Latvijas Republikas 11.Saeimas
pavasara sesijas sestā sēde
2014.gada 29.maijā

Sēdi vada Latvijas Republikas 11.Saeimas priekšsēdētājas biedre
Inese Lībiņa-Egnere.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Atbildes uz deputātu iesniegtajiem jautājumiem
Frakciju viedokļi

Sēdes vadītāja. Labrīt, godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Sāksim Saeimas 29.maija sēdi.

Pirms mēs izskatām šodienas sēdes darba kārtībā jau iekļautos jautājumus, informēju, ka ir saņemta virkne grozījumu un ir izskatāmi priekšlikumi par grozījumiem sēdes darba kārtībā.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas lūgumu izdarīt izmaiņas Saeimas 29.maija sēdes darba kārtībā un iekļaut izskatīšanai pirmajā lasījumā likumprojektu „Grozījumi Nacionālās drošības likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas lūgumu izdarīt izmaiņas Saeimas 29.maija sēdes darba kārtībā un iekļaut izskatīšanai pirmajā lasījumā likumprojektu „Grozījumi likumā „Latvijas Nacionālo bruņoto spēku piedalīšanās starptautiskajās operācijās””. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas lūgumu izdarīt izmaiņas Saeimas 29.maija sēdes darba kārtībā un iekļaut izskatīšanai pirmajā lasījumā likumprojektu „Grozījums Nacionālo bruņoto spēku likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas lūgumu izdarīt izmaiņas Saeimas 29.maija sēdes darba kārtībā un iekļaut izskatīšanai pirmajā lasījumā likumprojektu „Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas lūgumu izdarīt izmaiņas Saeimas 29.maija sēdes darba kārtībā un iekļaut izskatīšanai pirmajā lasījumā likumprojektu „Grozījumi Imigrācijas likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Juridiskās komisijas lūgumu izdarīt izmaiņas Saeimas 29.maija sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par Ingunas Helmanes apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Juridiskās komisijas lūgumu izdarīt izmaiņas Saeimas 29.maija sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par Ineses Tumanovas iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Arī Juridiskā komisija lūdz izdarīt izmaiņas Saeimas 29.maija sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par Kristīnes Zauras iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Deputāti Parādnieks, Laizāne, Rasnačs, Bērziņš un Dombrava lūdz izdarīt izmaiņas Saeimas 29.maija sēdes darba kārtībā un izslēgt no tās likumprojektu „Grozījumi Izglītības likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Deputāti Parādnieks, Laizāne, Rasnačs, Bērziņš un Dombrava lūdz izdarīt izmaiņas Saeimas 29.maija sēdes darba kārtībā un izslēgt no tās likumprojektu „Grozījumi likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Jāņa Upenieka lūgumu, ar kuru viņš vēlas atsaukt savu parakstu zem likumprojekta „Grozījums Latvijas Republikas Satversmē” (No zāles: „Kauns!”), ko bija paredzēts izskatīt Saeimas 2014.gada 29.maija sēdē. Līdz ar to nav piecu vajadzīgo parakstu Satversmes grozījumu izskatīšanai Saeimas šodienas sēdē un darba kārtība šajā jautājumā ir grozīta.

Tāpat Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Eņģeļa, Demitera, Liepiņa, Kalniņas-Lukaševicas un Ķirša lūgumu izdarīt grozījumus Saeimas 29.maija kārtējās sēdes izsludinātajā darba kārtībā, izslēdzot no tās likumprojektu „Grozījumi Augstskolu likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? (No zāles dep. I.Vanaga un vēl daži deputāti: „Jā! Jā!”) Deputātiem ir iebildumi.

Lūdzu zvanu! Balsosim par grozījumiem Saeimas sēdes darba kārtībā, izslēdzot no tās likumprojektu „Grozījumi Augstskolu likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 65, pret - 12, atturas - nav. Darba kārtība grozīta.

Līdz ar to esam izskatījuši šobrīd iesniegtos priekšlikumus par darba kārtības izmaiņām.

Vispirms izskatīsim darba kārtības pirmo sadaļu - „Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem”.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Administratīvo pārkāpumu procesa likums” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina likumprojektu „Grozījumi likumā „Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli””, ko ir iesniedzis Ministru kabinets, nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Par valsts atbalstu trūcīgām un maznodrošinātām mājsaimniecībām elektroenerģijas izmaksu segšanai” nodot Sociālo un darba lietu komisijai, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi?

Ir runātājs - Ivars Zariņš. Lūdzu!

I.Zariņš (SC).

Paldies.

Labdien, kolēģi! Likumprojekta „Par valsts atbalstu trūcīgām un maznodrošinātām mājsaimniecībām elektroenerģijas izmaksu segšanai” mērķis ir noteikt atbalsta kārtību un apjomu augstāk minētajām mājsaimniecībām pēc regulētā tarifa atcelšanas galalietotājiem. Šāds atbalsts ir noteikti vajadzīgs, jo sociāli atbildīga tirgus atvēršana bez šāda atbalsta vienkārši nav iespējama. Un viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc tirgus atvēršana bija kārtējo reizi jāatliek, bija tas, ka nebija izveidots līdz galam pārdomāts šis kompensācijas mehānisms.

Diemžēl, ja mēs palūkojamies, kāds ir šis pašlaik piedāvātais kompensācijas mehānisms, tad redzam, ka to nekādi nevar nosaukt par sociāli atbildīgu un atbilstošu situācijai.

Pirmkārt. Šis atbalsta mehānisms jeb atbalsta shēma paredz sniegt kompensācijas, atbalstu tikai tām mājsaimniecībām, kurām ir noslēgti tiešie līgumi ar elektroenerģijas tirgotāju. Tas nedod iespējas saņemt šo kompensāciju īrniekiem un arī tiem, kuriem nav tiešo līgumu - piemēram, tiem, kuri norēķinās ar apsaimniekotāja starpniecību. Ir, piemēram, ļoti daudzas sociālās mājas, kurām nav tiešo līgumu. Tātad tas nozīmē, ka tie cilvēki, kuriem tik tiešām šī palīdzība būtu vajadzīga, nespēs to saņemt.

Otra lieta ir tā, ka šis atbalsta mehānisms paredz vienkārši visiem vienādu apjomu neatkarīgi no patēriņa, neatkarīgi no mājsaimniecības lieluma, - tātad 5 eiro neatkarīgi no tā, vai tur ir viens mazturīgais vai vesela daudzbērnu ģimene, kurai vajadzētu daudz lielāku atbalstu, jo patēriņš objektīvi būs lielāks. Tas netiek ievērots.

Arī piedāvāto veidu, kā īstenot šo kompensācijas mehānismu, - proti, īstenot, izmantojot elektroenerģijas tirgotājus -, nevar uzskatīt par veiksmīgu, jo, raugiet, kāda situācija parādās: šis mehānisms paredz, ka komersanti kreditē lietotājus, kuriem ir vajadzīga šī palīdzība. Tātad no sākuma viņi ietur no saviem pakalpojumiem... nesaņem šo summu par saviem pakalpojumiem, kurus viņi ir snieguši, un pēc tam gaida, kad valsts to atmaksās. Turklāt paralēli tas uzliek viņiem arī papildu slogu - vispirms veidot tādu datubāzi un pēc tam to visu administrēt. Tie ir papildu izdevumi!

Un, kolēģi, kāda situācija rodas līdz ar to? Tad sanāk tā, ka lielam uzņēmumam, kuram ir naudas rezerves, finanšu plūsma, kurš var to atļauties, nebūs problēma, tas viņam neradīs apgrūtinājumu (un mums viens tāds elektroenerģijas tirgotājs ir - tas ir „Latvenergo”), bet savukārt pārējiem tas būs nozīmīgs apgrūtinājums, un viņi nonāks visai neizdevīgā situācijā. Līdz ar to reāla tirgus... reāls tirgus mehānisms var nesākt strādāt. Un tātad ar šo tirgus atvēršanu atkal sanāk tāda kā šizofrēniska darbošanās: no vienas puses, mēs mājsaimniecības stumjam iekšā tirgū, bet, no otras puses, mēs tām liedzam iespēju baudīt šos tirgus liberalizācijas augļus, jo vienkārši nebūs tirgotāju, kas būs motivēti ar to nodarboties.

Tāpat šo risinājumu nevar nosaukt par sociāli atbildīgu un ekonomiski pamatotu, ja paskatāmies, kāds ir piedāvātais kompensāciju apjoms, kas ir paredzēts šīm sociāli jutīgajām grupām, un salīdzinām to ar tiem budžeta ieņēmumiem, ko valsts budžets saņems, liberalizējot elektroenerģijas tirgu mājsaimniecībām. Šie ieņēmumi būs mērāmi vairākos desmitos miljonu, savukārt kompensācijas apmērs gada griezumā ir apmēram 5,1 miljons eiro.

Ja mēs redzam, ka no PVN vien valsts budžetā papildu ieņēmumi no mājsaimniecībām ir vairāk nekā 10 miljoni, tad ir pamatots jautājums: vai tiešām mēs šādu tirgus liberalizāciju varam uzskatīt par sociāli atbildīgu? Un būs pamatoti, ka pensionāri atkal paudīs savu neizpratni un neapmierinātību un jautās, kāpēc valdība nav neko izdarījusi no tā, ko bija solījusi, - tātad ievērot arī viņu intereses, veidojot šo kompensācijas mehānismu.

Tas viss uzskatāmi parāda, ka valdība nav spējīga atbildīgi, sistēmiski pareizi un sabiedrības interesēm atbilstoši risināt šo jautājumu. Tāpēc es aicinu pēc iespējas ātrāk nodot šo likumprojektu izskatīšanai Saeimā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies, Zariņa kungs! Jūs bijāt pieteicies runāt „par”, un jūs arī runājāt „par”. Paldies. (No zāles dep. I.Zariņš: „Jā! Es - „par”! Es aicinu!”)

Tātad viens runātājs ir runājis „par”, bet „pret” runāt neviens nav pieteicies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Par valsts atbalstu trūcīgām un maznodrošinātām mājsaimniecībām elektroenerģijas izmaksu segšanai” nodošanu komisijām! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina likumprojektu „Grozījumi Epidemioloģiskās drošības likumā”, ko iesniedzis Ministru kabinets, nodot Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Nākamā darba kārtības sadaļa - „Par Saeimas kārtējās sesijas slēgšanu un sākšanu”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Saeimas 2014.gada pavasara sesijas slēgšanu un Saeimas 2014.gada rudens sesijas sākšanu”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Paldies.

Tātad pavasara sesija tiks slēgta šā gada 20.jūnijā un darbu Saeima atsāks šā gada 2.septembrī.

Nākamā darba kārtības sadaļa - „Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.

Un pirmais ir lēmuma projekts „Par Ingunas Helmanes apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Valērijs Agešins. Lūdzu!

V.Agešins (SC).

Labrīt, godātie kolēģi! Saeimas Juridiskās komisijas šā gada 24.maija sēdē tika skatīts lēmuma projekts „Par Ingunas Helmanes apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”. Komisijas locekļi ir vienbalsīgi atbalstījuši minēto lēmuma projektu.

Saeimas Juridiskās komisijas vārdā aicinu apstiprināt Ingunu Helmani par rajona (pilsētas) tiesas zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi bez pilnvaru termiņa ierobežojuma.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Ingunas Helmanes apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret - nav, atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Apsveicam Ingunu Helmani ar apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi!

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par Ineses Tumanovas iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Valērijs Agešins. Lūdzu!

V.Agešins (SC).

Saeimas Juridiskās komisijas šā gada 24.maija sēdē tika skatīts lēmuma projekts „Par Ineses Tumanovas iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”. Komisijas locekļi ir vienbalsīgi atbalstījuši minēto lēmuma projektu.

Saeimas Juridiskās komisijas vārdā aicinu iecelt Inesi Tumanovu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Ineses Tumanovas iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Apsveicam Inesi Tumanovu ar iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi!

Nākamais ir lēmuma projekts „Par Kristīnes Zauras iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Valērijs Agešins. Lūdzu!

V.Agešins (SC).

Saeimas Juridiskās komisijas šā gada 27.maija sēdē tika skatīts lēmuma projekts „Par Kristīnes Zauras iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”. Komisijas locekļi ir vienbalsīgi atbalstījuši minēto lēmuma projektu.

Saeimas Juridiskās komisijas vārdā aicinu iecelt Kristīni Zauru par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Kristīnes Zauras iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Apsveicam arī Kristīni Zauru ar iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi!

Un tagad uzsākam darba kārtības trešās sadaļas - „Likumprojektu izskatīšana” - izskatīšanu.

Nākamais darba kārtības jautājums ir likumprojekts „Grozījumi Bibliotēku likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts ir atzīts par steidzamu.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāts Vladimirs Reskājs. Lūdzu!

V.Reskājs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labrīt, augsti godātā Saeimas sēdes vadītāja! Labrīt, kolēģi! Strādājam ar likumprojektu „Grozījumi Bibliotēku likumā”.

Komisija saņēma vienu priekšlikumu, un tas tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Jā, deputātiem nav iebildumu.

V.Reskājs. Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Bibliotēku likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Nākamais likumprojekts - „Par nolīgumu, ar ko izveido asociāciju starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Centrālameriku, no otras puses”, otrais lasījums.

Likumprojekts tātad ir Ārlietu komisijas likumprojekts. Un komisijas vārdā ziņos komisijas priekšsēdētājs Ojārs Ēriks Kalniņš. Lūdzu!

O.Ē.Kalniņš (VIENOTĪBA).

Cienījamais Prezidij! Godātie kolēģi! Strādājam ar dokumentu Nr.3911.

Ārlietu komisijā šis likumprojekts, kas tuvina Eiropas Savienību ar Centrālameriku, tika apskatīts pirms otrā lasījuma. Neviens priekšlikums nebija saņemts, un līdz ar to mēs apstiprinājām.

Aicinu Saeimu apstiprināt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Tātad balsosim par likumprojektu „Par nolīgumu, ar ko izveido asociāciju starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Centrālameriku, no otras puses”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Nākamais ir likumprojekts „Par Pagaidu nolīgumu ceļā uz Ekonomisko partnerattiecību nolīgumu starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Centrālāfrikas Līgumslēdzēju pusi, no otras puses”.

Ārlietu komisijas vārdā - komisijas priekšsēdētājs Ojārs Ēriks Kalniņš.

O.Ē.Kalniņš (VIENOTĪBA).

Strādājam ar dokumentu Nr.3912.

Iepriekšējais likumprojekts ir saistīts ar Centrālameriku, savukārt šis - ar Centrālāfriku. Tas tika skatīts Ārlietu komisijā. Neviens priekšlikums nav saņemts. Atbalstījām otrajam lasījumam.

Aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Par Pagaidu nolīgumu ceļā uz Ekonomisko partnerattiecību nolīgumu starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Centrālāfrikas Līgumslēdzēju pusi, no otras puses”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Nākamais likumprojekts - „Par Latvijas Republikas valdības un Kuveitas Valsts valdības nolīgumu par gaisa satiksmi”, otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - komisijas priekšsēdētājs Ojārs Ēriks Kalniņš.

O.Ē.Kalniņš (VIENOTĪBA).

Strādājam ar dokumentu Nr.3913.

Likumprojekta otrajam lasījumam saņēmām vienu priekšlikumu no Juridiskā biroja. To mēs atbalstījām.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

O.Ē.Kalniņš. Līdz ar to apstiprinājām likumprojektu izskatīšanai otrajā lasījumā. Aicinu Saeimu atbalstīt to otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Par Latvijas Republikas valdības un Kuveitas Valsts valdības nolīgumu par gaisa satiksmi”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

O.Ē.Kalniņš. Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamais likumprojekts - „Grozījumi Valsts civildienesta likumā”, trešais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Jānis Dombrava. Lūdzu!

J.Dombrava (VL-TB/LNNK).

Labrīt! Strādājam ar grozījumiem Valsts civildienesta likumā. Trešajam lasījumam ir saņemts viens priekšlikums, kuru ir iesniegusi Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!”-„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcija, piedāvājot precizēt Valsts kancelejas kompetenci valsts civildienesta attīstībā.

Komisijas vairākums neatbalstīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates. Debatēs pieteicies deputāts Gaidis Bērziņš. Lūdzu!

G.Bērziņš (VL-TB/LNNK).

Cienījamā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Nacionālā apvienība piedāvā atgriezties pie tā regulējuma, kāds ir noteikts Valsts civildienesta likumā šobrīd; proti, ka Valsts kanceleja izstrādā un koordinē valsts civildienesta attīstības politiku, koordinē ierēdņu karjeras attīstību un saskaņo ierēdņu amatus. Pamatošu - kāpēc.

Pirmām kārtām, ja mēs raugāmies šobrīd Valsts kancelejas nolikumā, tad tur ir rakstīts: „Valsts kanceleja ir tiešās pārvaldes iestāde, kuras darbības mērķis ir radīt priekšnoteikumus Ministru prezidenta, Ministru prezidenta biedra un Ministru kabineta darbībai, lai nodrošinātu lēmumu pieņemšanu saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmi un citiem likumiem, kā arī Ministru kabineta lēmumu īstenošanu un pēctecību.” Tātad mēs secinām, ka šis ir galvenais Valsts kancelejas uzdevums. Savukārt ar to redakciju, kas ir apstiprināta otrajā lasījumā, mēs stipri paplašinām Valsts kancelejas lomu. Mums nav iebildumu, ka Valsts kanceleja var izstrādāt vienotus kritērijus dažādu augsta līmeņa ierēdņu atlasei un piedalīties atlases procesā, taču, iepazīstoties ar Ministru kabineta noteikumu projektu, iestādes vadītāja atlases plānošanas, prasību izvirzīšanas un pretendentu novērtēšanas kārtību, ir redzams, ka Valsts kancelejai ir piešķirta noteicošā loma ierēdņu kandidātu virzīšanai.

Proti, no tā var izdarīt secinājumu, ka Ministru prezidenta institūcija, kas palīdz nodrošināt darbu, faktiski Ministru prezidenta uzdevumā varbūt, varētu pat tā teikt, izvirza sev vēlamus ierēdņus attiecīgo konkrēto ierēdņu apstiprināšanas procedūrā. Minēšu kādu visai interesantu lietu, kas šobrīd ir norādīta šajos iespējamajos Ministru kabineta noteikumos. Proti, Valsts kanceleja vērtē ierēdņa stratēģisko redzējumu par nozari. Un šeit man rodas jautājums: kā Valsts kanceleja var vērtēt, piemēram, stratēģisko redzējumu par satiksmes nozari, par labklājības nozari? Es pieņemu, ka Valsts kanceleja, kā es jau teicu, var vērtēt šos kritērijus, kādi varētu būt konkrētiem ierēdņiem un kādi būtu nepieciešami, lai ierēdņi kvalificētos, bet man tiešām nav skaidrs, kā Valsts kanceleja var vērtēt kāda ierēdņa amata kandidāta stratēģisko redzējumu, pie tam nepiedaloties šajā atlases procesā pašiem attiecīgās nozares pārstāvjiem. Tas nozīmē, ka Valsts kanceleja šajā gadījumā ļoti subjektīvi izvērtē un liek priekšā attiecīgajam nozares ministram, piemēram, apstiprināt valsts sekretāru. Mūsuprāt, tas ir... tas nozīmē, ka mēs nododam šo ierēdņu atlases procedūras veikšanu faktiski Ministru prezidenta rokās.

Līdz ar to es aicinu atbalstīt Nacionālās apvienības priekšlikumu, lai nepieļautu šāda veida situāciju.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Lolitai Čigānei.

L.Čigāne (VIENOTĪBA).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas biedre! Cienījamie kolēģi! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija par šo likumu ir diskutējusi jau diezgan ilgi un arī daudz apsvērusi grozījumus, ko šajā likumā ir virzījusi Valsts kanceleja.

Es gribu tikai atgādināt, ka vairāku diskusiju, argumentu un arī iebildumu rezultātā kolēģis Gaidis Bērziņš jau vienu reizi priekšlikumus šajā likumā atsauca, tomēr pēc tam nolēma tos virzīt vēl vienu reizi, uzsverot, ka Valsts kancelejai nevajadzētu dot tiesības piedalīties valsts pārvaldes iestāžu vadītāju atlasē.

Cienījamie kolēģi! Kad referents Dombravas kungs pieteica šo grozījumu, Dombravas kungs teica, ka Nacionālās apvienības iesniegtais grozījums tikai precizē Valsts kancelejas priekšlikumu par to, ka Valsts kanceleja nodrošina iestāžu vadītāju atlasi. Patiesībā Dombravas kungs neizstāstīja šī priekšlikuma būtību, jo principā Nacionālās apvienības priekšlikums ir tāds, ka mēs vienkārši neko nemainām. Mums šobrīd valsts pārvaldē ir problēmas ar augstāko amatpersonu atlasi. Šis priekšlikums nav nekāda revolūcija, tas ir mazs solis, lai profesionalizētu valsts pārvaldi un lai visu iestāžu vadītāju atlasei noteiktu vienotus kritērijus.

Cienījamie kolēģi! Tā nebūs nekāda politizācija, tāpēc ka tik un tā nozares ministrs būs galu galā atbildīgs par attiecīgā ierēdņa iecelšanu. Mums šobrīd nav vienota redzējuma par to, kā mums attīstās valsts pārvaldes cilvēkresursi. Mēs ļoti labi zinām, ka nākošajā gadā mums būs Eiropas Savienības prezidentūra, mēs ieguldīsim ievērojamus līdzekļus savu ierēdņu kapacitātes uzlabošanā, bet diemžēl pēc tam viņi kļūs par ļoti pievilcīgiem cilvēkiem privātajam sektoram.

Nu, atbalstīsim šo nelielo soli uz to, lai mēs tomēr varētu profesionālākos cilvēkus paturēt valsts pārvaldē! Un tāpēc es aicinu balsot pret šo Nacionālās apvienības priekšlikumu, kurš nozīmē, ka nekādu izmaiņu nebūs.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Valdim Liepiņam.

V.Liepiņš (RP).

