Latvijas Republikas 11.Saeimas
ziemas sesijas astotā sēde
2014.gada 20.februārī
Sēdi vada Latvijas Republikas 11.Saeimas priekšsēdētāja
Solvita Āboltiņa.
Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Frakciju viedokļi
Sēdes vadītāja. Labrīt, cienījamie kolēģi! Ir pulksten 9.00. Lūdzu, ieņemiet vietas!
Pirms mēs sākam 20.februāra sēdi, informēju jūs, ka tepat mums kaimiņos norisinās ļoti traģiski notikumi, kuros vairāk nekā 20 cilvēki ir zaudējuši dzīvību un vairāk nekā 200 cilvēki šobrīd vēl ir slimnīcā. Līdz ar to es aicinu sākt mūsu sēdi ar klusuma brīdi, lai pieminētu tos cilvēkus, kuri ir gājuši bojā. (Klusuma brīdis.) Paldies.
Pirms mēs sākam izskatīt apstiprināto šīsdienas sēdes darba kārtību, informēju jūs, ka ir saņemti trīs priekšlikumi par iespējamām izmaiņām tajā.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis Juridiskās komisijas iesniegumu ar lūgumu izdarīt izmaiņas 20.februāra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā komisijas izstrādāto likumprojektu „Grozījumi Civilprocesa likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts darba kārtībā iekļauts.
Savukārt Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir lūgusi izdarīt izmaiņas 20.februāra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojektu „Grozījumi likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav.
Juridiskā komisija ir lūgusi izdarīt izmaiņas 20.februāra sēdes darba kārtībā un izslēgt no tās likumprojektu „Grozījums Krimināllikumā” izskatīšanai trešajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsaucieni no zāles: „Ir!”) Deputātiem ir iebildumi.
Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai izdarītu izmaiņas 20.februāra sēdes darba kārtībā un izslēgtu no tās likumprojektu „Grozījums Krimināllikumā” izskatīšanai trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 71, pret - 14, atturas - 1. Tātad darba kārtība ir grozīta un likumprojekts no darba kārtības izslēgts. Paldies.
Sākam izskatīt apstiprināto grozīto sēdes darba kārtību.
Pirmā darba kārtības sadaļa - „Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem”.
Saeimas Prezidijs ierosina Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas iesniegto likumprojektu „Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.
„Par” pieteikusies runāt deputāte Ināra Mūrniece.
I.Mūrniece (VL-TB/LNNK).
Godātie kolēģi! Jūsu uzmanībai tiek piedāvāts Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas izstrādāts likumprojekts. Praktiski tas tapa Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas izveidotajā darba grupā, kur mēs analizējām un papildinājām Elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes likumdošanas iniciatīvas. Kopumā šis likumprojekts sakārto un precizē virkni normu apraides jomā. Detalizētāk pievērsīšos divām būtiskām normām.
Pirmkārt, par situāciju radio apraides jomā. Esam konstatējuši, ka ir nepieciešams paaugstināt slieksni radio apraides jomā nacionālā plašsaziņas līdzekļa statusa saņemšanai.
Otrkārt, likumprojektā paredzēts papildināt NEPLP pilnvaras. Padomes uzdevums ir monitorēt mediju saturu. Deputātu neizpratni un izbrīnu komisijas sēdē raisīja padomes pārstāvju teiktais, ka vairāk nekā pusgadu padome neesot saņēmusi no kādas radiostacijas tai pieprasīto programmas ierakstu. Kā tas praktiski varēja būt noticis? Padome pieprasa ierakstu, radiostacija mēnesi vilcinās sniegt atbildi. Pēc mēneša padome vēlreiz pieprasa šo ierakstu, tad vēlreiz tiek sūtīta atbildes vēstule no radiostacijas, un tā - līdz aprit pusgads.
Likumprojekts paredz šādas situācijas novērst, skaidri nosakot, ka padome pati ir tiesīga veikt nepieciešamos programmu ierakstus un tos izmantot, kā arī par pārkāpumiem ļoti operatīvi sodīt plašsaziņas līdzekli.
Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija lūdz tās iesniegto likumprojektu nodot tikai un vienīgi šai komisijai, kā arī lemt par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā Saeimas šodienas sēdē.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka likumprojekts tiks nodots Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai? Deputātiem iebildumu nav. Tātad likumprojekts komisijai nodots. Paldies.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Bāriņtiesu likumā” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Juridiskajai komisijai, nosakot, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijām nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Civillikumā” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Juridiskajai komisijai, nosakot, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijām nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Civilprocesa likumā” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums likumā „Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ģimenes tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību”” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Juridiskās komisijas izstrādāto likumprojektu „Grozījumi Civilprocesa likumā” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? (No SC frakcijas: „Balsot!”) Deputāti lūdz balsojumu.
Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai Juridiskās komisijas izstrādāto likumprojektu „Grozījumi Civilprocesa likumā” nodotu Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - nav, atturas - 25. Likumprojekts komisijai nodots. Paldies.
Saeimas Prezidijs ierosina Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas izstrādāto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots. Paldies.
Nākamā darba kārtības sadaļa - „Par atvaļinājuma piešķiršanu”.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Klāva Olšteina iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņam neapmaksātu atvaļinājumu no šā gada 17.februāra līdz 21.februārim. Atvaļinājums ir piešķirts, un par to jūs tagad tiekat informēti. Paldies.
Nākamā darba kārtības sadaļa - „Likumprojektu izskatīšana”.
Bet, pirms mēs skatām nākamo sadaļu, paziņoju, ka ir saņemti vēl trīs iesniegumi par iespējamām izmaiņām šīsdienas sēdes darba kārtībā.
Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija lūdz izdarīt izmaiņas 20.februāra sēdes darba kārtībā un izskatīt pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas komisijā komisijas izstrādāto likumprojektu „Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi?
„Par” pieteikusies runāt deputāte Ināra Mūrniece. Lūdzu!
I.Mūrniece (VL-TB/LNNK).
Godātie kolēģi! Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija lūdz pirmajā lasījumā apstiprināt šo likumprojektu. Komisijā tas tika pieņemts vienbalsīgi.
Sēdes vadītāja. Paldies, Mūrnieces kundze, bet šobrīd mēs lemjam vēl tikai par darba kārtības izmaiņām... (Smejas.)
I.Mūrniece. Es atvainojos!
Sēdes vadītāja. Jā. Paldies.
Tātad deputātiem nav iebildumu pret to, ka likumprojekts tiks izskatīts pirmajā lasījumā. Paldies.
Savukārt Juridiskā komisija arī lūdz izdarīt izmaiņas 20.februāra sēdes darba kārtībā un izskatīt pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas komisijā komisijas izstrādāto likumprojektu „Grozījumi Civilprocesa likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem ir iebildumi.
Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai izdarītu izmaiņas 20.februāra sēdes darba kārtībā un iekļautu tajā izskatīšanai pirmajā lasījumā Juridiskās komisijas izstrādāto likumprojektu „Grozījumi Civilprocesa likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - nav, atturas - 30. Darba kārtība grozīta. Likumprojekts darba kārtībā iekļauts. Paldies.
Un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz izdarīt izmaiņas 20.februāra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā izskatīšanai pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas komisijā komisijas iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.
Līdz ar to nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””, pirmais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Romualds Ražuks.
R.Ražuks (RP).
Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija izskatīja un iesniedz izvērtēšanai Saeimas sēdē grozījumus likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”. Vēlos vērst jūsu uzmanību uz to, ka pagājušā gada 19.decembrī tika pieņemti grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā, paaugstinot pabalstu apmērus un nosakot jaunu kārtību... paplašinot pabalstu klāstu ugunsdrošības un ugunsdzēsības, robežsardzes, kā arī Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes darbiniekiem.
Jaunie pabalsti pilnveido sociālās aizsardzības sistēmu amatpersonām, ņemot vērā viņu nelielo atalgojumu, un aizstāj veselības un dzīvības apdrošināšanas neesamību, ko valsts pašreizējā brīdī nevar atļauties, tādā veidā nodrošinot amatpersonu sociālo aizsargātību ne tikai gadījumos, kad viņas pilda ar dzīvības vai veselības apdraudējumu saistītus dienesta pienākumus, bet visā dienesta laikā.
2013.gada 19.decembrī pieņemtie grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā paredz arī paplašināt apmaksātu veselības aprūpes pakalpojumu klāstu šo kategoriju amatpersonām. Būtiski ir norādīt, ka apdrošināšanas kompānijas, ievērojot amatpersonu veicamo dienesta pienākumu pastāvīgi augsto risku, nav ieinteresētas apdrošināt viņu dzīvību. Apdrošināšanas gadījumā prēmiju maksājumu summas būtu ļoti lielas, un tām būtu būtiska ietekme uz valsts budžeta izdevumiem. Šo iemeslu dēļ izdevīgāk ir aizvietot apdrošināšanu ar vienreizēja pabalsta izmaksu, par ko arī tika pieņemti šie decembrī likumā izdarītie grozījumi.
Taču šeit vienlaikus ir arī jāpasaka, ka saskaņā ar likumu „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” minētie jaunie pabalsti ir apliekami ar iedzīvotāju ienākuma nodokli, kas atšķiras no pārējo pabalstu aplikšanas ar iedzīvotāju ienākuma nodokli kārtības. Ņemot vērā iepriekš minēto, ir secināms, ka nepieciešams vienādot jau esošo pabalstu un no jauna ieviesto pabalstu izmaksas nosacījumus, kā arī novērst šo valsts noteikto sociālo garantiju aplikšanu ar iedzīvotāju ienākuma nodokli tām amatpersonām, kuras atrodas valsts aizsardzībā.
Tāpēc šie likuma grozījumi ir atbalstāmi, un, ņemot vērā to, ka 2014. budžeta gads jau ir sācies, ir nepieciešams noteikt šiem likuma grozījumiem steidzamību.
Sēdes vadītāja. Tātad vispirms mums ir jābalso par likumprojekta atzīšanu par steidzamu.
Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai likumprojektu „Grozījumi likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” atzītu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 92, pret un atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.
R.Ražuks. Komisijas vārdā lūdzu nobalsot šos grozījumus likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” un pieņemt pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 91, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un otrā lasījuma laiku.
R.Ražuks. Ja godājamai Saeimai nebūtu iebildumu, es aicinu pieņemt šo likumprojektu arī otrajā, galīgajā, lasījumā, lai varētu uzsākt pabalstu izmaksāšanas procesu.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
Tātad lūdzu vēlreiz zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 90, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījums Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadības likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Romualds Ražuks.
R.Ražuks (RP).
Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija izskatīja un virza izskatīšanai Saeimas sēdē likumprojektu „Grozījums Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadības likumā”.
Atgādinu, ka likumprojektā ir runa par iepriekšējās likuma redakcijas piemērošanu jaunajam Kohēzijas fonda līdzekļu izmaksas periodam.
