Latvijas Republikas 11.Saeimas
ziemas sesijas vienpadsmitā sēde
2014.gada 6.martā
Sēdi vada Latvijas Republikas 11.Saeimas priekšsēdētāja
Solvita Āboltiņa.
Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Frakciju viedokļi
Sēdes vadītāja. Labrīt, cienījamie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas, jo ir pulksten 9.00. Sākam Saeimas 6.marta sēdi.
Pirms mēs sākam izskatīt mūsu apstiprināto sēdes darba kārtību, informēju jūs, ka ir saņemti septiņi priekšlikumi par iespējamām izmaiņām šīsdienas sēdes darba kārtībā.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz izdarīt izmaiņas 6.marta sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā komisijas sagatavoto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.
Deputāti Zanda Kalniņa-Lukaševica, Dzintars Zaķis, Ingmārs Līdaka, Klāvs Olšteins un Arvils Ašeradens lūdz izdarīt izmaiņas Saeimas 6.marta sēdes darba kārtībā un izslēgt no tās likumprojektu „Grozījumi Krimināllikumā” (Nr.749/Lp11).
„Pret” šādu priekšlikumu pieteicies runāt deputāts Gaidis Bērziņš.
G.Bērziņš (VL-TB/LNNK).
Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Likumprojekts „Grozījumi Krimināllikumā” (Nr.749/Lp11). Šiem grozījumiem ir iesniegti 32 priekšlikumi. Manuprāt, virkne šo priekšlikumu ir ļoti būtiski, un tie būtu pēc iespējas ātrāk atbalstāmi Saeimas sēdē.
Minēšu tikai divus.
Viens no tiem ir gan deputāta Andreja Judina, gan arī Juridiskās komisijas priekšlikums, kas paredz atbildību... kriminālatbildību par jaunas psihoaktīvas vielas vai to saturošu izstrādājumu neatļautu realizēšanu. Šajā gadījumā runa ir par cīņu ar tā sauktajām legālajām narkotikām.
Otrs, manuprāt, ļoti būtisks ir Juridiskās komisijas priekšlikums - papildināt Krimināllikumu ar 83.1 pantu, nosakot kriminālatbildību par PSRS un nacistiskās Vācijas pret Latvijas Republiku īstenotās agresijas publisku noliegšanu vai tās attaisnošanu.
Cienījamie deputāti, es vēlos savā uzstāšanās runā citēt Latvijas Politiski represēto apvienības vadītāja Gunāra Resnā teikto Saeimas Juridiskajā komisijā: „Šodien mani biedē mūsu valsts pārvaldes un likumdevēju bijība. Mums ir bijušas divas totalitāras varas. Ir jāpieņem kaut kādi mēri, kas nosoda šo sistēmu un ļauj apturēt šo negācijas uzplūdumu.
Ir pagājuši 23 gadi. Es lūdzu pārskatīt šo lietu un pieņemt lēmumus. Šodien fakts ir viens - mūsu represēto saime to aizstāv, bet no valdības puses es to īsti neredzu. Atlicis ir likumdevējs. Tātad, lūdzu, sakārtojiet to likumu tā, lai mēs varētu justies savā brīvā, neatkarīgā Latvijā cilvēcisku cieņu pelnījuši.”
Kolēģi! Savā, Nacionālās apvienības un Latvijas Politiski represēto apvienības vārdā lūdzu balsot pret likumprojekta „Grozījumi Krimināllikumā” izslēgšanu no Saeimas šīsdienas sēdes darba kārtības.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai izdarītu izmaiņas Saeimas 6.marta sēdes darba kārtībā un izslēgtu no tās likumprojektu „Grozījumi Krimināllikumā” izskatīšanai otrajā lasījumā (Nr.749/Lp11)! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 70, pret - 19, atturas - 1. Lēmums pieņemts. Tātad likumprojekts no darba kārtības izslēgts.
Deputāti Āboltiņa, Kalniņa-Lukaševica, Bērziņš, Brigmanis, Parādnieks, Eņģelis, Vectirāns, Smiltēns, Olšteins un Ozoliņš lūdz izdarīt izmaiņas 6.marta sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojektu „Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsauciens no zāles: „Nav!”) Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.
Deputāti Zaķis, Smiltēns, Buiķis, Kalniņš un Loskutovs lūdz izdarīt izmaiņas 6.marta sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojektu „Grozījumi Ministru kabineta iekārtas likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.
Deputāti Loskutovs, Čigāne, Judins, Ašeradens un Smiltēns lūdz izdarīt izmaiņas 6.marta sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojektu „Grozījumi likumā „Par policiju””. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.
Deputāti Zaķis, Rībena, Kalniņa-Lukaševica un citi lūdz izdarīt izmaiņas 6.marta sēdes darba kārtībā, izslēgt no tās likumprojektu „Grozījumi Krimināllikumā” (Nr.615/Lp11) un iekļaut to 2014.gada 20.marta sēdes darba kārtībā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti lūdz balsojumu.
Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai izdarītu izmaiņas 6.marta sēdes darba kārtībā, izslēgtu no tās likumprojektu „Grozījumi Krimināllikumā” (Nr.615/Lp11) un iekļautu to 20.marta sēdes darba kārtībā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret - 17, atturas - nav. Lēmums pieņemts. Tātad likumprojekts no darba kārtības izslēgts.
Deputāti Kalniņa-Lukaševica, Demiters, Smiltēns un citi lūdz izdarīt izmaiņas 6.marta sēdes darba kārtībā un izskatīt kā pirmo darba kārtības jautājumu lēmuma projektu „Par Krievijas agresiju Ukrainā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem ir iebildumi.
Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai izdarītu izmaiņas 6.marta sēdes darba kārtībā un kā pirmo darba kārtības jautājumu izskatītu lēmuma projektu „Par Krievijas agresiju Ukrainā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 65, pret - 28, atturas - nav. Tātad lēmums pieņemts. Darba kārtība grozīta. Paldies.
Tātad sākam izskatīt apstiprināto grozīto darba kārtību.
Pirmais darba kārtības jautājums - lēmums projekts „Par Krievijas agresiju Ukrainā”.
Eiropas lietu komisijas vārdā - deputāte Zanda Kalniņa-Lukaševica.
Z.Kalniņa-Lukaševica (RP).
Cienītā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Kolēģi! Ārlietu ministra kungs! Mēs šodien izskatām Saeimas lēmuma projektu „Par Krievijas agresiju Ukrainā”.
Ukrainas neatņemamo sastāvdaļu Krimu joprojām kontrolē Krievijas Federācijas bruņotās vienības bez atšķirības zīmēm, kuras tomēr izmanto Krievijas armijas specvienību ekipējumu, bruņojumu un militāro transportu ar Krievijas armijas numurzīmēm. Tikpat kā nevienam militārajam ekspertam vairs nav šaubu, ka iebrukumu Krimā veic Krievijas Federācijas bruņoto spēku vienības. Ukrainas armijas vienības ielenktas to bāzēs, tomēr atsakās padoties un neatbild uz provokācijām. Tāpat kapitulēt ir atteikušies arī Ukrainas Melnās jūras kara flotes kuģi, kurus ostās bloķējuši Krievijas karakuģi.
Ar šo bruņoto iebrukumu Krievija pārkāpj virkni starptautisko tiesību normu. Jau pats fakts, ka tās karaspēks atrodas Ukrainas teritorijā bez skaidras identifikācijas, ir starptautisko tiesību normu pārkāpums. Tāpat saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtiem (jeb Hartu) militāra spēka lietošana pieļaujama tikai aizsardzībai pret militāru uzbrukumu vai arī pamatojoties uz ANO Drošības padomes dotu mandātu. Ne par vienu no tiem mēs nevaram runāt Krimas gadījumā. Krievija klaji pārkāpj arī pašas uzņemtās saistības, tostarp 1994.gada Budapeštas memorandu par drošības garantijām Ukrainai un 1997.gada Ukrainas un Krievijas Federācijas draudzības un sadarbības līgumu. Ukrainas parlaments Verhovna Rada ir leģitīms un lemtspējīgs, turklāt vairākums nopietnāko lēmumu tajā tiek pieņemts nevis ar vienkāršu, bet gan ar konstitucionālo vairākumu. Līdz ar to parlamenta atstādinātā un Ukrainu pametušā bijušā prezidenta Viktora Janukoviča it kā notikusī vēršanās pie Krievijas ar lūgumu pēc militāras palīdzības arī nav leģitīms pamats Krievijas karaspēka ievešanai Krimā un ir pretrunā ar starptautisko tiesību normām.
Tāpat ar faktiem nav apstiprinājušies Krievijas paziņojumi par Krimas etnisko krievu vajāšanu, un līdz ar to arī šis Krievijas arguments neiztur nekādu kritiku.
Arvien vairāk šķiet, ka Krievija ir pārrēķinājusies, cerot, ka 19. un 20.gadsimta metodes strādās vienlīdz labi arī šodien. Pasaule šodien ir daudz citādāka nekā pagājušā gadsimta vidū. Pateicoties informācijas tehnoloģijām un globālai tirdzniecībai, 21.gadsimta pasaule ir kļuvusi mazāka un daudz vairāk savstarpēji saistīta. Vienlaikus jāuzsver, ka politiskiem lēmumiem, viedokļiem un reakcijām ir daudz lielāka nozīme un ietekme.
Tikai divi nelieli piemēri.
Jau pirmajā dienā pēc Krievijas Federācijas padomes lēmuma atļaut militāras darbības Ukrainas teritorijā Krievijas fondu tirgi zaudēja vidēji 10 procentus savas vērtības, tostarp arī Krievijas ekonomikas giganta Gazprom akciju vērtības. Krievijas Centrālā banka bija spiesta iztērēt 11 miljardus ASV dolāru, lai cilvēki visā pasaulē... kad cilvēki visā pasaulē steidza pārdot Krievijas rubļus, vairs neuzticoties to valūtas vērtības stabilitātei. Un līdzīgus zaudējumus dienas laikā cieta arī vairākums Krievijas bagātāko cilvēku. Atcerēsimies, ka tas notika, tikai fondu tirgiem reaģējot uz kara draudiem, un vēl nebija runas par Rietumu ekonomisko sankciju piemērošanu. Protams, ekonomisko sankciju gadījumā Krievija varētu censties pārstrukturēt savu ekonomiku uz iekšējo pieprasījumu, tomēr vairs nav ne 19., ne 20.gadsimts, un Krievija vairs nevar būt pilnībā pašpietiekama. Krievijai Rietumi kā tirdzniecības partneris ir nepieciešams ne mazāk, ja pat ne vairāk kā Rietumiem Krievija.
Otrs piemērs skar informācijas tehnoloģiju ietekmi. Lai cik izmisīgi Krievijas augstākās amatpersonas censtos noliegt, ka Krimas pussalas de facto kontroli veic tās bruņotie spēki, nav jāvelta pat daudz pūļu, lai interneta lietotāji atrastu fotogrāfijas, kas skaidri liecina par pretējo. Arguments par Krimas pašaizsardzības vienībām neiztur jebkādu kritiku un kļūst par absurdu, kad ikviens medijos var aplūkot Krimā uzņemtas fotogrāfijas ar karavīriem, kuri sēž Krievijā ražotās 100 tūkstošu ASV dolāru vērtās bruņumašīnās Tigr ar Krievijas armijas numurzīmēm.
Lai nepieļautu negatīvu vēstures notikumu atkārtošanos un mācītos no tās sāpīgajām kļūdām, ir nepieciešams stingrs un noteikts Krievijas militārās agresijas nosodījums, prasot Krievijai ievērot starptautisko tiesību normas un pašas uzņemtās saistības un veikt tūlītēju Krievijas armijas vienību izvešanu uz to bāzēm saskaņā ar iepriekš noslēgtajiem līgumiem ar Ukrainu.
Tāpat nepieciešama sarunu atsākšana starp Krieviju un Ukrainas valdību par mierīgu krīzes noregulējumu, pie kā patlaban strādā Rietumvalstu un Krievijas amatpersonas un diplomāti, cenšoties panākt šādu sarunu sākšanos. Daudz vairāk par situācijas analīzi mums tomēr jālūkojas, kā panākt mierīgu un demokrātiskām vērtībām atbilstošu krīzes atrisinājumu.
Ir sekojusi jau ļoti plaša pasaules un Rietumu sabiedrības reakcija. Krievijas militāro iebrukumu līdz šim jau nepārprotami stingri ir nosodījušas gan lielākās NATO dalībvalstis, tostarp ASV atsevišķi, gan NATO kopumā. Alianses ģenerālsekretārs Rasmusens Krievijas militārās akcijas raksturoja kā draudu mieram un drošībai Eiropā. Eiropas Savienība un tās dalībvalstis - Vācija, Apvienotā Karaliste, Francija, Itālija, kuras darbojas G8, līdz ar ASV un Kanādu ir apturējušas gatavošanos jūnijā Sočos plānotajam G8 samitam, kamēr Krievija nespers konstruktīvus krīzes risinājuma soļus. Savukārt šo pirmdien, 3.martā, Eiropas Savienības ārlietu ministru paziņojumā teikts, es citēju: „Eiropas Savienība stingri nosoda nepārprotamu Ukrainas suverenitātes un teritoriālās integritātes pārkāpumu, Krievijas bruņotajiem spēkiem veicot agresijas aktus, kā arī Krievijas Federācijas padomes 1.martā doto atļauju izmantot bruņotos spēkus Ukrainas teritorijā. Eiropas Savienība aicina Krieviju nekavējoties atvilkt savu karaspēku uz tā dislokācijas vietām.”
Tāpat, kamēr Krievija nav veikusi pasākumus situācijas eskalācijas novēršanai, Eiropas Savienība lemj par sekām attiecībā uz divpusējām attiecībām starp Eiropas Savienību un Krieviju, piemēram, apturot divpusējās sarunas ar Krieviju par vīzu jautājumiem, kā arī par jauno nolīgumu. Patlaban ASV, Lielbritānija, Vācija un Francija cenšas panākt vienošanos ar Krieviju par tiešu sarunu sākšanu ar Ukrainas valdību par mierīgu krīzes noregulējumu. Eiropas Drošības un sadarbības organizācija pēc Ukrainas lūguma uz Ukrainu jau sūta 39 cilvēku lielu neapbruņotu militārpersonu misiju situācijas novērošanai. Šajā misijā ar divām militārpersonām piedalīsies arī Latvija, kā arī Igaunija, Čehija, Lietuva, Francija, Vācija, Polija, Slovākija, Zviedrija, Apvienotā Karaliste, kā arī Dānija, Norvēģija, Turcija, ASV un Kanāda.
Eiropas Komisijas prezidents Žozē Manuels Barrozu 5.martā paziņojis, ka Eiropas Savienība ir gatava piešķirt Ukrainai līdz pat 11 miljardiem eiro lielu finansiālu palīdzību.
Jāatzīmē, ka šo notikumu kontekstā vēl vakar ASV aizsardzības ministrs ir paziņojis, ka ASV palielinās militāro atbalstu Baltijas valstīm un Polijai. Baltijā plānots palielināt ASV iesaistīšanos NATO gaisa patruļās Baltijas valstu gaisa telpā.
Tas ir fons, kādā arī Eiropas lietu komisija ir gatavojusi savu kārtējo paziņojumu. Tomēr Saeima ir līdz šim jau ļoti rūpīgi sekojusi situācijas attīstībai Ukrainā. Un atļaujiet atgādināt tikai dažus iepriekšējos lēmumus.
Piemēram, vēl pirms 20.februāra traģiskajiem notikumiem, kad Maidanā vienas dienas laikā tika noslepkavoti vairāk nekā 70 protestētāji, tieši pēc Saeimas Eiropas lietu komisijas iniciatīvas Latvijas nacionālā pozīcija jau tobrīd tika papildināta ar punktu, ka Latvija iestāsies par nepieciešamību piemērot Eiropas Savienības ekonomiskās un pārvietošanās brīvības sankcijas pret atbildīgajām Ukrainas amatpersonām, ja turpināsies vardarbīga vēršanās pret demonstrantiem. Un tieši šodien ir arī publicēts šo amatpersonu saraksts un sankcijas ir stājušās spēkā.
Pagājušā gada 13.decembrī Eiropas lietu komisija pauda vienprātīgu atbalstu Ukrainas eirointegrācijas centieniem. Tas bija pirmais konkrētais paziņojums pēdējo mēnešu krīzes sākumā.
Šis, 3.martā apstiprinātais, ir jau otrais Eiropas lietu komisijas un Ārlietu komisijas kopīgais paziņojums par situāciju Ukrainā. Iepriekš, jau 19.februārī, abu komisiju kopīgā paziņojumā tika izteikts nosodījums par to, ka sadursmju laikā Kijevā ir cietuši un bojā gājuši cilvēki, kā arī pausta līdzjūtība cietušo un bojāgājušo piederīgajiem. Savukārt šā gada 21.janvārī Saeima pieņēma Ārlietu komisijas sagatavoto paziņojumu, kurā saistībā ar situāciju Ukrainā aicināja konfliktā iesaistītās puses izbeigt vardarbību, izvairīties no provocējošas rīcības un miermīlīgā ceļā risināt politisko krīzi, panākot visām pusēm pieņemamu situācijas risinājumu.
Šajā, 3.marta, Saeimas Eiropas lietu komisijas un Ārlietu komisijas kopīgajā paziņojumā paustais Krievijas militārās agresijas nosodījums, kā arī prasība Krievijai ievērot starptautisko tiesību normas un pašas uzņemtās saistības un veikt tūlītēju armijas vienību izvešanu uz to bāzēm saskan ar to pozīciju, kādu Latvijas ārlietu ministrs pauda iepriekš minētajā Eiropas Savienības Ārlietu ministru padomes ārkārtas sanāksmē, kā arī ar Latvijas oficiālo nostāju, kādu Latvijas premjerministre Laimdota Straujuma šodien paudīs Briselē notiekošajā Eiropadomes ārkārtas samitā, kurā Eiropas Savienības valstu un valdību vadītāji pārspriedīs Krievijas iebrukumu Krimā.
Ņemot vērā izklāstītos faktus un to, kā Saeima ir virzījusies uz Eiropas lietu komisijas un Ārlietu komisijas kopīgā paziņojuma sagatavošanu, es aicinu šodien visu Saeimu atbalstīt sagatavoto lēmuma projektu „Par Krievijas agresiju Ukrainā”.
Lēmuma projekts satur sešus punktus - paredz stingri nosodīt Krievijas Federācijas militāro agresiju Ukrainā, uzsver Latvijas nemainīgo atbalstu Ukrainas suverenitātei un teritoriālajai vienotībai, kā arī Ukrainas Verhovna Radas leģitīmajai varai un atzīmē, ka situācija Ukrainā kļūst arvien kritiskāka un Krievija ar savu rīcību pārkāpj starptautisko tiesību normas.
Tiek uzsvērts, ka šī rīcība vērtējama kā pretlikumīga, apzināta un plānota iejaukšanās Ukrainas suverenitātē, lai izraisītu militāru konfliktu ar nodomu okupēt daļu vai pat visu Ukrainas teritoriju.
Tādēļ Saeimas lēmuma projekts paredz, ka Saeima pilnībā pievienojas Latvijas Valsts prezidenta, Saeimas priekšsēdētājas, Ministru prezidentes un ārlietu ministra 2014.gada 1.marta paziņojumam par Krievijas iejaukšanos Ukrainā, kura teksts ir šī paziņojuma pielikumā. Mēs aicinām Krieviju izbeigt visu veidu agresiju un provokācijas pret Ukrainu, nekavējoties izvest savu karaspēku uz tā bāzēm un ievērot starptautiskajos līgumos uzņemtās saistības, kā arī rosinām starptautisko sabiedrību paust stingru atbalstu Ukrainas teritoriālajai integritātei, kā arī Eiropas Savienību un Eiropas Drošības un sadarbības organizāciju nekavējoties izveidot un izvietot Ukrainā robežnovērošanas misijas, kas kontrolētu noslēgto vienošanos ievērošanu.
Godātie kolēģi! Es aicinu šodien Saeimu atbalstīt šo lēmuma projektu un vienlaikus arī gribu jau šobrīd pateikt lielu paldies visam ārlietu dienestam un arī ārlietu ministram personīgi par ļoti aktīvo darbu, šajos mēnešos pārstāvot Latvijas pozīciju, koordinējot Latvijas pozīciju un ļoti aktīvi iestājoties par demokrātisko vērtību ievērošanu Ukrainā. Kā arī liels paldies par sadarbību Ārlietu komisijai un Ārlietu komisijas priekšsēdētājam, kur abas mūsu komisijas kopā ir daudzkārt diskutējušas un arī šo paziņojumu kopā ir izstrādājušas un pieņēmušas.
Paldies. (Koalīcijas frakciju aplausi.)
Sēdes vadītāja. Paldies. Uzsākam debates.
Pirmajam vārds Ministru kabineta pārstāvim - ārlietu ministram Edgaram Rinkēvičam.
E.Rinkēvičs (ārlietu ministrs).
Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamais Prezidij! Cienījamās deputātes! Godātie deputāti! Latvijas valdības vārdā es gribu teikt, ka mēs pilnībā atbalstām šodien Saeimas sēdes darba kārtībā iekļauto paziņojuma projektu, un es vēlos jūs nedaudz informēt par to, kāda ir līdz šim bijusi Latvijas valdības nostāja, Latvijas nostāja saistībā ar notikumiem Ukrainā, kā arī par to pozīciju, kāda šobrīd mums ir, apspriežot šo jautājumu gan Eiropas Savienības, gan Ziemeļatlantijas līguma organizācijas, gan Apvienoto Nāciju Organizācijas un Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas dažāda veida diskusijās.
Pirmām kārtām Latvija vienmēr ir iestājusies par Ukrainas tiesībām brīvi lemt savu likteni, izvēlēties savu ceļu - vai tā būtu Eiropa, vai tā būtu neitralitāte, vai tā būtu savienība ar kādām citām valstīm. Taču pati Ukrainas tauta vairākas reizes - arī 2004.gadā, pirmajā, tā sauktajā Oranžajā revolūcijā, pirmajā Maidanā - skaidri pauda savu vēlmi iet Eiropas ceļu. To pašu Ukrainas tauta atkārtoja gan 2010.gada vēlēšanās, vai tās būtu prezidenta vēlēšanas... vai arī 2013.gada vēlēšanās, parlamenta vēlēšanās, kur visas partijas tika ievēlētas uz tā sauktās Eiropas platformas pamata.
Diemžēl - un to atzīst arī bijusī Ukrainas vadība, prezidents Janukovičs, bijušais, ārlietu ministrs Kožara - Krievijas Federācijas ārkārtīgi stingra spiediena rezultātā, pagājušogad Krievijas Federācijas faktiski īstenoto darbību rezultātā, sākot ar tirdzniecības kara pasākumiem un beidzot ar dažāda veida politisku spiedienu, Ukrainas valdība pieņēma lēmumu - apturēt gatavību... sagatavošanās darbus Eiropas Savienības un Ukrainas asociācijas līguma, kā arī brīvās tirdzniecības līguma noslēgšanai. Acīmredzami šie lēmumi bija pilnā pretrunā ar Ukrainas sabiedrības vēlmēm, un Ukrainas sabiedrība jau naktī no 29. uz 30.novembri tūliņ... tiklīdz beidzās Eiropas Savienības un Austrumu partnerības Viļņas samits, devās protestēt uz Neatkarības laukumu. Diemžēl dažas stundas vēlāk pēc šo miermīlīgo protestu sākuma tika pielietots rupjš spēks, cilvēki tika sisti, cilvēki tika vajāti pat tad, kad viņi pameta laukumu. Pret daudziem no šiem Ukrainas miermīlīgajiem protestētājiem tika ierosinātas krimināllietas. Jau tajā brīdī gan Eiropas Savienība, gan arī Latvija kā Eiropas Savienības dalībvalsts aktīvi iestājās par to, ka Ukrainai kā Austrumu partnerības valstij ir stingri jāievēro visas tās vērtības, kas mūs saista kā Eiropas Padomes, kā Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas dalībvalstis, arī kā Eiropas Savienības Austrumu partnervalstis. Diemžēl visi mēģinājumi pārliecināt Ukrainas bijušo prezidentu, Ukrainas bijušo valdību nelietot spēku, bet īstenot dialogu ar visiem sabiedrības pārstāvjiem, ar opozīciju, beidzās ar tā sauktajiem janvāra likumiem, kas faktiski ieviesa autoritāru diktatūru Ukrainā, gan aizliedzot brīvu interneta informācijas cirkulāciju, gan arī faktiski nosakot ļoti bargus sodus par pulcēšanās brīvību, kā arī par vārda brīvību.
Diemžēl jāatzīst, ka Eiropas Savienība, lai arī daudzas valstis aicināja jau tajā brīdī stingri ne tikai novērtēt šīs darbības, bet arī jau veikt konkrētus pasākumus, nebija gatava attiecīgajām darbībām. Un arī tā sauktais dialogs starp Ukrainas prezidentu un opozīciju faktiski beidzās katru reizi ar to, ka bijušais prezidents Janukovičs, viņa valdība faktiski nepildīja neko no apsolītā un kopā ar opozīciju norunātā... teiksim, nevienu no norunātajiem pasākumiem.
Tas, patiesību sakot, noveda pie ļoti nopietnas radikalizācijas. Mēs labi zinām, ka Ukrainas bijušais prezidents aktīvi izmantoja specvienības. Šīs specvienības pielietoja brutālu spēku, un februāra vidū situācija eskalējās tiktāl, ka triju dienu laikā... Vēl šobrīd nav precīzu datu, cik daudz cilvēku ir gājis bojā; šobrīd mēs runājam, ka visas Ukrainas teritorijā jau vairāk nekā 90 cilvēku gājis bojā. Atbildība par šiem noziegumiem, kurus varētu klasificēt arī kā noziegumus pret cilvēci, pilnībā gulstas uz Ukrainas bijušo prezidentu Janukoviču, jo viņa atbildība bija nodrošināt gan konstitucionālo kārtību, gan nepielietot vardarbību, bet īstenot politisko dialogu.
Šajos apstākļos 20.februārī Eiropas Savienības Ārlietu padome savā ārkārtas sēdē lēma par konkrētiem pasākumiem, tostarp arī par sankciju piemērošanu tām amatpersonām, kuras ir atbildīgas par šiem notikumiem. Kā jūs zināt, šobrīd - gan pēc zināmām diskusijām - šo amatpersonu saraksts jau ir publicēts, viņu banku konti Eiropas Savienībā tiks iesaldēti; arī mēs Latvijā esam pieņēmuši lēmumu iekļaut šīs 18 amatpersonas tā sauktajā ieceļošanas melnajā sarakstā.
Un diemžēl tas, ko mēs šobrīd redzam... Faktiski tūliņ, kā tika parakstīta 21.februārī vienošanās starp prezidentu Janukoviču un opozīciju, kam liecinieki bija trīs Eiropas Savienības dalībvalstu ārlietu ministri - Polijas, Francijas un Vācijas kolēģi, uzreiz tika sākta šīs vienošanās pildīšana. Pirmām kārtām tika atjaunota 2004.gada konstitūcija. Un pēkšņi Ukrainas prezidents kaut kur pazuda un faktiski tādā veidā ar savām darbībām apliecināja, ka viņš nav gatavs pildīt šo vienošanos. Šajos apstākļos Ukrainas Verhovna Rada, Ukrainas parlaments, kas ir leģitīmi ievēlēts, nolēma atstādināt prezidentu, nolēma ievēlēt prezidenta vietas izpildītāju, kā arī izveidot valdību. Latvija uzskata, ka šī valdība un parlaments ir absolūti leģitīmi Ukrainas valsts pārstāvji. Mēs esam atzinuši un apsveikuši kolēģus Kijevā.
Diemžēl arī dažas dienas vēlāk mēs esam pieredzējuši to, ko... es pat nezinu, kā nosaukt, jo pēc būtības šāda veida notikumos, kādi risinās šobrīd Krimā, mēs redzam starptautisko tiesību normu, to skaitā ANO Hartas, 1975.gada Eiropas Drošības un sadarbības apspriedes Helsinku Nobeiguma akta, 1994.gada Budapeštas memoranda par teritoriālajām garantijām Ukrainai, 1997.gada Ukrainas un Krievijas Federācijas līguma, atklātu pārkāpumu; tāda veida darbība ir faktiski bruņoto spēku ievešana suverēnas valsts teritorijā. Šajā gadījumā mēs varam runāt par bruņoto spēku ievešanu suverēnas valsts teritorijā, jo Krievijas Federācijas karavīri, lai arī bez atšķirības zīmēm, lai arī Krievijas Federācijas oficiālās amatpersonas to noliedz, tomēr ir atstājuši savas bāzēšanās vietas Sevastopolē un citās Ukrainas vietās un faktiski pārņēmuši kontroli pār Krimu, pār daļu Ukrainas teritorijas. Es neatceros, ka šāda veida darbības tiktu veiktas vismaz kopš 1968.gada Padomju Savienības invāzijas Čehoslovākijā, vēl arī varētu paskatīties kādus tālākus piemērus vēsturē. Mēs arī redzam, ka lēmumi, kas ir pieņemti Krievijas Federācijas padomē un kas faktiski balstās uz jaunu Krievijas Federācijas ārpolitikas doktrīnu, nozīmē, ka aizstāvēti tiek ne tikai Krievijas Federācijas pilsoņi, bet, kā izteicās vairāki Krievijas Federācijas padomes deputāti, tiek aizstāvēti visi krievvalodīgie, kā arī tie, kam ir kāda saikne ar Krieviju. Tas ir kaut kas pilnīgi jauns, kas nav pieņemams 21.gadsimta Eiropā, kas nav pieņemams 21.gadsimta pasaulē.
Līdz ar to, sekojot līdzi šiem notikumiem, Latvijas Valsts prezidents, Saeimas priekšsēdētāja, Ministru prezidente un ārlietu ministrs šī gada 1.marta pēcpusdienā izplatīja kopīgu paziņojumu, attiecīgi dodot vērtējumu... dodot principiālu vērtējumu šiem notikumiem, jo uzskata, ka ir notikusi Krievijas Federācijas agresija Ukrainas teritorijā.
Šī gada 3.martā arī Eiropas Savienības Ārlietu padome faktiski tieši tādā pašā veidā ir klasificējusi šos notikumus, un šobrīd Latvijas valdības pozīcija saistībā ar notikumiem Ukrainā ir šāda.
Pirmām kārtām mēs iestājamies par nekavējošu Krievijas Federācijas karavīru atvilkšanu to pastāvīgajās dislokācijas vietās un nekavējošu Krievijas Federācijas un Ukrainas dialoga uzsākšanu. Mēs uzskatām, ka starptautiskajai sabiedrībai - Eiropas Drošības un sadarbības organizācijai un Apvienoto Nāciju Organizācijai - ir jādara viss, lai ar savu instrumentu palīdzību nodrošinātu šo soļu izpildi. Un šeit es tiešām esmu priecīgs paziņot, ka arī Latvija aktīvi ir piedalījusies un turpinās piedalīties šo pasākumu īstenošanā. Divas mūsu militārpersonas šobrīd atrodas EDSO misijas ietvaros... Latvijas un Lietuvas vēstnieki vakar apmeklēja Krimu, apmeklēja Sevastopoli, Simferopoli, lai Eiropas Savienības vārdā tur iepazītos ar situāciju un sagatavotu ziņojumu Eiropas Savienības kolēģiem.
Otrais. Mēs uzskatām, ka tām valstīm... tā sauktajām Budapeštas memoranda dalībvalstīm - Amerikas Savienotajām Valstīm, Lielbritānijai un Krievijas Federācijai ir nekavējoties jāsāk konsultācijas par šī memoranda īstenošanu. Diemžēl es gribu īpaši atzīmēt, ka Budapeštas memoranda neizpilde nozīmē ne tikai suverēnas valsts tiesību pārkāpumu, bet ka tā atstās ļoti nopietnas sekas uz kodolieroču neizplatīšanas līguma režīmu. Ja valstis, tādas kā, piemēram, Irāna, Pakistāna un Indija, šobrīd redz, ka var noslēgt vienošanos, ka kāda no šī memoranda dalībvalstīm nodod visus savus kodolieročus trešajām pusēm, ka tās teritoriālā integritāte un suverenitāte it kā tiek garantēta, bet pēc tam, 20 gadus vēlāk, brutāli tiek pārkāpta, tad kā jūs iedomājaties: vai pasaule kļūs drošāka? Un kāpēc šīm valstīm vajadzētu ticēt jebkādiem starptautiskajiem nolīgumiem un tiesību aktiem?
Trešais. Mēs uzskatām, ka, protams, ir jādara viss, lai sauktu pie atbildības tos atbildīgos, kuri Kijevā, Ukrainā šobrīd jau ir izsludināti meklēšanā un kur tiek izmeklēti šie noziegumi, kas faktiski ir veicinājuši noziegumus Kijevā, sākot jau no novembra beigām. Un Latvija ir gatava pilnībā sadarboties gan tiesībaizsardzības iestāžu līmenī, gan finanšu noziegumu izmeklēšanas līmenī ar Ukrainas varas iestādēm.
Visbeidzot gribu teikt, ka mums ir ļoti daudz jāstrādā, lai palīdzētu pašai Ukrainai un ukraiņu tautai. Situācija šajā valstī ir ļoti smaga, es pats esmu apmeklējis Kijevu pēdējo trīs mēnešu laikā divreiz. Tas Maidans, kādu es redzēju pagājušā gada decembrī, vairs nav tas Maidans, kādu es redzēju šī gada februāra pēdējā dienā. Cilvēki ir pilnīgi citi, cilvēki no valdības gaida aktīvu rīcību, cilvēki vairs nevēlas redzēt veco politiku. Un jaunajai Ukrainas valdībai klāsies ļoti grūti, lai faktiski atgūtu pašu tautas uzticību, cīnoties par savas valsts teritoriālo suverenitāti un integritāti un arī ar ekonomiskajām un finanšu problēmām.
Līdz ar to Latvija pilnībā atbalsta tūlītēju Eiropas Savienības un Ukrainas asociācijas līguma noslēgšanu; par to ir lemts arī 3.martā. Atbalstām finansiālās palīdzības paketi, ko šobrīd Eiropas Savienība ir sagatavojusi 11 miljardu eiro apjomā, bet uzskatām, ka arī citām starptautisko finanšu organizācijām būs daudz jādara, lai Ukrainas reformu kurss - un bez reformām nevarēs iztikt! - tiktu arī attiecīgi finansiāli atbalstīts.
Mēs arī atbalstām šobrīd - un par to ir jāsāk runāt un diskutēt - Eiropas Savienības Austrumu partnerības reformu, lai dotu iespēju tām valstīm, kas ir gatavas nākotnē kļūt par Eiropas Savienības dalībvalstīm, par daļu no Eiropas Savienības... lai tām šādu perspektīvu dotu.
Savukārt, ja situācija saistībā ar šo Ukrainas krīzi nekļūs mazāk eskalēta, tad... Latvija arī uzskata, ka mums kā Eiropas Savienības dalībvalstij, attiecīgi diskutējot par šiem jautājumiem Eiropas Savienībā, būs jāturpina tālāk stingrāku pasākumu komplekss pret Krievijas Federāciju.
Pirmkārt, uzskatu, ka tādā gadījumā mēs nevaram runāt par bezvīzu režīma ieviešanu starp Eiropas Savienību un Krieviju; šīs sarunas ir jāaptur. Jo - kamdēļ mums vajadzīgs bezvīzu režīms, ja 2014.gada tūrisma sezona Krimā ir sākusies tādā military stilā, ka cilvēki var iebraukt ar... ar bruņutransportieriem kā pašu modernāko tūrisma autobusu?
Otrkārt, uzskatām, ka Eiropas Savienībai ir jāpiemēro pret Krievijas Federāciju pilna mēroga embargo attiecībā uz ieročiem un bruņojumu. Tas nav normāli, ka Eiropas Savienības dalībvalstis vēl joprojām apgādā Krievijas Federāciju ar jaunākajiem ieročiem un aprīkojumu. Šis ir acīmredzami principiāls jautājums.
Treškārt, es neizslēdzu iespēju, ka, situācijai neuzlabojoties, varētu tikt lemts arī par konkrētu Krievijas amatpersonu, kas ir tieši atbildīgas par šīs agresijas izraisīšanu, iekļaušanu noteiktos Eiropas Savienības sankciju sarakstos.
Man ļoti gribētos cerēt, ka šos pasākumus nevajadzēs īstenot, un es ļoti gribu cerēt, ka Eiropas Savienības un Krievijas dialogs, Krievijas un Ukrainas dialogs, NATO un Krievijas dialogs būs tāds, kas palīdzēs normalizēt situāciju. Taču mums ir arī jābūt pilnīgā skaidrībā, ka, ja šobrīd nebūs pietiekami asas un stingras reakcijas, mēs radām ļoti bīstamu precedentu 21.gadsimta starptautiskajā politikā.
Visbeidzot es gribu teikt to, ka arī mums pašiem ir daudz ko mācīties no notikumiem Ukrainā.
Pirmām kārtām. Mums ir jāatceras tas, ka daudz kas ir atkarīgs no iekšpolitiskās stabilitātes arī mūsu valstī. Es aicinu neizmantot Ukrainas traģiskos notikumus, teiksim, lai kaut kādā veidā celtu varbūt savu reitingu vai, teiksim, mēģinātu projicēt pilnīgi nepamatoti to, kas notika Ukrainā un kas ir traģēdija... kā te dažos sociālajos tīklos mīl izteikties, ka tas nu tūliņ būs arī Latvijā. Tajā pašā laikā mums ir jāveicina visaptverošs, visiekļaujošs arī mūsu sabiedrības dialogs.
Otrām kārtām. Tā kā esam nākamā Eiropas Savienības prezidentvalsts 2015.gada pirmajā pusgadā, es domāju, ka mums būs nopietni jādomā - un es jau to iezīmēju - par Eiropas Savienības Austrumu partnerības reformu. Mums ir skaidri jāpasaka, ka tām valstīm, kas ir Eiropas Savienības Austrumu partnerībā, kā galamērķis ir iespējama dalība Eiropas Savienībā. Tās, kas nevēlas, to var arī nedarīt.
Un visbeidzot. Jūs visi zināt un šeit komisijas priekšsēdētāja Zanda Kalniņas-Lukaševicas kundze jau sacīja, ka jau šobrīd ir pieņemti vairāki NATO lēmumi. Jā, tiek pastiprināta Baltijas gaisa telpas aizsardzība, jā, būs vēl arī citi pasākumi, kas veicinās drošību reģionā. Taču tajā pašā laikā ir jāsaprot, ka pirmām kārtām atbildība arī par mūsu ārējo drošību ir mūsu pašu un aizsardzības budžeta jautājums būs jārisina.
Es arī nobeigumā gribu pateikties gan Valsts prezidentam, gan Saeimas priekšsēdētājai, gan Ministru prezidentei par ļoti saskaņoto, ļoti ātro un operatīvo rīcību sestdien. Es gribu arī pilnībā atbalstīt šeit piedāvāto Saeimas paziņojuma projektu. Un, protams, arī tuvākajās dienās Eiropas Savienības un NATO darba kārtībā, kā arī Latvijas ārpolitikas darba kārtībā jautājumi, kas saistās ar Ukrainu, protams, būs prioritāte Nr.1.
Paldies par uzmanību. (Koalīcijas frakciju aplausi.)
Sēdes vadītāja. Paldies ārlietu ministram.
Ārlietu komisijas vārdā - vārds deputātam Ojāram Ērikam Kalniņam.
O.Ē.Kalniņš (VIENOTĪBA).
Cienījamais Prezidij! Saeimas priekšsēdētāja! Ārlietu ministra kungs! Godātie kolēģi! Es šoreiz nerunāšu diplomātiski, bet tīri cilvēciski. Pirms divām nedēļām - 20.februārī - es biju Kijevā kopā ar Eiropas Parlamenta deputāti Sandru Kalnieti. Mēs apciemojām lielo Mihaila klostera kompleksu, kurā bija iekārtota slimnīca, lai sniegtu neatliekamo palīdzību Maidanā cietušajiem. Šajā rītā vairāk nekā 20 cilvēki jau bija gājuši bojā un simtiem bija ievainoti. Klostera virzienā bija nepārtraukta cilvēku plūsma, kas nesa pārtiku, medikamentus un nodrošināja cita veida palīdzību. Simtiem ārstu un medicīnas studentu dežurēja dienu un nakti. Mēs prasījām, vai viņi šovakar sagaida jaunus upurus. Un atbilde bija - jā!
Pēc tam aizgājām uz Maidanu un redzējām, ka, par spīti draudiem, kas visu dienu nepārtraukti izskanēja no Ukrainas Iekšlietu ministrijas, cilvēku pūlis arvien pieauga. Tie cilvēki, kurus mēs redzējām, bija no dažādām paaudzēm un sabiedrības slāņiem - bija pensionāri, un bija studenti, sievietes un vīrieši... normāli cilvēki, Ukrainas pilsoņi. Un mēs arī viņiem prasījām, kāpēc viņi šeit atnākuši. Un viņi atbildēja... visi atbildēja vienu to pašu - lai aizstāvētu Ukrainas neatkarību un brīvību!
Mēs tajā dienā paspējām apmeklēt arī Ukrainas parlamentu, un, kaut gan parlaments bija ielenkts ar bruņumašīnām un vairākiem simtiem bruņotu drošības sargu un specvienībām, pateicoties Ukrainas parlamenta deputātam Ruslanam Lukjančekam, mēs iekļuvām parlamenta telpās, iepazināmies ar vairākiem deputātiem un nonācām Sēžu zālē. Tajā brīdī Lukjančeks pagriezās, pasmaidīja un teica: „Jūs nenobijāties. Paldies, ka esat ar mums!”
Līdz šim arī Latvijas valdība un Saeima nav nobijušās. Zinot, cik svarīgs ukraiņu tautai ir mūsu morālais atbalsts, šī Saeima, kā Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Kalniņa-Lukaševica jau teica... šī Saeima 23.janvārī vienbalsīgi apstiprināja paziņojumu, stingri nosodot konfliktā iesaistīto pušu vardarbīgo rīcību, kas novedusi pie situācijas saasināšanās un asinsizliešanas. 85 deputāti no visām frakcijām nobalsoja „par” šo ziņojumu, un es jums varu teikt, ka arī Ukrainas parlamentā par to tūlīt visi uzzināja.
Diemžēl situācija turpināja saasināties, un 18.februārī Janukoviča valdība veica jaunus uzbrukumus Maidanā un ar vēl lielāku upuru skaitu. Nākamajā dienā Saeimas Eiropas lietu komisija un Ārlietu komisija pieņēma jaunu paziņojumu, nosodot šo vardarbību Kijevā. Un es arī gribētu pateikties Zandai Kalniņai-Lukaševicai par mūsu sadarbību, jo arī par šo ziņojumu tad, kad mēs bijām parlamentā Kijevā, visi Ukrainas parlamenta sadarbības grupas ar Latviju pārstāvji par to zināja un pateica paldies.
Kopš tā laika Ukraina ir piedzīvojusi jaunus draudus - šoreiz Krimā. Nekavējoties 1.martā Latvijas Valsts prezidents, Saeimas priekšsēdētāja, Ministru prezidente un ārlietu ministrs stingri iestājās par Ukrainas teritoriālo integritāti un nosodīja jebkurus soļus, kas vērsti uz Ukrainas sabiedrības šķelšanu un valsts teritoriālās integritātes apšaubīšanu. Un, kā jūs zināt, pirmdien, 3.martā, Saeimas Ārlietu komisija un Eiropas lietu komisija apstiprināja šo jauno paziņojumu, kurā mēs nosodījām Krievijas agresiju un provokācijas Krimā. Un tieši par šo dokumentu mēs tagad balsosim.
Kā ārlietu ministrs jau stāstīja, šajās dienās ANO, EDSO, Eiropas Savienība un citi meklē diplomātiskus risinājumus šai krīzei. Pasaules finanšu tirgus jau tagad veic bargas korekcijas, atgādinot Krievijai, ka nestabilitātes radīšana kaimiņvalstīs agri vai vēlu darbojas kā bumerangs, apdraudot citas valstis. Krievija vienlaikus apdraud sevi, bet lielākā cietēja šajā brīdī ir Ukraina un ukraiņu tauta. Maidanā mēs no vairākiem cilvēkiem dzirdējām salīdzinājumu ar Latvijas barikāžu laiku pirms 20 gadiem. Tajos grūtajos laikos tas morālais atbalsts, ko mēs saņēmām no ārzemēm, mums bija ļoti svarīgs.
