Latvijas Republikas 11.Saeimas
ārkārtas sesijas sēde
2014.gada 3.jūlijā pulksten 9.00

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 11.Saeimas priekšsēdētāja
Solvita Āboltiņa.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi

Sēdes vadītāja. Labrīt, cienījamie kolēģi! Sākam Saeimas 3.jūlija ārkārtas sesijas sēdi, un darba kārtības pirmais jautājums ir ziņojuma izskatīšana.

Tas ir Ministru prezidenta ziņojums Saeimai par Latvijas nacionālo drošību.

Vārds Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai. Kolēģi, lūdzu, ieņemiet vietas!

L.Straujuma (Ministru prezidente).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie deputāti! Ministra kungs! Klātesošie!

Latvijas nacionālā drošība ir viens no aktuālajiem jautājumiem, kas nepārtraukti ir valdības darba kārtībā. Ņemot vērā sarežģīto ģeopolitisko situāciju, drošība ir šīs valdības prioritāte. Taču mums ir jāatceras, ka nacionālās drošības apdraudējums neizriet tikai no valstu politiskās rīcības, tāpēc ir nepieciešams arī izvērtēt Latvijas iekšpolitisko situāciju un ar to saistītos nacionālās drošības riskus.

Saskaņā ar Nacionālās drošības likumu esmu iesniegusi ikgadējo ziņojumu par nacionālo drošību un ar galvenajiem ziņojumā aplūkotajiem jautājumiem jūs iepazīstināšu.

Krievijas agresija Ukrainā ir satricinājusi Eiropas drošības un globālo starptautisko kārtību. Kopā ar sabiedrotajiem Eiropas Savienībā, Ziemeļatlantijas līguma organizācijā jeb NATO un visā pasaulē Latvija ir paudusi skaidru nosodījumu Krievijas rīcībai. Latvija ir aktīvi rīkojusies, lai nodrošinātu Latvijas, Baltijas un citu sabiedroto drošību, atturētu Krieviju no tālākas agresijas un palīdzētu Ukrainai. Krievijas rīcība liek visām Eiropas valstīm pārvērtēt attieksmi pret drošību, kuru mūsu iedzīvotāji jau bija pieņēmuši kā pašsaprotamu.

Šādos apstākļos vēl nozīmīgāka ir mūsu piederība ietekmīgākajai militārajai aliansei. NATO un partnervalstu militārās mācības Latvijas un kaimiņvalstu teritorijās, Amerikas Savienoto Valstu gaisa desanta rotas ierašanās, NATO iznīcinātāju skaita Baltijas gaisa telpā trīskāršošana un Baltijas valstu Apvienotā štāba elementa aktivizēšana ir bijuši konkrēti un svarīgi soļi aizsardzības stiprināšanā visā alianses teritorijā, tai skaitā Baltijas reģionā.

Tāpat Latvija ar ārvalstu sabiedrotajiem un partneriem aktīvi piedalās starptautiskajos centienos stabilizēt situāciju Ukrainā, gan sniedzot palīdzību, gan atbalstot nepieciešamos lēmumus starptautiski. Nav pamata uzskatīt, ka Krievija Latvijā varētu īstenot tādas darbības kā Ukrainā. Latvija ir NATO dalībvalsts, un līdz ar to... un ar to ir jārēķinās. Tomēr vienlaikus Krievijas mērķis ir palielināt savu ietekmi Latvijā - centieni šajā virzienā ir novērojami jau ilgtermiņā.

Pašreizējā drošības situācijā pastāvīgai sabiedroto klātbūtnei ir stabilizējošs efekts, un tā veicina nacionālo drošību. Latvijas valdība uzskata, ka Amerikas Savienoto Valstu militārās klātbūtnes Eiropā saglabāšana un savstarpējās sadarbības spēju nostiprināšana ir būtiska arī turpmāk. Latvija piedalās gan NATO starptautiskajās operācijās, gan citos kolektīvās drošības stiprināšanas pasākumos. Dalība NATO spēkos Latvijai sniedz gan lielākas drošības garantijas, gan arī ļauj iegūt pieredzi un pilnveidot sadarbību ar sabiedroto spēkiem, tādējādi paaugstinot savas kaujas spējas.

Latvija joprojām sniedz savu ieguldījumu NATO Starptautisko drošības atbalsta spēku operācijā Afganistānā un ir gatava nepieciešamības gadījumā tajā piedalīties arī pēc 2014.gada.

Nestabilitāte Tuvo Austrumu reģionā turpina ietekmēt Latvijas un tās sabiedroto drošību.

Negatīvu ietekmi atstāj iekšēji un ārēji konflikti, kas rada kaimiņu reģionu un valstu destabilizāciju, bēgļu un patvēruma meklētāju skaita pieaugumu, masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas draudus, ietekmē energoresursu cenas, veicina sabiedrību radikalizāciju un terorisma draudu pieaugumu.

Latviju uztrauc cilvēka pamattiesību pārkāpumi, pulcēšanās, vārda brīvības un citu tiesību ierobežojumi, kā arī neiecietības, rasisma, ksenofobijas un neonacisma pieaugums Krievijā, ko dokumentējušas starptautiskās organizācijas no visas pasaules. Negatīvi vērtējama Krievijas valsts televīzijā un citos plašsaziņas līdzekļos paustā kara propaganda, aicinājumi uz vardarbību un varas iestāžu rīcības trūkums, lai šos būtiskos pārkāpumus ierobežotu. Nepieņemami ir Krievijas valsts un tās finansēto nevalstisko organizāciju mēģinājumi nelabvēlīgi ietekmēt Latvijas sabiedrības integrācijas procesu. Latvijas valdība tāpat kā līdz šim spers nepieciešamos soļus, lai nepieļautu jebkuras valsts tieši vai netieši veicinātās darbības Latvijā, kas vērstas pret Latvijas valsts interesēm.

Ņemot vērā informācijas telpas ietekmi un nepieciešamību tajā nodrošināt efektīvu rīcību, Latvija ir izlēmusi Rīgā veidot NATO Stratēģiskās komunikācijas centru.

Notikumi mūsu reģionā apliecina, ka paralēli alianses kolektīvajai aizsardzībai Latvijai ir būtiski stiprināt arī Eiropas Savienības turpmākos centienus militāro un civilo spēju attīstībā, kas ir nepieciešamas starptautisku krīžu noregulējumam, - īpaši, lai mazinātu nedrošību un nestabilitāti Eiropas kaimiņos. Šogad esam būtiski palielinājuši Latvijas iesaisti Eiropas Savienības militārajās operācijās.

Latvija turpina atbalstīt Eiropas Savienības kopējās drošības un aizsardzības politiku, piedaloties tās ietvaros organizētajās misijās un operācijās. Latvija piedalās Eiropas Savienības militārajā operācijā Centrālāfrikā, Eiropas Savienības apmācību misijā Mali, kā arī Eiropas Savienības militārajā operācijā „ATLANTA" pirātisma apkarošanai pie Somālijas krastiem. Tāpat Latvijas civilie eksperti piedalās Eiropas Savienības policijas misijā Afganistānā un novērošanas misijā Gruzijā.

Notikumi Ukrainā ietekmē Austrumu partnerības politikas tālāko attīstību, kas Latvijai ir īpaši svarīgi, ņemot vērā šī jautājuma prioritāro nozīmi Latvijas prezidentūras laikā Eiropas Savienības Padomē.

Latvija kopā ar pārējām Eiropas Savienības dalībvalstīm turpinās sniegt atbalstu Ukrainas, Moldovas un Gruzijas institūcijām reformu ieviešanā, kā arī turpinās attīstīt divpusējās sadarbības potenciālu ar Baltkrieviju, Armēniju un Azerbaidžānu.

Kopīgi drošības un aizsardzības pasākumi būs Eiropas Savienības darba kārtībā Latvijas prezidentūras laikā Eiropas Savienības Padomē, 2015.gada jūnijā organizējot īpašu aizsardzības jautājumiem veltītu Eiropas Padomes sanāksmi. Gatavošanās tai dos jaunu impulsu Eiropas Savienības spējai rūpēties par tās dalībvalstu un kaimiņu drošību un aizsardzību.

Latvijā izlūkošanas aktivitātes īsteno vairāki ārpus NATO un Eiropas Savienības valstīm esoši specdienesti, to darbības intensitāte variē no zemas līdz mēreni augstai.

Augstāka izlūkošanas aktivitāte nekā iepriekšējos gados novērota par Latvijas ārpolitikas un drošības politikas jautājumiem, tai skaitā par Latvijas pozīciju attiecībā uz Eiropas Savienības Austrumu partnerības projektu, attiecībām ar Neatkarīgo Valstu Sadraudzības valstīm, gatavošanos Latvijas prezidentūrai Eiropas Savienības Padomē. Latvijas pozīcija NATO bija viens no ārvalstu izlūkdienestu... bija viena no ārvalstu izlūkdienestu darba prioritātēm 2013.gadā.

Šogad ārvalstu specdienestu aktivitāte Latvijā, visticamāk, pieaugs. To veicinās gan ārvalstu specdienestu interese par Eiropas Parlamenta un Saeimas vēlēšanām, gan par Latvijas prezidentūru Eiropas Savienības Padomē.

Terorisma draudu līmenis Latvijā 2013. un 2014.gadā, salīdzinot ar iepriekšējiem, nav būtiski mainījies un saglabājies relatīvi zems. Pārskata periodā Latvijā nav notikuši terora akti vai citi noziedzīgi nodarījumi, kas būtu saistīti ar terorismu.

Šobrīd nozīmīgākos terorisma draudus Latvijas iedzīvotājiem rada uzturēšanās terorisma riska reģionos, kur eiropieši ir starp prioritārajiem teroristu uzbrukumu mērķiem.

Pieaug ārvalstu izlūkdienestu kiberizlūkošanas spējas un gatavība tās izmantot. Līdztekus spējai īstenot kiberuzbrukumus, lai paralizētu vai apturētu sistēmu darbu, tiek attīstīta spēja pārvaldīt datu plūsmas. Internets, tai skaitā sociālie tīkli, var tikt izmantoti kā papildu rīks situācijas novērošanai un vadīšanai. Latvijā periodiski tiek iegūtas liecības par jaunu izlūkošanas rīku izmantošanu.

Pēdējo trīs gadu laikā Latvijas kiberdrošības spējas ir ievērojami uzlabojušās un Latvija spēj operatīvāk reaģēt krīzes situācijās. Ir izveidotas jaunas organizācijas - Informācijas tehnoloģiju kiberdrošības incidentu novēršanas institūcija un Nacionālo bruņoto spēku Kiberzemessardzes vienība. Turklāt šogad valdība pieņēma pirmo Latvijas kiberdrošības stratēģiju 2014.-2018.gadam.

Mūsu līdzdalība NATO uzliek arī zināmus pienākumus, un viens no tiem ir pienācīga budžeta nodrošināšana valsts aizsardzībai.

Likumā „Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2014., 2015. un 2016.gadam" noteikts, ka, izstrādājot turpmāko gadu vidēja termiņa budžeta ietvara likuma projektus, ņemot vērā valsts ekonomisko situāciju un valsts budžeta iespējas, jānodrošina pakāpeniska virzība uz valsts aizsardzības finansējumu 2 procentu apmērā no iekšzemes kopprodukta līdz 2020.gadam.

Aizsardzības ministrijai jaunajām politikas iniciatīvām saskaņā ar likumu „Par valsts budžetu 2014.gadam" tika palielināti budžeta izdevumi par 16 miljoniem eiro, tai skaitā finansējums NATO izcilības centram stratēģiskās komunikācijas jautājumos, valsts kiberdrošības stiprināšanai, gaisa telpas novērošanas sistēmas uzstādīšanai un citiem pasākumiem.

Šogad valdība atbalstīja Aizsardzības ministrijas iniciatīvu stiprināt Zemessardzi un Jaunsardzi, piešķirot tām finanšu līdzekļus 780 tūkstošu eiro apmērā.

Un es ticu, ka Saeima pieņems... spers arī nākošos soļus, lai nostiprinātu Latvijas apņemšanos sasniegt 2 procentus no iekšzemes kopprodukta budžetā aizsardzības vajadzībām līdz 2020.gadam.

Tālāk es pieskaršos dažiem ar Latvijas iekšpolitiku saistītiem nacionālās drošības riskiem.

Svarīga nozīme valsts drošībā ir ekonomiskajai un fiskālajai stabilitātei.

2013.gadā Latvijas tautsaimniecībā turpinājās izaugsme un iekšzemes kopprodukta pieaugums joprojām bija viens no straujākajiem Eiropas Savienībā, par 4,1 procentu pārsniedzot 2012.gada līmeni. Arī 2014.gadā turpinās iekšzemes kopprodukta izaugsme, pirmajā ceturksnī sasniedzot pieaugumu 2,8 procenti.

Turpina uzlaboties situācija darba tirgū. Pēc Nodarbinātības valsts dienesta datiem, reģistrētā bezdarba līmenis ir sācis sarukt un 2014.gada maija beigās bija 9,1 procents no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju kopskaita.

Jāuzsver, ka arī starptautiskajā līmenī Latvijas ekonomiskā un finanšu situācija ir novērtēta kā stabila - 2014.gada maijā un jūnijā starptautiskās kredītreitingu aģentūras paaugstināja valsts kredītreitingu ilgtermiņa saistībām vietējā un ārvalstu valūtā no „BBB+" uz „A-". Nākotnes prognozes vērtējums ir atzīts kā stabils.

Tomēr starptautiski ekonomiskās izaugsmes atjaunošanās vēl notiek lēni, turklāt Eiropas ekonomikas stabilizācijā kā būtisks ārējais risks ir saspīlējums Ukrainā.

Vienlaikus Latvijas kredītiestāžu spēja absorbēt krīzes un neparedzamus zaudējumus ir vērtējama kā stabila - kapitalizācijas un likviditātes rādītāji ir augsti. Kredītiestāžu kapitāla pietiekamības rādītāji un pirmā līmeņa kapitāla pietiekamības rādītāji sasnieguši vēsturiski augstāko līmeni, kas krietni pārsniedz Finanšu un kapitāla tirgus komisijas noteikto minimālo pieļaujamo līmeni.

Būtisks ekonomiku stabilizējošs faktors ir Latvijas pievienošanās eirozonai un ar to saistītā Latvijas dalība Banku savienībā, kas līdztekus nozīmīgām uzraudzības reformām Eiropā papildus sekmē arī finanšu stabilitāti.

Novērtējot 2014.gada pirmo mēnešu inflāciju, var secināt, ka eiro ieviešana no uzņēmēju puses visumā ir notikusi godprātīgi un cenas nav mainītas saistībā ar pāreju uz eiro.

Pasākumu plānā ēnu ekonomikas apkarošanai un godīgas konkurences nodrošināšanai 2010.-2013.gadam iekļautie uzdevumi ir izpildīti. Arī turpmāk īpaša uzmanība pievēršama ēnu ekonomikas apkarošanai, veicinot godīgu konkurenci. Tāpēc, atsaucoties uz Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikumu, līdz šī gada 15.jūlijam tiks izveidota augsta līmeņa Ēnu ekonomikas apkarošanas padome manā vadībā, pieaicinot arī sociālo partneru pārstāvjus.

Būtiska loma nacionālās drošības nostiprināšanā ir sabiedrības integrācijai un nacionālajai identitātei.

Dažādu ar Krievijas īstenoto tautiešu politiku saistīto nevalstisko organizāciju darbība līdzīgi kā iepriekš bija vērsta pret Latvijas sabiedrības saliedētību un Latvijas krievvalodīgo iedzīvotāju piederības izjūtu Latvijai. Par galveno mērķtiecīga finansējuma sadales mehānismu pēdējos gados kļuvuši Krievijas valsts institūciju dibinātie un kontrolētie specializētie fondi.

Tomēr Latvijas krievu kopiena nav viendabīga, un to pilnībā vadīt no ārpuses nav iespējams. Atsevišķu prokrievisku organizāciju darbība un viedoklis nepārstāv visus Latvijas krievvalodīgos iedzīvotājus.

2014.gadā Krievijas īstenotās tautiešu politikas intensitāte, visticamāk, paaugstināsies un joprojām radīs nozīmīgākos riskus Latvijas valsts konstitucionālajai iekārtai. Līdzīgi kā iepriekš turpinās Latvijas diskreditācijas kampaņa ārvalstīs un starptautiskajās institūcijās, vienlaikus cenšoties izmantot Latvijas iedzīvotājus savu ģeopolitisko interešu īstenošanai.

Kā viena no saliedētības pasākumu galvenajām prioritātēm 2013.gadā tika noteikta pilsoniskās izglītības programmas īstenošana, skaidrojot Latvijas valsts izveidošanas pamatus. Esam sekmējuši dialogu ar mazākumtautību organizācijām un uzlabojuši sabiedrības integrācijas politikas koordināciju, izveidojot dažādus konsultatīvus mehānismus. Tiek stiprināta kvalitatīva, demokrātiska informācijas telpa un palielināta plašsaziņas līdzekļu loma integrācijas procesos. Tāpat ir veikti nozīmīgi soļi diasporas saiknes stiprināšanai ar Latviju.

Valsts sociālās apdrošināšanas sistēma šobrīd ir finansiāli stabila un nodrošina ienākumu aizvietošanu personām bezdarba, vecuma, invaliditātes, slimības, bērna piedzimšanas un citu sociālo risku iestāšanās gadījumā.

Ir veikti konkrēti pasākumi - pagarināts bezdarbnieku pabalsta izmaksu garums, nolemts, ka valsts pensijas indeksācija tiks pārskatīta reizi gadā. Šogad esam ieviesuši programmu „Jauniešu garantija", kas palīdzēs jauniešiem atsākt mācības vai iekļauties darba tirgū.

Īstenoti arī vairāki pasākumi demogrāfiskās situācijas uzlabošanai, palielinot valsts atbalstu ģimenēm ar bērniem, tai skaitā pilnveidojot nodokļu politiku ģimeņu ar bērniem atbalstam.

Latvijas energoapgādes nodrošinājuma struktūras kopumā vērtējamas kā līdzsvarotas, taču būtiskākos riskus rada Latvijas un visas Baltijas gāzes tirgus izolētība un atkarība tikai no vienas piegādātājvalsts - Krievijas. Šobrīd sarunās ar kaimiņiem un Eiropas Komisiju tiek meklēti alternatīvi risinājumi dabasgāzes apgādē, lai veicinātu mūsu reģiona neatkarību.

Tāpat, lai nodrošinātu elektroenerģijas sektora un tirgus turpmāku attīstību un konkurētspēju, kā arī stiprinātu elektroapgādes drošumu, īpaša uzmanība tiek pievērsta nākotnes infrastruktūras projektiem - starpsavienojumiem gan Baltijas valstu iekšienē, gan arī starp Baltijas valstīm un Ziemeļvalstīm.

Naftas produktu piegādes kanāli Latvijai ir pietiekami diversificēti. Latvijā darbojas starptautiskās un vietējās mazumtirdzniecības naftas kompānijas. Valstī ir izveidotas naftas produktu drošības rezerves, kas atbilst 90 dienu importa vidējam daudzumam. To uzglabāšana tiek veikta vairāku Eiropas Savienības dalībvalstu teritorijā.

Smagās un organizētās noziedzības grupu nelikumīgās aktivitātes Latvijā pamatā ir saistītas ar narkotiku nelegālo apriti, izspiešanām un parādu piedziņām, noziegumiem ekonomikas un finanšu jomā, transportlīdzekļu zādzībām, savukārt mazāk saistītas ar tādiem vardarbīgiem noziegumiem kā bruņotas laupīšanas un slepkavības. Organizētās noziedzības apkarošanas jomā tiek turpināti vairāki pasākumi, ko veic Valsts policijas Kriminālpolicijas struktūrvienības. Ministru kabinetā šogad arī apstiprināts Organizētās noziedzības novēršanas un apkarošanas plāns 2014.-2016.gadam. Tāpat tiek veikti vairāki konkrēti pasākumi sevišķi smagu un smagu noziegumu apkarošanā, kā arī ekonomiska rakstura noziegumu novēršanas un apkarošanas jomā.

Nacionāla mēroga apdraudējumu sabiedrības drošībai un labklājībai, kā arī valsts attīstībai un stabilitātei Latvijā rada narkotisko un psihotropo vielu nelikumīga aprite. Tāpēc arī šajā jomā ir veikti būtiski pasākumi šo vielu nelikumīgas aprites ierobežošanā.

Viens no sabiedrībā pazīstamākajiem vardarbības veidiem ir vardarbība ģimenē. Tāpēc šī gada martā tika pieņemti grozījumi normatīvajos aktos, ieviešot instrumentus aizsardzībai no vardarbības, tai skaitā paredzot iespēju policijai nošķirt vardarbības veicēju no cietušajiem nekavējoties.

Es nedrīkstu šodien nepieminēt Zolitūdes traģēdiju. Jau tagad ir skaidrs, ka traģēdijai bijuši vairāki cēloņi, kas noveda pie konkrētām sekām. Izmeklēšana turpinās, un no atbildības nevarēs izvairīties. Jau pieņemti... bet mums ir jādomā par sistēmas sakārtošanu, un šobrīd jau ir pieņemti grozījumi jaunajā Būvniecības likumā, kas pastiprinās uzraudzību būvdarbos un publisku ēku ekspluatācijā. Valsts līmeņa kontroles sistēmas izveide nodrošinās lielāku kontroli pār būvniecības procesa normatīvo aktu, kā arī kvalitātes un cilvēku drošības prasību ievērošanu. Un es esmu pārliecināta, ka Ekonomikas ministrija līdz šī gada oktobrim sakārtos visus Ministru kabineta noteikumus, kas saistīti ar Būvniecības likumu.

Ir svarīgi apzināties un kritiski novērtēt iespējamās potenciālās jomas un riskus, kas var ietekmēt nacionālo drošību, vēl jo vairāk ņemot vērā to, ka nacionālās drošības jautājumi ir būtisks valsts stabilitātes, labklājības un attīstības priekšnoteikums.

Šībrīža izaicinošajā starptautiskajā situācijā un nacionālās ekonomikas atkopšanās posmā Ministru kabineta primārās rūpes ir saistītas ar visu iedzīvotāju drošības saglabāšanu un labklājības pakāpenisku vairošanu Latvijā kā neatkarīgā valstī. Saeimai un Ministru kabinetam ir jāstrādā roku rokā kopīga mērķa labad, lai atrastu efektīvākos un ilgtspējīgākos risinājumus Latvijas iedzīvotāju drošībai un labklājībai.

Paldies. (Koalīcijas deputātu aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies Ministru prezidentei. Uzsākam debates.

Frakcijas VIENOTĪBA vārdā - deputāts Ojārs Ēriks Kalniņš.

O.Ē.Kalniņš (VIENOTĪBA).

Cienījamais Prezidij! Godātie deputāti! Kā Ārlietu komisijas priekšsēdētājs un NATO Parlamentārās Asamblejas delegācijas vadītājs es gandrīz katru dienu tiekos ar ārvalstu diplomātiem un politiķiem. Pēdējā pusgada laikā šādu vizīšu skaits ir kļuvis ievērojams, ņemot vērā Krievijas agresiju Ukrainā. Uz jautājumu, vai Krievija apdraud Latviju, mana atbilde ir bijusi konsekventa. Pirms gada es būtu teicis, ka nē. Vismaz „nē", domājot ar to militāro vardarbību. Protams, Krievija izmanto maigo varu, lai ietekmētu mūsu politiku un ekonomiku, bet karaspēka uzbrukums tad mūs neapdraud, jo Krievija bija NATO partnervalsts un mēs sadarbojamies ar Krieviju vairākās jomās, piemēram, Ziemeļu tranzīta tīklā uz Afganistānu.

Bet tas bija pagājušajā gadā. Šodien viss ir mainījies. Krievijas klajā agresija Ukrainā ir izmainījusi spēles noteikumus. Kremļa rīcība ir kļuvusi neprognozējama, un no dažiem Krievijas politiķiem ir dzirdēti tieši apdraudējumi Latvijai, Lietuvai un Igaunijai. Šos novērojumus neviens ārzemju eksperts man nav apstrīdējis, jo visi piekrīt, ka Krievijas rīcība ir radījusi jaunus draudus ne tikai kaimiņvalstīm, ne tikai Eiropai, bet visai pasaules kārtībai. Daži to raksturo kā jaunu pasaules kārtību. Es to nosauktu par jaunu pasaules nekārtību.

Bet aiz katra tumša mākoņa staro saules gaisma, jo ironija ir tāda, ka Krievijas rīcība ir veicinājusi jaunu izpratni par drošību transatlantiskajā telpā, it īpaši Baltijas jūras reģionā. NATO reakcija uz šiem jaunajiem draudiem ir bijusi stingra, skaidra un nepārprotama. NATO Vašingtonas līguma 5.pants ir vēlreiz apstiprināts gan Briselē, gan Vašingtonā. Un, ja ir šaubas, vai NATO tiešām būs gatava aizstāvēt Latviju, tad atcerēsimies šo: NATO sastāv no 28 valstīm, un līgums nosaka, ka, ja uzbrukums tiek veikts pret jebkuru valsti, tad NATO kā organizācijai tai ir jānāk palīgā. Ja NATO neizpilda šo solījumu, tad Vašingtonas līgums tiek lauzts un NATO kā organizācija beidz pastāvēt. Neviena NATO valsts to nevar atļauties. Līdz ar to Latvija ir tikpat svarīga kā ASV, Vācija vai Lielbritānija.

Ministru prezidente jau minēja vairākus pasākumus, ko NATO un Latvija ir veikusi, lai stiprinātu mūsu drošību. Pēdējos mēnešos mūsu valsts amatpersonas ir tikušās ar ASV prezidentu Obamu, viceprezidentu Baidenu un vairākiem NATO valstu līderiem. Patlaban Latvijas aizsardzības ministrs tiekas ar ASV aizsardzības ministru Heigelu Vašingtonā. Baltijas valstis ir NATO uzmanības centrā vēl vairāk nekā jebkad. Un, lai cik dīvaini tas varētu izklausīties, es uzskatu, ka, pateicoties Krievijas rīcībai Ukrainā, Latvija šodien ir drošāka nekā pirms 10 gadiem, kad iestājāmies NATO.

Kā Ministru prezidente minēja, mēs arī esam būtiski palielinājuši Latvijas iesaisti Eiropas Savienības militārajās operācijās, bet šeit es vēlos pieminēt vienu citu Eiropas Savienības projektu, ar ko Latvijai būs jānodarbojas nākamajā gadā, pārņemot ES prezidentūru, un tas ir ASV un Eiropas Savienības Transatlantiskās tirdzniecības un investīciju partnerības līgums (TTIP). Kaut gan tas ir ekonomiska rakstura līgums, arī tam ir milzīga nozīme mūsu kopējā drošībā. Ar šo līgumu mēs stiprinām transatlantiskās saites jaunā kvalitātē.

Un beidzot viena personīga piezīme. Es šeit nerunāšu kā Saeimas deputāts vai komisiju vadītājs, bet kā opītis. 30.jūnijā Rīgā mūsu ģimenē piedzima trešais mazdēls - Vilis Ludvigs Kalniņš. Es uzskatu to par savu pienākumu - darīt visu, lai nodrošinātu, ka viņš un viņa brāļi Niklāvs un Laris varētu uzaugt brīvā, neatkarīgā, latviski runājošā un - vissvarīgākais! - drošā Latvijā. Es esmu pārliecināts, ka mūsu valdība, sadarbojoties ar mūsu sabiedrotajiem, dara visu iespējamo, lai īstenotu šos mērķus. Mums visiem ir pienākums strādāt kopā konstruktīvā veidā, lai nodrošinātu mūsu bērniem un mazbērniem gaišu un drošu nākotni neatkarīgā, demokrātiskā Latvijā.

Lai mums veicas!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Jānim Ādamsonam.

J.Ādamsons (SC).

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Ministru prezidentes kundze! Laikam saistībā ar to, ka šis ziņojums ir pēdējais šāda tipa ziņojums Saeimai par Latvijas nacionālo drošību, tieši tāpēc tas ir sakompilēts uz 95 lapaspusēm.

Es tiešām gribu atzīmēt, ka šis svarīgais dokuments, kuram jābūt kā turpinājumam 2013.gada ziņojumam, ir sakompilēts jeb, latviski runājot, sastādīts no dažādu dienestu gada pārskatiem un atzinumiem. Ziņojums tiešām ir ļoti plašs, un tajā ir parādījušās sadaļas, kas agrāk netika vērtētas nacionālās drošības kontekstā, piemēram, iedzīvotāju sociālās aizsardzības vērtējums, demogrāfijas stiprināšanas pasākumi, veselības aizsardzība, epidemioloģiskā drošība un pat vides aizsardzība. Acīmredzot, reaģējot uz Zolitūdes Maxima traģēdiju, šogad nacionālās drošības ziņojumā uzmanība tika pievērsta arī būvniecības tiesiskajam regulējumam un šogad pieņemtajiem grozījumiem jaunajā Būvniecības likumā, kuri uzlabošot sabiedrisko drošību.

Taču šis ziņojums vairāk atgādina nevis vienotu dokumentu, bet gan daudzus dažādus dokumentus, kuri steigā ir salikti kopā. Iepazīstoties ar šo ziņojumu, rodas sajūta, ka nav nevienas amatpersonas, kura to kopumā būtu izlasījusi un kaut ko koriģējusi.

Ir detalizētas sadaļas, kas mijas ar sadaļām, kurās ir tikai tukšas, neko nenesošas birokrātiskas frāzes. Ziņojumā ļoti grūti atrast kaut kādus secinājumus vai rekomendācijas par to, kā uzlabot valsts drošību un cīnīties ar nākotnes izaicinājumiem.

Nav sīkas trūkumu analīzes par paveikto un prognozes par nākotni. Ar pūlēm ir atrodams... ar pūlēm tas ir atrodams tikai dažās sadaļās. Daudz teikumu un frāžu ir pārkopēts no iepriekšējiem ziņojumiem.

Tas būtu tāds kopējs ieskicējums par šo nacionālās drošības ziņojumu Saeimai.

Kā jau iepriekš minēju, pēc būtības šim ziņojumam būtu jābūt kā turpinājumam pagājušā gada ziņojumam, kuru skatīja pagājušā gada 31.janvārī. Taču īstenībā šis ziņojums ir diezgan atrauts no iepriekšējā. Tā, piemēram, iepriekšējā ziņojumā bija ļoti plaši vērtēta situācija Centrālāzijā un Irānas kodolprogramma saistībā ar saspīlētajām attiecībām ar Irānu. Šogad tā nav.

Šajā ziņojumā es arī neatradu nevienu vārdu par situāciju Ziemeļāfrikā. Kādi ir tās cēloņi, sekas un kāpēc tur notiek šis pilsoņu karš?

Kāda ir situācija Sīrijā un kāda ir iespējamā tās attīstība?

Nav arī saprotams, par ko ir runa šī ziņojuma 1.6.sadaļā „Informācijas tehnoloģiju drošība", kurā ir norādīts: „Kiberdrošība un stratēģiskā komunikācija atstāj ietekmi uz nacionālo drošību. Šogad valdība pieņēma pirmo Latvijas kiberdrošības stratēģiju. Būtisku lomu ieņem informācijas telpa un efektīva rīcība tajā (īpaši spilgti to apliecinājusi Krievijas izraisītā krīze Ukrainā), tādēļ Latvija ir izlēmusi Rīgā veidot NATO Stratēģiskās komunikācijas centru."

Kolēģi! Kāds sakars informācijas tehnoloģijām ar komunikācijas centru? Es nekur neatradu nekādu skaidrojumu. Un, kad mēs par šīm lietām diskutējām arī Saeimā, Saeimas komisijas sēdē, tad informācijas tehnoloģiju drošība nu nekādā veidā netika saistīta ar šo veidojamo centru.

Toties šīgada ziņojumā ļoti lielu uzsvaru liek uz notikumiem Ukrainā un Gruzijā un šo notikumu kontekstā - uz attiecībām ar Krieviju. Varētu teikt, ka šo ziņojumu caurstrāvo tāda kā histērija, kas norāda, ka Krievijai tagad ir tikai viens mērķis - gūt varu pār visu pasauli.

Bet, kolēģi, ja mēs gribam būt objektīvi... Mēs visi labi saprotam, it sevišķi tie, kas pēdējā laikā ir apmeklējuši Ukrainu, ka katrai valstij tur ir savas stratēģiskās intereses - gan ASV, gan Eiropas Savienībai, gan Krievijai -, tikai es no šī ziņojuma tā arī neesmu izlobījis, kādas stratēģiskās intereses un ko mēs aizstāvam Ukrainā. Vai mēs gribam, lai šis pilsoņu karš beidzas? Tad varbūt būtu ierakstījuši ziņojumā, ka tur būtu jāizvieto Apvienoto Nāciju Organizācijas miera uzturēšanas spēki. Tā būtu vismaz kaut kāda...

Sēdes vadītāja. Ādamsona kungs, jūsu uzstāšanās laiks ir beidzies! (No SC frakcijas: „Lai pabeidz!"; dep. I.Zariņš: „Lai runā!")

J.Ādamsons. ...virzība uz priekšu.

Lūdzu vēl divas minūtes.

Sēdes vadītāja. Tātad divas minūtes vēl. Lūdzu!

J.Ādamsons. Tāpat mēs visu laiku aicinām uz to, ka Latvijā jāuzturas ierobežotam ASV kontingentam, karavīriem... Mums jau ir izvietota 173.gaisa desanta brigāde rotas sastāvā, bet nez kāpēc paliek nepamanīts tas, ka tur ir arī 20 specvienības karavīri. Specvienības karavīri, kas... nesaprotu... viņi darbojas vai nu diversiju, vai pretdiversiju jomā. Kādā jomā viņi šeit darbosies?

Runājot par to, ko valdība jau izdarījusi vai nav izdarījusi desmit gadu laikā no brīža, kad pieņemts tautsaimniecības mobilizācijas plāns... Kamēr Kozlovska kungs nebija iestājies VIENOTĪBĀ, tikmēr aktīvi risinājās jautājums par vienotu... par Nacionālās drošības akadēmijas izveidi. Nacionālās drošības likuma izmaiņas, ko mēs esam pieņēmuši... tas pasliktina šodienas situāciju - mēs pat neparedzam kaut kādu normālu kontroli pār mūsu specdienestiem.

Kibernoziedzības novēršanas un apkarošanas centrs. Te jau tika minēts, ka mūsu prezidents ir ticies gan ar ASV prezidentu, gan ar viceprezidentu... Tad tieši šīs amatpersonas iestājās par to, lai Latvijā, Rīgā, tiktu izveidots kibernoziedzības novēršanas un apkarošanas centrs Baltijā.

Ko es saņemu atbildē no Ministru prezidentes? Ka, „jūs zināt, tāds centrs nav vajadzīgs, mēs esam apspriedušies - tas absolūti nav nepieciešams".

Runājot par to, tikai divi teikumi. Valdība nav izpildījusi likuma prasības, - 93 Ministru kabineta noteikumi nav pieņemti. Un attiecībā uz to, kas skar šo jomu... Aizsardzības plāns nav pieņemts, lai gan saskaņā ar likumu tam jau sen bija jābūt pieņemtam. Nacionālās drošības koncepcija, par kuru mēs visu laiku diskutējam, arī diemžēl nav pieņemta. Ir 15 atgādinājumi, pēdējie bija...

Sēdes vadītāja. Ādamsona kungs, jūsu uzstāšanās laiks vēlreiz ir beidzies!

J.Ādamsons. ...30.maijā... Es tūlīt beigšu, jā!... Bet nekas netiek darīts! Tad par kādu nacionālo drošību mēs runājam?!

Pārfrāzējot zināmo frāzi, „Dievs, pasargi mani no draugiem, ar ienaidniekiem es pats tikšu galā!", es teikšu: „Dievs, pasargi mūs no ierēdņiem un politiķiem, kas negrib, neprot vai nemāk strādāt valsts labā!"

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Ingai Vanagai.

I.Vanaga (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Augsti godātais Prezidij! Ļoti cienījamā Ministru prezidente! Ārlietu ministr! Kolēģi! Visi, kuri seko līdzi sēdei! Es gribētu akcentēt četras lietas no šī ziņojuma.

Runājot par satura lietām, zināmā mērā jāpievienojas arī iepriekšējam runātājam. Un es teikšu, ka man, lasot šo ziņojumu, arī trūkst šīs sasaistes, pamatojuma virknei šeit minēto lietu, par kurām es minēšu arī tālāk savā runā.

Pirmais, ko es gribētu teikt. Es runāšu arī par diasporu, par izglītības sadaļu un arī par senioriem kā par sociālo grupu, kam es pievērsu īpašāku uzmanību.

Runājot par diasporu, 53.lapaspusē ir norādīts, ka atbalstīs tos, kas vēlas atgriezties Latvijā. Šeit katrā ziņā... Jā, mums ir šis reemigrācijas plāns, bet es vēlētos akcentēt tieši to, ka par maz tiek pievērsta uzmanība tiem, kas atgriežas. Proti, tas ir atkal... nu, kā ieteikums turpmākai darbībai visiem mums kopā - kaut vai elementāri parūpēties par tādu lietu: kad atgriežas mūsu tautieši atpakaļ, nodrošināt - īpaši bērniem, izglītojamiem - privātstundas latviešu valodā, vēsturē un arī literatūrā, jo tā tiešām ir problēma - un tā ir pietiekami liela. Un pašvaldības un skolas meklē līdzekļus, kas tomēr nav pietiekami, lai bērniem varētu nodrošināt privātstundas un lai viņi varētu sekmīgāk iekļauties, atgriezties izglītības gaitās. Un tādēļ tas ir būtisks elements, par kuru ir vairāk jādomā.

Runājot par izglītības sadaļu, es uzreiz gribu teikt, ka tas nav nekādā ziņā pārmetums Ministru prezidentei - nekādā ziņā! -, jo tad viņa vēl nebija Ministru prezidente, bet, proti, tas, kas skar... tur, sadaļā „Izglītības sistēmas pieejamība un kvalitāte"... Nenoliedzu, ka ir patīkami lasīt, ka šajā sadaļā ir tieši akcentēti mācību līdzekļi, ka ir sakārtots Izglītības likums un ka ir sakārtots jautājums, kas skar izglītības iestādes padomi. Bet lasītājam pašam ir jāizdomā, kāda tam ir sasaiste ar Latvijas nacionālo drošību. Tādēļ, manuprāt, būtu bijis sekmīgāk, veiksmīgāk, ja tekstā būtu rakstīts: lai nodrošinātu to un to, tika izdarīts tas un tas vai ir iecerēts darīt to un to tāpēc un tāpēc, un tāpēc, ka... Tad paskaidrojuma veidā būtu šī sasaiste ar Latvijas nacionālo drošību.

Bet nu atgriežos pie manis pieminētā Izglītības likuma. Kā es jau teicu, tas, protams, ir ļoti patīkami, ka šādā ziņojumā ir iekļautas arī šādas lietas, bet nedaudz ar ironiju piebildīšu... atgādināšu kolēģiem: lai atvērtu Izglītības likumu un Vispārējās izglītības likumu tieši tādēļ, lai sakārtotu jautājumu par izglītības iestāžu padomēm un pašpārvaldēm, jo bija divos likumos pretrunas, es pati personīgi trīs reizes gāju uz koalīcijas sēdi.

Par mācību līdzekļiem. Cik pļauku mēs viens otram devām, lai sakārtotu šos jautājumus! Un jāsaka tiešām paldies pašvaldību institūcijām, kas nāca palīgā, tiesībsargam, kas nāca palīgā... Mēs kopīgiem spēkiem to izdarījām. Tagad mēs ar to šeit ļoti skaisti lepojamies, liekam sev ordeņus, spraužam klāt... Jā, ir ļoti labi, ka tas ir izdarīts. Un ko tas maksā? Tas skar mūsu iekšējo drošību, mūsu valsts drošību. Un šādu jautājumu risināšanai mēs esam veltījuši tik daudz resursu! Un es gribu vērst uzmanību: turpmāk, strādājot kopā, nu netērēsim tik daudz savu nervu un laika, lai sakārtotu jautājumus, kas ir pašsaprotami! Un ar to mēs tagad lepojamies, ka tas ir izdarīts.

Es gribētu arī tālāk minēt... jā, arī par demogrāfiju... Jā, ļoti skaisti! Protams, ir burvīgi, ka parādās tas darbs, ko atkal kopā izdarījuši... Bet te es gribētu izcelt kolēģus Imantu Parādnieku, Ingu Biti, Dainu Kazāku un Elīnu Siliņu saistībā ar visiem šiem jautājumiem, kas skar bērna kopšanas pabalstus, vecāku pabalstus, bērnudārzu rindu mazināšanu. Cik laika un resursu viņi ieguldīja šajā darba grupā, kas bija speciāli izveidota, lai uzlabotu šo situāciju! Es domāju, ka tie, kas bija tajā darba grupā, ļoti labi to atceras. Un atkal šeit mēs, protams, ar to lepojamies. Mēs viens otram... nu, mākam tās pļaukas sist un pēc tam ar to skaisti palepoties.

Un nākamais, ko es gribētu teikt. Jā, šeit ir arī sadaļa par demogrāfiju, tur ir akcentēti, protams, gan jaunieši, gan ģimenes, gan arī cilvēki ar īpašām vajadzībām. Bet es gribētu tomēr pateikt, ka ļoti aizmirsta ir senioru grupa, īpaši pensionāri, jo seniori ir „50+". Par citām grupām te ir norādīts... tas arī ir iecerēts, bet es aicinātu...

Sēdes vadītāja. Vanagas kundze, jūsu uzstāšanās laiks ir beidzies!

I.Vanaga. Jā.

Es aicinu arī nākamajos ziņojumos pievērsties tam, „neapdalīt" nevienu no sociālajām grupām. Un šī mana runa bija vairāk kā norādījums: pārtrauksim kopīgu mērķu sasniegšanai nelietderīgi tērēt mūsu resursus un nervus!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Jānim Dombravam.

Deputāts lūdz vienu papildu minūti. (No zāles dep. I.Zariņš: „Lai runā!") Tātad deputāts Jānis Dombrava runās sešas minūtes.

J.Dombrava (VL-TB/LNNK).

Godātā Ministru prezidente! Godātā Saeima!

Sākumā vēlos pateikties ziņojuma sagatavotājiem un drošības iestādēm, kuras ikdienā ir maz redzamas, bet ir devušas būtisku artavu mūsu valsts drošības nostiprināšanā. Viennozīmīgi atbalstāmas ir norādītās prioritātes - piemēram, sniegt atbalstu bruņotajiem spēkiem, to skaitā Jaunsardzei un Zemessardzei, stiprināt valstisko ideoloģiju un patriotisma līmeni sabiedrībā. Ziņojums ir vērtīgs ieskats Latvijas drošības situācijā un galvenajos izaicinājumos. Runāt var par daudziem aspektiem, bet pieminēšu vien dažus.

Pirmkārt, es vēlos runāt par ziņojuma 1.5.sadaļā „Ārvalstu izlūkdienestu aktivitātes un klasificētās informācijas aizsardzība" iekļauto informāciju. Šajā sadaļā ir norādīts (citēju): „Izlūkdienestu darbības ir vērstas uz publiski nepieejamas informācijas iegūšanu, kas dienesta pārstāvētajai valstij dotu priekšrocības politisku, ekonomisku un militāru mērķu īstenošanā. Cits specdienestu uzdevums ir aktīvo pasākumu īstenošana, kuru mērķis ir ietekmēt Latvijas lēmumu pieņēmēju, sabiedrības vai starptautisko organizāciju rīcību." Jāatzīst, ka šāds ieraksts ir kliedzošs. Tas norāda, ka Latvijā ir aktīva ārvalstu izlūkdienesta darbība, un rodas jautājums par norādīto ārvalstu izlūkdienestu uzdevumu veikt aktīvus pasākumus, kuru mērķis ir ietekmēt Latvijas lēmumu pieņēmējus.

Rodas jautājumi: kā izpaužas šie pasākumi un vai ir konkrēti gadījumi, kad ārvalstu izlūkdienesta darbības rezultātā valsts augstākās pārvaldes institūcijas ir pieņēmušas lēmumu citas valsts interesēs?

Vēlos pieminēt 2.1.2.sadaļā minēto faktu (citēju): „Krievijas investīcijas Latvijā var dalīt trīs lielās kategorijās - finanšu sektors, enerģētika un nekustamais īpašums. Nekustamā īpašuma investīcijas ir saistītas ar uzturēšanās atļaujām, kas principā ir atkarīgas no politiska lēmuma Latvijā." (Citāta beigas.)

Savukārt 2.2.sadaļā ir teikts (citēju): „Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja lietvedībā ir bijuši kriminālprocesi, kuru ietvaros ir konstatēta kukuļošana uzturēšanās atļauju piešķiršanas procedūrās." Šādi ieraksti liek uzdot arvien jaunus jautājumus, un jo sevišķi - kāpēc dažu gadu laikā daudzi politiķi ir mainījuši savu attieksmi pret uzturēšanās atļauju tirdzniecību par 180 grādiem?

1.5.sadaļā ir iekļauts teikums: „Paredzams, ka ārvalstu specdienesti turpinās izmantot tautiešu organizācijas savu ģeopolitisko interešu realizēšanai Latvijā." Savukārt 2.3.1.sadaļā ir norādīts: „...Būtiska loma Krievijas īstenotās tautiešu politikas koordinēšanā un pārraudzībā ir šīs valsts diplomātiskajām pārstāvniecībām, kas 2013.gadā vēl vairāk nostiprināja savu kā tautiešu politikas pārrauga un koordinatora lomu Latvijā." No šīs publiski pieejamās informācijas ir iespējams izdarīt secinājumu: ja ārvalstu specdienesti izmanto šīs tautiešu organizācijas savu ģeopolitisko interešu realizēšanai Latvijā un ja to pašu vienlaicīgi dara Krievijas diplomātiskās pārstāvniecības, tad varam izdarīt secinājumu, ka, visticamāk, Krievijas diplomātiskās pārstāvniecības ir cieši saistītas ar Krievijas specdienestiem, kuri darbojas Latvijā, īsteno un saskaņo darbību tautiešu politikas jautājumos, kas ir vērsti pret Latvijas interesēm.

