Latvijas Republikas 12.Saeimas
rudens sesijas trešā sēde
2016.gada 22.septembrī

Sēdi vada Latvijas Republikas 12.Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Frakciju viedokļi

Sēdes vadītāja. Labrīt, godātie deputāti! Aicinu ieņemt vietas Saeimas Sēžu zālē. Sāksim Saeimas 22.septembra sēdi.

Pirms sākam izskatīt Prezidija apstiprināto sēdes darba kārtību, ir jāizskata iesniegtās izmaiņas tajā.

Juridiskā komisija lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut lēmuma projektu “Par Andas Kraukles iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut likumprojektu “Grozījumi Latvijas Republikas Zemessardzes likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Nākamā darba kārtības sadaļa - “Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem”.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Andreja Klementjeva, Valērija Agešina, Ivana Ribakova, Jāņa Tutina un Ivara Zariņa iesniegto likumprojektu “Pašvaldības policijas darbinieku izdienas pensiju likums” nodot Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

“Par” pieteicies runāt deputāts Andrejs Klementjevs.

A.Klementjevs (SASKAŅA).

Labrīt, augsti godātie deputāti!

Par likumprojektu. Sociālo un darba lietu komisija 13.septembrī saņēma lielu vēstuli no Latvijas Lielo pilsētu asociācijas, kuru parakstījis izpilddirektors V.Valainis. Man liekas, tas ir Saeimas deputāts, ja? Tai vēstulei bija pievienots likumprojekts, kura nosaukums ir “Pašvaldības policijas amatpersonu izdienas pensiju likums”, - ar visu anotāciju, skaitļiem, tāds ļoti nopietns darbs. Tas nonāca komisijā ar lūgumu izskatīt šo likumprojektu sēdē, jo asociācija to pilnīgi atbalsta. Uzskatu, ka tas ir vajadzīgs un svarīgs. Argumentācija ir ļoti līdzīga SASKAŅAS frakcijas argumentācijai, kura arī uzskata, ka tas ir godīgi attiecībā pret policistiem un darbiniekiem, kas strādā pašvaldībā un garantē mums kārtību.

Argumenti ir par to, ka pašvaldības policijas funkcijas ir ļoti līdzīgas Valsts policijas funkcijām, un viņi lūdz, lai pašvaldības policistiem, kuriem ir vienas funkcijas, vieni apdraudējumi un vieni riski ar valsts policistiem, maksātu arī pēc vienādiem principiem. Argumentācija, es saku, ir ļoti laba, un komisijas vadītāja Aija Barča lūdza man pārbaudīt, cik tas atbilst maniem principiem un manam likumprojektam, ko sagatavoja SASKAŅAS frakcija. Es uzskatu, ka daudzas idejas ir ļoti līdzīgas.

Es piekrītu komisijas priekšsēdētājai, ka vajadzētu virzīt šo likumprojektu, ja tik daudz ieinteresēto personu - 9 tūkstoši šo likumprojektu parakstījušo - iesniedza to gan Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijai, gan Sociālo un darba lietu komisijai, gan, es saprotu, asociācijai.

Lai saglabātu ideju un lai nedotu iespēju valdošajai koalīcijai manu likumprojektu noraidīt bez motivācijas un bez argumentācijas, es esmu gatavs atsaukt savu parakstu ar tādu nosacījumu, ka Sociālo un darba lietu komisija līdz gada beigām izskatīs un virzīs šo likumprojektu, kuru atsūtīja asociācija, un ka šī problēma netiks ignorēta. Uz nākošo gadu mēs nepaspēsim likumprojektu sagatavot līdz trešajam lasījumam, bet, ja šī ideja būtu aktuāla uz 2018.gadu, 2018.gadā mēs varētu garantēt pašvaldības policistiem tādas pašas sociālās garantijas kā policistiem, kuri strādā Valsts policijā. Tāpēc es iesniedzu Saeimas Prezidijam lūgumu atsaukt savu priekšlikumu. (Starpsauciens: “Ooo!”) Tātad mēs šo likumprojektu tomēr neskatām, bet Sociālo un darba lietu komisija līdz gada beigām, cik es saprotu no priekšsēdētājas, sola sākt šo procedūru un likumprojektu virzīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad paraksts ir atsaukts un likumprojekts komisijai netiek nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Imigrācijas likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Latvijas Republikas Zemessardzes likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Nākamais darba kārtības jautājums - Saeimas Prezidija ziņojums par iesniegto patstāvīgo priekšlikumu.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija ir iesniegusi patstāvīgo priekšlikumu - lēmuma projektu “Par 10 213 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Par bezmaksas ēdināšanu bērnudārzos” turpmāko virzību”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šā patstāvīgā priekšlikuma iekļaušanu šodienas sēdes darba kārtībā? Deputātiem iebildumu nav. Līdz ar to lēmuma projekts sēdes darba kārtībā ir iekļauts.

Nākamā darba kārtības sadaļa - “Par atvaļinājuma piešķiršanu”.

Par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Jānim Klaužam no šā gada 20.septembra līdz 22.septembrim.

 

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Jāņa Klauža iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņam neapmaksātu atvaļinājumu no šā gada 20.septembra līdz 22.septembrim. Saeimas Prezidijs atvaļinājumu ir piešķīris un par to informē Saeimu.

Nākamā darba kārtības sadaļa - “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.

Darba kārtībā - lēmuma projekts “Par Andas Kraukles iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Valērijs Agešins.

V.Agešins (SASKAŅA).

Labrīt, godātie kolēģi! Saeimas Juridiskās komisijas šā gada 20.septembra sēdē tika skatīts lēmuma projekts “Par Andas Kraukles iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”. Komisijas locekļi ir vienbalsīgi atbalstījuši minēto lēmuma projektu.

Saeimas Juridiskās komisijas vārdā aicinu iecelt Andu Kraukli (Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.) par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Andas Kraukles iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret - 1, atturas - nav. Lēmums ir pieņemts.

Nākamā darba kārtības sadaļa - “Likumprojektu izskatīšana”.

Darba kārtībā - likuma “Grozījumi Jūras kodeksā” otrreizēja caurlūkošana.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Edvards Smiltēns.

E.Smiltēns (VIENOTĪBA).

Labrīt, kolēģi! Strādājam ar likumu “Grozījumi Jūras kodeksā”, ko Latvijas Valsts prezidents ir atsūtījis mums atpakaļ otrreizējai caurlūkošanai.

Kopumā komisijā bija lielas diskusijas par buru... nu, sporta jahtu reģistrēšanu vai nereģistrēšanu, un galu galā pēc šīm diskusijām komisija tā kā vairāk sliecās atbalstīt Valsts prezidenta nostāju un pagaidām izslēdza šo regulējumu, proti, atjaunoja iepriekšējo redakciju. Līdz ar to arī vienojās, ka atbildīgā ministrija līdz gada beigām nāks ar skaidrāku redzējumu par to, kā regulēt šos ūdens satiksmes līdzekļus un to reģistrāciju. Tāpēc ir viens - atbildīgās komisijas - priekšlikums, kurš komisijā ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. Līdz ar to esam izskatījuši visus priekšlikumus, un aicinu atbalstīt likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likuma “Grozījumi Jūras kodeksā” pieņemšanu pēc otrreizējas caurlūkošanas! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret - 1, atturas - 5. Likums ir pieņemts.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par grāmatvedību””, trešais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Aleksandrs Kiršteins.

A.Kiršteins (VL-TB/LNNK).

Labdien, cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Grozījumiem likumā “Par grāmatvedību” ir iesniegts tikai viens priekšlikums - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti priekšlikumu atbalsta.

Komisija aicina atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par grāmatvedību”” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 94, pret un atturas - nav. Likums ir pieņemts.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu””, trešais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāts Einārs Cilinskis.

E.Cilinskis (VL-TB/LNNK).

Godātā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Trešajā lasījumā ir saņemti pieci priekšlikumi, pārsvarā redakcionāla rakstura.

1. - Labklājības ministrijas parlamentārās sekretāres Karinas Kornas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Cilinskis. Tālākie priekšlikumi skar pārejas noteikumus.

2. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums ir atbalstīts un iekļauts 3. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Cilinskis. 3.priekšlikums ir atbalstīts un iekļauts 5. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Cilinskis. 4. - Labklājības ministrijas parlamentārās sekretāres Karinas Kornas priekšlikums. Ir atbalstīts un iekļauts 5. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Cilinskis. 5. - komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Cilinskis. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti.

Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 93, pret un atturas - nav. Likums ir pieņemts.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījums Valsts civildienesta likumā”, pirmais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Sergejs Dolgopolovs.

S.Dolgopolovs (SASKAŅA).

Labdien, cienījamie kolēģi! Ministru kabinets ir sadomājis papildināt obligātās prasības ierēdņa amata pretendentam ar divpadsmito prasību, kas paredz, ka administratīvā soda esamība arī ir viens no šķēršļiem, kas jāņem vērā, atlasot ierēdņa amata kandidātus.

Komisija izskatīja šo likumprojektu, atbalstīja to pirmajā lasījumā un iesaka Saeimai darīt to pašu - atbalstīt likumprojektu “Grozījums Valsts civildienesta likumā” pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Valsts civildienesta likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 91, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai otrajam lasījumam.

S.Dolgopolovs. Komisija piedāvā par priekšlikumu iesniegšanas termiņu noteikt šā gada 29.septembri.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 29.septembrim.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījums Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā”, pirmais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Viktors Valainis.

V.Valainis (VIENOTĪBA).

Jā, labrīt! Komisijā ir saņemts Ministru kabineta izstrādātais likumprojekts. Projekta mērķis ir precizēt atlīdzības likuma normas, lai palielinātu piemaksu apmēru par papildu darbu.

Karavīram par papildu pienākumu izpildi un karavīra pedagoģisko darbu izmaksājamās kopējās piemaksas limits attiecīgi palielinātos līdz 50 procentu apmēram, tādējādi ļaujot karavīram vienlaikus gan pildīt visus nepieciešamos uzdevumus, gan arī aktīvi piedalīties apmācību procesā. Piemaksas kopsummas limita palielinājums novērsīs nevienlīdzību, ka atsevišķiem karavīriem tiek nesamērīgi ierobežota atlīdzība par papildus veiktajiem pienākumiem, un karavīri tādējādi tiks motivēti veikt gan uzdotos pienākumus pedagoģiskajā darbā, gan nepieciešamības gadījumā - papildu pienākumus.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 92, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai otrajam lasījumam.

V.Valainis. Priekšlikumus gaidīsim līdz 29.septembrim.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 29.septembrim.

Godātie deputāti! Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija lūdz izdarīt izmaiņas Saeimas sēdes darba kārtībā un likumprojektu “Grozījumi Latvijas Republikas Zemessardzes likumā” virzīt izskatīšanai pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā.

Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījums Valsts pārvaldes iekārtas likumā”, pirmais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāte Nellija Kleinberga.

N.Kleinberga (LRA).

Labrīt, godātie kolēģi! Ministru kabineta iesniegtais grozījums paredz izņēmumu no Valsts pārvaldes iekārtas likuma 92.panta otrajā daļā noteiktā, ka iestādes amatpersonām izmaksāto atalgojumu katru mēnesi publicē iestādes mājaslapā internetā, norādot vārdu, uzvārdu, amatu un izmaksāto atalgojuma summu.

Aizsardzības ministrijas ieskatā, ņemot vērā šābrīža starptautisko ģeopolitisko situāciju, preventīvos nolūkos ir nepieciešams ierobežot informācijas publicēšanu par Nacionālo bruņoto spēku profesionālā dienesta karavīru atalgojumu, kā arī par zemessargu atalgojumu, kuri saskaņā ar papildu līgumu pilda ilgstošā prombūtnē esoša karavīra vai vakanta karavīra amata pienākumus Nacionālajos bruņotajos spēkos.

Likumprojekts komisijā ir izdiskutēts un atbalstīts izskatīšanai Saeimas sēdē. Lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Jānim Ādamsonam.

J.Ādamsons (SASKAŅA).

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Ļoti interesanti klausīties, ka, piesedzot to ar ģeopolitisko situāciju, tiek labota muļķība, kura ir pieļauta jau vismaz desmit gadus.

Vai ir nepieciešams šis grozījums? Neapšaubāmi! Kā es jau teicu, pirms desmit gadiem tika pieņemti lēmumi, kuri ir absurdi pēc būtības. Bet, ja mēs runājam par konkrēto grozījumu, par ko mēs arī vakar diskutējām komisijā, tad jāteic, ka šim grozījumam, ja tas skar tikai karavīrus, jābūt ar citu formulējumu un pavisam citā likumā - Militārā dienesta gaitas likumā. Tas būtu loģiski. Bet ja tiek diskutēts par to, ka ir jālabo šī muļķība, šī kļūda, kura tika pieļauta, arī attiecībā uz policistiem, kuri korupcijas riskam ir pakļauti vairāk, muitniekiem, finanšu policistiem vai, citiem vārdiem sakot, spēka struktūru pārstāvjiem... Jā, tad mēs varam diskutēt par to, ka šim grozījumam jābūt šajā likumā, jābūt attiecīgi formulētam.

Bet ir vēl viena problēma. Pieņemsim, ka atbalstām šo grozījumu tādā veidā, kādā tas ir. Bet tas jau nenosaka to, ka tad, kad karavīri vai citas amatpersonas aizpilda deklarācijas, tās arī tiek publicētas.

Es gribu atgādināt tos absurdus, pie kuriem mēs savulaik nonācām, pieņemot šos grozījumus attiecīgajos likumos. Un pie kā tad mēs nokļuvām? Mēs nonācām pie tā, lai tiktu publicēti visu Valsts policijas, speciālo... drošības dienestu amatpersonu saraksti, operatīvo darbinieku saraksti ar oficiālo atalgojumu, kā arī aģentu saraksti. Tā visa informācija bija publiski pieejama. Tad varbūt sakārtosim šīs likuma normas, lai tā kļūda, kura bija pieļauta, beidzot tiktu labota.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam.

S.Dolgopolovs (SASKAŅA).

Cienījamie kolēģi! Deputātam Ādamsonam ir liela taisnība. Tas ir viens spilgts piemērs atsevišķu ministriju lobismam, kad Ministru kabinetā tiek pieņemti grozījumi, kas skar vairāku ministriju vai vairāku resoru darbību. Tādu piemēru ir bezgala daudz. Diemžēl.

Kad komisijā par šiem jautājumiem tika diskutēts, komisija, saprotot šo jautājumu sarežģītību, ir piedāvājusi Saeimai drusku garāku priekšlikumu iesniegšanas termiņu, lai varētu padomāt un piestrādāt pie tā visa, un par to runās arī referente.

Bet es šeit runāju par to, ka Ministru kabinetam tomēr vajadzētu daudz kritiskāk vērtēt atsevišķu ministriju priekšlikumus grozīt atsevišķus likumus. Jo likumprojektu ietekme uz pārējām lietām ir ārkārtīgi nozīmīga. Viens piemērs. Jau šodien nāk vēstules pēc skaistā atlīdzības likuma grozījumiem, kurus mēs esam pieņēmuši. Jau šodien nāk vēstules par to, ka, lūk, viens otrs dienests ir daudz svarīgāks nekā Valsts ieņēmumu dienests, bet attiecībā uz šīm iestādēm nav minēts, ka varētu būt kaut kādi grozījumi saistībā ar atalgojumu.

Es aicinu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā, dodot iespēju pilnveidot to izskatīšanas gaitā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Andrejam Elksniņam.

A.Elksniņš (SASKAŅA).

Cienījamie kolēģi!

Šo pseidoatklātību attiecībā uz valsts amatpersonu deklarāciju publicēšanu kādreiz ir iedibinājis “Jaunais laiks”. Bet būtība ir absolūti cita. Nu labi, pieņemsim, ka Nacionālo bruņoto spēku profesionālā dienesta karavīriem izmaksāto atalgojumu nepublicē. Izvērtējam likumprojektu - pareizi, nepareizi, atbilst, neatbilst - un iesniedzam priekšlikumus. Bet tad teikuma nākošā daļa - “un atalgojumu, kas izmaksāts zemessargiem, kuri saskaņā ar papildu līgumu pilda ilgstošā prombūtnē esoša karavīra vai vakanta karavīra amata pienākumus”. Respektīvi, zemessargs uz laiku paņemts kaut kur strādāt.

