Latvijas Republikas 13. Saeimas
ziemas sesijas divdesmit pirmā sēde
2022. gada 3. martā

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Frakciju viedokļi Sēdes videotranslācija
Sēžu videotranslācijas (arhīvs)

Sēdes vadītāja. Labrīt, godātie deputāti! Sāksim Latvijas Republikas Saeimas šā gada 3. marta sēdi.

Esam sapulcējušies klātienē, bet domās esam kopā ar Ukrainas tautu, un arī mūsu darba kārtībā ir jautājumi, kas veltīti Ukrainas atbalstam.

Sāksim izskatīt sēdes darba kārtību.

Vispirms - iesniegtās izmaiņas Saeimas Prezidija apstiprinātajā sēdes darba kārtībā.

Godātie kolēģi! Pirms vēl sākam darbu ar izmaiņām, ir tehniska informācija: ir lūgums tomēr paturēt sejas masku, arī runājot tribīnē. Ja ir nepieciešams padzerties, tad, protams, masku var noņemt. Bet ir lūgums tomēr masku nenoņemt, arī runājot tribīnē.

Iesniegtās izmaiņas Saeimas Prezidija apstiprinātajā sēdes darba kārtībā.

Ministru kabinets ir lūdzis izdarīt izmaiņas sēdes darba kārtībā - iekļaut tajā likumprojektu “Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likums”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šīm darba kārtības izmaiņām? (Starpsauciens: “Nav!”) Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija ir lūgusi izdarīt sēdes darba kārtībā izmaiņas - iekļaut tajā likumprojektu “Grozījumi Aizsargāta pakalpojuma likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut lēmuma projektu “Par Zentas Tretjakas 13. Saeimas deputātes pilnvaru apstiprināšanu” un to izskatīt kā darba kārtības pirmo jautājumu. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija lūdz izdarīt sēdes darba kārtībā izmaiņas - iekļaut tajā Ziņojumu par deputātu, kurš uzrādījis sadarbspējīgu Covid-19 sertifikātu un līdz ar to ir tiesīgs piedalīties Saeimas darbā un iekļaut to kā sēdes darba kārtības otro jautājumu. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Un Eiropas lietu komisija ir lūgusi grozīt sēdes darba kārtību - iekļaut tajā lēmuma projektu “Par Eiropas Savienības kandidātvalsts statusa piešķiršanu Ukrainai” un izskatīt to kā sēdes darba kārtības trešo jautājumu. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? (Starpsauciens.) Iebildumu nav. Līdz ar to darba kārtība grozīta.

Sāksim izskatīt grozīto sēdes darba kārtību.

Darba kārtības sadaļa “Saeimas deputātu pilnvaru apstiprināšana un izbeigšana”.

Lēmuma projekts “Par Zentas Tretjakas 13. Saeimas deputātes pilnvaru apstiprināšanu”.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā - deputāts Artūrs Rubiks.

A. Rubiks (SASKAŅA).

Labrīt, kolēģi! Ziņojums. Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija ir saņēmusi 13. Saeimas deputāta Ivara Zariņa iesniegumu par Saeimas deputāta mandāta nolikšanu.

Saskaņā ar Centrālās vēlēšanu komisijas informāciju nākamā “Saskaņas” sociāldemokrātiskās partijas kandidāte no Zemgales vēlēšanu apgabala saraksta ir Zenta Tretjaka, kura ir piekritusi uzņemties 13. Saeimas deputāta amata pienākumus, kā arī apliecinājusi to, ka uz viņu neattiecas Saeimas vēlēšanu likumā un citos normatīvajos aktos noteiktie deputāta amata ieņemšanas ierobežojumi. Komisija savā šā gada 2. marta sēdē vienbalsīgi atbalstīja 13. Saeimas deputātes pilnvaru apstiprināšanu Zentai Tretjakai.

Aicinām atbalstīt sagatavoto lēmuma projektu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Aicinu Zentu Tretjaku dot svinīgo solījumu vai zvērestu.

Z. Tretjaka.

Es, Zenta Tretjaka, uzņemoties Saeimas deputāta amata pienākumus, Latvijas tautas priekšā zvēru būt uzticīga Latvijai, stiprināt tās suverenitāti un latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu, aizstāvēt Latviju kā neatkarīgu un demokrātisku valsti, savus pienākumus pildīt godprātīgi un pēc labākās apziņas. Es apņemos ievērot Latvijas Satversmi un likumus.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Aicinu parakstīt zvērestu.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Zentas Tretjakas 13. Saeimas deputātes pilnvaru apstiprināšanu”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Apsveicu 13. Saeimas deputāti Zentu Tretjaku! Aicinu ieņemt vietu Saeimas Sēžu zālē. (Aplausi.)

Paldies.

Tālāk. Darba kārtībā - Ziņojums par deputātu, kurš uzrādījis sadarbspējīgu Covid-19 sertifikātu un līdz ar to ir tiesīgs piedalīties Saeimas darbā.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā - deputāts Artūrs Rubiks.

A. Rubiks (SASKAŅA).

Ziņojums par deputātu, kurš uzrādījis sadarbspējīgu Covid-19 sertifikātu un līdz ar to ir tiesīgs piedalīties Saeimas darbā.

Saskaņā ar likuma “Par pagaidu papildu prasībām Saeimas deputātu un pašvaldību domju deputātu darbam” 4. pantu paziņoju, ka 2022. gada 1. martā sadarbspējīgu Covid-19 sertifikātu, kas apliecina vakcinācijas faktu, ir iesniegusi deputāte Zenta Tretjaka. Līdz ar to Zenta Tretjaka ir tiesīga piedalīties Saeimas darbā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Kolēģi, ziņojums ir uzklausīts.

Tālāk - Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem patstāvīgajiem priekšlikumiem.

Godātie kolēģi! Eiropas lietu komisija ir iesniegusi patstāvīgo priekšlikumu - lēmuma projektu “Par Eiropas Savienības kandidātvalsts statusa piešķiršanu Ukrainai”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šī patstāvīgā priekšlikuma iekļaušanu šodienas sēdes darba kārtībā? Deputātiem iebildumu nav. Lēmuma projekts sēdes darba kārtībā ir iekļauts.

Un, tā kā ir bijis lūgums to izskatīt kā sēdes darba kārtības trešo jautājumu, sākam to izskatīt uzreiz.

Eiropas lietu komisijas vārdā... Kolēģi, kurš ziņos Eiropas lietu komisijas vārdā? Deputāts Uldis Budriķis. Lūdzu!

U. Budriķis (JK).

Ļoti cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Augsti godātie kolēģi! Lūgšu uzmanību. Eiropas lietu komisija savā 2. marta sēdē vienbalsīgi apstiprināja pozīciju par Eiropas Savienības kandidātvalsts statusa piešķiršanu Ukrainai.

Atsevišķā sēdē... Eiropas lietu komisija virza lēmuma projektu - Latvijas Republikas Saeimas paziņojumu. Tekstu es nolasīšu.

Saeimas lēmuma projekts “Latvijas Republikas Saeimas paziņojums “Par Eiropas Savienības kandidātvalsts statusa piešķiršanu Ukrainai””.

Latvijas Republikas Saeima:

ievērojot Saeimas 2022. gada 24. februāra paziņojumu “Par Ukrainas suverenitāti un teritoriālo integritāti”;

ievērojot Ukrainas pieteikumu pilntiesīgai dalībai Eiropas Savienībā;

ņemot vērā, ka Ukraina, pretojoties Krievijas Federācijas militārajai agresijai un plaša mēroga iebrukumam Ukrainā, aizstāv savas tiesības pati noteikt savu nākotni un cīnās par Eiropas vērtībām,

atzīst, ka ir jāizmanto visas iespējas, kas palīdzētu Ukrainai izturēt cīņā par valsts suverenitātes un teritoriālās integritātes nosargāšanu;

atbalsta ES kandidātvalsts statusa piešķiršanu Ukrainai un nākotnē Ukrainas pilntiesīgu dalību ES;

uzskata, ka šobrīd ir īpaši svarīgi un nepieciešami paust skaidru atbalstu Ukrainas mērķim kļūt par ES dalībvalsti;

aicina ES iestādes strādāt pie tā, lai Ukrainai iespējami ātri piešķirtu ES kandidātvalsts statusu;

aicina visas ES dalībvalstis atbalstīt Ukrainu tās centienos kļūt par pilntiesīgu ES dalībvalsti un atbalstīt ES kandidātvalsts statusa piešķiršanu Ukrainai;

uzskata, ka ES kandidātvalsts statusa piešķiršana Ukrainai būtu svarīgs ES solidaritātes signāls, apliecinot, ka Ukraina pieder Eiropai, par kuras vērtībām tā šobrīd varonīgi cīnās ar visiem saviem spēkiem;

apliecina, ka Latvija ir gatava sniegt Ukrainai plašu atbalstu tās ceļā uz pilntiesīgu dalību Eiropas Savienībā.

Komisijā šis lēmuma projekta paziņojums tika atbalstīts vienbalsīgi.

Es aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Uzsākam debates.

Vārds deputātam Rihardam Kolam.

R. Kols (NA).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienījamie, godātie kolēģi! Pirms mēs balsojam par šo Saeimas paziņojumu, es aicinātu Saeimas deputātus, kuri darbojas deputātu grupā sadarbībai ar Krievijas parlamentu un deputātu grupā sadarbībai ar Baltkrievijas parlamentu (šīs grupas vēl joprojām oficiāli skaitās kā aktīvas), jau šodien pat sasaukt grupu sanāksmi un tūlīt apturēt šo grupu darbību.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai, lūdzu, vēl ir kas piebilstams komisijas vārdā?

R. Kols. Komisijā atbalstīts vienbalsīgi.

Kolēģi, aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Eiropas Savienības kandidātvalsts statusa piešķiršanu Ukrainai”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Paldies, kolēģi.

R. Kols. Paldies, kolēģi.

Slava Ukrainai! (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Slava Ukrainai! Un varoņiem slava!

Tālāk - par iesniegtajiem likumprojektiem.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Mēslošanas līdzekļu aprites likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Zinātniskās darbības likumā” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā” (Nr. 1358/Lp13) nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

“Pret” pieteicies runāt deputāts Ralfs Nemiro.

R. Nemiro (Neatkarīgie).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Šis likumprojekts, kas ir saistīts ar Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldību, ir kļuvis ārkārtīgi plašs un faktiski regulē jau tās jomas, kuras tiek regulētas atsevišķos likumos, piemēram, tādu normu, kas paredz NBS darbiniekiem izmantot QR kodus.

Cienījamie kolēģi, ja mēs paskatāmies, kas notiek realitātē, - QR kodi vairs nav nepieciešami nedz pulcēšanās vietās, nedz lielveikalos, cilvēki faktiski tos neizmanto. Šāds likumprojekts pēc savas būtības vairs nav aktuāls. Mana kolēģe Ramona Petraviča apmēram četras reizes ir sniegusi priekšlikumus kontekstā ar QR kodu izbeigšanu. Cik ilgi tas vēl var turpināties?!

Ministru kabineta pieļautās kļūdas tika analizētas tajā brīdī, kad mēs parlamentārās izmeklēšanas komisijā skatījām šos jautājumus. Parlamentārās izmeklēšanas komisija uz apmēram 80 lapaspusēm konstatēja kļūdas, kuras savā darbībā ir pieļāvis Ministru kabinets. Līdz ar to, kolēģi, skatoties uz šīm pielaistajām kļūdām, ir jāizdara secinājumi. Šis likumprojekts no Ministru kabineta ir atnācis pie mums - uz Saeimu. Mums tas ir jāsūta atpakaļ pārstrādāšanai, jo daudzas normas vairs nav aktuālas.

Ja mēs paskatāmies, tad... šobrīd var pulcēties jau vairāk nekā 3000 cilvēku un par epidemioloģiju vispār tur nav nekādas runas. Šis likumprojekts arī nerisina jautājumus, kas saistīti ar 65 000 atlaisto darbinieku, kuri bija veseli vai darbspējīgi, bet vairs nespēja savus ģimenes locekļus pilnvērtīgi uzturēt tā iemesla dēļ, ka Ministru kabinets bija pieņēmis lēmumu šos cilvēkus atlaist.

Otra lieta - samaksātie sodi par epidemioloģisko drošības noteikumu, kuri šobrīd vairs nav spēkā, pārkāpšanu. Kāda tam ir jēga? Kāpēc šis likumprojekts to nerisina?

Un trešā lieta - parlamentārās izmeklēšanas komisija strādāja pietiekami ilgi. Vairāki deputāti kā atbildīgo personu nosauca arī Ministru prezidentu, kurš nav bijis labs krīzes menedžeris.

Tā ka šis likumprojekts nerisina ļoti daudz būtisku jautājumu. Atgriežam to atpakaļ Ministru kabinetam pārstrādāšanai!

Aicinu neatbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Kolēģi, tātad balsosim.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā” (Nr. 1358/Lp13) nodošanu Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret - 6, atturas - nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Mārtiņa Šteina, Andas Čakšas, Ineses Voikas, Aigara Bikšes, Viestura Liepkalna, Kristas Baumanes iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

“Par” pieteicies runāt deputāts Mārtiņš Šteins.

M. Šteins (AP!).

Labrīt, cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Cienījamie klātesošie! Sēdes skatītāji un klausītāji! “Gribu palīdzēt bēgļiem”, “Viegli palīdzēt”, Ukrainas atbalsta biedrība, “Ziedot.lv”, “Latvijas Samariešu apvienība”, Centrs MARTA, Latvijas skautu un gaidu centrālā organizācija, “Latvijas Lauku forums”, Latvijas SOS - bērnu ciematu asociācija, “Mozaīka”, Latvijas Jaunatnes padome, “Latvijas Pilsoniskā alianse”, krīzes centrs biedrība “Skalbes”, Latvijas Pašvaldību savienība un daudzas citas nevalstiskās organizācijas šajās dienās roku rokā ar valsts pārvaldi nenogurstoši palīdz Ukrainai un tās iedzīvotājiem, vācot ziedojumus, krāmējot humānās palīdzības kravas, koordinējot citu veidu palīdzību, organizējot brīvprātīgo darbu, organizējot atbalsta pasākumus un mītiņus, informējot sabiedrību. Liela cieņa un apbrīna šīm organizācijām un cilvēkiem, kas tajās darbojas! Šīs organizācijas mums ir jāgodina un tām jāpalīdz.

Nevalstiskās jeb nevaldības organizācijas ir demokrātijas garants un stūrakmens. NVO palīdz demokrātijai pareizi darboties. Nevalstiskās organizācijas to dara, atvieglojot cilvēkiem informācijas saņemšanu par to, kā tiek vadīta valsts, palīdz sabiedrībai sazināties ar politiķiem un pārliecināties, ka valdība neizmanto savas pilnvaras ļaunprātīgi.

Lai pievērstu uzmanību organizētās pilsoniskās sabiedrības nozīmei līdzcilvēku dzīves kvalitātes uzlabošanā, valstu demokrātisma attīstībā, ilgtspējīga miera nodrošināšanā, iedvesmotu cilvēkus aktīvāk iesaistīties pilsoniskajā sektorā, kā arī veicinātu sadarbību starp organizēto pilsonisko sabiedrību... publisko un privāto sektoru, jau 13 gadus 27. februārī dažādās pasaules valstīs tiek atzīmēta Starptautiskā NVO diena. Tā ir starptautisks simbols, kas atspoguļo NVO vērtības, centienus un sasniegumus, kas vērsti uz rūpēm par brīvību, sabiedrības balsi, cilvēku drošību, izpostītām valstīm, dabu, cilvēces mantojumu un nākotni. Tā apliecina sabiedrības pateicību un atzinību par NVO sniegto ieguldījumu tās labā, apvienojot nevalstiskās organizācijas no visas pasaules zem viena simbola. Tā ir piemiņas diena tiem NVO cilvēkiem, kuri ir zaudējuši dzīvību, veicot savu darbu un misijas pienākumus bīstamos apstākļos.

Varbūt nezinājāt, bet Starptautiskās NVO dienas tradīcija tika aizsākta 2009. gadā Latvijā, kad to iniciēja sociālais uzņēmējs Mārcis Liors Skadmanis un biedrība “Latvijas Pilsoniskā alianse”.  Pēc 13 gadiem iniciatīva izaugusi par pasaules mēroga svinībām. Ir bijuši daudzi pasākumi, starptautiski pasākumi, kuros atbalstīta šīs iniciatīvas starptautiska atzīšana. Jau šobrīd Starptautiskā NVO diena ir atzīta Meksikā, Seišelu salās, Dienvidāfrikā. Vairākas valstis izskata šo iniciatīvu, citās valstīs šī diena tiek atzīmēta pēc savas iniciatīvas vai pēc Eiropas Ārējās darbības dienesta rekomendācijām. Šīs dienas mērķis saskan arī ar Saeimas pieņemto Deklarāciju par pilsoniskās sabiedrības attīstību Latvijā un sadarbību ar nevalstiskajām organizācijām. Starptautiskās NVO dienas oficiāla atzīšana ir būtisks solis pilsoniskās sabiedrības un NVO veiktā darba nozīmīguma atzīšanai Latvijā.

Godātie kolēģi! Aicinu atbalstīt šo likumprojektu, un visi kopā Latvijas atzīmējamo dienu kalendārā iekļaujam arī Starptautisko NVO dienu! Ar to mēs ne vien paužam pateicību un novērtējumu tiem, kas strādā šajās organizācijās, bet arī aicinām pievienoties vēl plašāku cilvēku loku nevalstiskajām organizācijām.

Zinu, ka dažiem ir bail atvērt likumu, bet nevajag baidīties. Šis būtu ne tikai skaists un simbolisks solis, bet arī milzīgs novērtējums mūsu valsts NVO sektoram, kas to ir pelnījis, īpaši šodien.

Lūdzu, atbalstiet likumprojekta nodošanu un atbalstiet to visos lasījumos, ja vajag, droši vien arī divos lasījumos, steidzamības kārtībā.

Liels paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

“Pret” pieteicies runāt deputāts Artuss Kaimiņš.

A. Kaimiņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labdien, cienījamie kolēģi! Labdien, cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Ja mums šodien ir vienādi noteikumi visiem - runājam maskās un sēžam maskās, tad, Sprūdes kundze, lūdzu, uzvelciet masku.

Kolēģi! Par likumprojektu. Pirmkārt, es izsaku dziļu cieņu jebkuram NVO pārstāvim Latvijā, jebkurai organizācijai, mums ir vairāki desmiti tūkstošu NVO. (Starpsauciens.) Es saprotu, ka šis signāls, ko šobrīd šie deputāti, kas ir parakstījuši šo likumprojektu, mēģina nodot NVO organizācijām, ir ļoti svarīgs, un es to ļoti, ļoti novērtēju. Bet, cienījamie kolēģi, šodien ir 3. marts, Starptautiskā NVO diena ir 27. februāris, proti, šī diena bija... un notika pirms piecām...

Kolēģi! Es esmu par šo dienu. Es esmu par to, ka tai ir jābūt kalendārā. Bet, dārgie kolēģi, es lūdzu šodien to noraidīt, es lūdzu 14. Saeimai kā pirmo darbu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā... ar šo pašu likumprojektu... mēneša laikā mēs pieņemsim, izdarīsim, un 27. februārī kalendārā tas jau būs.

Kāpēc es to saku? Tāpēc, ka, ja mēs atvērsim šo likumu, Starptautiskā NVO diena nebūs vienīgā. Nāks virkne deputātu... Jūs paši, kolēģi, es domāju, katrs sestais, septītais nāksiet ar savu kaut kādu atzīmējamo dienu, it sevišķi tagad, kad ir priekšvēlēšanu laiks.  Piecus mēnešus pirms vēlēšanām, manuprāt, šāda veida likumus nedrīkst vērt vaļā.

Mums bija pieredze komisijā pagājušajā sasaukumā, kad katrs no komisiju deputātiem atnesa savas dienas... Tad vēl bija profesiju dienas. Mums bija piedāvājumi par zvejnieku dienu, makšķernieku dienu, arāju dienu un daudzām citām dienām. Mēs nolēmām, ka visas šīs profesiju dienas tiek dotas, deleģētas Ministru kabinetam un Ministru kabinets šo pieņem - par profesiju dienām.

Principā līdzīgi varētu būt arī ar NVO, to varētu līdzīgi traktēt, ka tā ir profesiju diena un tam vajadzētu būt... Ministru kabinetam. Bet, kolēģi, es to nedaru, es to tā netraktēju. Es absolūti esmu par šo dienu kalendārā, bet šobrīd neveram vaļā šo likumu, tāpēc ka mēs saņemsim, es domāju, vismaz 30 vēl citas atzīmējamās dienas, tās, kas jau vienmēr raiti ir nākušas iekšā komisijā piecus mēnešus pirms vēlēšanām. Tad deputāti nāks komisijā aizstāvēt savu viedokli un no šīs pašas tribīnes, cienījamie kolēģi, viņi runās par savām dienām tikai tāpēc, lai varētu parunāt un pirms vēlēšanām, iespējams, būt “noķerti” TV ekrānos.

Raimond Bergmani, speciāli jums. Mēs ar jums esam vairākas reizes runājuši, un es absolūti pilnībā atbalstu to iniciatīvu, kuru jūs atnesāt, kad jūs vēl bijāt aizsardzības ministrs, par to, ka ir jābūt karavīru dienai. Karavīru diena - tā ir profesiju diena, sanāk, ka tas ir par profesiju, tāpēc tas deleģējums ir Ministru kabinetam. Es saprotu arī to, ka joprojām tas nav izdarīts, bet Ministru kabinetam tas ir jāizdara.

Tāpēc lūdzu arī ZZS frakciju šajā gadījumā balsot “pret” un nevērt vaļā šo likumu, pieņemsim, jūsu iniciatīvas par karavīru dienu dēļ. Šis šobrīd nav primārās vajadzības likums valsts interesēs... kas tagad notiek globālā mērogā, mūsu valstī, Ukrainā tai skaitā... visā pasaulē.

Lūdzu, kolēģi, neveram vaļā šo likumu, jo šobrīd, es domāju, arī NVO pārstāvji var paciesties, pagaidīt, pieņemsim, 2022. gada decembri un vēlreiz izdarīt tā, lai komisijā, šeit šis tiktu pieņemts. Tad mēs varam to darīt, bet ne piecus mēnešus pirms vēlēšanām.

Lūdzu noraidīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”” nodošanu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 33, pret - 26, atturas - 21. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Kolēģi, pirms mēs turpinām darbu. Mēs sanācām šajā zālē klātienes sēdē, vienojoties par līdzīgiem nosacījumiem visiem. Es aicinu visus Saeimas deputātus izturēties ar cieņu pret saviem kolēģiem un uzlikt maskas. (Dep. A. Kaimiņš: “Sprūde, dzirdēji?”) Es aicinu visus Saeimas deputātus izturēties ar cieņu pret saviem kolēģiem un uzlikt maskas.

Es lūdzu Saeimas Administrāciju šo situāciju fiksēt. (Starpsauciens.) Es lūdzu Saeimas Administrāciju šo situāciju fiksēt, fiksēt arī laika grafiku. Manā ieskatā, ir pamats šo situāciju vērtēt arī Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas sēdē. Lūdzu arī Valsts policiju pievērst uzmanību šai situācijai un vērtēt, vai ir pamats sastādīt protokolu.

Kolēģi, mēs neļausim pārtraukt Saeimas šodienas sēdi (Starpsauciens.) dažu deputātu iegribu dēļ (Starpsauciens: “Lai policija...”) un turpināsim sēdi, bet šī situācija tiek fiksēta laika grafikā. (Zālē troksnis.)

Tālāk - Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Evijas Papules, Edgara Tavara, Armanda Krauzes, Viktora Valaiņa un Vjačeslava Dombrovska iesniegto likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā” (Nr. 1360/Lp13) nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

“Par” pieteikusies runāt deputāte Evija Papule.

E. Papule (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Kolēģi un kolēģes! Šis priekšlikums... “Grozījumi Izglītības likumā” ir mazlietiņ īpašs, kaut gan, protams, situācija mūsu... Ukrainā... Ukrainas cilvēkiem ir daudz īpašāka, un tomēr. Īpaši tādēļ, ka šo priekšlikumu virza paši skolotāji. Īpaši tādēļ, ka paši skolotāji piedāvā veidu, kā atrisināt komunikāciju, savstarpējās attiecības sarežģītajās situācijās, kuras ir veidojušās ne tikai ikdienas pedagoģiskajā... pedagoģiskā darba lietas, bet arī, protams, sērgas gadījumi. Iespējams, arī šajā situācijā skolotājiem būtu jābūt skaidram, kā risināt tās domstarpības vai kā veidot komunikāciju ar dažādi domājošiem cilvēkiem un arī bērniem.

Aicinu atbalstīt šo priekšlikumu. Un, protams, izmantojot šo emocionālo situāciju, aicinu arī mūs pašus būt savstarpēji komunikācijā adekvātiem un rādīt piemēru, tai skaitā skolās - skolotāju un bērnu, un vecāku savstarpējās attiecībās.

Aicinu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Ritvara Jansona, Raivja Dzintara, Edvīna Šnores, Jāņa Dombravas un Janīnas Kursītes‑Pakules iesniegto likumprojektu “Grozījumi Augstskolu likumā” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

“Pret” pieteicies runāt deputāts Ilmārs Dūrītis.

I. Dūrītis (AP!).

Labrīt, ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Ļoti cienījamās deputātes! Augsti godātie deputāti! Šie iesniegtie “Grozījumi Augstskolu likumā” paredz izmaiņas 56. panta ceturtajā daļā.

Gribu īsumā pateikt, ka jau pašreiz, protams, Augstskolu likums paredz studiju programmas, kuras ir pietiekoši augstu novērtētas un akreditētas, var tikt realizētas Eiropas Savienības oficiālajās valodās.

Iesniegtie likuma grozījumi paredzētu, ka augstskolas drīkstētu realizēt šādas studiju programmas Eiropas Savienības oficiālajās valodās tikai tad, ja paralēli vai faktiski tiktu šāda programma nodrošināta arī latviešu valodā. Manā ieskatā, tas rada diezgan daudz problēmu.

Pirmkārt, tas radīs augstskolai sarežģījumus radīt jaunas programmas arī citās Eiropas Savienības valodās, jo būs jādomā par to, vai ir iespēja nodrošināt paralēlu programmu latviešu valodā.

Otrkārt, tas radīs turpmāku programmu sadrumstalotību, kas mums jau ir problēma šajos samērā nepietiekamajos finansējuma apstākļos augstākajā izglītībā.

Tad es gribētu vēl teikt, ka jau tagad likums paredz, ka šajās programmās, kas tiek realizētas Eiropas Savienības oficiālajās valodās, var daļu studiju kursu noturēt arī latviešu valodā. Ir arī paredzēta obligāta prasība (Zālē troksnis. Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.) Augstskolu likumā paredzēt, ka šajās programmās obligāti ir jānodrošina arī valsts valodas, tātad latviešu valodas, apmācība. Tātad jāiekļauj studiju kurss, kas paredz latviešu valodas mācību šiem studējošajiem. Turklāt nav arī skaidrs, vai augstskolai, piemēram, izveidojot šādu paralēlu programmu tieši latviešu valodā, vispār būs reflektanti, kas vēlas šajā programmā studēt, jo, iespējams, tā var būt ļoti specifiska, šaura programma, kuru būs grūti faktiski... nu, šo latviešu valodas versiju piepildīt ar studējošajiem.

Tāpēc kopumā... Un, protams, nav arī skaidrs, kāpēc šādi grozījumi ir iesniegti tieši šobrīd. Vai tas tiešām pašreiz ir galvenais risināmais jautājums?

Tāpēc, cienījamie kolēģi, es aicinu šodien neatbalstīt likumprojektu “Grozījumi Augstskolu likumā” un noraidīt tā nodošanu komisijai.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Paldies.

“Par” pieteicies runāt deputāts Ritvars Jansons.

R. Jansons (NA).

Labdien, kolēģi! Nacionālā apvienība līdz šim ir atbalstījusi augstskolu programmu apgūšanu Eiropas Savienības valodās un atbalstīs to arī turpmāk, taču uzskatām, ka nākotnē nevar pieļaut situāciju, ka atsevišķas sevišķi pieprasītas studiju programmas, piemēram, Ārstniecība, tiktu apgūtas tikai svešvalodā. Līdz ar to piedāvājam - ja studiju programma tiek apgūta vienīgi Eiropas Savienības valodā, tad valsts dibinātās augstskolās ir nodrošināta arī šīs programmas apguve valsts valodā. Likumam ir jāaizstāv nevis augstskolu peļņas intereses, bet jārūpējas, lai Latvijas iedzīvotāji saņemtu pakalpojumu valsts valodā.

Parasti politiķi izvelk šo iežēlinošo pensionāru kārti. Nu kā tad pensionāri sapratīs? Bet kā šajā gadījumā, ja šajā pieprasītajā ārstniecības programmā apmācība būs notikusi tikai Eiropas Savienības valodās (realitātē tā būs angļu valoda), jaunais ārsts, apgūdams šo terminoloģiju vienīgi angliski, pēc tam komunicēs ar latviešu, krievu pensionāru vai jebkuru Latvijas iedzīvotāju? Cik kvalitatīva būs viņa kontaktēšanās, ja nebūs ārstniecības programmas nākotnē, piemēram, latviešu valodā?