Cits citāts: „Izveidotais mehānisms finansējuma saņemšanai no Krievijas nodrošina prokrievisko organizāciju darbības Latvijā saskaņošanu ar Krievijas interesēm. Par galveno mērķtiecīga finansējuma sadales mehānismu pēdējos gados kļuvuši Krievijas valsts institūciju dibinātie un kontrolētie specializētie fondi." Savukārt citā šīs sadaļas daļā ir minēts: „Dažādu ar Krievijas īstenotās tautiešu politikas saistīto nevalstisko organizāciju darbība, līdzīgi kā iepriekš, bija vērsta pret Latvijas sabiedrības saliedētību un Latvijas krievvalodīgo iedzīvotāju piederības sajūtas Latvijai graušanu."

Man nav skaidrs, kāpēc šie mūsdienu kominternes jeb dažādie Krievijas fondi un biedrības, kuras „barojas" no šiem fondiem, var netraucēti darboties Latvijā. Ja mēs nevēlamies aizliegt šo organizāciju darbību, tad šai ziņā mēs varētu sekot tās pašas Krievijas piemēram. Krievija ieviesa nepieciešamību biedrībām, kuras saņem finansējumu no ārvalstīm, reģistrēties kā ārvalstu aģentiem. Latvijas gadījumā varētu uzdot biedrībām reģistrēties, ja tās saņem finansējumu no trešajām valstīm. Piemēram, dažādām antifašistu biedrībām pirms sava nosaukuma būtu jāiekļauj „Krievijas finansēta biedrība". Tas ļautu gan Latvijas iedzīvotājiem, gan starptautiskajai sabiedrībai iegūt objektīvāku informāciju, ja kāda biedrība publiski izsakās vai rīkojas pret Latvijas interesēm.

Noslēgumā vēlos atzīmēt vēl vienu teikumu no ziņojuma (citēju): „Ir pamats uzskatīt, ka tautiešu politikas aktīvisti Latvijā, kuri kandidēs Saeimas vēlēšanās 2014.gadā, lai piesaistītu iespējami lielāku sabiedrības uzmanību savai personībai, var iesaistīties dažādās provokatīvās akcijās vai to organizēšanā. Šīs akcijas, visticamāk, būs orientētas uz sabiedrības šķelšanu un piederības Latvijai mazināšanu." (Citāta beigas). Ceru, ka šādas personas... tikai jautājums: no kuriem politiskajiem spēkiem tās kandidēs, kas īsteno šādas akcijas, lai šķeltu sabiedrību un mazinātu piederību Latvijai... tiks sauktas pie kriminālatbildības.

Kā redzams, darāmā darba ir daudz, un es plašāk iztirzāju vien dažus jautājumus, tāpēc aicinu mūsu valsts drošības vārdā īstenot aktīvu rīcību dažādu drošības izaicinājumu novēršanai.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Inārai Mūrniecei.

I.Mūrniece (VL-TB/LNNK).

Labrīt, godātie kolēģi! Vispirms paldies Straujumas kundzei par šo ziņojumu. Tas ir plašs un visaptverošs. Es pakavēšos tikai pie vienas jomas, un tie ir mediji.

Tā kā šis ir nopietns ziņojums, mani pārsteidz dažu partiju nevēlēšanās diskutēt pēc būtības... ka ir tāda kā atturība, ja mēs uzskatām, ka drošība ir prioritāte. Mūsdienās eksperti arvien biežāk runā par moderno jeb mūsdienu karu. Un pirmās tā fāzes jeb posmi notiek informatīvajā vidē. Šādas teorijas ir veidojušas un attīstījušas arī Krievijas augsta līmeņa militārpersonas, un mēs skaidri redzam, kur šīs teorijas šodien tiek piemērotas praksē.

Domājot par to, kāds būs nākamā gada ziņojums - un konkrēti par mediju jomu -, situācija ir analizēta un diagnoze ir uzstādīta, un var teikt, ka šis skatījums lielā mērā sakrīt arī ar manu viedokli. Faktiski ir secināts, ka Krievijas informatīvā ietekme Latvijā, kas primāri tiek īstenota caur Krievijas kontrolētajiem plašsaziņas līdzekļiem, ilgtermiņā var būt valsts drošības apdraudējums. Par to ir runājuši eksperti, par to mēs esam ļoti plaši diskutējuši dažādās konferencēs, arī Koalīcijas padomē šī situācija arvien tiek pārrunāta un pārrunāta, bet uz priekšu mēs netiekam.

Man ir bažas, ka, ja šāda situācija ieilgs, ja nekas netiks darīts pēc būtības, tad nākamā gada ziņojums mediju jomā būs apmēram tāds pats kā līdz šim vai varbūt vēl bēdīgāks.

Analizējot situāciju, kur mēs šobrīd esam, NEPLP kā mediju regulators savā lomā ir izrādījies vājš. NATO stratēģiskās komunikācijas centram būs noteikti savi uzdevumi, bet izpildvara joprojām kavējas ar mediju nodaļas izveidošanu, un ar šo darbu iet tā: viens solis - uz priekšu, divi - atpakaļ.

Kultūras ministrija no saviem iekšējiem resursiem ir pāris štata vietu tam atvēlējusi, bet, ja valdība uzskata, ka informatīvajā vidē ir nopietns valsts drošības apdraudējums, tad valdībai šis jautājums būtu jārisina enerģiski un ar visu ministriju resursiem vai arī vēl paredzot papildu resursus. Būtu iluzori un maldīgi domāt, ka trīs visai pieticīgi atalgoti ierēdņi spēs ļoti efektīvi un strauji vērst par labu to, kas ir ielaists gadu gadiem.

Latvija ir vienīgā... Es jau esmu nogurusi, kolēģiem stāstot, ka Latvija jau vairāk nekā 20 gadus ir vienīgā Eiropas Savienības dalībvalsts, kas ar apbrīnojamu vieglprātību ir attiekusies pret to, kas notiek informatīvajā vidē. Tā ir vienīgā dalībvalsts, kur izpildvara nestrādā ar mediju jautājumiem, un, manā skatījumā, viens no Kultūras ministrijas Mediju nodaļas uzdevumiem būtu veidot atbalsta sistēmu vietējiem medijiem.

Vēl es gribu pieskarties jautājumam par to, kāda ir valdības stratēģiskā komunikācija. Valdībai ļoti nopietni būtu jāpārdomā iespējas uzrunāt sabiedrību. Mēs redzam, ka būtiski jautājumi, teiksim, arī eiro... Eiropas Savienības un NATO iestāšanās gadadiena tomēr... šī stratēģiskā komunikācija ir izpalikusi, sabiedrība pietiekami netiek uzrunāta, netiek iesaistīta pietiekami. Ņemot vērā to, kas notiek informatīvajā vidē, ņemot vērā to, ka Latvijai ir jāstiprina gan transatlantiskā piederība, gan piederība eiropeiskajai telpai, tas kļūst arvien būtiskāks jautājums.

Un resursi faktiski ir. Ja mēs redzam, ka valdībā Komunikācijas nodaļā ir padsmit štata vietas, tad būtu jāpārdomā, kā izveidot patiešām funkcionētspējīgu vienību, kas varētu un pildītu šos pienākumus arī pēc būtības. Tie ir divi pamatjautājumi. Un es patiešām ļoti vēlētos, lai nākamgad situācija informatīvajā jomā būtu daudz labāka. Tie ir tikai divi nelieli, bet praktiski soļi. Un, lai ietu uz priekšu, vispirms ir jāsper pirmais solis.

To es valdībai arī novēlu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Ilmāram Latkovskim.

I.Latkovskis (VL-TB/LNNK).

Augsti godātā Saeimas priekšsēdētāja! Ministru prezidente! Ārlietu ministr! Deputāti! Mans aicinājums... uzdevums ir pievērst uzmanību vienam aspektam, pirms tam pateicoties par šo svarīgo ziņojumu.

Un tas aspekts, kuram es gribu pievērst uzmanību, ir efektīva integrācijas... sabiedrības saliedētības darba koordinācija - un uzsveru! - ar mērķtiecību tieši lēmumu pieņemšanā, jo arī ziņojumā ir teikts, ka vāji integrēta sabiedrība ir drauds mūsu nacionālajai drošībai. Un man jāteic, ka mūsu integrētspēja salīdzinājumā ar tām deformācijām, ar to mantojumu, ko mēs esam saņēmuši iepriekšējos gados - pirmām kārtām jau 50 padomju gados... ka mūsu integrētspēja krietni atpaliek no nepieciešamā - desmitiem, varbūt pat simtiem reižu. Un gan objektīvi, gan subjektīvi to, ko varbūt ne īpaši veiksmīgi darām... Bet drošības ziņā integrācija... vāji integrēta sabiedrība, starpnacionālās attiecības jo īpaši, vienmēr būs Ahilleja papēdis un viegli ievainojamā vieta. Un tāpēc jo īpaši svarīgi ir veikt mērķtiecīgu un koordinētu darbu ar tiem ierobežotajiem resursiem, kas mūsu rīcībā ir. Jo es varētu integrācijā mūsu iespējas salīdzināt ar tādu mazu kaujas vienību ar ierobežotiem resursiem, kurai ir jācīnās tomēr ar milzīgu bruņotu pārspēku, kas vajadzības gadījumā var tikt izmantots.

Un vairākās ministrijās (objektīvi - vairākās ministrijās!) ir šis integrācijas darbs izvietots, arī Sabiedrības integrācijas fondā, un varbūt tās mērķtiecīgās koordinācijas problēmas, lai kā arī viņi cenšas, mēs jūtam arī budžeta sastādīšanas laikā, jo dažas lietas dublējas - varbūt reizēm ne īpaši svarīgas -, bet dažas svarīgas lietas izkrīt. Un mums būtu vajadzīgs viens, kurš tomēr pārredz visu laukumu - un tā integrēti pārredz, ar visiem uzdevumiem un visu, kas tur notiek! - un lēmumu pieņemšanā spēj pateikt: „Tas būs un tas šoreiz nebūs, to mums nevajag."

Un es aicinu pievērst uzmanību tam un arī atrisināt šo jautājumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Vinetai Poriņai.

V.Poriņa (VL-TB/LNNK).

Cienījamās Ministru prezidente, Saeimas priekšsēdētāja! Godātais ārlietu ministra kungs! Godātie kolēģi! Ziņojumu rakstījušas par valsts drošību atbildīgās personas, nevis Ministru prezidente Laimdota Straujuma. Un tas ir visskumjākais, jo, pirmkārt, jau ziņojuma ievadā Latvija nosaukta nevis par Eiropas Savienības vai NATO dalībvalsti, bet par (es citēju) „valsti starp ES un NVS valstīm". (Citāta beigas.)

Šī ģeopolitiskā vīzija dod toni visam ziņojumam.

Otrkārt, par Krievijas politiku rakstīts ļoti izvairīgā tonī. Dažās vietās pieminēta Krievijas agresija, taču nekur nav minēta Krimas aneksija, kas ir nosodīta daudzos Eiropas Savienības un NATO dokumentos. Nekur nav minēta Krimas militārā okupācija, ko tikko, pirms divām dienām, nosodījām EDSO Parlamentu Asamblejā. Tipiskās frāzes ziņojumā ir šādas (citātu sākums): „Krievijas piekoptā rīcība Ukrainā" (7.lapaspusē), „Krievijas operācija Krimā" (8.lapaspusē), „tādas darbības kā Ukrainā" (11.lapaspusē) un „notikumi Krimā" (30.lapaspusē) un tā tālāk.

Tas īpaši nepārsteidz, jo Latvijas vēsturiskajai pieredzei šajā ziņojumā vispār nav pievērsta uzmanība. Ziņojuma autori „veiksmīgi" ir aizmirsuši par Latvijas okupāciju un tās sekām. Lasītājam tiek radīts priekšstats, ka tam ar valsts drošību nav nekāda sakara. Varbūt Latvija pievienojās Eiropas Savienībai un NATO mirkļa iegribas dēļ?

Tāpat nav nekādu atsauču uz Satversmi un nesen pieņemto preambulu. Autori Latvijas valstij ir izdomājuši paši savas definīcijas, un tam, kas teikts Satversmē, šie cilvēki nepievērš nekādu uzmanību. Arī draudu vērtējums vietām šķiet pilnīgi nepareizs. Terorisma draudi tiek saistīti galvenokārt un tikai ar radikālo islāmu. Jādomā, ka Ukrainā teroristi arī ir islāmisti vai arī banderieši un fašisti, kā to apgalvo Krievijas propaganda? Un vai islāmam šajā ziņojumā vispār nav pievērsta daudz lielāka uzmanība nekā promaskavisko spēku darbībai Latvijā? Ir īsas norādes uz kreisā spārna ekstrēmistiem, bet nav identificēta neviena organizācija vai grupa. Tas pats par labā spārna ekstrēmistiem. Ja tos nevar nosaukt vārdā, tad jāšaubās, vai Latvijā vispār tādi ekstrēmisti ir redzēti.

Ziņojuma 26.lapaspusē atklāti atzīts, ka valsts netaisās piešķirt naudu Zemessardzes apgādei ar prettanku un pretgaisa ieročiem, toties nacionālā drošība tiks stiprināta ar (citāta sākums) „...piemājas cūku novietņu uzraudzību" un „...mežacūku orālo vakcināciju Latgales reģionā". (Citāta beigas.) (67.lapaspuse) Skumji! Un tas notiek laikā, kad šobrīd Igaunija iepērk modernus prettanku ieročus, lai apbruņotu visas armijas un Zemessardzes vienības, - 80 raķešu sistēmu „Javelin", bet morāli novecojušo sistēmu „Milan" nodod noliktavās. Vai varbūt Latvija no draudzīgās kaimiņvalsts Igaunijas varētu izlūgties kaut ko no tās arī mums?

Un, vispārinot notikušo, vai tas nav dziļi simboliski, ka šāds dokuments atklātībā parādās vienu dienu pēc tam, kad svinīgi atklāta Itālijas, Latvijas un Luksemburgas trio prezidentūra Eiropas Savienības Padomē? Kādu signālu tas sūta? Un ko tas saka par nākotni - gan mums pašiem, gan mūsu partneriem Eiropas Savienībā un NATO, gan mūsu kaimiņiem?

Un man ir lūgums Ministru prezidentei paskaidrot, kuras amatpersonas un institūcijas ir sastādījušas šo ziņojumu. Saeimai ir tiesības to zināt.

Liels paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Ivaram Zariņam.

I.Zariņš (SC).

Labdien visiem! Drošība - tas nu ir tas jautājums, ko mēs pēdējā laikā bieži dzirdam, tas tiek locīts visos iespējamos veidos un visās iespējamās vietās. Bieži tas viss pārvēršas tādā kā medņu kladzināšanā riesta laikā, kad aizmirsts tiek viss, kas notiek apkārt, arī pati drošība.

Izlasot šo ziņojumu, tiešām rodas pamatots jautājums: ar kādu mērķi tas ir rakstīts? Vai tas ir rakstīts tiešām kā ceļa karte mūsu centieniem, lai tiešām rūpētos par drošību, vai vienkārši, lai paštīksminātos, saliktu virkni faktu un šeit no tribīnes varētu pastāstīt, kādi mēs esam malači? Es neredzēju šinī ziņojumā daudzas principiālas lietas, uz kurām es vēlējos atrast atbildes. Es minēšu tikai dažas no tām, jo diemžēl piecās minūtēs daudz neparunāsi par to.

Viens aspekts, kas tiešām mani uztrauc un uz ko es vēlējos rast atbildes, bija par finanšu sistēmas riskiem. Kā jūs zināt, finanšu sistēma - tā ir mūsu tautsaimniecības asinsrite. Ietekmējot procesus finanšu sistēmā, šie procesi finanšu sistēmā tālāk ietekmē visu mūsu tautsaimniecību, ietekmē visu mūsu spēju rūpēties par drošību... iespēju vispār šeit funkcionēt.

Es vēlējos atrast atbildi par šiem riskiem, ko mēs pašlaik redzam... ka situācijā, kad mums ir ļoti nepieciešama tālāka ekonomikas attīstība, finanšu sistēmā mēs redzam pretējo - ka konstanti nauda no mūsu tautsaimniecības plūst projām. Tie ir simti miljonu, kas plūst projām no mūsu tautsaimniecības! Simti miljonu! Tie ir ļoti lieli cipari priekš mūsu tautsaimniecības. Es vēlējos redzēt analīzi, kāpēc tas notiek un kādi ir instrumenti, lai mēs varētu mainīt šo situāciju. Un šeit drošības ziņojumā es būtu gribējis redzēt, ko mums vispareizāk būtu darīt ar Citadeles banku, jo Citadeles banka ir kā instruments, kuru mēs varējām izmantot, lai šo situāciju mainītu, ja mēs redzam, ka finanšu sistēma ir izveidojusies tā, ka atsevišķas bankas var veidot savu kredītu politiku, ignorējot tās nepieciešamības, kas ir vajadzīgas mūsu tautsaimniecībai.

Otra lieta, kas mani ļoti satrauc un uz ko es tomēr neredzēju atbildi, ir jautājums par veselību. Tātad tas ir vēl viens ļoti kritisks un ļoti svarīgs aspekts mūsu drošībai. Ja mums šeit nebūs veselas nācijas, veselīgas nācijas, veselīgu cilvēku, tad par kādu drošību mēs varēsim runāt? Kas par to parūpēsies?

Veselības aprūpes jomā mēs redzam sausus ciparus, ka gaidīšanas laiks rindā uz ambulatorajiem veselības aprūpes pakalpojumiem svārstās no 13 līdz 763 dienām. Iedomājieties - 763 dienas! Ko tas nozīmē priekš mūsu veselības?

Mani satrauc, ka es šeit neredzēju ne vārda par to, kāda situācija ir mūsu primārajā veselības aprūpē, runājot par ģimenes ārstiem. Mums ir 3 tūkstoši ģimenes ārstu. Vairāk nekā puse no tiem ir tuvu pensijas vecumam vai pensijas vecumā. Vairāk nekā puse no tiem! Katru gadu valstī rodas ne vairāk kā padsmit jaunu ģimenes ārstu. Tātad, ja mēs paskatāmies uz šo situāciju, tad redzam, ka pat tad, ja visi esošie ārsti turpina strādāt un neiet pensijā, vajadzīgi 120 gadi - vairāk nekā 100 gadi! -, lai ģimenes ārsti varētu vienkārši... lai varētu saglabāt to pašu ģimenes ārstu skaitu. Tātad tas nozīmē, ka ir reāla katastrofa! Tūlīt iestāsies reāla katastrofa primārajā veselības aprūpē. Kas par to rūpēsies? Kas to paredzēs? Ja mēs tagad to neizdarīsim, tad tā būs kārtējā katastrofa, kurai mēs nebūsim gatavi.

Tālāk. Par enerģētiku. Pareizi tiek atzīmēts, ka, ja mēs runājam par elektrības apgādi, tad jāteic, ka mēs atrodamies vienotā sistēmā ar citām Baltijas valstīm, un ar to viss arī aprobežojas! Ja mēs reāli gribam analizēt riskus, tad mums tie būtu jāanalizē visā Baltijas reģionā. Un šeit ļoti svarīgi būtu pieminēt to, kas tad notiek ar Lietuvu, jo Lietuva atrodas mums blakus, mēs atrodamies vienotā, sasaistītā sistēmā kā vienā laivā, un mēs vispār nepieminam to, ka Lietuvas situācija ar elektrības apgādi ir vienkārši dramatiska. Tur vairāk nekā 70 procenti... viņi gandrīz totāli ir atkarīgi no piegādēm no Krievijas. Kāpēc tas netiek pieminēts, kāpēc par to netiek runāts? Kāpēc atkal netiek dots norādījums, ka būtu jārīkojas, ka mums būtu mūsu kaimiņi jāuzrunā? Lūk, ārlietu ministrs sēž, nemaz neklausās to! Šī problēma būtu jārisina. Jo tas pa tiešo ietekmē uzreiz situāciju arī mūsu elektrības tirgū. Tas, ko mēs tagad arī redzam saistībā ar Igauniju, - ka mums pietrūkst starpsavienojumu jaudu, jo vienkārši ir liels caurums mums blakām, kas sūc projām elektrību...

Otra lieta. Es atvainojos, es tūlīt pabeigšu! Nedaudz varbūt pārtērēšu laiku. Jautājums, kuram es vēlētos pievērst uzmanību, runājot par enerģētiku, ir par...

Sēdes vadītāja. Lai jūs pārtērētu laiku, jums ir jālūdz atļauja Saeimai to laiku pagarināt!

I.Zariņš. ...degvielas drošības rezervēm. Vai jūs zināt, kādu Ekonomikas ministrija pašlaik ir noteikusi kārtību? Es gribētu, lai par to būtu arī drošības ziņojumā izvērtējums... par to, ka degvielas drošības rezerves... tiek piedāvāts, ka tās vispār šeit var neturēt. Un tā rezultātā konkursos var piedalīties ofšors, kuram vispār nav nekādu...

Sēdes vadītāja. Zariņa kungs, jūsu uzstāšanās laiks ir beidzies!

I.Zariņš. Man... Es lūgtu vienu minūti, es pabeigšu!

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst. Tātad Zariņa kungam vēl viena minūte.

I.Zariņš. Jā.

Tātad esošā situācija ar degvielas rezervēm ir tāda, ka mums to tagad nemaz nav. Tiek piedāvāta iespēja, ka var atnākt kāds ofšors, kuram vispār nav nekādas infrastruktūras, un pateikt: „Ziniet, es jums piedāvāju: gadījumā, ja jums būs vajadzīgs, tad no kaut kurienes Eiropā es šīs drošības rezerves, šo degvielu, jums piegādāšu."

Jautājums, kura izvērtējumu es būtu gribējis redzēt šinī drošības ziņojumā: vai tiešām reāli ar šādu drošības rezervju sistēmu mēs varam paļauties... vai reāli mēs vispār šīs degvielas rezerves spēsim iegūt? Jo, ja sāksies krīze... degvielas krīze sāksies visā Eiropā, tad, visdrīzāk, mēs paliksim bez nekā. Vienkārši kārtīgi būsim maksājuši kādam ofšoram naudiņu un pēc tam būsim palikuši bez šīm degvielas rezervēm.

Tie ir tikai daži atsevišķi fakti, kurus es vēlējos pieminēt šinī īsajā laikā.

Kolēģi! Ja tik tiešām drošība mums ir svarīga, tad es aicinu no deklaratīvām frāzēm, no sausiem faktiem, kuri tālāk netiek analizēti, pāriet uz to līmeni, ka mēs šeit ar šo drošības ziņojumu radītu reālu ceļa karti tālākām rīcībām! Tādas nav!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Aleksandram Sakovskim.

A.Sakovskis (SC).

Kolēģi! Es runāšu par to, ko neesmu sadzirdējis ziņojumā. Proti, daudz tika runāts par Ukrainas krīzi, par draudiem no Krievijas puses, ļoti plaši un izvērsti. Par to visu ir skaidrs. Bet šajā sakarā ir jautājums. Ja krīze turpināsies tālāk, tad... Neviens nevar pateikt ne Eiropā, ne pat pasaulē, ar ko beigsies tā krīze. Mēs stāvam trešās pakāpes sankciju priekšā pret Krieviju. Ja sankcijas tiks ieviestas, vai ir valdībai rīcības plāns? Gadījumā, ja tiešām sankcijas ies plašumā pret Krieviju, tad pirmām kārtām tie ir energoresursi. Droši vien jābūt gataviem, ka IKP strauji kritīsies, bet es nevienu vārdu šeit neesmu dzirdējis par to, un, manuprāt, tas tieši skar nacionālo drošību.

Un mēs tik tiešām varam runāt tagad par to, ka ir jāpaceļ finansējums aizsardzībai. Mēs pieņēmām vakardien tātad likumu par nacionālās drošības... par aizsardzības finansējumu, kur ir iestrādāta konkrēta trepe ar konkrētiem skaitļiem, kur ir piesaiste pie IKP, ka katru gadu mēs celsim konkrēti attiecīgi tātad finansējumu. Tad tomēr ir jautājums: ja kritīsies IKP, tad tur vairs nav iestrādāts formulējums, kā jūsu ziņojumā bija teikts, ka saskaņā ar budžeta iespējām... tā tur vairs nav. Un tad te rodas tiešām daudz visādu dažādu risku.

Turklāt es gribu pieminēt arī... Mēs skatījām arī mūsu komisijas sēdē veselības aizsardzības finansēšanas likumu, kur ir iestrādāta norma, ka mums jāiet uz 4,5 procentiem no IKP veselības aprūpei. Bet tur nav neviena vārda, kādā veidā mēs to panāksim. Nav pat nozīmēts laika termiņš, kādā gadā mēs to izdarīsim, un tā tālāk. Bet arī tas skar nacionālo drošību. Un tur ļoti viss izskatās neveiksmīgi.

Vēl dažus vārdus par ziņojumu. Jūs teicāt, ka tiks izveidota speciāla komisija, lai apkarotu ēnu ekonomiku. Es šeit vienkārši gribētu novēlēt, lai mums nesanāktu tā, ka, karojot ar ēnu ekonomiku, mums to sitienu dabūtu tie, nu, teiksim tā, normālie uzņēmēji, kas strādā, kas cenšas maksāt nodokļus, jo viņi cieš pirmie no visām sankcijām. Bet tie, kas strādā reālā ēnu ekonomikā - es teiktu, pat melnajā ekonomikā -, pret viņiem tas apkarošanas plāns principā nestrādā. Viņi kā darbojās... tā ir gan kontrabanda, gan trafikings vai prostitūcija un tā tālāk. Tur atkal mēs sāksim karot ar mūsu normālajiem biznesmeņiem, ar mūsu pašu uzņēmējiem, kuri tagad jau bēg uz Lietuvu un Igauniju. Tas arī skar nacionālo drošību.

Bet principā galvenais jautājums man būtu par to, ko darīs Latvijas valdība, ja mēs tiešām stāvēsim trešā līmeņa sankciju priekšā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Kārlim Seržantam.

K.Seržants (ZZS).

Labrīt, cienījamie kolēģi! Paldies, protams, premjerei par ziņojumu. Bet man jāsaka tā, ka tas ziņojums man vairāk atgādināja vecmāmiņas pasaku mazmazbērnam, kad aiz logiem trako vējš un ir vētra, bet vecmāmiņa stāsta: „Mēs taču esam siltā istabā zem segas, un viss ir kārtībā, un tas viss ir tikai ar citiem, bet nav ar mums!" (Zālē starpsaucieni.)

Kāpēc es to saku? Man kā Nacionālās drošības komisijas loceklim, protams, informācija ir un daudz ir, bet es domāju, ka gan daudziem šeit, zālē, sēdošajiem, gan arī tiem, kas varbūt šo ziņojumu lasīs, drusku tomēr tā kā varētu pietrūkt informācijas par pēdējiem pāris mēnešiem, kas saistīta arī ar to pašu jau daudzkārt pieminēto Ukrainu. Jo mēs tomēr diezgan skaidri redzam, ka Eiropas lielvaras joprojām ir neizlēmīgas un joprojām meklē katru iespējamo salmiņu, lai tikai ar Krieviju vēl ilgi runātu, runātu, runātu un lai nekas nenotiek. Un faktiski svaigākā informācija no Ukrainas ir Smiltēna kunga fotogrāfijas Instagram.

Otra lieta, ko es šajā ziņojumā noteikti būtu vēlējies, ir par reālo Krievijas ekonomikas ietekmi Latvijā, jo mēs redzam, ka mēs tomēr joprojām turpinām aktīvi koķetēt ar iespējamiem investoriem no Krievijas. Gan „Liepājas metalurga" sakarā, gan kā iespējamie Citadeles bankas pircēji tiek minēti Krievijas uzņēmēji, kuru, teiksim tā, sakari ar Krievijas organizēto noziedzību parādījās atklātībā jau pirms gadiem desmit, bet mēs ar viņiem turpinām runāt kā ar potenciāliem partneriem. Es domāju, ka šajā zālē nevienam nav ilūziju par to, ka tādas lielas investīcijas kaimiņvalstīs var notikt bez Krievijas centrālās varas ietekmes vai pat ieteikumiem.

Tā ka mans ieteikums nākamajam premjeram (vai tā būs Straujumas kundze vai kāds cits, nezinu): atcerieties tomēr to, ka šis ziņojums savā ceļojumā... no tā brīža, kad parakstu zem tā paliek kāds no drošības struktūras vadītājiem, kurš ir savu daļu sastādījis, līdz šai tribīnei paiet vismaz vairāki mēneši! Un šis ziņojums, kaut arī tajā ir stāsts par pagājušo gadu, ir pārklājies ar zināmu pelējumu pa šo laiku, un, teiksim, premjera biroja darbinieki varētu arī mazliet to ziņojumu uzfrišināt, lai mums te nav jādzird diezgan veca informācija. Un šajā sakarā var palasīt kaut vai to, ko saka kaimiņvalsts prezidents Ilvess vai bijušais Amerikas prezidenta padomnieks drošības jautājumos Bžezinskis. Piedodiet, viņi joprojām nav absolūti nemaz optimisti Krievijas sakarā, un mēs nezinām, kas no tā visa vēl var sanākt.

Un pēdējais mans ieteikums. Straujumas kundze, neejiet tomēr uz „Jauno vilni", pat tad ne, ja jūs aicina! (No zāles dep. I.Viņķele: „Mēs tepat - Vecrīgā!" Zālē smiekli.)

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Andrejam Elksniņam.

A.Elksniņš (SC).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamā Ministru prezidente! Godīgi pasaku par šo ziņojumu: šāda veida ziņojumus var sarakstīt tiešām desmitiem un simtiem. Ierēdņiem nekad, tā teikt, nav nekāda veida problēmu, lai saņemtos un šādus ziņojumus sadrukātu vienu pēc otra. Un lielā mērā problēmas, kuras pamatā valstī ir, risinātas netiek.

Un ko es gribu pateikt?

Kāpēc līdz šim brīdim valstī mums, piemēram, nav skaidras un tiešām saprotamas politikas - ārējās un arī iekšējās - nacionālās drošības jomā? Nu kāpēc nav? Tāpēc, ka mēs, piemēram, vienā gadā nopērkam kuģus, bet pēc tam sagriežam tos metāllūžņos. Kas notiek tagad? Aizsardzības ministrija iegādājas bruņutransportierus (150 miljoni!) - astoņdesmito gadu ražojumu. Kāpēc valstij nav kopīgas pozīcijas, piemēram, attiecībā uz šāda veida iepirkumu procedūru īstenošanu vienlaicīgi un kopā ar Lietuvu un Igauniju, Zviedriju, Somiju? Kāpēc mēs mūkam ārā no kopīgiem iepirkumiem, lai nacionālo drošību stiprinātu ar tādiem tehniskiem līdzekļiem, kuri tiešām būtu efektīvi? Nē! Mēs iegādājamies astoņdesmitajos gados ražotu tehniku. Kas mēs esam - metāllūžņu placis kaut kāds laikam esam?! (No zāles dep. I.Zariņš: „„Liepājas metalurgam" jādod!")

Nacionālie bruņotie spēki. Visi ļoti labi zina un daudz zina par problēmu, ka no dienesta aiziet cilvēki. Kāpēc aiziet? Jūs esat aizdomājušies par to? Neviens šo jautājumu nerisina! Kāpēc tādas algas, kāpēc nav skaidrības un perspektīvas attiecībā uz turpmāko dienestu aizsardzības spēkos?

Un īstenībā tie ir tikai divi trīs jautājumi, kuri skar ārējo drošību, mūsu valsts stiprināšanu.

Iekšējā drošība. Valstī ir padsmit dienestu - padsmit dienestu! -, un visi šie dienesti tagad jums sarakstījuši šo ziņojumu. Šie padsmit dienesti - ikdienā ko viņi dara? Cīnās viens ar otru! Viens ar otru! (No zāles dep. I.Viņķeles starpsaucieni: „Nav...!") Kādas ir to dienestu darbinieku algas? Nu, algu līmeņa ziņā mēs vēl neesam atgriezušies pat pirmskrīzes līmenī attiecībā uz šāda veida dienestiem. Ko viņi dara attiecībā uz dublējošām funkcijām? Mēs ļoti labi zinām, cik lielā mērā Operatīvās darbības likums vai Nacionālās drošības likums attiecas uz viņu darbību un viņu konkurenci.

Policijas akadēmijas likvidēšana. Kā mēs varam spriest vispār par nacionālo drošību, kad mums valstī nav nekāda veida izglītības iestādes, kura speciāli gatavotu tiešām kvalificētus profesionāļus dienestam iekšlietu sistēmā?! Nav mums tādas iestādes! Mēs to likvidējām. Kāda mums dēļ tā būs iekšējā drošība? Nu nekādas nav! Nu nav tās vienkārši!

Valsts ieņēmumu dienests. Viņiem uz robežas salūst rentgens. Gadiem valsts to neremontē. Tā ir nacionālā drošība? Iekšējā? Tā ir korupcija! Un korupcija, kura nāk no Finanšu ministrijas un Valsts ieņēmumu dienesta puses. Un šādas sistēmas esamībā, kad īstenībā neviens ne par ko neatbild, jūs visi esat ieinteresēti. Un kāpēc jums tas patīk? Tāpēc, ka dēļ tā jūs varat virzīt savas rebes un štelles un aizstāvēt savas intereses. (No zāles dep. I.Čepānes starpsaucieni.)

Iekšējās nacionālās drošības valstī nav. Nu nav! Vienīgā drošības garantija mums, Latvijai, ir tikai mūsu dalība Eiropas Savienībā un NATO. (Dep. J.Reira starpsauciens no zāles: „Bet ko jūs...?) Ārlietu ministrija līdz šim brīdim ko dara? Ārlietu ministrija stiprina nacionālo drošību, izdodot Dombrovska grāmatas par to, ka mēs esam pārvarējuši krīzi. Tas ir nacionālās drošības jautājums? Jūs apskatieties, ar kādiem līdzekļiem... cik daudz jūs līdzekļu tērējat visādiem juridisko pakalpojumu sniedzējiem (No zāles dep. A.Bērziņš: „Ārprāts!"), lai gan par šo naudu jūs varējāt celt cilvēkiem algas, lai viņi strādā. Tā ir nacionālā drošība? Nē! Veselības ministrijai ir tikai 50 procenti no nepieciešamā finansējuma. Tā nav nacionālā drošība? Tā ir nacionālā drošība! Finansējums ir? Nav!

Šodien mēs skatām grozījumus Maksātnespējas likumā attiecībā uz noliktām atslēgām. Tā nav nacionālā drošība? Ir nacionālā drošība! Cilvēki aizbrauc, migrācijas process - tā arī ir nacionālā drošība! Latvijas valstī nacionālās drošības - man ļoti jums jāatvainojas -, neskatoties uz šo ziņojumu, nav.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Ingai Bitei.

I.Bite (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie kolēģi! Man kaut kādā mērā jāpievienojas tiem, kuri saka, ka ziņojumā ir ļoti daudz dažādas informācijas, taču ir grūti saskatīt, vai tiešām tā visa ir saistīta ar Latvijas drošību, tai skaitā ar iekšējo drošību. Un, raugoties no tāda aspekta, es varu teikt, ka droši vien diezgan daudzas detaļas varētu šajā ziņojumā nemaz nebūt pieminētas. Taču ziņojums runā par uzticēšanos valsts finanšu sistēmai un par valsts ekonomisko stabilitāti. Nav šaubu, tās ir ļoti būtiskas un ļoti svarīgas lietas. Taču ziņojums nerunā par uzticēšanos valsts varai un par to plaisu, kas pastāv starp varu un sabiedrību, un par to neuzticēšanos valsts varai... pat naidu pret valsts augstākajām amatpersonām. Taču tā ir ļoti auglīga augsne propagandai, ļoti auglīga augsne informācijas karam, ļoti auglīga augsne nepatiesas, apmelojošas informācijas izplatīšanai, jo cilvēki ir gatavi to uztvert, tajā klausīties un ņemt to vērā.

Daļēji šo jautājumu skar korupcijas apkarošanas sadaļa, taču darāmais darbs faktiski būtu krietni plašāks par korupcijas apkarošanu, kas nenoliedzami ir vēl viens ļoti būtisks jautājums. Taču šis darbs ir arī sarežģītāks, jo uzticēšanās nav tikai juridiska kategorija. Tā ir arī ētiska, morāla un vērtībās balstīta kategorija, turklāt tā veidojas ilglaicīgi attiecību un sadarbības rezultātā. Tāpēc te arī tika pieminēts, ka varbūt mazliet pietrūkst priekšlikumu tālākai rīcībai. Šis būtu viens no priekšlikumiem tālākai rīcībai, kam būtu jāpievērš īpaša uzmanība, lai šo auglīgo augsni tomēr padarītu pēc iespējas mazāk auglīgu un lai cilvēki tomēr vairāk uzticētos tam, ko dzird no Latvijas amatpersonām, nevis tam, ko dzird, piemēram, no Krievijas amatpersonām.

Un viena tāda joma... Protams, šo jomu ir daudz, bet viena tāda joma, kur šī propaganda ir atradusi auglīgu augsni, ir ģimenes aizsardzības joma un Juridiskajā komisijā nu jau vairākkārt skatītais bāriņtiesu jautājums, kur mēs redzam, ka sociālajos tīklos arvien vairāk izplatās dažnedažāda draudīga informācija. Un, ja mēs pievēršam uzmanību tam, no kurienes šī informācija nāk, tad mēs gandrīz vienmēr redzam, ka tie ir kādi Krievijas saiti, Krievijas kanāli, Krievijas mājaslapas, kuras šo informāciju izplata. Un pēc tam jau ar šīm brillēm uz acīm, cilvēkiem skatoties uz Latvijā notiekošo, liekas, ka te notiek pilnīgas šausmas, ka visi bērni tiks atņemti, pārdoti un tā tālāk. Es domāju, ka šī ir vēl viena lieta, kam būtu vērts pievērst uzmanību, lai samazinātu šo „auglīgo" augsni... Un lai cilvēki turpina... Tomēr varētu kaut kādā mērā uzticēties... Paldies gan Juridiskajai komisijai, gan Labklājības ministrijai, kas ir apņēmušās strādāt pie tā un turpinās šo darbu, taču... Tiešām bērnudārzi un pabalsti ir būtiskas lietas, varbūt šīs lietas būtu tās, kam vajadzētu vairāk pievērst uzmanības nākotnē.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Ivanam Klementjevam.

I.Klementjevs (SC).

Labdien! Augsti godātie kolēģi! Premjerministres kundze! Es izlasīju atskaiti par nacionālo drošību.

Mēs citreiz arī gribam skatīties to, kas kaimiņa pusē atrodas aiz žoga, bet neredzam pašu žogu vai to, kādas skaistas puķes tur aug aiz žoga.

Šeit daudz tika pieminēti mūsu kaimiņi, arī - ka viņi mums traucē dzīvot. Un, piemēram, atskaites 11.lappusē ir rakstīts: „Krievijai ir izdevīgi Latviju parādīt kā etniski sašķeltu, politiski un ekonomiski vāju valsti, un sagaidāms, ka pret Latviju var tikt pastiprināti vērstas propagandas un diskreditācijas kampaņas." Mēs paši sevi parādām tādus, kādi mēs esam. Krievija netraucēja mums un nepalīdzēja mums, kad mums 2008.gadā bija ekonomiskā krīze. Kur bija Krievija? Viņas šeit vispār nebija! Varbūt viens no viņas pilsoņiem piedalījās tajā Krājbankas krahā, bet kur bija visi mūsu drošības spēki? Kur mums bija Latvijas Banka, kur mums bija FKTK? Viņu nebija! Viņi ne par ko nezināja. Viņi atļāva iebraukt cilvēkam, Krājbankas īpašniekam, un viņš mierīgi aizbrauca ar čemodāniem, pilniem ar naudu, un neviens netika pieņēmis lēmumu, tāpēc ka mums vajadzēja nosvinēt 18.novembra svētkus.

Parādiet to, ka mēs esam etniski sašķelti! Šeit ir tagad jums labs gadījums, kad jūs varat arī palīdzēt, ja jūs uzskatāt, ka mūsu sabiedrība ir sašķelta. Viņa tāda ir tāpēc, ka tā visa mūsu Latvijas propaganda - gan avīzes, gan televīzijas - arī rāda to visu laiku. Viņi nerāda otru pusi, to, kas noticis, piemēram, tajā pašā krievvalodīgajā sabiedrībā, rāda tikai to, kas noticis latviešu sabiedrībā. A kāpēc? Jautājums: kas sašķeļ to sabiedrību?

Mēs lepojamies arī ar to, ka pagājušajos latviešu dziesmu svētkos piedalījās vairāk nekā 100 citu tautību kolektīvi. Jā, ļoti labi! Prieks to dzirdēt, bet speciālas programmas nav.

Tas, ka darbojas - un aktīvi darbojas! - izlūkdienesti, tas taču ir normāli! Mums arī ir 13 subjekti, kas darbojas varbūt pret citām valstīm vai grib aizsargāt mūsu, Latvijas, intereses, bet parādiet, lūdzu, faktu, ka kāds bija noķerts un kurā vietā, lai mēs arī zinātu, ka patiešām viņi strādā, nevis tikai vienkārši sēž un kaut ko saka! Tāpēc, ka tas, ko citreiz mēs varam uzzināt no masu medijiem... Ja ir pastiprināti pievērsta tam uzmanība, tad konkrēti fakti ir vajadzīgi, tad mēs varam tam ticēt.

Pagājušajā gadā mēs šeit, Saeimā, pēc Zolitūdes traģēdijas pieņēmām likumu par sociālo aizsardzību gan ugunsdzēsējiem, gan policistiem, gan robežsargiem. Bet gribu atgādināt, ka joprojām Ministru kabinets nav izpildījis savu pienākumu: vēl nav pieņemti Ministru kabineta noteikumi par tādiem svarīgiem jautājumiem kā, piemēram, par ārkārtas situāciju un izņēmuma stāvokli, Nacionālās drošības likumu, Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumu, par uzņēmumu ienākuma nodokli, par Apsardzes darbības likumu - un tā tālāk, un tā tālāk. Izpildiet šo savu pienākumu!

Nesen apmeklējām Ādažu militāro bāzi, iepazināmies ar karavīriem, kas pilda mūsu internacionālo pienākumu ārvalstīs, un iepazināmies arī ar viņu dzīves apstākļiem. Nu kauns, ka mēs saviem kareivjiem nevaram joprojām vēl izremontēt dzīvojamās telpas, kur viņi dzīvo, Ādažu bāzē! Pat asfaltu nevaram uzlikt normālu, kādu sabiedrotie, mūsu kaimiņi, uzlika viņiem jaunu.

Ir uzbūvēti pieci kuģi, kurus uzbūvēja šeit, Rīgas kuģu būves rūpnīcā. Bet diemžēl mēs nevaram aizpildīt ar divām komandām katru kuģi, lai visi pieci kuģi var iziet jūrā. Tas arī ir kauns! Kāpēc? Mūsu jaunieši nav spējīgi aizsargāt mūsu Latviju. Kāpēc? Tāpēc, ka mēs neieguldījām līdzekļus sportā, lai nostiprinātu viņu veselību. Tas arī ir fakts.

Sēdes vadītāja. Klementjeva kungs, jūsu debašu laiks ir beidzies!

I.Klementjevs. Es aicinu pievērst lielu uzmanību arī tam, kā dzīvo mūsu jaunatne, lai viņa būtu stipra un vesela.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates turpināsim pēc pārtraukuma.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu!

Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, es vēlos mūsu visu vārdā sirsnīgi sveikt 45 gadu jubilejā deputātu Igoru Meļņikovu, kuram šī jubileja bija 26.jūnijā. (Aplausi.)

Un vēl paziņojumi. Tūlīt, pulksten 10.30, Sarkanajā zālē būs gan Prezidija sēde, gan Frakciju padomes sēde. Aicinu frakciju pārstāvjus piedalīties.

Vārds paziņojumam deputātam Jānim Reiram.

J.Reirs (VIENOTĪBA).

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde pulksten 10.35 106.kabinetā.

Sēdes vadītāja. Vārds paziņojumam deputātam Ojāram Ērikam Kalniņam.

O.Ē.Kalniņš (VIENOTĪBA).

Aicinu Ārlietu komisijas pārstāvjus pēc piecām minūtēm uz Ārlietu komisijas telpām uz īsu sēdi.

Sēdes vadītāja. Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Vucānam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai. Lūdzu, Rībenas kundze, ļaujiet Vucāna kungam izpildīt viņa pienākumu!

J.Vucāns (11.Saeimas sekretāra biedrs).

Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies: Einārs Cilinskis... nav, Raivis Dzintars... nav, Rihards Eigims... nav, Jānis Klaužs... nav, Janīna Kursīte-Pakule... nav, Ainars Latkovskis... nav, Liene Liepiņa... nav, Valdis Liepiņš... nav, Dana Reizniece-Ozola... ir, Kārlis Seržants... ir, Edvards Smiltēns... nav. (No zāles: "Ir!") Kur viņš ir? Edvards Smiltēns? (No zāles: "Ir!") Saka, ka esot. Viktors Valainis... ir, Juris Vectirāns... nav, Igors Zujevs... nav.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(Pārtraukums.)

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 11.Saeimas priekšsēdētāja
Solvita Āboltiņa.

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi, lūdzu, ieņemiet vietas! Un, ja jūs klausāties šo kafejnīcā, tad sēde ir sākusies.

Mēs turpinām skatīt pirmo darba kārtības jautājumu - Ministru prezidenta ziņojumu Saeimai par Latvijas nacionālo drošību. Tātad pirms pārtraukuma mēs bijām uzsākuši par šo jautājumu debates. Tagad mēs turpinām debates.

Vārds Aizsardzības ministrijas parlamentārajam sekretāram Andrejam Panteļējevam.

A.Panteļējevs (Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Man faktiski vairāk tāda replika attiecībā uz dažu iepriekšējo runātāju uzstāšanos.

Man bija ļoti liels prieks dzirdēt, ka deputāts Elksniņš un deputāts Klementjevs ļoti uztraucās par to, ka mums ir lietota tehnika, par to, ka mums kazarmas nav savestas kārtībā. Līdz ar to es paredzu un loģiski ceru sagaidīt, ka "Saskaņas Centrs" šodien noteikti balsos "par" Valsts aizsardzības finansēšanas likumu.

