Latvijas Republikas 11.Saeimas
ziemas sesijas četrpadsmitās sēdes
2014.gada 27.martā
turpinājums 2014.gada 3.aprīlī

Sēdi vada Latvijas Republikas 11.Saeimas priekšsēdētāja
Solvita Āboltiņa.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi

Sēdes vadītāja. Labrīt, cienījamie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Turpinām Saeimas 27.marta sēdi. Ir iesniegts arī viens priekšlikums par iespējamām izmaiņām Saeimas 27.marta sēdes darba kārtībā.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz izdarīt izmaiņas Saeimas 27.marta sēdes darba kārtībā un izslēgt no tās likumprojektu „Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā” (Nr.724/Lp11), un iekļaut to 10.aprīļa sēdes darba kārtībā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Tātad darba kārtība grozīta.

Turpinām izskatīt 27.marta sēdes darba kārtību. Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā”, trešais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Jānis Reirs.

J.Reirs (VIENOTĪBA).

Augsti godātā priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija likumprojekta „Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā” trešajam lasījumam saņēmusi piecus priekšlikumus.

1. ir Labklājības ministrijas parlamentārās sekretāres Jurševskas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 2.priekšlikums ir deputāta Reskāja priekšlikums, un tas nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Vladimiram Reskājam.

V.Reskājs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labrīt, augsti godātā Saeimas priekšsēdētāja! Deputāti! 2. un 3.priekšlikums ir saistīti ar ideju izveidot Ražošanas attīstības fondu, kas kalpotu kā instruments, ar kura palīdzību mēs varētu atbalstīt Latvijas uzņēmējus, kuri vēlas nodarboties ar ražošanu vai vēlas modernizēt jau esošo ražošanu, kā arī citus inovatīvus uzņēmumus.

Uzskatu, ka nepieciešams proaktīvi domāt par Latvijas ekonomikas stimulēšanu. Tikai attīstot ekonomiku un atbalstot valsts uzņēmējus, mēs varēsim atrisināt visas pārējās samilzušās problēmas, ar kurām mēs saskaramies savā ikdienā, – tas ir finansējums izglītībai, skolotāju algām, mediķu algām, arī aizsardzības budžetam.

Šobrīd Latvijas uzņēmējiem piekļuve dažāda veida finansiālā atbalsta mehānismiem ir sarežģīta. Par to liecina arī pēdējā globālās konkurētspējas atskaite, kurā aizdevumu pieejamības ziņā mēs esam 96.vietā, bet salīdzinājumam – Igaunija ir 48.vietā. Tas pats ir ar riska kapitāla pieejamību. Mēs esam 58.vietā, Igaunija – 30.vietā.

Līdzīga situācija ir arī ar Eiropas Savienības fondu naudu. Jūs visi zināt, ka Latvijas reālās vajadzības ļoti bieži atšķiras no tā, ko Eiropas Savienība gatava līdzfinansēt. Līdz ar to ir piedāvājums daļu naudas no pensiju 2.līmeņa novirzīt reālajā ekonomikā, kur šobrīd atrodas tikai aptuveni viens procents no šiem līdzekļiem, un izveidot Ražošanas attīstības fondu, kura līdzekļus apsaimniekotu caur Attīstības finanšu institūciju. Fonds darbotos tikai sadarbībā ar kvalificētiem finanšu starpniekiem – komercbankām, riska kapitālistiem un tamlīdzīgi, kuri piedalītos ar līdzfinansējumu un uzņemtos adekvātu daļu risku. Līdzīgu ceļu gāja Izraēla, kura jau vairākus gadus atpakaļ izveidoja valsts uzņēmēju atbalsta programmu, kas darbojas pēc līdzīgiem principiem. Mēs visi zinām, ar ko tas viss beidzās. Izraēla, neskatoties uz sarežģītu situāciju reģionā, ir viena no attīstītākajām valstīm pasaulē. Un, protams, tā nav tikai Izraēlas prakse.

Priekšlikuma būtība – ar grozījumu tiek plānots mērķtiecīgi samazināt ieguldīto līdzekļu īpatsvaru citu valstu parādzīmēs, kuru finansiālā atdeve ir neliela. Tas stimulēs jaunu darba vietu izveidi Latvijā un vienlaikus nodrošinās pensiju pieaugumu nākotnē. Attīstības finanšu institūcijas uzdevums būtu izlaist valsts garantētas obligācijas, paralēli plānojot mehānismus, kas pensiju fondus motivētu novirzīt līdzekļus ražošanas attīstībai Latvijā. Šo finansējumu ieguves specifiku raksturotu uzņēmēju nepieciešamība pēc līdzekļiem iekārtu modernizēšanai, inovatīvu ražotņu izveidei un tamlīdzīgi, kā arī iespēja aizņemties uz ilgāku laika periodu, nekā to piedāvā citi aizdevēji. Tādā veidā, maksimāli samazinot risku ieguldītos līdzekļus zaudēt, jau dažu gadu laikā varētu uzlabot jeb palielināt jaudu vidēji tūkstoš ražotnēm, radot daudz –augstāk par vidējo līmeni apmaksātu! – darba vietu.

Ļoti labi saprotot, ka bez iepriekšējas diskusijas deputātiem būtu grūti izšķirties par tūlītēju atbalstu, es aicinu šo likumprojektu atdot atpakaļ komisijai, kur mēs varētu to izdalīt divos atsevišķos likumprojektos un vienu no tiem virzīt tālāk uz Saeimas sēdi, bet ar otru detalizēti pastrādāt un pilnveidot piedāvāto ideju.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Ilzei Viņķelei.

I.Viņķele (VIENOTĪBA).

Labrīt, kolēģi! Gribu precizēt informāciju; es nezinu, vai Reskāja kungam tā ir bijusi pieejama vai ne. Tāda veida priekšlikumi kā viņa iesniegtais 3.priekšlikums, kas paredz par obligātu noteikt 50 procentu ieguldījumu līmeni Latvijas tautsaimniecībā, ir pretrunā ar vienas no Eiropas Savienības pamatvērtībām jeb pamatbrīvībām – brīvā kapitāla tirgus – regulācijām.

Gribu jūs informēt, ka Eiropas Komisija ir vinnējusi lietu pret Poliju: tika atzīts, ka Polijā noteiktie ierobežojumi attiecībā uz valsts fondēto pensiju, kuri ir līdzīgi tiem, kādi tiek piedāvāti Reskāja kunga priekšlikumā, atzīstami par spēkā neesošiem un tādiem, kas ir pretrunā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 56.pantu.

Tāpat gribu informēt jūs, ka jau šobrīd faktiski puse pensiju 2.līmeņa fondu ieguldījumu tiek investēta Latvijas vērtspapīros. Līdz ar to šī ir ausij tīkama, bet praksē nepiemērojama norma. Un vēl papildus jāsaka, ka uzņēmēji paši atzīst, ka riska kapitāla instrumenti Latvijā ir neattīstīti un risks, ieguldot pensiju kapitālu tur, šobrīd ir pārlieku augsts.

Tā ka es lūgtu neatbalstīt šos priekšlikumus.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Vladimiram Reskājam, otro reizi.

V.Reskājs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Paldies Viņķeles kundzei! Tik tiešām Eiropā ir precedents: Polija mēģināja noteikt ierobežojumus un no tā cieta. Bet es tiešām nezinu visus apstākļus, cik identiski bija priekšlikumi un kādi konkrēti apstākļi lika Eiropas Komisijai uzlikt sodu Polijai... jau par Polijas idejas galīgo apstiprināšanu.

Ko es piedāvāju? Es piedāvāju atdot šo priekšlikumu atpakaļ komisijai, rūpīgi iepazīties ar visiem riskiem un lemt par tālāku virzību, jo personīgi es uzskatu šo instrumentu par ļoti efektīvu tieši uzņēmēju atbalstam, ekonomikas attīstīšanai. Tas ir viens aspekts.

Un otrs aspekts ir tas, ka tomēr prakse rāda arī to, ka tad, kad mēs vēlamies kaut ko panākt, ir iespējams arī izcīnīt savu patiesību, savu taisnību arī Eiropas Savienības līmenī, nevis tikai akli pakļauties tam, ko mums uzspiež Eiropas Savienības struktūras.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Jānis Reiram.

J.Reirs (VIENOTĪBA).

Kolēģi! Mēs tiešām ļoti nopietni vērtējam šo priekšlikumu un nākamo un gribētu pateikt, ka galvenais arguments, kāpēc mēs neatbalstījām, bija pamatarguments... Nu, ieklausieties: „riska kapitāls un pensiju fonds”. Nu, tas... tās nav savienojamas lietas! Mēs nevaram riskēt ar mūsu pensiju naudu, ar mūsu veco cilvēku uzkrājumiem un guldīt tos riska kapitāla fondā.

Mazliet šis priekšlikums likās varbūt populistisks arī caur to, ka tika nedaudz nomelnots tas, kas notiek mūsu valstī... ka nav pieejami finanšu līdzekļi vai vēl kaut kas... vēl kaut kas... Es nosaukšu tikai dažus no tiem līdzekļiem, kas ir valsts garantētie līdzekļi, un apjomu, kas ir pieejams: kredītu fonds lauksaimniecībā – 28 miljoni, zivsaimniecībā – 4,6 miljoni, zemes iegādes fonds – 24 miljoni, apgrozāmie līdzekļi lauksaimniekiem – 25 miljoni, kredītu garantijas lauksaimniekiem – 104 miljoni, tehniskie inkubatori biznesam – 20 miljonus valsts ir ieguldījusi, un ir iespēja iegūt līdzekļus... riska kapitāls – 40 miljonu apjomā, biznesa eņģeļi – 15 miljonu apjomā... Tas ir tiem jaunajiem uzņēmējiem, kas sāk savu darbību un kam tiek piemaksāts caur fondiem par uzraugiem, palīgiem un tā tālāk... Latvijas Garantiju aģentūra – 17 miljoni... garantijas no valsts, eksporta kredīts – 20 miljoni fondā, mikrokreditēšana – 36,4 miljoni, māju siltināšana – 150 miljoni. Nu, tomēr līdzekļi ir, un valsts iegulda... Valsts vienmēr domā par to, lai attīstītu un palīdzētu, bet valsts domā savu iespēju robežās.

Šis likumprojekts ir par mūsu pensiju naudām, un es vēlreiz atkārtošu: galvenais arguments bija, ka pensijas un riska kapitāls nav īsti savienojami. Un tāpēc es lūdzu neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā Reira kungs ko vēlas piebilst?

Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. – deputāta Vladimira Reskāja iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 33, pret - 38, atturas - 6. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Reirs. 3. - deputāta Reskāja priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Vladimiram Reskājam.

V.Reskājs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

No sākuma īsa replika par to, ko teica Reira kungs.

Šobrīd nevienā vietā neiet runa konkrēti par riska kapitālu...

Sēdes vadītāja. Reskāja kungs! Jūs debatējat par 3.priekšlikumu!

V.Reskājs. Viņš ir saistīts ar...

Sēdes vadītāja. Saskaņā ar Kārtības rulli var runāt par priekšlikumu... sevišķi pēc... Par to, kurš ir nobalsots, vairs debates nenotiek!

V.Reskājs. Viņi ir savstarpēji saistīti, un es neredzu pretrunu. Līdz ar to šobrīd neiet runa par riska kapitālu, bet par mehānisma izveidošanu. Tas ir viens.

Un otrs. Es neuzskatu, ka pensiju naudas ieguldīšana...

Sēdes vadītāja. Reskāja kungs! Jums nolasīt jūsu priekšlikumu?

V.Reskājs. ...fonda... līmenī valsts ekonomikā kaut kādā veidā to apdraudētu.

Bet konkrēti 3.priekšlikums, kā es jau teicu, ir saistīts ar 2.priekšlikumu. Grozījums ir nepieciešams... grozījumi ir nepieciešami, lai stimulētu Latvijas pensiju fonda līdzekļus ieguldīt Latvijas tautsaimniecībā, nevis citu valstu budžeta deficīta segšanai un ekonomikas sildīšanai. Tas palīdzētu attīstīt valsts ekonomiku un rezultātā sniegtu labumu visiem Latvijas iedzīvotājiem.

Vēlos uzsvērt, ka ieguldījumi mūsu valsts tautsaimniecībā ir droši, un tie nodrošinās pensionāriem ne tikai tiešu peļņu caur līdzekļu pieaugumu pensiju 2.līmenī, bet arī netieši - caur Latvijas ekonomikas attīstību. Šis priekšlikums ir cieši saistīts ar ideju par Ražošanas attīstības fondu. Un bez šī fonda izveidošanas ideja nav pilnvērtīga.

Jā, publiskajā telpā fondu pārvaldnieki norāda uz to, ka jau šobrīd Latvijā tiek ieguldīts no 45 līdz 48 procentiem no pensiju fonda līdzekļiem, toties reālajā ekonomikā no tiem tiek ieguldīts aptuveni viens procents. Lielākā daļa atrodas depozītos un obligācijās.

Arī pensiju plānu aktīvi desmit gados varētu sasniegt septiņus miljardus eiro, turpinoties iemaksām likumā noteiktajā kārtībā, kas nozīmē, ka šībrīža 0,9 miljardu vietā Latvijas ekonomikā desmit gadu laikā pakāpeniski var ieplūst 3,5 miljardi eiro, un tā ir ļoti laba alternatīva Eiropas Savienības fondu naudai. Tā ir tā nauda, kuru mēs varam ieguldīt Latvijai svarīgās tautsaimniecības nozarēs.

Daļēja taisnība ir tiem, kas saka, ka konkrēti ar šo priekšlikumu mēs neko nepanāksim, ka šobrīd Latvijai trūkst ienesīgu investīciju projektu. Un tā ir problēma, ar kuras risināšanu nodarbotos Ražošanas attīstības fonds, ar kura palīdzību, piesaistot finansējumu caur AFI obligācijām, mēs varētu veidot tos ienesīgos investīciju objektus, kas kalpotu par dzinēju mūsu valsts ekonomikai un arī kā garants pensionāru labklājībai.

Toties, no otras puses, sakot, ka Latvijai trūkst ienesīgu objektu investīcijām, vajag atcerēties, ka tajā pašā laikā dabūt finansējumu biznesa uzsākšanai ir ļoti grūti.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā Reira kungs ko vēlas piebilst?

J.Reirs. Mēs arī šo priekšlikumu ļoti rūpīgi vērtējām, un iemesls, kāpēc to neatbalstījām... viens no iemesliem... galvenais iemesls ir tas, ka cilvēkam ir iespēja izvēlēties pensiju fondus. Un arī Latvijā ir pensiju fondi, kas tieši investē visus 100 procentus Latvijas ekonomikā. Un mēs nevaram ar likumu piespiest nodrošināt situāciju, ka pensiju fondiem jāgarantē... jāiegulda tieši konkrētajās lietās.

Un arī tas, ko Viņķeles kundze teica, runājot par 2.priekšlikumu... Polijas gadījums bija tas, kā dēļ mēs neatbalstījām. Bet, ja kāds vēlas, lai viņa nauda strādātu Latvijas ekonomikā, - ir pensiju fondi, kas simtprocentīgi atbalsta Latvijas ekonomiku.

Komisija ir izskatījusi šo priekšlikumu un nav atbalstījusi to.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. - deputāta Vladimira Reskāja iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 27, pret - 38, atturas - 16. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Reirs. 4. - Labklājības ministrijas parlamentārās sekretāres Jurševskas priekšlikums. Nav atbalstīts...

Sēdes vadītāja. Deputāti...

J.Reirs. Ir atbalstīts!

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. Un 5. - parlamentārās sekretāres Jurševskas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. Lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Nacionālās drošības likumā”, otrais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Edmunds Demiters.

E.Demiters (RP).

Labrīt, cienījamā Saeimas priekšsēdētāja un godātie kolēģi! Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija ir apspriedusi likumprojektu „Grozījumi Nacionālās drošības likumā”.

Komisijā ir saņemti septiņi priekšlikumi.

1. - Saeimas deputātu Jāņa Ādamsona un Andreja Elksniņa priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Andrejam Elksniņam.

A.Elksniņš (SC).

Augsti godātā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Runājot par grozījumiem Nacionālās drošības likumā, jāatgādina, ka pašreizējais likuma regulējums paredz, ka Saeimas kompetencē ir izskatīt Ministru prezidenta gadskārtējo ziņojumu par nacionālo drošību.

Diemžēl, pastāvot noteiktiem apstākļiem, kuri pašreiz norisinās publiskajā vidē, valdība ir iesniegusi priekšlikumu izskatīt nevis Ministru prezidenta gadskārtējo ziņojumu par nacionālo drošību, bet Ministru prezidenta sniegto informāciju par nacionālo drošību.

Es domāju, mums nav jāstāsta, kādas atšķirības pastāv starp Ministru kabineta... Ministru prezidenta ziņojumu un Ministru prezidenta sniegto informāciju. Tāpēc mēs ierosinām izslēgt faktiski Ministru kabineta piedāvāto redakciju un paredzēt normu, ka Saeimas kompetence saglabājas un Saeimai ir jāizskata sēdē ikgadējais Ministru prezidenta iesniegtais ziņojums par nacionālo drošību. Tas būtu adekvāts vērtējums attiecībā uz izpildvaras atskaiti parlamentam par paveikto un plānoto nacionālās drošības jomā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Jānim Ādamsonam.

J.Ādamsons (SC).

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Ir ļoti zīmīgi, ka tieši šajā nemierīgajā laikā tiek piedāvāti grozījumi Nacionālās drošības likumā, kuri paredz samazināt gan parlamenta, gan arī Ministru kabineta lomu jautājumos, kas skar nacionālo drošību.

Kā jau mans kolēģis Elksniņa kungs arī teica: ar ko tad atšķiras piedāvātā redakcija no mūsu piedāvātā priekšlikuma? Mēs piedāvājam, ka Saeimas kompetencē ietilpst... ka Saeima izskata Saeimas sēdē ikgadējo Ministru prezidenta iesniegto ziņojumu par nacionālo drošību. Mums komisijā sēdes laikā bija diezgan plašas debates, un es uzdevu vienu elementāru jautājumu: kas tad ir plašāks - nacionālā drošība vai Ministru kabineta ikgadējais ziņojums par paveikto? Neapšaubāmi - un arī komisijas deputāti tam piekrita -, plašāks tomēr ir jēdziens „ziņojums par nacionālo drošību”. Tad kāpēc mēs pazeminām pašu šo jēdzienu? Kāpēc mēs negribam Saeimā diskutēt un debatēt par nacionālo drošību? Kā es jau teicu arī iepriekšējā sēdē: kādā veidā mēs Ministru kabineta paveiktajā varam ietvert notikumus Ukrainā vai Venecuēlā, Taizemē vai Ķīnā? Tas, neapšaubāmi, tieši vai pastarpināti tomēr skar mūsu nacionālās drošības intereses.

Tā kā abi priekšlikumi - gan 1., gan 2. - ir saistīti, es tomēr aicinātu tos abus atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā Demitera kungs ko vēlas piebilst?

E.Demiters. Nē. Par šo jautājumu nav man komentāru.

Sēdes vadītāja. Tad lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - Saeimas deputātu Jāņa Ādamsona un Andreja Elksniņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 29, pret - 51, atturas - 4. Priekšlikums nav atbalstīts.

E.Demiters. 2.priekšlikums iesniegts no Saeimas deputātiem Jāņa Ādamsona un Andreja Elksniņa. Komisijā neguva atbalstu. (Dep. A.Elksniņš no zāles: „Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. - Saeimas deputātu Jāņa Ādamsona un Andreja Elksniņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 28, pret - 53, atturas - 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

E.Demiters. 3. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Demiters. 4. - Saeimas deputātu Jāņa Ādamsona un Andreja Elksniņa priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Andrejam Elksniņam.

A.Elksniņš (SC).

Cienījamie kolēģi! Nacionālās drošības likums pašreiz paredz prasību, ka Ministru prezidenta kompetencē ir, piemēram, vadīt valsts apdraudējuma situāciju novēršanas un pārvarēšanas pasākumus, sniegt Saeimai gadskārtējo ziņojumu par nacionālo drošību, saskaņot ministru darbību nacionālās drošības jomā, organizēt nacionālās drošības, valsts aizsardzības un tautsaimniecības mobilizācijas koncepciju, plānu izstrādi un izpildi, kā arī pieņemt lēmumu par kaujas darbību veikšanu vai neveikšanu pret gaisa kuģiem Latvijas Republikas teritorijā, lai novērstu kaitējumu nacionālās drošības interesēm.

Mūsu priekšlikuma pamatā ir piedāvājums paplašināt Ministru prezidenta kompetenci un uzlikt viņam par pienākumu atbildēt par valsts apdraudējuma situācijas novēršanas un pārvarēšanas pasākumu īstenošanu. Diemžēl šāda veida kompetences pašreiz nav nevienam. Kā arī uzdot aizsardzības institūciju un Iekšlietu ministrijas sistēmas un valsts drošības iestāžu amatpersonām izstrādāt un izpildīt nacionālās drošības, valsts aizsardzības un tautsaimniecības mobilizācijas koncepciju un plānu.

Ļoti daudzi no jums ikdienā runā par nacionālo drošību kā svarīgu elementu mūsu savstarpējās attiecībās arī ar kaimiņiem. Nu tad liekam šo kritēriju par pamatu attiecībā uz Ministru prezidenta kompetenci un nosakām viņam par pienākumu īstenot savu varu attiecībā uz konkrētām iestādēm! Citādi viss, ko ik dienu jūs darāt, - tā ir viena vienīga demagoģija.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā Demitera kungs ko vēlas piebilst?

E.Demiters. Nē, nav.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. - Saeimas deputātu Jāņa Ādamsona un Andreja Elksniņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 25, pret - 56, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

E.Demiters. 5. - Saeimas deputātu Jāņa Ādamsona un Andreja Elksniņa priekšlikums. Komisijā nav guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Jānim Ādamsonam.

J.Ādamsons (SC).

Cienījamie kolēģi! Mūsu priekšlikums ir konkrētāk pateikt... atrisināt jautājumu par attiecīgo iestāžu kompetenci saistībā ar valsts apdraudējuma analīzi. Un ko mūsu priekšlikums paredz? Ka valsts apdraudējuma analīzi sagatavo Satversmes aizsardzības birojs sadarbībā ar Drošības policiju un Militārās izlūkošanas un drošības dienestu, izskata Valsts drošības iestāžu padome, saskaņo Nacionālās drošības padome un apstiprina... tiek arī paredzēts, kas tad šo apdraudējuma analīzi apstiprina. Proti, apstiprina, kā tas mūsu priekšlikumā paredzēts, Ministru kabinets. Mums beidzot ir jāpanāk tāda situācija, ka kāds mūsu valstī par kaut ko atbild, it sevišķi par to, kas skar nacionālās drošības jautājumus.

