Latvijas Republikas 12.Saeimas
rudens sesijas septītā (ārkārtas) sēde
2016.gada 20.oktobrī
Sēdi vada Latvijas Republikas 12.Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.
Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Sēdes vadītāja. Labrīt, godātie deputāti! Aicinu ieņemt vietas Saeimas Sēžu zālē, lai varam sākt Saeimas 20.oktobra ārkārtas sēdi.
Darba kārtībā – likumprojekts “Par valsts budžetu 2017.gadam” un to pavadošie likumprojekti.
Tātad – Saeimas Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Pasta likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija, kā arī Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijām? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijām ir nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija, kā arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijām? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijām ir nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Likumā par ostām” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija, kā arī Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijām? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijām ir nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija, kā arī Juridiskajai komisijai. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijām? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijām ir nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Zemes ierīcības likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija, kā arī Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijām? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijām ir nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Ģeotelpiskās informācijas likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija, kā arī Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijām? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijām ir nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija, kā arī Juridiskajai komisijai. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijām? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijām ir nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Kriminālprocesa likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija, kā arī Juridiskajai komisijai. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijām? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijām ir nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Elektroenerģijas nodokļa likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi?
Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Romānam Naudiņam!
R.Naudiņš (VL–TB/LNNK).
Kolēģi! Lūgums šo likumprojektu nodot arī Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai kā līdzatbildīgajai komisijai.
Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu arī Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai kā līdzatbildīgajai komisijai? Iebildumu nav. Tātad likumprojekts nodots Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija, kā arī Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija, kā arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijām? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijām ir nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija, kā arī Sociālo un darba lietu komisijai. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijām? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijām ir nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija, kā arī Sociālo un darba lietu komisijai. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijām? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijām ir nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija, kā arī Sociālo un darba lietu komisijai. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijām? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijām ir nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija, kā arī Sociālo un darba lietu komisijai. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijām? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijām ir nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Iepakojuma likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija, kā arī Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijām? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijām ir nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Ūdens apsaimniekošanas likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija, kā arī Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijām? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijām ir nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija, kā arī Sociālo un darba lietu komisijai. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijām? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijām ir nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija, kā arī Sociālo un darba lietu komisijai. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijām? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijām ir nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija, kā arī Juridiskajai komisijai.
“Pret” pieteicies runāt deputāts Ringolds Balodis.
R.Balodis (NSL).
Labdien, cienītā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi!
Tātad Valsts ieņēmumu dienests un Finanšu ministrija saka, ka blēži tiks izķerti pašā sākumā, un būtībā jāķeras problēmai saknē.
Par ko ir runa šajā likumprojektā, kurš tiek virzīts steidzamā kārtā, divos lasījumos, un kuru es lūdzu izņemt ārā no budžeta likumprojektu paketes un skatīt normālā ceļā vai – vislabāk – atdot atpakaļ valdībai?
Atslēgas teikums jeb diskutabli uzkonstruētā tiesību norma ir sekojoša: ja Uzņēmumu reģistrs saņem kompetentas iestādes atzinumu (pasvītroju – kompetentas iestādes atzinumu!) par tiesību subjekta izmaiņu reģistrēšanas riskiem, Uzņēmumu reģistra valsts notārs, izvērtējot kompetentās iestādes sniegto atzinumu, var pieņemt lēmumu – atteikumu reģistrēt.
Tātad, ja kāds cilvēks būs tik drosmīgs, ka Latvijā vēlēsies uzsākt uzņēmējdarbību – tur patiešām ir jābūt drosmei, jo vieglāk jau doties uz Igauniju –, viņam var nākties vilties, ja viņš kādai kompetentai iestādei, kas var būt arī suņu audzētāju biedrība vai puķkopju biedrība, jo likums jau skaidri nepasaka... Protams, runa ir par Valsts izņēmumu dienestu, kas ir uzkonstruējis šo te brīnumu. Paraksts, kuru jūs redzēsiet uz šī likumprojekta, gan ir Dzintara Rasnača, un it kā sagatavotājs ir Uzņēmumu reģistrs.
Tātad – kas notiks, ja jūs nobalsosiet par šo likumprojektu steidzamības kārtā, nevis pārdomāsiet šo normu? Kas notiks, ja mēs šo likumprojektu nevirzīsim parastā kārtībā?
Es domāju, ka mēs varbūt paklausīsim Valsts prezidentam Raimondam Vējonim, kurš aicina pēdējā lasījumā neveikt fundamentālus grozījumus, un tos arī nevar būtībā kvalitatīvi veikt budžeta divos lasījumos. Piedāvātā redakcija ir tik diskutabla, ka tā prasa nopietnu revīziju un analīzi.
Ministru kabineta sēdē 2.augustā Tieslietu ministrijai tika dots uzdevums – izstrādāt projektu. Ministru kabinets skatīja to jau 20.septembrī, bet būtībā netiek izvērtēts, kā esošie mehānismi strādā. Jūs varat palasīt šodienas “Dienas Biznesu”, kurā galvenā valsts notāre Guna Paidere skaidro, ka riskanto personu medības draud izgāzties. Turklāt, saprotiet, kolēģi, attiecībā uz šo projektu, kas būtībā atbaidīs uzņēmējus nodarboties ar uzņēmējdarbību, tiek paredzēta nauda 4 miljonu apmērā.
Tātad, no vienas puses, ja mēs dosim valsts iestādēm tik lielu rīcības brīvību, komersantam var tikt radīti nopietni, būtiski zaudējumi. Ja pieteikums liksies aizdomīgs, izskatīšanas termiņš tiks pagarināts par 10 darba dienām. Tas, par ko uztraucas uzņēmējdarbību veicošie cilvēki, – viņi uztraucas par to, ka tas faktiski ir slazds visiem. Piemēram, “Dienas Biznesā” Kalvis Vītoliņš saka, ka būtībā pat godprātīgs uzņēmējs nevarēs šādā situācijā nomainīt valdes locekli, kurš rīkosies negodprātīgi vai pat prettiesiski, jo pieteikums par izmaiņām tiks apturēts riska filtrā.
Pašreiz jau ir diezgan būtisks riska filtrs, ko mēs esam veidojuši divu gadu garumā. Tātad ir riska personu saraksts, kur ir iekļauti 12 tūkstoši personu. Ir riska adrešu saraksts – 146 adreses. Ir aizliegums nodarboties ar visu veidu... noteikta veida komercdarbību 600 personām. Aizliegts ieņemt amatus apmēram 6 tūkstošiem personu.
Kompetentām iestādēm... Uzņēmumu reģistra reģistros var reģistrēt nodrošinājuma līdzekli. Šobrīd jau 23 tūkstoši ir reģistrēti – šādi nodrošinājuma līdzekļi. Var uzlikt pārreģistrācijas aizliegumu vai apturēt saimniecisko darbību. Šobrīd tas ir uzlikts aptuveni 27 tūkstošiem. Es domāju, ka, strādājot Uzņēmumu reģistrā ilgus gadus... Es jums nerekomendētu dot tik lielu varu Uzņēmumu reģistra notāriem, kas strādā par pārsimt eiro. Ja mēs runājam par to, kādas sekas var būt, tad jāteic, ka, bez šaubām, labākajā gadījumā cilvēki ies un pārsūdzēs. Sliktākajā gadījumā dosies prom uz citām valstīm veikt uzņēmējdarbību.
Norma neatbilst administratīvo tiesību principiem. Tā indivīdam nedod pietiekamu skaidrību. Jau esošais regulējums, šis riska regulējums, netiek izanalizēts, neviens nav veicis vērtējumu. Valsts ieņēmumu dienests šobrīd ir bez vadītāja, ir kā paralizēts, – cenšas kaut ko darīt, lai pierādītu, ka tur vairs nestrādā blēži.
Es domāju, ka pašreiz ir īstais brīdis, lai mēs, kolēģi, apdomātos un atdotu atpakaļ valdībai šo likumprojektu, lai tā pārstrādā šo brāķi. Tātad lūdzu nebalsot par šo likumprojektu.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”” nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija, kā arī Juridiskajai komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret - 13, atturas - nav. Likumprojekts komisijām ir nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Energoefektivitātes likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija, kā arī Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijām? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijām ir nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Būvniecības likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija, kā arī Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijām? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijām ir nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par ietekmes uz vidi novērtējumu”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija, kā arī Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijām? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijām ir nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Azartspēļu un izložu likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Augstskolu likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija, kā arī Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai.
Viļuma kungs, jūs runāsiet “par” vai “pret”?
“Pret” pieteicies runāt deputāts Juris Viļums.