Attiecībā uz izskanējušo frāzi par lietoto bruņutehniku es tomēr gribu precizēt. Tas, ko Latvija iepērk, ir tiešām lietota ritošā daļa jeb platforma. Tas, ar ko mēs to aprīkosim, būs moderns bruņojums. Lai iegādātos pilnīgi modernu un jaunu visu, mums vajadzētu tos 2 procentus jau nākošajā gadā. Tā ka mēs darām to, kas ir mūsu iespējās. Un pietiekami daudzi militārie eksperti ir novērtējuši, ka šī platforma ir izmantojama, protams, kombinācijā ar moderno bruņojumu.

Vēl viens jautājums, kas izskan bieži: kāpēc Lietuva, Latvija un Igaunija neveic iepirkumus kopā? Atkal man jāpaskaidro: diemžēl tieši tāpēc, ka Lietuvai, Latvijai un Igaunijai ir pilnīgi dažādas naudas aizsardzībai un līdz ar to ir pilnīgi atšķirīga pieeja tam, ko un kā pirkt. Mums šobrīd vēl šis kopējais iepirkums neizdodas, varbūt nākotnē tas labosies.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds ārlietu ministram Edgaram Rinkēvičam.

E.Rinkēvičs (ārlietu ministrs).

Jā, paldies.

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamā Ministru prezidente! Deputāti! Tā kā šeit izskanēja diezgan daudz arī par nacionālās drošības ziņojuma sadaļu par ārpolitiku un sadaļu par drošību, es gribētu tomēr sniegt vairākas atbildes deputātiem, kuri runāja par atsevišķiem jautājumiem.

Pirmkārt. Ādamsona kungs uzsvēra, ka ziņojumā nav nekas teikts par Centrālāziju, Sīriju, Ziemeļāfriku, nav pietiekamas analīzes. Es gribētu atgādināt, kolēģi, ka janvāra beigās mēs šeit pavadījām laikam septiņas vai astoņas stundas, diskutējot par Latvijas valsts ārpolitiku, par ārlietu ministra ikgadējo ziņojumu, un mēs ļoti sīki analizējām šos jautājumus. Es negribētu, lai mēs nacionālās drošības ziņojumu padarītu par, teiksim, absolūti visu ministriju ziņojumu kompilāciju. Tāpēc es tomēr aicinu skatīt šos jautājumus kontekstā.

Otra lieta. Jā, nacionālās drošības ziņojumā tiek runāts par būtiskām lietām. Ārpolitikas sadaļā tiek runāts par ļoti būtiskām lietām. Un - būsim godīgi! - šobrīd pati svarīgākā lieta, kas apdraud mūs un apdraud arī lielā mērā Eiropas drošības sistēmu, starptautiskās tiesības, ir Krievijas agresija Ukrainā, Krimas aneksija, okupācija - mēs varam saukt to, kā gribam. Un tāpēc arī nacionālās drošības ziņojumā tam ir atvēlēta pietiekama vieta un loma. Un tāpēc, teiksim, es tur pat neredzu nekādu histēriju, es vienkārši redzu to, ka te tiek atainota situācija, kāda tā ir.

Par valsts aizsardzības plānu es gribētu teikt, ka tas ir apstiprināts 2011.gadā. Pašlaik valdība un Nacionālās drošības padome Ukrainas notikumu kontekstā pārskata valsts apdraudējuma analīzi (vakar Nacionālās drošības padome pēc valdības lūguma izskatīja un apstiprināja šo dokumentu), un atbilstoši tiks precizēts 2011.gadā redakcionāli precizētais valsts aizsardzības plāns. (Dep. J.Ādamsona starpsaucieni.)

Un par Stratēģiskās komunikācijas centru es gribētu teikt, ka tomēr vajadzētu lasīt ļoti rūpīgi ziņojumu. Šeit nav runa par informācijas tehnoloģijām, šeit ir runa par informācijas karadarbību - tādu, kas faktiski nav bijusi līdz šim pieredzēta, vismaz pēc aukstā kara beigām noteikti ne. Un tāpēc arī Latvija kopā ar vairākām citām NATO dalībvalstīm veido adekvātu atbildi. To mēs arī darīsim. Likums šeit, Saeimā, ir apstiprināts. Un es gribētu teikt, ka es zinu, ka ļoti daudziem nepatīk, ka NATO šobrīd arī taisās atbildēt šajā jomā, bet mēs to darīsim.

Paldies Poriņas kundzei, Mūrnieces kundzei un arī Latkovska kungam par vērtīgajiem aizrādījumiem un priekšlikumiem gan par integrāciju, gan arī par informācijas jautājumiem. Tomēr es gribētu atgādināt, ka mēs nevaram aprakstīt ne Satversmes preambulu, ne prezidentūru, jo dokuments valdībā tika pieņemts 9.jūnijā un nosūtīts uz Saeimu. Un es nedomāju, ka mums vajadzētu pilnīgi visu aprakstīt. Es domāju, ka mums jākoncentrējas tiešām uz nedaudz šaurāku nacionālās drošības definīciju. Tajā pašā laikā jautājumus, kas skar Eiropas Savienības prezidentūru, mēs esam pārrunājuši arī ārpolitikas debatēs.

Un visbeidzot, atbildot uz Elksniņa kunga pārmetumiem, ka Latvijai nav saprotamas politikas ārlietās un iekšlietās, sevišķi nacionālās drošības jomā, tiešām gribu teikt: nē, šī politika ir vairāk nekā saprotama - stingra darbība, aktīva ārpolitika eiroatlantiskajās struktūrās! Mēs neklusēsim par lietām, kas skar mūsu drošību.

Un, teiksim, attiecībā uz pārmetumu, ka Ārlietu ministrija ir maksājusi par Dombrovska kunga grāmatas izdošanu, es gribu atgādināt, ka tā bija Eiropas Savienības Vadības partnerība. Un jāteic, ka tā pieredze, kas ir Latvijai ekonomiskās krīzes pārvarēšanā, īstenībā interesē Eiropas Savienību. Es domāju, ka tā bija vērtīga lieta. Un te mēs labi sadarbojāmies ar Eiropas Savienību.

Paldies. (Koalīcijas deputātu aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Valdim Zatleram.

V.Zatlers (RP).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamā Ministru prezidente! Ārlietu ministra kungs! Godātie deputāti!

Esmu lasījis šos ziņojumus vairāku gadu garumā, un man ir jāsecina, ka šogad bija labs ziņojums. Tas bija uzrakstīts viegli saprotamā valodā, līdz ar to pieejams ne tikai drošības ekspertiem, bet arī plašākai publikai, ieskaitot jūs, godātie deputāti.

Otrkārt, ziņojums bija daudz būtiskāks, strukturētāks nekā iepriekšējā gadā: ne tikai ārējā drošība, iekšējā drošība, sociālā drošība; tika izdalītas arī tādas sfēras kā veselības aprūpe un korupcijas apkarošana. Ja mēs vērtētu drošības stāvokli šodien Latvijā, tad jāteic, ka drošības stāvoklis ir labs. Mēs dzīvojam diezgan stabilā sabiedrībā. Mums šobrīd nav nekādu redzamu konfliktu vai risku tieši šodienai, bet mēs nevaram būt pašapmierinātības sala, ja visā pasaulē notiek pilnīgi pretējs process - ir konflikti, militāri konflikti Sīrijā, ir kārtējo reizi strupceļā nonācis miera sarunu ceļš Tuvajos Austrumos, nemaz nerunājot par Ukrainu. Tātad līdzīgs konflikts kā Irākā un Sīrijā mums šobrīd ir arī šeit pat Eiropas centrā - Ukrainā. Kā tas viss beigsies, kā tas viss turpināsies un attīstīsies, mēs nezinām. Tāpēc mums vienmēr jābūt gataviem uz ļaunāko scenāriju.

Šī starptautiskā situācija viennozīmīgi palielina NATO lomu - NATO kā tādas savienības lomu, kas nodrošina mieru, kas nodrošina to, ka cilvēki var dzīvot drošībā vismaz NATO teritorijā. Un es domāju, ka šeit obligāti ir jāatceras šie 2 procenti, par ko mēs te bieži runājam, bet beidzot esam saņēmušies arī kaut ko paveikt. Būdama neliela NATO dalībvalsts, mēs varam, protams, priecāties, ka bez mūsu konsensa balss NATO nekas būtisks nenotiek, bet, lai tas tā būtu, mums tāpat pēc konsensa ir jāizpilda šī prasība - jāparedz militārajām vajadzībām šie 2 procenti no iekšējā kopprodukta. Es ceru, ka Saeima to saprot un rīkosies ļoti atbildīgi, nevis aizplīvurotā formā kaut ko solīs. Šobrīd ir rīcības laiks! Mums ir jāapsola un jāvienojas pašiem par konkrētu trepi konkrēti pa gadiem. Man ir prieks, ka šis process Saeimā notiek.

Šeit tika pieminēta arī informatīvā cīņa. Es nesaukšu to par informatīvo karu, bet par informatīvo cīņu. Ja mēs tomēr salīdzinām savus kaimiņus, tātad 140 miljonu valsti, un mūs, 2 miljonu valsti, tad mēs varam iztērēt visu savu budžetu informatīvajai cīņai un tomēr būt mazākumā un neuzvarēt. Tāpēc es domāju, ka efektīvāk un lētāk Latvijas valstij ir stiprināt mūsu drošības iestādes un arī Valsts policiju. Kāpēc? Redziet, te mēs tērēsim tieši adekvāti savam 2 miljonu iedzīvotāju skaitam un varēsim būt daudz efektīvāki, prasmīgāki sabiedriskās kārtības, sabiedriskās drošības un stabilitātes nodrošināšanā. Tas ir mūsu nacionālās drošības garants.

Šajā ziņojumā vājākā vieta. Man varbūt tas nebija pārsteigums, bet tas bija pārsteigums komisijas sēdē, ka neviens no uzaicinātajiem, ieskaitot šī ziņojuma autoru, neko nevarēja atbildēt par korupcijas novēršanu un apkarošanu. (No zāles dep. V.Agešins: "Kauns!")

Godātie deputāti, kauns arī jums tāpēc, ka nekas netiek darīts! Mēs tā kā strausi izliekamies, ka korupcija neietekmē mūsu nacionālo drošību. Tā vistiešākajā veidā ietekmē mūsu ekonomisko attīstību, kas savukārt ietekmē sociālo drošību. Tā vistiešākajā veidā ietekmē mūsu politisko stabilitāti, kas ir nepieciešama lēmumu pieņemšanā kritiskos brīžos. Un es šobrīd aicinātu gan valdību, gan arī deputātus - tos, kam kauns, it sevišķi! - pievērsties šim jautājumam un beidzot izlemt (No SC frakcijas: "Kādā veidā?!"), vai mums būs efektīva iestāde korupcijas novēršanai un apkarošanai vai nebūs. Un, ja varbūt tas ir tik politiski ietekmējams jautājums un bieži vien ir aizdomas par tādu politiskās "policijas" rēgu, tad es ieteiktu to atdot varbūt pārraudzībā ģenerālprokuroram, lai tā kļūtu par tiesībsargājošu iestādi.

Godātie kolēģi! Es vēlreiz teikšu - lasiet šo ziņojumu! Un jums būs, ko teikt! Un es gribu atgādināt kolēģei Poriņai, ka Drošības policijas publiskajā ziņojumā bija minēti ne tikai organizāciju nosaukumi, bet arī vadītāji (ar visām fotogrāfijām). Valdības ziņojumā varēja... tas varēja būt arī īsāks un kompaktāks, jo tas ir visu drošības risku apkopojums.

Paldies jums par uzmanību. (RP frakcijas aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Jānim Tutinam.

J.Tutins (SC).

Cienījamie kolēģi! Es gribētu pievērsties vienam drošības jautājumam, kurš praktiski nav atkarīgs no politiskās situācijas, nav atkarīgs no politiskajiem uzskatiem un ir radies burtiski pēdējās nedēļas laikā. Un tas ir jautājums par Sibīrijas mēra, slimības, izplatību Latgales novados. (No zāles: "Kas?!"; smiekli, starpsaucieni.)

Šādu iznākumu, šādu situāciju praktiski jau varēja paredzēt, tikai nebija zināms, kad tas būs un cikos būs, un kā tas būs. Protams, ārpus Latvijas dzīvojošām mežacūkām neliksi iet pāri robežai caur robežpunktu un nepieprasīsi medicīnisko izziņu, bet šī situācija diemžēl Latgales novados rada spriedzi. Rada spriedzi tāpēc, ka iedzīvotāji, vietējie cilvēki nezina un neizprot tās sekas, kas būs pēc šīs situācijas atrisināšanas. Un mans aicinājums valdībai, tieši ministrijai, - pieņemt attiecīgus lēmumus un izskaidrot iedzīvotājiem, kādas būs kompensācijas, ko par iznīcinātajām cūkām vai tamlīdzīgām darbībām saņems iedzīvotāji. Un tas mazinās spriedzi.

Es domāju, ka tas ir tiešām viens no mazajiem, bet aktuālajiem drošības jautājumiem.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Zandai Kalniņai-Lukaševicai.

Z.Kalniņa-Lukaševica (RP).

Cienītā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Ministru prezidentes kundze! Ministri! Godātie kolēģi! Ļaujiet vispirms pateikt tiešām paldies Ministru prezidentei par šo sagatavoto ziņojumu un pieskarties arī tam centrālajam jautājumam - Ukrainai.

Tieši tā! Ukraina ir centrālais jautājums ziņojumā, Ukraina ir centrālais jautājums mūsu šodienas debatēs un ļoti lielā mērā arī mūsu valsts iedzīvotāju centrālais jautājums. Tas ir uzmanības centrā, tam pievērš uzmanību. Taču Ukraina ir bijusi un ir arī modinātājzvans mums, politiķiem, - domāt par nacionālo drošību, domāt par valsts drošību. Es domāju, ir bijis brīdis, kad mēs bijām mazliet iesnaudušies, domājot, ka esam Eiropas Savienībā un NATO, viss jau ir atrisināts. Ukrainas gadījums liek mums katrreiz no jauna un katru dienu no jauna padomāt par valsts drošību, par valsts attīstību. Un ir ārējie draudi, un ir iekšējie draudi. Ukrainas gadījumā mēs redzam, ka tie ārējie draudi ir primāri no Krievijas puses ar tās vadītāja tādām neoimperiālistiskām tieksmēm un nostalģijas pēc Padomju Savienības, ar ģeopolitiskām ambīcijām un vēlmi acīmredzot nevis starptautiski pieņemamā veidā sadarboties ar citām valstīm, bet uzkundzēties un dominēt. Un tas attiecas arī uz Latviju. Bet mums tāpat kā jebkurai valstij ir arī mūsu iekšējie draudi un izaicinājumi. Un tā ir pārvaldība un pārvalde. Vai mums ir laba un efektīva pārvalde vai neefektīva, necaurspīdīga, nesaprotama? Vai mūsu prioritāte ir korupcijas apkarošana vai mēs ļaujam un pieveram acis uz korupciju? Vai mums ir saprātīgas budžeta prioritātes vai mēs kaujamies par centiem un eiro un aizmirstam valsts drošību?

Mēs esam šogad nosvinējuši 10 gadus Eiropas Savienībā un NATO, un šķiet, ka šobrīd mēs visi novērtējam un kā pašsaprotamu uztveram to, ka mēs esam šajās organizācijās. Tas ir mūsu drošības garants! Mēs esam droši, ka jebkurā brīdī, ja kāda "zaļā cilvēciņa" kaut puspirkstgals pārkāptu Latvijas robežu, tas būtu kara pieteikums NATO, tas būtu uzbrukums Amerikai, Vācijai, Francijai, un mēs zinām, ka momentā būtu reakcija. Bet pirms 10 vai 15 gadiem mums prasīja skaidrot saviem iedzīvotājiem, kādēļ jāveic reformas, kādēļ ir jāvelta tam nauda. Šobrīd tas ir pašsaprotami, bet tas prasīja darbu.

Mums priekšā ir vēl viens izaicinājums - dalība OECD jeb Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā. Un mēs redzam, ka šogad arī jūs, kolēģi, uzdodat jautājumus: kādēļ mums tas ir vajadzīgs? Vai mums ir līdz galam izstāstīts, kādēļ mums vajag dalību OECD, kādēļ mums vajag reformas? Kādēļ mums vajag stiprināt korupcijas apkarošanu? Kādēļ mums vajag uzlabot valsts uzņēmumu pārvaldi? Un tad sēž, rokas sakrustojuši, un gaida, lai kāds atnāk un pastāsta.

Es gribu aicināt kolēģus: izmantojiet šo vasaru un izlasiet, kādēļ mums vajag visātrākajā veidā iestāties OECD; kādēļ mums vajag īstenot varbūt sākotnēji grūtās reformas valsts uzņēmumu pārvaldībā, un tad - ne tikai pasīvi gaidīt, bet arī mums pašiem darīt savu darbu un skaidrot iedzīvotājiem to, kādēļ mums vajag būt dalībvalstij arī šajā organizācijā un kādi būs ieguvumi.

Un ir skaidrs, ka dalība OECD vistiešākajā veidā ir mūsu ekonomiskās drošības un stabilitātes jautājums, tāpēc, es domāju, tas ir mūsu uzdevums vasarai.

Un noslēgumā ļaujiet vēl pieminēt, ka mēs vakar vēlu vakarā ar kolēģiem atgriezāmies no Eiropas lietu komisijas vizītes Ukrainā. Dodoties uz tikšanos Ukrainas parlamentā Verhovnā Radā, tur ārpusē bija kārtējais pikets un mītiņš, kur cilvēki bija sanākuši ar bozēm un milzīgām koka milnām, lai nelaistu Ukrainas deputātus ārā un liktu viņiem vasarā strādāt, jo ir jāratificē asociācijas līgums, ir jāpieņem svarīgi likumi.

Sākotnēji mūs uzskatīja par viņu deputātiem un teica skarbus vārdus. Tad, kad mēs teicām: "Bet mēs esam no Latvijas!", atskanēja aplausi, un mūs gandrīz vai uz rokām aiznesa līdz tām durvīm. Tajā brīdī mēs bijām lepni, jo vārds "Latvija" Ukrainā atvēra visas sirdis un visas durvis. Bet mēs nedrīkstam ieslīgt pašapmierinātībā, mums ir arī savas skabargas un savi baļķi mūsu acīs jāredz.

Mums ir jāzina, ka mums ir jāstrādā, lai Latvijā nepienāktu brīdis, kad iedzīvotāji stāv ar bozēm un milnām pie durvīm, lai nelaistu ārā un piespiestu strādāt. Tādēļ mums jau šodien darba kārtībā liek pieņemt lēmumus un dod iespējas izvēlēties - drošības finansējums, aizsardzības finansējums, lauksaimniecības zeme, valsts uzņēmumu laba pārvaldība, spēja īstenot reformas, lai pievienotos OECD.

Es aicinu sadzirdēt šo modinātājzvanu no Ukrainas un pieņemt lēmumus, un strādāt aktīvi. (No zāles dep. A.Lejiņš: "Pareizi!")

Liels paldies! (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai.

L.Straujuma (Ministru prezidente).

Cienījamie deputāti! Es gribu teikt jums paldies par diskusiju un par norādītajām nepilnībām un priekšlikumiem.

Ir priekšlikumi, kuri tiešām jāņem vērā; piemēram, Latkovska kunga priekšlikums par to, ka ir jākoncentrē atbildība par sabiedrības integrāciju starp dažādām ministrijām, patiešām ir vērā ņemams, un tas būtu valdībai perspektīvā jāievieš.

Es gribu arī informēt deputātus, atbildot Sakovska kungam par iespējamām ekonomiskajām sankcijām, ja tādas būs nepieciešamas, ka valdības slēgtajās sēdēs mēs regulāri izskatām Eiropas Komisijas sagatavotos priekšlikumus, ka mums ir izskatīts un ir arī rīcības plāns, ja tādas sankcijas būs nepieciešamas. Bet es gribu ticēt, ka situācija Ukrainā tiks noregulēta un ka tā tiks stabilizēta sarunu ceļā, ka Latvijai un kopumā Eiropas Savienībai nebūs jāpāriet uz ekonomisko sankciju fāzi.

Vēlreiz es gribu pateikt paldies visiem. Un es ticu, ka mums visiem Latvija ir svarīga un mēs visi esam par drošu, stabilu Latvijas nākotni.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Saskaņā ar Kārtības rulli balsojums nav nepieciešams. Tātad šis jautājums ir uzskatāms par izskatītu. Paldies Ministru prezidentei un ārlietu ministram par piedalīšanos sēdē un aktīvām atbildēm uz deputātu jautājumiem.

Nākamā darba kārtības sadaļa... Jā, pirms mēs turpinām izskatīt darba kārtību, informēju, ka ir saņemts priekšlikums par iespējamām izmaiņām šīsdienas sēdes darba kārtībā.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz izdarīt izmaiņas šā gada 3.jūlija ārkārtas sesijas sēdes darba kārtībā un izslēgt no tās 19.punktu - likumprojekta "Grozījumi Maksātnespējas likumā" izskatīšanu trešajā lasījumā.

Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai izdarītu izmaiņas 3.jūlija ārkārtas sesijas sēdes darba kārtībā un izslēgtu no tās 19.punktu - likumprojekta "Grozījumi Maksātnespējas likumā" izskatīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 47, pret - 26, atturas - 4. Tātad darba kārtība grozīta un likumprojekts no darba kārtības izslēgts.

Vēršu jūsu uzmanību arī uz to, ka diviem likumprojektiem ir nomainītas lapas. Likumprojektam "Grozījumi likumā "Par zemes privatizāciju lauku apvidos"" 19.lapaspuse ir nomainīta ar 19.A lapaspusi un pievienota 77.A lapaspuse. Un likumprojektam "Publisko personu kapitālsabiedrību un kapitāla daļu pārvaldības likums" 211.lapaspuse nomainīta ar 211.A lapaspusi. Skatot šos likumprojektus, tas ir jāņem vērā.

Tātad turpinām izskatīt 3.jūlija ārkārtas sesijas sēdes darba kārtību.

Nākamā darba kārtības sadaļa - "Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem".

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Parādnieka, Barčas, Vanagas, Bites, Poriņas un citu deputātu iesniegto likumprojektu "Grozījumi Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā" nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

"Par" pieteicies runāt deputāts Imants Parādnieks.

I.Parādnieks (VL-TB/LNNK).

Labdien, godātie kolēģi! Šis likumprojekts ir sagatavots, Tieslietu ministrijai sadarbojoties ar Demogrāfijas lietu apakškomisiju, un tā galvenais mērķis ir padarīt publiski pieejamu parādnieku datubāzi - to parādnieku, kuriem ir ne tikai saistības pret saviem bērniem, bet arī jau saistības pret valsti. Valsts pilda savas saistības attiecībā uz uzturlīdzekļu izmaksāšanu vismaz minimālajā apjomā bērniem, bet otra puse šīs saistības nepilda.

Un tā problēma ir tāda (es tikai ieskicēšu tās galvenās lietas, kas ir saistītas ar Uzturlīdzekļu garantiju fondu): šobrīd ir (pareizāk sakot, 31.maijā bija) 27 645 šādas personas, un kopumā parāds pret valsti sastāda gandrīz 111 miljonus eiro. Un šī gada budžetā mums ir paredzētas izmaksas 22 miljonu eiro apmērā.

Visi iepriekšējie soļi, kas tika veikti, kad tika izmaiņas ieviestas, pastiprinot atbildību... ierobežojot, pieņemsim, iespēju šādām personām reģistrēt kustamo īpašumu - automašīnas... Var būt arī tā, ka kapitālsabiedrības daļas tiek apķīlātas... Tas viss deva savu pienesumu, un vairāki procenti... Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, situācija uzlabojās, tas deva budžetā vairākus miljonus latu (nu, tagad noteikti tie būtu eiro). Arī šinī gadījumā ir pamats cerēt, ka personas, kurām ir svarīga sava reputācija, lai viņas neparādītos šādā publiski pieejamā datubāzē kā parādnieki (ar mazo "p"), šīs savas saistības nokārtos.

Tā ka aicinu atbalstīt šo likumprojektu un pieņemt... nodot komisijai un arī vēl šinī Saeimā pieņemt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka likumprojekts tiek nodots komisijai? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Dzelzceļa likumā" nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā" nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām"" nodot Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu"" nodot Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots. Ir iebildumi? Bērziņa kungs, vai jums ir iebildumi? Jābalso? (No zāles dep. A.Bērziņš: "Nē, nē! Viss kārtībā!") Likumprojekts komisijai nodots. Paldies.

Nākamā darba kārtības sadaļa - "Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana".

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts "Par deputāta Gunāra Rusiņa atsaukšanu no Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas".

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par deputāta Gunāra Rusiņa atsaukšanu no Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamā darba kārtības sadaļa - "Likumprojektu nodošana komisijām un izskatīšana".

Saeimas Prezidijs ierosina Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas iesniegto likumprojektu "Grozījumi Maksātnespējas likumā" nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saskaņā ar Kārtības rulli šī sadaļa nozīmē, ka mēs pie nākamā darba kārtības jautājuma varam pāriet tikai tad, kad šis jautājums ir izskatīts pilnībā. Šobrīd likumprojekts ir nodots komisijai, bet komisija, tā kā tas ir šīs pašas komisijas izstrādātais likumprojekts, ir lūgusi iespēju izskatīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas komisijā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav.

Tātad nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts "Grozījumi Maksātnespējas likumā", pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Klāvs Olšteins.

K.Olšteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Šie Maksātnespējas likuma grozījumi ir izdalīti no likumprojekta, kurš tika skatīts divos lasījumos un kuru bija plānots šodien skatīt arī trešajā lasījumā. Šī likumprojekta būtība ir saistīta ar reformu, kas attiecas tieši uz administratoriem. Bet, tā kā tas tika iesniegts uz trešo lasījumu, tad tika pieņemts lēmums šo sadaļu izdalīt atsevišķā likumprojektā un iesniegt kā atsevišķu likumprojektu, un tas šobrīd ir ticis arī izdarīts.

Tādēļ lūdzu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Maksātnespējas likumā" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

K.Olšteins. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - šā gada 17.jūlijs.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 17.jūlijs. Paldies. Tātad, kā es saprotu, šis jautājums ir uzskatāms par izskatītu.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts "Grozījums Personu apliecinošu dokumentu likumā".

Saeimas Prezidijs ierosina Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas izstrādāto likumprojektu "Grozījums Personu apliecinošu dokumentu likumā" nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Tā kā arī šis likumprojekts ir iekļauts šajā sadaļā, mēs varam skatīt darba kārtību tālāk tikai pēc tam, kad šis likumprojekts būs izskatīts. Taču, tā kā komisija pati ir izstrādājusi šo likumprojektu, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir lūgusi izskatīt tās izstrādāto likumprojektu "Grozījums Personu apliecinošu dokumentu likumā" pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas komisijā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav.

Tātad nākamais darba kārtības jautājums ir likumprojekts "Grozījums Personu apliecinošu dokumentu likumā", pirmais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāte Lolita Čigāne.

L.Čigāne (VIENOTĪBA).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Šis likumprojekts, ko ir izstrādājusi Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, - "Grozījums Personu apliecinošu dokumentu likumā" - ir saistīts ar iepriekš jau Saeimas komisijai nodoto Saeimas vēlēšanu likumu, un šis likumprojekts paredz ieviest pārejas noteikumus, ka vēlētājiem, kuriem ir tikai tā sauktā eID personas apliecība, būs iespējams nobalsot Saeimas vēlēšanās, izmantojot vienreizēju vēlētāja apliecību.

Komisija ir izskatījusi šo likumprojektu, diskutējusi par šo jautājumu, lūdz atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā un piešķirt tam steidzamību.

Sēdes vadītāja. Tātad vispirms mums ir jābalso par steidzamību.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai likumprojektu "Grozījums Personu apliecinošu dokumentu likumā" atzītu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret un atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

Lūdzu vēlreiz zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums Personu apliecinošu dokumentu likumā" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 60, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un otrā lasījuma laiku.

L.Čigāne. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir piecas dienas, un komisija lūdz izskatīt likumprojektu tuvākajā ārkārtas sesijā pēc priekšlikumu iesniegšanas termiņa beigām.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 15.jūlijs, un izskatīšana notiks tuvākajā Saeimas ārkārtas sesijā, kas tiks sasaukta pēc 15.jūlija. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts "Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.-2020.gada plānošanas perioda vadības likums", otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Vilnis Ķirsis.

V.Ķirsis (RP).

Augsti godātā priekšsēdētājas kundze! Kolēģi!

Atgādināšu, ka likumprojekts paredz sistēmu jeb veidu, kādā turpmākos septiņus gadus jeb, respektīvi, nākošajā plānošanas periodā tiks administrēti struktūrfondu līdzekļi.

Pavisam ir saņemti 36 priekšlikumi uz otro lasījumu.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Ķirsis. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Ķirsis. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko punktu numerāciju.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Ķirsis. 4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Ķirsis. 5. - Juridiskā biroja priekšlikums. Arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Ķirsis. 6. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Ķirsis. 7. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Ķirsis. 8. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts nākamajā - atbildīgās komisijas - priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.Ķirsis. 9. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Ķirsis. 10. - deputātes Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Nav atbalstīts. Un tagad droši vien arī priekšlikuma autore pastāstīs...

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai.

D.Reizniece-Ozola (ZZS).

Labdien! Godātā priekšsēdētāja! Kolēģi! Šis ir ļoti svarīgs likumprojekts. Mēs visi gaidām un vairākas nozares gaida, kad varēs sākt apgūt struktūrfondus, un tādēļ mēs šo likumprojektu skatām steidzamības kārtā. Bet, kolēģi, ir ļoti svarīgi, lai steidzoties mēs nepieņemtu nepārdomātus lēmumus. Šis mans priekšlikums un arī vairāki nākamie ir saistīti ar būtisku, principiālu iebildi pret to, kā ir paredzēts šajā plānošanas periodā administrēt Eiropas Savienības struktūrfondus. ZZS kā partija jau vairākkārt ir vērsusi uzmanību uz to, ka nepiekrīt pieejai, ka Eiropas Savienības fondu vadības modelī ir paredzēts, ka sadarbības iestādes funkcijas veic viena aģentūra - Centrālā finanšu un līgumu aģentūra. Mēs jau arī iepriekš esam norādījuši, ka labākais institucionālais modelis ir saglabāt esošo sistēmu; tas ir orientēts uz klienta jeb projekta ieviesēja ērtībām. Un tas paredz, ka iestādes tiek noteiktas atbilstoši klientu veidiem - ka Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra joprojām turpina administrēt tos fondus, kas ir domāti komersantiem, ka Valsts reģionālās attīstības aģentūra administrē uz pašvaldībām un plānošanas reģioniem orientētos fondus, savukārt Valsts Izglītības attīstības aģentūra - izglītības iestāžu un zinātnisko institūciju fondus, bet Centrālā finanšu un līgumu aģentūra - uz valsts pārvaldes iestādēm un valsts kapitālsabiedrībām orientētos fondus, kā arī nevalstisko organizāciju fondus.

Kolēģi! Kādēļ ir šāds priekšlikums? Jebkurai reformai, ja mēs to īstenojam, kaut nedaudz ir jātic - jātic, ka tā ir vērsta uz labu. Bet šis modelis, kas paredz atņemt Eiropas fondu finansējumu šīm nozaru ministriju aģentūrām un atdot to centralizēti Centrālās finanšu un līgumu aģentūras pārvaldībā, mūsuprāt un manuprāt, ir ļoti neefektīvs.

Pirmām kārtām atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likuma 18.pantam ministrijas, nozaru ministrijas, ir atbildīgas par attiecīgās pārvaldes nozares politikas veidošanu. Un, kolēģi, būtiskākās politikas veidošanas stadijas vai pakāpes ir šādas: vispirms ir jāidentificē problēma un jānosaka mērķi, ko grib izdarīt tajā nozarē; tad ir jāizstrādā politika; tad tā ir jāievieš, un pēc tam ir jāizvērtē rezultāti.

Kolēģi! Latvijas situācijā struktūrfondu un Kohēzijas fonda finansējums, kopumā Eiropas Savienības fondu finansējums, ir galvenais nozaru politikas īstenošanas instruments. Un, ja mēs nozaru ministrijām atņemam šo instrumentu, tad ir jautājums: kā un cik efektīvi šīs nozaru ministrijas varēs savas funkcijas pildīt? Piemēram, Ekonomikas ministrija... es paskatījos valsts budžetu... šobrīd administrē vairākus miljonus uzņēmējdarbības atbalstam domāto struktūrfondu finansējuma. Valsts budžetā ir paredzēta uzņēmējdarbības un uz zināšanām balstītas ekonomikas veicināšanai budžeta pozīcija, kur ir vien 286 tūkstoši 111 eiro. Ko Ekonomikas ministrija pati ar šādu finansējumu izdarīs? Protams, vērsīsies pie Centrālās finanšu un līgumu aģentūras, pie Finanšu ministrijas un mēģinās pierunāt, lai tās realizē tieši to, ko Ekonomikas ministrija ir paredzējusi un kas ir vajadzīgs.

Bet, kolēģi, atļaujiet man salīdzināt! Ja, piemēram, Vjačeslavs Dombrovskis būtu izgājis savā dārzā un redzētu, ka dārzs ir aizaudzis, ka ir jāravē, viņš izstrādātu plānu un ierakstītu kalendārā: sestdien ravēšu dārzu. Bet skatās un redz - reāli kapļa viņam nav. Viņam ir jāiet pie kaimiņa, jāmēģina pierunāt, lai šis kaimiņš ņem savu kapli un nāk viņa lauciņā pastrādāt. Protams, kamēr attiecības ir labas, viss ir skaidrs. Bet, ja nu nāk vēlēšanas, kaimiņš iestājies citā partijā un negrib vairs to savu kapli iedot?

Protams, es mazliet ironizēju, bet iedomājieties šobrīd situāciju: ja nozares ministrija un Finanšu ministrija būs arī dažādu politisko partiju vadībā, tad cik tas praktiski... reāli uzlabos fondu vadību un nozaru politiku realizēšanu?

Efektivitāte. Jebkurai reformai būtu jāuzlabo efektivitāte. Jautājums: vai samazināsies birokrātiskās procedūras, paredzot, ka visus fondus administrēs Centrālā finanšu un līgumu aģentūra? Nesamazināsies! Neiztur kritiku Finanšu ministrijas arguments, ka visiem projektu iesniedzējiem būs vienāda pieeja. Kas der visiem, tas neder nevienam! Kolēģi, piekrītiet, ka nevar paredzēt vienādus nosacījumus mazai nevalstiskai organizācijai, kura prasa dažus tūkstošus kāda apmācību projekta realizēšanai, un lielam komersantam, kurš grasās tērēt vairākus miljonus, vai bērnudārzam un pašvaldībai. Nu ir taču atšķirības! Tas nozīmē, ka mēs izvirzīsim vienlīdz smagas prasības...

Sēdes vadītāja. Reiznieces-Ozolas kundze, jūs debašu laiks ir beidzies.

D.Reizniece-Ozola. Es labprāt izmantotu arī otras divas minūtes.

Sēdes vadītāja. Tātad Reiznieces-Ozolas kundze lūdz izmantot divas minūtes no otrajām debatēm. Deputāti neiebilst. Divas minūtes, jā.

D.Reizniece-Ozola. Paldies.

Vairs nerunāšu papildus, šī tad būs viena reize.

Kolēģi! Arī paši komersanti, kuri šobrīd ir iepazinušies ar šo plānoto modeli, jau uzdod jautājumus, cik efektīva vai neefektīva būs fondu administrēšana. Jo efektīva tā varbūt kļūtu, ja jau esošajā plānošanas periodā projektu uzraudzību Centrālā finanšu un līgumu aģentūra pārņemtu savās funkcijās. Bet tas tā nav plānots. Visi projekti, kurus šobrīd sāk realizēt... Nupat mēs sāksim realizēt vairākus augstas pievienotās vērtības projektu programmas projektus, kur būs ražošanas iekārtu iegādes, būvniecības procesi, un tie visi vēl vismaz piecus gadus pēc projekta beigām būs jāuzrauga. Tie būs jāuzrauga Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrai. Tāpat VRAA un VIAA projekti būs jāuzrauga tiem ekspertiem, kas tur šobrīd strādā, to nedarīs Centrālā finanšu un līgumu aģentūra.

Kur Centrālā finanšu un līgumu aģentūra iegūs ekspertus? Vai nu viņiem būs jāpieņem cilvēki no malas, kuriem nav pieredzes, vai arī jāpārvilina darbinieki, kam ir pieredze, no VIAA, LIAA un VRAA. Tas nozīmē, ka tiks vājināta esošo projektu uzraudzība. Tas nekļūs lētāk. Mums vismaz dažus gadus būs vajadzīgs divreiz vairāk cilvēku.

Par efektivitāti. Šobrīd pētījumi, ko ir veikusi Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra un Valsts reģionālās attīstības aģentūra, rāda, ka attiecīgi 82 procenti un 98 procenti no to klientiem ir apmierināti ar esošo darbu. Ko jūs vēl grasāties uzlabot?! Vai būs ietaupījums? Finanšu ietaupījuma nebūs, kā es jau sacīju.

Un visbeidzot. Šādā veidā mēs faktiski ejam ceļu, ka struktūrfondu administrēšana un fondu apguve tiks nopietni kavēta, jo pastāv jautājums, uz kuru Finanšu ministrija joprojām nevar atbildēt: vai ir kaut viens cilvēks pieņemts Centrālajā finanšu un līgumu aģentūrā, kas ir gatava jau šobrīd sākt administrēt jaunos fondus? Būs smagnēja administrēšana, būs klientiem neērta sistēma, un būs kavēta fondu apguve. Jautājums: kas nesīs atbildību par visiem šiem sistēmas defektiem?

Mēs, kolēģi, braucam uz Ukrainu, mēs viņiem mācām un solām mācīt, kā decentralizēt varu, bet paši ejam pilnīgi pretējā virzienā.

Sēdes vadītāja. Reiznieces kundze, jūsu uzstāšanās laiks ir beidzies.

D.Reizniece-Ozola. Aicinu atbalstīt priekšlikumu un novērst kļūdas.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Lolitai Čigānei.

L.Čigāne (VIENOTĪBA).

Cienījamie kolēģi! Es saprotu, ka vasaras brīvlaiks ir devis dubultu enerģiju, lai nāktu šeit, tribīnē, cīnīties par savām idejām. Bet man būtu liels jautājums Danai Reiznieces-Ozolas kundzei: par ko tieši jūs šeit, no šīs tribīnes, tikko cīnījāties?

Cienījamā Reiznieces-Ozolas kundze! Esošais... piedāvātais modelis ir balstīts esošā plānošanas perioda kļūdu analīzē. Secinājums ir tāds: pārāk daudzu aģentūru - LIAA, VRAA, CFLA un daudzu citu - iesaistīšana struktūrfondu apgūšanā apgrūtina procesu, rada dažādu informāciju, ko saņem iespējamie finansējuma saņēmēji, un arī ļoti lielā mērā rada situāciju, ka dažādas iestādes dažādos termiņos izskata maksājumu pieprasījumus.

Reiznieces-Ozolas kundze! Es tikko paskatījos statistiku, un šī statistika liecina par to, ka Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA), kas vispirmām kārtām strādā ar uzņēmējiem, kuri struktūrfondu projektu ietvaros veic nozīmīgas investīcijas savā ražošanā, - ka 42 procentos gadījumu šī aģentūra maksājumu pieprasījumus skata ilgāk nekā 91 dienu. Tas ir laiks, kurā šie uzņēmēji reāli dzīvo bez finansējuma, kad viņi ir izlikuši savu naudu, un tāpēc, ka LIAA ļoti velk šos termiņus, viņi nevar šo naudu atgūt.

Reiznieces-Ozolas kundze, jūsu kritizētā CFLA savukārt 44 procentos gadījumu šos maksājumu pieprasījumus izskata 21 līdz 30 dienu laikā. CFLA šobrīd ir uzrādījusi labus rezultātus administrēšanā. Ir pilnīgi skaidrs, ka esošo periodu administrēs pēc esošās sistēmas, jauno periodu - pēc jaunās. Un tie lieliskie eksperti, to skaitā no Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras, kuri būs uztrenējušies un būs spējīgi strādāt, varēs kļūt par tikpat svarīgiem un vajadzīgiem ekspertiem CFLA.

Cienījamie kolēģi! Mums ir bijušas kļūdas esošajā plānošanas periodā. Šis projekts ir ļoti gari un daudz diskutēts - gan Ministru kabinetā, gan Saeimas komisijās. Lūdzu, atbalstīsim to, lai mūsu pašvaldības, nevalstiskās organizācijas un, galvenais, uzņēmēji varētu sākt strādāt ar jaunā struktūrfondu perioda finansējumu!

Paldies jums.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Ilzei Viņķelei.

I.Viņķele (VIENOTĪBA).

Labdien, kolēģi! Visu cieņu Danai Reiznieces-Ozolas kundzei, kas ir jauna un talantīga politiķe, bet es biju pārsteigta, dzirdot klajas faktu kļūdas vai apzinātu nepatiesības izplatīšanu. CFLA nekādā veidā, pat gribēdama, nevar samazināt ministriju iespējas plānot fondu līdzekļus. Vēl vairāk - mēs nerunājam par baltu lapu! Varbūt nav pamanīts, ka ir tāds nacionālais attīstības plāns, kas ir Saeimā apstiprināts un kas uzliek ļoti skaidru saturisku rāmi Eiropas Savienības fondu līdzekļu plānošanai. Līdz ar to vēlreiz: vai nu apzināti, vai ne, bet kolēģei Danai ir pasprukusi puspatiesība, maigi sakot. CFLA tikai un vienīgi administrēs, nodrošinās procedūras un uzraudzību. Un tam nav nekāda sakara ar projektu saturisku vērtēšanu.

Un vēl. Aicinājums saglabāt sadrumstalotu fondu administrēšanas struktūru principā ved vecās politiskās doktrīnas ceļā, kad mēs ministrijas uztveram kā savas partijas lēņu muižas, kurās tad mēs pēc savas patikas un pēc uzvārdiem faktiski arī šo politiku īstenojam. Ja mēs apskatīsimies, kā ir gājuši Eiropas fondu līdzekļi pagājušajā plānošanas periodā, tad redzēsim, ka tur iezīmējās zināmi akcenti teritorijas izklājumā ar tādu nelielu piesitienu uz Kurzemi, tā kā uz Ventspils pusi.

Un vēl viena lieta. Šis nav stāsts ne par Vjačeslava Dombrovska dārzu, ne par viņa kapļiem, ne par nenovākto ražu, bet šis ir stāsts par to, ka mēs ejam uz mazā valstī efektīvāku administrēšanas procesu, kur mums ir brīnišķīgi piemēri gan par to, kā darbojas Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, gan par to, kādas ir administrēšanas izmaksas vienā lielā sistēmā un kādas ir sadrumstalotā.

Tātad vēlreiz - šis nav stāsts par krekliem, šis ir stāsts par sirdsapziņu!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Jānim Reiram.

J.Reirs (VIENOTĪBA).

Kolēģi! Konkrēti par šo priekšlikumu runājot, gribu pateikt: ja mēs atbalstīsim šādā redakcijā šo priekšlikumu, tad finanšu ministra pārraudzība pārvērtīsies par pakļautību, izejot no spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, un mēs vienkārši pastiprināsim tieši finanšu ministra iesaisti vai pakļautību pārējām institūcijām, kas varbūt arī ir pareizi un ir nepieciešams.

Bet, apspriežot šos priekšlikumus otrajā lasījumā, mēs pārtraucām sēdi un lūdzām Finanšu ministriju sagatavot ziņojumu par to, kā izskatīsies šī fondu piešķiršanas procedūra. Un es gribu vēlreiz pasvītrot un pateikt to, ko Viņķeles kundze un Čigānes kundze teica: šis likumprojekts ir par procedūru! Šis likumprojekts nav par politikām! Politikas turpinās noteikt ministrijas. Un mēs lūdzām Finanšu ministriju sagatavot... lūdzām CFLA sagatavot konkrētu procedūru - kas uzlabosies, kā uzlabosies esošā situācija un situācija pēc šī likuma pieņemšanas. Un viennozīmīgi komisijas vairākums atzina, ka šādas izmaiņas ir nepieciešamas... ir ļoti nepieciešamas.

Varbūt mēģināšu šīs izmaiņas pamatot ar dažiem piemēriem no dzīves. Piemēram, tāda programma kā Start-up, tātad jauno uzņēmēju naudas līdzekļu iekļaušana kapitālā. Ekonomikas ministrijai 2008.-2009.gadā bija iespēja šādā Start-up programmā iekļauties 20-30 miljonu apmērā uzņēmējkapitālā Latvijā. Ekonomikas ministrija šo programmu nodeva mistiskai organizācijai, kura saucas Eiropas Investīciju fonds, un tas šo naudu divus gadus noturēja savos kontos un praktiski šo programmu neuzsāka. Bija tikai viena vai divas Start-up programmas. Neviens valstī nevarēja neko mainīt. Pat šo naudu dabūt. Un tas bija tādā laika posmā, kad bankas pārtrauca kreditēšanu, kad Latvijā akūtā kapitāla problēma saasinājās šajos gados kā vēl nekad. Un mūsu Eiropas fondu nauda, vairāk par 20 miljoniem, gulēja viena investīciju fonda kontos, un neviens Latvijas uzņēmējs nevarēja tikt klāt šai naudai! Pieņemot šo likumu, šāda situācija varēs tikt novērsta un būs novērsta.

Tālāk par administratīvo slogu. Varbūt tā bija sakritība, ka, izskatot šo likumprojektu un jau pirms šī likumprojekta iesniegšanas, bija ļoti daudz zvanu no pašvaldībām tieši ar šādu jautājumu: "Kas notiek valstī? Kāpēc man ir trīs projekti dažādās ministrijās un tie tiek vērtēti dažādi? Vienā ministrijā pēc projekta nodošanas man ir attiecināmās izmaksas par jau saskaņotajām lietām ar šo ministriju, otrā ministrijā man nav attiecināmās... neattiecināmās izmaksas par projektiem..." Vajadzētu kaut kādu vienotu pieeju procesam. Jautājums saistīts ar to, ka vienu pārbaudītāju autobuss atbrauc, pārbauda un vēl nav paspējis aizbraukt, kad jau nākamie pārbaudītāji brauc, lai vērtētu šo fondu izlietošanu. Šī likuma pieņemšana novērsīs tādu situāciju. Būs vienota, centralizēta gan līdzekļu piešķiršana, gan vērtēšana, gan uzraudzība.