Es nesen lasīju, ka Repše tagad ir zemessargs. Tātad, ja viņš sāks pildīt uz laiku kaut kādus amata pienākumus Aizsardzības ministrijā prombūtnē esoša karavīra vietā, tad viņa atalgojumu mēs neredzēsim, tas netiks publicēts.

Šī kolīzija, kura izveidojusies, iepriekš nodibinot atklātumu, bet šodien mēģinot noteikt, ka atsevišķas kategorijas nav publicējamas, nav pieļaujama.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai ziņotājs vēlas ko piebilst? Nē.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Valsts pārvaldes iekārtas likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 92, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

N.Kleinberga. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - šā gada 14.oktobris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 14.oktobrim.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu””, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāte Laimdota Straujuma.

L.Straujuma (VIENOTĪBA).

Labdien, cienījamie kolēģi! Katrs no mums saprot, ka Valsts ieņēmumu dienesta raita darbība ir svarīga mūsu tautsaimniecībai. Šodien mēs strādāsim ar likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu””, kuru ir iesniedzis Ministru kabinets.

Grozījumos ir paredzētas divas būtiskākās lietas: pirmkārt, noteikt Valsts ieņēmumu dienesta Finanšu policijas pārvaldes Iekšējās drošības daļas pakļautību VID ģenerāldirektoram un, otrkārt, apvienot Muitas policiju un Finanšu policiju.

Pašreiz VID Finanšu policija veic operatīvo darbību, lai atklātu un novērstu noziedzīgus nodarījumus valsts ieņēmumu jomā; veic izmeklēšanu krimināllietās par noziedzīgiem nodarījumiem valsts ieņēmumu jomā. Tās struktūrā ietilpstošā Iekšējās drošības daļa veic operatīvo darbību, lai atklātu un novērstu noziedzīgus nodarījumus, kas konstatēti VID ierēdņu un darbinieku darbībā. Iekšējās drošības daļas vadītājs ir pakļauts VID Finanšu policijas pārvaldes direktoram kā izmeklēšanas iestādes vadītājam.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likumā un Operatīvās darbības likumā noteikto VID ģenerāldirektoram nav iespējams tieši kontrolēt, uzraudzīt un vadīt Iekšējās drošības daļu. Kā jau iepriekš minēju, iesniegtie grozījumi likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu” paredz: Iekšējās drošības daļa nebūs pakļauta VID Finanšu policijas pārvaldes struktūrai, bet būs tieši pakļauta VID ģenerāldirektoram.

Likumprojektā ir paredzēts, ka Iekšējās drošības daļai tiek noteikts izmeklēšanas iestādes statuss, attiecīgi veicot grozījumus Kriminālprocesa likumā un nosakot uzdevumus, pienākumus un pakļautību likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu”. Vienlaikus likumprojekts paredz saglabāt Iekšējās drošības daļas ierēdņiem dienesta pakāpes un formastērpus, kā arī noteikt VID ģenerāldirektoram kā izmeklēšanas iestādes vadītājam dienesta pakāpi un noteikt, ka ģenerāldirektors, pildot dienesta pienākumus, nēsā formastērpu.

Otri būtiskākie grozījumi paredz apvienot divas VID izmeklēšanas iestādes - Finanšu policiju un Muitas policiju -, tātad optimizēt izmeklēšanas iestāžu skaitu VID sastāvā. (Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.)

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija 13.septembrī atbalstīja iesniegtos grozījumus un nolēma virzīt tos izskatīšanai Saeimā pirmajā lasījumā. Taču, cienījamie kolēģi, es gribu informēt, ka līdz ar šo likumu ir jāgroza arī Kriminālprocesa likums, bet Juridiskā komisija nav atbalstījusi attiecīgos grozījumus Kriminālprocesa likumā.

Līdz ar to lūgums balsot. (Zālē smiekli.)

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Mārtiņam Bondaram.

M.Bondars (LRA).

Labrīt, priekšsēdētājas kundze! Cienītās kolēģes un godātie kolēģi!

Grozījumi likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu” ir ļoti skaidrs pierādījums un apliecinājums tam, ka finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola pēc būtības vai nu nezina, ko darīt ar Valsts ieņēmumu dienestu, vai arī nevēlas neko darīt, lai veiktu būtiskas pārmaiņas šajā institūcijā.

Astoņus mēnešus Latvijas sabiedrība tika barota ar solījumiem no valdības puses, ka Valsts ieņēmumu dienests paliks draudzīgāks pret iedzīvotājiem, draudzīgāks pret uzņēmējiem, ka nodokļus Latvijā sāksim iekasēt tā kā Igaunijā un ka valstij ienāks vairāk naudas un būs mazāk krāpšanas. Visa tā rezultāts ir tas, ka saņemam šos “jaukos” grozījumus likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu”: uzvilksim formastērpu Valsts ieņēmumu dienesta vadītājam (Starpsauciens: “Jā!”) un arī viņa vietniekiem! Iedosim žetonu, izdzīsim uz ielas un liksim ķert nodokļu nemaksātājus! Klau’, varbūt likumā ierakstīsim, ka arī svilpi vajag? Jo tad, aizejot uz tirgu (Starpsauciens: “Vajag!”), noteikti varēsim parādīt... norādīt uz tiem, kuri mūk tajā brīdī, kad ierodas Valsts ieņēmumu dienests vai Pārtikas un veterinārais dienests. (Dep. A.Bērziņš: “Steks vēl vajadzīgs!”)

Tas noteikti nav veids, kā Valsts ieņēmumu dienestam kļūt draudzīgākam pret valsts nodokļu maksātājiem! Tas arī nav veids, kādā Valsts ieņēmumu dienestam būt tādam kā Igaunijā, un tas nav veids, kādā Valsts ieņēmumu dienestam iekasēt vairāk nodokļu. (Starpsauciens: “Priekšlikumi?”) Es esmu pilnīgi par to pārliecināts!

Otrs priekšlikums, kas skar šīs izmaiņas, ir saistīts ar to, ka Iekšējās drošības daļu vajadzētu no Finanšu policijas pakļautības nodot Valsts ieņēmumu dienesta vadītāja pakļautībā.

Nu ko var vēlēties no tiem 20 cilvēkiem, kuri līdz šim ir mēģinājuši “ražot” kaut ko, kas ir rezultējies precīzi sešos kriminālprocesos, uz visu to skandālu fona, kas ir bijuši Valsts ieņēmumu dienestā?! Un tagad pakļautības maiņa vien uztaisīs brīnumu, un šie cilvēki sāks “ražot” (Dep. M.Bondars apgāž glāzi. Zālē troksnis.)... Šie cilvēki pēkšņi sāks “ražot” labus kriminālprocesus pret tiem blēdīgajiem Valsts ieņēmumu dienesta darbiniekiem? Šie cilvēki pēkšņi vienā dienā beigs nodarboties ar savstarpējo rēķinu kārtošanu? Aizmirstiet! Tā tas nenotiks!

Normālā institūcijā tas tā arī būtu jādara. Taču šobrīd Valsts ieņēmumu dienests prasa un pat kauc pēc nopietnas uzmanības un pēc nopietnām pārmaiņām.

Tāpēc mans priekšlikums ir Iekšējās drošības daļu likvidēt vispār uz nākamajiem 3-4 gadiem un atdot šo funkciju kādai citai operatīvās darbības izmeklēšanas institūcijai. Var lemt, vai tas ir KNAB (kaut gan KNAB šodien neknābj nevienam) vai kāda cita institūcija.

Visbeidzot ir priekšlikums apvienot Finanšu policiju un Muitas policiju.

Es atvainojos! Kolēģi, tas ir jautājums, kurš būtu jālemj nākamajam Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektoram. Ja jau visi eksperti un arī jūsu valdības ministri rosina, lai būtu vairāk pilnvaru - vairāk pilnvaru! - šim ģenerāldirektoram, tad es varu teikt tā: ja jau vairāk pilnvaru, tad atļaujiet jautājumu izlemt šim cilvēkam, nevis tagad tērēt mūsu dārgo laiku, lai runātu par lietām, kuras ir jālemj cilvēkam, kas vadīs šo institūciju!

Bet, rīkojoties, kā likumprojektā piedāvāts, lūdzu, negaidiet būtiskas pārmaiņas Valsts ieņēmumu dienestā! Un ziniet, šādi rīkojoties, jūs, kolēģi, atkal varēsiet teikt - gribējām kā labāk, bet sanāca kā vienmēr.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrejam Judinam.

A.Judins (VIENOTĪBA).

Cienījamie kolēģi! Es neizslēdzu iespēju, ka likumprojekta autori gribēja kaut ko reformēt un uzlabot. Bet reizēm ar labiem plāniem, nolūkiem ir par maz, svarīgi arī, lai izpildījums būtu atbilstošs.

Ko mums piedāvā likumprojekta autori?

Mums ir divi likumprojekti (paketē ir arī likumprojekts, kas paredz grozījumus Kriminālprocesā). Šajā likumprojektā ir paredzēts, ka tiks veidota jauna struktūrvienība VID ģenerāldirektora pakļautībā un šai institūcijai, šai struktūrvienībai, būs tiesības veikt operatīvo darbību.

Grozījumi Kriminālprocesa likumā, par kuriem mēs diskutēsim vēlāk, paredz, ka jaunajai institūcijai būs izmeklēšanas iestādes tiesības.

Tad ko mums piedāvā veidot? Nu, vienkāršiem vārdiem sakot, mums piedāvā izveidot mazu KNAB, kas būs pakļauts VID ģenerāldirektoram. Protams, mums nepietiek ar lielo KNAB, mēs gribam, lai katrai institūcijai būtu maziņš knabiņš, kas varētu pieskatīt ierēdņus, kuri strādā katrā atsevišķā ministrijā, institūcijā. Bet tā nav reforma!

Šajā dokumentā, ja mēs paskatīsimies likumprojektā, var piekrist, var akceptēt priekšlikumu apvienot Finanšu policiju un Muitas policiju. Jā, to var darīt! Bet ir svarīgi, lai viss, ko piedāvā panākt ar likuma grozījumiem, atbilstu mērķiem, kas ir definēti.

Saistībā ar šī likumprojekta virzību ir jāņem vērā, ka valdībā jautājums tika skatīts 14.jūnijā. Ja jūs ielūkosieties valdības mājaslapā, jūs redzēsiet, ka šim dokumentam atzinumu nav, jo to ātri iekļāva dienaskārtībā un uzskatīja, ka jautājumu var lemt. Savukārt likumprojektam “Grozījumi Kriminālprocesā” ir pievienots atzinums. Viens atzinums - no Tieslietu ministrijas. Un ko pateica Tieslietu ministrija? Nu, ļoti korektā valodā pateica, ka to nedrīkst darīt! Jā, viņi gluži tā neteica... nu, viņi nevar tā rakstīt, bet viņi raksta, ka principā jautājums nav izvērtēts, nav izdiskutēts un ka virzība nav pareiza, jo mums ir KNAB, kas ar to var strādāt. Bet to neuzskatīja par svarīgu.

Un kas mani visvairāk mulsina - tie cilvēki, kas virza šo likumprojektu, skaļi runā par reformu, un visi, kas norāda uz problēmām, kuras ir šajā likumprojektā, ir reformas pretinieki. Bet vai kvalitātei nevajadzētu būt? Es domāju, ka ir ļoti svarīgi, lai būtu kvalitāte.

Es minēju divas lietas, kas šajā likumprojektā ir paredzētas. Apvienot divas policijas - to var atbalstīt. Otra lieta - piešķirt tiesības uz operatīvās darbības veikšanu. To nevar atbalstīt. Bet ir arī trešā lieta. Likumprojektā ir uzsvērts, ka VID ģenerāldirektoram būs forma. (Dep. M.Bondars: “Uniforma!”) Un anotācijā to mēģināja pamatot, jo tiešām jautājums ir svarīgs. Un ko mēs lasām anotācijā? Tātad, lai nodrošinātu... es atvainojos... nē... Šeit teikts, ka VID ģenerāldirektors, pildot dienesta pienākumu, nēsā formastērpu, kā arī noteikts turpmāk Nodokļu un muitas policijai saglabāt dienesta pakāpi. Tātad direktoram būs forma. Bet tas nav vienīgais... Tālāk rakstīts, ka ir ļoti svarīgi pievērst uzmanību jaunām uzšuvēm, emblēmām un žetoniem. Tas ir ārkārtīgi svarīgs jautājums, tas palīdzēs VID labāk strādāt, - ja būs skaistas uzšuves un žetoni, tas mums palīdzēs.

Bet visvairāk... Tas ir komiski, bet... Es klausījos, tieši kā likumprojekta aizstāvji pamatoja. Kad tika uzdots jautājums: “Vai, jūsuprāt, ir svarīgi, lai VID no servisa institūcijas kļūtu par tādu policejisku, lai būtu forma?” -, tad atbilde bija šāda: “Nu, principā tam direktoram nevajadzētu valkāt to formu katru dienu, bet gan tikai svinīgos pasākumos.”

Mīļie kolēģi, tā nav reforma! Tā ir imitācija!

Es lūdzu neatbalstīt šo likumprojektu. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ilzei Viņķelei.

I.Viņķele (VIENOTĪBA).

Labrīt, kolēģi! Es gribu teikt, ka līdzīga veida iniciatīvas nav jaunas. Un šeit es jums citēšu apliecinājumu tam, proti: “Pie manis jums jāstaigā nospodrinātos zābakos, jātur tērps kārtībā, pienācīgi jāpiešuj pogas un jāizskatās kā karavīram, nevis kādam civilistu sušķim. Taisni pārsteidzoši, ka nevienam no jums nav kareivja stājas. Tikai viens no maniem kalpotājiem bija braša izskata, bet viņš nozaga manu parādes mundieri un pārdeva to ebreju kvartālā.” Tā teica virsleitnants Lukašs krietnajam kareivim Šveikam. Un šeit nu mēs atkal esam. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Ādamsonam.

J.Ādamsons (SASKAŅA).

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Runājot par šo likumprojektu, mēs redzam kārtējo haosu, kas pie mums valda gan izpildvarā, gan arī - daļēji! - Saeimā. Ar ko tas ir saistīts? Ar tādu lielu drosmi un nepieciešamības pamatojumu mēs aizstāvējām to, ka ir jāizveido Iekšējās drošības birojs Iekšlietu ministrijā. Pāris gadus mēs veidojām. Izveidojām. Nu tam jāsāk strādāt. Nebūtu jau nekādu problēmu. Bet kāpēc šīs funkcijas mēs atkal negribam deleģēt tai institūcijai, kura jau ir izveidota? Kāpēc mēs veidojam jaunu institūciju?

Par kvalitāti. Ziniet, tas ir ļoti interesanti... Nesen mēs kriminalizējām tā saucamās aplokšņu algas, un pēc tam Finanšu ministrija un Valsts ieņēmumu dienests aicināja cilvēkus ziņot par aplokšņu algām, jo vajag pret tām cīnīties, lai valsts varētu vairāk saņemt nodokļos. It kā jau tie aicinājumi ir normāli un pareizi. Bet kas notiek realitātē? Bijušais Valsts policijas darbinieks raksta vēstuli Finanšu policijas vadītājam par to, ka tādā un tādā firmā tiek izmaksātas algas aploksnēs. Turklāt, kā jau bijušais Valsts policijas darbinieks, ar visu juridisko pamatojumu: kas, kur, kad, rēķini, bankas... It kā lieta skaidra. Bet mēs atkal nonākam pie divkosības, jo atbilde ir unikāla: jūs ziniet, tā nav Finanšu policijas kompetence, tā ir Valsts ieņēmumu dienesta kompetence, un jārunā par nodokļiem un nodevām. Lai viņi ar to nodarbojas!