Augstskolu likums paredz arī to, ka arvien ciešāk saplūdīs augstskolu mācību process ar zinātnes attīstību. Līdz ar to ir jārūpējas par to, lai nākotnē tiktu nodrošināta jaunākās zinātniskās terminoloģijas radīšana un attīstība latviešu valodā. Jo vairāk būs tādas programmas Eiropas Savienības valodās augstskolās... kas saplūdīs ar zinātni... jo vairāk, loģiski, ieviesīsies anglicismi. Šīs programmas paralēli latviešu valodā tad arī nodrošinās valsts valodas terminoloģisko bāzi.

Protams, mēs šajos likuma grozījumos esam ņēmuši vērā, ka tas attiecas tikai uz valsts dibinātām augstskolām, tātad uz tām augstskolām, kas saņem valsts budžeta finansējumu. Šie grozījumi neskar privātās augstskolas, piemēram, Latvijas ekonomisko... augstskolu, Rīgas Juridisko augstskolu, kur kā jau līdz šim programmas tiks apgūtas svešvalodā, un tur vispār nekas nemainīsies šajā lietā.

Mēs esam ielikuši šajos likuma grozījumos arī atsauci, ja, piemēram, nav specialitātei atbilstošu mācībspēku un atbilstošas kvalifikācijas pasniedzēju, jo, piemēram, Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijā ir lāzertehnoloģiju programma. Nu, es nedomāju, ka šobrīd Latvijā būtu iespējams šo programmu īstenot tikai valsts valodā. Tā ka, ja ir šādi izņēmumi, tad tie ir paredzēti mūsu grozījumos.

Nobeigumā - mēs ļoti labi atceramies, kā valodas grozījumi Augstskolu likumā tika sasteigti, paātrinātā kārtā pieņemti, lai valsts netiktu pakļauta starptautiskām sankcijām.

Arī Valsts prezidents, izsludinot Saeimas pieņemto likumu, kur tika veikti valodas grozījumi, norāda: “Nebūtu nedz pieļaujami, nedz veicināmi un atbalstāmi pasākumi, kas kādā sabiedrības dzīves jomā sašaurina valsts valodas lietojumu vai mazina tās nepieciešamību. Jo īpaši tas sakāms par augstāko izglītību un zinātni.”

Līdz ar to, ja jūs nobalsojat “par” šiem likuma grozījumiem, tagad ir iespēja lēnā garā, mierīgi šos grozījumus iestrādāt un atbilstoši valsts valodas un Eiropas Savienības valodu līdzsvaram veikt izmaiņas.

Sēdes vadītāja. Paldies, paldies.

R. Jansons. Paldies.

Sēdes vadītāja. Laiks.

R. Jansons. Aicinu balsot “par”.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, tātad balsosim!

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Augstskolu likumā” nodošanu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 11, pret - 71, atturas - nav. Likumprojekts komisijai nav nodots. (Daži deputāti aplaudē.)

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Edvīna Šnores, Raivja Dzintara, Jāņa Iesalnieka, Jāņa Dombravas un Ritvara Jansona iesniegto likumprojektu “Grozījumi Darba likumā” nodot Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

“Par” pieteicies runāt deputāts Edvīns Šnore.

E. Šnore (NA).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Mūsu piedāvātās normas saistītas ar latviešu valodas pozīcijas stiprināšanu darba vidē. Primāri - ar to darba ņēmēju aizsardzību Latvijā, kuri nemāk krieviski. Šī problēma ar katru gadu kļūst lielāka, darba tirgū ienākot jauniešiem, kuri nemāk runāt krievu valodā.

Uz lingvistisko diskrimināciju darba tirgū ir norādījis arī Latvijas Valsts prezidents. Ar rosinātajām normām tiktu novērsta pašreizējā situācija, ka nepamatoti tiek pieprasītas svešvalodu prasmes turpat vai visu profesiju pārstāvjiem Latvijā. Rezultātā cilvēki nevar strādāt pat vienkāršākos darbus, ja nezina krievu valodu. Tā ir pilnīgi nenormāla situācija, un esošais normatīvais regulējums to nav spējis risināt.

Tāpēc mēs rosinām papildināt Darba likumu ar normu, ka darba devējs nedrīkst pieprasīt darbiniekam sazināties svešvalodā ar Latvijas pastāvīgajiem iedzīvotājiem un līdz ar to izvirzīt nepamatotas svešvalodu zināšanu prasības. Ikvienam Latvijā ir jābūt tiesībām runāt ar Latvijas iedzīvotājiem valsts valodā, par to nesaņemot nedz sodu, nedz pārmetumus. Tā ir pilnīgi normāla prasība valstij, kas ir neatkarīga nu jau 30 gadus, valstij, kurā tauta referendumā viennozīmīgi pauda, ka valsts valoda Latvijā ir tikai viena - un tā ir latviešu valoda.

Aicinu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

“Pret” pieteikusies runāt deputāte Ļubova Švecova.

Ļ. Švecova (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

37 procenti no Latvijas iedzīvotājiem ir krievvalodīgie. Apmēram 35 procenti skolās... dzimtā valoda ir krievu valoda.

Kolēģi! Ko jūs darāt?! Mēs lēnā garā virzāmies uz bezdibeni. Tagad atsevišķi politiķi atļaujas, ejot pa plānu, trauslu ledu, sākt izmantot etnisko kārti, grozot likumus un ieviešot krasu pretkrievisko retoriku.

Jau vairākus gadus oficiāli krievu valodai tiek piedēvēts okupantu valodas statuss. Man nepatīk meli. Es ciest nevaru melus un tos, kas izmanto melus politiskā un finanšu kapitāla veidošanai.

Tie, kas raksta tādus likumus, lūdzu, ja jums pašiem nepietiek prāta, pakonsultējieties ar saviem stratēģiskajiem partneriem. Viņi ļoti labi zina, kā vajag veidot... etniskos konfliktos risināmas problēmas. Lūdzu, nepieļaujiet tagad šeit eskalāciju! Padomājiet, pirms ieviešat tādus likumus un tādus priekšlikumus. Sekas ir neprognozējamas, un par tām nāksies atbildēt mums visiem.

Lūdzu neatbalstīt ne šo priekšlikumu, ne priekšlikumu, kas attiecas uz pilnīgu pāreju skolās uz latviešu valodu. Vēlreiz, lūdzu, padomājiet! Es zinu, ka par likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā” pieteicies arī cits cilvēks uzstāties “pret” un diemžēl es nevarēšu, bet arī par to likumprojektu es balsošu “pret”.

Sabiedrība divus gadus dzīvojusi ierobežojumu, konfliktu un “kancelkultūras” iespaidā. Cilvēki viens otru norej un apsaukā. Tas ir jau iesakņojies. Cilvēki atļaujas influencerus un tos, kas pauž atšķirīgu viedokli, vienkārši nozākāt, draudēt tiem. Jā, sākas etniskais... pilsētas etniskie konflikti. Ko jūs darāt? Cik tālu jūs iesiet?

Es vēlreiz lūdzu - padomājiet un pakonsultējieties pie stratēģiskajiem partneriem, pirms nākat klajā ar tādiem likumprojektiem.

Es šo likumprojektu neatbalstīšu un likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā” arī neatbalstīšu.

Sēdes vadītāja. Viens deputāts runājis “par”, viens - “pret”. Mums ir jābalso.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Darba likumā” nodošanu Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 11, pret - 69, atturas - 1. (Daži deputāti aplaudē.) Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Jāņa Dombravas, Riharda Kola, Edvīna Šnores, Jāņa Iesalnieka un Raivja Dzintara iesniegto likumprojektu “Grozījumi Imigrācijas likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

“Par” pieteicies runāt deputāts Jānis Dombrava.

J. Dombrava (NA).

Kolēģi, šis ir emocionāli smags laiks - karadarbība aizķer mūs kolektīvi un ļoti personiskā līmenī. Mūsu draugi un paziņas Ukrainā ir apdraudēti, viņu mājas tiek iznīcinātas, viņu dzīvība karājas mata galā.

Ukraina visskaudrākajā veidā sniedz mums mācības. Viena cīņa viņiem notiek frontes līnijā pret Krievijas okupācijas karaspēku, otra - aizmugurēji, kur Kremli atbalstoši diversanti šauj mugurā ukraiņu karavīriem un civiliedzīvotājiem.

Arī pie mums uzturas personas, kuras šai laikā visiem līdzekļiem atbalstītu Putina noziedzīgo režīmu. Nemelosim sev un citiem. Putins vienpersoniski nevada tankus, lidmašīnas un raķetes. To dara daudzi jo daudzi Krievijas Federācijas pilsoņi. Miljoniem Krievijas Federācijas pilsoņu atbalsta karu pret Ukrainu, tostarp tādi, kuri šobrīd uzturas Latvijā.

Aizvadītajās Krievijas prezidenta vēlēšanās Latvijas teritorijā teju 20 tūkstoši Krievijas pilsoņu nobalsoja “par” Vladimiru Putinu. Tas bija pēc Krimas aneksijas, Doneckas un Luhanskas okupācijas. 20 tūkstoši cilvēku, kas uzturējās Latvijā, balsoja “par” Putinu. Man ir aizdomas, ka šodien šie skaitļi nav būtiski atšķirīgi.

Līdz šim neesmu redzējis akcijas, kur tūkstošiem Krievijas Federācijas pilsoņu dotos sadedzināt savas pases šeit uz vietas, Latvijā. Tomēr vēlos uzsvērt, ka visi Krievijas pilsoņi nav identiski. Ir izņēmumi. Es pilnībā norobežojos no publiskajiem izteikumiem, kuri ir bijuši vērsti pret pilnīgi visiem Latvijā dzīvojošajiem krieviem. Šobrīd vairāk nekā jebkad mēs redzam fundamentālas atšķirības vērtībās, un tās iet pāri etniskajam dalījumam.

Vieni uzskata, ka neatkarība ir vērtība, citi uzskata, ka slepkavot ir labi, ja tas nozīmē Krievijas impērijas atjaunošanu.

Piedāvātie grozījumi Imigrācijas likumā neattiektos uz Latvijas krieviem vai Latvijas nepilsoņiem. Tie attiektos uz Krievijas pilsoņiem, kuri uzturas Latvijā. Valsts drošības interesēs šāds audits būtu nepieciešams. Vienlaikus daudziem Krievijas pilsoņiem tiktu saglabātas iespējas saglabāt uzturēšanās atļauju Latvijā.

Likumprojektā bija paredzēts, ka:

pirmais izņēmums būtu - ja ir izsniegta uzturēšanās atļauja izglītības iegūšanai Latvijas Republikā akreditētā izglītības iestādē, augstskolā vai koledžā;

otrais izņēmums - ja darba devējs Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei sniedz argumentētu pamatojumu, kādēļ attiecīgais darbinieks ir būtiski nepieciešams uzņēmuma darbības nodrošināšanai;

trešais izņēmums - ja ir izsniegta uzturēšanās atļauja ārstēšanai stacionārā iestādē; 

ceturtais izņēmums - ja uzturēšanās atļauja izsniegta saistībā ar uzņēmējdarbību;

piektais izņēmums - citos gadījumos, saistītos ar nepārvaramu varu, būtiskiem personiskiem iemesliem, Latvijas valsts interesēm vai humāniem apsvērumiem. Personai būtu jāiesniedz attiecīgs iesniegums Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei, kas, protams, nav pārāk sarežģīts uzdevums.

Papildus Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem ir iespēja saņemt bēgļa vai alternatīvās personas statusu vai naturalizēties un kļūt par Latvijas pilsoņiem, ja viņi ir pietiekami ilgi dzīvojuši Latvijā. Kā jūs dzirdējāt, tiktu saglabātas daudzas iespējas saglabāt uzturēšanās atļauju, bet šobrīd Saeimā nav vienprātības par šo būtisko jautājumu.

Kolēģi, šis jautājums nav par iespēju nopelnīt reitinga punktus. Es vēlos, lai mēs visi kopā bez liekām kaislībām atrisinātu būtisku problēmu valsts drošībai, lai mēs visi būtu līdzīgās domās par labāko risinājumu, kā būtu jānotiek šim auditam, tāpēc atsaucu savu parakstu pie šī likumprojekta.

Aicinu pārstāvjus no visām partijām vistuvākajā laikā sēsties pie viena galda, izdiskutēt šo jautājumu, radīt redakciju, par kuru visi varam vienoties, un kopā atkārtoti iesniegt to izskatīšanai Saeimā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad likumprojekts ir atsaukts.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Raivja Dzintara, Edvīna Šnores, Jāņa Dombravas, Janīnas Kursītes‑Pakules un Ritvara Jansona iesniegto likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā” (Nr. 1367/Lp13) nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

“Pret” pieteikusies runāt deputāte Ramona Petraviča.

R. Petraviča (Neatkarīgie).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Mani pārņem neizsakāma vilšanās un kauns, ka situācijā, kurā Latvijas un citām Eiropas valstu sabiedrībām ir jābūt vienotām, vairāki deputāti aktīvi mēģina šķelt jau tā polarizēto Latvijas sabiedrību. Viņi izmanto karu Ukrainā un patriotisma retoriku kā aizsegu sev vēlamā sasniegšanai, sabiedrības uzmanībai esot pievērstai karam.

Nacionālās apvienības priekšlikums - likumprojekts “Grozījumi Izglītības likumā” - ir spilgts piemērs šādas politiskās taktikas atspoguļojumam, jo paredz mazākumtautību izglītības programmās līdz 9. klasei nodrošināt simtprocentīgu mācību apguvi valsts valodā, sākot no nākamā mācību gada, tātad no šī gada 1. septembra.

Priekšlikuma apstiprināšana, pirmkārt, būtu skaidra parlamenta ziņa visām mazākumtautībām, ka to kultūras un valodas Latvijas valstij ir nevēlamas. Jau tagad ģeopolitiskās situācijas dēļ it kā nacionālistiski noskaņoti cilvēki ar agresiju vēršas pret krievvalodīgajiem. Un šādā gadījumā tā būtu arī valsts, kas vēršas pret šiem cilvēkiem. Un tas, kā jau novērots, var novest līdz vainīgo meklēšanai, vardarbībai un vēl saspīlētākas starpvalstu politiskās situācijas.

Otrkārt, tā nekad nesasniegs Nacionālās apvienības norādītos likuma mērķus. Citēju likumprojekta pamatojumu: “Šī pieeja strādā kā Latvijas sabiedrību vienojošs elements un nodrošina ikvienam Latvijas bērnam vienlīdzīgas iespējas iegūt kvalitatīvu izglītību.” Man tiešām nav skaidrs, kā minoritāšu bērnu pēkšņa piespiešana mācīties citā valodā, piemēram, uzlabos... kvalitatīvu izglītību matemātikā vai kā tas veicinās vienlīdzību.

Nacionālās apvienības deputāti ir bijuši dažādos formātos gan parlamentā, gan pie varas desmitiem gadu, tomēr tikai tagad karadarbības aizsegā tie cenšas maskēt pasivitāti un pieņemt šādu likumu. Tomēr ņemiet vērā - es iestājos par valsts valodas saglabāšanu un lietošanas paplašināšanu veidā, kas ļauj valodu minoritāšu pārstāvjiem pielāgoties, tos nediskriminējot.

Mēs dzīvojam vēsturiski nacionāli bagātā valstī, kur ir latviešu un krievu, latviešu un ukraiņu ģimenes. Nacionālā apvienība, vēloties Krievijas pilsoņiem anulēt uzturēšanās atļaujas trīs mēnešu laikā... tā ir vēlēšanās izjaukt šīs ģimenes. Atcerieties, ka arī šie cilvēki šeit strādā vai ir mūsu kaimiņi, kuriem, visticamāk, nav teju nekāda sakara ar Kremļa lēmumiem, tāpēc nekādā mērā viņi nevar atbildēt par varaskāra diktatora rīcību.

Es vēršos pie ikviena no jums kā māte, kā sieva. Mēs nedrīkstam bērnus nodalīt no vecākiem un vecākus - vienu no otra tikai viņu valstiskās piederības dēļ, tāpēc es lūdzu kolēģus atturēties no naidu izplatošiem un provokatīviem izteikumiem un priekšlikumiem publiskajā telpā.

Brīdī, kad mums kaimiņos ir varaskārs diktators, kas cilvēku dzīvībām neredz vērtību, mums vienotiem jāstāv plecu pie pleca ar visām Latvijas minoritātēm mūsu un mūsu bērnu nākotnes dēļ. Polarizācijas saasināšanās un provokācijas panāks tikai pretējo, tāpēc lūdzu noraidīt šo priekšlikumu.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. “Par” pieteicies runāt deputāts Raivis Dzintars.

R. Dzintars (NA).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Protams, nebūs noslēpums, ka man ir vilšanās par virkni šodienas balsojumu. Tajā pašā laikā man ir prieks pēc ilgiem laikiem jūs redzēt klātienē. Šķiet, ka ir pagājusi vesela mūžība, kopš mums bija tāda iespēja, un daudzi no mums jau ir aizmirsuši, kādus lēmumus mēs esam pieņēmuši, par ko mēs esam diskutējuši pirms šiem kovida laikiem, pirms pirmā kovida pozitīvā gadījuma, kas tika apstiprināts Latvijā.

Es atgādināšu tikai vienu, īpaši koalīcijas partneriem. Bija koalīcijas kopīgs lēmums, koalīcijas vienošanās, par ko tika paziņots pirmdienas vakarā visai sabiedrībai, ka mēs apņemamies soli pa solim pāriet uz izglītību valsts valodā. Kolēģi, cik pavasari, cik ziemas kopš šī paziņojuma ir aizgājušas! Mēs esam uzklausījuši ministriju Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā, saņēmuši solījumus nākt ar plānu, ar piedāvājumu. Plānam bija jābūt pagājušā gada martā. Kolēģi, kur mēs atrodamies šobrīd? Mēs atrodamies tajā pašā punktā, kurā mēs bijām pēc pagājušajām Saeimas vēlēšanām.

Tagad ir jauna koalīcijas vienošanās - jauna koalīcijas vienošanās par to, ka Latvijā ir viena valsts valoda un tam ir jāatspoguļojas arī izglītības sistēmā. Izglītības un zinātnes ministrija sola nākt ar alternatīvu piedāvājumu, ar pakāpeniskāku pāreju sešu gadu laikā un sola, ka aprīlī varētu būt likumprojekti, ja šoreiz tas notiks laikā, bez kavēšanās. Ja tas notiks aprīlī, kur ir garantija, ka atkal nebūs Petravičas kundzes vai kādas citas kundzes, vai kungu līdzīgas uzrunas un atkal daļai nodrebēs roka, un mēs šīs Saeimas sasaukuma laikā nebūsim pavirzījušies uz priekšu ne par soli.

Kolēģi, drošāk, mūsu skatījumā, šobrīd ir konceptuāli lemt par to, ka izglītībai ir jābūt valsts valodā. Un, ja kāds apgalvo, ka šis priekšlikums ir parādījies tagad, viņš melo. Šis priekšlikums ir ierakstīts sadarbības... koalīcijas līgumā paredzēts, no mūsu puses pieteikts, tas ir ierakstīts valdības deklarācijā, par to ir bijušas koalīcijas vienošanās. Šim jautājumam bija jābūt pieņemtam jau pirms 30 gadiem. Mēs nevēlamies, lai rezultāts, ja būtu, tad būtu vēl pēc 30 gadiem.

Būtu iespējams un, mūsu skatījumā, būtu drošāk konceptuāli lemt par to šobrīd, nodot komisijai, un, ja neapmierina pāriešanas termiņš, ja mēs termiņā varētu ierakstīt vakardienu, mēs to ierakstītu. Mēs ierakstījām ātrāko iespējamo datumu, tad ministrijai ir iespējams nākt uz komisiju un pamatot, kad to ir iespējams izdarīt īsākajā iespējamā termiņā, un otrajā lasījumā to ir iespējams grozīt. To visi klātesošie kolēģi ļoti labi saprot.

Bet, runājot par sabiedrības šķelšanu un kaitināšanu, man šķiet, ka te viens no viena grāvja grib iestūrēt otrā grāvī. Es pats esmu publiski izteicies, ka sliktākais, ko mēs šobrīd varētu darīt, ir atbildību par Putina vai jaunā gadsimta Hitlera noziegumiem uzlikt visiem krieviski runājošiem vai attiecināt to uz visiem krieviem. Pilnīgi piekrītu un simtprocentīgi piekrītu, taču ir šis otrs grāvis, kas paredz nedarīt neko. Tas paredz turpināt to, ko mēs esam dzirdējuši 30 gadus: nedarīsim neko, kas tikai varētu sakaitināt, kas tikai varētu šķelt.

Kolēģi! Ir ļoti daudz cilvēku, kurus kaitina Latvijas neatkarība. Un mūsu izpratnē šis jautājums ir līdzīgs Latvijas neatkarības jautājumam. Viena valsts valoda - faktiski, nevis tikai ieraksts likumā - tas ir sinonīms un neatņemama sastāvdaļa neatkarīgai Latvijas valstij.

Kolēģi! Tieši šobrīd Latvijas likumdevējam ir nepārprotami jāpasaka, jādod signāls, ka Latvija ir neatkarīga, nacionāla valsts, kas nešaubās par savām pamatvērtībām. Neatkarīgi - neatkarīgi! - no tā, ar kā parakstu būs šie likumprojekti, kādā secībā tas notiks, mēs izdarīsim visu iespējamo, lai šī Saeimas sasaukuma laikā jautājums tiktu atrisināts un mērķis tiktu sasniegts.

Aicinu balsot “par”.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Izglītības likumā” (Nr. 1367/Lp13) nodošanu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 12, pret - 67, atturas - nav. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likums” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

“Par” pieteicies runāt deputāts Mārtiņš Šteins.

M. Šteins (AP!).

Labdien, kolēģi, vēlreiz! Mūsu kaimiņvalsts Krievija karo pret mūsu sabiedroto - Eiropas Savienības Austrumu partnerības valsti Ukrainu. Krievija kā agresors šajā situācijā ir pārkāpusi vairākas starptautiskās tiesību normas, tostarp Ženēvas konvencijas. Kā ziņo starptautiskā cilvēktiesību organizācija “Amnesty International”, Putina režīms jau paspējis veikt vairākus kara noziegumus, uzbrūkot bērnudārziem, slimnīcām un dzīvojamām ēkām.

Pēc ANO Bēgļu aģentūras datiem, kopš Krievijas uzbrukuma Ukrainā bēgļu gaitās devušies vairāk nekā miljons cilvēku. Aģentūra ir brīdinājusi, ka tuvāko nedēļu un mēnešu laikā valsti varētu pamest četri miljoni iedzīvotāju. Aktuālā informācija par Latviju liecina - kopš 24. februāra, kad Krievija sāka militāru uzbrukumu Ukrainā, Latvijā ieceļojuši 1158 Ukrainas valstspiederīgie. Tā liecina dati uz šodienu. Izsniegtas 153 vīzas, trīs patvēruma pieteikumi. Skaits tikai pieaugs, un mums ir svarīgi šiem cilvēkiem palīdzēt.

Iekšlietu ministrija ir izstrādājusi, un valdība apstiprinājusi likumprojektu “Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likums” saistībā ar šo bruņoto konfliktu starp Ukrainu un Krievijas Federāciju. Ir nepieciešams noteikt attiecīgu institūciju (Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes, Valsts robežsardzes, Ārlietu ministrijas Konsulārā departamenta) rīcību atbalsta sniegšanai Ukrainas civiliedzīvotājiem un Ukrainas sabiedrībai.

Ar likumprojektu netiek atcelta vai mainīta patvēruma pieteikšanas un izskatīšanas procedūra, bet tiek noteikts papildu mehānisms, kā Ukrainas civiliedzīvotāji varēs saņemt atbalstu, kā arī tiek regulētas uzturēšanās un darba tiesības Latvijas Republikā.

Būtiski, ka Ukrainas civiliedzīvotājiem, kuri bēg no bruņotā konflikta un šī iemesla dēļ ieceļo Latvijas Republikā un kuri šī konflikta laikā nevar atgriezties Ukrainā, ir paredzēta iespēja piešķirt tiesības uz nodarbinātību, tādējādi nodrošinot minētajām personām ekonomiskās vajadzības.

Likumprojekts paredz, ka nepilngadīgiem Ukrainas civiliedzīvotājiem tiesības uz izglītības ieguvi ir tādā pašā kārtībā un apjomā kā nepilngadīgiem patvēruma meklētājiem atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas nosaka patvēruma meklētāju tiesības uz izglītību.

Vienlaikus likumprojekts atšķirībā no Patvēruma likuma regulējuma paredz, ka Ukrainas civiliedzīvotājiem tiek nodrošinātas iespējas iegūt izglītību ne tikai valsts valodā, bet arī mazākumtautību valodā.

Likumprojekts paredz - ja Ukrainas civiliedzīvotājiem nav tiesību uzturēties Latvijas Republikā vai ir tiesības uzturēties, bet nav tiesību uz nodarbinātību un ja viņiem ir derīgs ceļošanas dokuments, Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde, Valsts robežsardze vai Latvijas Republikas diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecības ārvalstīs var izsniegt ilgtermiņa vīzu ar tiesībām uz nodarbinātību bez ierobežojumiem uz laiku līdz vienam gadam, paredzot iespēju arī pagarināt.

Lai sniegtu atbalstu Ukrainas civiliedzīvotāju nodarbinātībai pēc vīzas ar tiesībām uz nodarbinātību saņemšanas, tiek paredzēts sniegt operatīvu atbalstu no Nodarbinātības valsts aģentūras. Tāpat operatīvāka atbalsta nodrošināšanai tiek paredzēts izņēmums no nosacījumiem attiecībā uz trešo valstu pilsoņu nodarbinātības prasībām, tas ir, nepiemērot prasību darba devējam vakanci reģistrēt Nodarbinātības valsts aģentūrā.

Tāpat netiks attiecināta normatīvajos aktos par ārzemnieku nodarbināšanu un nepieciešamo finanšu līdzekļu apjomu noteiktā prasība darba devējam nodrošināt darba samaksu ne mazāku par bruto darba samaksu mūsu valstī.

Ņemot vērā, ka, pieņemot darbā jaunu darbinieku, pirmā darba alga tiek izmaksāta pēc mēneša, tiek paredzēta iespēja darba devējam... tiesības no Nodarbinātības valsts aģentūras saņemt dotāciju vienas minimālās mēneša darba algas apmērā...

Likums arī nosaka atsevišķus nosacījumus attiecībā uz Ukrainas civiliedzīvotāju nodarbinātību izglītībā un ārstniecībā.

Tāpat Ukrainas bēgļiem būs iespēja saņemt atbalstu konkrētās sociālās problēmās, grūtību mazināšanā, sociālās adaptēšanās spēju paaugstināšanā, sociālā mentora un sociālā darbinieka pakalpojumus, ko nodrošinās Sabiedrības integrācijas fonds.

Aicinu ikvienu atbalstīt šī likumprojekta nodošanu, tā steidzamību un pieņemšanu šodien, parādot mūsu valsts solidaritāti un cilvēcību Ukrainas sabiedrībai. Palīdzēsim Ukrainai, kā vien varam!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Vai bija iebildumi? (Starpsaucieni: “Nē!”; “Nebija.”)

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Orlovam.

V. Orlovs (SASKAŅA).

Es vienkārši gribu vērst uzmanību - tā kā 14. pants apraksta civiliedzīvotāju nodarbinātību ārstniecībā, es gribu kā līdzatbildīgo nosaukt Sociālo un darba lietu komisiju. (Starpsaucieni. Zālē troksnis.)

Sēdes vadītāja. Tātad ir priekšlikums par likumprojekta nodošanu, nosakot, ka līdzatbildīgā komisija ir arī Sociālo un darba lietu komisija.

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Gundaram Daudzem.

G. Daudze (ZZS).

Godātie kolēģi! Es saprotu (Nav saklausāms.)...

 

Sēdes vadītāja. Lūdzu mikrofonu Daudzem!

G. Daudze. Es saprotu Vitālija Orlova domu, bet man ir aicinājums neatbalstīt viņa priekšlikumu, jo, ja būs līdzatbildīgā komisija, tad mēs šo likumprojektu pieņemsim daudz ilgākā termiņā. Mēs esam ieinteresēti šobrīd, atbalstot Ukrainu, pieņemt to šodien divos lasījumos. Tāpēc, Orlova kungs, es aicinu neapvainoties, es saprotu loģiku, bet šobrīd situācija ir tāda, ka es lūdzu neatbalstīt Orlova kunga priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Orlova kungs, jūs joprojām uzstājat? Labi, tātad...

V. Orlovs. Nē, neuzstāju.

Sēdes vadītāja. Neuzstāj. Tātad neuzstāj. Orlova kungs atsauc lūgumu par līdzatbildīgo komisiju. Paldies.

Orlova kungs to apstiprina, un likumprojekts tiek nodots Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

Paldies.

Saeimas Prezidijs ierosina Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Aizsargāta pakalpojuma likumā” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai?

Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Borisam Cilevičam.

