Latvijas Republikas 12.Saeimas
pavasara sesijas piektā sēde
2016.gada 21.aprīlī
Sēdi vada Latvijas Republikas 12.Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.
Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Atbildes uz deputātu iesniegtajiem jautājumiem
Frakciju viedokļi
Sēdes vadītāja. Labrīt, godātie deputāti! Aicinu ieņemt vietas Saeimas Sēžu zālē. Sāksim Saeimas 21.aprīļa sēdi.
Pirms sākam izskatīt Prezidija apstiprināto darba kārtību, ir jāizskata iesniegtās izmaiņas tajā.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija lūdz grozīt sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz grozīt sēdes darba kārtību un izslēgt no tās likumprojektu “Grozījumi Jūras kodeksā”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts no sēdes darba kārtības ir izslēgts.
Deputāti Valainis, Zaķis, Lejiņš, Judins, Spolītis un citi lūdz grozīt sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par deputāta Viļņa Ķirša atsaukšanu no Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.
Deputāti Valainis, Zaķis, Lejiņš, Spolītis, Viņķele un citi lūdz grozīt sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par deputāta Viktora Valaiņa atsaukšanu no Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.
Deputāti Valainis, Zaķis, Lejiņš, Judins, Spolītis un citi lūdz grozīt sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par deputāta Viļņa Ķirša ievēlēšanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.
Deputāti Valainis, Zaķis, Lejiņš, Judins, Spolītis un citi lūdz grozīt sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par deputāta Viktora Valaiņa ievēlēšanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.
Sākam izskatīt grozīto sēdes darba kārtību.
Nākamā darba kārtības sadaļa - “Par iesniegtajiem likumprojektiem”.
Saeimas Prezidijs ierosina Sociālo un darba lietu komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībnieku un Černobiļas atomelektrostacijas avārijas rezultātā cietušo personu sociālās aizsardzības likumā” nodot Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.
“Par” pieteicies runāt deputāts Andrejs Klementjevs.
A.Klementjevs (SASKAŅA).
Labrīt, augsti godātie deputāti! Piecās minūtēs es mēģināšu pārliecināt jūs atbalstīt šo likumprojektu.
Sociālo un darba lietu komisija ir apgājusi Ministru kabinetu un lūdz atbalstīt šo likumprojektu tāpēc, ka mēs saskaramies ar tām problēmām, kādas ir avārijas seku likvidatoriem, kuri mēģina pierādīt, ka viņiem ir tiesības uz kaitējuma atlīdzību.
Šodien ir tāda situācija, ka mums Latvijā ir 1900 likvidatoru (Zālē troksnis. Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.), kuri saņem to kaitējuma atlīdzību pie pensijas, un 1100 personas, kuras aizgājušas pensijā pēc 2000.gada un kurām nav šīs atlīdzības. Skaidrs, ka komisija uzskata, ka tas nav godīgi un to atšķirību mums vajadzētu kopīgiem spēkiem likumdošanas ceļā novērst. Mēs zinām, ka tiesā ir iesniegtas 28 prasības un 20 no tām jau ir izskatītas, un lēmumi ir pozitīvi attiecībā uz tiem iesniedzējiem, avārijas seku likvidatoriem, kuri šodien tiesājas ar valsti. Tas pasākums nav lēts - no speciālā sociālā budžeta tas prasīs 2,2 miljonus. Bet, tā kā tuvākajās dienās mēs pieminēsim tos cilvēkus, kuri izglāba Eiropu, izglāba arī mūs, es domāju, ka šodien par naudu runāt nav korekti.
Šī katastrofa notika 1986.gada 26.aprīlī, un ļoti daudzi cilvēki, kuri piedalījās tās seku likvidācijā, tagad pēc tās apstarošanas jūtas ļoti slikti, un visa tā atlīdzība, kuru mēs varbūt arī mēģināsim viņiem izmaksāt, aizies zālēm un rehabilitācijas pasākumiem. Es saprotu, ka aģentūra citreiz pārmet mums to, ka mēs ļoti aktīvi caur komisiju virzām mēģinājumus palielināt pensijas un pabalstus, bet... Šodien, pēc 30 gadiem, tās ģimenes, kurās ir šīs avārijas seku likvidatori, jūtas ļoti apbižotas no valsts puses. Nav atrisināts jautājums par apbalvojumiem ar medaļām vai ordeņiem. Nav izskatīts projekts, kuru mēs nosūtījām prezidentam, un Ordeņu kapituls neizskatīja mūsu lūgumu. Nav vēl atrisināts jautājums, kā mēs godināsim šos cilvēkus. Viņu mums kļūst ar katru gadu mazāk un mazāk, un es domāju - ja šodien mēs atrisināsim jautājumu par šā kaitējuma atlīdzību, tas būs ļoti labs signāls un solis, kas liecinās par to, ka mēs saprotam un cienām šos cilvēkus, kuri, riskējot ar savu veselību, aizsargāja Eiropu no tās katastrofas. Un tās sekas, kuras jūt arī viņu bērni, šodien ir jūtamas un pamanāmas.
Es vispār domāju, ka mums vajadzētu daudz vairāk naudas ieguldīt šajos rehabilitācijas pasākumos, tāpēc ka šodien ir redzams, ka tas starojums ir atstājis ietekmi ne tikai uz likvidatoriem, bet arī uz viņu bērniem.
Lūdzu atbalstīt! Un komisiju lūgšu šo likumprojektu izskatīt šodien pirmajā lasījumā.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai?
Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Liepiņa, Šica, Viļuma, Kleinbergas un Ruka iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.
“Par” pieteikusies runāt deputāte Inga Bite.
I.Bite (LRA).
Labrīt, godātie kolēģi!
Putras kungs, jūs mani samulsinājāt ar savu pieteikšanos runāt “pret”, jo es šobrīd tribīnē kāpu ar mērķi pateikt paldies. Pateikt paldies jums, kolēģi, par to, ka kopš pagājušās nedēļas, kad mēs iesniedzām šo likumprojektu pirmo reizi darba kārtībā un jūs to noraidījāt, valdība ir pieņēmusi lēmumu, ministri ir izteikušies, visi ir apsolījuši, ka tik tiešām nekustamā īpašuma nodoklis vienīgajam mājoklim tiks samazināts - tiks noteikts konkrētā samazinātā apmērā. Tāpēc es biju pilnīgi pārliecināta, ka šodien likumprojekts tiks atbalstīts. Jo viena lieta, protams, ir runāt un pieņemt valdībā, un pavisam cita lieta ir reāls likumprojekts un reāls piedāvājums, kas būtu šobrīd nododams komisijām, un, ja nu būtu nepieciešami kādi labojumi, tas pēc tam trijos lasījumos tiktu izdarīts ar priekšlikumiem.
Taču Putras kungs acīmredzot nāks un teiks, ka nekustamā īpašuma nodoklis vienīgajam mājoklim nav samazināms, ka tas ir nosakāms desmitreiz augstāks, nekā tas bija pirms desmit gadiem, nekā bija līdz šim, ka arī turpmāk tas ir maināms katru gadu tikai uz augšu, mainoties kadastrālajām vērtībām, un ka arī turpmāk mantotās mājas, kurās dzīvo cilvēki... to īpašnieki tiks sodīti tāpēc, ka blakus šai mājai ir uzcelta kāda pils, kas pārdota par miljonu, un tāpēc ir cēlusies kadastrālā vērtība.
Kolēģi! Acīmredzot man tomēr ir jārunā konkrēti par šo likumprojektu, lai jūs zinātu, kāds ir tā saturs.
Latvijas Reģionu apvienība ir rūpīgi izpētījusi nekustamā īpašuma nodokļa sistēmu, un jāteic, ka tajā ir nepieciešamas daudzas un radikālas reformas. Taču, apzinoties to, ka koalīcijas līgumā ir ieraksts, ka nevar atbalstīt nevienu opozīcijas priekšlikumu, mēs neesam nākuši ar radikālu reformu piedāvājumu.
Šodien mēs piedāvājam noteikt vienīgi samazinātu nekustamā īpašuma nodokļa likmi 0,1 procenta apmērā no kadastrālās vērtības cilvēka vienīgajam mājoklim jeb deklarētajam īpašumam, kas varētu būt vai nu dzīvoklis, vai māja un tai piegulošā zeme līdz viena hektāra platībā.
Mēs piedāvājam dot pašvaldībai tiesības samazināt nekustamā īpašuma nodokli līdz šādam apmēram arī citiem īpašumiem, un attiecīgā pašvaldība to varētu darīt, apsverot gan savu iedzīvotāju vajadzības, gan arī sava budžeta iespējas.
Jāteic tā, ka līdzšinējā un esošā nekustamā īpašuma nodokļa noteikšanas sistēma ir netaisnīga, un netaisnīga tieši pret iedzīvotājiem, kuri ilgstoši dzīvo kādā nekustamajā īpašumā. Jo viena lieta ir, ja cilvēks var atļauties nopirkt vai uzcelt dārgu nekustamo īpašumu, - un mums šķiet: jā, varbūt viņš var atļauties arī nodokli valstij par to maksāt! -, un pavisam cita lieta, ja cilvēks gadiem ilgi dzīvo mantotā īpašumā un kadastrālā vērtība tam mainās nevis tāpēc, ka viņš kaut ko radikāli ieguldītu vai mainītu, vai uzlabotu sava īpašuma vērtību, bet tikai tāpēc, ka tajā rajonā kāds ir kaut ko pārdevis, nopircis, uzbūvējis, tādējādi mainot nez kāpēc arī viņa nekustamā īpašuma vērtību.
Kolēģi! Vārdos mēs satraucamies par tiem, kuri aizbrauc. Ja par mantotu māju nekustamā īpašuma nodoklis ir jāmaksā 1000 eiro gadā, mēs cilvēku izdzenam no viņa mājas ārā.
Māja, dzimtas mājas, ir tas, kas Latvijas literatūrā un kultūras mantojumā tiek atspoguļots kā latvietim ļoti dārgs un svarīgs. Un šo māju atstāšana vienmēr ir bijusi emocionāli ļoti smaga un grūta. Tas ir tas, ko mēs spiežam saviem cilvēkiem darīt, kad viņi saprot, ka 1000 eiro nekustamā īpašuma nodokli samaksāt viņi nespēj. Labi, ja viņi pārvācas uz citu dzīvesvietu kaut kur Latvijā, diemžēl ļoti bieži tas notiek ārpus Latvijas.
Kolēģi! Es aicinu veidot tādu nekustamā īpašuma nodokļa politiku, kas ļautu iedzīvotājiem iesakņoties, piesaistīties un palikt Latvijā, nevis braukt no tās prom.
Es lūdzu nodot šo likumprojektu komisijām.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
“Pret” pieteicies runāt deputāts Edgars Putra.
E.Putra (ZZS).
Labrīt, kolēģi! Laikam esmu vēl salīdzinoši jauns deputāts priekš Bites kundzes, un viņas sievietes intuīcija diemžēl nostrādāja tikai daļēji, jo tas lēmums, protams, šonedēļ tika pieņemts... Ministru kabinetā tika pieņemts konkrēts lēmums virzīt uz Saeimu likumprojektu, kas paredzēs šīs kadastrālās vērtības nākamajā gadā iesaldēt. Un kadastrālās vērtības iesaldēšana nav vienīgais solis. Tāpat ir paredzēts līdz 30.03.2017. izstrādāt konkrētu rīcību, kā mēs rīkosimies. Ļoti plaši tiks izdiskutēti aspekti, es teiktu, tādi piedāvājumi, kas šobrīd ir izskanējuši no Valsts zemes dienesta, piemēram, ieviest vienotu nodokļa likmi mājoklim - kopēju gan zemei, gan ēkām. Latvijas Pašvaldību savienība ir piedāvājusi noteikt mājoklim neapliekamu platību uz ēkā deklarēto personu skaitu, nosakot konkrētus kvadrātmetrus.
Tāpat, kā jūs zināt, portāls ManaBalss.lv ir ierosinājis vienīgo mājokli neaplikt.
Tomēr šinī gadījumā šobrīd ir tikai uzsākta diskusija, un pirmais solis, ko mēs jau spērām, ir tas, ka valdība šo kadastrālo vērtību 2017.gadā ir paredzējusi iesaldēt. Mēs, protams, spersim nākamo soli - nākamā gada 30.martā modelis jau būs saskaņots gan ar Latvijas Pašvaldību savienību un citām nevalstiskajām organizācijām, gan ar Tieslietu ministriju un Finanšu ministriju. Un galu galā mēs nonāksim pie tā, ka šis jūsu iesniegtais likumprojekts... Šobrīd tas nesabalansē pašvaldību budžetus ar iedzīvotāju maksātspēju. Respektīvi, tas ir vērsts tikai vienā virzienā. Taču mūsu mērķis tomēr ir tas, lai šāda sabalansētība būtu. Un es ceru, ka mēs, saņemot šo likumprojektu 2017.gadā, nonāksim pie slēdziena, ka šis imigrācijas vilnis, kurš būtībā nav dēļ nekustamā īpašuma nodokļa... tas ir strauji nobremzējies, un tas samazināsies vēl vairāk.
Paldies.
Es aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu. ZZS frakcija atturēsies balsojumā attiecībā uz šo priekšlikumu.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Viens deputāts runājis “par”, viens - “pret”. Mums ir jābalso.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli”” nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 30, pret - 6, atturas - 51. Likumprojekts komisijai nav nodots.
Nākamā darba kārtības sadaļa - “Par atvaļinājuma piešķiršanu”.
Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Imantam Parādniekam no šā gada 27.aprīļa līdz 3.maijam.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Imanta Parādnieka iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņam neapmaksātu atvaļinājumu no šā gada 27.aprīļa līdz 3.maijam. Un mums par atvaļinājuma piešķiršanu ir jābalso.
Lūdzu zvanu! Balsosim par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Imantam Parādniekam no šā gada 27.aprīļa līdz 3.maijam! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Lēmums ir pieņemts. Atvaļinājums ir piešķirts.
Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Jurim Šulcam šā gada 4. un 5.maijā.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Jura Šulca iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņam neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 4. un 5.maijā. Par atvaļinājuma piešķiršanu ir jābalso.
Lūdzu zvanu! Balsosim par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Jurim Šulcam šā gada 4. un 5.maijā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Lēmums ir pieņemts. Neapmaksāts atvaļinājums deputātam ir piešķirts.
Nākamā darba kārtības sadaļa - “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.
Darba kārtībā - lēmuma projekts “Par Parlamentārās izmeklēšanas komisijas par korupcijas, lobēšanas, organizētās noziedzības un kontrabandas ietekmi uz nodokļu iekasēšanu un ekonomisko un finanšu noziegumu izmeklēšanu, kā arī Iekšlietu, Tieslietu, Finanšu ministrijas un citu valsts institūciju amatpersonu personīgās atbildības izvērtēšanu sabiedrības interešu un labas pārvaldības principu ievērošanā locekļu ievēlēšanu”.
Debatēt neviens nav pieteicies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Parlamentārās izmeklēšanas komisijas par korupcijas, lobēšanas, organizētās noziedzības un kontrabandas ietekmi uz nodokļu iekasēšanu un ekonomisko un finanšu noziegumu izmeklēšanu, kā arī Iekšlietu, Tieslietu, Finanšu ministrijas un citu valsts institūciju amatpersonu personīgās atbildības izvērtēšanu sabiedrības interešu un labas pārvaldības principu ievērošanā locekļu ievēlēšanu”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Lēmums ir pieņemts.
Darba kārtībā - lēmuma projekts “Par deputāta Viļņa Ķirša atsaukšanu no Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas”. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par deputāta Viļņa Ķirša atsaukšanu no Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Lēmums ir pieņemts.
Darba kārtībā - lēmuma projekts “Par deputāta Viktora Valaiņa atsaukšanu no Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas”. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par deputāta Viktora Valaiņa atsaukšanu no Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Lēmums ir pieņemts.
Darba kārtībā - lēmuma projekts “Par deputāta Viļņa Ķirša ievēlēšanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā”. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par deputāta Viļņa Ķirša ievēlēšanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Lēmums ir pieņemts.
Darba kārtībā - lēmuma projekts “Par deputāta Viktora Valaiņa ievēlēšanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā”. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par deputāta Viktora Valaiņa ievēlēšanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Lēmums ir pieņemts.
Nākamā darba kārtības sadaļa - “Likumprojektu izskatīšana”.
Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Krimināllikumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Solvita Āboltiņa.
S.Āboltiņa (VIENOTĪBA).
Labrīt, cienījamie kolēģi! Tātad 3.martā mēs šajā zālē izskatījām likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā” un noteicām šim likumprojektam steidzamību. Un jau toreiz šajā zālē, informējot jūs par likumprojektu, es teicu, ka šis likumprojekts ir ļoti nozīmīgs mūsu valsts drošības stiprināšanai, jo normas, kas regulē noziegumu pret valsti, ir 17 gadus vecas un vairs morāli nespēj nodrošināt to, lai tiesībsargājošās iestādes spētu pielietot likumiskos instrumentus un vērsties pret tiem, kas kaut kādā veidā apdraud mūsu nacionālo drošību.
Jau toreiz, informējot no tribīnes, es norādīju uz potenciālajām problēmām šajā likumprojektā, kuras bija norādījuši eksperti, skatot likumprojektu pirms pirmā lasījuma Nacionālās drošības komisijas un Juridiskās komisijas 25.februāra kopsēdē. Un kā galveno es uzsvēru, ka ir ļoti svarīgi šajā situācijā panākt, lai šajās normās tiktu nodrošināts līdzsvars starp krimināltiesisko regulējumu un cilvēktiesību un demokrātisko brīvību ievērošanu, un norādīju arī uz konkrētām problēmām, konkrētiem pantiem, kurus visdrīzāk uz otro lasījumu vajadzētu precizēt. Jau tās pašas dienas vakarā pēkšņi viena daļa mediju sacēla ļoti lielu kampaņu pret to. Es nosaukšu šos medijus, lai secinājumus jūs varētu izdarīt paši. Tie ir “Vesti Segodņa”, BaltNews.lv, Sputniknews.lv, RuBaltic.ru, Regnum, svpressa.ru, IMHOclub.lv. Tie bija mediji, kuros joprojām turpinās kampaņas pret to, lai šie grozījumi tiktu pieņemti. Kā jūs pamanījāt, arī šodien pie Saeimas ir pikets, kur cilvēki ar sarkanajiem karogiem atgādina par tiesībām, brīvībām un demokrātiju. Ir tikai jautājums - vai viņi atgādina par eiropeisku demokrātisku valstu brīvībām un katras valsts tiesībām aizsargāt savas demokrātijas tiesības un brīvības, un cilvēktiesības, vai viņi atgādina par to valsti, kurā tomēr plīvo sarkanie karogi.
Laikā starp lasījumiem arī Valsts prezidents norādīja... uzrakstot vēstuli Juridiskajai komisijai, atzinīgi novērtēja to, ka šāds likumprojekts Saeimā ir tapis un tiks virzīts, un skatīts, vienlaikus norādot uz šīm potenciālajām bažām par to, ka ļoti svarīgs ir līdzsvars starp cilvēktiesībām un krimināltiesiskajiem instrumentiem, un ir ļoti svarīgi, lai cilvēki netiktu saukti pie atbildības nepamatoti par to, kas... par tādām darbībām, kas ir Satversmē garantētas.
Līdz ar to Juridiskā komisija nolēma šīs sēdes sasaukt tik daudz, cik ir nepieciešams, lai jebkura eksperta vai uzaicinātā, vai deputāta bažas būtu iespējams atspēkot, izdiskutēt un lai tiešām mēs radītu tādu redakciju, kura pieļautu iespējami mazāk interpretāciju un nepieļautu likuma normu ļaunprātīgu izmantošanu.
Tātad Juridiskajā komisijā tika sarīkotas piecas sēdes - 29.martā, 5.aprīlī, 12.aprīlī, 19. un 20.aprīlī -, kurās tika izskatīti priekšlikumi likumprojekta otrajam lasījumam. Kopumā tika saņemti 34 priekšlikumi, bet, kā redzat, šodienas tabulā ir 26 (par to, kāpēc šobrīd ir 26, izstāstīšu nedaudz vēlāk).
Katra no šīm sēdēm, kuras notika Sarkanajā zālē, bija publiski pieejama. Atbilstoši Saeimas kārtības rullim stenogrammās tiek ierakstīti gan visi iebildumi, gan visi argumenti, kas izskan. Tātad ikvienam, kurš vēlas apstrīdēt šo normu likumību, ir iespēja detalizēti iepazīties ar šīm normām.
Katrā no šīm sēdēm piedalījās gan Drošības policijas pārstāvji, gan Militārās izlūkošanas un drošības dienesta pārstāvji, gan SAB pārstāvji, tātad bija pārstāvētas tās trīs iestādes, kuras kopīgi sagatavoja šo likumprojektu un arī iesniedza.
Piedalījās arī Tieslietu ministrijas pārstāvji. Tieslietu ministrijā pastāvīgi darbojas krimināltiesību darba grupa, tātad katru no šīm iebildēm vēlreiz skatīja arī darba grupā visu ekspertu līmenī.
Piedalījās Iekšlietu ministrijas pārstāvji.
Piedalījās prokuratūras pārstāvji.
Piedalījās tiesībzinātnieki (it īpaši liels paldies profesoram Krastiņam!).
Piedalījās tiesnešu pārstāvji - gan Dzalbes kungs no Augstākās tiesas, gan eksperts Baumaņa kungs no apgabaltiesas; arī Stukāna kungs bija ļoti biežs šo sēžu dalībnieks.
Piedalījās Valsts prezidenta kancelejas pārstāvji, lai prezidentam būtu pārliecība par to, ka tiks ņemtas vērā bažas, kuras viņš ir paudis savā vēstulē Saeimas Juridiskajai komisijai.
Piedalījās advokāti. Piedalījās arī Latvijas Juristu biedrības pārstāvis Borovkovs. Un - pats galvenais! - piedalījās tiesībsargs Jansons (turklāt - visās sēdēs), un piedalījās Ministru kabineta pārstāve Eiropas Cilvēktiesību tiesā Kristīne Līce (vai viņas pārstāvji).
Tātad viņi visi piedalījās, lai katru normu, katru priekšlikumu, kurš tika izteikts attiecībā uz iespējamo Krimināllikuma redakciju, vispusīgi izvērtētu un dzirdētu visu ekspertu viedokļus. Un ļoti svarīgi, lai katrs no šiem priekšlikumiem (Zālē troksnis. Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.) tiktu izvērtēts galvenokārt no tā viedokļa, vai šāda likuma redakcija nevarētu radīt Latvijai problēmas Eiropas Cilvēktiesību tiesā, proti, radīt problēmas saistībā ar cilvēktiesību aizskārumiem.
Tātad, kā jau es teicu, šie grozījumi ir uzskatāmi par ļoti būtiskiem. Un arī bijušais Konstitucionālo tiesību komisijas loceklis Lauris Liepa publiskajā diskusijā Latvijas Televīzijā norādīja, ka šis ir viens no Konstitucionālo tiesību komisijas ieteikumiem, kā Latvijai stiprināt normas, kas aizsargā mūsu suverenitāti.
Šobrīd tabulā mēs skatām 26 priekšlikumus, kuri ir saņemti no deputātiem. Pirms mēs sākam izskatīt katru priekšlikumu, es tomēr nolasīšu ekspertu viedokļus un atzinumus par šo pamatdiskusiju - vai cilvēku var sodīt par pārkāpumiem... par darbībām, kas ir paredzētas Satversmē, vai ne. Ir sagatavota arī izsmeļoša Iekšlietu ministrijas atbilde attiecībā uz šiem priekšlikumiem. Tā kā ne visi izmanto iespēju lasīt stenogrammas, es to jums nolasīšu tagad. Tātad: likumprojektā ietvertā priekšlikuma par Krimināllikuma 80.panta pirmās daļas, 80.1 un 81.panta dispozīciju precizēšanu būtība ir uzsvērt un noteikt, ka persona ir saucama pie atbildības par tādām darbībām, kas veiktas Latvijas Republikas Satversmē neparedzētā veidā. Līdz ar to tiktu novērsta iespēja minētās normas interpretēt tādējādi, ka persona tiek saukta pie kriminālatbildības gadījumos, kad tā īsteno savas Satversmē paredzētās tiesības. Likums paredz noteikt atbildību par darbībām, kas vērstas pret Latvijas Republikas valstisko neatkarību, suverenitāti, teritoriālo vienotību, valsts varu vai valsts iekārtu Satversmē neparedzētā veidā, proti, par antikonstitucionālām, Satversmē neparedzētām darbībām.
Vēlreiz atsaukšos uz Konstitucionālo tiesību komisiju, kas ir secinājusi, ka neaizskaramais Satversmes kodols ļauj Latvijas tautai atcelt spēkā esošo Satversmi un noteikt jaunu konstitucionālo iekārtu. Tā ir šī diskusija par to, vai mēs drīkstam... vai tauta drīkst referendumā prasīt, ka vēlas, pieņemsim, prezidentālu republiku, - vai tas ir pieļaujams un vai par to liela daļa sabiedrības varētu tikt sodīta.
Nē! Tas ir pieļaujams, bet tas nepieļauj Latvijas valsts un tās demokrātiskās iekārtas likvidēšanu. Neaizskaramais Satversmes kodols liedz konstitucionālajam likumdevējam grozīt Latvijas valsts konstitucionālo identitāti, ja rezultātā varētu tikt likvidēta valsts demokrātiskā iekārta vai pat pati valsts. Tātad mēs varam lemt par to, kādā iekārtā dzīvojam, bet mēs nevaram lemt, ka mēs likvidējam valsts demokrātisko iekārtu vai likvidējam paši savu valsti.
Tātad Satversmes ievadā noteiktais Latvijas tautas pienākums aizsargāt savu suverenitāti, Latvijas valsts neatkarību, teritoriju un tās vienotību un demokrātisko valsts iekārtu ir uzlikts ikvienam Latvijas Republikas pilsonim, un Latvijas tauta, īstenojot suverēno varu, nevar veikt darbības, kas vērstas pret suverenitāti, Latvijas valsts neatkarību, Latvijas valsts teritoriālo vienotību un demokrātisko valsts iekārtu.
Līdz ar to ir secināms, ka Satversmē nav paredzēts veids, kā konstitucionāli likvidēt Latvijas Republikas valstisko neatkarību, suverenitāti vai graut Latvijas Republikas teritoriālo vienotību.
Vienlaikus no Satversmes ievadā noteiktā Latvijas tautas pienākuma izriet, ka vārdi “Latvijas Republikas Satversmē neparedzētā veidā” ir attiecināmi ne tikai uz procedūru, bet galvenokārt arī uz darbības saturu. Jau likumprojekta anotācijā ir norādīts: “Tas, kādā veidā var tikt mainīta Latvijas Republikas Satversme, noteikts pašā Satversmē, vienlaikus arī paredzot neaizskaramu Satversmes kodolu, kurā ietverta Latvijas valsts pastāvēšana. Tādējādi katrā gadījumā ir jāvērtē ne tikai darbības formāla atbilstība Satversmē noteiktajai kārtībai, bet arī tas, vai darbība nav vērsta pret Satversmes neaizskaramo kodolu.”
No minētā izriet, ka rīcība, kas atbilst Satversmei, gan pēc formas, gan pēc satura ir likumīga un nevar tikt uzskatīta par krimināli sodāmu darbību. Sodāma ir tikai antikonstitucionāla darbība, tas ir, darbība, kas vērsta uz konstitucionālo pamatu grozīšanu, apejot Satversmē paredzēto kārtību vai pat izmantojot Satversmē paredzēto kārtību, lai veiktu darbības, kuru mērķis ir pretējs Satversmē noteiktajam.