Cienītā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Es gribu pieminēt to, ka Gaidis Bērziņš jau labu laiku atpakaļ iesniedza līdzīgu priekšlikumu, ko viņš arī mūsu komisijas sēdē atsauca. Viņa argumenti krietni pārspīlē situāciju un mēģina iztaisīt no tā... tādu ziloni no mušas. Tas, kas īstenībā notiek, ir tas, ka ministri var uzstādīt savus kritērijus, lai izvēlētu savus... iestādes cilvēkus. Šos kritērijus ņem vērā Valsts kanceleja un pēc tiem kritērijiem arī intervē un izvērtē kandidātus, procesa beigās piedāvā ministram kandidātus, un viņš var izvēlēties - vai viņi var izvēlēties - vai nu vienu, vai otru vai nevienu no viņiem nepieņemt. Tā ka kontrole paliek vēl arvien ministrijas... ministra rokās. Tā ka te nekādu uztraukumu nav... nevajadzētu būt. Un, kā Lolita Čigāne minēja, mēs vienkārši tagad pēc daudziem, daudziem mēnešiem mēģinām atkal darīt to, par ko komisijā mēs ļoti detalizēti diskutējām un pārrunājām, un faktiski, kad balsojums bija, Nacionālā apvienība bija vienīgā, kas atbalstīja šo priekšlikumu. Tā ka nospiedošais vairākums bija pret.

Un tas ir pareizi argumentēts, un nespersim soli atpakaļ, bet iesim vairākus soļus uz priekšu! Lūdzu, neatbalstiet šo priekšlikumu!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Dzintaram Rasnačam.

Dz.Rasnačs (VL-TB/LNNK).

Godātie kolēģi! Jautājums tiešām ir ļoti nopietns, un aicinu ieklausīties ikvienā vārdā, ko šeit saka cilvēki, kas pamato vienu vai otru viedokli - „par” vai „pret” - attiecībā uz Nacionālās apvienības priekšlikumu.

Cilvēki, kas ir strādājuši ministra amatā, savu viedokli pamato ar savu pieredzi. Cilvēki, kas šeit nāk tribīnē runāt un nekad nav strādājuši valdībā, pamato savu viedokli pārsvarā ar to... bāzējas uz to, kā būtu, ja būtu. Pats jau neesmu lasījis, bet zinu, ka nav labi tā, kā tas ir pašlaik. Politiskās atbildības princips ir nostiprināts un konkrētāk skaidrots Satversmes attiecīgās nodaļas komentāros; šo nodaļu sauc „Ministru kabinets”, un šajos komentāros diezgan plaši ir izskaidrots arī politiskās atbildības princips, kāds tas... kā tas ir attiecināms uz katra ministra darbību, ciktāl viņš atbild par savu nozari, ciktāl viņš atbild par cilvēkiem, kuri tiek virzīti un apstiprināti amatos konkrētajā nozarē.

Šis likumprojekts paredz pilnīgi pretējo - šis likumprojekts paredz sagraut politisko atbildību, kas līdz šim ir ministram par nozari. Šis projekts paredz vienai partijai - šodien tā ir viena, rīt tā būs cita... bet tai partijai, kura ir premjera partija, pārņemt šo nozaru vadību caur Valsts kancelejas direktoru. Tas tā reāli notiek un arī notiks, ja šīs izmaiņas būs pieņemtas.

Tātad ikvienai partijai, kura nākotnē gatavojas strādāt valdībā, ir jārēķinās, ka varas dalīšana starp valdības locekļiem mainīsies un ka politiskā atbildība ministram mazināsies, bet vienlaikus palielināsies ministra politiskā bezatbildība, jo pārvaldes iestādes vadītājs, kura apstiprināšanā viņam nebūs bijusi noteicošā loma, varēs strādāt pretēji šī ministra konkrētajiem politiskajiem uzdevumiem. Līdz ar to mēs zināmā mērā ieliekam dziļumbumbu nākotnes valdībās, jo veidojam nākotnes valdībās lielāku nestabilitāti. Mēs veidojam kaut ko līdzīgu tam, kas kādreiz bija tā sauktajos prihvatizācijas laikos, kad Privatizācijas aģentūras direktors bija noteicošais valdības gāšanā... noteicošais posms. Kāpēc? Tāpēc, ka šī konkrētā persona pārsvarā visos gadījumos bija Ministru prezidenta cilvēks un ekonomikas ministra iebildumi vienā vai otrā gadījumā bija tas, kas noveda pie valdības gāšanas. Un arī šeit būs līdzīgi, bet te tas nebūs saistīts ar tādām iestādēm kā Privatizācijas aģentūra, te tas būs saistīts ar daudzām citām iestādēm, kurām būs jārealizē valdības politiskie lēmumi un jārealizē tas, kas rakstīts Valdības deklarācijā, un jārealizē tas, ko katrs ministrs būs uzņēmies savā turpmākajā darbībā.

Aicinu atbalstīt Nacionālās apvienības priekšlikumu! Un vienlaikus, ja šis priekšlikums netiks atbalstīts, aicinu balsot „pret” šo likumprojektu. Tā ir ļoti bīstama lieta Latvijas valdību darbībai nākotnē!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds Ilzei Viņķelei.

I.Viņķele (VIENOTĪBA).

Labrīt, kolēģi! Nu, rīkojuma Nr.2 gadadienā jeb faktiski brīdī, kad mēs nupat jau trešo gadu dzīvojam pēc rīkojuma Nr.2, Rasnača kunga retorika man šķiet arhaiska. Un pirmām kārtām jau argumentācija, ka Čigānes kundzei izteikšanās iespējas Saeimā, iespējams, ir mazākas, tāpēc ka viņa nav strādājusi par ministri. (No zāles dep. A.Elksniņš: „Jums puse ministru valdībā!”) Tas ir apmēram tāpat, ka par skolu jautājumiem tad nevarētu spriest deputāti, kuriem nav bērnu. Nu tas vien jau ir nekorekti!

Un otrs, ko es gribētu teikt Rasnača kungam. Pieredze noveco, un viņa pieredze, esot ministra amatā, acīmredzot pa šiem gadiem ir novecojusi. Jo tad, kad Rasnača kungs bija ministrs, tie bija laiki, kad oligarhi noteica valstī kārtību un dejoja uz galda. Tas ir mainījies! Līdz ar to retorika par to, ka Valsts kanceleja automātiski ir Ministru kabineta manipulācijas... Ministru prezidenta manipulācijas rīks, prezumē vienu - to, ka Valsts kancelejas cilvēki nav spējīgi patstāvīgi pieņemt lēmumus, ka viņi nav profesionāli un ka viņi ir faktiski rīki kāda... Ministru prezidenta rokās.

Šī retorika ir pielīdzināma spriedelējumiem par to, ka mēs saprotam, kāpēc var nemaksāt nodokļus. Un, manuprāt, tas ir liels apkaunojums, ja argumentāciju šādā līmenī Saeimas Prezidija loceklis pauž no šīs augstās tribīnes. Civildienests Latvijā ir profesionāls neatkarīgi no tā, vai jums tas patīk vai ne, un atlases kārtība, kas ir tikai un vienīgi atlases kārtība - tehnisks procesa nodrošinājums -, nekādā veidā nemazina ministra politisko atbildību.

Es gribu palūkoties tālāk: ja mēs runājam par politisko atbildību, tad cik leģitīms ir tāds ministrs, kas gandrīz pusgadu nevar dabūt pielaidi valsts noslēpumam? Vai tas jūs neuztrauc?

Līdz ar to būsim korekti savā argumentācijā! Neapšaubīsim Valsts kancelejas profesionalitāti un virzīsimies - gluži pretēji! - tālāk no politiskās ietekmes uz lēmumiem, kuros tai nebūtu jābūt!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Gaidim Bērziņam, otro reizi.

G.Bērziņš (VL-TB/LNNK).

Kolēģi! Pēc Viņķeles kundzes uzstāšanās es mēģināšu uzburt tādu ainu. Proti, Ministru prezidents ir no kāda politiskā spēka, kas nav VIENOTĪBA, un Labklājības ministriju vada VIENOTĪBAS pārstāvis, un Labklājības ministrijai ir nepieciešams valsts sekretārs. Tiek izsludināts konkurss, piesakās daudz perspektīvu potenciālo kandidātu, bet Ministru prezidents izdomā, ka vajadzētu tomēr savu politisko konkurentu vājināt, un uzdod Valsts kancelejai nevirzīt nevienu pretendentu, un tas turpinās bezgalīgi. Šobrīd Ministru kabineta noteikumu projekts to paredz, un tur ir tā lielākā problēma, manuprāt.

Par to, ko teica Liepiņa kungs. Tik tiešām, sākotnēji arī es iesniedzu šāda veida priekšlikumus, un runājām par to, ka Valsts kancelejai ir jāstrādā pie vienotiem kritērijiem ierēdņu atlases procesam. Nu, diemžēl šis darbs nenotiek.

Kāpēc es atsaucu...? Jā, tāpēc, ka šajā gadījumā es uzticējos kolēģiem un Valsts kancelejai, ka šādi kritēriji tiks izstrādāti. Taču, iepazīstoties ar Ministru kabineta noteikumu projektu, es redzu kaut ko pavisam citu, pilnīgi citu - tieši to, ko es jums tikko kā piemēru minēju.

Un tas, ko teica Liepiņa kungs, - proti, ka Valsts kanceleja varētu virzīt kandidātus un ministrs izvēlēsies... Valsts kanceleja var nevirzīt nevienu kandidātu, šo nevirzīšanu argumentējot, iespējams, ar to, ka konkrētajam kandidātam vai konkrētajiem kandidātiem nav stratēģiskā redzējuma par nozari, pie tam apzinādamās to, ka neviens nozares pārstāvis šajā izvērtēšanā - stratēģiskā redzējuma izvērtēšanā - vispār nav piedalījies.

Lūgums atbalstīt Nacionālās apvienības priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Lolitai Čigānei, otro reizi.

L.Čigāne (VIENOTĪBA).

Cienījamie kolēģi! Pirmkārt, es tomēr visus aicinātu apskatīt šo priekšlikumu un neļauties maldināšanai. Šeit ir paredzēti konkrēti Ministru kabineta noteikumi par to, kādā veidā notiek iestāžu vadītāju atlase. Šie noteikumi vēl nav pieņemti, Nacionālās apvienības ministri var iebilst, var izteikt savus priekšlikumus grozījumiem šajā noteikumu projektā.

Otrkārt, Valsts kanceleja tikai nodrošina atlases norisi. Pēdējais vārds pieder ministram, kam ir politiskā atbildība par nozares darbu. Tāpēc šinī gadījumā Valsts kanceleja tikai nodrošina vienotu procesu pēc Ministru kabineta instrukcijas.

Nekādas briesmas nevienam nedraud no šī grozījuma!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Valdim Liepiņam, otro reizi.

V.Liepiņš (RP).

Es brīnos par Gaida Bērziņa izteikto neuzticību profesionāliem birokrātiem, kas strādā augstā līmenī, - it kā viņi būtu negodīgi, it kā viņi būtu pakļaujami. Ja viņi ir pakļaujami, tad kāpēc viņi vispār tur ir? Ja tas tā būtu, tad to jau jūs zinātu tagad, un tad viņus visus vajadzētu atlaist.

Tas, ka viņi varētu nevienu nevirzīt uz priekšu, - tas tā varētu būt, ja nav kompetentu kandidātu. Bet viņi nes atbildību par savu vērtējumu, un tas vērtējums būs atklāts, un to vērtējumu izvērtēs politiķi. Un tad izvērtēs, vai Valsts kanceleja dara savu darbu pareizi vai nepareizi.

Tā ka es vēlreiz lūdzu: neatbalstiet šo priekšlikumu!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates vēl netiek slēgtas... Debates tiek slēgtas.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. un vienīgo likumprojekta „Grozījumi Valsts civildienesta likumā” trešajam, galīgajam, lasījumam iesniegto priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 25, pret - 49, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts. Vai komisijas vārdā...? Jums ir jānāk!

J.Dombrava. Komisija nolēma atbalstīt grozījumus Valsts civildienesta likumā trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi Valsts civildienesta likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 62, pret - 12, atturas - 1. Likumprojekts trešajā, galīgajā, lasījumā pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Kriminālprocesa likumā”, trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Andrejs Judins.

A.Judins (VIENOTĪBA).

Cienījamās kolēģes! Godātie kolēģi! Trešajā lasījumā izskatām likumprojektu „Grozījumi Kriminālprocesa likumā” (Nr.745/Lp11).

Tātad 1.priekšlikums ir deputāta Elksniņa priekšlikums, kas piedāvā izslēgt grozījumus, ko mēs otrajā lasījumā atbalstījām Kriminālprocesa likuma 14.pantā un kas paredz noteikt prioritāti kriminālprocesiem, kuros apsūdzētas amatpersonas.

Priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Pirmais debatēs pieteicies deputāts Andrejs Elksniņš. Lūdzu!

A.Elksniņš (SC).

Cienījamie kolēģi! Es aicinu atbalstīt šito priekšlikumu. Un atbalstīt - kāpēc? Gan Tieslietu ministrija, gan Ģenerālprokuratūra, gan arī Rīgas apgabaltiesas tiesneši ir norādījuši, ka minētais princips, ko Saeima ir iebalsojusi otrajā lasījumā, grauj vispārīgos saprātīgos lietu izskatīšanas termiņus, kuri bija spēkā līdz šim. Tas ir pirmkārt.

Otrkārt. Tas priekšlikums, ko mēs iebalsojām, neko īstenībā nemainīs, jo problēma ir nevis likumā, bet problēma ir tā piemērošanā. Ja lietas tiek atliktas, ja lietas tiek novilcinātas, tad pamatā ir jāvēršas pret tiesnesi, kurš šāda veida lēmumus un šāda veida situācijas pieļauj. Tiesības vērsties pret tiesnesi disciplinārā kārtā ir gan tiesas priekšsēdētājam, gan Augstākās tiesas priekšsēdētājam, gan arī, piemēram, tieslietu ministram. Līdz ar to arī mums pastāv problēma attiecībā uz gadījumiem, kad krimināllietas, piemēram, pret amatpersonām, tiek novilcinātas. Tad problēmas risinājuma pamatā ir vēršanās pret tiesu varas pārstāvjiem, kuri lielā mērā vienā vai otrā situācijā lietas izskatīšanu novilcina vai nenovilcina.

Būtiski šajā situācijā ir minēt to, ka, ieviešot otrajā lasījumā atbalstīto principu, tiek pārkāpta pamattēze par to, ka visiem kriminālprocesā iesaistītajiem ir tiesības uz saprātīgu kriminālprocesa iztiesāšanu.

Ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka amatpersonas kļūst pēkšņi kriminālprocesā - no juridiskā viedokļa, nevis no populistiskā! - par privileģētām personām, kuru lietas ir skatāmas ātrāk.

Pašreiz tādi izņēmumi likumā jau ir, un tas ir attiecināms vienīgi uz ko... piemēram, ja apsūdzība ir virzīta pret nepilngadīgu personu, ja apsūdzība ir virzīta pret personu, kura atrodas apcietinājumā, vai ja apsūdzība ir virzīta... vai lietā, piemēram, ir iesaistīta persona, kura ir speciāls aģents vai informators policijas veiktajā izmeklēšanā.

Jaunu kritēriju ieviešana lielā mērā nostāda valsts amatpersonas privileģētā stāvoklī. Bet runa nav par to! Runa ir par iespējamo problēmu, kas radīsies, šādu normu īstenojot reālajā dzīvē. Tiesnesis, kurš saņem rindas kārtībā lietas, kas ienāk no tiesībsargājošām iestādēm un no prokuratūras, automātiski gan pēc savas noslodzes, gan pēc grafika veic to nozīmēšanu.

Ko nozīmē jaunas šādas kategorijas ieviešana? Ja pie tiesneša ienāks vairākas lietas, tad viņam no visām būs jāizvēlas tieši tā lieta, kura ir virzīta pret valsts amatpersonām, un tā jāiztiesā privileģētā kārtībā.

Konkrēts piemērs tam. Nu, pieņemsim, mums ir jākonfrontē iespējamie piemēri un iespējamie risinājumi, lai mēs, likumdevēji, paredzētu to sliktāko scenāriju, kāds varētu būt. Un sliktākais scenārijs saistībā ar sabiedrībā aktuālākajām lietām ir sekojošais: tiesnesis saņem iztiesāšanai četras lietas - piemēram, Zolitūdes traģēdijas lietu, piemēram, lietu, kurā ir saucams pie kriminālatbildības Imantas pedofils, un, piemēram, Elīnas Pupiņas slepkavības lietu un, pieņemsim, lietu, kurā pašvaldības deputāts kaut kāds, nu, no Balviem... Saskaņā ar šo koncepciju, ko mēģina tagad ietvert likumdevējs, pirmā būtu jāskata lieta pret to pašvaldības deputātu, kaut gan pamatā tas nekādā veidā neuzliks par pienākumu tiesnesim tad to lietu ātrāk izskatīt, jo jau tagad tiesu priekšsēdētājiem ir pienākums kontrolēt, kā notiek darba organizācija tiesās; tas ir viens. Un otrs - ja tiesnesis novilcina lietu, tad Tieslietu ministrijai ir jāvēršas pret minēto tiesnesi.

Jautājums - cik daudzi tiesneši tika saukti pie atbildības par to, ka viņi novilcina lietu izskatīšanu? Atbilde: nu, man nav zināms neviens. Lemberga lietā tiesas sēdes ir atliktas 150 reizes, bet Tieslietu ministrijā neviens nav vērsies; arī pats Judina kungs nav vērsies pret to tiesnesi, lai panāktu viņa iespējamo saukšanu pie disciplināratbildības. Otra tāda lieta, piemēram, ir Ogres domes deputāta Helmaņa lieta, kuras izskatīšana vienu reizi tika atlikta uz 13 mēnešiem. Vai kāds ir vērsies pret minēto tiesnesi un jautājis, kāpēc viņš tā ir izdarījis vispār? Nav neviens neko izdarījis!

Vai šīs problēmas attiecībā uz lietu atlikšanu, attiecībā uz iespējamo novilcināšanu varētu atrisināt, nemainot likumu? Atbilde ir: jā, mēs tās varētu atrisināt. Un tās varētu atrisināt ar aktīvāku tieslietu ministra pozīciju un viedokli un arī ar tiesību izmantošanu rosināt disciplinārlietas, ar aktīvāku pozīciju...

Sēdes vadītāja. Elksniņa kungs, piecas minūtes ir pagājušas!

A.Elksniņš. Es palūgšu vienu minūti... (No zāles dep. I.Zariņš un vēl daži deputāti: „Lai runā! Runā!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti... Tātad deputāti piekrīt.

Lūdzu, papildu minūte!

A.Elksniņš. Un otrais gadījums. Vai tiesas priekšsēdētājs to varētu, piemēram, izdarīt attiecībā uz saviem tiesnešiem? Ja mēs grozām likumu, mēs īstenībā izraujam no kopējās kriminālprocesu izskatīšanas kārtības vienu atsevišķu lietu kategoriju; tas attiecībā uz tiem piemēriem, ko es minēju, tiešām nav tas labākais risinājums. Bet šeit ir jāsaka ļoti liels paldies Judina kungam par viņa, tā teikt, nu to spītīgumu un sparu virzīt šādus priekšlikumus, bet tīri juridiski tie tiešām ir absolūti muļķīgi.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debatēs vārds deputātam Andrejam Judinam. Lūdzu!

A.Judins (VIENOTĪBA).

Jā. Liels paldies Elksniņa kungam, kas tiešām palīdz izstrādāt kvalitatīvākus normatīvos aktus.

Bet, runājot par būtību, sāksim ar piemēru, ko mums minēja Elksniņa kungs. Ir tāda nelaimīga situācija: viena tiesa saņēma visas smagās lietas, un vienam tiesnesim tās jāizskata. Labi, nav prioritātes amatpersonu lietām, bet kā mūsu tiesnesis, par kuru jūs runājāt, tiks galā ar visām tām pārējām trim svarīgajām lietām? Tad tik un tā viņam būs grūti izvēlēties. Tātad principā jūsu arguments, manuprāt, nu nav vietā.

Tātad, ja mēs paskatīsimies uz situāciju, - Latvijā ir četras piecas aktīvas lietas. Vai, jūsuprāt, šīs lietas paralizē vai var paralizēt tiesu sistēmu tā, ka citas svarīgas lietas, kurām arī ir sabiedriski liela nozīme, netiks izskatītas? Nu tā taču nebūs! Arī tā ir taisnība, ka visām lietām jābūt izskatītām ātri. Šeit es pilnīgi piekrītu Elksniņa kungam, bet diemžēl mums tāds ātrums nav redzams. Tā saukto digitālo lietu skata apmēram sešus gadus, citas lietas arī - tur pieci seši gadi... Un tā ir norma, tā ir Latvijas realitāte.

Bet, runājot par tā priekšlikuma būtību, kuru mēs atbalstījām otrajā lasījumā, man gribētos pievērst jūsu uzmanību tam, ka runa nav par kaut kādu privilēģiju, bonusu amatpersonām; mēs runājam par pilnīgi citu lietu. Proti, ja ir apsūdzēta amatpersona, it īpaši gadījumos, kad viņa ieņem kaut kādu tādu pozīciju, ka viņai ir tiesības pieņemt lēmumus, tad ir apdraudētas sabiedriskās intereses. Proti, sabiedrība redz, ka cilvēks ir apsūdzētā statusā, bet viņam ir tiesības lemt un lemt par jautājumiem, kas ir sabiedrībai svarīgi. Tātad mums jārunā nevis par mazaizsargātām personām, kā to vairākkārt atkārto daži kolēģi, bet mums ir jārunā par sabiedrības interesēm, un nav pieļaujams, ka tā nenoteiktība... proti, neskaidrais jautājums - ir vainīgs vai nav vainīgs - turpinās gadu, divus, trīs, četrus, piecus un vēl ilgāk. Tas nav pareizi, tas nav pieļaujams!

Taisnība, šis priekšlikums neatrisinās visas problēmas. Tā nav panaceja, tas ir tikai princips, ka ir jāstrādā pēc iespējas ātrāk... jāizskata attiecīgās lietas, bet tas ir solis pareizā virzienā.

Un attiecīgajam priekšlikumam ir leģitīms mērķis. Tas atbilst sabiedrības interesēm. Runa ir par sabiedrības uzticēšanos valsts institūcijai, runa ir par sabiedrības interesēm! Un attiecīgā norma ir samērīga, jo tās intereses, kuru labā mēs grozām likumu... mēs grozījām likumu otrajā lasījumā, ir svarīgākas par tiem iespējamajiem, eventuālajiem, zaudējumiem, kas var iestāties, pieņemot attiecīgo normu.