B. Cilevičs (SASKAŅA).

Es gribētu runāt “pret”.

Sēdes vadītāja. Tātad “pret” pieteicies runāt deputāts Boriss Cilevičs.

B. Cilevičs. Cienījamie kolēģi! Es pilnībā atbalstu to, ka mums jāstiprina metodes, kā apkarot naida runu un kara propagandu, un tā tālāk. Tā ka, protams, ja jūs gribat man pārmest, ka es to aizstāvu un tam pretojos, nu, tā ir politiska lieta, bet metodēm, kas tiek piedāvātas, lai šo mērķi panāktu, ir jābūt efektīvām un jāatbilst cilvēktiesību principiem.

Es negribu iedziļināties tehnoloģiskajos jautājumos, bet aicinu jūs ņemt vērā, ka šīs sistēmas, par kurām ir runa, nevar saskatīt, nevar redzēt un pamanīt no ārpuses. Tas vairs nav šķīvis ar dekoderu, ko var redzēt no malas un to noteikt. Lai noteiktu, ka persona lieto šo sistēmu, vajag ienākt dzīvoklī un piekļūt datoram vai citai sistēmai, televizoram, smārtam un tā tālāk. Lai to izdarītu, ir vajadzīga tiesneša sankcija, jo, kā zināms, mums ir fundamentāli principi - mājokļa neaizskaramība, korespondences neaizskaramība. Bez sankcijas un bez personas piekrišanas to darīt nevar. Tātad kā šo normu var īstenot praksē?

Nujā, es dzirdēju no iesniedzējiem, ka tam ir tāds preventīvs raksturs, ka cilvēki jābrīdina par to, ka tas ir pārkāpums, un tas jau būs... ar to arī pietiek... ja viņi to nezina... un tā tālāk. Bet, no otras puses, ja mēs pieņemam normu, ko praksē nav iespējams īstenot, šis efekts var būt tieši pretējs. Ticiet man, atradīsies pietiekami tehniski izglītoti cilvēki, kas paskaidros, ka, jā, tas ir likumā ierakstīts, bet, vienalga, to nevar praktiski pārbaudīt un nekas jums par to nebūs.

Vai tas ir labi? Es vienmēr jūtos ļoti neomulīgi, kad mēs apspriežam kaut kādas normas, kas ir tīri deklaratīvas un nav īstenojamas praksē. Un pieļaut, ka mēs varam kaut kā mīkstināt tās garantijas par mājokļa neaizskaramību un līdzīgiem jautājumiem... to man arī negribētos pieļaut.

Tāpēc, manā skatījumā, ar tādām metodēm mēs nevaram šo mērķi panākt. Līdz šim faktiski tās sankcijas un sodi galalietotājiem... tas ir ļoti spēcīgs līdzeklis, un, vai tas ir jāpiemēro, tas ir cits jautājums, bet galvenais jautājums - vai to ir iespējams panākt tieši ar šādām piedāvātajām metodēm. Šobrīd man nekādas pārliecības nav. Diskusijas gaitā komisijā tika pieminētas kaut kādas tehnoloģiskās iespējas, ka var noteikt ar tehnoloģiju palīdzību, bet nekādas konkrētības.

Tā ka šobrīd es nevaru atbalstīt šādus risinājumus, jo es baidos, ka tas var tikai diskreditēt šo ideju un to pilnīgi atbalstāmo mērķi - ierobežot kara propagandu un naida runu - nepanāks.

Paldies.

Sēdes vadītāja. “Par” pieteicies runāt deputāts Artuss Kaimiņš.

A. Kaimiņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Mani pārsteidza Borisa Cileviča runa.

Kolēģi, 24. februārī, kad mēs visi pamodāmies un ieraudzījām, kas ir noticis Ukrainā, mēs, redz, skatījāmies sociālajos tīklos un visiem vai vairākumam bija dažnedažādas... miljoniem... idejas, kādā veidā vajag taisīt Kremļa propagandas kanālus ciet. Un, cienījamie deputāti, to nevar izdarīt vienā dienā. Šobrīd, 3. martā, ir aiztaisīti 46 propagandas kanāli ciet - Kremļa propagandas kanāli. Lielie milži ir atsaukušies, tai skaitā Facebook, tai skaitā YouTube, un reģionā ir aiztaisīta ciet virkne šo kanālu, kas proklamēja Kremļa politiku.

Par to, par ko ir šis likumprojekts.

Kolēģi! Beidzot šajā brīdī mēs tiekam likumiski klāt šiem nelegālajiem satelītšķīvjiem, trikoloru kastēm, kas ir pierobežā. Šajā gadījumā ir bijušas konsultācijas gan... un ar ministriem... iekšlietu ministrs, tieslietu ministrs... NEPLP pati par sevi ir virzītājs...

Un šajā gadījumā... Kolēģi, šis ir preventīvs likumprojekts - tam, lai šie cilvēki, kas izmanto šīs nelegālās TV kastes, nelegālo satelīta pārraides signālu... Tu patiešām vari nopirkt - par 50 eiro uz gadu - karti; iebāz iekšā savā satelīta dekoderā un skaties, ko vien tu gribi.

Mēs nemaz neskaramies šeit klāt Smart TV, kur... mēs varam ieiet jebkurā aplikācijā un atvērt vaļā joprojām to. Paldies dievam, Samsung, LG ir sācis pamest Krievijas tirgu. Un, iespējams, ar viņiem runājot... Viņi varētu kā apdeitu savai sistēmai... izraut ārā šīs Smart-ID lietas...

Bet, kolēģi, mēs principā šeit runājam par šīm trikoloru... nereģistrētām kastēm. Mēs runājam par satelīta šķīvjiem. Mēs runājam par nelegālu saturu, kas Latvijā jau ir aizliegts.

Un tā problēma ir tāda, ka pierobežā pirms pieciem gadiem, pieņemsim, nezināja, kas ir Latvijas Valsts prezidents, bet zināja, kas ir Lukašenka... Tāda lieta arī bija.

Šobrīd mēs vismaz esam noklājuši visu Latvijas teritoriju ar to, ka galvenie kanāli tiek pārraidīti virszemes apraidē, tai skaitā - arī radio.

Bet, kolēģi, šeit... es nepiekrītu Cileviča kungam. Protams, no cilvēktiesību puses... Cileviča kungs varbūt mēģina iet to ceļu, ka tagad pie katrām durvīm tā kā gestapo nāks... un kas te būs... Un ieslēgt šādu...

Cileviča kungs, tas tā nav domāts. Jūs bijāt sēdē, jūs dzirdējāt. Valsts policijas priekšnieks Ruka kungs pats personīgi arī atbalsta šo. Šajā sakarā arī Valsts drošības dienests atbalsta šo, lai preventīvi mēs sāktu slēgt nost šos šķīvjus, lai tie lietotāji zina, ka viņi pārkāpj likumu.

Jā, protams, nu, ja tu lasi - burts uz papīra...  tagad tev var sākt šķist... Tā nav taisnība, ka pie jebkurām durvīm... ka tur, kur ir satelīta šķīvis, tagad lauzīsies iekšā policija un prasīs uzrādīt jebko, ko tev rāda pa televizoru. Nē! Tā tas nebūs. Bet šis, kolēģi, būs viens solis - viens no vēl daudziem soļiem -, kas mums ir jāizdara.

Šobrīd... Es uzskatu, ka mēs esam ļoti labā ritmā - ātrumā ejam uz priekšu, lai visu šo kanālu gūzmu jau ierāmētu, lai aizliegtu. Un tas šobrīd diezgan raiti izdodas. Es esmu ļoti pateicīgs NEPLP par šo ieguldīto darbu, kas ir 24/7.

Un šie priekšlikumi, grozījumi, kas ir Aizsargāta pakalpojuma likumā, ietver tieši to. Tāpēc, kolēģi, es lūdzu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā, piešķirt tam steidzamību un nākamajā Saeimas sēdē, pēc nedēļas, atbalstīt to otrajā, galīgajā, lasījumā.

Nākamotrdien Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdē mēs izskatīsim iesniegtos priekšlikumus (tur būs, es ceru, Boris Cilevič, arī jūsu priekšlikums), lai mēs varētu šeit ceturtdien līdz galam izdarīt šo soli - vienu no mazajiem... lielajiem soļiem šajā jautājumā par nelegālo kanālu, aizliegto kanālu izmantošanu Latvijas teritorijā... un cilvēku prātu neiespaidošanu tajā virzienā, kur nedrīkst to darīt. Jāsargā ir mūsu valsts iedzīvotāji.

Lūdzu atbalstīt šo.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Aizsargāta pakalpojuma likumā” nodošanu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 62, pret - 16, atturas - nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Godātie kolēģi! Tālāk darba kārtībā - Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem patstāvīgajiem priekšlikumiem.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas iesniegto patstāvīgo priekšlikumu - lēmuma projektu “Par 11 849 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Par nodokļu samazināšanu elektrībai un gāzei visiem iedzīvotājiem” turpmāko virzību”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šī patstāvīgā priekšlikuma iekļaušanu šodienas sēdes darba kārtībā? Iebildumu nav. Līdz ar to patstāvīgais priekšlikums - lēmuma projekts - sēdes darba kārtībā tiek iekļauts.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu... atvainojos, Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas iesniegto patstāvīgo priekšlikumu - lēmuma projektu “Par 11 491 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Par datos balstītu vakcinācijas sertifikātu politiku” turpmāko virzību”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šī patstāvīgā priekšlikuma - lēmuma projekta - iekļaušanu šodienas sēdes darba kārtībā? Iebildumu nav. Līdz ar to patstāvīgais priekšlikums - lēmuma projekts - tiek iekļauts sēdes darba kārtībā.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Viktora Valaiņa, Edgara Tavara, Didža Šmita, Ulda Auguļa, Jāņa Vucāna, Gundara Daudzes, Armanda Krauzes, Valērija Agešina, Artūra Rubika, Jāņa Urbanoviča, Edgara Kucina, Jāņa Tutina, Ivana Klementjeva, Vladimira Nikonova, Vjačeslava Dombrovska, Evijas Papules, Jūlijas Stepaņenko, Māra Možvillo, Ramonas Petravičas, Karinas Sprūdes un Alda Gobzema iesniegto patstāvīgo priekšlikumu -  lēmuma projektu “Par parlamentārās izmeklēšanas komisijas “Lai izmeklētu Latvijas valdības kļūdaino rīcību Covid-19 pandēmijas pārvarēšanas procesā, nosaucot politisko amatpersonu vārdus, kuri izraisījuši neatgriezeniski negatīvas sekas Latvijai!” darbību”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šī patstāvīgā priekšlikuma iekļaušanu šodienas sēdes darba kārtībā? (Starpsauciens: “Ir!”) Tātad ir iebildumi.

Līdz ar to mums ir jālemj par šī patstāvīgā priekšlikuma iekļaušanu nākamās sēdes darba kārtībā. Deputāti par to nav pieteikušies runāt.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projekta “Par parlamentārās izmeklēšanas komisijas “Lai izmeklētu Latvijas valdības kļūdaino rīcību Covid‑19 pandēmijas pārvarēšanas procesā, nosaucot politisko amatpersonu vārdus, kuri izraisījuši neatgriezeniski negatīvas sekas Latvijai!” darbību” iekļaušanu nākamās sēdes darba kārtībā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 33, pret - 45, atturas - 2. Līdz ar to lēmuma projekts - patstāvīgais priekšlikums - netiek iekļauts Saeimas nākamās sēdes darba kārtībā.

Vai ir priekšlikumi par nodošanu kādai no komisijām? (Starpsauciens: “Nav!”) Tātad nav priekšlikumu par nodošanu kādai no komisijām. Līdz ar to šis patstāvīgais priekšlikums ir noraidīts.

Nākamā sēdes darba kārtības sadaļa - “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.

Lēmuma projekts “Par Rīgas rajona tiesas tiesneses Kristīnes Evertovskas atbrīvošanu no tiesneša amata”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Valērijs Agešins.

V. Agešins (SASKAŅA).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Juridiskās komisijas šā gada 22. februāra sēdē tika skatīts lēmuma projekts “Par Rīgas rajona tiesas tiesneses Kristīnes Evertovskas atbrīvošanu no tiesneša amata”.

Komisijas locekļi ir vienbalsīgi atbalstījuši minēto lēmuma projektu.

Juridiskās komisijas vārdā aicinu ar 2022. gada 4. aprīli atbrīvot Rīgas rajona tiesas tiesnesi Kristīni Evertovsku no tiesneša amata pēc pašas vēlēšanās.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Rīgas rajona tiesas tiesneses Kristīnes Evertovskas atbrīvošanu no tiesneša amata”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts “Par Sallijas Vikentjevas apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Valērijs Agešins.

V. Agešins (SASKAŅA).

Juridiskās komisijas šā gada 22. februāra sēdē tika skatīts lēmuma projekts “Par Sallijas Vikentjevas apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”.

Komisijas locekļi ir vienbalsīgi atbalstījuši minēto lēmuma projektu.

Juridiskās komisijas vārdā aicinu apstiprināt Salliju Vikentjevu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi bez pilnvaru termiņa ierobežojuma.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Sallijas Vikentjevas apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Godātie kolēģi! Pienācis laiks pārtraukumam.

Pirms pārtraukuma - paziņojumi.

Pulksten 10.30 - Saeimas Prezidija un Frakciju padomes sēde Sarkanajā zālē.

Vārds deputātam Aldim Adamovičam - paziņojumam.

A. Adamovičs (JV).

Labrīt, kolēģi! Aicinu pēc piecām minūtēm pulcēties Dzeltenajā zālē kolēģus, kuri darbojas deputātu grupā sadarbībai ar Ukrainas parlamentu. Jā, lūdzu, mums ir viena formalitāte... un arī jaunākā informācija no Ukrainas vēstnieka, kā arī no Radas deputātiem.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Pirms reģistrācijas - pirms reģistrācijas! - vēl viens svarīgs paziņojums.

27. februārī - apaļa dzimšanas diena mūsu kolēģim Mārtiņam Šteinam. (Starpsaucieni.) Un mēs viņu sveicam! (Aplausi.)

Godātie kolēģi! Vēl deputātu reģistrācija.

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu!

Vārds Andrejam Klementjevam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai, kolīdz tie būs sagatavoti. (Dep. I. Voika: “A kāpēc Andrejam Klementjevam?”)

Reģistrācijas rezultātus nolasīs Inese Voika. (Dep. I. Voika: “Neatņem man darbiņu, darbiņu!”)

I. Voika (13. Saeimas sekretāra biedre).

Kolēģi! Nav reģistrējušies: Aigars Bikše, Aldis Blumbergs, Sergejs Dolgopolovs, Ilmārs Dūrītis... ir, Ilmārs Dūrītis ir, Ilze Indriksone, Janīna Jalinska, Armands Krauze, Inese Lībiņa-Egnere, Māris Mičerevskis, Romāns Naudiņš, Igors Pimenovs, Karina Sprūde un Vita Anda Tērauda.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja

Ināra Mūrniece.

Sēdes vadītāja. Godātie deputāti! Aicinu ieņemt vietas Saeimas Sēžu zālē. Turpināsim Saeimas sēdi pēc pārtraukuma.

Vispirms - iesniegtās izmaiņas Saeimas Prezidija apstiprinātajā sēdes darba kārtībā.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut likumprojektu “Grozījumi Aizsargāta pakalpojuma likumā” izskatīšanai pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Deputāti Zenta Tretjaka, Artūrs Rubiks, Edgars Kucins, Jānis Tutins, Valērijs Agešins, Vitālijs Orlovs un citi lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut lēmuma projektu “Par Saeimas deputātes Zentas Tretjakas ievēlēšanu Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Un deputāti Zenta Tretjaka, Artūrs Rubiks, Edgars Kucins, Jānis Tutins, Valērijs Agešins un citi lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut lēmuma projektu “Par Saeimas deputātes Zentas Tretjakas ievēlēšanu Pieprasījumu komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Sākam izskatīt grozīto darba kārtību.

Darba kārtībā - likumprojekti.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās””, otrais lasījums. Likumprojekts ir atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Cielēns.

J. Cielēns (JK).

Labdien, cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija savā 1. marta sēdē izskatīja likumprojeku “Grozījumi likumā “Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās”” pirms otrā lasījuma.

Uz otro lasījumu tika saņemts viens - satiksmes ministra Tāļa Linkaita priekšlikums, ka likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Cielēns. Vairāk priekšlikumu nav, citi priekšlikumi netika saņemti.

Komisija vienbalsīgi atbalstīja šo likumprojektu.

Komisijas vārdā aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās”” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu, balsosim! Lūdzu rezultātu! Par - 66, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījumi Profesionālās izglītības likumā”, trešais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāte Ilga Šuplinska.

I. Šuplinska (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Labdien! Loba dīna! Jõvā pǟva! Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ir izskatījusi likumprojektu “Grozījumi Profesionālās izglītības likumā” (Nr. 895/Lp13).

Trešajam lasījumam ir saņemti 119 priekšlikumi. Vairāki no tiem ir komisijas priekšlikumi, kas izstrādāti sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju un nozares ekspertiem.

Atgādināšu uzreiz, ka šis likumprojekts tika gatavots vairāku gadu garumā un tam ir noteikta nozīme tālākajā profesionālās izglītības attīstībā. Proti, ko līdz šim brīdim likums ir veicis?

Pirmkārt, ir sakārtota terminoloģijas daļa, kas ir saistāma ar profesionālās izglītības satura reformas īstenošanas turpināšanu.

Otrkārt, ir noteikta pāreja no pieciem profesionālās kvalifikācijas līmeņiem uz astoņiem profesionālās kvalifikācijas līmeņiem, kas ir sinhronizēti ar Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūras astoņiem līmeņiem.

Treškārt, ir sakārtoti valsts... un profesionālās kvalifikācijas apliecinājuma dokumenti.

Ceturtkārt, ir noteikti profesionālās izglītības iestāžu statusi. Tie ir ļoti svarīgi, un tos izvērtēs tieši akreditācijas procesā.

Un vēl. Ir uzsākta institucionālā akreditācijas modeļa ieviešana profesionālajā izglītībā.

Ja mēs skatāmies arī no audzēkņu perspektīvas, tad šis likums ir ļoti svarīgs, jo risinās vienu ļoti būtisku problēmu. Proti, šobrīd tie, kas mācās profesionālajā izglītībā un kaut kāda iemesla pēc pārtrauc mācību procesu, neiegūst nekādu apliecinājuma dokumentu. Likumprojekts paredz, ka principā būs iespēja saņemt apliecinājumu par moduli vai arī... noteiktos gadījumos - par šo profesionālās vai, tieši otrādi, vispārizglītojošās daļas apguvi.

Un nu konkrēti par priekšlikumiem. Vēlreiz atgādinu, ka priekšlikumu skaits ir 119.

1. - komisijas priekšlikums. Izslēdz likumprojekta 1. pantu, kas paredzēja visā likuma tekstā aizstāt vārdus “pirmā līmeņa profesionālā augstākā izglītība” ar vārdiem “īsā cikla profesionālā augstākā izglītība”. Ievērojot to, ka ar citiem šajā likumā veiktajiem grozījumiem šie vārdi jau visā likumā tika aizstāti, šis likumprojekta pants ir lieks. Komisijā priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Šuplinska. 2. - komisijas priekšlikums. Precizē termina “profesionālās kvalifikācijas eksāmens” skaidrojumu atbilstoši likuma 6. pantam, skaidrojot, ka profesionālo kvalifikāciju apliecina valsts atzīts dokuments. Komisijā priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Šuplinska. 3. - komisijas priekšlikums. Tas ir redakcionāls precizējums atbilstoši citiem šī likumprojekta ietvaros veiktajiem grozījumiem, paredzot, ka profesionālās izglītības iestādes akreditācijas procesā tiks vērtēta arī atbilstība noteiktam iestādes statusam. Komisijā priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Šuplinska. 4. - izglītības un zinātnes ministres Muižnieces priekšlikums. Precizē otrajā lasījumā atbalstīto termina “profesionālās izglītības programmas licencēšana” skaidrojumu, neiekļaujot vārdus “vai citai Izglītības likumā noteiktai institūcijai”, ievērojot to, ka šobrīd neviena šāda institūcija nav reģistrēta. Komisijā priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Šuplinska. 5. - Juridiskā biroja priekšlikums. Precizē otrajā lasījumā atbalstīto termina “profesionālās izglītības programmas licencēšana” skaidrojumu, izslēdzot vārdus “vai citai Izglītības likumā noteiktai institūcijai”.