Esam saņēmuši trīs priekšlikumus.
1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
R.Ražuks. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Arī atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko panta daļu numerāciju.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
R.Ražuks. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
R.Ražuks. Visi priekšlikumi ir izskatīti. Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadības likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 92, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”, trešais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Andrejs Judins.
A.Judins (VIENOTĪBA).
Cienījamie kolēģi! Trešajā lasījumā izskatām likumprojektu Nr.746/Lp11 - „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”, kurā iekļauts likumprojekts Nr.950/Lp11.
Likumprojektu izskatīja Krimināltiesību politikas apakškomisija 4.februārī, un 10.februārī... es atvainojos, 12.februārī, tas izskatīts arī Juridiskās komisijas sēdē.
Ir saņemti 12 priekšlikumi.
1. un 2.priekšlikums saistīts ar taksometru lietošanas noteikumu pārkāpšanu. Tieslietu ministrija ierosina... tieslietu ministrs ierosināja noteikt atbildību autopārvadātājam. Patlaban saskaņā ar 137.1 pantu administratīvā atbildība ir paredzēta taksometra vadītājam un klientam. Ņemot vērā, ka Autopārvadājumu likumā ir paredzēts pārvadātāja pienākums nodrošināt nepieciešamo taksometra aprīkojumu (tāds pienākums ir, bet atbildība nav noteikta), ir nepieciešamība grozīt Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu.
1. - tieslietu ministra Bordāna priekšlikums. Ir atbalstīts daļēji, iekļaujot 2. - Juridiskās komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
A.Judins. 2. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts. (No zāles: „Balsot!”)
Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. - Juridiskās komisijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 62, pret - nav, atturas - 30. Priekšlikums ir atbalstīts.
A.Judins. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas saistīts ar 173.2 pantā noteikto sankciju. Atbalstot grozījumus otrajā lasījumā, sankcijā vēl bija minēti lati, bet tagad mums ir svarīgi... pareizi būtu noteikt eiro, un līdz ar to šis tehniskais grozījums ir veikts.
Juridiskā biroja priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Judins. 4. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Tas ir atbalstīts un paredz izslēgt no Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 176.1 pantu, kurā paredzēta atbildība par sabiedrisko organizāciju darbības uzsākšanas un izbeigšanas noteikumu pārkāpšanu. Šo grozījumu ierosināja Tieslietu ministrija, un tā skaidrojums ir ļoti vienkāršs: cilvēki var veidot biedrības, nereģistrējot tās. Tieši tad būtībā var risināt problēmas, par tām diskutēt, un tā ir normāla prakse. Taču, ja ir kāda biedrība, par kuru ir pieņemts lēmums, ka tā vairs nedrīkst turpināt strādāt, bet tā tomēr veic neatļautas darbības, tad cilvēki var tikt sodīti pēc citiem pantiem, piemēram, par dokumentu viltošanu vai par citiem likumpārkāpumiem. Bet pati par sevi sabiedrisko organizāciju darbības uzsākšanas vai izbeigšanas noteikumu pārkāpšana... nu nav tā darbība, par kuru ir jāparedz administratīvā atbildība.
Līdz ar to Juridiskās komisijas 4.priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Judins. 5. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Tas paredz izslēgt Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 213.pantā, kas nosaka tiesneša kompetenci, izskatot lietas... Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 175.8 pantu un 176.1 pantu. Tātad 175.8 pantu ir paredzēts izslēgt tāpēc, ka par šo pārkāpumu vairs nav paredzēts sods - arests, un līdz ar to sodīt var nevis tiesa, nevis tiesneši, bet policija. Turklāt mēs tikko atbalstījām 176.1 panta izslēgšanu no Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa, un līdz ar to vairs nav loģiski saglabāt atsaukto pantu arī minētajā normā.
Tātad 5.priekšlikums - Juridiskās komisijas priekšlikums - ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Judins. 6.priekšlikums ir saistīts ar iepriekšējo un paredz papildināt Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 214.pantu ar norādi uz 175.8 pantu. Proti, tas paredz, ka turpmāk 175.8 pantā paredzēto sodu piemēros policija.
Juridiskās komisijas priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Judins. 7. - tieslietu ministra Bordāna priekšlikums. Tas paredz papildināt 238.1 panta astoto daļu ar otro teikumu un noteic, ka turpmāk, ja pie administratīvās atbildības sauc valdes locekli, kuram Latvijas Republikā nav deklarētās dzīvesvietas adreses, dzīvesvieta šā kodeksa izpratnē ir komercsabiedrības juridiskā adrese. Izdiskutējusi šo priekšlikumu, Juridiskā komisija nolēma to atbalstīt.
Tātad priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Judins. 8. - tieslietu ministra Bordāna priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļaujot to Juridiskās komisijas 9.priekšlikumā. Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 262.pantu fiziskās personas pārstāvis var būt rīcībspējīga persona. Mēs salīdzinoši nesen grozījām Civilprocesa likumu un turpmāk runāsim nevis par rīcībspēju vai rīcībspējas neesamību, bet par rīcībspējas ierobežošanu. Ir mainīta terminoloģija, un līdz ar to Tieslietu ministrija piedāvā grozīt attiecīgo normu.
Savukārt Juridiskais birojs, lai nodrošinātu vienotu terminoloģisko pieeju, piedāvāja modificēt šo priekšlikumu.
Tātad 8.priekšlikums ir daļēji atbalstīts, iekļaujot to 9.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
A.Judins. Tātad 9.priekšlikums - Juridiskās komisijas priekšlikums -, ņemot vērā Juridiskā biroja priekšlikumu, ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Judins. 10. - tieslietu ministra Bordāna priekšlikums. Arī tas ir saistīts ar rīcībspējas jautājumu. Daļēji atbalstīts, iekļaujot Juridiskās komisijas 11.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
A.Judins. 11. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Judins. Un pēdējais, 12., ir Juridiskā biroja priekšlikums. Tas paredz izslēgt likuma spēkā stāšanās dienu, jo sākotnēji bija paredzēts, ka likumam jāstājas spēkā 2013.gadā. Tas nenotika. Līdz ar to ir paredzēts attiecīgo norādi izslēgt. Priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Judins. Lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - nav, atturas - 29. Likums pieņemts. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Nacionālās drošības likumā”, pirmais lasījums.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Edmunds Demiters.
E.Demiters (RP).
Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Komisija izskatīja likumprojektu „Grozījumi Nacionālās drošības likumā”.
Likumprojekts paredz, ka pārskats par nacionālo drošību tiek ietverts ikgadējā ziņojumā par Ministru kabineta paveikto un iecerēto darbību, lai novērstu šīs atskaites daļas dublēšanos divos ziņojumos. Likumprojekta mērķis ir noteikt regulāru izstrādes ciklu visiem nacionālās drošības jomas svarīgākajiem dokumentiem un veicināt to savstarpējo saskaņotību.
Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.
Vārds deputātam Jānim Ādamsonam.
J.Ādamsons (SC).
Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi!
Šī gada 14.janvārī Ministru kabinets bez īpašām debatēm - praktiski vispār bez debatēm, vienbalsīgi! - atbalstīja grozījumus Nacionālās drošības likumā, kuri paredz, ka ikgadējais pārskats par nacionālo drošību tiks iekļauts Saeimai sniegtajā Ministru prezidenta ikgadējā ziņojumā par iepriekšējā gadā paveikto.
Ko tas nozīmē?
Manuprāt, jau šobrīd Nacionālās drošības likuma spēkā esošā redakcija ļauj pilnvērtīgi plānot un īstenot nacionālās drošības politiku, nodrošināt gan loģisku plānošanas ciklu, gan pēctecību, gan saskaņotību, tādēļ atsevišķu institūciju un amatpersonu nespēja profesionāli nodrošināt likumā noteikto normu izpildi nav un nevar būt par pamatu likuma izmaiņu veikšanai.
Cienījamie kolēģi! Jūs labi zināt, ka ik gadu mums šeit notiek debates gan par aizsardzības politiku, gan par ārpolitiku; arī tās neapšaubāmi ir Ministru kabineta darbības sastāvdaļas.
Komisijas sēdes laikā es ekspertiem, kas bija iesnieguši šo likumprojektu, uzdevu vienu elementāru jautājumu: vai Ministru kabineta pārskats par iepriekšējo gadu ir plašāks jēdziens par nacionālo drošību? Viennozīmīgi - nē! Nacionālā drošība ietver sevī ļoti daudzus jautājumus, kas bieži vien nav aktuāli Ministru kabinetam un nav vienmēr dienas kārtībā. Un te man rodas neizpratne par to, kā mēs varam kaut ko plašāku mēģināt iekļaut iekš kaut kā šaurāka.
Neskatoties uz to, ka Latvijā līdz šim ar drošības politikas veidošanu un īstenošanu ir bijusi, maigi sakot, problēma, tomēr vajadzētu katram censties godprātīgi un kompetenti pildīt savu darbu, nevis grozīt likumus tikai tāpēc, ka trūkst gribas, kompetences, zināšanu vai kā cita. Valsts drošības iestādēm tomēr vairāk vajadzēja koncentrēties uz saviem tiešajiem pienākumiem, pildot likumu normas, nevis mēģināt veidot nacionālo drošības politiku. Par nacionālās drošības politiku atbild Ministru kabinets un Saeima, kurai būtu jāizskata Ministru kabineta ikgadējais ziņojums.
Mums jau šobrīd ir likumdošanā paredzēts... ir iekļautas atsevišķas normas, kas, manuprāt, pilnībā neļauj mums, lēmējvarai, kontrolēt - pietiekošā apjomā kontrolēt! - izpildvaru. Kā mēs konstatējām, apspriežot šo likumprojektu komisijas sēdē, šobrīd Latvijā nav nevienas amatpersonas, kura atbildētu kopumā par nacionālās drošības politikas īstenošanu valstī. Ilgi apsprieduši šo jautājumu, beigās mēs nonācām pie secinājuma, ka tas acīmredzot tomēr ir Ministru prezidents, tāpēc ka Ministru prezidents atbild par visu.
Lielbritānijas parlamentā ikgadējo ziņojumu par nacionālo drošību apspriež no četrām līdz sešām stundām katru gadu, tiek iztaujātas atbildīgās amatpersonas. Mēs piedāvājam šo vitāli ļoti svarīgo jautājumu apspriest garāmejot, pat nediskutējot. Manuprāt, tā absolūti nav pareiza pieeja! Līdz ar to nav pieļaujams izslēgt no Nacionālās drošības likuma normu, liedzot Saeimai izskatīt Ministru prezidenta gadskārtējo ziņojumu par nacionālo drošību kā atsevišķu un īpaši svarīgu nacionālās drošības jautājumu. Un nav arī pieļaujams, ka Latvijā kā Eiropas Savienības dalībvalstī, kā NATO dalībvalstī šis nopietnais, būtiskais jautājums netiks apspriests Ministru kabinetā.
