Latvijas Republikas 13. Saeimas
rudens sesijas pirmās sēdes turpinājums
2022. gada 15. septembrī
Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.
Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Frakciju viedokļi
Sēdes videotranslācija
Sēžu videotranslācijas (arhīvs)
Sēdes vadītāja. Labrīt, godātie kolēģi! Aicinu ieņemt vietas Saeimas Sēžu zālē. Turpināsim izskatīt Latvijas Republikas Saeimas 2022. gada 8. septembra kārtējās sēdes darba kārtību.
Kolēģi, mēs esam gatavi darbam, varam sākt.
Darba kārtībā – lēmuma projekta izskatīšana.
Lēmuma projekts “Par deputāta Alda Gobzema izslēgšanu no sešām Saeimas sēdēm”.
Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā – deputāts Normunds Žunna.
N. Žunna (Konservatīvie).
Labdien, kolēģi! Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija savā šā gada 21. jūnija sēdē izskatīja deputātu Ulda Budriķa, Marijas Golubevas, Ivetas Benhenas-Bēkenas, Līvas Kreituses, Andreja Judina un Mārtiņa Šteina iesniegumus, kuros tika lūgts izvērtēt deputāta Alda Gobzema rīcību šā gada 8. jūnijā, kad viņš, atrodoties Saeimas Sēžu zālē, lietoja aizvainojošu un necenzētu leksiku.
Komisija, 10 deputātiem balsojot “par” un vienam - “pret”, ierosināja Saeimas deputātu ētikas kodeksa pārkāpuma lietu.
Izskatot ierosināto, komisija konstatēja, ka deputāts Aldis Gobzems ar savu rīcību ir pārkāpis Saeimas deputātu ētikas kodeksa 5., 6., 7. un 16. punktu. Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 179. panta septītās daļas 5. punktu komisija, sešiem deputātiem balsojot “par”, trim - “pret” un vienam nebalsojot, nolēma rosināt Saeimu izslēgt deputātu Aldi Gobzemu no sešām Saeimas sēdēm.
Lūdzu atbalstīt sagatavoto Saeimas lēmuma projektu “Par deputāta Alda Gobzema izslēgšanu no sešām Saeimas sēdēm”.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Uzsākam debates.
Vārds deputātam Aldim Gobzemam.
A. Gobzems (Neatkarīgie).
Es lūdzu apvienot laikus.
Sēdes vadītāja. Ir lūgums apvienot debašu laikus. Ja nav iebildumu, debašu laiki ir apvienoti.
A. Gobzems. Šī ir mana pēdējā uzstāšanās 13. Saeimā.
Man bieži pārmet, ka esmu bijis ass un pārāk tiešs. Ieteikuši, ka ne vienmēr jārunā tas, ko domāju. Bet, ziniet, es citādi nemaz nevarēju.
Domāju un ceru, ka vismaz daļa no jums arī nevarētu, ja vien spētu godīgi paskatīties uz apkārt notiekošo nevis caur pašu veidotās propagandas prizmu, bet no augstāka punkta, no kurienes ir redzams, kā Latvija cauri laikiem iet no pagātnes uz nākotni. Tāda, kāda tā ir, - uz nākotni, kādu veidojam šodien.
Jūs ieraudzītu, ka Latvijas tautai nav nākotnes. Nav tās ilgtspējas, par kuru visi te runājat. Spēja vēl ir, bet tas vairs nebūs ilgi, ja tauta nemodīsies. Mēs izmirstam. Tik vienkārši.
Katru gadu mūsu skaits samazinās par 20 tūkstošiem vai vairāk. Pazūd viena vidēji liela Latvijas pilsēta katru gadu, un nevienu šeit, Saeimā, tas neuztrauc. Ārpus Saeimas - gan. Bet šeit, Saeimā, ir pārliecība, ka izdosim likumu, ar kuru aizliegsim kaut ko, un viss būs labi.
Jūs nevarat saglabāt latviešu valodu, izdodot likumus un aizliegumus. Tas ir smieklīgi un pat kaitnieciski. Latviešu valoda šajā teritorijā ir apdraudēta tikai un vienīgi tautas izmiršanas dēļ. Kad mazāk par pusi Latvijas pilsoņu būs latvieši, tiks pieņemti citi likumi. Tas taču ir jāsaprot. Tas nav nekas sarežģīts.
Latviešu valodu var glābt tikai latvieši, radot bērnus un audzinot tos latviskās tradīcijās. Latviešu valodu neglābs premjera un Saeimas deputātu algu pacelšana, prievīšu nēsāšanas tradīcijas un patētiskas runas ar piespraustiem karodziņiem.
Valodu un savu kultūru var glābt tikai pati tauta, kas redz un iet uz savu nākotni. Tauta, kas ziedojas savu bērnu labā, - tāpat kā mūsu senči ir ziedojušies savu bērnu labā. Tā ir tā pareizā labklājības formula.
Vienīgais veids, kā nodrošināt labklājību, ir ieguldīt jeb investēt mūsu bērnos. Taču - kas notiek ievēlēto politiķu realitātē? Kuru tas uztrauc? Kāpēc nauda tiek piešķirta visam kam, tikai ne bērniem, tikai ne izglītībai un zinātnei?
Šīs ir trīs lietas, kas noteiks mūsu nākotni un labklājību. Un šīs trīs lietas ir saraksta pēdējās vietās.
Pie Latvijas vidējiem ienākumiem vecāki jau ar diviem bērniem ir pakļauti nabadzības riskam. Skolotājiem jāstreiko, lai atgādinātu par sevi. Zinātnei gandrīz pats mazākais finansējums Eiropā. Kādu nākotni tad jūs cerat sagaidīt?
Nauda bez problēmām tiek atrasta visādām nevajadzīgām lietām, kā Biķernieku zemju pirkšana, iegrūsta airBaltic, pat pērtiķu māja dabūs savus 45 miljonus. Un kopā tie ir simtiem miljonu eiro.
Es nemaz negribu pieminēt enerģētikas krīzi, inflāciju un ekonomikas stagnāciju. Mēs nedrīkstam krīzes laikā aizmirst, kas un kur ir Latvijas nākotne. Tāpēc es izsakos asi.
Kungi un dāmas! Ir laiks mosties. Ja es klusi kaut ko šļupstētu sev zem deguna visus šos gadus, es netiktu ievērots. Es neredzēju citu izeju. Un neko nenožēloju.
Nākamajai - 14. - Saeimai būs grūts uzdevums: pagriezt Latvijas kuģi prom no kraujas malas - uz valsti ar nākotni. Un jāsāk ar bērniem un izglītību. Un mēs to izdarīsim. Un cerams, ka bez lielas daļas no klātesošajiem.
Un vēl. Valsts, kurā azartspēļu un maksātnespējas administratoru lobijs Saeimā un valdībā ir spēcīgāks par uzņēmēju lobiju, nevar attīstīties. Tāda valsts ir lemta pazušanai vēstures putekļos.
Atceramies, kas tad saņēma lielākās kompensācijas pandēmijas laikā. Pirmie trīs visdāsnāk kompensētie bija azartspēļu uzņēmumi. Atcerieties arī noraidītos priekšlikumus par soda naudu neiekasēšanu un aizliegumu izlikt uz ielas un atsavināt īpašumus par komunālajiem parādiem krīzes laikā. Tie tika noraidīti, jo tuvāki bija maitas putni no maksātnespējas administratoru un tiesu izpildītāju puses. Viņiem gribas ēst, un krīze un cilvēku nelaimes ir īstais pļaujas laiks. Viņi ir svarīgi Kariņam un it sevišķi Nacionālajai apvienībai, kas vārdos rūpējas par latviešu tautas nākotni, bet darbos to, manuprāt, iznīcina. Tas jums jāzina par šo varu.
Bet citādi - paldies! Paldies ikvienam, kurš mani izveidoja par to Aldi Gobzemu, kāds esmu šodien. Paldies maniem vēlētājiem, un paldies arī jums, kuri sēž šajā zālē un kuri ir mēģinājuši visādi iznīcināt mani, jo īpaši manu bērnu drošību un labklājību. Paldies jums. (Starpsauciens.) Paldies Latvijas cilvēkiem - latviešiem un krieviem -, ka sniedzāt man nesavtīgu sirds siltumu. Tas piepildīja manu dzīvi. Nāciet, ļaudis, aiz manis, un šis sirds siltums atdzīvinās mūsu valsti! Tā uzplauks! Es to zinu. Un no sirds paldies. (Starpsauciens: “Tev nav sirds!”)
Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Karinai Sprūdei.
K. Sprūde (Neatkarīgie).
Labrīt, Saeimas priekšsēdētājas kundze! Labrīt, kolēģi! Es gribu sākt ar to, ka deputāts Aldis Gobzems ir bijis izslēgts jau no 13 Saeimas sēdēm, un es uzskatu (un cipari rāda), ka viņš ir simts gadu laikā visrepresētākais deputāts. Vienreiz saņēma brīdinājumu par to, ka Twitter rakstīja par kovidu, no vienas Saeimas sēdes tika izslēgts, jo Facebook ielika bildi ar pie krekla piespraustu auseklīti. Reiz no sešām Saeimas sēdēm tika izslēgts, jo nevarēja uzrādīt Covid-19 sertifikātu, un vēl no sešām Saeimas sēdēm tika izslēgts, jo tikās ar saviem vēlētājiem.
Pašlaik jūs gribat viņu izslēgt no vēl sešām Saeimas sēdēm, jo viņš deputātu Riekstiņu nosauca par kretīnu, bet es laikam palaidīšu... šīs rindkopas un pat nekomentēšu šodien Riekstiņa uzvedību Saeimas sēdē.
Mums šeit, Saeimā, sēž kriminālvajāšanai izdoti cilvēki. Pūces kungs, kas pat auto caurlaidi kārto ar koruptīvām metodēm, arī sēž Saeimā. Kā tas ir, ka kriminālvajāšanai izdots deputāts var piedalīties Saeimas darbā, tas nav vismaz ētikas pārkāpums, bet nosaukt koalīcijas deputātu par kretīnu - tas nav pieļaujami, un piemērojams augstākais soda mērs?
Deputātu darbs ir izteikties par Saeimā skatāmajiem jautājumiem un par tiem balsot. Deputātam mandātu ir devuši vēlētāji, kuru intereses deputāts pārstāv. Lai kļūtu par deputātu, netiek prasīta konkrēta izglītība vai pieredze, jo deputāts ir tautas vēlēts pārstāvis. Tauta pati lemj, kam dot un kā dot šīs pilnvaras. Tauta ir iedevusi pilnvaras kriminālvajāšanai izdotiem cilvēkiem, bet mandāts ir dots arī Aldim Gobzemam.
Deputātiem nav darba līguma nedz ar Prezidiju, nedz ar citiem deputātiem. Liedzot deputātam pārstāvēt savu vēlētāju intereses, liedzot profesionālo darbību - tas ir lēmums, ko citā gadījumā pieņemtu tiesa, un koalīcijas deputāti nav tiesa. Jā, jūs varat nosodīt viņu personīgā viedokļa dēļ, varat rakstīt ierakstus, dot intervijas par notikušo un paust savus uzskatus, varat debatēt, bet profesionālo darbību iegrožot var tikai tiesa atsevišķos gadījumos. Man šī ētikas kodeksa norma absolūti nešķiet samērīga.
Es aicinu jūs noraidīt šo lēmumu.
Palikušas divas nedēļas. Man liekas, šis ir ļoti absurds lēmums, kas ir sagatavots.
Tāpēc aicinu balsot “pret”.
Es zinu, ka tas viss jūs aizskar personīgi, bet savas personīgās lietas vajag atstāt aiz ēkas.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ralfam Nemiro.
R. Nemiro (Neatkarīgie).
Labrīt, cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Aldis Gobzems ir bijis pietiekami ass dažādos izteicienos, statistiski tradicionāli viņš ir bijis viens no līderiem attiecībā uz debatēšanu. Bet, cienījamie kolēģi, ja mēs runājam par šo konkrēto situāciju, šis jautājums izvērtās konflikta situācijā starp diviem deputātiem. Un konflikts nevar būt vienpusējs, tas ir strīds, kurā piedalās divas puses. Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā tika iesniegti un skatīti abu pušu iesniegumi. Neapšaubāmi, bez vainas nav gan viens, gan otrs, taču, pieņemot šo lēmumu (atbalstīt vai ne), mums ir jādomā par samērīgumu.
Aldis Gobzems šajā gadījumā varbūt ir bijis ass, jā, un, iespējams, tas neatbilst Saeimas deputāta ētikai, kas savukārt nozīmē, ka sods patiešām būtu atbilstošs par šāda veida darbību. Līdz ar to lēmums ierosināt lietu ir pareizs, taču jautājums - cik bargam tam ir jābūt? Galējais smagākais sods, kolēģi, ir izslēgšana no sešām Saeimas sēdēm. Ja mēs mazliet palasām pirmsokupācijas laika stenogrammas, tajās mēs varam dzirdēt ļoti skarbus, ļoti asus politisko oponentu izteicienus, un parlamenta darbā acīmredzot tas kaut kādā ziņā piedien.
Līdz ar to es uzskatu, ka no sešām sēdēm (īpaši šobrīd, kad varbūt atlicis strādāt ir sešas sēdes)... izslēgt deputātu no Saeimas sastāva ir par smagu un par bargu.
Neaizmirsīsim pašu galveno - Saeimas deputātam mandātu un tiesības piedalīties parlamenta darbā dod vēlētājs. Lai vai kāds tas deputāts būtu, tomēr viņš pārstāv attiecīgu sabiedrības daļu, kas savukārt nozīmē, ka, izslēdzot no parlamenta... deputātu Aldi Gobzemu, viņa vēlētājs šobrīd netiek pārstāvēts. Kolēģi, vai tas ir īsti demokrātiski? Es uzskatu, ka šoreiz tas ir par skarbu. Mēs varētu runāt par to, ka lēmums varētu būt vai nu izteikt brīdinājumu, vai izmantot citus līdzekļus, bet, tā kā komisijas sēdē (un es arī tajā piedalījos) tika izteikts tikai viens priekšlikums, tad tas arī tika atbalstīts bez diskusijām.
Diskusijas vairāk bija par to, vai šī pārkāpuma procedūra vispār ir jāierosina. Tā kā strīdā bija iesaistītas divas puses, abu pušu iesniegumi tika izskatīti, viens tika noraidīts... otrs tika skarbi un bargi sodīts. Manuprāt, tas ir nesamērīgi, tāpēc aicinu šo lēmuma projektu neatbalstīt. Es domāju, ka deputāts jau ir sapratis izdarīto un, iespējams, arī nākotnē būtu rīkojies citādi. Turklāt to mēs redzējām komisijas sēdē, kurā tika pielemts šis konkrētais sods, - deputāts vairs šādas izpausmes... neizdarīja, kas mums it kā liecina par to, ka uzvedība ir mainījusies.
Tāpēc, kolēģi, aicinu neatbalstīt.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.
J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).
Godātie kolēģi, dažādu valstu parlamentos ir bijuši tiešām visdažādākie starpgadījumi, strīdi, ir pat diemžēl bijušas arī slepkavības, bet šis gadījums, ko jūs šobrīd apskatāt, tiešām ir ļoti vienpusējs, jo man pāri galvai arī ir vicinātas dūres, un šīs dūres nepiederēja Aldim Gobzemam, bet gan Riekstiņa kungam. Viņš gan nekādu nosodījumu nesaņēma. Skaidra lieta, ka deputāta piederība koalīcijai uzreiz viņam dod iespēju saņemt indulgenci.
Bet, ja mēs runājam par Aldi Gobzemu, es domāju, ka daudzi cilvēki, kuri ir sekojoši parlamenta darbam, pilnīgi droši šobrīd var pateikt lielu paldies, jo viņi vērtē ne pēc izteicieniem, ne pēc varbūt kādiem amatiem, bet pēc reāliem darbiem.
Man personīgi un arī maniem sekotājiem, un visiem cilvēkiem, kuriem rūp cilvēktiesības, ļoti svarīgs lakmusa papīriņš Saeimas darbā un deputātu attieksmē bija deputātu uzvedība un lēmumu pieņemšana tā saucamajā kovidlaikā. Un īpaši skaidri savu attieksmi pret cilvēku vajadzībām norādīja deputātu attieksme pret vairāku Saeimas deputātu un juristu sagatavoto pieteikumu Satversmes tiesai par valdības pilnvaru atcelšanu, kuras Saeima 2020. gadā savā apmātībā bija iedevusi Ministru kabinetam un kuras Ministru kabinets joprojām ar lielu prieku un baudu izmanto, turpinot šķelt cilvēkus un turpinot viņus pazemot. Jo mēs zinām, ka ar 1. oktobri joprojām atkal būs nepieciešami sertifikāti medicīnas iestāžu darbiniekiem un arī studentiem.