Komisijā priekšlikums atbalstīts un iekļauts 4. priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Šuplinska. 6. - Juridiskā biroja priekšlikums. Papildina otrajā lasījumā atbalstīto termina “profesionālā tālākizglītība” skaidrojumu, otro teikumu izsakot jaunā redakcijā, paredzot, ka prasības to profesionālo kvalifikāciju ieguvei, kuras nav iekļautas nozaru kvalifikāciju struktūrā, nosaka normatīvajos aktos. Komisijā priekšlikums atbalstīts, iekļaujot 8. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Šuplinska. 7. - izglītības un zinātnes ministres Muižnieces priekšlikums. Piedāvā jaunā redakcijā izteikt otrajā lasījumā atbalstīto termina “profesionālā tālākizglītība” skaidrojumu, ievērojot to, ka diskusijas rezultātā šī termina skaidrojuma precizēšanai tika izstrādāta komisijas redakcija. Komisijā priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I. Šuplinska. 8. - komisijas priekšlikums. Precizē otrajā lasījumā atbalstīto termina “profesionālā tālākizglītība” skaidrojumu, nosakot, ka tas ir profesionālās izglītības īpašs veids, kā arī iekļaujot 6. - Juridiskā biroja priekšlikumā piedāvāto precizējumu. Komisijā priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Šuplinska. 9. - izglītības un zinātnes ministres Muižnieces priekšlikums. Piedāvā jaunā redakcijā izteikt otrajā lasījumā atbalstīto termina “profesionālā pilnveide” skaidrojumu, ievērojot to, ka diskusiju rezultātā šī termina skaidrojuma precizēšanai tika izstrādāta komisijas redakcija. Komisijā šis priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I. Šuplinska. 10. - komisijas priekšlikums. Precizē otrajā lasījumā atbalstīto termina “profesionālā pilnveide” skaidrojumu, nosakot, ka tas ir profesionālās izglītības īpašs veids, un, tāpat kā iepriekšējam terminam, pievienojot papildu teikumu par to, ka prasības to profesionālo kvalifikāciju pilnveidei, kas nav iekļautas nozaru kvalifikāciju struktūrā, nosaka normatīvajos aktos. Komisijā priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Šuplinska. 11. - Juridiskā biroja priekšlikums. Jaunā redakcijā izsaka likuma 3. panta “Likuma darbība” tekstu, nosakot, ka profesionālās augstākās izglītības īstenošanu un attiecīgās profesionālās kvalifikācijas piešķiršanu reglamentē šis likums un Augstskolu likums. Komisijā priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Šuplinska. 12. - izglītības un zinātnes ministres Muižnieces priekšlikums. Izslēdz likuma 4. panta “Profesionālās izglītības pakāpes” otro daļu (par profesionālo augstāko izglītību), ievērojot to, ka dalījums ciklos norādīts likuma... termiņa... daļā. Komisijā priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Šuplinska. 13. - Juridiskā biroja priekšlikums. Precizējums otrajā lasījumā atbalstītajai 6. panta trešās daļas redakcijai. Teksts precizēts, vārdus “ievirzes izglītību” aizstājot ar vārdiem “profesionālās ievirzes izglītību”. Komisijā priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Šuplinska. 14. - komisijas priekšlikums. Darba grupa pārskatīja otrajā lasījumā atbalstītā 6. panta redakciju, sakārtojot panta uzbūvi un panta daļu redakcijas. Šajā priekšlikumā papildināta panta ceturtā un  piektā daļa, norādot, kas izsniedz valsts atzītu profesionālo izglītību apliecinošu un profesionālo kvalifikāciju apliecinošu dokumentu. Komisijā priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Šuplinska. 15. - komisijas priekšlikums. 6. pants papildināts ar jaunu daļu, nosakot, kam izsniedz apliecību par profesionālo pamatizglītību vai atestātu par arodizglītību. Komisijā priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Šuplinska. 16. - komisijas priekšlikums. Otrajā lasījumā atbalstītā 6. panta sestā daļa izteikta kā panta septītā daļa, precizējot redakciju (par profesionālās vidējās izglītības diplomu un profesionālās kvalifikācijas apliecību izsniegšanu). Komisijā priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Šuplinska. 17. - komisijas priekšlikums. Otrajā lasījumā atbalstītā 6. panta septītā daļa izteikta kā panta desmitā daļa, precizējot redakciju, kādos gadījumos izglītojamam izsniedz profesionālās kvalifikācijas apliecību. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Šuplinska. 18. - izglītības un zinātnes ministres Muižnieces priekšlikums. Jaunā redakcijā piedāvā izteikt 6. panta astoto daļu par dokumentu izsniegšanu par profesionālās izglītības programmas daļas apguvi. Minētā dokumenta veids pārcelts uz likuma 26. pantu, tādējādi komisijā priekšlikums daļēji atbalstīts un iekļauts 86. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Šuplinska. 19. - komisijas priekšlikums. Izslēdz otrajā lasījumā atbalstīto 6. panta astoto daļu par dokumentu izsniegšanu par profesionālās izglītības programmas daļas apguvi. Minētā dokumenta veids pārcelts uz likuma 26. pantu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Šuplinska. 20. - izglītības un zinātnes ministres Muižnieces priekšlikums. Precizē otrajā lasījumā atbalstīto 6. panta devīto daļu par gadījumiem, kad izglītojamiem izsniedz diplomu par profesionālo vidējo izglītību. Komisijā priekšlikums daļēji atbalstīts, iekļauts 21. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Šuplinska. 21. - komisijas priekšlikums. Otrajā lasījumā atbalstīto 6. panta devīto daļu izteic kā panta astoto daļu - par gadījumiem, kad izglītojamiem izsniedz diplomu par profesionālo vidējo izglītību. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Šuplinska. 22. - komisijas priekšlikums. Papildina 6. pantu ar devīto daļu, kas nosaka, ka diplomu par īsā cikla profesionālo augstāko izglītību izsniedz, ievērojot Augstskolu likumā noteikto. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Šuplinska. 23. - komisijas priekšlikums. Izslēdz otrajā lasījumā atbalstīto 6. panta desmito daļu, ievērojot to, ka par profesionālās kvalifikācijas apliecības izsniegšanu precizēta attiecīgā panta daļa, par ko runāts jau 17. priekšlikumā. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Šuplinska. 24. - komisijas priekšlikums. Precizētas trīs otrajā lasījumā atbalstītās 6. panta daļas, ievērojot to, ka nosacījums par to, ka šajās daļās minētos izglītības dokumentus var izsniegt akreditētās iestādes, iekļauts jau panta ceturtajā un piektajā daļā. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Šuplinska. 25. - izglītības un zinātnes ministres Muižnieces priekšlikums. Precizē otrajā lasījumā atbalstīto panta četrpadsmito daļu, paredzot, ka valsts atzītos profesionālo izglītību un profesionālo kvalifikāciju apliecinošos dokumentos norāda arī profesionālās kvalifikācijas līmeņus. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Šuplinska. 26. - Juridiskā biroja priekšlikums. Redakcionāls precizējums, aizstājot 17. panta 5.¹ punktā vārdu “nosacījumus” ar vārdu “kārtību”. Komisijā atbalstīts un iekļauts 27. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Šuplinska. 27. - komisijas priekšlikums. Precizēta 7. panta 5.¹ punkta redakcija, paredzot, ka Ministru kabinets nosaka arī dokumentu par profesionālās izglītības programmas daļu apguvi paraugu un izsniegšanas kārtību. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Šuplinska. 28. - izglītības un zinātnes ministres Muižnieces priekšlikums. Precizējums likuma 7. panta 9. punktā, ievērojot, ka otrajā lasījumā termins “eksaminācijas centrs” aizstāts ar terminu “nozares eksaminācijas centrs”. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Šuplinska. 29. - komisijas priekšlikums. Precizē otrajā lasījumā atbalstīto papildinājumu likuma 7. pantam par Ministru kabineta kompetenci. Pievienots 11.¹ punkts, kas paredz, ka Ministru kabinets apstiprina profesionālās izglītības iestāžu akreditācijas noteikumus, tai skaitā attiecīgajam profesionālās izglītības iestādes statusam likumā noteikto nosacījumu piemērošanas un izvērtēšanas kārtību. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Šuplinska. 30. - izglītības un zinātnes ministres Muižnieces priekšlikums. Precizē likuma 7. panta 13. punkta redakciju, ievērojot to, ka 13. punktam diskusiju rezultātā izstrādāta jauna redakcija. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I. Šuplinska. 31. - komisijas priekšlikums. Precizēta likuma 7. panta 13. punkta redakcija par deleģējumu Ministru kabinetam noteikt kārtību, kādā profesionālās izglītības iestādes un nozares eksaminācijas centri veic ārpus formālās izglītības sistēmas apgūtās profesionālās kompetences novērtēšanu, un tās ietvaros sniegto maksas pakalpojumu cenrādi. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Šuplinska. 32. - komisijas priekšlikums. Precizēta redakcija otrajā lasījumā atbalstītajam 7. panta 13.² punktam, precizējot, ka Ministru kabinets apstiprina profesionālās izglītības programmu licencēšanas profesionālās izglītības iestāžu un nozares eksaminācijas centru akreditācijas ietvaros sniegto maksas pakalpojumu cenrādi. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Šuplinska. 33. - Juridiskā biroja priekšlikums. Precizējums, aizstājot deleģējuma punktā lietotos vārdus “izņemot studiju programmas” ar vārdiem “izņemot profesionālās augstākās izglītības studiju programmās”. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Šuplinska. 34. - komisijas priekšlikums. Izslēdz otrajā lasījumā atbalstīto 7. panta 15.⁴ punktu, kas paredzēja noteikt profesionālās izglītības programmas parauga izstrādes kārtību. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Šuplinska. 35. - izglītības un zinātnes ministres Muižnieces priekšlikums. Piedāvāts precizējums otrajā lasījumā atbalstītajam Ministru kabineta kompetences panta 15.⁵ punktam par profesionālās izglītības absolventu monitoringam iesniedzamās informācijas apjomu, ievērojot to, ka likumprojektā precizētas atbilstošās redakcijas par profesionālās izglītības programmu absolventu monitoringa veikšanu. Atbilstošais Ministru kabineta deleģējums izstrādāts ar komisijas priekšlikumu. Tāpēc 35. priekšlikums komisijā atbalstīts daļēji un iekļauts 36. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Šuplinska. 36. - komisijas priekšlikums. Kā jau skaidrots pie 35. priekšlikuma, likumprojektā precizētas atbilstošās redakcijas par profesionālās izglītības programmu absolventu monitoringa veikšanu. Ar šo priekšlikumu izveidots atbilstošs Ministru kabineta deleģējums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Šuplinska. 37. - komisijas priekšlikums. Papildina Ministru kabineta kompetences pantu ar jaunu punktu, ka Ministru kabinets nosaka prasības un kārtību, kādā atzīst profesionālo kvalifikāciju vai tās daļu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Šuplinska. 38. - komisijas priekšlikums. No Izglītības un zinātnes ministrijas kompetences panta izslēdz punktu, kas paredz, ka ministrija nodrošina ārpus formālās izglītības sistēmas apgūto profesionālo kompetenču atzīšanu, ievērojot, ka profesionālās izglītības iestādēm paredzēta funkcija veikt ārpus formālās izglītības sistēmas apgūto kompetenču novērtēšanu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Šuplinska. 39. - komisijas priekšlikums. Papildina Izglītības un zinātnes ministrijas kompetences pantu ar jaunu punktu, kas paredz, ka profesionālās izglītības iestāžu dibinātāji... noteikto funkciju par profesionālās izglītības programmu saskaņošanu sev... padotības iestādēm veic Izglītības un zinātnes ministrija. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Šuplinska. 40. - komisijas priekšlikums. Pēc analoģijas ar 39. priekšlikumu minētā kompetence noteikta arī citām ministrijām, kuru padotībā ir valsts profesionālās izglītības iestādes. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Šuplinska. 41. - komisijas priekšlikums. Otrā lasījuma redakcijas precizējums, ievērojot, ka paredzēta pārejas programmu licencēšana un iestāžu akreditācija. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Šuplinska. 42. - Juridiskā biroja priekšlikums. Precizējums otrajā lasījumā atbalstītajai redakcijai, paredzot, ka nozaru ekspertu padomēm ir tiesības pieprasīt profesionālās izglītības iestādēm un valsts institūcijām nozares ekspertu padomei šajā likumā noteiktās kompetences ietvaros nepieciešamo informāciju. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Šuplinska. 43. - komisijas priekšlikums. Otrā lasījuma redakcijas precizējums, ievērojot, ka paredzēta pārejas programmas licencēšana un iestāžu akreditācija. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Šuplinska. 44. - Kultūras ministrijas parlamentārā sekretāra Jansona priekšlikums. Piedāvā jaunu redakciju likuma 12. panta piektajai un 5.^1. daļai par nozaru ekspertu padomju darbības koordināciju, tai skaitā kultūras nozarē un radošo industriju nozares padomē. Komisijā daļēji atbalstīts un iekļauts 47. un 48. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Šuplinska. 45. - Juridiskā biroja priekšlikums. Piedāvāts precizējums 12. panta piektajai daļai par nozaru ekspertu padomju darbības koordinēšanu, tai skaitā paredzot, ka Ministru kabinets noteic kārtību, kādā šī darbība tiek koordinēta. Komisijā daļēji atbalstīts un iekļauts 48. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Šuplinska. 46. - Kultūras ministrijas parlamentārā sekretāra Jansona priekšlikums. Papildinājums 12. pantam, paredzot, ka Ministru kabinets noteic kārtību, kādā nozaru ekspertu padomju darbība tiek koordinēta. Komisijā daļēji atbalstīts un iekļauts 48. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Šuplinska. 47. - komisijas priekšlikums. Izvērtējot Kultūras ministrijas, Juridiskā biroja un otrajā lasījumā atbalstītās 12. panta attiecīgo daļu redakcijas, komisijas izstrādāts priekšlikums precizē panta piektās daļas redakciju, nosakot, ka nozaru ekspertu padomju darbību koordinē Latvijas Darba devēju konfederācija, izņemot šajā likumā noteiktās nozares. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Šuplinska. 48. - komisijas priekšlikums. Turpinot iepriekš minēto, papildina 12. pantu ar trīs jaunām daļām par nozaru ekspertu padomju darbības koordināciju citās nozarēs, paredzot, ka Ministru kabinets noteic kārtību, kādā tiek koordinēta nozaru ekspertu padomju darbība, kā arī to, ka nozaru ekspertu padomju darbības koordināciju finansē no valsts budžeta. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Šuplinska. 49. - Juridiskā biroja priekšlikums. Precizē likumprojekta 11. panta ievaddaļu, pievienojot atsauci uz likuma nodaļu, kura tiek papildināta ar jaunu pantu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Šuplinska. 50. - komisijas priekšlikums. Aizstāj 13.¹ panta otrajā daļā vārdu “atzīšanu” ar vārdu “novērtēšanu”. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Šuplinska. 51. - izglītības un zinātnes ministres Muižnieces priekšlikums. Rosina papildināt nozaru eksaminācijas centra pantu ar jaunu daļu par nozares eksaminācijas centru akreditāciju. Komisijā daļēji atbalstīts un iekļauts 52. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Šuplinska. 52. - komisijas priekšlikums. Papildina nozares eksaminācijas centra pantu ar jaunu daļu par nozares eksaminācijas centra akreditāciju. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Šuplinska. 53. - komisijas priekšlikums. Papildina nozares eksaminācijas centra pantu ar jaunu daļu, kas nosaka, kāda informācija par nozares eksaminācijas centriem būs pieejama Valsts izglītības informācijas sistēmā. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Šuplinska. 54. - Juridiskā biroja priekšlikums. Precizē 14. panta pirmo daļu, nosakot, ka profesionālās izglītības iestādes dibina, reorganizē un likvidē, ievērojot Izglītības likumā noteikto. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Šuplinska. 55. - komisijas priekšlikums. Izslēdz likuma 15. panta septīto daļu. Tās saturs pārcelts uz atbilstošiem pantiem par profesionālās izglītības iestāžu un nozares eksaminācijas centru akreditāciju. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Šuplinska. 56. - Juridiskā biroja priekšlikums. Redakcionāli precizē otrajā lasījumā atbalstītā 16.¹ panta otro daļu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Šuplinska. 57. - komisijas priekšlikums. Papildinošs, precizē otrajā lasījumā atbalstīto 16.¹ pantu, ievērojot to, ka komisija vienojas, ka likumā tiks noteikti nevis profesionālo izglītības iestāžu veidi, bet statusi. Precizē otro daļu, kas nosaka, kas var tikt ietverts iestādes nosaukumā. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Šuplinska. 58. - izglītības un zinātnes ministres Muižnieces priekšlikums. Precizē 16.¹ panta ceturto daļu, paredzot, ka atbilstību profesionālās izglītības veidam izvērtē akreditācijas procesā. Komisijā daļēji atbalstīts un iekļauts 59. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Šuplinska. 59. - komisijas priekšlikums. Precizē 16.¹ panta ceturto daļu, paredzot, ka profesionālās izglītības iestādes statusu nosaka tās dibinātājs un atbilstību šim statusam izvērtē akreditācijas procesā. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Šuplinska. 60. - komisijas priekšlikums. Papildina 16.¹ pantu ar četrām jaunām daļām, tajās nosakot, kādus nosacījumus ņem vērā, izvērtējot atbilstību attiecīgajam statusam. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Šuplinska. 61. - komisijas priekšlikums. 16.² panta pirmajā daļā izslēdz otrajā lasījumā iekļauto atsauci uz valsts profesionālās izglītības standartu. Komisijā priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Šuplinska. 62. - komisijas priekšlikums. Papildina otrajā lasījumā atbalstīto pantu par tehnikumu ar jaunu daļu, paredzot, ka tehnikums ir tiesīgs īstenot arī profesionālās pilnveides izglītības programmas tajās profesionālajās kvalifikācijās, kurās tas īsteno atbilstošas profesionālās izglītības programmas. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Šuplinska. 63. - Juridiskā biroja priekšlikums. Precizē otrajā lasījumā atbalstītā 16.² panta trešās daļas redakciju, aizstājot vārdus “reģionāli vai nozaru griezumā” ar vārdiem “reģiona vai nozares ietvaros”. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Šuplinska. 64. - komisijas priekšlikums. Precizē otrajā lasījumā 16.² pantā tehnikumiem noteikto darbības mērķi - organizēt profesionālās kvalifikācijas eksāmenus, lai novērtētu ārpus formālās izglītības sistēmas iegūto profesionālo kompetenci. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Šuplinska. 65. - komisijas priekšlikums. Izslēdz otrajā lasījumā 16.² pantā iekļautos tehnikumam izvirzītos kritērijus, ko noteicis Ministru kabinets, jo minētie kritēriji jeb nosacījumi pārcelti uz 16.¹ pantu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Šuplinska. 66. - komisijas priekšlikums. 16.³ panta pirmajā daļā izslēdz otrajā lasījumā iekļauto atsauci uz valsts profesionālās izglītības standartu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Šuplinska. 67. - komisijas priekšlikums. Precizē otrajā lasījumā 16.³ pantā mākslu izglītības kompetences centriem noteikto darbības mērķi - organizēt profesionālās kvalifikācijas eksāmenus, lai novērtētu ārpus formālās izglītības sistēmas iegūto profesionālo kompetenci. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Šuplinska. 68. - komisijas priekšlikums. Izslēdz otrajā lasījumā 16.³ pantā iekļautos mākslu izglītības kompetences centram izvirzītos kritērijus, ko noteiks Ministru kabinets, jo minētie kritēriji jeb nosacījumi ir pārcelti uz 16.¹ pantu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Šuplinska. 69. - komisijas priekšlikums. 16.⁴ panta pirmajā daļā izslēdz otrajā lasījumā iekļauto atsauci uz valsts profesionālās izglītības standartu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Šuplinska. 70. - izglītības un zinātnes ministres Muižnieces priekšlikums. Piedāvā izteikt jaunā redakcijā otrajā lasījumā atbalstītā 16.⁴ panta otro daļu, nosakot, ka profesionālā vidusskola ir tiesīga īstenot arī profesionālās pilnveides izglītības programmas. Komisijā daļēji atbalstīts un iekļauts 71. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Šuplinska. 71. - komisijas priekšlikums. Izsaka jaunā redakcijā otrajā lasījumā atbalstīto 16.⁴ panta otro daļu, nosakot, ka profesionālā vidusskola ir tiesīga īstenot arī profesionālās tālākizglītības un profesionālās pilnveides izglītības programmas, savukārt profesionālā vidusskola jomā “Mākslas”- arī profesionālās ievirzes izglītības programmas. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Šuplinska. 72. - komisijas priekšlikums. Papildina otrajā lasījumā atbalstīto 16.⁴ panta trešo daļu, nosakot, ka profesionālajai vidusskolai jomā “Mākslas” darbības mērķis ir arī veikt metodisko darbu izglītības tematiskajā jomā “Mākslas” reģiona profesionālās ievirzes izglītības iestādēm. Minētais darbības mērķis pārcelts no otrā lasījuma, atbalstīts šī panta piektajā daļā. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Šuplinska. 73. - komisijas priekšlikumus. Izsaka jaunā redakcijā otrajā lasījumā atbalstīto 16.⁴ panta ceturto daļu, paredzot, ka profesionālā vidusskola ir tiesīga organizēt profesionālās kvalifikācijas eksāmenus, lai novērtētu ārpus formālās izglītības sistēmas iegūto profesionālo kompetenci. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Šuplinska. 74. - komisijas priekšlikums. Izslēdz otrajā lasījumā atbalstīto 16.⁴ panta piekto daļu, jo tās saturs ar iepriekš izdarītajiem priekšlikumiem pārcelts uz citām šī panta daļām. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Šuplinska. 75. - Juridiskā biroja priekšlikums. Redakcionāls precizējums. Otrā lasījuma redakcijā aizstāj vārdu “kompetences” ar vārdiem “profesionālās kompetences”. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Šuplinska. 76. - komisijas priekšlikums. Izsaka jaunā redakcijā otrajā lasījumā atbalstīto 16.⁵ panta trešo daļu, paredzot, ka profesionālās tālākizglītības centrs ir tiesīgs organizēt profesionālās kvalifikācijas eksāmenus, lai novērtētu ārpus formālās izglītības sistēmas iegūto profesionālo kompetenci. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Šuplinska. 77. - komisijas priekšlikums. Pēc Izglītības un zinātnes ministrijas ierosinājuma likums papildināts ar jaunu pantu, nosakot, ka tehnikumi un profesionālās vidusskolas ir tiesīgas īstenot arī vispārējās pamatizglītības vai vispārējās vidējās izglītības programmu sadarbībā ar Ieslodzījuma vietu pārvaldi, saņemot izglītības un zinātnes ministra atļauju. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Šuplinska. 78. - komisijas priekšlikums. Ievērojot to, ka profesionālās izglītības kompetences centra statuss no likuma tiek izslēgts, precizēta 17.¹ panta sestajā daļā minētā atsauce, mainot, ka šajā daļā minētais attiecas uz mākslu izglītības kompetences centriem. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Sēdes vadītāja. 79. - komisijas priekšlikums. Atbilstoši otrajā lasījumā atbalstītajiem ierosinājumiem likuma V nodaļā un izvērtējot uz trešo lasījumu saņemtos priekšlikumus, likumprojekts papildināts ar diviem jauniem pantiem likuma IV nodaļā. Pirmais - par profesionālās izglītības programmu absolventu monitoringa un absolventu iekļaušanos darba tirgū izvērtējumu; otrais - par profesionālās izglītības programmu absolventu reģistru. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Jānim Vucānam.

J. Vucāns (ZZS).

Labdien, kolēģi! No vienas puses, es lūdzu vārdu, lai referente varētu mazlietiņ ievilkt elpu, bet, no otras puses, šis tiešām ir ļoti būtisks grozījums Profesionālās izglītības likumā, jo mēs vienmēr tad, kad runājam par izglītības procesu, runājam par to, cik mērķtiecīgi tiek izmantoti valsts piešķirtie budžeta līdzekļi, kāda ir atdeve no procesa, it sevišķi tad, ja runa ir par profesionālās izglītības programmām. Tas attiecas uz visiem profesionālās izglītības līmeņiem, bet jo īpaši uz to, ko mēs saucam par profesionālajām vidusskolām, par tehnikumiem.

Lūk, ar šo priekšlikumu, kā ziņotāja jau minēja, Profesionālās izglītības likums tiek papildināts ar diviem būtiskiem pantiem, kas pēc būtības paredz monitoringu, absolventu monitoringu, un arī atbilstošu reģistru vešanu visā šajā izglītības reģistru sistēmā, kas kopā ar tām aktivitātēm, kuras šobrīd veic Ekonomikas ministrija, ļautu daudz mērķtiecīgāk skatīties uz to, kādas izglītības programmas tiek īstenotas un kādas izglītības programmas tiek plānotas nākotnē, lai tam būtu arī kaut kāds faktoloģisks segums, jo bieži vien ir bijis tā, ka izglītības iestādēm tomēr ir patstāvība, veidojot izglītības programmas nākotnei. Tad bieži vien ir tā, ka to, kas mums pašiem labāk patīk, mēs arī piedāvājam, bet tas ne vienmēr ir tas, ko tiešām tautsaimniecībai visvairāk vajag.

Tad, lūk, ar šo normu ieviešanu mēs, Izglītības, kultūras un zinātnes komisija, kopā ar tiem ekspertiem, kas mums bija, cenšamies tomēr panākt, lai tas, kas tiek īstenots izglītības sistēmā, vairāk būtu saskaņots ar to, ko tiešām tautsaimniecība prasa. No otras puses, mēs ļoti labi apzināmies, ka it sevišķi šībrīža situācijā prognozes nākotnei kļūs arvien neskaidrākas un neskaidrākas. Un vienmēr tā situācija būs tāda, ka mums nāksies ķert to, kas jau praktiski tautsaimniecībā notiek. Tā attīstība ir tik strauja, ka mēs ar programmu veidošanu netiekam līdzi, un tas vēl jo vairāk nozīmē to, ka daudz lielāka nozīme jāpievērš tā saucamajiem mūžizglītības pasākumiem, kur cilvēkiem, kuriem jau ir kaut kādas kvalifikācijas, ir jādod iespēja papildināt šīs kvalifikācijas, tādā veidā operatīvi nodrošinot to, ko tautsaimniecībai vajag. Šādu reģistru, kas ir minēti šajos pantos, uzturēšana pēc būtības dod datubāzi, kuri tad ir tie reālie cilvēki, kurus būtu iespējams arī pārizglītot.

Balsojumu es neprasu. Es palūdzu vārdu, lai izskaidrotu šīs normas, ko ir piedāvājusi atbilstošā komisija.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Vai ir kas piebilstams komisijas vārdā?

I. Šuplinska. Komisijas vārdā varu teikt tikai to, ka diskusiju par absolventu monitoringa ieviešanu tieši šajā izglītības posmā noteikti nebija. To visi viennozīmīgi atbalsta. Bet ļoti cerēsim, ka šis process patiešām neieilgs un, līdzīgi kā augstākās izglītības absolventu monitorings, ļaus ne tikai prognozēt, bet arī proaktīvi rīkoties tehnikumu un profesionālās izglītības iestāžu vadībai, lai plānotu tālāko darbu. Komisijā priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Šuplinska. 80. - Juridiskā biroja priekšlikums. Redakcionāls precizējums 22.¹ panta ievaddaļā, aizstājot vārdus “nozares prasību kopums” ar vārdiem “nozarē nepieciešamo prasību kopums”. Komisijā priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Šuplinska. 81. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Precizē likuma 25. panta pirmās daļas 5. punktu, nosakot, ka profesionālās izglītības programmā nosaka profesionālās kvalifikācijas nosaukumu un līmeni, kā arī Latvijas kvalifikācijas ietvarstruktūras līmeni. Komisijā priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Šuplinska. 82. - Kultūras ministrijas parlamentārā sekretāra Jansona priekšlikums. Paredz papildināt otrajā lasījumā atbalstīto likuma 25. panta trešās daļas redakciju ar mākslas jomu, kurā profesionālās vidējās izglītības, profesionālās ievirzes izglītības, profesionālās tālākizglītības un profesionālās pilnveides izglītības programmas papildus saskaņo ar Ministru kabineta noteiktu kompetentu valsts pārvaldes iestādi. Komisijā priekšlikums daļēji atbalstīts, iekļaujot 83. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Šuplinska. 83. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Precizējot iepriekš minēto Kultūras ministrijas priekšlikumu, tiek precizēta otrajā lasījumā atbalstītā 25. panta trešās daļas redakcija, iekļaujot arī mākslas jomu, kurā profesionālās vidējās izglītības, profesionālās tālākizglītības un profesionālās pilnveides izglītības programmu papildus saskaņo ar Ministru kabineta noteiktu kompetentu valsts pārvaldes iestādi. Komisijā priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Šuplinska. 84. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Precizējošs papildinājums otrajā lasījumā atbalstītajai 25. panta piektajai daļai, papildinot aiz vārdiem “profesionālās vidējās izglītības” ar vārdu “programma”. Komisijā priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Šuplinska. 85. - Juridiskā biroja priekšlikums. Jaunā redakcijā izsaka likumprojekta 27. pantu, ievērojot to, ka pirmajā daļā grozījumi tiek veikti tikai vienā punktā. Komisijā priekšlikums atbalstīts, iekļauts 86. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Šuplinska. 86. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Saglabājot Juridiskā biroja piedāvāto 85. priekšlikuma redakciju, papildus pievienots grozījums panta trešajā daļā attiecībā uz dokumentu par profesionālās izglītības programmas daļu apguvi izsniegšanu. Komisijā priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Šuplinska. 87. - izglītības un zinātnes ministres Muižnieces priekšlikums. Rosina precizēt, kuras personas tiek uzņemtas vidējās izglītības programmās. Komisijā priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I. Šuplinska. 88. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Izvērtējot diskusijas par 87. priekšlikumu, izstrādāts komisijas priekšlikums, kas paredz izslēgt likumprojekta 28. panta pirmo daļu, ar kuru tika grozīta 27. panta otrā daļa, tādējādi saglabājot to spēkā esošajā redakcijā. Komisijā priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Šuplinska. 89. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Precizējums 27. panta trešajā daļā, ņemot vērā, ka atbilstoši grozījumiem, kas tiek veikti ar šo likumprojektu, terminu “pirmā līmeņa profesionālā augstākā izglītība” aizstāj ar terminu “īsā cikla profesionālā augstākā izglītība”. Komisijā priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Šuplinska. 90. - izglītības un zinātnes ministres Muižnieces priekšlikums. Rosinājums jaunā redakcijā izteikt otrajā lasījumā atbalstītos grozījumus 27. panta sestajā daļā par uzņemšanas prasībām profesionālās tālākizglītības programmās. Komisijā priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I. Šuplinska. 91. - izglītības un zinātnes ministres Muižnieces priekšlikums. Precizējums otrajā lasījumā atbalstītajai 27. panta desmitajai daļai par uzņemšanu mācību vēlākos posmos, aizstājot vārdu “izglītojamais” ar vārdu “persona”. Komisijā priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Šuplinska. 92. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Precizējums 28. panta otrās daļas 4. punktā, ņemot vērā, ka atbilstoši grozījumiem, kas tiek veikti ar šo likumprojektu, terminu “pirmā līmeņa profesionālā augstākā izglītība” aizstāj ar terminu “īsā cikla profesionālā augstākā izglītība”. Komisijā priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Šuplinska. 93. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Izslēdz likumprojekta 29. panta otro daļu, ar kuru tika paredzēts noteikt, ka “profesionālās tālākizglītības ieguves ilgums - atbilstoši valsts profesionālās tālākizglītības standartam”. Komisijā priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Šuplinska. 94. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Izslēdz otrajā lasījumā atbalstīto 29.¹ panta otro daļu attiecībā uz to, kas veic ārpus formālās izglītības sistēmas apgūtās kompetences novērtēšanu, ievērojot to, ka šīs funkcijas norādītas pie atbilstošo iestāžu pantiem. Komisijā priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Šuplinska. 95. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Izslēdz otrajā lasījumā atbalstīto 29.¹ panta trešo daļu attiecībā uz to, kas veic ārpus formālās izglītības sistēmas apgūtās kompetences novērtēšanu, ievērojot to, ka šī funkcija norādīta pie atbilstošo iestāžu pantiem un atsevišķi izņēmumi vairs nav nepieciešami. Komisijā priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Šuplinska. 96. - izglītības un zinātnes ministres Muižnieces priekšlikums. Tiek piedāvāts precizēt otrajā lasījumā atbalstīto pantu par profesionālās izglītības programmu absolventu reģistru, mainot tā nosaukumu un panta redakciju uz “absolventu monitoringu”. Ievērojot komisijā notikušās diskusijas, izveidoti divi atsevišķi panti, tādējādi šis priekšlikums komisijā daļēji atbalstīts, iekļaujot 79. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Šuplinska. 97. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Izslēdz otrajā lasījumā atbalstīto 29.³ pantu par profesionālās izglītības programmu absolventu reģistru, jo panta redakcija iestrādāta likuma IV nodaļā kā 21.² pants ar jau skatīto 79. priekšlikumu. Komisijā priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Šuplinska. 98. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Izslēdz otrajā lasījumā atbalstīto 29.⁴ pantu par profesionālās izglītības programmu absolventu iekļaušanās darba tirgū izvērtējumu, jo panta redakcija iestrādāta likuma IV nodaļā iekļautajā 21.¹ pantā ar jau skatīto 79. priekšlikumu. Komisijā priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Šuplinska. 99. - Juridiskā biroja priekšlikums. Precizē otrajā lasījumā atbalstīto 30. panta redakciju, panta trīs daļas izsakot kā divas daļas. Komisijā priekšlikums daļēji atbalstīts, iekļauts 100. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Šuplinska. 100. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Iekļaujot iepriekš minēto Juridiskā biroja priekšlikumu, precizē otrajā lasījumā atbalstīto 30. panta redakciju, panta trīs daļas izsakot kā divas daļas un ceturtajai daļai precizējot redakciju par profesionālās izglītības programmu licencēšanas ietvaros sniegto maksas pakalpojumu cenrādi. To nosaka Ministru kabinets. Komisijā priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Šuplinska. 101. - Juridiskā biroja priekšlikums. Precizē otrajā lasījumā atbalstīto 30.¹ panta pirmās daļas redakciju par profesionālās izglītības iestāžu akreditāciju. Komisijas priekšlikumā visam 30.¹ pantam izstrādāta jauna redakcija, tādējādi šis priekšlikums komisijā daļēji atbalstīts, iekļauts 103. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Šuplinska. 102. - Juridiskā biroja priekšlikums. Precizē otrajā lasījumā atbalstīto 30.¹ panta ceturtās daļas redakciju par profesionālās izglītības iestāžu akreditācijas organizēšanu. Komisijas priekšlikumā visam 30.¹ pantam izstrādāta jauna redakcija, tādējādi šis priekšlikums komisijā daļēji atbalstīts, iekļauts 103. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Šuplinska. 103. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Visam 30.¹ pantam “Profesionālās izglītības iestādes akreditācija” jauna redakcija sešās panta daļās, nosakot, kādā termiņā notiek akreditācija, kādu termiņu iestāde akreditē, kā akreditācijas ietvaros tiek izvērtēta atbilstība dibinātāju noteiktajam iestādes statusam, ka akreditāciju organizē Izglītības kvalitātes valsts dienests saskaņā ar Ministru kabineta apstiprinātiem noteikumiem, kā arī to, ka informācija par akreditētajām iestādēm pieejama Valsts izglītības informācijas sistēmā. Komisijā priekšlikums apstiprināts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Šuplinska. 104. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Likuma 31. pantā aizstāj vārdu “akreditētajās” ar vārdu “licencētajās”, kā arī, ievērojot, ka ar šiem grozījumiem tiek izslēgts profesionālās izglītības kompetences centra statuss, precizē spēkā esošo normu par profesionālās izglītības iestādi, kas atbilst akreditēta tehnikuma vai mākslu izglītības kompetences centra statusam, saņem valsts budžeta finansējumu pedagogu tālākizglītības un metodiskā atbalsta profesionālās izglītības iestādēm funkciju veikšanai. Komisijā priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Šuplinska. 105. - izglītības un zinātnes ministres Muižnieces priekšlikums. Piedāvā jaunā redakcijā izteikt likuma 31. panta trešo daļu, pēc būtības daļas tekstā centralizēto profesionālo kvalifikācijas noslēguma eksāmenu... lietojumu aizstājot ar profesionālās kvalifikācijas noslēguma eksāmenu. Priekšlikums precizēts (Zālē troksnis. Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.), piedāvājot tikai minēto vārdu aizstāšanu komisijas priekšlikumā. Tādējādi šis priekšlikums komisijā daļēji atbalstīts, iekļauts 106. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Šuplinska. 106. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ietver ministrijas priekšlikumā iekļauto ideju par iepriekš minēto vārdu aizstāšanu. Komisijā priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Šuplinska. 107. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Pārejas noteikumi. Ņemot vērā grozījumu satvaru, komisija sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju būtībā pārstrādāja otrajā lasījumā paredzētos papildinošos pārejas noteikumus. Ar šo priekšlikumu izsaka jaunā redakcijā pārejas noteikumu 27. un 28. punktu par šajā likumā izdarīto grozījumu salāgošanu ar Izglītības likumu, Vispārējās izglītības likumu, Augstskolu likumu, kā arī tiek salāgota citos normatīvajos aktos lietoto terminu atbilstība ar šajā likumā lietotajiem terminiem. Komisijā priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Šuplinska. 108. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Tiek izteikts jaunā redakcijā pārejas noteikumu 29. un 30. punkts par grozījumiem, kas saistīti ar pārejas uz astoņiem profesionālās kvalifikācijas līmeņiem spēkā stāšanās termiņu 2022. gada 1. augustā un līdz tam lietoto profesionālās kvalifikācijas līmeņu atbilstību profesionālās kvalifikācijas līmeņiem Latvijas kvalifikācijas ietvarstruktūrā. Komisijā priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Šuplinska. 109. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Pārejas noteikumu 31. punkts, kas paredz, ka profesionālās izglītības iestādes dibinātājs līdz 2022. gada 31. decembrim nosaka profesionālās izglītības iestādes statusu atbilstoši ar šo likumprojektu veiktajiem grozījumiem saistībā ar profesionālās izglītības iestāžu statusiem. Komisijā priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Šuplinska. 110. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Pārejas noteikumu 32. punkts. Paredz, ka profesionālās izglītības iestādes, kas ieguvušas profesionālās izglītības kompetences centra statusu līdz šo grozījumu spēkā stāšanās brīdim, līdz šī gada beigām turpina saņemt šajā likumā noteikto valsts budžeta finansējumu noteikto funkciju veikšanai. Savukārt no 2023. gada 1. janvāra līdz kārtējai akreditācijai saņems šo finansējumu, ja atbilstoši šī likuma normām iestādei ir tehnikuma vai mākslu izglītības kompetences centra statuss. Komisijā priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Šuplinska. 111. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Pārejas noteikumu 33. punkts. Paredz, ka Ministru kabinets līdz 2023. gada 31. decembrim pieņem lēmumu par Rīgas 3. arodskolas statusu, nodrošinot izglītojamiem iespējas turpināt izglītību atbilstošā izglītības programmā. Komisijā priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Šuplinska. 112. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Pārejas noteikumu 34. punkts. Paredz, ka profesionālās izglītības iestādes, kuras līdz šī likuma spēkā stāšanās brīdim īsteno akreditētas vispārējās pamatizglītības vai vispārējās vidējās izglītības programmas, ir tiesīgas turpināt tās īstenot līdz akreditācijai, kas tiek veikta atbilstoši šī likuma 30.¹ pantā noteiktajam. Komisijā priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Šuplinska. 113. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Pārejas noteikumu 35. punkts. Paredz, ka likumā noteikto izvērtējumu par profesionālās izglītības programmu absolventu iekļaušanu darba tirgū Izglītības un zinātnes ministrija un Ekonomikas ministrija publisko līdz 2024. gada 31. decembrim. Komisijā priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Šuplinska. 114. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Pārejas noteikumu 36. punkts. Noteic, ka atbilstoši likumā noteiktajam profesionālās pilnveides un profesionālās tālākizglītības programmas bez papildu licencēšanas var īstenot no 2023. gada 1. janvāra. Komisijā priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Šuplinska. 115. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Pārejas noteikumu 37. punkts. Paredz, ka grozījumi par profesionālās izglītības programmu licencēšanu stājas spēkā 2023. gada 1. janvārī. Komisijā priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Šuplinska. 116. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Pārejas noteikumi papildināti ar 38., 39. un 40. punktu - attiecībā uz grozījumu normām, kas saistītas ar profesionālās izglītības iestāžu akreditāciju. Komisijā priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Šuplinska. 117. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Pārejas noteikumu 41. punkts. Paredz, ka grozījumi par izglītojamo apdrošināšanu visa mācību gada laikā stājas spēkā ar 2023. gada 1. augustu. Komisijā priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Šuplinska. 118. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Pārejas noteikumu 42. punkts. Tā 19 apakšpunktos noteikts, kādus noteikumus un kādos termiņos Ministru kabinets izdod atbilstoši grozījumiem šajā likumā. Komisijā priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Šuplinska. 119. - pēdējais - atbildīgās komisijas priekšlikums. Noteic, ka likums stājas spēkā 2022. gada 1. aprīlī. Komisijā priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Arvilam Ašeradenam.

