Latvijas Republikas 11.Saeimas
pavasara sesijas devītā sēde
2014.gada 19.jūnijā
Sēdi vada Latvijas Republikas 11.Saeimas priekšsēdētāja
Solvita Āboltiņa.
Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Frakciju viedokļi
Sēdes vadītāja. Labrīt, cienījamie kolēģi! Sākam mūsu pavasara sesijas pēdējo sēdi. Un tradicionāli kā pirmais jautājums ir Latvijas Valsts prezidenta Andra Bērziņa uzruna.
Vārds Latvijas Valsts prezidentam Andrim Bērziņam.
A.Bērziņš (Latvijas Valsts prezidents).
Labrīt! Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienījamās deputātes! Godātie deputāti! Šī Saeima savu darbu pabeigs pēc dažiem mēnešiem, tādēļ šodien, vēršoties pie jums, vēlos novērtēt mūsu kopējo sadarbību pēdējā gada un visas 11.Saeimas sasaukuma laikā.
Kopš savas darbības uzsākšanas 11.Saeima ir pieņēmusi 780 likumus. Kā būtiskākos varētu minēt Fiskālās disciplīnas likumu, Euro ieviešanas kārtības likumu un jauno Būvniecības likumu, kura spēkā stāšanās objektīvu iemeslu dēļ vēl ir atlikta.
Šobrīd parlaments pastiprinātu vērību pievērš arī valsts aizsardzībai. Tas ir saprotams, ņemot vērā esošo situāciju Ukrainā un drošības politikas izaicinājumus Eiropā un pasaulē. Tādēļ vēlos izcelt pirms divām nedēļām Saeimā pieņemtos grozījumus normatīvajos aktos, kas precizē augstāko valsts amatpersonu, tostarp Valsts prezidenta, darbību militāru draudu gadījumā, lai spētu efektīvi aizsargāt Latvijas iedzīvotājus apdraudējuma gadījumā. Ļoti ceru, ka nekad praksē minētās normas nebūs jāpiemēro, tomēr parlamenta pieņemtie grozījumi ar nacionālo drošību saistītajos likumos ir objektīva nepieciešamība. Mēs varam paļauties uz NATO partneriem, bet arī pašiem ir jārūpējas par savu drošību un jāpilda solījumi, ko esam devuši saviem sabiedrotajiem. Tādēļ nepieciešams noteikt konkrētu ikgadēju aizsardzības finansējuma pieaugumu, lai tas sasniegtu 2 procentu līmeni no iekšzemes kopprodukta līdz 2020.gadam, kā to paredz likumprojekts „Valsts aizsardzības finansēšanas likums”. Vienlaikus jānodrošina, lai valsts aizsardzībai novirzītie resursi tiktu izlietoti racionāli un efektīvi. Aicinu ar aizsardzību un valsts drošību saistītos jautājumus arī turpmāk izvirzīt par vienu no Latvijas prioritātēm.
Citi ne mazāk nozīmīgi sektori, kuriem turpmāk būtu jāvelta pastiprināta vērība, ir veselības aprūpes sistēma un izglītība. Galu galā arī izšķirīgā lēmuma pieņemšana par palikšanu Latvijā vai došanos projām no mūsu valsts ir saistīta ar šo jautājumu risināšanu.
Nav noslēpums, ka mūsu mediķu atalgojums pat uz Baltijas valstu fona ir salīdzinoši zems, kā dēļ pacientiem nereti nākas maksāt par to, ko nesedz valsts budžets. Ne visi to var atļauties, tādēļ pieaug ielaistu un neārstējamu saslimšanu skaits, demogrāfiskais stāvoklis joprojām ir satraucošs - mūsu paliek arvien mazāk.
Otra tikpat nozīmīga joma, kas skar ikvienu, ir izglītība - ne tikai vispārējā un studijas augstskolā, bet arī profesionālā un mūžizglītība. Diemžēl tieši profesionālajā izglītībā Latvija acīmredzami atpaliek no kaimiņvalstīm. Trūkst kvalificētu pasniedzēju tehniskajās disciplīnās, arī mācību programmas ne vienmēr atbilst darba tirgus prasībām. Tādējādi tiek izskoloti jauni bezdarbnieki, kas nevar atrast savu vietu šajā valstī un likumsakarīgi pieņem lēmumu doties projām. Profesionālā izglītība ir arī Latvijas lauku nākotne, jo bez mūsdienīgām zināšanām un prasmēm, kas nepieciešamas lauku apvidos, nebūs ne uzņēmējdarbības, ne attīstības, ne cilvēku.
Iedzīvotāju skaitam sarūkot, joprojām paliek neatbildēts jautājums: kāds ir optimālais skolu skaits Latvijā? Kuras skolas vēl būtu jāslēdz, un ko darīs tie skolotāji, kuri paliks bez darba? Tieši šī jautājuma risināšanā lielāka loma ir jāuztic pašvaldībām, jo tikai vietējā vara var novērtēt reālo situāciju savā teritorijā, pieņemt atbilstošu lēmumu un palīdzēt šiem skolotājiem, kam būs nepieciešama pārkvalifikācija vai cita veida atbalsts, ja pedagoģiskais darbs būs jāpārtrauc.
Šajās jomās, kurās nav vienkāršu risinājumu, darbs būs jāturpina arī 12.Saeimai. Strādājot pie konkrētu problēmu risinājumiem, nevajadzētu aizmirst, ka normatīvos aktus jācenšas izstrādāt tā, lai vairākums atbalstītu tajos pieņemtās izmaiņas. Citiem vārdiem sakot, gan augstākajai, gan vietējai lēmējvarai ir jārunā ar iedzīvotājiem, jāskaidro ikviena lēmuma būtība un jēga, jāvar argumentēt, kādēļ šāds lēmums galu galā nāks par labu. Tikai tā var rast sapratni un atbalstu, novērst nesaprašanos un pārpratumus.
11.Saeima turpināja darbu pie 52 iepriekšējās Saeimas likumprojektu izskatīšanas. Saeimas kārtības rullis noteic: ja likumprojekta izskatīšana vienas Saeimas pilnvaru laikā nav pabeigta, bet likumprojekts ir izskatīts vienā vai divos lasījumos, nākamā Saeima savā pirmajā sesijā lemj, vai likumprojekta izskatīšana ir turpināma. Tādēļ aicinu deputātus visas tās likumdošanas iniciatīvas, kuras atzītas par nozīmīgām, censties atlikušajos 11.Saeimas darbības mēnešos izskatīt pirmajā vai otrajā lasījumā, lai 12.Saeima varētu lemt par attiecīgo likumprojektu izskatīšanas turpināšanu. Tajā pašā laikā atlikušajos mēnešos parlamentam nepieciešams arī pabeigt darbu pie tiem likumprojektiem, kurus iespējams galīgajā lasījumā pieņemt jau šīs Saeimas laikā.
Valsts attīstībai nozīmīgi ir grozījumi likumā „Par zemes privatizāciju lauku apvidos”, kuri šai Saeimai ir jāpieņem trešajā lasījumā. Tiekoties ar lauksaimniekiem, esmu guvis pārliecību, ka viņiem šis jautājums ir numur viens, lai varētu izvērtēt savus nākotnes attīstības plānus.
Godātie Saeimas deputāti! 11.Saeimas darbības laikā deviņas reizes esmu izmantojis tiesības nodot Saeimai otrreizējai caurlūkošanai likumus. Sadarbību pie risinājumu rašanas šajās situācijās vērtēju kā konstruktīvu. Arī kopš pagājušā gada jūnija divas reizes esmu izmantojis minētās tiesības, bet vēl vienu reizi likums ticis precizēts jau pēc tā spēkā stāšanās.
Bez jau plaši apspriestajiem grozījumiem Imigrācijas likumā otrreizējai caurlūkošanai nodevu grozījumus Saeimas vēlēšanu likumā, jo ar iecerēto kārtību tiktu īstenota atšķirīga attieksme pret vienādos vai salīdzināmos apstākļos esošām personām - ārvalstīs dzīvojošiem vēlētājiem. Proti, vēlētāji, kuri pieteiktos balsot pa pastu, varētu izvēlēties vēlēšanu apgabalu, bet tiem, kuri balsotu Latvijas diplomātiskajās un konsulārajās pārstāvniecībās, šādu tiesību nebūtu. Tādēļ atbalstīju deputātu veikto labojumu, kas šobrīd tomēr paredz atstāt nemainīgu līdzšinējo balsošanas kārtību.
Jāatzīmē Saeimas precizējumi Bāriņtiesu likumā, kuri tika veikti sadarbībā ar Valsts prezidenta kanceleju un ar kuriem citstarp tika izslēgti neskaidrie likuma termini.
Godātie deputāti! 11.Saeimas laikā esmu vērsies pie jums ar likumdošanas iniciatīvām. Lai stiprinātu izpildvaru, ir aktuāli veikt grozījumus Satversmē, Ministru kabineta iekārtas likumā un Saeimas kārtības rullī.
Tieši šie deviņi mēneši, kopš likumu ierosinājumi ir iestrēguši atbildīgajā komisijā, ir skaidri pierādījuši, cik būtiska un aktuāla būtu grozījumu ieviešana gan attiecībā uz to, ka budžeta neapstiprināšanas gadījumā nekrīt valdība (tas mazinātu politiskā tirgus iespējamību), gan uz Ministru prezidenta lomas paaugstināšanu ministru izvēlē. Šie ir tikai daži no piemēriem, kas pēdējā laikā būtu palīdzējuši politiku mūsu valstī padarīt racionālāku, ja tiktu pieņemta iesniegtā iniciatīva izpildvaras stiprināšanai. Turklāt īpaši jāuzsver, ka, tiekoties ar to kaimiņvalstu pārstāvjiem, kuru konstitūcijās jau nostiprināti piedāvātie principi, esmu ieguvis pozitīvas atsauksmes par šo kārtību, un šīs valstis gatavojas stiprināt izpildvaru vēl vairāk. Tādēļ aicinu atlikušajā 11.Saeimas darbības laikā aktīvāk pievērsties minēto grozījumu izvērtēšanai.
Pagājušajā gadā jau minēju vēl vienu jomu, kurā nepieciešamas izmaiņas. Tā ir politisko partiju darbības un vēlēšanu sistēmas pilnveide. Ir jāatzīst, ka mūsu partiju sistēma nav īpaši stipra, tai nav spēcīgu sakņu pilsoniskajā sabiedrībā, vairākums partiju ir mazas un ar īsu mūžu. Turklāt partijas parasti izveidojas tieši uz vēlēšanu laiku. Šajā sakarā manis izveidotā ekspertu grupa pārvaldības pilnveidei strādā ar minētajiem jautājumiem un piedāvās priekšlikumus, lai mainītu esošo sistēmu.
Ir jāatrod veids, kā nodrošināt to, ka politiskās partijas funkcionē, pārstāvot pēc iespējas plašāku sabiedrības daļu, nevis īslaicīgas, šauras intereses. Jāveicina vēlētāju aktivitāte, lai tā nebūtu tik zema kā šā gada maijā notikušajās Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Nepieciešams arī, piemēram, palielināt minimālo biedru skaitu tām partijām, kuras piedalās Saeimas vēlēšanās, vai noteikt, ka vēlēšanās drīkst piedalīties tikai tādas partijas, kuras pastāvējušas noteiktu laiku pirms vēlēšanām.
Ļoti cienījamās deputātes, augsti godātie deputāti! Šī nebūs viegla vasara, jo pilnā sparā ritēs vēlēšanu kampaņa, bet jums jāgatavojas pēdējai - 11.Saeimas rudens sesijai. Jautājumu izskatīšanai un lemšanai ir ļoti daudz.
Pateicos par līdzšinējo sadarbību 11.Saeimas laikā un novēlu jums veiksmi turpmāk!
Lai jums priecīgi Jāņi un Līgodiena!
Paldies! (Aplausi.)
Sēdes vadītāja. Paldies Valsts prezidentam.
Pirms mēs izskatām apstiprināto šīsdienas sēdes darba kārtību, informēju, ka ir saņemti deviņi priekšlikumi par iespējamām izmaiņām tajā.
Saeimas Juridiskā komisija lūdz izdarīt izmaiņas 19.jūnija sēdes darba kārtībā un izskatīt likumprojektu „Šķīrējtiesu likums” pirms darba kārtības 20.punkta - likumprojekta „Grozījumi Civilprocesa likumā” -, jo šie likumprojekti ir paketes likumprojekti. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz izdarīt izmaiņas 19.jūnija sēdes darba kārtībā - izslēgt no sēdes darba kārtības un iekļaut tuvākās ārkārtas sesijas sēdes darba kārtībā likumprojektu „Grozījumi likumā „Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās””. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz izdarīt izmaiņas 19.jūnija sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par likumprojekta „Komercdarbības atbalsta kontroles likums” (Nr.1176/Lp11; steidzams) izskatīšanas Saeimas sēdē datuma maiņu”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz izdarīt izmaiņas 19.jūnija sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par Saeimas piekrišanu likumā „Par valsts budžetu 2014.gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz izdarīt izmaiņas 19.jūnija sēdes darba kārtībā - izslēgt no tās un iekļaut tuvākās ārkārtas sesijas sēdes darba kārtībā likumprojektu „Valsts aizsardzības finansēšanas likums”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.
Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija ir izstrādājusi patstāvīgo priekšlikumu, lai papildinātu darba kārtības sadaļu „Prezidija ziņojumi” ar ziņojumu par patstāvīgo priekšlikumu... lēmuma projektu „Par uzdevumu Ministru kabinetam izvērtēt iespējas samazināt pievienotās vērtības nodokļa likmi pārtikai”, taču šis ziņojums nav bijis pieejams 72 stundas iepriekš. Bet ir arī piecu deputātu iesniegums ar lūgumu izdarīt izmaiņas sēdes darba kārtībā un to iekļaut pie Prezidija ziņojumiem kā ziņojumu par patstāvīgo priekšlikumu. Vai kādam ir iebildumi pret to, ka patstāvīgo priekšlikumu mēs iekļautu kā pēdējo jautājumu šīsdienas sēdes darba kārtībā? Deputātiem iebildumi... Deputātiem iebildumu nav. Tātad jautājums ir iekļauts šīs sēdes darba kārtībā kā pēdējais jautājums.
Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija lūdz izdarīt izmaiņas 19.jūnija sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par piekrišanu 11.Saeimas deputāta Borisa Cileviča saukšanai pie administratīvās atbildības”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Tātad darba kārtība grozīta.
Juridiskā komisija lūdz izdarīt izmaiņas 19.jūnija sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par Lūcijas Rietas atbrīvošanu no Kuldīgas rajona tiesas tiesneša amata”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija lūdz izdarīt izmaiņas 19.jūnija sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojektu „Grozījums likumā „Par pašvaldībām””. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.
Tātad sākam izskatīt apstiprināto grozīto darba kārtību.
Pirmā darba kārtības sadaļa - „Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem”.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Par Latvijas Republikas un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas līgumu pa organizācijas privilēģijām, imunitātēm un atvieglojumiem” nodot Ārlietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Par Eiropas Savienības Strukturālo un investīciju fondu mērķa "Eiropas teritoriālā sadarbība” programmu vadību, kas īstenojamas ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda atbalstu” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Mēslošanas līdzekļu aprites likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas izstrādāto likumprojektu "Grozījums likumā "Par pašvaldībām"" nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Nākamā darba kārtības sadaļa - "Par atvaļinājuma piešķiršanu".
Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Igora Zujeva iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņam neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 19.jūnijā. Atvaļinājums ir piešķirts, par ko jūs tiekat informēti.
Nākamais ir ziņojums par lēmuma projektu "Par likumprojekta "Komercdarbības atbalsta kontroles likums" (Nr.1176/Lp11; steidzams) izskatīšanas Saeimas sēdē datuma maiņu".
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par likumprojekta "Komercdarbības atbalsta kontroles likums" (Nr.1176/Lp11; steidzams) izskatīšanas Saeimas sēdē datuma maiņu"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 91, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Paldies.
Nākamā darba kārtības sadaļa - "Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana".
Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts "Par Lūcijas Rietas atbrīvošanu no Kuldīgas rajona tiesas tiesneša amata".
Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Valērijs Agešins.
V.Agešins (SC).
Godātie kolēģi! Saeimas Juridiskās komisijas šā gada 17.jūnija sēdē tika skatīts lēmuma projekts "Par Lūcijas Rietas atbrīvošanu no Kuldīgas rajona tiesas tiesneša amata". Komisijas locekļi vienbalsīgi atbalstījuši minēto lēmuma projektu.
Saeimas Juridiskās komisijas vārdā aicinu ar 2015.gada 1.februāri atbrīvot Lūciju Rietu no Kuldīgas rajona tiesas tiesneša amata pēc pašas vēlēšanās sakarā ar aiziešanu pensijā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par Lūcijas Rietas atbrīvošanu no Kuldīgas rajona tiesas tiesneša amata"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 90, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Paldies.
Nākamā darba kārtības sadaļa - "Likumprojektu izskatīšana".
Pirms mēs sākam izskatīt sadaļu "Likumprojektu izskatīšana", informēju, ka ir saņemts vēl viens priekšlikums par iespējamām izmaiņām šīsdienas sēdes darba kārtībā.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija lūdz izdarīt izmaiņas 19.jūnija sēdes darba kārtībā un izskatīt pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas komisijā tās sagatavoto likumprojektu "Grozījums likumā "Par pašvaldībām"". Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts "Grozījumi likumā "Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību"", otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Andrejs Judins.
A.Judins (VIENOTĪBA).
Godātie kolēģi! Otrajā lasījumā izskatām grozījumus likumā "Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību". Es vēlos jums atgādināt, ka pagājušajā gadā mēs noteicām pagaidu aizliegumu jaunām psihoaktīvām vielām, kas paredz, ka gada laikā Slimību profilakses un kontroles centram ir jāveic pārbaude attiecīgajām vielām, lai noskaidrotu, vai tās ir atzīstamas... vai ir pamats atzīt attiecīgās vielas par psihotropām vai par narkotiskām. Un šodien mēs labojam... pareizāk būtu teikt, grozām likumu "Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību", kas paredz papildināt aizliegto vielu sarakstu ar 18 grupām; proti, vielas, kurām bija noteikts pagaidu aizliegums, kļūst par pilnīgi aizliegtām.
Ir saņemti četri priekšlikumi.
1. - Veselības ministrijas parlamentārā sekretāra Putniņa priekšlikums papildināt sarakstu ar vēl vienu aizliegto vielu grupu. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Judins. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums, kuram ir redakcionāls raksturs. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Judins. 3. - Veselības ministrijas parlamentārā sekretāra Putniņa priekšlikums papildina sarakstu ar vēl vienu jaunu vielu grupu. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Judins. Un 4. - Juridiskā biroja redakcionāls priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Judins. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību"" atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 91, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts "Grozījumi likumā "Par Konvenciju, kas izstrādāta, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienības K.3 pantu, par savstarpēju palīdzību un sadarbību muitas pārvalžu starpā (Neapoles II Konvencija)", trešais lasījums.
Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Sergejs Potapkins.
S.Potapkins (SC).
Komisija minēto likumprojektu apsprieda un atbalstīja trešajam lasījumam. Par likumprojektu priekšlikumi netika saņemti. Lūdzu atbalstīt.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par Konvenciju, kas izstrādāta, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienības K.3 pantu, par savstarpēju palīdzību un sadarbību muitas pārvalžu starpā (Neapoles II Konvencija)" atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 94, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.
Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts "Grozījums Latvijas Republikas Satversmē", trešais lasījums.
Pirms mēs sākam izskatīt likumprojektu, mums ir jāreģistrējas kvorumam. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu kvoruma reģistrācijas režīmu! Paldies.
Lūdzu rezultātu! Tātad ir reģistrējušies 96 deputāti, kas ir pietiekami, lai mēs varētu sākt izskatīt likumprojektu "Grozījums Latvijas Republikas Satversmē", trešais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Ilma Čepāne.
I.Čepāne (VIENOTĪBA).
Labrīt, godātā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Prezidij! Godātie kolēģi!
Saeimas Juridiskā komisija, gatavojoties trešajam lasījumam, šos saņemtos priekšlikumus vispirms izvērtēja darba grupā, pieaicinot ekspertus, un pēc tam - komisijas sēdē.
1.priekšlikums, kuru ir iesniedzis deputāts Igauņa kungs, netika atbalstīts šādu iemeslu dēļ: priekšlikuma būtība - preambulas tekstā ietvert atsauci uz latgaliešu rakstu valodu. Komisija to neatbalstīja gan neskaidrā formulējuma, gan arī saturisku apsvērumu dēļ, proti, ka latgalieši ir latviešu nācijas daļa un ka latgaliešu rakstu valoda ir latviešu valodas paveids, kura aizsardzību paredz Valsts valodas likums. Turpretī ievadā ir formulēts valsts pienākums garantēt latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību. Un tas attiecas arī uz latgaliešu un citu latviešu reģionālo identitāšu kopšanu, sargāšanu un atbalstu to identitātes saglabāšanai.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Uzsākam debates.
Vārds deputātam Gunāram Igaunim.
G.Igaunis (RP).
Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Es atsaucu savu priekšlikumu, jo ar jēdzienu "valoda" saprotu arī Latgales latviešu valodas pastāvēšanu. Bērnībā zināju, ka es esmu latvietis, jo runāju latviski, bet tie, kuri nedzīvo Latgalē un runā čiuļu mēlē, ir baltieši. Vēlāk uzzināju, ka tie tur, ārpus Latgales, ir latvieši, bet es esmu latgalietis.
Tad bija viena tikšanās ar Streiča kungu, kas atstāja uz mani lielu iespaidu. Uz jautājumu: "Ja es dzīvotu Kurzemē, kas tad es būtu - kurzemnieks?" Atbildētu: "Jā, protams, kurzemnieks." - "Ja dzīvotu Zemgalē - zemgalietis?" - "Jā, zemgalietis!" - "Vai vārdi "kurzemnieks", "zemgalietis", "vidzemnieks" apzīmē tautību?" - "Protams, ka ne."
Es esmu tāds pats latvietis, kas dzīvo i Kurzemē, i Vidzemē, i Latgalē, un, ja esmu latvietis, vai mana Latgales latviešu valoda, ko runāju un lietoju Latgalē, arī ir latviešu valoda? Sanāk, ka, jā, - tā ir latviešu valoda.
Uz Māras pīminekļa Rēzeknē ir raksteits "Vienoti Latvijai". Vysim skaidrs, ka, ja Latgola palyktu kai Vicebskas guberņa, tod Latgolā vairs latviski narunuotu, ja Latgola nabyutu pīzavīnuojusēs puorejai Latvejis vaļsts daļai, varbyt nabyutu arī Latvejis vaļsts. Ar vuordu "Vienoti" Francs Trasuns dūmuoja vaļsts vīnūteibu un Latgolys latvīšu volūdys saglobuošonu. Pyrmōs i ūtrōs, i, dūmuoju, trešōs Saimis laikā nu šuos tribīnes Latgolys deputati runuoja Latgolys latvīšu volūdā, kas ari ir latvīšu volūda. I tycu, ka 12.Saimis laikā zvārasts Latgolys latvīšu volūdā ari byus zvārasts Latvejis vaļstej. (Aplausi.)
Sēdes vadītāja. Paldies.
Debates slēdzu.
Priekšlikums ir atsaukts, un tātad balsojums nav nepieciešams.
I.Čepāne. 2. ir Dainas Kazākas priekšlikums, kas ir daļēji atbalstīts, un es izstāstīšu - kāda iemesla dēļ. Komisija neatbalstīja ideju ievada trešajā rindkopā ietvert norādi uz pilsoniskās sabiedrības veicināšanu, un, kā mēs arī paskaidrojām kolēģei, pilsoniskā sabiedrība un tās funkcijas jau ir ietvertas preambulas ceturtajā rindkopā, jo tā ietilpst saliedētas sabiedrības jēdzienā. Pilsoniskā sabiedrība interpretācijas ceļā ir izsecināma arī no ceturtās rindkopas, un līdz ar to atbalstu guva norāde uz darba tikumu kā sabiedrības pamatu, nevis vienkāršu darbu, parādot centīgumu un strādīgumu, kas mūsu sabiedrībai kopumā ir vērtība. Un darba tikums, kā tika atzīts komisijas sēdē, izsenis ir bijis Latvijas identitātes elements, ir guvis plašu atspoguļojumu kaut vai latviešu tautas dainās un kultūras mantojumā.
Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.
Vārds deputātei Dainai Kazākai.
D.Kazāka (RP).
Labdien, cienījamie kolēģi! Liels paldies Čepānes kundzei par mana priekšlikuma paskaidrojumu.
Vēlos teikt, ka šo priekšlikumu iesniedzu tādēļ, lai stiprinātu demokrātijas pamatprincipus mūsu valstī. Es neuzstāju uz šo priekšlikumu, bet vēlos izklāstīt savu viedokli un vēlos, lai tas arī būtu mūsu sēdes stenogrammā, runājot par Satversmi.
Runājam par to, ka Latvija ir demokrātiska un tiesiska, un sociāli atbildīga valsts, ka Latvijas valsts aizstāv savu demokrātisko valsts iekārtu. Un šeit es vēlos minēt, ka pilsoniskā līdzdalība ir viens no mūsu fundamentiem demokrātijai. Šeit jāsaka, ka mums ir dažāda līmeņa līdzdalības formas, mums ir noslēgti vienošanās memorandi - valsts pārvaldei gan Ministru kabineta līmenī, gan arī Saeimas līmenī - par līdzdalības formām. Un šeit es varētu teikt, ka šī sadarbība un šis dialogs notiek.
Bet kas būtu jāakcentē? Tas, ka būtu vairāk jāiesaista nevalstiskā sektora pārstāvji un organizētās pilsonības pārstāvji tieši lēmumu pieņemšanā, jo diemžēl nereti mēs esam ļoti ieinteresēti aicināt sociālos partnerus, kā arī nevalstisko sektoru uz mūsu valsts pārvaldes sēdēm un... un... procesiem, bet ne vienmēr ņemam vērā viņu ieteikumus un atzinumus lēmumu pieņemšanā. Līdz ar to tieši tādēļ, lai politiķi un arī ierēdņi varētu labāk argumentēt savu lēmumu būtību, būtu ļoti svarīgi, lai piedalītos lēmumu pieņemšanas procesā arī paši pilsoniskās sabiedrības pārstāvji. Tieši tādēļ es vēlētos, lai Latvijā veidotos... un tas ir arī nevalstisko organizāciju viedoklis... lai Latvijā veidotos līdztekus sociālajam dialogam arī pilsoniskais dialogs, kur iedzīvotāju intereses ne tikai caur sociālajiem partneriem, pašvaldībām, arodbiedrībām un darba devējiem... būtu arī pilsoniskais dialogs, kur NVO sektors nāk un aizstāv savu skatījumu uz konkrētiem likumdošanas vai normatīvajiem aktiem.
Līdz ar to šis ir ļoti būtisks un svarīgs pagrieziens, lai tauta uzticētos saviem priekšstāvjiem, lai tauta uzticētos ierēdņiem, lai mēs vairotu šo pozitīvo attieksmi mūsu valstī, lai cilvēki būtu ieinteresēti maksāt nodokļus, jo varētu redzēt, ka valsts pārvalde ir priekš tautas, nevis tauta ir priekš valsts pārvaldes. Un, tieši līdzdarbojoties katram cilvēkam gan caur politiskajām partijām, gan caur nevalstisko sektoru, mēs varam to panākt. Un tieši tāpēc es iesniedzu šo priekšlikumu, lai tas parādās stenogrammā, - par to, ka mums, politiķiem un arī valsts pārvaldes cilvēkiem, būtu jārēķinās ar nevalstisko un pilsonisko viedokli.
Liels paldies par uzmanību! Ceru, ka mēs aizvien augsti turēsim godā mūsu pilsoņu līdzdalību un arī viņu viedokli lēmumu pieņemšanā.
Paldies. Neprasu balsojumu.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Debates slēdzu.
Tātad balsojums netiek prasīts. Deputāti piekrīt komisijas lēmumam par 2. - deputātes Dainas Kazākas priekšlikumu.
I.Čepāne. Nākošais, 3.priekšlikums, ir deputāta Ilmāra Latkovska priekšlikums. Tas ir atbalstīts. Kā jūs redzat, priekšlikums ir - pirmajā rindkopā norādīt, ka ir dibināta "Latvijas valsts", nevis tikai "Latvija", bet... Es paskaidrošu, ka pēc savas būtības jēdziens "Latvija" Satversmes tekstā ir politisks jēdziens, norādot uz konkrētu valsti. Proti, kā vēsta Satversmes 1.pants, "Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika." Līdzīgi... tāpat tas ir lietots 2. un 3.pantā. Taču vairāki deputāti, arī godājamais deputāts Juris Vectirāns, tomēr vēlējās, lai ievada pirmajā rindkopā būtu nepārprotama norāde uz valsti, un tādēļ šis priekšlikums tika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I.Čepāne. Nākošais ir 4.priekšlikums, kas ir daļēji atbalstīts. Tas ir Juridiskā biroja priekšlikums. Atļaujiet man arī paskaidrot, kādu iemeslu dēļ tas ir daļēji atbalstīts.
Proti, komisijas atbalstu guva priekšlikums - atbilstoši Satversmes terminoloģijai konkretizēt subjektus, kuriem nodrošināma brīvība, proti, ikvienam un Latvijas tautai. Tāpat komisija atbalstīja vārda "veicina" aizstāšanu ar vārdu "sekmē" (pēc analoģijas ar Satversmes 40.pantā ietvertā Valsts prezidenta zvēresta formulējumu).
Komisija neatbalstīja priekšlikumu - pirmo rindkopu sadalīt divos teikumos, jo komisijas deputātu vairākums uzskatīja, ka sadalīšana izjauktu Satversmes ievada autoru ieceri - Latvijas valsts mērķus formulēt vēsturiskā kontekstā, tos attiecinot uz 1918.gada 18.novembri.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
I.Čepāne. 5.priekšlikums arī ir Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir daļēji atbalstīts. Un atbalstu guva priekšlikums pārkārtot teikumu, lai vairāk akcentētu valsts nepārtrauktības doktrīnu kā valsts neatkarības un brīvības atgūšanas pamatu.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
I.Čepāne. 6.priekšlikums ir Vinetas Poriņas kundzes priekšlikums. Tas ir daļēji atbalstīts. Ar šo tekstu tiek nosodīti ne vien abu okupācijas režīmu noziegumi, bet arī paši režīmi, to ideoloģijas, organizācija un varas izmantotās metodes. Un ievads tātad, kā jūs redzat, noliedz jebkādu atgriešanos pie nacistiskās un komunistiskās... komunistiskā totalitārisma nākotnē.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
I.Čepāne. 7. ir tehniska rakstura priekšlikums, kas ir no Juridiskā biroja un kas uzlabo rindkopas gramatisko konstrukciju.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
I.Čepāne. Un, kā jūs redzat, 8. ir Juridiskās komisijas priekšlikums.
Līdz ar to komisijas sēdē tika arī lemts, izmantojot ekspertu Ringolda Baloža un Mārtiņa Mita atzinumus, ka piedāvātais teksts neskar Satversmes 77.pantu un neprasa tautas nobalsošanu. Uz trešo lasījumu komisija, kā jūs redzējāt, akceptēja virkni tehnisku izmaiņu, bet pēc pašas komisijas iniciatīvas otrajā rindkopā termins "valstiskums" tika aizstāts ar "valsts iekārta", kas saskaņā ar ekspertu viedokli... arī eksperti uzskatīja, ka tas ir precīzāks raksturojums Latvijas Satversmes sapulces paveiktajam Latvijas labā. Un ceturtajā rindkopā tika ietverts latviskās dzīvesziņas jēdziens, precizējot otrā lasījuma redakciju.
Es aicinu kolēģus atbalstīt Juridiskās komisijas priekšlikumu.
Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.
Vārds Tieslietu ministrijas parlamentārajam sekretāram Gaidim Bērziņam.
G.Bērziņš (Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs).
Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Arī Tieslietu ministrija ir izvērtējusi grozījumus Latvijas Republikas Satversmē, kuri paredz papildināt Latvijas Republikas Satversmi ar jaunu ievadu.
Tieslietu ministrija norāda uz sekojošo.
Saeima ir tiesīga grozīt visus Satversmes pantus, taču grozījumiem 1., 2., 3., 4., 6. un 77.pantā ir nepieciešams tautas apstiprinājums. Satversmes 77.pants noteic, ka grozījumi minētajos Satversmes pantos ir apstiprināmi tautas nobalsošanā. Šāda apgrūtināta Satversmes 1.-4., 6. un 77.panta grozīšanas kārtība nodrošina minēto pantu īpašu stabilitāti salīdzinājumā ar pārējām Satversmes normām. Ar to šie panti iegūst savu īpašo Satversmes pamatnormu statusu pārējo Satversmes normu vidū.