Kādu cirku mēs šeit taisām?! Vai no tā, ka viņš valkās formastērpu vai nevalkās, kvalitāte uzlabosies?

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edgaram Putram.

E.Putra (ZZS).

Labrīt, kolēģi! Faktiski droši vien jautājums nav par to, ir vai nav formastērps. Tas lietas būtību nemaina. (Zālē troksnis. Dep. S.Āboltiņa: “Bet anotācijā ir uzsvērta formastērpa nozīme!”)

Lietas būtība šobrīd ir viena - Muitas policijas un Finanšu policijas apvienošana. Vai ir pieļaujama tāda situācija, ka abas policijas strādā ar vienu un to pašu lietu, savstarpēji nesazinoties? Bieži vien funkcijas pārklājas.

Runājot par Iekšējās drošības daļu. Tā šobrīd ir pakļauta Finanšu policijai. Uz Finanšu policiju pēdējā laikā diezgan krasi krīt aizdomu ēna par negodprātīgiem darbiniekiem. Tātad Iekšējās drošības daļa, iespējams, ir pakļauta blēžiem. (Starpsauciens: “Āāā!”) Vai tā ir normāla situācija? Es domāju, ka nav. Es domāju, ka nav.

Jautājums faktiski ir tāds. Šis ir pirmais lasījums. Tātad izskanēja priekšlikumi par to, ka daļu likumprojekta var atbalstīt, daļu ne. Bet lūdzu! Būs otrais lasījums, priekšlikumu iesniegšanas termiņš. Sniegsim priekšlikumus, diskutēsim, runāsim. Kāpēc šobrīd ir šis likumprojekts jānoraida?

Faktiski tas ir galvenais, ko es gribēju teikt.

Šodien balsojums ir par to, vai mēs spersim soli kontrabandas ierobežošanas, PVN shēmu mazināšanas, negodprātīgu darbinieku, kas “izkristalizējušies” Valsts ieņēmumu dienestā, mazināšanas virzienā. (Dep. S.Āboltiņa: “Tas anotācijā nav rakstīts!”) Tātad, balsojot “pret”, jūs faktiski noraidāt šīs reformas, uzskatāt, ka tā ir normāla situācija un sabiedrība negaida no jums to, lai sabiedrības acīs Valsts ieņēmumu dienests kļūtu par uzticamu iestādi un cilvēki būtu ar mieru maksāt nodokļus nediskutējot, un viņiem nebūtu jāredz sižeti, kur kāds darbinieks atkal kaut ko ir palaidis garām. Vai ir tieša vai netieša saistība, bet mums ir pazudusi cigarešu rūpnīca (Dep. A.Klementjevs: “Ne mums, bet jums!”), ir radušies jaunbagātnieki uz PVN shēmu rēķina. Nu izbeigsim to! Šīs reformas ir vērstas uz tā visa ierobežošanu.

Balsosim par to - būt vai nebūt kontrabandai, samazināsim PVN shēmu un šo negodprātīgo darbinieku skaitu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrejam Judinam, otro reizi.

A.Judins (VIENOTĪBA).

Es pieļauju, ka Putras kungam nebija laika iepazīties ar Valsts prezidenta vēstuli, kurā viņš skaidro, kāda nozīme ir katram lasījumam.

Pirmajā lasījumā mēs balsojam par konceptu. Un šeit koncepts ietver trīs lietas. Pirmā lieta - apvienot divas policijas. To mēs atbalstām. Otrā - izveidot ģenerāldirektora pakļautībā institūciju. To mēs neatbalstām. Un trešā - formas. Tāds ir koncepts.

Runājot par šo likumprojektu. Kad es ieraudzīju, ka nav anotācijas, sazinājos ar KNAB un pavaicāju viņiem, ko viņi domā. Un kāda bija atbilde? KNAB vispār nav informēts par šo priekšlikumu, par šo likumprojektu. Viņiem nelūdza anotāciju. Tas neesot vajadzīgs.

Cik es sapratu no Putras kunga teiktā, viņam ir informācija par noziedzniekiem, kas strādā kaut kur valsts institūcijās. Vai jūs negribētu ziņot KNAB? Ja jums nav informācijas, tad tas ir cits stāsts. Bet, ja jūsu vārdi nav tukši, jums ir iespēja rīkoties.

Runājot par attiecīgo modeli, kas mums tiek piedāvāts. Tieslietu ministrija ļoti korekti norādīja, ka tai institūcijai, tam birojam, būs pienākums kontrolēt VID darbinieku darbības un pārbaudīt. Ģenerāldirektors ir viens no darbiniekiem, un arī viņa darbs ir jākontrolē. Atcerieties, - savulaik bija tāds ģenerāldirektors Sončiks, kuru notiesāja... Ir arī tādi gadījumi.

Jautājums: ja mēs veidojam ģenerāldirektoram pakļautu institūciju, vai, jūsuprāt, tā spēs efektīvi kontrolēt ģenerāldirektora darbību? “Protams, protams, būs efektīva!” Es atvainojos, tā tas nebūs!

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Urbanovičam.

J.Urbanovičs (SASKAŅA).

Cienījamie deputāti! Īpaši vēršos pie jums, cienījamā un godājamā koalīcija! Jau ilgāk nekā pusgadu tiek runāts par noziedzniekiem, par mafijas iespaidu Valsts ieņēmumu dienestā, un tas notiek nemitīgi, un to dara tie, kuri vada gan koalīciju, gan šo iestādi.

Atcerieties, kā bija tad, kad tika virzīts... kad notika iepriekšējais konkurss, kurš izčākstēja! Un iemesli tika nosaukti gan no premjera, gan no finanšu ministra, gan no koalīcijas deputātu, valsts augstāko amatpersonu puses: tika runāts par to, cik liels iespaids... un cik vainīgi visās tajās nebūšanās ir dažādi noziedzīgi grupējumi. Šodien arī mēs no Putras kunga dzirdējām par šo lielo mafijas varu pār viņa pārraudzīto iestādi, kuru viņš reprezentē, - Finanšu ministriju - un tās pakļautībā esošo Valsts ieņēmumu dienestu.

Kolēģi mīļie, vai nu atzīstiet savu nekompetenci un dodiet vietu citiem šeit strādāt, vai arī lieciet galdā materiālus un pierādiet, ka jūs runājat skaidru valodu un nemelojat, un neapmelojat valsts pastāvošo iekārtu un tās institūtus! Ja negribat to darīt šeit, tad rakstiet ierastā veidā - anonīmi - vai kaut kā citādi ziņojiet attiecīgām institūcijām. Bet, ja arī tām jūs neuzticaties, kolēģi mīļie, tad jārunā ir skaidra valoda un visai sabiedrībai jāsaka: “Ziniet, mēs kā valsts vara esam absolūti bankrotējuši, mēs nevaram neko. Un ne tikai nevaram, bet arī negribam!”

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai ziņotājs komisijas vārdā kaut ko piebildīs?

L.Straujuma. Cienījamie deputāti! Redziet, viedokļi ir dažādi, un es varu tikai atkārtot: lūdzu balsot!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 40, pret - 22, atturas - 29. Likumprojekts pirmajā lasījumā nav atbalstīts.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā”, pirmais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāts Mārtiņš Šics.

M.Šics (LRA).

Godātie kolēģi! Pašreiz spēkā esošais tiesiskais regulējums paredz to, ka sociālās rehabilitācijas pakalpojumi pēc dalības starptautiskajās operācijās ir pieejami vienīgi Nacionālo bruņoto spēku karavīriem un Iekšlietu ministrijas sistēmas amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm. Taču šādas garantijas nav noteiktas civilajiem ekspertiem, kuri piedalās starptautiskajās misijās un operācijās. Pašreiz no Latvijas EDSO misijās piedalās astoņi cilvēki, tai skaitā Luhanskā, Doņeckā un citās bīstamās vietās. (Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.) Civilie eksperti savus dienesta uzdevumus veic tieši tāpat kā karavīri paaugstinātas bīstamības un riska apstākļos.

Likumprojekts paredz, ka sociālās rehabilitācijas pakalpojumi turpmāk būs pieejami arī visiem civilajiem ekspertiem pēc viņu darbības starptautiskajās misijās un operācijās. Turklāt šis likumprojekts ir vienotā paketē ar attiecīgiem grozījumiem Starptautiskās palīdzības likumā.

Lūdzu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai otrajam lasījumam.

M.Šics. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - šā gada 30.septembris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 30.septembrim.

Godātie kolēģi! Tā kā ir ziņas par to, ka mūsu elektroniskā sistēma dažbrīd strādā ar traucējumiem, ir lūgums pieteikties debatēm, izmantojot zaļās lapiņas, - šis veids ir iespējams.

Turpinām darbu.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Dokumentu juridiskā spēka likumā”, pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Inga Bite.

I.Bite (LRA).

Labrīt, godātie kolēģi!

Šis ir viens no nedaudziem mūsu izskatīšanā esošiem likumprojektiem, kura mērķis ir vienīgi administratīvā sloga tieša un praktiska samazināšana iedzīvotājiem. Proti, likumprojekts paredz, ka turpmāk ne tikai juridiskās personas, bet arī fiziskās personas varēs pašas apliecināt savus dokumentu atvasinājumus, turklāt viņas varēs to darīt ne tikai atsevišķi uz katras dokumenta lapas, bet arī, ja nepieciešams, apliecināt vairāku dokumentu atvasinājumu kopumu.

Juridiskā komisija atbalstīja šo likumprojektu. Lūdzu arī jūs to atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Dokumentu juridiskā spēka likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai otrajam lasījumam.

I.Bite. Komisija ierosina 27.septembri.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Likumprojektam priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 27.septembrim.

I.Bite. Paldies.

Sēdes vadītāja. Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā”, pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Gaidis Bērziņš.

G.Bērziņš (VL-TB/LNNK).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi!

Gan šis, gan nākamais likumprojekts ir cieši saistīti. Tie ir saistīti ar apbūves tiesību institūta ieviešanu Latvijas tiesību sistēmā, ko paredz 2015.gadā izdarītie grozījumi Civillikumā, kuri stājas spēkā ar nākamā gada 1.janvāri.

Šajā likumprojektā ir paredzēts, ka, ieviešot apbūves tiesību, apbūves tiesīgais ir arī kadastra subjekts. Tas ir konkrētā likuma papildinājums.

Komisija minēto likumprojektu atbalstīja. Komisijas vārdā lūgums atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai otrajam lasījumam.

G.Bērziņš. Komisija piedāvā 27.septembri.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 27.septembrim.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Zemesgrāmatu likumā”, pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Gaidis Bērziņš.

G.Bērziņš (VL-TB/LNNK).

Kolēģi! Kā jau minēju, abi šie likumprojekti - gan grozījumi Zemesgrāmatu likumā, gan arī grozījumi Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā - ir saistīti. Šie grozījumi Zemesgrāmatu likumā paredz apbūves tiesību ierakstīšanas un arī dzēšanas kārtību.

Komisijā bija diskusijas. Iespējams, būs precizējumi saistībā ar to, ka ir nepieciešams paziņot, piemēram, kreditoram, ka tuvojas apbūves tiesības termiņa beigas. Pie tā noteikti vēl strādāsim.

Komisija atbalstīja minēto likumprojektu pirmajā lasījumā. Komisijas vārdā lūgums atbalstīt likumprojektu “Grozījumi Zemesgrāmatu likumā”.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Zemesgrāmatu likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai uz otro lasījumu.

G.Bērziņš. Arī šim likumprojektam komisija piedāvā par priekšlikumu iesniegšanas termiņu noteikt 27.septembri.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 27.septembrim.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā”, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Ingmārs Līdaka.

I.Līdaka (ZZS).

Labdien, cienījamie kolēģi! Tātad jūsu uzmanībai likumprojekts “Grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā”.

Šo grozījumu mērķis ir ilgtermiņā samazināt atkritumu apsaimniekošanas izmaksas, bet īstermiņā... nu, tas varētu būt saistīts ar kādām izmaiņām, teiksim, tarifu veidošanā, jo šinī atkritumu apsaimniekošanas tarifā turpmāk varētu būt iekļautas arī šķirošanas izmaksas. Tādā veidā varbūt arī kopumā tiks veicināts šķiroto atkritumu īpatsvars atkritumu plūsmā.

Šeit ir arī virkne diskutējamu jautājumu. Viens no tiem ir tāds, kas komisijā jau tika identificēts un attiecas uz zinātnisko pētījumu izmaksu iekļaušanu tarifā, bet, protams, pirms otrā lasījuma mēs komisijā diskutēsim arī par šo jautājumu.

Atbildīgā komisija lūdz apstiprināt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai otrajam lasījumam.

I.Līdaka. 30.septembris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 30.septembrim.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījums Apsardzes darbības likumā”, pirmais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Kārlis Krēsliņš.

K.Krēsliņš (VL-TB/LNNK).

Godātie kolēģi! Likumprojekts “Grozījums Apsardzes darbības likumā”, pirmais lasījums.

Likumprojekts ietilpst likumprojektu paketē, proti, vienotā paketē ar grozījumu likumā “Par Latvijas Banku”, un attiecas uz Latvijas Bankas fiziskās drošības nodrošināšanu.

Šobrīd Latvijas Bankas Aizsardzības pārvalde ir reģistrēta un darbojas kā iekšējās drošības dienests atbilstoši Apsardzes darbības likumam. Taču Aizsardzības pārvaldes loma un darbības specifika pārsniedz Apsardzes darbības likuma regulētās iekšējās drošības dienesta funkcijas.

Aizsardzības pārvaldes darbība ir regulēta arī citos ārējos normatīvajos aktos, kuri, starp citu, nosaka izņēmuma tiesības ieroču un speciālo līdzekļu aprites jomā, kā arī īpašu statusu valsts aizsardzības jomā.

Aizsardzības pārvalde pēc būtības ir pieskaitāma valsts aizsardzības sektoram, jo saskaņā ar Nacionālo bruņoto spēku likuma 3.panta trešo daļu kara laikā vai izņēmuma stāvoklī Aizsardzības pārvalde tiek iekļauta Nacionālo bruņoto spēku sastāvā. Lai nodrošinātu Aizsardzības pārvaldes gatavību jebkurā brīdī iekļauties Nacionālo bruņoto spēku sastāvā, Aizsardzības pārvaldes darbinieki tiek sagatavoti un apmācīti atbilstoši profesionālā militārā dienesta prasībām, tādējādi pārsniedzot apsardzes darbiniekiem nepieciešamo prasmju līmeni.

Ar šiem likuma grozījumiem Latvijas Bankas Aizsardzības pārvaldes darbības regulējums no šī likuma tiek izslēgts, nostiprinot struktūrvienības pamatuzdevumus, tiesības, prasības nodarbinātajām personām, fiziskā spēka, speciālo līdzekļu un ieroču pielietošanas nosacījumus likumā “Par Latvijas Banku”.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Jānim Ādamsonam.

J.Ādamsons (SASKAŅA).

Godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Šis likumprojekts un arī likumprojekts “Grozījums likumā “Par Latvijas Banku””, kuru mēs skatīsim mazliet vēlāk, kārtējo reizi pierāda, kāds haoss un sistēmas trūkums valda mūsu likumdošanā un valsts pārvaldē kopumā.

Krēsliņa kungs jau it kā pareizi - uzsveru - it kā pareizi - pamatoja to, kāpēc ir tapuši šie grozījumi. Tie, kas ir mazliet saskārušies ar armiju, ir bijuši militārpersonas, labi saprot, ka izņēmuma stāvokļa gadījumā vai - nedod Dievs! - kara gadījumā Latvijas Bankas Aizsardzības pārvalde turpinās pildīt ļoti līdzīgas funkcijas tām, kuras tā pilda arī šobrīd. Spekulācija, ka tā aizies uz NBS... Nediskutēsim!