Tātad, analizējot un vērtējot šo likumprojektu, mēs tomēr nolēmām, ka tā kārtība, kāda ir piedāvāta, ir pareizāka un labāka un novērsīs tās kļūdas un nepilnības, kas ir bijušas iepriekšējo septiņu gadu periodā.

Lūdzu neatbalstīt šo un divus nākamos priekšlikumus un atbalstīt komisijas redakcijā pārējos priekšlikumus.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā Ķirša kungs ko vēlas piebilst?

V.Ķirsis. Jā.

Šis priekšlikums varbūt ir viena maza daļiņa no tāda lielāka koncepta, par ko īstenībā šeit tika debatēts un kas ir ietverts arī divos nākošajos priekšlikumos. Bet, jā, komisijas sēdē viedokļi atšķīrās, un tieši tāpēc mēs uzaicinājām Finanšu ministriju ar prezentāciju, tādu pamatīgu, par to, kāda tad būs šī jaunā kārtība. Beigu beigās tomēr komisija nolēma pieturēties pie valdības iesniegtā likumprojekta, tātad pie valdības redzējuma šajā jautājumā.

Tātad komisija nolēma neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 10. - deputātes Danas Reiznieces-Ozolas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 10, pret - 65, atturas - 2. Priekšlikums nav atbalstīts. (No zāles dep. A.Bērziņš: "Pārliecinoši!")

Turpiniet ar 11.priekšlikumu!

V.Ķirsis. 11. - deputātes Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Arī nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai.

D.Reizniece-Ozola (ZZS).

Kolēģi! Šis priekšlikums ir tieši saistīts ar jautājumu, kam uzmanību pievērsa Viņķeles kundze savā atbildes runā, un tas paredz, ka atbildīgajai iestādei (jeb nozares ministrijai) gadījumā, ja tā redz, ka šis sadarbības modelis, ka Centrālā finanšu un līgumu aģentūra ir maka turētāja un politikas īstenotāja, nestrādā, tai ir tiesības - ne tikai tiesības, bet arī pienākums! - pašai uzņemties šo fondu vadību, lai to varētu darīt efektīvāk.

Kolēģe Viņķeles kundze! Jūs droši vien labi zināt, ka ar procedūrām ļoti, ļoti veiksmīgi var kavēt lielu lietu notikšanu vai - tieši otrādi - nenotikšanu. Es domāju, ka mums visiem ir kopīgs mērķis - domāt par to, kā maksimāli labi strādāt, nevis veidot kādu vienu megainstitūciju, kuru varētu pat gandrīz nosaukt par vienoto VIENOTĪBAS investīciju fondu.

Kolēģi! Čigānes kundze ļoti uzsvērti vairākkārt vērsās tieši manā virzienā, uzsverot manu uzvārdu un pieņemot, ka es, runādama par šīm lietām, aizstāvu Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras intereses. Es tiešām to daru, bet es aizstāvu gan Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras, gan Valsts reģionālās attīstības aģentūras, gan arī Valsts Izglītības attīstības aģentūras intereses, jo es domāju, ka tiešām šis modelis ir nepareizs. Un, ja jau bija aizrādījums par ilgajām izskatīšanām - kādēļ, piemēram, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra daudz ilgāku laiku pavada, vērtējot projektu rezultātus un domājot par to, vai uzņēmumiem ir jāveic maksājums vai nav -, tad jāteic, ka tie gadījumi, kur LIAA pārsniedz 76 dienu vērtēšanu, ir tie gadījumi... visi projekti, par kuriem ir ierosinātas krimināllietas.

Čigānes kundze, es domāju, ka mūsu mērķis nav vienkārši tērēt naudu un izšķērdēt naudu, bet dot to uzņēmējiem, kuri to ir pelnījuši! (No zāles dep. I.Čepāne: "Kuri uzņēmēji?") Un, ja ir nepieciešama kāda rūpīgāka izvērtēšana, tad tai ir vajadzīgs arī laiks.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā Ķirša kungs...

Lūdzu zvanu! Balsosim par 11. - deputātes Danas Reiznieces-Ozolas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 11, pret - 62, atturas - 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

V.Ķirsis. 12. - deputātes Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Arī nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

V.Ķirsis. 13. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts, mainot attiecīgi pantu numerāciju.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.Ķirsis. 14. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Ķirsis. 15. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Ķirsis. 16. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Ķirsis. 17. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Ķirsis. 18. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Ķirsis. 19. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Ķirsis. 20. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Ķirsis. 21. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Ķirsis. 22. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Ķirsis. 23. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Ķirsis. 24. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Ķirsis. 25. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Ķirsis. 26. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Ķirsis. 27. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Ķirsis. 28. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Ķirsis. 29. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Ķirsis. 30. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Ķirsis. 31. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Ķirsis. 32. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Ķirsis. 33. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Ķirsis. 34. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Ķirsis. 35. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Ķirsis. 36. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Ķirsis. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Atbildīgās komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.-2020.gada plānošanas perioda vadības likums" atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - nav, atturas - 27. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts "Valsts aizsardzības finansēšanas likums", otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Romualds Ražuks.

R.Ražuks (RP).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija izskatīja un sagatavoja izskatīšanai otrajā, galīgajā, lasījumā likumprojektu "Valsts aizsardzības finansēšanas likums".

Esam saņēmuši septiņus priekšlikumus.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Ražuks. 2. - aizsardzības ministra Raimonda Vējoņa priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 6. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R.Ražuks. 3. - ārlietu ministra Edgara Rinkēviča priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 6. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R.Ražuks. 4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts, iekļauts 6. -komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Ražuks. 5. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts, iekļauts 6. -komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Ražuks. 6. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds Aizsardzības ministrijas parlamentārajam sekretāram Andrejam Panteļējevam.

A.Panteļējevs (Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs).

Augsti godātā priekšsēdētājas kundze! Godātie deputāti! Es domāju, jūs piekritīsiet, ka pēdējo dažu mēnešu laikā mūsu drošības situācija ir diezgan kardināli mainījusies līdz ar vienas agresorvalsts vēlmi pārzīmēt esošo Eiropas karti. Krievijas agresija Ukrainā pierāda, ka ģeopolitiskie jautājumi atkal ir atgriezušies dienaskārtībā - un ne tikai kaut kur pasaulē, bet arī tepat pie mūsu robežām.

Man jāsaka godīgi - pēdējo dienu Putina izteikumi par tā sauktās krievu pasaules aizstāvēšanu nozīmē, ka īstenībā, manuprāt, ir pat vēl daudz sliktāk, nekā daži no mums varbūt šeit iedomājas un iedomājās vēl nedēļu atpakaļ.

Visi šie notikumi mums visiem atgādina, ka valsts pastāvēšanas pamats ir pilnvērtīga valsts teritorijas aizsardzība.

Man jāsaka, ka pēdējo gadu laikā mēs esam tādā nelielā letarģiskā, bērnišķīgā miegā atradušies, proti, esam dzīvojuši pasaulē, kas mums ir likusies droša vai diezgan droša, un esam dzīvojuši pārliecībā, ka, ja nu kāds mūs arī apdraudētu, gan jau būs labie tantes un onkuļi, kas par mūsu drošība gādās.

Šobrīd ir būtiski pārskatīt šo pozīciju, pamosties no šī miega. Un ir būtiski atcerēties teicienu: "Kas nebaro savu armiju, tas baro svešu." Un, lai arī šajā laikā, kad norisinās Ukrainas krīze, sabiedrotie mums ir demonstrējuši savu solidaritāti, man jāsaka: vēl nekad agrāk mēs no saviem sabiedrotajiem neesam saņēmuši tik smagus kritiskus norādījumus attiecībā uz to, cik mēs paši tērējam mūsu aizsardzībai. Arī tagad Vējoņa kungs atrodas Amerikā, un man ir informācija, ka nebūt ne tik gludi un skaisti notiek šī vizīte, jo gandrīz ikkatrā vietā viņam atgādina šo jautājumu: "Cik jūs paši tērēsiet savai aizsardzībai?"

Ja mēs runājam konkrēti, tad jāteic, ka mums visvairāk līdzekļu ir vajadzīgs tieši mūsu pretgaisa aizsardzībai, zemā līmeņa lidojumu kontrolei.

Jāapzinās, ka tieši pēdējā laikā Krievija ir ļoti modernizējusi savu karaspēku. Mēs varam ironizēt par Krievijas ekonomisko stāvokli, par viņas atkarību no naftas, bet to, ko viņa pēdējo gadu laikā ir izdarījusi, lai modernizētu savus bruņotos spēkus, - to nedrīkst nenovērtēt! Un tāpēc mums ir vajadzīgi arī pietiekami moderni pretlīdzekļi - kaut vai tāpēc, lai mūsu bruņotie spēki un mūsu sabiedrotie spētu laikus uzsākt reakciju.

Vispār, ja mēs tieši tā, kā tagad ir paredzēts likumprojektā, pakāpeniski palielināsim mūsu aizsardzības budžetu, tad tas ļaus mums nodrošināt vēl virkni ļoti svarīgu militāro spēju. Piemēram, ja atbilstoši mūsu plāniem tiešām nākošajā gadā mums aizsardzībai būs 1 procents no IKP, mēs paredzam 5,8 miljonus eiro tērēt Zemessardzes kaujas spēju palielināšanai, 12,9 miljonus eiro - manis jau minētās pretgaisa aizsardzības nodrošināšanai.

Mēs visi redzam, kas notiek Ukrainā, mēs visi redzam, kas notika Krimā. Un katram no mums ir skaidrs, ka šobrīd mēs jau atrodamies nedaudz citāda, ne tik konvencionāla, kara priekšā, kad sevišķa loma ir speciālo uzdevumu vienībām. Tāpēc mēs paredzam tērēt nākošgad pietiekami daudz līdzekļu arī speciālo uzdevumu vienību attīstīšanai.

Mēs paši runājam par to, ka mēs gribētu redzēt lielāku NATO klātbūtni šeit, Latvijā. Bet NATO klātbūtne nozīmē arī mūsu pašu ieguldījumu infrastruktūrā, lai vispār šādu klātbūtni nodrošinātu. Arī tam, piemēram, nākošajā gadā, mēs tad tērētu naudu. Tie ir tikai daži elementi, kas mums ir ļoti nepieciešami, vitāli nepieciešami, un es to minu tāpēc, lai jūs saprastu, ka šie papildu līdzekļi nav kaut kāda abstrakcija, bet ir vajadzīgi konkrētiem mērķiem.

Ja runājam par mūsu starptautiskajām saistībām, tad es šeit sevišķi vēršos pie "Saskaņas Centra". Es zinu, ka komisijā "Saskaņas Centra" deputāti iebilda pret pašreizējo Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikumu un teica, ka labāks ir bijis iepriekšējais priekšlikums, kurā nav noteikta konkrēta summa, bet ir pateikts, ka mēs tērēsim... nu, atbilstoši mūsu iespējām. Ziniet, tas būtu labi! Varbūt mēs to varētu darīt, ja tas būtu tikai iekšējs jautājums, bet šis nav tikai iekšējs jautājums. Tas ir jautājums par mūsu sadarbību ar mūsu sabiedrotajiem, un mūsu sabiedrotie prasa ļoti konkrētus ciparus un konkrētu grafiku, kādā veidā Latvija tomēr centīsies sasniegt šos 2 procentus. Un ne jau tikai tāpēc, ka viņiem tā gribas prasīt, bet tāpēc, ka viņi, izejot no tā, var plānot palīdzību mūsu valstij, tad var plānot arī, kādu bruņojumu mēs iegādāsimies un kādus līdzmaksājumus varētu izdarīt mūsu sabiedrotie. Jūs zināt, ka ASV jau ir paredzējusi tērēt veselu miljardu Austrumeiropas aizsardzības stiprināšanai. Līdz ar to faktiski mums ir jābūt arī skaidriem mūsu līdzmaksājumiem mūsu drošībā, un tam ir jābūt precīzi definētam. Tāpēc ir vajadzīgs, ir nepieciešams noteikts, skaidrs grafiks, kādā veidā mēs audzēsim savu aizsardzības budžetu.

Šī gada septembrī Velsā notiks NATO samits, un arī tur viens no galvenajiem darba kārtības jautājumiem būs ilgtermiņa drošību veicinošu pasākumu kopuma nepieciešamība. Un ir jāapzinās: ja mēs gribam starptautisko klātbūtni šeit, ja mēs gribam savu partneru iesaisti mācībās, tad tas ir tieši saistīts ar to, cik mēs paši esam gatavi ieguldīt mūsu aizsardzībā un cik ātri mēs esam gatavi sasniegt tos 2 procentus, par kuriem mēs uzņēmāmies saistības jau sen.

Un nobeigumā. Godātie deputāti, atcerēsimies, ka mūsu Nacionālie bruņotie spēki, mūsu armija ir stāvējusi pie mūsu valsts izveides šūpuļa, un neaizmirsīsim Latvijas armijas nozīmi šodienas nestabilajos un mainīgajos apstākļos!

Aicinu balsot un atbalstīt šo kopīgo Aizsardzības ministrijas, Ārlietu ministrijas, Finanšu ministrijas un ar Ministru prezidentes līdzdalību saskaņoto priekšlikumu, kas ir Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Jānim Ādamsonam.

J.Ādamsons (SC).

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Īsti es gan nesapratu, par ko aģitēja Panteļējeva kungs, bet tā laikam jau vairāk ir mana problēma, tāpēc ka principā jau nebūtu vispār par ko diskutēt, ja mēs savlaicīgi pildītu pieņemtos lēmumus, pieņemtos likumus un uzņemtās saistības. 2001.gadā pirms iestāšanās NATO mēs apņēmāmies, ka aizsardzībai veltīsim 2 procentus. Parakstījām līgumu. Bija Saeimas lēmums par to, ka ir jāparedz 2 procenti. Nav izpildīts! Jautājums: kurš tad neizpildīja? Šeit liela daļa ir tādu, kuri to nepildīja... šīs likuma un lēmuma prasības. Ko tad mēs šeit atkal sākam tēlot?

Runa nav par to, ka nauda ir nepieciešama. Neapšaubāmi! Bet mani vienmēr mulsina tas, kā šī nauda tiek tērēta. Bijām Ādažos nesen komisijas sastāvā. Ziniet, caur Aizsardzības ministriju... caur Aizsardzības ministrijas budžetu tika celtas sporta halles, atbalstītas hokeja un basketbola komandas, bet Ādažos nav normālas sporta zāles. Ādažos karavīri dzīvo pa 12 cilvēkiem vienā istabiņā. Un tas ir 21.gadsimta sākumā! Tur nav kur pakārt drēbes. Jautājums: kā tā nauda tiek tērēta? Tas ir pamatjautājums.

Otrs, uz ko es tomēr aicinātu arī valdības pārstāvjus, arī Panteļējeva kungu. Beidzot sajūdziet kopā visus plānus, kādi mums ir! Lai aizsardzības plāns normāli tiktu iekļauts Nacionālās drošības plānā... Mēs šodien skatīsim likumprojektu par ārkārtas situācijām un krīzes situācijām... Lai tie būtu saskaņoti, lai mēs zinātu, cik tad finanšu līdzekļu mums vajag vienam, otram vai trešam projektam!

Ko mēs tagad tēlojam? Mēs neesam izpildījuši... Kurš ir vainīgs, ja ne mēs paši, šeit klātesošie? Varbūt beidzot no Finanšu ministrijas mēs saņemsim atbildi, kuru tā nesniedza mums Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdē gadu atpakaļ: kādi tad ir īstie skaitļi, kāda ir īstā summa, kas ir nepieciešama aizsardzības budžetam? Mums vēl līdz šim brīdim figurē trīs dažādi skaitļi; tie figurē dažādos dokumentos, kurus ir apstiprinājis parlaments. Varbūt tomēr varam nonākt pie kaut kāda vienota skaitļa, par kuru tad arī var diskutēt?

Un pats galvenais - tomēr ir nepieciešama stingra parlamentārā kontrole un uzraudzība pār to, kā šie naudas līdzekļi tiek tērēti.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Romualdam Ražukam.

R.Ražuks (RP).

Cienījamie kolēģi! Tiešām parlaments 2001.gadā ir pieņēmis likumu par aizsardzības finansēšanu, kurš paredz, ka tam finanšu līdzekļu apjomam ir jābūt 2 procentiem no iekšzemes kopprodukta apjoma.

Šo likumu sāka pildīt. Jā, bija runa arī par dažādām citām vajadzībām, kas toreiz tika iekļautas aizsardzības budžetā, bet šī izaugsme bija secīga un varēja cerēt, ka šie 2 procenti tiks sasniegti. Tad sekoja krīze, un krīzes laikā aizsardzības budžets cieta - tika samazināts līdz pašreizējam līmenim. Toreiz nebija citas izejas, un uz aizsardzības budžeta rēķina nācās finansēt pārējās sociāli un fiskāli jutīgās jomas. Tātad mēs bijām savā ziņā aizņēmušies no aizsardzības budžeta līdzekļus, lai tos izlietotu citām vajadzībām, lai valsts un tās cilvēki varētu izdzīvot.

Pašreiz ir pienācis brīdis šos līdzekļus atdot un ļaut mūsu aizsardzības sistēmai izveidot, izkopt tās spējas, nodrošināt tās mācības, kuru tai vēl nav.

Mēs redzam pašreizējās karadarbības rezultātus un pieredzi, redzam kaut vai tajā pašā Ukrainā tās spējas un tās vietas, kur regulāro armiju, kas netika gatavota šāda tipa konfliktam, aizvieto Nacionālā gvarde, neskatoties uz to, ka tā ir slikti apgādāta un apmācīta. Taču tā ir reāla iespēja, reāls spēks, kas papildina bruņotos spēkus.

Neiedziļinoties detaļās, mēs arī uzskatām, ka Zemessardze ir tas spēks, kurš Latvijā būtu paplašināms, labāk apmācāms un nodrošināms.

Tas būtu vēl viens solis mūsu valsts aizsardzības stiprināšanai.

Tāpēc es lūdzu atgriezties uz šī ceļa - mūsu aizsardzības budžeta nodrošināšanas līdz 2 procentiem no nacionālā kopprodukta - un atbalstīt Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikumu par pakāpenisku līdzekļu palielināšanu pa gadiem. Tā ir vienīgā reālā iespēja. Tā ir izvērtēta valdībā, darba grupā, kā arī izdiskutēta Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā. Tas ir tas ceļš, kuru mēs varam atļauties.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Jānim Urbanovičam.

J.Urbanovičs (SC).

Cienītā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Vispirms gribu nomierināt Aizsardzības ministrijas pārstāvjus: mūsu frakcija, protams, atbalstīs šo likumprojektu kopumā, tāpēc ka jābūt skaidrībai par to, kad un kā mēs beidzot sāksim pildīt savas starptautiskās saistības (es runāju par līgumu, kas mūs saista ar NATO). Ir pēdējais laiks!

Šo konkrēto priekšlikumu mēs atturēsimies atbalstīt, jo, mūsuprāt, ir vairākas lietas. Mēs šajā konkrētajā gadījumā piedāvājām šo trepi; tā varētu būt gan lēzenāka, ņemot vērā citas vajadzības, kuru mums valstī ir daudz, neskatoties uz lielajām bravūrām par to, cik ļoti mēs visus esam apsteiguši krīzes pārvarēšanā. Un vienlaicīgi ir arī citas nozares, kurām arī starptautiskās saistības ir procentos mērāmas, - tā ir medicīna, tā ir izglītība, tā ir sociālā aprūpe, kur mums ir līdzīgas saistības pret Eiropas un pasaules struktūrām, par kurām mēs atceramies, kā saka, daudz vēlāk un kuras nekad neesam pildījuši.

Līdz ar to, ja jau mēs vienā ļoti svarīgā nozarē tādā kritiski svarīgā periodā runājam par to aizsardzības budžeta palielinājumu, tad, ņemot vērā... daļēji ņemot vērā, Latvijas budžeta un tautsaimniecības iespējas, būtu pavisam labi tagad, arī šo trepi zīmējot, parunāt par tām trepēm, kādas ir paredzētas viedajiem varnešiem, iepretim tām vajadzībām - kliedzošajām! -, kas cilvēkus trenc vienkārši ārā no Latvijas. Un emigrācija no Latvijas nevienu brīdi nav samazinājusies, tā ir tikai cikliska - kā rudens un pavasaris, kad beidzas vai sākas skolas. Tas ir tas svarīgākais!

Manā skatījumā, par iekšējo drošību, par kuru tika runāts, ņemot vērā, ka iekšējo drošību mums bojā tikai un vienīgi ārējie "sliktie" - protams, tie ir krievi Krievijā un visādi citi ļaunie, viņu aģenti šeit, Latvijā, - ir aplami domāt tādā veidā, ka visas mūsu neveiklības vai koruptīvi angažētās padarīšanas ar visām bankām... Nupat mums stāv priekšā Parex bankas "labās" daļas pārdošana, kura... tagad runā, ka pat 10 procentus nevarēšot dabūt no tās Parex bankas "labās" daļas, kura ir tik labi izsaimniekota, ka tur vairs nekādas naudas nav.

Tāpat kā mēs tagad atradām naudu, lai samaksātu par trīstik dārgu vilcienu iepirkumu. Cilvēki to visu redz... Un, ticiet man, tās ir lielākās Latvijas drošības problēmas, ka cilvēki redz, ka tur, augšā, varā, notiek lietas, par kurām nekautrējoties un nestāstot... ko slepeni dara visi varneši.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Jānim Reiram.

J.Reirs (VIENOTĪBA).

Augsti godātā priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Pie šī priekšlikuma gribu nedaudz atbildēt Ādamsona kungam par divām lietām. Tātad vispirms par stadioniem, sporta celtnēm un būvēm. Jā, tā bija! Bet, Ādamsona kungs, jums bija jābūt godīgam un bija jānosauc, kad tas ir bijis. Pēdējo septiņu vai sešu gadu laikā neviens tāds finansējums Latvijas armijā nav bijis. (No zāles dep. J.Ādamsona starpsaucieni.)

Tas ir viens jautājums.

Otrs jautājums ir saistīts ar pārmetumiem, varbūt arī pamatotiem pārmetumiem, par to, ka nav izpildīta šī apņemšanās - sasniegt 2 procentus. Bet, Ādamsona kungs, pie katra budžeta apspriešanas tieši "Saskaņas Centra" frakcija ir tā, kura... (No zāles dep. J.Ādamsons: "Nu nestāsti!"...) tātad par katru budžetu "Saskaņas Centra" frakcija otrajam lasījumam iesniedz priekšlikumus par ļoti krasu NATO... aizsardzības finansējuma samazināšanu - tā tas ir bijis pat simts miljonu apjomā -, lai finansētu arī citas tiešām svarīgas lietas. Tas varbūt par to.

Es arī lūgtu "Saskaņas Centru", tāpat kā viņi atbalstīja pirmajā lasījumā, kas ir ļoti svarīgi, un, kā Urbanoviča kungs teica, ka viņi atbalstīs arī otrajā lasījumā šo likumprojektu, bet neatbalstīs šo priekšlikumu... Tāpēc gribu nedaudz paskaidrot, kā tas radās un kāpēc tika aizvietots ar pirmā lasījuma priekšlikumu, un tad jūs varbūt tomēr varētu arī atbalstīt šo priekšlikumu.

Tātad pirmajā lasījumā... pirmā lasījuma priekšlikums bija tiešām, kā teikts, par finansējumu pēc iespējām... jo šis likumprojekts tika iesniegts, kad vēl nebija sagatavoti projekti un cipari. Un tad šajās divās nedēļās Finanšu ministrija, Aizsardzības ministrija, Ārlietu ministrija... valsts sekretāri ieguldīja ļoti lielu darbu, lai precizētu iespējamos projektus un nonāktu pie konkrētas galafinansējuma trepes, lai parādītu mūsu sadarbības partneriem. Un praktiski šie... Komisijas priekšlikums - atšķirībā no tiem priekšlikumiem, kas tika iesniegti, - ir izsvērts, izanalizēts, un ir atrasti finansējumi noteiktiem projektiem. Līdz ar to tas būtībā ir tieši tāds pats priekšlikums, tikai ar konkrētākiem cipariem.

Tā ka es lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu un arī pateicos par to, ka jūs šo likumprojektu galīgajā lasījumā atbalstīsiet pilnībā jeb vienbalsīgi.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Borisam Cilevičam.

B.Cilevičs (SC).

Cienījamie kolēģi! Svarīgi ir nevis procenti, bet tas, cik racionāli un efektīvi šī nauda tiek izmantota.

Ražuka kungs minēja Ukrainu. Nu, tas ir tieši tas piemērs, ka procentiem nav lielas nozīmes vai izšķirošas nozīmes. Pēc ASV datiem, cik es atceros, 2012.gadā Ukraina atvēlēja aizsardzībai 2,77 procentus; 2013.gadā, pēc Pasaules Bankas datiem, - 2,9 procentus. Un tajā pašā laikā situācija ar armiju ir tieši tik bēdīga, kā Ražuka kungs aprakstīja. Tas ir arguments pret šādu mehānisku, aritmētisku pieeju. Tajā pašā laikā Vācija, kā mēs zinām, tomēr tērē krietni zem 2 procentiem, un neviens nesūdzas par Vācijas armijas zemo kaujas spēju.

Tā ka domāsim labāk nevis par procentiem... un nemānīsim paši sevi! Tagad dosim zvērestus sev pašiem vai mūsu sabiedrotajiem, ka nu būs 2 procenti un viss būs kārtībā... Absolūtos skaitļos tur tā atšķirība nemaz nav tik liela. Es tomēr aicinu pievērst lielāku uzmanību tiem jautājumiem, par kuriem runāja Ādamsona kungs un citi cilvēki, kam ir praktiskā pieredze. Svarīgi ir nevis tas, cik daudz mēs solām tērēt, bet gan tas, cik efektīvi mēs šo naudu tērēsim.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Ivaram Zariņam.

I.Zariņš (SC).

Kolēģi! Klausos jūsu vārdos un ļoti vēlos noticēt, ka tas, ko jūs sakāt, ir taisnība un ka tik tiešām, ja jūs tagad ierakstīsiet tos procentus likumā, jūs tiešām to arī pildīsiet, jo līdz šim, kā mēs to esam redzējuši, diemžēl savus solījumus jūs neesat turējuši.

Paskatīsim konkrētus piemērus! Kaut vai finansējums zinātnei. Tur arī... Likumā ir ierakstīts, ka katru gadu ir jābūt šai trepei - plus 0,15 procenti. Un kur tie ir? Kur tie tiek nodrošināti?

Tāpat ir par veselības aizsardzību. Kur jūsu solītie 4 procenti? Nekā no tā! Nekā tamlīdzīga nav!

Ja tas tik tiešām ir tā, kā jūs tagad sakāt, - ka jūs no šī brīža sāksiet tiešām pildīt to, ko jūs likumā esat ierakstījuši -, tad es aicināšu... un droši vien uzdošu šādu jautājumu premjerei un atbildīgajiem ministriem: kā tad īsti būs turpmāk ar šiem pārējiem procentiem, kas ir ierakstīti likumā? Es domāju, ka ne mazāk svarīgs mūsu nācijai ir arī šis zinātnes finansējums un veselības aprūpe.

Lūdzu, kungi, pierādiet, ka tas nav tukšs populisms, ar ko jūs pašlaik nodarbojaties!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā Ražuka kungs ko vēlas piebilst?

R.Ražuks. Cienījamie kolēģi! Pamatā visi argumenti ir izskanējuši. Komisija rūpīgi to visu izsvēra un uzskatīja šo trepi, kas ir izveidota Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikumā, par reālistisku un iespējamu. Komisijas vārdā aicinu šo priekšlikumu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - nav, atturas - 26. Priekšlikums ir atbalstīts.

R.Ražuks. 7. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Ražuks. Visi priekšlikumi ir izskatīti.

Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Valsts aizsardzības finansēšanas likums" atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

Droši vien mēs turpināsim izskatīt mūsu darba kārtību pēc pārtraukuma, jo nākamajā likumprojektā ir 35 priekšlikumi.

Es vēl vēlētos precizēt: es jūs nedaudz maldināju attiecībā uz priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojektam "Grozījums Personu apliecinošu dokumentu likumā". Ziņotāja lūdza piecas dienas, un es teicu, ka tas būs 15.jūlijs. Bet, ja skaita piecas dienas no 3.jūlija, ir 8.jūlijs. Tātad paliek 8.jūlijs, kā to lūdza komisija. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu!

Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumam deputātei Ilmai Čepānei.

I.Čepāne (VIENOTĪBA).

Godātie Juridiskās komisijas locekļi! Lūdzu uz ne pārāk garu sēdi!

Sēdes vadītāja. Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Vucānam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

J.Vucāns (11.Saeimas sekretāra biedrs).

Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies: Einārs Cilinskis... nav, Irina Cvetkova... nav, Raivis Dzintars... nav, Rihards Eigims... nav, Jānis Klaužs... nav, Janīna Kursīte-Pakule... nav, Ainārs Latkovskis... nav, Liene Liepiņa... nav, Valdis Liepiņš... nav, Vladimirs Reskājs... ir, Juris Vectirāns... nav, Igors Zujevs... nav.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Pārtraukums līdz pulksten 13.30.

(Pārtraukums.)

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 11.Saeimas priekšsēdētāja
Solvita Āboltiņa.

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Ir pulksten 13.30! Turpinām 3.jūlija ārkārtas sesijas sēdi.

Nākamais darba kārtības jautājums ir likumprojekts "Grozījumi likumā "Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās"", otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Romualds Ražuks.

R.Ražuks (RP).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija izskatīja un sagatavoja izskatīšanai Saeimas sēdē otrajā, galīgajā, lasījumā likumprojektu "Grozījumi likumā "Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās"". Likumprojekta steidzamība un aktualitāte ir saistīta ar to, ka iepriekšējais normatīvais akts bija spēkā līdz 1.jūlijam, tāpēc pašreizējā brīdī, ja kādi uzņēmumi ienāk mūsu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās, tiem nevar piemērot iepriekš bijušās atlaides un atvieglojumus, kas samazina mūsu ostu un speciālo ekonomisko zonu konkurētspēju, salīdzinot ar kaimiņvalstīm. Tāpēc ir izstrādāts šis likumprojekts un arī noteikta tā steidzamība.

Par priekšlikumiem.

1. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Ražuks. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Ražuks. 3. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Ražuks. 4. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Ražuks. 5. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Ražuks. 6. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Ražuks. 7. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts, iekļauts 8. -komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R.Ražuks. 8. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Ražuks. 9. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts, iekļauts 10. -komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R.Ražuks. 10. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Ražuks. 11. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Ražuks. 12. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Ražuks. 13. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Ražuks. 14. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Ražuks. 15. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Ražuks. 16. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Ražuks. 17. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Ražuks. 18. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Ražuks. 19. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Ražuks. 20. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Ražuks. 21. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Ražuks. 22. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Ražuks. 23. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Ražuks. 24. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Ražuks. 25. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Ražuks. 26. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Ražuks. 27. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Ražuks. 28. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Ražuks. 29. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Ražuks. 30. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Ražuks. 31. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Ražuks. 32. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Ražuks. 33. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Ražuks. Līdz ar to visi priekšlikumi...

Sēdes vadītāja. Nē, ir vēl divi priekšlikumi!

R.Ražuks. Es atvainojos! Vēl divi priekšlikumi mums ir.

34. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Ražuks. Un 35. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Ražuks. Tagad gan visi priekšlikumi ir izskatīti. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt šo likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās"" atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 64, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts "Grozījums Patentu likumā", trešais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāte Vineta Poriņa.

V.Poriņa (VL-TB/LNNK).

Godātie kolēģi! Izskatām likumprojektu "Grozījums Patentu likumā" (Nr.694/Lp11) trešajā lasījumā.

Likumprojektā ir viens priekšlikums - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums izteikt nosacījumu par likuma spēkā stāšanos šādā redakcijā: "Likums stājas spēkā 2015.gada 1.janvārī." Šis priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Poriņa. Aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums Patentu likumā" atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 68, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

V.Poriņa. Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts "Grozījums Pusvadītāju izstrādājumu topogrāfiju aizsardzības likumā", trešais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāte Vineta Poriņa.

V.Poriņa (VL-TB/LNNK).

Likumprojekts Nr.695/Lp11 - "Grozījums Pusvadītāju izstrādājumu topogrāfiju aizsardzības likumā".

Trešajam lasījumam ir iesniegts viens priekšlikums no Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas, un tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Poriņa. Aicinu balsot par likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums Pusvadītāju izstrādājumu topogrāfiju aizsardzības likumā" atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 68, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts "Grozījums likumā "Par preču zīmēm un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm"", trešais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāte Vineta Poriņa.

V.Poriņa (VL-TB/LNNK).

Likumprojekta "Grozījums likumā "Par preču zīmēm un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm"" (Nr.697/Lp11) trešajam lasījumam ir iesniegti vairāki priekšlikumi.

1.- tieslietu ministres Baibas Brokas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Poriņa. 2. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Arī tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Poriņa. 3. - tieslietu ministres Baibas Brokas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Poriņa. 4. - arī tas ir tieslietu ministres Baibas Brokas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

V.Poriņa. 5. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Un tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Poriņa. Un arī 6. ir Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Poriņa. Aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par preču zīmēm un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm"" atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 70, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

V.Poriņa. Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts "Grozījums Dizainparaugu likumā", trešais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāte Vineta Poriņa.

V.Poriņa (VL-TB/LNNK).

Likumprojekts "Grozījums Dizainparaugu likumā" (Nr.698/Lp11). Trešajam lasījumam ir iesniegti vairāki priekšlikumi.

1. - tieslietu ministres Baibas Brokas priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Poriņa. 2. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums, kas arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Poriņa. 3. - tieslietu ministres Baibas Brokas priekšlikums, un tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Poriņa. 4. - tieslietu ministres Baibas Brokas priekšlikums. Un tas nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

V.Poriņa. Un 5. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Poriņa. Aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Dizainparaugu likumā" atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 72, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

V.Poriņa. Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts "Grozījumi Būvniecības likumā", trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Jānis Ozoliņš.

J.Ozoliņš (RP).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Strādājam ar likumprojektu "Grozījumi Būvniecības likumā". Likumprojekts ir sagatavots trešajam lasījumam.

Atgādināšu par galvenajiem grozījumiem. Tie ir galvenokārt vērsti uz tādu papildu mehānismu radīšanu, kuri nodrošina sabiedrības interešu aizsardzību, drošību, un arī šis likumprojekts paredz ne tikai būvniecības, bet arī būvju ekspluatācijas drošumu, uzraudzību, kontroli, kas iepriekš nebija sīkāk un stingrāk regulēta.

Nozīmīgu objektu būvdarbu kontroli un ekspluatācijas uzraudzību nodrošinās Būvniecības valsts kontroles birojs, kuru Saeima, mēs visi kopā, atbalstījām ar 2014.gada 24.aprīļa grozījumiem Būvniecības likumā.

Šajos grozījumos likumprojektā tiek noteikta detalizētāka kārtība, kādā birojs piešķir pastāvīgās prakses tiesības, īsteno būvdarbu valsts kontroli, būvju ekspluatācijas uzraudzību un citus ar biroja darbību saistītus jautājumus.

Ir plānots, ka birojs, kā jau iepriekš tika apstiprināts (nekas nemainās!), darbu uzsāks 1.oktobrī, ekspluatācijā nodotu ēku kontroli uzsāks no 2015.gada 1.janvāra, savukārt būvdarbu uzraudzību veiks no 2015.gada 1.jūlija.

Likumprojektā ir noteikti arī priekšlikumi par instrumentiem, kas ļaus būvinspektoriem pielietot pat fizisku spēku, tas ir, ar policijas palīdzību iekļūt tādos objektos, kur ir pamatotas bažas par drošību, bet to īpašnieks liedz piekļuvi.

Attiecīgi ir paredzētas arī būvniecības ieceres publiskās apspriešanas gadījumos, kad plānotā būve var radīt troksni, smaku, vibrācijas un citas problēmas.

Tāda ir galveno grozījumu būtība.

Esam saņēmuši 119 priekšlikumus.

1. - atbildīgās komisijas priekšlikums, tehnisks precizējums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 2. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 3. - Ekonomikas ministrijas parlamentārās sekretāres Platonovas priekšlikums, kurā ir precizēts deleģējums Ministru kabinetam. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 4. - deputātes Aizstrautas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Ozoliņš. 5. - deputāta Zariņa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Šāda komisijas lēmuma galvenais iemesls ir tas, ka šis priekšlikums paredz ierobežot Latvijas būvniecības jomas speciālistu konkurētspēju starptautiskajā tirgū. Piemēram, attiecībā uz arhitektiem tas nonāktu pretrunā ar ES dokumentiem, starptautisko atzīšanu, un arī citiem būvspeciālistiem radītu papildu sertifikācijas procedūras un prasības. Tas ir galvenais iemesls, kāpēc komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Ivaram Zariņam.

I.Zariņš (SC).

Labdien vēlreiz, kolēģi! Diemžēl man pašam nebija iespējams paskaidrot savu priekšlikumu, kad tas tika skatīts komisijas sēdē. Es mēģināšu tagad paskaidrot tā būtību un to, kāpēc tas šeit ir iekļauts.

Es nepiekrītu tam komentāram, ko es tikko dzirdēju. Patiesībā šī priekšlikuma būtība ir šāda: Ministru kabinetam paredzēt tiesības noteikt arī "kvalifikācijas prasības katram no būvspeciālistiem arhitektūras un būvniecības jomā atkarībā no vispārīgajos būvnoteikumos noteiktās attiecīgās būvju grupas".

Tātad priekšlikuma būtība ir sekojoša.

No vienas puses, tik tiešām mums ir jāparūpējas par būvju drošību. Tas nozīmē, ka būvspeciālistam, kas tikko nāk no skolas sola, diez vai varētu uzticēt kāda tirdzniecības centra vai daudzstāvu dzīvojamās mājas projektēšanu un citus ar šādām būvēm saistītus būvspeciālista darbus. Savukārt darbus ar pirmās kategorijas ēkām, protams, šāds speciālists, kas tikko ir beidzis mācības un ieguvis atbilstošu specializāciju, varētu veikt.

Tomēr, ja mēs tālāk paskatāmies esošajā likumā... Ja mēs tagad nepieņemam šādu lietu, tad šī paša panta ceturtās daļas "b" apakšpunkts paredz to, ka tiek noteikti zināmi ierobežojumi attiecībā uz pieredzi arhitektūras un būvniecības jomā. Tātad vairāki gadi viņam būs jānostrādā, lai viņš varētu patstāvīgi veikt praksi arhitektūras un būvniecības jomā. Ko tas savukārt nozīmē? Ja jūs gribēsiet uzcelt kādu šķūnīti, tad jums vajadzēs... jūs nevarēsiet sarunāt šo arhitektu vai būvspeciālistu, kura pakalpojumus jums vajadzētu. Jūs nevarēsiet to izdarīt, jo viņš nebūs tiesīgs jums sniegt šādu pakalpojumu. Jums vajadzēs vērsties kādā būvfirmā, lai tur šis arhitekts, kurš atradīsies, tā teikt, zem šīs būvfirmas, varētu jums izstrādāt šo projektu. Tāda ir esošā situācija, kādu to regulējums paredz!

Tāpēc mans priekšlikums - tieši otrādi! - ir vērsts uz to, lai dotu iespējas, plašākas darba iespējas, mūsu jaunajiem speciālistiem, no vienas puses, un, no otras puses, lai pasūtītājam, individuālajam pasūtītājam, šo procesu padarītu efektīvāku, lai nebūtu lieku starpnieku, lai nevajadzētu lieki maksāt. Lai varētu pa tiešo dot darbu šiem cilvēkiem un tādā veidā - tieši otrādi! - šo darba tirgu padarītu elastīgāku, efektīvāku. Un galu galā no tā ieguvējs būtu patērētājs. No vienas puses, viņš varētu iegūt lētāku pakalpojumu, kuru tiešām viņam nepieciešams iegūt lētāk. No otras puses, viņš būtu drošāks, jo šo projektu nevarētu taisīt kaut kādi zaļknābji, kuri nevar izrēķināt, kādas skrūves ir vajadzīgas, un kuru dēļ pēc tam šāds projekts sabruktu.

Aicinu atbalstīt manu priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

J.Ozoliņš. Komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. - deputāta Ivara Zariņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 26, pret - 39, atturas - 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Ozoliņš. 6. - deputāta Zariņa priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 11.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt...

Uzsākam debates.

Vārds deputātam Ivaram Zariņam.

I.Zariņš (SC).

Jā. Kolēģi, diemžēl man nebija iespējams pašam paskaidrot šī priekšlikuma būtību. Es saprotu, ka komisijā tas ir atbalstīts - atbalstīts, taču ne līdz galam. Es tomēr aicinu atbalstīt to līdz galam, un paskaidrošu, kāpēc.

Runa ir par to, ka mēs paredzam Ministru kabinetam tiesības izdot noteikumus, kuros tiek noteiktas būvizstrādājumu kvalitātes prasības. Tā ir šī principiālā daļa, kura diemžēl nav iekļauta tanī priekšlikumā, par kuru pašlaik tabulā ir ierakstīts... Tātad 11.priekšlikums runā par to, kā tālāk šīs prasības tiek kontrolētas; runā par šo apriti, visu pārējo, par to, kā viss šis process notiks. Bet tas ironiskais visā šinī pasākumā ir tas, ka nav jau nevienam paredzētas tiesības noteikt šīs prasības. Un iznāk tāda absurda situācija, ka mēs sakām: jā, atbalstām šo priekšlikumu, kontrolēt to vajag, bet savukārt deleģēt kādam tiesības... Es domāju, Ministru kabinets būtu šī atbilstošā institūcija, kas varētu to darīt - deleģēt tiesības noteikt šīs prasības, šo kvalitātes līmeni. Tādas institūcijas nav, un tas ir absurds! Es aicinu šo priekšlikumu atbalstīt. Arī šo priekšlikumu! Gan 11.priekšlikumu, gan manu priekšlikumu atbalstīt pilnībā, jo tie abi veido šo vienoto sistēmu!

Es saprotu, ka varbūt Ekonomikas ministrijai tas būs neizdevīgi, neērti, jo tai noteikti būs jāizstrādā šie kvalitātes standarti. Bet, ziniet, tā ir ļoti svarīga lieta! Strādājot regulatorā, mēs saskārāmies ar to, ka tieši tāda pati problēma ir enerģētikā. Arī tur nav noteikti vajadzīgie kvalitātes standarti, tāpēc nozare tiešā un pārnestā nozīmē ir nokaitēta līdz baltkvēlei, jo normāli strādāt nav iespējams.

Tāpēc es aicinu tomēr kādu izdarīt līdz galam savu darbu, un šis būs ļoti noderīgs un ļoti nozīmīgs solis, lai sakārtotu būvniecības nozari. Jo būvmateriālu kvalitāte ir ļoti svarīga lieta. To nedrīkst atstāt novārtā, kā tas pašlaik ir izdarīts, jo šeit nav reālas atskaites sistēmas. Es vēlreiz atkārtoju: šis likums nedod iespēju veidot reālu atskaites sistēmu, pēc kuras tad šo kvalitāti var kontrolēt!

Aicinu atbalstīt manu priekšlikumu pilnībā.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

J.Ozoliņš. Komisija to atbalstīja daļēji un iekļāva 11.priekšlikumā, bet acīmredzot, ja deputāts grib balsot par to, tad ir jābalso. Tikai atgādināšu, ka 11. - atbildīgās komisijas priekšlikumā - ir noteikta kārtība, kādā veic būvizstrādājumu tirgus uzraudzību. Tas ir precizējums Patērētāju tiesību aizsardzības centra kompetencei (No zāles dep. I.Zariņš: "Tās ir divas dažādas lietas!") attiecībā uz būvizstrādājumu uzraudzību un kontroli, tajā skaitā gadījumos, kad uz būvizstrādātājiem nav attiecināma Eiropas Savienības regula. Šī regula un šīs regulas numurs ir redzams arī šajā priekšlikumā. (No zāles dep. I.Zariņa starpsaucieni.) Tā ka ir lūgums deputātiem izšķirties balsojot. Komisijā tas ir daļēji atbalstīts un iekļauts 11.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. - deputāta Ivara Zariņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 27, pret - 19, atturas - 28. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Ozoliņš. 7. - Ekonomikas ministrijas parlamentārās sekretāres Platonovas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 8. - atbildīgās komisijas priekšlikums, kas ir redakcionāls precizējums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 9. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Arī tas ir redakcionāls precizējums visā tekstā. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 10. - Ekonomikas ministrijas parlamentārās sekretāres Platonovas priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 11.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Ozoliņš. 11. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 12. - atbildīgās komisijas priekšlikums, kas nosaka būvniecības ieceres publiskās apspriešanas kārtību. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 13. - Ekonomikas ministrijas parlamentārās sekretāres Platonovas priekšlikums, kas pēc būtības ir precizējums. Autoceļu būvniecību regulē vieni noteikumi neatkarīgi no tā, kas ir šī autoceļa pasūtītājs. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 14. - Ekonomikas ministrijas parlamentārās sekretāres Platonovas priekšlikums, redakcionāls precizējums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 15. - atbildīgās komisijas priekšlikums, kas faktiski ir atsauču sakārtošana. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 16. - Ekonomikas ministrijas parlamentārās sekretāres Platonovas priekšlikums, redakcionāls precizējums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 17. - Ekonomikas ministrijas parlamentārās sekretāres Platonovas priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 18.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Ozoliņš. 18. - atbildīgās komisijas priekšlikums, ar ko tiek noteikts papildu pienākums Patērētāju tiesību aizsardzības centram informēt institūcijas par būvlaukumā esošo būvizstrādājumu neatbilstību. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 19. - atbildīgās komisijas tehnisks priekšlikums. Šis attiecīgais regulējums ir pārcelts uz citu pantu. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 20. - atbildīgās komisijas priekšlikums, kas nosaka Būvniecības valsts kontroles biroja kompetenci būvdarbu uzraudzībā un ēku ekspluatācijas uzraudzībā. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 21. - deputātes Siliņas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Ozoliņš. 22. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 23. - Ekonomikas ministrijas parlamentārās sekretāres Platonovas priekšlikums par biroja funkciju sertificēt ekspertus pēc tādas pašas kārtības kā sertifikācijas iestādēm. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 24. - deputāta Vucāna priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 27., 36. un 68.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Ozoliņš. 25. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 26. - deputāta Vucāna priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 27., 36. un 68.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Ozoliņš. 27. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 28. - deputātes Aizstrautas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Ozoliņš. 29. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 30. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 31. - Ekonomikas ministrijas parlamentārās sekretāres Platonovas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 32. - atbildīgās komisijas priekšlikums, kas nosaka, ka iestādes uzraudzības ietvaros sadarbojas savā starpā, respektīvi, birojs un būvvalde. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 33. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 34. - deputāta Vucāna priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 27., 36. un 68.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Ozoliņš. 35. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts, iekļauts 36.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 36. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 37. - deputātes Aizstrautas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Faktiski šeit ir noteikts termiņa ierobežojums personas patstāvīgai praksei. Šāds ierobežojums pats par sevi nerada mehānismus speciālistu darba kvalitātes uzlabošanai, vienīgi rada situāciju, ka persona, kura strādā nozarē, ik piecus gadus pierāda minēto faktu.

