Latvijas Republikas 14. Saeimas
rudens sesijas devītā sēde
2023. gada 12. oktobrī

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētāja
Daiga Mieriņa.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Frakciju viedokļi
Sēdes video translācija
Sēžu video translācijas (arhīvs)

Sēdes vadītāja. Labrīt, kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas Saeimas Sēžu zālē! Sākam Saeimas šī gada 12. oktobra kārtējo sēdi.

Sākam ar iesniegtajām izmaiņām Prezidija apstiprinātajā Saeimas sēdes darba kārtībā.

Deputāti Andris Šuvajevs, Mairita Lūse, Antoņina Ņenaševa, Skaidrīte Ābrama, Edmunds Cepurītis, Ervins Labanovskis, Leila Rasima, Jana Simanovska, Atis Švinka un Edgars Zelderis lūdz grozīt Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par Ervina Labanovska apstiprināšanu par Baltijas Asamblejas Latvijas delegācijas locekli”. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Deputāti Jānis Grasbergs, Edgars Tavars, Aleksandrs Kiršteins, Lauris Lizbovskis, Raivis Dzintars, Jānis Vitenbergs, Edgars Putra, Edvards Smiltēns, Nauris Puntulis un Māris Kučinskis lūdz grozīt Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par Latvijas Republikas apņemšanos nepievienoties Eiropas Padomes Konvencijai par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu”.

Runāt “par” pieteicies deputāts Jānis Grasbergs. Lūdzu!

J. Grasbergs (NA).

Labdien, kolēģi! Ņemot vērā pagājušās nedēļas sēdi... bija iesniegti 13 tūkstoši iedzīvotāju paraksti par to, ka šī konvencija mums būtu jāatsauc... es skatos arī, ka sabiedrība rīkojas un turpina vākt šos parakstus. Un šorīt, apskatoties savākto parakstu daudzumu, – ir 26 tūkstoši. Tāpēc es domāju, ka mums ir jārespektē šī sabiedrības daļa un jāizdiskutē vēlreiz un jāizrunā tas, kādēļ mēs esam iesprūduši ar šo jautājumu.

Man pašam rodas jautājums: vai mums ir patiesa vēlme palīdzēt, vai tā ir tikai izlikšanās, vai tā ir izlikšanās no deputātu puses? Un tas, ko aizvien vairāk dzirdam kādās uzrunās un arī izteicienos, – ka mūsu mērķis un galvenā doma ir atbalstīt, parakstīt, ratificēt Stambulas konvenciju. Es pat nedzirdu vairs šajos izteikumos, ka mēs vēlamies aizsargāt meitenes, sievietes, pasargāt cietušos cilvēkus.

Īstenībā arī savā pieredzē... dzīvojot... redzot lietas... es spriežu pēc augļiem. Un apmēram gadu tā aktīvi tiek virpināta šī tēma par to, ka mums ir jāratificē, un tad ir viena puse, otra puse... Bet augļi būtu tad, ja deputātiem, ministriem, Ministru prezidentam būtu patiesa vēlme patiešām aizstāvēt... un risināt problēmu, risināt problēmu jau saknē – mazināt vardarbību, palīdzēt cietušajām sievietēm. Būtu jābūt kaut kādiem darbiem jeb šiem augļiem. Bet mēs neredzam nekur ieviestus šos centrus, kas būtu sievietēm, cietušām no vardarbības, tāpat arī aproces, par ko runājām, – ka jāievieš varmākām, lai viņi pēc GPS būtu izsekojami, un visas šīs lietas. Vispār neviens eiro nav tam novirzīts. Tas ir tas – mēs redzam, ka tikai runā par to, ka mums vajag šo Stambulas konvenciju parakstīšanas pēc, nevis tāpēc, ka pēc būtības... kam tas būtu nepieciešams.

Un, protams, mēs skatāmies... viens no punktiem ir... mēs iegūsim vēl vienu organizāciju, kas mums diktēs kādus noteikumus. Es uzreiz varu pateikt, ka pirmās lietas, ko teiks, – ka ir nepieciešams vairāk šo centru, ka mums ir jāstiprina aizsardzība... Un viena lieta, ko GREVIO mums pateiks, būs šī mūsu (it kā nepareizā šobrīd) izglītības sistēma seksuālajā audzināšanā. Mēs ļoti labi redzējām, kādi būs tie ieteikumi, kas mums būtu jāievieš. Un es saku, ka mums nevajag to darīt un nevajag iet šo ceļu.

Pārējo skatoties... visas šīs lietas ir jau iekļautas mūsu likumdošanā – 97 procenti. Tagad ir jāsāk rīkoties ar budžetu, ir jāpiešķir finansējums, jāpiešķir finansējums jau esošajiem centriem, kas palīdz, un jāveido jauni. Arī no pieredzes – tas, ka mums nav šo dzīvokļu, anonīmo dzīvokļu, kas būtu apsargāti.

Man pašam kā uzņēmējam ir nācies palīdzēt savām darbiniecēm, kas ir cietušas, arī palīdzēt vietējiem iecirkņu inspektoriem noķert šos varmākas, dzenoties pakaļ un... tā kā izņemot ārā no sabiedrības. Un pēc tam svarīgākā lieta ir cietušo personu aizgādāt vietā, kur tā ir aizsargāta, jo, ja tā atgriežas atpakaļ savā dzīvesvietā, tas neko nedod, un arī, ja pašvaldība iedod vienkārši dzīvokli, kur dzīvot, tas neko nedod, ir nepieciešama aizsardzība. Kopienā, laukos dzīvojot, uzņēmēji bieži tā arī dara – ir kādi dzīvokļi, ēkas, mājas saimniecību teritorijās, kur šie cilvēki var pēc tam būt pasargāti. Un tas ir tas, kas būtu jādara valstiskā mērogā, kas būtu jādara... par šiem augļiem.

Citādi es varu katram likt pie sirds – pārdomājiet, vai uz jums neattiecas šis izteiciens: “Tā arī jūs, no ārpuses gan izrādāties ļaužu priekšā kā taisni, bet iekšpusē esat pilni liekulības un netaisnības.” Tad ir jautājums: vai jūs atbalstāt konvenciju parakstīšanas pēc vai reālo darbu, ko tā nesīs, pēc?

Tāpēc es gribu teikt: sāciet ar darbiem, ieviesiet lietas, kas patiešām palīdzēs cietušajiem cilvēkiem, nevis tikai... par šīm ideoloģiskajām lietām.

Es aicinu iekļaut šo dienaskārtībā un atbalstīt, lai mēs varam turpināt darbu pie tā, ka mēs nevis ratificējam, bet ieviešam...

Sēdes vadītāja. Grasberga kungs, laiks!

J. Grasbergs.... reālas lietas, kas strādā.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Runāt “pret” nav pieteicies neviens.

Deputāti neiebilst. (Starpsaucieni: “Balsojam!”) Balsojam.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu iesniegtā lēmuma projekta “Par Latvijas Republikas apņemšanos nepievienoties Eiropas Padomes Konvencijai par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu”

iekļaušanu darba kārtībā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 45, pret – 46, atturas – 3. Tātad darba kārtībā nav iekļauts.

Deputāti Raivis Dzintars, Artūrs Butāns, Edmunds Teirumnieks, Nauris Puntulis, Uģis Mitrevics, Jānis Vitenbergs, Jānis Grasbergs, Rihards Kols, Aleksandrs Kiršteins un Ilze Indriksone lūdz grozīt Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par Ilzes Indriksones apstiprināšanu par Baltijas Asamblejas Latvijas delegācijas locekli”. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Ārlietu komisija lūdz grozīt Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par atbalstu Izraēlas Valstij”. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Deputāti Edvards Smiltēns, Edgars Tavars, Didzis Šmits, Juris Viļums un Lauris Lizbovskis lūdz grozīt Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Par likuma “Par Skultes sašķidrinātās dabasgāzes termināli” atzīšanu par spēku zaudējušu”.

Runāt “par” pieteicies deputāts Edvards Smiltēns.

E. Smiltēns (AS).

Labrīt, cienījamie kolēģi! Varētu pat teikt tā, ka šis gads šai Saeimai ir pārsteidzošs, vai ne? Ar ko tik šī Saeima nav pārsteigusi. Mums ir bijusi balsu pirkšana prezidenta vēlēšanās, mums ir bijusi valdības vietas nopirkšana caur prezidenta vēlēšanām, mums ir bijusi deputātu pirkšana, lai pārvilinātu uz koalīciju, mums ir bijušas situācijas, kad Saeimas pieņemtie lēmumi uzreiz tiek valdības vadītājas apšaubīti. Tad jautājums: ar ko mūs vēl varētu pārsteigt? Un te pieklauvēja mums no attālas pagātnes...

Precīzāk, kolēģi, mums pieklauvēja no 2009. gada 1. septembra. 2009. gada 1. septembrī bija skaidrs, ka savu galējo punktu bija sasniegusi tā laika Saeima. Un mūsu Saeimai pieklauvēja no tā laika, kad cilvēki bija gatavi tūkstošiem sanākt Doma laukumā un izteikt savu viedokli par Saeimu un valdību.

Un kas bija viens no šiem 2009. gada 1. septembra gadījumiem? Atceraties tādu Juridiskās komisijas vadītāju Vinetu Muižnieci? Problēma bija tajā, ka tika virzīti Krimināllikuma grozījumi, Juridiskā komisija skaidri pauda savu viedokli un virzīja šos Krimināllikuma grozījumus pirmajā lasījumā uz Saeimas sēdi. Tad bija nelielas manipulācijas ar to, kas noticis Juridiskajā komisijā vai, precīzāk sakot, nebija noticis, un šis attiecīgais likumprojekts “Grozījumi Krimināllikumā” 2009. gada septembrī Saeimas sēdē nenonāca. (Starpsauciens: “Šis ir par Skulti.”) Es jums tūlīt savilkšu analoģiju. (Dep. A. Ņenaševa: “Nedrīkst sarunāties ar zāli!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu, nesarunāties ar zāli.

E. Smiltēns. Tā bija retoriska piezīme. Arī ar Prezidiju nedrīkst sarunāties, taisnība.

Tātad mums ir analoģisks gadījums, kurš ir izteikts šajā dokumentā, ko parakstījusi šoreiz Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama, – ka ir bijis lēmums komisijā par likumprojekta “Par likuma “Par Skultes sašķidrinātās dabasgāzes termināli” atzīšanu par spēku zaudējušu” virzību uz Saeimas sēdi... pie iesniegtajām izmaiņām. Tāpēc, ņemot vērā šo komisijas lēmumu, šis jautājums atradās Saeimas sēdes darba kārtībā pie sadaļas par iesniegtajām izmaiņām.

Tad nāca vēstule, kurā komisijas priekšsēdētāja raksta, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija – komisija! – lūdz atsaukt likumprojekta “Par likuma “Par Skultes sašķidrinātās dabasgāzes termināli” atzīšanu par spēku zaudējušu” izskatīšanu pirmajā lasījumā Saeimas 2023. gada 12. oktobra kārtējā sēdē. Šis ir parakstīts dokuments, kas saka to, ka komisijas vārdā komisijas priekšsēdētāja atsauc likumprojektu.

Kur ir problēma, analoģiska problēma kā 2009. gada 1. septembrī? Nav tāda komisijas lēmuma. (Starpsauciens: “Kauns, kauns, kas tā par...”) Mums ir iesniegts dokuments, kuram mums un sabiedrībai, un žurnālistiem ir jātic, jo to paraksta komisijas priekšsēdētāja, kura apgalvo, ka ir komisijas lēmums par šī likumprojekta atsaukšanu no Saeimas sēdes. Bet šāda lēmuma nav.

Analoģiskā situācijā (2009. gada 1. septembra notikumi) deputāti no VIENOTĪBAS, kas tolaik vēl cīnījās par tiesiskumu un par to, ka jāievēro Satversme un likumi, panāca to, ka tika uzsākts kriminālprocess pret Juridiskās komisijas priekšsēdētāju, ironiskā kārtā tajā brīdī jau Satversmes tiesas tiesnesi Vinetu Muižnieci, un otrā instance 2014. gadā vēlreiz apstiprināja notiesājošu spriedumu.

Tāpēc, cienījamie kolēģi, – respektēsim likumus! Dokumentiem ir jātic.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Runāt “pret” iekļaušanu darba kārtībā pieteikusies deputāte Skaidrīte Ābrama. (Starpsaucieni: “Atkāpties!”; “Kauns!”; “Viens likums – viena taisnība!”)

S. Ābrama (PRO).

Priekšsēdētāja! Kolēģes, kolēģi! Tiešām kaut ko tādu dzirdēt vispār...

Sēdes vadītāja. Kolēģi, lūdzu, cienīsim viens otru!

S. Ābrama. Jā, Krimināllikums, krimināltiesisks pārkāpums... Nu, paldies, draugi Apvienotais sarakst, paldies.

Droši vien es mēģināšu neitrāli izskaidrot, kas ir noticis. Tas nav bijis komisijas priekšsēdētājas vienpersonisks lēmums. Arī jūsu kolēģi no apvienotā sarakstA un Nacionālās apvienības dzirdēja to... vai jums nav iebildumu. Vakardien komisijas sēdes nobeigumā (Starpsaucieni.)... vai jums nav iebildumu, ka mēs šo likumprojektu “Par likuma “Par Skultes sašķidrinātās dabasgāzes termināli” atzīšanu par spēku zaudējušu” atsaucam no ceturtdienas komisijas sēdes un pārceļam uz citu sēdi. (Starpsauciens.) Bija jautājums: vai jums nav iebildumu? Un prakse ir tāda... Neviens iebildumus neizteica. Ne tur man blakus esošie cilvēki no Nacionālās apvienības, ne no (Starpsaucieni.)...

Sēdes vadītāja. Ābramas kundze...

S. Ābrama.... iebildumi netika dzirdēti.

Sēdes vadītāja. Ābramas kundze...

S. Ābrama. Tas ir pirmais.

Otrais (Starpsauciens.)...

Sēdes vadītāja. Ābramas kundze, jums ir jārunā pret iekļaušanu sēdes darba kārtībā.

S. Ābrama.... tas nebija komisijas priekšsēdētājas vienpersonisks lēmums.

Bet tagad pēc būtības. Tas nav nekāds falsificējums, viltojums. Jā, mēs otrdien skatījām šo jautājumu, un nevienam nav šaubu, ka šis likums ir zaudējis aktualitāti, un tika pieņemts lēmums virzīt uz pirmo lasījumu par atcelšanu. (Starpsauciens.) Visi vienbalsīgi atbalstīja. Piedāvāju: vai virzām to steidzamības kārtībā? (Starpsauciens.) Blakus bija kolēģi, kas pateica: nē, nav nekādas steidzamības, virzām parastajā kārtībā.

Un, lūk, otrdien pēcpusdienā, tad, kad jau komisijas sēde bija beigusies, mēs uzzinājām, kas ir noticis “Balticconnector”. Otrdien publiski parādījās informācija. Lai man nestāsta tie, kas esot dzirdējuši jau sestdien, tad jums ir kaut kāda izlūkdienestu informācija. Otrdien neviens – ne no pozīcijas, ne no opozīcijas – sēdes laikā neteica, ka viens no pamatojumiem, par ko mēs runājām, – drošība, garantijas, piegādes... neviens nenorādīja uz šo “Balticconnector” negadījumu, kas ir bijis, nelūdza, saņemot informāciju, ka ir noticis negadījums... Mūsu lēmums, pamatojums (Starpsauciens.) par atcelšanu lielā mērā balstījās uz Valsts drošības dienesta atzinumu, ka nav nekādu bažu par drošību piegādēm (Starpsauciens.), tāpēc tika piedāvāts (Dep. E. Smiltēna starpsauciens.)... ierosināts, vai nav iebildumu, ka mēs to skatām vēlāk. Bet nekādā ziņā priekšsēdētāja neteica: viss, atceļam komisijas lēmumu un vispār vairs neko nevirzām. (Dep. E. Smiltēna starpsauciens.)

Tā... protams, ja gribat kasīties... piekasīties, jūs atradīsiet jebkādu veidu... ka tas ir (Dep. E. Smiltēna starpsauciens.)... Šeit nav nekāds krimināltiesisks pārkāpums. Smiltēna kungs...

Sēdes vadītāja. Kolēģi, drusciņ klusāk.

S. Ābrama.... es saprotu, jūs esat jurists, bet jūs laikam neesat praktizējis krimināltiesības, man ir aizdomas. Un jūs šobrīd esat smagi pāršāvis pār strīpu. (Dep. D. Šmita starpsauciens.) Šis nav... jā, nu, Šmita kungs, man arī par jums ir dažas aizdomas. (Starpsauciens.) Jā.

Tātad šobrīd es vēlreiz Saeimas sēdē paskaidroju: šis jautājums nav noņemts no dienaskārtības. Komisija vienojās par virzīšanu uz pirmo lasījumu. Komisija bija tā (Starpsauciens.), kas pateica, ka nav steidzamības, un vakardien dažādu jautājumu darba kārtībā bija izteikts deputātiem priekšlikums... bez iebildumiem. (Starpsaucieni.)

Deputāti, kas vakar to bija dzirdējuši un kas man arī apliecināja pa telefonu... tad, kad man jau sāka pienākt informācija... Un es zvanīju un jautāju: jūs dzirdējāt, ka es teicu “nav iebildumu”? Dzirdējām. Jūs atbalstāt izņemšanu? Atbalstām. Bet šodien es dzirdu kaut ko citu. Nu, lūdzu, klausieties stenogrammas un ierakstus! (Starpsaucieni.)

Kolēģi, paldies par uzmanību. (Starpsauciens: “Par procedūru...”)

Sēdes vadītāja. Paldies, paldies.

Kolēģi! Man ir jāinformē, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis komisijas priekšsēdētājas Skaidrītes Ābramas vēstuli: “Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija atsauc komisijas 2023. gada 11. oktobra vēstuli.” (Starpsauciens: “Tas nebija komisijas lēmums!” Dep. E. Smiltēns: “Ar ko komisija atsauc? Bija balsojums?”) Es jūs vienkārši informēju, tā ir vienkārši...

Tā. Par procedūru mums ir pieteicies runāt Aleksejs Rosļikovs.

Ieslēdziet, lūdzu, mikrofonu Rosļikova kungam.

A. Rosļikovs (ST!).

Mieriņas kundze! Frakcijas “Stabilitātei!” vārdā es absolūti atbalstu daļu deputātu. Jums absolūti nebija nekādu tiesību tagad to izņemt, jo dienaskārtība bija apstiprināta, deputāti ar to iepazinās. Manā skatījumā, uz doto momentu mēs vērojam (piedošanu, kolēģi, ja kādu apvainošu) divu ekonomisko grupējumu kautiņu – “par”/“pret”, “par”/“pret”. Un šajā gadījumā parlaments ir kā ķīlnieks.

Tāpēc es aicinu visus, kas skaidri domā, uz doto momentu nepiedalīties šajā farsā. Izejam vēlreiz... uz komisiju, vēlreiz visu izrunājam un virzāmies uz priekšu.

Paldies, kolēģi.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, mēs varam likt uz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par likuma “Par Skultes sašķidrinātās dabasgāzes termināli” atzīšanu par spēku zaudējušu” iekļaušanu darba kārtībā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 28, pret – nav, atturas – 50. Darba kārtībā nav iekļauts. (Daži deputāti aplaudē.)

___

Kolēģi, sākam izskatīt apstiprināto darba kārtību.

Pirmais – par iesniegtajiem likumprojektiem.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Aināra Šlesera, Ramonas Petravičas, Kristapa Krištopana, Viļa Krištopana un Ričarda Šlesera iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu”” nodot Juridiskajai komisijai kā atbildīgajai komisijai.

“Par” pieteicies runāt deputāts Ainārs Šlesers.

A. Šlesers (LPV).

Godājamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Par šo jautājumu es jau runāju iepriekšējā plenārsēdē, runāšu šodien un runāšu arī nākotnē. Mēs redzam to, ka ļoti bieži vara tiek uzurpēta. Vēlēšanas beidzas, un tad partijas, kuras sastiķē koalīciju, kurām ir vairāk par 51 balsi, gluži kā tas bija tikko, var pārbalsot. Lai gan pēc būtības stāsts ir par to, kā mēs kā deputāti nodrošināsim to, lai tautai būtu vara pār Saeimu. Nevis Saeimai vara pār tautu, bet tautai vara pār Saeimu.

Pašreiz tiek noteikts, ka reizi četros gados tauta pauž savu brīvo gribu un balso par partijām, par politiķiem un ievēlē tos. Bet ko darīt, ja politiķi nepilda tautai dotos solījumus? Tas nozīmē to, ka pirms vēlēšanām tiek sasolīts viss kaut kas un uzreiz nākamajā dienā pēc vēlēšanām viss tiek aizmirsts. Vienīgais instruments, kā mēs varam tautai atgriezt šīs tiesības tomēr kontrolēt to, kas notiek Saeimā, un politiķus saukt pie atbildības, lai viņi pilda tautai dotos solījumus, ir ļaut tautai caur referendumu izteikt savu viedokli.

Kā jau es esmu teicis iepriekš – tā norma, kura ir paredzēta, ka 10 procenti no visiem balsstiesīgajiem ir tiesīgi rosināt referendumu un pēc tam aiziet vēl divas trešdaļas no tiem, kas piedalījušies iepriekšējās vēlēšanās... var atsaukt Saeimu. Principā – šī norma ir izveidota tā, lai četrus gadus politiķi varētu darīt jebko un sabiedrība nevarētu to ietekmēt.

Šodien mēs izejam no tā, ka ir jāatrod kompromiss. Mēs nedrīkstam radīt apstākļus, ka kaut kāda neliela cilvēku daļa destabilizē situāciju valstī, organizējot referendumus pārāk bieži. Tas arī nebūtu pareizi. Un tas, ko es šodien runāju... es runāju, nevis balstoties uz tā, ka partija LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ pašreiz atrodas opozīcijā, bet – uz tā, kā būtu, ja partija LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ atrastos pozīcijā. Kas ir tas kompromiss, uz ko mēs šodien būtu gatavi parakstīties, lai tautai būtu iespēja vērtēt mūsu darbu arī šajā starplaikā.

Kā teica prezidents: pirmais gads ir nomuļļāts, nekas nav izdarīts, nekādas reformas nav notikušas. Izskatās, ka arī jaunā valdība neko neplāno pašreiz darīt. Skultes termināli te grib likvidēt, te negrib likvidēt, te grib kaut ko diskutēt. Kā teica kolēģis – kaut kādu grupējumu cīņas ap Skultes termināli. Tam ir jāpieliek punkts.

Un tā doma ir ļoti vienkārša. Pašreiz, lai organizētu referendumu, ir jāsavāc 155 tūkstoši parakstu. Es uzskatu, ka šī norma nav atbilstoša reālajai situācijai valstī. Tā kā simtiem tūkstošu cilvēku ir aizbraukuši prom no Latvijas, viņi nevar tiešā veidā ietekmēt politisko situāciju. Ja mēs apskatāmies, cik no viņiem piedalās vēlēšanās, tad šo cilvēku skaits ir diezgan niecīgs uz kopīgā fona.

Tieši tāpēc mēs piedāvājam, ka mēs varētu atstāt šos 10 procentus, kā tas ir rakstīts likumā, ka 10 procenti varētu... bet atšķirība ir tikai tā, ka nevis kopīgais balsstiesīgo iedzīvotāju skaits, bet vēlēšanās piedalījušos vēlētāju skaits. Ja iepriekšējās vēlēšanās piedalījās nedaudz vairāk par 900 tūkstošiem cilvēku, tas nozīmē, ka apmēram 90... plus 1000 cilvēki varētu savākt parakstus un referendums varētu notikt. 90 tūkstoši – tā ir pilna krastmala ar cilvēkiem. Tas ir daudz. Te nav runa, ka 10 vai 20 tūkstoši, runa ir par 90. Tas ir ļoti, ļoti daudz.

Un tā vēl nav Saeimas atlaišana, tā ir tikai norma, kas rosinātu referenduma organizēšanu. Ja mēs neesam gatavi tautai dot tiesības kaut kādā veidā ietekmēt procesus, tad mēs arī skaidri pasakām...

Sēdes vadītāja. Šlesera kungs, laiks.

A. Šlesers.... ka mēs neesam ieinteresēti tautai dot šīs tiesības.

Tā ka es aicinu atbalstīt šo konkrēto priekšlikumu. Dosim tautai tiesības kontrolēt Saeimu!

Sēdes vadītāja. Šlesera kungs, laiks.

Paldies.

Runāt “pret” nav pieteicies neviens.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu iesniegtā likumprojekta “Grozījumi likumā “Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu”” nodošanu Juridiskajai komisijai kā atbildīgajai komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 45, pret – 48, atturas – nav. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Vārds deputātam Mārcim Jencītim – ziņojumam par balsošanas motīviem.

M. Jencītis (LPV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja, godātie kolēģi! Demokrātija Latvijā kļūst par fikciju pie esošā referenduma parakstu sliekšņa. Fikcija (pēc skaidrojošās vārdnīcas) ir nepatiess izdomājums, ko izmanto kā faktu vai kas figurē kā fakts. Runājot par esošo tautas nobalsošanas sistēmu, Gunārs Kūtris 2014. gadā “Jurista Vārdā” ir teicis, ka demokrātisko procesu nevar padarīt par fikciju. Tautas tiesības ar referenduma palīdzību atsaukt nevēlamu Saeimu viņš nosauca par tautas veto tiesībām, kuras Saeima cenšas ierobežot, jo ir nobijusies no tautas iniciatīvām.

Pašreizējā sistēma ir fikcija, jo iegūt 155 tūkstošus parakstu opozīcijas spēkiem ir praktiski neiespējami. Pēdējo 10 gadu laikā, kopš mainīja parakstu vākšanas noteikumus, ir bijuši 25 mēģinājumi savākt nepieciešamo parakstu skaitu, lai panāktu likumdošanas grozījumus, tomēr tas nekad nav izdevies. Iepriekš – kopš neatkarības atjaunošanas deviņdesmitajos gados – parakstu vākšanas par vēlētāju iniciatīvām bija notikušas divas reizes retāk, un tad bija vairāki gadījumi, kad nepieciešamais parakstu skaits tika iegūts, jo Centrālā vēlēšanu komisija organizēja parakstu vākšanu savos iecirkņos, bet pašiem iniciatoriem vajadzēja savākt tikai 10 tūkstošus parakstu ar notāra palīdzību. Tagad pašiem – ar notāra palīdzību, ar elektronisko parakstu un atsevišķā pašvaldības vietā – vajag savākt 155 tūkstošus parakstu.

Atbilstoši Satversmes 2. pantam Latvijas tauta, nevis Saeima ir augstākais likumdevējs Latvijā.

Satversmes tiesas 2009. gada 19. maija spriedums vēsta: suverēnās valsts varas nesējai – tautai – ir jāspēj ietekmēt lēmumu pieņemšanu valstī, tautas gribai ir jābūt valsts varas pamatā. Efektīvi izbeidzot iespēju īstenot tautas nobalsošanu, kā tas ir noticis kopš 2012. gada, Latvija arvien vairāk attālinās no demokrātijas.