J.Viļums (LRA).
Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Dāmas un kungi! Šis likumprojekts paredz izveidot studējošo un absolventu reģistru, un droši vien galvenais mērķis ir saprast, kurās darbavietās un cik daudz saņem absolventi pēc attiecīgās augstskolas beigšanas.
Droši vien ministrija domā šo reģistru ņemt par pamatu, lai izvērtētu, kura augstskola strādā labāk, kura - sliktāk. Proti, ministrija domā to vērtēt, ņemot par kritēriju tikai šo - algas apjomu.
Manuprāt, ja tā tas tiks darīts, tad... Protams, uzreiz nav skaidrs, kā tiks aprēķināts ieguvums no reģionālajām augstskolām, jo reģionos tās algas ir mazākas. Un, kopumā ņemot, šis likumprojekts, manuprāt, faktiski vairo birokrātiju, jo šie dati tik un tā tiks iegūti no Valsts ieņēmumu dienesta (par strādājošajiem studentiem un absolventiem) un no Nodarbinātības valsts aģentūras (par tiem absolventiem, kuri ir bezdarbnieki), bet augstskolas rektors būs, kā saka, atbildīgs par šo datu sniegšanu.
Manuprāt, šis likumprojekts ir jānoraida. Aicinu balsot “pret”.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Augstskolu likumā” nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija, kā arī Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret - 6, atturas - nav. Likumprojekts komisijām ir nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Jaunatnes likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija, kā arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijām? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijām ir nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Muitas likumā”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Preču un pakalpojumu loteriju likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.
“Pret” pieteikusies runāt deputāte Inguna Sudraba.
I.Sudraba (NSL).
Labrīt, kolēģi! Mikrouzņēmumu nodokļa likumu Saeima nepārtraukti mētā kā tādu karstu kartupeli, šoreiz aizmetot līdz tam, ka pasaka: mikrouzņēmumu nodokļa režīms beigs pastāvēt pēc 2018.gada.
Kāpēc frakcija “No sirds Latvijai” aicina balsot pret šo likumprojektu? Tāpēc, ka likumprojekts pasaka tikai vienu daļu no stāsta, bet nepasaka nākamo daļu stāsta. Nav visu pārējo likumprojektu, kuri ir solīti šī likumprojekta anotācijā un pie kuriem, kā rakstīts anotācijā, Finanšu ministrija un Ekonomikas ministrija joprojām turpina strādāt (tātad - pie tiem uzņēmējdarbības risinājumiem, kuri varētu tikt piedāvāti uzņēmējiem jauniesācējiem, tā saukto dzīvesstila uzņēmumu statusā strādājošajiem uzņēmējiem un tā tālāk).
Tātad šodien esošajiem 47 tūkstošiem mikrouzņēmumu (ar gandrīz 90 tūkstošiem strādājošo) tiek pateikts: “Līdz nākamā gada vidum vēl šajā režīmā jūs varat reģistrēt un pat uzsākt darbību, bet rēķinieties ar to, ka pēc tam šis režīms beidzas, jums jāpārreģistrējas kādā no šobrīd spēkā esošajām uzņēmējdarbības formām. Kļūstiet vai nu par iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātājiem, vai par kāda patenta saņēmējiem, vai piereģistrējiet savu SIA!”
Mums nav pieņemams šāds stāsts - tas, ka kārtējo reizi nerēķinās ar Latvijas sabiedrību. Jūs uzskatāt, ka cilvēki pieņem īstermiņa lēmumus, ja viņi vēlas uzsākt kaut ko pastāvīgu? Ka viņi to izdomā šodien, rīt sāk darboties un viņiem ir vienalga, kas notiek pēc piecām dienām, un viņi atkal ir gatavi pieņemt situāciju?
Cik daudz cilvēku jau nav gatavi pieņemt šo situāciju un nav pieņēmuši! Viņi ir aizbraukuši no Latvijas, viņi aizvien vairāk meklē citus nodokļu režīmus, kuros ar uzņēmēju rēķinās, kuros viņā ieklausās, kuros viņu saprot, kuros viņam palīdz. Un tas arī nav jāmeklē tālu: tas ir tepat blakām - Igaunijā vai Lietuvā.
Tāpēc es vēlreiz aicinu: cienīsim Latvijas sabiedrību, cienīsim tos, kas ir uzņēmīgi un mēģina kaut ko Latvijā darīt, un neatbalstīsim šajā brīdī šo likumprojektu, bet pagaidīsim, kamēr valdība būs parastā, normālā kārtībā sagatavojusi visu to likumu paketi, kuri regulēs - un cerams, ka regulēs stabili, - uzņēmējdarbību nākamajos gados!
Aicinu šo likumprojektu šobrīd nevirzīt komisijai!
Sēdes vadītāja. “Par” pieteicies runāt deputāts Edgars Putra.
E.Putra (ZZS).
Labrīt, klātesošie! Rastos visai amizanta situācija, noraidot šo likumprojektu. Tas nozīmētu, ka nākamajā gadā mēs ierobežojam nozares, radām visādus papildu šķēršļus mikrouzņēmumu nodokļa režīmam.
Ar šo likumprojektu mēs raidām skaidru signālu, ka 2019.gada 1.janvārī mikrouzņēmumu nodokļa režīms tomēr beigs pastāvēt. Jau šobrīd valdība... Ekonomikas ministrija ir izstrādājusi un budžeta likumprojektu paketē iekļāvusi pirmo no trim mikrouzņēmumu nodokļa režīma aizstājējiem, kas ir jaunuzņēmumu nodokļu režīms. Un apstiprinātā valdības koncepcija par pārējiem, gan par uzņēmējdarbības uzsācējiem, gan par dzīvesstila uzņēmumiem, liek domāt, ka būs savādāk: šie nodokļu režīmi tiks ieviesti un aizvietos mikrouzņēmumu nodokļa režīmu (Dep. A.Lejiņš: “Labi!”), kas ir bijis ļoti daudziem uzņēmumiem kā tāds režīms, kas... kurā ir strādājuši arī tādi, kas varbūt ir optimizējuši šos nodokļus.
Tāpēc atbalstīsim šo likumprojektu un strādāsim pie tā, lai šie divi mikrouzņēmumu nodokļu režīmi, kas vēl taps (viens jau ir iesniegts) dzīvē tiktu realizēti!
Sēdes vadītāja. Paldies.
Deputātam Romānam Naudiņam ir priekšlikums. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam!
R.Naudiņš (VL-TB/LNNK).
Kolēģi! Lūgums šo likumprojektu nodot arī Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai kā līdzatbildīgajai.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā” nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija, kā arī Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret - 12, atturas - nav. Likumprojekts komisijām ir nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.
Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Romānam Naudiņam!
R.Naudiņš (VL-TB/LNNK).
Lūdzu šo likumprojektu nodot kā līdzatbildīgajai arī Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai.
Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija, kā arī Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijām ir nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Autoceļu lietošanas nodevas likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.
“Pret” pieteicies runāt deputāts Gunārs Kūtris.
G.Kūtris (NSL).
Labrīt, cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze!
Gribas teikt arī: cienījamie ministri, kas uzmanīgi seko, kā likumprojekti tiek nodoti komisijām!
Es saprotu, ka šodien, lemjot par šo likumprojektu nodošanu komisijām, lielākā daļa no jums vairāk uztraucas par to, lai tie visi aizietu uz komisijām, nevis par to, kāds ir to saturs.
Es ļoti ceru, ka, kaut arī nepiekrītat mūsu priekšlikumiem rūpīgāk izvērtēt šos likumprojektus, komisijas vismaz pievērsīs uzmanību mūsu izteiktajai kritikai attiecībā uz to, kas konkrētajos likumprojektos rada bīstamību vai normāli nav pieņemams valstī.
Attiecībā uz Autoceļu lietošanas nodevas likuma grozījumiem es vēršu jūsu uzmanību uz vairākām lietām, kas ir norādītas likumprojekta anotācijā un kas īstenībā atklāj šo grozījumu mērķi un to izpildīšanas rezultātus.
Es saprotu, ka Valsts policijai uz autoceļa ir grūti nofiksēt, vai mašīna ir atbrīvota no šīs nodevas maksāšanas vai nav. Esot manuāli pēc dokumentiem jāpārliecinās, ka mašīna ir atbrīvota. Taču tieši to pašu varētu panākt, kā šobrīd, pārbaudot CSDD, vai mašīna ir reģistrēta, izgājusi tehnisko apskati un apdrošināta. Tur arī varētu būt šis ieraksts, ka konkrētā mašīna ir atbrīvota no nodevas maksāšanas. Arī tāds risinājums būtu elektroniski iespējams.