Tas ir skaidrojums, kas bija visplašāk diskutēts jautājumā par to, vai varētu kāds tikt sodīts par Satversmē paredzētām darbībām. Manuprāt, šis izskaidrojums ir pietiekami pilnīgs un precīzs, ar atsaucēm uz normatīvajiem aktiem. To ir sastādījuši eksperti, un tas tika nolasīts Juridiskās komisijas sēdēs.
Tas pierāda, ka šim likumprojektam un tajā minētajām normām ir leģitīms mērķis un atbildība, kura ir paredzēta par antikonstitucionālām darbībām, ir samērīga.
Tātad tas bija pamatiebildums, kurš attiecas uz vairākiem pantiem.
Tagad skatām katru atsevišķo priekšlikumu.
1.pants ir pants par uz valsts varas gāšanu vērstu darbību, un par šo pantu tika saņemti vairāki priekšlikumi.
1. bija deputāta Andreja Judina priekšlikums, kuru komisija neatbalstīja.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst...
Uzsākam debates.
Tātad par 1.priekšlikumu debatēt pieteicies deputāts Artuss Kaimiņš.
A.Kaimiņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Es uzskatu, ka steidzamība apdraud šo grozījumu jēgu. Un es gribu Latvijas sabiedrībai izstāstīt, ko nozīmē steidzamība šeit, Saeimā, - šis likumprojekts tiek pieņemts divos lasījumos...
Sēdes vadītāja. Kaimiņa kungs, tas... Jūs esat pieteicies debatēt par 1.priekšlikumu, kas neietver steidzamību.
A.Kaimiņš. Jā, jā! Jūs varat nepārtraukt, jūs... Jā, runa...
Sēdes vadītāja. Un par steidzamību šim likumprojektam Saeima jau ir lēmusi.
Ir iespējamas debates par 1. - deputāta Andreja Judina iesniegto priekšlikumu.
A.Kaimiņš. Jā. Andreja Judina priekšlikums ir - lai Andrejs Judins arī nāk un runā. (Zālē smiekli.)
Es pieteicos runāt par iepriekšējo šo te... Es pieteicos runāt...
Es nezinu, kāpēc jūs tādu manipulāciju esat izveidojuši šobrīd... Bet mani interesē... Jūs varat šeit smieties, bet, lūdzu, izskaidrojiet, kāpēc šim likumprojektam ir tāda steidzamība?! (Dep. A.Loskutovs: “To jau darījām pagājušajā reizē!”)
Tas ir viss, ko es šobrīd jautāju. Jo, ja ir steidzamība, tad prezidents nevar atdot Saeimai otrreizējai izskatīšanai šo jautājumu. Lūdzu, Āboltiņa, deputāti, nāciet un izskaidrojiet par steidzamību!
Sēdes vadītāja. Turpinām debates.
Vārds deputātam Andrejam Judinam. (Dep. J.Urbanovičs: “Kāpēc tad steidzamies, izstāsti!”)
A.Judins (VIENOTĪBA).
Cienījamie kolēģi! Pirms es sākšu skaidrot priekšlikuma būtību, es mēģināšu dažos vārdos raksturot situāciju. Tas jums palīdzēs labāk saprast arī mana priekšlikuma būtību.
Man gribas uzsvērt, ka šis likumprojekts ir tiešām ļoti svarīgs.
Es lasu lekcijas. Atceros - vēl pirms pusgada es stāstīju mūsu kolēģiem tiesnešiem, prokuroriem par to, ka mūsu likuma panti, kas ir attiecīgajā nodaļā, nav piemērojami praktiski. Mums ir jāgroza attiecīgās normas, un ir prieks, ka darba grupa ir izstrādājusi attiecīgos priekšlikumus, kas ļaus problēmu risināt. Bet, ja likumprojektam ir svarīgi mērķi, tas nenozīmē, ka var aizmirst par saturu. Ir jārunā par svarīgiem mērķiem, kurus mēs gribam sasniegt, bet ir arī jādomā par normatīvā akta kvalitāti.
Nav nekāds noslēpums, ka pirmajā lasījumā atbalstītais projekts nebija ideāls un mums bija jāstrādā, lai to pilnveidotu, lai nodrošinātu kvalitāti. Es varu tiešām teikt paldies visām iesaistītajām personām (vairākas bija nosauktas, uzskaitītas, un strādāja arī vēl citi cilvēki, kuri domāja, kā risināt problēmas), un pēc katras sēdes, kad no iesaistītajām personām mēs dzirdējām, ka viss ir kārtībā... pēc katras sēdes tika organizētas jau darba grupas sēdes, kurās eksperti diskutēja ar mērķi risināt problēmas, un uz šo brīdi pamatproblēmas ir atrisinātas, bet, manuprāt, likumu vēl var pilnveidot. Var būt arī labāki risinājumi, un tas nozīmē, ka, iespējams, pēc kāda laika mums būs jāatgriežas pie likumprojekta. Bet priecē tas, ka... es vēlreiz varu atkārtot, ka šodien, balsojot arī par visu likumprojektu, mēs varēsim to darīt droši, jo likumprojekts vairs neapdraud tās intereses, par kurām mēs runājam.
Bet, runājot par 80.pantu, jāteic, ka patlaban mūsu Krimināllikumā ir paredzēta atbildība par darbībām, kas vērstas uz valsts varas gāšanu, teritoriālās vienotības graušanu. Tāda norma ir vajadzīga.
Uz pirmo lasījumu bija iesniegts priekšlikums - normu modificēt un no trim pantiem veidot vienu, paredzot atbildību par attiecīgām darbībām. Taču tika konstatēta problēma: ja mēs paredzam atbildību par darbībām, kas vērstas pret valsts iekārtu, tad faktiski sanāk, ka pie atbildības jāsauc arī cilvēki, kuri, piemēram, uzskata, ka prezidentāla republika ir labāka nekā parlamentāra, vai kuri, teiksim, ierosina, ka Latvijai vajag veidot federāciju, nevis saglabāt unitāru valsti.
Lūk, tā ir problēma.
Un tā problēma ir jārisina. Un, domājot par to, kā to var risināt, es iesniedzu priekšlikumu. Mana priekšlikuma būtība ir ļoti vienkārša: ja kāds cilvēks veic darbību, kas vērsta pret Latvijas neatkarību, suverenitāti un teritoriālo vienotību, viņam par to ir jāatbild. Manuprāt, likumam jābūt skaidram. Šis priekšlikums netika atbalstīts. Tika atbalstīts cits priekšlikums, par kuru faktiski jau Āboltiņas kundze nedaudz pastāstīja.
Šis priekšlikums, par kuru mēs noteikti vēl balsosim, nav pēc savas būtības un idejas sliktāks, bet mani tomēr mulsina formulējums 4.priekšlikumā: darbība, kas vērsta pret Latvijas neatkarību Satversmē neparedzētā veidā... Jā, tiešām, kad mēs sākām kritizēt šo normu, parādījās tā vēstule, kas skaidro... Veids nav tikai veids. Veids nozīmē arī saturu.
Tā skaidrojot, mēs tiešām problēmu atrisināsim, bet vai nebūtu labāk un skaidrāk - likumā rakstīt, ka neatkarība ir aizsargājama un ikviens, kurš kaut ko dara pret neatkarību, ir saucams pie kriminālatbildības?
Faktiski tagad mēs esam apbruņoti ar šo vēstuli, ko mums nolasīja. Ir ekspertu atzinumi, un es nešaubos, ka, tiesu praksē diskutējot, problēmu atrisinās, arī akceptējot 4.priekšlikumu. Bet, manuprāt, mans priekšlikums ir vienkāršāks un saprotamāks.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vai uzturat spēkā lūgumu balsot par priekšlikumu?
A.Judins. Nu kāpēc nenobalsot? Protams!
Sēdes vadītāja. Paldies.
Debates slēdzu.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - deputāta Judina iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 4, pret - 67, atturas - 9. Priekšlikums nav atbalstīts.
S.Āboltiņa. 2.priekšlikums ir deputātes Jūlijas Stepaņenko priekšlikums, kurš arī komisijā nav guvis atbalstu.
Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. - deputātes Stepaņenko iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 2, pret - 56, atturas - 24. Priekšlikums nav atbalstīts.
S.Āboltiņa. 3. - deputāta Kārļa Seržanta priekšlikums, kurš arī nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.
Vārds deputātam Kārlim Seržantam.
K.Seržants (ZZS).
Jā, labrīt, kolēģi! Es pavisam īsi. Divi iepriekšējie runātāji jau izskaidroja, ka sākotnējā šā likumprojekta formā pastāvēja iespēja, ka var notikt vēršanās pret cilvēkiem, kas mēģina referenduma ceļā kaut ko mainīt šajā valstī, un tāda iespēja man likās nepieņemama. Bet, ņemot vērā to, ka šā likumprojekta gatavošanas gaitā tika iesniegti attiecīgi iekšlietu ministra Riharda Kozlovska priekšlikumi, kas šo pretrunu novērsa, es aicinu balsot par šiem priekšlikumiem - par ceturto un septīto -, bet savu priekšlikumu es atsaucu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Priekšlikums tātad ir atsaukts.
S.Āboltiņa. 4.priekšlikumu ir iesniedzis iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis, un tas ir izdiskutēts Tieslietu ministrijas darba grupā ar visiem ekspertiem, kā arī tika ņemts par pamatu, diskutējot par šo pantu. Tātad jau manis iepriekš minētais saistībā ar Latvijas Republikas Satversmē neparedzētu veidu... Te precīzāk izteikts tas, ko Seržanta kungs ir minējis savā priekšlikumā par pretlikumīgu veidu, precīzi nosakot, ka Satversmē noteiktais veids var būt par pamatu kaut kādām izmaiņām.
Pēc garām diskusijām Juridiskā komisija šo priekšlikumu atbalstīja.
Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. - iekšlietu ministra Kozlovska iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - 18, atturas - 5. Priekšlikums ir atbalstīts.
S.Āboltiņa. 5.priekšlikumu ir iesniegusi frakcija SASKAŅA, un komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi.
Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.
Vārds deputātam Valērijam Agešinam.
V.Agešins (SASKAŅA).
Labrīt, godātie kolēģi! Grūti noliegt, ka likumprojekta sākotnējā redakcija zināmā mērā ir uzlabota. Tomēr vēlos pateikt, ka pašlaik Krimināllikuma 10.nodaļā paredzētais regulējums precīzi nosaka noziedzīga nodarījuma sastāva pazīmes, tas ir, par kādām konkrētām darbībām personu var saukt pie kriminālatbildības. Savukārt šajā likumprojektā ietvertais normas regulējums tomēr ir ļoti vispārināts un nenoteikts, un pašam piemērotājam ir plašas iespējas to interpretēt.
Es paskaidrošu mūsu priekšlikuma būtību.
Redzat, projektam pievienotajā anotācijā ietvertais skaidrojums, kā arī ilgstošās diskusijas Saeimas Juridiskajā komisijā galvenokārt par darba grupas piedāvājumiem, nevis par deputātu priekšlikumiem - tas viss nerada pārliecību, ka attiecīgā panta dispozīcija būs saprotama personai, no kuras tiek pieprasīta rīcība atturēties no likumā aizliegtas darbības. Jāatzīst, ka spēkā esošajos Krimināllikuma sevišķās daļas pantos ir daudz precīzāks normas dispozīcijā ietvertais regulējums par noziedzīgiem nodarījumiem, un cilvēkiem, manuprāt, pašlaik ir skaidrs, par kādām darbībām var saukt pie kriminālatbildības.
Savukārt 80.panta pirmajā daļā par kriminālsodāmu atzīstama jebkāda darbība, un tas pieļauj plašu interpretāciju. Un, lai precizētu šo konkrēto normu un izslēgtu nepamatotu normas piemērošanu, nepieciešams paredzēt, ka kriminālatbildība iestājas tikai par tīšām darbībām. Par tīšām darbībām! Tātad, mūsuprāt, svarīgi, lai pantā būtu minēts nodoms un tīša darbība.
Lūdzu balsot par 5.priekšlikumu! Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrejam Judinam.
A.Judins (VIENOTĪBA).
Ir jāatzīst, ka attiecīgā priekšlikuma atbalstīšana nekādā gadījumā nesabojātu konkrēto normu, bet tomēr, skatoties no krimināltiesību viedokļa... Ja mēs rakstām “darbība vērsta”, mēs jau prezumējam, ka tā darbība ir tīša. Tā nevar būt nejauši veikta, bet ir vērsta uz kaut kāda mērķa sasniegšanu. Mums ir vairāki panti, kur mēs izmantojam tādu konstrukciju, un mēs nelietojam vārdu “tīši”, bet runa ir par pašu noziegumu. Nepārprotami - tas var tikt izdarīts tikai ar nodomu.
Līdz ar to šis priekšlikums nevar tikt atbalstīts juridiski. Nav jāraksta šis vārds likumā.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Debates slēdzu.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. - frakcijas SASKAŅA iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 19, pret - 59, atturas - 6. Priekšlikums nav atbalstīts.
S.Āboltiņa. 6. - deputātes Ingas Bites iesniegtais priekšlikums. Arī tas komisijā nav guvis atbalstu.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
S.Āboltiņa. 7. - iekšlietu ministra Riharda Kozlovska priekšlikums, kurš precizē šī panta otro daļu. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 7. - iekšlietu ministra Kozlovska iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - 1, atturas - 22. Priekšlikums ir atbalstīts.
S.Āboltiņa. Turpmākie priekšlikumi - no 8. līdz 11.priekšlikumam - attieksies uz 80.1 pantu: apvienošanās organizācijā ar mērķi gāzt Latvijas Republikas valsts varu...
Pirmais pie šī panta ir 8. - deputāta Judina priekšlikums, kurš nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.
Vārds deputātam Andrejam Judinam.
A.Judins (VIENOTĪBA).
Kolēģi! Ar savu priekšlikumu es neierosināju pilnīgi atteikties no attiecīgās normas. Man bija doma, ka attiecīgā norma var tikt iekļauta iepriekšējā - 80.pantā. Ņemot vērā to, ka ir atbalstīts ministra Kozlovska priekšlikums, kas tomēr neietver attiecīgo regulējumu, es savu priekšlikumu atsaucu.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Tātad priekšlikums ir atsaukts.
S.Āboltiņa. 9. ir deputātes Jūlijas Stepaņenko iesniegtais priekšlikums, kurš komisijā nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 9. - deputātes Stepaņenko iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 1, pret - 60, atturas - 23. Priekšlikums nav atbalstīts.
S.Āboltiņa. 10. ir iekšlietu ministra Riharda Kozlovska priekšlikums, kurš precizē, ka šo pantu piemērot var tikai tad, ja šī darbība tiek veikta Latvijas Republikas Satversmē neparedzētā veidā. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.
Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 10. - iekšlietu ministra Kozlovska iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - 19, atturas - 5. Priekšlikums ir atbalstīts.
S.Āboltiņa. 11. ir deputātes Ingas Bites priekšlikums, kurš komisijā nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
S.Āboltiņa. Turpmākie priekšlikumi ir par 81.pantu “Aicinājums vardarbīgi gāzt Latvijas Republikas valsts varu un vardarbīgi grozīt valsts iekārtu”.
Pie šī panta pirmais priekšlikums ar numuru 12 ir deputāta Andreja Judina priekšlikums, kurš komisijā nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.
Vārds deputātam Andrejam Judinam.
A.Judins (VIENOTĪBA).
Kolēģi! Šajā gadījumā jautājums ir tāds pats kā 80.pantā: vai mēs uzskatām, ka jāsauc pie atbildības par publisku aicinājumu, ja tas vērsts pret Latvijas neatkarību, vai jāsauc tikai tad, ja tas ir veikts Satversmē neparedzētā veidā.
Es kolēģiem stāstīju, informēju, es sūtīju kolēģiem vēstules un skaidroju arī Juridiskās komisijas sēdē, ka sakarā ar šo jautājumu iespējamas diskusijas. Un, proti, cilvēki, kuri veiks attiecīgas darbības, nestāstīs par pantiem, kas bija minēti iepriekš, kurus Āboltiņas kundze nosauca, bet viņi runās par Satversmes 8.nodaļu un stāstīs, ka, izplatot attiecīgu informāciju, veicot attiecīgas darbības, viņi realizē savu vārda brīvību, izmanto tiesības piedalīties demonstrācijās, mītiņos un tā tālāk.
Šajā ziņā ļoti svarīgi ir ievērot atzinumu, kas bija nolasīts, - ka turpmāk neparedzētais veids ietvers arī saturu. Un, ja mēs tā uzskatām, tad arī gadījumos, kad cilvēks izmantos vārda brīvību, būs pamats runāt par to, ka vārda brīvība nav absolūta un līdz ar to atbildība ir iespējama.
Tātad principā kur ir atšķirība starp manu pieeju un pieeju, ko jūs redzēsiet nākamajos priekšlikumos? Mans piedāvājums bija vienkāršs: ja ir attiecīga darbība, tad ir atbildība. Nu redzu, ka vairākums tomēr atbalsta nedaudz komplicētāku pieeju, norādot, ka Satversmē neparedzētos gadījumos būs atbildība. Līdz ar to pirms katras piemērošanas būs jādiskutē, vai cilvēks, kas veicis attiecīgās darbības, ir rīkojies Satversmē paredzētā veidā vai nav, vai viņa tiesības ir plaši vai tomēr nav tik plaši interpretējamas.
Es neaicinu balsot “par” savu priekšlikumu, bet, ņemot vērā to, ka mēs jau atbalstījām 4.priekšlikumu, es jūs informēju par iespējamu problēmu. Tomēr es ļoti ceru, ka praktiķi tiks galā un attiecīgā norma būs efektīva.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Debates slēdzu.
Tātad deputāts Judins neuztur balsojumu par šo priekšlikumu.
S.Āboltiņa. 13. ir deputātes Jūlijas Stepaņenko priekšlikums, kurš komisijā nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.
Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.
J.Stepaņenko (SASKAŅA).
Cienītā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Lai izklāstītu motivāciju par to, kāpēc esmu iesniegusi priekšlikumus šim likumprojektam, es lūgšu man laiku pagarināt, saliekot kopā divas uzstāšanās reizes.
Sēdes vadītāja. Vai deputātiem nav iebildumu par debašu laika pagarināšanu līdz septiņām minūtēm? Iebildumu nav. Lūdzu!
J.Stepaņenko. Paldies.
Pirmām kārtām es vēlos izteikt savu neizpratni par plašo kritiku, kas tagad tiek veltīta spēkā esošajām normām. Mana loģika nekādā ziņā nav pretvalstiska vai... Un ir bezjēdzīgi mēģināt mani, tāpat kā jebkuru šo grozījumu pretinieku, vainot ļaunos nodomos pret valsti, jo es protu ne tikai baidīties, bet arī lasīt.
Ir ļoti bēdīgi, ka pēdējā laikā kļuvusi populāra prakse stigmatizēt deputātus pēc viņu balsojuma. Kāpēc mēs vairs neuzticamies tam, kas bija radīts, lai nostiprinātu tikko atdzimušu, leģitīmu valsts varu? Jo šis likums, par kuru mēs runājam, bija radies pēc barikāžu laika - Latvijai pašā trauksmainākajā laikā.
Jūs nekur anotācijā neizlasīsiet reālu situāciju, kuru ir paredzēts risināt ar jaunajiem pantiem. Tāpat jūs neredzēsiet pamatojumu steidzamībai.
Ja mēs pieļaujam, ka ikkatrs likums nes sabiedrībai kādu labumu, tad domāju, ka šis būs izņēmums. Es nedomāju, ka ar savas varas stiprināšanu valstī jūs, godātie kolēģi, būsiet parūpējušies par iedzīvotājiem.
Likuma 81.pants jaunajā redakcijā noteiks, ka par aicinājumu vērsties pret Latvijas Republiku (piemēram, pret Latvijas Republikas valsts varu) Satversmē neparedzētā veidā draud cietumsods līdz pieciem gadiem. Pēc dažām dienām likums stāsies spēkā, un cilvēkiem, runājot par valsts, par Latvijas politikā notiekošo, ļoti būs jāpiedomā līdzi, jo to personu loks, kuras varēs noteikt par aizdomās turamām (par notiesāšanu gan man nav tik liela pārliecība), būs krietni vien plašāks, nekā līdz šim tas bija paredzēts. Pietiek jau ar uzsāktu krimināllietu par noziegumiem pret valsti, lai pārvilktu treknu svītru pār jebkuras personas dzīvi.
Es nezinu, vai tas, kas notiek mūsu valstī patlaban ar finanšu struktūrām, un tas, cik strauji tiek burtiski dzīti cauri šie steidzamie grozījumi, ir saistīts ar kādas grupas ietekmi politikā, bet viens ir skaidrs - pastāv liela vēlme nostiprināt savu varu un nodrošināties, lai nekādā veidā tā netiktu apšaubīta.
Runājot par drošību, jāteic, ka pavisam nesen piedalījos diskusijā, uz kuru bija aicināts arī Valsts prezidents. Diskusijas laikā skanēja daudz vērā ņemamu apgalvojumu, piemēram, tas, ka Latvijas sabiedrība baidās pat no zemestrīces, kas Latvijā ir retums. Bailes ir mūsu ikdienas dzīves sastāvdaļa. Bet drošības sajūtu, kas pretstatīta bailēm, mums rada apvienošanās sabiedrībā un uzticēšanās augstākai varai.
Vara parūpēsies par to, lai sabiedrība valsts teritorijā justos droši, lai nerodas dažādi elementi, kas destabilizē situāciju valstī. Izlasot desmito nodaļu vecajā redakcijā, kopējais vēstījums ir tāds: “Visus, kas centīsies izjaukt mieru tavā dzīvē un pārliecību pār rītdienu, lai tu, pilsoni, netraucēti varētu turpināt to, ko plānoji savā dzīvē, sauksim pie atbildības.”
Tagad ar jaunajiem grozījumiem ir izlasāms pilnīgi cits vēstījums: “Bīsties, jo arī tavas darbības var izrādīties noziedzīgas.”
Tajā diskusijā, kura notika pie Valsts prezidenta, bija vēl viens vērtīgs atzinums: trūkst komunikācijas starp valsti un cilvēku.
Valsts par maz vēršas pie saviem iedzīvotājiem. Manuprāt, pats svarīgākais dialogs valstij ar indivīdu notiek tieši likumdošanā. Kad mums būs pieņemts šis likums, mēs varēsim droši apgalvot, ka valsts ir izrādījusi agresiju pret cilvēkiem. Šāds likums ir drīzāk draudēšana, jo tas var ietekmēt gandrīz katru no mums.
Un pēdējā atziņa no šīs diskusijas ir šāda: drošība ir ne tikai bruņojums, likums vai mutes aizvēršana. Drošība ir veselība, miers un labklājība.
Mēs nevaram vairot valsts drošību ar vienu represīvu likumu, ja ar citiem likumiem destabilizējam sabiedrības drošību citās jomās, jo tajā brīdī, kad valsts būs jāaizsargā ar ieročiem rokās, uz ko mēs pēdējā laikā tiekam rūpīgi gatavoti, nebūs, kas to dara, jo daļa jau sēdēs cietumā, daļai banka vai valsts būs attiesājusi īpašumu un tā dzīvos zem tilta, bet daļa stāvēs rindā pie ārsta.
Tāpēc, kolēģi, lūdzu, beidziet spekulēt ar drošību, kas mūsu iedzīvotājiem nav tikai tukša skaņa!
Vēlreiz par grozījumiem. Komisijā es piedāvāju ar nelieliem precizējumiem atgriezties pie vecās redakcijas, saglabājot vardarbības nosacījumu tieši tādēļ, lai pasargātu tos, kuru darbības līdz šim nav bijušas kriminalizētas, bet kuru nodoms nav vērsts pret sabiedrības drošību. Kāpēc tā? Viens no iemesliem: likumprojekta iesniedzējiem acīmredzot šī situācija šķiet bīstamāka nekā terorisms. Jo, ja persona internetā izplatīs aicinājumu atlaist Saeimu, nevis sāks vākt parakstus, kā tas ir paredzēts likumā, Drošības policija viņu sagaidīs kāpņu telpā, bet, ja persona internetā aicinās veikt teroraktus, tad saskaņā ar pašreiz spēkā esošo regulējumu, pirms saukt personu pie atbildības, Drošības policijai būs jāpārbauda, vai tās ir tikai tukšas runas vai arī personai ir šādas iespējas.
Šajā situācijā acīm redzami Drošības policija negaidīs pie durvīm, bet gan sākumā pārbaudīs visu.
Aicinu jūs atbalstīt manis piedāvāto redakciju.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Debates slēdzu.
Vai ziņotāja vēlas pirms balsojuma skaidrot komisijas viedokli?
S.Āboltiņa. Jā.
Komisijas vārdā, protams, paldies. Ļoti tēlaini.
Ne tikai par šo pantu, atbildēšu varbūt arī Kaimiņa kungam, kurš nesagaidīja atbildi uz to jautājumu, kāpēc šis likumprojekts ir steidzams.
Vai tas ir pieņemts sasteigti un nelaikā?
Šis likumprojekts bija vajadzīgs jau aizvakar! Un arī man vairāki žurnālisti ir jautājuši: kāpēc tad tik ilgi strādāja? Tāpēc arī strādāja tik ilgi drošības iestādes kopā ar ekspertiem, lai novērstu to, ka tas varētu tikt piemērots ļaunprātīgi. Un par steidzamību mēģināja runāt katrā no šīm sēdēm. Komisijā divreiz tika pieprasīti balsojumi, mēģinot atcelt steidzamību šim likumprojektam, un katrreiz šāds balsojums tika noraidīts.
Tā ka, manuprāt, šis likumprojekts... Kā es jau minēju, bija piecas sēdes, kurās mēs katru no šiem priekšlikumiem analizējām.
Bet nu pēc tās ļoti tēlainās pasakas, kuru mums stāstīja Jūlija Stepaņenko, es tomēr nolasīšu jums pilnīgi precīzi, kas ir drošība, no attiecīgajiem likumiem, no ekspertu vēstulēm, lai nu te nebūtu tikai... Jā, es arī biju šajā pētījumā, kur cilvēki baidās no zemestrīces... Viņi baidās arī no kaimiņvalsts. Stepaņenko kundze, visvairāk viņi baidās no tā, ka viņi nespēs samaksāt par savu ārstēšanos. Bet tas nav šī likuma subjekts, par ko mēs šobrīd runājam. Šajā likumprojektā un šajā sadaļā mēs šobrīd skatām, kādā veidā tiesībsargājošajām iestādēm dot reālu instrumentu, ja tiek veikts noziegums pret valsti.
Tātad jautājums par drošību. Drošība ir noteiktu stāvokli raksturojoša pazīme. Nacionālās drošības likuma 1.panta pirmajā daļā teikts: “Nacionālā drošība ir valsts un sabiedrības īstenotu vienotu, mērķtiecīgu pasākumu rezultātā sasniegts stāvoklis, kurā ir garantēta valsts neatkarība, tās konstitucionālā iekārta un teritoriālā integritāte, sabiedrības brīvas attīstības perspektīva, labklājība un stabilitāte.”
Ja sabiedriskā drošība ir stāvoklis, kurā garantēta normāla sabiedrības funkcionēšana, tad valsts drošība ir raksturojama kā stāvoklis, kurā garantēta valsts pastāvēšana un normāla funkcionēšana. Tādējādi vēršanās pret valsts drošību ietver ne tikai vēršanos pret noteiktām pamatvērtībām, tas ir, suverenitāti, neatkarību, teritoriālo vienotību, likumīgo varu, valsts iekārtu, bet arī vēršanos pret tiem, kuru pienākumos ietilpst šo stāvokli saglabāt, kā arī vēršanos uz to, lai samazinātu tautas un valsts spējas aizsargāt noteiktās pamatvērtības. Kā piemēru varu minēt situāciju, kad tiek veiktas darbības, lai ietekmētu bruņoto spēku spējas aizsargāt valsti, īstenojot provokācijas vai ideoloģiskas ietekmēšanas kampaņas. Tas var izpausties arī kā personu vervēšana, lai noteiktā brīdī tās pildītu nevis savu pilsonisko pienākumu - sargāt valsts drošību, bet pretēji - veiktu citas darbības ienaidnieka labā.