Šveicē, kas ir izslavēta ar tiešās demokrātijas kultūru, pagājušajā gadā notika 11 referendumi. Lai Šveicē ierosinātu referendumu, ir nepieciešams pusotra gada laikā savākt 100 tūkstošus parakstu, kas ar Šveices iedzīvotāju skaitu ir aptuveni 1,1 procents no iedzīvotājiem.

Latvijā, lai ierosinātu likumprojektu vai Saeimas atlaišanu, nepieciešami 10 procentu pilsoņu jeb 155 tūkstošu vēlētāju paraksti. Tas ir pierādījies kā nereāli... Risinājums ir ļaut tautai pieņemt lēmumus strīdīgos jautājumos – vispirms par Saeimas atlaišanu, pēc tam arī tiesības ierosināt likumprojektus un grozīt likumu “Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu”, samazinot referenduma ierosināšanas slieksni. (Daži deputāti aplaudē.)

___

Sēdes vadītāja. Nākamais – Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Aināra Šlesera, Ramonas Petravičas, Kristapa Krištopana, Viļa Krištopana un Ričarda Šlesera iesniegto likumprojektu “Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē” nodot visām komisijām un Juridiskajai komisijai kā atbildīgajai komisijai.

Runāt “par” pieteicies deputāts Ainārs Šlesers.

A. Šlesers (LPV).

Godājamā Latvijas tauta! Šodien Saeima kārtējo reizi nodemonstrēja savu pozīciju, kur Saeimas vairākums nobalsoja “pret” tiesībām dot iespējas tautai kontrolēt Saeimu. Valdošās partijas nevēlas, lai viņu bezdarbību un rīcību, kas neatbilst priekšvēlēšanu solījumiem, tauta varētu izvērtēt referendumā. Tieši tāpēc es šodien aicinu visus tos cilvēkus, visas tās cilvēku grupas, opozīcijas partijas, kas ir šeit, Saeimā, apvienot spēkus, lai atlaistu šo Saeimu.

1. novembrī es aicinu iesniegt priekšlikumu par šīs Saeimas atlaišanu. To darīs partija LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ. Es aicinu to darīt Nacionālo apvienību, APVIENOTO SARAKSTU, “Stabilitātei!” – tās partijas, kas pašreiz ir opozīcijā. Mums ir jāparāda, ka, ja šoreiz Saeima balso, lai mēs nevarētu izmainīt likumdošanas normu, nosakot 10 procentus no balsstiesīgajiem iedzīvotājiem, kas piedalījušies vēlēšanās... lai viņi varētu ierosināt referendumu... samazinot līdz 90 tūkstošiem, tad apvienojamies un savācam šos 155 tūkstošus parakstu, lai notiktu referendums par Saeimas atlaišanu. Ja Saeima nav rīcībspējīga, ja Saeimai nav konkrēta rīcības plāna, tad šai Saeimai ir jāiet projām.

Tā ka, godājamā Latvijas tauta, godājamie opozīcijas pārstāvji, piedāvāju apvienoties un izdarīt visu, lai Saeima tiktu atlaista, un aicinu balsot “par” šo likumprojektu, kurš pēdējo reizi dos iespēju šai pozīcijai parādīt, vai viņi tomēr ir tautas pusē vai ir pret tautu.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Runāt “pret” nav pieteicies neviens.

Deputātiem nav iebildumu. (Starpsauciens: “Balsojam!”)

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu iesniegtā likumprojekta “Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē” nodošanu visām komisijām un Juridiskajai komisijai kā atbildīgajai komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 44, pret – 51, atturas – nav. Likumprojekts komisijām nav nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Česlava Batņas, Aivas Vīksnas, Edgara Tavara, Ingmāra Līdakas, Laura Lizbovska, Māra Kučinska, Jura Viļuma, Māra Sprindžuka, Edvarda Smiltēna un Andra Kulberga iesniegto likumprojektu “Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai kā atbildīgajai komisijai un Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai.

Runāt “par” pieteicies deputāts Česlavs Batņa.

Č. Batņa (AS).

Labrīt, ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja, kolēģi! Šis likumprojekts paredz pavisam elementāru lietu, kura nu jau vairāku desmitu gadu garumā netiek risināta un ar kuru izglītības iestādes vadība un pedagogi saskaras, respektīvi, runa ir par to, lai izglītības iestādes leģitīmi varētu pārbaudīt skolēnu somas, ja ir radušās aizdomas, ka skolēns vai nu lieto, vai tirgo apreibinošās vielas, vai ir ienesis kādas aizliegtās vie... lietas skolā.

Protams, iekšējās kārtības noteikumi katrā skolā ir, bet mēs savā darbībā... arī es kā bijušais direktors esmu saskāries ar to, ka vecāki apelē pie šādām situācijām, piemēram, viena valsts iestāde saka, ka mums ir tiesības viņus pārbaudīt, savukārt otra valsts iestāde saka, ka nav tiesības pārbaudīt.

Iespējams, šis lēmums arī ļautu... nevis ļautu, bet mazinātu vardarbību skolā. Bet nekādā ziņā šie grozījumi nav saistīti ar to, kas notika Ķekavas novadā pagājušajā nedēļā. Jau 18. septembrī, norisinoties konferencei, Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas un “Vecāku alianses” rosinātajai konferencei, mēs sniedzām... jau izteicām tādu priekšlikumu, un arī konferences dalībnieki atbalstīja to, ka tā būtu viena no iespējām, kā uzlabot un dot leģitīmu risinājumu izglītības iestādēm pārbaudīt privātās mantas.

Līdz ar to es rosinu šo... tiešām esmu “par” šā likumprojekta izskatīšanu komisijās, iespējams, arī komisijām lūdzot piešķirt tam steidzamību, lai mēs varētu atbalstīt vardarbības mazināšanas procesus izglītības iestādēs.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Runāt “pret” pieteikusies deputāte Līga Kļaviņa.

Par procedūru. Tātad vārds... Ieslēdziet, lūdzu, mikrofonu deputātei Līgai Kļaviņai – par procedūru.

L. Kļaviņa (ZZS).

... Izglītības, kultūras un zinātnes komisiju noteikt kā atbildīgo komisiju, savukārt Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju noteikt kā līdzatbildīgo.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies. Līdz ar to mums ir jābalso. Balsosim par jaunāko priekšlikumu... Vai visi piekrīt? (Starpsaucieni.) Visi piekrīt, tātad balsojums nav vajadzīgs. Līdz ar to likumprojekts “Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā” ir nodots izskatīšanai Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai kā atbildīgajai komisijai un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai.

Mums ir saņemts ziņojums par balsojuma motīviem. (Starpsauciens: “Nevajag lasīt...”) Bet var ziņojumu nolasīt tieši tāpat... Nelasīsiet?

Deputāte Agita ZariņaStūre. Lūdzu!

A. ZariņaStūre (JV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Pamatojoties uz Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas PISA 2018. gada (Starpsaucieni.)...

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Kolēģi, mazu uzmanību! Cienīsim viens otru, paklausīsimies. Paldies.

A. ZariņaStūre. Runā JAUNĀ VIENOTĪBA. Mazu uzmanību!

Pēc 2018. gada starptautiskā pētījuma rezultātiem: 35,5 procenti Latvijas skolēnu ir pieredzējuši vardarbību vismaz pāris reizes mēnesī. Salīdzinājumam – vidēji OECD valstīs līdzīgu pieredzi ir piedzīvojuši 23 procenti skolēnu. Šie dati ir satraucoši.

Vecāki laiž savus bērnus skolā, lai viņi iegūtu izglītību, pilnveidotu sociālās prasmes, veidotu draudzību un mācītos iekļauties sabiedrībā. Vienlaikus apstāklis, ka skolas vide var ne tikai veicināt personības izaugsmi, bet arī radīt tiešus draudus bērnu drošībai un veselībai, ir nepieņemams. Vardarbība, smēķēšana, alkoholisko dzērienu un narkotisko vielu lietošana – diemžēl tas viss ir realitāte Latvijas skolās, un jāatzīst, ka šobrīd valsts līmenī nav vienotu instrumentu, kā ātri reaģēt uz krīzes situācijām, kas ar to ir saistītas.

Kolēģu sagatavotie likumprojekti “Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā” un “Grozījumi Izglītības likumā” ir mēģinājums rast risinājumu šai samilzušajai problēmai. Nav šaubu, ka, pieprasot izglītības iestādēm nodrošināt visaugstāko izglītības kvalitāti, mums ir jāpiedāvā rīki, kas ļaus sasniegt izvirzīto mērķi. Vienlaikus ir jāvērtē, vai iniciatīva konfiscēt viedierīces skolās, kā arī piešķirt tiesības izglītības iestādes pārstāvjiem pārbaudīt skolēnu personīgās mantas krīzes situācijās ir tiesiski korektākais risinājums.

Piedāvājums ierobežot viedierīču lietošanu nodarbību laikā (Starpsauciens.)... jā, mūsuprāt, ir atbalstāms. Tehnoloģiju lietošana mācību vielas apguvē ir apsveicama un arī nepieciešama, savukārt to izmantošana izklaides nolūkos traucē izglītības procesu un neļauj skolēnam pilnvērtīgi koncentrēties. Kaut arī šobrīd izglītības iestādes ir tiesīgas noteikt viedierīču lietošanas ierobežojumus iekšējās kārtības noteikumos, bieži vien skolēni un viņu vecāki šādus noteikumus neuzskata par saistošiem, tāpēc ir būtiski radīt vienotu valsts regulējumu.

Vērtējot kolēģu iniciatīvu – ļaut izglītības iestāžu pārstāvjiem pārmeklēt skolēnu privātās mantas –, jāpiekrīt, ka krīzes situācijā šīs tiesības var nodrošināt skolēnu veselību un drošību, tomēr robeža starp bīstamās situācijas novēršanu un nepamatotu privātuma aizskārumu ir trausla, un normatīvajam regulējumam ir jāspēj to sabalansēt.

Cienījamie deputāti, uzskatām, ka ir nepieciešams turpināt darbu pie regulējuma izstrādes, papildus izvērtējot nepieciešamību grozīt citus normatīvos aktus, kā arī rūpīgi izskatot piedāvātos formulējumus. (Aplausi.)

___

Sēdes vadītāja. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Česlava Batņas, Edgara Tavara, Ingmāra Līdakas, Aivas Vīksnas, Raimonda Bergmaņa, Jura Viļuma, Laura Lizbovska, Andra Kulberga, Māra Sprindžuka un Māra Kučinska iesniegto likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai kā atbildīgajai komisijai.

Runāt “par” pieteicies deputāts Česlavs Batņa.

Č. Batņa (AS).

Cienījamais Saeimas Prezidij! Kolēģi! Man prieks, ka mūsu komisijas – Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas – vadītāja jau arī atbalstīja otro priekšlikumu.

Otrais priekšlikums likumprojektā “Grozījumi Izglītības likumā” ir saistīts ar viedierīču un telefonu izmantošanu, kas... Godīgi sakot, es kopš 2011. gada esmu bijis izglītības iestādes vadītājs. Un šī diskusija jau turpinās vairāk nekā 10 gadus. Bet nepārtraukti tā atduras Saeimā. Ir bijuši ierosinājumi, bet tie Saeimā atduras ar pretestību, ka to nav nepieciešams regulēt, jo mēs esam... dzīvojam digitālajā laikmetā un viedierīces taču ir digitālā laikmeta viens no palīgiem. Es piekrītu, bet digitālajā laikmetā viedierīču lietošanai jābūt jēgpilnai.

Mēs šobrīd ļoti labi zinām situācijas, kas notiek skolās ar telefonu lietošanu starpbrīžos, ar apreibinošo vielu tirgošanu, ar dažādiem “Telegram” kanāliem, kur var sarunāt, kādu saltu iegādāties... Līdz ar to tas tiešām ir drošības jautājums skolās, izglītības iestādēs. Tas ir veselības jautājums, lai aizliegtu viedierīču lietošanu izglītības iestādēs. Mēs nepiedāvājam simtprocentīgu aizliegumu. Mēs piedāvājam grozīt likumu un ļaut skolām pašām izstrādāt pamatkritērijus, arī izmantošanai... viedierīces jēgpilni izmantot mācību procesā. To varēs noteikt. Bet leģitīms deleģējums ir nepieciešams, lai izglītības iestādes nelocītos dažādos rakursos.

Kā to panākt? 2015. gadā Ikšķiles vidusskola bija pirmā vidusskola, kas savos kārtības noteikumos ieviesa aizliegumu lietot telefonus, ieviesa klusuma kastītes. Vienā gadījumā ar vecākiem mēs aizgājām gandrīz līdz tiesai, bet, pateicoties skolas padomei, kas atbalstīja šo lēmumu, vecāki atteicās no šīs prasības, jo saskatīja, ka principiāli lielākā daļa vecāku neiebilst.

Un vēl viens aspekts. Arī šogad jūlijā tika publicēts UNESCO ziņojums par viedierīcēm, kur sevišķi ir norādīts, ka maziem bērniem, respektīvi, sākumskolas posmā, viedierīces vispār nevajadzētu izmantot, jo tas mazina, pazemina bērnu lasītprasmi un emocionālo stāvokli. Godīgi sakot, šobrīd mēs daudz diskutējam par lasītprasmi. Manuprāt, šo viedierīču pārlietošana maziem bērniem, tai skaitā ģimenēs, lasītprasmi reāli ir mazinājusi. Šī emocionālā uzbudinātība, kas saistīta arī retu reizi ar vardarbības izpausmēm, manuprāt un pēc apvienotā saraksta domām, ir cieši saistīta ar telefonu lietošanu.

Līdz ar to es tiešām aicinu atbalstīt likumprojekta virzību, iespējams, arī steidzamības kārtā, bet par to jālemj komisijai. Bet nododam komisijai, un komisija tālāk rīkosies.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Runāt “pret” pieteicies nav neviens.

Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts ir nodots Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai.

___

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Alekseja Rosļikova, Svetlanas Čulkovas, Nataļjas Marčenko-Jodko, Viktora Pučkas, Jekaterinas Drelingas, Dmitrija Kovaļenko, Igora Judina, Jefimija Klementjeva, Viktorijas Pleškānes un Iļjas Ivanova iesniegto likumprojektu “Grozījums Pievienotās vērtības nodokļa likumā” (Nr. 365/Lp14) nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai.

Runāt “par” pieteikusies deputāte Svetlana Čulkova.

S. Čulkova (ST!).

Priekšsēdētājas kundze, kolēģi, labrīt! Pagājušonedēļ bija trīs likumprojekti, šonedēļ – tikai viens, bet tomēr es aicinu kolēģus atbalstīt šo likumprojektu. Tas ir ļoti svarīgi.

Es saprotu, ka Zaļo un Zemnieku savienība ir mainījusi viedokli, viņi grib palielināt PVN likmi. Bet arī Krauze... viņš norādīja, ka, ja mēs samazināsim likmi, mēs ar šādām likmēm nepalīdzam... mēs palīdzam importa produkcijai. Kā tas ir iespējams? Mēs ar jums pēc tam parunāsim.

Tātad, kolēģi, lūdzu atbalstīt... nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai... lai samazinātu PVN produktiem.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu (Starpsauciens: “Ir!”)...

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu iesniegtā likumprojekta “Grozījums Pievienotās vērtības nodokļa likumā” (Nr. 365/Lp14) iesniegšanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 41, pret – 35, atturas – 15. Likumprojekts komisijai nav nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Alekseja Rosļikova, Nataļjas Marčenko-Jodko, Jefimija Klementjeva, Igora Judina, Dmitrija Kovaļenko, Iļjas Ivanova, Viktora Pučkas, Jekaterinas Drelingas, Svetlanas Čulkovas un Viktorijas Pleškānes iesniegto likumprojektu “Grozījums Pievienotās vērtības nodokļa likumā” (Nr. 366/Lp14) iesniegt Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai.

Runāt “par” pieteikusies deputāte Svetlana Čulkova.

S. Čulkova (ST!).

Vēlreiz labrīt... labdien! Paldies tiem kolēģiem, kuri atbalstīja iepriekšējo. Kāpēc jūs balsojāt – “atturas”? Nu, tiešām, vai nu jūs “par”, vai “pret”. Nu, godīgi, tas ir ļoti smieklīgi.

Tātad šis likumprojekts ir paredzēts tieši, lai atbalstītu mūsu (Starpsaucieni. Zālē troksnis.)... Es uzgaidīšu, man ir laiks.

Sēdes vadītāja. Nesarunājieties ar zāli.

S. Čulkova. Diemžēl pēc Covid-19 globālās pandēmijas ES ietvaros Latvija ir vienīgā valsts, kas nav atguvusies no sekām, īpaši tūrisma un HoReCa jomā. Tātad mēs prasām grozīt pievienotās vērtības nodokļa likmi tieši kafejnīcām, restorāniem.

Grozījumi palīdzēs mazināt ēnu ekonomiku, veicināt godīgu, konkurences spējīgu vidi Latvijā HoReCa uzņēmumiem, piesaistīt gan vietējos, gan ārvalstu klientus, veicināt tūrisma attīstību gan galvaspilsētā, gan reģionos, saglabāt esošās darba vietas un izveidot potenciālu, lai radītu jaunas darba vietas.

Es domāju, ka mēs visi redzam, ka gan restorānus, gan viesnīcas, gan kafejnīcas taisa ciet, un tas ir ļoti slikti mūsu ekonomikai. Mums vajag tos atbalstīt un palīdzēt.

Kolēģi, es aicinu jūs atbalstīt likumprojektu, nodot to komisijai, lai samazinātu PVN tūrisma nozarei, restorānu nozarei.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Runāt “pret” nav pieteicies neviens.

Balsojam.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu iesniegtā likumprojekta “Grozījums Pievienotās vērtības nodokļa likumā” (Nr. 366/Lp14) nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 40, pret – 34, atturas – 17. Likumprojekts komisijai nav nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

___

Kolēģi, ir iesniegtas izmaiņas Saeimas Prezidija apstiprinātajā darba kārtībā.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir iesniegusi likumprojektu “Par likuma “Par Skultes sašķidrinātās dabasgāzes termināli” atzīšanu par spēku zaudējušu”. Deputātiem iebildumu...

Runāt “par” pieteicies deputāts Edvards Smiltēns.

E. Smiltēns (AS).

Cienījamie kolēģi! Šis ir ļoti nopietns gadījums. Un te jautājums ir nevis par pašu likumprojektu, bet procesu – vai sabiedrība, vai mēs kā Saeimas deputāti varam uzticēties Saeimas procedūrām un vai visi komisiju vadītāji tās ievēro.

Un būtiska lieta, Ābramas kundze, ir tā, ka arī jūs, tāpat kā visi esošie Saeimas deputāti, esat devusi Saeimas deputāta zvērestu, kas noslēdzas ar vārdiem: “Es apņemos ievērot Latvijas Satversmi un likumus.” Saeimas kārtības rullis ir likums, kas pirmām kārtām mums ir jāievēro, tāpēc ka likumdevējs (Starpsauciens.) nevar izdot likumus, kas ir saistoši sabiedrībai un ir jāpilda, ja pats likumus nepilda. Tik vienkārši.

Un šis ir tikpat nopietns gadījums kā Vinetas Muižnieces gadījums 2009. gadā, ko gaismā pacēla VIENOTĪBAS tolaik divi deputāti – Ilma Čepāne un Aleksejs Loskutovs. Kāpēc? Lai radītu uzticību Saeimas pieņemtajiem lēmumiem (Starpsauciens.), lai nebūtu situācija, ka Saeimas deputātiem ir jāpārbauda katra vēstule, kas atnāk no komisijas vadītāja, vai vispār ir bijis šāds balsojums, ja komisijas vadītājs (vadītāja, konkrēti) lūdz faktiski atsaukt no darba kārtības likumprojektu, par kuru ir lēmusi komisija... komisijas vārdā to lūdz darīt. Komisijā šāda balsojuma nav.

Skaidrītes kundze, tas ir fakts. Šodien no rīta pulksten 8.35 jūs histēriski mēģinājāt šo labot jeb drīzāk noslēpt, sasaucot Zoom versijā Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdi, kas beidzās ne ar ko – ar balsojumu seši pret seši. Tātad joprojām šāda balsojuma nav. Šī vēstule jau ir fakts.

Tāpēc es lūdzu jūs atnākt šeit tribīnē un skaidri pateikt, jo mani vienkārši fascinē jūsu attieksme, ka tas nav nekas īpašs – komisijā taču kaut ko mēs par to runājām! Ir vienkāršs jautājums: bija komisijas lēmums vai nebija? Mēs pieprasām komisijas protokolus, mēs pieprasām audio... stenogrammas! Un jums, cienītā, ir ļoti skaidra izvēle: vai nu jūs iesiet Vinetas Muižnieces ceļu, mēģināsiet viltot protokolus, lai pierādītu to, ka ir bijis šāds lēmums (Dep. S. Ābramas starpsauciens.), vai jūs atnāksiet šeit un skaidri apliecināsiet to – jo jums ir divas izvēles reālas –, ka šis dokuments, ko jūs esat virzījusi un aicinājusi komisijas vārdā... visas komisijas vārdā, tas nozīmē – visas komisijas lēmumu atsaukt šo likumprojektu no Saeimas sēdes –, ir bijis pretlikumīgs un pret Saeimas kārtības rulli.

Cienījamie kolēģi, ja mēs gribam panākt to, ka sabiedrība ievēro Satversmi un likumus, mums pirmām kārtām kā Saeimas deputātiem, jo sevišķi komisijas vadītājam, ir jāievēro Latvijas Republikas Satversme un likumi. Punkts! (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par likuma “Par Skultes sašķidrinātās dabasgāzes termināli” atzīšanu par spēku zaudējušu” iekļaušanu sēdes darba kārtībā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 26, pret – nav, atturas – 50. Likumprojekts darba kārtībā nav iekļauts.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz grozīt Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā”. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

___

Turpinām ar likumprojekta izskatīšanu...

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Autopārvadājumu likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

___

Nākamā darba kārtības sadaļa – “Par iesniegtajiem patstāvīgajiem priekšlikumiem”.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija ir iesniegusi patstāvīgo priekšlikumu – lēmuma projektu “Par 13 471 Latvijas pilsoņa kolektīvā iesnieguma “Slimības lapu 100 % apmērā no neto algas un apmaksāt no sociālā budžeta” turpmāko virzību”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šī patstāvīgā priekšlikuma iekļaušanu šodienas sēdes darba kārtībā? Deputātiem iebildumu nav. Lēmuma projekts darba kārtībā ir iekļauts.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija iesniegusi patstāvīgo priekšlikumu – lēmuma projektu “Par 14 218 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Nekavējoties palielināt bērna piedzimšanas pabalstu un kopšanas pabalstu” turpmāko virzību”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šī patstāvīgā priekšlikuma iekļaušanu šodienas sēdes darba kārtībā?

Pieteikties nevar... Šeit nevar runāt. Tātad par procedūru – nē. Pēc tam.

Par iekļaušanu darba kārtībā iebildumu nav? Tātad lēmuma projekts darba kārtībā ir iekļauts.

Ārlietu komisija... es atvainojos, Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija, nē, Ārlietu komisija... Ārlietu komisija ir iesniegusi lēmuma projektu “Par atbalstu Izraēlas Valstij”. Vai deputātiem ir iebildumi pret minētā lēmuma projekta iekļaušanu šodienas sēdes darba kārtībā? Iebildumu nav. Lēmuma projekts darba kārtībā ir iekļauts.

___

Nākamā sadaļa – “Par atvaļinājuma piešķiršanu”.

Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Oļegam Burovam no šā gada 16. oktobra līdz 19. oktobrim.

Lūdzu zvanu! Balsosim par atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Oļegam Burovam! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 88, pret un atturas – nav. Atvaļinājums piešķirts.

___

Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātei Svetlanai Čulkovai no šā gada 24. oktobra līdz 26. oktobrim.

Lūdzu zvanu! Balsosim par atvaļinājuma piešķiršanu deputātei Svetlanai Čulkovai. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 88, pret un atturas – nav. Atvaļinājums piešķirts.

___

Nākamā sadaļa – “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.

Deputāti Andris Šuvajevs, Mairita Lūse, Antoņina Ņenaševa, Skaidrīte Ābrama, Edmunds Cepurītis, Ervins Labanovskis, Leila Rasima, Jana Simanovska, Atis Švinka un Edgars Zelderis iesnieguši lēmuma projektu “Par Ervina Labanovska apstiprināšanu par Baltijas Asamblejas Latvijas delegācijas locekli”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu iesniegto lēmuma projektu “Par Ervina Labanovska apstiprināšanu par Baltijas Asamblejas Latvijas delegācijas locekli”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret – 10, atturas – 1. Lēmums pieņemts.

___

Deputāti Raivis Dzintars, Artūrs Butāns, Edmunds Teirumnieks, Nauris Puntulis, Uģis Mitrevics, Jānis Vitenbergs, Jānis Grasbergs, Rihards Kols, Aleksandrs Kiršteins un Ilze Indriksone iesnieguši lēmuma projektu “Par Ilzes Indriksones apstiprināšanu par Baltijas Asamblejas Latvijas delegācijas locekli”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu iesniegto lēmuma projektu “Par Ilzes Indriksones apstiprināšanu par Baltijas Asamblejas Latvijas delegācijas locekli”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret – 10, atturas – nav. Lēmums pieņemts.

___

Nākamā sadaļa – “Deputātu pieprasījumu izskatīšana”. Par saņemtajiem deputātu pieprasījumiem.

Deputātu Edgara Tavara, Edvarda Smiltēna, Laura Lizbovska, Edgara Putras, Jura Viļuma, Māra Kučinska, Ingmāra Līdakas, Lindas Matisones, Česlava Batņas un Didža Šmita pieprasījums veselības ministram Hosamam Abu Meri “Par Palestīnas iedzīvotāju plānoto nodarbinātību un studiju iespējām Latvijā”.

Pieteicies runāt deputāts Edgars Tavars.

E. Tavars (AS).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Šobrīd no Palestīnas teritorijas notiekošais “Hamas” teroristu nežēlīgais un varmācīgais uzbrukums Izraēlai liek mums pārvērtēt dažādus iekšējos un ārējos riskus. Un šai sakarā mūsu pieprasījums ir adresēts veselības ministram Hosamam Abu Meri, ņemot vērā faktu, ka 5. oktobrī veselības ministrs tikās ar augstām Palestīnas amatpersonām un tikšanās laikā citstarp arī publiski aicināja Palestīnas iedzīvotājus studēt un strādāt Latvijā.

Attiecīgi APVIENOTĀ SARAKSTA frakcija vēlas viest skaidrību, vai Palestīnas iedzīvotājiem izteiktais aicinājums doties uz Latviju studēt un strādāt ir balstīts Evikas Siliņas valdības pamatnostādnēs, imigrācijas un nodarbinātības politikā? Vai, pirms tika izteikts aicinājums Palestīnas iedzīvotājiem studēt un strādāt Latvijā, tika veiktas jebkādas konsultācijas ar Latvijas drošības iestādēm, lai apzinātu šīs valsts... saistītos iekšējos un ārējos riskus, kas vistiešākā mērā attiecas uz Latvijas iedzīvotāju drošību un veselību?