Elksniņa kungs vairākkārt runāja par situāciju, ka, ja mēs sāksim strādāt ātrāk un izskatīsim ātrāk lietas, kur ir iesaistītas amatpersonas, tad citas lietas netiks izskatītas. Kolēģi, man ir ieteikums: ja jums ir laiks, ieskatieties tiesu kalendārā un tad... kā tiesneši strādā, kā plāno savu darbu. Nu nav tā, ka sēdes notiek septiņas dienas nedēļā vai piecas dienas nedēļā! Piemēram, digitālajā lietā mēnesī ir trīs vai četras sēdes. Tāds ir tas ātrums, un tad tur ir arī tukšas vietas. Ir tiesas, kas noslogotas vairāk, bet ir arī tiesas, kur tiesneši nestrādā tik aktīvi. Un tad...

Runa ir par kalendāru - tiesnešu kalendāru! Ko mēs redzam? Tiesa plāno savu darbu: piemēram, pirmdien ir sēde, otrdien - sēde, bet trešdiena ir rezervēta lietām, kurām ir prioritāte. Bet kas notiks, ja mēs pieņemsim grozījumus? Piemēram, kārtējo reizi advokāts neatnāca, slimo. Tiesa ņem savu kalendāru un meklē iespēju nevis pēc kādiem tur septiņiem vai astoņiem mēnešiem nākamajai sēdei, bet skatās, kur ir kāds „logs”, kur var paredzēt un izskatīt attiecīgo lietu. Tāpēc es domāju, ka runāt par kaitējumu citiem kriminālprocesiem nav ne mazākā pamata.

Mums ir liela problēma, un, ja mēs paskatīsimies situāciju, tad redzēsim, ka tā ir tiešām traģiska ar attiecīgajām lietām... Tā lietu izskatīšana notiek ļoti, ļoti lēni. Un, ja tas viss tā turpināsies, tad drīzumā mums būs jādomā jau par citiem noteikumiem - arī par noteikumiem, kā viens tiesnesis, atstājot darbu un aizejot pensijā, nodos lietu citam. Tad arī mantošanas kārtība jau būs jāapspriež, jo tas, kā strādā sistēma, nav normāli, - sešus vai desmit gadus nedrīkst skatīt lietu pirmajā instancē, un pēc tam vēl arī otrajā instancē tas pats.

Kolēģi, otrajā lasījumā mēs atbalstījām principu, ka ar attiecīgajām lietām jāstrādā ātrāk. Līdz ar to es lūdzu Elksniņa kunga priekšlikumu neatbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Andrejam Elksniņam, otro reizi.

A.Elksniņš (SC).

Dārgie draugi, man tiešām ir ļoti jāatvainojas, bet es nevaru iedomāties to situāciju, ka Judina kungs, zināt, kā aisbergs okeānā dreifē. Tad, kad viņam tas ir izdevīgi, tad viņš atbalsta to, ko saka Ģenerālprokuratūra, tiesneši un ministrija, savukārt tad, kad tas nav izdevīgi, tad viņi visi ir muļķi un viņam ir taisnība. Bet tā nav! Pēc tā, ko viņš pašreiz ir teicis, sanāk, ka vislielākie nelieši ir tiesneši, un tāpēc, ka visi tiesneši ir nelieši, mums būtu jāmaina likums, jo, redziet, paskatoties kalendārā, šķiet, ka viņi tur nemaz tik daudz nestrādā, kā viņiem vajadzētu strādāt, un tāpēc, tā teikt, ir jāstimulē viss šis process. (No zāles dep. A.Judins: „Precīzi!”)

Manuprāt, Judina kungam, pirmkārt, būtu jāsāk ar to, ka jāatvainojas tiesnešiem. Tas ir viens. Tajā skaitā arī digitalizācijas lietu iztiesājušajam tiesnesim Stukāna kungam. Tas ir pirmkārt.

Otrkārt, jūs, Judina kungs, arī balsojāt „par” un ievēlējāt tagadējo Satversmes tiesas priekšsēdētāju Laviņa kungu. Jūs balsojāt „par” un viņu ievēlējāt! Pareizi? Jūs zināt, ko šodien Laviņa kungs pateica? Pamatproblēma attiecībā uz lietu iztiesāšanas ilgumu ir tiesnešu noslodze. Vai jūs kaut reizi bijāt tiesā? (No zāles dep. A.Judins: „Protams!”) Kaut reizi kādā procesuālā statusā? Nu kādā? Kādā?

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Kārlim Seržantam.

K.Seržants (ZZS).

Labdien, cienījamie kolēģi! Jūs droši vien visi būsiet pamanījuši: ir šobrīd diezgan populārs tāds žurnāliņš „Ko ārsti tev nestāsta”. Lūk, es gribētu arī pateikt drusku to, ko Judins jums nestāsta.

Redzat, šo likuma grozījumu apspriežot, prokuratūrai un Tieslietu ministrijai bija ļoti nopietni iebildumi. Arī tagad, pēc tam, kad mēs Saeimā nobalsojām otrajā lasījumā, - arī tagad prokuratūrai un Tieslietu ministrijai ir ļoti nopietni iebildumi. Respektīvi, tām divām institūcijām, kurām tieši ar šo likuma grozījumu būs jāstrādā, ir iebildumi! Bet Judina kungam liekas, ka visi šie daži simti cilvēku ir par viņu dumjāki.

Es vienkārši nolasīšu no prokuratūras un Tieslietu ministrijas vēstulēm pavisam īsus citātus.

Tieslietu ministrija raksta, ka „priekšlikumi Nr.1 (deputāts Elksniņš) un Nr.5 (deputāts Klaužs) ir atbalstāmi. Tieslietu ministrija vērš uzmanību uz to, ka jau iepriekš nav atbalstījusi un neatbalsta Saeimas otrajā lasījumā atbalstīto Kriminālprocesa likuma 14.panta trešās daļas redakciju, savukārt priekšlikumi Nr.1 un Nr.5 paredz atstāt šobrīd spēkā esošo panta trešās daļas redakciju.”

Ko Ģenerālprokuratūra raksta? „Prokuratūra konceptuāli atbalsta deputāta Elksniņa priekšlikumu Nr.1 un deputāta Klauža priekšlikumu Nr.5, kurā piedāvāts atstāt spēkā šobrīd esošo trešās daļas redakciju. Prokuratūra uzskata, ka spēkā esošajā Kriminālprocesa likuma 14.panta trešajā daļā norādīto personu grupu uzskaitījums ir pietiekams un nav amatpersonu, kas ieņem atbildīgu stāvokli, tās nevar uzskatīt par mazāk aizsargātu personu grupu.”

Tāds ir to institūciju viedoklis, kurām ikdienā būs jāstrādā ar to.

Es gan gribētu vērst uzmanību uz to, ka pat tad, ja mēs šo likuma pantu atbalstīsim, tas jau jautājumu neatrisinās, jo parasti amatpersonu lietās... mēs katru dienu dzirdam par novilcinātiem procesiem gan amatpersonu lietās, gan, pieņemsim, PVN izkrāpšanas lietās, kontrabandas lietās, digitālajā lietā. Bet kāpēc tas tā ir? Tāpēc, ka tajā lietā nav viens sējums, kā tas ir sadzīves slepkavībā. Tur, tajā lietā, ir 50 sējumi! Un, kamēr procesa dalībniekiem ir tiesības pieprasīt, lai tiesnesis lasa, pieņemsim, pavadzīmes vai uzņēmumu statūtus, kas ir uz simts lapām, nekas jau nemainīsies! Tā lieta var būt prioritāra vai neprioritāra, bet garums jau no tā nemainīsies.

Otra lieta. Es jau esmu te no tribīnes to teicis. Šobrīd procesā iesaistītajiem dalībniekiem - gan tiesnesim, gan prokuroram, gan advokātam, gan apsūdzētajiem, gan cietušajiem - par visiem kopā ir vairāk nekā 15 legālu iemeslu, lai lūgtu atlikt tiesu, sākot ar tādiem kā slimība, atvaļinājums, mācības, aizņemtība citā lietā. Šie iemesli jau nepazudīs, šie iemesli paliks! Varbūt tagad sāksim domāt par to, lai šos iemeslus kaut kā samazinātu un izlīdzinātu?

Tad, kad komisijā mēs apspriedām šo likumprojektu, bija klāt apgabaltiesas tiesnesis Stukāns. Izdzirdot to, ka, piemēram, Ogres lietā tiesnesis ir atlicis lietu uz 13 vai 14 mēnešiem, viņš burtiski uzsprāga. Viņš teica: „Kā?! Bet kā tas var būt, ka Ogres tiesas priekšsēdētājs nav pat publiski uzdevis šim tiesnesim jautājumu, uz kāda pamata viņš šādu pārtraukumu ir uztaisījis?” Cik gadījumos mēs esam dzirdējuši par to, ka kāds tiesnesis būtu disciplināri sodīts par to, ka viņš velk garumā procesu? Vai tad tik grūti ir saprast, kāpēc tiesnesis velk garumā procesu? Nu paskatīsimies, pārbaudīsim tos atlikšanas iemeslus un tad sapratīsim, vai viņš ir vienkārši lupata savā tiesā vai viņš ir ieinteresēts kaut kādā iznākumā!

Tā ka man varbūt šajā sakarā Judina kungam būtu viens publisks piedāvājums (man pagaidām tā vēl ir tāda jēla ideja, teiksim tā): bet kā būtu, ja mēs Kriminālprocesa likumā paredzētu, ka procesa dalībnieki var, teiksim, tiesas sēdē, kuras prognozējamais ilgums ir garāks par pusgadu (nu, to var prognozēt, ņemot vērā lietas materiālus, sējumu skaitu un tā tālāk)... Kā būtu, ja uzliktu par pienākumu procesa dalībniekiem saskaņot tiesas sēžu grafiku trīs mēnešus uz priekšu? Un tad, lūk, nebūs nevienam tur... ne advokāts varēs stāstīt, ka viņš tur ir aizņemts, ne tiesnesis varēs iet pēkšņi atvaļinājumā. Lūk, būs trīs mēnešu grafiks...

Sēdes vadītāja. Seržanta kungs, piecas minūtes ir pagājušas!

(No zāles dep. I.Zariņš: „Lai runā!”)

K.Seržants. Nu burtiski 30 sekundes...

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

K.Seržants. Tad tiesnešiem un visiem procesa dalībniekiem būs konkrēts un stingrs trīs mēnešu grafiks un jūs vairs nevarēsiet izlikties, ka jūsu nav. Tur varēs būt tikai slimība, kas ir varbūt 5 iemesli no 15. Apdomāsim to, Judina kungs, Tiesu politikas apakškomisijā, kad mēs tur būsim vairāk nekā trīs atnākuši.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Aleksejam Loskutovam. Lūdzu!

A.Loskutovs (VIENOTĪBA).

Cienījamais Prezidij! Kolēģi! Diskusija ir interesanta, bet brīžiem, man liekas, tā aiziet neceļos. Elksniņa kungs bija uzdevis, viņaprāt, retorisku jautājumu, kādā secībā skatīt lietas un kura ir... (pēdiņās runājot) prioritārā izskatīšanas kārtība. Manuprāt, var turēties pie ļoti vienkāršas un burtiskas likuma tulkošanas atbilstoši Judina kunga priekšlikumam, kas ir jau 14.panta trešajā daļā paredzēts... tātad skatīt šādā secībā: kriminālprocess, kurā piemērots ar brīvības atņemšanu saistīts drošības līdzeklis - pirmā prioritāte; otrā - kurā iesaistīta speciāli procesuāli aizsargājama persona... otrā prioritāte. Un vēl trešā, kur apsūdzēta valsts amatpersona, kas ieņem atbildīgu stāvokli... trešā prioritāte.

Kur ir problēma? Kāpēc jāsludina, ka tiesneši ir tik stulbi... ka viņi kā tāds Buridana ēzelis stāvēs starp divām dadžu čupām un nespēs izvēlēties, no kuras ēst, un nomirs badā? Nu, tiesneši ir pietiekami saprātīgi cilvēki, pat ja Elksniņa kungs uzskata citādāk.

Kas attiecas uz Seržanta kunga citātiem, mani nedaudz pārsteidza Tieslietu ministrijas pozīcija, kuras būtība ir tāda: priekšlikums ir noraidāms tāpēc, ka priekšlikumu vajadzētu noraidīt. Tas nav arguments!

Savukārt, runājot par Ģenerālprokuratūras pozīciju, tur argumentācija, neapšaubāmi, ir, bet pielīdzināt valsts amatpersonu lietas mazāk aizsargāto personu kategorijai, manuprāt, ir nedaudz negodīgi. Jā, līdz šim prioritāte vienmēr bija paredzēta mazāk aizsargātu personu interešu nodrošināšanai. Tas ir absolūti loģiski, taisnīgi, un tā ir jābūt!

Bet mēs šodien runājam par citu situāciju. Mēs runājam par valsts amatpersonām, mēs runājam par krimināllietām, kas izraisa ļoti lielu sabiedrisku rezonansi, ja atcerēsimies valsts amatpersonas, kuras ieņem atbildīgu stāvokli. Es otrajā lasījumā jums teicu, ka sabiedrība ļoti bieži ar milzīgu neizpratni vērtē kriminālprocesu... izmeklēšanu, kas saistīta ar koruptīviem, noziedzīgiem nodarījumiem. Amatpersona, kas ieņēmusi atbildīgu stāvokli, paņem kukuli, par aizturēšanu ir paziņots, par kriminālprocesa nodošanu prokuratūrai ir paziņots, bet pēc tam uz vairākiem mēnešiem vai pat uz gadiem iestājas klusums. Un sabiedrība saka: „Nu, re! Lieta taču izčākstēja! Paziņoja, ka cilvēks tika aizturēts, bet pēc tam nekas nav dzirdams.” Kāpēc nekas nav dzirdams? Tāpēc, ka tiesas publiski nepaziņo par to, ka krimināllietas izskatīšana atlikta jau septīto reizi uz kārtējām piecām nedēļām. Un līdz ar to veidojas priekšstats par to amatpersonu, kas ieņem atbildīgu stāvokli, nesodāmību par valsts amata noziegumiem.

Es jūs aicinu atbalstīt šo priekšlikumu, lai mazinātu sabiedrības priekšstatu par valsts amatpersonu nesodāmību, jo sabiedrība uzskata, ka tiesas „piesedz” amatpersonas, bet deputāti pieņem tādus likumus, kas vērsti uz „piesegšanu”. Varbūt izdarīsim izšķirošu soli, lai paātrinātu amatpersonu noziedzīgo nodarījumu izmeklēšanu un iztiesāšanu!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Andrejam Judinam, otro reizi.

A.Judins (VIENOTĪBA).

Pirmām kārtām es gribu atbildēt uz uzdotajiem jautājumiem.

Tātad - par Seržanta kunga jautājumiem. Mēs, protams, skatīsim šo priekšlikumu. Jums ir labi zināms, ka uz otrdienu ir paredzēta tieši šo jautājumu izskatīšana.

Atbildot uz Elksniņa jautājumiem par manu pieredzi... teiksim, priekšstatu par tiesu. Pēdējo reizi tiesā es biju pirms mēneša, jā. Un liecinieka statusā. Bet, protams, jūsu pieredze ir bagātāka, jo man tiešām nebija iespējas tad spēlēt divas lomas, kas ir jums zināmas, proti, advokāta un pārkāpēja lomu tiesā. Es biju liecinieks, biju cietušais, bet pārkāpējs un advokāts - ne.

Tagad par priekšlikuma būtību.

Kolēģi! Uz sēdi bija uzaicināts Ministru kabineta pārstāvis starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās, un tika uzdots vienkāršs jautājums: „Vai mums ir tiesības nostiprināt attiecīgo principu?” Un atbilde bija: „Jā!” Un par ko runāja pārstāvis? Viņš runāja, ka nedrīkst nostiprināt tādu principu, kas var radīt kaitējumu citām personām.

Lūdzu, palasiet nākamo Elksniņa kunga priekšlikumu, kur viņš piedāvā piešķirt prioritāti 68 grupām! Vot, te ir problēma, jo tad tiešām mēs nevarēsim ātri izskatīt lietas, kas ir ļoti, ļoti svarīgas! Bet priekšlikums, ko mēs atbalstījām otrajā lasījumā, ir samērīgs un atbilst sabiedrības interesēm. Runa ir par uzticēšanos tiesu varai, uzticēšanos valsts pārvaldei un par citām sabiedrības interesēm.

Un, kolēģi, es nedomāju, ka jums ir jārīkojas tad pretēji sabiedrības interesēm. Es lūdzu balsot pret Elksniņa kunga priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Lolitai Čigānei.

L.Čigāne (VIENOTĪBA).

Cienījamie kolēģi! Apmēram pirms gada mēs tikpat karstās debatēs šeit, Saeimā, runājām par to, ka pašvaldību deputātiem, pret kuriem ir izvirzītas kriminālapsūdzības par smagiem vai sevišķi smagiem noziegumiem, vajadzētu ierobežot iespējas piedalīties pašvaldību darbā un lemt par to jautājumu loku, par kuru lemšanu pret viņiem ir izvirzītas apsūdzības... kuri ir nonākuši situācijās, ka tie ir izdarījuši smagus vai sevišķi smagus noziegumus. Toreiz mēs diskutējām daudz un galu galā šis priekšlikums tika noraidīts.

Lai atcerētos to argumentāciju un arī tās idejas, kas tajā laikā radās, es šodien paskatījos to pirms gada notikušo debašu stenogrammu, jo vakar televīzijas raidījumā „Sastrēgumstunda” tā dalībnieki, gan Gaidis Bērziņa kungs, gan arī Elksniņa kungs, sacīja, ka faktiski tā pirms gada izvirzītā ideja bija ļoti laba, ka tas faktiski ir tas veids, kā mēs varētu strādāt ar amatpersonām, kas, veicot savus amata pienākumus, ir nonākušas situācijās, kurās tās ir pastrādājušas smagu vai sevišķi smagu noziegumu, par kuru ir izvirzīta kriminālapsūdzība.

Tātad es paskatījos to stenogrammu, lai saprastu, kā tad tur īsi bija un kādas idejas tika izteiktas, lai risinātu šo problēmu. Elksniņa kungs lielu daļu no savas uzstāšanās šeit, no šīs tribīnes, pirms gada veltīja manas personības analīzei. Bet es esmu pamanījusi, ka tas ir veids, kā strādā Elksniņa kungs. Faktiski viņš jau ir tas dreifētājs, jo viņš visu laiku plūst no vienas idejas uz otru un vienmēr nāk ar kaut kādiem jauniem priekšlikumiem, un kritizē konkrētos risinājumus, ka tie nav pietiekami perfekti. (No zāles dep. A.Elksniņš: „Skauž?!”) Un Elksniņa kungu es saprotu, jo acīmredzot viņš ir noteicis sev par galveno lomu un uzdevumu šajā dzīvē (nu, man tā izskatās vismaz) šo - nodarīt pēc iespējas lielu kaitējumu Latvijas valsts tiesiskumam (Frakcijas VIENOTĪBA deputāti aplaudē.) un atrast katru veidu, kā kaut kam piekasīties. (Zālē aug troksnis.) Bet es saprotu - viņš ir opozīcijā. Tā ir viņa loma, un viņš to dara ļoti labi.

Bet tajā laikā, kad mēs diskutējām pirms gada šos priekšlikumus, tad, ja es nemaldos, cienījamais kolēģis Dombravas kungs nāca klajā ar priekšlikumu, ka patiesībā mums vajadzētu paredzēt Kriminālprocesa likumā veidu, kā pasteidzināt amatpersonu, augstu amatpersonu, kriminālprocesus.

Judina kungs šādu veidu ir atradis. Dombravas kungs, vai jūs tiešām atbalstīsiet Elksniņa kunga priekšlikumu?

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā, Judina kungs, vēl kaut ko vēlaties piebilst pie šā priekšlikuma?

A.Judins. Komisijas vārdā gribu informēt, ka Elksniņa kunga priekšlikums netika atbalstīts nedz apakškomisijā, nedz Juridiskajā komisijā. Tātad lūdzu neatbalstīt. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - deputāta Andreja Elksniņa priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 37, pret - 40, atturas - 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Judins. 2. - deputāta Elksniņa priekšlikums grozīt Kriminālprocesa likuma 14.pantu un paredzēt, ka prioritāte ir 68 noziegumu kategorijām.

Priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Andrejam Elksniņam.

A.Elksniņš (SC).

Cienījamie kolēģi, manis iesniegtie 1. un 2.priekšlikums ir savstarpēji izslēdzoši, bet 2.priekšlikums lielā mērā atbilst tam, lai mazinātu to kaitējumu, ko nodara šajā brīdī parlamenta vairākums, grozot vispārīgos kriminālprocesa principus. Pamatā priekšlikumi ir sekojoši, lai vienlaicīgi... lai ne tikai tiktu skatītas paātrinātā kārtībā tās lietas, kurās tiek sauktas pie kriminālatbildības valsts amatpersonas, bet lai paātrinātā kārtībā būtu jāskata arī šādi noziedzīgi nodarījumi: noziegumi pret cilvēci, noziegumi pret mieru, kara noziegumi, genocīds, noziegumi pret valsti... ļoti plašs spektrs. Arī nonāvēšanas, slepkavības, noziedzīgi nodarījumi pret tikumību un dzimumneaizskaramību, kā arī noziedzīgi nodarījumi valsts institūciju dienestā.

Es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu, jo neuzskatu, ka valsts amatpersonas ir prioritārākas par pedofiliem un slepkavām.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrejam Judinam. Lūdzu!

A.Judins (VIENOTĪBA).

Kolēģi, es ļoti īsi vēlos atgādināt, ka mēs saņēmām Ministru kabineta pārstāvja un starptautiskās cilvēktiesību institūcijas viedokli par šo jautājumu, un šajā vēstulē bija norādīts, ka nav pieļaujama situācija, ka mēs vairākām grupām veidojam prioritāti... Nu, ļoti lielām, nesamērīgi lielām, līdz ar to apdraudot, piemēram, nepilngadīgu personu intereses... vai tieši to personu, kas atrodas ieslodzījumā... tātad apcietinātu personu intereses. Un, paplašinot prioritātes līdz gandrīz 70 gadījumiem, mēs tiešām tad varam radīt ļoti, ļoti lielu risku.

Līdz ar to šis priekšlikums nevar tikt atbalstīts.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā vēl ko vēlaties piebilst?

