstākās izglītības padomes sastāvu. Jāsaka gan, ka bija garas, arī spraigas un ļoti auglīgas debates par izvirzītajiem kandidātiem. Mēs ļoti daudz diskutējām par Augstākās izglītības padomes funkcijām, par Augstākās izglītības padomes lomu. Mēs arī šeit, Saeimā, diskutējām par to, ka šī institūcija tiek apstiprināta Saeimā, jo nav daudz tādu padomju, kas tiek apstiprinātas Saeimā. Savukārt šī padome ir viena no retajām, kas par savu darbību neatskaitās nedz Izglītības un zinātnes ministrijai, nedz Ministru kabinetam, nedz arī tai institūcijai, kas to apstiprina.

Jā, par Augstākās izglītības padomes darbību ir pieejama informācija tās mājaslapā, jā, tā viennozīmīgi sniedz arī informāciju masu medijiem... tātad informāciju par savu darbību, bet tomēr šis jautājums būtu arī jāpilnveido normatīvo aktu līmenī, un es gribu minēt arī piemērus. Piemēram, mēs apstiprinām arī tiesībsargu, mēs apstiprinām valsts kontrolieri, un ir normatīvie akti... Tātad Tiesībsarga likuma 15.pants nosaka šo atskaitīšanās kārtību, ka tiesībsargs reizi gadā sniedz Saeimai un Valsts prezidentam rakstveida ziņojumu par savu darbu. Arī valsts kontrolieris sniedz mums ziņojumu par savu darbību, un tagad ir šis aicinājums arī Augstākās izglītības padomei, lai tā atskaitās tai institūcijai, kura to apstiprina, respektīvi, Saeimai.

Un, jāsaka, mēs par to esam diskutējuši gan Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā, gan, kā es jau minēju, gandrīz tieši pirms gada arī šeit, Saeimā. Tāpēc ir lūgums mums visiem kopā sakārtot arī jautājumu par šīs institūcijas atskaitīšanos Saeimas deputātiem, bet jo īpaši, protams, Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, par tām funkcijām, kas Augstskolu likuma 70.pantā ir uzticētas Augstākās izglītības padomei.

Sēdes vadītāja. Deputātiem...

I.Vanaga. Paldies.

Sēdes vadītāja. Deputātiem ir iebildumi.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai deputātu Vanagas, Bites, Bilsēna, Reskāja, Stalta un Siliņas iesniegto likumprojektu „Grozījumi Augstskolu likumā” nodotu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 65, pret - 3, atturas - 26. Likumprojekts komisijai nodots. Paldies.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Vanagas, Bites, Bilsēna, Reskāja un Stalta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Attīstības plānošanas sistēmas likumā” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

„Par” pieteikusies runāt deputāte Inga Vanaga.

I.Vanaga (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Jā, kolēģi, šis priekšlikums tika izstrādāts, balstoties arī uz to, ka šā gada vasarā, jūlijā, mēs Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā strādājām pie Izglītības likuma, kurā tika iesniegts priekšlikums par to, lai Saeimā netiktu apstiprinātas izglītības attīstības pamatnostādnes. Taču šeit gribētos pieturēties pie principa - viens likums, viena taisnība visiem -, jo, izrādās, tās ir vienas no retajām pamatnostādnēm, ko apstiprina Saeima. Un, ja mēs paskatāmies, tad redzam, ka praktiski visās ministrijās tiek izstrādātas pamatnostādnes, kas ir valdības kompetencē. Tās apstiprina Ministru kabinets. Nu, piemēram, vienlīdz svarīgas būtu arī sabiedrības veselības, lauksaimniecības, drošības, ārpolitikas, ģimenes valsts politikas, sporta politikas, kultūras politikas, transporta attīstības, mājokļa politikas, zinātnes un tehnoloģiju, enerģētikas attīstības, jaunatnes politikas, tūrisma attīstības un vēl citas pamatnostādnes, bet sanāk tā, ka šīs ir vienas no retajām, ko apstiprina... ko izstrādā Ministru kabinets un apstiprina Saeima, bet pārējās pamatnostādnes mēs neapstiprinām. Taču bieži komisijās... apakškomisijās mēs uzklausām un pieņemam zināšanai, kā notiek to īstenošana... Un tātad būtu aicinājums nodrošināt to, ka arī citas pamatnostādnes tiek apstiprinātas Saeimā. No juridiskā viedokļa un... Konsultējoties ar juristiem un ar dažāda līmeņa normatīvo aktu izstrādātājiem, kā arī ar ierēdņiem, būtu jāsaka: pēc viņu ieteikumiem un juristu ieteikumiem... pēc politikas dokumentu izstrādātāju ieteikumiem, būtu pareizāk, ja tomēr būtu izslēgts no Izglītības likuma tas pants, ka Saeima apstiprina šīs izglītības attīstības pamatnostādnes; tas būtu pareizāk.

Bet, tā kā mēs, kā jau es teicu, vasarā, jūlijā, izskatījām Izglītības likumu un visi apstiprinājām to, ka Saeima tomēr turpina apstiprināt izglītības attīstības pamatnostādnes, es vēlreiz aicinu... Lai nav tā, ka par vienām pamatnostādnēm lemj gan Ministru kabinets, gan Saeima, bet par pārējām tiek lemts tikai Ministru kabineta līmenī, es aicinu tomēr pieturēties pie tā, ka viens likums, viena taisnība visiem.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

I.Vanaga. Paldies.

Sēdes vadītāja. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Cilinska, Dzintara, Dombravas, Kuduma un Naudiņa iesniegto likumprojektu „Grozījums likumā „Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

„Par” pieteicies runāt deputāts Ivars Zariņš.

I.Zariņš (SC).

Labdien, kolēģi! Sabiedriskajā telpā virmo daudz spekulāciju un kaislību ap Rīgas domes noteiktajiem tarifiem: vai tie ir pamatoti, vai tie nav diskriminējoši? Tāpēc šis priekšlikums - paredzēt, ka sabiedriskā transporta tarifu pamatotību izvērtē neatkarīga kompetenta iestāde, - varētu būt laba iespēja izbeigt šīs neauglīgās un nekompetentās diskusijas, kas bieži tiek speciāli kultivētas, lai radītu augsni politiskām spekulācijām un šķeltu sabiedrību (No zāles dep. A.Bērziņš: „Malacis, Ivar!”), sadalot to it kā izredzētajos un apbižotajos, lai pēc tam varētu uzmesties par apbižoto aizstāvjiem un varētu turpināt šo destruktīvo sabiedrības šķelšanas procesu.

Šis priekšlikums būtu vērtējams kā racionāls solis, lai visu šo jezgu izbeigtu. Tāpēc es ļoti ceru, ka šīs idejas autoriem ir arī skaidrs šīs idejas realizācijas mehānisms, kā praktiski šī ideja var tikt sekmīgi īstenota, vispirms jau - kā šī piedāvātā likuma norma ir salāgota ar citām normām citos normatīvajos aktos, kas regulē sabiedrisko transportu (piemēram, ar Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumu, likumu „Par pašvaldībām” un, protams, ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulu par sabiedriskā pasažieru transporta pakalpojumiem, kura tika pieņemta 2007.gadā un bija viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc sabiedriskais transports tika izņemts laukā no likuma „Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem”).

Otrs svarīgs aspekts, lai šo ideju varētu īstenot, ir parūpēties par šīs idejas praktiskās realizācijas mehānismu. Tas ir ļoti svarīgi - parūpēties par regulatora kapacitāti - ne tikai finansiālo, bet arī cilvēkresursu kapacitāti -, jo citādi var sanākt tā, ka labi iecerētā ideja tā vietā, lai dotu pozitīvu efektu, var nest dubultu negatīvo efektu, tas ir, ne tikai nesakārtotu sabiedriskā transporta sektoru, bet arī kvalitātes apdraudējumu citām regulējamām sabiedrisko pakalpojumu jomām, jo regulatoram vienkārši pietrūktu kapacitātes to visu paveikt... savu darbu paveikt kvalitatīvi un laikus. Un tas ir ļoti svarīgi - parūpēties arī par to.

Kolēģi! Atrast risinājumu, kas novērš aizdomas par nepamatoti noteiktiem tarifiem, un izbeigt šīs nepamatotās politiskās spekulācijas ap tiem - tas ir mūsu visu interesēs. Un ir sanācis tā, ka šajā gadījumā tas visvairāk ir Rīgas domes interesēs.

Tāpēc, kolēģi, paldies jums par šo priekšlikumu! Es aicinu to atbalstīt. (No zāles dep. A.Bērziņš: „Paldies, Ivar! Tas bija labi!”; starpsauciens: „Labi sagatavots!”)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Neviens nav pieteicies runāt „pret”. Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka likumprojekts tiek nodots komisijai? (No zāles: „Nav!”) Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Agešina, Ivana Klementjeva, Jakimova, Nikonova un Urbanoviča iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

„Par” pieteicies runāt deputāts Valērijs Agešins.

V.Agešins (SC).

Labrīt, godātie kolēģi! Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas deputāti ir iesnieguši likumprojektu, kurā paredzēts, ka 7.janvāris - diena, kad pareizticīgie un vecticībnieki svin Ziemassvētkus, - Latvijā ir jānosaka par brīvdienu.

Saskaņā ar likumu „Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām” Ziemassvētki Latvijā kā svētku dienas ir noteikts 24., 25. un 26.decembris, turpretī Ziemassvētki, kurus pareizticīgie un vecticībnieki svin 7.janvārī un kuri ir vieni no nozīmīgākajiem reliģiskajiem svētkiem, šajā likumā diemžēl nav noteikti kā svētku diena.

Vēlos atgādināt, ka kopumā Latvijā dzīvo aptuveni 400 tūkstoši pareizticīgo un vecticībnieku. Interesanti, ka tieši pirms gada koalīcijas deputāti pēc Reformu partijas iniciatīvas iesniedza izskatīšanai Saeimā likumprojektu, kurā bija iecerēts, ka mūsu valsts iedzīvotājiem reizi gadā jebkurā dienā ir tiesības saņemt brīvdienu. Tādējādi cilvēki, kuri svin Ziemassvētkus nevis 25.decembrī, bet gan 7.janvārī, varētu svinēt savus svētkus pilnīgi likumīgi.

Mēs, „Saskaņas Centra” deputāti, toreiz atbalstījām šī likumprojekta nodošanu izskatīšanai Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai. Taču ir pagājis gads, bet šī komisija līdz pat šim laikam nav sākusi likumprojekta izskatīšanu pēc būtības, nemaz nerunājot par to, lai šo dokumentu nodotu apstiprināšanai Saeimā. Mēs uzskatām, ka atsevišķi Reformu partijas līderi, pirms gada pompozi prezentējot šo likumprojektu, vienkārši ir mānījuši simtiem tūkstošu pareizticīgo un vecticībnieku, kuru vidū ir dažādu tautību cilvēki. Tā ir divkosība, liekulība un necieņas izrādīšana tradicionālajām konfesijām - pareizticīgajiem un vecticībniekiem! Šajā situācijā mēs uzskatām par nepieciešamu iesniegt likumprojektu, kas paredz, ka 7.janvārim ir jākļūst par oficiālu brīvdienu. Balsošanas rezultāts par mūsu likumprojektu skaidri parādīs vairāku koalīcijas deputātu nodomu patiesumu un doto solījumu vērtību. Mēs aicinām visus tautas kalpus neatkarīgi no politiskās piederības spert soli pretī lielai Latvijas sabiedrības daļai un atzīt šos svētkus par oficiāliem, parādot cieņu nozīmīgas Latvijas iedzīvotāju daļas ticībai un tradīcijām.

Aicinu balsot „par”!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vai deputātiem ir iebildumi? (No zāles: „Nav!”; „Ir!”; „Jā, ir!”) Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai deputātu Agešina, Klementjeva, Jakimova, Nikonova un Urbanoviča iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”” nodotu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 43, pret - 42, atturas - 3. Likumprojekts komisijai nav nodots. Paldies.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Naudiņa, Reiznieces-Ozolas, Zariņa, Dūklava un Bērziņa iesniegto likumprojektu „Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

„Par” pieteicies runāt deputāts Romāns Naudiņš.

R.Naudiņš (VL-TB/LNNK).

Cienītā priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! 2014.gada budžeta pieņemšana nāca ar nepatīkamu ziņu Latvijas tautsaimniecībā strādājošiem mikrouzņēmējiem. Šo uzņēmumu maksājamo nodokli iecerēts pakāpeniski palielināt no 9 uz 15 procentiem. Līdz ar to mikrouzņēmumi pēc būtības tuvāko gadu laikā beigs pastāvēt, jo tikai retais mikrouzņēmējs spēs samaksāt 15 procentu augstu nodokļu likmi. Gan 2014.gada budžeta pieņemšanas laikā, gan arī šobrīd liela daļa Saeimas deputātu ar lēmumu paaugstināt mikrouzņēmumu nodokli nav apmierināti, tāpēc darba grupā kopīgi ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru esam sagatavojuši likumprojektu, kas šā nodokļa paaugstināšanu izslēgtu.

Saeimas deputātu iesniegtie grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā paredz atgriezties pie 9 procentu lielas nodokļa likmes mikrouzņēmumiem, kuru gada apgrozījums nepārsniedz 70 tūkstošus latu. Papildus likumprojektā piedāvājam paaugstināt mikrouzņēmumu apgrozījuma slieksni līdz 300 tūkstošiem eiro un attiecīgi mikrouzņēmumiem, kuru apgrozījums būtu no 100 tūkstošiem eiro līdz 200 tūkstošiem eiro, piemērot lielāku maksājamā nodokļa likmi - 10 procentu likmi -, bet mikrouzņēmumiem, kuru apgrozījums būtu no 200 tūkstošiem līdz 300 tūkstošiem eiro, piemērot 11 procentu likmi.

Mikrouzņēmumos nodarbināto darbinieku skaitu rosinām paaugstināt līdz 9 darbiniekiem atkarībā no mikrouzņēmuma apgrozījuma. Proti, ja apgrozījums ir līdz 100 tūkstošiem eiro, tad darbinieku skaits paliek līdzšinējais - 5 nodarbinātie; ja apgrozījums ir virs 100 tūkstošiem eiro... no 100 tūkstošiem eiro līdz 200 tūkstošiem eiro, - 7 nodarbinātie; ja apgrozījums ir no 200 tūkstošiem eiro līdz 300 tūkstošiem eiro, - 9 nodarbinātie.

Saeimas atbalsts šim likumprojektam ir vitāli svarīgs tautsaimniecības sektoram, lai mēs sniegtu mikrouzņēmējiem skaidru un nepārprotamu vēstījumu, ka 9 procentu likme paliks nemainīga. Tas dos iespēju tautsaimniecības sektoram strādāt prognozējamā nodokļu vidē. Daudzi Latvijas un ārvalstu uzņēmēji ir atzīmējuši, ka mūsu valsts lielākā bēda ir neprognozējamā nodokļu politika tautsaimniekiem. Tas arī ir viens no iemesliem saraustītai un neveselīgai uzņēmējdarbības videi Latvijā. Eiropas Savienībā mums ir teju mazākais tādu uzņēmēju skaits, kuri ir izveidojuši dzīvotspējīgas uzņēmumu struktūras. Mikrouzņēmumu nodokļa režīms ir viens no instrumentiem, kuri ļauj jauniem uzņēmējiem uzsākt savu saimniecisko dzīvi, izprast nodokļu režīmu un samaksāt samaksājamus nodokļus.

Ja mēs ielūkosimies statistikas datos, tad ievērosim, ka lielai daļai jaundibinātu uzņēmumu darbība beidzas, īsti nemaz nesākusies. Kad jaunie uzņēmēji, strādājot parastajā nodokļu režīmā, ierauga grāmatvežu sagatavotos nodokļu maksājumus, izzūd viņu entuziasms un vēlme darboties uzņēmējdarbībā. Ar to arī lielā mērā izskaidrojams fakts, ka liela daļa jaundibinātu uzņēmumu nonāk starp nodokļu parādniekiem. Iznākumi ir divi - jaunie uzņēmumi vai nu beidz pastāvēt, vai arī nepanesamais nodokļu slogs tos iedzen ēnu ekonomikā.

Šodien privātā sektora nodokļu parāds valstij ir tuvu 1 miljardam latu. Mikrouzņēmumu nodokļa režīms ir instruments, kas dod uzņēmējiem iespēju strādāt godprātīgi un pakāpeniski pieņemt lielākus uzņēmējdarbības izaicinājumus nākotnē.

Nereti ir dzirdēts, ka tā daļa, ko mikrouzņēmumi kopumā iemaksā nodokļos valsts budžetā, ir nesalīdzināmi mazāka nekā tā daļa, ko nodokļos valsts budžetā iemaksā parastajā nodokļu režīmā strādājošie uzņēmumi. Godātie kolēģi, šādi apgalvojumi ir apšaubāmi! Finanšu ministrijas sniegtā informācija liecina, ka parastajā režīmā strādājošie uzņēmumi, kuru apgrozījums ir līdz 70 tūkstošiem latu gadā, nodokļos vidēji nomaksā 9,1 procentu, savukārt uzņēmumi, kuru apgrozījums ir līdz 200 tūkstošiem latu gadā, nodokļos nomaksā vien 7 procentus no apgrozījuma.

Parastajā režīmā strādājošajos uzņēmumos, kuru apgrozījums ir līdz 70 tūkstošiem latu, vidējā darba alga ir 130 latu, bet mikrouzņēmumos strādājošajiem vidējā alga ir 320 latu.

Tas liecina tikai par vienu - Latvijas nodokļu politika uzņēmējdarbības videi ir neveselīga un ēnu ekonomiku veicinoša.

Kolēģi! Šajā sakarā sagatavotie grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā ir sākums, lai nodokļu politika Latvijā būtu konkurētspējīga. Šobrīd mūsu uzņēmējiem ir jākonkurē ne tikai iekšzemē, bet arī globāli. Mēs dzīvojam tirdzniecībai atvērtā telpā: cik konkurētspējīga būs nodokļu politika Latvijā, tik konkurētspējīgi un dzīvotspējīgi būs mūsu uzņēmumi globālajā pasaulē. Mums ir vēl laiks, lai Latvijā izveidotu baudāmu klimatu uzņēmējdarbības attīstībai, kas nodrošinās ar finansējumu kultūru, veselības aprūpi, valsts drošību un citu ar valsts pārvaldi saistīto jautājumu risināšanu. Dosim iespēju mikrouzņēmumiem darboties, uzkrāt spēkus un jau pārredzamā nākotnē kļūt par jaudīgām uzņēmumu struktūrām Latvijā!

Un...

Sēdes vadītāja. Naudiņa kungs, jūsu uzstāšanās laiks ir beidzies! (No zāles: „Lai runā!”; dep. A.Bērziņš: „Pārliecināja!”)

R.Naudiņš. Lūdzu pagarināt!

Un noslēgumā gribu citēt kādas Vācijas Bundestāga deputātes teikto: „Tautsaimniecība nav viss, bet bez tautsaimniecības nav nekā.”

Vēlos pateikt paldies deputātei Danai Reizniecei-Ozolai un deputātam Ivaram Zariņam par šā likumprojekta sagatavošanā ieguldīto darbu (No zāles: „Oooo!” Aplausi.) un aicinu deputātus atbalstīt likumprojektu un to nodot izskatīšanai Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad vispirms mums ir jālemj par atbildīgās komisijas maiņu. Ir priekšlikums nodot šo likumprojektu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai kā atbildīgajai komisijai. Vai deputātiem ir iebildumi? Jā, deputātiem ir iebildumi.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai par atbildīgo komisiju likumprojektam „Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā” noteiktu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisiju! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - 14, atturas - 20. Atbildīgā komisija ir mainīta.

Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka likumprojekts tiks nodots šai komisijai? Jā.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai deputātu Naudiņa, Reiznieces-Ozolas, Zariņa, Dūklava un Bērziņa sagatavoto likumprojektu „Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā” nodotu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 70, pret - 7, atturas - 16. Likumprojekts komisijām nodots.

Nākamā darba kārtības sadaļa - „Atvaļinājuma piešķiršana”.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātes Irinas Cvetkovas iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņai neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 19.decembrī. Atvaļinājums ir piešķirts, un par to jūs tiekat informēti.

Nākamā darba kārtības sadaļa - „Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par Maijas Bogdanes apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Valērijs Agešins.

V.Agešins (SC).

Saeimas Juridiskās komisijas šā gada 17.decembra sēdē tika skatīts lēmuma projekts „Par Maijas Bogdanes apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”. Komisijas locekļi vienbalsīgi ir atbalstījuši minēto lēmuma projektu.

Saeimas Juridiskās komisijas vārdā aicinu apstiprināt Gulbenes rajona tiesas tiesnesi Maiju Bogdani rajona (pilsētas) tiesas tiesneša amatā bez pilnvaru termiņa ierobežojuma.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Maijas Bogdanes apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par tiesnešu skaita noteikšanu Latvijas Republikas rajonu (pilsētu) tiesās”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Valērijs Agešins.

V.Agešins (SC).

Latvijas Republikas Saeima 2011.gada 17.februārī tika noteikusi, ka Latvijas Republikas apgabaltiesās ir 134 tiesneši (tajā skaitā Administratīvajā apgabaltiesā - 19 tiesneši), Latvijas Republikas rajonu (pilsētu) tiesās ir 315 tiesneši (tajā skaitā Administratīvajā rajona tiesā - 46 tiesneši), savukārt zemesgrāmatu nodaļās ir 80 tiesneši.

Saskaņā ar 2011.gada 21.jūlija grozījumiem likumā „Par tiesu varu”, kas stājās spēkā 2012.gada 1.janvārī, zemesgrāmatu nodaļas iekļautas rajonu (pilsētu) tiesu sastāvā. Atbilstoši Ministru kabineta 2013.gada 13.augustā atbalstītajām jaunajām politikas iniciatīvām ir apstiprināti divi prioritārie pasākumi 2014.gadam.

Pirmais pasākums - „tīro tiesu instanču” ieviešana. Paredz finansējumu papildus piecu tiesas sastāvu izveidošanai. Finansējums paredzēts, lai palielinātu rajonu (pilsētu) tiesu tiesnešu skaitu par piecām tiesneša amata vietām, tādējādi nodrošinot Augstākās tiesas reformu 2013.gada 13.jūnija likumā „Grozījumi likumā „Par tiesu varu”” plānotajos termiņos un apgabaltiesas kā pirmās instances tiesas kompetencē ietilpstošās civillietas nodotu rajonu (pilsētu) tiesām.

Otrais pasākums - lietu izskatīšanas termiņu samazināšana. Paredz finansējumu papildus sešu tiesas sastāvu izveidošanai. Finansējums paredzēts, lai palielinātu Rīgas apgabaltiesas darbības teritorijā esošo vispārējās jurisdikcijas tiesas tiesnešu skaitu par piecām tiesneša amata vietām, kas nodrošinātu Rīgas apgabaltiesas darbības teritorijā esošo vispārējās jurisdikcijas tiesu lietu izskatīšanas termiņu samazināšanu un noslodzi, un lai palielinātu Jelgavas tiesas tiesnešu skaitu par vienu tiesneša amata vietu un tādējādi nodrošinātu Jelgavas tiesas darbu pie papildu noslodzes. Ar 2013.gada 18.aprīļa likumu „Grozījumi Civilprocesa likumā” Jelgavas tiesa noteikta par vienīgo rajona (pilsētas) tiesu, kurai ir piekritīgas lietas par kapitālsabiedrību dalībnieku (akcionāru) sapulces lēmumu atzīšanu par spēkā neesošiem.

Ņemot vērā iepriekš minēto un ievērojot likuma „Par tiesu varu” 32.panta trešajā daļā noteikto Tieslietu padomes kompetenci attiecībā uz tiesnešu skaita noteikšanu rajonu (pilsētu) tiesās un to sastāvā ietilpstošajās zemesgrāmatu nodaļās, tieslietu ministrs šā gada 7.novembrī ir lūdzis Tieslietu padomi izteikt priekšlikumu Saeimai par tiesnešu kopskaita noteikšanu rajonu (pilsētu) tiesās, paredzot, ka ar 2014.gada 1.janvāri rajonu (pilsētu) tiesās ir 406 tiesneši (tajā skaitā Administratīvajā rajona tiesā - 46 tiesneši).

Saskaņā ar likuma „Par tiesu varu” 32.panta trešo daļu Tieslietu padome šā gada 11.novembrī nolēma izteikt priekšlikumu Saeimai par tiesnešu kopskaita noteikšanu rajonu (pilsētu) tiesās, paredzot, ka ar 2014.gada 1.janvāri rajonu (pilsētu) tiesās ir 406 tiesneši (tajā skaitā Administratīvajā rajona tiesā - 46 tiesneši).

Pēc mēneša, šā gada 11.decembrī, divi dokumenti, proti, Tieslietu padomes 2013.gada 11.novembra lēmums Nr.86 „Par tiesnešu skaita noteikšanu rajonu (pilsētu) tiesās”, kā arī tieslietu ministra vēstule, tika nosūtīti Latvijas Republikas Saeimas priekšsēdētājai.

Savukārt Saeimas Juridiskajā komisijā lēmuma projekts „Par tiesnešu skaita noteikšanu Latvijas Republikas rajonu (pilsētu) tiesās” tika skatīts šā gada 17.decembra sēdē. Komisijas locekļi pēc debatēm vienbalsīgi atbalstījuši minēto lēmuma projektu.

Saeimas Juridiskās komisijas vārdā aicinu noteikt, ka ar 2014.gada 1.janvāri Latvijas Republikas rajonu (pilsētu) tiesās ir 406 tiesneši (tajā skaitā Administratīvajā rajona tiesā - 46 tiesneši).

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par tiesnešu skaita noteikšanu Latvijas Republikas rajonu (pilsētu) tiesās”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 90, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par Ineša Feifera apstiprināšanu par Fiskālās disciplīnas padomes locekli”.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Imants Parādnieks.

I.Parādnieks (VL-TB/LNNK).

Labrīt, godātā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Labrīt, godātie kolēģi!

Šodien Saeimā mēs pirmo reizi... šodien mēs apstiprināsim jaunas padomes, tas ir, Fiskālās disciplīnas padomes, sastāvu. Atbilstoši Fiskālās disciplīnas likumam Fiskālās disciplīnas padome ir „neatkarīga koleģiāla institūcija, kas tiek izveidota šā likuma ievērošanas uzraudzībai”.

Tā ir konsultatīva institūcija, un tās sastāvā ietilpst seši locekļi, kurus izvirza šādi: trīs kandidātus izvirza Latvijas Banka kopīgi ar finanšu ministru, un sākotnēji viņi tiek ievēlēti uz sešiem gadiem, un trīs kandidātus izvirza vismaz desmit Saeimas deputāti, un viņi sākotnēji tiek ievēlēti uz trīs gadiem.

Par padomes locekļiem var ievēlēt finanšu un ekonomikas jomas lietpratējus no Latvijas vai citas Eiropas Savienības dalībvalsts, kuriem ir pieredze fiskālās politikas jautājumos.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas 18.decembra sēdē mēs izvērtējām gan Saeimas deputātu piedāvāto, gan arī finanšu ministra un Latvijas Bankas prezidenta kopīgi piedāvāto kandidatūru atbilstību likumam. Komisija vienprātīgi atbalstīja minēto sešu kandidatūru izvirzīšanu darbam Fiskālās disciplīnas padomē. Padome darbu sāks jau 2014.gada 1.janvārī.

Un sākumā jūsu uzmanībai ir trīs kandidāti, ko izvirzīja desmit Saeimas deputāti.

Pirmais ir Inesis Feiferis, kas ir Latvijas Zinātņu akadēmijas Ekonomikas institūta... ekonomikas zinātņu doktors. Pašlaik ir biedrības „Krājaizdevu apvienība” valdes priekšsēdētājs, iepriekš darbojies par „Latvijas Biznesa bankas” valdes priekšsēdētāju, bijis valsts akciju sabiedrības „Latvijas Hipotēku un zemes banka” valdes padomnieks. Ineša Feifera profesionālā pieredze pamatā saistīta ar banku un uzņēmumu vadību, kā arī projektu vadību un ekonomikas politikas analīzi.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt Ineša Feifera apstiprināšanu par Fiskālās disciplīnas padomes locekli.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Ineša Feifera apstiprināšanu par Fiskālās disciplīnas padomes locekli”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret - 2, atturas - 2. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par Mārtiņa Kazāka apstiprināšanu par Fiskālās disciplīnas padomes locekli”.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Imants Parādnieks.

I.Parādnieks (VL-TB/LNNK).

Arī Mārtiņš Kazāks ir desmit Saeimas deputātu izvirzīts. Viņam ir doktora grāds ekonomikā, kas iegūts Lielbritānijā. Pašlaik Mārtiņš Kazāks ir akciju sabiedrības Swedbank grupas galvenā ekonomista vietnieks Latvijā, iepriekš ir bijis Hansabank galvenais ekonomists Latvijā, Finanšu ministrijas vadošais ekonomists Makrofiskālās analīzes un prognozes departamentā.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt Mārtiņa Kazāka kandidatūras apstiprināšanu Fiskālās disciplīnas padomes locekļa amatā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Mārtiņa Kazāka apstiprināšanu par Fiskālās disciplīnas padomes locekli”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 65, pret - 6, atturas - 7. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par Mortena Hansena (Morten Hansen) apstiprināšanu par Fiskālās disciplīnas padomes locekli”.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Imants Parādnieks.

I.Parādnieks (VL-TB/LNNK).

Arī Mortens Hansens ir desmit Saeimas deputātu virzīts kandidāts, un viņam ir maģistra grāds ekonomikā, kas iegūts Dānijā. Pašlaik ir Rīgas Ekonomikas augstskolas Ekonomikas departamenta vadītājs, asociētais pētnieks Baltijas Starptautiskajā ekonomikas politikas studiju centrā (BICEPS) un biznesa konsultāciju uzņēmuma NMS Consulting direktors. Sniedzis konsultācijas SEB bankai, Danske bankai, Nordea bankai, DNB bankai, Zviedrijas Tirdzniecības kamerai Latvijā un Igaunijā, dažādām vēstniecībām un universitātēm.

Komisijas vārdā aicinu apstiprināt šo kandidatūru Fiskālās disciplīnas padomes locekļa amatam.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Mortena Hansena (Morten Hansen) apstiprināšanu par Fiskālās disciplīnas padomes locekli”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - 26, atturas - 3. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par Jāņa Platā apstiprināšanu par Fiskālās disciplīnas padomes locekli”.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Imants Parādnieks.

I.Parādnieks (VL-TB/LNNK).

Kā jau minēju, turpmākās trīs kandidatūras ir kopīgi Latvijas Bankas prezidenta un finanšu ministra virzītas. Jānis Platais darbojas kā eksperts Finanšu ministrijā un Labklājības ministrijā, arī strādājot Starptautiskajā Valūtas fondā un Pasaules Bankā kā padomnieks palīdzības projektos dažādās pasaules valstīs, piedalās fiskālās attīstības stratēģiju izstrādē, valdības finanšu statistikas pilnveidošanas jomā, kā arī Valsts kases darbības uzlabošanā. Pašlaik Jānis Platais ir finanšu ministra ārštata padomnieks dažādos jautājumos, kas saistīti ar ekonomikas izaugsmi un fiskālo politiku.

Komisijas vārdā aicinu apstiprināt viņa kandidatūru Fiskālās disciplīnas padomes locekļa amatam.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Jāņa Platā apstiprināšanu par Fiskālās disciplīnas padomes locekli”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - 15, atturas - 10. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par Ingara Eriņa apstiprināšanu par Fiskālās disciplīnas padomes locekli”.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Imants Parādnieks.

I.Parādnieks (VL-TB/LNNK).

Ingars Eriņš ieņem asociētā profesora un kanclera amatus Rīgas Tehniskajā universitātē un ir Rīgas Tehniskās universitātes Senāta loceklis. Viņš apvieno akadēmisko darbību un praktisko pieredzi vienas no lielākajām Latvijas universitātēm budžeta veidošanā un vadīšanā. Daudzu publikāciju starptautiskajos zinātniskajos izdevumos autors un cilvēks ar vērtīgu pieredzi vadošos amatos kapitālsabiedrībās.

Komisijas vārdā aicinu apstiprināt viņa kandidatūru Fiskālās disciplīnas padomes locekļa amatam.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Ingara Eriņa apstiprināšanu par Fiskālās disciplīnas padomes locekli”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 63, pret - 6, atturas - 11. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par Ilo Kāzika (Ülo Kaasik) apstiprināšanu par Fiskālās disciplīnas padomes locekli”.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Imants Parādnieks.

I.Parādnieks (VL-TB/LNNK).

Ilo Kāziks šobrīd ir Igaunijas Bankas viceprezidents. Viņš savu darbību Igaunijas Bankā uzsāka kā ekonomists Pētniecības departamentā, strādāja par Ekonomikas politikas nodaļas vadītāju un vēlāk - par Ekonomikas departamenta direktoru.

Ilo Kāzika darba pienākumos ietilpst Igaunijas Bankas viedokļa izstrāde par fiskālo politiku un analīzes veikšana par Igaunijas fiskālās politikas jautājumiem. Viņš ir strādājis arī par Igaunijas premjerministra padomnieku.

Komisijas vārdā aicinu apstiprināt Ilo Kāzika kandidatūru Fiskālās disciplīnas padomes... aicinu apstiprināt Ilo Kāziku par Fiskālās disciplīnas padomes locekli.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Ilo Kāzika (Ülo Kaasik) apstiprināšanu par Fiskālās disciplīnas padomes locekli”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - 14, atturas - 12. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamā darba kārtības sadaļa - „Likumprojektu izskatīšana”.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām””, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Ingmārs Līdaka.

I.Līdaka (ZZS).

Labdien, cienījamie kolēģi! Atbildīgā komisija likumprojekta „Grozījumi likumā „Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām”” otrajam, galīgajam, lasījumam saņēma trīs priekšlikumus.

1. - priekšlikums, kuru vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra vietā iesniedzis ekonomikas ministrs Pavļuts un kurš ir par dabas datu pārvaldības sistēmām. Komisija lūdz atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Līdaka. 2. - priekšlikums, kuru vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra vietā iesniedzis ekonomikas ministrs Pavļuts un kurš attiecas uz pārejas noteikumiem. Arī tas komisijā guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Līdaka. Un 3. - priekšlikums, kuru vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra vietā iesniedzis ekonomikas ministrs Pavļuts un kurš ir papildinājums pielikumam. Proti, pielikumā tiks iekļauta jauna aizsargājamā dabas teritorija. Komisija lūdz atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Līdaka. Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt otrajā, galīgajā, lasījumā šo likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām”” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Kriminālprocesa likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Andrejs Judins.

A.Judins (VIENOTĪBA).

Godātie kolēģi! Otrajā, galīgajā, lasījumā izskatām likumprojektu „Grozījumi Kriminālprocesa likumā”.

Vēlos atgādināt, ka likumprojekts izstrādāts, ņemot vērā faktu, ka no 2015.gada 1.janvāra Augstākā tiesa strādās tikai kā kasācijas instance. Nav pieļaujama situācija, ka lietas, kas izskatītas pirmajā instancē apgabaltiesā un nosūtītas uz Augstākās tiesas palātu, tur guļ un gaida izskatīšanas dienu un pēc tam tiek sūtītas atpakaļ, un būtībā tas viss prasa ilgāku laiku lietu izskatīšanai.

Likumprojekta otrajam, galīgajam, lasījumam ir saņemti trīs priekšlikumi, ko iesniedza deputāts Elksniņš.

Man gribētos atzīmēt, ka 1.priekšlikums pēc savas būtības nav nepareizs, bet piedāvā citu risinājumu, kuru gan darba grupas eksperti, gan komisija neatzina par labāku. Tātad 1.priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Andrejam Elksniņam.

A.Elksniņš (SC).