Šis likumprojekts paredz papildināt Satversmi ar jaunu ievadu. Un, atbildot uz jautājumu par tautas nobalsošanas nepieciešamību, likumprojekta pieņemšanā ir noskaidrojama tajā paredzētā Satversmes ievada sasaiste ar Satversmes 77.pantā uzskaitītajām pamatnormām. Ja likumprojektā paredzētais Satversmes ievads šīs Satversmes pamatnormas tieši vai netieši negroza, tad tautas nobalsošana atbilstoši Satversmes 77.pantam nav nepieciešama. Kā to atklāj likumprojekta anotācija, Satversmes ievads izstrādāts nolūkā atspoguļot plašāk tvertus valsts pamatus, jēgu un būtību. Satversmes ievads atspoguļo valsts izveidošanas vēsturi, neatkarības atjaunošanu un Satversmes pieņemšanu.
Pirmajā rindkopā nostiprināta latviešu nācijas un Latvijas valsts sasaiste. Norādīts, ka Latvijas valsts izveidota, apvienojot latviešu zemes un balstoties uz latviešu nācijas valstsgribu. Latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšana un attīstība tiek norādīta kā valsts izveidošanas idejiskais pamats un mērķis. Latvijas kā latviešu nācijas nacionālās valsts identitāte ir atspoguļota Satversmes 3.pantā, kurā norādītas tās teritorijas. Proti, Vidzeme, Latgale, Kurzeme un Zemgale ir latviešu nācijas vēsturiski apdzīvotās teritorijas. Latviešu nācijas nacionālās valsts identitāte ir atspoguļota arī 4.panta pirmajā teikumā, kas nosaka latviešu valodai Latvijas valsts valodas statusu. Tādējādi norāde uz latviešu nācijas lomu Latvijas valsts izveidē un pastāvēšanas mērķī negroza Satversmes pamatnormas.
Satversmes ievada otrajā un trešajā rindkopā, kā arī ceturtās rindkopas otrajā teikumā ietverta norāde uz Latvijas tautu kā valsts izveidotāju, izcīnītāju, atjaunotāju un aizsargātāju, tādējādi atspoguļojot Latvijas tautu kā valsts suverēnās varas nesēju. Šāds Satversmes ievada teksts atspoguļo Satversmes 2.pantā paredzēto tautas suverenitātes principu.
Satversmes ievada trešās rindkopas pirmajā teikumā ietverta norāde uz valsts nepārtrauktības principu. Latvijas neatkarība 1990.gadā tika atjaunota, balstoties uz valsts nepārtrauktības doktrīnu. Valsts nepārtrauktības doktrīna ir būtiska valsts uzturēšanai, turpināšanai un ilglaicīgumam. To savā praksē ir attīstījusi arī Satversmes tiesa, piemēram, 2011.gada 17.februāra spriedumā. Šāda principa atspoguļošana negroza Satversmes normas, vienīgi paskaidro Latvijas valsts atjaunošanas vēsturi un pamatus.
Trešā rindkopa satur arī nosodījumu gan komunistiskajam, gan nacistiskajam totalitārajam režīmam un to noziegumiem. Šādam nosodījumam ir īpaša nozīme Latvijas vēsturē piedzīvoto okupāciju kontekstā, un tas pretnostata Satversmes pamatus minētajiem režīmiem.
Satversmes ievada ceturtajā rindkopā ietverti Latvijas valsti raksturojošie pamatprincipi, kas izriet gan no Satversmes 1.pantā paredzētās demokrātiskās valsts iekārtas, gan Latvijas kā latviešu nācijas izdzīvošanas pamata. Par to citstarp ir sniegtas arī atziņas Satversmes tiesas 2014.gada 9.janvāra spriedumā un 2006.gada 2.novembra spriedumā. Tekstā tiek uzsvērta arī Latvijas tautas kā suverenitātes nesējas tiesības aizsargāt valsts teritoriālo vienotību un demokrātisko valsts iekārtu, kas ir izšķiroša valsts pastāvēšanai un turpināšanai. Šajā rindkopā minētā cieņa pret mazākumtautībām sasaucas ar nacionālās valsts principu un, ievērojot latviešu nācijas lomu valsts dibināšanā un pastāvēšanā, ļauj izdarīt secinājumu par latviešiem kā valstsnāciju.
Satversmes ievada piektā un sestā rindkopa satur norādi uz Latvijas valsts identitātes pamatu, kas izriet no valsts iekārtu raksturojošā nacionālās valsts virsprincipa, kā arī ietver valstij nozīmīgas vērtības.
Līdz ar to kopumā var izdarīt secinājumu, ka Satversmes ievads satur Latvijas valsts konstitucionālo vērtību izklāstu un Satversmes pamatu. Satversmes ievada teksts pamatā balstās uz Valsts prezidenta Konstitucionālo tiesību komisijas viedokli par neaizskaramo Satversmes kodolu. Satversmes ievada mērķis nav grozīt un tas negroza Satversmes 1., 2., 3., 4., 6. un 77.pantu. Līdz ar to tautas nobalsošana par likumprojektu Satversmes 77.panta kārtībā nav nepieciešama.
Godājamie deputāti! Aicinu atbalstīt Saeimas Juridiskās komisijas izstrādāto 8.priekšlikumu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātam Valērijam Agešinam.
V.Agešins (SC).
Godātie kolēģi! Es vēlos paust frakcijas "Saskaņas Centrs" viedokli par 8. - Juridiskās komisijas priekšlikumu. Šodien Politiskās apvienības "Saskaņas Centrs" deputāti balsos pret Satversmes papildināšanu ar jaunu ievadu, kurā jēdziens "Latvijas tauta" faktiski tiek sašaurināts līdz jēdzienam "latviešu nācija". Mēs uzskatām, ka Satversmes papildināšana ar šādu preambulu ir solis uz sabiedrības etniskās sašķelšanas apzinātu padziļināšanu.
Jaunajā ievaddaļā tiek apgalvots, ka Latvijas valsts izveidota, pateicoties tieši latviešu tautas gribai un tieši latviešu tautas pastāvēšanas labad. Mēs uzskatām, ka jaunās preambulas teksts nonāk pretrunā ar Satversmes 2.pantu, kurā ir teikts, ka Latvijas valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai. Šajā pantā nav norādes uz Latvijas tautas etnisko izcelsmi, runa ir par visu Latvijas pilsoņu kopumu neatkarīgi no tautības. Mēs visi ļoti labi zinām, kolēģi, ka Satversmes tēvi 1922.gadā apzināti iekļāva Satversmē jēdzienu "Latvijas tauta", nevis "latviešu tauta", pamatlikuma līmenī iecementējot valsts pamatos sabiedrības daudznacionālā rakstura atzīšanu. Mēģinājums atteikties no jēdziena "Latvijas tauta" par labu jēdzienam "latviešu nācija", pirmkārt, faktiski nozīmē pašu valsts pamatu graušanu; otrkārt, ir pretrunā ar Satversmes tekstu; treškārt, palielina starpetnisko spriedzi jau tā dramatiski sašķeltā sabiedrībā.
Parlamenta vairākums, mūsuprāt, šodien likumdošanas līmenī ir gatavs sadalīt pilsoņus "pareizajos" un "nepareizajos", īstajos un neīstajos. Mūsuprāt, Satversmes papildināšana ar jaunu ievaddaļu, no juridiskā viedokļa, rada valsts pamatlikumā nepārvaramas un ļoti nopietnas iekšējās pretrunas. Latvijas Republikas Satversmei jau ir īsa un skaidra preambula, kuru Satversmes tēvi apstiprināja pirms 92 gadiem Satversmes sapulcē, tāpēc jauna papildu interpretācija šodien nav nepieciešama.
Taču patlaban pie Satversmes tēvu viedokļa interpretēšanas ķērusies šaura politiķu grupa, kas parlamenta vēlēšanu priekšvakarā ir ieinteresēta iedzīvotāju etniskajā mobilizēšanā. Princips "Skaldi un valdi!" nodrošina atsevišķiem politiķiem iespēju veidot karjeru, nedomājot par valsts nākotni. Jāņem vērā arī tas, ka ievada projekta redakcija ir izplūdusi un nonāk pretrunā ar Satversmes īso un kodolīgo valodu.
Ņemot vērā to, ka Satversmes jaunās ievaddaļas projekts padziļinās sabiedrības sašķeltību, frakcijas "Saskaņas Centrs" vārdā aicinu balsot pret 8. - Juridiskās komisijas priekšlikumu.
Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātam Jānim Upeniekam.
J.Upenieks (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Augsti godājamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Pēdējā laikā dažādi saspīlējumi un citi konflikti mums diemžēl pierāda, ka sava valsts, brīvība, pat karogs un himna - tās nav pašsaprotamas lietas, tās ir tieši tādas, kādas mēs visi kopā tās veidojam ar savām domām, runām un darbiem. Tādēļ valsts pamatvērtību un valsts izveidošanas vēstures un tās idejiskā pamata ierakstīšana valsts pamatdokumentā ir tikai loģisks solis mūsu vērtību nostiprināšanā un būtisks aspekts to pastāvēšanā.
Es vēlos izteikt atzinību Juridiskajai komisijai par darbu preambulas priekšlikumu pieslīpēšanā un aicinu atbalstīt gan šo priekšlikumu, gan arī visu likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātei Ilmai Čepānei.
I.Čepāne (VIENOTĪBA).
Godātie kolēģi! Es gribu pakavēties nedaudz ilgāk pie šī Juridiskās komisijas priekšlikuma un uzsvērt šī balsojuma nozīmi.
Ja mēs pieņemsim šo ievadu, tad Satversme beidzot iegūs modernu, vairākumam mūsdienu konstitūciju raksturīgu apveidu, kas saturēs ne tikai valsts institūciju un šo procedūru regulējumus - ne tikai pamattiesības, bet arī norādes uz valsts politiskajiem, tiesiskajiem un morālajiem pamatiem.
Visupirms pirmais jautājums, kuru es gribētu uzdot jums, lai jūs padomātu; proti: vai Satversmes ievadu drīkst grozīt? Ar šo jauno, paplašināto ievadu tiks grozīts patlaban spēkā esošais ievads, kas kopā ar visu Satversmi tika pieņemts 1922.gadā. Vai to drīkst un var? Atbilde, manuprāt, ir ļoti skaidra: to drīkst, un tas ir nepieciešams. Satversmē nav negrozāma teksta. Protams, grozot Satversmi, nedrīkst aizskart noteiktas nostādnes un principus, kas, kā norādīja savā atzinumā Konstitucionālo tiesību komisija (kā zināms, tā tagad ir likvidēta), veido tās kodolu. Izmantojot Satversmi, neviens - arī ne pilsoņu kopums kā Satversmē noteikta konstitucionāla institūcija - Satversmes 77.panta kārtībā nedrīkst likvidēt Latvijas demokrātisko valsts iekārtu. Tāpat neviens nedrīkst atcelt cilvēktiesības, un, pats par sevi saprotams, neviens nedrīkst likvidēt pašu valsti. Taču pats Satversmes teksts ir grozāms. Tas attiecas arī uz ievadu, kas ir integrēta konstitūcijas sastāvdaļa.
Es pilnībā piekrītu tēzei, ka Satversmi, arī tās ievadu, nevajadzētu grozīt tad, ja tas nav patiesi nepieciešams. Taču kopš Satversmes pieņemšanas 1922.gadā tā jau ir grozīta 12 reižu un pēdējo reizi - pagājušā gada oktobrī. Tātad izšķirošā nozīme ir grozījumu nepieciešamībai, kaut arī citās valstīs spēkā esošo konstitūciju ievadi reti kad tiek grozīti, jo tie parasti ir formulēti pietiekoši plaši, taču, ja konstitucionālais vairākums uzskata, ka ievads ir jāgroza, tad tas arī parasti tiek grozīts. Pasaules praksē, kolēģi, tas nav nekas jauns! Kā piemēru es varu minēt Vācijas konstitūcijas ievadu jeb preambulu, kad pēc Vācijas apvienošanās preambula tika grozīta, jo preambulā iepriekš noteiktais valsts mērķis bija izpildīts. Tā vietā tika pastiprināts uzsvars uz vācu tautas valstiskās suverenitātes neaizskaramību.
Interesants ir arī Francijas piemērs, kur preambula 2005.gadā tika papildināta ar jaunu valsts mērķi - vides aizsardzību.
Jājautā: kādēļ Satversmei nepieciešams jauns ievads? Vairākkārt es no šīs tribīnes, arī Juridiskajā komisijā un plašsaziņas līdzekļiem esmu teikusi, ka Satversmes pašreizējam ievadteikumam ir sava nozīme, taču tas diemžēl neaptver pietiekoši plašu laukumu. Jo Satversmei mūsdienās ir nepieciešams tāds ievads, kas atspoguļo Latvijas valsts jēgu un būtību, Latvijas valsts mērķus, kas ņem vērā to, kas kopš 1918.gada ir noticis ar mūsu valsti, un formulē nostāju pret to, kas atklāj mūsu identitāti un pamatvērtības, kas iezīmē mūsu demokrātiskās valsts iekārtas darbības pamatprincipus. Vārdu sakot, Satversmes ievadam ir jāatspoguļo Latvijas valsts pamati. Tieši tā ir šī projekta politiskā un juridiskā jēga!
Tālāk par to, vai ievads groza Satversmes pamatdaļu pantus. Šis ievads, kolēģi, neskar un negroza nedz Latvijas tiesisko iekārtu, nedz arī kādu no Satversmes pantiem. Tas neskar arī tos pantus, grozījumus, kurus saskaņā ar Satversmes 77.pantu ir nepieciešams apstiprināt tautas nobalsošanā. Tas nozīmē, ka ievads apraksta šos pamatus, konsolidējot un ietverot tos konstitucionālā tekstā, lai tādējādi padarītu tos redzamākus visiem mūsu valsts iedzīvotājiem.
Kā savā atzinumā konstatē Latvijas Universitātes Valststiesību katedras vadītājs profesors Ringolds Balodis, ievada projekts negroza nevienu Satversmes pantu, "tas tikai apkopo vienuviet Latvijas konstitūcijā, konstitucionālismā pašsaprotamas lietas, tādējādi izveidojot Latvijas valsts konstitucionālās sistēmas vizītkarti." (Citāta beigas.) Un tieši tā arī ir Satversmes ievada būtība!
Bez tam arī Rīgas Juridiskās augstskolas prorektors profesors Mārtiņš Mits savā atzinumā nonāk pie secinājuma, ka ievada projekts (citēju) "akcentē Latvijas valsts veidošanās būtiskos aspektus, Latvijas valsts konstitucionālo identitāti un vērtības, kas bija ieliktas Satversmes pamatā un izkristalizējušās laika gaitā, taču savas jēgas un mērķa dēļ," autors uzsver, "negroza 1., 2., 3., 4., 6., 77.pantu vai kādu citu tikpat būtisku Satversmes normu."
Jānorāda, ka nedz Satversme pati 1922.gadā, nedz neviens no pēc tam pieņemtajiem 12 Satversmes grozījumiem nav apstiprināts tautas nobalsošanā. Un Saeima, kolēģi, ir leģitīms konstitucionālais likumdevējs, un tā pilda šo savu pienākumu.
Pie tam es gribētu uzsvērt, ka Satversme ir daudzkārt papildināta ar būtiskākām normām, kas ir īsti tiesiski regulējumi, nevis tikai norādes un vadlīnijas, kas orientē politiku, tiesību piemērotājus un sabiedrību. Kā zināms, Satversmes papildināšana ar nodaļu "Cilvēka pamattiesības" ļoti būtiski mainīja pastāvošo Satversmes konstitucionālo regulējumu. Arī šis būtiskais Satversmes papildinājums negrozīja Satversmes pamatus, un tas netika pieņemts referendumā. Un pat ievērojamas Latvijas teritorijas atdāvināšanu par pliku velti 2007.gadā Satversmes tiesa diemžēl, neuzskatot, ka šeit būtu nepieciešams referendums, atzina par tādu, kas negroza Satversmes 3.pantu.
Tātad es uzsveru, ka šie pamati pastāv ārpus Satversmes neatkarīgi no tā, vai tie ir vai nav ierakstīti Satversmes ievadā. Un šos pamatus nedz Satversmes ievads, nedz Satversmes galvenā daļa nevar nedz radīt, nedz arī likvidēt. Taču pozitīva norāde uz šiem pamatiem konstitucionāla ranga tekstā var dot tikai papildu motivāciju valstij un sabiedrībai tos labāk izprast, tos pieņemt kā mūsu kopējās rīcības vadlīnijas.
Tālāk par diskusijām sabiedrībā un Saeimā.
Pēc tam, kad Egils Levits nāca klajā ar savu priekšlikumu un paskaidroja to izvērstā komentārā, sabiedrībā ir notikušas plašas diskusijas par tur skartajiem valsts pamatjautājumiem. Nevar noliegt, ka ir bijuši arī destruktīvi pienesumi šai diskusijai - tādi, kas noliedz Latvijas valsti, kas noliedz latviešu tautu, jebkādas sabiedrības pamatvērtības un vērtības vispār. Taču iepriecinošais un, es pat teiktu, negaidītais ir tas, ka lielum lielais vairākums diskusijā piedalījās ar domu, kā stiprināt mūsu neatkarīgo Latvijas valsti, kā stiprināt mūsu demokrātisko valsts iekārtu, mūsu kopējo latvisko identitāti, latviešu valodu un cieņu pret mazākumtautībām, kā stiprināt kopējo minimumu, kas nepieciešams, lai mūsu valsts un sabiedrība varētu funkcionēt.
Un rezultātā mēs šodien... Juridiskā komisija liek priekšā Saeimai šo sagatavoto ievada priekšlikumu, kura izstrādāšanā un noslīpēšanā ir piedalījusies virkne koalīcijas deputātu.
Tālāk - par latviešu nāciju un Latvijas tautu.
Par to es esmu vairākkārt runājusi, ka dažkārt tiek tiražēta nepatiesība saistībā ar Satversmes ievadu. Es vēlētos arī norādīt, ka Egila Levita izstrādātā sākotnējā preambulas projekta saturs un ideja ir pilnībā saglabāta, taču varbūt izteikta citiem vārdiem, citā formā, lai šis saturs un ideja iegultos kompromisā, kas bija nepieciešams, lai panāktu šodien šeit konstitucionālo vairākumu. Tas it sevišķi attiecas uz valstsnācijas jēdzienu, kas tagad gan nav minēts tiešā tekstā, taču plaši un detalizēti ir izskaidrots pēc būtības. Ievadā ir runāts par latviešu nāciju, kas, balstoties uz savu negrozāmo valstsgribu un pašnoteikšanās tiesībām, bija tas politiskais spēks, kas izveidoja Latvijas valsti. Tas ir ļoti būtisks konstatējums, ka vēsturiski, politiski, no konstitucionālo tiesību viedokļa, no valststiesību viedokļa, mūsu valstī ir pamatnācija. Savukārt, no konstitucionālo tiesību viedokļa, ja latvieši ir valstsnācija, tad nevar būt tāda situācija, ka mazākumtautības ir bez valstsnācijas. Un... Taču šo abu jēdzienu vietā ievada projektā tagad ir izskaidrots to saturs, būtība un konsekvences, kas no tiem izriet. Un es domāju, ka tādā veidā šīs lietas ir labāk saprotamas.
Tālāk, kolēģi, par Latvijas tautu.
Es aicinu "Saskaņas Centru" nesanaidot Latvijā latviešu nāciju ar citām tautām. Nekur Latvijas tautas jēdziens nav pazudis! Latvijas tautas jēdziens ir palicis 2.pantā un arī Satversmes ievadā. Tāpat šis Latvijas tautas jēdziens, kas saskaņā ar Satversmes 2.pantu ir Latvijas valsts suverēnās varas avots, - tas ir juridiski konstitucionāls tiesību jēdziens. Tā saturs ir atklāts arī Augstākās tiesas šī gada 12.februāra un 28.marta spriedumos, kur ir noteikts, ka Latvijas tautā ietilpst gan visi latviešu valstsnācijas piederīgie, gan visi Latvijas pilsoņi neatkarīgi no tautības vai citām kategorijām. Savukārt pilsoņu kopums nav tas pats kas Latvijas tauta. Tas apvieno tikai balsstiesīgos Latvijas pilsoņus. Tas ir viens no Satversmē noteiktajām Latvijas valsts konstitucionālajām institūcijām, un pilsoņu kopums (tāpat kā visas citas konstitucionālās institūcijas, tajā skaitā šī Saeima) var rīkoties tikai Satversmē noteiktās kompetences ietvaros.
Un tālāk par pamatvērtībām un Satversmes tēviem. Daudzas un vērtīgas diskusijas ir bijušas par mūsu identitāti un pamatvērtībām. Es šeit piemēra pēc gribu minēt tikai vienu jautājumu. Projektā ir teikts, ka ikvienam ir pienākums visupirms rūpēties par sevi, tad par saviem tuviniekiem un visbeidzot par mūsu kopējo labumu. Tas ir pilsoniskās sabiedrības morāles princips, taču tas jāredz kopsakarā ar ievadā minēto citu mūsu valsts virsprincipu, proti, jāredz tas, ka Latvija, kā to apstiprinājusi arī Satversmes tiesa, ir sociāli atbildīga valsts. Tas nozīmē: ja kāds nav spējīgs rūpēties par sevi, tad sabiedrībai ir pienākums rūpēties par viņu. Ar to tiek noraidīts gan tā sauktais džungļu princips, ka izdzīvo tikai stiprākais, gan tiek noraidīts arī tā sauktais sociālais parazītisms, ka par sevi gādāt spējīgs indivīds varētu dzīvot uz sabiedrības rēķina.
Tālāk par Satversmes tēviem un par dažādiem viedokļiem. Tas, ka ievada projekts nav guvis pilnīgi visu Saeimā ievēlēto politisko spēku atbalstu, demokrātijā ir normāli. Būtu patiešām ļoti aizdomīgi, ja Saeimā šajā svarīgajā jautājumā valdītu tāda pati vienprātība kā savulaik padomju laikā. Svarīgi ir tas, ka šo priekšlikumu par savu uzskata un atbalsta ievērojams parlamenta vairākums, proti, kā mēs saucam, konstitucionālais vairākums.
Un tālāk. Es nezinu, cik daudz "Saskaņas Centrs", cik daudz Agešina kungs ir informēti par Satversmes sapulces izveidoto īpašās Satversmes komisijas darbību Satversmes projekta izstrādāšanā (No zāles dep. V.Agešins: "Esmu ļoti labi informēts!"), taču es apšaubu, kolēģi, ka "Saskaņas Centram", kas neatzīst Latvijas okupāciju, būtu morālas tiesības uzmesties par Satversmes tēvu advokātiem.
Kā mēs zinām, tika izveidota īpaša Satversmes komisija, kas sastāvēja no zinošākajiem valststiesību un dažādu citu jomu speciālistiem. Tur darbojās 26 deputāti. Kā jūs domājat, Agešina kungs, kāds liktenis, sākoties okupācijai, sagaidīja šos Satversmes tēvus? Es minēšu tikai dažus piemērus.
Marģers Skujenieks. Satversmes sapulces... Satversmes izstrādāšanas komisijas priekšsēdētājs. Piedzīvoja Baigo gadu. Viņu apcietināja, deportēja uz Padomju Savienību un 1941.gadā Maskavas cietumā nošāva.
Arveds Bergs. Ievērojams jurists. Viņš divās valdībās ieņēma iekšlietu ministra amatu. Viņu deportēja uz PSRS un 1941.gadā nošāva Orenburgas cietumā.
Tālāk par ievērojamu tiesībzinātnieku, uz kuru jūs bieži atsaucaties un kuru arī varētu dēvēt par Satversmes tēvu no konstitucionālo tiesību, no valststiesību viedokļa, - par Kārli Dišleru. Patiešām ievērojamākais šīs valsts tiesībzinātnieks. Deportēts uz PSRS tika divas reizes: pirmo reizi 1941.gadā - uz Krasnojarsku un 1949.gadā - atkal atpakaļ uz Sibīriju, kur viņš arī nomira.
Un es uzskatu, ka šodien visi tie, kuri ir par neatkarīgu, nacionālu, demokrātisku, uz nākotni vērstu Latviju, var akceptēt šo ievadu arī tad, ja mums citos jautājumos, kā jau tas demokrātijā ir pieņemts, ir dažādi viedokļi vai arī ja mūs neapmierina viens vai otrs projekta formulējums.
Es uzskatu, ka tas ir liels panākums, ka mums ir izdevies vienot citādi tik dažādos politiskos partnerus un visus tos daudzos cilvēkus, tātad tautas lielāko daļu, kas vēlas stiprāku, demokrātiskāku un nacionālu Latvijas valsti.
Es aicinu atbalstīt komisijas priekšlikumu. (Koalīcijas deputātu aplausi.)
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātam Atim Lejiņam.
A.Lejiņš (VIENOTĪBA).
Augsti godātais Prezidij! Cienījamās deputātes un godājamie deputāti!
Atļaujiet man pateikt lielu, lielu paldies Ilmai Čepānei par preambulas izstrādāšanā ieguldīto darbu un īpaši - par galarunu. Un es aicinu... un es gribu atgādināt - atbalstot šo preambulu, mēs esam uzticīgi tam zvērestam, ko mēs esam teikuši no šīs tribīnes. Atbalstīsim preambulu! (Aplausi.)
Sēdes vadītāja. Paldies.
Debates slēdzu.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums Latvijas Republikas Satversmē" atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 69, pret - 28, atturas - nav. Likums pieņemts. (Ilgi koalīcijas deputātu aplausi.)
I.Čepāne. Komisijas vārdā, godātie kolēģi, es esmu ļoti pateicīga visiem, kas nopietni un konstruktīvi piedalījās sabiedrības diskusijā par valsts pamatiem, Juridiskās komisijas deputātiem un kolēģiem, kā arī īpaši es gribētu atzīmēt kolēģi Imantu Parādnieku. Es komisijas vārdā izsaku pateicību ekspertiem Ringoldam Balodim, Mārtiņam Mitam, Aināram Lerhim, Laurim Liepam, Valteram Ščerbinskim, Skaidrītei Lasmanei, 4.maija Deklarācijas kluba biedriem - Augstākās padomes deputātiem, kas piedalījās balsošanā par Latvijas neatkarības atjaunošanu, taču īpaša pateicība ir Egilam Levitam un Juridiskā biroja vecākajam padomniekam Jānim Plepam.
Paldies. (Aplausi.)
Sēdes vadītāja. Paldies.
Ir saņemti trīs iesniegumi, kuros saskaņā ar Saeimas kārtības rulli lūdz nolasīt ziņojumu par balsošanas motīviem likumprojektam "Grozījums Latvijas Republikas Satversmē".
Pirmajam vārds deputātam Jānim Dombravam, kurš vēlas nolasīt balsošanas motivāciju Nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" frakcijas vārdā. Lūdzu!
J.Dombrava (VL-TB/LNNK).
Godātie kolēģi! Nacionālā apvienība pēc diskusijām ir guvusi apstiprinājumu, ka Satversmes preambulas formulējums, ka Latvijas tauta nosoda komunistisko un nacistisko totalitāro režīmu un to noziegumus, ietver arī PSRS īstenotā genocīda un kolonizācijas faktu. Komunistiskā totalitārā režīma noziedzīgās politikas rezultātā latviešu kā pamatnācijas īpatsvars samazinājās aptuveni no 77 procentiem (pirms Latvijas okupācijas) līdz 52 procentiem.
Šis nosodījums skatāms kontekstā ar Saeimas 1996.gada Deklarāciju par Latvijas okupāciju, kur ir uzsvērts komunistiskā režīma īstenotā genocīda un kolonizācijas fakts: "Visā okupācijas laikā PSRS mērķtiecīgi īstenoja genocīdu pret Latvijas tautu, tā pārkāpjot 1948.gada 9.decembra Konvenciju par genocīda nepieļaujamību un sodīšanu par to. [..] PSRS valdība mērķtiecīgi ieplūdināja Latvijā simtiem tūkstošu migrantu un ar to palīdzību centās iznīcināt Latvijas tautas identitāti."
Šos noziegumus atzīmē arī 2008.gada 23.septembrī pieņemtā Eiropas Parlamenta deklarācija par 23.augusta pasludināšanu par Eiropas staļinisma un nacisma upuru atceres dienu. Tekstā ir noteikts, ka "staļinisma un nacisma agresijas ietvaros veiktās masu deportācijas, slepkavības un paverdzināšana ir klasificējamas kā kara noziegumi un noziegumi pret cilvēci."
Savukārt 1983.gada 13.janvārī Eiropas Parlamenta pieņemtā rezolūcija "Par situāciju Igaunijā, Latvijā un Lietuvā" atzīmē astoņus gadus ilgušo bruņoto pretošanos Baltijas valstīs, cīnoties par savu brīvību, kā arī atzīmē 665 tūkstošus - igauņus, latviešus un lietuviešus -, kuri no PSRS varas puses ir pārvietoti uz gulagiem Sibīrijā kopš 1940.gada. Tāpat šī rezolūcija kvalificē situāciju tobrīd okupētajās Baltijas valstīs par koloniālisma situāciju.
To apstiprina arī 1987.gada 28.janvāra Eiropas Padomes Parlamentārās Asamblejas 872.rezolūcija "Par baltiešu stāvokli", kur teikts: "Asambleja izsaka nožēlu par Baltijas valstīs realizēto piespiedu imigrāciju, kuras rezultātā draud baltiešu asimilācija."
Tātad ir uzskatāmi redzams, ka okupācijas režīmu īstenotā genocīda un kolonizācijas fakts ir nostiprināts gan Latvijas valsts tiesiskajos aktos, gan starptautiskajos dokumentos. Un tagad tas būs ietverts arī Satversmes preambulā, nosodot abus totalitāros režīmus, kas valdījuši Latvijā, un to īstenotos noziegumus pret tautu un valsti.
Attiecībā uz Satversmes preambulā ietverto formulējumu par "latviešu vēsturiskajām zemēm" ir nepieciešams atzīmēt, ka visas 1920.gada Latvijas-Padomju Krievijas miera līgumā nostiprinātās teritorijas ir uzskatāmas par latviešu vēsturiskajām zemēm, tai skaitā arī Abrenes apvidus, kurā ietilpa Abrene, Kacēnu, Upmales, Linavas, Purvmalas, Augšpils un Gauru pagasti. Šo faktu apstiprina arī strīdīgais Satversmes tiesas 2007.gada 29.novembra spriedums, kura 47.punktā ir uzsvērts, ka Abrenes apvidus ir bijis senlatviešu Atzeles zemes sastāvdaļa. Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas šīs latviešu vēsturiskās teritorijas okupācija nekad nav tikusi pārtraukta, tomēr tās joprojām pieder un piederēs pie preambulas pirmajā rindkopā minētajām latviešu vēsturiskajām zemēm.
Šodien pieņemtā Satversmes preambula skaidri un nepārprotami uzsver Latvijas valsts izveides un pastāvēšanas pamatus. Tie ir stingri pamati, uz kuriem mēs veidojam mūsu nākotni. Preambula nerada šos pamatus no jauna un arī negroza kādus citus Satversmes pantus. Tās nolūks ir palīdzēt gan pilsoņiem, gan valsts amatpersonām labāk izprast demokrātiskās, tiesiskās, sociāli atbildīgās un nacionālās Latvijas valsts pamatlikumu. Preambula ir jāņem vērā, interpretējot Satversmi, jo Satversmi daudzos gadījumos nav iespējams interpretēt bez norādes uz valsts pamatiem.
Preambulai ir arī sociāli un politiski mērķi. Tā norāda uz mūsu identitāti, uz mūsu pamatvērtībām. Tā uzsver kopīgo, kas ir mūsu tautai, līdz ar to stiprina indivīda piederības sajūtu savai tautai un valstij. Tas ir būtisks faktors latviešu valstsnācijas nostiprināšanai un Latvijas valsts pastāvēšanas un attīstības nodrošināšanai.
Tādēļ mūsu frakcija ir atbalstījusi preambulas pieņemšanu. Pateicamies ikvienam, kurš ir sniedzis savu ieguldījumu preambulas izveidē, it īpaši ieceres autoram Egilam Levitam!
Paldies. ( Sk. ziņojumu stenogrammas pielikumā.)
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds balsošanas motivācijai deputātei Vinetai Poriņai.
V.Poriņa (VL-TB/LNNK).
Dāmas un kungi, godātie kolēģi! Vēlos paskaidrot motīvus balsojumam "par" Satversmes preambulas pieņemšanu trešajā lasījumā. Likumprojekta apspriešanas gaitā biju iesniegusi vairākus priekšlikumus, no kuriem daļa guva vairākuma atbalstu, bet citus es atsaucu.
Vispirms par "valstsnācijas" jēdzienu, kuru vēlējos un joprojām vēlos redzēt preambulas tekstā. Dažiem koalīcijas deputātiem šis jēdziens šķita pārāk pašapzinīgs. Aiz pārmērīgas piesardzības, ko varētu iztulkot arī kā nevajadzīgu nedrošību, koalīcijas deputāti neatbalstīja "valstsnācijas" jēdziena iekļaušanu preambulā. Kā teicis konstitucionālo tiesību jurists profesors Egils Levits: "Iemesli šādam gļēvlatviskam kaunīgumam ir dažādi: padomju okupācijas režīma, latviešu tautai uzspiestās mankurtizācijas sekas, ar to saistītie latviskās mazvērtības kompleksi, neizpratne par to, kas ir un kas nav leģitīmi demokrātiskā, tiesiskā un nacionālā valstī, atpalicība no politiskās un juridiskās domas attīstības citās Eiropas valstīs, pārprasts politkorektums." (Citāta beigas.)