A.Judins. Paldies. Nē.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. - deputāta Andreja Elksniņa priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 40, pret - 41, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Judins. 3. - deputāta Brigmaņa priekšlikums, kas ļoti līdzīgs Elksniņa kunga 2.priekšlikumam un kas arī piedāvā paplašināt prioritāšu loku. Priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Judins. 4. - deputātes Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Analogs iepriekšējam, jo paredz paplašināt prioritāšu loku. Tātad nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Judins. 5. - deputāta Klauža priekšlikums, kas ir analogs deputāta Elksniņa 1.priekšlikumam un kas paredz izslēgt normu, kura bija pieņemta otrajā lasījumā. Un tad, ņemot vērā, ka, teiksim, līdzīgs priekšlikums tam, ko iesniedza Elksniņa kungs, tātad 1.priekšlikums, netika atbalstīts, tad arī šis priekšlikums Juridiskajā komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. - deputāta Klauža priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 18, pret - 43, atturas - 17. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Judins. 6. - Juridiskā biroja redakcionāls priekšlikums, kas paredz aizstāt vārdu „vai”... Un šis priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Judins. 7. - tieslietu ministres Baibas Brokas priekšlikums, kas saistīts arī ar 8. un 9.priekšlikumu, par personām, kurām ir tiesības uz aizstāvību, tiesības pārsūdzēt procesuālos lēmumus. Un šīs tiesības tiek piedāvāts definēt vispārīgajā normā, nevis atkārtot vairākos pantos. Tātad šis priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 8.priekšlikums saistīts ar iepriekšējo priekšlikumu - ar 7.priekšlikumu. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 9.priekšlikums arī saistīts ar 8.priekšlikumu. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 10.priekšlikums izstrādāts, ņemot vērā Lanzarotes konvencijā noteikto saistībā ar situāciju, kad ir izdarīts seksuāla rakstura pārkāpums, un runa ir par cietušā tiesībām saņemt informāciju par kriminālprocesa gaitu, tikt informētam par kriminālprocesa norisi.

Priekšlikums atbalstīts daļēji, iekļauts... precizējot to, iekļauts Juridiskās komisijas priekšlikumā - 11.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Judins. 11. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kas būtībā redakcionāli precizē 10.priekšlikumu, aizstājot vārdu „gaita” ar vārdu „virzība”. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Judins. 12. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir redakcionāla rakstura. Tas paredz izslēgt vienā pantā atsauci uz citu pantu... norādes dispozīciju... Daļēji atbalstīts, iekļaujot 13. - Juridiskās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Judins. 13. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kuram ir redakcionāls raksturs. Tas precizē atsauci uz Ministru kabineta noteikumiem, norādot, ka tie reglamentē samaksu par valsts nodrošinātas juridiskās palīdzības sniegšanu. Priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 14. - deputāta Elksniņa priekšlikums, kas paredz jaunu drošības līdzekli - elektronisko uzraudzību. Gan eksperti, gan komisijas locekļi atzinīgi vērtē šo priekšlikumu, tomēr nolēma neskatīt to trešajā lasījumā šajā likumprojektā. Ir sagatavots priekšlikums, nu, būtībā jau sagatavots jauns likumprojekts, kur attiecīgie priekšlikumi tiks iekļauti, un otrdien mēs sāksim strādāt ar attiecīgajiem priekšlikumiem. Bet - atbilstoši Juridiskās komisijas viedoklim - pats priekšlikums šodien nevar tikt atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Andrejam Elksniņam.

A.Elksniņš (SC).

Cienījamie kolēģi! Kā jūs zināt, elektroniskās aproces no nākamā gada 1.janvāra ir paredzēts piemērot tām personām, kuras ir izdarījušas noziedzīgus nodarījumus, bet attiecībā uz kurām ir pieņemts lēmums par pirmstermiņa atbrīvošanu.

Mana priekšlikuma pamatā ir vajadzība piemērot elektronisko aproci (tā ir aproce, kuru uzliek jeb pievieno rokai vai kājai) ne tikai attiecībā uz pirms termiņa atbrīvotajiem, bet arī... izmantot tiešām šo tehnoloģiju, lai piemērotu to kā procesuālu piespiedu līdzekli, kā drošības līdzekli kriminālprocesos.

Ko tas nozīmē?

Kriminālprocesa likums uz doto brīdi paredz ļoti daudzus procesuālos piespiedu līdzekļus, piemēram, uzturēšanos dzīvesvietā; piemēram, aizliegumu apmeklēt noteiktas vietas; piemēram, aizliegumu tuvoties noteiktām personām. Līdz ar to elektroniskās aproces būtu tas līdzeklis, kas būtu jāpiemēro.

Kāpēc tas ir labs priekšlikums? Tas spēs nodrošināt to, ka kriminālprocesā personas, kurām šāda veida procesuāls piespiedu līdzeklis ir piemērots (un tādu Eiropas Savienības līmenī ir ļoti daudz; Igaunijā, piemēram, ļoti efektīvi tas darbojas)... tas šīs personas atturētu no traucēšanas krimināllietas izmeklēšanai, kā arī uz tā pamata mēs varam arī veidot to pašu pedofilu reģistru.

Kāpēc tad minētais priekšlikums netiek atbalstīts uz doto brīdi? Tikai tāpēc, ka ir nepieciešami papildu finanšu līdzekļi. No nākamā gada 1.janvāra pirms termiņa atbrīvotām personām ir paredzēts izlietot tikai 200 aproces, un 85 procenti finansējuma nāk no Norvēģijas. Valsts līdzdalība šajā projektā ir tikai 15 procenti. Līdz ar to uz doto brīdi mēs atrodamies īstenībā ļoti paradoksālā situācijā, ka finanšu līdzekļu trūkuma dēļ mēs nespējam kontrolēt tās personas, kurām ir piemēroti piespiedu drošības līdzekļi.

Man tiešām jāsaka liels paldies, ka Juridiskā komisija kopumā atbalstīja šos priekšlikumus, ka tie tika novirzīti Saeimas Juridiskās komisijas Krimināltiesību politikas apakškomisijai turpmākai izstrādei un ka uz to bāzes taps jauns likumprojekts. Tāpēc es atsaucu 14., 15., 16., 17. un 47.priekšlikumu, kuri visi skar tik būtisko reformu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies. (No zāles dep. A.Elksniņš: „Priekšlikums atsaukts!”)

Priekšlikums ir atsaukts, bet debates mēs turpināt varam, ja jūs vēlaties.

Vārds Judinam debašu turpināšanai.

A.Judins (VIENOTĪBA).

Jā, es tagad savā vārdā gribu teikt, ka, manuprāt, priekšlikums ir labs un mums tas noteikti tuvākajā laikā būs jāprecizē un jāatbalsta. Bet kur ir problēma?

Elksniņa kungs pieteica labu ideju, bet šeit ir arī jautājums par naudu, un tad... Elksniņa kungs arī runāja ar probācijas dienesta cilvēkiem, bet probācija nevar šeit palīdzēt. Jā, probācijas dienests dabūja finansējumu no Norvēģijas, bet mēs nevaram ar izstieptu roku staigāt un prasīt naudu: „Dodiet vēl! Mēs gribam arī drošības līdzekli!” Tātad ir ļoti svarīgi, lai, domājot par nākamā gada budžetu, būtu paredzēta iespēja finansēt arī attiecīgo instrumentu, bet es ceru, ka mēs ātri izstrādāsim jaunu regulējumu un ka šis jaunais drošības līdzeklis parādīsies arī mūsu Kriminālprocesa likumā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

A.Judins. Tātad 14. - atsaukts.

15. - arī atsaukts.

16. - atsaukts.

17. - arī.

18. - tieslietu ministres Brokas priekšlikums par kompensācijas pieteikumu, kas paredz, ka attiecīgajā dokumentā ir jānorāda bankas konta numurs. Daļēji atbalstīts, precizējot un veidojot Juridiskās komisijas 19.priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Judins. 19.priekšlikumā mēs precizējām un norādījām, ka ir nevis „jānorāda” konta numurs, bet „var norādīt”. Priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 20. - deputāta Elksniņa priekšlikums, kas paredz, ka, ja ir pieņemts lēmums par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu, tad tādam lēmumam jābūt motivētam. Patlaban to var pieņemt rezolūcijas veidā, bet Elksniņa kungs piedāvā atteikties no attiecīgās formas. Tātad priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Andrejam Elksniņam.

A.Elksniņš (SC).

Cienījamie kolēģi! Tad, kad jebkurš Latvijas Republikas iedzīvotājs, arī ārvalsts iedzīvotājs vēršas kādā no mūsu tiesībsargājošajām iestādēm ar iesniegumu par to, ka, iespējams, ir noticis noziedzīgs nodarījums, tad, neskatoties uz to, kāds būs lēmums - uzsākt procesu vai neuzsākt procesu, arī neuzsākšanas gadījumā ir tiesības iesniegt pārsūdzību par pieņemto lēmumu. Lēmumu saskaņā ar pašreizējo likuma redakciju var pieņemt rezolūcijas veidā.

Jautājums: ja ir paredzēts pārsūdzības mehānisms, tad kāda nozīme ir tai rezolūcijai? Un vai rezolūcija ir efektīvs personas tiesību aizsardzības līdzeklis, kuru jebkurš cilvēks var īstenot tiešām tā, lai tā pārsūdzība būtu iespējami efektīva? Ko nozīmē pārsūdzība pēc iespējami efektīva principa Eiropas Cilvēktiesību tiesas kontekstā? Tas nozīmē, ka adresātam, tam cilvēkam, ir jādara zināmi fakti un apstākļi, kādēļ šāda veida lēmums ir pieņemts.

Ko nozīmē rezolūcija? Tas ir atteikums uzsākt, piemēram, kriminālprocesu, pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma pantu. Viss! Vai šajā situācijā tas ir iespējams? Rezolūcijas, piemēram, ļoti aktīvi piemēro Vācijas konstitucionālajā tiesā, kad ir iesniegts pieteikums par normas neatbilstību, un tad, piemēram, pieņem... uzliek rezolūciju, ka lēmums... ka nav pamata ierosināt tiesvedību. Bet šajā situācijā, piemēram, Vācijā, nav paredzēta pārsūdzība. Līdz ar to rezolūcija sevi attaisno.

Šajā konkrētajā gadījumā es tiešām aicinu šo priekšlikumu atbalstīt, jo arī policijas iestādēs prakse nav vienveidīga. Rezolūcijas īstenībā raksta, kā pagadās, un mēs Juridiskajā komisijā redzējām ļoti daudzas problēmas, kuras skar tieši tiesību piemērošanu, tāpēc man ir lūgums atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies. Turpinām debates.

Vārds deputātei Irinai Cvetkovai.

I.Cvetkova (SC).

Cienījamais Prezidij! Godātie kolēģi! Es papildināšu mana kolēģa Elksniņa teikto par tiem lēmumiem. Ziniet, mums Juridiskajā komisijā tika izteikti dažādi argumenti par to, kāpēc nav nepieciešams norādīt uz motīviem vai pamatu, atsakot ierosināt attiecīgo kriminālprocesu. Un tie bija: policijas darbinieku aizņemtība ar esošajiem kriminālprocesiem, policijas darbinieku kvalifikācijas trūkums, likumā paredzētā iespēja pārsūdzēt šo lēmumu, ar kuru atteikts ierosināt kriminālprocesu, un pat pilnmēness, kas ietekmē iesniedzēja psihisko stāvokli, iesniedzot nepamatotus un varbūt muļķīgus iesniegumus.

Runājot par kvalifikāciju. Tik tiešām - policijas darbiniekiem trūkst kvalifikācijas, lai motivētu savu viedokli, bet kāda jēga tad vispār ir tam lēmumam? Ja lēmumā ir norādīts, ka vienkārši nav noticis attiecīgais noziedzīgais nodarījums, tad to var pārsūdzēt. Kāds pamatojums jānorāda iesniedzējam, pārsūdzot šo lēmumu, ja cilvēks uzskata, ka tiešām iesniegums ir pamatots un ka ir noticis noziedzīgs nodarījums? No policijas darbinieka lēmuma nav saprotams, kamdēļ vispār bija atteikts ierosināt šo kriminālprocesu. Ir tikai norāde, atsauce uz Kriminālprocesa likuma attiecīgo pantu... es redzēju, ka pat tikai uz pantu, nenorādot kādu tā daļu. Policijas darbinieki pat aizpilda jau sagatavotu veidlapu, norādot tikai vārdu, uzvārdu, datumu, bet atteikuma iemesls jau norādīts tajā iepriekš sagatavotajā veidlapā.

Vēl par kvalifikāciju. Tie policijas darbinieki vada un izmeklē ierosinātos kriminālprocesus. Lai izmeklētu esošos kriminālprocesus, viņiem kvalifikācijas pietiek, bet, lai vienā teikumā norādītu motīvu, kāpēc ir atteikts ierosināt kriminālprocesu, viņiem kvalifikācijas trūkst!

Un vēl viens arguments, ļoti svarīgs. VIENOTĪBA, jūs taču vairākus gadus īstenojat izpildvaru mūsu valstī! Nu, kā jūs domājat: kā var iemācīt policijas darbiniekus kvalitatīvi un kvalificēti strādāt? Nu, tikai tā - uzliekot viņiem par pienākumu paaugstināt savu kvalifikāciju un praksē iemācot viņus argumentēt savu viedokli. Tā ir pārvaldības ābece!

Es aicinu atbalstīt mūsu priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vai komisijas vārdā vēlaties ko piebilst?

Lūdzu!

A.Judins. Komisijas sēdes laikā eksperti norādīja, ka... galvenais arguments bija, ka gadījumā, ja cilvēks nepiekrīt lēmumam, viņš to var pārsūdzēt (No zāles dep. A.Elksniņš: „Ko tu tur varēsi pārsūdzēt?!”), un tad viņš saņems argumentētu atbildi, kāpēc tāds lēmums ir pieņemts. Taču visi eksperti atzina, ka problēma pastāv, bet gadījumā, ja mēs prasīsim motivāciju un motivācija būs apmēram tāda, ka šajā gadījumā nav konstatētas objektīvas un subjektīvas pazīmes, tas problēmu tomēr neatrisinās.

Tātad komisija priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 20. - deputāta Andreja Elksniņa priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 29, pret - 43, atturas - 5. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Judins. 21. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir redakcionāls un ir par Kriminālprocesa likuma 392.1 panta 4.1 daļu. Daļēji atbalstīts, iekļaujot 22. - Juridiskās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Judins. 22. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Redakcionāls. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 23. - tieslietu ministres Baibas Brokas priekšlikums par grozījumiem Kriminālprocesa likuma 403.pantā.

Saskaņā ar likumu prokurors patlaban var pieņemt lēmumu par kriminālprocesa izbeigšanu, konstatējot Kriminālprocesa likuma 379.pantā minētos apstākļus, kas dod tiesības izbeigt kriminālprocesu. Bet tomēr praksē ir gadījumi, kad prokurors konstatē apstākļus, kas nepieļauj kriminālprocesu, proti, apstākļus, kas minēti 377.pantā, un tādēļ ir svarīgi atsaukties arī uz šo pantu.

Priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 24. - tieslietu ministres Brokas priekšlikums par grozījumiem Kriminālprocesa likuma 420.pantā, kur ir runa par prokurora priekšrakstu par sodu.

Saskaņā ar likumu prokurors ar savu lēmumu var piemērot sodu, kas nav saistīts ar brīvības atņemšanu - piespiedu darbu, naudas sodu -, un tas var notikt, ja ir izdarīts kriminālpārkāpums vai mazāk smags noziegums, proti, ja sods ir līdz trim gadiem. Tieslietu ministrija ierosināja paredzēt šādu iespēju arī gadījumos, kad sods var būt līdz pieciem gadiem, šo ierosinājumu motivēdama ar to, ka agrāk par smagiem noziegumiem... par mazāk smagiem noziegumiem paredzēja atbildību līdz pieciem gadiem. Tomēr, ieskatoties tieši Krimināllikuma sankcijās, mēs redzam, ka šajā gadījumā... ka prokurors var kļūt par tiesnesi arī gadījumos, kad ir lieta, piemēram, par kukuļņemšanu, laupīšanu vai vairākiem citiem pārkāpumiem.

Komisija, ņemot vērā šos faktus, priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Judins. 25. - Juridiskā biroja priekšlikums. Redakcionāls. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 26. - grozījumi Kriminālprocesa likuma 465.pantā, kas paredz lietas izskatīšanas kārtību in absentia, proti, kad persona nevar piedalīties kriminālprocesa... apsūdzētā persona... Patlaban ir rakstīts, ka tāda iespēja pastāv, ja persona atrodas ārzemēs, bet tieslietu ministre norāda, ka ir arī tādi gadījumi, kad nav zināma personas atrašanās vieta. Un arī šajos gadījumos ir svarīgi pieļaut lietas izskatīšanu bez apsūdzētās personas piedalīšanās.

Priekšlikums ir daļēji atbalstīts, iekļaujot Juridiskās komisijas 27.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Judins. 27. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 28. - tieslietu ministres Brokas priekšlikums. Arī tas ir saistīts ar lietas izskatīšanu in absentia, proti, paredzēt tādu iespēju arī gadījumos, kad prokurors atzīst, ka apsūdzība ir grozāma. Daļēji atbalstīts, iekļaujot 29.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Judins. 29. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kas redakcionāli precizē 28.priekšlikumu. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 30. - tieslietu ministres Brokas priekšlikums, kas paredz papildināt 480.pantu tieši ar tādiem gadījumiem, kad tiesa var atjaunot iztiesāšanu, ja apsūdzētā atrašanās vieta nav zināma. Priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta. Bet, tā kā ir pienācis laiks pārtraukumam, tad turpināsim likumprojekta izskatīšanu pēc pārtraukuma.

Lūdzu reģistrācijas režīmu!

Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Vucānam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

J.Vucāns (11.Saeimas sekretāra biedrs).

Kā jums vakar futbolā gāja? Malači!

Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies: Solvita Āboltiņa... nav, Ilma Čepāne... nav, Sergejs Dolgopolovs... nav, Iveta Grigule... nav, Daina Kazāka... nav, Jānis Klaužs... nav, Andrejs Klementjevs... nav, Jānis Ozoliņš... nav, Dana Reizniece-Ozola... nav, Artūrs Rubiks... nav, Kārlis Seržants... ir, Edvards Smiltēns... ir. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Ivanam Klementjevam paziņojumam.

I.Klementjevs (SC).

Cienījamie Sporta apakškomisijas locekļi! Šeit pat, Dzeltenajā zālē, notiks Sporta apakškomisijas sēde. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad tiekamies pulksten 11.00, lai turpinātu sēdi.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 11.Saeimas priekšsēdētājas biedre

Inese Lībiņa-Egnere.

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi, ir pulksten 11.00. Turpinām Saeimas šodienas sēdi! Mēs pirms pārtraukuma uzsākām likumprojekta „Grozījumi Kriminālprocesa likumā” izskatīšanu trešajā lasījumā. Mēs paguvām izskatīt pirmos 30 priekšlikumus, un tagad mums ir jāturpina ar 31.priekšlikumu.

Referents Juridiskās komisijas vārdā ir deputāts Andrejs Judins. Lūdzu!

A.Judins. Jā, 31. ir deputāta Elksniņa priekšlikums, kas piedāvā jaunu redakciju Kriminālprocesa likuma 500.panta ceturtajai daļai. Runa ir par operatīvās lietas materiāliem. Un, ja ļoti īsi jāraksturo, tad jāteic, ka Elksniņa kungs piedāvā dot iespēju visām ieinteresētām personām lasīt attiecīgo operatīvo informāciju. Priekšlikums ir izskatīts un netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Andrejam Elksniņam.

A.Elksniņš (SC).

Cienījamie kolēģi! Otrajā lasījumā tika atbalstīta redakcija, ka gadījumā, ja kā pierādījumi kriminālprocesā tiek izmantotas operatīvā pasākuma laikā iegūtās ziņas, tad ar minētajām ziņām var iepazīties arī tiesnesis.

Kur ir problēma?

Problēma ir principā, ka tiesas nevar zināt vairāk par lietas dalībniekiem. Un tāpēc arī ir tapis mans priekšlikums. Minētā priekšlikuma mērķis nav iepazīstināt ar operatīvo informāciju, piemēram, ar metodēm, taktiku, veidu, kādā operatīvā darbība tiek veikta. Tas lielā mērā neskar arī iepazīšanos ar aģentu sniegto informāciju. Mērķis ir ļaut procesa dalībniekiem, kā tas pieklājas taisnīgā tiesā un taisnīgā procedūrā, iepazīties ar operatīvo pasākumu laikā iegūtajām ziņām - arī ar tām ziņām, kuras nav pievienotas kā pierādīšanas līdzeklis kriminālprocesā.

Tāpēc es aicinu atbalstīt minēto priekšlikumu.

Eiropas Cilvēktiesību tiesa attiecībā uz šo jautājumu vairākas reizes ir norādījusi, ka lielā mērā tāds risinājums ir atbilstošs, un ir sodījusi par šā principa neievērošanu, piemēram, ļoti nesen mūsu kaimiņus lietuviešus, kuri Eiropas Cilvēktiesību tiesā ir zaudējuši saistībā ar šo jautājumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā vēl kaut ko vēlaties piebilst?

A.Judins. Nē, paldies. Tātad priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 31.priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 24, pret - 43, atturas - 6. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Judins. 32. - deputātes Reiznieces-Ozolas priekšlikums, kas paredz laika ierobežošanu jautājuma uzdošanai.

Priekšlikums ir izvērtēts Tieslietu ministrijas darba grupā, un konceptuālu iebildumu nebija nedz no darba grupas, nedz no prokuratūras, bet tika norādīts, ka ir svarīgi turpināt darbu ar šo priekšlikumu. Un mēs to darīsim, un tad norma tiks iekļauta jaunajā likumprojektā, par kuru mēs jau runājām saistībā ar jauno drošības līdzekli.

Tātad šoreiz šis priekšlikums uz trešo lasījumu nav atbalstīts, bet turpināsim darbu.