Bet kāpēc šie grozījumi ir tapuši? Ļoti vienkārša iemesla dēļ. Pirms gada bija priekšlikums, kuru es biju iesniedzis, bet kurš netika atbalstīts, par to, ka Apsardzes darbības likums ir jāsadala vismaz divās daļās, atsevišķi nodalot drošības dienestus un apsardzes firmas, jo tā specifika ir absolūti dažāda un darba apjoms ir dažāds. Šobrīd tiek piedāvāts izdarīt izņēmumu, kas skar Latvijas Bankas Aizsardzības pārvaldes darbību.

Krēsliņa kungs! Neliels precizējums. Aizsardzības pārvalde nodarbojas ne tikai ar fizisko apsardzi, bet arī ar objektu apsardzi, naudas inkasāciju, naudas pārvadāšanu un tamlīdzīgi. Te ir tā pamatproblēma.

Tā kā, grozot Apsardzes darbības likumu, tika pieņemti vairāki būtiski lēmumi, kuri paredzēja jaunas pultis, jaunu kārtību un tamlīdzīgi, tad Latvijas Banka izvēlējās vieglāko ceļu. Iekšlietu ministrija nez kāpēc atsakās no tām tiesībām, kuras tai ir deleģētas, un pasaka: ziniet, lai Latvijas Banka aizsargā, kā grib. Ja jūs uzmanīgi izlasītu grozījumu likumā “Par Latvijas Banku”, ja atmiņa neviļ - 42.² pantā ir minēts, kas noteiks šaujamieroču iegādes kārtību Latvijas Bankā un kas noteiks Aizsardzības pārvaldes valdījumā esošo šaujamieroču pielietošanas kārtību. Nez kāpēc šīs tiesības tiek deleģētas Latvijas Bankas padomei.

Mēs varam runāt par to, cik kompetenti viņi ir finanšu un ekonomikas jomā. Es neesmu eksperts. Manuprāt, viņi veiksmīgi ar to problēmu tiek galā, kas viņiem ir jārisina. Bet kāpēc finansisti un ekonomisti iejaucas un mēģina pieņemt lēmumus tajās jomās, kurās viņu kompetence ir diezgan apšaubāma? Kāpēc tas, kas likumā ir rakstīts ar asinīm, - ieroču izsniegšana, ieroču atļaujas izsniegšana, ieroču iegāde... kāpēc Valsts policija atsakās no iespējas turpināt šo kontroli? Kur ir tā problēma? Tā problēma ir elementārā haosā, neizpratnē, sistēmas trūkumā valstī kopumā.

Nākamie, kas pretendēs uz izņēmumu, būs drošības dienesti, kuri saistīti ar “Latvijas Pastu” un citām valsts aģentūrām, piemēram, “Latvenergo”, un tamlīdzīgi, un tamlīdzīgi un kuriem ir līdzīgas problēmas. Kāpēc tas viss ir jādara tā vietā, lai normāli sakārtotu likumu, sadalītu Apsardzes darbības likumu divās daļās - tajā, kas skar drošības dienestus, un tajā, kas skar apsardzi. Līdz ar to mēs noņemtu veselu virkni problēmu, kuras šobrīd pastāv.

Kolēģi, varbūt tomēr nolaidīsimies uz grēcīgās zemes un sāksim normāli, sistemātiski strādāt, nevis izrausim vienu vai otru problēmu no konteksta.

Es aicinu neatbalstīt šo likumprojektu, kā arī nākamo - likumprojektu par Latvijas Banku.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Kārlim Krēsliņam.

K.Krēsliņš (VL-TB/LNNK).

Šeit skāra dažus jautājumus, kuri arī man ļoti tuvi.

Taisnība ir Ādamsona kungam tajā jautājumā, ka vajadzētu detalizētāk skatīt, kā izņēmuma stāvoklī vai kara situācijā darbojas tā vai cita struktūra, lai labāk visi saprastu, ko nozīmē kolektīvā aizsardzība, valsts aizsardzības politika, bet tie jautājumi nav skatāmi šī likuma ietvaros. Tie saskaras.

Tādēļ es principā aicinu atbalstīt lēmumu, ko komisija pieņēma ar balsu vairākumu, - atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā. Bet attiecībā uz valsts aizsardzības politiku un to, kāda loma ir dažādām struktūrām, būtu jārīko atsevišķa diskusija.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Ādamsonam, otro reizi.

J.Ādamsons (SASKAŅA).

Kolēģi! Varētu piekrist tam, ko runāja Krēsliņa kungs, bet ir viena nianse, kuru es aizmirsu pieminēt.

Ir runa par šaujamieroču iegādi. Atveriet attiecīgos likumus un paskatieties, kas tie ir par šaujamieročiem! Mēs deleģējam funkcijas šaujamieroču iegādei, nenosakot, kādi ir šie šaujamieroči. Tās ir mazkalibra šautenes, gaisa šautenes - to visu arī ietver šaujamieročos. Lielkalibra ložmetēji, mazkalibra lielgabali - tie visi ir šaujamieroči.

Kādi ieroči ir nepieciešami Latvijas Bankas Aizsardzības pārvaldei? Tikmēr, kamēr spēkā bija esošā likuma norma, šo ieroču iegādi daudzmaz kontrolēja vai saskaņoja ar Valsts policiju.

Vai vajag deleģēt tiesības pieņemt lēmumus pielietot ieročus, iznīcināt kādus aizdomīgus garāmgājējus vai rīkoties tamlīdzīgi cilvēkiem, kuru kompetence, galvenā kompetence, ir finanses un ekonomika?

Šeit mēs atkal sastopamies ar to, ar ko grēko mūsu Prezidijs. Nu kāpēc šie jautājumi, kas ir savstarpēji saistīti, - Apsardzes darbības likuma grozījums un attiecīgais grozījums Latvijas Bankas likumā - tiek nodoti dažādām komisijām? Nav man nekādu iebildumu pret Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju, bet tomēr... Mūsu komisija nerosina grozījumus attiecīgos likumos, kuri skar Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju. Nu kāpēc šī kompetence tiek deleģēta komisijām, kurām ir mazāka pieredze tajā vai citā jautājumā?

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Ādamsona kungs! Man ir piebilde, ka deputātiem ir iespēja lūgt nodot likumprojektus tādām komisijām, kādām tie vēlas, un tas ir Saeimas 100 deputātu balsojums par to, kurām komisijām tiek nodoti šie likumprojekti.

Vai ziņotājs komisijas vārdā vēlas ko piebilst?

K.Krēsliņš. Nē, man nav ko piebilst. Tagad ir pirmais lasījums, un uz otro lasījumu var iesniegt priekšlikumus.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Apsardzes darbības likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 67, pret - nav, atturas - 23. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai otrajam lasījumam.

K.Krēsliņš. Lūgums priekšlikumus iesniegt līdz 10.oktobrim.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 10.oktobrim.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Nacionālās drošības likumā”, pirmais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Aleksejs Loskutovs.

A.Loskutovs (VIENOTĪBA).

Cienījamais Prezidij! Kolēģi! Likumprojekts “Grozījumi Nacionālās drošības likumā”.

Likumprojekts izstrādāts, lai ierobežotu Latvijas pilsoņu un nepilsoņu militārās un kaujas pieredzes gūšanu ārvalstīs. Pieņemot šo likumu, tiks mazināti Latvijas iekšējās drošības riski, kas varētu būt saistīti ar militārās un kaujas pieredzes gūšanu trešajās valstīs, kura var tikt izmantota pretēji Latvijas interesēm un tādā veidā, kas vērsts pret Latvijas valstisko neatkarību, suverenitāti un teritoriālo nedalāmību.

Likumprojekts paredz noteikt aizliegumu Latvijas pilsonim dienēt ārvalstu bruņotajos spēkos, iekšējā karaspēkā, militārajā organizācijā, izlūkošanas vai drošības dienestā, policijā vai tieslietu institūciju dienestā, izņemot dienestu starptautisko organizāciju un Latvijas sabiedroto valstu bruņotajos spēkos. Izņēmums būs arī gadījums, ja Latvijas pilsonis veic obligāto dienestu savas pilsonības valstī, ar kuru dubultpilsonība ir izveidojusies atbilstoši Pilsonības likuma nosacījumiem. Savukārt nepilsoņiem dienēt ārvalstīs būs aizliegts.

Par aizlieguma neievērošanu tiks paredzēta arī kriminālatbildība, kura ir konkretizēta likumprojektā “Grozījums Krimināllikumā” (Nr.638/Lp12), kuru mēs šodien arī skatīsim pirmajā lasījumā.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu “Grozījumi Nacionālās drošības likumā” pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Nacionālās drošības likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 91, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai otrajam lasījumam.

A.Loskutovs. Paldies par likumprojekta atbalstīšanu.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 29.septembris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 29.septembrim.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Kriminālprocesa likumā” (Nr.608/Lp12), pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Andrejs Elksniņš.

A.Elksniņš (SASKAŅA).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie deputāti! Skatām pirmajā lasījumā grozījumus Kriminālprocesa likumā.

Šie grozījumi ir balstīti uz iepriekš noraidīto likumprojektu par strukturālajām izmaiņām Valsts ieņēmumu dienestā. Izskatāmais likumprojekts faktiski ir pavadošais iepriekšējam likumprojektam un būtībā nosaka kriminālprocesā jaunu operatīvās darbības subjektu, kurš būtu pakļauts tieši Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektoram.

Juridiskajā komisijā, izvērtējot minēto jautājumu, likumprojekts atbalstu nav guvis.

Juridiskās komisijas vārdā aicinu minēto likumprojektu neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Uzsākam debates.

Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam.

A.Kiršteins (VL-TB/LNNK).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Tad, kad Saeima noraidīja likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu””, atviegloti uzelpoja visa kontrabandistu elite, atviegloti uzelpoja Latgales bandīti - kontrabandisti, galvenie SASKAŅAS atbalstītāji un finansētāji. (Zālē troksnis.)

Man nav saprotams, kāpēc par to nobalsoja VIENOTĪBA. Ko tad šis likumprojekts... Ā! Un mani pārsteidza Ādamsona kungs, kurš tikko televīzijā ārkārtīgi skaisti stāstīja, ka Latvijā ir šausmīgi daudz organizāciju ar operatīvās darbības funkcijām. Ādamsona kungs teica - 12, laikam pat 15. Un tagad viņš iet un balso pret to, lai tiktu samazināts šo organizāciju skaits. (Dep. J.Ādamsons: “Palielināts! Lasīt likumus vajag!”) Ādamsona kungs balso pret Finanšu policijas un Muitas policijas apvienošanu.

Ko tad paredz šie grozījumi? Es ceru, ka mēs nekļūdīsimies un atbalstīsim!

Pirmkārt, līdz šim VID ģenerāldirektors nekontrolēja iekšējo drošības struktūrvienību, kas bija pakļauta Finanšu policijai. Tātad tos noziegumus, ko izdarīja paši finanšu policisti, viņi paši arī izmeklēja. Un mēs nobalsojām par to, ka nevajag, lai šī kontrole tagad būtu nevis Finanšu policijas, bet VID ģenerāldirektora rokās. (Starpsauciens: “Muļķības!”)

Otrkārt. Kāpēc mēs balsojam pret 1997.gadā pieņemto Neapoles konvenciju, kas mums ir obligāta, kas paredz, ka Muitas policijai ir tiesības nodarboties ar finansēm, ar nodokļiem un ka šīs lietas ir jāapvieno?

Judina kungs, jūs laikam neesat iepazinies ar šo konvenciju, ja jūs tik vēlu sākat runāt par bleķīšiem, par emblēmiņām, par formām, lai samudžinātu šo cīņu pret bandītismu. (Dep. V.Spolīša starpsauciens.) Precīzi!

Tāpēc es aicinu nemudžināt kopā ar formastērpiem un ar visādiem sīkumiem, bet apvienot Muitas policiju un Finanšu policiju, lai efektīvi strādā un lai izkvēpina jau “Jaunā laika” laikā iesēdinātos un dažādus...! (Starpsaucieni.) Nobalsosim un atbalstīsim šo likumprojektu!

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Kārlim Seržantam.

K.Seržants (ZZS).

Labrīt, kolēģi! Protams, arī es, Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas deputāts, tikai priecātos par to, ja divu operatīvās darbības subjektu vietā izveidotos viens. Tas, protams, būtu tikai pozitīvi vērtējams fakts.

Protams, mēs varam runāt par to, ka Finanšu ministrijas piedāvātie likuma grozījumi varbūt nav perfekti noslīpēti līdz galam. Mēs varam runāt, ka mums liekas, ka tās nav īstas reformas. Nu, bet tas taču varētu būt šo reformu sākums, un jums jau nebūtu liegts iesniegt uz otro lasījumu ļoti daudzus derīgus priekšlikumus, kas varētu šajā lietā kaut ko mainīt.

Man tikai liekas drusku dīvaini tas, ka šodien, 2016.gadā, mēs joprojām runājam par PVN shēmām, kuras, es atvainojos, Finanšu ministrijā ieviesa tāda bēdīgi slavena degvielas firma “Dinaz”. Ziniet, kad tas bija? Tas bija 2001.gadā. (Dep. G.Kūtris: “Nē! Deviņdesmitajos gados Holandē! Viņi pārņēma.”) Un šīs shēmas joprojām strādā! Dana Reizniece-Ozola, kas šajā ministrijā ir tikai astoņus mēnešus, protams, vēl nav spējusi šo “astoņkāji” identificēt pilnībā, un, protams, mēs nevaram gribēt, lai astoņos mēnešos viņa tagad nolikvidē to, kas ir tur audzis pēdējos padsmit gadus.

Es atceros, mēs te pieminējām arī Sončika kungu, kura laikā tas viss uzplauka. Ziniet, Sončika kungs šajā amatā nav kopš 2003.gada, bet joprojām mēs par šīm shēmām te runājam! Un tagad nu es atļaušos nolasīt visu to finanšu ministru uzvārdus, kuri ministra amatā ir bijuši kopš 2000.gada. Tātad: Valdis Dombrovskis (no 2002.gada līdz 2004.gadam) (Starpsauciens: “Āāā!”), Oskars Spurdziņš (2004.-2007.), Atis Slakteris (2007.-2009.). Nu, par šo posmu nerunāsim; tie bija, protams, stagnācijas laiki jeb melnā josla, bet par pēdējiem minēsim. Tie ir Einars Repše (2009.-2010.), Andris Vilks (2010.-2014.), Jānis Reirs (2014.-2016.). (Starpsauciens: “Šausmas!”)

Kur bija jūsu reformas, mīļie?!

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrejam Judinam.

A.Judins (VIENOTĪBA).

Es sapratu, ka dažiem šķiet, ka var iesniegt likumprojektu ar nosaukumu “Ļaunuma apkarošanas likums”, ierakstīt vienalga ko, un tie, kas atbalstīs, būs cīnītāji, bet tie, kas “pret”, - nu, viņi ir ienaidnieki, viņi negrib nekādas reformas, nekādus labumus.

Kolēģi! Es vēlreiz atkārtošu tiem, kas varbūt līdz galam nesaprot attiecīgā likumprojekta būtību.

Ir piedāvāts, ka VID ģenerāldirektora pakļautībā, varas pakļautībā - es ceru, visiem ir saprotams! - būs dienests, kuram būs tiesības strādāt un veikt operatīvo darbību, izmeklēšanas darbību, un šis dienests kontrolēs arī ģenerāldirektora darbību. Jo, kā jūs atceraties, ģenerāldirektoram ir tiesības, piemēram, parakstīt dokumentus par izlīgumu par kāda miljona apmērā nesamaksātu nodokli un tā tālāk.

Vai tāda kārtība atbilst mūsu mērķiem? Seržanta kungs, vai mēs tiešām gribam, lai cilvēka, kurš kontrolē institūciju, pakļautībā būtu institūcija, kas kontrolē viņa rīcību? Vai tā ir efektivitāte? Nē. Nekādā gadījumā!

Gribu vēlreiz uzsvērt: mēs atbalstām labus priekšlikumus, kas ir šajā likumprojektā. Un, piemēram, saistībā ar šo likumprojektu “Grozījumi Kriminālprocesā” nav nekādu problēmu izstrādāt un iesniegt alternatīvo likumprojektu. Mēs Juridiskajā komisijā par to runājām, un mēs to plānojam darīt.