Neviens no šīs koalīcijas, kura tagad iet un sola cilvēkiem debesmannu, nav parūpējies par to, lai šādas pilnvaras tiktu atceltas un cilvēkiem tiktu atgriezta normāla dzīve. Taču mēs par to rūpējāmies jau pagājušā gada oktobrī, tad, kad sagatavojām apjomīgu pieteikumu Satversmes tiesai, un bija nepieciešami tikai 20 Saeimas deputātu paraksti. Un ko jūs domājat? Starp 20 parakstiem... Ir tikai 10 godprātīgi deputāti, kuri piekrita parakstīt šo pieteikumu. Diemžēl šo pieteikumu neparakstīja Zaļie un Zemnieki, šo pieteikumu neparakstīja SASKAŅA, uzrakstot ļoti garu palagu, kāpēc viņi to negribētu parakstīt, un arī tā saucamā... “Republika” neparakstīja. Taču Aldis Gobzems, Karina Sprūde un visi pārējie neatkarīgie deputāti parakstīja šo pieteikumu. Un cilvēkiem tas bija svarīgi, viņi redzēja cilvēku... viņi redzēja deputātu attieksmi, viņi redz jūsu attieksmi balsojumos, viņi redz deputātu attieksmi likumprojektos un arī pieteikumos, un viņi redz arī priekšlikumus.
Tas, cik daudz priekšlikumu un likumprojektu ir sastādījuši neatkarīgie deputāti, tostarp Aldis Gobzems, ir ļoti labs rādītājs deputātu attieksmei pret cilvēku vajadzībām. Jums būtu tikai jāmācās no neatkarīgajiem deputātiem, arī no Alda Gobzema, kā būtu jāstrādā Saeimas deputātam - nevis saņemot kompensācijas par attālināto darbu, bet ieklausoties...
Sēdes vadītāja. Lūdzu, par konkrēto lēmuma projektu.
J. Stepaņenko. ... cilvēku vajadzībās un lasot arī vēstules, ko jums sūta cilvēki, lūdzot palīdzību.
Es aicinu neatbalstīt šo lēmuma projektu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim.
V. Valainis (ZZS).
Godātie kolēģi! Man tikai viens jautājums. Vai šis lēmums, ko šodien mēs lemjam, ir taisnīgs no demokrātijas viedokļa? Mēs saprotam to, ka šajā strīdā nebija jau tikai viena puse, visi taču saprotam, ka bija divas puses. Mēs vēršamies pret vienu pusi, kas pārstāv tieši opozīciju. Nu labi, var jau arī tā - divas nedēļas pirms vēlēšanām izslēdzam opozīcijas politiķi no politiskām diskusijām, no Saeimas, parlamenta, darba.
Un, godātie kolēģi, visi tie... Šis būs aicinājums visiem tiem, kas darbojās iepriekšējā Saeimā, - nav daudz šajā parlamenta ēkā. Es aicinu visus atcerēties mūsu godāto kolēģi Artusu Kaimiņu. Kā jums - godīgi - šķiet, vai Aldis Gobzems šobrīd ir sasniedzis to intelekta līmeni, kāds bija Artusam Kaimiņam 12. Saeimā, vai nav? (Starpsauciens: “Nav!”) Es domāju, ka Aldis Gobzems vēl ir tālu no tā līmeņa, kādu demonstrēja Artuss Kaimiņš no šīs tribīnes. Vai kaut reizi...
Sēdes vadītāja. Kolēģi, es tiešām lūdzu runāt par konkrēto lēmuma projektu...
V. Valainis. Vai kaut reizi...
Sēdes vadītāja. ... nevis par deputātiem, ar kuriem tas nav saistīts.
V. Valainis. ... un vai kaut reizi Saeima skatīja jautājumu par to, ka deputāts par to, ka viņš palaidis muti, būtu jāizslēdz no Saeimas darba? Visi ar to samierinās. Veids, kā izteikties politiķim un kritizēt Saeimas darbu, valdības darbu, var būt dažāds.
Kā jau šodien dzirdējām, Gobzema kungs minēja to, ka viņš dažreiz ir bijis ass, un sava motivācija tam ir. Lai sasniegtu kaut kādu vēlētāju auditoriju, varbūt tev arī ir jābūt asam. Mēs redzam: kaut kādā veidā viņam tas izdodas. Un vai par to šodien viņš ir šādā veidā jāizslēdz? Manuprāt, tas nedemonstrē to, ka valdība un Saeima ir stipra un tiešām ir tendēta stiprināt demokrātiju. Manuprāt, tas demonstrē tikai to, ka valdība ne tikai nav gatava iesaistīties diskusijās un debatēt, bet nu jau sasniedz jaunu līmeni - nav gatava pat klausīties opozīcijas kritikā.
Kolēģi, es šādu lēmuma projektu nevaru atbalstīt.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Butānam.
J. Butāns (Konservatīvie).
Sveicināti, kolēģi! Par aizgājēju - tikai labu vai neko.
Sēdes vadītāja. Debates vēl nebija slēgtas.
Vārds deputātam Armandam Krauzem.
A. Krauze (ZZS).
Labdien, kolēģi! Es te klausos, un man liekas, ka tomēr vajadzētu kaut kādu skaidrību. Es tā nevaru visu attīt atmiņā, kas toreiz notika. Es atceros, ka Aldis Gobzems laikam šeit debatēja un tad mūsu cienījamais Riekstiņš tur kaut ko burkšķēja no zāles. Nu, tā teikt, stenogrammā ieraksts “Starpsaucieni”. Tā bija, jā. Un tad Gobzems nosauca viņu vienā treknā vārdā. Tas, man liekas, tomēr nebija vārds “kretīns”, mēs te spriežam, tas bija viens tāds vārds, ko varbūt arī tā nelieto.
Es saprotu, ka Gobzems ir kļūdījies. Kur Aldis Gobzems ir? Viņš nosauca nepareizā vārdā, viņam vajadzēja vienkārši nosaukt par idiotu, jo, kā jūs zināt, Saeimā jau šis vārds ir lietots, un arī attiecīgās komisijas ir atzinušas, ka tā drīkst deputāts vienu otru saukt. Bet reakcija Riekstiņam bija kāda? Viņš skrēja pāri zālei, kulakus vicinādams, un solīja Gobzemam... Ko viņš solīja? Pa muti!
Nu, man jau liekas, ka šajā gadījumā, ja mēs vienu izslēdzam uz sešām sēdēm, tad arī Riekstiņu vajadzēja izslēgt uz sešām sēdēm.
Es atgādināšu, ka es, tā kā zinot šo vēsturisko lēmumu par vārdu “idiots”... Es savulaik biju Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā, un es arī šo deputātu, kas tur sēž Konservatīvajos, nosaucu par idiotu. Viņš pēc sēdes man pienāk klāt... un ko viņš man teica? “Par šito var dabūt pa muti.” (Starpsaucieni. Smejas.)
Tātad tā nav pirmā reize. Es gribu atgādināt, ka tāds, tāds mums ir Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārais sekretārs, kas sola visiem pa muti! (Starpsaucieni.) Sola pa muti, sola pa muti! Gobzemam, deputātiem. Iespējams, viņš sola pa muti arī arodbiedrībām, skolotājiem. (Starpsaucieni.) Viņi ir paņēmuši darbā izsitēju, kurš vienkārši mēģina tagad panākt kaut kādu rezultātu. Un mēs šeit, Saeimā, pieņemam lēmumu, izslēdzam Gobzemu un neizslēdzam vienu idiotu. (Starpsaucieni.)
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. (Starpsaucieni.)
Lūdzu, komisijas vārdā...?
N. Žunna. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt sagatavoto Saeimas lēmuma projektu “Par deputāta Alda Gobzema izslēgšanu no sešām Saeimas sēdēm”.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par deputāta Alda Gobzema izslēgšanu no sešām Saeimas sēdēm”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - 32, atturas - nav. (Starpsauciens.) Lēmums pieņemts.
Darba kārtībā - “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.
Lēmuma projekts “Par neuzticības izteikšanu satiksmes ministram Tālim Linkaitam”.
Valaiņa kungs, vai iesniedzēju vārdā esat deleģēts runāt? (Dep. V. Valainis: “Jā.”)
Tātad iesniedzēju vārdā - deputāts Viktors Valainis.
V. Valainis (ZZS).
Ļoti cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Augsti godātais ministra kungs! Tiešām liels paldies par to, ka jūs šodien esat ieradies, klātienē izskatot šo, mūsuprāt, ļoti svarīgo jautājumu. Mēs arī esam sagatavojuši savu argumentāciju, kāpēc uzskatām, ka šim valdības ministram šodien būtu jāatstāj amats.
Godātie kolēģi, lai sāktu par to runāt, man būs jāatgriežas laikā, kad tika apstiprināta Artura Krišjāņa Kariņa valdība. Dienā, kad apstiprināja šo valdību, es kāpu tribīnē un vērsos pie jums, godātie kolēģi, ar aicinājumu ieklausīties, kādu satiksmes ministru grasāmies apstiprināt šajā amatā. Un satiksmes ministra dzīves gājums liecina pats par sevi.
Es šodien arī sākšu tieši ar satiksmes ministra iepriekšējo visnotaļ cienījamo darba pieredzi. Kolēģi, ja mēs atceramies privatizācijas laikus, kad Latvijas valstī virkne cilvēku privatizēja virkni Latvijas stratēģiski svarīgo uzņēmumu, laikus, kad godāti cilvēki, piemēram, Andris Šķēle, uzkrāja savu kapitālu... un visādā veidā, mēs... Nu, es domāju, katram var būt viedoklis par to, kā notika Latvijas valstī privatizācija. Tieši Tālis Linkaits ieņēma vienus no galvenajiem amatiem šajā privatizācijas procesā un, es teiktu, no ierēdniecības viedokļa visnotaļ bija atbildīga persona tajā laikā.
Šobrīd es domāju, ka tās saites un tie vecie kontakti šo četru gadu laikā, kopš ministrs vada ministriju, ir tikai parādījuši to, ka šie kontakti un gūtā pieredze, un varbūt laika gaitā arī attīstītā pieredze nekur nav zuduši un ministra kungam šīs iemaņas vēl joprojām ir. Un te es, godātie kolēģi, vērsīšos...
Viena no lielākajām lietām, ko satiksmes ministrs izdarīja, ir Satiksmes ministrijas pakļautībā vadītais sabiedriskā transporta iepirkums. Godātie kolēģi, šajā iepirkumā uzvarēja pēc būtības trīs uzņēmēji, trīs Latvijā ļoti labi zināmi uzņēmēji. Kā raksta sabiedriskie mediji, viens no tiem uzņēmējiem bija Aleksandrs Brandavs un ar viņu saistītie uzņēmēji, otrs uzņēmējs bija Andris Šķēle... Šlesers. Tie bija tie uzņēmēji, kuri uzvarēja šajā sabiedriskā transporta iepirkumā, par kuru ļoti plaši rakstīja sabiedriskie mediji. Kopējais iepirkuma apjoms, godātie kolēģi, bija aptuveni pusmiljards eiro. Aptuveni pusmiljards eiro tika sadalīts starp šiem dažiem uzņēmējiem.
Godātie kolēģi, noslēdzoties šim iepirkumam, pēc būtības tika iznīcināta vesela virkne pašvaldību sabiedriskā pakalpojuma sniedzēju uzņēmumu, tādi uzņēmumi kā Cēsu sabiedriskā transporta uzņēmums, Valmieras sabiedriskā transporta uzņēmums. Tas, ka tie šodien vēl funkcionē, ir tikai laika jautājums, ja politika netiks mainīta. Es domāju, šo uzņēmumu liktenis šobrīd ir maksātnespēja, jo bez sabiedriskā transporta pasūtījuma viņu tālākā dzīve nav iedomājama.
Tas pats attiecas arī uz tradicionālajiem uzņēmumiem, kas ir darbojušies Zemgalē. Vesela virkne uzņēmumu, kas bija pašvaldības un privāto kopīgi dibināti, kas veiksmīgi darbojās. Šobrīd visas Latvijas acu priekšā ir notikusi savdabīga šo uzņēmumu vienkārši privatizācija caur sabiedriskā pakalpojuma iepirkumu.
Sabiedriskie mediji... “Latvijas Televīzija” pat veidoja dažādus pētnieciskos raidījumus, piemēram, “Aizliegtais paņēmiens”, kurā sabiedriskā transporta... sabiedriskā pakalpojuma... sabiedriskā medija žurnālisti bija vērtējuši dažādus elementus no sabiedriskā transporta... šī līguma.
Un viens no elementiem, ar kuru šiem dažiem uzņēmējiem (pilnīgi nesaistītiem savā ziņā) izdevās apspēlēt pilnīgi visus citus tirgus spēlētājus, bija darba alga. Tā bija darba alga, kas neticamā kārtā... tieši šiem trijiem uzņēmējiem... bija ārkārtīgi zema. Viņi bija gatavi nodarbināt šoferus par pusvelti; viņi bija gatavi tam, ka šoferi par eiro nomazgās visus autobusus no visām pusēm un vēl no apakšas; viņi bija gatavi tam, ka šajos apstākļos, kas šodien ir... nodrošināt to, ka tie šoferi strādās... stipri virs vidējās algas nozarē... Godātajam ministram tas nelikās nekas dīvains, likās, ka šajā jautājumā viss ir kārtībā.
Tad nu ko darīja sabiedriskie mediji, izpētot šo situāciju, analizējot, kā tā var būt?
Un virkne pašvaldību uzņēmumu uz to norādīja, visu laiku norādīja uz to, ka nevar nodrošināt to pakalpojumu par tādām izmaksām. Kā izrādījās, šie šoferi pelnīja naudu paši, bija izveidojuši veselu sistēmu, lai apietu visus iespējamos kontroles mehānismus. Uzņēmumu vadība neko nedarīja, lai kaut kādā veidā kontrolētu to, ka... šoferi pēc būtības zog degvielu, šoferi neizsit biļetes. Šo uzņēmumu vadība nedarīja neko, lai kaut kādā veidā ietekmētu to.
Uz šī vienkāršā elementa... uz šī vienkāršā elementa pamata tika izslēgta virkne tiešām ļoti cienījamu uzņēmumu, kuri savā darbā šādu praksi nepiekopj. Vai tā ir godīga konkurence?
Kolēģi, par šiem jautājumiem ministrs tika informēts, un arī Autotransporta direkcija tika informēta. Sabiedriskajā telpā publiski par to runāja jau no tās dienas, kad tika pasludināti šie iepirkuma rezultāti. Ministrs dusmojās uz Ministru prezidentu, kas viņam esot pacilātā balsī teicis, ka tādus līgumus nedrīkst slēgt. Arī opozīcija teica, ka tādus līgumus nedrīkst slēgt. Vienīgais, kas bija ieinteresēts tajā, ka šādi līgumi ir jāslēdz, bija augsti godātais, ļoti cienītais, šodienas sēdē klātesošais satiksmes ministrs Tālis Linkaits.
Bet nu varbūt opozīcija kļūdās, tāpēc paskatīsimies, ko ir teicis sabiedriskā transporta uzņēmēju asociācijas, Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācijas, vadītājs par šo situāciju un kāda nu tā ir izvērtusies. (Zālē troksnis. Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.) Proti, LPPA prezidents Ivo Ošenieks norādīja, ka šobrīd netiek nodrošināta Sabiedriskā transporta pakalpojumu likuma mērķa izpilde (tātad - nodrošināt iedzīvotājiem pieejamus sabiedriskā transporta pakalpojumus) un ilgstoši tiek ignorēti nozari pārstāvošo organizāciju brīdinājumi par iespējamām problēmām nozarē un aicinājums sakārtot sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu reģionālo maršrutu tīklos.
Protams, pēc tam, kad sabiedriskie mediji nāca klajā ar ziņām par to, kādā veidā tiek izpildīti šī konkursa nosacījumi, uzņēmēji vairs nevarēja atļauties izlikties to neredzam.