Nākamais jautājums, protams, ir par to, ka nākotnē to visu varēs darīt ar fotoradariem. Arī, ar fotoradariem fiksējot, ir jāpārliecinās pēc tam cilvēkam, kas tas ir par numuru, kam tā mašīna pieder un vai tai mašīnai nav vēl kaut kāds specifisks papildu faktors, kas nosaka tās aplikšanu vai neaplikšanu ar kādiem nodokļiem vai nodevām.
Var piekrist, ka šie atbrīvojumi ir zināmā mērā nevienlīdzīgas konkurences radītāji. Taču anotācijā neviena vārda nav par to, kāpēc savulaik konkrētas mašīnas... konkrētas automašīnu jeb transportlīdzekļu grupas bija atbrīvotas no šīs nodevas.
Kāpēc šobrīd pēkšņi mainījusies valsts politika un tiek teikts, ka šis atbrīvojums vairs nav vajadzīgs?
Pievērsiet uzmanību tam, ka šis atbrīvojums līdz šim attiecās arī uz tām personām, kas ir iekļautas Lauku atbalsta dienesta maksājumu saņēmēju datubāzē vai reģistrētas valsts aģentūrā “Lauksaimniecības datu centrs” kā dzīvnieku īpašnieki vai turētāji! Vai viņiem šobrīd ekonomiskie apstākļi tik būtiski uzlabojušies, ka nu jau mēs varam teikt, ka šis atvieglojums nav vajadzīgs?
Protams, ir norādīts, ka ir kompensācija. Kompensējums būs, atbrīvojot no šā maksājuma vai atvieglojot transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa maksāšanu. Ja mēs paskatāmies, kā mainīsies citā likumprojektā transportlīdzekļa ekspluatācijas nodoklis, par kuru bija jāmaksā tikai puse, tad redzam, ka, pieaugot šim nodoklim, būs jāmaksā ceturtā daļa. Liela kompensācija, salīdzinot ar šajā likumā paredzētajiem 260 eiro! Tātad šī kompensācija ir tikai daļa...
Bet mani uzmanīgu darīja šajā projektā pavisam cita lieta. Ja paskatāmies anotācijas 6.punktā, tad redzam, ka šis likumprojekts skar 2002 mašīnas, kurām nebija jāuzstāda kontrolierīces, 2000 transportlīdzekļus arī vēl papildus (vienā lietā), bet... 52 580 transportlīdzekļus skar. Un beigās ministrija un arī valdība anotācijas sadaļā “Sabiedrības līdzdalība un komunikācijas aktivitātes” saka: šo jomu projekts neskar. Šis projekts neskar sabiedrības 52 tūkstošus...!
Es domāju, ka komisija, kad vērtēs šo likumprojektu... Aprunājieties ar biedrību “Zemnieku saeima”! Aprunājieties ar citiem sociālajiem partneriem, vai tiešām šī joma ir tik neskaroša... 50 tūkstošus cilvēku neskaroša!
Es aicinu balsot pret šo likumprojektu. Lai valdība vismaz iemācās anotācijā sastādīt korekti punktus!
Paldies.
Sēdes vadītāja. “Par” pieteicies runāt deputāts Edgars Putra.
E.Putra (ZZS).
Jā, Kūtra kungs, problēma tajā - tehniski fiksēt to, vai, teiksim, zemnieks, kuram ir pašpārvadājumu licence un kurš ved savu produkciju... Nu, šis robots nenoteiks, no kurienes tie graudi ir nākuši, uz kurieni tos ved un kāda ir to izcelsme - vai tos ir ražojis Jānis, Juris vai Pēteris un vai viņš ved kaimiņam tos graudus.
Divas dažādas situācijas tās ir. Un tehniski to nebija iespējams izdarīt līdz šim.
Runājot par to, kas šo jomu skar, jāteic, ka jau arī valdībā ir paredzēts risināt šo jautājumu. Ministru prezidents ir uzdevis Satiksmes ministrijai pārskatīt šo neviennozīmīgi vērtēto likumprojektu, un ir jau indikācijas par to, ka šis skarto automobiļu loks tiks sašaurināts. Nenododot šo likumprojektu komisijām, mēs šādu iespēju vispār neparedzam.
Tāpēc aicinu atbalstīt šo likumprojektu.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Romānam Naudiņam!
R.Naudiņš (VL-TB/LNNK).
Lūgums likumprojektu nodot arī Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai kā līdzatbildīgajai.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Autoceļu lietošanas nodevas likumā” nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija, kā arī Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret - 14, atturas - nav. Likumprojekts komisijām ir nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par likuma “Par vieglo automobiļu un motociklu nodokli” atzīšanu par spēku zaudējušu” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.
Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Romānam Naudiņam!
R.Naudiņš (VL-TB/LNNK).
Lūgums noteikt Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisiju kā līdzatbildīgo šim likumprojektam.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija, un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijām ir nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.
“Pret” pieteikusies runāt deputāte Inguna Sudraba.
I.Sudraba (NSL).
Kolēģi! Es jūs aicinu palaikam atšķirt likumprojektu anotācijas un paskatīties, kas tajās ir rakstīts. Un, ja jūs atšķirsiet šī likumprojekta “Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā” anotāciju, jūs izlasīsiet, ka pamats mainīt nodokļu likmes (un mainīt tās būtiski) ir tas, ka citās valstīs ir tāda prakse - ja inflācija mainās, tad palaikam arī nodokļu likmes maina, un Latvija neesot mainījusi nodokļu likmes no 2010.gada. Ir bijusi inflācija, nu vajag pamainīt šī likmes. Pie viena tas ļaus arī racionālāk izmantot dabas resursus. Bet nav pamatojuma tam, kāpēc, piemēram, minerālūdeņiem, kurus izmanto ārstniecībā, dziedniecībā, šī likme tiek palielināta par 100 procentiem. Ar ko tas ir skaidrojams? Vai, piemēram, tiem ūdeņiem, kurus izmanto kā minerālūdeni, augstas vērtības pazemes ūdeņiem, likme paaugstināta par 30 procentiem. Un tā es varu skaitīt piemērus vienu pēc otra.
Kāds ir pamatojums tieši šādai likmes paaugstināšanai? Atbildi šajā anotācijā rast nav iespējams. Tātad iespējams, ka vienā gadījumā inflācija ir rādījusies 100 procentu apmērā, citā gadījumā inflācija ir rādījusies 30 procentu apmērā.
Bet vēl kas ir ļoti būtiski - šeit nav atbildes arī uz jautājumu: kā tad tas ietekmēs biznesa vidi, kā tas ietekmēs katru mājsaimniecību? Uz manu jautājumu, kā tas ietekmēs katru iedzīvotāju, es saņēmu atbildi, ka nākamajā gadā katrs samaksās piecus eiro vairāk. Nu, pieņemu - katrs bērns un katrs pensionārs, un tā tālāk... Tā būs tā fiskālā ietekme. Es domāju, tā ir tāda ciniska attieksme: kārtējo reizi mēs vienkārši maucam un darām, balsošanas mašīna strādā, ieņēmumi ir vajadzīgi. Tā visa rezultātā mēs atkal nerēķināmies, kā jūtas cilvēki, sabiedrība.
Es aicinu šādu attieksmi izbeigt un balsot pret šo sagatavoto likumprojektu.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Romānam Naudiņam!
R.Naudiņš (VL-TB/LNNK).
Lūgums arī šo likumprojektu nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai kā līdzatbildīgajai komisijai.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā” nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija, kā arī Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret - 13, atturas - nav. Likumprojekts komisijām ir nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Valsts civildienesta likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija, kā arī Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijām? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijām ir nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija, kā arī Sociālo un darba lietu komisijai. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijām? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijām ir nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, kā arī Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijām? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijām ir nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, kā arī Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija, kā arī Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijām? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijām ir nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Civilprocesa likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija, kā arī Juridiskajai komisijai. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijām? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijām ir nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Ceļu satiksmes likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija, kā arī Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai.
Judina kungs, vai jums ir priekšlikums, vai runāsiet?
Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Andrejam Judinam!
A.Judins (VIENOTĪBA).
Lūdzu nodot likumprojektu arī Juridiskajai komisijai kā līdzatbildīgajai komisijai.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka likumprojekts “Grozījumi Ceļu satiksmes likumā” tiek nodots arī Juridiskajai komisijai kā līdzatbildīgajai komisijai? Deputātiem iebildumu nav. Līdz ar to likumprojekts nodots Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un Juridiskajai komisijai.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.
“Pret” pieteicies runāt deputāts Gunārs Kūtris.
G.Kūtris (NSL).