Vai Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir spējīga rīkoties līdzīgi? Proti, izņemt ārā nepareizas, nekvalitatīvas normas un iesniegt likumu, kas sekmēs mērķu sasniegšanu. Es ļoti ceru, ka jums ir kapacitāte un vēlme izdarīt labas lietas.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Solvitai Āboltiņai.

S.Āboltiņa (VIENOTĪBA).

Jā, cienījamie kolēģi! Slēdzot šīs vasaras sesiju, Valsts prezidents, kurš nāk no Zaļo un Zemnieku savienības, no šīs tribīnes aicināja mūs visus tomēr domāt par likumdošanas procesu kvalitāti. Pirms divām nedēļām viņš rīkoja semināru, kurā bija pieaicināti gan ārvalstu eksperti, gan mūsu pašu eksperti, lai runātu par tām problēmām, kādas mēs ikdienā varbūt pieļaujam savā darbā. Tas ir rezultējies vēstulē, kura ir atsūtīta uz parlamentu, un Saeimas priekšsēdētāja to ir novizējusi katram no mums. Tas ir jautājums, ko jūs no tribīnes šeit neskaitāmas reizes esat dzirdējuši: “Bet mēs taču varam atbalstīt un kaut ko pēc tam pielabot.”

Pamattēma gan Valsts prezidenta uzrunā no šīs tribīnes, slēdzot sesiju, gan šajā seminārā, gan arī šajās vēstulēs ir tā, ka kaut ko te visu laiku pielabo. Izlasiet Kārtības rulli, kurā ir rakstīts, ka pirmajā lasījumā atbalsta likumprojektu konceptuāli. Konceptuāli var vienoties arī par lietām... var politiski vienoties, ka mēs veicam reformas. Un šāda vienošanās ir koalīcijā, ka mēs veicam reformas. Jo pēc tam, kad finanšu ministre tik neprofesionāli ir “spridzinājusi” iestādi, mēģinājusi kaut ko kaut kur rotēt, apvainojusi visus darbiniekus neprofesionalitātē, nešķirojot, nevis katram personīgi piemērojot kādu vainu... Pēc tam kaut kādi cilvēki ir aizrotēti uz Ieslodzījuma vietu pārvaldi, kurus neviens vispār nezina, kur likt, ar ko viņus nodarbināt un vai viņi nāks uz darbu. Visa šī mistiskā rosīšanās...

Un es vēl atgādināšu, Seržanta kungs, vai bija reformas. Jā, bija reformas, un arī šī gada ziņojums par to, kā ir veicies ar nodokļu iekasēšanu, pierāda, ka reformas bija pareizā virzienā.

Mēs it kā vienojāmies arī par to, ka Valsts ieņēmumu dienestam ir jābūt līdzsvarā ar šīm funkcijām, bet galvenokārt tam ir jābūt uzņēmēju atbalstītājam. Valdības deklarācijā, kuru mēs visi atbalstījām, ir ierakstīts, ka mēs vēlamies redzēt to, lai mūsu valstī būtu vairāk naudas, lai nodokļi iekasētos, lai mēs varētu apmierināt visas nepieciešamās vajadzības. Rezultātā viena iestāde ir “uzspridzināta”, un sešus mēnešus par visu, kas nenotiek, mēs kā vienīgo argumentu dzirdam: “VIENOTĪBA pretojas reformām!”

Tā kā Urbanoviča kungs teica - paldies jums! Tieši tā!

Putras kungs, ir elementāri jāatšķir, ko dara likumdevējs, ko dara izpildvara un ko dara tiesu vara. Un, ja ir šie mistiskie noziedznieki, ir tiesu vara, kura ar to tiks galā. Ja sagatavo likumprojektu par reformām, tad ar to ir jātiek galā izpildvarai un jāapstiprina likumdevējam.

Šobrīd ir iesniegts absolūts juridisks brāķis, es nebaidīšos šī vārda. Un nerunājiet šeit par politisku nevēlēšanos. Juridiskajā komisijā ierēdne bija tik drosmīga, lai pateiktu: “Man to lika saskaņot politiski.”

Kā juriste un profesionāle es neredzu nevienu argumentu, lai šo likumprojektu atbalstītu. Neviens no uzaicinātajiem ekspertiem Juridiskajā komisijā neatbalstīja šos grozījumus Kriminālprocesa likumā. Var vienoties politiski par reformām, bet nevar politiski vienoties par procesuālo likumu grozīšanu. Ja mēs politiski pieņemsim grozījumus Civilprocesā, Kriminālprocesā, tad jau vairs nestrādās neviena no varām. Šie likumprojekti ir iesniedzami profesionāli, un tie ir profesionāli sagatavojami arī izskatīšanai šeit, parlamentā.

Jūs bijāt klāt, kad mēs pirmdien vienojāmies. Mēs pirmdien vienojāmies par to, ka tiks iesniegts profesionāli sagatavots un ekspertu atbalstīts likumprojekts “Grozījumi Kriminālprocesa likumā” un to mēs atbalstīsim. Mēs vēlreiz apstiprinājām savu atbalstu šīm reformām.

Ko mēs izdzirdējām vakar? “Vai, vai, vai!” atkal. Kas tad vainīgs? “VIENOTĪBA politiski negrib.”

Izmēriet un parādiet sabiedrībai to politisko gribu. Bet tas, ko sabiedrība sagaida no jums, ir profesionāls darbs. Gan finanšu ministres, gan jūsu, gan Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas, gan Juridiskās komisijas. Un paldies Juridiskajai komisijai, Juridiskajā komisijā šo likumprojektu neatbalstīja neviens. Neviens! Pat ZZS pārstāvji pēc tam, kad to neatbalstīja neviens no ekspertiem un pateica, ka tas ir brāķis un kādas problēmas tas var radīt. Šis likumprojekts tika noraidīts pilnībā. Ja jūs nespējat strādāt profesionāli, tad nemeklējiet vainu kādā citā politiski!

Vēlreiz apgalvoju no šīs tribīnes: VIENOTĪBA atbalsta un atbalstīs reformas Valsts ieņēmumu dienestā, darbosies kā konstruktīvs koalīcijas partneris, lai mēs varētu izpildīt valdības dotos uzdevumus, it īpaši tos, kuri attiecas gan uz nelikumību apkarošanu, gan uz mūsu labklājības veicināšanu. Bet šādus brāķa likumprojektus mēs nevaram atbalstīt. Tieši tāpēc VIENOTĪBA neatbalstīs šo likumprojektu. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrejam Elksniņam.

A.Elksniņš (SASKAŅA).

Cienījamie kolēģi! Jūs, koalīcijas pārstāvji, apdomājiet: varbūt jums tas koalīcijas līgums tomēr ir lieks? Jūs varbūt varētu to pārskatīt un īstenībā nodibināt jaunu koalīciju? (Starpsaucieni.)

Mēs esam atvērti piedāvājumiem, varam... Lūk! Bet tas - tāda neliela atkāpe. Būtība ir absolūti vienkārša. Un nav šeit nekādas saistības ne ar likumdošanas kvalitāti, ne ar to, ka ZZS vēlas reformas Valsts ieņēmumu dienestā.

Patiesība ir gaužām skaudra, un to varētu aprakstīt, ņemot vērā sekojošos apstākļus.

Nu, pirmām kārtām VIENOTĪBA. Nu, par kādu likumdošanas kvalitāti jūs runājat? Salīdzinot likumdošanas kvalitāti ar pagājušās nedēļas balsojumu par grozījumiem attiecībā uz atalgojumu Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektoram... Tad jūs visam parlamentam... opozīcijai iedevāt 15 minūtes priekšlikumu iesniegšanai un vienā dienā izskatījāt likumprojektu pilnībā. Par kādiem Valsts prezidenta ieteikumiem, citātiem... Īstenībā tie ieteikumi pat no Bērziņa laikiem nāk, nekas tur nav jauns attiecībā uz to, ko viņš tur piedāvā. Par kādu likumdošanas kvalitāti vispār parlamentā jūs runājat? Jūs esat koalīcija. Sagribējāt vienā dienā pieņemt likumprojektu un to izdarījāt, un jums ir vienalga, vai Valsts prezidents tur pateica vai, nezinu, eksperts kaut kāds, Augstākās tiesas priekšsēdētājs vai Satversmes tiesas priekšsēdētājs... Jums ir vienalga!

Tas ir pirmām kārtām.

Otrām kārtām. Ir absolūti skaidrs, ka jūs esat atbildīgi par to, kas ir noticis iepriekšējos - vismaz astoņos deviņos - gados Valsts ieņēmumu dienestā, Finanšu ministrijā, Finanšu policijā, Muitas kriminālpārvaldē un tā tālāk... attiecībā uz pelēko ekonomiku, uz PVN shēmām, uz nodokļu iekasēšanas apjomiem, uz ārvalstu investoru iebildumiem saistībā ar investēšanu Latvijas ekonomikā... atbildīgi esat jūs! Nu, pasakiet godīgi: nu, tā ir! Tā ir! Premjers, finanšu ministrs, visi VIENOTĪBAS pārstāvji, kuri attiecīgi ar to arī ir nodarbojušies gadiem... Un gadiem VIENOTĪBA ir veidojusi “savu cilvēku” struktūru visās valsts iestādēs - KNAB, Finanšu policijā, Muitas kriminālpārvaldē un tā tālāk. Un tik tiešām - ja jau ir mums visi tie “astoņkāji”, kā jūs, Seržanta kungs, atkārtoti uz to visu norādījāt... ka kaut kas piesedz kaut kādas tur krimināllietas, lietu izmeklēšanu... Kur ir ģenerālprokurors, piedodiet? Viņš guļ? Neguļ.

Sēdes vadītāja. Elksniņa kungs, es aicinu atgriezties pie tēmas! Darba kārtībā ir likumprojekts “Grozījumi Kriminālprocesa likumā”.

A.Elksniņš. Es atvainojos! Bet tas viss ir saistīts. Kāpēc mēs arī neatbalstījām...? Jūs nebijāt taču tajā Juridiskās komisijas sēdē, kad mēs to skatījām.

Sēdes vadītāja. Lūdzu, debatējiet par likumprojektu. (Dep. A.Kaimiņš: “Viņš debatē par likumprojektu!”)

A.Elksniņš. Nu, lūk! Tas viss ir principā saistīts ar to, ka uz šo brīdi notiek absolūta pārdale starp Zaļo un Zemnieku savienību un VIENOTĪBU. Ko vēlas izdarīt ZZS šajā ietvarā? Viņi vēlas sagraut VIENOTĪBAS iestrādāto koruptīvo sistēmu (Dep. A.Bērziņš: “Ahā!”), kurā strādāja VIENOTĪBAS cilvēki - Boroviks... kas tur vēl... Ļoti daudz esmu lasījis publikāciju, ko tik viņi tur nedara: krišo PVN shēmas, zog, laupa... Visiem ir pielaides - visiem ir pielaides, starp citu!... Pielaides izsniedz vai nu Drošības policija, vai Satversmes aizsardzības birojs. Tā viņi to nabaga Latvijas tautu laupa! (Dep. J.Vectirāns: “Drosmīgs esi!”)

Zaļo un Zemnieku savienībai tas nepatīk.

Ko grib Zaļo un Zemnieku savienība panākt ar minētajiem Kriminālprocesa likuma grozījumiem?

Izvadīt visus no Finanšu policijas darbinieku štata un no Muitas policijas darbinieku štata ārā. Un ko izdarīt apvienotajā iestādē? Pieņemt savus! (Dep. A.Bērziņš: “Vo, malacis!”) Ļoti apsveicama lieta! (Replikas no zāles.) Kāpēc ne? Mēs esam atvērti! Mēs esam atvērti! Atvērti tam, lai nepiedalītos visā šajā pasākumā, ko jūs savā cīņas sparā, viens ar otru plēšoties un veidojot, esat izvirzījuši par mērķi un mēģināt tajā visā iesaistīt likumdevēju.

Mēs esam atvērti tam, lai jūs katrs par minētajiem apgalvojumiem vērstos tagad Ģenerālprokuratūrā... Īstenībā viņš taču arī klausās...

Čali, tu klausies?

Viņš var... Viņš taču dzird! Kriminālprocesa likumā ir noteikts pienākums: uz visu, kas publiski izskan, viņiem ir jāreaģē. Mums pat nav jāraksta iesniegums viņiem. Nav jāraksta saskaņā ar likumu! Viņš dzird, ko saka Elksniņš, Seržants, ko Āboltiņas kundze... Jums īstenībā Nacionālās drošības komisijā arī tas būtu jāizskata, tas ir ļoti nopietns jautājums... Jums būtu tas viss jāizvērtē tajās iestādēs, un tad ģenerālprokuroram būtu jānāk ar atzinumu par to, vai korupcija ir vai nav. Streļčenokam (nu, kamēr viņš tur ir) arī būtu jānāk ar atzinumu: ir vai nav. Nacionālās drošības komisijai jānoskaidro: ir vai nav tā visa tur korupcija.

Un jums beidzot jānonāk pie secinājuma, kurš būs nākamais ģenerāldirektors, kurš to visu pasākumu vadīs - kurš veiks reorganizāciju, cilvēku maiņu un sabīdīšanu. Un tad, kad mēs Juridiskajā komisijā saņemsim visus vērtējumus par to, ka tur viss ir kārtībā, visi visam piekrīt, viss ir saskaņots, nekur nav nekādas korupcijas, visi mēs dzīvosim ilgi un laimīgi un varēsim arī balsot.

Tāpēc, cienījamie kolēģi, frakcija SASKAŅA atturas no jūsu savstarpējo personīgo - tieši personīgo! - jautājumu risināšanas gan pirmā, gan arī otrā likumprojekta ietvaros. (Dep. S.Āboltiņa: “Ar Kriminālprocesa starpniecību!”)

Paldies.

Sēdes vadītāja. Turpinām debates.

Vārds deputātam Edgaram Putram...

Godātie kolēģi! Saeimas deputāti Gaidis Bērziņš, Edvards Smiltēns, Raivis Dzintars, Augusts Brigmanis un Ivars Zariņš lūdz turpināt 22.septembra sēdi bez pārtraukuma - līdz visu darba kārtības jautājumu izskatīšanai. Vai deputātiem ir iebildumi? Nav iebildumu.

Turpinām debates.

Vārds deputātam Edgaram Putram.

E.Putra (ZZS).

Kolēģi! Es domāju, ka Zaļo un Zemnieku savienība un Finanšu ministrija ir gatava iztikt bez personīgiem apvainojumiem. (Dep. S.Āboltiņa: “Finanšu ministrija apvainosies?”) Un vēstījums no mūsu puses ir tas, ka mēs esam gatavi darbam un mūsu mērķis ir tikai viens - godīgs un godprātīgs Valsts ieņēmumu dienests un apmierināti klienti, kas ir mūsu nodokļu maksātāji.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam, otro reizi.

A.Kiršteins (VL-TB/LNNK).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Nu, piedodiet! Gribēju sēdēt, bet dzirdu muļķību un nevaru neatnākt.

Te viena dāma teica, ka nedrīkstot pieņemt politiskus lēmumus. Redziet, jebkurā normālā valstī vispirms tiek pieņemti politiski lēmumi un tikai pēc tam juristi tos noformē. (Dep. S.Āboltiņa: “Klausīties vajag!”)

Savulaik bija tāds PSRS Tautas deputātu kongress, kur Medvedevs, kas bija kādreiz opozicionārs padomju sistēmai, teica tā: “Latvieši ir labi juristi, bet vāji politiķi. Viņi visur bāž juridiskos dokumentus priekšā un nesaprot vienu: kad tiek pieņemts politisks lēmums, iedod juristam, lai viņš skaisti to uzraksta uz papīra un pielabo tur, kur nepieciešams.” (Dep. S.Āboltiņas starpsaucieni.)

Nemudžināsim atkal šo lietu un atbalstīsim šo likumprojektu, lai juristi varētu to pielabot otrajam un trešajam lasījumam! (Dep. A.Bērziņš: “Nost ar korupciju!”)