Valsts drošības jēdziens ir minēts vairākos normatīvajos aktos, piemēram, Nacionālās drošības likumā. Jāuzsver, ka valsts drošības jēdziens ir ietverts arī Valsts drošības iestāžu likumā, skaidri aptverot divas jomas - valsts iekšējo un ārējo drošību. Valsts drošības iestādes ir vienīgās iestādes Latvijā, kas ir tiesīgas īstenot izlūkošanas un pretizlūkošanas darbības. Valsts drošības iestāžu likuma 3.panta otrajā daļā izlūkošana raksturota kā īpaši pilnvarotu valsts iestāžu darbība, kuras nolūks ir iegūt informāciju par ārvalstu valdību, to institūciju, organizāciju vai atsevišķu personu nodomiem un darbību, kas vērsta vai var tikt vērsta pret Latvijas Republiku un tās vitāli svarīgajām institūcijām.
Savukārt saskaņā ar minētā likuma 3.panta trešo daļu pretizlūkošana raksturota kā īpaši pilnvarotu valsts iestāžu darbība, kuras nolūks ir nodrošināt valsts konstitucionālās iekārtas, valstiskās neatkarības, valsts ekonomiskā, zinātniskā, tehniskā un militārā potenciāla, valsts noslēpumu un vitāli svarīgu valsts interešu un drošības aizsardzību pret spiegošanu, diversijām, kaitniecību, terora aktiem un cita veida apdraudējumiem, kā arī veikt īpašus pasākumus šo apdraudējumu novēršanai, izbeigšanai vai to izraisīto seku likvidēšanai.
Minētā ekskluzīvi valsts drošības iestādēm raksturīgo funkciju definīcija papildina valsts drošības jēdziena tvērumu.
Par drošību minēts arī vairākos politikas plānošanas dokumentos, bet es domāju, ka ar manis citēto ir pilnīgi pietiekami, lai saprastu, kas ir valsts drošība, kāpēc ir nepieciešami šie likuma panti un šāds to tvērums konkrētajā likumprojektā. Tā ka komisijas vārdā... mēs izanalizējām arī Jūlijas Stepaņenko priekšlikumu, bet uzskatījām, ka tas neatbilst mūsdienu prasībām, un atbalstījām Tieslietu ministrijas darba grupas izstrādāto priekšlikumu.
Tātad komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 13. - deputātes Stepaņenko iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 18, pret - 56, atturas - 7. Priekšlikums nav atbalstīts.
S.Āboltiņa. 14. ir iekšlietu ministra Riharda Kozlovska iesniegtais priekšlikums, kurš komisijā tika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.
Vārds deputātam Gunāram Kūtrim.
G.Kūtris (NSL).
Labdien, cienījamie kolēģi! Es saprotu, ka Saeimai ir jāpieņem kvalitatīvi likumi. Un, ja, pieņemot likumprojektu pēdējā lasījumā, pat koalīcijas deputāti atzīst, ka tas nav kvalitatīvs, tad rodas jautājums - kāds ir likuma pieņemšanas mērķis?
Es šobrīd runāšu par 14.priekšlikumu, kas komisijā ir atbalstīts, bet pēc būtības šajā priekšlikumā ir iestrādātas tās pašas normas, kas iepriekšējos pantos, kurus kopumā jūs jau atbalstījāt. Manuprāt, šo normu izpratne un piemērošana praksē var būt ļoti dažāda. Ja jūs uzmanīgi lasāt šo pantu, kurš paredz atbildību par vēršanos pret noteiktām Latvijas Republikas vērtībām Latvijas Republikas Satversmē neparedzētā kārtībā, tad pievērsiet uzmanību kādam konkrētam gadījumam! Cilvēks paziņo, ka viņš vēlas organizēt, piemēram, pie Raiņa pieminekļa mītiņu, kurā runās, diskutēs par Latvijas valsts tālāko attīstību, par uzplauksmi un demokrātijas pilnveidošanu. Tātad notiks Satversmē paredzētā veidā organizēts pasākums, kur cilvēki, ievērojot Satversmē paredzētās tiesības brīvi paust savu viedokli un pasaules skatījumu, uzstāsies ar runām.
Iedomāsimies: ja vienā dienā šādā mītiņā cilvēks runā par to, ka Latvijas valsts turpina darboties šādā stāvoklī un nevēlas pievienoties Zviedrijai vai Krievijai - izvēlieties, kuru vārdu gribat... (Dep. R.Ražuks: “Igaunijai!”)... vai Igaunijai, vai mēs uzskatīsim, ka tas ir valsts noziegums vai ne? Es domāju, ka ne, jo Satversmē paredzētā veidā cilvēks ir aicinājis runāt. Ja jūs teiksiet, ka šādā situācijā tā nedrīkstētu runāt, tad ir jāsāk kriminālprocess, un Drošības policija, piemērojot konkrēto pantu par to, ka internetā aicina pievienoties kaut kam, saskata, ka tur ir noziegums.
Tagad iedomāsimies, ka nākamajā dienā notiek līdzīgs mītiņš, kurā cilvēki, uzstājoties debatēs, saka: “Ziniet, mēs esam par unitāru Eiropas Savienību kā vienotu valsti... varbūt federālu, bet vienotu valsti, atsakoties no Latvijas suverenitātes, jo federāla valsts... suverēna valsts zūd.” Sakiet, lūdzu, - vai šajā, otrajā, gadījumā arī jābūt kriminālprocesam? (Starpsauciens: “Jā!”) Vai tas nozīmē, ka drošības dienesti procesu uzsāks pēc sava subjektīvā redzējuma vai pēc politiskā pasūtījuma?
Cienījamie kolēģi! Ja likuma norma ir tik neprecīza, varbūt Juridiskajai komisijai tomēr vajadzēja uzklausīt manā vēstulē norādīto un palūgt Venēcijas komisijas ekspertu vērtējumu, vai tik neprecīzi panti var būt Krimināllikumā.
Tāpēc ir ļoti grūti balsot “par” pantiem. Bet, paldies Dievam, Krimināllikumā panti par valsts noziegumu vēl aizvien ir, tie nav izsvītroti. Un, ja strādā un spiegus ķer, tad var noķert arī šobrīd. Bet, ja ir šādas tik neskaidras redakcijas, tad, es domāju, drīzāk ir jāatturas, nevis jāatbalsta. Aicināsim tos ekspertus, kas vēl vērtēs pēdējo pantu, un tad varbūt arī pārējos var pārvērtēt. Kāpēc jāpieņem nekvalitatīvs likums un pēc tam atkal jāpārvērtē?
Paldies.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Vai ziņotāja komisijas vārdā ko piebildīs?
S.Āboltiņa. Jā.
Šis arguments skanēja Juridiskajā komisijā atkal un atkal: “Kur mēs steidzamies un kāpēc mums to vajag, un kāpēc tad vecās normas nevar strādāt?” Un tad diskusijās ne par šo pantu, bet par vienu citu, daudz vairāk apstrīdētu pantu, līdz kuram mēs nonāksim, viens no klātesošajiem, Latvijas Juristu biedrības vadītājs Aivars Borovkovs, teica: “Beidziet taču izlikties! Par tām normām un redakcijām visiem ir skaidrs, to apstiprina gan Drošības policija, gan prokuratūra, gan tiesneši; viņiem ir pilnīgi skaidrs, kādā veidā šīs normas piemērot. No kā jūs tagad pēkšņi baidāties? Jūs paužat neuzticību tiesībsargājošajām iestādēm!” Un arī man pietiekami daudzi cilvēki ir nākuši klāt un runājuši par savu negatīvo pieredzi saistībā ar tiesībsargājošajām iestādēm.
Tas, uz ko aicina Kūtra kungs, un tas, par ko mēs diskutējām daudzajās Juridiskās komisijas sēdēs, - vai var radīt ideālu redakciju, kurā negodprātīgs drošības iestāžu darbinieks vai negodprātīgs tiesnesis neatradīs interpretāciju, kā to ļaunprātīgi piemērot. Visticamāk - nē. Visticamāk, ideālas normas mēs nespējam radīt. Bet tas, ko mēs spējam darīt šobrīd, ir iedot pietiekami mūsdienīgu instrumentu tiem cilvēkiem, kam par mūsu drošību ir jārūpējas. Un par katru tādu konkrētu gadījumu, kurā tiek aizskartas cilvēktiesības, kurā tiek apšaubītas cilvēka tiesības realizēt viņa Satversmē noteiktās tiesības vai tiesības, kas viņam ir garantētas Eiropas Padomes Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijā, pastāv iespēja, kā konkrēti šādus mehānismus un šādas lietas apstrīdēt.
Es jums nolasīšu pēc tam konkrētu gadījumu attiecībā uz tā saucamo žurnālistu pantu par to, kā šāda lieta ir lemta un kāda ir bijusi analīze.
Bet attiecībā uz 14. - iekšlietu ministra priekšlikumu... Komisija šo priekšlikumu atbalstīja, un komisijas vārdā es lūdzu deputātus to atbalstīt.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 14. - iekšlietu ministra Kozlovska iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - 20, atturas - 5. Priekšlikums ir atbalstīts.
S.Āboltiņa. 15. ir deputātes Ingas Bites iesniegtais priekšlikums, kurš nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
S.Āboltiņa. Nākamie priekšlikumi - no 16. līdz 18. - ir par 81.1 pantu “Palīdzība ārvalstij pret Latvijas Republikas drošības interesēm vērstā darbībā”.
Tātad pirmais priekšlikums pie šī panta ir 16. - frakcijas SASKAŅA iesniegtais priekšlikums, kurš komisijā nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.
Vārds deputātam Valērijam Agešinam.
V.Agešins (SASKAŅA).
Godātie kolēģi! Mēs uzskatām, ka 81.1 panta piedāvātā redakcija faktiski nav uzlabojama, jo ietver ļoti plaši traktējamas normas. 81.1 pants paredz atbildību par palīdzības sniegšanu ārvalstij, personai, iespējams, pat neapzinoties, ka ārvalsts vai ārvalsts organizācijas īsteno kādu kaitīgu darbību, kura ir vienkārši prezumēta pret Latvijas Republikas drošības interesēm.
Mums rodas iespaids, ka, pēc autoru domām, pat nav nepieciešams konstatēt nozieguma subjektīvo pusi - pietiek tikai ar darbības fakta konstatāciju.
Jāatzīmē, ka pats termins “palīdzības sniegšana”, ja nav sniegts tā satura tvērums, ir ļoti plaši interpretējams un var radīt subjektīvu piemērošanas rezultātu. Tāpēc aicinu balsot “par” frakcijas SASKAŅA priekšlikumu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Debates slēdzu.
Vai ziņotāja ko piebildīs komisijas vārdā?
S.Āboltiņa. Jā, es piebildīšu. SASKAŅAS pārstāvim nav taisnība, jo, arī komisijā diskutējot... sākotnējā redakcijā varbūt tas nebija norādīts, un, lai arī no panta konstrukcijas un visas būtības izriet, ka šis noziegums nevar tikt izdarīts nejauši, precizētā redakcija, kuru Juridiskajā komisijā piedāvāja Tieslietu ministrijas darba grupa, precizē nolūku un šobrīd skan tā: “Par darbību nolūkā palīdzēt ārvalstij vai ārvalsts organizācijai vērsties pret Latvijas Republikas valstisko neatkarību, suverenitāti, teritoriālo vienotību, valsts varu, valsts iekāru vai valsts drošību”. Tātad pantā šobrīd ir ietverts gan nolūks, gan arī precizēts, kādā veidā un pret ko šī palīdzība varētu būt vērsta.
Līdz ar to nav pamata atbalstīt 16. - frakcijas SASKAŅA priekšlikumu, kurā ir lūgts šo pantu izslēgt pavisam.
Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 16. - frakcijas SASKAŅA iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 19, pret - 57, atturas - 6. Priekšlikums nav atbalstīts.
S.Āboltiņa. 17. ir deputātes Jūlijas Stepaņenko priekšlikums, kurš arī komisijā nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.
Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.
J.Stepaņenko (SASKAŅA).
Godātie kolēģi! Šoreiz pavisam īsi.
Es aicināju komisiju, manuprāt, nederīgā panta vietā nonākt pie grozījumu galvenā mērķa - Satversmes neaizskaramā kodola aizsardzības. Diemžēl mans priekšlikums netika atbalstīts. Bet, komentējot diskusijas, kuras skanēja Juridiskajā komisijā un arī šodien no tribīnes... Mēs dzirdam mutvārdu garantijas par to, ka šis likums, šis plašais tvērums netiks izmantots ļaunprātīgi.
Es tiešām nezinu, vai mēs varam pēc trim dienām, kad prezidents būs spiests izsludināt šo likumu, paļauties tikai uz mutvārdu garantijām, kuras ir skanējušas no likuma iesniedzēju, autoru un Āboltiņas kundzes mutes. Tas ir tāpat kā bankā, ņemot kredītu: nākamreiz mums laikam nevajadzēs iesniegt nekādas izziņas un slēgt nekādus līgumus; mēs vienkārši apsolīsim, ka mēs kādreiz to naudu atdosim, un mums ticēs uz vārda. Tieši tāpat mums būs jātic uz vārda visiem, kuri šodien mums sola, ka represiju nebūs.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Vai ziņotāja skaidros komisijas viedokli?
S.Āboltiņa. Es par savu priekšlikumu neko neteicu, Stepaņenko kundze. Taču es gribu atgādināt: es neesmu sniegusi nekādas garantijas. Mēs izskatām konkrētu likumprojektu, kuram ir konkrēti piemērotāji. Es ziņoju komisijas vārdā un pēc iespējas precīzi mēģinu izklāstīt tos argumentus, kas ir minēti komisijas daudzajās sēdēs; dažus no tiem pat citēju precīzi. Manuprāt, arī iepriekšējā uzrunā es teicu, ka šis tomēr ir jautājums par katra... gan tā cilvēka godaprātu, kurš vēršas pret valsti, gan to cilvēku godaprātu, kuri piemēros šīs normas. Garantijas vēstules jeb mutvārdu solījumus dot - šis nav tas gadījums. Bet katrā ziņā komisija deputātes Jūlijas Stepaņenko priekšlikumu neatbalstīja.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 17. - deputātes Jūlijas Stepaņenko iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 1, pret - 76, atturas - 5. Priekšlikums nav atbalstīts.
S.Āboltiņa. 18. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kas izstrādāts Tieslietu ministrijas darba grupā un kas novērš tos iespējamos pārmetumus, kurus no tribīnes minēja Agešina kungs. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.
Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.
Vārds deputātam Andrejam Judinam.
A.Judins (VIENOTĪBA).
Jā, strādājot arī ar šo pantu, mums nebija viegli... Jūs šeit tabulā redzat Juridiskās komisijas priekšlikumu. (Pirms tam bija arī no iekšlietu ministra priekšlikums, kas ir atsaukts.) Mēs daudz diskutējām par kvalitāti, un tas bija viens no pantiem, saistībā ar kuriem arī man bija iespēja un, es uzskatu, arī pienākums uzdot dažus nepatīkamus jautājumus, uz kuriem Drošības policijas cilvēkiem, manuprāt, nebija viegli atbildēt. Bet, kā es jau teicu pašā sākumā, strādājot ar likumprojektu, ir jādomā par kvalitāti. Es redzu, ka arī šis pants ir piemērs tam, ka mūsu iebildumi, kas izskanēja gan no pozīcijas, gan no opozīcijas, tika ņemti vērā. Un tas nav pirmais variants, par kuru mēs tagad balsosim, nedz arī otrais; tas ir trešais vai ceturtais.
Par sākotnējo redakciju. Jūs varat redzēt - pirmajā lasījumā tur bija lieli riski. Tiešām! Pirmajā lasījumā bija paredzēts noteikt atbildību par “palīdzību ārvalstij vai ārvalsts organizācijai kaitīgā darbībā”... Un es atceros savu jautājumu. Es tieši jautāju ekspertiem, vai tiešām būs tā - ja kāds cilvēks, piemēram, runās ar ārvalstu žurnālistiem, kuri, piemēram, pārstāv tādu televīziju, kas regulāri veic kaut kādas pret Latviju vērstas darbības, tad mēs sauksim pie atbildības to cilvēku, kas ar viņiem runās un kas tādējādi faktiski palīdzēs viņiem tagad veikt kaitīgas darbības, jo viņi varēs atsaukties uz viņa teikto. Vai mēs viņu sauksim pie atbildības?
Es atceros, sākotnējā reakcija bija tāda: “Nu, nē, nu taču nesauksim pie atbildības!” Jā, protams, tāda nolūka nebija, bet, lasot pantu, tāda iespēja pastāvēja. Mūsu iebildumi tika ņemti vērā, un tagad mēs redzam jau citu redakciju, kas tika izstrādāta darba grupā. Un tas ir svarīgi, ka šeit ir norādīts: “Par darbību nolūkā palīdzēt ārvalstij vai ārvalsts organizācijai vērsties pret Latvijas Republikas valstisko neatkarību, suverenitāti, teritoriālo vienotību, valsts varu, valsts iekārtu vai valsts drošību...” Proti, lai sauktu pie atbildības kādu, ir jākonstatē, ka darbība bija veikta attiecīgā nolūkā un persona ir apzinājusies, ka darbība, ko veic cita persona, ir vērsta pret Latvijas Republiku.
Līdz ar to patlaban saistībā ar šo pantu ir cita pamatproblēma, un par to es arī biju spiests runāt Juridiskajā komisijā.
Problēma ir viena: vai drošības dienesti būs spējīgi visu to pierādīt? Vai nesanāks tā, ka pants mums ir, bet pierādīt to būs ļoti grūti?
Bet uztraukumam par to, ka šajā gadījumā ir apdraudētas cilvēktiesības, nav ne mazākā pamata.
Lūdzu balsot par šo priekšlikumu.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātam Kārlim Seržantam.
K.Seržants (ZZS).
Labrīt, vēlreiz!
Pievienojoties Judina kungam, es tomēr uzskatu, ka katrā atsevišķā gadījumā teksti, kurus konkrēts cilvēks izsaka, ir jāvērtē ļoti sīki un skrupulozi, jo varbūt arī tā, ka tas teksts ir it kā par kaut kādām valsts iekšējām problēmām, bet tajā pašā laikā šis teksts ir vērsts uz to, lai kāda ārvalsts, teiksim, varētu šajā sakarā vērsties pret Latviju jau kādā citā veidā.
Es vienkārši nocitēšu nelielu izvilkumu no... Ņemot vērā manu rūgto pieredzi, nenosaukšu autoru, tikai nocitēšu tekstu, par kuru savulaik pat bija ierosināta krimināllieta, bet cilvēks vispār tika attaisnots un runā joprojām. “Saprotiet, ka Latvijas valsts ir tāds pats absolūtais ļaunums kā nacistu valsts, bet, par laimi, daudz vājāks un gļēvulīgāks. Tas, ka mūsu paaudze pieļāvusi tās izveidošanos, ir nepiedodama kļūda. Piedņestrieši šādu kļūdu nepieļāva, un tur krievu skolām nekas nedraud. Šī valsts būtu jālikvidē. Tāpēc mūsu uzdevums ir pietiekami vienkāršs. Taktiski - panākt maksimālu piekāpšanos, izmantojot ienaidnieka vājumu un gļēvumu, bet neaizmirstot, ka tas ir ienaidnieks. Stratēģiski - nodot savus uzskatus nākamajai paaudzei. Ne vienmēr štābs ar to nodarbojas apzināti, bet pietiekami sekmīgi, jo neviens taču nezina, kad pienāks brīvība.” Nu, tādu tekstu šim cilvēkam ir gana daudz, un es domāju, ka šie likuma grozījumi beidzot varbūt ļaus palūgt viņam: “Aizver muti!”
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Tātad 18.priekšlikumu abi debatētāji atbalsta. Debates slēdzu.
Vai ziņotāja vēlas arī ko...? Tātad ziņotāja neko nevēlas piebilst.
S.Āboltiņa. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt.
Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 18. - Juridiskās komisijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 62, pret - 18, atturas - 5. Priekšlikums ir atbalstīts.
S.Āboltiņa. Nākamie priekšlikumi - no 19. līdz 23. - attiecas uz pantu, par kuru bija ļoti plašas debates, - uz pantu par spiegošanu. Un, tā kā es paredzu šeit debates, vēlos jūs informēt par to, kāpēc bija nepieciešams veikt izmaiņas spiegošanas regulējumā, un par dažiem aspektiem, kas ir piedāvāti jaunajā redakcijā.
Tātad spiegošana tiek veikta, gan izmantojot izlūkdienestus, gan tieši iesaistot citas valsts institūcijas vai organizācijas. Tādējādi izlūkdienests ir tikai viens no instrumentiem, ko ārvalsts var izmantot sev noderīgas informācijas iegūšanā. Ja izspiegots tiek valsts noslēpums vai neizpaužamas ziņas, nav būtiskas nozīmes, kādā ārvalsts institūcijā vai organizācijā šāda informācija nonāk. Būtiska nozīme ir tieši tam, ka informācija ārvalsts rīcībā nonāk nelikumīgā veidā, proti, neievērojot noteikto kārtību.
Klasificējot kādu informāciju kā valsts noslēpumu vai neizpaužamas ziņas, viens no mērķiem ir novērst šādas informācijas nelikumīgu nonākšanu ārvalsts rīcībā. Vienlaikus nevajag aizmirst, ka spiegošanu veic arī izlūkdienesti. Valsts drošības iestādes ir konstatējušas sistemātisku, pastāvīgu ārvalstu izlūkdienestu interesi par dažādas informācijas iegūšanu Latvijā, tajā skaitā iesaistot Latvijas iedzīvotājus šādas informācijas iegūšanā, un tas rada apdraudējumu valsts drošībai. Ārvalstu izlūkdienestu dotie uzdevumi aptver ārvalstij izlūkošanā noderīgas informācijas vākšanu, kas var palīdzēt ārvalsts interešu realizēšanā, izmantojot personu specifiskas zināšanas. Ziņas, ko uzdod vākt vai nodot ārvalsts izlūkdienests, var būt par notikumiem, procesiem, iespējām ietekmēt lēmumu pieņemšanu ārvalstij labvēlīgā virzienā. Šādu informāciju ārvalstu izlūkdienesti turpmāk izmanto Latvijai naidīgu aktivitāšu plānošanai, piemēram, lai panāktu sev labvēlīgu lēmumu pieņemšanu. Piemēram, ārvalstu izlūkdienesti uzdod vākt kompromitējošu informāciju, kas nav attiecīgi klasificēta kā neizpaužamas ziņas vai valsts noslēpums, par personām, kuras var ietekmēt valstij būtisku lēmumu pieņemšanu vai kurām ir piekļuve ar likumu aizsargātai informācijai. Šādas informācijas vākšanas mērķis ir radīt labvēlīgus apstākļus turpmākām spiegošanas aktivitātēm vai citām kaitīgām darbībām, kas var negatīvi ietekmēt Latvijas valsts drošību. Tātad šāds bija pamatojums tam, kāpēc šāds pants ir nepieciešams.
Un tagad es jūs informēšu arī par dažiem šajā pantā minētajiem terminiem un par to, kādā veidā tie ir tulkojami jeb saprotami šī likumprojekta izpratnē.
Neizpaužamas ziņas. Par neizpaužamu ziņu nodošanu kriminālatbildība paredzēta jau šobrīd - spēkā esošajā Krimināllikuma 85.pantā noteikta kriminālatbildība par spiegošanu. Neizpaužamas ziņas nav vispārpieejama informācija; normatīvajos aktos ir paredzēta īpaša izmantošanas kārtība šādām ziņām un skaidri noteikts šādu ziņu izplatīšanas aizliegums.
Kā tas ir bijis saprotams arī līdz šim, ņemot vērā panta atrašanos sadaļā “Noziegumi pret valsti”, spiegošanas nozieguma priekšmets ir neizpaužamas ziņas saistībā ar valsts drošību. Tās ir tādas ziņas, kuru izpaušanu ārvalstīm Latvija vērtē kā kaitīgu valsts drošības interesēm.
Savukārt vispārīgi par neizpaužamu ziņu izpaušanu atbildība ir paredzēta Krimināllikuma 200.pantā (ja neizpaužamu ziņu izpaušana ir notikusi privātajā sektorā) un Krimināllikuma 329.pantā (ja noziedzīgs nodarījums izdarīts valsts institūciju dienestā).
Noziedzīgus nodarījumus nošķir tas, ka spiegošanas gadījumā obligāti konstatējams personas nolūks nodot neizpaužamas ziņas tieši ārvalstij vai ārvalsts organizācijai un fakts, ka neizpaužamas ziņas ir nodotas ārvalstij vai tās organizācijai. Turklāt spiegošanas gadījumā jābūt apdraudētām valsts drošības interesēm.
Ko paredz darba grupas uzlabotā Krimināllikuma versija? Darba grupa ir papildinājusi normas dispozīciju ar tiesībsarga piedāvātajiem vārdiem “nolūkā nodot”, tādējādi skaidri un viennozīmīgi norādot, ka saskaņā ar Krimināllikuma 85.pantu kriminālatbildība par neizpaužamu ziņu nelikumīgu vākšanu iestātos tikai tajos gadījumos, kad tiek pierādīts personas nolūks šīs ziņas nodot ārvalstij vai ārvalsts organizācijai. Turklāt minētais precizējums skaidri norāda uz to, ka nav domāti nodarījumi, kas var tikt izdarīti aiz neuzmanības. Kriminālatbildība ir paredzēta tikai par nelikumīgu darbību - vākšanu vai nodošanu.
Tādas informācijas apmaiņu ar ārvalstīm vai ārvalstu organizācijām, kurai noteikti izmantošanas ierobežojumi, reglamentē normatīvie akti un Latvijai saistošie starptautiskie līgumi. Nepastāvot noteiktam aizliegumam apmainīties ar attiecīgu informāciju vai šādam aizliegumam pastāvot, taču ievērojot noteikto kārtību, personas darbība būs likumīga.
Savukārt attiecībā uz citām ziņām, kas nav izpaužamas ziņas, personai atbildība iestāsies tikai tajos gadījumos, kad tā šīs ziņas vāks vai nodos pēc tam, kad iepriekš būs saņēmusi konkrētu uzdevumu no ārvalsts izlūkdienesta. Tātad uzlabotā versija skaidri paredz, ka personai ir pilnībā jāapzinās, ka uzdevums nāk no ārvalsts izlūkdienesta un ka persona šīs ziņas vāc un nodod nevis pēc savas iniciatīvas, bet izpildot ārvalsts izlūkdienesta uzdevumus. Tādējādi informācijas vākšana un nodošana ārvalsts izlūkdienestam, rīkojoties tā uzdevumā, pati par sevi ir kaitīga un nepieļaujama darbība, jo persona atbalsta ārvalsts izlūkošanas aktivitātes.
Tiesības veikt izlūkošanas un pretizlūkošanas darbību Latvijā ir tikai Latvijas valsts drošības iestādēm, kam normatīvajos aktos un Latvijai saistošajos starptautiskajos līgumos ir noteiktas tiesības apmainīties ar informāciju.
Tātad tas ir pamatojums tam, kāpēc šāds pants tika radīts, un pamatojums arī tam, kas tika atbalstīts pēc tam Juridiskās komisijas kopīgi atbalstītajā versijā.