A. Ašeradens (JV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Paldies ziņotājai, kura, tā teikt, tika cauri 119 priekšlikumu ziņojumam.

Komisijas vārdā gribu tikai teikt, ka šis ārkārtīgi svarīgais likums “Grozījumi Profesionālās izglītības likumā” stāsies spēkā 1. aprīlī, kā paredz šis priekšlikums, un mums ir ļoti svarīgi saprast to, ka šis ir viens no diviem lieliem fundamentāliem darbiem, ko gan šī Saeima, gan šī Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ir veikusi. Grozījumi Augstākās izglītības likumā, kas ievadīja strauju augstākās izglītības modernizācijas procesu, tāpat arī šis likums paredz programmu nākamajiem četriem gadiem, kas pilnībā modernizēs profesionālo izglītību.

Kādēļ svarīgi par to runāt? Profesionālās izglītības lauks neaptver tikai profesionālo vidējo izglītību, tas aptver arī augstāko izglītību, patiesībā tam ir milzīgs starojums... arī uz mūžizglītību. Šis likums, skaidri nodalot akadēmisko kvalifikāciju no profesionālās kvalifikācijas, profesionālo kvalifikāciju pielīdzinot Eiropā pieņemtajai profesionālās kvalifikācijas telpai, tiešām rada Latvijā modernu profesionālās izglītības sistēmu, un tas izdarīs milzīgas pārmaiņas augstākās izglītības sistēmā, kurā būs jānodala akadēmiskā kvalifikācija un profesionālā kvalifikācija ar atsevišķiem dokumentiem.

Pēdējais, ko es gribu teikt... vienu piemēru... mums milzīgā ātrumā ir pieaudzis pieprasījums pēc pieaugušo izglītības, un tur ir gājis ļoti, ļoti haotiski... tajā telpā... visi dara, ko vien vēlas. Šis likums šo telpu sakārto, nosakot, ka visām izglītības institūcijām noteiktā kārtībā būs jāakreditējas, jāatskaitās par to, ko tās dara. Tas dod iespēju arī, piemēram, tādai institūcijai, kāda ir airBaltic... pilotu centrs, kas sniedz pasaulē vienu no augstākās kvalifikācijas izglītībām, kas ir pilota izglītība, kas atbilst septītajam Eiropas kvalifikācijas līmenim... Latvijā tādu piereģistrēt nevarēja. Šobrīd šis likums to atļauj, to varēs darīt. Tātad mēs sakārtojam un izveidojam savu izglītības sistēmu, piemērojam izglītības telpu pārējai Eiropas izglītības telpai gan profesionālajā izglītībā, gan augstākajā izglītībā, gan arī pieaugušo izglītībā.

Ar to es gribu teikt, ka komisija ir paveikusi milzīgu darbu, izskatījusi vairāk nekā 220 priekšlikumus, ļoti rūpīgi tos izdiskutējusi. Kā redzat... manuprāt, šis ir izcils piemērs tam, ka tas ir izdiskutēts un neizraisa diskusijas šeit, Saeimā. Milzīgs paldies gan komisijai, gan akadēmiskajam sektoram, kas piedalījās, gan arī dažādām ministrijām, kas strādāja pie šī likumprojekta.

Paldies. Un paldies ziņotājai.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai ir kas piebilstams komisijas vārdā?

I. Šuplinska. Jā, komisijas vārdā varu akcentēt vēl vienu būtisku niansi, kas ar šo likumu tiek stiprināta, - tā ir nozares profesionālo padomju loma gan tehnikumu darbības turpmākajā plānošanā, gan arī nākotnes profesiju izvēlē, jo ir skaidrs, ka nākotnes profesijas, kā jūs ļoti labi zināt... uz šo brīdi 60 procentos... mēs nevaram pateikt, kas būs nepieciešams, piemēram, 2025. gadā. Tāpēc es ļoti ceru, ka tā būs arī iespēja nozares profesionāļiem krietni efektīvāk un mērķtiecīgāk sadarboties ar tehnikumiem.

Komisijā priekšlikums ir atbalstīts.

Mēs esam izskatījuši visus 119...

Sēdes vadītāja. Deputāti... Paga, paga, paga... deputāti arī atbalsta.

I. Šuplinska. Esam izskatījuši visus 119 priekšlikumus. Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ir atbalstījusi likumprojektu trešajā lasījumā.

Lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies ziņotājai. Paldies, Šuplinskas kundze, jūs runājāt profesionāli, raksturojot katru priekšlikumu pēc būtības.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Profesionālās izglītības likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu, balsosim! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījumi Elektroenerģijas nodokļa likumā”, trešais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Cielēns.

J. Cielēns (JK).

Sveicināti, kolēģi, vēlreiz! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir izskatījusi likumprojektu “Grozījumi Elektroenerģijas nodokļa likumā” (Nr. 1284/Lp13) trešajā lasījumā. Paldies Finanšu ministrijai - likumprojekts ir ļoti labi izstrādāts.

Uz trešo lasījumu nav saņemts neviens priekšlikums.

Komisija atbalstīja šo likumprojektu.

Aicinu arī Saeimu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Elektroenerģijas nodokļa likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā”, trešais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāte Evita Zālīte-Grosa.

E. Zālīte-Grosa (JK).

Labdien, kolēģi! Sociālo un darba lietu komisija ir izskatījusi un atbalstījusi pirms trešā lasījuma likumprojektu “Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā”.

Ir saņemti trīs priekšlikumi.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Paredz, ka tiesības uz valsts sociālajiem pabalstiem ir personām, kurām ir piešķirts alternatīvais statuss, un viņu ģimenes locekļiem, kuri pastāvīgi dzīvo Latvijas teritorijā. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E. Zālīte-Grosa. 2. - Labklājības ministrijas parlamentārās sekretāres Evitas Zālītes-Grosas priekšlikums. Precizē ģimenes valsts pabalsta izmaksas kārtību adoptētājiem, aizbildņiem un audžuģimenēm. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E. Zālīte-Grosa. 3. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Nosaka pārejas noteikumos likuma spēkā stāšanās laikus. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E. Zālīte-Grosa. Aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījumi Publisko iepirkumu likumā”, trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Sandis Riekstiņš.

S. Riekstiņš (JK).

Sveicināti, kolēģi! Trešajā lasījumā izskatīsim likumprojektu “Grozījumi Publisko iepirkumu likumā” (Nr. 851/Lp13).

Atgādināšu, ka likumprojektu ir izstrādājusi Finanšu ministrija, lai pilnveidotu Publisko iepirkumu likuma regulējumu attiecībā uz kandidātu un pretendentu izslēgšanas iemesliem, lai nodrošinātu, ka publiskajos iepirkumos var piedalīties tikai godprātīgi kandidāti un pretendenti, un papildinātu likumu ar jaunu regulējumu attiecībā uz līgumu reģistru.

Uz trešo lasījumu tika saņemts 31 priekšlikums.

1. - deputāta Zakatistova priekšlikums... ticamāk gan, Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums, kas paredz papildināt izņēmumus, kuriem piemēro iepirkuma procedūru. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S. Riekstiņš. 2. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Paredz precizēt likuma 9. panta astoto un devīto daļu (par pretendenta izslēgšanu no dalības iepirkumā). Priekšlikums komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S. Riekstiņš. 3. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Paredz precizēt likuma piemērojamību izmeklēšanas un apsardzes pakalpojumu iepirkumiem. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S. Riekstiņš. 4. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Zakatistova priekšlikums. Paredz paplašināt kritērijus, kuri nosaka iepirkuma pasūtītāja saistību ar pretendentu vai kandidātu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S. Riekstiņš. 5. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Redakcionāls. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S. Riekstiņš. 6. - deputāta Nemiro priekšlikums. Paredz rediģēt kandidātu un pretendentu izslēgšanas noteikumus. Priekšlikums komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

S. Riekstiņš. 7. - deputāta Zariņa priekšlikums. Paredz rediģēt kandidātu un pretendentu izslēgšanas noteikumus. Komisijā nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsojam!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti vēlas balsot? (Starpsauciens: “Jā!”)

Lūdzu zvanu! Balsosim par 7. - deputāta Zariņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Lūdzu rezultātu! Par - 20, pret - 54, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

S. Riekstiņš. 8. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Paredz papildināt kandidātu un pretendentu izslēgšanas noteikumus. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S. Riekstiņš. 9. - deputāta Zamura priekšlikums. Paredz noteikt iepirkuma summu, no kuras piemērojami kandidātu un pretendentu izslēgšanas noteikumi. Priekšlikums komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

S. Riekstiņš 10. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Paredz noteikt pretendenta norādīto apakšuzņēmēju veicamo būvdarbu vai pakalpojumu iepirkuma summu, no kuras piemērojami 42. panta otrās daļas kandidātu un pretendentu izslēgšanas noteikumi. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S. Riekstiņš. 11. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Paredz precizēt kandidātu un pretendentu izslēgšanas noteikumus. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S. Riekstiņš. 12. - atbildīgās komisijas priekšlikums, kas paredz precizēt kandidāta vai pretendenta izslēgšanas noteikumu termiņus. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S. Riekstiņš. 13. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Redakcionāls. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S. Riekstiņš. 14. - deputāta Nemiro priekšlikums. Tas paredz izslēgt no likumprojekta 5. pantā paredzēto likuma 42. panta septīto daļu. Priekšlikums komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Ralfam Nemiro.

R. Nemiro (Neatkarīgie).

Labdien, cienījamie kolēģi, vēlreiz! Šis priekšlikums paredz faktiski kopsakaru ar 6. priekšlikumu, kas nav atbalstīts komisijā, taču es uzskatu par svarīgu tomēr izteikties par šā priekšlikuma būtību.

Lietas būtība ir šāda - pretendents, kas šobrīd tiek izslēgts no dalības konkursos, faktiski tiek izslēgts uz diviem pamatiem.

Pirmām kārtām - pretendents ir pārkāpis konkurences noteikumus. Un šajā gadījumā piedāvātie grozījumi šo jautājumu risina kontekstā ar Konkurences padomes atzinumu, vai konkrētais pretendents ir bijis iesaistīts kādā no konkurenci kropļojošiem gadījumiem.

Tas ir ļoti prātīgs un ļoti labs priekšlikums, taču tas neapšaubāmi prasīs ļoti lielu Konkurences padomes kapacitāti. Iedomāsimies šos iepirkumus, kas faktiski ir dalāmi trijos līmeņos. Ir lielie iepirkumi, kurus varbūt veic ministrijas centralizēti, ir pašvaldību iepirkumi, kas jau ir mazāki, bet kas arī var būt ar pietiekoši lielu apmēru, un ir atsevišķu iestāžu iepirkumi, kas savukārt var būt pavisam mazi.

Ja katrs no iepirkuma komisijas dalībniekiem vērsīsies pie Konkurences padomes ar lūgumu sniegt atzinumu, ņemot vērā to, ka šie gadījumi būs saistāmi arī ar pašu iepirkuma komisijas dalībnieku atbildību, tad, protams, viņi to darīs gandrīz katrā gadījumā. Konkurences padomei šādā gadījumā būs nepieciešama ārkārtīgi liela kapacitāte, lai izvērtētu katra, iespējams, konkurenci kropļojoša dalībnieka dalību; tas nozīmē, ka faktiski šo atzinumu sniegšana būs Konkurences padomes ikdiena un attiecīgi prasīs ļoti, ļoti lielu kapacitāti.

Vai šī norma ir sasaistīta arī ar papildu finansējuma piešķiršanu, lai izveidotu Konkurences padomē atsevišķu nodaļu, kura tikai ar to vien nodarbosies, - tas jautājums šajā likumprojektā absolūti netiek risināts.

Otra daļa ir tā, kas ir saistīta ar reputācijas riskiem.

Cienījamie kolēģi! Ja mēs dzīvojam tiesiskā valstī, tad ļoti prātīgi ir domāt par šādiem apstākļiem - kontekstā ar attiecīgo atbildīgo institūciju atzinumiem, lēmumiem un tiesas spriedumiem -, jo pretējā gadījumā tas nedaudz atgādinās raganu medības. Tas būs gadījums, kad dažādi tiks interpretētas normas.

Vai šajā gadījumā mēs neatveram nedaudz vaļā arī korupcijas risku, jo iepirkuma komisijā vairākus pretendentus varēs izvērtēt, vadoties tikai no subjektīvu apstākļu kopuma?

Es domāju, ka tas ir diezgan augsts risks. Manuprāt, ir svarīgi par to runāt. Un šis priekšlikums ir tas, kas nosaka, ka, izslēdzot kādu no pretendentiem, ir jābalstās uz kompetentas institūcijas lēmumu vai tiesas spriedumu, kā arī... nosakot, ka Ministru kabinets ir tas, kas nosaka profesionālās darbības pārkāpumu sarakstu.

Komisijā šis priekšlikums sākotnēji tika atbalstīts, taču notika pārbalsošana un ar balsu vairākumu tas... tika mainīts.

Tāpēc es aicināšu to šoreiz atbalstīt un šo likumprojektu tomēr vēlreiz pārstrādāt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

S. Riekstiņš. Komisijas vārdā tikai atgādinu, ka priekšlikums komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti vēlas balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 14. - deputāta Nemiro iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Lūdzu rezultātu! Par - 20, pret - 54, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

S. Riekstiņš. 15. - deputāta Zariņa priekšlikums. Tas paredz izslēgt likumprojekta 5. pantā ietvertā 42. panta septītajā daļā skaitli un vārdu “7. un”. Priekšlikums komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti vēlas balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 15. - deputāta Zariņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 18, pret - 55, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

S. Riekstiņš. 16. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Paredz precizēt 5. pantā paredzētā 42. panta redakciju un numerāciju. Priekšlikums komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S. Riekstiņš. 17. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Redakcionāls. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S. Riekstiņš. 18. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Redakcionāls. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S. Riekstiņš. 19. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Paredz piegādātāju Eiropas vienotā iepirkuma procedūras dokumenta iesniegšanu par tiem apakšuzņēmējiem, kuru veicamo būvdarbu vai sniedzamo pakalpojumu vērtība ir vismaz 10 tūkstoši eiro. Priekšlikums komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S. Riekstiņš. 20. - deputāta Zamura priekšlikums. Paredz precizēt kritērijus, kas regulē apakšuzņēmēju nomaiņu. Priekšlikums komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

S. Riekstiņš. 21. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Paredz precizēt kritērijus, kas regulē apakšuzņēmēja nomaiņu. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S. Riekstiņš. 22. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Paredz izslēgt likumprojekta 11. panta pirmo daļu. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S. Riekstiņš. 23. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Paredz izslēgt likumprojekta 11. panta otro daļu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S. Riekstiņš. 24. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Redakcionāls. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S. Riekstiņš. 25. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Zakatistova priekšlikums. Ja personai, kurai piemērots tiesību izmantošanas aizliegums, nav personas koda, tad jānorāda dzimšanas datums un valsts. Priekšlikums komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S. Riekstiņš. 26. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Paredz pagarināt termiņu pārejas noteikumos par noteikumu piemērojamību. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S. Riekstiņš. 27. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Paredz pagarināt termiņu pārejas noteikumos par līgumu reģistra veidošanu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S. Riekstiņš. 28. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Paredz izslēgt likumprojekta 15. pantā paredzēto pārejas noteikumu 22. punktu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S. Riekstiņš. 29. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Zakatistova priekšlikums. Paredz izslēgt likumprojekta 15. pantā paredzēto pārejas noteikumu 23. punktu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S. Riekstiņš. 30. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Paredz izslēgt likumprojekta 15. pantā paredzēto pārejas noteikumu 24. punktu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S. Riekstiņš. 31. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Paredz, ka likums stājas spēkā ar 2023. gada 1. janvāri. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S. Riekstiņš. Aicinu atbalstīt likumprojektu “Grozījumi Publisko iepirkumu likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Publisko iepirkumu likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret - 1, atturas - nav. Likums pieņemts.

Godātie kolēģi, ir iesniegtas izmaiņas Saeimas Prezidija apstiprinātajā sēdes darba kārtībā.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut likumprojektu “Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likums” izskatīšanai pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Likumprojekts “Grozījumi Imigrācijas likumā”, pirmais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Mārtiņš Šteins.

M. Šteins (AP!).

Labdien, cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Labdien, kolēģi! Sēdes skatītāji un klausītāji! Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija savā šā gada 15. februāra sēdē ir apspriedusi likumprojektu “Grozījumi Imigrācijas likumā”, ko šodien skatām pirmajā lasījumā.

Šī iniciatīva ir tapusi Iekšlietu ministrijā, atsaucoties Diasporas konsultatīvās padomes, Ārlietu ministrijas un Rīgas domes ierosinājumiem, iesaistoties arī citām ministrijām un ekspertiem. Paldies arī kolēģiem Saeimā, kuri pielikuši roku šī likumprojekta tapšanā.

Šobrīd trešo valstu pilsoņiem, kuru darba specifika ļauj veikt darba pienākumus attālināti, ir ierobežotas iespējas saņemt uzturēšanās tiesības Latvijas Republikā. Šis likumprojekts paredz sniegt šīs tiesības.

Likumprojekta mērķis ir veicināt augstas kvalifikācijas personu ieceļošanu Latvijas Republikā. Projekts paredz tiesības ārzemniekam pieprasīt ilgtermiņa vīzu uz vienu gadu, ja viņš vēlas uzturēties Latvijas Republikā, esot darba attiecībās ar ārpus Latvijas Republikas reģistrētu darba devēju vai esot ārvalstīs reģistrēta pašnodarbināta persona (persona nav darba attiecībās ar darba devēju, bet sniedz individuālus pakalpojumus, piemēram, juridiskās konsultācijas, tulkošanas pakalpojumus, pakalpojumus IT jomā un tamlīdzīgi), un darba pienākumus ir iespējams veikt attālināti. Attālinātā darba vīza paredzēs iespēju trešo valstu pilsoņiem veikt darbu pie darba devēja, kas nav reģistrēts valstī, kurā darba devējs uzturas.

Lai mazinātu imigrācijas nosacījumu iespējamo ļaunprātīgas izmantošanas risku, Imigrācijas likumam pakārtotajos Ministru kabineta noteikumos būs jāparedz, ka personai jāpierāda nodarbinātība pie ārvalstī reģistrēta darba devēja, kas ilgusi vismaz sešus mēnešus (algai jābūt vismaz 2,5 vidējo algu apmērā), un vīzas saņēmējiem nebūs tiesību strādāt, un viņi Latvijā nebūs sociāli apdrošināti.

Paredzams, ka attālinātā darba vīza veicinās ne vien Latvijas pilsoņu, attālinātā darba veicēju, remigrāciju no trešajām valstīm, bet vienlaikus radīs labvēlīgus apstākļus, lai šo personu dzīvesbiedri varētu likumīgi veikt attālinātā darba pienākumus, strādājot no Latvijas.

Plānots, ka pēc vīzas termiņa beigām varēs pieprasīt atkārtotu vīzu saistībā ar attālinātā darba veikšanu vēl uz vienu gadu.

Komisijā likumprojekts ir atbalstīts.

Aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Uzsākam debates.

Vārds deputātam Jānim Dombravam.

J. Dombrava (NA).

Kolēģi, viss ļoti ātri un strauji mainās. Pirms nedēļām divām nebija iespējams nekādi pārliecināt Iekšlietu ministriju, ka tā ir stratēģiska kļūda - veidot šo regulējumu, kas attieksies uz pilnīgi visiem pasaules pilsoņiem, lai saņemtu šīs ilgtermiņa vīzas, taču, es esmu pārliecināts, otrajā lasījumā mums būs konsenss, ka, ja ne šajā likumā mēs atstāsim tikai OECD valstu pilsoņus, tad... vismaz sašaurināsim attiecībā uz divu valstu pilsoņiem, kuri nevarēs saņemt ilgtermiņa vīzas.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Reinim Znotiņam.

R. Znotiņš (JK).

Labdien, cienījamie kolēģi! Es gribētu aicināt visus atbalstīt šo likumprojektu.

Šis likumprojekts ir kārtīgi pārdomāts, ir pārspriests ar Iekšlietu ministriju, ir izvērtēti riski. Iekšlietu ministrija Ilgtspējīgas attīstības komisijas Informācijas tehnoloģiju un inovatīvas uzņēmējdarbības apakškomisijas sēdē ir apliecinājusi, ka riski šeit ir izsvērti.

Izstrādājot šo regulējumu, mēs varam skatīties uz jau reāli strādājošu šādu likumu Igaunijā un citās valstīs, kur tas ne vien ir palīdzējis piesaistīt, teiksim, labi atalgotus cilvēkus, kuri vēlāk brauc un tērē šajā valstī savu naudu un tādējādi ceļ valsts ekonomiku, bet arī palīdzējis attīstīt valsts atpazīstamību un ienest būtiski vairāk nodokļos valstij.

Mēs runājam par Igaunijas piemēru. Arī starptautiskajā presē var lasīt, ka Igaunijas valsts premjere savulaik ir norādījusi, ka šāds līdzīgs regulējums ir ienesis Igaunijas valsts kasē, piemēram, ap 50 miljoniem eiro.

Līdz ar to es domāju, ka arī Latvijas valstij tas būs tikai pozitīvs un ekonomiski lietderīgs.

Protams, situācija Ukrainā ir nedaudz, teiksim, saasinājusi mūsu uztveri par šīm lietām, bet tam nevajadzētu būt šobrīd atturošam iemeslam, lai mēs bloķētu šo likumprojektu un nelaistu to tālāk. Šis ir arī Eiropas līmenī, teiksim, izspriests un virzīts, tātad ne tikai Latvija, bet arī citas Eiropas valstis to tuvākajā laikā ieviesīs.

Tāpat gribu atgādināt, ka šis tika skatīts un daudziem no jums bija iespēja piedalīties gan nevalstiskajās organizācijās dažādās formās (un paldies šīm nevalstiskajām organizācijām), gan, kā jau es minēju, apakškomisijas sēdēs. Bija iespēja to apspriest ar Iekšlietu ministriju, kas norādīja, ka riski ir izsvērti un nekādi papildu riski, teiksim, no trešās valsts pilsoņiem, potenciāli nevarētu šeit draudēt.

Tā ka kopumā, kolēģi, aicinu atbalstīt, un iespējams, ka būs arī kādi priekšlikumi uz otro lasījumu.

Piemēram, citas valstis šajā likumprojektā iekļauj arī tādas lietas kā iespēja pārnest savu nodokļu rezidenci uz Latviju, nestrādājot šajā valstī pašiem, bet strādājot citur. Tātad nodokļi tiktu maksāti tieši Latvijā, bet pretī šis cilvēks no trešās pasaules valsts nesaņem ne pensiju, ne citas sociālās garantijas. Tā ka Latvijas valsts tiešā ziņā ļoti no tā iegūtu.

Aicinu atbalstīt.

Paldies, kolēģi.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Mārtiņam Šteinam.

M. Šteins (AP!).

Es arī vēlējos lūgt atbalstīt šo likumprojektu. Mēs, Iekšlietu ministrija, esam izvērtējuši un vērtējuši aktuālos notikumus. Gribēju nodot ziņu, ka mēs plānojam sniegt priekšlikumu, kas nomadu vīzas neļauj izsniegt Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem. Tas - uz otro lasījumu.

Tagad aicinām atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā un tad komisijā skatīt otrajā lasījumā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ralfam Nemiro.

R. Nemiro (Neatkarīgie).

Kolēģi! Es arī aicināšu atbalstīt šo likumprojektu. Tomēr, lasot šī likumprojekta anotāciju un arī ieklausoties, ko teica ziņotājs, protams, ļoti jocīgi liekas, ka attālināti ārvalstu pilsonis spēj veikt juridiskos pakalpojumus. Nu kā tad viņš juridiskos pakalpojumus varēs veikt, nesaprotot, piemēram, latviešu valodu vai arī šo tiesību sistēmu, kas mums šeit, Latvijā, pastāv?

Es saprotu par IT risinājumiem, tas ir saprotams. Tulkojums... arī nedaudz liekas apšaubāms. Tad no kādas valodas uz kādu šis tulkojums tiek piedāvāts, ja, piemēram, ārzemnieks valodu īsti nesaprot?

Bet jebkurā gadījumā, iespējams, būs priekšlikumi šajā likumprojektā. Es ceru, ka nebūs tādi priekšlikumi kā, teiksim, nedot atkārtoti vīzas vienas vai otras valsts tiem pilsoņiem, kas, piemēram, jau šeit ir darbu sākuši, ir pierādījuši sevi, drošības dienestiem ir bijusi pozitīva informācija par viņiem.

Tā ka priekšā vēl ir debates un priekšlikumu iesniegšanas laiks, bet šobrīd tiešām aicinu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Es, kolēģi, aicinātu pie šī jautājuma... Protams, svarīgs jautājums. Es aicinātu tiešām ātrāk pieņemt šo likumu, lai tas var sākt strādāt. Tā ir daudzās valstīs šobrīd esoša, strādājoša sistēma. Ir virkne uzņēmēju, kas šobrīd prasa mums... un mēs zaudējam konkurētspējā attiecībā uz Igauniju, kur jau šis darbojas. Es aicinātu ātrāk arī mums pieņemt šādu regulējumu.

Tas ir specifisks regulējums. Tas ir ļoti ierobežots cilvēku loks, kas varēs pretendēt uz šīm vīzām, bet tas ir vajadzīgs regulējums, pēc tā ir pieprasījums, un tas tikai veicinās mūsu valsts ekonomisko konkurētspēju.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā, lūdzu...?