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai ziņotājs komisijas vārdā ko piebildīs? Nē.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Kriminālprocesa likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 41, pret - 29, atturas - 24. Likumprojekts pirmajā lasījumā nav atbalstīts.

Darba kārtībā - likumprojekts “Par sabiedrību ar ierobežotu atbildību “Bulduru Dārzkopības vidusskola””, pirmais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāts Askolds Kļaviņš.

A.Kļaviņš (ZZS).

Labdien, cienījamie kolēģi un klātesošie! Izglītības, kultūras un zinātnes komisija savā 14.septembra sēdē izskatīja Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavoto likumprojektu “Par sabiedrību ar ierobežotu atbildību “Bulduru Dārzkopības vidusskola””.

Likumprojekts pēc būtības paredz, ka Bulduru Dārzkopības vidusskola būs atvasinātas publiskas personas kapitālsabiedrība, kur visas kapitāldaļas piederēs Latvijas Lauksaimniecības universitātei. Citiem vārdiem sakot, no Izglītības un zinātnes ministrijas pakļautības pāries Zemkopības ministrijas pakļautībā.

Komisijas vārdā lūdzu jūs atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Intam Dālderim. Dāldera kungs, jūs nevēlaties debatēt? (Dep. I.Dālderis: “Nē!”)

Paldies.

Tātad komisija lūdz atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par sabiedrību ar ierobežotu atbildību “Bulduru Dārzkopības vidusskola”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai otrajam lasījumam.

A.Kļaviņš. Paldies par atbalstu.

Komisija piedāvā 13.oktobri.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 13.oktobrim.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījums Krimināllikumā” (Nr.638/Lp12), pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Andrejs Judins.

A.Judins (VIENOTĪBA).

Cienījamie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu Nr.638/Lp12 - “Grozījums Krimināllikumā”.

Likumprojekts paredz papildināt likumu ar jaunu pantu - 95.¹ pantu - un paredz atbildību par Latvijas pilsoņu un nepilsoņu dienestu ārvalstu militārajos spēkos.

Likumprojekts izstrādāts, ņemot vērā grozījumus Nacionālās drošības likumā, kurus mēs atbalstījām pirmajā lasījumā šodien, un likumprojekta mērķis - ierobežot (Dep. J.Ādamsons: “Nevis ierobežot, bet saukt pie kriminālatbildības!”) Latvijas pilsoņu un nepilsoņu iespējas gūt militāro pieredzi citās valstīs.

Lūdzu atbalstīt! Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Krimināllikumā ” (Nr.638/Lp12) atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 91, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai otrajam lasījumam.

A.Judins. 29.septembris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 29.septembrim.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Krimināllikumā” (Nr.629/Lp12), pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Gunārs Kūtris.

G.Kūtris (NSL).

Cienījamie kolēģi! Šis likumprojekts ir saistīts ar vēl sešiem likumprojektiem. Divi no tiem šodien tiek skatīti Saeimas sēdē, un četrus mūsu kolēģi citā komisijā, visticamāk, virzīs arī uz nākamo Saeimas sēdi.

Šie grozījumi Krimināllikumā ir saistīti ar ļoti rūpīgu tiesībzinātnieku darbu. Jāsaka tā, ka Kriminālprocesa likumā pirms desmit gadiem tika iestrādāts noziedzīgi iegūtas mantas jēdziens un tās konfiscēšanas kārtība. Laika gaitā praksē bieži vajadzēja skaidrot praktiķiem un normas piemērotājiem, ka mantas konfiskācija, kas ir paredzēta Kriminālprocesa likumā, ir jāvērtē saskaņā ar materiālo tiesību principu, proti, Krimināllikuma principu par labvēlīgāko statusu. Jo procesuālo normu interpretēšana nozīmē, ka piemēro to normu, kas ir spēkā darbības brīdī. Tātad tās ir tipiskas materiālo tiesību normas un tām ir jābūt Krimināllikumā.

Pirms kādiem pieciem gadiem zinātnieki veica pētījumu par konfiskācijas jautājumu Latvijas Krimināllikumā un Kriminālprocesa likumā un secināja (mūsu anotācijā arī ir norādīts), kāda veida konfiskācijas Latvijā ir iespējams piemērot. Un atkal teica - Krimināllikumā ir papildsods. Vienā pantā ir noteikts, ka papildus ir iespējams konfiscēt arī nozieguma izdarīšanas rīku. Savukārt kriminālprocesā ir paredzēta lietisko pierādījumu, to skaitā nozieguma izdarīšanas rīku, konfiskācija plus noziedzīgi iegūtās mantas konfiskācija. Proti, dažāda veida konfiskācijas.

Šis regulējums Krimināllikumā paredz precīzāku mantas konfiskācijas formu, kas to viennozīmīgi pārceļ no Kriminālprocesa likuma uz Krimināllikumu un precīzāk definē to, kas ir noziedzīgi iegūta manta un kādā veidā tiesa lemj par šīs mantas konfiskāciju, kad tas ir acīmredzams papildsods, kad tas ir acīmredzams nozieguma izdarīšanas rīks un kad tā ir acīmredzama noziedzīgi iegūta manta.

Plus vēl būtisks - varbūt teorētisks, bet būtisks! - faktors ir tas, ka noziedzīgi iegūtas mantas konfiskācija būtībā nav sods. Jo, ja kāds uzskatītu, ka nozagtās mantas, nozagtās mašīnas atņemšana viņam ir sods, tad, piedodiet... Tas tomēr ir viens no papildu ietekmēšanas līdzekļiem. Izkrāptas vai nozagtas, vai piesavinātas mantas atņemšana nav šim cilvēkam sods, tā ir normāla šīs mantas atņemšana, jo uz to viņam nav tiesību. Tāpēc šis konfiskācijas regulējums Krimināllikumā, manuprāt, ir ļoti korekts.

Juridiskā komisija to ir atbalstījusi, un es arī aicinu kolēģus šo likumprojektu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Jānim Ādamsonam.

J.Ādamsons (SASKAŅA).

Godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! No šīs tribīnes pēdējās stundas laikā ļoti daudz tika runāts par darba kvalitāti, par likumprojektu kvalitāti un tamlīdzīgi.

Piekrītu tam, ko Kūtra kungs kā ziņotājs teica par šo likumprojektu, bet atgriezīsimies pie mūsu darba kvalitātes. Šie te visi ir pavadošie likumprojekti, par kuriem runāja Kūtra kungs. Bet pamatlikums, kuru komisija - Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija - skatīs otrdien, ir Noziedzīgi iegūtas mantas konfiskācijas izpildes likums. Neviens nezina (vienīgi varbūt kāds cer), vai komisija atbalstīs šo likumprojektu vai neatbalstīs. Vai pēc tam parlaments to pieņems vai nepieņems.

Sakiet, lūdzu, kas tā ir par darba organizāciju? Kāpēc mēs atkal sastopamies ar to, ka Saeimas Prezidijs nevar normāli likumprojektu paketes nodot vienai komisijai, lai kaut vai visas pārējās komisijas būtu līdzatbildīgās? Jums acīmredzot...

Par tādu darba kvalitāti var tikai pabrīnīties. Kas un kur pieņem šos lēmumus? Manā uztverē tas likumprojekts, kuru komisija skatīs nākamotrdien, vairāk atbilst terminam “tiesu izpildītāju lobiju likums”, jo tas lobē vienu konkrētu kategoriju.

Un uzdodiet sev jautājumu arī turpmāk, runājot un diskutējot par šo likumprojektu.

Nesen tika konfiscēti un valsts budžetā ieskaitīti 50 miljoni eiro, kuri pie mums atnākuši no Ukrainas. Par to diskutē pat valstu prezidenti. Un tagad pēc šīs koncepcijas, kuru mums jāsāk šodien apstiprināt, izriet, ka par to, ka neko nedara, tiesu izpildītājs saņems atlīdzību... saņems atlīdzību par to, ka no viena rēķina pārskaita otrā rēķinā kaut kādu naudas apjomu.

Nevar šādi, saraustīti, skatīt likumprojektus, kuri ir vienā paketē!

Es tomēr aicinu Prezidiju pārskatīt savas darbības praksi un, ja runājam par kvalitāti, pirmām kārtām šo kvalitātes prasību attiecināt arī uz sevi. Es ceru, ka nevajadzēs mainīt Prezidija sastāvu.

Sēdes vadītāja. Man ir piebilde, ka likumprojekti tiek nodoti Saeimas komisijām ar visu 100 Saeimas deputātu piekrišanu. Ikvienam no deputātiem, to skaitā arī Ādamsona kungam (Dep. J.Ādamsons: “Ādamsona kungs iebilda!”), ir tiesības iesniegt savus priekšlikumus, un tad Saeima balso, demokrātiski pieņemot lēmumu.

Turpinām debates.

Vārds deputātam Gunāram Kūtrim.

G.Kūtris (NSL).

Cienījamie kolēģi! Es debatēs pieteicos tāpēc, ka es ar šo tēmu esmu strādājis gadus 20 un ļoti labi zinu, ka jums piedāvātā informācija debatēs nebija īsti korekta.

Pirmām kārtām jāteic, ka konkrētais grozījums Krimināllikumā ne ar vienu vārdu nemaina to situāciju, kāda šobrīd ir attiecībā uz izpildi. Šeit ir runa tikai par konfiskācijas sistēmu, kas līdz šim ir bijusi, bet kas juridiski korektāk ir sakārtota. Pie tam, ja šobrīd tās konfiskācijas izpildei vispār nav nekāda likuma, bet lieto parastās procedūras, kā tas vispār ir pieņemts, tad šis Krimināllikuma grozījums arī nemainītu šo izpildes kārtību. Izpildes kārtībai... Jā, tas likumprojekts, kas atrodas pie kaimiņiem - kolēģiem komisijā un kas būs nākamnedēļ skatīšanā... Šis izpildes likums - tas būs jauns, un tur ir iestrādātas daudzas jaunas lietas, par ko mēs varam diskutēt. Bet, kad ir jārealizē noziedzīgi iegūta manta, piemēram, kontrabandas krava, tad kurš dienests nodarbosies ar šīs mantas izpārdošanu izsoles kārtībā? Tas, kuram ir speciāli apmācīti darbinieki, un tas, kurš arī līdz šim ar to ir nodarbojies. Un ar to nav bijis nekādu problēmu. Cita lieta ir ar arestēto skaidro naudu kontos; ja to atzīst par noziedzīgi iegūtu mantu, tad mēs varam runāt, ka tiešām šādā gadījumā tiesu izpildītājam tur nebūtu ko darīt. Tajā pašā laikā tur ir arī vienlaikus... cits risinājums būs, bet tas ir cits likumprojekts, jo tur ir jautājums par to: ja ir cietušais un noziedzniekam ir tikai noziedzīgi iegūtā manta, kas ir arestēta, - kontā iesaldētā nauda -, tad cietušajam ir tiesības saņemt kaitējuma kompensāciju. Un kas rēķinās, cik pārskaitīt vienam vai otram? Par to var diskutēt un ierakstīt iekšā, ka to dara Valsts ieņēmumu dienests vai Finanšu ministrija, vai Valsts kase. Tā ir cita lieta ar skaidro naudu. Bet pēc tam ir jāpārrēķina, cik lielu summu no vainīgās personas piedzīt, tāpēc ka tā nauda, no kuras cietušajam kompensāciju izmaksā, bija noziedzīgi iegūta. Un ar to noziedznieks nevar iedzīvoties. Viņam vienalga no saviem līdzekļiem būs šī summa jāieskaita Valsts kasē, un tas ir piedziņas process, ko diemžēl neviens cits dienests neveic šādā formā.

Tāpēc es vēlreiz aicinu debatētājus un pārējos deputātus...

Krimināllikumā izdarītie grozījumi sakārto esošo sistēmu, tie neskar konfiskācijas izpildi, ko pieminēja Ādamsona kungs.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Vai ziņotājs komisijas vārdā vēl ko vēlas piebilst? Nē, nevēlas.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Krimināllikumā” (Nr.629/Lp12) atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 72, pret - nav, atturas - 23. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai otrajam lasījumam.

G.Kūtris. Lūgums priekšlikumus iesniegt līdz šī gada 17.oktobrim.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 17.oktobrim.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Kriminālprocesa likumā” (Nr.630/Lp12), pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Gunārs Kūtris.

G.Kūtris (NSL).

Grozījumi Kriminālprocesa likumā pēc būtības ir saistīti ar jau minēto jautājumu par noziedzīgi iegūtas mantas konfiskāciju. Proti, no likuma tiek izņemtas tās normas, kas šo jautājumu regulēja līdz šim, un tiek pārceltas... Bet Kriminālprocesa likumā nāk papildus klāt vairākas pozitīvas lietas.

Pirmkārt, ļoti nopietns ir 111.¹ pants, kurš regulē kriminālprocesā aizskartā mantas īpašnieka tiesības un pienākumus, jo šeit ir plašāk izskaidrotas šā cilvēka tiesības piedalīties procesā un aizsargāt savas intereses.

Otrkārt, šeit ir pilnveidots kriminālprocesuālais regulējums attiecībā uz dažādu nolēmumu nodošanu izpildei. Tā ir vesela nodaļa, kas ir izteikta jaunā redakcijā un kas novērš tās kļūdas, kuras 10 gadu laikā ir izkristalizējušās praksē.

Precizēts ir arī jautājums par mantisko jautājumu risinājuma nodrošināšanu, proti, aresta uzlikšanu, noņemšanu, kā arī mantas novērtēšanu.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt šo likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Andrejam Elksniņam.

A.Elksniņš (SASKAŅA).

Cienījamie kolēģi! Minētie grozījumi, kas saistīti ar noziedzīgi iegūtas mantas konfiskācijas tiesiskajiem aspektiem, it īpaši attiecībā uz grozījumu paketi Kriminālprocesa likumā, Juridiskajā komisijā netika pieņemti vienbalsīgi, ņemot vērā Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 1.protokola kritērijus attiecībā uz īpašnieka tiesībām aizsargāt viņam piederošo mantu.

Es aicinu gan Tieslietu ministriju, gan arī varbūt Saeimas Juridisko biroju izvērtēt un nākt klajā ar priekšlikumiem, kā mēs varētu pilnveidot šāda veida regulējumu, šāda veida mantas atzīšanu par noziedzīgi iegūtu, it īpaši - šajos apstākļos, kad tie procesi, kuros iepriekšējos gados par noziedzīgi iegūtu atzīta manta... vispār nav nodoti tiesai, nav noteiktas par noziedzīgiem nodarījumiem atbildīgās un vainīgās personas, bet kādreiz, pirms 10 gadiem, šī nauda tika atzīta par noziedzīgi iegūtu un konfiscēta.

Pastāvot minētajiem apstākļiem, ir riski, ka tās personas, kuru īpašumtiesības vairākus gadus bija ierobežotas šāda procesa ietvaros pirmstiesas izmeklēšanas laikā, pēc neefektīvas lietu izmeklēšanas un pēc būtības nesodīšanas par iepriekš inkriminētiem noziedzīgajiem nodarījumiem varētu vērsties pret valsti, lai iepriekš konfiscētos naudas līdzekļus varētu atdot konkrētam cilvēkam atpakaļ īpašumā.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai ziņotājs vēlas komisijas vārdā ko piebilst? Nevēlas.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Kriminālprocesa likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 68, pret - nav, atturas - 21. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai otrajam lasījumam.

G.Kūtris. Lūgums priekšlikumus iesniegt līdz šā gada 17.oktobrim.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 17.oktobrim.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Civilprocesa likumā”, pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Gunārs Kūtris.

G.Kūtris (NSL).

Cienījamie kolēģi! Arī šis likumprojekts ir saistīts ar iepriekš minēto tēmu un sakārto tos jautājumus Civilprocesa likumā, kas saistīti ar noziedzīgi iegūtas un ne tikai noziedzīgi iegūtas... Pareizāk sakot, ja krimināllietās ir nolēmumi par mantisko piedziņu, tad šie grozījumi precizē tās izpildi, kas līdz šim likumā nebija būtībā precīzi pateikta. Tas attiecas arī uz situācijām, kad dažādi mantiskās piedziņas jautājumi izriet ne tikai no tiesas sprieduma, bet arī no prokurora priekšraksta par sodu.