Papildus diplomātiskajiem un ekonomiskajiem instrumentiem, kas tiek apspriesti, šajā brīdī morālais atbalsts ir tikpat būtisks. Ar šo rezolūciju mēs paziņojam ukraiņu tautai, ka mēs neesam nobijušies un esam kopā ar viņiem.
Taču šis balsojums, ko šodien veicam, ir ne tikai par atbalstu mūsu ukraiņu draugiem; tas ir arī balsojums par mūsu attieksmi pret Latviju un mūsu demokrātiskajām vērtībām. Tas ir balsojums par politisko neatkarību no svešiem spēkiem un citu valstu līderiem.
Jautājums ir vienkāršs: vai esat par vai pret šādu neatkarību vai vienkārši atturaties? Es aicinu katru deputātu un deputāti, kam rūp Ukrainas nākotne, vadīties pēc savas sirdsapziņas un neatturēties sniegt šo svarīgo morālo atbalstu Ukrainas tautai.
Es aicinu balsot „par”. (Koalīcijas frakciju aplausi.)
Sēdes vadītāja. Paldies.
Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” vārdā - deputāts Sergejs Potapkins.
S.Potapkins (SC).
Godātie tautas kalpi! Es lūdzu jūs, ziņojot par situāciju Ukrainā, atcerēties, ka pirmām kārtām jūs esat ievēlēti kalpot Latvijai un Latvijas tautai.
Pārtrauciet spekulācijas un esiet atbildīgi par savu vārdu ietekmi uz Latvijas sabiedrību! Nevajag biedēt cilvēkus ar Krievijas draudiem! Aizsardzības ministrija un Ārlietu ministrija skaidri un viennozīmīgi paziņoja - nekādu draudu Latvijai Ukrainas notikumu sakarā nav. Nav politiski tālredzīgi izteikt apvainojošus spriedumus, pirms savu vārdu ir teikusi Eiropas Padome, ANO un EDSO. (No zāles dep. I.Čepānes, J.Kursītes-Pakules un I.Parādnieka starpsaucieni.) Ticiet, nosodīt nekad nav par vēlu, bet diezgan bieži ir par agru! Lielie spēki nesteidzas ar paziņojumiem, kamēr notiek konsultācijas un nav starptautiskas ekspertīzes un secinājumu. Kamēr jūs sacenšaties, kurš stiprāk nosodīs Krieviju, aiz jūsu muguras notiek aktīvs dialogs starp Vāciju, Franciju, Ķīnu, ASV un Krieviju, lai novērstu karaspēka pielietošanu neatkarīgās Ukrainas teritorijā un samazinātu eskalāciju pasaulē. Un katra no pusēm redz riskus un aizstāv savas intereses, un nekautrējas to atzīt. Vai Latvijai tādu interešu nav? Vai mēs esam gatavi katru reizi tās upurēt svēta principa pēc, lai kārtējo reizi izteiktos pret Krieviju? Varbūt jāpajautā vispirms Latvijas uzņēmējiem, kas pērn pārdeva uz Krieviju preces gandrīz 900 miljonu eiro apmērā.
Krievija vienmēr būs Latvijas kaimiņvalsts, un, ja kāds sapņo par citu, tad tas ir adekvātuma jautājums.
Jūs satrauc tas pamats, ko Krievija izmanto savām darbībām Krimā. Proti, Krievija tās pamato ar savu tautiešu aizstāvēšanu. Lai neradītu precedentu Krievijai, bet izvairītos no iespējamās asinsizliešanas Ukrainā, „Saskaņas Centrs” piedāvāja pirmdien atbalstīt mūsu iniciatīvu un kopā saskaņoti vērsties pie ANO Drošības padomes ar prasību ievest ANO Miera uzturēšanas spēkus un apvienoto novērotāju misiju Ukrainā. (Frakcijas VIENOTĪBA deputātu starpsaucieni: „Ir jau!”) Neviens no deputātiem mūs neatbalstīja. Viss, ko jūs gribat izdarīt, ir nosodīt Krieviju par to, ko tā vēl nav izdarījusi un, ceru, arī nedarīs. (No zāles dep. A.Loskutova starpsauciens.) Jūs atbalstāt Ukrainā valdību, kura nāca pie varas ar ieročiem, kas tika atņemti valsts dienestiem. Valdību, kas atnāca ar bandītu, kas mētāja „Molotova kokteiļus”, palīdzību. Atgādināšu: tie cilvēki, kas Latvijā pirms pieciem gadiem izsita logus Saeimai, tika sodīti ar ieslēgšanu cietumā. „Saskaņas Centrs” nosodīs militāru uzbrukumu neatkarīgai Ukrainai no Krievijas puses tajā gadījumā, ja tas notiks. Tāpat mēs nosodīsim arī tos spēkus, kas provocēs etniskos konfliktus Ukrainā vai atbalstīs provokatorus. (No zāles dep. E.Smiltēna starpsauciens.) Mēs esam par Ukrainas teritoriālu nedalāmību, pret karaspēka izmantošanu un par konflikta politisku, demokrātisku risināšanu. Bet mēs arī esam par atbildību politiskajos paziņojumos pirmām kārtām Latvijas tautas priekšā. Mēs uzskatām, ka paziņojumi, kas ir steidzīgi pieņemti pret Krieviju, automātiski nenozīmē labumu Latvijai.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds aizsardzības ministram Raimondam Vējonim.
R.Vējonis (aizsardzības ministrs).
Cienītā Saeimas priekšsēdētāja, deputāti, kolēģi!
Arguments - apdraudēt citas valsts suverenitāti ar savu tautiešu aizsardzību, izmantojot militāru spēku, šķita piederošs pagātnei. Kaut arī pēdējās desmitgades laikā bieži ir diskutēts par masu iznīcināšanas ieroču izplatību, terorismu, kibernoziedzību, enerģijas drošības un citu nekonvencionālo draudu nozīmi, notikumi Ukrainā spilgti apliecina, ka joprojām ir valstis, kas rīkojas pēc 20.gadsimta sliktākajām tradīcijām. Ukrainā notiekošais var radīt bīstamus precedentus, un tas jāņem vērā, plānojot mūsu valsts turpmāko drošību un aizsardzību. Notikumi Ukrainā rāda, ka valsts iekšējai drošībai ir izšķiroša nozīme. Sašķelta sabiedrība veicina iekšējus nemierus, bet to rezultātā palielinās valsts ārējās drošības apdraudējums. Tas jāņem vērā arī Latvijā.
Ja mēs paši Latvijā veicināsim iekšējās pretrunas, pieļausim sabiedrības šķelšanos, tad radīsim nestabilitāti mūsu valstī, kā arī ārējā apdraudējuma iespējamu pieaugumu. Tāpēc es šodien vēršos pie Latvijas sabiedrības ar aicinājumu neiesaistīties provokatīvās darbībās un nereaģēt uz tām, lai neapdraudētu Latvijas drošību. Pulcēšanās tiesības ir svētas, tās nedrīkst ierobežot, un tās netiks ierobežotas, bet šodien es vēlos sniegt skaidru vērtējumu. Mēs cienām savas valsts vēsturi, taču tie cilvēki, kuri provokatīvi izmantos 16.marta, 9.maija vai citus pretrunīgus, sabiedrību šķeļošus vēstures notikumus, rīkosies pret Latvijas valsti un tās drošību.
Šī gada 29.martā apritēs 10 gadi, kopš Latvija ir NATO dalībvalsts. Pēdējo nedēļu notikumu kontekstā mēs vēlreiz varam pārliecināties, cik mūsu lēmums par pievienošanos aliansei bijis pareizs un tālredzīgs. Mūsu drošības pamats ir Ziemeļatlantijas līguma 5.pants, kas paredz, ka uzbrukums vienai NATO dalībvalstij ir uzbrukums visām. NATO spēks ir tajā, ka neviens praksē nav mēģinājis to pārbaudīt. Varu apliecināt, ka kopš Ukrainas saspīlējuma sākšanās brīža starp NATO dalībvalstīm ir notikušas un joprojām notiek aktīvas diskusijas un konsultācijas par Krievijas militārajām aktivitātēm tās rietumu un centrālajā kara apgabalā. ASV palielina savu militāro atbalstu Baltijas reģionā, taču ir absolūti nepamatoti apšaubīt NATO spējas. Atgādināšu, ka šaubas, it īpaši no valsts amatpersonu puses, vājina NATO, vājina Latviju un stiprina pretinieku. Nav pamata uzskatīt, ka šodien mēs nebūtu drošībā, tomēr drošība maksā. Tā tas bijis vienmēr.
Pirms desmit gadiem, kad kļuvām par šīs varenās organizācijas dalībnieci, mēs devām solījumu, ka būsim pilnvērtīga dalībvalsts un ievērosim NATO saistības. Šodien jāatzīst, ka saistības pildījuši esam tikai daļēji, turklāt mūsu ieguldījumu galvenokārt veikuši NATO misijās dienošie Latvijas karavīri. Par to mums viņiem ir jābūt pateicīgiem. Tomēr arī šis ieguldījums drīz mazināsies. Šobrīd ierobežotā finansējuma dēļ mēs ieguldām tikai vienā aliansei būtiskā projektā. NATO kā alianse ir tik stipra, cik stipra ir katra valsts individuāli. Latvijas apņemšanās ieguldīt 2 procentus no iekšzemes kopprodukta valsts aizsardzībā ir svarīga ne tikai valsts, bet arī alianses drošībai. Diemžēl man par to šodien jārunā, jo aizsardzības budžets liecina, ka aizsardzībā mēs kā valsts pilnvērtīgi ieguldīt nespējam, atvēlot tai mazāk par 1 procentu no iekšzemes kopprodukta. Turklāt nākotnes aizsardzības budžeta finansēšanas tendences šobrīd ir vēl pesimistiskākas. Latvija uz vienu iedzīvotāju drošības jomā vidēji tērē trīs reizes mazāk nekā citas dalībvalstis Eiropā.
Tāpēc es ceru, ka notikumi Ukrainā ir mums atvēruši acis. Lai tie kalpo par smagu atgādinājumu tam, ka valsts vitālajās interesēs ir nodrošināt savu drošību, stiprināt savus bruņotos spēkus, kā arī pildīt solījumus un saistības pret citām NATO dalībvalstīm!
Es ceru, ka to mēs, kolēģi, godātie deputāti, atcerēsimies ne tikai šodien, runājot par Ukrainu, bet arī brīdī, kad lemsim par Latvijas valsts budžetu.
Paldies. (Koalīcijas frakciju aplausi.)
Sēdes vadītāja. Paldies.
Turpinām debates.
Vārds deputātam Dzintaram Ābiķim.
Dz.Ābiķis (VIENOTĪBA).
Cienījamā priekšsēdētāja! Augsti godātais ārlietu ministra kungs! Ministri! Kolēģi!
Potapkina kungs mani nedaudz izbrīnīja, jo gandrīz pilnīgi identisku tekstu es nesen dzirdēju vienā no Krievijas televīzijas programmām - tās televīzijas, kuru kontrolēja Kremlis. Gandrīz identisku šo notikumu izklāstu! (No SC frakcijas: „Ko jūs skatāties?!”; dep. I.Cvetkova: „Fui!”; dep. A.Elksniņš: „Drīz atslēgs!”) Bet mani tas īpaši neizbrīna, ņemot vērā, ka jūsu sadarbības partneris ir „Vienotā Krievija”. Bet par to varbūt drusciņ vēlāk.
Negribu atkārtoties, daudz kas šeit jau tika pateikts. Mēs visi labi atceramies, ka samērā nesen Krievijas prezidents Putins teica apmēram tādus vārdus: PSRS sabrukums ir 21.gadsimta lielākā ģeopolitiskā katastrofa. (No zāles dep. Dz.Rasnačs: „20.gadsimta!”) Un tāpēc Krievijas rīcība Ukrainā, es domāju, daudziem nav īpašs pārsteigums, jo Krievija cenšas labot šo, Krievijas izpratnē, ģeopolitisko kļūdu. Un notikumu secība... Mēs taču atceramies gan notikumus Piedņestrā, tātad Moldāvijā, gan notikumus Abhāzijā, Dienvidosetijā, tātad neatkarīgajā Gruzijā, karu Gruzijā. Tātad visa šī notikumu ķēde atkārtojas.
Un, starp citu, tie tagadējās Krievijas varas paņēmieni jau nav nekādi jaunie: tos visus mūsu cilvēce gan samērā nesenā, gan diezgan senā pagātnē ir pieredzējusi. Piemēram, Baltijā kādreiz, 19.gadsimtā, bija tāds vācu ekspansionisma ideologs Rorbahs, kurš par Baltijas tautām - igauņiem, latviešiem - izteicās apmēram šādi: „Nu ko gan tie bauri te varēs izdarīt, ja visur skanēs vācu valoda, ja mēs, vācieši, šeit iebrauksim lielā skaitā un šeit būs mūsu izglītības iestādes? Latviešiem un igauņiem te vienkārši nebūs vietas!”
Šāda politika, protams, tika ilgstoši piekopta gan cariskajā Krievijā, gan it īpaši Padomju Savienībā - un ne tikai tur. Šī savu tautiešu aizsargāšanas kārts ir izmantota daudzkārt. Spilgts piemērs bija Sudetija, kur toreizējās Čehoslovākijas teritorijā... Mēs zinām, ka Sudetiju apdzīvoja pamatā vācieši un Hitlers nolēma, ka šie Sudetijas vācieši ir jāaizstāv... Un diemžēl toreiz pārējā Eiropa un pasaule rīkojās gļēvi; to, protams, nedrīkst šodien vairs atkārtot.
Līdzīgi arī PSRS veiktā kolonizācija Baltijā - un ne tikai Baltijā, bet arī citur, arī Austrumkarēlijā... Mēs tikām kolonizēti, un šeit tika ieplūdinātas lielas cittautiešu masas. Un līdzīgi, protams, tas notika arī Ukrainā. Staļina laikā Ukrainā tas notika ārkārtīgi nežēlīgi, jo mēs zinām, ka no lielā bada jeb golodomora, kas tika īstenots ar PSRS varas iestāžu palīdzību, Ukrainā aizgāja bojā, bada nāvē nomira vairāk nekā 8 miljoni ukraiņu. Mēs zinām, ka no Krimas tika izsūtīti tās pamatiedzīvotāji - tatāri un viņu vietā tika nometināti krievi. Un šodien šī tautiešu kārts tiek veiksmīgi izspēlēta.
Nākamā lieta, kas arī nav nekas jauns, - tā ir masveida propaganda. Ir meli, un ir ļoti lieli meli. Un, ja melus cilvēks parasti vēl saprot... ka tie ir meli, tad ļoti lieli meli kādreiz vienkārši apstulbina, jo ļoti lieliem meliem... tie ir tik lieli, ka tiem pat ir grūti noticēt. Šajās dienās kāda Krievijas augsta amatpersona teica, ka Ukrainā notiek uzbrukumi pareizticīgo katedrālēm un sinagogām. Taču vakar es Euronews tiešajā ēterā dzirdēju, ka Ukrainas pareizticīgo baznīcas galva tiešā tekstā pateica, ka Ukraina ir neatkarīga valsts, ka tas, ko dara Krievija, ir agresija un ka šeit nekāda vēršanās pret pareizticīgajiem Ukrainā nenotiek, ka tie ir meli. Un to saka Ukrainas... Kam tad ticēt - Ukrainas pareizticīgās baznīcas galvam vai Krievijas augstākajām amatpersonām?
Šajā sakarā, pieskaroties nedaudz Latvijai, mēs esam satraukušies par šo melu propagandu Latvijā retranslētajos kanālos. (No zāles: „Aizliegt!”) Protams, mūsdienu modernajā pasaulē kaut ko pavisam aizliegt ir neiespējami. Pastāv internets, pastāv satelīttelevīzija, bet tanī pašā laikā atcerēsimies, ka Latvijā 42 procenti iedzīvotāju televīziju skatās kabeļos. Kabeļi pamatā ir daudzdzīvokļu mājās. Un mēs zinām, ka daudzdzīvokļu mājas pamatā ir lielajās pilsētās un ka tieši krievi ir tie, kuri pamatā dzīvo daudzdzīvokļu mājās. Tātad proporcionāli viņi no šīs auditorijas... lielākā daļa iegūst informāciju tieši no kabeļtelevīzijas. Un, manuprāt, tas nav īsti normāli.
Es nesen biju spiests gulēt slimnīcā, valsts slimnīcā, un tur bija pieejami, ja nemaldos, septiņi vai astoņi kanāli, no kuriem trīs bija šie Kremļa kontrolētie kanāli. Un tas, vai šie kanāli šajā slimnīcā tiek pārraidīti vai ne, - tā galu galā ir valsts kompetence, un tas nebūtu nekāds cilvēktiesību pārkāpums, ja šos kanālus tur nerādītu.
Tā ir izrēķināšanās ar opozīciju, tie ir nežēlīgi paņēmieni, kas tiek izmantoti, un šie paņēmieni arī nav nekas jauns! Šie paņēmieni, ko šobrīd pielieto Krievijas politiķi, jau ir redzēti kaut kad agrāk. Tie ir redzēti arī padomju laikos. Tos esam pieredzējuši mēs, it īpaši vecākā paaudze, šeit 1940.gadā, kad Latvijas teritorijā notika demonstrācijas, kur tauta it kā demonstrēja to, ka mums ir jāpievienojas Padomju Savienībai, bet izrādījās, ka lielākā daļa demonstrantu ir civildrēbēs pārģērbti Sarkanās armijas karavīri. Es, protams, nevaru to apgalvot simtprocentīgi, bet man ir arvien lielāks pamats ticēt tam, ko saka paši Krievijas cilvēki, kuri kādreiz ir strādājuši Kremļa administrācijā, bet šobrīd tur vairs nestrādā, attiecībā uz tiem paņēmieniem, kas ir izmantoti... šiem absolūti nežēlīgajiem paņēmieniem, kas bija raksturīgi padomju čekai 30., 40.gados, - ka tie tiek izmantoti šodien. Tā ir Ukrainas prezidenta Juščenko saindēšana, tā ir Litviņenko novākšana Lielbritānijā, un... Es nevaru apgalvot simtprocentīgi, ka tas tā ir, bet speciālisti, kas ir strādājuši Krievijas administrācijā, saka, ka Gruzijas notikumos, Dienvidosetijas notikumos paši krievu specdienesti bija tie, kas šāva uz Krievijas miera uzturētājiem, lai izprovocētu Gruzijas reakciju.
Tāpat ir cilvēki, kas apgalvo, ka pirms otrā Čečenijas kara tika uzspridzinātas mājas Krievijas teritorijā un ka to izdarīja paši Krievijas specdienesti. Es to nesaku, bet to apgalvo cilvēki, kas kādreiz ir tuvu stāvējuši Krievijas administrācijai!
Es, protams, trīs reizes (Piesit pie tribīnes trīs reizes.) šeit piesitu pie šīs tribīnes un lūdzu Dievu, lai tas nekad nenotiktu, bet mēs zinām, cik daudz diskusiju ir ap izglītības lietām, un es ļoti negribētu, ka... (Piesit trīs reizes pie tribīnes vēlreiz.)... es saku - es trīs reizes piesitu pie šī galda, jo es ļoti negribētu, ka „nacionālisti” („nacionālisti” pēdiņās!) kādā Krievijas pierobežas valstī uzspridzinātu kādu skolu, kurā mācās krievu bērni. Es, protams, to nekad negribētu un nemūžam to nenovēlu! (No SC frakcijas: „Tad nerunā!”)
Kas no visa tā izriet? No visa tā izriet, ka agresors ir jānosoda. Ja mēs to nedarīsim, ja to nedarīs visa pārējā civilizētā pasaule, tad agresors neapstāsies. Un piemēri jau ir redzami, piemēru vēsturē ir pietiekami daudz. Hitlers savlaicīgi netika apstādināts, Minhenes vienošanās notika. Ar ko tas beidzās? Tas beidzās ar katastrofu. Kas izraisīja Otro pasaules karu? Molotova-Ribentropa pakts. Padomju Krievija un Vācija noslēdza nodevīgu paktu, kas izraisīja karu. Cieta ļoti daudzi, bet jāatceras ir tas, ka vislielākie cietēji šajā ģeopolitiskajā katastrofā bija paši agresori, paši Otrā pasaules kara izraisītāji. Mēs zinām, ka Padomju Savienībā aizgāja bojā vairāk nekā 22 miljoni, pēc citu vēsturnieku aprēķiniem - līdz 27 miljoniem cilvēku. Vācijā aizgāja bojā astoņi ar pusi miljoni cilvēku. Un arī šodien tie, kas ir agresori, paši būs tie, kas cietīs visvairāk.
Protams, patriotisms ir ļoti laba lieta, bet „urrā” patriotisms parasti jau noved pie šovinisma, un vēsture to arī ir pieredzējusi. Arī Berlīnes olimpiāde 1936.gadā bija pirmklasīgi organizēta, tur bija sportistiem radīti izcili apstākļi, taču tur valdīja gaisotne: „Deutschland, Deutschland über alles!” - „Vācija pāri visam!” (No zāles dep. A.Klementjevs: „Tulkojumu!”) „Vācija pāri visam!”
Arī Soču olimpiāde bija lieliski organizēta, arī tur sportistiem bija radīti lieliski apstākļi. Es uzmanīgi skatījos šo olimpiādi, un, protams, tur arī - ne tik lielā mērā, bet tur arī - bija diemžēl šis „urrā” patriotisms: „Krievija pāri visam!” Arī tur bija manāma šī tendence, jo ļoti bieži, kad sacentās citi sportisti, vienīgais sauklis, kas izskanēja no līdzjutēju mutes, bija tikai: „Rossija, Rossija, Rossija!” Es nezinu ķīniešu valodu, varbūt Pekinā bija kaut kas līdzīgs, bet nevienā citā pasaules valstī, nevienā citā olimpiādē, pat ne Maskavā 1980.gadā... kopš sešdesmitajiem gadiem, ko es atceros, kad esmu olimpiādes skatījies, šāda atmosfēra nevaldīja. (No zāles dep. I.Klementjevs: „Un Tokijā bija „Latvija! Latvija!”?”)
Un tāpēc nobeigumā, savas uzrunas nobeigumā, es gribētu griezties tieši pie saviem kolēģiem no „Saskaņas Centra”. Jūsu vidū ir daudzi saprātīgi cilvēki, saprātīgi politiķi. Mēs visi zinām, ka jūs esat noslēguši sadarbības līgumu ar „Vienoto Krieviju”. (No zāles dep. J.Urbanovičs: „Tu jau to teici!” Zālē smiekli.) Mēs... Un tas ir fiksēts konkrētos dokumentos. Es apskatījos šī jūsu līguma tekstu, un šajā tekstā ir rakstīts, ka jūs konsultēsieties ne tikai par jautājumiem, kas notiek Latvijā un Krievijā, bet arī par ārpolitikas jautājumiem. Tajā pašā laikā jūs savā paziņojumā, ko jūs vakar izplatījāt, rakstāt, ka jūs... ka ir nepieņemama iejaukšanās suverēnas valsts, Ukrainas, iekšējās lietās no ikvienas puses. Jūs nekur nepieminat Krieviju konkrēti, bet jūs rakstāt „no ikvienas puses”.
Un tad man ir jautājums. Man ir jautājums Urbanoviča kungam. Jūs esat viens no... jūs esat tas, kurš kopā ar Grizlovu parakstīja šo vienošanos ar „Vienoto Krieviju”. Tad nāciet šeit tribīnē un skaidri un gaiši pasakiet, vai jūs nosodāt jūsu sadarbības partneru Krievijā pieņemto lēmumu... Krievijas parlamenta augšpalātas pieņemto lēmumu sankcionēt karaspēka ievešanu neatkarīgā valstī. Vai jūs to nosodāt? No Potapkina teiktā tas neizrietēja. Es gribu dzirdēt skaidru atbildi. (No SC frakcijas: „Izlasi!”)
Otrkārt...
Sēdes vadītāja. Ābiķa kungs, jūsu debašu laiks ir beidzies. (No zāles: „Lai runā!”)
Dz.Ābiķis. Es pabeigšu! Trīs teikumus. Drīkst, ka es pabeidzu? (Zālē starpsaucieni.)
Otrkārt. Cienījamais Zariņa kungs, es ļoti gribu dzirdēt jūsu viedokli. Jūs atstājat lāga zēna iespaidu, (Zālē smiekli.) stāstāt parasti anekdotes. (No zāles dep. I.Zariņa starpsaucieni, smiekli.) Šis ir tas brīdis, kad anekdotes nevar stāstīt. Vai jūs nosodāt Krievijas agresiju? Un vai jūs, Jāni Tutin... Jāni Tutin, latgalieti, kurš šeit ir runājis latgaliski, tajā pašā laikā, kad bija referendums par valsts valodu, jūs neiebildāt pret to, ka Latgalē varētu būt arī otra valsts valoda! Un pateicoties jums, jo jums ir daudz vēlētāju - jūsu atbalstītāju, jūs viņiem esat autoritāte, viņi attiecīgi referendumā arī nobalsoja. Un, pateicoties jūsu nostājai, ļoti daudzi jūsu vēlētāji arī šeit, Latvijā, izvērtēs notikumus Ukrainā un izdarīs secinājumus. Ja jūs maldināsiet, ja jūs nerunāsiet skaidru valodu un nepateiksiet, kas ir kas, rezultātu mēs paši redzēsim.
Cienījamie kolēģi! Es aicinu balsot „par” šo dokumentu ne jau tikai tāpēc, ka tas ir vajadzīgs Ukrainai, bet tas ir vajadzīgs arī mums, un tas ir ļoti vajadzīgs pašai Krievijai, jo pati Krievija kā agresorvalsts būs vislielākā cietēja šajā situācijā.
Bet es gribu dzirdēt vismaz no šīm trim manis nosauktajām personām skaidru atbildi šeit, tribīnē. (Zālē koalīcijas frakciju aplausi.)
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātam Andrejam Elksniņam.
A.Elksniņš (SC).
Augsti godātā Saeimas priekšsēdētāja, cienījamie kolēģi! Šodien Latvijas Republikas parlaments plāno nosodīt vienas pasaules valsts agresiju pret citu. (No zāles dep. E.Smiltēns: „Kuras valsts? Kāpēc bail pieminēt Krieviju?”) Nepārprotami, agresija ir nosodāma un tā nav risinājums konfliktsituācijās.
Šodienas lēmums, lai arī būtu visai deklaratīvs, tomēr skars fundamentālus jautājumus, un balsojot katram no mums ir jābūt skaidrai motivācijai un pozīcijai, un tas savukārt nozīmē, ka visiem jautājumiem attiecībā uz šā lēmuma projektu jābūt izdiskutētiem un atbildētiem.
Politikā ir tā, ka politisko lēmumu pamatā ir tests: nevis - kā kas var sākties, bet gan - kā mēs varētu paredzēt nobeigumu un sekas.
Man šobrīd ir vairāki neatbildēti jautājumi, to skaitā arī jautājums par to, kāpēc līdz šim Latvijas parlaments neapsprieda un nepieņēma attiecīgus lēmumus visās līdzīgās vai pat identiskās situācijās - par Sīriju, par Irānu, par Afganistānu (No zāles dep. L.Čigāne: „Vēl agrāk nevar?”), par Lībiju. (No zāles dep. A.Loskutovs: „Par tēmu!”) Piemēram, Latvijā kāda VIENOTĪBAS ministre („Jaunā laika” „iepakojumā”) sūtīja vienību „Alfa” izdzenāt pensionārus un slimnīcas pacientus Bauskā par to, ka viņi bija nobloķējuši tiltu... (No zāles dep. A.Loskutovs: „Par tēmu!”) Savukārt 13.janvāra grautiņa dalībniekus... (Zālē troksnis. No zāles dep. I.Čepāne: „Par „Metalurgu”, Elksniņ, par „Metalurgu”!”; dep. J.Kursīte-Pakule: „Par pensijām!”) Savukārt 13.janvāra grautiņa dalībniekus visus bez izņēmuma tiesā un pat liek cietumā. Vai gadījumā, ja 13.janvāra grautiņš būtu bijis plašāks un veiksmīgāks, šo cilvēku nonākšanu pie varas Latvijas parlaments un citas valstis būtu atzinušas par leģitīmu?
Kā mēs vērtējam Viktora Janukoviča un opozīcijas līderu parakstīto vienošanos, kas paredz noregulēt krīzi, atjaunojot 2004.gada konstitūciju, kurā prezidentam ir mazākas pilnvaras, izsludinot ārkārtas vēlēšanas? Kā mēs vērtējam notikumus Ukrainas iekšpolitikā un varas pārņemšanu pēc 21.februāra, ņemot vērā to, ka vienošanos ar Janukoviču parakstīja Ukrainas parlamenta opozīcijas frakciju līderi, un to, ka parakstīšanas brīdī klāt bija arī Eiropas Savienības pārstāvji - Vācijas ārlietu ministrs Šteinmeijers, Polijas ārlietu ministrs Radoslavs Sikorskis un Francijas Ārlietu ministrijas vadītājs Furnjē? Kā mēs vērtējam Latvijas iekšpolitisko situāciju, attiecības starp valstī dzīvojošajiem dažādu nacionalitāšu pārstāvjiem? Kā mēs vērtējam Igaunijas ārlietu ministra Urmasa Paeta izteikumus un Eiropas Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos Ketrinai Eštones kundzei paustās bažas attiecībā uz snaiperu darbību Ukrainas pašreizējās koalīcijas paspārnē?
Krima kā autonomija... Vai tā nebija Nacionālā apvienība, kas ar dubļiem izsmērēja VIENOTĪBU par divkosību Katalonijas jautājumā? Un ko tad mēs tagad iesāksim ar Tibetu? Atzīsim okupāciju, neskatoties uz apdraudējumu Kampara kunga biznesam? (SC frakcijas aplausi: „Oo!”)
Kā mēs vērtējam Krievijas un Ukrainas 2010.gada Harkovas vienošanos par Krievijas armijas daļu izvietošanu Sevastopolē? Vai šī vienošanās par karavīru un tehnikas vienību skaitu ir pārkāpta? Kā mēs vērtējam Krievijas parlamenta augšpalātas atļauju Putinam izmantot karaspēku Ukrainā un to, ka līdz šim neviena valsts - arī pat pati Krievija! - nav apšaubījusi Ukrainas teritoriālo vienotību? (No zāles dep. J.Kursītes-Pakules un I.Čepānes starpsaucieni: „Bet karaspēku ieveda!”) Un vienlaikus kā mēs vērtēsim identisku ASV prezidenta lūgumu Senātam dot atļauju uzbrukt Sīrijai?
Visbeidzot - kā mēs vērtējam ASV Valsts departamenta pārstāves Viktorijas Nulandas un ASV vēstnieka Ukrainā Džefa Pjata telefonsarunu, kura kļuva publiski zināma un kurā bija runa par ietekmi, par Ukrainas opozīciju un tās vadīšanu, atbalstu, valdības veidošanu un Eiropas Savienības nievāšanu?
Mēģinot atbildēt uz visiem šiem jautājumiem, nākas secināt vairākas lietas. Visnotaļ iespējams - un tā arī izskatās -, ka Ukrainu savā starpā jau ir sadalījušas Amerikas Savienotās Valstis un Krievija. Krievija dabūs sev Krimu, bet ASV - jaunu ietekmes zonu. Notiek lielvalstu spēles. Nevarīga un absolūti vāja šajā procesā ir Eiropas Savienība. Ir apšaubāma tās spēja jebkā šo procesu ietekmēt. Un, ņemot vērā to, ka Eiropas Savienības pamatā ir ekonomiskās intereses, kuras, salīdzinot ar mums, Krievijai ar citām Eiropas Savienības dalībvalstīm ir simts, tūkstoš reižu lielākas, rodas jautājums: kā un vai Eiropas Savienība varētu aizsargāt nākotnē Latviju? Visā šajā jezgā atsevišķi Latvijas politiķi ar lielu prieku un bez jebkādiem sirdsapziņas pārmetumiem ir izvilkuši nacionālo kārti, kas ir tradicionāli šķeļoša un postoša, bet pirmsvēlēšanu laikā tik daudziem tīkama.
Asiņainos un traģiskos Ukrainas notikumus pie varas esošie nekaunas izmantot savām pavisam triviālām vajadzībām, lai līdz Saeimas vēlēšanām (No zāles dep. J.Kursīte-Pakule: „Triviālām!”) neceltu elektrības cenas. Pensionāriem liegts protestēt (No zāles dep. I.Čepāne: „Metalurgs!”), skolēniem - pulcēties.
NATO un 5.pants. Es patiesi ceru, ka nepieciešamības gadījumā tas mūs pasargās. Bet vai šobrīd nenotiek kāda cita lielā spēle, kurā uz brīdi Latviju un atsevišķus Latvijas politiķus izlaiž šajā spēlē kā rezervistu maiņu, lai veidotu kopīgo Rietumu sabiedrisko domu. Un kā tas nākas, ka pēkšņi pēc 20 gadiem atsevišķi indivīdi apzinājās, ka Latvijā dzīvo dažādi cilvēki un ēterā strādā dažādi mediji? Bet vai kāds no jums vispār zina, ka kopš 1.janvāra Saeimā netiek translētas, piemēram, LNT un TV3 programmas? (No zāles dep. J.Kursīte-Pakule: „Neviens nezina, izņemot tevi!”)
Eiropa nav ieinteresēta pieņemt jebkādas sankcijas pret Krieviju. Pārāk ciešas ir to ekonomiskās saites. Krievijas izolācija tāpat nākotnē nenotiks. Tā būtu Ziemeļkoreja, tikai visā Eiropā un Āzijas plašumā ar tūkstoš reižu sareizinātu kodolarsenālu.
Mani izbrīna mūsmāju demokrāti. Kāpēc tik labi jūs nedzirdējāt un neieklausījāties mūsu tautā, kad tā gribēja atstāt latu kā nacionālo valūtu? Un tad rodas jautājums: kāda nozīme šodien ir šai pieņemtajai deklarācijai? Kuru tā ietekmēs - Eiropas Savienību, Krieviju, Amerikas Savienotās Valstis?
Es nosodu jebkādu karu. Esmu pret cilvēku nāvēm un izkropļotiem likteņiem. Esmu par Ukrainas suverenitāti un teritoriālo nedalāmību. Esmu par Ukrainas tautas tiesībām patstāvīgi un bez iejaukšanās izspriest savu likteni. Bet kā Latvijas politiķim šis Ukrainas piemērs liek man vērsties pie manas tautas un teikt: „Piedodiet man mūsu iedzīvotāju savstarpējo naidošanu! Piedodiet arī to, ka, atrodoties opozīcijā, mēs nespējam padarīt jūsu dzīvi labāku!” Šobrīd ir unikāla iespēja stiprināt Latvijas tautu, vienot Latvijā dzīvojošos cilvēkus. Es aicinu atcerēties, ka ikvienas valsts vislielākais drošības garants ir šīs valsts iekšējā stabilitāte un labklājība. Un es aicinu visus mūs strādāt pie sabiedrības saliedēšanas un valsts labklājības vairošanas.
Paldies. (SC frakcijas aplausi.)
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vai Pabrika kungam pietiks ar astoņām minūtēm? Vārds deputātam Artim Pabrikam.
A.Pabriks (VIENOTĪBA).
Godātā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Kolēģi! Kolēģes! Latvijas parlaments nevar palikt vienaldzīgs pret to, kas notiek Ukrainā, jo pret Ukrainu ir notikusi agresija. Ukrainas teritorijā atrodas bez atļaujas, pārkāpjot starptautiskos līgumus, kas ir noslēgti starp Ukrainu un Krieviju, Krievijas karaspēks. Šajā sakarā es gribu paust pāris tēžu par to, kā mums šī situācija ir jāvērtē un kas būtu darāms gan nacionālajā līmenī, gan arī starptautiskajā līmenī.
Šeit iepriekš izskanēja tēzes par to, ka varbūt kaut kas nav skaidrs, mēs varbūt nezinām, kas šie cilvēki ir. Es domāju, ka, ja mēs pašreiz vēl baidāmies pateikt, ka tie, kas nelaiž iekšā Ukrainas suverēnajās karabāzēs ne mūsu vēstnieci Argitu Daudzi, ne manu bijušo kolēģi Lietuvas ārlietu ministru Petru Vaitekūnu... Ja saka, ka tie nav Krievijas karavīri, tad tikpat labi es varētu pateikt kolēģiem, ka mēs neesam Latvijas parlaments, jo arī to varbūt kāds šeit apšauba un nevar pierādīt.
Ja jau tiešām notiek brīnums un šie nav Krievijas karavīri, tad, es domāju, Krievijai ar savām oficiālajām karabāzēm Krimā vajadzēja būt pirmajam starptautiskajam spēkam, kas teiktu: „Mēs Ukrainas valdībai un Ukrainas suverēnajai armijai varam palīdzēt šos teroristus apcietināt!” Jo - ko tad viņi tur dara tajos nezināmajos formastērpos Krievijas automašīnās šajā Ukrainas suverēnajā teritorijā? Kāpēc Krievija nav palīdzējusi viņus ielikt cietumā un nodot tiesai? Es domāju, ka tas ir absurds, un tas savā ziņā ir salīdzināms ar to absurdu, kuru mēs esam daudzkārt iepriekš vēsturē redzējuši.
Šeit jau tika minēts piemērs par Sudetiju. Krima ir alternatīvi... ļoti līdzīgs variants tam, kas notika Sudetijā. Mēs zinām arī par Hitlera invāziju Polijā, kas sākās ar poļu karavīru formastērpos pārģērbtiem cilvēkiem. Tas nav nekas jauns. Vēsture atkārtojas. Vēsture atkārtojas arī tādā veidā, ka mēs redzam, ka Krieviju tāpat kā Padomju Savienību nepamierina tas, kādas valdības tai blakus esošās tautas izvēlas.
Mēs atceramies ultimātu Latvijai 1940.gadā; tad arī šeit viens no ultimāta punktiem bija: „Mainiet savu valdību!” Acīmredzot arī pašreizējai Krievijas valdībai nepatīk tas, kāda varētu izveidoties valdība Ukrainā, un tas ir par pamatu militārai agresijai pret daļu Ukrainas teritorijas.
Šajā sakarā ir jāsaprot, ka Baltijas jūras reģionā un Baltijas reģionā šī Krievijas agresija ir palielinājusi draudus. Mēs esam vairāk apdraudēti pašreiz, nekā mēs bijām pirms pusgada, un tas ir fakts. Protams, šeit var jautāt, vai mums ir tiešie draudi pašreiz. Jā, vārīšanās temperatūra vēl nav sasniegta, bet, ja ūdens temperatūra pieaug no 30 grādiem uz 70 grādiem, tad acīmredzot līdz krīzei, līdz konfliktam distance ir mazāka, nekā tā bija iepriekš. Pašreiz Baltijas jūras reģionā draudi ir pieauguši. To saprot gan mūsu kaimiņi, gan starptautiskie partneri. Zviedrija ir gatava palielināt savu militāro klātbūtni Visbijā un Gotlandē, Amerikas Savienotās Valstis ir gatavas palielināt savu klātbūtni ar gaisa patrulēšanas spēkiem Baltijā. Polija kopā ar... arī ar mūsu palīdzību ir iniciējusi 4.panta diskusijas NATO. Tas liecina par draudu pieaugumu. Mums uz to ir jāreaģē, un tādēļ nosodījums šai agresijai nāk nevis par vēlu un nekad nevar būt par vēlu, kā šeit dažs labs kolēģis izteicās, bet... nāk tiešām par vēlu, tāpēc ka... Vai mēs varam līdzīgi pateikt, ka mēs esam par agru reaģējuši uz Minhenes vienošanos vai varbūt esam par agru nosodījuši holokaustu, vai varbūt par agru nosodām antisemītismu vai kaut ko citu? Tad, kad notiek šāda veida agresijas, sodam ir jānāk.
Bet kādi ir secinājumi? Secinājumi ir sekojoši. Es domāju, ka viena no problēmām, par kurām mēs Eiropas Savienības iekšienē esam diskutējuši, ir tā, ka, iesaistot Krieviju arvien vairāk, mēs varbūt mazināsim šīs agresīvās vēlmes. Acīmredzot šāda veida politika pilnībā nestrādā, jo šī savstarpējā atkarība īstenībā neļauj pieņemt pietiekami adekvātus un autonomus lēmumus arī Eiropas Savienības iekšienē attiecībā uz šīs agresijas nosodīšanu. Līdz ar to man šķiet, ka pareizi būtu tomēr mums izmantot visus mūsu diplomātiskos instrumentus, pirmām kārtām pārliecināt un censties pārliecināt mūsu Eiropas Savienības kolēģus par to, ko šis draudu pieaugums nozīmē mūsu reģionam. Taisnība, Francijai, Vācijai, Spānijai šis ir samērā hipotētisks jautājums. Latvijas gadījumā šāda veida agresija pret Ukrainu ir eksistenciāls jautājums, līdz ar to skaidrs, ka mums šeit ir jābūt aktīvākiem.
Attiecībā uz Latviju mums ir beidzot jāsaprot, ka mēs nevaram tikai runās atbalstīt savu neatkarību, savu drošību un savu aizsardzību, tāpēc es aicinu parlamentu jau tuvākajā laikā iesaistīties nopietnās konsultācijās ar Aizsardzības ministriju un ar valdību un panākt situāciju, ka jau 2015.gadā mēs varam droši pateikt, ka mēs vismaz saglabājam aizsardzības budžetu 1 procenta apmērā no iekšzemes kopprodukta un ka pēc tam mēs nāksim klajā ar konkrētu plānu, kā mēs līdz 2020.gadam šo aizsardzības budžetu varam palielināt. Mēs nevaram atlikt šīs diskusijas uz vēlāku laiku, jo aizsardzības budžeta nepalielināšanas gadījumā mēs tiešām riskējam ar vēl augstākas spriedzes pieaugumu reģionā, ar vēl lielāku līdzsvara zudumu par labu Krievijai, zinot to, ka Krievijas politiskajās aprindās ir cilvēki, kuri uzskata, ka ģeopolitiskās izmaiņas var tikt izmantotas, lai ar spēku atjaunotu savu varu blakusteritorijās un lai ar spēku mainītu vai ietekmētu valdības. Mums ir pašiem pirmām kārtām jārūpējas par savu drošību, jo NATO ir kolektīva organizācija, NATO nav labdarības organizācija, kas darīs darbus mūsu vietā.
Un visbeidzot, runājot par balsojumu, es tiešām aicinu vienoties visam Latvijas parlamentam un atbalstīt šo piedāvāto dokumentu. Es aicinu to atbalstīt arī „Saskaņas Centru” un balsot „par” šo dokumentu. Un es (atšķirībā no Ābiķa kunga) varbūt neprasītu katram konkrētam deputātam vai konkrētiem deputātiem paust savu viedokli. Es tiešām gribu redzēt, lai arī „Saskaņas Centra” pārstāvji šeit balsotu saskaņā ar savu sirdsapziņu un veselo saprātu. Es tiešām gribu redzēt, kāda ir jūsu sirdsapziņa un kāds ir jūsu veselais saprāts (No zāles dep. J.Ādamsons: „Un kāds ir jūsu?”), un lai visa Latvijas sabiedrība to redz.
Es atbalstu šo dokumentu. (Zālē koalīcijas frakciju aplausi.)
Sēdes vadītāja. Paldies.
Debates turpināsim pēc pārtraukuma.
Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Paldies.
Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Vucānam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.
J.Vucāns (11.Saeimas sekretāra biedrs).
Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies: Valdis Dombrovskis... nav, Igors Meļņikovs... nav, Igors Pimenovs... nav, Jānis Reirs... nav, Jānis Strazdiņš... ir, Ilze Viņķele... ir. Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Pārtraukums līdz pulksten 11.00.
(Pārtraukums.)