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Nododam Pieprasījumu komisijai.

___

Deputāti Aleksejs Rosļikovs, Svetlana Čulkova, Nataļja Marčenko-Jodko, Jefimijs Klementjevs, Igors Judins, Dmitrijs Kovaļenko, Iļja Ivanovs, Viktors Pučka, Jekaterina Drelinga un Viktorija Pleškāne iesnieguši pieprasījumu iekšlietu ministram Rihardam Kozlovskim “Par saņemtajām terorisma draudu vēstulēm Latvijas skolu un pirmsskolu izglītības iestādēs”.

Pieteicies runāt deputāts Aleksejs Rosļikovs.

A. Rosļikovs (ST!).

Paldies, Mieriņas kundze! Kolēģi! Esmu izbrīnīts, ka Iekšlietu ministrija un Valsts policija uzskata, ka draudu nav. Draudi ir, un tie ir absolūti reāli. Esmu izbrīnīts, ka viņi saka: terorisma draudu līmenis mums ir ļoti zems valstī. Vai teroristi... ir – kad? Nedod dievs, kad kāds uzsprāgs? Nē. Uz doto momentu viena konkrēta grupa... JAUNĀ VIENOTĪBA, piedošanu, es ļoti ātri, man ir trīs minūtes... viena konkrēta cilvēku grupa ir izveidojusi “Telegram” kanālu krievu valodā ar tīšu nodomu kompromitēt krieviski runājošos latviešus latviešu acīs, un viņiem tas ir izdevies. Manā skatījumā, teroristu grupa ir izdarījusi visu, lai sanaidotu divas tautas un lai skaldītu mūs mūsu Latvijā. Vai tas nav drauds valsts drošībai? Vai jūs uzskatāt, ka es neesmu daļa no valsts un viss, kas notiek ar mani, nav nekas īpašs? Manā skatījumā, Mežvieta kungs un Ruka kungs šajā gadījumā nav pildījuši savus dienesta pienākumus kā pienākas. Tas konkrēti apdraud mūsu valsts drošību.

Kolēģi, es nocitēšu tikai vienu no sociālo tīklu tvītiem, un man ir ļoti interesanti, ko jūs par to domājat. Ļoti neērts, ļoti nesmuks, bet tomēr. Ziniet, kā tagad mūsu krievvalodīgos bērnus sauc sociālajos tīklos pieaugušie latvieši? Ziniet, kā? Es nocitēšu, kolēģi, mazu klusumu, – “mazie krieveļi”.

Jūs uzskatāt, tas ir normāli, ka mēs degradējamies līdz stāvoklim, kad pieauguši cilvēki citas tautības bērnus tā sauc tikai tādēļ, ka kaut kāda persona, pieaugusi persona, izveidojusi absolūti viltotu “Telegram” kanālu, kur labi tiek ievilināti mazi bērni no 3., 4. klases, un sociālajos tīklos pieauguši latviešu vīri liek to mazo bērnu fotogrāfijas vai video un saka: gribu redzēt šo bērnu cietumā?! Līdz kādam stāvoklim mēs degradējamies? Kolēģi! Tas ir absolūts bezcers! Es nevaru atļaut, ka mūsu mīļajā Latvijā situāciju nolaistu līdz tādam stāvoklim. Pieauguši cilvēki! Kolēģi, tā ir valsts drošība, tas ir konkrēts apdraudējums, nevis – kamēr vai kad sprāgs bumba. Bet, ja kaut kādai grupai izdevās mūs atkal saskaldīt, tas nostrādā. Starp mūsu biroja darbiniekiem ir arī latvieši, kuri to arī uztver kā krievvalodīgo draudu latviešiem. Diemžēl. Jo tā “Telegram” grupa ir izdarījusi visu perfekti.

Neviena no Latvijas amatpersonām neizgāja ar paziņojumu tautā: “Mierīgi, nekādā gadījumā neļaujam viņiem izdarīt tā, lai mēs padomātu, ka esam viens pret otru. Neļaujam viņiem to darīt! Tie nav mūsu krievvalodīgie latvieši! Nē, tas ir viltojums, tas nāk kaut kur no ārzemēm, viņi speciāli to dara, lai sanaidotu mūs.” Kolēģi, neviena Latvijas amatpersona to neizdarīja. Kāpēc? Tas absolūti nav pieņemami.

Es lūdzu, ņemot vērā iepriekšējo praksi, pagarināt manu laiku.

Sēdes vadītāja. Pagarināt laiku nav iespējams. Paldies.

A. Rosļikovs. Kolēģi, vai jūs nebūsiet “pret”, ja es pabeigšu? Tomēr mēs runājam par bērniem un drošību. Paldies, kolēģi!

Es ļoti lūdzu, ka mēs tiešām šajā konkrētajā situācijā neļausim mūs sadalīt! Es ļoti lūdzu jūs, kolēģi, aizstāviet, lūdzu, arī manus bērnus!

Sēdes vadītāja. Rosļikova kungs! Laiks. Viss.

A. Rosļikovs. Kolēģi nav “pret”. (Starpsauciens: Apvienot!”)

Sēdes vadītāja. Nav šeit...

A. Rosļikovs. Nu, vai es nevaru par bērniem pabeigt? (Starpsaucieni.) Nu, parlaments nav “pret”. Kolēģi, bet parlaments nav “pret”, frakcijas nav “pret”. Es domāju, mēs šajā gadījumā varam... Tas ir valsts drošības jautājums, mēs runājam par valsts drošību.

Sēdes vadītāja. Kolēģi (Starpsauciens: “Balsojam par piecām minūtēm.”)...

A. Rosļikovs. Paldies, paldies jums milzīgs.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, motivācijas laiku atbilstoši Kārtības rullim nevar pagarināt.

A. Rosļikovs. Balsojam tad, Mieriņas kundze. (Starpsaucieni.)

Sēdes vadītāja. Nevaram mēs balsot.

Paldies, Rosļikova kungs.

A. Rosļikovs. Sanāk, ka pabeigt runu par krieviski runājošiem bērniem, kuriem uz doto momentu uzbrūk, es nevaru?

Sēdes vadītāja. Motivācijai ir noteikts laiks. Lūdzu, ievērojiet kārtību!

A. Rosļikovs. Kolēģi, nu, sakiet? Nevaru, tad sanāk. (Starpsaucieni.)

Sēdes vadītāja. Kolēģi, jums būs vēl laiks runāt par šo. (Starpsaucieni.)

A. Rosļikovs. Kolēģi, vai es varu turpināt savu... teikto?

Sēdes vadītāja. Kolēģi, ievērosim, lūdzu, kārtību! Rosļikova kungs, lūdzu, ievērosim kārtību! Paldies. (Starpsaucieni.)

A. Rosļikovs. Paldies, zaļzemnieki, par to, ka neļāvāt runāt par krievvalodīgiem bērniem Latvijā. Paldies, zaļzemnieki! Kārtējo reizi sitiet ar āmuru! Droši.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Kolēģi, paldies.

Pieprasījums nodots Pieprasījumu komisijai.

___

Nākamais – deputāti Edvīns Šnore, Rihards Kols, Ilze Indriksone, Artūrs Butāns, Edmunds Teirumnieks, Jānis Grasbergs, Jānis Vitenbergs, Uģis Mitrevics, Jānis Dombrava un Nauris Puntulis iesnieguši pieprasījumu Ministru prezidentei Evikai Siliņai “Par izteikumiem saistībā ar apņemšanos nepildīt Saeimā apstiprināto “Nacionālās drošības koncepciju 2023””.

Vārds deputātam Edvīnam Šnorem. Lūdzu!

E. Šnore (NA).

Labdien, cienījamie kolēģi! (Dep. A. Rosļikova starpsauciens.)

Sēdes vadītāja. Rosļikova kungs, drusciņ klusāk! Paldies.

E. Šnore. Šā gada 28. septembrī Saeima apstiprināja Nacionālās drošības koncepciju, bet jau pēc pāris dienām – 4. oktobrī – valdības vadītāja Evika Siliņa izteicās publiski, ka atsevišķus koncepcijas punktus varētu arī nepildīt. Runa ir par koncepcijā ietverto uzstādījumu – no 2026. gada sabiedrisko mediju saturu veidot tikai latviski un valodās, kas piederīgas Eiropas kultūrtelpai. Citiem vārdiem, izbeigt raidīt krieviski, izbeigt gadu desmitiem ilgušo praksi par valsts naudu uzturēt divkopienu informatīvo vidi Latvijā.

Ne velti Nacionālās drošības padome, Valsts drošības dienests, Nacionālās drošības komisija un Saeima atbalstīja tieši šādu redakciju, tāpēc ka krievu valoda Latvijā citstarp, un pēdējā laikā jo sevišķi, ir izteikts drošības jautājums. Uzturēt Latvijā mazo krievu pasauli, kurā cilvēki var dzīvot gadu desmitiem, tā arī neiemācoties ne vārda latviski, nav Latvijas interesēs, tas ir Krievijas interesēs. Tāpēc koncepcija nosaka skaidru termiņu, kad to izbeigt.

Protams, tie, kas strādā krievu sabiedriskajos medijos, ir pret, un viņus var saprast. Krievu mediju patēriņš Latvijā objektīvi samazinās, ne viens vien žurnālists pārcēlies no krievu komercmedijiem, kas bankrotējuši, uz sabiedriskajiem medijiem, kurus apmaksā valsts, tātad ar garantētu algu neatkarīgi no tā, vai un kā šos medijus kāds lieto. Atsevišķu grupu materiālo ieinteresētību var saprast, taču to nedrīkst likt augstāk par valsts drošības interesēm, un valsts drošības intereses ir kristālskaidri formulētas Nacionālās drošības koncepcijā.

Valsts prezidents nepārprotami ir paudis: lai kādas ir bijušas diskusijas, nevar tā vienkārši pieņemt koncepciju un pēc tam pateikt, ka varbūt mēs to nepildīsim. Tā ir viena no demokrātiskas valsts pamatiezīmēm – pildām pieņemtos lēmumus. Aicinām ieklausīties šajos prezidenta vārdos.

Prasām valdības vadītājai skaidrot savus izteikumus!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Pieprasījums nodots Pieprasījumu komisijai.

___

Deputāti Edgars Tavars, Edvards Smiltēns, Andris Kulbergs, Māris Sprindžuks, Māris Kučinskis, Ingmārs Līdaka, Edgars Putra, Raimonds Bergmanis, Lauris Lizbovskis, Česlavs Batņa, Linda Matisone, Didzis Šmits un Juris Viļums iesnieguši pieprasījumu Ministru prezidentei Evikai Siliņai “Par vispārējās kontroles palielināšanu un sodu funkciju paplašināšanu”.

Vārds deputātam Edgaram Tavaram.

E. Tavars (AS).

Kolēģi! Siliņas valdība ir izvēlējusies dot sabiedrībai pilnīgi aplamu signālu, kā mēs cīnīsimies ar ēnu ekonomiku. Lai gan pati iecere cīnīties ar ēnu ekonomiku ir objektīvi atbalstāma un nepieciešama, šiem risinājumiem ir jābūt jēgpilniem. Bet tā vietā, lai mēs fokusēti cīnītos ar negodprātīgiem nozares uzņēmējiem, darba devējiem, lielākiem vai mazākiem, mēs šobrīd, ieviešot šādu obligātu ienākumu deklarēšanas modeli, padarām mūsu valsti par superbirokrātisku un policejisku valsti.

Vai tas ir tas, ko mēs vēlējāmies, – ķerstīt Latvijas Republikas iedzīvotājus, tai skaitā jauniešus, par maziem un, iespējams, nedeklarētiem dāvinājumiem taksācijas gadā, likt viņiem... aicināt viņus pašus to novērtēt? Ģimenes locekļiem savstarpējos pārskaitījumus vai dāvinājumus taksācijas gada laikā ierobežot un likt uzskaitīt kā savādāk, nekā tas ir līdz šim?

Bet kāds var izstāstīt no šīs tribīnes, cik tas mūsu valstij izmaksās? Cik ierēdņus kontrolējošos dienestos un to amatpersonas mēs pieņemsim darbā? Kāds būs ieguvums Latvijai no tā? Vai taisni otrādi – mēs radīsim apstākļus, lai cilvēkiem rodas vēlme aizbraukt no šīs valsts?

Šis jau ir kaut kas jauns un unikāls. Faktiski mēs katru Latvijas iedzīvotāju jau pēc diviem gadiem... nu jau stipri mazāk nekā pēc diviem gadiem... padarām par subjektu, ko ķerstīs – objektīvi – tiesībsargājošās iestādes, ja kaut ko nenodeklarēs taksācijas gadā. Mēs runājam par maziem dāvinājumiem vai ienākumiem, ieņēmumiem, kuri šiem cilvēkiem būtu jādeklarē, tai skaitā jauniešiem, tai skaitā pensionāriem. Jā, min atsevišķus izņēmumus, bet tie izņēmumi ir uz vienas rokas pirkstiem saskaitāmi.

Kolēģi! Vēlme ierobežot ēnu ekonomiku ir atbalstāma, taču piedāvātie risinājumi un attiecīgi arī visi soļi, ko piedāvā šobrīd valdība, absolūti nav atbalstāmi. Tāpēc apvienotais saraksts ir iesniedzis pieprasījumu Evikai Siliņai un vēlas detalizētu skaidrojumu, ko dos Latvijas sabiedrībai šāda obligāta ienākumu deklarēšana, nosakot šīs konkrētās summas.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies. Minētais pieprasījums nodots Pieprasījumu komisijai.

___

Uzsākam likumprojektu izskatīšanu.

Pirmais – likumprojekts “Grozījumi Latvijas Republikas valsts robežas likumā”, otrais, galīgais, lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – referents Edvīns Šnore.

E. Šnore (NA).

Labdien, cienījamie kolēģi, vēlvienreiz! Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija izskatījusi likumprojektu “Grozījumi Latvijas Republikas valsts robežas likumā” otrajā lasījumā.

Uz otro lasījumu priekšlikumi nav saņemti.

Aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Latvijas Republikas valsts robežas likumā” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 89, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

___

Nākamais – likumprojekts “Grozījums Administratīvās atbildības likumā”, trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – referents Edmunds Teirumnieks.

E. Teirumnieks (NA).

Labdien, kolēģi! Šī gada 4. oktobrī Juridiskā komisija strādāja ar likumprojektu “Grozījums Administratīvās atbildības likumā”.

Trešajam lasījumam saņemti divi priekšlikumi.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

E. Teirumnieks. 2. – arī Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

E. Teirumnieks. Izskatīti visi priekšlikumi.

Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījums Administratīvās atbildības likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

___

Nākamais likumprojekts – “Grozījumi Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā”, trešais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – referente Anita Brakovska.

A. Brakovska (ZZS).

Labdien, Saeimas priekšsēdētāja, kolēģi! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir izskatījusi un sagatavojusi likumprojektu “Grozījumi Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā” izskatīšanai trešajā lasījumā.

Ir iesniegti seši priekšlikumi.

1. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A. Brakovska. 2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A. Brakovska. 3. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A. Brakovska. 4. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A. Brakovska. 5. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A. Brakovska. Un 6. – veselības ministres Līgas Meņģelsones priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A. Brakovska. Lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 90, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

A. Brakovska. Paldies.

___

Sēdes vadītāja. Nākamais – likumprojekts “Grozījumi Prokuratūras likumā”, pirmais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – referents Uģis Rotbergs.

U. Rotbergs (JV).

Godātā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu “Grozījumi Prokuratūras likumā”. Grozījumus likumā iesniedzis Ministru kabinets, un tie balstīti uz Satversmes tiesas spriedumu, ka no 2024. gada 1. janvāra atzīs par spēkā neesošu likuma “Par tiesu varu” 55. pantu.

Spriedumā citstarp secināts, ka likumdevējam ir iespēja izvērtēt un labot noteikumus, lai kriminālprocesa izbeigšanas uz nereabilitējoša pamata gadījumos apstākļi būtu tādi, kas neapdraud sabiedrības uzticēšanos tiesu varai, un cilvēki, kuriem šie vēsturiski ir bijuši nenozīmīgi pārkāpumi, varētu kvalificēties tiesneša amatam kā kandidāti. Taču tiesiskajam regulējumam jābūt tādam, kas vienlaikus nodrošina to, ka par tiesneša amata kandidātu var kļūt šim amatam atbilstoša persona – augsti kvalificēts jurists ar augsti attīstītām profesionālajām spējām un prasmēm, nevainojamu reputāciju un atbilstošām personīgajām īpašībām. Tā kā prokurori ir tiesu sistēmas amatpersonas, minētais spriedums attiecas arī uz Prokuratūras likuma 37. pantu.

Konkrētais likumprojekts paredz, ka gadījumos, ja persona aiz neuzmanības ir izdarījusi mazāk smagu noziegumu vai kriminālpārkāpumu, sodāmība ir dzēsta vai kriminālprocess pret personu ir izbeigts uz nereabilitējoša pamata, ir iespējams individuāls izvērtējums. Darba grupā apspriežoties tika veicināta doma – veidot tiesnešiem un prokuroriem vienotu vērtēšanas komisiju, taču Tieslietu padome uzskata, ka atbilstošāka būtu atšķirīga... tiesnešus vērtēt tiesnešu atlases komisijai, bet prokuroru atbilstību – Prokuroru atestācijas komisijai.

Papildus Satversmes tiesas spriedumam likumprojektā vēl ir trīs citi papildinājumi. Prokuratūra ne retāk kā reizi sešos mēnešos pieprasa informāciju par administratīvajiem pārkāpumiem, lai vērtētu, vai tie satur vai nesatur ētiska rakstura pārkāpumus. Tiek aktualizētas arī administratīvā dienesta funkcijas, un paredzēts jauns regulējums, kurā ietvertas piekļuves tiesības darbam ar informācijas sistēmām.

Komisija ir izskatījusi šo likumprojektu un konceptuāli atbalsta nepieciešamību pilnveidot regulējumu atbilstoši Satversmes tiesas spriedumam. Arī trīs pārējie minētie labojumi, kas ir iekļauti, komisijas ieskatā, ir nepieciešami, lai varētu veidot niansētāku un labāku izpratni par šiem likumiem. Komisija turpinās darbu otrajā un trešajā lasījumā.

Komisijas vārdā aicinu apstiprināt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Prokuratūras likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 90, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam.

U. Rotbergs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – šī gada 1. novembris.

Sēdes vadītāja. Paldies. Citu priekšlikumu nav. Termiņš – 1. novembris.

___

Nākamais likumprojekts – “Grozījums Fizisko personu reģistra likumā”, pirmais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – referents Igors Rajevs.

I. Rajevs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā priekšsēdētājas kundze, kolēģi! Es ziņošu par likumprojektu “Grozījums Fizisko personu reģistra likumā”. Likumprojektu ir izstrādājusi Saeimas Nacionālās drošības komisija. Šis likumprojekts ir paketē kopā ar grozījumiem Zemesgrāmatu likumā.

Likumprojekta mērķis ir atvieglot ārzemnieku reģistrāciju Fizisko personu reģistrā, lai citstarp sekmētu starptautisko sankciju izpildi. Lai minēto sasniegtu, paredzēts paplašināt ārzemnieku reģistrācijas Fizisko personu reģistrā iespējas, pamatojoties uz personu apliecinoša dokumenta atvasinājumu, kurš legalizēts saskaņā ar Dokumentu legalizācijas likumu, ja ziņas par šīs personas identifikāciju pēc personu apliecinoša dokumenta ir iegūstamas no publiskā dokumenta vai publiskā apliecinājuma.

Šīs iniciatīvas ieviešana nodrošinās, ka valsts informācijas sistēmas, kā Valsts vienotā datorizētā zemesgrāmata, ārzemnieku identificē pēc Fizisko personu reģistrā reģistrētā personas koda, tādējādi uzlabojot datu apmaiņas procesu ar citām informācijas sistēmām, kā Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēma, Būvniecības informācijas sistēma un citām, kā arī atvieglojot iestāžu kompetencē esošo pienākumu izpildi.

Likumprojekts paredz paplašināt ārzemnieku reģistrāciju, paredzot iespēju, ka personu Fizisko personu reģistrā varēs reģistrēt, arī balstoties uz noteiktā kārtībā izsniegtajiem un apliecinātajiem publiskajiem dokumentiem. Ārzemniekiem, lai viņus varētu reģistrēt, būs jāvēršas kompetentajā iestādē, lai iegūtu dokumentu atbilstoši Dokumentu legalizācijas likumam.

Saeimas Nacionālās drošības komisija, kura ir šī likumprojekta iesniedzēja, norāda, ka pēc iespējas plašāka ārzemnieku reģistrācija ievērojami uzlabos sankciju piemērošanu un kontroli.

Tādā veidā arī tiktu demonstrēta valsts attieksme pret starptautiskiem drošības izaicinājumiem, tostarp starptautisko terorismu un naudas atmazgāšanas shēmām, kā arī citiem globālajiem izaicinājumiem.

Komisija likumprojektu atbalstīja pirmajā lasījumā.

Komisijas vārdā lūdzu Saeimu atbalstīt šo likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Fizisko personu reģistra likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 93, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam.

I. Rajevs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš likumprojekta otrajam lasījumam ir 19. oktobris.

Sēdes vadītāja. Paldies. Citu priekšlikumu nav. Termiņš – 19. oktobris.

___

Tā, kolēģi, mums ir divas minūtes... Pārtraukums faktiski...

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

Kamēr apkopojam rezultātus – paziņojumi.

Saistībā ar deputātu grupu sadarbības veicināšanai ar Itālijas parlamentu vārds deputātam Laurim Lizbovskim.

L. Lizbovskis (AS).

Kolēģi, uzmanību... deputātu grupai sadarbības veicināšanai ar Itālijas parlamentu! Visi 18 šīs grupas deputāti laipni aicināti Dzeltenajā zālē uz jauna vadītāja ievēlēšanu.

Sēdes vadītāja. Nākamajam vārds deputātam Uģim Rotbergam paziņojuma nolasīšanai par deputātu grupas sadarbības veicināšanai ar Rumānijas parlamentu vadītāja vēlēšanām.

U. Rotbergs (JV).

Godātie kolēģi, aicinu tūlīt Dzeltenajā zālē deputātu grupu sadarbības veicināšanai ar Rumānijas parlamentu. Arī mums ir nepieciešams ievēlēt jaunu vadītāju, jo iepriekšējais vadītājs kļuvis par ministru.

___

Sēdes vadītāja. Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Grasbergam.

J. Grasbergs (Saeimas sekretāra biedrs).

Labdien, kolēģi! Reģistrējušies 95 deputāti, nav reģistrējušies 5: Andris Bērziņš, Zanda Kalniņa-Lukaševica, Ervins Labanovskis, Ričards Šlesers un Aiva Vīksna. Rokas neredzu.

___

Sēdes vadītāja. Paldies.

Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētāja
Daiga Mieriņa.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, lūdzu, ieņemiet vietas Saeimas Sēžu zālē! Sākam sēdi pēc pārtraukuma.

Sākam ar iesniegtajām izmaiņām. Saeimas sēdes apstiprinātajā darba kārtībā ir iesniegtas četras izmaiņas.

Deputāti Rihards Kols, Edmunds Jurēvics, Harijs Rokpelnis, Ainārs Šlesers, Andris Šuvajevs, Svetlana Čulkova un Edgars Tavars lūdz izdarīt grozījumus šā gada 12. oktobra Saeimas sēdes darba kārtībā un pārcelt 38. darba kārtības punktu – lēmuma projektu “Par atbalstu Izraēlas Valstij” – pirms darba kārtības 18. punkta. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Deputāti Harijs Rokpelnis, Augusts Brigmanis, Juris Jakovins, Valdis Maslovskis, Jānis Patmalnieks, Atis Labucis, Mārtiņš Felss, Raimonds Čudars, Skaidrīte Ābrama un Atis Švinka lūdz grozīt Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījumi likumā “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem””.

Runāt “par” pieteicies deputāts Harijs Rokpelnis.

H. Rokpelnis (ZZS).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Dāmas un kungi! Ir sagatavota trīs likumprojektu pakete, vienkāršā valodā sakot, tarifu reforma. Ir piedāvāti grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā, Enerģētikas likumā un likumā “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem”. Aizvadītajā... nē, šajā gadā... aizvadītajā sesijā bija tāds mērens haoss saistībā ar “Sadales tīkla” jaunajiem tarifiem. Šobrīd ir atrasts pagaidu risinājums – līdz gada beigām mājsaimniecībām tiek piemērota atlaide elektroenerģijas sadales tarifam.

Šo likumprojektu paketes mērķis ir ieviest stabilu, pārskatāmu un caurspīdīgu metodi, kā gan sabiedrība, gan uzņēmēji, gan mēs kopumā varēsim saprātīgāk plānot un paredzēt, kas notiks ar tiem pakalpojumiem, kuru tarifu regulē valsts.

Tā ka aicinu šo virzīt uz priekšu. Būtu ļoti svētīgi, ja mums sabiedrībā būtu mazāk negaidītu, nepatīkamu pārsteigumu, it sevišķi situācijās, kad mēs no tiem varam izvairīties.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Runāt “pret” nav pieteicies neviens.

Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Deputāti Harijs Rokpelnis, Augusts Brigmanis, Valdis Maslovskis, Juris Jakovins, Jānis Patmalnieks, Atis Labucis, Mārtiņš Felss, Raimonds Čudars, Skaidrīte Ābrama un Atis Švinka lūdz grozīt Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā”. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Deputāti Harijs Rokpelnis, Augusts Brigmanis, Valdis Maslovskis, Juris Jakovins, Jānis Patmalnieks, Atis Labucis, Mārtiņš Felss, Raimonds Čudars, Skaidrīte Ābrama un Atis Švinka lūdz grozīt Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījumi Enerģētikas likumā”. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

___

Turpinām izskatīt grozīto darba kārtību.

Nākamais – lēmuma projekts “Par atbalstu Izraēlas Valstij”.

Ārlietu komisijas vārdā – referents Rihards Kols.

R. Kols (NA).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Ļoti cienījamie, augsti godātie deputāti! Šodien ir sestā diena, kopš palestīniešu islāmistu teroristu grupējums “Hamas” uzbruka Izraēlai. Nogalināto skaits Izraēlā sešās dienās sasniedzis 1200 cilvēku, bet cietuši ap 3300 cilvēku. Izraēlas uzlidojumos Gazas joslai nogalināti vairāk nekā 1130 cilvēki.

Pirmo reizi 50 gadu laikā Izraēla paziņojusi, ka ir kara stāvoklī. Pasaulei un arī mums būtu jābūt nepārprotamiem savā atbalstā Izraēlai pret “Hamas”.

Terorakti, kas vērsti pret civiliedzīvotājiem gan Izraēlā, gan jebkurā citā pasaules daļā, ir absolūti nicināmi un nosodāmi. No cilvēku nolaupīšanas līdz nevainīgu civiliedzīvotāju nogalināšanai – tik brutālas darbības ir vispārēji jānosoda, atmetot kultūras vai politisko relatīvismu. Ir universālas patiesības, kas mums ir jāievēro. Tās balstītas mūsu pamatvērtībās.