Papildus ir precizētas tās lietas, kuras jau līdz šim ir veicis tiesu izpildītājs, tas arī tajā nodaļā ir.

Es piekrītu Ādamsona kungam, ka šeit mēs varam runāt par kādu, iespējams, grozījumu, uz otro lasījumu precizējot to vietu, kas varētu radīt problēmas ar noziedzīgi iegūtas mantas kā peļņas gūšanas avotu tiesu izpildītājam, bet kopumā jautājums par izpildi ir jānoregulē labāk.

Šis piedāvājums ir labāks risinājums jau civilprocesā, un Juridiskās komisijas vārdā es aicinu atbalstīt šo likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Civilprocesa likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 70, pret - nav, atturas - 19. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai otrajam lasījumam.

G.Kūtris. Lūgums priekšlikumus iesniegt līdz šā gada 17.oktobrim.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 17.oktobrim.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījums likumā “Par Latvijas Banku””, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Trupovnieks.

J.Trupovnieks (ZZS).

Godājamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir izskatījusi likumprojektu Nr.627/Lp12 - “Grozījums likumā “Par Latvijas Banku””.

Likumprojektu ir izstrādājusi Finanšu ministrija. Tā izstrādes laikā Latvijas Banka ir veikusi konsultācijas ar Iekšlietu ministrijas un Valsts policijas amatpersonām.

Likumprojekts ir izstrādāts, lai nostiprinātu ārējā normatīvā aktā Latvijas Bankas Aizsardzības pārvaldes pamatuzdevumus un tiesības Latvijas Bankas fiziskās drošības un objektu drošības nodrošināšanai. Tas iepriekš nebija noteikts likumā “Par Latvijas Banku”.

Tā kā Latvijas Bankas Aizsardzības pārvalde ir bruņota Latvijas Bankas struktūrvienība, kas izņēmuma stāvoklī vai kara laikā iekļaujas Nacionālajos bruņotajos spēkos, likumā ir noteiktas NBS standartiem atbilstošas prasības, kādām jāatbilst Aizsardzības pārvaldes darbiniekiem.

Likumprojektā ir noteiktas Latvijas Bankas tiesības iegādāties, glabāt un savā darbībā izmantot šaujamieročus un atbilstošu munīciju.

Līdz ar to likumprojektā saskaņā ar Aizsardzības pārvaldes pamatuzdevumiem un darbības specifiku ir noteikti atbilstoši ieroču un speciālo līdzekļu izmantošanas un pielietošanas noteikumi, kas ir līdzīgi policijas darbinieku tiesībām pielietot šaujamieroci, kas noteiktas likumā “Par policiju”.

Vienlaikus darbam pie šī likumprojekta ir nepieciešams veikt grozījumus Apsardzes darbības likumā, nosakot, ka Apsardzes darbības likums neattiecas uz Latvijas Bankas Aizsardzības pārvaldi, jo tās darbību nosaka speciālais likums - likums “Par Latvijas Banku”.

Likumprojekta izpildi nodrošina Latvijas Banka, kas to veiks esošo funkciju ietvarā; jaunas institūcijas netiek veidotas, papildu finansējums nav nepieciešams.

Komisija aicina atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par Latvijas Banku”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 71, pret - nav, atturas - 19. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai otrajam lasījumam.

J.Trupovnieks. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 10.oktobris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 10.oktobrim.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Pasta likumā”, otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Anrijs Matīss.

A.Matīss (VIENOTĪBA).

Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Cienījamie kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija izskatīja un sagatavoja otrajam lasījumam likumprojektu “Grozījumi Pasta likumā” (Nr.561/Lp12).

Komisija saņēma kopumā septiņus priekšlikumus.

1.priekšlikums ir no Juridiskā biroja. Ir atbalstīts komisijā.

Sēde vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Matīss. 2.priekšlikums arī ir no Juridiskā biroja. Ir komisijā atbalstīts.

Sēde vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Matīss. 3.priekšlikums - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Tavara kunga priekšlikums. Arī tas komisijā guva atbalstu.

Sēde vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Matīss. 4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā arī tas guva atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Matīss. 5. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Tavara kunga priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Matīss. 6. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Tavara kunga priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Arī to deputāti atbalsta.

A.Matīss. Un visbeidzot 7. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Tavara kunga priekšlikums. Komisijā guva atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Matīss. Līdz ar to komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Pasta likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 94, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai trešajam lasījumam.

A.Matīss. Jā. Paldies par atbalstu.

Priekšlikumus gaidīsim līdz šī gada 6.oktobrim.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 6.oktobrim.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Latvijas Republikas Zemessardzes likumā”, pirmais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Veiko Spolītis.

V.Spolītis (VIENOTĪBA).

Labdien, kolēģi!

Strādājam ar likumprojektu “Grozījumi Latvijas Republikas Zemessardzes likumā”.

Kā teikts likumprojekta anotācijā, paredzēto grozījumu mērķis ir “nodrošināt zemessargu pilna cikla apmācību, kā arī pildīt Zemessardzei uzticēto uzdevumu nodrošināt rezerves karavīru apmācību”, piesaistīt vairāk zemessargu, kuri pilda kvalificētu speciālistu amata pienākumus (C un D kategorijas autovadītājus, pavārus un mediķus), un ilgāk par šobrīd likumā paredzētajām 30 dienām gadā.

Likumprojekts paredz, ka aizsardzības ministra noteiktajās profesijās kvalificētu speciālistu amata pienākumus starptautiskajās vai nacionālajās militārajās mācībās vai vingrinājumos varētu pildīt līdz 90 dienām. Es uzsveru - no pamatdarba vai mācībām brīvajā laikā vai vienojoties ar darba devēju.

Tiek prognozēts, ka dienesta uzdevumu izpildē ilgāk par 30 dienām galvenokārt iesaistīsies studenti vasaras brīvlaikā, atvaļinātie karavīri, kas iestājušies Zemessardzē, zemnieku saimniecību īpašnieki un bezdarbnieki. Paredzēts izmaksāt arī kompensāciju par minētajām militāro mācību vai vingrinājumu dienām, bet papildu līdzekļi no valsts budžeta nav nepieciešami.

Likuma grozījumu izpildi Nacionālie bruņotie spēki nodrošinās tiem piešķirto budžeta līdzekļu ietvaros, jo zemessargu iesaiste apmācībās notiek plānveidā un saskaņā ar piešķirto finansējumu atbilstoši gada pasākumu plānam. Tiek plānots, ka dienesta uzdevumu izpildē ilgāk par 30 dienām iesaistīs apmēram 820 zemessargu. Būtiski ir tas, ka mācības netiek plānotas nepārtrauktā 90 dienu ilgā posmā, bet tās noritēs vidēji nedēļu garā laika posmā.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā es lūdzu atbalstīt minēto likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Latvijas Republikas Zemessardzes likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 92, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai otrajam lasījumam.

V.Spolītis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam ir 2016.gada 27.septembris. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 27.septembrim.

Nākamā darba kārtības sadaļa - “Patstāvīgo priekšlikumu izskatīšana”.

Darba kārtībā - lēmuma projekts “Par 10 213 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Par bezmaksas ēdināšanu bērnudārzos”” turpmāko virzību.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā - deputāts Vitālijs Orlovs.

V.Orlovs (SASKAŅA).

Cienījamais Prezidij! Godātie deputāti!

2016.gada 3.jūnijā Saeima saņēma 10 213 Latvijas pilsoņu kolektīvo iesniegumu “Par bezmaksas ēdināšanu bērnudārzos”.

Komisija šā gada 5.jūlijā uzklausīja iesniedzēju pārstāvi, kas pamatoja iesnieguma ierosinājumu - atvieglot vecākiem bērnu laišanu dārziņā, jo ģimenēm, kurās ir divi vai vairāk bērnu, tas ļoti palielina izdevumus. Valdība ir noteikusi brīvpusdienas bērniem no 1. līdz 4.klasei, bet ne bērnudārzos, taču jāņem vērā, ka izglītība sākas no pirmsskolas. Kad bērna kopšanas pabalsts beidzas, vecākiem jāatgriežas darbā, un ģimenēm tas ir kritisks brīdis, jo rodas papildu izmaksas.

Iesniedzēji izteica Saeimai lūgumu piešķirt no valsts budžeta dotāciju pašvaldībām, lai Latvijas bērnudārzos nodrošinātu bezmaksas ēdināšanu. Pēc viņu domām, tas būtu jāizdara pakāpeniski, sākumā piešķirot finansējumu jaunākiem bērniem un bērniem no daudzbērnu ģimenēm.

Tāpat viņi minēja, ka atsevišķas pašvaldības ir ieviesušas šādas brīvpusdienas. Tas savukārt veicina sociālo nevienlīdzību Latvijā, it īpaši - ģimenēm no dažādiem novadiem. Ģimenes pārceļas uz tiem novadiem, kuros ir šis finansējums. Iesniedzēji pauda viedokli, ka šis jautājums tomēr būtu jāregulē valsts, nevis pašvaldību līmenī.

Latvijā demogrāfiskajai situācijai vajadzētu būt tādai, lai ģimenes izšķirtos ne tikai par otro, bet arī par trešo un ceturto bērnu, tāpēc politisko partiju prioritātēs būtu jāparedz demogrāfiskās situācijas uzlabošana.

2016.gada 3.augustā komisija uzklausīja ekspertu viedokļus. Latvijas Pašvaldību savienība izteica pozitīvu viedokli šajā jautājumā, taču pauda bažas par tiem bērniem, kuri dzīvo mājās, jo attiecībā uz viņiem netiek ievērots vienlīdzības princips. Valdības nostājai vajadzētu būt vienlīdzīgai attiecībā uz šādu bērnu ēdināšanu visā valstī. Ideja būtu atbalstāma, ja pašvaldības saņemtu valsts dotācijas un ja bezmaksas ēdināšana tiktu nodrošināta visiem pirmsskolas vecuma bērniem visos reģionos, - protams, arī tiem, kuri vietu trūkuma dēļ neapmeklē bērnudārzu.

Tiesībsargs viennozīmīgi izteica atbalstu šai idejai, jo pirmsskolas izglītība ir viena no izglītības pakāpēm. Tas ir atbalsts, kas vērsts tieši uz bērna vajadzību nodrošināšanu un kas ļoti uzlabotu ģimeņu materiālo stāvokli. Protams, jautājums par bērnudārza pieejamību ir jārisina līdztekus šim jautājumam, jo bezmaksas ēdināšana bērnudārzos tiešām palielinātu nevienlīdzību starp tiem, kuriem ir pieejami dārziņi, un tiem, kuriem tie nav pieejami un kuru vecāki ir spiesti maksāt auklītēm par bērnu pieskatīšanu.

Latvijas Darba devēju konfederācija pauda nostāju, ka iesnieguma ideja ir laba, taču ir vēl virkne citu jautājumu, kas būtu jāpārskata saistībā ar atbalstu bērniem un vecākiem. Kā vienu no tiem konfederācijas pārstāvis minēja uzturlīdzekļu apmēru aizbildnībā esošiem bērniem - tas patlaban ir 45 eiro mēnesī -, kā arī nepietiekamo atbalstu vecākiem ar invaliditāti, kuri zaudējuši darbspējas, un bērniem apgādnieka zaudējuma gadījumā, nepilnības veselības aprūpes pieejamībā bērniem.

Labklājības ministrija norādīja, ka pēc būtības iesniegums ir atbalstāms, taču tas jāskata saistībā ar citiem jautājumiem, kā arī ar bērnudārzu pieejamības nodrošināšanu visiem bērniem.

Līdz ar to komisija sagatavoja un 2016.gada 14.septembrī vienbalsīgi atbalstīja lēmuma projektu “Par 10 213 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Par bezmaksas ēdināšanu bērnudārzos” turpmāko virzību” un nolēma uzdot Pārresoru koordinācijas centra sadarbības platformai “Demogrāfisko lietu centrs”, pamatojoties uz Latvijas Republikas tiesībsarga, Labklājības ministrijas, Latvijas Pašvaldību savienības, Latvijas Darba devēju konfederācijas, Latvijas vecāku organizācijas mammamuntetiem.lv un citiem viedokļiem, izvērtēt iespēju nodrošināt bērnu bezmaksas ēdināšanu pirmsskolas izglītības iestādēs un sniegt informatīvu ziņojumu Saeimai un Ministru kabinetam līdz 2017.gada 1.martam.

Lūdzu atbalstīt sagatavoto lēmuma projektu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par 10 213 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Par bezmaksas ēdināšanu bērnudārzos” turpmāko virzību”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 96, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Godātie deputāti! Saeimas sēdes darba kārtība ir izskatīta, bet vēlos jūs informēt saistībā ar šodien paredzēto sēdi atbilžu sniegšanai uz deputātu jautājumiem.

Par deputātu Zariņa, Agešina, Artūra Rubika, Tutina un Ribakova jautājumu ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam “Par Ekonomikas ministrijas priekšlikumu diferencēt OIK maksājumu dažādām lietotāju grupām”. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina. Iesniedzēji nevēlas uzdot papildjautājumus mutvārdos, bet iesniegs tos rakstiski.

Par deputātu Elksniņa, Ādamsona, Tretjakas, Zemļinska un Zujeva jautājumu aizsardzības ministram Raimondam Bergmanim “Par Latvijas armijas mehanizācijas projektu”. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina. Ministrs informē, ka iepriekš plānotas reģionālās vizītes dēļ nevar ierasties uz atbildes sniegšanu mutvārdos.

Par deputātu Sudrabas, Meijas, Platpera, Šimfas un Baloža jautājumu finanšu ministrei Danai Reizniecei-Ozolai “Par likumprojekta “Publisko iepirkumu likums” (Nr.621/Lp12) izstrādi”. Ir saņemta rakstveida atbilde. Jautājuma iesniedzēji nevēlas uzdot papildjautājumus.

Par deputātu Elksniņa, Agešina, Potapkina, Ādamsona un Urbanoviča jautājumu Ministru prezidentam Mārim Kučinskim “Par Nacionālo bruņoto spēku mehanizāciju”. Jautājums pāradresēts aizsardzības ministram Raimondam Bergmanim. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina. Ministrs informē, ka iepriekš plānotas reģionālās vizītes dēļ nevar ierasties uz atbildes sniegšanu mutvārdos.

Par deputātu Elksniņa, Ādamsona, Tretjakas, Zujeva un Nikonova jautājumu aizsardzības ministram Raimondam Bergmanim “Par Latvijas armijas mehanizācijas projektu”. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina. Ministrs informē, ka iepriekš plānotas reģionālās vizītes dēļ nevar ierasties uz atbildes sniegšanu mutvārdos.

Līdz ar to šodien paredzētā atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem pulksten 17.00 nenotiek.

Ir iesniegti deputātu jautājumi.

Deputāti Sudraba, Stepaņenko, Šimfa, Balodis un Kaimiņš ir iesnieguši jautājumu “Par Ārlietu ministrijas pausto Latvijas nostāju ES-ASV Transatlantiskās tirdzniecības un investīciju partnerības līguma sakarā”. Jautājums nodots atbildes sniegšanai ārlietu ministram Edgaram Rinkēvičam.

Deputāti Elksniņš, Agešins, Tutins, Tretjaka un Ribakovs iesnieguši jautājumu “Par valsts pārvaldes līgumiem ar juridisko pakalpojumu sniedzējiem un medijiem”. Jautājumu atbildes sniegšanai nododam Ministru prezidenta biedram ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam.

Deputāti Elksniņš, Agešins, Tutins, Tretjaka un Ribakovs iesnieguši jautājumu “Par finansējumu Daugavpils reģionālajai slimnīcai”. To nododam atbildes sniegšanai veselības ministrei Andai Čakšai.