Vēl viens iemesls ir arī Latvijā vērojamie daži kremliski orientētie aktīvisti. Drošības iestādes monitorē šo personu antilatviskās aktivitātes, bet diemžēl šie aktīvisti iedvesuši bailes daudzos Latvijas iedzīvotājos un, kā redzams, arī daļā koalīcijas deputātu.
"Valstsnācija" tātad nozīmē, ka šīs nācijas - tātad tieši latviešu nācijas - valoda ir valsts valoda, ka valstij ir pienākums nodrošināt šīs nācijas pastāvēšanu, tās kultūras un valodas saglabāšanu un attīstību. Jēdziens "valstsnācija" ar šādu saturu lietots arī Pilsonības likumā un Augstākās tiesas jaunākajos spriedumos.
Stabilās modernās Eiropas valstīs vara pār valsts tagadni un nākotni parasti atrodas valstsnācijas rokās. Valstsnācijai jebkurā valstī pieder noteicošais vārds par to, kā labāk rīkoties, ko darīt, lai veicinātu savas valsts izaugsmi. Tā tas ir Francijā, Vācijā, Zviedrijā, Igaunijā, Polijā, Ungārijā un citur. Ja atzīstam un cienām mazākumtautības, viņu tiesības kopt savu, no valstsnācijas atšķirīgo, kulturālo savdabību, tad tas nozīmē, ka atzīstam un cienām arī latviešu valstsnāciju, kuras valoda un kultūra vieno visu Latvijas tautu, tās pilsoņus.
Tomēr svarīgākais ir tas, ka konstitucionālo vairākumu veidojošā koalīcija spēja vienoties par būtisko - ka jēdziena "valstsnācija" saturs preambulā nepārprotami ir ietverts un tuvāk paskaidrots. Tādēļ es balsoju "par" šo priekšlikumu.
Tāpat gribu arī uzsvērt to, ka, lai arī Satversmes preambulas tekstā tiek runāts par Latvijas tautu, kas izcīnīja savu valsti Brīvības cīņās jeb Neatkarības karā un neatzina okupācijas režīmus un pretojās tiem, vēsturiski un politiski precīzāk būtu bijis teikt, ka tā bija tieši latviešu tauta, jo kam gan vēl bez latviešiem bija vajadzīga un kas gan vēl bez latviešiem gribēja dibināt neatkarīgu valsti? Latvijas valsts pirmais prezidents Jānis Čakste teicis: "Latvijas valsts ir izaugusi no latviešu tautas vienprātības, tā palikusi stipra caur Latvijas tautas vienprātību un plauks un zels tālāk." (Citāta beigas.)
Latvijas valsts bija vajadzīga tieši latviešiem. Tas, ka latviešu tautai pievienojās atsevišķu mazākumtautību pārstāvji, ir apsveicami, un tas norāda uz latviešu tautas kustības lielo pievilkšanas spēku un to, ka mērķis bija nozīmīgs arī citu tautību cilvēku skatījumā. Taču tas nepadara šo latviešu tautas kustību par internacionālu vai beznacionālu. Tieši latviešu tauta veido Latvijas tautas centrālo sastāvdaļu. Tādēļ, lai arī ne gluži precīzi, preambula atspoguļo latviešu tautas cīņu par savu valsti un tās neatkarības atjaunošanu.
Tie cilvēki, kam dārga ir sava tauta, nekad neaizmirst tās vēsturi. Tādēļ ļoti svarīgs ir preambulā ietvertais abu totalitāro - komunistiskā un nacistiskā -režīmu un to noziegumu nosodījums. Šis nosodījums ietver arī pret Latvijas cilvēkiem īstenotā genocīda nosodījumu. Tas ietver arī Latvijas nežēlīgās kolonizācijas un oficiālās rusifikācijas nosodījumu, kura ilga līdz pašam pēdējam komunistiskā totalitārā režīma pastāvēšanas brīdim un kura pirmo reizi vēsturē gandrīz noveda pie tā bīstamā punkta, kad latviešu tauta tiktu nospiesta mazākumā pati savā zemē. Šis nosodījums ir svarīgs vēsturiskā taisnīguma un objektīva pagātnes izvērtējuma un apzināšanās elements.
Esmu gandarīta par to, ka kolēģi pieņēma manu piedāvājumu: kā vienu no saliedētas...
Sēdes vadītāja. Poriņas kundze, jūsu uzstāšanās laiks ir beidzies. (No SC frakcijas: "Paldies!", zālē starpsaucieni, dep. A.Klementjevs: "Reglaments!")
V.Poriņa. Vai var, lūdzu, vēl divas minūtes?
Sēdes vadītāja. Jūsu motivācija ir iesniegta rakstiski, un katram ir iespēja to izlasīt. Un Kārtības rullis nosaka šīs piecas minūtes. Tā ka es aicinātu jūs tomēr beigt jūsu uzstāšanos.
V.Poriņa. Labi. Tad vēl nobeigumā...
Sēdes vadītāja. Tad, lūdzu, pabeidziet teikumu!
V.Poriņa. Jā, motivācijas vēstule ir iesniegta rakstiskā veidā, tātad to varēs arī izlasīt.
Nobeigumā es gribu teikt, ka tie, kas ir uzticīgi Latvijas Republikai un domā par nākamām paaudzēm, šo preambulu principā atbalsta.
Paldies ikvienam, kas strādāja pie preambulas izveides! Un jo īpaši liels paldies juristam konstitucionālo tiesību profesoram Egilam Levitam par ieceri un ieguldīto darbu preambulas izveidē.
Paldies par jūsu uzmanību. (Aplausi.) ( Sk. ziņojumu stenogrammas pielikumā.)
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātam Imantam Parādniekam.
I.Parādnieks (VL-TB/LNNK).
Labrīt, godātie kolēģi! Laikā, kad tika spriests par Satversmes preambulu, tiku saņēmis daudz dažādu viedokļu un aicinājumu. Absolūti lielākā daļa - ar domu, kā padarīt Latvijas valsti stiprāku. Bet bija arī tādi, kas saka: ja tur nav tieši tā, kā vēlos, tad viss, cauri... nav vērts.
Jā, arī es, ja formulētu šo ievadu viens pats, dažas lietas būtu izteicis citiem vārdiem. Taču mēs katrs esam ar dažādām pieredzēm un uzskatiem. Mūsu uzdevums - būt pietiekoši viediem, lai varētu vienoties kopīgas lietas labā. Un šī kopīgā lieta mums, plašai dažādu politisko uzskatu valstiskai koalīcijai, ir viena: tā ir Latvijas valsts, kuru ir izveidojusi un izcīnījusi latviešu nācija, pamatojoties uz savu negrozāmo valstsgribu un neatņemamām pašnoteikšanās tiesībām. Tā ir Latvijas valsts, kuras mērķis ir latviešu tautas, tās valodas un kultūras nodrošināšana cauri gadsimtiem. Tā ir Latvijas valsts, kura visiem nodrošina brīvību un veicina labklājību. Tā ir Latvijas valsts, kas ir demokrātiska, tiesiska, sociāli atbildīga un nacionāla.
Šis Satversmes ievads nesatur nevienu tiesisku regulējumu, kas grozītu Satversmes pārējos pantus. Tas tikai padara redzamus mūsu valsts pamatus - tos pamatus, uz kuriem Satversme ir būvēta. Tā ir kā skaidra interpretācijas vadlīnija katram - kā valsts pilsonim, tā mūsu viesim, kā valsts amatpersonai, tā arī valsts un pašvaldības iestādei vai pat privātam uzņēmumam.
Tikai nejēga iedomājas, ka Satversme ir tīri juridiska konstrukcija, kas karājas gaisā... tā sakot, kas tur pati sevi. Šāds priekšstats ir maldīgs - politiski maldīgs un juridiski maldīgs!
Satversmei ir pamati. Tie ir reāli pamati, kas atrodas ārpus juridiskās konstrukcijas. Bez tiem neviena konstitūcija, arī Satversme, darboties nevar. Šie pamati sastāv no vērtībām, principiem, vērtējumiem, nostādnēm. Tos veido mūsu vēsturiskā pieredze, mūsu tagadnes vajadzības un mūsu nākotnes vīzijas. Valsts pamati, tas kopīgais, kas vieno tautu, vismaz tās lielāko daļu, un tikai uz tiem ir iedomājama plaukstoša valsts un funkcionējoša konstitūcija.
Šie pamati ir tas minimums, lai mums būtu kopīga valsts. Tie demokrātiskai valstij ir jāstiprina. Ja tie nav pietiekoši skaidri redzami katram, tie ir jāpadara redzami ikvienam. Tieši tas ir šī ievada uzdevums. Šos pamatus esam iezīmējuši tādus, ka katrs, kas pieņem Latviju kā nacionālu un demokrātisku valsti, var tur atrast sev tuvas vērtības.
Balsojot par šo ievadu, balsoju "par" latvisko dzīvesziņu, kas veido latviešu un latviešu valsts identitāti, par pasaules redzējuma sistēmu, kas godā ceļama un ir mūsu tautas pamats, kas padara mūsu valsti latvisku, tātad unikālu starp 200 pasaules valstīm.
Balsojot par šo ievadu, balsoju "par" mūsu iepriekšējo paaudžu veikuma godināšanu, par pienākumu krietni apieties ar šo mantojumu un nodot to tālāk vislabākajā kārtībā nākamajām paaudzēm.
Mums katram ir sava Latvija, un mēs katrs varam atrast norādes uz to šajā ievadā. Bet šo individuālo Latviju mozaīka veido mūsu kopējo Latviju.
Balsojot par šo ievadu, es balsoju par latviešu valsts pastāvēšanu cauri gadsimtiem.
Paldies. (VL-TB/LNNK frakcijas aplausi.) ( Sk. ziņojumu stenogrammas pielikumā.)
Sēdes vadītāja. Paldies.
Tā kā līdz pārtraukumam ir atlikušas tikai astoņas minūtes, tad droši vien nākamos darba kārtības jautājumus turpināsim skatīt pēc pārtraukuma, jo vēl ir informācija par jautājumu un atbilžu sēdi, kura nenotiks.
Uz deputātu Elksniņa, Cvetkovas, Orlova, Zujeva un Mirska jautājumu veselības ministrei Ingrīdai Circenei "Par narkomānijas un narkotiku lietošanas profilaksi, veselības aprūpi" rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina, taču veselības ministre joprojām slimo un nevar ierasties.
Uz deputātu Elksniņa, Meļņikova, Mirska, Zujeva un Orlova jautājumu veselības ministrei Ingrīdai Circenei "Par ierobežotas pieejamības statusa noteikšanu Veselības ministrijas 2014.gada 16.aprīļa atbildei Nr.01-11/1464 uz Saeimas deputātu jautājumiem par Eiropas Parlamenta un Padomes regulas projekta [2013/0305 (COD)] par jaunām psihoaktīvām vielām virzību" rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina, bet veselības ministre nevar ierasties.
Deputātu Zariņa, Sakovska, Tutina, Rubika un Ribakova jautājums Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai "Saistībā ar darba vizītes ASV rezultātiem", kas ir pāradresēts Vjačeslavam Dombrovskim. Rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina, bet ministrs nevar ierasties.
Deputātu Zariņa, Agešina, Rubika, Tutina un Sakovska jautājums Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai "Saistībā ar nespēju sniegt atbildes uz deputātu jautājumiem un sniegto atbilžu slepenības statusu" pāradresēts ekonomikas ministram Vjačeslavam Dombrovskim. Rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina, bet ministrs nevar ierasties.
Deputātu Zariņa, Urbanoviča, Dolgopolova, Klementjeva un Cvetkovas jautājums Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai "Par valstij piederošo AS "Citadele banka" akciju pārdošanas procesu" pāradresēts ekonomikas ministram Vjačeslavam Dombrovskim. Iesniegtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina, bet ministrs nevar ierasties.
Deputātu Zariņa, Dolgopolova, Klementjeva, Cvetkovas un Rubika jautājums Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai "Par valstij piederošo akciju sabiedrības "Citadele banka" akciju pārdošanas principiem" pāradresēts ekonomikas ministram Vjačeslavam Dombrovskim. Rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina, bet ministrs nevar ierasties.
Deputātu Elksniņa, Cvetkovas, Mirska, Zujeva un Orlova jautājums veselības ministrei Circenei "Par Valsts kontroles revīzijas ziņojumu". Iesniegtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina, bet ministre nevar ierasties. (No zāles dep. A.Elksniņš: "Kur visi ministri palikuši?!")
Deputātu Elksniņa, Cvetkovas, Klementjeva, Zemļinska un Meļņikova jautājums Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai "Par iespējamu valsts nozagšanu, pārdodot Latvijas Hipotēku un zemes bankas komercdaļu" pāradresēts finanšu ministram Vilkam. Rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina, bet ministrs nevar ierasties. (No zāles dep. J.Ādamsons: "Kur valdība?!")
Deputātu Pimenova, Sakovska, Ribakova, Tutina un Lazarevas jautājums Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai "Par dabas resursu nodokļa un subsidētās elektroenerģijas nodokļa piemērošanu atjaunojamo energoresursu nozarē" pāradresēts vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Naudiņam, ekonomikas ministram Dombrovskim un finanšu ministram Vilkam. Ministri nevar ierasties, tātad...
Deputātu Elksniņa, Cvetkovas, Klementjeva, Meļņikova un Zemļinska jautājums Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai "Par iespējamu valsts nozagšanu, pārdodot Latvijas Hipotēku un zemes bankas komercdaļu" pāradresēts finanšu ministram Vilkam. Rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina, bet ministrs nevar ierasties.
Saskaņā ar Kārtības rulli jautājumi nepāriet uz nākamo sesiju, tātad jautājumi ir uzskatāmi par atbildētiem.
Ir saņemti arī jauni jautājumi. Deputāti Elksniņš, Agešins, Ādamsons, Potapkins un Urbanovičs ir iesnieguši jautājumu veselības ministres pienākumu izpildītājai Laimdotai Straujumai "Par iespēju noteikt jaunās psihoaktīvās vielas un nodrošināt medicīnisko palīdzību toksikoloģiskiem slimniekiem". Jautājums tiks nodots adresātam.
Ir saņemts arī deputātu Elksniņa, Cvetkovas, Meļņikova, Zemļinska un Kabanova jautājums Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai "Par bankas "Citadele" pārdošanas procesu". Tātad šie jautājumi tiks nodoti, bet... nu, jautājumu un atbilžu sēde, visticamāk, netiks rīkota arī gadījumā, ja rakstveida atbildes iesniedzējus neapmierinās.
Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu!
Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumam deputātam Artūram Rubikam. (Starpsauciens no zāles.) Nē, vispirms Artūram Rubikam!
A.Rubiks (SC).
Labdien, godātie deputāti! Deputātu grupas sadarbībai ar Japānas parlamentu tikšanās pēc piecām minūtēm. Aicinu pulcēties Dzeltenajā zālē uz īsu sanāksmi! Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds paziņojumam deputātam Raimondam Rubikam.
R.Rubiks (SC).
Cienījamie kolēģi! Visus, kas piedalās deputātu grupā sadarbībai ar Itālijas parlamentu, aicinu tūlīt pat uz īsu, īsu sanāksmi tepat - Dzeltenajā zālē! Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds paziņojumam deputātam Jānim Reiram.
J.Reirs (VIENOTĪBA).
Kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde pulksten 10.30 Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas telpās.
Sēdes vadītāja. Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Vucānam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.
J.Vucāns (11.Saeimas sekretāra biedrs).
Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies: Jānis Ozoliņš... Ozoliņa kungs! (No zāles: "Ir!") Neredzu. (No zāles: "Ozoliņš pie žurnālistiem!") Jā... Edvards Smiltēns... ir, Juris Viļums... nav, Ivars Zariņš... nav, Igors Zujevs... nav.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Pārtraukums līdz pulksten 11.00.
(Pārtraukums.)
Sēdi vada Latvijas Republikas 11.Saeimas priekšsēdētāja
Solvita Āboltiņa.
Sēdes vadītāja. Tā, cienījamie kolēģi! Ir pulksten 11.00, tātad turpinām Saeimas 19.jūnija sēdi. Pirms pārtraukuma mēs skatījām sadaļu - "Likumprojektu izskatīšana".
Turpināsim skatīt mūsu apstiprināto sēdes darba kārtību. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts "Komercdarbības atbalsta kontroles likums", otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Vilnis Ķirsis.
V.Ķirsis (RP).
Augsti godātā un ļoti tautiskā priekšsēdētājas kundze, kolēģi! Skatām likumprojektu "Komercdarbības atbalsta kontroles likums". Atgādināšu, ka šis likums regulē kārtību, kādā valsts drīkst dot privātam sektoram atbalstu, nekropļojot konkurenci.
Pavisam uz otro lasījumu ir saņemti 27 priekšlikumi.
Tātad 1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko punktu numerāciju.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
V.Ķirsis. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts, arī attiecīgi mainot turpmāko punktu numerāciju.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
V.Ķirsis. 3. - finanšu ministra Vilka priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 9. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
V.Ķirsis. 4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
V.Ķirsis. 5. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
V.Ķirsis. 6. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
V.Ķirsis. 7. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
V.Ķirsis. 8. - finanšu ministra Vilka priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 9. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
V.Ķirsis. 9. - atbildīgās komisijas priekšlikums, kura mērķis ir nepieļaut komercsabiedrībām, kuras saņēmušas vai plāno saņemt atbalstu, kas tiek piešķirts finanšu grūtībās nonākušām komercsabiedrībām, un kurām ir pakārtotas saistības, primāri veikt nevis saņemtā atbalsta atmaksu, bet gan pakārtoto saistību izpildi, kas ir pretrunā ar sabiedrības un nodokļu maksātāju interesēm. Jāņem vērā, ka jautājums par pakārtoto saistību izpildi ir cieši saistīts ar atbalsta atgūšanu, proti, tajos gadījumos, kad tiek sniegts atbalsts komercsabiedrībām.
Atbilstoši likumprojektā noteiktajam tiek prezumēts, ka sniegtais atbalsts komercsabiedrībām tiks primāri izmantots komercsabiedrību darbības nodrošināšanai, nevis atsevišķu indivīdu mantisko interešu nodrošināšanai. Un šis priekšlikums attieksies pilnīgi uz visām komercsabiedrībām.
Priekšlikums tātad ir atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
V.Ķirsis. 10. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
V.Ķirsis. 11. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
V.Ķirsis. 12. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
V.Ķirsis. 13. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
V.Ķirsis. 14. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
V.Ķirsis. 15. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
V.Ķirsis. 16. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
V.Ķirsis. 17. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
V.Ķirsis. 18. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
V.Ķirsis. 19. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
V.Ķirsis. 20. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
V.Ķirsis. 21. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
V.Ķirsis. 22. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
V.Ķirsis. 23. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
V.Ķirsis. 24. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
V.Ķirsis. 25. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
V.Ķirsis. 26. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
V.Ķirsis. 27. - finanšu ministra Vilka priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 9. - komisijas priekšlikumā, kuru mēs jau atbalstījām.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
V.Ķirsis. Un tagad atbildīgās komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Komercdarbības atbalsta kontroles likums" atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts "Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju"", trešais lasījums.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Viktors Valainis.
V.Valainis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Labdien, cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Strādājam ar likumprojektu "Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju"", kas sagatavots izskatīšanai trešajā lasījumā.
Ir saņemts deputāta Gaida Bērziņa iesniegums par to, ka viņš atsauc 6., 7. un 9.priekšlikumu.
Principā uz trešo lasījumu tika saņemti pārsvarā precizējoši priekšlikumi attiecībā uz otrajā lasījumā atbalstīto koncepciju un priekšlikums no Elksniņa kunga, ko arī minējām sēdē, - par nākamā likuma izstrādes termiņu -, kā arī daži konceptuāli priekšlikumi, kas ir atsaukti uz trešo lasījumu.
1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
V.Valainis. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 3. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
V.Valainis. 3. - komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
V.Valainis. 4. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
V.Valainis. 5. - Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 8. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
V.Valainis. 6.priekšlikums ir atsaukts. Arī 7.priekšlikums ir atsaukts.
8. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.
Vārds deputātei Lolitai Čigānei.
L.Čigāne (VIENOTĪBA).
Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Es gribētu izteikt savu gandarījumu par to, ka, tuvojoties 11.Saeimas darba noslēgumam, mēs esam būtiski pavirzījušies uz priekšu, lai risinātu tā sauktā dalītā īpašuma jeb piespiedu nomas attiecību jautājumu.
Šajā likumprojektā jau sākotnēji atbalstītajā redakcijā ir paredzēts tas, ka dzīvokļu īpašniekiem, kuru dzīvojamās mājas atrodas uz citam īpašniekam piederošas zemes, vairs nebūs jākompensē nekustamā īpašuma nodokļa maksājums.
Manā priekšā šeit ir rēķins, ko saņem kādas daudzdzīvokļu mājas iedzīvotāji. Situācija ir tāda, ka 2013.gadā par vienu ceturksni viņiem kopsummā bija jāmaksā 82 eiro par cita cilvēka īpašumā esošas zemes izmantošanu. Tātad šī summa ir reizināma ar trīs, un tas ir tas, ko šo dzīvokļu īpašnieki samaksā gadā zemes īpašniekam par to, ka viņi atrodas šajās piespiedu nomas attiecībās.
Ja Saeima šodien pieņems šo likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā, tad jau šobrīd šo cilvēku rēķins nedaudz koriģēsies, respektīvi, viņiem vairs nebūs jāveic nekustamā īpašuma nodokļa maksājums, kas šajā gadījumā ir ap 30 eiro gadā.
Protams, šo summu var uzskatīt par nelielu. Tomēr, ja mēs tālāk skatāmies šo rēķinu, mēs redzam, ka konkrētās dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieki par zemes nomu, tātad par domājamās daļas nomu, maksā salīdzinoši ļoti lielu summu, un šis zemes gabals ir salīdzinoši ļoti liels. Un ar to ir saistīts arī šis komisijas virzītais priekšlikums. Respektīvi, dzīvojamo māju īpašnieki šobrīd varēs uzsākt procesu, lai noteiktu zemes gabalu, kas patiešām ir nepieciešams viņu dzīvojamai mājai.
Cienījamie kolēģi! Šobrīd mums ir situācija, ka zeme zem daudzdzīvokļu mājām pieder vien pāris tūkstošiem cilvēku, bet šajos dzīvokļos dzīvo un ļoti lielus rēķinus ik ceturksni maksā vairāki desmiti tūkstoši cilvēku. Tātad šī piespiedu nomas situācija ļoti sadārdzina iedzīvotāju maksājumus par dzīvojamiem īpašumiem.
Pieņemot šo likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā, dzīvojamās mājas īpašniekiem būs iespējams uzsākt procesu, lai noteiktu, tieši kāds zemes gabals ir nepieciešams viņu mājai, lai viņiem turpmāk vairs nebūtu jāmaksā par lieliem pagalmiem, par autostāvvietām, kas, iespējams, tiek iznomātas citiem cilvēkiem un no kā zemes īpašnieks gūst vēl papildu ienākumus. Un šis ir arī ļoti būtisks solis, lai mēs varētu sākt virzīties uz to, ka šīs piespiedu nomas attiecības mēs izbeidzam un izbeidzam arī šo dalīto īpašumu un turpmāk veidojam mūsu īpašumus kā vienotus īpašumus, nespiežot iedzīvotājiem maksāt ļoti lielus rēķinus.
Cienījamie kolēģi! Diskutējot par šo likumprojektu, mēs esam secinājuši, ka zeme zem daudzdzīvokļu mājām (un pamatā tā ir Rīgas problēma jeb Rīgas jautājums) ir ļoti pievilcīgs nekustamā īpašuma tirgus objekts, jo nomas maksa par šo objektu tiek garantēta, turklāt vēl šobrīd esošajā situācijā tiek nofinansēts arī nekustamā īpašuma nodokļa maksājums. Mums ir jāizbeidz šī netaisnīgā situācija, lai cilvēku rēķini, iespējams, jau šobrīd vai nedaudz tālākā laikā... vismaz trīs gadu laikā, nosakot precīzi, kāds gabals ir nepieciešams konkrētajai zemes vienībai... lai šāda situācija izbeigtos.
Es gribu pateikt lielu paldies mūsu kolēģim Viktoram Valainim, kas vairāku gadu garumā ir strādājis pie šā risinājuma, kas beidzot ir panākts. Un es ļoti priecājos, ka šī Saeima šo ilgi vilkušos darbu varēs pozitīvi pabeigt ar jūsu atbalstu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātam Kārlim Seržantam.
K.Seržants (ZZS).
Godājamie kolēģi! Es kā 106 dzīvokļu mājas iemītnieks arī saku paldies Valaiņa kungam un komisijai par šo likumprojektu. Bet es vēlētos vērst uzmanību uz vienu lietu.
Tas, ka jūs šādu iespēju tagad padarījāt par iespējamu, nenozīmē, ka tūlīt šīs iespējas cilvēki varēs izmantot. Jo, lai panāktu šīs liekās zemes... nu, atteikšanos no liekās zemes, atstājot mājai tikai tik, cik iedzīvotāji uzskatīs par vajadzīgu, ir vajadzīgi pilnīgi simtprocentīgi visu mājas iedzīvotāju vai dzīvokļu īpašnieku paraksti. Līdz šim bija tā... Es tieši ar šo problēmu esmu nodarbojies savā mājā. Zem manas mājas ir vismaz sešu dažādu īpašnieku zeme, un, lai mēs kaut ko tur mainītu, mums ir jāsavāc pilnīgi visu mājas iedzīvotāju paraksti, un tad mēs varam jau iet uz namu pārvaldi un uz Valsts zemes dienesta Rīgas nodaļu un kaut ko darīt.
Tā ka tas varbūt ir tas, par ko vēl ir jāpadomā.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātam Viktoram Valainim.
V.Valainis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Es mēģināšu pavisam īsi.
Principā jau tā situācija ir gana sarežģīta, un šajā gadījumā lielākā problēma, ko Seržanta kungs iezīmē, ir tā, ka principā šī likumdošana ir tāda, ka tas tiek regulēts ļoti daudzos dažādos likumos. Un tas, ko jūs tikko minējāt... Jums droši vien ir tāda situācija, ka jūsu māja tiek apsaimniekota uz Civillikuma pamata, nevis pēc likuma "Par dzīvokļa īpašumu" vai Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma. Un tur ir šī lieta, ka tur ir 100 procenti. Bet ar Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma grozījumiem arī tā situācija ir mainījusies attiecībā uz jautājumiem, kas saistīti ar pārvaldīšanu, - tur ir tikai vairākums vajadzīgs. Un šis ir viens no tiem jautājumiem, kas saistīti ar pārvaldīšanu.
Gribu atzīmēt to, ka šis likumprojekts ir gana sarežģīts - tāds, ka risinājuma uz rītdienu tur īsti nebūs un pašvaldībām vēl būs liels darbs, lai izveidotu saistošos noteikumus, lai vispār šī sistēma sāktu darboties. Un iedzīvotājiem arī būs sava aktivitāte jāizrāda, lai tas viss varētu veiksmīgi darboties.
Protams, paldies Čigānes kundzei, ka viņa izskaidroja šo situāciju, kāda tā realitātē ir. Šis likums vairāk ir kā liela iespēja.
Un kas ir pats galvenais, ko es redzu šajā likumā? Tas ir tāds fundaments nākamajam likumam, kas būs par dalītā īpašuma izbeigšanu, lai tāda vispār vairs nebūtu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam.
S.Dolgopolovs (SC).
Cienījamie kolēģi! Tas tiešām ir nopietns pirmais solis uz to, lai izbeigtu dalīto īpašumu kā šķiru.
Gribu pievērst jūsu uzmanību tam, ka tiešām tā procedūra ir diezgan smagnēja. Bet pievērsiet uzmanību pārejas noteikumiem, kur dots uzdevums Ministru kabinetam gada laikā izstrādāt likumprojektu, kurā būtu paredzēta galīgā procedūra, lemjot par to, par ko mēs šodien runājam, - par ko mēs šodien iestājamies un pret ko mēs šodien cīnāmies! Tas ir ļoti svarīgi. Un es domāju, ka arī daudzas kolīzijas, kas var izrietēt no šā diezgan sarežģītā likuma, tomēr tiks atrisinātas tad, kad Saeima (jaunievēlētā Saeima) pieņems jumta likumu, kas izbeigs šo netaisnīgo situāciju.
Aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Debates slēdzu.
Vai kāds lūdz balsojumu par 8.priekšlikumu - atbalstīto, komisijas atbalstīto, priekšlikumu? Balsojums netiek lūgts. Tātad deputāti atbalsta 8. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu.
V.Valainis. Jā, paldies.
Tālāk seko 9.priekšlikums. Tas ir atsaukts.
10. - Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 21. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
V.Valainis. 11. - Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 21. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
V.Valainis. 12. - Ekonomikas ministrijas parlamentārās sekretāres Platonovas kundzes priekšlikums. Nav atbalstīts komisijā.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
V.Valainis. 13. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts, iekļauts 14. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
V.Valainis. 14. - komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
V.Valainis. 15. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
V.Valainis. 16. - Ekonomikas ministrijas parlamentārās sekretāres Platonovas priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
V.Valainis. 17. - Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 18. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
V.Valainis. 18. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
V.Valainis. 19. - Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 20. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
V.Valainis. 20. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
V.Valainis. 21. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
V.Valainis. 22. - Ekonomikas ministrijas parlamentārās sekretāres Platonovas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
V.Valainis. 23. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
V.Valainis. 24. - deputāta Elksniņa priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts. Tas paredz nākamā likuma, kas būs par dalītā īpašuma izbeigšanu, izstrādes termiņu. Ir daļēji atbalstīts, iekļauts 26. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
V.Valainis. 25. - tieslietu ministres Baibas Brokas priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 26. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
V.Valainis. 26. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
V.Valainis. Un arī 27.priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
V.Valainis. Un, pirms balsojam trešajā lasījumā, gribu pateikt lielu paldies Tieslietu ministrijas pārstāvjiem, Saeimas komisijas pārstāvjiem, konsultantiem un īpaši Saeimas Juridiskajam birojam par izteikto atbalstu šī likumprojekta izstrādē.
Paldies. Aicinu atbalstīt.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju"" atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 90, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts "Grozījumi likumā "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā"", trešais lasījums.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāte Marjana Ivanova-Jevsejeva.
M.Ivanova-Jevsejeva (SC).
Labdien, cienījamie kolēģi! Tagad jūsu uzmanībai likumprojekts "Grozījumi likumā "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā"", kas izskatāms trešajā lasījumā.
Atbildīgā komisija ir saņēmusi 41 priekšlikumu. Vairākumā gadījumu tie ir redakcionāli, taču daži ir ļoti būtiski un ar tiem precizēts tas, ka... mēs paplašināsim palīdzības klāstu, tostarp bērniem bāreņiem, ģimenēm ar bērniem un denacionalizētu māju iedzīvotājiem. Lai ietaupītu jūsu laiku, es nestāstīšu par visām būtiskām lietām, bet tikai par galveno, kas tapa tieši trešajam lasījumam.
Tātad likumu plānots papildināt ar jaunu pantu, nosakot, ka no nākamā gada bērns bārenis varēs pretendēt uz dzīvokļa pabalstu. Dzīvokļa pabalstu, pamatojoties uz bērna iesniegumu, piešķirs pašvaldība, lai kompensētu dzīvokļa īres maksu, kā arī izdevumus par apkuri, patērēto ūdeni, elektroenerģiju un citiem komunālajiem pakalpojumiem.
Dzīvokļa pabalstu bērns bārenis varēs saņemt pēc pilngadības sasniegšanas līdz 24 gadu vecumam, un jaunā redakcija nosaka, ka tiesības uz dzīvokļa pabalstu būs arī tad, ja bērns bārenis dzīvojamo telpu īrē no pašvaldības. (Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.) Šāds atbalsts dos iespēju bērnam bārenim pašam izvēlēties sev mājokli jebkurā administratīvajā teritorijā un saņemt pabalstu, nevis gaidīt, kamēr pašvaldība viņam piešķirs dzīvokli, dzīvot pagaidu mītnēs, kur apstākļi bieži vien neveicina viņa adaptēšanos jaunā vidē.
Savukārt, risinot denacionalizēto māju īrnieku jautājumus, likumprojekts paredz, ka pašvaldībai būs pienākums izvērtēt, vai sliktā tehniskā stāvoklī esošās mājas neapdraud iedzīvotāju dzīvību, un lemt par palīdzību īrniekiem. Šādu māju iemītniekiem pašvaldība kā palīdzības veidu piedāvās īrēt pašvaldības dzīvokli vai sociālo dzīvokli, paredzot, ka denacionalizētās mājas īrnieki varēs pretendēt uz dzīvojamās telpas atbrīvošanas pabalstu. Šādu pabalstu turpmāk pašvaldība varēs piešķirt arī tad, ja tam nav paredzēts valsts budžeta finansējums.
Tiesības uz dzīvojamās telpas atbrīvošanas pabalstu likumprojektā paredzētas arī tām personām, kuras dzīvo kooperatīvo biedrību savienības uzņēmumam piederošos dzīvokļos, kas netika privatizēti likumā noteiktajā kārtībā.