Augsti godātā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Līdz brīdim, kad mēs pagājušajā gadā pieņēmām grozījumus Kriminālprocesa likumā un izveidojām trīs „tīrās tiesu instances”... Ko tas nozīmē? To, ka lieta tiek izskatīta pirmajā instancē - rajona (pilsētas) tiesā, otrajā instancē - apgabaltiesā (piemēram, Rīgas vai Latgales) un trešajā instancē - kasācijas instancē -Augstākajā tiesā. Līdz pagājušajā gadā pieņemtajai reformai un grozījumiem Rīgas apgabaltiesa un citas apgabaltiesas pildīja arī pirmās instances funkciju. Respektīvi, apelācijas instances tiesas funkciju tad pildīja Augstākās tiesas palāta, bet kasācijas funkciju pildīja Augstākās tiesas Senāts. Mēs pieņēmām lēmumu atgriezties... izveidot tādu sistēmu, lai instances būtu savstarpēji nesaistītas un atrastos dažādās institūcijās. Līdzīga pieredze ir ne tikai pie mums, bet arī citās Eiropas Savienības dalībvalstīs, kuras ir ratificējušas Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 7.protokolu.

Likumdevējam attiecībā uz normatīvo aktu izstrādi un pieņemšanu ir jābūt pietiekami rūpīgam, un to ir atzinusi arī pašreizējā Satversmes tiesas tiesnese, Latvijas Universitātes profesore Osipovas kundze, kura savā pētījumā „Tiesu varas neatkarības un efektivitātes palielināšanas un nostiprināšanas rezerves” ir norādījusi, ka lielākā daļa respondentu uzskata: ja veidotu sistēmu, kurā visas lietas vispirms nonāk rajona (pilsētas) tiesā kā pirmās instances tiesā, tad apelācijā - apgabaltiesā, bet kasācijā - Augstākajā tiesā, - tas sakārtotu tiesāšanos Latvijā. Tas tiešām tā ir! Bet šī reforma ir iespējama tikai ar rūpīgi izstrādātu pārejas perioda regulāciju līdz brīdim, kad būs pabeigtas izskatīt visas uzsāktās lietas tajās tiesās, kuru kompetencē šīs lietu kategorijas saskaņā ar jauno regulējumu vairs neietilpst.

Respektīvi, kas notiek ar šiem grozījumiem, ko mēs šodien pieņemam? Tās lietas, kuras tika izskatītas vai arī pašreiz tiek izskatītas Rīgas apgabaltiesā kā pirmajā instancē, apelācijas instances tiesā vairs netiks skatītas... Augstākajā tiesā ne saskaņā ar mūsu, tā teikt, vairākuma pašreizējo redzējumu, ne arī saskaņā ar rūpīga... rūpīgi izstrādāta pārejas perioda neesamību. Tas nozīmē, ka apelācijas instances tiesa būs tā pati apgabaltiesa, tikai citā sastāvā, kura šo lietu jau iepriekš ir izskatījusi. Un tas ir ļoti... pietiekami īpatnējs un dīvains aspekts, jo, izanalizējot Eiropas Cilvēktiesību tiesas praksi, līdzīgus gadījumus attiecībā uz šīs situācijas vērtējumu no cilvēktiesību aspekta es neesmu atradis. Un tad es meklēju atbildi - kāpēc?

Izanalizējot citu valstu tiesu institucionālās struktūras, es neatradu nevienu valsti, kurā būtu pieļaujama tāda situācija, ka apelācijas tiesvedība, kad lieta tiek izskatīta pēc būtības gan saistībā ar pierādījumiem, gan saistībā ar vainu, gan saistībā ar soda noteikšanas principiem... ka instance būtu tā pati, kurā tika skatīta lieta pirmajā reizē... pirmajā instancē. Un šeit, godājamie kolēģi, es jums norādīšu, ka Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 7.protokola 2.pants garantē personas tiesības uz apelācijas tiesībām krimināllietās. Un tā 1.punkts skan sekojoši: „Ikvienam, kuru tiesa ir atzinusi par vainīgu noziegumā, ir tiesības uz vainas pierādījuma vai soda apmēra pārskatīšanu...” Taču nevis kaut kur un nevis tajā pašā instancē. Konkrēti ratificētajā protokolā ir norādīts, ka tas notiek augstākajā instancē. Šo tiesību izmantošanu, ieskaitot to pamatu, nosaka likums.

Godājamie kolēģi! Atbalstot šo likumprojektu, mēs uzņemamies riskantas saistības attiecībā uz nākotnes tiesvedībām Eiropas Cilvēktiesību tiesā, kas būs precedents un par ko mums būs jāmaksā vienkārši papildu līdzekļi tām personām, kuru tiesības kriminālprocesos mēs nerespektēsim.

Es aicinu atbalstīt manus priekšlikumus un noraidīt šo likumprojektu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

A.Judins. Komisijas vārdā es gribu piebilst, ka argumenti, ko tikko mums izklāstīja cienījamais Elksniņa kungs, tika ņemti vērā, tieši komisijas sēdes laikā tie tika diskutēti, un vairāki eksperti tomēr atzina, ka priekšlikumi, ko piedāvā Elksniņa kungs, nevar tikt akceptēti. Tajā skaitā tika analizēts arī Ministru kabineta pārstāvja starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās atzinums saistībā ar minētajiem starptautiskajiem dokumentiem. Un atzinumā ir uzsvērts, ka ir svarīgi, lai personai būtu garantēta iespēja lietas izskatīšanai apelācijas instancē - nevis iestādē! -, un te ir būtiska atšķirība.

Vēlreiz vēlos jūs informēt, ka Juridiskā komisija attiecīgo priekšlikumu neatbalstīja. Lūdzu balsot.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - deputāta Andreja Elksniņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 29, pret - 47, atturas - 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Judins. 2. - deputāta Elksniņa priekšlikums. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Andrejam Elksniņam.

A.Elksniņš (SC).

Cienījamie kolēģi! Savā pirmajā uzrunā es debatēju par visiem saviem priekšlikumiem un nemaz negrasījos turpināt šīs debates par šo likumprojektu, jo patiesībā visu es jau biju pateicis, bet diemžēl referents Judina kungs faktiski norāda to, uz ko ir nepieciešams sniegt vairākas atbildes.

Pirmkārt. Ministru kabineta pārstāve Eiropas Cilvēktiesību tiesā un viņas viedoklis par šo... Es jau iepriekš minēju... Eiropas Cilvēktiesību tiesas lietu un spriedumu datubāzē (HUDOC) šāda veida gadījumi nav analizēti. Tas ir pirmkārt.

Otrkārt. Ja mums būtu tik tiešām juridiski nevainojama Ministru kabineta pārstāvniecība Eiropas Cilvēktiesību tiesā, tad - es atvainojos! - Eiropas Cilvēktiesību tiesā mēs nezaudētu nevienu lietu. Ja mēs par pilnu ņemtu visu to, ko Ministru kabineta pārstāve Eiropas Cilvēktiesību tiesā saka...

Nākamais. Godājamie kolēģi, attiecībā uz to saturisko vērtējumu, uz ko Judina kungs tikko norādīja, esmu paralēli izanalizējis arī Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 7.protokolā un Eiropas Cilvēktiesību tiesā lietojamās oriģinālvalodas. Tas nav jautājums par kaut kādu tulkojumu vai neskaidrību interpretācijā attiecībā uz augstākās instances nepieciešamību! Angļu valodā tas skan: „review by higher tribunal” - „pārskatīšana augstākā tribunālā (tiesā)”. Franču valodā tajā pašā laikā arī ir runa par augstāko tiesu.

Godājamie kolēģi! Ja mēs vadāmies tagad pēc šīs loģikas, ko piedāvā acīmredzot Judina kungs, tad - būsim godīgi! - Rīgas apgabaltiesu, Latgales apgabaltiesu un Vidzemes apgabaltiesu mēs varam vienkārši likvidēt. Kāpēc? Tāpēc, ka atbilstoši tām tiesībām un tām procesuālajām garantijām, ko pašreiz likumdevējs cenšas ieviest attiecībā uz šo kategoriju lietām, visas lietas var izskatīt rajonu (pilsētu) tiesās. Kāpēc ne?! Mēs ekonomēsim valsts resursus! Pirmajā instancē rajona (pilsētas) tiesas tiesnesis vienpersoniski izskata lietu un taisa spriedumu. Apelācijas instance - pēc tās loģikas, par kuru jūs tagad balsojat, - varētu būt tā pati rajona (pilsētas) tiesa, nu, pieņemsim, triju tiesnešu sastāvā. Vai šāda veida secinājumiem pievienosies Eiropas Cilvēktiesību tiesa?

Jā, tiešām, tas ir problēmjautājums: ko mēs darīsim ar tām lietām pārejas periodā, kad mēs ieviesām trīs tiesu instances?

Komisijas sēdēs... Es ļoti atvainojos! Ministru... Šis likumprojekts tiek skatīts steidzamības kārtībā. Komisijas sēdēs nepiedalījās ne Latvijas Universitātes, ne advokatūras pārstāvji, ne tiesībzinātnieki, ne arī pat Ministru kabineta pārstāve. Augstākās tiesas palātas vadītājs vienkārši ir norādījis uz vajadzību šādu lēmumu pieņemt. Viss!

Diemžēl likumdevējs tagad laikam vairākuma iespaidā ir spiests pakļauties faktiski neloģiskai un lielā mērā neizdiskutētai problēmai, par ko mums būs vienkārši jāmaksā. Kurš uzņemsies atbildību par to?

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā Judina kungs vēlas ko piebilst?

A.Judins. Komisijas vārdā es vēlos informēt, ka atbilstoši informācijai, ko mēs saņēmām no Tieslietu ministrijas pārstāvjiem, jautājums par attiecīgajiem grozījumiem un par veidu, kā atrisināt ar to saistītās problēmas, tika diskutēts gandrīz gadu, un tur piedalījās vairāki eksperti.

Saistībā ar atzinumu, ko minēja Elksniņa kungs, man gribētos uzsvērt, ka tur ne tikai angļu un franču valodā, bet arī krievu valodā ir skaidrots, ka runa ir par „višestojaščuju sudjebnuju instanciju”... par instanci. Es domāju, ka kolēģiem tas varbūt ir saprotams.

Es lūdzu ņemt vērā attiecīgo faktu un neatbalstīt šo priekšlikumu. Lūdzu balsot.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. - deputāta Andreja Elksniņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 29, pret - 49, atturas - 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Judins. 3. - deputāta Elksniņa priekšlikums. Netika atbalstīts. (No zāles: „Balsojam!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. - deputāta Andreja Elksniņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 30, pret - 50, atturas - 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Kriminālprocesa likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - 24, atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Par Latvijas Republikā ievēlēto Eiropas Parlamenta deputātu darbības finansēšanas kārtības likuma atzīšanu par spēku zaudējušu”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Ilma Čepāne.

I.Čepāne (VIENOTĪBA).

Labrīt, godātie kolēģi! Šim likumprojektam mēs esam saņēmuši vienu priekšlikumu, un tas ir no Juridiskās komisijas saistībā ar likuma spēkā stāšanos. Es lūdzu to atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Čepāne. Paldies.

Es lūdzu atbalstīt šo likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Par Latvijas Republikā ievēlēto Eiropas Parlamenta deputātu darbības finansēšanas kārtības likuma atzīšanu par spēku zaudējušu” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Viktors Jakovļevs.

V.Jakovļevs (SC).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Skatām likumprojektu „Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā” otrajā, galīgajā, lasījumā. Uz otro lasījumu ir iesniegti astoņi priekšlikumi.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Jakovļevs. 2. - aizsardzības ministra Arta Pabrika priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts komisijas priekšlikumos - 3. un 5.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.Jakovļevs. 3. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Jakovļevs. 4. - aizsardzības ministra Pabrika priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Jakovļevs. 5. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Jakovļevs. 6. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Arī tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Jakovļevs. 7. - iekšlietu ministra Riharda Kozlovska priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 8. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.Jakovļevs. 8. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds Iekšlietu ministrijas parlamentārajai sekretārei Evikai Siliņai.

E.Siliņa (Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāre).

Labdien, Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie deputāti! Vispirms Iekšlietu ministrijas vārdā es vēlos pateikt visiem Saeimas deputātiem paldies par jūsu iniciatīvu un iesniegtajiem priekšlikumiem Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā. Kā arī gribu pateikt paldies citu ministriju pārstāvjiem par sadarbību šajā ļoti lielā steigā tapušajā likumprojektā, it īpaši Nacionālo bruņoto spēku... Aizsardzības ministrijas pārstāvjiem, Finanšu ministrijai un Tieslietu ministrijai. Rezultātā šodien Saeimas sēdē galīgajā lasījumā tiks pieņemti grozījumi likumā tieši tādā redakcijā, kādu Iekšlietu ministrija piedāvāja, un tai viennozīmīgu atbalstu ir izteikušas Iekšlietu ministrijas un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu arodbiedrības.

Mazliet par likumprojektu. Šobrīd ir atrasts finansējums, lai nodrošinātu jau pašreiz nepieciešamo veselības aprūpes pakalpojumu apmaksu un paplašinātu valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu grozu amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm, tām paliekot daudz izdevīgākajā valsts veselības aprūpē, nevis iegādājoties apdrošināšanas polises no privātajiem partneriem un pretī saņemot daudz šaurāku pakalpojumu klāstu, nekā to šobrīd piedāvā Iekšlietu ministrijā izveidotā veselības aprūpes sistēma, kurā tiek apmaksāti izdevumi par faktiski saņemtajiem veselības aprūpes pakalpojumiem jebkurā ārstniecības iestādē. Piemēram, ķirurģiskajām operācijām valsts aprūpē nav limitu, kādi ir privāto apdrošināšanas kompāniju izsniegtajās apdrošināšanas polisēs.

Tātad, pirmkārt, likumprojekts ieviesīs ilgi gaidītās izmaiņas ne tikai dienestos, bet arī no dienesta atvaļinātajām amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm, jo Iekšlietu ministrijas un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm būs tiesības saņemt apmaksātu veselības aprūpi, ja amatpersona būs tikusi atvaļināta sakarā ar dienestam neatbilstošu veselības stāvokli, kas gūts ar dienesta pienākumu pildīšanu saistītā nelaimes gadījumā, kurš ir noticis jau kopš 1990.gada 4.maija. Līdz šim šādas iespējas šīm personām diemžēl nebija. Un tātad visas tās amatpersonas, kuras ir devušas zvērestu Latvijas Republikai un kuras šo nelaimes gadījumu dēļ vairs nevarēja dienestu turpināt, varēs vismaz saņemt apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus.

Otrkārt. Ar šo likumprojektu tiek ieviests jaunums, ka valsts rūpēsies par Iekšlietu ministrijas un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm veselību 24 stundas diennaktī (tas nozīmē -kamēr vien persona atradīsies šajā dienestā). Nāves gadījumā ārpus tiešo dienesta pienākumu izpildes šo iestāžu amatpersonu likumā noteiktie tuvinieki saņems vienreizēju pabalstu 12 šīs amatpersonas mēnešalgu apmērā vai arī ne mazāk kā 10 tūkstošus eiro.

Tāpat amatpersona ar speciālo dienesta pakāpi saņems vienreizēju pabalstu 50 procentu apmērā no šajā likumā noteiktā pabalsta, ja tā būs cietusi nelaimes gadījumā, bet nebūs pildījusi ar dzīvības vai veselības apdraudējumu saistītus dienesta pienākumus un tai 12 mēnešu laikā pēc nelaimes gadījuma būs noteikta invaliditāte. Tāpat šīm amatpersonām būs tiesības uz pabalstu 50 procentu apmērā tajos gadījumos, ja amatpersona ārpus tiešo dienesta pienākumu izpildes gūs smagu, vidēju vai vieglu veselības bojājumu. Minētos pabalstus gan neizmaksās, ja viņa būs cietusi nelaimes gadījumā tad, kad viņa būs atradusies citā darbā, jo, kā jūs zināt, mūsu amatpersonas zemā atalgojuma dēļ savieno darbu arī ar citām darbavietām.

Treškārt. Papildus jau iepriekš minētajam tiek ievērojami paaugstināti pabalstu apmēri, ja amatpersona, pildot pienākumus, būs gājusi bojā nelaimes gadījumā. Līdzšinējās 50 tūkstošu latu kompensācijas vietā ir paredzēts pabalsts 100 tūkstošu eiro apmērā. Šo pabalstu saņems arī trīs bojāgājušo ugunsdzēsēju tuvinieki, un šāda pabalsta summa ir attiecināma arī uz karavīriem. Arī pārējās pabalsta summas ir attiecināmas uz karavīriem. Un arī pabalsta apmēri par invaliditāti un veselības bojājumiem no 1.janvāra tiek palielināti. Piemēram, 1.grupas invalīds turpmāk saņems 71 145 eiro līdzšinējo 30 tūkstošu latu vietā, 2.grupas invalīds līdzšinējo 20 tūkstošu latu vietā turpmāk saņems 35 573 eiro, un 3.grupas invalīds līdzšinējo 5 tūkstošu latu vietā turpmāk saņems 14 229 eiro.

Un visbeidzot. Likumprojekts paredz, ka Ministru kabinets attiecībā uz Iekšlietu ministrijas un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm ar 2014.gada 1.janvāri atbilstoši valsts budžetā pieejamiem līdzekļiem... iekļauj ārstniecības personas nozīmētus medikamentus, zobārstniecības un zobu higiēnas pakalpojumus, kā arī paaugstina šo apmaksājamo veselības pakalpojumu limitus kā tādus.

Līdz ar to tiks nodrošināts, ka apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu apjoms nebūs mazāks par privāto pakalpojumu sniedzēju piedāvātajās veselības apdrošināšanas polisēs parasti garantēto pakalpojumu klāstu un apmaksājamo apmēru līdzīgos apdrošināšanas gadījumos. Un zināmā mērā tas pat būs izdevīgāk, jo apdrošināšanas kompāniju pakalpojumi, apdrošinot tādus augsta riska profesiju pārstāvjus kā, pieņemsim, ugunsdzēsēji vai citas iekšlietu sistēmas amatpersonas, parasti ir daudz dārgāki un vispār ir reti pieejami.

Līdz ar to es aicinu deputātus atbalstīt minēto priekšlikumu un likumprojektu kopumā.

Paldies jums.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Es saprotu, ka deputāti atbalsta 8. - komisijas atbalstīto priekšlikumu.

V.Jakovļevs. Jā, 8.priekšlikums komisijā tika atbalstīts, un līdz ar to es komisijas vārdā lūdzu atbalstīt visu likumprojektu kopumā otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Par Ceturto papildu protokolu Eiropas Padomes Konvencijai par izdošanu”, otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Ojārs Ēriks Kalniņš.

O.Ē.Kalniņš (VIENOTĪBA).

Cienījamais Prezidij, godātie deputāti! Strādājam ar dokumentu Nr.3264.A - likumprojektu „Par Ceturto papildu protokolu Eiropas Padomes Konvencijai par izdošanu”. Tas tika izskatīts Ārlietu komisijā otrajam lasījumam. Mēs saņēmām vienu priekšlikumu no Juridiskā biroja un to atbalstījām.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

O.Ē.Kalniņš. Aicinām atbalstīt šo likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Par Ceturto papildu protokolu Eiropas Padomes Konvencijai par izdošanu” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83...

O.Ē.Kalniņš. Paldies.

Sēdes vadītāja. ...pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījums likumā „Par nodokļiem un nodevām””, trešais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Vilnis Ķirsis.

V.Ķirsis (RP).

Augsti godātā priekšsēdētājas kundze, kolēģi! Skatām likumprojektu „Grozījums likumā „Par nodokļiem un nodevām””. Uz trešo lasījumu ir saņemti četri priekšlikumi.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Ķirsis. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Ķirsis. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Ķirsis. 4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Ķirsis. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Atbildīgās komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums likumā „Par nodokļiem un nodevām”” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem””, trešais lasījums.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā - deputāte Ināra Mūrniece.

I.Mūrniece (VL-TB/LNNK).

Cienītā Saeimas priekšsēdētāja, godātie kolēģi! Šajā likumprojektā ir divi priekšlikumi. Tie abi ir atbildīgās komisijas priekšlikumi.

Tātad 1.priekšlikums piedāvā izslēgt no likumprojekta teksta jēdzienu „reputācija”, kas faktiski tur ir iekļauts kļūdaina direktīvas tulkojuma dēļ un kļūdainas interpretācijas dēļ.

Komisijā atbalstīts. Arī Juridiskais birojs šo priekšlikumu atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Mūrniece. 2.priekšlikums skar likuma spēkā stāšanās laiku, respektīvi, tas stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Mūrniece. Lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem”” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā”, trešais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Viktors Valainis.

V.Valainis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labdien, kolēģi! Strādājam ar likumprojektu „Grozījumi Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā”. Šie grozījumi pēc būtības paredz iespēju iedzīvotājiem par saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem norēķināties tieši ar pakalpojuma sniedzēju. Tieši šo norēķinu sistēmu dzīvokļu īpašnieki varēs izmantot, maksājot par siltumenerģijas vai par ēkas apkurei nepieciešamās dabasgāzes vai ūdens piegādi, kā arī par kanalizācijas un atkritumu izvešanas pakalpojumiem.

Ar jauno kārtību paredzēts novērst gadījumus, kad māju pārvaldnieki par pakalpojumiem norēķinās nepilnīgi, pieļaujot ilgstošu parādu uzkrāšanos, vai arī samaksā naudu, ko mājas iedzīvotāji paredzējuši citiem mērķiem, piemēram, mājas remontam.

Likumprojekta izstrādāšanā piedalījās arī vairākas asociācijas, uz kurām šis likums visvairāk attieksies: siltumuzņēmēji, pārvaldnieki, Latvijas Lielo pilsētu asociācija, Latvijas Pašvaldību savienība, protams. Un piedalījās arī Ekonomikas ministrija un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM).

Saņemti 47 priekšlikumi.

1. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums, kas pēc būtības ir terminoloģisks priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Valainis. 2. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Pēc būtības šis priekšlikums dos iespēju iedzīvotājiem, kuri dzīvo mājās, kas nav sadalītas dzīvokļu īpašumos, nomainīt pārvaldnieku.

Tas līdz šim ir bijis ļoti apgrūtinoši, jo bija nepieciešams 100 procentu balsojums.

Komisijā priekšlikums izskatīts un atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Valainis. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 4. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.Valainis. 5. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Valainis. 6. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Valainis. 7. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Valainis. 8. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Valainis. 9. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Valainis. 10. - Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 11. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.Valainis. 11. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Valainis. Tā. 12.priekšlikums... 15.A lapa aizstājama ar 16.A lapu...

Šajā normā ir runa par pārvaldnieka kvalifikāciju. Jāsaprot, ka šī norma ir par tiem gadījumiem, kas ir iestājušies ar šī likuma spēkā stāšanās dienu, 2010.gada 1.janvāri.

Aicinām atbalstīt 12. - daļēji atbalstīto... Tātad aicinām atbalstīt 12.priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.Valainis. Sanāk, ka 13.priekšlikums tiek atsaukts tādā gadījumā.

Sēdes vadītāja. Jā. Deputāti piekrīt.

V.Valainis. 14. - Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 15. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.Valainis. 15. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Valainis. 16. - deputātu Sergeja Dolgopolova un Aleksandra Sakovska priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Valainis. 17. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts, iekļauts 18.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.Valainis. 18. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Valainis. 19. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Valainis. 20. - Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts komisijas priekšlikumos - 21., 22. un 23.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.Valainis. 21. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Valainis. 22. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Valainis. 23. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Valainis. 24. - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Viļņa Ķirša priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 25.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.Valainis. Un 25. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Valainis. 26. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Valainis. 27. - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Valainis. 28. - deputātu Dolgopolova un Sakovska priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Valainis. 29. - deputātu Dolgopolova un Sakovska priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Valainis. 30. - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 31. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.Valainis. 31. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Valainis. 32. - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Valainis. 33. - deputātu Dolgopolova un Sakovska priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 46. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.Valainis. 34. - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 46. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.Valainis. 35. - deputātu Dolgopolova un Sakovska priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 46. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.Valainis. 36. - deputātu Dolgopolova un Sakovska priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 46. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.Valainis. 37. - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 46.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.Valainis. 38. - Dolgopolova un Sakovska priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 46. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.Valainis. 39. - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 46. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.Valainis. 40. - deputātu Dolgopolova un Sakovska priekšlikums. Arī tas iekļauts 46.priekšlikumā. Daļēji atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.Valainis. Arī nākošais, 41., ir deputātu Dolgopolova un Sakovska priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 46.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.Valainis. Nākamā - 59.lapa. Komisija lūdz to aizstāt ar 59.A lapu un atbalstīt 42.priekšlikumu...

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Valainis. Daļēji atbalstīts un iekļauts 43.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.Valainis. 44. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Valainis. 45. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Valainis. 46. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Lolitai Čigānei.

L.Čigāne (VIENOTĪBA).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Mūsu kolēģis Viktors Valainis te tā mazliet kautrīgi, sākot skatīt šo likumprojektu, pieteica šī likumprojekta būtību, bet patiesībā šis likumprojekts ir, nu, tāds ļoti liels sasniegums, un es gribu pateikt personīgu paldies deputātam Valainim par to darbu, ko viņš, ja nemaldos, pusotra gada garumā ir ieguldījis šī likumprojekta tapšanā, un arī par to lielo apņēmību, ar kādu viņš ir bijis gatavs pārvarēt iebildumus, kas sākotnēji bija un kas, tā šķita, būs nepārvarami attiecībā uz pakalpojumu sniedzējiem, kuriem šķita, ka šāda iespēja... ka šāda pāreja uz tiešiem norēķiniem starp pakalpojumu saņēmējiem, respektīvi, dzīvokļu īpašniekiem un pakalpojumu sniedzējiem, piemēram, siltuma piegādātājiem, būs neiespējama.

Komisija ir pierādījusi, ka tas ir iespējams, un es gribu pateikt paldies arī Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājam Dolgopolova kungam, kura apņēmība un principialitāte attiecībā uz to, ka šāda norma ir ieviešama, arī ir palīdzējusi šo likumprojektu... darbu pie šā likumprojekta novest līdz šādam, manuprāt, diezgan veiksmīgam noslēgumam, ja jūs atbalstīsiet šo priekšlikumu.

46.priekšlikums, manuprāt, ļoti skaidri un detalizēti nosaka to, kādā veidā iedzīvotāji pāries uz tiešo norēķinu sistēmu. Respektīvi, dzīvokļu īpašnieki būs spiesti būt atbildīgāki attiecībā uz to, kā viņi norēķinās par komunālajiem pakalpojumiem, kurus viņi saņem, paši domāt par to, kāda ir šī norēķinu sistēma, un arī vairs nevarēs turpināt veģetēt un paļauties uz to, ka kaut kādā brīdī atradīsies kāds pārvaldnieks, kas gan jau izdomās, kādā veidā tos parādus nomenedžēt un kādā veidā to naudu apgrozīt, lai tai mājai to siltumu pieslēgtu, un ka gan jau atradīsies kāds kaimiņš, kurš nomaksās tos parādus par siltumu, un ka gan jau viss būs labi.

Cienījamie kolēģi! Šis likumprojekts... Cerams, ka Saeima atbalstīs šo priekšlikumu un tas stāsies spēkā. Cilvēkiem tad būs daudz nopietnāk jādomā par to, kādā veidā tiek apsaimniekoti viņu īpašumi.

Mēs esam daudz no šīs tribīnes runājuši par to, ka mums ir jārisina samilzusī komunālo maksājumu parādu problēma. Nu tagad, lūk, šeit beidzot ir viens konkrēts risinājums, ko Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir piedāvājusi. Šis risinājums vairs nedos dzīvokļu īpašniekiem to ērtību - vienkārši paļauties uz to, ka gan jau pārvaldnieks visu nokārtos un gan jau tie parādi kaut kur pazudīs, gan jau kādi apzinīgie kaimiņi tos nokārtos. Tas nedos vairs iespēju negodīgi rīkoties pārvaldniekiem: viņi dažos gadījumos nav bijuši godprātīgi - ir citiem mērķiem izmantojuši iedzīvotāju samaksāto naudu par komunālajiem pakalpojumiem, pēc tam nodeklarējuši savu maksātnespēju un pazuduši no zemes virsas, un viņu dēļ cilvēki ir bijuši spiesti nonākt situācijā, ka viņiem par jau apmaksātiem komunālajiem pakalpojumiem ir jānorēķinās vēlreiz.

Cienījamie kolēģi! Pateicoties šim likumam, pakalpojumu sniedzēji būs spiesti strādāt ar iedzīvotājiem tieši, sekot līdzi tam, kādi parādi uzkrājas, mēģināt šos parādus atgūt un diemžēl arī nereti piedzīvot to skarbo patiesību, ka būs parādi, kuri nebūs atgūstami.

Tā ka, kolēģi, šis ir visnotaļ atbalstāms likumprojekts un solis uz priekšu, lai risinātu komunālo maksājumu parādu problēmu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Ivaram Zariņam.

I.Zariņš (SC).

Labdien, kolēģi, vēlreiz! Nenoliedzami, šis likumprojekts un šis konkrētais priekšlikums palīdzēs iedzīvotājiem cīnīties pret negodīgiem apsaimniekotājiem. Godīgiem apsaimniekotājiem tas palīdzēs atbrīvoties no sloga, kas viņiem ir bijis jānes līdz šim uz saviem pleciem; viņiem bija jāatbild par... jābūt starpniekiem starp pakalpojumu sniedzējiem un pakalpojumu saņēmējiem.

Tomēr es vēlos uzsvērt, ka ar šo grozījumu mēs neatrisinām to problēmu, kas ir saistīta ar uzkrātajiem parādiem, ar parādiem, kas turpinās uzkrāties. Tas nedod risinājumu! Tas vienkārši problēmu pārliek no vieniem pleciem - no apsaimniekotāju pleciem - uz sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju pleciem. Vienkārši uz platākiem pleciem! Bet problēmu tas tomēr neatrisinās; var pat sanākt, ka tas to vēl vairāk sarežģīs. Ja pārvaldnieks strādā apzinīgi un kārtīgi veic savus pienākumus, tad viņš ir spējīgs krietni efektīvāk pārvaldīt visas maksājumu plūsmas mājā un sekot līdzi maksājumu bilancei (kurš ir parādā un par ko); to tik efektīvi diez vai spēs darīt pakalpojumu sniedzējs. Bet, protams, ir jādod šī izvēles iespēja, lai iedzīvotāji paši varētu spriest, kā viņiem ērtāk organizēt šo norēķinu sistēmu.

Taču es gribu vēlreiz uzsvērt: ar šo grozījumu vien mēs to visu neatrisināsim. Ir jāķeras pie problēmas saknes, un sakne ir meklēt, kā efektīvi piedzīt šos parādus.

Paldies. Es ceru, ka mēs ar to turpināsim strādāt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates turpināsim pēc pārtraukuma.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu!

Un, kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, es atgādinu, ka - saskaņā ar mums diezgan senu tradīciju - pēdējā ziemas sesijas sēdē es aicinu visus uz Ziemassvētku radošo darbnīcu Jēkaba ielā pie Saeimas nama, lai, Ziemassvētku melodijām skanot, mēs visi kopā izgatavotu svētku rotājumus, ko pievienot labdarības akcijā sarūpētajām dāvaniņām. Sadarbībā ar Latvijas Samariešu apvienību mēs palīdzēsim iepriecināt 45 bērnus no 14 daudzbērnu ģimenēm Ogres pusē. Tātad visi laipni aicināti ārā pie Saeimas nama!

Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Vucānam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

J.Vucāns (11.Saeimas sekretāra biedrs).

Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies: Inita Bišofa... nav, Irina Cvetkova... nav, Inga Vanaga... arī nav.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 11.Saeimas priekšsēdētājas biedre
Inese Lībiņa-Egnere.

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Saeimas šodienas sēdi turpinām ar likumprojekta „Grozījumi Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā” izskatīšanu un turpinām debates par 46.priekšlikumu.

Nākamajam debatēs vārds deputātam Vilnim Ķirsim.

V.Ķirsis (RP).

Labdien, kolēģi, vēlreiz! Gribu tikai pievienoties Čigānes kundzes teiktajam un pateikt lielu paldies arī Ekonomikas ministrijas vārdā un personīgi no sevis par lielo darbu un īstenībā arī politisko gribu un uzdrīkstēšanos visai Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai (No zāles dep. J.Urbanovičs: „Valainim īpaši!”), it sevišķi Valaiņa kungam, kurš ir tāds, nu, galvenais iniciators.

Jāatzīst, ka šī mājokļu politika... šī mājokļu politikas likumdošana ir kā tādi džungļi, kur tādas straujas kustības izdarīt, straujus soļus spert uz priekšu īsti nav iespējams. Taču konkrētajā gadījumā šie tiešie maksājumi, manuprāt, ir ļoti plats solis uz priekšu, un tas mums ļaus atrisināt vairākas lietas. Un galvenās noteikti ir... Kā mēs atceramies, pagājušajā ziemā bija vairāki gadījumi, ka apsaimniekotājs piesavinājās naudu no iedzīvotājiem un pazuda, bija pat gadījumi, ka tika prasīta šī nauda no iedzīvotājiem vēlreiz. Tagad, kad būs šie tiešie norēķini, šāda situācija nebūs iespējama, jo šai naudai vienkārši apsaimniekotājs klāt netiks, tāpat to nebūs iespējams novirzīt kādām citām vajadzībām: ja būs samaksāts par siltumu, tad nauda aizies norēķiniem par siltumu, nevis aizies kādiem citiem sāpīgākiem, aktuālākiem norēķiniem, tātad ne tiem norēķiniem, kuru dēļ tā nauda tika maksāta.

Būsim godīgi! Šis apsaimniekošanas tirgus nav pārāk kārdinošs priekš uzņēmējiem, jo, lai tu tajā normāli strādātu, tev ir vajadzīga liela „bufernauda”, jo nekad iedzīvotāji nesamaksās laikā, bet vienmēr pakalpojumu sniedzēji prasīs laikus norēķināties. Savukārt šie tiešie norēķini palīdzēs zināmu naudas plūsmu novirzīt tātad „pa tiešo”, un apsaimniekotājam vairs nebūs ar to jāņemas, viņš varēs nodarboties ar savu tiešo darbu. Tātad līdz ar to šis tirgus kļūs pievilcīgāks, konkurence tajā varētu augt vai vismaz nesamazināties, un no tā patērētāji varētu tikai iegūt.

Līdz ar to aicinu atbalstīt šo priekšlikumu un vēlreiz saku paldies visiem - īpaši Valainim, jā! -, kuri pielika roku šī likumprojekta tapšanā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamajam vārds debatēs deputātam Sergejam Dolgopolovam.

S.Dolgopolovs (SC).

Cienījamie kolēģi! Paldies par paldies! To paldies vajadzētu attiecināt arī uz vairākiem desmitiem organizāciju un speciālistu, kas piedalījās šā likumprojekta izstrādāšanā (No zāles: „Tā jau ir devalvācija!”), it īpaši uz tiem, kas asi kritizēja piedāvātās normas.

Bet, runājot par 46.priekšlikumu, jo tas ir tas diskusiju priekšmets, jāteic, ka šeit ir paredzēti pārejas noteikumi, kuri paredz pietiekami garu laika posmu, lai varētu izdarīt trīs lietas. Pirmā lieta - lai pakalpojumu sniedzēji varētu sagatavoties šim procesam. Otrā - lai cilvēki, dzīvokļu īpašnieki, mājokļu īpašnieki, varētu rūpīgi izsvērt un apsvērt visas iespējas un nepieciešamību rīkoties tālāk vienā vai otrā variantā. Un trešā lieta, ko es īpaši gribu pasvītrot, - tas ir lūgums Ekonomikas ministrijai ņemt vērā, ka zem tā likuma ir arī vairāki Ministru kabineta noteikumi, kurus arī vajadzētu pielāgot šā likuma normām. Un šādam nolūkam tam arī ir dots šis garais pārejas periods.

Es lūdzu atbalstīt 46.priekšlikumu un tos termiņus, kuri tur ir ierakstīti.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Sakovska kungs, debates jau slēgtas! Vai komisijas vārdā vēlaties ko piebilst, Valaiņa kungs?

Bija debates. Tagad mums ir jābalso par 46.priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 46.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Priekšlikums atbalstīts.