Un mēs redzam rezultātu. Šā gada 1. jūlijā vienā no lotēm netika izpildīti vairāk kā 70 reisi; 4. un 5. jūlijā netika izpildīti vairāk kā 50 reisi; savukārt 6. jūlijā, pēc pārvadātāja “Liepājas autobusu parks” mājaslapā iekļautās informācijas, netika izpildīti vairāk kā 50 reisi. Un kopš 1. jūlija ir 280 reisi, kas nav izpildīti. Un tā ir informācija, kas bija vasarā. Šobrīd ik dienu mēs dzirdam to, ka Ogrē, Aizkrauklē un vairākās citās vietās netiek izpildīti šī līguma nosacījumi.
Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācijas vēstulē arī teikts, ka tas, ka nenotiek pakalpojumu nodrošināšana pilnā apmērā, ir ietekmējis pārvietošanās vajadzības lielai sabiedrības daļai. Pēc datiem par tādu pašu periodu, 2021. gadā tas ietekmējis vairāk nekā 16,5 tūkstošus cilvēku.
Kolēģi, šādu gadījumu... par to mēs dzirdam katru nedēļu. Katru nedēļu! Un vai mēs esam dzirdējuši no ministra kaut vienu risinājumu šai problēmai, kaut vienu izlēmīgu rīcību? Dievs ar viņu! Lai ministrs strādā! Bet kāpēc atbildīgie ierēdņi turpina darbu? Kur ir kāds atbildīgais? Vai atbildīgais ir tas tantuks, kurš sēž Aizkrauklē pieturā un kuram neatnāk autobuss? Vai viņa ir atbildīga par to, ka valsts nespēj izpildīt likuma uzdotos pienākumus?
Kolēģi, kā jums šķiet - vai tas ir pareizi? Vai tas ir pareizi, ka liela daļa sabiedriskā transporta pakalpojumu netiek nodrošināti?
Kolēģi, vēl trakāk! Maršrutu tīkla daļā “Cēsis” un “Limbaži, Sigulda” pārvadātājs “Nordeka” vispār neuzsāka 4. aprīļa līguma izpildi. Kolēģi, līgums ir noslēgts, bet netiek izpildīts!
Kas ir tie, kas fiziski brauc šajos maršrutos? To dara pašvaldības uzņēmumi, ar kuriem līgums... jau vairs nav. Viņi ir zaudējuši šajos konkursos. Viņi šobrīd glābj (glābj!) valsti - pašvaldības uzņēmumi, kas turpina braukt šajos maršrutos.
Līgumus... pat netiek uzsākts pildīt līgumus. Bet kādas tam ir sekas? Nekādas! Nekādas sekas nav tādam lēmumam.
Tāpat pārvadātāji norāda, ka citu pārvadātāju darbība liecina, ka ir bijuši visi apstākļi, lai objektīvi uzsāktu pakalpojumu nodrošināšanu no 1. jūlija citā pakalpojumu teritorijā, un nepastāvēja nepārvaramu ārējo faktoru ietekme līguma faktiskās darbības uzsākšanai. Ja gribēja, tad varēja. Bet - vai gribēja? Tāds ir jautājums.
Asociācija secina, ka šie divi uzņēmumi ir norādījuši maldinošu informāciju, iesniedzot piedāvājumus attiecīgajam konkursam un vēlāk jau parakstot līgumu par pakalpojumu nodrošināšanu. Tāds ir kopējais nozares viedoklis par šiem iepirkumiem. Un tāds ir arī mans viedoklis jau no pirmās dienas, kad ministrs noslēdza šos līgumus. Jau pašā sākumā tā bija mānīšanās trīs uzņēmēju interesēs. Trīs! Un paši varat vērtēt šo uzņēmumu reputāciju un labos nodomus pret Latvijas valsti. Tas ir jūsu pašu ziņā. Bet šobrīd mēs redzam rezultātus.
Mēs varam tikai pateikt paldies sabiedriskajiem medijiem, kas saknē pieķēra šo blēdību. Un šobrīd mēs redzam sekas. Virkne (virkne!) maršrutu netiek nodrošināta.
Asociācija jau iepriekš bija norādījusi par iepirkuma nolikuma neatbilstībām reālajai ekonomiskajai situācijai un par problēmām iesniegto piedāvājumu izvērtēšanas procesā.
Uz šīm problēmām, kuras tagad sagādātas Aizkrauklē, Ogrē un daudzos citos novados, Madonā, Limbažos, norādīja jau iepirkuma procesa laikā. Taču tā vietā, lai rīkotos, nekas netika darīts! Tika pieļauts, ka šie iepirkumi tiek turpināti.
To, kas notiek nozarē, varēja redzēt jau gadiem iepriekš. Jau gadiem iepriekš bija redzams tas, ka šie uzņēmumi tiek pirkti par galvu reibinošām summām, tiek pārpirkti privātie uzņēmēji. Šim iepirkumam atsevišķi uzņēmēji gatavojās jau gadiem. Un kas tika darīts, lai to novērstu? Nekas. Tā ir savdabīga privatizācija visu mūsu acu priekšā. Tā tika novērsta, bet šobrīd spītīgi tiek veikta tālāk.
Kā norāda asociācija, satiksmes ministrs ir izlicies to visu nedzirdam un atbildību centies novirzīt tikai uz Autotransporta direkciju. To norāda asociācija - nozares asociācija -, bet ministrs šajā gadījumā, izskatās, pat Autotransporta direkcijas vadības atbildību arī šajā visā neredz.
Mēs redzam, ka pašvaldību uzņēmumi šobrīd pēc būtības glābj šo situāciju. Manā ieskatā, viss šis konkurss būtu jāatceļ un jārīko jauns iepirkums, un bāze sabiedriskajam transportam jāveido tomēr uz šiem pašvaldību uzņēmumiem. Mēs nevaram atļauties riskēt ar mūsu reģionālo attīstību, paļauties uz to, ka kāds uzņēmējs gribēs domāt par savu peļņu... kas tagad notiek... vai gribēs riskēt ar savu naudu... kas tagad notiek... un vienā dienā izdomās, ka varbūt tomēr nevajag vadāt šos cilvēkus. Kolēģi, tie ir desmitiem tūkstoši mūsu Latvijas iedzīvotāju, kuri šobrīd nesaņem šo pakalpojumu.
Godātie kolēģi, es atļaušos šodien citēt no šīs tribīnes, manuprāt, ļoti cienījamu politiķi Ogres novada mēru Egilu Helmani. Man ir jautājums Nacionālajai apvienībai - kā jūs šodien balsosiet par šo jautājumu? Un arī JAUNAJAI VIENOTĪBAI.
Godātie kolēģi, tas ir jūsu visu - koalīcijas - partneris, cienījams politiķis, liela novada vadītājs. Viņš ir vērsies pie Ministru prezidenta, aicinot Ministru prezidentu atlaist satiksmes ministru. Savā vēstulē viņš norādīja ļoti īsi un konkrēti: “Godātais Ministru prezident! Nevēlos jūs apgrūtināt ar skrupulozu statistiku, tomēr norādīšu par 16. augustā sasniegto rekordu - netika izpildīti 38 reisi. Šajā periodā ir bijušas vairākas dienas, kad neizpildīto reisu skaits tuvojas diviem desmitiem.
Sliktākais ir tas, ka par reisu neizpildi informācija bieži vien netiek publiskota un cilvēki par to uzzina tikai no savas nelāgās pieredzes velti gaidīta autobusa veidā. Situācija sāk līdzināties trešās pasaules valstīm, kur sabiedriskais transports kursē pēc saraksta “Būs, kad atbraukšu”. Domāju, jūs piekritīsiet, ka šāda situācija nav pieļaujama 21. gadsimta Eiropas valstī.” Tā raksta Egils Helmanis. Un es turpināšu Helmaņa kunga teikto: “Par situāciju lietas kursā ir Satiksmes ministrija, Autotransporta direkcija, tomēr kaut kādu iemeslu dēļ risinājuma vietā tiek meklētas atrunas, uzlikti mikroskopiski sodi, nav jūtama nedz atbildīgo iestāžu ieinteresētība, nedz lietpratība. Uzsvēršu, ka runa ir par diviem novadiem, par divu novadu iedzīvotājiem, kuri vienkārši vairs nevar rēķināties ar sabiedriskā transporta esību.
Tā nav liela greznība, bet gan dzīves nepieciešamība. Emocionāli smagi kļūst, iztēlojoties, cik nokavētu svarīgu lietu, notikumu nācies mūsu iedzīvotājiem pieredzēt - mācības ārstu vizītes, darbi, bēres, ceļojumi, koncerti. Lietas būtība skan skarbi un neticami - Ogres novadā un Aizkraukles novadā nav sabiedriskā transporta.”
Godātie kolēģi! Tas ir nevis manis sacītais, bet tas ir viena no Nacionālās apvienības kolēģiem aicinājums valdības vadītājam šodien sēdē atlaist esošo satiksmes ministru. Es aicinu Nacionālo apvienību sekot savu kolēģu aicinājumam un šodien pievienoties šim balsojumam - atbrīvot satiksmes ministru no amata. (Starpsauciens: “Es piekrītu!”)
Godātie kolēģi! Par šo situāciju man bija iespēja pārliecināties Vānē. Pagājušajā nedēļā es biju Vānē un piestāju autobusu pieturā, kur aprunājos ar vietējiem iedzīvotājiem - kā tad šobrīd ir Tukuma novadā (agrākajā Kandavas novadā), Vānē? Kā ir ar sabiedriskā transporta esību? Uz to man atbildēja: “Godātais deputāta kungs, mēs jau sen nerēķināmies ar sabiedriskā transporta esību Vānē.” Kā var rēķināties ar sabiedriskā transporta esību Vānē, ja vienīgais veids, kas tur tiek nodrošināts, - reizi nedēļā. Tur var aizbraukt uz attīstības centru, bet diemžēl tikai vienā virzienā. Vānē iedzīvotāji savus bērnus sūta uz skolu, diemžēl 14 kilometrus viņi iet kājām, neskatoties uz to, līst lietus vai snieg sniegs. Tāda ir realitāte.
Godātie kolēģi, mēs visi apzināmies, ka šī realitāte pastāv jau ilgāku laiku. Vai 500 miljonu eiro lielais budžets, kas tika nodots satiksmes ministra rīcībā, nav pietiekams, lai šīs problēmas risinātu? Manuprāt, ar 500 miljoniem eiro būtu jāpietiek, lai arī Vānes iedzīvotāji saņemtu gana apmierinošu sabiedriskā transporta pakalpojumu.
Kolēģi, ja mēs runājam par Zemgali - Zemgalē puse iedzīvotāju dzīvo ārpus lielajām pilsētām un attīstības centriem. Šī ministra bezatbildība ietekmē pusi no Latvijas reģionos dzīvojošajiem cilvēkiem. Manuprāt, tas nav normāli, ka ministrs nespēj nodrošināt pašsaprotamu lietu un nu jau četru mēnešu garumā, kopš sākušās problēmas, izliekas tās neredzam. Viens ir - ministra cietā nostāja brīdī, kad tiek gatavots konkurss, un nostāšanās pret nozari; otrs - ministrs noslēdz šos līgumus un turpina stāvēt pret nozari; trešais - sākas problēmas, un ministrs vēl joprojām uzskata, ka viss ir kārtībā.
Godātie kolēģi, vai jums arī šķiet, ka šajā jomā viss ir kārtībā? Jums, kad jūs tiekaties ar vēlētājiem, arī šķiet, ka šajā jomā viss ir kārtībā? Manuprāt, tā nav.
Es šobrīd nemaz nepieminēšu arī Satiksmes ministrijas ietiepības un Saeimas deputātu balsojuma rezultātā uzliktās saistības Latvijas valstij, par ko būs jāmaksā citiem sabiedriskā transporta uzņēmējiem, jau no konkurences tiesību jomas. Arī te sabiedriskā transporta organizācija, pieņemot Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumu, norādīja: ja jūs tā vērsīsieties pret šiem uzņēmējiem, jums nāksies pēc tam maksāt kompensācijas. Nē. Šobrīd mēs redzam, ka uzņēmēji ir vinnējuši Eiropas Savienības Tiesā un Latvijai visam šim pa virsu būs vēl jāmaksā kompensācijas šiem uzņēmumiem, kas ir ārvalstu uzņēmēji.
Godātie kolēģi, satiksmes ministra atbildībā nav tikai sabiedriskais transports, un tas būtu nepareizi, ja šodien es runātu tikai un vienīgi par sabiedrisko transportu. Es šodien pieskaršos arī citām tēmām, kas ir ārpus sabiedriskā transporta.
Godātie kolēģi, visā šajā smagajā, izaicinājumiem bagātajā laikā mēs visi runājam par to, kur ņemt naudu, lai nodrošinātu cilvēkiem pietiekamu atbalstu energokrīzes apstākļos, kur ņemt naudu, lai mēs varētu risināt tos jautājumus, kuri šodien ir svarīgi. Un mana atbilde ir ļoti vienkārša - varbūt ir jāsāk domāt, kā mēs tērējam naudu, kā mēs investējam mūsu pašu naudu.
Šajā Saeimas Sēžu zālē es un daudzi mani kolēģi neatbalstīja - neatbalstīja! - vairāku simtu miljonu eiro piešķiršanu nacionālajai aviokompānijai airBaltic. Jūs man teiksiet - ja mēs nebūtu devuši šo naudu airBaltic, airBaltic izbeigtos... airBaltic beigtos, ja mēs nebūtu to darījuši. Un savā ziņā var jau piekrist tiem kolēģiem, kas skatās šauri, nespēj paskatīties ārpus Saeimas sienām un klausās tikai tajā, ko viņiem saka ministrija. Es varu saprast šo rūkšanu Konservatīvo frakcijā par to, ka es saku nepatīkamas lietas, bet tā ir - tā ir. 250 miljonu eiro piešķiršana airBaltic, manā ieskatā, varēja tikt novirzīta citos virzienos, daudz svarīgākos.
Ja mēs šodien atskatāmies, vai varēja būt savādāk... vai varēja būt savādāk kādā citā Eiropas valstī? Tas varbūt nebūtu taisnīgi, ja mēs tagad kritizētu ministru - airBaltic galveno cilvēku - Tāli Linkaitu par to, ka Latvijas valsts ieguldījusi tik daudz naudas, un mēģinātu salīdzināt airBaltic, piemēram, ar Ryanair. Tas nebūtu korekti, vai ne, piekritīsiet? Es arī piekrītu. airBaltic nedrīkst salīdzināt ar Ryanair. airBaltic nedrīkst salīdzināt arī ar Lufthansa, nekādā gadījumā.
Bet vai mēs varam salīdzināt airBaltic ar kādu Latvijā darbojošos aviācijas uzņēmumu? Vai mums tādi ir? Godātie kolēģi, jā, mums tādi ir. Mums ir uzņēmums SmartLynx Airlines, kas darbojas Latvijā. Un tieši šim uzņēmumam - SmartLynx Airlines - pandēmijas izraisītās krīzes laikā aviācijā ir ne tikai izdevies noturēt darbību, bet audzēt gan flotes apmērus, gan darbinieku skaitu. (Starpsauciens.) Šis uzņēmums plānoja, ka šī gada vasaras sezonā lidsabiedrībai būs ap 60 lidaparātu. Un jūs jau varat man teikt, ko gribat, - ka tas ir kravas pārvadājumu uzņēmums vai kas (Starpsauciens.), bet šis uzņēmums pilnībā pārorientē savu darbību - šis uzņēmums nodarbojas gan ar pasažieru pārvadājumiem, gan ar kravu pārvadājumiem. Šis uzņēmums, šobrīd Latvijā esošais uzņēmums, kļūs par vienu no Baltijas aviācijas līderiem. Šis uzņēmums parādīja mums priekšzīmi pandēmijas laikā - ka var meklēt iespējas un var atrast jaunus attīstības ceļus. Šis uzņēmums ir tāds uzņēmums, ar ko mēs visi varam lepoties. Bet, kad es lasīju interviju ar šī uzņēmuma vadību, - ko viņi minēja? Pirmā un galvenā lieta, ko viņi izdarīja pandēmijas laikā, - uz pusi samazināja visas administrācijas izmaksas.