Lūdzu atbalstīt priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā Demitera kungs ko vēlas piebilst?

E.Demiters. Nē, komisijas vārdā nav...

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. - Saeimas deputātu Jāņa Ādamsona un Andreja Elksniņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 27, pret - 53, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

E.Demiters. 6. - Saeimas deputātu Jāņa Ādamsona un Andreja Elksniņa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. - deputātu Jāņa Ādamsona un Andreja Elksniņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 26, pret - 56, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

E.Demiters. 7. - Saeimas deputātu Jāņa Ādamsona un Andreja Elksniņa priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 7. - deputātu Andreja Elksniņa un Jāņa Ādamsona iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 26, pret - 56, atturas - 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

E.Demiters. Līdz ar to visus priekšlikumus esam izskatījuši.

Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Nacionālās drošības likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - 26, atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

E.Demiters. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 8.aprīlis.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 8.aprīlis. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījums Patentu likumā”, otrais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāte Vineta Poriņa.

V.Poriņa (VL-TB/LNNK).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Izskatām likumprojektu „Grozījums Patentu likumā” (Nr.694/Lp11) otrajā lasījumā.

Priekšlikumi iesniegti nav, un aicinu Saeimu atbalstīt šo likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Patentu likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

V.Poriņa. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam ir 17.aprīlis.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 17.aprīlis. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījums Pusvadītāju izstrādājumu topogrāfiju aizsardzības likumā”, otrais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāte Vineta Poriņa.

V.Poriņa (VL-TB/LNNK).

Arī likumprojektā „Grozījums Pusvadītāju izstrādājumu topogrāfiju aizsardzības likumā” (Nr.695/Lp11) otrajam lasījumam priekšlikumi saņemti nav. Aicinu Saeimu atbalstīt šo likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Pusvadītāju izstrādājumu topogrāfiju aizsardzības likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

V.Poriņa. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam, tāpat kā iepriekšējam likumprojektam, ir 17.aprīlis.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 17.aprīlis. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījums likumā „Par preču zīmēm un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm””, otrais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāte Vineta Poriņa.

V.Poriņa (VL-TB/LNNK).

Tātad likumprojektā „Grozījums likumā „Par preču zīmēm un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm”” (Nr.697/Lp11) otrajam lasījumam priekšlikumi iesniegti... saņemti nav. Aicinu Saeimu atbalstīt šo likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums likumā „Par preču zīmēm un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm”” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

V.Poriņa. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam ir 17.aprīlis.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 17.aprīlis. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījums Dizainparaugu likumā”, otrais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāte Vineta Poriņa.

V.Poriņa (VL-TB/LNNK).

Likumprojektā „Grozījums Dizainparaugu likumā” (Nr.698/Lp11) priekšlikumi nav saņemti otrajam lasījumam. Aicinu Saeimu to atbalstīt otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Dizainparaugu likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

V.Poriņa. Priekšlikumus gaidīsim līdz 17.aprīlim. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 17.aprīlis.

Sēdes vadītāja. Arī šim likumprojektam priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 17.aprīlis. Paldies.

V.Poriņa. Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem””, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Ivars Zariņš.

I.Zariņš (SC).

Labdien, kolēģi! Skatām likumprojektu „Grozījumi likumā „Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem””. Tie vairāk saistīti ar tīri tehniskām lietām. Trīs galvenās lietas, ko es gribētu uzsvērt.

Tātad likumprojekts izstrādāts, lai pilnībā ieviestu Eiropas Parlamenta un Padomes 2009.gada 25.novembra direktīvas 2009/140/EK prasības, ar ko tiek izdarīti grozījumi direktīvā... tika izdarīti grozījumi direktīvā 2002/21/EK par kopējiem reglamentējošiem noteikumiem attiecībā uz elektronisko komunikāciju tīkliem un pakalpojumiem, kā arī direktīvā 2002/19/EK par piekļuvi elektronisko komunikāciju tīkliem un ar tiem saistītām iekārtām un to savstarpējo savienojumu un direktīvā 2002/20/EK par elektronisko komunikāciju tīklu un pakalpojumu atļaušanu.

Šī ir viena lieta, bet otra lieta ir tāda. Likumprojekts izstrādāts, lai pilnveidotu uzņēmējdarbības vidi regulējošo normatīvo aktu bāzi un attīstītu uzņēmēju vajadzībām atbilstošus elektroniskos pakalpojumus. Šī ir otrā lieta.

Un vēl trešā lieta: lai sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju reģistrēšanas procesā tiktu ieviesta 2006.gada 12.decembra Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva (saukta par Pakalpojumu direktīvu).

Lūdzu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā. Komisijā tika atbalstīts. Aicinu atbalstīt arī šeit. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

I.Zariņš. 17.aprīlis.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 17.aprīlis. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Publisko iepirkumu likumā”, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Klāvs Olšteins.

K.Olšteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu „Grozījumi Publisko iepirkumu likumā”.

Šie grozījumi ir nepieciešami, lai veicinātu nodokļu maksāšanu to uzņēmēju vidū, kuri pretendē uz valsts vai pašvaldību iepirkumiem, un lai visiem pretendentiem būtu vienlīdzīgas pozīcijas šajos iepirkumos. Grozījumi ir izstrādāti, lai tiktu pārbaudīti visi publisko iepirkumu pretendenti un lai visi pretendenti būtu motivēti regulāri maksāt nodokļus. Pasūtītāji, pārbaudot visus pretendentus jau kvalifikācijas stadijā, izslēgtu no dalības tālākā konkursā nodokļu nemaksātājus, jo pašreizējā redakcija pieļauj un veicina, ka pretendents nodokļus samaksā tikai tad, ja tiek pasludināts par uzvarētāju. Ja visi pretendenti zinātu, ka tiks izslēgti no konkursa par nodokļu parādiem, tas motivētu veikt regulāru nodokļu samaksu. Tātad ir nepieciešama noteikta nodokļu nomaksa iepirkuma izsludināšanas dienā vai datubāzes pēdējā aktualizācijas dienā pirms šīs dienas. Šobrīd likums pieļauj nodokļu parāda esamības gadījumā tos nomaksāt tikai tad, ja iepirkumu komisija konstatē parādu un ar konkrēto pretendentu ir plānots noslēgt iepirkuma līgumu. Šādā situācijā pārējie pretendenti var turpināt nemaksāt nodokļus, līdz izdosies uzvarēt kādā citā konkursā.

Lūgums atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Publisko iepirkumu likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

K.Olšteins. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - šā gada 28.aprīlis.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 28.aprīlis. Paldies.

K.Olšteins. Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”, pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Andrejs Judins.

A.Judins (VIENOTĪBA).

Cienījamie kolēģi! Pirmajā lasījumā izskatām likumprojektu „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (Nr.1056/Lp11).

Likumprojekts izstrādāts, ņemot vērā 2010.gadā pieņemto Arhīvu likumu, un paredz jaunu redakciju Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 190.⁷ pantam un 190.⁸ pantam, proti, pantiem, kuri paredz atbildību par nacionālajā dokumentārajā mantojumā iekļauto dokumentu izvešanas ārpus Latvijas Republikas kārtības pārkāpšanu un dokumentu un arhīvu pārvaldības kārtības pārkāpšanu. Papildus tam grozījumi paredz... nosaka Latvijas Nacionālā arhīva kompetenci.

Juridiskā komisija izskatīja likumprojektu un atbalstīja tā pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

A.Judins. 8.aprīlis.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 8.aprīlis. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Civilprocesa likumā”, otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Gaidis Bērziņš.

G.Bērziņš (VL-TB/LNNK).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Atgādinu, ka likumprojekts paredz kārtību, kādā no Uzņēmumu reģistra tiek izslēgta pastāvīgā šķīrējtiesa gadījumā, ja tā neiesniedz pierādījumus par šķīrējtiesnešu kvalifikāciju, kas ir noteikta Civilprocesa likumā.

Juridiskā komisija nav saņēmusi priekšlikumus. Līdz ar to Juridiskās komisijas vārdā lūgums atbalstīt minēto likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Civilprocesa likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

G.Bērziņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 8.aprīlis.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 8.aprīlis. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījums Saeimas kārtības rullī”, otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Ilma Čepāne.

I.Čepāne (VIENOTĪBA).

Godātie kolēģi! Lūdzu, pievērsiet uzmanību grozījumam Saeimas kārtības rullī, jo, kā jūs saprotat, tas skar ikvienu no mums un skars arī nākošos deputātus, ja mēs atbalstīsim vienu vai otru priekšlikumu.

Komisija ir saņēmusi 28 priekšlikumus. Manuprāt, tie tika ļoti plaši izdiskutēti - izskatīti četrās komisijas sēdēs, pieaicinot dažādus ekspertus. Līdz ar to atļaujiet man jums ziņot par šiem priekšlikumiem.

1.priekšlikums ir atbalstīts, jo tas ir Juridiskās komisijas priekšlikums, kas tehniski precizē likumprojekta nosaukumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Čepāne. 2. ir deputāšu Ingas Vanagas un Ingas Bites priekšlikums. Proti, tas ir vērsts uz to, ka katram deputātam, kurš ir ievēlēts Saeimā pirmo reizi, ir pienākums sešu mēnešu laikā pēc mandāta apstiprināšanas par saviem līdzekļiem apmeklēt Valsts administrācijas skolā profesionālās pilnveides kursus: „Normatīvo aktu izstrāde”, „Publiskās finanses un budžeta veidošanas pamati”, „Politikas plānošanas sistēma un dokumenti”, „Retorika”, „Lietišķā etiķete” un „Protokols”. Uzrādot izglītību apliecinošus dokumentus par noteikto kursu apguvi, tos var neapmeklēt.

Komisija neatbalstīja šo ierosinājumu šādu iemeslu dēļ. Acīmredzot tas ir domāts nākošajiem deputātiem. Tiem, kas ir šodien... nu, tie tad iztiksim bez šiem kursiem... tie, kas ir tikai tagad, šajā sasaukumā, ievēlēti Saeimā...

Bet komisija saskatīja šādas problēmas šajā priekšlikumā.

Pirmkārt. Ir apšaubāmi, vai deputātam šādu pienākumu var uzlikt ar Kārtības rulli. Tad vēl - un par to tieši komisijas sēdē mēs runājām -, kāpēc minēta tieši šī institūcija - Valsts administrācijas skola?

Otrkārt. Nav saprotams, vai tā būs vakarskola un Valsts administrācijas skolai būs jāveido kursi pēc Saeimas sēžu vai citu sēžu beigām. Zināmā mērā šeit ir pretruna ar abu kolēģu nākošo, 18., priekšlikumu, kas piedāvā naudas sodus par komisiju un apakškomisiju sēžu neapmeklēšanu. Iespējams, ka šajā gadījumā, kā komisija saprata, tā varētu būt attaisnota. Bet, ja nodarbības nenotiks vakarskolā, tad šajā gadījumā ir iespējams, ka patiešām komisijā varētu nebūt kvoruma, jo var būt tādas situācijas, ka deputāti... veco deputātu ir mazāk, bet jauno, kuriem tie kursi ir jāapgūst, ir daudz vairāk. Bez tam šajā Kārtības rullī, kā komisijā tika teikts, nav arī norādīts, kādas sekas varētu iestāties, ja deputāts to nepilda. Iespējams, ka to varētu paskaidrot Vanagas kundze pati. Šeit es redzu, ka viņa ir pieteikusies debatēs, taču komisijas sēdē...

Es tikai komisijas vārdā gribētu teikt... es te nerunāju pati personīgi, kā šeit Vanagas kundze teica: kur tad paliek kadru politika šajā jomā? Nu kadru politiku Saeimā jau nosaka faktiski vēlētājs, un vēlētājs ievēlē tādus, kādi tie deputāti ir. Atsevišķu frakciju pārstāvji norādīja, ka viņiem nepastāv problēmas, jo deputāti jau tāpat turpina mācīties.

Tātad es ļoti aicinātu uzklausīt arī Vanagas kundzi un Bites kundzi. Iespējams, ka viņas jau tikai labu vien ir domājušas.

Sēdes vadītāja. Paldies. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Ingai Vanagai.

I.Vanaga (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Augsti godātais Saeimas Prezidij! Kolēģi! Visi, kuri seko līdzi sēdei! Jā, šī priekšlikuma būtība nekādā ziņā nebija ar negatīvu pieskaņu, bet tikai ar pozitīvu. Un te es jūs visus - pilnīgi visus! - aicināšu atcerēties jūsu pirmos darba soļus Saeimā. Kā jūs reaģējat tad, kad pie jums žurnālisti nāk, un cik mēs labprāt atbildam uz jautājumiem, kas ir saistīti ar budžetu. Mēs kādreiz pasakām: „Ai, ziniet, man špikerītis palika tur, uz mana galda.” Un es domāju, ka tas ir tikai normāli, ja katrs cilvēks, kas ir aktīvs darba dzīvē, cenšas sevi pilnveidot. Un tātad, jā, tas mērķis bija... mērķis ir tāds, ka tiešām tie, kas ir jaunievēlētie... bet tas nebūt neliegtu iespēju arī tiem, kas ir atkārtoti ievēlēti deputāti, pilnveidot savas zināšanas, lai spētu sekmīgāk un profesionālāk pildīt savus pienākumus.

Un es gribētu teikt to, ka, tā kā ir kolēģi, kam ļoti patīk skatīties, kas notiek citās valstīs, un pētīt citu valstu praksi, tad es arī varētu minēt to, ka ir virkne valstu, kur neuzskata par kaut kādu absurdu to, ka deputāts - gan pašvaldības deputāts, gan Saeimas deputāts - sevi profesionāli pilnveido. Piemēram, ir valstis, kur ir rokasgrāmatas jaunajiem deputātiem, tātad ir arī jauno parlamentāriešu izglītības programma (arī Pasaules Bankas institūts akcentē to, cik liela nozīme ir parlamenta stiprināšanai caur deputātu zināšanu pilnveidošanu). Un ir valstis, kur nevalstiskās organizācijas un arī izglītības iestādes (lielākoties gan augstākās izglītības iestādes) piedāvā kursus, apmācības tieši parlamenta deputātiem, kas ir rūpīgi izstrādātas sadarbībā ar ekspertiem. Un tur tā ir norma, tur tas nav absurds!

Ir arī parlamenti, kas piedāvā īpašus (piemēram, divu dienu) seminārus parlamentāriešiem tieši par publiskajām finansēm, par budžeta izstrādi, par nodokļiem un nodevām, lai palīdzētu deputātiem, un arī eksperti lasa šīs lekcijas (No zāles dep. J.Reirs: „Kuras valsts likumā?”). Es jums nesaku, ka likumā... es saku, ka tas tiek praktizēts.

Un tātad, mūsuprāt, tas nebūtu nekas nosodāms, bet - tieši otrādi! -veicināma šī sevis pilnveidošana. Jā, mēs, protams, arī to darām. Bet kāpēc Valsts administrācijas skola...? Jā, tad, kad šis priekšlikums tika rakstīts... Ja tur būtu norādīta jebkura augstskola, tad pārmestu lobēšanu, bet Valsts administrācijas skolai tomēr ir ļoti liela pieredze izglītības kursu organizēšanā, un arī šis piedāvājumu klāsts ir ļoti plašs, bet, diskutējot ar kolēģiem, mēs... Jā, to varētu veikt arī Saeimas Kanceleja sadarbībā ar Personāla daļu. Uz trešo lasījumu kolēģi laipni aicināti iesniegt arī šādu priekšlikumu.

Un, jā, runājot, kad to apgūt, ironizē par to, ka tiks kavētas sēdes, taču es uzskatu, ka ir pietiekami daudz laika pirmdienās un piektdienās, kad, neraugoties uz noslogotību, deputātu rīcībā ir pietiekami daudz laika, lai šādus kursus varētu apmeklēt.

Un, ja mēs runājam par sodiem, tad... Nu, ziniet, vai tad mums tiešām deputātam kā augstskolā studentam par katru neapmeklēto nodarbību ir jāizdomā kaut kāda sankcija? Vai tā kā skolā skolēnu mēs kontrolēsim? Vai tiešām attiecībā uz deputātiem ir jābūt vienmēr un visur šim „pātagas mehānismam”? Bet acīmredzot ir reizes, kad „pātagas mehānisms” darbojas labāk nekā normāla pašsapratne par to, kas ir un kas nav jādara deputātam.

Un es vēl gribētu uzsvērt to, ka pašvaldību deputāti arī pilnveido sevi profesionāli; tas gan, jā, ir brīvprātīgi, un šīs apmācības īsteno Latvijas Pašvaldību mācību centrs, bet... Uzsveru - jā, tas ir brīvprātīgi, tas nav kā obligāta norma.

Un es aicinu atbalstīt. Tātad nelūgsim balsojumu par šo priekšlikumu, bet uz trešo lasījumu tiks iesniegts precizēts priekšlikums, kurā tātad tiks norādīta nevis Valsts administrācijas skola, bet Saeimas Kanceleja.

Un es teikšu arī: jā, paldies par auglīgajām diskusijām. Īpaši jāsaka: jā, vismaz argumentēti iebildumi pret šo priekšlikumu bija no Agešina kunga. Bet tātad uz trešo lasījumu būs priekšlikums, lai precizētu šo institūciju, kas šo funkciju varētu veikt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Ilmai Čepānei.

I.Čepāne (VIENOTĪBA).

Godātie kolēģi! Es gan vēl negribēju runāt, bet, tā ka tika runāts par citu valstu likumiem... Nu, nav tāda likuma citās valstīs! Runājot par Kārtības rulli, mēs izpētījām apmēram 20 valstu tiesiskos regulējumus (arī par tiem es vēlāk runāšu).

Protams, es domāju, ka jebkuram sevi cienošam deputātam, kuram nav pietiekamu zināšanu, ir jācenšas sevi pilnveidot gan pirms tam, kad viņš ir nolēmis startēt par deputātu, iegūt deputāta mandātu, gan arī pēc tam. Un, godātās kolēģes, jau nepārtraukti šādi piedāvājumi tiek izteikti. Ja jūs lasāt e-pastu, tad varat redzēt, ka ir konferences, uz kurām jūs varat iet un klausīties gan juridiska rakstura jautājumos (piemēram, par konstitucionālajām tiesībām, par valsts tiesībām), gan arī par ekonomiku... Mēs patiešām varam sevi pilnveidot, bet mēs nevaram obligātā kārtā, neparedzot sekas, šeit, Kārtības rullī, likumā, to ierakstīt iekšā. Protams, mēs varam aicināt zinātniekus izstrādāt rokasgrāmatas deputātiem, un es domāju, ka jebkurš šeit klātesošais jurists un ekonomists būtu laimīgs, ja deputāti... tie, kuriem ir cita izglītība, orientētos vismaz pamatjautājumos, bet mēs nevaram to darīt piespiedu kārtā. Un patiešām man savulaik ir nācies saskarties iepriekšējās Saeimās, kur bija daudz ārstu... Un ārsti teica tā: „Pie tā, ka visi likumi ir tik sarežģīti, esat vainīgi jūs, juristi, jo jūs rakstāt ļoti sarežģītā valodā.” Un tad es tam ārstam, kas man to teica, sacīju: „Es, piemēram, skatos...” Jā, tad viņi vēl teica: „Jā, bet kādēļ tad jūs nerakstāt cilvēciskā valodā tos likumus?” Es teicu: „Nu tad, mīļie dakteri! Vai jūs savas receptes un diagnozes rakstāt cilvēciskā valodā vai jūs rakstāt tādā valodā, kādā tas patiešām pienākas?” Un līdz ar to es domāju, ka arī mēs...

Politikā ienāk aizvien jauni cilvēki, kuri noteikti uzskatīs par nepieciešamu, lai viņi varētu audzēt savu politisko kapitālu, mācīties, bet mēs nevaram obligātā kārtā to ielikt Kārtības rullī, jo mēs tad faktiski paliksim par jokdariem, piemēram, Eiropas Savienības valstu līmenī.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Dzintaram Rasnačam.

Dz.Rasnačs (VL-TB/LNNK).

Godātie kolēģi, es biju cerējis, ka priekšlikuma iesniedzējas atsauks šo priekšlikumu, jo es viņām... Bites kundzei skaidroju, ka šāda norma jau ir un ka nevajag ieviest jaunas normas. Šī norma ir Saeimas kārtības ruļļa pielikumā, Saeimas deputātu ētikas kodeksā, kur melns uz balta ir rakstīts: „Deputāts pastāvīgi izglītojas, apgūst savas valsts un citu valstu demokrātijas un politiskās kultūras pieredzi.” Tur jau viss ir pateikts! Tur ir gan Valsts administrācijas skola, gan Latvijas Universitāte, gan konferences, gan semināri. Viss ir šajās divās rindiņās pateikts! Un es nesaprotu, kāpēc... kāpēc tas ir vajadzīgs. Mēs kavējam veltīgi laiku. Tā ka aicinu neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Ilmāram Latkovskim.

I.Latkovskis (VL-TB/LNNK).

Augsti godātā Saeimas priekšsēdētāja, kolēģi deputāti! Es domāju, ka ir ļoti aktuāls jautājums uzrunāts, un teikšu arī no savas pieredzes: atnāk deputāts... jauns kā deputāts, bet kā cilvēks varbūt vairs nav jauns. Viņš kaut kur ir izglītojies, taču, bez šaubām, sastopas ar elementārām lietām, ko, nu, ne tā īsti saprot. Liekas, tik vienkārša lieta - kas ir pirmais lasījums, kas ir otrais lasījums. Un kauns arī būtu tā kā pajautāt... Un ir pilns ar tādām lietām. Tā ir...

Ar laiku varbūt apbružājas, un, šķiet, ka noderētu, ja kas ļautu to sakārtot tā ātrāk. Es neatbalstu, teiksim, izteiktā priekšlikuma formā, bet, ka tas jautājums būtu risināms Saeimā vai nu kādas apakškomisijas izveidošanas ietvaros, vai līdzīgi kā Juridiskais birojs vai... vai Kanceleja... Tas gan būtu vajadzīgs, un šeit, Saeimā, to var ļoti mērķtiecīgi sakārtot, lai tas netraucē citu komisiju darbam, lai tas notiek ļoti ātri. Par to vajadzētu padomāt.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ingai Bitei.

I.Bite (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie kolēģi, gribas teikt paldies par atbalstu idejai, jo, lai arī cik mēs būtu runājuši un stāstījuši, un dažādās vietās tikušies ar jums, faktiski visi ir apliecinājuši: jā, tik tiešām mācīties ir svarīgi, un tas ir nepieciešami. Protams, pēc tam vienmēr ir sekojuši „bet”... Un daudzus „bet” mēs šodien šeit no tribīnes jau dzirdējām, taču man kā juristei ir jautājums deputātiem, kuri, kad tika ievēlēti Saeimā, nebija juristi: cik laika prasīja saprast, ka likumprojekta pants un likuma pants ir divas pilnīgi atšķirīgas lietas?