M. Šteins. Paldies par debatēm.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš būs divas nedēļas, visi varēs iesniegt... un debatēt.

Bet tagad komisijas vārdā aicinu pieņemt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Imigrācijas likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 67, pret - 5, atturas - 3. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

M. Šteins. Termiņš priekšlikumiem - divas nedēļas - līdz šī gada 17. martam.

Sēdes vadītāja. Paldies. Termiņš priekšlikumiem - šā gada 17. marts.

Godātie kolēģi! Deputāti Latkovskis, Daudze, Adamovičs, Pūce, Dzintars un Jurašs lūdz izdarīt izmaiņas sēdes darba kārtībā un pārcelt 38. darba kārtības punktu - likumprojekts “Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likums” - pirms darba kārtības 21. punkta, proti, izskatīt tagad. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Darba kārtībā - likumprojekts “Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likums”, pirmais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Mārtiņš Šteins.

M. Šteins (AP!).

Sveicināti vēlreiz! Tātad Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija šorīt jau ir izskatījusi likumprojektu “Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likums”. Komisija izskatīja un vienbalsīgi to apstiprināja.

Īsi izstāstīšu galveno. Likumprojekts izstrādāts, lai pēc iespējas ātrāk un efektīvāk nodrošinātu atbalsta sniegšanu Ukrainas pilsoņiem un viņu ģimenes locekļiem, kuri izceļo no Ukrainas vai kuri nevar atgriezties Ukrainā Krievijas Federācijas izraisītā bruņotā konflikta dēļ, kā arī paredz vispārēja atbalsta sniegšanu Ukrainas sabiedrībai.

Likumprojekts paredz iespēju piešķirt tiesības uz nodarbinātību, tādējādi nodrošinot minētajām personām ekonomiskās vajadzības. Likumprojekts paredz - ja Ukrainas civiliedzīvotājiem nav tiesību uzturēties Latvijas Republikā vai ir tiesības uzturēties, bet nav tiesību uz nodarbinātību un ja viņiem nav derīga ceļošanas dokumenta, tad Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde, Valsts robežsardze vai Latvijas Republikas diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecības ārvalstīs var izsniegt ilgtermiņa vīzu ar tiesībām uz nodarbinātību bez ierobežojumiem uz laiku līdz vienam gadam, nepiemērojot Imigrācijas likuma prasības un neiekasējot arī valsts nodevu.

Likumprojekts paredz arī atsevišķus nosacījumus, kas attiecināmi uz Ukrainas civiliedzīvotāju nodarbinātību izglītības sistēmā un ārstniecībā. Tādējādi ar minēto tiek nodrošinātas gan Ukrainas civiliedzīvotāju ekonomiskās intereses, gan mazināts nodarbināto trūkums šajās nozarēs.

Vienlaikus likumprojektā ir ietverta horizontālo tiesību norma, kas nosaka izņēmumu attiecībā uz valsts valodas lietošanu nodarbinātības jomā, proti, darba devējam ir tiesības nodarbināt Ukrainas civiliedzīvotājus arī bez valsts valodas zināšanām, ciktāl tas netraucē darba pienākumu pildīšanai.

Likumprojekts paredz arī Ukrainas civiliedzīvotājiem, ka valsts nodrošina pamatkontu Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma izpratnē.

Ukrainas civiliedzīvotājiem tiek paredzētas tiesības saņemt valsts apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus tādā pašā apjomā kā Latvijas obligātās veselības apdrošināšanas ietvaros apdrošinātajām personām. Tāpat personas papildus Veselības aprūpes finansēšanas likuma 6. panta otrajā daļā minētajām personu grupām būs atbrīvotas no pacientu līdzmaksājuma.

Atbalsts konkrētās sociālās problēmās, grūtību mazināšanā, sociālās adaptēšanās spēju paaugstināšanā... kā arī tiks nodrošināts sociālā mentora, sociālā darbinieka pakalpojums, ko šiem cilvēkiem nodrošinās Sabiedrības integrācijas fonds sadarbībā ar citām institūcijām.

Lai sniegtu atbalstu Ukrainas civiliedzīvotāju nodarbinātībā... plašu atbalstu sniegs arī Nodarbinātības valsts aģentūra, sniedzot gan konsultācijas, gan piedāvājot iespēju nodarbinātajiem piedalīties pasākumos, ko sedz no Eiropas Savienības līdzekļiem.

Operatīvāka atbalsta nodrošināšanai paredzēts izņēmums no nosacījumiem attiecībā uz trešo valstu pilsoņu nodarbināšanas prasībām, nepiemērojot prasību darba devēja vakanci reģistrēt Nodarbinātības valsts aģentūrā.

Tāpat netiks attiecināta normatīvajos aktos par ārzemnieku nodarbināšanu un nepieciešamo finanšu līdzekļu apjomu noteiktā prasība darba devējam nodrošināt darba samaksu ne mazāk kā vidējo bruto darba samaksu mūsu valstī. Būs iespēja saņemt dotāciju vienas minimālās mēneša darba algas apmērā vienam darbiniekam.

Komisijā bija vienprātīgs atbalsts gan steidzamībai, gan atbalstam un bija arī debates, kurās Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāre minēja, ka tiks ieviests regulējums ārkārtas aizbildņa iecelšanai, tāpat būs papildinājumi no Izglītības un zinātnes ministrijas un Finanšu ministrijas gan ziedojumu regulējumā, gan komercdarbības atbalsta regulējumā. Arī Juridiskais birojs atbalstīja, un tā priekšlikumi būs nākamnedēļ.

Tātad šodien mēs no komisijas puses aicinām priekšlikumus neiesniegt, ja tas iespējams, jo jaunnedēļ... Informējam, ka šis likumprojekts, visticamāk, būs atvērts un turpināsim debates un ieviesīsim turpmākos priekšlikumus.

Šobrīd aicinu Saeimu atbalstīt šī likumprojekta steidzamību.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likums” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

M. Šteins. Lūdzu Saeimu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā. Komisija atbalstīja vienprātīgi.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likums” pirmajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.

M. Šteins. Ņemot vērā manis jau iepriekš minēto komisijas rosinājumu par to, ka likumprojekts būs vaļā arī nākamnedēļ... Komisija lēma lūgt Saeimu izskatīt šo likumprojektu arī otrajā, galīgajā, lasījumā bez izskatīšanas komisijā, ja Saeimai nav iebildumu.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta izskatīšanu galīgajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā? Iebildumu nav.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likums” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Paldies, kolēģi, par vienprātīgu un raitu darbu.

Tuvojas pārtraukums. Pirms pārtraukuma ir daži paziņojumi.

Godātie kolēģi, šodien ir 150. dzimšanas diena ilggadējam Saeimas priekšsēdētājam Paulam Kalniņam, arī Valsts prezidenta vietas izpildītājam trimdā. Aicinu uz izstādes atklāšanu pulksten 12.35 Lielajā vestibilā.

Tātad vēl vārds paziņojumam deputātam Ivanam Ribakovam.

I. Ribakovs (SASKAŅA).

Godātā Saeima! Deputātus, kuri strādā grupā sadarbības veicināšanai ar Krievijas parlamentu, lūgšu uz sanāksmi pulksten 12.45 šeit blakus, Dzeltenajā zālē.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Kolēģi, uzmanību deputātu reģistrācijai.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu reģistrācijas režīmu!

Vārds Inesei Voikai reģistrācijas rezultātu nolasīšanai, kolīdz tie ir sagatavoti.

I. Voika (13. Saeimas sekretāra biedre).

Kolēģi! Nav reģistrējušies: Aigars Bikše, Aldis Blumbergs, Sergejs Dolgopolovs, Ilze Indriksone, Janīna Jalinska, Armands Krauze, Inese Lībiņa‑Egnere, Māris Mičerevskis, Romāns Naudiņš, Igors Pimenovs, Karina Sprūde, Vita Anda Tērauda un Jānis Tutins... kurš ir šeit.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Pārtraukums līdz pulksten 13.30.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Aicinu ieņemt vietas Sēžu zālē. Turpināsim Saeimas darbu pēc pārtraukuma.

Godātie kolēģi! Ir iesniegtas izmaiņas Saeimas sēdes darba kārtībā. Lūdzam ar tām iepazīties un drīz lemsim par izmaiņām.

Šobrīd turpinām ar likumprojektu izskatīšanu.

Likumprojekts “Grozījumi Valsts civildienesta likumā”, pirmais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Uldis Budriķis.

U. Budriķis (JK).

Sveicināti vēlreiz, godātie kolēģi! Ļoti cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija izskatīja likumprojektu Nr. 1320/Lp13 un virza Saeimai skatīšanai pirmajā lasījumā.

Likumprojekts paredz noteikt, ka iestādes vadītājs, Valsts kancelejas direktors un Pārresoru koordinācijas centra vadītājs varēs ieņemt amatu ne vairāk kā divus termiņus pēc kārtas. Likumprojekts paredz, ka gadījumos, ja rodas šaubas par uzdevuma tiesiskumu, iestādes vadītājam, Valsts kancelejas direktoram, Pārresoru koordinācijas centra vadītājam ir tiesības vērsties pie tiesībsarga ar lūgumu vērtēt rīkojuma vai uzdevuma atbilstību labas pārvaldības principam.

Likumprojektā noteikti termiņi valsts civildienesta attiecību izbeigšanai.

Likumprojektā arī noteikts, ka, pārceļot ierēdni citā amatā, kam noteikta zemāka mēnešalga par iepriekšējo mēnešalgu, iepriekšējo mēnešalgu saglabā gan... Tas ir par likumprojektu.

Komisijā notika ļoti plašas debates gan par likumprojektā ietvertajām normām, gan par civildienesta institūtu kā tādu. Komisija vienojās turpināt debates un kopumā atbalstīja likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātei Ļubovai Švecovai.

Ļ. Švecova (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Februāra beigās Valsts kontrole nāca ar atzinumu par valsts pārvaldes reformu, tās efektivitāti un sasniegtajiem rezultātiem.

Šis likumprojekts... Pēc būtības tam vajadzētu būt piedāvājumam, kā risināt neefektīvu, stagnējošu un laikam neatbilstošu valsts pārvaldi. Diemžēl šis likumprojekts paredz tikai papildu sociālās garantijas un drošības instrumentus ierēdņiem, kuri, iespējams, kaut kādā veidā neapmierinās nākamo politisko vadību.

Es uzskatu, ka šis likumprojekts patiesībā nerisina būtiskas problēmas, kuras skar valsts pārvaldes efektivitāti. Tas nepalielinās efektivitāti, tas nenodrošinās iestādes un civildienesta mūsdienīgumu, un tas arī absolūti neatbilst tam, lai iedzīvotāji saņemtu kvalitatīvus, savlaicīgus un mūsdienīgus risinājumus no valsts pārvaldes.

Reforma valsts pārvaldē ir izgāzusies, un to apstiprināja Valsts kontrole.

Līdz ar to es neatbalstīšu šo likumprojektu. Un attiecībā uz turpmāko rīcību uzskatu, ka tā ir fiktīva... valsts pārvaldes reformas piedāvājums, kas patiesībā nevis risina problēmas, bet tās paildzina.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā, lūdzu...?

U. Budriķis. Komisijas vārdā... Jā, šī bija viena no visvairāk apspriestajām tēmām, un komisija izvēlējās turpināt par šīm lietām debatēt likumprojekta otrajā lasījumā.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Valsts civildienesta likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - 14, atturas - 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

U. Budriķis. Šī gada 3. aprīlis.

Sēdes vadītāja. Paldies. Termiņš priekšlikumiem - šā gada 3. aprīlis.

Likumprojekts “Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā”, pirmais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Aldis Adamovičs.

A. Adamovičs (JV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir izskatījusi likumprojektu “Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā”, ko šobrīd skatām pirmajā lasījumā.

Šis likumprojekts tiek virzīts paralēli jeb vienlaikus ar likumprojektu “Grozījumi Valsts civildienesta likumā”. Šis likumprojekts paredz noteikt atlaišanas pabalstu Ministru kabineta ieceltai vai apstiprinātai vai ministra ieceltai amatpersonai, tai atstājot amatu sakarā ar sadarbības neveidošanos ar Ministru kabineta locekli, ar nosacījumu, ka tā nav pārcelta citā amatā.

Komisija likumprojektu ir atbalstījusi pirmajam lasījumam.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātei Ļubovai Švecovai.

Ļ. Švecova (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Visi deputāti ir saņēmuši no Fiskālās disciplīnas padomes vēstuli ar informāciju par riskiem... un par iespēju aizdomāties, kādas ir iespējamās prioritātes.

Šis likumprojekts paredz “zelta parašutus” triju mēnešalgu apmērā tiem ierēdņiem, kuri, iespējams, nespēj sadarboties un sastrādāties ar jauno politisko vadību.

Es atgādināšu Fiskālas disciplīnas padomes vēstulē minēto piedāvājumu. Proti, viena no atbalstāmām iniciatīvām varētu būt valsts iestāžu prioritāšu kritiska izvērtēšana, lai ieekonomētos līdzekļus varētu novirzīt aizsardzības, energoneatkarības un sociālajām programmām. Fiskālas disciplīnas padome ir gatava sava piešķirtā budžeta samazināšanai, saglabājot visas tai uzliktās funkcijas un uzdevumus.

Nu, kolēģi, atbalstiet tagad, lūdzu, ierēdņu... piešķīrumu - papildu finansējumu... pie nosacījuma, ja viņi nesastrādāsies ar jaunu politisko vadību.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

A. Adamovičs. Kolēģi, arī šim likumprojektam debates paredzētas otrajā lasījumā.

Šobrīd komisijas vārdā aicinu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - 15, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

A. Adamovičs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - šā gada 3. aprīlis.

Sēdes vadītāja. Paldies. Termiņš priekšlikumiem - šā gada 3. aprīlis.

Likumprojekts “Grozījumi Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā”, otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāte Janīna Kursīte.

J. Kursīte (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Labdien, cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Labdien, kolēģi! Skatām likumprojektu “Grozījumi Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā” otrajā lasījumā.

Uz otro lasījumu tika saņemti astoņi priekšlikumi.

1. - Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāra Kronberga priekšlikums. Pantu papildina ar piecpadsmito un sešpadsmito daļu. Piecpadsmitajā daļā tiek regulēts, ka Eiropas Savienības atbalstu lauksaimniecībā un lauku attīstībā nosaka Ministru kabinets, un sešpadsmitā daļa paredz, ka arī kārtību, kādā samazina šo atbalstu, nosaka Ministru kabinets. Komisijā priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Kursīte. 2. - Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāra Kronberga priekšlikums. Tas ir par likumprojekta 6. pantu. Proti, tas paredz 10. panta 1.² un otro daļu izteikt citā redakcijā... ar dažādiem papildinājumiem attiecībā uz to, ko veic Valsts augu aizsardzības dienests. Priekšlikums ir daļēji atbalstīts un iekļauts 5. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Kursīte. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Arī tas regulē dažādas punktu un pantu daļas. Arī daļēji atbalstīts un iekļauts 5. priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Kursīte. 4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Arī tas izsaka 10. panta otrās daļas 4. punktu... Arī daļēji iekļauts 5. priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Kursīte. 5. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Sastāv no visiem šiem Juridiskā biroja priekšlikumiem. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Kursīte. 6. - Juridiskā biroja priekšlikums. Papildina pārejas noteikumus. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Kursīte. 7. - Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāra Kronberga priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 6. priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Kursīte. Un 8. - Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāra Kronberga priekšlikums. Vērš uzmanību uz pārejas noteikumu 34. punktu. Priekšlikums daļēji atbalstīts un iekļauts 6. - Juridiskā biroja priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Kursīte. Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

J. Kursīte. Šā gada 10. marts.

Sēdes vadītāja. Paldies. Termiņš priekšlikumiem - šā gada 10. marts.

Godātie kolēģi! Kā jau teicu, ir iesniegtas izmaiņas Saeimas Prezidija apstiprinātajā sēdes darba kārtībā.

Deputāti Viktors Valainis, Edgars Tavars, Uldis Augulis, Jānis Vucāns, Jānis Dūklavs, Māris Kučinskis un citi lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut likumprojekta “Grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā” nodošanu komisijām. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Deputāti Andrejs Judins, Juris Rancāns, Juris Pūce, Raimonds Bergmanis, Mārtiņš Šteins, Ainars Latkovskis un Raivis Dzintars lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut likumprojektu “Grozījums Latvijas Republikas Zemessardzes likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Un Sociālo un darba lietu komisija lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut likumprojekta “Grozījums Ārstniecības likumā” nodošanu komisijām. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Un, godātie kolēģi, Sociālo un darba lietu komisija ir lūgusi likumprojektu “Grozījums Ārstniecības likumā” iekļaut darba kārtībā pēc darba kārtības 23. jautājuma.

Līdz ar to - Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Viktora Valaiņa, Edgara Tavara, Ulda Auguļa, Jāņa Vucāna, Jāņa Dūklava, Māra Kučinska un citu deputātu iesniegto likumprojektu “Grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā” (Nr. 1371/Lp13) nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Andreja Judina, Jura Rancāna, Jura Pūces, Raimonda Bergmaņa, Mārtiņa Šteina, Ainara Latkovska un Raivja Dzintara iesniegto likumprojektu “Grozījums Latvijas Republikas Zemessardzes likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

“Par” pieteicies runāt deputāts Andrejs Judins.

A. Judins (JV).

Cienījamie kolēģi! Saskaņā ar Latvijas Republikas Zemessardzes likumu par zemessargu nevar kļūt cilvēks, kurš ir ticis sodīts, kuram ir sodāmība... tai skaitā - ja tā ir noņemta vai dzēsta. Bet gadījumā, ja cilvēks izdarījis kriminālpārkāpumu vai mazāk smagu noziegumu, ir speciāla komisija, kura var izvērtēt konkrētās lietas apstākļus un pieņemt lēmumu, un atļaut cilvēkam dienēt Zemessardzē.

Gadījumā, ja ir izdarīts smags vai sevišķi smags noziegums, tādas iespējas nav; neviena komisija nevērtē, un nav svarīgi, kad bija izdarīts noziedzīgais nodarījums un kas tas par noziedzīgu nodarījumu, un kādu dzīvi dzīvo cilvēks. Tas nav pareizi.

Pagājušajā gadā Satversmes tiesa norādīja, ka attiecībā uz izglītības jomu tas nav pareizi - kategoriski, automātiski ierobežot cilvēka tiesības strādāt par pedagogu. Mēs runājam arī par citiem jautājumiem, par citām sfērām. Ir svarīgi, lai katrs gadījums būtu individuāli izvērtēts.

Ņemot vērā situāciju, to, kas notiek, tieši faktus un apstākļus... ņemot vērā to, kas notiek Ukrainā, un ņemot vērā cilvēku vēlmi dienēt Zemessardzē, un ņemot vērā konkrētās vēstules, kuras mēs saņēmām un kurās cilvēki stāsta par saviem apstākļiem un savām situācijām, tas būtu pareizi - noteikt, ka ir vienota kārtība; ka visos gadījumos cilvēks var pieteikties un lūgt izvērtēt viņa situāciju. Tas nekādā gadījumā nenozīmēs zaļo gaismu - ka cilvēkam tiks garantēta iespēja kļūt par zemessargu -, bet tas nodrošinās iespēju izvērtēt un pieņemt individuālu lēmumu.

Lūdzu atbalstīt likumprojekta nodošanu komisijai.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Sociālo un darba lietu komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījums Ārstniecības likumā” nodot Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Un Sociālo un darba lietu komisija ir lūgusi izdarīt sēdes darba kārtībā grozījumu - iekļaut tajā likumprojektu “Grozījums Ārstniecības likumā” izskatīšanai pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Līdz ar to mēs varam izskatīt likumprojektu “Grozījums Ārstniecības likumā”.

Tātad darba kārtībā - likumprojekts “Grozījums Ārstniecības likumā”, pirmais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāts Andris Skride.

A. Skride (AP!).

Labdien, kolēģi! Mūrnieces kundze! Tātad - likumprojekts “Grozījums Ārstniecības likumā”.

Runa būs par 34. pantu. Šobrīd ir tā, ka Valsts asinsdonoru centram... Ministru kabineta deleģējums neparedz, ja ir nepieciešamība asinis vai asins komponentes sūtīt uz ārvalstīm vai arī nepieciešamības gadījumā no ārvalstīm ievest Latvijā...

Sakarā ar šo ārkārtējo situāciju mēs, Saeima, deleģējam Ministru kabinetu - atļaut, lai varētu asins komponentes no Latvijas un arī asinis izvest... kādai valstij, ja tas ir nepieciešams, ja to lūdz... Un šo tad arī koordinētu Valsts asinsdonoru centrs.

Komisija vienprātīgi lūdz šim likumprojektam steidzamību.

Sēdes vadītāja. Deputāti nav pieteikušies runāt par steidzamību.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Ārstniecības likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret un atturas - nav. Likumprojekts ir atzīts par steidzamu.

A. Skride. Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti nav pieteikušies debatēm.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījums Ārstniecības likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

A. Skride. Un, kolēģi, ja nevienam nav iebildumu (Saeimas Juridiskajam birojam nebija, un arī Finanšu ministrijai un Veselības ministrijai nebija!), tad komisijas vārdā lūdzu atbalstīt šo likumprojektu arī otrajā, galīgajā, lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas komisijā.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta izskatīšanu galīgajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā? Iebildumu nav.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījums Ārstniecības likumā” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījumi Noguldījumu garantiju likumā”, otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāte Iveta Benhena-Bēkena.

I. Benhena-Bēkena (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja un dārgie kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija izskatīja likumprojektu “Grozījumi Noguldījumu garantiju likumā” pirms otrā lasījuma.

Kopumā ir saņemti 24 priekšlikumi. Vairākumā gadījumu tie ir tehniska rakstura vai redakcionāli pilnveidojumi - labākai izpratnei, kā arī saskaņotībai ar jau starplaikā pieņemtajām normām. Vairākums iesniegto priekšlikumu komisijā ir atbalstīti vai daļēji atbalstīti.

Sāksim izskatīt.

1. - finanšu ministra Reira priekšlikums. Paredz izslēgt likumprojekta 1. pantu, jo starplaikā... 2021. gada 23. septembrī tika veikti grozījumi šajā pašā likumā. Komisijā tika atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Benhena-Bēkena. 2. - finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Paredz papildināt likumprojektu ar jaunu pantu. Šis priekšlikums nodrošina kārtību, lai varētu attālinātā kārtībā pieteikt atlīdzību arī kredītiestāžu filiālēs. Komisijā tika atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Benhena-Bēkena. 3. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Papildina likumprojektu ar jaunu pantu, kura pamatā ir informācijas aprites kārtība starp Finanšu ministriju un Finanšu un kapitāla tirgus komisiju par finanšu nepieejamību noguldījumu gadījumā. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Benhena-Bēkena. 4. - finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Paredz izslēgt likumprojekta 2. pantā ietverto grozījumu attiecībā uz vārda “tās” izslēgšanu likuma 3. panta otrajā daļā. Principā tehnisks. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Benhena-Bēkena. 5. - Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir tehnisks precizējums... par stresa testiem. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Benhena-Bēkena. 6. - finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Paredz izslēgt likumprojekta 4. pantu. Komisijā tika atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Benhena-Bēkena. 7. - finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Paredz izslēgt likumprojekta 5. pantu par likuma 15. un 16. panta izteikšanu jaunā redakcijā. Starplaikā ir veikti grozījumi šajā likumā, līdz ar to tas vairs nav nepieciešams. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Benhena-Bēkena. 8. - finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Tiek papildināts ar... redakciju 15. pantam, kas saskaņots ar Administratīvās atbildības likumā noteikto kārtību. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Benhena-Bēkena. 9. - finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Papildina likumprojektu ar jaunu pantu, kas nosaka sankciju un administratīvo pasākumu publicēšanas kārtību. Komisijā tika atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Benhena-Bēkena. 10. - finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Benhena-Bēkena. 11. - Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir tehnisks, paredz aizstāt 17. pantā skaitli un vārdu “1.^1. daļu” ar vārdiem “trešo daļu” un skaitli (1¹) - ar skaitli (3). Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Benhena-Bēkena. 12. - finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 13. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Benhena-Bēkena. 13. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Nosaka detalizētu kārtību par aizdevumu noguldījumu garantiju fondam. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Benhena-Bēkena. 14. - finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 15. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Benhena-Bēkena. 15. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Tiek noteikti saīsināti termiņi par noguldījumu nepieejamību... ziņošanu Finanšu ministrijai. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Benhena-Bēkena. 16. - finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Papildina likumprojekta 13. pantā ietverto grozījumu... likuma 27. panta pirmās daļas 1. punktu ar vārdiem “kā arī par Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā [..]”... principā tiek papildināts. Līdz ar to tiek atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Benhena-Bēkena. 17. - finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 18. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Benhena-Bēkena. 18. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Precizēta likumprojekta 14. panta redakcija. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Benhena-Bēkena. 19. - finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Tehniski precizēts par sadarbības līgumu slēgšanu ar citām iestādēm. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Benhena-Bēkena. 20. - finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Tas ir redakcionāls un aizstāj 2. punktā vārdus “Komisijas vārdā” ar vārdiem “pārstāv Komisiju un”. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Benhena-Bēkena. 21. - finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Nosaka kārtību ārvalstu noguldījumu piesaistītājiem noguldījumu aizsardzībai. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Benhena-Bēkena. 22. - finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Par pārejas noteikumiem, kas paredz izslēgt likumprojekta 19. pantu. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Benhena-Bēkena. 23. - finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Ņemot vērā, ka tika izslēgts pārejas noteikumu 19. pants, saistās ar precizējumu par normu spēkā stāšanos. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Benhena-Bēkena. 24. - Juridiskā biroja priekšlikums. Paredz izslēgt informatīvās atsauces uz Eiropas Savienības direktīvām. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Benhena-Bēkena. Komisijas vārdā aicinu arī jūs atbalstīt šo likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Noguldījumu garantiju likumā” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

I. Benhena‑Bēkena. Šā gada 8. marts.

Sēdes vadītāja. Paldies. Termiņš priekšlikumiem - šā gada 8. marts.

Likumprojekts “Grozījumi Reliģisko organizāciju likumā”, otrais lasījums.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā - deputāts Vladimirs Nikonovs.

V. Nikonovs (SASKAŅA).

Cienījamie kolēģi! Skatām likumprojektu “Grozījumi Reliģisko organizāciju likumā” otrajā lasījumā.

 Likumprojekta otrajam lasījumam kopumā iesniegti 26 priekšlikumi.

1. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Papildina likumu ar jaunu terminu “reliģisko organizāciju kalpojošais personāls”. Tās ir fiziskās personas, kas nav garīgais personāls vai reliģisko organizāciju darbinieki un kas uz labas gribas pamata un aicinājuma vadīti bez atlīdzības piedalās reliģisko organizāciju darbības mērķu īstenošanā.

Komisijā priekšlikums tika sagatavots pēc reliģisko organizāciju ierosinājuma, un šāda termina iekļaušana likumā ir nepieciešama, lai palīdzētu risināt reliģisko organizāciju problēmsituācijas nodokļu jomā. Papildus šim priekšlikumam varam informēt, ka Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija ir sagatavojusi un iesniegusi Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai priekšlikumu likumprojektam “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””, kas paredz papildināt likumu ar jaunu gadījumu, kad gada apliekamajā ienākumā netiek ietvertas un ar nodokļiem netiek apliktas ar kalpošanu reliģiskajai organizācijai saistīto personificēto izdevumu kompensācijas, kuras sedz reliģiskā organizācija tajā kalpojošām personām saskaņā ar rakstiski noslēgtu vienošanos. Komisijas priekšlikums, protams, ir atbalstīts.

Aicinu arī atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V. Nikonovs. 2. - tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V. Nikonovs. 3. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Papildina likumu ar jaunu reliģiskās organizācijas tiesisku formu “nodaļa” un 3. panta piektajā daļā skaidro, kas ir reliģiskās organizācijas nodaļa.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V. Nikonovs. 4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Lūdz izslēgt pirmajā lasījumā atbalstīto likumprojekta 1. pantu, kas paredz likumā iekļaut tradicionālo reliģisko savienību baznīcu uzskaitījumu. Priekšlikums komisijā atbalstīts.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam.

A. Kiršteins (NA).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Šis priekšlikums tika iesniegts tikai viena iemesla dēļ - lai netiktu izskatīts 5. priekšlikums, kuru es esmu iesniedzis.

Šo priekšlikumu iesniedza tieslietu ministrs Bordāns, bet nez kāpēc tas tiek pārformēts kā Juridiskās komisijas priekšlikums. Priekšlikuma būtība ir nepieļaut Latvijā reģistrēt jeb atjaunot Latvijas Pareizticīgās baznīcas Konstantinopoles patriarhijas darbību. Likums paredz - ja ir vairāk nekā 10 draudzes, tad var reģistrēt baznīcu. Diemžēl 30 gadus Latvijā tiek lobēta Maskavas patriarhijas pareizticīgā baznīca pretēji Igaunijai, kur ir divas baznīcas, pretēji Ukrainai, kur uzskatīja, ka viņiem ir jāatjauno Kijevas patriarhijas baznīca, kas pāriet Konstantinopoles patriarhijā.