Protams, ir nepieciešama niansētība un intelektuāla pazemība, kad saskaras ar sarežģītām parādībām, tostarp Tuvo Austrumu konflikta izcelsmi, dažādu politikas virzienu izvērtēšanu un ilgstoša risinājuma meklēšanu. Debates par katru no šiem jautājumiem ir absolūti leģitīmas, cerot, ka domstarpības novedīs pie dziļākas izpratnes un, iespējams, pat pie risinājumiem. Tikmēr Izraēlai, tāpat kā jebkurai suverēnai valstij, ir jāaizsargā savi pilsoņi no terorisma.

Reaģējot uz terorismu, nepieciešama precizitāte un skaidrība, un līdzekļiem, ko mēs izmantojam, sākot ar līdzekli, kas varētu netieši veicināt terorisma aktivitātes pārvērtēšanu, un beidzot ar diplomātisko kanālu izmantošanu konflikta risināšanai, ir jāatspoguļo mūsu kopīgās vērtības. Tās arī tiecamies atspoguļot ar šo Saeimas paziņojumu, kura tekstu es tagad jums nolasīšu.

“Latvijas Republikas Saeima:

pieminot 2023. gada 7. oktobra rītā teroristu organizācijas “Hamas” uzsākto masveida koordinēto uzbrukumu Izraēlai;

norādot, ka no Gazas joslas uz Izraēlas pilsētām dažu dienu laikā raidīts tūkstošiem raķešu, bez izšķirības vēršoties pret civiliedzīvotājiem un skaidri demonstrējot nodomu nodarīt pēc iespējas lielāku kaitējumu pēc iespējas vairāk cilvēkiem;

uzsverot, ka “Hamas” īsteno Izraēlas civiliedzīvotāju masveida nogalināšanas un nolaupīšanas akcijas un dažu dienu laikā nogalināja jau vairāk nekā tūkstoš cilvēku, tostarp bērnus un pat zīdaiņus, kā arī nolaupīja simtiem militārpersonu un civiliedzīvotāju, tostarp seniorus, bērnus, pat veselas ģimenes, kas vēl šobrīd atrodas “Hamas” gūstā;

atgādinot, ka vēršanos pret civiliedzīvotājiem – viņu nogalināšanu, aprūpes liegšanu ievainotajiem, nolaupīšanu un ķīlnieku sagrābšanu – aizliedz starptautisko tiesību normas, tostarp Ženēvas konvencijas, Starptautiskā konvencija pret ķīlnieku sagrābšanu un citas;

paužot bažas par citu reģiona valstu, tostarp Irānas, iespējamo iesaisti un atbalstu “Hamas” uzbrukuma plānošanā un īstenošanā;

atgādinot to, ka Irāna īsteno destabilizējošas darbības Tuvajos Austrumos un to apkaimē un sniedz politisku, militāru vai finansiālu atbalstu valstiskiem un nevalstiskiem spēkiem tādās valstīs kā Sīrija, Irāka, Jemena un Libāna, tostarp nodod ballistiskās un spārnotās raķetes, bezpilota lidaparātus un citus modernus ieročus, kas, iespējams, izmantoti arī “Hamas” uzbrukumā Izraēlai;

norādot uz to, ka Irāna jau ilgstoši finansē “Hamas” un ir publiski paudusi apņemšanos iznīcināt Izraēlu kā valsti,

pauž nelokāmu un stingru atbalstu Izraēlas Valstij un solidarizējas ar Izraēlu, uzsverot tās tiesības un pienākumu saskaņā ar starptautiskajām tiesībām aizstāvēt sevi pret šādiem vardarbīgiem un masveidīgiem uzbrukumiem;

kategoriski nosoda “Hamas” veiktos teroristiskos uzbrukumus Izraēlas Valstij un tās iedzīvotājiem;

pieprasa, lai “Hamas” nekavējoties izbeidz vēršanos pret civiliedzīvotājiem, kā arī uzbrukumus civilajai infrastruktūrai un atbrīvo visus ķīlniekus;

aicina Eiropas Savienību nekavējoties stingri reaģēt uz šo starptautisko tiesību pārkāpumu, nosodot “Hamas” un citu teroristisko grupējumu noziegumus, kā arī novērst jebkāda finansiāla atbalsta nokļūšanu šādu organizāciju rokās;

aicina Eiropas Komisiju iekļaut ES teroristu sarakstā Irānas Revolucionārās gvardes korpusu (IRGK) un tā atzarus, lai sankcijas tiktu piemērotas visām personām, kuras saistītas ar Irānas režīma sniegto atbalstu terorismam Tuvajos Austrumos un citviet;

uzsver, ka, drošības un humānajai situācijai turpinot saasināties, visām pusēm ir jāievēro savas saistības saskaņā ar starptautiskajām tiesībām;

mudina starptautisko sabiedrību paust atbalstu Izraēlai, nosodīt teroristu darbības un konsekventi pieprasīt starptautisko tiesību normu ievērošanu;

atgādina, ka ir kritiski svarīgi panākt ilgstošu un ilgtspējīgu mieru Tuvajos Austrumos, tāpēc jāpastiprina ieguldījumi Tuvo Austrumu miera procesā, kas īstenojams sarunu ceļā, virzoties uz iecerēto divu valstu risinājumu saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas rezolūcijām, starptautiskajām tiesībām un iepriekš noslēgtajiem nolīgumiem.”

Paziņojuma beigas.

Cienījamie, godātie kolēģi! Aicinu Ārlietu komisijas vārdā atbalstīt sagatavoto Saeimas paziņojuma projektu.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Debatēs pieteicies deputāts Aleksejs Rosļikovs.

A. Rosļikovs (ST!).

Kola kungs, paldies! Frakcija “Stabilitātei!” viennozīmīgi atbalsta Kola kunga iniciatīvu, un mēs viennozīmīgi balsosim “par”, bet absolūti... man liekas... ir vienkārši iekšēji, ka šajā karā, kad iet bojā sievietes un bērni, tas ir šausmīgi.

Ja parlaments šodien var ne tikai nobalsot, bet veltīt klusuma brīdi tiem bērniem, kuri vairs neizaugs, un tām sievietēm, kuras nekad vairs nedzirdēs vārdus “mamma”, “māsa”... Tas būtu ļoti svarīgi, ja mēs šodien varētu noturēt klusuma brīdi par visiem civilajiem, kas tagad iet bojā, kuri jau gājuši bojā, un es ļoti, ļoti ceru, ka viss šis pārpratums apstāsies.

Lūdzu, parlament, varbūt mēs varam veltīt klusuma brīdi bērniem un sievietēm. Lūdzu, kolēģi, atbalstiet!

Sēdes vadītāja. Jā, lūdzu. (Klusuma brīdis.)

Paldies.

A. Rosļikovs. Mieriņas kundze, paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par atbalstu Izraēlas Valstij”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 89, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

___

Turpinām likumprojektu izskatīšanu.

Nākamais likumprojekts – “Grozījumi Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumā”, otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – referente Inese Kalniņa.

Inese Kalniņa (JV).

Godātie kolēģi, skatām likumprojektu “Grozījumi Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumā”.

Otrajam lasījumam tika iesniegts viens priekšlikums.

1. – tieslietu ministres Ineses Lībiņas-Egneres priekšlikums. Juridiskā komisija atbalstīja šo priekšlikumu.

Aicinu balsot “par”.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 88, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš likumprojektam trešajā lasījumā...?

Inese Kalniņa. 17. oktobris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. 17. oktobris.

___

Nākamais likumprojekts – “Grozījumi likumā “Par valsts kompensāciju cietušajiem””, otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – referente Inese Kalniņa.

Inese Kalniņa (JV).

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts kompensāciju cietušajiem”” ir saistīts ar iepriekšējo likumprojektu.

Saeimas kārtības ruļļa noteiktajā kārtībā priekšlikumi šajā likumprojektā nav iesniegti.

Juridiskā komisija to ir atbalstījusi skatīšanai otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts kompensāciju cietušajiem”” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 90, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

Inese Kalniņa. 17. oktobris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. 17. oktobris.

___

Nākamais likumprojekts – “Grozījumi likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos””.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – referents Jānis Grasbergs.

J. Grasbergs (NA).

Labdien, Saeimas priekšsēdētāja, kolēģi! Esam izskatījuši likumprojektu “Grozījumi likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos””, lai pilnveidotu lauksaimniecības zemes darījumu tiesisko regulējumu, lai veicinātu lauksaimniecības zemes efektīvu, racionālu un ilgtspējīgu izmantošanu, tostarp papildinot lauksaimniecības zemes pirmpirkuma tiesību objektu loku.

Šis tiesību akta projekts ir izstrādāts... jeb nepieciešamība... sagatavots, ņemot vērā Eiropas Savienības Tiesas 2020. gada 11. jūnija spriedumu lietā, kurā atzīts, ka Latvijas lauksaimniecības zemes tirgus tiesiskais regulējums attiecībā uz ārvalstu juridisko personu kapitāla daļu īpašniekiem uzlikto pienākumu zināt valsts valodu un noteikt prasību reģistrēties Latvijā kā Latvijas iedzīvotājiem ir pretrunā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 12. decembra direktīvu. To ievērojot, no likuma tiek izslēgta prasība par Savienības pilsoņa reģistrācijas apliecību un dokumentu par valsts valodas zināšanām vismaz atbilstoši B līmeņa otrajai pakāpei citu Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņiem, Eiropas Ekonomikas zonas valstu vai Šveices Konfederācijas pilsoņiem, kā arī juridisko personu kapitāla daļu īpašniekiem vai īpašniekiem, kuri kopā pārstāv vairāk par pusi no balsstiesīgā kapitāla sabiedrībā, un visām personām, kurām ir tiesības pārstāvēt sabiedrību, ja tās ir minēto valstu pilsoņi.

Ir precizētas normas par zemes īpašnieku un tās patiesajiem labuma guvējiem, kā arī likuma pants papildināts ar normu, ka atsavināšanas darījums nav atceļams situācijā, kad Latvijas zemes fonda pārvaldītājs izmanto savas pirmpirkuma tiesības. Līdz šim tas bija iespējams.

Tad ir precizētas normas arī par lauksaimniecības zemes nomu – līgumos ir jāiekļauj, ka puses, savstarpēji vienojoties par to, ka lauksaimniecības zemes nomas līgums tiks reģistrēts tā, kā to noteic likums... Un lai, izvēloties reģistrēt šādu līgumu pašvaldībā vai zemesgrāmatā, tiem piekristu pirmpirkuma tiesības.

Tas ir par šo likumprojektu pēc būtības. Mēs to izskatījām komisijā, un komisija lēma virzīt to tālāk.

Sēdes vadītāja. Labi, paldies.

Uzsākam debates.

Debatēs pieteicies deputāts Jānis Vitenbergs.

J. Vitenbergs (NA).

Cienījamā priekšsēdētāja, kolēģi! Nu, jāsaka tā, ka šī bezprincipu koalīcija nebeidz pārsteigt. Un diemžēl šobrīd tikai negatīvā nozīmē.

Iepriekšējā sēdē pagājušajā nedēļā mēs diskutējām un varējām redzēt, ka gan ZZS, gan progresīvie ir nodevuši savus pirmsvēlēšanu solījumus. Nu viņus vairs neinteresē ne vietējie zemnieki, ne arī tas, ka liela daļa mūsu sabiedrības pēc 1. janvāra nevarēs nopirkt ne augļus, ne dārzeņus, jo tie būs palikuši stipri dārgāki, jo paaugstināsies PVN likme no 5 procentiem līdz 21 procentam.

Tad jāsaka, ka šonedēļ ir otrā sērija. Redzam, ka ZZS (politiskais spēks, kurš vienmēr sevi ir pozicionējis kā – saimnieki savā zemē; darīsim paši; saimniekosim paši) arī šo savu principu ir nodevuši un virza jaunu normu par to, ko paredz šis likumprojekts, – atcelt visiem ārvalstniekiem, kuri vēlas Latvijā nopirkt lauksaimniecības zemi, prasību, ka viņiem ir jāmāk latviešu valoda vismaz B1 līmenī un jābūt deklarētiem Latvijā.

Tātad ZZS virza šo iniciatīvu – izņemt. Es teiktu, ka par progresīvajiem, jauno Vienotību man varbūt nav jautājumu, bet... tieši ZZS koalīcijas deputātus... frakcijas deputātus es aicinu par šo aizdomāties.

Nacionālā apvienība iepriekšējās valdībās šo normu ir saglabājusi, noturējusi. Un aicinu nemazināt dažādas prasības arī šobrīd.

Komisijas sēdē pārsteidza Zemkopības ministrijas ierēdņu nevarība, viņi nebija gatavi piedāvāt nekādus risinājumus, bet vairāk man izskatījās, ka viņi nespēj un negrib rast risinājumus... kā šo situāciju varētu risināt citādi.

Un te jāsaka, ka piemēri mums ir tepat Eiropā. Andora tikko nāca ar paziņojumu, ka viņi uz trīs mēnešiem iesaldē iespēju ārzemniekiem pirkt zemi. Politiķi pieņēma šādu lēmumu, pamatojot ar to, ka ir pietiekami liela interese no ārvalstniekiem, ir radies tāds kā burbulis, stipri augušas nekustamo īpašumu cenas. Nu, es teiktu, ka tas ir bijis drosmīgs lēmums.

Šajā situācijā es aicinu koalīcijas deputātus – kā jau teicu, visvairāk ZZS kolēģus – atcelt šo normu, nebalsot pirmajā lasījumā un iet pat vēl tālāk un neatkārtot tās lietas, kas ir notikušas ar mūsu mežiem: 20–30 procenti no mūsu privātajiem mežiem šobrīd pieder ārzemniekiem. Tā ka neatceļam prasību, bet ejam vēl tālāk ar priekšlikumu attiecināt šādu pašu prasību par valodas zināšanām un deklarēšanos Latvijā arī uz mūsu mežu zemi.

Aicinu, kolēģi, neatbalstīt šos likuma grozījumus pirmajā lasījumā un aicinu mums pašiem būt saimniekiem savā zemē, saimniekot savā zemē un neļaut varbūt... un nedot kaut kādas priekšrocības iebraucējiem to darīt.

Tā ka, kolēģi, kā jau teicu, neatbalstām... un ejam ar šādu pašu normu no atbildīgās ministrijas un attiecinām to arī uz mūsu mežiem.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Nākamais debatēs pieteicies deputāts Jānis Grasbergs.

J. Grasbergs (NA).

Kolēģi, paturpinot šo stāstu tagad vairs ne kā ziņotājs, bet debatēs, es gribētu teikt, ka mēs... Jau nododot komisijai, es uzstājos šeit un teicu, ka likumprojekts nav sagatavots labi un ka to vajadzētu noraidīt. Toreiz mēs arī balsojām. APVIENOTAIS SARAKSTS un mēs neatbalstījām likumprojekta nodošanu tālāk komisijai, neraugoties uz to, ka virzītājs bija Zemkopības ministrija un tajā laikā atbildīgie bija APVIENOTAIS SARAKSTS. Bet viņi noreaģēja, nobalsoja “pret”, lai likumprojektu nevirzītu tālāk.

Tas, kas tiešām bija nožēlojami, bija Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā... Kad mēs skatījāmies šo likumprojektu, teicām, ka šī norma, okay, ir, bet mēs to vienkārši nedrīkstam izsvītrot, jo mums ir svarīgi, ka tas, kurš apstrādā šo zemi, kurš saimnieko, – ka viņš ir šeit, Latvijā, uz vietas, ka tā nav kāda attālināta persona un ka tur džungļi neaug virsū. Un pēc tam pašvaldība nevar atrast, kas tad īsti ir īpašnieks un kas ir apsaimniekotājs. Un Zemkopības ministrija pateica, ka... Viņi noplātīja rokas, ka viņi neko nevarot tur darīt. Es teicu, ka šis likumprojekts ir jāpaņem atpakaļ un jāpārstrādā, bet šībrīža politiskā vadība, kas ir Zemkopības ministrijā, nespēja uzņemties atbildību par šo likumprojektu. Un tas bija pie mums, komisijā.

Tāpēc es aicinu likumprojektu noraidīt, lai Zemkopības ministrija, varbūt arī ZZS frakcija var sapurināt savu... zemkopības ministru, Zemkopības ministrijas vadību, ka šādi nevar darīt, ka šīs normas ir jāsakārto. Tur ir vesels departaments, kas atbild par zemi, tur ir profesionāļu loks, kuri var izstrādāt šos grozījumus atbilstoši... jo tiesas nolēmums saka to, ka mēs diskriminējam ārzemniekus, tādēļ ka tikai viņiem paredzam šīs prasības. Ja mēs prasības paredzam visiem, tad tā vairs nav diskriminācija, jo šobrīd mēs valodas zināšanas Latvijas Republikas iedzīvotājiem neprasām. Tāds ir viens no variantiem. Vēl ir variants, ka mēs neprasām B līmenī, prasām varbūt A līmenī. Mums ir, kur atkāpties.

Bet tas, ko mēs redzējām komisijā, – vienkārši pasaka, ka mēs – nē, varbūt jūs, deputāti, kaut ko dariet! Tā tas nenotiek, tā to nedrīkst darīt!

Tāpēc es aicinu neatbalstīt likumprojektu kopumā, bet lūgt pārstrādāt.

Protams, šeit ir iekļautas arī ļoti labas normas, kas ir nepieciešamas zemes tirgus kārtošanai, bet galvenā – un kas ir arī likumprojekta mērķa galvā ierakstīta – sadaļa, kā tad ir vērts vaļā un tas viss taisīts... es teiktu, ka tas nav pareizi. Un laikā, kas ir iedots... es arī komisijā lūdzu dot pēc iespējas garāku laiku, lai mēs varam sasaukt kādas grupas. Bet vai mēs, deputāti, tiešām būsim šajos, teiksim, likuma kalambūros tik profesionāli, lai konkurētu ar Zemkopības ministrijas zemes lietu departamentu, kuram tas būtu jādara...? Bet katrā ziņā, ja arī jūs atbalstīsiet tālāku likumprojekta virzību kā koalīcija, piesedzot šīs neizdarības, mēs vienalga rīkosim kādu darba grupu, lai vismaz ar grozījumiem uz otro lasījumu spētu vērst par labu kādas lietas. Bet šeit būtu jāķeras daudz globālāk klāt.

Sēdes vadītāja. Nākamais debatēs pieteicies deputāts Harijs Rokpelnis.

H. Rokpelnis (ZZS).

Labdien, kolēģi! Paldies Grasberga kungam, kurš jau mazliet iezīmēja Vitenberga kunga paustās aplamības.

Tātad atgādināšu: likumprojektu iesniedza iepriekšējās valdības zemkopības ministrs Šmita kungs. Mums absolūti nav nekādas vēlmes piesegt APVIENOTĀ SARAKSTA neizdarības – par to nav šaubu. Tajā pašā laikā... es nezinu, ar ko Vitenberga kungs nodarbojās pagājušās valdības laikā, bet es apmēram nojaušu, kāds viņam bija amats. Un šos likumprojekta grozījumus virzīja Ministru kabinets – tas tātad ir visi ministri, vai ne? Tas par to, lai mums būtu visiem skaidrs, kas šeit notiek.

Par saturu. Kolēģi, neaizmirstam, ka likumdevējs šajā valstī ir Saeima un Saeimas komisijas ir tieši tā vieta, kur diskutēt, runāt un lemt par to, kas tad ir labākais risinājums katrā konkrētā likumprojektā. Ir strīdīgi jautājumi, ir labi jautājumi šeit iekļauti – par to visu aicinu komisijā diskutēt un nonākt pie labākā risinājuma.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Nākamais debatēs pieteicies deputāts Edgars Putra.

E. Putra (AS).

Cienījamie kolēģi, esmu autors tai normai, kuru mēs šajā likumprojektā atceļam, respektīvi, par valodu. Tie bija apmēram trīs gadi, kad šī prasība bija spēkā. Īstenībā tā bija ļoti motivējoša ārvalstu lauksaimniekiem, jo viena liela daļa apguva valodu, nokārtoja valsts valodas eksāmenu, viens otrs pat kļuva par Latvijas pilsoni, un šī norma strādāja līdz brīdim, kad viens vācu lauksaimnieks no Madonas šo normu apstrīdēja Eiropas Savienības Tiesā. Tiesa iztiesāja, pateica, ka norma ir neatbilstoša, tāpēc arī šī redakcija tika virzīta uz Saeimu. Tā ir viena norma, bet likumprojektā ir arī daudzas labas normas.

Piemēram, norma par to, ka, ja darījums ir iesniegts Altum zemes fondā, šo pieprasījumu nevar atsaukt. Jo līdz šim bija tā, ka iesniedza un saprata – Altum izmantos šīs pirmpirkuma tiesības, un šo pirkuma darījumu atcēla. Pašvaldību gadījumā jau sen... protams, pašvaldībām bija iespējas izmantot pirmpirkuma tiesības, tad šī norma tāda bija. Un bieži vien tie ir darījumi, kas vērsti uz pirkšanu un pārdošanu, nevis uz zemes izmantošanu kā lauksaimniecības aktīvu kā tādu.

Šinī gadījumā es nezinu... pašreiz... droši vien es arī kādā brīdī nākšu un gatavošu pieprasījumus arī par tagadējo ministru, jo es redzu, ka augkopības sektorā nekas netiek darīts, lai atbalstītu grūtībās nonākušos Ziemeļkurzemes un Ziemeļvidzemes lauksaimniekus. Tā ka es domāju... man liekas, ka ir nepareiza, ļoti nepareiza prakse, Rokpeļņa kungs, kaut ko novirzīt uz iepriekšējiem ministriem. Dariet, strādājiet – tad arī atbalstīsim.

Bet šo likumprojektu es, iespējams... Frakcijā mēs ar kolēģiem runājām, ka neatbalstīsim, bet man gan liekas, ka šī norma jebkurā gadījumā... jo tā jau divus gadus ir likumā, bet nestrādā, jo netiek prasīta no lauksaimniecības zemes komisijas. Iespējams, ka tur ir jāskatās... ar diezgan garu priekšlikumu iesniegšanas termiņu un labiem priekšlikumiem, jo... uz otro lasījumu es arī nākšu ar labiem priekšlikumiem.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 55, pret – 23, atturas – 9. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

J. Grasbergs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šī gada 26. oktobris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Tātad – 26. oktobris.

___

Nākamais likumprojekts – “Grozījumi Pacientu tiesību likumā”, pirmais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – referente Līga Kozlovska.

L. Kozlovska (ZZS).

Augsti godātie Saeimas Prezidija locekļi, augsti godātie kolēģi! Saeimas Sociālo un darba lietu komisija savā sēdē izskatīja likumprojektu “Grozījumi Pacientu tiesību likumā” (Nr. 346/Lp14) un konceptuāli to atbalstīja virzīšanai Saeimā izskatīšanai pirmajā lasījumā.

Šis ir Veselības ministrijas sagatavotais likumprojekts, kura mērķis ir precizēt spēkā esošās likuma normas un papildināt ar jaunām tiesībām un pienākumiem, lai uzlabotu pacientu, tai skaitā nepilngadīgo pacientu, tiesību ievērošanu un uzraudzību, noteikt jaunus pienākumus gan ārstniecības iestāžu vadītājiem, gan ārstniecības personām, precizēt pacienta likumisko un pilnvaroto pārstāvju tiesības, paredzēt iespēju pacienta izvēlētās personas līdzdarbībai pacienta ārstniecībā, kā arī citas pacienta tiesības uzlabojošas normas.

Aicinu Saeimu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Pacientu tiesību likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 88, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

L. Kozlovska. Šī gada 1. decembris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Termiņš – šī gada 1. decembris. Paldies.

___

Nākamais likumprojekts – “Grozījumi Valsts meža dienesta likumā”, otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – referents Mārtiņš Felss.

M. Felss (JV).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja, cienījamie kolēģi, godājamās kolēģes! Izskatām Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Valsts meža dienesta likumā” otrajā lasījumā. Likumprojektu izstrādājusi Zemkopības ministrija.

Likumprojekta mērķis ir sakārtot normatīvo vidi Valsts meža dienestā e-pakalpojumu attīstībai, tādējādi samazinot administratīvo slogu un attīstot e-pakalpojumus.

Komisijā saņemti pieci priekšlikumi.

1. – zemkopības ministra Didža Šmita priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M. Felss. 2. – zemkopības ministra Didža Šmita priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 3. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M. Felss. 3. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M. Felss. 4. – zemkopības ministra Didža Šmita priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 5. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M. Felss. 5. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M. Felss. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbalstījusi minēto likumprojektu otrajā lasījumā un lūdz arī Saeimu to atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Valsts meža dienesta likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 93, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

M. Felss. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šī gada 26. oktobris.

Sēdes vadītāja. Paldies. Citu priekšlikumu nav. Tātad – 26. oktobris.

___

Nākamais likumprojekts – “Grozījumi Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā”.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – referents Oļegs Burovs.

O. Burovs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Augsti godātie kolēģi! Likumprojekta “Grozījumi Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā” otrajam lasījumam priekšlikumi netika saņemti.

Komisijas vārdā aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 91, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

O. Burovs. 17. oktobris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. 17. oktobris. Paldies.

___

Nākamais likumprojekts – “Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā”, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referents Jānis Reirs.

J. Reirs (JV).

Augsti godātā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir sagatavojusi izskatīšanai likumprojektu “Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā” pirmajam lasījumam.

Kolēģi, Eiropas Centrālā banka ar mērķi mazināt inflāciju ir strauji cēlusi Euribor likmi. Šis ir viens no straujākajiem Euribor likmes kāpumiem pārskatāmā vēsturē un tajā laikā, kad Latvija ir eiro zonā. Tas tā ir.

Ņemot vērā, ka mūsu kredītņēmējiem pārsvarā ir noslēgti līgumi ar mainīgo Euribor likmi un tikai sešiem procentiem ir pastāvīgā likme, šī kāpuma rezultātā mēs esam strauji izvirzījušies... ja mēs pirms mēnešiem trim četriem bijām vieni no līderiem kredītprocentos mājsaimniecībām hipotekārajos kredītos, tad pašreiz mēs esam stabili līderi hipotekāro kredītu procentos.

Ņemot vērā šos apstākļus, mēs esam sagatavojuši likumprojektu, lai paredzētu procentu samazinājumu mājsaimniecībām. Mēs esam vērtējuši daudzus un dažādus priekšlikumus, mēs esam izvērtējuši daudzas piedāvātās iespējas un esam pieturējušies pie risinājuma, kas paredz, kā rakstīts likumprojektā, samazināt konsolidēto procentu likmi par kopējo procentu apjomu. Likumprojektā ir norādīti 50 procenti.

Tālāk mēs paredzam, ka šis atbalsts ir terminēts – likumprojekta darbības termiņš ir divi gadi, bet likmes ir noteiktas uz vienu gadu; un mēs likumprojektā paredzam, ka atbildīgās institūcijas septembrī mums iesniedz izvērtējumu situācijai, kāda ir hipotekārajā kreditēšanā. Ņemot vērā šos izvērtējumus, mēs pieņemsim turpmākos lēmumus par 2025. gadu – vai nu atceļot, vai samazinot, vai arī varbūt palielinot...