Cienījamie kolēģi! Protams, tā ietvertā ideja likumprojekta vienā pantā ir ļoti laba, ja nākotnē šis nodoklis būs jāaprēķina pēc oglekļa dioksīda izmešu daudzuma. Būs ļoti labi ar 2019.gadu, kad šīs normas stāsies spēkā. Un es arī saprotu, ka mēs šodien steidzamības kārtībā virzām budžeta likumprojektu paketē 2019.gada normas, lai pateiktu savlaicīgi un lai cilvēki saprastu, ka nodoklis pieaugs.
Otra lieta. Es saprotu, ka jūs īpaši neuztrauc tas, ka anotācijā reizēm ir sarakstītas muļķības. Un var pateikt, ka šis likumprojekts nekādā veidā neskar sabiedrību un komunicēt ar sabiedrību nav vajadzības, jo likumprojekta autori saka, ka šī joma neskar sabiedrību. Bet man gribētos pievērst jūsu uzmanību vienai citai lietai šajā likumprojektā, un es saprotu, ka cienījamais Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs varbūt gribēs nākt un teikt līdzīgi kā par iepriekšējo - par ceļu izmantošanas nodevas likumu, proti: neskatieties uz šo likumprojektu, šī vietā nāks cits likumprojekts. Teksts būs citādāks. Tad, lūdzu, deputāti, vismaz apzinieties, ka jūs ar šo balsojumu varat izrādīt cieņu pret parlamentu un prasību pret Ministru kabinetu.
Ja mēs šobrīd runājam par likumprojektu jeb likumdošanas kvalitāti un sakām, ka likumprojektam vajadzētu būt apspriestam trijos lasījumos vai vismaz divos lasījumos, tad šajā gadījumā, cik ir zināms no Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdes, nāks uz otro lasījumu jauns teksts, par kuru mēs pārējie - par šo jauno tekstu - priekšlikumus vairs nepaspēsim iesniegt, jo tas jau būs otrais lasījums, kur mēs redzēsim, kāds ir galarezultāts.
Cienījamie kolēģi! Ja valdība ir novēloti attapusies, ka šīs summas, kas tur ir aprēķinātas, īstenībā sit pa kabatu tiem, kam ir vienkāršākas mašīnas un kas ir trūcīgāki, savukārt būtiski atvieglo dzīvi tiem, kam ir krietni jaudīgākas mašīnas - ar augstāku oglekļa dioksīda izmešu daudzumu... ja ir attapušies vēlāk, tad... Vajadzēja to savlaicīgi Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai arī iesniegt. Šobrīd šāds likumprojekts, kurā mēs īstenībā lemsim par pavisam citu tekstu (un par to jau iepriekš tiekam brīdināti), kurš netiks apspriests divos lasījumos, bet tikai vienā lasījumā, - tā, atklāti sakot, ir ņirgāšanās par parlamentu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. “Par” pieteicies runāt deputāts Edgars Putra.
E.Putra (ZZS). (No frakcijas SASKAŅA: “Ar “biezajām” mašīnām braukā!”)
Lai nomierinātu Kūtra kungu, es personīgi viņam nosūtīšu, kādas bija paredzētas likmes sākotnējā versijā un kādas būs koriģētās likmes CO2 izmešiem, kuras uz otro lasījumu iesniegs Satiksmes ministrija. Un tur ir gluži pretēji Kūtra kunga teiktajam. Tieši automašīnām, kurām CO2 emisijas izmeši ir lielāki, likmes ir palielinātas, bet tām, kurām šīs izmešu normas ir mazākas, likmes ir samazinātas. (Dep. M.Bondars: “Sevišķi tiem “Volkswagen”, kas...!”)
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Romānam Naudiņam!
R.Naudiņš (VL-TB/LNNK).
Kolēģi! Arī šo likumprojektu lūgums nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai kā līdzatbildīgajai komisijai.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā” nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija, kā arī Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 34, atturas - nav. Likumprojekts komisijām ir nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” nodot (Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.) Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Kredītiestāžu likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par grāmatvedību”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likums” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisijai, kā arī Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai. (Starpsauciens.)
“Par” pieteicies runāt deputāts Vilnis Ķirsis. (Dep. M.Bondars: “Viņš runās “pret”!”)
V.Ķirsis (VIENOTĪBA).
Paldies.
Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Kolēģi!
Vai jūs zināt, kurš šobrīd ir Latvijas vērtīgākais uzņēmums? (Starpsaucieni: “Kurš?”; “Saeima?”) Nē, tas ir “Latvenergo”, kura pirmsākumi ir meklējami Ulmaņlaikā, kad uzbūvēja pirmo - Ķeguma - HES, un tam ir bijuši nepieciešami faktiski 80 gadi, lai tas sasniegtu savu apjomu, savu lielumu.
Bet vai jūs zināt tādu uzņēmumu “MikroTik”? (Starpsaucieni: “Nē!”; “Zinām!”) Cik no jums zina tādu? Nu, kādi 10 procenti zina. Tas ir uzņēmums, kurš nesen ziedoja Bērnu klīniskās universitātes slimnīcai veselu vienu miljonu eiro bērnu ārstēšanai. (Dep. A.Kaimiņš: “Otro miljonu!”) Šim uzņēmumam bija faktiski nepieciešami tikai... Tas ražo pirmām kārtām rūterus, interneta... ar ļoti labu programmatūru. (Starpsauciens: “Nenodarbojies ar reklāmu!”) Un kas ir unikāls šajā stāstā? Faktiski dažu gadu laikā šis uzņēmums ir sasniedzis tādu pašu apjomu, pelna tikpat, cik “Latvenergo”, kuram bija vajadzīgi 80 gadi, lai līdz tam nonāktu.
Mūsu ekonomikai ir svarīgi, lai pēc iespējas vairāk rastos tieši šādi uzņēmumi, jo tie rodas faktiski līdzenā vietā, balstās tikai uz savām prasmēm, uz savām zināšanām, nav jābetonē ciet Daugava vai jādara kas tamlīdzīgs.
Kas ir svarīgi šiem uzņēmumiem? Tie faktiski savā ziņā ir izgudrotāji, un visvairāk ieguldījumu ir jāveic tieši šī produkta izstrādes gaitā, faktiski pirmajos gados, kad ienākumu nav nekādu, bet izdevumi ir ļoti lieli, jo, lai šos augsto tehnoloģiju produktus radītu, ir vajadzīgi inženieri, IT speciālisti, varbūt zinātnieki un tā tālāk, kuru algu līmenis ir... sāksim ar 2000 vai 3000 eiro un uz augšu. Un faktiski sanāk - lai tapinātu šo produktu, ļoti lielas summas ir jāpatērē tieši darbaspēka nodokļa nomaksai.
Tādēļ Ekonomikas ministrija ir izstrādājusi atbalsta instrumentu tieši šāda tipa uzņēmumiem, lai pirmajos gados atvieglotu viņu darbību šo produktu radīšanā. Proti, par katru algoto darbinieku viņiem ir tiesības, ja darbinieks piekrīt, maksāt divas minimālās sociālās iemaksas; vai arī, ja darbinieks nepiekrīt, tad ir speciāla struktūrfondu programma, kura subsidē, grantē šo darbinieku algošanu un viņu nodokļu nomaksu.
Protams, tas process, visi kritēriji, kuriem uzņēmumiem dot, kuriem nedot... Dot tikai tiem, kas ir piesaistījuši riska kapitālu. Tas ir tāds ļoti labs filtrs, jo, ja kāds ir gatavs ieguldīt savu naudu šī produkta attīstībā, tātad viņš ir noticējis.
Tātad, kolēģi, aicinu jūs atbalstīt šo likumprojektu un faktiski šādā veidā atbalstīt mūsu ekonomikas transformāciju no tradicionālās uz pēc iespējas gudrāku un pelnītspējīgāku, kas nesīs mums visiem lielāku labklājību.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijām? (Starpsaucieni: “Nav! Nav!”; dep. M.Bondars: “Viņš bija pārliecinošs!”) Iebildumu nav. Likumprojekts komisijām ir nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Kontu reģistra likums” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija, kā arī Juridiskajai komisijai. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijām? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijām ir nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija, kā arī Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai.
“Pret” pieteikusies runāt deputāte Inguna Sudraba.
I.Sudraba (NSL).
Cienījamie kolēģi! Arī mēs frakcijā “No sirds Latvijai” esam tikušies ar apstrādes rūpniecības pārstāvjiem un pilnībā saprotam to, ka mums ir jādara viss, lai atbalstītu savus uzņēmējus. Bet mēs esam tikušies arī ar mazā un vidējā biznesa pārstāvjiem, mēs arī saprotam katru mājsaimniecību Latvijā. Un jāsaka, ka šī likumprojektu pakete īpaši izceļas ar (Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.) Ekonomikas ministrijas nekvalitatīvi sagatavotu produktu.