Tas skaidrojums, ko Ekonomikas ministrija mums komisijas sēdēs sniedza, - ka efektīva uzraudzība ir iespējama, arī neierobežojot personai nodarbošanās laiku uz pieciem gadiem, kā paredz šis priekšlikums.

Tātad kompetence uzraudzības un novērtēšanas uzlabošanai paredzēta 40.priekšlikumā, kas ir komisijas izstrādātā redakcija.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Inesei Aizstrautai.

I.Aizstrauta (ZZS).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Prezidij un cienījamie kolēģi!

Neatkarīgi no tā, vai Būvniecības likums ir vecais vai jaunais, būvniecība tik un tā paliks tā nozare, kas skar katru Latvijas iedzīvotāju un tās viesi. Būvniecība veido gan Latvijas tēlu, gan vidi, gan cilvēkus.

Nožēlojami, ka vissvarīgākās nozares pamatdokuments mums kārtējo reizi jāapstiprina ārkārtas sēdē. Vai tiešām kāds, kas šo likumu virza, nespēj savākties, lai to izskatītu normālā kārtībā, nemēģinot attaisnoties, ka tā tas ir tikai tāpēc, ka nozares speciālisti strīdas un nevar vienoties? Tās ir muļķības! Likums tika pieņemts tieši pirms gada, 9.jūnijā, un arī toreiz - ārkārtas sēdē. Varbūt tas ir speciāli? Vai tā ir tikai sagadīšanās? Vai tas tā tiek darīts, lai, skatot steidzamības kārtā, neviens nepamanītu šī likuma brāķi? Bet nozares speciālisti nevar nepamanīt! Arhitekti, celtnieki ir nesaprašanā, jo likums ir pieņemts pirms gada, vēl nav stājies spēkā, bet nu jau trešo reizi tiek grozīts.

Likums nosaka, ka nepieciešams izstrādāt un apstiprināt vairāk nekā 20 Ministru kabineta noteikumus un gandrīz 30 Latvijas būvnormatīvus, kuriem ir jābūt gataviem brīdī, kad pēc jaunā likuma sāksim strādāt 1.oktobrī. Vai ir pieņemti šie noteikumi? Nav! Bet tiem bija jābūt jau 1.februārī. Tad ar ko nodarbojas Ekonomikas ministrija, kas gada laikā nevar sakārtot šos jautājumus?

Šodien mums ir jāizskata 119 priekšlikumi. Vai šādā situācijā nozares speciālisti nezaudēs uzticēšanos likumdevējvarai? Ar šā likuma spēkā stāšanās brīdi darbu zaudēs vairāki tūkstoši speciālistu, daļai būvniecības nozares vadošo speciālistu būs nepieciešamība izvēlēties - studēt augstskolā vai atteikties no līdzšinējā darba. Iemesls tam - likumā ietvertas jaunas prasības attiecībā uz izglītību, kuras varētu attiekties uz vairākiem tūkstošiem nozarē strādājošo būvtehniķu. Tas viss tiek darīts it kā kvalitātes vārdā, bet tieši par kvalitāti jaunais likums maz ir padomājis. Daudzi cer, ka jaunā likuma darbības laikā mēs novērsīsim nekvalitatīvu būvniecību. Bet kvalitāti nevar panākt ar likumu! Kvalitāti var panākt ar atbildību un pastāvīgu speciālistu kontroli, izglītošanu. Kā panākt šo kontroli un izglītošanu, ja sertifikāts tiks piešķirts uz mūžu, kā nosaka šis priekšlikums?

Pēc Ekonomikas ministrijas ieskata, jaunais likums ir daudz kvalitatīvāks un ievērojami atvieglos būvniecības procesu. No valodas viedokļa lasīt jauno likumu varbūt būs vieglāk, bet teikt, ka ar šo likumu nozarē būtu veikta kāda revolūcija, galīgi nav pamata. Jauno likumu nav iespējams vērtēt bez būvnoteikumiem, tā ir likumdošanas pakete, kuru var izvērtēt tikai kopumā.

Rudenī, kad jaunais likums regulēs būvniecību, būs skaidrs, kādus nepieciešamos uzlabojumus pieprasīs attiecīgo būvvalžu speciālisti, kuri šobrīd šo likumu nevērtē kā savu nākošo dokumentu. Viņi vienkārši gaida, kad Saeima šo likumu vai nu atcels, vai ierosinās izstrādāt jaunu. Līdz ar to rudenī, kad šis likums stāsies spēkā, būvvalžu speciālisti, projektētāji, būvnieki - viņi visi gāzīsies ar priekšlikumiem... viņi visi gāzīsies virsū Ekonomikas ministrijai.

Manuprāt, nepieciešamo uzlabojumu būs tik daudz, ka būs jāuzdod jautājums: kāpēc dokumentu kvalitāti nevarēja nodrošināt no paša sākuma? Es paredzu: ja jau tagad būvniecībā ierosinātās tiesvedības traucē normālai būvniecībai, tad pēc jaunā likuma stāšanās spēkā situācijā, kad nav apstiprināti nepieciešamie būvnormatīvi, tiesas tiks pārplūdinātas ar neskaitāmām tiesvedībām būvniecības nozarē.

Es nesaredzu šim likumam gaišu nākotni. Es paredzu, ka jau šogad tiks ierosināti daudzi un atkal jauni grozījumi šajā jaunajā Būvniecības likumā. Bet par to vajadzēs spriest jau jaunajai, cerams, labākai Saeimai.

Es lūdzu ieviest šajā likumā speciālistu sertifikāciju.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

J.Ozoliņš. Jā, mazs komentārs par atbildīgās komisijas redakciju. Kompetences pārbaudes iestādes patstāvīgās prakses uzraudzības ietvaros Ministru kabineta noteiktajā kārtībā ne retāk kā reizi piecos gados pārbauda gan būvspeciālistu patstāvīgo praksi, gan būvspeciālistu iesniegto informāciju par izglītību, apgūtajām profesionālās pilnveides programmām, citiem kompetenci paaugstinošiem pasākumiem sertifikātā norādītajā jomā. Tieši tāpat arī sūdzībās un iesniegumos, kā arī citos veidos iestādes rīcībā nonākušos faktus par iespējamiem būvspeciālistu pārkāpumiem.

Un nu par tām darba zaudēšanas lietām, ko jūs minējāt. Tātad 113. - atbildīgās komisijas priekšlikumā - ir faktiski pagarināts būvtehniķiem pārejas periods, kurā ir jāiegūst augstākā... vismaz pirmā līmeņa augstākā izglītība, līdz 2020.gadam. Tāpēc, kolēģi, komisijā mēs par to diskutējām, un Ekonomikas ministrija lūdza mūs faktiski pieturēties pie tās kārtības, lai šie sertifikācijas, resertifikācijas un kvalifikācijas pārbaudes jautājumi būtu saistīti ar Ministru kabinetu un ar deleģējumiem, nevis būtu precīzi noteikti šeit termiņi. Tāds bija iemesls, kāpēc šis priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 37. - deputātes Ineses Aizstrautas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 31, pret - 35, atturas - 4. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Ozoliņš. Paldies.

38. - deputātes Čepānes priekšlikums. Faktiski analoga pamatojuma pēc tas nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Ilmai Čepānei.

I.Čepāne (VIENOTĪBA).

Godātie kolēģi! Es nevaru neko sliktu teikt, ka šis likumprojekts tiek skatīts šodien ārkārtas sēdē. Acīmredzot tas bija jādara, jo vilkt līdz rudenim nebūtu saprātīgi.

Otrkārt, es gribu teikt, ka arī komisija un darba grupa ļoti smagi strādāja. Iespēju robežās es piedalījos arī darba grupas sēdēs, bet, ņemot vērā, ka es vadu Juridisko komisiju, es nevarēju piedalīties Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē. Bet es arī te nenāktu, jo man jau vairs nav spēka ar šo likumu cīnīties.

Jau no paša sākuma bija nolemts... jau sākotnēji ministrija domāja, ka vispār nekādus sertifikātus nevajag, bet tad, kā es saprotu, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija tomēr izcīnīja, ka kaut kādi sertifikāti būs. Nu un tagad, ņemot vērā to, vai tiešām tie ir uz mūžu vai tomēr arī šeit būs tā, kā ir citās specialitātēs? Piemēram, tur, kur es otrā darbā strādāju, universitātē, lai varētu būt par profesoru, pēc sešiem gadiem ir jādabū atkal pozitīvs lēmums - līdzīgi kā ārstiem ir...

Es saprotu... bet es īsti nesaprotu sekojošo. Komisijas vadītājs varbūt varētu paskaidrot, ko jūs esat ministrijā un komisijā domājuši, kas tad būs šīs kompetences pārbaudes iestāde. Kas tā būs? Jo katrā ziņā tad acīmredzot šī kompetences pārbaudes iestāde, kura... to arī noteiks Ministru kabinets... viņi tad arī nodrošinās šo speciālistu pilnveides programmas, iespējams, skatīs tās sūdzības... Kas tie tādi būs? Šeit no nevalstiskām būvnieku organizācijām saņēma, man liekas, katrs deputāts... jūs saņēmāt vēstules... un turklāt ir tādas diezgan ietekmīgas šīs organizācijas, kas uzskata, ka arhitekta profesijā un būvniecības vai elektroenerģētikas jomā... būvinženiera profesijā ir jābūt - ik pa gadiem ir jābūt! - šai atestācijai. Es nezinu, es neesmu droša par to, ka tas varētu nest kādu ļaunumu šajā ziņā, ņemot vērā visu to, kas pie mums būvniecībā notiek.

Es lūdzu arī savai palīdzei papētīt, kāda ir prakse Eiropas Savienībā. Nevar teikt, ka nu tiešām visur tie sertifikāti tiek izsniegti; tā prakse ir dažāda. Bet ir valstis, kas pašlaik iet uz šādu regulāru sertifikāta atjaunošanas procedūru.

Es katrā ziņā pati balsošu "par" savu priekšlikumu. Jūs darāt tā, kā jums liek sirdsapziņa. Bet komisijas vadītāju es tomēr lūgtu paskaidrot, kas tad būs tās iestādes, kas tur kontrolēs.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Ivaram Zariņam.

I.Zariņš (SC).

Kolēģi! Jā, es vēlos apliecināt, ka tik tiešām komisijā par šo jautājumu ļoti daudz ticis diskutēts. Arī es pats savulaik iesniedzu šādu priekšlikumu - priekšlikumu, ka šāda regulāra sertifikācija jeb regulāra kvalifikācijas pārbaude būtu nepieciešama, jo, manuprāt, tas ir pilnīgi loģiski un pamatoti.

Jūs paskatieties savās autovadītāja apliecībās! Jums ir ik pēc pieciem vai desmit gadiem, regulāri, jāapliecina sava kvalifikācija, ka jūs esat tiesīgi braukt ar mašīnu pa ceļu. Tagad vēl jo vairāk, lai būvētu daudzstāvu māju... tad vēl jo vairāk tas ir pamatoti un saprotami, ka šādai pārliecībai mums vajadzētu būt, jo šeit runa tiešām ir par sabiedrisko drošību.

Un tāpēc es aicinu kolēģus atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

J.Ozoliņš. Jā.

Nu, faktiski sertificēšanas jomas... Piemēram, attiecībā uz arhitektu praksi sertificēšanu veic Latvijas Arhitektu savienības Sertificēšanas centrs. Dotajā brīdī ir 830 šādu sertifikātu.

Tieši tas pats uz būvinženieru sertifikātiem attiecas... un uz dzelzceļniekiem, jūrniecību un citiem.

Faktiski izvēlētais ceļš bija to veikt ne retāk kā reizi piecos gados. Tādu iespēju mēs komisijā apskatījām. Ja nu, teiksim, balsojuma rezultātā cilvēki pasaka, ka vienreiz pa sešiem gadiem... šinī gadījumā - vienreiz pa sešiem gadiem obligāti vajadzīgs ir... tas jau obligāti būs ne retāk kā reizi piecos gados... Pēc būtības šeit ir tāda izšķiršanās balsojot.

Tā ka es domāju, ka atbildīgās komisijas priekšlikums ir viens no scenārijiem vai formām, vai veidiem, kā šo jautājumu var risināt.

Tiem, kas domā attiecīgi par likumprojektu nobalsot... par 38.priekšlikumu... Protams, likumprojekts ir sagatavots tā, ka, ja kādu no šiem priekšlikumiem atbalsta, tad arī tas, protams, nenonāk tālāk pretrunās... Tā ka balsojiet pēc...

Tas - no komisijas.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 38. - deputātes Ilmas Čepānes iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 31, pret - 22, atturas - 18. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Ozoliņš. Paldies.

39. - deputātes Čepānes priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Ozoliņš. 40. - atbildīgās komisijas priekšlikums par sertificēšanas jautājumiem. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 41. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 42. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 43. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 44. - atbildīgās komisijas priekšlikums, kurš paredz, kādos gadījumos veicama būves publiskā apspriešana. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 45. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 46. - Juridiskās... atbildīgās komisijas, es atvainojos, priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 47. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 48. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 49. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 50. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 51. - Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 52.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Ozoliņš. 52. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 53. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 54. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 55. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 56. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 57. - Ekonomikas ministrijas parlamentārās sekretāres Platonovas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 58. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 59. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 60. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 61. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 62. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 63. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 64. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 65. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 66. - deputāta Zariņa priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 91. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Ivaram Zariņam.

I.Zariņš (SC).

Jā, kolēģi! Tā kā man nebija iespējams paskaidrot, lai tas tiktu atbalstīts līdz galam, tad es to darīšu pašlaik. Un es aicinu ieklausīties šinī priekšlikumā. Tas ir ļoti svarīgs priekšlikums, un es aicinu to atbalstīt pilnībā. Gan manu priekšlikumu, gan arī šo, 91., jo tie abi viens otru lieliski papildina.

Tātad mana priekšlikuma būtība ir sekojoša: paredzēt, ka 3.grupas būvju būvniecības gadījumā būvuzraudzība tiek uzskatīta par veiktu, ja būvuzraugs ir nodrošinājis būvuzraudzību pār katru darba posmu un tā tālāk. Tātad šī principiālā atslēga, kas ir šinī priekšlikumā, ir tāda, ka mēs nevaram uzskatīt būvuzraudzību par veiktu, ja nav ievērots visu nepieciešamo prasību līmenis, kas no tā izriet.

Ko šī norma dara? Kādu iniciatīvu tā rada būvniecības procesā? Šinī būvniecības procesā tā rada sekojošu iniciatīvu: būvuzņēmējs, kas veic šos būvdarbus, kļūst motivēts, ieinteresēts, lai šī būvuzraudzība notiktu kvalitatīvi, lai tā būtu atbilstoša. Nevis tā, kā tas ir pašreiz, ka principā sevišķi negodprātīgs būvnieks ir... ka viņam ir ļoti vienkārši un ērti pārliecināt būvuzraugu: "Nu, klausies, varbūt mēs tur varam kaut ko neievērotu palaist garām, skatīties uz daudzām lietām caur pirkstiem? Bet gadījumā, ja kas, mēs tevi "piesegsim". Mēs tavā vietā samaksāsim to sodu, uzņemsimies visu atbildību, kompensēsim to."

Mans priekšlikums padara šo situāciju tieši pretēju: būvnieks - tieši otrādi! - kļūst ieinteresēts, lai sekotu līdzi būvuzraugam un teiktu: "Klausies, vai tu to izdarīji? Tu pārbaudīji visu? Jo, ja tu nebūsi visu pārbaudījis, es savu ēku nevarēšu nodot ekspluatācijā." Mēs šo motivāciju pagriežam tieši pretējā virzienā, un šis grozījums atrisina ļoti daudzas lietas. Principā viens šis grozījums atsver bezmaz vai visus pārējos likuma grozījumus, ko mēs šodien esam uztaisījuši, jo tas rada pareizu motivācijas shēmu, kāpēc būvnieks būtu motivēts rūpēties par to, lai viss būtu izdarīts, nevis slēptu šos defektus, nevis domātu par to, kā izdarīt lētāk uz kvalitātes rēķina.

Savukārt 91.priekšlikums tālāk runā par to, ka šī atbildība būvuzraugam ir jāuzņemas. Jā, būvuzraugs ir atbildīgs par to visu! Tas viss paliek! Arī tagad viņš ir atbildīgs. Šis 91.priekšlikums pilnībā neiekļauj to, ko es piedāvāju savā 66.priekšlikumā.

Tātad vēlreiz - 66.priekšlikuma būtība ir ļoti... es domāju, ļoti principiāla un ļoti svarīga, lai radītu pareizu motivāciju visam būvniecības procesam.

Es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

J.Ozoliņš. Tātad būvuzrauga atbildība ir noteikta pantā par atbildību. (No zāles dep. I.Zariņa starpsaucieni.) Tur ir papildinātas arī būvvaldes un būvinspektora tiesības uzraudzības ietvaros sekot līdzi, kā jebkurš no būvniecības procesa dalībniekiem, tajā skaitā būvuzraugs, pilda savus pienākumus. 91.pantā ir noteikts, ka būvuzraugs ir atbildīgs par visu būvprocesa uzraudzību kopumā un par ikviena būvuzraudzības plānā noteiktā posma kontroli būvlaukumā termiņos, kādi attiecīgajā plānā ir paredzēti, kā arī par to, lai būve vai tās daļa, kuras būvniecības laikā viņš pildīs savus pienākumus, atbilstu būvprojektam un pasūtītāja, kā arī šā likuma un citu normatīvo aktu prasībām.

Zariņa kungs, tas ir tieši tas, ko mēs esam komisijā nolēmuši. Tāpēc lūgums 66. - deputāta Zariņa priekšlikumu... Tas ir daļēji atbalstīts, iekļauts 91.priekšlikumā. Es saprotu, ka grib balsot?

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 66. - deputāta Ivara Zariņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 27, pret - 12, atturas - 34. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Ozoliņš. 67. - deputāta Vucāna priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 27., 36. un 68.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Ozoliņš. 68. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 69. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 70. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 71. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 72. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 73. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 74. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 75. - Ekonomikas ministrijas parlamentārās sekretāres Platonovas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 76. - atbildīgās komisijas priekšlikums, kas nosaka būvinspektora rīcību gadījumos, kad konstatētas atkāpes no būvprojekta. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 77. - Ekonomikas ministrijas parlamentārās sekretāres Platonovas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 78. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 79. - Ekonomikas ministrijas parlamentārās sekretāres Platonovas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. Atvainojos! Daļēji atbalstīts, iekļauts 80.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Ozoliņš. 80. - atbildīgās komisijas priekšlikums, kas nosaka, ka... Jā, ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 81. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 82. - Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 83.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Ozoliņš. 83. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 84. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts, iekļauts 85.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Ozoliņš. 85. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 86. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 87. - deputātes Siliņas priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 92.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Ozoliņš. 88. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 89. - deputātes Siliņas priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 92.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Ozoliņš. 90. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 91. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 92. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 93. - Čepānes kundzes priekšlikums, kas ir saistīts ar pagājušās sēdes debatēm par nodokļu maksājumiem būvdarbu veikšanā un paredz pienākumu noslēgt rakstveida līgumus par darbu veikšanu, izņemot noteiktus gadījumus, kad būvniecība tiek veikta ar radinieku palīdzību. Šis ir tas priekšlikums, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 94. - Čepānes kundzes priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 95. - deputātes Siliņas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst...

Vārds deputātei Siliņai.

E.Siliņa (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Manis iesniegtajā 87. un 89.priekšlikumā, kas daļēji atbalstīti un iekļauti 92.priekšlikumā, ideja bija par to, ka zemes vai būves īpašniekam ir nepastarpināti jāpieaicina būvuzraugs.

95.priekšlikuma būtība ir diezgan līdzīga - ka šī prasība nepastarpināti pieaicināt attiecas arī uz būvekspertu. Es uzskatu, ka 92.priekšlikumā, kas ir jau šobrīd gan komisijas, gan parlamenta atbalstīts, runa ir tieši par to, ka šie zemes un būvju īpašnieki nav tiesīgi pilnvarot citu būvniecības procesa dalībnieku būvuzrauga vai būveksperta piesaistei. Es uzskatu, ka 95., mans priekšlikums, ir daļēji atbalstīts, tāpēc es to atsaucu, jo idejiski es esmu guvusi pārliecību, ka tas ir atbalstīts.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

J.Ozoliņš. Jā. Deputātes Siliņas priekšlikumā tiešām ir 92.priekšlikuma - atbildīgās komisijas priekšlikuma - tvērums, ko pēc būtības mēs esam atbalstījuši. Tas aizliedz pilnvarot citus būvniecības dalībniekus izvēlēties objekta būvuzraugu vai būvekspertu. Šādi tiek nodrošināta abu speciālistu neatkarība vai tiek mazināts risks par ietekmējamību pienākumu veikšanā. Tā ka faktiski tas ir tiešām sasniegts. Ja deputāte atsauc, - paldies!

96. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 97. - atbildīgās komisijas redakcionāls priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 98. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 99. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 100. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 101. - atbildīgās komisijas priekšlikums, kas nosaka būvinspektora tiesības iekļūt jebkurā objektā, tajā skaitā lietojot fizisku spēku ar policijas palīdzību, ja tas netiek nodrošināts - kāds nelaiž iekšā, aizbildinoties ar to, ka negrib, vai kā citādāk. Tagad šāda iespēja būs. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 102. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 103. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 104. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 105. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta. Rasnača kungs, jūs traucējat man vadīt sēdi! Rasnača kungs, jūs tik skaļi sarunājaties, ka traucējat man vadīt sēdi. (No SC frakcijas starpsaucieni. Dep. A.Klementjevs: "Izraidīt!"; dep. V.Agešins: "Izraidīt uz sešām sēdēm!") Paldies.

J.Ozoliņš. 106. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 107. - Ekonomikas ministrijas parlamentārās sekretāres Platonovas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 108. - deputāta Zariņa priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 109.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti uzsāk debates.

Vārds deputātam Ivaram Zariņam.

I.Zariņš (SC).

Tātad priekšlikums ir saistīts ar būvuzņēmēju klasifikāciju. Ļoti svarīgs priekšlikums. Tā būtība ir sekojoša: klasificējot būvkomersantus, vajag vērtēt viņu ekonomiskos rādītājus, atsevišķi nodalot apgrozījumu, kas ir veidojies no apakšuzņēmēju un pilnsabiedrības biedru veikto darbu apjoma.

Kādēļ tas ir tik svarīgi? Tas ir svarīgi tādēļ, ka, ja mēs šādu normu neparedzēsim, tad diemžēl mēs saglabāsim būvniecības tirgū to situāciju, ka ir pāris tā saukto ģenerāļu, kas kontrolē visus pasūtījumus, kas var piedalīties konkursos un tajos kvalificēties, bet pārējie visi stāvēs aiz strīpas. Un viņiem vajadzēs iet un runāt ar šiem "ģenerāļiem".

Tātad reāli konkurenci mēs ļoti nozīmīgi ar to bremzēsim un izaugsmes iespējas arī bremzēsim. Tāpēc ļoti svarīgi būtu, lai, veidojot šo būvkomersantu klasifikāciju, ņemtu vērā arī šo principu, ka atsevišķi ir jānodala šie apgrozījumi, kas ir veikti, izmantojot apakšuzņēmējus un arī veidojot pilnsabiedrības, jo pilnsabiedrība atkal dod šo iespēju lieliski manipulēt, kad, teiksim, kādā konkursā vajag kvalificēties un kad tikko izveidota būvfirma, kurai patiesībā nav nekā, ņem un sarunā kādu ārzemju kompāniju, atnāk un nostartē uz būvniecības pasūtījumu visaugstākajā līmenī... klasificējoties pēc visaugstākā līmeņa, lai gan patiesībā tai šeit nav nekā.

Un tā skarbā realitāte visdrīzāk ir tāda, ka arī tie, kuri vērtē šo konkursu... ka arī viņiem pietrūkst kapacitātes reāli izvērtēt, vai tiešām šim ārvalstu partnerim ir šis nepieciešamais nodrošinājums un kompetence, ar kuru viņš ir gatavs startēt reāli šinī projektā un piedalīties.

Tāpēc mans aicinājums ir atbalstīt šo priekšlikumu un nepadoties lielo būvnieku lobijam, kurš ir acīm redzams šinī gadījumā, ja mēs šādu priekšlikumu nepieņemsim, bet mainīt situāciju, lai šeit tiešām reāli vietējie uzņēmēji varētu augt, attīstīties un piedalīties konkursos uz vienādiem nosacījumiem ar tā sauktajiem ģenerāļiem.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Elīnai Siliņai.

E.Siliņa (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Es šobrīd neesmu gatava atbalstīt Zariņa kunga priekšlikumu. Tajā pašā laikā problēma ar pilnsabiedrībām un kvalificēšanos, balstoties uz pilnsabiedrību pieredzi, ir ļoti liela. Un es ieteiktu tiešām Ekonomikas ministrijai veltīt milzīgu uzmanību tam, kādā veidā viņu pārraugošā institūcija - Iepirkumu uzraudzības birojs - interpretē likumu attiecībā uz kvalificēšanos saistībā ar pilnsabiedrību pieredzi, jo IUB interpretācija katrā gadījumā var variēt, un tas nebūtu pieļaujams.

Es uzskatu, ka, ja mēs veidojam šo klasifikatoru, ir jābūt no Ekonomikas ministrijas puses izstrādātiem ļoti skaidriem nosacījumiem, kādos gadījumos un pie kādiem vēl papildu nosacījumiem ir iespējama kvalificēšanās ar pilnsabiedrības pieredzi.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Paldies.

Vai komisijas vārdā kas... ?

J.Ozoliņš. Jā.

Tātad, kolēģi, 109.priekšlikums, kas ir no Ekonomikas ministrijas, faktiski paredz...

Sēdes vadītāja. 108.priekšlikums... Zariņa kungs lūdz balsojumu.

J.Ozoliņš. Jā... jā, es atvainojos! Tātad tas daļēji atbalstīts, iekļauts 109.priekšlikumā. Un, ja Zariņa kungs grib balsot, tad jābalso.

Sēdes vadītāja. Jā.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 108. - deputāta Ivara Zariņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 24, pret - 17, atturas - 31. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Ozoliņš. 109. - Ekonomikas ministrijas parlamentārās sekretāres Platonovas priekšlikums. Ir atbalstīts. Šis priekšlikums faktiski paredz skaidrot, kādi var būt būvkomersantu klasifikācijas ekonomiskie rādītāji. Tie var būt vispārējie raksturojošie dati, to skaitā arī pašu spēkiem un apakšuzņēmēju spēkiem veikto darbu apjoms. Tas ir tas, par ko mēs šeit bažījāmies. 109.priekšlikums to paredz. Lūgums atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 110. - Ekonomikas ministrijas parlamentārās sekretāres Platonovas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 111. - deputāta Līdakas priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 113.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Ozoliņš. Deputātes Aizstrautas 112.priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 113.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Ozoliņš. 113. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 114. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 115. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 116. - Ekonomikas ministrijas parlamentārās sekretāres Platonovas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 117. - Ekonomikas ministrijas parlamentārās sekretāres Platonovas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 118. - Ekonomikas ministrijas parlamentārās sekretāres Platonovas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 119. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. Paldies, kolēģi! Visus priekšlikumus esam izskatījuši. Lūgums atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Būvniecības likumā" atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

J.Ozoliņš. Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts "Grozījumi likumā "Par zemes privatizāciju lauku apvidos"", trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Edvards Smiltēns.

E.Smiltēns (VIENOTĪBA).

Kolēģi, beidzot varam sākt skatīt šo likumprojektu trešajā lasījumā! Līdakas kungs jau smaida, pavadījis ilgas stundas darba grupās...

Jāizdara neliela atkāpe tiem, kuri nepiedalījās darba grupas sēdēs: tātad šis ir likumprojekts, kas tika sagatavots, balstoties uz to faktu, ka šī gada 1.maijā beidzās jebkāda veida ierobežojumi ārvalstniekiem iegādāties zemi Latvijā. Bija šāds 10 gadu periods. Protams, to var vērtēt dažādi; skaidrs, ka ļoti lielas platības jau tāpat ir izpirktas, neskatoties uz šiem ierobežojumiem. Šis likumprojekts ir sākts gatavot jau pirms divarpus gadiem Zemkopības ministrijā, un pamatā tas balstās uz jau aprobētu pieredzi, kas ir Francijas, Dānijas, Ungārijas modeļi. Līdz ar to šos modeļus ir izdevies apvienot šajā likumprojektā.

Kopumā mēs esam saņēmuši 142 priekšlikumus, no kuriem 1. ir tehnisks priekšlikums. To ir formulējusi atbildīgā komisija. Ir atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 2. - deputāta Zariņa priekšlikums, kurš ir ļoti pozitīvi vērtējams pēc tā, kas tur ir uzrakstīts. Viņš piedāvā šajā likumā ietvert tēzi, ka lauksaimniecības zeme ir Latvijas nacionālā bagātība, bet ir skaidrs - un Juridiskais birojs uz to norādīja -, ka pirmām kārtām tad jārunā būtu arī par citām lietām, jo arī meži ir nacionālā bagātība, taču diez vai mēs vēlamies atvērt šādu principiālu diskusiju par to, kādas tēzes vēl kurš gribēs ietvert. Proti, reāla juridiska seguma jeb, teiksim, slodzes šim teikumam nav. Un komisija nolēma šo priekšlikumu neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Ivaram Zariņam.

I.Zariņš (SC).

Kolēģi! Mēs varam radīt lietas, mēs varam radīt ēkas, mēs varam radīt cilvēkus, bet zemi radīt mēs nevaram. Tā ir bagātība, kas mums ir Dieva dota, un tas, kas mums ir, tas arī ir. Es nepiekrītu, ka šeit tam nav nekādas, kā jūs teicāt, slodzes, jo, ja mēs atzīstam, ka tā ir mūsu nacionālā bagātība, tad tālāk mēs par to arī varam cīnīties un pamatot, kāpēc ir tādi īpaši nosacījumi attiecībā tieši uz šo resursu, un arī Eiropā pierādīt savas pozīcijas pamatotību.

Kāpēc mēs runājam tagad tieši par zemi - par lauksaimniecības zemi? Tāpēc, ka šis likums ir par zemi! Līdz ar to droši vien būtu dīvaini, ja mēs sāktu šeit piesaukt arī citas lietas. Tāpēc mans priekšlikums, kolēģi, ir atbalstīt šo normu, jo es domāju, ka šī norma mums lieti noderēs, kad mums tālāk būs jācīnās un jāpamato, kāpēc mēs vēlamies aizstāvēt savu zemi. Aicinu atbalstīt!

Sēdes vadītāja. Turpinām debates.

Vārds Ingmāram Līdakam.

I.Līdaka (ZZS).

Labdien, cienījamie kolēģi! Jā, jāatzīst, ka esmu patiesi sarūgtināts, ka Zariņa kungs Latvijas meža zemi neuzskata par Latvijas nacionālo bagātību. Man gan šķiet, ka tieši Latvijas meža zeme būtu uzskatāma par lielāko nacionālo bagātību, bet ne par to šinī gadījumā ir stāsts. Patiesībā šis likums - un par to mēs arī komisijā strādājot vienojāmies... tātad likums "Par zemes privatizāciju lauku apvidos" nav īsti tas likums, kurā būtu ļoti smalki jāregulē tieši zemes tirgus. Patiesībā mums bija tāda pārliecība, ka visdrīzākajā laikā... es pieļauju, ka jau tuvākā gada laikā, kad parādīsies varbūt arī tās neprecizitātes, tās nianses šajos grozījumos, mēs varētu izdalīt no šī likuma pavisam citu - jaunu likumu, un, teiksim, to varētu nosaukt kaut vai "Latvijas zemes tirgus likums". Tā ievaddaļā varbūt arī iederētos šāda deklaratīva frāze par zemi kā Latvijas nacionālo bagātību vai kā citādi.

Šeit, pieņemot, ka šis risinājums vispār ar izmaiņām šinī likumā ir tāds zemes tirgus pagaidu regulējuma veids, es aicinu tomēr nenodarboties ar deklaratīvu frāžu ieviešanu šajā likumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Edvardam Smiltēnam.

E.Smiltēns (VIENOTĪBA).

Nu, jā! Principā var piekrist Līdakas kungam. Tieši to pašu arī es līdzīgi gribēju teikt, ka būtībā ir skaidrs, ka tas, ko mēs šobrīd esam iebūvējuši šajā likumā... tas, protams, ir ielikts likumā, un tā reāli pēc būtības ir liela daļa no šīm sadaļām. Tā kā tie termiņi to darbībai beidzas, tad varbūt šī tam nav īstā vieta! Bet tas bija labākais, ko mēs varējām atrast, kur šīs lietas pagaidām ielikt, lai tās aiznestu līdz Saeimas sēdei.

Skaidrs, ka viss šis, ko mēs esam uzbūvējuši, ir kaut kas pilnīgi jauns. Tas mums pašiem vēl ir jāaprobē. Līdīs ārā dažādi negludumi, un būs nepieciešams precizēt šīs lietas. Tas nozīmē, ka mums arī jāatrod īstā vieta, proti, jāraksta būs jauns likums, kur tas viss būs jāliek iekšā. Tāpēc tur būs arī mērķu sadaļa un izvērstākas nodaļas.

Šobrīd es pats par šo priekšlikumu nebalsošu, tāpēc ka tiešām tam šobrīd nav liela juridiska svara; es pats atturēšos balsojumā.

Piekrītot tēzei, ka, protams, gan lauksaimniecības zeme, gan meži ir Latvijas nacionālā bagātība, man tā šķiet, tieši šī iemesla dēļ mēs šo likumu esam tik ilgi rakstījuši.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai arī komisijas vārdā jūs gribat ko piebilst?

E.Smiltēns. Nu, komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. - deputāta Ivara Zariņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 30, pret - 12, atturas - 25. Priekšlikums nav atbalstīts.

E.Smiltēns. 3. ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums, kurš ir tehniska rakstura. Tas ir komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 4. arī ir Juridiskā biroja priekšlikums, kurš ir tehnisks un ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 5. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 6. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Un te faktiski sākas tā sadaļa - turpmākie priekšlikumi -, kur ir bijis jāņem ārā šis aizliegums ārzemniekiem iegādāties zemi Latvijā.

Mums faktiski ir skaidrs, ka mūsu starptautiskie līgumi paredz to, ka no šī brīža varēs zemi Latvijā iegādāties visi tie, kas ir Eiropas Savienības valstu un Eiropas ekonomiskās zonas, kā arī Šveices Konfederācijas juridiskās vai fiziskās personas. Līdz ar to 6. - Juridiskā biroja priekšlikums - pievieno arī Šveices Konfederāciju, un tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 7.priekšlikums ir Nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" frakcijas priekšlikums. Tas faktiski ir līdzīgs vēl virknei priekšlikumu šajā likumprojektā un paredz to, ka mēs faktiski atsakāmies juridiskajām personām... aizliedzam jebkurai juridiskajai personai Latvijā iegādāties lauksaimniecībā izmantojamo zemi savā īpašumā.

Komisijā mums par to bija diezgan nopietnas diskusijas. Uzreiz bija skaidrs (nu, kad atnāca paust viedokli arī Ekonomikas ministrija un arī uzņēmēju organizācijas), ka... Mums faktiski bija tikai divas nedēļas diskusijām, bet priekšlikums tika iesniegts par tik lielu konceptuālu jautājumu... Bija skaidrs, ka... Viņiem, protams, ir savs skaidrojums, kāpēc tas nestu daudzas pozitīvas iezīmes. Piemēram, mēs šobrīd nespējam regulēt tā sauktās saistītās personas, nespējam saprast līdzekļu izcelsmi un tamlīdzīgi, un tas to novērstu, bet tas nes līdzi ļoti lielas ekonomiskas konsekvences.

Šobrīd nav pilnīgi skaidrs, kādus, teiksim, zaudējumus mēs varētu ciest. Jau bija skaidras norādes uz to, ka, piemēram, tiem, kas nodarbojas ar derīgo izrakteņu ieguvi, zeme ir jāpērk kā juridiskajām personām, pretējā gadījumā viņi to nedarītu vai vispār šeit nestrādātu. Nu, dažādas versijas cirkulē.

Respektīvi, komisijas lēmums bija šo priekšlikumu un turpmākos par juridisko personu izslēgšanu neatbalstīt, jo šis priekšlikums nav pieņemams divu nedēļu laikā. Tam ir nepieciešama ļoti nopietna ekonomiskā analīze un seku analīze.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Jānim Dombravam.

J.Dombrava (VL-TB/LNNK).

Pirms likumprojekta otrā lasījuma notikušajā Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē tieslietu ministre Baiba Broka izteica viedokli, ka, ja mērķis ir ierobežot ārvalstnieku un spekulantu iespējas iegādāties zemi, tad visefektīvāk būtu likumā paredzēt, ka lauksaimniecības zemi var iegādāties tikai fiziskās personas. Atgādinu, ka līdzīga sistēma pastāv, piemēram, Ungārijā, kur zeme var atrasties īpašumā fiziskajām personām, bet tas neliedz juridiskajām personām veikt saimniecisko darbību uz tās. Tas ir svarīgs aspekts! Ja Saeima noteiktu, ka zeme var piederēt tikai fiziskajām personām, valstij un atvasinātām personām, tad mums atrisinātos daudzas būtiskas problēmas, kuras šobrīd saglabā aktualitāti.

Ieskicēšu vien dažas problēmas, kuras nav iespējams atrisināt, ja saglabājas iespēja juridiskajām personām iegādāties zemi.

Pirmā. Nav iespējams nodrošināt, ka vienai personai nepieder vairāk par maksimāli noteikto hektāru apjomu, jo pastāv iespēja, ka persona reģistrē zemi uz sava vārda, bet tad, kad viņa ir sasniegusi maksimālo apjomu, viņa to reģistrē uz uzņēmuma vārda, bet tad, kad šīs pirmais uzņēmums ir sasniedzis maksimālo hektāru apjomu, tad reģistrē vēl uz nākamā uzņēmuma vārda.

Otrais. Nav iespējams konstatēt saistītās personas, jo visā Eiropas Savienībā reģistrēto juridisko personu īpašnieku struktūru un reālās ar tām saistītās personas nebūtu iespējams konstatēt.

Trešais. Nav iespējams konstatēt gadījumus, kad līdz ar uzņēmuma kapitāldaļu pārpirkšanu notiek zemes reālā īpašnieka maiņa.

Ceturtkārt, nav iespējams konstatēt patieso zemes īpašnieku un naudas izcelsmi, par kuru zeme ir iegādāta, jo, piemēram, mums nebūs iespējas atrast Kiprā reģistrētas juridiskās personas īpašniekus, ja kapitāldaļas pieder Maltas firmai, kuras kapitāldaļas savukārt pieder Bulgārijas uzņēmumam. Tā visa rezultātā Latvijā lauksaimniecības un meža zemi varēs uzpirkt Krievijas vai Ķīnas pilsoņi, un tieši šie drošības aspekti, ka zemi var iegādāties trešo valstu pilsoņi, mums rada vislielākās bažas.

Savukārt gadījumā, ja mēs noteiktu, ka juridiskās personas nevar iegādāties zemi, tad būtu iespējams noteikt, pirmkārt, maksimālo zemes platību, kura var piederēt vienai personai īpašumā. Ja konceptuāli mēs vēlētos, tad būtu daudz vieglāk arī definēt saistītās personas. Otrkārt, būtu izslēgta iespēja, ka īpašnieka maiņa notiek neredzami - līdz ar uzņēmuma kapitāldaļu pārdošanu; treškārt, būtiski būtu apgrūtināta iespēja noslēpt patiesā labuma guvējus; ceturtkārt, būtu iespēja iegūt pilnvērtīgu ainu par zemes īpašnieku struktūru - cik pieder vienai personai un kuras valsts valstspiederīgā viņa ir. Šobrīd, kā zināms, mums nav iespējams konstatēt, kam tad īsti pieder Latvijas zeme.

Pēc pieminētās komisijas sēdes liela daļa komisijas deputātu, kā arī zemnieku organizācijas izteica atbalstu šai idejai. Diemžēl starp otro un trešo lasījumu attieksme strauji mainījās - no politiķu puses. Neoficiāla informācija liecina, ka šajā starplaikā no ārvalstu vēstniecībām un ārvalstu fondu pārvaldnieku puses ir veikti daudzi zvani un notikušas vairākas vizītes. Tas ļauj saprast attieksmes straujo maiņu.

Saeimas uzdevums būtu pieņemt likumu, kurš reāli aizsargātu Latvijas zemes tirgu, nevis likumu, kurā vairāk caurumu nekā Holandes sierā. Aicinu balsot par šo priekšlikumu, kā arī par ar to saistīto 15., 24., 75., 91. un 101.priekšlikumu.

Vēlos arī atzīmēt, ka, ja šodien šie priekšlikumi negūs atbalstu, tad Nacionālā apvienība šos priekšlikumus atkārtoti virzīs arī rudenī, jo jau šobrīd ir skaidrs, ka šo likumu nāksies no jauna vērt vaļā, lai radītu reālus ierobežojumus ārvalstniekiem un spekulantiem brīvi rīkoties mūsu zemes tirgū.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Edvardam Smiltēnam.

E.Smiltēns (VIENOTĪBA).

Jāatzīst, Dombravas kungs, ka to, ko jūs šobrīd teicāt, mēs to visu konstatējām divarpus gadus atpakaļ, kad mēs ar Straujumas kundzi sākām meklēt instrumentus, kādā veidā atbildēt uz šo termiņu - 1.maijs, kad visi aizliegumi beidzās.

Es pats esmu bijis Ungārijā un ticies ar Ungārijas Zemkopības ministrijas parlamentāro sekretāru, arī eksperti ir braukuši uz šejieni. Un tā ir daļa, kas ir teorija, un teorētiski tam, ko jūs sakāt, ja mēs ļoti šauri skatāmies uz šīm problēmām, ko izraisa juridiskās personas, es jums piekrītu, Dombravas kungs! Bet tas viss paliek tikai teorijas līmenī, jo diemžēl, runājot praktiski ar pašiem ungāriem, kuri šādu regulējumu jau ir pieņēmuši, un uzdodot jautājumu: ko jūs akcentējāt, lai izvairītos no shēmošanas, kad paslēpj aiz juridiskām personām patiesā labuma guvējus, uzzinājām, ka tika pieņemts lēmums juridiskās personas izslēgt no zemes tirgus vispār, apzinoties ekonomiskās sekas, ko tas var izraisīt. "Mēs faktiski," kā paši ungāri atzina, "iegrūdām šo procesu vēl dziļākās shēmās, jo parādījās trasta līgumi, parādījās personas, uz kuru vārda sāka rakstīt šos īpašumus. Un, ja juridiskajai personai kaut kur vismaz varēja atrast kādu ofšoru, kam kas pieder, un izsekot šai shēmai, tad fiziskajām personām šādā gadījumā tās "paslēpes" bija vēl nopietnākas."

Tātad šī ideja jau ir veca, mēs to esam notestējuši. Skaidrs, ka var par to diskutēt un to analizēt, bet divās nedēļās pieņemt tādu nopietnu lēmumu vienkārši nebija iespējams.

Otrs būtiskais aspekts ir tas, ka vispār, diskutējot par šo likumprojektu, mums ir jāsaprot (un šī diskusija mums komisijā bija), vai lauksaimniecības zeme ir domāta tikai lauksaimniecībai un lauksaimnieciskajai ražošanai, jo lauksaimniecības zemi iegādājas arī derīgo izrakteņu lietotāji, to skaitā arī lauku tūrisma jomas pārstāvji.

Un, ja mēs runājam par investīciju pieplūdumu laukos, tad jāteic: skaidrs, ka, ja kāds uzņēmums grib nākt iekšā un attīstīt, piemēram, kaut vai lauku tūrismu, tad... šaubos, vai viņš, nu, tā teikt, saistot to ar privātpersonām, mēģinās darīt... nu kaut kā tā...

Līdz ar to šis jautājums ir ticis ārkārtīgi daudz diskutēts, bet nav līdz galam izdarīti secinājumi par to, cik lielu ekonomisku ietekmi, cik lielus zaudējumus šāds lēmums varētu izraisīt. Tāpēc pagaidām tas ir atlikts malā, un aicinājums ir šo konceptu pagaidām neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Ingmāram Līdakam.

I.Līdaka (ZZS).

Cienījamie kolēģi! Es esmu gatavs šeit zvērēt, ka nekādi zemju uzpircēji vai ārzemnieki man zvanījuši nav. Un, pirms vērt muti vaļā, teiksim, ar šādiem tekstiem, vajadzētu tomēr mazliet padomāt, vai tas nav kādam arī aizvainojoši.

Tas bija mērķēts uz pirmo runātāju.

Otrs. Es vēršu jūsu uzmanību uz to, ka nekur šinī pantā, kas ir tātad 28.pants "Darījumu subjekti", nedz arī 27.pantā "Darījumu objekts" - nekur šeit nav redzams vārds "lauksaimniecības". Šeit ir runāts par zemi vispār - arī par apbūves zemi, par jebkuru zemi. Un līdz ar to mēs šeit runājam par to, ka juridiskajām personām... vispār juridiskajām personām - ne ārvalstu, ne kādām citām, dalītām... jebkurai juridiskajai personai nebūs tiesību pirkt zemi. Necik! Ne hektāru, ne 0,6 hektārus, ne 0,2 hektārus! Un es gribētu tagad redzēt, kurš normāls investors būs gatavs ieguldīt šeit nopietnā ražošanas objektā nopietnus līdzekļus, ja viņam nebūs nekādu cerību šo zemi atpirkt. To es gribētu redzēt! Un uz to vērsa uzmanību arī uzņēmēju pārstāvji, kas piedalījās komisijas sēdē.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Jānim Dombravam, otro reizi.