Man kā deputātei, kura ir juriste un nav ekonomiste, bija diezgan sarežģīti saprast, rudenī ievēlētai, ieraugot pirmo reizi budžeta likumprojektu, kas tur ir rakstīts, kurā vietā jāmeklē tas, ko man liekas svarīgi atrast, un kādā veidā ir sagatavojami priekšlikumi šim budžeta likumprojektam. (Zālē aug troksnis.) Tāpēc, jā, man tik tiešām būtu svarīgi, lai ir kāds, kurš šīs parastās, ierastās Saeimas procedūras parāda, izstāsta un paskaidro. Un es nebūt neuzskatu, ka tas pazemina kaut kādā veidā cilvēka zināšanas vai pieredzi, kas ir iegūta līdz ievēlēšanai Saeimā, jo tā viennozīmīgi ir atšķirīga no Saeimas darba.

Agešina kungs Juridiskās komisijas sēdē pamatoti norādīja, ka tas lielā mērā būtu frakcijas vadītāja pienākums. Ziniet, jā, man ir tam jāpiekrīt. Taču diemžēl ne visās frakcijās tas tā notiek, ne visās frakcijās tiek organizēta vai piedāvāta šāda veida apmācība un skaidrojumi. Un es atļaušos teikt vēl trakāk: kādā hipotētiskā parlamentā, kādā hipotētiskā frakcijā pat varētu būt tā, ka frakcijas vadītāji manipulē ar to, ka deputāti nav informēti par visām parlamenta darba niansēm.

Rasnača kungs atsaucās uz Saeimas deputātu ētikas kodeksu, un tas arī mani visvairāk uzrunāja, lai šodien šeit runātu par šo lietu. Pastāvīgas izglītošanās pienākums atšķiras no tā, ka jābūt zināšanām un sagatavotībai konkrēta darba veikšanai. Mēs saprotam - šeit, parlamenta sēdē, mums ir jābalso un jāpieņem lēmums par jebkuru likumprojektu, jebkuru priekšlikumu jebkurā jomā (piemēram, šodien par Reskāja kunga iesniegtajiem priekšlikumiem saistībā ar pensiju fondu un Attīstības finanšu institūciju). Taču ikdienā mēs strādājam ar kādu konkrētu virzienu, konkrētu jomu, konkrētām lietām. Un tad te nu arī parādās tā atšķirība: kā deputātei man ir jābūt sagatavotai visās jomās pieņemt... nu, vismaz saprast, par ko tiek runāts un par ko ir konkrētais priekšlikums, taču pastāvīgi es turpināšu izglītoties tomēr tajā jomā un tajā sfērā, ar kuru es visvairāk strādāju un ikdienā saskaros.

Tas, ko mēs piedāvājam savā priekšlikumā, ir iedot jaunievēlētam deputātam pamatu zem kājām, lai ir iespēja pēc iespējas ātrāk produktīvi uzsākt darbu un lai nav tā, kā stāsta anekdotēs: pirmais gads - iešūpoties, vēl viens gads - pastrādāt, un tad - trešais gads pirms vēlēšanām.

Kolēģi! Nu neliksim smieties par sevi! (No zāles dep. A.Elksniņš: „Bet jūs to darāt! Jūs to darāt!”) Ļausim sagatavoties jaunajiem deputātiem jau tūlīt pēc ienākšanas Saeimā!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Ilzei Viņķelei.

I.Viņķele (VIENOTĪBA).

Kolēģi! Turpināšu ar aicinājumu: neliksim smieties par sevi! Vārds vietā.

Saeima nav mūžizglītības projekts. Man nezin kāpēc šķiet, ka tie cilvēki... iespējams, arī Bites kundze, piekrītot kandidēt, ir kritiski novērtējusi savas spējas un zināšanas. Un, ja ne, tad varbūt nav jākandidē. Ja cilvēks, nākot uz Saeimu un cerot tapt ievēlēts, apzinās, ka viņš nespēj orientēties jautājumos par budžeta elementārajām lietām, izveidi, par elementāru likumdošanas procesu, tad nav jānāk uz Saeimu. Nu, ejiet uz Nodarbinātības valsts aģentūru, pilnveidojieties un tad nāciet atpakaļ!

Runājot par tehniskām lietām, tādām kā priekšlikumu iesniegšanas termiņi, darbs komisijās, - tā ir tehniska veida informācija, ko Saeimā var sniegt arī tagad.

Nu nepadarīsim Saeimu par klaunādi! Aicināsim gan vēlētājus būt atbildīgiem, gan arī nākamos kolēģus izvērtēt savas iespējas strādāt šajā vietā! (Frakcijas VIENOTĪBA aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Andrejam Elksniņam.

A.Elksniņš (SC).

Cienījamie kolēģi! Ar labiem vārdiem bruģēts ceļš uz elli, un man tiešām ir kauns par priekšlikuma iesniedzējiem, ka šāda veida priekšlikums tika iesniegts, kad deputātiem beidzas pilnvaras (Zālē smiekli.), nevis tad, kad viņi tikko atnāca uz Saeimu un uzreiz konstatēja, ka viņiem ir problēmas atšķirt likumprojekta pantu no likuma panta un savādāk. Un tagad, izmantojot iespēju, īstenībā tiešām degradē Saeimas kārtības ruļļa nozīmi un Eiropas parlamentāro valstu pieredzi attiecībā uz minēto jautājumu.

Bites kundze, jūs arī esat juriste! Es arī esmu. Es jums ieteiktu ieskatīties Juridiskās komisijas kapacitātē un cilvēkos, kuri tur strādā: zinātņu doktori, profesori, zinātņu doktoru kandidāti, pasniedzēji (No zāles dep. I.Čepāne: „Ministri!”), ministri... un jūs piedāvājat iet cilvēkiem, kuri ikdienā īstenībā... iet tajā Valsts administrācijas skolā... kuri pat par vairākām pakāpēm augstākās izglītības iestādēs pasniedz... iet... iziet kursus pie kā? Pie saviem studentiem! (Zālē smiekli.) Jūs piedāvājat priekšlikumu, ka cilvēkam, kurš īstenībā kandidē un grib kļūt par Saeimas deputātu... Tad pēkšņi viņš tā iebrauc Saeimā, kā laikam notika ar jums Zatlera partijas ietvaros, un tad viņš apjēdz, ko tad viņš darīs parlamentā - vai nu spriedīs par likumu, vai pieņems kaut ko...

Mūsu frakcijā tādu problēmu nav. Mums prot deputāti atšķirt likumprojekta pantu no panta, zina pamatnostādnes, un ļoti daudziem kolēģiem, cik es saprotu, kuri iepriekš ir runājuši, arī nav šādu problēmu. Ja tās ir jūsu problēmas, ja jūs atklājāt trūkumus savās zināšanās un acīmredzot to kaut kādā veidā konstatējāt, varbūt jūs tad, pirms iesniedzat šo priekšlikumu, šādus kursus apmeklējiet un pasakiet: „Kolēģi, es apmeklēju kursus savā darba laikā, mācījos uz nodokļu maksātāju rēķina, kļuvu gudrāka, un paies vēl 10 gadi, kad es spēšu efektīvi pārstāvēt to cilvēku intereses, kas mani ir ievēlējuši.” Tas ir absolūtas muļķības, ko jūs piedāvājat, - mācīties uz cilvēku rēķina, ignorējot vispār jebkāda veida saprātu šajā jautājumā. (Dep. J.Kursīte-Pakule, J.Strazdiņš un vēl daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Kārlim Seržantam.

K.Seržants (ZZS).

Es tikai pavisam īsi pateikšu to, ko es jau Juridiskajā komisijā ieteicu abām iesniedzējām, bet domāju, ka to ir pelnījuši dzirdēt arī pārējie. Tad jau pie šīm visām zināšanām pievienosim arī astroloģijas kursus, un tad jebkurš no mums varēs ielūkoties zvaigznēs un nolemt - kandidēt uz nākošo Saeimu vai ne, spēsim mēs šeit strādāt vai ne. Un tas tad būtu arī pareizi droši vien.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Ingai Vanagai, otro reizi.

I.Vanaga (pie frakcijām nepiederoša deputāte). (No zāles dep. J.Reirs: „Ir iespēja atsaukt priekšlikumu!”)

Es nemaz nelūdzu balsojumu. Pilnveidosim! Es nekādā ziņā negribu tagad nonivelēt Saeimas deputāta statusu šajā valstī, bet es vienkārši aicinu gan Saeimas deputātu, gan pašvaldības deputātu, gan jebkuru ministru, gan profesoru pievērst uzmanību tam, ka profesionālā pilnveide - tā ir tikai normāla lieta. Un kāpēc tad mēs liekam gan ārstam, gan skolotājam, gan advokātam pat ar normatīvajiem aktiem... kā pienākumu viņam uzliekam iziet noteiktus kursus, lai viņš var profesionāli veikt savu darbu.

Un arī šeit ir runa tikai par to, lai Saeimas deputāti būtu gudrāki, pieredzējušāki... lai varētu profesionālāk veikt savus pienākumus. Un tas ir tikai normāli, ka cilvēks iet un sevi pilnveido.

Jā, ziniet, vēl varbūt varam uzlikt to, ka, ja deputāts nenokārto noteiktus pārbaudījumus, viņš nemaz ātrāk kandidēt nedrīkst, ja? Un tādēļ ir šis aicinājums.

Labi, par obligātumu arī varam diskutēt - lai tas ir brīvprātīgi tāpat kā pašvaldību deputātiem. Bet tātad tā doma ir tikai un vienīgi spēcināt Saeimas deputātu zināšanas, lai viņi var profesionālāk veikt savus tiešos darba pienākumus komisijās, un tātad arī ārpusē sevi mēs labāk varam prezentēt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Edvardam Smiltēnam.

E.Smiltēns (VIENOTĪBA).

Kolēģi! Man šķiet, ka mēs paši mēģinām šobrīd paņirgāties par sevi (No zāles dep. J.Ādamsons: „Ļoti labi! Humoru vajag!”), jo... Nu, es varu piekrist arī Seržanta kungam: tad jau mums vajadzētu entos kursus. Kaut vai, ja strādājam Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā... Ja nezina, kā ir veidota sistēma autopārvadājumos, atkritumu apsaimniekošanā un tā tālāk, visas šīs lietas deputātiem pašiem ir jāmācās.

Un otrkārt. Man šķiet, ka tā problēma, kas šobrīd tiek pacelta, sakņojas vienā citā jautājumā. Tas ir daudz dziļāks jautājums - par politisko partiju spēku Latvijā, viņu apjomu un ilgtspēju. Tas nozīmē to, ka... Manuprāt, ir pilnīgi normāli... Un tāpēc arī manā partijā, VIENOTĪBĀ, mēs mēģinām atbalstīt jauniešu organizācijas; viņi tālāk tiek arī pieņemti kā palīgi, iesaistīti politiskajā darbā. Viņi iegūst šo pieredzi, un viņi nestartē kā pilnīgi baltas lapas, viņi kaut ko jau saprot vismaz. Viņi iegūst izglītību, un viņi tad ir... nu, kompetenti jau tālāk - tad, kad viņus ievēlē Saeimā.

Un galu galā Saeimā mums ir tik daudz darbinieku... tehniskie darbinieki un komisiju konsultanti, pie kuriem vienmēr var iet un konsultēties. Saeimas Juridiskais birojs arī to neatsaka.

Tāpēc, es domāju, šis priekšlikums ir mums pašiem pazemojošs (No zāles dep. A.Elksniņš: „Iesniedzējiem pazemojošs!”), un es nezinu, vai būtu nepieciešams to atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. (Dep. V.Reskājs ir nokavējis pieteikties debatēs.)

Nē, es pirmā nositu āmurīti! (Zālē smiekli un aplausi.)

Vai komisijas vārdā Čepānes kundze ko vēlas piebilst? Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. - deputātes Ingas Vanagas un deputātes Ingas Bites iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 2, pret - 52, atturas - 26. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Čepāne. Paldies.

Nākošais ir 3. - deputātes Elīnas Siliņas priekšlikums par faktiskajiem izdevumiem saistībā ar autotransportu. Un deputātes kundze noteikti pastāstīs, ka viņa, salīdzinot ar pašreizējā 14.panta otro daļu, kas nosaka, ko tad mēs uzskatām par faktiskajiem izdevumiem pirmās daļas izpratnē, ir pievienojusi klāt vēl informāciju, kas skar taksometrus un Saeimas nodrošinātā transporta pakalpojumu izdevumus. Komisija, izvērtējusi šo priekšlikumu, neatbalstīja to.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Elīnai Siliņai.

E.Siliņa (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Publisko izdevumu un revīzijas komisija vairākkārt ir konstatējusi, ka Saeimas autobāzei ir nepietiekams noslogojums pie tās infrastruktūras un ieguldījumu un cilvēkresursu kapacitātes, kāda tā ir savulaik izveidota un arī ilgstoši uzturēta.

Saeimas autobāzes sniegto pakalpojumu dārdzība ir saistīta ar lielajām dīkstāvēm un nepietiekamo automašīnu noslodzi. To ir atzinusi arī pati Saeimas autobāzes vadība. Autobāzes vadība vairākkārt ir uzsvērusi, ka risinājums šai situācijai būtu sniegto pakalpojumu apjoma palielināšana, piemēram, piespiežot... liekot visām Rīgā koncentrētajām valsts pārvaldes institūcijām izmantot transporta pakalpojumus centralizēti - tikai un vienīgi no Saeimas autobāzes. Es neesmu atbalstītāja šādam piespiedu mehānismam, bet - viennozīmīgi! - ja Saeimas autobāze spētu nodrošināt pakalpojumus par tirgum līdzvērtīgu cenu, tad tās pakalpojumu izmantošana būtu jāveicina valsts pārvaldē. Taču pirmie soļi Saeimas autobāzes maksas pakalpojumu atzīšanā un atbalstīšanā būtu jāsper mums pašiem. Tādēļ arī šajā priekšlikumā tiek piedāvāts, ka deputāti esošo - esošo! - kompensāciju ietvaros kā attaisnojošus dokumentus iesniegtu ne tikai degvielas čekus, bet arī dokumentus, kas apliecina samaksu par Saeimas autobāzes maksas pakalpojumiem.

Kā zināms, Saeimas autobāze jau ilgstoši sniedz maksas pakalpojumus - gan transporta, gan remonta. Katru gadu tiek apstiprināts maksas pakalpojumu cenrādis. Un būtu īpaši aktuāla šāda iespēja, ka kompensācijas ietvaros mēs drīkstētu iesniegt ne tikai degvielas čekus, bet arī dokumentus par Saeimas autobāzes maksas pakalpojumu izmantošanu - maksājumu apliecinošus dokumentus. Īpaši aktuāla un nepieciešama šī iespēja būtu šobrīd, jo šā gada janvārī Prezidijs izmainīja regulējumu Saeimas autobāzes izmantošanā. Un, proti, šis regulējums šobrīd nosaka to, ka deputātiem, kas ir pieteikušies uz kompensāciju, vairs nav iespējas izmantot Saeimas autobāzes transportu. Kā zināms, frakcijām ir ierobežots frakciju automašīnu skaits - vidēji uz pieciem deputātiem ir viena automašīna, bet var būt situācijas, kad vajag vairāk automašīnu nekā šo vienu uz pieciem. Un, ja šajos gadījumos iepriekš mums bija iespēja izsaukt, piemēram, viesu automašīnas vai dežūrautomašīnas, tad šobrīd kopš janvāra mums šādas iespējas vairs nav, jo to liedz Saeimas Prezidija nolikums. Un līdz ar to, manuprāt, tikai loģiski būtu, ja jau iepriekš Kārtības rullī... šajā pašā iepriekšējā pantā apstiprinātās maksimālās kompensācijas apmērā (līdzīgi kā degvielas čeku) varētu iesniegt Saeimas autobāzes maksas pakalpojuma čeku vai maksājumu apliecinošu dokumentu. Tādā veidā mēs arī pārējai valsts pārvaldei... un valsts pārvaldes institūcijām tikai apliecinātu, ka Saeimas autobāzes sniegtais maksas pakalpojums ir leģitīms, caurskatāms... ka mēs redzam šo pakalpojumu apjomu un uzticamies viņu sniegtajiem pakalpojumiem.

Aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā Čepānes kundze ko vēlas piebilst?

I.Čepāne. Kolēģi, ņemot vērā kolēģes Siliņas kundzes teikto, kura patiešām ir ļoti plaši pētījusi autobāzes darbību... savas darbības laikā Saeimā, es gribētu tomēr arī nedaudz paraksturot, kas notika Juridiskās komisijas sēdē, runājot par šo priekšlikumu. Proti, pilnīgi... Kā teica Siliņas kundze, saskaņā ar grozījumiem Prezidija nolikumā, kas regulē šo kārtību, tagad sliktākā situācijā atrodas tā saucamie neatkarīgie deputāti, kuriem (atšķirībā no frakcijām) vairs nav iespējas izmantot automašīnas tādā ziņā. Un komisijas sēdē mēs nolēmām, ka acīmredzot, ja šeit ir problēmas, tad to vajadzētu darīt Prezidijam, iespējams, apsverot un izdarot grozījumus šajā nolikumā, kas regulē kārtību.

Otrkārt. Komisijas sēdē mēs uzskatījām, ka likumdevēja ziņā ir tas, lai Saeimas autobāze varētu plašāk... sniegt šos te pakalpojumus. Un, proti, arī pašlaik... Siliņas kundze noteikti zina, ka tikko beidzās audits šajā autobāzē, kur samērā... ļoti labi ir novērtēta šīs autobāzes darbība, taču viņi vienlaikus piedāvā, ka Saeimas autobāzi varētu vēl plašāk piesaistīt... tātad veikt pakalpojumus gan attiecībā uz citu ministriju autotransportu, attiecībā uz privātpersonām... un tā tālāk, jo patiešām, kā mēs Saeimas sēdē noskaidrojām - un jūs pati arī tam piekritāt -, autobāzes direktors patiešām ir kopš deviņdesmito gadu sākuma... ir spējis saglabāt autobāzi. Tā ir pienācīgā kārtībā un nav izsaimniekota, kā bija savulaik Ministru kabineta... Ministru padomes autobāzē, kas tika privatizēta faktiski par santīmiem un pēc tam pārdota par miljoniem. Iespējams, ka šajā gadījumā patiešām plašāk jāskatās, lai šī autobāze apkalpotu ne tikai Saeimu, bet apkalpotu arī ministrijas.

Tā ka Juridiskā komisija neatbalstīja šo priekšlikumu, jo līdz ar šo priekšlikumu arī jūsu piedāvātais risinājums nebūtu pilnībā īstenots.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates jau ir slēgtas, Siliņas kundze! Tad Čepānes kundze... Čepānes kundze runāja komisijas vārdā (No zāles dep. E.Siliņa: „Bet es taču pieteicos!”) jau pēc āmuriņa, kurš bija paziņojis, ka debates ir slēgtas. (Zālē smiekli. Starpsaucieni. Dep. A.Klementjevs: „Kursi!”)

Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. - deputātes Elīnas Siliņas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 11, pret - 63, atturas - 6. Priekšlikums nav atbalstīts... Nu pierādās, ka ir nepieciešams debatēt par Kārtības rulli, jo liela daļa deputātu to līdz galam nav izlasījuši, neskatoties, ka kuro gadu jau šeit sēž. Kursi nepieciešami...

Lūdzu, turpiniet, Čepānes kundze!

I.Čepāne. Godātie kolēģi, paldies!

Nākošais ir 4.priekšlikums, bet 4.priekšlikumu lūdzu tos, kuriem ir priekšā šī tabula, skatīt saistībā ar 22.priekšlikumu. Ar 22.priekšlikumu! Tas ir ļoti cieši ar to saistīts, jo 22.priekšlikums paredz papildināt Kārtības ruļļa 179.panta septīto daļu ar 4. un 5.punktu.

Šādi priekšlikumi radās sakarā ar kolektīvo iesniegumu „Atbildība par Saeimas deputāta zvēresta laušanu”. Un tagad saskaņā ar 22.priekšlikumu, par kuru es teicu, ka neizbēgami tas ir saistāms ar 4.priekšlikumu... Proti, konstatējusi Saeimas deputātu ētikas kodeksa pārkāpumu, Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija var pieņemt vēl šādu lēmumu - proti, ierosināt Saeimai izslēgt deputātu uz vienu līdz sešām Saeimas sēdēm - un sagatavo attiecīgu Saeimas lēmuma projektu. Taču, kā mēs zinām, saskaņā ar Kārtības rulli jau vienas sēdes neattaisnota neapmeklēšana... Un tas arī būtu tātad neattaisnots neapmeklējums. Mēs nevaram ierobežot deputāta atalgojumu līdz tādam līmenim, kas būtu pretrunā... kas būtu nesamērīgs. Un tādēļ šajā - 4.priekšlikumā ir paredzēts papildināt 15.panta pirmo daļu ar teikumu šādā redakcijā: „Soda kopsumma vienā kalendārajā mēnesī nedrīkst pārsniegt summu, kuras ieturēšanas rezultātā deputāts saņem mazāk par valstī noteikto minimālo mēnešalgu.”

Tātad es lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu. Bet par 22.priekšlikuma rašanās vēsturi un par praksi Eiropas Savienībā un citās valstīs es runāšu vēlāk.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Čepāne. Nākošais, 5., ir Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir tehniska rakstura. Tas ir atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Čepāne. Nākošais, 6., ir deputāta Vladimira Reskāja priekšlikums. Īpaši runājot par šo otro daļu, mēs komisijā saskatījām (arī viņa nākošajos priekšlikumos), ka tas ir pretrunā ar citiem likumiem. Proti, kārtību, kādā kandidatūras Valsts prezidenta amatam deputāti iesniedz, regulē īpašs likums, un tur ir daudz agrāki termiņi - nevis 10 dienas, bet 50 dienas. Un līdz ar to šeit šis priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Vladimiram Reskājam.

V.Reskājs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Kolēģi! Divas lietas sakāmas.

Pirmā lieta. Es atsaucu šo priekšlikumu.

Un otrā lieta. Es vēlos vērst jūsu uzmanību uz to, ka, debatējot par Ingas Bites un Ingas Vanagas priekšlikumiem, tika radīts ļoti bīstams precedents demokrātiskā valstī - deputātam, kurš pieteicies runāt likumā noteiktajā kārtībā, netika iedots vārds.

Sēdes vadītāja. Es arī jūs aicinu izlasīt Kārtības rulli vēl vienu reizi. Jūs šobrīd atkal pārkāpāt Kārtības rulli, nerunājot par savu priekšlikumu. Un es jums aizrādu... izsaku par to aizrādījumu un iesaku jums izlasīt vēlreiz Kārtības rullī, kā notiek debates, kā tajās piesakās un kurā brīdī tās ir slēgtas.