Un, ja jūs atkal... Kārtējo reizi jūs aicinu: atveriet šā likumprojekta anotāciju un izlasiet, cik daudz paskaidrojumu ir par šo tēmu.
Jā, kādam ir jāmaksā par to, ko iepriekšējā desmitgadē politiķi ir sastrādājuši, jo obligātās iepirkuma komponentes cena šodien jau ir vairāk nekā 250 miljoni eiro gadā. Tātad kādam par to ir jāmaksā.
Un būtu bijis tikai pilnīgi normāli, ja šo likumprojektu pavadītu pamatīga analīze, izskaidrojums, vērtējums, kādu mēs redzam tautsaimniecības attīstību nākotnē. Mēs saprotam, cik daudz elektroenerģija izmaksā mazajam un vidējam biznesam, cik daudz tā izmaksā lauksaimniekiem, cik - mājsaimniecībām. Ir izvirzīti kādi mērķi, sapratne, kā tālāk ekonomika attīstīsies, veidojot vienu vai otru politiku elektroenerģijas tirgū.
Neko tādu mēs šajā likumprojektā neredzam!
Mēs esam par to, lai būtu risinājumi, lai būtu skaidrība, lai šī skaidrība būtu katram un kārtējo reizi - lai šī skaidrība būtu ilgtermiņā. Un mums nav pieņemami risinājumi, ka viss deleģējums tiek atdots Ministru kabinetam - izlemt, kā tālāk elektroenerģijas tirgus strādās.
Es vēlreiz aicinu jūs šo likumprojektu nenodot komisijām, bet prasīt kvalitatīvu darbu no Ministru kabineta un tad Saeimā lemt par likumprojekta tālāko virzību.
Pateicos.
Sēdes vadītāja. “Par” pieteicies runāt deputāts Vilnis Ķirsis.
V.Ķirsis (VIENOTĪBA).
Ļoti cienījamā priekšsēdētāja! Kolēģi! Stāsts jau nav tik daudz par elektrības cenām, cik par apstrādes rūpniecību un ražošanu: vai mēs vēlamies vai nevēlamies ražošanu Latvijā redzēt.
Pamatoti tiek teikts, ka ražošana ir valsts ekonomikas mugurkauls. Īstenībā pēc datiem mēs par to varam ļoti labi pārliecināties, skatoties uz 2009., 2010.gadu, krīzes gadiem, kas notika, un redzam, ka, rodoties problēmām ekonomikā, pirmie pazūd pakalpojumi, tirdzniecība, dažādi komercpakalpojumi, savukārt ražošana ātri nekur nepazūd, tā paliek. Un faktiski, tikai pateicoties ražošanai, mēs šajos krīzes gados daudzmaz noturējāmies virs ūdens.
Un tādēļ arī valdība Nacionālajā attīstības plānā izvirzīja mērķi, ka 2020.gadā ražošana sasniegs 20 procentus no mūsu valsts iekšzemes kopprodukta.
Kas notiek šobrīd? Mēs redzam, ka nevis tuvojamies šim mērķim ar katru gadu, bet tieši otrādi - no šī mērķa attālināmies. Ja 2010.gadā apstrādes rūpniecība bija 13,5 procenti no iekšzemes kopprodukta, tad šobrīd jau, katru gadu vienmērīgi krītoties, tie ir vairs tikai 12 procenti.
Kolēģi! Ja visa šī dinamika turpināsies, es nezinu, kur mēs nonāksim (Dep. I.Zariņš: “Sakiet paldies ministrijai!”), un galvenais iemesls, kāpēc šis kritums ir, ko min arī paši ražotāji, ir tieši enerģijas cenas, proti, elektrība. Un nevis nodokļi, kā mums visiem pēdējā laikā patīk publiskajā telpā runāt, vai dažādi slogi, bet tieši enerģijas cenas. Un arī investori, kad izvēlas, kur investēt - Latvijā vai kur citur -, skatās šo aspektu pirms visas nodokļu politikas un tā tālāk.
Tāpat šajā plānošanas periodā ļoti būtisku daļu Eiropas fondu mēs esam novirzījuši Latvijas reģioniem tā saucamo industriālo teritoriju attīstībai.
Ko mēs gaidām industriālajās teritorijās? Ražotājus! Bet vai viņi tur būs, ja mēs neko nemainīsim enerģijas cenu ziņā? Visdrīzāk, viņu tur arī vairs nebūs. Ja mēs skatāmies, kur Latvija šobrīd atrodas starp Eiropas Savienības valstīm pēc elektrības cenām ražotājam, tad mums ir ceturtās augstākās cenas. Mums ir augstākas elektrības cenas ražotājam nekā Lietuvā un Igaunijā, nemaz nerunājot par Skandināviju, un vairāki mūsu lielie uzņēmumi ir pateikuši, ka viņi savas nākamās ražotnes atvērs nevis Latvijā, bet Igaunijā vai Somijā. (Dep. A.Elksniņš: “Paldies jums!”) “Valmieras stikla šķiedra” jau ir atvērusi savu ražotni Amerikā. Tās ir darbavietas, kas mums iet garām (Dep. I.Zariņš: “Tas ir tas “veiksmes stāsts”!”), turklāt... tās ir darbavietas reģionos, jo ražošana Rīgā notiek ļoti maz. Ražošana notiek galvenokārt reģionos. Rīgā tie ir pakalpojumi.
Tā kā, ja mēs neradīsim risinājumu, cietīs gan ražošana, gan pirmām kārtām reģioni. Tas, ko piedāvā Ekonomikas ministrija šajā likumprojektā, nav nekas jauns. Šāds veids, ka viena daļa no tā saucamās obligātā iepirkuma komponentes tiek maksāta fiksēti pēc pieslēguma jaudas un otra daļa ir mainīgā, nav nekas unikāls. Šāds mehānisms ir daudzās Eiropas valstīs. Mēs konkrēti esam ņēmuši par piemēru Austrijas modeli.
Kolēģi, aicinu jūs šoreiz balsot nevis par elektrības modeļa maiņu, bet balsot par (Starpsaucieni: “Pret! Pret!”) apstrādes rūpniecību Latvijā vai, kā Bondara kungs teica, “pret”.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi elektroenerģijas tirgus likumā” nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija, kā arī Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 35, atturas - nav. Likumprojekts komisijām ir nodots.
Godātie kolēģi! Ir pienācis laiks pārtraukumam... Es atvainojos. Tātad turpinām darbu.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija, kā arī Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai.
“Pret” pieteicies runāt deputāts Andrejs Elksniņš.
A.Elksniņš (SASKAŅA).
Augsti godātā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Es lūdzu grozījumus Izglītības likumā nenodot izskatīšanai komisijai, jo pēc būtības tie neatbilst ne Latvijas Republikas Satversmei, ne arī tās preambulai.
Likumprojektā ir norādīts, ka tas izstrādāts, lai pēc iespējas novērstu riskus valsts un sabiedriskajām interesēm, tas ir, novērstu to, ka izglītības iestādē strādā tās vadītājs vai pedagogs, kas ir nelojāls Latvijas Republikai un tās Satversmei. Nelojāls kam? Satversmei? Kurai Satversmes nodaļai? Piemēram, Satversmes nodaļai par cilvēka pamattiesībām? Vai nelojāls, piemēram, Satversmes preambulai, kurā ir norādīts, ka Latvija kā demokrātiska, tiesiska, sociāli atbildīga un nacionāla valsts balstās uz cilvēka cieņu un brīvību? Varbūt pedagogi turpmāk būs nelojāli, ja viņi izteiksies, un tas nebūs balstīts uz vispārcilvēciskām un kristīgām vērtībām? Lielā mērā konkrētie grozījumi ir balstīti uz to, lai stiprinātu Izglītības kvalitātes valsts dienesta kapacitāti un faktiski nodotu minētajam dienestam policejiskas funkcijas.
Gadā vidēji, cienījamie kolēģi, minētajā jautājumā ir 10 iesniegumi. 10 iesniegumi uz visu Latviju, un ne vairāk kā divi iesniegumi gadā varētu būt saistīti ar Izglītības likuma 48.panta piektās daļas vai 51.panta pirmās daļas 2.punkta saturu. Faktiski ar minētajiem grozījumiem Izglītības un zinātnes ministrija cenšas ietekmēt skolotājus. Tā ir vēršanās pret pedagogiem, pret pedagogu izteiksmes brīvību un viedokļu daudzveidību, lai apklusinātu jebkuru cilvēku, kurš Latvijā skolā atļaujas būt vienkārši nepareizs. Nepareizs valdošās varas, nepareizs Izglītības un zinātnes ministrijas skatījumā.