Ar likuma grozījumiem arī plānots pilnveidot dzīvojamās telpas piedāvāšanas kārtību. Turpmāk, ja persona no trim dzīvošanai derīgu dzīvojamo telpu īres piedāvājumiem būs atteikusies pamatotu iemeslu dēļ, tai saglabās kārtas numuru palīdzības reģistrā.
Savukārt no palīdzības reģistra varēs izslēgt personu, ja tās atteikums būs nepamatots vai arī tā nebūs pašvaldībā sniegusi atbildi uz īres piedāvājumiem.
Tāpat izmaiņas likumā precizē valsts palīdzības sniegšanu ģimenēm ar bērniem un personai, ar kuru kopā dzīvo nepilngadīgs bērns vai daži bērni, dodot galvojumu mājokļa iegādei vai būvniecībai. Saskaņā ar likuma izmaiņām jau no šī gada 31.jūlija atbalsta programmas ietvaros hipotekārajiem aizdevumiem plānots piešķirt tūkstoti galvojumu, un to apmērs būs atkarīgs no bērnu skaita ģimenē.
Likumprojekts arī paredz, ka valsts no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem atlīdzina pašvaldībām izdevumus par dzīvojamo māju atjaunošanu, ja tās cietušas stihisku nelaimju, avāriju vai citu katastrofu gadījumos.
Tas bija par priekšlikumu būtību, un tagad pāriesim pie pašiem priekšlikumiem.
Tātad 1. ir Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
M.Ivanova-Jevsejeva. 2. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
M.Ivanova-Jevsejeva. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizēts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
M.Ivanova-Jevsejeva. 4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
M.Ivanova-Jevsejeva. 5. - arī Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts, iekļauts 6. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
M.Ivanova-Jevsejeva. 6. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Un tas ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
M.Ivanova-Jevsejeva. 7. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
M.Ivanova-Jevsejeva. 8. - Juridiskā biroja priekšlikums. Arī atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
M.Ivanova-Jevsejeva. 9. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
M.Ivanova-Jevsejeva. 10. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
M.Ivanova-Jevsejeva. 11. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
M.Ivanova-Jevsejeva. 12. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
M.Ivanova-Jevsejeva. 13. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
M.Ivanova-Jevsejeva. 13. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
M.Ivanova-Jevsejeva. 14. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Arī atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
M.Ivanova-Jevsejeva. 15. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
M.Ivanova-Jevsejeva. 16. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
M.Ivanova-Jevsejeva. 17. - deputātu Bites, Vanagas un Parādnieka priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.
Vārds deputātei Ingai Bitei.
I.Bite (pie frakcijām nepiederoša deputāte).
Godātie kolēģi! Likumam ir jābūt saprotamam un skaidram ne tikai juristiem, bet arī sabiedrībai un - vēl jo vairāk! - valsts varas pārstāvjiem, kas šajā gadījumā ir pašvaldības. Ja likums nav pietiekami skaidrs un pietiekami saprotams, ja tas ir daudzkārt jāskaidro un tik un tā turpinās diskusijas par to, tad acīmredzot ir nepieciešami precizējumi, jo likumu lasīšana un tulkošana ir ne tikai juristu privilēģija, bet visas sabiedrības un katra sabiedrības locekļa uzdevums.
Šobrīd likuma 15.pants paredz, ka pašvaldības dome var noteikt arī citas personu kategorijas, kurām sniedzama palīdzība, īrējot dzīvojamo telpu. Darbojoties Demogrāfijas lietu apakškomisijā, gan apakškomisijas kopīgajās izbraukuma sēdēs, gan arī ārpus oficiālajām sēdēm es esmu saņēmusi lūgumus gan no ģimenēm, gan arī no pašvaldību pārstāvjiem precizēt likumu tādējādi, lai pašvaldībai būtu tiesības - un es uzsveru šeit: tiesības, nevis pienākums! - piešķirt palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā arī ģimenēm ar bērniem.
Mēs zinām, ka lielajās pilsētās ir liela problēma ar dzīvojamo fondu, ir lielas rindas, un tāpēc piešķirt vēl papildus kādai kategorijai, protams, lielajās pilsētās nav iespējams. Taču mēs zinām arī, ka reģioni diemžēl Latvijā kļūst arvien tukšāki un tur atbrīvojas arī dzīvojamais fonds, ar ko pašvaldība varētu atbalstīt savas ģimenes ar bērniem. Tāpēc priekšlikums paredz, ka pašvaldībai... nu, precizē to, ka pašvaldībai ir īpašas tiesības arī šajos gadījumos palīdzēt ģimenēm ar bērniem.
Esam dzirdējuši argumentu, ka taču tiek paredzēta palīdzība kredīta ņemšanai. Un te es gribētu teikt, ka, jā, tas ir ļoti svarīgi, ka valsts atbalsta un garantē kredītu. Taču šeit mēs runājam par dzīvojamo telpu izīrēšanu. Un es gribētu vērst uzmanību uz to, ka kredītu tomēr var paņemt ne visi Latvijas iedzīvotāji, jo tas - agrāk vai vēlāk - būs jāatmaksā. Tāpēc šī personu kategorija, uz kurām attiecas šis likuma grozījums, ir cita, un šeit mēs runājam par iespēju pašvaldībai izīrēt dzīvojamo telpu.
Kāpēc tas ir svarīgi?
Protams, tas ir svarīgi ģimenēm, lai tām būtu, kur dzīvot. Bet tas ir svarīgi arī valstij kopumā. Tas ir svarīgi arī pašvaldībai, jo tādā veidā pašvaldībai, kura kļūst arvien tukšāka, būs iespējams, pirmkārt, nodrošināt iedzīvotāju piesaisti reģionam, otrkārt, nodrošināt nodokļu maksātāju piesaisti, lai viņi maksātu nodokļus konkrētās pašvaldības budžetā.
Tāpēc, kolēģi, lai arī pamatots ir arguments, ka jau pašreizējā likuma redakcijā ir iespējamas šādas tiesības pašvaldībām, pēdiņās runājot, "ielasīt", es lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu un precizēt šo likuma normu, lai tā būtu skaidra ne tikai mums šeit, bet arī ģimenēm, lai tā būtu skaidra arī pašvaldībām un lai iedzīvotāji tiešām varētu saņemt to palīdzību, kas viņiem pienākas, nevis kādu neskaidrību vai neprecizitāšu, vai nesaprašanas dēļ paliktu bez šīs palīdzības.
Paldies, kolēģi! Lūdzu balsot un atbalstīt šo priekšlikumu.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam.
S.Dolgopolovs (SC).
Cienījamie kolēģi! Visnotaļ atbalstāms priekšlikums. Bet tādā gadījumā būtu arī lietderīgi un prātīgi šo sarakstu, kur ir runa par tiesībām, papildināt ar visām pārējām grupām, kurām ir nepieciešama palīdzība: prominentām personām, kas nokļuvušas tādā situācijā, ka ir nepieciešama ārpusrindas... ārpuskārtas palīdzība, invalīdiem ratiņniekiem, vēl...
Šodien vispārīgā norma, kas ir likumā, paredz katrai pašvaldībai noteikt tās specifiskās prioritātes un lemt atkarībā no tā. Pašvaldība patstāvīgi lemj par savām prioritātēm, no vienas puses, bet, no otras puses, ņem vērā arī budžeta iespējas.
Ir viegli pateikt: "Nu, tā ir palīdzība izīrēšanai!" Ja pašvaldībām stāvētu brīvs īrējamais fonds, municipālais fonds, tad, godīgi sakot, šī problēma vispār nepastāvētu un nevajadzētu arī šo likumu grozīt, "lobīt" un mēģināt uzlabot vēl tālāk.
Man šķiet, ka esošais regulējums pilnīgi ietver visas prasības un dod visas iespējas rīkoties tā, kā liek vēlētāji, kā liek situācija un kā tas būtu nepieciešams.
Es aicinu šoreiz 17.priekšlikumu neatbalstīt.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātam Viktoram Valainim.
V.Valainis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Paldies. Es gribu pateikt, ka šis likumprojekts un tieši šis priekšlikums ļoti labi parāda to, cik sarežģīti ir vispār likumprojekti, kas saistīti ar mājokļa politiku, tāpat kā šis, tāpat kā iepriekšējais un daudzi citi. Un tas, ja arī pašvaldību vadītāji nespēj izlasīt šīs normas, tad kaut kas ar tiem likumiem nav kārtībā. Bet mazāk sarežģītus tos arī nevar uzrakstīt, jo tur tik daudz interešu saduras, ka tie diezgan skrupulozi ir jāraksta. Un es aicinu vismaz nākošo Saeimu izstrādāt kaut kādu jumta likumu, mājokļa kodeksu, kur visi šie jautājumi tiktu vienkārši izskaidroti, jo šeit vairāk ir problēmu skaidrošana, kāda pašvaldību vadītājiem ir iespēja.
Šis priekšlikums pēc būtības neko nemainīs. Tā vienkārši ir tāda ieskicēšana... iespējas ieskicēšana.
Sēdes vadītāja. Paldies. Debates slēdzu.
Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?
M.Ivanova-Jevsejeva. Nav.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 17. - deputātu Bites, Vanagas un Parādnieka iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 18, pret - 63, atturas - 4. Priekšlikums nav atbalstīts.
Turpiniet ar 18.priekšlikumu!
M.Ivanova-Jevsejeva. Jā. Turpinām priekšlikumu izskatīšanu.
18. ir Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
M.Ivanova-Jevsejeva. 19. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
M.Ivanova-Jevsejeva. 20. - Juridiskā biroja priekšlikums. Arī ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
M.Ivanova-Jevsejeva. 21. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
M.Ivanova-Jevsejeva. 22. - Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 23.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
M.Ivanova-Jevsejeva. 23. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Tas ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
M.Ivanova-Jevsejeva. 24. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
M.Ivanova-Jevsejeva. 25. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts... Daļēji atbalstīts un iekļauts 28.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
M.Ivanova-Jevsejeva. 27.priekšlikums ir Ekonomikas ministrijas parlamentārās sekretāres Platonovas priekšlikums. Tas ir daļēji atbalstīts un iekļauts 28.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.
Vārds deputātam Gunāram Igaunim.
G.Igaunis (RP).
Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Es neprasu balsojumu par šo priekšlikumu. Es gribu paust viedokli par priekšlikumu, kas bija no Ekonomikas ministrijas parlamentārās sekretāres Platonovas kundzes. Komisijā tas neguva atbalstu un šajā tabulā nav redzams. Proti, tas skan šādi: "Dot iespēju jaunām ģimenēm, kas vēl tikai sāk savu kopdzīvi un ir bez bērniem, dabūt valsts galvojumu, tikai attiecības juridiski ir jāreģistrē - jāstājas laulībā." Cik noprotu, komisijā vārds "laulība" bija kaut kāds nepārvarams šķērslis un likās brīvību un mūsu demokrātiskos uzskatus ierobežojošs. Es gribu jautāt: vai tiešām reģistrēta laulība, pirms sieva ir grūta, ir kaut kas neiedomājams? Vai tiešām komisijas deputāti nevar iedomāties, ka nu nekādi nevedas plānot savu ģimeni, ja tev jādzīvo pie draugiem, vecākiem, kopmītnēs, pie onkuļiem, tantēm un tā tālāk? Vai tiešām mēs negribam, lai mūsu bērni sākumā juridiski nokārto savas attiecības, tad dabū valsts galvojumu normālai dzīvojamai platībai, mājai, tad lai dzimst bērni un visiem ir pietiekami vietas... lai būtu tā, kā ir dzīvnieku pasaulē... kā putniem, ka sākumā vij ligzdu un pēc tam laiž pasaulē bērnus?
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam.
S.Dolgopolovs (SC).
Cienījamie kolēģi! Šeit tiešām bija gara debate, bet, godīgi sakot, formulējums, ko piedāvā Ekonomikas ministrija - nu, visu cieņu pret ierēdņiem, kas gatavoja šo ierosinājumu! -, tomēr bija absolūti abstrakts, un nebija runa par laulībām, par laulātajiem un tā tālāk, bet bija runa - par ko? Kas ir jaunā ģimene - jaunizveidota ģimene vai jauna ģimene? Ja jauna ģimene, tad - līdz kādam vecumam? Ja tā ir jaunizveidota ģimene, tad - vai tā ir reģistrēta laulība vai nereģistrēta laulība vai kā citādāk? Tāpēc - kāds piedāvājums bija, tāds arī tika skatīts. Bet tikai nevajadzētu pieļaut to, ka mēs sākam improvizēt komisijas sēdēs, kur jau skata gatavos priekšlikumus, un tad noteikt - nu, varbūt līdz 35 gadiem, varbūt līdz 40 gadiem... Tāpēc šodien tas ir viens arguments, kura dēļ komisija neatbalstīja šo priekšlikumu.
Otrs arguments ir sekojošs. Ja šodien mūsu valstī budžeta iespējas būtu neierobežotas un ja mēs varētu runāt par bezgalīgu skaitu galvojumu, tādā gadījumā varētu ieskaitīt šinī reģistrā visus, kas vēlas tos saņemt. Bet diemžēl to gadījumu skaits ir ierobežots, ņemot vērā tās reālās budžeta iespējas, par ko teica arī referente, ziņojot jums, ka ir runa par tūkstoš galvojumiem pašlaik... pie tās esošās, iedalītās naudas summas... Tāpēc mēs varam rakstīt visu ko... Ja mēs nevaram to realizēt, tad labāk par to klusēt un pieņemt tikai tādas normas, kas strādā, kas ir lietderīgas, jo šeit ir arī citas problēmas, par kurām arī būtu vērts padomāt. Jo galvojums... izsniedzot galvojumu, lai nopirktu pirmo dzīvokli... tas ir ne tikai... tā ir ne tikai privilēģija, bet arī smaga nasta un liela atbildība no galvojuma ņēmēja puses. Vajadzētu septiņas reizes nomērīt un vienreiz griezt, pieņemot šāda veida lēmumu. Tāpēc es arī aicinu tos, kas pretendēs uz šiem galvojumiem, izsvērt, apsvērt un izvērtēt savas iespējas segt šos aizņēmumus un prātīgi rīkoties arī ar piedāvāto iespēju.
Bet noslēgumā jāteic, ka šī iespēja tomēr ir ļoti labs sociālais atbalsts ģimenēm ar maziem, nepilngadīgiem bērniem. Un es domāju, ka tas ir jau savukārt atbalstāms ar abām rokām, kājām un visu pārējo.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Debates slēdzu.
Saprotu, ka deputāti nelūdz balsojumu par 27.priekšlikumu... Jā, arī vēl komisijas vārdā Marjana Ivanova-Jevsejeva vēlas papildināt.
M.Ivanova-Jevsejeva. Jā, kolēģi! Galvenie argumenti tika izklāstīti, bet es tikai papildināšu, ka komisija iepazinās arī ar Ministru kabineta sagatavoto, teiksim tā, kārtību, kas būs izstrādāta, lai īstenotu šo programmu, un mēs tur nesaskatām... mēs tur nesaredzējām to, ka tiešām Ekonomikas ministrija spējīga identificēt tās jaunās ģimenes. Un, ņemot vērā, ka viņi jau savos MK noteikumos pieļāva brāķi, paļauties uz viņiem mēs nevaram. Tāpēc mēs pieturamies pie esošās, likumā noteiktās kārtības, ka galvenajam akcentam jābūt liktam tieši uz ģimenēm ar bērniem.
Sēdes vadītāja. Tātad deputāti piekrīt komisijas vērtējumam par 27.priekšlikumu.
28.priekšlikums...
M.Ivanova-Jevsejeva. 28.priekšlikums ir atbildīgās komisijas priekšlikums, un tas ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
M.Ivanova-Jevsejeva. 29.priekšlikums ir Ekonomikas ministrijas parlamentārās sekretāres Platonovas priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 30.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.
Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam.
S.Dolgopolovs (SC).
Cienījamie kolēģi! Tas ir tās iepriekšējās sarunas turpinājums.
Palasīsim 29. - Ekonomikas ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikumu! Par ko tajā ir runa? Svītrot 27.2 panta pirmās daļas 3. un 4.punktu. Kas ir teikts šinīs punktos? Te ir runa par palīdzību gadījumos, kad notiek stihiska nelaime, avārija vai kā citādāk... un otra pozīcija ir energoefektivitātes pasākumi. Līdz ar to Ekonomikas ministrija... un ar to, starp citu, sākās darbs pie visa šā likumprojekta... bija piedāvājusi izslēgt vispār tādu iespēju, ka valsts piedalās palīdzības sniegšanā. Komisija, kaut daļēji atbalstīja... Atbalstīja ko? Izsvītrot vienu no pantiem tikai tādēļ, ka šis pants ir formulēts citādāk un ir izdalīts kā atsevišķs likumprojekta pants. Bet otrs, kur ir runa par stihiskām nelaimēm un avāriju situācijām un par ko referente arī ziņoja, tas atkal ir atsevišķs punkts, kas saglabājas, neskatoties uz Ekonomikas ministrijas pozīciju.
Tāpēc es vēlreiz gribu aicināt atbalstīt komisijas viedokli šī likumprojekta virzībā, jo tas ir nosvērts, izvērtēts un, godīgi sakot, palīdz atjaunot to, ko gribējām krīzes laikā un daļēji izdarījām, - izsvītrot ārā no mūsu likumdošanas valsts dalību palīdzības sniegšanā dzīvokļa jautājumu risināšanā.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kaut kas piebilstams?
Tātad deputāti piekrīt komisijas vērtējumam par 29. - Ekonomikas ministrijas parlamentārās sekretāres Platonovas priekšlikumu.
M.Ivanova-Jevsejeva. Tālāk ir 30. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Un tas ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
M.Ivanova-Jevsejeva. 31. - Ekonomikas ministrijas parlamentārās sekretāres Platonovas kundzes priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
M.Ivanova-Jevsejeva. 32. - Ekonomikas ministrijas parlamentārās sekretāres Platonovas priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 34.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
M.Ivanova-Jevsejeva. 33. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Un tas ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
M.Ivanova-Jevsejeva. 34. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
M.Ivanova-Jevsejeva. 35. - Ekonomikas ministrijas parlamentārās sekretāres Platonovas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
M.Ivanova-Jevsejeva. 36. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
M.Ivanova-Jevsejeva. 37. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
M.Ivanova-Jevsejeva. 38. - Ekonomikas ministrijas parlamentārās sekretāres Platonovas priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 39. un 40.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
M.Ivanova-Jevsejeva. 40.priekšlikums ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
M.Ivanova-Jevsejeva. 41. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Un tas ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
M.Ivanova-Jevsejeva. Līdz ar to esam izskatījuši visus priekšlikumus un ar lielu prieku un gandarījumu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā ir lūgums atbalstīt likumprojektu "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" trešajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā"" atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.
Pirms mēs turpinām izskatīt mūsu darba kārtību, informēju, ka ir saņemti vairāki priekšlikumi par iespējamām izmaiņām.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz veikt grozījumu Saeimas 19.jūnija sēdes darba kārtībā un pēc 12., tātad acīmredzot pēc darba kārtības 13.punkta, iekļaut lēmuma projektu "Par likumprojekta "Grozījums Autoceļu lietošanas nodevas likumā" (Nr.1171/Lp11; steidzams) izskatīšanas Saeimas sēdē datuma maiņu". Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.
Un mums ir vēl divi iesniegumi. Pirmajā desmit deputāti - Lolita Čigāne, Dzintars Zaķis, Ilze Viņķele, Dzintars Ābiķis un Arvils Ašeradens un citi - lūdz izdarīt izmaiņas Saeimas 19.jūnija sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu "Par deputātes Lolitas Čigānes atsaukšanu no Eiropas lietu komisijas".
Tāpat ir arī saņemts otrs iesniegums, šo pašu desmit deputātu iesniegums, ar lūgumu izdarīt izmaiņas 19.jūnija sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu "Par deputātes Lolitas Čigānes ievēlēšanu Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā". Bet mums rodas zināms kāzuss saistībā ar mūsu Kārtības rulli, jo saskaņā ar Kārtības rulli Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā jau ir pārstāvēti visu Saeimā ievēlēto frakciju pārstāvji, tā ka...
VIENOTĪBAS partijas frakcija ir deleģējusi darbam šajā komisijā deputāti Janīnu Kursīti-Pakuli, kura nav pārtraukusi darbu šajā komisijā. Tad acīmredzot būs jāsanāk Frakciju padomei, lai lemtu, ko šādā situācijā darīt, jo ir nepieciešami frakcijām pārstāvji... un tas ir jautājums par pie frakcijām nepiederošiem deputātiem. Šajā komisijā divi deputāti... Es aicinu katru no viņiem iepazīties ar Saeimas kārtības rulli un citiem likumiem un tomēr būt likumpaklausīgiem pilsoņiem.
Bet šobrīd mēs darba kārtību negrozām, kamēr šis jautājums ir atrisināts, jo Lolita Čigāne ir atsaukusi savu iesniegumu... savu parakstu uz abiem šiem iesniegumiem. Līdz ar to tie nav šodien darba kārtībā. Bet jautājums par Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas sastāvu, protams, joprojām ir aktuāls. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts "Par likumprojekta "Grozījums Autoceļu lietošanas nodevas likumā" (Nr.1171/Lp11; steidzams) izskatīšanas Saeimas sēdē datuma maiņu". Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir piedāvājusi šo likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā skatīt Saeimas 19.jūnija sēdes darba kārtības sadaļā "Likumprojektu izskatīšana".
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par likumprojekta "Grozījums Autoceļu lietošanas nodevas likumā" (Nr.1171/Lp11; steidzams) izskatīšanas Saeimas sēdē datuma maiņu"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Tātad likumprojekts otrajā, galīgajā, lasījumā tiks skatīts Saeimas 19.jūnija sēdē. Paldies.
Turpinām izskatīt mūsu darba kārtību.
Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts "Grozījumi Epidemioloģiskās drošības likumā", pirmais lasījums.
Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāts Vitālijs Orlovs.
V.Orlovs (SC).
Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Strādājam ar likumprojektu Nr.1165/Lp11 - "Grozījumi Epidemioloģiskās drošības likumā".
Likumprojektu sagatavoja Veselības ministrija, un tas paredz precizēt definīciju terminam "paaugstināta riska subjekts", kā arī paredz, kā tiks apturēta paaugstināta riska subjektu darbība vai to sniegtie pakalpojumi un kā notiks to darba atjaunošana.
Komisija vienbalsīgi atbalstīja likumprojektu pirmajam lasījumam un lūdz Saeimu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Epidemioloģiskās drošības likumā" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
V.Orlovs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 22.augusts.
Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 22.augusts. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts "Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā", pirmais lasījums.
Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā - deputāte Ināra Mūrniece.
I.Mūrniece (VL-TB/LNNK).
Godātie deputāti! Šī likumprojekta mērķis ir sakārtot situāciju radio jomā, un tie ir divi galvenie aspekti:
pirmkārt, valsts valodas lietojums;
otrkārt, nodrošināt, lai ārvalstīs veidotajos raidījumos... lai ar ārvalstīs veidotajiem raidījumiem netiktu maldināti radioklausītāji, kuri pieņemtu, ka šie raidījumi ir Latvijā veidoti, jo programmā tie nav nodalīti.
Un faktiski situācija ir tāda, ka daļa radiostaciju šobrīd savas programmas veido tā, ka programmas latviešu valodā tiek izvietotas vēlos vakaros, naktī, agri no rīta, kad auditorija tās klausās vismazāk. Klausītākajā laikā skan faktiski programmas svešvalodā.
Otra problēma. Virkne radio, kuri veido programmas svešvalodā, tās veido nevis paši, bet saņem ārvalstīs svešvalodā veidotas programmas un raidījumus, kurus iekļauj savās programmās. Tas neveicina Latvijas žurnālistikas attīstību. Un tāpēc ir paredzēts, ka turpmāk radio programmas tiks veidotas vai nu valsts valodā, vai svešvalodā. Līdzīga pieeja tiek īstenota arī citur Eiropā - Igaunijā, Lietuvā, Lielbritānijā, Vācijā, Polijā, Zviedrijā, Somijā un citās valstīs. Tas nozīmē, ka, ja šobrīd radiostacijas programmas daļa - vismaz 50 procenti - ir valsts valodā, tad šai radiostacijai būs jāpāriet uz raidīšanu valsts valodā. Ja apjoms ir mazāks par 50 procentiem, tad tā varēs izvēlēties, vai turpināt raidīt svešvalodā vai pāriet uz raidīšanu valsts valodā.
Otrkārt. Likumprojekts nosaka, ka vismaz 80 procentiem raidījumu būs jābūt pašu veidotiem. Neatkarīgo producentu un retranslētajiem raidījumiem būs jābūt nodalītiem no programmas ar īpašiem paziņojumiem. Un gribu teikt, ka šai pieejas maiņai tiek nodrošināts pietiekami ilgs pārejas periods un ka jaunie nosacījumi stātos spēkā 2016.gada 1.janvārī.
Atgādināšu, ka šo likumprojektu ir izstrādājusi NEPLP, izskatījusi arī Nacionālās drošības komisija, kura to ir atbalstījusi, un to atbalstījusi arī Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija.
Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.
Vārds deputātam Borisam Cilevičam.
B.Cilevičs (SC).
Cienījamie kolēģi! Paldies Mūrnieces kundzei par šādu īsu, bet saturīgu izklāstu! Patiešām šis likumprojekts ietver vairākas pareizas domas un patiešām šī ideja, ka vajadzētu atteikties no tām valodu proporcijām, ir atbalstāma, jo šobrīd spēkā esošā likuma 17.panta norma faktiski provocē šo lietu. Saskaņā ar šo normu viens no kritērijiem, kad piešķir frekvenci... brīvu frekvenci radio, ir tāds, cik liela daļa raidījumu ir valsts valodā. Un faktiski tāpēc visi, kas grib dabūt šo frekvenci un uzsākt raidīšanu, vienkārši ir spiesti pieteikt tur pēc iespējas augstāku daļu savu raidījumu tieši valsts valodā, un tas noved pie tās situācijas, ko Mūrnieces kundze precīzi aprakstīja.
Tajā pašā laikā vesela virkne šā likumprojekta normu vieš zināmas bažas, un es centīšos īsi un vienkārši aprakstīt šo situāciju.
Pirmais. Attiecībā uz pāreju raidīšanai vienā valodā. Šķiet, ka mēs esam gatavi tagad iekrist citā galējībā, jo faktiski ir aizliegts... Tas ir paredzēts likumprojektā, ka, ja radio raida tikai valsts valodā, tad ir aizliegts veidot pat īsas ziņas mazākumtautību valodās. Vai tas ir pareizi? Jo informatīvie kari, par kuriem mēs daudz runājam, un informatīvā drošība - tas ir nevis valodas, bet satura jautājums, ko tad klausīsies tie cilvēki, kuri šobrīd klausās radio krievu valodā. Jo neaizmirsīsim to, ka tehnoloģijas attīstās un jau tagad daudziem cilvēkiem ir pieejami radioraidījumi, kas veidoti ārpus Latvijas, ārzemēs.
Pagaidām situācija radio vēl atšķiras no televīzijas tirgus, bet ļoti ātri notiek arī radiodigitalizācija - ar internetu, ar mobilo telefonu palīdzību var klausīties radio arī no ārzemēm. Un faktiski vienīgā auditorija, kas tagad saglabājas tieši radio (atšķirībā no televīzijas un interneta), - tie ir autovadītāji, jo radio klausās pie stūres automašīnā. Un jau tagad ir pilnīgi iespējams - un tas vairs nav pārāk dārgi un nav tehnoloģiski neiespējami - klausīties citas radiostacijas, kas atrodas ārpus Latvijas. Ja mēs to neņemsim vērā, tad vienkārši šie grozījumi nebūs aktuāli.
Tāpēc es uzskatu, ka nav pareizi vispār aizliegt tam radio, kas orientējas galvenokārt uz latviski runājošu auditoriju, veidot raidījumus arī mazākumtautību valodās, pirmām kārtām krievu valodā, jo tas vienkārši nav saistīts ar cilvēktiesībām. Tas vienkārši ir saistīts ar mūsu vēlmi veidot daudzveidību šajā informācijas laukā.
Turklāt var rasties arī jautājums par nevienlīdzīgu konkurenci, jo tam radio, kurš izvēlēsies raidīt tikai mazākumtautību valodā, tikai krievu valodā, būs iespēja vērsties arī pie latviski runājošas auditorijas, bet tam radio, kas izvēlēsies tikai valsts valodu, šādas iespējas - vērsties arī pie krieviski runājošas auditorijas - nebūs. Un es domāju, ka šeit var parādīties zināmi jautājumi.
Otrais. Sakarā ar normu par pašu veidoto raidījumu veicināšanu... Tie 80 procenti - jā, tas ir acīmredzot pareizi, bet rodas jautājums: kas ir pašu veidotie raidījumi? Jo - vai jūs zināt daudz tādu radio, kuriem ir savs plašs korespondentu loks visā Latvijā vai ārzemēs, Briselē un tā tālāk? Nu, tādu vienkārši nav! Jo pirmām kārtām šeit ir runa par ziņu raidījumiem. Un, veidojot ziņas, visi barojas no viena un tā paša avota, tās ir ziņu aģentūras... tās lentes... Un jautājums ir tikai par to, no kādām lentēm šīs ziņas tiks ņemtas. Un, ja šīs ziņas ir sakompilētas, tad ir jautājums: kā noteikt, vai tas ir pašu veidotais raidījums vai nav? Jo tas princips, kas ir ietverts likumā... šobrīd vienkārši nav skaidrs, kā tas tiks īstenots praksē.
Trešais. Nu, vislielākās bažas, protams, ir saistītas ar pārejas noteikumiem. Jo tā norma, kas stingri paredz, ka jāpārveido tā koncepcija un programmas stratēģija... nu, šķiet, ka tas tomēr iet par tālu. Tā ir tīri administratīva iejaukšanās uzņēmējdarbībā. Neaizmirsīsim, ka radio... ka pirmām kārtām tā ir uzņēmējdarbība! Atšķirībā no televīzijas, kur, pateicoties mūsu ievēlētās padomes darbībai, ir faktiski lielā mērā iestājies monopolstāvoklis, radio tirgus konkurence ir ļoti sīva: tur ir apmēram 60 spēlētāju, katrs ar savu koncepciju, visi cīnās par auditoriju, visi cīnās par reklāmu. Un tagad mēs vienkārši iejauksimies šajā tirgū un noteiksim, ka jāmaina šī koncepcija! Jūs varat iedomāties... Uzņēmējs paredzēja, ka 50 uz 50, bet mēs tagad viņam sakām: "Tev pilnīgi jāatsakās no puses visa sava tirgus!" Vai tas ir pareizi, vai tas atbilst tirgus ekonomikas principiem? Es domāju, ka šeit var būt zināmas problēmas.
Un pats pēdējais... nu, nav pats pēdējais, tur varētu vēl turpināt... Es minēju tikai dažus momentus attiecībā uz termiņiem, jo pārejas noteikumi faktiski paredz visu apraides atļauju pārreģistrāciju līdz nākamā gada beigām. Atgādināšu, ka apraides atļaujas agrāk tika izsniegtas uz pieciem gadiem, tagad - uz desmit gadiem. Un te rodas nopietni jautājumi par tiesisko paļāvību, jo uzņēmēji patiešām saņem apraides atļaujas uz noteiktiem nosacījumiem. Runa ir tikai par tiem uzņēmumiem, kas pilnībā pilda gan visas likuma prasības, gan savas koncepcijas noteikumus, jo tos, kas nepilda, - tos soda citādāk. Un arī padomes pārstāvji atzīst, ka šeit ir runa tieši par tiem, kas strādā godīgi, saskaņā ar koncepciju. Un te pēkšņi mēs ļoti radikāli mainām spēles noteikumus spēles gaitā! Vai mēs ceram sagaidīt, ka uzņēmēji to tā vienkārši pieņems un piekritīs tam? Vai varbūt mēs varam sagaidīt problēmas ar Satversmes tiesu un tā tālāk? Kopumā es domāju, ka vislielākās problēmas ir tieši ar pārejas noteikumiem. Domāju, ka tas modelis, ko piedāvāja likumprojekta autori, ir tiešām labāks nekā šobrīd esošais modelis, bet tas veids, kā tiek piedāvāts pāriet uz šo modeli, man šķiet tiešām... kā es tikko jau pamatoju, tas ir pretrunā ar veselu virkni labas likumdošanas principu.
Mēs šobrīd nevaram atbalstīt šo likumprojektu. "Saskaņas Centra" frakcija balsos pret to. Mēs aicinām turpināt šo darbu un tomēr izstrādāt tādu risinājumu, kas būtu saskaņā ar mūsu vispāratzītajiem principiem gan uzņēmējdarbības jomā, gan vārda brīvības jomā, kā arī ņemtu vērā tos informatīvos karus un Latvijas sabiedrības daudzveidību.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātei Inārai Mūrniecei.
I.Mūrniece (VL-TB/LNNK).
Man jāteic īpašs paldies Cileviča kungam par uzsākto diskusiju par mediju jautājumiem. Sen neesam par tiem tā ilgāk un detalizētāk diskutējuši.