Lūdzu neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Judins. 33. - tieslietu ministres Brokas priekšlikums attiecībā uz attaisnojošu spriedumu un materiālu nosūtīšanu prokuratūrai gadījumos, ja tāds spriedums ir pieņemts. Priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Judins. 34. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kas saistīts ar 33.priekšlikumu un kas paredz: ja lietu nosūta prokuratūrai, tad uzreiz tur pieņem lēmumu par kriminālprocesa sadalīšanu. Priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 35. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir redakcionāls. Tie ir redakcionāli grozījumi 548.1 pantā. Priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 36. - tieslietu ministres Brokas priekšlikums, arī redakcionāls. Mums bija divi panti ar vienu nosaukumu, un tagad problēma atrisināta, grozot viena panta nosaukumu. Priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 37. - tieslietu ministres Brokas priekšlikums grozīt Kriminālprocesa likuma 568.pantu, nosakot, ka apelācijas instance izskata... ka, gatavojot spriedumu, ir jāievēro, ka pilna tiesas nolēmuma sastādīšanu var atlikt tikai vienu reizi. Mēs tādu kārtību paredzējām gadījumā, ja lieta izskatīta pirmās instances tiesā, un tagad faktiski mēs sinhronizējam 568.pantu ar 530.panta trešajā daļā noteikto. Priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 38. - tieslietu ministres Brokas priekšlikums attiecībā uz medicīniska rakstura piespiedu līdzekļiem. Tas paredz šāda līdzekļa grozīšanu uz stingrāku, vairāk ierobežojošu, ja persona nepilda tai piemēroto medicīniska rakstura piespiedu līdzekli. Priekšlikums ir atbalstīts... daļēji atbalstīts, iekļaujot 40. - Juridiskās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Judins. 39. - Juridiskā biroja priekšlikums par to pašu pantu, par to pašu normu. Arī tam ir redakcionāls raksturs. Atbalstīts daļēji, iekļaujot 40.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Judins. Tātad 40.priekšlikums - Juridiskās komisijas priekšlikums - ir par medicīniska rakstura piespiedu līdzekļiem, un tas ir veidots, ņemot vērā gan Tieslietu ministrijas viedokli, gan Juridiskā biroja viedokli. Priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 41. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas paredz izslēgt norādījumu... izslēgt tādu vārdu kā „šaubas”. Šis priekšlikums ir izstrādāts, ņemot vērā Cvetkovas kundzes pausto viedokli, ka vārds „šaubas”... ka attiecīgā vārda lietošana likumā ir nepareiza un neskaidra. Un paldies par to Cvetkovas kundzei! Juridiskais birojs izstrādāja savu priekšlikumu un piedāvāja vairākos pantos šo vārdu izslēgt. Tāds ir 41., 42. un 43.priekšlikums.

Tātad 41. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 42. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 43. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 44. - tieslietu ministres Brokas priekšlikums, kas izstrādāts, ņemot vērā Lanzarotes konvencijā noteikto attiecībā uz informācijas apmaiņu par Latvijā notiekošo kriminālprocesu par to pašu noziedzīgo nodarījumu. Tātad ir jāgroza, teiksim, redakcija, jo informācijas apmaiņai jānotiek ne tikai Eiropas Savienības ietvaros, bet arī ar citām valstīm. Līdz ar to šis priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 45. - labojam valodas kļūdas. Vienā pantā mums vārds „pirmstiesas” bija lietots divas reizes pēc kārtas. Viens vārds - vai nu pirmais, vai otrais - ir jāslēdz ārā. Priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 46. - Juridiskā biroja redakcionāls priekšlikums grozīt pantu numerāciju. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 47. ... Vai ir atsaukts?

Sēdes vadītāja. Jā, ir atsaukts!

A.Judins. Tātad 48. - grozījumi mantu sarakstā, kurām nav uzliekams arests. No 1.janvāra vairs nav aprēķināma... vairs neaprēķina iztikas minimumu, aizstājot to ar minimālās mēnešalgas... Šis priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. Mēs izskatījām visus priekšlikumus. Lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi Kriminālprocesa likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

A.Judins. Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums ir likumprojekts „Grozījumi Zvejniecības likumā”, trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Dzintars Zaķis. Lūdzu!

Dz.Zaķis (VIENOTĪBA).

Labdien, dāmas un kungi! Skatīsim šodien trešajā lasījumā Zvejniecības likumu.

Tātad 1. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Un tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Dz.Zaķis. Arī 2. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Un tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Dz.Zaķis. 3. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Dz.Zaķis. 4.priekšlikumu iesniedzis Juridiskais birojs. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Dz.Zaķis. Arī 5. - Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Dz.Zaķis. 6. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Un tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Dz.Zaķis. 7. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Dz.Zaķis. 8. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Dz.Zaķis. 9. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Dz.Zaķis. Arī 10. ir atbildīgās komisijas priekšlikums. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Dz.Zaķis. 11. - Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas priekšlikums. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Dz.Zaķis. 12. - Juridiskā biroja priekšlikums. Līdzīgi kā 13. - Juridiskā biroja priekšlikums - abi daļēji atbalstīti un iekļauti 14. - atbildīgās komisijas priekšlikumā, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt viedoklim par 12.priekšlikumu, un deputāti piekrīt arī 13.priekšlikumam.

Dz.Zaķis. Un arī 14., kā jau minēju, ir atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Dz.Zaķis. 15. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Dz.Zaķis. 16. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Dz.Zaķis. Arī 17. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Dz.Zaķis. 18. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Arī šis priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Dz.Zaķis. 19. - Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāra, čaklā deputāta Edvarda Smiltēna priekšlikums, kas ir atbalstīts daļēji un iekļauts 20.priekšlikumā. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Dz.Zaķis. 21. ir atbildīgās komisijas priekšlikums. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Dz.Zaķis. 22. ir atbildīgās komisijas priekšlikums. Arīdzan atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Dz.Zaķis. Arī 23.priekšlikums ir no atbildīgās komisijas, un tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Dz.Zaķis. 24. ir atbildīgās komisijas priekšlikums. Un tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Dz.Zaķis. 25. ir deputāta Kuduma priekšlikums.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Dzintaram Kudumam.

Dz.Kudums (VL-TB/LNNK).

Augsti godātie kolēģi! Buļļupe ir astoņus kilometrus gara un savieno Lielupi ar Daugavu. Šī upe kalpo zivīm kā migrācijas ceļš un ziemošanas vieta.

Mana priekšlikuma pamatā ir sešu Lielupes baseina pašvaldību vēstule ar lūgumu aizliegt rūpniecisko zveju Buļļupē, jo tās uzskata, ka zivju krājumi Lielupē ir ievērojami samazinājušies, sākoties rūpnieciskajai zvejai, un tas ietekmē to uzņēmēju darbību, kuri sniedz atpūtas un tūrisma pakalpojumus upes krastos. Vēstuli ir parakstījuši Jelgavas pilsētas un Jūrmalas pilsētas vadītāji, kā arī Jelgavas, Ozolnieku, Rundāles un Bauskas novadu vadītāji.

Saeimas komisijā Buļļupes zvejnieki pārmeta, ka tas iznīcināšot zvejniecību kā tādu Latvijā. Tā nav taisnība! Šo zvejas rīku daudzumu pilnā apjomā var pārcelt uz Daugavu, bet tur ir viena problēma - nozvejas apjomi varētu būt mazāki nekā Buļļupē, un tas acīmredzot nav pa prātam.

Vēstuli parakstījušie pašvaldību vadītāji pārstāv ievērojamu daļu Latvijas iedzīvotāju, un mums nav tiesību viņu viedokli ignorēt. Buļļupes zvejnieki, kuri ir uz rokas pirkstiem saskaitāmi, varēs zvejot Daugavā, un nekādu kaitējumu tas Latvijas zvejniecībai nenodarīs.

Lūdzu atbalstīt manu priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. (Noklaudzina ar āmuru.) Līdakas kungs, jūs tieši reizē ar āmura klaudzienu pieteicāties debatēm. (No zāles dep. I.Zariņš: „Lai runā!”) Tā ka debates slēdzu. (Dep. I.Līdaka atmet ar roku.)

Lūdzu, komisijas vārdā!

Dz.Zaķis. Komisijas vārdā.

Kolēģi, šī tiešām ir problēma, par ko Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir runājusi jau gadiem, un gadiem ir mēģināts rast kompromisu, jo, raugi, Latvijā ir aizliegta rūpnieciskā zveja visās upēs un kanālos, izņemot Daugavu un Buļļupi, bet... tas ir atļauts Daugavā un Buļļupē tikai ar murdiem. Ja pareizi atminos, tas laikam 2003. vai 2004.gadā tika pieņemts - tīkli, tā teikt, tika izmesti vispār ārā no rūpnieciskās zvejas rīkiem attiecībā uz zveju gan Daugavā, gan Buļļupē. Nu, respektīvi, murds ir pietiekami sarežģīts, pietiekami dārgs; ja zvejnieks to uzstāda, tad viņš arī atbild; tas pirmām kārtām jau arī ir krietni saudzīgāks pret zivīm, jo zivs tur neiet bojā dienas vai diennakts laikā. Murdā viņa tomēr ilgāk paliek dzīva. Var veikt selektīvu zveju. Tas tomēr ir samērā sarežģīti, pietiekami produktīvi. Bet jāsaprot ir tas, ka vienmēr ir bijusi šī diskusija starp makšķerniekiem un zvejniekiem.

Skaidrs, ka Latvijas upes - tā ir mūsu bagātība. Skaidrs, ka ir vajadzīgs, lai cilvēki var vienmēr nodoties rekreācijai, var iet gar upēm un pavasarī vimbas un vasarā daudz ko citu tur iegūt, makšķerēt, atpūsties un tā tālāk. Taču tanī pašā laikā mēs nedrīkstam pilnīgi punktu pielikt attiecībā uz visiem tiem, kas ir rūpnieciskās zvejas uzņēmēji. Viņu nav daudz, viņi nav lieli, viņi nav nezin kādi miljonāri. Viņi ir samērā mazi uzņēmēji, viņi tur ir vairāki. Un šīs diskusijas rezultāts ir tas, ka mēs esam nonākuši pie secinājuma, ka kompromiss, lai mēs varētu saglabāt... ievērot gan makšķernieku, gan zvejnieku intereses, varētu būt šāds: samazināt Buļļupē zvejas rīku skaitu.

Palasiet 33. - atbildīgās komisijas priekšlikumu! Tur stāv rakstīts, ka līdz sešiem zvejas rīkiem... Ar Ministru kabineta noteikumiem turpmāk tiks noteikts tas zvejas rīku skaits, ar kādu drīkstēs veikt rūpniecisko zveju Buļļupē viens komersants.

Līdz ar to deputāta Kuduma priekšlikums - 25.priekšlikums - atbalstu neguva.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 25. - deputāta Kuduma priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 20, pret - 25, atturas - 30. Priekšlikums nav atbalstīts.

Dz.Zaķis. 26. ir deputātu Rubika un Tutina priekšlikums. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Dz.Zaķis. 27. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Dz.Zaķis. 28. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Dz.Zaķis. Arī 29. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Dz.Zaķis. Arī 30. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Dz.Zaķis. 31. - atbildīgās komisijas priekšlikums par pārejas noteikumiem. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Dz.Zaķis. 32. - deputāta Rubika un deputāta Tutina priekšlikums. Ir atbalstīts daļēji un iekļauts 33. - atbildīgās komisijas priekšlikumā, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Dz.Zaķis. 33. - atbalstīts.

Līdz ar to ir izskatīti visi priekšlikumi. Aicinu likumprojektu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta 33.priekšlikumu.

Dz.Zaķis. Līdz ar to aicinu likumprojektu atbalstīt trešajā, galīgajā, lasījumā. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi Zvejniecības likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Nākamais ir likumprojekts „Grozījumi likumā „Par radiācijas drošību un kodoldrošību””, trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Ingmārs Līdaka.

I.Līdaka (ZZS).

Labdien, cienījamie kolēģi! Tātad jūsu uzmanībai likumprojekts „Grozījumi likumā „Par radiācijas drošību un kodoldrošību””. Atbildīgajā komisijā saņemti pieci priekšlikumi, kas visi ir no Juridiskā biroja.

Tātad 1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Līdaka. Lūdzu atbalstīt arī 2. - Juridiskā biroja priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Līdaka. Tāpat arī 3. - Juridiskā biroja priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Līdaka. Lūdzu atbalstīt komisijas vārdā arī 4. - Juridiskā biroja priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Līdaka. Un arī 5. - Juridiskā biroja priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta 5.priekšlikumu.

I.Līdaka. Tāpat arī lūdzu komisijas vārdā atbalstīt trešajā lasījumā likumprojektu „Grozījumi likumā „Par radiācijas drošību un kodoldrošību””.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par radiācijas drošību un kodoldrošību”” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret - 1, atturas - nav. Likums pieņemts.

Nākamais ir likumprojekts „Grozījumi Krājaizdevu sabiedrību likumā”, trešais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Romualds Ražuks.

R.Ražuks (RP).

Cienījamā sēdes vadītāja, kolēģi! Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir izskatījusi un sagatavojusi likumprojektu „Grozījumi Krājaizdevu sabiedrību likumā” trešajam lasījumam. Ir saņemti 22 priekšlikumi.

1. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Ražuks. 2. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Ražuks. 3. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Ražuks. 4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts, iekļauts 5. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R.Ražuks. 5. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Ražuks. 6. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Ražuks. 7. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Ražuks. 8. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Ražuks. 9. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Ražuks. 10. - deputāta Imanta Parādnieka priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 11. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R.Ražuks. 11. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Ražuks. 12. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Ražuks. 13. - Juridiskā biroja priekšlikums. Arī guvis deputātu atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Ražuks. 14. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Ražuks. Arī 15. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Ražuks. 16. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Ražuks. 17. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Ražuks. 18. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Ražuks. 19. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Ražuks. 20. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Ražuks. 21. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Ražuks. 22. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir guvis komisijas deputātu atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Ražuks. Cienījamie kolēģi! Visi priekšlikumi ir izskatīti. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi Krājaizdevu sabiedrību likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par Valsts ieņēmumu dienestu””, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Vilnis Ķirsis. Lūdzu!

V.Ķirsis (RP).

Augsti godātā sēdes vadītāja! Kolēģi! Skatām likumprojektu „Grozījumi likumā „Par Valsts ieņēmumu dienestu””, kas sagatavots pirmajam lasījumam.

Likumprojektā ir ietvertas divas svarīgas lietas.

Pirmkārt, ir precizēta kārtība, kādā var pārsūdzēt Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora izdotu administratīvo aktu valsts civildienesta jomā. Proti, šobrīd ir tiesiska nenoteiktība attiecībā uz kārtību, kādā ierēdņi var pārsūdzēt šo Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora lēmumu. Viena daļa to dara Finanšu ministrijā, viena daļa iet uz tiesu. Ir tiesas, kas ņem pretim šādas pārsūdzības, un ir arī tādas, kas neņem pretim. Tāpēc šajā likumprojektā konkrēti paredzēts, ka ierēdnim vispirms jāiet uz Finanšu ministriju un tad Finanšu ministrijas lēmumu savukārt var pārsūdzēt tiesā.

Un otra lieta. Tā kā pirms kāda laiciņa ir grozīts likums „Par Latvijas valsts ģerboni”, kas nosaka gadījumus, kādos muitai jāizmanto valsts ģerbonis, tad arī šajā likumā ir precizētas šīs normas.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par Valsts ieņēmumu dienestu”” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

V.Ķirsis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 9.jūnijs.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu par termiņu nav, tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir šā gada 9.jūnijs. Paldies.

Nākamais ir likumprojekts „Grozījums Muitas likumā”, otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Imants Parādnieks.

I.Parādnieks (VL-TB/LNNK).

Labdien, godātie kolēģi! Atbildīgā komisija likumprojektam „Grozījums Muitas likumā” (Nr.1120/Lp11) priekšlikumus nav saņēmusi. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījums Muitas likumā” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

I.Parādnieks. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 3.jūnijs.

Sēdes vadītāja. Tātad, ja citu priekšlikumu par termiņu nav, priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir šā gada 3.jūnijs. Paldies.

Nākamais likumprojekts - „Ūdenssaimniecības pakalpojumu likums”, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Dzintars Kudums.

Dz.Kudums (VL-TB/LNNK).

Augsti godātie kolēģi! Skatām likumprojektu „Ūdenssaimniecības pakalpojumu likums”.

Manuprāt, šis likums ir ļoti, ļoti nozīmīgs, lai sakārtotu kopumā ūdenssaimniecību visā valstī. Likuma mērķis ir sekmēt kvalitatīvu un vides prasībām atbilstošu ūdenssaimniecības pakalpojumu pieejamību. Eiropas Komisija ir mudinājusi Latviju uz likumdošanas regulējuma pilnveidošanu, lai nodrošinātu galapieslēgumu pilnveidi. Jo - kā ir šobrīd? Par Eiropas naudu mēs varam izbūvēt centrālos ūdensvadus, arī kanalizācijas vadus, bet pieslēgšanās no mājas līdz tiem ir jāveic par saviem, par iedzīvotāju, līdzekļiem. Daudzi to nevar izdarīt finansiālu apsvērumu dēļ. Arī pašvaldības nevar palīdzēt, jo likums to neļauj. Un arī Eiropas Savienības naudu mēs tur nevaram izmantot. Līdz ar to pieslēgumu skaits ir salīdzinoši mazāks, nekā tas varētu būt. Un tarifi līdz ar to ir augstāki. Šis likums pēc būtības regulē tieši šīs lietas. Tā kā atbildīgā komisija atbalstīja šī likumprojekta tālāko virzību, aicinu to izskatīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Eināram Cilinskim.

E.Cilinskis (VL-TB/LNNK).

Godātā priekšsēdētājas kundze! Godājamie deputāti! Šis Ūdenssaimniecības pakalpojumu likums ir tapis Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā ļoti ilgā laikā, un faktiski darba grupa darbojās vairākus gadus, iesaistot gan pašvaldību pārstāvjus, gan arī ūdenssaimniecības uzņēmumu pārstāvjus, regulatoru un tā tālāk. Un tāpēc būtu ļoti svarīgi, lai šo likumu arī Saeima pieņemtu vēl šajā sasaukumā galīgajā lasījumā.

Kuduma kungs jau ziņojot faktiski minēja šo galveno problēmu, proti, jautājumu par pieslēgumiem. Līdzšinējā periodā dažādu apstākļu dēļ, dažos gadījumos, iespējams, arī ekonomiski nepietiekami pamatota projekta dēļ, šo pieslēgumu bijis maz... tie ir dažādi. Dažās pašvaldībās tas ir atrisināts pietiekami sekmīgi, citur - mazāk sekmīgi.

Tātad vispirms jau šis likums paredz iespēju turpmāk šos pieslēgumus daļēji finansēt no nākamo Eiropas Savienības projektu līdzekļiem, taču vienlaikus ir arī jādomā par to, kādā veidā nodrošināt jau esošo projektu pabeigšanu un pilnīgu realizāciju. Pretējā gadījumā mēs varam nonākt pie tā, ka projektos izvirzītie mērķi pilnībā nav sasniegti un Latvijai būs jāmaksā kāda daļa līdzekļu atpakaļ. Un vienlaikus, protams, tarifi ir augstāki un faktiski arī vides drošība nav sasniegta, jo šo pieslēgumu nav.

Papildus tam, ka ir šie Eiropas līdzekļi jaunajiem projektiem, likumprojekts arī nosaka, ka dome varēs pieņemt lēmumu par līdzfinansējuma piešķiršanu šiem pieslēgumiem un izdot saistošos noteikumus, kas noteiks līdzfinansējuma apjomu un nosacījumus to saņemšanai.

Tāpat likumprojekts paredz, ka ar pieslēgšanos saistītos darbus pakalpojuma lietotājs var apmaksāt pa daļām atbilstoši vienošanās noteikumiem ar pakalpojuma sniedzēju.

Domāju, ka likumā noteikti vēl ir iespējami uzlabojumi un varbūt arī citi mehānismi, un līdz ar to es aicinu visus pievērst uzmanību šīm problēmām. Varbūt arī var pajautāt deputātiem, kuri ir no reģioniem, viņu pašvaldību viedokļus, lai mēs varētu jau līdz otrajam un trešajam lasījumam šos mehānismus vēl vairāk uzlabot.

Nobeigumā arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas vārdā aicinu pieņemt šo likumprojektu pirmajā lasījumā un, kā jau minēju, censties to pieņemt vēl šīs Saeimas laikā trešajā lasījumā.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Kuduma kungs, vai vēlaties vēl komisijas vārdā ko piebilst?

Dz.Kudums. Paldies Cilinska kungam par precīzo skaidrojumu. Arī komisijas vārdā aicinu likumprojektu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Ūdenssaimniecības pakalpojumu likums” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret - nav, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

Dz.Kudums. 12.jūnijs.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - šā gada 12.jūnijs. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Publisko iepirkumu likumā”, otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Klāvs Olšteins.

K.Olšteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labdien, cienījamā Saeimas sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu „Grozījumi Publisko iepirkumu likumā”.

Otrajam lasījumam saņemti 16 priekšlikumi.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 3. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 4. - deputāta Olšteina priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 5. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 6. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 7. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 8. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 9. - deputāta Olšteina priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 10. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K.Olšteins. 10. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 11. - deputāta Olšteina priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 12. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 13. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 14. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 15. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. Un 16. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. Lūgums atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi Publisko iepirkumu likumā” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret - nav, atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam, galīgajam, lasījumam.

K.Olšteins. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - šā gada 19.jūnijs.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 19.jūnijs. Paldies.

K.Olšteins. Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamais likumprojekts - „Grozījumi likumā „Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem””, otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Ivars Zariņš. Lūdzu!

I.Zariņš (SC).

Labdien, kolēģi! Strādājam ar likumprojektu „Grozījumi likumā „Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem””.

Saņemts viens priekšlikums no deputāta Ivara Zariņa. Komisijā tas guvis vienprātīgu atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Zariņš. Aicinu balsot par likumprojektu kopumā, atbalstīt to.

Sēdes vadītāja. Tātad komisijā likumprojekts atbalstīts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem”” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret - nav, atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

I.Zariņš. Piedāvāju 12.jūniju.

Sēdes vadītāja. 20.jūniju?

I.Zariņš. 12.!

Sēdes vadītāja. 12.jūnijs. Citu priekšlikumu nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 12.jūnijs. Paldies.

I.Zariņš. Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamais ir likumprojekts „Grozījumi likumā „Par Konvenciju, kas izstrādāta, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienību K.3 pantu, par savstarpēju palīdzību un sadarbību muitas pārvalžu starpā (Neapoles II Konvencija)””, otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - komisijas priekšsēdētājs Ojārs Ēriks Kalniņš. Lūdzu!

O.Ē.Kalniņš (VIENOTĪBA).

Labdien vēlreiz! Strādājam ar dokumentu Nr.3914.