Mūsuprāt, nedrīkst izglītību saistīt ar kaut kādu viedokļu apkarošanu, izmantojot dažādas metodes, ir jāciena cilvēku viedoklis. Cilvēkus ir jāmāca domāt kritiski. Sodīšana un pieturēšanās pie nepareizas, atkārtoju - Izglītības un zinātnes ministrijas nepareizas interpretācijas, definējot to kā nelojālu cilvēku, - absolūti neatbilst ne Satversmē ieteiktiem kritērijiem, ne arī Darba likumā ieteiktajiem formulējumiem kopumā. Jo līdz pat šim brīdim nav skaidrs, kāds būs izpildes mehānisms, piemēram, Darba likuma 101. vai 115.panta piemērošanas ietvaros. Nu, pieņemsim, atbilstoši konkrētajiem grozījumiem persona - pedagogs, ar kuru izbeigtas darba tiesiskās attiecības, ja viņš nav bijis lojāls Latvijas Republikai un tās Satversmei vai arī nav pildījis savu pedagoga pienākumu, - nevarēs ieņemt pedagoga amatu piecus gadus pēc darba tiesisko attiecību izbeigšanās. Es atvainojos, bet tāda sankcija attiecībā uz tiesībām ieņemt noteiktus amatus Krimināllikumā ir tikai atsevišķos pantos, piemēram, par dienesta pilnvaru pārsniegšanu. Nu, piemēram, Šadurskis pārsniedz savas dienesta pilnvaras, kas saistītas ar spridzināšanu, - uzspridzina kaut ko. (Starpsauciens: “Šausmas!”) Tikai tādā gadījumā ir iespējams piemērot aizliegumu ieņemt noteiktu amatu līdz pieciem gadiem.
Piemēram, Šadurskis paņem kukuli (Starpsaucieni. Dep. L.Čigāne: “Elksniņš!”)... paņem kukuli. Ja kukulis ir izspiests, Šadurski notiesā par kukuļa izspiešanu, un tikai tad tiesa var piemērot lēmumu, ka viņam aizliegts turpmāk strādāt... (Dep. A.Bērziņš: “Bet, ja nav izspiedis?”) Ja nav izspiedis, tad viņš var strādāt. Tad viņš var strādāt!
Šajā gadījumā konkrētas sankcijas un ietekmes ierobežojumi attiecībā uz pedagogu darbu lielā mērā parāda tikai un vienīgi to, ka mēs virzāmies policejiskas valsts virzienā, ka Darba likumā ietvertie ierobežojumi pēc būtības atbilst Krimināllikumā ietvertajiem ierobežojumiem attiecībā uz tiesībām ieņemt amatus.
Pēc būtības šā jautājuma izskatīšana budžeta paketē neveicina minētā likumprojekta kvalitatīvu izvērtēšanu. Šie lojalitātes sakarā paredzētie grozījumi ir solis policejiskā virzienā.
Es aicinu kolēģus neatbalstīt likumprojekta nodošanu komisijām.
Sēdes vadītāja. Elksniņa kungs, es jums izsaku aizrādījumu un aicinu ievērot Saeimas deputātu ētikas kodeksa 7.pantu, kas nosaka, ka deputāts balstās uz faktiem, to godīgu interpretāciju un argumentāciju. (Starpsaucieni: “Pareizi!”)
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Izglītības likumā” nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija, kā arī Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - 34, atturas - nav. Likumprojekts komisijām ir nodots.
( Ziņojums Saeimas kārtības ruļļa 144. panta kārtībā par balsošanas motīviem par Saeimas 2016. gada 20. oktobra ārkārtas sēdē izskatāmo likumprojekta "Grozījumi Izglītības likumā" nodošanu komisijām.)
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Elektronisko sakaru likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija, kā arī Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijām? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijām ir nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Apsardzes darbības likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, kā arī Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.
Ādamsona kungs, vai jūs runāsiet “pret”?
Tātad “pret” pieteicies runāt deputāts Jānis Ādamsons.
J.Ādamsons (SASKAŅA).
Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi!
Izskatot šo likumprojektu, diemžēl jākonstatē, ka Ministru kabinets nezina, ko tas dara un kādus likumprojektus parlaments vispār izskata. Daudz vienkāršāka procedūra būtu bijusi iesniegt šos grozījumus likumā jau esošajos grozījumos - divos likumprojektos, kuri jau atrodas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā. Pēdējā mēneša laikā Ministru kabinets ir iesniedzis trīs dažāda veida grozījumus attiecīgajā likumā. Par kādu kvalitāti mēs runājam?!
Vēl jo vairāk - analoģiski priekšlikumi ir iesniegti arī tajos likumprojektos, kurus izskatīs Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija tuvākajās sēdēs.
Jautājums: kāpēc tas tā notiek? Kāpēc labā roka nezina, ko dara kreisā? Ļoti interesanti!
Turklāt ļoti interesanta ir ietekme uz budžetu. Paredzēts, ka triju gadu garumā ietekme uz valsts budžetu ir 200 tūkstoši eiro. Es izskatīju šo likumprojektu un nekādi nesapratu, kā šie grozījumi ietekmē budžetu un no kurienes ir paņemti šie 200 tūkstoši.
Manu priekšlikumu acīmredzot noraidīs, bet, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas locekļi, lūdzu, painteresējieties, no kurienes ir šī nauda!
Tas, par ko jau sen ir runājusi gan opozīcija, gan Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija un ir pieņēmusi attiecīgus lēmumus, - tas ir jautājums, kā valsts var no ēnu ekonomikas izraut šo sfēru un papildus iegūt budžetā vismaz no 10 līdz 14 miljoniem eiro. Tā ir reāla summa!
Kas ir jādara, lai tas tā būtu?
Mazliet ir jāgroza attiecīgie likumi, kurus tagad arī skatīs Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija.
Man ļoti gribētos šeit redzēt arī valdības pārstāvjus, kuri nāktu tribīnē un pamatotu, kāpēc šis likumprojekts ir jāskata steidzamības kārtā.
Un tie absurdi, kas ir sarakstīti anotācijā! Ļoti interesanti jau tas skan: “Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas: Iekšlietu ministrija, Valsts policija.” Ļoti labi!
“Tiesību akta projekta ietekme uz sabiedrību...” Sabiedrības mērķgrupas ir apsardzes darbinieki, komersanti un tā tālāk... Bet kāpēc tad ar attiecīgajām asociācijām nenotika pārrunas? Kāpēc ar komersantiem nenotika pārrunas?
Kāpēc steidzamības kārtā ir jāiesniedz likumprojekts, kurš mierīgi var tikt izskatīts normālā kārtībā?!
Mēs jau pirms diviem gadiem Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā pieņēmām lēmumu un iesniedzām Ministru kabinetam (toreiz - Laimdotas Straujumas vadītajam) priekšlikumus, kā sakārtot šo jomu, kā izvairīties no nodokļu nemaksāšanas šajā sfērā. Diemžēl Ministru kabinets noraidīja, neakceptēja šos priekšlikumus, kurus iesniedza Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija.
Varbūt tagad ir pienācis laiks pārvērtēt situāciju un izskatīt šos jautājumus pēc būtības, un akceptēt tomēr to viedokli, kurš dominē Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā?
Mans aicinājums ir šāds: kā atbildīgo komisiju noteikt Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisiju un izslēgt šo likumprojektu no budžeta paketes.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Apsardzes darbības likumā” nodošanu Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, kā arī Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas... (Dep. J.Ādamsons: “Man bija aicinājums mainīt komisiju!”) Jums bija aicinājums mainīt komisiju. Paldies.
Tātad vispirms balsosim par to, lai Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija tiktu noteikta par atbildīgo komisiju.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Apsardzes darbības likumā” nodošanu Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 36, pret - 48, atturas - 4. Tātad likumprojekts Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot to par atbildīgo komisiju, nav nodots.
Tātad ir priekšlikums likumprojektu nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot to par atbildīgo komisiju, kā arī Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Apsardzes darbības likumā” nodošanu Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, kā arī Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - 28, atturas - nav. Likumprojekts komisijām ir nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2017., 2018. un 2019.gadam” nodot visām Saeimas komisijām, nosakot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju par atbildīgo komisiju.
“Pret” pieteicies runāt deputāts Mārtiņš Bondars. (Dep. A.Bērziņš: “Mārtiņ, turies!”)
M.Bondars (LRA).
Priekšsēdētājas kundze! Cienītās dāmas un godātie kungi! Es aicinu balsot pret 2017., 2018., 2019.gada budžetu, jo tas nav daudzgadu budžets, tas ir tikai 2017.gada budžets.
Šīs lapas, par nožēlu, ir nelietderīgi apķēpātas (rāda klātesošajiem likumprojektu), jo pēc būtības nākamajā gadā ir ieceres mainīt nodokļu sistēmu Latvijā. Par šīm iecerēm publiskajā telpā ir runājusi finanšu ministre, bet šīs ieceres nekādā veidā neparādās un neatspoguļojas šajā daudzgadu budžetā.