Saistībā ar šo likumprojektu komisija uzskata, ka ir jāveic papildu risku analīze, un komisijas sēdē mēs cerējām, ka šādu risku analīzi ir veikusi Nacionālās drošības komisija, un es ticu, ka šāda risku analīze ir veikta. Tomēr mēs aicinājām arī NEPLP iesniegt risku analīzi un, ja nepieciešams, vēl detalizētāk izstrādāt un iesniegt to Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā. Un šī risku analīze, komisijas skatījumā, aptvertu gan potenciālos tiesvedību riskus, kurus šobrīd mēs redzam kā samērā minimālus, ja NEPLP izdarīs visus nepieciešamos mājasdarbus, gan satura veidošanas riskus, gan arī latviešu valodas telpas palielināšanās vai samazināšanās riskus. Un mēs ceram sagaidīt šo dokumentu.
Attiecībā uz Cileviča kunga argumentiem - uz to, ka tas it kā potenciāli apdraud vai traucē komercdarbībai. Te es gribu atgādināt, ka mediji tomēr nav tikai komercdarbība, bet ka tie tomēr ļoti būtiski ietekmē arī vidi, kāda pastāv Latvijā... Un, runājot par valodu principu un valodu sadalījumu, neviens jau neliedz, ja programma ir valsts valodā, iekļaut tajā arī raidījumus vai ziņas svešvalodā, tikai tādā gadījumā, protams, šiem fragmentiem ir jābūt tulkotiem. Tā ka, kolēģi, es nevēlos, ka kāds tiktu maldināts.
Attiecībā uz mūziku. Mūziku jebkurā - gan latviešu valodā, gan arī svešvalodās skanošajā - radiostacijā var iekļaut pēc tāda principa, kā programmas veidotāji to vēlas, un valodas princips šeit netiek ņemts vērā.
Tātad otrais mājasdarbs, kas ir jāveic NEPLP, - ir jābūt tikšanās pasākumiem ar 11 radiostaciju pārstāvjiem, kuri šobrīd veido programmas svešvalodā. Jāatrisina arī jautājums, ko iesākt, ja apraides atļauju kāda radiostacija ir saņēmusi konkursa rezultātā.
Tā ka gribu teikt, ka šeit vēl ir risināmi jautājumi, bet tas ir pietiekami normāli, apstiprinot likumprojektu pirmajā lasījumā. Komisija to atbalstīja, un arī es aicinu atbalstīt.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 65, pret - 25, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
I.Mūrniece. Šā gada 1.augusts.
Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 1.augusts. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts "Grozījumi Ministru kabineta iekārtas likumā", pirmais lasījums, kas ir iesniegts no Ministru kabineta puses, un alternatīvais likumprojekts "Grozījumi Ministru kabineta iekārtas likumā", pirmais lasījums, kuru ir izstrādājusi Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Sergejs Dolgopolovs, kurš ziņos par abiem šiem likumprojektiem. Un tad pēc kārtas būs arī balsošana par šiem abiem likumprojektiem. Ja deputāti vēlas pieteikties debatēs, tad debates notiek par abiem šiem likumprojektiem.
S.Dolgopolovs (SC).
Cienījamie kolēģi! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, izskatot Ministra kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Ministru kabineta iekārtas likumā", ļoti rūpīgi izvērtējot to, pēc garām debatēm nolēma šo iesniegto likumprojektu noraidīt un pieņēma arī lēmumu izstrādāt alternatīvu likumprojektu.
Šīs novitātes būtība ir ļoti vienkārša - atvieglot valdībai, jaunizveidotajai valdībai, dzīvi, izstrādājot Valdības deklarāciju. Šeit parādās divi momenti: pirmais moments ir tas, ka šinī procesā tiek iekļauts Pārresoru koordinācijas centrs, kurš tiešām koordinē visus plānošanas dokumentus mūsu valstī, un, otrkārt, ir paredzēta nepieciešamība rūpīgi izvērtēt arī esošos likumprojektus, runājot arī par jaunām deklarācijām, par jaunām normām, kas deklarācijās ir iekļautas. Līdz ar to parādījās diezgan sabalansēts, manā skatījumā, likumprojekts, ko komisija atbalstīja vienbalsīgi.
Un līdz ar to komisijas priekšlikums būtu sekojošs: pirmkārt, noraidīt Ministru kabineta iesniegto likumprojektu un, otrkārt, atbalstīt izstrādāto alternatīvo likumprojektu pirmajā lasījumā, piešķirot tam steidzamību, jo tas ir svarīgi. Tuvojas vēlēšanas, parādīsies jauna valdība, un atvieglot tai dzīvi būtu mūsu svēts pienākums.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Tātad vispirms mēs balsosim par Ministru kabineta iesniegto likumprojektu, kuru komisija ir noraidījusi. Pēc tam mēs balsosim par alternatīvā likumprojekta atzīšanu par steidzamu un tad - par alternatīvā likumprojekta atbalstīšanu pirmajā lasījumā.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Ministru kabineta iekārtas likumā", kuru komisija ir noraidījusi, atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 4, pret - 81, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā nav atbalstīts.
Tātad mēs tagad varam lemt par komisijas izstrādāto alternatīvo likumprojektu. Tā kā komisija ir lūgusi šo likumprojektu atzīt par steidzamu, saskaņā ar Saeimas kārtības rulli vispirms ir jābalso par likumprojekta steidzamību.
Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai komisijas izstrādāto alternatīvo likumprojektu "Grozījumi Ministru kabineta iekārtas likumā" atzītu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.
Lūdzu vēlreiz zvanu! Balsosim par komisijas izstrādātā alternatīvā likumprojekta "Grozījumi Ministru kabineta iekārtas likumā" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un otrā lasījuma laiku.
S.Dolgopolovs. Komisijas vārdā es aicinu pieņemt likumprojektu šodien otrajā, galīgajā, lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas un priekšlikumu iesniegšanas termiņa noteikšanas.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst...
Lūdzu... Uzsākam debates. Deputāti tomēr iebilst.
Vārds deputātei Ingai Vanagai.
I.Vanaga (pie frakcijām nepiederoša deputāte).
Kolēģi, es lūdzu tomēr dot termiņu priekšlikumu iesniegšanai - vismaz 10-15 minūtes.
Sēdes vadītāja. Tātad mums jārīkojas saskaņā ar Saeimas kārtības rulli: ja kaut viens deputāts iebilst pret tūlītēju balsošanu otrajā lasījumā, tad komisijai ir jānosaka priekšlikumu iesniegšanas termiņš.
Lūdzu, Dolgopolova kungs, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu!
S.Dolgopolovs. Šinī gadījumā, godīgi sakot, man būtu jāsasauc komisijas sēde, lai pieņemtu šo lēmumu, bet, es domāju, 30 minūtes būtu pietiekams laiks, lai iesniegtu priekšlikumus komisijai izvērtēšanai un...
Sēdes vadītāja. Tātad...
S.Dolgopolovs. ...izskatīšanai šīsdienas sēdē.
Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu par termiņu nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - pulksten 12.38. Un izskatīšana - Saeimas šīsdienas sēdē. Izskatīsim to kā pēdējo jautājumu droši vien. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts "Grozījums likumā "Par diplomātisko pasi"", otrais lasījums.
Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Sergejs Potapkins.
S.Potapkins (SC).
Godātie kolēģi! Likumprojektu "Grozījums likumā "Par diplomātisko pasi"" Ārlietu komisija apsprieda savā sēdē 11.jūnijā.
Par likumprojektu tika saņemti divi priekšlikumi.
1.priekšlikums ir Borisa Cileviča priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 2. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
S.Potapkins. 2. - Ārlietu komisijas priekšlikums. Komisija atbalstīja.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
S.Potapkins. Lūdzu jūs atbalstīt komisijas lēmumu, ka likumprojekts atbalstāms otrajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums likumā "Par diplomātisko pasi"" atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.
S.Potapkins. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 1.jūlijs.
Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 1.jūlijs. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts "Kredītbiroju likums", otrais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Jānis Ozoliņš.
J.Ozoliņš (RP).
Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Strādājam ar likumprojektu "Kredītbiroju likums"... tā sagatavošanu otrajā lasījumā. Komisija ir saņēmusi un izskatījusi 51 priekšlikumu.
Būtiskākās izmaiņas: pirmām kārtām ir precizēti likuma termini - vārds "kredītbirojs" ir aizstāts ar vārdiem "kredītinformācijas birojs", lai uzsvērtu, ka regulējums aptver informācijas apstrādi, nevis kādu citu darbību, teiksim, kredītu izsniegšanu.
Tieši tāpat ir gan precizēts likuma mērķis, gan arī paplašināts likuma tvērums. Šis regulējums ir paplašināts, lai šai kredītvēsturē... personu kredītvēsturē varētu iekļaut ne tikai negatīvo informāciju, tas ir, ziņas par parādiem, bet arī citas, piemēram, par laikā izpildītām saistībām, un arī to, ka citu ziņu saturu kontrolēs Datu valsts inspekcija, kā to paredz 12.panta otrā daļa.
Tieši tāpat ir noteikta arī citu ziņu, kas ir ar glabāšanas termiņu, labošanas un dzēšanas procedūra, ņemot vērā šo paplašināto likuma tvērumu.
Papildus ir noteikts arī, ka kredītinformācijas birojs ir jālicencē ar licences darbības termiņu - pieci gadi... pirms tam bija beztermiņa... šādā veidā atvieglojot uzraudzības iestādei, Datu valsts inspekcijai, procedūru licences darbības pārtraukšanai.
Papildināts ir arī, ka šo ziņu sniedzēju lokā ir iekļauta pašvaldība vai tās iestādes, ja tā slēdz līgumu, kas saistīts ar kredīta risku vai sabiedriskajiem pakalpojumiem. Pašvaldības varēs pieprasīt arī personas kredītvēsturi, lai izsniegtu garantijas studentu kredītiem.
Tas būtu īsumā par galvenajiem grozījumiem. Tātad ir 51 priekšlikums. Skatīsim cauri!
1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J.Ozoliņš. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J.Ozoliņš. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J.Ozoliņš. 4. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J.Ozoliņš. 5. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J.Ozoliņš. 6. - deputātes Cvetkovas priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 20.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
J.Ozoliņš. 7. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J.Ozoliņš. 8. - deputātes Cvetkovas priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens no zāles: "Balsot!")
Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 8. - deputātes Irinas Cvetkovas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 27, pret - 51, atturas - 2. Priekšlikums nav atbalstīts.
J.Ozoliņš. Paldies.
9. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J.Ozoliņš. 10. - Ekonomikas ministrijas parlamentārās sekretāres Platonovas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J.Ozoliņš. 11. - Ekonomikas ministrijas parlamentārās sekretāres Platonovas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J.Ozoliņš. 12. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J.Ozoliņš. 13. - deputātes Cvetkovas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J.Ozoliņš. 14. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J.Ozoliņš. 15. - deputātes Cvetkovas priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.
Vārds deputātei Irinai Cvetkovai.
I.Cvetkova (SC).
Cienījamais Prezidij! Godātie kolēģi! Pateicoties "Saskaņas Centra" un Juridiskā biroja pozīcijai un iebildumiem pret likumu, Ekonomikas ministrijas piedāvātajā redakcijā, protams, tika veikti būtiski papildinājumi un, kā pareizi ir uzsvēris Ozoliņa kungs, tika paplašināts likuma tvērums. Un tagad ir paredzēts, ka kredītbirojs apkopos ne tikai negatīvo, bet arī pozitīvo kredītvēsturi, veidojot kredītreitingu jeb tā saukto skoringu, kas savukārt dažādiem pakalpojumu sniedzējiem ļaus izvērtēt riskus un piemērot individuālus līgumus un līguma nosacījumus, pieņemsim, potenciālajiem kredītņēmējiem.
Šis mans priekšlikums paredz iekļaut likumā izņēmumu gadījumā, ja kredītbirojs ir nosūtījis brīdinājuma vēstuli parādniekam un ja parādnieks ir izteicis iebildumus pret to. Piedāvātajā panta redakcijā vispār nav paredzēti izņēmuma gadījumi, kuros šī informācija nav iekļaujama, un ir pietiekami tikai ar to, ka kredītbirojs sniedz motivētu atbildi parādniekam. Es uzskatu, ka šāda situācija nav pieļaujama. Un, nerunājot arī par iespējamām tiesvedībām, vispār nav ar likumu paredzēts, ka būtu veicama kaut kāda atzīme jeb ieraksts attiecīgajā datubāzē. Un tāpēc es aicinu atbalstīt manu priekšlikumu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Lūdzu, Ozoliņa kungs!
J.Ozoliņš. Jā.
Strādājām ar šo priekšlikumu. Faktiski priekšlikuma pieņemšanas rezultāts būtu tas, ka ziņas par kavētām maksājuma saistībām persona varētu vienkārši dzēst no savas kredītvēstures, tās vienkārši apstrīdot. Tanī konstrukcijā, kas ir likumprojektā iestrādāta, tas mehānisms nodrošina, ka gadījumā, ja persona ir izteikusi iebildumus, tad ir jāiekļauj kredītvēsturē ieraksts par šiem iebildumiem. Tad, ja būs nepieciešami papildinājumi, mēs uz trešo lasījumu skatīsim, lai pēc iespējas efektīvāk novērstu tiesvedības iespējamos riskus, ja tādi būtu.
Tātad komisijas vārdā izsaku lūgumu noraidīt 15.priekšlikumu.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 15. - deputātes Irinas Cvetkovas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 23, pret - 54, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.
J.Ozoliņš. 16. - deputātes Cvetkovas priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
J.Ozoliņš. 17. - deputātes Cvetkovas priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 17. - deputātes Irinas Cvetkovas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 24, pret - 44, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.
J.Ozoliņš. 18. - Ekonomikas ministrijas parlamentārās sekretāres Platonovas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J.Ozoliņš. 19. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J.Ozoliņš. 20. - deputātes Cvetkovas priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 21.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
J.Ozoliņš. 21. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J.Ozoliņš. 22. - deputātes Cvetkovas priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 19.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
J.Ozoliņš. 23. - Ekonomikas ministrijas parlamentārās sekretāres Platonovas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J.Ozoliņš. 24. - Ekonomikas ministrijas parlamentārās sekretāres Platonovas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J.Ozoliņš. 25. - Ekonomikas ministrijas parlamentārās sekretāres Platonovas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J.Ozoliņš. 26. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J.Ozoliņš. 27. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J.Ozoliņš. 28. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J.Ozoliņš. 29. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J.Ozoliņš. 30. - deputātes Cvetkovas priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.
Vārds deputātei Irinai Cvetkovai.
I.Cvetkova (SC).
Kolēģi! Es ierosinu piecu gadu termiņa vietā šajā pantā... termiņu, kurā glabājama informācija par parādiem, samazināt uz trīs gadiem.
Es uzskatu, ka vispār piedāvātā redakcija vairs neatbilst likuma paplašinātajam tvērumam un vispār nav paredzēts, kādā termiņā glabājama informācija ne tikai par parādiem, bet arī par saistībām un nokārtotām saistībām kā tādām. Varētu būt, ka nebūs... pozitīva informācija - ka tas nav parāds, bet ir saistības... Un, otrkārt, ļoti svarīga lieta: manuprāt, piedāvātajā redakcijā ir paredzēts nekorekti, ka termiņš - pieci gadi - skaitāms arī no dienas, kad parāds, pieņemsim, ir cedēts vai pārgājis citai personai. Cedējot parādu vai pārejot prasījuma tiesībām, termiņš - pieci gadi - tad skaitāms no jauna.
Es ierosinu noteikt, ka tikai un vienīgi trīs gadu garumā ir iespējams glabāt šo informāciju par parādiem un nenokārtotām saistībām šajā kredītbiroja datubāzē. Lūdzu atbalstīt manu priekšlikumu!
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?
J.Ozoliņš. Jā, kolēģi! Tātad piecu gadu termiņš ir noteikts kredītu reģistrā, tas ir, tur noteikti pieci gadi, tik ilgi glabājas ziņas par nomaksātiem parādiem finanšu sektoram. Samazinot šo datu glabāšanas termiņu kredītbirojam uz trim gadiem, veidojas tāda situācija, ka identiskas ziņas glabājas dažādos reģistros dažādu laiku. Un faktiski tad arguments, kas izskanēja attiecīgi, ka trīs gadi ir noteikti... nu, parādpiedziņas likumā nav pieņemti, tātad nav ņemams vērā. Gribētu atgādināt, ka piedzinēju datubāzes ir piedziņas procesu, nu, blakusprodukts, nevis patērētāju kredītvēsture un ka tur ir tāda atšķirība attiecīgi par cedējumiem. Tas ir viens no jautājumiem, ko mēs lūdzām Ekonomikas ministrijai papētīt smalkāk, vai ir nepieciešams kāds papildinājums šeit, bet šajā brīdī tas nav atbalstāms. Tāpēc komisijas lēmums - lūdzu neatbalstīt.
Sēdes vadītāja. Jā, paldies!
Lūdzu zvanu! Balsosim par 30. - deputātes Irinas Cvetkovas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 25, pret - 55, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.
J.Ozoliņš. Tad 31. - Ekonomikas ministrijas parlamentārās sekretāres Platonovas priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 32.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
J.Ozoliņš. 32. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J.Ozoliņš. 33. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J.Ozoliņš. 34. - Ekonomikas ministrijas parlamentārās sekretāres Platonovas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J.Ozoliņš. 35. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J.Ozoliņš. 36. - Ekonomikas ministrijas parlamentārās sekretāres Platonovas priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 35.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
J.Ozoliņš. 37. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J.Ozoliņš. 38. - Ekonomikas ministrijas parlamentārās sekretāres Platonovas priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 39.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
J.Ozoliņš. 39. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J.Ozoliņš. 40. - deputātes Cvetkovas priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 40. - deputātes Irinas Cvetkovas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 26, pret - 56, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.
J.Ozoliņš. Paldies. 41. - deputātes Cvetkovas priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 41. - deputātes Irinas Cvetkovas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 26, pret - 61, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.
J.Ozoliņš. 42. - Ekonomikas ministrijas parlamentārās sekretāres Platonovas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J.Ozoliņš. 43. - finanšu ministra Vilka priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 28.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
J.Ozoliņš. 44. - Ekonomikas ministrijas parlamentārās sekretāres Platonovas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J.Ozoliņš. 45. - Ekonomikas ministrijas parlamentārās sekretāres Platonovas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J.Ozoliņš. 46. - Ekonomikas ministrijas parlamentārās sekretāres Platonovas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J.Ozoliņš. 47. - Ekonomikas ministrijas parlamentārās sekretāres Platonovas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J.Ozoliņš. 48. - Ekonomikas ministrijas parlamentārās sekretāres Platonovas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J.Ozoliņš. 49. - Ekonomikas ministrijas parlamentārās sekretāres Platonovas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J.Ozoliņš. 50. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J.Ozoliņš. 51. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J.Ozoliņš. Paldies, kolēģi!
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā lūgums atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Kredītbiroju likums" atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 64, pret - nav, atturas - 27. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.
J.Ozoliņš. 2014.gada 26.jūnijs.
Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 26.jūnijs. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts "Grozījumi Ārstniecības likumā", otrais lasījums.
Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāts Einārs Cilinskis.
E.Cilinskis (VL-TB/LNNK).
Godājamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godājamie deputāti! Ir saņemti pieci priekšlikumi, kas visi ir Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumi. Šie priekšlikumi ir saistīti ar kārtību, kādā tiek pieņemti lēmumi, kādā tiek apstrīdēti lēmumi attiecībā uz pacientiem, kuri stacionēti psihiatriskajā ārstniecības iestādē bez viņu piekrišanas, un pacientiem, kuriem ārstniecība psihiatriskajā ārstniecības iestādē noteikta kā medicīniska rakstura piespiedu līdzeklis kriminālprocesā. Šajos priekšlikumos ir noteikta arī kārtība, kādā šo personu tiesības ārstniecības iestādē var tikt ierobežotas.
Komisija ļoti rūpīgi uzklausīja gan ārstniecības iestāžu pārstāvjus, gan Veselības ministrijas un - tas ir ļoti būtiski! - arī Tiesībsarga biroja pārstāvi, lai izvērtētu, vai šeit nav kādi cilvēktiesību pārkāpumi. Bet - gluži pretēji! - Tiesībsarga birojs uzskata, ka šie ir ļoti būtiski priekšlikumi, jo tie nosaka kārtību, kāda līdz šim vairāk bija reglamentēta iekšējos normatīvajos aktos; tagad tā ir reglamentēta ar likumu. Līdz ar to tie atbalstāmi.
1.priekšlikums - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
E.Cilinskis. 2.priekšlikums precizē kārtību, kādā pacienti var apstrīdēt lēmumu par viņu ievietošanu psihiatriskajā ārstniecības iestādē. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
E.Cilinskis. 3.priekšlikums nosaka kārtību, kādā pacienta tiesības... nosaka, kādas ir pacienta tiesības un kādā kārtībā tās var tikt ierobežotas. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
E.Cilinskis. 4.priekšlikums ir redakcionāla rakstura. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
E.Cilinskis. 5. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums, kas nosaka termiņu Ministru kabineta noteikumu izdošanai. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
E.Cilinskis. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu, pieņemt to otrajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Ārstniecības likumā" atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 90, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.
E.Cilinskis. Priekšlikumu termiņš trešajam lasījumam - šā gada 16.jūlijs.
Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 16.jūlijs. Paldies.
E.Cilinskis. Paldies.
Sēdes vadītāja. Tā kā mums ir atlikušas tikai četras minūtes, vispirms lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Tā, paldies.
Kā jūs zināt, pirms došanās tā dēvētajā vasaras pārtraukumā starp sesijām mēs Saeimā atzīmējam vasaras saulgriežus, un mēs sveicam veselus 11 mūsu tradicionālā vārda nēsātājus. Tātad sirsnīgi sveicam Jāni Ādamsonu, Jāni Dombravu, Jāni Junkuru, Jāni Klaužu, Jāni Ozoliņu, Jāni Reiru, Jāni Strazdiņu, Jāni Tutinu, Jāni Upenieku, Jāni Urbanoviču un Jāni Vucānu! (Aplausi.)
Un pēc reģistrācijas rezultātu nolasīšanas aicinu visus uz Sarkano zāli, lai padziedātu kopā kādu dziesmu.
Bet pirms reģistrācijas rezultātu nolasīšanas vārds paziņojumam deputātei Inārai Mūrniecei.
I.Mūrniece (VL-TB/LNNK).
Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputātus aicinu dziedāt un svinēt no sirds, tomēr ierasties pulksten 13.00 uz komisijas sēdi. Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Vucānam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.
J.Vucāns (11.Saeimas sekretāra biedrs).
Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies: Jānis Reirs... Juris Viļums... Ivars Zariņš... Igors Zujevs... Viņu visu nav klāt. Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Pārtraukums līdz pulksten 13.30, bet visi ir laipni aicināti Sarkanajā zālē!
(Pārtraukums.)
Sēdi vada Latvijas Republikas 11.Saeimas priekšsēdētāja
Solvita Āboltiņa.
Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Ir pulksten 13.30! Tātad turpinām Saeimas 19.jūnija sēdi.
Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts "Šķīrējtiesu likums", otrais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Gaidis Bērziņš.
G.Bērziņš (VL-TB/LNNK).
Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu "Šķīrējtiesu likums", kas ir saistīts arī ar nākamo likumprojektu "Grozījumi Civilprocesa likumā". Atgādināšu, ka šī likuma mērķis ir sakārtot šķīrējtiesu regulējumu, nosakot arī kvalifikācijas prasības šķīrējtiesnešiem, tāpat arī paredzot virkni dažādu priekšnosacījumu šķīrējtiesas darbam, kas, mūsuprāt... arī komisijasprāt, ir ļoti būtiski. Komisijas vārdā arī vēlētos pateikt paldies Tiesu politikas apakškomisijas vadītājai Āboltiņas kundzei, ja tā varētu teikt, par uzdrīkstēšanos ļoti konstruktīvi diskutēt un panākt risinājumu - ātru risinājumu šī likumprojekta virzībai.
Un tagad par pašu likumprojektu. Komisijā ir skatīti 76 priekšlikumi.
1. ir Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra Gaida Bērziņa priekšlikums, kas ir daļēji atbalstīts, iekļauts 3.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
G.Bērziņš. 2. ir deputātes Irinas Cvetkovas priekšlikums, kas arī ir daļēji atbalstīts, iekļauts 3.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
G.Bērziņš. 3. ir Juridiskās komisijas priekšlikums, kas ir atbalstīts un kas faktiski nosaka to, ka pastāvīgo šķīrējtiesu var izveidot Uzņēmumu reģistrā reģistrēta biedrība, kuras darbības mērķis - es gribētu uzsvērt, vienīgais darbības mērķis - ir pastāvīgās šķīrējtiesas darbība.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
G.Bērziņš. 4. ir deputātes Irinas Cvetkovas priekšlikums, kas ir daļēji atbalstīts, iekļauts 37.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.
Vārds deputātei Irinai Cvetkovai.
I.Cvetkova (SC).
Cienījamais Prezidij! Godātie kolēģi! Tik tiešām šis likums ir viens no būtiskākajiem, ko pieņems šī Saeima. Ja atceraties, tad diskusija par nepieciešamību noregulēt šķīrējtiesu darbību noris jau vairākus gadus, un 2012.gadā esam aktualizējuši šo diskusiju - Saeima pieņēma regulējumu, ar kuru tika izvirzītas īpašas prasības šķīrējtiesnešiem - augstākā juridiskā izglītība un nevainojama reputācija.
Tieslietu ministrijas pirmreizējā likuma redakcija bija nepilnīga un nepieņemama, par ko mēs attiecīgi arī paudām savu viedokli. Bet, izskatot likumprojektu otrajam lasījumam, Juridiskās komisijas Tiesu politikas apakškomisijā tika izvērtēti vairāki Tieslietu ministrijas un arī mani priekšlikumi, un cerams, ka tagad tiks sasniegts likuma mērķis - paaugstināt uzticēšanos šķīrējtiesu institūtam Latvijā un nodrošināt tiesisku šķīrējtiesas procesu, jo mēs nosakām samērīgas prasības šķīrējtiesu izveidošanai un arī noteiktas, stingras prasības pašam šķīrējtiesas procesam.
Runājot par šo manu, daļēji atbalstīto, priekšlikumu, mana vienīgā piebilde būs, ka šis priekšlikums ir iekļauts nevis 37., bet gan 39.priekšlikumā, par pārējo nosakot, ka šķīrējtiesas process notiek atbilstoši tiesību principiem.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies. Debates slēdzu.
Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?
G.Bērziņš. Jā, paldies kolēģei Irinai Cvetkovai! Tiešām šeit tabulā ir ieviesusies kļūda! Šis priekšlikums ir daļēji atbalstīts, iekļauts 39.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Tātad deputāti atbalsta.
G.Bērziņš. 5. ir Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums, kas arī ir daļēji atbalstīts, iekļauts 6.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
G.Bērziņš. 6. ir Juridiskās komisijas priekšlikums, kas nosaka to, ka pastāvīgās šķīrējtiesas dibinātājam šķīrējtiesa ir jānodrošina gan ar atsevišķām telpām, gan personālu lietvedības vešanai, gan arī ar interneta mājaslapas uzturēšanu. Tā zināmā mērā ir arī tāda papildu prasība, kas varētu būt šķērslis atsevišķu šķīrējtiesu dibināšanai konkrēta strīda risināšanai. Šeit gan mēs nerunājam par ad hoc šķīrējtiesām.
Komisija ir atbalstījusi šo priekšlikumu.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
G.Bērziņš. 7. ir Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums, kas ir daļēji atbalstīts, iekļauts 9.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
G.Bērziņš. 8. ir deputātes Irinas Cvetkovas priekšlikums, kas nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
G.Bērziņš. 9. ir Juridiskās komisijas priekšlikums, kas nosaka, ka pastāvīgās šķīrējtiesas šķīrējtiesnešu sarakstā ir ne mazāk par desmit šķīrējtiesnešiem. Tātad tas konkrēti norāda skaitu - minimumu, kāds ir nepieciešams, šādu sarakstu veidojot.
Komisijā par to bija diskusijas. Sākotnējais priekšlikums bija, ka jābūt ne mazāk par 15 šķīrējtiesnešiem. Kā mēs redzam, Cvetkovas kundzei bija priekšlikums, ka jābūt ne mazāk par trim. Tomēr, lai izvairītos no tādām situācijām, par kādām tiek daudz runāts, proti, situācijām, ka atsevišķas šķīrējtiesas tiek dibinātas varbūt ne tiem mērķiem, kādi patiesībā ir šķīrējtiesai... kādiem būtu jābūt, komisija vienojās par to, ka jābūt ne mazāk par desmit šķīrējtiesnešiem. Tātad tas ir komisijas atbalstīts variants.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
G.Bērziņš. 10. ir Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums, kas ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
G.Bērziņš. Arī 11. ir Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums, kas ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
G.Bērziņš. Arī 12. ir parlamentārā sekretāra priekšlikums, kas ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
G.Bērziņš. 13. ir Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums, kas ir daļēji atbalstīts, iekļauts 14.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
G.Bērziņš. 14. ir Juridiskās komisijas priekšlikums, kurš nosaka to, kas ir norādāms pastāvīgās šķīrējtiesas reglamentā. Ir komisijas atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
G.Bērziņš. 15. ir Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums, kas ir daļēji atbalstīts, iekļauts 17.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
G.Bērziņš. Arī 16. ir Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums, kas arī ir daļēji atbalstīts, iekļauts 17.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
G.Bērziņš. 17. ir Juridiskās komisijas priekšlikums, kas citstarp nosaka to: ja šķīrējtiesa neatbilst likumā noteiktajām prasībām vai arī nav iesniegts apliecinājums par šķīrējtiesnešu saraksta aktualitāti, Uzņēmumu reģistrs pieņem lēmumu par šīs šķīrējtiesas izslēgšanu no šķīrējtiesu reģistra. Pēc Juridiskās komisijas domām, tas ir ļoti būtiski, lai būtu skaidrs priekšstats par to, kuras šķīrējtiesas patiesi darbojas. Priekšlikums ir komisijas atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
G.Bērziņš. 18. ir Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums, kas ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
G.Bērziņš. 19. ir Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums, kas ir daļēji atbalstīts, iekļauts 20.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
G.Bērziņš. 20. ir Juridiskās komisijas priekšlikums, kas ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
G.Bērziņš. 21. ir deputātes Irinas Cvetkovas priekšlikums, kas ir iekļauts 23.priekšlikumā, tātad daļēji atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
G.Bērziņš. 22.priekšlikums, Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums, arī ir iekļauts 23.priekšlikumā. Tātad tas ir daļēji atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
G.Bērziņš. 23. ir Juridiskās komisijas priekšlikums, kas nosaka prasības, kādas ir izvirzāmas šķīrējtiesnesim. Gribu tikai norādīt uz vienu, mūsuprāt, ļoti būtisku prasību, proti, to, ka šķīrējtiesnesim ir jābūt nevainojamai reputācijai.