V.Valainis. Paldies par atbalstīto priekšlikumu.

Noslēdzošais, 47., priekšlikums - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

V.Valainis. Un, pirms mēs atbalstām likumprojektu trešajā lasījumā, es komisijas vārdā gribu pateikt paldies tiem, kas piedalījās, īpaši Ekonomikas ministrijas Būvniecības un mājokļu politikas departamenta direktorei Ilzei Ošai, visai Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas Mājokļa jautājumu apakškomisijai, kas strādāja pie šī likumprojekta, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, it īpaši tās vadītājam Sergejam Dolgopolovam, kā arī Saeimas Juridiskā biroja juristei Lilitai Vilsonei par ieguldīto darbu. Un, protams, komisijas konsultantēm, kas tiešām ieguldīja lielu darbu šī likumprojekta tapšanā.

Aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījums likumā „Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma saistību tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību””, trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Gaidis Bērziņš. Lūdzu!

G.Bērziņš (VL-TB/LNNK).

Cienījamā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu Nr.964/Lp11.

Minētais likumprojekts ir saistīts ar grozījumiem Civillikumā, kurus nesen Saeima pieņēma galīgajā lasījumā un kuri stāsies spēkā nākamā gada 1.janvārī. Šie grozījumi paredz būtiski mainīt līgumsoda aprēķināšanas kārtību.

Attiecībā uz šo likumprojektu vēlos norādīt, ka komisija ir saņēmusi vienu priekšlikumu. Šis priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums un nosaka likuma spēkā stāšanās laiku. Komisijā priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. Paldies.

Līdz ar to esam izskatījuši visus priekšlikumus.

Aicinu deputātus atbalstīt likumprojektu „Grozījums likumā „Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma saistību tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību”” trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījums likumā „Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma saistību tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību””! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 60, pret - nav, atturas - 28. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Civilprocesa likumā”, trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Gaidis Bērziņš.

G.Bērziņš (VL-TB/LNNK).

Paldies.

Strādājam ar likumprojektu Nr.966/Lp11.

Juridiskā komisija ir saņēmusi 22 priekšlikumus.

1. - tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Tas ir saistīts ar 13.priekšlikumu un papildus nosaka tos gadījumus, kuros saistību piespiedu izpildīšana brīdinājuma kārtībā nav pieļaujama. Juridiskajā komisijā arī pirms šī priekšlikuma iesniegšanas šāda iniciatīva tika apspriesta saistībā ar masu saziņas līdzekļos izskanējušo informāciju par to, ka pašreizējais regulējums dod iespēju negodprātīgiem kreditoriem izmantot šo tiesību institūtu pretēji šībrīža mērķim.

Līdz ar to tātad ir radies šis priekšlikums vai, precīzāk sakot, divi priekšlikumi. Kā jau teicu, abi priekšlikumi ir savstarpēji saistīti. Šobrīd runājam par 1.priekšlikumu. Komisijā šis priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdi vada Latvijas Republikas 11.Saeimas priekšsēdētāja
Solvita Āboltiņa.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. Paldies.

2. - tieslietu ministra priekšlikums, kas ir daļēji atbalstīts, iekļauts 3.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 3. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Priekšlikuma būtība ir noteikt to, ka tiesas sēde... Gan šis priekšlikums, gan virkne nākamo saistīti ar to... paredz noteikt to, ka tiesas sēde papildus ir arī... tiesas sēdes gaita ir ierakstāma atbilstoši likumā noteiktajai kārtībai un noteiktajos gadījumos, paralēli saglabājot tiesas sēžu protokolēšanu rakstveidā jeb papīra formā, attiecīgi iekļaujot likumprojektā paredzēto informāciju.

Tātad 3. - Juridiskās komisijas priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 4. - tieslietu ministra priekšlikums. Tas ir daļēji atbalstīts, iekļauts 5.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 6. - Juridiskās komisijas...

Es atvainojos! 5. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kas nosaka rakstveida protokola saturu. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 6. - tieslietu ministra priekšlikums, kas paredz noteikt to, ka ir izslēdzama norma, kura dod tiesības izteikt piezīmes par protokolu. Minētais priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 7. - tieslietu ministra priekšlikums. Tas ir daļēji atbalstīts, iekļauts 8.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 8. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 9. - tieslietu ministra priekšlikums. Arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 10. - tieslietu ministra priekšlikums. Arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 11. - tieslietu ministra priekšlikums. Arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 12. - tieslietu ministra priekšlikums. Arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 13. - tieslietu ministra priekšlikums, kas, kā jau es teicu, ir saistīts ar nu jau atbalstīto 1.priekšlikumu. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 14. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 15. - tieslietu ministra priekšlikums. Arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 16. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts, iekļauts 17. un 18.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 17. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 18. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 19. - deputātes Cvetkovas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu par 19.priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 19. - deputātes Irinas Cvetkovas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 31, pret - 49, atturas - 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

G.Bērziņš. Paldies.

20. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts, iekļauts 21.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 21. - Juridiskās komisijas priekšlikums.

Juridiskās komisijas vārdā vēlos atgādināt, ka otrajā lasījumā likumprojektā tika apstiprināta jauna kārtība maza apmēra prasību izskatīšanai. Proti, šīs lietas turpmāk netiks skatītas kasācijas instancē. Ņemot vērā samērā īso laika periodu, kurā vajadzēja vēl precizēt jautājumus, kas ir saistīti ar to, kādā apmērā lieta tiek skatīta tieši apelācijas instancē, Juridiskā komisija kopā ar Juridisko biroju nāca ar iniciatīvu, ka būtu nepieciešams noteikt pārejas periodu arī šajās lietās, un diskusijas rezultātā Juridiskā komisija nonāca līdz tam, ka attiecīgie grozījumi varētu stāties spēkā 2014.gada 1.aprīlī. Līdz tam būtu nepieciešams precizēt un veidot pārejas noteikumus.

Juridiskā komisija ir izstrādājusi 21.priekšlikumu un ir atbalstījusi to.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. Paldies.

22. - Juridiskā biroja priekšlikums. Arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. Līdz ar to esam izskatījuši visus priekšlikumus.

Juridiskās komisijas vārdā lūgums atbalstīt likumprojektu „Grozījumi Civilprocesa likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Civilprocesa likumā” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - 29, atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījums likumā „Par zemes reformas pabeigšanu pilsētās””, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Jānis Ozoliņš.

J.Ozoliņš (RP).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi!

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija šā gada 10.decembrī ir izskatījusi likumprojektu paketi un sagatavojusi apstiprināšanai Saeimas sēdē astoņus likumprojektus, kas faktiski ir par vienu un to pašu jautājumu - par Latvijas Hipotēku un zemes bankas reorganizācijas pabeigšanu vai sekmīgu turpināšanu. Un pirmais ir likumprojekts „Grozījums likumā „Par zemes reformas pabeigšanu pilsētās””, kas faktiski ir nepieciešams, lai sekmīgi nodrošinātu reformas pēctecību.

Lūgums atbalstīt...

Sēdes vadītāja. ...pirmajā lasījumā. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums likumā „Par zemes reformas pabeigšanu pilsētās”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 90, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

J.Ozoliņš. 2014.gada 6.janvāris.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2014.gada 6.janvāris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījums likumā „Par zemes privatizāciju lauku apvidos””, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Jānis Ozoliņš.

J.Ozoliņš (RP).

Kolēģi! Šis likumprojekts faktiski ir par to pašu tēmu. Lūgums atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums likumā „Par zemes privatizāciju lauku apvidos”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

J.Ozoliņš. 2014.gada 6.janvāris.

Sēdes vadītāja. Tātad arī šim likumprojektam priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 2014.gada 6.janvāris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījums likumā „Par zemes komisijām””, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Jānis Ozoliņš.

J.Ozoliņš (RP).

Šie grozījumi paredz Latvijas Republikas Centrālās zemes komisijas sastāvā turpmāk vairs neiekļaut Latvijas Hipotēku un zemes bankas pārstāvi, jo dalība šajā grupā nav aktuāla. Šādā veidā tiks nodrošināts, ka Latvijas Hipotēku un zemes bankas tiesību un saistību pārņēmējs netiks administratīvi noslogots.

Tas ir galvenais, kas šeit tiek grozīts.

Lūgums atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums likumā „Par zemes komisijām”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

J.Ozoliņš. 2014.gada 6.janvāris.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2014.gada 6.janvāris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā”, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Jānis Ozoliņš.

J.Ozoliņš (RP).

Šie grozījumi paredz Latvijas Hipotēku un zemes bankas tiesības veikt ar privatizāciju saistītās darbības arī pēc reorganizācijas. Faktiski valsts akciju sabiedrības „Latvijas Hipotēku un zemes banka” tiesības un saistības pārņemošā sabiedrība tiks noteikta ar Ministru kabineta lēmumu. Tā ir šo grozījumu būtība.

Lūgums atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

J.Ozoliņš. 2014.gada 6.janvāris.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš arī šim likumprojektam ir 6.janvāris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem aizsargājamās teritorijās””, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Jānis Ozoliņš.

J.Ozoliņš (RP).

Ar šo likumprojektu paredzēts grozīt likuma 6. un 9.pantā noteikto kārtību, kādā zemes īpašnieks var prasīt zemes atpirkšanas... un kārtību, kādā zemes īpašnieks pievieno iesniegumam dokumentus, kas apliecina viņa tiesības prasīt zemes atpirkšanu. Likumprojekta būtība ir nodrošināt Latvijas Hipotēku un zemes bankas saistību pēctecību.

Lūgums atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem aizsargājamās teritorijās”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret - 1, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

J.Ozoliņš. 2014.gada 6.janvāris.

Sēdes vadītāja. Tātad arī šim likumprojektam priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 6.janvāris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījums likumā „Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos””, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Jānis Ozoliņš.

J.Ozoliņš (RP).

Jā, faktiski tas ir no likumprojektu paketes... Lūgums apstiprināt likumprojektu pirmajā lasījumā, tas ir saistīts ar visu iepriekš minēto.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums likumā „Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

J.Ozoliņš. 2014.gada 6.janvāris.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2014.gada 6.janvāris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju””, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Jānis Ozoliņš.

J.Ozoliņš (RP).

Kolēģi, šis ir analogs likumprojekts. Grozījumi paredz Latvijas Hipotēku un zemes bankas tiesības veikt ar privatizāciju saistītās darbības arī pēc reorganizācijas.

Lūgums atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

J.Ozoliņš. 2014.gada 6.janvāris.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2014.gada 6.janvāris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījums likumā „Par 1937.gada 22.decembra Zemesgrāmatu likuma spēka atjaunošanu un spēkā stāšanās kārtību””, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Jānis Ozoliņš.

J.Ozoliņš (RP).

Kolēģi! Ņemot vērā to, ka vēl joprojām īpašuma reforma nav pabeigta, un to, ka likums „Par 1937.gada 22.decembra Zemesgrāmatu likuma spēka atjaunošanu un spēkā stāšanās kārtību”” šobrīd ir spēkā, mums ir jānodrošina šo Latvijas Hipotēku un zemes bankas saistību pēctecība. Līdz ar to lūgums atbalstīt pirmajā lasījumā šo likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums likumā „Par 1937.gada 22.decembra Zemesgrāmatu likuma spēka atjaunošanu un spēkā stāšanās kārtību”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

J.Ozoliņš. 2014.gada 6.janvāris.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2014.gada 6.janvāris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Elektronisko sakaru likumā”, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāte Zanda Kalniņa-Lukaševica.

Z.Kalniņa-Lukaševica (RP).

Cienītā priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir sagatavojusi izskatīšanai pirmajā lasījumā likumprojektu „Grozījumi Elektronisko sakaru likumā”, kuru ir izstrādājusi un virza Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija.

Likumprojekts paredz atteikties no valsts pārvaldes uzdevumu deleģēšanas valsts akciju sabiedrībai „Elektroniskie sakari” elektronisko sakaru tīklu būvniecības pārraudzībai. Ir paredzēts noteikt, ka turpmāk elektronisko sakaru tīklu būvniecības projektu saskaņošana tiks veikta tikai pašvaldību būvvaldēs atbilstoši būvniecības procesu regulējošajām normām, un tādēļ tiek ierosināts noteikt, ka elektronisko sakaru komersantiem turpmāk nebūs atsevišķi jāsaskaņo elektronisko sakaru tīklu būvprojekts valsts akciju sabiedrībā „Elektroniskie sakari” pirms tā iesniegšanas būvvaldē, un tādējādi tiks novērsta šī dublēšanās.

Savukārt tiks saglabātas funkcijas elektronisko sakaru tīklu, antenu un radioiekārtu, apraides raidītāju, mobilo bāzes staciju ierīkošanas tehnisko projektu akceptēšanas vai noraidīšanas jomā.

Komisija ir vienojusies strādāt pie šī likumprojekta un aicina to atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Elektronisko sakaru likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - nav, atturas - 23. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

Z.Kalniņa-Lukaševica. Par priekšlikumu iesniegšanas termiņu komisija ierosina noteikt 6.janvāri.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2014.gada 6.janvāris. Paldies.

Z.Kalniņa-Lukaševica. Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījums likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Romualds Ražuks.

R.Ražuks (RP).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija izskatīja likumprojektu „Grozījums likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” un virza to izskatīšanai Saeimā pirmajā lasījumā.

Šis likumprojekts ir saistīts ar nākamo mūsu šodienas sēdes darba kārtībā izskatāmo likumprojektu - likumprojektu „Veselības aprūpes finansēšanas likums” - un paredz izmaiņas faktiski vienā pantā, nosakot, ka iedzīvotāju ienākuma nodoklis ietver valsts veselības apdrošināšanas obligātās iemaksas attiecībā uz konkrēto fizisko personu (nodokļa maksātāju) saskaņā ar Veselības aprūpes finansēšanas likumu.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Uzsākam debates.

Vārds deputātam Vitālijam Orlovam.

V.Orlovs (SC).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcija balsos „pret” gan attiecībā uz šo likumprojektu, gan arī attiecībā uz nākamo likumprojektu, kurš saistīts ar šo, - „Veselības aprūpes finansēšanas likumu”.

Gribu paskaidrot - kāpēc.

Sagatavot paketi... Veselības ministrija piedāvā palielināt finansējumu, kurš, protams, ir nepieciešams. To atbalstām arī mēs. Bet avotam, no kurienes tiek plānots ņemt naudu veselības aprūpei... mēs uzskatām un arī Latvijas Pašvaldību savienība un Latvijas Darba devēju konfederācija uzskata... mēs uzskatām, ka avotam jābūt citam, tāpēc ka 20 procenti, kuri līdz šim... Sadalījums, kā jūs zināt, ir šāds... Iedzīvotāju ienākuma nodoklis ir sadalīts šādi: 80 procenti - pašvaldībām, un 20 procentus valsts atstāj sev. Un pirmskrīzes laikā... pirms krīzes pašvaldībām bija novirzīta lielāka daļa no iedzīvotāju ienākuma nodokļa, un pašvaldības vienmēr cerēja uz to, ka šī procentuālā daļa tiks atgriezta un palielināta.

Debatējot komisijā, mēs arī... Sociālo un darba lietu komisijā mēs arī jau apliecinājām to, ka aizmirsti cilvēki, kuriem tiek garantēta no valsts puses veselības aprūpe. Un mēs uzskatām, ka šo likumprojektu nevajadzētu atbalstīt, un, protams, gatavosim priekšlikumus otrajam lasījumam.

Lūdzu neatbalstīt gan šo likumprojektu, gan arī nākamo!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Igoram Pimenovam.

I.Pimenovs (SC).

Labdien, cienījamās dāmas un godātie kungi! Par šo konkrēto likumprojektu, proti, par likumprojektu „Grozījums likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””.

Šā likumprojekta mērķis ir aprakstīts anotācijā. Proti, tā mērķis ir noteikt veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanu, pamatojoties uz valsts obligāto veselības apdrošināšanu un ieviešot obligātās valsts veselības apdrošināšanas iemaksas, nodalot tās no spēkā esošās iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes.

Pats likumprojekts, kurš ir ļoti īss (tikai trīs rindas), paredz, ka iedzīvotāju ienākuma nodoklis turpmāk ietvers valsts veselības apdrošināšanas obligātās iemaksas attiecībā uz konkrēto fizisko personu saskaņā ar Veselības aprūpes finansēšanas likumu. Tomēr atsaukšos uz nākamo skatāmo likumu, kur ir paskaidrots, kā tad tiks šis nodoklis izmantots. Proti, valsts veselības apdrošināšanas obligātās iemaksas ir plānota, valsts budžetam piekritīga iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu daļa atbilstoši gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktajam. Tātad iemaksas ir iedzīvotāju ienākuma nodokļa daļa, kas būs noteikta valsts budžetā.

Es gribu uzsvērt, ka anotācijā sniegtajā mērķa formulējumā galvenais vārds ir „pamatojoties”. Uz ko pamatojas likumprojekta autoru optimisms? Es gribu pievērst uzmanību tam, ka 2014.gada budžetā dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanai būs 702 miljoni eiro, bet ieņēmumi no iedzīvotāju ienākuma nodokļa nākamajā gadā valsts pamatbudžeta ieņēmumos būs 272 miljoni eiro. Tātad 200 miljoni eiro būs mums ieņēmumi no iedzīvotāju ienākuma nodokļa un 700 miljoni būs veselības jomas budžets. Tātad mēs vēlamies, pamatojoties uz daļu no 200 miljoniem eiro, nodrošināt veselības aprūpes jomu, kur izdevumi ir vienādi ar 700 miljoniem eiro. Tā ir, manuprāt, klaja pretruna. Šis mēģinājums izdarīt neiespējamo šeit ir acīm redzams, un līdz ar to šo konkrēto reformu un šo konkrēto likumprojektu atbalstīt nevar. Par to, kā būs izveidota nākamā reforma, mēs runāsim, skatot nākamo.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā Ražuka kungs ko vēlas piebilst?

R.Ražuks. Paldies.

Cienījamā priekšsēdētāja! Taupot jūsu un mūsu laiku, ierosinu debatēt par nākamo likumprojektu un komisijas vārdā aicinu atbalstīt šo.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - 28, atturas - 3. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

R.Ražuks. 2014.gada 3.janvāris.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2014.gada 3.janvāris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Veselības aprūpes finansēšanas likums”, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Romualds Ražuks.

R.Ražuks (RP).

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija izskatīja un virza izskatīšanai Saeimas sēdē likumprojektu „Veselības aprūpes finansēšanas likums”.

Šis likumprojekts faktiski tapis jau ilgākā laikā un atspoguļo mūžseno problēmu, ka veselības aprūpes finansējums ir nepietiekams, ka veselības aprūpes sistēmas iekšpusē vairs nav rezervju, kuras varētu izmantot attiecīgu pakalpojumu sniegšanas finansēšanai, un Veselības ministrija Ingrīdas Circenes vadībā izmisīgi meklē līdzekļus, kurus varētu piesaistīt, lai uzlabotu mūsu veselības aprūpes sistēmas funkcionēšanu. Un šeit, protams, ir mēģinājums atrast papildu līdzekļus veselības aprūpes sistēmas ārpusē, tātad nesniegt plānveida pakalpojumus tām personām, kas nemaksā nodokļus, tātad nemaksā iedzīvotāju ienākuma nodokli. To mēs apstiprinājām, skatot iepriekšējo likumprojektu.

Mēģinājumi finansēt veselības aprūpi Latvijā ir bijuši visdažādākie, piesaistot attiecīgajiem procentiem no iekasējamiem nodokļiem vai atsaistot, bet kopš 2005.gada janvāra Latvijā veselības aprūpes jomas galvenais ieņēmumu avots ir vispārējie, neiezīmētie, nodokļi. Tomēr Latvijas veselības aprūpes jomas finansēšanas sistēma atšķiras no vairākuma uz nodokļiem bāzēto sistēmu ar to, ka šie valdības līdzekļi joprojām tiek nodoti Veselības ministrijas padotībā esošai iestādei - Nacionālajam veselības dienestam, kas darbojas kā pakalpojumu iepircējs.

Pakalpojumu sniedzējas tātad ir Veselības ministrijas pakļautībā esošās iestādes.

Šobrīd valsts apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus var saņemt ikviens Latvijas iedzīvotājs neatkarīgi no nodokļu maksāšanas vai nemaksāšanas fakta. Valsts apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus tātad var saņemt vesels cilvēku klāsts, vadoties pēc sociālā stāvokļa, - pilsoņi, nepilsoņi, bēgļi, personas, kurām piešķirts alternatīvais statuss. Tātad principā šeit nav nekādas atlases un nav nozīmes tam, kā cilvēks ir iesaistījies nodokļu maksāšanā. Un veselības aprūpes budžets līdz šim brīdim nav saistīts ar nodokļu ieņēmumiem un ieņēmumi nav personificēti. Līdz ar to pastāv situācija, ka Latvijas iedzīvotāji saņem veselības aprūpes pakalpojumus bez tiešu, uz veselības aprūpi vērstu nodokļu maksāšanas vai deklarēšanās Latvijas Republikā.

Saskaņā ar šī likumprojekta koncepciju, ieviešot valsts veselības apdrošināšanas iemaksas, kas saistītas ar iedzīvotāju ienākumu aprēķināšanu, neattaisnotiem nodokļu nemaksātājiem būtu jāveic brīvprātīgās iemaksas vai jāmaksā par sniegtajiem veselības aprūpes pakalpojumiem pēc rēķina. Pēc dažādiem aprēķiniem, 2011.gada dati liecina, ka iedzīvotāju ienākuma nodokli ir maksājuši 66,8 procenti no darbspējas vecuma iedzīvotājiem. Atskaitot tos, ko valsts apdrošinās automātiski, tātad bērnus, pensionārus, invalīdus, veselas citas kategorijas, iznāk, ka šis likumprojekts varētu skart... (Zvana telefons.) Es atvainojos! ...varētu skart 9 procentus iedzīvotāju darbspējas vecumā.

Tātad komisijas vārdā, uzskatot, ka šis būtu pirmais pozitīvais solis veselības aprūpes finansējuma papildu līdzekļu meklēšanā, aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Uzsākam debates.

Vārds deputātam Igoram Pimenovam.

I.Pimenovs (SC).

Par to, ka nav iespējams nodrošināt šo reformu tikai uz iedzīvotāju ienākuma nodokļa rēķina, es jau runāju iepriekšējās debatēs, skatot iepriekšējo likumprojektu.

Bet tagad par šo konkrēto reformu. Tas ir ļoti nopietns solis mūsu veselības aprūpes turpmākās finansēšanas attīstībā.

Kā šis likumprojekts ir izveidots, un kāds ir tā īstais mērķis? Kā tas izskatās, lasot šo likumprojektu? Likumprojektā definētais likuma mērķis ir veicināt veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanai nepieciešamā finansējuma piesaisti.

Kas būs tie avoti?

Ja mēs paskatīsimies 2.pantā, tad ieraudzīsim, ka avoti ir palikuši tie paši, kas bija, kas ir tagad, šobrīd, bet ir parādījušies vēl divi finansēšanas avoti, proti, valsts budžeta dotācija par plānotajām valsts veselības apdrošināšanas obligātajām iemaksām, kā arī Nacionālā veselības dienesta ieņēmumi, kurus veido valsts veselības apdrošināšanas brīvprātīgās iemaksas un vienreizējie brīvprātīgie maksājumi. Tātad - obligātās iemaksas, kuras veidosies no iedzīvotāju ienākuma nodokļa, kā arī brīvprātīgās iemaksas.

Atzīmēsim, ka algoti darbinieki, kā arī dividenžu saņēmēji jau maksā iedzīvotāju ienākuma nodokli, un līdz ar to viņiem šeit nekas neizmainīsies. Vienīgais jauninājums visā šajā sistēmā ir brīvprātīgie maksājumi, kuri papildinās veselības aprūpes kasi. Līdz ar to galvenais papildinājums veselības aprūpē notiks tikai uz to Latvijas iedzīvotāju rēķina, kuri ir aizbraukuši strādāt ārpus Latvijas teritorijas, tas ir, 100 tūkstoši cilvēku Anglijā, 24 tūkstoši Īrijā, tikpat daudz - virs 20 tūkstošiem - Vācijā, 20 tūkstoši Zviedrijā, 5 tūkstoši Spānijā un 4 tūkstoši Krievijā. Ja noapaļosim, tad ir līdz 150 tūkstošiem šādu cilvēku. Skaidrs, ka lielākoties tie visi ir jauni cilvēki, bet viņi ne visai rūpējas par savu veselību, ne tā, kā varbūt vajadzētu rūpēties. Pieļauju, ka tikai viena piektā daļa gribēs tomēr ārstēties savā dzimtenē, Latvijā, - 20 procentu. Ja mēneša brīvprātīgā iemaksa ir vienāda ar 28 eiro, tad gadā tie ir 336 eiro. Ja mēs reizināsim ar tiem 20 procentiem no 150 tūkstošiem, tad dabūsim summu, kas ir vienāda ar apmēram 10 miljoniem eiro. Veselības aprūpes cena ir 702 miljoni eiro. 10 miljoni no 700 miljoniem ir gandrīz vai 1,5 procenti. Tas nozīmē, ka visa šā likuma pievienotā vērtība ir 1,5 procenti no tām summām, kuras mēs jau saņēmām. Līdz ar to es vienkārši saskatu, ka šā likuma un šīs reformas galvenais mērķis ir izspiest no mūsu, Latvijas, iedzīvotājiem, kas aizbraukuši strādāt ārpus Latvijas, papildu naudu, lai vienkārši, nu, nebūtu viņiem tik viegli varbūt baudīt šos pakalpojumus, dažreiz atgriežoties Latvijā, apmeklējot slimnīcas un poliklīnikas, un ārstus. Es nedomāju, ka Veselības ministrijai un vispār veselības jomai un ārstiem jāaizstāj ieņēmumu dienests un nodokļu inspektors. Manuprāt, tas nav pareizi! Es atceros, ka 10.Saeimas laikā bija laikam Viņķeles kundzes iniciatīva, ka mēģināja piespiest ārpus Latvijas strādājošos latviešus maksāt nodokļus no tiem ienākumiem, kurus viņi saņēma ārpus Latvijas, un ieskaitīt, iekasēt tos Latvijas budžetā, tomēr tā cieta neveiksmi. Es lasīju Īrijā izdoto avīzi: tur dzīvojošie Latvijas iedzīvotāji bija nikni par to, ka Latvija, negarantējot viņiem darba vietu dzimtenē, tomēr tagad mēģina izspiest no viņiem naudu tikai tādēļ, lai vienkārši nodrošinātu savas fiskālās vajadzības. Man liekas, mēs tagad ejam šo pašu ceļu. Tā ideja mirusi tātad savā dabīgā ceļā, jo... un mēs arī izdarījām attiecīgos grozījumus likumos, un Viņķeles kundzes iniciatīva tomēr tad nebija īstenota. Mēs tagad atkārtojam to pašu, neko citu.

Ko nozīmēs, ja tomēr šī reforma tiks veikta, tiks izpildīta? Tas nozīmēs, ka būs nodrošināti lieli izdevumi, lai izveidotu tehniskas sistēmas, kas patiešām ir nepieciešamas, lai vienkārši sekotu datiem. Būs nepieciešams apvienot datubāzes; tas arī nepieciešams katrā ziņā. Bet tas viss notiek pavisam citādāk. Kāpēc mums vajag aizsegt mūsu aktivitāti tehnoloģijas attīstībā ar saukļiem, ka mēs vēlamies nodrošināt papildu līdzekļu piesaisti mūsu veselības aprūpes jomai? Manuprāt, tie ir divi atšķirīgi mērķi, un līdz ar to šeit vienkārši nevajag jaukt vienu ar otru.

Es domāju, ka tik un tā, ja mēs vēlēsimies tomēr panākt to mērķi, kas ir aprakstīts šā likumprojekta anotācijā, proti, sasniegt 2020.gadā lielāku iekšzemes kopprodukta daļu veselības aprūpei, būs tiešām nepieciešams dabūt papildu naudu, bet tā nauda būs ņemta no pamatbudžeta, nevis no šīs reformas rezultātiem.

Šī reforma ir bezspēcīga finansiāli un arī kaitīga jomai. Manuprāt, tāpēc tā nav jāatbalsta.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Andrejam Klementjevam.

A.Klementjevs (SC).

Es pilnīgi piekrītu Igoram Pimenovam; viņš izstāstīja jums par finansiālo daļu. Es gribu izstāstīt, ka Sociālo un darba lietu komisija vakar izskatīja šo jautājumu. Mums ļoti daudz jautājumu par to likumu, kurā ir runa par klientu tiesībām uz pakalpojumiem.

Saprotiet, ļoti dīvaini, ka šodien mēs runājam par lielu reformu, kuru gatavoja ilgāk nekā gadu Veselības ministrija, bet Veselības ministrijas pārstāvja nav šodien šeit. Es neredzu parlamentāro sekretāru, es neredzu arī ministri. Ļoti žēl, ka ministrija iztērēja tik daudz naudas līdzekļu, visu to administratīvo kapacitāti, iesniedza šos trīs likumprojektus, bet galarezultātā nav, kas prezentē reāli.

Liels paldies pārstāvim no Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas, bet... a kur pazaudēts Ārstniecības likums? Tas bija trešais šajā paketē. Kāpēc mēs sadalījām šo paketi? Kāpēc Sociālo un darba lietu komisija izskata paralēli ar Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju? Bet Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju neinteresē mūsu viedoklis, un viņi pasteidzās to iesniegt uz Saeimas sēdi. Tas nozīmē, ka galvenais nozares atbildīgais šodien... par nozares likumdošanu atbildīgā komisija, Sociālo un darba lietu komisija, bija atrauta no šī procesa. A izstrādātājs ir Veselības ministrija!

Dīvaini iznāk: Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija nekad nestrādāja ar veselības ministri kopā pie viena likumprojekta vai pie vienas paketes, bet viņas klātbūtnes nav, mūsu speciālistus no komisijas neinteresē mūsu viedoklis.

Es saprotu, ka likums vajadzīgs, ka vajag izvest no pelēkās zonas visus nodokļa nemaksātājus. Bet, šodien pieņemot šo likumprojektu, mēs nopelnīsim nozarei labākajā gadījumā pusmiljonu, sliktākajā gadījumā nenopelnīsim neko. Es saprotu to, ko mums pozicionē šodien Finanšu ministrija, - ka mēs sakārtosim reģistrus, mēs zināsim visu par nodokļa maksātājiem, mēs ļoti labu darbu izdarīsim finanšu segmentam. Bet reāli pacientam, klientam - mums visiem! - labāk no tā nebūs.

Šodien problēma medicīnā ir tā, ka mums pietrūkst finansējuma. Mēs šodien knapi sagrabinājām 3 procentus no IKP. Mēs nevaram ar šo naudu kā speciālisti, kuri strādā komisijā, garantēt visiem cilvēkiem šo pakalpojumu.

Un tāpēc es aicinu: šodien noraidīsim šo likumprojektu, atdosim to vēl vienreiz kā vienu politisku lēmumu komisijai, Sociālo un darba lietu komisijai, kura nodarbojas ar šo profilu, atdosim apakškomisijai, lai speciālisti par to runā!

Romualds Ražuks ļoti labi prezentēja likumprojektu ne tāpēc, ka viņš strādā Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, bet tāpēc, ka viņš ir ārsts un viņš saprot, par ko viņš runā. Es brīnos, ka ārsti, kuri sēž šodien zālē, nepiedalās šajā diskusijā. Galvenais, par ko mēs šodien runājam, - medicīna. Šodien ne par naudu, ne par nodokļiem, ne par pelēko zonu mēs nerunājam, bet mēs reāli runājam... (No zāles dep. I.Rībenas starpsaucieni un replikas.) Jā, jā, mēs nerunājam paši par sevi. Jā, es pilnīgi piekrītu! Bet nākošais ceļš... jā, nākošais

ceļa posms: atdosim šo lietu profesionāļiem! Aicināsim ārstus, lai viņi redz reāli, vai dēļ šīs reformas, pie kuras Circene strādāja ilgāk nekā 12 mēnešus, būs viņiem labāk dzīvot vai ne un vai tas garantēs mums šo labo dzīvi un šos pakalpojumus labākā līmenī vai ne!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Romualdam Ražukam.

R.Ražuks (RP).

Cienījamie kolēģi! Šis likumprojekts nav par ārstēšanu - griešanu, duršanu vai kaut kādām citām procedūrām. Šis likums ir par nodokļu nomaksu. Un veselības aprūpes finansēšana jāvada nevis ārstiem, bet finansistiem, tās jomas profesionāļiem. Kam tas vēl nav skaidrs, varam par to sīkāk padiskutēt.

Likumprojekts skar ne tikai šos 9 procentus - iedzīvotāju ienākuma nodokļa nemaksātājus. Likumprojektā ir arī sistematizēta visa tā joma, kas skar veselības aprūpes finansēšanu, avotus, pienākumus un visu pārējo.

Man galīgi nav saprotama šī tendence, kas no kreisās puses lēnām sāk arī labo pusi pārņemt, - cīņa par nodokļu nemaksāšanu un nodokļu nemaksātāju attaisnošanu. Viens no šādiem aspektiem šinī likumprojektā ir tas, ka 9 procenti darbspējīgo iedzīvotāju nemaksā iedzīvotāju ienākuma nodokli un saņem veselības aprūpes pakalpojumus uz citu cilvēku, citu nodokļa maksātāju rēķina. Man liekas, te viss ir skaidrs! Mēs katru gadu knapināmies: vai tur 8 miljonus pieliks veselības aprūpei vai ne. Šis likumprojekts varētu dot apmēram 10 miljonus eiro papildus. Tā ir liela summa, kas pirmām kārtām ieviestu sociālo taisnīgumu, otrām kārtām ļautu palielināt veselības aprūpei atvēlētos līdzekļus.

Jā, šie līdzekļi nav no budžeta, jo budžetā nekas - īpaši nākošajā un aiznākošajā gadā - „nespīd”. Paskatieties, kādu vidēja termiņa budžetu veselības aprūpei mēs esam nobalsojuši! Šis ir izmisīga Veselības ministrijas mēģinājuma rezultāts - piesaistīt ārpus sistēmas esošos līdzekļus, un šeit nekā nepieklājīga, netaisnīga es neredzu. Tieši otrādi! Tāpēc aicinu atbalstīt šo likumprojektu un, protams, tālāk diskutēt un strādāt ar dažādiem labojumiem, aspektiem un darīt visu pārējo iespējamo.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Lienei Liepiņai.

L.Liepiņa (VIENOTĪBA).

Cienījamie kolēģi! Šī doma, ka ne tikai Latvijas iedzīvotājiem, Latvijas nodokļu maksātājiem, būtu jāuztur mūsu veselības aprūpes sistēma, Saeimā jau ir vairākus gadus. Mēs par to esam diskutējuši un diskutējuši. Un tas nav tiešām tikai naudas jautājums; varbūt tas pat ir mazākā mērā naudas jautājums. Tas ir jautājums par to, ka Latvijas nodokļu maksātājiem nav jāuztur citi, kas brauc uz šejieni, brauc tiešām ārstēties. Mums ir labi ārsti, un es zinu ne tikai cilvēkus, kas ir aizbraukuši īslaicīgi ārzemēs strādāt, bet arī tādus, kas tur ir uzauguši, bet viņi brauc uz Latviju ārstēties. Mums ir labi ārsti, un viss ir kārtībā. Es domāju, to mēs varam arī turpmāk izmantot.

Mēs varam tikai izmantot to, ka šie cilvēki ir spējīgi samaksāt 24 latus mēnesī par tādu aprūpi.

Tāpēc, man liekas, mums šo likumprojektu noteikti vajadzētu atbalstīt. Ļoti domājams, ka tur ir daudz kas uzlabojams, kā tas visos likumprojektos mēdz būt, bet pamatā noteikti atbalstīsim šo. Turklāt - laikam Barčas kundze pati to pateiks - arī Sociālo un darba lietu komisija ir atzinusi šo likumprojektu par atbalstāmu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Borisam Cilevičam.