Putras kungs! Es jūs lūgtu tomēr pastāstīt finanšu ministrei, ka būt par finanšu ministri nenozīmē to pašu, ko spēlēt šahu. Es saprotu, ka šahā pretiniekiem nesaka gājienus uz priekšu. Latvijas sabiedrība nav finanšu ministres pretinieki. Viņa droši var teikt mums, ko viņa taisās darīt ar Latvijas finansēm, tautsaimniecību, nodokļiem un ieņēmumiem.
Mēs, Latvijas sabiedrība, negribam būt kā tie, kurus kauj un nokauj, vai tie, kuriem šaha spēlē piesaka matu. Finanšu ministrei vajadzētu beidzot saprast, kur viņa atrodas un ko viņa dara, nevis vienkārši aprakstīt papīru, kas saucas daudzgadu budžets. Un pēc būtības šis dokuments neatbilst vispār patiesībai. Neatbilst tam, kas notiks nākamajos trijos gados.
Finanšu ministrija pat lepojas ar to, ka viņi nemaz nav mēģinājuši iekļaut to, kas notiks nākamajos trijos gados. Viņi ir uzvedušies tā, it kā tā būtu šodienas fotogrāfija, aizsūtīta uz 2018. un 2019.gadu. Kā ekonomisti saka, ceteris paribus. Vai ne? Nekas nemainās, viss paliek tāpat.
Ņemot vērā manis teikto, es tomēr aicinu jūs balsot pret šo budžeta projektu un nepadarīt daudzgadu budžetu par kārtējo formalitāti Latvijā.
Paldies.
Sēdes vadītāja. “Par” pieteicies runāt deputāts Imants Parādnieks.
I.Parādnieks (VL-TB/LNNK).
Labdien! Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Šķiet, ka Bondara kungs ir pazaudējis pats sevi. Es iedomājos, kā Bondara kungs varētu vadīt banku (kura pēc tam aizgāja pa burbuli, tikko viņš no turienes aizgāja vai drīz vien, kad viņš aizgāja), (Starpsaucieni.) ja viņš stādītu bankas budžetu atbilstoši savām vēlmēm, nevis tam, kādi priekšraksti vai kādi likumi (šajā konkrētajā gadījumā - lēmumi) ir pieņemti.
Ir skaidrs, ka budžets tiek veidots atbilstoši pieņemtajiem lēmumiem, nevis jūsu vai kāda cita iegribām.
Plāni var būt visdažādākie. Jā, mēs nākamgad plānojam, esam uzstādījuši par mērķi līdz 1.aprīlim veikt būtiskas - iespējams, ļoti būtiskas! - izmaiņas nodokļu politikā, bet, Bondara kungs, jūs laikam nezinājāt. Es jums atgādināšu. Šeit šis lēmums tiks pieņemts. Un tad, kad šis lēmums šeit tiks pieņemts, lai kādu būtu sagatavojusi Finanšu ministrija ar ekspertu vērtējumu un ieteikumiem... Kad mēs pieņemsim šo lēmumu un grozīsim likumus, tad atbilstoši tiem mēs stādīsim jaunus budžetus (Starpsaucieni: “Par būtisko!”; “Par tēmu!”), un tikai tad - tikai tad! - mēs varēsim iezīmēt ne tikai vēlmes, bet arī ļoti konkrētas lietas. Pamēģiniet beidzot saprast pareizo lietu kārtību, nevis murgojiet no šīs tribīnes! (Dep. M.Bondars: “Ko?!”)
Paldies.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2017., 2018. un 2019.gadam” nodošanu visām Saeimas komisijām, nosakot, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - 35, atturas - nav. Likumprojekts komisijām ir nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par valsts budžetu 2017.gadam” nodot visām komisijām, tajā skaitā Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.
“Par” pieteicies runāt deputāts Mārtiņš Bondars. (Dep. I.Boķis: “Nemāni tautu! Runā “par”!”)
M.Bondars (LRA).
Cienītās kolēģes un godātie kolēģi! Šajā brīdī es vēlos citēt Viļņa Ķirša sacīto (Dep. A.Kaimiņš: “Labāk Čehova!”) Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā. Visā budžeta paketes izskatīšanas laikā Vilnis Ķirsis lietoja šādus vārdus: “Saprast un piedot.” (Dep. A.Kaimiņš: “To nav teicis Ķirsis, bet aktieris no Maskavas!”) Saprast un piedot... Un man šajā brīdī negribas teikt šos vārdus par Imantu Parādnieku, kurš norunāja iepriekšējo runu, kuru nevarēja ne saprast, ne ir nepieciešamība piedot. Bet es gribētu runāt par saprašanu un piedošanu šā budžeta kontekstā. Un ziniet: nē, es šo iesniegto 2017.gada budžetu ne sapratīšu, ne piedošu! Es tikai zinu vienu - ka mums, deputātiem, nāksies šo budžetu remontēt un cerēt, ka mums izdosies saremontēt. (Starpsauciens: “Tāds ir mūsu darbs!”)
Kolēģi! Var jau nosaukt par prioritātēm aizsardzību, veselības aprūpi un izglītību, var aizsardzībai, veselības aprūpei un izglītībai iedot vairāk naudas, bet tas nenozīmē, ka šīs nozares kļūs par prioritātēm.
Latvijas valsts premjerministrs jau kādu pusgadu izvairās nākt uz Nacionālās drošības komisijas sēdēm. Zināmā mērā viņam liekas, ka, iedodot naudu valsts aizsardzībai un iekšējai drošībai, jautājumi šajā sfērā tiek atrisināti. Nē, kolēģi, netiek gan! Tas prasa gan šo līdzekļu pareizu izlietojumu, gan arī citas aktivitātes, kuras būtu nepieciešamas no premjerministra puses. Bet, par nožēlu, man kā Nacionālās drošības komisijas loceklim nav tiesību jums stāstīt tās lietas, par kurām šobrīd aizsardzības sektorā nāktos saspringt premjerministra kungam. (Pauze. Starpsaucieni: “Lai runā!”; “Runā par!”; “Par tēmu!”; dep. A.Bērziņš: “Nesarunāsimies zālē!”; dep. A.Kaimiņš sāk aplaudēt, viņam pievienojas arī citi deputāti. Starpsaucieni. Smiekli.)
Kolēģi, man būtu jāsaka tā: iedzeriet baldriānus! Nomierinieties taču, noklausieties! Nu noklausieties!
Veselības aprūpei vairāk nekā 60 miljoni piešķirti nākamā gada budžetā. Varētu teikt, ka prioritāte. Taču šī prioritāte... Ziniet, tad, kad 34 miljoni no tiem tiek iedoti reformām, nezināmām un nesaprotamām (tas netiek arī skaidri pateikts), vai 16 miljoni tiek iedoti jeb piešķirti Stradiņa slimnīcas būvniecībai... Nē, ļoti jauki, mums Latvijā laikam par maz ir sabūvēts par valsts līdzekļiem?! Vai to var nosaukt par prioritāti veselības aprūpei? Man liekas, ka prioritāte ir Latvijas cilvēki un Latvijas mediķi - cilvēki, kuriem nepieciešami veselības aprūpes pakalpojumi, un mediķi, kuriem nepieciešams būtisks algas palielinājums. (Dep. A.Barčas replikas.)
Barčas kundze, es saprotu, ka jūs daudz kam nepiekrītat, bet vismaz šoreiz paklausieties! (Dep. A.Kaimiņš: “Nesarunāties ar zāli! Jums palikusi minūte!”)
Visbeidzot. Izglītība kā prioritāte. Es saprotu... Es saprotu, ka valsts algo skolotājus. Es ļoti labi saprotu, ka valsts algo skolotājus, bet es tikai nesaprotu, kāpēc tā pati valsts, kura algo skolotājus, liek rūpēties šiem skolotājiem par skolēnu skaitu klasēs. Kāpēc? Vai patiešām skolotājiem ir funkcija ne tikai mācīt, bet arī dzemdēt bērnus, kuri tālāk mācīsies šajās klasēs? Nu, nav. Nav!
Tāpēc, kolēģi, es aicinu atbalstīt šā budžeta nodošanu Saeimai, jo līdzekļi gan aizsardzībai, gan veselības aprūpei, gan izglītībai ir nepieciešami. Tajā pašā laikā šis budžets prasa ļoti būtisku remontu, un es ceru, ka mēs, šo remontu veicot, varēsim šīs prioritātes padarīt patiešām par prioritātēm. (Dep. J.Ādamsons: “Naivais!”)
Paldies.