Šie hipotekāro kredītu līgumi... attieksies tātad uz tiem kredītņēmējiem, kuri ņēmuši kredītus iepriekšējos gados, un mēs vēl otrajam lasījumam gatavojam precīzu datumu, kad... tiem hipotekārā kredīta ņēmējiem, kas ir ņēmuši šajā gadā. Samazinājums būs, bet samazinājums nedrīkstēs būt mazāks par to summu, ko kredītņēmējs šogad, ņemot kredītu, ir maksājis pirmajā maksājumā. Tas nozīmē, ka kredītņēmējs ir apzinājies šo lietu, kredītņēmējam ir pietiekami finanšu līdzekļi atbilstoši mūsu valsts noteiktajiem normatīvajiem aktiem, un kredītņēmējs var maksāt šos maksājumus.

Mēs arī nosakām atlikušo pamatsummu kredītiem, un tie ir 250 tūkstoši eiro. Esam pētījuši mūsu ekonomiskās un monetārās sadarbības valstis, un šī summa ir 250–300... Diskusijās mums bija... 250–300 tūkstoši. Vispirms diskusijās mums bija daudz pārmetumu, ka ir ļoti zems slieksnis un tas atbrīvo tikai... šis siets atbrīvo 0,6–0,8 procentus no hipotēkas ņēmējiem.

Kolēģi, man ir jautājums: vai mums tādēļ, ka bankas neizsniedz lielus kredītus, vajadzētu kaut kādā veidā iegrožot atbalstu mūsu valsts iedzīvotājiem – iepretim Spānijas iedzīvotājiem, iepretim Portugāles iedzīvotājiem, iepretim Grieķijas iedzīvotājiem, iepretim Polijas iedzīvotājiem? Domāju – nē. Šīs ir sekas tam, ka bankas, sniedzot lielos kredītus, ņem par kredīta summu daudzreiz lielākus nodrošinājumus un plus vēl apķīlā arī radus, paziņas un pārējos. Līdz ar to šī summa – 250 tūkstoši eiro... atlikušajai summai... ir izvērtēta.

Tālāk. Šinī gadījumā būs nepieciešams rakstīt arī iesniegumu bankai, kā likums nosaka, ar lūgumu, lai banka izpilda šo likumu. Un tiks dota piekrišana bankai nodrošināt iepazīšanos ar atalgojumu un ar Kredītu reģistru, kas faktiski jau ir bankas rīcībā... šo informāciju. Līdz ar to tas ir domāts vairāk tiem cilvēkiem, arī uzņēmējiem, lielu uzņēmumu īpašniekiem, kuri daudzās diskusijās teica: “Man nevajag šādu atbalstu vai šādu kredītprocentu samazinājumu, es esmu gatavs maksāt.” Lūdzu – tad nav iesnieguma un nav rakstīšanas.

Tālāk jautājums, kur mums ir jāizšķiras – par vienīgo hipotēku... vēl vienu hipotēku. Šeit bija diskusija, un mēs uz otro lasījumu gatavosim priekšlikumus par to, ka tie, kas izmantos komercvajadzībām, nepakļaujas šiem procentu samazinājumiem, bet, ja cilvēkam ir divas hipotēkas (ir tādi gadījumi, piemēram, gan dzīvojamā māja, gan garāža pie mājas), nu tad, protams, tas ir viens dzīvojamais komplekss, un šeit ir jādod atbalsts abām hipotēkām. Protams, domāju, ka pasargāsim visas ģimenes ar bērniem, jo vairāk nekā 60 procenti hipotekāro kredītu ir ar Altum atbalstu un ģimeņu kredīti. Un es domāju, ka šeit mēs viennozīmīgi to darīsim un pasargāsim.

Šai likumā ir arī norma par to, ka kredītiestāde vai finanšu institūcija, kura izveidos savu atbalsta sistēmu, nozīmīgu atbalsta sistēmu... par to mēs vienosimies ar nozari un ar atbildīgajām institūcijām, kas tad ir nozīmīgs atbalsts... otrajam lasījumam... un tad viņiem netiek piemēroti nosacījumi, kas ir likumā.

Mūsu Kārtības rullis paredz, ka likumprojektu izskata trijos lasījumos. Mēs to arī darīsim. Kārtības rullis paredz, ka otrajam lasījumam var iesniegt arī konceptuālus priekšlikumus. Līdz ar to mēs vērtēsim katru punktu – to, kas jau ir likumprojektā, un to, kuru piedāvās vēl izmaiņām likumprojektā, un pieņemsim labāko risinājumu, lai atbalstītu katru ģimeni, lai atbalstītu katru godprātīgu maksātāju.

Un šajā krīzē... es uzskatu, ka ir hipotekārā krīze... ja jau mēneša laikā no 10 procentiem... cilvēki, kuri neatbilst šim 40 procentu izdevumu slieksnim... ir pieaudzis līdz vienai piektdaļai. Speciāli nesaukšu procentu, jo banku pārstāvji teica – viena piektdaļa; mēs zinām, ko tas nozīmē. Līdz ar to temps, kādā pieaug nelabvēlīgā situācija, ir straujš, un mums ir jāpieņem attiecīgi lēmumi. Un, ņemot vērā, ka šis atbalsts ir nepieciešams steidzami un atbalsta mehānisms ir terminēts un tiek ieviests sarežģītos ekonomiskajos un ģeopolitiskajos apstākļos, atbalsta mehānisma iedarbības laika noteikšanā... starp kredītdevēju interesēm un sabiedrības labklājības interesēm, komisijas ieskatā, ir panākts nozīmīgs līdzsvars. Protams, mēs arī izvērtēsim alternatīvos priekšlikumus.

Kolēģi, lūgums atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Kā pirmais debatēs pieteicies deputāts Andris Šuvajevs.

A. Šuvajevs (PRO).

Priekšsēdētājas kundze! Kolēģi deputāti! Šis ir viens no pieciem sešiem jautājumiem, ko valdība ir apņēmusies īstenot līdz šī gada beigām. Un tas ir tieši tas, ko mēs izdarīsim. Es esmu pārliecināts, ka šeit būs, cerams, vienprātīgs Saeimas atbalsts. Manuprāt, šis ir zināmā mērā tāds vēsturisks brīdis, kur tomēr iezīmējas lūzuma punkts tajā, kā mēs līdz šim politiski esam domājuši par finanšu politikas jautājumiem.

Vakardien, atklāti sakot, mani mazliet pārsteidza banku pārstāvju negaidītā reakcija raidījumā “Kas notiek Latvijā?”. Brīdī, kad Reira kungs atsaucās uz 2008., 2009. gadu un norādīja, ka tobrīd bankas tika glābtas, izskanēja sašutuma pilni izsaucieni par to, ka tā nebūt nav bijis. Tas man liek domāt, ka tik tiešām šī domāšana līdz šim mums ir bijusi ļoti dziļi iesakņojusies – ka jautājumā starp kredītdevēju un kredītņēmēju taisnība vienmēr ir kredītdevējam.

Varu arī pieminēt, ka viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc PROGRESĪVIE vispār izveidojās – sākotnēji kā biedrība un pēc tam kā partija –, bija visi lēmumi, kas tika pieņemti pēc finanšu krīzes kontekstā... brīdī, kad tik tiešām, es uzskatu, bankas tika glābtas. Protams, valsts ar savu finansējumu glāba konkrēti vienu banku – “Parex banku”, bet jebkurā gadījumā viss konteksts pirms krīzes iestāšanās bija tāds, ka bankas, manuprāt, bezatbildīgi izsniedza kredītus, un pēc tam attiecīgi valsts īstenotā politika bija tāda, ka kredītņēmēji netika aizsargāti, iedzīvotāji bija spiesti braukt projām, un īpašumi... un bija spiesti turpināt atmaksāt savus parādus, lai arī, iespējams, daudz prātīgāks risinājums būtu bijis pavisam cits.

Tāpēc es domāju, ka šis balsojums ir tik tiešām... es to uzskatu par vēsturisku balsojumu, un es ceru, ka tā tas arī būs, jo mēs iezīmējam to, ka arī kredītņēmēji ir jāaizsargā. Nevar būt situācijas, kurās mēs runājam par atbildību tikai vienā pusē, līdz šim – tikai par kredītņēmēju atbildību; par kredītdevēju atbildību runāts tiek pavisam maz.

Es uzskatu, ka šajos pēdējos trīs četros gados, īpaši kopš kovida pandēmijas sākuma un pēc tam – kara un inflācijas... mēs esam nonākuši diezgan unikālā un, manuprāt, vēsturiski īsti grūti saprotamā ekonomiskajā situācijā. Es redzu, ka bankas cenšas aizstāvēties ar dažādiem datiem un norāda uz to, ka procentuāli tas cilvēku skaits, kam ir šīs grūtības, ir relatīvi mazs, tomēr es tam nepiekrītu. Es uzskatu, ka šajā brīdī mums ir ļoti grūti nolasīt šāda veida statistiku un pateikt, ka tikai cilvēki, kuriem ir pavisam, pavisam grūti, ir tie, uz kuriem ir nepieciešams mērķēt šo atbalstu.

Līdz ar to, arī ejot tālāk otrajā lasījumā, es joprojām uzskatu, ka mūsu politiskais pienākums ir šajā brīdī sniegt pēc iespējas plašāku atbalstu. Es redzu, ka sabiedrība to sagaida, es uzskatu, ka tas ir mūsu politiskais pienākums. Es redzu, ka, ja šāda veida atbalsta pasākumi netiks īstenoti, pastāv, manuprāt, ļoti nozīmīgs risks, ka sabiedrība tomēr vilsies politiskajā līmenī, un mēs vēlamies novērst šādu vilšanos – ka politiķi nespēj turēties pretī banku izvirzītajiem argumentiem. Es uzskatu, ka mēs varam, ka mēs to esam spējuši darīt jau līdz šim. Es pavisam noteikti piekrītu, ka likumprojektam ir jābūt kvalitatīvam.

Es redzu vismaz trīs virzienus, kur mums ir nepieciešams rast politiskus argumentus, lai novērstu tiesvedības riskus. Tas ir jautājums par šī likumprojekta termiņu. Tas ir terminēts... tas būs terminēts likumprojekts. Tas ir jautājums par samērīgumu. Mums ir nepieciešams, protams, skaidri pamatot šos skaitļus un atbalsta apjomus. Esmu pārliecināts, ka mēs to izdarīsim. Un tas ir jautājums arī par mērķtiecīgumu.

Es saprotu, ka šī ir viena no grūtākajām politiskajām diskusijām, un ierasti mēs vienmēr domājam – jo mērķētāk, jo labāk. Es uzskatu, ka ir arī pretargumenti šāda veida pieejai. Skaidrs, ka, tiklīdz mēs centīsimies mērķēt, tā, pirmkārt, mēs runāsim par administrēšanas problēmām, otrkārt, runāsim par to, ka šādos gadījumos vienmēr būs cilvēki, kas netiks atbalstīti, lai arī pēc idejas viņiem atbalsts pienāksies. Ja mēs kaut kur novilksim līniju, vienmēr būs cilvēki zem šīs līnijas, kuriem mēs idejiski vēlēsimies palīdzēt, bet uzrakstītie noteikumi būs tādi, kas attiecīgi mums to neļaus darīt.

Es uzskatu, ka arī plašs atbalsts var būt tāds, kas ir solidārs, īpaši apstākļos, kur mēs aicināsim... kur tomēr cilvēkiem būs iespēja pieprasīt kredītbrīvdienas. Ikviens, kurš uzskatīs, ka viņam šāds atbalsts nav nepieciešams, attiecīgi arī nepieteiksies (cerams, nepieteiksies), un šādā veidā tā sabiedrības solidaritāte arī var izpausties.

Tāpēc aicinu vēlreiz jūs novērtēt šī likumprojekta jēgu un būtību. Es uzskatu, ka tas rada ļoti vērtīgu precedentu Latvijas politikā. Es arī uzskatu, ka bankas absolūti pašas ir vainojamas pie tā, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai bija nepieciešams uzņemties tik lielu politisko iniciatīvu. Sarunas par atbalstu kredītņēmējiem sākās jau pagājušajā gadā, tās kļuva aizvien apjomīgākas un plašākas šī gada sākumā, Latvijas Banka un arī iepriekšējā koalīcija, valdība runāja par šīm tēmām, bet banku darbības nesekoja. Tas ir tikai likumsakarīgi, ka šobrīd politiķi tomēr ņem šo jautājumu savās rokās un rada risinājumu, kuram bankām attiecīgi būs jāpakļaujas.

Tāpēc aicinu jūs atbalstīt šo likumprojektu un strādāt pie tā pilnveidošanas otrajā lasījumā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais debatēs pieteicies deputāts Kristaps Krištopans.

K. Krištopans (LPV).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Vispirms es gribu uzteikt komisijas kolēģus, ka mēs tik tiešām diezgan raiti pie šī likumprojekta strādājam. Un es varu piekrist Šuvajeva kungam, ka savā ziņā tas ir vēsturisks, bet tai pašā laikā nu nekas jau unikāls tajā nav, ir vairākas valstis, kas dara tieši to pašu.

Vēl es gribētu uzteikt Reira kungu un Šuvajeva kungu par vakardienas dalību raidījumā “Kas notiek Latvijā?”. Jūs cīnījāties par mūsu pilsoņu interesēm, un nedaudz skumji redzēt to, ka jūsu oponenti, kuri pārstāv ārvalstu kapitālu – un tas ir fakts! –, neredz lietas būtību, kā mēs esam līdz tam nonākuši.

Te es gribētu vairāk par lietas būtību... kā tā situācija tāda ir radusies. Situācija ir tāda, ka hipotekāro kredītu tirgus (98 procenti no tā) ir četrām bankām, tas ir, “Luminor Bank”, “Swedbank”, “Citadele banka” un “SEB banka”. Ja mēs paskatāmies uz to kopējo bildi, tad bez hipotekāro kredītu tirgus vēl jau ir pārējās... atsevišķi kreditēšana, kas ir biznesa kredīti un tā tālāk. Mēs šeit par to visu nerunātu, ja šīs bankas kreditētu. Mums kreditēšana ir uz pusi zemāka nekā Igaunijā un Lietuvā, mūsu naudas dārdzība bankās ir visaugstākā Eiropas Savienībā kā hipotekārajiem kredītiem, tā arī biznesa kredītiem.

Es aicinu kolēģus atbalstīt šo likumprojektu tālāk. Bet... sajuka man domu gājiens... Es ļoti atvainojos. (Starpsaucieni.)

Aicinu jūs atbalstīt. (Smiekli. Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Nākamais debatēs pieteicies deputāts Ainārs Šlesers.

A. Šlesers (LPV).

Godājamā Saeimas priekšsēdētāja, godājamie kolēģi! Tie, kas vakar skatījās Dombura raidījumu “Kas notiek Latvijā?”... Gribu teikt, ka biju pārsteigts, ar kādu aroganci uzvedās banku pārstāvji.

Es saprotu, ka tie cilvēki, kas vakar piedalījās pārraidē, nav lēmumu pieņēmēji. Tur nebija neviena akcionāra, kurš ir spējīgs pieņemt lēmumu. Viņiem ir dots uzdevums, priekšā uzrakstīts špikerītis, un viņiem vajag stāstīt oficiālo bankas pozīciju. Kā jūs atceraties, pirms kāda laika Jānis Domburs Latvijas Televīzijā teica, ka banku pārstāvji vispār bija atteikušies nākt uz televīziju un tikai pēc tam, kad viņus nokaunināja, viņi atsūtīja savus pārstāvjus.

Kāda ir tā reālā situācija Latvijā, un kāpēc mēs šodien runājam par šo tēmu? Mēs šodien nerunājam par kredītiem, kurus ir ņēmuši uzņēmumi, mēs nerunājam par lielajiem kredītiem, kuri ir piešķirti privātpersonām ekskluzīvu īpašumu iegādei vai kā savādāk, mēs runājam par hipotekāro kreditēšanu līdz 250 tūkstošiem.

Tie, kas ir nodarbojušies ar biznesu, zina, ka, ņemot lielu kredītu, bankas prasa ne tikai ķīlu, bet ļoti bieži – arī personisko garantiju. Ja jums ir kolosāls biznesa projekts, kurā visi cipari ir ļoti labi un viss izskatās teicami, banka saka: jā, viss ir labi, viss ir skaisti, bet, lūdzu, jums jāparaksta arī personiskā garantija, ja nu gadījumā kaut kas notiek. Un lielākā daļa privātu uzņēmumu... uzņēmēji, uzņēmumu īpašnieki, ir devuši šādas garantijas.

Es esmu pats gājis caur to tad, kad, ņemot daudzu desmitu miljonu kredītus, ir jādod personiskās garantijas papildus visiem nodrošinājumiem daudzu miljonu apmērā... kur skaidri pasaka: dzēšoties kredītam, jūsu personiskā garantija proporcionāli samazināsies un tā tālāk. Tas ir normāli. Ja es kā uzņēmējs gribu ņemt kredītu kaut kam lielam, tā ir mana izvēle.

Bet pašreiz mēs runājam par kaut ko citu. Mēs runājam par mājokļiem. Mājoklis daudziem cilvēkiem ir, iespējams, svarīgākā lieta, ko viņš iegādājas savā dzīvē. Mājoklis ir tas, kas dod iespēju cilvēkam saistīt sevi ar Latviju uz ilgu laiku. Mājoklis ir tas, kas cilvēkam palīdz pieņemt lēmumu neaizbraukt no Latvijas, un mājoklis var būt tas, kā dēļ viņš tiešām ir spiests atstāt Latviju.

Mēs zinām, ka iepriekšējās krīzes laikā daudzi cilvēki bija spiesti pamest Latviju, jo arī viņi, ņemot mājokļu kredītus, bija devuši personiskās garantijas, viņi nespēja norēķināties, un daudzi aizmuka projām. Mēs zinām, ka joprojām tādi cilvēki ir simtos tūkstošos mērāmi – kuri nav nokārtojuši savas kredītsaistības.

Tagad, kad ir pienācis signāls, ka atkal tūkstošiem cilvēku var aizbraukt projām, politiķiem ir jārīkojas. Un tā vakardienas ciniskā pozīcija, ka mēs izvērtēsim... tātad banku pārstāvju pozīcija, ka mēs... bankas izvērtēs visu kredītņēmēju īpašo situāciju... Tad iedomājieties: ja mēs runājam par daudziem, daudziem tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju, ģimeņu, kam šodien ir problēmas, te nav runa par 5–7 procentiem, kuriem kaut kādu iemeslu pēc radušās problēmas, jo, redziet, kāds zaudējis darbu. Runa ir par to, ka nevar samaksāt, jo viņu ģimenes budžetā nebija ieplānoti tie augstie procenti.

Kā vakar teica: tad, kad Euribor likme bija negatīva, bankas tāpat ar mīnusu nevienam nebija aprēķinājušas šo Euribor, tā sākās no nulles. Bankas nekad nav strādājušas, lai radītu sev zaudējumus, bankas vienmēr ir pelnījušas.

Tagad, kad mēs skatāmies, kas notiek Latvijā kopumā, tas, ko arī Reira kungs vakar minēja, un tas, kas oficiālā statistikā šodien ir pieejams... jā, Latvijā salīdzinājumā ar Igauniju, Lietuvu (pat negribu salīdzināt ar citām Eiropas valstīm) kreditēšana ir uz pusi mazāka. Ja baņķieri saka, ka mums ir par maz to projektu, varbūt par maz uzņēmēju... Pagaidiet! Mums ir četras bankas, kas kontrolē visu tirgu, un tagad šīs bankas, kurām ir atdots šis tirgus, teiks, ka Latvijā ir stulba tauta, stulbi uzņēmēji?! Bet patiesība jau ir cita. A priekš kam viņiem kreditēt? Priekš kam viņiem kreditēt parasto biznesu, uzņemties risku, ja viņi šogad nopelnīs miljardu? Dārgie kolēģi, miljardu šīs četras bankas nopelnīs tikai no tā, ka Euribor likme ir pacelta! Tas nav viņu kaut kāds īpašais risks, ko viņi ir uzņēmušies, kreditējot Latvijas biznesu. Tas nav kaut kāds īpašais darbs, kur viņi ir veicinājuši ekonomisko izaugsmi. Viņi veicina stagnāciju, apliek Latvijas iedzīvotājus ar milzīgiem nodokļiem... jeb šiem procentu maksājumiem. Un viņi vēl atļaujas teikt, ka, redziet, politiķi mēģina iejaukties. Viņiem būtu jātur mute ciet!

Ja mēs atcerēsimies, kas notika 2008. gadā, tad, kad Zviedrijas premjers katru dienu vismaz 10 reizes zvanīja Latvijas premjeram un prasīja: nu, ko tad jūs esat nolēmuši? Vai jūs tad glābsiet bankas? Jūs domājat, viņš 10 reizes dienā zvanīja, lai jautātu, vai Latvija glābs “Parex banku”? Nē. Viņu interesēja, vai Latvija glābs zviedru bankas, kuru kapitalizācija fondu biržā bija nokritusies par 85 procentiem. Viņi bija bankrotā. Viņiem bija simtiem miljardu izslaucīti ārā amerikāņu “Lehman Brothers” krīzes laikā. Un Zviedrijas premjers prasīja: nu, kad tad jūs pieņemsiet lēmumu?

Es teikšu tā: tā bija kļūda, ka mēs neuzlikām visu atbildību zviedriem par to, ka viņi bija pārkreditējušu tirgu. Ne jau “Parex banka” bija tas lielākais kreditētājs. Tās bija zviedru bankas. Problēma ir tāda, ka aiz “Parex bankas” nebija lieli akcionāri, kas spēja nodrošināt papildu kapitālu tad, kad pasaules tirgū nebija vairs pieejams brīvs kapitāls. A zviedri zvanīja un izdarīja politisko spiedienu. Zviedri ir tie, kas šodien izsauc mūsu vēstnieku un norāda viņam: jūs tikai pamēģiniet ķerties klāt mūsu bankām! Viņi uzvedas kā okupanti Latvijas finanšu tirgū. Un mēs esam lūdzēji. Mēs tagad vēl nevaram lemt par to, kādā veidā šo biznesu regulēt. Šis miljards, ko viņi plāno šogad iegūt, nav viņu nopelnīts. Tas ir... balstoties uz inflāciju pasaules tirgos un tā tālāk, viņi vienkārši uzliks šo izmaksu mūsu pašu iedzīvotājiem. Un tas, ko arī vakar pārraidē teica, – viņi jau nav aizņēmušies naudu no ārējiem tirgiem, kur viņi teiktu: mums tā nauda maksā dārgi, un līdz ar to mums jākompensē. Tā visa ir mūsu noguldītāju nauda, kas stāv šodien bankās. Tie ir vairāk nekā 10 miljardi – Latvijas iedzīvotāju nauda, kura ir iedota ārvalstu bankām. Viņi šo naudu sadala tālāk mūsu iedzīvotājiem un iekasē miljardu peļņu. Jūs ieklausieties! Viņi visu savu naudu jau sen ir izņēmuši ārā un aizsūtījuši zviedru pensionāriem, skandināvu pensiju fondiem un tā tālāk. Šis nav normāls bizness, par ko mēs runājam. Šī ir tiešām, kā saka, Latvijas ekonomikas un iedzīvotāju aplaupīšana, ar ko nodarbojas šīs bankas.

Un es vēlreiz saku: Kazākam jau sen bija jākrīt no amata, viņš nav aizsargājis Latvijas iedzīvotāju, kredītņēmēju intereses. Tā ir Latvijas centrālā banka, pakalpiņi. Kazāks 13 gadus ir strādājis “Swedbank”, viņš nevar iet pret saviem darba... ņēmējiem.

Šodien mums ir jāatbalsta šis lēmums uz otro lasījumu, jāskatās, ko mēs vēl varam darīt. Bet pie tā mēs nevaram apstāties. Šodien lielākā problēma ir tā, ka divām bankām – “Swedbank” un “SEB bankai”– pieder vairāk nekā puse no Latvijas tirgus.

Dārgie draugi, mēs te ik pa brīdim sakām: Altum, Altum, Altum... Nu, nevar Altum šajā gadījumā izglābt Latviju, ja Latvijas iedzīvotāji ir atdevuši naudu divām bankām, plus vēl “Citadele bankai” un “Luminor Bank” – kuriem ir principā 85 procenti no visa tirgus. Bet, kā šodien jūs dzirdējāt no šīs tribīnes, hipotekāro kredītu jomā viņu rokās ir gandrīz 100 procenti. Jūs saprotat, par ko mēs runājam? Šis nav tāds jautājums... baidīties, ko saka skandināvu banku menedžeri. Šeit valdības vadītājam vajadzētu izsaukt īpašniekus, Valenbergus, tos, kas stāv aiz visa šī, un ar viņiem jārunā, kad beidzot viņi sāks finansēt Latvijas ekonomikas izaugsmi. Viņiem ir... nepatīk Latvijas projekti, lūdzu, nodrošiniet citus projektus, finansējiet! Jo mēs nevaram šodien būt konkurētspējīgi ar Igauniju un Lietuvu, ja viņiem tirgū ir daudz vairāk naudas, kas strādā. Jūs saprotiet – matemātika.

Ja mēs izmirstam, pensionāru kļūst vairāk. Nu nevar tie, kas strādā, atrisināt pilnībā visu, tas nav iespējams! Mums ir jāsāk runāt no spēka pozīcijām. Mēs iedevām iespēju viņiem strādāt, mēs ielaidām tirgū, mēs ticējām, ka viņi godprātīgi strādās. Mēs izglābām viņu bankas 2008. gadā, jo savādāk viņiem nāktos kapitalizēt tās citā veidā, jo, neglābjot “Parex banku”, lielākie zaudētāji būtu zviedri. Viņiem būtu jāsaka paldies. Bet ziniet, kas notika? Tajā dienā, kad valdība pieņēma lēmumu par “Parex banku”, Zviedrijas premjers vairs nezvanīja. Viņš teica: paldies, latvieši ir izglābuši mūsu bankas. Mums nebūs jāglābj mūsu bankas ar mūsu nodokļu maksātāju naudu. Un finālā tā bija liela muļķība, bet diemžēl tajā brīdī mūsu politiķiem zināšanas bija tādas, kādas bija. Mēs nevarējām iedomāties, ka zviedri izmantos latviešu godīgumu un vēlmi solidarizēties ar pārējo pasauli... pieņēma lēmumu izglābt skandināvu bankas. Tā bija kļūda! Viņiem bija jāsamaksā tie miljardi... ko viņi radīja ekonomikai.

Un šodien, tad, kad viņi grib izņemt miljardu peļņu no nenopelnītās naudas, nu, nav viņi nopelnījuši... Labi, simts, divi simti miljonu, pieņemsim, viņiem pienāktos normālos apstākļos. Tagad runa ir par miljardu!