Man ir ļoti žēl, ka iepriekšējais Ministru prezidents Valdis Dombrovskis, kas vairāk nekā četrus gadus ir bijis Ministru prezidents, vēl līdz šim brīdim, par ko liecina iesniegtie grozījumi, īsti nav sapratis, kas ir nacionālā drošība un kāda nozīme ir nacionālās drošības politikas veidošanai Latvijas tālākajā attīstībā.
Es aicinu neatbalstīt šo likumprojektu, bet strādāt pie grozījumiem, kas pilnveidotu nacionālās drošības politiku, kas radītu iespēju to īstenot, nevis sašaurinātu šo jomu.
Sēdes vadītāja. Paldies. Vārds deputātam Kārlim Eņģelim.
K.Eņģelis (RP).
Godātais Prezidij, godātie kolēģi! Ādamsona kungs minēja vairākus apsvērumus, kuru dēļ arī es esmu pieteicies debatēt par šo likumprojektu, taču, neskatoties uz to, es tomēr aicināšu atbalstīt to pirmajā lasījumā.
Tas, ko minēja Ādamsona kungs, ka ziņojums par nacionālo drošību būtu ietverams kopējā atskaitē par Ministru kabineta paveikto un iecerēto, manuprāt, ir priekšlikums, kas ir ļoti pamatīgi jāizdiskutē. Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai būtu jāuzklausa pilnīgi visu iestāžu, kuras strādā nacionālās drošības nodrošināšanas jomā, viedokļi, jo ir jāpiekrīt, ka nacionālās drošības jautājumu mēs laikam nevaram reducēt tikai uz Ministru kabineta paveikto un plānoto darbību. Nacionālā drošība ir plašāks jautājums, un, manuprāt, būtu nedaudz dīvaini, ka mēs, runājot par Ministru kabineta paveikto un iecerēto, diskutētu arī par tādiem nacionālās drošības apdraudējumiem kā radikalizācija, ekstrēmisms, terorisma draudi, nelegālā migrācija. Iespējams, ka šīs lietas Latvijā šodien nav ar ļoti augstu apdraudējuma pakāpi, bet tas nenozīmē, ka mēs nevaram un ka mums nevajag par to runāt, jo mēs 1000 kilometru rādiusā ap mūsu valsti varam atrast vietas, kur šīs parādības ir ļoti izteiktas un kur tās rada reālu apdraudējumu, tā ka...
Mums noteikti Saeimā ir jāsaglabā iespēja runāt par tām atsevišķi, jo, runājot par šīm lietām Ministru kabineta darbības kopējā atskaitē, nacionālā drošība pazustu starp izglītību, starp sociālo politiku, starp ekonomiku un tautsaimniecību. Taču, ja mēs runājam atsevišķi, piemēram, par ārpolitiku, par kuru mums ir atsevišķa Saeimas sēde, kas veltīta ārpolitikas debatēm un ārlietu ministra ziņojumam, tad es domāju, ka nacionālā drošība nevarētu būt mazāk svarīga. Arī tā būtu pelnījusi atsevišķas debates, kur deputātiem būtu iespēja izteikties. Tā ka es aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā. Bet šīs bažas es tomēr esmu izteicis, jo domāju, ka šis priekšlikums, kas ir viens no jautājumiem, kuru šis likumprojekts piedāvā mainīt, ir ļoti pamatīgi jāizdebatē un ir nopietni jāpadomā, vai tas vispār ir vajadzīgs.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?
E.Demiters. Komisijā par šo jautājumu bija plašas, izvērstas debates, pēc kurām komisija likumprojektu atbalstīja. Un tāpēc komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Nacionālās drošības likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 64, pret - 1, atturas - 27. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
E.Demiters. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 28.februāris.
Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 28.februāris. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par valsts noslēpumu””, pirmais lasījums.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Ivans Klementjevs.
I.Klementjevs (SC).
Labrīt, cienījamie kolēģi! Izskatām likumprojektu „Grozījumi likumā „Par valsts noslēpumu”” (Nr.1062/Lp11) pirmajā lasījumā.
Likumprojekta mērķis ir nodrošināt valsts noslēpuma objektu pilnīgu saglabāšanu un aizsardzību un nepieļaut to nokļūšanu nepiederošu personu rokās. Ja rodas šaubas par to, vai spēkā esošais tiesiskais regulējums attiecībā uz materiāltehnisko līdzekļu apriti ir pietiekams un vai ka materiāltehniskie līdzekļi var nokļūt nepiederošu personu rokās, institūcijas vadītājs, izvērtējot riskus un sadarbojoties ar attiecīgo drošības iestādi, var noteikt papildu prasības, lai nepieļautu valsts noslēpuma objektu, NATO un Eiropas Savienības, kā arī ārvalstu klasificētās informācijas nelikumīgu izplatīšanu.
Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par valsts noslēpumu”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
I.Klementjevs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 28.februāris.
Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 28.februāris. Paldies.
I.Klementjevs. Paldies.
Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Elektroenerģijas nodokļa likumā”, pirmais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Vilnis Ķirsis.
V.Ķirsis (RP).
Augsti godātā priekšsēdētājas kundze! Kolēģi! Skatām likumprojektu „Grozījumi Elektroenerģijas nodokļa likumā”.
Likumprojekta būtība ir sekojoša. Proti, tuvākajā laikā būs iespēja iegādāties elektrību biržā, tāpēc ir nepieciešams nedaudz pamainīt likumā šī nodokļa maksāšanas kārtību.
Kas tad ir svarīgi? Ka pats nodoklis tātad paliek nemainīgs, mainās tikai kārtība. Turklāt tas attiecas tikai uz juridiskajām personām, nevis uz mājsaimniecībām.
Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Elektroenerģijas nodokļa likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
V.Ķirsis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 25.februāris.
Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 25.februāris. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”, pirmais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Andrejs Judins.
A.Judins (VIENOTĪBA).
Cienījamie kolēģi! Pirmajā lasījumā izskatām likumprojektu Nr.963/Lp11 - „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”.
Attiecīgais likumprojekts ir iesniegts kopā ar priekšlikumiem grozīt Elektronisko sakaru likumu, un šis likumprojekts patlaban ir aktīvs, jo šodien ir tieši pēdējā diena, kad var iesniegt priekšlikumus attiecīgajam likumprojektam.
Mūsu likumprojektu mēs izskatījām apakškomisijā 14.janvārī un 12.februārī diskutējām Juridiskajā komisijā par attiecīgajiem priekšlikumiem.
Tieslietu ministrijas pārstāvji, runājot par attiecīgo projektu, norādīja, ka konceptuāli virziens var tikt atbalstīts. Bet ir viena būtiska problēma: likumprojekts paredz, ka tiesības piemērot administratīvos sodus būs piešķirtas publisko... nevis publisko, atvainojos, bet privāto tiesību subjektam, proti, valsts akciju sabiedrībai, taču šāda prakse nav pareiza. Līdz ar to apakškomisijā šis priekšlikums netika atbalstīts, un, reaģējot uz to, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, kas ierosināja attiecīgos priekšlikumus, nosūtīja vēstuli un piedāvāja alternatīvu risinājumu, par kuru mēs arī diskutējam. Ņemot vērā, ka jautājums saistīts ar būvniecības pārraudzību, mēs uzskatām, ka pieņemt grozījumus jautājumā par to, kurš var sodīt, nebūtu pareizi, pirms ir izlemts jautājums, kura institūcija kontrolēs būvniecību. Līdz ar to Juridiskā komisija pieņēma lēmumu attiecīgo likumprojektu neatbalstīt.
Juridiskās komisijas vārdā aicinu likumprojektu neatbalstīt.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! (No zāles starpsaucieni: „Kā jābalso?”; „Jāklausās!”; „Kauns Smiltēnam!”; zālē smiekli.) Lūdzu rezultātu! Par - 7, pret - 75, atturas - 2. Likumprojekts nav atbalstīts. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums... Pirms mēs skatām nākamo darba kārtības jautājumu, informēju jūs, ka ir saņemts vēl viens iesniegums par iespējamām izmaiņām šīsdienas sēdes darba kārtībā.
Tātad deputāti Smiltēns, Pabriks, Čigāne, Viņķele, Rībena un citi ir lūguši izdarīt izmaiņas 20.februāra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Grozījumi likumā „Par zemes privatizāciju lauku apvidos”” (Nr.1066/Lp11) otrajam lasījumam, nosakot to līdz š.g. 3.martam”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā”, pirmais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Romāns Naudiņš.
R.Naudiņš (VL-TB/LNNK).
Labdien, godātie kolēģi! Skatām likumprojektu „Grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā”. Likumprojekts nepieciešams, lai Latvijas Republikas normatīvajos aktos pārņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu par elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumiem un lai precizētu atsevišķas Atkritumu apsaimniekošanas likuma normas, kā arī lai nodrošinātu Latvijas Republikas normatīvo aktu atbilstību Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par atkritumiem.
Likumprojekts arī paredz izslēgt no likuma normu, kas nosaka, ka atkritumu radītājs, kas saņēmis atbrīvojumu no dabas resursu nodokļa par iepakojumu vai videi kaitīgām precēm, visu sadzīves atkritumu apsaimniekošanai var izvēlēties jebkuru atkritumu apsaimniekotāju atbilstoši Ministru kabineta noteiktajiem kritērijiem. Ministru kabinets pēc noteikumu projekta par kritērijiem atkārtotas izskatīšanas un izvērtēšanas pieņēma lēmumu sagatavot likuma grozījumus, izslēdzot šo normu no likuma.
Komisija likumprojektu atbalstīja. Lūgums atbalstīt to pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
R.Naudiņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 25.februāris.
Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 25.februāris. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Enerģētikas likumā”, otrais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Jānis Ozoliņš.
J.Ozoliņš (RP).
Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu „Grozījumi Enerģētikas likumā”. Tātad šie grozījumi galvenokārt ir saistīti faktiski ar pakāpenisku gāzes tirgus piemērošanu Eiropas Savienības direktīvām. Galvenie grozījumi likumprojekta otrajā lasījumā ir saistīti ar grāmatvedības nodalīšanu pa darbības veidiem „Latvijas Gāzei” - gan ar maģistrālo vadu, gan glabāšanas, gan sadales un tirdzniecības grāmatvedības uzskaites jautājumiem, jo līdz 2014.gada 1.aprīlim arī gāzei būs jāizstrādā šie normatīvie akti un dokumenti.
Tāpat ir paredzēta trešās puses pieeja, kas attiecas gan uz pārvades sistēmu, gan arī uz Inčukalna pazemes krātuvi.