Tātad Latvijā šis process tiek bremzēts mākslīgi, pateicoties bijušo Valsts drošības komitejas aģentu ietekmei dažādās jomās. Kas tad ir Latvijas Pareizticīgā baznīca kā tāda... īstā pareizticīgā, nevis tā, kas uzdodas?

1936. gada 11. februārī Latvijas Pareizticīgās baznīcas Sinode saņēma (pēc sava lūguma) atbildi, ka Konstantinopoles patriarhs Benjamins I ir parakstījis Tomosu un uz mūžīgiem laikiem piešķīris Latvijas Pareizticīgajai baznīcai autonomiju Vispasaules patriarhālā troņa kanoniskajā pakļautībā.

1936. gada 10. martā ar 188 balsīm no 330 Latvijas Pareizticīgās autonomās baznīcas delegātu balsīm par Rīgas un visas Latvijas metropolītu tika ievēlēts Augustīns Pētersons. Jaunā metropolīta galvenais uzdevums bija kalpošana Latvijas valstij, latviešu tautas garīgā attīstība, latviešu valodas ieviešana dievkalpojumos, prasot garīdzniekiem zināt latviešu valodu, organizēt mācību iestādes, izdot dievkalpojumu literatūru, pārvēršot no Krievijas impērijas atkarīgu baznīcu par vienu no Latvijas baznīcām, kuras mērķis bija Latvijas valsts un latviešu tautas garīgā attīstība.

Starptautiskā sadarbība ar Igaunijas un Somijas autonomajām pareizticīgajām baznīcām tika nostiprināta šo baznīcu koncilā Sortovalā, Somijā, 1937. gada 22. augustā.

Sākoties padomju okupācijai, PSRS valsts drošības tautas komisārs Merkulovs (NKVD vadītājs Merkulovs) uzrakstīja iesniegumu Vissavienības Komunistiskās partijas Centrālās komitejas ģenerālsekretāram Staļinam. Šo dokumentu ir dabūjis vēsturnieks Heinrihs Strods. Citēju: “Caur PSRS VDTK aģentūru pieņemt Maskavas patriarhijas lēmumu par Latvijas, Igaunijas un Lietuvas pareizticīgo baznīcu pakļaušanu Maskavas patriarhijai, šinī nolūkā izmantojot vietējo”... it kā... “parasto garīdznieku un ticīgo iesniegumu. Maskavas patriarhijas Baltijas eparhiju [..] pārvaldīšanai par eksarhu jeb pilnvaroto arhibīskapu nozīmēt Voskresenski Dmitriju Nikolajeviču (PSRS valsts drošības tautas komisāra aģentu), izmantojot Maskavas patriarhijas rīcībā esošos attiecīgos lūgumus no vietējās garīdzniecības puses.”

Tālāk, 1941. gada 27. februārī, Maskavas patriarhāts pieņēma lēmumu, ar kuru likvidēja Latvijas Autonomo pareizticīgo baznīcu, konfiscēja īpašumus, atlaida Latvijas Pareizticīgās autonomās baznīcas Sinodi un atņēma metropolītam Augustīnam metropolīta nosaukumu. Šādā veidā tiek nokārtots jautājums par Latvijas Pareizticīgās autonomās baznīcas likvidāciju.

Krievijā patriarhu vispār nebija. 1943. gadā Josifs Visarionovičs Staļins dibina Krievu (nevis Rossijskaja jeb Krievijas, bet Ruskaja) pareizticīgo baznīcu, kuras filiāle tagad faktiski ir arī Latvijas Pareizticīgā baznīca.

Es domāju, ka Latvijas Pareizticīgajai autonomajai baznīcai Konstantinopoles patriarhātā nav nekāda sakara ar Staļina dibināto 1943. gada baznīcu. Lai nebūtu jāreģistrē šī baznīca, tātad tiek izņemts ārā šis 1.¹ pants... pirmās daļas... kurā ir uzskaitītas...

Lūdzu, pagariniet vēl par divām minūtēm.

Sēdes vadītāja. Ir iespēja apvienot abus debašu laikus. Tātad debašu laiki ir apvienoti.

A. Kiršteins. ... it kā mēs izņemam uzskaitījumu, kur ir visas tradicionālās baznīcas, teiksim, katoļu baznīca, luterāņu baznīca, metodisti, visas likumīgi atļautās reģistrētās reliģiskās organizācijas.

Nākamais - 5. - priekšlikums ir tikai... es papildinu šo sarakstu ar to, ka mums ir divas baznīcas, tātad viena pareizticīgā... ir Maskavas patriarhāta, otra - Konstantinopoles, kura Tieslietu ministrijai būtu jāreģistrē.

Līdz ar to tā situācija izveidojusies tāda, ka, ja mēs šo pieņemam, tad mēs atkal atstājam līdz turpmākajam, mēs nedarām, kā dara Ukraina, mēs nedarām, kā dara Igaunija, mēs turpinām atrasties Maskavas patriarhijas it kā pakļautībā, tātad tā ir patriarhija, kuras priesteri ar svēto ūdeni aplaista raķetes, kuras lido uz Ukrainu.

Tā ka es aicinu balsot pret šo priekšlikumu un atbalstīt manu nākamo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā, lūdzu...!

V. Nikonovs. Komisijā priekšlikums ir atbalstīts. Aicinu atbalstīt 4. priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. - Juridiskā biroja iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 66, pret - 6, atturas - nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

V. Nikonovs. 5. - deputāta Kiršteina priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts. Tā kā mēs atbalstījām 4. priekšlikumu, nav balsojams.

Sēdes vadītāja. Priekšlikums nav balsojams, bet deputāts Kiršteins ir pieteicies debatēs.

Uzsākam debates.

A. Kiršteins (NA).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Tātad kas notika tālāk? Pēc Latvijas Pareizticīgās autonomās baznīcas likvidācijas no Latvijas Pareizticīgās baznīcas atteicās un ar čeku sadarboties atteicās latviešu garīdznieki, kuru skaitā bija divi virspriesteri, 12 priesteri, pieci diakoni, 11 psalmotāji. Viņu vietā augstākos amatus, kā raksta vēsturnieks Štrauss, ieņēma okupācijai lojālie... piekritēji, no kuriem liela daļa bija VDK aģenti (par to mēs runāsim 9. priekšlikumā).

Latvijas Pareizticīgās baznīcas, kā tagad saka, uzdošanos par īsto Latvijas Pareizticīgo autonomo baznīcu ironiski novērtējis ir Vispasaules patriarhāts, konkrēti, patriarhs Varfolomejs. Somijas Pareizticīgā baznīca Konstantinopoles patriarhijā bija iesniegusi pieprasījumu par to, kāda pašreiz starptautiski ir situācija Latvijas Pareizticīgajai baznīcai. Tātad šī atbilde, ko paziņoja Vispasaules patriarhs Varfolomejs, ir šāda (citēju): “Cienījamais Latvijas likums dod priekšroku svētajai krievu pareizticīgajai baznīcai, neskatoties un neņemot vērā to faktu, ka kanoniskā jurisdikcija attiecībā uz pareizticīgo diasporu pieder tikai Vispasaules patriarham.”

Tā ka nekāda padomju okupācija, nekādas izmaiņas, nekādi Staļina rīkojumi nevar mainīt faktu, ka faktiski pastāv Latvijas Pareizticīgā baznīca Konstantinopoles patriarhijā, kurai Uzņēmumu reģistrs šobrīd jau ir reģistrējis 13 draudzes. Veltīgi Tieslietu ministrija mēģina nereģistrēt pašu baznīcu kā tādu. Tas ir tikai laika jautājums.

Žēl, ka mēs neesam šo ideju atbalstījuši. Paldies par uzmanību, bet uz trešo lasījumu, es domāju, gan mūsu ārlietu ministram, gan Valsts prezidentam ir jādara tas pats, ko darīja Ukrainas prezidents Porošenko, jo tas ir arī diplomātisks jautājums. Kamēr tas nav atrisināts, šīs draudzes darbojas Konstantinopoles patriarhijas sastāvā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai ir kas piebilstams komisijas vārdā? Priekšlikums nav balsojams, kā to jau teica arī ziņotājs.

V. Nikonovs. Komisijas vārdā nekas nav piebilstams.

Sēdes vadītāja. Labi, turpinām ar 6. priekšlikumu.

V. Nikonovs. 6. - Juridiskā biroja priekšlikums. Juridiskās tehnikas priekšlikums.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V. Nikonovs. 7. - tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Saistīts ar jaunās reliģiskās organizācijas tiesiskās formas “nodaļa” ieviešanu likumā.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V. Nikonovs. 8. - Juridiskā biroja priekšlikums. Juridiskās tehnikas priekšlikums.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V. Nikonovs. 9. - deputāta Aleksandra Kiršteina priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Aicinu neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam.

A. Kiršteins (NA).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Šis priekšlikums paredz, ka sakarā ar to, ka Tieslietu ministrijā ir jāreģistrē reliģisko organizāciju amatpersonas, vadītāji, mans priekšlikums ir ļoti vienkāršs - reliģiskās organizācijas saņem izziņu, kā tas ir pieņemts, par to, ka to vadītājs nav bijis LPSR Valsts drošības komitejas, PSRS Valsts drošības komitejas, Federālā drošības dienesta Krievijas darbinieks un tā tālāk. Jūs zināt - visas tās pašas standarta organizācijas: Interfronte, Vislatvijas sabiedrības glābšanas komiteja, veterānu biedrības un tā tālāk.

Kāpēc tas ir nepieciešams? Tad, kad Maskavā notika pučs, pēc puča vēl bija Krievijas Augstākā padome, un tā izveidoja izmeklēšanas komisiju. Un šī izmeklēšanas komisija... Komisijas materiāli tajā laikā tika atsūtīti daļēji uz iepriekšējo Augstāko padomi un varbūt kaut kas ir arī uz Saeimu sūtīts, arhīvā mums ir jābūt.

Tātad vēsturnieks Strods arī šo dokumentu ir publicējis. Un šī izmeklēšanas komisija ir konstatējusi, ka diemžēl Maskavas Patriarhāta pareizticīgā baznīca, tā saucamā krievu pareizticīgā baznīca, regulāri ir sadarbojusies ar Valsts drošības komiteju. VDK ir iesūtījusi savus aģentus un pa baznīcu ārējo sakaru līniju uz ārzemēm aģenti tiek sūtīti, lai uzraudzītu starptautiskās organizācijas - Vispasaules Baznīcu padomi, Kristīgo miera konferenci, Eiropas Baznīcu konferenci - un attiecības ar Vatikānu.

Izmeklēšanas komisija, Krievijas komisija, ieteica turpmāk baznīcas statūtos iekļaut... atbildīgo baznīcu darbinieku sadarbību ar valsts iestādēm par nelikumīgu un izpētīt slepeno darbību. Tas netika izdarīts ne Maskavā, ne Latvijā, kā redzam no publicētajām VDK aģentu kartītēm.

Maskavas patriarhs Kirils ir bijušais VDK aģents ar segvārdu Mihailovs. Rīgas un Latvijas metropolīts ir VDK aģents ar segvārdu Čitateļ jeb latviski - Lasītājs. Reliģijas lietu pilnvarotais VDK apakšpulkvedis Aleksandrs Iščenko tika iecelts un saņēma no metropolīta pilnvaru par Latvijas Pareizticīgās Baznīcas nekustamo īpašumu tirgošanu. Pilnvara ir beztermiņa, un, ja atcerēsimies nesen to ugunsgrēku, kur nodega lieliska māja Kalnciema ielā, kur bija jūgendstila arhitektūras elementi... Tātad to pārdeva arī šis pats kungs Iščenko, ar VDK saistīts, saviem cilvēkiem, kuri to māju nodedzināja, jo gribēja nodedzināt, lai būvētu tur kaut ko citu. Nu tā ka diemžēl... nekas viņiem nesanāca, un tā māja tiek saglabāta, bet tas parāda, teiksim, kādā darbībā un cik dziļi ir infiltrēta dažu reliģisko organizāciju vadība. Vecticībniecības un ticības kopības sinodes komisijas sekretārs ir Ivans Miroļubovs, VDK aģents ar segvārdu Anatolijs.

8. pants paredz, ka reliģiskās organizācijas un to iestādes tiek reģistrētas. Vai tiešām, kolēģi, laikā, kad notiek šis pats karš ar Ukrainu, Krievijas iebrukums Ukrainā, mēs nespējam sakārtot lietas vismaz tiktāl, ka tie cilvēki, kas nodarbojas gan ar ideoloģisko darbu, gan ar jaunatnes audzināšanu... ka mēs nevaram viņus atstādināt kaut kādā veidā no šīs darbības kā bijušos VDK un izlūkdienesta darbiniekus.

Un pēdējais - lai jūs nokaunētos, kas šo neatbalsta. Pēdējais paziņojums, Maskavas patriarha Kirila paziņojums, - ka tie, kas pretojas Ukrainā, ir sili zla, iztulkošu - ļaunuma spēki. Mēs nedrīkstam atļaut tumšajiem ienaidnieka spēkiem par mums smieties, viņi ir jāsakauj. Nu tad - uz priekšu!

Aicinu atbalstīt manu priekšlikumu un iztīrīt no šiem VDK darbiniekiem...

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā, lūdzu...?

V. Nikonovs. Komisijas vārdā aicinu priekšlikumu neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 9. - deputāta Kiršteina iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 5, pret - 59, atturas - 6. Priekšlikums nav atbalstīts.

V. Nikonovs. 10. - tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Precizē 9. panta redakciju un noteic, kāda informācija Uzņēmumu reģistram jāpieprasa gadījumos, kad personai, kurai būtu jābūt ierakstītai reliģisko organizāciju un to iestāžu reģistrā, nav personas koda, proti, turpmāk šādos gadījumos būtu jānorāda dzimšanas datums, personu apliecinoša dokumenta numurs un izdošanas datums, valsts un institūcija, kas dokumentu izdevusi. Komisijā atbalstīts.

Aicinu arī Saeimu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V. Nikonovs. 11. - tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums.

Sēdes vadītāja. Nē, nē, vēl 11. (Starpsauciens: “11.!”) 11., 11.

V. Nikonovs. 11. - tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Saistīts ar jaunas reliģiskās organizācijas tiesiskās formas “nodaļa” ieviešanu likumā.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V. Nikonovs. 12. - tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Paredz atteikties no reliģiskās organizācijas vai tās iestādes reģistrācijas apliecības, jo prakse liecina, ka minētā apliecība apliecina reliģiskās organizācijas reģistrēšanas faktu, taču neapliecina vēlākā laika periodā to, vai šāds subjekts vēl pastāv un tā darbība nav izbeigta. Līdz ar to reliģiskās... apliecības izsniegšanai salīdzinājumā ar ierakstu reliģisko organizāciju un to iestāžu reģistrā nav juridiskas nozīmes.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V. Nikonovs. 13. - tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Ir saistīts gan ar jaunas reliģiskās organizācijas tiesiskās formas “nodaļa” ieviešanu likumā, gan ar precizējumu, kāda informācija norādāma reliģiskās organizācijas statūtos.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V. Nikonovs. 14. - tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Saistīts ar jaunas reliģiskās organizācijas tiesiskās formas “nodaļa” ieviešanu likumā. Komisijā atbalstīts.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V. Nikonovs. 15. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Saistīts ar 1. - komisijas priekšlikumu par reliģisko organizāciju kalpojošo personālu un paredz, ka kalpošanas attiecības ar kalpojošo personālu tiek nodibinātas uz vienošanās pamata, kas gadījumos, kad kalpojošam personālam tiek atlīdzināti ar kalpošanu saistītie izdevumi, noformējama rakstveidā.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V. Nikonovs. 16. - tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Ir atbalstīts daļēji un iekļauts 17. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V. Nikonovs. 17. - komisijas priekšlikums. Paredz precizēt Reliģisko organizāciju likuma 15. pantu, ņemot vērā, ka likums “Par uzņēmējdarbību” ir zaudējis spēku un tā vietā saimniecisko darbību regulē Komerclikums.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V. Nikonovs. 18. - tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Ir atbalstīts daļēji un iekļauts 19. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V. Nikonovs. 19. - Juridiskā biroja priekšlikums. Paredz izslēgt likumprojekta 9. pantu vienlaikus ar pirmajā lasījumā atbalstīto grozījumu likuma 5. panta piektajā daļā un nerisināt jautājumu par reliģisko organizāciju īpašumu atgūšanu šajā likumā. Komisijā atbalstīts.

Aicinu arī atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V. Nikonovs. 20. - tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Paredz precizēt likuma 17. pantu, gan papildinot ar jaunu reliģiskās organizācijas tiesisko formu “nodaļa”, gan precizējot normas reliģisko organizāciju likvidēšanas, reorganizācijas vai darba izbeigšanas gadījumā.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V. Nikonovs. 21. - deputāta Andreja Judina priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

V. Nikonovs. 22. - deputāta Andreja Judina priekšlikums. Pagarina termiņu, kādā reliģiskās organizācijas vadībai būtu jānorāda Uzņēmumu reģistram pārstāvības tiesības. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V. Nikonovs. 23. - tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Precizē pirmajā lasījumā atbalstīto 18.¹ pantu, kas dod tiesības Uzņēmumu reģistram izbeigt reliģiskas organizācijas darbību. Likuma 18.¹ pants tiek papildināts ar ceturto daļu, kas paredz kārtību, kādā tiek veikta reliģisko organizāciju likvidācija. Priekšlikums komisijā ir daļēji atbalstīts un iekļauts 24. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V. Nikonovs. 24. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Precizē 23. - tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikumu, termiņu, kādā reliģiskās organizācijas vadībai būtu jānorāda Uzņēmumu reģistram pārstāvības tiesības.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V. Nikonovs. 25. - deputāta Aleksandra Kiršteina priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Aicinu neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Nav arī balsojams, bet debates ir iespējamas.

Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam.

A. Kiršteins (NA).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Par šo priekšlikumu jau mēs runājām iepriekšējā, 12., Saeimā. Tātad vajadzēja astoņus gadus, lai neko neizdarītu. Loģiski, ka 2021. gada janvāris ir pagājis, bet būs jau priekšlikumi vēl uz nākamo lasījumu. Es domāju, ka komisijā atcerēsies, ka... varētu ierakstīt, teiksim, ja ne 2023., tad 2024. gadu, kad šai baznīcai ir jāpārreģistrējas. Kāpēc?

Igaunijas parlaments neļāva krievu pareizticīgās baznīcas filiālei Igaunijā saukties par Igaunijas pareizticīgo baznīcu, un oficiālais nosaukums bija jāmaina uz Maskavas Patriarhijas pareizticīgo baznīcu. Tātad es ne mirkli nešaubos, ka nākamā Saeima to izdarīs un būs... Tātad viena būs Maskavas Patriarhijas pareizticīgā baznīca, var arī saukties tā, kā tā oficiāli saucas patriarhijas mājaslapā.

Ja jūs ieiesiet patriarchia.ru mājaslapā un skatīsieties baznīcas, kādas ir, tad Latvijas Pareizticīgā Baznīca nav autonoma, kā mums stāsta, jo šajā mājaslapā ir rakstīts, ka Maskavas patriarhijai ir tikai trīs autonomas baznīcas - Japānas, Somijas un Ķīnas.

Tad ejam šajā mājaslapā zemāk un skatāmies krievu pareizticīgās baznīcas. Un - ak tavu brīnumu! - zem šīs pareizticīgās baznīcas sadaļas mēs atrodam Latvijas baznīcu s samoupravļeņijem - ar pašpārvaldi. Tas apmēram tā, ka, teiksim, Līvānu pašvaldība būtu kaut kādā veidā autonoma no Latvijas.

Līdz ar to es domāju, ka tas ir tikai laika jautājums, bet jebkurā gadījumā komisija varētu jau tagad parādīt, ka tā nesadarbojas ar Valsts drošības komitejas... ietekmi uz cilvēkiem. Par tieslietu ministru man, protams, ir šaubas, bet es ceru, ka mums būs jauns tieslietu ministrs drīz un reģistrēts tiks tieši tā, kā tam būtu jābūt: vai nu ar nosaukumu “Maskavas Patriarhijas pareizticīgā baznīca”, vai “Krievu pareizticīgā baznīca Latvijā”. Un otra būtu tātad Latvijas Pareizticīgā Autonomā Baznīca, kas ir, kā es teicu, Konstantinopoles patriarhijā no 1936. gada un uz mūžīgiem laikiem, un nekas nevar mainīt - neviens komunistu iebrukums, ne Merkulova, ne kādi citi rīkojumi, ne Staļina lēmumi, un velti mēs imitējam.

Paldies par uzmanību.

Aicinu iesniegt priekšlikumus uz trešo lasījumu un sakārtot vienreiz šo lietu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā, lūdzu...?

V. Nikonovs. Komisijas vārdā 25. priekšlikumu aicinu neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Nav arī balsojams.

Tālāk - 26.

V. Nikonovs. 26. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Paredz noteikt termiņu, kad ir piemērojami grozījumi šā likuma 9.¹ pantā attiecībā uz reliģisko organizāciju un to iestāžu reģistra ierakstu papildināšanu.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V. Nikonovs. Līdz ar to visi komisijai iesniegtie priekšlikumi ir izskatīti.

Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Reliģisko organizāciju likumā” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 72, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

V. Nikonovs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam ir 10 dienas - līdz 13. martam.

Sēdes vadītāja. Paldies. Termiņš priekšlikumiem - šā gada 13. marts.

Likumprojekts “Grozījumi Jūras vides aizsardzības un pārvaldības likumā”, otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Viesturs Liepkalns.

V. Liepkalns (AP!).

Labdien, godātie kolēģi! Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija otrajā lasījumā izskatīja likumprojektu “Grozījumi Jūras vides aizsardzības un pārvaldības likumā” (Nr. 1218/Lp13).

Kopumā komisijā tika saņemti 11 priekšlikumi. Sāksim tos izskatīt.

1. - vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Artūra Toma Pleša priekšlikums. Tas ir redakcionāla rakstura priekšlikums, kas precizē termina “jūras augstākās bangas robeža” definīciju. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V. Liepkalns. 2. - vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Artūra Toma Pleša priekšlikums. Arī šis ir redakcionāla rakstura priekšlikums, kas precizē termina “buferjosla” definīciju. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V. Liepkalns. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir tehnisks priekšlikums, paredz aizstāt ievaddaļā vārdu “Atļauja” ar vārdiem “Ministru kabineta atļauja”. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V. Liepkalns. 4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Minētais priekšlikums saistīts ar to, lai sagatavotais likumprojekts sniegtu skaidru regulējumu dažādu kompleksu risinājumu īstenošanai uz jūras. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V. Liepkalns. 5. - vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Artūra Toma Pleša priekšlikums. Tiesiskās skaidrības nodrošināšanai likumprojekta... panta daļa precizēta atbilstoši būvniecības normatīvajam regulējumam, par inženierbūvju klasifikāciju nosakot, kura veida inženierbūvju būvniecībai jūrā atļaujas izsniedz vietējā pašvaldība. Tādējādi tiek skaidrāk nodalīta kompetence starp Ministru kabinetu un pašvaldību jautājumā par atļauju izsniegšanu darbībām uz jūras. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V. Liepkalns. 6. - vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Artūra Toma Pleša priekšlikums. Tehnisks precizējums attiecībā uz likuma panta daļu numerāciju. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V. Liepkalns. 7. - Juridiskā biroja priekšlikums. Šis ir skaidrojošs priekšlikums, kas nosaka, ka pirms 19.  panta 2.¹ daļā minētās atļaujas izsniegšanas attiecīgā pašvaldība pieprasa atzinumu no Latvijas Jūras administrācijas, kā arī citos normatīvajos aktos noteikto institūciju atzinumus. Komisijā šis priekšlikums tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalstīja.

V. Liepkalns. 8. - vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Artūra Toma Pleša priekšlikums. Būvniecības likums noteic to, ka būvvaldes funkcijas jūrā vienmēr pilda Būvniecības valsts kontroles birojs. Priekšlikums paredz - atsevišķos gadījumos, kad būvniecības procesa gaitas uzraudzību labāk var veikt kāda pašvaldības būvvalde, tad ar Ministru kabineta rīkojumu šāds pilnvarojums var tikt sniegts. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V. Liepkalns. 9. - Juridiskā biroja priekšlikums. Paredz dot Ministru kabinetam deleģējumu par kārtību, kādā izsniedzama, apturama vai anulējama atļauja vai licence atļaujas laukuma jūrā izmantošanai 19. panta 2.¹ daļā minētajos gadījumos. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V. Liepkalns. 10. - Juridiskā biroja priekšlikums. Tehnisks precizējums, kas papildina, ka tajos gadījumos, kad pašvaldība izsniedz atļauju, arī tad jūras izmantotājiem ir jāmaksā ikgadējā nodeva. Arī šis priekšlikums komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V. Liepkalns. Un 11. - Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir pārejas noteikums. Tiek precizēts termiņš, līdz kuram ir jāizdod 3.¹ panta otrajā daļā minētie noteikumi. Tas tiek darīts, jo saistošais likumprojekts “Grozījumi Zemes pārvaldības likumā” jau ir pieņemts. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V. Liepkalns. Godātie kolēģi, esam izskatījuši visus 11 komisijā iesniegtos priekšlikumus.

Lūdzu jūs atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Jūras vides aizsardzības un pārvaldības likumā” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

V. Liepkalns. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 10. marts.

Sēdes vadītāja. 10., ja?

V. Liepkalns. 10.

Sēdes vadītāja. Paldies. Termiņš priekšlikumiem - šā gada 10. marts.

Likumprojekts “Grozījumi Aizsargāta pakalpojuma likumā”, pirmais lasījums.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā - deputāts Artuss Kaimiņš.

A. Kaimiņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Izskatām Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sagatavoto un iesniegto likumprojektu “Grozījumi Aizsargāta pakalpojuma likumā” (Nr. 1370/Lp13) pirmajā lasījumā. Mazliet tehniski par pašu likumprojektu.

Tātad likumprojekts izstrādāts ar mērķi stiprināt aizsargāta pakalpojuma sniedzēja aizsardzību, paredzot administratīvo atbildību par nelegālu sistēmu uzstādīšanu, ierīkošanu, instalēšanu vai izmantošanu privātiem mērķiem, skaidri nosakot, ka šādu sistēmu prettiesiska izmantošana un citu darbību veikšana ir administratīvais pārkāpums, par kuru persona var tikt saukta pie administratīvās atbildības.

Likumprojekts ir sagatavots, konsultējoties ar Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi, Valsts policiju, Valsts drošības dienestu, Kultūras ministriju un Tieslietu ministriju.

Likumprojekts attieksies uz jebkuru fizisko vai juridisko personu, kā arī aizsargāta pakalpojuma sniedzējiem. Likumprojektā iekļautais regulējums galvenokārt ir orientēts uz valsts digitālās telpas drošības nodrošināšanu, ņemot vērā pašreizējo situāciju, kad ir sācies informatīvais karš.

Prakse liecina, ka, izmantojot nelegālās sistēmas, cilvēki aizvien piekļūst tādiem audiovizuāliem pakalpojumiem, kuri satur dezinformāciju, izplata Kremļa propagandu un kuru izplatīšanu Latvijā jau ir aizliegusi Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome. Ar šiem grozījumiem mēs skaidri norādīsim, ka par šādu tehnisko risinājumu izmantošanu persona var tikt saukta pie atbildības.

Likumprojekts šā gada 2. martā tika izskatīts Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā, un deputāti atbalstīja tā virzīšanu izskatīšanai Saeimā divos lasījumos.

Līdz ar to aicinu likumprojektam “Grozījumi Aizsargāta pakalpojuma likumā” (Nr. 1370/Lp13) noteikt steidzamību.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Deputāti nav pieteikušies runāt par steidzamību.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Aizsargāta pakalpojuma likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 65, pret - 15, atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

A. Kaimiņš. Paldies, deputāti!

Aicinu likumprojektu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Aizsargāta pakalpojuma likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 65, pret - 14, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem un likumprojekta izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.

A. Kaimiņš. Jā, termiņš priekšlikumiem... Tātad termiņš ir rītdiena, 4. marts, līdz pulksten 17.00 un likumprojekta izskatīšana - Saeimas šā gada 10. marta sēdē, proti, pēc nedēļas.

Sēdes vadītāja. Paldies. Tātad termiņš priekšlikumiem - šā gada 4. marts līdz pulksten 17.00, izskatīšana Saeimas sēdē - šā gada 10. martā.

A. Kaimiņš. Paldies.

Sēdes vadītāja. Tālāk darba kārtībā - “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.

Lēmuma projekts “Par Saeimas deputātes Zentas Tretjakas ievēlēšanu Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā”.

Deputāti nav pieteikušies debatēm.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Saeimas deputātes Zentas Tretjakas ievēlēšanu Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret - nav, atturas - 1. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts “Par Saeimas deputātes Zentas Tretjakas ievēlēšanu Pieprasījumu komisijā”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Saeimas deputātes Zentas Tretjakas ievēlēšanu Pieprasījumu komisijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 32, pret - 21, atturas - 25. Lēmums nav pieņemts.