B.Cilevičs (SC).

Cienījamie kolēģi! Es esmu ļoti priecīgs, ka vismaz daži koalīcijas deputāti tomēr nāk tribīnē un aizstāv šo likumprojektu. Jo iepriekšējā reizē principā neviens negribēja aizstāvēt to. Bet šī aizstāvēšana tomēr ir visnotaļ teorētiska. Jūs saucat sevi par labējām partijām. Nu, tā it kā tam vajadzētu būt, ka nevienam neko par brīvu, lai katrs maksā par savu... par pakalpojumiem, ieskaitot ārstniecības pakalpojumus.

Joprojām man ir divi neskaidri jautājumi.

Pirmais. Cik daudz naudas mēs papildus iekasēsim? Pimenova kungs šeit minēja konkrētus skaitļus. Izdevumi ir pilnīgi skaidri. (No zāles dep. I.Rībenas starpsaucieni.) Piedodiet, es nevēršos ne pie viena ar kaut kādiem personiskiem iebildumiem, bet, lūdzu, kolēģi, ja jums ir šie aprēķini, tad nāciet un sakiet! Pimenova kungs piedāvāja savus aprēķinus. Kas šeit nav pareizi? Anotācijā ir diezgan skaidri aprēķini, cik daudz izmaksās šīs jaunās sistēmas ieviešana. Būs jāizveido pilnīgi jauns reģistrs. (No zāles dep. I.Čepāne: „Nu un?”) Mēs zinām, cik tas izmaksās un cik efektīvi to parasti dara jūsu valdība. Acīmredzot būs vajadzīgi arī papildu līdzekļi un tā tālāk, šis reģistrs būs jāuztur. Tie ir pastāvīgi izdevumi; tā nav vienreizēja investīcija, bet pastāvīgi būs jātērē šī nauda. Cik daudz naudas jūs iegūsiet? Labi, Ražuka kungs nosauca skaitli - 9 procenti. Cik daudzi no šiem 9 procentiem maksās un cik daudz maksās? Jums ir šādi aprēķini? Dodiet! Tīri no budžeta viedokļa, tīri no finanšu viedokļa... Es šobrīd nerunāju par sociālo taisnīgumu, es runāju tieši par naudām. Izmaksas ir skaidras. Cik lieli būs ieņēmumi? Kā jūs varat balsot par šo likumprojektu, kamēr jums nav pārliecības, ka valstij tas ir izdevīgi? Vai jūs esat gatavi maksāt vairāk, tērēt vairāk un balsot par kaut ko neizdevīgu valsts budžetam tikai tamdēļ, lai tas būtu, jūsuprāt, taisnīgi, lai neviens neizmantotu ārstniecības pakalpojumus par velti?

Otrais moments. Šie 9 procenti. Kas ietilpst šajos procentos? Tur ir ļoti dažādi cilvēki. Es arī iepriekšējā reizē, runājot par šo tēmu, minēju dažas kategorijas. Jā, tie ir cilvēki, kas strādā ārzemēs. Vai viņi nemaksā tāpēc, ka viņi neuzskata to par vajadzīgu, un vai viņi pēkšņi maksās, ja mēs pieņemsim šo jauno likumu? Vai viņi vienkārši nebrauks uz Latviju ārstēties? Tas neatbilst patiesībai, ka viņi ārstējas pilnīgi par brīvu. Nē, viņi maksā! Nav tomēr tā, ka mums viss ir par brīvu.

Cienījamie kolēģi, es jūs apskaužu! Ja jūs patiešām uzskatāt, ka pie mums veselības aprūpe ir par brīvu, tas nozīmē, ka jums ir ļoti laba veselība un jums vispār nav nekādas saskarsmes ar mūsu ārstniecības nozari vai ka jūs vienkārši izmantojat tīri komerciālus pakalpojumus un varat to atļauties, un neinteresējaties par to, kā tas reālajā dzīvē notiek. Tā sauktā bezmaksas medicīna mums nemaz nav tik lēta! Protams, ja jūs varat atļauties gaidīt pusgadu vai gadu, kamēr tur tās plāna operācijas tiks veiktas, nu tad tā ir cita lieta, bet, ja jūs patiešām gribat saņemt tos pakalpojumus, kas jums ir nepieciešami, tad ir jāmaksā. Un tie cilvēki, kas atbrauc uz īsu laiku, tie paši Latvijas pilsoņi, kas strādā ārzemēs, viņi maksā. Tā ir viena kategorija.

Vēl viena kategorija - tie ir bezdarbnieki, kas oficiāli vairs nav reģistrēti. Jā, teorētiski viņi var atkal piereģistrēties, un tad par viņiem būs jāmaksā. Bet, piedodiet, maksās valsts! Tie nebūs ieņēmumi, tie būs izdevumi, ko principā vajadzētu pielikt klāt tiem izdevumiem, kas ir minēti anotācijā! Cik daudzi no šiem 9 procentiem ir nereģistrētie bezdarbnieki? Tie nebūs ieņēmumi, tie būs izdevumi!

Vēl viena kategorija - tās ir mātes, kas sēž mājās un audzina bērnus. Ja viņas saņem pabalstus... jā, tās kategorijas ir uzskaitītas, bet cik daudz ir tādu māšu, kas vairs nesaņem pabalstus un kas principā nestrādā tāpēc, ka viņas grib veltīt lielāku uzmanību saviem bērniem?

Ceturtā kategorija - tie ir studenti, kas mācās ārzemēs. Kā būs ar viņiem? Vai patiešām mēs prasīsim, lai arī viņi maksātu par to apdrošināšanu? Tātad vismaz kaut kādas aplēses dodiet! Jo šobrīd, protams, mums, opozīcijai, ir daudz mazāk iespēju visu aprēķināt; vienīgais cilvēks, kas tiešām minēja pilnīgi konkrētus skaitļus, ir Pimenova kungs. Ja jums ir iebildumi, norādiet, kur ir kļūdas! Jo šobrīd mūsu aprēķini skaidri parāda, ka, pirmkārt, tas nav izdevīgi, jo izdevumi pārsniegs ieņēmumus. No kurienes jūs ņemsiet to papildu naudu? Un, otrkārt, ir ļoti bīstami, ka būs lielas kategorijas, kas vienkārši paliks bez veselības aprūpes. Jo jūs balstāties uz pieņēmumu, ka visi, kas šobrīd nemaksā, principā var maksāt, bet nemaksā tikai tāpēc, ka negrib, - alkatības dēļ. Tā tas nav! Es domāju, ka tie paši ilgstošie bezdarbnieki, kas vairs nav reģistrēti, nemaksā ne tāpēc, ka viņi negrib (No zāles dep. I.Čepānes starpsaucieni.), bet tāpēc, ka... Es replikas no zāles... Tas vēlreiz apstiprina to, ko es tikko pateicu. Jūsuprāt, visi tie, kas oficiāli nestrādā, ir ļaunu nodomu vadīti, jo mūsu lieliskajā valstī katram ir iespēja atrast darbu jebkurā brīdī, un tie, kas nestrādā, nestrādā tāpēc, ka ir sliņķi un negrib. Tā tas nav! Un valstij ir pienākums ne tikai sabalansēt budžetu, bet arī nodrošināt katram cilvēkam, arī sociāli mazaizsargātam, arī marginalizētām grupām, pamatpakalpojumus, ieskaitot veselības aprūpi. Šis likumprojekts faktiski izslēdz...

Lūdzu, kolēģi! Ja ir iebildumi, nāciet šeit un iebilstiet publiski!

Es apgalvoju, ka patiešām ir vairākas grupas, kas nemaksā ne tāpēc, ka negrib, bet tāpēc, ka nevar. Un tās grupas... dažas no tām grupām patiešām neietilpst tajā uzskaitījumā, ko šobrīd likumprojekts ietver. (No zāles dep. J.Reirs: „Kuras grupas?”) Es tikko vairākas grupas nosaucu, un mans... Jūs gribat, lai es to vēlreiz uzskaitītu? Es varu atkārtot, bet man šķiet, ka jums ir

viss kārtībā ar dzirdi, jūs vienkārši negribat saprast to, ko es... to, ko es dzirdu. Varbūt darīsim tā: es neatkārtošu, bet jūs varat iepazīties ar stenogrammu, ja jums ir kaut kādas problēmas un jūs negribat saprast.

Kolēģi! Tātad vēlreiz - vēlreiz! - uzsveru, ka ir divi pamatjautājumi.

Pirmais pamatjautājums. Mūsu aprēķini parāda, ka šis likumprojekts ir neizdevīgs valstij, ka izdevumi būtiski pārsniegs ieņēmumus. Parādiet, lūdzu, no kurienes jūs dabūsiet tos papildu ieņēmumus!

Un otrais. Ko jūs darīsiet ar vairākām grupām, kuras patiešām paliks ārpus šīs sistēmas (No zāles dep. J.Reirs: „Kuras grupas?”), kuras nevar samaksāt?

Paklausieties, Reira kungs! Man šķita, ka jums viss ir kārtībā ar dzirdi. Es tikko par to runāju, bet jūs kaut kā palaidāt garām. Piedodiet, es jums pēc tam individuāli atkārtošu, jo es domāju, ka lielākā daļa deputātu sadzirdēja to, ko es gribēju pateikt. (No zāles dep. J.Reirs: „Es jums parādīšu likumu!”) Tātad, lūdzu, nāciet šeit un iebilstiet! Jo tad... Tā ir visvienkāršāk, jūs vienkārši darbojaties kārtējo reizi kā balsošanas mašīna. Jūs... Nospiest pogu ir ļoti vienkārši, bet ir svarīgi tomēr pamatot, kāpēc jūs uzskatāt, ka šis likumprojekts valstij būs izdevīgs.

Manā skatījumā, tas nebūs izdevīgs, un tas tiešām pārkāpj sociālās tiesības. (No zāles dep. J.Reirs: „Kurā valstī?”) Mēs to neatbalstīsim.

Reira kungs, ja jūs nezināt, kurā valstī jūs dzīvojat, tad pakonsultējieties ar kolēģiem!

Paldies. (No zāles dep. J.Urbanovičs: „Lai visi slimo par velti!”)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Aijai Barčai.

A.Barča (ZZS).

Augsti godātā Saeimas priekšsēdētāja! Cienītie kolēģi! Es gribētu tā pavisam mierīgi mūsu sakarsušos prātus nedaudz atvēsināt. Varbūt man tas izdosies.

Kolēģi! Sociālo un darba lietu komisija, gatavodamās šī likumprojekta izskatīšanai Saeimas sēdē pirmajā lasījumā, diskutēja divas reizes. Un pirmajā reizē mēs uzrunājām Valsts kanceleju un ekonomikas doktoru Edgaru Voļski, un viņš pie mums komisijas sēdē prezentēja pētījumu. Un, pamatojoties arī uz šo pētījumu, tātad ir tapis šis likumprojekts. (No zāles dep. I.Čepāne: „Tieši tā!”)

Tas - pirmkārt.

Otrkārt. Vakardien ļoti nopietni diskutējām, un pie mums bija pārstāvēta ne tikvien Veselības ministrija, bet arīdzan Finanšu ministrija. Un deputātiem radās šī likumprojekta sakarā stipri daudz jautājumu, un diemžēl uz vairākiem atbildīgās ministrijas vēl nevarēja sniegt atbildes. Turklāt likumprojektā ir vairākas lietas, kuras Finanšu ministrija pēc tam, kad likums būs Saeimā pieņemts, izstrādās un veiks grozījumus savās sistēmās.

Tātad darba ir pietiekami daudz. Bet man gribētos, kolēģi, lai mēs šodien ne tik enerģiski strīdētos, vai šī likuma sakarā veselības aprūpes jomai būs stipri daudz vairāk naudas. Diemžēl, ilgi jau šeit strādājot un arīdzan komisijā nodarbojoties ar veselības aprūpes jautājumiem, skaidri un gaiši redzu, ka diezin vai. Bet kas gan būs - tā būs uzskaites sistēmas sakārtošana vispirmām kārtām jau šī likuma sakarā.

Un tādēļ mūsu komisijas sēdē mūsu komisijas deputāti, kuri nopietni iedziļinājušies šajā likumprojektā, ir pieņēmuši lēmumu - un tā tas arī komisijas sēdē vakar notika -, ka mēs ļoti nopietni vēlamies piedalīties likumprojekta tālākā izstrādē kā līdzatbildīgā komisija un sadarbībā ar Latvijas Darba devēju konfederāciju un Latvijas Ārstu biedrību (šo organizāciju viedokļi un priekšlikumi mūsu komisijas deputātiem jau ir darīti zināmi) esam gatavi gatavoties otrajam lasījumam un komisijas vārdā iesniegt priekšlikumus par vairākiem jautājumiem, arī par to, par ko runāja kolēģi - par vairākām atsevišķām sociālajām grupām, kuras tiešām ir jāprecizē, kaut vai par studentiem, par skolēniem, par arodskolu audzēkņiem. Un, manuprāt, mums ir jāpanāk vienots viedoklis, ka mēs runājam par pilna laika studentiem, par pilna laika audzēkņiem.

Otrkārt, ir tāda sociālā grupa kā bezpajumtnieki. Un, lai kā censtos Veselības ministrija skaidrot, ka viņus šeit mēs ieraudzīsim, - manuprāt, tā nebūs. Jo viņi ir zināmi tikai sociālajiem dienestiem, un tā uzskaite Latvijā ir precizēta.

Nākošais jautājums. Ja cilvēks tiek atbrīvots no darba vai viņam ir kāds cits sociālais risks un tas notiek mēneša pirmajos datumos, tad mēs to cilvēku varam, tā teikt, tajā sistēmā ieraudzīt, tikai sākot ar nākošo mēnesi. Bet Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai ir cits mehānisms: ja persona ir iesniegusi iesniegumu līdz mēneša 15.datumam, viņa ir tiesīga saņemt pakalpojumu no šī mēneša 1.datuma, bet, ja pēc 15.datuma, tad - ar nākošā mēneša 1.datumu. Es domāju, ka šīs sistēmas ir salāgojamas kaut vai šajā ziņā.

Ir vēl diezgan daudz citu jautājumu, taču tagad nekavēšu jūsu laiku, bet komisijas vārdā aicināšu balsot „par” likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā, lai varētu uz otro un, iespējams, vēl arī uz trešo lasījumu to precizēt, lai likums būtu kvalitatīvs, un aicināšu noteikt iespējami garu termiņu priekšlikumu iesniegšanai.

Komisijas vārdā es aicinu par priekšlikumu iesniegšanas termiņu noteikt 31.janvāri, ja nobalsosim „par” pieņemšanu pirmajā lasījumā. Jo, ja strādājam, tad es ļoti gribētu, lai likumprojekts būtu kvalitatīvs un lai mums tiktu ieviesta vismaz sākumā šī uzskaites sistēma, un lai mums būtu pilnīgi skaidrs, kurš cilvēks kādus veselības aprūpes pakalpojumus var saņemt un kuram būtu papildus jāmaksā.

Es aicinu balsot „par” un noteikt iespējami garu termiņu priekšlikumu iesniegšanai. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Turpinām debates.

Vārds deputātam Igoram Pimenovam, otro reizi.

I.Pimenovs (SC).

Paldies.

Es pilnīgi paļaujos uz Barčas kundzes kompetenci un lietpratību. Viņas vadītā komisija tiešām ir spējīga iztīrīt baltos plankumus no šī likumprojekta, uzrādot konkrētas grupas, kuras ir jānodrošina ar veselības aprūpi, mainoties jebkādiem apstākļiem, arī ieviešot šo reformu.

Bet es gribu pateikt, ka ar to ir par maz. Es gribu vēlreiz pievērst jūsu uzmanību tam, kas 1.pantā ir rakstīts par likuma mērķi: „veicināt veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanai nepieciešamā finansējuma piesaisti”.

Tātad šis likumprojekts ir izstrādāts un iesniegts Saeimā, lai nodrošinātu nepieciešamā papildu finansējuma piesaisti. Kur ir tā piesaiste? Kur ir tās piesaistes avoti?

Redziet, tie 9 procenti, kuri šeit tika nosaukti, - tie lielākoties, galvenokārt, ir mūsu aizbraucēji. Es nezinu, vai latviešu valodā ir tāds vārds... es runāju par tiem bijušajiem Latvijas rezidentiem, kuri tagad dzīvo ārpus Latvijas. Ja mēs vēlamies reizināt mūsu veselības jomu tikai ar to naudu, ko viņi saņem tur, ārpus Latvijas, tad tas, manuprāt, nav nedz taisnīgi, nedz ekonomiski pamatoti, salīdzinot ar tiem izdevumiem, kādi tiek prasīti, lai šo uzdevumu atrisinātu.

Vēlreiz: dažās valstīs tie, kuri tur strādā, obligātā kārtā noslēdz veselības apdrošināšanas līgumu, un līdz ar to viņi tur jau saņem attiecīgu pabalstu savas veselības aprūpei. Viņiem nemaz nevajag Latvijas naudu šajā gadījumā! Līdz ar to, manuprāt, šis likums kļūs vēl vājāks.

Kolēģe Liepiņas kundze! Jūs runājāt par tiem, kuri brauc uz Latviju ārstēties, un līdz ar to, lai tiešām dabūtu to naudu no viņiem, vajadzētu ieviest šo brīvprātīgo iemaksu. Redziet, 28 eiro mēnesī ir ļoti maza summa! Patiesībā tie, kuri brauc pie mums ārstēties... pie mūsu ārstiem, maksā daudz vairāk ārstiem gan slimnīcās, gan individuāliem speciālistiem. Viņus šī sistēma neskars nemaz!

Un vēl. Tiem kolēģiem, kuri cer, ka šī sistēma izspiedīs no „ēnas” papildu nodokļus, gribu sacīt, ka ir ļoti maz Latvijā cilvēku, kas strādā un nemaksā iedzīvotāju nodokļus... nemaz, nevienu santīmu. Tādu ir ļoti maz! Daudz vairāk ir tādu, kuri vienkārši saņem atalgojumu aploksnēs - tātad viņu obligātā iemaksa nav proporcionāla iemaksātajam nodoklim. Pietiek samaksāt 1 santīmu, un persona jau saņems pakalpojumu pilnā apjomā! Līdz ar to šis likums vienkārši „šauj garām”, tas netrāpa mērķī. Tāpēc šis likums - vēlreiz saku! - reducējas tikai uz vienu pasākumu - izspiest naudu no tiem, kuri aizbraukuši projām. Bet šī summa būs niecīga - es domāju, pat mazāka par 10 miljoniem, ņemot vērā tos argumentus, kurus es jau pieminēju, uzstājoties pirmajā reizē, tāpēc es tagad negribētu šeit būt pārāk uzbāzīgs.

Paldies par uzmanību! Es uzskatu, ka tas mērķis, kas šeit ir noteikts, vienkārši netiek nodrošināts ar šo likumu, un tieši tāpēc šis likums nav atbalstāms.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Arvilam Ašeradenam.

A.Ašeradens (VIENOTĪBA).

Labdien, cienījamie kolēģi! Atšķirībā no iepriekšējā runātāja es uzskatu, ka šis likums pilnīgi noteikti ir atbalstāms un ka šis likums pilnīgi noteikti sasniedz savu mērķi. Un nevis tādā veidā, ka tas tūlīt iezīmē daudz lielāku finansējumu veselības nozarei, bet tas sāk sakārtot šo nozari - pamatoti ļauj saprast šos jēdzienus un veidot definīcijas šajā nozarē, lai varētu spert tālākos rīcības soļus.

Es gribu teikt, ka šis likums... šī likuma virzība patiesībā nokārto ārkārtīgi senu parādu, Latvijas politiskās elites parādu, Latvijas iedzīvotājiem, to, kas nav izdarīts šajā ārkārtīgi svarīgajā publiskā sociālā pakalpojuma sniegšanas sfērā. Pēc būtības, Latvijas ekonomikai pārejot no slēgtas uz atvērtu ekonomiku, ir palicis neatbildēts jautājums: kam tad šis pakalpojums pienākas? Un, ja mēs to ieliekam kontekstuālā situācijā, tad mums ir jāsaprot, ka Latvija šobrīd piedzīvo trīs fundamentālas un ļoti svarīgas parādības.

Pirmām kārtām Latvija ir pieņēmusi lēmumu par dubultpilsonības institūtu, kas nozīmē, ka Latvijai nākotnē būs vismaz 20 vai pat, kā tiek plānots, 40 tūkstoši cilvēku, kuri, iespējams, nedzīvo Latvijā, bet kuriem ir Latvijai piederīgas personas kods.

Nākošā milzīgā parādība ir emigrācija, un par to mēs jau esam runājuši. Ir dažādi minējumi, bet mēs runājam par to, ka ir no 200 līdz 300 tūkstošiem cilvēku, kuri dzīvo un strādā ārpus Latvijas un katrā ziņā šeit nemaksā nodokļus.

Un ir vēl arī trešā parādība, ar kuru mums ir jārēķinās, - Latvijā kā atvērtā ekonomikā arvien lielāka un lielāka kļūst imigrācija, tātad arvien vairāk cilvēku šeit ierodas, apmetas uz dzīvi, sāk maksāt nodokļus, un visiem šiem cilvēkiem ir ārkārtīgi svarīgs šis pakalpojums... vai viņiem tas pienākas vai nepienākas. Un kam tad par to ir jāmaksā? Vai tas ir jāapmaksā tiem iedzīvotājiem, kuri šeit maksā nodokļus, vai par to ir jāmaksā tiem, kuri šos nodokļus maksā kādā citā valstī? Visticamāk, ka ne! Un līdz ar to mums ir jātiek skaidrībā par pamatlielumiem un par definīcijām. Un šis likums sniedz atbildes uz šiem jautājumiem... tātad runā par šīm definīcijām.

Pirmām kārtām šis svarīgais jautājums ir medicīnisko pakalpojumu sadale divās ārkārtīgi svarīgās daļās: neatliekamie medicīniskie pakalpojumi un plānveida medicīniskie pakalpojumi.

Pirmais. Ja mēs runājam par neatliekamajiem medicīniskajiem pakalpojumiem, tad jāteic, ka šeit ir pilnīgi skaidri ierakstīta Latvijas valsts apņemšanās, ka jebkurš cilvēks, kad viņam ir nepieciešams neatliekamais medicīniskais pakalpojums, to saņems - un pilnā apmērā. Tas šeit ir skaidri un gaiši ierakstīts, ka nevienam tas netiks atteikts.

Nākamais. Kam pienākas plānveida medicīniskie pakalpojumi? Veselības ministrija šeit ir ievietojusi pietiekami garu sarakstu. Jā, šis saraksts, iespējams, ir pilnveidojams, mēs esam redzējuši dažādas grupas... Jā, arī man ir lieli jautājumi tiešām par... Vai bezpajumtniekiem pienākas šie pakalpojumi? Jā, tas ir pilnīgi skaidrs! Uzskatu: jā, pienākas! Būs arī iedzīvotāji, kas teiks: „Nē, jo šie cilvēki ir izdarījuši savu izvēli.” Izdiskutēsim un vienosimies!

Vēl viens, manuprāt, milzīgs diskutējams jautājums: vai šie pakalpojumi pienākas visiem veciem cilvēkiem, kas dzīvo Latvijā? Mans viedoklis ir: jā!

Likumā ir ierakstīti tikai tie, kuri ir pensiju vai sociālā pabalsta saņēmēji. Ir pietiekams skaits arī tādu vecu cilvēku, kuri nav pensiju un sociālā pabalsta saņēmēji un kuri nevar veikt šo nodokļa iemaksu, jo vienkārši nespēj strādāt.

Jā, šādas diskusijas ir nepieciešamas, un mēs to sakārtosim.

Bet katrā ziņā ir skaidrs, ka mēs pasakām, kam šie pakalpojumi pienākas, un esam iedalījuši trīs grupas. Valsts apmaksātie pakalpojumi pienākas tiem, kas maksā nodokļus. Ir noteikts, definēts skaidrs modelis: ja tu nemaksā, tad valsts par tevi nemaksā. Ja tu pats no saviem nodokļiem nemaksā, tev tas nepienākas. Tu to vari darīt brīvprātīgi - iemaksāt 28 eiro katru mēnesi, un tad tu vari saņemt šos pakalpojumus.

Tātad šeit ir skaidri iezīmēti modeļi, kādā veidā tas darbosies, un nav nekāda pamata tam pretoties. Ir skaidrs, ka mēs varam diskutēt, vai šie modeļi ir labi vai slikti, vai uzlabot tos, bet katrā ziņā šie modeļi ir skaidri un šeit ir ielikti, un ir pilnīgs pamats, lai mēs virzītos ar tiem uz priekšu. Un, kā jau es teicu, pamatā šinī brīdī šis likumprojekts neatrod naudu šim mērķim, bet dod pārliecību... Tas, ka virzās uz priekšu darbs ar šo likumprojektu, dod pārliecību, ka tā nauda, kas tiks turpmāk ieguldīta medicīniskajā aprūpē, tiks izlietota efektīvi un gudri.

Aicinu atbalstīt likumprojektu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Andrejam Elksniņam.

A.Elksniņš (SC).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Konkrētā likumprojekta mērķis ir „palielināt veselības aprūpes kopējo finansējumu un pilnveidot finansēšanas sistēmu, saistot personificēto nodokļu maksāšanu valsts budžetā ar plānveida veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanu”. Šādi teikts konkrētā likumprojekta anotācijā. Bet lielā mērā tos cilvēkus, pret kuriem šodien cīnās valsts, ir iezīmējis Ašeradena kungs, konkrēti definējot tās grupas, attiecībā uz kurām valsts plāno šo nodokļa iekasēšanu veikt, sasaistot to ar obligāto apdrošināšanu.

Šo pakalpojumu sniegšana ir sasaistīta ar iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksājumiem, kaut gan, mūsu skatījumā, šis nodoklis savu īpatnību dēļ (dažādas likmes, dažādi atvieglojumi) nav piemērots veselības apdrošināšanas obligāto iemaksu nodrošināšanai, jo tas nesniedz skaidru priekšstatu nedz par personu saikni ar Latvijas valsti, nedz arī par teritoriju, kurā tiek nodrošināti pakalpojumi šajā likumā noteiktajām personām. Piemēram, vai jaunā kārtība padarīs veselības aprūpes pakalpojumus pieejamākus, to saņemšanas kārtību saprotamāku, mazinās rindas un palielinās kvotas? Diemžēl, godājamie kolēģi, par šo medaļas otro pusi nerunā neviens no jums.

Mēs ļoti daudz laika šajā sesijā esam veltījuši Veselības ministrijai un veselības nozarei, esam meklējuši risinājumus virknei problēmu, virknei jautājumu, to skaitā jautājumam par finansējuma nepietiekamību vispār veselības nozarei (pašreiz ir 50 procenti no tā finansējuma, kas ir vajadzīgs), bet nerisinām jautājumu par ārstu atalgojumu, nerisinām jautājumu par jaunāko tehnoloģiju pielietošanu ārstniecībā, nerisinām jautājumus par inovatīvām tehnoloģijām, par rindām un par kvotām, to skaitā, piemēram, arī jautājumus par ekspertīžu veikšanu lietās, kurās cietušie ir bērni.

Es nolasīšu jums vēstuli, ko esmu saņēmis no kādas sievietes, kuras bērns ir ārstējies Bērnu klīniskās slimnīcas Hematoonkoloģijas nodaļā; viņa ir vērsusies pie manis personīgi, taču šis jautājums ir cieši saistīts ar šo likumprojektu. Viņa raksta sekojošo: viņa kādu brīdi iepriekš ir nokļuvusi šajā slimnīcā... Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas 10.nodaļā - Hematoonkoloģijas nodaļā. Tur ārstējas bērni ar hematoloģijas problēmām, ir onkoloģiski slimi. Viņa līdz pat šim brīdim ir šokā par to, ka palātās, kur šie bērni ārstējas, uz logiem un sienām ir sēnīte, ka gultas, kurās šie bērni ārstējas, ir sarūsējušas. Telpas izvēdināt nav iespējams, jo veidojas caurvējš. Gultas bērniem, kurus māte baro ar krūti, ir metāla un vēl no padomju laikiem. (No zāles dep. I.Čepāne: „Tas ir Krievijā!”)

Jā, jūs pareizi norādījāt! Mēs dzīvojam tā kā Krievijā laikam vai kaut kur citur... Zimbabvē. (No zāles dep. J.Reirs: „Krievijā!”)

Bērni nevar pastāvīgi nosēdēt uz vietas, bet zāļu pilināmie aparāti ir tik neveikli un neveiksmīgi uzstādīti, ka tie traucē bērniem pārvietoties šajā nodaļā. (Starpsaucieni. No zāles dep. I.Rībena: „Kāds tam sakars ar šo likumu?!”) Pārsvarā tie bērni, kuri tur ārstējas, cīnās ar vēzi, un viņiem pēc ķīmijas terapijas vispār nav iespējams... viņiem te nevar būt kaut kādi provocējoši elementi. Viņa ir runājusi arī ar citām mātēm, kuru bērni ārstējas šajā nodaļā, un, kā izrādās, daudziem bērniem tiešām vēlāk atklājas sēnīte.

Godājamie kolēģi! Ko mēs risinām? Kā cilvēkus var spiest vairāk maksāt valsts budžetā, tajā pašā laikā pretī nepiedāvājot neko? Ik gadu notiek grozījumu... nenotiek grozījumu kontrole un korekcija un ik gadu medicīnas nozares attīstības līkne mūsu valstī iet uz leju, kas konkrēti... attiecīgi liecina par aplamu grozījumu pieņemšanu un to izpildi. Līdz pat šim brīdim mūsu valstī nav veikta nekāda analīze par zaudējumiem, kas radušies nepareizu lēmumu pieņemšanas rezultātā veselības nozarē. Un valsts to atrisināt nespēj.

Ļoti nopietns un būtisks arguments ir audita slēdziens par Rīgas Austrumu klīnisko universitātes slimnīcu. Tas pierāda, ka tur faktiski makroekonomiskā situācija ir graujoša un ka valsts budžeta samazināšana veselības nozarei... tā neatbilstība jau kopš 2008.gada tiešām ir novedusi pie valsts bezspēcības attiecībā uz tiem pacientiem, kuri izmanto pakalpojumus un kuriem jūs tagad cenšaties vēl vairāk piespiest maksāt nodokļus. Ārsta atbildība, piemēram, noteikti nav mazāka, bet ir pat lielāka par to atbildību, kāda ir citiem... citos amatos strādājošiem, bet tajā pašā laikā, piemēram, tiesnešiem un valsts ierēdņiem... Savukārt ārsta atalgojuma minimums ir pielīdzināts santehniķa darbam.

Un kā tad līdz šim brīdim Veselības ministrija ir risinājusi šo jautājumu... kā tā risinās jautājumu par ārstu atalgojumu? Nē, mēs runājam tikai par to, kā iekasēt papildu nodokļus no cilvēkiem! Vēl jo vairāk no tiem, kurus Ašeradena kungs minēja, - no tiem, kuri ir aizbraukuši no šejienes, bet kuri izmanto mūsu veselības sistēmas pakalpojumus.

Mēs nerunājam par jautājumiem, vai, piemēram, ir pievērsta pietiekama uzmanība... vai vispār tiek veikta analīze saistībā ar jaunajām tehnoloģijām un to adekvātu un intensīvu izmantošanu... to, kāds, piemēram, ir šo tehnoloģiju noslogojums attiecībā uz teritoriju un iedzīvotāju skaitu. Tad vēl pamēģiniet, kolēģi, salīdzināt mūsu valsts datus ar tiem datiem, kuri, piemēram, ir pieejami Vācijā un Polijā attiecībā uz ārsta noslodzi! Mums noslodzes pārsniegums ir divas trīs reizes lielāks.

Mēs runājam par papildu obligāto apdrošināšanu. Kā jūs spēsiet nodrošināt, tajā skaitā arī neatliekamās, palīdzības kvalitatīvu sniegšanu bērniem arī reģionos? Es ļoti atvainojos, bet diemžēl arī es pats biju tādā situācijā, ka slimnīcā Uzņemšanas nodaļā brīvdienā man ārsts lūdza aizbraukt uz aptieku un nopirkt elastīgo saiti, jo slimnīcā tās vienkārši nebija. Par ko jūs tagad runājat? Ja mēs vēlamies piespiest cilvēkus maksāt, ja mēs vēlamies cilvēkus piespiest apdrošināties, valstij ir jārada kvalitatīva un atbilstoša pakalpojumu sistēma, kas ir pieejama, skaidra, saprotama, bez kvotām, bez neskaidriem un nesamērīgiem izdevumiem. Veselības ministrija tā vietā, lai nodrošinātu tos kritērijus, kurus ievērot pati ir uzņēmusies (tajā skaitā, piemēram, arī attiecībā uz iedzīvotāju... attiecībā uz šo procentuālo sadalījumu, runājot par kopproduktu), remontē savas administratīvās ēkas.

Tas ir pamatjautājums, tā ir pamatproblēma.

Uz šo brīdi pat nav skaidrs, cik lielā mērā pakalpojumu veidus plāno iekļaut, piemēram, 2014.gada jaunajos tarifos. (No zāles dep. I.Rībenas starpsaucieni.)

Godājamie kolēģi! Mums nav jāatbalsta šis likumprojekts dēļ tās muļķības, ko jūs cenšaties pieļaut! (Replikas no frakcijas VIENOTĪBA, smiekli zālē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates mēs turpināsim pēc pārtraukuma.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu!

Tā. Un es visiem atgādinu, ka šī mums ir pēdējā sesijas sēde un ka tātad tradicionāli mēs visi kopā atceramies, kāds mums ir bijis pagājušais gads, sakām viens otram labus vārdus un baudām piparkūkas. Tātad es aicinu visus uz Sarkano zāli, kur mums būs arī mākslinieki no projekta „Nāc līdzās!”, kuri ir sagatavojuši mums nelielu koncertu. Tā ka aicinu visus uz Sarkano zāli - uz Ziemassvētku pasākumu!

Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Vucānam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

J.Vucāns (11.Saeimas sekretāra biedrs).

Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies: Inita Bišofa... nav, Irina Cvetkova... nav, Edmunds Demiters... nav Demitera kunga šobrīd, neredzu, viņš var pienākt, Inga Vanaga... nav.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Pārtraukums līdz pulksten 13.30.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 11.Saeimas priekšsēdētāja
Solvita Āboltiņa.

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi, lūdzu, ieņemiet vietas! Ir pulksten 13.30. Tātad turpinām Saeimas 19.decembra sēdi.

Pirms pārtraukuma mēs sākām skatīt likumprojektu „Veselības aprūpes finansēšanas likums” pirmajā lasījumā un uzsākām debates.

Tātad turpinām debates.

Vārds veselības ministrei Ingrīdai Circenei. (No zāles dep. J.Reirs: „Turies!”)

I.Circene (veselības ministre).

Augsti godātā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienījamie deputāti! Vispirms es gribu jums tiešām teikt no sirds paldies par to, ka gan Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija, gan Saeimas Sociālo un darba lietu komisija, izskatot šo finansēšanas likumprojektu, konceptuāli ir atbalstījušas tālāko šī likumprojekta virzību. Liels paldies!

To, ko es jūtu šajās diskusijās... Es saprotu, ka, protams, jebkas jauns, kas nāk, vienmēr rada bažas un uztraukumus, un reizēm šīs bažas un uztraukumi vai nu būtiski samazinās, vai vispār izzūd tad, kad vairāk par tiem jautājumiem tiek runāts. Un, salīdzinot situāciju, kāda bija divus gadus atpakaļ, ar situāciju šogad, es domāju, ka skaidrība ir ieviesta ļoti daudzās lietās.

Un ko es gribu uzsvērt (iespējams, kāds arī iepriekš to šeit jau ir teicis, jo es nevarēju visu laiku būt klāt), - ka bērniem un pensionāriem veselības aprūpe uzlabosies, jo, neapšaubāmi, likumprojekta otrā daļa paredz arī sistēmisku ilgtermiņa... stabilu finansējuma pieaugumu. Tā ka tās bažas, ko es šeit dzirdēju, par to, ka bērniem nav pietiekami vieni vai otri pakalpojumi...