Es teikšu tā: atbalstām šodien šo konkrēto lēmumu, virzāmies tālāk otrajā lasījumā, skatāmies, ko vēl varam papildināt, bet patiesībā mums jānonāk līdz situācijai, kurā ir jāpieņem antimonopola likums finanšu jomā. Nedrīkst vienas ārvalsts rokās būt vairāk par 20 procentiem no finanšu tirgus. Nu, ja mums Latvijā, pieņemsim, ir... sanāk tā, ka ir četras ārvalstu bankas, no kurām divas kontrolē vairāk nekā 50 procentus no tirgus. Skaidrs, viņi, tie lielākie dalībnieki šajā procesā, Zviedrijā satiekas, vienojas par visu, un tāda politika tiek realizēta, jo viņi ir lielākie starp šiem četriem. Lai Zviedrijai paliek, nu labi, viena no bankām ar 20 procentiem no tirgus, lai viena no šīm bankām – “SEB banka” vai “Swedbank” – pārdod kādai citai ārvalstu bankai... lai sākas konkurence. Un to mēs varam nodrošināt. Un lai nestāsta man tagad, ka mēs pretēji kaut kādām Eiropas regulām rīkosimies!

Šis ir nacionālās drošības jautājums. Ja mēs neskatīsimies uz to kā uz nacionālo drošību, tad nekas nemainīsies, tad būs tā, kā tas ir bijis iepriekš – valdība katru gadu aizņemas divus miljardus, cilvēki turpina izmirt... un braukt projām, un mēs no tās bedres netiekam ārā. Mēs vienkārši slīgsim aizvien dziļāk tajā purvā.

Tā ka es aicinu šodien virzīties uz priekšu, bet neapstāties pie šiem konkrētajiem priekšlikumiem un sakārtot šo tirgu, jo mēs šodien dzīvojam tiešām ārvalstu banku okupācijas režīmā, kur vietējie cilvēki un politiķi diemžēl ir kļuvuši par ķīlniekiem.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Kolēģi! Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Edmunda Jurēvica, Edgara Tavara, Raivja Dzintara, Harija Rokpeļņa, Kristapa Krištopana, Andra Šuvajeva un Alekseja Rosļikova lūgumu turpināt Saeimas šā gada 12. oktobra sēdi bez pārtraukuma, līdz visi darba kārtības jautājumi ir izskatīti.

(Starpsauciens: “Ir iebildumi?”) Ir iebildumi? (Starpsauciens: “Protams, ir iebildumi!”) Labi.

Lūdzu zvanu! Balsosim par minēto lūgumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret – 5, atturas – 1. Iesniegums atbalstīts.

Turpinām strādāt bez pārtraukuma.

Nākamais debatēs pieteicies deputāts Artūrs Butāns.

A. Butāns (NA).

Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā izstrādājām šo piedāvājumu hipotekāro kredītu un Euribor likmes straujo pieaugumu risināšanai. Faktiski šībrīža piedāvājums, par kuru mēs diskutējam un kuru es arī aicināšu atbalstīt, aptver aptuveni 98 procentus privātpersonu, kam ir hipotekārie jeb mājokļu kredīti, un tie 2 procenti būtībā ir tie... tas ir pats, pats turīgākais slānis, kuriem ir šis hipotekāro kredītu atlikums virs 250 tūkstošiem, kas vēl ir neizmaksāts.

Komisijā mums bija vairāki modeļi, kurus mēs skatījām, un bija arī priekšlikumi vērtēt nevis pēc atlikuma, bet pēc ienākumu sadaļas, teiksim, nosakot, ka kredīta maksājums nevar pārsniegt vairāk nekā 30 procentus no mājsaimniecības ienākumiem, un vienubrīd jau šķita, ka koalīcija noslieksies par labu tam. Manuprāt, tas būtu bijis ļoti aplams solis, jo atsaukties uz citu Eiropas valstu pieredzi šajā kontekstā nebūtu samērīgi (zinot, ka tas, kas paliek pāri pēc šiem 30 procentiem; ja samaksā 30 procentus no mājsaimniecības ienākumiem, teiksim, ģimene ar bērniem), citās valstīs ir pilnīgi citi apstākļi nekā Latvijā gan no dzīves dārdzības viedokļa, gan no tā, cik izmaksā pārtika vai izglītība pirmsskolas vecumā.

Tāpēc man ir gandarījums, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā tomēr vienojāmies (uz ko arī es pats norādīju), ka šis risinājums par atlikumu būtu samērīgāks, ja mēs domājam par ģimenēm ar bērniem, tostarp vientuļajiem vecākiem ar bērniem. Tā ka man prieks, ka šis risinājums ir nonācis kā galvenais.

Man ir uzskats... gatavošu priekšlikumus par punktu, kas izslēdz tos, kuriem ir vairāki hipotekārie kredīti. Šobrīd tātad redakcija paredz atbalstīt tikai tos, kuriem ir viens hipotekārais kredīts. Es uzskatu, ka ir gana daudz gadījumu, ka ģimenē var būt vairāki... nezinu, vai tas ir lauku īpašums vai, palīdzot senioriem, vecākiem, atjaunots īpašums, vai tikpat labi tas var būt viens un tas pats īpašums, kuram ir divi hipotekārie kredīti... un tāpēc izslēgt šos ļaudis par to, ka viņi gribējuši atjaunot, sakārtot savu īpašumu (kas ir mūsu valsts interesēs) un būt ekonomiski aktīvi... mēs viņus nedrīkstam sodīt. Mēs varam diskutēt, vai mēs piešķiram šo atvieglojumu visiem... ja ir vairāki kredīti, tad vairākiem kredītiem... vai tikai vienam, bet jebkurā gadījumā es tomēr aicinu un aicināšu, ka mēs šos cilvēkus arī iekļaujam atbalsta saņēmēju lokā.

Būtībā – kāpēc mēs vispār nonācām pie šiem grozījumiem... jo, skatoties datus, kas ir tā auditorija, par kuru mēs runājam, tad lielākā daļa hipotekāro kredītu ņēmēju ir jaunās ģimenes, jaunie speciālisti vecumā no 30 līdz 45 gadiem, tātad tie ir ekonomiski aktīvi cilvēki reproduktīvā vecumā. Ja mēs viņus nepasargājam no nesamērīga ekonomiskā spiediena, kas nāk no finanšu sektora, un pakļaujam viņus riskam zaudēt vienīgo īpašumu, tad mēs draudam ar... faktiski nonākam tādā situācijā, kādā mēs bijām iepriekšējās finanšu krīzes laikā, kad ir plašs tieši šīs spējīgākās sabiedrības daļas emigrācijas vilnis, tāpēc, es domāju, mēs kategoriski nedrīkstam līdz tam nonākt.

Finanšu nozarei bija iespēja pašai nākt pretī un risināt šo situāciju, bet, tā kā pienācīgas pretimnākšanas nebija, tad mums, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, bija jāiejaucas. Es domāju, ka šobrīd nedrīkstam ieslēgt atpakaļgaitu, mums ir jāskatās arī, lai visas partijas, lai visi politiķi... neviens lai tagad nepārdomātu, lai nesāktu sašaurināt šo priekšlikumu, pie kura mēs šobrīd esam nonākuši... vai banku lobija vai pašu... sākt pārdomāt, bet jebkurā gadījumā, es domāju, ir jāpieturas pie tā, kas ir šobrīd, plus – jāiekļauj tie, kuriem ir vairāki hipotekārie kredīti.

Jā, es domāju, ka šobrīd mēs... Tātad ko mēs darām šeit? Mēs dzēšam Euribor ugunsgrēku, bet situācija (pēc datiem) jau bija slikta arī vēl pirms Euribor... Un kas par to liecina? Par to liecina vismazākais izsniegto hipotekāro kredītu portfelis starp visām Eiropas Savienības dalībvalstīm, un par to liecina tas, ka šis portfelis ir visdārgākais, kas droši vien ir savstarpēji saistīts, jo tās pašas ārvalstu bankas savās mītnes zemēs kreditē ar pilnīgi citiem kreditēšanas nosacījumiem, nekā viņi to dara Latvijā. Tad rodas jautājums: kāpēc? Vienlaikus strādā ar rekordlielu peļņu.

Es domāju, ka papildus šim (es ceru, ka mēs šodien visi atbalstīsim šo, lai palīdzētu visām ģimenēm un iedzīvotājiem, kam ir hipotekārie kredīti) mēs nedrīkstam šī priekšlikuma ēnā atstāt priekšlikumu, ko jau no maija mēneša Nacionālā apvienība ir aktualizējusi, – par banku virspeļņas nodokli. Es neuzskatu, ka tie viens otru izslēdz, un mums būtu jādomā par banku virspeļņas nodokli arī ilgāk nekā šo vienu gadu, ko paredz savukārt šis grozījums.

Tāpēc, kolēģi, es aicinu: turamies pie tā, ko mēs šobrīd esam nolēmuši, un atbalstām nacionālās intereses, nevis ejam finanšu nozares lobija pavadā.

Aicinu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais debatēs pieteicies deputāts Māris Sprindžuks.

M. Sprindžuks (AS).

Godātie kolēģi! Skaidrs, ka mēs šodien atbalstīsim šo priekšlikumu. Kā var neatbalstīt? Kā mēs varam iet pret savu tautu, pret tiem, kas ir ņēmuši kredītus savam vienīgajam mājoklim?

Tomēr es gribu teikt: nē, šis nav vēsturisks lēmums. Mēs patiesībā jau kuro reizi ejam šajā kreisajā virzienā – subsidēt visus pēc kārtas un regulēt cenas – tā vietā, lai veidotu normālu ekonomisko politiku. Vai mēs runājam par elektroenerģijas tirgu vai par siltumu, vai par banku sistēmu – mēs salaižam visu dēlī tiktāl, ka jau vairs nav, kur likties, un tad glābjam ugunsgrēku. Uztaisām anormālu peļņu elektroenerģijas sektorā un tad sākam domāt: ko darīt, cilvēki taču nevar vairs samaksāt. Tas pats notiek ar bankām. Mēs neredzam, ka banku konkurence nenotiek, ka mums ir augstākie kredītprocenti... pievienotie procenti... Eiropā. Tad, kad viss ir sagājis dēlī, nu tagad ņemsim, grābsim, dalīsim, jauksimies, regulēsim cenas.

Tas pats bija ar siltumu tieši pirms viena gada. Gadiem pašvaldības dzīvo uz gāzes adatas, gadiem Rīga, Rēzekne, Daugavpils nesiltina savas daudzdzīvokļu ēkas (to ir izdarījusi Valmiera, Ādaži, Liepāja). Salaižam dēlī un tad simtos miljonu nevis palīdzam mediķiem... zālēm... bet nodzēšam šos lielos tarifus. Kāpēc mēs nevaram kā labēji politisks spēks, Vienotība, darīt lietas pareizi, veidot tādu ekonomisko politiku, lai neiestātos šāda situācija, lai bankās būtu konkurence, lai būtu vairāk banku... veidot šos noteikumus? Uzaicinām banku akcionārus un runājam ar viņiem, kā mēs varam panākt kreditēšanu. Tā vietā mēs salaižam dēlī. Un tad, kad ir dēlī, vienkārši laupām.

Padomājam, vai mums šo kreisi centrisko pieeju... vai mēs to varam pacelt laikā, kad puse pašvaldību nākamgad vairs nevarēs savilkt galus... Mēs šobrīd laupām un pārdalām, nevis radām. Vai jūs zināt, kas ir naudas avots energoresursu kompensācijai mazaizsargātajām mājsaimniecībām? Kohēzijas fonda programma “Investīcijas izaugsmei un nodarbinātībai”. Mēs apēdam savus sēklas kartupeļus – tos, kurus mēs varētu iestādīt pavasarī, mēs šobrīd apēdam. Mēs izdalām naudu sīknaudā, lai tikai nodzēstu cilvēku neapmierinātību. Vai mēs varam atļauties kreiso politiku? Tas ir jautājums jums, Jaunā Vienotība.

Vai finanšu ministrs un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vadītājs Reirs bija vienisprātis par šo pieeju? Es gribētu dzirdēt atbildi.

Es aicinu atbalstīt, jo viss ir sadedzis. Bet mēs nevaram pavilkt šādu izšķērdīgu politiku.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais debatēs pieteicies deputāts Didzis Šmits.

D. Šmits (AS).

Kolēģi, dāmas un kungi! Es gribu mūs visus drusku uzteikt vai apsveikt šodien. Es nezinu, vai šī ir simulācija, vai tas ir pa īstam, bet patiesībā, pat ja tā ir daļēja simulācija, manā atmiņā pirmoreiz ir kaut kādi mēģinājumi sacelties pret ārvalstu banku lobiju Latvijā. Tas ir jaunums, tas nekad nav bijis. Šo banku lobisti sabiedriskajos medijos 20 gadus... vairāk... ir baudījuši nosaukumu “ekonomikas eksperti”, nekad nepieminot, no kuras bankas viņi nāk un kas viņiem maksā naudu. Mēs visi, kas ir iebilduši šim lobijam, esam bijuši kaut kādi nepareizie, kā saka, vēstures nepareizajā pusē. Šodien dzīve mūs ir piespiedusi savā ziņā sacelties.

Piemērs tam, ko es tikko teicu. Tad, kad iestājās finanšu krīze jeb dižķibele, kā mēs to mēģinājām saukt, vēl pavisam īsu brīdi bija Ivara Godmaņa valdība. Vēl bija šī valdība, kad atbrauca pirmā Starptautiskā Valūtas fonda misija uz Latviju vērtēt situāciju un dot rekomendācijas. Man bija iespēja ar šīs misijas pārstāvjiem satikties pēc pirmās Latvijā pavadītās dienas. Viņi, starp citu, par labāko risinājumu tajā brīdī uzskatīja mūsu valūtas – tai laikā vēl lata – devalvāciju. Proti, tas samazinātu... radītu solidāru soli, nevis nogrieztu pensijas vai valsts darbā strādājošajiem – algas. Bet uzreiz viņi piebilda: mēs zinām, ka šis pilnīgi noteikti neies cauri, jo mūsu pirmās tikšanās laikā premjerministram pie labās rokas sēdēja... viņa labā roka – ārvalstu banku lobists Andris Vilks; un ir diezgan skaidrs, ka Latvijas valdība ies citu ceļu.

Toreiz vēl nevarēja ienākt prātā, ka jau Dombrovska valdībā, kas sekoja Ivara Godmaņa valdībai, šis padomnieks kļūs par finanšu ministru, šis banku lobists kļūs par finanšu ministru un paliks tur arī Straujumas valdībā un tā tālāk.

Tā ka savā ziņā es apsveicu, ka mēs, es ceru, nesimulējam. Es skatos pirmām kārtām uz Jāni Reiru. Es ceru, ka mēs šo jautājumu... Es saprotu, ka varbūt šis konkrētais priekšlikums vēl tiks moderēts un komisijā skatīts. Un te es piekrītu Aināram Šleseram – mums jāskatās daudz plašāk, jāpievieno daudzas citas lietas, bet, kamēr mēs neizrausīsimies no šī lobija, mēs neko lielu Latvijas tautsaimniecībā neizdarīsim. Es teikšu vēl vairāk – mums būtu nopietni jāsāk debatēt par to, ka mums vajadzētu būt atkal savai nacionālajai bankai, kas pilda uzdevumus, kas ir mūsu nacionālajās interesēs. Kā mēs visi šodien sakām – eksports ir mūsu ekonomiskā reliģija.

Ārvalstu kapitālam neinteresē mūsu eksporta veicināšana, viņi jau arī nav pret, viņus vienkārši interesē peļņa. Ja peļņu var gūt no katra privātpersonu maksājuma, ko mēs skaitām no viena konta uz otru, tad kāpēc riskēt un ieguldīt eksportspējīgos uzņēmumos, kur vienmēr būs riski, īpaši šādā sarežģītā ģeopolitiskā situācijā, nestabilos tirgos? Riskēt, attīstīt savu ekonomiku varam tikai mēs paši, neviens cits to mūsu vietā nedarīs.

Es nesen, laikam aptuveni pirms mēneša (vēl biju ministra amatā), biju vizītē čipsu ražotnē “PĒRNES L”... ziniet, pasaules brends... runāju vairākas stundas ar īpašnieku, ko es pazīstu ļoti sen, 15 gadus esam braukuši kopā uz izstādēm. Šobrīd ir situācija, ka viņš varētu trīskāršot ražošanas apjomus, pieprasījums trīs reizes pārsniedz viņu saražoto. Bet kredīta dārdzība plus, protams, vēl citas lietas – darbaspēka nodokļi, darbaspēka trūkums – viņam šo soli šobrīd neļauj spert. Risks un izdevumi ir pārāk lieli. Ja viņš to soli spers, tas nebūs Latvijā.

Un tas, kā mēs sakārtosim finanšu sistēmu, kā mēs sakārtosim visus pārējos jautājumus, būs tāds marķieris – vai “PĒRNES L” čipsi vai leišu čipsi trīskāršos ražotni... vai mēs visi simts kopā – neatkarīgi, vai no koalīcijas vai opozīcijas – izdarīsim visu, lai šis marķieris nostrādātu. Tā ir ļoti laba atskaite un izvērtējams lielums gada... divu laikā.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais debatēs pieteicies deputāts Aleksandrs Kiršteins.

A. Kiršteins (NA).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Nedaudz varbūt pakavēsimies pie tā, kā tiek apblēdīti latviešu vientieši, jo vismaz man nav zināms, ka Latvijā kādam latvietim vispār piederētu banka. Tātad – kā uzvedas ārzemju bankas, kas ir sacēlušas milzīgu troksni, ka viņiem pienāks pastardiena? Es paskatījos dažus protokolus, un pirmo sešu mēnešu peļņa šogad “Citadele bankai” – 60 miljoni. Tātad gadā viņi nopelnīs... nu, ja rēķina ap 10 miljoniem mēnesī... varbūt viņi gadā nopelnīs 100 miljonus vai 120 miljonus.

Tāpēc ir ārkārtīgi interesanti paskatīties, kā tad “Citadele banka” tika pārdota. Daudz mēs runājam par “Parex banku”, bet šī bija fantastiska afēra, kura tika noklusēta, daudzi materiāli joprojām ir noslepenoti. Atcerēsimies, ka 2014. gada 29. jūlijā Straujumas vadītā valdība nobalsoja par to, ka “Citadele bankas” pārdošanā tiek atsijāta konkurence – “SPI Group” –, kura piedāvāja par 75 procentiem akciju 97,5 miljonus.

Pirms tam bija notikušas draudzīgas tikšanās ar otru konkurentu – “Ripplewood Advisors”, amerikāņu investīciju grupu... ar dažādiem braucieniem uz ārzemēm, kur brauca gan tādi ministri kā Vējonis, brauca tāds Edgars Rinkēvičs... laikam dzirdēts uzvārds... kas kārtoja tās lietas. Pirms tam tur bija arī Valdis Dombrovskis. Bet valdības balsojumā, es skatos – Dace Melbārde, Raimonds Vējonis, Andris Vilks, Ina Druviete un vēl virkne citu –, nez kāpēc pēkšņi nobalso, ka tam, kas maksās 97 miljonus, nedrīkst šo banku pārdot. Un valdība praktiski nolēma pārdot šo banku “Ripplewood Advisors”, amerikāņu investoriem, kuri 2015. gadā piekrita samaksāt šo summu.

Bet kas ir interesanti – valsts no šī darījuma neko neieguva, jo izrādījās, ka Privatizācijas aģentūrai ir jāpiemaksā Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankai 2,3 miljoni, jo pirms tam Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka bija iemaksājusi “Citadele bankas” un akciju sabiedrības “Reverta” pamatkapitālā 93 miljonus. Tad bija jāsamaksā juridiskajam konsultantam “Linklaters” 0,7 miljoni un bankai “Société Générale”, franču finanšu konsultantam, – 2,1 miljons. Respektīvi, visa varenā “Citadele bankas” pārdošana beidzās ar to, ka valsts šajā darījumā vēl dabūja samaksāt 2,8 miljonus. Kāda tad būtu reālā pārdošanas cena? Valsts kontrole ir secinājusi... skatos... varētu būt nozagti, nu, tur smalkāk ir pateikts – nepiemaksāti 25 līdz 75 miljoni. Nav liela summa, vai ne? 75 miljoni pazūd, uzvārdi ir zināmi, kā es teicu... tai skaitā gan tāds Valdis Dombrovskis, gan Edgars Rinkēvičs, bet neviens ne par ko neatbild, un nekas tālāk nenotiek.

Reāli, ja gadā banka nopelna kādus 100 miljonus (protams, ne katru gadu varbūt būs tāda peļņa), tad loģiski, ka pārdošanas cena... nu, ņemam 10 gadu peļņu... varētu svārstīties starp 500 miljoniem un kādu miljardu. Tātad mēs varam reizināt ar 10, un Valsts kontroles... 25–75 miljoni... reāli būtu 250–750 miljoni, ko valsts nav saņēmusi. Nu tāds neliels sīkums. Kas tad notiek tālāk?

Mēs esam dzirdējuši daudzu finanšu pārstāvju, tai skaitā no Latvijas Bankas, uzstāšanos dažādos raidījumos: tā nedrīkst darīt... nu kā tad mēs samaksāsim... nesamaksāsim vairs šos paceltos hipotekāros procentus un tā tālāk. Bet nekur netika pateikts vietējiem iezemiešiem, ka tādās valstīs kā ASV vai Vācijā ir fiksētās hipotekāro kredītu likmes un tās nemaina. Un tas konkurencei ir risks. Ja banka jums noslēdz līgumu vidēji par, teiksim, 2 vai 3 procentiem, tad nākotnē var būt gan zemāki, gan augstāki... procentu likme ir svārstīga, bet bankas šo risku pašas aprēķina un nosaka, nevis tā, kā mums – paziņo par Euribor. Kas ir visinteresantākais?

Te pieminēja Latvijas Bankas prezidentu. Es neko sliktu par viņu negribu teikt. Viņš jau nav vainīgs, ka viņš ir “Swedbank” ieliktenis Latvijas Bankā. Un viņš paziņo, loģiski, ka brauks uz Frankfurti, kur notiks kārtējais balsojums (ziniet, Latvijas Bankas prezidents ir viens no tiem, kas balso... no visām eirozonas valstīm). Viņš teica: es, protams, balsošu par kārtējo Euribor... pacelšanu.

Nu ko tad, muļķīši, jūs gribat? Jums ir 5 procenti, kāpēc nevar būt 5,25 vai 5,5? Jo, redziet, “Swedbank” taču nopelnīs. Kas ir interesanti? Ne “Swedbank”... neviena no šī oligopola, no šīm četrām lielajām bankām, kas aizdod 80 procentus... neviena no šīm bankām neņem no Eiropas Centrālās bankas naudu, tāpēc ka Latvija ir vienīgā valsts Eiropas Savienībā, kur kredīti bankās noguldīti... ne kredīti, bet depozīti ir pat 25 procenti vairāk, nekā šīs bankas aizdod. Tās paņem no vientiešiem... kur agrāk maksāja 0,5, tagad ir pacēlušas 1,5... 2 vai drusciņ vairāk... un aizdod jums par 6,5 procentiem, un pamato to ar Euribor, kas, protams, ir bezkaunīgi meli.

Un es domāju... divas lietas nobeigumā. Protams, par šo mums ir jānobalso. Bet es domāju, ka mūsu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija tomēr varētu izstrādāt likumprojektu par to, ka hipotekārā kredīta likmes ir fiksētas un tās varētu arī palikt šajā līmenī. Jo tā ir cūcība, es teiktu, ka latviešiem vispār nav nekādu tiesību. Tas ir pazemojoši. Man liekas, ka šī ir vienīgā valsts Eiropas Savienībā, kur pamatiedzīvotājiem vispār nekādas bankas nepieder.

Aicinu atbalstīt.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Nākamais debatēs pieteicies deputāts Vilis Krištopans.

V. Krištopans (LPV).

Godājamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Es izmantošu iespēju mazliet plašāk paskatīties uz šo lietu, kaut arī, protams, konkrēto ierosinājumu es atbalstu. Pie tā varbūt pašās beigās.

Vispirms jau par to, kā mēs to slimību esam ielaiduši. Kopš mēs esam eirozonā... Frankfurtē atrodas Eiropas Centrālā banka, kura, kā jūs vakar dzirdējāt Dombura kunga raidījumā, uzrauga bankas, tai skaitā četras mūsu lielās bankas. “SEB bankas” valdes priekšsēdētāja teica, ka mēs par katru kredītu atskaitāmies... kur? Frankfurtē. Ko es ar to gribu pateikt... un iemest akmeni valdošās koalīcijas ilgstošajā valdīšanā. Frankfurtē lemj par kreditēšanu, un lielākā daļa kritēriju ir vienādi visām eirozonas bankām un valstīm, bet, piemēram, attieksme, valdības attieksme pret savu uzņēmējdarbības vidi katrā valstī ir savādāka, piemēram, kovida laikā bija tāds periods, kad Igaunijā un Lietuvā ēdināšana un izmitināšana jau bija vaļā, bet Latvijā joprojām bija ciet.

Piemēram, saņēmusi kredītu, neliela privāta viesnīca ar restorāniņu – tāda pati Igaunijā, tāda pati Latvijā, tāda pati Lietuvā – trāpīja zem absolūti vienādiem kreditēšanas kritērijiem ar absolūti dažādu lokālo attieksmi. Tātad Latvijā, kā likums, tāda bija lemta izputēšanai, Igaunijā, Lietuvā varbūt izdzīvoja, par ko liecina kaut vai tas, ka Jenža kungs... ēdinātāju asociācija... saka, ka ēdinātājiem nodokļu parādi šobrīd ir 44 miljoni... uzkrājušies.

Ko es ar to visu gribu pateikt? Ka, piemēram, joprojām ir neatbildēts jautājums, kuru mēs uzdevām parlamentārās izmeklēšanas komisijā – kāpēc joprojām kontu uzturēšanas izmaksas “SEB bankā”, “Swedbank” vai “Citadele bankā” ir 5 vai 4,50 mēnesī, bet Igaunijā – 2 eiro? Latvijas valdībai es lūdzu atrast atbildi uz šiem jautājumiem. Igaunijā “SEB”, “Swedbank” un “Luminor Bank” pieder 65 procenti Igaunijas tirgus, bet tur ir izsniegts 21 miljards kredītos – gan hipotekārajos, gan biznesa, Latvijā – 11 miljardi. 11 miljardi lielajā Latvijā un 21 miljards mazajā Igaunijā. Vai valdība nevarētu rast atbildi uz šo jautājumu?

Daļēji es varu atbildēt jums jau šodien. Piemēram, “SEB banka”, “Swedbank”, lielās... Jā, mums ir izveidota tāda ceļakarte jeb kritēriji, jeb, es nezinu, kā to vēl var nosaukt, kur mēs skaidri redzam... izejam cauri jeb ieberam tajā sietā potenciālos kredītņēmējus, un lielākā daļa izbirst cauri.