J.Dombrava (VL-TB/LNNK).

Lai nebūtu pārpratumu: mēs šodien runājam par zemes privatizāciju lauku apvidos. Atsevišķos gadījumos lauku apvidos var būt apbūves zeme, bet tie ir atsevišķi gadījumi. Te nav runa par pilsētās esošo zemi, kas ir apbūves gabali.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā Smiltēna kungs ko vēlas piebilst?

E.Smiltēns. Jā.

Komisijas vārdā es gribu akcentēt tieši to, ko Līdakas kungs teica, - ka šis likums regulē, kādas personas vispār drīkst iegādāties jebkādu zemi, regulē, kuri subjekti vispār drīkst iegādāties Latvijā zemi. Sākotnējā likuma sadaļā tas ir pateikts. Un tālāk likumprojekts konkretizē atsevišķus nosacījumus attiecībā uz lauksaimniecībā izmantojamo zemi. Līdz ar to es arī brīdinu: ja mēs šādu normu tomēr iebalsosim, tad neviena juridiskā persona Latvijā nevienu kvadrātmetru zemes iegādāties nedrīkstēs. Es domāju, ka tas izraisītu ārkārtīgi nopietnas ekonomiskas sekas Latvijai.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 7. - Nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" frakcijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 15, pret - 58, atturas - 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

E.Smiltēns. 8.priekšlikums ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums, kurš ietver Šveices Konfederāciju kā subjektu, kas tiesīgs iegādāties šeit zemi. Priekšlikums ir komisijā atbalstīts. Tas izriet no tā, ka 1.maijā beidzās termiņš aizliegumiem...

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 9., 10. un 11.priekšlikums ir saistīti ar 12.priekšlikumu. Tie visi runā par to, ka juridiskā persona, kurai īpašnieki ir citi... katrā ziņā ir vēl kādi īpašnieki, tad viņiem 100 procentiem no pamatkapitāla būtu jāpieder Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomiskās zonas locekļiem. 9. - deputāta Zariņa priekšlikums - nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

E.Smiltēns. 10. - deputāta Dombravas priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts, iekļauts 12.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E.Smiltēns. 11. - deputāta Zariņa priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts, iekļauts 12.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E.Smiltēns. Un 12. - Juridiskā biroja priekšlikums, kurā ir apkopoti iepriekšējie. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. Jā. Paldies Nacionālajai apvienībai, jo viņi ir atsaukuši 15., 24., 75., 91. un 101.priekšlikumu. Tie ir par juridiskajām personām. Nu jā, tie nav balsojami!

Sēdes vadītāja. Lūdzu, turpiniet!

E.Smiltēns. Tad ir 13. - deputāta Zariņa priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 14.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E.Smiltēns. 14. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 15. - Nacionālās apvienības priekšlikums, kurš...

Sēdes vadītāja. ...ir atsaukts.

E.Smiltēns. Ir atsaukts. Jā, taisnība!

16. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 17. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. Un tagad sākas nākamā sadaļa, kas faktiski regulē biedrību tiesības iegādāties zemi. Es atgādinu, ka līdz šim biedrībām šādu tiesību nebija. Komisijā bija diezgan nopietnas diskusijas. Šis priekšlikums ienāca starplaikā. Tas nebija no Ministru kabineta. Bet kopējā vienošanās, lai būtu skaidrs tas rāmis, ir tāda, ka biedrībām šādas tiesības mēs piešķiram, lai gan ar ļoti nopietniem nosacījumiem. Tur ir definēti mērķi, kādiem ir jāatbilst, lai tās būtu tiesīgas iegādāties.

Tāpat arī tām nebūs iespējams iegādāties vairāk par 5 hektāriem katrai biedrībai. Tātad tas ir šis minimālais apjoms... Maksimālais apjoms, kas vispār ir noteikts kā slieksnis likumā, līdz kuram zemi brīvi var iegādāties arī juridiskās personas. Līdz ar to mēs biedrībām nekādu īpašu statusu nepiešķiram, vienkārši definējam, ka tās var iegādāties.

Un 18. tātad ir Jāņa Dombravas priekšlikums, kurš nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Jānim Dombravam.

J.Dombrava (VL-TB/LNNK).

Es, runādams par šo priekšlikumu, nemēģināšu atkārtoti pārliecināt, kāpēc nav vēlams radīt, ka biedrībām ir iespēja iegādāties zemi. Šie argumenti jau izskanēja arī otrajā lasījumā. Bet es tomēr vēlos arī norādīt, ka šodien mēs sēdes sākumā izskatījām ziņojumu par Latvijas drošību, kur ir norādītas konkrētas organizācijas, konkrēti fondi, kas sniedz finansējumu biedrībām. Un šīs biedrības mēs padarīsim par likumīgām iegādāties zemi Latvijā. Un tas, ko es vēlos atzīmēt, tas, protams, nerada problēmu, ka varētu izpirkt milzīgos apmēros zemi, bet ir jāsaprot, ka, piemēram, pierīgā vai, piemēram, pie kādām ūdens tilpēm jebkura biedrība, kuras īpašnieku struktūra... nevis īpašnieku struktūra, bet biedru kopums un finanšu avots nav skaidrs, varēs netraucēti iegādāties zemi un runāt par to, ka ir kaut kādi noteikti mērķi. Šos mērķus varēs formāli ļoti viegli izpildīt. Tās varēs būt arī pārpirktas vecākas biedrības, un atgādināsim, ka biedrībām valdes priekšsēdētājs var mainīties vienas nedēļas ietvaros. Tāpēc es tiešām vēlos norādīt vēl vienu reizi uz šiem riskiem, kuri rodas, jo mēs biedrībām dodam tiesības pirmo reizi līdz ar šī likuma pieņemšanu iegādāties zemi.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Ingmāram Līdakam.

I.Līdaka (ZZS).

Cienījamie kolēģi! Man šķiet, ka Latvijā fiziski nav nemaz tik daudz biedrību, lai, katrai paņemot pa 5 hektāriem, varētu atstāt nopietnu ietekmi uz Latvijas zemes tirgu. Nu, šeit es domāju, ka tās ir tādas pārmēra bailes no kaut kādām shēmām, kuras var realizēt pavisam citādā - daudz vienkāršākā veidā. Ja mēs tomēr pieļaujam, ka juridiskajai personai var piederēt zeme - un ne tikai 5 hektāri, bet arī 500 hektāri! -, tad šim potenciālajam Latvijas zemes izlaupītājam daudz vienkāršāk ir izveidot, nu, kaut kādu cita veida juridisko personu - vai nu tā būtu kaut kāda SIA, vai kas cits - un nopirkt krietni vairāk zemes, nevis 5 hektārus.

Es atgādināšu, kāpēc vispār radās doma par to, ka tomēr drīkstētu biedrības, nodibinājumi iegūt īpašumā zemi līdz 5 hektāriem: tāpēc, ka bija ļoti konkrētas organizācijas, kas ar savām vēlmēm vērsās pie Saeimas. Numur viens - tie bija medību kolektīvi, vecie medību kolektīvi, kuriem bija vēlme varbūt iegūt nelielas platības īpašumā, lai būtu kaut kādas garantijas, tur izveidojot medību infrastruktūras objektus. Tad biškopības organizācijas vērsās ar savu lūgumu iegūt īpašumā zemi, kur izveidot paraugdravas un dravnieku apmācības centrus. Nu, un arī, protams, vides nevalstiskās organizācijas, kurām arī līdzīgas intereses ir izveidot kādus paraugapskates objektus vai vides izglītības centrus.

Es domāju, ka mēs nedrīkstam... baidoties no kaut kā abstrakta, varbūt nereāla, mēs nedrīkstam "iešaut kājā" mūsu pašu cilvēkiem, mūsu pašu nevalstiskajām organizācijām, kuras patiesībā dara svētu darbu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Edvardam Smiltēnam.

E.Smiltēns (VIENOTĪBA).

Es tikai tiem, kuri mēģina pretoties šim priekšlikumam, gribu atgādināt to, ka likums neattiecas... šie ierobežojumi vispār neattiecas uz juridiskajām personām, kuras iegādājas līdz 5 hektāriem zemes, un fiziskajām personām, kuras iegādājas līdz 10 hektāriem. Tas nozīmē to: ja jums ir vēlme iegādāties Latgalē pie kāda ezera sev lauku māju ar zemi līdz 10 hektāriem, jums nav jāatbilst nekādiem šiem likuma ierobežojumiem. Un tajā skaitā biedrības... Bija ārkārtīgi izsvērti, pamatoti priekšlikumi par biedrībām - ka ir nepieciešami kaut kādi zemes pleķīši, teiksim, medniekiem, lai piebarotu zvērus, vai citām funkcijām.

Pieci hektāri - tas ir tas apjoms, par ko šobrīd mēs diskutējam. Līdz ar to komisijā mēs tomēr pēc garām diskusijām pieņēmām lēmumu, ka biedrībām mēs atļaujam iegādāties, bet ar ļoti nopietniem ierobežojumiem, lai tomēr neiegrožotu savus vietējos, kas labas lietas grib darīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Lūdzu zvanu!

E.Smiltēns. Komisijā 18.priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Jā.

Balsosim par 18. - deputāta Jāņa Dombravas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 9, pret - 59, atturas - 4. Priekšlikums nav atbalstīts.

E.Smiltēns. Lai sakārtotu regulējumu par biedrībām, deputāts Zariņš iesniedza 19.priekšlikumu, no kura daļa ņemta vērā. Tas ir daļēji atbalstīts un iekļauts 20. un 38.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E.Smiltēns. 20. ir atbildīgās komisijas priekšlikums par biedrībām, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 21.priekšlikums arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

22. - Juridiskā biroja...

E.Smiltēns. 22. - Juridiskā biroja priekšlikums, kurš ir komisijā guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 23. - Juridiskā biroja priekšlikums, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. Un te man arī uzreiz ir jābrīdina, ka 19.lapaspuse, sākot ar 24.priekšlikumu... Jums ir izdalīta maiņas lapa, un šajā lapaspusē... ejot cauri priekšlikumiem, sekojiet līdzi 19.A lapaspusei.

24. ir Nacionālās apvienības priekšlikums, kurš...

Sēdes vadītāja. ...kurš ir atsaukts!

E.Smiltēns. ...kurš ir atsaukts. Tieši tā!

25. ir deputāta Ivara Zariņa priekšlikums, kurš ir daļēji atbalstīts un iekļauts nākamajā - 26.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E.Smiltēns. 26. ir atbildīgās komisijas priekšlikums, kurš ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. Un 27.priekšlikums, dēļ kura arī bija nepieciešama maiņas lapa, ir komisijā atbalstīts, un skatieties to 19.lapaspusē.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. Nākamā sadaļa faktiski attiecas uz jautājumu par maksimālo hektāru skaitu, cik var iegādāties viena fiziskā vai juridiskā persona. Šis ir pilnīgi jauns koncepts, kurš Ministru kabinetā netika skatīts. Tas parādījās otrajā lasījumā pēc deputāta Smiltēna priekšlikuma, kurā es rosināju domāt par to, kāda šobrīd ir situācija, - ka šobrīd tīri teorētiski viena persona var nopirkt un iegūt savā īpašumā kaut 2 miljonus hektāru zemes. Līdz ar to, domājot par līdzsvarotu reģionālo attīstību, domājot arī par kaut kādu... nu, lauku attīstību un vietējo ražošanu, ir skaidrs, ka šāds ierobežojums būtu nepieciešams.

Darba gaitā uz trešo lasījumu tika iesniegti priekšlikumi arī par 3 tūkstošiem hektāru, arī par 500 hektāriem. Bija arī virkne ļoti konstruktīvu priekšlikumu, kuri nedefinēja hektāru skaitu, bet noteica papildu iespējas pašvaldībām vai citus scenārijus, kā, teiksim, šo jautājumu varētu regulēt. Līdz ar to visi turpmākie priekšlikumi ir saistīti ar maksimālo apjomu.

28.priekšlikums ir deputāta Ivara Zariņa priekšlikums, kurš komisijā nav atbalstīts. Viņš ir piedāvājis, ka viena fiziskā vai juridiskā persona var iegādāties līdz 3 tūkstošiem hektāru.

Es atgādinu, ka mēs otrajā lasījumā pēc garām diskusijām un pēc kompromisiem panācām to, ka šis apjoms varētu būt 2 tūkstoši hektāru. Piedāvājums - 3 tūkstoši hektāru.

Sēdes vadītāja. Tā kā ir pienācis laiks pārtraukumam, tad debates mēs uzsāksim pēc pārtraukuma.

Vārds deputātam Ivaram Zariņam.

I.Zariņš (SC).

Kolēģi! Šo priekšlikumu es iesniedzu, zinādams, ka būs ļoti nopietnas debates par šīm platībām, ka būs arī citi priekšlikumi. Šo priekšlikumu mani aicināja iesniegt zemnieki, lai vienkārši nosegtu visu spēles laukumu - lai parādītu, ka šī situācija nav tik viennozīmīga, ka tā būtu jāskata tikai vienā virzienā. Jo, redziet, ir vairākas sabiedrības, kurām tomēr ir arī vairāk nekā 2 tūkstoši hektāru un kuras ir vēsturiski veidojušās tādā veidā, ka tās no sākuma bijušas padomju saimniecības, pēc tam - paju sabiedrības, bet tagad ir tā, ka reāli tur ir vairāki zemes īpašnieki kopā zem vienas juridiskās personas un ka viņiem pieder vairāk nekā 2 tūkstoši hektāru. Un tagad var sanākt absurda situācija... Ja mēs domājam kaut ko mazināt, tad mums jārēķinās ar to, ka var sanākt tiešām reāla absurda situācija, kad vienai personai pieder vairāk nekā 2 tūkstoši hektāru. Un ko tad tagad darīt šim kooperatīvam - sākt dalīties pa daļām?

Tāpēc savulaik tika iesniegts šāds priekšlikums, lai vienkārši būtu iespēja par to diskutēt. Es neuzstāju uz balsojumu par šo priekšlikumu, es arī esmu gatavs, ka tas tiek noraidīts, ja mēs konstruktīvi ejam uz priekšu un saglabājam šo kompromisa pozīciju par 2 tūkstošiem hektāru.

Sēdes vadītāja. Tātad debates slēdzu.

Deputāts Zariņš uz balsojumu neuzstāj. Tātad deputāti piekrīt komisijas vērtējumam par 28.priekšlikumu. Bet mēs turpināsim likumprojektu skatīt pēc pārtraukuma.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Paldies.

Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, es vēlos jūs informēt, ka Prezidijs ir lēmis, ka pulksten 15.30, kad mēs atgriezīsimies no pārtraukuma, mēs uzsāksim otro ārkārtas sesijas sēdi, lai apstiprinātu lēmuma projektu "Par ārkārtas situācijas ieviešanu saistībā ar cūku mēri", jo šobrīd Saeimā jau ir ieradies zemkopības ministrs. Un, pabeidzot to sēdi, mēs turpināsim šo ārkārtas sēdi un šī likumprojekta izskatīšanu.

Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Vucānam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

J.Vucāns (11.Saeimas sekretāra biedrs).

Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies: Einārs Cilinskis... nav, Irina Cvetkova... nav, Raivis Dzintars... nav, Rihards Eigims... nav, Andrejs Elksniņš... nav, Jānis Klaužs... nav, Janīna Kursīte-Pakule... nav, Ainars Latkovskis... nav, Liene Liepiņa... nav, Valdis Liepiņš... nav, Jānis Reirs... ir, Vladimirs Reskājs... nav, Kārlis Seržants... nav, Juris Vectirāns... nav, Ilze Viņķele... nav, Valdis Zatlers... nav, Igors Zujevs... nav.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Pārtraukums līdz pulksten 15.30.

(Pārtraukums.)

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 11.Saeimas priekšsēdētāja
Solvita Āboltiņa.

Sēdes vadītāja. Turpinām 3.jūlija ārkārtas sesijas sēdi. Pirms izsludinātā pārtraukuma sākām skatīt likumprojektu "Grozījumi likumā "Par zemes privatizāciju lauku apvidos"" trešajā lasījumā. Tātad turpinām šo sēdi.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Edvards Smiltēns.

E.Smiltēns (VIENOTĪBA).

Jā, kolēģi! No 142 priekšlikumiem mēs tikām līdz 28.priekšlikumam, kas ir par maksimālo hektāru skaitu.

Kā Zariņa kungs norādīja, ir iesniegti vairāki scenāriji.

3 tūkstoši hektāru - to mēs neatbalstījām nupat. 28.priekšlikums. Pārējie, nākamie, priekšlikumi arī paredz dažādus scenārijus, paredz maksimālo hektāru skaitu.

Komisijā pēc ārkārtīgi ilgām diskusijām (šķiet, 16 stundas; Līdakas kungs bija saskaitījis, cik mēs patērējām tikai darba grupā, par šo runājot) mēs nonācām pie kompromisa. Un kompromiss ir tāds, kas balstās uz atziņu, ka katrs novads Latvijā ir pilnīgi atšķirīgs un ka pilnīgi atšķirīgi ir arī saimniecību veidi. Līdz ar to mēs dodam papildu tiesības pašvaldībām: katra pašvaldība savā teritorijā var noteikt, pamatojot šo lēmumu, to maksimālo hektāru skaitu, kādu viena persona var iegūt savā īpašumā pašvaldības teritorijā. Paturot maksimālo robežu... Tātad - nevar valstī kopumā pārsniegt 2 tūkstošus hektāru. Tāda ir, protams, atruna. Tās ir nomas zemes. Tātad tām lauku saimniecībām, kurām ir šobrīd vairāk, kuras jau reāli eksistē, kurām kopā ar nomas zemēm ir... tām, kuras pārsniedz šo limitu, būs tiesības šīs nomas zemes izpirkt, taču nevis līdz konkrētai platībai, bet konkrētos... tām būs tiesības izpirkt tās zemes, par kurām noslēgti konkrētie līgumi. Ja līguma slēdzējs atsakās pārdot, tad diemžēl to zemi tās nevar iegūt īpašumā un zaudē arī to daļu kvotas... Tāds ir kompromiss, kurš ir panākts un kuru šeit varam redzēt, ja sekojam līdzi atbalstītajiem vai neatbalstītajiem priekšlikumiem šobrīd šajā sadaļā par maksimālo hektāru skaitu.

Līdz ar to 29.priekšlikums, kuru iesniedza deputāte Zanda Kalniņa-Lukaševica, nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

E.Smiltēns. 30.priekšlikums ir VARAM parlamentārā sekretāra Eināra Cilinska priekšlikums, kurš arī nav atbalstīts un ir gandrīz identisks iepriekšējam neatbalstītajam priekšlikumam.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Dzintaram Kudumam.

Jā, man ir jāizsludina piecas minūtes ilga tehniska pauze, jo mūsu cilvēki, kas nodrošina... Viss! Tātad varam turpināt. Vienkārši tehniski... nestrādāja datori cilvēkiem, kuri nodrošina mūsu sēdes norisi.

Tātad uzsākam debates.

Vārds deputātam Dzintaram Kudumam.

Dz.Kudums (VL-TB/LNNK).

Paldies. Cienījamie deputāti!

Nākošais, 30.priekšlikums, ir Cilinska kunga priekšlikums, kurš paredz nevis 2 tūkstošus hektāru (tā bija otrajā lasījumā iebalsotā maksimālā platība), bet 500 hektārus. Šim priekšlikumam ir pamats - un, manuprāt, diezgan nopietns pamats.

Kā veidojas šīs lielās saimniecības? Nedaudz statistikas datu. Līdz 500 hektāriem apsaimnieko 61 240 saimniecības. Vairāk par 500 hektāriem apsaimnieko (īpašumā ir un arī nomas zemes ir) 400 saimniecības; to skaitā tādas, kurām ir 2 tūkstoši hektāru, ir tikai 22 saimniecības.

Kā šī situācija vispār izveidojās? Nu, es domāju, ka mēs visi to zinām. Viena lieta bija tā: kad nāca tā sauktie ārzemju investori, tad "pakoja" šeit pa 500, pa 1000 hektāriem un pārdeva. Latviešu zemnieks to nevarēja nopirkt, jo nebija ne naudas, ne kaut kādu citu iespēju, lai to varētu izdarīt. Bet bija arī atsevišķi gadījumi, kuri, manuprāt, ir kliedzoši. Ar valsts galvojumiem, cik es atceros, varēja iegādāties gan tehniku, gan zemi, un arī tāda grupa cilvēku bija, kas šo lietu izmantoja. Līdz ar to viņi arī varēja sapirkt diezgan daudz zemes. Un tādā veidā izveidojās šīs lielās saimniecības.

Un vēl viena nelaime, kas bija, - iepriekšējā plānošanas periodā jau faktiski tika balstīti lielie zemnieki. Mazajiem zemniekiem jau faktiski, nu, tādām mazām saimniecībām, bija diezgan grūti dabūt kaut kādas investīcijas, līdz ar to viņi faktiski nav attīstījušies. Tad ko mēs darīsim tālāk?

Ja mēs nosakām šos 2 tūkstošus hektāru... Manuprāt, Zemkopības ministrija pat teica, ka ekonomiski izdevīgāk ir 3 tūkstoši hektāru, tad es nezinu, kādā veidā ir veidoti šie aprēķini. Ja mēs tagad paskatāmies, piemēram, Eiropu, tad redzam, ka Latvijā no lauksaimniecībā izmantojamās zemes... cik tad nu iegūst no šīs zemes eiro? Latvijā, protams, tas ir maz - tikai 586 eiro no hektāra. Tas ir, protams, pats zemākais ieguvums. Bet paskatīsimies tālāk! Ir tāda valsts kā Francija, kur iegūst ap 2200 eiro no hektāra, bet viņiem vidējais saimniecības lielums ir 55 hektāri (No zāles dep. I.Čepāne: "Cik?!") - tikai 55 hektāri ir vidējais saimniecības lielums! -, jo viņu politika ir mazdrusciņ citāda: viņi uzskata, ka teritorija ir jāapdzīvo, cilvēkiem tur ir jādzīvo, un līdz ar to, teiksim, viņi nodrošina sevi un arī lielas krīzes ir spējīgi pārvarēt daudz vienkāršāk. Tā ir valsts politika!

Mēs arī šodien veidosim šo valsts politiku. Es jau uzskatu, ka arī šie 500 hektāri ir diezgan liela platība priekš zemnieku saimniecības. Tam, ka lielās vienmēr ir spēcīgākas un labākas un ka tās varēs iegūt vairāk naudas no 1 hektāra, es neticu. Ir daudz piemēru mūsu valstī, kur no daudz mazākām zemes platībām, racionāli tās apsaimniekojot, bija spējīgi iegūt daudz lielāku peļņu.

Es domāju... Un vēl viens aspekts, kas mums būtu jāņem vērā, - valsts drošības aspekts. Kā mēs zinām, valsts ir stabila tad, ja tās pilsoņiem pieder ražošanas līdzekļi. Tā ir stabila valsts! Pieder zeme, pieder uzņēmumi - un tā tālāk, un tā tālāk. Ja mēs to gribam... Mūsu valsts nav tik liela, mūsu lauksaimniecības zemes nav tik daudz, tā ir tik, cik ir, tātad šie 500 hektāri būtu ļoti, ļoti... būtu vēlams pieņemt šādu platību, un tas, es domāju, nākotnē atstātu tikai un vienīgi pozitīvu iespaidu.

Es aicinu atbalstīt Cilinska kunga priekšlikumu, kas paredz šo maksimālo platību - 500 hektārus.

Attiecībā uz iepriekš iegūtajām platībām, protams, likumam nav atpakaļejoša spēka. Tiem, kas jau iegādājušies, - tiem tās arī būs. Bet turpmāk... Tātad mūsu priekšlikums ir - 500 hektāru, un tas būtu Latvijai pieņemami.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Edvardam Smiltēnam.

E.Smiltēns (VIENOTĪBA).

Pie šī jautājumu es strādāju jau vairāk nekā divarpus gadus, un es pilnīgi piekrītu tam, ko teica Kuduma kungs.

Es pilnīgi piekrītu tam, kā vēsturiski viss šis stāsts ir veidojies. Un pēc garām diskusijām darba grupā, kārtējā darba grupā, ir bijis viens interesants brīdis, kad paši lauksaimnieki atkrita krēslos un teica: cik žēl, ka par to nebija diskusijas un nebija šādu lēmumu pirms 20 gadiem, jo mēs esam aizgājuši tādās sliedēs, kādas tās ir!

Un es piekrītu: ja mēs runājam par lauksaimniecības politiku, par to, kādu saimniecību struktūru veidot Latvijā, tad es piekrītu Kuduma kungam. Es piekrītu tam, ka, lai saglabātu lauku apdzīvotību, lai noturētu cilvēkus laukos, lai attīstītu tur ražošanu, lai vietējām skolām būtu pamats eksistēt, lai nebūtu jārunā par to slēgšanu, lai infrastruktūra atmaksātos un tā tālāk... ka tas ir tieši ģimenes saimniecību modelis, kas ir Francijas lauksaimniecības pamatā pēc Otrā pasaules kara, kas ir attīstīts, kam būtu jābūt.

Bet mēs vienu lietu aizmirstam - ka šī likuma kontekstā, kurš runā par zemes iegādi, mēs visu laiku zaudējam fokusu uz pašu galveno - mazināt spekulācijas un novērst to, ka mūsu zemi izpērk, un saglabāt šo zemi vietējo rokās. Mēs visu laiku "aizpeldam" citā virzienā un atveram diskusijas par jautājumiem, par kuriem ministrijas un politiķi spriež jau 20 gadus. Milzīgas politikas jautājumi, par kuriem tiek runāts!

Es pilnīgi piekrītu, ka ir pareizs tas virziens, kādā būtu jāveido saimniecību struktūra. Un tas jau ir darīts. Pieņemot lauku attīstības plānu, mēs skaidri iezīmējām, ka ir jāstiprina lauksaimniecības vidusšķira. Mums ir 2,68 miljardi eiro nākamajiem septiņiem gadiem, un šis ir politikas instruments... Valstij skaidri un gaiši būs tagad, veidojot arī programmas, jāpasaka... un jārada šie instrumenti, lai atbalstītu mazo un vidējo saimniecību veidošanos un attīstību Latvijā, lai tās spētu augt.

Bet šeit mēs runājam par zemes iegādi, par to, ka ierobežojam Satversmē noteiktās tiesības personai brīvi iegādāties sev īpašumu. To atšķirību es gribu pateikt!

Runājot par Franciju, jāteic, ka es pats esmu personīgi tur bijis un runājis ar zemkopības ministru, padomniekiem: viņi realizē divas paralēlas politikas, un tas ir ļoti jāņem vērā! Viens ir ģimenes saimniecību modelis, bet otrs (par to tiek noklusēts!) - ļoti nopietna industrializācijas politika, par ko runā jaunais premjers Manuels Valss. Viņi skaidri saprot, ka arī pēc 2015.gada piena kvotas, visi pārējie lēmumi... Ir jāstiprina konkurētspēja. Un šobrīd šī konkurētspēja viņiem ir vājāka. Tāpēc vajag pieminēt arī otru lietu - ka viņi nopietni domā par industrializāciju un arī par tāda veida saimniecībām!

Lietuva. Viņa ir noteikusi šobrīd ierobežojumu - 500 hektāru (un tas ir pēdējais punkts, kuram es gribētu pieskarties šī jautājuma kontekstā), bet realitātē... Ja mēs skatāmies, kādas, cik lielas tur ir saimniecības, tad ir izrādījies, ka 500 hektāru limits ir vienkārši mīts, jo lielākā saimniecība ir 29 tūkstoši hektāru.

Ko es ar to gribu, mīļie kolēģi, pateikt?

Man bija ļoti liels pārsteigums, kad žurnālisti man pienāca šodien klāt un teica: "Izstāstiet dažos vārdos par šo likumu! Tas likums ir par tiem maksimālajiem hektāriem, vai ne?"

Šis jautājums tika iesniegts uz otro lasījumu. Tā nozīme un loma šajā likumā ir labi ja viens procents. Vai jēga... ? Ko mēs gribam vispār panākt? Tas kā instruments pēc būtības ir vairāk deklaratīvs, tāds, kas dod signālu par to, ka mēs negribam redzēt milzu uzpircējus.

Mēs nespējam juridiski definēt tā sauktās saistītās personas, mēs nespējam izsekot kapitāla izcelsmei. Vienīgais, ko mēs varam, šeit stāvot, izdarīt - nosakot kaut 2 tūkstošus hektāru vai 500 hektārus, godīgi pateikt sabiedrībai, ka mēs varam radīt vienkārši simbolisku lēmumu, mītu par to, ka mēs kaut ko ierobežojam. Patiesie ierobežošanas instrumenti ir Latvijas zemes fonds, pirmpirkuma tiesības, visi entie instrumenti, kas ir ārpus šī likuma: nodokļu politika, zemes kreditēšanas programma, lauku attīstības plāns ar visiem no tā izrietošiem pasākumiem. Tie ir īstie instrumenti, kas ierobežos!

Šis konkrētais strīds par 500 hektāriem vai 2 tūkstošiem hektāru ir diemžēl mūs novirzījis no fokusa, ka mums vajadzētu rūpēties, lai noturētu vietējo rokās šo zemi, un ir izraisījis skandālu un kautiņu starp vietējiem, latviešu, zemniekiem.

Līdz ar to es...

Sēdes vadītāja. Smiltēna kungs, jūsu uzstāšanās laiks ir beidzies.

E.Smiltēns. ...aicinu sekot tam kompromisam un saprast dziļāko būtību, kāda ir likumprojektam, un sekot tiem priekšlikumiem... tam, kā komisija ir lēmusi, jo tas ir labākais kompromiss, ko bija iespējams panākt. Un nepārvērtējiet to... (No zāles dep. A.Bērziņš: "Tā mēs šodien nepabeigsim...")

Sēdes vadītāja. Paldies.

E.Smiltēns. Jā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Jānim Dombravam.

J.Dombrava (VL-TB/LNNK).

Smiltēna kungam var piekrist tajos aspektos, ka tādā versijā, redakcijā, kādā šis likums virzās, tas tik tiešām, it īpaši viens pats, nesasniedz šos mērķus, un mums tagad atliek gaidīt uz šo zemes fondu, kurš sāks darboties, nu, aptuveni nākamā gada vidū.

Taču tad ir svarīgi atzīmēt: ja mēs runājam vispār par zemes platību apjomiem, tad ir svarīgi skatīties arī uz kooperācijas iespējām kā uz konkurētspēju veicinošu aspektu, nevis runāt tikai par lielu saimniecību veidošanu, kas arī ir cieši saistītas ar nodarbinātību šajos reģionos, ja ir attīstīta kooperācija.

Bet es vairāk gribētu runāt par Smiltēna kunga pieminēto aspektu - ka šī norma vairāk vai mazāk nerisina šīs problēmas būtību, jo Saeima noraidīja 7.priekšlikumu, kas paredzēja izslēgt juridiskās personas. Un šobrīd mēs esam tādā situācijā, ka neatkarīgi no tā, vai tiek ieviests 500 hektāru vai 2 tūkstošu hektāru liels ierobežojums, realitātē personai varēs piederēt neierobežots apjoms zemes, tāpēc ka nav instrumentu, kā konstatēt, vai viņai nepieder vairāk. Izmantojot dažādas SIA vai vienkārši uz citu ģimenes locekļu vārda varēs reģistrēt vienā vai otrā platībā šo zemi. Ja mēs nosakām mazāku slieksni, tad to ir sarežģītāk darīt dažādu fondu pārvaldniekiem. Tad ir jāveido vairāk šo SIA, kas, protams, sarežģī visu tālāko administrēšanas procedūru.

Tieši tāpēc es aicinu pieturēties pie 500 hektāru sliekšņa kā risinājuma, kas vismaz minimāli varētu risināt šo spekulāciju problēmu.

Sēdes vadītāja. Paldies. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā Smiltēna kungs vēl ko vēlas piebilst?

E.Smiltēns. 30.priekšlikums kompromisa paketē nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 30. - Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārā sekretāra Eināra Cilinska iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 19, pret - 28, atturas - 21. Priekšlikums nav atbalstīts.

E.Smiltēns. 31.priekšlikums ir Nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" frakcijas priekšlikums, kurā arī runāts par 500 hektāriem. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

E.Smiltēns. 32. ir deputātes Zandas Kalniņas-Lukaševicas priekšlikums, kurš ir daļēji atbalstīts un iekļauts 33.priekšlikumā. Šis priekšlikums satur ļoti konstruktīvu, sakarīgu piedāvājumu, uz kura bāzes arī veidots kompromiss.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E.Smiltēns. 33. - atbildīgās komisijas priekšlikums, kas komisijā ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 34. ir atbildīgajā komisijā formulēts priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Zandai Kalniņai-Lukaševicai.

Z.Kalniņa-Lukaševica (RP).

Cienītā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Mēs patiešām šim jautājumu blokam, šķiet, desmitiem stundu un neskaitāmas dienas veltījām, diskutējot ar zemnieku organizācijām, Latvijas Pašvaldību savienību, Ekonomikas ministriju un Zemkopības ministriju. Un, kamēr mēs veltījām tam dienas un nedēļas, tikmēr mēs patiešām bijām tajā situācijā, ko var raksturot ar vārdiem: "Latvju zeme vaļā stāv." Jo tikmēr visi varēja pirkt kaut miljonu hektāru. Un līdz ar to mēs nonācām pie secinājuma, ka ir jābeidz stāvēt katram savā stūrī, kaut arī mana pārliecība bija, ka 500 hektāru ir īstais skaitlis. Bet daudziem cilvēkiem bija pārliecība, ka var būt 2 tūkstoši hektāru un vairāk. Un, ja mēs būtu turpinājuši katrs stāvēt savā stūrī, tad tā latvju zeme vaļā stāvētu, no tās iztecētu spēks, tad šāda situācija būtu vēl ilgāk. Tādēļ politikā ir jāspēj kādreiz pieņemt arī kompromisa lēmumus. Paldies zemnieku organizācijām un paldies Latvijas Pašvaldību savienībai, kas panāca soli pretim un bija gatavas kompromisam, ko izsaka šis priekšlikums, 34.priekšlikums. Pēc mana ieskata, 34.priekšlikums ir viens no būtiskākajiem šajā likumprojektā un pavisam noteikti šajā jautājumu blokā.

Atbalstot 34.priekšlikumu, mēs ļausim katrai pašvaldībai atbilstoši tās attīstības plānam noteikt šīs pašvaldības teritorijā maksimāli iegādājamo lauksaimniecības zemes hektāru apjomu. Tas nozīmē, ka varbūt ir gluži loģiski, ka Zemgales plašumos, kur lielās platībās audzē graudus un kur tas atmaksājas primāri lielās platībās, būs lielāks šis skaits. Un tur arī ir mazāks skaits zemnieku saimniecību šobrīd, un objektīvi jau šī zeme ir nopirkta. Bet savukārt Vidzemē, kur Vidzemes augstienē un pakalnēs nemēdz būt lieli un plaši lauki, jo vienkārši tā ģeogrāfija ir savādāka, un kur ir tradīcijas audzēt lopus vai audzēt augļus un ogas, pašvaldības varēs atbilstoši noteikt kaut vai 50 hektārus vai 100, vai 500 hektārus un tādējādi arī veicināt kādas noteiktas nozares attīstību, un tādējādi arī palīdzēt veidoties kādam lauksaimniecības nozares klasterim savā teritorijā.

Mēs zinām, ka, piemēram, Alūksnē jau šobrīd ir izteikta sadarbība starp ogu audzētājiem... Ir viens uzņēmums, kas ražo svaigās sulas, kā arī konfektes (dražejas) no upenēm, jāņogām, avenēm; apkārtējie zemnieki tās ražo. Šai pašvaldībai, visticamāk, ir jēdzīgi noteikt nelielu skaitu hektāru un tādējādi stimulēt vairāk šādu ogu ražotāju attīstību. Savukārt citā būs cita situācija.

Mums visiem ir labi zināmi dimdiņkāposti, kas ir radušies konkrētā zemnieku saimniecībā. Šobrīd tas ir liels uzņēmums, kam joprojām pieder tikai 200 hektāru lauksaimniecības zemes. Visus tos daudzos kāpostus, ko mēs ar gardu muti ēdam, it īpaši Ziemassvētku laikā, viņi saražo uz 120 hektāriem zemes, bet dod darbu 75 cilvēkiem, kas strādā ražotnē, un kopējais apgrozījums ir 4 miljoni.

Tas ir lauksaimniecības veids ar apstrādes rūpniecību turpat uz vietas; to es gribu redzēt savā Vidzemē. Un šis priekšlikums - 34.priekšlikums - ne tikai ļaus ar pašvaldību iesaisti tam attīstīties, bet arī stimulēs to, jo, es ceru, brīdis, kad pašvaldības pieņems saistošos noteikumus par to, cik hektāru ir atļauts konkrētās pašvaldības teritorijā, mudinās pašvaldības arī padomāt, kādā veidā var palīdzēt lauksaimniekiem kooperēties, kādā veidā var palīdzēt sadarboties, lai veidotu kopējus noieta tirgus un tādējādi aizvien jaunas darba vietas ar labām algām radīt un attīstīt reģionos un pašvaldībās. Un, skatoties uz šo likumu, lauksaimnieciskā ražošana un efektivitāte mums ir jāsabalansē ar ekonomisko aktivitāti un nodarbinātību reģionos, lūkojoties uz pēc iespējas labāk apmaksātām darba vietām.

Un tādējādi tas būs viens no instrumentiem. Tādēļ, kolēģi, vērsim nu tās latvju zemes durvis ciet, atbalstīsim 34.priekšlikumu un apstiprināsim arī kopumā likumu!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Ingmāram Līdakam.

I.Līdaka (ZZS).

Es mēģināšu ļoti īsi uzsvērt tikai vienu: raugiet, visiem šiem ierobežojumiem attiecībā uz to, cik lielas zemes platības vienai fiziskajai vai juridiskajai personai var būt īpašumā, - visiem šiem ierobežojumiem ir jābūt skaidri un strikti pamatotiem. Un, ja raugāmies šinī atbildīgās komisijas sagatavotajā priekšlikumā, tad te skaidri un gaiši redzam, ka ir tomēr jānosaka šie griesti, teiksim tā, platības lielumam, pamatojoties uz pašvaldības ilgtermiņa attīstības redzējumu un prioritātēm, stratēģiskajiem mērķiem un telpiskās attīstības perspektīvu, un tā tālāk. Tātad šeit pilnīgi noteikti ir obligāta prasība, lai pašvaldībai arī būtu šāds ilgtermiņa attīstības redzējums.

Tas ir viens aspekts.

Otrs, vispār runājot par šiem ierobežojumiem kā tādiem. Tātad nu paliek tagad, cik es saprotu, 2 tūkstoši hektāru kā griesti. Tad arī šie 2 tūkstoši hektāru... Kāpēc bija šie ierobežojumi vajadzīgi? Vai tie būtu 500 hektāri vai 2 tūkstoši hektāru, vienalga... Kāpēc tad šie ierobežojumi bija vajadzīgi? Un vai tiešām ir iespējams, ka nu šis punkts netiks pārsūdzēts Satversmes tiesā vai kā citādi apstrīdēts? Raugiet, tomēr atbildīgā komisija ļoti rūpīgi analizē esošo situāciju, kuru jau Kuduma kungs paraksturoja. Virs 2 tūkstošiem hektāru ir tikai kādām 40 saimniecībām; pamatmasa ir tātad tās, kurām ir līdz 2 tūkstošiem hektāru. Tātad būtībā šī norma - 2 tūkstoši hektāru - pamatojas uz jau esošo situāciju.

Nākamais. Ja mēs raugāmies uz Latvijas teritorijas lielumu un administratīvi teritoriālo iedalījumu, tad arī raugāmies, ka, teiksim, 2 tūkstoši hektāru vai, pieņemsim, kaut vai tūkstotis hektāru ir visai samērojams skaitlis ar varbūt nelielā pašvaldībā, nelielā novadā vispār kopumā esošās lauksaimniecības zemes daudzumu. Tātad būtībā, es domāju, mēs izslēdzam tādu iespēju, ka Latvijā visa lauksaimniecības zeme piederētu... nu, katrā novadā varbūt vienam saimniekam - un viss! - un vairāk nevienam citam vienkārši tāpēc, ka šīs zemes nav. Tātad šādas situācijas mēs izslēdzam. Bet mēs paredzam to, ka šie griesti tomēr ir tādi, kas ļauj saimniekot arī gana izdevīgi un ir peļņu nesoši.

Tā ka šeit - es vēlreiz uzsvēršu! - visi šie ierobežojumi - tiem ir jābūt, un tie arī ir! - patiešām ir balstīti uz kaut kādiem konkrētiem aprēķiniem un situācijas analīzi.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Saprotu, ka balsojums par 34.priekšlikumu nav nepieciešams, jo deputāti atbalsta 34. - atbildīgās komisijas priekšlikumu.

E.Smiltēns. Jā, komisijas iesniegtais priekšlikums - 34.priekšlikums - ir atbalstīts.

35. - Jāņa Dombravas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

E.Smiltēns. 36. - Jāņa Dombravas priekšlikums. Arī nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

E.Smiltēns. 37. ir VARAM parlamentārā sekretāra Cilinska priekšlikums, kurš ir daļēji atbalstīts un iekļauts nākamajā - 38.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E.Smiltēns. 38. - atbildīgās komisijas priekšlikums, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 39. - Zandas Kalniņas-Lukaševicas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

E.Smiltēns. 40. - Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāra Gata Ābeles priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

E.Smiltēns. 41. - deputātes Zandas Kalniņas-Lukaševicas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

E.Smiltēns. 42. - deputātes Zandas Kalniņas-Lukaševicas priekšlikums, kurš nav guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

E.Smiltēns. 43. - Juridiskā biroja priekšlikums, kurš ir guvis atbalstu komisijā.

Sēdes vadītāja. Tas ir guvis daļēju atbalstu.

E.Smiltēns. 43.?

Sēdes vadītāja. 43. ir atbalstīts, jā.

E.Smiltēns. Ir atbalstīts, jā.

44. - Juridiskā biroja priekšlikums, kurš ir guvis daļēju atbalstu un iekļauts 49.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E.Smiltēns. 45. - deputāta Zariņa priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 49.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E.Smiltēns. 46. - Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāra Gata Ābeles priekšlikums. Daļēji atbalstīts, arī iekļauts 49.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E.Smiltēns. Arī nākamais ir daļēji atbalstīts, iekļauts 49.priekšlikumā, un tas ir nācis no Zemkopības ministrijas.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E.Smiltēns. 48. - daļēji atbalstīts, iekļauts 122.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E.Smiltēns. 49. - atbildīgās komisijas priekšlikums, kurš ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 50. - Nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" frakcijas priekšlikums, kurš komisijā nav atbalstīts. Šis priekšlikums ir saistīts ar darījumiem ar lauksaimniecības zemi, ar to izskatīšanas kārtību. Par to arī bija nopietnas diskusijas, bet es saprotu, ka iesniedzēji nāks to arī pamatot.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Jānim Dombravam.

J.Dombrava (VL-TB/LNNK).

Šis priekšlikums nosaka, ka zemes pircējam, kurš iegādājas pirmo zemi novadā, ir jāspēj pašvaldības komisijai pamatot turpmāko lauksaimniecības zemes izmantošanu. Un būtiskā atšķirība no otrajā lasījumā piedāvātās redakcijas ir tā, ka šobrīd nav pienākuma... nebūtu pienākuma jau esošajiem lauksaimniekiem pamatot turpmāko zemes izmantošanu pašvaldības komisijā, bet jaunajiem lauksaimniekiem, respektīvi, tiem, kas ir no citām Latvijas vietām vai kas iegādājas zemi, būtu jāpamato. Aicinu balsot "par".

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

E.Smiltēns. Jā, mums bija ļoti garas diskusijas. Šīs diskusijas bija arī otrajā lasījumā. Mēs pat aizrunājāmies līdz tam, ka būtu jārada atsevišķs likums, kas noteiktu kārtību, kā ir izvērtējams, cik pamatots ir bijis... Un pašvaldības pieprasīja finansējumu, jo tad būtu jāalgo diezgan daudz cilvēku, kas būtu tā komisija, kas šādus pamatojumus uzklausa un pieņem lēmumus. Ar to es gribēju pateikt, ka mēs aizgājām diezgan lielā absurdā, un komisija diezgan vienprātīgi šo priekšlikumu neatbalstīja. Un es aicinu kolēģus to darīt arī šobrīd mūsu sēdē.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 50. - Nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" frakcijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 14, pret - 41, atturas - 7. Priekšlikums nav atbalstīts.

E.Smiltēns. Nākamais ir 51. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 56.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E.Smiltēns. 52. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. Nākamais ir 53. - Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāra Gata Ābeles priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

E.Smiltēns. 54. - deputāta Ivara Zariņa priekšlikums. Nav guvis komisijā atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

E.Smiltēns. 55. - Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārā sekretāra Cilinska priekšlikums. Tas ir daļēji atbalstīts un iekļauts 107.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E.Smiltēns. 56. - atbildīgās komisijas priekšlikums, kurš ietver daudzus iepriekš minētos priekšlikumus. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 57. - deputāta Ivara Zariņa priekšlikums. Komisijā nav ticis atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

E.Smiltēns. 58. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 59. - Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 60. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts, iekļauts 61.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E.Smiltēns. Un 61. priekšlikums ir atbildīgās komisijas priekšlikums, kurš ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 62. - Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir iekļauts nākamajā - 63.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E.Smiltēns. 63. - atbildīgās komisijas priekšlikums, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 64. - deputāta Zariņa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

E.Smiltēns. 65. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti...

E.Smiltēns. Es atvainojos! Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 66. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts, iekļauts 107.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E.Smiltēns. Nākamais - 67. - arī ir Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts... daļēji atbalstīts, iekļauts 107.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E.Smiltēns. 68. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts, iekļauts 107.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E.Smiltēns. 69. - Juridiskā biroja priekšlikums. Arī ir atbalstīts un iekļauts 107.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E.Smiltēns. 70. - deputāta Ivara Zariņa priekšlikums. Tas diemžēl nav guvis atbalstu komisijā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

E.Smiltēns. 71. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts, iekļauts 107.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E.Smiltēns. 73. - deputāta Ivara Zariņa priekšlikums.