Es piekrītu: vajag vairāk naudas. Divas reizes vairāk naudas! Taču, kā jūs atceraties un pamanījāt, kad mēs apspriedām budžetu, budžeta pieņemšanā tika atbalstīts tas, ka Latvijā pirmo reizi bērniem līdz 18 gadu vecumam visi kompensējamie medikamenti simtprocentīgi tiek apmaksāti, sākot ar 2014.gada 1.janvāri, pēc dažām dienām. Mēs esam iekļāvuši arī šo ilgtermiņa attīstību. Tas nozīmē: ja šis likumprojekts tiek virzīts tālāk, tad līdz ar to iegūst jebkurš Latvijas iedzīvotājs, jo likumprojekts paredz, ka 2015.gadā tiks mazināti pacientu līdzmaksājumi, kuri mums ir lielāki par 40 procentiem un kuri ir augstākie Eiropā. Tas viss ir ielikts šajā likumprojektā, un tā ir tā virzība, kas tiešām ir Saeimas rokās.

Ja mēs runājam par darbspējīgajiem iedzīvotājiem, tad jāteic, ka gan ministrijā, gan valdībā, gan sadarbībā ar pārējām ministrijām ir izdiskutēti visi iespējamie riska faktori un riska grupas. Un es varu pateikt vienu lietu: tam, kas ir riska faktors, arī tam ir jābūt saprātīgi pamatotam. Ir ieliktas veselas 19 grupas, ir iekļauti visi bezdarbnieki, kuri ir reģistrējušies kā bezdarbnieki. Tas nozīmē, ka viņiem nav darba un ka valsts par viņiem rūpējas. Tie ir studenti... arī tie, kuri mācās profesionāli tehniskajās skolās, tie ir invalīdi, tās ir māmiņas ar bērniem. Ja jūs saredzat vēl kādas grupas, kas tiešām ir šī sociālā riska grupas, tad atcerieties, ka šis ir tikai pirmais - konceptuāli atbalstāmais lasījums. Nāciet klajā ar priekšlikumiem! Ieiesim Eiropā ne tikai ar vārdiem, bet arī ar reāliem darbiem!

Pirms dažām nedēļām Tallinā notika Baltijas valstu dialogs. Tā ir konference, kurā tiekas visas trīs Baltijas valstis. Abi mūsu kaimiņi apsveica mūs ar to, ka šis likumprojekts ir nonācis līdz Saeimai, jo Lietuvā no 2009.gada, bet Igaunijā no 2005.gada šī sistēma jau darbojas. Un Igaunijas veselības ministrs teica: „Jā, mēs priecājamies, ka jūs tomēr šo lietu virzāt uz priekšu.” Jo mums vairāk nekā 40 procentu liels līdzmaksājums pacientam ir jāsamaksā no savas kabatas vai nu kā līdzmaksājums, vai kā maksas pakalpojums, turpretī Igaunija šo astoņu vai deviņu gadu laikā ir samazinājusi šo līdzmaksājumu līdz 16-17 procentiem. Iesim šo ceļu! Dosim iespēju un radīsim mūsu iedzīvotājiem taisnīgu, godprātīgu sistēmu, kas ir sakārtota!

Likumprojektā ir divas daļas: viena no tām ir sakārtota, taisnīga sistēma, bet otra daļa ir stabils finansējuma pieaugums ilgtermiņā. Tikai skatot lietas ilgtermiņā, mēs varam panākt būtiskas izmaiņas un būtisku uzlabojumu.

Es jums tiešām no sirds pateicos! Un, ja ir kādi jautājumi, tad ziniet: mēs vienmēr esam atvērti diskusijām, un es tiešām domāju, ka uz otro un trešo lasījumu, ja arī būtu viena vai otra neskaidrība, mēs kopīgi varētu sakārtot visas šīs lietas un stabili attīstīt šo nozari, jo ekonomiskās izaugsmes pamatā ir vesels cilvēks un visa politika īstenībā ir veselības politika. Mums nebūs demogrāfijas izaugsmes, mums nebūs ekonomiskas izaugsmes, ja mums tauta nebūs vesela!

Paldies jums visiem! (Frakcijas VIENOTĪBA un RP frakcijas aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds Borisam Cilevičam, otro reizi.

B.Cilevičs (SC).

Cienījamie kolēģi! Es esmu pateicīgs cienījamai Circenes kundzei, kā arī Ašeradena kungam par to, ka vismaz kaut kādu skaidrību viņi tomēr mēģināja ieviest.

Es esmu pateicīgs par to, ka jūs tomēr atzināt, ka ir vairākas grupas, neskatoties uz to, ka tur ir 19 grupas, kas var būt apdraudētas. Par to daudz tika runāts, tāpēc es neatkārtošos. Šodien, es ceru, tas viss ir atspoguļots stenogrammā, kā arī ceru, ka Barčas kundze tomēr turēs vārdu un komisija pie šī jautājuma strādās.

Protams, tā ideoloģiskā daļa ir ļoti laba. Arī Ašeradena kungs teica: jā, tas ir vajadzīgs, lai sakārtotu... lai kaut vai gaišajā nākotnē mēs iegūtu kādu pienesumu no tā visa. Arī Circenes kundze pateica ļoti skaistus vārdus, bet man tomēr nav skaidras dažas lietas.

Pirmā - kā šī otrā daļa ir saistīta ar pirmo daļu? Vēlreiz atgādināšu, ka pirmajā daļā mēs taisāmies ieviest jaunu diezgan dārgu reģistru - tātad radām diezgan dārgu administrēšanas sistēmu. No kurienes parādīsies šie jaunie ieņēmumi? Vai tiešām no tiem 9 procentiem kaut kāda daļa maksās vairāk... tos 28 eiro vai arī pēkšņi reģistrēsies... izies no tās pelēkās zonas... Piedodiet, bet tādu būs ļoti maz! Parasti tomēr cilvēki kaut kur skaitās... viņi saņem minimālo algu, bet aploksnē saņem reālo algu. Tātad nekādus aprēķinu skaitļus par to, cik daudz mēs papildus iegūsim, ieviešot šo sistēmu, es tā arī nedzirdēju. Varbūt es esmu pārāk skeptisks, bet... Es neesmu jauns cilvēks, un jaunības gados es ļoti daudz ko dzirdēju par gaišo nākotni - ka viss būšot kārtībā... Bet tomēr - konkrēti kas mainīsies? Jā, patiešām, mums šobrīd ir visaugstākie pacientu maksājumi un viszemākais budžeta finansējums. Vidēji mēs ieguldām veselības aprūpē aptuveni pusi no tā, ko citas Eiropas Savienības valstis vidēji. Tā vietā, lai palielinātu šo daļu, jūs ierosināt izveidot jaunu reģistru. Var būt, ka tas ir vajadzīgs, bet - vai tagad tā ir prioritāte? Bet tomēr - no kurienes parādīsies šī papildu nauda? Uz kā rēķina mēs samaksāsim bērniem visus kompensējamos medikamentus simtprocentīgi, uz kā rēķina mēs samazināsim pacientu iemaksas divreiz? No kurienes? Piedodiet, jūs esat labējās partijas, vismaz jūs tā sakāt. Jums jāmāk rēķināt naudu. No kurienes nāks šī nauda? Es kārtējo reizi no šīs tribīnes uzdodu šo jautājumu un kārtējo reizi nekādas atbildes nedzirdu.

Tātad pagaidām man šķiet, ka tas ir tāds, nu, diezgan dogmatisks priekšlikums, tāda dogmatiska pieeja - jāizveido kārtējā komisija, jāizveido kārtējā iestāde, jāsakārto... jāizveido kārtējais reģistrs, jāiztērē kārtējā naudas summa... Nu, paldies Dievam, pagaidām nav runa par sabiedriskās komisijas veidošanu! Bet tomēr nav tādas konceptuālas skaidrības, uz kā rēķina mēs panāksim šo veselības aprūpes sistēmas finansējuma palielinājumu; atbildes es tā arī nedzirdu, un, kamēr jūs nepiedāvājat skaidru vīziju, mēs nevaram atbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Ingai Bitei.

I.Bite (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie kolēģi! Es atļaujos kāpt tribīnē un runāt par šo jautājumu, jo man ir jāatzīst, ka es esmu bijusi ar to nosacītā veidā saistīta jau diezgan ilgu laiku. Proti, jau mana iepriekšējā darba pieredze Valsts kancelejā ir parādījusi to, ka Circenes kundzei šis ir ļoti svarīgs jautājums, ko viņa ir pētījusi, pētījusi, pētījusi, virzījusi, virzījusi, virzījusi vairāku gadu garumā.

Klausoties to, ko mēs dzirdam šodien šeit, sajūta ir tāda, ka šis likumprojekts pēkšņi ir parādījies mūsu darba kārtībā, ka šī ideja ir pēkšņi nokritusi no zila gaisa un ka par to vēl vajadzētu parunāt, padomāt un izveidot vēl vairākas komisijas, kas to izvērtētu. Tagad es gribu teikt - un arī Veselības ministrijas parlamentārā sekretāre man to tikko apstiprināja -, ka darbs ir noticis, ir bijusi sadarbība ar daudzām nevalstiskajām organizācijām, ir bijusi sadarbība ar sociālajiem partneriem, ir bijusi sadarbība arī starptautiskajā līmenī, lai pie šiem projektiem strādātu un tos virzītu.

Un te man gribas pajautāt: vai mēs varam teikt, ka ar veselības aprūpes sistēmas finansēšanu šobrīd viss ir kārtībā? Droši vien daudzi no mums atbildētu, ka nē. Protams, šis risinājums nav panaceja un neatrisinās visas problēmas, un nebūs tā, ka rīt uz brokastlaiku jebkurš varēs aiziet pie ārsta un saņemt uzreiz to pakalpojumu, kas viņam ir nepieciešams, taču šis ir solis, lai sakārtotu, un šis ir arī solis, lai definētu Satversmes 115.pantā garantēto - valsts aizsargā cilvēku veselību un garantē ikvienam medicīniskās palīdzības minimumu.

Mēs zinām, ka zinātne iet uz priekšu, tehnoloģijas attīstās un mēs spējam ārstēt arvien vairāk slimību un arvien vairāk uzlabot cilvēka dzīves kvalitāti, bet tas maksā arvien dārgāk. Un mums arvien vairāk parādās nepieciešamība saprast un definēt, kas tad ir šis Satversmē noteiktais medicīniskās palīdzības minimums, un to palīdz izdarīt arī šis likumprojekts.

Viens no vislabāk iekasētajiem nodokļiem mūsu valstī ir ceļu nodoklis, un droši vien mēs zinām, kāpēc tas tā ir. Tāpēc, ka cilvēks, kurš nav samaksājis ceļu nodokli, nevar piedalīties ceļu satiksmē, viņš vienkārši nevar iziet savas automašīnas tehnisko apskati. Šeit piedāvātais ir kaut kas tajā virzienā. Cilvēks, kurš ar savu nodokļu maksāšanu piedalās valsts pārvaldē, valsts lietu kārtošanā, saņem vairāk valsts pakalpojumu nekā cilvēks, kurš visā šajā nepiedalās.

Godātie kolēģi, tāpēc es lūdzu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā un, ja tik tiešām ir kas uzlabojams, tad darīt to ar priekšlikumiem.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Ivaram Zariņam. (No zāles dep. A.Bērziņš: „Ivar, nevajag! Pasaki paldies, un viss!”)

I.Zariņš (SC).

Kolēģi, es runāšu pavisam īsi, saprotot jūsu vēlmi noskaņoties Ziemassvētkiem.

Šeit atkal tika pieminēta nodokļu maksāšana. Es vēlos pievērst jūsu uzmanību... tiem, kuri jūs tagad virzāt šo veselības aprūpes finansēšanas mehānismu, ka jūs piedāvājat tieši to pašu principu, pret kuru jūs tik karstasinīgi nostājāties pāris nedēļas atpakaļ, kad mēs diskutējām par kādu citu sabiedrībai svarīgu pakalpojumu - par sabiedrisko transportu, jo arī tur tiek piedāvāts tieši tāds pats risinājums - ka tie, kuri maksā nodokļus, ir tiesīgi saņemt atlaides pakalpojumam, kurš tiek segts no šo nodokļu masas. Savukārt tie, kuri nodokļus nav samaksājuši vai maksā tos kaut kur citur, maksā pilnu pakalpojuma cenu.

Un kā tad mums paliek ar tiesiskumu, ar vienlīdzību, ar vienādu pieeju visam pārējam? Padomāsim par to vismaz Ziemassvētkos!

Paldies. (SC frakcijas aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Jānim Reiram. (No SC frakcijas: „Jāni, mums viss ir skaidrs!”)

J.Reirs (VIENOTĪBA).

Augsti godātā priekšsēdētājas kundze, godātie kolēģi! Runāt negribēju, bet pierakstīju dažas lietas, kuras es nesapratu, tāpēc gribu lūgt precizēšanu varbūt no iepriekšējiem runātājiem.

Un otrs. Zariņa kunga izteiktā demagoģija mani tiešām uzrunāja, un arī es gribu atbildēt uz šo jautājumu. Tātad Pimenova kunga pieminētā Viņķeles iniciatīva - naudu iekasēt ar nodokļiem - manī pilnībā rada izbrīnu, jo Pimenova kungs tieši tad arī strādāja Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā. Un tieši Viņķeles kundze un Finanšu ministrija bija tā, kas nāca klajā ar iniciatīvu novienādot šo ienākuma nodokļa iekasēšanu... arī no ārzemēs strādājošiem cilvēkiem, jo Finanšu ministrija tieši tajā laikā, 2011.gadā, pildīja likumā ierakstīto, kas jau sen bija ierakstīts likumā. Un tieši Finanšu ministrija, saprotot, ka šāda 5 procentu, bet dažās valstīs vēl vairāk procentu, piedzīšana no tiem cilvēkiem, kuri strādā ārzemēs, ir nepieņemama, nāca klajā ar iniciatīvu mainīt likumdošanu - izlīdzināt nodokļus un neiekasēt tos vairs no tiem daudzajiem tūkstošiem cilvēku, kuri strādā ārzemēs un maksā nodokļus ārzemēs. Tas ir punkts viens.

Orlova kunga teiktajam, ka pašvaldībām iedzīvotāju ienākuma nodokļa iedalījums pirms krīzes ir bijis lielāks nekā tagad, es negribētu piekrist, jo 2004.gadā pašvaldībām tas bija 72 procenti, 2005.gadā - 73 procenti, 2007.gadā - 79 procenti, un vienā gadā tiešām pašvaldībām piešķirto līdzekļu procentuālais sadalījums bija lielāks - tas bija 2009.gadā, kad ļoti krasi pazeminājās iedzīvotāju ienākuma nodoklis, kompensējot to ar PVN, ko pieņēma Godmaņa vadītā valdība, un samazinot iedzīvotāju ienākuma nodokli par 3 vai par 4 procentiem, tagad īsti vairs neatceros. Tad tiešām šī proporcija bija 17 un 83 procenti, bet nekad šī proporcija nav bijusi lielāka par 80 procentiem.

Un tagad par šiem nodokļiem, par godīgumu un par attieksmi. Kolēģi, veselības pakalpojums ir vienīgais pakalpojums, kas ir solidārs pakalpojums. Tātad visi iedzīvotāji, kas ir apdrošināti, neatkarīgi no iemaksātās summas, saņem veselības pakalpojumus neatkarīgi no tā, kāda ir nepieciešamā samaksa, - vai tā ir brūces pārsiešana vai tā ir smaga sirds operācija. Un šajā vienīgajā solidārajā pakalpojumā, šajā apdrošināšanā, ir jāpiedalās arī cilvēkiem.

Tas, ko mums mēģina iestāstīt Zariņa kungs, ka arī transports ir tieši tāds pats pakalpojums... Kolēģi, nav tā! Pašvaldības pakalpojumi ir jānodrošina, izejot no to pašizmaksas! Jā, pašvaldības var dot kādas atlaides arī atsevišķām grupām, sedzot šos izdevumus (No zāles dep. I.Zariņš: „Tieši tā!”), bet nekādā gadījumā nedrīkst rīkoties tā, kā rīkojas Rīgas dome, kas palielina ienākumus uz to rēķina, kam tā nedos atlaides... palielina samaksu (No zāles dep. J.Ādamsons: „Nejauc slimo galvu ar veselo!”) pārējiem valsts iedzīvotājiem, palielina savus ieņēmumus, jo praktiski viņi nevar pildīt savu funkciju, ja segs tikai pašizmaksu, tāpēc ka nav vairs naudas, lai nofinansētu šo neprātīgo atlaižu sistēmu, kas ir.

Tātad, kolēģi, nejauksim to pakalpojumu, kas ir solidārs pakalpojums un ko saņem visi, kas ir apdrošināti, neatkarīgi no tā, vai viņi ir iemaksājuši 20 latus no sava iedzīvotāju ienākuma nodokļa (bet sirds operāciju vai asinsvadu operāciju saņems visi, kam tā pienākas), ar to pakalpojumu, kurš ir pēc izvēles un kurš nav saistīts ar obligātu solidāru piedalīšanos!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Ivaram Zariņam, otro reizi.

I.Zariņš (SC).

Mani arī „uzrunāja” Reira kunga demagoģija (No zāles dep. A.Klementjevs: „Parunājieties!”), un tāpēc es gribu pateikt, ka tas, ko jūs runājāt par sabiedrisko pakalpojumu attiecībā uz transportu... ka tā bija pilnīga demagoģija - bez jebkādiem faktiem un apgalvojumiem, es pat teiktu - klaji meli.

Un, ja mēs runājam par šo principu, ko es minēju sakarā ar veselības apdrošināšanu, tad jāteic, ka tieši tāds pats princips pastāv arī attiecībā uz sabiedrisko transportu: neatkarīgi no tā, cik daudz jūs esat nodokļos maksājuši, jūs arī šo pakalpojumu garantēti saņemat.

Bet pats galvenais, ko es gribu izdarīt... Ja vairs neviens mani šodien neuzrunās, es apņemos vairs nenākt tribīnē un tāpēc gribu tagad visus apsveikt Ziemassvētkos.

Priecīgus jums visiem Ziemassvētkus! (No zāles dep. A.Bērziņš: „Paldies!” Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Nikolajam Kabanovam. (No zāles dep. I.Čepāne: „Eksperts!”)

N.Kabanovs (SC).

Labdien! Esiet veseli Jaunajā gadā! Tas ir vislabākais, ko es varu jums novēlēt, lai jūs nekļūtu par Circenes kundzes sistēmas... nu, nevis upuriem, bet klientiem.

Bet mani ļoti pārsteidza Bites kundzes runa. Viņa salīdzināja ceļu nodokli ar veselības nodokli. Tās ir pavisam dažādas lietas! Tagad ir runa par tiesībām uz dzīvi, nevis par lietu, kuru mēs varam aizvietot. Mēs varam nebraukt ar mašīnu, varam braukt ar autobusu, bet, ja mums nav iespējas... ja nav iespējas vienkārši nabagam cilvēkam aiziet uz slimnīcu un nekļūt par, teiksim tā, nodokļu upuri, tad... Es nezinu, kas būs ar Latviju. Tagad slimnīcās atrodas pārsvarā cilvēki, kuri ir sociāli nelabvēlīgā situācijā, un man liekas, ka Latvijai nebūs iespējas saņemt papildu finansējumu no tiem Latvijas cilvēkiem, kas dzīvo ārzemēs. Tas ir mīts, ka tie, kas no Latvijas aizbraukuši, lai kļūtu par viesstrādniekiem citās valstīs, brauc uz Latviju ārstēties!

Cienījamie deputāti! Situācija ir tāda, ka jebkurš viesstrādnieks, kas tagad no Latvijas legāli iebrauc Īrijā vai Lielbritānijā, uzreiz saņem sociālās apdrošināšanas numuru, un ar šo numuru viņš var ārstēties jebkurā Īrijas vai Lielbritānijas slimnīcā par brīvu. Absolūti! Gan viņš, gan viņa bērni! Un tajās slimnīcās apstākļi ir krietni labāki nekā Latvijas slimnīcās.

Vēlreiz novēlu jums: esiet veseli un nebalsojiet „par” šo murgaino likumprojektu!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā Ražuka kungs ko vēlas piebilst? (No zāles starpsaucieni; dep. J.Ādamsons un dep. A.Bērziņš: „Pietiek! Viss skaidrs!”)

R.Ražuks. Aicinu balsot par likumprojektu „Veselības aprūpes finansēšanas likums”.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Veselības aprūpes finansēšanas likums” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - 29, atturas - 2. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

R.Ražuks. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija bija noteikusi savā sēdē 3.janvāri. Taču mēs esam saņēmuši...

Sēdes vadītāja. Barčas kundze no tribīnes nosauca citu datumu.

R.Ražuks. Jā, mēs esam saņēmuši Barčas kundzes vēstuli un neiebilstam pret 31.janvāri.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2014.gada 31.janvāris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Par Latvijas Republikas valdības un Indijas Republikas valdības līgumu par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma nodokļiem un tā protokolu”, pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Ojārs Ēriks Kalniņš.

O.Ē.Kalniņš (VIENOTĪBA).

Labdien vēlreiz! Strādājam ar dokumentu Nr.3144.

Latvijas līgums ar Indiju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu tika parakstīts šogad 18.septembrī. Indija ir izpildījusi savu nacionālo procedūru, lai līgums varētu stāties spēkā 2014.gada 1.janvārī. Lai to panāktu, Latvijai jāpabeidz savas nacionālās procedūras un jāiesniedz apstiprināts līgums līdz šī gada 31.decembrim.

Līdz ar to Ārlietu komisija ir atzinusi šo likumprojektu par steidzamu. Komisijas vārdā aicinu Saeimu to atzīt par steidzamu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Par Latvijas Republikas valdības un Indijas Republikas valdības līgumu par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma nodokļiem un tā protokolu” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret un atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

O.Ē.Kalniņš. Ārlietu komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Par Latvijas Republikas valdības un Indijas Republikas valdības līgumu par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma nodokļiem un tā protokolu” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 92, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un otrā lasījuma laiku.

O.Ē.Kalniņš. Aicinu atbalstīt šo likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Par Latvijas Republikas valdības un Indijas Republikas valdības līgumu par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma nodokļiem un tā protokolu” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Par Pagaidu nolīgumu ceļā uz Ekonomisko partnerattiecību nolīgumu starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Centrālāfrikas Līgumslēdzēju pusi, no otras puses”, pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Ojārs Ēriks Kalniņš.

O.Ē.Kalniņš (VIENOTĪBA).

Strādājam ar dokumentu Nr.3027. Šis Pagaidu nolīgums starp Eiropas Kopienu un Centrālāfrikas pusi ir izskatīts Ārlietu komisijā. Mēs to atbalstījām pirmajā lasījumā. Komisijas vārdā aicinu likumprojektu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Par Pagaidu nolīgumu ceļā uz Ekonomisko partnerattiecību nolīgumu starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Centrālāfrikas Līgumslēdzēju pusi, no otras puses” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

O.Ē.Kalniņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2014.gada 7.janvāris.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2014.gada 7.janvāris. Paldies.

O.Ē.Kalniņš. Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Ieroču un speciālo līdzekļu aprites likumā”, otrais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Aleksejs Loskutovs.

A.Loskutovs (VIENOTĪBA).

Labdien, kolēģi! Skatām otrajā lasījumā likumprojektu „Grozījumi Ieroču un speciālo līdzekļu aprites likumā”.

1. - iekšlietu ministra Riharda Kozlovska priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Loskutovs. 2. - iekšlietu ministra priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Loskutovs. 3. - iekšlietu ministra priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Loskutovs. 4. - iekšlietu ministra priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Loskutovs. 5. - iekšlietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Loskutovs. 6. - iekšlietu ministra priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Loskutovs. 7. - iekšlietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Loskutovs. 8. - Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Loskutovs. 9. - Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Loskutovs. 10. - iekšlietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Loskutovs. 11. - iekšlietu ministra priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Loskutovs. 12. - iekšlietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Loskutovs. 13. - iekšlietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Loskutovs. 14. - iekšlietu ministra priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Loskutovs. 15. - iekšlietu ministra priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Loskutovs. Līdz ar to mēs esam izskatījuši visus priekšlikumus. Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Ieroču un speciālo līdzekļu aprites likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - nav, atturas - 25. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

A.Loskutovs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - 2014.gada 20.janvāris.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - nākamā gada 20.janvāris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - „Grozījums Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”, otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Andrejs Judins.

A.Judins (VIENOTĪBA).

Godātie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu Nr.746/Lp11 - „Grozījums Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”.

Ir saņemti pieci priekšlikumi - deputāta Agešina priekšlikumi. Priekšlikumu būtība ir izslēgt no atsevišķiem Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa pantiem tādu sodu kā arests. Juridiskā komisija izskatīja priekšlikumus un atbalstīja tos. Tagad sāksim skatīt minētos priekšlikumus.

1. - deputāta Agešina priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 2. - deputāta Agešina priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 3. - deputāta Agešina priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 4. - deputāta Agešina priekšlikums. Ir atbalstīts. (No zāles: „Ārprāts! Kas noticis?”)

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 5. - deputāta Agešina priekšlikums. Nav atbalstīts. (No zāles: „Ooo!”)

Sēdes vadītāja. Ooo! Deputāti neiebilst.

A.Judins. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

A.Judins. 2.janvāris.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - nākamā gada 2.janvāris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Civillikumā”, otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Inese Lībiņa-Egnere.

I.Lībiņa-Egnere (RP).

Godātie kolēģi! Juridiskā komisija ir izskatījusi un atbalstījusi saņemtos priekšlikumus grozījumiem Civillikumā.

1. - tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Tiek noteikts, ka paternitātes pieņēmuma apstrīdēšanai ir piemērojami tādi paši vispārīgie principi, kādi ir noteikti attiecībā uz paternitātes atzīšanas apstrīdēšanu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 2. - tieslietu ministra Bordāna priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 3.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Lībiņa-Egnere. 3. - atbildīgās komisijas, Juridiskās komisijas, priekšlikums, kurā ir iekļauts arī iepriekšējais tieslietu ministra Bordāna priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 5. - Juridiskā biroja priekšlikums. Arī atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 6. - deputātes Irinas Cvetkovas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. - deputātes Irinas Cvetkovas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 33, pret - 49, atturas - 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Lībiņa-Egnere. 7. - deputātes Cvetkovas priekšlikums. Nav komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 7. - deputātes Irinas Cvetkovas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 29, pret - 47, atturas - 5. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Lībiņa-Egnere. 8. - deputātes Cvetkovas priekšlikums. Arīdzan nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 8. - deputātes Irinas Cvetkovas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 29, pret - 50, atturas - 5. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Lībiņa-Egnere. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Es lūdzu komisijas vārdā atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Civillikumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 60, pret - nav, atturas - 24. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

I.Lībiņa-Egnere. Komisijas vārdā lūdzu par priekšlikumu iesniegšanas termiņu noteikt 2014.gada 20.janvāri.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2014.gada 20.janvāris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījums likumā „Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību””, otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Inese Lībiņa-Egnere.

I.Lībiņa-Egnere (RP).

Arī šis saistītais likumprojekts Juridiskajā komisijā ir izskatīts uz otro lasījumu... izskatīti priekšlikumi.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas paredz likuma nosaukumā pievienot precizējošu vārdu. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 2. - deputātes Irinas Cvetkovas priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 3.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Lībiņa-Egnere. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Aicinu arī šo likumprojektu atbalstīt otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums likumā „Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību”” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

I.Lībiņa-Egnere. 2014.gada 20.janvāris.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - nākamā gada 20.janvāris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Bāriņtiesu likumā”, otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Inese Lībiņa-Egnere.

I.Lībiņa-Egnere (RP).

Juridiskā komisija ir izskatījusi arī trešo saistīto likumprojektu „Grozījumi Bāriņtiesu likumā” uz otro lasījumu... izskatījusi iesniegtos priekšlikumus.

1. - tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 2. - Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra Arvila Ašeradena kunga priekšlikums, kas nosaka, ka bāriņtiesa pārstāv audžuģimenē ievietota bērna personiskās un mantiskās intereses un tiesības. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 3. - Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra Ašeradena priekšlikums, kas komisijā ir atbalstīts. Tas paredz, ka bāriņtiesa, aizstāvot bērna personiskās intereses attiecībās ar vecākiem, aizbildņiem un citām personām, lemj par bērna ārstēšanu vai sociālo rehabilitāciju, ja tas nepieciešams bērna interešu aizstāvībai un bērns vai viņa likumiskais pārstāvis nepiekrīt vai nepamatoti vēlas pārtraukt ārstēšanu vai sociālās rehabilitācijas pakalpojumu saņemšanu. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 4. - Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra Ašeradena priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 6. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Lībiņa-Egnere. 5. - tieslietu ministra Bordāna priekšlikums. Atbalstīts, iekļaujot 6. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Lībiņa-Egnere. 6. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kurā iekļauti abi iepriekš minētie priekšlikumi. Tas paredz, ka bāriņtiesa, pieņemot lēmumu par bērna aizgādības tiesību pārtraukšanu, vecāku rakstveidā informē par pienākumu sadarboties ar savas dzīvesvietas pašvaldības sociālo dienestu un citām institūcijām un personām, lai sekmētu bērna atgriešanos ģimenē; par pienākumu maksāt par bērnam sniegto ārpusģimenes aprūpes pakalpojumu; par tiesībām saņemt valsts nodrošināto juridisko palīdzību, ja vecāks atbilst normatīvajos aktos noteiktajiem šīs palīdzības saņemšanas nosacījumiem. Šis atbildīgās komisijas priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 7. - Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra Ašeradena priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 8. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Lībiņa-Egnere. 8. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts. Tas paredz, ka, pieņemot vienpersonisku lēmumu, bāriņtiesas priekšsēdētājs, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieks vai bāriņtiesas loceklis var ierobežot bērna vecākam vai citai personai tiesības uzturēt personiskas attiecības un tiešus kontaktus vai atteikties paziņot bērna atrašanās vietu, ja bērna veselība un dzīvība ir apdraudēta.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Imantam Parādniekam.

I.Parādnieks (VL-TB/LNNK).

Labdien, cienījamie kolēģi! Pavisam nesen mēs Saeimā spērām soli pareizajā virzienā, pieņemot otrajā lasījumā grozījumus Civilprocesa likumā, kuri noteic, ka gadījumā, ja ir aizdomas par vardarbību ģimenē, no ģimenes tiek nošķirts varmāka, nevis upuris. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam jau ir beidzies, un janvāra sākumā mēs, visticamāk, šo normu apstiprināsim arī trešajā, galīgajā, lasījumā. Un tas, manuprāt, tiešām ir solis pareizajā virzienā.

Taču ir sperts arī solis, kas noteikti ir solis pretējā virzienā. Vismaz tā man šķiet, un es pamatošu savu viedokli.

Kā jau Lībiņas-Egneres kundze teica, šis priekšlikums, kas ir no Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra, paredz, ka tanī gadījumā, kad ir pieņemts bāriņtiesas priekšsēdētāja vienpersonisks lēmums... ka ir iespējas gan bāriņtiesas priekšsēdētājam, gan bāriņtiesas priekšsēdētāja vietniekam, gan pat bāriņtiesas loceklim pieņemt lēmumu, ka var ierobežot informācijas sniegšanu pat bērna radiniekiem... tātad ne tikai potenciālajam varmākam, bet arī bērna radiniekiem var ierobežot informācijas sniegšanu attiecībā uz to, kur atrodas bērns, un pat liegt ar viņu komunicēt.

Šajā sakarā es vēlos citēt ANO 1989.gada 20.novembra Konvenciju par bērna tiesībām, kurai vēl klāt ir rokasgrāmata, kas saucas „Konvencijas par bērna tiesībām ieviešana praksē”, kur ir pateikts, kādi ir pamatprincipi, kurus vajadzētu ievērot, kad bērnam, kas uz laiku vai pastāvīgi ir šķirts no ģimenes, ir nepieciešams nodrošināt ārpusģimenes aprūpi. Proti, tā nodrošināma šādā hierarhijā: vispirms - ģimenes radinieki, tad - aizvietojošā ģimene ar audžuvecākiem (vai adopcijas kārtā), un tikai trešām kārtām pieļaujama bērna kopšana iestādē.

Diemžēl šis priekšlikums nav vērsts uz to, lai jebkādā veidā veicinātu šajā rokasgrāmatā ietverto principu realizāciju. Jo pirmais, ko vajadzētu darīt šai iestādei, - parūpēties par to, lai bērns nonāk gādīgās rokās ģimenes locekļu vidū, nevis pašā iestādē.

Un vēl mazliet par fonu, kas mani īpaši dara bažīgu.

Varbūt vienā otrā citā gadījumā es varētu skatīties uz šo priekšlikumu pozitīvi, jo tiešām dzīvē ir tādas situācijas, ka ģimene, kurā uzturas bērns, varbūt nav bijusi pietiekoši uzraudzīta un tajā ir notikuši noziedzīgi nodarījumi. Bet ir arī tādi gadījumi, ka tikai uz aizdomu pamata vai uz viena kaimiņa sūdzību pamata... Konstatējot, ka bērnam ir zilums uz kājas, un varbūt pat neiedziļinoties, kā viņš to ir dabūjis, bērns tiek ar vienpersonisku lēmumu izņemts no ģimenes, un visa tā procedūra, kas notiek pēc tam, lai šī ģimene atgūtu bērnu, ir ļoti sarežģīta. Lēmums par izņemšanu tiek pieņemts vienā īsā mirklī, savukārt atgriezt bērnu ģimenē ir gana sarežģīti!

Un tagad par fonu. Savulaik, kad mēs strādājām pie Nacionālā attīstības plāna, bija Nacionālā attīstības plāna sākotnējā redakcija, kurā tika iekļauti vairāki priekšlikumi, kas bija no atbildīgajām ministrijām un nevalstiskajām organizācijām un kas pēc tam tika nodoti apspriešanai. Un no Labklājības ministrijas bija saņemts kāds rādītājs, kas sākotnēji tika iekļauts pie rīcības virziena „Stabils pamats tautas ataudzei”, pie mērķiem: panākt, ka bērni dzīvo labvēlīgā ģimeniskā vai ģimenei pietuvinātā vidē. Tur tika iekļauts viens tāds rādītājs, kas raisīja bažas toreiz. Tas gan tika izņemts, bet kā signāls tas tomēr ir un paliek. Proti, pie mērķu sasniegšanas rādītājiem 233.punktā „Vardarbības ģimenē izplatība” tika norādīts, ka ar to tiek saprasts „personu skaits, kurām pārskata gadā ar bāriņtiesas lēmumu atņemtas bērna aprūpes tiesības, ja konstatēta vecāku vardarbība pret bērnu vai ir pamatotas aizdomas par vardarbību pret bērnu”. Tur tika izvēlēta tā sauktā bāzes vērtība, ka 2011.gadā tika izņemti 186 šādi bērni, un tika uzskatīts (vismaz varbūt kāda Labklājības ministrijas ierēdņa ieskatā), ka šim rādītājam, kas liecinātu par labu darbu, vajadzētu palielināties - ka 186 izņemtu bērnu vietā 2014.gadā tādiem vajadzētu būt 207 bērniem, 2017.gadā - jau 228 bērniem, 2020.gadā - 249 bērniem.

Tas ir solis nepareizā virzienā!

Vai nu mēs vēlamies, lai bērni aug ģimeniskā vidē (citi rādītāji liecina par to, ka mēs uz to virzāmies), vai arī uzskatām, ka var pat neinformēt ģimenes radiniekus par vienpersonisku lēmumu, ko var pieņemt pat bāriņtiesas loceklis... uzskatām to par pamatotu. Uzskatu, ka nē. Tāpēc aicinu neatbalstīt...

Sēdes vadītāja. Parādnieka kungs, jūsu debašu laiks ir beidzies!

I.Parādnieks. ...aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Ingai Bitei.

I.Bite (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie kolēģi! Es runāšu specifiski par šo konkrēto priekšlikumu. Lai varētu to darīt, es nolasīšu šo priekšlikumu.