Sēdi vada Latvijas Republikas 11.Saeimas priekšsēdētāja
Solvita Āboltiņa.
Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi, ir pulksten 11.00. Mēs turpinām Saeimas sēdi.
Tātad pirms pārtraukuma mēs skatījām lēmuma projektu „Par Krievijas agresiju Ukrainā”, un mums ir jāturpina debates. Bet es jūs visus arī vēlos informēt, ka šodien Krievijas vēstnieks Latvijā ir atsūtījis man personīgi, bet, ja jums kādam ir interese, arī jūs varat iepazīties ar stenogrammām - ar Putina atbildēm uz žurnālistu jautājumiem. Tā ka, protams, es varu tās piedāvāt arī „Saskaņas Centram”, ja līdz galam nav izstudēts tas, ko viņš runā. Tā ka man ir oriģināls, ko pašrocīgi parakstījis Krievijas vēstnieks.
Bet nu turpinām debates. Vārds deputātei Ingai Vanagai.
I.Vanaga (pie frakcijām nepiederoša deputāte).
Augsti godātais Saeimas Prezidij, ministri, kolēģi! Visi, kuri seko līdzi sēdei!
Sākumā jāteic, ka man ir žēl, jā, ka tik maz „Saskaņas Centra” kolēģu ir ieradušies uz sēdes turpinājumu, bet es vispirmām kārtām vēlētos vērsties pie jums un aicinātu jūs attapties un saprast, ko jūs darāt ar savu rīcību un kādu signālu jūs dodat iedzīvotājiem mūsu valstī un kādu signālu dodat arī pārējai pasaulei ar savām runām. Un gribas teikt tā: „Saskaņas Centra” kolēģi, iedomājieties, ka tumšā vakarā satiekas Ukraina ar Krieviju un sarunājas, un pēkšņi pēc mirkļa jūs pamanāt, ka Ukrainai ir liels, pamatīgs zilums zem acs un izsisti daži zobi. Un jūs prasāt Ukrainai: „Ukraina, nu kas notika?” Ukraina saka: „Nu, Krievija man ar savu lielo, stipro dūri iesita.” Jūs sakāt Krievijai: „Krievija, nu vai tu tiešām tā darīji? Par ko tu tā darīji?” Krievija saka: „Nē, nē! Es tā nedarīju! Ir pārāk tumšs vakars, un Ukraina pati uzskrēja uz manas neapgaismotās dūres.”
Lūdzu, atveriet acis! Pierādījumu un informācijas ir vairāk nekā vajag, lai saprastu, kāda ir Krievijas loma visā notiekošajā.
Jā, manuprāt, arī tā ir traģēdija, ka mūsdienās mēs joprojām risinām jautājumus ar ieročiem rokās un ka līdz tam tā situācija vispār ir nonākusi. Un arī ministri šodien savās runās teica, ka diemžēl, jā, kāda rīcība bija novēlotāka, kāds pateikts vārds varbūt bija novēlotāks.
Un šeit es atļaušos... jā, mēs runājam par Krieviju un Ukrainu, bet es tomēr atļaušos nedaudz šo situāciju salīdzināt ar to, kas notiek skolās. Es uzreiz gribu teikt: jā, mēs nevaram salīdzināt apmēru un smagumu, bet varam salīdzināt ar vardarbību, kas ir skolās, tādā ziņā, ka mums ir noteikti atbildīgie, ir normatīvie akti, bet sistēma nedarbojas. Un šeit mēs arī šodien... gan komisijas, gan arī ministri atzina, ka šī sistēma tomēr pilnībā nedarbojas, un ir vajadzīga analīze, ko, es uzskatu, ārpolitikas un drošības eksperti veiks, lai saprastu, kas atbildīgajām institūcijām - gan arī valstu līderiem, gan ANO, EDSO, NATO - būtu jādara un kas starptautisko normatīvo aktu kontekstā būtu jādara, lai šo situāciju... (Zālē troksnis. Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.) Katrā ziņā mēs... nekādā gadījumā nevaram runāt, lai kaut ko līdzīgu... lai nepieļautu... par to kategoriski mēs nevaram runāt... bet lai drošība, drošības sajūta katrā valstī, katrā iedzīvotājā un visā pasaulē kopumā būtu stiprināta.
Un tāpēc es arī... jā, starpbrīdī pamanīju, ka internetā ir raksts, ka karavīri un amatpersonas vairāk nekā 100 Latvijas skolās stāstīs par Latvijas dalību NATO. Un šeit es atkal gribu teikt: atkal ir jārunā par šo drošību, par šo vardarbību. Jā, skola - tā ir maziņa - salīdzinājumā, es saku, maziņa - vide... Bet mums ir šeit uz vietas valstī... aktīvāk visām iesaistītajām pusēm -deputātiem, ministrijām, nevalstiskajām organizācijām, medijiem...
Sēdes vadītāja. Lazarevas kundze un Cileviča kungs!
I.Vanaga. ...jārunā par šiem drošības jautājumiem, par šo vardarbību - un sākot no šīs mazās, mazās vides.
Un es arī gribu pateikt tiešām paldies mūsu valsts amatpersonām par to ieguldīto darbu. Bet arī mēs visi ļoti labi apzināmies, ka katra rīcība, katrs solis, katrs izteikums ir nopietni - ļoti nopietni! - jāpārdomā. Un mēs arī redzam, ka mums... ka īpaši sociālajos tīklos, jā, masu medijos... ka arī Latvijas iedzīvotāji reaģē uz šiem notikumiem.
Un tāpēc es arī novēlu, lai kopīgiem spēkiem izdodas šo varmāku, agresoru savaldīt, un tiešām novēlu izturību un spēku arī mūsu valsts augstajām amatpersonām šo jautājumu risināšanā, īpaši tātad Saeimas priekšsēdētājai, ārlietu ministram, aizsardzības ministram un to atbildīgo komisiju priekšsēdētājiem, kuras pie šiem jautājumiem aktīvāk strādā. Un es arī aicinu „Saskaņas Centra” kolēģus: nu tiešām izmazgājiet savas acis un ausis skaidrā avota ūdenī un balsojiet šodien „par”, kad būs balsojums!
Un arī es izmantošu šo iespēju un aicināšu Krievijas vēstnieku Latvijā Aleksandru Vešņakovu publiski atvainoties mūsu bijušajai Valsts prezidentei Vairai Vīķei-Freibergai par tiem izteikumiem. Tātad - lai publiski atvainojas par šiem dopinga kontroles jautājumiem! Uz to, manuprāt, arī mums visiem kopā būtu jāaicina, jo tā ir atkal kārtējā, bet mazā necieņas izrādīšana arī mūsu valstij kopumā.
Paldies par uzmanību! Un aicinu balsot „par”.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lazarevas kundze un Cileviča kungs! Es jums aizrādu jau otro reizi... arī Zariņa kungam un visiem pārējiem, ja jūs neesat pamanījuši, nākot zālē iekšā, ka tur ir redzama tāda norāde - nelietot telefonu.
Paldies.
Vārds deputātam Jānim Dombravam.
J.Dombrava (VL-TB/LNNK).
Iesākumā vēlos teikt paldies Latvijas vēstniecei Ukrainā Argitai Daudzei un vēstniecības personālam. Decembra mēnesī, kad apmeklēju Maidanu, Kijevas ielās vairāki sastaptie protestētāji man teica: „Mūsu primārais mērķis ir atbrīvoties no Krievijas ietekmes.” Kad notika provokācijas un uzbrukumi protestētājiem no apmaksātiem krievu valodā runājošiem noziedzniekiem, kuri bija izgreznojuši sevi ar Georga lentītēm, tad daudzi pasmīnēja, kad kāds teica, ka aiz šīm provokācijām stāv Krievija un ka Janukoviča noziedzīgais režīms ir tikai izpildītājs. Vēl pirms divām nedēļām vairāki kosmopolīti un prokrieviski aktīvisti par rusofobiem sauca tos, kuri teica, ka Krievijas Federācija spēlē savu lomu asiņainajos uzbrukumos protestētājiem un ka tā iegūs pilnīgi brīvas rokas pēc olimpisko spēļu noslēguma. Pat krievu tautiešu politikas nesējs Latvijā - Aleksandrs Vešņakovs - dažas dienas pirms iebrukuma Ukrainā atļāvās apvainot mūsu eksprezidenti un dievojās, ka Krievija ir miermīlīga valsts. Tomēr, kā jau ierasts, PSRS mantiniecei vienmēr ir paticis melot. Un diezgan droši varēja prognozēt, ka notiks iejaukšanās Ukrainā. PSRS jeb Krievija jau aptuveni 80 gadus neko jaunu neizdomā, bet izpilda vienu un to pašu scenāriju, lai okupētu valstis. Nav nepieciešams atsaukties uz Sudetiju... 1939.gadā, pasludinot nepieciešamību aizsargāt ukraiņus un baltkrievus, PSRS iebruka Austrumpolijā.
Šis pats scenārijs tiek praktizēts arī mūsdienās, kad tautiešu aizsardzības provokatoru darbības, pašu inscenēti uzbrukumi saviem karavīriem, pseidoreferendumi... tas viss jau ir redzēts ne tikai pieminētajā Austrumpolijā, bet arī Somijā, Baltijas valstīs, Čečenijā un Gruzijā. Prognozes piepildījās, ka šoreiz šis scenārijs tiks izspēlēts Ukrainā, kur atbrīvošanās no Kremļa varas būtu nāvējoša Krievijas vēlmei no jauna kļūt par impēriju.
Ir īpatnēja sajūta. Virkne Eiropas un pašmāju politiķu pēkšņi atmodās un ieraudzīja, ka Krievija savu imperiālistisko tieksmju apmierināšanai ir gatava ievest karaspēku un okupēt neatkarīgas valstis. Šis pārsteigums šķiet liekulīgs, ņemot vērā to, ka Krievija gandrīz kopš PSRS sabrukuma nav slēpusi savu imperiālistisko dabu un vēlmi atjaunot kontroli pār agrākajām ietekmes zonām. Neskatoties uz savu iedzīvotāju nabadzību, Krievija ir investējusi līdzekļus milzīgas armijas uzturēšanā, īstenojusi apjomīgas militāras mācības, provocējusi kaimiņvalstis un 23 gadu laikā vairākkārt ir karojusi. (No zāles dep. I.Klementjeva starpsaucieni.) Arī citos veidos Krievija ir darbojusies Austrumeiropā, lai nostiprinātu savu ietekmi. Tautiešu politika, vietējās krievu kopienas un dažādu prokremlisku biedrību finansēšana, lai tās īstenotu Krievijas oficiālo politiku Latvijā un citās valstīs, ekonomiskās atkarības radīšana, apmelošanas kampaņas - to visu izlikās neredzam daudzi pašmāju politiķi, un, pat ja redzēja, tad netika sperti soļi, lai novērstu šādu rīcību.
Līdzīgi rīkojās un arī šobrīd rīkojas Eiropas valstis. Tā vietā, lai vērstos pret Krieviju kā agresoru, tās piedāvā upurim sēsties pie sarunu galda un meklēt kompromisu ar agresoru. Tas starptautiskajā diplomātijā ir nepieredzēts precedents!
Mums nav jāsacenšas, kurš ir lielāks ukrainis. (No zāles dep. A.Elksniņš: „Nu tu, protams!”) Brīdī, kad apdraudējums Latvijas drošībai ir sasniedzis augstu līmeni, Nacionālā apvienība cerēja un joprojām cer, ka politiķi sapratīs, ka šis ir izšķirošs brīdis stiprināt mūsu valsts drošību.
Un tāpēc es piedāvāju konkrētus soļus, lai mazinātu riskus valsts drošībai.
Nacionālā apvienība piedāvā spert konkrētus soļus informācijas telpas aizsardzībai, piemēram, izņemt Krievijas propagandas kanālus no Latvijas valstij piederošā Lattelecom programmu piedāvājuma, apturēt termiņuzturēšanās atļauju izsniegšanu Krievijas Federācijas pilsoņiem, jo arvien lielākā skaitā ieplūst Krievijas Federācijas pilsoņi, starp kuriem ir arī tādi, kas tiešā veidā var apdraudēt mūsu nacionālo drošību. Mēs piedāvājam stiprināt Zemessardzi, sadarbību ar NATO un nodrošināt maksimālu caurredzamību ārvalstu finansējuma plūsmai nevalstiskajām organizācijām. Jāpiemin, ka daudzas no šīm organizācijām, tāpat kā Ukrainā, ir filiāles Krievijas „mātes organizācijām” un caur tām tiek īstenota sabiedrības šķelšana. Īpaši skumji ir noraudzīties, ka šīs Kremļa struktūrvienības veido ciešu sadarbību ar vairākiem Latvijas... ar partijas „Vienotā Krievija” oficiālajiem sadarbības partneriem Saeimā.
Tā vietā, lai spertu izlēmīgus soļus mūsu valsts nostiprināšanā, līdz šim esam ieraudzījuši vienaldzību vai pat izdabāšanu Krievijas interesēm. Virkne augsta ranga personu ir gatavas klanīties Krievijai un izdabāt tās vēlmēm. Un šajā sakarā būtu jāpiemin gan Krimināllikuma grozījumi, kuri paredz noteikt atbildību par PSRS un nacistiskās Vācijas agresijas attaisnošanu un kurus pēc Krievijas iebildēm Saeima šodien izņēma no darba kārtības, gan valstij piederošā Lattelecom programmas piedāvājumu pārskatīšana, lai izņemtu kara propagandas kanālus. Var teikt, ka man ir kauns klausīties politiķus tērzējam par informācijas daudzveidības nodrošināšanu un par to, ka vispār komerciālās intereses taču esot pirmajā vietā, kā pat dažs ministrs atļaujas pateikt.
Viss aiziet līdz tādam absurdam, ka, pakļaujoties Krievijas melu kampaņai, latviešu politiķi ir gatavi vērsties pat pret mūsu nacionālajiem karavīriem, kuri savulaik, līdzīgi kā Ukraina šodien, cīnījās pret tā paša Austrumu kaimiņa imperiālistiskajām ambīcijām. Ja mūsu nacionālo karavīru godināšanas dēļ partneri ir gatavi atstādināt profesionālu ministru, kurš ir palīdzējis atjaunot Latvijas neatkarību, tad Krievija jau ir guvusi nozīmīgu uzvaru pār Latviju.
Šobrīd Krievija vēlas, lai Latvija ietu tās pavadā un pati atdotu savu neatkarību, lai rudenī varētu ar vieglu roku valdībā ievest Putina sadarbības partneri.
Mēs nedrīkstam īslaicīgu ieguvumu dēļ virzīties uz Janukoviča Ukrainas modeli. Mums nav jāizdabā Krievijas vēlmēm, bet - tieši pretēji! - mums ir jānostiprina sava valsts un kopā ar citām demokrātiskām valstīm jāiestājas pret Krievijas agresiju. Mums ir jāatceras sava pagātne. Mums ir jānostiprina sava drošība, valoda, kultūra, ekonomiskā patstāvība, lai nodrošinātu, ka arī nākamajām paaudzēm tiktu saglabāta patiesi neatkarīga Latvija.
Aicinu atbalstīt šo paziņojumu. (VL-TB/LNNK frakcijas aplausi.)
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātam Vladimiram Reskājam.
V.Reskājs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Labdien, augsti godātā Saeimas priekšsēdētāja! Ārlietu ministr! Kolēģi!
No sākuma es vēlos pateikties Latvijas sabiedrībai par atbalstu Ukrainas tautai cīņā par savu nākotni, jo mani personīgi daudz kas saista ar šo valsti un ukraiņu valodu savā ģimenē es dzirdēju jau no pašas bērnības.
Visu šo laiku mani nepamet briesmīga sajūta. Es savos ļaunākajos murgos nevarēju iedomāties, ka Ukrainā notiks kas līdzīgs tam, kas notiek šobrīd. Draugi Ukrainā vairākas reizes man stāstīja par valsts problēmām - gan par korupciju, gan par dažādu valsts struktūru visatļautību, gan par daudziem citiem dažādiem ekonomiska un sociāla rakstura jautājumiem. Jāsaprot, ka cilvēki Maidanā cīnās tieši pret to, ne pret krieviem, ne pret ukraiņiem un ne par pagaidu varu, kura, ticiet man, tiks gāzta, ja nepildīs savus solījumus. Cilvēkiem vienkārši piegriezusies varas attieksme pret tautu.
Otrkārt. Es atbalstīšu lēmuma projektu, jo, neskatoties uz dažādu pretrunīgu informāciju par Ukrainu un konkrēti Krimas pussalā notiekošo, ar ko tagad mēģina manipulēt, mums ir konkrēts fakts - Krievijas Federācijas padomes lēmums atļaut ievest Ukrainā karaspēku; tā ir nepārprotama agresija. Un es tiešām nesaprotu dažu kolēģu mēģinājumus tēlot, ka tā nav. Šādi lēmumi nevar palikt bez starptautiskās sabiedrības nosodījuma. Ir jāreaģē neatkarīgi no tā, kura valsts agresiju izrādīja.
Treškārt. Izskatās, ka procesi Ukrainā atstās iespaidu ne tikai uz pašu Ukrainu, bet uz visu pasauli, tātad arī uz Latviju. Visa pasaule ieraudzīja, cik tālu var novest varas augstprātība un nespēja risināt sabiedrības sasāpējušās problēmas. Ir jāatceras, ka mūsu valsts drošība atkarīga no tā, cik gudri mēs būsim savā iekšpolitikā. Līdz ar to es aicinu sabiedrību nosodīt tos Latvijas politiķus un citus sabiedrības pārstāvjus, kuri notikumus Ukrainā mēģina padarīt par savas priekšvēlēšanu kampaņas sākumu, nerūpējoties par savas rīcības un retorikas sekām. Un tā ir klaja necieņa pret Ukrainas tautu.
Vēlos uzsvērt, ka pie varas esošajām partijām nedara godu finansējuma apjoms aizsardzībai, kurš pēdējos gados saruka un šobrīd ir 0,9 procentu apmērā. Jā, dalība NATO un Eiropas Savienībā ir mūsu drošības garants. Taču aicinu izdarīt arī mājasdarbu, palielinot aizsardzības budžetu līdz 2 procentiem un pierādot, ka mēs esam stabils un nopietns partneris, ka mums ir svarīga Latvijas iedzīvotāju drošība un stabila situācija pasaulē.
Un nobeigumā. Ņemot vērā dažu politiķu komunikāciju konflikta sakarā, komentējot notikumus Ukrainā kameru priekšā, neskatoties uz situācijas nopietnību, es aicinu neaizmirst iedzīvotājus arī nomierināt un pateikt, ka Latvijas iedzīvotājiem nekas nedraud. Mēs rūpējamies par viņu drošību un izdarīsim visu, lai nepieļautu jebkādu konfliktu. Un, ticiet man, visvairāk iedzīvotāji to gaidīja arī šoreiz. Protams, es ļoti ceru, ka kāds no valdošo partiju pārstāvjiem arī šodien iznāks un pateiks: „Mīļie iedzīvotāji, viss ir kārtībā, jūs esat drošībā, jo mēs par to rūpējamies.” (No zāles dep. A.Lejiņš: „Tas jau tika pateikts!”) Un tajā pašā laikā ir jāsper konkrēti soļi mūsu valsts drošības stiprināšanai.
Sēdes vadītāja. Paldies. Vārds deputātei Vinetai Poriņai.
V.Poriņa (VL-TB/LNNK).
Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja un godātie kolēģi! Saeimas lēmuma projekts „Par Krievijas agresiju Ukrainā” ir labi pārdomāts un izsvērti uzrakstīts, un es aicinu ikvienu Saeimas deputātu to atbalstīt šodien. Pats būtiskākais saistībā ar šo Saeimas lēmumu ir tas, ka tas nedrīkst būt tikai deklaratīvs vien, un, ja Saeima vēlas apliecināt, ka patiesi izprot Ukrainā notiekošo un vēlas, lai nekas līdzīgs nenotiktu arī Latvijā, ir jāatbalsta un ir jādara konkrēti darbi. Tāpēc pēc lēmuma pieņemšanas gan Saeimai, gan valdībai ir nepieciešams Latvijā veikt ārkārtas soļus, lai novērstu potenciālu apdraudējumu Latvijas nacionālajai drošībai. Kā zināms, atbilstoši starptautiskajām tiesībām un praksei nacionālās drošības apdraudējuma situācijā valsts var veikt ārkārtas pasākumus, un tie ir leģitīmi.
Pirmdien, 3.martā, Nacionālās apvienības frakcija un valde ārkārtas sēdē pieņēma lēmumu aicināt valdību un Saeimu veikt konkrētus pasākumus un izskatīt šos jautājumus Saeimas Koalīcijas sadarbības padomē.
Nacionālās apvienības priekšlikumi ir šādi.
Pirmkārt, ierobežot prokremlisko kara propagandu Latvijas mediju telpā.
Otrkārt, apturēt uzturēšanās atļauju izsniegšanu Krievijas Federācijas pilsoņiem.
Treškārt, uzlabot Zemessardzes aizsardzības spējas un kāpināt Zemessardzes lomu iekšējās drošības stiprināšanā.
Ceturtkārt, Latvijas valdībai spert visus iespējamos soļus, lai nodrošinātu NATO spēku pastāvīgu klātbūtni Latvijas teritorijā.
Piektkārt, nodrošināt maksimālu caurredzamību ārvalstu finansējuma plūsmai nevalstiskajām organizācijām, nepieciešamības gadījumos ieviešot arī ierobežojumus.
Par pirmo. Lai ierobežotu prokremlisko kara propagandu Latvijas mediju telpā, praktiskie soļi šī jautājuma risināšanā meklējami jau ārpus mediju jomas, tas ir, izmantojot nacionālos drošības instrumentus. Ir nepieciešams veikt regulāru monitoringu, kas savlaicīgi konstatētu militārās agresijas propagandu, kura vēršas pret demokrātiju.
Nacionālā apvienība aicina Nacionālās drošības padomi un Nacionālās drošības komisiju iesaistīties praktisko risinājumu meklēšanā. Nepieciešams, lai Saeimai un plašai sabiedrībai gan Aizsardzības ministrija, gan Nacionālās drošības padome un komisija skaidrotu kara propagandas mērķus un būtību. Monitorings acīmredzot būtu jāveic kādam centram, kas izvērtētu arī interneta vidi un visu veidu plašsaziņas līdzekļus.
Ja Saeima nosoda agresiju Ukrainā, tai jāaicina arī pārtraukt mediju telpā prokremlisko agresiju pret Ukrainu. Agresija mediju telpā ir konsekventi jāanalizē, un Latvijā jābūt operatīvai - nevis provinciālai! - reakcijai pret medijos notiekošo kara propagandu. Skaidrs, ka akūti ir nepieciešama mediju politika Latvijā.
Otrkārt. Par uzturēšanās atļaujām. Ir jāaptur uzturēšanās atļauju izsniegšana Krievijas Federācijas pilsoņiem. Par to ir ļoti daudz diskutēts, un šajā jautājumā jebkura atkāpšanās no Nacionālās apvienības ierosinātā ir Latvijas tuvināšana - sava veida tuvināšana - Ukrainas pašreizējo notikumu scenārijam.
Treškārt. Pēc Ukrainā notiekošā nevar būt vairs diskusiju par to, vai jāpalielina valsts aizsardzības budžets. Protams, tas jādara nekavējoties un pietiekamā apmērā! Šobrīd, kā jau arī iepriekšējie runātāji teica, - vismaz 1 procentu no IKP (ar tendenci palielināties budžetam).
Ir nepieciešams uzlabot Zemessardzes aizsardzības spējas un kāpināt Zemessardzes lomu iekšējās drošības stiprināšanā. Ir precīzi jāformulē Zemessardzes funkcijas. Valstij jārada iespēja, ka tās iedzīvotāji, piemēram, brīvprātīgi, kā rezervisti, var atjaunot un apgūt savas civilās aizsardzības un militārās prasmes, piemēram, katru gadu divas nedēļas pēc pašu vēlēšanās apgūstot tās par valsts līdzekļiem un ar darba devēja atbalstu.
Nacionālās drošības padomei ir jābūt plānam, kā valsti pasargāt no diversijām, kādas redzam šobrīd Ukrainā un citur.
Ceturtkārt. Latvijas valdībai nekavējoties jāsper visi iespējamie soļi, lai nodrošinātu NATO spēku pastāvīgu klātbūtni Latvijas teritorijā.
Kā zināms, pēc Baltijas valstu lūguma ASV papildus nodrošinās sešu iznīcinātāju klātbūtni patrulēšanai Baltijas valstu gaisa telpā. Tas arī bija viens no jautājumiem, runājot par NATO spēku pastāvīgu klātbūtni Latvijā, uz ko pastāvēja Nacionālā apvienība Koalīcijas sadarbības padomes sarunās šā gada 3.martā. Un nav saprotams, kāpēc koalīcijas partneri šo Nacionālās apvienības priekšlikumu noraidīja, ja aizsardzības ministrs vēlāk ar saviem darbiem to ir atbalstījis.
Un visbeidzot. Ir nepieciešams nodrošināt maksimālu caurredzamību ārvalstu finansējuma plūsmai nevalstiskajām organizācijām, nepieciešamības gadījumos ieviešot arī ierobežojumus. NVO, kas tiek finansētas no valsts valdības (Latvijas gadījumā - no kādas citas valsts valdības), vairs nav NVO. Tām ir starptautisks apzīmējums - GONGO (tulkojumā no angļu valodas - „valdības organizēta nevalstiskā organizācija”). Un, kā es jau minēju, Latvijas situācijā tās ir citas valsts valdības organizētas nevalstiskās organizācijas un arī tā sauktās prokremliskās biedrības, kuras Latvijā var pasākumos manīt ik uz soļa, kad runa ir par Latvijas valsts valodas, pilsonības, valsts kontinuitātes un tamlīdzīgiem jautājumiem.
Ir jāveic Latvijas valsts uzmanības lokā esošo NVO finansējuma regulārs apskats, darot to pieejamu ikvienam interesentam, veicot nepieciešamos soļus, lai ierobežotu Kremļa ietekmi Latvijā un lai, tām darbojoties zem cēlā nosaukuma „NVO”, netiktu sagrauta Latvijas suverenitāte un iedragāti demokrātijas pamati.
Līdzīgi kā aizsardzības ministrs un citi, es ceru, ka Ukraina visiem ir atvērusi acis. Saeimai un valdībai šis ir pēdējais laiks rīkoties, lai Ukrainas pašreizējā realitāte nekļūtu arī par Latvijas realitāti.
Paldies par jūsu uzmanību. (VL-TB/LNNK frakcijas aplausi.)
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātei Ivetai Grigulei.
I.Grigule (ZZS).
Labdien, godātie klātesošie! Vērojot Krievijas iebrukumu vēl vakar tai tik draudzīgajā valstī Ukrainā, mēs kā maza un līdzīgu situāciju piedzīvojusi valsts vislabāk jūtam visu Ukrainas situācijas nopietnību un daudz vairāk nekā lielās Eiropas valstis izjūtam apdraudējuma sajūtu. Un tieši tāpat, kā mēs novērtējām ikvienu palīdzību vai pausto atbalstu mums kritiskajos brīžos, šobrīd arī ukraiņu tauta novērtē mūsu atbalstu, un viņai tas ir vajadzīgs.
Ko tad mēs varam darīt?
Mūsu ārpolitikai visos iespējamos līmeņos un formātos ir jābūt ļoti, ļoti aktīvai. Tas attiecas ne tikai uz diplomātiem, bet arī uz valdību, uz parlamenta deputātiem, uz Eiropas Parlamenta deputātiem, uz ikvienu Latvijas iedzīvotāju, kuram ir iespēja starptautiski paust mūsu atbalstu Ukrainas tautai. Ir ļoti svarīgi paust šo vienoto viedokli un uz to aicināt arī citas Eiropas Savienības valstis, jo mēs diemžēl zinām, ka šī nostāja Eiropas Savienībā nebūt nav tik vienota un ka viedokļi ir dažādi.
Šobrīd pēc militārās agresijas Ukrainā visas Krievijas kaimiņvalstis ir vieglā šokā. Maskavai ekonomiski tuvās un draudzīgās valstis, pat tādas kā Kazahstāna, neatbalsta šādu Krievijas rīcību, jo šādi vai citādi aizdomājas, ka līdzīgs scenārijs varētu tikt realizēts arī pie viņiem.
Ko nu šeit runāt vispār par Baltiju! Pasaule ir mainījusies. Par to liecina tas, ka šobrīd notiek nopietna politikas un drošības situācijas pārvērtēšana ne tikai Baltijā, ne tikai Eiropas Savienībā un NATO, bet arī Polijā, Somijā, Kazahstānā un citās valstīs. Valstīs, kurām it kā varbūt nevajadzētu uztraukties par savu drošību, piemēram, Somijā, šobrīd notiek ļoti, ļoti aktīva diskusija par šo jautājumu. Un acīmredzot šis precedents ar Ukrainu būs viens no stimuliem Somijai pārdomāt savu dalību aliansē. Tuvākajā nākotnē daudzas valstis koriģēs savu drošības stratēģiju. Iespējams, ka Somija un Zviedrija, kā es jau minēju, pievienosies NATO aliansei, un tas Baltijai būtu ļoti nozīmīgi no mūsu kopējā... no mūsu reģiona kopējās drošības viedokļa. Savukārt Vidusāzijas valstis, visdrīzāk, tuvināsies Ķīnai un tā rezultātā pakāpeniski attālināsies no Krievijas ietekmes sfēras.
Protams, arī mūsu pašu valstij ir nopietni jāizvērtē visi apdraudējuma novērtējumi un jāmēģina palielināt finansējumu aizsardzībai. Bet ne mazāk svarīgi ir palielināt finansējumu iekšējai drošībai, jo šobrīd Latvijas iekšējai drošībai ir lielāki draudi nekā ārējai. Palielināsim līdzekļus sociālajai sfērai, mazināsim sociālo nevienlīdzību un nabadzības risku, saliedēsim mūsu sabiedrību! Atcerēsimies, kāpēc sākās nemieri Kijevā! Tieši varas attālinātība no tautas bija viens no iemesliem, kāpēc cilvēki izgāja ielās. Un neaizmirsīsim to arī rītdien, kad lemsim kaut vai, piemēram, par elektrotarifu celšanu vai arī mēģināsim apturēt „Latvenergo” nerimstošo kāri pēc papildu 10 miljonu peļņas, kaut gan jau šobrīd „Latvenergo” peļņa nav maza - aptuveni 30 miljoni latu 2012.gadā!
Un vēl. Šobrīd ne mazāk svarīga ir visu mūsu valsts institūciju un Latvijas sabiedrības spēja saglabāt ieturētību, stabilitāti un mieru, nepaļaujoties provokācijām, jo, vērojot Ukrainas piemēru, mēs ļoti labi redzam, cik ātri ir iespējams destabilizēt situāciju valstī. Savstarpējā cieņa un izpratne - tas šobrīd
mums un mūsu tautai ir visvairāk vajadzīgs.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātam Vilnim Ķirsim.
V.Ķirsis (RP).
Augsti godātā priekšsēdētājas kundze! Kolēģi! Vispirms gribu uzteikt mūsu valsts ārlietu cilvēkus, to skaitā Saeimas Eiropas lietu komisiju, Saeimas Ārlietu komisiju un it sevišķi Ārlietu ministriju un tās diplomātisko dienestu.
Labi, ka es neesmu diplomāts un varu no šīs tribīnes brīvi paust savu viedokli, kāds nu tas ir.
Varēja šķist, ka mūsu Eiropas viens no lielajiem agresoriem ir aizmidzis, taču, kā izskatās, tas bija tikai nedaudz iesnaudies, kamēr plānoja savus nākošos uzbrukumus. Ja mēs paskatāmies dažu gadu desmitu vēsturē, tad redzam, ka īstenībā Krievija uzvedas kā tāds mazs bērns, kurš pārbauda, cik tālu ir tā robeža, līdz kurai vecāki viņam atļauj iet. Sākumā tā bija jau šeit minētā Piedņestra, pēc tam Gruzija (2008.gads), un šobrīd tā ir Ukraina.
Pēc Gruzijas konflikta Krievija secināja, ka nekas jau īsti... nekādas konsekvences viņai nav sekojušas pēc šī iebrukuma, jo pēc tam visi veiksmīgi to aizmirsa un izlikās, it kā nekas nebūtu bijis. Viss atkarīgs no tā, kā izvērtīsies šis Ukrainas konflikts, jo, ja arī pēc tam tas viss tiks aizmirsts un piedots, tad... apetīte jau aug ēdot, un ej nu sazini, kas sekos tālāk.
Ar to es gribu teikt, ka šis Ukrainas konflikts nav kaut kāds tāds abstrakts konflikts kaut kur netālu mums kaimiņos; principā tas ir konflikts, kurš vistiešākajā mērā attiecas uz mums un no kura tātad izrietēs arī mūsu nākotne un drošība. Tādēļ es aicinu vērsties ar visiem iespējamiem līdzekļiem pret šo Krievijas agresiju, tātad noteikti atbalstīt šo rezolūciju, kā arī jebkāda veida citas sankcijas, kas dos rezultātu.
Bet, protams, vēršoties ar sankcijām pret Krieviju, mums ir jārēķinās arī ar to, ka tās noteikti nebūs vienpusējas. Arī no Krievijas puses var sekot kaut kādas pretdarbības. Vakardien varbūt redzējāt medijos, ka Krievija apspriež likumprojektu par dažādu ārvalstu investīciju uzņēmumu nacionalizāciju vai iesaldēšanu. Tas ir tikai viens no signāliem.
Es noteikti nedomāju, ka Latvijai šobrīd ir kādi militāri draudi, taču mūsu laikmetā jau ir arī daudzi citi, pat vēl efektīvāki, uzbrukuma līdzekļi nekā tiešs militārs iebrukums - kaut vai šie paši kiberuzbrukumi vai... Vēl svarīgāki, jo vēl vairāk ietekmē valsti, ir ekonomiskie uzbrukumi. Ja mēs skatāmies, cik atkarīgi no Krievijas mēs esam ekonomiskā ziņā, tad redzam, ka apmēram 10 procenti no mūsu eksporta iet tieši uz Krieviju, kaut vai šīs pašas Latvijas šprotes. Vairāk vai mazāk skaidrs, ka mums jārēķinās ar to, ka var būt problēmas ar mūsu preču realizāciju Krievijā, - ne tikai tāpēc, ka tur var atrast kārtējo reizi kādu benzola normu pārsniegumu vai ko tamlīdzīgu, bet arī tāpēc, ka Krievijas ekonomika reaģē uz notikumiem Ukrainā. Rublis ir palicis vājāks. Un tas padara neizdevīgu mūsu preču eksportu uz Krieviju jebkurā gadījumā.
Taču ir viens vēl svarīgāks faktors, kurš nosaka mūsu atkarību no Krievijas, - tā ir enerģētika. Mūsdienās enerģētika ir pamatu pamats ekonomikai: jebkurā lietā, jebkurā precē ir enerģētikas komponente, un bez tās šī prece nav iespējama. Ja nebūtu enerģijas, tad arī mēs šeit nevarētu sēdēt gaismā un runāt pa mikrofonu. Un arī no cenas, par kādu mēs pērkam šo enerģiju, ir atkarīga mūsu konkurētspēja, tas, vai mūsu preces kādam vispār būs nepieciešamas.
Nu, lūk, šovasar bija tāds ļoti interesants notikums, kad viena no mūsu TEC uz mēnesi apstājās, jo bija apkalpošanas remontā, un Krievija samazināja savu, teiksim tā, elektrības apjomu, ko tā piegādā mūsu reģionam, un automātiski elektrības cena biržā uzskrēja pat līdz 200 eiro, tas ir, tā bija vismaz pieckārt lielāka nekā parasti. Nu, tas ir tikai tāds maigs žests, teiksim tā, tauriņa efekts... Taurenis paplivināja spārnus, un sekas bija jau visai ievērojamas.
Tāpat mūsu enerģētika ir ļoti atkarīga no dabasgāzes - mēs to izmantojam ne tikai apkurei, bet arī ražošanā to izmanto daudzi uzņēmumi.
Tāpat nozīmīga daļa no mūsu elektrības tiek saražota tieši no dabasgāzes. Nu, es domāju, nevienam nav noslēpums, ka... nav ilūzijas par to, ka vienīgais mūsu dabasgāzes piegādātājs - Gazprom - darbojas tādā ģeopolitiskā režīmā, un tā ir viņiem ierasta lieta.
Ar to es gribu teikt, ka, protams, ir svarīgi domāt par mūsu aizsardzības budžetu. Es tam piekrītu! Bet, no otras puses, vai mums būs desmit tanku vairāk vai mazāk, tas diez vai mūs pasargās tāda kārtīga militāra iebrukuma gadījumā. Savukārt maigā uzbrukuma gadījumā, kas ir saistīts ar enerģētiku, mūs noteikti tas nepaglābs, tādēļ es aicinu padomāt ne tikai par aizsardzības budžeta celšanu, palielināšanu, bet varbūt pat pirms tam par mūsu dabasgāzes piegāžu diversifikāciju un par sašķidrinātās gāzes termināļu būvniecību tieši Latvijā, lai mēs beidzot varētu iegūt enerģētisko neatkarību. Un es pieļauju... es esmu pārliecināts, ka arī mums, lemjot par dažādām ekonomiskām sankcijām, būs daudz mierīgāks prāts, ka mēs neesam tik ievainojami un ka mums ir izeja no jebkuras krīzes situācijas.
Tātad es aicinu noteikti atbalstīt šo dokumentu, šo rezolūciju.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātei Lolitai Čigānei.
L.Čigāne (VIENOTĪBA).
Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Es no šīs tribīnes noteikti gribu pievienoties tiem kolēģiem, kuri jau sacīja, ka šobrīd notiekošais Ukrainā, respektīvi, Krievijas agresija pret Ukrainu, liek Krievijas kaimiņiem ļoti satraukties un saprast, ka mums ir par ko uztraukties un ka mūsu bažām ir pamats.
Cienījamie kolēģi! Ārlietu ministrs jau ļoti precīzi norādīja, ka Krievijas Valsts Domes pagājušās sestdienas lēmums - vienbalsīgais lēmums! - par atļauju Krievijas Federācijas armijai ieiet Ukrainas teritorijā nebija stāsta sākums. Tā bija tikai stāsta kulminācija! Tā bija stāsta kulminācija, kas sākās... Šis stāsts sākās jau 2010.gadā, kad par Ukrainas prezidentu tika ievēlēts Janukovičs - Viktors Janukovičs, kurš tajā laikā savā kampaņā solīja Ukrainas tautai tuvāku integrāciju Eiropas Savienībā... ciešāku integrāciju Eiropas Savienībā un izvirzīja to par savas prezidentūras galveno prioritāti. Janukoviča Reģionu partija 2012.gadā uzvarēja parlamenta vēlēšanās, uzsverot, ka ciešāka integrācija Eiropas Savienībā ir tās galvenais pamatmērķis.
Cienījamie kolēģi! Man bija iespēja runāt ar vairākiem Reģionu partijas pārstāvjiem pēc tam, kad Viktors Janukovičs nolēma izdarīt šo pēkšņo „U” pagriezienu un pēkšņi pagriezt muguru Eiropas Savienībai. Viņa paša partijas cilvēki bija šokā par šo lēmumu, jo viņi bija ļoti cītīgi strādājuši pie tā, lai šis asociācijas līgums ar Eiropas Savienību tiktu parakstīts.
Ukrainas stāsts, kas kulminējās, kā jau teicu, pagājušās sestdienas Krievijas Valsts Domes lēmumā autorizēt armijas ieiešanu Ukrainā, patiesībā ir stāsts par spiedienu no Krievijas puses, kas ir bijis ilgstošs, par ekonomisku spiedienu, kas sākās jau pagājušā gada vasarā, aizliedzot vairāku Ukrainas produktu ievešanu Krievijā, uzliekot ļoti augstas ievedmuitas.
Ukrainas stāsts mums pasaka vienu ļoti būtisku atziņu, un es gribētu, lai „Saskaņas Centra” kolēģi, kas šeit runā par tādām ekonomiskajām attiecībām ar mūsu lielo kaimiņu - Krieviju -, kuras būtu brīvas no politikas, saprastu, ka šis stāsts ļoti labi parāda, ka ar Krieviju nevar veidot no politikas brīvas ekonomiskās attiecības.
Cienījamie kolēģi! Tad, kad Viktors Janukovičs piekrita pagarināt Krievijas Federācijas Melnās jūras flotes atrašanos Krimā, uzreiz Ukrainai tika piedāvāta atlaide dabasgāzes iegādei. Pēc tam, kad Janukovičs paziņoja, ka Krievijas spiediena rezultātā viņš ir pagriezis muguru Eiropas Savienībai, atkal tika piedāvāta dabasgāzes iegādes atlaide. Tad, kad Janukovičs aizbēga no Ukrainas, Krievijas pārstāvji paziņoja, ka šo piedāvāto atlaidi, par kuru tika panākta vienošanās ar Ukrainas prezidentu, pārskatīs un, iespējams, atcels.
Šī nav ekonomika, kas ir brīva, bez politikas! Nevajag lolot ilūzijas!
Daudzi kolēģi jau no šīs tribīnes ir pieminējuši ļoti bēdīgo Gruzijas likteni. Kā mēs zinām, Gruzija līdztekus Baltijas valstīm bija vienīgā no pārējām bijušās Padomju Savienības republikām, kurai bija reālas izredzes pievienoties NATO. Tomēr 2008.gada beigās, kad NATO Bukarestes samitā bija jālemj par Gruzijas pievienošanos NATO, Gruzijas teritoriju bija izkropļojusi Krievijas armija. Un mūsu kolēģis Boriss Cilevičs, kas ir Eiropas Padomes ziņotājs par Gruziju, jums varēs pastāstīt, ka procesi, kas notikuši Gruzijā Soču olimpisko spēļu kontekstā, ir bijuši ļoti satraucoši: Krievija ir nostiprinājusi Dienvidosetijas un Abhāzijas robežu, ieejot dziļāk un pārņemot pāris Gruzijas teritorijā esošu ciematu. Par to savas bažas ir paudušas vairākas Gruzijā esošas vēstniecības.
Tāpat arī mūsu kaimiņvalsts Zviedrija šobrīd sabiedrībā nopietni diskutē par pievienošanos NATO. Zviedrijai ir izdevies izvairīties no kara pēdējos 200 gadus, tomēr pagājušogad, 2013.gada Lieldienās, Zviedrija bija ļoti nepatīkami pārsteigta, konstatējot, ka Lieldienu laikā vairāki Krievijas iznīcinātāji bija bīstami pietuvojušies tās teritorijai un šķietami simulēja gaisa uzbrukumu Zviedrijai.
Cienījamie kolēģi, Krievijas kaimiņiem ir par ko uztraukties!
Un nobeigumā es gribu pateikt lielu paldies Saeimas priekšsēdētājai un citām amatpersonām par ļoti savlaicīgo, skaidro un stingro nostāju, kas pagājušajā sestdienā tika pausta attiecībā uz Krievijas agresiju pret Ukrainu.
Paldies. (Frakcijas VIENOTĪBA aplausi.)
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātam Atim Lejiņam.
A.Lejiņš (VIENOTĪBA).
Godātais Prezidij! Kolēģi! Tas, ka tā bijusi Krievijas agresija pret Ukrainu, - tas ir visiem skaidrs. Bet kas, interesanti, būs turpmāk? Būs tas, ka ar katru dienu, katru stundu parādīsies arvien vairāk faktu un nianšu, kas to apstiprina. Un tāpēc tas stāsts šodien nebeidzas. Mēs faktiski šodien arī rakstām ne tikai Latvijas vēsturi, bet arī Eiropas vēsturi.
Par to, ka tajā agresijā nenotika asinsizliešana... par to, ka nenotika asinsizliešana Krimā, mēs varam pateikties tam, ka gan Eiropas, gan Amerikas reakcija bija tik ātra un vienota. Es gribu uzsvērt, ka bija pilnīga vienprātība par to, ka tā ir bijusi agresija. Atšķiras domas par to, kādas sankcijas pret Krieviju ieviest. Par to ir runa, nevis par to, ka tā bija agresija!