Sēdes vadītāja. “Pret” pieteikusies runāt deputāte Inguna Sudraba.
I.Sudraba (NSL).
Cienījamie kolēģi! Laba nekad nevar būt par daudz, un šķiet, ka tādu mērķi ir izvirzījusi arī valdība, jo budžeta likumprojektu pavada vēl 57 likumprojekti. (Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.) Taču, kā jau tas bieži notiek, kvantitāte tomēr nepāraug kvalitātē. Mēs gaidījām budžeta likumprojektu un to pavadošos likumprojektus, cerēdami, ka patiešām ieraudzīsim ikvienam Latvijas iedzīvotājam tik daudz solītās reformas - reformas, kas veidos labāku uzņēmējdarbības vidi, pieejamākus veselības aprūpes pakalpojumus, kvalitatīvāku izglītību, efektīvāku valsts pārvaldi -, taču kārtējo reizi ir vilšanās, jo no šīm solītajām reformām nav ne miņas. Ir tikai kārtējie ikgadējie centieni iekasēt pēc iespējas vairāk, nerēķinoties ar to, ka Latvijas tautsaimniecība nevar uzturēt šādu valsts pārvaldi. Un mūs absolūti neapmierina Ministru prezidenta teiktais atbildē: “Procesā esam.”
Tāpat šķiet interesanta arī finanšu ministres Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā paustā vēlme veikt budžeta izdevumu pārskatīšanu tā, lai ministrijas sāktu draudzēties ar Finanšu ministriju.
Par ko ir pārvērtušās ar lielu lepnumu pieteiktās budžeta izdevumu pārskatīšanas reformas? Tiek minēts skaitlis: 60 miljoni eiro. Tā ir tikai virtuāla spēle ar skaitļiem, jo Excel tabulās skaitļi ir pārvietoti no vienas programmas citā programmā, bet izdevumi reāli samazināti, patiešām samazināti, nav.
Nākamā gada budžets būšot solījumu pildīšanas budžets. Tā prioritātes: veselības aprūpes jomā reformas, izglītības jomā reformas; sabiedrības drošība, demogrāfijas jautājumi. Taču uz kā rēķina šie solījumi tiks pildīti un tiks īstenoti, ja vispār tiks? Uz ekonomikas straujākas izaugsmes rēķina? Ir plāns, ka tautsaimniecība nākamajā gadā augs par 3,5 procentiem. Taču - vai mēs redzam, kāda ir reālā ekonomikas situācija Latvijā un citur pasaulē, kas notiek ar tranzīta plūsmas samazināšanos, ar iedzīvotāju pirktspēju, kura absolūti nav cēlusies? Izklausās, ka arī šajā gadījumā solītais iekšzemes kopprodukta pieaugums ir ļoti optimistisks.
Tajā pašā laikā darba devēji pauž bažas, ka budžets nav vērsts uz attīstību un ka nauda kārtējo reizi ir sadalīta katram pa mazumiņam. Mediķi protestē. Liela daļa pedagogu ir nemierā ar to algu, kādu oktobrī jau ir saņēmuši. Izglītības speciālisti, vecāki nesaprot tās ieceres, kādas ir internātskolu jautājumā.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā mēs uzklausījām ļoti daudz atbildīgo amatpersonu. Un, protams, var tikai brīnīties par to kvalitāti un vienaldzību, ar kādu ir sagatavoti dokumenti, kādas ir likumprojektu anotācijas, - bez aprēķiniem, bez vēlmes un intereses patiešām izvērtēt to, kāda būs šo likumu grozījumu ietekme uz mājsaimniecībām un uzņēmējiem.
Tikai daži piemēri. Ja jūs, piemēram, Būvniecības likumā lasāt vārdus, ka likums stāsies spēkā ne agrāk kā 2018.gada 1.janvārī, tad jums ir jāsaprot, ka domāts bija: ne vēlāk kā 2018.gada 1.janvārī.
Nu, ar to mums sākas šis spārnotais teiciens: “Saprast un piedot.” Un mūs aicina saprast un piedot, ka likumprojektu anotācijās (piemēram, par transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokli) nav ne rindiņas par to, kā tas ietekmēs uzņēmējdarbību un mājsaimniecības, nav nepieciešama absolūti nekāda komunikācija. Mūs aicina saprast un piedot, ka valdība un ierēdņi spēj reaģēt tikai tad, kad kāds sāk protestēt; tikai tad rodas vēlme varbūt organizēt kādu diskusiju ar attiecīgās nozares speciālistu, bet tikmēr, kamēr pie normām strādāja, bija pilnīga ignorance. Un mūs aicina arī saprast un piedot, ka ministrijas vēl pārstrādās daļu likumprojektu - ne tikai precizēs neuzmanības kļūdas, bet arī pārstrādās tos pēc būtības. Un starp tiem ir vairāki nozīmīgi likumprojekti!
Bet kā jums šķiet, kolēģi, - cik saprotošs un piedodošs būs Latvijas uzņēmējs un iedzīvotājs?
Tāpēc mēs nevaram atbalstīt likumprojektu, kurā turpinās naudas aprīšana, nevis paredzēti pārdomāti ieguldījumi un atbalsts tautsaimniecības attīstībai; likumprojektu, kurā valsts pārvaldes reformu un efektivitātes vietā slēpti tiek palielināti uzņēmēju un mājsaimniecību izdevumi; likumprojektu, kas nav pamats tautsaimniecības izaugsmes realitātei.
Pateicos.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par valsts budžetu 2017.gadam” nodošanu visām komisijām, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju nosakot par atbildīgo komisiju! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 62, pret - 29, atturas - nav. Likumprojekts komisijām ir nodots.
Saeimas ārkārtas sēdes darba kārtība ir izskatīta.
Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu!...
Godātie kolēģi! Šodien dzimšanas dienu svin mūsu kolēģis Gaidis Bērziņš. Mēs viņu sveicam! (Aplausi.)
Paldies.
Reģistrācijas rezultātu nolasīšanai vārds Saeimas sekretāra biedram Gunāram Kūtrim.
G.Kūtris (12.Saeimas sekretāra biedrs).
Cienījamie kolēģi! Šobrīd nav reģistrējušies: Inga Bite, Ojārs Ēriks Kalniņš, Aleksandrs Kiršteins... ir, Rihards Kols, Inese Laizāne, Romāns Mežeckis, Artis Rasmanis, Ilze Viņķele un Mihails Zemļinskis.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Saeimas ārkārtas sēdi slēdzu.
Saeimas kārtējā sēde sāksies 10 minūtes pēc ārkārtas sēdes beigām (Starpsaucieni: “Pārtraukums!”; dep. A.Kaimiņš: “Iedodiet pārtraukumu!”), tas ir, pulksten 10.40. Tāda ir Saeimas Prezidija izziņotā kārtība.
SATURA RĀDĪTĀJS
12. Saeimas rudens sesijas 7. (ārkārtas) sēde
2016. gada 20. oktobrī
Datums: 20.10.2016 09:15:43 bal001
Par - 73, pret - 13, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” (690/Lp12), nodošana komisijām
Datums: 20.10.2016 09:19:18 bal002
Par - 81, pret - 6, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījums Augstskolu likumā (695/Lp12), nodošana komisijām
Datums: 20.10.2016 09:25:39 bal003
Par - 73, pret - 12, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā (700/Lp12), nodošana komisijām
Datums: 20.10.2016 09:33:01 bal004
Par - 75, pret - 14, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Autoceļu lietošanas nodevas likumā (702/Lp12), nodošana komisijām
Datums: 20.10.2016 09:36:34 bal005
Par - 75, pret - 13, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā (704/Lp12), nodošana komisijām
Datums: 20.10.2016 09:44:53 bal006
Par - 54, pret - 34, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā (716/Lp12), nodošana komisijām
Datums: 20.10.2016 09:58:59 bal007
Par - 54, pret - 35, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā (724/Lp12), nodošana komisijām
Datums: 20.10.2016 10:05:26 bal008
Par - 52, pret - 34, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Izglītības likumā (725/Lp12), nodošana komisijām
Datums: 20.10.2016 10:12:07 bal009
(atkartots balsojums).
Par - 36, pret - 48, atturas - 4. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Apsardzes darbības likumā (728/Lp12), nodošana komisijām
Datums: 20.10.2016 10:12:57 bal010
Par - 59, pret - 28, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Apsardzes darbības likumā (728/Lp12), nodošana komisijām
Datums: 20.10.2016 10:17:59 bal011
Par - 56, pret - 35, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2017., 2018. un 2019.gadam (729/Lp12), nodošana komisijām
Datums: 20.10.2016 10:28:39 bal012
Par - 62, pret - 29, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par valsts budžetu 2017.gadam (730/Lp12), nodošana komisijām