Tieši tāpat ir paredzēti grozījumi, kas aizliegs šķērssubsīdijas, citiem vārdiem sakot, lai no viena šī elementa nevar finansēt otru un lai nebūtu tā, ka beigu beigās patērētājs īsti nesaprot, par ko viņš maksā un kāda ir šī patiesā gāzes cena, cik maksā pārvade, cik maksā sadale.
Tieši tāpat arī pārejas noteikumos ir paredzēts no 2017.gada 3.aprīļa nodalīt pārvades sistēmas operatoru un arī sadales sistēmas operatoru.
Tas būtu īsumā par grozījumiem kopumā.
Esam saņēmuši 74 priekšlikumus.
1. - ekonomikas ministra Daniela Pavļuta priekšlikums par sistēmas operatoru. Daļēji atbalstīts, iekļauts 2.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
J.Ozoliņš. 2. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J.Ozoliņš. 3. - ekonomikas ministra Pavļuta priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 4.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
J.Ozoliņš. 4. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J.Ozoliņš. 5. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts, iekļauts 7.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
J.Ozoliņš. 6. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts, iekļauts 7.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
J.Ozoliņš. 7. - ekonomikas ministra Pavļuta priekšlikums. Daļēji... Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J.Ozoliņš. 8. - ekonomikas ministra Pavļuta priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J.Ozoliņš. 9. - ekonomikas ministra Pavļuta priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 10.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
J.Ozoliņš. 10. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J.Ozoliņš. 11. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J.Ozoliņš. 12. - ekonomikas ministra Pavļuta priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J.Ozoliņš. 13. - ekonomikas ministra Pavļuta priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 14.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
J.Ozoliņš. 14. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J.Ozoliņš. 15. - ekonomikas ministra Pavļuta priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 16.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
J.Ozoliņš. 16. - atbildīgās komisijas priekšlikums par termina „tirgus dalībnieks” definīciju. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J.Ozoliņš. 17. - deputāta Eināra Cilinska priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
J.Ozoliņš. 18. - deputāta Raimonda Vējoņa priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
J.Ozoliņš. 19. - ekonomikas ministra Pavļuta priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 20.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
J.Ozoliņš. 20. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J.Ozoliņš. 21. - deputāta Cilinska priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
J.Ozoliņš. 22. - ekonomikas ministra Pavļuta priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 23.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
J.Ozoliņš. 23. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J.Ozoliņš. 24. - ekonomikas ministra Pavļuta priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J.Ozoliņš. 25. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J.Ozoliņš. 26. - deputāta Cilinska priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
J.Ozoliņš. 27. - ekonomikas ministra Pavļuta priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J.Ozoliņš. 28. - ekonomikas ministra Pavļuta priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 29.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
J.Ozoliņš. 29. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J.Ozoliņš. 30. - deputāta Vējoņa priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 31.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
J.Ozoliņš. 31. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J.Ozoliņš. 32. - ekonomikas ministra Pavļuta priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
J.Ozoliņš. 33. - ekonomikas ministra Pavļuta priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J.Ozoliņš. 34. - ekonomikas ministra Pavļuta priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizējot.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J.Ozoliņš. 35. - ekonomikas ministra Pavļuta priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J.Ozoliņš. 36. - deputāta Vējoņa priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
J.Ozoliņš. 37. - ekonomikas ministra Pavļuta priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J.Ozoliņš. 38. - deputāta Cilinska priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
J.Ozoliņš. 39. - ekonomikas ministra Pavļuta priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J.Ozoliņš. 40. - ekonomikas ministra Pavļuta priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J.Ozoliņš. 41. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J.Ozoliņš. 42. - ekonomikas ministra Pavļuta priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J.Ozoliņš. 43. - ekonomikas ministra Pavļuta priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 44.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
J.Ozoliņš. 44. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J.Ozoliņš. 45. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J.Ozoliņš. 46. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J.Ozoliņš. 47. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Arī ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J.Ozoliņš. 48. - ekonomikas ministra Pavļuta priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J.Ozoliņš. 49. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J.Ozoliņš. 50. - ekonomikas ministra Pavļuta priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 51.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
J.Ozoliņš. 51. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J.Ozoliņš. 52. - ekonomikas ministra Pavļuta priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 53.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
J.Ozoliņš. 53. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J.Ozoliņš. 54. - ekonomikas ministra Pavļuta priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 55.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
J.Ozoliņš. 55. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J.Ozoliņš. 56. - ekonomikas ministra Pavļuta priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 57.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
J.Ozoliņš. 57. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J.Ozoliņš. 58. - ekonomikas ministra Pavļuta priekšlikums par atbildību par prasību neievērošanu dabasgāzes piegādē. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J.Ozoliņš. 59. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J.Ozoliņš. 60. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J.Ozoliņš. 61. - deputāta Ivara Zariņa priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 63.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Uzsākam debates. Vārds deputātam Ivaram Zariņam.
I.Zariņš (SC).
Labdien, kolēģi! Priekšlikuma būtība bija vienkārša - savstarpēji salāgot laikā veicamos liberalizācijas pasākumus, lai nesanāktu tā kā anekdotē par trim vīriem, kam bija jāstāda eglītes, kur vienam bija jārok bedrīte, otram jāieliek eglīte, bet trešajam bedrīte jāaizrok. Līdz šim esošajā redakcijā bija paredzēts tā, ka šie vīri neierodas vienlaicīgi... tātad šie liberalizācijas pasākumi savstarpēji nav salāgoti. Un līdz ar to sanāktu anekdotiska situācija, ka vīrs, kas aizrok bedrīti, ierodas pirmais, bet tas, kam jāiestāda eglīte, atnāk vēlāk. Un līdz ar to viss šis pasākums kļūst nejēdzīgs. Bet sakarā ar to, ka esošajā likumprojekta redakcijā ir paredzēts, ka visi šie vīri ziemā ieradīsies stādīt šīs eglītes, tas nozīmē, ka liberalizācija būs jāveic tad, kad no tās nebūs nekādas jēgas. Līdz ar to es atsaucu savu priekšlikumu.
Sēdes vadītāja. Paldies. Tātad priekšlikums ir atsaukts. Lūdzu, turpinām ar 62.priekšlikumu!
J.Ozoliņš. Paldies. Tātad 61.priekšlikums ir atsaukts.
62. - ekonomikas ministra Pavļuta priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 63.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
J.Ozoliņš. 63. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J.Ozoliņš. 64. - deputātu Čigānes, Ašeradena un Lejiņa priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 66.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu par 64.priekšlikumu. Lūdzu zvanu!
J.Ozoliņš. Tātad, kolēģi, šis komisijā ir daļēji atbalstīts priekšlikums.
Sēdes vadītāja. Jā, tas ir daļēji atbalstīts un iekļauts 66.priekšlikumā, bet deputāti lūdz balsojumu.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 64. - deputātu Čigānes, Ašeradena un Lejiņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 30, pret - 20, atturas - 35. Priekšlikums nav atbalstīts.
J.Ozoliņš. Paldies.
65. - deputāta Cilinska priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 66.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 65. - deputāta Eināra Cilinska iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 5, pret - 14, atturas - 64. Priekšlikums nav atbalstīts.
J.Ozoliņš. Paldies.
66. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.
Vārds deputātam Atim Lejiņam.
A.Lejiņš (VIENOTĪBA).
Godātais Prezidij, cienījamās dāmas, godātie kungi! Runa ir par enerģētiku, par enerģiju. Un es gribu jums mazliet pastāstīt fonu... pasniegt jums fona informāciju. Jūs droši vien daudz par to zināt, bet varbūt kaut ko arī jaunu no manis uzzināsiet. Piemēram, es jums jautāšu: kas ir lielākā gāzes ražotājvalsts pasaulē? (No zāles dep. J.Urbanovičs: „Katara! Katara!”) Nu, viss ir nepareizi! Nē! Nu parasti bija Krievija, vai ne, pirmajā vietā... Nē, Katara ir galīgi apakšā!
Kas ir pirmā lielākā ražotājvalsts šodien? (No zāles dep. I.Zariņš: „Amerika!”) Amerika! Pareizi! Zariņa kungam šoreiz taisnība! (Smiekli zālē. Daži deputāti aplaudē.) Otrajā vietā ir kas? Krievija! Trešajā vietā ir Kanāda.
Un ceturtajā vietā nāk Irāna (pie Irānas mēs vēlāk atgriezīsimies). Un tikai tad nāk visas tās arābu valstis.
Kā tas var būt, ka Amerika tagad ir vislielākā gāzes ražotājvalsts? (Un ne tikai gāzes! Pēc četriem gadiem tā būs arī lielākā naftas ražotājvalsts.) Vienkārši tāpēc, ka ir notikusi revolūcija: ir notikušas milzīgas, dramatiskas izmaiņas. Amerikā tagad iegūst gāzi vairāk nekā jebkad agrāk, un tas ir tāpēc, ka ir jaunas tehnoloģijas: panāk to, ka tā gāze, kas atrodas iežos, tiek sadrupināta ar dažādām tehnoloģijām, metodēm. Nāk ārā tā pati dabasgāze, bet - ar citādām tehnoloģijām.
Tagad padomājiet, ko mums tas nozīmē - gan Eiropā, gan pasaulē! Ja nu Amerika, kurai bija 33 - 33! - sašķidrinātās gāzes termināļi austrumu krastā, kas bija pilnu laiku nodarbināti, importējot sašķidrināto gāzi arī no tām pašām valstīm, tādām kā Katara un Saūda Arābija... Ja Amerika šodien vairs neimportē gāzi, tad - kas notiek? Protams, cena krītas.
Kā jūs domājat?... Vācija... Vācija, kurai ilgtermiņa līgums ar Krieviju, ar Gazprom, līdz 2035.gadam... Vācieši var pateikt krieviem tā: „Paskatieties, kas Amerikā notiek!”?! Un uzreiz Krievija nosit cenas. Uzreiz nosit cenas! Un Polija to pašu ir izdarījusi. Un vēl trakāk! Tagad Amerika jau pa drusciņai sāk pārdot gāzi pasaules tirgos. No tiem 33 termināļiem divi jau sāk nodarboties ar gāzes eksportu. Tas ir ļoti dārgs process, starp citu, - pārveidot termināli no importēšanas sistēmas uz eksportēšanas sistēmu. Bet tas lēnām tiek darīts.
Bet Amerika nesteidzas. Kāpēc? Tāpēc, ka Amerikā gāze ir tagad tik lēta, ka īstenībā gandrīz vairs neatmaksājas ražot gāzi. Un kāpēc tas ir izdevīgi Amerikas rūpniecībai? Tāpēc, ka Amerikā uzreiz rūpniecības izmaksas kritušās par divām trešdaļām. Tas nozīmē, ka Amerikas produkti pasaules tirgū tagad ir daudz lētāki nekā Eiropas.