Sēdes vadītāja. 72. - Juridiskā biroja priekšlikums - vēl ir pirms tam...

E.Smiltēns. Es atvainojos! 72. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts un iekļauts 107.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E.Smiltēns. 73. - deputāta Ivara Zariņa priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts. Viņš ierosina papildināt normu ar to, ka pircējam ir pienākums iegādātajā zemē veikt lauksaimniecisko ražošanu - uzsvars uz vārdu "ražošana"! - vismaz piecus gadus līdz tās tālākai atsavināšanai.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Ivaram Zariņam.

I.Zariņš (SC).

Jā, kā jau Smiltēna kungs minēja, priekšlikuma būtība ir sekojoša: papildināt ar papildu nosacījumu, ka, ja lauksaimniecības zeme tiek pirkta, tad zemnieks saka: "Jā, es gribu pirkt šo zemi, es gribu to apstrādāt, es gribu tur strādāt!" Tādējādi mēs paredzētu, ka pircējam ir pienākums iegādātajā zemē veikt lauksaimniecisko ražošanu vismaz piecus gadus līdz tās tālākai atsavināšanai. Tas nozīmē, ka viņš nevarētu uzreiz pārdot to.

Kādēļ šāda norma ir svarīga? Kādēļ es ierosinu iekļaut šādu normu?

Novērtēsim reālo situāciju! Lai arī mēs esam izveidojuši aizsargmehānismus, veselas kaskādes aizsargmehānismu, ar kuriem mēs ceram pasargāt mūsu zemi no spekulantu manipulācijām, reāli visus šos mehānismus var diezgan vienkārši apiet. Kā jau šeit tika minēts, būs tā, ka vai nu tiks dalīts dažādās juridiskās personās, lai varētu pirkt, vai arī formāli izpildīs šos kritērijus, kurus mēs esam tagad paredzējuši un par kuriem mēs šeit diskutējam, un kurus mēs vēlamies ieviest, - par kapitālsabiedrībām, par to, cik procentiem tur jābūt, par to, kam tām jāpieder, un tamlīdzīgi. Tad uz darījuma brīdi tos izpildīs, bet pēc tam tas viss tiks "pārspēlēts". Kā mēs to noskaidrojām komisijā, reāli nav neviena pārbaudes mehānisma, reāli netiek nekādi pārbaudīts, vai tiešām pēc tam komersants, kurš ir iegādājies šo zemi, atbilst šiem kritērijiem. Tātad var sanākt tā, ka formāli mēs kaut kādus kritērijus gan esam ielikuši, bet reāli tos varēs elementāri apiet. Savukārt, ja parādīsies šis kritērijs, tad ar šā kritērija palīdzību mēs varēsim ērti kontrolēt, jo, ja tik tiešām būs tā, ka šo zemi būs nopircis kāds, kurš saka, ka viņš grib to apstrādāt, ka viņš vēlas būt lauksaimnieks, tad caur šo mēs varēsim reāli to arī izkontrolēt un pateikt: ja tu neesi lauksaimnieks, tad tev nebūs iespējas tālāk ar to spekulēt!

Tā ka es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu. Manuprāt, šī ir ļoti pamatota norma un vismaz viena no normām, kura reāli strādās. Cik es zinu, arī Lietuvā šāda norma ir un reāli darbojas.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Ingmāram Līdakam.

I.Līdaka (ZZS).

Jā. Nu es nezinu, kā ir Lietuvā. Zinu, kā ir Latvijā. Komisijā tiešām tika ļoti daudz debatēts par diviem terminiem: kas ir lauksaimnieciskā darbība un kas ir lauksaimnieciskā ražošana. Un, ja jūs pavērotu, tad redzētu, ka praktiski visur, kur ir šie nosacījumi, kas uz lauksaimniecībā izmantojamās zemes ir jāveic, tad sākotnēji bija doma, ka šī zeme ir jāizmanto "lauksaimnieciskajai ražošanai", bet šobrīd ir palicis cits formulējums - "lauksaimnieciskajai darbībai".

Kāda ir starpība? Ar lauksaimniecisko ražošanu tur jāsaprot, ka tā ir tiešām produktīvā lopkopība, tā ir graudkopība, vārdu sakot, veidojas šis produkts no iegūtās un pārdotās ražas vai tamlīdzīgi. Lauksaimnieciskā darbība ietver arī lauku tūrisma produktu, piemēram, zivju dīķa uzturēšanu, un tamlīdzīgas, teiksim, blakusnodarbes, kuras nevarētu dēvēt par lauksaimniecisko ražošanu.

Kāpēc es esmu iestājies un vienmēr iestāšos par to, ka zemei jābūt izmantotai lauksaimnieciskajai darbībai, nevis ražošanai? Tas ir tāpēc, ka mēs šobrīd palikām pie 2 tūkstošiem hektāru - pie šiem griestiem. Tas nozīmē vienu - Latvijā ar laiku veidosies un pamatā būs lielās saimniecības, kuras strādās intensīvi, kurās maz būs vajadzīgi cilvēki kā strādnieki. Tas nozīmē, ka Latvijas laukos ir un būs jārada arvien vairāk blakusnodarbes, tātad kaut vai šis manis jau pieminētais lauku tūrisms. Es nezinu, varbūt arī zirgu izjādes vai tamlīdzīgi produkti, kas nav lauksaimnieciskās ražošanas produkts, bet kas ir lauksaimnieciskā darbība un visnotaļ, visnotaļ ir atbalstāma. Un līdz ar to es aicinu šo priekšlikumu pilnīgi noteikti neatbalstīt, jo zemei ir jābūt izmantotai katrā vietā tā, kā tas ir visizdevīgāk, nevis uzspiest kaut kādu konkrētu lietu, kā tas ir šinī gadījumā... Zemē, kura varbūt nav īsti derīga rudzu audzēšanai, nevar uzspiest audzēt rudzus, jo šī zeme varbūt ir daudz noderīgāka zivju dīķa ierīkošanai, un patiesībā šī zivju dīķus ietverošā lauksaimniecības zeme intensīvi apstrādājama nebūs nekad, bet šie dīķi nav izolējami no šīs zemes.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

E.Smiltēns. Detalizētāk es laikam nemācēšu paskaidrot. Labāk to izdarīja Līdakas kungs, viņš bija klāt, viņš lieliski visu izstāstīja, un komisijā tieši ar šādu argumentāciju šis priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 73. - deputāta Ivara Zariņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 20, pret - 39, atturas - 6. Priekšlikums nav atbalstīts.

E.Smiltēns. Nākamais - 74. - ir Nacionālās apvienības priekšlikums, kurš komisijā nav atbalstīts, bet jāteic, ka tālākajos priekšlikumos šī problēma jau ir risināta.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Jānim Dombravam.

J.Dombrava (VL-TB/LNNK).

Šis Zemnieku saeimas atbalstītais priekšlikums, varētu teikt, sastāv no diviem jauniem apakšpunktiem, kurus ir piedāvāts ieviest attiecībā uz fiziskajām personām, kas ir tiesīgas iegādāties zemi. Viena daļa paredz, ka personai nedrīkst būt nodokļu parādi. Tas ir konceptuāli atbalstīts un iekļauts 107.priekšlikumā.

Bet otrā daļa šobrīd nav atbalstīta. Par to es labprāt runāšu un aicināšu kolēģus atbalstīt. Šī norma paredz, ka personai ir jābūt bijušai vai ir jābūt deklarētai Latvijas Republikā vismaz trīs gadus, pirms viņa var iegādāties zemi. Šī norma - būt deklarētam Latvijā vismaz trīs gadus - nodrošinātu, ka cilvēkam ir izveidojusies sasaiste ar Latviju. Lauksaimniecībai nevajadzētu kļūt par tādu nozari, kurā notiek tā, ka milzīgās platībās strādā daži strādnieki, kamēr īpašnieks, kura pamatnodarbošanās ir cita, atrodas Karību salās un izsmeļ peļņu no mūsu nacionālā resursa.

Šī norma neradītu problēmas nedz tiem latviešiem, kuri krīzes dēļ ir devušies dzīvot uz ārvalstīm, nedz tiem Eiropas Savienības pilsoņiem, kuri ir pārcēlušies uz pastāvīgu dzīvi Latvijā.

Lūgums šo priekšlikumu nejaukt ar normu, kura ir savulaik tikusi iestrādāta atsevišķu Eiropas Savienības valstu likumdošanā (piemēram, pienākumu dzīvot novadā, kur zeme ir nopirkta, vai pienākumu dzīvot uz lauksaimniecības zemes, kuru persona iegādājas noteiktu gadu ietvaros, kā tas ir dažu Skandināvijas valstu likumdošanās savulaik ticis iestrādāts)! Tas tik tiešām būtu absurdi, ja cilvēks nedrīkstētu dzīvot Jelgavā, ja viņam īpašums atrodas Jelgavas novadā. Tomēr ir absurda ideja, ka personai varētu piederēt lauksaimniecības zeme Ciblas novadā, lai gan viņa dzīvo 4100 kilometru tālajā Portugāles galvaspilsētā Lisabonā.

Aicinu atbalstīt šo priekšlikumu, jo šis priekšlikums novērstu iespēju, ka zemi iegādājas persona, kura neizjūt piederību Latvijai. Un, es domāju, tas arī atbilst šim Eiropas Savienības principam par vispārējām sabiedrības interesēm, ko ir svarīgi uzsvērt. Nu, es patiesi neticu, ka var efektīvi, kvalitatīvi apsaimniekot lauksaimniecības zemi, ja persona neatrodas ne Latvijā, ne arī tuvākajā reģionā, bet atrodas daudzu tūkstošu kilometru attālumā.

Aicinu balsot "par".

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Ingmāram Līdakam.

I.Līdaka (ZZS).

Cienījamie kolēģi! Es kaut ko nesaprotu. Kopš kura laika tie ir sinonīmi - "dzīvot" un "deklarēt dzīvesvietu"? Manuprāt, dzīvošanai un dzīvesvietas deklarēšanai patiesībā nav pilnīgi nekāda sakara. Un, ja kāds iedomājas, ka, teiksim, kāds Džonsons vai Pītersons varētu deklarēt dzīvesvietu, teiksim, Ciblas novadā un tur pilnīgi noteikti tad - tā kā bumba pie kājas, kā sunim saite kaklā - arī dzīvot... Es domāju, tas ir pilnīgi naivi! Nu, labi, var tas Pītersons deklarēt to dzīvesvietu Ciblas novadā, bet dzīvot savā Stokholmā vai Kopenhāgenā... Tam, ka viņš deklarē, nav absolūti nekāda sakara ar dzīvošanu!

Nu, es domāju, šis priekšlikums ir pirmām kārtām šaubīgs no Eiropas tiesību viedokļa, un tāpēc komisija to noraidīja.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

E.Smiltēns. Komisijas vārdā es vēlētos piebilst to, ka šis priekšlikums, kā arī virkne citu priekšlikumu, kas ir noraidīti, to skaitā tās pašas juridisko personu izslēgšanas... Tie visi ir noraidīti tādēļ, ka komisijā... Tie, kas piedalījās visā šajā likumprojekta izstrādē, vienojās vismaz par pamatrāmi, ka sekojam vienotiem spēles noteikumiem. Ja mēs gribam dabūt likumu cauri: a) nedrīkst "uzrauties" un izsaukt faktiski pilnīgu pretestību no Eiropas Komisijas puses, jāspēlē ir gudri; b) likums nedrīkst būt pretrunā ar Satversmi un radīt kaut niecīgāko iespēju šo likumu vispār izgāzt un apstrīdēt, un līdz ar to mums jāuzmanās no šī aspekta. Un ir vēl pāris nianšu, par kurām mēs vienojāmies, kādi ir spēles noteikumi, kā vajadzētu iet uz priekšu.

Šī konkrētā norma, kā norādīja arī Juridiskais birojs, pasliktina situāciju, kāda bija pirms brīža, kad mums bija šie ierobežojumi. Tas nozīmē to, ka Eiropas Komisija šo likumu nelaidīs cauri, un šādā gadījumā mēs to vienkārši fiziski nedabūsim... arī tās pārējās labās lietas, kas šajā likumā paredzētas.

Līdz ar to šis priekšlikums nav atbalstīts. Bet ideja par nodokļu nomaksu... jau likuma sākumā ir sasaiste ar nodokļu nomaksu pircējiem, un šī ideja iekļauta tālākajos priekšlikumos.

Līdz ar to aicinu neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 74. - Nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" frakcijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 13, pret - 40, atturas - 10. Priekšlikums nav atbalstīts.

E.Smiltēns. 75. - Nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Ir atsaukts.

E.Smiltēns. Es atvainojos! Atsaukts.

76. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts un iekļauts 107.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E.Smiltēns. 77. - atbalstīts un iekļauts 107.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E.Smiltēns. 78. - deputāta Zariņa priekšlikums. Nav guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

E.Smiltēns. 79. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts, iekļauts 107.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E.Smiltēns. 80. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts un iekļauts 107.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 81. - deputāta Ivara Zariņa priekšlikums, kurš komisijā diemžēl nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

E.Smiltēns. 82. - deputāta Zariņa priekšlikums, kurš nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

E.Smiltēns. 83. - deputāta Zariņa priekšlikums, kurš nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

E.Smiltēns. 84. - Juridiskā biroja priekšlikums, kurš nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

E.Smiltēns. 85. - Nacionālās apvienības priekšlikums, kurš ir daļēji atbalstīts. Tajā runāts par nodokļu parādu neesamību tāpat kā iepriekšējā priekšlikumā, kurš tika noraidīts, kad pirms tam bija debates. Šis ir daļēji atbalstīts un iekļauts 107.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E.Smiltēns. 86. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts un iekļauts 107.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E.Smiltēns. 87. - deputāta Zariņa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Ivaram Zariņam.

E.Smiltēns. Gribu teikt, ka konceptuāli te ir tā pati piebilde.

Labi...

I.Zariņš (SC).

Šis priekšlikums tapa tad, kad viens no... (No zāles dep. Dz.Zaķis: "Ivar, atsauc! Būs ātrāk!") jā, par jaunsaimniekiem... Tā kā viņu vairs nav, tad arī šim priekšlikumam nav jēgas. Es to atsaucu.

Sēdes vadītāja. Paldies deputātam Zariņam par konstruktīvu rīcību!

E.Smiltēns. 88. - VARAM parlamentārā sekretāra Cilinska priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 56.priekšlikumā, par kuru mēs jau nobalsojām.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E.Smiltēns. 89. - Nacionālās apvienības priekšlikums, kurš ir atbalstīts un iekļauts 107.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E.Smiltēns. Tieši tāpat arī 90. ir atbalstīts un iekļauts 107.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E.Smiltēns. 91.priekšlikums ir no Nacionālās apvienības. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Tas ir atsaukts.

E.Smiltēns. 92. - Nacionālās apvienības priekšlikums, kurš nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Jānim Dombravam.

Mācies no Zariņa, lūk!

J.Dombrava (VL-TB/LNNK).

Atgādinu... respektīvi informēju, ka 93.priekšlikums varētu būt atsaukts, jo tas principā arī nav uzturams spēkā, jo tajā ir atsauce uz neesošiem punktiem. Bet 92.priekšlikums paliek spēkā. Tas paredz noteikt, ka, pat pērkot līdz 5 hektāriem lauksaimniecībā izmantojamas zemes, juridiskajām personām... Te ir runa tikai par juridiskajām personām, un tām ir jābūt reģistrētām Latvijas Republikā. Tas ir viens kritērijs.

Otrs kritērijs - tām nedrīkst būt nodokļu parādi.

Es nezinu... man liekas, ka tas visumā ir pieņemams punkts attiecībā uz fiziskajām personām un ka mēs tik tiešām nesarežģījām šo procedūru. Arī nākamais, 93.priekšlikums, netiek uzturēts. Bet tas ir attiecībā uz juridiskajām personām, kur šīs shēmošanas iespējas pastāv. Nu, uzliekam pienākumu, ka tām nedrīkst būt nodokļu parādi, pat pērkot 5 hektārus lauksaimniecībā izmantojamas zemes.

Aicinu balsot "par".

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Tātad...

E.Smiltēns. Komisijas vārdā varu teikt, ka par šo ir bijušas diskusijas. Labākais, ko var izveidot no šī priekšlikuma... Tur būs arī nākamais - 107.priekšlikums, kas ir ticis daudz pieminēts. Labākais, ko var izdarīt, jau ir izdarīts, par nodokļu parādiem runājot, jo jāņem vērā tas, ka šobrīd pircēju loks no vienkāršiem Latvijas pircējiem ir paplašinājies pa visu Eiropas Savienību, pa visu Eiropas ekonomisko zonu, plus vēl Šveices Konfederāciju, kas nozīmē, ka mums ir jākontrolē nodokļu nomaksa Šveices kantonā, kas ir vienkārši neiespējami.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu!

E.Smiltēns. Tāpēc nav atbalstīts. (No zāles dep. A.Bērziņš: "Mēs ticam viņam, ticam!")

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 92. - Nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" frakcijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 14, pret - 42, atturas - 9. Priekšlikums nav atbalstīts.

E.Smiltēns. 93., kā es saprotu, ir atsaukts, jā?

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

E.Smiltēns. 94. - deputāta Zariņa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

E.Smiltēns. 95. - Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāra Gata Ābeles priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

E.Smiltēns. 96. - Juridiskā biroja priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

E.Smiltēns. 97. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts, iekļauts 107.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E.Smiltēns. 98. - deputāta Zariņa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neie... Deputāts atsauc savu priekšlikumu.

E.Smiltēns. 99. - deputāta Zariņa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

E.Smiltēns. 100. - Nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" frakcijas priekšlikums. (No zāles dep. A.Bērziņš: "Jubilejas!") Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

E.Smiltēns. Jā. 101. - Nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" frakcijas priekšlikums. Ir atbalstīts, iekļauts 107.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Jā, Nacionālā apvienība, jūs savā vēstulē atsaucat 101.priekšlikumu, bet jūs to nevarat atsaukt, jo tas ir atbalstīts. Deputāti atbalsta komisijas viedokli par 101.priekšlikumu. Nevar atsaukt šo priekšlikumu!

E.Smiltēns. 102. - deputāta Ivara Zariņa priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts. Tēma tieši tā pati - par lauksaimniecisko ražošanu. Proti, vārdi "lauksaimnieciskā darbība" tiek nomainīti ar vārdiem "lauksaimnieciskā ražošana". Par to mums arī diskusijas bija, un konceptuālu lēmumu mēs esam izdarījuši.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst. (Starpsauciens no zāles.) Paldies Brigmaņa kungam!

E.Smiltēns. 103. - Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 107.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E.Smiltēns. 104. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts, iekļauts 107.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E.Smiltēns. 105. - deputāta Zariņa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

E.Smiltēns. 106. - Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāra Ābeles priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 107.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E.Smiltēns. 107.priekšlikums ir priekšlikums, uz kuru bija virkne atsauču iepriekš un kurš ir jauna kompromisa redakcija: darījumu ar lauksaimniecībā izmantojamo zemi subjekti. Tas ir komisijā atbalstīts un...

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. Jā, un tas ietver daudzus iepriekš minētos priekšlikumus.

108. - Juridiskā biroja priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

E.Smiltēns. 109. - deputāta Zariņa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

E.Smiltēns. 110. - deputāta Zariņa priekšlikums. Nav guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst...

Uzsākam debates par 110.priekšlikumu.

Vārds deputātam Ivaram Zariņam.

I.Zariņš (SC).

Kolēģi! Man tā arī neviens nespēja paskaidrot, kāpēc šis priekšlikums tika noraidīts, jo pēc būtības šis priekšlikums... Ko tas paredz? Esošā norma runā vienkārši par nomniekiem, turpretim šeit tas tiek mazliet paplašināts - šeit tiek paskaidrots, ko mēs ar to saprotam, - ka tas ir vai nu esošais nomnieks, vai pēdējais nomnieks. Jo var būt tāda situācija, ka bija nomnieks, ar viņu noslēgtais līgums beidzās, to nepagarināja, bet reāli viņš ir bijis tur nomnieks visu laiku, un principā viņš ir tas, uz kuru būtu jāattiecina visas tās tiesības, par kurām mēs runājam saistībā ar nomniekiem, bet formāli viņš tās vairs nevarēs iegūt. Tāpēc šāds labojums šeit ir ierosināts - "esošajam vai pēdējam nomniekam". Jo - vēlreiz atkārtoju! - var būt situācija, ka uz kaut kādu brīdi ir beidzies nomas līgums, lai gan reāli tas nomnieks tur gadiem ir strādājis, tas zemnieks par to zemi ir rūpējies, kopis to visu. Un, lai mēs saglabātu viņam visas šīs nomnieka tiesības, par kurām mēs runājam, tiek paredzēts šāds, es pat teiktu, redakcionāls labojums.

Es aicinātu to atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...

E.Smiltēns. Es saprotu, ka... Izmantošu 30 sekundes, lai izskaidrotu vispār lietas būtību, jo Zariņa kunga priekšlikums nav savienojams ar to kompromisu, kas vispār ir panākts, tāpēc ka ir pilnībā mainījies kompromiss, kāds sākotnēji bija izveidojies, par to, kāds ir pēdējā versijā. Tātad visa likuma kodols ir pirmpirkuma tiesības, un tagad pirmpirkuma tiesības būs trim kategorijām: pirmā - kopīpašnieki; otrā - nomnieki, kuriem līgumā ir noteiktas pirmpirkuma tiesības (tātad viņi nevar būt bijušie, viņi ir tikai un vienīgi esošie, kuriem līgumā tādas tiesības ir!); trešā kategorija ir Latvijas zemes fonds, kurš sāks strādāt nākamā gada 1.jūlijā. Viss! Šis saraksts ir ar šiem trijiem izsmeļošs.

Līdz ar to es aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu, jo tas nav savienojams ar esošo kompromisu, kurš būs tālākajos priekšlikumos.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu... Balsojums nav nepieciešams. Deputāti neiebilst.

E.Smiltēns. 110. - Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāra Gata Ābeles priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Tas ir 111., bet deputāti neiebilst.

E.Smiltēns. Es atvainojos! Jā, 111. - Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

E.Smiltēns. 112.priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

E.Smiltēns. 113. - deputāta Zariņa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Ivaram Zariņam.

I.Zariņš (SC).

Es atsaucu šo priekšlikumu, jo, kā Smiltēna kungs jau minēja, konstrukcija principiāli ir mainījusies no tā brīža, kad tas tika iesniegts, un pašlaik tam vairs nav nozīmes.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad priekšlikums ir atsaukts.

E.Smiltēns. Jā. Paldies.

Nākamais ir 114.priekšlikums - Nacionālās apvienības priekšlikums, kurš nav guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

E.Smiltēns. 115. - deputāta Zariņa priekšlikums, kurš nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

E.Smiltēns. 116. ir Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāra Gata Ābeles priekšlikums, kurš nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

E.Smiltēns. 117. - Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāra Gata Ābeles priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

E.Smiltēns. 118. - Nacionālās apvienības priekšlikums. Nav atbalstīts.

 E.Smiltēns. 119. - deputāta Zariņa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

E.Smiltēns. 120. - Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāra Gata Ābeles priekšlikums, kurš nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

E.Smiltēns. 121. - atbildīgās komisijas priekšlikums, kurš ir atbalstīts un ietver visu šo lielo kompromisa redakciju, galīgo redakciju, kas attiecas uz visu bloku - pirmpirkuma tiesībām uz lauksaimniecības zemi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 122. - atbildīgās komisijas priekšlikums, kurš ir atbalstīts, un tas nosaka izņēmumu darījumos ar lauksaimniecības zemi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 123. - deputāta Zariņa priekšlikums, kurš ir daļēji atbalstīts un iekļauts 56.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E.Smiltēns. 124. - Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāra Gata Ābeles priekšlikums, kurš ir daļēji atbalstīts... Es atvainojos, man ir mazliet jāatkāpjas atpakaļ! Jums ir izdalītas maiņas lapas, un 77.lappusē, runājot par 122.priekšlikumu, kas ir atbildīgās komisijas priekšlikums un ir atbalstīts, balsojot vai izsakot savu viedokli par šo priekšlikumu, jums ir jāņem vērā tas teksts, kas atrodams uz 77.A lapas.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 123. ir deputāta Zariņa priekšlikums, kurš ir daļēji atbalstīts un iekļauts 56.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E.Smiltēns. 124. ir Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāra Gata Ābeles priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 56.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E.Smiltēns. 125. ir atbildīgās komisijas priekšlikums, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 126. ir deputāta Smiltēna priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 128.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E.Smiltēns. 127. - deputāta Zariņa priekšlikums. Arī ir daļēji atbalstīts, iekļauts nākamajā - 128.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E.Smiltēns. 128. ir atbildīgās komisijas priekšlikums, kurš ir atbalstīts. Un tas nosaka - tā ir būtiska izmaiņa! -, ka turpmāk lauksaimniecības zemes nomas līgums būs slēdzams rakstveidā uz termiņu, kas nav īsāks par pieciem gadiem. Tas komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 129.priekšlikums ir daļēji atbalstīts un iekļauts 131.priekšlikumā...

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E.Smiltēns. ... kurš garantē to, ka Latvijas zemes fonda pārvaldības ceļā iegūto nekustamo īpašumu pārvaldnieks nav tiesīgs ieguldīt pamatkapitālā. Tā ir nozīmīga atsauce.

130. ir Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāra Gata Ābeles priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts nākamajā - 131.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E.Smiltēns. Pēc ilgām diskusijām mums komisijā izdevās formulēt arī 131.priekšlikumu par Latvijas zemes fonda regulējumu. Un tas komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. Uzreiz jāsaka, ka faktiski Latvijas zemes fonds un citi instrumenti - tas ir īstais veids, kā mēs patiešām nodrošināsim zemes palikšanu vietējo ražotāju rokās un veicināsim ražošanas attīstību laukos. Mēs diskusijās ar Finanšu ministriju esam panākuši to, ka Latvijas zemes fonds sāks savu darbību nākamā gada 1.jūlijā. Un šeit mēs esam izstrādājuši visu regulējumu, lai tas varētu tā notikt.

132. ir deputāta Zariņa priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 134.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E.Smiltēns. 133. ir Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 134.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E.Smiltēns. 134. ir atbildīgās komisijas priekšlikums, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 135. ir deputāta Zariņa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

E.Smiltēns. 136. ir Juridiskā biroja priekšlikums. Ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 137. ir deputāta Zariņa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

E.Smiltēns. 138. - daļēji atbalstīts, iekļauts 139.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E.Smiltēns. 139. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 140. - Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāra Gata Ābeles priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts, iekļauts nākamajā - 141.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E.Smiltēns. 141. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. Un pēdējais - 142. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir komisijā guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. Līdz ar to visi likumprojekta trešajam lasījumam iesniegtie priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu Saeimas deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par zemes privatizāciju lauku apvidos"" atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Nav režīma... Ir! Paldies. Lūdzu rezultātu! Par - 77 (Starpsaucieni, aplausi.), pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

Pirms mēs izskatām tālāk darba kārtību, informēju, ka pieci deputāti - Zaķis, Čigāne, Kalniņš, Ašeradens un Gaidis Bērziņš - lūdz izdarīt grozījumus 3.jūlija ārkārtas sesijas sēdes darba kārtībā un izslēgt no tās virkni jautājumu, sākot no 20.jautājuma un ieskaitot 31.jautājumu, un pārcelt šos likumprojektus uz tuvāko ārkārtas sesiju. Vai deputātiem ir iebildumi? (No zāles: "Nav!") Deputātiem iebildumu nav. Tātad šos jautājumus skatīsim tad.

Nākamais darba kārtības jautājums ir likumprojekts "Publisko personu kapitālsabiedrību un kapitāla daļu pārvaldības likums", otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāte Zanda Kalniņa-Lukaševica.

Z.Kalniņa-Lukaševica (RP).

Godātie kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir sagatavojusi izskatīšanai Saeimā otrajā lasījumā likumprojektu "Publisko personu kapitālsabiedrību un kapitāla daļu pārvaldības likums".

Lai sagatavotu jūsu uzmanībai un lemšanai šo likumprojektu, ir strādāts 11 darba grupas sēdēs un 10 komisijas sēdēs, un rezultāts ir tāds, ka ar absolūto vairākumu ir panākts konsenss un kompromiss starp deputātiem, ekspertiem un ministrijām. Mums šodien izskatīšanai ir kopumā 232 priekšlikumi. No šiem 232 priekšlikumiem 181 priekšlikums ir sākotnēji iesniegtais; pārējie - 51 priekšlikums - ir komisijas sagatavotās kompromisa redakcijas.

Sākot ziņojumu, es vēlos jūs informēt arī par to, ka ar komisijas lēmumu ir lūgts aizstāt... 211.lapu nomainīt pret 211.A lapu (pievērsiet tam uzmanību!), kā arī par to, ka saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 95.1 panta otro daļu ar Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas piekrišanu deputāts Klāvs Olšteins ir atsaucis 96., 98., 122., 124., 125., 126., 127., 128. un 129.priekšlikumu un, kā jau minēju, komisija tam ir piekritusi. Līdz ar to, uzsākot izskatīt konkrētos priekšlikumus, likumprojekta A sadaļā mūsu uzmanībai būs 14 priekšlikumi.

1. - deputāta Olšteina priekšlikums. Nav komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Z.Kalniņa-Lukaševica. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Z.Kalniņa-Lukaševica. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Z.Kalniņa-Lukaševica. 4. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Valaiņa kunga priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Z.Kalniņa-Lukaševica. 5. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Z.Kalniņa-Lukaševica. 6. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Z.Kalniņa-Lukaševica. 7. - deputāta Tutina kunga priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts, iekļauts 73.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Jānim Tutinam.

J.Tutins (SC).

Cienījamie kolēģi! Nebaidīšu jūs ar trakām slimībām šoreiz, un, ja atļausiet, es runāšu varbūt tikai vienu reizi, bet par priekšlikumiem, kas šajā likumprojektā no manas puses ir iesniegti daudz. Ja atļausiet, tad varbūt pat ne tikai par šo priekšlikumu bet arī par visiem iespējamiem priekšlikumiem, kas būs šajā likumprojektā. Paldies.

Pirms runāju par manu daļēji atbalstīto 7.priekšlikumu, arī par 9. un 12.priekšlikumu, es vēlos pievērst uzmanību tam, ka Saeimā šis likumprojekts tika iesniegts jau gadu atpakaļ. Priekšlikumi otrajam lasījumam bija jāiesniedz līdz pagājušā gada 16.oktobrim, un par visiem iesniegtajiem priekšlikumiem komisija lūdza ministrijām sniegt savus atzinumus. Tajos tika konstatēts, ka Ministru kabineta atbalstītajā likumprojektā ir ļoti daudz juridisku neprecizitāšu un ka dažviet trūkst arī valsts pārvaldes iekārtas loģikas.

Likumprojekta mērķis bija ieviest publisko personu kapitālsabiedrību un kapitāla daļu pārvaldības reformu - to, kā mēs zinām, pieprasīja OECD -, veidojot vienu institūciju, kas to uzraudzītu, un tas būtu birojs. Ekonomikas ministrija vēlējās maksimāli uzraudzīt arī atvasināto publisko personu, pašvaldību, kapitālsabiedrības neskatoties uz to, ka tam pilnīgi nav un arī nebija nekāda pamata. Pašvaldībām autonomo funkciju pildīšanai tiek atstāti tikai 80 procenti no iedzīvotāju ienākumu nodokļa, un mēs pēc atzinuma saņemšanas no ministrijām skaidri redzam, ka kontrolēt pašvaldību rīcību kapitālsabiedrībās nebija un nav nekāda pamata. Neskatoties uz šo faktu, Ekonomikas ministrija mēnešiem ilgi uzstāja uz šādas kontroles principu, apzinoties, ka tas nozīmē netiešu pašvaldību rīcības ierobežošanu. Kompromiss tika rasts brīdī, kad tika uzklausīti Latvijas Pašvaldību savienības, Latvijas Lielo pilsētu asociācijas un arī vairāku atsevišķu pašvaldību vadītāji.

No pirmajā lasījumā pieņemtās 5., 7. un 9.panta redakcijas izriet, ka biroja atzinums ir nepieciešams par visām, arī par pašvaldību, kapitālsabiedrībām. Ņemot vērā to, ka biroja atzinumam būtu tikai ieteikuma raksturs un ka nav saskatāms mērķis, šāda ieteikuma pieprasīšana un saņemšana nebūtu nepieciešama.

Gribu pateikt arī to, ka šī likumprojekta sagatavošanas gaitā no pirmā lasījuma līdz otrā lasījuma iespējamām beigām komisijā tika skatīti trīs galvenie jautājumi. Pirmais attiecas uz biroja izveidi, ko es jau teicu.

Otrais paredz iedibināt valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībās padomes, kuras mēs nesen, pāris gadu atpakaļ, likvidējām kā tādas.

Un trešais - lai kapitālsabiedrībās tiktu piemērots algu paaugstinājums. Tas nozīmē, ka algas - gan valdes, gan padomes locekļiem - tiktu noteiktas nevis Latvijas statistikas ietvaros, bet tās noteiktu atbilstoši Eiropā šajā nozarē strādājošo algām. Tas nozīmē, ka kapitālsabiedrībās jau tuvākajā laikā pēc šī likuma pieņemšanas valdes locekļi un, kā šoreiz ir ierakstīts, no 2016.gada 1.janvāra arī padomēs... Pāris gadu atpakaļ, ja nemaldos, Čepānes kundze nosauca tās par "siltām vietiņām", kas būtu... tātad tur būs pieaugums. Un pašā likumprojekta izskatīšanas gaitā mēs redzējām to, ka, kaut arī padomes sākotnējā redakcijā jau likumprojektā bija, pēc tam tās tika uzskatītas par nevajadzīgām.

Pēc tam atkal tika diskutēts, ka tās vajadzētu ielikt, pēc tam šī diskusija tika pabeigta, ka tās nevajag ielikt iekšā. Un beigu beigās šodien pulksten 8.15 komisijas sēdē kaut kādā veidā Klāvam Olšteinam tika ļauts vai neļauts atsaukt savu priekšlikumu, ka padomes ir jāsvītro ārā... Diemžēl vai par laimi es nezinu, kā mēs šodien balsosim, bet padomes no 2016.gada 1.janvāra kapitālsabiedrībās būs.

Mani priecē tas, ka visi šie noteikumi neattieksies uz pašvaldībām, uz pašvaldību kapitālsabiedrībām. Un man liek aizdomāties tas, ka sākotnējā redakcijā bija doma izveidot biroju, kas uzraudzītu kapitālsabiedrības. Bet beigu beigās birojs netiks izveidots, jo, kā mums teica Ekonomikas ministrija, pašvaldību... valsts budžetā līdzekļu tam nav.

Ja drīkst, es vēl mazliet - minūtīti, lai pēc tam vairāk jūs netraucētu.

Un birojam kā tādam līdzekļu nav. Līdz ar to biroja nebūs, un līdz ar to kapitālsabiedrību uzraudzība notiks tāpat, kā tā notika un kā tā notiek pašreiz. Un reālajā dzīvē šis likums praktiski neko jaunu mums nedos... iespējams, dos tikai to, ka tiks izveidotas padomes kapitālsabiedrībās.

Par visiem nākamajiem priekšlikumiem es nerunāšu, bet galveno par šo likumu es pateicu. Un - kā balsosim, tāds arī būs šis likums.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Es saprotu, ka Tutina kungs neprasa balsojumu par 7.priekšlikumu, kas ir daļēji atbalstīts. Tutina kungs piekrīt, deputāti piekrīt komisijas vērtējumam par 7.priekšlikumu.

Nākamais ir 8.priekšlikums.

Z.Kalniņa-Lukaševica. Paldies.

8. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Z.Kalniņa-Lukaševica. 9. - deputāta Tutina kunga priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts, iekļauts 73.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Z.Kalniņa-Lukaševica. 10. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Z.Kalniņa-Lukaševica. 11. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Z.Kalniņa-Lukaševica. 12. - Tutina kunga priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 73.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Z.Kalniņa-Lukaševica. 13. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Z.Kalniņa-Lukaševica. 14. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Z.Kalniņa-Lukaševica. Turpmāk skatīsim likumprojekta B sadaļu - Publiskas personas kapitāla daļu pārvaldība. Par to ir saņemti un sagatavoti 63 priekšlikumi, un līdz ar to visvairāk ir tādu priekšlikumu, kuri attiecas uz šo vienu sadaļu.

15. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Z.Kalniņa-Lukaševica. 16. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Z.Kalniņa-Lukaševica. 17. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Z.Kalniņa-Lukaševica. 18. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Z.Kalniņa-Lukaševica. 19. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Z.Kalniņa-Lukaševica. 20. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Z.Kalniņa-Lukaševica. 21. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Z.Kalniņa-Lukaševica. 22. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Z.Kalniņa-Lukaševica. 23. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Z.Kalniņa-Lukaševica. 24. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Z.Kalniņa-Lukaševica. 25. - atbildīgās komisijas priekšlikums, kas tātad vienlaikus nosaka arī to, ka koordinācijas institūcijas izstrādātās vadlīnijas nav obligāts nosacījums pašvaldību sadaļai, bet tās ir izmantojamas kā metodisks materiāls pēc pašvaldību izvēles. Ir komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Z.Kalniņa-Lukaševica. 26. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Z.Kalniņa-Lukaševica. 27. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Valaiņa kunga priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Z.Kalniņa-Lukaševica. 28. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Z.Kalniņa-Lukaševica. 29. - Tutina kunga priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 29. - deputāta Jāņa Tutina iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 22, pret - 40, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

Z.Kalniņa-Lukaševica. 30. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Z.Kalniņa-Lukaševica. 31. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Z.Kalniņa-Lukaševica. 32. - Tutina kunga priekšlikums. Nav atbalstīts. (No zāles: "Balsot!")

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 32. - deputāta Jāņa Tutina iesniegto priekšlikumu! (No zāles dep. A.Bērziņš: "Par Tutinu!") Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 22, pret - 42, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

Z.Kalniņa-Lukaševica. Paldies.

33. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Z.Kalniņa-Lukaševica. 34. - Tutina kunga priekšlikums. Nav atbalstīts. (No zāles: "Balsot!")

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 34. - deputāta Jāņa Tutina iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 24, pret - 42, atturas - l. Priekšlikums nav atbalstīts.

Z.Kalniņa-Lukaševica. Paldies.

35. - Tutina kunga priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 35. - deputāta Jāņa Tutina iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 23, pret - 36, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

Z.Kalniņa-Lukaševica. 36. - Tutina kunga priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 36. - deputāta Jāņa Tutina iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 21, pret - 41, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

Z.Kalniņa-Lukaševica. 37. - Tutina kunga sagatavotais priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Z.Kalniņa-Lukaševica. 38. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Z.Kalniņa-Lukaševica. 39. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Z.Kalniņa-Lukaševica. 40. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Z.Kalniņa-Lukaševica. 41. - Tutina kunga priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 41. - deputāta Jāņa Tutina iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 22, pret - 41, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

Z.Kalniņa-Lukaševica. 42. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir ticis atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Z.Kalniņa-Lukaševica. 43. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Z.Kalniņa-Lukaševica. 44. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Z.Kalniņa-Lukaševica. 45. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Z.Kalniņa-Lukaševica. 46. - Tutina kunga priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 46. - deputāta Jāņa Tutina iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 23, pret - 41, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

Z.Kalniņa-Lukaševica. 47. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Z.Kalniņa-Lukaševica. 48. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Z.Kalniņa-Lukaševica. 49. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Viktora Valaiņa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Z.Kalniņa-Lukaševica. 50. - deputāta Olšteina kunga priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 53.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Z.Kalniņa-Lukaševica. 51. - deputāta Tutina kunga priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 53.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Z.Kalniņa-Lukaševica. Deputāta Olšteina kunga priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 53.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Z.Kalniņa-Lukaševica. 53. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Z.Kalniņa-Lukaševica. 54. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Z.Kalniņa-Lukaševica. 55. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Z.Kalniņa-Lukaševica. 56. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Valaiņa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Z.Kalniņa-Lukaševica. 57. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Z.Kalniņa-Lukaševica. 58. - Tutina kunga priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Z.Kalniņa-Lukaševica. 59. - ekonomikas ministra Pavļuta priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Z.Kalniņa-Lukaševica. 60. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Z.Kalniņa-Lukaševica. 61. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Z.Kalniņa-Lukaševica. 62. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Z.Kalniņa-Lukaševica. 63. - Tutina kunga priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 62.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Z.Kalniņa-Lukaševica. 64. - Tutina kunga priekšlikums. Ir ticis daļēji atbalstīts un iekļauts 62.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Z.Kalniņa-Lukaševica. 65. - deputāta Tutina kunga priekšlikums. Ir ticis daļēji atbalstīts un iekļauts 62.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Z.Kalniņa-Lukaševica. 66. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Kalniņa-Lukaševica. 67. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Z.Kalniņa-Lukaševica. 68. - Tutina kunga priekšlikums. Nav ticis atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 68. - deputāta Jāņa Tutina iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 22, pret - 42, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

Z.Kalniņa-Lukaševica. 69. - Tutina kunga priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 69. - deputāta Jāņa Tutina iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 22, pret - 39, atturas - 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

Z.Kalniņa-Lukaševica. 70. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Nav ticis atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Z.Kalniņa-Lukaševica. 71. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Z.Kalniņa-Lukaševica. 72. - deputāta Tutina kunga priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts, iekļauts 73.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Z.Kalniņa-Lukaševica. 73. - atbildīgās komisijas priekšlikums, kas paredz, ka pašvaldībām tiek dotas šādas tiesības, nevis šāds pienākums - izmantot koordinācijas institūcijas kompetenci un prasīt atzinumus līdzdalības vai izšķiršanās... izšķirošas ietekmes iegūšanai; pašvaldības saglabā savu autonomiju. Komisijā ir ticis atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Z.Kalniņa-Lukaševica. 74. - deputāta Tutina kunga priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 53.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Z.Kalniņa-Lukaševica. 75. - ekonomikas ministra Pavļuta priekšlikums, kas paredz, ka persona, kas par tīšu noziedzīgu nodarījumu ir sodīta, neatkarīgi no sodāmības dzēšanas nevar tikt virzīta par valdes vai padomes locekļa amata kandidātu un ka šāda persona nav pat vērtējama. Komisijā ir ticis atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Z.Kalniņa-Lukaševica. 76. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Z.Kalniņa-Lukaševica. Un 77. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Bet, tā kā ir pulksten 17.00, mēs esam strādājuši pusotru stundu. Saskaņā ar Kārtības rulli mums ir jāiet pārtraukumā.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Paldies. (Dep. A.Klementjevs: "Ko jūs tur darāt ar pogas spaidīšanu?")

Z.Kalniņa-Lukaševica. 77.priekšlikumu izskatījām. (Dep. A.Klementjevs: "A kas ar reģistrāciju notiek?")

Sēdes vadītāja. Tātad turpināsim pēc pārtraukuma.

Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Vucānam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai. Pēc... (Starpsaucieni.) Nē, pārtraukums uz 30 minūtēm! Neviens neuzrakstīja iesniegumu pabeigt bez pārtraukuma.

J.Vucāns (11.Saeimas sekretāra biedrs).

Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies: Guntars Bilsēns... ir zālē, Einārs Cilinskis... nav, Irina Cvetkova... nav, Raivis Dzintars... nav, Rihards Eigims... nav, Andrejs Elksniņš... nav, Gunārs Igaunis... nav, Jānis Klaužs... nav, Janīna Kursīte-Pakule... nav, Ainars Latkovskis... nav, Liene Liepiņa... nav, Valdis Liepiņš... nav, Ingmārs Līdaka... ir, Jānis Reirs... nav, Vladimirs Reskājs... nav, Kārlis Seržants... nav, Juris Vectirāns... nav, Ilze Viņķele... nav, Igors Zujevs... nav.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Pārtraukums līdz pulksten 17.30.

Z.Kalniņa-Lukaševica. Godātie kolēģi! Šodien ir vēl jāstrādā Saeimas Eiropas lietu komisijai, līdz ar to sasaucu komisijas sēdi Sarkanajā zālē pēc piecām minūtēm, nevis pēc Saeimas ārkārtas sesijas sēdes.

Tātad Saeimas Eiropas lietu komisijas sēde pulksten 17.05 Sarkanajā zālē!

(Pārtraukums.)

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 11.Saeimas priekšsēdētāja
Solvita Āboltiņa.

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Mēs risinājām dažas tehniskas problēmas, bet tagad turpināsim 3.jūlija ārkārtas sesijas sēdi. Pirms pārtraukuma mēs skatījām likumprojektu "Publisko personu kapitālsabiedrību un kapitāla daļu pārvaldības likums" otrajā lasījumā.

Tātad deputāte Zanda Kalniņa-Lukaševica turpinās ziņot par likumprojektu, sākot laikam ar 78.priekšlikumu. Lūdzu!

Z.Kalniņa-Lukaševica (RP).

Jā, kolēģi, pirms pārtraukuma mēs pabeidzām izskatīt likumprojekta B sadaļu un tagad turpināsim darbu pie C sadaļas, kurā mums ir izskatāmi 17 priekšlikumi.

78. - ekonomikas ministra Pavļuta priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 79.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Z.Kalniņa-Lukaševica. 79. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Z.Kalniņa-Lukaševica. 80. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Z.Kalniņa-Lukaševica. 81. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Z.Kalniņa-Lukaševica. 82. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Z.Kalniņa-Lukaševica. 83. - ekonomikas ministra Pavļuta priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Z.Kalniņa-Lukaševica. 84. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Z.Kalniņa-Lukaševica. 85. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Z.Kalniņa-Lukaševica. 86. - deputāta Tutina kunga priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 86. - deputāta Jāņa Tutina iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 18, pret - 35. Priekšlikums nav atbalstīts.

Z.Kalniņa-Lukaševica. 87. - Tutina kunga priekšlikums. Nav ticis atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.