Tātad šis ir komisijas atbalstītais priekšlikums.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
G.Bērziņš. 24. ir deputātes Irinas Cvetkovas priekšlikums, kas ir daļēji atbalstīts, iekļauts 26.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
G.Bērziņš. Arī 25. - Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums - ir daļēji atbalstīts, iekļauts 26.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
G.Bērziņš. 26. ir Juridiskās komisijas priekšlikums, kas nosaka, kāda persona nevar tikt iecelta par šķīrējtiesnesi. Nu, šeit tātad ir virkne šo priekšnosacījumu, kas ir saistīti ar... arī ar kriminālprocesa esamību pret konkrēto... kriminālprocesa ierosināšanu pret konkrēto personu. Ir komisijas atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
G.Bērziņš. 27. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
G.Bērziņš. 28. ir Juridiskās komisijas priekšlikums, kas paredz šķīrējtiesneša noraidīšanas kārtību. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
G.Bērziņš. 29. ir Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums, kas ir atbalstīts, iekļauts 31.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
G.Bērziņš. 30. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir atbalstīts un iekļauts 31.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
G.Bērziņš. 31. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kas nosaka tos gadījumus, kad šķīrējtiesneša pilnvaras izbeidzas. Un šis priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
G.Bērziņš. 32. - Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums, kas ir daļēji atbalstīts, iekļauts 33.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
G.Bērziņš. Savukārt 33. - Juridiskās komisijas priekšlikums - ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
G.Bērziņš. 34. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas arī ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
G.Bērziņš. 35. - Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums, kas ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
G.Bērziņš. 36. - Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums, kas ir atbalstīts. Šajā priekšlikumā ir norādīts tieši uz šķīrējtiesneša neatkarību - proti, ka šķīrējtiesnesis pilda savus pienākumus godprātīgi, nepakļaujas nekādai ietekmei un savā darbībā un lēmumu pieņemšanā ir objektīvs un neatkarīgs. Tātad šajā gadījumā šeit mēs runājam par ģenerālklauzulu, kas acīmredzot strīda gadījumā būs piepildāma ar kādu konkrētu saturu. Priekšlikums ir komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
G.Bērziņš. 37. - Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums, kas arī ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
G.Bērziņš. 38. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir daļēji atbalstīts, iekļauts 39.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
G.Bērziņš. Un 39. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kas ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
G.Bērziņš. 40. - Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums, kas arī ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
G.Bērziņš. Arī 41. - Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums, kas ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
G.Bērziņš. 42. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kas ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
G.Bērziņš. 43. - Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums, kas ir daļēji atbalstīts, iekļauts jau iepriekš apstiprinātajā 28.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
G.Bērziņš. Arī 44. ir daļēji atbalstīts, iekļauts 28.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
G.Bērziņš. 45. - Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums, kas ir daļēji atbalstīts, iekļauts 46.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
G.Bērziņš. 46. ir Juridiskās komisijas priekšlikums, kas regulē šķīrējtiesas paziņojumu un sūtījumu kārtību. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
G.Bērziņš. 47. - deputātes Irinas Cvetkovas priekšlikums, kas ir daļēji atbalstīts, iekļauts 49.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
G.Bērziņš. 48. - Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums, kas arī ir daļēji atbalstīts, iekļauts 49.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
G.Bērziņš. 49. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kas regulē pušu pārstāvību. Citstarp, arī mums tiešām bija komisijā un apakškomisijā diskusijas par to, kāda persona tad nevarētu būt par pārstāvi šķīrējtiesas procesā. Un šajā gadījumā komisija ir izstrādājusi regulējumu, kas ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
G.Bērziņš. 50. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas arī ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
G.Bērziņš. 51. - Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums, kas arī ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
G.Bērziņš. 52. - Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums, kas arī ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
G.Bērziņš. 53. - Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums, kas arī ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
G.Bērziņš. 54. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kas ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
G.Bērziņš. 55. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
G.Bērziņš. 56. - Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums, kas arī ir daļēji atbalstīts, iekļauts 57.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
G.Bērziņš. 57. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kas arī ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
G.Bērziņš. 58. - Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums, kas arī ir daļēji atbalstīts, iekļauts 59.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
G.Bērziņš. Un 59. ir Juridiskās komisijas priekšlikums, kas regulē jautājumus par pierādījumiem un pierādīšanas līdzekļiem. Tā ir komisijas izstrādāta redakcija un ir atbalstīta.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
G.Bērziņš. 60. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kas ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
G.Bērziņš. 61. - Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums, kas arī ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
G.Bērziņš. 62. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir daļēji atbalstīts, iekļauts 63.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
G.Bērziņš. Savukārt 63. - Juridiskās komisijas priekšlikums - ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
G.Bērziņš. 64. ir Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums, kas ir daļēji atbalstīts, iekļauts 65.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
G.Bērziņš. 65. ir Juridiskās komisijas priekšlikums, kas ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
G.Bērziņš. 66. ir Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums, kas ir daļēji atbalstīts, iekļauts 67.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
G.Bērziņš. 67. ir Juridiskās komisijas priekšlikums, kas nosaka šķīrējtiesas dibinātāja pienākumu nodot visus dokumentus glabāšanā Latvijas Nacionālajam arhīvam. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
G.Bērziņš. 68. ir Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums, kas ir atbalstīts daļēji un iekļauts... nē, atbalstīts pilnībā un iekļauts 69.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
G.Bērziņš. 69. ir Juridiskās komisijas priekšlikums, kas ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
G.Bērziņš. Un 70. ir Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums, kas ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
G.Bērziņš. Arī 71. ir Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums, kas ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
G.Bērziņš. 72. ir Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra iesniegts redakcionāla rakstura priekšlikums, kas ir iekļauts... atbalstīts un iekļauts 73.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
G.Bērziņš. 73. ir Juridiskās komisijas priekšlikums, kas ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
G.Bērziņš. 74. ir Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums, kas ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
G.Bērziņš. Un arī 75. ir Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums, kas ir daļēji atbalstīts, iekļauts 36.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
G.Bērziņš. 76. ir Juridiskās komisijas priekšlikums par pārejas noteikumiem, kas ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
G.Bērziņš. Līdz ar to esam izskatījuši visus iesniegtos priekšlikumus. Komisijas vārdā lūgums atbalstīt likumprojektu "Šķīrējtiesu likums" otrajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Šķīrējtiesu likums" atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies... Ā, likumprojekts atbalstīts otrajā lasījumā.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.
G.Bērziņš. Kolēģi! Lūgums priekšlikumus iesniegt līdz šā gada 15.augustam.
Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 15.augusts. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts "Grozījumi Civilprocesa likumā", otrais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Gaidis Bērziņš.
G.Bērziņš (VL-TB/LNNK).
Kolēģi! Kā jau norādīju, šis likumprojekts ir daļēji saistīts ar nupat otrajā lasījumā pieņemto likumprojektu "Šķīrējtiesu likums".
Komisija ir saņēmusi 23 priekšlikumus.
1. ir deputātes Irinas Cvetkovas priekšlikums, kas nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.
Vārds deputātei Irinai Cvetkovai.
I.Cvetkova (SC).
Godātie kolēģi! Mani priekšlikumi - visi pēc kārtas, no 1. līdz 6.priekšlikumam, - ir vērsti uz to, lai noregulētu jau ierosinātu lietu nodošanu citai tiesai. Šo jauno iespēju - ļaut tiesām nodot citai tiesai lietas - mēs atbalstījām pagājušajā gadā, un jaunais 32.1 pants stājās spēkā šī gada janvārī. Mērķis ir bijis panākt lietu ātrāku izskatīšanu. Tomēr, piemērojot šo jauno normu, mēs esam saskārušies ar problēmu, ka, piemēram, Rīgas apgabaltiesa dažas jau ierosinātas lietas pārsūtīja, piemēram, uz Latgales apgabaltiesu. Un tātad lietas, kas pēc piekritības izskatāmas tepat Rīgas apgabaltiesā, var nonākt, piemēram, Vidzemē - un otrādi.
Tāpēc mans priekšlikums ir noteikt, ka lietu nodošana izskatīšanai citai tiesai ir pieļaujama tikai lietās, kas izskatāmas rakstveida procesā, nevis rīkojot tiesas sēdi, kad lietas dalībniekiem nāksies braukt no 250 kilometru attāluma, lai piedalītos lietas izskatīšanā pēc būtības.
Lūdzu atbalstīt manus priekšlikumus - no 1. līdz 6.priekšlikumam.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Debates slēdzu.
Vai komisijas vārdā kas piebilstams? Lūdzu, Bērziņa kungs!
G.Bērziņš. Jā, kolēģi, Juridiskajā komisijā tiešām bija diskusijas par šiem kolēģes deputātes Irinas Cvetkovas priekšlikumiem. Bet, piekrītot kolēģes minētajiem problēmjautājumiem, kas izriet no pašreiz spēkā esošā Civilprocesa likuma 32.1 panta piemērošanas, tomēr komisijas vārdā es vēlos norādīt, ka šī norma ir spēkā uz laiku - tātad tā ir pārejas norma -, un tieši tāpēc komisija neatbalstīja šos deputātes Irinas Cvetkovas priekšlikumus. Visdrīzāk šī norma zaudēs savu spēku, iestājoties attiecīgajam termiņam, jo šīs normas piemērošana praksē, kā jau pareizi norādīja Cvetkovas kundze, ir radījusi problēmas. Līdz ar to komisijas vārdā lūgums šo priekšlikumu neatbalstīt.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - deputātes Irinas Cvetkovas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 25, pret - 55, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.
G.Bērziņš. Arī 2. ir deputātes Irinas Cvetkovas priekšlikums, kas ir saistīts ar 1.priekšlikumu. Komisijā nav atbalstīts. (Starpsauciens no zāles: "Balsot!")
Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. - deputātes Irinas Cvetkovas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 25, pret - 55, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.
G.Bērziņš. Arī 3. ir deputātes Irinas Cvetkovas priekšlikums, kas ir saistīts ar iepriekšējiem priekšlikumiem, bet komisijā nav guvis atbalstu.
Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. - deputātes Irinas Cvetkovas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 23, pret - 56, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.
G.Bērziņš. Arī 4. ir deputātes Irinas Cvetkovas priekšlikums, kas ir saistīts ar iepriekšējiem priekšlikumiem, bet nav guvis atbalstu komisijā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. - deputātes Irinas Cvetkovas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 23, pret - 57, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.
G.Bērziņš. Arī 5. ir deputātes Irinas Cvetkovas priekšlikums, kas iepriekš minēto iemeslu dēļ nav atbalstīts. (Starpsauciens no zāles: "Balsot!")
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. - deputātes Irinas Cvetkovas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 23, pret - 56, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.
G.Bērziņš. Un arī 6. ir deputātes Irinas Cvetkovas priekšlikums, kas ir saistīts ar iepriekšējiem priekšlikumiem, bet komisijā nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Arī par šo deputāti lūdz balsojumu.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. - deputātes Irinas Cvetkovas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 24, pret - 55, atturas - 1.
G.Bērziņš. 7. ir Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums, kas komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
G.Bērziņš. 8. ir Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums, kas ir daļēji atbalstīts, iekļauts 9.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
G.Bērziņš. 9. ir Juridiskās komisijas priekšlikums, kas ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
G.Bērziņš. 10. ir Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums, kas ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
G.Bērziņš. Arī 11.priekšlikums ir Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Šis priekšlikums un vēl atsevišķi priekšlikumi ir saistīti ar piekritības maiņu tieši pieteikuma izskatīšanā par izsoles akta apstiprināšanu. Un tas ir saistīts arī ar pāreju uz tā sauktajām tīrajām tiesu instancēm. Komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
G.Bērziņš. 12. ir Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
G.Bērziņš. 13. ir Juridiskā biroja priekšlikums, kas arī ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
G.Bērziņš. 14. ir Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums, kas ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
G.Bērziņš. Arī 15. ir Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums, kas ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
G.Bērziņš. Arī 16. ir Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums, kas ir daļēji atbalstīts, iekļauts 17.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
G.Bērziņš. 17. ir Juridiskās komisijas priekšlikums, kas ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
G.Bērziņš. Un 18. ir Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums, kas ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
G.Bērziņš. 19. ir Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums, kas ir saistīts ar piekritības maiņu. Arī ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
G.Bērziņš. 20. ir Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir daļēji atbalstīts, iekļauts 21.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
G.Bērziņš. 21. ir Juridiskās komisijas priekšlikums, kas ir tehniska rakstura un ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
G.Bērziņš. 22. ir Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums, kas ir daļēji atbalstīts, iekļauts 23.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
G.Bērziņš. Un savukārt 23. - Juridiskās komisijas priekšlikums - arī ir saistīts ar piekritības maiņu. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
G.Bērziņš. Līdz ar to esam izskatījuši visus priekšlikumus.
Juridiskās komisijas vārdā lūgums atbalstīt likumprojektu "Grozījumi Civilprocesa likumā" otrajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Civilprocesa likumā" atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - nav, atturas - 24. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.
G.Bērziņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šī gada 15.augusts.
Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 15.augusts. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts "Grozījumi Zemesgrāmatu likumā", otrais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Gaidis Bērziņš.
G.Bērziņš (VL-TB/LNNK).
Kolēģi! Gan šis, gan arī nākamie divi likumprojekti ir savstarpēji saistīti.
Juridiskās komisijas vārdā vēlos atgādināt šo likumprojektu mērķi. Proti, mērķis ir mazināt administratīvo slogu personām, mazināt kadastra informācijas sistēmas un zemesgrāmatu informācijas sistēmas datu nesakritības un novērst to rašanos nākotnē, maksimāli aktualizēt datubāzes abās informācijas sistēmās un principā tātad pakāpeniski tuvināties vienas pieturas aģentūras principa ieviešanai nekustamā īpašuma reģistrācijas procesā.
Tātad kā pirmais ir likumprojekts "Grozījumi Zemesgrāmatu likumā". Komisija ir saņēmusi 33 priekšlikumus.
1. ir tieslietu ministra Bordāna priekšlikums, kas ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
G.Bērziņš. Arī 2. ir tieslietu ministra Bordāna priekšlikums, kas ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
G.Bērziņš. 3. ir tieslietu ministra Bordāna priekšlikums, kas ir daļēji atbalstīts, iekļauts 5. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
G.Bērziņš. 4. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kas ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
G.Bērziņš. Arī 5. ir Juridiskās komisijas priekšlikums, kas ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
G.Bērziņš. 6. ir tieslietu ministra Bordāna priekšlikums, kas ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
G.Bērziņš. 7. ir tieslietu ministra Bordāna priekšlikums, kas ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
G.Bērziņš. 8. - tieslietu ministra Bordāna priekšlikums, kas ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
G.Bērziņš. 9. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kas ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
G.Bērziņš. 10. ir tieslietu ministra Bordāna priekšlikums, kas ir atbalstīts, redakcionāli precizējot.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
G.Bērziņš. 11. ir tieslietu ministra Bordāna priekšlikums, kas ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
G.Bērziņš. 12. ir tieslietu ministra Bordāna priekšlikums, kas nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
G.Bērziņš. 13. ir tieslietu ministra Bordāna priekšlikums, kas ir daļēji atbalstīts, iekļauts 14. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
G.Bērziņš. 14. ir Juridiskās komisijas priekšlikums, kas ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
G.Bērziņš. 15. ir tieslietu ministra Bordāna priekšlikums, kas ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
G.Bērziņš. Arī 16. ir tieslietu ministra Bordāna priekšlikums, kas arī ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
G.Bērziņš. 17. ir tieslietu ministra Bordāna priekšlikums, kas arī ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
G.Bērziņš. Arī 18. ir tieslietu ministra Bordāna priekšlikums. Starp citu, arī šis priekšlikums runā par piekritības maiņu. Un ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
G.Bērziņš. 19. ir tieslietu ministra Bordāna priekšlikums, kas arī ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
G.Bērziņš. 20. arī ir tieslietu ministra Bordāna priekšlikums, kas arī ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
G.Bērziņš. 21. ir tieslietu ministra Bordāna priekšlikums, kas ir daļēji atbalstīts, iekļauts 22. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
G.Bērziņš. 22. ir Juridiskās komisijas priekšlikums, kas ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
G.Bērziņš. 23. ir tieslietu ministra Bordāna priekšlikums, kas arī ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
G.Bērziņš. Arī 24. ir tieslietu ministra Bordāna priekšlikums, kas ir daļēji atbalstīts, iekļauts 25. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
G.Bērziņš. Un 25. ir Juridiskās komisijas priekšlikums, kas ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
G.Bērziņš. 26. arī ir Juridiskās komisijas priekšlikums, kas ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
G.Bērziņš. 27. ir tieslietu ministra Bordāna priekšlikums, kas ir daļēji atbalstīts, iekļauts 28. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
G.Bērziņš. 28. ir Juridiskās komisijas priekšlikums, kas ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
G.Bērziņš. Arī 29. ir Juridiskās komisijas priekšlikums, kas ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
G.Bērziņš. 30. ir tieslietu ministra Bordāna priekšlikums, kas ir daļēji atbalstīts un iekļauts jau atbalstītajā komisijas priekšlikumā - 22.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
G.Bērziņš. 31. arī ir tieslietu ministra Bordāna priekšlikums, kas ir daļēji atbalstīts, iekļauts 9. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
G.Bērziņš. 32. ir tieslietu ministra Bordāna priekšlikums, kas ir daļēji atbalstīts, iekļauts 33. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
G.Bērziņš. 33. ir Juridiskās komisijas priekšlikums. Un šeit ir runa par attiecīgo normu spēkā stāšanos. Komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
G.Bērziņš. Līdz ar to esam izskatījuši visus iesniegtos priekšlikumus. Juridiskās komisijas vārdā lūgums atbalstīt likumprojektu "Grozījumi Zemesgrāmatu likumā" otrajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Zemesgrāmatu likumā" atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.
G.Bērziņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šī gada 15.augusts.
Sēdes vadītāja. Tātad arī šim likumprojektam priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 15.augusts. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts "Grozījumi Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā", otrais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Gaidis Bērziņš.
G.Bērziņš (VL-TB/LNNK).
Kolēģi, kā jau minēju, šis likumprojekts ir saistīts ar grozījumiem Zemesgrāmatu likumā un arī ar nākamo likumprojektu, kuru skatīsim.
Komisija ir saņēmusi 15 priekšlikumus. Minētie priekšlikumi ir izskatīti.
1. - tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums, kas ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
G.Bērziņš. Arī 2. - tieslietu ministra priekšlikums. Redakcionāla rakstura. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
G.Bērziņš. 3. - tieslietu ministra priekšlikums, kas arī ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
G.Bērziņš. 4. - tieslietu ministra priekšlikums, kas arī ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
G.Bērziņš. 5. - tieslietu ministra priekšlikums, kas ir daļēji atbalstīts, iekļauts 6. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
G.Bērziņš. 6. ir Juridiskās komisijas priekšlikums, kas ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
G.Bērziņš. 7. ir tieslietu ministra priekšlikums, kas ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
G.Bērziņš. Arī 8. ir tieslietu ministra priekšlikums, kas ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
G.Bērziņš. 9. ir tieslietu ministra priekšlikums, kas ir atbalstīts, redakcionāli precizējot.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
G.Bērziņš. 10. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kas ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
G.Bērziņš. 11. - tieslietu ministra priekšlikums, kas arī ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
G.Bērziņš. Arī 12. ir tieslietu ministra priekšlikums, kas ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
G.Bērziņš. 13. - tieslietu ministra priekšlikums, kas ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
G.Bērziņš. 14. ir priekšlikums par pārejas noteikumiem, un to iesniedzis tieslietu ministrs. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
G.Bērziņš. 15. ir tieslietu ministra priekšlikums, un mēs ceram, ka arī trešajā lasījumā šis termiņš - ir runa par spēkā stāšanos nākamā gada 1.janvārī - tiks saglabāts. Un šobrīd šis priekšlikums komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
G.Bērziņš. Līdz ar to esam izskatījuši visus priekšlikumus. Juridiskās komisijas vārdā lūgums atbalstīt likumprojektu "Grozījumi Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā" otrajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā" atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.
G.Bērziņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 15.augusts.
Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 15.augusts. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts "Grozījumi likumā "Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās"", otrais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Gaidis Bērziņš.
G.Bērziņš (VL-TB/LNNK).
Jā, kolēģi, šis likumprojekts ir saistīts ar diviem iepriekš atbalstītajiem likumprojektiem otrajā lasījumā.
Komisija ir saņēmusi 11 priekšlikumus.
1. ir Finanšu ministrijas parlamentārās sekretāres Lolitas Čigānes priekšlikums, kas komisijā neguva atbalstu. Galvenais arguments: šis jautājums, ko Čigānes kundze ir izvirzījusi kā priekšlikumu, nav risināms likumā "Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās", bet gan Civillikumā, ņemot vērā, ka Civillikums tomēr regulē šo vispārējo kārtību, savukārt šis likums ir vairāk procesuālo kārtību regulējošs. Līdz ar to priekšlikums komisijā netika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
G.Bērziņš. 2. ir tieslietu ministra Bordāna priekšlikums, kas ir daļēji atbalstīts, iekļauts 3. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
G.Bērziņš. 3. ir Juridiskās komisijas priekšlikums, kas ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
G.Bērziņš. 4. ir tieslietu ministra Bordāna priekšlikums, kas ir atbalstīts, iekļauts 6. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
G.Bērziņš. 5. ir deputātes Irinas Cvetkovas priekšlikums, kas ir daļēji atbalstīts, iekļauts 6. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
G.Bērziņš. 6. ir Juridiskās komisijas priekšlikums, kas ir daļēji atbalstīts... kas ir atbalstīts, es atvainojos! Komisijā bija diskusijas par to, ka zemesgrāmatā kā patstāvīgi īpašuma objekti nav ierakstāmas nojumes. Tātad par šo nojumju iespējamo platību un varbūt arī par atsevišķiem gadījumiem, kādos šīs nojumes tiešām būtu reģistrējamas, uz trešo lasījumu varētu būt vēl priekšlikumi.
Tātad šis ir komisijas priekšlikums, kas ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
G.Bērziņš. 7. ir Finanšu ministrijas parlamentārās sekretāres Čigānes priekšlikums, kas ir saistīts ar 1.priekšlikumu un nav guvis atbalstu komisijā.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
G.Bērziņš. 8. ir tieslietu ministra Bordāna priekšlikums, kas ir daļēji atbalstīts, iekļauts 9. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
G.Bērziņš. 9. ir Juridiskās komisijas priekšlikums, kas ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
G.Bērziņš. 10. ir tieslietu ministra Bordāna priekšlikums, kas ir atbalstīts daļēji, iekļauts 11. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
G.Bērziņš. 11. ir Juridiskās komisijas priekšlikums, kas ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
G.Bērziņš. Līdz ar to esam izskatījuši visus iesniegtos priekšlikumus.
Komisijas vārdā lūgums atbalstīt likumprojektu "Grozījumi likumā "Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās"" otrajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās"" atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.
G.Bērziņš. Arī šim likumprojektam priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir šī gada 15.augusts.
Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 15.augusts. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts "Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā", otrais lasījums.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Ainars Latkovskis.
A.Latkovskis (VIENOTĪBA).
Kolēģi, strādāsim raiti!
1. - Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Latkovskis. Malači!
2. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Arī atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Latkovskis. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Latkovskis. 4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Latkovskis. 5. - Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Latkovskis. 6. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Latkovskis. 7. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Latkovskis. 8. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Latkovskis. 9. - Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Latkovskis. 10. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Latkovskis. 11. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Latkovskis. 12. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Latkovskis. 13. - Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Latkovskis. 14. - Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Latkovskis. 15. - Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Latkovskis. 16. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Latkovskis. 17. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Latkovskis. 18. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Latkovskis. 19. - Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Latkovskis. 20. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Latkovskis. 21. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Latkovskis. 22. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Latkovskis. 23. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Latkovskis. 24. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Latkovskis. 25. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Latkovskis. 26. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Latkovskis. 27. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Latkovskis. 28. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Latkovskis. 29. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Latkovskis. 30. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Latkovskis. 31. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Latkovskis. Un 32. - Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Latkovskis. 33. - Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Latkovskis. 34. - Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Latkovskis. 35. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Latkovskis. Jā. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā" atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.
A.Latkovskis. 30.jūnijs.
Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 30.jūnijs. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts "Grozījums likumā "Par pašvaldībām"", pirmais lasījums.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Sergejs Dolgopolovs. Deputāta Sergeja Dolgopolova nav zālē.
Tātad nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts "Grozījums Autoceļu lietošanas nodevas likumā", otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Upenieks.
J.Upenieks (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Godājamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir saņēmusi septiņus priekšlikumus.
1. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J.Upenieks. 2. - satiksmes ministra Anrija Matīsa priekšlikums. Komisijā daļēji atbalstīts un iekļauts 3. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
J.Upenieks. 3. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J.Upenieks. 4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J.Upenieks. 5. - satiksmes ministra Anrija Matīsa priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J.Upenieks. 6. - deputāta Vladimira Reskāja priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.
Vārds deputātam Vladimiram Reskājam.
V.Reskājs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Labdien, augsti godātā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Atgādinu, ka pagājušā gada novembrī mēs sagādājām "dāvanu" Latvijas autopārvadātājiem un ieviesām jaunu autoceļu nodevu jeb eirovinjeti. Jaunā nodeva, kas stāsies spēkā ar 1.jūliju, skars gandrīz visus Latvijas transporta uzņēmumus, to skaitā starptautisko kravu autopārvadātājus, kam vajadzēs rēķināties ar papildu izdevumiem līdz pat 925 eiro gadā par vienu transportlīdzekli. Latvijas vidējam autoparkam ar piecām mašīnām tas nozīmē līdz 4,5 tūkstošiem eiro lielus papildu izdevumus gadā.
Pati par sevi ideja par eirovinjetēm ir atbalstāma, jo ir paredzēta valsts galveno autoceļu uzturēšanas un attīstības, kā arī videi draudzīgāku transportlīdzekļu izmantošanas veicināšanai. Palicis maz valstu, kur par ceļiem nav jāmaksā, taču šobrīd nozare tam nav gatava. Ukrainas notikumu un būtisko izmaiņu TIR karnešu sistēmas izmantošanas dēļ saasinājās konkurence un nokrita cenas pārvadātāju pakalpojumiem. Nozarei jāļauj pārdzīvot šie triecieni, pirms uzliekam tai vēl jaunus apgrūtinājumus. Pie esošā modeļa un Latvijas tranzīta nozares specifikas jaunā nodeva ne tikai nesasniegs mērķi, bet arī samazinās Latvijas uzņēmēju konkurētspēju Baltijas reģionā jau tā šobrīd sarežģītajā situācijā. Arī satiksmes ministrs ir teicis, ka mums jāturpina uzlabot konkurētspēja salīdzinājumā ar mūsu kaimiņiem, lai mēs šajā konkurences cīņā uzvarētu. Taču rīcība šobrīd liecina par pretējo. Igaunijā un Lietuvā uzņēmēji atsevišķu ceļa nodokli nemaksā, tas ir iekļauts degvielas cenā, savukārt eirovinjetes ieviestas tikai Lietuvā, bet Igaunija nesteidzas ar to ieviešanu.
Aprēķini rāda, ka jaunā nodeva būtiski ietekmēs tieši Latvijas autopārvadātājus, jo tie maksās 80-85 procentus no kopējā nodevas apmēra, turpretī ārvalstu pārvadātāji - tikai 15-20 procentus. Paši autopārvadātāji piekrīt, ka infrastruktūras sakārtošana un ceļu kvalitāte Latvijā šobrīd ir ļoti akūta. Nauda ceļu uzturēšanai patiešām ir jāmeklē, tomēr mulsinošs ir fakts, ka ceļu vajadzībām pilnā mērā netiek izmantotas tās iespējas, ko dod jau šobrīd esošie nodokļi. Ja līdzekļi tiktu novirzīti sākotnēji paredzētajā apjomā, tad naudas vienalga pietrūktu un eirovinješu ieviešana jau tagad būtu nepatīkams, taču saprotams solis, tomēr ieņēmumi no eirovinjetēm būs salīdzinoši nelieli. Tāpēc rodas jautājums: vai ieņēmumi no šīs nodevas atsvērs konkurētspējas kritumu Latvijas autopārvadātājiem? Kravu pārvadājumu biznesā tā pārstāvji uzskata, ka jaunā kārtība apdraud viņu uzņēmumu darbību un darbu var zaudēt desmitiem tūkstošu cilvēku. Un vakar tie nāca klajā ar paziņojumu, ka gadījumā, ja nodeva netiks atlikta, tad viņi apsvērs iespēju izvērst visai grandiozas protesta akcijas.
Situācijā, kad vismaz 75 procenti no ceļiem paredzētās naudas šobrīd tiek novirzīti citām pozīcijām, nav pamata ieviest jaunu nodevu līdz brīdim, kamēr netiks sakārtots valsts autoceļu fonda finansēšanas modelis. 2013.gada budžeta likumā valsts autoceļu fondam bija paredzēti vien aptuveni 20 procenti no ekspluatācijas nodokļa un aptuveni 8 procenti no iekasētā degvielas akcīzes nodokļa. Nav brīnums, ka komersanti, kas nodarbojas ar kravas pārvadājumiem, pauduši neapmierinātību ar to, ka nu būs jāmaksā vēl viens ceļu nodoklis, kas tāpat pazudīs budžeta dzīlēs.
Arī Valsts kontrole savā atzinumā norādījusi, ka nav skaidrs, kāpēc nodeva netiek ieviesta no 2016.gada, kā tas sākotnēji tika paredzēts. Tāpēc jaunas nodevas ieviešana jāatliek līdz 2016.gada 1.janvārim. Līdz tam jāsaved kārtībā ceļu infrastruktūras uzturēšanas finansēšanas sistēma, lai tā būtu gan efektīva, gan arī nesamazinātu mūsu uzņēmēju konkurētspēju salīdzinājumā ar mūsu kaimiņiem un galvenajiem konkurentiem.
Lūdzu atbalstīt manu priekšlikumu.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātam Andrejam Elksniņam.
A.Elksniņš (SC).
Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu un atlikt jauna papildu nodokļa ieviešanu vismaz līdz 2016.gadam, jo strādājošo cilvēku skaits šajā nozarē īstenībā ir ļoti liels - tie ir vismaz 30 tūkstoši cilvēku. Ar šo nozari saistīto darbinieku, apkalpojošo darbinieku, skaits kopumā ir apmēram 100 tūkstošu.
Kas notiek kaimiņos - Lietuvā un Igaunijā? Šāda veida nodoklis tur nav ieviests, un uzņēmēji, piemēram, vispār ceļu nodokli atsevišķi nemaksā, un tas ir iekļauts degvielas cenā.
Latvijā attiecībā pret tranzītbiznesa pārstāvjiem, attiecībā pret uzņēmumiem, kuri nodarbojas ar tranzītu, šāda veida papildu slogs īstenībā būs iznīcinošs. Kāpēc iznīcinošs? Tāpēc, ka maksa par katru transportlīdzekli pieaugs vidēji līdz 1000 eiro. Tagad iedomāsimies situāciju, ka uzņēmējam, kuram vidēji autoparkā ir 50 vai, piemēram, līdz 500 transportlīdzekļiem, maksājumi valsts budžetā automātiski pieaugs, piemēram, no 50 tūkstošiem līdz 500 tūkstošiem! Cik lielā mērā mūsu uzņēmēji sīvas konkurences apstākļos, kad Latvijas tirgū ienāk uzņēmēji, piemēram, no Polijas, no Lietuvas, spēs, tā teikt, tam efektīvi pretnostatīties un efektīvi konkurēt? Atbilde ir ļoti vienkārša. Īstenībā mēs pašreiz iznīcinām paši savus tranzītbiznesa pārstāvjus. Tagad ir jautājums vienkāršs - kuru uzņēmumu interesēs tas tiek darīts? Un ir arī atbilde: tie ir ļoti lieli pārvadātāji, kuru mērķis ir nostiprināties Latvijā vadošajās pozīcijās.
Savukārt visi citi uzņēmumi, kuru autoparks lielā mērā sastāv no 50 līdz 200 transportlīdzekļiem, šāda veida konkurencē piedalīties nespēj (vēl jo vairāk - pie apstākļiem, kad komercbankas nepiekopj praksi restrukturizēt uzņēmumu parādus un piešķirt tiem kredītbrīvdienas).
Globāls jautājums, kurš būtu jārisina Satiksmes ministrijai, bet kuru viņa nerisina, ir - kur tiek patērēti līdzekļi, kuri tiek iekasēti no akcīzes nodokļa? Līdz šim brīdim valsts autoceļu fonds ir izsaimniekots, līdzekļi ceļiem iedalīti netiek un faktiski tiek izmantoti pavisam citām valsts vajadzībām.
Līdz ar to, godājamie kolēģi, es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu, pretējā gadījumā minētā veida reformas īstenošana no šā gada 1.jūlija nesīs būtiskus zaudējumus valsts tautsaimniecībai kopumā.
Un es nezinu, par ko Zaķa kungs tagad smīkņā, bet īstenībā es varētu arī atklāt konkrēti cilvēkus, kurus jūs pārstāvat, lobējot šāda veida priekšlikumu... nevis vienkārši deklaratīvi tagad māt ar galvu... (Dep. Dz.Zaķa starpsauciens.)
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātei Ingai Vanagai.
I.Vanaga (pie frakcijām nepiederoša deputāte).
Augsti godātais Saeimas Prezidij! Kolēģi! Visi, kuri seko līdzi sēdei!
Es pievienojos iepriekšējiem runātājiem un arī aicinu atbalstīt kolēģa Reskāja kunga iesniegto priekšlikumu. Un jāsaka, ka viņš jau laikus centās uzrunāt Saeimas kolēģus, lai iesniegtu likumprojektu par šī termiņa pagarināšanu, lai šo nodevu mēs varētu iekasēt. Un jāsaka, ka ar šo mēs esam satracinājuši nozari, un arī nevalstiskās organizācijas, kas pārstāv attiecīgā sektora intereses, jau sola dažādas protesta akcijas un ko vēl ne. Proti, viņi uzskata, ka šī nodeva ir loģiska un pašsaprotama, bet nozare uzstāj uz to, ka par jaunu slogu varētu runāt tad, kad autoceļu fonds tiks atjaunots.
Kā jau kolēģi minēja, tātad reti kura valsts to nav ieviesusi. Jāsaka - jā, šis likumprojekts ir izstrādāts, ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas, bet šeit, es uzskatu, ir korekta tā termiņa pagarināšanas prasība, ņemot vērā, ka jau pašlaik tiek maksāts akcīzes nodoklis par naftas produktiem, tiek maksāts transportlīdzekļa ekspluatācijas nodoklis, ir arī transportlīdzekļa ikgadējā nodeva, un šis slogs ir pietiekami liels, lai mēs ieviestu vēl vienu finansiālu slogu uzņēmējiem.
Un tādēļ es arī aicinu atbalstīt Reskāja kunga iesniegto priekšlikumu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātam Viktoram Valainim.
V.Valainis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Labdien vēlreiz, Saeimas priekšsēdētāja!
Principā šis jautājums darba kārtībā ir jau no 2009.gada, kad mēs to sākām atlikt jau reizi pa reizei, pa gadam, pa diviem, un tagad ir kārtējais priekšlikums vienkārši atlikt šo ieviešanu.