Godātie kolēģi, kā jums liekas, vai airBaltic administrācijas izmaksas tika samazinātas kaut par 10 procentiem? Vai tas, ka mēs vēl joprojām maksājam - vēl joprojām maksājam! - šim augsti novērtētajam aviokompānijas vadītājam algu teju miljons eiro gadā, - vai tas ir normāli? Šī gada alga - miljons eiro - šobrīd tiek maksāta nevis no viņu nopelnītā, bet no mūsu nodokļu maksātāju kabatām, no valsts budžeta dotācijām. Vai tas ir normāli, ka arī pārējā uzņēmuma vadība (es runāju tikai par vadību) saņem ap 250 tūkstošiem eiro?! Teju divi miljoni eiro tikai par valdes darbības nodrošināšanu. Vai tas ir normāli, ka krīzes laikā vispār netika ne par gramu mainīts airBaltic stratēģiskās attīstības plāns? Ne par gramu netika mainīts!
Mēs turpinājām atbalstīt aviobāzes attīstību Tamperē. Kolēģi, pēc būtības mēs Covid-19 pandēmijas laikā attīstījām Somijas ekonomiku no mūsu valsts budžeta līdzekļiem. Daļa no šiem 250 miljoniem aizgāja Somijas ekonomikas attīstībai. Vai mēs kaut vienā vietā pārskatījām airBaltic stratēģisko attīstību? Nē, mēs turpinājām vadīties pēc principa - nekas nav noticis, turpinām dzīvot pēc iepriekš uzrakstītajiem plāniem. Šos plānus rakstīja laikā, kad nebija nedz Covid‑19 pandēmijas, nedz citu izaicinājumu.
Godātie kolēģi, es domāju, šie divi salīdzinājumi ļoti spilgti parāda to, ka Latvijā ir uzņēmumi, kas var. Ja jūs uzņēmumus turat tādā siltumnīcas režīmā... ka jūs dabūsiet tikai par to, ka paplikšķināsiet actiņas un pateiksiet, ka mums dikti vajag, jums iepludinās simtiem miljonu investīcijas, tas ir normāli, kolēģi?
Uz ko mēs varam cerēt pie šādas notikumu attīstības? Mēs redzam to, ka arī airBaltic... ja mēs skatāmies lidostas attīstību, es domāju, pat nevienā murgā neviens nevarēja iedomāties, ka lidosta zaudēs Baltijas konkurētspējā. Mūsu lidosta - ar visu airBaltic - zaudēja Baltijas konkurētspējā. Lietuvas, Igaunijas lidostas aizgāja mums priekšā... ar visu airBaltic. Viņiem nav tādu nacionālo aviosabiedrību kā mums, kas nodrošina savienojumus pa visu pasauli, bet zaudējām konkurētspējā. Kā atbildība tā ir? Lidostas darbinieki tur ir vainīgi? Vai tur ir vainīgi tie cilvēki, kas izmanto lidostas pakalpojumus? Vai jāmeklē tomēr vaina mūsu pašu politiskajā vadībā un nespējā pieņemt stratēģiski pareizus lēmumus?
Godātie kolēģi, aviācija nav vienīgā nozare, tāpēc es pieskaršos arī citām nozarēm, kur šajos gados, manuprāt, ir bezjēdzīgi tērēta valsts nauda. Un viena no tām ir “Latvijas dzelzceļš”. Manā ieskatā, “Latvijas dzelzceļš” ir aizgājis tādā kā pašplūsmā. Viss, ko mēs dzirdam no “Latvijas dzelzceļa”, ir tas, ka viņi samazina tūkstošiem darbinieku, ka viņu darbinieki kļūst par sociālā budžeta klientiem. Un Saeimā mums tiek iesniegti finanšu pieprasījumi.
Kurš man varētu apgalvot, ka kādam no šiem finanšu pieprasījumiem ir kaut mazākais biznesa stratēģiskais plāns šā pieprasījuma pamatotībai? Kad šos jautājumus skatīja Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, visi varēja būt liecinieki tam, ka Satiksmes ministrija atnāk un pasaka: “Klausieties, mums vajag!” Nu tad mēs dodam. Cik jums vajag - 10... 20 miljonus... cik jums vajag? Mēs jums iedosim par skaistām acīm. Vai ar tādu attieksmi mēs varam panākt to, ka šie uzņēmumi tiešām cīnās par izaugsmi, ka tiešām viņi meklē kaut kādus jaunus attīstības ceļus?
Godātie kolēģi, stājoties amatā, augsti godātais satiksmes ministrs apgalvoja, ka tranzīts viņam nav prioritāte. Šobrīd mēs to redzam. Mēs redzam arī attiecībā uz ostu reformu, mēs redzam to attiecībā uz jebkādām dzelzceļa attīstības perspektīvām. Visi šie uzņēmumi ir palaisti vienkāršā pašplūsmā. Un, ja tas darbojas pašplūsmā, tad arī mēs varam nebrīnīties par to, ka nebūs nekāda rezultāta.
Par ostām mēs šeit esam daudz runājuši, tāpēc pie tā daudz nekavēšos, tikai atgādināšu vienu lietu. Nākamā Saeima mainīs šo ostu pārvaldības modeli uz tādu, lai pašvaldības būtu ieinteresētas ostām palīdzēt. Šobrīd atstājot pašvaldības pēc būtības mazākumā, tajā dienā, kad pienāks tas brīdis, ka vajadzēs prasīt pašvaldībām naudu, es gribu redzēt, ar kādiem argumentiem valdība to panāks. Argumentu nebūs. Būs jāmaina likums, un būs pašvaldībām jānodod lielāka vara pār iesaisti ostās. Un tikai tādā veidā mēs panāksim attīstību.
Es pieļauju, ka Satiksmes ministrijai nebūs lieka finansējuma, lai šīs ostas attīstītu. Šobrīd mēs redzam, kā darbojas ostu pārvaldība. Piemēram, jaundibinājums, ko Saeima nodibināja, “Ventas osta”. Nu, kas tieši tur notiek? Tur notiek tikai un vienīgi algu saņemšana, nekas vairāk. Būsim atklāti! Ja mēs gribam kaut kādu attīstības perspektīvu, tad pašvaldības būs jāatgriež.
Kolēģi, tas pats arī attiecībā uz ceļu infrastruktūru. Es domāju, ka ir daudz laba izdarīts, un šeit es kritiku varbūt mazliet mazāku, bet tomēr... Tranzīta ielas - mēs gadu no gada runājam. Tranzīta ielas - tā tomēr ir mūsu ekonomikas asinsrite, un tas, ka mēs skatāmies, piemēram, Salacgrīvā uz šo tiltu, kas nu jau stāv pussabrucis... Vai tas ir veids, kā mēs demonstrējam, ka mūs interesē tranzītielu attīstība? Tās ir galvenās tranzīta artērijas. A8 tranzīta artērija. Vai tiešām... Cik mums ilgi būs jāgaida Jelgavā? Ka šis ceļš vienkārši sabruks, ka to aiztaisīs ciet, ka visas tranzīta ielas... tranzīta mašīnas pa A8 laidīs cauri Jelgavas pilsētai? Nu kā jūs iedomājaties šos risinājumus? Gadiem - gadiem! - uz to ir norādījušas pašvaldības, un gadiem tās nav sadzirdētas.
Tas, ko teica pašvaldībām: jūs tūlīt apvienos, uztaisīs lielākas, un tad jūs labosiet. Un Limbažu novadā uztaisīja lielo pašvaldību. Vai tas atrisināja Salacgrīvas tilta problēmu? Tas tilts stāv tur pussabrucis, un nav tur risinājuma no tā, ka pašvaldībai... Nav pašvaldībai tādu līdzekļu, ko ieguldīt. Godātie kolēģi, es domāju, ka ceļu infrastruktūras attīstības jomā mums vēl ir daudz, daudz darāmā.
Godātie kolēģi, visam tam klāt es gribētu piemetināt arī pēdējo dienu notikumus. Un kas saistās ar šo epopeju ap Rīgu un konkrēti ap Biķernieku trasi. Jūs piekritīsiet, Konservatīvie, jums jau nu gan vajadzētu zināt vairāk nekā citiem, ka Saeima ir pieņēmusi Piespiedu dalītā īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likumu un ka Saeima, pieņemot šo likumu... Diskusijās, kas notika komisijā, ne vienu reizi vien mēs apspriedām to, ka šo jautājumu varētu pavērst arī plašāk, ka šo jautājumu varētu attiecināt arī uz citām dzīvojamā īpašuma formām. Un mēs vienojāmies, ka no sākuma tiksim galā ar daudzdzīvokļu mājām, jo tas bija sarežģīts process.
Es pats to procesu vadīju, es zinu, tas bija sarežģīts process - panākt šo vienošanos starp zemes īpašniekiem, daudzdzīvokļu māju īpašniekiem, atrast to īsto formulu. Un bija vienošanās, ka mēs uzreiz pēc tam, kad pieņemam šo likumu, sākam strādāt pie tā, lai arī privātapbūves, viendzīvokļa mājas, tādus īpašumus kā, piemēram, Biķernieku trasē, arī būtu iespējams atpirkt par... piespiedu kārtā par kadastrālo vērtību.
Šajā gadījumā, ja mēs būtu pakustējušies un šo likumu pieņēmuši... un, es domāju, nākamā Saeima... Tas būs viens no pirmajiem darbiem, ko nākamā Saeima darīs, - šo grozījumu paplašinās arī uz citām ēkām un būvēm... Un tas varēja stāties spēkā jau 1. janvārī, šo Biķernieku zemi varētu atpirkt par šībrīža kadastrālo vērtību - 800 tūkstošiem eiro. Tā vietā mēs redzam, ka mēnesi pirms šī sasaukuma beigām paātrinātā tempā tiek šis jautājums virzīts caur Saeimu, caur valdību un šī zeme tiek piedāvāta par astoņiem miljoniem.
Godātie kolēģi! Zaļo un Zemnieku savienībai tas bija diezgan liels šoks. Zaļo un Zemnieku savienība ir piedalījusies un vadījusi satiksmes jomu Ulda Auguļa vadībā, un mēs zinām, kādi bija piedāvājumi šīs zemes atpirkšanai pirms četriem gadiem. Pirms četriem gadiem Māra Kučinska valdība noraidīja pieeju par to, ka šo zemi atpērk par trim miljoniem.
Trīs miljoni bija tā cena, kurai nepiekrita iepriekšējā valdība, pasakot, ka pie ekonomikas attīstības arī tajā laikā tas nav pareizs lēmums - maksāt šiem cilvēkiem, kas ir šo zemi ieguvuši (paši varat vērtēt, kādā veidā), tādu summu par zemes atpirkšanu. Bija tādi jautājumi politiskajā darba kārtībā.
Šodien mēs redzam - mūsu valsts ir attīstījusies tik tālu, ka mums naudas ir tik daudz, ka mums vispār nav jāvērtē tas, kā mēs to tērējam. Mēs esam gatavi atpirkt īpašumu par astoņiem miljoniem. To, ko pirms četriem gadiem piedāvāja par trīs miljoniem, bet pēc trīs mēnešiem, ja likumdevējs pastrādātu, varētu atpirkt par 800 tūkstošiem. Un 800 tūkstoši, manā ieskatā, būtu taisnīgi šajā situācijā, ne astoņi miljoni.
Godātie kolēģi, kā runā politikas kuluāros un kā runā koridoros, un kā raksta prese, varbūt tā vaina nav jāmeklē šajā gadījumā pašā Tālī Linkaitā, jo Tālis Linkaits jau divu nedēļu garumā izvairās no atbildes, viņš nesaprot, kā šī cena ir veidojusies, viņš nesaprot, uz kāda dokumenta viņš ir licis savu parakstu. Tāpat arī Jaunās VIENOTĪBAS Ministru prezidents dienā, kad tika pieņemts šis lēmums, bija ļoti steidzīgs un nespēja atbildēt ne uz vienu žurnālistu jautājumu, tai skaitā arī par šo tēmu. Visi pēkšņi kļuva ļoti steidzīgi.
Šajā gadījumā, kā runā politikas kuluāros, tas īstais iemesls it kā ir meklējams “Attīstībai/Par!” frakcijā. Un vai tiešām tas ir patiesībā “Attīstībai/Par!” galvenais nopelns, ka šis jautājums tik steidzamā kārtā pēkšņi vienā dienā ar Skultes LNG termināli tika īstenots?
Godātie kolēģi! Mēs nemeklēsim šim jautājumam atbildes. Mēs, Zaļo un Zemnieku savienības frakcija, esam izdarījuši to, kas šādos gadījumos ir jādara. Mēs vērsāmies Ģenerālprokuratūrā, un prokuratūra jau veic šī jautājuma pētniecību.
Man ir prieks, ka mūs ir sadzirdējusi arī Finanšu ministrija un šobrīd jau lūdz atsaukt šo jautājumu no politiskās dienaskārtības.
Es domāju, galvenais, lai prokuratūra nebeidz savu darbu un lai turpina pētīt, kas tad īsti šajās dienās notika, jo tas ir diezgan unikāli, ka ministrs nezina, par ko viņš ir parakstījies. Ministrs liek savu parakstu virsū uz dokumenta, par kuru viņš neko nevar paskaidrot, kuru it kā ir gatavojuši ierēdņi.
Ja tāda ir ministra atbildība pret darbu un ja ministrs šādā veidā paraksta dokumentus, tad atliek tikai uzdot jautājumu - ko vēl šis ministrs ir parakstījis ar tādu attieksmi?
Godātie kolēģi! Es jūs visus aicinu šodien objektīvi izvērtēt šī ministra darbu. Arguments par to, ka ir palicis tikai viens mēnesis, ko strādās šī valdība, manā ieskatā, nav arguments.
Jūs, godātā “Attīstībai/Par!”, ar šādu argumentāciju, ko es lasīju publiskajā telpā... “Attīstībai/Par!”, jūs ar šādu argumentāciju panāksiet tikai to, ka vēl divus mēnešus cilvēkiem Aizkrauklē, Vānē, Tukumā un citur nebūs pieejams kvalitatīvs sabiedriskais transports. Jūs panāksiet tikai to, ka turpmākos divus mēnešus sabiedriskā transporta joma tiks vadīta tikpat bezatbildīgi, kā tas notiek šobrīd.
Godātais ministrs savā ziņā, es pieļauju, ir centies darīt visu pēc labākās sirdsapziņas. Bet es ceru, ka šodien ministrs spēs atbildēt uz tiem jautājumiem, kāpēc ir sanācis tā, kā ir sanācis. Kāpēc ir sanācis tā, ka sabiedriskā transporta pusmiljarda iepirkums ir aizgājis trīs uzņēmējiem. Tas, ka tur kāds cits pa vidam ir vinnējis, - tie ir nieki. Lielākā daļa ir aizgājusi trīs uzņēmējiem.
Varbūt ministra kungs šodien nāks un no šīs tribīnes atbildēs, kāpēc viņam ir tik cieta nostāja pret to, lai šo līgumu pārskatītu. Varbūt ministrs kliedēs bažas par šo astoņu miljonu eiro darījumu. Varbūt ministrs kliedēs bažas par to, kāpēc mūsu nodokļu maksātāju nauda vēl joprojām tiek tērēta miljoniem... miljoniem tiek tērēta tikai, lai atmaksātu vienas kapitālsabiedrības valdes atalgojumu. Šī krīze attiecas uz mums visiem. Varbūt ministrs nāks un atbildēs arī personīgi, vai viņš uzskata, ka no 1. janvāra divu tūkstošu eiro algas pielikums viņam kā ministram ir adekvāts par to darbu, ko viņš ir darījis.
Godātie kolēģi, ikviens, arī Nacionālā apvienība! Es aicinu, Nacionālā apvienība - jo īpaši, ieklausīties tajā, ko es šodien runāju. Tas ir viens no jūsu līderiem, kas aicina šo ministru atbrīvot no amata. Tas nāks par labu visam novadam. Tas nāks par labu ne tikai Ogres novadam, bet daudziem citiem novadiem. Un es varu tikai pievienoties Helmaņa kunga teiktajam.
Arī es runāju ar pašvaldību vadītājiem - neatkarīgi no tā, kāda ir politiskā piederība. Es runāju ar Jaunās VIENOTĪBAS pašvaldību vadītājiem Valmierā, Cēsīs. Arī viņi piekrīt tam, ka šis ministrs nav pelnījis darbu turpināt. Jautājums ir tikai, kas saista šīs frakcijas un kāpēc tās nepilda to, uz ko aicina jūsu pašu biedri, jūsu pašu kolēģi, cienījami kolēģi reģionos, kurus arī es cienu, ļoti cienu viņu darbu (Dep. M. Bondara starpsauciens.)... un kas šobrīd ir tas, kas saista šos visus kopā.