Tātad turpinām debates.

Vārds deputātam Andrejam Judinam. (No zāles dep. V.Reskājs: „Es atsaucu!”; dep. I.Grigule: „Atsaukts priekšlikums!”) Uzsāktās debates tiek turpinātas...

A.Judins (VIENOTĪBA).

Jā, tiešām paldies Reskāja kungam, ka viņš atsauca savu priekšlikumu. Bet man gribētos pastāstīt par Juridiskās komisijas debatēm saistībā ar attiecīgo priekšlikumu. Tas bija interesanti.

Kad Reskāja kungam pajautāja, kāpēc viņš uzskata, ka tāda norma ir vajadzīga, kāpēc tieši tagad ir svarīgi runāt par... svarīgi paredzēt, ka 10 dienas ir vajadzīgas, viņš atbildēja: „Ļoti svarīgi, lai Saeimas deputāti laikus saņemtu informāciju un varētu izvērtēt kandidatūru.” Tad Reskāja kungam pastāstīja, ka ir speciāls likums, kas paredz, ka šāda informācija ir pieejama 50 dienas pirms lēmuma pieņemšanas. Tas jau ir paredzēts! Vai tad priekšlikums saskan ar to mērķi, kas ir deklarēts? Noteikti ne! Bet mani izbrīnīja, ka ir vajadzīgs tieši viens mēnesis, lai atsauktu šo priekšlikumu, kas neatbilst citiem normatīvajiem aktiem. Bet paldies, ka jūs to izdarījāt!

Sēdes vadītāja. Paldies. Turpinām debates.

Vārds deputātam Vladimiram Reskājam, otro reizi.

V.Reskājs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Kolēģi, arvien vairāk pārliecinos, ka mums tiešām ir nepieciešami kursi, par kuriem runā Inga Vanaga un Inga Bite. Tā vietā, lai runātu un reaģētu konkrēti uz konkrētu priekšlikumu, deputāti izmanto iespēju, lai paņirgātos un lai parādītu savu varenību. Kauns!

Sēdes vadītāja. Paldies. Debates slēdzu.

Tātad priekšlikums ir atsaukts.

Lūdzu, turpiniet, Čepānes kundze!

I.Čepāne. 7. ir deputāta Reskāja priekšlikums. Proti, tas paredz, ka Valsts prezidents ir uzskatāms par ievēlētu ar ne mazāk kā divu trešdaļu klātesošo deputātu balsu vairākumu. Juridiskās komisijas sēdē mēs norādījām deputātam Reskājam, ka tas ir pretrunā ar Satversmes 36.pantu, jo Satversmes 36.pantā ir noteikts, ka „Valsts prezidentu ievēlē aizklāti balsojot ar ne mazāk kā 51 Saeimas locekļu balsu vairākumu”.

Juridiskās komisijas sēdē mums nebija skaidrs, vai deputāts zina šo normu vai deputāts nezina šo normu. Taču es, godātie kolēģi, aicinātu šeit varbūt nediskutēt pārāk plaši par šo piedāvājumu, tā kā tas nevar tikt pieņemts nekādā gadījumā, jo ir pretrunā ar Satversmi.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Vladimiram Reskājam.

V.Reskājs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Paldies. Redziet, ja būtu tādi kursi, es noteikti būtu zinājis visas tās nianses.

Kolēģi, 7. un 8.priekšlikums ir savstarpēji saistīti, un es vēlos atgādināt, ka, neskatoties uz sabiedrībā populāro viedokli par to, ka Valsts prezidentam trūkst iespēju ietekmēt procesus valstī, tā nav. Valsts prezidenta institūts ir ļoti jaudīgs instruments, kas var dot nopietnu pienesumu valsts attīstībai. Bet diemžēl esošā prezidentu izvirzīšanas un ievēlēšanas kārtība negarantē atbilstošākas kandidatūras nonākšanu amatā, kā arī nenodrošina stabilu prezidenta institūcijas attīstību. Līdz ar to 7.priekšlikumā piedāvāju palielināt Valsts prezidenta ievēlēšanai nepieciešamo slieksni: (No zāles dep. A.Loskutovs: „Mēs neskatām Satversmi!”) no 51 deputāta - uz divām trešdaļām. Manā skatījumā, tas sekmēs prezidenta institūcijas kvalitatīvu attīstību. Turpmāk Valsts prezidenta ievēlēšanai būs nepieciešams lielāks atbalsts, kas palielinās deputātu loku, kuri uzņemas atbildību par konkrētā kandidāta nonākšanu amatā, līdz ar to palielinot varbūtību, ka par Valsts prezidentu tiks ievēlēts vispiemērotākais kandidāts, nevis politisku intrigu produkts.

Savukārt 8.priekšlikums paredz, ka gadījumā, ja deputāti nespēj vienoties par prezidenta kandidatūru, tad tiek sasaukta vēlēšanu kolēģija, kur darbotos gan Saeimas deputāti, gan pašvaldību pārstāvji, kuru mērķis būtu izvēlēties amatam vislabāko pretendentu. (No zāles dep. A.Loskutovs: „Uz kursiem!”) Piedāvātā sistēma veiksmīgi strādā Igaunijā.

Un nobeigumā. Kārtējo reizi atkārtoju, ka es apzinos šī priekšlikuma neatbilstību Satversmei, toties man nebija citas iespējas, lai uzsāktu par to diskusiju. Galu galā, ja vairākums atzītu šos priekšlikumus par konceptuāli pieņemamiem, tad mēs varētu atgriezt likumu komisijai un manus priekšlikumus izdalīt atsevišķā likumprojektā, lai piedāvātās idejas skatītu detalizētāk un virzītu komisijas vārdā nepieciešamo grozījumu paketi.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies, Reskāja kungs! Bet atzīstot, ka jūs apzināties, ka priekšlikumi neatbilst Satversmei, jūs atzināties šobrīd publiski, ka jūs pārkāpjat deputāta doto svinīgo solījumu, kurā jūs apņēmāties ievērot Satversmi. (Starpsaucieni no zāles: „Ū...! Ū...!Ū...!”; „Uz kursiem!”)

Turpinām debates.

Vārds deputātam Andrejam Elksniņam.

A.Elksniņš (SC).

Nu, pirmkārt, man ir jāsaka un varbūt arī jāaizrāda Reskāja kungam kā sava vecuma kolēģim: lai arī ar Čepānes kundzi ikdienā mums ir ļoti daudz nesaskaņu, tomēr attiecībā pret viņas vecumu un viņu kā sievieti jums varbūt vajadzētu izturēties ar lielāku... cieņpilnāku attieksmi un neaizrādīt tādā veidā, kā jūs to darījāt, kad Čepānes kundze referēja par minēto likumprojektu. Tas ir punkts viens.

Otrais. Jūs iepriekšējā uzstāšanās reizē demagoģējāt un diskreditējāt īstenībā visus pārējos kolēģus, kuri pamatoja jūsu priekšlikuma neatbilstību... tā priekšlikuma, kuru jūs attiecīgi gribējāt iesniegt, un aicinājāt visus tad nākt klajā ar konkrētiem argumentiem un pateikt, kur jums nav taisnība.

Reskāja kungs, jums tiešām būtu nepieciešami tie kursi, par kuriem runāja Bites kundze un Vanagas kundze. Jūs iesniedzāt priekšlikumu, kurš ir neatbilstošs Satversmei, apzinoties īstenībā, ka tik tiešām jūs pārkāpjat Saeimas deputāta zvērestu, ko jūs esat devis, stājoties Saeimas deputāta amatā! Konkrēti ir paredzēta procedūra, ka Valsts prezidentu ievēlē ar ne mazāk kā 51 balss vairākumu, un tā ir Satversmes prasība, nevis Kārtības ruļļa prasība. Ja jūs neesat jurists... Bet varbūt esat jurists? Es nezinu, ko jūs tur esat pabeidzis, bet tas ir absolūti aloģisks, absolūti prettiesisks priekšlikums. Jūs gribat noniecināt īstenībā Satversmi un paredzēt pretrunīgu kārtību... kārtību, kura ir pretrunā ar to, kas ir paredzēta Saeimas kārtības rullī un arī Latvijas Republikas Satversmē. Es saprotu, varbūt jums Satversme nav nekāda Bībele un svētā grāmata, lai varētu zemāk pakārtotos... likumpakārtotos aktos ietvert regulējumu, kurš ir pretrunā ar Satversmi un kuru atcels jebkāda Satversmes tiesa, neskatoties uz jebkādu Satversmes tiesas tiesnešu sastāvu! Tāpēc šajā konkrētajā gadījumā, ja jums ir ideja, tad iesniedziet to grozījumiem Satversmē atsevišķi. Tas ir viens.

Otrkārt. Ja jūs gribat paredzēt kārtību attiecībā uz Saeimas deputātu... uz Valsts prezidenta ievēlēšanu ar divu trešdaļu balsu vairākumu, tad es kā politiķis un arī „Saskaņas Centra” pārstāvis šo ideju atbalstīt nevaru, jo mēs pārstāvam ideju par tautas vēlētu prezidentu. Palielinot šo šķirtni uz divām trešdaļām, jūs īstenībā apgrūtināt Valsts prezidenta ievēlēšanas procedūru parlamentā un nostiprināt prezidentu kā institūtu parlamentārā republikā, nevis tautas vēlēta prezidenta institūta ieviešanu un iespējamo pāriešanu uz prezidentālu modeli.

Paldies. (Dep. J.Klaužs aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Vladimiram Reskājam, otro reizi.

V.Reskājs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Paldies, kolēģi, par jūsu aizrādījumiem! Ņemšu tos vērā. Vienīgais, ko es gribu pateikt, ir tas, ka šie priekšlikumi tika iesniegti tādēļ, ka man nav citu iespēju runāt par savām idejām (No zāles dep. A.Loskutovs: „Kā tad nav?!”) un tās virzīt apspriešanai.

Otrkārt, es uzskatu, ka, ja mēs atgrieztu šo priekšlikumu un šo likumprojektu atpakaļ komisijā un piebremzētu to (No zāles: „Priekš kam?”) priekš tā, lai debatētu par šo kārtību, lai debatētu par tiem priekšlikumiem, no manas puses nekas netiktu pārkāpts. Tas ir procesa jautājums.

Un vēlreiz paldies par aizrādījumiem, bet, ņemot vērā debates kvalitāti, es uzskatu, ka tiešām mums visiem ir nepieciešami tie kursi.

Sēdes vadītāja. Reskāja kungs, es jūs vēlreiz aicinu izlasīt Kārtības rulli, jo, ja aicina likumprojektu atgriezt atpakaļ komisijā, arī tam ir Kārtības rullī precīzi noteikta kārtība, kura ir ievērojama, nevis ar aicinājumu no tribīnes... Tā ka, lūdzu, tomēr iemācieties šo grāmatiņu, pirms neesat bijis šajos kursos! (Zālē smiekli.)

Bet turpinām debates.

Vārds deputātam Romualdam Ražukam.

R.Ražuks (RP).

Priekšlikums ir pretrunā ar Satversmi, un tas nav diskutējams, bet man liekas, ka, atgriežoties pie deputātes Bites priekšlikuma, uz trešo lasījumu vajag sniegt par šo problēmu sekojošu priekšlikumu: tikko deputāts pamet frakciju, uzreiz iet valsts pārvaldes kursos. (Zālē smiekli un aplausi.)

Sēdes vadītāja. (Smejas.) Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā kas piebilstams par 7.priekšlikumu?

I.Čepāne. Godātie kolēģi! Man tomēr, ņemot vērā notiekošo, ir jāsaka, kas notika arī komisijas sēdē. Komisijas sēdē kolēģis teica, ka viņš grib diskutēt. Pārējie Juridiskās komisijas locekļi, būdami juristi, teica, ka Juridiskā komisija nav tikai diskusiju klubs. Un saskaņā ar Saeimas deputātu ētikas kodeksa 5.punktu deputāti ciena un vienmēr ievēro Satversmi. Un līdz ar to es aicinātu - arī komisijas vārdā - neatbalstīt... Mēs nevaram atbalstīt šādu priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 7. - deputāta Vladimira Reskāja iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 1, pret - 84, atturas - 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

Turpināsim izskatīt likumprojektu pēc pārtraukuma.

Pirms mēs reģistrējamies... Mums šajā mēnesī ir bijusi viena apaļa jubileja - tātad 23.martā 55 gadu jubileju svinēja mūsu kolēģis deputāts Jānis Urbanovičs. (Zālē aplausi.)

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu!

Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Vucānam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

J.Vucāns (11.Saeimas sekretāra biedrs).

Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies: Lolita Čigāne... nav, Sergejs Dolgopolovs... nav, Valdis Dombrovskis... nav, Zanda Kalniņa-Lukaševica... nav, Ojārs Ēriks Kalniņš... nav, Daina Kazāka... nav, Ainars Latkovskis... nav, Romāns Naudiņš... nav, Jānis Strazdiņš... ir, Igors Zujevs... nav. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 11.Saeimas priekšsēdētāja
Solvita Āboltiņa.

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi, lūdzu, ieņemiet vietas! Turpinām Saeimas 27.marta sēdi. Pirms pārtraukuma mēs uzsākām skatīt likumprojektu „Grozījumi Saeimas kārtības rullī”, otrais lasījums. Un tātad mēs turpinām izskatīt šo likumprojektu ar 8.priekšlikumu.

Lūdzu, Čepānes kundze! Nākamais ir 8.priekšlikums.

I.Čepāne. Tātad, godātie kolēģi, iepriekš minētais ir... proti, ir iesniegti priekšlikumi, kas ir pretrunā ar Satversmi, un es patiešām aicinu netērēt Saeimas laiku un līdzekļus.

Katra minūte ir aprēķināta, un tā ir tiešām dārga... aicinu par šo jautājumu nedebatēt.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Vladimiram Reskājam.

V.Reskājs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Kolēģi, es atsaucu šo savu priekšlikumu galvenokārt tāpēc, ka šī diskusija tik tiešām zaudē savu jēgu, jo mēs nediskutējam par pašu ideju, bet par to, kā šis konkrētais priekšlikums tiks īstenots vai neīstenots. No savas puses vēlējos pateikt tikai to, ka... Es domāju, ka mēs brīžiem mūsu kaut kādā augstprātībā vai lepnumā aizmirstam par to, ka Saeima - tā tik tiešām ir galvenā platforma politiskajām diskusijām valstī. (No zāles dep. A.Loskutovs: „Par tēmu!”) Bet diemžēl brīžiem mēs vienkārši šeit redzam tādu kā balsošanas mašīnu un neko vairāk.

Es atsaucu šo savu priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad priekšlikums ir atsaukts.

I.Čepāne. Nākošais arī ir deputāta Reskāja priekšlikums, kurš paredz, ka likumprojektus - pretrunā ar Satversmes 65.pantu - var iesniegt arī „ne mazāk kā divi pie frakcijām nepiederoši deputāti”, jo 65.pantā ir teikts: „Likumprojektus var iesniegt Saeimai Valsts prezidents, ministru kabinets, Saeimas komisijas, ne mazāk kā pieci deputāti, kā arī šinī Satversmē paredzētos gadījumos un kārtībā viena desmitā daļa vēlētāju.”

Tātad šeit viņš piedāvā divus, jo viņam esot grūti atrast domubiedrus.

Sēdes vadītāja. Tātad uzsākam debates.

Vārds deputātam Vladimiram Reskājam.

V.Reskājs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Paldies. Arī šis priekšlikums tiek atsaukts.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Tātad priekšlikums ir atsaukts.

I.Čepāne. Nākošais ir 10.priekšlikums. Proti, deputāts Reskājs piedāvā: „Pirms balsojuma par saņemtā likumprojekta nodošanu komisijām Saeimas deputāti var uzdot jautājumus iesniedzējiem un ziņotājiem.” Un tad tālāk, tātad 82.¹ panta otrajā daļā, viņš grupē: „Pie vienas frakcijas piederošo deputātu kopējais uzdoto jautājumu skaits nedrīkst pārsniegt trīs jautājumus.” Un tad seko ierosinājums, ka katrs pie frakcijām nepiederošais var uzdot tikai vienu jautājumu. Un tālāk: „Viena jautājuma laiks nedrīkst pārsniegt vienu minūti.”

Šāda kārtība tika ļoti uzmanīgi izdebatēta Juridiskajā komisijā un netika atbalstīta.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Vladimiram Reskājam.

V.Reskājs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Paldies Čepānes kundzei.

Priekšlikuma būtība ir ļoti vienkārša - ļaut deputātiem uzdot jautājumus, pirms likumprojekts tiek nodots komisijām, jo bieži likumprojekta anotācijā iekļautās informācijas ir par maz, lai izšķirtos par konkrētā jaunā likumprojekta tālāko virzību. Līdzīga sistēma ir arī Igaunijas parlamentā. Uzskatu, ka jaunā kārtība veicinātu debašu kultūru un uzlabotu likumprojektu kvalitāti.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā kas piebilstams?

I.Čepāne. Nē, paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 10. - deputāta Vladimira Reskāja iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 2, pret - 64, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Čepāne. Nākošais ir 11. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Čepāne. 12. ir deputāšu Ingas Vanagas un Ingas Bites priekšlikums, kas nav atbalstīts.

Lietas būtība ir tāda. Deputātes piedāvā: „Attīstības plānošanas dokumenti, kurus izstrādā Ministru kabinets un kuri ir jāapstiprina Saeimai, pamatojoties uz Attīstības plānošanas sistēmas likumu un citiem likumiem, ir jāizskata tādā pašā kārtībā kā likumprojekti, ko nosaka Saeimas kārtības ruļļa piektā daļa „Lietu izskatīšana”.”

Juridiskā komisija, izanalizējusi šo jautājumu, nolēma, ka šiem dokumentiem ir sava specifika. Šie dokumenti ir politiski dokumenti atšķirībā no otras grupas, kas tiek izskatīta piektās daļas „Lietu izskatīšana” noteiktajā kārtībā un kas tātad satur tiesību normas.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Ingai Vanagai.

I.Vanaga (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Jā, kolēģi! Kā Čepānes kundze jau minēja, tātad ir virkne attīstības plānošanas dokumentu, proti, ilgtermiņa konceptuālais dokuments „Latvijas izaugsmes modelis: cilvēks pirmajā vietā”, Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija, Nacionālais attīstības plāns un arī Izglītības attīstības pamatnostādnes, kas ir vienīgās no 128 pamatnostādnēm mūsu valstī, ko izstrādā Ministru kabinets, bet Saeimai ir jāapstiprina. Un mums tātad ir arī... Mēs esam Nacionālo attīstības plānu apstiprinājuši, un pašlaik Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā notiek aktīvs darbs ar Izglītības attīstības pamatnostādnēm. Un tātad ir konstatēts, ka tik valstiski nozīmīgu dokumentu izskatīšanas un apstiprināšanas kārtība nav reglamentēta nevienā mūsu normatīvajā aktā. Jā, komisija lemj... atbildīgā komisija tātad, jā, lemj, kad būs priekšlikumu iesniegšanas termiņš, kāda tad būs šo priekšlikumu izskatīšanas kārtība. Bet, piemēram, arī tās pašas Izglītības attīstības pamatnostādnes, ar ko mēs komisijā saskaramies... Arī tad bija diskusijas: vai priekšlikumi var būt tīri redakcionāli, vai tie var būt pēc būtības. Ja iesniedz priekšlikumus pēc būtības, tad kā tālāk jārīkojas? Vai mēs atdodam to dokumentu atpakaļ un liekam to izskatīt vēlreiz Ministru kabinetā? Un atkal - kādas ir tās sekas gan termiņu ziņā, gan arī šajā gadījumā - Eiropas fondu apguves kontekstā? Tādēļ bija priekšlikums, ka arī Saeimas kārtības rullī ir jābūt atrunātai kārtībai, kā tātad mēs varam izteikt priekšlikumus un kā mēs arī Saeimā šos dokumentus izskatām un apstiprinām.

Un šeit... jā, ir jāatzīst, mēs balsojumu nelūgsim par šo priekšlikumu, bet uz trešo lasījumu tad iesniegsim pilnveidotu, lai tiešām nebūtu tā, ka šie valstiski nozīmīgie dokumenti būtu jāizskata trijos lasījumos... bet gan divos, un lai ir šī iespēja iesniegt priekšlikumus - gan redakcionālus, gan arī pēc būtības. Nu kaut vai, piemēram, kā mums ir ar Budžeta likuma priekšlikumiem, - ka ir šī iespēja, ka arī Ministru kabinets tad tos vērtē. Tad arī šeit varētu to iespēju dot, lai tātad būtu mazāk šo pretrunu, kaut kādu šaubu elementu pie šo dokumentu izskatīšanas un apstiprināšanas.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Paldies. Debates slēdzu. Tātad balsojums netiek prasīts. Deputāti neiebilst pret komisijas lēmumu par šo priekšlikumu.

I.Čepāne. Nākošais, 13., ir Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir tehniska rakstura priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Čepāne. 14. ir deputātes Elīnas Siliņas priekšlikums, kas ļoti plaši tika izdiskutēts, uzaicinot arī valsts kontrolieri. Tas ir daļēji atbalstīts un iekļauts 15. - komisijas priekšlikumā. Īsiem vārdiem raksturojot, proti: Valsts kontrole iesniedz Saeimai ziņojumu par Valsts kontroles darbu, pēc tam Prezidijs to noteiktā kārtībā iekļauj Saeimas sēdes darba kārtībā, un, izskatot šo ziņojumu, atklātas tiek arī debates.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Čepāne. Tātad arī 15., kā es saprotu, deputāti piekrīt. 15. ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Čepāne. 16. ir deputāšu Ingas Vanagas un Ingas Bites priekšlikums, proti, arī par Augstākās izglītības padomes ziņojuma diskutēšanu Saeimā - līdzīgi kā es iepriekš teicu par Valsts kontroles ziņojumu. Es lūdzu Izglītības un zinātnes ministrijas viedokli. Es lūdzu arī Augstākās izglītības padomes viedokli un Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vērtējumu. Neviena no šīm institūcijām šo priekšlikumu neatbalstīja. Ja kādam ir nepieciešams ar šo rakstisko argumentāciju iepazīties, Juridiskajā komisijā ar to jūs varat iepazīties.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Vinetai Poriņai.

V.Poriņa (VL-TB/LNNK).

Godātie kolēģi! Es par šo jautājumu arī runāju un argumentēju Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā. Un arī gribu jums darīt zināmu savu viedokli: es uzskatu, ka, lai arī ideja nav slikta, tomēr priekšlikums nebūtu jāatbalsta, jo nav lietderīgi un saprotami izcelt tikai vienu no izglītības posmiem - tikai augstāko izglītību un tikai vienu no institūcijām - Augstākās izglītības padomi. Vēl jo vairāk, ka Augstākās izglītības padomes tālākais liktenis nav simtprocentīgi skaidrs, jo padomei šobrīd ir ļoti lielas pilnvaras, kuras tā tīri fiziski nav spējīga pildīt.