Pirmais priekšlikums pie šī “spiegošanas panta” ir 19. - deputātes Jūlijas Stepaņenko priekšlikums, kurš komisijā nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.
Vai debatēm jums pietiks ar trim minūtēm?...
Kolēģi, ir saņemts deputātu Smiltēna, Brigmaņa, Gaida Bērziņa, Kaimiņa un Abu Meri iesniegums ar lūgumu turpināt 21.aprīļa sēdi bez pārtraukuma līdz likumprojekta “Grozījumi Krimināllikumā” izskatīšanai. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Tātad turpinām debates.
Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.
J.Stepaņenko (SASKAŅA).
Godātie kolēģi! Esam nonākuši pie pašas grozījumu esences un arī pie paša bīstamākā panta. Diezgan savādi ir apzināties... atkal atkārtošos par terorismu - kad Eiropu satricina viens terora akts pēc otra (Zālē ir pieaudzis troksnis. Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.), mūsu dienaskārtībā ir nevis cīņa pret terorismu, bet gan spiegu ķeršana. Acīmredzot, pēc drošības iestāžu novērtējuma, lielākos draudus iedzīvotājiem var radīt nevis terorists pašnāvnieks, bet gan spiegs, ja reiz grozījumi virzāmi steidzamības kārtā.
Likumprojekta anotācijā ir daudz runāts par Ukrainas scenāriju. Un tagad, pieņemot šo likumu, autori ir gandarīti - būs gandarīti! -, ka pasargājuši mūs no Krimas scenārija. Bet vai kāds ir aizdomājies, ka Krimas scenārijs pie mums vispār nav iespējams, jo mēs atšķirībā no Ukrainas esam NATO dalībvalsts? Vai tad tiešām mums ir jāuztur šīs bailes? Vai mēs neuzticamies saviem sabiedrotajiem?
Protams, joprojām raisa neizpratni tas, vai likuma nepilnības, kā vairākkārt izteicās likumprojekta autori, tiešām jau tagad traucē ķert spiegus? Grozot likumu, jūs šobrīd ietekmējat lielāko daļu Latvijas iedzīvotāju, izņemot varbūt bērnus un sirmgalvjus, kriminalizējot jebkuru ziņu vākšanu - neatkarīgi no tā, kā tās tiks izmantotas. Jūs sniedzat milzu pilnvaras drošības iestādēm ierosināt krimināllietu praktiski pret jebkuru cilvēku, kurš, piemēram, vāc pierādījumus tiesā, lai aizsargātu savu īpašumu.
Kolēģi! Jums vairākkārt rakstījuši un sūtījuši vēstules biedri no “Atvērtās pārvaldības partnerības Latvijā”, kas saskata lielu bīstamību tieši šajā pretspiegošanas pantā. Un viņu bažas ir šādas: piesedzoties ar drošības draudiem valstij, tiks ieviests bīstams režīms, kas atturēs iedzīvotājus no savu tiesību aizstāvēšanas. Tā kā starp likumprojektam pievienotajām vēstulēm es neatradu šīs biedrības sūtītās vēstules, stenogrammai vēlos nocitēt dažus apsvērumus, ko biedrība min savā vēstulē:
“Piedāvātās izmaiņas Krimināllikumā paver iespēju ļaunprātīgai varas izmantošanai. Kļūst iespējamas “raganu medības”, cenzūra, kā arī dažādu piedzinēju patvaļa īpašumu atņemšanā Latvijas pamatiedzīvotājiem.” Piemēram, kā jau minēju, kredītiestāžu informācijas vākšana par darījumu patiesumu, Latvijas pilsoņiem aizstāvoties civillietās tiesā pret negodīgu parādu piedzinēju prasībām. Turpmāk tā būs sodāma kā spiegošana.
Šā gada februārī Saeima ir saņēmusi piecu biedrību vēstuli par apjomīgām nodokļu nemaksāšanas shēmām, kas lēšamas ap 650 miljoniem eiro, un biedrību lūgumu atvērt patieso labuma guvēju vārdus. Iespējams, ka arī pret šādiem trauksmes cēlājiem tiks lietots šis vai citi jaunie panti.
Ar grozījumiem Krimināllikumā neierobežota un nekontrolēta vara Latvijā tiek nodota šauras personu grupas rokās. Ja pieņemsim šos likuma grozījumus, mēs apkaunosim un grausim Latviju vairāk nekā nedraudzīgas ārvalsts plašsaziņas trollējums gadu desmitu garumā. Cīņa ar televīziju un dziedātājiem nav nekas, salīdzinot ar cīņu pret savas valsts iedzīvotājiem.
Aicinu jūs atbalstīt manis piedāvāto redakciju, kas paredz atbildību tikai par informācijas nodošanu (nevis vākšanu) konkrētā nolūkā - vērsties pret Latvijas valsti.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Gaidim Bērziņam.
G.Bērziņš (VL-TB/LNNK).
Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Es gribētu paust īsu viedokli par Stepaņenko kundzes izteiktajiem apsvērumiem, šeit norādot uz kādiem iespējamiem konkrētiem piemēriem par ziņu vākšanu vai pierādījumu vākšanu tiesai.
Es patiešām nesaprotu, kāds sakars pierādījumu vākšanai tiesai ar neizpaužamu ziņu nelikumīgu vākšanu nolūkā tās nodot ārvalsts izlūkdienestam. Es patiešām nesapratu Stepaņenko kundzes piemēru, - kādā sakarā tas tika teikts?
Attiecībā uz šo jautājumu jeb norādi uz tā saucamās “Atvērtās pārvaldības partnerības Latvijā” droši vien daudziem deputātiem sūtītajām vēstulēm Stepaņenko kundze aizmirsa pateikt vienu būtisku lietu. Proti, katrā no šīm vēstulēm šī biedrība uzsvēra to, ka likumprojekts nav apspriests ar Valsts prezidenta pārstāvjiem, ar tiesībsargu, ar mūsu pārstāvjiem Eiropas Cilvēktiesību tiesā. Kā mēs zinām, tas neatbilst patiesībai! Arī Juridiskās komisijas vārdā Āboltiņas kundze norādīja, ka katrā sēdē bija klāt attiecīgās amatpersonas vai pilnvarotās personas, kuras pauda viedokli un kuras arī atbalstīja konkrētos Juridiskās komisijas un Iekšlietu ministrijas iesniegtos priekšlikumus.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Debates slēdzu.
Vai ziņotāja komisijas vārdā ko piebildīs?
Kūtra kungs, debates jau ir slēgtas.
S.Āboltiņa. Komisijas pamatojumu izsmeļoši norādīju, pirms mēs sākām skatīt šo pantu, un Bērziņa kunga precizējums to vēlreiz apstiprina.
Vienīgais, ko vēl var piebilst: šajā sēdē tiešām bija ļoti svarīgi, lai par katru no iespējamiem grozījumiem būtu atzinums no mūsu pārstāves Eiropas Cilvēktiesību tiesā un arī no tiesībsarga.
Bet bija, protams, arī ne tikai šādas vien protesta vēstules, kas bija vērstas pret šo pantu... Bija ļoti interesanti, ka sēdes bija atklātas un šajās sēdēs, kā es jau minēju sākumā, piedalījās arī advokāti. Un šeit bija... piedalījās advokāte, kura... Nu, pieņemsim, man ar viņu varētu būt interešu konflikts, jo viņa bija advokāte pret mani prāvā “Lindermans pret Āboltiņu”. Un uz jautājumu, vai viņa tiešām pārstāv Latvijas Zvērinātu advokātu padomes viedokli, viņa vairākkārt apgalvoja: “Jā.” Lai gan, man jāsaka, es neesmu saņēmusi rakstisku apstiprinājumu... Pēc tam nākamajā sēdē bija tieši Latvijas Zvērinātu advokātu padomes pārstāvji, kuri apgalvoja, ka, visticamāk, viņai šāda pilnvarojuma nav. Un, protams, viņa arī iestājās pret šīm likuma normām.
Tātad gribu vēlreiz uzsvērt, ka Juridiskā komisija uzklausīja visus viedokļus. Un bija ļoti svarīgi, lai tie eksperti, kuri attiecīgajā situācijā varētu atbildēt par to, vai šīs normas ir atbilstīgas Satversmei vai Eiropas cilvēktiesībām, apstiprinātu to, ka šīs normas nevar radīt Latvijai kādu citu kaitējumu.
Tā ka šis priekšlikums netika komisijā atbalstīts, un komisijas vārdā lūdzu neatbalstīt to.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 19. - deputātes Stepaņenko iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 2, pret - 59, atturas - 23. Priekšlikums nav atbalstīts.
S.Āboltiņa. 20. - frakcijas SASKAŅA priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.
Vārds deputātam Valērijam Agešinam.
V.Agešins (SASKAŅA).
Godātie kolēģi! Sākotnējā 85.panta redakcija ir sašaurināta, līdz ar to - neapšaubāmi uzlabota. Turklāt es uzskatu, ka mūsu frakcijas priekšlikums daļēji atbalstīts.
Tomēr piedāvātajā 85.panta redakcijā minēts vispārīgs formulējums par neizpaužamajām ziņām, kas ietver arī jebkādu ierobežotas pieejamības informāciju, tajā skaitā, piemēram, informāciju par personas privāto dzīvi un veselību. Tādējādi pieļaujams, ka persona var tikt saukta pie kriminālatbildības par šādas informācijas izpaušanu, piemēram, kādai Lietuvas vai Igaunijas organizācijai vai uzņēmumam. Vienīgi ar tik ekstravagantiem piemēriem varētu likt aizdomāties par normas saturu. Tāpēc mūsu priekšlikumā norma tiek precizēta, norādot, ka atbildība iestājas tikai par neizpaužamu, ar valsts drošības interesēm saistītu ziņu vākšanu nolūkā tās nodot ārvalstij vai ārvalsts organizācijai.
Es uzskatu, ka Krimināllikuma normai jābūt ļoti precīzai un skaidrai.
Aicinu atbalstīt 20.priekšlikumu.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Vai ziņotāja kaut ko piebildīs?
S.Āboltiņa. Jā.
Es vēl vienu reizi atkārtošu... par neizpaužamām ziņām. Vai tās ir saistītas ar valsts drošības interesēm vai nav? Krimināllikuma 200.pants noteic atbildību par neizpaužamu ziņu izpaušanu attiecībā uz privāto sektoru, un Krimināllikuma 329.pants - ja noziedzīgs nodarījums izdarīts valsts institūciju dienestā.
Tātad šie ir panti, kuriem nav saistības ar spiegošanu un pārējo.
Līdz ar to šis papildinājums, ko ierosina SASKAŅA, juridiski nav pamatots šajā likumprojektā. Tāpēc komisija šo priekšlikumu neatbalstīja. Bija arī diskusija, vai tas ir vērtējams kā daļēji atbalstīts, uz ko Juridiskais birojs kategoriski norādīja, ka šajā situācijā tas nav uzskatāms par daļēji atbalstītu priekšlikumu.
Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 20. - frakcijas SASKAŅA iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 19, pret - 62, atturas - 5. Priekšlikums nav atbalstīts.
S.Āboltiņa. 21. - arī frakcijas SASKAŅA priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 21. - frakcijas SASKAŅA iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 19, pret - 63, atturas - 5. Priekšlikums nav atbalstīts.
S.Āboltiņa. 22. - ir Juridiskās komisijas priekšlikums. Tātad, kā jau minēju, tas ir izstrādāts Tieslietu ministrijas darba grupā, precizēts un diskutēts vairākās Juridiskās komisijas sēdēs.
Juridiskā komisija savu piedāvāto redakciju ir atbalstījusi.
Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 22. - Juridiskās komisijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 62, pret - 1, atturas - 22. Priekšlikums ir atbalstīts.
S.Āboltiņa. 23. ir iekšlietu ministra Riharda Kozlovska priekšlikums, kurš arī ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
S.Āboltiņa. Tagad mēs esam nonākuši līdz visstrīdīgākajai likumprojekta sadaļai un pantam par valsts noslēpuma nelikumīgu iegūšanu.
Likumprojektam daudz un dažādi vārdiņi tiek pielikti, tajā skaitā mans (es ļoti lepotos, ja man būtu tādi nopelni, kuru patiesībā tur nav), un šis pants tautā tiek saukts par žurnālistu pantu, bet patiesībā tas ir pants par valsts noslēpuma nelikumīgu iegūšanu.
Mēģināšu pamatot, kāpēc šis pants ir radīts, un kliedēt dažus mītus, kā arī atstāstīt dažus dialogus no šīs sēdes. Atvainojos jau iepriekš, ja tas varbūt būs gari.
Bet rezultātā komisija ir lēmusi pagaidām atlikt šī panta skatīšanu.
Skatot šo likumprojektu kopumā, es uzskatu par savu pienākumu informēt, kāpēc šāds pants šajā likumprojektā ir, kādi ir bijuši mērķi, kādi ir līdz šim minētie riski un līdz šim minētās ekspertu iebildes pret šiem riskiem.
Tātad par to, kāpēc šāds pants ir. Valsts noslēpums ir informācija, kuras aizsardzība valstij jānodrošina visaugstākajā līmenī, un valstij ir ekskluzīvas īpašuma tiesības uz valsts noslēpumu. Līdz ar to valsts noslēpumam ir jābūt attiecīgi aizsargātam un valstij ir jāspēj valsts noslēpumu nosargāt.
Mērķis, kāpēc šāda norma ir radusies, ir harmonizēt atbildību par nelikumīgām darbībām ar valsts noslēpumu, izceļot valsts noslēpumu kā speciālu apdraudējuma priekšmetu.
Šobrīd spēkā esošais tiesiskais regulējums komercnoslēpumam paredz daudz efektīvāku krimināltiesisko aizsardzību nekā valsts noslēpumam. Tas pēc būtības ir arī publiski minētajā piemērā par ceptajiem kartupeļiem. Šobrīd cepto kartupeļu recepte ir aizsargāta vairāk nekā informācija, kura ir valsts noslēpums.
Kas ir valsts noslēpums? Valsts noslēpums ir tāda militāra, politiska, ekonomiska, zinātniska, tehniska vai cita rakstura informācija, kura iekļauta Ministru kabineta apstiprinātajā sarakstā un kuras nozaudēšana vai nelikumīga izpaušana var nodarīt kaitējumu valsts drošībai, ekonomiskajām vai politiskajām interesēm. Likums “Par valsts noslēpumu” paredz, ka, piemērojot valsts noslēpuma statusu kādam objektam, vienmēr ir jāizdara apsvērumi par to, kādas sekas var radīt attiecīgās informācijas izpaušana vai neizpaušana. Tas ir regulēts likumā “Par valsts noslēpumu”... pretēji tam, par ko tik daudzi bažījas, - ka ikkatrs, kas grib, kaut ko tur iekļauj... Ja vienkārši negrib par kaut ko runāt, tad iekļauj, uzliek tam statusu “konfidenciāls”, “ierobežotas pieejamības” vai tamlīdzīgi... vai pat “valsts noslēpums”, un tātad vienkārši par to nerunā vai nesaka.
Tātad likums “Par valsts noslēpumu” skaidri nosaka, kāda informācija var tikt atzīta par valsts noslēpumu.
Lai kliedētu mītus, es nosaukšu jums arī to, kādu informāciju aizliegts noteikt par valsts noslēpumu. Tā ir informācija par stihiskām nelaimēm, dabas vai citām katastrofām, par vides, veselības aizsardzību, izglītības, kultūras stāvokli, demogrāfisko situāciju. Tā ir informācija par cilvēktiesību pārkāpumiem, par noziedzības līmeni, tās statistiku, par korupcijas gadījumiem, amatpersonu nelikumīgu rīcību.
Uzsveru vēlreiz - tas, kas tiek minēts... Tas, ko min žurnālisti, - ka tagad jau ar šo likumu mēs kā valsts noslēpumu aizsargāsim paši sevi, lai žurnālisti nevarētu rakstīt par mūsu vai amatpersonu iespējamu jeb potenciālu nelikumīgu rīcību. Likumā “Par valsts noslēpumu” ir noteikts konkrēti un precīzi, ka informāciju par amatpersonu nelikumīgu rīcību nekādā veidā nevar atzīt par valsts noslēpumu.
Informācija par ekonomisko stāvokli valstī, par budžeta izpildi, par iedzīvotāju dzīves līmeni, kā arī par valsts un pašvaldību institūciju amatpersonām un darbiniekiem noteiktajām algas likmēm, privilēģijām, atvieglojumiem un garantijām, par valsts vadītāja veselību - visa šī manis nosauktā informācija - uzsveru vēlreiz! - nevar tikt atzīta par valsts noslēpumu, nevar politiķi teikt, ka tas ir valsts noslēpums, par kuru žurnālisti nedrīkstētu rakstīt un kuru viņiem nebūtu tiesību izmantot dažādā sev iespējamā veidā un informēt sabiedrību par šīm manis nosauktajām lietām. Tādējādi jebkādas pretlikumīgas darbības, kas rada kaitējumu valsts interesēm, vai informācija par valstij neizdevīgiem prettiesiskiem darījumiem nevar pēc definīcijas tikt klasificēta kā valsts noslēpums.
Ņemot vērā to, ka atbildība tiek paredzēta par īpaši aizsargājamu priekšmetu apdraudēšanu, atbildība iestājas tikai par tādas informācijas nelikumīgu iegūšanu, kura pēc satura ir uzskatāma par valsts noslēpuma objektu. Savukārt tādas informācijas nelikumīga iegūšana, kurai ar likumu ir paredzēts noteikt valsts noslēpuma statusu, nevar būt attaisnojama nekādos apstākļos.
Vēlreiz uzsvēršu, ka par valsts noslēpumu ir atzīstama arī tā informācija, kura attiecas uz NATO, Eiropas Savienību, citu ārvalstu... citu starptautisko organizāciju klasificēto informāciju, un ka valsts noslēpuma statusa mērķis ir aizsargāt valsts drošībai un aizsardzībai, kā arī sabiedrības drošībai nozīmīgu informāciju. Savukārt tādai informācijai, kura ir nozīmīga pilsoniskās sabiedrības attīstībai un par kuru pienākums informēt starptautiskās organizācijas un sabiedrību, valsts noslēpuma statuss nav piemērojams.
Es tālāk neanalizēšu, kāda bija redakcija, kuru piedāvāja Krimināllikuma darba grupa (droši vien mēs atgriezīsimies pie šī likumprojekta), bet vēlreiz tomēr informēšu jūs par divām šajā sēdē izskanējušajām bažām... par argumentiem... par to, kādā veidā tika mēģināts tos vismaz kliedēt... Bet izskatījās, ka līdz galam netika kliedētas žurnālistu bažas par to, ka varētu tikt kaut kādā veidā ierobežota viņiem vārda brīvība un viņu tiesības informēt sabiedrību par aktuāliem notikumiem.
Arī šajā diskusijā par šo pantu ļoti svarīgs bija mūsu pārstāves Eiropas Cilvēktiesību tiesā viedoklis un tiesībsarga viedoklis. Tiesībsargs ir atsūtījis Juridiskajai komisijai ļoti plašu analīzi par to, un neskaitāmas reizes tajā uzsver, cik svarīgi ir demokrātiskā valstī nodrošināt žurnālistiem vārda brīvību. Bet... neraugoties uz vārda un preses brīvības īpašo lomu demokrātiskā sabiedrībā, tā nav absolūta un tā var tikt ierobežota. Šiem ierobežojumiem ir pakļauti arī žurnālisti.
Saskaņā ar Starptautiskā pakta par pilsoņu un politiskajām tiesībām 19.panta trešo daļu vārda brīvību var ierobežot, lai pasargātu citu cilvēku tiesības vai reputāciju, valsts drošību un sabiedrisko kārtību, kā arī sabiedrības veselību un tikumību. Arī Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 10.pants kā leģitīmos mērķus vārda brīvības ierobežošanai nosaka valsts drošības, teritoriālās vienotības vai sabiedriskās drošības intereses, lai nepieļautu nekārtības vai noziegumus, aizsargātu veselību vai tikumību, aizsargātu citu cilvēku cieņu vai tiesības, nepieļautu konfidenciālas informācijas izpaušanu vai lai nodrošinātu tiesu varu un objektivitāti. Un visos šādos spriedumos Eiropas Cilvēktiesību tiesa norāda, ka visas personas, ieskaitot žurnālistus, kas īsteno savas tiesības uz vārda un izteiksmes brīvību, uzņemas pienākumus un atbildību tādā apjomā, kas ir atkarīgs no situācijas.
Tālāk par piemēru, - vēlreiz par piemēru, kuru komisijas sēdē minēja tiesībsargs. Tā ir lieta “Štolls [Stoll] pret Šveici”. Žurnālists saskaņā ar Šveices kriminālkodeksa 293.pantu tika notiesāts ar naudas sodu par konfidenciālas informācijas atklāšanu. Jā, Elksniņa kungs sēdē pareizi norādīja: šeit ir par informācijas atklāšanu. Tātad tas ir pat daudz, es gribētu teikt, šaurāks, šis tvērums, jo par to, ka žurnālists dara savu darbu un atklāj kādu informāciju, par to viņš tiek sodīts saskaņā ar Šveices kriminālkodeksu. Mums šajā projektā šobrīd ir paredzēta atbildība par valsts noslēpuma nelikumīgu iegūšanu.
Bet tātad šī informācija saturēja fragmentus no Šveices vēstnieka ASV nosūtītās vēstules (stratēģijas dokumenta) darba grupas vadītājam, kurā viņš izteicās par ebreju organizācijām Šveicē. Runa bija par kompensāciju izmaksu ebrejiem par viņu zaudējumiem Otrā pasaules kara laikā. Vēstnieka izteicieni attiecībā uz ebreju organizācijām bija neglaimojoši, šīs vēstules publicēšana laikrakstos izraisīja skandālu.
Lai noskaidrotu, vai līdzeklis - uzliktais sods - bija nepieciešams konkrētajā gadījumā, Eiropas Cilvēktiesību tiesa vērtēja dažādus lietas aspektus: aizskartās intereses, lietas izskatīšanu un izvērtējumu nacionālajās tiesās, iesniedzēju uzvedību un uzliktā soda samērību.
Eiropas Cilvēktiesību tiesa secināja: temats viennozīmīgi varēja radīt interesi sabiedrībā. Tomēr triviālais veids, kādā žurnālists to izdarīja, drīzāk radīja iespaidu par vēlmi parādīt nelabvēlīgā gaismā šo vēstnieku. Raksts atstāja paralizējošu efektu uz Šveices ārpolitiku un konkrētā diplomāta karjeru. Žurnālists neļāva lasītājiem pašiem izdarīt savus secinājumus, bet gan fokusējās tikai uz vēstnieka personību. Tendenciozā valoda radīja iespaidu par vēstnieka antisemītiskajiem izteikumiem.
Eiropas Cilvēktiesību tiesa pievienojās Šveices valdības viedoklim, ka raksta mērķis bija nevis lasītāju informēšana, bet gan nevajadzīga skandāla radīšana.
Noslēgumā Eiropas Cilvēktiesību tiesa secināja, ka nav pārkāpts Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 10.pants. Vienlaikus Eiropas Cilvēktiesību tiesa spriedumā “Štolls [Stoll] pret Šveici” minēja, ka žurnālista notiesāšana par konfidenciālas informācijas atklāšanu var atrunāt medijus no sabiedrībai svarīgu ziņu publicēšanas, tādējādi prese vairs nevarēs spēlēt savu sargsuņa lomu. Un tas ir uzsvērts vairākkārt. Ir svarīgi, ka žurnālisti darbojas labā ticībā uz akurātas faktu bāzes un sniedz uzticamu un precīzu informāciju saskaņā ar žurnālistikas ētikas principiem. Tas vēlreiz ir jautājums par to... ja žurnālisti jūtas šī panta dēļ apdraudēti, ir iespēja katru no šiem gadījumiem izvērtēt. (Starpsauciens: “Turpināsim rīt!”)
Un tomēr - es tiešām atvainojos! - vēl tikai dažas minūtes. Par Ulda Krastiņa atbildi Leitāna kungam, kuram bija iespēja Juridiskās komisijas sēdē pārstāvēt Latvijas Žurnālistu asociācijas viedokli, proti, iebilst un paust savas bažas. Un eksperts, - manuprāt, lielākais krimināltiesību eksperts šobrīd Latvijā - profesors Uldis Krastiņš viņam atbildēja.
Saistībā ar to daiļrunību, kas tika pausta (iespējams, tāpēc, ka te ir preses pārstāvji, kuri ar visādiem instrumentiem staigā mums apkārt) par valsts noslēpuma objektiem, - tā lieta ir ļoti vienkārša. Ir likums “Par valsts noslēpumu”. Ar šo likumu ir noteikts, kāpēc ir jāaizsargā valsts noslēpums. Ar šo likumu ir uzdots Ministru kabinetam sastādīt valsts noslēpuma objektu sarakstu. Ministru kabinets to ir izdarījis, un tas ir tā likuma pamats, no kura jāvadās. Katrā gadījumā, ja izmeklēšanā kādas šaubas rodas, tad tās ir jānoskaidro. Normatīvā sistēma ir sakārtota pietiekami labi. Ja kādam tur nepatīk kāds objekts, kas ir iekļauts valsts noslēpuma objektu sarakstā, tad ir jāgroza šis saraksts uz pašreizējā normatīvā regulējuma bāzes, kura ir paliekoša. Mēs esam šo normu veidojuši.
No žurnālistu puses ir tāda naivitāte vērojama, izliekoties jau neko vairs nesaprotam par valsts noslēpuma objektiem, to glabāšanas kārtību, par to, ka tur ir noteikta sava kārtība, noteikts stingrs režīms, ka tur ir paraksts jādod un dažādas citas formalitātes jākārto. Un ir stingri noteikts, ko drīkst un ko nedrīkst darīt ar valsts noslēpumu.
Ja jūs tur sēdētu un būtu drošības dienesta darbinieks, no jums būtu paņemts paraksts, ka jūs nedrīkstat izpaust šīs ziņas, kas jums ir uzticētas. Un, ja jūs pretēji likumam tās izpaudīsiet, tad jums būs jāatbild. Un, ja jums aiz muguras kolēģis būs pašķirstījis, paskatījies, kas īsti ir tas valsts noslēpums, vai kaut kā nofiksējis, tiešā veidā ieguvis šo noslēpumu, tad arī šis gadījums būs likumā minētais gadījums.
Diemžēl jūs neesat vispār sapratis, kas īsti ir valsts noslēpums un kā tas tiek sargāts.
Ja šie noteikumi tiek pārkāpti, tad par to ir jāatbild, un šādā gadījumā atbild gan tas, kuram ir jāsargā, gan tas, kurš ir izmantojis sargātāja neuzmanību un tiešā veidā ieguvis šo informāciju.
Tālāk. Jau nez cik reižu te ir runāts: ja tas ir izgājis pasaulē un tālāk tiek izplatīts, tad par to kriminālatbildība netiek paredzēta. Tas ir skaidrs. Un tās situācijas var būt dažādas.
Tas ir atstāsts, un es vēlreiz atvainojos, ka tik gari, bet, tā kā tiešām šim likumprojektam ir pievērsta ļoti liela sabiedrības uzmanība un žurnālisti ļoti aktīvi par to ziņo, es vēlējos jūs informēt par šī likumprojekta normām un par tām redakcijām, kas ir bijušas.