Balsosim par 87. - deputāta Jāņa Tutina iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 17, pret - 34, atturas - 5. Priekšlikums nav atbalstīts.

Z.Kalniņa-Lukaševica. 88. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Z.Kalniņa-Lukaševica. 89. - Olšteina kunga priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 90.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Z.Kalniņa-Lukaševica. 90. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Z.Kalniņa-Lukaševica. 91. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Z.Kalniņa-Lukaševica. 92. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Z.Kalniņa-Lukaševica. 93. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Z.Kalniņa-Lukaševica. 94. - deputāta Tutina kunga priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 79.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Z.Kalniņa-Lukaševica. Turpināsim darbu ar B daļas - Publiskas personas sabiedrība ar ierobežotu atbildību skatīšanu.

Un attiecīgi 95. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Z.Kalniņa-Lukaševica. 96. - deputāta Olšteina kunga priekšlikums. Ar Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas piekrišanu ir atsaukts.

Sēdes vadītāja. Jā, tātad priekšlikums atsaukts.

Z.Kalniņa-Lukaševica. Priekšlikums ir atsaukts saskaņā ar Kārtības ruļļa 95.1 panta otro daļu ar komisijas piekrišanu.

Sēdes vadītāja. Jā, tātad priekšlikums ir atsaukts.

Z.Kalniņa-Lukaševica. 97. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atsaukts.

Es atvainojos ļoti! 97. - Juridiskā biroja priekšlikums - komisijā ir ticis atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Z.Kalniņa-Lukaševica. 98. - deputāta Olšteina kunga priekšlikums. Ir atsaukts.

Sēdes vadītāja. Priekšlikums ir atsaukts.

Z.Kalniņa-Lukaševica. 99. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Z.Kalniņa-Lukaševica. 100. - deputāta Tutina kunga priekšlikums. Komisijā nav ticis atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 100. - deputāta Jāņa Tutina iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 15, pret - 37, atturas - 4. Priekšlikums nav atbalstīts.

Z.Kalniņa-Lukaševica. 101. - deputāta Tutina kunga priekšlikums. Nav ticis atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 101. - deputāta Jāņa Tutina iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 17, pret - 38, atturas - 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

Z.Kalniņa-Lukaševica. 102. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Z.Kalniņa-Lukaševica. 103. - deputāta Olšteina priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Z.Kalniņa-Lukaševica. 104. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Z.Kalniņa-Lukaševica. 105. - deputāta Tutina kunga priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 105. - deputāta Jāņa Tutina iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 16, pret - 39, atturas - 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

Z.Kalniņa-Lukaševica. 106. - deputāta Jāņa Tutina priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 106. - deputāta Jāņa Tutina iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 15, pret - 37, atturas - 4. Priekšlikums nav atbalstīts.

Z.Kalniņa-Lukaševica. 107. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Z.Kalniņa-Lukaševica. 108. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Z.Kalniņa-Lukaševica. 109. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Z.Kalniņa-Lukaševica. 110. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Z.Kalniņa-Lukaševica. 111. - Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 112.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Z.Kalniņa-Lukaševica. 112. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Z.Kalniņa-Lukaševica. 113. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Z.Kalniņa-Lukaševica. Turpmāk sadaļā E ir mums izskatīšanai 29 priekšlikumi.

114. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Valaiņa kunga priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Z.Kalniņa-Lukaševica. 115. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Z.Kalniņa-Lukaševica. 116. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Z.Kalniņa-Lukaševica. 117. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Z.Kalniņa-Lukaševica. 118. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Z.Kalniņa-Lukaševica. 119. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Z.Kalniņa-Lukaševica. 120. - deputāta Tutina priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Z.Kalniņa-Lukaševica. 121. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Z.Kalniņa-Lukaševica. 122. - deputāta Olšteina priekšlikums. Ir atsaukts ar komisijas piekrišanu.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Z.Kalniņa-Lukaševica. 123. - Tutina kunga priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Z.Kalniņa-Lukaševica. 124. - deputāta Olšteina priekšlikums. Ir atsaukts ar komisijas piekrišanu.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikums atsaukts.

Z.Kalniņa-Lukaševica. 125. - deputāta Olšteina priekšlikums. Ir atsaukts ar komisijas piekrišanu.

Sēdes vadītāja. Priekšlikums atsaukts.

Z.Kalniņa-Lukaševica. 126. - deputāta Olšteina priekšlikums. Tāpat ir atsaukts.

Sēdes vadītāja. Priekšlikums atsaukts.

Z.Kalniņa-Lukaševica. 127. - deputāta Olšteina priekšlikums. Tādā pašā kārtībā atsaukts.

Sēdes vadītāja. Atsaukts priekšlikums.

Z.Kalniņa-Lukaševica. 128. - deputāta Olšteina priekšlikums. Tādā pašā kārtībā atsaukts.

Sēdes vadītāja. Tātad atsaukts.

Z.Kalniņa-Lukaševica. Un arī 129. - deputāta Olšteina kunga priekšlikums - ar Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas piekrišanu ir atsaukts.

Sēdes vadītāja. Atsaukts.

Z.Kalniņa-Lukaševica. 130. - deputāta Tutina kunga priekšlikums. Komisijā nav ticis atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Z.Kalniņa-Lukaševica. 131. - deputāta Tutina kunga priekšlikums. Komisijā nav ticis atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Z.Kalniņa-Lukaševica. 132. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Z.Kalniņa-Lukaševica. 133. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Z.Kalniņa-Lukaševica. 134. - deputāta Olšteina priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Z.Kalniņa-Lukaševica. 135. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Z.Kalniņa-Lukaševica. 136. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Z.Kalniņa-Lukaševica. 137. - deputāta Olšteina priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Z.Kalniņa-Lukaševica. 138. - deputāta Tutina priekšlikums. Nav ticis atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 138. - deputāta Jāņa Tutina iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 19, pret - 39, atturas - 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

Z.Kalniņa-Lukaševica. 139. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Z.Kalniņa-Lukaševica. 140. - deputāta Tutina priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 140. - deputāta Jāņa Tutina iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 14, pret - 32, atturas - 2. Zālē nav kvoruma! Tātad, ja mēs nobalsosim otro reizi un kvoruma nebūs, mēs sēdi slēgsim. (No zāles dep. I.Zariņš: "Balso visi "par"!")

Lūdzu vēlreiz zvanu! Balsosim par 140. - deputāta Jāņa Tutina iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 21, pret - 44, atturas - 3. Priekšlikums nav atbalstīts. Paldies, ka jūs pieslēdzāties sēdei!

Z.Kalniņa-Lukaševica. Paldies arī no manas puses.

Turpināsim ar 141. - atbildīgās komisijas izstrādāto priekšlikumu, kurš ir ticis atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Z.Kalniņa-Lukaševica. 142. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Z.Kalniņa-Lukaševica. Un F sadaļā par publiskās privātās kapitālsabiedrības pārvaldības īpatnībām mums izskatīšanai ir 20 priekšlikumi.

Attiecīgi 143. - ekonomikas ministra Pavļuta priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 144.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Z.Kalniņa-Lukaševica. 144. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Z.Kalniņa-Lukaševica. 145. - deputāta Tutina priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Z.Kalniņa-Lukaševica. 146. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Z.Kalniņa-Lukaševica. 147. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Z.Kalniņa-Lukaševica. 148. - deputāta Tutina priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Z.Kalniņa-Lukaševica. 149. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Z.Kalniņa-Lukaševica. 150. - deputāta Tutina priekšlikums. Nav ticis atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 150. - deputāta Jāņa Tutina iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 20, pret - 39, atturas - 5. Priekšlikums nav atbalstīts.

Z.Kalniņa-Lukaševica. 151. - arī deputāta Tutina priekšlikums. Nav ticis atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Z.Kalniņa-Lukaševica. 152. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā guva plašu atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Z.Kalniņa-Lukaševica. 153. - deputāta Tutina priekšlikums. Nav ticis atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Z.Kalniņa-Lukaševica. 154. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Z.Kalniņa-Lukaševica. 155. - ekonomikas ministra Pavļuta priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 156.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Z.Kalniņa-Lukaševica. 156. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Z.Kalniņa-Lukaševica. 157. - deputāta Tutina priekšlikums. Nav ticis atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 157. - deputāta Jāņa Tutina iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 21, pret - 38, atturas - 6. Priekšlikums nav atbalstīts.

Z.Kalniņa-Lukaševica. 158. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Z.Kalniņa-Lukaševica. 159. - deputāta Tutina priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 159. - deputāta Jāņa Tutina iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 21, pret - 39, atturas - 6. Priekšlikums nav atbalstīts.

Z.Kalniņa-Lukaševica. 160. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Z.Kalniņa-Lukaševica. 161. - deputāta Tutina priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 161. - deputāta Jāņa Tutina iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 20, pret - 35, atturas - 7. Priekšlikums nav atbalstīts.

Z.Kalniņa-Lukaševica. 162. - ļoti čaklās atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Z.Kalniņa-Lukaševica. Turpmāk izskatīšanai ir G sadaļa - Publiskas personas kapitālsabiedrības darbības izbeigšana un likvidācija, kurā priekšlikumi netika saņemti. Līdz ar to mēs varam uzreiz pāriet pie H sadaļas, kurā ir 19 priekšlikumi.

Un attiecīgi 163. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Z.Kalniņa-Lukaševica. 164. - deputāta Tutina priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 165.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Z.Kalniņa-Lukaševica. 165. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Z.Kalniņa-Lukaševica. 166. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Z.Kalniņa-Lukaševica. 167. - deputāta Tutina priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 168.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Z.Kalniņa-Lukaševica. 168. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Z.Kalniņa-Lukaševica. 169. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Z.Kalniņa-Lukaševica. 170. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Valaiņa priekšlikums. Nav komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Z.Kalniņa-Lukaševica. 171. - deputāta Tutina priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 171. - deputāta Jāņa Tutina iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 19, pret - 38, atturas - 4. Priekšlikums nav atbalstīts.

Z.Kalniņa-Lukaševica. Skatot I sadaļu, mūs sagaida 15 priekšlikumi.

172. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Z.Kalniņa-Lukaševica. 173. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Z.Kalniņa-Lukaševica. 174. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts, iekļauts 175.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Z.Kalniņa-Lukaševica. 175. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Z.Kalniņa-Lukaševica. 176. - deputāta Tutina priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts, iekļauts 177.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Z.Kalniņa-Lukaševica. 177. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir ticis apstiprināts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Z.Kalniņa-Lukaševica. 178. - deputāta Tutina priekšlikums. Arī ir ticis apstiprināts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Z.Kalniņa-Lukaševica. 179. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Valaiņa priekšlikums un deputāta Tutina priekšlikums. Priekšlikumi ir atbalstīti, iekļaujot tos 180.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Z.Kalniņa-Lukaševica. Un 180. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Z.Kalniņa-Lukaševica. 181. - deputāta Tutina priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts, iekļauts 182.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Z.Kalniņa-Lukaševica. 182. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir apstiprināts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Z.Kalniņa-Lukaševica. 183. - ekonomikas ministra Pavļuta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Z.Kalniņa-Lukaševica. Un vienlaikus tas bija arī Juridiskā biroja priekšlikums.

184. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Z.Kalniņa-Lukaševica. 185. - deputāta Tutina priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Z.Kalniņa-Lukaševica. 186. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir ticis apstiprināts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Z.Kalniņa-Lukaševica. Un nu mūsu izskatīšanai J sadaļa ar tikai četriem priekšlikumiem.

187. - deputāta Tutina priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Z.Kalniņa-Lukaševica. 188. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Z.Kalniņa-Lukaševica. 189. - deputāta Tutina priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 189. - deputāta Tutina iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 19, pret - 40, atturas - 5. Priekšlikums nav atbalstīts.

Z.Kalniņa-Lukaševica. 190. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Z.Kalniņa-Lukaševica. Un tagad mums ir izskatīšanai K sadaļa, pēdējā no lielajām sadaļām, ar 16 priekšlikumiem.

191. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Valaiņa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Z.Kalniņa-Lukaševica. 192. - deputāta Tutina priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 194.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Z.Kalniņa-Lukaševica. 193. - deputāta Tutina priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts, iekļauts 194.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Z.Kalniņa-Lukaševica. 194. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Z.Kalniņa-Lukaševica. 195. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Valaiņa priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts, iekļauts 196.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Z.Kalniņa-Lukaševica. 196. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Z.Kalniņa-Lukaševica. 197. - deputāta Tutina priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts, iekļauts 198.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Z.Kalniņa-Lukaševica. 198. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Z.Kalniņa-Lukaševica. 199. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir apstiprināts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Z.Kalniņa-Lukaševica. 200. - deputāta Tutina priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts, iekļauts 201.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Z.Kalniņa-Lukaševica. 201. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Z.Kalniņa-Lukaševica. 202. - deputāta Tutina priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts, iekļauts jau apstiprinātajā 201.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Z.Kalniņa-Lukaševica. 203. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Z.Kalniņa-Lukaševica. 204. - deputāta Tutina priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts, iekļauts 205.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Z.Kalniņa-Lukaševica. 205. - atbildīgās komisijas sagatavotais priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Z.Kalniņa-Lukaševica. 206. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Z.Kalniņa-Lukaševica. Un nu mūsu uzmanībai pārejas noteikumi ar virkni priekšlikumu.

207. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Z.Kalniņa-Lukaševica. 208. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Z.Kalniņa-Lukaševica. 209. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Z.Kalniņa-Lukaševica. 210. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Z.Kalniņa-Lukaševica. 211. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Z.Kalniņa-Lukaševica. 212. - ekonomikas ministra Pavļuta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Z.Kalniņa-Lukaševica. Bet 213. - deputāta Tutina priekšlikums - gan nav ticis atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 213. - čaklā deputāta Jāņa Tutina iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 20, pret - 39, atturas - 4.

Z.Kalniņa-Lukaševica. 214. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Z.Kalniņa-Lukaševica. 215. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Z.Kalniņa-Lukaševica. 216. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Z.Kalniņa-Lukaševica. 217. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Z.Kalniņa-Lukaševica. 218. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Z.Kalniņa-Lukaševica. 219. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Z.Kalniņa-Lukaševica. 220. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Z.Kalniņa-Lukaševica. 221. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds čaklajai deputātei Ilmai Čepānei. (Zālē aplausi.)

I.Čepāne (VIENOTĪBA).

Tā, kolēģi! Lai drusciņ jūs varbūt uzjautrinātu, es vispirms teikšu, ka kolēģis Elksniņš... Es anekdoti nestāstīšu, bet es pateikšu latviešu tautas sakāmvārdu: ko nevar celt, to nevar nest! (No zāles dep. V.Agešins: "Tas ir Zariņš!") Vai Zariņš... Labi, es atvainojos, jo viņi man abi jūk!

Līdz ar to es šajā likumprojektā, kā jūs redzat, neesmu iesniegusi nevienu priekšlikumu, jo esmu sapratusi, ka lielākajai daļai no jums šis likumprojekts ir pa prātam un jūs to atbalstāt. Taču, kā teica kolēģis Tutina kungs, šorīt no rīta esot notikusi atbildīgās komisijas sēde, un man nezināmu iemeslu dēļ - Olšteina kungs gan arī to nav teicis, kas ar viņu ir darīts, bet - viņš ir atsaucis savu priekšlikumu saistībā ar šīm padomēm. Līdz ar to saskaņā ar 221.priekšlikumu no 2016.gada, ņemot vērā visu šā likuma struktūru, lielajās akciju sabiedrībās noteikti obligāti būs padomes, bet mazajās un arī sabiedrībās ar ierobežotu atbildību - pēc izvēles. Tostarp kur? Arī pašvaldībās! Tātad kur mēs atgriežamies? Pie 2009.gada situācijas! (No SC frakcijas: "Pareizi!") Salīdzinot ar likumu, kas pašlaik ir spēkā, kritērijus ne valdes locekļu atalgojumam, ne padomes locekļu atalgojumam likums neparedz.

Kolēģi, priekšā ir vēl trešais lasījums, un es jūs aicinu: neesiet kautrīgi un iesniedziet priekšlikumu, ka padomes tiek izveidotas ar 2015.gada 1.janvāri, nevis ar 2016.gada 1.janvāri, jo tiem, kuri šeit sēž, un citiem, kas netiks ievēlēti, noderēs šīs padomes.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Klāvam Olšteinam.

K.Olšteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts). (No zāles: "Nuu! Nuu!")

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja, godātie kolēģi! Kā jau... Vienkārši nevarēju neatbildēt Čepānes kundzei, tāpēc ka sanāk tā, ka es esmu tas galvenais, kurš ir iestājies par tām padomēm. (No zāles starpsaucieni, dep. A.Bērziņš: "Nē, nē, mēs tā nedomājām!") Bet tā gluži nav, jo es biju vienīgais, kas iesniedza priekšlikumu, ka tās ir jāsvītro no šī likumprojekta. Arī visiem pārējiem 99 kolēģiem bija tiesības iesniegt līdzīgus priekšlikumus, ka šīs padomes būtu jāsvītro no šī likumprojekta. Savas domas es neesmu mainījis, tikai galvenais nosacījums, kāpēc tas tika darīts, ir... Es ceru, ka kolēģi no Ekonomikas ministrijas teica patiesību, ka šis ir nosacījums, lai Latvija tiktu uzņemta ļoti, kā saka, svarīgā institūcijā, ko sauc par OECD. Un Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs, ziņojot par šo jautājumu, minēja, ka viņš pats ir veicis pārrunas ar pārstāvjiem no OECD, kuri minējuši, ka, ja šis kritērijs netiks izpildīts, tad mums nekādā veidā nebūs iespējas turpināt sarunas ar šo organizāciju. Un tāpēc, protams, pēc garām pārdomām iesniedza šo priekšlikumu un kā nosacījumu minēja 2016.gada 1.janvāri, un es ceru, ka arī tas šajā likumprojektā tiks atbalstīts.

Bet es tiešām nebiju tas, kurš ierakstīja šo normu, ka padomes ir jāatjauno.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Ilmai Čepānei, otro reizi.

I.Čepāne (VIENOTĪBA).

Olšteina kungs, es ļoti labi atceros: tad, kad jūs bijāt Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs, kad Kampara kungs bija ekonomikas ministrs, jūs bijāt "par" padomēm. (No zāles dep. K.Olšteins: "Bet tas bija cik sen! Es nemaz neatceros!") Un arī tad, kad jūs vēl bijāt mūsu frakcijā, jūs bijāt ārkārtīgs padomju atbalstītājs.

Katrā ziņā es ļoti gribētu uz nākošo lasījumu parunāt ar valsts sekretāru un redzēt, iespējams, kādus dokumentus, runājot par šo OECD. Jo man ir arī informācija, ka šeit... iespējams, ka tik plaši šīs padomes, kā pašlaik likums to paredz, nevajadzētu šajā likumā ietvert. Es saprotu, ka ļoti grūti, piemēram, valsts sekretāram ir pārvaldīt un uzraudzīt šīs lielo akciju sabiedrību padomes, bet, ja mēs šodien attaisām šos vārtus vaļā... es nākošreiz paņemšu... man ir saskaitīti... visi tie materiāli stāv... visas sīkās, tūkstošiem šo SIA... visas šīs sīkās akciju sabiedrības, kur visur padomēs bija pieci, septiņi, desmit... un visiem bija neadekvāti atalgojumi, manuprāt... Es būtu ļoti priecīga, tā teikt, neredzēt, ka tiešām šīs padomes atkal tiek pārvērstas par politisko partiju jeb politiķu "pansionātiem".

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

Z.Kalniņa-Lukaševica. Jā, kolēģi! Mēs šim jautājumam esam bezgalīgi daudzas stundas veltījuši darba grupā un komisijā. Un es varu apliecināt, ka mūsu rīcībā ir arī oficiāla OECD jeb Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas vēstule, kura ir adresēta ekonomikas ministram un kurā ir skaidri norādīts, ka, ja valsts nespēj sadūšoties un labi pārvaldīt savus uzņēmumus, tad tas nozīmē, ka ir nepieciešama uzraudzība pār valdi jeb direktoriem. Tad mums neredzēt dalību OECD nekad - ne tuvākajā laikā, ne arī vēlāk. Neredzēt, kā savas ausis mēs neredzam!

Tādēļ mums ir jāspēj tikt galā ar savām "bērnības traumām" un slikto pieredzi. Un atļaujiet tikai piebilst, ka... Tieši tā! Mums bija, teiksim, Satversmes tiesas tiesnese Muižniece, kas ir tagad notiesāta par dokumentu viltošanu. Vai tādēļ mēs nekad vairs nevēlēsim Satversmes tiesas tiesnešus? Mums ir bijis briesmīgs premjers Kalvītis, kas noveda valsti pie krīzes. Vai tādēļ mēs vairs nekad nevēlējām premjerus?

Tādēļ būsim, lūdzu, saprātīgi! Un, kā jau tika minēts arī debatēs par nacionālo drošību, šis likums ir tieši valsts drošības interesēs, jo mūsu iestāšanās OECD ir valsts ekonomiskajai drošībai ļoti svarīgs faktors.

Lūdzu atbalstīt komisijas atbalstīto 221.priekšlikumu, kas ir uz 211.A lapas!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 221. - atbildīgās komisijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - 3, atturas - 4. Priekšlikums ir atbalstīts.

Z.Kalniņa-Lukaševica. Paldies liels!

222. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Z.Kalniņa-Lukaševica. 223. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Z.Kalniņa-Lukaševica. 224. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta 224.priekšlikumu.

225.priekšlikums...

Z.Kalniņa-Lukaševica. Es atvainojos! Jā, 225. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Z.Kalniņa-Lukaševica. 226. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Z.Kalniņa-Lukaševica. 227. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Z.Kalniņa-Lukaševica. 228. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Valaiņa kunga priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts, iekļauts 229.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Z.Kalniņa-Lukaševica. 229. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Valaiņa kunga priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Z.Kalniņa-Lukaševica. 230. - deputāta Tutina priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts, iekļauts 231.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Z.Kalniņa-Lukaševica. 231. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Z.Kalniņa-Lukaševica. Un 232., noslēdzošais, priekšlikums ir no atbildīgās komisijas. Ir ticis atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Arī šo čaklās komisijas priekšlikumu deputāti atbalsta.

Z.Kalniņa-Lukaševica. Līdz ar to, kolēģi, apzinoties, ka ir ieguldīts milzīgs darbs, saku lielu paldies komisijas un darba grupas locekļiem! Paldies, ka spējām šodien to izskatīt un tikām tik tālu!

Tiešām domājot par valsts drošību un ekonomiskajām interesēm, aicinu atbalstīt šo likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Publisko personu kapitālsabiedrību un kapitāla daļu pārvaldības likums" atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 46, pret - 3, atturas - 19. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

Z.Kalniņa-Lukaševica. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 15.augusts, kā to ierosina Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 15.augusts. Paldies.

Z.Kalniņa-Lukaševica. Liels paldies! Un pavisam noteikti liels paldies arī jums no Ekonomikas ministrijas un Ārlietu ministrijas!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts "Grozījums Saeimas vēlēšanu likumā", pirmais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāte Lolita Čigāne.

L.Čigāne (VIENOTĪBA).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir izskatījusi pirmajā lasījumā grozījumu Saeimas vēlēšanu likumā.

Un šis ir grozījums, kas paredzēs iespēju Saeimas vēlēšanās nobalsot tiem cilvēkiem, kuriem ir tikai eID kartes, saņemot vienreizēju vēlētāju apliecību. Lai to varētu izdarīt, ir nepieciešams šis grozījums.

Komisija lūdz Saeimu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā un piešķirt tam arī steidzamību.

Sēdes vadītāja. Tātad saskaņā ar Kārtības rulli vispirms ir jābalso par steidzamību.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums Saeimas vēlēšanu likumā" atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret un atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

Lūdzu vēlreiz zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums Saeimas vēlēšanu likumā" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un otrā lasījuma laiku.

L.Čigāne. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 8.jūlijs, un izskatīšana - tuvākajā ārkārtas sesijā pēc priekšlikumu izskatīšanas termiņa beigām.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 8.jūlijs, izskatīšana - tuvākajā ārkārtas sesijā pēc 8.jūlija. Paldies.

Un pēdējais mūsu šīsdienas ārkārtas sesijas darba kārtības jautājums - lēmuma projekts "Par Saeimas piekrišanu likumā "Par valsts budžetu 2014.gadam" noteiktās apropriācijas pārdalei".

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Upenieks.

J.Upenieks (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir saņēmusi priekšlikumu par apropriācijas pārdali 64 tūkstošu 219 eiro apmērā, lai no šā gada 1.septembra nodrošinātu piemaksas pedagogiem, kuri 3., 4. vai 5.kvalitātes pakāpi ieguvuši pēc Eiropas Sociālā fonda projekta noslēgšanās.

Komisija šo apropriāciju izskatīja un aicina arī Saeimu to atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par Saeimas piekrišanu likumā "Par valsts budžetu 2014.gadam" noteiktās apropriācijas pārdalei"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Paldies.

Līdz ar to visi 3.jūlija ārkārtas sesijas jautājumi ir izskatīti.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Paldies.

Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Vucānam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

Nākamā ārkārtas sēde droši vien varētu būt samērā drīz, jo mums tuvojas asociācijas līgumi.

J.Vucāns (11.Saeimas sekretāra biedrs).

Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies: Einārs Cilinskis... nav, Irina Cvetkova... nav, Sergejs Dolgopolovs... nav, Raivis Dzintars... nav, Rihards Eigims... nav, Andrejs Elksniņš... nav, Gunārs Igaunis... nav, Ojārs Ēriks Kalniņš... nav, Jānis Klaužs... nav, Janīna Kursīte-Pakule... nav, Ainars Latkovskis... nav, Liene Liepiņa... nav, Valdis Liepiņš... nav, Ņikita Ņikiforovs... nav, Vladimirs Reskājs... nav, Aleksandrs Sakovskis... nav, Kārlis Seržants... nav, Inga Vanaga... nav, Juris Vectirāns... nav, Ilze Viņķele... nav, Igors Zujevs... arī nav. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Līdz ar to ārkārtas sesiju pasludinu par slēgtu.

SATURA RĀDĪTĀJS
11. Saeimas ārkārtas sesijas sēde
2014. gada 3. jūlijā pulksten 9.00

 

Ministru prezidenta ziņojums Saeimai par Latvijas nacionālo drošību
(Dok. Nr. 4039)
   
Ziņo - Ministru prezidente L.Straujuma
   
Debates - dep. O.Ē.Kalniņš
  - dep. J.Ādamsons
  - dep. I.Vanaga
  - dep. J.Dombrava
  - dep. I.Mūrniece
  - dep. I.Latkovskis
  - dep. V.Poriņa
  - dep. I.Zariņš
  - dep. A.Sakovskis
  - dep. K.Seržants
  - dep. A.Elksniņš
  - dep. I.Bite
  - dep. I.Klementjevs
   
Paziņojumi
  - Saeimas priekšsēdētāja S.Āboltiņa
  - dep. J.Reirs
  - dep. O.Ē.Kalniņš
   
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa - Saeimas sekretāra biedrs J.Vucāns
   
Debašu turpinājums Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs A.Panteļējevs
  ārlietu ministrs E.Rinkēvičs
  - dep. V.Zatlers
  - dep. J.Tutins
  - dep. Z.Kalniņa-Lukaševica
  Ministru prezidente L.Straujuma
   
Par darba kārtību
   
Par likumprojektu "Grozījumi Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā" (Nr. 1186/Lp11)
(Dok. Nr. 4066, 4066A)
   
Priekšlikums - dep. I.Parādnieks (par)
   
Par likumprojektu "Grozījumi Dzelzceļa likumā" (Nr. 1188/Lp11)
(Dok. Nr. 4081, 4081A)
   
Par likumprojektu "Grozījumi Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā" (Nr. 1189/Lp11)
(Dok. Nr. 4082, 4082A)
   
Par likumprojektu "Grozījumi likumā "Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām"" (Nr. 1190/Lp11)
(Dok. Nr. 4083, 4083A)
   
Par likumprojektu "Grozījumi likumā "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu"" (Nr. 1191/Lp11)
(Dok. Nr. 4084, 4084A)
   
Lēmuma projekts "Par deputāta Gunāra Rusiņa atsaukšanu no Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas" (Nr. 685/Lm11)
(Dok. Nr. 4067)
   
Par likumprojektu "Grozījumi Maksātnespējas likumā" (Nr. 1187/Lp11)
(Dok. Nr. 4075, 4075A)
   
Likumprojekts "Grozījumi Maksātnespējas likumā" (Nr. 1187/Lp11) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 4075, 4075A)
   
Ziņo - dep. K.Olšteins
   
Par likumprojektu "Grozījums Personu apliecinošu dokumentu likumā" (Nr. 1192/Lp11)
(Dok. Nr. 4086, 4086A)
   
Likumprojekts "Grozījums Personu apliecinošu dokumentu likumā" (Nr. 1192/Lp11) (1.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 4086, 4086A)
   
Ziņo - dep. L.Čigāne
   
Likumprojekts "Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.-2020. gada plānošanas perioda vadības likums" (Nr. 1169/Lp11) (2.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 3958B)
   
Ziņo - dep. V.Ķirsis
   
Debates - dep. D.Reizniece-Ozola
  - dep. L.Čigāne
  - dep. I.Viņķele
  - dep. J.Reirs
  - dep. D.Reizniece-Ozola
   
Likumprojekts "Valsts aizsardzības finansēšanas likums" (Nr. 1178/Lp11) (2.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 4003B)
   
Ziņo - dep. R.Ražuks
   
Debates Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs A.Panteļējevs
  - dep. J.Ādamsons
  - dep. R.Ražuks
  - dep. J.Urbanovičs
  - dep. J.Reirs
  - dep. B.Cilevičs
  - dep. I.Zariņš
   
Paziņojumi
  - Saeimas priekšsēdētāja S.Āboltiņa
  - dep. I.Čepāne
   
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa - Saeimas sekretāra biedrs J.Vucāns
   
Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās"" (Nr. 1173/Lp11) (2.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 3994B)
   
Ziņo - dep. R.Ražuks
   
Likumprojekts "Grozījums Patentu likumā" (Nr. 694/Lp11) (3.lasījums)
(Dok. Nr. 4069)
   
Ziņo - dep. V.Poriņa
   
Likumprojekts "Grozījums Pusvadītāju izstrādājumu topogrāfiju aizsardzības likumā" (Nr. 695/Lp11) (3.lasījums)
(Dok. Nr. 4070)
   
Ziņo - dep. V.Poriņa
   
Likumprojekts "Grozījums likumā "Par preču zīmēm un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm"" (Nr. 697/Lp11) (3.lasījums)
(Dok. Nr. 4071)
   
Ziņo - dep. V.Poriņa
   
Likumprojekts "Grozījums Dizainparaugu likumā" (Nr. 698/Lp11) (3.lasījums)
(Dok. Nr. 4072)
   
Ziņo - dep. V.Poriņa
   
Likumprojekts "Grozījumi Būvniecības likumā" (Nr. 1020/Lp11) (3.lasījums)
(Dok. Nr. 4076)
   
Ziņo - dep. J.Ozoliņš
   
Debates - dep. I.Zariņš
  - dep. I.Zariņš
  - dep. I.Aizstrauta
  - dep. I.Čepāne
  - dep. I.Zariņš
  - dep. I.Zariņš
  - dep. E.Siliņa
  - dep. I.Zariņš
  - dep. E.Siliņa
   
Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par zemes privatizāciju lauku apvidos"" (Nr. 1066/Lp11) (3.lasījums)
(Dok. Nr. 4077)
   
Ziņo - dep. E.Smiltēns
   
Debates - dep. I.Zariņš
  - dep. I.Līdaka
  - dep. E.Smiltēns
  - dep. J.Dombrava
  - dep. E.Smiltēns
  - dep. I.Līdaka
  - dep. J.Dombrava
  - dep. J.Dombrava
  - dep. I.Līdaka
  - dep. E.Smiltēns
  - dep. I.Zariņš
   
Informācija par ārkārtas sesijas sasaukšanu pulksten 15.30
   
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa - Saeimas sekretāra biedrs J.Vucāns
   
Debašu turpinājums - dep. Dz.Kudums
  - dep. E.Smiltēns
  - dep. J.Dombrava
  - dep. Z.Kalniņa-Lukaševica
  - dep. I.Līdaka
  - dep. J.Dombrava
  - dep. I.Zariņš
  - dep. I.Līdaka
  - dep. J.Dombrava
  - dep. I.Līdaka
  - dep. I.Zariņš
  - dep. J.Dombrava
  - dep. I.Zariņš
  - dep. I.Zariņš
   
Par darba kārtību
   
Likumprojekts "Publisko personu kapitālsabiedrību un kapitāla daļu pārvaldības likums" (Nr. 731/Lp11) (2.lasījums)
(Dok. Nr. 4078)
   
Ziņo - dep. Z.Kalniņa-Lukaševica
   
Debates - dep. J.Tutins
   
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa - Saeimas sekretāra biedrs J.Vucāns
   
Paziņojums
  - dep. Z.Kalniņa-Lukaševica
   
Debašu turpinājums - dep. I.Čepāne
  - dep. K.Olšteins
  - dep. I.Čepāne
   
Likumprojekts "Grozījums Saeimas vēlēšanu likumā" (Nr. 1180/Lp11) (1.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 4008, 4085)
   
Ziņo - dep. L.Čigāne
   
Lēmuma projekts "Par Saeimas piekrišanu likumā "Par valsts budžetu 2014. gadam" noteiktās apropriācijas pārdalei" (Nr. 686/Lm11)
(Dok. Nr. 4087)
   
Ziņo - dep. J.Upenieks
   
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa - Saeimas sekretāra biedrs J.Vucāns

Balsojumi

Datums: 03.07.2014 11:26:28 bal001
Par - 78, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Par deputāta Gunāra Rusiņa atsaukšanu no Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas (685/Lm11)

Datums: 03.07.2014 11:28:54 bal002
Par - 77, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Maksātnespējas likumā (1187/Lp11), 1.lasījums

Datums: 03.07.2014 11:31:32 bal003
Par - 61, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījums Personu apliecinošu dokumentu likumā (1192/Lp11), 1.lasījums

Datums: 03.07.2014 11:31:52 bal004
Par - 60, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Grozījums Personu apliecinošu dokumentu likumā (1192/Lp11), 1.lasījums

Datums: 03.07.2014 11:52:48 bal005
Par - 10, pret - 65, atturas - 2. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.10. Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.–2020. gada plānošanas perioda vadības likums (1169/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 03.07.2014 11:55:50 bal006
Par - 11, pret - 62, atturas - 3. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.11. Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.–2020. gada plānošanas perioda vadības likums (1169/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 03.07.2014 11:58:09 bal007
Par - 58, pret - 0, atturas - 27. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.–2020. gada plānošanas perioda vadības likums (1169/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 03.07.2014 12:23:22 bal008
Par - 59, pret - 0, atturas - 26. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.6. Valsts aizsardzības finansēšanas likums (1178/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 03.07.2014 12:23:59 bal009
Par - 86, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Valsts aizsardzības finansēšanas likums (1178/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 03.07.2014 13:35:55 bal010
Par - 64, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās” (1173/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 03.07.2014 13:37:06 bal011
Par - 68, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Grozījums Patentu likumā (694/Lp11), 3.lasījums

Datums: 03.07.2014 13:37:56 bal012
Par - 68, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Grozījums Pusvadītāju izstrādājumu topogrāfiju aizsardzības likumā (695/Lp11), 3.lasījums

Datums: 03.07.2014 13:39:18 bal013
Par - 70, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par preču zīmēm un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm” (697/Lp11), 3.lasījums

Datums: 03.07.2014 13:40:28 bal014
Par - 72, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Grozījums Dizainparaugu likumā (698/Lp11), 3.lasījums

Datums: 03.07.2014 13:46:43 bal015
Par - 26, pret - 39, atturas - 3. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.5. Grozījumi Būvniecības likumā (1020/Lp11), 3.lasījums

Datums: 03.07.2014 13:50:16 bal016
Par - 27, pret - 19, atturas - 28. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.6. Grozījumi Būvniecības likumā (1020/Lp11), 3.lasījums

Datums: 03.07.2014 14:01:27 bal017
Par - 31, pret - 35, atturas - 4. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.37. Grozījumi Būvniecības likumā (1020/Lp11), 3.lasījums

Datums: 03.07.2014 14:07:01 bal018
Par - 31, pret - 22, atturas - 18. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.38. Grozījumi Būvniecības likumā (1020/Lp11), 3.lasījums

Datums: 03.07.2014 14:13:35 bal019
Par - 27, pret - 12, atturas - 34. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.66. Grozījumi Būvniecības likumā (1020/Lp11), 3.lasījums

Datums: 03.07.2014 14:24:12 bal020
Par - 24, pret - 17, atturas - 31. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.108. Grozījumi Būvniecības likumā (1020/Lp11), 3.lasījums

Datums: 03.07.2014 14:26:08 bal021
Par - 77, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Būvniecības likumā (1020/Lp11), 3.lasījums

Datums: 03.07.2014 14:33:08 bal022
Par - 30, pret - 12, atturas - 25. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.2. Grozījumi likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” (1066/Lp11), 3.lasījums

Datums: 03.07.2014 14:46:32 bal023
Par - 15, pret - 58, atturas - 2. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.7. Grozījumi likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” (1066/Lp11), 3.lasījums

Datums: 03.07.2014 14:55:08 bal024
Par - 9, pret - 59, atturas - 4. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.18. Grozījumi likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” (1066/Lp11), 3.lasījums

Datums: 03.07.2014 15:56:49 bal025
Par - 19, pret - 28, atturas - 21. (Reģistr. - 83)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.30. Grozījumi likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” (1066/Lp11), 3.lasījums

Datums: 03.07.2014 16:09:20 bal026
Par - 14, pret - 41, atturas - 7. (Reģistr. - 84)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.50. Grozījumi likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” (1066/Lp11), 3.lasījums

Datums: 03.07.2014 16:17:45 bal027
Par - 20, pret - 39, atturas - 6. (Reģistr. - 84)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.73

Datums: 03.07.2014 16:23:53 bal028
Par - 13, pret - 40, atturas - 10. (Reģistr. - 84)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.74. Grozījumi likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” (1066/Lp11), 3.lasījums

Datums: 03.07.2014 16:28:32 bal029
Par - 14, pret - 42, atturas - 9. (Reģistr. - 83)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.92. Grozījumi likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” (1066/Lp11), 3.lasījums

Datums: 03.07.2014 16:40:09 bal030
Par - 77, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” (1066/Lp11), 3.lasījums

Datums: 03.07.2014 16:52:37 bal031
Par - 22, pret - 40, atturas - 1. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.29. Publisko personu kapitālsabiedrību un kapitāla daļu pārvaldības likums (731/Lp11), 2.lasījums

Datums: 03.07.2014 16:53:13 bal032
Par - 22, pret - 42, atturas - 1. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.32. Publisko personu kapitālsabiedrību un kapitāla daļu pārvaldības likums (731/Lp11), 2.lasījums

Datums: 03.07.2014 16:53:44 bal033
Par - 24, pret - 42, atturas - 1. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.34. Publisko personu kapitālsabiedrību un kapitāla daļu pārvaldības likums (731/Lp11), 2.lasījums

Datums: 03.07.2014 16:54:07 bal034
Par - 23, pret - 36, atturas - 0. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.35. Publisko personu kapitālsabiedrību un kapitāla daļu pārvaldības likums (731/Lp11), 2.lasījums

Datums: 03.07.2014 16:54:30 bal035
Par - 21, pret - 41, atturas - 1. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.36. Publisko personu kapitālsabiedrību un kapitāla daļu pārvaldības likums (731/Lp11), 2.lasījums

Datums: 03.07.2014 16:55:11 bal036
Par - 22, pret - 41, atturas - 1. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.41. Publisko personu kapitālsabiedrību un kapitāla daļu pārvaldības likums (731/Lp11), 2.lasījums

Datums: 03.07.2014 16:55:57 bal037
Par - 23, pret - 41, atturas - 1. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.46. Publisko personu kapitālsabiedrību un kapitāla daļu pārvaldības likums (731/Lp11), 2.lasījums

Datums: 03.07.2014 16:58:17 bal038
Par - 22, pret - 42, atturas - 1. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.68. Publisko personu kapitālsabiedrību un kapitāla daļu pārvaldības likums (731/Lp11), 2.lasījums

Datums: 03.07.2014 16:58:38 bal039
Par - 22, pret - 39, atturas - 2. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.69. Publisko personu kapitālsabiedrību un kapitāla daļu pārvaldības likums (731/Lp11), 2.lasījums

Datums: 03.07.2014 17:33:41 bal040
Par - 18, pret - 35, atturas - 0. (Reģistr. - 76)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.86. Publisko personu kapitālsabiedrību un kapitāla daļu pārvaldības likums (731/Lp11), 2.lasījums

Datums: 03.07.2014 17:34:11 bal041
Par - 17, pret - 34, atturas - 5. (Reģistr. - 78)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.87. Publisko personu kapitālsabiedrību un kapitāla daļu pārvaldības likums (731/Lp11), 2.lasījums

Datums: 03.07.2014 17:36:21 bal042
Par - 15, pret - 37, atturas - 4. (Reģistr. - 79)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.100. Publisko personu kapitālsabiedrību un kapitāla daļu pārvaldības likums (731/Lp11), 2.lasījums

Datums: 03.07.2014 17:36:46 bal043
Par - 17, pret - 38, atturas - 3. (Reģistr. - 79)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.101. Publisko personu kapitālsabiedrību un kapitāla daļu pārvaldības likums (731/Lp11), 2.lasījums

Datums: 03.07.2014 17:37:23 bal044
Par - 16, pret - 39, atturas - 3. (Reģistr. - 79)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.105. Publisko personu kapitālsabiedrību un kapitāla daļu pārvaldības likums (731/Lp11), 2.lasījums

Datums: 03.07.2014 17:37:45 bal045
Par - 15, pret - 37, atturas - 4. (Reģistr. - 79)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.106. Publisko personu kapitālsabiedrību un kapitāla daļu pārvaldības likums (731/Lp11), 2.lasījums

Datums: 03.07.2014 17:41:03 bal046
Par - 19, pret - 39, atturas - 2. (Reģistr. - 79)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.138. Publisko personu kapitālsabiedrību un kapitāla daļu pārvaldības likums (731/Lp11), 2.lasījums

Datums: 03.07.2014 17:41:27 bal047
(atkartots balsojums).
Par - 14, pret - 32, atturas - 2. (Reģistr. - 79)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.140. Publisko personu kapitālsabiedrību un kapitāla daļu pārvaldības likums (731/Lp11), 2.lasījums

Datums: 03.07.2014 17:41:54 bal048
Par - 21, pret - 44, atturas - 3. (Reģistr. - 79)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.140. Publisko personu kapitālsabiedrību un kapitāla daļu pārvaldības likums (731/Lp11), 2.lasījums

Datums: 03.07.2014 17:43:17 bal049
Par - 20, pret - 39, atturas - 5. (Reģistr. - 80)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.150. Publisko personu kapitālsabiedrību un kapitāla daļu pārvaldības likums (731/Lp11), 2.lasījums

Datums: 03.07.2014 17:44:11 bal050
Par - 21, pret - 38, atturas - 6. (Reģistr. - 80)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.157. Publisko personu kapitālsabiedrību un kapitāla daļu pārvaldības likums (731/Lp11), 2.lasījums

Datums: 03.07.2014 17:44:39 bal051
Par - 21, pret - 39, atturas - 6. (Reģistr. - 80)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.159. Publisko personu kapitālsabiedrību un kapitāla daļu pārvaldības likums (731/Lp11), 2.lasījums

Datums: 03.07.2014 17:45:05 bal052
Par - 20, pret - 35, atturas - 7. (Reģistr. - 80)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.161. Publisko personu kapitālsabiedrību un kapitāla daļu pārvaldības likums (731/Lp11), 2.lasījums

Datums: 03.07.2014 17:46:33 bal053
Par - 19, pret - 38, atturas - 4. (Reģistr. - 80)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.171. Publisko personu kapitālsabiedrību un kapitāla daļu pārvaldības likums (731/Lp11), 2.lasījums

Datums: 03.07.2014 17:48:51 bal054
Par - 19, pret - 40, atturas - 5. (Reģistr. - 80)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.189. Publisko personu kapitālsabiedrību un kapitāla daļu pārvaldības likums (731/Lp11), 2.lasījums

Datums: 03.07.2014 17:51:30 bal055
Par - 20, pret - 39, atturas - 4. (Reģistr. - 80)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.213. Publisko personu kapitālsabiedrību un kapitāla daļu pārvaldības likums (731/Lp11), 2.lasījums

Datums: 03.07.2014 17:59:16 bal056
Par - 53, pret - 3, atturas - 4. (Reģistr. - 80)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.221. Publisko personu kapitālsabiedrību un kapitāla daļu pārvaldības likums (731/Lp11), 2.lasījums

Datums: 03.07.2014 18:01:11 bal057
Par - 46, pret - 3, atturas - 19. (Reģistr. - 80)
Balsošanas motīvs: Publisko personu kapitālsabiedrību un kapitāla daļu pārvaldības likums (731/Lp11), 2.lasījums

Datums: 03.07.2014 18:02:40 bal058
Par - 51, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 79)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījums Saeimas vēlēšanu likumā (1180/Lp11), 1.lasījums

Datums: 03.07.2014 18:03:00 bal059
Par - 56, pret - 0, atturas - 1. (Reģistr. - 80)
Balsošanas motīvs: Grozījums Saeimas vēlēšanu likumā (1180/Lp11), 1.lasījums

Datums: 03.07.2014 18:04:33 bal060
Par - 73, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 80)
Balsošanas motīvs: Par Saeimas piekrišanu likumā “Par valsts budžetu 2014.gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei (686/Lm11)

Ceturtdien, 21.novembrī
09:00  Saeimas 2024.gada 21.novembra kārtējā sēde
10:30  Deputātu grupas sadarbības veicināšanai ar Austrālijas parlamentu darba sanāksme- grupas vadītāja vietnieka vēlēšanas
11:25  Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde (turpinājums)
16:45  Saeimas priekšsēdētājas biedres Zandas Kalniņas-Lukaševicas tikšanās ar Ukrainas prezidenta kancelejas delegāciju un Ukrainas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā V.E. Anatolii Kutsevol