Un, ja mēs tagad runājam par līdzīgām ainām, varbūt der atcerēties, kas notika Latvijā 1940.gada 14. un 15.jūnijā Masļenkos. To sauc par Masļenku incidentu: tur Sarkanā armija iegāja iekšā, pāri pār Latvijas robežu, un nošāva, nolaupīja vairākus mūsu robežsargus kopā ar viņu ģimenes locekļiem. Mēs visi to atceramies - tā saukto Masļenku incidentu.
Bet kāpēc es to pieminu? Vainoja Latviju par to... Latvija tika vainota par to, ka tā pirms gada pārkāpusi vienošanos par Krievijas bāzes izvietošanu Latvijā. Lielākus melus nevar vienkārši iedomāties! Un es to pieminu arī tāpēc, ka presē jau ir izskanējis, ka Merkele ir zvanījusi Obamam un pateikusi, ka Putins... prezidents Putins īsti vairs nedzīvo reālā pasaulē.
Nu, Vācijai ir mazliet cita versija par to, ko Merkele ir teikusi Obamam. Un arī Amerikai ir mazliet cita versija, bet pamatā tas ir viens un tas pats. Viņš tiešām nedzīvo realitātē, mūsdienu pasaulē!
Es nezinu, vai visi deputāti noklausījās Putina runu aizvakar, bet, ja kārtīgi noklausījās - un es ceru, ka arī mani kolēģi no kreisās puses to noklausījās -, tad varēja redzēt, ka Putins jau gatavo atkāpšanās ceļu. Godpilnu, pēc viņa uzskatiem, atkāpšanās ceļu!
Un te ir vērts arī pieminēt, ka Merkele sazinājās ne tikai ar Obamu; Merkele sazinājās arī ar Putinu, un tāpat arī visi citi pasaules prezidenti runāja ar Putinu... arī Ķīnas prezidents sazinājās ar Putinu, un pēc tam bija paziņojums. Ļoti interesanti - divi paziņojumi, kuri atšķiras! Tas, ko Krievijas prese teica, un tas, ko Ķīna teica. Nu... un Ķīnai nācās atkārtot to Drošības padomes sēdē Ņujorkā. Un tur Ķīna pateica: „Tas, ko mēs iepriekš teicām, bija patiesība! Proti, ka nedrīkst apdraudēt Ukrainas teritoriālo integritāti.”
Es gribu pateikt, ka par Rietumu ātro reakciju, nosodot agresiju... ka par to faktiski lauri pienākas arī Latvijai. Tas ir kaut kā piemirsies, un es domāju, ka mūsu ārlietu ministrs, būdams varbūt tāds kautrīgāks cilvēks, neteica, ka tā bija Latvija, kas ierosināja sasaukt Eiropas Savienības Ārlietu padomes pirmo sēdi. Tad ātri pievienojās Polija; piekrita. Un arī Lietuva. Tāpat pagājušajā svētdienā notika arī NATO ārkārtas sēde Briselē. Tā bija Latvija! Un par to mums faktiski nav ko kautrēties.
Tagad par vienu tādu niansi, kas nav izskanējusi nekur presē, bet tā ir iekšējos dokumentos, kas ir sarakstē starp Eiropas Parlamentu un mūsu, Latvijas, Saeimu. Proti, ne jau vieni paši Vācijas un Francijas, un Polijas ārlietu ministri brauca uz Kijevu uz sarunām ar Kijevas parlamentu, Augstāko Radu, un Janukoviču. Viņus, protams, pavadīja cilvēki, un viens no viņiem, kas pavadīja Valteru Šteinmeieru, kas ir Vācijas ārlietu ministrs, bija Eiropas Parlamenta Ārlietu komisijas vadītājs Elmārs Broks, kas mums ir ļoti labi pazīstams. Un viņš teica, ka viņi veda sarunas ar parlamentu, ar Radu, un ar Janukoviču, ka tika parakstīta vienošanās, ka viņi tūlīt, 48 stundu laikā, atgriezīsies pie iepriekšējās konstitūcijas, pie 2004.gada konstitūcijas, taču pēc tam Janukovičs pazuda. Kā var pildīt vienošanos, atvainojiet, ja prezidents pazūd? Dabīgi, vajadzēja vēlēt jaunu prezidentu, un visas lietas notika daudz ātrāk - vēlēšanas pārcēla no decembra uz maiju.
Un vēl viena interesanta lieta, kas presē nav parādījusies. Proti, sarunās piedalījās arī viens pārstāvis no Krievijas - Vladimirs Lukins. Tas nebija ārlietu ministrs! Var jautāt: kāpēc ne? Zināt, kas tas bija? Krievijas tiesībsargs! Tiesībsargs! Bet viņš tā arī neparakstīja šo vienošanos. Kāpēc Krievija neparakstīja? Un tagad viņi pārmet, ka tas... Krievija pārmet, ka valdība nav leģitīma. Ļoti interesantas nianses!
Nobeigumā es gribu jautāt... Man ir divi jautājumi: kas Ukrainā pavēlēja specvienībām? Un tagad runa ir par to, ka tā tiešām ir baigā specvienība, „Alfas” vienība... Kas pavēlēja šaut ar kaujas patronām uz civiliedzīvotājiem? Kas to izdarīja? (Dep. I.Zariņa starpsaucieni no zāles: „Krievija! Krievija!”) Mēs redzēsim, Zariņa kungs, labāk neizsaucieties!
Otrais. Atcerieties, ko pieminēja ārlietu ministrs par 1994.gada vienošanos, kad Ukraina piekrita nodot Krievijai savas lielās raķetes un kodolieročus - bumbas! Amerika un arī Lielbritānija pierunāja Ukrainu to darīt, jo pasaule tad būtu drošāka.
Tagad padomājiet paši! Ja Ukraina nebūtu nodevusi atomieročus Krievijai, vai šodien Krievija rīkotu agresiju pret Ukrainu? (No zāles dep. I.Klementjeva starpsaucieni.) Nerīkotu. Protams, nerīkotu. Un no tā izriet ļoti daudzi jautājumi. Ļoti daudzi jautājumi no tā izriet! Starp citu, viens no tiem jautājumiem tagad ir (iepriekšējās sarunās jau par to tika teikts) - kas tālāk notiks vispār pasaules politikā par kodolieroču ierobežošanu, jo te ir tagad viens piemērs, kas liecina: ja tas notiek, tad valsts vairs nav droša. Un tas tagad attiecas gan uz Irānu, gan... varbūt pat vēl uz Saūda Arābiju un uz citām valstīm.
Katrā ziņā viens no maniem secinājumiem ir tas, ka tiešām mums ir jāpastāv uz to, ka Amerikas taktiskie kodolieroči paliek Eiropā. Un tie jau... vairs nav daudz, jā... Tāpat kā Krievijai... Krievijā tie tepat pār robežu arī ir.
Un beigās es gribu atgādināt „Saskaņas Centram”, ka to, ka jūs spiežat pogas par šo rezolūciju, redzēs ne tikai Latvijā, bet arī Maskavā, to redzēs arī Kijevā - un ne tikai Kijevā, bet arī Berlīnē, Romā, Parīzē un Vašingtonā un, kas zina, varbūt arī Beidzinā jeb Pekinā.
Paldies. (Frakcijas VIENOTĪBA un RP frakcijas aplausi.)
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātam Dāvim Staltam.
D.Stalts (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Un visi ukraiņi, kas klausās mūs šajā svarīgajā sēdē!
Šī tiešām ir svarīga diena, jo visaugstākā lēmējvaras institūcija Latvijā - Latvijas Republikas Saeima - beidzot ir sasaukusi ārkārtas sēdi, lai nosodītu Krievijas agresiju Ukrainā. Savā nosodījumā pasakām visu gana precīzi un konkrēti, nevēlēdamies kļūt pārlieku emocionāli, taču lielākajai daļai no mums paliek ļoti daudz neizteiktu, es pat teiktu - neizkliegtu, emociju. Šīs ir emocijas, kurām pamatā mūsu vēsturiskā atmiņa par padomju okupācijas murgiem tepat Latvijā, par tiem, kuri šeit atbrauca kā nelūgti viesi un turpina paust savu agresīvo naidu pret latviešu tautu un Latviju. Labi saprotam ukraiņu tautas noskaņojumu, kopā vijoties aizvainojuma, žēluma un patiesa riebuma sajūtām pret tiem, kuru smadzenes piesārņotas ar lielslāvu imperiālismu. Jūtamies ļoti līdzīgi mūsu brāļiem un māsām Ukrainā; starpība ir tikai tā, ka mums izdevies daļēji izrauties no lielā kaimiņlāča smagajiem apskāvieniem un nu mēs redzam un jūtam, ka dalība NATO un Eiropas Savienībā tomēr ir vienīgā drošības sēta ap mums - mazajām Baltijas valstīm. Jautājums, kurš paliek šobrīd neatbildēts līdz galam: vai ar šo NATO un Eiropas Savienības sētu ir gana, lai droši teiktu, ka Latvijā nekad nav un nebūs iespējams kas līdzīgs Krimas scenārijam? Gribu teikt, ka Baltijai, ne vien Latvijai, šobrīd daudz nopietnāk jāķeras pie triju Baltijas valstu militārekonomiskās sadarbības stiprināšanas. Nav vairs laika „reņģu kariem” vai dzelzceļa sliežu jaukšanām; mums jādara viss, lai Baltija būtu stipra savā vienotībā, lai to redzētu un justu arī pārējā pasaule.
Redzot šābrīža Krievijas nekaunību, noteikti negribu nosodīt krievu tautu. Krievu tautai Dievs devis jaunu iespēju - uzsākt citādākas valsts veidošanu, jo skaidrs, ka vecā, prezidenta Putina veidotā, koruptīvā monarhija zaudēs ne vien respektu starptautiskās sabiedrības acīs, bet arī, ekspertu vārdiem izsakoties, zaudējusi veselo saprātu; par to liecina 21.gadsimtam neatbilstoša, militāri agresīva iekšpolitika un ārpolitika. Šī Krievijas neprāta dēļ Latvijai jārod sevī spēks mosties no „maigās varas” radītās ilūzijas, ka šeit viss ir kārtībā un ka mums jau nekad nekas nevar notikt.
Latvijai ir jāsaprot, ka, ja mēs sevi nesargāsim, neviens mūs neaizstāvēs. Šīs lietas primāri būtu jāsaprot valdībai, un tikai tad mēs varam sagaidīt mūsu tuvāko sabiedroto, igauņu un lietuviešu, atbalstu tuvākai Baltijas valstu militārajai savienībai. Patiess prieks, ka, redzot traģiskos notikumus Ukrainā, pat pašiem liberālākajiem mūsu valsts pārstāvjiem nokritušas rozā brilles un sācies reāls situācijas apzināšanās laiks. Paldies tiem, kuri aktīvi atbalsta Ukrainu šajā grūtajā posmā! Paldies mūsu valsts augstākajām amatpersonām, kas kopā ar dažu citu Eiropas valstu kolēģiem darīja un dara visu, lai Eiropas Savienības un NATO reakcija pret šo Krievijas agresiju būtu stingra, praktiska un konkrēta.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātam Nikolajam Kabanovam.
N.Kabanovs (SC).
Labdien, kolēģi deputāti! Vispirms es gribu atbildēt iepriekšējam runātājam. Jūs dažreiz pieminējāt vārdu „traģēdija”, bet, kā man ir zināms, Krimā neviens cilvēks joprojām nav nogalināts, bet aptuveni 100 cilvēki ir nogalināti pašā Ukrainas galvaspilsētā. Un viņus nogalināja nevis mistiskie Krievijas pilsoņi vai kaujinieki, bet paši Ukrainas iedzīvotāji no abām pusēm. (No zāles dep. J.Kursītes-Pakules un I.Čepānes starpsaucieni: „Pierādiet! Meli!”)
Man liekas, par meliem var runāt tikai saistībā ar tiem, kuri domā, ka notikumus Kijevā inscenēja vai iefiltrēja Krievijas Federācija.
Bet tagad es gribu drusciņ atgādināt jums Latvijas un Ukrainas politiskā kontakta priekšvēsturi.
2010.gada 15.decembrī Latvijā viesojās Ukrainas prezidents Janukovičs, kurš tikšanās laikā ar Valsts prezidentu Valdi Zatleru vienojās veicināt abu valstu ekonomisko sadarbību, un tā tālāk, un tā joprojām. Interesanti, ka Valdis Zatlers preses konferencē piebilda, ka Latvijai ir iespējams ņemt paraugu no Ukrainas reformām valsts pārvaldē, kur tai ir drosmīgi plāni. Sakiet, lūdzu, vai 2010.gadā jums nebija zināms, kas ir Janukovičs un ar kādiem paņēmieniem viņš sagrāba varu vispirms Doņeckā, bet pēc tam Kijevā? (No zāles dep. Dz.Ābiķis: „Runā par lietu!”)
Pēc tam Ukrainas prezidenta Viktora Janukoviča vizītes laikā Latvijā Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa apliecināja to, ka abām valstīm vajag stiprināt ekonomiskās saites, un tā tālāk, un tā joprojām. Sakiet, lūdzu, vai tolaik lielākā partija, kas cīnījās pret oligarhiem, nezināja to, ka Ukrainā visa ekonomiskā vara pieder šaurajam Doņeckas klanam, kas sagrābis ekonomisko varu un visiem ukraiņu cilvēkiem padarījis tādu „dzīvīti” (pēdiņās), kura nav pat sapnī rādījusies nabadzīgākajām Latīņamerikas valstīm?
Un beigu beigās es varu teikt, ka arī mūsu aizsardzības ministrs Artis Pabriks šajā laikā tikās ar Ukrainas ārlietu ministru Konstantīnu Griščenko un parakstīja Latvijas un Ukrainas aizsardzības ministriju līgumu. Tagad abi šie kungi, Janukovičs un Griščenko, ir pasludināti par Latvijai nevēlamām personām. Kādēļ, cilvēki mīļie, jūs „uzmetat” savus partnerus? Tas nav godīgi!
Un beigu beigās es gribu jums parādīt šo labo fotogrāfiju. Vai jūs pazīstat šitos cilvēkus? Šito fotogrāfiju, kur redzams mūsu Valsts prezidents... Abi likumīgi ievēlētie prezidenti - Andris Bērziņš un Viktors Janukovičs - ir uzņemti Kijevā Andra Bērziņa valsts vizītes laikā tieši pirms gada - 2013.gada martā.
Kur tajā laikā atradās Jūlija Timošenko, vai to, mīļie cilvēki, jūs nezināt? A? Vai man jums atgādināt, kur viņa atradās? Tas bija par Latvijas kā Eiropas Savienības dalībvalsts attiecību priekšvēsturi ar Ukrainu.
Situācija ir tāda, ka Eiropas Savienība vienmēr spieda Janukovičam attīstīt attiecības ar Eiropas Savienību. Vai viņi nezināja, ka Eiropas Savienībai Ukraina neder, ka tā ir nabadzīgākā valsts visā Eiropā, kur ir attīstīta korupcija, kur ir attīstīta noziedzība, kur ir attīstīta valsts sagrābšana? Tas bija visiem zināms!
Bet visiem bija zināma arī tāda situācija, ka Ukrainā ir lielākie resursi visā Eiropā, visā Eiropas daļā, un tie ir cilvēkresursi, minerālu resursi, smagā rūpniecība. Tas viss bija jāsagrābj! Un, kad tas nevainagojās ar panākumiem pagājušajā rudenī, tad sāka realizēt scenāriju. Šajā scenārijā bija iesaistīti arī daudzi cilvēki no Latvijas. Piemēram, varu nosaukt pat Dombravas kungu. Un arī nesen, jau pēc Janukoviča režīma krišanas, Kijevu apmeklēja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Einārs Cilinska kungs. Diemžēl šeit nav godātā Rinkēviča kunga un viņam nav iespējas man paskaidrot, ko un kā apmeklēja Cilinska kungs Kijevā. A viņš apmeklēja tiešām tā sauktā „Labā sektora” galveno mītni, un pēc tam viņš pastāstīja vienai no Latvijas avīzēm, ka tur puse cilvēku staigā ar automātiem, visi ir maskās, visi sauc viens otru ar pseidonīmiem. Labākie demokrātijas paraugi!
Vot, ar tādiem cilvēkiem tagad tikās mūsu ministrs! Vai tā bija pieredzes apmaiņa? Vai mums, Latvijai, ir vajadzīgs tāds „labais sektors”? Man liekas, ka mūsu „labais sektors” jau sen sēž parlamentā, un tāpēc Latvijai nekad nekas tik briesmīgs kā Maidans nedraud.
Beigu beigās es gribu jums pateikt šādu lietu: Ukraina PSRS sabrukuma laikā bija viena no bagātākajām republikām, tai piederēja lieliskas rūpnīcas, kūrorti, ostas. Bet viņi paši izdarīja ļoti lielas kļūdas un noveda savu valsti līdz kliņķim. Ukraina ir failed state, tas ir, valsts, kas ir zaudētāja.
Diemžēl Eiropas Savienības iesaiste Ukrainas krīzē būs arī lielākais Eiropas Savienības zaudējums. Nevajag tagad visas bumbas uz Krieviju...! Nevajag! Situācija ir tāda, ka Eiropas Savienībai un Latvijas nodokļu maksātājiem būs stingri un smagi jāmaksā par Ukrainas spēlēm.
Lūdzu neatbalstīt šo rezolūciju!
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātei Janīnai Kursītei-Pakulei.
J.Kursīte-Pakule (VIENOTĪBA).
Godātie kolēģi! Ja kāds kaut ko negrib redzēt, viņš arī neredzēs. Hannibal ad portas! Bet neredz, un viss, lai vai kādus pierādījumus minētu!
Protams, nedrīkst pierādījumu balstīt tikai uz plašsaziņas līdzekļiem, jo šī telpa, lai arī iedarbīga, pati būdama virtuāla, bieži mēdz veidot arī virtuālu realitāti. Jānis Urbanovičs pirms pāris dienām izteicās (citēju): „Nav svarīgi, kurš Krievijā prezidents - Putins vai kaut vai Māte Terēze. Viņam nebūtu iespējas ignorēt savu tautiešu palīgā saucienus, ja kādā valstī viņi tiek apdraudēti. Turklāt man nav pierādījumu, ka Krievijas armija būtu iegājusi Ukrainā. Redzu tikai staltus puišus jaunās uniformās, bet bez jebkādām zīmotnēm.” Citāta beigas.
Pirmkārt, ir neiespējami iedomāties, ka Māte Terēze, lai aizstāvētu kristiešus, būtu varējusi pavēlēt to darīt ar armijas palīdzību.
Otrkārt, lai nebalstītos tikai uz ziņu portālos lasāmo, to var pārbaudīt, un tas viegli ir pārbaudāms arī citos ziņu avotos. Informācija par bruņoto ļaužu, kuri ir Krimā, saistību ar Krievijas karavīriem pieejama ne tikai medijos, bet arī Ukrainas, kā arī citu Eiropas valstu nevalstisko organizāciju sniegtajās ziņās, kas balstītas uz liecinieku liecībām. Var to salīdzināt ar Ukrainas Ārlietu ministrijas sniegto apskatu, salīdzināt ar Ukrainas Aizsardzības ministrijas mājaslapā lasāmo, ar Polijas vēstniecības Ukrainā sagatavotajiem reģionālajiem apskatiem, ar mūsu vēstnieces Ukrainā Argitas Daudzes savām acīm redzēto Krimā. Tiesa gan, kā jau minēja, Latvijas un Lietuvas vēstniekus neielaida Ukrainas Sevastopolē, aizgrūžot prom.
Somu militārie eksperti pēc šo bruņoto ļaužu ekipējuma, kas ir Krimā, ir noteikuši, kādas... konkrēti kādas krievu militārās vienības ir iebrukušas Krimā. Sergejam Potapkinam vajag nez kādus vēl augstākus ekspertus, kurus, kā mēs redzam, iekšā nelaiž!
Jā, pie visa tā gribu piebilst: Potapkina kungs, mēs neesam tautas kalpi, bet esam tautas priekšstāvji, un tā ir liela atšķirība!
Bet ne par to te runa! Krimas ebreju kopienas rabīns Kapustins noraidījis Krievijas puses paziņojumus par it kā antisemītismu Ukrainā un ir paudis atbalstu līdz ar Krimas ebreju kopienu Ukrainas jaunajai valdībai. Neticīgajiem Tomiem, kas par tādiem grib izrādīties, neviens ziņu avots nav gana uzticams, atskaitot laikam Krievijas oficiālo kanālu ziņas.
Treškārt, neviena bruņota agresija ilgtermiņā nav nesusi uzvaru - ne Ungārijā, ne Čehoslovākijā, ne arī kur citur, bet attieksmei pret agresiju kā nepieņemamu ietekmes veidu pret citu valsti ir jābūt. Agresija ir jānosoda. Darīsim to! (Frakcijas VIENOTĪBA aplausi.)
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātam Ilmāram Latkovskim.
I.Latkovskis (VL-TB/LNNK).
Augsti godātā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi deputāti! Vakar arī Sabiedrības saliedētības komisija pieņēma aicinājumu Ukrainas jautājumā, un galvenā ideja bija vienota, saliedēta Latvijas sabiedrības un arī politiķu nostāja ar diviem principiem.
Pirmais - Ukraina ir suverēna un nedalāma valsts!
Un otrais - nekādas militāras iejaukšanās, pat ne draudu no citas valsts!
Nekāda savu tautiešu vai pilsoņu interešu aizstāvība nevar būt attaisnojums šo principu pārkāpšanai. Un to komisijas deputāti pieņēma vienbalsīgi, visu frakciju Latvijas politiķi, un tas bija pretrunā ar Krievijas oficiālo un, es uzdrošināšos teikt, arī sabiedrības... Krievijas sabiedrības vairākuma atbalstīto viedokli. Kāds teiks: „Tā ir konjunktūra, un viņiem tas nemaksāja neko daudz!” Bet es teikšu paldies par šādu vienotu balsojumu. Un tas zināmā mērā ir saliedētības pamatrādītājs. Un ukraiņi to jau ir mums novērtējuši atzinīgi.
Es gan nesteigšos pārspīlēt, jo tas ir gaužām neinteresanti un nevajadzīgi, ja mēs alkstam cīņu un konfliktus, jo dažkārt sašķeltība dod prieku, maizi un arī vīnu. Arī sabiedriskajiem medijiem...
Šodienas lēmuma projekts ir konkrētāks un asāks, nebūs vienprātības, un tātad interesantāks un arī vajadzīgāks, jo patiešām piesaista arī plašāku uzmanību. Un es aicinu to arī atbalstīt, neskatoties uz to, ka mums patiešām nav pilnīgas skaidrības, kas bija kas Maidanā, kurš kā interesēs kuru reizi sita un šāva un kas ir kas Ukrainā šodien.
Es aicinu atbalstīt, neskatoties uz to, ka es galīgi neesmu optimists par Ukrainu Eiropas Savienībā. Un es novēlu, lai šis lēmuma projekts netiktu pirkts par pārāk bargu cenu. Lai nebūtu tā, ka tam tiek iztērēts viss mūsu neatkarīgās stājas budžets attiecībā uz Krieviju: „Tikai šo lēmuma projektu un tad galīgi neko, kas kaut cik varētu aizkaitināt Krieviju un krievus!” Un tad labam... tiešām labam un cienījamam ministram dodam mājienus vai izsakām pazemojošu ultimātu: „Ja gribi saglabāt savu krēslu, tad 16.martā uz tā sēdi mierīgi!” Tā nav cienīga runa ar savas valsts ministriem! Un, ja reiz tāds ultimāts ir izteikts, ja mediji ir dabūjuši kārtējo konflikta un intrigas pavedienu, tad ir skaidrs, ka cienīgu vīru vienīgā atbilde var būt: „Tas krēsls nebūs tas, ar ko jūs mani diriģēsiet!”
Es aicinu šo lēmuma projektu atbalstīt arī tos, kuri sevi uzskata par Krievijas tautiešiem, jo Krievijas agresīvā rūpe par viņiem tikai saasina jautājumu, kāpēc šos tautiešus tā nemīl un tā apbižo visā pasaulē, ka ir nepieciešams demonstrēt Krievijas agresīvo aizstāvību.
Un, neskatoties uz visu šo, es atbalstu šo lēmuma projektu. Nekāda tautiešu un pilsoņu interešu aizstāvība nevar būt par pamatu sašķeltības referendumiem un agresijas draudiem un mājieniem. Šeit tiek runāts par Ukrainu, bet mēs domājam par Latviju. Es aicinu atbalstīt. (Koalīcijas frakciju aplausi.)
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātam Kārlim Krēsliņam.
K.Krēsliņš (VL-TB/LNNK).
Godātie kolēģi! Es biju gatavojies teikt runu par visiem tiem notikumiem, bet šeit jau viss ir pateikts, tāpēc es uzsvēršu dažus aspektus.
Pirmais. Varbūt ne visi to zina. NATO Parlamentārā Asambleja Francijā izplatīja paziņojumu: tie, kas plāno piedalīties vēlēšanās Eiropas Parlamentā, lieciet sirdī - viņiem bija tā rakstīts - jautājumus par drošību un aizsardzību! Tas mani tajā reizē tā kā nedaudz pārsteidza, bet tagad es saprotu, ka viņi varbūt arī to saprata un tā skatījās uz priekšu.
Otrā lieta. Atcerēsimies, ka mēs visi dzīvojam - un ne tikai mēs, bet visa pasaule - reālpolitikas pasaulē! Vēlreiz atkārtoju: reālpolitikas! Jūs to saprotat jau visi? Reālpolitikas! Savulaik Gorbačovs gribēja pāriet uz to atklāto politiku, bet tas neizdevās.
Kā vienu no piemēriem par reālpolitiku varu minēt Nirnbergas procesu: kad tika skatīts jautājums par Katiņu, tad divas dienas sprieda valstis, kuras ļoti labi zināja, kas bija tie, kas tur slepkavoja. Skaidrs, ka vāciešiem gribēja to „pierakstīt”. Viņi nepiekrita. Bet gan krievi, gan amerikāņi, gan angļi zināja, kas tie īstie bija, kas tur slepkavoja. Tā ir tā reālpolitika!
Nākamais punkts. Krievijai ar Ukrainu ir cieša ekonomiskā sadarbība. Bija, ir un droši vien būs. Un tas arī ir viens no reālpolitikas pamatiem. Nebūsim naivi! Tas nav iespējams - pārraut dažās dienās visas tās saites, visas ekonomiskās saites.
Tas ir tā kā sākumam... nu, ne sākumam... Tā ir viena tāda informācija, par kuru ir vērts padomāt.
Ja skatās tos notikumus, tad redzams, ka bija sarkanās līnijas vai tādi ļoti jutīgi punkti. Pirmais punkts - tika nogalināti cilvēki Kijevā. Tika nogalināti cilvēki! Var dažādi spriest, no kurienes kas šāva, kas tie snaiperi bija; visādas versijas var būt, bet normālā situācijā valsts prezidentam kopā ar visādiem sabiedrotajiem no visām pusēm vajadzēja aicināt starptautiskos ekspertus un veikt izmeklēšanu. Valsts prezidents Janukovičs aizmuka, nevar neviens atrast, kur viņš atrodas. Nav sakaru... Nav valsts prezidenta! Kas tas par valsts prezidentu?! Skaidrs, ka šinī sakarā Ukrainas parlaments bija spiests rīkoties - ievēlēt valsts prezidenta pienākumu izpildītāju un arī jauno valdību. Interesants moments: kad 4.martā preses konferencē Putinam jautāja par šo... es noklausījos visu to preses konferenci tiešraidē... Viņam jautāja, ko viņš atzīst. „Nē”, viņš saka: „Putins ir valsts prezidents, tādēļ, ka Ukrainas konstitūcija...” (Starpsauciens no zāles.) Nē, ne Putins ir, bet Janukovičs, atvainojos! Jā. Viņš saka, ka Janukovičs ir... Un viņš saka, ka tām procedūrām ir trīs varianti: vai nu prezidents miris, vai prezidents atsakās, vai arī ir impīčments. Bet tur ir ļoti sarežģītas tās procedūras. Tāda procedūra, ka prezidents aizmūk, nav paredzēta! Nu, prezidenta nav, viņš ir aizmucis! Nu, kaut kāds ir jāizvēlas. Šī bija interesanta Putina nostāja, bet tāda bija tā situācija.
Tad es... es kā militārs cilvēks gribu vērst uzmanību uz to, ka interesanta jau ir tā sagadīšanās, ka 26.februārī divos dienā paziņo par ļoti plaša mēroga kaujas mācībām Krievijas Federācijā. Nu, nejaušība, sagadīšanās... Tā ir plānota vai ne...?
Tad nākamais, ka naktī no 26. uz 27.februāri trijos naktī (pēc Latvijas laika) tiek ieņemts... daudzi ieroči tiek ienesti... Krimas parlaments. Nenotiek šaušana, cilvēki, kas tur bija apsardzē, palīdzēja ienest ieročus, un viņus palaida: „Esat brīvi!”
Es, kad to lasīju un iepazinos sīkāk... man tas atgādināja kaut ko, kas notika arī Kijevā. Es nodomāju - Krievija izmanto „greizo spoguļu” situāciju un to pašu darīs arī Krimā.
Ceturtdien, 27.februārī, viņi no rīta puses ilgi nevarēja savākt parlamenta vairākumu - 51 cilvēku, un, kā es saprotu, tur ir apmēram tāds pats parlaments kā šeit. Beidzot pasaka, ka ir savākuši. Tā apsardze, kas ir iekšpusē parlamentā, deputātus laiž uz ārpusi. Kas ienāk - neviens nezina! Atšķirībā no tā, kas bija Kijevā parlamentā, tur, Krimā, nebija nekāda video, tur nebija nekādu korespondentu, kā notika vēlēšanas, bet tikai paziņoja: „Vecā valdība ir atlaista, ir iecelta jauna... Jaunā valdība ir apstiprināta!” Un jaunais vadītājs pēc tam... pēc kāda laika paziņoja, ka visi bruņotie spēki, kas ir Krimas pussalā, ir viņa pakļautībā, ka bez viņa pavēles neko nedrīkst darīt. Nu tas ir tāds interesants piegājiens, tā jau ir pārspīlēta... nu tā nevar būt laikam nevienā valstī, ka kaut kāds sevi... ka atsevišķs apgabals pārņem vadību pār citu bruņotajiem spēkiem.
28.februārī beidzot parādās Janukovičs, un ir skaidrs, ka tā preses konference notiek ne jau Maskavā, Rostovā pie Donas... citā valstī. Un tā bija interesanta situācija. Cilvēks nervozēja, un tas man atgādināja 1991.gadu, kad GKČP, tur rokas trīcēja. Janukovičam netrīcēja, bet pildspalvu salauza. Nu, nervozē cilvēks! Bet tas, ka viņš pārteicās, - tas bija ļoti labi... „Mums Ukraina ir un būs stratēģiskais partneris” - to saka cilvēks, kas it kā sevi uzskata par Ukrainas prezidentu!
Nākamā sarkanā līnija bija, kad 28.februārī parādījās ziņas par to, ka Krievijas parlamenta augšpalātā spriež un pieņem lēmumu par karaspēka ievešanu Ukrainā. Nu, taisnību sakot, arī mani tas šokēja. Bet vairāk šokēja kas cits. Kad es naktī skatījos Krievijas televīzijas raidījumu un tur eksperts... Pirmām kārtām viņš teica tā... Pirmais bija ekspertu slēdziens, kādēļ vajag ievest karaspēku, - ka „mēs jau tāpat reāli Krimā... nu, tā kā ieņēma parlamentu, visur ir Krievijas karogi, tad mēs jau Krimu pārvaldām bez tā... bez oficiālas karaspēka ievešanas”.
Nākamais eksperts pasacīja vēl uztraucošāku ziņu - viņš sprieda par to, kāds ir spēku samērs. Ja ieved karaspēku un Ukraina izsludina mobilizāciju, nu, tad paliek viens solis līdz karam. Viņi sāk apspriest spēku samēru un saka: „Nu, skaidrs, ja tur būs NATO karaspēks, tad Krievija tur zaudēs tādā konvencionālā...” Bet tad viņš atceras, ka Krievijas militārajā doktrīnā ir rakstīts, ka Krievijai ir tiesības pirmajai pielietot taktiskā līmeņa kodolieročus. Nu, ziniet, šito teikt pa Krievijas televīziju, kuru var skatīties visā pasaulē!... Nu, tas ir kā apdraudējums, ka var arī pielietot kodolieročus, un tas bija ļoti satraucoši. Tas satraukums, skaidrs, ka bija. Sestdien un svētdien mēs skatījāmies arī, kā ANO sprieda, ka reāli nekā nevarēja tur lāgā pieņemt, tur ir iespēja bloķēt.
Tad no svētdienas... tas ir, ceturtajā rītā, kad tika paziņots, ka krievu karaspēks... nu, ne krievu... Krievija bija paziņojusi, ka ukraiņu karaspēkam ir jānoliek ieroči, jāpadodas un tamlīdzīgi... Un papildus bija arī ziņa, ka būs provokācija, ka arī no krievu puses būs kāds nogalināts. Tas bija tāds ļoti satraucošs moments.
Un kādēļ vēl es teikšu, ka tas bija ļoti satraucošs? Man Ukrainā... Labi, es tā sākšu... Piemēram, Juris Maklakovs, kuru jūs zināt, tagad ir Kazahstānā mūsu vēstnieks... Divzvaigžņu ģenerālis... Viņš bija mans students kādreiz Maskavā Gaisa spēku akadēmijā. Man ir zināmi daudzi - nu, diezgan daudzi - arī vecākie virsnieki, kas ir Ukrainas armijā un kas tagad atrodas tur. Un man bija ar viņiem arī sarunas, un viņi bija tajā centrā. Un es gribu pateikt vienu no secinājumiem: paldies karavīriem, ka viņi savā starpā atrada iespējas arī ar krievu karavīriem un virsniekiem... viņi savā starpā jau zina, kas ir kas... ka viņi nesāka lietot ieročus viens pret otru, kaut gan politiķi bija to situāciju nokaitējuši ļoti, un principā kaut kāds neapdomīgs... Nu, ja stāv sardzē pie ieroču noliktavas un tamlīdzīgi, tad viņam ir - ar likumu ir - tiesības pielietot ieročus, un tā situācija pēc tam varētu pilnīgi iziet ārā no kontroles.
Es varu pateikt to: tajā naktī es tā sekoju līdzi, arī internetā ziņas palasīju, un tad es atradu arī tādu ziņu, ka Staņislavs Belkovskis ar draugiem... viņi bija vērsušies Serbska Tiesu psihiatrijas institūtā, lai pārbaudītu, vai ir adekvāta dažu vadītāju darbība. Un tur ir tas secinājums, ka cilvēkam ir problēmas ar psihi.
4.martā, kad Putins sarīkoja preses konferenci, tā situācija kļuva skaidrāka, bet viņa nostāja ir tāda diezgan jokaina. Viņš pasaka, ka sarunas vajadzētu vest, bet nav ar ko vest, jo viņš neatzīst šito jauno... Tad, kad korespondenti ievirzīja to sarunu tādā virzienā: „Bet nu tak var būt revolūcijas un tas, ka jaunā valdība...” -, tad viņš pasacīja ļoti interesanti: „Nu, labi. Notika apvērsums, revolūcija, un ir jauna valdība. Varu piekrist. Bet tad Budapeštas vienošanās, kas, kā jūs sakāt, ka mums ir, vairs nav spēkā.” Tie ir Putina vārdi; es tos ne burtiski atkārtoju, bet, nu, tādā virzienā bija...
Tādēļ skaidrojums tam... tā atkal ir tīri mana versija... skaidrojums tam ir tāds, ka bija Soču olimpiāde, Krievijas Federācijas prezidents bija ļoti aizņemts ar to Soču olimpiādi, un no viņa redzesloka, vismaz daļēji, izkrita notikumi Ukrainā, vismaz daļēji. Un tagad viņš grib atgriezties pasaules uzmanības centrā un parādīt, ka tomēr viņš ir galvenais noteicējs un cilvēks, ar kuru vajag runāt gan par Ukrainu, gan par visiem šiem notikumiem, un tāpēc bija tie draudi ar karu un tamlīdzīgi. Tā ir mana versija; es saku, ka tā tas varētu būt.
Bet tādi „joki” (nu, pēdiņās!), ka ar kara draudiem grib sev pievērst pasaules uzmanību... domāju, mūsu dienās, 21.gadsimtā, tas nebūtu pieļaujams. Un mēs esam arī pārliecinājušies par to, ka ne ANO, ne NATO, ne ES īsti nav izstrādāta sistēma, kā pieņemt lēmumus, kas būtu efektīvi.
Es domāju: ja runājam par Latviju - ja runājam par Latviju! -, tad mums vajag tomēr tagad vēlreiz pārskatīt gan savu drošības stratēģiju, gan aizsardzības stratēģiju... vai Nacionālās drošības koncepciju (kā nu mums tas dokuments saucas) un Valsts aizsardzības koncepciju. Tie dokumenti ir jāapskata, jāpārskata un no jauna jāizvērtē.
Paldies. (Dep. I.Viņķeles, K.Olšteina un G.Rusiņa aplausi.)
Sēdes vadītāja. Paldies.
Debates turpināsim pēc pārtraukuma.
Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Paldies.
Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Vucānam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.
J.Vucāns (11.Saeimas sekretāra biedrs).
Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies: Valdis Dombrovskis... nav, Igors Meļņikovs... nav, Igors Pimenovs... nav, Jānis Reirs... nav, Jānis Urbanovičs... ir. Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Pārtraukums līdz pulksten 13.30.
(Pārtraukums.)
Sēdi vada Latvijas Republikas 11.Saeimas priekšsēdētāja
Solvita Āboltiņa.
Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi, ir pulksten 13.30. Tātad turpinām Saeimas 6.marta sēdi.
Pirms pārtraukuma mēs turpinājām izskatīt lēmuma projektu „Par Krievijas agresiju Ukrainā” un uzsākām debates. Tātad turpināsim debates!
Vārds deputātam Andrim Buiķim.
A.Buiķis (VIENOTĪBA).
Godātie kolēģi! Es nekad no šīs tribīnes neesmu teicis, ka es esmu Latvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķis, bet šoreiz es to uzsveru tādēļ, ka es esmu vienlaikus arī starptautiskās zinātnieku sabiedrības loceklis, un es gribu jums pateikt, ka Ukrainas Nacionālā zinātņu akadēmija, sākot ar tās prezidentu Patonu, kurš ir ne tikai Ukrainas Nacionālās zinātņu akadēmijas, bet vienlaikus arī Krievijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķis, tāpat kā viņa četri vietnieki, no kuriem trīs ir arī Krievijas Zinātņu akadēmijas ārzemju locekļi, viņu zinātnisko sekretāru ieskaitot, ir parakstījuši aicinājumu pirmām kārtām Krievijas zinātniekiem, kā arī pasaules zinātnieku sabiedrībai. Es gribu nocitēt tikai vienu teikumu no viņa rakstītā. Tas ir tāds ļoti nosvērts paziņojums, un beigās viņi saka tā: „Šajā mūsu valstij vēsturiski kritiskajā dienā aicinām visas pasaules zinātnieku sabiedrību pielikt nepieciešamos spēkus, lai saglabātu mieru un Ukrainas integritāti.” Piedodiet, bet tas ir mans tāds brīvs tulkojums no krievu valodas, kā es to pratu iztulkot.
Ko šī vēstule nozīmē? Ukraina ir pietiekami liela valsts, un tādai lielai valstij, kurai ir pietiekami daudz savu nacionālo resursu, ļoti svarīga ir zinātņu akadēmija. Un es jau pieminēju šo Krievijas Zinātņu akadēmijas prezidentu, kurš ir ārkārtīgi liels speciālists metālpārstrādes jautājumos. Viņš jau savulaik, vēl Padomju Savienības ietvaros, vadīja milzīgu Ukrainas institūtu, kas nodarbojās ar metālu izpēti, un Ukrainai ir ļoti spēcīgi šie zinātniskie centri. Es nosaukšu galvenos šos centrus: Dņepropetrovska, Doņecka, Krima... Krimā ir ļoti spēcīgs astronomijas centrs, kurā tiek veikti pasaules nozīmes pētījumi, kas tiek publicēti „Krievijas Zinātņu Akadēmijas Vēstīs”. Tad vēl Ļvova, Odesa, Harkova... Un tagad, ja paskatāmies, Doņecka, Krima, Odesa, Harkova - šie milzīgi spēcīgie centri pēc tiem notikumiem, kādi ir notikuši Krievijā pēdējā laikā, kur, es atgādinu, vakar vien, kā Ukrainas robežsargi ziņoja, viņi apturēja apmēram 500 cilvēkus no Krievijas, kuri gribēja ieiet Ukrainas austrumu rajonos, lai organizētu mītiņus un tamlīdzīgas lietas. Nu, citiem vārdiem sakot, ironiski sakot, tie ir tie pašaizsardzības spēki, kuri Ukrainā strādā ar modernākajiem krievu slepenajiem ieročiem, kurus citur nekur nopirkt nevar. Un es gribu teikt: ja mēs skatāmies no Ukrainas nākotnes viedokļa, tad tas būtu milzīgs zaudējums Ukrainai, ja šīs daļas pārietu Krievijas pārvaldībā.
Es gribu atgādināt pašu jaunāko informāciju. Nupat, pēc pārtraukuma, ieraudzīju informāciju, ka Krimas parlaments... nu, viņi kā autonomija... nu, varētu teikt, kā pašvaldības vadība... viņi pieņēmuši lēmumu pievienoties Krievijai. Un mēs šodien klusēsim, kā mums šeit no kreisā flanga piedāvā, un gaidīsim, kad mūsu vēstniece un Lietuvas vēstnieks, kurus Ukrainā nelaiž iekšā ukraiņu bāzēs, kaut arī viņi ir diplomāti... Tagad mēs vēl gaidīsim kaut ko? Vai mēs neatceramies 1940.gadu?
Un nākamā lieta, ko es uzskatu par ļoti būtisku... Es daudz ko varētu teikt, bet patiesībā jau mani kolēģi - Ābiķis, Čigāne, Lejiņš, Pabriks - ļoti daudzas būtiskas lietas pateica, tādēļ es nekavēšu jūsu laiku, es pie šīm lietām nepakavēšos, bet vienkārši es gribu arī...
Šodien ieraudzīju datus par vienu aptauju (iedomājieties - aptauju!), kas Krievijā nupat ir veikta. Pirmais jautājums: „Vai jūs atbalstāt karaspēka ievešanu Ukrainā?” Atbildē 56,8 procenti saka „jā”, tikai 19,6 procenti saka „nē”. Un Maskavā 51 procents saka: „Jā, vajadzēja ievest Ukrainā karaspēku.” Tikai 24 procenti saka „nē”. Un interesants pretstats ir Pēterburga: Pēterburgā tikai 47 procenti saka „jā”, bet 31 procents saka „nē”.
Nākamais ļoti būtiskais šīs aptaujas jautājums: „Vai jūs paši vai jūsu bērni esat gatavi iestāties krievu armijā un iet karot Ukrainā?” Atbilde: 52 procenti saka „jā”, Maskavā 49,8 procenti saka „jā”. Un ir jāņem vērā tas, ko jau mani kolēģi teica, - ka mums ir ļoti nopietni jādomā, ko mēs Latvijā darām, jo nākamais jautājums, ko uzdeva, bija šāds: „Kuras ir tās valstis, kuras, jūsuprāt, vajadzētu iekarot?” Un aptaujātie atbild: pirmām kārtām Baltijas valstis, otrām kārtām Japāna, ASV un beigās arī Izraēla.