Mana personīgā pārliecība bija tāda, ka bija pietiekams pamats diskutēt par šo normu. Mēs par to diskutējām, un to arī atbalstīja. Bet, ņemot vērā, ka droši vien tikai Juridiskās komisijas locekļiem ir detalizēta informācija par šiem argumentiem “par” un “pret” un ka žurnālistiem, ļoti iespējams, ir nepieciešama vēl papildu diskusija, un ka tāda diskusija var būt nepieciešama arī daļai sabiedrības, Juridiskā komisija nolēma, ka pagaidām šis likumprojekta pants netiek atbalstīts. Taču komisija vienbalsīgi atbalstīja to, ka Juridiskās komisijas vārdā mēs vēršamies pie Tieslietu ministrijas darba grupas. Arī pie mūsu pārstāves Eiropas Cilvēktiesību tiesā un pie tiesībsarga mēs vēršamies ar lūgumu mēģināt izskaidrot ieinteresētajām grupām šīs likuma normas nozīmi valsts drošības interešu aizsargāšanā.
Un tātad divu nedēļu laikā gaidām citu redakciju.
Es gribu uzsvērt vēlreiz: juridiski no likumprojekta šo normu šobrīd nav iespējams izņemt... Saeimas kārtības rullis neparedz, ka mēs varētu ar atsevišķu lēmumu šo normu izņemt. Tātad vienīgais veids, kā mēs varējām šobrīd šo normu atlikt, ir nobalsot par to, ka pagaidām šī norma netiek atbalstīta. Bet es uzsveru vēlreiz: tā ir nepieciešama šajā likumprojektā! Un, visticamāk, divu nedēļu laikā parlaments pie šīs normas atgriezīsies un tālāk to skatīs jau kā atsevišķu likumprojektu.
Tātad ir iesniegti par šo normu divi identiski priekšlikumi: viens ir deputāta Andreja Judina, otrs - Juridiskās komisijas. Abi priekšlikumi ir par šīs normas izslēgšanu, un šobrīd komisija ir atbalstījusi tos.
Sēdes vadītāja. Tātad uzsākam debates par 24.priekšlikumu.
Vārds deputātam Andrejam Judinam.
A.Judins (VIENOTĪBA).
Kolēģi, es teikšu atklāti: brīdī, kad bija jāiesniedz priekšlikums, es redzēju, ka ar pantu ir problēma, bet neatradu risinājumu, kas varētu būt derīgs. Taču, strādājot ar šo pantu, mēs faktiski saņēmām no darba grupas priekšlikumu, kā problēmu var atrisināt. Un ir arī citi priekšlikumi. Līdz ar to, es domāju, mēs noteikti turpināsim darbu. Un arī manu priekšlikumu nevajadzētu uztvert tā, it kā es absolūti būtu pret. Jo ir gadījumi, kad ir vajadzība pēc attiecīgās normas, bet tas tvērums ir pārāk plašs. Taču būs risinājums, un, kā es saprotu, pēc divām nedēļām mēs plānojam turpināt darbu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.
J.Stepaņenko (SASKAŅA).
Godātie kolēģi! Arī šim pantam es biju iesniegusi savus priekšlikumus, bet tik tiešām Judina kunga priekšlikums bija pats labākais, un es pievienojos aicinājumam šo pantu izslēgt.
Bet, atbildot uz kolēģes Āboltiņas kundzes replikām par iepriekšējo priekšlikumu, es tomēr nevaru atstāt bez uzmanības to, kas izskanēja no šīs tribīnes.
Tātad mēģinājums apšaubīt viedokli, kurš kolēģei varbūt nepatīk, ir pārvērties par mēģinājumu apšaubīt viedokļa paudēja pilnvaras. Tāpēc es gribētu jums nolasīt Latvijas Zvērinātu advokātu padomes 13.aprīļa vēstuli, kura tika saņemta Juridiskajā komisijā un kurā ir skaidri un gaiši rakstīts, ka Āboltiņas kundzes minētā advokāte bija tiesīga gan piedalīties sēdē, gan arī paust savu viedokli Latvijas Zvērinātu advokātu padomes vārdā.
Paldies jums.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edvardam Smiltēnam.
E.Smiltēns (VIENOTĪBA).
Jā, kolēģi, labdien! Es gribu aicināt atbalstīt šo priekšlikumu.
Vēlos piebilst, ka es paskatījos balsojumu, - kā mēs balsojām 3.martā, kad skatījām šo likumprojektu pirmajā lasījumā. Un te es skaidri un gaiši lasu: Kaimiņa kungs, Kūtra kungs... Mēs taču visi balsojām “par” steidzamību! Un te ir runa par viedokļu konsekvenci, kolēģi... par to (Dep. G.Kūtris: “Par priekšlikumu runā!”), kādā veidā mēs šobrīd cīnāmies pret steidzamību.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Vai ziņotāja komisijas vārdā ko piebildīs?
S.Āboltiņa. Es komisijas vārdā detalizēti izstāstīju šīs debates, apspriežot arī šo priekšlikumu. Kā es sākotnēji minēju, kopumā likumprojektam bija iesniegti 34 priekšlikumi. Šobrīd tabulā ir 26. Tātad deputāti, kuri šim likumprojektam bija iesnieguši savus priekšlikumus, tos atsauca. Viņiem vēl būs iespēja tos iesniegt. Bet šobrīd komisija, lai atliktu šī panta skatīšanu, izšķīrās par šādu vienīgo juridisko risinājumu - atbalstīt deputāta Judina un arī Juridiskās komisijas priekšlikumu.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
Un atbalsta arī 25.priekšlikumu.
S.Āboltiņa. 24. un 25., kas ir identiski.
Sēdes vadītāja. Paldies.
S.Āboltiņa. 26. ir iekšlietu ministra Riharda Kozlovska priekšlikums pārejas noteikumos, kurš ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.
Vārds deputātam Valērijam Agešinam.
V.Agešins (SASKAŅA).
Godātie kolēģi! Pēc jēgas šis priekšlikums ir atbalstāms, bet formulējums būtu jāprecizē, jo šādu pantu grūti integrēt Krimināllikumā. Turklāt jāņem vērā, ka šis priekšlikums ir cieši saistīts ar visu likumprojektu, tāpēc frakcijas vārdā runāšu par 26. - iekšlietu ministra priekšlikumu - kontekstā ar Krimināllikuma grozījumiem un nosacījumiem.
Mēs piekrītam, ka ģeopolitiskā situācija pasaulē pastāvīgi mainās un Latvijai, līdzīgi kā citām valstīm, ir jāsaskaras ar arvien jauniem izaicinājumiem. Mēs respektējam kompetentu iestāžu darbību, sargājot valsts drošību un valsts noslēpumu, tomēr uzskatām, ka steigā virzītais likumprojekts rada vairākus normu piemērošanas un iztulkošanas riskus. Arī pēc mēģinājuma likumprojektā ietvertās normas precizēt nav pārliecības par šo normu satura un jēgas atbilstību vārda brīvības un cilvēktiesību principiem, kā arī par šo normu saprātīgu piemērošanu un vienveidīgu interpretāciju.
Sniedzot savus priekšlikumus, SASKAŅAS frakcija iestājas par normu noteiktību, - ir jāievēro normas tekstā obligāta norāde uz nolūku, kā arī precīzs aizliegtās darbības raksturojums.
Ņemot vērā to, ka likumprojekta apspriešanas gaitā mūsu iesniegtie priekšlikumi netika pienācīgi izvērtēti, jo sēdēs tika vērtēti galvenokārt darba grupas priekšlikumi un līdz ar to mūsu priekšlikumi tika noraidīti, kā arī to, ka uz otro lasījumu sagatavotā redakcija joprojām rada bažas par normu korektu piemērošanu, šo konkrēto priekšlikumu mēs atbalstām, bet likumprojekta pieņemšanu atbalstīt nevaram.
Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Debates slēdzu.
Vai ziņotāja komisijas vārdā ko piebildīs?
S.Āboltiņa. Komisija 26. - iekšlietu ministra priekšlikumu - atbalstīja, uzskatīja, ka tas ir nepieciešams. Lūdzu arī deputātus atbalstīt.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
S.Āboltiņa. Līdz ar to visi priekšlikumi likumprojekta otrajam, galīgajam, lasījumam ir izskatīti un mums ir jābalso par to, lai atbalstītu šo likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.
Es, protams, gribu izmantot iespēju pateikt paldies visiem tiem ekspertiem, kas neskaitāmas stundas veltīja tam, lai mēs šīs normas iespējami precizētu, panāktu līdzsvaru starp krimināltiesisku regulējumu un cilvēktiesību un demokrātijas ievērošanu mūsu valstī, un pateikt paldies arī deputātiem, kuri aktīvi debatēja un atbalstīja šo likumprojektu, jo mūsdienās mēs tomēr dzīvojam ļoti trausla miera apstākļos, mums ir tādi kaimiņi, kādi ir (Dep. A.Kaimiņš: “Kas ar kaimiņiem ir?”), un mums ir pašiem jārūpējas par savu drošību. Un viens no veidiem, kā rūpēties par savu drošību, ir apbruņot tiesībsargājošās iestādes ar moderniem un efektīviem instrumentiem, proti, ar konkrētiem, mūsdienu prasībām atbilstošiem likuma grozījumiem. To, es ceru, mēs šajā likumprojektā esam izdarījuši. Tā ka paldies visiem, kas atbalsta.
Es aicinu deputātus atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Krimināllikumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 65, pret - 19, atturas - 5. Likums ir pieņemts.
Ir pienācis laiks pārtraukumam. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Lūdzu rezultātu!...
Tiek apkopoti reģistrācijas rezultāti... Vārds Saeimas sekretāra biedram Gunāram Kūtrim to nolasīšanai.
G.Kūtris (12.Saeimas sekretāra biedrs).
Cienījamie kolēģi! Šobrīd nav reģistrējušies: Jānis Ādamsons, Ringolds Balodis... ir, Guntis Belēvičs... ir, Boriss Cilevičs, Nellija Kleinberga, Ivans Klementjevs, Inese Laizāne, Inese Lībiņa-Egnere, Romāns Mežeckis, Igors Pimenovs, Jānis Ruks un Ivars Zariņš.
Sēdes vadītāja. Pārtraukums līdz pulksten 11.30.
(Pārtraukums.)
Sēdi vada Latvijas Republikas 12.Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.
Sēdes vadītāja. Godātie deputāti! Aicinu ieņemt vietas Saeimas Sēžu zālē! Turpināsim Saeimas sēdi.
Sociālo un darba lietu komisija lūdz grozīt sēdes darba kārtību un likumprojektu “Grozījumi Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībnieku un Černobiļas atomelektrostacijas avārijas rezultātā cietušo personu sociālās aizsardzības likumā” izskatīt pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.
Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījums Likumā par budžetu un finanšu vadību”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāte Inguna Sudraba.
I.Sudraba (NSL).
Labdien, cienījamie kolēģi! Es atgādināšu, par ko ir šis likumprojekts.
Likumprojekts ir par to, kā noteikt valstī atbildīgo institūciju, kura saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 311.panta prasībām pēc tam, kad Eiropas Padome ir apstiprinājusi noteikumus par Eiropas pašu resursu sistēmu, šo lēmumu pieņem dalībvalstī saskaņā ar katras konkrētās dalībvalsts konstitucionālajām prasībām.
Saistībā ar grozījumu Likumā par budžetu un finanšu vadību ir saņemts viens priekšlikums - deputātes Ingunas Sudrabas priekšlikums. Komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi.
Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.
Vārds deputātam Jānim Vucānam.
J.Vucāns (ZZS).
Labdien, ļoti cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Cienītās kolēģes! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē par šo priekšlikumu, vienīgo priekšlikumu, bija pietiekami nozīmīgas debates, piedaloties arī Saeimas Juridiskā biroja pārstāvei, un šajās debatēs komisijas locekļu viedokļi sadalījās divās atšķirīgās grupās.
Pirmais viedoklis bija tāds, ka Eiropas Savienības pašu resursu sistēma ir jāapstiprina Saeimai.
Un otrais viedoklis, kurš atšķīrās no pirmā, bija tāds, ka Saeima attiecībā uz šo situāciju, par kuru ir runa šā likuma 15.1 panta pirmajā daļā, savu apstiprinājumu jau ir devusi un pietiek, ka šajā stadijā Ministru kabinets pārbauda, vai nav atšķirības no iepriekš Saeimas saskaņotās nacionālās pozīcijas. Atbilstības gadījumā Ministru kabinets to apstiprina pats. Ja tiek konstatētas atšķirības no iepriekš apstiprinātās Latvijas nacionālās pozīcijas, šī apstiprināšana atkal būtu jāveic Saeimai - pilnā ciklā caur Eiropas lietu komisiju.
Pēc būtības debates bija par diviem jautājumiem.
Pirmais jautājums: kā šī situācija izskatās attiecībā uz jautājumu par Saeimas iesaisti jeb līdzdalību lēmuma pieņemšanā par Eiropas Savienības pašu resursu sistēmu?
Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 185.1 pantu Saeima savu līdzdalību Eiropas Savienības jautājumos realizē ar Eiropas lietu komisijas starpniecību, ja Saeima nav lēmusi citādi. No minētās normas izriet princips, ka Eiropas lietu komisija, lemjot par Ministru kabineta sagatavoto Latvijas Republikas oficiālo nostādni, pauž ne tikai savu, respektīvi, komisijas viedokli, bet caur šo lēmumu tiek īstenota Saeimas līdzdalība Eiropas Savienības jautājumos. Jāņem vērā, ka Eiropas lietu komisijā ir pārstāvētas visas Saeimā esošās frakcijas atbilstoši to proporcijām. Arī konkrētajā lietā, proti, attiecībā uz Latvijas oficiālo nostādni par Eiropas Savienības pašu resursu sistēmu, Eiropas lietu komisija jau ir lēmusi, proti, lēmusi par Ministru kabineta sagatavoto Latvijas Republikas oficiālo nostādni konkrētajā lietā. Un līdz ar to Saeima jau ir īstenojusi savu līdzdalību šī lēmuma pieņemšanā.
Likumprojekta anotācijā ir īpaši norādīts, ka Ministru kabinets, īstenojot tam ar šo likumu deleģētās tiesības, vērtēs, vai tas atbilst iepriekš izstrādātajai Latvijas Republikas nacionālajai pozīcijai, kura ir tikusi apstiprināta Ministru kabinetā un saskaņota ar Saeimu. Tas nozīmē, ka Ministru kabinets būs tiesīgs atbalstīt vienīgi tādu lēmumu par Eiropas Savienības pašu resursu sistēmu, kurš atbilst Saeimas pozīcijai, ko konkrētajā lietā paudusi Eiropas lietu komisija, lemjot par konkrētās nacionālās pozīcijas apstiprināšanu.
Šis princips ir iestrādāts pirmā lasījuma redakcijā, un ar otrā lasījuma redakciju mēs šo principu mainījām.
Saeimas komisijas sēdē otrs diskusiju jautājums bija saistīts ar problemātiku, kura skar priekšlikumā paredzēto Saeimas lēmuma pieņemšanas procedūru, jo tā nav tik vienkārša kā tā, ko mēs esam izstrādājuši un pielietojuši iepriekš.
Atbilstoši Saeimas kārtības rullim šāds lēmums, ja tā pieņemšana uzticēta Saeimai, būtu virzāms un izskatāms Saeimā kā patstāvīgais priekšlikums. Tas savukārt nozīmē to, ka, no procedūras viedokļa, nododot to komisijām, šajā lēmumā var tikt izdarīti arī grozījumi, turklāt teorētiski ir iespējams, ka šie grozījumi var būt arī tādi, kas atšķiras vai pat ir pretrunā ar Saeimas Eiropas lietu komisijas pieņemto lēmumu, izskatot attiecīgo nacionālo pozīciju, kas ir pausta Eiropas Savienības institūcijām.
Pastāvot šādiem apstākļiem, izskatot attiecīgo patstāvīgo priekšlikumu, var veidoties juridiski neskaidra situācija. Proti, atkārtoti paužot Saeimas nostāju, tā var atšķirties no tās, ko Ministru kabinets, ievērojot Saeimas Eiropas lietu komisijā lemto, ir paudis Eiropas Savienības institūcijām iepriekš, vai pat būt pretrunā ar to.
Ņemot vērā šos divus būtiskos apstākļus, es tomēr aicinu, lai mēs paliktu pie pirmā lasījuma redakcijas un neatbalstītu šo priekšlikumu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Turpinām debates.
Vārds deputātei Lolitai Čigānei.
L.Čigāne (VIENOTĪBA).
Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Cienījamie kolēģi! Vucāna kungs jau ļoti labi izstāstīja, kādā veidā Saeimā tiek organizēts darbs attiecībā uz Eiropas Savienības jautājumiem.
Šis darbs tiek organizēts tādējādi, ka deputāti, kuri darbojas Eiropas lietu komisijā, izskatot šīs nacionālās pozīcijas, labo, apstiprina vai noraida tās un, kā tas ir šinī gadījumā, Saeimas vārdā veic parlamentāro uzraudzību pār tām.
Šinī gadījumā Sudrabas kundzes priekšlikums šo kārtību mainītu un, kā Vucāna kungs jau ļoti precīzi norādīja, varētu radīt virkni dažādu sarežģījumu, un galu galā mēs varētu nonākt situācijā, ka konkrētais Saeimas lēmums varētu pēc savas būtības atšķirties no sākotnēji apstiprinātās un Eiropas lietu komisijā izdiskutētās pozīcijas.
Tādēļ, kolēģi, līdzīgi kā Vucāna kungs es aicinu šo priekšlikumu noraidīt, jo patiešām līgumā par Eiropas Savienības dibināšanu noteiktais veids, kā jautājumus attiecībā uz pašu resursiem risina dalībvalstis, neatbilst šim Sudrabas kundzes priekšlikumam, un tādēļ šis priekšlikums nebūtu atbalstāms.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ingunai Sudrabai.
I.Sudraba (NSL).
Cienījamie kolēģi, es izskaidrošu sava priekšlikuma būtību.
Nekādā veidā, protams, es nevēršos pret to sistēmu, ka Latvijas Republikā pozīcijas tiek apstiprinātas, izejot ķēdi “Ministru kabinets - Saeimas Eiropas lietu komisija”.
Bet, cienījamie kolēģi, kurš, jūsuprāt, Latvijas Republikā pieņem lēmumus par to, kādi nodokļi tiks maksāti, kas ir ar nodokli apliekamais objekts, kā šie nodokļi sadalās starp budžetiem (kurš ir valsts budžetam piekritīgs nodoklis, bet kurš - pašvaldību budžetam piekritīgs nodoklis), kādā proporcijā šie nodokļi sadalās? Tā ir Saeima. Un, ja mēs runājam par pašu resursu sistēmu, nekas nav citādi. Tas ir tieši tas pats.
Kādi nodokļi tiks attiecināti kā pašu resursi, kāda daļa no šiem nodokļiem...? Kādi maksājumi tiks ieviesti? Kādā apmērā, kādā proporcijā? Kas būs ar nodokli apliekamais objekts? Tā ir tā jautājuma būtība.
Un tāpēc, manuprāt, lēmums par būtību, par to, kas ir tie resursi, kurus mēs kā Latvijas valsts piekrītam deleģēt un deleģējam kā kopējos resursus Eiropas Savienības budžetā, un par to, kādā proporcijā, - tas lēmums ir Saeimas kompetencē. Jo viena lieta ir procedurāli saskaņot pozīciju kā tādu, bet pavisam cita - pēc būtības akceptēt lēmumu par to, kas veido pašu resursu sistēmu. Tāpēc es uzskatu, ka pēc Latvijā apstiprinātās konstitucionālās kārtības šāda lēmuma pieņemšana ir Saeimas kompetencē.
Manuprāt, atbalstot šo priekšlikumu, nerodas nekādas grūtības, jo Saeimā lēmums ir pieņemts.
Saeima pieņem ļoti daudz lēmumu; šeit ir izstrādātas procedūras, lai to darītu vēlreiz. Ja Eiropas lietu komisija apstiprina sarunu pozīciju, tas pēc būtības nav Saeimas lēmums par to, kāda, piemēram, būs pašu resursu sistēma. Vērtējot Latvijas Republikas likumdošanas kārtību, šādu lēmumu - kādi būs maksājamie nodokļi un to daļas - var pieņemt tikai pati Saeima.
Mani izbrīna tās bailes, ja izrādīsies, ka Eiropas lietu komisija kaut ko būs lēmusi un Saeima pēc tam lems citādāk. Tad man ir jautājums - cik demokrātiski un plaši ir diskutēts par tiem lēmumiem, kurus pieņem Eiropas lietu komisija, ja pēc tam ir bailes, ka šie lēmumi var būt pilnīgi atšķirīgi vai diametrāli pretēji, nonākot Saeimas balsojumā.
Tāpēc mans lūgums ir atbalstīt šo priekšlikumu.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Debates slēdzu.
Vai komisijas pozīciju vēlaties skaidrot kā ziņotāja?
I.Sudraba. Nē, paldies. Tā argumentācija, kas šeit izskanēja, bija arī komisijas sēdē. Jā, šis balsojums nebija vienbalsīgs, bija atšķirīgas pozīcijas ar tieši šo pašu argumentāciju. Es uzskatīju: būtiski paust viedokli, ka, manuprāt, ir svarīgi, lai tā būtu Saeima, nevis izpildvara, kas pieņem lēmumus par tik nozīmīgu jautājumu kā pašu resursu sistēma.
Es lūdzu balsot par šo priekšlikumu.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - deputātes Sudrabas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 26, pret - 39, atturas - 11. Priekšlikums nav atbalstīts.
I.Sudraba. Tā kā šis likumprojekts ir steidzams un izskatāms divos lasījumos, komisijas vārdā lūdzu balsot par šī likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Likumā par budžetu un finanšu vadību” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret - 3, atturas - nav. Likums ir pieņemts.
Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Imigrācijas likumā”, trešais lasījums.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Ainars Latkovskis.
A.Latkovskis (VIENOTĪBA).
Kolēģi! 49 priekšlikumi.
1. ir Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Latkovskis. 2. ir Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Latkovskis. 3. ir Saeimas deputāta Ilmāra Latkovska priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 5. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
A.Latkovskis. 4. ir Juridiskā biroja priekšlikums, kas arī ir daļēji atbalstīts un iekļauts 5. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
A.Latkovskis. 5. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Latkovskis. 6. - Saeimas deputāta Putras priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
A.Latkovskis. 7. - Saeimas deputāta Parādnieka priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts. (Starpsauciens no zāles: “Balsot!”)
Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 7. - deputāta Parādnieka iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 29, pret - 47, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.
A.Latkovskis. 8. - Saeimas deputātu Kola un Lejiņa priekšlikums. Komisijā nebija atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.
Vārds deputātam Rihardam Kolam.
R.Kols (VL-TB/LNNK).
Labdien, cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienījamie un godātie deputāti!
Uz kopējā pasaules fona Latvija ir maza valsts, kuru apdzīvo skaitliski samērā neliela etniskā pamatnācija - latvieši -, kuras oficiālās valsts valodas - latviešu valodas - pastāvēšana ilgtermiņā ir apdraudēta tās ierobežotā runātāju skaita un globalizācijas procesu dēļ. Apzinoties mūsu valodu kā būtisku un neatņemamu nacionālās identitātes aspektu, latviešu valodas tiesības esam nostiprinājuši valsts pamatlikumā. Arī nepieciešamība stiprināt valsts valodu jau ilgstoši definēta kā fundamentāls uzdevums. Arī jūs, mūsu koalīcijas partneri un daļa opozīcijas deputātu, esat stingri iestājušies un cīnījušies par valsts valodas stiprināšanu. Cik zināms, par to iestājaties joprojām. Tieši tāpēc neizprotama un mulsinoša ir jūsu pretestība rosinājumam izslēgt krievu valodu no to valodu saraksta, kurās atļauts iesniegt dokumentus termiņuzturēšanās atļaujas saņemšanai. Komisijā balsojumā paužat atturēšanās pozīciju.
Atgādināšu, ka no personām dokumentus svešvalodā pieņem, ja Ministru kabineta noteiktajā kārtībā tiem pievienots notariāli apstiprināts tulkojums. Protams, ir izņēmumi. Šie noteikumi pašsaprotamā kārtā neattiecas, piemēram, uz tām iestādēm, kuras nodrošina pirmās nepieciešamības pakalpojumus, proti, uz policiju, ārstniecības iestādēm, glābšanas dienestiem un tamlīdzīgi.
Termiņuzturēšanās atļauju izsniegšana nav viens no šiem fundamentāli svarīgajiem pakalpojumiem.
Viens no valodas pastāvēšanas garantiem vienmēr ir bijis un būs valodas lietojums. Ar ierosinājumu izņemt no Imigrācijas likuma normu par iespēju dokumentus termiņuzturēšanās atļaujas saņemšanai iesniegt krievu valodā mēs mudinām uz saziņu valsts valodā un nostiprinām latviešu valodas lomu valsts institūcijās.
Prasība saziņā ar valsts institūcijām izmantot konkrētās valsts valodu nav nekas unikāls, nekas īpašs. Šāda norma ietverta katras sevi cienošas valsts likumdošanā.
Tie nav sīkumi vai nebūtiskas detaļas! Šādu “sīkumu” status quo nostiprināšana rada precedentu un iespēju šīs pašas idejas mēģināt piemērot plašākā mērogā.
Pieteikšanās termiņuzturēšanās atļauju saņemšanai ir privilēģija, nevis indivīda pamattiesības. Labas pārvaldības principu ievērošana šajos jautājumos ir saprotama, taču nekādā gadījumā nebūtu atstājama likumā kā norma. Dokumentu iesniedzējiem, starp citu, valsts valodas izmantošana būtu elementāras cieņas apliecinājums pret to valsti, kurā lūdz atļauju uzturēties.
Aicinu arī jūs izrādīt pašcieņu. Aicinu atbalstīt.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Atim Lejiņam.
A.Lejiņš (VIENOTĪBA).
Godātais Prezidij! Kolēģi! Jau 19.gadsimtā Fausts atklāja, ka velns slēpjas detaļās. Un es pieminēšu dažas detaļas, kas netieši un tieši attiecas uz manu un Kola kunga priekšlikumu.
Es vakar iegāju tepat blakām esošajā veikalā “Mego” iepirkties, un viens puisītis, skolēns, mani uzrunāja krievu valodā, bet es īsti nesapratu, ko viņš gribēja. Arī tad, ja es būtu sapratis, es būtu atbildējis latviski. Un es viņam tā arī teicu latviski: “Nu, puisīt, ko tu īsti vēlies?” Un viņš tūlīt pārsviedās uz labu latviešu valodu un teica, ka viņš vēlas septiņus santīmus, jo viņš nevar atļauties bulciņu. Es teicu: “Labi! Es pērku bulciņu, ejam kopā uz kasi!” Un es samaksāju viņam tos septiņus un... Redziet, viņš uzskata, ka Latvijā var uzrunāt pieaugušu cilvēku krievu valodā, un acīmredzot visi arī atbild viņam krievu valodā, jo tā ir rutīna. Un, kad ir viens latvietis, kas viņam atbild latviski, tad viss notiek tā, kā vajag. Nekādu problēmu!
Tā. Aiziesim uz Kalnciema tirgu! Es tur bieži apgrozos, un tur man bija ļoti interesants... (M.Bondara starpsauciens.)... ļoti interesants piedzīvojums. Es runāju ar vienu pārdevēju, un tur viens pircējs lielījās, ka viņam nemaz latviešu valoda Latvijā neesot vajadzīga, jo te valdot krievu valoda. Viņš esot iesniegumu uzturēšanās atļaujas saņemšanai uzrakstījis krievu valodā, un arī turpmāk visas iestādes runājušas ar viņu krieviski, visi latvieši runājuši ar viņu krieviski, kaimiņi runājuši ar viņu krieviski. Viņš saka: “Priekš kam man vajag latviešu valodu?” Pārdevējs viņam pateica: “Ja tu atnāksi nākamreiz pie manis un nemācēsi elementāri runāt latviski, es tev neko nepārdošu!” Baigais pārsteigums!