Savukārt Saeimā kas būtu ļoti nepieciešams, - ir nepieciešamas plašākas diskusijas par izglītību. Es to pamatošu detalizētāk. 2012.gada 7.novembrī konferencē Saeimā „Parlamentārisms Latvijā. Vēstures mācības un nākotnes perspektīvas” Saeimas Juridiskā biroja bijušais vadītājs un šobrīd Satversmes tiesas tiesnesis Gunārs Kusiņš ļoti trāpīgi teica: „Saeima ir būtiskākā diskusiju un lēmumu pieņemšanas vieta.” (Citāta beigas.) Saeimā par tradīciju ir kļuvušas ārpolitikas debates ar ārlietu ministra dalību, notiek debates par tiesībsarga gada ziņojumu un citas. Līdzīgā formā būtu nepieciešams organizēt Saeimā izglītības debates, ja reiz izglītība ir Latvijas prioritāte ne tikai vārdos, bet arī darbos.

Šodien balsojumā par šo priekšlikumu es atturēšos un domāju iesniegt priekšlikumu Saeimas kārtības rullī par izglītības debatēm trešajam lasījumam. Un ceru, ka arī kolēģi no citām frakcijām šo priekšlikumu atbalstīs.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Vai ir nepieciešams balsojums par priekšlikumu? Nē? Tā ka iesniedzēji... deputāti neiebilst pret komisijas lēmumu par 16.priekšlikumu.

I.Čepāne. Tālāk. 17. ir tehniska rakstura priekšlikums, kuru iesniedza Juridiskais birojs. Komisijā tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Čepāne. 18. - deputāšu Ingas Vanagas un Ingas Bites priekšlikums. Tas paredz: ja komisijas loceklis bez svarīga iemesla nav apmeklējis trīs sēdes mēneša laikā, tad komisijas priekšsēdētājam ir jāziņo Prezidijam, un tas lemj par soda piemērošanu. Tālāk. Nākošā stadija - Prezidijs pārbauda iemeslus, kuru dēļ komisijas loceklis kavējis darbu, un uzliek sodu, ja atzīst, ka kavējumi ir neattaisnojami. Turklāt ir noteikta arī robeža, proti, komisijas loceklis par trim neattaisnoti kavētām sēdēm maksā sodu 10 procentu apmērā no mēnešalgas un par katru nākamo neattaisnoti kavēto sēdi - 5 procentu apmērā no mēnešalgas. Sods ir atvelkams no mēnešalgas. Ja pēc tam komisijas loceklis neierodas sēdē, tad pēc komisijas priekšlikuma Saeima vispār var viņu atsaukt un ievēlēt citu. Tāds ir šis piedāvātais priekšlikums.

Godātie kolēģi! Es tagad raksturošu, ko komisijas deputāti... kā uzskatīja. Proti, visupirms, kā jau es šī ziņojuma sākumā teicu, es biju lūgusi gan komisijas darbiniecēm, gan arī savai palīdzei izpētīt Eiropas Savienības valstu praksi un arī citu valstu praksi, kā šie jautājumi tiek regulēti, un piedāvātu arī kolēģiem iepazīties ar to, bet nu man diemžēl laika trūkuma dēļ nav iespējams iepazīstināt ar to. Taču es gribētu teikt, ka patiešām, ja mēs skatāmies, kā ir Eiropā, tad redzam, ka Polijā ir līdzīgi, bet tie nav sodi; Polijā ir jāapmeklē arī šīs sēdes, bet tad tiek samazinātas garantijas un pabalsti, nevis tā, kā šeit tiek piedāvāts. Bez tam citās valstīs ir pilnīgi cita kārtība. Piemēram, Francijā ir pilnīgi pretēji: ja deputāts neprot kārtīgi... piemēram, uzvesties kārtīgi, tad viņam ir tieši lielākais sods (kā arī mēs turpmāk paredzēsim nākošajos priekšlikumos) - viņa izraidīšana, tātad - apturēt viņa piedalīšanos sēdēs līdz pat 30 sēžu dienām. Un līdz ar to viņš var saņemt mazākus arī šos parlamentāros pabalstus. Citās valstīs pat skaidri un gaiši ir ierakstīts arī kārtības ruļļos, ka deputātu pienākums nav obligāti apmeklēt sēdes. Tā tas, piemēram, ir Zviedrijā. Katrā ziņā Juridiskā komisija izvērtēja arī Kārtības ruļļa 7.pantā noteikto, ka deputāta pienākums ir piedalīties Saeimas darbā. Tas būtu interpretējams daudz plašāk, ne tikai tā, ka sēdēs.

Un pats pēdējais. Komisijas deputātiem bija bažas, ka būtu nepieciešams Prezidijam izveidot kādu īpašu Saeimas struktūru, kas kontrolētu katru deputāta soli. Un tāpēc komisija vienbalsīgi neatbalstīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Ingai Vanagai.

I.Vanaga (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Kolēģi! Deputātam, tāpat kā virknei citu profesiju pārstāvju, ir noteikti pienākumi, un Čepānes kundze jau virkni no tiem uzskaitīja. Un, jā, mums komisijā bija arī diskusijas par to, vai deputātu var vispār jaukt ar jelkādu citu profesiju. Un es pieļauju domu, ka daļa kolēģu nezina, ka saistībā ar šo priekšlikumu mums spēkā ir esoši Ministru kabineta noteikumi, kuri ir izdoti saskaņā ar Darba likuma 40.panta septīto daļu un Valsts statistikas likuma 7.¹ panta daļu un kuri ir par Profesiju klasifikatoru, kur profesijas sadalās 10 pamatgrupās atbilstoši Starptautiskās darba organizācijas noteikumiem. Pirmajā no šīm pamatgrupām, klasifikatora pamatgrupām, ietilpstam arī mēs - arī Valsts prezidents, arī Saeimas priekšsēdētājs, arī Saeimas deputāti un deputātu palīgi, un Ministru prezidents, un ministrs. Un tur ir teikts, ka šī pirmā pamatgrupa ir profesijas, kuru profesionālās darbības pamatuzdevumi ir saistīti ar valsts politikas izzināšanu un formulēšanu... izstrādāšanu un formulēšanu, ārējo normatīvo aktu izstrādāšanu, valsts un uzņēmumu politikas un tās īstenošanas pasākumu izpildes organizēšanu.

Un līdz ar to es gribētu teikt, ka tātad mums ir arī savi pienākumi, un, ja jau mēs atvelkam 20 procentus no mēnešalgas par to, ka neierodamies uz Saeimas sēdi, tad komisijas un apakškomisijas sēdēm nevajadzētu būt mazsvarīgākām šo sēžu apmeklēšanas ziņā. Es, piemēram, varu minēt statistiku par 2013.gada otro pusgadu. Komisijas sēžu neapmeklējums: visām - tātad 16 komisijām (to skaitā arī parlamentārās izmeklēšanas komisija) - bija 58 gadījumi, kad viens un tas pats deputāts bija vairākkārtīgi... jā, neapmeklējis; 58 gadījumos varēja... ja būtu spēkā šāda norma, tad varētu piemērot sodu.

Un es arī paskatījos 2014.gada divus mēnešus - janvāri un februāri. Tādi ir 17 gadījumi, ja par komisijām ir runa. Un par apakškomisijām dati par 2013.gada otro pusgadu: no 15 apakškomisijām 10 apakškomisijās šāda problēma konstatēta 45 gadījumos. Bet es vēlreiz uzsveru, ka ir deputāti, kas sistemātiski neapmeklē apakškomisijas, un 2014.gada janvārī un februārī tādi bijuši 13 gadījumi.

Un sanāk tā, ka mūsu tiešais darba pienākums ir piedalīties komisiju un apakškomisiju darbā, kur mēs arī strādājam gan ar likumprojektiem, gan arī tātad uzklausām ministriju un citu institūciju ziņojumus. Tā arī ir mūsu attieksmes izrādīšana pret... gan pret savu darbu, gan pret uzaicinātajiem, bet... Uz sēdēm tātad var neiet, bet alga par to tiek maksāta. Un mēs nevaram iedomāties, ka jebkurā citā profesijā... vienalga... Man jau tur arī teica... jā, piesauca maizes cepēju... vienalga, vai tas ir skolotājs vai policists, vai ārsts, vai apkopējs, vai augstskolas profesors, ja viņš neietu uz darbu, tad... es domāju, neattaisnotu iemeslu dēļ... tad diez vai kāds algu šim cilvēkam maksās. Bet sanāk tā, ka Saeimas deputātiem, veselai virknei (statistika ir pieejama Saeimas mājaslapā sadaļā „Statistika”), šeit mēs nekādas sankcijas nepielietojam. Es domāju, ka katrs no mums ir saskāries ar to, ka sēdi nevaram sākt - it īpaši tad, ja ir kādi svarīgi balsojumi, -, jo kvoruma nav un uz kādu mēs mēdzam gaidīt. Un es arī domāju, ka ir bijis gana daudz neveiklības mirkļu, kad ir uzaicinātas personas. Piemēram, šonedēļ mēs arī Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē... gan citu apsvērumu dēļ... jā, šo sēdi atcēlām, bet ir bijuši gadījumi, kad arī tur mums šīs kvoruma problēmas ir diezgan lielas. Bet šī nav vienīgā komisija un apakškomisija, kur, kā es jau minēju, šī problēma ir diezgan izplatīta, - 9 no 16 komisijām un 10 no 15 apakškomisijām.

Tādēļ lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu un lūdzu balsot.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Dzintaram Rasnačam.

Dz.Rasnačs (VL-TB/LNNK).

Godātie kolēģi! Vispirms jau vēlos informēt, ka šeit izskanējusī informācija daļēji maldina sabiedrību. Kopš 2011.gada 1.janvāra ir atcelta atsevišķā samaksa par komisijas sēžu apmeklējumu. Kopš 2011.gada 1.janvāra ir pagājuši vairāk nekā trīs gadi. Šāda samaksa tika atcelta, reformējot atalgojuma sistēmu. Tiešām, reformējot deputātu atalgojumu, bija lielas bažas par to, ka nebūs kvoruma. Un, ja agrāk deputāti bija ļoti naski piedalīties dažādu komisiju un apakškomisiju sēdēs un reģistrēties tajās... Tiešām bija bažas, ka būs problēmas ar kvorumu. Taču par lielu pārsteigumu gan 10., gan - runāsim konkrētāk! - jau 11.Saeimas sastāva deputāti apliecināja pilnīgi pretējo: komisijas sēžu apmeklējums bija ar augstāku apmeklētības procentu, neskatoties uz to, ka par to vairs nebija atsevišķā samaksa.

Ja priekšlikuma iesniedzējam ir kādas pretenzijas pret kādas komisijas vai apakškomisijas darbu, tad vispirms jau būtu jāvēršas pie šīs komisijas priekšsēdētāja vai apakškomisijas priekšsēdētāja un jāaicina viņš labāk šo darbu organizēt, jo abas komisijas, kurās man sanāk strādāt... Eiropas lietu komisija, kas sanāk piektdienās un trešdienās, es neatceros, ka būtu mocījusies ar kvorumu (No zāles dep. A.Lejiņš: „Ir! Ir!”), lai gan piektdienās deputātu šajā mājā ir daudz mazāk. Varbūt vienu vai divas reizes pa visiem gadiem, jā... Un tad ir bijušas problēmas ārkārtas sēdēs.

Otra lieta. Komisiju un apakškomisiju sēžu apmeklējuma kavējumam un tā attaisnojumam ir noteikta īpaša kārtība, to arī priekšlikuma iesniedzējām vajadzēja zināt. Un priekšlikuma iesniedzējām vajadzēja zināt arī to, ka sabiedrībai ir ļoti plašas un brīvas iespējas kontrolēt Saeimas sēžu un komisiju sēžu apmeklējumu. Un šī informācija plaši ir pieejama Saeimas mājaslapā saeima.lv. Un precizēšu: sadaļas „Saeimas struktūra” apakšsadaļā „Statistika” ir redzami gan Saeimas sēžu, gan komisiju sēžu, gan apakškomisiju sēžu apmeklējumi. Un tie kavējumi, kuri ir bijuši deputātiem - arī jums, cienījamās deputātes! -, ja šādi kavējumi ir bijuši, tad tie pārsvarā ir bijuši visiem attaisnojoši. Un šī attaisnošanas kārtība arī ir noteikta.

Ja uzskatāt, ka ar kādu sankciju mehānismu mēs to varam uzlabot, tad... Un, ja mēs to ieviešam, tādā gadījumā mēs palielinām birokrātiju, palielinām dokumentu apriti, bet absolūti neuzlabojam situāciju. Absolūti neuzlabojam!

Ja jūs piedāvājat palielināt birokrātiju Saeimā, tad atbalstiet šo priekšlikumu. Es to neatbalstu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Valērijam Agešinam.

V.Agešins (SC).

Godātie kolēģi! Es domāju, ka priekšlikuma autores tik tiešām gribēja uzlabot Saeimas kārtības rulli, bet mēs, frakcija, uz šo priekšlikumu skatāmies diezgan atturīgi dažu iemeslu dēļ.

Redziet, varu piekrist iepriekšējam runātājam tajā ziņā, ka komisiju apmeklējums nav tieši saistīts ar atalgojumu. Par to liecina arī šīs Saeimas statistika. Turklāt, manuprāt, spēkā esošā kārtība strādā. Proti, ja kāds komisijas loceklis bez svarīga iemesla izlaidis trīs sēdes pēc kārtas, komisijas priekšsēdētājs to paziņo viņa frakcijai vai politiskajam blokam. Mūsu frakcijā šādi jautājumi un paziņojumi, un iesniegumi izskatīti ļoti nopietni... un, es pieļauju, arī vairākās citās frakcijās. Un īstenībā šādi vēstījumi no komisijas priekšsēdētāja puses ir diezgan reta parādība.

Līdz ar to es neredzu nekādu nepieciešamību grozīt šo pantu. Un turklāt, manuprāt, nebūtu gluži korekti salīdzināt Saeimas deputātu ar kādas profesijas pārstāvi, jo Saeimas deputāts - atšķirībā no skolotāja - ir amats, nevis profesija.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Ingai Vanagai, otro reizi.

I.Vanaga (pie frakcijām nepiederoša deputāte). (No zāles dep. J.Reirs: „Kur ir darba līgums deputātiem?”; dep. I.Čepāne: „Ministru kabineta noteikumi...”)

Izlasiet Profesiju klasifikatoru un Ministru kabineta noteikumus!

Atbilde par statistiku. Jā, statistiku es izanalizēju un neņēmu vērā tos... tur ir norādīti šie attaisnojošie iemesli. Es minēju statistiku tikai par neattaisnotajiem kavējumiem, kas, kā jau es minēju, ir jau par šā gada janvāri un februāri. Komisiju rakursā - 17 gadījumi, un apakškomisijās - 13 gadījumi.

Un tagad man ir divi retoriski jautājumi. Vai deputāta tiešie darba pienākumi ir piedalīties komisiju un apakškomisiju darbā? Un, ja atbilde ir „jā” un deputāts neiet uz komisiju un apakškomisiju sēdēm (No zāles dep. I.Rībena: „Nākamreiz neievēl!”)... Bet mēs norādījām šo kvotu - trīs mēneši... Jā, tas ir viens no sodiem - nākamreiz neievēlē... Tas ir, pēc četriem gadiem viņu var neievēlēt... Bet, ja deputāts nepilda tiešos darba pienākumus, tad, mūsuprāt, par to attiecīgi ir jāatvelk no algas.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Jānim Reiram.

J.Reirs (VIENOTĪBA).

Augsti godātā priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Es uzskatu, ka šis priekšlikums ir ļoti nekrietns tādā ziņā, ka deputāti, kas iesniedza šo priekšlikumu, laikam nevar pašdisciplinēties un tāpēc nolemj izmantot likuma normas, lai pašdisciplinētos. Jo, lūk, ko man teica deputāts Latkovskis: piemēram, deputāte Bite tad, kad bija Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sastāvā, neapmeklēja vispār šīs komisijas sēdes. Līdz ar to tad laikam tas ir mēģinājums pašdisciplinēties ar likuma palīdzību. Un par to mēs... skaidrs, ka nerunājam šajā likumprojektā.

Bet es pievienojos tiem cilvēkiem, kas teica, ka jau ir normāli izstrādāta kārtība par atalgojumu un par komisiju darbu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Ingai Bitei.

I.Bite (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Reira kungs! Man ļoti žēl, ka jūs no Saeimas tribīnes izmantojat nepārbaudītu un arī nepatiesu informāciju. Latkovska kunga diemžēl nav klāt, tāpēc viņš nevar to nedz apstiprināt, nedz noliegt. Taču varat apskatīties arī šajā pašā Rasnača kunga pieminētajā statistikā. Vienīgais laiks, kad es neesmu apmeklējusi komisijas sēdes, ir laiks, kad es atrados bērna kopšanas atvaļinājumā un, protams, arī algu Saeimā nesaņēmu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Irinai Cvetkovai.

I.Cvetkova (SC).

Labdien, kolēģi! Cienījamais Prezidij! Es atvainojos, bet Bites kundze piespieda mani izteikties. Es uzskatu, ka Bites kundzes piedāvātais priekšlikums un uzstāšanās debatēs ir tīrs populisms. Viņa vada... nevis vada, bet ir sekretāre divās apakškomisijās, un viņa par to saņem papildu atalgojumu. Ja viņai ir tāds piedāvājums - atteikties no attiecīgās algas, no tās daļas vai atalgojuma par neapmeklēšanu, tad kāpēc viņa pilnā apmērā saņem to apmaksu par... samaksu par... atalgojumu par sekretāra pienākumiem, nepiedaloties visās sēdēs?

Es aicinu neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā...? Jā, lūdzu, Čepānes kundze, komisijas vārdā!

I.Čepāne. Godātie kolēģi! Atļaujiet papildināt komisijas vārdā. Mums arī komisijā radās vairāki retoriski jautājumi abām kolēģēm. Un pirmais bija, ka varbūt patiešām apakškomisiju ir par daudz. Atcerieties - pirms neilga laika mūsu komisija secināja, ka bija divas apakškomisijas, kur deputāti varēja darboties. Lielākais vairākums nobalsoja, ka tādas būs trīs.

Nākošais jautājums, kuru mēs apspriedām, bija tāds, ka, iespējams, komisijas vai apakškomisijas vadītājs nav savā vietā. Katrā ziņā ir arī tādas komisijas, kur... mēs pētījām... tostarp arī Juridiskā komisija... kur komisijas sēdes vienmēr ir notikušas un deputāti nekavē, kaut ir ārkārtīgi liela darba slodze.

Un pēdējais. Komisija patiešām uzskatīja, ka šajā gadījumā būtu nepieciešams izveidot īpašu kontroles dienestu, kas - es pat nevaru iedomāties, kādā veidā, - sekotu līdzi deputātiem un viņus pārbaudītu, ja būtu radušās šaubas, ka deputāts ir kavējis kādu sēdi neattaisnota iemesla dēļ.

Komisijas vārdā es lūdzu neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Tātad lūdzu zvanu! Balsosim par 18. - deputāšu Ingas Vanagas un Ingas Bites iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 7, pret - 41, atturas - 31. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Čepāne. Paldies. Ejam tālāk!

Nākošais, 19.priekšlikums, ir līdzīgs. Tieši tāds pats, tikai saistīts ar apakškomisijām un parlamentārās izmeklēšanas komisijām. Komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 19. - deputāšu Ingas Vanagas un Ingas Bites iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 5, pret - 42, atturas - 31. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Čepāne. Paldies.

Nākošais, 20., ir deputāšu Ingas Vanagas un Ingas Bites priekšlikums, kas piedāvā, ka komisija izskata tai nodoto likumprojektu ne vēlāk kā divus mēnešus no nodošanas dienas un ka kopējais likumprojekta izskatīšanas termiņš komisijā nedrīkst būt garāks par vienu gadu.

Šeit mums bija plašas diskusijas. Opozīcija uzskatīja, ka, iespējams, daļu no šiem priekšlikumiem vajadzētu atbalstīt, jo viņu priekšlikumi ne vienmēr tiek izskatīti, kā viņi teica... varbūt paši runās... ka tiek ielikti atvilktnē.

Bet, no otras puses, arī mums radās bažas: ja mēs nespējam iekļauties šajā termiņā, tad acīmredzot šis likumprojekts varētu tikt atzīts par neatbilstošu likumam un Satversmei, līdz ar to varētu nonākt Satversmes tiesā, tāpēc ka process nav ievērots. Un dažādu iemeslu dēļ, piemēram, pat „noraujot” (es lieku pēdiņās) komisijas sēdes, neļaujot izskatīt vienu vai otru likumprojektu, šo likumprojektu pieņemšana tiktu bremzēta. Un līdz ar to komisija uzskatīja, ka mēs iegūtu pilnīgi citu rezultātu, nevis tādu, ka gada laikā jāizskata.

Komisija norādīja deputātiem, ka, piemēram, Pilsonības likuma projekts, kas bija ārkārtīgi sarežģīts un smags likumprojekts, tika izskatīts divu gadu laikā un beigās pieņemts. Bet ir arī jāvērtē Juridiskās komisijas, tāpat, piemēram, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas darba kārtībā esošo aktuālo likumprojektu apjoms. Piemēram, Juridiskajā komisijā pašlaik ir 60 likumprojektu (plus vai mīnus), un Juridiskā komisija organizē sēdes pirmdienās un pat piektdienās, dažkārt arī ceturtdienās, citādi mēs varētu vienkārši nepaspēt visus šos likumprojektus izskatīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Uzsākam debates.

Vārds deputātei Ingai Vanagai.

I.Vanaga (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Jā, paldies.

Čepānes kundze jau norādīja virkni šo riska momentu, bet šeit, es domāju, varētu būt risinājums, ka Saeima var papildināt šo priekšlikumu uz trešo lasījumu. Tur varētu tātad papildināt, ka Saeima var lemt par termiņa pagarināšanu noteiktu likumprojektu izskatīšanai. Bet es gribētu teikt... Atkal nedaudz statistikas. Paskatoties Saeimas mājaslapā, redzam, ka mums no 2011.gada ir, ja tā var teikt, mantojumā viens neizskatīts likumprojekts, no 2012.gada - 33 likumprojekti. Un es paskatījos par 2013.gadu - tikai līdz marta mēnesim tur ir 36 likumprojekti, un lielākā daļa no šiem likumprojektiem ir deputātu iesniegtie, kas tātad nav vēl izskatīti un nav redzējuši dienasgaismu, izejot trīs lasījumus.

Un tādēļ arī ir šis priekšlikums, lai šis darbs būtu efektīvāk plānots un lai nebūtu tā, ka kāds no likumprojektiem, kā jau Čepānes kundze teica, iegultos kaut kur atvilktnē.