Tā ka saprotiet! Jūs redzat, ko dara šī propaganda, kas notiek. Un tad, kad es to biju izlasījis, man tāds pesimisms uznāca, un tad es atcerējos... Es jau jums vienreiz stāstīju par to, kā man bija Ukrainā, - ka es Ukrainā Brežņeva laikā pieminēju to, ka es Ukrainā jūtos kā mājās, un ukraiņi to uztvēra tā, ka es atbalstu viņu neatkarību. Tas bija Brežņeva laikā! Un mani aicināja pie viņu akadēmiķu galda. Bet vēl interesantāk ir, ka 1991.gadā martā... tātad ir pagājuši 23 gadi, kopš Latvija nobalsoja par to, ka mēs izstājamies no PSRS... man bija jābūt lielā konferencē tuvu pie Maskavas, Puščino, tas ir tāds zinātnes centrs, un es aizbraucu, un bija tā, ka... nu, apmēram tā kā tagad, - drusku jau krēsla, bet vēl nebija vakars. Un, tā kā es Puščino biju pirmo reizi, es tā vienkārši pastaigājos pa ielām: nu, līdzīga kā mūsu Jūrmala, kaut kā tā varētu teikt, un nav daudz cilvēku. Nāk man pretī krievu sieviete un... es nezinu, kā, bet viņa mani „atšifrēja”. Viņa pēkšņi apstājas un saka: „Jūs esat no Baltijas?” Es pārsteigts saku: „Jā, es esmu no Rīgas.” Un zināt, ko viņa man pateica? Viņa man teica: „Paldies Dievam, ka jūs nobalsojāt par to, ka jūs izstājaties laukā no Padomju Savienības. Jūs vismaz kā cilvēki dzīvosiet! Mums... mums nav cerību. Mēs vismaz viena vai divas paaudzes būsim spiesti dzīvot šajā bedrē.” Tā saka sieviete uz ielas, kas vienkārši atšifrēja, ka es neesmu krievs, ka esmu no Baltijas. Un tas ir tas, ko viņa pateica. Un, projām ejot, viņa teica: „Es jums novēlu, lai jūs laimīgi dzīvotu tālāk!” Un tādēļ, man liekas, ir ļoti būtiski, ka šādā brīdī, kad Ukrainā, kur ir gājuši bojā 100 cilvēki, mēs kā Latvijas deputāti skaidri izsakām savu atbalstu Ukrainai, lai Ukrainas tauta dara to, ko viņa grib, jo galu galā Rada ir tā, ko Ukrainas tauta ir ievēlējusi.
Es neatkārtošu šos argumentus, kas te tika pateikti par Janukoviču un tamlīdzīgi, bet mums ir jāatbalsta Ukrainas tauta, un tādēļ es aicinu visus, ieskaitot arī jūs, kas esat kreisajā pusē: „Ja jums ir sirdsapziņa, atbalstiet ukraiņus!”
Paldies. (Frakcijas VIENOTĪBA un RP frakcijas aplausi zālē.)
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātam Valdim Liepiņam.
V.Liepiņš (RP).
Cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Es vispirms vēlos izteikt Latvijas ārlietu ministram Edgaram Rinkēvičam pateicību un atzinību par stingro nostāju, aizstāvot Ukrainas un Latvijas valsts intereses starptautiskajos forumos. Es gribu vērst jūsu uzmanību uz rakstu, kas parādījās The New York Times 3.martā, kur ir atsauce uz Apvienoto Nāciju Organizācijā teiktu runu, kuru esmu pārtulkojis latviski.
Runa ir šāda: „Mums jāizmanto Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padome un jātic, ka likumu un kārtības uzturēšana šodienas sarežģītajā un vētrainajā pasaulē ir viens no nedaudziem veidiem, kā nodrošināt starptautiskās attiecības pret ieslīdēšanu haosā. Likums vēl arvien ir likums, un mums tas ir jāievēro neatkarīgi no tā, patīk tas vai ne.
Pašreizējā starptautiskajā likumdošanā varu pielietot ir atļauts tikai pašaizsardzības nolūkos vai ar Drošības padomes lēmumu. ANO Hartas ietvaros kaut kas cits nav pieļaujams un ir uzskatāms par agresijas aktu.”
Nu šī runa ir tāda, ko ASV prezidents Obama būtu varējis teikt sakarā ar notikumiem Ukrainā. Bet to ir teicis Krievijas Federācijas prezidents Vladimirs Putins sakarā ar notikumiem Sīrijā. Jāprasa - kādēļ šos taisnības vārdus prezidents Putins nav piemērojis savas valsts nesenajai rīcībai Ukrainā? Te skaidri parādās prezidenta Putina divkosība.
Kā Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) Parlamentārās Asamblejas Latvijas delegācijas loceklis vēlos pievērst deputātu uzmanību Helsinku Nobeiguma aktam, kuru 1975.gadā parakstīja 35 valstis, to skaitā arī Padomju Savienība. Un šīs saistības ir pārņēmusi Krievijas Federācija. Šis akts ir pamats EDSO tapšanai. Aktā ir desmit principi jeb baušļi, kas regulē valstu savstarpējās attiecības. Un es tos nolasīšu. Un par katru es lūdzu arī Putina Krievijas apoloģētiem spriest, vai Krievijas Federācija izpilda savas EDSO uzņemtās saistības vai ne.
Pirmais - valstu suverēna vienlīdzība un to tiesību ievērošana, kas raksturo suverenitāti. Pārkāpts vai nav pārkāpts?
Otrais. Atturēšanās no draudiem vai spēka lietošanas. Pārkāpts vai nav pārkāpts?
Trešais. Robežu neaizskaramība.
Ceturtais. Valstu teritoriālā integritāte.
Piektais. Mierīga strīdu izšķiršana.
Sestais. Neiejaukšanās citu valstu iekšējās lietās.
Septītais. Cieņa pret cilvēktiesībām un pamatbrīvībām. Tostarp domas, apziņas, reliģijas vai ticības brīvību.
Astotais. Vienlīdzīgas tiesības un tautu pašnoteikšanās.
Devītais. Sadarbība starp valstīm.
Un pēdējais - desmitais. Saistību izpilde. Saistību izpilde labā ticībā un saskaņā ar starptautisko tiesību aktiem.
Liekas, ka prezidents Putins šoreiz ir trāpījis desmitniekā, un ir skaidrs, ka Putina Krievija neievēro savas starptautiskās saistības. Tikai stingra rīcība un pretreakcija no Eiropas Savienības, NATO un EDSO var panākt to ievērošanu turpmāk. Un ir jāprasa, vai Putina Krievija vispār vairs ir cienīga būt EDSO dalībvalsts. Liekas, ka tā ar savu rīcību Ukrainā atsakās no Helsinku 10 baušļiem un de facto jau pati ir izstājusies no EDSO.
Atbalstu un lūdzu visus deputātus atbalstīt šo lēmuma projektu, kas, kā jau minēts, ir arī par Latvijas drošības nostiprināšanu pret agresiju no Austrumiem.
Paldies par uzmanību. (Koalīcijas frakciju aplausi.)
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātam Jānim Ādamsonam.
J.Ādamsons (SC).
Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Noklausoties daudzas jūsmīgās runas par situāciju Ukrainā un situāciju ap to (Troksnis zālē. Dep. I.Čepāne: „Ak!”)... jūsmīgās runas par situāciju Ukrainā un ap to, man radās viela pārdomām par to, kas notiek, par mūsu divkosību un par interesantām sentencēm, un par to, cik interesantā laikā mēs dzīvojam.
Un manas pārdomas sākās ar neatkarības sākumu - deviņdesmito gadu sākumu. Un jūs labi atceraties tos traģiskos notikumus Viļņā: kad specvienības ieņēma televīzijas torni, gāja bojā miermīlīgi cilvēki, un pēc tam starptautiskā meklēšanā tika izsludināti tie karavīri, kuri pildīja pavēles. Un pats smieklīgākais šajā situācijā: tie cilvēki, kuri pildīja pavēles, tika izsludināti starptautiskā meklēšanā, bet cilvēks, kurš deva šīs pavēles par nemieru, kā toreiz šos notikumus sauca, apspiešanu Baku, Tbilisi, Viļņā un arī Rīgā (paldies Dievam, pēc tam viņš nobijās un atsauca savas pavēles), ir Nobela prēmijas - Miera prēmijas! - laureāts, cienījams cilvēks. Viņa vietā nāca viens cits cilvēks - Boriss Jeļcins, tā rezultātā Krievija iedzīvojās milzīgos parādos un simtiem tūkstošu cilvēku sāka slīgt nabadzībā. Rietumi viņu nēsāja uz rokām: kāds viņš ir demokrāts! Tādas interesantas sentences...
Par to, kas notika Ukrainā. Es savu viedokli neesmu slēpis ne līdz šai dienai, ne arī taisos slēpt pēc tam. Ukrainā man ir ļoti daudz draugu un paziņu, ar kuriem kopā esmu gan mācījies, gan strādājis. Tā ka es to situāciju tur diezgan labi pārzinu. Mani draugi un paziņas piedalījās Maidanā un iestājās gan par šī režīma, gan arī visu pārējo līdzīgo režīmu gāšanu. Un, kad es uzprasīju: „A ko jūs darāt Maidanā?”, viņi sacīja: „Mēs gribam, lai tiek parakstīts asociācijas līgums ar Eiropas Savienību.” Es saku: „Kāpēc? Saprotiet, ka jums līdz tam ir baigi garais ceļš.” Viņi saka: „Mēs arī saprotam, ka mēs nekad neiestāsimies Eiropas Savienībā. Bet mums ir vajadzīgs kaut kāds instruments, lai šo bandītisko režīmu gāztu.” Un saka, ka šis režīms tur eksistē nevis tikai kādus pēdējos četrus gadus, bet vismaz gadus divdesmit.
Es jau varu atgādināt par attiecīgām amatpersonām, Ukrainas amatpersonām, kuras atmazgāja naudu caur Latvijas bankām. Viens veiksmīgi... pašreiz sēž cietumā ASV, cits arī atrodas apcietinājumā. Un tur nebija runa par nieka pāris miljoniem! Bija runa par simtiem miljonu, kas tika atmazgāti. Tā ir tā izzagtā nauda.
Runājot par to, kas ir konkrēti šis režīms, - kādam nebija tas skaidrs? Es atgādināšu vienu citu gadījumu, nu jau arī trīs gadus vecu: kad mūsu specdienesta virsnieks atradās Ukrainā, lai sniegtu palīdzību, palīdzētu sakārtot tur specdienestus, palīdzētu ar informāciju, tad viņu noņēma no amata un pēc tam atvaļināja, noņemot pielaidi. Kāpēc? Tāpēc, ka viņš sāka rakstīt „nepareizas” vēstules uz Latviju. Nepareizas tajā ziņā, ka parādīja, kāds noziedzīgs režīms tur ir. Un nav starpības, kurš tur ir pie varas šobrīd.
Par ko mums šodien vajadzētu uztraukties? Ko mēs varam izdarīt, lai tiešām demokrātiska valdība nāktu pie varas? Lai pie varas nāk demokrātisks parlaments.
Kas ir noticis? Vieni apšaubāmas reputācijas cilvēki ir nomainījuši otrus apšaubāmas reputācijas cilvēkus. Šeit visu laiku runā par ukraiņu tautu. Taču ukraiņu tauta vairs negrib tādus režīmus.
Un ko mēs varam darīt? Es esmu par to, lai... es tāpat atbildētu arī saviem draugiem... par to, lai visi tie noziedznieki, kuri ir iznīcinājuši civilos iedzīvotājus, tiktu saukti pie kriminālatbildības (No zāles starpsaucieni: „Pareizi!”) neatkarīgi no tā, no kuras puses viņi ir. Un, ja mēs skatāmies materiālus, tad redzam, ka acīmredzot šāvēji nebija no gāztā prezidenta puses. Kāpēc mēs negribam skatīties uz to, cik apšaubāma reputācija ir cilvēkiem, kas ieņēmuši varas gaiteņus Ukrainā? Ka pie varas ir palikuši tie paši oligarhi, kuri ir atbalstījuši absolūti visus režīmus. Un tas man atkal atgādina mūsu cīņu ar oligarhiem, lai tikai vienus oligarhus nomainītu citi. Ar to arī visa tā cīņa beidzās! Tauta ir apmierināta un ar cirku nodrošināta.
Es labprāt atbalstītu arī šo lēmuma projektu, tikai ar vienu nosacījumu - ja mēs tikpat kaismīgi nosodītu jebkuras agresijas pielietošanu visā pasaulē. Ja mēs kaismīgi nosodītu agresijas pielietošanu un iejaukšanos iekšējās lietās Venecuēlā, Taizemē, ja mēs tikpat agresīvi būtu bijuši un adekvāti tad, kad bija iebrukums Bosnijā... ja mēs nosodītu arī tos noziegumus, kuri tika izdarīti Nikaragvā. Es nerunāju nemaz par Ziemeļāfriku, Sīriju, Libānu. Tad būtu kaut kāda konsekvence! Bet tagad, noklausoties šīs kaismīgās runas, es saprotu, ka aizsardzības ministrs jau ir aizbraucis uz Austrumiem rakt ierakumus un ka mēs celsim vienu lielu bruņotu sētu.
Šeit visu laiku skanēja aicinājums „Saskaņas Centram” pārtraukt līguma attiecības. Pirmām kārtām - kuram ir kāda daļa, ar ko man personīgi ir līguma attiecības, ja tās nepārkāpj likumu, Ābiķa kungs? Bet man būtu aicinājums: ja jūs tik kaismīgi iestājaties par mums, tad pirmais, ar ko jums būtu jāiesāk, laikam ir tas, ka būtu jāaicina valdība atcelt visas līgumu attiecības ar Krieviju. Tad viss būtu normāli un konsekventi - nekādu problēmu. Bet varbūt paskatīsimies arī uz biznesa partneriem, tiem biznesmeņiem, kas veic šīs biznesa darbības... uzņēmējdarbību Ukrainā. Un vai kādam tas ir noslēpums, ka ar Ukrainu biznesa darījumi notiek tikai ar simtprocentīgu apmaksu... priekšapmaksu? Tikai viena iemesla dēļ - citādi tā nauda tur pazudīs, tiks izkrāpta, un nekad tu pie tās netiksi. Ko tad mēs varējām darīt visus šos laikus, apzinoties, ka tur ir tādi režīmi, kas viens otram nemaisa? Nu pirmais būtu uzcelt vienu cietumu, un, tiklīdz kā režīms mainās, tad iepriekšējā valdība taisnā ceļā iet uz cietumu. Un tiklīdz atkal mainās, tā atkal citi atnāk.
Bet arī caur Latviju ir notikuši daudzi nelikumīgi darījumi, par kuriem ir zināms, ka tie acīmredzot varēja notikt tikai ar vienu noteikumu - ka ir kāds politiskais spēks, kas viņus ir piesedzis. Anekdotisks jau ir gadījums ar to mūsu superbomzi, kurš piedalās un uzvar konkursā par 400 miljonu vērtas naftas urbuma iekārtas iegādi, lai gan reāli šī iekārta maksā mazliet vairāk par 200 miljoniem, bet atpakaļ kukuļos atnāk aptuveni 200 miljoni. Un kuri tad tur ir iejaukti? Kāpēc tad netika ierosinātas krimināllietas par naudas atmazgāšanu? Tā būtu konkrēta palīdzība tieši Ukrainas tautai un tās pārstāvjiem. Kāpēc tad šīs amatpersonas netika iekļautas „melnajos sarakstos” jau iepriekš? Kāpēc nebija pat mēģinājumi izvairīties no satikšanās augstākajā līmenī, zinot, cik apšaubāma reputācija ir vienai otrai amatpersonai? Tad varbūt sāksim paši ar sevi!
Te visu laiku runāja par sabiedrības saliedētību. Tad varbūt nešķelsim to, varbūt padomāsim, kā saliedēt mūsu sabiedrību! Varbūt to netracināsim! Nevis aizliegsim piketus, demonstrācijas un tamlīdzīgi, bet panāksim, lai vispār tām nav pamata!
Ja mēs runājam par sabiedrības saliedētību un ja krievs Nils Ušakovs var svinēt un organizēt Jāņu svinēšanu krastmalā, tad kāpēc mūsu Kultūras ministrijai nepadomāt par elementāru lietu - par kaut kādiem tādiem dziesmu un deju svētkiem, kas skar cittautiešus? (No zāles dep. E.Siliņa: „Ohoo!”) Tas būtu ļoti interesants gājiens.
Ļoti slikti, ja jūs, Ražuka kungs, savus Lietuvas kolēģus, tautiešus neesat iemācījis ne dziedāt, ne dejot, par ko gan es šaubos. (Zālē smiekli.)
Un par nacionālo drošību. Iepriekšējā Saeimas sēdē mēs skatījām likumprojektu, kas paredz no Nacionālās drošības likuma svītrot sadaļu... Ministru kabinets vairs neatskaitīsies parlamentā par nacionālo drošību. Par ko mēs runājam?! Izņemot mūs pašus, neviens cits šo nacionālo drošību jau negrauj... neviens cits negrauj! Simt ietekmes aģentiem nekad nevarētu ienākt prātā likvidēt Latvijas Policijas akadēmiju! Rezultāts - šī kvalitāte pazūd. (Zālē kņada, starpsaucieni. Dep. A.Judins: „Par Ukrainu būs kaut kas?!”)... Jūs diemžēl neesat ukrainis. (Zālē smiekli.)
Un, ja mēs atgriežamies pie jautājumiem par Ukrainu, tad tas, par ko tiešām... (Zālē smiekli. Aplausi.)... par ko tiešām mums vajadzētu padomāt, - kādā veidā gan parlamentārajā, gan valdības līmenī mēs esam spējīgi sniegt palīdzību šai valstij, šiem cilvēkiem, lai ieviestu elementāru kārtību, lai tā nebūtu norma, ka jebkuram ierēdnim ir tiesības pieņemt kukuļus un pieprasīt kukuļus, turklāt visos līmeņos.
Es tomēr aicinu padomāt arī par mūsu nākotni, kopējo nākotni - un tajā kontekstā, par ko es arī teicu, - par mūsu visu atbildību.
Un nobeigumā es gribu atgādināt Francijas prezidenta Žaka Širaka uzstāšanos šeit. Viņš toreiz teica: „Klausieties, kolēģi, kaut kā dīvaini sanāk, ka jūs kā pirmos draugus nosaucat amerikāņus. Bet paskatieties - varbūt draugi ir jums kaut kur tuvāk, tepat Francijā vai Vācijā!”
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Ādamsona kungs, es jums izsaku aizrādījumu. Jūs pārkāpāt Saeimas deputātu ētikas kodeksa 8.pantu, kas nosaka: „Deputāts respektē cilvēktiesības un argumentācijai neizmanto atsaukšanos uz sava oponenta rasi, dzimumu, ādas krāsu, tautību, valodu, reliģisko pārliecību, sociālo izcelsmi vai veselības stāvokli.” (Starpsaucieni: „Kauns!”)
Turpinām debates.
Vārds deputātei Ilzei Viņķelei.
I.Viņķele (VIENOTĪBA).
Godātie kolēģi! Reizēm ar simboliskām darbībām, tādām kā atbalsta paušana vai attieksmes izteikums, ir tā, ka noteiktā kontekstā šīs simboliskās darbības iegūst ļoti praktisku apveidu. Un mūsu lēmuma projekts, lūk, ir šī simboliskā izteiksme, kas iegūst ļoti praktisku apveidu - es gribētu teikt, ka palīdzības formā. Un kam tad tas palīdz? Pirmām kārtām, protams, tiešajiem adresātiem - ukraiņiem -, jo brīdī, kad valsts piedzīvo tik smagu un traģisku transformāciju, kad ukraiņi cīnās par to, lai viņu valsts kļūtu demokrātiska un būvēta uz stipriem pamatiem, kad viņi cīnās ar korupciju un impēriskās domāšanas atliekām, tad apstiprinājums no ārpuses, ka viņu izvēlētais ceļš ir tas, ko ir īstenojušas daudzas citas valstis, kuras dzīvo sekmīgi... Mēs esam pietiekami tuvu, kā no padomju telpas nākuši kopā, un tas var palīdzēt cilvēkiem saprast, ka viņu izvēlētais ceļš, lai ko arī runātu viņu lielais kaimiņš un ko raidītu televīzijas, ir pareizs.
Tāpat ar šo savu lēmumu mēs varam palīdzēt arī Krievijas iedzīvotājiem, jo tajā apdullināšanā... tajā apdullinošajā ideoloģiskajā karā, kas Krievijā skan, es pieļauju, cilvēkiem ir ļoti grūti orientēties. Un diezin vai Krievijas iedzīvotājiem ir pietiekami plaši pieejami, piemēram, tādi viņu inteliģences vērtējumi par notiekošo Krievijā, kā mēs varam lasīt pēdējā „Rīgas Laika” numurā. Un es atļaušos nolasīt īsu citātu. „Rīgas Laiks” sarunājas ar izcilo Krievijas režisoru Andreju Končalovski, un viņš raksturo Krieviju šādi: „Krievija dzīvo arhaiskā laikmetā - feodālismā, pat viduslaikos. Dzīvības cena ir nulle.” „Rīgas Laika” jautājums: „Un kādas tur ir viduslaiku pazīmes?” Končalovska atbilde: „Vara pār lietām sakrīt ar varu pār cilvēkiem. Cilvēks, kuram pieder nauda, valda pār cilvēkiem, pār viņu dzīvībām.” Jautājums: „Tātad kāda ir jūsu attieksme pret Putinu?” Un Končalovskis atbild: „Es attiecos pret viņu kā pret tās Krievijas pārstāvi, kura iznāca no 9.gadsimta.”
Man ir grūti iedomāties, kā jūtas tādas valsts pilsonis, kuras vadonis atklāti melo. Melo kā mazs bērns! Tikai tā melu cena ir daudz augstāka - tā ietekmē daudz plašāku cilvēku loku. Tā ietekmē visu pasauli. Ir grūti iedomāties, kā jūtas Krievijas pilsoņi, kuru prezidents faktiski noliedz savas armijas pastāvēšanu. Līdz ar to vēlreiz ārējs apliecinājums, ka tā nav norma, vismaz ne 21.gadsimta Eiropā, varētu palīdzēt arī Krievijas pilsoņiem.
Tāpat es esmu pārliecināta, ka mūsu lēmuma projekts var palīdzēt arī mums - gan sabiedrībai kopumā, gan arī mums šeit, zālē sēdošajiem, jo tas var kļūt par lēmuma projektu, kad mēs tik saspringtā laikā vienkārši noliekam malā savas ideoloģiskās atšķirības, kas varbūt Latvijas kontekstā nezin kādēļ šķiet nesamierināmas, un, palūkojoties uz Ukrainas gadījumu, nosaucam lietas to īstajos vārdos. Tā ir vienas neatkarīgas tautas cīņa par savas valsts pārveidi par demokrātisku valsti. Tā ir lielās kaimiņvalsts Krievijas, pārkāpjot starptautiskos paktus, iejaukšanās citas neatkarīgas valsts norisēs. Un mēs uzskatām, ka tas ir nepieņemami. Un, manuprāt, kolēģi, „Saskaņas Centrs”, atbalstot šo lēmuma projektu, nezaudē ne kripatas no savas identitātes. Gluži otrādi! Viņš palīdz arī saviem vēlētājiem novērtēt notikušo Ukrainā.
Paldies. (Frakcijas VIENOTĪBA un RP frakcijas aplausi zālē.)
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātam Kārlim Eņģelim.
K.Eņģelis (RP).
Godātais Prezidij, godātie kolēģi! Es šajā diskusijā gribu uzsvērt vēl vienu ļoti svarīgu apsvērumu, un šis apsvērums kļūst acīm redzams, ja mēs par to, kas notiek Krimā, domājam Eiropas drošības kontekstā.
Kā jūs atceraties, tad aptuveni pirms gada diezgan plaši tika apspriests tas, ka ASV sāk savu politisko, ekonomisko un militāro politiku pārorientēt uz Klusā okeāna reģionu. Pamatojums šādai politiskā kursa maiņai bija diezgan acīm redzams - tās ir Tālo Austrumu valstu ekonomiku izaugsmes perspektīvas, to militārā budžeta pieaugums. Tāpat arī drošības riski, ņemot vērā, ka tur ir četras valstis, kurām ir kodolieroču arsenāls. Tātad - diezgan pamatots lēmums.
No Eiropas viedokļa arī pamatojums ir. Tātad Eiropas militārās struktūras ir izveidotas, tās darbojas. Lielākā daļa valstu ir NATO, kur tās strādā kopā.
Un vēl viens būtisks arguments, kas arī tika minēts, - ka ir būtiski samazinājies Krievijas invāzijas risks. Nu, gadu vēlāk, es domāju, šis, otrais, apsvērums ir kļuvis jau krietni vājāks. Taču ir jāsaprot, ka tas, kas notiek Krimā, lai arī kā tas beigtos (to mēs šodien vēl nezinām), nebūs par pamatu ASV mainīt šo politisko kursu, kurš jau ir uzsākts pirms vairākiem gadiem.
Tātad - ko tas nozīmē?
ASV 2012.gadā sastādīja 72 procentus no NATO budžeta. Es domāju, ka militārās kaujas spējas ir adekvāti pielīdzināmas. Tas nozīmē, ka, Amerikas Savienotajām Valstīm samazinot savu klātbūtni Eiropā, Eiropas aizsardzības un militārās spējas kritīsies proporcionāli.
Kas būtu jādara šinī situācijā un ko vēlas sagaidīt lielākais NATO partneris - ASV? ASV vēlas, lai Eiropas Savienības valstis, kuras ir NATO valstis, sāktu pildīt NATO saistības un militāro budžetu nodrošinātu tādā līmenī, kādā tas ir vajadzīgs, - vismaz 2 procenti no IKP. Turklāt jāsaprot, ka ilgstošā ASV militārā klātbūtne Eiropā tādā mērā, kādā tā bija līdz šim, ir arī atņēmusi iniciatīvu Eiropas valstīm attīstīt pašu militārās spējas, jo tepat taču ir ASV ar savu lielo militāro budžetu un savām kaujas spējām, un visu pārējo.
Tāpēc notikumiem Krimā ir tiešām jābūt katalizatoram, lai Latvijā, Baltijā, Eiropā mēs mainītu domāšanu par to, kāda ir Eiropas valstu loma visā NATO aizsardzības struktūrā.
Tāpēc es ceru, ka būs adekvātas izmaiņas un adekvāta attieksmes maiņa pret aizsardzības budžeta prioritātēm un militāro sadarbību. Un es aicinu atbalstīt šo paziņojumu.
Paldies. (RP frakcijas aplausi.)
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātam Jurim Viļumam.
J.Viļums (RP).
Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Dāmas un kungi! Es gribu izteikt līdzjūtību.
Gribu izteikt līdzjūtību „Saskaņas Centra” deputātiem, kuriem būs jābalso pret savu sirdsapziņu. (No zāles SC frakcijas deputātu starpsaucieni.) Faktiski mani priecē, ka Reskāja kungs savulaik faktiski sekoja savai sirdsapziņai un atstāja „Saskaņas Centra” frakciju. Mani priecē, ka ir tādi deputāti kā Judina kungs, kā Loskutova kungs, kā Eigima kungs, kas varēs balsot atbilstoši savai sirdsapziņai. Bet man tiešām šķiet, ka vismaz daļai - ne visiem, bet daļai! - „Saskaņas Centra” deputātu būs jābalso pret savu sirdsapziņu. (No zāles dep. R.Rubiks: „Runā par Ukrainu!”)
Pēc būtības mēs jau diskutējam no pulksten 9.00, bet mēs jau zinām, kā visi balsos. Un man tiešām ir jautājums šiem deputātiem... Es it sevišķi gribu jautāt tiem deputātiem, kas pārstāv Latgali, jo 8 no 15 deputātiem, kas ir ievēlēti Latgales vēlēšanu apgabalā, ir ievēlēti no „Saskaņas Centra”. Hļebņikova kungam priekšā ir Latgales karogs. Jūs pārstāvat Latgales reģionu.
Es vēl gribēju vairākas lietas pieminēt, bet droši vien taupīšu laiku. Man ir tikai viens īss jautājums. Ziniet, savulaik bija arī tāds pans Kleksis, kurš katru dienu uzdeva jautājumu. Un man ir viens jautājums arī jums, Latgales deputāti! Kas jums ir svarīgāks - Latgale, jo, nedod Dievs, kādreiz šādi militārie tūristi atbrauks arī pāri Zilupei uz šo krastu... tātad kas jums ir svarīgāks - Latgale vai Putina gods? (No zāles SC deputātu starpsaucieni: „Latvija!”)
Paldies. (RP frakcijas aplausi.)
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam.
S.Dolgopolovs (SC).
Cienījamie kolēģi! Varbūt mēs varētu parunāt par pašu lēmumu, kas, man liekas, ir daudz svarīgāk nekā apmainīties ar emocijām, ar apvainojumiem, ar apsaukāšanos un tā tālāk, un tā joprojām.
Godīgi sakot, šodien faktiski parādījās divi scenāriji jeb divi varianti. Pirmais - nosodīt Krieviju, un tad viss paliks savās... paliks tā, kā vajag. Viss sakārtosies, būs galīgs miers, un āmen! Un viss būs kārtībā. Šo scenāriju var realizēt diezgan vienkārši - varētu padiskutēt par iespējamām sankcijām, varētu padomāt arī par ekonomisko blokādi, par robežu slēgšanu, par vēstnieces atsaukšanu un tā tālāk, un tā joprojām. Tas viss ir emocionāli un ļoti interesanti, bet kāds rezultāts no tā būs - grūti spriest. Var dažādi būt. Bet nu tas ir temats, par kuru varētu diskutēt. Dabīgi, tādā gadījumā vajadzētu vienkārši izmantot Kārtības ruļļa 65.pantu, ierobežot diskutētāju skaitu, ierobežot diskusiju laika apjomu un mierīgi pieņemt šo Saeimas - es pasvītroju! - lēmumu. Nevis paziņojumu, nevis aicinājumu, bet lēmumu, un tālāk jau turpināt savus darbus, ko nu kurš grib, - var aiziet pie žurnālistiem un pastāstīt par savām pozīcijām; bet, ja kāds grib, var paziņot Eštones kundzei, ka, lūk, viss ir kārtībā un ka mēs esam kopā. Varbūt ne Eštonei, bet viņas labākajai draudzenei Nulanda kundzei. Vienalga kam...
Bet otra lieta ir daudz būtiskāka - kā tas viss ietekmēs tos notikumus, tos traģiskos notikumus, kas šodien ir Ukrainā. Ukrainā, gribat jūs to vai negribat, notiek revolūcija, ko diemžēl neizprot, manuprāt, ne Rietumos, ne Austrumos. Revolūcijas pakļaujas pavisam citiem likumiem un likumsakarībām. Revolūciju laikā dominē citas vērtības, citas intereses un citas kaislības. Revolūcijas laikā neviens nevar prognozēt, kāds būs šīs revolūcijas galīgais iznākums. Ne jau velti ir tāds labs teiciens, ka revolūciju ieplāno ideālisti, realizē fanātiķi, bet augļus saņem nelieši.
Ukrainas situācijā, godīgi sakot, tie protesti un nemieri sākās nevis ar to, ka cilvēki ir sadalījušies „par” vai „pret” pievienošanos Eiropai, bet ar pavisam ko citu. Tie bija protesti pret korupciju, pret korumpēto valdību, pret korumpētām valsts iestādēm, pret oligarhu valdību. Turklāt jāteic, ka mums tā dēvētie oligarhi, salīdzinot ar Ukrainas oligarhiem, ir bērnudārza jaunākās grupas audzēkņi. Tādi bija tie pamata protesti, un tie turpinās arī šodien. Tie turpinās arī šodien.
Līdz ar to, ja mēs savā lēmumā paredzētu konkrētus soļus, kas būtu jāsper - un tie šodien ir zināmi -, lai palīdzētu Ukrainas tautai iziet šo smago procesu un atgriezties pie demokrātiska režīma, pie demokrātijas vērtībām un tā tālāk, un to visu arī pateiktu skaidri un gaiši mūsu lēmumā, tad mums neapšaubāmi nebūtu strīdu par to, atbalstīt vai neatbalstīt Ukrainas integritāti. Mēs iestājamies par to! Strīdu par to, nosodīt vai nenosodīt jebkuru agresijas aktu, nav. Mēs ar abām rokām esam par to, bet mēs uzskatām, uzskatījām un uzskatīsim, ka šīsdienas procesos, kas notiek Ukrainā, starptautiskā iejaukšanās ir vajadzīga, lai stiprinātu demokrātiju. Proti, šeit ir četras pozīcijas, kuras nevar atrisināt.
Nevarēs sasniegt pozitīvus rezultātus, ja nebūs ciešas sadarbības starp Eiropas Savienību, Amerikas Savienotajām Valstīm un Krieviju, un tie būtu šādi.
Pirmais - neatkarīgo novērotāju nosūtīšana uz Ukrainu, jo šodien ir ļoti daudz pieņēmumu un ļoti maz faktu.
Piemērs. Te daudzi minēja Amerikas pozīciju šinī lietā, bet, ja jūs redzējāt vakardienas debates ASV Kongresā, tad jūs zināt, ka senators Makeins ir ļoti neapmierināts ar Amerikas izlūkdienestu informāciju, kuri nenorāda uz Krievijas agresijas pazīmēm Krimā. Tas arī ir viens no tādiem faktiem. To apgalvot vai noraidīt var tikai tad, ja ir neatkarīgie novērotāji (kas, starp citu, palīdzētu izvērtēt arī visas vardarbības, kas ir notikušas Ukrainā visās pusēs - rietumos, dienvidos un citur).
Otrais. Vajadzētu palīdzēt pārejas valdībai rīkot taisnīgas, godīgas, caurspīdīgas vēlēšanas. Tas arī ir kopīgs darbs, jo bez tā nekādas demokrātijas Ukrainā nebūs. Un nekad Ukraina nebūs nedz Austrumos, nedz Rietumos. Un tāpēc arī ir vajadzīgi neatkarīgie novērotāji, turklāt lielā skaitā.
Trešais. Beigu beigās arī mūsu lēmumā vajadzētu norādīt, ka šodien bez starptautiskās palīdzības no visām pusēm, ieskaitot Krieviju, Eiropas Savienību un ASV, ekonomika neizdzīvos un nevarēs eksistēt. Tas apdraud Ukrainas tautas intereses, un šeit arī būtu jārunā par to, ka mums visiem kopīgi vajadzētu piedalīties arī palīdzības sniegšanas noteikumu, apmēru un arī garantiju noteikšanā, jo bez garantijām šeit arī nevar iztikt, - vairāki miljardi jau izplūduši Ukrainā kā smiltis... kā ūdens smiltīs.
Ceturtais. Ja mēs gribam palīdzēt revolucionārajai pagaidu valdībai, tad mums vajag arī palīdzēt valdībai, pagaidu valdībai, ieviest Ukrainā iekšpolitisko jeb iekšzemes politisko dialogu starp visām Ukrainas pusēm. Tieši tas - šī dialoga nodrošināšana - ir vienīgais līdzeklis, lai novērstu arī sadrumstalotības draudus.
Un pēdējais. Es domāju, ka mums būtu taisnīgi arī jāatzīst, ka Eiropas Savienība nes daļēju atbildību par to, kas notiek šodien Ukrainā, un tātad - mēs arī, jo mēs esam atbalstījuši... zinādami, kāds režīms ir Ukrainā, mēs to esam atbalstījuši.
Un tāpēc, ja mēs gribam, lai mūs tiešām konsolidētu tā, kā tas bija jau šogad, kad mēs atbalstījām rezolūciju, kas nosodīja vardarbību Ukrainā, vienalga, no kādas puses tā būtu... Ja būtu nosvērta, pārdomāta lēmuma projekts, tad mēs atbalstītu to ar abām rokām. Bet šodien es gribu atbalstīt Pabrika kungu, kurš teica, ka, balsojot par lēmuma projektu, vajadzētu vadīties pēc sirdsapziņas un veselā saprāta.
Paldies. (SC frakcijas aplausi.)
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātam Kārlim Seržantam.
K.Seržants (ZZS).
Labdien, kolēģi! Nu mēs jau kuro stundu diskutējam par rezolūciju, kuru mēs šā vai tā atbalstīsim; par to, es domāju, šeit nevienam nav ne mazāko šaubu.
Bet ir jautājums: vai tikai tā ir palīdzība, ko mēs šodien varētu sniegt Ukrainai? Šobrīd Ukrainā notiek ļoti bīstami procesi ne tikai politikas līmenī, bet... Piemēram, saskaņā ar Augstākās Radas komisijas cīņai ar organizēto noziedzību un korupciju priekšsēdētāja vietnieka Genādija Moskaļa ziņojumu Ukrainā katastrofāli pieaug noziedzība. Noziedzība palielinājusies par apmēram 60 procentiem. Ieklausieties! Tīšu slepkavību skaits - salīdzinājumā ar šo pašu laiku pagājušajā gadā - ir pieaudzis 25 reizes un sevišķi smagu noziegumu - 9 reizes. Piemēram, tajā pašā Krimā pēdējā laikā ir, teiksim, iznīcinātas 15 organizētas grupas, no kurām trešo daļu vadīja Krimas deputāti. Un, cik mēs zinām, tad arī deviņdesmitajos gados pašreizējais Krimas premjers bija reāls bandītu reketieris, kas staigāja apkārt ar karstu gludekli. Tā ka nav ne mazāko ilūziju par to, kas Krimā varētu notikt.
Kāpēc es to visu stāstu? Šobrīd situācija ir tāda, ka apmēram viena trešā daļa policistu ir patvaļīgi atstājuši savas darbavietas, un acīmredzot arī pagaidu valdība kādu daļu izdzīs no policijas par korupciju. Līdz ar to, protams, noziedzībai ir diezgan brīvas rokas, un arī man ir vairāki paziņas Ukrainā, kuri stāsta, ka šobrīd faktiski Kijevā drošākā vieta ir Maidans, jo tur visu laiku ir cilvēki un ir apgaismojums, bet visā pārējā pilsētā un arī lielākajās Ukrainas pilsētās īstenībā varu lēnām savās rokās pārņem bandīti - notiek dzīvokļu masveida aplaupīšanas, cilvēku aplaupīšanas, veikalu aplaupīšanas un tā tālāk.
Kāpēc es to visu saku? Es domāju, ka mums varbūt ir iespēja sniegt Ukrainai palīdzību arī šajā jomā, nosūtot uz Ukrainu kādus dažus cilvēkus, jo, protams, mēs nevaram sūtīt policistus, kas palīdzēs ķert noziedzības pārstāvjus, bet mēs varam aizsūtīt cilvēkus, kuri ir speciālisti Europol līmenī vai Interpol līmenī. Un tā būtu ne tikai palīdzība ukraiņiem, bet arī palīdzība mums, jo jūs labi zināt, ka noziedzniekiem nav robežu. Un tad, kad viņiem paliks par šauru tur, tad viņi nāks šurp.
Un vēl viena lieta, ko es tomēr gribētu beigās piebilst. Ir jau labi, ka rezolūciju mēs pieņemsim, bet pajautāsim sev: ko tad vēl mēs esam pieņēmuši? Ja Eiropas Savienība šobrīd ir paziņojusi, ka iesaldē līdzekļus Janukovičam un vēl 17 viņa līdzgaitniekiem, tad acīmredzot automātiski to būsim spiesti darīt arī mēs, bet mēs kaut kā neesam Latvijā nosaukuši nevienu vārdā, par kuru, es varu derēt, vismaz puse no šeit zālē sēdošajiem deputātiem zina un kurš ir tas uzņēmējs, kurš Latvijā atmazgā Janukoviča naudu.
Un es domāju, ka varbūt būtu jāsāk ar šo kungu aprunāties. (No zāles starpsaucieni: „Kurš?”; „Pasaki!”; „Es nezinu!”)
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātam Sergejam Mirskim.
S.Mirskis (SC).
Godātie Saeimas deputāti, cienījamie kolēģi! Es uzmanīgi noklausījos debates, it īpaši to, ko pateica Ābiķa kungs un Pabrika kungs.
Cienījamie latviešu ievēlētie deputāti! Atbildiet man uz vienu svarīgu jautājumu: kāpēc visā Latvijas vēstures periodā jūs vienmēr atkārtojat vienu un to pašu kļūdu? Vēsturiski Latvijas varenie vadītāji vienmēr sliecas pietuvināties stiprākajam spēkam tā vietā, lai būtu neitrāli kā Šveicē, lai domātu par savu valsti, par savu tautu, mīļo zemi un cilvēkiem. Jūs vienmēr izvēlaties lielvalstu agresīvās spēles, nostājoties vienas vai otras pusē. Latviešu strēlnieki atbalstīja Ļeņinu un vēlāk cieta no komunistiem. Tālāk sākās spēles ar Hitleru, un Latvija saņēma Vācijas okupāciju. Paši ielaidām savā valstī krievu karaspēku un uz 50 gadiem zaudējām neatkarību. Kāpēc arī tagad jūs mēģināt izdarīt to pašu kļūdu?
Tagad jums liekas un jūs pat esat pārliecināti, Ābiķa kungs un Pabrika kungs, ka NATO ir stiprāka par Krieviju, bet pierādīt to ne jūs, ne arī neviens cits cilvēks pasaulē nevar. To var pierādīt tikai trešais pasaules karš! Un tā vietā, lai pamēģinātu kaut tagad būt atbildīgiem pret savu tautu, jūs kārtējo reizi pieļaujat milzīgu kļūdu.
ASV prezidents Obama un Krievijas prezidents Putins norunāja pa telefonu pusotru stundu. (No zāles dep. A.Loskutovs: „Un nekādas jēgas!”) Kā jūs domājat, par ko tik ilgi runāja prezidenti (No zāles dep. I.Parādnieks: „Tikai jūs to zināt!”) - kodolvalstu prezidenti? Viņi runāja, cienījamais Ābiķa kungs un Pabrika kungs, par to, kā nepieļaut trešo pasaules karu - kodolkaru, kā risināt Ukrainas konfliktu tā, lai atrastu kompromisu. Ja viņi gribētu karot, telefona saruna būtu ilgusi dažas minūtes.
Mēs esam Krievijas kaimiņi. Tāda rezolūcija, kāda sagatavota šodien, Ukrainai nepalīdzēs, bet ar Krieviju nopietni sarežģīs attiecības. (Starpsaucieni.) Vācija turpinās pumpēt Krievijas gāzi caur Nord Stream, Francija turpinās būvēt Krievijai karakuģus Mistral, par ko jau ir izteicies Francijas ministrs, ASV turpinās sadarboties ar Krieviju Afganistānā un Irānā. Bet jūs, ievēlētie deputāti, apdraudēsiet Latvijas biznesu, Latvijas uzņēmējus, savas tautas attīstību, radot vēl citas problēmas, sarežģījot attiecības starp latviešiem un krieviem pašu valstī.
Esiet gudri beigu beigās un vismaz atlieciet uz to laiku, kad lielvaras vienosies par savu interešu aizstāvēšanu Ukrainā! Tad arī lemiet!
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātam Romualdam Ražukam.
R.Ražuks (RP).
Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Godājamais Ādamsona kungs! Apciemojot Bulgāriju - tā saukto sešpadsmito PSRS republiku, par kuru Bulgārija, par laimi, netapa -, es ieraudzīju centrālajā pilsētas skvērā nelielu granīta piemineklīti - stēlu -, uz kura bija rakstīts: „Nav akmenī iecirstu patiesību, un katrai nākamajai paaudzei nākas aizstāvēt savu neatkarību no jauna.” Un apakšā paraksts: „Ronalds Reigans.”
Es padomāju: kas tad apdraud Bulgāriju? Kāpēc centrālajā pilsētas laukumā ir šāds piemineklis ar šādu frāzi? Vēl vairāk! To ir pateicis Amerikas Savienoto Valstu prezidents, kura vareno valsti... es nezinu, kurš varētu apdraudēt.
Es domāju, liktenīgi ir tas, ka tagad, 23 gadus pēc 1991.gada janvāra notikumiem Rīgā, mēs atkal esam turpat: daļa sabiedrības un to pārstāvošo tautas priekšstāvju ir vienās pozīcijās, bet otra daļa - citās. 23 gadi ir pagājuši, un kas mums ir mainījies? Ļoti grūti iedomāties!
Attiecībā uz Ukrainas notikumiem es nezinu... Mirska kungs, Ādamsona kungs, jūs visi esat manas paaudzes cilvēki. Vai tad jūs neatceraties to visu? Tās pašas sakritības, tie paši konflikti, tas pats „trešais spēks” ar snaiperiem, kas šauj uz abām pusēm. Viss tas pats atkārtojas tagad - 23 gadus pēc neatkarības atjaunošanas!