Ārlietu komisija likumprojektu izskatīja pirms otrā lasījuma. Nevienu priekšlikumu nesaņēmām un līdz ar to atbalstījām likumprojektu izskatīšanai otrajā lasījumā. Aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par Konvenciju, kas izstrādāta, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienību K.3 pantu, par savstarpēju palīdzību un sadarbību muitas pārvalžu starpā (Neapoles II Konvencija)”” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Paldies.

O.Ē.Kalniņš. Ir trešais lasījums...

Sēdes vadītāja. Tas... (No sekretariāta: „Tas nav likums. Tie ir grozījumi.”) Tie ir grozījumi. Tātad... jā, tātad tā nav bijusi konvencija... Ir trīs lasījumi, līdz ar to mēs neesam pieņēmuši likumu, bet esam tikai atbalstījuši likumprojektu otrajā lasījumā.

Līdz ar to mums ir jānosaka arī priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam.

O.Ē.Kalniņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 6.jūnijs.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir šā gada 6.jūnijs. Paldies.

O.Ē.Kalniņš. Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Nacionālās drošības likumā”, pirmais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Juris Vectirāns. Lūdzu!

J.Vectirāns (ZZS).

Godātie Saeimas Prezidija locekļi, godātie kolēģi! Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija iesaka izskatīt likumprojektu „Grozījumi Nacionālās drošības likumā”, pirmais lasījums.

Likumprojekta mērķis ir nodrošināt valsts augstāko amatpersonu un institūciju efektīvu rīcību valsts apdraudējuma gadījumā, lai tās spētu aizsargāt iedzīvotājus un teritoriju no apdraudējuma situācijas vai tās sekām.

Likumprojekts izstrādāts, pamatojoties uz Aizsardzības ministrijas sagatavoto Ministru kabineta informatīvo ziņojumu par Ziemeļatlantijas līguma 5.panta aktivizēšanu. Šī ziņojuma izstrādē ņēma dalību Valsts prezidenta kanceleja, Saeimas Juridiskais birojs, Valsts kancelejas, Ārlietu ministrijas un Tieslietu ministrijas konstitucionālo tiesību eksperti. Tāpat šī likumprojekta izstrādē ļoti aktīvi darbojās drošības un aizsardzības institūciju darbinieki, kuriem ir praktiskā pieredze šajā jomā.

Lūdzu Saeimu atzīt likumprojektu par steidzamu.

Sēdes vadītāja. Tātad mums vispirms, ja komisija aicina atzīt likumprojektu par steidzamu, ir jābalso par steidzamību.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Nacionālās drošības likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

Tātad varam balsot arī par likumprojekta atbalstīšanu...

J.Vectirāns. Aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Nacionālās drošības likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un otrā lasījuma laiku Saeimas sēdē.

J.Vectirāns. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - šī gada 2.jūnijs.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 2.jūnijs, un izskatīšana otrajā lasījumā...

J.Vectirāns. Izskatīšana otrajā lasījumā - Saeimas šā gada 5.jūnija sēdē.

Sēdes vadītāja. Un izskatīšana - šā gada 5.jūnija sēdē. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Latvijas Nacionālo bruņoto spēku piedalīšanās starptautiskajās operācijās””, pirmais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Juris Vectirāns.

J.Vectirāns (ZZS).

Mūsu komisija iesaka veikt grozījumus likumā „Latvijas Nacionālo bruņoto spēku piedalīšanās starptautiskajās operācijās”, pirmais lasījums.

Likumprojekts paredz papildināt likuma normu, kas paredz iespēju nosūtīt Nacionālo bruņoto spēku vienību vai atsevišķas personas dalībai starptautiskā operācijā vai gadījumā, ja lūgumu pēc palīdzības ir izteikusi valsts, kas nav NATO vai Eiropas Savienības dalībvalsts.

Lai novērstu nepilnības kontekstā ar termina „vienība” lietošanu, likumprojekts paredz ieviest jaunu terminu „kontingents”, kas ietver sevī visu Nacionālo bruņoto spēku starptautisko operāciju dalībnieku klāstu neatkarīgi no personu skaita un to civilā vai militārā statusa.

Lūdzu Saeimu atzīt likumprojektu par steidzamu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Tātad balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Latvijas Nacionālo bruņoto spēku piedalīšanās starptautiskajās operācijās”” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret - nav, atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

J.Vectirāns. Aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Latvijas Nacionālo bruņoto spēku piedalīšanās starptautiskajās operācijās”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret - nav, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un izskatīšanu Saeimas sēdē.

J.Vectirāns. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - šā gada 2.jūnijs.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir šā gada 2.jūnijs. Un izskatīšana? Un izskatīšana kurā Saeimas sēdē?

J.Vectirāns. Izskatīšana otrajā lasījumā - Saeimas šī gada 5.jūnija sēdē.

Sēdes vadītāja. Un izskatīšana ir Saeimas šā gada 5.jūnija sēdē. Paldies.

J.Vectirāns. Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījums Nacionālo bruņoto spēku likumā”, pirmais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Juris Vectirāns. Lūdzu!

J.Vectirāns (ZZS).

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija iesaka likumprojektu „Grozījums Nacionālo bruņoto spēku likumā”, pirmais lasījums.

Likumprojekts paredz, ka Nacionālo bruņoto spēku komandierim, pamatojoties uz attiecīgu atbildīgo civilo institūciju lēmumiem, būs tiesības deleģēt to Nacionālo bruņoto spēku vienību un to karavīru vadīšanu, kas pilda amata pienākumus NATO komandstruktūrās vai NATO spēku struktūru štābos.

Lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojekta steidzamību.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Nacionālo bruņoto spēku likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

J.Vectirāns. Aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Nacionālo bruņoto spēku likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un dienu izskatīšanai Saeimas sēdē.

J.Vectirāns. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - šī gada 2.jūnijs.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 2.jūnijs. Un izskatīšana? Izskatīšana...

J.Vectirāns. Izskatīšana otrajā lasījumā - Saeimas šī gada 5.jūnija sēdē.

Sēdes vadītāja. Tātad izskatīšana - Saeimas šā gada 5.jūnija sēdē. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums...

J.Vectirāns. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā”, pirmais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Ainars Latkovskis.

A.Latkovskis (VIENOTĪBA).

Kolēģi! Likumprojekts izstrādāts, lai īstenotu Eiropas Padomes Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas pasākumu novērtēšanas ekspertu komitejas ieteikumus, kas tika sagatavoti, balstoties uz Latvijas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas sistēmas izvērtējumu, un ierosina pilnveidot Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumu atbilstoši starptautisko standartu prasībām.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

A.Latkovskis. 6.jūnijs.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 6.jūnijs.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Imigrācijas likumā”, pirmais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis. Lūdzu!

A.Latkovskis (VIENOTĪBA).

Kolēģi! Šie ir tīri tehniski grozījumi.

Atcerēsimies epopeju ar Valsts prezidenta atpakaļ atdotajiem (otrreizējai caurlūkošanai) grozījumiem Imigrācijas likumā! Tajā pašā laikā... tanī laikā, kad tie tika atdoti atpakaļ, mēs pieņēmām vienu citu likumprojektu „Grozījumi Imigrācijas likumā”, un ir radušās tehniskas nesaskaņas.

Līdz ar to aicinu Saeimu atzīt likumprojektu par steidzamu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Imigrācijas likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

A.Latkovskis. Aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Imigrācijas likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un izskatīšanu otrajā lasījumā.

A.Latkovskis. Ja deputātiem nav iebildumu, ņemot vērā likumprojekta tehnisko raksturu un arī tā svarīgumu, aicinu pieņemt likumprojektu arī otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.

Tātad lūdzu zvanu! Balsosim par to, vai varam... (Starpsaucieni no zāles: „Par ko balsojam? Nav jau par ko balsot!” „Ja kāds iebilst...” „Neviens jau neiebilda.” „Par ko mēs balsojam?” „Ne par ko!”) Tātad bija iebildumi no deputātu puses.

Es jautāju vēlreiz: vai deputāti iebilst pret to, ka mēs izskatām šodien par steidzamu atzīto likumprojektu „Grozījumi Imigrācijas likumā” (Nr.3868) šajā sēdē arī otrajā lasījumā, balstoties uz komisijas lūgumu? Vai deputāti iebilst? Deputāti neiebilst.

Tātad lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi Imigrācijas likumā” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamā darba kārtības sadaļa - „Lēmumu projektu izskatīšana”.

Ir lēmuma projekts „Par piekrišanu 11.Saeimas deputāta Ingmāra Līdakas saukšanai pie administratīvās atbildības”.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā - komisijas priekšsēdētājs Vitālijs Orlovs. Lūdzu!

V.Orlovs (SC).

Cienījamais Prezidij! Godātie deputāti! Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija izskatījusi Valsts ieņēmumu dienesta iesniegumu ar lūgumu piekrist 11.Saeimas deputāta Ingmāra Līdakas saukšanai pie administratīvās atbildības pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 159.9 panta pirmās daļas par nodokļu administrēšanai un kontrolei nepieciešamās pieprasītās informācijas neiesniegšanu nodokļu administrācijai par 2010.-2011.gadu.

Komisija nolēma atbalstīt 11.Saeimas deputāta Ingmāra Līdakas saukšanu pie administratīvās atbildības par administratīvajā protokolā norādīto pārkāpumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Balsosim par lēmuma projektu „Par piekrišanu 11.Saeimas deputāta Ingmāra Līdakas saukšanai pie administratīvās atbildības”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret - nav, atturas - 1. Lēmums pieņemts. Paldies.

Līdz ar to mēs esam izskatījuši visu šodienai apstiprināto un grozīto sēdes darba kārtību. Taču, pirms mēs reģistrējamies un atstājam zāli, es vēlos jūs informēt, ka ir saņemtas atbildes uz deputātu jautājumiem. Uz visiem jautājumiem ir saņemtas atbildes, bet, tā kā ministre Ingrīda Circene nevar ierasties, ir jāpārceļ jautājuma „Par narkomānijas un narkotiku lietošanas profilaksi, veselības aprūpi” izskatīšana.

Tāpat ir jāpārceļ ministrei Ingrīdai Circenei adresētais jautājums „Par ierobežotas pieejamības statusa noteikšanu Veselības ministrijas 2014.gada 16.aprīļa atbildei Nr.01-11/1464 uz Saeimas deputātu jautājumiem par Eiropas Parlamenta un Padomes regulas projekta [2013/0305] par jaunām psihoaktīvām vielām virzību”.

Ir jāpārceļ arī Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai adresētais un ekonomikas ministram Vjačeslavam Dombrovskim pāradresētais jautājums „Saistībā ar darba vizītes ASV rezultātiem”, jo ministrs nevar ierasties.

Tāpat ir jāpārceļ arī ekonomikas ministram Vjačeslavam Dombrovskim pāradresētais jautājums, jo viņš nevar ierasties saistībā ar nespēju sniegt atbildes uz deputātu jautājumiem, kā arī atbilžu slepenības statusa dēļ.

Tieši tādu pašu iemeslu dēļ ir jāpārceļ arī jautājums „Par valstij piederošo AS „Citadele banka” akciju pārdošanas procesu”.

Tāpat arī jautājums „Par valstij piederošo akciju sabiedrības „Citadele banka” akciju pārdošanas principiem”.

Savukārt deputātus apmierina atbilde uz Latvijas Bankas prezidentam Ilmāram Rimšēvičam adresēto jautājumu „Par akciju sabiedrību „Norvik Banka”” saņemtā atbilde. Tātad sēdē tas netiks izskatīts.

Un deputātus apmierina arī sniegtā atbilde uz Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai adresēto jautājumu „Par sabiedrības integrācijas jautājumu pētīšanu”.

Un šodien pulksten 17.00 tātad notiks jautājumu un atbilžu sēde. Atbildēt uz deputātu jautājumu „Par akciju sabiedrības „Liepājas metalurgs” maksātnespējas procesu” ieradīsies finanšu ministrs Andris Vilks. Un finanšu ministrs ieradīsies, lai atbildētu arī uz jautājumu „Par „Liepājas metalurga” administratora rīcību”.

Savukārt ir papildus arī saņemts viens deputātu jautājums. Tas ir deputātu Elksniņa, Cvetkovas, Mirska, Zujeva un Orlova jautājums „Par Valsts kontroles revīzijas ziņojumu”, kas ir adresēts veselības ministrei Ingrīdai Circenei. Tātad jautājums tiek nodots ministrei.

Lūdzu reģistrācijas režīmu!

Un, līdz tiek saskaitīti reģistrācijas rezultāti, es dodu vārdu Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājai Zandai Kalniņai-Lukaševicai.

Lūdzu!

Z.Kalniņa-Lukaševica (RP).

Godātie kolēģi! Desmit minūtes pēc Saeimas sēdes beigām, tātad pulksten 12.00, ir sasaukta Eiropas lietu komisijas sēde par Eiropas Komisijas izveides procesu un Latvijas kandidāta Eiropas Komisijas jaunajam sastāvam Valda Dombrovska uzklausīšanu. Tātad Eiropas lietu komisijas deputātus lūdzu uz komisijas sēdi pulksten 12.00!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds Veselības aprūpes finansēšanas likuma izstrādāšanas darba grupas sēdes sasaukšanai Romualdam Ražukam.

R.Ražuks (RP).

Cienījamie kolēģi! Veselības aprūpes finansēšanas likuma izstrādāšanas darba grupas sēde notiks šodien pulksten trijos (15.00) Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas telpās.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Un vārds deputātam Ingmāram Līdakam.

I.Līdaka (ZZS).

Cienījamie kolēģi! Esmu gatavs izpirkt savus grēkus raženā darbā, tāpēc aicinu pulksten 12.15 Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas telpās pulcēties Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisiju! Ļoti lūdzu ierasties!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Un vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Vucānam reģistrācijas rezultātu paziņošanai.

J.Vucāns (11.Saeimas sekretāra biedrs).

Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies: Solvita Āboltiņa... nav, Ilma Čepāne... nav, Sergejs Dolgopolovs... nav, Iveta Grigule... nav, Daina Kazāka... nav, Jānis Klaužs... nav, Andrejs Klementjevs... nav, Jānis Ozoliņš... nav, Dana Reizniece-Ozola... nav, Artūrs Rubiks... nav.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad visi jautājumi ir izskatīti. Sēdi slēdzu.

Lai jums jauka diena!

SATURA RĀDĪTĀJS
11. Saeimas pavasara sesijas 6. sēde
2014. gada 29. maijā

Par darba kārtību
   
Par likumprojektu „Administratīvo pārkāpumu procesa likums” (Nr. 1160/Lp11)
(Dok. Nr. 3894, 3894A)
   
Par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli”” (Nr. 1161/Lp11)
(Dok. Nr. 3895, 3895A)
   
Par likumprojektu „Par valsts atbalstu trūcīgām un maznodrošinātām mājsaimniecībām elektroenerģijas izmaksu segšanai” (Nr. 1164/Lp11)
(Dok. Nr. 3921, 3921A)
   
Priekšlikums - dep. I.Zariņš (par)
   
Par likumprojektu „Grozījumi Epidemioloģiskās drošības likumā” (Nr. 1165/Lp11)
(Dok. Nr. 3922, 3922A)
   
Lēmuma projekts „Par Saeimas 2014. gada pavasara sesijas slēgšanu un Saeimas 2014. gada rudens sesijas sākšanu” (Nr. 652/Lm11)
(Dok. Nr. 3906, 3907)
   
Lēmuma projekts „Par Ingunas Helmanes apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi” (Nr. 653/Lm11)
(Dok. Nr. 3931)
   
Ziņo - dep. V.Agešins
   
Lēmuma projekts „Par Ineses Tumanovas iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi” (Nr. 654/Lm11)
(Dok. Nr. 3932)
   
Ziņo - dep. V.Agešins
   
Lēmuma projekts „Par Kristīnes Zauras iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi” (Nr. 655/Lm11)
(Dok. Nr. 3933)
   
Ziņo - dep. V.Agešins
   
Likumprojekts „Grozījumi Bibliotēku likumā” (Nr. 1139/Lp11) (2.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 3795)
   
Ziņo - dep. V.Reskājs
   
Likumprojekts „Par nolīgumu, ar ko izveido asociāciju starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Centrālameriku, no otras puses” (Nr. 520/Lp11) (2.lasījums)
(Dok. Nr. 3911)
   
Ziņo - dep. O.Ē.Kalniņš
   
Likumprojekts „Par Pagaidu nolīgumu ceļā uz Ekonomisko partnerattiecību nolīgumu starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Centrālāfrikas Līgumslēdzēju pusi, no otras puses” (Nr. 973/Lp11) (2.lasījums)
(Dok. Nr. 3912)
   
Ziņo - dep. O.Ē.Kalniņš
   
Likumprojekts „Par Latvijas Republikas valdības un Kuveitas Valsts valdības nolīgumu par gaisa satiksmi” (Nr. 1100/Lp11) (2.lasījums)
(Dok. Nr. 3913)
   
Ziņo - dep. O.Ē.Kalniņš
   
Likumprojekts „Grozījumi Valsts civildienesta likumā” (Nr. 759/Lp11) (3.lasījums)
(Dok. Nr. 3898)
   
Ziņo - dep. J.Dombrava
   
Debates - dep. G.Bērziņš
  - dep. L.Čigāne
  - dep. V.Liepiņš
  - dep. Dz.Rasnačs
  - dep. I.Viņķele
  - dep. G.Bērziņš
  - dep. L.Čigāne
  - dep. V.Liepiņš
   
Likumprojekts „Grozījumi Kriminālprocesa likumā” (Nr. 745/Lp11) (3.lasījums)
(Dok. Nr. 3901)
   
Ziņo - dep. A.Judins
   
Debates - dep. A.Elksniņš
  - dep. A.Judins
  - dep. A.Elksniņš
  - dep. K.Seržants
  - dep. A.Loskutovs
  - dep. A.Judins
  - dep. L.Čigāne
  - dep. A.Elksniņš
  - dep. A.Judins
  - dep. A.Elksniņš
  - dep. A.Judins
  - dep. A.Elksniņš
  - dep. I.Cvetkova
   
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa - Saeimas sekretāra biedrs J.Vucāns
   
Paziņojums
  - dep. I.Klementjevs
   
Debašu turpinājums - dep. A.Elksniņš
   
Likumprojekts „Grozījumi Zvejniecības likumā” (Nr. 336/Lp11) (3.lasījums)
(Dok. Nr. 3916)
   
Ziņo - dep. Dz.Zaķis
   
Debates - dep. Dz.Kudums
   
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par radiācijas drošību un kodoldrošību”” (Nr. 1072/Lp11) (3.lasījums)
(Dok. Nr. 3915)
   
Ziņo - dep. I.Līdaka
   
Likumprojekts „Grozījumi Krājaizdevu sabiedrību likumā” (Nr. 1071/Lp11) (3.lasījums)
(Dok. Nr. 3917)
   
Ziņo - dep. R.Ražuks
   
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par Valsts ieņēmumu dienestu” (Nr. 1145/Lp11) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 3830, 3902)
   
Ziņo - dep. V.Ķirsis
   
Likumprojekts „Grozījums Muitas likumā” (Nr. 1120/Lp11) (2.lasījums)
(Dok. Nr. 3903)
   
Ziņo - dep. I.Parādnieks
   
Likumprojekts „Ūdenssaimniecības pakalpojumu likums” (Nr. 1131/Lp11) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 3775, 3908)
   
Ziņo - dep. Dz.Kudums
   
Debates - dep. E.Cilinskis
   
Likumprojekts „Grozījumi Publisko iepirkumu likumā” (Nr. 1099/Lp11) (2.lasījums)
(Dok. Nr. 3909)
   
Ziņo - dep. K.Olšteins
   
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem”” (Nr. 1087/Lp11) (2.lasījums)
(Dok. Nr. 3910)
   
Ziņo - dep. I.Zariņš
   
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par Konvenciju, kas izstrādāta, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienību K.3 pantu, par savstarpēju palīdzību un sadarbību muitas pārvalžu starpā (Neapoles II Konvencija)”” (Nr. 1114/Lp11) (2.lasījums)
(Dok. Nr. 3914)
   
Ziņo - dep. O.Ē.Kalniņš
   
Likumprojekts „Grozījumi Nacionālās drošības likumā” (Nr. 1150/Lp11) (1.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 3856, 3926)
   
Ziņo - dep. J.Vectirāns
   
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Latvijas Nacionālo bruņoto spēku piedalīšanās starptautiskajās operācijās”” (Nr. 1151/Lp11) (1.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 3857, 3927)
   
Ziņo - dep. J.Vectirāns
   
Likumprojekts „Grozījums Nacionālo bruņoto spēku likumā” (Nr. 1152/Lp11) (1.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 3858, 3928)
   
Ziņo - dep. J.Vectirāns
   
Likumprojekts „Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā” (Nr. 1153/Lp11) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 3859, 3929)
   
Ziņo - dep. A.Latkovskis
   
Likumprojekts „Grozījumi Imigrācijas likumā” (Nr. 1157/Lp11) (1.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 3868, 3930)
   
Ziņo - dep. A.Latkovskis
   
Lēmuma projekts „Par piekrišanu 11. Saeimas deputāta Ingmāra Līdakas saukšanai pie administratīvās atbildības” (Nr. 651/Lm11)
(Dok. Nr. 3904)
   
Ziņo - dep. V.Orlovs
   
Informācija par atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem
   
Informācija par deputātu A.Elksniņa, I.Cvetkovas, S.Mirska, I.Zujeva un V.Orlova jautājumu veselības ministrei Ingrīdai Circenei „Par Valsts kontroles revīzijas ziņojumu” (Nr. 169/J11)
   
Paziņojumi
  - dep. Z.Kalniņa-Lukaševica
  - dep. R.Ražuks
  - dep. I.Līdaka
   
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa - Saeimas sekretāra biedrs J.Vucāns

Balsojumi

Datums: 29.05.2014 09:04:59 bal001
Par - 65, pret - 12, atturas - 0. (Reģistr. - 83)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta Grozījumi Augstskolu likumā (1162/Lp11), nodošana komisijām, izslēgšanu no Saeimas sēdes darba kārtības

Datums: 29.05.2014 09:11:25 bal002
Par - 83, pret - 0, atturas - 1. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Par valsts atbalstu trūcīgām un maznodrošinātām mājsaimniecībām elektroenerģijas izmaksu segšanai (1164/Lp11), nodošana komisijām