Manuprāt, visai valstij nāktu tikai par labu, ja ministru, kurš nestrādā labi, mēs nomainām. Vai ir tādi piemēri bijuši? Jā, bija. Mēs nomainījām vienu ministru par to, ka viņš nepildīja pienākumus. Ir vairāki ministri mainīti šajā valdībā. Manuprāt, šis jautājums ir tieši tikpat svarīgs pēc būtības. Tas nodrošina visu mūsu reģionu attīstības asinsriti. Lai šodien mēs lemtu par šī ministra demisiju.
Es ļoti ceru, ka ministrs spēs atbildēt uz manis izteikto kritiku (šī kritika ir, kā jau minēju, ne tikai manis paustā, tā ir arī nozares, asociāciju un citu nozares līderu paustā) un mēģinās atspēkot to, ko es šodien teicu, un piedalīsies šajās debatēs, un es ar lielāko prieku iesaistīšos arī tālākajās debatēs un mēģināšu mūsu argumentāciju pamatot.
Godātie kolēģi, ja jūs to nedarīsiet šodien, to izdarīs vēlētāji pēc divām nedēļām. Aicinu rīkoties šodien!
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Valērijam Agešinam.
V. Agešins (SASKAŅA).
Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Es uzskatu, ka satiksmes ministrs Tālis Linkaits nav spējis sniegt pozitīvu rezultātu nevienā no darbības virzieniem, tāpēc situācija nozarē vērtējama kā ļoti kritiska un pat kliedzoša. Manuprāt, šis ministrs neatbilst ieņemamam amatam no pašas pirmās amata pildīšanas dienas. Tā nav normāla situācija, ka ilgstoši netika nodrošināta Sabiedriskā transporta pakalpojumu likuma mērķa izpilde - nodrošināt iedzīvotājiem pieejamus sabiedriskā transporta pakalpojumus.
Tāpat ilgstoši tiek ignorēti nozari pārstāvošo organizāciju brīdinājumi par iespējamām problēmām nozarē un aicinājumi sakārtot sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu reģionālas nozīmes maršrutu tīklos. Un runa nav tikai par atsevišķiem reisiem, kuru izpilde izjukusi, piemēram, autoavārijas vai citu neparedzamu apstākļu dēļ, bet par desmitiem reisu katru dienu vasarā. Sliktākais ir tas, ka par reisu neizpildi informācija bieži vien netika publiskota un cilvēki tik tiešām par to varēja uzzināt tikai no savas nelāgās pieredzes - velti gaidīt autobusu.
Patiesībā, manā skatījumā, autobusu satiksme reģionos aizgājusi pašplūsmā. Nu neko tādu nozare nav piedzīvojusi. Un tieši uz satiksmes ministru Tāli Linkaitu gulstas galvenā atbildība par visām nejēdzībām, kādas pēdējos gados notikušas autobusu pasažieru pārvadājumu nozarē.
Uzskatu, ka šajā situācijā prioritāte ir pasažieru tiesības un iedzīvotāju iespēja izmantot drošu, kvalitatīvu un uzticamu sabiedrisko transportu. Bet šodien, protams, nav runa tikai par autobusiem, par autobusu satiksmi, bet arī par, piemēram, dzelzceļa pārvadājumiem, par situāciju “Latvijas dzelzceļā”. Simtiem atlaistu darbinieku! Ministrs vēl 2019. gadā no Saeimas tribīnes, atbildot uz maniem jautājumiem, solīja, ka tā nebūs, bet šie cilvēki tika atlaisti gan 2019. gadā, gan 2020. gadā, gan pērn, 2021. gadā. Un šie pasākumi nekādi nav saistīti ar karadarbību Ukrainā.
Tāpēc es nespēju ministra darbībā saskatīt pārdomātu rīcību, un šāda ministra rīcība un darbības stils, manuprāt, ir jāpārtrauc. Viņš ir atceļams no amata, un - jo ātrāk, jo labāk.
Es neapskaužu nākamo satiksmes ministru, kam būs jātiek galā ar sabiedrisko transportu, dzelzceļa infrastruktūru, airBaltic, neveiksmīgo ostu reformu un citām problēmām.
Es aicinu izteikt neuzticību satiksmes ministram Tālim Linkaitam.
Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ralfam Nemiro.
R. Nemiro (Neatkarīgie).
Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātais ministra kungs! Manuprāt, klausoties Valaiņa kunga argumentācijā, šis pieprasījums - atcelt ministru - ir faktiski nepareizs no tā viedokļa, ka tas ir adresēts nepareizajam ministram. Tas būtu bijis jāadresē finanšu ministram Jānim Reiram, un es paskaidrošu, kāpēc.
Ja ministrs dodas uz valdību un aicina piešķirt savai nozarei līdzekļus un finanšu ministrs ar valdības vadītāju ir gatavs tos piešķirt un pēc tam starptautiskajos tirgos papildus arī aizņemties, tad, manuprāt, viņš ir rīkojies savas nozares interesēs. Mūsu Ministru prezidents ir atlaidis ekonomikas ministru par to, ka viņš savulaik ir pārāk lobējis savu nozari. Tas ir totāls absurds, un, manuprāt, valdības vadītājs - aizejošais, paldies dievam - ir šajā gadījumā, protams, atbildīgs par Ministru kabineta darba kārtības sastādīšanu. Ja ministrs, kurš pārstāv savu nozari, dodas uz Ministru kabinetu ar lūgumu piešķirt līdzekļus un Finanšu ministrija to ir saskaņojusi, tad acīmredzot Finanšu ministrija ir izvērtējusi to, vai šādi līdzekļi ir jāiegulda airBaltic: vai airBaltic, piemēram, ir kaut reizi uzrādījis peļņu, vai šie līdzekļi kādreiz dos atdevi.
Protams, te ir arī multiplicējošais efekts attiecībā uz tiem pienesumiem, ko lidsabiedrība ir spējīga dot, bet vienmēr jau ir fundamentāls jautājums: vai mēs vēlamies attīstīt kādu privātu biznesu (un mēs runājam šajā gadījumā par airBaltic kā kapitālsabiedrību), vai vēlamies investēt arvien vairāk līdzekļu lidostā, kas ir infrastruktūras objekts?
Manuprāt, mēs jau daudz te esam runājuši par enerģētiku un dažādām citām tēmām, un faktiski mēs vienmēr esam šīs dilemmas priekšā. Jautājums par to, vai ieguldījumi ir vairāk veicami infrastruktūrā vai kompānijās, ir bijis aktuāls. Un diemžēl šīs valdības ietvaros tā nosliece ir bijusi par labu kompānijām, nevis infrastruktūrai.
Vai ministrs ir strādājis labi, un vai viss ir bijis gludi? Nē. Bet vai ministram ir vienmēr tikai gluds ceļš, īpaši tajā gadījumā, ja notiek kādas reformas vai tās vismaz ir plānotas un uzsāktas? Jā, vienmēr būs kādas problēmas, jā, būs lēmumi jāmaina, bet vismaz lēmumi tiktu pieņemti.
Parlamentārās izmeklēšanas komisijas, lai izmeklētu Latvijas valdības kļūdaino rīcību Covid-19 pandēmijas pārvarēšanas procesā, kā arī nosauktu to politisko amatpersonu vārdus, kuras izraisījušas neatgriezeniski negatīvas sekas Latvijai laikā mēs visi varējām redzēt, cik Ministru prezidents ir bijis neizlēmīgs, viņš nav spējis pieņemt savlaicīgus lēmumus, un eksperti vispār atstāja valdības sadarbības modeli. Tāpēc, ja lēmumi vismaz tiek virzīti, pieņemti un pēc tam varbūt pat koriģējami, tas, manuprāt, kolēģi, ir labāks ceļš nekā... uzņēmēju organizācijas, kuras nepārtraukti runā par to, ka ar Ministru prezidentu (un it īpaši finanšu ministru, kurš ir novērtēts - nesekmīgi) sadarbība nav veidojusies.
Te tika demonizēts arī iepirkumā uzvarējušo personu loks, bet atgādināšu vienu tādu detaļu. Protams, mums varētu patikt vai nepatikt vairākas personas, un tas ir jūsu katra paša viedoklis, bet tiesas spriedumu, kas ir vienā vai otrā lietā pieņemti un tātad pierādījuši personas tiešu vainu, atzītu ar tiesu varas dokumentu, nav. Līdz ar to, manuprāt, arī šis arguments īsti neiztur kritiku.
Ja mēs atkal runājam par finanšu ministru un šajā gadījumā - satiksmes ministru, tad, jā, satiksmes ministrs ir prasījis palielināt līdzekļus lidsabiedrībai airBaltic. Es uzskatu, ka varbūt šis nebūtu pareizais virziens, bet mēs par to diskutēsim gan jau vēl un vēl... bet pēc tam paziņot, ka mēs aizņemsimies, tas nekas, iedosim tiem, iedosim šiem, iedosim airBaltic un pēc tam aizņemsimies starptautiskajā tirgū, zinot to, ka Eiropas Centrālā banka ir palielinājusi pamatlikmi uz 0,75...
Kolēģi, lētas naudas vairāk nav, ir palikusi tikai dārgā nauda. Mēs šeit ilgstoši esam runājuši, ka valsts parāda apkalpošanas procenti jeb faktiski tas maksājums, kas ir jāveic par parāda apkalpošanu, un procentu maksājums pieaug un pieaugs. Līdz ar to ar vieglu roku aizņemties vēl un vēl naudu - tas ir Jaunās VIENOTĪBAS stils, kas ir noticis jau ilgstošu gadu laikā. Pie visa vainīgs ir nevis satiksmes ministrs, kurš nāk un runā par savas nozares pārstāvēšanu, bet gan finanšu ministrs, kas naudu dod, un Ministru prezidents, kas šo jautājumu (Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.) ieliek darba kārtībā. Darba kārtību Ministru kabinetā nosaka Ministru prezidents. Līdz ar to mēs šeit esam nepareizo personu saukuši par vainīgo.
Protams, ir ļoti daudz dažādu tēmu, par ko mēs varētu runāt. Valaiņa kungs jau pieminēja ļoti aktuālo jautājumu par iespējamo korupcijas gadījumu kontekstā ar Biķernieku trasi. Es domāju, ka šeit vajadzētu par šo jautājumu runāt tiesībsargājošo iestāžu kontekstā, ne tik daudz par ministra atbildību, jo šis lēmums ir bijis Ministru kabineta ietvarā. Tātad visi tie, kas ir lēmuši “par”, ir arī atbildīgi par šī jautājuma tiesiskumu. Bet es šobrīd to netaisos kritizēt, jo man nav papildu informācijas.
Tā ka, kolēģi, es aicinu vērtēt, protams, visu šo apstākļu kopumu un īpaši runāt par to, ka daudzās jo daudzās nozarēs ir problēmas, kuras būtu jārisina un kuras nav risinātas tā iemesla pēc, ka valdības vadītājs šajā gadījumā nav spējis pieņemt ātrus lēmumus. To mēs vēl izvērtēsim. Un pats galvenais - to izvērtēs vēlētājs, jo tuvojamies vēlēšanām.
Izskanēja arguments par to, vai šobrīd - īsi pirms vēlēšanām - būtu pareizais laiks atlaist ministru. Kolēģi, jūs tikko izmetāt no sava loka vienu deputātu, tā ka, vai tas ir pareizi vai nepareizi, jūs paši arī pieņemsiet lēmumu.
Tā ka faktiski, kolēģi, es aicinu tiešām uz šo jautājumu paskatīties kompleksi un vērtēt valdības darbu kopumā.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Feldmana kungs, jums pietiks ar laiku debatēm līdz pārtraukumam - piecas minūtes? (Dep. K. Feldmana starpsauciens.) Tātad debates turpināsim pēc pārtraukuma.
Vēl laiks paziņojumam.
Godātie kolēģi, 10. septembrī pusapaļu jubileju svinēja mūsu kolēģis deputāts Edmunds Teirumnieks, un mēs viņu sveicam. (Aplausi.)
Paldies.
Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu reģistrācijas režīmu!
Vārds Inesei Voikai reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.
I. Voika (13. Saeimas sekretāra biedre).
Nav reģistrējušies: Arvils Ašeradens, Boriss Cilevičs, Aldis Gobzems, Janīna Jalinska, Ieva Krapāne, Edgars Kucins, Evija Papule, Sandis Riekstiņš, Jānis Urbanovičs, Jānis Vitenbergs un Gatis Zamurs (Starpsaucieni: “Es esmu!”; “Edgars Jaunups! Edgars Jaunups ir!”)... Evija Papule ir.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Pārtraukums līdz pulksten 11.00.
(Pārtraukums.)
Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.
Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi, turpināsim Saeimas sēdes darba kārtības izskatīšanu pēc pārtraukuma.
Darba kārtībā - lēmuma projekts “Par neuzticības izteikšanu satiksmes ministram Tālim Linkaitam”.
Turpinām debates.
Vārds deputātam Krišjānim Feldmanam.
K. Feldmans (Konservatīvie).
Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Es neesmu pārsteigts, godīgi sakot, par to, kāpēc Lemberga partija ierosina Tāļa Linkaita demisiju. Man vispār pārsteiguma nav nekāda, un tas ir saistīts ar to, ka Satiksmes ministrija, manuprāt, pirmo reizi (tas mans personiskais viedoklis) - pirmo reizi, pirmo sasaukumu Latvijas vēsturē -, vismaz kopš neatkarības atgūšanas, nav bijis pasūtījumu galds. Protams, Lemberga partijai ir šoks: “Ko mēs vēl varētu tādu nelietīgu izstrādāt? Nu, protams, mēs varētu pieprasīt labi strādājoša ministra demisiju divas nedēļas pirms vēlēšanām.” Sacīts, darīts!
Bet, runājot par lietu, es nevaru... ir te tāds teiciens Saeimā: es jau nemaz nevēlējos šodien runāt, bet tomēr runāju. Šis ir tieši tas gadījums. Es jau nevēlējos nemaz runāt, bet tad, kad Viktors Valainis sāka runāt, man... Es pierakstīju vairākas lapiņas ar, teiksim tā, viltus ziņām, kas jāatspēko.
Viena lieta ir tāda. Parunāsim, piemēram, par pasažieru pārvadājumiem Latvijā. Vai kāds zina, kāpēc ir izveidojušies tikai daži lieli pasažieru pārvadātāji Latvijā un to vidū nav neviens, piemēram, normāls ārvalstu kapitāla uzņēmums vai kaut kāds uzņēmums, kura vadībā vai valdē nav pa kādam oligarham, vai arī īpašnieku sastāvā nav pa kādam oligarham vai bijušajam VDK pulkvedim, vai kādam SaskaņaS shēmotājam? Kāpēc tad tas tā ir? Man liekas, ka aizdomas... ir tas, ka 30 gadus šie uzņēmumi bija baroti ar dažādām subsīdijām un attīstīja savu infrastruktūru. Ka tad, kad reāli notiek pilnīgi godīgs konkurss, reāli vairs nav neviena, kam piedalīties, nu, tādā valsts līmenī. Varbūt kādā pašvaldībā... kādas pašvaldības uzņēmums vēl kaut ko mēģina, bet reāli visas valsts līmenī to savu infrastruktūru, savu autobusu parku, darbinieku skaitu ir attīstījuši tie, kas 30 gadus barojās. Un tie, atvainojiet, bija pietuvināti vecajai varai.
Un vissmieklīgākais - ka tie, kas neizpilda tos reisus konkrētajās pašvaldībās (par to ir tie lielākie skandāli), šobrīd pēc būtības kandidē nākamās Saeimas vēlēšanās un stāsta, kā vadīs valsti un audzēs iekšzemes kopproduktu. Viņi pat darbiniekus nevar savā uzņēmumā pieņemt darbā pietiekamā skaitā, bet stāsta: “Mēs vadīsim valsti.”
Es domāju, ka Latvijas sabiedrība pa šiem gadiem ir kļuvusi gudrāka, lai neuzķertos uz šiem tukšajiem solījumiem no cilvēkiem, kas nespēj vienu vidēja izmēra uzņēmumu normāli vadīt.