Proti, ir piedāvāts papildināt pantu ar jaunu daļu. Tas nozīmē, ka šobrīd pantā šāda regulējuma nav. Tātad piedāvā papildināt ar jaunu daļu šādā redakcijā: „Pieņemot vienpersonisku lēmumu, bāriņtiesas priekšsēdētājs, priekšsēdētāja vietnieks vai bāriņtiesas loceklis...” (tātad jebkurš bāriņtiesā strādājošais atbildīgais cilvēks) „ ...var ierobežot bērna vecākam vai citai personai tiesības uzturēt personīgas attiecības un tiešus kontaktus vai pat šī persona var atteikties paziņot bērna atrašanās vietu, ja bērna veselība un dzīvība ir apdraudēta.” Proti, var būt situācijas, kurās bērns tiek izņemts no ģimenes un vecāks to pat nezina, un viņam pat nav tiesību uzzināt, kur viņa bērns atrodas un kas ar viņa bērnu notiek.

Godātie kolēģi! Paldies Juridiskajai komisijai, kura tiešām ilgi strādāja pie šī likumprojekta, un tas deva arī man iespēju aptaujāt bāriņtiesu locekļus par to, vai viņiem šāds regulējums ir nepieciešams. Un tas, ko es saņēmu kā atbildi no bāriņtiesu locekļiem, bija patiesībā izbrīns. Jo viņi teica tā: „Tie vecāki, kuri slikti izturas pret saviem bērniem - kuri dzer, kuri neinteresējas, viņiem neinteresē, kur tie bērni atrodas, viņi nemeklē viņus un nemēģina viņus atrast. Savukārt tie vecāki, kuriem interesē viņu bērni un kuri vēlas par bērniem rūpēties, tie nāk, tie rūpējas, un viņiem faktiski ar laiku arī tiek atjaunotas aprūpes tiesības.”

Godātie kolēģi! Mēs bieži vien dzirdam, ka sabiedrībā klīst dažādas baumas... varbūt ne gluži baumas, bet katrā ziņā dažādi nostāsti par to, kā bāriņtiesas strādā, iespējams, nepamatoti izņemot bērnus no ģimenēm un tamlīdzīgi. Es šeit nemēģināšu analizēt, vai tas tā ir vai tas tā nav. Šā gada 29.novembrī es piedalījos Latvijas Bāriņtiesu darbinieku asociācijas organizētā konferencē, un es uzskatāmi redzēju, cik grūts un morāli sarežģīts ir šo bāriņtiesu darbinieku darbs. Un tās baumas, kas klīst sabiedrībā, protams, sāp arī viņiem.

Godātie kolēģi, ar šādu grozījumu mēs vēl vairāk pastiprināsim to, ka cilvēki runās par bāriņtiesu patvaļu, pastiprināsim to, ka var rasties aizdomas par šādu rīcību, tādā veidā faktiski iedodot instrumentu, kas dzīvē netiks piemērots, jo bāriņtiesas saka, ka tie vecāki, kuri nerūpējas, tie arī neinteresējas. Tātad šie gadījumi, ko mēs mēģinām risināt, faktiski ir hipotētiski.

Ir vēl viena lieta, kas šajā pantā ir pieminēta: ja bērna veselība vai dzīvība ir apdraudēta. Godātie kolēģi, ja tiešām pastāv apdraudējums bērna veselībai vai dzīvībai, tad tas ir tiesībsargājošo iestāžu darbalauks. Ja šis vecāks apdraud bērnu, kurš jau ir izņemts no ģimenes un ievietots iestādē, tad acīmredzot tur ir jāiesaistās policijai, un tad tas būs jau pārkāpums - vismaz administratīvs pārkāpums, ko šis vecāks ar savu apdraudējumu būs izdarījis, bet liegt vecākam tiesības vispār uzzināt, kur atrodas viņa bērns... Godātie kolēģi, tā ir vardarbība gan pret šo vecāku, gan pret šo bērnu morālā izteiksmē. Lūk, viens citāts no Latvijas Bāriņtiesu darbinieku asociācijas mājaslapas: „Nav pasaulē lielāku skumju kā redzēt pievilta bērna acis.”

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Arvilam Ašeradenam.

A.Ašeradens (VIENOTĪBA).

Labdien, cienījamie kolēģi! Es nebūt neesmu ne lepns, ne priecīgs, ka šāds priekšlikums ir jāvirza, bet tas ir absolūti nepieciešams. Visu cieņu Bites kundzei, bet tā nebija īsti taisnība, ko viņa sacīja. Šī situācija ir tāda: Latvijā katru gadu vairāk nekā divus tūkstošus bērnu bāriņtiesas ir spiestas izņemt no ģimenēm. Skaidrs, ka liela daļa no viņiem atgriežas ģimenēs pēc situācijas līdzsvarošanas. Taču situācija ir tāda, ka vairāk nekā 700 bērnu katru gadu tiek izņemti uz vienpersoniska lēmuma pamata! Un vienpersonisks lēmums nozīmē, ka ir bijis apdraudējums bērna dzīvībai vai veselībai. Un tā ir krīzes situācija. Un tās situācijas ir ļoti atšķirīgas un ļoti dažādas: vecāki vienkārši ir bijuši dažādu atkarību varā un nav spējuši parūpēties par bērnu; bērns cieš badu, salst vai kaut kā citādāk cieš.

Bet ir situācijas, ka vecāki ir varmākas - fiziski varmākas un seksuāli varmākas. Un šīs vecāku darbības satur ļoti skaidras nozieguma pazīmes - pazīmes, ka izdarīts noziegums pret bērnu. Un tā ir tā situācija, kurā bāriņtiesai, izņemot bērnu no ģimenes, ir jāliedz vecākiem tiesības uz kontaktu ar bērnu, tas ir pilnīgi skaidrs! Visbiežāk šo situāciju dēļ bērni nonāk krīzes centros (par to var runāt Bērziņa kungs daudz labāk nekā es). Katrā ziņā tā situācija ir tāda: ja tāds varmāka ģimenē ir bijis, tad jāliedz viņam iespēja kontaktēties ar bērnu, ietekmēt bērna liecību, jo, protams, bērns jau izšķirsies par labu vai nu šim vecākam, vai, gluži otrādi, vecāka partnerim. Bieži vien ir arī tādas situācijas: mamma aizstāv sava drauga rīcību pret savu bērnu. Bieži vien tādas situācijas ir, jā!

Šis ir tiešām nepieciešams labojums, un es aicinu jūs, kolēģi, to atbalstīt šodien.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Inesei Lībiņai-Egnerei.

I.Lībiņa-Egnere (RP).

Godātie kolēģi! Es arī jums vēlos izstāstīt par to, ka mēs Juridiskajā komisijā ar ļoti lielu rūpību vairākās sēdēs debatējām par šo ļoti sarežģīto situāciju. Un šis priekšlikums, par kuru mēs šodien debatējam, radās šo diskusiju rezultātā, jo sākotnējo priekšlikumu, kurš bija no ministrijas, mēs neatbalstījām tieši šo bažu dēļ. Bet šis priekšlikums, ko šobrīd apspriežam, un šeit manis... no komisijas puses iesniegtais priekšlikums paredz bāriņtiesai pienākumu lemt un vērtēt katrā konkrētajā situācijā, kad bērna dzīvība un veselība ir apdraudēta, nevis paredz bāriņtiesai pienākumu vai pieļauj vēlmi kaut ko nepaziņot vecākiem, kuri vēlas rūpēties par saviem bērniem.

Nu, es atvainojos, kolēģi, šis ļoti sarežģītais un, tā teikt, traģiski piemērojamais normatīvais regulējums ir vajadzīgs tajos gadījumos, kuros, kā jau Ašeradena kungs teica, ir iespējamas aizdomas par seksuālu vardarbību. Šie bērni... Seksuāla vardarbība pret bērniem ļoti bieži notiek ģimenēs, viņi nonāk krīzes situācijā, ar viņiem ir jāstrādā psihologam, lai šis bērniņš vispār atvērtos un sāktu runāt par to, kas ar viņu ir noticis. Un šajā 15 dienu posmā, kad darbojas vienpersoniskais lēmums... tas darbojas 15 dienas, pēc tam ir jāpieņem lēmums jau koleģiāli. Tas ir ļoti, ļoti svarīgi, lai šīs traumas nebūtu vēl dziļākas, lai varmāka vai persona, kas šo varmāku piesedz, nezinātu, kur tas bērniņš atrodas. Mēs šeit runājam par maziem bērniem, kuri... Lai viņi uzticētos svešiem cilvēkiem, psihologiem, tiem, kuri vēlas viņiem palīdzēt, ir vajadzīgs laiks.

Un es šeit tiešām gribu arī teikt, ka es Latvijas Universitātes Juridiskajā fakultātē pasniedzu ģimenes tiesības un esmu pie šī jautājuma arī akadēmiskā ziņā daudz strādājusi, esmu skatījusies, kā tas ir citās valstīs. Citās valstīs atbildīgajai institūcijai šādas tiesības ir paredzētas. Tas ir bērna interesēs.

Mums ir jāsaprot: ja bāriņtiesās strādā atbildīgas amatpersonas, viņas šo regulējumu nepiemēros uz kaut kādu baumu vai bubuļu pamata, kā jau Bites kundze šeit teica.

Un šajā pašā konferencē bāriņtiesas tieši pārmeta Saeimai, ka Saeimā tiek kultivēts kaut kāds tāds bāriņtiesu vienpersonisku lēmumu, kuri ir bez pamata, pieņemšanas mehānisms. Šajā pašā konferencē mums visiem tika izteikts ļoti daudz pārmetumu. Godātie kolēģi, nekultivēsim to, ka bāriņtiesā strādā cilvēki, kuri nerūpējas par bērniem! Un tas, ka bāriņtiesas priekšsēdētājs (vai cita attiecīga amatpersona) pieņem vienpersonisku lēmumu, visbiežāk notiek, viņam kopā ar policiju ierodoties notikuma vietā; tās tiešām ir krīzes situācijas, kā Ašeradena kungs teica.

Šis ir kompromisa variants un otrais lasījums. Ja mums ir nepieciešams vēl skaidrāks regulējums, lai izskaustu jebkuru iespējamu kļūdu, tad, protams, mēs strādāsim pie likumprojekta sagatavošanas trešajam lasījumam vienu sēdi, divas sēdes, trīs sēdes - cik būs vajadzīgs. Juridiskajā komisijā lēmumi netop viegli. Mēs nemaz tik ļoti neatbalstām to, ko ministrijas mums atnes. Un nebūt ne šajā ļoti sarežģītajā jautājumā. Bet debates tiešām bija, un tāpēc es arī lūdzu paļauties uz manis teikto, ka šīs debates bija gana dziļas. Savukārt tiem kolēģiem, kuri vēlas iesniegt priekšlikumus un izdebatēt tos uz trešo lasījumu Juridiskajā komisijā, es kā Juridiskās komisijas locekle ar pilnu atbildību varu teikt, ka es uzklausīšu katru kritiku šim priekšlikumam, ja būs kāds cits labāks par to. Bet tādu, kāds tas ir šobrīd, es tiešām aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Andrim Bērziņam.

A.Bērziņš (ZZS).

Kolēģi, šis priekšlikums ir vajadzīgs tādā gadījumā, ja mēs runājam par to, ka šis pants netiek ļaunprātīgi izmantots. Un tas ir atkarīgs no to cilvēku profesionalitātes un godaprāta, kuri pieņem šo lēmumu. Bet šādi gadījumi ir, kad ir vajadzība, teiksim, šādā veidā rīkoties... tie pastāv. Es negribu tos pašreiz šeit minēt, bet mēs varam atsevišķi varbūt par to diskutēt, ja tas netiks līdz galam pieņemts otrajā lasījumā.

Es tiešām piekrītu Lībiņas-Egneres kundzei, ka par to mēs varētu plašāk varbūt diskutēt uz trešo lasījumu, detalizētāk izrunāt šādus jautājumus. Tādi gadījumi tomēr ir, kad šo bērnu meklē arī otra puse, lai dabūtu, teiksim, pierādījumus un lai atteiktos, teiksim, no dažādiem pierādījumiem, kas nāktu par ļaunu tai otrai pusei, taču tie pamatā nāks par ļaunu arī pašiem bērniem. Tāpēc, es domāju, mums šim jautājumam ir jāpieiet ļoti uzmanīgi un mēs nedrīkstam... Tie, kuriem būs dotas tiesības to darīt, nedrīkst rīkoties pavirši... Es gribu teikt, ka es nerunāju par ļaunprātību, es ceru, ka tā tas nav, bet pavirši, vienaldzīgi pieiet, pieņemot šo lēmumu... Diemžēl tās situācijas tādas ir izveidojušās, ka ir nepieciešams arī šāda veida pants. Es nezinu, vai diskusija... Čepānes kundze, es saprotu, ka diskusija turpināsies trešajā lasījumā par šo... (No zāles dep. I.Čepāne: „Maksimums...” Starpsauciens: „Nesarunāties ar zāli!”) Jā, nu, labi! Katrā ziņā es atbalstu šādu priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Lienei Liepiņai.

L.Liepiņa (VIENOTĪBA).

Cienījamie kolēģi, kā jūs varbūt zināt... man liekas, ka es šajā telpā esmu tas cilvēks, kurš visvairāk ir nodarbojies ar šo tēmu - ar pamestajiem bērniem un to, kas ar viņiem notiek. Un man šķiet, ka mums šeit ir jānošķir divas lietas: viena ir likuma norma, bet otra - bāriņtiesas kompetence. Bāriņtiesas kompetence ir kaut kas cits, un tās ir tiešām stipri atšķirīgas - vienā vietā tās ir ļoti labas, bet citā vietā tās ir zem katras kritikas. Bet to mums vajadzētu ar citiem līdzekļiem mainīt, nevis šādā veidā - ar likuma normām.

Es pilnīgi piekrītu Bērziņa kungam: ja mums ir 700 vienpersonisku lēmumu gadā, tad tas ir daudz par daudz... Protams, tas ir daudz par daudz! Tur vajadzētu sociālajiem darbiniekiem strādāt, lai nebūtu šādu vienpersonisku lēmumu. Viņiem vajadzētu rūpēties, lai šīs ģimenes būtu pārraudzībā, viņiem vajadzētu laikus izņemt bērnu ārā no ģimenes, kura acīm redzami netiek galā ar bērna audzināšanu.

Bet, ja starp šīm 700 epizodēm ir kaut viens gadījums, kad bērns nonāk krīzes centrā un šo bērnu tēvs vai māte, vai vienalga kurš meklēs, lai viņu atkal izmantotu, tad ir pamatoti šo likuma normu pieņemt un dot bāriņtiesai šādas tiesības. Jo bez šādas likuma normas bāriņtiesai nav pilnīgi nekādu tiesību aizbildnim vai vecākam, kas ir dabiskie aizbildņi, nedot šo informāciju. Tātad nav nekāda likumiska pamata, tāpēc bāriņtiesa bez šīs normas nevar pasargāt bērnu.

Līdz ar to es jūs lūdzu tomēr atbalstīt šo normu un kopumā mums vajadzētu domāt, kā pasargāt bērnus no tā, ka vispār tiek pieņemti vienpersoniski lēmumi. Mums faktiski vajadzētu domāt arī par to, ka bāriņtiesas interesēs jau nav izņemt bērnus no ģimenēm. Taisni otrādi! Man liekas, ka bieži vien, tāpat kā citās valstīs, pārāk ilgi viņus neizņem no ģimenēm. Diemžēl viņi, tie bērni, ir tik smagi traumēti, ka viņi nekad pilnvērtīgi... teiksim, tādā ziņā, ka viņi varētu izmantot savus... faktiski potenciālus... viņi to vairs nekad nespēj izdarīt, jo viņi vienkārši ir dvēseliski sakropļoti, tie bērni.

Tāpēc es aicinu šo normu atbalstīt un šai tēmai kā tādai tomēr pievērst diezgan lielu uzmanību, jo tādu bērnu nav maz un tie ir mūsu bērni. Mums ir pašiem jāuzņemas atbildība par šiem bērniem, ja viņu vecāki to nespēj.

Kā jau teicu, aicinu atbalstīt šo normu - tātad turpināt strādāt ar šo tēmu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Imantam Parādniekam, otro reizi.

I.Parādnieks (VL-TB/LNNK).

Cienījamie kolēģi! Es vēlos ieviest skaidrību.

Es uzskatu (esmu pārliecināts!), ka mūsu bāriņtiesās strādā godprātīgi, profesionāli cilvēki, kuri savu darbu veic morālā ziņā atbildīgi, veic sabiedrībai ļoti vajadzīgu darbu bērnu interesēs. Ir dažādas situācijas, un dažbrīd tas ir tikai cilvēcīgi, ka nodrošinās pret iespējamām problēmām, kas varbūt tanī brīdī šķiet iespējamas.

Mēs zinām, ka ir daudz gadījumu, ka ilgstošas, varētu teikt, cīņas un darba rezultātā visi tie iemesli, kuri lika domāt, ka bijusi vardarbība, izrādījušies vienkārši iedomas vai apzināta apmelošana. Arī tādas situācijas mēdz būt. Un tāpēc pieņemt likuma normu, kura nevis, kā Inese Lībiņas-Egneres kundze teica... Bija runa par to, ka bāriņtiesa pieņem šo lēmumu, bet šeit skaidri rakstīts, ka šo lēmumu par informācijas nesniegšanu par bērna atrašanās vietu var pieņemt gan bāriņtiesas priekšsēdētājs, gan priekšsēdētāja vietnieks, gan bāriņtiesas loceklis. Un tā, man liekas, ir viena no galvenajām problēmām. Ja tiešām tā situācija ir tik draudīga, tādā gadījumā varētu būt, ka tiek sasaukta speciāla bāriņtiesas sēde. Bet ir noteikti arī citi instrumenti, kā var... kā līdz šim ir panākuši to... šo bērnu pasargājuši... Un es sazinājos Zemgalē ar man zināmu bāriņtiesas priekšsēdētāju un jautāju: „Vai šī norma ir kādreiz traucējusi? Vai šīs normas neesamība ir traucējusi izpildīt tos uzdevumus, kādi ir uzdoti?” Es saņēmu atbildi, ka šāda vajadzība nav bijusi - ne tikai tāpēc, ka nav tādi gadījumi bijuši, bet arī tāpēc, ka ir citi veidi, kā panākt šo vēlamo rezultātu.

Mani šī norma dara bažīgu, es saku godīgi! Tās bažas, vai šī norma vienmēr varētu tikt godprātīgi izmantota, - tas ir tas iemesls, kā dēļ es aicinu šobrīd nebalsot „par” šādu normu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Ilmai Čepānei.

I.Čepāne (VIENOTĪBA).

Godātie kolēģi! Pretēji Parādnieka kunga viedoklim, pretēji Bites kundzes viedoklim es aicinu atbalstīt šo normu. Un kādu iemeslu dēļ?

Sākotnēji Juridiskā komisija saņēma no Labklājības ministrijas priekšlikumu, ka vienpersoniski... ka vai nu bāriņtiesas priekšsēdētājs, vai viņa vietnieks, vai bāriņtiesas loceklis bērnu drīkst izņemt gadījumos, ja viņš nolemj, ka viņam ir pamatotas... ja viņam šķiet, ka ir pamatotas aizdomas, ka bērna tiesības un intereses tiek aizskartas.

Arī es tajā laikā, saņemot šādu priekšlikumu, uzskatīju, ka tas ir pārāk plaši. Bet, kā jūs tagad redzat, šajā gadījumā mēs runājam par bērna dzīvību un veselību. Nu šeit taču bāriņtiesai... Vai jūs domājat, ka bāriņtiesā kāds vienkārši savas ambīcijas grib apmierināt? Man liekas, Bites kundze, jūs dzīvojat kaut kādā citā - nereālā pasaulē. Ja jūs atnāktu uz Juridiskās komisijas sēdi, kad mēs trešoreiz izskatītu šo jautājumu, tad jūs dzirdētu tos bēdu vai jau pat šausmu stāstus, ko dažkārt bāriņtiesas stāsta par to, kas notiek. Protams, kā jau katrā nozarē, ir arī gadījumi, ka varbūt tie, kas strādā, arī kļūdās. Ir arī tiesu praksē gadījumi, ka dažkārt bāriņtiesa... man ir bijuši... mēs runājam par gadījumiem, ka bērns tiek izņemts, piemēram, tad, ja bāriņtiesa uzskata, ka esošie apstākļi, iespējams, neveicina bērna pietiekamu attīstību... skatoties tikai pēc tā, ka tur, mājās, varbūt katram bērnam nav savas gultas un ka viņi tur divi guļ vienā gultā. Tādi spriedumi ir bijuši, bet tas ir noticis ļoti reti, vērtējot visus šos gadījumus. Un mēs patiešām... Šis ir tik jutīgs jautājums, un mēs tik ilgi šo likumprojektu apspriedām, ka beigu beigās no bāriņtiesu puses un no ministrijas puses nevarēs saprast, kāda iemesla dēļ mums nekas neiet uz priekšu. Jo, no vienas puses, Labklājības ministrija, no otras puses, audžuģimenes, pēc tam vēl bāriņtiesas mēģinās panākt šo līdzsvaru, lai šīs intereses saskaņotu, un tas ir ļoti grūti.

Paskatieties nākošo priekšlikumu, Parādnieka kungs! Līdz šim nebija paredzēta tāda kārtība, ka bāriņtiesas lēmumus audžuģimene var pārsūdzēt, bet tagad mēs to paredzam. Ar Juridiskās komisijas priekšlikumu mēs paredzam, ka bāriņtiesas lēmumu audžuģimene var pārsūdzēt, taču, no otras puses, es piekrītu Liepiņas kundzei, ka šis audžuģimeņu tiesiskais statuss ir jāsakārto, jo pašlaik audžuģimenes statuss ir ļoti nenoteikts. Un tad man ir jautājums: kāpēc, piemēram, audžuģimene neadoptē šos bērnus? Audžuģimene ir tikai tāds noteikts pārejas periods.

Iespējams, ka trešajā lasījumā mēs varētu atrast risinājumu, bet pašlaik es pirms Ziemassvētkiem ļoti nopietni aicinu šo priekšlikumu atbalstīt, jo mēs šeit runājam galvenokārt par cilvēkiem, kuriem ir bērni, bet kuri ir ārkārtīgi vardarbīgi pret bērniem. Es negribu no tribīnes pirms svētkiem minēt šos šausmu stāstus, bet mēs nedzīvojam ideālā pasaulē.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Kārlim Seržantam.

K.Seržants (ZZS).

Labdien, godājamie kolēģi! Ir jāpiekrīt daudzējādā ziņā tam, ko teica Čepānes kundze, kura, protams, ir izcila teorētiķe. Man diemžēl ir nācies praksē saskarties ar visnotaļ daudziem gadījumiem, kad, pieņemsim, vecāki šķiroties izmanto cīņā par bērnu arī bāriņtiesas pakalpojumus. Es nebūt nekļūdos, sakot vārdu „pakalpojumus”. Es esmu pieredzējis situācijas, kad nezvērs tēvs gadus desmit izvaro savas trīs nepilngadīgās meitas, bet savu nepilngadīgo dēlu tur piesietu suņa būdā ar ķēdi, bet, kad kaimiņi sūdzas bāriņtiesai, bāriņtiesa piecus gadus ne reizi pat tur neierodas, jo vienkārši tam netic, kādas šausmas viņiem stāsta.

Par ko es runāju? Mēs, protams, dodam bāriņtiesai diezgan lielas tiesības šinī gadījumā, un arī es atbalstu, ka šādas tiesības tai ir vajadzīgas, bet mums tomēr, manuprāt, ir jāpadomā uz trešo lasījumu arī par to, lai bāriņtiesai tomēr būtu drusku vairāk arī atbildības. Jo, pieņemsim, tādā gadījumā, kad bāriņtiesa acīm redzami kļūdās, pieņemot kādu lēmumu, audžuvecākiem ir tiesības iet uz administratīvo tiesu. Es atvainojos, taču, ja viņi aizies pārsūdzēt uz administratīvo tiesu, tad veidosies situācija, ka bērns tobrīd būs, teiksim, piecus gadus vecs, bet šo galīgo tiesas lēmumu viņi sagaidīs tad, kad bērns mācīsies jau 3.klasē. Un tas process noteikti ir jāpadara kaut kā ātrāks.

Un otrkārt. Ja gadījumā mēs bāriņtiesas amatpersonām piešķiram tiesības pieņemt vienpersoniski lēmumu, tad ir jābūt arī mehānismam, kā šo vienpersonisko lēmumu varbūt var ātrāk atcelt... es nezinu, vai nu Labklājības ministrijas kāda amatpersona, bet nevar būt tā, ka cilvēks vienpersoniski piecu minūšu laikā kaut ko pieņem, bet tie, kurus tas ir skāris, pēc tam tiesājas mēnešiem un gadiem. Tā ka man ir lūgums Juridiskajai komisijai par to padomāt uz trešo lasījumu.

Paldies. (No zāles dep. J.Ādamsons: „Domājiet!”)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

I.Lībiņa-Egnere. Jā, godātie kolēģi! Tik tiešām par šo komisijā bija dziļa diskusija. Mēs izvērtējām visus argumentus - gan „par”, gan „pret” -, un šis Juridiskās komisijas priekšlikums ir tapis, tieši izvērtējot visus šos argumentus - gan „par”, gan „pret”.

Un nu nedaudz par iepriekšējiem runātājiem.

Nākamais pants šajā likumā ir 24.pants par vienpersoniska lēmuma darbības ilgumu, un tas skaidri noteic, ka šāds lēmums ir spēkā līdz 15 dienām, kad uz sēdi sanāk bāriņtiesa. Uz sēdi pieaicina arī ekspertus, psihologus un arī citus, kuri var vērtēt šos apstākļus, un tad tiek pieņemts galīgais lēmums. Vienpersonisks lēmums ir krīzes lēmums tajā brīdī, kad tā konkrētā bāriņtiesas amatpersona - visbiežāk kopā ar policiju - sapratīs, ka tas ir bīstami konkrētā bērna veselībai un dzīvībai.

Tāpēc aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 8. - Juridiskās komisijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret - 3, atturas - 3. Priekšlikums ir atbalstīts.

I.Lībiņa-Egnere. 9. - Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra Ašeradena kunga priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 10. - Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra Ašeradena kunga priekšlikums, kurā tiek diferencēti to lēmumu veidi, kādus bāriņtiesa pieņem, lemjot par ģimenes vai personas piemērotību audžuģimenes pienākumu veikšanai un audžuģimenes statusa piešķiršanai. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 11.priekšlikums. Tas ir saistīts ar iepriekš minēto priekšlikumu, un arī tas ir no Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra Ašeradena kunga. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 12. - atbildīgās komisijas - Juridiskās komisijas - priekšlikums. Kā komisijas priekšsēdētāja Čepānes kundze jau minēja, šis Juridiskās komisijas priekšlikums paredz, ka audžuģimenei ir tiesības pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā bāriņtiesas lēmumus, kas skar audžuģimenē ievietota bērna intereses un tiesības. Līdz šim šāda skaidra regulējuma nebija, un pēc mūsu lūguma Labklājības ministrija sagatavoja, saskaņoja šādu redakciju. Priekšlikums ir komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 13. - Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra Ašeradena kunga priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 14. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Lībiņa-Egnere. 14. - atbildīgās komisijas - Juridiskās komisijas - priekšlikums, kas paredz, ka bāriņtiesa lemj par tiesību ierobežošanu uzturēt personiskas attiecības un tiešus kontaktus bērna vecākam vai citai personai, ja bērna veselība un dzīvība ir apdraudēta.

Tas ir saistībā ar iepriekšējo diskusiju un ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 15. - Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra Ašeradena kunga priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 16. - Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Šis priekšlikums ir saistīts ar grozījumiem Bērnu tiesību aizsardzības likumā, kuri paredz iespēju vecāku aprūpē vai ārpusģimenes aprūpē esošu bērnu nodošanu citas personas aprūpē tikai uz konkrētu laiku. Un līdz šim likumā nebija ietverti bāriņtiesu lietu piekritības noteikumi. Ar šo priekšlikumu tas ir izdarīts. Priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 17. - Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 18. - Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums, kas paredz piekritības jautājumus precizēt, nosakot, ka atzinumus tiesai lietās pēc tiesas pieprasījuma sniedz tā bāriņtiesa, kuras darbības teritorijā deklarēta tā vecāka dzīvesvieta, pie kā bērns dzīvo. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 19. - Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra Ašeradena kunga priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizējot.

Šis priekšlikums paredz, ka lēmumu par izmaksu pārtraukšanu personai, kura bērnu neaudzina, pieņem bāriņtiesa, kuras darbības teritorijā ir deklarēta personas, kura faktiski audzina bērnu, dzīvesvieta. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 20. - Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Šis priekšlikums paredz mantojuma saraksta sastādīšanai piemērot 50 procentu likmi, tātad pazeminātu likmi, kuras apmērs ir 50 procentu no paredzētās valsts nodevas apmēra, ja mantojums tiek pieņemts nepilngadīgā vārdā. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. Un 21. - Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra Ašeradena kunga priekšlikums. Ir atbalstīts, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Bāriņtiesu likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

I.Lībiņa-Egnere. Komisijas vārdā lūdzu arī šim likumprojektam noteikt 2014.gada 20.janvāri par priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2014.gada 20.janvāris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Notariāta likumā”, otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Inese Lībiņa-Egnere.

I.Lībiņa-Egnere (RP).

Juridiskā komisija ir izskatījusi saņemtos priekšlikumus likumprojekta „Grozījumi Notariāta likumā” otrajam lasījumam.

1. - deputāta Valērija Agešina priekšlikums, kas nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Valērijam Agešinam.

V.Agešins (SC).

Godātie kolēģi, es aicinu papildināt likumprojektu „Grozījumi Notariāta likumā” ar jaunu pantu šādā redakcijā: „Par zvērinātiem notāriem var būt personas, kas ir Latvijas pilsoņi un nepilsoņi, Eiropas Savienības dalībvalsts pilsoņi, kuri nav Latvijas pilsoņi.” Šī priekšlikuma pamatā ir Eiropas Savienības Tiesas 2011.gada 24.maija spriedums lietā „Eiropas Komisija pret Beļģiju, Franciju, Luksemburgu, Austriju, Vāciju, Grieķiju un Portugāli”, kas nosaka, ka notāra funkciju pildīšana nav valsts varas īstenošana, un līdz ar to šī profesija nedrīkst būt rezervēta tikai valsts pilsoņiem. Eiropas Savienības Tiesa no tā secina, ka notāra profesija ir jāatver arī citu Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņiem, bet mēs savukārt secinām, ka tad, ja par notāru Latvijā var strādāt, piemēram, Rumānijas, Bulgārijas vai Portugāles pilsonis, tad to pašu var darīt arī Latvijas nepilsonis, kuram, kā zināms, ir īpaša tiesiskā saikne ar Latviju.

Aicinu atbalstīt 1.priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

I.Lībiņa-Egnere. Komisijā bija tiešām spraigas debates par šo jautājumu. Mēs uzklausījām arī Tieslietu ministrijas pārstāvjus, kuri norādīja, ka Eiropas Komisija, vērtējot katras ES dalībvalsts tiesību sistēmu, kāda tad ir kompetence konkrētajiem notāriem, par kuriem Agešina kungs teica... Eiropas Komisijas lēmums ir tāds, ka pilsonība nevar būt kritērijs un pret Latviju šāda tiesvedība nav uzsākta. Latvijas zvērināti notāri ir ar ļoti plašu kompetenci, tajā skaitā ar tādām kompetencēm, kas citās valstīs ekskluzīvi ir piekritīgas tiesām; piemēram, laulību šķiršanas lietas šobrīd arī Latvijā ir nodotas zvērinātiem notāriem, un šobrīd zvērinātu notāru kompetence tiešām vēl tiek paplašināta.

Mēs domājām arī par dažādām bezstrīdus lietām, lai atslogotu tiesas, lai tiesu sistēma būtu efektīvāka, un līdz ar to šo debašu un diskusiju ceļā mēs komisijā secinājām, ka ir jāsaglabā pašreizējais regulējums, ka zvērināts notārs var būt tikai un vienīgi Latvijas Republikas pilsonis. Līdz ar to tas izslēdz arī citu Eiropas Savienības pilsoņu tiesības un pienākumus kļūt par Latvijas Republikas notāriem.

Komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - deputāta Valērija Agešina iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 27, pret - 56, atturas - 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Lībiņa-Egnere. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 3. - arī Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Notariāta likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 60, pret - 26, atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

I.Lībiņa-Egnere. Arī šim likumprojektam komisijas vārdā lūdzu noteikt 2014.gada 20.janvāri par priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

Sēdes vadītāja. Tātad arī šim likumprojektam priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 2014.gada 20.janvāris. Paldies.

I.Lībiņa-Egnere. Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Par Līgumu par Eiropas Stabilitātes mehānisma dibināšanu”, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Romualds Ražuks.

R.Ražuks (RP).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija izskatīja likumprojekta „Par Līgumu par Eiropas Stabilitātes mehānisma dibināšanu” sākotnējās ietekmes novērtējumu un visu dokumentu paketi un sagatavoja to izskatīšanai Saeimas sēdē pirmajā lasījumā.

Šis ir diezgan sarežģīts, apjomīgs likumprojekts (No zāles dep. J.Ādamsons: „Balsot!”), kura būtība ir tāda: pievienojoties eirozonai, mums ir gan pienākumi, gan tiesības. Mums ir jāiemaksā dalības nauda, bet mums ir tiesības izvirzīt savus pārstāvjus lēmuma pieņemšanai par šī fonda izmantošanu... lēmuma pieņemšanai par valstīm ar eirovalūtu, kuras ir nonākušas krīzes situācijā.

Komisija likumprojektu atbalsta pirmajam lasījumam un lūdz noteikt to par steidzamu.

Sēdes vadītāja. Tātad vispirms mums jābalso par steidzamību.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Par Līgumu par Eiropas Stabilitātes mehānisma dibināšanu” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - 25, atturas - 1. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

Lūdzu vēlreiz zvanu! Balsosim par likumprojekta „Par Līgumu par Eiropas Stabilitātes mehānisma dibināšanu” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - 1, atturas - 26. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un otrā lasījuma laiku.

R.Ražuks. 2014.gada 7.janvāris - priekšlikumu izskatīšanas termiņš, un izskatīšana - Saeimas sēdē 9.janvārī.

Sēdes vadītāja. Februārī priekšlikumu iesniegšanas termiņš...?

R.Ražuks. 7.janvāris.

Sēdes vadītāja. 7.janvāris. Un izskatīšana - Saeimas 9.janvāra sēdē.

R.Ražuks. Jā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Reiram!

J.Reirs (VIENOTĪBA).

Precizējums: izskatīšana varētu notikt 30.janvāra sēdē.

Sēdes vadītāja. Labi. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 7.janvāris, izskatīšana - Saeimas 30.janvāra sēdē. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījums Likumā par budžetu un finanšu vadību”, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Romualds Ražuks.

R.Ražuks (RP).

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija izskatīja likumprojektu „Grozījums Likumā par budžetu un finanšu vadību” un atbalstīja to pirmajam lasījumam.

Likumprojekts saistīts ar iepriekšējo, nupat izskatīto, šodienas sēdes darba kārtībā iekļauto likumprojektu par pievienošanos Eiropas Stabilitātes mehānismam un atspoguļo to, kā notiek iemaksas Eiropas Stabilitātes mehānisma kapitālā; tas tagad tiks ierakstīts arī Likumā par budžetu un finanšu vadību.

Komisija lūdz atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā, kā arī noteikt tam steidzamību.

Sēdes vadītāja. Tātad paldies...

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Likumā par budžetu un finanšu vadību” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - 24, atturas - 3. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

Lūdzu vēlreiz zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Likumā par budžetu un finanšu vadību” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - 2, atturas - 25. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un otrā lasījuma laiku.

R.Ražuks. Priekšlikumus šim likumprojektam gaidīsim līdz 2014.gada 7.janvārim. Izskatīšana - Saeimas 30.janvāra sēdē.