Un man tad uzreiz ir tāds jautājums: kā ir ar to uzņēmējdarbības vides salīdzināšanu Igaunijā un Lietuvā? Igaunijā nekustamā īpašuma nodoklis tiek iekasēts 50 miljoni pa visu valsti, Latvijā – 200 miljoni. Mazai mājsaimniecībai ir nulle, jo viņiem mājai nodokļa nav, zemei sākas no 1500 kvadrātmetriem.

Kā mums, salīdzinot ar Igauniju un Lietuvu, ir ar valsts nodevu, reģistrējot nekustamos īpašumus? Kā mums ir ar darbaspēka nodokļiem? Kā mums ir ar automobiļu nodokļiem uzņēmumam? Kā mums ir ar būvatļauju un inventarizācijas lietu termiņiem, salīdzinot Igauniju un Lietuvu? Galu galā – kā mums ir ar elektroenerģijas un gāzes cenām? Un tad, kad šo visu saliek iekšā pie izmaksām potenciālajam mazajam uzņēmējam, kurš ir atnācis uz banku, “SEB banka” vai “Swedbank” pasaka: ziniet, jūs nekvalificējaties, tāpēc ka jūsu izmaksas ir tik lielas, ka jūs nespēsiet maksāt kredītu, tāpēc mēs jums atsakām. Un vispār jūs vēl esat ēnu ekonomikā, tāpēc ka jūs vēl daļēji maksājat aplokšņu algu, tāpēc ka jums ir daudz lielāks darbaspēka nodoklis Latvijā nekā Igaunijā.

Par to Latvijas valdība sāks kādreiz domāt? Visticamāk – ne.

Un, protams, ka šī mazā sadaļa, par ko jūs cīnāties, Reira kungs, ir pareiza un laba lieta. Bet varbūt atgriežamies pie tā nolikto atslēgu principa, ko jūs te kopīgi noairējāt pirms kādiem 10–15 gadiem. Bija tāda ideja. (Dep. J. Reirs: “Es jau strādāju 10 gadus...”) A kur tad ir privātās garantijas? Kāpēc joprojām privātās garantijas tiek prasītas?

Sēdes vadītāja. Nesarunājieties ar zāli, lūdzu!

V. Krištopans. Tā ka es, protams, atbalstu palīdzību katrai ģimenei, jo tā ir svēta lieta. Bet mēs jau tikai tad varēsim teikt, ka kaut kas ir izdarīts, kad Latvijā būs izsniegts vairāk kredītu nekā Igaunijā. Vēlreiz gribu nosaukt ciparus: Latvijā – 11 miljardi, Igaunijā – 21 miljards, Lietuvā – 24 miljardi izsniegti kredītos. Tā, manuprāt, ir kliedzoša starpība.

Sēdes vadītāja. Nākamais debatēs pieteicies deputāts Andris Kulbergs.

A. Kulbergs (AS).

Saeimas priekšsēdētājas kundze, klātesošie! Es domāju, mēs šobrīd novērojam to, kas ir skaidri redzams, un tas ir konkurences trūkums banku sektorā. Mēs cīnāmies ar sekām. Problēma konkurencei ir tanī... Un ļoti labi pieminēja arī Igaunijas modeli un piemēru. Igaunijā šī konkurence ir stipri lielāka, nekā tā ir Latvijā. Kāpēc? Tāpēc, ka tur ir lokālās bankas. Lokālās bankas cīnās par lokālo patērētāju, un šī konkurence veidojas. Lielās bankas, ārējo kapitālu bankas, ir spiestas pielāgoties šim lokālajam tirgum. Pie mums... mēs iznīcinājām lokālās bankas. Jā, tās bija... tiešām piedalījās netīrās lietās, bet, manuprāt, pareizākais risinājums būtu bijis smagi sodīt, nevis likvidēt. Šobrīd mēs redzam likvidācijas sekas.

Tātad konkurences nav, jo mēs tādā veidā stiprinājām (pēdiņās) “lielisko četrinieku”, un viņiem ir izcila peļņa šobrīd, pat nenodarbojoties ar banku pamatbiznesu – kreditēšanu. Šobrīd šī peļņa ģenerējas nesaistīti ar pamatbiznesu. Viss būtu skaidrs, bet šī peļņa ir tieši pastarpināta nodeva, ko samaksā katra Latvijas mājsaimniecība no savas kabatas. Es saprastu, ja šī peļņa rastos, ekonomiku stimulējot, izsniedzot papildu kredītus, veicinot uzņēmējdarbību, bet tas nenotiek. Šī peļņa nerada papildu naudu, šī peļņa nav nākusi no papildu naudas ģenerācijas. Kā rezultātā šī nauda tiek izņemta no ekonomikas. Tātad mazinās labklājība katram iedzīvotājam un uzņēmējiem.

Mums ir... Es atbalstu šo priekšlikumu. Mēs atbalstīsim, tāpēc ka ir jārisina jautājums mājsaimniecībām, kam šī nasta ir nākusi uz pleciem, jo šinī gadījumā tā nav vienīgā nasta, kas ir mājsaimniecībām. Viņiem ir... kā visām mājsaimniecībām ir energo... palielinājums, transporta izdevumi palielinājušies, pārtikas izdevumi palielinājušies... Un šī kombinācija vienkārši grauj mūsu mājsaimniecību labklājību un maksātspēju. Tāpēc tas ir tikai godīgi, ka banku neplānotā peļņa tiktu novirzīta un atbalstītu arī mājsaimniecības... kredītņēmējus.

Bet mums ir jārisina šī problēmas sakne, kā pareizi Krištopana kungs teica, mums ir jārisina tas, ka turpmāk bankas iesaistās kreditēšanā, turpmāk bankas rīkojas. Jo... pateikšu vienu konkrētu piemēru, kur mūsu uzņēmēji jau tiek praktiski nolikti uz lāpstiņām. Piemērs ir no pagājušās nedēļas pirmdienas, kur man labi zināms uzņēmums, kas ir liela starptautiska loģistikas uzņēmuma meitas uzņēmums Latvijā un kas ir dibināts Baltijai, tātad apkalpot Baltijas tirgu, no “lieliskā četrinieka” bankas saņēma paziņojumu: jūsu konts tiek slēgts, jums ir 30 dienas laika... Tātad pēc 30 dienām šis konts ir slēgts.

Jūs zināt, cik ātri var pārreģistrēt kontu, ja jūsu īpašnieks ir nevis Latvijas pilsonis, bet Eiropas Savienības pilsonis? 45 dienās. Tad praktiski banka tevi noliek uz lāpstiņām un pasaka: tev nav konta. Tev uzņēmējdarbība apstājas, un tev nav risinājuma, kādā veidā turpināt. Viņš teica: iedodiet man tikai 90 dienas, lai es vispār tehniski to varu izdarīt. Tas vienkārši tehniski nav izdarāms!

Nu, un šis signāls, ko mēs dodam ar šādu situāciju tirgū ar bankām, ir tāds, ka ārvalstu investors pasaka: nē, aizmirstiet, Latviju mums nevajag, mēs varam atvērt filiāli Polijā. Darām to tur, jo nav svarīga jurisdikcija, mums galvenais – apkalpot šo reģionu.

Mēs dodam šos signālus investoriem, mēs dodam šos signālus arī mūsu mājsaimniecībām, kuras ir atvērušas kontus... 160 tūkstoši “Revolut” kontu ir Lietuvā. Ar tiem signāliem, ko mēs dodam investoriem, mēs pasakām: šī nav labvēlīga vide investīcijām. Tāpēc mums ir jārisina šī problēma daudz plašāk.

Tāpēc es uzskatu, ka labs piemērs, ko mēs redzējām... kāpēc šie kredītprocenti nav tik lieli, un mums tie ir lielākie, bet nav tik lieli kā Rietumeiropā, piemēram, Francijā. Arī Amerikā šī pieauguma nasta nav uzkritusi virsū uz visiem patērētājiem, jo šiem amerikāņu kalniņiem nevar mājsaimniecības iziet cauri. Mums ir jāatgriežas pie tā, ka tirgū ir jābūt arī piedāvājumam par fiksētām likmēm, ilgtermiņa fiksētām likmēm. Piemēram, Amerikā ir 30 gadu likmes, un šobrīd neviena no mājsaimniecībām neizjūt milzu, milzu kāpumu.

Bankas teorētiski piedāvā šādu pakalpojumu, bet praktiski mēs šādu piedāvājumu neredzam. Tāpēc ir jāredz... Un es domāju, ka arī jautājums par to, ka valdība un arī mēs varam veikt intervenci un risināt mūsu kreditēšanas problēmas... Ir jādomā arī par to, ka mums būtu nacionālā banka.

Sēdes vadītāja. Nākamais debatēs pieteicies deputāts Kristaps Krištopans otro reizi.

K. Krištopans (LPV).

Cienījamie kolēģi, jānāk ar lapiņu, lai visu atcerētos. Es nedaudz, kā saka, paturpināšu par konkurenci un pieminēšu to, kas ir mūsu partijas programmā – nacionālā attīstības banka.

Par konkurenci. Lietuvā ceturtā lielākā banka ir “Šiaulių Bankas”, tā ir lokāla kapitāla banka. Ja mēs paskatāmies Igaunijas piemēru, viņiem ir arī vietējā banka – “LHV Pank”, kas ir ceturtā, man šķiet, lielākā banka. Un likumsakarīgi, ka šīs vietējā kapitāla bankas ir vairāk ieinteresētas, lai tautsaimniecība attīstītos un ietu uz priekšu.

Tātad par iespējamo risinājumu – nacionālo attīstības banku. Mums vajadzētu piekto spēlētāju, kura galvenā prerogatīva būtu stimulēt ekonomiku, nevis darboties, kā darbojas šīs četras lielās bankas – principā aizdod... aizņemas naudu ar diezgan zemām depozītu likmēm tagad un tur to naudu principā bankā, un nekreditē.

Nobeigumā es domāju, ka, ja mums būtu tā nacionālā attīstības banka, par ko Ainārs Šlesers ir vairākkārt runājis, tad mums būtu daudz vieglāk nākotnē attīstīt ekonomiku.

Aicinu atbalstīt šo likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Nākamā debatēs pieteikusies deputāte Skaidrīte Ābrama.

S. Ābrama (PRO).

Prezidija priekšsēdētāja! Kolēģes, kolēģi! Daži apsvērumi. Es neesmu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, bet daži apsvērumi par šo priekšlikumu – “Grozījumiem Patērētāju tiesību aizsardzības likumā”.

Pirmais. Es domāju, būtu daudz vieglāk darboties, piemērot un arī dažādos tiesvedības procesos (kas var rasties) virzīt tālāk, ja tas būtu atsevišķs likumprojekts, jo man īsti nav skaidrs, kāpēc tas ir iestrādāts Patērētāju tiesību aizsardzības likumā. Es zinu, ka mūsu valsts pārvaldē tagad ir tāda kārtība pēdējos gadus – viss, kas jauns top... un nezina, kam to īsti dot, tad tas tiek likts Patērētāju tiesību aizsardzības likumā.

Es uzskatu, ka daudz sakarīgāk ir, ka tas veidojas (teiksim, tā kā tagad likumprojekts “Energoapgādes izmaksu atbalsta likums”) kā atsevišķs dokuments, un, manuprāt, ar to var daudz efektīvāk rīkoties. Un arī, kā jau teicu, ja gadās pēc tam dažādi apstrīdēšanas gadījumi un tā... Tas ir viens.

Otrs. Šeit tika pieminēts... Es katrā ziņā atbalstu, noteikti ir jāsniedz iedzīvotājiem, mājsaimniecībām palīdzība, jo cilvēki, kad ņēma kredītus, nerēķinājās, ka sāksies šis Euribor... Eiropas Centrālās bankas regulācija, kas ārkārtīgi sadārdzinās maksājumus. Bet es arī... tādi mani apsvērumi, ka droši vien ir jāsaprot... Te izskanēja, laikam Butāna kungs teica, ka... Jā, es arī biju absolūti virspeļņas nodokļa piekritēja, bet tagad izskatās, ka mēs esam izvēlējušies šo 50 procentu samazinājumu. Tā ka divi – laikam tas nav īsti adekvāti par to runāt. Iespējams, ka daudz vieglāk būtu piemērot virspeļņas nodokli, ko jau, ja es nemaldos, 19 vai 20 Eiropas Savienības valstis piemēro un kas ir arī Eiropas Komisijas regulā kā tas palīdzīgais punkts, bet labi, 50 procenti – tas arī ir ļoti labi... šādā sakarā mājsaimniecībām atbalstu sniegt.

Trešais punkts, ko es gribētu pieminēt. Šeit tika runāts par to, ka nav konkurences. Jā, es pilnīgi piekrītu. Banku starpā. Mums ir bankas – četras, tās, kā saucas... tas retail... nu, četras lielākās bankas, un vēl virkne mazāku banku, bet, manuprāt, tā tirgus niša, kur būtu iespēja darboties arī... Nu, ja nenāk neviens šeit tā kā valsts banka, tā tomēr ir tirgus nepilnība. Un ārkārtīga tirgus nepilnība ir tieši attiecībā uz aizdevumiem mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Mēs, PROGRESĪVIE, esam tikušies un runājuši arī ar banku pārstāvjiem, banku asociāciju, kāpēc tikai lielie uzņēmumi ar labu likviditāti var saņemt kredītus un neviens negrib palīdzēt mazajiem un vidējiem? Un man liekas, ka tā ir ārkārtīga tirgus nepilnība. Un tas nav tikai šo mazo uzņēmumu jautājums. Mēs runājam – mums ekonomika stagnē. Ko nozīmē, ka ekonomika stagnē? Tas nozīmē, ka ekonomiskā vide nav konkurētspējīga, lai spētu ģenerēt kaut kādus jaunus pakalpojumus, produktus. Un līdz ar to – kas mums notiek? Mums ir mazie, vidējie uzņēmumi, kuri šobrīd ar visiem kapitāla nepieejamības jautājumiem, sadārdzinājumiem... liela daļa knapi velk dzīvību. Ko viņi dara? Es, Konkurences padomē strādājot, redzēju, ko viņi dara visbiežāk – viņi pārdod, viņi pārdod pārsvarā ārvalstu investoram, un tad notiek šī milzīgā tirgus koncentrācija.

Tā ir nākamā problēma, kas ir mūsu ekonomikā, kura tiešām stagnē, kad tirgus ārkārtīgi koncentrējas. Mazajiem trūkst kapitāla, un mazajiem trūkst iespējas attīstībai, ekonomika stagnē. Lielie aug, kļūst aizvien lielāki, ir koncentrācija. Ko nozīmē koncentrācija? Tā nozīmē to, ka mums nav alternatīvu spiedienu un patērētāji, klienti pārmaksā, jo nav spiediena uz cenu.

Tā ka es domāju, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai noteikti ir jādomā par to, kā risināt jautājumu arī ar mazo un vidējo uzņēmumu pieejamību kapitālam, jo tas tiešām vistiešākajā veidā ir saistīts ar mūsu ekonomikas attīstību.

Sēdes vadītāja. Nākamais debatēs pieteicies deputāts Artūrs Butāns otro reizi.

A. Butāns (NA).

Kolēģi, es laikam nevaru piekrist PROGRESĪVO teiktajam, ka būtu jāatsakās no ieceres par banku virspeļņas nodokli, jo par banku virspeļņas nodokli un par... Tātad pamatdoma ir reaģēt uz banku rekordlielo peļņu, bet banku rekordlielā peļņa bija vēl pirms Euribor... Un tātad būtībā šobrīd ar šo, ar ko mēs pasargājam hipotekāro kredītu ņēmējus, ģimenes un visus iedzīvotājus, mēs atrisinām, dzēšam Euribor ugunsgrēku, bet konkurences trūkumu, nesamērīgo peļņu, nesamērīgi lielās likmes... salīdzinot, ko tās pašas bankas prasa savās mītnes zemēs, kur būtu pretlīdzeklis šis banku virspeļņas nodoklis... tās neizslēdz viena otru, bet papildina. Tāpēc neļausim sevi šobrīd ar šo Euribor risinājumu mānīt, ka tas atrisina finanšu nozares ilgstošo problēmu, kad kredītus neizsniedz, portfelis ir mazs un dārgs, reģionus nekreditē, mazpilsētās nevar būtībā dabūt hipotekāros kredītus. Būsim godīgi – uz tā visa fona samierināmies, ka viņi strādā ar rekordlielu peļņu.

Tāpēc es nepiekrītu apgalvojumam, ka būtu jāapstājas pie šī. Es domāju, gan es, gan Nacionālā apvienība uzturēs priekšlikumu par to, ka banku virspeļņas nodoklim ir jābūt.

Tāpat arī gan no finanšu nozares, gan PROGRESĪVAJIEM bija izskanējis tas, ka atbalstam, domājot par hipotekārajiem kredītiem, vajadzētu būt mērķētam, pat izskanēja priekšlikums, ka vajadzētu mērķēt pa mazturīgajiem iedzīvotājiem, un tika vilktas paralēles ar to energoatbalstu, kas bija. Draugi, nu būsim godīgi, nevienam mazturīgajam nav hipotekārā kredīta! Nemānīsim sevi. Tāpēc ieviešam šo un ieviešam arī bankas virspeļņas nodokli!

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Nākamā debatēs pieteikusies deputāte Skaidrīte Ābrama otro reizi.

S. Ābrama (PRO).

Es tikai gribu paskaidrot... vēlreiz. Tātad bija runa, šobrīd ieviešam šo 50 procentu atlaidi, plus vēl virspeļņas nodokli. Ko es gribu pateikt?

Nu, es saprotu, jā, virspeļņas nodoklis – tas principā ir ļoti likumīgs veids, kā cīnīties pret banku virspeļņu, kur neapšaubāmi šī Euribor likme ir ārkārtīgi veicinājusi peļņas pieaugumu. Un nekādā ziņā es neapšaubu, ka kaut kādā veidā šobrīd bankām jāliek, jādod iespēja dalīties...

Es vēl gribēju akcentēt to, ko es laikam nepateicu. Ir arī – es lasīju anotāciju – lielas bažas par to, ka varētu būt tiesvedības un tā tālāk, un es vienkārši paudu: ja vēl būs arī virspeļņas nodoklis, tad, manā skatījumā, varētu rasties problēmas. Bet tas, ka šobrīd bankām liek dalīties ar šo peļņu, kaut vai to 50 procentu no kredīta procentu apjoma, – manuprāt, tam nevajadzētu būt atturošam nekādā ziņā, jo arī tās Euribor likmes ir regulācijas rezultāts, tas nav radies brīvajā tirgū kaut kādas banku komerciālās stratēģijas, ļoti sīvas konkurences cīņas rezultātā.

Tā ka es noteikti neapšaubu vienu no veidiem, kā mēs bankām liekam dalīties ar savu tiešām nepamatoti augsto peļņu, ko ir radījusi gan dzīves dārdzība, gan arī Euribor likmes pieaugums. Bet es vienkārši vēršu uzmanību, ka noteikti... ja Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā tiks skatīts jautājums... labprāt arī piedalītos. Un tomēr uzmanīgi jāvērtē, cik tad mēs šos rīkus izmantojam. Bet katrā ziņā tas ir pozitīvi, un es priecājos, ka mājsaimniecībām būs kaut vai uz šo gadu atviegloti maksājumi.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais debatēs pieteicies deputāts Ainārs Šlesers otro reizi.

A. Šlesers (LPV).

Godājamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Aizvien biežāk no šīs tribīnes izskan viedoklis, ka esošā valdība ir kreisi centriska, bet es teikšu to pašu, ko Butāna kungs: tas kreisums ir abos galos šeit, principā visa Saeima... Vot, es neesmu kreiss (Smiekli.), bet lielākā daļa šeit ir kreisie. Piedodiet, ja pārdalīt, pārdalīt... Tas, ka mēs gribam noregulēt Euribor jautājumu, – tā nav kreisa politika, tā ir godīga politika.

Kas ir virspeļņa? Ja mēs paši radījām apstākļus nodrošināt monopolu četrām bankām finanšu sektorā, nu, tā jau bija politiskā griba, lai kaut kas tāds izveidotos. Mēs nevaram pārmest ar atpakaļejošu datumu, ka kāds par daudz nopelnīja. Es piedāvāju skatīties uz priekšu. Lēmums par Euribor likmes sadārdzinājuma atgriešanu kredītņēmējiem – tā ir labēja politika, tā nav kreisa politika. Bet, kas attiecas uz vēlmi runāt par mazturīgajiem, visiem pārējiem, tad pirmais un galvenais uzdevums – attīstīt valsts ekonomiku. Ir jānodrošina viss, lai mazie uzņēmēji var dabūt kredītu, lai var piesaistīt finanses, lai var attīstīt biznesu, lai viņiem ir iespējas šeit dzīvot un nebraukt prom no valsts. Tā ir labēja politika.

Nacionālā attīstības banka. Nu par to runā visi. Varbūt tad beidzot paņemam un pieņemam lēmumu saistībā ar nākamā gada budžetu, lai ir viens politisks lēmums, ko mēs varam Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā kopā apstiprināt likumprojektā, kur uz Altum bāzes izveidojam nacionālo attīstības banku. Jā, izveidosim likumu paātrinātā formā.

Kas tad īsti notiks ar šo nacionālo attīstības banku? Tas, ka mēs neapēdīsim peļņu no, piemēram, “Latvenergo”, “Latvijas valsts mežiem” viena gada griezumā, ieguldīsim bankā un šī peļņa pēc bibliskā principa daudzkāršosies, jo tā tiks ieguldīta attīstībā, nevis noēšanā. Tie, kas noēd sēklu, kura ir jāstāda, principā iznīcina Latviju.

Mēs nevaram būt šeit kreisi. Dārgie draugi, mums jādomā par labēju politiku, mums jādomā par attīstību. Daudzi cilvēki gaida... kā mēs viņus atbalstīsim, lai ekonomika attīstās. Jo vairāk Latvijā būs uzņēmēju, jo bagātāka būs valsts. It sevišķi, ja mēs apskatāmies Eiropas valstis, tādas kā Vācija. Mēs esam dzirdējuši par lielajiem uzņēmumiem, bet patiesībā lielākā daļa ir mazie un vidējie uzņēmēji.

Mums tas ir jādara! Mēs runājam par atbalstu Latgalei. Mēs ilgstoši nevaram pieņemt lēmumu par atbalstu industriālā parka izveidei, par kuru tur... braukā cilvēki un lūdz atbalstu Saeimai. Mums jāsāk domāt par šo attīstību visiem kopā.

Un es teikšu tā, ka virspeļņa... nu, mēs varam nonākt tiesvedībā, pēc tam beigās tāpat tiesā pakāsīsim un maksāsim atpakaļ. Mirkļa efekts būs iegūts, bet tiesiski tas nebūs. Tas, ko mēs varam izdarīt, – mēs varam pārdalīt tirgu. Viens ir – ar likumu... kā es teicu, antimonopola likums, lai samazinātu vienas valsts ietekmi finanšu jomā līdz 20 procentiem. Tālāk – uz Altum bāzes sakoncentrējam vairāk līdzekļu vienai vietējai bankai, kurā vismaz 51 procents piederēs Latvijas valstij. Pārējie – privātpersonas, uzņēmēji –, lūdzu, var nākt piedalīties, investēt līdzekļus. Šobrīd likums garantē 100 tūkstošu atgriešanu ikvienam noguldītājam... ka viņš iegulda bankā.

Skandināvu banka! Viņiem nav riska nemaz, dārgie draugi, nav riska!

Līdz ar to es uzskatu, ka mums šodien, izskatot šo jautājumu, tūlīt ir jāvienojas par nacionālās bankas izveidi. Lēmumam jābūt pieņemtam kopā ar budžetu. Dārgie draugi, visi kopā – pozīcija un opozīcija. Tas būs viens konkrēts darbs. To, ko solīja iepriekšējā valdība, – reformas, attīstība... Lūdzu, viens jautājums, un tūkstošiem uzņēmēju, mazie un vidējie, pateiks mums paldies. Un beigās tie, kas meklē darbu, kas izmisumā brauc prom... varēs šeit normāli strādāt.

Ja nebūs vienas nacionālās attīstības bankas, ja viss finanšu tirgus piederēs ārvalstniekiem, nekā laba šajā valstī nebūs. Virzāmies uz priekšu!

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! (Dep. J. Reirs: “Vēl komisijas vārdā.”)

Ā, jā, es atvainojos, jā, komisijas vārdā. Lūdzu!

J. Reirs. Tātad, kolēģi, nedaudz vārdu komisijas vārdā. Pirmām kārtām par nacionālo banku. Protams, mēs arī diskutējām par nacionālo banku, un uzreiz – atgādinājums gan no konvencionālajām bankām, gan no Latvijas Finanšu nozares asociācijas par to, kas ir noticis ar Latvijas Hipotēku un zemes banku.

Es gribu atgādināt, ka tā bija viena banka, kura varbūt ne pārāk veiksmīgi strādāja, bet, ja mēs atceramies deviņdesmitos gadus, tad mums bija 65 privātās bankas, tagad ir palikušas 15. Tātad apmēram 40 ir aizgājušas pa burbuli. Līdz ar to pārmest valstij par šo situāciju... Protams, ka tur nebija laba situācija, bet pašreizējais Altum ir nesalīdzināms, tas kotējas biržā, tam ir reitingu aģentūru novērtējums, tur ir procedūras, līdz ar to, es domāju, ka mums nav jāgaida ne mirklis, lai tiešām ietu uz šo valsts banku. Tas būtu viens.

Otrs. Par tiem visiem iesniegumiem... gadījumiem. Mēs esam arī komisijā vērtējuši, skatījušies, un protams, pasaule ir mainījusies. Es domāju, ka, piemēram, karš Ukrainā vai tas, kas tagad notiek Izraēlā... nebūtu tādas reakcijas, ja nebūtu sociālo mediju. Un tas pats notiek arī banku sektorā. Kolēģi, katru dienu sociālos medijus satricina informācija par to, kā izturas pret kredītņēmējiem.

Jūs iedomājieties... vakardienas pārraidē jau nu katrs varēja just attieksmi pret valsti, kredītņēmējiem... viss kārtībā, viss forši. Ko tad kredītņēmējs, aizejot uz banku... kā pret viņu izturas? Un tas ir redzams, tas ir... tiešām daudzi runātāji teica, ka tā ir banku vaina un problēma, ka mēs esam nonākuši līdz šai situācijai. Protams, ka tas tā ir.

Par runāšanu ar bankām. Nu, cik var runāt?! Jo ir runāts gan par investoriem, es nezinu, 10 gadus... piesaistot investīcijas. Arī vakardienas raidījumā tika piedāvāts: taču jārunā ir. Mēs trīs mēnešus... Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija strādā trīs mēnešus, bet... jārunā. Tātad runāsim, runāsim, runāsim... Runājot neko nevar panākt, var panākt tikai darot.

Kolēģi, es gribu pateikt paldies Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, darbiniekiem, deputātiem. Gribu pateikt paldies Juridiskajam birojam, Finanšu ministrijas darbiniekiem, kuri piedalījās šajā darbā, Tieslietu ministrijas darbiniekiem, visiem tiem, kas atbalstīja Saeimā. Es gribu pateikties komercbanku vidējam menedžmentam, kur daudzi nav apmierināti ar to, kas notiek – daudzi nav apmierināti ar to, kas notiek.