Priekšlikuma būtība ir tāda. Tad, kad mēs nododam komisijai likumprojektu, komisijai tas ir jāizskata divu mēnešu laikā, kopš tā ir saņēmusi šo likumprojektu, un kopējais izskatīšanas termiņš būtu gads. Bet, kā es jau minēju, - jā, priekšlikumu vēl var papildināt ar šādiem ārkārtas gadījumiem. Un komisijā, jā, mēs arī secinājām, ka ir komisijas, kas ir ļoti noslogotas (piemēram, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija, Juridiskā komisija), ka šī noslogotība nav sabalansēta, un līdz ar to nu nebūtu arī korekti tagad reducēt uz šādām komisijām, kam tā slodze ir lielāka... Bet Juridiskajā komisijā tika arī lemts, ka varbūt būtu vēl arī jādala šie likumprojekti, kas iet caur Juridisko komisiju; ka tā slodze tiešām ir ļoti liela.

Bet lūdzu tātad atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Andrejam Elksniņam.

A.Elksniņš (SC).

Cienījamie kolēģi! Runājot par šo priekšlikumu, - priekšlikuma autorēm gribas teikt, ka... nekā personiska, bet priekšlikums šajā gadījumā ir atbalstāms. Jo... Diemžēl mēs saskaramies ar situāciju... it īpaši opozīcijas deputāti... un es ceru, ka Zaļo un Zemnieku savienība to ļoti labi atceras un piemin to... ka ļoti daudzus likumprojektus, kurus, piemēram, mēs iesniedzam un kurus pozīcija atbalsta un, piemēram, nepretojas opozīcijas deputātu priekšlikumiem... Laikā, kad tiešām tas regulējums ir nepieciešams un priekšlikums ir aktuāls, tie likumprojekti dienasgaismu komisijas sēdēs diemžēl neierauga un jautājums pēc būtības komisijas sēdēs netiek virzīts. Respektīvi, likumprojekts tā arī nenonāk Saeimas attiecīgajā komisijā, piemēram, izskatīšanai pirms pirmā lasījuma, lai pēc tam to nodotu izskatīšanai parlamentā.

Un, kolēģi, tādi likumprojekti mums parlamentā ir vairāki. Nu, piemēram, mums ir kopīgi iesniegts projekts attiecībā uz eirokomisāra izvirzīšanas un ievēlēšanas kārtību. Cik laika ir pagājis? Nu drīz jau būs gads cauri, kopš minētais likumprojekts ne reizi netika skatīts Saeimas Juridiskajā komisijā.

Ir likumprojekti... Ir, piemēram, likumprojekts par bankas „Citadele” atsavināšanas kārtību, un, piemēram, Saeimas komisijā viņi paskata to, taču jautājums netiek virzīts tālāk un nekāds lēmums pieņemts netiek. Pa to laiku īstenībā banku turpina atsavināt.

Līdz ar to, manā skatījumā, šis priekšlikums būtu atbalstāms. Protams, uz trešo lasījumu tas būtu redakcionāli precizējams attiecībā uz iespējamo termiņa izvērtējumu. Tas ir pirmkārt.

Otrkārt, tas būtu jāņem vērā... par pamatu, nosakot arī iespēju ar Saeimas lēmumu pagarināt šāda veida termiņu un paredzot, piemēram, kritērijus, par kuriem tikko priekšlikuma iesniedzēji runāja.

Ko mēs iegūtu? Mēs viennozīmīgi disciplinētu parlamentu attiecībā uz likumprojektu izskatīšanas gaitu. Mēs panāktu situāciju, ka visi iesniegtie likumprojekti būtu izskatāmi nevis izdomātā, patvaļīgā prioritārā sistēmā, kur tie patīk vai nepatīk, piemēram, vai nu komisijas vadītājam, vai koalīcijai, bet gan prioritārā secībā, kādā tie nāk, piemēram, vai nu no Ministru kabineta, vai ar Saeimas lēmumu tiek nodoti komisijām izskatīšanai pēc būtības. Jo visi mēs ļoti labi zinām, ka tas ir instruments, kā īstenībā nobēdzināt vienas politiskās partijas iesniegtos priekšlikumus un likumprojektus, bet tajā pašā laikā pat ir situācijas, kad, piemēram, koalīcijas partijas sniedz identiskus priekšlikumus, bet jau ar savu virzīto likumprojektu, tādējādi pat, nu, nekaunīgi piesavinoties diemžēl ideju, kuru ir izvirzījuši politiskie oponenti.

Tāpēc tiešām es aicinātu kolēģus pārdomāt šo ideju, viņu atbalstīt šajā lasījumā, bet uz trešo lasījumu mēs iesniegsim precizējumus par minēto priekšlikumu. Bet tas, ka šī sistēma ir jāsakārto, un tas, ka pozīcija kādreiz var atrasties arī opozīcijā... Un, lai nepieļautu, ka mēs pret jums izmantotu nākotnē šo instrumentu, ko jūs vēršat pret mums, aicinu jūs tomēr varbūt apdomāt to stāvokli, kurā jūs atrodaties, un tomēr to atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Valērijam Agešinam.

V.Agešins (SC).

Godātie kolēģi, šis priekšlikums ir atbalstāms pilnīgi noteikti, jo problēma ir izgaismota ļoti pareizi. Arī es varu minēt dažus skaitļus. Patīk tas kādam vai nepatīk, bet mūsu frakcija katru gadu iesniedz parlamentā vidēji 70 likumprojektus. Apmēram vienu trešdaļu no šiem likumprojektiem Saeima nodod tālākai izskatīšanai Saeimas komisijām. Bet pēc tam dažādu iemeslu dēļ vai arī vispār bez pamatojuma praktiski visās komisijās... praktiski visās likumdošanas komisijās mūsu likumprojekti tiek „marinēti”. Jā, labākajā gadījumā pamatojums ir tāds, ka visi mūsu likumprojekti nav līdz galam sagatavoti, ir slikti izstrādāti un tā tālāk. Un visā šī sasaukuma laikā līdz trešajam lasījumam nonāca tikai viens... vienīgais „Saskaņas Centra” likumprojekts, kurš tika pieņemts un akceptēts.

Līdz ar to mūsu frakcija pilnībā atbalsta iesniedzējus, jo šī problēma ir jārisina, varbūt nedaudz precizējot tekstu uz trešo lasījumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Ingmāram Līdakam.

I.Līdaka (ZZS).

Labdien, cienījamie kolēģi! Neapšaubāmi, problēma ar šiem izskatīšanas termiņiem pastāv, taču, kur radušies šie divi mēneši, - to man neviens patiesībā nevar pateikt. Tie ir vienkārši tā... no pirksta izzīsti divi mēneši. Nav veikta, manuprāt, analīze vispār, kas notiek ar šiem... teiksim, neizskatīto likumprojektu uzkrājumiem, kā viņi radušies, kāpēc viņi ir radušies.

Un ko tiešām reāli var izdarīt? Var jau uzlikt kaut kādus termiņus, bet tas neatrisinās problēmu! Pieņemsim... mana dziļākā pārliecība ir tāda, ka 9.Saeimā, piemēram, tika izdarīta viena milzīga kļūda - tika apvienotas divas komisijas... Agrārās, vides un reģionālās politikas komisija tika apvienota ar Tautsaimniecības komisiju, un līdz ar to šobrīd ir acīm redzams, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas kapacitāte ir pārāk maza. Un vienmēr atrodas jauni, ārkārtīgi steidzami projekti, kas uzgulstas šiem... kā saka, šim depozītam uzgulst virsū. Un vienkārši ir ārkārtīgas problēmas tīri kapacitātes ziņā izskatīt normālos termiņos. Un te ir jāanalizē šī situācija. Bet tagad vienkārši no kaut kurienes pagrābtus divus mēnešus šeit tagad nobalsot - tas būtu absolūti nepareizi.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Ivaram Zariņam.

I.Zariņš (SC).

Līdakas kungs, jūs tagad vairāk runājat jau par sekām! Bet būtu jāstāsta par cēloņiem, kā novērst tos. Jo tik tiešām, es arī strādāju šinī pašā komisijā, un es zinu, kāda ir šī situācija. Tur tiešām ir ļoti daudz likumprojektu, un mēs fiziski... ar viņiem grūti tikt galā. Bet tās ir tikai sekas.

Ja mēs šādu termiņu nenosakām, tad tā problemātika ir tāda, ka nekad arī netiks risināts jautājums par šo likumprojektu izskatīšanas kārtību, lai šie likumprojekti, kas ir iesniegti, tiktu skatīti. Jo, ja šāda termiņa vispār nav, tad paveras ļoti lielas iespējas manevriem, visādām manipulācijām. Tātad, lai gan likumprojekts ir nodots komisijai izskatīšanai, to var nolikt plauktiņā un vispār gadiem ilgi neskatīt. Tāpēc šāds termiņš noteikti būtu vajadzīgs.

Savukārt kā cīnīties ar to, lai neveidotos šādi likumprojektu uzkrājumi? Nu, atvainojiet, priekš tā mēs taču šeit esam un lemjam, vai nodot vispār izskatīšanai vai nenodot. Un arī Prezidijs tādā gadījumā var vienoties, un frakciju pārstāvji var nākt un pateikt: „Mēs redzam, ka prioritāri būtu jāvirza šādi un šādi likumprojekti.” Un tad šie likumprojekti, kurus mēs esam apstiprinājuši, par kuriem paši esam nolēmuši, ka tie ir jāskata... Ir ļoti dīvaini, ka mēs tagad runājam par to, ka, ziniet, patiesībā tie nav jāskata, un atliekam tos tālā plauktiņā, lai tie tur noput.

Es redzu, ka tas ir ļoti bīstams instruments, ar kuru vispār demokrātijas pamati mūsu valstī var tikt grauti, ja mēs neparedzam šo iespēju - termiņā skatīt šos likumprojektus -, jo tādā gadījumā šeit, Saeimā, kur mums vajadzētu demokrātiski diskutēt par tiem, pieņemt lēmumus, mēs vienkārši atrodam veidu, kā to visu apiet un vispār šādu demokrātijas instrumentu neīstenot.

Tā ka es aicinu atbalstīt šādu priekšlikumu. Un, ja divi mēneši neapmierina, tad uz trešo lasījumu iesniedzam citu termiņu. Bet principā šādu mehānismu noteikti vajadzētu atbalstīt un iekļaut Kārtības rullī.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Andrejam Judinam.

A.Judins (VIENOTĪBA).

Cienījamie kolēģi! Es absolūti atbalstu to mērķi, ko grib sasniegt projekta... priekšlikuma iesniedzēji. Bet, kad es domāju par jautājumu, raugoties no, teiksim, tās perspektīvas, ko es redzu, es sapratu, ka to atbalstīt nevar. Es redzu, kā strādā Juridiskā komisija. Un - es atvainojos! - stāstīt, ka Ilma Čepāne „marinē” likumprojektus... (No zāles dep. A.Elksniņš un V.Agešins: „To mēs neteicām! Nemelo! Nemelo no tribīnes!”) Es dzirdu citu: viņa aicina strādāt pirmdien, strādāt piektdien un skatīt jautājumus. Un es tiešām domāju, ka arī citas komisijas, kurās man nav iespēju strādāt, izstrādā, izskata likumprojektus un to dara pēc iespējas ātrāk.

Bet runa ir par likumdošanas procesu.

Es pirmdien piedalījos darba grupas sēdē, un tur bija tieši tādi cilvēki, kas varbūt ne visai labi saprot, kā strādā Saeima. Mēs runājām par problēmām ar narkotikām, un priekšlikums bija šāds: „Pieņemiet likumu! Kaut kādu likumu!” Es pajautāju: „Ko tas nozīmē - kaut kādu?” - „Nu, vienalga, bet kaut kādu. Lai būtu likums!” Kaut kādu likumu var pieņemt ļoti ātri. Bet, ja mēs gribam kvalitatīvu likumu, mēs nevaram noteikt, ka tas jāizdara nedēļas laikā vai divu nedēļu laikā.

Organizējot darbu, ļoti svarīgi domāt par to... par tādām lietām, lai likumprojekts tiktu pēc iespējas ātrāk pieņemts. Skaidrs! Bet, kad mēs strādājam ar likumprojektiem, mēs pieprasām atzinumus, mēs aicinām lietpratējus. Un, piemēram, vot, tagad, strādājot ar likumu par bāriņtiesām, nāk viena puse, nāk otra puse... Un, ja jautājumi jādiskutē, mēs nevaram pieņemt kaut kādu likumu!

Līdz ar to, kolēģi, es aicinu šo priekšlikumu neatbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Ilmāram Latkovskim.

I.Latkovskis (VL-TB/LNNK).

Kolēģi! Neatbalstot konkrēto priekšlikumu, bet saprotot problēmu, es aicinu meklēt citus risinājumus. Un viens no tiem ir šāds. Kā zināms, mums ir tradīcija, ka komisijas ir iedalītas likumdošanas komisijās un pārējās komisijās jeb „lielajās” un „mazajās” komisijās. Es nezinu, kā šī tradīcija ir izveidojusies, bet arī tā būtu pārskatāma.

Piemēram, Sabiedrības saliedētības komisija, ko es pārstāvu... Es redzu, ka tā varētu arī nodarboties ar vairākiem likumprojektiem un atslogot citas komisijas.

Aicinu raudzīties šajā virzienā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Ivaram Zariņam, otro reizi.

I.Zariņš (SC).

Judina kungs, jūs sakāt, ka nav likumprojektu, kas tiek „marinēti”. Es jums konkrētu piemēru - svaigu piemēru! - pateikšu saistībā ar mūsu komisijas likumprojektiem. Nevis komisijas dēļ, bet... nezinu, kādu vienošanos dēļ tika „marinēti” grozījumi Enerģētikas likumā. Tie gandrīz gadu tika „marinēti” un nekur netika virzīti. Un tikai tad, kad sākās šeit jezga ar Elektroenerģijas tirgus likumu, pēkšņi saprata: jā, tomēr ir jārisina! Jūs sakāt, ka tas bija vajadzīgs, lai pārdomātu lēmumu pieņemtu. Tad kāpēc tikpat pārdomātu lēmumu attiecībā uz Elektroenerģijas tirgus likumu nevajadzēja pieņemt? Tur varēja vienā dienā to visu izdarīt!

Tā ka patiesībā tā nav argumentācija, un es aicinātu šādu normu atbalstīt vai arī tad domāt par priekšlikumiem, kādā veidā tomēr to īstenot, jo, ja šo ierobežojumu nav... Kaut vai vēl viens svaigs piemērs ir mikrouzņēmumu nodoklis, kurš arī jau... tūlīt pusgadu būs „marinējies” un netiek virzīts uz priekšu. Kas tur nav pārdomāts?

Tā ka aicinu atbalstīt šo normu.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā...?

Lūdzu zvanu! Balsosim par 20. - deputāšu Ingas Vanagas un Ingas Bites iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 32, pret - 31, atturas - 16. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Čepāne. Nākošais ir 23. - Juridiskā biroja priekšlikums. Kā jūs redzat, tas ir tehniska rakstura priekšlikums, un Juridiskā...

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Čepāne. 21. ...

Sēdes vadītāja. Jā, 21. ir atbalstīts.

I.Čepāne. 21. ir atbalstīts, jā.

Sēdes vadītāja. Jā.

I.Čepāne. Tad mēs pārejam pie 22.priekšlikuma. Šim priekšlikumam es nedaudz jau pieskāros, runājot par 4.priekšlikumu. Proti, saskaņā ar šo priekšlikumu Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijai... komisijas rīcībā, ja tā varētu teikt, būs vēl divi ieroči. Un, proti, konstatējusi Saeimas deputātu ētikas kodeksa pārkāpumu, šī komisija varēs ierosināt Saeimai liegt deputātam runāt Saeimas sēdē un varēs sagatavot attiecīgu Saeimas lēmuma projektu. Un, otrkārt, varēs ierosināt Saeimai izslēgt deputātu no vienas līdz sešām Saeimas sēdēm un sagatavot attiecīgu Saeimas lēmuma projektu.

Komisijas sēdē mēs pieaicinājām gan kolektīvā iesnieguma „Atbildība par Saeimas deputāta zvēresta laušanu” pārstāvi, gan ekspertus, gan arī ministriju pārstāvjus, kuri bija izpētījuši šajā sakarā vairāk nekā 20 valstu praksi, galvenokārt Eiropas Savienības valstu praksi. Un nevienā valstī, izņemot Lietuvu, nav paredzēta kārtība, ka par parlamenta deputāta zvēresta pārkāpšanu citi deputāti varētu šo deputātu atsaukt un viņa mandātu atzīt par spēkā neesošu. Lietuvā, kā jūs zināt, pastāv tā saucamā impīčmenta procedūra, bet šī procedūra tiek piemērota ne tikai deputātiem, kas ir vēlēti, bet tiek piedāvāta arī attiecībā uz Valsts prezidentu, arī attiecībā uz citām vēlētām amatpersonām.

Komisijas sēdē mēs vienojāmies, ka, lai varētu atbalstīt šo kolektīvo iesniegumu, iespējams, šeit ir tātad divi soļi: pirmais - tas īsākais solis un otrais - garākais. Pirmais ir šis piedāvātais, par kuru es tikko runāju, bet otrais - garākais solis... Proti, par zvēresta laušanu ieviešot impīčmenta procedūru, mums ir jāgroza Satversme un šeit subjekta statuss ir jāattiecina ne tikai uz deputātiem, bet arī uz vēlētajām amatpersonām, tostarp uz Valsts prezidentu. Tad šajā gadījumā mēs rīkotos atbilstoši.

Pārstāvis no šī... kolektīvā iesnieguma pārstāvis Juridiskās komisijas sēdē izteica gandarījumu par šādu risinājumu, jo ir pagājuši jau gandrīz divi gadi, kopš viņi mēģina atrast kaut kādu risinājumu savam priekšlikumam, bet vienmēr tas atduras pret nespēju pieņemt šo lēmumu.

Līdz ar to es, kolēģi, aicinātu šoreiz atbalstīt šo priekšlikumu un tālāk varbūt... iespējams, nākošā Saeima ies tālāk, runājot tātad par šo manis minēto otro soli.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Andrejam Elksniņam.

A.Elksniņš (SC).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Pašreiz attiecībā uz Saeimas deputātiem sakarā ar Saeimas deputātu ētikas kodeksa pārkāpumiem ir iespējams pieņemt trīs lēmumus par saukšanu pie ētiskās atbildības.

Pirmais ir - izsaka deputātam mutvārdu brīdinājumu, kas tiek atzīmēts komisijas protokolā. Otrkārt, izsaka deputātam rakstveida brīdinājumu. Un, treškārt, izsaka deputātam rakstveida brīdinājumu, paziņo par to Saeimas sēdē un publicē komisijas lēmumu Latvijas Republikas oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis”.

Nepārprotami, tās sankcijas, kuras Saeimas kārtības rullī ir paredzētas attiecībā uz Saeimas deputātu ētikas kodeksa normu pārkāpšanu, nav pietiekamas. Un šī problēma ir jārisina. Diemžēl iniciatīvas grupa, kura parlamentā vērsusies ar vairāk nekā 10 tūkstošu cilvēku parakstiem par šāda veida iniciatīvas vērtēšanu, ir norādījusi uz nepieciešamību izvērtēt mehānismu, kādu būtu iespējams ieviest, lai sauktu deputātu pie atbildības un liegtu viņam turpmāk piedalīties ne tikai Saeimas sēdēs, bet viņš vispār zaudētu mandātu.

Diemžēl ne Saeimas Juridiskā komisija, ne arī Tieslietu ministrija nespēja sarežģītajā mehānismā rast risinājumu attiecībā uz šāda veida priekšlikuma atbilstību vairākām augstākstāvošām tiesību normām, un šī problemātika tiešām ir sarežģīta. Vēl vairāk! Manā skatījumā, būtu tiešām jāievieš impīčmenta procedūra attiecībā uz visām valstī esošām amatpersonām, lai šāda veida izmaiņas būtu sistēmiskas. Bet - kādu alternatīvu piedāvā Juridiskā komisija? Kā alternatīvu viņi piedāvā jeb ierosina Saeimai liegt deputātam runāt Saeimas sēdē un ierosina sagatavot attiecīgu Saeimas lēmuma projektu vai arī, piemēram, ierosina Saeimai izslēgt deputātu uz vienu līdz sešām Saeimas sēdēm un sagatavot attiecīgu Saeimas lēmuma projektu.

Ko es ar to gribu teikt? Līdz šim prakse Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā ir pierādījusi, ka Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija tiek veidota pēc politisko partiju pārstāvniecības principa. Respektīvi, Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vairākumā vienmēr ir tas politiskais... tie politiskie spēki, kuri ir izveidojuši koalīciju. Un prakse ir pierādījusi, ka sauc pie ētiska veida atbildības vienmēr opozīcijas deputātus; ir arī izņēmumi, un to ir ne vairāk par 10 procentiem no kopējā deputātu skaita, tie ir pozīcijas deputāti, kuru pārkāpumu atzīt vienā vai otrā situācijā neļauj vai nu tiešām kauns, vai sabiedriskā attieksme. Tā, piemēram, ir bijis Zaķa kunga lietā.

Diemžēl šāda veida risinājums, kas tiek piedāvāts, ir kārtējais mēģinājums ietekmēt opozīcijas darbu. Ietekmēt ar ko? Ar to, ka liegtu Saeimas deputātam pārstāvēt savus iesniegtos likumprojektus konkrētās Saeimas sēdēs. Ko mēs panāksim? Saeimas deputāts ir iesniedzis likumprojektu, kādā debatē ir izteicies tā, kā citam deputātam nepatīk, tiek ierosināta procedūra attiecībā uz deputāta saukšanu pie ētiska veida atbildības... Piemēram, klasiski nepamatots gadījums - par Judina kunga iesniegumu pret Agešina kungu. Un vēl Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija pieņems lēmumu par šī deputāta saukšanu pie atbildības un liegs vēl šim deputātam piedalīties, piemēram, sešās Saeimas sēdēs. Nu, vai tas ir normāli? Tas taču nav normāli! Vai šāda veida līdzeklis ir nepieciešams un būs samērīgs attiecībā uz parlamentāro pārstāvību, ņemot vērā to, ka deputāts ne tikai sevi pārstāv, viņš pārstāv arī tos vēlētājus un tās idejas, un tos priekšlikumus, kurus viņš ir, teiksim tā, iesniedzis? Ir ļoti laba ideja... bija, un mēs to apspriedām... Piemēram, varētu aizvietot šāda veida aizliegumus attiecībā pret deputātu un viņa iespēju pārstāvēt savas idejas... Nu, tas ir kā cietums, tas ir kā ieslodzījums viņa idejām! Ieslodzījums, aizliegums pārstāvēt un aizstāvēt savu viedokli! Nu varbūt kā krimināltiesībās izvērtējam mehānismu: ja deputāts izdara šāda veida pārkāpumu, viņam liedz piedalīties... Nu, bet man, piemēram, aizstāvēt savas idejas jūsu klātbūtnē ir daudz svarīgāk nekā, piemēram, ja mani ņems un izslēgs uz vienu... trešo sēdi, lai es šīs idejas neizstāvētu. Varbūt tad aizvietojam to... es nezinu... ar atvilkumiem no algas? To iepriekš bija ierosinājuši neatkarīgie deputāti... piemēram, par komisiju sēžu neapmeklējumu. Vai šāda veida risinājums... Vai mēs varam tiešām kā totalitārā režīmā, kā totalitārā valstī vērsties pret šiem deputātiem un ar Saeimas lēmumu, kas īstenībā apstiprināts... Mandātu, ētikas, un iesniegumu komisijas sava veida ierosinājumu lemt par deputātu saukšanu pie atbildības? Nu, tas tiešām ir absurds, un es aicinu jūs vienkārši apdomāt situāciju, ka pozīcija un opozīcija un tā atrašanās... tā nav viendabīga situācija. Šīs situācijas var mainīties, cilvēku atrašanās var mainīties. Nu, bet neradiet absolūti aloģisku sistēmu, kuru var izmantot arī, piemēram, pret VIENOTĪBU, kad viņi atradīsies opozīcijā pēc nākamajām vēlēšanām! (No zāles dep. J.Reirs: „Neceri!”)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Raivim Dzintaram.