To, ko saka, ka kaut kas ar nozari... ir šokā tagad... Tas ir, manuprāt, pilnīgi nepatiesi, jo tieši ar nozari šis jautājums ir vairākkārt pārrunāts, un pati nozare ir atzinusi, ka vienā brīdī jau mums ir jāsāk ieviest šī te un šie te... Galvenie argumenti no nozares bija tie, lai tas tiktu saprotamā veidā ieviests (No zāles dep. A.Elksniņš: "Kad?"), ar saprotamiem nosacījumiem, un šīs debates ar pašiem nozares pārstāvjiem vēl turpinās.
Attiecībā uz šo nodevu. Šī nodeva tiks ieviesta kaimiņvalstīs, un, kas attiecas uz Igauniju, tad Igaunija galīgi neatbilst tādam salīdzinājumam, ka mēs te kaut kādā veidā konkurējam ar viņiem, jo viņiem ir pilnīgi citi principi tranzītam, tranzīta koridoriem. Mūsu tranzīta koridori to ietekmēs ļoti minimāli, un par to galvenokārt tieši ar nozari ir runāts.
Attiecībā uz to, kā mēs varētu nākt pretī. Protams, pie nākošā budžeta plānošanas mēs jau esam apsprieduši priekšlikumus par to, ka tieši lauksaimniekus un tranzīta pārstāvjus no Latvijas vajag atbrīvot no citiem nodokļu maksājumiem, ko viņi maksā par ikdienas ceļu lietošanu. Tas būtu viens punkts.
Otrs ir tas, ka principā, ja pabraukā pa reģioniem, tad tieši reģionu pilsētas ir tās, kuras prasa par šiem tranzītceļiem: kāpēc mūsējie Lietuvā maksā, bet lietuvieši šeit mierīgi var braukāt un neko nemaksā par šiem tranzītceļiem?
Atcerēsimies, ka šī nauda... visi šie iegūtie ieņēmumi aizies tieši autoceļu infrastruktūras uzlabošanas pasākumiem. Uz doto brīdi Satiksmes ministrija ir izveidojusi autoceļu sakārtošanas programmu, kas strādā par simts procentiem vai pat vairāk. Programma paredz to, ka līdz 2020.gadam uz A klases ceļiem vairs nebūs nevienas bedres, tās visas tiks sakārtotas. Šodien tās ir, un mums ir jārūpējas par to, lai šī programma strādā arī nākotnē. Autoceļu fonds - tā jau ir tāda vēsturiska lieta, par kuru vēl kāds sapņo. Tas netiks atjaunots! Jādomā uz priekšu ar jaunām idejām, un pagaidām Satiksmes ministrija ļoti veiksmīgi to pilda.
Aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātam Vladimiram Reskājam, otro reizi.
V.Reskājs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Divi momenti. Acīmredzot tad, kad es runāju, lielākā daļa sarunājās savā starpā un nedzirdēja to, ko es tiku teicis.
Pirmkārt, pēc Valsts kontroles aprēķiniem, šis nodokļu slogs gulsies galvenokārt uz vietējiem pārvadātājiem un uz vietējiem uzņēmējiem. Un tie ir 85 procenti no visiem ieņēmumiem.
Otrkārt, par to saskaņošanu ar nozari. Tad acīmredzot tas tika saskaņots tik tiešām tikai ar lielajiem pārvadātājiem, turpretī jaunie autoparki tiešām var atļauties maksāt to nodevu, jo ir skaidrs, ka viņiem tā nodeva būs daudz mazāka nekā tiem autopārvadātājiem, kam tas ir tāds vairāk vai mazāk ģimenes bizness, kuri nevar atļauties sev jaunākas mašīnas Euro 5, Euro 6, bet strādā ar Euro 3, Euro 4 mašīnām.
Un pēdējais. Vēlreiz vēršu uzmanību uz to, ka šobrīd no ceļu infrastruktūrai paredzētajiem nodokļiem (tas ir, transportlīdzekļu ekspluatācijas nodokļa un naftas produktu akcīzes nodokļa) labi ja piektā daļa tik tiešām aiziet ceļu infrastruktūras uzturēšanai. Ieviest jaunu nodevu, no kuras ieņēmumi budžetā būs salīdzinoši mazi, ar pamatojumu, ka tagad, lūk, tā nauda aizies ceļu infrastruktūrai, - nu, tas ir diezgan ciniski.
Lūdzu atbalstīt priekšlikumu.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Debates slēdzu.
Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Lūdzu!
J.Upenieks. Godātie kolēģi! Komisijas sēdē uzklausījām arī Satiksmes ministrijas pārstāvjus, kuri informēja, ka šis jautājums, kā jau minēju arī debatēs, ir ilgus gadus bijis atlikts.
Otrkārt, šobrīd ir veikti arī visi priekšdarbi, ir saņemts saskaņojums arī ar nozares pārstāvjiem.
Un, treškārt, valsts budžetā šim gadam mēs esam paredzējuši līdzekļus... gan ieviešanai, gan arī ieņēmumus no šīs nodevas.
Tādēļ komisija nolēma neatbalstīt šo priekšlikumu.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. - deputāta Vladimira Reskāja iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 31, pret - 44, atturas - 2. Priekšlikums nav atbalstīts.
J.Upenieks. 7. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J.Upenieks. Līdz ar to aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums Autoceļu lietošanas nodevas likumā" atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - 1, atturas - 26. Likumprojekts... Likums pieņemts. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts "Grozījums likumā "Par pašvaldībām"", pirmais lasījums.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Sergejs Dolgopolovs.
S.Dolgopolovs (SC).
Cienījamie kolēģi! Šā gada 1.jūlijā ir jāizpilda tā norma, kas ir paredzēta, grozot likumu "Par pašvaldībām", proti, 37.panta prasība, kas paredz, ka visas pašvaldību domes sēdes tiek audioierakstītas un audioieraksti tiek ievietoti internetā.
Savulaik bija zināma diskusija un bija zināmi problemātiski jautājumi, it īpaši mazām pašvaldībām, sakarā ar tās normas ieviešanu. Šodien Latvijas Pašvaldību savienība un dažas pašvaldības ir lūgušas parlamentu tomēr pagarināt šo termiņu par vienu gadu, lai tomēr atrisinātu daudzus jautājumus, kas ir saistīti ar fizisko personu datu aizsardzību, no vienas puses. No otras puses, - kā piemērot arī šo normu, it īpaši ņemot vērā dažādu pašvaldību kapacitātes... starpību to kapacitātes ziņā.
Sākumā VARAM ierosināja izslēgt vispār šo normu no likuma. To komisija nebija atbalstījusi, ņemot vērā, ka liela daļa pašvaldību jau pilda šo likuma prasību, un līdz ar to, sperot soli atpakaļ, mēs varam nonākt pie situācijas, ka vienai otrai pašvaldībai var pārmest līdzekļu izšķērdēšanu.
Tāpēc komisija ir vienojusies, ka pārejas noteikumu periods tiks pagarināts par vienu gadu. Līdz ar to 2014.gada 1.jūlija vietā Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija piedāvā paredzēt pārejas noteikumos 2015.gada 1.jūliju. Jau ir panākta vienošanās ar atbildīgo ministriju, ka viņa sniegs pašvaldībām i metodisko, i tehnisko palīdzību, lai šī norma... lai šīs normas pielietojamību nevajadzētu pagarināt arī turpmāk.
Komisija ir izskatījusi šo priekšlikumu un aicina Saeimu atbalstīt to -piešķirt steidzamību šim likumprojektam un atbalstīt to pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums likumā "Par pašvaldībām"" atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Likums par steidzamu atzīts. Paldies.
Lūdzu vēlreiz zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums likumā "Par pašvaldībām"" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un otrā lasījuma laiku.
S.Dolgopolovs. Apzinoties divas lietas - ka, pirmkārt, šis likumprojekts ir pietiekami steidzams un, otrkārt, ka tomēr šeit vajadzētu noteikt arī likuma spēkā stāšanās datumu -, komisija lūdz iedot piecas minūtes, lai iesniegtu attiecīgi priekšlikumu pirms otrā, galīgā, lasījuma. (No zāles dep. J.Urbanoviča starpsauciens: "Divas minūtes! Divas!") Nu, varētu jau arī divas... Nu, bet tomēr piecas minūtes...
Sēdes vadītāja. Un izskatīšana kad?
S.Dolgopolovs. Un izskatīt to šīsdienas sēdē.
Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - pulksten 14.35, un izskatīšana - kā pēdējais jautājums Saeimas 19.jūnija sēdē. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts "Grozījumi Ministru kabineta iekārtas likumā", otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Sergejs Dolgopolovs. (No zāles: "Nebūs laika strādāt! Viņam jāstrādā!")
S.Dolgopolovs (SC).
Cienījamie kolēģi! Komisija ir saņēmusi vienu priekšlikumu. Šī tabula ir izdalīta deputātiem. Priekšlikuma būtība ir sekojoša: pie esošās Ministru kabineta formēšanas kārtības iekļaut likumā papildu prasības Ministru kabineta locekļa kandidāta izvirzīšanas procesā.
Šeit it kā prasības jau ir izvirzītas: attiecīgās nozares attiecīgā augstākā izglītība un arī zināmas prasības attiecībā uz kvalifikācijas stāžu - ka ir jābūt trīs gadu ilgam darba stāžam pārvaldes struktūrās.
Komisija ir ļoti rūpīgi izvērtējusi šo priekšlikumu un uzskata, ka šim priekšlikumam tomēr ir ierobežojošs raksturs. Teiksim, viens no piemēriem. Ja pildītu šo te... ja šī norma būtu pieņemta un iekļauta Ministru kabineta formēšanas prasībās, tad tādā gadījumā mēs diemžēl nevarētu apstiprināt finanšu ministru Vilka kungu, jo viņam, piedodiet, ir ģeogrāfa izglītība. Un tādus piemērus var nosaukt ļoti daudz. Tāpēc komisija vienbalsīgi nolēma neatbalstīt šo priekšlikumu, līdz ar to noraidot to.
Sēdes vadītāja. Paldies. Uzsākam debates.
Vārds deputātei Ingai Vanagai.
I.Vanaga (pie frakcijām nepiederoša deputāte).
Šāds priekšlikums tika iesniegts, balstoties uz to, kā jau Dolgopolova kungs citēja, ka nav noteiktas papildu prasības Ministru prezidenta amata kandidātam un arī ministriem no šī profesionālā aspekta. Un jāsaka tā, ka virknei zemāku amatu un arī privātajā sektorā, ja mēs paskatāmies, ir virkne prasību, lai cilvēks varētu sekmīgāk un profesionālāk pildīt savus amata pienākumus. Un, mūsuprāt, ir būtiski, lai valdība būtu pēc iespējas profesionālāka un Latvija labāk tiktu reprezentēta ārvalstīs, lai veiksmīgāk būtu pārstāvētas Latvijas intereses starptautiskajās institūcijās, lai noritētu veiksmīgāks dialogs ar sociālajiem partneriem, lai sekmīgāk tiktu īstenots valdības rīcības plāns un līdz ar to arī veicināta sabiedrības uzticēšanās valsts pārvaldes institūcijām un arī, loģiski, kopējā mūsu valsts attīstība. Tādēļ ir svarīgi, lai arī izpildvara būtu pēc iespējas kvalitatīvāka un lai būtu šī prasību latiņa, kad partijas jau domā par saviem Ministru prezidenta amata kandidātiem.
No vienas puses, mums šīs prasības liekas pašsaprotamas un loģiskas, bet praksē, kad tiek izvirzītas kandidatūras, mēs varam minēt ne vienu vien piemēru, kur izpaliek kaut vai šis augstākās izglītības elements. Un, lai vadītu valdību, ir ļoti būtiski, lai būtu šī izglītība, un ir arī ļoti būtiski, lai ir šī pieredze valsts pārvaldes darbā. Un tas, protams, ļauj daudz sekmīgāk pildīt šos uzticētos pienākumus, ja tomēr cilvēks ir ar pieredzi un saprot šo procesu, šo kārtību.
Otrs, kas attiecas uz ministriem, - būtu svarīgi, lai ministram būtu izglītība attiecīgajā nozarē, lai viņš tātad atbilstu diviem no šiem uzskaitītajiem kritērijiem - lai viņam būtu arī profesionālā pieredze attiecīgajā nozarē un pieredze arī valsts pārvaldē. Es vēlreiz uzsveru, ka būtu jāatbilst diviem no iepriekš nosauktajiem kritērijiem.
Jā, te daudzi droši vien teiks, ka tas ir politisks amats un ka par to ir jāuzņemas atbildība attiecīgai partijai, kas virza nozares ministru, un ka par to ir jāuzņemas atbildība arī Saeimai. Jā, mēs par to varam runāt, bet... Dolgopolova kungs minēja ļoti pozitīvu piemēru, bet es negribu šoreiz no tribīnes pieminēt visus tos negatīvos piemērus, un mēs paši arī esam ļoti labi izjutuši tās sekas, ko rada cilvēka zināšanu trūkums par attiecīgo nozari vai pieredzes trūkums valsts pārvaldē. Bet tas ir tātad... atsaucamies uz noteiktu informācijas avotu... tur ir minēta virkne piemēru... Un to jūs redzat priekšlikuma pamatojumā... Jo šodien no tribīnes tomēr negribas izcelt kādu, lai, nu, kā lai saka... jo pietiekami daudz ir šādu piemēru gan Aizsardzības ministrijā, gan Iekšlietu ministrijā, gan arī Izglītības un zinātnes ministrijā. Un tādēļ ir ļoti svarīgi, lai arī valsts pārvaldē strādājošajiem šī prasību latiņa tiktu paaugstināta un lai būtu profesionālāka valdība, un tas būtu ilgtermiņa ieguvums kopīgi visai sabiedrībai un mūsu valstij un, manuprāt, veicinātu arī sabiedrības uzticēšanos, un tiktu arī paaugstināts gan Saeimas, gan arī valdības kopīgais prestižs un, kā jau es teicu, uzticēšanās abām institūcijām - gan Saeimai, gan arī valdībai.
Paldies par uzmanību. Un lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu, lai tātad arī partijām, virzot kandidatūras, tas jau būtu kā tāds... kā tāda zināma latiņa, kas... pie kuras ir jāpieturas, lai izvirzītu pārstāvjus uz šiem amatiem.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam.
S.Dolgopolovs (SC).
Cienījamie kolēģi! Es domāju, kuram uzdot jautājumu: "Vai jūs esat par profesionālu valdību?" Man liekas, ka visi 100 procenti deputātu, gan klātesošie, gan klāt neesošie, atbildēs: "Jā, mēs esam par profesionālu valdību!"
Jautājums: kas ir profesionalitātes apliecinājums - izglītības līmenis vai atzīme par to, ka cilvēkiem ir attiecīgās nozares diploms? (No zāles dep. J.Urbanovičs: "Labas rekomendācijas!") Man šķiet, ka tādā gadījumā, turpinot šo loģiku, vajadzētu noteikt Saeimas vēlēšanu likumā prasību deputāta amata kandidātiem kārtot eksāmenu Kārtības ruļļa zināšanā un Satversmes zināšanā. Tas būtu loģiski, jo neviens deputāts nevar pieņemt lēmumus, balsot par vienu vai otru likumprojektu, nezinot mūsu valsts pamatlikumus.
Rakstīsim to uz papīra, atbalstīsim to un domāsim, vai tas veicinās profesionalitātes līmeņa kāpinājumu vai tā ir tomēr liela un tīra formalitāte un lielā mērā arī gaisa tricināšana!
Piedodiet, es aicinu tomēr neatbalstīt šo priekšlikumu un atbalstīt komisijas viedokli, kura vienbalsīgi neatbalstīja šo ierosinājumu.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Debates slēdzu.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - deputāšu Ingas Bites un Ingas Vanagas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 5, pret - 59, atturas - 22. Priekšlikums nav atbalstīts.
Tātad visi priekšlikumi ir izskatīti...
S.Dolgopolovs. Varam balsot, man te poga vienkārši...
Sēdes vadītāja. Lūgums balsot par likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Ministru kabineta iekārtas likumā" atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.
Nākamā darba kārtības sadaļa - "Lēmumu projektu izskatīšana".
Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts "Par Saeimas piekrišanu likumā "Par valsts budžetu 2014.gadam" noteiktās apropriācijas pārdalei".
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Romualds Ražuks.
R.Ražuks (RP).
Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja, kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija izskatīja un iesniedza izskatīšanai Saeimas sēdē lēmuma projektu "Par Saeimas piekrišanu likumā "Par valsts budžetu 2014.gadam" noteiktās apropriācijas pārdalei". Tā būtība ir piekrist likumā "Par valsts budžetu 2014.gadam" noteiktās apropriācijas pārdalei 405 166 euro apmērā no Satiksmes ministrijas budžeta programmas 02.00.00 "Kompensācijas par abonētās preses piegādi, euro ieviešanas plāna pasākumiem un saistību izpildi" uz Iekšlietu ministrijas budžeta apakšprogrammu 06.01.00 "Valsts policija", lai nodrošinātu papildu izdevumu segšanu, kas saistīti ar degvielas iegādi un atlīdzības izmaksu Valsts policijas amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm, kuras euro ieviešanas laikā piedalījās skaidras naudas pārvadājumu pavadīšanā un apsardzē. Citiem vārdiem sakot, Satiksmes ministrija euro ieviešanas procesā nedaudz naudu ietaupīja, bet Iekšlietu ministrijai bija nepieciešami papildu līdzekļi, lai šos pienākumus veiktu. Ietekmi uz budžetu šī apropriācija neatstāj.
Aicinu atbalstīt.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par Saeimas piekrišanu likumā "Par valsts budžetu 2014.gadam" noteiktās apropriācijas pārdalei"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 90, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts "Par piekrišanu 11.Saeimas deputāta Borisa Cileviča saukšanai pie administratīvās atbildības".
Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā - deputāts Vitālijs Orlovs.
V.Orlovs (SC).
Cienījamais Prezidij, godātie deputāti! Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija ir saņēmusi un izskatījusi Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes iesniegumu ar lūgumu piekrist 11.Saeimas deputāta Borisa Cileviča saukšanai pie administratīvās atbildības. Boriss Cilevičs pārkāpa Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.15 panta sesto daļu, vadīdams transportlīdzekli tādā mērā noguris, ka tas ietekmēja vadītāja darba spējas un ceļu satiksmes drošību.
Komisija nolēma atbalstīt 11.Saeimas deputāta Borisa Cileviča saukšanu pie administratīvās atbildības par administratīvajā protokolā norādīto pārkāpumu.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par piekrišanu 11.Saeimas deputāta Borisa Cileviča saukšanai pie administratīvās atbildības"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret - 1, atturas - 3. Lēmums pieņemts. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums ir patstāvīgais priekšlikums - lēmuma projekts "Par uzdevumu Ministru kabinetam izvērtēt iespējas samazināt pievienotās vērtības nodokļa likmi pārtikai".
Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā - deputāts Vitālijs Orlovs.
V.Orlovs (SC).
Cienījamais Prezidij, godātie deputāti! Latvijas Republikas Saeima 2014.gada 11.martā saņēma vairāk nekā 13 400 Latvijas pilsoņu parakstītu iniciatīvu - noteikt pazeminātu PVN likmi pārtikai - ar aicinājumu Saeimai noteikt pazeminātu PVN likmi pārtikai.
Saeimas Prezidijs 2014.gada 24.martā lēma nodot vairāk nekā 13 tūkstošu Latvijas pilsoņu kolektīvo iesniegumu - noteikt pazeminātu PVN likmi pārtikai - sākotnējai izvērtēšanai Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijai. Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija pauda atbalstu iesnieguma autora priekšlikumiem un 2014.gada 9.aprīlī uz komisijas sākotnējās izvērtēšanas sēdi uzaicināja kolektīvā iesnieguma iesniedzēju un iniciatīvas autoru Normundu Grostiņu. Iesniedzēji ziņo, ka Latvija, Igaunija un Dānija ir Eiropas Savienības valstis, kurās PVN likme pārtikai nav samazināta.
Ņemot vērā, ka Latvijā lielai daļai iedzīvotāju tēriņi par pārtiku sastāda trešdaļu no ienākumiem un ka tas ir ievērojami vairāk nekā citās Eiropas Savienības valstīs, iesniedzējs ierosina noteikt pazeminātu PVN likmi pārtikai. Iniciatīvas autors norāda uz to, ka ES atļauj zemāku likmi piemērot pārtikas produktiem, medikamentiem, medicīnas iekārtām invalīdiem, periodiskajiem izdevumiem, teātru, muzeju biļetēm un vēl virknei preču un pakalpojumu. Normunds Grostiņš ierosina darbību uzsākt pakāpeniski, sākot ar PVN likmes samazināšanu noteiktām pārtikas preču grupām.
Uzklausot iesniedzēju prasības, komisijas locekļi vienojās uzaicināt uz iesnieguma tālākas izvērtēšanas sēdi Finanšu ministrijas pārstāvjus, lai noskaidrotu viņu viedokli par šo ierosinājumu. Lai vispusīgāk izvērtētu minēto jautājumu, 2014.gada 23.aprīlī Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisiju apmeklēja Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāre Lolita Čigāne, Finanšu ministrijas padomnieks finanšu kontroles jautājumos Reinis Strolis un Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieks Ilmārs Šņucins.
Pārstāvji paziņoja, ka minētā iniciatīva nevar tikt atbalstīta sekojošu iemeslu dēļ:
pirmkārt, samazinot PVN likmi pārtikai, būs panākts tikai īslaicīgs efekts, un, samazinot PVN likmi pārtikai līdz 12 procentiem, izmaksas sastādīs apmēram 123 miljonus eiro, savukārt pārtikas cena proporcionāli nesamazināsies;
otrkārt, Valdības deklarācijā ir norādīts, ka nodokļu likmes esošajā valdībā netiks mainītas;
treškārt, samazinot PVN likmi pārtikai, Latvija nevarēs finansēt daudzas valsts vajadzības - pedagogu, aizsardzības, ārstu;
ceturtkārt, pazemināta PVN likme nemazinās nevienlīdzību valstī, netiks sniegts atbalsts vietējiem ražotājiem;
piektkārt, pamatieguvēji no pazeminātās PVN likmes pārtikai būs tikai tirgotāji;
sestkārt, pazemināta PVN likme pārtikai ir izdevīga tikai tām valstīm, kurām vietējās pārtikas patērētāju īpatsvars ir ļoti liels.
Uzklausot ministrijas pārstāvju viedokļus un bažas par ierosinājumu, komisijas deputāti vienojās uzklausīt savā 2014.gada 30.aprīļa sēdē arī Zemkopības ministrijas pārstāvjus, Latvijas Pārtikas uzņēmēju federācijas pārstāvjus, Viesnīcu un restorānu asociācijas pārstāvjus, Latvijas Augļkopju asociācijas pārstāvjus, biedrību "Zemnieku saeima", Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes pārstāvjus un pētījuma "Samazinātās PVN likmes piemērošanas pārtikas produktu grupām ietekme Latvijas tautsaimniecībā" pētnieku un prezentētāju Alekseju Niperu.
Prezentācijas laikā komisijas deputātiem bija iespēja iepazīties ar Zemkopības ministrijas pasūtīto pētījumu, kurā tika analizēta samazinātās līdz 12 procentiem PVN likmes piemērošanas pārtikas produktu grupām ietekme uz Latvijas tautsaimniecību. Saskaņā ar veikto pētījumu un aprēķinu rezultātiem PVN likmes samazināšana pārtikas precēm samazina pārtikas preču mazumtirdzniecības cenu līmeni, kaut arī prognozējamais samazinājums nav proporcionāls PVN likmes samazināšanai. PVN likmes samazināšana nedaudz palielina arī pārtikas preču patēriņa apjomu, vienlaikus rada samazinājumu ieņēmumiem no PVN valsts budžetā, bet kopējais sabiedrības ieguvums nedaudz pārsniedz šo samazinājumu. Pētījumā ir secināts, ka PVN likmes samazināšana var uzlabot uzņēmējdarbības vidi un samazināt cenu kropļojumus, kuri veidojas ēnu un nelegālās ekonomikas ietekmes rezultātā.
Līdz ar to uzaicinātie pārstāvji aicina atbalstīt iesniedzēju prasības, kā arī uzskata, ka PVN likmes samazināšana pārtikas precēm varētu uzlabot gan iedzīvotāju labklājību, gan Latvijas iekšējo ekonomiku.
Izvērtējot visu saņemto informāciju - gan no ministrijām, gan no nevalstiskajām organizācijām - un ņemot vērā iesniedzēju prasības, Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija 2014.gada 11.jūnijā sagatavojusi un atbalstījusi - vienbalsīgi atbalstījusi! - Saeimas lēmuma projektu: uzdot Ministru kabinetam līdz 2014.gada 31.decembrim, balstoties uz vairāk nekā 13 tūkstošu Latvijas pilsoņu kolektīvo iesniegumu "Noteikt pazemināto PVN likmi pārtikai", izvērtēt iespējas samazināt pievienotās vērtības nodokļa likmi pārtikai vai atsevišķām pārtikas preču grupām un, pamatojoties uz šādu izvērtējumu, iesniegt Saeimai atbilstošus grozījumus PVN nodokļa likmei vai atzinumu par šādas likmes samazinājuma iespējamību, vienlaikus sniedzot aprēķinus par šāda samazinājuma fiskālo ietekmi uz valsts budžetu.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par uzdevumu Ministru kabinetam izvērtēt iespējas samazināt pievienotās vērtības nodokļa likmi pārtikai"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Paldies.
Un pēdējais mūsu šīsdienas sēdes darba kārtības jautājums - likumprojekts "Grozījums likumā "Par pašvaldībām"", otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Sergejs Dolgopolovs.
S.Dolgopolovs (SC).
Cienījamie kolēģi! Izskatot likumprojektu "Grozījums likumā "Par pašvaldībām"", komisija izstrādāja vienu priekšlikumu, kurš principā ir formulējams ļoti īsi - likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas.
Lūdzam atbalstīt šo priekšlikumu un atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta vienīgo priekšlikumu.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums likumā "Par pašvaldībām"" atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 91, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.
Līdz ar to visi mūsu 19.jūnija sēdes darba kārtības jautājumi ir izskatīti.
Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Paldies.
Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, es vēlos jūs informēt, ka 3.jūlijā tiks sasaukta Saeimas ārkārtas sesija un ārkārtas sēde. Tātad informāciju jūs saņemsiet elektroniski. Prezidijs, visdrīzāk, sanāks tikai 2.jūlijā, bet jau šobrīd ir zināms, ka šī sēde 3.jūlijā tiks sasaukta.
Vārds Saeimas sekretāram Dzintaram Rasnačam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.
Dz.Rasnačs (11.Saeimas sekretārs).
Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies: Liene Liepiņa... kur ir? Soma ir, bet pašas nav. Jānis Reirs, Inguna Rībena, Juris Viļums, Jānis Vucāns, Ivars Zariņš, Igors Zujevs.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies. Līdz ar to Saeimas 19.jūnija sēdi pasludinu par slēgtu.
Vēlreiz visiem priecīgus Jāņus!
SATURA RĀDĪTĀJS
11. Saeimas pavasara sesijas 9. sēde
2014. gada 19. jūnijā
Datums: 19.06.2014 09:19:57 bal001
Par - 91, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta “Komercdarbības atbalsta kontroles likums" (Nr.1176/Lp11; steidzams) izskatīšanas Saeimas sēdē datuma maiņu (678/Lm11)
Datums: 19.06.2014 09:21:11 bal002
Par - 90, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Par Lūcijas Rietas atbrīvošanu no Kuldīgas rajona tiesas tiesneša amata (681/Lm11)
Datums: 19.06.2014 09:23:45 bal003
Par - 91, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību" (1174/Lp11), 2.lasījums, steidzams
Datums: 19.06.2014 09:24:39 bal004
Par - 94, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par Konvenciju, kas izstrādāta, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienību K.3 pantu, par savstarpēju palīdzību un sadarbību muitas pārvalžu starpā (Neapoles II Konvencija)" (1114/Lp11), 3.lasījums
Datums: 19.06.2014 09:25:07 bal005
Balsošanas motīvs: Kvoruma pārbaude
Datums: 19.06.2014 10:05:09 bal006
Par - 69, pret - 28, atturas - 0. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Grozījums Latvijas Republikas Satversmē (1075/Lp11), 3.lasījums
Datums: 19.06.2014 11:04:50 bal007
Par - 85, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Komercdarbības atbalsta kontroles likums (1176/Lp11), 2.lasījums, steidzams
Datums: 19.06.2014 11:17:59 bal008
Par - 90, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju" (421/Lp11), 3.lasījums
Datums: 19.06.2014 11:31:12 bal009
Par - 18, pret - 63, atturas - 4. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.17. Grozījumi likumā “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" (224/Lp11), 3.lasījums
Datums: 19.06.2014 11:42:30 bal010
Par - 89, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" (224/Lp11), 3.lasījums
Datums: 19.06.2014 11:45:26 bal011
Par - 86, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta “Grozījums Autoceļu lietošanas nodevas likumā" (Nr.1171/Lp11; steidzams) izskatīšanas Saeimas sēdē datuma maiņu (684/Lm11)
Datums: 19.06.2014 11:46:48 bal012
Par - 88, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Epidemioloģiskās drošības likumā (1165/Lp11), 1.lasījums
Datums: 19.06.2014 12:01:56 bal013
Par - 65, pret - 25, atturas - 0. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā (1166/Lp11), 1.lasījums
Datums: 19.06.2014 12:05:31 bal014
Par - 4, pret - 81, atturas - 0. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Ministru kabineta iekārtas likumā (1146/Lp11), 1.lasījums
Datums: 19.06.2014 12:06:06 bal015
Par - 88, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Ministru kabineta iekārtas likumā (1181/Lp11), 1.lasījums
Datums: 19.06.2014 12:06:27 bal016
Par - 89, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Ministru kabineta iekārtas likumā (1181/Lp11), 1.lasījums
Datums: 19.06.2014 12:09:05 bal017
Par - 82, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par diplomātisko pasi" (1103/Lp11), 2.lasījums
Datums: 19.06.2014 12:12:18 bal018
Par - 27, pret - 51, atturas - 2. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.8. Kredītbiroju likums (667/Lp11), 2.lasījums
Datums: 19.06.2014 12:15:47 bal019
Par - 23, pret - 54, atturas - 1. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.15. Kredītbiroju likums (667/Lp11), 2.lasījums
Datums: 19.06.2014 12:16:17 bal020
Par - 24, pret - 44, atturas - 0. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.17. Kredītbiroju likums (667/Lp11), 2.lasījums
Datums: 19.06.2014 12:20:05 bal021
Par - 25, pret - 55, atturas - 1. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.30. Kredītbiroju likums (667/Lp11), 2.lasījums
Datums: 19.06.2014 12:21:24 bal022
Par - 26, pret - 56, atturas - 1. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.40. Kredītbiroju likums (667/Lp11), 2.lasījums
Datums: 19.06.2014 12:21:48 bal023
Par - 26, pret - 61, atturas - 1. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.41. Kredītbiroju likums (667/Lp11), 2.lasījums
Datums: 19.06.2014 12:23:11 bal024
Par - 64, pret - 0, atturas - 27. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Kredītbiroju likums (667/Lp11), 2.lasījums
Datums: 19.06.2014 12:26:25 bal025
Par - 90, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Ārstniecības likumā (1137/Lp11), 2.lasījums
Datums: 19.06.2014 13:47:06 bal026
Par - 85, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Šķīrējtiesu likums (1039/Lp11), 2.lasījums
Datums: 19.06.2014 13:50:24 bal027
Par - 25, pret - 55, atturas - 1. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.1. Grozījumi Civilprocesa likumā (1038/Lp11), 2.lasījums
Datums: 19.06.2014 13:50:50 bal028
Par - 25, pret - 55, atturas - 1. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.2. Grozījumi Civilprocesa likumā (1038/Lp11), 2.lasījums
Datums: 19.06.2014 13:51:16 bal029
Par - 23, pret - 56, atturas - 1. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.3. Grozījumi Civilprocesa likumā (1038/Lp11), 2.lasījums
Datums: 19.06.2014 13:51:44 bal030
Par - 23, pret - 57, atturas - 1. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.4. Grozījumi Civilprocesa likumā (1038/Lp11), 2.lasījums
Datums: 19.06.2014 13:52:09 bal031
Par - 23, pret - 56, atturas - 1. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.5. Grozījumi Civilprocesa likumā (1038/Lp11), 2.lasījums
Datums: 19.06.2014 13:52:36 bal032
Par - 24, pret - 55, atturas - 1. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.6. Grozījumi Civilprocesa likumā (1038/Lp11), 2.lasījums
Datums: 19.06.2014 13:55:43 bal033
Par - 58, pret - 0, atturas - 24. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Civilprocesa likumā (1038/Lp11), 2.lasījums
Datums: 19.06.2014 14:00:29 bal034
Par - 82, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Zemesgrāmatu likumā (672/Lp11), 2.lasījums
Datums: 19.06.2014 14:02:57 bal035
Par - 86, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā (673/Lp11), 2.lasījums
Datums: 19.06.2014 14:06:08 bal036
Par - 85, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās" (674/Lp11), 2.lasījums
Datums: 19.06.2014 14:09:33 bal037
Par - 79, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā (1153/Lp11), 2.lasījums
Datums: 19.06.2014 14:25:47 bal038
Par - 31, pret - 44, atturas - 2. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.6. Grozījums Autoceļu lietošanas nodevas likumā (1171/Lp11), 2.lasījums, steidzams
Datums: 19.06.2014 14:26:18 bal039
Par - 56, pret - 1, atturas - 26. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Grozījums Autoceļu lietošanas nodevas likumā (1171/Lp11), 2.lasījums, steidzams
Datums: 19.06.2014 14:29:32 bal040
Par - 86, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījums likumā “Par pašvaldībām" (1185/Lp11), 1.lasījums, steidzams
Datums: 19.06.2014 14:29:52 bal041
Par - 87, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par pašvaldībām" (1185/Lp11), 1.lasījums
Datums: 19.06.2014 14:38:16 bal042
Par - 5, pret - 59, atturas - 22. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.1. Grozījumi Ministru kabineta iekārtas likumā (1181/Lp11), 2.lasījums, steidzams
Datums: 19.06.2014 14:38:55 bal043
Par - 88, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Ministru kabineta iekārtas likumā (1181/Lp11), 2.lasījums, steidzams
Datums: 19.06.2014 14:41:24 bal044
Par - 90, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par Saeimas piekrišanu likumā “Par valsts budžetu 2014.gadam" noteiktās apropriācijas pārdalei (679/Lm11)
Datums: 19.06.2014 14:42:46 bal045
Par - 73, pret - 1, atturas - 3. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par piekrišanu 11.Saeimas deputāta Borisa Cileviča saukšanai pie administratīvās atbildības (680/Lm11)
Datums: 19.06.2014 14:49:49 bal046
Par - 84, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par uzdevumu Ministru kabinetam izvērtēt iespējas samazināt pievienotās vērtības nodokļa likmi pārtikai (676/Lm11)
Datums: 19.06.2014 14:50:51 bal047
Par - 91, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par pašvaldībām" (1185/Lp11), 2.lasījums, steidzams
Frakciju viedokļi
2014.gada 19.jūnijā
Vadītāja. Sveicināti, cienījamie radioklausītāji! Ir noslēgusies Saeimas pavasara sesijas pēdējā sēde, un skan raidījums „Frakciju viedokļi” no Saeimas nama Rīgā. Tūlīt deputāti pastāstīs par šodienas aktualitātēm.