Ja mēs tā varam salīdzināt, tad, piemēram, kontu apkalpotāju vai kredītu pārbaudītāju alga, kā mūs te informēja, Zviedrijā ir apmēram 3500 eiro, mums ir 1700. Arī šajā jautājumā cilvēki redz, kas notiek, un nav apmierināti ar situāciju, ar to, kas notiek.

Un pēdējais paldies, kolēģi, visiem par to ceļa maizi, ko jūs devāt Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai. Kolēģi, ja katra komisija atrisinātu kādu sarežģītu jautājumu... mēs atrisinātu deviņus lielus jautājumus (likumdošanas komisijas) un septiņus mazus jautājumus (pārējās).

Tā ka, kolēģi, aicinu visus iesaistīties. Mums citās jomās arī ir problēmas, līdz ar to – iesaistīties un strādāt, un nebaidīties, bet nākt ar priekšlikumiem un darīt.

Kolēģi, aicinu atbalstīt Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas likumprojektu “Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā” pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 90, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Nosakiet, lūdzu, priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam.

J. Reirs. Kolēģi, paldies par vienbalsīgu atbalstu šim likumprojektam.

Komisija sākotnēji nobalsoja par piecām dienām, bet pēc Finanšu ministrijas lūguma, lai sagatavotu detalizētāk priekšlikumus otrajam lasījumam, komisija nobalsoja par 10 dienām. Izvērtējot situāciju... tā ir svētdiena... tad man būtu priekšlikums – nevis 22., bet 23. oktobrī, kas ir pirmdiena. Praktiski sanāk 11 dienas – nedaudz pret komisijas lemto, bet svētdiena nebūtu pareizā diena.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts. Paldies.

J. Reirs. Paldies, kolēģi!

___

Sēdes vadītāja. Nākamā sadaļa – “Patstāvīgo priekšlikumu izskatīšana”.

Lēmuma projekts “Par 13 471 Latvijas pilsoņa kolektīvā iesnieguma “Slimības lapu 100% apmērā no neto algas un apmaksāt no sociālā budžeta” turpmāko virzību”.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā – referents Edgars Tavars.

E. Tavars (AS).

Cienījamie kolēģi, atgādinu, ka šī gada 8. septembrī Saeima saņēma 13 471 Latvijas pilsoņa kolektīvo iesniegumu “Slimības lapu 100 % apmērā no neto algas un apmaksāt no sociālā budžeta”. Šo jautājumu Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija izskatīja 4. oktobra sēdē, kurā iesniedzēju pārstāvji pauda uzskatāmus piemērus, tai skaitā – ka slimības dēļ cilvēki tiek sodīti divreiz, jo slimības laikā ieņēmumi būtiski samazinās. Tika minēti arī uzskatāmi piemēri, ka, ja slimības lapa tiek izņemta pirmdienā vai piektdienā, ir būtiskas atšķirības un cilvēki cieš.

Šajā sakarā uz komisiju tika uzaicināti Labklājības ministrijas pārstāvji, kuri aicināja šo iniciatīvu tālāk nevirzīt, tika skaidroti dažādi slimības lapu kompensācijas piemēri. Līdzīgi kā ar apdrošināšanu – uzskata, ka daļa izdevumu personai būtu tomēr jāsedz pašai.

Veselības ministrijas pārstāvji savukārt norādīja uz iespējamām nepieciešamajām izmaiņām darbnespējas lapu izmaksu sistēmā, kur būtu jādiskutē par citiem apsvērumiem, piemēram, par to, ka arodslimību ārstu izsniegto darbnespējas lapu skaits jau ieņem otro vietu pēc ģimenes ārstu izsniegto darbnespējas lapu skaita. Tāpat tika uzklausīti Ekonomikas ministrijas pārstāvju priekšlikumi, kā arī iebildumi.

Neraugoties uz to, Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas absolūtais vairākums nolēma atbalstīt šīs iniciatīvas turpmāko virzību un nodot to padziļinātai izvērtēšanai Sociālo un darba lietu komisijai.

Pamatojoties uz Saeimas kārtības ruļļa 131.5 panta ceturto un piekto daļu, komisija sagatavoja lēmuma projektu “Par 13 471 Latvijas pilsoņa kolektīvā iesnieguma “Slimības lapu 100 % apmērā no neto algas un apmaksāt no sociālā budžeta” turpmāko virzību”.

Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par 13 471 Latvijas pilsoņa kolektīvā iesnieguma “Slimības lapu 100 % apmērā no neto algas un apmaksāt no sociālā budžeta” turpmāko virzību”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 90, pret – 1, atturas – nav. Lēmuma projekts atbalstīts.

___

Nākamais lēmuma projekts – “Par 14 218 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Nekavējoties palielināt bērna piedzimšanas pabalstu un kopšanas pabalstu” turpmāko virzību”.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā – referente Leila Rasima.

L. Rasima (PRO).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi, kolēģes! Šī gada 12. septembrī Saeima saņēma 14 218 Latvijas pilsoņu kolektīvo iesniegumu “Nekavējoties palielināt bērna piedzimšanas pabalstu un kopšanas pabalstu”.

4. oktobrī Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija izskatīja šo iniciatīvu un uzklausīja iniciatīvas pārstāvi, kura norādīja, ka bērna piedzimšanas pabalsta un bērna kopšanas pabalsta apmērs nav mainījies jau vairāk nekā 10 gadus. Ņemot vērā šajā laikā piedzīvoto inflāciju, ģimeņu reālie ienākumi pēc bērna piedzimšanas ir krietni sarukuši.

Uz komisijas sēdi uzaicinātā Labklājības ministrijas pārstāve informēja, ka iniciatīvas tālāka virzība ir atbalstāma un tiks sagatavoti priekšlikumi minēto pabalstu apmēra palielināšanai. Arī demogrāfisko lietu eksperts norādīja, ka minētie pabalsti ir jāpalielina, lai jaunie vecāki neizjustu ienākumu samazinājumu ģimenes pieauguma dēļ.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija nolēma atbalstīt šīs iniciatīvas turpmāko virzību un nodot to Sociālo un darba lietu komisijai. Pamatojoties uz Saeimas kārtības ruļļa 131.5 panta ceturto un piekto daļu, komisija sagatavoja šo lēmuma projektu.

Komisijas vārdā lūdzu to atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Uzsākam debates.

Pirmais debatēs pieteicies deputāts Jānis Grasbergs.

J. Grasbergs (NA).

Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Šis 14 218 Latvijas pilsoņu kolektīvais iesniegums, es domāju, šajā bērnu ataudzes un visā... jomā ir tāds kliedziens pēc palīdzības, jo vārds “nekavējoties” droši vien nav ielikts tāpat vien, bet tādēļ, ka tā ir tiešām ļoti būtiska problēma – un ne tikai problēma, bet arī tas, kas bieži vien kādām ģimenēm arī ir izšķirošais solis, kādēļ viņi atliek bērnu radīšanu. Tas ietekmēs mūs visus nedaudz vēlāk, jo mūsu skaits diemžēl samazinās.

Un, ja mēs skatāmies tieši uz šo konkrēto, kas ir prasīts... kopšanas pabalstu, tad tas ir pieņemts 2012. gadā – 171 eiro, kas tajā laikā bija domāts, lai pielīdzinātu pret vidējo algas kritumu, kas notiek ar ieņēmumiem vienam strādājošajam, kurš aiziet bērna kopšanas atvaļinājumā.

Līdz ar to, ja mēs skatāmies inflācijas un visā šajā... ietekmē, tad tam būtu jābūt 466 eiro, ko ir arī norādījuši iesniedzēji, un šādā gadījumā mēs pielīdzinātos mūsu šībrīža vidējai algai valstī, kad šī ģimene, teiksim, saņem vecāku... ne vecāku, bet bērna kopšanas pabalstu, principā viņu ieņēmumu līmenis nemainītos, kaut gan mums ir jārēķina arī tas, ka ģimenē ienāk vēl kāda persona – vai tā ir trešā, ceturtā vai piektā... bet tam ir noteikti ļoti būtiska ietekme. Jau šajā brīdī, kad ir 171 eiro, piedzimstot bērnam, principā ģimenes ieņēmumi samazinās par 270 eiro, jo mūsu šībrīža politika ir, ka vecāku pabalsts veidojas 43,75 procentu apmērā... un tad šis bērna kopšanas pabalsts tā kā piekompensē to daļu. Bet tas diemžēl galīgi nestrādā.

Tāpēc es noteikti lūdzu... aicinu atbalstīt. Īstenībā es aicinu Sociālo un darba lietu komisiju uzaicināt arī Demogrāfijas, ģimeņu un bērnu lietu apakškomisijas deputātus piedalīties šajā sēdē, lai mēs esam klātesoši un arī varam piedalīties, jo šos jautājumus mēs arī esam diskutējuši. Tas ir arī ļoti būtisks sociālā taisnīguma jautājums, jo mēs šobrīd ar to politiku, kāda mums ir, diemžēl nenovērtējam ģimeņu ar bērniem ieguldījumu mūsu valsts izaugsmē, mūsu valsts nākotnē... mēs to neizpildām.

Patiesībā, ja mēs gribam redzēt vismaz kaut vai paliekošu iedzīvotāju skaitu un to, ka mēs vismaz noturam šo vidējo vecumu, kāds mums šobrīd ir, ap 45 gadiem, tad mums ar steigu, līdzīgi kā šeit, šajā iesniegumā, nekavējoties jātaisa tāds liels, komplekss risinājums. Šis ir mazs solītis, kas ļoti daudz palīdzētu... ko mēs varam tā ātri izdarīt, bet principā šim ir jābūt kompleksam risinājumam.

Un mēs redzējām, ka tāda lieta kā 3+ programma jeb “Goda ģimenes” programma, kas ir ieviesta... cik lielu uzreiz motivāciju un īstenībā arī sabiedrības atbalstu guva šīs ģimenes, un mēs arī statistikā uzreiz redzējām, ka mums palielinājās trešo bērnu skaits ģimenē. Un tā ir motivācija... tā ir motivācija, it sevišķi, ka valsts pasaka – mēs nostāsimies jums aiz muguras un palīdzēsim iet tālāk uz priekšu.

Bet katrā ziņā šie 466 eiro, ko mēs liktu 171 eiro vietā... noteikti būtu arī jāpieliek klāt kādām inflācijas līknēm vai vēl kādām... lai tas iegūtu plūdumu tālāk uz priekšu, lai nestāv uz vietas. Lai nav tāda situācija kā šobrīd, kad ir norma, kuru pieņēma 2012. gadā un kas šobrīd galīgi vairs neatbilst...

Un ir arī vēl kāda lieta. Mēs satraucamies par to, ka mums pirmie bērni ģimenē ienāk... aizvien lielākā vecumā, un tam ir ļoti skaidrs... tāda likumsakarība arī ar bērna kopšanas pabalstu, jo iedomājieties situāciju: ja mēs prasām jauniešiem – kādēļ jūs atliekat bērnu ienākšanu...? Ir skaidrs, ka jāizveido karjera, jāizveido pastāvīga dzīvesvieta, vēl visas lietas, jo tur nav, teiksim, atbalsta, jo ir ļoti jāpaļaujas uz vecāku pabalstu, kas ir rēķināts no algas, bet situācijā, ja mēs skatāmies, kad ir jauns cilvēks, pabeidzis studijas, 22–24 gadi, principā... Ja nav darba pieredzes, tad vienīgais iztikas avots ir bērna kopšanas pabalsts kā tāds.

Tam ir ļoti fundamentāla ietekme, kā uz to skatīties, jo citādi mēs nesagaidīsim to, ka mēs pat noturētu skaitu, kāds mums ir šobrīd, jo tā situācija, kurā mēs ieiesim nākamajos piecos līdz septiņos gados, ir tāda, ka mums, teiksim, cilvēku skaits 35 gadu vecumā un 25 gadu vecumā atšķiras divas reizes jeb ap 15 tūkstošiem ir trīsdesmitpiecgadnieku, turpat pretī divdesmitpiecgadnieki ir tikai apmēram septiņi astoņi tūkstoši. Līdzīgi ir arī, ja mēs salīdzinām divdesmitgadniekus ar trīsdesmitgadniekiem. Tāpēc mums ir jādara viss iespējamais, lai motivētu jauniešus un palīdzētu veidot ģimeni, un arī atbalstītu viņus ikdienas gaitās.

Tā ka es lūdzu atbalstīt šo, virzīt tālāk un atcerēties paaicināt arī Demogrāfijas, ģimeņu un bērnu lietu apakškomisijas deputātus...

Paldies jums.

Sēdes vadītāja. Nākamais debatēs pieteicies deputāts Mārcis Jencītis.

M. Jencītis (LPV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja, godātie kolēģi! Daži viegli saprotami argumenti, kāpēc mums vajag atbalstīt pilsoņu kolektīvo iesniegumu “Nekavējoties palielināt bērna piedzimšanas pabalstu un kopšanas pabalstu”.

Daži iemesli. Pirmais – Latvija ir kļuvusi par valsti, kur elektroauto iegādei bagātiem cilvēkiem izsniedz pabalstus vairāku tūkstošu apmērā pretēji tam, kā tas notiek ar ģimenes... ar bērnu pabalstiem. Vakar Ilgtspējīgas attīstības komisijā es klausījos aktuālos datus no Valsts kancelejas par Nacionālā attīstības plāna izpildi. Šos datus var saukt par aktuāliem. Kancelejas pārstāvji ziņoja jaunākos datus un precīzu nulles emisiju. Transportlīdzekļu īpatsvars visu transportlīdzekļu skaitam... atbilstoši Nacionālajam attīstības plānam šobrīd ir izpildīts 2024. gada līmenī – 2024. gada līmenī! –, un tie ir Valsts kancelejas pārstāvju vārdi. Viņi piebilda – pateicoties valsts atbalstam. Tātad valsts atbalstam, konkrēti finansiālajam atbalstam, ir liela nozīme. Bet šajā gadījumā Eiropas direktīvas zaļais kurss... tas nebūt neiet vienā solī ar mūsu demogrāfiju, jo, lai kāda nebūtu nozare un lai kādi nebūtu mērķi, mēs visur atdursimies pret demogrāfiju.

Otrais iemesls jeb arguments ir, ka abi pabalsti – gan kopšanas, gan bērna piedzimšanas pabalsts – nav mainīti kopš 2013. gada pretēji inflācijas procentiem. Salīdzinājumam – Igaunijā minimālais bērna kopšanas pabalsts ir 584 eiro, bet Latvijā vienam vecākam, kas iepriekš nav strādājis, bērna kopšanas pabalsts ir 171 eiro.

Trešais iemesls jeb arguments. Tas ir ļoti vienkāršs. Es aicinu ieklausīties faktos, skaitļos, tie ir ļoti interesanti, un tā ir viela pārdomām. Latvija izmirst – vienkāršos vārdos, un viss atdursies pret demogrāfiju. Daži skaitļi. Tātad arī no vakardienas skaitļiem, kas nāca no Valsts kancelejas par Nacionālā attīstības plāna izpildi...

Tika izcelts no vairāk nekā 300 punktiem, ka kritiskākais pirmais vai otrais punkts ir stipras ģimenes paaudzēs. Tātad tas ir kritiskākais punkts, kritiskākais vērtējums no visiem faktiski vai no pāris... Pirms 60 gadiem Latvijā dzīvoja 0,07 procenti no visas pasaules iedzīvotājiem. Es saprotu, ka nav absolūti korekti salīdzināt ar tik lielu gadu skaitu atpakaļ, bet – 0,07 procenti no visas pasaules iedzīvotājiem, šodien Latvijā dzīvo 0,02 procenti no visiem pasaules iedzīvotājiem, un šis kritums ir katastrofāls.

Tālāk arī būs nedaudz tālāka pagātne. Latvijā 1987. gadā piedzima vairāk nekā 42 tūkstoši bērnu, pirms 15 gadiem piedzima 24 tūkstoši bērnu, bet 2022. gadā ir piedzimuši mazāk par 16 tūkstošiem bērnu, un šogad potenciāli varētu būt vēl mazāk jaundzimušo. Par to liecina tendence, ka, pēc demogrāfijas datiem, šogad februārī bija antirekords – piedzima 1021 bērns. Vēl tikai pirms astoņiem gadiem bija mēnesis, kad piedzima divas reizes vairāk bērnu, tas bija 2015. gada jūlijā – 2081 bērns.

Vēlreiz no vakardienas aktuālajiem datiem, ko ziņoja Valsts kanceleja par Nacionālā attīstības plāna izpildi. Tika minēts teikums: ja vairosies pārliecība par rītdienu, vairosies arī dzimstība. Tātad ļoti būtisks faktors, kas tiek atzīts, ka tieši pārliecība par rītdienu rada lielāku dzimstību. Finansiāls atbalsts, protams, arī rada šo pārliecību.

Un interesants fakts – pētījums. Viss ir jābalsta pētījumos, acīmredzamas, skaidras lietas – kas ir balts, kas ir melns, bet tomēr šie pētījumi arī palīdz mums labāk saprast... Tātad Barselonas Ekonomikas augstskolas pētījums pierāda, ka ekonomiskajai situācijai atbilstoši bērnu piedzimšanas un kopšanas pabalsti paaugstina dzimstību... stiprina bērna imunitāti, veicina attīstību un stiprina ģimenes stabilitāti.

Noslēgumā. Kas šobrīd ir tik ļoti aktuāli – tas mazinās vardarbību, un tas arī ir balstīts pētījumā: ASV psihologu asociācija norāda, ka atbilstoši pabalsti samazina vardarbību ģimenē.

Nobeigšu ar Nelsona Mandelas vārdiem: “Sabiedrību visvairāk raksturo tas, kā valsts izturas pret saviem bērniem.”

Tātad – “par” Latvijas pilsoņu kolektīvo iesniegumu “Nekavējoties palielināt bērna piedzimšanas pabalstu un kopšanas pabalstu” turpmāko virzību”!

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai ziņotājam ir vēl ko piebilst? Nav.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par 14 218 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Nekavējoties palielināt bērna piedzimšanas pabalstu un kopšanas pabalstu” turpmāko virzību”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 89, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

___

Ejam pie nākamās sadaļas – “Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem”.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputāti neiebilst. Likumprojekts komisijai nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu iesniegto likumprojektu “Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputāti neiebilst. Likumprojekts komisijai nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu iesniegto likumprojektu “Grozījumi Enerģētikas likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputāti neiebilst. Likumprojekts komisijai nodots.

___

Kolēģi, paldies. Līdz ar to darba kārtība ir izskatīta.

Pirms mēs reģistrējamies, vēl ir atbilžu sniegšana uz deputātu uzdotajiem jautājumiem.

Deputātu Aināra Šlesera, Ramonas Petravičas, Kristapa Krištopana, Viļa Krištopana un Ričarda Šlesera jautājums izglītības un zinātnes ministrei Andai Čakšai “Par mūžizglītības pieejamību un mūžizglītības ietvaros realizēto pasākumu efektivitāti”. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina, bet mutvārdos papildjautājumus uzdot viņi nevēlas.

Deputātu Edgara Tavara, Česlava Batņas, Jura Viļuma, Edvarda Smiltēna un Māra Kučinska jautājums Ministru prezidentei Evikai Siliņai “Par atbalsta pasākumiem 2023./2024. gada apkures sezonā”. Jautājums pāradresēts klimata un enerģētikas ministram Kasparam Melnim. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina, bet mutvārdos papildjautājumus viņi uzdot nevēlas.

Deputātu Česlava Batņas, Lindas Matisones, Edgara Putras, Aivas Vīksnas, Didža Šmita, Māra Kučinska un Edgara Tavara jautājums izglītības un zinātnes ministrei Andai Čakšai “Par fundamentālo un lietišķo pētījumu projektiem”. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina, bet mutvārdos papildjautājumus viņi uzdot nevēlas.

___

Un vēl esam saņēmuši deputātu jautājumus. Linda Liepiņa, Ainārs Šlesers, Kristaps Krištopans, Mārcis Jencītis un Edmunds Zivtiņš uzdod jautājumu Ministru prezidentei Evikai Siliņai “Par situāciju, kas izveidojusies uz Latvijas–Baltkrievijas robežas, Pāternieku un Silenes robežšķērsošanas vietās, un kas prasa nekavējošu risinājumu”.

___

Un vēl viens. Tātad deputātu Aināra Šlesera, Viļa Krištopana, Lindas Liepiņas, Ramonas Petravičas un Edmunda Zivtiņa jautājums ārlietu ministram Krišjānim Kariņam “Par cilvēka cieņu aizskarošiem un patiesībai neatbilstošiem ārlietu ministra izteikumiem Eiropas Padomes Parlamentārajā asamblejā”.

Vārds motivācijai Lindai Liepiņai. Nē? Labi, paldies.

___

Līdz ar to visa darba kārtība ir izskatīta.

Jautājumu un atbilžu sēde nenotiks.

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

Vārds Ramonai Petravičai paziņojumam par Saūda Arābijas un Ēģiptes parlamentārās grupas sasaukšanu.

R. Petraviča (LPV).

Kolēģi, pēc pāris minūtēm Dzeltenajā zālē, lūdzu, sanākam tie, kas piedalās deputātu grupās sadarbībai ar Ēģiptes un Saūda Arābijas parlamentiem.

Sēdes vadītāja. Paldies.

___

Vārds... Kolēģi, vēl mazu uzmanību!

Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai Saeimas sekretāra biedram Jānim Grasbergam.

J. Grasbergs (Saeimas sekretāra biedrs).

Reģistrējušies 92 deputāti, tas nozīmē, ka nav reģistrējušies 8: Raimonds Bergmanis, Andris Bērziņš, Zanda Kalniņa-Lukaševica, Rihards Kols, Ervins Labanovskis, Ričards Šlesers, Atis Švinka un Aiva Vīksna.

___

Sēdes vadītāja. Paldies.

Līdz ar to Saeimas šī gada 12. oktobra sēdi pasludinu par slēgtu.

Paldies visiem par darbu.

Satura rādītājs
14. Saeimas rudens sesijas 9. sēde
2023. gada 12. oktobrī

 

Balsojumi

Datums: 12.10.23 09:09 Balsojums 1
Par - 45, pret - 46, atturas - 3.
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projekta Par Latvijas Republikas apņemšanos nepievienoties Eiropas Padomes Konvencijai par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (354/Lm14) iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā

Datums: 12.10.23 09:21 Balsojums 2
Par - 28, pret - 0, atturas - 50.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta Par likuma “Par Skultes sašķidrinātās dabasgāzes termināli” atzīšanu par spēku zaudējušu (355/Lp14), 1.lasījums iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā

Datums: 12.10.23 09:28 Balsojums 3
Par - 45, pret - 48, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu” (359/Lp14), nodošana komisijām

Datums: 12.10.23 09:34 Balsojums 4
Par - 44, pret - 51, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē (360/Lp14), nodošana komisijām

Datums: 12.10.23 09:49 Balsojums 5
Par - 41, pret - 35, atturas - 15.
Balsošanas motīvs: Grozījums Pievienotās vērtības nodokļa likumā (365/Lp14), nodošana komisijām

Datums: 12.10.23 09:51 Balsojums 6
Par - 40, pret - 34, atturas - 17.
Balsošanas motīvs: Grozījums Pievienotās vērtības nodokļa likumā (366/Lp14), nodošana komisijām

Datums: 12.10.23 09:56 Balsojums 7
Par - 26, pret - 0, atturas - 50.
Balsošanas motīvs: Par likuma “Par Skultes sašķidrinātās dabasgāzes termināli” atzīšanu par spēku zaudējušu (355/Lp14), 1.lasījums iekļaušanu 12.oktobra Saeimas sēdes darba kārtībā

Datums: 12.10.23 10:00 Balsojums 8
Par - 88, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Oļegam Burovam no šā gada 16. oktobra līdz 19. oktobrim

Datums: 12.10.23 10:00 Balsojums 9
Par - 88, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātei Svetlanai Čulkovai no šā gada 24. oktobra līdz 26. oktobrim

Datums: 12.10.23 10:01 Balsojums 10
Par - 77, pret - 10, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Par Ervina Labanovska apstiprināšanu par Baltijas Asamblejas Latvijas delegācijas locekli (351/Lm14)

Datums: 12.10.23 10:02 Balsojums 11
Par - 78, pret - 10, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Ilzes Indriksones apstiprināšanu par Baltijas Asamblejas Latvijas delegācijas locekli (355/Lm14)

Datums: 12.10.23 10:17 Balsojums 12
Par - 89, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Latvijas Republikas valsts robežas likumā (347/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 12.10.23 10:19 Balsojums 13
Par - 87, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums Administratīvās atbildības likumā (287/Lp14), 3.lasījums

Datums: 12.10.23 10:20 Balsojums 14
Par - 90, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā (53/Lp14), 3.lasījums

Datums: 12.10.23 10:25 Balsojums 15
Par - 90, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Prokuratūras likumā (339/Lp14), 1.lasījums

Datums: 12.10.23 10:28 Balsojums 16
Par - 93, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums Fizisko personu reģistra likumā (348/Lp14), 1.lasījums

Datums: 12.10.23 10:29 Balsojums 17
Reģistrējušies - 95.
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Datums: 12.10.23 11:13 Balsojums 18
Par - 89, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par atbalstu Izraēlas Valstij (356/Lm14)

Datums: 12.10.23 11:15 Balsojums 19
Par - 88, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumā (313/Lp14), 2.lasījums

Datums: 12.10.23 11:16 Balsojums 20
Par - 90, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par valsts kompensāciju cietušajiem” (314/Lp14), 2.lasījums

Datums: 12.10.23 11:31 Balsojums 21
Par - 55, pret - 23, atturas - 9.
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” (322/Lp14), 1.lasījums

Datums: 12.10.23 11:33 Balsojums 22
Par - 88, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Pacientu tiesību likumā (346/Lp14), 1.lasījums

Datums: 12.10.23 11:35 Balsojums 23
Par - 93, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Valsts meža dienesta likumā (106/Lp14), 2.lasījums

Datums: 12.10.23 11:36 Balsojums 24
Par - 91, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā (209/Lp14), 2.lasījums

Datums: 12.10.23 12:09 Balsojums 25
Par - 76, pret - 5, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Par sēdes turpināšanu bez pārtraukuma

Datums: 12.10.23 13:04 Balsojums 26
Par - 90, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā (367/Lp14), 1.lasījums

Datums: 12.10.23 13:08 Balsojums 27
Par - 90, pret - 1, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par 13 471 Latvijas pilsoņa kolektīvā iesnieguma “Slimības lapu 100% apmērā no neto algas un apmaksāt no sociālā budžeta” turpmāko virzību (349/Lm14)

Datums: 12.10.23 13:24 Balsojums 28
Par - 89, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par 14 218 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Nekavējoties palielināt bērna piedzimšanas pabalstu un kopšanas pabalstu” turpmāko virzību (350/Lm14)

Datums: 12.10.23 13:28 Balsojums 29
Reģistrējušies - 92.
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Sēdes video translācija

12.10.2023.

09.00

11.00