Vēl viena lieta, kas netika pieminēta un par ko es nebrīnos. Kāpēc ZZS pieprasa Linkaita demisiju? Tad, kad ZZS bija pie varas, nekādi nevarēja nopirkt tos jaunos vilcienus, nu nekādi nevarēja, 10 gadus mēģināja. (Dep. U. Augulis: “... viss jau bija sakārtots...”) Sakārtots bija, protams, Auguļa kungs, protams. Un tagad - nopērk. Nu kā tad tas nākas? Kāpēc tā? (Starpsauciens.) Tad 10 gadus nevarēja, un tagad - nopērk.
Es domāju, ka ir iemesls demisijas pieprasījumam, jo... nu kaut kas nav noticis pēc vecajām ieražām, vecajām ieražām atbilstoši.
Vēl tika pieminēts, ka airBaltic dēļ Rīga ir zaudējusi aviācijas konkurences cīņā attiecībā uz mūsu kaimiņvalstīm. Man ir sliktas ziņas jums: airBaltic - tas ir vienīgais, kā dēļ mēs vispār vēl konkurējam ar kaimiņvalstu lidostām - Tallinas un Viļņas.
Mēs zaudējām konkurences cīņā tāpēc, ka objektīvi bija vāja krīzes vadība, tika pieņemti nepamatoti kovidierobežojumi. Rezultāts bija tas, ka tika apstādināta Latvijas (Starpsaucieni.) aviācija. Bet tā ir taisnība. Un Tālis Linkaits palika mazākumā... Protams, tad, kad cīnījās par aviāciju... un tikmēr Viļņas lidosta, kas bija ciema lidosta būtībā, kaut kāda ciema lidosta, pēkšņi sāk konkurēt ar Rīgas lidostu. Nu vai tad tā nav? Paskatieties statistiku. Pilnīgi absolūti fakti.
Protams, Viktors Valainis uzskata, ka viņš būtu... viņa spējas ir atbilstošas, lai vadītu airBaltic. Es par to nešaubos. Piemēram, es esmu... kaut gan es ar... Man ar pašapziņu viss kārtībā - es zinu, ka es objektīvi nekvalificējos airBaltic vadītāja amatam, kaut gan es daudz ko esmu dzīvē vadījis daudz vairāk nekā Viktors Valainis.
Es vienmēr esmu iestājies par mazu, efektīvu un labi atalgotu valsts pārvaldi. (Starpsauciens.) Mēs Latvijā nevaram atļauties - nevaram atļauties! - milzīgu, mazatalgotu valsts pārvaldi, mums ir jāstrādā efektīvi. Mums ir jācenšas celt pievienoto vērtību tautsaimniecībā, mums ir jācenšas izrauties no vidējo ienākumu slazda (to, starp citu, Igaunija un Lietuva veiksmīgi dara). Un tur ir jābūt konsensam starp visiem politiķiem, un arī sabiedrībai ir jāpiekrīt, ka, jā, mēs to vēlamies.
Daudzreiz tiek teikts, ka nauda tika ieguldīta airBaltic. Jā, tā nauda tika aizdota, bet jūs ļoti labi zināt - un manipulatori noklusē to faktu! -, ka tā ir jāatdod piecu līdz septiņu gadu laikā. Tas, starp citu, ir iemesls, kā dēļ lidsabiedrība airBaltic ir mainījusi biznesa modeli; jo viņi strādā pie tā, lai katrs eiro atgrieztos valsts kasē. Kāpēc jūs par to nerunājat?
Un tāpēc es atbalstu arī nepopulārus lēmumus, lai katrs ieguldītais eiro - atbilstoši saskaņojumam ar Eiropas Komisiju - atgrieztos valsts kasē. Un tas notiks, jo nauda ir aizdota, nevis iedota. Kāpēc jūs par to nerunājat? Es aicinu par to runāt.
Es aicinu atbalstīt šādus nepopulārus lēmumus, lai visu naudu valsts kase dabūtu atpakaļ, pie reizes uzturot mūsu konkurētspēju Baltijas līmenī aviācijas sektorā.
Vēl Viktors Valainis... nezinu, kādos datos balstoties, kritizēja, ka “Latvijas dzelzceļā”... ā, nē, tas bija Agešina kungs. Teica, ka “Latvijas dzelzceļš” atlaiž darbiniekus, ka viņi dzīvo uz sociālajām iemaksām...
Es nezinu, vai minētie kungi ir paskatījušies, kāda ir aktuālā statistika. Es jums varu pateikt, ka šobrīd ir Latvijas Republikā zemākais bezdarba līmenis, rēķinot, nu, ja ne no 2019. gada (Starpsauciens.), bet gandrīz vai... salīdzinot ar 2008. gadu.
Šobrīd, pēc Nodarbinātības valsts aģentūras datiem, - 5,8 procenti uz 31. augustu. (Starpsauciens.) Tas ir tāds bezdarbs... zems līmenis, ko uzskata par neveselīgu ekonomikai. Tas nozīmē, ka darbinieku trūkst pilnīgi visās nozarēs; ka būtībā nav, kas strādā... nevienā nozarē. (Starpsauciens.) Un tāpēc dzelzceļa darbinieki tiek ar atvērtām rokām pieņemti privātajā sektorā, kur strādā, ceļ, audzē pievienoto vērtību un stimulē mūsu valsts ekonomisko izaugsmi (nevis dzīvo uz sociālajiem pabalstiem!), jo daudziem no viņiem ir ļoti laba izglītība - atšķirībā no tiem, kuri te, Saeimā, uzskata, ka viņi sēž uz bezdarbnieku pabalstiem.
Un, pamatojoties uz šo visu, es... Saprotu, ka ir izdevīgi pirms Saeimas vēlēšanām nodarboties ar daudzām un dažādām manipulācijām - nebalstīt savu retoriku faktos, kaut ko noklusēt, izteikt nepamatotus pārmetumus -, bet šajā gadījumā... šis nu būs tas iemesls, kad...
Demisijas pieprasījumam nav pilnīgi nekāda pamata, tādēļ, kaut gan opozīcija - Lemberga partija - ir iesniegusi šo pieprasījumu, visiem valstiski domājošajiem ir jābalso “pret”.
Paldies. (Aplausi.)
Sēdes vadītāja. Vārds satiksmes ministram Tālim Linkaitam,
T. Linkaits (satiksmes ministrs).
Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Paldies Viktoram Valainim un līdzparakstītājiem par to, ka man ir iespēja šodien būt pie jums un informēt par to, kas satiksmes nozarē ir izdarīts un ko var darīt labāk.
Un arī, ieklausoties kolēģu teiktajā, es sajutos vainīgs par to, ka pārstāvu Satiksmes ministriju un valdībā aizstāvu satiksmes nozares intereses, prasu papildu finansējumu, to saņemu no kolēģiem un ceļos un guļos par satiksmes nozares vajadzībām un interesēm...
Es sadzirdēju, ka nav kritikas par to, ka pēdējos gados ceļu saimniecībā mēs esam spējuši sakārtot vairāk nekā 3000 kilometru ceļu, ieviest arī sistēmisku pieeju ceļu plānošanā gan attiecībā uz galvenajiem ceļiem... es ļoti ceru, ka arī nākamā valdība atbalstīs Rīgas apvedceļa būvniecību un citu galveno ceļu pārveidošanu par ātrgaitas ceļiem. Attiecībā uz reģionālajiem ceļiem mēs esam ļoti daudz izdarījuši kopā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju un ar pārējiem kolēģiem, kas pielika roku, lai mums arī būtu speciāls finansējums administratīvi teritoriālās reformas programmas atbalstam... tieši reģionālo, vietējo ceļu sakārtošanai. Un, es domāju, braucot pa Latviju, jūs esat pamanījuši, ka ceļi tiek sakārtoti, tiek uzturēti.
Mēs esam veikuši ceļu uzturēšanas nozares atvēršanu. Bija savulaik ļoti plašas diskusijas, bija dzirdamas runas par to, kāds kolapss iestāšoties... Pagaidām nav iestājies un, es ceru, arī neiestāsies. Ceļu uzturēšanas tirgus atvēršana mums ir devusi iespēju samazināt izmaksas un attiecīgo ietaupījumu novirzīt ceļu rekonstrukcijai.
Šī ir pirmā valdība, kura ir sākusi veloceļu metodisku projektēšanu, plānošanu... Un arī pirmie darbi pie izbūves...
Par sabiedrisko transportu. Kolēģi, sabiedriskais transports mums ir vitāli svarīgs, un Latvijas sabiedriskā transporta sistēmā dzelzceļš - kā sabiedriskā transporta mugurkauls; to mēs esam nepārtraukti uzsvēruši no paša sākuma, un tas arī ir bijis šīs valdības mērķis - līdz ar jaunajiem elektrovilcieniem stiprināt un mūsu sabiedriskā transporta sistēmu būvēt tieši uz pasažieru pārvadājumiem ar vilcienu.
Tur, kur nav elektrificētā zona, mēs esam... jau pie esošā ritošā sastāva... atklājuši papildu reisus - Madona, Gulbene, Krāslava, Indra... Es zinu, ka vēlētāji to novērtē. Un nesen satiku Skrides kungu, vilcienā braucot no Madonas uz Gulbeni, tā ka redzu, ka arī jūs savos ikdienas braucienos izmantojat šīs priekšrocības, ko dod pasažieru pārvadājumi ar vilcienu.
Līdz ar vilcieniem uzlaboti peroni, vienotā biļešu sistēma, integrētais pilsētas un valsts sabiedriskais transports. Un, lai kā te dažs uzjautrinājās, mums ir ļoti svarīga arī Rīgas-Bolderājas līnijas iespējošana. Un pirmie darbi, kas šogad tiek sākti ar perona būvniecību, nozīmē, ka Bolderājas-Siguldas līnijā kursēs vilcieni un no 2026. gada - mūsdienīgi bateriju vilcieni.
Šādā kontekstā arī ir jāskatās uz reģionālo autobusu pārvadājumu tirgus sistēmu un to, ka - tīri loģiski un secīgi - šīs valdības laikā iekrita reģionālo autobusu pārvadājumu konkurss, ko iesāka jau kolēģa Auguļa laikā... gatavot šos principus.
Tas, kas ir mans pienesums un par ko jūs arī varat mani kritizēt, - par komercpārvadājumu ieviešanu šajā sistēmā, par autobusu bezmaksas pārvadājumu ieviešanu šajā sistēmā, par stingru noteikumu un lielāku lotu veidošanu šajā iepirkumā.
Es uzskatu, ka jauni autobusi, gados jauni autobusi, ir ļoti svarīgi ne tikai pilsētās un pilsētu tuvumā, bet arī lauku iedzīvotājiem, jo šis pārvadājuma pakalpojums ir jānodrošina vienādā kvalitātē kā laukos, tā pilsētā.
Tajās lotēs... kur iepirkumi ir notikuši, kur pārvadātāji ir sākuši darbu, tur arī ir jūtams progress un ir jūtama pozitīva cilvēku reakcija. Tā pati Daugavpils, Krāslava, Indra... Mums ir elektrobusi, kas tagad kursē no Līvāniem uz Preiļiem. Mums ir daudz kvalitatīvāki autobusi - Bauska, Pierīga.
Ropažu iedzīvotāji atceras - bija tādi sagrabējuši Galss busi, kas brauca uz Ropažiem. Tagad ir jauni, mūsdienīgi autobusi. Ir kasu sistēma; cilvēki var biļeti nopirkt ar maksājumu karti, un drīzumā varēs nopirkt vienoto autobusa un vilciena biļeti ar interneta starpniecību.
Arī Aizkrauklē un Ogrē šis piedāvājums ir kvalitatīvāks, nekā tas ir bijis iepriekš. Jaunāki autobusi... ar visām iepriekš minētajām prasībām.
Iepirkumā... kopumā ir arī finansiāls ieguvums. Jā, kopējais apjoms, ja mēs skaitām uz visiem 10 gadiem, ir ap 500 miljoniem, bet tas finansiālais rezultāts, protams, mums ir jāprecizē pēc pēdējām iepirkumu lotēm, kas nupat tikai ir... kur uzvarētāji pasludināti, bet aptuveni 85 miljonus mēs šajos 10 gados būsim ieekonomējuši, salīdzinot ar iepriekšējo periodu. Vai tas ir daudz vai maz, vai uz to vajag ekonomēt - tas ir, kolēģi, jūsu lēmums.
Vienlaikus mēs esam centušies uzlabot kvalitāti ne tikai valstij piederošos sabiedriskā transporta uzņēmumos un sistēmā, bet arī pašvaldībās. Man ir liels gandarījums par jauniem tramvajiem, par jauniem autobusiem lielajās pilsētās - Daugavpilī, Liepājā, Valmierā, Jēkabpilī. Jēkabpilī un Daugavpilī tie ir CNG autobusi.
Mēs zinām, kādas “tradīcijas” ir atsevišķos pārvadātāju uzņēmumos šoferu vidū. Un ar šo CNG... Daudzi pārvadātāji saka: lūk, tas ir variants, kā... Šoferītis neko uz māju vairs nevar aiznest, jo tas ir... tur neko vairs nevar izdarīt.
Šeit bija pārmetumi par to, ka kovidlaikā, pandēmijas laikā, mēs atbalstījām visus savus aviācijas uzņēmumus - ne tikai aviosabiedrību airBaltic, bet arī lidostu “Rīga”, valsts akciju sabiedrību “Latvijas gaisa satiksme”. Mēs piešķīrām līdzekļus “Latvijas dzelzceļam”. Mēs rūpējāmies par visu mūsu nozari, un, manuprāt, ar to ir jālepojas, nevis jākaunina ministrs.
Vai šie līdzekļi, kas tiek ieguldīti, ir adekvāti, samērīgi? Šeit ir runa par airBaltic. airBaltic ir mūsu nacionālais lepnums. Mūsu flote ir viena no jaunākajām, ja ne pati jaunākā Eiropas Savienībā.
Tas, ko uzņēmuma menedžments ir izdarījis pandēmijas laikā, atlaižot un pēc tam no jauna pieņemot darbiniekus, pārstrukturējot saimniecību, atsakoties no visa liekā, tātad arī no dažāda tipa lidmašīnām, - samazinājis mūsu izmaksu bāzi, palielinājis airBaltic konkurētspēju reģionā. Un, manuprāt, tas, ka airBaltic kā pakalpojumu sniedzēju izvēlas Lufthansa, SAS... Nupat arī notiek sarunas ar Swiss Air par ziemas lidojumu sezonu, kur vairākas lidmašīnas un apkalpes strādās Swiss Air produktā un Swiss Air kvalitātē. Manuprāt, tas apliecina mūsu aviokompānijas kvalitāti un konkurētspēju un mūsu vārda nešanu pasaulē.
Šeit tika runāts arī par “Latvijas dzelzceļu” un tika pārmests, ka “Latvijas dzelzceļš” tiek finansēts. Tā ir mūsu saistība... Jāatceras, ka “Latvijas dzelzceļš” ir mūsu infrastruktūras pamatu pamats. Bez tā neienāk kravas ne no rietumiem, ne no austrumiem. Arī šobrīd, kad ir karš Ukrainā, mēs palīdzam mūsu kolēģiem no Polijas, un pa dzelzceļu no Rīgas un Liepājas ostas uz Poliju caur Baltkrieviju tiek vestas akmeņogles lielos daudzumos. Un mēs runājam par ilgtermiņa sadarbību. Līdz ar to es uzskatu, ka “Latvijas dzelzceļš” un tajā strādājošie darbinieki ir pelnījuši finansējumu un adekvātu darba samaksu.
Tagad par konkrēto pārmetumu. Es atzīstu, ka Ogres un Aizkraukles lotē jūlijā un augusta sākumā bija problēmas ar pakalpojumu nodrošināšanu, ar pāreju no viena pakalpojumu sniedzēja uz otru. Gan ministrija, gan Autotransporta direkcija aktīvi iesaistījās, lai šo problēmu atrisinātu un situāciju normalizētu.
Un, kā jau šeit Feldmana kungs teica, ir apbrīnojami, ka mums ir cilvēki, kas var dibināt partijas, bet nespēj līdz galam savest kārtībā paši savus uzņēmumus.