Ir arī otrs piemērs turpat Kalnciemā - viens cilvēks, kas no Ukrainas iebraucis. Nu, labi, viņš to pieteikumu, lai saņemtu uzturēšanās atļauju, aizpildīja krievu valodā, bet viņš jau uzreiz... Pirmajā dienā, sasveicinoties ar kaimiņiem, viņam tika pateikts: “Mēs šeit nesakām “dobrij djeņ”, mēs šeit sakām “labdien”!” Un, jūs zināt, pēc nedēļas viņš jau sāka runāt latviski (runāja gan vēl ļoti slikti), bet viņa bērni - pēc divām nedēļām (viņiem ilgāk pielēca, jo viņi gāja krievu skolā). Bērni teica man... ne jau man, bet citiem teica pa gabalu: “Labdien! Labdien!” Un tagad kaimiņš (Dep. A.Kaimiņš: “Ko Kaimiņš dara?”) mācās latviešu valodu skaipā. Ļoti lēti - nemaz nav jāprasa no pašvaldībām nauda. Skaips ir ļoti lēts veids, kā iemācīties latviešu valodu.
Kā šīs detaļas ietekmē valsts politika? Es domāju, ja valsts pasaka, ka iesniegumam uzturēšanās atļaujas saņemšanai jābūt latviešu vai vācu, vai franču, vai angļu valodā, tad cilvēks, kas nāk no austrumiem, zinās - zinās! -, ka te ir Latvija, un tas tālāk tiks... pa to ceļu arī tālāk ies.
Tāpēc es jūs aicinu: tiešām saņemieties! Nav ko baidīties! Viņi ir pietiekami bagāti, lai samaksātu advokātiem. Tepat, uz Smilšu ielas, ir kantoris, kas tulko no krievu valodas uz latviešu valodu.
Tas mums palīdzēs ne tikai garīgi stiprināt mūsu valstisko apziņu, bet arī tīri ekonomiski palīdzēs Latvijai.
Lūdzu, atbalstiet! Esiet drosmīgi!
Sēdes vadītāja. Paldies.
Debates slēdzu.
Ziņotājs komisijas vārdā neko nevēlas piebilst.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 8. - deputātu Kola un Lejiņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 29, pret - 29, atturas - 18. Priekšlikums nav atbalstīts.
A.Latkovskis. 9. ir Saeimas deputāta Ilmāra Latkovska priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 10. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
A.Latkovskis. 10. - Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Latkovskis. 11. ir Saeimas deputāta Šnores priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti...
Tātad uzsākam debates.
Vārds deputātam Edvīnam Šnorem.
E.Šnore (VL-TB/LNNK).
Godātie kolēģi! Gan šī, gan arī pārējo manu priekšlikumu Imigrācijas likumam būtība ir viena, proti, palielināt tās naudas summas, ko ārzemnieki atstāj šeit, Latvijā, apmaiņā pret termiņuzturēšanās atļaujām - tātad nodevās, nodokļos, iemaksās, uzņēmumu kapitālā un nekustamajos īpašumos.
Latvija ir viena no tām retajām pasaules valstīm, kuras ir izvēlējušās šādā veidā pelnīt naudu. Mūsuprāt, šāds naudas pelnīšanas veids nav īsti pareizs. Tas būtu līdzīgi kā pelnīt naudu, piemēram, pārdodot nieri. Tikai retais kaut ko tamlīdzīgu dara! Tāpat arī šeit - tikai retā valsts šādu biznesu veic. Bet, ja to dara, tad, manuprāt, būtu tikai loģiski šo summu jeb cenu par šo savu preci uzlikt adekvātu.
Līdz ar to es aicinu gan šo, gan arī pārējos manus pēc būtības līdzīgos priekšlikumus atbalstīt.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Debates slēdzu.
Ziņotājs komisijas vārdā neko nevēlas piebilst.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 11. - deputāta Šnores iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 19, pret - 42, atturas - 18. Priekšlikums nav atbalstīts.
A.Latkovskis. 12. arī ir Saeimas deputāta Šnores priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 12. - deputāta Šnores iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 17, pret - 43, atturas - 21. Priekšlikums nav atbalstīts.
A.Latkovskis. 13. - Nacionālās apvienības frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 13. - Nacionālās apvienības frakcijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 18, pret - 42, atturas - 19. Priekšlikums nav atbalstīts.
A.Latkovskis. 14. ir Iekšlietu ministrijas parlamentārās sekretāres Siliņas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Latkovskis. 15. ir Saeimas deputāta Šnores priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 15. - deputāta Šnores iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 18, pret - 43, atturas - 18. Priekšlikums nav atbalstīts.
A.Latkovskis. 17. - Nacionālās apvienības...
Sēdes vadītāja. 16. ...
A.Latkovskis. Atvainojos! 16. - deputāta Šnores priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 16. - deputāta Šnores iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 17, pret - 43, atturas - 20. Priekšlikums nav atbalstīts.
A.Latkovskis. 17. - Nacionālās apvienības priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 17. - Nacionālās apvienības frakcijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 17, pret - 42, atturas - 22. Priekšlikums nav atbalstīts.
A.Latkovskis. 18. - deputāta Šnores priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti vēlas balsot.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 18. - deputāta Šnores iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 18, pret - 35, atturas - 30. Priekšlikums nav atbalstīts.
A.Latkovskis. 19. - deputāta Šnores priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 19. - deputāta Šnores iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 16, pret - 35, atturas - 29. Priekšlikums nav atbalstīts.
A.Latkovskis. 20. - deputāta Šnores priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti vēlas balsot.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 20. - deputāta Šnores iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 17, pret - 36, atturas - 31. Priekšlikums nav atbalstīts.
A.Latkovskis. 21. - Iekšlietu ministrijas parlamentārās sekretāres Siliņas priekšlikums. Daļēji atbalstīts 22.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
A.Latkovskis. 22. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Latkovskis. 23. - deputāta Šnores priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 23. - deputāta Šnores iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 18, pret - 37, atturas - 29. Priekšlikums nav atbalstīts.
A.Latkovskis. 24. - Iekšlietu ministrijas parlamentārās sekretāres Siliņas priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 26. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
A.Latkovskis. 25. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
A.Latkovskis. 26. - Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Latkovskis. 27. - deputāta Rasmaņa priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
A.Latkovskis. 28. - deputāta Šnores priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 28. - deputāta Šnores iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 17, pret - 34, atturas - 29. Priekšlikums nav atbalstīts.
A.Latkovskis. 29. - deputāta Putras priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.
Vārds deputātam Edgaram Putram.
E.Putra (ZZS).
Mīļie kolēģi! Gribu izstāstīt mērķi, kura dēļ šis priekšlikums tapa.
Pagarinot šīs termiņuzturēšanās atļaujas, pēc pirmajiem pieciem gadiem šī atļauja tiek pagarināta automātiski, bez nekādas papildu maksas iekasēšanas, ja vien šis cilvēks to vēlas darīt.
Tomēr gan Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei, gan Drošības policijai ir savas procedūras un ir arī kādas izmaksas par tām procedūrām.
Tāpēc es iesniedzu šo priekšlikumu, kas paredz to, ka par termiņuzturēšanas atļaujas pagarināšanu mēs paprasītu piecus tūkstošus eiro. Ja par pagarināšanu būtu jāmaksā šie pieci tūkstoši eiro, tad aptuveni 60 procenti šo atļauju saņēmēju gadā budžetam papildus dotu apmēram trīs līdz piecus miljonus eiro. Tas šinī brīdī nav mazsvarīgi, jo no šīs programmas tiek finansēta arī pirmā mājokļa programma, kurai, kā jūs zināt, šobrīd trūkst naudiņas... tūlīt, jau tuvākajā laikā, trūks, un šis varētu būt viens no avotiem, kuru mēs varētu izmantot, lai finansētu šo programmu, jo šobrīd finansējums ir tikai vēl diviem mēnešiem, bet turpmākam finansējumam avots nav atrasts.
Šis priekšlikums ir līdzīgs Imanta Parādnieka priekšlikumam. Imants paredz bišķiņ radikālāku summu - tie ir 10 tūkstoši. Manā gadījumā tas ir mazliet draudzīgāk un tie ir pieci tūkstoši, ņemot vērā to, ka, saņemot šo atļauju, cilvēki samaksā 25 tūkstošus eiro par pirmajiem pieciem gadiem.
Paldies. Aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Debates slēdzu. Komisijas vārdā ziņotājs vēlas ko piebilst?
A.Latkovskis. Komisijas vārdā. 29. - Edgara Putras priekšlikumu - mēs vērtējām komplektā ar 6.priekšlikumu, kuru arī bija iesniedzis deputāts Putra un kurš paredzēja, ka reizi gadā nav jādodas uz PMLP, lai reģistrētu...
Tas nebija atbalstīts. Un komisija lemjot, neatbalstot arī šo, vadījās pēc tā, ka šis iet komplektā... Tagad Putras kungs mums pastāstīja, ka par šo, protams, var balsot atsevišķi, - kā par atsevišķu priekšlikumu, bet tā jau ir deputātu izšķiršanās.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 29. - deputāta Putras iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 44, pret - 20, atturas - 16. Priekšlikums ir atbalstīts.
A.Latkovskis. 30. ir Saeimas deputāta Parādnieka priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.
Vārds deputātam Imantam Parādniekam.
I.Parādnieks (VL-TB/LNNK).
Paldies, kolēģi! Pārsteidzošs rezultāts par iepriekšējo priekšlikumu - mana kolēģa Putras priekšlikumu. Varbūt labāk tiešām ir vismaz pieci tūkstoši nekā šie 10 tūkstoši, kaut arī es, protams, aicināšu balsot “par” savu priekšlikumu. Gadījumā, ja tiks atbalstīts šis priekšlikums, kurš, kā Putras kungs jau teica, ir, ja tā var izteikties, radikālāks, - prasīs vairāk līdzekļu no termiņuzturēšanās atļauju pagarinātājiem... Es tiešām aicinu kolēģus atbalstīt arī šo priekšlikumu.
Tikai vēl komentēšu to, ko pirms tam komisijas vārdā teica Latkovska kungs, - nekad mēs, ne Putras kungs, ne es, neesam saistījuši savus priekšlikumus: Putras kungs 6.priekšlikumu ar 29. vai es 7. ar 30.priekšlikumu. Tās ir pilnīgi atsevišķas normas, kuras nav nekādā veidā saistītas, un tas nevar būt par pamatu kāda priekšlikuma noraidīšanai.
Paldies kolēģiem par atbalstu, un aicinu atbalstīt arī šo priekšlikumu.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Šis priekšlikums nav balsojams, jo ir savstarpēji izslēdzošs ar jau atbalstīto 29.priekšlikumu. (Dep. A.Kiršteins: “Šis izslēgs iepriekšējo!” Dep. G.Daudze: “Nē!” Dep. I.Parādnieks: “Tādā gadījumā es to atsaucu!”) Tātad priekšlikums tiek atsaukts.
A.Latkovskis. 31. - Saeimas deputāta Ruka priekšlikums. Komisijā nebija atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
A.Latkovskis. 32. - Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Latkovskis. 33. - Saeimas deputāta Putras priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
A.Latkovskis. 34. - Saeimas deputāta Putras priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
A.Latkovskis. 35. - Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Latkovskis. 36. - Saeimas deputāta Kola priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.
Vārds deputātam Rihardam Kolam.
R.Kols (VL-TB/LNNK).
Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienījamie un godātie deputāti! Par priekšlikuma būtību. Viedoklis par uzturēšanās atļauju tirgošanas praksi pasaules prominentāko pētnieku un organizāciju aprindās ir neierasti vienprātīgs. Nopērkamās uzturēšanās atļaujas ietver ļoti nopietnus ekonomikas un sabiedrības drošības riskus valstij, kura tās pārdod. Latvijā termiņuzturēšanās atļauju regulējums, it īpaši salīdzinot ar citu Eiropas valstu praksi, no ārvalstnieka pieprasa ļoti maz. Faktiski viņam tikai jāspēj iegūt īpašumu virs noteiktā vērtības sliekšņa. Precizēšu: ārvalstnieks Latvijā var iegūt īpašumu un attiecīgi arī termiņuzturēšanās atļauju uz kredīta. Informācija par finanšu izcelsmes pusi nevienam nav jāuzrāda - ne kredītdevēja finanšu līdzekļu izcelsme, ne kredītsaistību nosacījumi, nekas. Esošais bezdurvju termiņuzturēšanās atļauju regulējums vairo Latvijas ievainojamību, apdraud ekonomisko stabilitāti un iekšējo drošību. Teju visas Latvijas augstākās drošības instances ir vērsušas uzmanību uz nelikumībām, kuras ir iespējams realizēt caur termiņuzturēšanās atļauju sistēmu. Termiņuzturēšanās atļauju regulējums ļauj šo sistēmu izmantot noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai. Latvijā caur termiņuzturēšanās atļaujām ļoti viegli var ieplūst nezināmas izcelsmes ārvalstu kapitāls, par kura īpašniekiem un interesēm mums informācija nav pieejama.
Esošais termiņuzturēšanās atļauju regulējums radīs ārvalstniekiem ļoti izdevīgus un ērtus apstākļus šo atļauju iegūšanai. Valsts ieguvumi no šīs sistēmas ir disproporcionāli zemāki (pat neņemot vērā šīs sistēmas radītos riskus valsts drošības, ekonomiskās stabilitātes un arī reputācijas jomā).
Šobrīd esam izvēles priekšā. Mēs varam vai nu stiprināt kontroli pār termiņuzturēšanās atļauju iegūšanā iesaistītajiem līdzekļiem, vai arī neko nedarīt. Taču esošais termiņuzturēšanās atļauju regulējums ilgtermiņā kalpos kā pašu radīts un uzturēts destabilizācijas instruments.
Ierosinu mums tiekties drošības un stabilitātes virzienā un veidot tādu termiņuzturēšanās atļauju regulējumu, kurš paredzētu, ka vadības groži ir valsts rokās.
Pirmais uzdevums ir ļoti būtisks - atgūt iespēju pārraudzīt un pārbaudīt, kam piederoša un kādu interešu motivēta nauda tiek ieplūdināta Latvijā. To spēsim paveikt tikai tā - nosakot ierobežojumus aizdevumu izmantošanai termiņuzturēšanās atļauju... īpašumu iegādē, proti, aizliedzot šajos darījumos izmantot ārpus Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomikas zonas reģistrētās kredītiestādēs iegūtus līdzekļus. Fokusējot uzmanību uz termiņuzturēšanās atļauju piešķiršanu un kredītņēmēju darbību, Eiropas Banku savienības ietvaros mēs atgūsim iespēju pārliecināties par finanšu līdzekļu patieso izcelsmi.
Termiņuzturēšanās atļauja ir ekstra, tā ir privilēģija, ko valsts sniedz ārvalstniekam. Laiks atgūt pašcieņu un izvirzīt nopietnus kritērijus un nosacījumus šīs privilēģijas iegūšanai un neļaut mūsu pašu radītajai sistēmai kļūt par mūsu lielāko apdraudējumu!
Aicinu atbalstīt priekšlikumu.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Debates slēdzu.
Vai ziņotājs komisijas vārdā ko piebildīs? Nē.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 36. - deputāta Kola iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 19, pret - 32, atturas - 28. Priekšlikums nav atbalstīts.
A.Latkovskis. 37. - deputāta Ruka priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
A.Latkovskis. 38. - Iekšlietu ministrijas parlamentārās sekretāres Siliņas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Latkovskis. 39. - deputāta Putras priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
A.Latkovskis. 40. - deputāta Putras priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
A.Latkovskis. 41. - likumprojekts “Grozījums Imigrācijas likumā” (Nr.520/Lp12). Atbalstīts, iekļauts 42. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Latkovskis. 42. - Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Latkovskis. 43. - Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Latkovskis. 44. - Iekšlietu ministrijas parlamentārās sekretāres Siliņas priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
A.Latkovskis. 45. - Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Latkovskis. 46. - Iekšlietu ministrijas parlamentārās sekretāres Siliņas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Latkovskis. 47. - Iekšlietu ministrijas parlamentārās sekretāres Siliņas priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
A.Latkovskis. 48. - Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Latkovskis. 49. - Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Latkovskis. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Imigrācijas likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret - nav, atturas - 2. Likums ir pieņemts.
Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījums likumā “Par nodokļiem un nodevām””, trešais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Imants Parādnieks.
I.Parādnieks (VL-TB/LNNK).
Kolēģi! Likumprojektam Nr.447/Lp12 uz trešo lasījumu atbildīgā komisija nav saņēmusi nevienu priekšlikumu. Tāpēc komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par nodokļiem un nodevām”” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret - 1, atturas - 1. Likums ir pieņemts.
Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”, trešais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Guntis Kalniņš.
G.Kalniņš (ZZS).
Labdien, Saeimas priekšsēdētāj! Kolēģi! Juridiskā komisija uz trešo lasījumu skatīja likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (Nr.397/Lp12), kurā iekļauts likumprojekts Nr.341/Lp12.
Uz trešo lasījumu ir saņemti seši priekšlikumi.
1.priekšlikums ir Juridiskās komisijas priekšlikums, kurš paredz papildināt 155.pantu ar astoto daļu. Proti, tiek uzlikts naudas sods par enerģijas dzērienu pārdošanu nepilngadīgajiem. Komisijā priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
G.Kalniņš. 2. ir Juridiskās komisijas redakcionāla rakstura priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
G.Kalniņš. 3. ir Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra Iesalnieka priekšlikums. Tas ir daļēji atbalstīts un iekļauts 4.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
G.Kalniņš. 4. ir Juridiskās komisijas priekšlikums. Tas ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
G.Kalniņš. 5. ir Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra Iesalnieka priekšlikums. Tas ir daļēji atbalstīts un iekļauts 6.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
G.Kalniņš. 6. ir Juridiskās komisijas priekšlikums, kas paredz, ka likums stājas spēkā 2016.gada 1.jūnijā. Komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
G.Kalniņš. Lūdzu deputātus atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 71, pret - nav, atturas - 3. Likums ir pieņemts.
G.Kalniņš. Paldies.
Sēdes vadītāja. Darba kārtībā - likumprojekts “Tabakas izstrādājumu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču un to šķidrumu aprites likums”, trešais lasījums.
Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāts Einārs Cilinskis.
E.Cilinskis (VL-TB/LNNK).
Godātā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godājamie deputāti! Likumprojekta trešajam lasījumam ir saņemti 38 priekšlikumi. Ir notikušas vairākas komisijas darba grupas un arī apakškomisijas sēdes, lai izskatītu šos priekšlikumus.
Atgādinu arī to, ka likumprojekta pieņemšana ir samērā neatliekama, jo likumam atbilstoši Eiropas Savienības regulējumam jāstājas spēkā no 20.maija. Tāpēc vairākas normas, kas atbilstoši Ekonomikas ministrijas viedoklim būtu atzīstamas par tehniskiem noteikumiem un pirms pieņemšanas saskaņojamas ar Eiropas Komisiju, tika izņemtas no likumprojekta, un par to komisija turpinās lemt, tiklīdz šis saskaņojums tiks iegūts. Bet par to es runāšu atsevišķi.
1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
E.Cilinskis. 2. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
E.Cilinskis. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts un iekļauts 5. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
E.Cilinskis. 4. - veselības ministra Belēviča priekšlikums. Ir atbalstīts un iekļauts 5. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
E.Cilinskis. 5. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
E.Cilinskis. 6. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
E.Cilinskis. 7. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
E.Cilinskis. 8. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
E.Cilinskis. 9. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
E.Cilinskis. 10. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums izslēgt līdzšinējo 6.panta pirmo daļu. Ir atbalstīts.
Šajā gadījumā panta pirmā daļa ir uzskatāma par tehniskajiem noteikumiem. Līdz ar to komisija turpinās pie tiem strādāt, lai nākotnē sagatavotu grozījumus un lai šī norma atgrieztos atpakaļ likumā. Bet šobrīd priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
E.Cilinskis. 11. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
E.Cilinskis. 12. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
E.Cilinskis. 13. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Putras kunga priekšlikums, kas paredz ierobežot tabakas izstrādājumu realizēšanu pa vienam, proti, realizēšanu tikai slēgtās iepakojuma vienībās. Ir daļēji atbalstīts un pēc būtības iekļauts 5.priekšlikumā, par kuru jau nobalsojām.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
E.Cilinskis. 14. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
E.Cilinskis. 15. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
E.Cilinskis. 16. - deputātu Putras un Ādamsona, kā arī Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Putras un Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Valaiņa priekšlikums, kas paredz izslēgt iepriekšējā lasījumā atbalstīto panta piekto daļu par tabakas izstrādājumu un citu... tātad par aizliegumu tos izvietot mazumtirdzniecības vietās. Komisija nolēma atbalstīt arī šo priekšlikumu, jo atbilstoši Ekonomikas ministrijas norādījumam tas tomēr ir uzskatāms par tehnisko noteikumu. Komisija nobalsoja, ka turpinās strādāt pie šī priekšlikuma uzlabošanas, lai to virzītu tālāk kā grozījumu šajā likumā. Taču šobrīd priekšlikums ir izslēgt šo daļu, un komisija ir atbalstījusi to.
Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 16. - deputātu Putras un Ādamsona un Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Putras un Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Valaiņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - 4, atturas - 3. Priekšlikums ir atbalstīts.
E.Cilinskis. 17. - deputāta Parādnieka priekšlikums, kas aizliedz smēķēt bērna un grūtnieces klātbūtnē, kā arī aizliedz smēķēt grūtniecēm. Gan Sabiedrības veselības apakškomisijā, gan atbildīgajā komisijā noritēja plašas diskusijas par šo priekšlikumu, raugoties no cilvēktiesību viedokļa (bija arī tiesībsarga viedoklis), un galu galā komisija nosliecās uz to, ka šis priekšlikums būtu daļēji atbalstāms, 18.priekšlikumā paredzot aizliegumu smēķēt bērna un grūtnieces klātbūtnē. Taču 17.priekšlikums tātad būtu neatbilstošs cilvēktiesībām un indivīda brīvībai, un tāpēc tas ir atbalstīts tikai daļēji.
Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.
Vārds deputātam Imantam Parādniekam.
I.Parādnieks (VL-TB/LNNK).
Labdien vēlreiz, kolēģi. Es tieši runāšu no tiesību aspekta.
Es domāju, ka vispārzināms un neapstrīdams ir tas, ka ikkatram cilvēkam ir kāds tiesību apjoms. Un, protams, šajās tiesībās ietilpst arī tiesības laist pasaulē bērnu vai ne. Tajā brīdī, kad cilvēki ir pieņēmuši lēmumu laist pasaulē bērnus, viņiem ir arī kādi pienākumi pret šiem bērniem. Salīdzināšanai, varbūt pēc tam pamatošanai... es tikai citēšu speciālistus, - par sekām, kādas bērnam nodara smēķējoša māmiņa tajā brīdī, kad viņa ir nolēmusi šo bērniņu laist pasaulē.
Es citēšu Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu asociācijas valdes locekles profesores Daces Rezebergas sacīto: “Smēķēšana būtiski pasliktina augļa apgādi ar skābekli un barības vielām. Smēķējošu grūtnieču mazuļi mēdz augt sliktāk, un pētījumi liecina, ka ar šo visu saistīts arī pēkšņās nāves sindroms.”
Šajā sakarā es vēl citēšu informatīvo materiālu, ko ir izdevis Rīgas Dzemdību nams un kur ir detalizēti uzskaitīta informācija par to, kādu kaitējumu nodara smēķēšana. Es citēšu tikai vienu, kas tur ir minēts: “Smēķējot topošā māte liek mazulim elpot kā caur saspiestu salmiņu.”
Kolēģi, es pieļauju, ka viena daļa no jums pavisam nesen redzēja plašsaziņas līdzekļos... internetā bija izplatīts video, kur kāda visnotaļ situēta ģimene (vismaz pēc skata) diezgan necienīgi un necilvēcīgi apgājās ar kādu sunīti, kuram ar skoču tika aizsieta mute, sasietas kājas, un par to visa sabiedrība bija pamatoti sašutusi.
Tad sakiet, lūdzu, kā jūs vērtētu situāciju, ja tādā video kāda visnotaļ cienīga ģimene, labi ģērbti cilvēki, savam bērnam uzliktu galvā maisiņu un ar skoču notītu, lai viņš nevarētu elpot, un iebāztu tikai caurulīti, pa kuru viņš var mazliet ieelpot. Un tad šajā video viņi vēl to salmiņu saspiestu. Sakiet, lūdzu, vai tajā brīdī visai sabiedrībai nešķistu, ka tas taču ir neiedomājami! Tas taču ir neprāts! Kā cilvēki var tā rīkoties!
Tātad tajā brīdī tas tā šķitīs, bet savukārt situācijā, kad precīzi tas pats tiek darīts ar mazuli, kurš atrodas mātes miesās, visi saka: “Nu nē, tas nav pretlikumīgi. Varbūt tas nav morāli, ētiski, bet īsti pretlikumīgi tas nav.” Nu, manuprāt, tā ir divkosība, tā ir nekonsekventa attieksme pret lietām. Ja mēs pasakām, ka nikotīns bērnu ietekmē kaitīgi, un sakām - tas ir pretlikumīgi, tad, mīļie cilvēki, pasakiet, lūdzu, esot konsekventi, vai tikpat pretlikumīgi nav likt bērnam elpot caur nabassaiti šo nikotīnu? Un tur ir ne tikai nikotīns. Šajā sastāvā ir arī cianīds un oglekļa monoksīds.
Es aicinu būt konsekventiem un skaidri pateikt arī tiem cilvēkiem, kuri vēl to nesaprot, - tas nav morāles jautājums. Tas ir pretlikumīgi. Un šajā sakarā es atgādināšu, ka Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā ir kāda norma, kura nosaka... 172.2 pants - “Fiziska un emocionāla vardarbība pret bērnu”. Tātad manis minēto piemēru pilnīgi noteikti traktētu atbilstoši šim Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa pantam, kur rakstīts: “Par fizisku vai emocionālu vardarbību pret bērnu - izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu līdz 70 euro.” Par to iespējama pat kriminālatbildība.
Es vēlreiz, kolēģi, aicinu uz lietām skatīties konsekventi - vienādi gan vienā, gan otrā gadījumā. Tāpēc aicinu atbalstīt manu priekšlikumu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies. Turpinām debates.
Vārds deputātam Romualdam Ražukam.
R.Ražuks (VIENOTĪBA).
Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Es turpināšu debates par to, kas ir divkosība.
Sabiedrības veselības apakškomisijā un arī Sociālo un darba lietu komisijā mums bija plašas diskusijas, piedaloties visām ieinteresētajām pusēm, - gan tiesībsargājošo iestāžu, gan arī mediķu pārstāvjiem, sabiedriskajām organizācijām. Un iezīmējās viena ļoti bīstama tendence - ar saukli “Mēs aizliegsim Latvijā smēķēt vispār!” balsot “par” jebkurām normām, kas ir vērstas pret smēķēšanu, nedomājot, kā tās var tikt īstenotas dzīvē un kā tiesībsargājošās institūcijas (konkrētajā gadījumā - pašvaldības policija) varēs tam visam sekot līdzi un sodīt, lai likuma normas tiktu ievērotas.
Es nesmēķēju pats, un neviens nesmēķē arī manā ģimenē. Viens no iemesliem ir tas, par ko Parādnieka kungs šeit tēlaini pastāstīja, - šī iedarbība, šī ietekme, ko nikotīns un citas šādas vielas atstāj uz organismu. Tāpēc... Bet mēs nevaram ar šo saukli “Aizliegsim smēķēt Latvijā!” nostādīt pilnīgi bezjēdzīgā stāvoklī tiesībsargu un citus cilvēkus, kuru pienākumos ir ievērot likumus, aizliedzot grūtniecēm smēķēt. Jautājums: tad no kura mēneša, un kad tas ir, un kā...?