Sēdes vadītāja. Tātad tāpat kā iepriekšējam likumprojektam - 7.janvāris un 30.janvāris. Paldies.

Un pēdējais mūsu šīsdienas sēdes darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Mediācijas likums” (Nr.477/Lp11) trešajam lasījumam”. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Mediācijas likums” (Nr.477/Lp11) trešajam lasījumam”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret - nav, atturas - 1. Lēmums pieņemts. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš tiek pagarināts līdz 2014.gada 17.janvārim.

Bet, pirms mēs slēdzam sēdi, mums ir jāuzklausa vairāki paziņojumi.

Pirmais attiecas uz deputātu jautājumiem. Tātad atbilde uz deputātu Elksniņa, Hļebņikova, Mirska, Zujeva un Orlova jautājumu labklājības ministrei Ilzei Viņķelei „Par valsts pārvaldes līgumiem ar juridisko pakalpojumu sniedzējiem” iesniedzējus neapmierina. Ministre ieradīsies.

Tāds pats uzdotais jautājums veselības ministrei Ingrīdai Circenei iesniedzējus apmierina. Jautājums uzskatāms par atbildētu.

Tāds pats jautājums tika uzdots Danielam Pavļutam, un tas ir „Par valsts pārvaldes līgumiem ar juridisko pakalpojumu sniedzējiem”. Un arī Daniela Pavļuta kā vides un reģionālās attīstības ministra pienākumu izpildītāja atbilde iesniedzējus neapmierina, taču ministrs nevar ierasties.

Savukārt finanšu ministrs Andris Vilks vispār nav sniedzis atbildi. Tātad arī uz šo jautājumu atbilde šodien sniegta netiks.

Vēl es vēlos jūs informēt, ka pulksten 15.30 Balsošanas zālē tie politiskie spēki, kuri vēlas parakstīt un ir izteikuši savu ieinteresētību valsts nākotnē attiecībā uz Latvijas prezidentūru Eiropas Savienībā, ir aicināti parakstīt šīs parlamentārās dimensijas sagatavoto vienošanos. Tas attiecas gan uz frakcijām, gan uz frakcijām nepiederošiem deputātiem. Tātad - pulksten 15.30.

Un tūlīt pēc šī dokumenta parakstīšanas - pulksten 15.40 - notiks Frakciju padomes sēde, lai lemtu par termiņu, kādā tiks izvirzīti kandidāti Satversmes tiesas tiesneša amatam, jo šī vakance tur atbrīvosies jau nākamā gada februārī. Tātad tas notiks tajā zālē, kas ir blakus Saeimas priekšsēdētājas kabinetam.

Un vēl es vēlos jūs informēt, ka mēs esam saņēmuši dāvanu. Tātad Saeimas deputātiem šāda dāvana ir no raidījuma „Bez tabu” ar skaistu novēlējumu, jo bez mums šis raidījums nebūtu ne tuvu tik atraktīvs un ne tik interesants. Tātad es novēlu mums visiem laimīgu Jauno gadu, lai mēs arī turpmāk sagādātu šādas „dāvanas” TV3 un būtu galvenie varoņi raidījumā „Bez tabu”!

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu!

Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Vucānam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

J.Vucāns (11.Saeimas sekretāra biedrs).

Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies: Inita Bišofa... nav, Irina Cvetkova... nav, Zanda Kalniņa-Lukaševica... ir, Ojārs Ēriks Kalniņš... nav, Dana Reizniece-Ozola... ir, Inga Vanaga... nav, Valdis Zatlers... nav. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Līdz ar to Saeimas 19.decembra sēdi, kas ir pēdējā sēde mūsu rudens sesijā, pasludinu par slēgtu.

Tiksimies droši vien Jaunajā gadā!

SATURA RĀDĪTĀJS
11. Saeimas rudens sesijas 21. sēde
2013. gada 19. decembrī

Par darba kārtību
Par likumprojektu „Grozījums Latvijas Republikas Zemessardzes likumā” (Nr. 1024/Lp11) (Dok. Nr. 3266, 3266A)
Par likumprojektu „Grozījumi Vispārējās izglītības likumā” (Nr. 1025/Lp11) (Dok. Nr. 3268, 3268A)
Priekšlikums	- dep. I.Vanaga (par)
Par likumprojektu „Grozījumi Augstskolu likumā” (Nr. 1026/Lp11) (Dok. Nr. 3269, 3269A)
Priekšlikums	- dep. I.Vanaga (par)
Par likumprojektu „Grozījumi Attīstības plānošanas sistēmas likumā” (Nr. 1027/Lp11) (Dok. Nr. 3270, 3270A)
Priekšlikums	- dep. I.Vanaga (par)
Par likumprojektu „Grozījums likumā „Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem”” (Nr. 1028/Lp11) (Dok. Nr. 3271, 3271A)
Priekšlikums	- dep. I.Zariņš (par)
Par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”” (Nr. 1029/Lp11) (Noraidīts) (Dok. Nr. 3277, 3277A)
Priekšlikums	- dep. V.Agešins (par)
Par likumprojektu „Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā” (Nr. 1034/Lp11) (Dok. Nr. 3299, 3284A)
Priekšlikums	- dep. R.Naudiņš (par)
Informācija par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātei Irinai Cvetkovai šā gada 19. decembrī (Dok. Nr. 3282)
Lēmuma projekts „Par Maijas Bogdanes apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi” (Nr. 523/Lm11) (Dok. Nr. 3291)
Ziņo	- dep. V.Agešins
Lēmuma projekts „Par tiesnešu skaita noteikšanu Latvijas Republikas rajonu (pilsētu) tiesās” (Nr. 524/Lm11) (Dok. Nr. 3292)
Ziņo	- dep. V.Agešins
Lēmuma projekts „Par Ineša Feifera apstiprināšanu par Fiskālās disciplīnas padomes locekli” (Nr. 525/Lm11) (Dok. Nr. 3295)
Ziņo	- dep. I.Parādnieks
Lēmuma projekts „Par Māriņa Kazāka apstiprināšanu par Fiskālās disciplīnas padomes locekli” (Nr. 526/Lm11) (Dok. Nr. 3295)
Ziņo	- dep. I.Parādnieks
Lēmuma projekts „Par Mortena Hansena (Morten Hansen) apstiprināšanu par Fiskālās disciplīnas padomes locekli” (Nr. 527/Lm11) (Dok. Nr. 3295)
Ziņo	- dep. I.Parādnieks
Lēmuma projekts „Par Jāņa Platā apstiprināšanu par Fiskālās disciplīnas padomes locekli” (Nr. 528/Lm11) (Dok. Nr. 3296)
Ziņo	- dep. I.Parādnieks
Lēmuma projekts „Par Ingara Eriņa apstiprināšanu par Fiskālās disciplīnas padomes locekli” (Nr. 529/Lm11) (Dok. Nr. 3296)
Ziņo	- dep. I.Parādnieks
Lēmuma projekts „Par Ilo Kāzika (Ülo Kaasik) apstiprināšanu par Fiskālās disciplīnas padomes locekli” (Nr. 530/Lm11) (Dok. Nr. 3296)
Ziņo	- dep. I.Parādnieks
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām”” (Nr. 970/Lp11) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 3018B)
Ziņo	- dep. I.Līdaka
Likumprojekts „Grozījumi Kriminālprocesa likumā” (Nr. 1019/Lp11) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 3206B)
Ziņo	- dep. A.Judins
Debates	- dep. A.Elksniņš
	- dep. A.Elksniņš
Likumprojekts „Par Latvijas Republikā ievēlēto Eiropas Parlamenta deputātu darbības finansēšanas kārtības likuma atzīšanu par spēku zaudējušu” (Nr. 998/Lp11) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 3152B)
Ziņo	- dep. I.Čepāne
Likumprojekts „Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā” (Nr. 1023/Lp11) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 3245B)
Ziņo	- dep. V.Jakovļevs
Debates	- Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāre E.Siliņa
Likumprojekts „Par Ceturto papildu protokolu Eiropas Padomes Konvencijai par izdošanu” (Nr. 683/Lp11) (2.lasījums) (Dok. Nr. 3264, 3264A)
Ziņo	- dep. O.Ē.Kalniņš
Likumprojekts „Grozījums likumā „Par nodokļiem un nodevām”” (Nr. 480/Lp11) (3.lasījums) (Dok. Nr. 3259)
Ziņo	- dep. V.Ķirsis
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem”” (Nr. 748/Lp11) (3.lasījums) (Dok. Nr. 3272)
Ziņo	- dep. I.Mūrniece
Likumprojekts „Grozījumi Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā” (Nr. 262/Lp11) (3.lasījums) (Dok. Nr. 3278, 3278A)
Ziņo	- dep. V.Valainis
Debates	- dep. L.Čigāne
	- dep. I.Zariņš
Paziņojums
	- Saeimas priekšsēdētāja S.Āboltiņa
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa	- Saeimas sekretāra biedrs J.Vucāns
Debašu turpinājums	- dep. V.Ķirsis
	- dep. S.Dolgopolovs
Likumprojekts „Grozījums likumā „Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma saistību tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību”” (Nr. 964/Lp11) (3.lasījums) (Dok. Nr. 3280)
Ziņo	- dep. G.Bērziņš
Likumprojekts „Grozījumi Civilprocesa likumā” (Nr. 966/Lp11) (3.lasījums) (Dok. Nr. 3281)
Ziņo	- dep. G.Bērziņš
Likumprojekts „Grozījums likumā „Par zemes reformas pabeigšanu pilsētās”” (Nr. 1000/Lp11) (1.lasījums) (Dok. Nr. 3155, 3240)
Ziņo	- dep. J.Ozoliņš
Likumprojekts „Grozījums likumā „Par zemes privatizāciju lauku apvidos”” (Nr. 1001/Lp11) (1.lasījums) (Dok. Nr. 3157, 3240)
Ziņo	- dep. J.Ozoliņš
Likumprojekts „Grozījums likumā „Par zemes komisijām”” (Nr. 1002/Lp11) (1. lasījums) (Dok. Nr. 3158, 3240)
Ziņo	- dep. J.Ozoliņš
Likumprojekts „Grozījumi Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā” (Nr. 1003/Lp11) (1.lasījums) (Dok. Nr. 3159, 3240)
Ziņo	- dep. J.Ozoliņš
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem aizsargājamās teritorijās”” (Nr. 1004/Lp11) (1.lasījums) (Dok. Nr. 3160, 3240)
Ziņo	- dep. J.Ozoliņš
Likumprojekts „Grozījums likumā „Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos”” (Nr. 1005/Lp11) (1.lasījums) (Dok. Nr. 3161, 3240)
Ziņo	- dep. J.Ozoliņš
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju”” (Nr. 1006/Lp11) (1.lasījums) (Dok. Nr. 3162, 3240)
Ziņo	- dep. J.Ozoliņš
Likumprojekts „Grozījums likumā „Par 1937. gada 22. decembra Zemesgrāmatu likuma spēka atjaunošanu un spēkā stāšanās kārtību”” (Nr. 1007/Lp11) (1.lasījums) (Dok. Nr. 3163, 3240)
Ziņo	- dep. J.Ozoliņš
Likumprojekts „Grozījumi Elektronisko sakaru likumā” (Nr. 962/Lp11) (1.lasījums) (Dok. Nr. 2971, 3241)
Ziņo	- dep. Z.Kalniņa-Lukaševica
Likumprojekts „Grozījums likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” (Nr. 1015/Lp11) (1.lasījums) (Dok. Nr. 3195, 3260)
Ziņo	- dep. R.Ražuks
Debates	- dep. V.Orlovs
	- dep. I.Pimenovs
Likumprojekts „Veselības aprūpes finansēšanas likums” (Nr. 1016/Lp11) (1.lasījums) (Dok. Nr. 3196, 3261)
Ziņo	- dep. R.Ražuks
Debates	- dep. I.Pimenovs
	- dep. A.Klementjevs
	- dep. R.Ražuks
	- dep. L.Liepiņa
	- dep. B.Cilevičs
	- dep. A.Barča
	- dep. I.Pimenovs
	- dep. A.Ašeradens
	- dep. A.Elksniņš
Paziņojums
	- Saeimas priekšsēdētāja S.Āboltiņa
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa	- Saeimas sekretāra biedrs J.Vucāns
Debašu turpinājums	- veselības ministre I.Circene
	- dep. B.Cilevičs
	- dep. I.Bite
	- dep. I.Zariņš
	- dep. J.Reirs
	- dep. I.Zariņš
	- dep. N.Kabanovs
Likumprojekts „Par Latvijas Republikas valdības un Indijas Republikas valdības līgumu par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma nodokļiem un tā protokolu” (Nr. 995/Lp11) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 3144, 3262)
Ziņo	- dep. O.Ē.Kalniņš
Likumprojekts „Par Latvijas Republikas valdības un Indijas Republikas valdības līgumu par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma nodokļiem un tā protokolu” (Nr. 995/Lp11) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 3144, 3262)
Ziņo	- dep. O.Ē.Kalniņš
Likumprojekts „Par Pagaidu nolīgumu ceļā uz Ekonomisko partnerattiecību nolīgumu starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Centrālāfrikas Līgumslēdzēju pusi, no otras puses” (Nr. 973/Lp11) (1.lasījums) (Dok. Nr. 3027, 3263)
Ziņo	- dep. O.Ē.Kalniņš
Likumprojekts „Grozījumi Ieroču un speciālo līdzekļu aprites likumā” (Nr. 974/Lp11) (2.lasījums) (Dok. Nr. 3267, 3267A)
Ziņo	- dep. A.Loskutovs
Likumprojekts „Grozījums Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (Nr. 746/Lp11) (2.lasījums) (Dok. Nr. 3273)
Ziņo	- dep. A.Judins
Likumprojekts „Grozījumi Civillikumā” (Nr. 411/Lp11) (2.lasījums) (Dok. Nr. 3274)
Ziņo	- dep. I.Lībiņa-Egnere
Likumprojekts „Grozījums likumā „Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību”” (Nr. 412/Lp11) (2.lasījums) (Dok. Nr. 3275)
Ziņo	- dep. I.Lībiņa-Egnere
Likumprojekts „Grozījumi Bāriņtiesu likumā” (Nr. 414/Lp11) (2.lasījums) (Dok. Nr. 3276)
Ziņo	- dep. I.Lībiņa-Egnere
Debates	- dep. I.Parādnieks
	- dep. I.Bite
	- dep. A.Ašeradens
	- dep. I.Lībiņa-Egnere
	- dep. A.Bērziņš
	- dep. L.Liepiņa
	- dep. I.Parādnieks
	- dep. I.Čepāne
	- dep. K.Seržants
Likumprojekts „Grozījumi Notariāta likumā” (Nr. 413/Lp11) (2.lasījums) (Dok. Nr. 3279)
Ziņo	- dep. I.Lībiņa-Egnere
Debates	- dep. V.Agešins
Likumprojekts „Par Līgumu par Eiropas Stabilitātes mehānisma dibināšanu” (Nr. 991/Lp11) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 3122, 3293)
Ziņo	- dep. R.Ražuks
Likumprojekts „Grozījums Likumā par budžetu un finanšu vadību” (Nr. 989/Lp11) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 3120, 3294)
Ziņo	- dep. R.Ražuks
Lēmuma projekts „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Mediācijas likums” (Nr. 477/Lp11) trešajam lasījumam” (Nr. 522/Lm11) (Dok. Nr. 3290)
Informācija par atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem
Paziņojums
	- Saeimas priekšsēdētāja S.Āboltiņa
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa	- Saeimas sekretāra biedrs J.Vucāns

 

Balsojumi

Datums: 19.12.2013 09:13:05 bal001
Par - 65, pret - 3, atturas - 26. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Augstskolu likumā (1026/Lp11), nodošana komisijām

Datums: 19.12.2013 09:23:11 bal002
Par - 43, pret - 42, atturas - 3. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām” (1029/Lp11), nodošana komisijām

Datums: 19.12.2013 09:30:07 bal003
Par - 59, pret - 14, atturas - 20. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Par atbildīgās komisijas maiņu. Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā (1034/Lp11), nodošana komisijām

Datums: 19.12.2013 09:30:45 bal004
Par - 70, pret - 7, atturas - 16. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā (1034/Lp11), nodošana komisijām

Datums: 19.12.2013 09:32:10 bal005
Par - 88, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Par Maijas Bogdanes apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi (523/Lm11)

Datums: 19.12.2013 09:37:35 bal006
Par - 90, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Par tiesnešu skaita noteikšanu Latvijas Republikas rajonu (pilsētu) tiesās (524/Lm11)

Datums: 19.12.2013 09:40:11 bal007
Par - 85, pret - 2, atturas - 2. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Par Ineša Feifera apstiprināšanu par Fiskālās disciplīnas padomes locekli (525/Lm11)

Datums: 19.12.2013 09:41:08 bal008
Par - 65, pret - 6, atturas - 7. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Par Mārtiņa Kazāka apstiprināšanu par Fiskālās disciplīnas padomes locekli (526/Lm11)

Datums: 19.12.2013 09:42:13 bal009
Par - 53, pret - 26, atturas - 3. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Par Mortena Hansena (Morten Hansen) apstiprināšanu par Fiskālās disciplīnas padomes locekli (527/Lm11)

Datums: 19.12.2013 09:43:21 bal010
Par - 61, pret - 15, atturas - 10. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Par Jāņa Platā apstiprināšanu par Fiskālās disciplīnas padomes locekli (528/Lm11)

Datums: 19.12.2013 09:44:17 bal011
Par - 63, pret - 6, atturas - 11. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Par Ingara Eriņa apstiprināšanu par Fiskālās disciplīnas padomes locekli (529/Lm11)

Datums: 19.12.2013 09:45:25 bal012
Par - 57, pret - 14, atturas - 12. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Par Ilo Kāzika (Ülo Kaasik) apstiprināšanu par Fiskālās disciplīnas padomes locekli (530/Lm11)

Datums: 19.12.2013 09:46:57 bal013
Par - 85, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām” (970/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 19.12.2013 09:54:53 bal014
Par - 29, pret - 47, atturas - 2. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.1. Grozījumi Kriminālprocesa likumā (1019/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 19.12.2013 09:59:46 bal015
Par - 29, pret - 49, atturas - 2. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.2. Grozījumi Kriminālprocesa likumā (1019/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 19.12.2013 10:00:10 bal016
Par - 30, pret - 50, atturas - 2. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.3. Grozījumi Kriminālprocesa likumā (1019/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 19.12.2013 10:00:32 bal017
Par - 53, pret - 24, atturas - 0. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Kriminālprocesa likumā (1019/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 19.12.2013 10:01:32 bal018
Par - 84, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Par Latvijas Republikā ievēlēto Eiropas Parlamenta deputātu darbības finansēšanas kārtības likuma atzīšanu par spēku zaudējušu (998/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 19.12.2013 10:09:25 bal019
Par - 85, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Valsts un pašvaldību instit?ciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā (1023/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 19.12.2013 10:10:24 bal020
Par - 83, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Par Ceturto papildu protokolu Eiropas Padomes Konvencijai par izdošanu (683/Lp11), 2.lasījums

Datums: 19.12.2013 10:11:31 bal021
Par - 83, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par nodokļiem un nodevām” (480/Lp11), 3.lasījums

Datums: 19.12.2013 10:13:04 bal022
Par - 83, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem” (748/Lp11), 3.lasījums

Datums: 19.12.2013 11:05:17 bal023
Par - 81, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.46. Grozījumi Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā (262/Lp11), 3.lasījums

Datums: 19.12.2013 11:06:31 bal024
Par - 86, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā (262/Lp11), 3.lasījums

Datums: 19.12.2013 11:08:28 bal025
Par - 60, pret - 0, atturas - 28. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma saistību tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (964/Lp11), 3.lasījums

Datums: 19.12.2013 11:13:14 bal026
Par - 31, pret - 49, atturas - 2. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.19. Grozījumi Civilprocesa likumā (966/Lp11), 3.lasījums

Datums: 19.12.2013 11:15:08 bal027
Par - 59, pret - 29, atturas - 0. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Civilprocesa likumā (966/Lp11), 3.lasījums

Datums: 19.12.2013 11:16:23 bal028
Par - 90, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par zemes reformas pabeigšanu pilsētās” (1000/Lp11), 1.lasījums

Datums: 19.12.2013 11:17:11 bal029
Par - 87, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” (1001/Lp11), 1.lasījums

Datums: 19.12.2013 11:18:11 bal030
Par - 89, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par zemes komisijām” (1002/Lp11), 1.lasījums

Datums: 19.12.2013 11:19:19 bal031
Par - 88, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā (1003/Lp11), 1.lasījums

Datums: 19.12.2013 11:20:30 bal032
Par - 87, pret - 1, atturas - 0. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem aizsargājamās teritorijās” (1004/Lp11), 1.lasījums

Datums: 19.12.2013 11:21:20 bal033
Par - 88, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos” (1005/Lp11), 1.lasījums

Datums: 19.12.2013 11:22:13 bal034
Par - 87, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” (1006/Lp11), 1.lasījums

Datums: 19.12.2013 11:23:29 bal035
Par - 87, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par 1937.gada 22.decembra Zemesgrāmatu likuma spēka atjaunošanu un spēkā stāšanās kārtību” (1007/Lp11), 1.lasījums

Datums: 19.12.2013 11:25:41 bal036
Par - 61, pret - 0, atturas - 23. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Elektronisko sakaru likumā (962/Lp11), 1.lasījums

Datums: 19.12.2013 11:33:11 bal037
Par - 57, pret - 28, atturas - 3. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (1015/Lp11), 1.lasījums

Datums: 19.12.2013 13:51:46 bal038
Par - 56, pret - 29, atturas - 2. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Veselības apr?pes finansēšanas likums (1016/Lp11), 1.lasījums

Datums: 19.12.2013 13:53:34 bal039
Par - 89, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Par Latvijas Republikas valdības un Indijas Republikas valdības līgumu par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma nodokļiem un tā protokolu (995/Lp11), 1.lasījums

Datums: 19.12.2013 13:54:03 bal040
Par - 92, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Par Latvijas Republikas valdības un Indijas Republikas valdības līgumu par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma nodokļiem un tā protokolu (995/Lp11), 1.lasījums

Datums: 19.12.2013 13:54:37 bal041
Par - 89, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Par Latvijas Republikas valdības un Indijas Republikas valdības līgumu par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma nodokļiem un tā protokolu (995/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 19.12.2013 13:55:30 bal042
Par - 88, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Par Pagaidu nolīgumu ceļā uz Ekonomisko partnerattiecību nolīgumu starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Centrālāfrikas Līgumslēdzēju pusi, no otras puses (973/Lp11), 1.lasījums

Datums: 19.12.2013 13:58:21 bal043
Par - 61, pret - 0, atturas - 25. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Ieroču un speciālo līdzekļu aprites likumā (974/Lp11), 2.lasījums

Datums: 19.12.2013 14:00:27 bal044
Par - 89, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Grozījums Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (746/Lp11), 2.lasījums

Datums: 19.12.2013 14:02:00 bal045
Par - 33, pret - 49, atturas - 3. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.6. Grozījumi Civillikumā (411/Lp11), 2.lasījums

Datums: 19.12.2013 14:02:23 bal046
Par - 29, pret - 47, atturas - 5. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.7. Grozījumi Civillikumā (411/Lp11), 2.lasījums

Datums: 19.12.2013 14:02:46 bal047
Par - 29, pret - 50, atturas - 5. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.8. Grozījumi Civillikumā (411/Lp11), 2.lasījums

Datums: 19.12.2013 14:03:10 bal048
Par - 60, pret - 0, atturas - 24. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Civillikumā (411/Lp11), 2.lasījums

Datums: 19.12.2013 14:04:33 bal049
Par - 85, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību” (412/Lp11), 2.lasījums

Datums: 19.12.2013 14:37:32 bal050
Par - 78, pret - 3, atturas - 3. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.8. Grozījumi Bāriņtiesu likumā (414/Lp11), 2.lasījums

Datums: 19.12.2013 14:41:46 bal051
Par - 87, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Bāriņtiesu likumā (414/Lp11), 2.lasījums

Datums: 19.12.2013 14:45:28 bal052
Par - 27, pret - 56, atturas - 2. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.1. Grozījumi Notariāta likumā (413/Lp11), 2.lasījums

Datums: 19.12.2013 14:46:07 bal053
Par - 60, pret - 26, atturas - 0. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Notariāta likumā (413/Lp11), 2.lasījums

Datums: 19.12.2013 14:48:17 bal054
Par - 56, pret - 25, atturas - 1. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Par Līgumu par Eiropas Stabilitātes mehānisma dibināšanu (991/Lp11), 1.lasījums

Datums: 19.12.2013 14:48:40 bal055
Par - 56, pret - 1, atturas - 26. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Par Līgumu par Eiropas Stabilitātes mehānisma dibināšanu (991/Lp11), 1.lasījums

Datums: 19.12.2013 14:50:47 bal056
Par - 56, pret - 24, atturas - 3. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījums Likumā par budžetu un finanšu vadību (989/Lp11), 1.lasījums

Datums: 19.12.2013 14:51:06 bal057
Par - 56, pret - 2, atturas - 25. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Grozījums Likumā par budžetu un finanšu vadību (989/Lp11), 1.lasījums

Datums: 19.12.2013 14:51:56 bal058
Par - 86, pret - 0, atturas - 1. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Mediācijas likums” (Nr.477/Lp11) trešajam lasījumam (522/Lm11)

 

Frakciju viedokļi
2013.gada 19.decembrī

Vadītāja. Cienījamie radioklausītāji! Tiešraidē no Saeimas nama Sēžu zāles skan „Frakciju viedokļi”.

Pirms brīža noslēgusies šī gada rudens sesijas pēdējā Saeimas sēde, un par tās aktualitātēm jums pastāstīs Saeimas deputāti.

Pirmajam šodien vārdu dodu Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšsēdētājam Augustam Brigmanim. Lūdzu!

A.Brigmanis (ZZS).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Jā, tiešām atkal kāds darba cēliens noslēdzies. Un jāsaka tiešām, ka tas bija gana interesants, pilns dažādiem notikumiem, spraigs, un, protams, visu to vainagoja Ministru prezidenta Valda Dombrovska demisija.

Gribu pateikt to, ka Zaļo un Zemnieku savienība ir gatava pragmatiski un principiāli strādāt arī, ja tas būs iespējams, nākošajā valdībā. Šis process pašreiz ir diezgan sarežģīts – vairāki premjera amata kandidāti ir izsijāti, neviens no viņiem pašreiz nav izrādījies pienācīgi... līdz galam cienīgs... Prezidents nevienu no viņiem nav akceptējis. Bet ļoti ceru, ka līdz šā gada beigām vismaz parādīsies kāds jauns kandidāts. Mēs esam gatavi kandidātus apspriest un tālāk arī diskutēt, un tālāk arī spriest par nākošajām mūsu atbildības sfērām.

Gribu pateikt to, ka Saeimas šīsdienas sēde bija gana bagāta ar dažādām likumdošanas iniciatīvām. Un viens no šiem jautājumiem, par ko deputāti ļoti diskutēja, bija likumprojekts „Grozījumi Bāriņtiesu likumā”; tas ir dziļi emocionāls un tajā pašā laikā arī darbietilpīgs jautājums.

Gribu vēl pateikt, ka mums stāv priekšā atbildīgs darba cēliens starptautiskajā jomā – Eiropas prezidentūra. Zaļo un Zemnieku savienība ir gatava parakstīt tādu sadarbības memorandu starp Saeimas frakcijām, kurš skar kopīgu darbu, lai mēs šo atbildīgo cēlienu sagaidītu, visi būdami tomēr zināmā mērā vienoti.

Un nobeigumā gribu visiem novēlēt tiešām priecīgu Jauno gadu, skaistus Ziemassvētkus, lai miers un prieks valda jūsu mājās! Paldies jums!

Vadītāja. Paldies Brigmaņa kungam.

Nākamajam vārds Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas deputātam Valērijam Agešinam. Lūdzu!

V.Agešins (SC).

Paldies.

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Mēs atveram grāmatu. Tai ir baltas lapas. Mēs paši tajā rakstām vārdus, kas veidos mūsu veiksmes stāstu. Grāmatas nosaukums ir „Iespējas”. Jaunais gads būs pirmajā lapaspusē.

2013.gadā ir aizritējuši jau gandrīz pilni 12 mēneši, un „Saskaņas Centra” frakcijas deputātiem ir, ko pateikt, analizējot savu darbu parlamentā. Jāatzīst, ka, strādājot opozīcijā, nav tik vienkārši ietekmēt vairākuma lēmumu pieņemšanu, jo diemžēl, neraugoties uz pamatotiem un loģiskiem mūsu priekšlikumiem, Saeimā nereti nostrādā tā sauktā balsošanas mašīna. Neskatoties uz to, šogad mūsu frakcija Saeimā iesniedza vairāk nekā 50 likumprojektu, un daži no tiem tomēr tika nodoti izskatīšanai Saeimas komisijām, bet diemžēl tālāk netika virzīti. Tas nozīmē, ka koalīcija ne vienmēr uzdrošinās publiski iebilst pret veselu virkni mūsu sociāli ekonomisko ideju, taču vēlāk nevirza tās pieņemšanai.

Mūsu darba kārtībā bijuši daudzi jautājumi, kas saistīti ar cilvēku elementāru izdzīvošanu. Kaut arī esam opozīcija valdībai, mēs neesam opozīcija Latvijas tautai, un mums arī šogad ir izdevies panākt konkrētus pozitīvus rezultātus, piemēram, nodrošināt, lai invalīdiem, kas dodas vecuma pensijā, tiktu saglabāta piemaksa par darba stāža gadiem. Tieši pēc mūsu iniciatīvas valsts beidzot pievērsa uzmanību jēdzienam „bezmaksas izglītība”, un vecākiem tagad ir vairāk skaidrības jautājumā par mācību līdzekļu iegādi salīdzinājumā ar to, kā tas bija iepriekšējos gados.

Mēs aktīvi strādājām arī, iesniedzot priekšlikumus Saeimā skatāmajiem likumprojektiem, un kopējais šo priekšlikumu skaits šogad sasniedzis divus simtus. No šiem 200 mūsu priekšlikumiem īpaši būtu jāatzīmē vairāk par 80 priekšlikumiem likumprojektam „Par valsts budžetu 2014.gadam” un to pavadošajiem likumprojektiem, jo mums patiesi rūp, kā cilvēki izdzīvos, kad saistībā ar pāreju uz eiro jau tā nebūs viegli. Ir izčibējuši koalīcijas solījumi samazināt iedzīvotāju ienākuma nodokli no 24 procentiem uz 22 procentiem. Mēs savukārt uzskatām, ka 2014.gadā jāpaaugstina ar nodokļiem neapliekamie ienākumi, kā arī jāpalielina attaisnoto izdevumu summa par medicīniskajiem un izglītības pakalpojumiem, kuru valsts atmaksā iedzīvotājiem; jāsamazina PVN apkurei no 12 procentiem uz 5 procentiem, jāpārdala iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi par labu pašvaldībām, kā arī jāpilda saistības pret pedagogiem. Uzskatām, ka nepieciešams lielāks minimālās darba algas un ar nodokļiem neapliekamā minimuma pieaugums, kas varētu mazināt pašlaik esošo sociālo nevienlīdzību.

Ilūziju par to, ka mūsu priekšlikumos kāds no koalīcijas iedziļināsies, diemžēl nav, bet tāda ir mūsu nostāja, kuru gatavojamies aizstāvēt 11.Saeimā un īstenot reālajā dzīvē 12.Saeimā.

Šogad mēs ļoti aktīvi izmantojām vēl vienu no mūsu rīcībā esošajām iespējām – iesniegt deputātu jautājumus ministriem, lai atbilstoši Saeimas kārtības rullī paredzētajai procedūrai saņemtu atbildes pēc būtības. Esam uzdevuši valdībai virkni neērtu jautājumu un savlaicīgi izgaismojuši lietas, kuras tiek slēptas sabiedrībai. Šogad šādu jautājumu bijis īpaši daudz – vairāki desmiti jautājumu bloku, turklāt vairāki no tiem par „Liepājas metalurgu” un Finanšu ministrijas kliedzošo bezatbildību šajā lietā.

Esmu pārliecināts, ka sabiedrības vairākums daudz augstāk vērtē sociālo taisnīgumu, nevis „tiesiskuma koalīcijas” abstraktos principus un saukļus, kas paši par sevi nenodrošina nekādu vispārēju labklājību. Domāju, ka tieši sociālais taisnīgums un iedzīvotāju labklājība ir galvenais mērķis lielākajai sabiedrības daļai, kuras prāti vēl nav pilnībā nomākti ar lozungiem par etnisko identitāti un oligarhiem. Uzskatu, ka Latvijā dzīvo gudri cilvēki, kuri spēs novērtēt mūsu reālos darbus.

Ar gaismu un ticību lai jūsu mājās atnāk Ziemassvētki, ar laimi un panākumiem – Jaunais 2014.gads! Lai izdodas!

Vadītāja. Paldies deputātam Valērijam Agešinam.

„Frakciju viedokļus” turpina frakcijas VIENOTĪBA deputāts Jānis Reirs. Lūdzu!

J.Reirs (VIENOTĪBA).

Labdien, radioklausītāji! Ņemot vērā, ka šī bija pēdējā Saeimas šī gada sēde, gribu sveikt visus iedzīvotājus ar nākamo – 2014.gadu, novēlēt laimi, saticību.

Savā darbā esam cīnījušies par to, lai varētu katrs iedzīvotājs, katrs Latvijas iedzīvotājs, just to, ka ekonomika veseļojas, ka budžeta līdzekļi pieaug. Un praktiski, analizējot tos likumprojektus un tos lēmumus, ko esam pieņēmuši, un arī budžetu, mēs varam apliecināt, ka 2014.gada budžets... budžetu sajutīs katrs iedzīvotājs, šo pozitīvo ietekmi varēs just katra iedzīvotāja maciņā: gan algu pielikums skolotājiem, gan algu pielikums mediķiem, gan algu pielikums iekšlietu sistēmā strādājošajiem, gan nodokļu atlaides, nodokļu samazinājums. Sociālais nodoklis visiem darbiniekiem tiek samazināts par 1 procentu (pusprocents – darba ņēmēja pusē, un pusprocents – darbinieka pusē). Neapliekamais minimums strādājošajiem tiek celts no 45 uz 53 latiem, par apgādībā esošām personām – no 80 uz 116 latiem. Lielākā daļa pensionāru jau šī gada septembrī ir izjutuši pensiju indeksāciju. Tātad tika indeksētas mazās pensijas, un vidējais pensijas apjoms gadā pieauga par 80 latiem jeb 115 eiro. Ir arī paredzēts – un jau ir sarunas ar nevalstiskajām organizācijām par to –, ka 2014.gada budžetā tiks atjaunota visu pensiju indeksācija neatkarīgi no pensijas apjoma.

Gribu atgādināt, ka, piemēram, Lietuva saviem pensionāriem vēl pat nav atjaunojusi agrākajā līmenī pensijas, ko viņa nogrieza 10 procentu apmērā. Tā ka mūsu budžeta atveseļošanās, es domāju, ir straujāka, un to mēs varam izjust.

Nākamgad pieaugs atbalsts arī invalīdiem. Pieaugs atbalsts jaunajiem vecākiem un atbalsts bērniem, kuru vecāki izvairās maksāt uzturlīdzekļus. Šiem mērķiem ir atvēlētas... veltītas prāvas summas. Saistībā ar tā saukto demogrāfijas vienošanos panākts, ka no nākamā gada 1.septembra brīvpusdienas pienāksies jau pirmo trīs klašu skolēniem. Tagad, šogad, ir 1.–2.klasēm, bet no nākamā gada 1.septembra būs arī 3.klasēm.

Izglītības un zinātnes ministrijai paredzēts papildus piešķirt 6,7 miljonus latu zinātnes bāzes risinājumiem, pedagogu darba algu samaksas nodrošināšanai un citām programmām.

Kultūras ministrijai plānots atvēlēt papildus 12,3 miljonus latu, 4,4 miljonus piešķirot papildus pašvaldību mērķdotācijām kultūras jomā.