R.Dzintars (VL-TB/LNNK).

Godātie kolēģi! Saeimas deputātu ētikas kodekss nosaka arī to, ka deputāts balstās uz pārbaudītiem faktiem un godīgu to interpretāciju. Ja runājam par faktiem, tad, manuprāt, iepriekšējā uzrunā tomēr tika... nu, netika norādīti patiesi fakti - proti, ka nekad neveidojas tāda situācija, ka Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā vairākums ir opozīcijas partijām. Tātad atcerēsimies 10.Saeimas sastāvu, kur (No zāles dep. A.Elksniņš: „Runā par šo sastāvu, nevis iepriekšējo!”)... Nē, tātad, ja mēs runājam „nekad”, tātad nekad! 10.Saeimas sastāvā divi pārstāvji Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā bija no pozīcijas un trīs bija no opozīcijas. Tātad apgalvojums, ka nekad tā nenotiek, neatbilst patiesībai. Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas sēde... Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas darbu... šodien laikam komisijas vadītājs nav klātesošs... Ā, ir klātesošs! Es labprāt gribētu dzirdēt arī komisijas vadītāja domas, jo vismaz, darbojoties šajā komisijā, man ir radusies pārliecība, ka jautājumi nekad nav izskatīti pēc piederības vai nepiederības opozīcijai principa. Lēmumu katrs... Katrs atsevišķais lēmums tiek skatīts pēc būtības, un arī pieminētajā Agešina kunga gadījumā, kur vairāki komisijas deputāti atzina, ka jautājums ir strīdīgs, tika piemērots, manuprāt, ļoti, ļoti samērīgs sods - tātad vieglākais iespējamais, neskatoties uz to, ka šis pārkāpējs ir bijis opozīcijas pārstāvis.

Tā ka katra - katra! - situācija tiešām tiek vērtēta atsevišķi, un vismaz mani šāds apgalvojums, ka vērtēšana notiek pēc politiskās piederības, kā komisijas pārstāvi aizvaino.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Turpinām debates. Vārds deputātei Ilmai Čepānei.

I.Čepāne (VIENOTĪBA).

Godātie kolēģi, mani runāt debatēs uzaicināja, manuprāt, Elksniņa kunga teiktais, ka mēs rīkojamies kā totalitārā valstī ar šādu priekšlikumu. Tā nav taisnība, Elksniņa kungs! Manā rīcībā ir Francijas materiāli un Vācijas materiāli. Un, proti, spriežot pēc tur sīki izstrādātās kārtības, par šādiem būtiskiem pārkāpumiem Vācijas Bundestāga prezidents var apturēt deputāta piedalīšanos sēdēs līdz pat 30 sēžu dienām. Un šajā laikā deputātam nav tiesību piedalīties arī komisijas sēdē. Savukārt Francijā par nepienācīgu uzvedību sēžu laikā arī ir paredzēts, ka deputātam nav tiesību... ka viņam vispirms tātad var būt aizrādījums, ko ieraksta protokolā, tad - rājiens, un beidzas ar to, ka aptur tiesības piedalīties sēdēs uz laiku līdz 30 sēžu dienām.

Līdz ar to, ņemot vērā... manuprāt, mēs esam ļoti liberāli salīdzinājumā ar šīm divām Eiropas lielvalstīm, kas, manuprāt, nekādā ziņā nav vērtējamas kā totalitāras valstis.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Valērijam Agešinam.

V.Agešins (SC).

Godātie kolēģi! Es esmu pret to, lai šo pantu papildinātu ar jaunām normām, viena konkrēta iemesla dēļ. Redziet, šajā jomā Saeimas kārtības rullis noteikti sakārtots nav, jo, pieņemsim, mēs varam taču pieļaut, ka Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija ir pieņēmusi netaisnīgu vai, teiksim, kļūdainu lēmumu. Tas ir pieņēmums... jā! Problēma ir tajā, ka Saeimas kārtības rullis pēc tam neparedz iespēju šādu netaisnīgu vai kļūdainu lēmumu pārsūdzēt. Un es domāju, ka mums uz trešo lasījumu būtu jāvirzās šajā virzienā. Netaisnīgu vai kļūdainu lēmumu pārsūdzēt nevar, jo Saeimas kārtības rullis to neparedz!

Un, kamēr šis jautājums un šī problēma nav atrisināti, es esmu pret to, lai šo pantu attīstītu un papildinātu ar jauniem sodiem un jaunām normām.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Inesei Lībiņai-Egnerei.

I.Lībiņa-Egnere (RP).

Godātie kolēģi! Manuprāt, šis priekšlikums šajā otrajam lasījumam sagatavotajā likumprojektā tiešām ir viens no visnozīmīgākajiem, tāpēc arī šeit debate ir pamatoti vajadzīga un katrs no šiem argumentiem ir rūpīgi izvērtējams.

Un līdz ar to es arī vēlētos paust tos savus argumentus, kuru dēļ, manuprāt, tieši šāds risinājums šobrīd būtu atbalstāms. Pat nepieminot to, ka mums ir pienākums atbildēt uz šo kolektīvo iesniegumu, kuru iniciatīvas manabalss.lv vārdā ir šie pārstāvji nesuši uz Saeimu, tiešām ļoti ilgu laiku gaidījuši risinājumu! Taču risinājums diemžēl nav vedies, un mēs to neesam izdarījuši tādā pienācīgā termiņā.

Šobrīd šajā Saeimas kārtības ruļļa jau esošajā pantā noteiktie iespējamie soda veidi, ko koleģiāli piemēro Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija, tiek papildināti ar vēl dažiem parlamentārās demokrātiskās valstīs pastāvošiem soda veidiem. Un šeit Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijai, tāpat kā jebkurai citai koleģiālai iestādei, kura vispār var lemt par kādas personas pārkāpuma apstākļiem, tos izvērtēt, domāt par sodu, viens no nozīmīgākajiem principiem ir samērīgums, kas būs jāpiemēro. Samērīgums, tiešām balstoties uz to, par ko tad šis sods tiks piemērots. Un es paļaujos, ka Latvijā kā demokrātiskā parlamentārā valstī tie locekļi, kurus mēs deleģējam strādāt Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā, to spēj.

Otrām kārtām es vēlos šeit arī no tribīnes pateikt, ka nekāda veida diskriminācija, piemērojot sodu, nav pieļaujama... un - viennozīmīgi! - nav pieļaujama politiskā diskriminācija. Neviens no sodiem nevar tikt piemērots pozīciju vai opozīciju pārstāvošam deputātam tikai tādēļ, lai liegtu viņam tiesības īstenot savu politisko pārliecību. Šeit ir runa par konkrētu ētikas normu pārkāpumu, un tas arī tiek vērtēts. Tiek vērtēti šie apstākļi, kā tas tika izdarīts, tiek vērtēta arī šī persona, viņa tiek aicināta uz Mandātu, ētikas un iesniegumu komisiju. Un es domāju, ka šobrīd pateikt, ka mēs neuzticamies šiem kolēģiem, kas strādā šajā komisijā, un ka viņi lems tikai un vienīgi tā - „pozīcija - opozīcija”... es tam tiešām negribētu ticēt.

Un, protams, tad, kad būtu trešais lasījums, mēs varētu debatēt vēl. Bet sākotnēji tad, kad viens no šiem... tad, kad šis jautājums tika risināts Saeimas Juridiskajā komisijā, es arī ierosināju toreiz tieši šajā virzienā raudzīties, jo citos parlamentos to nedara pat koleģiāla komisija: citos parlamentos to dara vai nu parlamenta prezidents, spīkers, vai priekšsēdētājs, vai prezidijs, kas ir varbūt plašāks vai šaurāks. Taču arī starptautiskajās parlamentārajās organizācijās, kuru locekļi mēs esam, piemēram, Eiropas Padomes Parlamentārajā Asamblejā, kurā es darbojos, pastāv iespēja liegt delegātam vārdu par konkrētiem pārkāpumiem. Un, manuprāt, tas ir tikai pareizi. Arī šobrīd Saeimas kārtības rullī Saeimas sēdes vadītājam ir tiesības izraidīt deputātu no zāles un liegt viņam vārdu par Saeimas sēdes kārtības traucēšanu. Un tas ir vienpersonisks lēmums tajā brīdī. Un, manuprāt, ir ļoti svarīgi nodrošināt šo likumdošanas procesu, netraucētu sēdes gaitu.

Šeit savukārt šis soda mērs ir domāts tāpēc, lai sodītu deputātu par konkrēto ētikas normu pārkāpumu. Un, paplašinot tikai un vienīgi šos iespējamos soda veidus, manuprāt, mēs dodam lielāku iespēju piemērot samērīgu sodu, jo šobrīd pat šis bargākais sods, kas šobrīd ir paredzēts, manuprāt, rosina domas par nesamērīgumu, jo tas tiek piemērots par ļoti dažāda veida ētikas normu pārkāpumiem. Un dažiem... mēs redzam, ka sabiedrībā ir neizpratne par to, kāpēc tik maigs sods par tik, nu, ļoti nepatīkamu ētiska rakstura pārkāpumu.

Līdz ar to, šādu skalu paplašinot, manuprāt, mēs tiešām nodrošināsim gan demokrātiskāku, gan arī labāku darba vidi paši sev. Un es aicinu atbalstīt šo Juridiskās komisijas izstrādāto priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Borisam Cilevičam.

B.Cilevičs (SC).

Cienījamie kolēģi! Patiešām, ir ļoti interesanti un pamācoši paklausīties, kā tam būtu jābūt un kā tādas lietas notiek dažādās vecu demokrātiju valstīs.

Bet es gribētu tomēr atgādināt jums par to, kā šādi lēmumi tiek pieņemti pie mums. Protams, Dzintara kungs un Lībiņas-Egneres kundze ļoti skaisti runāja par to, ka partijas piederībai vai piederībai koalīcijai vai opozīcijai nav nekādas nozīmes. Bet paskatīsimies uz faktiem! Šajā sasaukumā es neesmu šīs komisijas loceklis, bet vienā no iepriekšējiem sasaukumiem es gan tur strādāju. Bet, protams, nu tik bieži tomēr deputāti nav sodīti! Es varu atcerēties vairākos pēdējos gados tikai vienu gadījumu, kad šī komisija atzina koalīcijas deputātu par vainīgu. Mēs visi to atceramies. Viņš māj ar galvu. Bet toreiz tas ētikas pārkāpums bija alternatīva nopietnākam sodam. Tātad nekāda cita vaina, kas būtu krimināli vai administratīvi sodāma, netika atzīta, bet atstāt cilvēku vispār bez soda būtu galīgi nesmuki. Tad tika izmantots šis mehānisms.

Visos pārējos gadījumos notiek viens un tas pats: ja ir sūdzība pret deputātu no opozīcijas, tad viņš tiek sodīts. Ja ir sūdzība pret deputātu no koalīcijas, tad vaina netiek atrasta. Nu, kolēģi, tādi ir fakti!

Faktiski tad es teorētiski uzskatu: jā, šie pasākumi varētu būt pamatoti! Bet mūsu konkrētajā situācijā, ja mēs atbalstīsim šo grozījumu, tas kļūs vienkārši par vēl vienu ieroci, vēl vienu līdzekli, kā koalīcija var ierobežot opozīcijas deputātu tiesības. Ja jūs to gribat, tad balsojiet „par”! Es uzskatu, ka jums jau tāpat ir pietiekoši daudz veidu, kā samazināt opozīcijas ietekmi. Jūs gribat vēl? Balsojiet „par”! Bet atbalstīt to mēs nevaram.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Andrejam Elksniņam, otro reizi.

A.Elksniņš (SC).

Es vēlētos norādīt, pirmkārt, jau Dzintara kungam, ka mēs runājam par šīs Saeimas sasaukumu un par konkrēto Mandātu, ētikas un iesniegumu komisiju, kura ir pašreiz. Nepārprotami, jautājums par komisiju veidošanas principiem ir aktuāls, kā kurā Saeimā un sasaukumā tas sanāk. Bet fakts ir tāds, ka tie locekļi, kuri komisijā strādā, lielākoties... 90 procentos gadījumu nav ne juristi, ne arī ētikas speciālisti. Un te gan iederētos Bites kundzes un Vanagas kundzes priekšlikumos minētie kursi, lai viņi varētu vispār tur atrasties un pieņemt lēmumus attiecībā uz citiem deputātiem.

Otrkārt. Par to, ka Saeimas priekšsēdētājam un arī komisijas priekšsēdētājam pašreiz ir tiesības izraidīt kādu Saeimas deputātu par pārkāpumiem un par traucēšanu jau uzreiz. Tas ir procesuāls ietekmes līdzeklis, ko var pieņemt, piemēram, ja kāds no deputātiem... es nezinu... izģērbtos pliks vai sāktu skraidīt apkārt. Tad tas ir normāli! Tas ir pieņemami kā atbildes līdzeklis, lai viņš netraucētu likumdošanas procedūru.

Treškārt. Bijušais Satversmes tiesas priekšsēdētājs Endziņa kungs vienā no komisijas sēdēm ir norādījis, ka šāda veida iespēju ierobežojums ir pretrunā ar Satversmi. Un es varu pateikt konkrētu gadījumu. Saskaņā ar Satversmi likumdošanas tiesības pieder Saeimai. Satversmē nav paredzēts mehānisms, kā Saeimas deputātiem ar šādu likumpakārtotu aktu varētu ierobežot likumdošanas tiesības, jo, izslēdzot deputātu no sēdēm, likumdošanas tiesības tiek ierobežotas. Un konkrēts piemērs, cik liela nozīme ir katrai deputāta balsij, - pagājušā nedēļa un balsojums par Satversmes grozījumu projektu. Balsojumu var izšķirt viena balss. Un mēs gribam norādīt uz tiem ļaunprātīgas rīcības izmantošanas riskiem, kas šajā kontekstā ir absolūti atklāti un visiem zināmi.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Dzintaram Rasnačam.

Dz.Rasnačs (VL-TB/LNNK).

Godātie kolēģi! Šajā zālē bieži vien nāk cilvēki ekskursijās. Un tie ir gan skolēni, gan studenti, gan pensionāri. Un viens no visbiežāk uzdotajiem jautājumiem ir: „Bet vai vispār deputātam ir kāda atbildība? Viņš par kaut ko atbild?” Es saku: „Jā, ir!” Ir divu veidu disciplinārās atbildības... divu veidu disciplinārā atbildība. Tātad pirmā ir par neattaisnotu Saeimas sēdes kavēšanu - 20 procenti tiek noņemti no algas, atskaitīti. Tas ir pirmais veids.

Un otrais veids ir diskvalifikācija no vienas līdz sešām sēdēm. Šādi precedenti ir bijuši, un varbūt pieredzējušākie „Saskaņas Centra” deputāti atceras - 6.Saeimā bija precedents: tika diskvalificēts viens deputāts. Un arī 8.Saeimā bija šāds precedents. Un šī diskvalifikācija... es nedaudz precizēšu... Seržanta kungs, es arī jums stāstu! Šī diskvalifikācija... es nedaudz precizēšu... Kā mana kolēģe Inese Lībiņa-Egnere teica, diskvalifikācijas process notiek tā, ka Saeimas priekšsēdētājs vispirms aizrāda; ja šis aizrādījums tiek ignorēts, tad, jau pēc tam, seko konkrētie pasākumi... (Starpsaucieni no zāles. Dep. V.Agešins: „Viņi neklausās!”; dep. A.Bērziņš: „Kolēģi, dodiet izteikties!”; dep. A.Klementjevs: „Sodīt!”)... Seko konkrētie pasākumi, un tas ir tā: Saeimas priekšsēdētājs jeb, pareizāk sakot, sēdes vadītājs ierosina Saeimai nobalsot par šo diskvalifikāciju, un Saeima ar balsu vairākumu tā nolemj. Un saskaņā ar Kārtības rulli principā ir arī trešais disciplinārsoda veids, ja tā var teikt. Pēc analoģijas arī komisijā komisijas priekšsēdētājs var līdzīgi rīkoties. Ja kāds deputāts neievēro kārtību komisijas sēdes laikā un traucē sēdes norisi, arī komisijas priekšsēdētājs var ierosināt izslēgt konkrētā deputāta darbību no komisijas sēdes uz laiku no vienas līdz sešām sēdēm. Manuprāt, šāda analoģija ir pieļaujama.

Līdz ar to piedāvātie grozījumi ir ļoti veiksmīgs kompromiss starp to, ko piedāvāja manabalss.lv akcija un ļoti daudzi vēlētāji, un, teiksim, to, kas ir šobrīd. Un kas tad ir šobrīd augstākais sodamērs...? Nu, kas tad ir augstākais sodamērs deputātam? Rakstveida brīdinājums, paziņojot par to Saeimas sēdē, un publikācija oficiālā izdevuma „Latvijas Vēstnesis” elektroniskajā versijā... Nu redziet! Un tad mēs brīnāmies, ka Saeimas prestižs ir zems, ja Saeima sev pati nosaka šādu augstāko soda mēru!

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Borisam Cilevičam, otro reizi.

B.Cilevičs (SC).

Cienījamie kolēģi! Divas īsas piezīmes.

Pirmais. Redziet, tomēr jāredz šī starpība starp demokrātiju un populismu. Ja mēs paļaujamies uz to, ko daži vēlētāji vēlas, tad... Es domāju, ir pietiekoši daudz vēlētāju, kas vispār gribētu, lai daudzus no mums, tur no dažādām partijām, vienkārši izsviestu no Saeimas bez jebkāda pamatojuma. Un tā... atsaucoties uz to... Nu, piedodiet, tas nav nopietni!

Un otrais. Jāpatur prātā, ka atšķirībā no citiem sodīšanas veidiem šeit nav nekādu pārsūdzēšanas iespēju. Tātad komisijas lēmums, ko apstiprina Saeimas vairākums, ir galīgs un stājas spēkā uzreiz. Un pēc tam cilvēkam nav nekādu iespēju pierādīt, ka viņš tika sodīts nepamatoti. Un tas arī jāņem vērā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Kārlim Seržantam.

K.Seržants (ZZS). (No zāles dep. A.Klementjevs: „Izstāsti par sodiem!”)

Ziniet, klausos te un domāju, un atceros, ka bija tāds labs teiciens: „Platons man ir draugs, bet patiesība ir dārgāka.”

Es arī šajā komisijā, Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā, biju gandrīz trīs gadus, un, ja godīgi, es neatceros nevienu tādu patiešām īsti motivētu politisku sodu kādam. Ir cita lieta, ka „Saskaņas Centra” draudzīgajā kolektīvā ir viens deputāts, kurš pamanās vienmēr izcelties, un vairāku pēdējo Saeimu laikā, cik viņš šeit ir bijis, viņš ir saņēmis četrus maksimālos sodus, un, ja tas būtu šis pēdējais sods, tad viņš ārpus Saeimas būtu pavadījis pusgadu. Un nevar zināt - varbūt Saeima no tā būtu tikai ieguvēja. Tā ka varbūt rūpīgāk paanalizējiet to, par ko un kas saņem šo sodu, un pēc tam runājiet par to, ka vienmēr tas ir politiski motivēts! Un es nedomāju, ka ar šī soda ieviešanu pēkšņi sāksies tagad raganu vajāšanas, lai pirms kaut kādām nozīmīgām balsošanām kādu izceltu no Saeimas sastāva. Jo tam tomēr ir vajadzīgs ļoti nopietns iemesls.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Paldies.

Vai komisijas vārdā...? Nē...

Tātad lūdzu zvanu! Balsosim par 22. - Juridiskās komisijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - 27, atturas - nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

I.Čepāne. 23. - deputātes Elīnas Siliņas priekšlikums ir saistīts ar Saeimas budžeta pieprasījumu. Kolēģe Siliņas kundze piedāvā budžeta pieprasījumu sākotnēji... pirms iesniegšanas finanšu ministram izskatīt tikai divās komisijās, proti, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā un Publisko izdevumu un revīzijas komisijā, atšķirībā no tā, ka pašlaik pastāv Prezidija lēmums par Saeimas budžeta pieprasījuma izstrādāšanas un apstiprināšanas kārtību, un būtībā to var skatīt saskaņā ar spēkā esošo normu ikviena komisija, un... Juridiskā komisija lēma, ka īsti pamatots nav šādu funkciju sašaurinājums citām komisijām, un līdz ar to šis priekšlikums atbalstu neguva.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Uzsākam debates. Vārds deputātei Elīnai Siliņai.

E.Siliņa (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Kā jau Čepānes kundze minēja, 183.¹ panta otrā daļa tieši to arī paredz šobrīd - ka Saeimas kā iestādes budžeta pieprasījums tiek apstiprināts Prezidijā pēc tā izskatīšanas komisijās. Diemžēl pēc Saimnieciskās komisijas nolikvidēšanas 2012.gada sākumā Saeimas kā iestādes - es uzsveru! - budžets nevienā komisijā pirms tā apstiprināšanas Prezidijā izskatīts vairs netiek. Diemžēl ne Juridiskā komisija, ne Juridiskais birojs, pat ne Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija sākotnēji, kad es iesniedzu šo priekšlikumu, pat īsti neizprata, ko šis likuma pants nosaka... kādas tiesības un savā ziņā arī pienākumu - pienākumu! - deputātiem paredz šis pants. Un, proti, tas ir - iepazīties un pārliecināties, ka mūsu iestādes budžets ir atbilstošs tām funkcijām, kas tai ir jāpilda.