Bet tanī pašā laikā tie, kas ražo gāzi, saka: „Mums vairs nav vērts to ražot, jo mēs neiesim par kapeikām strādāt!” Tāpēc Amerika ir spiesta ņemt vērā arī ražotāju intereses un sākt eksportēt.
Tātad ir divi termināļi, kas sāk jau eksportēt. Tas daudzums ir niecīgs, bet līdz 2020.gadam ir jau runa par 1,5 triljoniem - triljoniem! - kubikpēdu. Te Buiķa kungs ir matemātiķis. Izrēķiniet, cik 1,5 triljonos... cik kubikpēdu ir tajos kubikmetros! Katrā ziņā tas ir iespaidīgi.
Protams, mums ir jākonkurē ar... Eiropai jākonkurē ar Japānu, Ķīnu un Indiju. Bet runāsim par Angliju! Cik ārkārtīgi labi, ka ir konkurētspēja! Anglija ir apdāvināta jau tagad ar trim milzīgiem sašķidrinātās gāzes termināļiem, tai ir arī vesela virkne mazāku termināļu... Labi, viņi paši arī ražo to gāzi, bet tas iet uz leju - sāk izsīkt tie avoti. Bet Anglija ir savienota ar Norvēģiju, ar kontinentālo Eiropu caur Beļģiju, un tai ir tie termināļi.
Kas notika pirms mēneša? Gazprom vērsās pie Anglijas, pie tiem pašiem termināļiem, un piedāvāja gāzi, kas ir lētāka nekā tā, par ko Vācija maksā. Un Vācijai ir tiešais vads ar Krieviju. Un iedomājieties to situāciju: Gazprom tagad piedāvā... pārdos gāzi Anglijai lētāk nekā Vācijai! Protams, Vācija pateiks: „Mēs gribam to pašu!” Kāpēc? Tāpēc, ka Lielbrit... (Starpsaucieni no zāles: „Laiks! Laiks!”) Nekādi! Es trīs stundas vakarnakt lasīju...
Sēdes vadītāja. Lejiņa kungs, jūsu uzstāšanās laiks ir beidzies!
A.Lejiņš. Tāpēc es saku... (No zāles dep. I.Zariņš: „Lai runā!”) Pusminūtīti, pusminūti, jā! Vienu minūti tikai! Vienu minūti!
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt, ka Atis Lejiņš turpina runāt.
A.Lejiņš. Tāpēc ir tik svarīga tā konkurence. Un mums, pieņemot šos Enerģētikas likuma grozījumus, tik tiešām jāpieliek punkts... 2017.gada 3.aprīlim...
Un vēl pats jaunākais, ko tiešām... To, man liekas, neviens vēl nezina. Krievija piedāvā Irānai būvēt jaunu atomspēkstaciju, pretim saņemot - ko? Uzminiet - ko? (No zāles: „Ko?”) Naftu! Naftu! Krievijai vajag naftu! (Aplausi. Starpsaucieni.)
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ivaram Zariņam.
I.Zariņš (SC).
Gāzes monopolam ir jādara gals! Ir jāpieņem visi nepieciešamie mēri, lai to varētu izdarīt pēc iespējas ātrāk! Bet, lai tas nenotiktu tikpat nepārdomāti, kā ir noticis ar elektrības tirgus liberalizāciju (No zāles dep. I.Čepāne: „Tur ir cita situācija!”), ir jāatceras, ka katrs no šiem mēriem... katrs no šiem pasākumiem kaut ko arī maksās. Un kopumā tas maksās vairākus miljonus! Ir jāatceras, ka tas viss tiks uzkrauts uz Latvijas patērētāju pleciem. Tāpēc ir svarīgi, lai šie pasākumi būtu veikti savlaicīgi, bet ne sasteigti (No zāles dep. J.Urbanovičs: „Ivar, tu esi šokēts!”), jo tad, kad vairāk... šie vairāku miljonu lielie izdevumi uzgulsies uz patērētāju pleciem... kad mēs tos viņiem ar savu lēmumu uzvelsim, ir jābūt tā, lai no visa tā būtu arī kaut kāds labums. (No zāles dep. A.Lejiņa starpsaucieni.) Ar šo esošo lēmumu apmierināts... ar to priekšlikumu, ko jūs tagad diskutējat un taisāties atbalstīt, apmierināti varēs justies „Latvijas Gāzes” akcionāri, jo viņu intereses tiks ievērotas.
Bet kā ir ar Latvijas patērētāju interesēm? Kā ir ar Latvijas tautsaimniecības interesēm? Uz šiem jautājumiem komisijā nespēja atbildēt neviens. Kāds tad būs labums? Ko iegūs Latvijas patērētājs tanī brīdī, kad viņam būs jāsāk maksāt visi šie miljoni?
Tāpēc es piedāvāju, kolēģi, ka, domājot par šo gāzes liberalizācijas procesu, mums vajadzētu mācīties no tām kļūdām, kas tika pieļautas elektrības tirgus liberalizācijas procesā. (No zāles dep. I.Čepāne: „Tur ir cita situācija!”) Lai nesanāk tā, ka tie karstasinīgie liberalizētāji, kas par to tagad lems, tad, kad pienāks šis datums, sāks runāt tāpat kā par elektrības tirgus liberalizāciju, - ka to darīt ir neprāts.
Lai tas tā nenotiktu, es aicinu jūs par to padomāt. Jo mēs visi vēlamies, lai esošajam dabasgāzes monopolam ātrāk tiktu darīts gals. Taču veikt šādas drebselīgas, sasteigtas, nepārdomātas darbības ir apmēram tas pats kā peldbiksēs izskriet ārā uz ielas cerībā, ka tāpēc uzreiz iestāsies vasara. Tas tā nenotiks, tāpēc var tikai nosalt! Un par to jums vajadzēja padomāt un izdarīt secinājumus jau pēc elektrības tirgus liberalizācijas.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies. Turpinām debates.
Vārds deputātam Vilnim Ķirsim.
V.Ķirsis (RP).
Labrīt, kolēģi, vēlreiz! Zariņa kungs mūs jau sāk baidīt ar to, ka pieaugs gāzes cenas. Bet paskatīsimies, kāpēc tas varētu notikt. Savs racionāls grauds tajā jau ir, jo liberalizācija tomēr spiedīs sadalīt „Latvijas Gāzi” vairākos uzņēmumos, un, protams, administratīvās izmaksas, teiksim, trijiem uzņēmumiem, nevis vienam ir lielākas, jo ir vajadzīgi trīs grāmatveži, nevis viens, un būs vēl arī kādi citi šie administratīvie darbinieki. Bet, kā rāda pieredze citās valstīs, no šīs liberalizācijas izmaksas pieaug vien par dažiem procentiem, teiksim, par trijiem, bet Zariņa kungs noteikti domāja... bija domājis daudz lielāku šo pieauguma procentu.
Bet kāpēc var notikt kāds lielāks pieaugums? Kā mēs zinām un kā mēs redzam, tad bieži vien šī gāzes cena tiek noteikta nevis kādu racionālu apsvērumu dēļ, bet gan... Paskatīsimies kaut vai to pašu Ukrainu, kura pirms trijiem mēnešiem saņēma gāzes cenas atlaidi gandrīz vai uz pusi. Bet vai tas notika kādu racionālu apsvērumu dēļ? Nu nē! Tā bija vienkārši politika. Ukraina neparakstīja līgumu ar Eiropas Savienību un tātad aizgāja atpakaļ uz Austrumiem. Un tas bija iemesls, kāpēc Krievija, tā teikt, atalgoja viņus.
Jautājums: vai mēs tiešām gribam būt mūžīgi atkarīgi no šādas mūsu kaimiņa „labvēlības”... tā teikt, salikt visas olas vienā groziņā un būt atkarīgi no situācijas? Iedomājieties, Zariņa kungs: jūs varētu tikpat labi tagad aizbraukt uz Kijevu, nostāties Maidana vidū un teikt: „Ukraiņi, ko jūs darāt! Ja jūs aiziesiet uz Eiropu, jums gāzes cena pieaugs uz pusi!” Un tā noteikti būs, jo Krievija to izdarīs.
Bet šeit tomēr runa ir par citu lietu - par neatkarību. Un mūsdienās diemžēl starp enerģētikas neatkarību un valsts neatkarību kā tādu ir liekama vienādības zīme. (Starpsaucieni no SC frakcijas.)
Paldies. Aicinu atbalstīt.
Sēdes vadītāja. Paldies. Debates slēdzu.
Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? (No zāles dep. A.Bērziņš: „Balsojam!”)
J.Ozoliņš. Jā, mazliet! Faktiski mēs runājam par pārvades operatora nodalīšanu, ko ir plānots izdarīt 2017.gada 3.aprīlī. Vai arī, ja mūsu gāzes sistēma savienojas ar kādu no kaimiņvalstu gāzes sistēmām šajā brīdī... Tas ir tas, kas ir šajā likumprojektā ierakstīts.
Attiecībā uz juridiskajiem riskiem un attiecībā uz to ātrumu, veidu un pareizāko formulējumu komisijā uz trešo lasījumu būs vēl debates ar juristiem. Tieši šī priekšlikuma sakarā, visticamāk, varētu arī būt vēl kādi precizējumi, tā ka uz trešo lasījumu to mēs skatīsim.
Es saprotu, ka kolēģiem te ir bažas.
Šobrīd mēs komisijā šo priekšlikumu esam atbalstījuši, un likumprojekta tālākas virzības labad ir lūgums to atbalstīt arī Saeimas sēdē.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 66. - atbildīgās komisijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - nav, atturas - 39. Priekšlikums ir atbalstīts.
J.Ozoliņš. 67. - ekonomikas ministra Pavļuta priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 68.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
J.Ozoliņš. 68. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J.Ozoliņš. 69. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J.Ozoliņš. 70. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J.Ozoliņš. 71. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J.Ozoliņš. 72. - ekonomikas ministra Pavļuta priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 74.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
J.Ozoliņš. 73. - Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 74.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
J.Ozoliņš. 74. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J.Ozoliņš. Tagad, kolēģi, faktiski visus priekšlikumus esam izskatījuši. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā lūgums atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Enerģētikas likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.
J.Ozoliņš. 2014.gada 25.februāris.
Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 25.februāris. Paldies.
J.Ozoliņš. Paldies.
Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā”, pirmais lasījums.
Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā - deputāte Ināra Mūrniece.
I.Mūrniece (VL-TB/LNNK).
Godātie deputāti! Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija pašas komisijas izstrādāto likumprojektu izskatīja un atbalstīja pirmajā lasījumā. Komisijas vārdā lūdzam atbalstīt pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
I.Mūrniece. Divas nedēļas, tātad - šā gada 6.marts.
Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 6.marts. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Civilprocesa likumā”, pirmais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Gaidis Bērziņš.