Papildus paredzēti 28 miljoni veselības aprūpei, ārstniecības personāla darba samaksai, lai, kā es jau teicu, nodrošinātu ambulatoro ārstniecību, zāļu iegādi, medikamentu centralizēto piegādi.

Aizsardzības ministrijai ir līdzekļu palielinājums par 11 miljoniem latu.

Uz vienlīdzības principiem balstītas atlīdzības nodrošināšanai iekšlietu sistēmā strādājošajiem, speciālo ugunsdzēsības un glābšanas transportlīdzekļu iegādei un veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības paaugstināšanai amatpersonām iekšlietu sistēmā ir paredzēti 9,7 miljoni latu.

Papildus jau esošajai palīdzībai Zemkopības ministrijai papildu finansējums ir 2,8 miljoni latu.

Labklājības ministrijas programmām finansējums ir vairāk nekā 9 miljoni latu.

Tas viss pierāda, ka mēs esam pieņēmuši budžetu ar izaugsmi, mēs esam domājuši par to, lai mazinātu ieņēmumu nevienlīdzību, jo šis līdzekļu pieaugums ir straujāks cilvēkiem ar mazām algām, mazu atalgojumu. Tātad arī šis budžets un 2013.gada nogalē pieņemtie lēmumi veicinās valsts ekonomiskās izaugsmes nodrošināšanu.

Vēlreiz gribu sveikt visus ar nākamo – 2014.gadu un novēlēt mums visiem veiksmi. Paldies.

Vadītāja. Paldies deputātam Jānim Reiram.

Nākamajam vārds Reformu partijas frakcijas deputātam Romualdam Ražukam. Lūdzu!

R.Ražuks (RP).

Esiet sveicināti, cienījamie radioklausītāji, šajā laikā pirms Ziemassvētkiem! Un, tuvojoties Jaunajam gadam, atļaujiet novēlēt visu mūsu partijas deputātu vārdā gaišus, priecīgus, mājīgus Ziemassvētkus un Jauno gadu, kas piepildīs tās mūsu un jūsu cerības, kam varbūt nebija lemts piepildīties šajā gadā.

Šodien, kā jau parasti ceturtdienās Saeimas sēžu laikā, noritēja diezgan intensīvs darbs – dažādos lasījumos pieņēmām dažādus svarīgus likumprojektus, un daļu no tiem pat varētu uzskaitīt starp svarīgākajiem šajā rudens sesijā.

Ārkārtīgi svarīgs ir likumprojekts „Veselības aprūpes finansēšanas likums”; tas pat Veselības ministrijā tiek dēvēts par reformu veselības aprūpē, jo tas paredz sasaistīt veselības apdrošināšanu ar iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksāšanu. Tātad principā tie, kas nemaksā šo nodokli, nevarēs saņemt... Grupa iedzīvotāju (pēc Veselības ministrijas aprēķiniem, apmēram 9 procenti no darbspējas vecuma iedzīvotājiem) nemaksā iedzīvotāju ienākuma nodokli.

Notika diezgan vētrainas debates, taču te ir jāsaka, ka nepieciešams ievērot sociālā taisnīguma principu: kas nemaksā nodokļus, tas plānveida palīdzību saņemt nevarēs. Un, no otras puses, tas arī varbūt dotu nelielu... nu, samērā nelielu (ja aptuveni 700 miljoni eiro ir veselības aprūpes jomas gada budžets, tad te varētu būt runa par apmēram 10 miljoniem eiro) pienesumu veselības aprūpei.

Šis likums noteiks ne tikai to, ka iedzīvotāju ienākuma nodokļa nemaksātāji nesaņems plānveida veselības aprūpi par brīvu, bet arī to, kādā veidā tiks finansēta veselības aprūpe, no kādiem avotiem, kam kas pienākas, kādas sociālās grupas tiks apdrošinātas no valsts. Proti, pensionāri, bērni, studenti, tie, kuri kopj bērnus invalīdus, un vēl vesela rinda sociāli jutīgu grupu tiks apdrošinātas no valsts. Protams, šeit nepieciešams vēl daudz precizējumu, jo vēl ir daudz neskaidrību, bet tas ir noteikts solis uz mūsu veselības aprūpes sistēmas sakārtošanu.

Otrs tāds svarīgs likumprojekts šodien bija likumprojekts „Par Līgumu par Eiropas Stabilitātes mehānisma dibināšanu”. Jāsaka, tas ir ļoti svarīgs līgums, kam mēs sākam pievienoties ar šodienas balsojumu. Eirosistēmas valstis, Eiropas Savienības valstis, no Eiropas Stabilitātes mehānisma krīzes gadījumā var saņemt ātru un izdevīgu palīdzību. Un ar šo Latvija apņemas gan iemaksāt savu daļu, gan arī piedalīties lēmumu pieņemšanā par to, kādas valstis saņems un cik lielu šo palīdzību. Tātad tas ir vēl viens panākums, vēl viens ieguvums no eiro ieviešanas.

Kopumā Reformu partijas frakcija atzīmē šo rudens sesiju kā rezultātiem ļoti bagātu: daudz tiešām svarīgu likumu un lēmumu tika pieņemts. Kā galvenos es uzskaitītu tos, kuri saistīti ar iedzīvotāju labklājības celšanu, un šajā ziņā galvenie likumi un lēmumi tika pieņemti budžeta ietvaros. Vairākām iedzīvotāju kategorijām – skolotājiem, iekšlietu sistēmas darbiniekiem, mediķiem – atsākta algu celšana; tas tuvina mūs tai situācijai, kas bija pirms 2009.gada krīzes.

Runājot par nākamo ļoti svarīgo aspektu – tā saukto demogrāfijas paketi –, šeit ir jāmin vesela virkne pabalstu, palielināts neapliekamais minimums, kā arī pārējā valsts palīdzība.

Nu, un trešais, manuprāt, svarīgākais likumprojekts, kas tika pieņemts, ir par dubultpilsonību; tas atļaus daudziem dažādu iemeslu dēļ no Latvijas aizbraukušajiem Latvijas pilsoņiem savus bērnus... un arī citu kategoriju cilvēkiem būs pieejama šī iespēja – reģistrēties par Latvijas Republikas pilsoņiem.

Arī Reformu partija ir gatava parakstīt šo memorandu, kopīgu vairākām partijām, kuras to vēlas, par Eiropas Padomes prezidēšanu, kas tuvojas Latvijai, kā arī intensīvi strādāt, izveidojot vienotu bloku ar labēji centriskajām Saeimā pārstāvētajām partijām, lai virzītu savu premjera amata kandidātu, ko, cik saprotams, mūsu kolēģi no VIENOTĪBAS tuvākajā laikā nosauks.

Visu to labāko jums! Sagaidīsim Ziemassvētkus, nosvinēsim Jauno gadu un ar jaunu spēku atsāksim darbu likumdošanas jomā!

Vadītāja. Paldies deputātam Romualdam Ražukam.

Un „Frakciju viedokļus” šodien noslēdz Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!”–„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas deputāte Vineta Poriņa. Lūdzu!

V.Poriņa (VL–TB/LNNK).

Labdien, godātie radioklausītāji! Nacionālās apvienības vārdā es gribu jums novēlēt ģimeniskus, gaišus un mierīgus Ziemassvētkus un pārtikušu un veiksmīgu Jauno gadu. Gribu likt uzsvaru tieši uz vārdu „ģimeniskums”, kas savā ziņā ir bijis ļoti aktuāls dažādu Saeimas komisiju darbā.

Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas un it īpaši Demogrāfijas lietu apakškomisijas vārdā gribu teikt, ka ģimeniskums ir galvenā pamatvērtība. Un, kā es arī vakar teicu, viesojoties Zemgalē, Skaistkalnē, – ja ģimenē cilvēki jūtas labi, tad tas jau ir sava veida... neliels paradīzes modelis šeit, virs zemes. To es arī novēlu visiem.

Šodien Saeimas sēdē bija 36 darba kārtības jautājumi. Pievērsīšos tikai dažiem no likumprojektiem, kuri tika atbalstīti un par kuriem tika diskutēts.

Vispirms es gribu atzīmēt to, ka Saeima atbalstīja likumprojektu „Grozījumi Vispārējās izglītības likumā”. Ir paredzēts, ka, ja tādās starptautiskās institūcijās kā TOEFL, IELTS un citas, kas nodarbojas ar svešvalodu prasmes testēšanu, skolēns būs veicis šādu pārbaudījumu, viņam nevajadzēs atkārtoti kārtot skolā šādu eksāmenu. Tātad būs vieglāka pārbaudes kārtība.

Otrais ir likumprojekts „Grozījumi Augstskolu likumā”. Ir priekšlikums, ka, līdzīgi kā citas institūcijas, piemēram, kā Tiesībsarga birojs un kā Ārlietu ministrija, kas sniedz ik gadus pārskatu par Latvijas ārpolitiku, arī Augstākās izglītības padome, kuru Saeima apstiprina, reizi 12 mēnešos sniegs pārskatu par savu darbību un, protams, kopumā sniegs pārskatu par Latvijas augstāko izglītību.

Tā kā izglītība ir valsts prioritāte (es ceru, ka ne tikai formāli, bet arī faktiski), gan politiķi, gan visi Latvijas iedzīvotāji sapratīs, ka šai prioritātei ir jābūt arī darbos, ne tikai vārdos. Manuprāt, diskusijas par Augstākās izglītības padomes darbu ir vajadzīgas tik augstā līmenī kā Saeima. Tas lieku reizi atgādinātu par to, kāda ir augstākās izglītības virzība Latvijā, un katrā ziņā tas visu šo procesu tikai uzlabotu.

Trešais, ko es gribu teikt. Kā vienai no Latvijas sabiedrības integrācijas pamatnostādņu autoriem man personīgi šodien ļoti būtisks šķiet likumprojekts „Grozījumi likumā „Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām””, kas, kā zināms, ir likumprojekts, ko „Saskaņas Centrs” virza ik gadu pirms Ziemassvētkiem. Šajā likumprojektā „Saskaņas Centra” deputāti paredz, ka ir vajadzīgs arī... ka pareizticīgo Ziemassvētkiem ir jābūt papildu brīvdienai visiem. Kā viena no Latvijas sabiedrības integrācijas pamatnostādņu autoriem es tomēr uzskatu, ka integrāciju šāds priekšlikums neveicinās. Es ļoti dziļi cienu jebkuras reliģijas pārstāvjus gan Latvijā, gan ārpus Latvijas robežām, bet tomēr, tā kā vēsturiski mēs esam valsts, kur tāpat kā pārējā Eiropā Ziemassvētki tiek atzīmēti konkrētos datumos, es neredzu vajadzību savā ziņā sadalīt Latvijas sabiedrību vēl ar svinamām dienām. Un, iespējams, zināma integrācija gan notiktu, bet tad tā, manuprāt, būtu integrācija kādā citā kaimiņvalstī. Tā vairs nebūtu latviska Latvija, ja mēs vēl arī šādu papildu brīvdienu atbalstītu.

Zīmīgs ir Saeimas balsojums par šo likumprojektu: 43 bija par to, ka vajadzētu papildu brīvdienu – brīvdienu arī pareizticīgo Ziemassvētkos, 42 bija pret un 3 atturējās. Kopumā likumprojekts netika atbalstīts, bet, kā jūs, cienījamie radioklausītāji, jūtat, patiesībā balsojums ir ļoti kritisks, un laiks rādīs, kāds šajā jautājumā balsojums būs turpmāk.

Ceturtais, ko es gribu šodien īpaši izcelt, ir likumprojekts „Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā”. Tas tika nodots darbam Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā, lai strādātu pie tā, lai mikrouzņēmumu nodoklis, kas ir 9 procenti, netiktu paaugstināts.

Un, protams, ļoti sasāpējis, daudz diskutēts jautājums ir saistībā ar bāriņtiesu darbību Latvijā. Šodien tika atbalstīts likumprojekts „Grozījumi Bāriņtiesu likumā” otrajā lasījumā, un es ceru, ka trešajam lasījumam priekšlikumi būs konstruktīvi un ka šis likums kopumā tiks uzskatīts par apmierinošu un veiksmīgu. Pašreiz ir ārkārtīgi daudz diskutablu situāciju, jo bāriņtiesas ne vienmēr veic savu darbu tādā līmenī, kādā tām tas būtu jādara, un ir gadījumi, ka cieš gan mazi bērni, gan ģimenes, iespējams, tieši bāriņtiesu nekompetences dēļ. Es ceru, ka ar šī likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā šādu situāciju skaits Latvijā mazināsies vai to nebūs nemaz.

Vēl kā īpaši uzsveramu gribu cildināt Latvijas tiesībsarga rīcību. Diemžēl diskusijā Tiesībsarga birojā nevarēju piedalīties, kad bija runa par izglītības pāreju uz latviešu valodu: arī tiesībsargs veicināja un rosināja, lai sāktos sabiedriska diskusija gan par bērnudārzu, gan par skolu pāreju uz latviešu valodu. Es tajā laikā atrados Sociālo un darba lietu komisijā un strādāju pie Darba likuma grozījumiem saistībā ar dažādu svešvalodu prasmes nepamatotu pieprasīšanu Latvijā. Un, runājot par tiesībsargu, jāteic, ka... ir arī medijos lasīts, ka pret viņu ir vērsti daudzi un dažādi uzbrukumi pēc viņa paziņojuma. Kā Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas Parlamentu Asamblejas Latvijas delegācijas vadītāja gribu teikt, ka šie uzbrukumi nāk no tiem pašiem cilvēkiem, kuri starptautiski Latvijas valsti diskreditē, kuri savā ziņā sabiezina krāsas, sacīdami, ka nepilsoņiem nav vajadzīgo tiesību Latvijā; tie paši ir arī tie, kuri šobrīd ļoti kritizē tiesībsargu par viņa objektīvo lēmumu veicināt sabiedrisku diskusiju par to, lai visa izglītība Latvijā būtu vienota, nevis sadalīta.

Tas īsumā būtu viss. Es gribu vēlreiz novēlēt gaišus, ģimeniskus Ziemassvētkus un lai nākamais gads ir daudz veiksmīgāks nekā šis.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies Vinetai Poriņai.

Līdz ar to šodienas raidījums „Frakciju viedokļi” ir izskanējis.

Vēlot visiem jaukus Ziemassvētkus un visu to labāko Jaunajā gadā, saku paldies, ka klausījāties. Visu labu!

Atbildes uz deputātu iesniegtajiem jautājumiem
2013.gada 19.decembrī

Sēdi vada Latvijas Republikas 11.Saeimas priekšsēdētājas biedrs
Andrejs Klementjevs.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs

Sēdes vadītājs. Sākam atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem. Šodien darba kārtībā mums divi jautājumi.

Pirmais ir deputātu Elksniņa, Hļebņikova, Mirska, Zujeva un Orlova jautājums labklājības ministrei Ilzei Viņķelei „Par valsts pārvaldes līgumiem ar juridisko pakalpojumu sniedzējiem”.

Cik es saprotu, deputātus rakstiskā atbilde nav apmierinājusi. Sāksim uzdot jautājumus.

Pirmais uzdot jautājumu pieteicās Andrejs Elksniņš. Lūdzu jautājumu! Jums ir viena minūte, lai uzdotu jautājumu. Es gribu atgādināt, ka ministrei ir divas minūtes, lai atbildētu. Jums būs redzams laiks. Lūdzu iegaumēt to, ka pārkāpt šodien reglamentu nevajadzētu. Paldies.

A.Elksniņš (SC).

Jā.

Labdien, ministres kundze! Paldies, ka jūs atnācāt! Saistībā ar mūsu jautājumu jums par tiem juridiskajiem pakalpojumiem, kurus ir saņēmusi ministrija un ministrijas padotībā esošās iestādes, mūs uztrauc divi gadījumi, par kuriem, kā mēs domājam, jums būtu jāsniedz mums precīzāks skaidrojums.

Pirmkārt, runa ir par valsts sociālās aprūpes centru „Latgale”, kur attiecībā uz laika posmu no 2012.gada līdz... faktiski jau līdz 2015.gadam...

I.Viņķele (labklājības ministre).

Līdz kuram gadam, lūdzu?

A.Elksniņš. Līdz 2015.gadam.

I.Viņķele. Jā.

A.Elksniņš. ...ir noslēgti līgumi. Tie ir divi. Viens ir par 8841 lata, otrs – par 2160 latu izlietojumu, un pakalpojumu sniedzējs ministrijai ir tāda persona kā Sarmīte Zandere. Vienlaicīgi Sarmīte Zandere ir sociālās aprūpes centra „Latgale” iepirkumu speciāliste. Kā jūs varat izskaidrot to, ka juridiskos pakalpojumus minētajam sociālās aprūpes centram sniedz tā pati persona, kura tur vienlaicīgi atrodas darba tiesiskajās attiecībās, kura faktiski darbojas šajā centrā?

Sēdes vadītājs. Paldies par jautājumu.

Lūdzu, ministre, jums divas minūtes!

I.Viņķele. Precizēšu faktu kļūdas. Pirmām kārtām jāteic, ka, runājot par to līgumu, kas ir izsakāms 8841 lata un 67 santīmu apmērā, jūs minējāt neprecīzus līguma darbības termiņus. Tas līgums ir beidzies šī gada 31.jūlijā, bet jūs minējāt 2015.gadu.

A.Elksniņš. Tas ir otrais līgums!

I.Viņķele. Jā, bet jūs minējāt abus par 2015.gadu... (Zālē sarunas.)

Sēdes vadītājs. Lūdzu, nesarunājieties ar zāli!

I.Viņķele. Jūs minējāt faktu...

Sēdes vadītājs. Jums ir jautājums uzdots. Divas minūtes, jā.

I.Viņķele. ...jūs minējāt faktu kļūdu, jūs norādījāt, ka abu šo līgumu darbības termiņš ir līdz 2015.gadam. Es domāju, ka juristam saistoša ir korekta faktu nosaukšana. Arī Saeimas deputātam...

Tātad ir bijušas izsludinātas divas vakances – publisko iepirkumu speciālista un juriskonsulta amata vakance. Iespējams, jūs esat informēti, ka Latgalē ir tāda specifika, ka uz darba vietām sociālās aprūpes centros, sākot ar sociālo aprūpētāju un beidzot ar iepirkumu speciālistu vietām, diemžēl cilvēki nepiesakās. Taču tās funkcijas ir jāveic, tur mums, tā sacīt, neviens atlaides nedod, un tādēļ mēs esam izmantojuši šo iespēju: vienīgais iespējamais pretendents uz šo amata pienākumu pildīšanu bija Sarmīte Zandere, kas pieteicās uz divu pakalpojumu sniegšanu. Es neredzu tur pretrunas. Kādēļ gan juriskonsults nevarētu būt arī iepirkumu speciālists? Kur tas ir noteikts, ka tas nav iespējams?

Sēdes vadītājs. Paldies par atbildi.

Lūdzu otro jautājumu! Ieslēdziet mikrofonu Andrejam Elksniņam! Lūdzu jautājumu!

A.Elksniņš. Es gan, ministres kundze, redzu šeit gan pretrunas, gan saistību ar likuma par valsts līdzekļu izšķērdēšanas novēršanu prasībām, gan saistību ar iespējamiem korupcijas riskiem: viena amatpersona, kura strādā minētajā sociālās aprūpes centrā par iepirkumu speciālisti, vienlaicīgi šim pašam aprūpes centram piedaloties iepirkumu procedūrā, vinnē konkursā par juridisko pakalpojumu sniegšanu.

Tas bija stāsts par „Latgali”, ko jūs tikko minējāt, bet tas nav vienīgais. Identiska situācija ir arī Labklājības ministrijā, kur juriskonsulta pakalpojumus vairāk nekā 20 tūkstošu latu apmērā sniedz tāda persona kā Raivis Grīnbergs (un tieši laikā, kad jūs esat ministre un atbildīgā par šo sfēru!), un turklāt Raivis Grīnbergs Labklājības ministrijas Juridiskajā departamentā ir iepirkumu speciālists. Vai šajā situācijā šī persona, atbildēdama faktiski par iepirkumiem jūsu tiešā padotībā esošajā Juridiskajā departamentā, vienlaicīgi varētu būt tā persona, kura nez kāpēc vinnēja juridisko pakalpojumu iepirkuma konkursā? Es jums varu pateikt 10 cilvēkus, kuri gribētu pieteikties uz šādu labvēlību varbūt tieši no jūsu puses, lai saņemtu šādus ienākumus... viennozīmīgi.

Sēdes vadītājs. Paldies par jautājumu.

I.Viņķele. Acīmredzot jums ir bijusi ārkārtīgi traumatiska pieredze pirms Saeimas deputāta pilnvaru iegūšanas, un tādēļ jūs esat tik... tik... tāds, kāds jūs esat. Bet fakts ir tāds, ka Raivis Grīnbergs nesniedz juriskonsulta pakalpojumus, viņš mums ir publisko iepirkumu speciālists attiecībā uz Eiropas Savienības fondu projektiem. Raivis Grīnbergs saņem atalgojumu un sniedz pakalpojumus, veicot iepirkumu speciālista funkcijas attiecībā uz Eiropas Savienības fondu projektiem; tā ir absolūta prasība. Es īsti neredzu, kur tur ir jūsu minētie riski. Jūs varbūt varat izskaidrot plašāk.

Sēdes vadītājs. Paldies par atbildi.

Nākošo jautājumu uzdos Ņikita Ņikiforovs Sakarā ar to, ka viņš nav starp tiem deputātiem, kuri parakstīja jautājumu, viņam būs tiesības uz trim jautājumiem.

Pirmo jautājumu, lūdzu, Ņikita Ņikiforov!

Ņ.Ņikiforovs (SC).

Paldies.

Labdien, ministres kundze! Kā jūs varat komentēt tādu tendenci (es varētu tā teikt!), ka bijušie ministrijas darbinieki, kas pirms tam bija štata darbinieki Labklājības ministrijā, nu, piemēram, Jānis Baltiņš, Jānis Spilve, pēc aiziešanas no darba sāk vinnēt visādos konkursos par juridisko pakalpojumu sniegšanu tai pašai ministrijai, kurā viņi agrāk strādāja? Vai, jūsuprāt, tas ir normāli, ētiski un jūs neredzat šeit nekādas zināmas likumsakarības?

Sēdes vadītājs. Paldies par jautājumu.

Lūdzu, ministres kundze!

I.Viņķele. Man ir prieks par emocionāli uzlādētiem jautājumiem, tomēr es ļoti labprāt vēlētos no Saeimas deputāta sagaidīt nevis emocionāli uzlādētu jautājumu, bet faktoloģiski uzlādētu jautājumu, kurā jūs paskaidrotu, kas, jūsuprāt, prettiesisks un neatbilstīgs esošajam likuma regulējumam būtu mūsu juridisko pakalpojumu iepirkumā.

Ciktāl es esmu informēta, arī Latvijā pastāv darbaspēka kustības brīvība un cilvēkiem ir tiesības pārtraukt darba attiecības. Un arī Elksniņa kungs ļoti labi zina, ka to var darīt – būt gan advokāts, gan pēc tam strādāt arī algotu darbu, sākot ar valsts institūcijām un beidzot ar privātiem uzņēmumiem.

Šie cilvēki atbilstoši specifikācijai ir vinnējuši konkursā jeb tikuši atzīti par atbilstošiem tām prasībām, kas ir bijušas izsludinātas attiecībā uz juridisko pakalpojumu sniegšanu.

Starp citu, Labklājības ministrijā šo pakalpojumu sniegšanu ir pārbaudījusi arī Valsts kontrole. Vienīgais aizrādījums ir bijis saistīts ar apmaksas par pakalpojumiem organizēšanas kārtību. Šo Valsts kontroles aizrādījumu mēs esam ņēmuši vērā un izpildījuši. Turpmāka uzskaite par pakalpojumiem tiek veikta atbilstoši faktam, proti, nostrādāto stundu skaitam. Valsts kontrole nav konstatējusi tos pārkāpumus; tie pat nebija pārkāpumi, ko jūs minējāt.

Sēdes vadītājs. Paldies par jautājumu.

Ņikitam Ņikiforovam ir tiesības uzdot otru jautājumu. Lūdzu!

Ņ.Ņikiforovs. Labi, runāsim par faktiem.

Kā jūs varat izskaidrot faktu, ka tajā informācijā, ko jūs sniedzāt atbildē uz deputātu jautājumu (konkrēti ir runa par noslēgto līgumu ar Edgaru Štālu par juridisko pakalpojumu sniegšanu – konsultācijām, atzinumiem un projektiem), ir minēta viena summa, bet publiski pieejamā informācijā Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras mājaslapā ir norādīta pavisam cita summa?

I.Viņķele. Par kuru jautājumu ir runa?

Ņ.Ņikiforovs. Par līgumu ar Edgaru Štālu par konsultācijām, atzinumiem un projektiem. Jūsu sniegtajā atbildē summa ir 1586 lati, bet Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras mājaslapā ir 2400 lati. Vai tas ir tas pats Edgars Štāls, vai tas ir kaut kas...? Kas tie par brīnumiem?

I.Viņķele. Nu, brīnumi ir Ziemassvētkos. Šeit ir... jums tiek sniegta informācija par faktiski veiktajām izmaksām. Un, ņemot vērā, cik korekti jūs uzdodat jautājumus... Ja jūs šo brīnumu noformētu rakstiski, tad pilnīgi noteikti jūs saņemtu rakstiski arī detalizētu skaidrojumu.

Sēdes vadītājs. Jā. Es lūdzu deputātu uzdot jautājumu skaidrāk! Es saprotu, ka ministres kundze nesaprata jūsu jautājumu par tiem cipariem. Tas tagad vēl būs jūsu otrais jautājums, tas vēl neskaitās trešais.

I.Viņķele. Man būtu jājautā arī, kurā sadaļā VSAA mājaslapā jūs skatījāties. Šī nav korekta diskusija. Tā parāda, kāda ir jūsu izpratne...

Sēdes vadītājs. Ieslēdziet, lūdzu, mikrofonu Ņikitam Ņikiforovam! Es saprotu, ka turpinām uzdot otro jautājumu. Konkrēti, par ko mēs runājam, par kādu sadaļu? Grūti orientēties papīrā!

Ņ.Ņikiforovs. Mēs runājam par sadaļu par noslēgtajiem līgumiem. Ir juridisko konsultāciju un pārstāvniecības pakalpojumi... Tas ir Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras mājaslapā... Un arī jūsu atbildē par konkrēto līgumu tas ir atspoguļots... ministrijas atbildē tas ir atspoguļots, bet tur ir pavisam cita summa. Līdz ar to rodas jautājums: kur ir pareizā summa par noslēgtā līguma apjomu – jūsu atbildē vai Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras mājaslapā? Un man jāpiebilst, ka šis līgums, šis konkrētais līgums, ir jau izpildīts. Tā ka šīm summām it kā ir jāsakrīt, bet tās nesakrīt. Līdz ar to rodas precizējošs jautājums: kur ir korekti dati?

I.Viņķele. Paldies par precizējošo jautājumu. Precizēsim un sniegsim atbildi.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Tā. Trešo jautājumu! Būs vai nebūs?

Paldies. Paldies ministrei par to, ka veltījāt mums laiku! Priecīgus, laimīgus jums svētkus! Tiksimies nākošgad. Paldies.

Otrs jautājums ir deputātu Elksniņa, Hļebņikova, Mirska, Zujeva un Orlova jautājums finanšu ministram Andrim Vilkam „Par valsts pārvaldes līgumiem ar juridisko pakalpojumu sniedzējiem”.

Lūdzu, ministra kungs, atbildiet uz papildjautājumiem!

Pirmo jautājumu uzdos deputāts Andrejs Elksniņš.

A.Vilks (finanšu ministrs).

Jā, labi. Lūdzu! Esmu gatavs. (No zāles: „Jā, jā, lūdzu!”) Rakstiskā veidā atbilde ir iesniegta.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, deputāta kungs!

A.Elksniņš (SC).

Labdien, ministra kungs! Mums ir... patiesībā nav daudz jautājumu. Mēs atbildē saņēmām datus attiecībā uz juridiskās palīdzības saņemšanu no Latvijas Hipotēku un zemes bankas puses, bet atbildē nav norādītas ne noslēgto līgumu summas, ne arī detaļas attiecībā uz juridisko pakalpojumu veidu, aizbildinoties, ka tā ir konfidenciāla informācija.

Vai mēs varētu lūgt jūs iesniegt mums detalizētu informāciju (iespējams, arī ierobežotas pieejamības statusā), lai mēs tomēr varētu iepazīties ar faktiski valstij piederošās... ar valstij piederošajām kapitāla daļām un līdzekļu izlietojumu par juridiskās palīdzības līgumiem (atbilstoši Informācijas atklātības likuma prasībām un ņemot vērā Ministru kabineta padotību parlamentam)?

Sēdes vadītājs. Paldies par jautājumu.

Lūdzu, ministra kungs!

A.Vilks. Nu, es diemžēl nevarēšu šeit jūs, tā teikt, iepazīstināt ar kaut kādām vairāk pieejamām detaļām, jo tas tiešām... tas ir komercnoslēpums, un tur ne tikai valsts... ir bijuši iesaistīti šo banku transformācijā arī privātie komersanti. Pēc mums pieejamās informācijas, tam tiešām ir juridiski cits statuss. Tā ir konfidenciāla informācija.

Sēdes vadītājs. Paldies par atbildi.

Otro jautājumu uzdos Andrejs Elksniņš. Lūdzu!

A.Elksniņš. Paldies, ministra kungs, par atbildi. Tā, protams, ir ļoti īpatnēja.

Bet tagad man ir sekojošs jautājums: vai minētā informācija par summām, kas tika izlietotas juridiskajai palīdzībai, ir zināma jums kā ministram, un kādas ir ministra attiecības ar parlamentu saistībā ar parlamentāro uzraudzību, kāda ir noteikta Latvijas Republikas Satversmē?

Sēdes vadītājs. Paldies par jautājumu.

Ministra kungs, divas minūtes atbildei.

A.Vilks. Ā... Es nevarēšu atbildēt par tām summām, jo acīmredzot tas arī ir komercnoslēpums, tāpēc... nu, šajā brīdī tā informācija nav pieejama. Es nevaru pateikt, kurā brīdī tā varētu būt pieejama, bet šobrīd nav pieejama.

Sēdes vadītājs. Paldies.

A.Vilks. Manā rīcībā nav šādas informācijas par summām.

Sēdes vadītājs. Jā, skaidra atbilde.

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu Ņikitam Ņikiforovam!

Ņ.Ņikiforovs (SC).

Labvakar, ministra kungs! Gribu lūgt precizējumu saistībā ar iepriekšējiem jautājumiem. Vai es pareizi sapratu, ka jums nav zināmas summas, par kādām ir noslēgti līgumi starp Latvijas Hipotēku un zemes banku un vairākiem juridisko pakalpojumu sniedzējiem?

A.Vilks. Nu, man tie nav pieejami, es to informāciju neesmu prasījis... Es domāju, tā ir konfidenciāla. Es katrā ziņā neesmu prasījis šādu informāciju. Es domāju, tā ir konfidenciāla... pietiekami augstā aizsardzības līmenī.

Sēdes vadītājs. Paldies par atbildi.

Ņikita Ņikiforovs uzdos otro jautājumu. Lūdzu!

Ņ.Ņikiforovs. Jā, labi.

Valsts akciju sabiedrība „Valsts nekustamie īpašumi” – diezgan liela un spēcīga valsts institūcija, kas apsaimnieko, kā mēs zinām, valsts nekustamos īpašumus. Izrādās, ka... Vai tad viņiem nav Juridiskā departamenta... vai tad juristi tur nav pietiekoši kvalificēti? Jo viņiem ir noslēgti līgumi, lai... es citēšu: „lai analizētu noslēgtos līgumus”. Tātad viņi algo juristus, lai analizētu pašu noslēgtos līgumus. Vai tā ir parasta prakse valsts akciju sabiedrībā „Valsts nekustamie īpašumi”? Un vai jūs zinājāt par to, ka viņi nav pietiekoši kvalificēti, lai izanalizētu pašu noslēgtos līgumus?

Sēdes vadītājs. Paldies par jautājumu.

Lūdzu, ministra kungs! Divas minūtes jūsu atbildei.

A.Vilks. Es domāju, ka lielākoties jau tie tiek analizēti pašu spēkiem, bet es pieļauju, ka ir bijuši gadījumi, kas ir pietiekami sarežģīti, vai arī varētu būt bijušas problēmas ar... tieši ar pašu personālu, jo 2011., 2012.gadā ir bijuši brīži, kad ir bijusi būtiska kadru mainība. Tā ka jāsaprot, ka... Es domāju, ka galvenokārt tas tiek darīts pašu spēkiem, bet acīmredzot ir pietiekami sarežģīti objekti, kuru sakarā ir vajadzīga papildu resursu piesaistīšana.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu nākošo jautājumu, Ņikita Ņikiforov!

Ņ.Ņikiforovs. Pēdējais jautājums, ministra kungs, ir saistībā ar juridiskās palīdzības sniegšanu sakarā ar – es atkal citēšu! – „valsts vārdā sniegtajiem galvojumiem”.

Tātad sanāk, ka sākumā valsts sniedz kaut kādu galvojumu (nu, es nezinu, varētu būt vairāki galvojumi, bet, nu, piemēram, ir runa par galvojumu „Liepājas metalurga” gadījumā) un pēc tam sāk analizēt, par ko tad galvo? Vai tā tas sanāk? Īsti nesaprotu, nepieciešams paskaidrojums tomēr.

Sēdes vadītājs. Lūdzu atbildi!

A.Vilks. Nu, kā mēs lieliski zinām, tieši „Liepājas metalurga” gadījumā šis bija uzdevums, kas no Saeimas tika dots Valsts kasei, – šādu galvojumu izsniegt, neņemot vērā nekāda veida rekomendācijas. Tā ka mēs to visu tagad redzam – to, kādas sekas ir radījis šāds uzspiests darījums. Un līdz ar to šis galvojums ir bijis neadekvāts, un acīmredzot tagad tas rada papildu resursu piesaistīšanas nepieciešamību.

Bet, ja runājam par nākotni, – vairs jau netiks privātām sabiedrībām izsniegti galvojumi. Tā ka tādām situācijām vairs nevajadzētu rasties.

Sēdes vadītājs. Paldies deputātiem, paldies ministra kungam!

Mēs līdz ar to beidzam sēdi. Priecīgus svētkus! Uz redzēšanos!

A.Vilks. Paldies, jums tāpat!

SATURA RĀDĪTĀJS
Atbildes uz deputātu iesniegtajiem jautājumiem
2013. gada 19. decembrī

Labklājības ministres Ilzes Viņķeles atbilde uz deputātu jautājumu „Par valsts pārvaldes līgumiem ar juridisko pakalpojumu sniedzējiem” (Nr. 115/J11) (pilns jautājuma teksts pielikumā) (Atbildes dok. Nr. 3265)
Papildjautājums	- dep. A.Elksniņš
Atbilde	- labklājības ministre I.Viņķele
Papildjautājums	- dep. A.Elksniņš
Atbilde	- labklājības ministre I.Viņķele
Papildjautājums	- dep. Ņ.Ņikiforovs
Atbilde	- labklājības ministre I.Viņķele
Papildjautājums	- dep. Ņ.Ņikiforovs
Atbilde	- labklājības ministre I.Viņķele
Finanšu ministra Andra Vilka atbilde uz deputātu jautājumu „Par valsts pārvaldes līgumiem ar juridisko pakalpojumu sniedzējiem” (Nr. 120/J11) (pilns jautājuma teksts pielikumā) (Atbildes dok. Nr. 3258)
Papildjautājums	- dep. A.Elksniņš
Atbilde	- finanšu ministrs A.Vilks
Papildjautājums	- dep. A.Elksniņš
Atbilde	- finanšu ministrs A.Vilks
Papildjautājums	- dep. Ņ.Ņikiforovs
Atbilde	- finanšu ministrs A.Vilks
Papildjautājums	- dep. Ņ.Ņikiforovs
Atbilde	- finanšu ministrs A.Vilks
Papildjautājums	- dep. Ņ.Ņikiforovs
Atbilde	- finanšu ministrs A.Vilks