Apakškomisijā un Sociālo un darba lietu komisijā mēs pieņēmām lēmumu modificēt jau esošo normu - “aizliegts smēķēt bērna klātbūtnē” -, papildinot to: “un grūtnieces klātbūtnē”. Tātad, ja grūtniecība ir vizuāli redzama, tad smēķēšana grūtnieces klātbūtnē ir jāpārtrauc, negaidot aizrādījumus.
Gan Sociālo un darba lietu komisijā, gan Sabiedrības veselības apakškomisijā mēs esam runājuši par tālākiem pasākumiem smēķēšanas ierobežošanai, taču mēs esam pret tiesisko nihilismu, proti, pret to, ka ar nodomu tiktu radīti likumi, kurus nevar izpildīt un kuru izpildi nevar kontrolēt.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu... Viņa bija pieteikusies? Jūs ļoti ātri pieteicāties debatēs.
Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.
J.Stepaņenko (SASKAŅA).
Kolēģi! Pavisam īsi.
Var būt, ka šī norma nav īsti veiksmīga, var būt, ka to izkontrolēt tiešām būs grūti, bet konceptuāli es atbalstu to, ka grūtniecēm smēķēt nav ieteicams. Taču šobrīd tas, kas ir piedāvāts - ka grūtnieču klātbūtnē nedrīkst smēķēt, bet grūtniecēm pašām tas būs atļauts -, rada tiešām diezgan dīvainu situāciju. Tāpēc es atbalstīšu Parādnieka kunga priekšlikumu.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Debates slēdzu.
Vai ziņotājs komisijas vārdā kaut ko piebildīs?
E.Cilinskis. Jā.
Komisijā izskanēja dažādi viedokļi, kuri izskanēja šeit arī no tribīnes. Komisijas vairākums pievienojās tam viedoklim, ko šeit detalizēti izskaidroja Ražuka kungs.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 17. - deputāta Parādnieka iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 18, pret - 9, atturas - 40. Priekšlikums nav atbalstīts.
E.Cilinskis. 18. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Tas savukārt ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
E.Cilinskis. Tālāk. Nākamie priekšlikumi - no 19.priekšlikuma līdz 25.priekšlikumam - visi ir saistīti ar iepriekšējā lasījuma normu - 10.punktu, kas paredz, ka transportlīdzekļu salonos un kabīnēs ir aizliegts smēķēt, savukārt tālsatiksmes vilcienos un kuģos var būt atsevišķi vagoni un kajītes, kas paredzēti smēķētājiem.
Tika saņemti dažādi priekšlikumi, tostarp pavisam radikāli (piemēram, no deputāta Kaimiņa un deputāta Ādamsona), kas faktiski atļautu smēķēšanu visa veida transportlīdzekļos, kā arī virkne citu priekšlikumu, kuri tomēr ierobežotu smēķēšanu sabiedriskajos transportlīdzekļos, kā arī valsts un pašvaldību īpašumā vai turējumā esošos transportlīdzekļos. Un, uzklausot gan tiesībsarga, gan citu juristu viedokli un detalizēti izdiskutējot šos jautājumus, galarezultātā komisija nonāca pie redakcijas, kas ir 24. un 25.priekšlikumā, - ka aizliegums attiecas uz sabiedriskajiem transportlīdzekļiem un tātad pasažieru pārvadātājiem, kā arī valsts un pašvaldību iestāžu īpašumā vai turējumā esošiem transportlīdzekļiem. Papildus tam komisija diskutēja, vai ir atļauts smēķēt, vadot transportlīdzekli. Un, kaut arī komisijas vairākums, šķiet, uzskatīja, ka tas nav atļauts, tomēr tas būtu jāvērtē cita likuma kontekstā.
Līdz ar to komisija ir lūgusi Iekšlietu ministriju un Satiksmes ministriju tālāk vērtēt šīs normas - vai tāds ierobežojums nebūtu nosakāms citā likumā, proti, saistībā arī ar citām darbībām, kuras nav atļautas, vadot transportlīdzekli.
Tie bija komisijas vispārējie apsvērumi.
Ķeramies klāt priekšlikumiem.
19. - deputāta Kaimiņa priekšlikums, kas ierosina šo smēķēšanas aizliegumu vispār izslēgt. Netika atbalstīts. (Dep. A.Kaimiņš: “Es palūgšu balsojumu!”)
Sēdes vadītāja. Tātad deputāts lūdz balsojumu.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 19. - deputāta Kaimiņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 1, pret - 53, atturas - 6. Priekšlikums nav atbalstīts.
E.Cilinskis. 20. - deputāta Ādamsona priekšlikums. Netika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
E.Cilinskis. 21. - tiesībsarga Jansona priekšlikums. Pēc būtības ir daļēji atbalstīts un iekļauts 24. - komisijas priekšlikumā, kam tiesībsargs piekrita.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
E.Cilinskis. 22. - deputātu Līdakas, Putras un Bērziņa priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 24. un 25. - komisijas priekšlikumos.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
E.Cilinskis. 23. - Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 24. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
E.Cilinskis. 24. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
E.Cilinskis. 25. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
E.Cilinskis. 26. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums, kas paredz papildināt pantu ar jaunu daļu, proti, ka starptautiskās satiksmes lidostas izlidošanas publiskajās telpās aiz drošības kontroles punktiem var būt iekārtota telpa, kas speciāli paredzēta smēķēšanai.
Ņemot vērā Satiksmes ministrijas un lidostas vadības viedokli un rūpējoties par starptautiskās lidostas konkurētspēju, Sociālo un darba lietu komisija šo priekšlikumu izstrādāja un atbalstīja.
Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.
Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam.
A.Kiršteins (VL-TB/LNNK).
Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Man jāatvainojas: es nospiedu pogu, lai pieteiktos runāt par 25.priekšlikumu, bet kaut kādā veidā nejauši pēc tam ierīce izslēdzās, un es nedabūju...
Principā piekrītot par lidostām un visu pārējo, es tikai gribēju norādīt uz vienu pretrunu visās šajās lietās, kas attiecas uz valsts un pašvaldības īpašumā esošajām, teiksim, telpām un kuģiem, vilcieniem... jo tās ir akciju sabiedrības.
Ja mēs, piemēram, 24.priekšlikumā atļaujam - ļoti pareizi, kā ir teikts... faktiski tas parādīsies arī, piemēram, attiecībā uz mazām pašvaldību lidostām... Mēs atļaujam iekārtot speciālas telpas un ņemam vērā, ka bieži vien tie ir dažādi izklaides un tūrisma braucieni... atļaujam ne tikai uz kuģiem un vilcienos, kā tas paredzēts 24. un 25.priekšlikumā, bet arī lidojumos. Un pēc tam pēkšņi mēs 25.priekšlikumā pasakām: ja nonāk pašvaldību īpašumā, tad, lūk, vairs nedrīkstēs smēķēt!
Un, saprotiet, piemēram, lielie akciju sabiedrības prāmji Silja Line vai pašvaldību lidostas, vai kaut kas tāds... Tur var būt 10 procenti... (Dep. A.Barčas starpsauciens.)
Jā, es nepaguvu pateikt pie 25.priekšlikuma, Barčas kundze! Tātad 10 procentus pēkšņi nopērk valsts, un 90 ir privātam uzņēmumam - kaut kādam kruīza kuģim vai izklaides kuģim -, un mēs uzreiz aizliedzam. Es domāju, ka tas ir tā kā Ziemeļkorejā. Tā ir liela pretruna. Es domāju, ka 25.priekšlikums bija pilnīgi lieks. Bet nu man jāatvainojas, ka es nokavēju to pateikt debatēs.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vai deputāts atbalsta 26.priekšlikumu? Kiršteina kungs! Jūs atbalstāt? Paldies.
E.Cilinskis. Tātad par 26.priekšlikumu neviens nav izteicies. Komisija to ir atbalstījusi.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
E.Cilinskis. 27. - veselības ministra Belēviča priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un pēc būtības iekļauts 7. - komisijas priekšlikumā, par kuru mēs jau esam nobalsojuši.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
E.Cilinskis. 28. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
E.Cilinskis. 29. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
E.Cilinskis. 30. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
E.Cilinskis. 31. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
E.Cilinskis. 32. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
E.Cilinskis. 33. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
E.Cilinskis. Tāpat 34. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
E.Cilinskis. 35. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
E.Cilinskis. 36. - deputāta Putras un Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Valaiņa priekšlikums. Tas paredz svītrot pārejas noteikumu 7.punktu, kuru mēs jau izslēdzām, tāpēc arī tas ir atbalstīts. Aicinu atbalstīt arī to.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
E.Cilinskis. 37. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
E.Cilinskis. 38. - veselības ministra Belēviča priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
E.Cilinskis. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti.
Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Tabakas izstrādājumu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču un to šķidrumu aprites likums” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret - 1, atturas - 1. Likums ir pieņemts.
Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā”, pirmais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Edvards Smiltēns.
E.Smiltēns (VIENOTĪBA).
Kolēģi! Likumprojekts “Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā” ir saistīts ar nākamo likumprojektu - “Grozījums Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likumā”. Šis likumprojekts ir izstrādāts, lai ieviestu Latvijas tiesību aktos Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu, izpildītu Ministru kabineta 2013.gada 11.jūnija protokollēmumu par hipotekārās kreditēšanas tiesiskā regulējuma nepilnību izvērtēšanu un priekšlikumiem tā pilnveidošanai un lai novērstu normatīvo aktu nepilnības saistībā ar Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvām.
Ko no tā iegūs Latvija un sabiedrība, un banku sistēma? Ir paredzams, ka likumprojektam būs pozitīva finansiāla ietekme uz patērētājiem, jo uzlabosies gan kreditēšanas vide, gan arī saistību izpildes kvalitāte.
Komisijas vārdā es jūs aicinu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.
Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai otrajam lasījumam.
E.Smiltēns. Kolēģi, mēs komisijā labprāt izskatīsim tos priekšlikumus, kuri tiks iesniegti līdz 5.maijam.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 5.maijam.
Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījums Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likumā”, pirmais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Edvards Smiltēns.
E.Smiltēns (VIENOTĪBA).
Kolēģi! Kā jau es minēju, likumprojekts “Grozījums Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likumā” ir saistīts ar iepriekšējo, nu jau izskatīto likumprojektu. Un šis likumprojekts savukārt paredz izslēgt no Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likuma 21.panta trešo daļu, kas šobrīd nosaka to kapitālsabiedrību apmaksājamā pamatkapitāla minimālo lielumu, kuras sniedz patērētāju kreditēšanas pakalpojumus. Un atbilstoši likuma pārejas noteikumu 11.punktam Ministru kabinetam tika dots uzdevums sagatavot un iesniegt Saeimai likumprojektu par patērētāju kreditēšanu, kurš noteiks to kapitālsabiedrību apmaksājamā pamatkapitāla minimālo lielumu, kuras sniedz patērētāju kreditēšanas pakalpojumus. Un šobrīd ir sagatavoti grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kuru mēs jau izskatījām, pārceļot šo prasību par pamatkapitāla apmēru uz šī likuma 8.panta 1.1 daļu.
Komisijā šo likumprojektu mēs esam izdiskutējuši, un aicinu to atbalstīt arī šeit, Saeimas sēdē.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.
Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai otrajam lasījumam.
E.Smiltēns. Jā, kolēģi. Tieši tāpat kā iepriekšējam likumprojektam priekšlikumus mēs aicinām iesniegt līdz 5.maijam.
Sēdes vadītāja. Paldies. Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 5.maijam.
Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījums Invaliditātes likumā”, otrais lasījums.
Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāts Hosams Abu Meri.
H.Abu Meri (VIENOTĪBA)
Labdien, kolēģi! Likumprojektam “Grozījums Invaliditātes likumā” komisija nesaņēma nevienu priekšlikumu. Komisijas vārdā es jūs aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Invaliditātes likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.
Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai trešajam lasījumam.
H.Abu Meri. 29.aprīlis.
Sēdes vadītāja. Paldies. Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 29.aprīlim.
Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā”, otrais lasījums.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Edvīns Šnore.
E.Šnore (VL-TB/LNNK).
Godātie kolēģi! Likumprojekta otrajam lasījumam komisija no Finanšu ministrijas ir saņēmusi vienu priekšlikumu, kuru komisija izskatīja un atbalstīja. Komisijas vārdā arī jūs aicinu atbalstīt to.
Sēdes vadītāja. Tātad 1.priekšlikumu deputāti atbalsta.
E.Šnore. Tas arī bija vienīgais priekšlikums.
Sēdes vadītāja. Deputāti to atbalsta, un acīmredzot komisija aicina atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.
Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai trešajam lasījumam.
E.Šnore. 6.maijs.
Sēdes vadītāja. Paldies. Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 6.maijam.
Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Ieroču un speciālo līdzekļu aprites likumā”, otrais lasījums.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Kārlis Krēsliņš.
K.Krēsliņš (VL-TB/LNNK).
Godātie kolēģi! Skatām likumprojektu “Grozījumi Ieroču un speciālo līdzekļu aprites likumā”.
1. - Saeimas deputāta Dombravas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
K.Krēsliņš. 2.priekšlikums ir komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
K.Krēsliņš. 3.priekšlikums ir komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
K.Krēsliņš. 4.priekšlikums ir Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāra Andreja Panteļējeva priekšlikums. Komisijā priekšlikums atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
K.Krēsliņš. 5.priekšlikums ir komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
K.Krēsliņš. 6.priekšlikums ir Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Tas ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
K.Krēsliņš. 7. - Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
K.Krēsliņš. 8. - Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāra Andreja Panteļējeva priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
K.Krēsliņš. 9. - Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
K.Krēsliņš. Lūgums atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Ieroču un speciālo līdzekļu aprites likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret un atturas - nav.
Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.
Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai trešajam lasījumam.
K.Krēsliņš. 5.maijs.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 5.maijam.
Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā”, otrais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Mārtiņš Bondars.
M.Bondars (LRA).
Godātais Prezidij! Godātie kolēģi un cienītās kolēģes! Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija strādā ar likumprojektu “Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā”.
Otrajam lasījumam kopumā iesniegti 137 priekšlikumi. (Starpsauciens: “Cik?!”) Lielāko daļu no tiem ir iesniegusi Finanšu ministrija un Saeimas Juridiskais birojs. Tas nozīmē, ka šis likumprojekts uz Saeimu ir atsūtīts sliktā kvalitātē. Diemžēl šis nebūt nav vienīgais nekvalitatīvi izstrādātais likumprojekts, ko Saeima saņēmusi no Finanšu ministrijas. (Dep. I.Viņķeles starpsauciens.)
Vēlos vērst jūsu uzmanību uz to, ka Finanšu ministrijas valsts sekretāres darbs par 2015.gadu novērtēts kā teicams, un atalgojums par teicamo darbu bija 110 tūkstoši eiro gadā. (Dep. I.Parādnieks: “Bondara kungs, jūs apmaldījāties!”) Uzskatu, ka saistībā ar kārtējo nekvalitatīvi izstrādāto likumprojektu mans kā deputāta pienākums ir norādīt arī uz trūkumiem (Starpsauciens: “Komisijas vārdā!”), jo neaizmirsīsim, ka Saeimas pienākums...
Sēdes vadītāja. Bondara kungs! (Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.)
M.Bondars. ...ir izpildvaras darba uzraudzība.
Sēdes vadītāja. Bondara kungs! Jūs šobrīd pārstāvat komisijas viedokli, un aicinu ziņot komisijas vārdā, paužot kopējo komisijas viedokli. Individuāli jūs varat pieteikties debatēs par likumprojektiem, priekšlikumiem.
M.Bondars. Paldies, Saeimas priekšsēdētājas kundze! Es ceru, ka viens likums - viena taisnība šajā valstī un ka šodien visi runātāji ir darījuši precīzi tieši to... (Starpsaucieni. Dep. I.Parādnieks: “Tieši tā! Piesakieties, Bondara kungs, debatēm un tad varat paust savu personīgo viedokli!”) Parādnieka kungs, es ļoti atvainojos! (Starpsaucieni: “Brīvību!”; “Met kurpi!”; “Nerunā komisijas vārdā!”)
Un tagad - 137.... (Zālē troksnis.)
Sēdes vadītāja. Kolēģi! Aicinu pievērsties priekšlikumiem. (Starpsaucieni. Zālē troksnis.)
1.priekšlikums, ko iesniegusi deputāte Sudraba.
M.Bondars. Un tagad - 137 priekšlikumi.
1.priekšlikums - deputātes Ingunas Sudrabas priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.
Vārds deputātei Ingunai Sudrabai.
I.Sudraba (NSL).
Cienījamie kolēģi! Priekšlikuma būtība ir tāda. Faktiski šī definīcija raksturo, kas uzņēmumā nodrošina kontroli. Uzskats, ka kontroli nodrošināt var tikai viena persona vienpersoniski, ja tai pieder akciju vairākums, nebūt vairs neatbilst tai realitātei, kādā darbojas uzņēmējsabiedrības Latvijā. Šeit, protams, runa par visām uzņēmējsabiedrībām... un tikai tām, kas darbojas arī fondu biržā un tātad ir kotētas fondu biržā.
Un kāpēc tas ir svarīgi - definīcijā precīzi noteikt, kādas ir šīs kontroles iespējas un ka tās pastāv ne tikai vienai individuālai personai, bet arī personu grupai, kura darbojas saskaņoti? Es izskaidrošu lietas būtību.
Ja personai pieder 51 akcija un vairāk, šāda akciju sabiedrība pakļaujas Koncernu likuma noteikumiem. Tas nozīmē, ka ir īpaši regulētas attiecības starp vairākuma akcionāriem un mazākuma akcionāriem. Šādā situācijā pat mazākuma akcionāriem ar vienu akciju ir iespējas vērsties pret kaut kādiem lēmumiem, ietekmēt lēmumu pieņemšanu. Bet, ja akciju sabiedrībā personu grupa kontrolē šīs akciju sabiedrības darbību, faktiski juridiski neesot akciju vairākumam vienai personai, tad mazākuma akcionāriem vajag vismaz piecus procentus akciju, lai viņi vispār spētu kaut kādā mērā ietekmēt uzņēmuma darbu.
Un kas ir paradoksāli - ka tālākos priekšlikumos... Mani priekšlikumi par saskaņotu darbību - par saskaņotu personu darbību uzņēmējsabiedrībā - ir atbalstīti, uzskatot par loģisku to, ka arī definīcijā būtu fiksējami abi šie gadījumi - ka uzņēmumā kontroli var nodrošināt gan viena persona, gan arī saskaņoti personu grupa.
Un vēl. Pārliecinoties par to, kā realitātē darbojas daļa fondu biržā kotētu akciju sabiedrību un ko nozīmē šo personu saskaņotā darbība...
Viss jau būtu normāli, ja fondu biržā kotēta akciju sabiedrība godprātīgi strādātu, domājot par to, kā celt akciju vērtību, un saprotot, ka no tā iegūst visi akcionāri - arī tie, kas saskaņotā grupā darbojas.
Diemžēl daļā akciju sabiedrību šie saskaņotā grupā darbojošies cilvēki veido ar akciju pamatsabiedrību saistītas sabiedrības, pārceļ ienākumus uz šīm sabiedrībām, pārceļ aktīvus uz šīm sabiedrībām un faktiski biržā kotēto akciju sabiedrību padara par čaulu.
Tāpēc es aicinu atbalstīt manu priekšlikumu, jo šī priekšlikuma būtība ir panākt, lai arī uzraugošā institūcija - Finanšu un kapitāla tirgus komisija - spēj fiksēt šos reālos gadījumus, kad saskaņota grupa nodrošina kontroli uzņēmējsabiedrībā.
Paldies jums.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Debates slēdzu.
Vai ziņotājs komisijas vārdā, paužot komisijas viedokli, vēlas ko piebilst pie šī priekšlikuma?
M.Bondars. Priekšsēdētājas kundze! Nē, nevēlos paust neko komisijas vārdā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - deputātes Sudrabas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 11, pret - 43, atturas - 21. Priekšlikums nav atbalstīts.
M.Bondars. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
M.Bondars. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
M.Bondars. 4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts 5.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
M.Bondars. 5. - finanšu ministres Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
M.Bondars. 6. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts 7.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
M.Bondars. 7. - finanšu ministres priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
M.Bondars. 8. - finanšu ministres priekšlikums. Atbalstīts, iekļauts 9. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
M.Bondars. 9. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Tas ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
M.Bondars. 10. - finanšu ministres priekšlikums. Daļēji atbalstīts 11.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
M.Bondars. 11. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
M.Bondars. 12. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
M.Bondars. 13. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
M.Bondars. 14. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
M.Bondars. 15. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
M.Bondars. 16. - finanšu ministres priekšlikums. Atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko daļu numerāciju.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
M.Bondars. 17. - finanšu ministres priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 18. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
M.Bondars. 18. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
M.Bondars. 19. - finanšu ministres priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
M.Bondars. 20. - finanšu ministres priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
M.Bondars. 21. - finanšu ministres priekšlikums. Atbalstīts 22.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
M.Bondars. 22. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
M.Bondars. 23. - finanšu ministres priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 24. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
M.Bondars. 24. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
M.Bondars. 25. - finanšu ministres priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
M.Bondars. 26. - finanšu ministres priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 29. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
M.Bondars. 27. - finanšu ministres priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 29. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
M.Bondars. 28. - finanšu ministres priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 29. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
M.Bondars. 29. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
M.Bondars. 30. - finanšu ministres priekšlikums. Atbalstīts, iekļauts 39. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
M.Bondars. 31. - finanšu ministres priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 39. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
M.Bondars. 32. - finanšu ministres priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 39. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
M.Bondars. 33. - finanšu ministres priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 39. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
M.Bondars. 34. - Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 39. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
M.Bondars. 35. - finanšu ministres priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 39. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
M.Bondars. 36. - finanšu ministres priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 39. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
M.Bondars. 37. - Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 39. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
M.Bondars. 38. - finanšu ministres priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 39. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
M.Bondars. Un visbeidzot 39. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
M.Bondars. 40. - finanšu ministres priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
M.Bondars. 41. - finanšu ministres priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
M.Bondars. 42. - finanšu ministres priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
M.Bondars. 43. - finanšu ministres priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
M.Bondars. 44. - finanšu ministres priekšlikums. Atbalstīts 45.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
M.Bondars. 45. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
M.Bondars. 46. - finanšu ministres priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
M.Bondars. 47. - finanšu ministres priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
M.Bondars. 48. - finanšu ministres priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
M.Bondars. 49. - finanšu ministres priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
M.Bondars. 50. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
M.Bondars. 51. - Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts komisijas 67.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
M.Bondars. 52. - finanšu ministres priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 67. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
M.Bondars. 53. - finanšu ministres priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 67. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
M.Bondars. 54. - finanšu ministres priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 67. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
M.Bondars. 55. - finanšu ministres priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 67. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
M.Bondars. 56. - deputātes Sudrabas priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.
Vārds deputātei Ingunai Sudrabai. Taču vispirms...
Godātie kolēģi! Vēlos jūs informēt, ka deputāti Smiltēns, Brigmanis, Ražuks, Dālderis un Viņķele lūdz turpināt sēdi bez pārtraukuma līdz visu darba kārtības jautājumu izskatīšanai. (Starpsauciens: “Atkal?! A kad atpūsties?”)
Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Turpinām Saeimas sēdi.
Vārds deputātei Ingunai Sudrabai.
I.Sudraba (NSL).
Jā, kolēģi! Kā visi priekšlikumi, arī šis ir saistīts ar iespēju aizstāvēt mazākuma akcionārus fondu biržā kotētajās akciju sabiedrībās.
Esošā redakcija, par kuru tika nobalsots pirmajā lasījumā, paredz to, ka turpmāk šīs akciju sabiedrības vairs nepublicēs nerevidētos divpadsmit mēnešu pārskatus, jo tiek uzskatīts, ka šāda informācijas sniegšana fondu biržai ir papildu administratīvais slogs.
Es gribu šos maldus kliedēt. Jebkurā gadījumā jebkurš uzņēmums sagatavo gada pārskatu, pirms to tālāk sniedz revidentam. Tas nav nekāds papildu administratīvais slogs, bet tā ir iespēja arī uzņēmuma akcionāriem iepazīties ar uzņēmuma stāvokli... divu mēnešu laikā, tas ir, līdz februāra beigām, kad pārskats tiek publicēts. Jo pēc tam... Lielās akciju sabiedrības, kā jūs zināt, revidētos pārskatus var parādīt varbūt tikai jūlija beigās.
Un kas vēl ir ļoti svarīgi - ka nerevidētie pārskati, salīdzinājumā ar revidētajiem, ļoti labi parāda arī to darbu, ko pēc tam izdara katrā akciju sabiedrībā revidents. Pēc tam paskaidrojumu sniedz uzņēmuma vadība par uzņēmuma pārskatā varbūt veiktajām izmaiņām; arī tas raksturo tās darbības, kuras varbūt nebija pilnīgi un patiesi šajā gada pārskatā atspoguļotas.
Tā ka es vēlreiz lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu, jo tas nerada absolūti nekādu... ne papildu administratīvo slogu, ne papildu izdevumus akciju sabiedrībām; tā ir vienkārši normāla, caurskatāma uzņēmējdarbība, informācijas publiskošana, un man liekas dīvaina tāda atteikšanās no iespējas parādīt caurskatāmi uzņēmējsabiedrību darbu arī mūsu fondu biržā.
Paldies jums.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Debates slēdzu. Vai ziņotājs komisijas vārdā vēlas kaut ko piebilst?
M.Bondars. Komisijas vārdā - ne vārda!
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 56. - deputātes Ingunas Sudrabas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 16, pret - 37, atturas - 18. Priekšlikums nav atbalstīts.
M.Bondars. 57. - deputātes Sudrabas priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 67. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
M.Bondars. 58. - finanšu ministres priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 67. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
M.Bondars. 59. - finanšu ministres priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 67.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
M.Bondars. 60. - finanšu ministres priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 67. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
M.Bondars. 61. - finanšu ministres priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 67. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
M.Bondars. 62. - finanšu ministres priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 67. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
M.Bondars. 63. - finanšu ministres priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 67. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
M.Bondars. 64. - finanšu ministres priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 67. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
M.Bondars. 65. - finanšu ministres priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 67. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
M.Bondars. 66. - Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 67. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
M.Bondars. 67. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
M.Bondars. 68. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
M.Bondars. 69. - finanšu ministres priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
M.Bondars. 70. - finanšu ministres priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
M.Bondars. 71. - Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts 72.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
M.Bondars. 72. - finanšu ministres priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
M.Bondars. 73. - finanšu ministres priekšlikums. Atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
M.Bondars. 74. - finanšu ministres priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
M.Bondars. 75. - finanšu ministres priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 76. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
M.Bondars. 76. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
M.Bondars. 77. - finanšu ministres priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
M.Bondars. 78. - finanšu ministres priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
M.Bondars. 79. - finanšu ministres priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
M.Bondars. 80. - finanšu ministres priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
M.Bondars. 81. - finanšu ministres priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 82. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
M.Bondars. 82. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
M.Bondars. 83. - finanšu ministres priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 84. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
M.Bondars. 84. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
M.Bondars. 85. - finanšu ministres priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
M.Bondars. 86. - finanšu ministres priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
M.Bondars. 87. - finanšu ministres priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
M.Bondars. 88. - finanšu ministres priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
M.Bondars. 89. - deputātes Ingunas Sudrabas priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 91. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
M.Bondars. 90. - deputātes Ingunas Sudrabas priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 91. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
M.Bondars. 91. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
M.Bondars. 92. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
M.Bondars. 93. - finanšu ministres priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
M.Bondars. 94. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
M.Bondars. 95. - finanšu ministres priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
M.Bondars. 96. - finanšu ministres priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 97.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
M.Bondars. 97. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
M.Bondars. 98. - finanšu ministres priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
M.Bondars. 99. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
M.Bondars. 100. - finanšu ministres priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
M.Bondars. 101. - Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts 102.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
M.Bondars. 102. - finanšu ministres priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
M.Bondars. 103. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
M.Bondars. 104. - finanšu ministres priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
M.Bondars. 105. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
M.Bondars. 106. - finanšu ministres priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
M.Bondars. 107. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
M.Bondars. 108. - finanšu ministres priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
M.Bondars. 109. - finanšu ministres priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
M.Bondars. 110. - finanšu ministres priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
M.Bondars. 111. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
M.Bondars. 112. - finanšu ministres priekšlikums. Atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
M.Bondars. 113. - finanšu ministres priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 114. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
M.Bondars. 114. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
M.Bondars. 115. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
M.Bondars. 116. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
M.Bondars. 117. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
M.Bondars. 118. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
M.Bondars. 119. - finanšu ministres priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
M.Bondars. 120. - finanšu ministres priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
M.Bondars. 121. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
M.Bondars. 122. - finanšu ministres priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
M.Bondars. 123. - finanšu ministres priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
M.Bondars. 124. - finanšu ministres priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
M.Bondars. 125. - finanšu ministres priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizējot.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
M.Bondars. 126. - finanšu ministres priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
M.Bondars. 127. - finanšu ministres priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 128. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
M.Bondars. 128. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
M.Bondars. 129. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
M.Bondars. 130. - finanšu ministres priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
M.Bondars. 131. - deputātes Ingunas Sudrabas priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 132. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.