G.Bērziņš (VL-TB/LNNK).
Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Atgādinu, ka šobrīd spēkā esošā Civilprocesa likuma redakcija jau paredz maza apmēra prasību izskatīšanu divās instancēs, no kurām galainstance ir apelācijas instance. Taču, pieņemot šos grozījumus, Juridiskajā komisijā raisījās diskusija, un šīs diskusijas rezultāts bija sekojošs: proti, uzdot Tieslietu ministrijai kopā ar ekspertiem precizēt šo lietu - lietu par maza apmēra prasībām - izskatīšanas īpatnības šajā apelācijas instancē. Tieslietu ministrija to ir izdarījusi. Notika vairākas darba grupas sanāksmes, un šobrīd tātad Juridiskā komisija piedāvā grozījumus Civilprocesa likumā, kuri mainītu to kārtību, kas vēl nav stājusies spēkā šī gada 1.aprīlī, nosakot šīs īpatnības lietās par maza apmēra prasībām tieši apelācijas instancē.
Juridiskās komisijas vārdā lūdzu atbalstīt minēto likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. ...Vispirms ir steidzamība!
G.Bērziņš. Es atvainojos! Protams, Juridiskās komisijas vārdā lūgums atzīt likumprojektu par steidzamu.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Civilprocesa likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 60, pret - 2, atturas - 25. Likumprojekts par steidzamu atzīts.
Lūdzu vēlreiz zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Civilprocesa likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 64, pret - nav, atturas - 28. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un otrā lasījuma izskatīšanas laiku.
G.Bērziņš. Kolēģi, priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 6.marts, un izskatīšana - 20.marta sēdē.
Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš...
G.Bērziņš. ...6.marts.
Sēdes vadītāja. ...un izskatīšana - Saeimas 20.marta sēdē.
Nākamais darba kārtības jautājums, kas ir arī pēdējais mūsu šīsdienas sēdes darba kārtības jautājums, ir lēmuma projekts „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Grozījumi likumā „Par zemes privatizāciju lauku apvidos”” (Nr.1066/Lp11) otrajam lasījumam, nosakot to līdz š.g. 3.martam”.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Grozījumi likumā „Par zemes privatizāciju lauku apvidos”” (Nr.1066/Lp11) otrajam lasījumam, nosakot to līdz š.g. 3.martam”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 96, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Paldies.
Līdz ar to visi mūsu šīsdienas sēdes darba kārtības jautājumi ir izskatīti. Taču es vēlos jūs informēt, ka ir saņemts deputātu Cvetkovas, Agešina, Zariņa, Potapkina un Ribakova jautājums finanšu ministram Andrim Vilkam „Par „Liepājas metalurga” mantas pārdošanas plānu”. Tātad jautājums tiks nodots finanšu ministram.
Tāpat ir saņemts deputātu Elksniņa, Cvetkovas, Klementjeva, Meļņikova un Kabanova jautājums satiksmes ministram Anrijam Matīsam „Par valsts akciju sabiedrības „Latvijas gaisa satiksme” līgumiem ar konsultatīvo pakalpojumu sniedzējiem”. Jautājums tiks nodots satiksmes ministram.
Ir saņemts deputātu Zariņa, Agešina, Rubika, Tutina un Sakovska jautājums izglītības un zinātnes ministrei Inai Druvietei „Par finansējumu zinātnei, tehnoloģiju attīstībai un inovācijām”. Jautājums tiks nodots izglītības un zinātnes ministrei.
Ir saņemts arī deputātu Zariņa, Agešina, Rubika, Tutina un Sakovska jautājums finanšu ministram Andrim Vilkam „Par elektrības cenu kāpuma kompensēšanu mazturīgajiem Latvijas iedzīvotājiem”. Jautājums tiks nodots finanšu ministram.
Tāpat ir saņemts deputātu Zariņa, Agešina, Sakovska, Tutina un Rubika jautājums ekonomikas ministram Vjačeslavam Dombrovskim „Par elektrības cenu kāpuma kompensēšanu mazturīgajiem Latvijas iedzīvotājiem”. Jautājums tiks nodots ekonomikas ministram.
Un ir saņemts arī deputātu Zariņa, Sakovska, Agešina, Tutina un Rubika jautājums labklājības ministram Uldim Augulim „Par elektrības cenu kāpuma kompensēšanu mazturīgajiem Latvijas iedzīvotājiem”. Jautājums tiks nodots labklājības ministram.
Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Paldies.
Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumam deputātam Romualdam Ražukam.
R.Ražuks (RP).
Cienījamie Pieprasījumu komisijas deputāti! Vēlos paziņot, ka izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete ir ieradusies un gaida jūs Pieprasījumu komisijas telpā. Uzreiz sāksim sēdi.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds paziņojumam deputātam Ivanam Klementjevam.
I.Klementjevs (SC).
Cienījamie kolēģi, es gribu arī no Sporta apakškomisijas puses pateikt dažus vārdus par Latvijas olimpisko komandu, to, ka mēs priecājamies par viņu rezultātiem un turam īkšķus arī par bobsleja komandu, kas... mums priekšā vēl būs četrinieks... un arī par izcilo spēli vakardien hokejā. Latvijas spēlē pret Kanādas olimpiskajiem čempioniem mēs diemžēl zaudējām ar rezultātu 2 pret 1, bet es uzskatu, ka tā bija varbūt pati labākā spēle Latvijas hokeja vēsturē.
Lai mūsējiem veicas... bobslejistiem, jā! (Aplausi.)
Sēdes vadītāja. Paldies.
Es tiešām aicinu ar aplausiem atbalstīt mūsu olimpiešus un jau esmu uzaicinājusi viņus pēc spēlēm viesoties Saeimā, lai mēs klātienē viņiem varētu teikt paldies par to, ka viņi ir godam pārstāvējuši Latviju šajās ziemas olimpiskajās spēlēs.
Paldies, Klementjeva kungs!
Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Vucānam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.
J.Vucāns (11.Saeimas sekretāra biedrs).
Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies: Ojārs Ēriks Kalniņš... nav, Klāvs Olšteins... nav.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Līdz ar to Saeimas 20.februāra sēdi pasludinu par slēgtu.
SATURA RĀDĪTĀJS
11. Saeimas ziemas sesijas 8. sēde
2014. gada 20. februārī
| Klusuma brīdis, pieminot bojāgājušos Ukrainā | |
| Par darba kārtību | |
| Par likumprojektu „Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā” (Nr. 1074/Lp11) (Dok. Nr. 3516, 3516A) |
|
| Priekšlikums | - dep. I.Mūrniece (par) |
| Par likumprojektu „Grozījumi Bāriņtiesu likumā” (Nr. 1076/Lp11) (Dok. Nr. 3530, 3530A) |
|
| Par likumprojektu „Grozījumi Civillikumā” (Nr. 1077/Lp11) (Dok. Nr. 3531, 3531A) |
|
| Par likumprojektu „Grozījumi Civilprocesa likumā” (Nr. 1078/Lp11) (Dok. Nr. 3532, 3532A) |
|
| Par likumprojektu „Grozījums likumā „Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ģimenes tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību”” (Nr. 1079/Lp11) (Dok. Nr. 3533, 3533A) |
|
| Par likumprojektu „Grozījumi Civilprocesa likumā” (Nr. 1082/Lp11) (Dok. Nr. 3544) |
|
| Par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” (Nr. 1083/Lp11) (Dok. Nr. 3545) |
|
| Informācija par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Klāvam Olšteinam no šā gada 17. februāra līdz 21. februārim (Dok. Nr. 3539) |
|
| Par darba kārtību | |
| Priekšlikums | - dep. I.Mūrniece (par) |
| Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” (Nr. 1083/Lp11) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 3545) |
|
| Ziņo | - dep. R.Ražuks |
| Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” (Nr. 1083/Lp11) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 3545) |
|
| Ziņo | - dep. R.Ražuks |
| Likumprojekts „Grozījums Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadības likumā” (Nr. 1058/Lp11) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 3375B) |
|
| Ziņo | - dep. R.Ražuks |
| Likumprojekts „Grozījums Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (Nr. 746/Lp11) (3.lasījums) (Dok. Nr. 3528) |
|
| Ziņo | - dep. A.Judins |
| Likumprojekts „Grozījumi Nacionālās drošības likumā” (Nr. 1060/Lp11) (1.lasījums) (Dok. Nr. 3384, 3495) |
|
| Ziņo | - dep. E.Demiters |
| Debates | - dep. J.Ādamsons |
| - dep. K.Eņģelis | |
| Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par valsts noslēpumu”” (Nr. 1062/Lp11) (1.lasījums) (Dok. Nr. 3387, 3496) |
|
| Ziņo | - dep. I.Klementjevs |
| Likumprojekts „Grozījumi Elektroenerģijas nodokļa likumā” (Nr. 1070/Lp11) (1.lasījums) (Dok. Nr. 3459, 3526) |
|
| Ziņo | - dep. V.Ķirsis |
| Likumprojekts „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (Nr. 963/Lp11) (1.lasījums) (Dok. Nr. 2972, 3529) |
|
| Ziņo | - dep. A.Judins |
| Par darba kārtību | |
| Likumprojekts „Grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā” (Nr. 1021/Lp11) (1.lasījums) (Dok. Nr. 3218, 3534) |
|
| Ziņo | - dep. R.Naudiņš |
| Likumprojekts „Grozījumi Enerģētikas likumā” (Nr. 1017/Lp11) (2.lasījums) (Dok. Nr. 3535) |
|
| Ziņo | - dep. J.Ozoliņš |
| Debates | - dep. I.Zariņš |
| - dep. A.Lejiņš | |
| - dep. I.Zariņš | |
| - dep. V.Ķirsis | |
| Likumprojekts „Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā” (Nr. 1074/Lp11) (1.lasījums) (Dok. Nr. 3516, 3516A) |
|
| Ziņo | - dep. I.Mūrniece |
| Likumprojekts „Grozījumi Civilprocesa likumā” (Nr. 1082/Lp11) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 3544) |
|
| Ziņo | - dep. G.Bērziņš |
| Lēmuma projekts „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Grozījumi likumā „Par zemes privatizāciju lauku apvidos”” (Nr. 1066/Lp11) otrajam lasījumam, nosakot to līdz š.g. 3. martam” (Nr. 605/Lm11) (Dok. Nr. 3547) |
|
| Informācija par deputātu I.Cvetkovas, V.Agešina, I.Zariņa, S.Potapkina un I.Ribakova jautājumu finanšu ministram Andrim Vilkam „Par MAS „Liepājas metalurgs” mantas pārdošanas plānu” (Nr. 140/J11) | |