Un šis mūsu lēmums ir ne tikai par to, kā mēs skatāmies uz Ukrainas notikumiem. Mēs nevaram noteikt, cik ātri un kā tiks apkarota korupcija, savesta kārtībā tiesu sistēma, attīstīta demokrātija 42 miljonu lielajā valstī. Mēs esam gatavi tai palīdzēt, taču tā ir Ukrainas iekšējā lieta, un mēs ar Ukrainu uzturam un uzturēsim attiecības, neskatoties uz to, kā šie notikumi attīstīsies.
Mūsu lēmuma dziļākā jēga un arī attiecinājums uz Latviju ir tas, ka Krima, Ukrainas sastāvdaļa, tiek okupēta ar Krievijas karaspēku un tiek pakļauta svešai varai. Jūs sakāt, ka jūs iestājaties pret jebkura spēka agresiju. Kurš tad spēks vēl apdraud Ukrainu un tās teritoriālo integritāti? Kurš? Baltkrievija? Rumānija? Polija? Jāsauc lietas to īstajos vārdos, un tā ir šā dokumenta būtība. Un šī starptautiskā apvienotā viedokļa paušana - apturēt Krievijas agresiju - jau dod rezultātus. Ja jūs šodien rūpīgi sekojat līdzi notikumiem, jūs redzat, ka sākotnēji Krimas tā sauktā parlamenta noteiktais referendums par izstāšanos no Ukrainas un iestāšanos Krievijas Federācijā bija paredzēts 25.maijā. Tālāk, šiem notikumiem attīstoties šķeltniekiem nelabvēlīgi, tas tika pārcelts uz 30.martu. Tagad, redzot, kāda ir starptautiskā reakcija un kas no tā visa var sanākt, tas notiks 16.martā, un parlaments jau ir pateicis, ka principā viņi stājas ārā un ir lūguši Krievijas parlamenta apakšpalātu izveidot noteikumus, kādā veidā tas viss notiks.
Ja šeit tika pieminēti lietuvieši, tad lietuviešiem ir ļoti labs teiciens: „Zagli, tava cepure deg!” Tie, kuri rīkojas nelikumīgi, jūt, ka sekas tam būs un ka ilgi tas tā neturpināsies. Un tāda ir šī mūsu Saeimas dokumenta jēga.
Cienījamie kolēģi! Mēs toreiz, 1991.gada janvārī, gaidījām jebkuru atbalstu, jebkuru palīdzību no ārzemēm. Un tas, ka lielvaras un citu valstu sabiedrība izteicās par mums pozitīvi, apturēja toreiz provokācijas, līdzīgas kā Ukrainā, un apturēja asinsizliešanu. Tas ir ārkārtīgi svarīgi, un tas mums ir jāatceras. Tāpēc mēs nevaram klusēt.
Protams, var tēlot gudriniekus un teikt, ka Eiropas Savienība - tā ir Romas impērijas mantiniece, Krievija - Bizantijas impērijas mantiniece, un tās jau sadalīs to zemes pleķi savā starpā. Tie ir tādi tektoniski procesi, kur mēs neko nevaram izdarīt un nevaram tos ietekmēt.
Taču tā tas nav! Tā tas nav! To es labi atceros, ka 1991.gadā jebkura atsevišķa cilvēka kļūda, jebkura provokācija varēja izraisīt neparedzamas sekas visas valsts mērogā. Taču tas tā nenotika. Nenotiek arī Ukrainā, tur nav šīs asinsizliešanas, neskatoties uz okupācijas karaspēka virzīšanos, un tāpēc mūsu pienākums ir pieņemt šādu dokumentu šodien pēc paziņojuma par Krimas vēlmi iestāties Krievijas Federācijā. Tas ir nepieciešams kā vēl nekad.
Aicinu balsot „par”! (RP frakcijas aplausi.)
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātam Borisam Cilevičam.
B.Cilevičs (SC).
Cienījamie kolēģi! Šodienas debates ir ļoti emocionālas. Un man gribas ticēt, ka vismaz vairākumam tās emocijas ir patiesas. Tas ir labi, ka mums nav vienalga, kas notiek Ukrainā. Un patiešām! Bet ir dažas lietas, kas vieš zināmas bažas. Redziet, te ir zināma līdzība ar diezgan nesenu pagātni. Es atceros, ka arī padomju laikā visi bija vienisprātis. Visi kā viens! Visiem bija jānosoda zināma rīcība, visiem bija jāslavē zināma rīcība. Taču, ja kāds atļāvās nedziedāt šajā kopīgajā korī, ja kādam bija atsevišķs viedoklis, tad tas bija noziegums.
Un es jūtu kaut ko ļoti līdzīgu attiecībā uz „Saskaņas Centra” viedokli. Kā viena partija var atļauties, ka tai ir savs viedoklis, kas nesakrīt ar „vecākā brāļa” diktēto viedokli? Ja jau visiem viss ir skaidrs, kas ir leģitīms un kas nav leģitīms, tad es neatkārtošu to, ko Sergejs Dolgopolovs jau ļoti labi pastāstīja par revolūciju. Nu neizliksimies, ka revolūcijas nav, un neizliksimies, ka Ukrainā viss notiek likumīgi un ka viss ir skaidrs. „Saskaņas Centrs” piedāvāja savu redzējumu un savu viedokli, kas daudz mazāk atšķiras no vairākuma viedokļa, nekā to gribētos dažiem kolēģiem, kas tiešām grib mūs pārtaisīt par Putina aizstāvjiem, par Ukrainas teritoriālās nedalāmības noliedzējiem. Diemžēl tā tas nav, un jums atliktu tikai izlasīt mūsu piedāvāto lēmuma projektu. Diemžēl abas komisijas atteicās apspriest mūsu piedāvāto variantu un meklēt kompromisu. Nu, jo vairāk tas man atgādina mūsu neseno pagātni un to politisko vienprātību, kas bija visiem obligāta. Protams, diemžēl daļai kolēģu - un tādu kolēģu ir diezgan daudz - mērķis ir nosodīt Krieviju. Ļoti līdzīgus vārdus mēs dzirdējām jau vairākas nedēļas pirms tam, kad Federācijas padome deva savu piekrišanu karaspēka izvietošanai Ukrainā, vēl pirms tam, kad Putins to pieprasīja; tas dažiem bija tikai iegansts diemžēl.
Tas, ko dara Krievija, - tas man absolūti nepatīk. Tas, ka prezidents Putins noliedz Krievijas karaspēka esamību... Nu, es nevaru spriest, es tur nebiju, man nav nekādu faktu, bet ir tiešām ļoti ticamas liecības, ka tā tas tiešām ir. Es nevaru saprast, kāpēc šāda situācija veidojas, jo Krievijas līderi vienkārši nostāda sevi ne visai patīkamā situācijā. Bet mūsu mērķis tomēr ir pilnīgi cits - nevis nosodīt Krieviju kārtējo reizi, bet palīdzēt Ukrainai.
Es skatos, ka tieši vairākumam Ukraina rūp, bet ne visiem. Jums ir vajadzīgs iegansts, lai kārtējo reizi uzbruktu Krievijai, nosodītu, norobežotos un tā tālāk. Jūs to darāt visu laiku. Nu tagad ir ļoti labs iegansts, nu, protams, jūs nevarat atturēties.
Mūsu mērķis ir pilnīgi cits. Ir vēl iespēja novērst tālāku vardarbību un asinsizliešanu Ukrainā. Un vienīgais veids, kā šo mērķi panākt, - tas ir dialogs un sarunas. Jūs sakāt, ka iespējamā dialoga partneris ir slikts, bet kas jums apsolīja, ka mūsu pasaule ir perfekta? Mūsu kaimiņvalstis tiešām ir smagi partneri sarunās, bet citu nav. Jūs varbūt nezināt, bet es jūs varu informēt, ka absolūtā vairākumā ANO dalībvalstu nav demokrātijas un tomēr ANO pastāv un cenšas kaut kā panākt mieru pasaulē un miermīlīgu dialogu ar visiem. Šis dialogs ir vajadzīgs visos līmeņos, ieskaitot starppartiju līmeni. Un jūsu prasības ir tīri ideoloģiskas: „Nu, tagad izdariet labu žestu, pārtrauciet to jūsu līgumu ar „Vienoto Krieviju”!”. Nē, mēs to nedarīsim, jo mums ir vajadzīga saruna, mums ir vajadzīgs dialogs visos līmeņos. Šis līgums mums dod iespējas aizstāvēt Latvijas intereses un ietekmēt Krievijas pusi tādos variantos, kādu nav valdībai un nav Saeimai, un nav valdošās koalīcijas partneriem.
Es varu minēt vienu piemēru. Kad valdība, mūsu valdība, parakstīja divpusējo līgumu ar Krieviju par sociālo aizsardzību un Saeima to vienbalsīgi ratificēja, tas iestrēga Krievijas Valsts Domē un valdība neko nevarēja izdarīt šajā ziņā. Un tad mēs izmantojām šo kanālu un izskaidrojām mūsu sarunu partneriem no „Vienotās Krievijas”, kāpēc šis līgums un šī līguma ratifikācija ir vajadzīga tieši tiem cilvēkiem, kurus viņi grib aizstāvēt. Viņi saprata, un Krievijas Valsts Dome šo līgumu ratificēja.
Es varētu minēt arī citus piemērus.
Tā ka neesiet greizsirdīgi! Es saprotu, ka jums ir zināma skaudība, ka mēs varam to, ko jūs nevarat, Latvijas intereses aizstāvot. Nu, ko lai dara.
Es aicinu jūs, kolēģi, tomēr nebūt... nepārvērsties par pikē vestīti, kritiski uztvert informāciju, kas nāk no visiem avotiem. Jo, redziet, tas, ka viens rabīns teica to un viens pareizticīgo garīdznieks teica to... Jebkurā kanālā, jebkurā... neteikšu vārdu „propaganda”... jebkurā informatīvā kara projektā būs savs rabīns un savs pareizticīgo garīdznieks, kas teiks tieši to, kas ir vajadzīgs šī informatīvā kara autoriem, tāpēc nevar izraut kādu vienu piemēru un to pasniegt kā absolūto patiesību. Esiet kritiski! Un centieties tomēr izstrādāt savu viedokli, pamatojoties uz visu iespējamo informāciju, kas ir mūsu rīcībā!
Un vēl - pats pēdējais. Nu paldies Ilmāram Latkovskim! Ilmār, jūs kā vienmēr ļoti atklāti pateicāt, ka mēs domājam par Latviju. Protams, mums ir jādomā par Latviju, bet kas ir slikti - izmantot Ukrainas traģēdiju iekšpolitisku mērķu sasniegšanai. Un tas diemžēl ir acīmredzams, ka daži politiķi mēģina to izmantot, lai diskreditētu „Saskaņas Centru”. Īpaši to dara jau faktiski neeksistējošas partijas biedri, bet, lai nu tas paliek uz jūsu sirdsapziņas... (No zāles dep. Dz.Zaķis: „Kādas partijas?”) Reformu partija - ja jūs gribat konkrētu vārdu.
Tie cilvēki, kas šeit uzstājās, viņi nerunāja par Ukrainu, viņi tiešām ir greizsirdīgi, ka viņi aiziet, bet „Saskaņas Centrs” paliek. Bet tā patiešām ir zaimošana, kolēģi! Ukrainā notiek patiešām traģiski notikumi, un no mums ir atkarīgs, kā šie notikumi attīstīsies.
Es nevaru piekrist kolēģim Ražukam, ka, jo stingrāk mēs izteiksimies, jo labāka būs situācija. Manā skatījumā, ir tieši pretēji! Manā skatījumā, tieši arvien pieaugošā konfrontācija, patiesa, atklāta un iekļaujoša dialoga trūkums tikai paātrina notikumu attīstību Krimā nevēlamā virzienā.
Es domāju, ka viss vēl nav zaudēts. Vēl ir palikušas iespējas normālam dialogam, un vēl ir iespējams apturēt eskalāciju, bet, lai to panāktu, vajag nevis tikai nosodīt un, kā saka, kārtējo reizi apliecināt savas fobijas, bet patiešām parādīt, ka mēs esam spējīgi uzturēt dialogu ne tikai ar „vecākajiem brāļiem”, bet mēs esam spējīgi piedalīties cieņpilnā dialogā ar visiem partneriem, ar visiem „aktieriem” uz šīs sarežģītās skatuves.
Paldies. (SC frakcijas aplausi.)
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātei Dainai Kazākai.
D.Kazāka (RP).
Cienījamie kolēģi, labdien!
Tradicionāli sākšu ar paldies Latvijas augstākajām amatpersonām un ministriem, it īpaši ārlietu ministram Rinkēviča kungam, kā arī Eiropas lietu komisijas vadītājai Zandai Kalniņai-Lukaševicai un Ārlietu komisijas vadītājam Ojāram Kalniņam par proaktīvo un saskaņoto darbu. (Zālē ir pieaudzis troksnis.)
Bez tiem... Lūdzu klusumu, kolēģi! Es biju... Lūdzu! (Izsaucieni no zāles. Dep. I.Zariņš: „Sāc bļaut!”)
Bez tiem instrumentiem, ko mēs esam ļoti radoši izmantojuši diplomātijā, Latvija ir izmantojusi iespējas izmantot arī sankcijas. Tātad saistībā ar notikumiem Ukrainā ir atbalstāms un apsveicams ārlietu ministra Rinkēviča lēmums par noteiktu laiku... uz nenoteiktu laiku iekļaut 18 personas to ārzemnieku sarakstā, kuriem ieceļošana Latvijas Republikā ir aizliegta. Savukārt Eiropas Savienības līmenī ir nobloķēti konti. Bet tas diemžēl... Šīs diskusijas ir ilgušas dienām un pat nedēļām ilgi. Un pa šo laiku principā šī nauda jau ir aizplūdusi no Eiropas. Tādēļ tā ir mācība Eiropas institūcijām - rast ātrākus lēmumu pieņemšanas mehānismus ārkārtas situācijās.
Retorisks jautājums: kādēļ Ukrainā izcēlās krīze un šī traģēdija? Korupcija un varas atrautība no tautas, demokrātijas nenodrošināšana, dialoga un diskusiju trūkums starp varu un iedzīvotājiem ir šie iemesli.
Kādas ir tās mācības, ko Latvija varētu no tā iegūt?
Un šeit man ir konkrēti pieci priekšlikumi.
Pirmām kārtām mums ir viens instruments Saeimā, kas saucas Saeimas sadarbības grupa... deputātu grupa sadarbībai ar Ukrainas parlamentu. Es apsveicu tos 12 deputātus, kas tur ir iestājušies, jo beidzot mums ir balanss šajā starpparlamentārajā grupā atbilstoši mūsu parlamentārajam sadalījumam un beidzot šī grupa tiks sasaukta pēc 25 deputātu aicinājuma, jo diemžēl „Saskaņas Centra” deputāti, kas ir šīs grupas vadītāji, pa šo laiku nav uzskatījuši par vajadzīgu šo grupu sasaukt. (No SC frakcijas: „Ārprāts!”) Līdz ar to es principā aicinu šo sadarbības grupu... aicinu mainīt vadību šai starpparlamentārās sadarbības grupai.
Otrais priekšlikums ir tas, ka jāizveido, lai stiprinātu Latvijas demokrātiju... Mēs jau zinām, ka mums ir ļoti daudz NVO, kas ir uz bankrota robežas. Mūsu valstī nav ziedošanas kultūras un nav arī nodrošināti demokrātijas instrumenti, kā finansiāli atbalstīt NVO sektoru. Paldies sabiedrībai, kas atsaucās un ziedoja Zolitūdes traģēdijā cietušajiem un kas ziedo arī slimu bērnu ārstēšanai. Tomēr tas nav pietiekami, jo mums ir arī jāziedo NVO sektoram, kas nodrošina šo sabalansēto lēmumu pieņemšanu.
Tātad mums ir jāizveido Latvijas NVO fonds, lai politiķi, ierēdņi sadarbībā ar akadēmiskās vides pārstāvjiem un ar NVO (to skaitā - mazākuma NVO) līdzdalību pieņemtu izvērtētus un ilgtspējīgus lēmumus Latvijas pašvaldībās, ministrijās, Ministru kabinetā un parlamentā, kā arī Valsts prezidenta institūcijā. Latvijas NVO fonda koncepcijas izveide ir iekļauta - šīs koalīcijas premjeres Straujumas vadībā - Valdības deklarācijas rīcības plānā. Par to runājām arī Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padomes sēdē; to atzinīgi atbalstīja arī padomes dalībnieki. Svarīgi šo darbu organizēt tā, lai demokrātija Latvijā būtu ilgtspējīga.
Un tieši tāpēc es aicinu frakciju vadītājus izvirzīt deputātus, kas būtu gatavi strādāt koalīcijas darba grupā (No zāles: „Kurā?”), lai virzītu Latvijas NVO fonda koncepcijas izveidi.
Trešais priekšlikums ir izveidot pilsonisko dialogu, jo mums ir jādiskutē ar pilsoņiem un jāgarantē, lai netiktu pārtraukta saite starp varu un iedzīvotājiem. (No zāles dep. A.Lejiņš: „Runā par lietu!”) Mums ir ļoti veiksmīgi strādājošs sociālais dialogs ar pašvaldībām, darba devējiem un arodbiedrībām, bet pietrūkst tieši dialoga ar NVO un pilsonisko sabiedrību.
Ceturtais priekšlikums ir par Krievijas propagandas neizplatīšanu. Un konkrēti mums viens no operatoriem ir Lattelecom, kur ir valsts kapitāla daļas. Un tātad ir uzdevums: Lattelecom būtu jāveido... Piemēram, caur mūsu komisiju, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju, būtu jādod Lattelecom uzdevums - tomēr veidot kanālu paku bez Krievijas kanāliem, vismaz dot iespēju tiem iedzīvotājiem, kuri to vēlas, boikotēt un izslēgt no savām pakām Krievijas kanālus, un ne centa, ne eiro nemaksāt par Kremļa organizēto propagandu un ruporu.
Tā būtu brīva izvēle. Šobrīd tādas izvēles nav!
Un piektais priekšlikums. Atbalstu to, ka izdevumiem par līdzdalību NATO būtu jāsasniedz 2 procenti. Mums vajadzētu arī nodrošināt, ka valdība vairāk stāsta sabiedrībai par tām garantijām, ko mums dod NATO, par to, ka NATO pasargā Latviju kā neatkarīgu valsti, un par to, ka viņi parūpēsies, lai trešo valstu agresijas vai okupācijas nebūtu Latvijā.
Lūdzu ikvienu deputātu atbalstīt Latvijas Republikas Saeimas lēmuma projektu „Par Krievijas agresiju Ukrainā”.
Paldies. (Dep. K.Eņģelis aplaudē.)
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātei Inesei Aizstrautai.
I.Aizstrauta (ZZS).
Cienījamie kolēģi! Tā kā es esmu pieteikusies pēdējā šajās debatēs, es saprotu, ka man ir jārunā īsi, lai jūs manis teikto uztvertu un saprastu.
Principā tas, ko es vēlos šodien paust mūsu lēmuma projekta sakarā, ir tas, ka mums ir jāatbalsta šis lēmums. Un kāpēc? Lai to saprastu, ir jāatgriežas senā vēsturē.
Šeit tika minēti fakti no tuvākas vēstures, bet es gribētu atgriezties pie Pirmā pasaules kara laika, kad uz Ukrainu emigrēja - jūs būsiet šokēti par šo skaitli! - 20 tūkstoši latviešu. Un es esmu paņēmusi līdzi grāmatu, kura ir izdota Ukrainā pirms trim gadiem un kurā ir apkopoti dokumenti, kas liecina par to, ka latvieši piedalījās Ukrainas ekonomikas, Ukrainas zinātnes un kultūras attīstībā. Šajā grāmatā ir minēti fakti arī par to, ka savulaik par Harkovas mēru jeb administrācijas vadītāju bija ievēlēts latvietis. Šajā grāmatā ir fakti par to, ka aktīvi darbojušās tādas ar zinātni saistītas personas kā ārsts profesors Grūbe, arhitekts Caune, komponisti un mūziķi brāļi Jurjāni. Arī viņi ir darbojušies un dzīvojuši šajā valstī. Tāpat valodnieks Endzelīns un citas ievērojamas personas. Šodienas liecinieki, ka mēs esam kopā ar šo valsti, ir tas, ka Harkovā ir Latvijas iela. Tur ir arī Rīgas iela, Mežalauka iela un Eidemaņa iela. Tāpat, cienījamie kolēģi, ir jāsaprot, ka šī valsts Pirmā pasaules kara laikā ir devusi arī mūsu Latvijas iedzīvotājiem, Latvijas pilsoņiem - 20 tūkstošiem cilvēku patvērumu. Mēs esam dzīvojuši un mūsu senči ir dzīvojuši šajā zemē. Un šodien mums ir iespēja paust savu attieksmi arī viņiem par viņu demokrātiskajiem centieniem. Es aicinu visus - visus parlamenta deputātus - balsot par sagatavoto lēmuma projektu, jo ukraiņu tauta, zinot šādu vēsturi, gaida no mums šo lēmumu.
Paldies par uzmanību. (ZZS frakcijas un frakcijas VIENOTĪBA aplausi.)
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātam Jānim Vucānam.
J.Vucāns (ZZS).
Cienītās kolēģes un godātie kolēģi! No mūsu jaunāko laiku vēstures mēs esam mācījušies, ka šādās Eiropai ģeopolitiski smagās situācijās Baltijai ir jābūt vienotai. Ja mēs šodien atveram Igaunijas parlamenta mājaslapu un Lietuvas parlamenta mājaslapu, tad pirmais teksts, kas tur parādās, ir paziņojumi par atbalstu Ukrainai, par atbalstu Ukrainas suverenitātei, tās teritoriālajai integritātei un Verhovna Radai kā Ukrainas parlamentam - leģitīmam parlamentam. Arī mums ir jāpieņem šāds paziņojums.
Aicinu būt vienotiem Baltijā! (Aplausi.)
Sēdes vadītāja. Zariņa kungs, vai jums pietiks ar 11 minūtēm?
Vārds deputātam Ivaram Zariņam.
I.Zariņš (SC). (No zāles dep. K.Olšteins un vēl daži deputāti: „Anekdoti!”)
Ja jau kolēģi tā lūdz, tad es nevaru viņus pievilt. Šodien mēs izskatām Eiropas lietu komisijas sagatavoto ziņojumu. Uz šo komisijas sēdi mēs bijām sagatavojuši savu priekšlikumu. Mēs aicinājām nosodīt jebkuru vardarbību, karaspēka izmantošanu no jebkuras valsts puses, tajā skaitā arī no Krievijas un no jebkuras Ukrainas konfliktā iesaistītās puses. Jūs to noraidījāt! Tā vietā jūs piedāvājāt, ka šo vardarbību nosodīsim tikai tad, ja tā nāk no Krievijas. Tātad tā vardarbība, kas notiek tagad Ukrainas ielās, kur ir miruši cilvēki, - tā nav nosodāma, ja vien to nav darījusi Krievija.
Kā tas izskatās? Šodien daudzos medijos mēs varam lasīt par to, ka šo sarunu, kas ir bijusi Igaunijas ārlietu ministram ar Ketrinu Eštoni par to, kur viņš atzīstas... (Starpsaucieni no zāles. Dep. J.Kursīte-Pakule: „Atsauca! Pēc tam atsauca!”; dep. I.Čepāne: „Tā ir veca ziņa!”) kur... viņa... Vienalga, šādai diskusijai pamats ir bijis - atsaukta vai neatsaukta... Bet fakts kā tāds - ir bijuši snaiperi, kas šāvuši gan uz vienu, gan uz otru pusi, un visdrīzāk tie, iespējams, ir bijuši pat saistīti ar Maidanu. (No zāles dep. A.Loskutovs: „Kaunam jābūt, Zariņ!”) Jūs varat teikt, ka tas ir atsaukts... šī saruna. Jūs paskatieties video, kas ir parādījušies un kur ir redzams, kā tiek šauts no aizmugures, ka cilvēki tiek nošauti no aizmugures. Un tas ir uzskatāmi redzams. Šo visu jūs nevēlaties nosodīt. Kāpēc? Ar kādu domu jūs to darāt? Vai tiešām tas nav tik svarīgi? Kāpēc tā vietā, lai arī šo visu mēs nosodītu, jūs to atteicāties darīt?
Man ir grūti noticēt, ka tas iemesls bija tāds, ka jūs to... šādu vardarbību atbalstāt. Droši vien šie iemesli ir kādi citi.
Un, kā jau teica viens no deputātiem... kā jau to teica viens no deputātiem, mēs domājam par Ukrainu... runājam par Ukrainu, bet domājam par Latviju. Jā, tik tiešām! Ja mēs paskatāmies pašlaik, tad tas iemesls droši vien varētu būt tāds, ka valstī ir samilzušas daudzas problēmas, kuras nav risinātas un kuras jūs nezināt, kā atrisināt. Tas saistīts ar „Liepājas metalurgu”, ar airBaltic, ar „Latvijas Krājbanku”, ar elektrības tirgus liberalizāciju, tāpēc tagad tam vajag kaut kā novērst uzmanību. Tāpēc jūs taisāt šovu ap citiem notikumiem, lai kaut kādā veidā novērstu uzmanību. Tas ir viens.
Un otrs. Tuvojas vēlēšanas. Tā kā jūs nezināt, kā to visu risināt, tad jūs esat nolēmuši, ka jūs to risināsiet atkal savā ierastajā veidā - skaldi un valdi! Vajag atkal mēģināt atrast kādu ieganstu, kā sadalīt cilvēkus „pareizajos” un „nepieskaitāmajos”, un, protams, ka „pareizie” pēc tam būs tie, par kuriem vēlētāji būs tiesīgi vēlēt un kuri būs tiesīgi atrasties pie varas, un tas viss ir šī jūsu pasākuma plāns. Ja tas tā nav, ja jūs sakāt, ka tas tā nav... Šodien mēs spriedīsim par Elektroenerģijas tirgus likumu, un es vēlētos tad dzirdēt... Un tas ir ļoti svarīgs jautājums, ļoti svarīgs pensionāriem, par kuriem jūs taisāties rūpēties (Zālē kņada.), ļoti svarīgs mūsu mazturīgajiem, jo par savu prioritāti jūs esat pasludinājuši nabadzības un sociālās nevienlīdzības samazināšanu. Es ļoti ceru, ka šodien būs tikpat ražīga diskusija arī par to jautājumu, ka tikpat aktīvi jūs nāksiet šeit tribīnē un diskutēsiet arī par jautājumu, kādā veidā atrisināt problēmu ar elektrības tirgus liberalizāciju (No zāles dep. Dz.Zaķis: „Nebūs diskusijas!”), ko jūs esat ļoti neprasmīgi līdz šim vadījuši, nostādīdami tiešām sociālas katastrofas priekšā valsti.
Tāpēc, Ābiķa kungs, ja jūs man jautājat, kāda ir mana attieksme, es jums varu pateikt - es nebalsošu par šādu ziņojumu, nespēšu to atbalstīt, jo es nespēju atbalstīt liekulību, divkosību un gļēvumu, un aicinu jūs rīkoties tieši tāpat! (Starpsaucieni.)
Sēdes vadītāja. Paldies.
Debates slēdzu. (Aplausi.)
Vai komisijas vārdā Zanda Kalniņa-Lukaševica vēlas ko piebilst? Lūdzu! (No zāles: „Sāksim!”; dep. Dz.Rasnačs: „Zanda, pasaki viņiem visu!”)
Z.Kalniņa-Lukaševica. Godātie kolēģi! Debašu kopsavilkums. Īsumā četri punkti, atsaucoties uz to, kas ir diskutēts Eiropas lietu komisijā, kurā lēmuma projekts tika gatavots.
Pirmkārt. Jāteic, komisijas sēdē lielu uzmanību deputāti pievērsa jautājumam par to, ka grūtos un stresainos brīžos ir ļoti svarīga sabiedrības saliedētība, un tika uzsvērts, ka arī Saeimai un deputātiem būs gan Eiropas lietu komisijā, gan citās komisijās turpmāk jādiskutē par jautājumu, kā veicināt arī Latvijas sabiedrības saliedētību. Redzam, cik lieli riski rodas, kad arī Ukrainā tomēr sabiedrība sašķeļas. Un tātad šī ir viena no tēmām, kas noteikti būs mūsu darba kārtībā arī turpmāk.
Pēdējās dienās ne tikai starptautiskās sabiedrības, bet nu jau arī Krievijas armijas apbrīnu ir izraisījis Ukrainas armijas miers un izturība. Izturība pret to spriedzi, kas tiek radīta, viņus aplencot, pieprasot nodot ieročus un neļaujot pat piegādāt pārtiku. Es domāju, ka tas ir tiešām apbrīnojami! Pateicoties Ukrainas armijas un arī Ukrainas vadītāju mieram un nosvērtībai, tur nav šobrīd ļoti lielas asinsizliešanas. Tomēr mēs nezinām, kāds var pienākt vakars. Mēs nezinām, kāds var pienākt rīts.
Šodien Krimas Augstākā padome ir pieņēmusi lēmumu, kas nav tās kompetencē, - lēmumu par pievienošanos Krievijai. Cik interesanti, ka savukārt Krievija tieši šobrīd gatavo savā parlamentā lēmumu, lai var viegli sev pievienot kādas teritorijas, ja tur kāds tautas pārstāvis it kā ir šādu vēlmi paudis! Es ceru, ka mēs nesagaidīsim nakti, kurā Krievijas armijas pārstāvji atcerēsies, kas viņi ir, uzliks zīmotnes un sāks dzīt ārā no Krimas Ukrainas armiju. Es ceru, ka ne, bet tādēļ mūsu paziņojums ir vēl jo vairāk aktuāls, jo šī vardarbība tur var notikt kuru katru mirkli, un par to liecina arī EDSO novērotāju ziņojums, ka situācija ir ļoti trausla.
Otrkārt. Vairāki deputāti uzdeva jautājumu: kā papildus savām debatēm un runām mēs varam tiešā veidā palīdzēt Ukrainai? Nu tad atļaujiet atgādināt to Latvijas valsts pozīciju, kuru tieši šobrīd arī mūsu premjerministre aizstāv Briselē. Mēs iestājamies par trim punktiem, kā palīdzēt Ukrainai.
Pirmkārt, ātrāk noslēgt asociācijas līgumu, parakstīt asociācijas līgumu Eiropas Savienībai ar Ukrainu.
Otrkārt, veikt vīzu liberalizācijas pasteidzināšanu, lai Ukrainas iedzīvotājiem būtu vieglāk, iespējams, ceļot uz Eiropas Savienību.
Treškārt, steidzami piešķirt Ukrainai finansiālu palīdzību, jo Ukrainas finanšu situācija un ekonomiskā situācija arī ir bezdibeņa malā. Un tieši šodien, piedaloties mūsu premjerministrei, tiek lemts par 11 miljardu eiro lielas finansiālas palīdzības piešķiršanu Ukrainai.
Papildus šiem pozitīvajiem soļiem, protams, ir vajadzīgas arī sankcijas pret Ukrainas amatpersonām, un visi var iepazīties arī ar Ārlietu ministrijas mājaslapā publicētajiem to 18 Ukrainas amatpersonu vārdiem, kurām ir iebraukuma aizliegums Latvijā; tas stājas spēkā visā Eiropas Savienībā, un pret šīm personām tiek piemērotas arī finanšu sankcijas, arestējot viņu kontus.
Un visbeidzot. Uzskatot, ka šīs provokācijas nāk no Krievijas Federācijas puses, Latvija šodien pārstāv viedokli, ka pret Krievijas Federāciju būtu... ka Eiropas Savienībā jādiskutē un jāievieš ieroču un bruņojuma embargo, ka ir nepieciešams apturēt Eiropas Savienības un Krievijas bezvīzu dialogu un ka ir nepieciešami ierobežojoši pasākumi pret tām Krievijas amatpersonām, kas ir tieši atbildīgas par starptautisko tiesību pārkāpumiem, tajā skaitā norīkojot savas militārpersonas kā tādus militārus tūristus svešas valsts teritorijā.
Un visbeidzot. Mēs neesam, protams, vienīgais parlaments, kas diskutē par situāciju Ukrainā. Lēmumus parlamentu sēžu līmenī jau ir pieņēmis Polijas Seims, Igaunijas parlaments un Portugāles parlaments. Lietuvā ir pieņemti lēmumi Ārlietu komisijā un Aizsardzības komisijā un izplatīti kā paziņojumi citām dalībvalstīm.
Tāpat arī ļoti daudzās citās valstīs to parlamentos Eiropas Savienības līmenī... Eiropas Savienības valstu nacionālajos parlamentos ir, protams, apspriesti šie jautājumi un apstiprinātas nacionālās pozīcijas, gatavojoties Eiropas Padomes šodienas sanāksmei. Un es patiešām priecāšos, ja arī Latvijas parlaments, jau pēc brīža balsojot, spēs ļoti stingri paust savu viedokli, ka vardarbība nav akceptējama un ka valsts suverenitātes pārkāpumi nav pieļaujami. Un starptautiskajai sabiedrībai ir jāpanāk valstu suverenitātes un teritoriālās integritātes nodrošināšana.
Aicinu atbalstīt sagatavoto lēmumu.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Krievijas agresiju Ukrainā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 65, pret - 28, atturas - nav. Lēmums pieņemts. Paldies. (Aplausi zālē.)
Mūsu sēdes darba kārtību turpināsim izskatīt pēc pārtraukuma.
Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu!
Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Vucānam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.
J.Vucāns (11.Saeimas sekretāra biedrs).
Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies: Valdis Dombrovskis... nav, Inese Lībiņa-Egnere... nav, Igors Meļņikovs... nav, Igors Pimenovs... nav, Jānis Reirs... nav. Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Pārtraukums līdz pulksten 15.30.
(Pārtraukums.)
Sēdi vada Latvijas Republikas 11.Saeimas priekšsēdētāja
Solvita Āboltiņa.
Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi, ir pulksten 15.30! Turpināsim Saeimas 6.marta sēdi!
Tātad nākamā darba kārtības sadaļa - „Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem”.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Danas Reiznieces-Ozolas, Augusta Brigmaņa, Aijas Barčas, Kārļa Seržanta, Ivetas Grigules, Riharda Eigima un citu iesniegto likumprojektu „Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.
„Par” pieteikusies runāt deputāte Dana Reizniece-Ozola.
D.Reizniece-Ozola (ZZS).
Labdien, kolēģi! Mēs šodien beidzot esam nonākuši arī pie Saeimas sēdes daļas, kas saistīta ar saimnieciskajiem jautājumiem. Un mēs strādāsim ar ļoti svarīgiem jautājumiem. Mēs šodien skatīsim likumprojektu par elektroenerģijas tirgus atvēršanas atlikšanu līdz nākamā gada 1.janvārim. (No zāles dep. J.Ādamsons: „Vēlēšanas - katru gadu!”) Un no savas puses gan budžeta pieņemšanas laikā, gan arī šobrīd mēs vēlamies uzsvērt, ka problēmas atlikšana nav problēmas risinājums. Tātad, ja elektroenerģijas tirgus atvēršanu mēs atliekam uz nākamā gada 1.janvāri, tad tas nenozīmē, ka pie šī jautājuma mēs drīkstam atgriezties tikai šā gada 31.decembrī, kad Saeimas vēlēšanas būs aiz muguras un būs pienācis pēdējais Eiropas Komisijas dotais termiņš šā tirgus atvēršanai. Tas būs brīdis, kad varbūt arī politiķus mazāk interesēs iespējamie protestētāji pie Saeimas nama.
Un kāda ir problēma? Problēma Latvijā ir tāda, ka katrs desmitais Latvijas iedzīvotājs - vairāk nekā 200 tūkstoši iedzīvotāju jeb 130 tūkstoši mājsaimniecību - ir reģistrēts kā trūcīgs vai maznodrošināts, kam reāli, ja kāds saimnieciskais izdevums ģimenē vēl pieaugs, tad - jāsaka varbūt tādiem patētiskiem vārdiem - vadzis lūzīs. Un iepriekš jau bija arī tāds karstasinīgs Zariņa kunga uzrunas fragments, ka mums var draudēt sociālā revolūcija. Nu, varbūt skaļi teikts, bet pat iespējams.
Ko paredz šis likumprojekts?
Šis likumprojekts paredz trūcīgajiem un maznodrošinātajiem saglabāt regulētu tarifu arī brīdī, kad šis tirgus tiks pilnībā atvērts. Un pirmais, protams, ir jautājums: vai to drīkst darīt? Un atbilde ir, ka to drīkst darīt. Regulētās cenas līdz šim arī Latvijā ir atceltas pakāpeniski. Kā mēs atceramies, sākotnēji tas tika izdarīts juridiskajām personām: vispirms - lielajiem elektroenerģijas lietotājiem, tikai vēlāk - visām pārējām juridiskajām personām. Šādu vai līdzīgu pieeju ir iespējams saglabāt arī attiecībā uz mājsaimniecībām, definējot tā sauktos aizsargātos lietotājus jeb trūcīgās un maznodrošinātās ģimenes.
Kas to nosaka? Eiropas Parlamentā 2013.gada 9.septembrī tika pieņemta rezolūcija par pasākumiem iekšējā enerģijas tirgus darbības nodrošināšanai. Rezolūcijas 56.punktā ir atzīts, ka tirgus atvēršana, īpaši tad, ja konkurences nav, kā tas ir Latvijas situācijā, ne vienmēr rada ieguvumus un ka attiecībā uz ievainojamiem patērētājiem, atceļot cenu vispārējo regulāciju, ir nepieciešams ņemt vērā šīs konkrētās sabiedrības grupas intereses.
Līdz ar to atbilstoši līdzšinējai praksei ES dalībvalstīm nav tieša pienākuma pilnībā atteikties no regulētajām elektroenerģijas cenām neaizsargātajām sabiedrības grupām.
Kolēģi! Jau šobrīd mums būtu jāfiksē noteikumi un jādod tāds signāls Latvijas daudzbērnu ģimenēm un pensionāriem, ka arī pēc 1.janvāra vai tā brīža, kad tirgus tiks atvērts, viņiem tiks saglabāts valsts regulēts tarifs. Ir ļoti svarīgi dot šiem cilvēkiem drošības sajūtu.
Otrkārt, es vēlos uzsvērt, ka tādējādi mēs izvairītos no papildu administratīvā sloga, saglabājot aizsargātajiem lietotājiem esošo sistēmu jeb neizdomājot divriteni no jauna. Ar to es domāju kādus alternatīvus kompensācijas mehānismus. Mēs redzējām, ka kompensācijas mehānisma izdomāšana un ieviešana bija daudz sarežģītāka par Gordija mezgla atšķetināšanu; tas prasīja valdībai vairākus mēnešus, līdz beidzot atnāca Āboltiņas kundze ar priekšlikumu šo Gordija mezglu pārcirst un atlikt elektroenerģijas tirgus atvēršanu līdz nākamajam gadam. (No zāles dep. A.Klementjevs: „Mmm!”; dep. A.Bērziņš aplaudē.)
Nu, un tas piedāvājums no valdības puses, mūsuprāt, joprojām ir nepilnīgs. Ir paredzēts, ka sarežģīta mehānisma rezultātā katra šī persona vai mājsaimniecība varēs saņemt pieci eiro. Nav pilnīgi šķirots, vai šajā mājsaimniecībā ir daudzbērnu ģimene, kurā katru dienu ir jāmazgā veļa un jāgatavo ēst un kurā tātad enerģijas patēriņš ir, iespējams, daudz lielāks par to, kāds ir vientuļam bezdarbniekam.
Jā, publiskajā telpā mēs dzirdam daudzus ekspertus, enerģētikas guru, -politiķus, kā arī grāmatvežus -, kas saka, ka nedrīkst kropļot tirgu un par visu jāmaksā tik, cik tas maksā. Bet, kolēģi, es vēlos jums atgādināt, ka arī politiķu privilēģijai pieņemt lēmumus ir sava cena - tā ir politiskā atbildība.
Ja mēs redzam, ka šobrīd Latvijā vairāk nekā 700 tūkstoši cilvēku ir uz nabadzības riska vai sociālās atstumtības robežas, tad jārēķinās ar to, ka tādi īsti tirgus likumi nestrādā un ir vajadzīgs saglabāt arī valsts intervenci tādos jautājumos kā elektrības tirgus.
Tā ka aicinu atbalstīt šo likumprojektu un skatīt to kontekstā arī ar nākamo - ar piedāvātajiem likuma grozījumiem elektroenerģijas tirgus atvēršanas atlikšanai līdz nākamā gada 1.janvārim.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka likumprojekts tiek nodots komisijai? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Āboltiņas, Kalniņas-Lukaševicas, Bērziņa, Brigmaņa, Parādnieka un citu deputātu iesniegto likumprojektu „Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.
„Par” pieteikusies runāt deputāte Zanda Kalniņa-Lukaševica.
Z.Kalniņa-Lukaševica (RP).
Kolēģi! Turpinot Danas Reiznieces-Ozolas iesākto tēmu, mums patiešām ir svarīgi nodrošināt sociālās drošības sajūtu mūsu iedzīvotājiem saistībā ar elektroenerģijas tirgus jautājumu, un tādēļ koalīcijas deputāti ir izstrādājuši un piedāvā pieņemt tiešām šādu politisku lēmumu par elektroenerģijas tirgus liberalizācijas atlikšanu līdz 2015.gada 1.janvārim. Attiecīgi likumprojekts, kas šodien mums ir darba kārtībā nodošanai komisijām, paredz noteikt, ka mājsaimniecību lietotāji ir tiesīgi saņemt elektroenerģiju atbilstoši tiem elektroenerģijas tarifiem, kādi ir spēkā šobrīd, un ka šie tarifi tātad būs spēkā līdz 2015.gada 1.janvārim.
Kā jau es minēju, likumprojekts ir sagatavots ar mērķi - plašāk informēt mājsaimniecības par paredzētajām izmaiņām pirms elektroenerģijas tirgus liberalizācijas spēkā stāšanās, un tas dos iespēju arī valdībai ne tikai kvalitatīvi sagatavot sociālā atbalsta mehānismus, bet arī dos iespēju iedzīvotājiem savlaicīgi par tiem uzzināt. Jo ir ļoti svarīgi uzsvērt, ka jau šajā otrdienā Ministru kabinets ir pieņēmis nepieciešamos lēmumus par sociālās palīdzības mehānisma izveidi, kompensējot trūcīgiem iedzīvotājiem elektrības cenu paaugstināšanos, bet tas stāsies spēkā tātad 1.janvārī. Līdz tam visām ģimenēm, visiem iedzīvotājiem būs iespēja lēnām un pamatīgi iepazīties ar to, cik lielā apmērā varētu pieaugt elektrības cena un kādā veidā viņi varēs saņemt palīdzību.
Attiecīgi līdz nākamā gada 1.janvārim mājsaimniecību lietotājiem elektroenerģija tāpat kā līdz šim tiks realizēta pēc regulētajiem elektroenerģijas tarifiem, kas ir zemāki par elektroenerģijas tirgus cenu. Tādējādi tiks mazināta sociālā spriedze, kas ir saistīta ar plānoto elektroenerģijas kopējās cenas kāpumu. Vienlaikus ir tikai godīgi, arī šo likumprojektu iesniedzot, atzīt, ka mēs apzināmies, ka līdz ar to akciju sabiedrība „Latvenergo” turpinās pildīt elektroenerģijas tirgotājiem netipisku sociālās palīdzības funkciju un realizēs elektroenerģiju būtībā par zemāku cenu, nekā ir tirgus cena un izmaksas. Līdz ar to mēs apzināmies, ka tādējādi tiks samazināts „Latvenergo” ieņēmumu apjoms un ka tas atsauksies arī uz valsts budžeta ieņēmumiem. Tomēr mēs uzskatām, ka šis mērķis ir svarīgāks, lai iedzīvotājiem būtu pilna informācija un lai iedzīvotājiem nebūtu lielas bažas un raizes par to, kas notiks no 1.aprīļa.