Datums: 29.05.2014 09:12:17 bal003
Par - 84, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par Saeimas 2014.gada pavasara sesijas slēgšanu un Saeimas 2014.gada rudens sesijas sākšanu (652/Lm11)

Datums: 29.05.2014 09:13:49 bal004
Par - 80, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par Ingunas Helmanes apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi (653/Lm11)

Datums: 29.05.2014 09:14:47 bal005
Par - 80, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par Ineses Tumanovas iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi (654/Lm11)

Datums: 29.05.2014 09:15:46 bal006
Par - 79, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par Kristīnes Zauras iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi (655/Lm11)

Datums: 29.05.2014 09:16:49 bal007
Par - 79, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Bibliotēku likumā (1139/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 29.05.2014 09:18:02 bal008
Par - 79, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par nolīgumu, ar ko izveido asociāciju starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Centrālameriku, no otras puses (520/Lp11), 2.lasījums

Datums: 29.05.2014 09:19:03 bal009
Par - 77, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par Pagaidu nolīgumu ceļā uz Ekonomisko partnerattiecību nolīgumu starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Centrālāfrikas Līgumslēdzēju pusi, no otras puses (973/Lp11), 2.lasījums

Datums: 29.05.2014 09:19:56 bal010
Par - 79, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par Latvijas Republikas valdības un Kuveitas Valsts valdības nolīgumu par gaisa satiksmi (1100/Lp11), 2.lasījums

Datums: 29.05.2014 09:39:21 bal011
Par - 25, pret - 49, atturas - 1. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.1. Grozījumi Valsts civildienesta likumā (759/Lp11), 3.lasījums

Datums: 29.05.2014 09:40:03 bal012
Par - 62, pret - 12, atturas - 1. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Valsts civildienesta likumā (759/Lp11), 3.lasījums

Datums: 29.05.2014 10:08:39 bal013
Par - 37, pret - 40, atturas - 3. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.1. Grozījumi Kriminālprocesa likumā (745/Lp11), 3.lasījums

Datums: 29.05.2014 10:11:25 bal014
Par - 40, pret - 41, atturas - 1. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.2. Grozījumi Kriminālprocesa likumā (745/Lp11), 3.lasījums

Datums: 29.05.2014 10:12:45 bal015
Par - 18, pret - 43, atturas - 17. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.5. Grozījumi Kriminālprocesa likumā (745/Lp11), 3.lasījums

Datums: 29.05.2014 10:26:21 bal016
Par - 29, pret - 43, atturas - 5. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.20. Grozījumi Kriminālprocesa likumā (745/Lp11), 3.lasījums

Datums: 29.05.2014 11:02:49 bal017
Par - 24, pret - 43, atturas - 6. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.31. Grozījumi Kriminālprocesa likumā (745/Lp11), 3.lasījums

Datums: 29.05.2014 11:08:17 bal018
Par - 83, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Kriminālprocesa likumā (745/Lp11), 3.lasījums

Datums: 29.05.2014 11:15:22 bal019
Par - 20, pret - 25, atturas - 30. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.25. Grozījumi Zvejniecības likumā (336/Lp11), 3.lasījums

Datums: 29.05.2014 11:16:35 bal020
Par - 81, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Zvejniecības likumā (336/Lp11), 3.lasījums

Datums: 29.05.2014 11:17:51 bal021
Par - 82, pret - 1, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par radiācijas drošību un kodoldrošību” (1072/Lp11), 3.lasījums

Datums: 29.05.2014 11:21:25 bal022
Par - 83, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Krājaizdevu sabiedrību likumā (1071/Lp11), 3.lasījums

Datums: 29.05.2014 11:23:21 bal023
Par - 81, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu” (1145/Lp11), 1.lasījums

Datums: 29.05.2014 11:24:15 bal024
Par - 84, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Grozījums Muitas likumā (1120/Lp11), 2.lasījums

Datums: 29.05.2014 11:29:59 bal025
Par - 81, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Ūdenssaimniecības pakalpojumu likums (1131/Lp11), 1.lasījums

Datums: 29.05.2014 11:32:08 bal026
Par - 85, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Publisko iepirkumu likumā (1099/Lp11), 2.lasījums

Datums: 29.05.2014 11:33:19 bal027
Par - 84, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem” (1087/Lp11), 2.lasījums

Datums: 29.05.2014 11:34:38 bal028
Par - 82, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par Konvenciju, kas izstrādāta, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienību K.3 pantu, par savstarpēju palīdzību un sadarbību muitas pārvalžu starpā (Neapoles II Konvencija)” (1114/Lp11), 2.lasījums

Datums: 29.05.2014 11:37:07 bal029
Par - 83, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Nacionālās drošības likumā (1150/Lp11), 1.lasījums

Datums: 29.05.2014 11:37:34 bal030
Par - 81, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Nacionālās drošības likumā (1150/Lp11), 1.lasījums

Datums: 29.05.2014 11:39:27 bal031
Par - 82, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi likumā “Latvijas Nacionālo bruņoto spēku piedalīšanās starptautiskajās operācijās” (1151/Lp11), 1.lasījums

Datums: 29.05.2014 11:39:50 bal032
Par - 84, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Latvijas Nacionālo bruņoto spēku piedalīšanās starptautiskajās operācijās” (1151/Lp11), 1.lasījums

Datums: 29.05.2014 11:41:20 bal033
Par - 83, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījums Nacionālo bruņoto spēku likumā (1152/Lp11), 1.lasījums

Datums: 29.05.2014 11:41:42 bal034
Par - 83, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Grozījums Nacionālo bruņoto spēku likumā (1152/Lp11), 1.lasījums

Datums: 29.05.2014 11:43:18 bal035
Par - 86, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā (1153/Lp11), 1.lasījums

Datums: 29.05.2014 11:44:31 bal036
Par - 86, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Imigrācijas likumā (1157/Lp11), 1.lasījums

Datums: 29.05.2014 11:44:53 bal037
Par - 86, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Imigrācijas likumā (1157/Lp11), 1.lasījums

Datums: 29.05.2014 11:46:30 bal038
Par - 87, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Imigrācijas likumā (1157/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: #29.05.2014 1:.4:.5 bal039
Par - 88, pret - 0, atturas - 1. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par piekrišanu 11.Saeimas deputāta Ingmāra Līdakas saukšanai pie administratīvās atbildības (651/Lm11)




 

Frakciju viedokļi
2014.gada 29.maijā

Vadītāja. Esiet sveicināti, cienījamie radioklausītāji! Kā katru ceturtdienu, pēc Saeimas sēdes skan „Frakciju viedokļi”, un Saeimas deputāti tiešraidē no Saeimas nama Sēžu zāles jums pastāstīs par šodien parlamentā skatītajiem jautājumiem un pieņemtajiem lēmumiem.

Pirmajai šodien vārds Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputātei Aijai Barčai. Lūdzu!

A.Barča (ZZS).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Es, protams, stāstīšu jums par to, kas šodien ir noticis un kas notiek Sociālo un darba lietu komisijā, tātad būtībā par sociālajiem jautājumiem.

Šodien Saeima ir nodevusi Sociālo un darba lietu komisijai kā atbildīgajai komisijai likumprojektu „Grozījumi Epidemioloģiskās drošības likumā”. Tuvāko nedēļu laikā centīsimies likumprojektu izskatīt ļoti nopietni, lai vismaz līdz šī sasaukuma beigām to varētu pieņemt pirmajā lasījumā. Centīsimies godam arī šo likumprojektu izstrādāt un pieņemt 11.Saeimas sasaukuma laikā.

Otrs, manuprāt, ļoti nozīmīgs likumprojekts, ko mēs visi jau labu brīdi gaidījām, ir likumprojekts „Par valsts atbalstu trūcīgām un maznodrošinātām mājsaimniecībām elektroenerģijas izmaksu segšanai”. Sociālo un darba lietu komisija būs līdzatbildīgā komisija, un šis nopietnais uzdevums kā atbildīgajai komisijai ir uzticēts Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai. Tātad tur arī mūsu komisija savu darbu veiks, atzinumu mēs sniegsim, un pilnīgi iespējams, ka arī mums komisijas vārdā būs vēl atsevišķi priekšlikumi.

Bet nu par to, ko mēs esam izdarījuši uz šodienu un ko tuvākajās dienās jūs redzēsiet un dzirdēsiet. Ir apjomīgi grozījumi Darba likumā. Tie ir sagatavoti otrajam lasījumam, un esam komisijā nolēmuši, ka izskatīšana notiks 5.jūnijā. Tāds būs mūsu aicinājums Saeimas Prezidijam. Un trešais lasījums līdz ar to būtu septembrī, lai grozījumi Darba likumā varētu stāties spēkā.

Vēl viens ļoti nozīmīgs likums, ar kuru strādā Sociālo un darba lietu komisija, ir Narkotisko un psihotropo vielu aprites likums. Ļoti nopietni mēs strādājam izveidotajā darba grupā, un tagad komisijas sēdē tūlīt, tūlīt mēs pabeigsim likumprojekta sagatavošanu otrajam lasījumam un būsim kopīgiem spēkiem nonākuši pie secinājuma – un tas arī otrajam lasījumam sagatavotajā likumprojektā būs redzams –, ka mēs rosinām Latvijā noteikt vispārēju aizliegumu attiecībā uz psihotropajām vielām – tām vielām, kuras mēs saucam par spaisiem un kuras ļoti daudz ļaunuma ir nodarījušas mūsu cilvēkiem, īpaši jauniešiem un bērniem.

Ļoti nopietnas diskusijas mums notiek arī tā sauktā tabakas likuma sakarā. Arī tur normas tiek pastiprinātas, it sevišķi lai aizsargātu bērnus, lai aizsargātu sievietes – topošās māmiņas, lai vairāk rūpētos par iespēju cilvēkiem elpot tīru gaisu Latvijā. Un, lūk, arī šo likumprojektu mēs tūlīt, tūlīt būsim sagatavojuši.

Ļoti svarīgs mūsu komisijā ir arī likumprojekts „Brīvprātīgā darba likums”. Līdz pirmajam lasījumam un līdz alternatīvā likumprojekta izstrādei ļoti čakli strādāja mūsu komisijas deputāti un daudzas iesaistītas amatpersonas, un tagad, uz otro lasījumu, es domāju, šis ceļš jau būs ātrāks un vienkāršāks. Ļoti ceru, ka šinī sesijā mēs pabeigsim arī likumprojekta „Brīvprātīgā darba likums” sagatavošanu otrajam lasījumam.

Vienlaikus es vēlos pateikt ļoti lielu paldies nevalstiskajām organizācijām, kuras ir Sociālo un darba lietu komisijas sadarbības partneres (un to ir ļoti daudz!), arīdzan ministrijām un ministriju darbiniekiem, kuri manis minēto likumprojektu izstrādē ir ļoti, ļoti aktīvi dalību ņēmuši.

Vēlot jums mierīgu nedēļas nogali, pateicos par uzmanību.

Vadītāja. Paldies deputātei Aijai Barčai.

Nākamais runās frakcijas VIENOTĪBA deputāts Andrejs Judins. Lūdzu!

A.Judins (VIENOTĪBA).

Labdien! Es turpināšu Barčas kundzes sākto stāstu un informēšu par likumprojektiem, kas saistīti ar Juridiskās komisijas darbības sfēru. Es gribu pastāstīt par diviem likumprojektiem.

Pirmkārt, šodien mēs akceptējām, ka uzsākam darbu ar likumprojektu „Administratīvo pārkāpumu procesa likums”, ko nosūtīja uz Saeimu Ministru kabinets.

Droši vien daudzi ir informēti, ka Latvijā joprojām ir spēkā Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss, kas tika pieņemts 1984.gadā. Tas ir grozīts vairāk nekā 150 reizes, bet tas vēl joprojām ir spēkā. Tas ir likums, kas radīts, pieņemts padomju laikā, un vairāki eksperti norāda uz nepieciešamību tomēr pieņemt jaunu, modernu likumu, un šodien mēs sākam strādāt. Un, protams, es... atklāti sakot, es šaubos, vai mēs varēsim ātri pieņemt galīgajā lasījumā šo likumprojektu, jo te ir jauns koncepts, jauna pieeja.

Ir paredzēts saskaņā ar iesniegto likumprojektu atteikties no tāda soda kā arests un, ja ir nepieciešamība piemērot brīvības ierobežošanu, tad domāt par kriminālatbildību. Ir paredzēts, ka jaunajā likumā tiks regulēti procesuālie jautājumi, kā piemērot, teiksim, attiecīgos sodus; tiks noteikta sodu sistēma, tiks aplūkoti lietvedības jautājumi, bet atbildība par atsevišķiem pārkāpumiem tiks noteikta speciālajos likumos. Tātad, proti, tāda Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa, kādu mēs to pārzinām tagad, vairs nebūs. Bet šodien mēs tikko... faktiski sākam strādāt, un, es domāju, mums būs vēl daudz jādiskutē par attiecīgo likumprojektu gan Juridiskajā komisijā, gan apakškomisijā, gan arī Saeimas sēdēs.

Otrkārt, mēs šodien pieņēmām galīgajā lasījumā likumprojektu „Grozījumi Kriminālprocesa likumā”. Arī tas ir apjomīgs dokuments, kas izstrādāts, ņemot vērā nepieciešamību efektīvāk aizsargāt cietušā intereses, novērst nepilnības, kas ir konstatētas likumā, pilnveidot to.

Un šodien viskarstākās diskusijas bija par priekšlikumu, kas saistīts ar amatpersonu lietu izskatīšanu. Otrajā lasījumā tika atbalstīts priekšlikums, ka kriminālprocesiem, kuros apsūdzētas amatpersonas, ir jābūt prioritātei attiecībā pret citiem procesiem. Ko tas nozīmē? Tas nekādā gadījumā nenozīmē, ka amatpersonām ir kaut kāds privileģēts statuss vai kaut kādi bonusi vai labumi. Tas nozīmē, ka tiesa, saņemot attiecīgo lietu, vai prokurors... strādājot ar attiecīgo lietu, jebkuram tiesas procesa virzītājam ir jāņem vērā, ka gadījumā, ja apsūdzētais ir amatpersona, attiecīgajai lietai ir liela sabiedriska nozīme. Proti, sabiedrība ir ieinteresēta noskaidrot, vai apsūdzētais ir vainīgs vai ir nevainīgs un attaisnojams.

Latvijā mēs redzam nenormālu situāciju, ka gadiem ilgi šie cilvēki atrodas apsūdzēto statusā, viņi nav notiesāti, viņi nav attaisnoti un daži no viņiem pat turpina pildīt savus amata pienākumus. Tādu lietu skaits varbūt nav ļoti liels, bet katra no tām piesaista sabiedrības uzmanību, un tas tiešām grauj uzticēšanos gan tiesu varai, gan likumdošanas varai. Tas rada situāciju, ka būtībā cilvēkiem, kas tiek turēti aizdomās, apsūdzēti, ir tiesības lemt jautājumus, kuri ir svarīgi, nozīmīgi visai sabiedrībai. Tāpēc turpmāk, strādājot ar attiecīgām lietām, procesa virzītājam būs jāievēro, ka šāda lieta ir prioritāte, un būs jāstrādā pēc iespējas ātrāk. Protams, tas nenozīmē, ka par citām lietām būs jāaizmirst vai ka citas lietas šādā gadījumā tiks kaut kādā veidā diskriminētas. To tie likuma grozījumi neparedz. Būtībā mēs runājam par samērīgu risinājumu; labums, ko grozījumi nodrošinās sabiedrībai, būs daudz lielāks salīdzinājumā ar nosakāmo ierobežojumu. Un būtībā jāņem vērā... svarīgi arī ņemt vērā, ka pēc tam, kad likuma grozījumi stāsies spēkā, tie būs attiecināmi uz visiem procesiem, kas notiek. Tātad, proti, tam būs praktisks rezultāts vistuvākajā laikā.

Protams, mums vēl neizdosies atrisināt visas problēmas, un mēs turpināsim strādāt, lai padarītu mūsu kriminālprocesu efektīvāku, un jau nākamajā nedēļā, otrdien, Krimināltiesību politikas apakškomisija izskatīs vēl vienu svarīgu priekšlikumu – sāks strādāt ar jaunu priekšlikumu, kura mērķis arī ir paātrināt kriminālprocesu.

Paldies.

Vadītāja. Paldies deputātam Andrejam Judinam.

„Frakciju viedokļus” turpina Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas deputāts Valērijs Agešins. Lūdzu!

V.Agešins (SC).

Paldies.

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Jāsaka, ka Saeima pagaidām nelems par Valsts prezidenta ievēlēšanu atklātā balsojumā. Ņemot vērā to, ka neatkarīgais deputāts Jānis Upenieks atsauca savu parakstu par Latvijas Republikas Satversmes grozījumu, Saeima šodien tā arī nelēma par valsts pamatlikuma izmaiņām, kas paredzēja arī Valsts prezidentu ievēlēt atklātā balsojumā. Satversmes grozījumu bija iesnieguši pieci valdošo koalīciju pārstāvoši deputāti, to skaitā arī Upenieks. Tiesības iesniegt likumprojektus ir ne mazāk kā pieciem parlamenta deputātiem, tādēļ pēc Upenieka lēmuma atsaukt savu parakstu Saeima vairs nevarēja lemt par Satversmes grozījumu.

Patlaban saskaņā ar konstitūciju Valsts prezidents tiek ievēlēts aizklātā balsojumā. Valsts prezidentu pēc aptuveni gada vēlēs 12.Saeima, kas tiks ievēlēta šā gada oktobrī.

Kopš aizpērnā gada atklātos balsojumos tiek ievēlēti gan Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekļi, gan Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs un tās locekļi, gan valsts kontrolieris un citas amatpersonas. Atklātā procedūrā ieceļ vai apstiprina amatā tiesu varas amatpersonas, kā arī Satversmes tiesas tiesnešus. Savukārt koalīcijas piedāvātais grozījums paredz Satversmes 36.pantu izteikt jaunā redakcijā, nosakot, ka Saeimas deputāti ievēlē arī Valsts prezidentu atklātā procedūrā.

Mēs, „Saskaņas Centrs”, neesam pret atklātību; vienkārši „Saskaņas Centrs” iestājas par citu pieeju – par tautas vēlētu Valsts prezidentu. Un diskusija par tautas vēlētu Valsts prezidentu palīdzēs pārvarēt iedzīvotāju uzticības krīzi attiecībā uz valsts varu. Latvijā politisko partiju un sabiedrības sadrumstalotība ir viens no iemesliem ārkārtīgi zemajam iedzīvotāju uzticības līmenim valsts varai, ieskaitot arī Saeimu. Domāju, ka sabiedrība alkst pēc pārmaiņām, pēc autoritātes, kura ievēlēta no tautas. „Saskaņas Centram” kā Saeimas lielākajai frakcijai ir dzirdīgas ausis – šā sasaukuma laikā esam attiecīgo likumprojektu iesnieguši divas reizes. Uzskatām, ka ir pienācis laiks diskusijai par tautas vēlētu Valsts prezidentu, neskatoties uz to, ka varas partijas mūsu priekšlikumu pagaidām noraida.

Nosacījums, ka Valsts prezidentu ievēlē tauta, pasargātu Valsts prezidenta vēlēšanas no neizteiksmīgām kompromisa figūrām, veicinātu skaidrāku politiskā piedāvājuma formulējumu. Līdz ar to Valsts prezidents varētu kļūt par patiesu nācijas vienotības simbolu.

Mūsdienās tādi valsts iedzīvotājiem svarīgi jautājumi kā miers, drošība, ekoloģija, finanšu un enerģētiskā stabilitāte var tikt atrisināti tikai starptautiskajā līmenī, tāpēc valsts pārstāvība starptautiskajā līmenī iegūst lielāku nozīmi un līdz ar to prasa augstāku atbildības līmeni. Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas Valsts prezidenta institūcijas faktiskā funkcionēšana būtiski pārsniedz formālu Satversmes tvērumu, tādēļ nepieciešams noteikt augstāku Valsts prezidenta leģitimitātes pakāpi, nostiprinot Satversmē tiešas ievēlēšanas principu. Izdarot šādus grozījumus, būtiski tuvinātos Valsts prezidenta institūcijas formālā un materiālā izpratne, un visas tautas vēlēta Valsts prezidenta institūcijas ieviešana palielinātu tās politisko lomu un pastiprinātu reālās pilnvaras. Starp citu, autoritāte, kura ievēlēta no tautas, var arī ar esošajām pilnvarām pilnvērtīgi strādāt.

Mēs uzmanīgi sekojam, kāds ir sabiedrības viedoklis, un zinām, ka šādai idejai ir atbalsts arī citu politisko spēku vēlētāju vidū. Tāpēc no runām beidzot jāķeras pie darbiem – likumdošanas līmenī jāsāk nopietna diskusija par attiecīgiem grozījumiem Satversmē.

Mēs aicinām citu frakciju deputātus ieklausīties savu vēlētāju viedoklī un atbalstīt mūsu ideju par tautas vēlētu prezidentu. Tagad ir īstais laiks diskusijas uzsākšanai, jo līdz kārtējām prezidenta vēlēšanām vēl ir laiciņš. Un tāpēc Saeimai ir laiks paveikt visu nepieciešamo darbu, lai nākamo Latvijas prezidentu jau ievēlētu tauta, nevis parlaments, kā to piedāvā koalīcija.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies deputātam Valērijam Agešinam.

Nākamais runās Reformu partijas frakcijas deputāts Vilnis Ķirsis. Lūdzu!

V.Ķirsis (RP).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien bija aktīva sēde, tika skatīts daudz jautājumu. Taču es vairāk vēlētos runāt par... ne par šiem jautājumiem, ne par kādu no šiem jautājumiem, bet par kādu citu, kurš pievērsa manu uzmanību. Proti, šonedēļ Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā tika skatīts jautājums, kurš aptuveni pirms gada tika sabiedrībā guvis ļoti plašu rezonansi, – jautājums par ātrajiem kredītiem.

Pirms pusotra gada Ekonomikas ministrija, tā teikt, pieteica karu šai problēmai, šim ātro kredītu... nu, teiksim tā, patvaļai... tam, kā tas viss notika. Lūk, toreiz bija padomā vairākas lietas, kas ir likumdošanā jāgroza. Pret daļu no šīm plānotajām lietām iebildumu nebija, un tās tika palaistas vienā plūsmā, un tātad tās ir jau pieņemtas. Bet bija daži tādi, nu, teiksim tā, skarbāki veidi, kā ierobežot, un tiem tātad bija daudz pretinieku. Un tad tie, tā teikt, gāja tādu lēnāku gaitu plašākā diskusijā, kura arī norisinājās šonedēļ Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā. Un tika uzreiz jau pieņemti... teiksim, pienākums šiem kredītdevējiem skrupulozāk vērtēt kredītņēmēju spēju atdot kredītu. Proti, kā atceramies, bija gadījumi, kad kredītus varēja saņemt pat skolēni, kuriem nav algota darba, kuri tātad neko nepelna un kuriem tātad nav iespējas atdot šo kredītu. Viņiem tātad nevajadzētu izsniegt šādus aizdevumus.