Bet mēs... nu, vismaz es no ministrijas puses... uz katru dalībnieku pārvadājumu jomā skatos vienlīdzīgi. Tiesiskā valstī “viens likums - viena taisnība visiem” - neatkarīgi no tā, no kādas politiskās partijas ir vai kādā politiskā virzienā domā viena vai otra uzņēmuma īpašnieki, darbinieki vai pakalpojumu saņēmēji. Un mēs... tur ir gan soda sankcijas, gan audzinoši pasākumi.
Protams, nav patīkami, ja cilvēki vienā vai otrā lauku apdzīvotā vietā paliek uz ielas, paliek uz ceļa vēlu vakarā, un tā tas nevar notikt. Strādājam pie tā, lai mūsu pakalpojums būtu paredzams un uz to varētu paļauties. Un mēs esam tik tālu tikuši, ka Ogres un Aizkraukles novados šīs situācijas vairs nav, situācija ir normalizēta.
Mūsu mērķis, protams, ir panākt simtprocentīgu gan regularitāti, gan punktualitāti, bet savas problēmas ir katram pārvadātājam, ne tikai konkrētajam “Liepājas autobusu parkam”. Piemēram, šodien nekursē vairāki Valmieras transporta uzņēmuma... reisi.
Taču kopumā, ja salīdzina, vadoties pēc statistikas, mūsu, Latvijas, pārvadājumu sistēma ir viena no punktuālākajām Eiropas Savienībā, un tādai tai jābūt arī turpmāk.
Es aicinu kolēģus arī šajā priekšvēlēšanu laikā, šajā politiskās retorikas laikā, mudināt cilvēkus izmantot sabiedrisko transportu un neradīt priekšstatu, ka uz sabiedrisko transportu nevar paļauties.
Ja mēs skatāmies, piemēram, septembra mēnesī Ogres un Aizkraukles lotē kavēto un neizpildīto reisu daudzums ir 0,5 procenti, visā valstī (arī iepriekšējā gadā) - 0,4 procenti. Mēs esam tieši tajā pašā statistikas līmenī.
Laika trūkuma dēļ man neizdosies pabeigt šo runu, bet vienu es gribu pateikt - par Vāni. Es aicinu Valaiņa kungu paskatīties “1188 satiksme” - ja nemaldos, tur ir 26 vai 28 reisi nedēļā no Vānes, tai skaitā arī uz Kandavu, uz Tukumu. To vajag paskatīties, noprecizēt, nav tā, ka Vānes iedzīvotāji ir atstāti pilnīgā bezsakarā (Starpsauciens: “Vienvirziena!”)... arī divvirzienu.
Runājot par Biķerniekiem (pēdējais, ko gribu pateikt) - tomēr ir svarīgi, ka Biķernieku nacionālā sporta bāze tiek atbrīvota no privāto īpašnieku terorisma, no tā, kas tur bijis daudzus gadus. Es saprotu, ka vieglāk ir jautājumus atlikt, nepieņemt, bet, manuprāt, vienreiz to vajag izdarīt, lēmums ir pieņemts, un situācija ir skaidra.
Paldies par uzmanību. (Aplausi.)
Sēdes vadītāja. Paldies satiksmes ministram.
Vārds deputātei Ļubovai Švecovai.
Ļ. Švecova (pie frakcijām nepiederoša deputāte).
Partija “Suverēnā vara” nav parakstījusi pieprasījumu par satiksmes ministra demisiju, taču mēs pievienojamies un atbalstām šo pieprasījumu sekojošu argumentu dēļ: pirmkārt, satiksmes ministra Linkaita vadībā ministrijas darbs kļuvis haotisks un nekompetents. Iekšā... ministrijas gaiteņos izplatās politiskā korupcija un no šī politiskā spēka ielikto pelēko kardinālu ietekme.
Nākamais moments. Tieši šī ministra darbības laikā Satiksmes ministrija - jau 2020. gadā - mēģināja lielajiem būvniekiem nodot privatizācijai vienu no ienesīgākajiem un arī sociāli atbildīgākajiem uzņēmumiem, kas ir Satiksmes ministrijas pārraudzībā, - “Latvijas autoceļu uzturētāju”. Tas mēģinājums tika izdarīts, un Saeima burtiski pēdējā mirklī norāva stopkrānu šai bezkaunīgajai būvnieku karteļa lobija pārstāvniecībai Saeimā, ko nodrošināja tieši šis ministrs.
Nākamais solis, ko izdarīja Satiksmes ministrija un šis politiskais spēks, - viņi atdeva privatizācijai četrus Ceļu satiksmes drošības direkcijai piederošos uzņēmumus, un drīzumā uzņēmumi, kas nodrošināja ienākumus, darbu un nodokļus valstī un strādāja visu iedzīvotāju interesēs, tiek nodoti privāto subjektu rokās.
Un, protams, pēdējais gadījums ar Biķernieku trases astoņu miljonu eiro nodošanu miljonāru rīcībā ir bezkaunīgākais un politiskās korupcijas spilgts piemērs, kas notiek vēlētāju acu priekšā.
Tāpēc mēs atbalstām satiksmes ministra demisiju un uzskatām, ka neviena cita politiskā spēka laikā šajā ministrijā nebija izplatīta tik liela politiskā korupcija kā tagad.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam.
A. Kiršteins (NA).
Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Nebūtu runājis, ja ministra kungs nebūtu teicis, ka airBaltic ir mūsu nacionālais lepnums. Es, protams, aicināšu atbalstīt ministra kungu, un es domāju, ka viņš nav arī vainīgs pie daudzām lietām, bet (Starpsauciens.) tomēr... nē, atbalstīt palikšanu.
Tomēr daži vārdi. Mans viedoklis par airBaltic, kur ir mūsu kļūda. Valaiņa kungs te kļūdījās - ar 250 miljoniem. Es varu pateikt, ka iztērēti ir 340 miljoni, un, ja skaita vēl visādus netiešos izdevumus no pašiem sākumiem, tad būtu ap 600 miljoniem. Un jautājums nav par airBaltic, jautājums ir - kāpēc valstij ir vajadzīga neveiksmīga uzņēmējdarbība apstākļos, kad ir ļoti laba konkurence pasaulē?
Latvijai ir ļoti bēdīga pieredze, un šeit nav jāvaino ministrs, bet jāvaino pašiem sevi. Es jums atgādināšu - savā laikā Saeima nobalsoja par garantijām, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija... spirta brūzim “Jaunpagasts” (vai kā to tur sauca)... tur bija kaut kādi 25 miljoni. Pēc tam, protams, tas viss tika nozagts, īpašnieki tur šāva viens uz otru, un uzņēmums bankrotēja. Nu kā tad tā? Nākamais mēģinājums bija “Liepājas metalurgs”, tur jau bija 70 miljoni. Zaharjins nopirka vairāku miljonu vērtu villu Liepājā, ko projektēja zviedru arhitekts Sonks, vai ne. Nauda tika nozagta, uzņēmums bankrotēja. Ai, ai, ai. Nu nepaveicās.
Tagad ķeramies klāt pie airBaltic, 340 miljoni. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā mēs vienmēr esam uzdevuši jautājumu un katrreiz Gausa kungs atbildēja, ka nauda tiks atdota un nākamgad uzņēmums tiks privatizēts. Faktiski vairāk nekā 90 procenti kapitāla daļu pieder valstij, un tas ir valsts uzņēmums - varētu būt, ja šis uzņēmums rūpētos par Latvijas pilsoņu labklājību.
Bet interesanta lieta. Dažas nedēļas atpakaļ man vajadzēja lidot uz Vāciju. Es biju ļoti priecīgs, jo man vienmēr ir patikušas Bombardier ražotās (tagad saucas Airbus) ļoti skaistās lidmašīnas - ekonomiskas, klusas. Uz vienu pusi lidoju ar ekonomisko lidmašīnu, tad man bija tāds neliels līkums, un man patrāpījās... nevarēja saprast - skrūves grab, krāsa nolupusi, kaut kāda smaka, sēdekļi visi... nevar saprast, vai alkoholiķi ir braukuši vai vēl kaut kas. Pēc tam izlasīju avīzē, ka, izrādās, tie ir Iberia vai Eurowings, vai kaut kādi rumāņu divdesmitpiecgadīgi divdesmitseptiņgadīgi grausti. Kā tad tā? Iedevām tādu naudu, sapirkām jaunas lidmašīnas!
Izrādās, Gausa kungs, kuram alga ir ap miljonu gadā, 15 labākās lidmašīnas ir izīrējis ārzemju kompānijām. Es viņu faktiski nevainotu. Ja uzņēmums ir bankrota priekšā, tad tā nauda kaut kā ir jāatpelna, tur nekādā veidā nav vainīgs satiksmes ministrs, jo tā epopeja jau sākās iepriekšējo ministru laikos, pirms viņa. Loģiski, ka jūs gandrīz par velti paņemat vecas grabažas un savas labās lidmašīnas izīrējat ārzemju kompānijām. Normāls bizness, lai savilktu galus. Bet tad ir jautājums - kāpēc Latvijas nodokļu maksātājiem ir jāmaksā 340 miljoni no savas kabatas? Kāds var paskaidrot?
Es saprotu vienu lietu - ja valstij ir monopolstāvoklis vai ir kaut kas tāds, kā nav citiem, piemēram, mums ir unikāli meži, mums ir Daugava, varbūt akciju sabiedrība “Latvenergo”, akciju sabiedrība “Latvijas valsts meži”, bet ar to, es domāju, arī pietiek. Savukārt, Inčukalna gāzes krātuve, kas vispār ir Eiropas mēroga unikāls īpašums, - nez kāpēc Eiropas Komisija mūs piespieda to privatizēt, kur vesela rinda blēžu no visas pasaules, kuriem nevajag gāzi, tagad iepērk un pārdod, un neviens nezina, kas kam tur pieder (Starpsauciens.)... Inčukalns iznomāts ir dažādām spekulatīvām tirgus organizācijām, kas agrāk nekad nenotika, un šī brīvā tirgus spekulācija ir pieņemta Eiropas Komisijas... rezultātā. Tātad to acīmredzot mums nevajadzēja darīt. Par to mēs smagi maksāsim.
Es gribu teikt, ka valstij nav jānodarbojas ar uzņēmējdarbību un mums nekādā veidā nav jāfinansē. Faktiski būtu normāli, ja šis uzņēmums jau būtu bankrotējis - pēc kaut kādiem pirmajiem simts miljoniem, ko tas nevarēja atdot. Un mums šo problēmu nebūtu, tāpēc ka pasaule ir pilna un arī Eiropa ir pilna ar dažādām konkurējošām aviokompānijām, kuras būtu priecīgas (tāpat kā mums šeit ir Ryanair) nodrošināt mums šos reisus un sagādāt darba vietas Rīgas lidostai. Tas ir ārkārtīgi kļūdaini.
Man liekas, ka vēl viena nepatīkama lieta ir tā, ka vairāk nekā tūkstoš cilvēku tika izlikti no savām vietām. Protams, mums atkal paskaidroja, ka, lūk, pasaulē ir prakse pārdot vairāk vietu nekā ir lidmašīnā cerībā, ka viņi neatnāks, bet viņi, draņķi tādi, ņem un atnāk, tāpēc ka kovids ir beidzies, un divi pasažieri negrib sēdēt vienā sēdvietā, tāpēc jums vienmēr piedāvās lidot nākamajā dienā vai vēl kaut ko. Protams, to var darīt privātā aviokompānija, bet jautājums - kāpēc tas ir jādara par nodokļu maksātāju naudu, 340 miljoniem?
Vislielākā cūcība ir tā, ka līgumi, kad šīs lidmašīnas iznomā... tur acīmredzot... es to līgumu... protams, tie ir konfidenciāli, bet acīmredzot ir soda sankcijas, ja iznomātajai lidmašīnai kaut kas notiek. Un tad atkal ir brīnumi - jūs nopērkat biļeti, gribat lidot uz Stokholmu, sēžat, visi jau ir iekāpuši ar mantām, bet lidmašīna nelido... neceļas piecas minūtes, 10 minūtes, beigās ienāk lidmašīnas kapteinis un pasaka: “Visi kāpiet ārā, mēs nekur nelidosim!” Jo, redziet, tā lidmašīna ir jāsūta uz to valsti, kurai... vai uz to aviokompāniju, kurai ir iznomāta airBaltic lidmašīna. Tai kaut kas ir noticis. Tātad līgums garantē, ka jāievieš šī kārtība.
Es domāju, ka šīs cūcības ir jāizbeidz. Jāņem vērā, ka Latvijas valstij nav jādod privātajiem biznesmeņiem nekādas garantijas, vai viņš saņem vienu miljonu, vai viņš saņem 10 miljonus. Mums jau ir piemērs ar “Latvenergo”, kur visādos veidos mēģina izspiest garantijas uz 10 gadiem, lai pēc tam par dārgāku cenu kaut ko mums pārdotu. Lai uzņēmēji konkurences apstākļos taisa par savu naudu. Un tas neattiecas tikai uz Satiksmes ministriju. Tagad ir diskusijas arī par citām ministrijām. Vai, piemēram, mums ir jāražo džips, kas izmaksā daudz dārgāk nekā tāds pats bagijs, kuru ražo, piemēram, Kanādas kompānija Bombardier, vai vēl kaut kas? Tas viss, protams, ir jāanalizē.
Bet vēlreiz saku - mēs paši esam par to balsojuši, mēs paši esam radījuši šo barotni dažādiem privātajiem vadītājiem, kas pelna miljonu un vairāk gadā, un mums nav vajadzīgas vecas grabažas, kas iznomātas no Rumānijas... vai no kompānijas Iberia, vai vēl kaut kas. Latvijas tauta un Latvijas pilsoņi, kā mūsu Satversmē ir rakstīts, par savu naudu tomēr ir pelnījuši kaut ko labāku. Paldies.
Aicinu neatbalstīt pieprasījumu un atstāt ministru, jo viņš pie tā nav vainīgs.
Paldies. (Dep. M. Bondara starpsauciens.)
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim otro reizi.
V. Valainis (ZZS).
Paldies ministra kungam par kāpšanu šajā tribīnē un savas pozīcijas aizstāvēšanu, bet ir lietas, kuras es tomēr gribu ministra kungam akcentēt, kas nebija līdz galam atbildētas.
Pirmkārt, man ar nožēlu jāatzīst, ka es nebiju gaidījis tādu Konservatīvo partijas atklāsmi šodien - ka jūs nosaucāt savu ministru par vāju ministru. Es biju gaidījis citu attieksmi, bet to, ka jūsu partija viņu sauc par vāju ministru, es nebiju gaidījis.
Bet, kolēģi, jautājums, ko jūs teicāt, ka ir dīvaini, ka jums pārmet, piemēram, par “Latvijas dzelzceļu”. Jums nepārmet to, ka jūs prasījāt šīs investīcijas. Mēs pārmetam to, ka šīs investīcijas tika dotas bez jebkādas stratēģijas, tāpat vien iedotas. Un to Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā pārmetām ne tikai mēs, arī Finanšu ministrija pārmeta, to pārmeta fiskālās disciplīnas uzraugi - ka tiek prasīti desmitiem miljonu eiro bez jebkādas stratēģijas, vienkārši - iedodiet mums to naudu! Tas nav normāli! Tas liecina par to, ka šis uzņēmums tiek vadīts vienkārši patvaļā.
Jautājums par airBaltic arī bija konkrēts jautājums. Kolēģi, kāpēc mums vajag atbalstīt Somijas ekonomiku, bāzi Tamperē? Kāpēc mums vajag turēt divus miljonus menedžmentam, valdei - divus miljonus atlīdzībai gadā? Vai tas mūsdienu situācijā ir normāli? Vai jums liekas, ka tas ir okay?
Jautājums par statistisku. Var jau mētāties ar statistisku, bet dienas beigās mēs redzam reālo situāciju Aizkrauklē un Ogrē. Es nepētīšu, kāda ir tā statistika, kā tas ir bijis iepriekš, bet fakts ir tāds, ka šobrīd tie reisi netiek izpildīti. Feldmana kungs nodemonstrēja to, ka viņš absolūti neorientējas, kas notiek nozarē. Nozarē ir ārvalstu uzņēmumi - “Tukuma auto”... Bauskas auto. Tie pieder ārvalstu investoriem, tie vairs nav Latvijas uzņēmumi, tie ir reģionos bāzēti īsti uzņēmumi, par kuriem, paskatoties, kā to darbība tiek organizēta, nav jautājumu.