Savulaik Publisko izdevumu un revīzijas komisija gan šādu interesi izrādīja un mēs vēlējāmies iepazīties ar budžetu, bet nez kādēļ bija nedaudz aizplīvurots, kaut kāds savā ziņā noslēpumainības statuss piešķirts izvērstajam budžeta projektam. Un jūnijā tas tika diezgan strauji arī Prezidijā atbalstīts, līdz ar to komisijām pat īsti nebija iespējas noreaģēt uz to brīdi, kad pēkšņi tas tiek iekļauts Prezidija darba kārtībā un jau ir apstiprināts.

Es gribu šoreiz tad arī painformēt, ka tas ir nopietns lēmums. Saeimas kā iestādes budžets pārsniedz 20 miljonus eiro, to skaitā atlīdzība ir 15 miljoni eiro, no kuriem deputātiem kopā atlīdzībai un kompensācijām tiek novirzīti tikai 4,3 miljoni eiro. Vairāk nekā 15 miljoni eiro ir dažādām citām funkcijām un vajadzībām.

Es noteikti negribu sašaurināt deputātiem iespēju iepazīties ar Saeimas kā iestādes budžetu. Noteikti - nē! Un, ja reiz Juridiskā komisija aizstāvēja šīs intereses visām komisijām, visu komisiju locekļiem ar to iepazīties, tad es šoreiz atsaucu savu priekšlikumu, bet es aicinu visas komisijas nopietni apdomāt šo iespēju un tiešām izvērtēt Saeimas budžetu, bet Prezidijam nepasteigties ar tā apstiprināšanu, pirms komisijas ir tiešām iepazinušās ar šo budžetu un izvērtējušas visas tajā iekļautās izdevumu summas.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ingai Vanagai.

I.Vanaga (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Jā, kolēģi, es pilnībā pievienojos Elīnai Siliņai, un tas ir tas, par ko mēs jau runājām. Un jūs daudzi šodien pasmaidījāt par mūsu priekšlikumu par šīm mācīšanās... kaut vai par šīm budžeta lietām.

Un tas jautājums ir tāds: cik daudzi no mums visiem vispār zināja... Mēs visi it kā Saeimas kārtības rulli izlasījām, bet ka tas ir... nu, tad, kad... es ceru, tad, kad apņēmāmies pildīt Saeimas deputātu pienākumus... Un šeit melns uz balta ir rakstīts, ka mums ir pienākums to darīt. Bet mēs to neesam darījuši. Un cik daudzi no mums vispār zināja, ka tas ir jādara? Un par šādu iespēju...

Un Elīna Siliņa... Jā, viņa izskaidroja, kas ir Saeimas budžeta pieprasījums, bet... es nesaukšu ne vārdus, ne uzvārdus... Izskatot šo priekšlikumu, mēs konstatējām arī, ka Saeimā starp pašreiz esošajiem deputātiem ir tādi, kas nezināja, kas ir Saeimas budžeta pieprasījums. Un to skaitā arī tādi, kas ir bijuši ne tikai šajā sasaukumā, bet arī iepriekš. Un tas, lūk, arī ir zināmā sasaistē ar to, par ko jūs smejaties, - ar kursiem un mācībām.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Paldies. Priekšlikums ir atsaukts.

I.Čepāne. Tā. Nākošais ir 24. - kolēģes Vanagas un kolēģes Bites priekšlikums. Un es īpašu uzmanību pievēršu komisiju un apakškomisiju vadītājiem un, protams, arī pārējiem deputātiem.

Proti, kolēģes paredz: „Komisiju un apakškomisiju sēžu darba kārtības jautājumi ir zināmi un tiek publiskoti Saeimas interneta mājaslapā ne vēlāk kā nedēļu pirms sēdes norises dienas. Materiāli par sēdē izskatāmajiem jautājumiem tiek ievietoti Saeimas mājaslapas sadaļā „Komisiju sēžu darba kārtības” ne vēlāk kā dienu pirms sēdes norises dienas.”

Juridiskās komisijas sēdē mēs ļoti uzmanīgi izvērtējām šo priekšlikumu un secinājām, ka līdz ar to tiktu sasietas rokas komisiju priekšsēdētājiem un apakškomisiju priekšsēdētājiem, kad vajadzētu risināt steidzamus jautājumus.

Ja ir jābūt visiem darba kārtības jautājumiem zināmiem nedēļu pirms tam, tad šo normu var interpretēt arī tādējādi: ja parādās ārkārtīgi steidzama lieta kā, piemēram, vakar Juridiskās komisijas sēdē (pie jautājumiem „Dažādi” mēs lēmām, ka šodien ir virzāms jautājums par tā saucamā spaisa kriminalizēšanu), tādā gadījumā pēc šā priekšlikuma, ja tas nebūtu jau nedēļu iepriekš izdomāts un risināts (situācijas var būt dažādas), mēs to nedrīkstētu darīt.

Līdz ar to es uzskatu, ka, šādos rāmjos ieliekot komisiju vadītājus un arī apakškomisiju vadītājus... tas neatbilst, manuprāt, racionālam Saeimas darbam.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Uzsākam debates.

Vārds deputātei Ingai Vanagai.

I.Vanaga (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Ir tāds jēdziens kā efektīva darba plānošana. Un tātad es... Šī priekšlikuma mērķis bija tiešām tas, lai ir savlaicīgi pieejama informācija. Es zinu, ka ir ļoti... ka ir komisijas un apakškomisijas, kas jau pieņem... tātad ir zināmi jautājumi, ko izskatīs pusgada ietvaros. Par šīm ārkārtas... bet tas nav atspoguļots mājaslapā... Un šeit nav runa par to, ka fabrika vai ne... Bet tas ir tikai normāli, ja deputāts var savlaicīgi sagatavoties tiem darba kārtības jautājumiem, kas ir iekļauti komisijas vai apakškomisijas sēdē.

Un es paskatījos... izskatīju... paspēju izskatīt visu komisiju un apakškomisiju darba kārtības, kas ir paredzētas, un no visām komisijām un apakškomisijām pašlaik ir pieejama informācija par to, ko darīs nākamajā nedēļā, piecām. Jā, uzteicama... jā, vienreizēja ir Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija - tur tiešām jau ir mēnesim uz priekšu. Bet tādu ir maz. Bet es atkal uzsveru: jā, ir komisijas, apakškomisijas, kas pieņems vienā no sēdēm... tātad tie temati ir zināmi. Bet tas ir arī normāli, ja, piemēram, es kā Saeimas deputāte... Jā, es, protams, aktīvāk sekoju tām komisijām, apakškomisijām, kurās es esmu, bet es arī gribu aiziet un paklausīties, kas ir citā komisijā vai apakškomisijā, un es laicīgi plānoju savu darbu. Un es arī gribu normāli diskutēt, es gribu iepazīties ar materiālu laicīgi un varbūt arī uzzināt sadarbības partnerus - īpaši tātad nevalstiskās organizācijas -, kuru viedokli arī, kā lai saka, gribu noskaidrot par vienu vai otru jautājumu, un tas būtu tikai normāli. Un te es arī gribētu teikt, ka, ja tā informācija būtu pieejama, tad arī uzaicinātajiem uz komisijas sēdēm... Jo, kamēr es biju arī parlamentārā sekretāre, praktiski tā bija ik nedēļu, ka iekļautie jautājumi komisijā vai apakškomisijā... Mājaslapā parādījās informācija ceturtdien un piektdien, bet citām - pat pirmdien par to, ko mēs izskatīsim otrdien vai trešdien. Un arī tur, ja gribēja nodrošināt augstāka līmeņa pārstāvību - lai būtu parlamentārais sekretārs, valsts sekretārs vai valsts sekretāra vietnieki -, tad arī viņiem bija bieži vien pasākumi jāatceļ, jāmaina, jādeleģē kāds cits. Bet, ja šī informācija būtu bijusi savlaicīgāka, mēs arī šiem cilvēkiem atvieglotu darbu. Ja būtu šī informācija pieejama, es uzskatu, mēs veicinātu tomēr šo caurskatāmību un atvieglotu arī deputātiem... Pieņemsim, ja mani interesē kāds materiāls kaut vai... Jā, tā ir laika tērēšana - zvanīt konsultantam vai e-pastu rakstīt, likt to darīt deputāta palīgam, paprasīt to materiālu vai kādu prezentāciju, kas tur bija izskatīta... Nu lai viņa ir publiski pieejama! Mēs taču neskatām neko tik slepenu! Ir komisijas, kuras izskata ierobežotas pieejamības informāciju, bet tas ir cits stāsts. Un šī, manuprāt, ir tikai darba pilnveidošana un efektivizēšana, laika un resursu taupīšana.

Lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies. Debates turpināsim pēc pārtraukuma.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumam deputātei Inārai Mūrniecei.

I.Mūrniece (VL-TB/LNNK).

Kolēģi! Pēc piecām minūtēm Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēde. Aicinām arī visus pārējos deputātus, kam interesē mediju telpa. Spriedīsim par Lattelecom rīcību un lēmumu, atslēdzot TV3 - skatītāko kanālu Latvijā. (Dep. A.Klementjevs smejas: „Plānā nebija - nedrīkst!”)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Vucānam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

J.Vucāns (11.Saeimas sekretāra biedrs).

Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies: Lolita Čigāne... nav, Sergejs Dolgopolovs... nav, Valdis Dombrovskis... nav, Zanda Kalniņa-Lukaševica... nav, Ojārs Ēriks Kalniņš... nav, Daina Kazāka... nav, Ainars Latkovskis... nav, Romāns Naudiņš... nav, Igors Zujevs... nav. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Pārtraukums līdz pulksten 13.30.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 11.Saeimas priekšsēdētāja
Solvita Āboltiņa.

Sēdes vadītāja. Tā, cienījamie kolēģi! Izskatās, ka tūlīt varēsim iet mājās. Pirms pārtraukuma mēs skatījām likumprojektu „Grozījums Saeimas kārtības rullī” un mums bija debates par 24. - deputāšu Ingas Vanagas un Ingas Bites priekšlikumu. Pirms pārtraukuma bija vēl pieteikušies debatētāji, kuri savu dalību debatēs ir atsaukuši. Līdz ar to debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā vēl ir kas piebilstams? Nu tad... tikai ne par kaimiņiem, bet katrs pats par sevi!

Lūdzu zvanu! Balsosim par 24. - deputāšu Ingas Vanagas un Ingas Bites iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 5, pret - 21, atturas - 12. Nav kvoruma. Tātad mēs balsosim vēl vienu reizi.

Ja otrreiz nebūs kvoruma, tad mēs sēdi slēgsim. Beidzot iegūsim brīvu dienu.

Tātad lūdzu vēlreiz zvanu! Balsosim par 24. - deputāšu Ingas Vanagas un Ingas Bites iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 4, pret - 30, atturas - 13. (Starpsauciens no zāles: „Pietiek!”) Kvoruma nav. Līdz ar to sēdi pasludinu par slēgtu. (Aplausi.)

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Paldies.

Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Vucānam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

Nē, nē, jūs neuztraucieties, mums jau ir nākamā sēde sasaukta. Es jau slēdzu tikai 27.aprīļa sēdi.

J.Vucāns (11.Saeimas sekretāra biedrs).

Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies: Arvils Ašeradens...

Sēdes vadītāja. (Smejas.) 27.marta sēdi.

J.Vucāns. ...ir, Dzintars Ābiķis... nav, Augusts Brigmanis... nav, Andris Buiķis... nav, Boriss Cilevičs... nav, Lolita Čigāne... nav, Sergejs Dolgopolovs... nav, Valdis Dombrovskis... nav, Rihards Eigims... ir, Iveta Grigule... nav, Oļegs Hļebņikovs... nav, Aleksandrs Jakimovs... nav, Andrejs Judins... ir, Nikolajs Kabanovs... ir, Zanda Kalniņa-Lukaševica... nav, Ojārs Ēriks Kalniņš... nav, Daina Kazāka... nav, Ivans Klementjevs... ir, Vilnis Ķirsis... nav, Inese Laizāne... ir, Ainars Latkovskis... nav, Ilmārs Latkovskis... ir, Jeļena Lazareva... nav, Atis Lejiņš... nav, Ināra Mūrniece... nav, Romāns Naudiņš... nav, Vladimirs Nikonovs... nav, Vineta Poriņa... nav, Sergejs Potapkins... nav, Romualds Ražuks... nav, Dana Reizniece-Ozola... nav, Vladimirs Reskājs... nav, Aleksandrs Sakovskis... ir, Kārlis Seržants... ir, Dāvis Stalts... nav, Jānis Tutins... ir, tikai nemāk podziņu piespiest, Ivars Zariņš... ir, Valdis Zatlers... ir, Igors Zujevs... nav. (No zāles dep. A.Klementjevs: „Visus sodīt!” Zālē smiekli.) Tā.

Sēdes vadītāja. Es tiešām ļoti, ļoti lūgšu Saeimas sekretāra biedram ļoti rūpīgi sekot tiem paskaidrojumiem, kas tiks iesniegti, un nekādus paskaidrojumus, ka šajā brīdī kāds sniedz intervijas presei vai kaut ko tamlīdzīgi iepriekš saskaņotos pasākumos, aicinātu neakceptēt un tomēr piemērot šos sodus! Deputāti, mēs skaisti diskutējām par savu darba kārtību, par savu Kārtības rulli, par to, kā mēs visi strādājam un visi apzināmies... Te nu mēs esam!

Tā. Šī sēde ir slēgta, bet mums saskaņā ar Prezidija lēmumu ir izsludināta kārtējā sēde, tātad 3.aprīļa sēde.

SATURA RĀDĪTĀJS
11. Saeimas ziemas sesijas 14. sēdes
2014. gada 27. martā
turpinājums 2014. gada 3. aprīlī

Par darba kārtību
Likumprojekts „Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā” (Nr. 971/Lp11) (3.lasījums) (Dok. Nr. 3685)
Ziņo	- dep. J.Reirs
Debates	- dep. V.Reskājs
	- dep. I.Viņķele
	- dep. V.Reskājs
	- dep. J.Reirs
	- dep. V.Reskājs
Likumprojekts „Grozījumi Nacionālās drošības likumā” (Nr. 1060/Lp11) (2.lasījums) (Dok. Nr. 3655)
Ziņo	- dep. E.Demiters
Debates	- dep. A.Elksniņš
	- dep. J.Ādamsons
	- dep. A.Elksniņš
	- dep. J.Ādamsons
Likumprojekts „Grozījums Patentu likumā” (Nr. 694/Lp11) (2.lasījums) (Dok. Nr. 3658)
Ziņo	- dep. V.Poriņa
Likumprojekts „Grozījums Pusvadītāju izstrādājumu topogrāfiju aizsardzības likumā” (Nr. 695/Lp11) (2.lasījums) (Dok. Nr. 3659)
Ziņo	- dep. V.Poriņa
Likumprojekts „Grozījums likumā „Par preču zīmēm un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm”” (Nr. 697/Lp11) (2.lasījums) (Dok. Nr. 3660)
Ziņo	- dep. V.Poriņa
Likumprojekts „Grozījums Dizainparaugu likumā” (Nr. 698/Lp11) (2.lasījums) (Dok. Nr. 3661)
Ziņo	- dep. V.Poriņa
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem”” (Nr. 1087/Lp11) (1.lasījums) (Dok. Nr. 3573, 3676)
Ziņo	- dep. I.Zariņš
Likumprojekts „Grozījumi Publisko iepirkumu likumā” (Nr. 1099/Lp11) (1.lasījums) (Dok. Nr. 3635, 3677, 3677A)
Ziņo	- dep. K.Olšteins
Likumprojekts „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (Nr. 1056/Lp11) (1.lasījums) (Dok. Nr. 3373, 3678)
Ziņo	- dep. A.Judins
Likumprojekts „Grozījumi Civilprocesa likumā” (Nr. 1085/Lp11) (2.lasījums) (Dok. Nr. 3679)
Ziņo	- dep. G.Bērziņš
Likumprojekts „Grozījums Saeimas kārtības rullī” (Nr. 1069/Lp11) (2.lasījums) (Dok. Nr. 3681)
Ziņo	- dep. I.Čepāne
Debates	- dep. I.Vanaga
	- dep. I.Čepāne
	- dep. Dz.Rasnačs
	- dep. I.Latkovskis
	- dep. I.Bite
	- dep. I.Viņķele
	- dep. A.Elksniņš
	- dep. K.Seržants
	- dep. I.Vanaga
	- dep. E.Smiltēns
	- dep. E.Siliņa
	- dep. V.Reskājs
	- dep. A.Judins
	- dep. V.Reskājs
	- dep. V.Reskājs
	- dep. A.Elksniņš
	- dep. V.Reskājs
	- dep. R.Ražuks
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa	- Saeimas sekretāra biedrs J.Vucāns
Debašu turpinājums	- dep. V.Reskājs
	- dep. V.Reskājs
	- dep. V.Reskājs
	- dep. I.Vanaga
	- dep. V.Poriņa
	- dep. I.Vanaga
	- dep. Dz.Rasnačs
	- dep. V.Agešins
	- dep. I.Vanaga
	- dep. J.Reirs
	- dep. I.Bite
	- dep. I.Cvetkova
	- dep. I.Vanaga
	- dep. A.Elksniņš
	- dep. V.Agešins
	- dep. I.Līdaka
	- dep. I.Zariņš
	- dep. A.Judins
	- dep. I.Latkovskis
	- dep. I.Zariņš
	- dep. A.Elksniņš
	- dep. R.Dzintars
	- dep. I.Čepāne
	- dep. V.Agešins
	- dep. I.Lībiņa-Egnere
	- dep. B.Cilevičs
	- dep. A.Elksniņš
	- dep. Dz.Rasnačs
	- dep. B.Cilevičs
	- dep. K.Seržants
	- dep. E.Siliņa
	- dep. I.Vanaga
	- dep. I.Vanaga
Paziņojums
	- dep. I.Mūrniece
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa	- Saeimas sekretāra biedrs J.Vucāns
Reģistrācija kvorumam
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa	- Saeimas sekretāra biedrs J.Vucāns

 

Balsojumi

Datums: 03.04.2014 09:12:18 bal001
Par - 33, pret - 38, atturas - 6. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.2. Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā (971/Lp11), 3.lasījums

Datums: 03.04.2014 09:16:55 bal002
Par - 27, pret - 38, atturas - 16. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.3. Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā (971/Lp11), 3.lasījums

Datums: 03.04.2014 09:17:32 bal003
Par - 83, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā (971/Lp11), 3.lasījums

Datums: 03.04.2014 09:22:10 bal004
Par - 29, pret - 51, atturas - 4. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.1. Grozījumi Nacionālās drošības likumā (1060/Lp11), 2.lasījums

Datums: 03.04.2014 09:22:41 bal005
Par - 28, pret - 53, atturas - 3. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.2. Grozījumi Nacionālās drošības likumā (1060/Lp11), 2.lasījums

Datums: 03.04.2014 09:25:03 bal006
Par - 25, pret - 56, atturas - 1. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.4. Grozījumi Nacionālās drošības likumā (1060/Lp11), 2.lasījums

Datums: 03.04.2014 09:26:46 bal007
Par - 27, pret - 53, atturas - 1. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.5. Grozījumi Nacionālās drošības likumā (1060/Lp11), 2.lasījums

Datums: 03.04.2014 09:27:11 bal008
Par - 26, pret - 56, atturas - 1. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.6. Grozījumi Nacionālās drošības likumā (1060/Lp11), 2.lasījums

Datums: 03.04.2014 09:27:36 bal009
Par - 26, pret - 56, atturas - 2. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.7. Grozījumi Nacionālās drošības likumā (1060/Lp11), 2.lasījums

Datums: 03.04.2014 09:28:01 bal010
Par - 57, pret - 26, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Nacionālās drošības likumā (1060/Lp11), 2.lasījums

Datums: 03.04.2014 09:29:01 bal011
Par - 81, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījums Patentu likumā (694/Lp11), 2.lasījums

Datums: 03.04.2014 09:29:59 bal012
Par - 84, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījums Pusvadītāju izstrādājumu topogrāfiju aizsardzības likumā (695/Lp11), 2.lasījums

Datums: 03.04.2014 09:30:58 bal013
Par - 82, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par preču zīmēm un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm” (697/Lp11), 2.lasījums

Datums: 03.04.2014 09:31:47 bal014
Par - 83, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījums Dizainparaugu likumā (698/Lp11), 2.lasījums

Datums: 03.04.2014 09:34:04 bal015
Par - 82, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem” (1087/Lp11), 1.lasījums

Datums: 03.04.2014 09:35:56 bal016
Par - 84, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Publisko iepirkumu likumā (1099/Lp11), 1.lasījums

Datums: 03.04.2014 09:37:36 bal017
Par - 85, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (1056/Lp11), 1.lasījums

Datums: 03.04.2014 09:38:47 bal018
Par - 81, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Civilprocesa likumā (1085/Lp11), 2.lasījums

Datums: 03.04.2014 10:05:37 bal019
Par - 2, pret - 52, atturas - 26. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.2. Grozījums Saeimas kārtības rullī (1069/Lp11), 2.lasījums

Datums: 03.04.2014 10:13:22 bal020
Par - 11, pret - 63, atturas - 6. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.3. Grozījums Saeimas kārtības rullī (1069/Lp11), 2.lasījums

Datums: 03.04.2014 10:28:43 bal021
Par - 1, pret - 84, atturas - 2. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.7. Grozījums Saeimas kārtības rullī (1069/Lp11), 2.lasījums

Datums: 03.04.2014 11:05:13 bal022
Par - 2, pret - 64, atturas - 1. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.10. Grozījums Saeimas kārtības rullī (1069/Lp11), 2.lasījums

Datums: 03.04.2014 11:31:06 bal023
Par - 7, pret - 41, atturas - 31. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.18. Grozījums Saeimas kārtības rullī (1069/Lp11), 2.lasījums

Datums: 03.04.2014 11:31:40 bal024
Par - 5, pret - 42, atturas - 31. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.19. Grozījums Saeimas kārtības rullī (1069/Lp11), 2.lasījums

Datums: 03.04.2014 11:48:14 bal025
Par - 32, pret - 31, atturas - 16. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.20. Grozījums Saeimas kārtības rullī (1069/Lp11), 2.lasījums

Datums: 03.04.2014 12:17:21 bal026
Par - 53, pret - 27, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.22

Datums: 03.04.2014 13:31:09 bal027
(atkartots balsojums).
Par - 5, pret - 21, atturas - 12. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.24. Grozījums Saeimas kārtības rullī (1069/Lp11), 2.lasījums

Datums: 03.04.2014 13:31:40 bal028
Par - 4, pret - 30, atturas - 13. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.24. Grozījums Saeimas kārtības rullī (1069/Lp11), 2.lasījums