Vārds deputātei Ingunai Sudrabai.
I.Sudraba (NSL).
Kolēģi, ar ko atšķiras 131. un 132.priekšlikums?
Šajā likumprojektā, protams, noticis viens ļoti pozitīvs revolucionārs pavērsiens: ir samazināts tas slieksnis, pie kura akcionāram, lielākam akcionāram, ir jāizsaka obligātais akciju atpirkuma piedāvājums, - tagad tas būs 30 procenti.
Taču mans priekšlikums ir tāds, ka obligātais akciju atpirkuma piedāvājums ir jāizsaka divu gadu laikā pēc tam, kad šis likums ir stājies spēkā. Tas neattiecas uz tām uzņēmējsabiedrībām, kurās obligātais akciju atpirkuma piedāvājums ir izteikts jau līdz šim.
Kāpēc tas ir būtiski? Šo procesu uzsāktu nevis kā nākošajā piedāvātajā redakcijā - 132.priekšlikumā... Tātad to attiecinātu tikai uz tām uzņēmējsabiedrībām, kuras kādreiz radīsies, kurās kādreiz izveidosies šāda situācija, jo problemātisks ir fondu biržā kotēto uzņēmējsabiedrību tā sauktais Otrais saraksts; lielākā daļa tur esošo uzņēmējsabiedrību faktiski ir atsevišķu personu grupu kontrolētas, tādas, kurās reālā akciju vērtība jau sen ir zemāka par bilances vērtību, kāda ir konkrētajā uzņēmējsabiedrībā. Un atkal... Latvijai tas ir raksturīgi. Normāli pasaulē ir tā, ka fondu biržā kotētām akciju sabiedrībām... lielākajai to daļai akciju vērtība vismaz trīs četras reizes pārsniedz uzņēmuma bilances vērtību, taču Latvijas gadījumā šajā vienā uzņēmumu grupā viss ir otrādi. Un, manuprāt, legalizējot to situāciju, kas šajās uzņēmējsabiedrībās ir izveidojusies, būtu tikai normāli, ka šī kontrolējošā grupa arī legāli pārņemtu uzņēmējsabiedrības vadību. Un arī prakse liecina par vienu otru uzņēmumu, kas fondu biržā, kur jau ir izteikts obligātais akciju piedāvājums... Un viens tāds ēnā kontrolējošs uzņēmējs ir kļuvis par oficiālo uzņēmuma īpašnieku... Arī šāda uzņēmējsabiedrība sāk strādāt tā kā visu akcionāru interesēs, jo nav jau vairs interesanti pašam no sevis zagt.
Šeit bija bažas par to, ka šāda situācija nozīmē, ka uzņēmējiem šobrīd nav līdzekļu, lai viņi varētu atpirkt akcijas. Arī realitāte liecina par to, ka tas nenozīmē, ka, izsakot obligāto akciju piedāvājumu, visi piedāvās savas akcijas atpirkšanai. Tas ne tuvu tā nav. Tas nenozīmē, ka šīs sabiedrības aiziet no fondu biržas, arī tas ne tuvu tā nav. Ir ļoti reti tādas sabiedrības, kuras ir pilnībā izpirktas un aizgājušas no fondu biržas. Un problēma, manuprāt, ir esošajiem akcionāriem... šodien tā sauktajā Otrajā sarakstā esošajiem, jo noteikti liela daļa no tiem akcionāriem, kuri deviņdesmito gadu sākumā par sertifikātiem ir iegādājušies mazā skaitā akcijas, varbūt paši sen jau par to ir aizmirsuši vai arī viņu mantinieki nemaz nav lietas kursā un neinteresējas par to, kas šajās uzņēmējsabiedrībās notiek. Un varbūt arī tie cilvēki, kuru iegādātās akcijas gadiem ilgi atrodas šajās uzņēmējsabiedrībās, bet šo uzņēmējsabiedrību darbība ir bijusi tāda, ka gadiem ilgi nav maksātas nekādas dividendes un ir notikusi uzņēmuma pakāpeniska... nu, nevarētu to nosaukt par izlaupīšanu, jo tā ir tāda legālā veidā... uzņēmuma vērtības un aktīvu pārnešana uz saistītajām kompānijām. Varbūt caur šo obligāto akciju atpirkumu vismaz daļa atgūs tās investīcijas, kas ir bijušas, vai tos ienākumus, kas gadiem ilgi nav gūti.
Tāpēc es aicinu atbalstīt manu priekšlikumu, lai juridiski un caurskatāmi sakārtotu situāciju Latvijas uzņēmējsabiedrībās, īpaši jau tajās, kurām ir jāiegūst sabiedrības uzticība. Tās ir tās, kuras tiek kotētas fondu biržā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātam Jānim Vucānam.
J.Vucāns (ZZS).
Cienītās kolēģes! Godātie kolēģi! Jā, par šo aspektu, par Latvijas... par fondu biržas Otro sarakstu, par ko būtībā ir runa šajā likumprojekta punktā, komisijas sēdē bija pietiekami plaša diskusija, kurā piedalījās arī fondu biržas pārstāvji.
Tas, kas tika identificēts, pēc būtības ir saistīts ar tirdzniecības procesu biržā, ar to, ka tiešām mūsu biržā pastāv tā saucamais Oficiālais saraksts un Otrais saraksts. Tiem cilvēkiem, kuri profesionāli tirgojas biržā ar akcijām, par Otrā saraksta uzņēmumiem ir pietiekami liela skaidrība - kuri uzņēmumi ir likvīdi, kuros uzņēmumos regulāri mainās īpašnieku kontingents un kuri ir tie uzņēmumi, kuru īpašnieki pēdējos gados tiešām nav mainījušies. Paskatoties biržu tirdzniecības vēsturē - jeb, precīzāk, akciju tirdzniecības vēsturē -, tas ir ļoti skaidri redzams, jo šiem tā saucamajiem nelikvīdajiem uzņēmumiem, nelikvīdajām akcijām... ar tām sistemātiska tirdzniecība nenotiek, varbūt viens vai divi darījumi ceturksnī. Būtībā tas nerada lielus draudus tiem cilvēkiem, kuri vēlas piedalīties biržu procesos, jo šī likviditāte vai nelikviditāte ir izsekojama.
Līdz ar to komisija nolēma tikai daļēji atbalstīt Ingunas Sudrabas priekšlikumu un normu par obligāto atpirkumu attiecināt uz jaunveidojamām akciju sabiedrībām, bet neattiecināt to uz tām sabiedrībām, kuras jau ilgstoši darbojas Latvijā, jo mēs uzskatījām, ka tas tiešām ir reāls drauds šo sabiedrību pastāvēšanai kā biržu sabiedrībām. Tad tām būtu jāizlemj: vai nu tām jāaiziet no biržas (bet mums jau tā biržā tirgojamo uzņēmumu saraksts nav pārāk plašs), vai arī šiem uzņēmējiem būtu jāmeklē resursi, kuri ir nepieciešami, ja tiek izteikts obligātais akciju atpirkšanas piedāvājums, jo tad ir vajadzīga skaidra... reāla nauda, ar ko norēķināties ar mazākuma akcionāriem.
Tāpēc komisija nolēma neatbalstīt.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Debates slēdzu.
Vai ziņotājs komisijas vārdā ko piebildīs?
M.Bondars. Komisijas vārdā varu teikt, ka Sudrabas kundze un Vucāna kungs ļoti precīzi atspoguļoja debašu gaitu komisijā, un jums tagad ir iespēja, balstoties uz šo atspoguļojumu, pieņemt izglītotu lēmumu.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 131. - deputātes Sudrabas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 9, pret - 48, atturas - 23. Priekšlikums nav atbalstīts.
M.Bondars. 132. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
M.Bondars. 133. - finanšu ministres priekšlikums. Daļēji atbalstīts 134.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
M.Bondars. 134. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
M.Bondars. 135. - finanšu ministres priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
M.Bondars. 136. - finanšu ministres priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 137. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
M.Bondars. 137. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
M.Bondars. Paldies.
Esam izskatījuši visus 137 priekšlikumus. (Starpsauciens: “Bravo! Bravo!”)
Līdz ar to Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu “Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā” otrajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.
Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai trešajam lasījumam.
M.Bondars. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - 2016.gada 5.maijs.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 5.maijam.
Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā”, pirmais lasījums.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Kārlis Seržants.
K.Seržants (ZZS).
Labdien pēdējoreiz šodien! Likumprojekts “Grozījumi Latvijas sodu izpildes kodeksā”.
Ir saprotams, ka ir gandrīz neiespējami novērst noziedzīgu nodarījumu cēloņus, ja sodu izpildes laikā nenotiek darbs pie atkarību novēršanas. Šobrīd pieejamās resocializācijas programmas ir paredzētas dažādām ieslodzīto grupām, tomēr atkarību mazināšanai vienotu resocializācijas programmu nav. Būtiski ir arī nodrošināt šādu ieslodzīto personu izolāciju un priekšnosacījumus resocializācijas darbam.
Likumprojekts ir saistīts ar jaunas struktūrvienības izveidi Ieslodzījuma vietu pārvaldē, lai īstenotu iespēju ieslodzītajiem atbrīvoties no atkarībām. Ir plānots drīzumā uzsākt atkarīgo centra darbību Olaines cietumā, kurā būs vietas 200 ieslodzītajiem.
Ņemot vērā minēto, nepieciešams izstrādāt grozījumus Latvijas Sodu izpildes kodeksā un Ministru kabineta noteikumus, kas paredzētu iekšējo kārtību ieslodzījuma vietas struktūrvienībā, kurā tiek īstenota atkarību mazināšanas programma, kārtību notiesāto atlasei, uzņemšanai, pārvietošanai un izslēgšanai no programmas un kritērijus attiecīgo lēmumu pieņemšanai, kā arī atšķirīgu tiesību apjomu notiesātajiem, pamatojoties uz to, ka dalība atkarību mazināšanas programmā būs brīvprātīga.
Līdzīgas programmas šobrīd veiksmīgi darbojas gan Polijā, gan Norvēģijā, gan citās Eiropas valstīs. Tāpēc komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.
Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai otrajam lasījumam.
K.Seržants. Priekšlikumus gaidīsim līdz 26.aprīlim.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 26.aprīlim.
Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībnieku un Černobiļas atomelektrostacijas avārijas rezultātā cietušo personu sociālās aizsardzības likumā”, pirmais lasījums.
Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāts Andrejs Klementjevs.
A.Klementjevs (SASKAŅA).
Paldies, augsti godātie deputāti! Turpinām izskatīt likumprojektu, kuru sagatavoja Sociālo un darba lietu komisija.
Sociālo un darba lietu komisija saņēma atzinumu no Finanšu ministrijas un gatava izskatīt šo likumprojektu arī otrajā lasījumā.
Lūdzu deputātus atbalstīt pirmajā lasījumā šo likumprojektu.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībnieku un Černobiļas atomelektrostacijas avārijas rezultātā cietušo personu sociālās aizsardzības likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret - 1, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.
Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai otrajam lasījumam.
A.Klementjevs. Paldies.
Gribu jūs brīdināt, ka Finanšu ministrija brīdina mūs par to, ka vajag deviņus mēnešus, lai grozītu likumu un ieviestu izmaiņas normatīvajos aktos un datubāzēs, lai Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra varētu veiksmīgi strādāt. Tāpēc lūdzu iesniegt priekšlikumus līdz 6.maijam, jo mēs gribam ļoti ātri šo likumprojektu izskatīt, lai likums stātos spēkā šajā sesijā.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 6.maijam.
Sēdes darba kārtība ir izskatīta.
Vēlos jūs informēt saistībā ar šodien paredzēto atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem.
Deputātu Liepiņa, Ruka, Šica, Bondara, Bites un Šimfas jautājums Ministru prezidentam Mārim Kučinskim “Par Ministru kabineta noteikumu neatbilstību Valsts valodas likumam”.
Jautājums ir pāradresēts tieslietu ministram Dzintaram Rasnačam un izglītības un zinātnes ministram Kārlim Šadurskim. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina. Tieslietu ministrs informē, ka var ierasties uz mutvārdu atbildes sniegšanu.
Deputātu Dolgopolova, Ādamsona, Urbanoviča, Tretjakas un Zemļinska jautājums Ministru prezidentam Mārim Kučinskim “Par topošo aizturēto ārzemnieku izmitināšanas centru “Mucenieki””.
Jautājums ir pāradresēts iekšlietu ministram Rihardam Kozlovskim. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina. Ministrs informē, ka šodien nevar ierasties uz mutvārdu atbildes sniegšanu.
Saistībā ar deputātu Zariņa, Agešina, Artūra Rubika, Ribakova un Pimenova jautājumu ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam “Par iespējamo akciju sabiedrības “Latvijas Gāze” akciju iegādes atbilstību valsts interesēm” saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina. Ministrs informē, ka nevar ierasties uz mutvārdu atbildes sniegšanu.
Tātad šodien paredzētā atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem pulksten 17.00 notiks - ieradīsies tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs.
Ir saņemts deputātu Ingunas Sudrabas, Aivara Meijas, Arvīda Platpera, Ringolda Baloža un Silvijas Šimfas jautājums “Par informatīvo ziņojumu par Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisijas galaziņojumā ietverto priekšlikumu izvērtējumu”, ko nododam atbildes sniegšanai Ministru prezidentam Mārim Kučinskim.
Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu!
Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumam deputātei Silvijai Šimfai.
S.Šimfa (NSL).
Labdien, kolēģi! Paziņojums attiecas uz Sociālo un darba lietu komisijas dalībniekiem. Sēde notiks pulksten 13.30 komisijas telpās. Lūdzu visus nenokavēt un ierasties! Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds paziņojumam deputātei Lolitai Čigānei.
L.Čigāne (VIENOTĪBA).
Cienījamie Eiropas lietu komisijas deputāti! Eiropas lietu komisijas sēde sāksies tūlīt Sarkanajā zālē!
Sēdes vadītāja. Vārds paziņojumam deputātam Andrejam Klementjevam.
A.Klementjevs (SASKAŅA).
Jā. Šodien mēs apstiprinājām izmeklēšanas komisijas sastāvu. Lūdzu deputātus, kurus apstiprināja Saeima, uzreiz ierasties Juridiskajā komisijā. Mēs atrisināsim jautājumu par to, kas vadīs šo komisiju.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds Saeimas sekretāra biedram Gunāram Kūtrim reģistrācijas rezultātu nolasīšanai, kolīdz tie tiks sagatavoti.
G.Kūtris (12.Saeimas sekretāra biedrs).
Cienījamie kolēģi! Šobrīd nav reģistrējušies: Jānis Ādamsons, Guntis Belēvičs, Gaidis Bērziņš, Boriss Cilevičs, Nellija Kleinberga, Ivans Klementjevs, Inese Laizāne, Inese Lībiņa-Egnere, Romāns Mežeckis, Igors Pimenovs, Jānis Ruks, Ivars Zariņš, Mihails Zemļinskis.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Sēdi slēdzu.
SATURA RĀDĪTĀJS
12. Saeimas pavasara sesijas 5. sēde
2016. gada 21. aprīlī
Balsojumi Datums: 21.04.2016 09:16:40 bal001
Par - 30, pret - 6, atturas - 51. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli” (553/Lp12), nodošana komisijām
Datums: 21.04.2016 09:17:26 bal002
Par - 82, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Imantam Parādniekam no šā gada 27.aprīļa līdz 3.maijam
Datums: 21.04.2016 09:18:06 bal003
Par - 85, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Jurim Šulcam šā gada 4. un 5.maijā
Datums: 21.04.2016 09:19:34 bal004
Par - 85, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par parlamentārās izmeklēšanas komisijas par korupcijas, lobēšanas, organizētās noziedzības un kontrabandas ietekmi uz nodokļu iekasēšanu un ekonomisko un finanšu noziegumu izmeklēšanu, kā arī Iekšlietu, Tieslietu, Finanšu ministrijas ... (344/Lm12)
Datums: 21.04.2016 09:20:02 bal005
Par - 85, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par deputāta Viļņa Ķirša atsaukšanu no Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas (345/Lm12)
Datums: 21.04.2016 09:20:27 bal006
Par - 84, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Par deputāta Viktora Valaiņa atsaukšanu no Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas (346/Lm12)
Datums: 21.04.2016 09:20:51 bal007
Par - 87, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par deputāta Viļņa Ķirša ievēlēšanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā (347/Lm12)
Datums: 21.04.2016 09:21:16 bal008
Par - 85, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par deputāta Viktora Valaiņa ievēlēšanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā (348/Lm12)
Datums: 21.04.2016 09:39:33 bal009
Par - 4, pret - 67, atturas - 9. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.1. Grozījumi Krimināllikumā (514/Lp12), 2.lasījums, steidzams
Datums: 21.04.2016 09:40:07 bal010
Par - 2, pret - 56, atturas - 24. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.2. Grozījumi Krimināllikumā (514/Lp12), 2.lasījums, steidzams
Datums: 21.04.2016 09:42:23 bal011
Par - 61, pret - 18, atturas - 5. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.4. Grozījumi Krimināllikumā (514/Lp12), 2.lasījums, steidzams
Datums: 21.04.2016 09:46:15 bal012
Par - 19, pret - 59, atturas - 6. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.5. Grozījumi Krimināllikumā (514/Lp12), 2.lasījums, steidzams
Datums: 21.04.2016 09:47:00 bal013
Par - 56, pret - 1, atturas - 22. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.7. Grozījumi Krimināllikumā (514/Lp12), 2.lasījums, steidzams
Datums: 21.04.2016 09:48:17 bal014
Par - 1, pret - 60, atturas - 23. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.9. Grozījumi Krimināllikumā (514/Lp12), 2.lasījums, steidzams
Datums: 21.04.2016 09:48:51 bal015
Par - 59, pret - 19, atturas - 5. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.10. Grozījumi Krimināllikumā (514/Lp12), 2.lasījums, steidzams
Datums: 21.04.2016 10:03:01 bal016
Par - 18, pret - 56, atturas - 7. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.13. Grozījumi Krimināllikumā (514/Lp12), 2.lasījums, steidzams
Datums: 21.04.2016 10:09:39 bal017
Par - 58, pret - 20, atturas - 5. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.14. Grozījumi Krimināllikumā (514/Lp12), 2.lasījums, steidzams
Datums: 21.04.2016 10:12:54 bal018
Par - 19, pret - 57, atturas - 6. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.16. Grozījumi Krimināllikumā (514/Lp12), 2.lasījums, steidzams
Datums: 21.04.2016 10:15:26 bal019
Par - 1, pret - 76, atturas - 5. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.17. Grozījumi Krimināllikumā (514/Lp12), 2.lasījums, steidzams
Datums: 21.04.2016 10:20:59 bal020
Par - 62, pret - 18, atturas - 5. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.18. Grozījumi Krimināllikumā (514/Lp12), 2.lasījums, steidzams
Datums: 21.04.2016 10:35:53 bal021
Par - 2, pret - 59, atturas - 23. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.19. Grozījumi Krimināllikumā (514/Lp12), 2.lasījums, steidzams
Datums: 21.04.2016 10:39:03 bal022
Par - 19, pret - 62, atturas - 5. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.20. Grozījumi Krimināllikumā (514/Lp12), 2.lasījums, steidzams
Datums: 21.04.2016 10:39:27 bal023
Par - 19, pret - 63, atturas - 5. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.21. Grozījumi Krimināllikumā (514/Lp12), 2.lasījums, steidzams
Datums: 21.04.2016 10:40:03 bal024
Par - 62, pret - 1, atturas - 22. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.22. Grozījumi Krimināllikumā (514/Lp12), 2.lasījums, steidzams
Datums: 21.04.2016 11:03:43 bal025
Par - 65, pret - 19, atturas - 5. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Krimināllikumā (514/Lp12), 2.lasījums, steidzams
Datums: 21.04.2016 11:44:38 bal026
Par - 26, pret - 39, atturas - 11. (Reģistr. - 84)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.1. Grozījums Likumā par budžetu un finanšu vadību (528/Lp12), 2.lasījums, steidzams
Datums: 21.04.2016 11:45:11 bal027
Par - 75, pret - 3, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Grozījums Likumā par budžetu un finanšu vadību (528/Lp12), 2.lasījums, steidzams
Datums: 21.04.2016 11:46:41 bal028
Par - 29, pret - 47, atturas - 1. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.7. Grozījumi Imigrācijas likumā (24/Lp12), 3.lasījums
Datums: 21.04.2016 11:53:58 bal029
Par - 29, pret - 29, atturas - 18. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.8. Grozījumi Imigrācijas likumā (24/Lp12), 3.lasījums
Datums: 21.04.2016 11:55:59 bal030
Par - 19, pret - 42, atturas - 18. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.11. Grozījumi Imigrācijas likumā (24/Lp12), 3.lasījums
Datums: 21.04.2016 11:56:24 bal031
Par - 17, pret - 43, atturas - 21. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.12. Grozījumi Imigrācijas likumā (24/Lp12), 3.lasījums
Datums: 21.04.2016 11:56:49 bal032
Par - 18, pret - 42, atturas - 19. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.13. Grozījumi Imigrācijas likumā (24/Lp12), 3.lasījums
Datums: 21.04.2016 11:57:20 bal033
Par - 18, pret - 43, atturas - 18. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.15. Grozījumi Imigrācijas likumā (24/Lp12), 3.lasījums
Datums: 21.04.2016 11:57:47 bal034
Par - 17, pret - 43, atturas - 20. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.16. Grozījumi Imigrācijas likumā (24/Lp12), 3.lasījums
Datums: 21.04.2016 11:58:10 bal035
Par - 17, pret - 42, atturas - 22. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.17. Grozījumi Imigrācijas likumā (24/Lp12), 3.lasījums
Datums: 21.04.2016 11:58:34 bal036
Par - 18, pret - 35, atturas - 30. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.18. Grozījumi Imigrācijas likumā (24/Lp12), 3.lasījums
Datums: 21.04.2016 11:58:58 bal037
Par - 16, pret - 35, atturas - 29. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.19. Grozījumi Imigrācijas likumā (24/Lp12), 3.lasījums
Datums: 21.04.2016 11:59:23 bal038
Par - 17, pret - 36, atturas - 31. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.20. Grozījumi Imigrācijas likumā (24/Lp12), 3.lasījums
Datums: 21.04.2016 12:00:03 bal039
Par - 18, pret - 37, atturas - 29. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.23. Grozījumi Imigrācijas likumā (24/Lp12), 3.lasījums
Datums: 21.04.2016 12:00:56 bal040
Par - 17, pret - 34, atturas - 29. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.28. Grozījumi Imigrācijas likumā (24/Lp12), 3.lasījums
Datums: 21.04.2016 12:03:51 bal041
Par - 44, pret - 20, atturas - 16. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.29. Grozījumi Imigrācijas likumā (24/Lp12), 3.lasījums
Datums: 21.04.2016 12:10:08 bal042
Par - 19, pret - 32, atturas - 28. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.36. Grozījumi Imigrācijas likumā (24/Lp12), 3.lasījums
Datums: 21.04.2016 12:12:05 bal043
Par - 78, pret - 0, atturas - 2. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Imigrācijas likumā (24/Lp12), 3.lasījums
Datums: 21.04.2016 12:13:06 bal044
Par - 75, pret - 1, atturas - 1. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par nodokļiem un nodevām” (447/Lp12), 3.lasījums
Datums: 21.04.2016 12:15:40 bal045
Par - 71, pret - 0, atturas - 3. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (397/Lp12), 3.lasījums
Datums: 21.04.2016 12:20:47 bal046
Par - 58, pret - 4, atturas - 3. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.16. Tabakas izstrādājumu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču un to šķidrumu aprites likums (474/Lp12), 3.lasījums
Datums: 21.04.2016 12:30:11 bal047
Par - 18, pret - 9, atturas - 40. (Reģistr. - 84)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.17. Tabakas izstrādājumu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču un to šķidrumu aprites likums (474/Lp12), 3.lasījums
Datums: 21.04.2016 12:33:07 bal048
Par - 1, pret - 53, atturas - 6. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.19. Tabakas izstrādājumu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču un to šķidrumu aprites likums (474/Lp12), 3.lasījums
Datums: 21.04.2016 12:38:41 bal049
Par - 78, pret - 1, atturas - 1. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Tabakas izstrādājumu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču un to šķidrumu aprites likums (474/Lp12), 3.lasījums
Datums: 21.04.2016 12:40:08 bal050
Par - 78, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā (539/Lp12), 1.lasījums
Datums: 21.04.2016 12:41:55 bal051
Par - 79, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Grozījums Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likumā (540/Lp12), 1.lasījums
Datums: 21.04.2016 12:42:52 bal052
Par - 81, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Grozījums Invaliditātes likumā (515/Lp12), 2.lasījums
Datums: 21.04.2016 12:44:16 bal053
Par - 81, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā (524/Lp12), 2.lasījums
Datums: 21.04.2016 12:46:29 bal054
Par - 77, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Ieroču un speciālo līdzekļu aprites likumā (460/Lp12), 2.lasījums
Datums: 21.04.2016 12:52:51 bal055
Par - 11, pret - 43, atturas - 21. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.1. Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā (503/Lp12), 2.lasījums
Datums: 21.04.2016 13:00:32 bal056
Par - 16, pret - 37, atturas - 18. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.56. Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā (503/Lp12), 2.lasījums
Datums: 21.04.2016 13:14:24 bal057
Par - 9, pret - 48, atturas - 23. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.131. Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā (503/Lp12), 2.lasījums
Datums: 21.04.2016 13:15:28 bal058
Par - 82, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā (503/Lp12), 2.lasījums
Datums: 21.04.2016 13:18:02 bal059
Par - 82, pret - 0, atturas - 1. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā (542/Lp12), 1.lasījums
Datums: 21.04.2016 13:19:20 bal060
Par - 82, pret - 1, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībnieku un Černobiļas atomelektrostacijas avārijas rezultātā cietušo personu sociālās aizsardzības likumā (552/Lp12), 1.lasījums