Deputāti Elksniņš, Agešins, Tutins, Tretjaka un Ribakovs iesnieguši jautājumu “Par Eiropas Savienības fondu finansētajiem projektiem Daugavpils novadā”. To nododam atbildes sniegšanai vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Kasparam Gerhardam.

Deputāti Elksniņš, Agešins, Tutins, Tretjaka un Ribakovs iesnieguši jautājumu “Par Eiropas Savienības fondu finansētajiem Daugavpils novada domes projektiem”. To atbildes sniegšanai nododam vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Kasparam Gerhardam.

Deputāti Zariņš, Agešins, Tretjaka, Raimonds Rubiks un Tutins iesnieguši jautājumu “Par dīzeļvilcienu modernizācijas projektu”. To nododam atbildes sniegšanai satiksmes ministram Uldim Augulim.

Deputāti Zariņš, Agešins, Tutins, Ādamsons un Ribakovs iesnieguši jautājumu “Par Ekonomikas ministrijas nespēju iesniegt savus veiktos aprēķinus saistībā ar priekšlikumu diferencēt OIK maksājumu apmēru”. To nododam atbildes sniegšanai ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam.

Vārds jautājuma motivācijai deputātam Ivaram Zariņam.

I.Zariņš (SASKAŅA).

Lai novērstu bažas, ka Ekonomikas ministrija gatavo kārtējo nepārdomāto vai šauru biznesa interešu virzīto lēmumu enerģētikas nozarē, par kuru atkal nāksies dārgi maksāt, mēs lūdzām ekonomikas ministru iesniegt aprēķinus par viņa piedāvāto OIK diferenciāciju. Diemžēl šos aprēķinus Ekonomikas ministrija mums nespēja iesniegt.

Mēs lūdzām arī informāciju, kuri uzņēmumi būs vislielākie ieguvēji no šīs diferenciācijas un uz kuru uzņēmumu rēķina tas tiks darīts, un vai Ekonomikas ministrija apzinās, kāds būs iespaids uz šiem uzņēmumiem.

Arī šo informāciju mēs neesam saņēmuši, vien informāciju par to, kā tas principā notiks un ka šī OIK diferenciācija būs analoģiska “Sadales tīkla” jaunajai tarifu diferenciācijai, kura graujoši jau ir skārusi lauksaimniecības uzņēmumus.

Tāpēc mēs atkārtoti uzdodam šos jautājumus un lūdzam paskaidrot, vai ministrs vispār apjēdz, kādas sekas un kādās tautsaimniecības nozarēs radīs šis jaunais OIK diferenciācijas piedāvājums.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Deputāti Zariņš, Agešins, Tutins, Tretjaka un Ribakovs iesnieguši jautājumu “Par plānoto dzelzceļa elektrifikācijas projektu”. To nododam atbildes sniegšanai satiksmes ministram Uldim Augulim.

Laiks deputātu klātbūtnes reģistrācijai. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu!

Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, vēlos jūs, kolēģi, informēt, ka otrdien, 27.septembrī, visi laipni aicināti uz tikšanos ar mūsu olimpiešiem un paraolimpiešiem.

Pasākums notiks pulksten 13.00 Sarkanajā zālē.

Vārds paziņojumam deputātam Vitālijam Orlovam.

V.Orlovs (SASKAŅA).

Cienījamie kolēģi deputāti! Pagājušajā sestdienā Saeimas airēšanas komanda pārliecinoši uzvarēja Rīgas domes komandu. Es gribu nosaukt deputātus, kuri ne tikai apsolīja, bet arī ieradās uz airēšanas sacensībām. Tie ir: Rihards Kols, Imants Parādnieks, Vilnis Ķirsis, Valdis Kalnozols, Askolds Kļaviņš, Andrejs Elksniņš, Vitālijs Orlovs un mūsu slavenais medaļnieks Ivans Klementjevs.

Paldies jums, kolēģi, par to! (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Reģistrācijas rezultātu nolasīšanai vārds Saeimas sekretāra biedram Gunāram Kūtrim.

G.Kūtris (12.Saeimas sekretāra biedrs).

Cienījamie kolēģi! Šobrīd nav reģistrējušies: Boriss Cilevičs, Jānis Klaužs, Inese Laizāne un Romāns Mežeckis.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Sēdi slēdzu.

SATURA RĀDĪTĀJS
12. Saeimas rudens sesijas 3. sēde
2016. gada 22. septembrī

 

Par darba kārtību
Par likumprojektu “Pašvaldības policijas darbinieku izdienas pensiju likums” (Nr. 651/Lp12) (Noraidīts) (Dok. Nr. 2435, 2435A)
Priekšlikums	- dep. A.Klementjevs (par)
Par likumprojektu “Grozījumi Imigrācijas likumā” (Nr. 652/Lp12) (Dok. Nr. 2441, 2441A)
Par likumprojektu “Grozījumi Latvijas Republikas Zemessardzes likumā” (Nr. 655/Lp12) (Dok. Nr. 2481)
Par darba kārtību
Informācija par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Jānim Klaužam no šā gada 20. septembra līdz 22. septembrim (Dok. Nr. 2473)
Lēmuma projekts “Par Andas Kraukles iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi” (Nr. 407/Lm12) (Dok. Nr. 2478)
Ziņo	- dep. V.Agešins
Likums “Grozījumi Jūras kodeksā” (Nr. 499/Lp12) (Otrreizēja caurlūkošana) (Dok. Nr. 2468)
Ziņo	- dep. E.Smiltēns
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par grāmatvedību”” (Nr. 562/Lp12) (3.lasījums) (Dok. Nr. 2469)
Ziņo	- dep. A.Kiršteins
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”” (Nr. 550/Lp12) (3.lasījums) (Dok. Nr. 2471)
Ziņo	- dep. E.Cilinskis
Likumprojekts “Grozījums Valsts civildienesta likumā” (Nr. 624/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 2380, 2443)
Ziņo	- dep. S.Dolgopolovs
Likumprojekts “Grozījums Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā” (Nr. 610/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 2340, 2444)
Ziņo	- dep. V.Valainis
Par darba kārtību
Likumprojekts “Grozījums Valsts pārvaldes iekārtas likumā” (Nr. 643/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 2402, 2445)
Ziņo	- dep. N.Kleinberga
Debates	- dep. J.Ādamsons
	- dep. S.Dolgopolovs
	- dep. A.Elksniņš
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu”” (Nr. 609/Lp12) (1.lasījums) (Noraidīts) (Dok. Nr. 2339, 2446)
Ziņo	- dep. L.Straujuma
Debates	- dep. M.Bondars
	- dep. A.Judins
	- dep. I.Viņķele
	- dep. J.Ādamsons
	- dep. E.Putra
	- dep. A.Judins
	- dep. J.Urbanovičs
Likumprojekts “Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā” (Nr. 588/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 2237, 2447)
Ziņo	- dep. M.Šics
Likumprojekts “Grozījumi Dokumentu juridiskā spēka likumā” (Nr. 620/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 2376, 2448)
Ziņo	- dep. I.Bite
Likumprojekts “Grozījumi Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā” (Nr. 616/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 2369, 2449)
Ziņo	- dep. G.Bērziņš
Likumprojekts “Grozījumi Zemesgrāmatu likumā” (Nr. 617/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 2370, 2450)
Ziņo	- dep. G.Bērziņš
Likumprojekts “Grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā” (Nr. 614/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 2366, 2451)
Ziņo	- dep. I.Līdaka
Likumprojekts “Grozījums Apsardzes darbības likumā” (Nr. 626/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 2384, 2453)
Ziņo	- dep. K.Krēsliņš
Debates	- dep. J.Ādamsons
	- dep. K.Krēsliņš
	- dep. J.Ādamsons
Likumprojekts “Grozījumi Nacionālās drošības likumā” (Nr. 637/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 2395, 2454)
Ziņo	- dep. A.Loskutovs
Likumprojekts “Grozījumi Kriminālprocesa likumā” (Nr. 608/Lp12) (1.lasījums) (Noraidīts) (Dok. Nr. 2338, 2456)
Ziņo	- dep. A.Elksniņš
Debates	- dep. A.Kiršteins
	- dep. K.Seržants
	- dep. A.Judins
	- dep. S.Āboltiņa
	- dep. A.Elksniņš
	- dep. E.Putra
	- dep. A.Kiršteins
Likumprojekts “Par sabiedrību ar ierobežotu atbildību “Bulduru Dārzkopības vidusskola”” (Nr. 645/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 2405, 2457)
Ziņo	- dep. A.Kļaviņš
Likumprojekts “Grozījums Krimināllikumā” (Nr. 638/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 2396, 2458)
Ziņo	- dep. A.Judins
Likumprojekts “Grozījumi Krimināllikumā” (Nr. 629/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 2387, 2459)
Ziņo	- dep. G.Kūtris
Debates	- dep. J.Ādamsons
	- dep. G.Kūtris
Likumprojekts “Grozījumi Kriminālprocesa likumā” (Nr. 630/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 2388, 2460)
Ziņo	- dep. G.Kūtris
Debates	- dep. A.Elksniņš
Likumprojekts “Grozījumi Civilprocesa likumā” (Nr. 628/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 2386, 2461)
Ziņo	- dep. G.Kūtris
Likumprojekts “Grozījums likumā “Par Latvijas Banku”” (Nr. 627/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 2385, 2470)
Ziņo	- dep. J.Trupovnieks
Likumprojekts “Grozījumi Pasta likumā” (Nr. 561/Lp12) (2.lasījums) (Dok. Nr. 2472)
Ziņo	- dep. A.Matīss
Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Republikas Zemessardzes likumā” (Nr. 655/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 2481)
Ziņo	- dep. V.Spolītis
Lēmuma projekts “Par 10 213 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Par bezmaksas ēdināšanu bērnudārzos” turpmāko virzību” (Nr. 406/Lm12) (Dok. Nr. 2466)
Ziņo	- dep. V.Orlovs
Informācija par atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem
Informācija par deputātu I.Sudrabas, J.Stepaņenko, S.Šimfas, R.Baloža un A.Kaimiņa jautājumu ārlietu ministram Edgaram Rinkēvičam “Par Ārlietu ministrijas pausto Latvijas nostāju ES-ASV Transatlantiskās tirdzniecības un investīciju partnerības līguma sakarā” (Nr. 183/J12)
Informācija par deputātu A.Elksniņā, V.Agešina, J.Tutina, Z.Tretjakas un I.Ribakova jautājumu ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam “Par valsts pārvaldes līgumiem ar juridisko pakalpojumu sniedzējiem un medijiem” (Nr. 184/J12)
Informācija par deputātu A.Elksniņā, V.Agešina, J.Tutina, Z.Tretjakas un I.Ribakova jautājumu veselības ministrei Andai Čakšai “Par finansējumu Daugavpils reģionālajai slimnīcai” (Nr. 185/J12)
Informācija par deputātu A.Elksniņā, V.Agešina, J.Tutina, Z.Tretjakas un I.Ribakova jautājumu vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Kasparam Gerhardam “Par Eiropas Savienības fondu finansētajiem projektiem Daugavpils novadā” (Nr. 186/J12)
Informācija par deputātu A.Elksniņā, V.Agešina, J.Tutina, Z.Tretjakas un I.Ribakova jautājumu vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Kasparam Gerhardam “Par Eiropas Savienības fondu finansētajiem Daugavpils novada domes projektiem” (Nr. 187/J12)
Informācija par deputātu I.Zariņa, V.Agešina, Z.Tretjakas, R.Rubika un J.Tutina jautājumu satiksmes ministram Uldim Augulim “Par dīzeļvilcienu modernizācijas projektu” (Nr. 188/J12)
Informācija par deputātu I.Zariņa, V.Agešina, J.Tutina, J.Ādamsona un I.Ribakova jautājumu ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam “Par Ekonomikas ministrijas nespēju iesniegt savus veiktos aprēķinus saistībā ar priekšlikumu diferencēt OIK maksājumu apmēru” (Nr. 189/J12)
Motivācija	- dep. I.Zariņš
Informācija par deputātu I.Zariņa, V.Agešina, J.Tutina, Z.Tretjakas un I.Ribakova jautājumu satiksmes ministram Uldim Augulim “Par plānoto dzelzceļa elektrifikācijas projektu” (Nr. 190/J12)
Paziņojumi
	- Saeimas priekšsēdētāja I.Mūrniece
	- dep. V.Orlovs
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa	- Saeimas sekretāra biedrs G.Kūtris

Balsojumi

Datums: 22.09.2016 09:08:12 bal001
Par - 86, pret - 1, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par Andas Kraukles iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi (407/Lm12)

Datums: 22.09.2016 09:09:54 bal002
Par - 84, pret - 1, atturas - 5. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Jūras kodeksā (499/Lp12), otrreizēja caurlūkošana

Datums: 22.09.2016 09:10:54 bal003
Par - 94, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par grāmatvedību” (562/Lp12), 3.lasījums

Datums: 22.09.2016 09:12:29 bal004
Par - 93, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” (550/Lp12), 3.lasījums

Datums: 22.09.2016 09:13:45 bal005
Par - 91, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Grozījums Valsts civildienesta likumā (624/Lp12), 1.lasījums

Datums: 22.09.2016 09:15:28 bal006
Par - 92, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Grozījums Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā (610/Lp12), 1.lasījums

Datums: 22.09.2016 09:23:43 bal007
Par - 92, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Grozījums Valsts pārvaldes iekārtas likumā (643/Lp12), 1.lasījums

Datums: 22.09.2016 09:47:06 bal008
Par - 40, pret - 22, atturas - 29. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu” (609/Lp12), 1.lasījums

Datums: 22.09.2016 09:49:14 bal009
Par - 89, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā (588/Lp12), 1.lasījums

Datums: 22.09.2016 09:51:08 bal010
Par - 85, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Dokumentu juridiskā spēka likumā (620/Lp12), 1.lasījums

Datums: 22.09.2016 09:52:43 bal011
Par - 83, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā (616/Lp12), 1.lasījums

Datums: 22.09.2016 09:54:02 bal012
Par - 87, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Zemesgrāmatu likumā (617/Lp12), 1.lasījums

Datums: 22.09.2016 09:55:46 bal013
Par - 86, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā (614/Lp12), 1.lasījums

Datums: 22.09.2016 10:07:41 bal014
Par - 67, pret - 0, atturas - 23. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Grozījums Apsardzes darbības likumā (626/Lp12), 1.lasījums

Datums: 22.09.2016 10:10:08 bal015
Par - 91, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Nacionālās drošības likumā (637/Lp12), 1.lasījums

Datums: 22.09.2016 10:34:12 bal016
Par - 41, pret - 29, atturas - 24. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Kriminālprocesa likumā (608/Lp12), 1.lasījums

Datums: 22.09.2016 10:35:51 bal017
Par - 85, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Par sabiedrību ar ierobežotu atbildību “Bulduru Dārzkopības vidusskola” (645/Lp12), 1.lasījums

Datums: 22.09.2016 10:37:23 bal018
Par - 91, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Grozījums Krimināllikumā (638/Lp12), 1.lasījums

Datums: 22.09.2016 10:47:36 bal019
Par - 72, pret - 0, atturas - 23. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Krimināllikumā (629/Lp12), 1.lasījums

Datums: 22.09.2016 10:51:31 bal020
Par - 68, pret - 0, atturas - 21. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Kriminālprocesa likumā (630/Lp12), 1.lasījums

Datums: 22.09.2016 10:53:28 bal021
Par - 70, pret - 0, atturas - 19. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Civilprocesa likumā (628/Lp12), 1.lasījums

Datums: 22.09.2016 10:56:30 bal022
Par - 71, pret - 0, atturas - 19. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par Latvijas Banku” (627/Lp12), 1.lasījums

Datums: 22.09.2016 10:58:31 bal023
Par - 94, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Pasta likumā (561/Lp12), 2.lasījums

Datums: 22.09.2016 11:01:00 bal024
Par - 92, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Latvijas Republikas Zemessardzes likumā (655/Lp12), 1.lasījums

Datums: 22.09.2016 11:07:03 bal025
Par - 96, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Par 10 213 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Par bezmaksas ēdināšanu bērnudārzos” turpmāko virzību (406/Lm12)