Papildus vēl gribu pieminēt, ka, protams, uz šo brīdi vairāki elektroenerģijas lietotāji jau bija noslēguši līgumus par elektroenerģijas piegādi, kā bija plānots no 1.aprīļa - jaunajos apstākļos. Šos līgumus iedzīvotājiem ir tiesības bez jebkādām sankcijām lauzt vai arī, ja viņi to vēlas, ir iespēja šos līgumus paturēt spēkā un iegādāties elektroenerģiju ar tiem nosacījumiem, kas bija šajos jaunajos līgumos. Bet tie, kuri to nevēlēsies un vēlēsies palikt pie šiem regulētajiem tarifiem, tas notiks vai nu automātiski, vai arī varēs šos līgumus lauzt.
Tātad aicinu nodot šo likumprojektu komisijām, paredzot, ka mājsaimniecībām līdz 1.janvārim elektrības cenas saglabāsies tādas, kādas tās ir šodien.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai ir nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Zaķa, Smiltēna, Buiķa, Kalniņa un Loskutova iesniegto likumprojektu „Grozījumi Ministru kabineta iekārtas likumā” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.
„Par” pieteikusies runāt deputāte Lolita Čigāne.
L.Čigāne (VIENOTĪBA).
Cienījamie kolēģi! Te ir mazs, bet ļoti būtisks grozījums, kas palīdzēs uzlabot Ministru kabineta darbu - ieviesīs vēl papildus labas pārvaldības principus un palīdzēs realizēt Ministru kabineta likumā noteikto mērķi, respektīvi, palīdzēs nodrošināt tiesisku, efektīvu, nepārtrauktu un demokrātiskai iekārtai atbilstošu Ministru kabineta darbību. Šis priekšlikums paredz to, ka tad, kad ministrs ir paziņojis par savu demisiju vai arī ir vienojies ar Ministru prezidentu par atkāpšanos no amata, šis ministrs savus pienākumus pēc šī paziņojuma var pildīt tikai 14 dienas un ne ilgāk.
Lūdzu atbalstīt nodošanu komisijai.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vai deputātiem ir iebildumi? (No zāles: „Nē!”) Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Loskutova, Čigānes, Judina, Ašeradena un Smiltēna iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par policiju”” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.
„Par” pieteicies runāt deputāts Ainars Latkovskis.
A.Latkovskis (VIENOTĪBA).
Kolēģi! Pašlaik likums „Par policiju” nosaka, ka par pašvaldības policijas priekšnieku vai viņa vietnieku var pieņemt darbā tādu personu, kura ir ieguvusi augstāko izglītību. Šis likums to pašu nosaka arī attiecībā uz ostas policijas priekšnieku vai viņa vietnieku. Vienlaikus likums neparedz šādu prasību attiecībā uz personām, kas pilda vakanta vai prombūtnē esoša pašvaldības policijas priekšnieka vai viņa vietnieka vai ostas policijas priekšnieka vai viņa vietnieka amata pienākumus.
Lai novērstu situāciju, ka pašvaldības policijas vai ostas policijas priekšnieka vai viņa vietnieka amata pienākumus pilda persona bez atbilstošas izglītības, ar grozījumiem paredzēts noteikt, ka vakanta pašvaldības policijas priekšnieka vai viņa vietnieka amata pienākumus un prombūtnē esoša pašvaldības policijas priekšnieka vai viņa vietnieka amata pienākumus nevar pildīt persona, kas neatbilst likumā pašvaldības policijas priekšnieka vai viņa vietnieka un ostas policijas priekšnieka vai viņa vietnieka amatam noteiktajām prasībām.
Tāpat, lai nevarētu veidoties situācija, ka persona ilglaicīgi pilda vakanta vai prombūtnē esoša pašvaldības policijas priekšnieka vai viņa vietnieka amata pienākumus bez iekšlietu ministra piekrišanas, ar grozījumiem likumā tiek noteikts, ka seši mēneši ir pieļaujamais termiņš, uz kādu persona drīkst būt par pienākumu izpildītāju.
Aicinu atbalstīt.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Nākamā darba kārtības sadaļa - „Par atvaļinājuma piešķiršanu”.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Igora Meļņikova iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņam neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 6.martā. Atvaļinājums ir piešķirts, par to jūs tiekat informēti.
Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par Saeimas 2014.gada ziemas sesijas slēgšanu un Saeimas 2014.gada pavasara sesijas sākšanu”.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Saeimas 2014.gada ziemas sesijas slēgšanu un Saeimas 2014.gada pavasara sesijas sākšanu”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret - 1, atturas - 1. Lēmums pieņemts. Paldies.
Pirms mēs turpinām izskatīt šīsdienas sēdes darba kārtību, informēju, ka ir saņemts vēl viens priekšlikums par iespējamām izmaiņām tajā.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz izdarīt izmaiņas 6.marta sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā bez atkārtotas izskatīšanas komisijā komisijas sagatavoto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” izskatīšanai pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.
Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””, pirmais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Imants Parādnieks.
I.Parādnieks (VL-TB/LNNK).
Labdien, godātie kolēģi! Šis likumprojekts, ko sagatavojusi Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija, ir tās garās epopejas rezultāts, kas ir saistīta ar sezonas laukstrādniekiem, kuri ir nodarbināti augļkoku, ogulāju un dārzeņu stādīšanā, sējumu un stādījumu kopšanā, ražas novākšanā, ogu un augļu, dārzeņu šķirošanā. Ir paredzēts viņiem piemērot īpašu nodokļa atvieglojumu režīmu.
Mēs jau pieņēmām šeit otrajā lasījumā šos grozījumus, bet dažādu apsvērumu dēļ un daudzu citu iesniegto priekšlikumu dēļ likumprojekts ir, ja tā var teikt, iestrēdzis komisijās, un tāpēc, ka nav saskaņojuma visās attiecīgajās ministrijās un - īpaši Finanšu ministrijā - ir dažādi viedokļi, likumprojekts šobrīd netiek virzīts vajadzīgajā ātrumā. Tuvojas laiks, kad ne tikai jāstāda, bet arī jau būs raža jānovāc; tiek plānots, ka pirmie gurķi un tomāti būs jau pēc mēneša vai pusotra, tāpēc likumprojekts ir jāpieņem gana steidzami. Un ir ierosinājums pieņemt šo likumprojektu ar tiem izstrādātajiem grozījumiem, kuri attiecas tikai un vienīgi uz šo jomu. Tie ir saskaņoti ar visām, ja tā var teikt, ieinteresētajām pusēm, ar kurām tos bija iespējams saskaņot, tāpēc Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piedāvā šo likumprojektu atbalstīt pirmajā lasījumā un pirmām kārtām noteikt tam steidzamību.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.
Taču, pirms mēs balsojam par pirmo lasījumu, uzsākam debates.
Vārds deputātei Initai Bišofai.
I.Bišofa (RP).
Augsti godātie deputāti! 2013.gada 28.novembrī Saeima otrajā lasījumā izskatīja likumprojektu par iedzīvotāju ienākuma nodokli (Nr.891/Lp11). Līdz 5.decembrim notika priekšlikumu iesniegšana, kuras rezultātā uz trešo lasījumu bija saņemti četri priekšlikumi. Par diviem no tiem ir saņemti ministriju atzinumi, un šobrīd mums vajadzēja skatīt likumprojektu trešajā lasījumā. Tajā pašā laikā mums uz galda kopš vakardienas pēcpusdienas ir likumprojekts „Grozījumi likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” (Nr.1088/Lp11).
Ar ko tad atšķiras šie likumprojekti un kādēļ viens no tiem ir nolikts plauktā? Tas ir jautājums par sezonas laukstrādniekiem un par to, ka Saeimas 73 deputāti nobalsoja „par”, ka tiks piemērota nodokļa atlaide par 90 dienām, nevis par 65 dienām, kā ir noteikts šobrīd esošajā likumprojektā. Saeimas 65 deputāti nobalsoja „par”, ka lauksaimniekus reģistrē vienreiz dienā, nevis, kā tas ir šobrīd, ka tas notiek divreiz dienā.
Un tagad par argumentiem. Labklājības ministrija savā atzinumā rakstīja: „Būtu jānosaka, ka sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa maksātāju var nodarbināt lauksaimniecības sezonas darbos ne vairāk kā 65 kalendāra dienas gadā, jo tad, piemēram, ja personai būs bezdarbnieka statuss un viņa saņems bezdarbnieka pabalstu un ja ienākumi no sezonas laukstrādnieka ienākumu izmaksātāja mēnesī pārsniegs 70 eiro, persona nezaudēs bezdarbnieka statusu.” Un ministrija to pamato ar Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likuma 12.panta pirmo daļu. Savukārt 12.panta pirmā daļa saka: „Bezdarbnieka statusa zaudēšanas pamats ir: darba ņēmēja vai pašnodarbinātā statusa iegūšana uz nenoteiktu laiku vai uz laiku, kas ilgāks par diviem mēnešiem.” Vēl līdz šim brīdim Labklājības ministrija nav varējusi atbildēt, kurus divus mēnešus saskaitot kopā var iegūt 65 dienas.
Otrs arguments ir salīdzinājums ar mikrouzņēmumiem - redz, kā grāmatveži, IT speciālisti un juristi veikli prata izmantot likuma priekšrocības! Taču šajā gadījumā ir precīzi definēts, ka ir šie augļu, ogu un dārzeņu audzētāji, kuri izmanto sezonas laukstrādniekus. Un šim likumprojektam nav bijis sakara ar slaucējām vai traktoristiem, kurus tagad plāno atlaist no darba.
Saeimas Juridiskais birojs jau rakstīja par to, ka dienu skaita pagarināšana atstās ietekmi uz Saeimā pieņemto 2014.gada budžetu. Savukārt Finanšu ministrija apstiprināja, ka šādi ieņēmumi 2014.gada budžetā vispār nav plānoti, un norādīja, ka parastā nodarbinātība tiks transformēta uz sezonālo nodarbinātību. Likumprojekta anotācija apliecina, ka šobrīd legāli nodarbinātas ir tikai 232 personas un ka lielie uzņēmumi, kuru vajadzībām strādā šie darbinieki, arī šobrīd strādā, kaut gan ir tikai marts.
Nākošais Finanšu ministrijas atzinums bija par to, ka Beļģijā ir 65 dienām noteiktas nodokļa atlaides. Uzjautājot Zemkopības ministrijai datus tikai vienā jautājumā - to, cik Beļģijā lauksaimnieki saņem platību maksājumos par hektāru, ir saņemti sekojoši dati. Latvijā pagājušajā gadā lauksaimnieki saņēma 95 eiro par hektāru, turpretī Beļģijā - 470 eiro par hektāru, tātad 4,95 reizes vairāk, nerunājot nemaz par to, kādi ir klimatiskie apstākļi Beļģijā.
Un tajā pašā laikā neviens nevarēja paskatīties, ka, piemēram, Bulgārijā šāds nodokļa atlaides režīms ir deviņus mēnešus (un salīdzinot - tomēr vairāk), bet par hektāru bulgāru zemnieki saņem 166 eiro. Ungārijā savukārt ir 120 dienas, bet attiecīgais atbalsts, ko lauksaimnieki par hektāru saņem, ir 261 eiro.
Un tagad ir jautājums: cik ilgi mēs skatīsimies apkārt, nevis uz to, kas notiek tepat pie mums?
Un par to, kā reģistrēt vienreiz dienā. Darba inspekcija nevarēs pārbaudīt, ka šie strādnieki ir reģistrēti. Atgādinu vēlreiz, ka Darba aizsardzības likuma 14.pants nosaka, ka katrs darbinieks, uzsākot darbu, tiek instruēts. Un arī Finanšu ministrija atzina, ka šobrīd tomēr interneta pārklājuma nav Latvijā visur un ka tikai 2017.gadā mums būs realizēts projekts „4G”. Tad interneta pārklājums būs visā Latvijā.
Finanšu ministrija arī apgalvo, ka Zemkopības ministrija ir informējusi, ka Latvijas laukos no rīta sanāk strādnieki ofisā, tad agronoms visus reģistrē, un tad viņi tiek aizvesti uz lauku. Un tagad ir jautājums katram no jums: cik šādu lauksaimnieku jūs zināt Latvijas laukos? Jo, ja mēs salīdzinām... Tātad ir runa par šīm 65 un 90 dienām, kā Parādnieka kungs teica... Tātad tiem, kas audzēs agros dārzeņus, būs šis atbalsts, jo varam atkal no 1.aprīļa skaitīt, kad beidzas 65 dienas. Un tad ir jautājums par konkurenci. Tie, kuri audzē, piemēram, kartupeļus un kuriem kartupeļi ir uz Jāņiem, tātad pilnīgi mierīgi šo atbalstu saņems un varēs izmantot laukstrādniekus un maksāt 15 procentus... šo nodokli. Bet tie lauksaimnieki, kas dabīgā ceļā audzē un ražu novāc augustā un septembrī, varēs maksāt pilnu likmi - 24,09 procentus.
Un tagad vēl no Lauku atbalsta dienesta datiem. Pajautāju viņiem, kā tad izskatās mūsu lauksaimnieki pēc viņu datiem, un nu varu pateikt, ka 87,04 procenti ir lauksaimnieku, kuriem ir tikai 30 hektāru zemes. Augļudārzu audzētāju (līdz 1 hektāram) ir 82,7 procenti. Ogulāju audzētāju (līdz 1 hektāram) ir 63,14 procenti, un dārzeņu audzētāju (līdz 1 hektāram) ir 80,87 procenti. Un šeit ir atbilde deputātei Elīnai Siliņai, kāpēc pie mums nav nodarbinātības un mēs nesasniegsim plānotos rezultātus. Tāpēc, ka vienu hektāru var apsaimniekot pati ģimene, ja tajā ir, piemēram, četri cilvēki. Un viņiem neviens papildu strādnieks nav vajadzīgs.
Un, ja mēs būtu domājuši par to, ka šīs 90 dienas būtu palikušas, tad mēs iegūtu - ko? Ka šis mazais zemnieks varētu sākt domāt! Un mēs nevis domātu par 10-12 procentiem lielo saimniecību, bet sāktu domāt par to, lai mazais un vidējais zemnieks arī kaut ko var attīstīt mūsu valstī.
Un tagad man ir jautājums visiem jums: ar kādām represijām jūs vērsīsieties pret zemniekiem, kuri nebūs reģistrējuši no rīta? Jo, piemēram, vakar Priekules novadā vairākas stundas pēc kārtas nebija vispār ne elektrības, ne interneta un veikali meklēja, piemēram, ģeneratorus, lai tiem būtu elektrība un tie varētu darboties. Kā jūs risināsiet visas šīs situācijas?
Un noslēgumā teikšu: tanī brīdī, kad nav argumentu, mums parādās uz galda likumprojekts ar steidzamību. Bet kā ir ar likumprojektu, par kuru otrajā lasījumā nobalsoja 79 deputāti un tikai divi bija „pret”? Es saprotu, ka, veidojot Saeimas kārtības rulli, tā sastādītāji nevarēja iedomāties, ka dzīvē var nonākt līdz situācijai - „kā gribu, tā daru”. Un es arī saprotu, ka pavasaris ir aiz loga un ka nevar taču darīt pāri zemniekiem!
Un tad mēs nonākam pie tā, ka, piemēram, Saeimas Sociālo un darba lietu komisija katru mēnesi nobalsoja par darba kārtību un katru mēnesi mainīja darba kārtību, izņemot ārā paralēlo likumprojektu „Par valsts sociālo apdrošināšanu”. Tajā pašā laikā Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija šo jautājumu ir skatījusi tikai vienu reizi, un visā laika posmā no 5.decembra nav notikušas septiņas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdes. Un te ir jautājums: kādu piemēru mēs kā Saeima rādām? (No zāles dep. A.Bērziņš: „Ārprāts!”) Piemēram, ja ārsts septiņas reizes neoperētu, ja skolotājs septiņas reizes neuzskatītu par vajadzīgu strādāt ar bērniem un ja uzņēmējs septiņas reizes nemaksātu nodokļus, tad kādus sodus saņemtu cilvēki, ja viņi tā rīkotos? Un tad ir jautājums: kāds ir Saeimas likumdošanas process un kā ar 79 balsīm pieņemtu likumprojektu otrajā lasījumā Saeima vienkārši var vairs neizskatīt?
Vakar es saņēmu daudzus telefona zvanus. Es saņēmu arī draudus. Un tas man lika pārdomāt, ko mēs vispār šeit darām. Un viens no zemniekiem man teica tā: „Kā Reira kungs pūtīs, tā mēs dejosim!” Tagad arī mēs Saeimā esam nonākuši līdz tādai situācijai. Un es uzskatu, ka tas ir nožēlojami.
Paldies. (RP frakcijas aplausi.)
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātei Elīnai Siliņai.
E.Siliņa (pie frakcijām nepiederoša deputāte).
Labdien, kolēģi! Par šo tēmu vairākkārtīgi esmu kāpusi tribīnē, tāpēc tikai īsi atgādināšu, ka es esmu pret šādu sistēmu, kādu to sākotnēji piedāvāja Zemkopības ministrija un arī Finanšu ministrija.
Mēs šeit strīdamies par šīm dienām - 65 vai 90. Arī es iepriekš atbalstīju 90 dienas, bet patiesībā es uzskatu, ka dienām vispār nevajadzētu šeit būt, jo, kā liecina arī Labklājības ministrijas sniegtie dati, tad tieši šajos darbos ir nodarbināti tie, kas strādā ļoti neregulāri, un ir iespējams, ka, arī gadu ļaujot viņiem strādāt, viņi tik un tā nenonāks līdz tām pašām 65 dienām vai 90 dienām. Savukārt tiem, kas ir pastāvīgi nodarbināti, tiem vienmēr mums ir pieejams cits - vēl lētāks - nodokļu režīms, caur kuru mēs maksājam darba algas, - un tas ir mikrouzņēmumu nodokļa režīms. Tā ka drauds, ka šos visus cilvēkus pārformēs un tieši šī režīma dēļ noņems nost no oficiālajām algām... normālā nodokļa režīmā maksātajām... arī nav pamatots.
Kāds vēl būtu labums no tā, ka šīs dienas vispār atceltu? Pats svarīgākais ir tieši tas, ka šo dienu ierobežojuma dēļ mēs esam spiesti radīt vēl vienu datubāzi un uzskaites sistēmu Lauku atbalsta dienestā. Un tieši tas, manuprāt, radīs šo neadekvāto administratīvo un dārgo papildu slogu gan administrētājiem, gan pašiem darba devējiem, dēļ kā šī sistēma neattaisnosies.
Jo kāds tad būs šis process? Nāk darbā šis cilvēks, un tev no rīta ir jāiet Lauku atbalsta dienestā caur internetu un jāpārbauda, vai šis cilvēks nav sasniedzis summas limitu, vai šis cilvēks nav pārsniedzis 65 dienas, jo tikai tad tu drīksti viņu nodarbināt šajā režīmā. Un vakarā tev atkal ir jāiet, jāmeklē šis internets, jāreģistrē un tā tālāk.
Mēs, protams, esam runājuši ar lielajām saimniecībām, kuras - es piekrītu! - ir sevi modernizējušas jau tādā mērā, ka internets tām ir pieejams. Tām ir pastāvīgi grāmatveži, kas to dara, vai agronomi, kas ir apguvuši IT tehnoloģijas un datubāzes visādu sistēmu pielietošanu.
Bet šeit ir 7 tūkstoši saimniecību, un, kā jau Bišofas kundze teica, tad 70 vai 80 procenti ir tādas, kuras ir ļoti mazas un kuru apkalpošanai pietiek ar pāris cilvēkiem. Un es šaubos, ka visas šīs saimniecības ir tik advancētas, lai varētu divas reizes dienā - rītā un vakarā - skriet un meklēt internetu, iet iekšā datubāzēs, reģistrēt un tā tālāk.
Līdz ar to jājautā: vai mums ir vajadzīgs atbalsta režīms šādiem zemu atalgotos lauksaimniecības darbos iesaistītiem cilvēkiem? Jā! Bet vai Latvija var atļauties tik dārgu un administratīvi sarežģītu sistēmu, kādā veidā mēs šo atlaidi piešķiram? Es teikšu - nē! Un jau šobrīd šī iecere, ka mēs no 1 procenta legālo, uzrādīto darbinieku šajā nozarē... Ar šo sistēmu, kuras ieviešana vien maksās vismaz 100 tūkstošus abās iestādēs - gan Valsts ieņēmumu dienestā, gan Lauku atbalsta dienestā -, mēs legalizēsim 10-14 procentus.
Es domāju, ka tie mērķi un uzstādījumi ir diezgan kritiski jāvērtē, vai tas ir to līdzekļu vērts.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātei Lolitai Čigānei.
L.Čigāne (VIENOTĪBA).
Cienījamie kolēģi! Tiešām visu cieņu Siliņas kundzei! Un visu cieņu Bišofas kundzei! Jūs esat patiešām šajā jautājumā iedziļinājušās līdz katrai, pēdējai, vismazākajai detaļai, veikušas izmeklēšanas, uzskaites un tamlīdzīgi. Iespējams, ka, darot šo ļoti rūpīgo, cītīgo tehnisko darbu, jūs nepamanījāt vienu aspektu. Ir pienācis pavasaris, ir sākusies jaunā lauksaimniecības sezona, un mūsu lauksaimnieki atkal riskē dzīvot tādā pašā situācijā kā katru gadu līdz šim, proti, viņiem ir vajadzīgi cilvēki sezonas darbiem tad, kad ir šo darbu sastrēgums - stādīšana, novākšana - un kad viņiem nebūs iespējas vienkāršā veidā kārtot attiecības ar šiem cilvēkiem. Ja mēs gribam sasniegt perfektumu, tad mums ir jāatceras, ka reizēm ir situācijas, kad perfektums ir labā ienaidnieks.
Risinājums, ko ilgā laika periodā ir atradusi Zemkopības ministrija, strādājot ar lauksaimniekiem, iesaistoties Saeimai, ir šobrīd pietiekami labs. Es gribu pateikt lielu paldies Barčas kundzei, kas ir pamanījusi, ka nāk pavasaris, ka sākas sezona un ka būtu ļoti svarīgi paredzēt šādu regulējumu, lai šie sezonas laukstrādnieki varētu strādāt. Un, protams, paldies arī Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, kas ir atbalstījusi šo likumprojektu.
Cienījamie kolēģi! Šobrīd ir runa par to, vai mēs ļausim cilvēkiem sezonas darbos strādāt 65 vai 90 dienas.
65 dienas ir pietiekams laiks (No zāles dep. G.Igaunis: „Nav pietiekams!”), lai veiktu tos darbus, kuri patiešām ir sezonāli, akūti nepieciešami un kuru veikšanai lauksaimnieki pieņem darbā papildu cilvēkus.
Otrs jautājums ir - vai mēs reģistrēsim no rīta un vakarā vai tikai vakarā.
Cienījamie kolēģi! Abi šie risinājumi, kas šobrīd tiek piedāvāti, - 65 dienas un reģistrācija no rīta un vakarā - aizsargā tieši darba ņēmēju, lai darba ņēmējam būtu pārliecība, ka viņš ir piereģistrēts un ka regulāras darba attiecības, kurās darba devējs ir spiests maksāt pilnus nodokļus, netiek pārformētas uz sezonas darbiem.
Cienījamie kolēģi! Es lūdzu pamanīt - pavasaris tuvojas! Šis jautājums ir daudz diskutēts ar lauksaimniekiem, viņi ārkārtīgi gaida no Saeimas šo risinājumu.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātam Edvardam Smiltēnam.
E.Smiltēns (VIENOTĪBA).
Dažas būtiskas lietas.
Pirmā. Ar šo likumu mēs samazināsim nelegālo nodarbinātību. Šobrīd tikai 32 uzņēmēji nodarbina 232 sezonas darbiniekus. Šodien! Taču, pēc Zemkopības ministrijas aprēķiniem, lai paveiktu šādus darbus, būtu nepieciešami 38 000 darbinieku, ņemot vērā to, kādas saimniecības ir Latvijā. Līdz ar to valsts budžetā mēs neieņemam 2,49 miljardus eiro.
Nākamā. Tiks dota iespēja arī bērniem, maznodrošinātajiem, pensijas vecumu sasniegušiem cilvēkiem un citiem arī vasarā šajos sezonas darbos papildus nopelnīt, turklāt legāli.
Nākamā. Tiks mazināta nevienlīdzīgā konkurence, jo, ticiet man, poļi ir daudz konkurētspējīgāki šobrīd, ņemot vērā to, ka, lai legāli nodarbinātu sezonas strādniekus, mums nepieciešams iziet virkni birokrātisku procedūru, kas to visu sarežģī un rada šo birokrātisko slogu.
Atbilstoši normatīvajiem aktiem šobrīd ir paredzēts, ka minētās personas dienā, kad ieradušās darbā, pirmām kārtām jāreģistrē Valsts ieņēmumu dienestā, iesniedzot ziņas par darba ņēmējiem; ir jāsagatavo un jānoslēdz darba līgumi, jāpievieno visi nepieciešamie dokumenti - pases kopijas un tā tālāk.
Šajā likumprojekta redakcijā paredzēts, ka informācija par darbiniekiem jāiesniedz elektroniski, deklarējot tos LAD sistēmā, nevis slēdzot atsevišķus darba līgumus.
Šis likumprojekts, kolēģi, ir tapis trīs gadus, un tas ir izstrādāts kopā ar lauksaimniekiem, viņi par to cīnās jau trīs gadus. Šis scenārijs ir meklēts Finanšu ministrijā un Labklājības ministrijā, un ir panākts kompromiss. Un tad, kad tas nonāk Saeimā, tajā brīdī deputāti sāk sacensties par to, kurš ir lielāks lauksaimnieku draugs, un sākas vairāksolīšana. 65 vai... labāk, protams, izskatās 90. Šajā brīdī mēs aizmirstam par pašiem lauksaimniekiem, kuriem, kā Čigānes kundze pareizi norādīja, sākas sezona. Viņiem tas bija jau nepieciešams gan iepriekšējā gadā, gan vēl pirms tam, un, kamēr mēs te muļļājamies un cīnāmies par 90 vai 65, mans aicinājums ir - ieklausieties! - atbalstīt šo redakciju, jo tas ir kompromiss, kas panākts starp visām pusēm. Ļausim viņiem šogad uzsākt šo sistēmu jau no 1.jūnija, paskatīsimies, kā tas strādā, bet nākamgad atkal varam atgriezties pie tā, ja tur ir nepieciešami kaut kādi grozījumi. Palaidīsim, lai sistēma vispār sāk strādāt.
Un vēl viena lieta. Ja mēs šo tiešām ievilksim garumā, tad sanāks tā, ka tas viss 1.jūnijā nestāsies spēkā. Sistēma nestrādās! Šobrīd ir salikts precīzs grafiks, kad Valsts ieņēmumu dienests, Lauku atbalsta dienests un citas iesaistītās puses izstrādās gan sistēmas, gan visu pārējo nepieciešamo, lai palaistu sistēmu darbā. Ja tas nenotiks, tad - piedodiet, kolēģi! - tas būs uz jūsu pašu sirdsapziņas.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātam Imantam Parādniekam.
I.Parādnieks (VL-TB/LNNK).
Cienījamie kolēģi, es piekrītu visiem Bišofas kundzes izteiktajiem racionālajiem argumentiem. Un es aicinu pārējos kolēģus varbūt neizmantot demagoģiju par to, kas ko sagaida un kas kam piekrīt. Ir skaidrs viens - mēs šeit, Saeimā, nobalsojām par priekšlikumiem, kas nosaka šo periodu - 90 dienas -, un tam ir racionāls pamats. Nu, patīk tas vai nepatīk, bet arī lauksaimnieki to atbalsta.
Smiltēna kungs, jūs teicāt, ka lauksaimnieki ir ar mieru. Protams, viņi ir ar mieru, lai tiek pieņemts šāds likumprojekts, jo mums šobrīd tā izvēle ir nevis starp labāku variantu un sliktāku variantu, kā tas kādam varētu subjektīvi šķist, bet starp to, vai ir šāda norma vispār iekšā... šis atvieglotais režīms... vai nav. Jo šiem priekšlikumiem, kurus mēs otrajā lasījumā apstiprinājām, principiāli nepiekrīt Finanšu ministrija. Un tas ir godīgi jāatzīst. Viņi teica, ka tas ietekmēs budžetu par tādu un tādu summu. Tur ir diezgan lielas summas, un, pēc Finanšu ministrijas ieskata, tā būs tātad šī budžetā neieņemtā nauda, jo daļa no tiem darba ņēmējiem, kuri šobrīd strādā un maksā nodokļus standartrežīmā, pāries uz šo atviegloto režīmu.
Manuprāt, tas nav pamatoti. Un es zinu, ka arī daudziem citiem kolēģiem šķiet, ka šī pozīcija nav korekta no Finanšu ministrijas puses. Bet es gribu atgādināt Bišofas kundzei un arī pārējiem kolēģiem, ka Satversmes 66.pants mums nosaka: „Ja Saeima pieņem lēmumu, kurš saistīts ar budžetā neparedzētiem izdevumiem, tad lēmumā jāparedz arī līdzekļi, ar kuriem segt šos izdevumus.” Tad mums ir divi varianti. Ja vairākums atbalstītu likumprojektu, kuru mēs jau pieņēmām otrajā lasījumā, tad mēs esam gatavi pieņemt to arī trešajā lasījumā, tikai mums ir jānorāda, no kādiem līdzekļiem mēs šo naudu paņemsim. Ja Finanšu ministrija mums to nepiedāvā, tad mums ir jāvienojas, kā mēs to varam izdarīt. Ja mēs to nevaram izdarīt, tad tiešām mums ir jāpieņem vismaz tāds likumprojekts, kāds šobrīd tiek piedāvāts. Un tas tiek piedāvāts nevis tāpēc, ka es kā deputāts to vēlos vai kāds cits kolēģis to vēlas, bet tāpēc, lai iedarbinātu šo sistēmu. Jā, es uzskatu, ka tā birokrātiski ir nepareiza un sarežģīta. Jā, es uzskatu, ka 65 dienas ir nepietiekami, tāpēc ka tās nenosegs visu šo laika periodu, kurā šie sezonas laukstrādnieki varētu strādāt.
Tomēr vēlreiz! Mums šodien ir izšķiršanās par to, vai šī sistēma strādās vai nestrādās. Un mans aicinājums kolēģiem ir pieņemt to tādu, kādu arī Finanšu ministrija - patīk tas mums vai nepatīk - ir gatava akceptēt. To, kur pozīcijas gan Zemkopības ministrijai, gan arī nozarē strādājošajiem sakrīt kaut minimālo vēlmju un prasību ziņā. Un tad jau laiks pierādīs, cik šī sistēma ir bijusi laba un kā tā ir vēl uzlabojama. Bet sliktāk būs, ja mēs šo likumprojektu, ko sākotnēji bija paredzēts pieņemt 1.aprīlī (tagad par šo termiņu ir noteikts 1.jūnijs), atliksim vēl uz gadu. Un es pilnīgi piekrītu Bišofas kundzei, ka tāda procedūra, kāda tā ir notikusi šī likuma sakarā... šo normu pieņemšanas sakarā, ir nepieņemama pēc būtības, bet šobrīd mums ir jāizšķiras par to - būt vai nebūt.
Es aicinu kolēģus atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā un arī otrajā.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.
Es saprotu, ka Parādnieka kungs lūdz atbalstīt arī otrajā lasījumā tūlīt.
I.Parādnieks. Jā. Komisijas vārdā...
Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret - 1, atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.
I.Parādnieks. Paldies.
Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par nekustamā īpašuma nodokli””, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Romualds Ražuks.
R.Ražuks (RP).
Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija izskatīja un otrajam, galīgajam, lasījumam sagatavoja likumprojektu „Grozījumi likumā „Par nekustamā īpašuma nodokli””. Tas ir steidzams likumprojekts.
1. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
R.Ražuks. 2. - vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Cilinska kunga priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts komisijas priekšlikumos - 1. un 3.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
R.Ražuks. 3. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
R.Ražuks. 4. - deputāta Viktora Valaiņa priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 5. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.
Vārds deputātam Viktoram Valainim.
V.Valainis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Labdien, kolēģi! Es pavisam īsi pastāstīšu par šo priekšlikumu.
Priekšlikums paredz novērst tādu radušos nepilnību nekustamā īpašuma nodokļa likumā, kura bija saistīta ar to, ka pašvaldībām vairs nebija tiesību šogad piemērot atlaides maznodrošinātajiem. Tāpat arī tika apgrūtinātas iespējas piedzīt šo naudu par nekustamā īpašuma nodokli. Likums paredzēja to, ka šis nodoklis jāadministrē ar namu pārvaldnieka starpniecību. Un, ja namu pārvaldē izraksta rēķinu, tātad nekādas atlaides nevar piemērot.
Šis priekšlikums, kas ir daļēji atbalstīts, ir kā tāds kosmētiskais remonts. Un tagad būtu aicinājums Mājokļa jautājumu apakškomisijai šo likumprojektu iekļaut darba kārtībā un sakārtot šo pantu, lai tas būtu tiešām normāli piemērojams reālajā dzīvē.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Vai jūs lūdzat balsojumu par 4.priekšlikumu? Tātad deputāti piekrīt.
R.Ražuks. Finanšu un nodokļu komisija ir pateikusies deputātam Viktoram Valainim un atbalstījusi 5. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikumu.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
R.Ražuks. 6. - finanšu ministra Vilka priekšlikums. Atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
R.Ražuks. 7. - vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Eināra Cilinska priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 8. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
R.Ražuks. 8. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
R.Ražuks. Visi otrajam lasījumam iesniegtie priekšlikumi izskatīti. Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par nekustamā īpašuma nodokli”” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.
Es vēlos jūs informēt, ka ir saņemts piecu deputātu - Kalniņas-Lukaševicas, Smiltēna un citu - iesniegums ar lūgumu izsludināt pārtraukumu pēc darba kārtības 5.jautājuma uz 30 minūtēm. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Tātad lūdzu... Ir? Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par to, lai izsludinātu pārtraukumu uz 30 minūtēm! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 43, pret - 27, atturas - 4. Tātad pārtraukums tiks izsludināts.
Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu!
Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumam deputātam Jānim Ozoliņam.
J.Ozoliņš (RP).
Augsti godātie kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēde notiks komisijas telpās pēc trim minūtēm.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Vucānam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.
J.Vucāns (11.Saeimas sekretāra biedrs).
Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies: Gaidis Bērziņš... nav, Lolita Čigāne... nav, Sergejs Dolgopolovs... ir, Valdis Dombrovskis... nav, Inese Lībiņa-Egnere... nav, Igors Meļņikovs... nav, Igors Pimenovs... nav, Sergejs Potapkins... nav, Jānis Reirs... nav, Elīna Siliņa... ir, Jānis Upenieks... Upenieka nav.
Sēdes vadītāja. Pārtraukums līdz pulksten 16.50.
(Pārtraukums.)
Sēdi vada Latvijas Republikas 11.Saeimas priekšsēdētāja
Solvita Āboltiņa.
Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Turpinām Saeimas 6.marta sēdi. Tātad turpinām skatīt sadaļu „Likumprojektu izskatīšana”.
Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Par Padomē sanākušo Eiropas Savienības dalībvalstu valdību pārstāvju Iekšējo nolīgumu par Eiropas Savienības palīdzības finansēšanu atbilstīgi daudzgadu finanšu shēmai laika posmam no 2014.gada līdz 2020.gadam saskaņā ar ĀKK un ES partnerattiecību nolīgumu un par finansiālas palīdzības piešķiršanu aizjūras zemēm un teritorijām, kurām piemēro Līguma par Eiropas Savienības darbību ceturto daļu”, otrais lasījums.
Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Ojārs Ēriks Kalniņš.
O.Ē.Kalniņš (VIENOTĪBA).
Labdien vēlreiz! Strādājam ar dokumentu Nr.3578. Izskatīsim šo likumprojektu otrajā lasījumā. Nevienu priekšlikumu nesaņēmām.
Līdz ar to aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.
Vārds deputātam Jānim Ādamsonam. (Dep. A.Klementjevs no zāles: „Nu, Jāni, pasaki kaut ko!”) Nē, Jānis Ādamsons nevēlas debatēt. Tātad debašu nav.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Par Padomē sanākušo Eiropas Savienības dalībvalstu valdību pārstāvju Iekšējo nolīgumu par Eiropas Savienības palīdzības finansēšanu atbilstīgi daudzgadu finanšu shēmai laika posmam no 2014.gada līdz 2020.gadam saskaņā ar ĀKK un ES partnerattiecību nolīgumu un par finansiālas palīdzības piešķiršanu aizjūras zemēm un teritorijām, kurām piemēro Līguma par Eiropas Savienības darbību ceturto daļu” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 68, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā”, trešais lasījums.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Kārlis Krēsliņš.
K.Krēsliņš (VL-TB/LNNK).
Trešajam lasījumam bija saņemts viens priekšlikums - iekšlietu ministra priekšlikums. Komisijā atbalstīts. Lūdzu atbalstīt.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 72, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par policiju””, trešais lasījums.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Ainars Latkovskis.
A.Latkovskis (VIENOTĪBA).
Ir lietas, kas mūs šķeļ, un ir lietas, kas mūs vieno. Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par policiju”” ir viena no tām.
1. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Latkovskis. 2. - iekšlietu ministra Kozlovska priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Latkovskis. 3. - iekšlietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Latkovskis. 4. - iekšlietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Latkovskis. 5. - iekšlietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Latkovskis. 6. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 8. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
A.Latkovskis. 7. - iekšlietu ministra priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 8. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
A.Latkovskis. 8. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Latkovskis. 9. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 10. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
A.Latkovskis. 10. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Latkovskis. 11. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Latkovskis. 12. - iekšlietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Latkovskis. 13. - iekšlietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Latkovskis. 14. - iekšlietu ministra priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 15.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
A.Latkovskis. 15. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Latkovskis. 16. - iekšlietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Latkovskis. 17. - iekšlietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Latkovskis. 18. - iekšlietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Latkovskis. 19. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Latkovskis. 20. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 22. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
A.Latkovskis. 21. - iekšlietu ministra priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 22. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
A.Latkovskis. Un 22. - Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Latkovskis. Visbeidzot 23. - iekšlietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Latkovskis. Aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par policiju”” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Arodbiedrību likums”, trešais lasījums.
Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāte Ilze Viņķele.
I.Viņķele (VIENOTĪBA).
Labdien, kolēģi! Jeb - labvakar vēlreiz!
Tātad strādājam ar likumprojektu „Arodbiedrību likums”, trešais lasījums.
Kopumā saņemti 11 priekšlikumi.
1. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums, kas precizē formulējumu. Arodbiedrībām līdz šim ir bijušas tiesības reģistrēt struktūrvienības. Saeimas Juridiskais birojs ierosina vārdu „struktūrvienība” aizstāt ar formulējumu „patstāvīga vienība”. Komisija ir atbalstījusi.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I.Viņķele. 2. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums, kas precizē arodbiedrību patstāvīgo vienību izveidošanu. Komisija ir atbalstījusi.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I.Viņķele. 3.priekšlikums. Tā kā no likuma tiek svītrots jēdziens „arodbiedrības struktūrvienība”, Saeimas Juridiskais birojs ierosina izslēgt 10.panta ceturto daļu, kur ir runāts par struktūrvienību ierakstīšanu reģistrā jeb reģistrēšanu. Komisija ir atbalstījusi.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I.Viņķele. 4.priekšlikums. Saeimas Juridiskais birojs ierosina izveidot likumā jaunu pantu, kas aprakstītu un regulētu arodbiedrību patstāvīgo vienību izveidi, reģistrāciju un pārējos juridiskos un citus aspektus. Komisija ir atbalstījusi.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I.Viņķele. 5. - tieslietu ministres Baibas Brokas priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I.Viņķele. 6. - tieslietu ministres Baibas Brokas priekšlikums izteikt likuma pārejas noteikumu punktu tādā redakcijā, kas noteic termiņu, kādā arodbiedrībām pēc likuma spēkā stāšanās dienas ir jāsniedz ziņas Uzņēmumu reģistram. Komisija ir atbalstījusi.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I.Viņķele. 7. - tieslietu ministres Baibas Brokas priekšlikums. Komisija daļēji atbalstījusi, iekļāvusi 9.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
I.Viņķele. 8. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir daļēji atbalstīts un iekļauts komisijas izveidotajā 9.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
I.Viņķele. 9. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums, kas reglamentē to, kā tiks reģistrēta šāda arodbiedrības patstāvīgā vienība un līdz kuram laikam tā tiks reģistrēta. Un komisija, protams, to ir atbalstījusi.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I.Viņķele. 10. - Saeimas Juridiskā biroja noteikums, kas pasaka, līdz kuram laikam jau esošās patstāvīgās vienības un struktūrvienības ir jāreģistrē Uzņēmumu reģistrā. Un komisija to ir atbalstījusi.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I.Viņķele. Un pēdējais. 11. - tieslietu ministres Baibas Brokas priekšlikums par likuma spēkā stāšanās datumu, kas būtu šī gada 1.novembris. Komisija ir atbalstījusi.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I.Viņķele. Lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Arodbiedrību likums” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.
Ir pulksten 17.00, bet ir saņemts piecu deputātu - Smiltēna, Kalniņas-Lukaševicas, Kalniņa, Ašeradena un Zaķa iesniegums ar lūgumu turpināt 6.marta sēdi bez pārtraukuma līdz pulksten 18.00. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātam Urbanovičam ir iebildumi.
Lūdzu zvanu! (No zāles dep. J.Urbanovičs: „Līdz 19.00!” Sēdes vadītāja smejas.) Iesniedziet rakstiski priekšlikumu! Balsosim par to, lai turpinātu 6.marta sēdi bez pārtraukuma līdz pulksten 18.00!
Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 22, atturas - nav. Tātad sēde tiks turpināta līdz pulksten 18.00... Urbanoviča kungs, tas nav par sarunāšanos ar zāli, tas ir par to, ka sēdes vadītājam nedrīkst aizrādīt. Paldies. (No zāles dep. A.Elksniņš: „Tā ir politiska diskriminācija!”) Tā ir noteikts Kārtības rullī.
Tātad ir pulksten 17.00, un, kā jūs redzat, ir ieradušies arī ministri, jo bija paredzēta atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem, bet, tā kā par to, vai šāda sēde ir izsludināma, lemj Prezidijs un mums šobrīd vēl ir sēde, tad jautājumu un atbilžu sēde, uz kuru ir ieradušies divi ministri, tiek pārcelta uz nākamo nedēļu.
Ir bijis jautājums labklājības ministram Uldim Augulim „Par elektrības cenu kāpuma kompensēšanu mazturīgajiem Latvijas iedzīvotājiem”. Atbilde iesniedzējus apmierina. Jautājums uzskatāms par atbildētu.
Tāpat par atbildētu ir uzskatāms jautājums finanšu ministram Andrim Vilkam „Par iztrūkumu pedagogu algu mērķdotācijā”.
Bet pārējie jautājumi - gan Laimdotai Straujumai, gan Ingrīdai Circenei, gan Uldim Augulim - „Par elektrības cenu kāpuma kompensēšanu mazturīgajiem Latvijas iedzīvotājiem”, gan jautājums Inai Druvietei „Par finansējumu zinātnei, tehnoloģiju attīstībai un inovācijām” ministru darba grafika dēļ ir jāpārceļ. Tātad es saku paldies ministriem, kuri ieradās, bet jautājumu un atbilžu sēde tiek pārcelta uz nākamo nedēļu.
Taču mums vēl ir saņemts iesniegums no Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas ar lūgumu izskatīt 6.marta sēdē darba kārtībā izskatīšanai pirmajā lasījumā iekļauto likumprojektu „Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā”.
„Pret” izmaiņām darba kārtībā pieteicies runāt deputāts Ivars Zariņš.
I.Zariņš (SC).