Pirmajam vārds Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas priekšsēdētāja biedram Valērijam Agešinam. Lūdzu!
V.Agešins (SC).
Paldies.
Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien es vēlos paust frakcijas „Saskaņas Centrs” viedokli par grozījumiem Latvijas Republikas Satversmē.
Šodien Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas deputāti nobalsoja pret Satversmes papildināšanu ar jaunu ievadu, kurā jēdziens „Latvijas tauta” faktiski tiek sašaurināts līdz jēdzienam „latviešu nācija”. Mēs uzskatām, ka Satversmes papildināšana ar šādu preambulu ir solis pie sabiedrības etniskas sašķelšanās apzinātas padziļināšanas. Jaunajā ievaddaļā tiek apgalvots, ka Latvijas valsts izveidota, pateicoties tieši latviešu tautas gribai un tieši latviešu tautas pastāvēšanas labad. Mēs uzskatām, ka jaunās preambulas teksts nonāk pretrunā ar Satversmes 2.pantu, kurā ir teikts: „Latvijas valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai.” Šajā pantā nav norādes jeb atsauces uz Latvijas tautas etnisko izcelsmi. Runa ir par visu Latvijas pilsoņu kopumu, neatkarīgi no tautības.
Ir ļoti labi zināms, ka Satversmes tēvi 1922.gadā apzināti iekļāva Satversmē jēdzienu „Latvijas tauta”, nevis „latviešu tauta”, pamatlikuma līmenī iecementējot valsts pamatos sabiedrības daudznacionālā rakstura atzīšanu. Mēģinājums atteikties no jēdziena „Latvijas tauta” par labu jēdzienam „latviešu nācija”, mūsuprāt, pirmkārt, faktiski nozīmē pašu valsts pamatu graušanu un, otrkārt, ir pretrunā ar Satversmes tekstu, un, treškārt, – palielina starpetnisko spriedzi jau tā dramatiski sašķeltā sabiedrībā.
Parlamenta vairākums likumdošanas līmenī, mūsuprāt, ir gatavs sadalīt pilsoņus „pareizajos” un „nepareizajos”, īstajos un neīstajos.
Mūsuprāt, Satversmes papildināšana ar jaunu ievaddaļu, no juridiskā viedokļa, rada valsts pamatlikumā nepārvaramas un ļoti nopietnas iekšējas pretrunas. Latvijas Republikas Satversmei jau ir īsa un skaidra preambula, kuru Satversmes tēvi apstiprināja pirms 92 gadiem Satversmes sapulcē. Un šodien jauna papildu interpretācija, mūsuprāt, nav nepieciešama. Jāņem vērā arī tas, ka ievada projekta redakcija ir izplūdusi un nonāk pretrunā ar Satversmes īso un kodolīgo valodu. Un, ņemot vērā to, ka Satversmes jaunās ievaddaļas projekts padziļina sabiedrības sašķeltību, frakcijas „Saskaņas Centrs” deputāti neatbalsta šādus pamatlikuma grozījumus.
Nobeigumā vēlos pateikt, ka es domāju, ka diskusijas par šo tēmu turpināsies vēl ilgi gan sabiedrībā, gan Saeimā.
Paldies par uzmanību.
Vadītāja. Paldies deputātam Valērijam Agešinam.
Nākamais runās Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšsēdētāja biedrs Ingmārs Līdaka. Lūdzu!
I.Līdaka (ZZS).
Labdien, cienījamie radioklausītāji! Nu, atšķirībā no Agešina kunga es ar zināmu optimismu uztveru Satversmes jaunā ievada redakcijas pieņemšanu trešajā lasījumā šodien. Tas ir bijis pamatīgs un ilgs darbs – radīt šo Satversmes ievada redakciju, un Zaļo un Zemnieku savienība, pilnīgi dabiski, to atbalstīja, jo mēs neapšaubāmi esam par, teiksim tā, latvietiskuma sakņu nostiprināšanu Satversmē un katrā ziņā domājam, ka Latvijas valstiskuma stiprināšanai šis dokuments bija vajadzīgs.
Bet es ceru, ka par to pastāstīs sīkāk varbūt kāds no mūsu kolēģiem. Jo tieši man un zināmā mērā arī Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, kura ir saņēmusi diezgan daudz pārmetumu varbūt par gauso darbu, šī nedēļa vai, pareizāk sakot, kādas trīs iepriekšējās nedēļas ir bijušas ārkārtīgi saspringtas, un šodien tika jau izsludināta – varētu teikt, ka tika brīdināti deputāti, ka tiks izsludināta, – 3.jūlija Saeimas ārkārtas sēde, un tajā būs vismaz četri ļoti apjomīgi likumprojekti, kurus ir sagatavojusi tieši Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija, strādājot, teiksim tā, darba grupās reizēm pat pa septiņām, astoņām stundām dienā. Un viens no šiem likumprojektiem būs „Grozījumi Būvniecības likumā”, kurš paredz tik tiešām uzlabot būvniecības jomas uzraudzību. Un pieminēšu, ka iesniegto priekšlikumu skaits, kuri bija jāizanalizē un par kuriem bija jādod savs slēdziens komisijai, bija krietni pāri pār simtu.
Tāpat jāpiemin arī tāds visai svarīgs un apjomīgs likumprojekts kā „Grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām””, kura mērķis ir uzlabot valsts un pašvaldību uzņēmumu uzraudzību, to darbības uzraudzību. Arī šeit priekšlikumu skaits, ar kuriem bija jāstrādā komisijā, bija pāri par diviem simtiem.
Un jāpiemin arī Maksātnespējas likums, kurā tiks paredzēts tā dēvētais nolikto atslēgu princips. Tātad, ja cilvēks nespēs atmaksāt kredītu par nekustamo īpašumu, tad varēs būtībā atdot bankai atslēgas un būt brīvs no parādiem. Arī šajā likumprojektā bija ļoti daudz apspriežamu jautājumu, un apspriešana ilga vairākas sēdes, garas stundas, un arī priekšlikumu skaits ir krietni pāri par simtu.
Un kur nu vēl daudziem lauciniekiem ļoti svarīgais likums „Par zemes privatizāciju lauku apvidos”, kurā tiek regulēta zemes iegāde – lauksaimniecības zemes iegāde! Dažādi ierobežojumi paredzēti gan platības ziņā, gan arī, teiksim, ierobežojumi attiecībā uz to, kurš drīkstēs iegādāties lauksaimniecības zemi, sākot no 10 hektāru platības. Nu, un šeit bija ārkārtīgi intensīvs darbs, lemjot par to jautājumu, kas attiecas uz maksimālo zemes daudzumu, kādu viens cilvēks jeb viena privātpersona vai juridiskā persona varētu iegādāties. Par šo jautājumu debates ilga vairāk nekā desmit stundas.
Nu, un jāpiezīmē, ka nāca darba grupa kopā gan pirmdienās, kad it kā Saeimas sēdes nenotiek un arī komisijas sēdes nenotiek, gan arī piektdienās, kad it kā pienāktos braukt pie vēlētājiem. Nē, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti sēdēja un mēģināja tomēr tā vai citādi tikt galā ar šī ļoti sarežģītā jautājuma risinājumu.
Tā ka 3.jūlijā būs zināmā mērā tāds Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas darba novērtējums. Tātad tiks skatīti visi šie jautājumi.
Protams, nobeigumā vēlu jums visiem brīnišķīgu laiku, jaukus svētkus, zaļu zāli un augstus ugunskurus!
Paldies jums!
Vadītāja. Paldies deputātam Ingmāram Līdakam.
Tagad pie mikrofona Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!”–„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas deputāte Inese Laizāne. Lūdzu!
I.Laizāne (VL–TB/LNNK).
Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien 69 Saeimas deputāti nobalsoja par jaunu ievadu Satversmei. Zīmīgi, ka šis balsojums notika starp 17.jūniju, kas ir ļoti traģisks Latvijas vēsturē, un gada krāšņākajiem svētkiem – saulgriežiem. Ievads negroza Satversmes normas un nav pretrunā ar šīm normām. Ievads skaidri un nepārprotami uzsver Latvijas valsts izveides un pastāvēšanas pamatus. Tie ir stingri pamati, uz kuriem mēs veidojam mūsu nākotni. Preambula uzsver kopīgo, kas ir mūsu tautai. Tā stiprina ikkatra piederības sajūtu savai tautai un valstij.
Satversmes preambulā definētais, ka Latvijas tauta nosoda komunistisko un nacistisko totalitāro režīmu un to noziegumus, ietver arī PSRS īstenotā genocīda un kolonizācijas faktu. Ievadā ietverts formulējums par latviešu vēsturiskajām zemēm. Ir nepieciešams atzīmēt, ka visas 1920.gada Latvijas–Padomju Krievijas miera līgumā nostiprinātās teritorijas ir uzskatāmas par latviešu vēsturiskajām zemēm, tai skaitā arī Abrenes apvidus, kurā ietilpa Abrene, Kacēnu, Upmales, Linavas, Purvmalas, Augšpils un Gauru pagasti. Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas šajā teritorijā okupācija nekad nav tikusi pārtraukta, tomēr tā joprojām pieder un piederēs pie preambulas pirmajā rindkopā minētajām latviešu vēsturiskajām zemēm.
Balsojot par šo ievadu, Nacionālā apvienība balsoja par latvisko dzīvesziņu, kas veido latviešu un latviešu valsts identitāti, par pasaules redzējuma sistēmu, kas godā ceļama un ir mūsu tautas pamats, kas padara mūsu valsti latvisku, tātad unikālu starp 200 pasaules valstīm. Mēs balsojām par mūsu iepriekšējo paaudžu veikuma godināšanu un pienākumu krietni apieties ar šo mantojumu. Balsojot par šo ievadu, mēs balsojām par latviešu valsts pastāvēšanu cauri gadsimtiem.
Tuvojas saulgriežu nakts – visīsākā nakts ar visspēcīgāko saules un dzīvības uzvaru. Nacionālā apvienība novēl ikvienam sasmelties spēku Līgo ugunskurā un dziesmās, saplūkt dziedinošās un reibinošās jāņuzāles, sajust ozola un ziedu vainagu spēku. Priecīgus mums visiem gada krāšņākos svētkus!
Vadītāja. Paldies deputātei Inesei Laizānei.
Atgādināšu, ka jūs pašlaik klausāties raidījumu “Frakciju viedokļi” no Saeimas nama Rīgā.
Un tagad vārds Reformu partijas frakcijas priekšsēdētājai Zandai Kalniņai-Lukaševicai. Lūdzu!
Z.Kalniņa-Lukaševica (RP).
Labdien, godātie klausītāji! Saeimas šodienas sēdes nozīmīgākais lēmums, neapšaubāmi, bija par Satversmes preambulas apstiprināšanu, par ko jau daudzi kolēģi ir runājuši. Likumprojekts ir pieņemts trešajā lasījumā, un līdz ar to Satversmē ir apstiprināta preambula.
Savukārt sesijas pēdējā raidījumā „Frakciju viedokļi” mēs, kā ierasts, atskatāmies uz sesiju kopumā un uz būtiskākajiem sagatavotajiem likumiem un pieņemtajiem lēmumiem tās ietvaros. Tādēļ es gribētu uzsvērt vairākus, manuprāt, šīs pavasara sesijas nozīmīgākos likumus. Un jāatzīst, ka lielākā daļa no tiem ir saistīti ar Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas darbu.
Pirmkārt, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir sagatavojusi apstiprināšanai trešajā lasījumā likumprojektu par lauksaimniecībā izmantojamās zemes izmantošanas... iegādes nosacījumiem, lai turpmāk pēc iespējas ierobežotu – maksimāli ierobežotu! – spekulantu iespējas neierobežoti uzpirkt zemes. Komisija ir izveidojusi regulējumu, kas sekmēs to, ka lauksaimniecībā izmantojamā zeme paliek pieejama vietējiem ražotājiem, un kas dos iespēju attīstīties mūsu mazajiem, vidējiem un arī lielākiem zemniekiem, zemnieku saimniecībām.
Ļoti būtisks jauninājums, kas ir iestrādāts šajā likumprojektā, kuru plānojam pieņemt 3.jūlijā, attiecas uz to, ka katra pašvaldība varēs pieņemt saistošos noteikumus par to, cik daudz hektāru lauksaimniecībā izmantojamās zemes tās teritorijā viena persona varēs iegādāties. Pašvaldība, lūkojoties uz vietējo situāciju un vadoties no tā, kāda ir zeme, kādas ir ražošanas tradīcijas konkrētajā novadā, konkrētajā reģionā, varēs lemt, vai tie ir, piemēram, 500 hektāri, kuros attīstīt lauksaimniecisko ražošanu; varbūt būs kādi novadi, kuri uzskatīs, ka ir vajadzīgs pat mazāks apjoms, ja, piemēram, tur ir tradīcija audzēt ogas un augļus un tiek veidots attiecīgs tā sauktais ražošanas klasteris.
Otrkārt, ir sagatavots izskatīšanai otrajā lasījumā un arī tiks skatīts vasaras laikā likumprojekts, kas ir saistīts ar valsts uzņēmumu pārvaldību, proti, likumprojekts „Grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām””, kas paredz būtiski uzlabot uzņēmumu pārvaldības kvalitāti, uzņēmumu pārvaldības atklātību, lai mūsu valsts uzņēmumi un līdz ar to visi sabiedrības īpašumā esošie resursi tiktu pārvaldīti pēc iespējas godīgāk, atklātāk un efektīvāk, un tiks noteikti arī principi, pēc kādiem valsts budžetā nonāks daļa no šo uzņēmu peļņas. Un likuma virzība ir saistīta arī ar Latvijas iespējamo iestāšanos OECD jeb Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā, kas ir spēcīgāko ekonomisko valstu kopīga organizācija. Dalība tajā papildus dos pozitīvu kredītreitingu jeb vērtējumu Latvijai; tas nozīmēs papildu investīciju ieplūdi un līdz ar to – darba vietu izveidi.
Trešais būtiskais likumprojekts ir saistīts ar būvniecību. Būvniecības likums tātad ir sagatavots... Saeima šajā sesijā ir daudzkārt ar to strādājusi vairākās versijās. Ir gan viens likums jau pieņemts; 3.jūlijā skatīsim noslēdzošo no būvniecības likumprojektu paketes, kas, no vienas puses, nodrošinās, ka ir mazāka nevajadzīgā birokrātija, bet, no otras puses, nodrošinās, ka ir stingrāka kontrole drošībai; paredzēts arī atjaunot... izveidot būvniecības kontroles biroju. Tā ir tātad viena no virknes šo apņemšanos... Ministru kabinets kopā ar Saeimu to ir sagatavojis pēc Zolitūdes traģēdijas.
Lai arī pagājis ir jau kāds laiks kopš attiecīgajiem lēmumiem, ir jāsaka, ka vēl šajā sesijā tika pieņemts lēmums elektroenerģijas tirgus liberalizāciju atlikt līdz nākamā gada 1.janvārim. Arī tas bija ļoti būtisks lēmums. Un šobrīd tātad tiek gatavots likums par to, kādā veidā tiks sniegts atbalsts tām sabiedrības grupām, tiem iedzīvotājiem, kam būs nepieciešams kompensēt elektrības cenas celšanos pēc Jaunā gada. Šobrīd gan tas nav noticis – cenas nav cēlušās, tās ir fiksētas, un ir iegūts laiks, lai labi sagatavotu šo sociālās palīdzības mehānismu un dotu iespēju katram, kam tas ir nepieciešams, laikus zināt, kā būs saņemama palīdzība un kompensācijas.
Un, runājot par likumiem, kā pēdējo šodien gribu pieminēt likumu, ar kuru tika veiktas izmaiņas Krimināllikumā, kuru rezultāts ir tas, ka ir kriminalizēta tā dēvētā spaisa tirdzniecība un aprite. Šis ir viens likums, kurš ir pierādījis, cik ātri var tikt panākts rezultāts: burtiski diennakts laikā pēc likuma spēkā stāšanās šo nelegālo psihotropo vielu tirdzniecība tika pārtraukta un policija varēja ziņot par būtisku situācijas uzlabošanos. Līdz ar to ir pilnībā kriminalizēta šādu jauno psihotropo vielu aprite, kā arī ir nodrošināts, ka tās ļoti laicīgi un ātri tiek iekļautas aizliegto vielu sarakstā.
Noslēgumā jāsaka, ka šis pavasaris ir bijis arī ar vairākām zīmīgām lietām.
1.maijā mēs svinējām mūsu 10 gadus Eiropas Savienībā, bija iespēja atskatīties un novērtēt, kas ir sasniegts, kādi ir ieguvumi, kādas ir iespējamās grūtības. Bet es domāju, ka tas galvenais secinājums... Kopsavelkot visus materiālos ieguvumus, visas brīvības, ko esam ieguvuši, ir jāsecina, ka, esot Eiropas Savienībā, mēs esam ieguvuši daudz lielāku un neapšaubāmāku garantiju mūsu valsts suverenitātei, neatkarībai, nedalāmībai. Un tas ir īpaši svarīgi situācijās, kad lūkojamies uz Ukrainu, kurai gan pavasarī pievērsām, gan joprojām... arī vasarā nevarēsim nepievērst uzmanību, un arī no Saeimas puses, tātad arī no Saeimas Eiropas lietu komisijas puses, sniegsim arī praktisku atbalstu Ukrainas parlamentam to reformu procesā, lai Ukraina ātrāk varētu atgriezties pie mierīgas attīstības. Un vienlaikus arī tiek plānots, ka jau mēneša beigās līdz galam tiks parakstīts asociācijas līgums ar Ukrainu, Gruziju un Moldovu, ko, ceram, varēsim jau vasarā šeit, Saeimā, ratificēt.
Šī Saeimas pavasara sesija ir bijusi ļoti intensīva, ar ļoti daudziem dažādiem gan politiskiem, gan praktiskiem, gan ekonomiskiem jautājumiem, un uz tā fona arī tad šodien tiek noslēgta.
Arī es labprāt pievienojos sveicieniem un priecīgu, gaišu un līksmu Līgosvētku vēlējumiem visiem iedzīvotājiem. Lai izdodas sagaidīt svētkus un tos jauki nosvinēt!
Paldies.
Vadītāja. Paldies deputātei Zandai Kalniņai-Lukaševicai.
Raidījumu šodien noslēdz frakcijas VIENOTĪBA priekšsēdētāja biedrs Edvards Smiltēns. Lūdzu!
E.Smiltēns (VIENOTĪBA).
Labdien, cienījamie radioklausītāji! Es domāju, ka šis gads var tikt raksturots ar vienu vārdu – „drošība”. Drošība – tas ir tas, kas visus ir satraucis un pie kā arī visvairāk ir strādāts.
Un, ja mēs runājam par drošību, tad, protams, mūsu pirmās asociācijas rodas saistībā ar diezgan traģiskajiem notikumiem Ukrainā un ar to, ka vispār Eiropā drošības situācija ir pasliktinājusies. Un tieši tādēļ arī Saeima ir aktīvi strādājusi caur šo prizmu, lai stiprinātu Latvijas drošību daudzos un dažādos veidos. Un, protams, pirmām kārtām ir jāpiemin tas, ka mēs šobrīd strādājam pie tā, lai noteiktu, ka mūsu aizsardzības budžets būs NATO prasību ietvaros, ka tas sasniegs 2 procentus no mūsu iekšzemes kopprodukta 2020.gadā. Mēs šādus grozījumus šobrīd veicam.
Protams, mums jādomā ne tikai par mūsu aizsardzības spēju stiprināšanu un mūsu militāro drošību, veidojot mūsu starpvalstu attiecības ar mūsu NATO partneriem, Eiropas Savienības partneriem un citām valstīm; mums jādomā, kā pasargāt arī juridiski mūsu valsti. Un šeit ir jāpiemin, manuprāt, šīsdienas vissvarīgākais un, es varētu teikt, arī tāds vēsturisks lēmums, proti, Satversmes ievaddaļas jeb, kā oficiālāk tā tiek saukta, preambulas projekta pieņemšana trešajā, galīgajā, lasījumā. Un preambula faktiski, manā izpratnē... Es to tā saprotu: ja mēs rūpējamies par to, lai valsts būtu aizsargāta, lai mūsu aizsardzības spējas būtu labas, lai mums būtu militārā drošība, tad šī ir mūsu juridiskā jeb konstitucionālā drošība. Jo, ietverot Satversmē šo preambulu, mēs faktiski izmainām to, ka... Satversme pēc būtības līdz šim ir bijusi vairāk vai mazāk tomēr tāds procesuāls dokuments, kurā ir noteikta kārtība, kādā ievēlē Saeimu un kādā visi pārējie procesi notiek valstī, bet tajā trūka tās sadaļas, par kuru diskusija ir bijusi arī jau Satversmes sapulces laikā pirms nedaudz mazāk kā 100 gadiem. Diemžēl preambula savulaik netika pieņemta dažādu viedokļu izpausmes dēļ.
Šī preambula nosaka vairākas ārkārtīgi svarīgas lietas – definē valsts jēgu, būtību un galvenos mūsu valsts mērķus un pasargā valsti no tā, ka kādreiz... nu, varētu tikt apdraudēta mūsu valsts pastāvēšana – tāda, kādu to bija iecerējuši tie, kas viņu būvēja 1918.gadā un vēlāk, pieņemot Satversmes sapulcē mūsu Satversmi. Un viens no galvenajiem principiem, protams, ir aizsargāt mūsu valsts valodu, kultūru. Un otrs galvenais juridiskais princips, kas tiek nostiprināts... Manuprāt, tas ir ārkārtīgi svarīgi, ka, domājot par mūsu juridisko drošību, tiek nostiprināts valsts kontinuitātes jeb valsts nepārtrauktības princips. Tiek minēts tas, ka Latvijas valsts tikusi dibināta 1918.gadā, vēlāk tikusi okupēta, bet pēc tam, 1990.gada 4.maijā, ar Neatkarības atjaunošanas deklarācijas pieņemšanu ir atguvusi savu neatkarību; ka šī valsts ir nepārtraukti bijusi, turpinājusi eksistēt. Un mēs faktiski ietveram to... tos principus, lai viņa pastāvētu cauri gadsimtiem tāda, kāda viņa ir bijusi domāta tajā brīdī, kad bija vēl dzīvs mans vecaistēvs un vecvectēvs, – tajā laikā, kad visu šo pieņēma.
Nevaru piekrist tiem, kas apgalvo, ka šī Satversmes preambula šķeļ sabiedrību vai kā citādi... Manuprāt, tie ir argumenti, kas tikai mēģina trivializēt šo darbu, kas tiek darīts pie mūsu juridisko pamatu stiprināšanas. Jo Satversmē... skaidri tiek paredzēts Satversmes preambulā, ka mums ir cieņa pret cittautiešiem, pret minoritātēm. Viņi visi, kas šeit, Latvijā, dzīvo... es vēlētos lietot pat tādu jēdzienu kā... es saprotu, ka visu tautību latvieši, proti, tie, kas šeit dzīvo... viņi pieder pie mūsu Latvijas valsts cilvēkiem, un mums viņi ir jāciena, un viņi veido mūsu valsti. Līdz ar to tas pilnīgi apgāž tos argumentus, ka tas kaut kādā veidā šķeltu mūsu sabiedrību.
Un, protams, tiek pausts skaidrs nosodījums abiem režīmiem, kas ir gājuši pāri Latvijai, kas ir iznīcinājuši daudzas ģimenes, viņu likteņus lēmuši (arī mana ģimene kādreiz ir bijusi no tā ietekmēta). Mēs skaidri nosodām šos režīmus un arī skaidri pasakām to, ka Latvija ir bijusi okupēta, un par to, manuprāt, diskusijām vairāk nevajadzētu būt.
Jā, mēs esam sev aizsardzības spējas stiprinājuši gan militāri, gan arī juridiski, proti, pieņemot šo Satversmes preambulu.
Vēl viens nopietns jautājums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā sagatavojām izskatīšanai trešajā lasījumā... tikai nupat, šonedēļ, pabeidzām darbu pie grozījumiem likumā „Par zemes privatizāciju lauku apvidos”. Jautājums ir ārkārtīgi aktuāls šobrīd Latvijā. Tas ir par to, lai mēs nosargātu savu zemi, savus labākos un izsmeļamos ražošanas resursus. Tādu vairāk nebūs. Latvijā to ir tik, cik ir. Runa ir par mūsu lauksaimniecības zemi. Arī pie mežu jautājuma mēs šobrīd strādājam. Un šos grozījumus arī Valsts prezidents šorīt, uzrunājot Saeimas deputātus, nosauca... viņš to nosauca par jautājumu Nr.1 šajās nozarēs, kas ir lauksaimniecība un viss, kas saistās ar lauku attīstību, jo mēs vēlamies panākt to, lai šī zeme paliek vietējo cilvēku rokās, lai tā peļņa, ko var gūt no zemes, nonāk vietējo cilvēku rokās un vietējā ekonomikā, nevis aiziet ārpus mūsu valsts robežām. Mēs vēlamies ar šo likumu panākt to, lai Latvijā paliek arī laukos dzīvojošie cilvēki – vismaz 30 procenti, kā tas ir minēts Latvijas attīstības plānā! – un lai laukos būtu apdzīvotība un mazāk būtu jārunā par to, kāds liktenis būs lauku skolām, cik dārgi izmaksās infrastruktūru uzturēt laukos un tamlīdzīgi. Un galu galā tas arī ir Latvijas nacionālās drošības jautājums, lai šie cilvēki šos laukus apdzīvotu un lai viņi tur būtu uz vietas un rūpētos par mūsu nacionālajiem resursiem, par mūsu vidi, saglabātu lauku vidi un attīstītu to visu.
Un līdz ar to šis likumprojekts pēc ārkārtīgi garām diskusijām ir šobrīd pieņemts komisijā, un, lai gan šī ir pēdējā sēde pavasara sesijā, darbs noteikti turpināsies, 3.jūlijā tiks speciāli sasaukta Saeimas ārkārtas sēde, kurā mēs lemsim par šiem jautājumiem. Kopumā ir 137 priekšlikumi, bet, ja skaita kopā pa abiem lasījumiem, mēs strādājam ar 200 priekšlikumiem. Tas bija galvenais iemesls, kāpēc šis likums ir aizkavējies: 1.maijā šis tirgus tika liberalizēts, bet šā likuma vēl nebija. Taču mēs ceram, ka jau 3.jūlijā mēs šo likumu pieņemsim. Kas ir galvenās lietas, kas tajā iekšā? Tur ir tas, ka zemi varēs pārdot tam, kurš ir reāls ražotājs, lai izskaustu to, ka ar zemi Latvijā notiek spekulācijas, ka to masveidā izpērk spekulatīvos nolūkos. Mums ir jāpanāk, pirmkārt, lai tā zeme nonāktu vietējo cilvēku, vietējo ražotāju rokās un, otrkārt, lai uz tās zemes tiktu ražots. Mēs runājam par to, ka vajag naudu pensijām, izglītības sektoram, aizsardzībai. Lūk, tur tā nauda guļ – tajās zemēs, kas netiek apstrādātas vispār vai netiek pietiekami efektīvi apstrādātas! Tur tā nauda guļ! Un tie ir nodokļi, kas tur „sēž”, tās ir jaunas darba vietas, un tā ir reģionālā attīstība, kas ir jāattīsta. Jāpanāk, lai divi miljoni hektāru mums tiktu apsaimniekoti 2020.gadā, kā mēs to savulaik kopā ar Straujumas kundzi, Zemkopības ministrijā esot, ierakstījām Lauku attīstības plānā. Viena būtiska lieta kā instruments ir Latvijas Zemes fonds. Tas ir atvasināts no Latvijas Valsts prezidenta rīkojuma Nr.5. Viņš arī šo tēmu skāra šodien debatēs, kā es jau minēju. Mēs esam panākuši diskusijās to, ka Latvijas Zemes fonds sāks strādāt nākamā gada 1.jūlijā. Un zīmīgi ir tas, ka tieši šodien Latvijā ir ieradušies vairāki senatori no Francijas Senāta. Tā kā esmu Deputātu grupas sadarbībai ar Francijas parlamentu vadītājs, man bija gods viņus šodien Saeimā uzņemt. Un Francija ir tā valsts, kura... un arī personīgi varu pateikt paldies vairākiem senatoriem, piemēram, Žakam Ležandram, kurš ir aktīvi palīdzējis Francijas vēstniecībai... Tās ir tās idejas, kas Eiropā strādā, tas ir Francijas modelis, ko mēs ieviešam gan ar Latvijas Zemes fondu, kas būs ārkārtīgi spēcīgs instruments zemes tirgū, gan ar zemes tirgus ierobežojumiem jeb kritērijiem, lai šī zeme nonāktu reāli pie ražotājiem. Par to mums būs diskusijas 3.jūlijā.
Protams, es gribu pieminēt vēl vienu drošības aspektu, kas par drošības aspektu kļuva jo sevišķi pēc traģēdijas Zolitūdē, kad sabruka veikala Maxima jumts un diemžēl gāja bojā 54 cilvēki. Tas ir saistīts ar Būvniecības likumu. Šobrīd darbs pie Būvniecības likuma tuvojas nobeigumam, un arī par to mēs lemsim, visticamāk, 3.jūlijā.
Protams, elektroenerģija ir vēl viens drošības aspekts. Proti, cilvēkiem ir jājūtas drošiem par to... Ja liberalizē elektroenerģijas tirgu, tad vismaz tā iedzīvotāju daļa, kam kaut neliels elektrības rēķinu pieaugums var diezgan nozīmīgi ietekmēt viņu ģimenes budžetu, justos drošāki. Un šobrīd ir izstrādāti mehānismi, kas šajā likumā ir paredzēti, lai kompensētu šo iespējamo elektroenerģijas cenas celšanos.
Un pēdējais, ko es gribu minēt. Protams, sabiedrībā ārkārtīgi aktuāla tēma ir jauniešu drošība, lai viņi izaugtu par spēcīgiem un veiksmīgiem mūsu Latvijas pilsoņiem. Proti, kas viņus apdraud – tās ir sintētiskās narkotikas jeb tautā tā sauktais spaiss. Saeima ir izdarījusi no savas puses pilnīgi visu iespējamo, lai maksimāli ātri pieņemtu nepieciešamos grozījumus likumos, lai policija varētu sākt šo darbu un lai tā sauktās legālās narkotikas no likuma viedokļa ātri vien pārvērstos par nelegālām, un lai tās varētu „izķert” un mazināt to izplatību jauniešu vidū, jo tās novedušas arī pie jauniešu bojāejas Latvijā.
Es no tāda drošības aspekta mēģināju komentēt šīs, manuprāt, svarīgākās lietas.
Es jums visiem novēlu drošus Jāņus pavadīt, patīkamus Jāņus! Es ceru, ka laika prognozes uzlabosies, ka nelīs lietus. Tiešām izbaudiet šo gada garāko un spēcīgāko dienu 23.datumā! Lai jums visiem priecīgi svētki!
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies deputātam Edvardam Smiltēnam.
Līdz ar to šodienas raidījums “Frakciju viedokļi” ir izskanējis. Paldies, ka klausījāties, un lai jums jauka vasara!