Tālāk darba kārtībā - patstāvīgo priekšlikumu izskatīšana.

Lēmuma projekts “Par 11 849 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Par nodokļu samazināšanu elektrībai un gāzei visiem iedzīvotājiem” turpmāko virzību”.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā - deputāts Vitālijs Orlovs.

V. Orlovs (SASKAŅA).

Cienījamais Prezidij! Godātie kolēģi deputāti! Šā gada 3. februārī Saeima saņēma 11 849 Latvijas pilsoņu kolektīvo iesniegumu ar nosaukumu “Par nodokļu samazināšanu elektrībai un gāzei visiem iedzīvotājiem”.

Šā gada 23. februārī Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija uzklausīja iniciatīvas autoru, kurš pauda viedokli, ka elektrības cenas nākotnē paliks tādā pašā līmenī, kādā tās ir šobrīd, līdz ar to Saeimai būtu jāsamazina elektrības cenai piemērojamā PVN likme.

Ekonomikas ministrijas pārstāvis norādīja, ka Ekonomikas ministrija neiebilst pret PVN likmes samazināšanu elektrībai, informēja par ministrijas jau ieviestajiem atbalsta pasākumu veidiem iedzīvotājiem.

Finanšu ministrijas eksperts, kā arī uzaicinātais eksperts enerģētikas jomā norādīja, ka jāņem vērā valsts budžeta iespējas un būtu nepieciešams atbalstīt tos iedzīvotājus, kuriem tas patiešām ir nepieciešams, kā arī ražojošos uzņēmumus.

Komisija, uzklausot uzaicinātās personas, nolēma nodot šo Latvijas pilsoņu iniciatīvu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai tālākai izvērtēšanai.

Komisija sagatavoja Saeimas lēmuma projektu “Par 11 849 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Par nodokļu samazināšanu elektrībai un gāzei visiem iedzīvotājiem” turpmāko virzību”.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par 11 849 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Par nodokļu samazināšanu elektrībai un gāzei visiem iedzīvotājiem” turpmāko virzību”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts “Par 11 491 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Par datos balstītu vakcinācijas sertifikātu politiku” turpmāko virzību”.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā - deputāts Vitālijs Orlovs.

V. Orlovs (SASKAŅA).

Cienījamie kolēģi deputāti! Šā gada 3. februārī Saeima saņēma 11 491 Latvijas pilsoņa kolektīvo iesniegumu “Par datos balstītu vakcinācijas sertifikātu politiku”.

Šā gada 23. februārī Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija uzklausīja iniciatīvas autoru, kurš pauda viedokli, ka neatbalsta vakcināciju pret Covid‑19 un vakcinācijas sertifikātu izmantošanas sistēma būtu jāatceļ. Viņa ieskatā, analizējot vakcinācijas efektivitāti, būtu jāņem vērā dati, kas atspoguļo virsmirstību, proti, atšķirību starp mirušajiem un dzimušajiem attiecīgajā gadā pret iepriekšējo gadu, šie dati pierādot, ka vakcinācija nesamazina transmisijas risku.

Veselības ministrija un Slimību profilakses un kontroles centra pārstāvji informēja par datiem, kas apliecina vakcinācijas efektivitāti gan inficēšanās riska mazināšanā, gan hospitalizācijas jomā, gan pasargāšanā no iespējamās nāves slimības dēļ. Veselības ministrija informēja par paredzētajiem pasākumiem, kas šobrīd paredz pakāpeniski atcelt vakcinācijas sertifikātu izmantošanu Latvijā, ja epidemioloģiskā situācija turpinās uzlaboties.

Komisija, uzklausot uzaicinātās personas, nolēma nodot šo Latvijas pilsoņu iniciatīvu Ministru kabinetam tālākai izvērtēšanai. Komisija sagatavoja Saeimas lēmuma projektu “Par 11 491 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Par datos balstītu vakcinācijas sertifikātu politiku” turpmāko virzību”.

Lūdzu atbalstīt sagatavoto lēmuma projektu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Uzsākam debates.

Vārds deputātei Ramonai Petravičai.

R. Petraviča (Neatkarīgie).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Jau četras nedēļas pēc kārtas es esmu sniegusi lēmumu projektus ar uzdevumu Ministru kabinetam nekavējoties atcelt sertifikātus, tomēr nevienu reizi tie netika atbalstīti un netika pat izskatīti sēdē. Šoreiz to iesniedz Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija pēc vairāk nekā 10 000 cilvēku pieprasījuma.

Valdība nevarēja atteikties no augstprātības un nepārvaramās tieksmes demonstrēt savu varu. Šodien šis priekšlikums sēdē tiek izskatīts, jo to iesniedza komisija, nevis opozīcijas deputāte, jo opozīcijas deputātu priekšlikumus nedrīkst atbalstīt. Bet ne priekš sevis es to lūdzu. Es to sniedzu, lai pārtrauktu cilvēku segregāciju, dalīšanu un naidošanu.

Valdības nemitīgā vilcināšanās klajas neizlēmības dēļ uzņēmējus un nevakcinētos nostāda absurdā situācijā, kurā viņiem ir jāpielāgojas neloģiskiem un diskriminējošiem ierobežojumiem. Jau visās iepriekšējās runās esmu ilustrējusi fundamentālas problēmas valdības Covid-19 pandēmijas apkarošanas plānā, tomēr tās nav pārliecinājušas kolēģus.

Pie visiem tiem argumentiem, ko jau iepriekš esmu paudusi, pirmkārt, Slovēnija 21. februārī atcēla lielāko daļu Covid-19 ierobežojumu, tai skaitā sertifikātu lietošanu. Apvienotā Karaliste no 1. aprīļa atcels pilnīgi visus ierobežojumus, tai skaitā arī ar Covid-19 saslimušajiem vairs nebūs jāizolējas, tāpēc ka saslimstība vairumā gadījumu ir viegla un vakcinācija no inficēšanās nepasargā. Līdzīgi lēmumi pieņemti arī Dānijā, Norvēģijā, Lietuvā un no 1. marta pat Austrijā.

Otrkārt. Nevakcinētajiem arī pašreiz ir aizliegts tikt nodarbinātiem veselā virknē profesiju, kā medicīna, izglītības iestādes, sociālā aprūpe un visur tur, kur pakalpojumi tiek sniegti tā saucamajā drošajā - zaļajā - režīmā. Un tas vēl joprojām liedz tūkstošiem cilvēku atgriezties darbā.

Šobrīd mēs esam vēl citādākā situācijā nekā pirms nedēļas. Ekonomiskās sankcijas, kas noteiktas pret Krieviju un Baltkrieviju, neapšaubāmi, ietekmēs Latvijas ekonomiku. Uzņēmēji, kuri valdības neizdarības dēļ ir smagi cietuši no kovida pandēmijas, saņems nākamos triecienus.

Latvijai tuvojas bēgļu straume. Cilvēki ir gatavi palīdzēt, dot mājvietu, ēdienu, bet ļaujiet mūsu cilvēkiem strādāt. Kā nepaēdis cilvēks var palīdzēt otram - tam, kurš ir nonācis bēdās un nelaimē? Vai tiešām no valdības varas augstumiem nav redzams, kas notiek uz zemes?

Visbeidzot - ļaujiet man atsaukties uz valdības plānoto izejas... politiku esošās ģeopolitiskās situācijas sakarā. Mums ir jābūt gataviem uzņemt bēgļus no Ukrainas un nodrošināt viņiem visu prioritāri nepieciešamo, tai skaitā iespēju robežās arī darba vietas. Vakcinācijas aptvere Ukrainā ir aptuveni 34 procenti, tātad sagaidāms, ka lielākā daļa cilvēku, kas ieradīsies, būs bez vakcinācijas sertifikātiem. Ja valdība šiem cilvēkiem mēģinās uzspiest vakcinēties vai liegt viņiem veselības stāvokļa dēļ... tikt nodarbinātiem, izteikumi par visu veidu palīdzības sniegšanu būs meli un diskriminācija un nu jau ne tikai attiecībā pret savas, bet arī pret citas valsts pilsoņiem.

Papildus tam - Latvija Covid-19 politiku vēl joprojām nav saskaņojusi ar kaimiņvalstīm, tā mērķtiecīgi sarežģī nevakcinēto dzīves un viņus aplaupa. Ir naivi uzskatīt, ka citu valstu lēmumi atcelt sertifikātu lietošanu nav zinātniski pamatoti. Minēšu divus iemeslus, kas... izmantoti arī citās valstīs. Pirmkārt, sertifikātu radītie tiesību ierobežojumi vairs neatsver ieguvumu sabiedrības drošībai.

Visplašāk izplatītais Covid-19 variants omikrons ir viegli pārnesams, mazāk bīstams veselībai. Papildus tam - vakcinācija no saslimstības ar to nepasargā. Citu atvieglojumu esība vakcinētajiem arī rada drošības sajūtu neievērot noteiktos epidemioloģiskās drošības pasākumus. Tas nostāda vakcinētos tieši tādā pašā riska līmenī kā nevakcinētos. Tāpēc ierobežojumu atstāšana tikai vienai no grupām ir diskriminējoša un rada naidu. Tā ir arī skaidra ziņa tiem cilvēkiem, ka viņi mums nav vajadzīgi.

Turklāt ierobežojumi neatsver negatīvo ietekmi uz ekonomiku. Iepriekš jau esmu minējusi, ka Latvijas ekonomika sertifikātu ierobežojumu dēļ katru nedēļu zaudē piecus līdz sešus miljonus eiro. Un ne tikai sertifikātu... arī kaimiņvalsts karoga noplēšana ir atstājusi savu ietekmi. Nav pamata uzskatīt, ka šie zaudējumi krasi samazināsies, jo ekonomiskā aktivitāte, atļaujot nevakcinētajiem strādāt tikai attālināti, nepieaugs pietiekami.

Valdības sertifikātu sistēma aplaupa uzņēmējus un vismazāk nodrošinātos. Sertifikāti ir jāatceļ nekavējoties un tūlīt, negaidot 1. aprīli. Un, kā paredzams, diez vai arī valdība gatavojas kaut ko ātrāk mainīt, bet tas ir jāmaina tūlīt un tagad.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Tātad - nē.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projekta “Par 11 491 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Par datos balstītu vakcinācijas sertifikātu politiku” turpmāko virzību”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Godātie kolēģi! Sēdes darba kārtība izskatīta, bet man jūs jāinformē par šodien paredzēto jautājumu un atbilžu sēdi.

Par deputātu Ulda Auguļa, Jāņa Dūklava, Armanda Krauzes, Edgara Tavara un Viktora Valaiņa jautājumu zemkopības ministram “Par Valsts meža dienesta plānotās reformas pamatojumu un ekonomisko izdevīgumu”. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina, bet mutvārdos deputāti jautājumus uzdot nevēlas.

Par deputātu Ramonas Petravičas, Alda Gobzema, Karinas Sprūdes, Māra Možvillo un Ralfa Nemiro steidzamo jautājumu iekšlietu ministrei Marijai Golubevai “Par bēgļu uzņemšanu no Ukrainas” un par deputātu Ramonas Petravičas, Māra Možvillo, Ralfa Nemiro, Karinas Sprūdes un Alda Gobzema steidzamo jautājumu Ministru prezidentam Arturam Krišjānim Kariņam un iekšlietu ministrei Marijai Golubevai “Par valsts iekšējo drošību un provokāciju novēršanu”. Saņemtās rakstveida atbildes iesniedzējus neapmierina. Iekšlietu ministre informē, ka nevar ierasties uz mutvārdu atbildes sniegšanu, jo atrodas komandējumā.

Līdz ar to šodien paredzētā jautājumu un atbilžu sēde nenotiek.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu reģistrācijas režīmu!

Vārds Inesei Voikai reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

I. Voika (13. Saeimas sekretāra biedre).

Kolēģi! Nav reģistrējušies: Aigars Bikše, Aldis Blumbergs, Sergejs Dolgopolovs, Ilze Indriksone, Janīna Jalinska, Artuss Kaimiņš... Artuss Kaimiņš ir, Armands Krauze, Inese Lībiņa-Egnere, Māris Mičerevskis, Romāns Naudiņš, Igors Pimenovs, Dace Rukšāne-Ščipčinska, Karina Sprūde, Vita Anda Tērauda, Jānis Tutins (Dep. J. Tutins: “Es šeit!”)... nu, Jāni! Tā, Jānis Tutins ir... un Viktors Valainis.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Sēdi slēdzu.

SATURA RĀDĪTĀJS
13. Saeimas ziemas sesijas 21. sēde
2022. gada 3. martā

Par darba kārtību
Lēmuma projekts “Par Zentas Tretjakas 13. Saeimas deputātes pilnvaru apstiprināšanu” (Nr. 867/Lm13) (Dok. Nr. 5556)
- Ziņo	- dep. A. Rubiks
Svinīgais solījums
- Nolasa	- Z. Tretjaka
Ziņojums par deputātu, kurš uzrādījis sadarbspējīgu Covid-19 sertifikātu un līdz ar to ir tiesīgs piedalīties Saeimas darbā (Dok. Nr. 5557)
- Ziņo	- dep. A. Rubiks
Lēmuma projekts “Par Eiropas Savienības kandidātvalsts statusa piešķiršanu Ukrainai” (Nr. 870/Lm13) (Dok. Nr. 5560)
- Ziņo	- dep. U. Budriķis
- Debates	- dep. R. Kols
Par likumprojektu “Grozījumi Mēslošanas līdzekļu aprites likumā” (Nr. 1356/Lp13) (Dok. Nr. 5502, 5502A)
Par likumprojektu “Grozījumi Zinātniskās darbības likumā” (Nr. 1357/Lp13) (Dok. Nr. 5503, 5503A)
Par likumprojektu “Grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā” (Nr. 1358/Lp13) (Dok. Nr. 5510, 5510A)
- Priekšlikums	- dep. R. Nemiro (pret)
Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”” (Nr. 1359/Lp13) (Noraidīts) (Dok. Nr. 5533, 5533A)
- Priekšlikumi	- dep. M. Šteins (par)
	- dep. A. Kaiminš (pret)
Paziņojums
	- Saeimas priekšsēdētāja I. Mūrniece
Par likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā” (Nr. 1360/Lp13) (Dok. Nr. 5534, 5534A)
- Priekšlikums	- dep. E. Papule (par)
Par likumprojektu “Grozījumi Augstskolu likumā” (Nr. 1364/Lp13) (Noraidīts) (Dok. Nr. 5540, 5540A)
- Priekšlikumi	- dep. I. Dūrītis (pret)
	- dep. R. Jansons (par)
Par likumprojektu “Grozījumi Darba likumā” (Nr. 1365/Lp13) (Noraidīts) (Dok. Nr. 5541, 5541A)
- Priekšlikumi	- dep. E. Šnore (par)
	- dep. Ļ. Švecova (pret)
Par likumprojektu “Grozījumi Imigrācijas likumā” (Nr. 1366/Lp13) (Atsaukts) (Dok. Nr. 5542, 5542A)
- Priekšlikums	- dep. J. Dombrava (par)
Par likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā” (Nr. 1367/Lp13) (Noraidīts) (Dok. Nr. 5543, 5543A)
- Priekšlikumi	- dep. R. Petraviča (pret)
	- dep. R. Dzintars (pret)
Par likumprojektu “Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likums” (Nr. 1369/Lp13) (Dok. Nr. 5551)
- Priekšlikumi	- dep. M. Šteins (par)
	- dep. V. Orlovs
	- dep. G. Daudze
Par likumprojektu “Grozījumi Aizsargāta pakalpojuma likumā” (Nr. 1370/Lp13) (Dok. Nr. 5554)
- Priekšlikumi	- dep. B. Cilevičs (pret)
	- dep. A. Kaimiņš (par)
Par darba kārtību
Par lēmuma projektu “Par parlamentārās izmeklēšanas komisijas “Lai izmeklētu Latvijas valdības kļūdaino rīcību Covid-19 pandēmijas pārvarēšanas procesā, nosaucot politisko amatpersonu vārdus, kuri izraisījuši neatgriezeniski negatīvas sekas Latvijai!” darbību” (Nr. 863/Lm13) (Noraidīts) (Dok. Nr. 5531)
Lēmuma projekts “Par Rīgas rajona tiesas tiesneses Kristīnes Evertovskas atbrīvošanu no tiesneša amata” (Nr. 857/Lm13) (Dok. Nr. 5504)
- Ziņo	- dep. V. Agešins
Lēmuma projekts “Par Sallijas Vikentjevas apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi” (Nr. 858/Lm13) (Dok. Nr. 5505)
- Ziņo	- dep. V. Agešins
Paziņojums
	- dep. A. Adamovičs
Reģistrācijas rezultāti
- Nolasa	- Saeimas sekretāra biedre I. Voika
Par darba kārtību
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās”” (Nr. 1336/Lp13) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 5413B)
- Ziņo	- dep. J. Cielēns
Likumprojekts “Grozījumi Profesionālās izglītības likumā” (Nr. 895/Lp13) (3.lasījums) (Dok. Nr. 5530)
- Ziņo	- dep. I. Šuplinska
- Debates	- dep. J. Vucāns
	- dep. A. Ašeradens
Likumprojekts “Grozījumi Elektroenerģijas nodokļa likumā” (Nr. 1284/Lp13) (3.lasījums) (Dok. Nr. 5512)
- Ziņo	- dep. J. Cielēns
Likumprojekts “Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā” (Nr. 1215/Lp13) (3.lasījums) (Dok. Nr. 5524)
- Ziņo	- dep. E. Zālīte-Grosa
Likumprojekts “Grozījumi Publisko iepirkumu likumā” (Nr. 851/Lp13) (3.lasījums) (Dok. Nr. 5525)
- Ziņo	- dep. S. Riekstiņš
- Debates	- dep. R. Nemiro
Par darba kārtību
Likumprojekts “Grozījumi Imigrācijas likumā” (Nr. 1335/Lp13) (1.lasījums) (Dok. Nr. 5412, 5480)
- Ziņo	- dep. M. Šteins
- Debates	- dep. J. Dombrava
	- dep. R. Znotiņš
	- dep. M. Šteins
	- dep. R. Nemiro
	- dep. V. Valainis
Likumprojekts “Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likums” (Nr. 1369/Lp13) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 5551, 5563)
- Ziņo	- dep. M. Šteins
Likumprojekts “Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likums” (Nr. 1369/Lp13) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 5551, 5563)
- Ziņo	- dep. M. Šteins
Paziņojumi
	- Saeimas priekšsēdētāja I. Mūrniece
	- dep. I. Ribakovs
Reģistrācijas rezultāti
- Nolasa	- Saeimas sekretāra biedre I. Voika
Likumprojekts “Grozījumi Valsts civildienesta likumā” (Nr. 1320/Lp13) (1.lasījums) (Dok. Nr. 5376, 5508)
- Ziņo	- dep. U. Budriķis
- Debates	- dep. Ļ. Švecova
Likumprojekts “Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā” (Nr. 1321/Lp13) (1.lasījums) (Dok. Nr. 5377, 5509)
- Ziņo	- dep. A. Adamovičs
- Debates	- dep. Ļ. Švecova
Likumprojekts “Grozījumi Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā” (Nr. 1214/Lp13) (2.lasījums) (Dok. Nr. 5526)
- Ziņo	- dep. J. Kursīte
Par darba kārtību
Par likumprojektu “Grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā” (Nr. 1371/Lp13) (Dok. Nr. 5565)
Par likumprojektu “Grozījums Latvijas Republikas Zemessardzes likumā” (Nr. 1372/Lp13) (Dok. Nr. 5566)
- Priekšlikums	- dep. A. Judins (par)
Par likumprojektu “Grozījums Ārstniecības likumā” (Nr. 1373/Lp13) (Dok. Nr. 5568)
Par darba kārtību
Likumprojekts “Grozījums Ārstniecības likumā” (Nr. 1373/Lp13) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 5568)
- Ziņo	- dep. A. Skride
Likumprojekts “Grozījums Ārstniecības likumā” (Nr. 1373/Lp13) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 5568)
- Ziņo	- dep. A. Skride
Likumprojekts “Grozījumi Noguldījumu garantiju likumā” (Nr. 1203/Lp13) (2.lasījums) (Dok. Nr. 5527)
- Ziņo	- dep. I. Benhena-Bēkena
Likumprojekts “Grozījumi Reliģisko organizāciju likumā” (Nr. 56/Lp13) (2.lasījums) (Dok. Nr. 5528)
- Ziņo	- dep. V. Nikonovs
- Debates	- dep. A. Kiršteins
	- dep. A. Kiršteins
	- dep. A. Kiršteins
	- dep. A. Kiršteins
Likumprojekts “Grozījumi Jūras vides aizsardzības un pārvaldības likumā” (Nr. 1218/Lp13) (2.lasījums) (Dok. Nr. 5532)
- Ziņo	- dep. V. Liepkalns
Likumprojekts “Grozījumi Aizsargāta pakalpojuma likumā” (Nr. 1370/Lp13) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 5554, 5554)
- Ziņo	- dep. A. Kaimiņš
Lēmuma projekts “Par Saeimas deputātes Zentas Tretjakas ievēlēšanu Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā” (Nr. 871/Lm13) (Dok. Nr. 5561)
Lēmuma projekts “Par Saeimas deputātes Zentas Tretjakas ievēlēšanu Pieprasījumu komisijā” (Nr. 872/Lm13) (Noraidīts) (Dok. Nr. 5562)
Lēmuma projekts “Par 11 849 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Par nodokļu samazināšanu elektrībai un gāzei visiem iedzīvotājiem” turpmāko virzību” (Nr. 860/Lm13) (Dok. Nr. 5514)
- Ziņo	- dep. V. Orlovs
Lēmuma projekts “Par 11 491 Latvijas pilsoņa kolektīvā iesnieguma “Par datos balstītu vakcinācijas sertifikātu politiku” turpmāko virzību” (Nr. 861/Lm13) (Dok. Nr. 5515)
- Ziņo	- dep. V. Orlovs
- Debates	- dep. R. Petraviča
Informācija par atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem
Reģistrācijas rezultāti
- Nolasa	- Saeimas sekretāra biedre I. Voika

Balsojumi

Datums: 03.03.2022 09:06:57 bal001
Par - 82, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Zentas Tretjakas 13.Saeimas deputātes pilnvaru apstiprināšanu (867/Lm13)

Datums: 03.03.2022 09:13:14 bal002
Par - 83, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Eiropas Savienības kandidātvalsts statusa piešķiršanu Ukrainai (870/Lm13)

Datums: 03.03.2022 09:18:43 bal003
Par - 73, pret - 6, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā (1358/Lp13), nodošana komisijām

Datums: 03.03.2022 09:28:38 bal004
Par - 33, pret - 26, atturas - 21.
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām” (1359/Lp13), nodošana komisijām

Datums: 03.03.2022 09:41:44 bal005
Par - 11, pret - 71, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Augstskolu likumā (1364/Lp13), nodošana komisijām

Datums: 03.03.2022 09:47:16 bal006
Par - 11, pret - 69, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Darba likumā (1365/Lp13), nodošana komisijām

Datums: 03.03.2022 10:03:33 bal007
Par - 12, pret - 67, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Izglītības likumā (1367/Lp13), nodošana komisijām

Datums: 03.03.2022 10:20:09 bal008
Par - 62, pret - 16, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Aizsargāta pakalpojuma likumā (1370/Lp13), nodošana komisijām

Datums: 03.03.2022 10:23:29 bal009
Par - 33, pret - 45, atturas - 2.
Balsošanas motīvs: Par iekļaušanu nākamās sēdes darba kārtībā . Par parlamentārās izmeklēšanas komisijas “Lai izmeklētu Latvijas valdības kļūdaino rīcību Covid-19 pandēmijas pārvarēšanas procesā, nosaucot politisko amatpersonu vārdus, kuri izraisījuši ... (863/Lm13)

Datums: 03.03.2022 10:25:12 bal010
Par - 77, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Rīgas rajona tiesas tiesneses Kristīnes Evertovskas atbrīvošanu no tiesneša amata (857/Lm13)

Datums: 03.03.2022 10:26:14 bal011
Par - 83, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Sallijas Vikentjevas apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi (858/Lm13)

Datums: 03.03.2022 10:27:52 bal012
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Datums: 03.03.2022 11:04:51 bal013
Par - 66, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās” (1336/Lp13), 2.lasījums, steidzams

Datums: 03.03.2022 11:50:48 bal014
Par - 81, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Profesionālās izglītības likumā (895/Lp13), 3.lasījums

Datums: 03.03.2022 11:51:49 bal015
Par - 73, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Elektroenerģijas nodokļa likumā (1284/Lp13), 3.lasījums

Datums: 03.03.2022 11:53:36 bal016
Par - 81, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā (1215/Lp13), 3.lasījums

Datums: 03.03.2022 11:56:28 bal017
Par - 20, pret - 54, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.7. Grozījumi Publisko iepirkumu likumā (851/Lp13), 3.lasījums

Datums: 03.03.2022 12:03:02 bal018
Par - 20, pret - 54, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.14. Grozījumi Publisko iepirkumu likumā (851/Lp13), 3.lasījums

Datums: 03.03.2022 12:03:37 bal019
Par - 18, pret - 55, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.15. Grozījumi Publisko iepirkumu likumā (851/Lp13), 3.lasījums

Datums: 03.03.2022 12:06:53 bal020
Par - 80, pret - 1, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Publisko iepirkumu likumā (851/Lp13), 3.lasījums

Datums: 03.03.2022 12:18:10 bal021
Par - 67, pret - 5, atturas - 3.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Imigrācijas likumā (1335/Lp13), 1.lasījums

Datums: 03.03.2022 12:24:23 bal022
Par - 82, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likums (1369/Lp13), 1.lasījums

Datums: 03.03.2022 12:24:50 bal023
Par - 84, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likums (1369/Lp13), 1.lasījums

Datums: 03.03.2022 12:25:43 bal024
Par - 84, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likums (1369/Lp13), 2.lasījums, steidzams

Datums: 03.03.2022 12:27:17 bal025
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Datums: 03.03.2022 13:40:50 bal026
Par - 59, pret - 14, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Valsts civildienesta likumā (1320/Lp13), 1.lasījums

Datums: 03.03.2022 13:43:58 bal027
Par - 57, pret - 15, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā (1321/Lp13), 1.lasījums

Datums: 03.03.2022 13:47:44 bal028
Par - 74, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā (1214/Lp13), 2.lasījums

Datums: 03.03.2022 13:54:58 bal029
Par - 77, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījums Ārstniecības likumā (1373/Lp13), 1.lasījums

Datums: 03.03.2022 13:55:28 bal030
Par - 74, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums Ārstniecības likumā (1373/Lp13), 1.lasījums

Datums: 03.03.2022 13:56:20 bal031
Par - 75, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums Ārstniecības likumā (1373/Lp13), 2.lasījums, steidzams

Datums: 03.03.2022 14:04:45 bal032
Par - 78, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Noguldījumu garantiju likumā (1203/Lp13), 2.lasījums

Datums: 03.03.2022 14:14:38 bal033
Par - 66, pret - 6, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.4. Grozījumi Reliģisko organizāciju likumā (56/Lp13), 2.lasījums

Datums: 03.03.2022 14:23:51 bal034
Par - 5, pret - 59, atturas - 6.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.9. Grozījumi Reliģisko organizāciju likumā (56/Lp13), 2.lasījums

Datums: 03.03.2022 14:34:24 bal035
Par - 72, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Reliģisko organizāciju likumā (56/Lp13), 2.lasījums

Datums: 03.03.2022 14:39:01 bal036
Par - 81, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Jūras vides aizsardzības un pārvaldības likumā (1218/Lp13), 2.lasījums

Datums: 03.03.2022 14:41:46 bal037
Par - 65, pret - 15, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Aizsargāta pakalpojuma likumā (1370/Lp13), 1.lasījums

Datums: 03.03.2022 14:42:13 bal038
Par - 65, pret - 14, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Aizsargāta pakalpojuma likumā (1370/Lp13), 1.lasījums

Datums: 03.03.2022 14:43:25 bal039
Par - 79, pret - 0, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Par Saeimas deputātes Zentas Tretjakas ievēlēšanu Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā (871/Lm13)

Datums: 03.03.2022 14:43:56 bal040
Par - 32, pret - 21, atturas - 25.
Balsošanas motīvs: Par Saeimas deputātes Zentas Tretjakas ievēlēšanu Pieprasījumu komisijā (872/Lm13)

Datums: 03.03.2022 14:46:37 bal041
Par - 78, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par 11 849 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Par nodokļu samazināšanu elektrībai un gāzei visiem iedzīvotājiem” turpmāko virzību (860/Lm13)

Datums: 03.03.2022 14:56:51 bal042
Par - 75, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par 11 491 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Par datos balstītu vakcinācijas sertifikātu politiku” turpmāko virzību (861/Lm13)

Datums: 03.03.2022 14:58:32 bal043
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Sēdes videotranslācija

03.03.2022.	9.00	11.00	13.30