| Informācija par deputātu A.Elksniņa, I.Cvetkovas, I.Klementjeva, I.Meļņikova un N.Kabanova jautājumu satiksmes ministram Anrijam Matīsam „Par Valsts akciju sabiedrības „Latvijas gaisa satiksme” līgumiem ar konsultatīvo pakalpojumu sniedzējiem” (Nr. 141/J11) | |
| Informācija par deputātu I.Zariņa, V.Agešina, A.Rubika, J.Tutina un A.Sakovska jautājumu izglītības un zinātnes ministrei Inai Druvietei „Par finansējumu zinātnei, tehnoloģiju attīstībai un inovācijām”(Nr. 142/J11) | |
| Informācija par deputātu I.Zariņa, V.Agešina, A.Rubika, J.Tutina un A.Sakovska jautājumu finanšu ministram Andrim Vilkam „Par elektrības cenu kāpuma kompensēšanu mazturīgajiem Latvijas iedzīvotājiem” (Nr. 143/J11) | |
| Informācija par deputātu I.Zariņa, V.Agešina, A.Sakovska, J.Tutina un A.Rubika jautājumu ekonomikas ministram Vjačeslavam Dombrovskim „Par elektrības cenu kāpuma kompensēšanu mazturīgajiem Latvijas iedzīvotājiem” (Nr. 144/J11) | |
| Informācija par deputātu I.Zariņa, A.Sakovska, V.Agešina, J.Tutina un A.Rubika jautājumu labklājības ministram Uldim Augulim „Par elektrības cenu kāpuma kompensēšanu mazturīgajiem Latvijas iedzīvotājiem” (Nr. 145/J11) | |
| Paziņojumi | |
| - dep. R.Ražuks | |
| - dep. I.Klementjevs | |
| - Saeimas priekšsēdētāja S.Āboltiņa | |
| Reģistrācijas rezultāti | |
| Nolasa | - Saeimas sekretāra biedrs J.Vucāns |
Datums: 20.02.2014 09:02:49 bal001
Par - 71, pret - 14, atturas - 1. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta Grozījums Krimināllikumā (615/Lp11), 3.lasījums, izslēgšanu no Saeimas sēdes darba kārtības
Datums: 20.02.2014 09:07:21 bal002
Par - 59, pret - 0, atturas - 25. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Civilprocesa likumā (1082/Lp11), nodošana komisijām
Datums: 20.02.2014 09:09:52 bal003
Par - 61, pret - 0, atturas - 30. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta Grozījumi Civilprocesa likumā (1082/Lp11), 1.lasījums, iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā
Datums: 20.02.2014 09:14:55 bal004
Par - 92, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 98)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (1083/Lp11), 1.lasījums
Datums: 20.02.2014 09:15:25 bal005
Par - 91, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 98)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (1083/Lp11), 1.lasījums
Datums: 20.02.2014 09:16:06 bal006
Par - 90, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 98)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (1083/Lp11), 2.lasījums, steidzams
Datums: 20.02.2014 09:17:51 bal007
Par - 92, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 98)
Balsošanas motīvs: Grozījums Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadības likumā (1058/Lp11), 2.lasījums, steidzams
Datums: 20.02.2014 09:19:51 bal008
Par - 62, pret - 0, atturas - 30. (Reģistr. - 98)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.2. Grozījums Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (746/Lp11), 3.lasījums
Datums: 20.02.2014 09:25:16 bal009
Par - 61, pret - 0, atturas - 29. (Reģistr. - 98)
Balsošanas motīvs: Grozījums Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (746/Lp11), 3.lasījums
Datums: 20.02.2014 09:35:20 bal010
Par - 64, pret - 1, atturas - 27. (Reģistr. - 98)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Nacionālās drošības likumā (1060/Lp11), 1.lasījums
Datums: 20.02.2014 09:36:58 bal011
Par - 86, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 98)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par valsts noslēpumu” (1062/Lp11), 1.lasījums
Datums: 20.02.2014 09:38:16 bal012
Par - 83, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 98)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Elektroenerģijas nodokļa likumā (1070/Lp11), 1.lasījums
Datums: 20.02.2014 09:40:52 bal013
Par - 7, pret - 75, atturas - 2. (Reģistr. - 98)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (963/Lp11), 1.lasījums
Datums: 20.02.2014 09:43:04 bal014
Par - 85, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 98)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā (1021/Lp11), 1.lasījums
Datums: 20.02.2014 09:52:39 bal015
Par - 30, pret - 20, atturas - 35. (Reģistr. - 98)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.64. Grozījumi Enerģētikas likumā (1017/Lp11), 2.lasījums
Datums: 20.02.2014 09:53:08 bal016
Par - 5, pret - 14, atturas - 64. (Reģistr. - 98)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.65. Grozījumi Enerģētikas likumā (1017/Lp11), 2.lasījums
Datums: 20.02.2014 10:05:11 bal017
Par - 51, pret - 0, atturas - 39. (Reģistr. - 98)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.66. Grozījumi Enerģētikas likumā (1017/Lp11), 2.lasījums
Datums: 20.02.2014 10:06:32 bal018
Par - 87, pret - 0, atturas - 1. (Reģistr. - 98)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Enerģētikas likumā (1017/Lp11), 2.lasījums
Datums: 20.02.2014 10:07:35 bal019
Par - 85, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā (1074/Lp11), 1.lasījums
Datums: 20.02.2014 10:09:48 bal020
Par - 60, pret - 2, atturas - 25. (Reģistr. - 98)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Civilprocesa likumā (1082/Lp11), 1.lasījums
Datums: 20.02.2014 10:10:07 bal021
Par - 64, pret - 0, atturas - 28. (Reģistr. - 98)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Civilprocesa likumā (1082/Lp11), 1.lasījums
Datums: 20.02.2014 10:11:13 bal022
Par - 96, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 98)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi likumā "Par zemes privatizāciju lauku apvidos"” (1066/Lp11) otrajam lasījumam, nosakot to līdz š.g. 3.martam (605/Lm11)
Frakciju viedokļi
2014.gada 20.februārī
Vadītāja. Labrīt, cienījamie radioklausītāji! Ir noslēgusies Saeimas šīsdienas sēde, un deputāti jums pastāstīs par tajā skatītajiem jautājumiem un pieņemtajiem lēmumiem.
Pirmajam vārdu dodu frakcijas VIENOTĪBA deputātam Atim Lejiņam. Lūdzu!
A.Lejiņš (VIENOTĪBA).
Labdien, klausītāji! Saeimā mēs šorīt ieturējām klusuma brīdi par cilvēkiem, kas ir krituši un ievainoti Ukrainā. Ir grūti ticēt, ka vienā Eiropas valstī var mirt tik daudz cilvēku demonstrējot.
Es tikai gribu klausītājiem atgādināt, kā tas viss sākās. Novembrī, kad Janukoviča kungs neparakstīja ar Eiropas Savienību brīvās tirdzniecības līgumu un asociācijas līgumu, daži studenti izgāja ielās un tika apsisti, un tas nebija pieņemams Ukrainas tautai, un tās šausmīgās sekas mēs tagad, šodien, redzam.
Gribu pateikt vēl arī to, ka šodien bija debates par to, ka mēs liberalizējam gāzes tirgu, un arī mani kolēģi par to runās. Es tikai gribu pateikt to, ko es šodien savā runā Saeimas sēdē teicu, – ka notiek dramatiskas izmaiņas pasaules tirgū: Amerika vairs neimportē gāzi, viņa sāk eksportēt gāzi. Gāzes cenas krītas – Vācijā krītas, Anglijā kritīsies, un mums ir jābūt gataviem tam brīdim, kad mēs 2017.gada 3.aprīlī beigsim „Latvijas Gāzes” monopolu Latvijā. Jau nākamgad to izdarīs Igaunija un Lietuva, un mēs nedrīkstam palikt iepakaļ. Jo lielāka konkurence, jo zemākas būs cenas, kā mēs jau tagad redzam Eiropā un cituviet pasaulē.
Paldies.
Vadītāja. Paldies frakcijas VIENOTĪBA deputātam Atim Lejiņam.
Nākamajam vārds Reformu partijas frakcijas deputātam Jānim Ozoliņam. Lūdzu!
J.Ozoliņš (RP).
Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien viena no būtiskākajām lietām bija grozījumi Enerģētikas likumā, kuri pēc savas būtības paredz pakāpenisku gāzes sektora sakārtošanu saistībā ar Eiropas Savienības direktīvām. Lai nebūtu tāda situācija, ka mēs šo trešo pušu pieeju... šo gāzes tirgu atveram ļoti ātri un nepārdomāti, mēs esam nolēmuši to darīt ar 2017.gada 4.aprīli. Un pakāpeniski, pa posmiem, izdarīsim mājasdarbu, kas mums ir jāizdara līdz tam. No 2014.gada jeb šī gada 1.aprīļa notiks grāmatvediska rakstura darbs – grāmatvedības nodalīšana pa darbības veidiem „Latvijas Gāzei”. Būs atsevišķa grāmatvedība attiecībā uz maģistrālajiem vadiem, pārvadi, glabāšanu, sadali un tirdzniecību – tā, lai iedzīvotāji redzētu un saprastu, cik daudz katrs no šiem posmiem maksā. Būs arī trešās puses pieeja attiecībā uz pārvades sistēmu, kā arī attiecībā uz Inčukalna pazemes gāzes krātuvi. Šī gada laikā Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai būs jāizstrādā noteikumi, uz kādiem biogāzes ražotāji vai biogāzes tirgotāji varēs tirgot biogāzi. Kaut arī īpatsvars nav ļoti liels, biogāzes ražotāji mums ir, un viņiem šī iespēja ir jādod.
Ir paredzēti arī grozījumi, kas aizliedz tā sauktās šķērssubsīdijas. Respektīvi, lai nenotiktu tā, ka no viena veida vai no krātuves finansē patēriņu vai no patēriņa finansē krātuvi vai infrastruktūru, jābūt ir tā, ka mēs zinām precīzi, cik kas maksā.
Attiecībā uz pārvades un starpvalstu savienojumiem jāteic, ka tie apjomi ir ļoti lieli, milzīgi lieli: vairāk nekā 20 miljardu – šis ir kopējais naudas apmērs, kas nākošajā struktūrfondu plānošanas periodā enerģētikas infrastruktūrai būs pieejams starpvalstu līmenī. Projekti, kuri nenotiks ātri... Tad, ja mēs šodien sākam par to runāt, 2017., 2018., 2019.gads ir ātrākais laiks, kad tie var reāli būt. Bet jāsāk ir tagad, un jādod ir signāli gan Eiropas Savienībai, gan kaimiņvalstīm, ka mēs to darām, ka mēs piekrītam tam, ka mūsu gāzes sistēmu savieno ar kaimiņvalstīm, un ka attiecībā uz kaimiņvalstīm mēs esam gatavi piedalīties gāzes drošības nodrošināšanā tranzītā, uzglabāšanā. Un kāpēc gan no tā nepelnīt?