Es vēlos runāt saistībā ar procedūru. Lai mēs varētu skatīt likumprojektu „Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā” pirmajā lasījumā... Tas ir likumprojekts, kuram būs ietekme uz valsts budžetu, tāpēc saskaņā ar Saeimas kārtības rulli, lai to varētu skatīt pirmajā lasījumā, ir jābūt pievienotam Finanšu ministrijas atzinumam, ar kuru deputātiem būtu bijis jāiepazīstas. Mūsu frakcijai šādas iespējas nav bijis. Kā jūs to varat uzskatāmi redzēt no šī ziņojuma, ko ir rakstījusi Finanšu ministrija, tas adresēts visām frakcijām, bet izņēmums ir mūsu frakcija.
Tā ka mēs uzskatām, ka šādu priekšlikumu nevar atbalstīt, jo tas būs pretrunā ar Saeimas kārtības rulli.
Sēdes vadītāja. Pēc manā rīcībā esošās informācijas - mani informēja Juridiskais birojs -, šāds atzinums esot ar ierobežotu pieejamību. Man ir jautājums Juridiskajam birojam: vai saskaņā ar Saeimas Kārtības rulli mēs varam skatīt šobrīd šo likumprojektu, lemt par tā iekļaušanu šīsdienas sēdes darba kārtībā? (Sēdes vadītāja runā ar Juridiskā biroja vadītāju. No zāles dep. A.Loskutovs: „Zvans draugam!” Starpsaucieni: „Uzgriežam Kusiņam!”)
Jā, tātad saskaņā ar Saeimas Kārtības rulli, ja deputāti nav iepazinušies ar Finanšu ministrijas atzinumu, šo likumprojektu pirmajā lasījumā izskatīt nevar. Tātad mēs nevaram lemt par to, lai grozītu šīsdienas sēdes darba kārtību un tajā iekļautu šo likumprojektu izskatīšanai pirmajā lasījumā.
Tātad turpinām izskatīt darba kārtību līdz pulksten 18.00. (No zāles dep. J.Urbanovičs: „Līdz septiņiem!”) Urbanoviča kungs, iesniedziet priekšlikumu par pulksten 19.00!
Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā”, trešais lasījums.
Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā - deputāts Oļegs Hļebņikovs.
O.Hļebņikovs (SC).
Cienījamā priekšsēdētāja! Kolēģi! Mēs skatām likumprojektu „Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā” trešajā lasījumā.
Ir iesniegti 14 priekšlikumi.
1. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
O.Hļebņikovs. 2. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
O.Hļebņikovs. 3. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
O.Hļebņikovs. 4. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
O.Hļebņikovs. 5. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
O.Hļebņikovs. 6. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
O.Hļebņikovs. 7. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
O.Hļebņikovs. 8. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
O.Hļebņikovs. Pirms 9.priekšlikuma izskatīšanas (priekšlikums ir par likuma 72.panta redakciju) gribu jums nolasīt darba grupas skaidrojumu.
Bērnu tiesību aizsardzības likumā ietvertais tiesiskais regulējums nosaka pamata prasības, kas jāievēro ikvienai personai, kura pilda pienākumus iestādē vai pasākumā, kurš domāts bērniem vai kurā bērni piedalās. Likums pieļauj, ka citos normatīvajos aktos attiecībā uz konkrētu personu kategoriju var tikt izvirzītas papildu prasības, ņemot vērā konkrētās personas pildāmo pienākumu specifiku un potenciālo ietekmi uz bērnu. Tā, piemēram, attiecībā uz pedagogiem papildu priekšnosacījumi strādāšanai par pedagogu noteikti Izglītības likumā. Tas nozīmē, ka attiecībā uz pedagogiem, lai noteiktu, vai persona var pedagoga pienākumus pildīt skolā, jāpiemēro Bērnu tiesību aizsardzības likums kopsakarībā ar Izglītības likumu, jo, lai gan Izglītības likumā ir ietverts speciāls regulējums attiecībā uz pedagogiem, tomēr jāņem vērā, ka tas attiecas uz jebkuru pedagogu - gan tādu, kurš augstskolā strādā ar pilngadīgām personām, gan tādu, kurš strādā izglītības iestādē, kur mācās bērni.
Ievērojot minēto, Bērnu tiesību aizsardzības likumā ir paredzēti stingrāki ierobežojumi, kas jāievēro, lai persona varētu strādāt par pedagogu tieši izglītības iestādē, kurā mācās bērni. Tā, piemēram, par pedagogu bērniem nekādā gadījumā nevar būt persona, kas izdarījusi dzimumnoziegumu vai vardarbīgu noziedzīgu nodarījumu, neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas.
Speciālu kārtību, kādā veicama pedagogu izvērtēšana gadījumos, kad Bērnu tiesību aizsardzības likums un Izglītības likums neparedz personai tiesības strādāt par pedagogu izglītības iestādē, kurā mācās bērni, nosaka Izglītības likums un uz tā pamata izdotie Ministru kabineta noteikumi.
9. - atbildīgās komisijas priekšlikums par 72.pantu. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
O.Hļebņikovs. 10. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
O.Hļebņikovs. 11. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
O.Hļebņikovs. 12. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 13. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
O.Hļebņikovs. 13. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
O.Hļebņikovs. Un 14. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.
Vārds deputātei Dainai Kazākai. Kazākas kundze, 14.priekšlikums paredz izslēgt norādi par likuma spēkā stāšanos. Jūs vēlaties par to debatēt? Jā, lūdzu!
D.Kazāka (RP).
Cienījamie kolēģi! Šis priekšlikums bija ieteikums no juristu puses -saskaņot juridisko procedūru par to termiņu, kurā šis likums stājas spēkā. Bet gribu vērst jūsu uzmanību uz to, ka šis likums mums principā ir saistīts ar Eiropas Parlamenta direktīvas pieņemšanu (No zāles dep. I.Čepāne: „Direktīvas nepieņem!”) un šis... (No zāles dep. I.Parādnieks: „Tas nav par priekšlikumu!”)
Sēdes vadītāja. Kazākas kundze, jums ir tiesības debatēt tikai par priekšlikumu. Trešajā lasījumā debatē par konkrētu priekšlikumu. Priekšlikums ir par likuma spēkā stāšanos.
D.Kazāka. Jā, par likuma spēkā stāšanos! Mēs konkrēti neprecizējam, kurā laikā tas stājas spēkā. Tātad tas stājas spēkā pēc likuma izsludināšanas. Tas, ko es gribēju minēt un uz ko gribēju vērst uzmanību, ir tas, ka mēs pieņemam direktīvu, bet tai neseko līdzi nauda personāla apmācībai bērnu aizsardzības jautājumos. Un es lūdzu šādus precedentus Saeimā un valdībā izslēgt, jo papildu finansējums netika virzīts uz 2014.gada budžetu. Finansējums sekos tikai no 2015.gada.
Tāpēc es lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu, bet nākotnē novērst šādas iespējas, ka mēs pieņemam direktīvas bez naudas novirzīšanas to īstenošanai.
Sēdes vadītāja. Paldies. Debates slēdzu. Un es tiešām aicinu izlasīt Saeimas kārtības rulli arī tos deputātus, kuri strādā jau trešo gadu šajā parlamentā.
O.Hļebņikovs. Komisijas priekšlikums - atbalstīt šo likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Negodīgas komercprakses aizlieguma likumā”, trešais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Jānis Ozoliņš.
J.Ozoliņš (RP).
Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Strādājam ar grozījumiem Negodīgas komercprakses aizlieguma likumā. Likumprojekts ir sagatavots trešajam lasījumam. Ir saņemti astoņi priekšlikumi.
1. - Juridiskā biroja precizējums attiecībā uz vārdu locījumu latviešu valodā. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J.Ozoliņš. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J.Ozoliņš. 3. - ekonomikas ministra Vjačeslava Dombrovska priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J.Ozoliņš. 4. - deputāta Zariņa kunga priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.
Vārds deputātam Ivaram Zariņam.
I.Zariņš (SC).
Es saprotu, ka visi ir noguruši un ka neviens vairs negrib klausīties, tomēr nāksies... Diemžēl!
Runa ir par 9.pantu - par maldinošām darbībām. Un tas skan sekojoši: „Komercpraksi uzskata par maldinošu, ja, ņemot vērā visus apstākļus, patērētājs tās ietekmē pieņem vai var pieņemt tādu lēmumu par līguma slēgšanu, kādu viņš citādi nebūtu pieņēmis.” Un tālāk seko uzskaitījums.
Mans priekšlikums ir šeit atrunāt vienu konkrētu gadījumu. Konkrēti manā redakcijā tas skan sekojoši - papildināt, ka šāds gadījums komercpraksē var būt arī maldinošs, ja komercprakses īstenotājs preces nosaukumā vai tās reklāmā lieto vietvārdus, kas lietotājam var radīt maldinošu viedokli par produkta izcelsmi, sastāvu vai īpašībām.
Kādēļ tas tik svarīgi, kolēģi? Pēdējā laikā parādās aizvien vairāk negodīgas komercprakses gadījumu: ne visai godprātīgi uzņēmēji izmanto savas produkcijas reklāmā vai nosaukumā tādu nosaukumu, kas maldina lietotāju. Lietotājs, domādams, ka viņš pērk vietējo preci, jo tās nosaukumā lietots, teiksim, kāds vietvārds, piemēram, „Sigulda”... viņš, būdams sava novada patriots un vēlēdamies atbalstīt vietējo ražotāju, labāk izvēlas pirkt, teiksim, šo produktu, kaut gan patiesībā, izrādās, nosaukumam nav nekāda sakara ar šo vietu. Tas vienkārši ir veikls mārketinga triks, un produktam sakara ar šo vietu nav nekāda! Kāds cits varbūt izvēlas pirkt šo produktu tāpēc, ka viņš vēlas maksāt vairāk par to produktu, kas ir veselīgāks, jo viņš uzskata, ka labāk lietot vietējos produktus, un arī viņš tādā veidā tiek maldināts.
Savukārt tas uzņēmējs, kas tiešām reāli ir vietējais ražotājs, kas ražo šos produktus, nespēj konkurēt ar tādu blēdi, jo viņam ražošanas pašizmaksa būs augstāka nekā tam uzņēmējam, kurš ar nosaukumu „Rojas gardums” pārdod, teiksim, Taizemē audzētas tilapijas. Nožāvē tās un saka: „Tas ir „Rojas gardums”!” Bet mūsu zvejnieks, ja viņš iebrauks Baltijas jūrā, viņš par tādu cenu nespēs sazvejot zivis un nokūpināt. Un beigās zaudētāji ir visi - gan patērētājs, gan vietējais ražotājs, gan galu galā arī valsts budžets, jo tā vietā, lai attīstītu mūsu ražošanu, mēs vienkārši veicinām citu valstu biznesu.
Tāpēc mans priekšlikums ir novērst šādus gadījumus, un es piedāvāju šādu priekšlikumu - papildināt ar šādu maldinošas komercprakses gadījumu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā kas piebilstams?
J.Ozoliņš. Komisija izskatīja deputāta Zariņa priekšlikumu. Pēc konsultācijām ar Patērētāju tiesību aizsardzības centru arī analogi rīkojāmies - tā, kā mēs jau iepriekš esam darījuši. Šis vietvārda tiešais... tādā formulējumā, kāds tas ir šeit, tas nav nepieciešams. Mēs neatbalstījām. Lūgums neatbalstīt.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. - deputāta Ivara Zariņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 28, pret - 49, atturas - 3. Priekšlikums nav atbalstīts.
J.Ozoliņš. 5. - ekonomikas ministra Vjačeslava Dombrovska priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J.Ozoliņš. 6. - ekonomikas ministra Vjačeslava Dombrovska priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J.Ozoliņš. 7. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J.Ozoliņš. 8. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J.Ozoliņš. Kolēģi, visus priekšlikumus esam izskatījuši. Lūgums atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Negodīgas komercprakses aizlieguma likumā” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.
Paldies.
J.Ozoliņš. Paldies.
Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Krājaizdevu sabiedrību likumā”, pirmais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Romualds Ražuks.
R.Ražuks (RP).
Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir izskatījusi un sagatavojusi pirmajam lasījumam likumprojektu „Grozījumi Krājaizdevu sabiedrību likumā”.
Likumprojektu ir sagatavojusi Latvijas Finanšu un kapitāla tirgus komisija, lai pilnveidotu krājaizdevu sabiedrību normatīvo regulējumu un novērstu pastāvošās tiesiskās nepilnības, kas konstatētas krājaizdevu sabiedrību licencēšanas un uzraudzības procesā.
No būtiskām likuma izmaiņām galvenā ir tā, ka saskaņā ar likuma 5.panta piekto daļu par krājaizdevu sabiedrības biedru var būt arī komercsabiedrība, lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība, dzīvokļu īpašnieku kooperatīvā vai dārzkopības kooperatīvā sabiedrība - tātad juridiskās personas. Tāpēc minimālais pamatkapitāls, kas līdz šim ir bijis 2 tūkstošu latu apmērā, nenodrošina drošu un stabilu krājaizdevu sabiedrības darbību. Un saskaņā ar šo likumprojektu tām krājaizdevu sabiedrībām, kuru biedri ir arī juridiskās personas, tas tiek noteikts 28 tūkstošu 500 eiro apmērā. Faktiski tas ir aprēķināts atbilstoši jau pastāvošajām normām funkcionējoša tirgus apstākļos un nerada nekādu būtisku ietekmi uz jau esošajām krājaizdevu sabiedrībām. Kā jau es teicu, tas attiecas tikai uz tām sabiedrībām, kurās piedalās juridiskās personas, tādā veidā procesu vēršot uz krājaizdevu sabiedrību stabilitātes stiprināšanu.
Vēl likumprojekts izskata krājaizdevu sabiedrību licencēšanas procesu, uzraudzības procesu, kā arī krājaizdevu sabiedrību likvidācijas kārtību.
Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu „Grozījumi Krājaizdevu sabiedrību likumā” pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Krājaizdevu sabiedrību likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
R.Ražuks. 2014.gada 20.marts.
Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 20.marts. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Par Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas Konvenciju par ārvalstu amatpersonu kukuļošanas apkarošanu starptautiskajos biznesa darījumos”, pirmais lasījums.
Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Ojārs Ēriks Kalniņš.
O.Ē.Kalniņš (VIENOTĪBA).
Strādājam ar dokumentu Nr.3431. Šis likumprojekts ir saistīts ar Latvijas kandidēšanu uz OECD. Mēs jau kopš pagājušā gada oktobra esam darba grupā, kas saistīta ar kukuļošanas apkarošanu. Tagad esam aicināti pievienoties OECD Konvencijai par ārvalstu amatpersonu kukuļošanas apkarošanu starptautiskajos biznesa darījumos.
Ārlietu komisija likumprojektu izskatīja, sagatavoja pirmajam lasījumam un aicina atzīt par steidzamu.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Tātad vispirms mums ir jābalso par steidzamību.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Par Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas Konvenciju par ārvalstu amatpersonu kukuļošanas apkarošanu starptautiskajos biznesa darījumos” atzīšanu par steidzamu!
Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.
O.Ē.Kalniņš. Tad aicinu atbalstīt to pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Par Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas Konvenciju par ārvalstu amatpersonu kukuļošanas apkarošanu starptautiskajos biznesa darījumos” atbalstīšanu pirmajā lasījumā!
Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un otrā lasījuma laiku.
O.Ē.Kalniņš. Aicinu atbalstīt tagad arī otrajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Par Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas Konvenciju par ārvalstu amatpersonu kukuļošanas apkarošanu starptautiskajos biznesa darījumos” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā!
Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav.
O.Ē.Kalniņš. Liels paldies.
Sēdes vadītāja. Likums pieņemts. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par aviāciju””, otrais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Klāvs Olšteins.
K.Olšteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja, godātie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu „Grozījumi likumā „Par aviāciju””. Otrajam lasījumam nav saņemts neviens priekšlikums.
Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par aviāciju”” atbalstīšanu otrajā lasījumā!
Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.
K.Olšteins. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - šā gada 11.marts.
Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 11.marts. Paldies.
K.Olšteins. Paldies.
Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par ietekmes uz vidi novērtējumu””, otrais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Ingmārs Līdaka.
I.Līdaka (ZZS).
Tātad, cienījamie kolēģi, jūsu uzmanībai likumprojekts „Grozījumi likumā „Par ietekmes uz vidi novērtējumu””, otrais lasījums. Šie grozījumi lielākoties skar ietekmes uz vidi sākotnējā izvērtējuma jautājumus.
Komisijā iesniegti seši priekšlikumi.
1. - vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Cilinska priekšlikums, kurš guvis komisijā atbalstu. Lūdzu atbalstīt.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I.Līdaka. 2. - vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Cilinska priekšlikums, kurš gan nav guvis atbalstu. Lūdzu neatbalstīt.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
I.Līdaka. 3. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Lūdzu to atbalstīt.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I.Līdaka. 4. - vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Cilinska priekšlikums. Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I.Līdaka. 5. - vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Cilinska priekšlikums, kurš komisijā guvis atbalstu.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I.Līdaka. Un visbeidzot 6. - ministra Cilinska priekšlikums. Arī tas komisijā guvis atbalstu.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I.Līdaka. Līdz ar to lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par ietekmes uz vidi novērtējumu”” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.
I.Līdaka. Priekšlikumus gaidīsim līdz 20.martam.
Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 20.marts. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījums Ceļu satiksmes likumā”, otrais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Artūrs Rubiks.
A.Rubiks (SC).
Labvakar, kolēģi! Strādājam ar dokumentu Nr.3583 - likumprojektu „Grozījums Ceļu satiksmes likumā”.
Ir saņemti septiņi priekšlikumi.
1. - redakcionāls atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Rubiks. 2. - zemkopības ministres Straujumas kundzes priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Rubiks. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Rubiks. 4. - deputāta Jāņa Tutina priekšlikums. Ir iekļauts 3.priekšlikumā un daļēji atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
A.Rubiks. 5. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Rubiks. 6. - zemkopības ministres Straujumas kundzes priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Rubiks. Un 7. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Rubiks. Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Ceļu satiksmes likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.
A.Rubiks. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - šī gada 20.marts.
Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 20.marts. Paldies.
A.Rubiks. Paldies.
Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Jūras kodeksā”, otrais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Klāvs Olšteins.
K.Olšteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu „Grozījumi Jūras kodeksā”.
Otrajam lasījumam saņemti divi priekšlikumi.
1. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Valaiņa priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
K.Olšteins. 2. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Valaiņa priekšlikums. Komisijā atbalstīts, redakcionāli precizējot.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
K.Olšteins. Lūgums atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Jūras kodeksā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.
K.Olšteins. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - šā gada 20.marts.
Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 20.marts. Paldies.
K.Olšteins. Paldies.
Sēdes vadītāja. Tas arī bija pēdējais mūsu šīsdienas sēdes darba kārtības jautājums.
Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Paldies. (No zāles dep. J.Urbanovičs: „Bija nobalsots līdz sešiem!”; dep. I.Zariņš: „Ja balsoja līdz sešiem, tad līdz sešiem!”)
Mēs neslēgsim zāli, ja kāds vēlas palikt līdz pulksten sešiem.
Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Vucānam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.
J.Vucāns (11.Saeimas sekretāra biedrs).
Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies: Gaidis Bērziņš... nav, Lolita Čigāne... nav, Valdis Dombrovskis... nav, Inese Lībiņa-Egnere... nav, Igors Meļņikovs... nav, Igors Pimenovs... nav, Sergejs Potapkins... nav, Jānis Reirs... nav, Jānis Upenieks... nav.
Sēdes vadītāja. Paldies. Līdz ar to Saeimas 6.marta sēdi pasludinu par slēgtu.
SATURA RĀDĪTĀJS
11. Saeimas ziemas sesijas 11. sēde
2014. gada 6. martā
Datums: 06.03.2014 09:04:16 bal001
Par - 70, pret - 19, atturas - 1. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta Grozījumi Krimināllikumā (749/Lp11), 2.lasījums, izslēgšanu no Saeimas sēdes darba kārtības
Datums: 06.03.2014 09:06:04 bal002
Par - 74, pret - 17, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta Grozījumi Krimināllikumā (615/Lp11), 3.lasījums, izslēgšanu no Saeimas sēdes darba kārtības
Datums: 06.03.2014 09:06:51 bal003
Par - 65, pret - 28, atturas - 0. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projekta Par Krievijas agresiju Ukrainā izskatīšanu pirms 1.darba kārtības punkta iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā
Datums: 06.03.2014 14:58:59 bal004
Par - 65, pret - 28, atturas - 0. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Par Krievijas agresiju Ukrainā
Datums: 06.03.2014 15:45:11 bal005
Par - 85, pret - 1, atturas - 1. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par Saeimas 2014.gada ziemas sesijas slēgšanu un Saeimas 2014.gada pavasara sesijas sākšanu (606/Lm11)
Datums: 06.03.2014 15:47:56 bal006
Par - 84, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (1088/Lp11), 1.lasījums
Datums: 06.03.2014 16:12:20 bal007
Par - 77, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (1088/Lp11), 1.lasījums
Datums: 06.03.2014 16:12:47 bal008
Par - 78, pret - 1, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (1088/Lp11), 2.lasījums, steidzams
Datums: 06.03.2014 16:16:35 bal009
Par - 84, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli” (1063/Lp11), 2.lasījums, steidzams
Datums: 06.03.2014 16:17:24 bal010
Par - 43, pret - 27, atturas - 4. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par sēdes pārtraukumu
Datums: 06.03.2014 16:55:16 bal011
Par - 68, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par Padomē sanākušo Eiropas Savienības dalībvalstu valdību pārstāvju Iekšējo nolīgumu par Eiropas Savienības palīdzības finansēšanu atbilstīgi daudzgadu finanšu shēmai laika posmam no 2014.gada līdz 2020.gadam saskaņā ar ĀKK ... (987/Lp11), 2.lasījums
Datums: 06.03.2014 16:56:15 bal012
Par - 72, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā (982/Lp11), 3.lasījums
Datums: 06.03.2014 16:58:42 bal013
Par - 84, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par policiju” (613/Lp11), 3.lasījums
Datums: 06.03.2014 17:02:44 bal014
Par - 83, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Arodbiedrību likums (692/Lp11), 3.lasījums
Datums: 06.03.2014 17:03:27 bal015
Par - 54, pret - 22, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par sēdes turpināšanu bez pārtraukuma
Datums: 06.03.2014 17:14:04 bal016
Par - 81, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā (743/Lp11), 3.lasījums
Datums: 06.03.2014 17:18:27 bal017
Par - 28, pret - 49, atturas - 3. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.4. Grozījumi Negodīgas komercprakses aizlieguma likumā (323/Lp11), 3.lasījums
Datums: 06.03.2014 17:19:25 bal018
Par - 82, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Negodīgas komercprakses aizlieguma likumā (323/Lp11), 3.lasījums
Datums: 06.03.2014 17:22:31 bal019
Par - 81, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Krājaizdevu sabiedrību likumā (1071/Lp11), 1.lasījums
Datums: 06.03.2014 17:23:52 bal020
Par - 84, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Par Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas Konvenciju par ārvalstu amatpersonu kukuļošanas apkarošanu starptautiskajos biznesa darījumos (1068/Lp11), 1.lasījums
Datums: 06.03.2014 17:24:16 bal021
Par - 84, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas Konvenciju par ārvalstu amatpersonu kukuļošanas apkarošanu starptautiskajos biznesa darījumos (1068/Lp11), 1.lasījums
Datums: 06.03.2014 17:24:47 bal022
Par - 84, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas Konvenciju par ārvalstu amatpersonu kukuļošanas apkarošanu starptautiskajos biznesa darījumos (1068/Lp11), 2.lasījums, steidzams
Datums: 06.03.2014 17:25:25 bal023
Par - 79, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par aviāciju” (1036/Lp11), 2.lasījums
Datums: 06.03.2014 17:27:19 bal024
Par - 86, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” (954/Lp11), 2.lasījums
Datums: 06.03.2014 17:28:48 bal025
Par - 86, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Grozījums Ceļu satiksmes likumā (975/Lp11), 2.lasījums
Datums: 06.03.2014 17:29:48 bal026
Par - 81, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Jūras kodeksā (994/Lp11), 2.lasījums
Frakciju viedokļi
2014.gada 6.martā
Vadītāja. Labdien, cienījamie radioklausītāji! Tiešraidē no Saeimas nama Sēžu zāles skan „Frakciju viedokļi”, un Saeimas deputāti pastāstīs jums par Saeimas šīsdienas sēdē skatītajiem jautājumiem.
Pirmajam vārds Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas deputātam Valērijam Agešinam. Lūdzu!
V.Agešins (SC).
Paldies.
Labvakar, cienījamie radioklausītāji! Šodien es vēlos paust „Saskaņas Centra” frakcijas viedokli par situāciju Ukrainā, jo šis jautājums tika skatīts Saeimas šīsdienas sēdē.
Mēs esam kategoriski pret jebkuru vardarbības pielietošanu Ukrainā no jebkuras puses. Mūsdienu Eiropā jebkādu problēmu risināšana ar spēka palīdzību vai karadarbību ir nepieņemama. Tāpat ir nepieņemama iejaukšanās suverēnās Ukrainas valsts iekšējās lietās no ikvienas puses. Mēs atbalstām Ukrainas teritoriālo vienotību. Mēs esam par visu Ukrainas teritorijā notikušo vardarbības gadījumu starptautisku izmeklēšanu.
Mēs atbalstām demokrātisku un stabilu Ukrainu. Spēkiem, kuri pašlaik vada valsti, pēc iespējas ātrāk jāorganizē Augstākās Radas un prezidenta vēlēšanas. Brīvas un demokrātiskas vēlēšanas ir viens no Ukrainas stabilitātes priekšnoteikumiem un nepieciešams nosacījums jebkurai Eiropas valstij.
Mēs atbalstām Ukrainas nacionālo un lingvistisko minoritāšu plašu tiesību ievērošanu de iure un de facto atbilstoši Eiropas Padomes un Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas standartiem.
Mēs esam par tūlītēju konstruktīvu dialogu starp Eiropas Savienību, Krieviju un Ukrainu, lai nekavējoties stabilizētu situāciju šajā valstī. Mēs esam par nepārtrauktu Eiropas, Latvijas un Krievijas dialogu visos līmeņos – politiskajā, ekonomiskajā, kultūras un arī partiju līmenī. Konstruktīvas attiecības ar Krieviju ir viens no pamatprincipiem stabilitātei un uzplaukumam visā Eiropā.
Mēs kategoriski esam pret atsevišķu politiķu mēģinājumiem provocēt situāciju Latvijā, izmantojot retoriku, kas ir vērsta pret nacionālajām minoritātēm un pilsoniskajām brīvībām. Bažas rada arī mēģinājumi iejaukties plašsaziņas līdzekļu darbā un aicinājumi ierobežot vārda brīvību.
Mēs aicinām Latvijas politiķus apvienot spēkus, lai saliedētu sabiedrību, pamatā liekot savstarpēju cieņu starp visām Latvijas iedzīvotāju grupām neatkarīgi no dzimtās valodas vai etniskās piederības.
Paldies par uzmanību.
Vadītāja. Paldies Valērijam Agešinam.
Nākamajam vārds Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!”–„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas deputātam Kārlim Krēsliņam. Lūdzu!
K.Krēsliņš (VL–TB/LNNK).
Labdien, klausītāji! Šodien patiešām galvenā diskusija bija par situāciju Ukrainā, un tā situācija tika vērtēta no dažādiem viedokļiem.
Ir skaidrs, ka tas jautājums ir ļoti aktuāls Baltijai, tātad konkrēti arī Latvijai. Bet būsim reālisti! Pasaulē darbojas reālpolitika! Ja Eiropas Savienībā notiek diskusijas, kā nosodīt Krieviju vai varas, kas bija iepriekš... Janukoviča partiju un viņu pašu, tad jāatceras arī tas, ka daudz kas no ekonomikas jautājumiem tiek risināts paralēli. Piemēram, mēs savulaik diskutējām par to, vai ir labi tas, ka franči noslēdza līgumu un būvē krieviem helikopterus nesošo kuģi.
Tas notiek, tas turpinās. Tā ir tā reālpolitika!
Un tas, ka Krievijai ir ļoti lielas intereses Krimas pussalā, – tas arī ir izteikts.
Tāpat arī Vācijai ir daudzas sadarbības tajā jomā.
Šodien tie jautājumi tika izskatīti no dažādām pusēm. Es uzsvaru liktu uz divām sarkanām līnijām. Tā pirmā sarkanā līnija bija, kad Ukrainā pret protestētājiem tika raidītas lodes un tika nogalināti cilvēki. Tā bija pirmā sarkanā līnija, kas tika pārkāpta. Un tas ir diezgan dīvaini, ka valsts prezidents šinī situācijā nevērsās pie starptautiskajām organizācijām, lai notiktu izmeklēšana, bet vienkārši aizbēga no valsts. Un tad tā situācija kļuva nestandarta. Kā Putins saka, ir iespējams mainīt Ukrainas prezidentu trijos gadījumos: ja iestājusies Ukrainas prezidenta nāve; ja pats atsacījies vai ja ticis organizēts impīčments jeb viņam ir tikusi izteikta neuzticība. Bet tur tās procedūras ir sarežģītas... Konstitūcijā nav paredzēta šī situācija, ka prezidents aizmūk no valsts, ar viņu nav sakaru. Bet Ukrainas parlaments iecēla valsts prezidenta pienākumu izpildītāju un arī valdību. Putins savā uzstāšanās reizē teica, ka viņš to neatzīst, atzīst viņš tikai veco. Un otrā versija viņam ir tāda: ja tā ir revolūcija, tad... Viņš izteicās par to, ka Budapeštas vienošanās, kur bija noteikts, ka, ja Ukraina atsakās no kodolieročiem, tad garantē Krievija, Amerikas Savienotās Valstis un Anglija Ukrainas nedalāmību... Šīs ir tādas pretrunas.
Nākamā sarkanā līnija. Skaidrs, ka tas bija saistīts ar to, ka Krievija pagājušajā piektdienā, 28.februārī, pieņēma... Krievijas parlamenta augšpalāta pieņēma lēmumu par iespēju ievest karaspēku, un nu tur, Ukrainā, tā situācija diezgan dīvaina; skaidrs, ka atkal ir vajadzīgi starptautiskie eksperti. Jo tagad prasa Putinam izvest karaspēku... nu, nosacīti izvest... Dažos plašsaziņas līdzekļos ir... Viņš nevar izvest, jo viņš nav atzinis, ka ir ievests karaspēks. Un pamatā tur tiek izmantots tas karaspēks, kas jau tur bija, bet nevienam... nebija atļauts bez Ukrainas valdības atļaujas un prezidenta atļaujas pārvietoties tam karaspēkam. Tad Krimas pussalā parādījās tādi, kas tika apzīmēti ar nosaukumu „neatpazītas vienības” un kas visu laiku tur pārvietojas un kaut ko dara.
Jāsaka, tā situācija bija ļoti saspringta, un es, rezerves vai atvaļināts karavīrs, gribu teikt paldies karavīriem, jo politiķi bija pieļāvuši ļoti daudzas kļūdas. Kad vienā pusē stāv karavīri un parlaments pieņem lēmumu ievest karaspēku un, no otras puses, Ukrainā izsludināta mobilizācija, tad jebkurš neuzmanīgs solis varēja novest līdz nopietnam konfliktam, kurā tiktu zaudēti cilvēki.
Tā mācība ir, ka tādas lietas nav pieļaujamas. Tas ir skaidrs! Un otrs punkts (varētu teikt tā) – ka arī starptautiskajām organizācijām ANO, NATO un Eiropas Savienībai jābūt ir precīzāk izstrādātām procedūrām, kā rīkoties šādā situācijā.
Ja runa par Latviju, tad jāteic, ka Latvijā, es uzskatu, vajag steidzīgi pārstrādāt gan nacionālās drošības, gan valsts aizsardzības koncepcijas, likumus un plānus, paredzot to realizācijai atbilstošus resursus.
Un visbeidzot es gribu šajā sakarā pieskarties jautājumam par Zemessardzi. Skaidrs, ka ir jādod iespēja, kā kādreiz bija... tāpat kā Šveicē vai Somijā... ka Zemessardzei, atsevišķiem zemessargiem, ir ieroči mājās. Un lielāka uzmanība jāpievērš, lai mūsu pašaizsardzības spējas tādām situācijām būtu pastiprinātas.
Paldies.
Vadītāja. Paldies Krēsliņa kungam no Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!”–„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas.
Nākamais „Frakciju viedokļos” runās Reformu partijas frakcijas deputāts Vilnis Ķirsis. Lūdzu!
V.Ķirsis (RP).
Labdien, cienījamie radioklausītāji! Tiešām šodien jautājums Nr.1, pats svarīgākais, bija atbalsta izteikšana Ukrainai, nosodot Krievijas agresiju. Tiešām par šo jautājumu tika runāts ļoti daudz un no dažādiem aspektiem. Es vēlos vairāk pieskarties diviem, galvenokārt ekonomiskajam.
Ir skaidrs, ka Putins un Krievija šobrīd, varētu pat teikt, pārbauda pasaules pacietību vai to slieksni, cik tālu var iet, un šis ir kritisks brīdis, jo, ja būs pārliecība, ka var šādi rīkoties un nekas par to nav, kā tas bija principā Gruzijas gadījumā, tad mēs īsti nevaram prognozēt, kas var notikt tālāk. Proti, tālāk var notikt jebkas.
Es gan nedomāju, ka šobrīd Latvijai ir kādi militāri draudi, taču agri vai vēlu arī Latvijai būs jāpasaka sava nostāja, un es esmu pārliecināts, ka Latvija piekritīs, pareizāk sakot, aicinās ieviest sankcijas pret Krieviju, kas noteikti izraisīs arī pretreakciju no viņu puses.
Un kāda tad varētu būt galvenā pretreakcija? Kuras ir tās jomas, kurās mēs varētu būt varbūt ievainojami, par ko mums ir jāpadomā?
Manuprāt, tāda joma noteikti ir ekonomika. Mēs eksportējam apmēram 10 procentus no savām... 10 procenti no mūsu, Latvijas, eksporta ir eksports tieši uz Krieviju. Galvenokārt tās ir pārtikas preces – mūsu slavenās šprotes. Un ļoti iespējams, ka šis eksports dažādu, gan politisku, gan arī īstenībā tīri ekonomisku, iemeslu dēļ varētu samazināties.
Politiskos iemeslus mēs jau zinām, esam pamanījuši. Agrāk jau ir bijis, ka, piemēram, mūsu produkcijā atrod, ka kādas vielas pārsniedz normas, un līdz ar to tiek ieviests uz laiku kāds aizliegums.
Savukārt tāds tīri ekonomisks iemesls varētu būt tas, ka šobrīd rubļa vērtība samazinās; tas apstāklis automātiski mūsu preces Krievijā sadārdzina, un tās kļūst klientiem ne tik pievilcīgas, un, protams, tātad tur pieprasījums pēc tām samazinās.
Taču galvenais, svarīgākais faktors ir tas, ka enerģētikas jomā mēs esam ļoti atkarīgi no Krievijas – vispirmām kārtām jau no Krievijas dabasgāzes, un otrām kārtām arī no elektrības piegādēm.
Tas, par ko mums noteikti vajadzētu padomāt, – mums vajadzētu padomāt un precīzāk, ātrāk spert soļus šo dabasgāzes piegāžu diversifikācijai, jo šobrīd mēs gāzi saņemam tikai no Gazprom, alternatīvas nav. Ja pēkšņi šajā vadā gāze vairs nepienāk, tad mēs esam sprukās, jo gāze nozīmē ļoti daudz. Latvijas lielākie ražotāji izmanto to savā tehnoloģiskajā procesā, tāpat arī elektrība termoelektrocentrālēs tiek ražota no gāzes. Tātad tas, uz ko es aicinu personīgi, – Latvijai iespējams apdomāt un varbūt pat par valsts naudu būvēt sašķidrinātās gāzes termināli, lai mēs iegūtu šo neatkarību.
Protams, ir jāpalielina aizsardzības budžets, par ko arī bija runa šodien, daudzi debatētāji pieskārās šim jautājumam. Bet, teiksim, par desmit tankiem vairāk vai mazāk – tas mums neko nemainīs tāda pamatīgi militāra uzbrukuma gadījumā. Savukārt, ja tā maigi, ar ekonomiskajiem paņēmieniem, teiksim, kaut vai ar gāzes cenas kāpumu... nu, mēs esam ļoti ievainojami.
Tas īsumā viss par Ukrainu.
Tas, kas vēl izrietēja no Ukrainas problemātikas, – šodien tiks sperts pirmais solis uz elektroenerģijas tirgus atvēršanas atlikšanu. Bija plānots, ka tirgus atvēršana notiks 1.aprīlī, taču, lai nesatricinātu mūsu valsts iekšējo situāciju, tika pieņemts lēmums atlikt to līdz 2015.gada 1.janvārim, lai gan ekonomiski, es uzskatu, tas nav pareizs lēmums. Iespējams, ka politiski, no iekšpolitikas viedokļa, tas tomēr ir pareizs lēmums. Un tātad nākamnedēļ, visdrīzāk, tiks pieņemts galīgais lēmums par šī tirgus atvēršanas atlikšanu.
Paldies. Novēlu visiem jauku vakaru! Uz redzēšanos!
Vadītāja. Paldies Vilnim Ķirsim no Reformu partijas frakcijas.
„Frakciju viedokļos” šodien pēdējais runās frakcijas VIENOTĪBA deputāts Ojārs Ēriks Kalniņa kungs.
O.Ē.Kalniņš (VIENOTĪBA).
Labvakar, cienītie radioklausītāji! Kā jūs jau esat dzirdējuši, šodien galvenais notikums ir tas, ka Saeima pieņēma šo rezolūciju, paziņojumu par Ukrainu.
Tā kā esmu Ārlietu komisijas priekšsēdētājs, man bija iespēja sadarboties ar Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāju Zandu Kalniņu-Lukaševicu pirmdien, lai vienotos par šo tekstu un to pieņemtu ārkārtas... Eiropas lietu komisijas un Ārlietu komisijas sēdēs. Es vienkārši gribu mazliet izskaidrot, ko mēs ar šo tekstu sakām un kā tas sakrīt ar pasaules viedokli.
Un pirmais vai viens no svarīgākajiem punktiem ir tas, ka mēs uzsveram, ka Latvija joprojām atbalsta Ukrainas suverenitāti un teritoriālo vienotību. Es domāju, ka tas ir īpaši svarīgs, jo šodien jau ir ziņas par to, ka ir runa par Krimas atdalīšanos no Ukrainas.
Vairākas pasaules valstis ir arī šo uzsvērušas: ir interesanti, ka prezidents Putins ir teicis, ka nav nekāda mērķa atdalīt Krimu no Ukrainas, bet izskatās, ka darbība, kas notiek Ukrainā, no tā atšķiras.
Starp citu, arī tāda valsts kā Ķīna ir stingri izteikusi ne tikai atbalstu Ukrainas teritoriālajai nesadalāmībai, bet arī ir atzinusi jauno Ukrainas valdību.
Šajā paziņojumā mēs atzīmējam, ka situācija Ukrainā kļūst arvien kritiskāka un Krievijas Federācija ar savu retoriku, militārajām un slēptajām civilajām aktivitātēm citas valsts teritorijā pārkāpj starptautiskās normas un pašas uzņemtās saistības. Šī rīcība ir vērtējama kā pretlikumība, kā apzināta un plānota provokācija, kuras mērķis ir izraisīt militāru konfliktu ar nodomu okupēt daļu vai pat visu Ukrainas teritoriju.
Mēs esam aicinājuši Krievijas Federāciju izbeigt visa veida agresiju un provokācijas pret Ukrainu un nekavējoties izvest savu karaspēku no tās teritorijas, īpaši Krimas, un ievērot starptautiskajos līgumos uzņemtās saistības.
Vēl viena lieta, ar ko mēs esam pirmdien Saeimā papildinājuši šo paziņojumu, ir aicinājums, lai starptautiskā sabiedrība, Eiropas Savienība, Eiropas Drošības un sadarbības organizācija un Apvienoto Nāciju Organizācija nekavējoties izvietotu Ukrainā miera uzturēšanas misijas, lai novērstu Krievijas tālāku agresiju un nodrošinātu Ukrainas teritoriālo integritāti. Un mēs uzskatām, ka te ir runa ne tikai par Krimu, bet par visu Ukrainas un Krievijas robežu, jo ir arī bijuši draudi ziemeļos par kaut kādām iespējamām militārām akcijām. Un, mūsuprāt, būtu ļoti svarīgi arī nodrošināt, ka šādi starptautiski novērotāji varētu būt arī citos robežpunktos. Eiropas Savienība šādu precedentu jau ir iedibinājusi Gruzijā pēc Krievijas iebrukuma Gruzijā 2008.gadā, un tur pie šīs robežas vēl joprojām pastāv Eiropas Savienības monitoringa misija.
VIENOTĪBA arī vēlas uzsvērt, ka Krievijas militārā operācija pret kaimiņvalsti, par ieganstu minot safabricētus apdraudējumus Krievijas pilsoņiem un tautiešiem, rada potenciālu apdraudējumu Krievijas kaimiņvalstīm, tātad arī Latvijai. Un tas vēlreiz atgādina, ka mums ir jāsāk arvien vairāk domāt par mūsu aizsardzību un jāsāk nodrošināt pienācīgu aizsardzību un aizsardzības budžetu, lai nodrošinātos pret šādiem apdraudējumiem. Ir jānostiprina Latvijas aizsardzības spējas informācijas jomā un kibertelpā, kā arī stratēģiskās komunikācijas jomā, jo Latvija tagad sāk veidot NATO Izcilības centru stratēģiskās komunikācijas jautājumos.
Bet šeit vēlreiz ir jāatgādina, ka starp visām NATO valstīm Latvija ir viszemākajā pozīcijā sarunā ar to mūsu budžeta daļu, kura paredzēta aizsardzībai. Kaut gan mēs esam solījuši nodrošināt 2 procentus no iekšzemes kopprodukta, patlaban tā ir zem 1 procenta. Un, kaut gan citi saka, ka Latvija nekad nevarēs izveidot tādus karaspēkus, kas varētu novērst šāda veida uzbrukumu, tas nav tas mērķis. Tas mērķis ir pildīt solījumus NATO. Mēs esam NATO dalībvalsts. Ir zināms, ka tagad, pēdējās dienās, NATO ir solījusi palielināt gaisa telpu patrulēšanas spēkus. Un līdz ar to, ja mēs gaidām, ka NATO mūs atbalstīs – un tāds solījums ir –, mums arī ir jāizpilda tas, ko mēs esam solījuši. Un tāpēc ir ļoti svarīgi! – un, es domāju, Krievijas akcija Ukrainā vēlreiz pierāda, ka mums ir ļoti svarīgi nodrošināt pienācīgu aizsardzības budžetu.
Un visbeidzot gribu izteikt atzinību un sirsnīgu paldies pirmām kārtām mūsu ārlietu ministram un Ārlietu ministrijai, kas ir ļoti operatīvi reaģējusi uz visiem notikumiem Ukrainā. Arī mūsu Ārlietu ministrija ir ļoti labi strādājusi. Gan mūsu Ministru prezidente, gan Saeimas priekšsēdētāja bija starp pirmajiem, kas reaģēja uz šiem notikumiem un kas aicināja Eiropas Savienību sasaukt ārkārtas sēdi.
Un beidzot es gribu arī pateikties mūsu vēstniecei Ukrainā – Argitai Daudzei. Jo pirms divām nedēļām es personīgi kopā ar Sandru Kalnieti apciemoju Kijevu. Mēs bijām Maidana laukumā, arī Sv.Mihaila klostera slimnīcā tieši tajā dienā, kad vairāk nekā 60 cilvēku gāja bojā. Un mūsu vēstniecībai tur ir milzīgs darbs, bet viņi mums palīdzēja. Un – cepuri nost mūsu diplomātu priekšā, kuri vēl joprojām – cik es saprotu, arī tagad – cenšas tikt Krimā! Gan mūsu vēstniece, gan Lietuvas vēstniece ir mēģinājušas tur tikt šodien, bet viņām pagaidām tas ir aizliegts.
Paldies visiem, un ar labu nakti!
Vadītāja. Paldies Kalniņa kungam no frakcijas VIENOTĪBA.
Līdz ar to frakciju viedokļi šodien ir izskanējuši.
Paldies, ka klausījāties, un visu labu!