Un otrā lieta, kas vislielāko rezonansi ieguva, ir procentu apmērs, kādu drīkst prasīt. Un arī tas jautājums tika šonedēļ Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā skatīts. No Ministru kabineta atnāca likumprojekts, kurā tika paredzēts to ierobežot, nosakot, ka šie aizdevēji nedrīkst prasīt vairāk nekā 100 procentus gadā no šīs aizdevuma summas. Diemžēl Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija neatbalstīja šo likumprojektu, taču nākamnedēļ jebkurā gadījumā tas tiks skatīts Saeimas sēdē. Es ceru, ka deputāti tomēr pēc debatēm mainīs savu viedokli un balsos pretēji Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas viedoklim un tātad atbalstīs tomēr šī likumprojekta tālāku virzību.

Kādēļ ir svarīgi noteikt šo slieksni (teiksim, 100 procentus) vai vispār noteikt slieksni? Proti, – kā darbojas šie aizdevēji? Aizdevēju domu gājiens ir sekojošs: jo lielāks risks ir izsniedzamajam kredītam, jo... Vienkārši palielinot šo procentu likmi, var veidoties situācija, ka nav pat svarīgi sekot līdzi šim kredīta ņēmējam; pietiek, piemēram, ar to, ka no diviem cilvēkiem, kam aizdod... no viena dabū atpakaļ, un jau ir tātad atpelnīts ieguldītais un turklāt vēl ir arī nopelnīts. Un tas neveicina, nu, tādu godprātīgu, mērķtiecīgu kredītdevēja rīcību, proti, dot kredītus tādiem, kas var atdot, bet – tieši otrādi! – veicina īpaši nedomāt šādās kategorijās, bet paņemt no tiem, kas ir gatavi maksāt tātad līdz pēdējam. Savukārt, ja šo procentu apjoms tiks ierobežots, tad šiem kredītdevējiem vienkārši nāksies... lai nebankrotētu, nāksies dot kredītus tiešām tiem... tām grupām, kurām šī nauda ir tiešām nepieciešama, nevis, teiksim, skolēniem vai studentiem, kuri nestrādā, kuri vienkārši kaut kādā... nu, teiksim, varbūt jūtu uzplūdā vai ballītes karstumā grib paņemt naudu un to varbūt tā vieglprātīgi iztērēt, nevis mērķtiecīgi tiešām kaut kādām vajadzībām ieguldīt.

Es tiešām ceru, ka Saeima nākošceturtdien tomēr nobalsos citādāk un ka tātad šo ātro kredītu devēju patvaļu (pat tā varētu teikt!) tiks turpināts ierobežot un šī joma tiks sakārtota.

Paldies. Novēlu jauku dienu un nedēļas nogali! Paldies.

Vadītāja. Paldies deputātam Vilnim Ķirsim.

Un „Frakciju viedokļus” šodien noslēgs Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!”–„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas deputāts Dzintars Kudums. Lūdzu!

Dz.Kudums (VL–TB/LNNK).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Vispirms gribētos pateikties visiem vēlētājiem, kas Eiropas Parlamenta vēlēšanās vēlēja par Nacionālo apvienību. Nacionālā apvienība ieguva 14,25 procentus balsu, un tas ir otrais lielākais balsu daudzums šinīs vēlēšanās. Liels paldies jums!

Bet tagad nedaudz par Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas virzītajiem likumprojektiem, kuri tika skatīti šodien Saeimas sēdē. Viens no likumprojektiem, ko mēs skatījām un atbalstījām trešajā, galīgajā, lasījumā, ir likumprojekts „Grozījumi Zvejniecības likumā”. Šajā sakarā es gribētu nedaudz atgādināt, ka Lielupes baseina pašvaldības vērsās pie mums ar vēstuli par to, lai aizliegtu rūpniecisko zveju Buļļupē, jo ir ievērojami samazinājies zivju apjoms un tas apstāklis faktiski kavē piegulošo pašvaldību cilvēku atpūtu, jo cilvēki vēlas pabraukt ar laivām, pamakšķerēt, kā arī uzņēmēji vēlas nodarboties ar tūrisma attīstību.

Gribētu informēt, ka vēstuli bija parakstījuši Jelgavas pilsētas un Jūrmalas pilsētas vadītāji, kā arī Jelgavas, Ozolnieku, Rundāles, Bauskas novadu vadītāji. Šobrīd gribētu sniegt atbildi, kā tad ir veicies.

Diemžēl šis priekšlikums netika atbalstīts, bet tika atbalstīts viens cits priekšlikums, kas samazina uz pusi šo zvejas rīku – rūpniecisko zvejas rīku – apjomu Buļļupē. Tas ir ļoti mazs solis uz priekšu, bet tas ir solis uz priekšu! Tas nekādā gadījumā nevar kaitēt mūsu Latvijas zvejniekiem, jo viņi paši faktiski piekrita šādam priekšlikumam.

Otrs būtisks likumprojekts, kas šodien tika pirmajā lasījumā atbalstīts Saeimā, ir likumprojekts „Ūdenssaimniecības pakalpojumu likums”. Likuma mērķis ir sekmēt kvalitatīvu un vides prasībām atbilstošu ūdenssaimniecības pakalpojumu pieejamību. Eiropas Komisija ir mudinājusi Latviju uz likumdošanas regulējuma pilnveidošanu, lai nodrošinātu galapieslēgumu pilnveidi patērētājiem. Šobrīd situācija ir diezgan muļķīga: par Eiropas naudu mēs izbūvējam centrālos ūdensvadus, kā arī kanalizācijas vadus, bet pieslēgums ir jāveic pašiem iedzīvotājiem par savu naudu. Un situācija ir tāda, ka cilvēkiem nav tik daudz naudiņas, lai viņi varētu pieslēgties un saņemt šo kvalitatīvo pakalpojumu. Arī pašvaldība nevar palīdzēt, jo likums to neļauj. Eiropas Savienības nauda tam diemžēl nebija paredzēta. Bet tagad nākošajā plānošanas periodā Eiropas Komisija ir paredzējusi šādu līdzfinansējumu pieslēgumu veidošanai, jo situācija bija izveidojusies tāda, ka ūdensvads par bargu naudu ir izbūvēts, bet pieslēgumu maz, un līdz ar to tarifi ir ļoti augsti. Tas neapmierina nedz patērētājus, nedz... arī, teiksim, kopumā neapmierina tas, kā šī nauda tika ieguldīta šajos ūdenssaimniecības projektos.

Vēl par vienu likumprojektu. Šobrīd ir pieņemts otrajā lasījumā un tiks uz trešo lasījumu gatavots Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā likumprojekts par zemes privatizāciju lauku apvidos. Tur Nacionālā apvienība ir iesniegusi ļoti daudzus priekšlikumus, un mēs iestājamies par to, lai zeme maksimāli paliktu Latvijas iedzīvotāju rīcībā. Mēs arī uzskatām, ka nevar vienam piederēt platības kādu 2 tūkstošu un vairāk hektāru apjomā; maksimālais apjoms, kādu mēs pieļaujam, – varētu būt 500 hektāru vai mazāk vienai fiziskajai personai. Mēs arī šobrīd iestājamies par to, lai izslēgtu juridiskajām personām iespēju iegādāties turpmāk zemi. Tas parādītu... nu, teiksim, būs caurspīdīgāk redzams, kas tad to zemi pērk. Šodien mēs nevaram pateikt, kas ir šīs iepriekšējās zemes sapircis. Un tas nav normāli! To mēs nevaram pieļaut.

Un pēdējais. Šodien ir vārdadienas Maksim, Maksimam, Raivim un Raivo. Sveicam vārda dienā! Un novēlējums: lai jūsu vārdiņš kā zvaniņš skan!

Paldies par uzmanību, un uz redzēšanos!

Vadītāja. Paldies deputātam Dzintaram Kudumam no Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!”–„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas.

Līdz ar to šodien raidījums „Frakciju viedokļi” ir izskanējis.

Paldies, ka klausījāties, un visu labu!




Atbildes uz deputātu iesniegtajiem jautājumiem
2014.gada 29.maijā

Sēdi vada Latvijas Republikas 11.Saeimas priekšsēdētājas biedre
Inese Lībiņa-Egnere.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs

Sēdes vadītāja. Labdien! Sākam atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem, un šodien darba kārtībā ir divi deputātu jautājumi.

Pirmais ir deputātu Cvetkovas, Elksniņa, Ribakova, Hļebņikova un Agešina jautājums finanšu ministram Andrim Vilkam „Par akciju sabiedrības „Liepājas metalurgs” maksātnespējas procesu”. Uz šo jautājumu ir saņemta rakstiska atbilde, taču jautājuma uzdevēji nav apmierināti ar atbildi un vēlas saņemt vēl arī papildpaskaidrojumus un uzdot papildjautājumus.

Vai ministra kungs vēlas sniegt vēl kādu informāciju papildus jau rakstiski sniegtajai atbildei?

A.Vilks (finanšu ministrs). (Runā bez mikrofona.) Man ir tikai informācija, kas jau ir rakstiski sniegta.

Sēdes vadītāja. Jā... Paldies. Ministrs tātad papildinformāciju sniegt nevēlas.

Tagad es īsumā paziņošu šodienas sēdes kārtību. Katram jautājuma iesniedzējam ir iespēja uzdot ministram vēl arī divus papildjautājumus. Katra papildjautājuma uzdošanas laiks ir viena minūte, un tad ministram tiks dots vārds atbildei uz papildjautājumu, un ministrs atbildēs ne ilgāk kā divas minūtes.

Vai iesniedzēji vēlas uzdot kādu papildjautājumu?

Tātad Irina Cvetkova, lūdzu!

I.Cvetkova (SC).

Labdien! Jā, man būs jautājumi ministram.

Pirmais jautājums. Mans pirmais jautājums ir saistīts ar „Liepājas metalurga” meitasuzņēmumu – akciju sabiedrību „Liepājas osta LM”.

Kā mēs norādījām mūsu jautājumos, martā tika izveidota jauna SIA – SIA „50.piestātne”, un paralēli tam „Liepājas osta LM” ir atteikusies no savām tiesībām uz attiecīgo piestātni sakarā ar problēmām nokārtot nomas attiecības. Uz jautājumu, vai ir zināms, kāds ir finansiālais stāvoklis uzņēmumam „Liepājas osta LM”, ministrija ir atbildējusi pozitīvi, ka, jā, ir zināma informācija par tā darbību un finansiālo stāvokli, tomēr nav atbildējusi – 7.jautājums tas ir bijis, bet faktiski nav atbildējusi –, vai šim meitasuzņēmumam, atsakoties no šī līguma un turpinot savu darbību, ir stabils vai nestabils finansiālais stāvoklis. Varbūt nenorādot uz kaut kādiem bilances datiem, bet tomēr – vai Finanšu ministrijai ir zināms šis finansiālais stāvoklis un vai šis finansiālais stāvoklis ir stabils, lai īstenotu maksātnespējas procesa ietvaros administratora iecerēto mantas pārdošanas plānu?

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu!

A.Vilks. Jā, paldies.

Tas jautājums... Nu, mēs tomēr esam atbildējuši, ka Finanšu ministrijai kā „Liepājas metalurga” nodrošinātajam kreditoram ir pieejama informācija par šo „Liepājas metalurga” izveidoto kapitālsabiedrību, bet šī informācija nav izpaužama... izsniedzama... izpaužama personām, kas nav saistītas ar maksātnespējas procesa, tā teikt, subjektu, jo tas var ietekmēt tālāko kopējo „Liepājas metalurga”... teiksim, projekta realizācijas gaitu. Līdz ar to šī informācija nav sniedzama.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vai iesniedzējiem ir vēl kāds papildjautājums?

I.Cvetkova. (Nerunā mikrofonā.) Es nesaņēmu vispār to...

Sēdes vadītāja. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātei Cvetkovai!

Lūdzu!

I.Cvetkova. Es atvainojos! Es vispār nesaņēmu atbildi uz manu jautājumu, jo mans jautājums ir bijis... tomēr es komentēšu... Vai ir stabils finansiālais stāvoklis meitasuzņēmumam, kurš ir viens no maksātnespējīgās akciju sabiedrības „Liepājas metalurgs” aktīviem? Atbildi es diemžēl tā arī neesmu saņēmusi. Ja jūs tā turpināsiet, tad es vispār nevaru saprast, kāda jēga mums šādi tikties, ja jūs neesat atbildējis ne uz vienu jautājumu un negribat atbildēt. Ja jūs gribat atkārtot to, kas ir norādīts mūsu jautājumos, tad mums šeit tikties nav vispār nekādas jēgas.

Mans otrais jautājums būs par Finanšu ministrijai kā nodrošinātajam kreditoram piešķirtajām balstiesībām maksātnespējas procesā, un jautājums būs ļoti vienkāršs. Jūs, ministrija, esat gan nodrošinātais kreditors tajā procesā, kur ir piešķirts Finanšu ministrijai ļoti ievērojams balsu skaits, gan arī akcionārs gan Komerclikuma, gan Maksātnespējas likuma izpratnē.

Mans jautājums ir tāds. Vai Finanšu ministrija, vadoties pēc Maksātnespējas likuma 72.panta pirmās daļas noteiktā, ir atzīstama par ieinteresētu personu attiecībā pret parādnieku? Un vai tad Finanšu ministrijai ir tiesības piedalīties balsošanā kreditoru sapulcē? Kā jūs uzskatāt? Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu!

A.Vilks. Es par šo pašu procesu konkrēti neatbildēšu, bet katrā ziņā mēs sadarbojamies ar maksātnespējas administratoru, lai šis uzņēmums pēc iespējas ātrāk un ar pēc iespējas labāku finansiālu risinājumu varētu atsākt darbību.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad iesniedzēji ir izmantojuši savas tiesības saskaņā ar Kārtības rulli uzdot divus papildjautājumus. Līdz ar to uzskatāms, ka pirmais jautājums finanšu ministram Andrim Vilkam „Par akciju sabiedrības „Liepājas metalurgs” maksātnespējas procesu”, kurš jau ir atbildēts rakstveidā, ir arī atbildēts šajā jautājumu sēdē.

Otrs darba kārtības jautājums ir deputātu Elksniņa, Cvetkovas, Agešina, Mirska un Zujeva jautājums finanšu ministram Andrim Vilkam „Par „Liepājas metalurga” administratora rīcību”. Arī uz šo jautājumu ir saņemta ministra Vilka rakstiska atbilde, taču jautājuma uzdevēji nav apmierināti ar atbildi un vēlas saņemt vēl arī papildpaskaidrojumus un uzdot papildjautājumus.

Ministra kungs, vai jūs vēlaties sniegt kādu informāciju papildus jau rakstiski sniegtajai atbildei?

A.Vilks (finanšu ministrs). Nē.

Sēdes vadītāja. Tātad ministra kungs nevēlas.

Sāksim papildjautājumu uzdošanu.

Tātad, Elksniņa kungs, lūdzu, jums vārds!

A.Elksniņš (SC).

Jā, paldies.

Spriežot pēc manas kolēģes iepriekš uzdotajiem jautājumiem, mums tiešām ir lielas, ļoti lielas šaubas par to, vai Finanšu ministrija kontrolē un uzrauga to, kas notiek „Liepājas metalurgā” apstākļos, kad valsts ir akcionārs. Latvijas valstij daļēji pieder „Liepājas metalurgs”.

Un man ir jautājums. Nu, es varbūt atiešu sānis no tiem uzdotajiem jautājumiem un arī no atbildēm, kad īstenībā nekas netiek atbildēts. Jautājums jums kā politiķim un kā ministram: vai jūs apmierina – jūsu, ministra, skatījumā – tas darbs, ko pašreiz „Liepājas metalurgā” veic administrators?

A.Vilks. Nu, mēs vadāmies pēc tā, ka mēs zinām konkrētu datumu, līdz kuram ir jāsniedz „Liepājas metalurga” administratoram ziņojums gan Finanšu ministrijai, gan arī Ministru kabinetam par iesniegtajiem pieprasījumiem attiecībā uz „Liepājas metalurga” darbības atjaunošanu un potenciālajiem investoriem. Līdz šim tā sadarbība ir bijusi tāda: mēs, Finanšu ministrija un Valsts kase, esam no Ministru kabineta saņēmuši instrukciju sadarboties ar „Liepājas metalurga” administratoru.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Elksniņa kungam vārds otrajam papildjautājumam.

A.Elksniņš. Vilka kungs, jautājums ir ļoti vienkāršs. Iepriekšējais. Vai jūs, finanšu ministru Andri Vilku, pašreiz kā cilvēku, kurš atbild par valsts interesēm, īpašumtiesībām „Liepājas metalurgā”, apmierina administratora darbs? Jūs neatbildat.

Es aicinu jūs tomēr atbildēt uz šo jautājumu un papildus tad arī pateikt, kad Latvijas valsts dabūs „Liepājas metalurgā” ieguldīto naudu atpakaļ. Tām ir jābūt ļoti īsām atbildēm bez ditirambiem, kādus patlaban mēs redzam: ministrija, izlikdamās, ka atbild, sūta Saeimas deputātiem absolūti nederīgas atbildes. Pretējā gadījumā mēs to tagad uztversim kā necieņas izrādīšanu pret parlamenta deputātiem, un mēs tad turpināsim citādākas politiskas, tā teikt, sacensības un komunikācijas šajā jautājumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu!

A.Vilks. Es nevaru komentēt, vai man patīk vai nepatīk. Process rit savu gaitu pēc tām vadlīnijām, kuras ir izvirzījis Ministru kabinets. To varēs pateikt tikai tad, kad tas process būs beidzies; kad tas būs pozitīvs, mēs varēsim vērtēt. Es nevaru salīdzināt, kā būtu, ja būtu, teiksim, cits konsultants, cits maksātnespējas administrators vai kaut kādi citi apstākļi. Es to nevaru vērtēt uz šo brīdi. Kā jūs paši zināt, ir pieteikti 26 investoru pieprasījumi. Respektīvi, par uzņēmumu interese ir.

Par šo laika grafiku – tas ir saskaņots, tas nav pārkāpts.

Nu, man nav, ar ko salīdzināt. To varēs drīzāk pateikt tad, kad būs tas process beidzies.

26 investori ir izrādījuši interesi un izrāda interesi par šo uzņēmumu. Vai tas ir daudz vai maz – nu, es nevaru minēt. Man arī nav zināmas summas, man nav zināmi investori. Process savu gaitu rit. Ir pāragri teikt, es nevaru komentēt. 26 investoru izrādīta interese, manuprāt, ir pietiekami liels novērtējums.

Par laika grafiku varbūt var diskutēt, bet tas tika izlemts Ministru kabineta sēdē. Tāds mandāts ir administratoram. Tas ir bijis, teiksim, valdības redzējums, un rezultāts jau beigu beigās parādīs, vai tas ir bijis sekmīgi vai nav. Nu, tagad pāragri, mēs tādā fāzē esam. (Dep. A.Elksniņš kaut ko saka no zāles.)

Sēdes vadītāja. Elksniņa kungs!

A.Vilks. Rezultāts nu tomēr ir svarīgs. Tad var pateikt. Šādos procesos, manuprāt... (Dep. A.Elksniņš no zāles: „Kāds tas būs, tāds būs, ja?”)

Sēdes vadītāja. Elksniņa kungs, jums bija iespēja uzdot jautājumus. Nesarunājieties no vietas!

A.Vilks. Procesa vidū nav iespējams pateikt, vai es esmu vai neesmu apmierināts. Es to procesu nevadu, es vienkārši... Mēs, Finanšu ministrija, sadarbojamies ar administratoru. Administrators vada procesu, viņam ir visa informācija. Mums uz šo brīdi starpziņojumi vai kaut kāda tāda starpinformācija, kas ir publiski pieejama, ir tikai... tagad arī presē jūs redzējāt... Nu, interese ir pietiekami liela, un tas ir, man liekas, pietiekoši pozitīvs signāls, ka process virzās. (Dep. I.Cvetkova kaut ko saka no zāles.)

Sēdes vadītāja. Es atvainojos! Nevar no zāles... Jautājumus uzdot varēsiet ārpus šīs sēdes! Jautājuma iesniedzējiem ir bijusi iespēja uzdot ministram divus papildjautājumus, un tie ir uzdoti.

Citi deputāti uz šo sēdi nav ieradušies, līdz ar to arī šis jautājums ir uzskatāms par atbildētu. Un es tiešām pateicos ministra kungam par atbildēm un deputātiem Cvetkovai un Elksniņam par jautājumiem.

Līdz ar to visi sēdes darba kārtības jautājumi ir izskatīti. Jautājumu un atbilžu sniegšanas sēdi pasludinu par slēgtu.

Uz redzēšanos, un jauku jums vakaru!

A.Vilks. Paldies.

SATURA RĀDĪTĀJS
Atbildes uz deputātu iesniegtajiem jautājumiem
2014. gada 29. maijā

Finanšu ministra Andra Vilka atbilde uz deputātu jautājumu

„Par akciju sabiedrības „Liepājas metalurgs” maksātnespējas procesu”  (pilns jautājuma teksts pielikumā) (Nr. 158/J11)
(Atbildes dok. Nr. 3853A).(Atbildes dok. Nr. 3892A).(Atbildes dok. Nr. 3836)

   
Papildjautājums - dep. I.Cvetkova
   
Atbilde - finanšu ministrs A.Vilks
   
Papildjautājums - dep. I.Cvetkova
   
Atbilde - finanšu ministrs A.Vilks
   
Finanšu ministra Andra Vilka atbilde uz deputātu jautājumu

„Par Liepājas metalurga administratora rīcību”  (pilns jautājuma teksts pielikumā) (Nr. 164/J11)
(Atbildes dok. Nr. 3896).(Atbildes dok. Nr. 3892A)

   
Papildjautājums - dep. A.Elksniņš
   
Atbilde - finanšu ministrs A.Vilks
   
Papildjautājums - dep. A.Elksniņš
   
Atbilde - finanšu ministrs A.Vilks
Otrdien, 24.decembrī