Īsumā tas ir viss. Paldies jums liels!
Vadītāja. Paldies Ozoliņa kungam.
Nākamais runās Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas deputāts Valērijs Agešins. Lūdzu!
V.Agešins (SC).
Paldies.
Labdien! Šodien es vēlos informēt par to, ka „Saskaņas Centra” frakcijas deputāti šonedēļ iesnieguši grozījumus likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, kuri paredz palielināt summu tā sauktajiem attaisnotajiem izdevumiem par mācībām un ārstēšanos, kuru nodokļu maksātājs var atgūt, vēršoties Valsts ieņēmumu dienestā.
„Saskaņas Centrs” uzskata, ka attaisnoto izdevumu summa jānosaka ne mazāka par minimālās algas apmēru. Problēma ir tā, ka 2009.gadā valdība taupības režīma ietvaros grozīja Ministru kabineta noteikumus, samazinot attaisnoto izdevumu apmēru par izglītību un medicīnu no 300 uz 150 latiem. Šādu summu iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātājs arī tagad var saņemt atpakaļ, Valsts ieņēmumu dienestā aizpildot atbilstošu deklarāciju un iesniedzot čekus par saņemtajiem pakalpojumiem. Mēs uzskatām, ka attaisnoto izdevumu summa ir jāpaaugstina līdz 320 eiro, tas ir, līdz valstī noteiktajam minimālās algas līmenim. Attaisnoto izdevumu summas paaugstināšana ir pašai valstij izdevīga investīcija. Iespēja atgūt daļu ieguldīto līdzekļu motivē cilvēkus iegūt izglītību un ārstēties. Tādējādi valsts netieši veicinātu investēšanu iedzīvotāju veselībā un izglītībā, un tas ir ārkārtīgi svarīgi pašreizējā sociālekonomiskajā situācijā.
Es varu atgādināt, ka Laimdotas Straujumas Ministru kabineta deklarācijas ievadā ir uzsvērts: „Mums visiem kopīgi un ikkatram jāspēj atbildēt, kādas papildu kompetences apgūsim, kā uzlabosim sava veikuma produktivitāti, vai skolosim bērnus par prasmīgiem profesionāļiem izvēlētajā nozarē, kā mainīsim ieradumus un uzturēsim veselīgāku dzīvesveidu [..].” Citāta beigas.
Tāpēc „Saskaņas Centra” frakcijas deputāti uzskata, ka attaisnoto izdevumu summas palielināšana ir solis ceļā uz izvirzīto mērķu sasniegšanu, mudinot iedzīvotājus papildus mācīties, iegūt jaunas zināšanas un prasmes, kā arī rūpēties par savu veselību.
Paldies par uzmanību.
Vadītāja. Paldies Agešina kungam.
Nākamā runās Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputāte Dana Reizniece-Ozola. Lūdzu!
D.Reizniece-Ozola (ZZS).
Labdien, godātie radioklausītāji! Ja mēs lūkojamies uz to, kādi ir mājsaimniecību izdevumi, tad redzam, ka viena ļoti liela daļa mūsu ikdienas tēriņu aiziet enerģijai, tātad arī gāzei un elektrībai. Un tādēļ jāsaka, ka jebkuri lēmumi, kas ir saistīti ar gāzi un ar elektrību, ir ļoti atbildīgi un politiķiem ir ļoti uzmanīgi jāapsver, kādus risinājumus piedāvāt šī tirgus regulējumā.
Šodien mēs Saeimas sēdē skatījām Enerģētikas likumu. Mēs šobrīd iezīmējam savus plānus attiecībā uz to, ko mēs darām ar gāzes tirgu Latvijā. Šobrīd skaidri zinām, ka mēs esam atkarīgi no galvenā sava gāzes piegādātāja – Krievijas –, un šeit ir diskutējams jautājums par to, cik lielā mērā un kurā brīdī mums savu gāzes tirgu atvērt arī citiem iespējamiem piegādātājiem bez „Latvijas Gāzes” piedāvājuma.
Zaļo un Zemnieku savienības uzskats ir tāds, ka līdz 2017.gadam, kad beigsies privatizācijas līgums, gāzes tirgus Latvijā nebūtu jāatver, un tas ir skaidri arī šajā likumā jāparedz. Kādēļ? Tādēļ, ka šobrīd mēs redzam: pat tad, ja mēs gāzes tirgu atvērtu, nopietnas konkurences tirgū nav, un visas šīs formālās prasības, kas ir saistītas ar gāzes tirgus atvēršanu, ja mēs šādu lēmumu pieņemam, ir saistītas arī ar praktiskām darbībām un izmaksām, kas savukārt atkal gultos uz patērētājiem jeb mājsaimniecībām.
Ļoti labu pieredzi sasteigtu lēmumu pieņemšanā, šādus jautājumus risinot, mums rāda elektrības tirgus: jau šobrīd visi esam apzinājušies, ka lēmums atvērt tirgu no šā gada 1.aprīļa ļoti nopietni ietekmēs iedzīvotāju maciņu un elektroenerģijas tarifs būtiski pieaugs. 16,9 centi par megavatstundu... par kilovatstundu, es atvainojos, – tas salīdzinājumā ar citās Eiropas Savienības valstīs esošajiem tarifiem varbūt nav pārāk liels tarifs, bet, ja mēs ņemam vērā, kāda ir mūsu iedzīvotāju pirktspēja un cik liels ir tās summas īpatsvars, kura no iedzīvotāju ieņēmumiem ir jāatdod par elektrību, tad redzam, ka mums tas ir viens no lielākajiem Eiropā. Līdzvērtīgas izmaksas ir redzamas tikai Lietuvā un Bulgārijā.
Mūsuprāt, šāda situācija nav pieļaujama. Un tas risinājums, kuru šobrīd valdība piedāvā, nav adekvāts. Piedāvātais risinājums ir kompensēt trūcīgām ģimenēm elektrības cenas pieaugumu, izmantojot elektrības cenas pieauguma kompensācijas mehānismu, iesaistot pašvaldības un iesaistot Labklājības ministriju, bet šim finansējumam novirzot tikai 3,8 miljonus eiro. Jau šobrīd ir zināms, ka visiem patērētājiem, kam šāds atbalsts būtu nepieciešams, nepietiek šī finansējuma. Un, no otras puses, šī finansējuma administrēšana ir sarežģīta, dārga un neefektīva.
Tāpēc Zaļo un Zemnieku savienība atgriežas pie sava priekšlikuma. Mēs jau toreiz, kad diskutējām par 2014.gada budžetu, uzsvērām: ja šobrīd elektroenerģijas tirgu atver, tad ir īpaši jāvērš uzmanība uz to, lai no tā neciestu trūcīgās un mazturīgās mājsaimniecības.
Tas, ko mēs piedāvājam: mēs piedāvājam ieviest aizsargātā lietotāja jēdzienu un saglabāt trūcīgajām un mazturīgajām ģimenēm – tie ir apmēram 200 tūkstoši cilvēku – regulētu tarifu. Tas nozīmē, ka šīm ģimenēm saglabātos elektrības cena tādā apmērā, kādā tā ir bijusi līdz šim. Mēs esam sagatavojuši likumprojektu un nākamajā nedēļā virzīsim to koalīcijas sanāksmē skatīšanai, un es ceru, ka valdība ieklausīsies un nemēģinās izdomāt kādus sarežģītus, neefektīvus risinājumus, bet parūpēsies par, kā lai saka, jutīgāko mūsu iedzīvotāju daļu – par trūcīgajām, mazturīgajām ģimenēm.
Tā ka tas ir tāds konkrēts pasākums no Zaļo un Zemnieku savienības puses.
Paldies par uzmanību. Apsveicu visus ar lieliskajiem mūsu sportistu panākumiem Soču olimpiskajās spēlēs, un vēlu jauku nedēļas otru pusi!
Vadītāja. Paldies Danai Reizniecei-Ozolai.
Frakciju viedokļu izklāstu šodien noslēdz Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!”–„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas deputāts Gaidis Bērziņš.
G.Bērziņš (VL–TB/LNNK).
Labdien, cienījamie radioklausītāji! Es vēlos runāt par vienu Saeimas šīsdienas sēdes darba kārtības jautājumu, kurš gan diemžēl tika izslēgts no šīs sēdes darba kārtības. Tie ir grozījumi Krimināllikumā, kuri tika virzīti izskatīšanai trešajā, galīgajā, lasījumā. Galvenie grozījumi ir saistīti ar kriminālatbildības noteikšanu par PSRS un nacistiskās Vācijas pret Latvijas Republiku izraisītās agresijas publisku noliegšanu, attaisnošanu, slavināšanu vai apšaubīšanu.
Šādi grozījumi ir vairākkārt tikuši skatīti Saeimas Juridiskajā komisijā, kā arī Krimināltiesību politikas apakškomisijā. Līdz ar to Nacionālajai apvienībai nav izprotami pārmetumi par to, ka nav ievērota attiecīgā procedūra, – proti, pārmetumi, ka par likumprojektu nav bijušas pietiekošas diskusijas.
Vēlos norādīt, ka jau 2008.gadā Eiropas Padome pieņēma pamatlēmumu par krimināltiesību izmantošanu cīņā pret noteiktiem rasisma un ksenofobijas veidiem un izpausmēm; pēc tam arī vairāku valstu normatīvajā regulējumā tika ieviesta atbildība par totalitāro režīmu pastrādātajiem noziegumiem. Tā, piemēram, Lietuvā starptautisko noziegumu un noziegumu, kurus PSRS vai nacistiskā Vācija ir pastrādājusi pret Lietuvas Republiku vai tās iedzīvotājiem, publiska attaisnošana, noliegšana vai rupja banalizēšana ir kriminālnoziegums. Čehijas Kriminālkodeksā, piemēram, ir ietverts īpašs noziedzīgs nodarījums, ko izdara persona, ja tā publiski noliedz, apšauba, atbalsta vai mēģina attaisnot nacistu vai komunistu veikto genocīdu vai citus nacistu vai komunistu noziegumus pret cilvēci.
Šobrīd šis likumprojekts – pretēji tam, kā uzskatīja Nacionālā apvienība, – tika nodots atpakaļ Saeimas Juridiskajai komisijai. Mēs ļoti ceram, ka deputāti tomēr izvērtēs arī šīs starptautiskās apņemšanās un izrādīs cieņu mūsu tautai, mūsu sabiedrības pārstāvjiem, kas cieta no totalitārajiem režīmiem. Man šķiet, tas ir mūsu goda pienākums – šobrīd šādus grozījumus Krimināllikumā pieņemt.
Paldies.
Vadītāja. Paldies Gaidim Bērziņam no Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!”–„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas.
Līdz ar to šodienas tiešraide „Frakciju viedokļi” ir izskanējusi.
Paldies, ka klausījāties, un visu labu!