Jautājums ir par to, kāpēc jūs spītīgi turējāties un neko nemainījāt šajās iepirkumu procedūrās, kad uz to norādīja visa nozare, kad pēc tam, kad šie līgumi ir noslēgti, visi redz, ka tie netiek pildīti, ka tā ir bijusi mānīšanās jau pašā saknē. Saknē jau tika mānīts.
Jūs slavējāt Jēkabpili, bet patiesībā Jēkabpils uzvarējušajā lotē pakalpojumu izpilda Bauskas autobusu parks, jo tie, kas uzvarēja lotē, nemaz nespēja izpildīt šo pakalpojumu. Tur brauc Bauskas autobusi, jo Bauskā viņiem vairs nav, ko darīt. Bauskā ir kaut kādi citi vinnējuši, kas tur to pakalpojumu nodrošina.
Piedodiet, ir jautājums - kā tas notiek? Ir jāpārzina tas, kas notiek nozarē. Parunājiet ar organizācijām, kas pārstāv šo nozari, viņi jums to visu pateiks. Tas nekas, ka viņi prasa jūsu demisiju, tik un tā atgriezieties pie sarunu galda ar viņiem. Tas ir tas, kas jādara.
Un pats galvenais, kas, manuprāt, visā šajā jūsu runā... par ko es uzskatu, ka šis demisijas pieprasījums tomēr ir atbalstāms, - godātais ministra kungs no šīs tribīnes par astoņu miljonu darījumu izteicās ļoti vienkārši: godātie kolēģi, gadiem ilgi teroristi terorizējuši Biķernieku trasi, tāpēc tagad šis jautājums beidzot būtu jāatrisina. Ministra kungs viņus nosauca par teroristiem, bet es ministra kungam gribu jautāt: vai ar teroristiem rīkojas tā, ka viņiem samaksā astoņus miljonus? Vai tas ir veids, kā runāt ar teroristiem, samaksājot viņiem astoņus miljonus? Vai jums pašam tas liekas pareizi? (Starpsaucieni.) Ar šiem teroristiem, kā jau minēju, varēja tikt galā arī ar 800 tūkstošiem.
Ja šis jautājums nonāks Saeimas darba kārtībā, aicinātu Saeimu nekādā gadījumā neatbalstīt šādu lēmuma projektu. Tas nav pienācīgs jautājums, lai šodien kaut ko tādu atbalstītu. Ar teroristiem cīnās tā, kā cīnās ar teroristiem, nevis dod viņiem astoņus miljonus. Ja Konservatīvo partija, es nezinu, ar kādu vēl atbalstu šajā zālē, taisās šo jautājumu virzīt līdz galam... ļoti ceru, ka vēlētāji tam rūpīgi sekos līdzi un Saeimas vēlēšanās - ja ne šodien, tad Saeimas vēlēšanās - izdarīs savu izvēli. Un tādi ministri, kas nevar uzņemties...
Sēdes vadītāja. Kolēģi, šeit nav priekšvēlēšanu tribīne.
V. Valainis. ... tādi ministri neturpinās darbu.
Sēdes vadītāja. Lūdzu neizmantot Saeimas tribīni priekšvēlēšanu debatēm.
V. Valainis. Godātie kolēģi, Saeimas vēlēšanas parādīs to, vai šis ministrs ir bijis amata cienīgs.
Sēdes vadītāja. Kolēģi, vai varam vienoties, ka šo Saeimas tribīni neizmantojam priekšvēlēšanu retorikai, tajā skaitā par Saeimas vēlēšanām! Vēlētāji savu izvēli izdarīs.
Vārds deputātam Jānim Butānam.
J. Butāns (Konservatīvie).
Es nedaudz par to, ko dzirdēju šodien no tribīnes, un (Starpsauciens.) mana... Šonedēļ Latvijas Radio dzirdēju jauku raidījumu (iepriekš nebiju dzirdējis) - par tādu kustību kā neaugsme. Neaugsme ir sociāla, politiska un ekonomiska kustība, kas kritizē ekonomisko izaugsmi kā sabiedrības mērķi un aicina samazināt attīstīto valstu ražošanu un patēriņu. Kustība balstās ekoloģiskās ekonomikas attīstītajās idejās, no kurām svarīgu lomu ieņem viedoklis, ka bezgalīga ekonomiskā izaugsme uz planētas ar ierobežotiem dabas resursiem nav iespējama.
Klausoties debatētājus - Kiršteina kungu, Valaiņa kungu -, es saprotu, ka viņi ir ieņēmuši... šo jauno politisko kustību “neaugsme”, jo es labi atceros, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā Kiršteina kungs aicināja likvidēt “Latvijas dzelzceļu”, tagad viņš aicina likvidēt airBaltic, un Valaiņa kungs teic, ka Biķernieku trase būtu... atdot šiem oligarhiem. Es saskatu šos aicinājumus... tiešā veidā ar neaugsmi, jo skaidrs, ka, to izdarot, mēs dzīvosim šeit zaļā dabā vienās pastalās. Tas atbilst tādai ļoti nacionālai vērtībai, kur mēs ievērotu savas simt gadu vecās tradīcijas.
Ja paskatāmies, kas tad ir sasniegts un kas notiek transporta nozarē, redzam, ka, neraugoties uz to, ka iepriekšējos gados ir bijusi pandēmija un daudzi pasažieru pārvadājumu uzņēmumi ir zaudējuši savus klientus (un atgūt tos nebūt nav viegli), pašreiz situācija ir tāda, ka vismaz “Pasažieru vilcienam” pasažieru skaits ir lielāks, nekā tas bija 2019. gadā.
Mēs redzam, ka, aktīvi diskutējot un izstrādājot plānus, ieguldot finansējumu veloinfrastruktūras attīstībā un reklamēšanā, mikromobilitāte - pārvietošanās ar velotransportu un kājām - kļūst arvien biežāka un pieprasītāka no iedzīvotājiem. Notiek cilvēku paradumu maiņa. Tas varbūt notiek lēni, pamazām, bet tas notiek. Un tas nebūtu iespējams, ja nebūtu, kā ministrs teica, paveikti visi šie darbi... kas šajos četros gados izdarīti.
Tāpēc aicinu tomēr turēties pie tā, ko dara satiksmes ministrs, iet tomēr uz izaugsmi, nevis neaugsmi, un aicinu noraidīt ierosinājumu par ministra demisiju.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Vitālijam Orlovam.
V. Orlovs (SASKAŅA).
Cienījamais Prezidij! Godātie kolēģi deputāti! Es atbalstīšu satiksmes ministra Linkaita kunga demisiju divu iemeslu dēļ.
Pirmais - es esmu dzimis Krustpilī, pilsētā, kur jau no pirmās republikas laika ir liels dzelzceļa mezgls, un, dzirdot to, ka no pērn peļņu nesošas institūcijas “Latvijas dzelzceļš” kļuvis par dotējamu, - tas rāda, kā satiksmes ministrs strādā kā menedžeris.
Un otrs - tas ir, protams, kādā veidā bija izpirkta... vai bija plānots izpirkt no īpašniekiem Biķernieku sporta bāzes trasi un zemi. Kad satiksmes ministrs nes priekšlikumus, lai ar likumu pārņemtu zemes gabalus priekš airBaltic, tas ir normāli, bet, kad runa ir par miljonāriem, samaksā divreiz vairāk, nekā tas ir bijis paredzēts... vai sagaidīt lēmumu, ar kuru Saeima... varēs, līdzīgi kā airBaltic, pārņemt savā īpašumā zemi... to mēs nevaram sagaidīt.
Šo divu iemeslu dēļ aicinu atbalstīt satiksmes ministra demisiju.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Lindai Mednei.
L. Medne (Konservatīvie).
Labdien, Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamais ministr! Kolēģi! Tikai sausa statistika. Nupat, dienu iepriekš, saņēmām statistiku par SKDS veikto pētījumu par pasažieru apmierinātību laika posmā no maija līdz jūlijam. Pētījums tika veikts sešos novados, kopumā aptaujājot vairāk nekā 2415 pasažieru. Līdztekus citiem jautājumiem, kas tika pētīti, būtisks uzsvars tika likts uz jautājumiem saistībā ar pasažieru apmierinātību.
Tātad mazliet statistikas. Kopumā apmierināti un drīzāk apmierināti ar pakalpojumiem Madonā ir 90 procenti pasažieru, Bauskā - 89 procenti, Augšdaugavā - 83 procenti.
Tīrība un komforts: Bauskā apmierināti un drīzāk apmierināti - 98 procenti, neapmierināts - tikai viens procents, pilnībā neapmierinātu vispār nav, Madonā 99 procenti ir apmierināti un drīzāk apmierināti.
Šoferīšu attieksme pret pasažieriem: Augšdaugavā - 97 procenti pasažieru ir apmierināti un drīzāk apmierināti, Bauskā - 97 procenti, Ādažos - 93 procenti.
Autobusu pienākšanas precizitāti kā apmierinošu un ļoti apmierinošu Augšdaugavā norāda 98 procenti pasažieru, Kuldīgā - 96 procenti, Ādažos - 85 procenti, Madonā - 96 procenti.
Par brīvo sēdvietu pieejamību gandrīz visos novados apmierināti ir 90 procenti pasažieru.
Novērtējot autobusu vecumu un izskatu, Ādažos norāda, ka 97 procenti pasažieru ir apmierināti un ļoti apmierināti, Madonā - 91 procents, Bauskā - 95 procenti.
Tas pats ir par gaisa temperatūru, par attālumiem starp sēdvietām, par komfortu, par internetu, par apgaismojumu un citiem rādītājiem autobusos.
Un pēdējais jautājums - par pieredzi, ka autobuss nepienāca: Ādažos 86 procenti pasažieru norāda, ka nav šādas pieredzes, 13 procenti - ka autobuss nav pienācis vienu reizi, un tikai viens procents - ka vairāk nekā... Dienvidkurzemē - 85 procentiem pasažieru nav šādas pieredzes, Madonā - 93 procentiem, Kuldīgā - 95 procentiem. Pēc dažām dienām jūs varēsiet ar šiem rādītājiem iepazīties arī presē.
Tādēļ es gribu teikt, ka “Valaiņa kunga un Co” izmantotā tribīne ir, nevis lai veicinātu Latvijā labklājību, bet lai pirms vēlēšanām spodrinātu savu spalvu.
Paldies. (Aplausi.)
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par neuzticības izteikšanu satiksmes ministram Tālim Linkaitam”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 28, pret - 51, atturas - 2. Līdz ar to lēmuma projekts ir noraidīts.
Paldies satiksmes ministram Tālim Linkaitam par dalību un par debatēm Saeimas sēdē. (Aplausi.)
Darba kārtībā - deputātu pieprasījumu izskatīšana. Pieprasījumu komisijas atzinums.
Deputātu Viktora Valaiņa, Janīnas Jalinskas, Jāņa Dūklava, Jāņa Vucāna, Armanda Krauzes, Ulda Auguļa, Romāna Naudiņa, Gundara Daudzes, Ramonas Petravičas, Karinas Sprūdes pieprasījums Ministru prezidentam Arturam Krišjānim Kariņam “Par valdības vilcināšanos briestošas energokrīzes apstākļos”.
Pieprasījumu komisijas vārdā - deputāts Ivars Puga.
I. Puga (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Jā. (Starpsauciens.) Tā ja... pareizi.
Tātad Pieprasījumu komisija ir izskatījusi deputātu Viktora Valaiņa, Janīnas Jalinskas, Jāņa Dūklava, Jāņa Vucāna, Armanda Krauzes, Ulda Auguļa, Romāna Naudiņa, Gundara Daudzes, Ramonas Petravičas, Karinas Sprūdes pieprasījumu Ministru prezidentam Arturam Krišjānim Kariņam “Par valdības vilcināšanos briestošas energokrīzes apstākļos”.
Izvērtējot sniegtās atbildes komisijas sēdes laikā un balsojot vienam “par”, septiņiem - “pret” un vienam deputātam atturoties, komisija ir atzinusi, ka šis deputātu pieprasījums ir noraidāms.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Deputāti debatēm nav pieteikušies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Viktora Valaiņa, Janīnas Jalinskas, Jāņa Dūklava, Jāņa Vucāna, Armanda Krauzes, Ulda Auguļa, Romāna Naudiņa, Gundara Daudzes, Ramonas Petravičas, Karinas Sprūdes pieprasījumu Ministru prezidentam Arturam Krišjānim Kariņam “Par valdības vilcināšanos briestošas energokrīzes apstākļos”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 32, pret - 52, atturas - nav. Līdz ar to pieprasījums ir noraidīts.
Godātie kolēģi! Esam izskatījuši 8. septembra sēdes darba kārtību.
Kolēģi sekretariātā, vai 15. septembra sēdi varam sākt pēc divām trim minūtēm? Varam? Varam.
Tātad, kolēģi, pēc divām minūtēm turpināsim darbu ar 15. septembra sēdes darba kārtību.
Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu reģistrācijas režīmu!
Vārds Inesei Voikai reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.
I. Voika (13. Saeimas sekretāra biedre).
Kolēģi! Nav reģistrējušies: Arvils Ašeradens (Starpsauciens: “Ir!”)... tikko atnāca, Boriss Cilevičs, Gundars Daudze, Aldis Gobzems, Janīna Jalinska, Ieva Krapāne, Edgars Kucins, Jānis Urbanovičs, Jānis Vitenbergs un Gatis Zamurs.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Līdz ar to šā gada 8. septembra sēdi slēdzu.
Pēc divām minūtēm, līdzko tablo elektroniski parādīsies 15. septembra sēdes darba kārtība, sāksim to izskatīt.
SATURA RĀDĪTĀJS
13. Saeimas rudens sesijas 1. sēdes
turpinājums 2022. gada 15. septembrī
Lēmuma projekts “Par deputāta Alda Gobzema izslēgšanu no sešām Saeimas sēdēm” (Nr. 978/Lm13) (Dok. Nr. 6188) |
|
- Ziņo | - dep. N. Žunna |
- Debates | - dep. A. Gobzems |
- dep. K. Sprūde | |
- dep. R. Nemiro | |
- dep. J. Stepaņenko | |
- dep. V. Valainis | |
- dep. J. Butāns | |
- dep. A. Krauze | |
Lēmuma projekts “Par neuzticības izteikšanu satiksmes ministram Tālim Linkaitam” (Nr. 979/Lm13) (Noraidīts) (Dok. Nr. 6202) |
|
- Debates | - dep. V. Valainis |
- dep. V. Agešins | |
- dep. R. Nemiro | |
Reģistrācijas rezultāti | |
- Nolasa | - Saeimas sekretāra biedre I. Voika |
- Debašu turpinājums | - dep. K. Feldmans |
- satiksmes ministrs T. Linkaits | |
- dep. Ļ. Švecova | |
- dep. A. Kiršteins | |
- dep. V. Valainis | |
- dep. J. Butāns | |
- dep. V. Orlovs | |
- dep. L. Medne | |
Deputātu Viktora Valaiņa, Janīnas Jalinskas, Jāņa Dūklava, Jāņa Vucāna, Armanda Krauzes, Ulda Auguļa, Romāna Naudiņa, Gundara Daudzes, Ramonas Petravičas, Karinas Sprūdes pieprasījums Ministru prezidentam Arturam Krišjānim Kariņam “Par valdības vilcināšanos briestošas energokrīzes apstākļos” (Nr. 84/P13) (Noraidīts) (Dok. Nr. 6234, 6234A) |
|
- Ziņo | - dep. I. Puga |
Informācija par Saeimas sēdi | |
Reģistrācijas rezultāti | |
- Nolasa | - Saeimas sekretāra biedre I. Voika |
Datums: 15.09.2022 09:30:35 bal001
Par - 52, pret - 32, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par deputāta Alda Gobzema izslēgšanu no sešām Saeimas sēdēm (978/Lm13)
Datums: 15.09.2022 10:26:42 bal002
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija
Datums: 15.09.2022 11:49:43 bal003
Par - 28, pret - 51, atturas - 2.
Balsošanas motīvs: Par neuzticības izteikšanu satiksmes ministram Tālim Linkaitam (979/Lm13)
Datums: 15.09.2022 11:52:08 bal004
Par - 32, pret - 52, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par valdības vilcināšanos briestošas energokrīzes apstākļos (84/P13)
Datums: 15.09.2022 11:52:52 bal005
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija
Sēdes videotranslācija
15.09.2022. | 9.00 |
11.00 |
11.55 |
13.30 |
15.30 |